ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2013.141.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 141 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
56. sējums |
|
|
||
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
28.5.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 141/1 |
PADOMES REGULA (ES) Nr. 488/2013
(2013. gada 27. maijs),
ar ko groza Regulu (ES) Nr. 204/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2011/137/KĀDP (2011. gada 28. februāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā (1),
ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padomes Regula (ES) Nr. 204/2011 (2011. gada 2. marts) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā (2) īsteno pasākumus, kas paredzēti Lēmumā 2011/137/KĀDP. |
(2) |
Ar Padomes 2013. gada 22. janvāra Lēmumu 2013/45/KĀDP (3) groza Lēmumu 2011/137/KĀDP, lai ļautu atbrīvot konkrētus iesaldētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, ja tie ir vajadzīgi, lai izpildītu Savienībā pieņemtu tiesas vai administratīvu nolēmumu vai dalībvalstī izpildāmu tiesas nolēmumu. |
(3) |
Ar Padomes 2013. gada 22. aprīļa Lēmumu 2013/182/KĀDP (4) groza Lēmumu 2011/137/KĀDP saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (ANO DP) Rezolūciju 2095 (2013), ar kuru groza ieroču embargo izņēmumus, kas noteikti ANO DP Rezolūcijas 1970 (2011) 9. punkta a) apakšpunktā un ANO DP Rezolūcijas 2009 (2011) 13. punkta a) apakšpunktā. |
(4) |
Daži no minētajiem pasākumiem ir Līguma par Eiropas Savienības darbību piemērošanas jomā, tādēļ to īstenošanai ir nepieciešamas Savienības līmeņa reglamentējošas darbības, jo īpaši lai nodrošinātu, ka uzņēmēji visās dalībvalstīs tos piemēro vienādi. |
(5) |
Regula (ES) Nr. 204/2011 būtu tādēļ attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) Nr. 204/2011 groza šādi.
1) |
Regulas 3. pantu aizstāj ar šādu: "3. pants 1. Aizliegts:
2. Atkāpjoties no 1. punkta, tajā noteiktos aizliegumus nepiemēro:
3. Atkāpjoties no 1. punkta, IV pielikumā norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes ar nosacījumiem, ko tās uzskata par atbilstīgiem, var atļaut sniegt tehnisku palīdzību, finansējumu un finansiālu palīdzību saistībā ar aprīkojumu, ko iespējams izmantot iekšējām represijām, ja tās konstatē, ka šādu aprīkojumu paredzēts izmantot vienīgi humānās palīdzības vai aizsardzības vajadzībām. |
2) |
regulas 8. pantu aizstāj ar šādu: “8. pants 1. Atkāpjoties no 5. panta, attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajām personām, vienībām un struktūrām IV pielikumā uzskaitītās dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu, ja izpildīti šādi nosacījumi:
2. Atkāpjoties no 5. panta, attiecībā uz III pielikumā uzskaitītajām personām, vienībām un struktūrām IV pielikumā uzskaitītās dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu, ja izpildīti šādi nosacījumi:
3. Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru saskaņā ar šo pantu piešķirtu atļauju.”; |
3. |
Regulas 9. panta 1. punktā pievieno šādus apakšpunktus:
|
4. |
Regulas 13. pantā pievieno šādu punktu: “3. Šā panta 2. punkts neliedz dalībvalstīm dalīties ar informāciju saskaņā ar to valstu tiesībām ar attiecīgajām Lībijas un citu dalībvalstu iestādēm, ja tas ir vajadzīgs, lai palīdzētu atgūt nelikumīgi iegūtus līdzekļus.” |
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 27. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
C. ASHTON
(1) OV L 58, 3.3.2011., 53. lpp.
(2) OV L 58, 3.3.2011., 1. lpp.
(3) OV L 20, 23.1.2013, 60. lpp.
(4) OV L 111, 23.4.2013., 50. lpp.
(5) OV C 69, 18.3.2010., 19. lpp.";
28.5.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 141/4 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 489/2013
(2013. gada 27. maijs),
ar ko groza pielikumu Regulai (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos attiecībā uz dubultspirālisku ribonukleīnskābi, kas homologa vīrusa ribonukleīnskābei, kura nosaka apvalka proteīna daļas un Izraēlas akūtās paralīzes vīrusa starpgēnu rajona daļas kodu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (1), un jo īpaši tās 14. pantu saistībā ar 17. pantu,
ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras atzinumu, ko sagatavojusi Veterināro zāļu komiteja,
tā kā:
(1) |
Tādu farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku maksimāli pieļaujamais saturs (MRL), kuras Savienībā paredzētas izmantošanai veterinārajās zālēs produktīvajiem dzīvniekiem vai biocīdajos produktos, ko izmanto lopkopībā, būtu jānosaka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009. |
(2) |
Farmakoloģiski aktīvās vielas un to klasifikācija pēc to atlieku MRL dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos ir noteiktas pielikumā Komisijas 2009. gada 22. decembra Regulai (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos (2). |
(3) |
Eiropas Zāļu aģentūrai ir iesniegts pieteikums par MRL noteikšanu dubultspirāliskai ribonukleīnskābei, kas homologa vīrusa ribonukleīnskābei, kura nosaka apvalka proteīna daļas un Izraēlas akūtās bišu paralīzes vīrusa starpgēnu rajona daļas kodu. |
(4) |
Saskaņā ar Veterināro zāļu komitejas ieteikumu ierastā farmakoloģiskā un toksikoloģiskā pieeja, kura ietver pieļaujamās dienas devas noteikšanu, šai farmakoloģiski aktīvajai vielai nav piemērota un nav nepieciešams noteikt medum piemērojamu MRL dubultspirāliskai ribonukleīnskābei, kas homologa vīrusa ribonukleīnskābei, kura nosaka apvalka proteīna daļas un Izraēlas akūtās bišu paralīzes vīrusa starpgēnu rajona daļas kodu. |
(5) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 470/2009 5. pantu Eiropas Zāļu aģentūrai vienmēr ir jāizvērtē iespēja kādai farmakoloģiski aktīvai vielai kādā konkrētā pārtikas produktā noteikto MRL izmantot arī citam pārtikas produktam, kas iegūts no tās pašas sugas, vai iespēja kādai farmakoloģiski aktīvai vielai noteikto MRL vienā vai vairākās sugās izmantot arī citām sugām. Veterināro zāļu komiteja ir secinājusi, ka attiecībā uz šo vielu ekstrapolācija uz citām produktīvajām sugām nav atbalstāma. |
(6) |
Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabula, tajā iekļaujot dubultspirālisku ribonukleīnskābi, kas homologa vīrusa ribonukleīnskābei, kura nosaka apvalka proteīna daļas un Izraēlas akūtās bišu paralīzes vīrusa starpgēnu rajona daļas kodu, vienlaikus nosakot, ka nav nepieciešams noteikt medum piemērojamu MRL. |
(7) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Veterināro zāļu pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikumu groza atbilstīgi šīs regulas pielikumam.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 27. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 152, 16.6.2009., 11. lpp.
(2) OV L 15, 20.1.2010., 1. lpp.
PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā alfabēta kārtībā iekļauj šādu vielu:
Farmakoloģiski aktīvā viela |
Marķieratliekas |
Dzīvnieku suga |
MRL |
Izmeklējamie audi |
Citi noteikumi (saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 470/2009 14. panta 7. punktu) |
Terapeitiskā klasifikācija |
“Dubultspirāliska ribonukleīnskābe, kas homologa vīrusa ribonukleīnskābei, kura nosaka apvalka proteīna daļas un Izraēlas akūtās paralīzes vīrusa starpgēnu rajona daļas kodu |
NEPIEMĒRO |
Bites |
MRL nav vajadzīgs |
Medus |
IERAKSTA NAV |
IERAKSTA NAV” |
28.5.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 141/6 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 490/2013
(2013. gada 27. maijs),
ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,
pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,
tā kā:
A. PROCEDŪRA
1. Procedūras sākšana
(1) |
Eiropas Komisija (“Komisija”) 2012. gada 29. augustā, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Argentīnas un Indonēzijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes biodīzeļdegvielas importu Savienībā. |
(2) |
Izmeklēšana tika sākta pēc tam, kad 2012. gada 17. jūlijā Eiropas Biodīzeļdegvielas padome (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kas ražo vairāk nekā 60 % no Savienības biodīzeļdegvielas produkcijas kopapjoma, iesniedza sūdzību. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par dempingu, kas saistīts ar minēto ražojumu, un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie tika uzskatīti par pietiekamiem, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu. |
(3) |
Komisija saskaņā ar Komisijas 2013. gada 28. janvāra Regulu (ES) Nr. 79/2013 (3) noteica, ka no 2013. gada 30. janvāra jāsāk reģistrēt šā paša attiecīgo valstu izcelsmes ražojuma importu. |
(4) |
Komisija 2012. gada 10. novembrī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4), paziņoja par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importu Savienībā un sāka atsevišķu izmeklēšanu. |
2. Izmeklēšanas periods
(5) |
Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”). |
3. Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana
(6) |
Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus Argentīnā un Indonēzijā, zināmos importētājus, piegādātājus, izplatītājus, lietotājus un apvienības, par kuriem zināms, ka tos skar izmeklēšana, un Argentīnas un Indonēzijas iestādes. Ar paziņojumu par procedūras sākšanu visas personas, kuras skar izmeklēšana, tika aicinātas sazināties ar Komisiju un pieteikties. |
(7) |
Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. |
(8) |
Sūdzības iesniedzējs, ražotāji eksportētāji Argentīnā un Indonēzijā, importētāji un Argentīnas un Indonēzijas iestādes darīja zināmu savu viedokli. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa. |
3.1. Atlase
(9) |
Ņemot vērā, ka šajā izmeklēšanā iesaistīts liels skaits Argentīnas un Indonēzijas ražotāju eksportētāju, nesaistīto importētāju Savienībā un Savienības ražotāju un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu paziņoja, ka tā varētu ierobežot izmeklējamo Argentīnas un Indonēzijas ražotāju eksportētāju un nesaistīto importētāju Savienībā skaitu, veidojot izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu (šo procesu sauc arī par “atlasi”). |
3.2. Argentīnas ražotāju eksportētāju atlase
(10) |
Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ražotāji eksportētāji Argentīnā tika lūgti pieteikties Komisijā un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. |
(11) |
Desmit ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tomēr divi uzņēmumi ziņoja, ka IP laikā nav eksportējuši uz Savienību (vai nav ražojuši). |
(12) |
Pārējie astoņi ražotāji eksportētāji (vai to grupas) eksportēja visu eksporta apjomu uz Savienību IP laikā. |
(13) |
Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim ražotājiem eksportētājiem vai ražotāju eksportēju grupām, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo attiecīgā ražojuma eksporta apjomu uz Savienību, ko noteiktajā laikā bija iespējams pienācīgi pārbaudīt. Saskaņā ar 12. apsvērumā minēto astoņu ražotāju eksportētāju sniegto informāciju atlasītie uzņēmumi eksportēja 86 % no attiecīgā ražojuma eksporta kopapjoma uz Savienību IP laikā. |
(14) |
Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par atlasi notika apspriešanās ar visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, kā arī Argentīnas ražotāju apvienību un Argentīnas iestādēm, un tie neizteica iebildumus. |
3.3. Atsevišķa pārbaude
(15) |
Neviens Argentīnas uzņēmums, kas nebija iekļauts izlasē, nepieprasīja atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. |
3.4. Indonēzijas ražotāju eksportētāju atlase
(16) |
Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ražotāji eksportētāji Indonēzijā tika lūgti pieteikties Komisijā un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. |
(17) |
Astoņi ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tomēr trīs uzņēmumi ziņoja, ka IP laikā nav eksportējuši uz Savienību. |
(18) |
Pārējie pieci ražotāji eksportētāji (vai to grupas) eksportēja visu eksporta apjomu uz Savienību IP laikā. |
(19) |
Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no četriem ražotājiem eksportētājiem vai ražotāju eksportēju grupām, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo attiecīgā ražojuma eksporta apjomu uz Savienību, ko noteiktajā laikā bija iespējams pienācīgi pārbaudīt. Saskaņā ar 18. apsvērumā minēto piecu ražotāju eksportētāju sniegto informāciju atlasītie uzņēmumi pārstāvēja 99 % no attiecīgā ražojuma eksporta kopapjoma uz Savienību IP laikā. |
(20) |
Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par atlasi notika apspriešanās ar visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, kā arī Indonēzijas iestādēm, un tie neizteica iebildumus. |
3.5. Atsevišķa pārbaude
(21) |
Neviens Indonēzijas uzņēmums, kas nebija iekļauts izlasē, nepieprasīja atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. |
3.6. Nesaistīto importētāju atlase
(22) |
Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji tika lūgti pieteikties Komisijā un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Tomēr šajā izmeklēšanā neviens importētājs nesadarbojās. |
3.7. Savienības ražotāju atlase
(23) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja, ka ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Izlasē bija iekļauti astoņi Savienības ražotāji, par kuriem Komisijai pirms izmeklēšanas sākuma bija zināms, ka tie ražo biodīzeļdegvielu. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz ražošanas apjomu, pārdošanas apjomu un atrašanās vietu. Atlasītie Savienības ražotāji ražoja 27 % no Savienības produkcijas. |
(24) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas darīt zināmu savu viedokli par provizorisko izlasi. Pēc tam, kad tika publicēta informācija par ierosināto izlasi, divi uzņēmumi, ko bija paredzēts iekļaut izlasē, pārtrauca sadarbību, un tie tika aizstāti ar diviem citiem uzņēmumiem. Savienības ražošanas nozare turklāt norādīja, ka daudzi biodīzeļdegvielas ražotāji ir MVU, tāpēc vismaz viens no tiem būtu jāiekļauj izlasē. Šis pieprasījums tika pieņemts. |
(25) |
Tiek uzskatīts, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva. |
3.8. Atbildes uz anketas jautājumiem
(26) |
Trim atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem vai ražotāju grupām Argentīnā, četriem atlasītajiem ražotājiem eksportētajiem vai ražotāju grupām Indonēzijā un astoņiem atlasītajiem Savienības ražotājiem tika nosūtītas anketas. |
(27) |
Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no septiņiem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem vai ražotāju grupām Argentīnā un Indonēzijā, astoņiem atlasītajiem Savienības ražotājiem un trim lietotājiem. |
3.9. Pārbaudes apmeklējumi
(28) |
Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:
|
B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS
1. Attiecīgais ražojums
(29) |
Attiecīgais ražojums ir Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteri un/vai parafīna gāzeļļas, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, tīrā veidā vai maisījumā, un pašlaik to klasificē ar KN kodiem ex 1516 20 98, ex 1518 00 91, ex 1518 00 95, ex 1518 00 99, ex 2710 19 43, ex 2710 19 46, ex 2710 19 47, 2710 20 11, 2710 20 15, 2710 20 17, ex 3824 90 97, 3826 00 10 un ex 3826 00 90 (“attiecīgais ražojums”, parasti saukts par “biodīzeļdegvielu”). |
(30) |
Izmeklēšanā noskaidrojās, ka Argentīnā ražotā biodīzeļdegviela ir tikai “sojas metilesteris” (SME), kas iegūts no sojas eļļas, un ka Indonēzija ražotā biodīzeļdegviela ir tikai “palmu metilesteris” (PME), kurš iegūts no palmu eļļas, savukārt Savienībā ražotā biodīzeļdegviela ir galvenokārt “rapša metilesteris” (RME), bet to ražo arī no citām izejvielām, tostarp eļļas atkritumiem un neapstrādātām eļļām. |
(31) |
SME, PME un RME pieder pie taukskābju metilesteru kategorijas. Termina daļa “esteris” attiecas uz augu eļļu pāresterifikāciju, proti, eļļas sajaukšanu ar spirtu, kā rezultātā tiek iegūta biodīzeļdegviela un blakusprodukts glicerīns. Termina daļa “metil-” attiecas uz metanolu — šajā procesā visbiežāk izmantoto spirtu. |
(32) |
SME un PME biodīzeļdegvielu varētu lietot tīrā veidā, bet pirms lietošanas Eiropas Savienībā parasti tās tiek sajauktas vai nu viena ar otru, vai ar RME. SME un PME sajaukšanas iemesls ir tāds, ka SME tīrā veidā neatbilst Eiropas standartam EN 14214 attiecībā uz jodskaitli un cetānskaitli. Iemels, kāpēc tiek sajaukts PME (un SME) ar RME, ir tāds, ka PME un SME ir augstāka zemākā filtrējamības temperatūra nekā RME, un tādēļ ziemas mēnešos Eiropas Savienības aukstajos reģionos tie tīrā veidā nav piemēroti lietošanai. |
(33) |
Biodīzeļdegvielas un minerāldīzeļdegvielas maisījumus galu galā izmanto transporta nozarē par degvielu tādu autotransporta līdzekļu kā vieglo automobiļu, kravas automobiļu, autobusu un arī vilcienu dīzeļdzinējos. Biodīzeļdegvielu tīrā veidā vai maisījumos ar minerāldīzeļdegvielām var izmantot arī par kurināmo mājsaimniecību, komerciālajos vai rūpnieciskajos apkures katlos un par kurināmo elektrības ģeneratoros. |
2. Līdzīgais ražojums
(34) |
Izmeklēšanā noskaidrojās, ka attiecīgajam ražojumam, Argentīnā un Indonēzijā ražotajam un iekšzemes tirgū pārdotajam ražojumam un Savienības ražošanas nozares ražotajam un Savienībā pārdotajam ražojumam ir līdzīgas fizikālās, ķīmiskās, tehniskās pamatīpašības un lietojums. Tāpēc tie provizoriski uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. |
3. Pieprasījums izslēgt ražojumu
(35) |
Viens Indonēzijas ražotājs pieprasīja, lai no procedūras aptverto ražojumu klāsta izslēgtu frakcionētos metilesterus. Taukskābju metilesteru frakcionētajā destilācijā tos sadala komponentos, kam ir atšķirīgas ķīmiskās īpašības un atšķirīgi galalietojumi. Tas apgalvoja, ka frakcionētie metilesteri, ko uzņēmums ražo un eksportē uz ES, nav biodīzeļdegviela un ka tos neizmanto par degvielu, bet citiem rūpnieciskiem lietojumiem. Tas arī norādīja, ka izejvielas, ko izmanto šo frakcionēto metilesteru ieguvei, ir kokosriekstu eļļa vai palmu kodolu eļļa, nevis neapstrādāta palmu eļļa, ko Indonēzijā parasti izmanto biodīzeļdegvielas ražošanai. |
(36) |
Uz frakcionētajiem metilesteriem attiecas attiecīgā ražojuma apraksts, jo tie ir taukskābju metilesteri un tie tiek ražoti no izejvielām, ko izmanto biodīzeļdegvielas ražošanai. Kaut arī pats par sevi tas neatbilst Eiropas standartam (EN 14214), to var sajaukt ar citām biodīzeļdegvielām, lai iegūtu maisījumu, kas atbilst standartam. Tas ir tieši tāpat kā attiecībā uz palmu metilestera biodīzeļdegvielu, kas pati par sevi bez sajaukšanas neatbilst Eiropas standartam. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts. |
(37) |
Tomēr kāds Eiropas uzņēmums, kurš no Indonēzijas importē palmu taukskābju metilesteri, kas iegūts no palmu kodolu eļļas, pieprasīja galalietotāja atbrīvojumu attiecībā uz tā importētajiem ražojumiem, kurus nav paredzēts izmantot par degvielu, bet ir paredzēts pārstrādāt nepiesātinātajos alifātiskajos spirtos. |
(38) |
Galalietotāja atbrīvojums ir valstu muitas administrāciju pārvaldīta shēma, ar kuru nodokļiem, kas samaksāti, ražojumus importējot, tiek piemērots atbrīvojums, kura pamatā ir importēto izejvielu apliecinātais galīgais lietojums. Shēma ir aprakstīta Kopienas Muitas kodeksa īstenošanas noteikumos (6). |
(39) |
Lēmums par šo pieprasījumu tiks pieņemts izmeklēšanas noslēguma posmā, kad Komisija no ieinteresētajām personām būs saņēmusi piezīmes par to, vai būtu jāapmierina šis konkrētais pieprasījums attiecībā uz tāda palmu kodolu eļļas taukskābju metilestera importu, kuru nav paredzēts izmantot par degvielu. Šajās piezīmēs būtu jāaplūko tas, vai atbrīvojumu varētu izmantot, lai apietu kādu no galīgajiem maksājumiem, ja tie tiktu noteikti, un kāda būtu tā ietekme uz tādas dīzeļdegvielas importu, kuru nav paredzēts izmantot par degvielu, no valstīm, kam jau piemēro pasākumus. |
C. DEMPINGS
1. Argentīna
1.1. Normālā vērtība
(40) |
Komisija vispirms attiecībā uz katru atlasīto ražotāju eksportētāju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdošanas kopapjoms neatkarīgiem pircējiem Argentīnas iekšzemes tirgū bijis reprezentatīvs, t. i., vai šādas pārdošanas kopapjoms bija vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopapjoma, ko IP laikā tas pārdevis eksportam uz Savienību. Komisija konstatēja, ka izmeklēšanas periodā katram atlasītajam uzņēmumam vai uzņēmumu grupai šādas pārdošanas kopapjoms ir bijis vismaz 5 % no eksportam uz Savienību pārdotā kopapjoma. |
(41) |
Pēc tam Komisija attiecībā uz katru atlasīto uzņēmumu vai uzņēmumu grupu noteica iekšzemes tirgū pārdotos ražojuma veidus, kas bija identiski eksportam uz Savienību pārdotajiem ražojuma veidiem vai salīdzināmi ar tiem. |
(42) |
Par katru ražojuma veidu, ko katrs atlasītais uzņēmums vai uzņēmumu grupa bija pārdevusi iekšzemes tirgū un par ko tika konstatēts, ka tas ir identisks eksportam uz Savienību pārdotajam ražojuma veidam vai salīdzināms ar to, tika pārbaudīts, vai iekšzemes pārdošanas apjoms ir bijis pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrēta ražojuma veida pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū tika uzskatīti par pietiekami reprezentatīviem, ja šā ražojuma veida kopapjoms, kas izmeklēšanas periodā iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem pircējiem, bija vismaz 5 % no salīdzināmā eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veida kopapjoma. |
(43) |
Vēlāk Komisija attiecībā uz katru atlasīto uzņēmumu vai uzņēmumu grupu izvērtēja, vai līdzīgā ražojuma pārdošana iekšzemes tirgū notikusi parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Tas tika darīts, katram ražojuma veidam nosakot neatkarīgiem pircējiem veikto rentablas pārdošanas apjoma īpatsvaru iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā. |
(44) |
Izmeklēšanā noskaidrojās, ka Argentīnas tirgu lielā mērā regulē valsts. Argentīnā ir obligāti jāsajauc fosilā dīzeļdegviela ar biodīzeļdegvielu (izmeklēšanas periodā — 7 % biodīzeļdegvielas). Biodīzeļdegvielas kopapjoms, kas vajadzīgs, lai izpildītu šo sajaukšanas prasību, tiek sadalīts, piešķirot kvotas izraudzītam skaitam Argentīnas biodīzeļdegvielas ražotāju. Lai izpildītu obligāto sajaukšanas prasību, naftas uzņēmumiem ir pienākums iegādāties biodīzeļdegvielu no Argentīnas biodīzeļdegvielas ražotājiem uzņēmumiem. Cenu noteic valsts, un to publicē Argentīnas Enerģētikas ministrija. IP laikā šī valsts noteiktā references cena tika aprēķināta saskaņā ar sarežģītu formulu, kurā ņēma vērā ražošanas izmaksas (izejvielu, transporta un citas izmaksas) un nodrošināja zināmu peļņu. Parametri, ko izmantoja references cenas noteikšanai, tika noteikti, pamatojoties uz visneefektīvākajam ražotājam visattālākajā valsts apgabalā aprēķinātajām izmaksām, kā rezultātā Argentīnas ražotāju rentabilitāte bija ievērojama. |
(45) |
Šādos apstākļos netika uzskatīts, ka pārdošana iekšzemes tirgū notikusi parastā tirdzniecības apritē un līdzīgā ražojuma normālā vērtība saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu bija jāaprēķina provizoriski, uzņēmuma paša ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un samērīgu peļņas procentu. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka diferencētā eksporta nodokļa sistēma Argentīnā samazina sojas pupu un sojas eļļas cenu un tādējādi izkropļo dīzeļdegvielas ražotāju izmaksas. Komisijai nav pietiekami daudz informācijas, lai šajā posmā pieņemtu lēmumu par vispiemērotāko veidu, kā izskatīt šo apgalvojumu. Jautājums par to, vai izmaksas pienācīgi atspoguļo izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu, tāpēc sīkāk tiks pētīts izmeklēšanas noslēguma posmā, kā arī antisubsidēšanas izmeklēšanā, kas pašlaik notiek. |
(46) |
Ņemot vērā dominējošos tirgus apstākļus, kas raksturoti 44. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka peļņas apjomu nav iespējams balstīt uz atlasīto uzņēmumu faktiskajiem datiem. Tādēļ peļņas apjoms, kuru izmantoja, aprēķinot normālo vērtību, tika noteikts atbilstoši pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktam, pamatojoties uz samērīgu peļņu, ko varētu gūt šādā jaunā un inovatīvā kapitālietilpīgā nozarē normālos konkurences apstākļos brīvā un atvērtā tirgū, proti, balstoties uz apgrozījumu —15 %. |
1.2. Eksporta cena
(47) |
Atlasītie ražotāji eksportētāji eksportu uz Savienību veica vai nu tieši neatkarīgiem pircējiem, vai arī ar saistītu uzņēmumu starpniecību. |
(48) |
Ja attiecīgais ražojums tika eksportēts tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz cenu, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu. |
(49) |
Ja pārdošana eksportam uz Savienību tika veikta ar saistītu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību, kuri atrodas Savienībā, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Šādos gadījumos tika veiktas korekcijas attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās posmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, kā arī attiecībā uz gūto peļņu. Tika uzskatīts, ka šādam aprēķinam ir pamatoti izmantot 5 % peļņas līmeni, kas balstīts uz apgrozījumu. |
1.3. Salīdzinājums
(50) |
Atlasīto ražotāju eksportētāju normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta EXW līmenī. |
(51) |
Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. |
(52) |
Tādējādi tika veiktas korekcijas attiecībā uz transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksām, izvedmuitu un komisijas maksu visos gadījumos, kad bija skaidrs, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību. |
(53) |
Ja pārdošana eksportam uz Savienību tika veikta ar saistītu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību, kas atrodas ārpus Savienības, Komisija pārbaudīja, vai šie saistītie tirgotāji būtu jāuzskata par ražotāja eksportētāja eksporta pārdošanas nodaļu vai par aģentu, kas saņem komisijas maksu. |
(54) |
Viens tirdzniecības uzņēmums bija cieši saistīts ar ražotāju eksportētāju, un ražotājs eksportētājs to pilnībā kontrolēja, tam nebija tiesību vest sarunas, ietekmēt cenas vai piegādes noteikumus, un tas pārdeva tikai ražojumus, ko bija ražojis konkrētais ražotājs eksportētājs Argentīnā. Tādēļ tika uzskatīts, ka tā ir ražotāja eksportētāja eksporta pārdošanas nodaļa, un korekcijas attiecībā uz komisijas maksu netika izdarītas. Tika konstatēts, ka vienam tirdzniecības uzņēmumam, kas atrodas ārpus ES, nav tik ciešas saites ar ražotāju eksportētāju Argentīnā, kurš to nekontrolē, un šis uzņēmums pārdod vairākus citus ražojumus, ko izgatavojuši citi ražotāji. Šajā gadījumā tika uzskatīts, ka tirdzniecības uzņēmums veic funkcijas, kuras ir līdzīgas tāda tirgotāja funkcijām, kas saņem komisijas maksu. Rezultātā eksporta pārdošanas cenas tika koriģētas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, ņemot vērā nosacīto uzcenojumu, ko saņem tirgotājs. |
(55) |
Faktisko starpību starp pārdošanas cenām, ko no saistītā tirdzniecības uzņēmuma iekasē ražotājs eksportētājs Argentīnā, un pārdošanas cenām, ko no pirmā neatkarīgā pircēja Eiropas Savienībā iekasē saistītie tirdzniecības uzņēmumi, korekcijas aprēķinam neizmantoja. Korekcija tika aprēķināta, pamatojoties uz saistītā tirgotāja PVA un samērīgu peļņu. Ņemot vērā šo attiecību būtību, uzņēmuma faktiskā peļņa netika uzskatīta par uzticamu. |
1.4. Dempinga starpība
(56) |
Atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem vidējā svērtā normālā vērtība attiecībā uz katru līdzīgā ražojuma veidu, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā, tika salīdzināta ar vidējo svērto eksporta cenu. |
(57) |
Vidējā svērtā dempinga starpība neatlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Šī starpība tika noteikta, balstoties uz starpību, kas bija noteikta trim atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem. |
(58) |
Attiecībā uz visiem pārējiem Argentīnas ražotājiem eksportētājiem dempinga starpība saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab vispirms tika noteikts sadarbības līmenis, salīdzinot to eksporta apjomu uz Savienību, par ko ziņoja ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, ar attiecīgo Eurostat importa statistiku. Sadarbības līmenis bija ļoti augsts un aptvēra 100 % no eksporta kopapjoma uz Savienību IP laikā, tāpēc atlikusī dempinga starpība, kura piemērojama visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem Argentīnā, tika noteikta tādā apmērā, kas atbilst augstākajai dempinga starpībai, kura tika konstatēta starp atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. |
(59) |
Šādi noteiktās pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas. Dempinga starpība
|
2. Indonēzija
2.1. Normālā vērtība
(60) |
Komisija vispirms attiecībā uz katru atlasīto ražotāju eksportētāju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdošanas kopapjoms neatkarīgiem pircējiem Indonēzijas iekšzemes tirgū bijis reprezentatīvs, t. i., vai šādas pārdošanas kopapjoms bijis vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopapjoma, ko IP laikā tas pārdevis eksportam uz Savienību. Komisija konstatēja, ka, izņemot divus ražotājus eksportētājus, pārdošana iekšzemes tirgū nav bijusi reprezentatīva. |
(61) |
Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem ar vispārēju reprezentativitāti Komisija pēc tam noteica tos iekšzemes tirgū pārdotos ražojuma veidus, kuri ir identiski vai salīdzināmi ar eksportam uz Savienību pārdotajiem veidiem. |
(62) |
Šiem identiskajiem vai salīdzināmajiem ražojuma veidiem tika pārbaudīts, vai pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta mērķiem. Konkrēta ražojuma veida pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū tika uzskatīti par pietiekami reprezentatīviem, ja šā ražojuma veida kopapjoms, ko izmeklēšanas periodā iekšzemes tirgū ražotāji eksportētāji pārdevuši neatkarīgiem pircējiem, bija vismaz 5 % no salīdzināmā eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veida kopapjoma. Attiecībā uz eksportēto ražojuma veidu ražotājiem eksportētājiem ar vispārēju reprezentativitāti iekšzemes tirgū netika konstatēti reprezentatīvi pārdošanas apjomi vai pārdošana netika konstatēta nemaz. |
(63) |
Tāpēc attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem līdzīgā ražojuma normālā vērtība tika aprēķināta provizoriski saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu, uzņēmuma paša ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksa (“PVA izmaksas”) un samērīgu peļņas procentu. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka diferencētā eksporta nodokļa sistēma Indonēzijā samazina palmu eļļas cenu un tādējādi izkropļo biodīzeļdegvielas ražotāju izmaksas. Komisijai nav pietiekami daudz informācijas, lai šajā posmā pieņemtu lēmumu par vispiemērotāko veidu, kā izskatīt šo apgalvojumu. Jautājums par to, vai izmaksas pienācīgi atspoguļo izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu, tāpēc sīkāk tiks pētīts izmeklēšanas noslēguma posmā, kā arī antisubsidēšanas izmeklēšanā, kas pašlaik notiek. |
(64) |
Izmeklēšanā noskaidrojās, ka Indonēzijas biodīzeļdegvielas iekšzemes tirgu lielā mērā regulē valsts. Pilnībā valstij piederošais naftas un gāzes uzņēmums Pertamina ir vislielākais uzņēmums, kas darbojas iekšzemes tirgū (vairāk nekā 90 % no biodīzeļdegvielas, kas iekšzemes tirgū iepirkta no atlasītajiem ražotājiem). Valsts ir atļāvusi uzņēmumu Pertamina jaukt biodegvielas ar fosilajām degvielām pārdošanai tās degvielas uzpildes stacijās. Katru mēnesi Indonēzijas Tirdzniecības ministrija administratīvi noteic tā saukto “HPE cenu (jeb eksporta pārbaudes cenu)”, kas ir orientējoša cena, kuru izmanto, lai aprēķinātu mēneša eksporta nodokļu apmēru. Pertamina iegādājas biodīzeļdegvielu par HPE cenu, ko noteikusi Indonēzijas valdība. |
(65) |
Šādos apstākļos peļņu nevarēja noteikt, pamatojoties uz faktiskajiem datiem, ko sniedza atlasītie uzņēmumi, jo netiek uzskatīts, ka pārdošana iekšzemes tirgū notikusi parastā tirdzniecības apritē. Tādēļ peļņas apjoms, ko izmantoja, aprēķinot normālo vērtību, tika noteikts atbilstoši pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktam, pamatojoties uz samērīgu peļņu, ko varētu gūt šādā jaunā un inovatīvā kapitālietilpīgā nozarē normālos konkurences apstākļos brīvā un atvērtā tirgū, proti, balstoties uz apgrozījumu —15 %. |
2.2. Eksporta cena
(66) |
Atlasītie ražotāji eksportētāji eksportu uz Savienību veica vai nu tieši neatkarīgiem pircējiem, vai arī ar saistītu uzņēmumu starpniecību. |
(67) |
Ja attiecīgais ražojums tika eksportēts tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz cenu, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu. |
(68) |
Ja pārdošana eksportam uz Savienību tika veikta ar saistītu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību, kuri atrodas Savienībā, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Šādos gadījumos tika veiktas korekcijas attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās posmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, un tika uzskatīts par pamatotu peļņas līmenis 5 %, kas balstīts uz apgrozījumu. |
(69) |
Netika uzskatīts, ka eksporta cenā ietilpst uzcenojums, ko vienā dalībvalstī maksā pircēji, kuri pēc biodīzeļdegvielas iegādes mēģina izmantot tur piemērojamo biodīzeļdegvielas “divkāršās uzskaites” regulējumu (7). Šis uzcenojums nav saistīts ar pašu attiecīgo ražojumu, bet gan ar to, vai saistītais importētājs sniedzis dokumentus, lai iegūtu valdības apliecību, kas ļauj saistītā importētāja pircējam izpildīt nepieciešamos nosacījumus, lai piejauktu tikai pusi biodīzeļdegvielas daudzuma (ņemot vērā, ka šo biodīzeļdegvielu var uzskaitīt “divkārši”). |
2.3. Salīdzinājums
(70) |
Atlasīto ražotāju eksportētāju normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta EXW līmenī. |
(71) |
Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. |
(72) |
Tādējādi tika veiktas korekcijas attiecībā uz transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksām, kredīta izmaksām, izvedmuitu, ekspertu izmaksām (survey fees), bankas pakalpojumu izmaksām un komisijas maksu visos gadījumos, kad bija skaidrs, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību. |
(73) |
Ja pārdošana eksportam uz Savienību tika veikta ar saistītu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību, kas atrodas ārpus Savienības, Komisija pārbaudīja, vai šie saistītie tirgotāji būtu jāuzskata par ražotāja eksportētāja eksporta pārdošanas nodaļu vai par aģentu, kas saņem komisijas maksu. |
(74) |
Tika konstatēts, ka viens uzņēmums vai uzņēmumu grupa ir noslēdzis līgumu ar saistītu tirdzniecības uzņēmumu cita starpā par biodīzeļdegvielas tirdzniecību par komisijas maksu. Šajā gadījumā tika uzskatīts, ka saistītais tirgotājs būtu jāuzskata par aģentu, kas saņem komisijas maksu, tāpēc eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu tika koriģētas, lai ņemtu vērā tirgotāja saņemto uzcenojumu. |
(75) |
Vienam ražotājam eksportētājam attiecīgais ražojums (PME) pirms pārdošanas pirmajam neatkarīgajam pircējam tika sajaukts ar RME. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu tika veikta korekcija attiecībā uz attiecīgā ražojuma fizikālo īpašību atšķirībām. |
2.4. Dempinga starpība
(76) |
Atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem vidējā svērtā normālā vērtība attiecībā uz katru līdzīgā ražojuma veidu, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā, tika salīdzināta ar vidējo svērto eksporta cenu. |
(77) |
Vidējā svērtā dempinga starpība neatlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Šī starpība tika noteikta, pamatojoties uz starpībām, kas tika noteiktas atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, neņemot vērā tā ražotāja eksportētāja starpību, kura dempinga starpība bija nulle. |
(78) |
Visiem pārējiem Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem dempinga starpība saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab vispirms tika noteikts sadarbības līmenis, salīdzinot to eksporta apjomu uz Savienību, par ko ziņoja ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, ar attiecīgo Eurostat importa statistiku. Sadarbības līmenis bija ļoti augsts un aptvēra 99 % no eksporta kopapjoma uz Savienību IP laikā, tāpēc atlikusī dempinga starpība, kura piemērojama visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem Indonēzijā, tika noteikta tādā apmērā, kas atbilst augstākajai dempinga starpībai, kura tika konstatēta starp atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. |
(79) |
Šādi noteiktās pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas. Dempinga starpība
|
D. KAITĒJUMS
1. Savienības ražošanas nozares un Savienības produkcijas definīcija
(80) |
Savienībā līdzīgo ražojumu ražo 254 ražotāji. Tie ir Savienības ražošanas nozare pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē un turpmāk tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”. |
(81) |
Tika saņemti apgalvojumi, ka ievērojams skaits lielu Savienības ražotāju ir saistīts ar eksportētājiem no Argentīnas un/vai importē biodīzeļdegvielu no Argentīnas, tāpēc uz tiem nebūtu jāattiecina Savienības ražošanas nozares definīcija. |
(82) |
Pēc izmeklēšanas no Savienības ražošanas nozares definīcijas tika izslēgti trīs uzņēmumi, jo tie bija atkarīgi no importa, kas tika veikts no attiecīgajām valstīm, un IP laikā imports sasniedza attiecīgi 63 %, 85 % un 71 % no šo uzņēmumu pašu produkcijas. Tika izslēgti vēl divi uzņēmumi, jo izmeklēšanas periodā tie neražoja biodīzeļdegvielu. Nākamajās sadaļās nav izmantoti dati no šiem uzņēmumiem. Tika provizoriski secināts, ka citus Savienības ražotājus nav pamatoti izslēgt no Savienības ražošanas nozares definīcijas. |
(83) |
Lai noteiktu Savienības produkcijas kopapjomu IP laikā, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozari, ieskaitot sūdzībā sniegto informāciju un datus, kas savākti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas. Pamatojoties uz šo informāciju, tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā Savienības produkcijas kopapjoms bijis apmēram 9 052 871 t. Kā norādīts iepriekš, izlasē tika iekļauti astoņi Savienības ražotāji, proti, 27 % no līdzīgā ražojuma produkcijas kopapjoma Savienībā. |
2. Patēriņš Savienībā
1. tabula
Patēriņš Savienībā |
2009 |
2010 |
2011 |
IP |
||
Tonnas |
11 165 831 |
11 538 511 |
11 159 706 |
11 728 400 |
||
Indekss (2009. gads = 100) |
100 |
103 |
100 |
105 |
||
|
(84) |
Savienības patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz visu Savienības ražotāju Savienības produkcijas kopapjomu Savienības tirgū, no kura atņemts to veiktais eksports un pieskaitīts imports no Argentīnas, Indonēzijas un citām trešām valstīm. |
(85) |
Importa apjoms no Argentīnas un Indonēzijas tika ņemts no Eurostat datiem par dažādajiem KN kodiem, ar kuriem ražojums tiek klasificēts. |
(86) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Savienības biodīzeļdegvielas patēriņš no 2009. gada līdz IP beigām palielinājās par 5 %. |
3. Importa no attiecīgajām valstīm ietekmes kumulatīvs novērtējums
(87) |
Kā izklāstīts pamatregulas 3. panta 4. punktā, no divām valstīm veikta importa ietekmi kumulatīvi vērtē tikai tad, ja izpildīti divi nosacījumi. |
(88) |
Pirmais nosacījums ir tāds, ka dempinga starpība importam no katras valsts pārsniedz minimālo apjomu un importa apjoms nav nenozīmīgs. Dempinga starpība, kas noteikta importam no Argentīnas un Indonēzijas, pārsniedza pamatregulas 9. panta 3. punktā noteikto minimālo apjomu, un importa apjoms no katras attiecīgās valsts nebija nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē, bet attiecīgās tirgus daļas IP laikā bija 10,8 % un 8,5 %. |
(89) |
Otrais nosacījums ir tāds, ka importētie ražojumi konkurē savstarpēji un ar līdzīgo Savienības ražojumu. No Argentīnas un Indonēzijas importēto biodīzeļdegvielu sajauc ar minerāldīzeļdegvielu un pārdod pircējiem visā Savienībā vieni un tie paši tirdzniecības uzņēmumi, tieši konkurējot ar Savienības ražošanas nozares ražoto biodīzeļdegvielu. |
(90) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski uzskatīts, ka visi pamatregulas 3. panta 4. punktā izklāstītie kritēriji ir izpildīti un kaitējuma analīzes vajadzībām imports no Argentīnas un Indonēzijas būtu jāpārbauda kumulatīvi. |
4. Importa apjoms no attiecīgajām valstīm un tā tirgus daļa
2. tabula
|
2009 |
2010 |
2011 |
IP |
||
Imports no Argentīnas |
||||||
Tonnas |
853 589 |
1 179 285 |
1 422 142 |
1 263 230 |
||
Indekss (2009. gads = 100) |
100 |
138 |
167 |
148 |
||
Tirgus daļa |
7,6 % |
10,2 % |
12,7 % |
10,8 % |
||
Indekss (2009. gads = 100) |
100 |
135 |
167 |
141 |
||
Imports no Indonēzijas |
||||||
Tonnas |
157 915 |
495 169 |
1 087 518 |
995 663 |
||
Indekss (2009. gads = 100) |
100 |
314 |
689 |
631 |
||
Tirgus daļa |
1,4 % |
4,3 % |
9,7 % |
8,5 % |
||
Indekss (2009. gads = 100) |
100 |
303 |
689 |
600 |
||
|
|
|
|
|
||
Tirgus daļas kopapjoms |
9,1 % |
14,5 % |
22,5 % |
19,3 % |
||
Indekss (2009. gads = 100) |
100 |
160 |
248 |
213 |
||
|
(91) |
No 2009. gada līdz IP importa apjoms no Argentīnas un Indonēzijas ievērojami palielinājās, importa apjomam no Indonēzijas palielinoties straujāk nekā importam no Argentīnas. Šajā laikposmā tirgus daļa pieauga no 9,1 % līdz 19,3 %. |
5. Importa cenas no attiecīgajām valstīm un cenu samazinājums
5.1. Cenu dinamika
3. tabula
Importa cena (EUR/t) |
2009 |
2010 |
2011 |
IP |
||
Argentīna |
629 |
730 |
964 |
967 |
||
Indekss (2009. gads = 100) |
100 |
116 |
153 |
154 |
||
Indonēzija |
597 |
725 |
864 |
863 |
||
Indekss (2009. gads = 100) |
100 |
121 |
145 |
145 |
||
Kopā |
624 |
728 |
920 |
921 |
||
Indekss (2009. gads = 100) |
100 |
117 |
147 |
148 |
||
|
(92) |
Lai gan attiecīgajā periodā, īpaši 2010.–2011. gadā, importa cenas pieauga, visā attiecīgajā periodā no Argentīnas un Indonēzijas importētās biodīzeļdegvielas cenas joprojām bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. |
5.2. Cenu samazinājums
(93) |
Lai noteiktu cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, atlasīto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, koriģējot tās EXW līmenī, salīdzināja ar atlasīto Argentīnas un Indonēzijas ražotāju saražotā importa atbilstīgajām vidējām svērtajām CIF cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, veicot atbilstīgas korekcijas saistībā ar spēkā esošajiem muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām. |
(94) |
Argentīnas izcelsmes SME un Indonēzijas izcelsmes PME tika salīdzināts ar ražoto un Savienības tirgū pārdoto ražojumu, pamatojoties uz zemāko filtrējamības temperatūru, kas ir temperatūra, kurā biodīzeļdegviela kļūst atkal par taukiem un kurā to nevar lietot par degvielu. |
(95) |
Visiem Argentīnas izcelsmes produktiem, kas tika pārdoti ES, zemākā filtrējamības temperatūra bija 0°C. Šie pārdotie produkti tāpēc tika salīdzināti ar Savienības ražotāju pārdoto biodīzeļdegvielu, kam zemākā filtrējamības temperatūra bija 0°C. |
(96) |
Visiem Indonēzijas izcelsmes produktiem, kas tika pārdoti ES, zemākā filtrējamības temperatūra bija 13°C. Ņemot vērā, ka Savienības ražotāji pārdeva ļoti mazu apjomu produktu ar šādu zemāko filtrējamības temperatūru, jo Indonēzijas izcelsmes PME pirms pārdošanas pirmajam neatkarīgajam pircējam gandrīz vienmēr tiek sajaukts ar citu biodīzeļdegvielu no citiem avotiem, tieša salīdzināšana netika uzskatīta par pamatotu. Tāpēc, ņemot vērā cenas atšķirību Savienības tirgū starp pārdoto PME, kam zemākā filtrējamības temperatūra ir 13°C un ko ražojusi Savienības ražošanas nozare, un vidējo tādas biodīzeļdegvielas cenu, kurai zemākā filtrējamības temperatūra ir 0°C, Indonēzijas izcelsmes produktam PME, kam zemākā filtrējamības temperatūra ir 13°C, eksporta cena tika koriģēta uz augšu līdz tāda produkta cenai, kam zemākā filtrējamības temperatūra ir 0°C. |
(97) |
Izmantojot iepriekš minēto metodi, tika iegūta Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes un Savienības produktu cenu starpība, kas, izteikta procentos no Savienības ražošanas nozares vidējās svērtās EXW cenas, t. i., cenu samazinājuma starpības, svārstījās no 2,5 % līdz 9,1 %. |
6. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis
(98) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaudot, kā Savienības ražošanas nozari ietekmē imports par dempinga cenām, tika izvērtēti visi analizējamajā periodā Savienības ražošanas nozarē noteiktie ekonomiskie rādītāji. |
(99) |
Kā minēts iepriekš, lai pārbaudītu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantoti pārbaudīti dati, ko sniedza izlasē iekļautie Savienības ražotāji. |
(100) |
Lai analizētu kaitējumu, Komisija nodalīja makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Pamatojoties uz datiem, ko sniedza Savienības ražošanas nozare, Komisija analizēja attiecīgā perioda makroekonomiskos rādītājus par visiem Savienības ražotājiem. Komisija analizēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, kas iegūti no atlasītajiem Savienības ražotājiem. |
(101) |
Pamatojoties uz informāciju, kas attiecas uz visiem biodīzeļdegvielas ražotājiem Savienībā, tika izvērtēti šādi makroekonomiskie rādītāji: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga. |
(102) |
Pamatojoties uz informāciju, kas attiecas uz atlasītajiem biodīzeļdegvielas ražotājiem Savienībā, tika izvērtēti šādi mikroekonomiskie rādītāji: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu. |
7. Makroekonomiskie rādītāji
7.1. Ražošanas jauda, ražošanas apjoms un jaudas izmantojums
4. tabula
|
2009 |
2010 |
2011 |
IP |
||
Ražošanas jauda (tonnas) |
20 359 000 |
21 304 000 |
21 517 000 |
22 227 500 |
||
Indekss (2009. gads = 100) |
100 |
105 |
106 |
109 |
||
Ražošanas apjoms (tonnas) |
8 745 693 |
9 367 183 |
8 536 884 |
9 052 871 |
||
Indekss (2009. gads = 100) |
100 |
107 |
98 |
104 |
||
Jaudas izmantojums |
43 % |
44 % |
40 % |
41 % |
||
Indekss (2009. gads = 100) |
100 |
102 |
92 |
95 |
||
|
(103) |
Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās atbilstīgi patēriņam. No 2010. gada līdz IP jauda saglabājās salīdzinoši nemainīga; tāpēc jaudas izmantojums šajā periodā saglabājās mazs. Šajā laikposmā Savienības ražošanas nozare nevarēja izmantot to iekārtu jaudu, kuras tika uzstādītas, gaidot, ka pret ASV noteiktajiem pasākumiem vai gaidāmajai kvotu sistēmai un dažu dalībvalstu palielinātajām pilnvarām būs kāda ietekme, tā nevarēja arī izmantot jaudas palielinājuma daļu. |
7.2. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa
5. tabula
|
2009 |
2010 |
2011 |
IP |
||
Pārdošanas apjoms (tonnas) |
9 454 786 |
9 607 731 |
8 488 073 |
9 294 137 |
||
Indekss (2009. gads = 100) |
100 |
102 |
90 |
98 |
||
Tirgus daļa |
84,7 % |
83,3 % |
76,1 % |
79,2 % |
||
Indekss (2009. gads = 100) |
100 |
98 |
90 |
94 |
||
|
(104) |
Šajā laikposmā nesaistītiem uzņēmumiem Savienībā veiktās pārdošanas apjoms saglabājās diezgan stabils. Ņemot vērā, ka patēriņš šajā laikposmā nedaudz palielinājās, stabilais tirdzniecības apjoms liecina, ka tirgus daļa samazinājās (par 5,5 procentu punktiem), un to pārņēma imports no attiecīgajām valstīm. |
7.3. Izaugsme
(105) |
Par Savienības ražošanas nozares izaugsmi liecina tās apjoma rādītāji, piemēram, ražošanas un pārdošanas apjoms, bet jo īpaši tās tirgus daļa. Kaut arī analizējamajā periodā pieauga patēriņš, Savienības ražotāju tirgus daļa nepalielinājās atbilstīgi patēriņam. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa šajā laikposmā samazinājās, jo pieauga importa apjoms. Tajā pašā laikposmā Indonēzijas un Argentīnas izcelsmes importa tirgus daļa pieauga vairāk nekā par 10 procentu punktiem. Tas, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja savā labā pilnībā izmantot tirgus izaugsmi, kopumā negatīvi ietekmēja tās ekonomisko stāvokli. |
7.4. Nodarbinātība un ražīgums
6. tabula
|
2009 |
2010 |
2011 |
IP |
||
Nodarbinātība: pilnslodzes ekvivalents |
1 858 |
2 055 |
2 061 |
2 079 |
||
Indekss (2009. gads = 100) |
100 |
111 |
111 |
112 |
||
Ražīgums (t/pilnslodzes ekvivalents) |
4 707 |
4 558 |
4 142 |
4 354 |
||
Indekss (2009. gads = 100) |
100 |
97 |
88 |
93 |
||
|
(106) |
Biodīzeļdegvielas ražošanas nozare ir kapitālietilpīga nozare, kurai ražošanas procesā nav vajadzīgs liels darbaspēks, un, ņemot vērā apakšlīgumu apjomu faktiskajā biodīzeļdegvielas ražošanā, biodīzeļdegvielas ražošanā nodarbināto cilvēku skaits nav liels. Šajā laikposmā nodarbinātība ir palielinājusies, jo nedaudz palielinājies ražošanas apjoms. |
(107) |
No 2009. gada līdz IP beigām nodarbinātība ir palielinājusies vairāk nekā ražošana, tādējādi ražīgums ir samazinājies par 7 procentu punktiem. |
7.5. Faktiskās dempinga starpības apjoms un atgūšanās no iepriekšējā dempinga
(108) |
Līdz 2009. gadam, kad sākas šīs procedūras izmeklēšanas periods, Savienības ražošanas nozarei radīja kaitējumu imports par dempinga cenām no Amerikas Savienotajām Valstīm. Spēkā esošie maksājumi pret importu no Amerikas Savienotajām Valstīm tika paredzēti, lai panāktu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, kuros Savienības ražošanas nozare varētu konkurēt ar šo importu un atgūties no kaitējuma. |
(109) |
Acīmredzot tas nav noticis. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte tagad ir mazāka nekā 2009. gadā, un jau no 2009. gada tā ir zaudējusi tirgus daļu, ko pārņēmis imports no Argentīnas un Indonēzijas par cenām, kuras ir zemākas par Savienības cenām. Lai gan patēriņš Savienībā palielinājās, jaudas izmantojums samazinājās. Ir skaidrs, ka atgūšanās no iepriekšējā dempinga nav notikusi. |
(110) |
Dempinga starpības Argentīnas un Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem ir norādītas iepriekš, proti, sadaļā par dempingu. Tika konstatēts, ka vienam Indonēzijas ražotājam eksportētājam, kam importa apjoms no Indonēzijas bija mazs, nav dempinga cenu. Tomēr tika konstatēts, ka pārējie ražotāji eksportētāji Indonēzijā un visi Argentīnas ražotāji eksportētāji Savienības tirgū biodīzeļdegvielu pārdod par dempinga cenām. Turklāt, ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomus un cenu, faktiskās dempinga starpības ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu. |
8. Mikroekonomiskie rādītāji
8.1. Vienības vidējās cenas, vienības izmaksas un ar algām saistītās izmaksas
7. tabula
|
2009 |
2010 |
2011 |
IP |
||
Vienības cenas EUR/t |
797 |
845 |
1 096 |
1 097 |
||
Indekss (2009. gads = 100) |
100 |
106 |
137 |
138 |
||
Vienības izmaksas EUR/t |
760 |
839 |
1 089 |
1 116 |
||
Indekss (2009. gads = 100) |
100 |
110 |
143 |
147 |
||
Ar algām saistītās izmaksas EUR/PLE |
57 391 |
63 490 |
62 141 |
61 004 |
||
Indekss (2009. gads = 100) |
100 |
111 |
108 |
106 |
||
|
(111) |
Lai gan Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā spēja palielināt pārdošanas cenu, jo 2011. gadā bija slikta rapša raža, ražošanas izmaksas pieauga tādā mērā, ka to nebija iespējams segt ar palielinātu pārdošanas cenu. Argentīnā un Indonēzijā piemērojamo nodokļu režīmu dēļ Savienības ražošanas nozarei nebija ekonomiski izdevīgi importēt alternatīvas izejvielas no šīm valstīm, tāpēc, lai ierobežotu savas izmaksas un tādējādi samazinātu kopējos zaudējumus, tā bija spiesta importēt gatavu biodīzeļdegvielu. |
(112) |
Vienlaikus attiecīgajā periodā atlasītajiem uzņēmumiem palielinājās ar algām saistītās izmaksas, un tas bija vēl viens iemesls, kāpēc uzņēmumiem bija jāmeklē risinājums, kā samazināt kopējo izmaksu slogu. |
8.2. Krājumi
8. tabula
|
2009 |
2010 |
2011 |
IP |
||
Krājumi (t) |
74 473 |
87 283 |
90 249 |
103 058 |
||
Indekss (2009. gads = 100) |
100 |
117 |
121 |
138 |
||
|
(113) |
Analizējamajā periodā biodīzeļdegvielas krājumi palielinājās par apmēram 40 %. Krājumu palielināšanās notika visā analizējamajā periodā. Tomēr, ņemot vērā to, ka biodīzeļdegvielu nevar glabāt ilgāk par 6 mēnešiem (vidējais glabāšanas laiks ir tikai apmēram 3 mēneši), dati par krājumiem palīdz novērtēt Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli tikai nedaudz. |
8.3. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu
9. tabula
|
2009 |
2010 |
2011 |
IP |
||
Rentabilitāte |
3,5 % |
–0,3 % |
–0,2 % |
–2,5 % |
||
Ieguldījumi tūkstošos EUR |
188 491 |
156 927 |
149 113 |
141 578 |
||
Indekss (2009. gads = 100) |
100 |
83 |
79 |
75 |
||
Ienākums no ieguldījumiem |
19 % |
–2 % |
–2 % |
–24 % |
||
Naudas plūsma tūkstošos EUR |
244 001 |
–48 649 |
21 241 |
23 984 |
||
Indekss (2009. gads = 100) |
100 |
–20 |
9 |
10 |
||
|
(114) |
Atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāte tika noteikta, no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū gūto tīro peļņu pirms nodokļu samaksas izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Analizējamajā periodā atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāte ievērojami samazinājās, proti, no 3,5 % līdz -2,5 %. |
(115) |
Atlasīto Savienības ražotāju ieguldījumu apjoms biodīzeļdegvielas ražošanā šajā laikposmā samazinājās, un tas liecina — lai gan atlasītie ražotāji vēl bija spējīgi veikt ieguldījumus biodīzeļdegvielas ražošanā, šādiem ieguldījumiem pieejamo resursu apjoms samazinājās kopā ar Savienības ražotāju tirgus daļu. |
(116) |
Samazinoties rentabilitātei, saruka arī atlasīto Savienības ražotāju ienākums no ieguldījumiem, t. i., rezultāts pirms nodokļu nomaksas, kas izteikts procentos no biodīzeļdegvielas ražošanā izmantoto aktīvu vidējās sākuma un noslēguma tīrās uzskaites vērtības. Ienākuma no ieguldījumiem sarukums nepārprotami liecina, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis izmeklēšanas periodā pasliktinājās. |
(117) |
Naudas plūsma, proti, ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību, analizējamajā periodā ir būtiski samazinājusies, un tas liecina, ka atlasītajiem uzņēmumiem bijis grūti konkurēt ar importu par dempinga cenām no Argentīnas un Indonēzijas. |
9. Secinājums par kaitējumu
(118) |
Pārbaudīto datu analīze skaidri liecina, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, kas definēts pamatregulas 3. panta 5. punktā. Laikā, kad pieauga patēriņš, tā ir zaudējusi tirgus daļu un tai ir samazinājusies rentabilitāte, bet importētais ražojums ir ieguvis tirgus daļu un tiek pārdots par cenām, kas ir zemākas nekā Savienības ražotāja cenas. |
(119) |
Arī citi rādītāji liecina, ka tendence ir lejupēja vai stabila, arī pēc pasākumu noteikšanas pret Amerikas Savienotajām Valstīm un pēc maksājumu attiecināšanas uz importu no Kanādas, ar ko minētie pasākumi tika apieti. |
(120) |
Tikai samazinot rentabilitāti līdz nulles peļņai, Savienības ražotāji varēja novirzīt lielāko daļu ražošanas izmaksu pieauguma no 2010. gada uz 2011. gadu (+ 33 procentu punkti). Tomēr no 2011. gada līdz IP tie nespēja novirzīt izmaksu turpmāku pieaugumu, jo pieauga izejvielu cena, kas ir gandrīz 80 % no biodīzeļdegvielas ražošanas kopējām izmaksām. Izmaksu pieaugumu nebija iespējams novirzīt pircējiem Savienības tirgū, un tas IP laikā radīja zaudējumus. |
E. CĒLOŅSAKARĪBA
1. Ievads
(121) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai attiecīgo valstu izcelsmes imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā mērā, lai to varētu uzskatīt par būtisku. |
(122) |
Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu iespējamu kaitējumu, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, tomēr Savienības ražošanas nozarei vienlaikus var nodarīt kaitējumu, tika izvērtēti arī citi zināmie faktori. |
2. Importa par dempinga cenām radītā ietekme
(123) |
Tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā maza daļa importa no Indonēzijas uz ES nebija par dempinga cenām (2 %-6 %). Tika konstatēts, ka atlikušais importa apjoms no Indonēzijas un viss imports no Argentīnas ir par dempinga cenām. Ja no deklarētā no Indonēzijas veiktā importa kopapjoma atņem mazo importa daudzumu, kas nebija par dempinga cenām, iepriekš aprakstītās importa tendences paliek tādas pašas. |
(124) |
Izmeklēšana liecina, ka attiecīgajā periodā lētais imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir būtiski palielinājies apjoma ziņā (vairāk nekā divkārt). Tas izraisījis būtisku tā tirgus daļas palielinājumu, proti, par 10 procentu punktiem: no 9,1 % 2009. gadā līdz 18,8 % IP beigās. |
(125) |
Vienlaikus, kaut arī palielinājās patēriņš, Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā zaudēja 5,5 procentu punktus no tirgus daļas. |
(126) |
Lai gan par dempinga cenām veiktā importa vidējās cenas no 2009. gada līdz IP beigām pieauga par 48 %, tās tomēr bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas šajā pašā laikposmā. Importa par dempinga cenām cenas bija mazākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas — IP laikā vidējā cenu samazinājuma starpība Indonēzijai bija 4 % un Argentīnai 8 %. |
(127) |
Spiediens, ko radīja par zemām dempinga cenām veiktā importa pieaugums Savienības tirgū, neļāva Savienības ražošanas nozarei noteikt savas pārdošanas cenas atbilstoši tirgus apstākļiem un izmaksu pieaugumam. Atlasītie uzņēmumi spēja pircējiem novirzīt tikai 38 % no šā cenu pieauguma, bet kopumā izmaksas šajā laikposmā pieauga par 47 %. |
(128) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka apjoma ziņā ievērojami pieaugušajam importam no attiecīgajām valstīm par zemām dempinga cenām, kas IP laikā bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, bijusi noteicošā loma Savienības ražošanas nozarei nodarītā būtiskā kaitējuma izraisīšanā. |
3. Citu faktoru ietekme
3.1. Imports no citām trešām valstīm
10. tabula
Citas trešās valstis |
2009 |
2010 |
2011 |
IP |
||
Importa kopapjoms (t) |
699 541 |
256 327 |
161 973 |
175 370 |
||
Indekss (2009. gads = 100) |
100 |
37 |
23 |
25 |
||
Tirgus daļa |
6,3 % |
2,2 % |
1,5 % |
1,5 % |
||
Indekss (2009. gads = 100) |
100 |
35 |
23 |
24 |
||
|
(129) |
No 2009. gada līdz IP beigām imports no trešām valstīm, galvenokārt ASV, Norvēģijas un Dienvidkorejas, ievērojami samazinājās. Šī samazināšanās bija saistīta ar pasākumu noteikšanu importam no ASV 2009. gadā, un tā sākās pēc 2010. gada pretapiešanas izmeklēšanas attiecībā uz importu, kas tiek sūtīts no Kanādas. Ņemot vērā, ka laikā, kad pasliktinājās Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis, tirgus daļa importam no citām trešām valstīm samazinājās, imports no citām trešām valstīm kaitējumu Savienības ražošanas nozarei varēja veicināt tikai mazliet. Tādējādi nevar secināt, ka šis imports izjauc cēloņsakarību starp kaitējumu un par dempinga cenām veiktā importa ietekmi. |
3.2. Imports, kas no attiecīgajām valstīm netika veikts par dempinga cenām,
(130) |
Tika konstatēts, ka no attiecīgajām valstīm bijis arī imports, kas netiek veikts par dempinga cenām, bet tas ir noticis tikai 2011. gada otrajā pusē. Ņemot vērā īso laikposmu, kurā šis imports tika veikts, un tā nelielos daudzumus, Savienības ražošanas nozarei tas varēja radīt tikai nenozīmīgu kaitējumu un nespēj izjaukt cēloņsakarību starp kaitējumu un importa par dempinga cenām ietekmi. |
3.3. Citi Savienības ražotāji
(131) |
Ņemot vērā, ka no Savienības ražošanas nozares tika izslēgts neliels apjoms Savienības ražotāju saražotās produkcijas un ka tie kopumā veikuši importu mazā apjomā, netika uzskatīts, ka šie ražotāji radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. |
3.4. Savienības ražošanas nozares veiktais imports
(132) |
Argentīnas biodīzeļdegvielas ražotāju apvienība CARBIO apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu izraisījis Savienības ražotāju veikts imports no Argentīnas un Indonēzijas. Tā nosauca šo importu par pašizraisītu kaitējumu un apgalvoja, ka tas nav jāņem vērā kā tāda kaitējuma cēlonis, kuru izraisījusi Argentīnas ražotāju rīcība. |
(133) |
No Savienības ražošanas nozares sniegtajiem datiem kļūst skaidrs, ka tā attiecīgajā periodā no Argentīnas un Indonēzijas ir importējusi biodīzeļdegvielas daudzumus, kas nepārsniedz 60 % no visa importa, kas IP laikā veikts no šīm valstīm. Tomēr tā norāda, ka šis imports veikts pašaizsardzībai. Spēja gūt labumu no šā importa dempinga cenām īstermiņā palīdzēja Savienības ražotājiem turpināt darbību vidējā termiņā. |
(134) |
Savienības ražošanas nozares veiktais biodīzeļdegvielas imports par dempinga cenām ievērojami pieauga 2011. gadā un izmeklēšanas periodā — laikā, kad bija visspēcīgāk jūtama ietekme, ko izraisīja diferencētais eksporta nodoklis, kuru piemēro biodīzeļdegvielai un tās izejvielām —, jo šajā laikā salīdzinājumā ar gatavā ražojuma importu kļuva neekonomiski importēt izejvielas (sojas eļļu un palmu eļļu). Atbilstīgi diferencētā eksporta nodokļa sistēmai abās valstīs izejmateriālu eksportam ir noteikts lielāks nodoklis nekā gatavā ražojuma eksportam. Vai šo diferencēto eksporta nodokli var uzskatīt par subsīdiju antisubsidēšanas pamatregulas 2. panta nozīmē, tiks pārbaudīts pašlaik notiekošajā antisubsidēšanas izmeklēšanā. |
(135) |
Piemēram, izmeklēšanas periodā dažus mēnešus no Argentīnas importētās sojas eļļas cena bija augstāka nekā importētā SME cena, tādējādi pirkt sojas eļļu kļuva ekonomiski neizdevīgi. Šajā situācijā vienīgā ekonomiski pamatotā iespēja bija pirkt SME. |
(136) |
Ja šos biodīzeļdegvielas apjomus neimportētu Savienības ražošanas nozare, tos importētu Savienības tirdzniecības uzņēmumi, to cena būtu zemāka par Savienības ražošanas nozares cenu un tie tiktu pārdoti Savienības tirgū, jo šie tirdzniecības uzņēmumi jau veic importu no šīm valstīm pārdošanai dīzeļdegvielas ieguves uzņēmumiem, kas konkurē ar Savienības ražošanas nozari. Šis imports neizjauc cēloņsakarību, tādēļ šis apgalvojums tiek provizoriski noraidīts. |
3.5. Savienības ražošanas nozares jauda
(137) |
Bez tam CARBIO apgalvo, ka Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma iemesls ir jaudas pārpalikums, ko izraisījusi pārmērīga ražošanas paplašināšana. Tas apgalvo, ka situācijā, kad 2008. gadā bija 50 % jaudas izmantojums, nozare turpinājusi paplašināties bez samērīga pieprasījuma pieauguma. |
(138) |
Attiecīgajā periodā jaudas izmantojums Savienībā palika zems, IP laikā sasniedzot zemāko rādītāju 40 %. Tāpēc daži uzņēmumi nav izmantojuši jaudu, ko nodrošina to uzstādītās iekārtas. |
(139) |
Tomēr jaudas izmantojums jau bija zems attiecīgā perioda sākumā un saglabājās zems visu periodu, un arī atlasītajiem uzņēmumiem tas bija stabils. |
(140) |
Atlasītie uzņēmumi attiecīgā perioda sākumā bija rentabli, bet beigās, saglabājoties stabilam jaudas izmantojumam, tie cita zaudējumus. Ir pamatoti secināt, ka visas nozares rentabilitāte ir samazinājusies, kaut arī jaudas izmantojums saglabājies stabils. Tāpēc to nevar uzskatīt par būtiska kaitējuma cēloni, jo nav atrodama cēloņsakarība. Tādēļ šis apgalvojums tiek provizoriski noraidīts. |
3.6. Nepietiekama piekļuve izejvielām un vertikālā integrācija
(141) |
CARBIO arī apgalvo, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, jo tai trūkst efektivitātes, īpaši tāpēc, ka nozares uzņēmumi nav vertikāli integrēti un neatrodas tuvu izejvielām. |
(142) |
Šie argumenti tiek provizoriski noraidīti. Daži atlasītie uzņēmumi atrodas ostās, kur ir tūlītēja piekļuve izejvielām, ko ieved ar kuģiem, un citi atlasītie uzņēmumi savas dīzeļdegvielas ražotnes izvietojuši tieši turpat, kur atrodas augu eļļas ražotnes. Daudzi biodīzeļdegvielas ražotāji Eiropas dienvidos apzināti atrodas ostā, lai tieši piekļūtu izejvielām no Argentīnas un Indonēzijas vai turpat, kur atrodas pircēji (fosilās naftas pārstrādes rūpnīcas). Ņemot vērā, ka diferencētā eksporta nodokļa dēļ izejvielas bija kļuvušas dārgākas nekā gatavais ražojums, tas nepārprotami radīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, jo vairs nebija ekonomiski pamatoti Eiropas Savienībā ražot PME un SME. |
3.7. Citi regulējuma faktori
(143) |
CARBIO atsaucās arī uz dažiem regulējuma faktoriem, kuri radījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, daži no tiem ir priekšlikumi un pagaidām vēl netiek piemēroti. Tomēr tā visvairāk akcentē “divkāršās uzskaites” sistēmu, kas ir aprakstīta turpmāk. |
(144) |
Saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu dalībvalstīm jāparedz, ka pirms pārdošanas lietotājiem zināmu daļu biodīzeļdegvielas sajauc ar minerāldīzeļdegvielu. Dažas dalībvalstis ir izmantojušas Atjaunojamo energoresursu direktīvas noteikumus, kas ļauj šo daļu samazināt uz pusi, ja izmantotā biodīzeļdegviela izgatavota no eļļas atkritumiem vai lietotiem dzīvnieku taukiem. Piemēram, ja attiecīgā dalībvalsts prasa, lai 7 % biodīzeļdegvielas sajauktu ar 93 % minerāldīzeļdegvielas, tad 7 % tiek samazināti uz 3,5 % biodīzeļdegvielas, kas iegūta no eļļas atkritumiem. |
(145) |
CARBIO apgalvo, ka divkāršās uzskaites noteikumu dēļ izmeklēšanas periodā par 1 miljonu tonnu ir samazinājusies tā sauktās “pirmās paaudzes” biodīzeļdegvielas pārdošana un ka tas ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Šis apgalvojums tiek noraidīts, jo Savienības ražotāju izlasē ietilpst daži uzņēmumi, kas ražo “divkārši uzskaitāmo” biodīzeļdegvielu, un to finansiālais stāvoklis būtiski neatšķiras no to atlasīto uzņēmumu stāvokļa, kuri ražo biodīzeļdegvielu no neapstrādātas augu eļļas. Sniegto datu pārbaudē šie uzņēmumi parādījuši, ka to ražotās biodīzeļdegvielas cenu ietekmējis imports par zemām dempinga cenām no Argentīnas un Indonēzijas, jo tā netieši konkurē ar PME un SME no attiecīgajām valstīm. |
(146) |
Tika arī apgalvots, ka kaitējumu Savienības ražošanas nozarei izraisījis tas, ka netika veikti pietiekami ieguldījumi otrās paaudzes biodīzeļdegvielas ražošanā, piemēram, izmantojot eļļas atkritumus. Šis arguments tika provizoriski noraidīts, jo Savienībā nav pieejams pietiekami daudz eļļas atkritumu, lai ievērojami palielinātu pārstrādes apjomu salīdzinājumā ar pašreizējo. |
3.8. Ierobežojumi dalībvalstīs
(147) |
CARBIO arī apgalvoja, ka kaitējumu Savienības ražošanas nozarei nevar būt radījis imports no attiecīgajām valstīm, jo dalībvalstīs ir atšķirīgas kvotu sistēmas un nodokļu režīmi, kas ierobežo piekļuvi šo valstu tirgiem. Tā arī apgalvoja, ka klimatisko apstākļu dēļ daži tirgi Eiropas Savienībā ir slēgti SME un PME. |
(148) |
Šis apgalvojums ir pareizs tādā ziņā, ka PME zemākās filtrējamības temperatūras (+13°C) dēļ to nevar lietot visā Savienībā, ja tas nav sajaukts ar citām biodīzeļdegvielām, lai pazeminātu zemākās filtrējamības temperatūru. Tomēr SME, kam zemākā filtrējamības temperatūra ir 0°C, var lietot plašāk, īpaši vasaras mēnešos. |
(149) |
Visā izmeklēšanas gaitā tika rūpīgi pārbaudīts apgalvojums, ka kaitējumu izraisa dažu dalībvalstu regulējuma sistēma. |
(150) |
Dažās dalībvalstīs ir tādas kvotu sistēmas, kas piešķir īpašu ražošanas kvotu uzņēmumiem šajā vai citās Savienības dalībvalstīs. Tomēr lielākā daļa valstu ir piešķīrušas priekšrocības, izmantojot nodokļu sistēmu, un šīs priekšrocības tiek samazinātas vai atceltas. |
(151) |
Francijā, piemēram, ir kvotas ietvaros ražotas biodīzeļdegvielas “atbrīvošana no nodokļa” EUR 90/t apmērā. Tomēr, ņemot vērā, cik zemas bijušas par dempinga cenām veiktā importa cenas, bieži vien ir lētāk importēt biodīzeļdegvielu nekā pat ar nodokļu priekšrocībām to pirkt no Savienības ražošanas nozares. Par to liecina no Argentīnas importētā ražojuma lielā klātbūtne Francijas tirgū. |
(152) |
Dažās dalībvalstīs ražojums no Argentīnas un Indonēzijas netiek importēts vai nu klimatisko apstākļu, vai kvotu sistēmas dēļ. Tomēr Savienības lielākajā daļā no Argentīnas un Indonēzijas veiktais imports tirgū ir atrodams — vai nu tādēļ, ka nav kvotu sistēmas, vai cenas dēļ, kura ir zemāka par cenu, ko nodrošina dalībvalsts piešķirtās nodokļu priekšrocības. |
(153) |
Ņemot vērā, ka PME un SME, sajauktus ar Savienībā ražotu RME vai citu biodīzeļdegvielu, var pārdot visā Savienībā un ka imports lielos daudzumos un par dempinga cenām ir atrodams tirgū pat tajās dalībvalstīs, kur piemēro nodokļu priekšrocību sistēmas, šis apgalvojums tiek provizoriski noraidīts, jo esošās kvotu sistēmas un nodokļu režīmi nevar izjaukt cēloņsakarību starp kaitējumu un importa par dempinga cenām ietekmi. |
4. Secinājums par cēloņsakarību
(154) |
Iepriekš veiktā analīze ir pierādījusi, ka ir ievērojami pieaudzis attiecīgo valstu izcelsmes importa par zemām dempinga cenām apjoms un tirgus daļa. Vienlaikus tika konstatēts, ka šā importa cena IP laikā ir bijusi zemāka nekā Savienības ražošanas nozares cena. |
(155) |
Dati liecina, ka, pieaugot par zemām cenām veiktā importa apjomam no attiecīgajām valstīm, Savienības ražošanas nozares ekonomiskā situācija būtiski pasliktinās. |
(156) |
Iepriekš minētajā analīzē ir pienācīgi izšķirta un nodalīta visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no importa par dempinga cenām kaitīgās ietekmes. Pamatojoties uz šo analīzi, provizoriski secināms, ka imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē. |
(157) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu tika izvērtēti zināmie faktori, kas nav imports par dempinga cenām, un netika rasti pierādījumi, ka tie var izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. |
F. SAVIENĪBAS INTERESES
(158) |
Lai gan ir secināts, ka pastāv dempings, kas rada kaitējumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai pastāv nopietni iemesli, kas liek secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs. Savienības intereses tika analizētas, novērtējot visas dažādās iesaistīto personu intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju, izejvielu piegādātāju un patērētāju intereses. |
1. Savienības ražošanas nozares intereses
(159) |
Kā minēts iepriekš, būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei radījis attiecīgo valstu izcelsmes imports par dempinga cenām. Ja pasākumi netiktu noteikti, visticamāk Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis turpinātu pasliktināties. Savienības ražošanas nozares stāvokli jo īpaši raksturoja rentabilitātes samazināšanās no +3 % 2009. gadā līdz -2,5 % IP beigās. Ja stāvoklis vēl turpinātu pasliktināties, samazinātos ražošana un tiktu slēgts vēl vairāk ražotņu, tādējādi tiktu apdraudēta nodarbinātība un ieguldījumi Savienībā. |
(160) |
Pasākumu noteikšana atjaunotu tirgū godīgu konkurenci. Savienības ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanos izraisījušas tās grūtības konkurēt ar attiecīgo valstu importu par zemām dempinga cenām, un tas saistīts arī ar abu valstu eksporta nodokļu režīmu, kas pazemina SME un PME importa cenas Savienības tirgū, vienlaikus palielinot izejvielu cenu. Antidempinga pasākumu noteikšana tādēļ ļautu Savienības ražošanas nozarei uzlabot rentabilitāti līdz tādam līmenim, kas tiek uzskatīts par šajā kapitālietilpīgajā nozarē nepieciešamu. |
(161) |
Pasākumiem vajadzētu dot Savienības ražošanas nozarei iespēju sākt atgūšanos no izmeklēšanā konstatētā dempinga, kas izraisījis kaitējumu. |
2. Nesaistītu importētāju/tirgotāju intereses Savienībā
(162) |
Nesaistītie importētāji/tirgotāji Savienībā tika aicināti pieteikties Komisijā. Tomēr šajā izmeklēšanā neviens importētājs nesadarbojās. |
(163) |
No nesaistītiem importētājiem un tirgotājiem dati saņemti netika, tāpēc nebija pierādījumu, ka pasākumu noteikšana noteikti būtu pretrunā šo personu interesēm. |
3. Lietotāju un patērētāju intereses
(164) |
Visiem zināmajiem lietotājiem uzņēmumiem, kas bija iesaistīti minerāldīzeļdegvielas ražošanā un izplatīšanā un arī minerāldīzeļdegvielas obligātajā sajaukšanā ar biodīzeļdegvielu, izmeklēšanas sākumā tika nosūtītas anketas. |
(165) |
Trīs biodīzeļdegvielas lietotāji atbildēja uz lietotāja anketas jautājumiem, bet norādīja, ka to darbība saistīta ar biodīzeļdegvielu ļoti mazā mērā. Tie apgalvoja, ka tiem būtu juridisks pienākums pirkt dīzeļdegvielu un, ja maksājuma dēļ palielinātos biodīzeļdegvielas cena, tad tāpat kā iepriekš tā automātiski tiktu novirzīta uz pircējiem. |
(166) |
Ņemot vērā, ka pieejamās informācijas apjoms bija ierobežots, pasākumu noteikšanai galapatērētāju būtu jāietekmē ļoti maz, jo degvielas uzpildes stacijā iegādājamajā maisījumā ar minerāldīzeļdegvielu sajaukta ļoti maza daļa biodīzeļdegvielas. Netika rasti pierādījumi, ka pasākumu noteikšana noteikti būtu pretrunā lietotāju vai patērētāju interesēm. |
4. Izejvielu piegādātāju intereses
(167) |
Uz izejvielu piegādātājiem nosūtītās anketas jautājumiem atbildēja viena izejvielu piegādātāju apvienība, proti, FEDIOL (Eiropas augu eļļas un proteīnmiltu ražotāju pārstāvības federācija Eiropā). Tā apgalvoja, ka imports no attiecīgajām valstīm ir samazinājis pieprasījumu pēc rapšu eļļas visā Savienībā un 2009.–2011. gadā pieprasījums samazinājies par vairāk nekā 1 miljonu tonnu. |
(168) |
Tā uzskata, ka pasākumu noteikšanai būs pozitīva ietekme uz ES piegādātāju nozari, jo palielināsies jaudas izmantojums. Ja palielināsies pieprasījums pēc rapšu eļļas, to apmierinās barības maisījumu nozare, jo Eiropas Savienībā rapšu eļļas ražošanā tā paliek pāri, un lauksaimniecības nozare, kas ir rapšu sēklu ražotāja. |
(169) |
Saņemtie pierādījumi tāpēc liecina, ka pasākumu noteikšana būtu Savienības izejvielu piegādātāju interesēs. |
5. Secinājums par Savienības interesēm
(170) |
Pasākumu noteikšana Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam neapšaubāmi būtu Savienības ražošanas nozares interesēs. Tas ļautu Savienības ražošanas nozarei augt un sākt atgūšanos no kaitējuma, ko radījis imports par dempinga cenām. Tomēr, ja pasākumi netiktu noteikti, Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis turpinātu pasliktināties un darbību izbeigtu vēl vairāk uzņēmumu. Lai gan nebija iespējams izdarīt skaidrus secinājumus par lietotājiem un importētājiem, pasākumu noteikšanai būtu jābūt izejvielu piegādātāju interesēs. |
(171) |
Nav nepārvaramu iemeslu, kas liecinātu, ka pagaidu antidempinga pasākumu noteikšana Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam nepārprotami būtu pretrunā Savienības interesēm. |
G. PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI
(172) |
Ņemot vērā secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko nodara imports par dempinga cenām. |
1. Kaitējuma novēršanas līmenis
(173) |
Nosakot šo pasākumu apmēru, tika ņemta vērā konstatētā dempinga starpība un maksājuma apmērs, kāds vajadzīgs, lai novērstu Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu, bet nepārsniegtu šos lielumus. |
(174) |
Aprēķinot maksājuma apmēru, kas nepieciešams, lai novērstu kaitējumu izraisošā dempinga ietekmi, tika uzskatīts, ka pasākumiem vajadzētu būt tādiem, lai Savienības ražošanas nozare varētu segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, kura atbilst iespējamai peļņai normālos konkurences apstākļos, t. i., bez importa par dempinga cenām. |
(175) |
Šim nolūkam var uzskatīt, ka piemērots peļņas procents, ko Savienības ražošanas nozarē varētu sasniegt, ja nebūtu kaitējumu radošā dempinga, ir 15 % no apgrozījuma — to pamato iepriekšējā izmeklēšanā konstatētais par importu no Amerikas Savienotajām Valstīm, kur šāds līmenis tika uzskatīts par pamatotu, lai ilgtermiņā nodrošinātu produktīvus ieguldījumus nozarē. |
(176) |
Uz šā pamata Savienības ražošanas nozarei aprēķināja līdzīgā ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu. Cena, kas nerada kaitējumu, ir iegūta, izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas cenas koriģējot ar IP laikā gūto faktisko peļņu/zaudējumiem un pieskaitot iepriekšminēto peļņas procentu. |
(177) |
Pēc tam tika noteikts vajadzīgais cenas pieaugums, atlasīto attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar cenu, par kuru izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare Savienības tirgū pārdeva līdzīgo ražojumu un kura nerada kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūtā starpība tika izteikta procentos no kopējās CIF importa vērtības. |
2. Pagaidu pasākumi
(178) |
Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu attiecībā uz Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importu būtu jānosaka antidempinga pagaidu maksājumi saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, t. i., mazāko no abām aprēķinātajām starpībām: dempinga vai kaitējuma starpību. |
(179) |
Antidempinga maksājuma likmes ir noteiktas, salīdzinot kaitējuma novēršanas starpību un dempinga starpību. Tādēļ pagaidu antidempinga maksājumu likmes, kas izteiktas kā CIF cena pie Savienības robežas pirms muitas nodokļu nomaksas, ir šādas.
|
(180) |
Tomēr, tā kā antidempinga maksājums tiktu piemērots arī maisījumiem, kuros ietilpst biodīzeļdegviela (proporcionāli biodīzeļdegvielas svara saturam), kā arī tīrai biodīzeļdegvielai, lai muitas dienesti un dalībvalstis maksājumu uzliktu pareizi, būtu precīzāk un lietderīgāk to izteikt kā fiksētu summu euro par neto tonnu un piemērot to tīrai importētai biodīzeļdegvielai vai biodīzeļdegvielas daļai maisījumos. |
(181) |
Atsevišķu uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tiek piemērotas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražo minētie uzņēmumi, tātad konkrēti nosaukti tiesību subjekti. Importētajam attiecīgajam ražojumam, kurus ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, tostarp tiesību subjekts, kas ir saistīts ar konkrēti minētajiem, nevar piemērot šīs likmes, un uz to attiecas maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. |
(182) |
Visas prasības piemērot atsevišķu uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc izmaiņām tiesību subjekta nosaukumā vai jaunas ražotnes vai tirdzniecības nodaļas izveides) būtu nekavējoties jāadresē Komisijai (8), sniedzot visu attiecīgo informāciju jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, tādu pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam, kura saistīta, piemēram, ar šo nosaukuma maiņu vai izmaiņām ražotnēs vai tirdzniecības nodaļās. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro atsevišķās maksājuma likmes. |
(183) |
Ar Komisijas 2013. gada 28. janvāra Regulu (ES) Nr. 79/2013 Komisija noteica, ka attiecīgo valstu izcelsmes attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē. Tas tika darīts, ņemot vērā iespējamo antidempinga pasākumu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu. Šajā procedūras posmā nav iespējams pieņemt lēmumu par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku. |
H. NOBEIGUMA NOTEIKUMI
(184) |
Pareizas pārvaldības labad ieinteresētās personas, kuras pieteikušās termiņā, kas norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, viena mēneša laikā no šīs regulas publicēšanas dienas var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Šajā regulā izdarītie konstatējumi par antidempinga maksājumu noteikšanu ir provizoriski, un tos var pārskatīt, lai noteiktu galīgos konstatējumus, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Ar šo nosaka pagaidu antidempinga maksājumu importētiem Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteriem un/vai parafīna gāzeļļām, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, tīrā veidā vai maisījumā un kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 1516 20 98 (TARIC kodi 1516209821, 1516209829 un 1516209830), ex 1518 00 91 (TARIC kodi 1518009121, 1518009129 un 1518009130), ex 1518 00 95 (TARIC kods 1518009510), ex 1518 00 99 (TARIC kodi 1518009921, 1518009929 un 1518009930), ex 2710 19 43 (TARIC kodi 2710194321, 2710194329 un 2710194330), ex 2710 19 46 (TARIC kodi 2710194621, 2710194629 un 2710194630), ex 2710 19 47 (TARIC kodi 2710194721, 2710194729 un 2710194730), 2710 20 11, 2710 20 15, 2710 20 17, ex 3824 90 97 (TARIC kodi 3824909701, 3824909703 un 3824909704), 3826 00 10 un ex 3826 00 90 (TARIC kodi 3826009011, 3826009019 un 3826009030).
2. Pagaidu antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas 1. punktā aprakstītajam ražojumam, kuru ražo turpmāk minētie uzņēmumi, ir šādas.
Valsts |
Uzņēmums |
Pagaidu maksājuma likme (EUR/t) |
TARIC papildu kods |
Argentīna |
Aceitera General Deheza S.A., General Deheza, Rosario (“AGD”), Bunge Argentina S.A., Buenosairesa |
104,92 |
B782 |
|
Louis Dreyfus Commodities S.A., Buenosairesa |
69,16 |
B783 |
|
Molinos Río de la Plata S.A., Buenosairesa; Oleaginosa Moreno Hermanos S.A.F.I.C.I. y A., Baijablanka; Vicentin S.A.I.C., Aveljaneda |
65,24 |
B784 |
|
Citi uzņēmumi, kas sadarbojās: Cargill S.A.C.I., Buenos Aires; Unitec Bio S.A., Buenosairesa; Viluco S.A., Tukumana |
75,97 |
B785 |
|
Visi pārējie uzņēmumi |
104,92 |
B999 |
Indonēzija |
PT Ciliandra Perkasa, Džakarta |
0 |
B786 |
|
PT Musim Mas, Medana |
24,99 |
B787 |
|
PT Pelita Agung Agrindustri, Medana |
45,65 |
B788 |
|
PT Wilmar Bioenergi Indonesia, Medana; PT Wilmar Nabati Indonesia, Medana |
83,84 |
B789 |
|
Citi uzņēmumi, kas sadarbojās: PT Cermerlang Energi Perkasa, Džakarta |
57,14 |
B790 |
|
Visi pārējie uzņēmumi |
83,84 |
B999 |
3. Maisījumiem antidempinga maksājumu piemēro proporcionāli kopējam nefosilas izcelsmes sintēzes un/vai destilācijas procesā iegūtu taukskābju monoalkilesteru un parafīna gāzeļļu svaram (biodīzeļdegvielas saturam) maisījumā.
4. Ja preces pirms laišanas brīvā apgrozībā ir bojātas un tāpēc muitas vērtības noteikšanai saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (9) 145. pantu faktiski maksātā vai maksājamā cena ir noteikta atbilstoši proporcijai, antidempinga maksājuma summu, kas aprēķināta iepriekš minētajos apmēros, procentuāli samazina atbilstoši faktiski samaksātās vai maksājamās cenas proporcijai.
5. Laižot brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā šā panta 1. punktā minēto ražojumu, tam piemēro nodrošinājumu, kas līdzvērtīgs pagaidu maksājuma apmēram.
6. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.
2. pants
1. Neskarot Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 20. pantu, ieinteresētās personas viena mēneša laikā no šīs regulas pieņemšanas dienas var pieprasīt, lai tām izpaustu būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata pieņemta šī regula, kā arī var rakstveidā paziņot savu viedokli un lūgt mutvārdu uzklausīšanu Komisijā.
2. Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 21. panta 4. punktam attiecīgās personas viena mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var sniegt piezīmes par šīs regulas piemērošanu.
3. pants
1. Muitas dienestiem ar šo tiek dots rīkojums vairs neturpināt ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 79/2013 1. pantu paredzēto importa reģistrēšanu.
2. Savāktos datus par ražojumiem, kuri laisti brīvā apgrozībā patēriņam ne agrāk kā 90 dienas pirms šīs regulas stāšanās spēkā, glabā, līdz stājas spēkā iespējamie galīgie pasākumi vai līdz šīs procedūras beigām.
4. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šīs regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 27. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.
(2) OV C 260, 29.8.2012., 8. lpp.
(3) OV L 27, 29.1.2013., 10. lpp.
(4) OV C 342, 10.11.2012., 12. lpp.
(5) Uzņēmumā WET BV tika pārbaudīti arī citu Wilmar grupas Eiropas uzņēmumu pārskati: Wilmar Italia SrL, Milāna, Itālija; Oxem Oleo, Mezzana Bigli, Itālija
(6) Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93, kas grozīta jo īpaši ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1602/2000, 291.-300. pants.
(7) Biodīzeļdegvielu, ko iegūst no palmu taukskābju destilāta (“PTSD”), šajā dalībvalstī atzīst par “divkārši uzskaitāmu”, proti, uzskata, ka no PTSD iegūto biodegvielu daudzums atbilst divkāršam citu biodegvielu daudzumam. Tādēļ minerāldīzeļdegviela jāsajauc tikai ar pusi šādas divkārši uzskaitāmas biodīzeļdegvielas prasītā tilpuma. Divkāršās uzskaites biodīzeļdegviela ir dārgāka nekā parastās/vienreizējās uzskaites biodīzeļdegviela, tādējādi uzcenojumu maksā pircējs. Tomēr valstī ir prakse, ka par divkāršās uzskaites biodīzeļdegvielu pircējs maksā šo uzcenojumu tikai tad, kad valdība (ar apliecību) ir apstiprinājusi, ka divkāršās uzskaites dīzeļdegviela atbilst visiem kritērijiem, pēc kuriem to kvalificē par divkāršās uzskaites biodīzeļdegvielu. Kad valdība ir izdevusi šo apliecību, saistītais importētājs pircējam var nosūtīt atsevišķu rēķinu par atlikušo maksājamo uzcenojumu.
(8) European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, 1049 Brussels, Belgium.
(9) Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).
28.5.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 141/26 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 491/2013
(2013. gada 27. maijs),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 27. maijā
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
0702 00 00 |
AL |
15,0 |
MA |
56,4 |
|
TN |
54,8 |
|
TR |
67,0 |
|
ZZ |
48,3 |
|
0707 00 05 |
AL |
27,7 |
MK |
25,8 |
|
TR |
132,0 |
|
ZZ |
61,8 |
|
0709 93 10 |
MA |
110,7 |
TR |
129,1 |
|
ZZ |
119,9 |
|
0805 10 20 |
EG |
49,5 |
IL |
71,8 |
|
MA |
62,2 |
|
ZZ |
61,2 |
|
0805 50 10 |
AR |
107,2 |
TR |
111,4 |
|
ZA |
98,7 |
|
ZZ |
105,8 |
|
0808 10 80 |
AR |
155,2 |
BR |
95,6 |
|
CL |
113,1 |
|
CN |
90,5 |
|
MK |
42,6 |
|
NZ |
124,1 |
|
US |
207,5 |
|
ZA |
106,5 |
|
ZZ |
116,9 |
|
0809 29 00 |
US |
557,8 |
ZZ |
557,8 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
DIREKTĪVAS
28.5.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 141/28 |
PADOMES DIREKTĪVA 2013/12/ES
(2013. gada 13. maijs),
ar ko pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti saistībā ar Horvātijas Republikas pievienošanos
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Horvātijas Pievienošanās līgumu un jo īpaši tā 3. panta 4. punktu,
ņemot vērā Horvātijas Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 50. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Horvātijas Pievienošanās akta 50. pantu gadījumā, ja pirms pievienošanās pieņemtajos iestāžu aktos ir vajadzīgi pielāgojumi sakarā ar pievienošanos un ja vajadzīgie pielāgojumi nav paredzēti minētajā Pievienošanās aktā vai tā pielikumos, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma pieņem šim nolūkam vajadzīgos aktus, ja sākotnējo aktu nav pieņēmusi Komisija. |
(2) |
Konferences, kurā izstrādāja un pieņēma Horvātijas Pievienošanās līgumu, Nobeiguma aktā bija norādīts, ka Augstās Līgumslēdzējas Puses ir panākušas politisku vienošanos par vairākiem iestāžu pieņemto aktu pielāgojumiem, kas vajadzīgi sakarā ar pievienošanos, un Padome un Komisija bija aicinātas pieņemt minētos pielāgojumus pirms pievienošanās, tos vajadzības gadījumā papildinot un atjaunojot, lai ņemtu vērā Savienības tiesību aktu attīstību. |
(3) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/27/ES (1) prasīts dalībvalstīm noteikt indikatīvus valsts energoefektivitātes mērķus, un, to darot, dalībvalstīm būtu jāņem vērā Savienības 2020. gada enerģijas patēriņš. |
(4) |
Sakarā ar Horvātijas pievienošanos ir vajadzīgs tehniski pielāgot rādītājus par prognozēto enerģijas patēriņu 2020. gadā Savienībā, lai atspoguļotu patēriņu 28 dalībvalstīs. 2007. gada prognozes liecina, ka 2020. gadā primārās enerģijas patēriņš visām 27 dalībvalstīm būs 1 842 Mtoe. Tās pašas prognozes liecina, ka primārās enerģijas patēriņš 2020. gadā 28 dalībvalstīs, ietverot Horvātiju, būs 1 853 Mtoe. Samazinājums par 20 % nozīmē, ka 2020. gadā tiks patērēti 1 483 Mtoe, kas ir samazinājums par 370 Mtoe, salīdzinot ar prognozēto. Šis tehniskais pielāgojums ir nepieciešams, lai Direktīva 2012/27/ES būtu piemērojama Horvātijā. |
(5) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2012/27/ES, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvu 2012/27/ES groza, kā noteikts šīs direktīvas pielikumā.
2. pants
Šīs direktīvas pielikumā noteiktie grozījumi neskar Direktīvas 2012/27/ES 28. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto termiņu.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā, ja stājas spēkā Horvātijas Pievienošanās līgums, tā spēkā stāšanās dienā.
4. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2013. gada 13. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
S. COVENEY
(1) OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.
PIELIKUMS
Direktīvas 2012/27/ES 3. pantu groza šādi:
a) |
panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
b) |
panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Komisija līdz 2014. gada 30. jūnijam izvērtē gūtos panākumus un to, vai Savienība varēs sasniegt enerģijas patēriņa mērķi – ne vairāk kā 1 483 Mtoe primārās enerģijas un/vai 1 086 Mtoe galapatēriņa enerģijas 2020. gadā.”; |
c) |
panta 3. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
28.5.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 141/30 |
PADOMES DIREKTĪVA 2013/13/ES
(2013. gada 13. maijs),
ar ko pielāgo dažas direktīvas nodokļu jomā saistībā ar Horvātijas Republikas pievienošanos
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Horvātijas Pievienošanās līgumu un jo īpaši tā 3. panta 4. punktu,
ņemot vērā Horvātijas Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 50. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Horvātijas Pievienošanās akta 50. pantu, ja pirms pievienošanās pieņemtajos iestāžu aktos ir vajadzīgi pielāgojumi sakarā ar pievienošanos un ja vajadzīgie pielāgojumi nav paredzēti minētajā Pievienošanās aktā vai tā pielikumos, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem šim nolūkam vajadzīgos aktus, ja sākotnējo aktu nav pieņēmusi Komisija. |
(2) |
Konferences, kurā izstrādāja un pieņēma Horvātijas Pievienošanās līgumu, Nobeiguma aktā bija norādīts, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir panākušas politisku vienošanos par vairākiem iestāžu pieņemto aktu pielāgojumiem, kas vajadzīgi sakarā ar pievienošanos, un Padome un Komisija bija aicinātas pieņemt minētos pielāgojumus pirms pievienošanās, tos vajadzības gadījumā papildinot un atjaunojot, lai ņemtu vērā Savienības tiesību aktu attīstību. |
(3) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas 83/182/EEK (1), 2003/49/EK (2), 2008/7/EK (3), 2009/133/EK (4) un 2011/96/ES (5), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvas 83/182/EEK, 2003/49/EK, 2008/7/EK, 2009/133/EK un 2011/96/ES groza, kā noteikts šīs direktīvas pielikumā.
2. pants
1. Dalībvalstis vēlākais līdz dienai, kad Horvātija pievienosies Savienībai, pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus.
Dalībvalstis piemēro minētos aktus no dienas, kad Horvātija pievienojas Savienībai.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā, ja stājas spēkā Horvātijas Pievienošanās līgums, tā spēkā stāšanās dienā.
4. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2013. gada 13. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
S. COVENEY
(1) Padomes Direktīva 83/182/EEK (1983. gada 28. marts) par nodokļu atbrīvojumiem, ko Kopienā piemēro dažu transportlīdzekļu pagaidu ievešanai no vienas dalībvalsts citā (OV L 105, 23.4.1983., 59. lpp.).
(2) Padomes Direktīva 2003/49/EK (2003. gada 3. jūnijs) par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs (OV L 157, 26.6.2003., 49. lpp.).
(3) Padomes Direktīva 2008/7/EK (2008. gada 12. februāris) par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai (OV L 46, 21.2.2008., 11. lpp.).
(4) Padomes Direktīva 2009/133/EK (2009. gada 19. oktobris) par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, daļējai sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai, kā arī SE vai SCE juridiskās adreses pārcelšanai no vienas dalībvalsts uz citu (OV L 310, 25.11.2009., 34. lpp.).
(5) Padomes Direktīva 2011/96/ES (2011. gada 30. novembris) par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs (OV L 345, 29.12.2011., 8. lpp.).
PIELIKUMS
1. |
Direktīvas 83/182/EEK pielikumam pievieno šādu tekstu: “HORVĀTIJA
|
2. |
Direktīvu 2003/49/EK groza šādi:
|
3. |
Direktīvas 2008/7/EK I pielikumā iekļauj šādu punktu:
|
4. |
Direktīvas 2009/133/EK I pielikumu groza šādi:
|
5. |
Direktīvas 2011/96/ES I pielikumu groza šādi:
|
LĒMUMI
28.5.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 141/32 |
PADOMES LĒMUMS
(2013. gada 25. aprīlis)
kas adresēts Kiprai, par konkrētiem pasākumiem finanšu stabilitātes un ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanai
(2013/236/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 136. panta 1. punktu saistībā ar 126. panta 6. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Lai nodrošinātu pienācīgu ekonomiskās un monetārās savienības darbību, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 136. panta 1. punktā ir paredzēta iespēja pieņemt īpašus noteikumus dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro. |
(2) |
Padome 2010. gada 13. jūlijā saskaņā ar LESD 126. panta 6. punktu pieņēma lēmumu, kurā norādīts, ka Kiprā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts (1), un saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu pieņēma ieteikumu Kiprai, lai tā novērstu pārmērīga valsts budžeta deficīta situāciju, norādot, ka “Kipras iestādēm pēc iespējas ātrāk, un vēlākais līdz 2012. gadam, būtu jānovērš pašlaik pastāvošā pārmērīga budžeta deficīta situācija”. |
(3) |
Padomes Ieteikumā (2012. gada 10. jūlijs) par Kipras 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Kipras stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam (2) Padome ieteica Kiprai, inter alia, veikt pasākumus, lai 2012. gadā panāktu noturīgu pārmērīga budžeta deficīta novēršanu, nodrošinātu pienācīgu progresu attiecībā uz parāda samazināšanas kritēriju, stiprinātu reglamentējošos noteikumus finanšu iestāžu efektīvai rekapitalizācijai un uzlabotu konkurētspēju. |
(4) |
Ņemot vērā aizvien lielākās bažas par tās publisko finanšu ilgtspēju, tostarp par nepieciešamajiem būtiskajiem publiskā atbalsta pasākumiem novājinātajam finanšu sektoram, Kipra ir izjutusi pieaugošu spiedienu finanšu tirgos. Daži nelīdzsvarotības cēloņi ir eurozonas krīzes radītās negatīvās netiešās sekas, tostarp attīstība Grieķijā. Citas nelīdzvarotības, kas precizētas Komisijas 2012. gada padziļinātajā pārskatā par Kipru un Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumā, ir radušies iekšzemes problēmu dēļ un ilgstošā laikposmā. Pēc kredītreitingu aģentūru vairākkārt veiktā kredītreitingu samazinājuma Kipras valsts obligācijām tā vairs nespēja sevi refinansēt ar tādām likmēm, kuras ļautu ilgtermiņā nodrošināt finanšu stabilitāti. Turklāt banku sektoram arvien nepieejamāks kļuva starptautisko tirgu finansējums un lielās finanšu iestādes saskārās ar būtisku kapitāla nepietiekamību. |
(5) |
Ņemot vērā šos smagos nelabvēlīgos ekonomiskos un finanšu apstākļus, Kipras iestādes 2012. gada 25. jūnijā oficiāli lūdza finansiālu atbalstu aizdevuma veidā no Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta / Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM), kā arī no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), lai atbalstītu Kipras ekonomikas ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanu, nodrošinātu atbilstoši darbojošos banku sistēmu un saglabātu finanšu stabilitāti Savienībā un eurozonā. Eurogrupa 2012. gada 27. jūnijā aicināja Komisiju sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB), Kipras iestādēm un SVF vienoties par makroekonomikas korekciju programmu Kiprai, tostarp tās finanšu vajadzībām, un veikt atbilstošus pasākumus, lai saglabātu finanšu stabilitāti pašreizējā ļoti problemātiskajā vidē, kurā pastāv tirgus satricinājumu netiešas ietekmes draudi. Eurogrupa 2013. gada 25. martā panāca politisku vienošanos ar Kipras iestādēm par makroekonomikas korekciju programmas pamatelementiem. Banku nozare bija jāpārstrukturē un jāracionalizē, un intensīvāk bija jāveic fiskālā konsolidācija, strukturālās reformas un privatizācija. Turklāt divu lielāko banku rekapitalizācija bija jāveic vienīgi no pašu minēto banku līdzekļiem (t. i., no akcionāru, obligāciju turētāju un noguldītāju līdzekļiem). |
(6) |
Pašreizējos apstākļos Kiprai būtu jāpieņem visaptverošs politikas pasākumu kopums, kas īstenojams makroekonomikas korekciju programmā trīs gadu laikposmam, kura ilgtu no 2013. gada 2. ceturkšņa līdz 2016. gada 1. ceturksnim. |
(7) |
Vispusīga politikas pasākumu kopuma mērķis būtu atgūt finanšu tirgu uzticību, atjaunot stabilu makroekonomisko līdzsvaru un ļaut ekonomikai atgriezties uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa. Tam būtu jābalstās uz trim pīlāriem. Pirmajam pīlāram vajadzētu būt finanšu nozares stratēģijai, kuras pamatā ir finanšu iestāžu pārstrukturēšana un racionalizēšana un nozares uzraudzības pastiprināšana ar mērķi risināt kapitāla un likviditātes nepietiekamību. Otrajam pīlāram vajadzētu būt vērienīgas fiskālās konsolidācijas stratēģijas īstenošanai, jo īpaši izmantojot pasākumus, lai samazinātu kārtējos primāros izdevumus, palielinātu valsts ieņēmumus, uzlabotu publiskā sektora darbību un saglabātu fiskālo konsolidāciju vidējā termiņā, vienlaikus samazinot pasākumu ietekmi uz cilvēkiem, kas atrodas mazāk labvēlīgā situācijā, un joprojām nodrošinātu struktūrfondu un citu Savienības fondu īstenošanu. Trešajam pīlāram būtu jāsastāv no vērienīgas strukturālo reformu programmas ar mērķi atbalstīt konkurētspēju un ilgtspējīgu un līdzsvarotu izaugsmi, ļaujot pārvarēt makroekonomikas nelīdzsvarotību, jo īpaši reformējot algu indeksācijas sistēmu, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, un novēršot šķēršļus netraucētai tirgus darbībai. Paturot prātā 2013. gada 28. februāra politisko vienošanos par Padomes ieteikumu par Jaunatnes garantijas izveidošanu, būtu jāsaglabā iespējas jauniešiem un viņu nodarbināmības izredzes. |
(8) |
Saskaņā ar atjaunināto Komisijas dienestu nominālā IKP pieauguma 2012. gada ziemas prognozi (– 0,5 % 2012. gadā, – 8,2 % 2013. gadā, – 2,9 % 2014. gadā, 2,6 % 2015. gadā un 3,7 % 2016. gadā) parāda attiecība pret IKP sasniegtu 87 % 2012. gadā, 109 % 2013. gadā, 123 % 2014. gadā, 126 % 2015. gadā un 122 % 2016. gadā. Tādējādi parāda attiecība pret IKP strauji paaugstinātos līdz 2015. gadam un pēc tam pakāpeniski samazinātos, sasniedzot aptuveni 105 % 2020. gadā. Parāda dinamiku ietekmē vairākas zembilances operācijas. Saskaņā ar atjaunināto Komisijas dienestu nominālā IKP pieauguma 2013. gada ziemas prognozi paredzams, ka primārajā vispārējā valsts budžeta bilancē 2013. gadā budžeta deficīts būs 395 miljoni euro (2,4 % no IKP), deficīts 2014. gadā – 678 miljoni euro (4,3 % no IKP), deficīts 2015. gadā – 344 miljoni euro (2,1 % no IKP) un pārpalikums 2016. gadā 204 miljonu euro apmērā (1,2 % no IKP). |
(9) |
Ir būtiski uzlabot Kipras banku nozares ilgtermiņa noturību, lai atjaunotu finanšu stabilitāti Kiprā un attiecīgi, ņemot vērā spēcīgo saikni, saglabātu finanšu stabilitāti eurozonā kopumā. Šobrīd notiek Kipras banku nozares būtiska racionalizēšana un pārstrukturēšana. Kipras Pārstāvju palāta pieņēma tiesību aktus, kas nosaka visaptverošu pamatu kredītiestāžu sanācijai un noregulējumam. Izmantojot minēto jauno pamatu, Kipras banku nozare tika nekavējoties un būtiski racionalizēta. Lai saglabātu Kipras banku nozares likviditāti, tika ieviesti pagaidu administratīvie pasākumi, tostarp kapitāla kontrole. |
(10) |
Visaptverošu un vērienīgu reformu īstenošanai finanšu, fiskālajā un strukturālajās jomās būtu jānodrošina Kipras valsts parāda stabilitāte vidējā termiņā. |
(11) |
Komisijai saziņā ar ECB un, attiecīgā gadījumā, ar SVF regulāri būtu jāpārbauda, cik strikti tiek īstenota Kipras makroekonomikas korekciju programma, katru ceturksni organizējot vizītes un regulāri saņemot ziņojumus no Kipras iestādēm. |
(12) |
Visā Kipras visaptverošu politikas pasākumu kopuma īstenošanas gaitā Komisijai būtu jāsniedz papildu ieteikumi par politiku un tehniskā palīdzība konkrētās jomās. |
(13) |
Kipras iestādēm saskaņā ar spēkā esošajiem valsts noteikumiem un praksi būtu jāiesaista sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas makroekonomikas korekciju programmas sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā. |
(14) |
Jebkāda veida finansiālais atbalsts, ko Kipra saņem, lai palīdzētu tai īstenot politikas pasākumus saskaņā ar tās makroekonomikas korekciju programmu, būtu jāizmanto atbilstīgi Savienības tiesību prasībām un Savienības politikai, jo īpaši saskaņā ar Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmu. Jebkuri pasākumi finanšu iestāžu atbalstam būtu jāveic saskaņā ar Savienības noteikumiem par konkurenci. Komisijai būtu jānodrošina, lai visi pasākumi, kas noteikti saprašanās memorandā saistībā ar pieprasīto ESM finanšu palīdzību, būtu pilnīgā saskaņā ar šo lēmumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Lai sekmētu Kipras ekonomikas atgriešanos uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa un pie fiskālās un finanšu stabilitātes, Kipra stingri īsteno makroekonomikas korekciju programmu (“programma”), kuras galvenie elementi ir izklāstīti šā lēmuma 2. pantā. Programma ir vērsta uz konkrētiem riskiem, ko Kipra rada eurozonas finanšu stabilitātei, un tās mērķis ir ātri atjaunot stabilu un ilgtspējīgu ekonomikas un finanšu situāciju un atjaunot tās spēju pilnībā finansēt pašai sevi starptautiskajos finanšu tirgos. Programmā pienācīgi ņem vērā Padomes ieteikumus, kas adresēti Kiprai saskaņā ar LESD 121., 126., 136. un 148. pantu, kā arī Kipras darbības šo ieteikumu īstenošanai ar mērķi paplašināt, nostiprināt un padziļināt nepieciešamos politikas pasākumus.
2. Komisija saziņā ar ECB un, vajadzības gadījumā, ar SVF pārrauga Kipras progresu programmas īstenošanā. Kipra nodrošina pilnīgu sadarbību ar Komisiju un ECB. Tā jo īpaši sniedz Komisijai un ECB visu informāciju, ko tās uzskata par nepieciešamu programmas pārraudzībai.
3. Komisija saziņā ar ECB un, ja vajadzīgs, ar SVF kopā ar Kipras iestādēm pārbauda jebkuras izmaiņas un atjauninājumus programmā, kas var būt vajadzīgi, lai pienācīgi ņemtu vērā, inter alia, jebkuru būtisku atšķirību starp makroekonomikas un fiskālajām prognozēm un faktiskajiem rādītājiem (tostarp attiecībā uz nodarbinātību), negatīvas netiešās ietekmes sekas, kā arī makroekonomikas un finanšu satricinājumus.
Lai nodrošinātu, ka programma tiek īstenota raiti un lai palīdzētu ilgtspējīgā veidā novērst nelīdzsvarotību, Komisija pastāvīgi sniedz padomus un norādījumus par fiskālajām, finanšu tirgu un strukturālajām reformām.
Komisija regulāri izvērtē programmas ietekmi uz ekonomiku un sniedz ieteikumus par nepieciešamajiem labojumiem ar mērķi veicināt izaugsmi un darba vietu radīšanu, nodrošināt nepieciešamo fiskālo konsolidāciju un mazināt negatīvās sociālās sekas.
2. pants
1. Programmas galvenie mērķi ir: atjaunot Kipras banku nozares stabilitāti; turpināt nepārtrauktu fiskālās konsolidācijas procesu un īstenot strukturālās reformas, lai atbalstītu konkurētspēju un ilgtspējīgu un līdzsvarotu izaugsmi.
2. Kipra turpina fiskālo konsolidāciju saskaņā ar pienākumiem pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ietvaros, veicot augstas kvalitātes pastāvīgus pasākumus, vienlaikus samazinot to ietekmi uz cilvēkiem, kas atrodas mazāk labvēlīgā situācijā.
3. Kipra pieņem pasākumus, kas minēti 4. līdz 15. punktā.
4. Lai iespējami drīz samazinātu deficītu zem 3 % no IKP, Kipra ir gatava veikt papildu konsolidācijas pasākumus. Konkrēti, ja tiek konstatēta ieņēmumu nepietiekamība vai lielāku sociālo izdevumu nepieciešamība nelabvēlīgu makroekonomisku seku rezultātā, Kipras valdība ir gatava veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu programmas mērķu sasniegšanu, tostarp ierobežojot diskrecionāros izdevumus, vienlaikus samazinot pasākumu ietekmi uz cilvēkiem, kas atrodas mazāk labvēlīgā situācijā. Programmas darbības laikā skaidras naudas ieņēmumus, kas pārsniedz programmas prognozes, tostarp jebkādu negaidītu peļņu, saglabā vai izmanto parāda samazināšanai. Savukārt, ja pasākumu īstenošanas līmenis pārsniedz prognozēto tiktāl, ka tas uzskatāms par pastāvīgu, nepieciešamība pēc papildu pasākumiem turpmākajos gados var samazināties.
5. Kipra turpina ievērot struktūrfondu un citu Savienības fondu pareizas īstenošanas kārtību.
6. Lai atjaunotu tās finanšu sektora stabilitāti, Kipra turpina rūpīgi reformēt un pārstrukturēt banku nozari un nostiprināt dzīvotspējīgas bankas, atjaunojot to kapitālu, risinot to likviditātes jautājumus un pastiprinot to uzraudzību. Programmā paredz šādus pasākumus un rezultātus:
a) |
nodrošināt, ka likviditātes problēmas banku sektorā tiek stingri uzraudzītas. Nesen ieviestie pagaidu ierobežojumi kapitāla brīvai apritei (inter alia, skaidras naudas izņemšanai no bankomātiem, elektroniskajiem maksājumiem un pārvedumiem uz ārvalstīm) tiek stingri kontrolēti. Mērķis ir panākt, ka kontrole tiek veikta tikai tik ilgi, cik tas ir absolūti nepieciešams, lai novērstu būtisku un tūlītēju apdraudējumu finanšu stabilitātei. Vidēja termiņa finansējumam un to vietējo banku kapitāla plāniem, kuras atkarīgas no centrālās bankas finansējuma vai saņem valsts atbalstu, būtu reāli jāatspoguļo sagaidāmo parādsaistību samazināšanās banku nozarē un jāsamazina atkarība no aizņēmumiem no centrālajām bankām, vienlaikus izvairoties no aktīvu pāragras pārdošanas un kredītresursu trūkuma. Likviditātes minimālo prasību noteikumi tiek atjaunināti, lai turpmāk novērstu pārmērīgu emitentu koncentrāciju nākotnē; |
b) |
veikt Kipras Bankas (Bank of Cyprus) un Kipras Tautas bankas (Cyprus Popular Bank) aktīvu neatkarīgu novērtēšanu un ātri integrēt Kipras Tautas bankas darbības Kipras Bankas darbībās. Novērtēšanu pabeidz ātri, lai dotu iespēju Kipras Bankā pabeigt noguldījumu aizstāšanu ar pašu kapitālu; |
c) |
pieņemt vajadzīgās normatīvās prasības attiecībā uz 1. līmeņa pamatkapitāla pietiekamības rādītāja palielināšanu līdz 9 % līdz 2013. gada beigām; |
d) |
veikt pasākumus, lai mazinātu banku pārstrukturēšanas rezultātā radītās izmaksas nodokļu maksātājiem. Pirms tiek piešķirti valsts atbalsta pasākumi, nepietiekami kapitalizētas komerciālās un kooperatīvās kredītiestādes piesaista kapitālu, ciktāl iespējams, no privātiem avotiem. Jebkādus pārstrukturēšanas plānus oficiāli apstiprina saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, pirms šāds valsts atbalsts tiek piešķirts. Ja citi pasākumi ir nepietiekoši, komerciālās un kooperatīvās kredītiestādes ar kapitāla deficītu drīkst lūgt rekapitalizācijas atbalstu no valsts, ievērojot valsts atbalsta procedūras; |
e) |
nodrošināt, ka tiek izveidots kredītu reģistrs, pārskatīts un, ja nepieciešams, grozīts spēkā esošais tiesiskais regulējums attiecībā uz aizdevuma izsniegšanas un pārvaldības procesu un tiek pieņemti tiesību akti komercbanku pārvaldības nostiprināšanai; |
f) |
nostiprināt banku pārvaldību, tostarp aizliedzot izsniegt aizdevumus neatkarīgiem valdes locekļiem vai ar tiem saistītām personām; |
g) |
palielināt ienākumus nenesošu aizdevumu atgūšanu, vienlaikus samazinot stimulus aizņēmējiem principā nepildīt saistības. Tas ietver ierobežojumu samazināšanu attiecībā uz nodrošinājuma realizāciju un ienākumus nenesošu aizdevumu pienācīgu uzraudzību un pārvaldību. Kipras Centrālā banka sniedz norādījumus par visu aizdevumu, kuru atmaksa ir kavēta par vairāk nekā 90 dienām, klasificēšanu kā “ienākumus nenesošus”; |
h) |
saskaņot kooperatīvo kredītiestāžu regulējumu un uzraudzību ar komercbanku regulējumu un uzraudzību; |
i) |
noskaidrot kooperatīvo kredītiestāžu dzīvotspēju un, apspriežoties ar Komisiju, ECB un SVF, attīstīt stratēģiju par kooperatīvo kredītiestāžu nozares struktūru, darbību un dzīvotspēju nākotnē. Minētās stratēģijas īstenošana būtu jāpabeidz līdz 2015. gada vidum; |
j) |
pastiprināt uzraudzību pār uzņēmumu un mājsaimniecību parādsaistībām un izveidot pamatu mērķtiecīgai privātā sektora parādu pārstrukturēšanai, lai atvieglotu jaunu aizdošanu un samazinātu kredītu slogu; |
k) |
turpināt pastiprināt pasākumus pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodrošināt pilnīgu uzņēmumu (juridisku personu un citu juridisku veidojumu, piemēram, trastu) pārredzamību saskaņā ar paraugpraksi; |
l) |
ieviest obligātu uzraudzību, kuras pamatā ir kapitalizācijas līmeņi; |
m) |
regulārā banku uzraudzībā iekļaut stresa testus; un |
n) |
ieviest vienotu datu ziņošanas sistēmu bankām un kredītiestādēm. |
7. Kipras iestādes 2013. gadā stingri īsteno Kipras 2013. gada budžeta likumu kopā ar papildu pastāvīgiem pasākumiem vismaz 351 miljona euro apmērā (2,1 % no IKP). Kipra ievieš papildu konsolidācijas pasākumus, izmantojot likumdošanas vai citus pasākumus, tostarp, ja vajadzīgs, pieņem grozījumus 2013. gada budžeta likumā. Kipra pieņem šādus pasākumus:
a) |
budžeta izdevumu daļā veic izdevumu samazinājumu par mājokļu shēmām vismaz EUR 36 miljonu apmērā, proporcionālu samazinājumu attiecībā uz valsts sektorā strādājošo atalgojumu un racionalizē konkrētus sociālos pabalstus; |
b) |
budžeta ieņēmumu daļā papildu pasākumi ietver īpašuma nodokļu, uzņēmumu ienākuma nodokļa likmju, nodokļa likmes par procentu ienākumiem, banku nodevu un maksas par sabiedriskajiem pakalpojumiem palielinājumu; |
c) |
reformē savu nodokļu sistēmu attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, pamatojoties uz principu “videi draudzīgs” un ar mērķi gūt papildu ieņēmumus; |
d) |
veic pasākumus, lai kontrolētu veselības aprūpes izdevumus un uzlabotu izmaksu efektivitāti veselības aprūpes nozarē, palielinot valsts slimnīcu efektivitāti, konkurētspēju un rentabilitāti. Turklāt Kipra ievieš līdzmaksājumu sistēmu ierobežotam skaitam medicīnas pakalpojumu un zāļu; un |
e) |
nodrošina kopš 2012. gada decembra pieņemto konsolidācijas pasākumu pilnīgu īstenošanu. |
8. No 2014. gada 1. janvāra piemēro šādus pasākumus:
a) |
budžeta izdevumu daļā: kopējos izdevumus par sociālajiem maksājumiem, nodrošinot labāku mērķu noteikšanu, samazina vismaz par 28,5 miljoniem euro; turpina samazināt algas valsts un plašāk publiskajā sektorā; ievieš maksu par sabiedriskā transporta biļetēm studentiem un pensionāriem; veic strukturālo reformu pasākumus izglītības nozarē, lai samazinātu algu izdevumus; un |
b) |
budžeta ieņēmumu daļā līdz 2014. gadam: pagaidu iemaksu no bruto ieņēmumiem publiskā un privātā sektora darba ņēmējiem veikšanu pagarina līdz 2016. gada 31. decembrim; palielina PVN; palielina akcīzes nodokli un palielina iemaksas vispārējā sociālās apdrošināšanas shēmā. |
9. Lai nodrošinātu valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, Kipra īsteno fiskāli-strukturālas reformas, kurās, inter alia, ietilpst šādi pasākumi un rezultāti:
a) |
vispārējās un valsts sektora pensiju sistēmas reformas, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju, vienlaikus risinot pienācīgu pensiju jautājumu. Ja nepieciešams, reformas tiks pastiprinātas; |
b) |
veselības aprūpes izdevumu pieauguma kontrole, lai stiprinātu finansēšanas struktūras ilgtspēju un veselības aprūpes nodrošināšanas efektivitāti; |
c) |
uzlabot valsts izdevumu efektivitāti un budžeta procesu, izmantojot efektīvu vidēja termiņa budžeta struktūru kā daļu no uzlabotās valsts finanšu pārvaldības, kas pilnībā atbilst Padomes Direktīvai 2011/85/ES (2011. gada 8. novembris) par dalībvalstu budžeta sistēmu prasībām (3) un Līgumam par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kas parakstīts Briselē 2012. gada 2. martā; |
d) |
pieņemt publiskā un privātā sektora partnerību atbilstīgu tiesisko un institucionālo regulējumu, kas izstrādāts saskaņā ar paraugpraksi; |
e) |
izstrādāt programmu, lai panāktu stabilu valsts korporatīvās pārvaldības sistēmu valstij pilnībā un daļēji piederošiem uzņēmumiem, un ieviest privatizācijas plānu, lai palīdzētu uzlabot ekonomikas efektivitāti un atjaunotu parāda atmaksājamību; |
f) |
izstrādāt un īstenot visaptverošu reformu plānu, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanas un administrēšanas efektivitāti un lietderību, tostarp veicot pasākumus nolūkā nodrošināt pilnīgu un savlaicīgu to tiesību aktu un standartu piemērošanu, kas reglamentē starptautisko sadarbību nodokļu jomā un nodokļu informācijas apmaiņu; |
g) |
veikt nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas reformu; |
h) |
veikt valsts pārvaldes reformu nolūkā uzlabot tās darbību un efektivitāti, jo īpaši sabiedrisko pakalpojumu jomā pārskatot pakalpojumu apmērus, darba apstākļus un funkciju sadali, lai nodrošinātu valsts līdzekļu efektīvu izmantošanu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem; un |
i) |
reformēt sociālo pabalstu vispārējo struktūru un līmeņus ar mērķi efektīvāk izmantot līdzekļus un nodrošinot pienācīgu līdzsvaru starp sociālo palīdzību un stimulus, lai sāktu strādāt. |
10. Kipra pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem un saskaņā ar mērķi uzlabot ekonomikas konkurētspēju un atspoguļot darbaspēka ražīguma attīstību veic algu indeksācijas sistēmas reformu. Plānotajai sociālās palīdzības reformai būtu jānodrošina, ka sociālā palīdzība kalpo par drošības tīklu, lai nodrošinātu minimālo ienākumu tiem, kas nevar sev nodrošināt elementāru dzīves līmeni, vienlaikus saglabājot stimulus, lai sāktu strādāt. Visas minimālās algas izmaiņas atbilst ekonomikas un darba tirgus attīstībai un tiek pieņemtas pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem.
11. Kipra pieņem pārējos nepieciešamos grozījumus konkrētu nozaru tiesību aktos, lai pilnībā īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (4). Tiek novērsti nepamatoti šķēršļi pakalpojumu tirgos, jo īpaši attiecībā uz reglamentētajām profesijām. Tiek uzlabots konkurences regulējums, uzlabojot kompetentās konkurences iestādes darbību un nostiprinot valsts regulatīvo iestāžu neatkarību un pilnvaras.
12. Līdz 2014. gada beigām Kipra samazina neizsniegto īpašumtiesības apliecinošu dokumentu skaitu zem 2 000 un ievieš garantētus termiņus ēku sertifikātu un īpašumtiesības apliecinošo dokumentu izsniegšanai.
13. Līdz 2013. gada beigām Kipra groza noteikumus par ieķīlāta īpašuma piespiedu pārdošanu un atļauj organizēt privātas izsoles iespējami īsā laikā. Paātrina lietu izskatīšanas tiesā un nodrošina tiesā vēl neizskatīto lietu izskatīšanu līdz programmas darbības beigām.
14. Kipra veic iniciatīvas, lai stiprinātu konkurētspēju tās tūrisma nozarē. Minētās iniciatīvas ietver Tūrisma stratēģijas 2011.–2015. gadam pārskatīšanu, pamatojoties uz pētījumu par to, kā uzlabot tūrisma nozares uzņēmējdarbības modeli, un rūpīgu analīzi par labāko veidu, kā nodrošināt pietiekamu gaisa satiksmi ar Kipru.
15. Enerģētikas nozarē Kipra pārņem un pilnībā īsteno trešo enerģētikas paketi. Turklāt tiek formulēts visaptverošs attīstības plāns Kipras enerģētikas nozares pārstrukturēšanai. Minētajā plānā ietver:
a) |
gāzes ieguvei nepieciešamās infrastruktūras izstrādes plānu; |
b) |
pārskatu par regulējumu un tirgus organizāciju enerģētikas nozarē un gāzes eksporta jomā; un |
c) |
plānu par institucionālās sistēmas izveidi ogļūdeņražu resursu pārvaldībai, tostarp resursu fondu, kurā būtu jāsaņem un jāpārvalda valsts ieņēmumi no gāzes ieguves atklātā jūrā un kurš būtu izveidots, pamatojoties uz starptautiskā līmenī atzītu paraugpraksi. |
3. pants
Šis lēmums ir adresēts Kipras Republikai.
Briselē, 2013. gada 25. aprīlī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
M. NOONAN
(1) OV L 186, 20.7.2010., 30. lpp.
(2) OV C 219, 24.7.2012., 13. lpp.
(3) OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.
(4) OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.
28.5.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 141/37 |
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
(2013. gada 14. maijs),
ar ko Čehijas Republikai un Polijas Republikai atļauj piemērot īpašus pasākumus, atkāpjoties no 5. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu
(2013/237/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Ar vēstulēm no Čehijas Republikas, kas Komisijā reģistrētas 2011. gada 26. septembrī un 2012. gada 5. novembrī, un ar vēstuli no Polijas Republikas, kas Komisijā reģistrēta 2012. gada 8. jūnijā, Čehijas Republika un Polijas Republika pieprasīja atļauju piemērot īpašus pasākumus, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 5. panta saistībā ar pierobežas tiltu un kopējo ceļa posmu būvniecību un uzturēšanu starp abām dalībvalstīm. |
(2) |
Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punktu Komisija ar 2012. gada 5. decembra vēstuli informēja pārējās dalībvalstis par Čehijas Republikas un Polijas Republikas pieprasījumiem. Ar 2012. gada 10. decembra vēstuli Komisija paziņoja Čehijas Republikai un Polijas Republikai, ka tās rīcībā ir visa pieprasījumu izvērtēšanai vajadzīgā informācija. |
(3) |
Attiecībā uz preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu un tādu preču iegādi Kopienas iekšienē, kas paredzētas I pielikumā minēto pierobežas tiltu un kopējo ceļa posmu uzturēšanai un II pielikumā minēto pierobežas tiltu būvniecībai un turpmākai uzturēšanai, būtu jāuzskata, ka tilti un kopējie ceļa posmi, kā arī to būvlaukumi pilnībā atrodas vai nu Čehijas Republikas, vai Polijas Republikas teritorijā saskaņā ar nolīgumu, kas šīm valstīm jānoslēdz par tiltu būvniecību un uzturēšanu un kopējo ceļa posmu uzturēšanu pie Čehijas un Polijas valsts robežas. Ja īpašie pasākumi netiktu pieņemti, tad ikreiz, kad tiktu veikta preču piegāde, pakalpojumu sniegšana vai preču iegāde Kopienas iekšienē, būtu jānosaka, vai nodokļa uzlikšanas vieta ir Čehijas Republika vai Polijas Republika. Čehijas Republikas teritorijā veiktajiem ar pierobežas tiltu un kopējo ceļa posmu saistītajiem darbiem pievienotās vērtības nodoklis (PVN) tiktu uzlikts Čehijas Republikā, bet Polijas Republikas teritorijā veiktajiem darbiem PVN tiktu uzlikts Polijas Republikā. |
(4) |
Tāpēc atkāpes no Direktīvas 2006/112/EK 5. panta pieprasījuma mērķis ir vienkāršot PVN iekasēšanas procedūru saistībā ar abu dalībvalstu pierobežas tiltu un kopējo ceļa posmu būvniecību un uzturēšanu. |
(5) |
Atkāpe dalībvalstu kopējos nodokļu ienākumus, ko iekasē galapatēriņa posmā,varētu ietekmēt tikai niecīgā apmērā, un tai nav negatīvas ietekmes uz Savienības pašas resursiem, ko veido pievienotās vērtības nodoklis, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Stājoties spēkā nolīgumam, kas jānoslēdz starp Čehijas Republiku un Polijas Republiku par šā lēmuma I pielikumā minēto tiltu un kopējo ceļa posmu uzturēšanu pie Čehijas un Polijas valsts robežas un par šā lēmuma II pielikumā minēto tiltu būvniecību un turpmāko uzturēšanu pie Čehijas un Polijas valsts robežas, Čehijas Republikai un Polijas Republikai ar šo tiek atļauts, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 5. panta, saskaņā ar 2. un 3. pantu piemērot pasākumus attiecībā uz minēto pierobežas tiltu un kopējo ceļa posmu būvniecību un uzturēšanu, kuri daļēji atrodas Čehijas Republikas teritorijā un daļēji Polijas Republikas teritorijā.
2. Šī atļauja attiecas arī uz jebkuru papildu tiltu un kopējiem ceļa posmiem, uz kuriem ar diplomātisko notu apmaiņu tiek attiecināta 1. punktā minētā nolīguma darbības joma. Par to jāinformē PVN komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 398. pantu.
2. pants
Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 5. panta, pierobežas tiltus un kopējos ceļa posmus, par kuru būvniecību vai uzturēšanu atbild Čehijas Republika, un vajadzības gadījumā atbilstošo būvlaukumu, ja tie atrodas Polijas Republikas teritorijā, uzskata par Čehijas Republikas teritorijas daļu nolūkā piegādāt preces, sniegt pakalpojumus un Kopienas iekšienē iegādāties preces, kas paredzētas minēto tiltu un kopējo ceļa posmu būvniecībai vai uzturēšanai.
3. pants
Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 5. panta, pierobežas tiltus un kopējos ceļa posmus, par kuru būvniecību vai uzturēšanu atbild Polijas Republika, un vajadzības gadījumā atbilstošo būvlaukumu, ja tie atrodas Čehijas Republikas teritorijā, uzskata par Polijas Republikas teritorijas daļu nolūkā piegādāt preces, sniegt pakalpojumus un Kopienas iekšienē iegādāties preces, kas paredzētas minēto tiltu un kopējo ceļa posmu būvniecībai vai uzturēšanai.
4. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.
5. pants
Šis lēmums ir adresēts Čehijas Republikai un Polijas Republikai.
Briselē, 2013. gada 14. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
M. NOONAN
(1) OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.
I PIELIKUMS
Čehijas Republika atbild par šādu tiltu un kopējo ceļa posmu uzturēšanu pie Čehijas un Polijas valsts robežas:
1) |
tilts pār Olecka Potok (Oleška) starp Jasnowice un Bukovec, I robežas posms starp robežas atzīmēm 12/6 un I/13; |
2) |
tilts (Wolności/Svobody) pār Olza (Olše) upi starp Cieszyn un Český Těšín, I robežas posms starp robežas atzīmēm I/86 un 86/1; |
3) |
tilts (Przyjaźni/Družby) pār Olza (Olše) upi starp Cieszyn un Český Těšín, I robežas posms starp robežas atzīmēm 87/2 un I/88; |
4) |
tilts pār Piotrówka Potok (Petrůvka) starp Gołkowice un Závada, I robežas posms starp robežas atzīmēm I/156 un 156/1; |
5) |
tilts pār Odra (Oder) upi starp Chałupki un Bohumín (veca tilta betona posms), II robežas posms starp robežas atzīmēm 7/4 un 7/5; |
6) |
tilts pār Odra (Oder) upi starp Chałupki un Bohumín (jauns tilts), II robežas posms starp robežas atzīmēm 8/1 un 8/2; |
7) |
tilts pār Opawa (Opava) upi starp Wiechowice un Vávrovice, II robežas posms starp robežas atzīmēm 71/4 un II/72; |
8) |
tilts pār Opawa (Opava) upi starp Dzierzkowice un Držkovce, II robežas posms starp robežas atzīmēm 74/1 un 74/2; |
9) |
tilts pār Opawa (Opava) upi starp Branice un Úvalno, II robežas posms starp robežas atzīmēm 85/4 un 85/5; |
10) |
tilts pār Opawica (Opavice) upi starp Krasne Pole un Krnov pilsētas Krásné Loučky rajonu, II robežas posms starp robežas atzīmēm 97/11 un II/98; |
11) |
tilts pār Opawica (Opavice) upi starp Lenarcice un Linhartovy, II robežas posms starp robežas atzīmēm 99/8 un 99/9; |
12) |
tilts pār Oleśnica Potok (Olešnice) starp Podlesie un Ondřejovice (pie sporta laukuma), II robežas posms starp robežas atzīmēm 155/3a un 155/3b; |
13) |
tilts pār Oleśnica Potok (Olešnice) starp Podlesie un Ondřejovice (pie krustojuma ar ceļu uz Rejvíz), II robežas posms starp robežas atzīmēm 155/9 un 155/10; |
14) |
tilts pār Oleśnica Potok (Olešnice) starp Podlesie un Ondřejovice (pie Ondřejovice mašīnu rūpnīcas), II robežas posms starp robežas atzīmēm 157/8 un II/158a; |
15) |
tilts pār Orlica (Divoká Orlice) upi starp Niemojów un Bartošovice v Orlických horách, III robežas posms starp robežas atzīmēm III/102 un III/103; |
16) |
tilts pār Orlica (Divoká Orlice) upi starp Mostowice un Orlické Záhoří, III robežas posms starp robežas atzīmēm III/113 un III/114; |
17) |
tilts pār Orlica (Divoká Orlice) upi starp Lasówka un Orlické Záhoří, Bedřichovka kadastrālais apriņķis, III robežas posms starp robežas atzīmēm 117/8 un III/118; |
18) |
tilts pār Lubota Potok (Oldřichovský potok) starp Kopaczów un Oldřichov na Hranicích, IV robežas posms starp robežas atzīmēm IV/144 un 144/1; |
19) |
tilts pār Lubota Potok (Oldřichovský potok) starp Porajów un Hrádek nad Nisou, IV robežas posms starp robežas atzīmēm 145/16 un IV/146; |
20) |
ceļš starp Leszna Górna un Horní Lištná, I robežas posms starp robežas atzīmēm I/60 un 60/3a, 60/3b, garums: 0,333 km; |
21) |
ceļš starp Chałupki un Šilheřovice, II robežas posms starp robežas atzīmēm 11/4a, 11/4b un II/12, garums: 0,671 km; |
22) |
ceļš starp Kopaczów un Oldřichov na Hranicích, IV robežas posms starp robežas atzīmēm IV/142 un 142/14a, 142/14b, garums: 0,867 km. |
Polijas Republika atbild par šādu tiltu un kopējo ceļa posmu uzturēšanu pie Čehijas un Polijas valsts robežas:
1) |
tilts pār Olza (Olše) upi starp Cieszyn un Chotěbuz, I robežas posms starp robežas atzīmēm 91/3 un 91/4; |
2) |
tilts pār Odra (Oder) upi starp Chałupki un Bohumín (veca tilta tērauda posms), II robežas posms starp robežas atzīmēm 7/4 un 7/5; |
3) |
tilts pār Strachowicki Potok (Strahovický potok) starp Krzanowice un Rohov, II robežas posms starp robežas atzīmēm 35/12 un 35/13; |
4) |
tilts pār Opawa (Opava) upi starp Boboluszki un Skrochovice, II robežas posms starp robežas atzīmēm 81/8 un 81/9; |
5) |
tilts pār Opawica (Opavice) upi starp Chomiąża un Chomýž, II robežas posms starp robežas atzīmēm II/96 un 96/1; |
6) |
tilts pār Wielki Potok (potok Hrozová) starp Pielgrzymów un Pelhřimovy, II robežas posms starp robežas atzīmēm 108/2 un 108/3; |
7) |
tilts pār Cieklec Potok (potok Hrozová) starp Równe un Slezské Rudoltice, II robežas posms starp robežas atzīmēm 110/7 un 110/8; |
8) |
tilts (caurteka) pār Graniczny Potok (Hraniční potok) starp Trzebina un Bartultovice, II robežas posms starp robežas atzīmēm II/135 un 135/1; |
9) |
tilts (caurteka) pār Łużyca Potok (Lužický potok) starp Czerniawa Zdrój un Nove Mesto pod Smrkem, IV robežas posms starp robežas atzīmēm 66/23 un IV/67; |
10) |
ceļš starp Puńców un Kojkovice u Třince, I robežas posms starp robežas atzīmēm I/65a, I/65b un I/67a, I/67b, garums: 0,968 km; |
11) |
ceļš starp Chałupki/Rudyszwałd un Šilheřovice, II robežas posms starp robežas atzīmēm II/12 un 12/8, garums: 0,917 km. |
Tiltu un kopējo ceļa posmu atrašanās vietas norādošo robežas atzīmju skaits atbilst robežas dokumentiem, kas izstrādāti, pamatojoties uz 10. panta 4. punktu Prāgā 1995. gada 17. janvārī noslēgtajā nolīgumā starp Polijas Republiku un Čehijas Republiku par kopīgo valsts robežu.
II PIELIKUMS
Čehijas Republika atbild par šādu tiltu būvniecību un turpmāko uzturēšanu pie Čehijas un Polijas valsts robežas:
1) |
tilts (gājēju tilts uz sporta laukumu) pār Olza (Olše) upi starp Cieszyn un Český Těšín, I robežas posms starp robežas atzīmēm I/85 un 84/4; |
2) |
tilts (gājēju tilts pie dzelzceļa tilta) pār Olza (Olše) upi starp Cieszyn un Český Těšín, I robežas posms pie robežas atzīmes 88/7; |
3) |
tilts (gājēju tilts) pār Olza (Olše) upi starp Olza un Bohumín pilsētas Kopytov rajonu, I robežas posms starp robežas atzīmēm I/182 un 182/1; |
4) |
tilts pār Orlica (Divoká Orlice) upi starp Niemojów un Bartošovice v Orlických horách, III robežas posms pie robežas atzīmes 101/32; |
5) |
tilts (gājēju tilts) pār Orlica (Divoká Orlice) upi starp Poniatów un Bartošovice v Orlických horách, Neratov kadastrālais apriņķis, III robežas posms pie robežas atzīmes III/106; |
6) |
tilts (gājēju tilts) pār Orlica (Divoká Orlice) upi starp Rudawa un Bartošovice v Orlických horách, Podlesí kadastrālais apriņķis, III robežas posms starp robežas atzīmēm 107/9 un 107/10. |
Polijas Republika atbild par šādu tiltu būvniecību un turpmāko uzturēšanu pie Čehijas un Polijas valsts robežas:
1) |
tilts (Eiropas gājēju tilts) pār Olza (Olše) upi starp Cieszyn un Český Těšín, I robežas posms pie robežas atzīmes I/87; |
2) |
tilts (gājēju tilts) pār Olza (Olše) upi starp Hażlach-Pogwizdów un Karviná pilsētas Louky nad Olší rajonu, I robežas posms starp robežas atzīmēm 98/6 un I/99; |
3) |
tilts (gājēju tilts) pār Opawa (Opava) upi starp Chomiąża un Chomýž, II robežas posms starp robežas atzīmēm 95/2 un 95/3; |
4) |
tilts (gājēju tilts) pār Orlica (Divoká Orlice) upi starp Niemojów un Bartošovice v Orlických horách, Vrchní Orlice kadastrālais apriņķis, III robežas posms starp robežas atzīmēm III/104 un 104/1; |
5) |
tilts (gājēju tilts) pār Orlica (Divoká Orlice) upi starp Rudawa un Bartošovice v Orlických horách, Nová Ves kadastrālais apriņķis, III robežas posms starp robežas atzīmēm 108/2 un 108/3. |
Tiltu atrašanās vietas norādošo robežas atzīmju skaits atbilst robežas dokumentiem, kas izstrādāti, pamatojoties uz 10. panta 4. punktu Prāgā 1995. gada 17. janvārī noslēgtajā nolīgumā starp Polijas Republiku un Čehijas Republiku par kopīgo valsts robežu.
28.5.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 141/42 |
PADOMES LĒMUMS
(2013. gada 21. maijs),
ar ko ieceļ četrus Reģionu komitejas locekļus un trīs locekļu aizstājējus no Apvienotās Karalistes
(2013/238/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,
ņemot vērā Apvienotās Karalistes valdības priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumu 2009/1014/ES (1) un Lēmumu 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus. |
(2) |
Pēc Amanda BYRNE kundzes, Christine CHAPMAN kundzes, Flo CLUCAS kundzes un Roger KNOX kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās četras Reģionu komitejas locekļu vietas. Pēc Peter MOORE kunga un Sandy PARK kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās divas Reģionu komitejas locekļu aizstājēju vietas. Pēc Paula BAKER kundzes iecelšanas Reģionu komitejas locekļa amatā ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku līdz 2015. gada 25. janvārim Reģionu komitejā tiek iecelti:
a) |
par locekļiem:
un |
b) |
par locekļu aizstājējiem:
|
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2013. gada 21. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
E. GILMORE
(1) OV L 348, 29.12.2009., 22. lpp.
(2) OV L 12, 19.1.2010., 11. lpp.
28.5.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 141/43 |
PADOMES LĒMUMS
(2013. gada 21. maijs),
ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Igaunijas
(2013/239/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,
ņemot vērā Igaunijas valdības priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumu 2009/1014/ES (1) un Lēmumu 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus. |
(2) |
Pēc Andres JAADLA kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2015. gada 25. janvārim, Reģionu komitejas locekļa aizstājēja amatā tiek iecelts:
— |
Mihkel JUHKAMI kungs, Chairman, Rakvere City Council. |
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2013. gada 21. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
E. GILMORE
(1) OV L 348, 29.12.2009., 22. lpp.
(2) OV L 12, 19.1.2010., 11. lpp.
28.5.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 141/44 |
PADOMES LĒMUMS 2013/240/KĀDP
(2013. gada 27. maijs),
ar ko groza Lēmumu 2010/279/KĀDP par Eiropas Savienības Policijas misiju Afganistānā (EUPOL AFGHANISTAN)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 42. panta 4. punktu un 43. panta 2. punktu,
ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padome 2010. gada 18. maijā pieņēma Lēmumu 2010/279/KĀDP (1), ar ko EUPOL AFGHANISTAN pagarina uz trim gadiem līdz 2013. gada 31. maijam. |
(2) |
Saskaņā ar ieteikumiem, kas minēti stratēģijas pārskatā, kurš tika veikts 2012. gada oktobrī, un tam sekojošo operatīvā plāna (OPLAN) pielāgojumu EUPOL AFGHANISTAN būtu jāpagarina līdz 2014. gada 31. decembrim. |
(3) |
EUPOL AFGHANISTAN darbība notiks apstākļos, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu. |
(4) |
Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2010/279/KĀDP, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmumu 2010/279/KĀDP groza šādi:
1) |
lēmuma 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Eiropas Savienības Policijas misija Afganistānā (“EUPOL AFGHANISTAN” vai “misija”), kas ir izveidota ar Vienoto rīcību 2007/369/KĀDP, tiek pagarināta laikposmam no 2010. gada 31. maija līdz 2014. gada 31. decembrim.”; |
2) |
lēmuma 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Lai sasniegtu 2. pantā izklāstītos mērķus, EUPOL AFGHANISTAN:
Šos uzdevumus sīkāk izstrādās operācijas plānā (OPLAN). Misija savus uzdevumus veic, cita starpā izmantojot pārraudzību, darbaudzināšanu, konsultācijas un apmācības.”; |
3) |
lēmuma 4. pantu aizstāj ar šādu: “4. pants Misijas struktūra 1. Misijas galvenā pārvalde (GP) ir Kabulā. Misijas sastāvā ir:
2. Misijas personālu izvieto centrālā, reģionālā un provinču līmenī, un pēc vajadzības pilnvaru izpildes nolūkā tas var darboties arī apgabalu līmenī, ņemot vērā drošības izvērtējumu un ja pastāv darbībai labvēlīgi apstākļi, piemēram, loģistikas un drošības atbalsts. Kopā ar SDUS un reģionālo pavēlniecību / provinču atjaunošanas grupas (PRT) vadošajām valstīm vienojas par tehniskiem mehānismiem informācijas apmaiņai, medicīniskajam, drošības un loģistikas atbalstam, tostarp attiecībā uz personāla izvietošanu reģionālajās pavēlniecībās un PRT. 3. Turklāt vairākus misijas personāla locekļus dislocē tā, lai attiecīgā gadījumā uzlabotu Afganistānas policijas reformas stratēģisko koordināciju, un jo īpaši darbā IPCB sekretariātā Kabulā.”; |
4) |
lēmuma 11. pantu aizstāj ar šādu: “11. pants Drošība 1. Civilais operācijas komandieris vada misijas vadītāja veikto EUPOL AFGHANISTAN drošības pasākumu plānošanu un nodrošina to pienācīgu un efektīvu īstenošanu saskaņā ar 5. pantu. 2. Misijas vadītājs ir atbildīgs par operācijas drošību un par to, lai būtu nodrošināta atbilstība minimālajām drošības prasībām, ko piemēro operācijai, un šo atbildību viņš īsteno saskaņā ar Savienības politiku par tāda personāla drošību, ko operatīviem mērķiem izvieto ārpus Savienības saskaņā ar Līguma V sadaļu, un ar tās pavaddokumentiem. 3. Misijas vadītājam palīdz vecākā misijas drošības amatpersona (SMSO), kas ir pakļauta misijas vadītājam un kam ir arī ciešas lietišķas attiecības ar Eiropas Ārējās darbības dienestu. 4. Misijas vadītājs misijas provinču un reģionu atrašanās vietās ieceļ drošības amatpersonas, kas SMSO pakļautībā būs atbildīgas par attiecīgu misijas elementu visu drošību aspektu ikdienas pārvaldību. 5. Pirms EUPOL AFGHANISTAN personāls sāk pildīt savus darba pienākumus, tam rīko obligātas drošības mācības saskaņā ar OPLAN. Tāpat personālam nodrošina regulāras prasmes nostiprinošas mācības uz vietas, kuras organizē SMSO. 6. Misijas vadītājs nodrošina ES klasificētas informācijas aizsardzību saskaņā ar Padomes Lēmumu 2011/292/ES (2011. gada 31. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (2). |
5) |
lēmuma 13. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Finanšu atsauces summa, kas paredzēta ar EUPOL AFGHANISTAN saistīto izdevumu segšanai laikposmā no 2010. gada 31. maija līdz 2011. gada 31. jūlijam, ir EUR 54 600 000. Finanšu atsauces summa, kas paredzēta ar EUPOL AFGHANISTAN saistīto izdevumu segšanai laikposmā no 2011. gada 1. augusta līdz 2012. gada 31. jūlijam, ir EUR 60 500 000. Finanšu atsauces summa, kas paredzēta ar EUPOL AFGHANISTAN saistīto izdevumu segšanai laikposmā no 2012. gada 1. augusta līdz 2013. gada 31. maijam, ir EUR 56 870 000. Finanšu atsauces summa, kas paredzēta ar EUPOL AFGHANISTAN saistīto izdevumu segšanai laikposmā no 2013. gada 1. jūnija līdz 2014. gada 31. decembrim ir EUR 108 050 000.”; |
6) |
lēmuma 14. pantu aizstāj ar šādu: “14. pants Informācijas nodošana 1. Saskaņā ar Lēmumu 2011/292/ES AP ir pilnvarots NATO/SDUS nodot ES klasificētu informāciju un dokumentus, kas sagatavoti misijai. Šim nolūkam izstrādā vietējas tehniskas vienošanās. 2. AP ir pilnvarots saskaņā ar Lēmumu 2011/292/ES vajadzības gadījumā un atbilstīgi misijas vajadzībām nodot ar šo lēmumu saistītām trešām valstīm misijas vajadzībām sagatavotu ES klasificētu informāciju un dokumentus ar slepenības pakāpi ne augstāku kā “CONFIDENTIEL UE”. 3. AP ir pilnvarots saskaņā ar Lēmumu 2011/292/ES – vajadzības gadījumā un atbilstīgi misijas darbības vajadzībām – nodot UNAMA misijas vajadzībām sagatavotu ES klasificētu informāciju un dokumentus ar slepenības pakāpi ne augstāku kā “RESTREINT UE”. Šim nolūkam izstrādā vietējas vienošanās. 4. Konkrētu un steidzamu operatīvu vajadzību gadījumā AP saskaņā ar Lēmumu 2011/292/ES ir arī pilnvarots nodot uzņēmējvalstij misijas vajadzībām sagatavotu ES klasificētu informāciju un dokumentus ar slepenības pakāpi ne augstāku kā “RESTREINT UE”. Šajā nolūkā sagatavo vienošanos starp AP un kompetentajām uzņēmējvalsts iestādēm. 5. AP ir pilnvarots ar šo lēmumu saistītām trešām valstīm nodot ES neklasificētus dokumentus, kuri ir saistīti ar Padomes apspriedēm par misiju un uz kuriem attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums atbilstīgi Padomes reglamenta 6. panta 1. punktam (3). 6. Pilnvaras, kas minētas 1., 2., 3. un 5. punktā, kā arī pilnvaras noslēgt 4. punktā minētās vienošanās AP var deleģēt savā pakļautībā esošām personām, civilajam operāciju komandierim un/vai misijas vadītājam. |
7) |
lēmuma 17. panta otro daļu aizstāj ar šādu: “To piemēro no 2010. gada 31. maija līdz 2014. gada 31. decembrim.” |
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2013. gada 27. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
C. ASHTON
(1) OV L 123, 19.5.2010., 4. lpp.
(2) OV L 141, 27.5.2011., 17. lpp.”;
(3) Padomes Lēmums 2009/937/ES (2009 gada 1. decembris), ar ko pieņem Padomes reglamentu (OV L 325, 11.12.2009., 35. lpp.).”;
28.5.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 141/47 |
PADOMES LĒMUMS 2013/241/KĀDP
(2013. gada 27. maijs),
ar ko groza Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP par Eiropas Savienības Tiesiskuma misiju Kosovā (1), EULEX KOSOVO
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 42. panta 4. punktu un 43. panta 2. punktu,
ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padome 2008. gada 4. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP par Eiropas Savienības Tiesiskuma misiju Kosovā, EULEX KOSOVO (2). |
(2) |
Padome 2012. gada 5. jūnijā pieņēma Lēmumu 2012/291/KĀDP (3), ar ko groza Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP un līdz 2014. gada 14. jūnijam pagarina misiju EULEX KOSOVO. |
(3) |
Finanšu atsauces summa attiecas uz laikposmu līdz 2013. gada 14. jūnijam. Vienotā rīcība 2008/124/KĀDP būtu jāgroza, lai noteiktu jaunu finanšu atsauces summu laikposmam no 2013. gada 15. jūnija līdz 2014. gada 14. jūnijam. |
(4) |
EULEX KOSOVO darbība notiks apstākļos, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu. |
(5) |
Tādēļ Vienotā rīcība 2008/124/KĀDP būtu attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Vienotās rīcības 2008/124/KĀDP 16. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Finanšu atsauces summa, kas paredzēta EULEX KOSOVO izdevumu segšanai līdz 2010. gada 14. oktobrim, ir EUR 265 000 000.
Finanšu atsauces summa, kas paredzēta EULEX KOSOVO izdevumu segšanai laikposmā no 2010. gada 15. oktobra līdz 2011. gada 14. decembrim, ir EUR 165 000 000.
Finanšu atsauces summa, kas paredzēta EULEX KOSOVO izdevumu segšanai laikposmā no 2011. gada 15. decembra līdz 2012. gada 14. jūnijam, ir EUR 72 800 000.
Finanšu atsauces summa, kas paredzēta EULEX KOSOVO izdevumu segšanai laikposmā no 2012. gada 15. jūnija līdz 2013. gada 14. jūnijam, ir EUR 111 000 000.
Finanšu atsauces summa, kas paredzēta EULEX KOSOVO izdevumu segšanai laikposmā no 2013. gada 15. jūnija līdz 2014. gada 14. jūnijam, ir EUR 110 000 000.”
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2013. gada 27. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
C. ASHTON
(1) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DPR 1244/99 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.
(2) OV L 42, 16.2.2008., 92. lpp.
(3) OV L 146, 6.6.2012., 46. lpp.
28.5.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 141/48 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
(2013. gada 22. maijs),
ar ko izveido valsts energoefektivitātes rīcības plānu paraugu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/27/ES
(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 2882)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2013/242/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (1), un jo īpaši tās 24. panta 2. punktu un XIV pielikumu,
tā kā:
(1) |
Direktīvā 2012/27/ES prasīts katrai dalībvalstij iesniegt valsts energoefektivitātes rīcības plānus līdz 2014. gada 30. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados. Šajos plānos jāizklāsta būtiski energoefektivitātes palielināšanas pasākumi un gaidāmie un/vai iegūtie enerģijas ietaupījumi, tostarp enerģijas piegādē, pārvadē un sadalē, kā arī enerģijas galapatēriņā, ar nolūku sasniegt energoefektivitātes mērķus, kas minēti Direktīvas 2012/27/ES 3. panta 1. punktā. Valstu energoefektivitātes rīcības plānos jebkurā gadījumā ir jāiekļauj Direktīvas 2012/27/ES XIV pielikuma 2. daļā norādītā informācija. Valstu energoefektivitātes rīcības plāniem pievieno atjauninātas aplēses par gaidāmo kopējo primārās enerģijas patēriņu 2020. gadā, kā arī aplēses par primārās enerģijas patēriņa līmeni Direktīvas 2012/27/ES XIV pielikuma 1. daļā minētajās nozarēs. |
(2) |
Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 24. panta 2. punkta otro daļu Komisija nodrošina paraugus valstu energoefektivitātes rīcības plānu sagatavošanai, ko pieņem saskaņā ar konsultāciju procedūru, kas minēta 26. panta 2. punktā. Direktīvas 26. panta 1. punktā ir noteikts, ka Komisijai palīdzēs komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (2) nozīmē, un 26. panta 2. punktā ir noteikts, ka piemēro minētās regulas 4. pantu. |
(3) |
Šajā lēmumā minētie pasākumi plānoti, cik vien iespējams ņemot vērā apspriešanos ar Energoefektivitātes direktīvas komiteju, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Direktīvas 2012/27/ES 24. panta 2. punktā un XIV pielikumā paredzētais paraugs valsts rīcības plāniem atjaunojamo energoresursu jomā ir noteikts šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2013. gada 22. maijā
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Günther OETTINGER
(1) OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.
(2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
PIELIKUMS
OBLIGĀTO ELEMENTU PARAUGS
VALSTS ENERGOEFEKTIVITĀTES RĪCĪBAS PLĀNS
SATURS (OBLIGĀTO ELEMENTU SARAKSTS)
1. |
Ievads |
2. |
Pārskats par valsts energoefektivitātes mērķiem un ietaupījumiem |
2.1. |
Valsts 2020. gada energoefektivitātes mērķi |
2.2. |
Papildu energoefektivitātes mērķi |
2.3. |
Primārās enerģijas ietaupījums |
2.4. |
Gala enerģijas ietaupījums |
3. |
EED politikas pasākumu īstenošana |
3.1. |
Horizontālie pasākumi |
3.1.1. |
Energoefektivitātes pienākuma shēmas un alternatīvi politikas pasākumi (EED 7. pants, XIV pielikuma 2. daļas 3.2. punkts) |
3.1.2. |
Energoauditi un energovadības sistēmas (EED 8. pants) |
3.1.3. |
Uzskaite un rēķinu izrakstīšana (EED 9.–11. pants) |
3.1.4. |
Patērētāju informēšanas programmas un apmācība (EED 12. un 17. pants) |
3.1.5. |
Kvalifikācijas, akreditācijas un sertifikācijas sistēmu pieejamība (EED 16. pants) |
3.1.6. |
Energopakalpojumi (EED 18. pants) |
3.1.7. |
Citi horizontāli energoefektivitātes pasākumi (EED 19. un 20. pants) |
3.2. |
Ēku energoefektivitāte |
3.2.1. |
Ēku renovācijas stratēģija (EED 4. pants) |
3.2.2. |
Cita veida energoefektivitāte celtniecības nozarē |
3.3. |
Publisko struktūru ēku energoefektivitāte |
3.3.1. |
Valsts sektora ēku energoefektivitāte (EED 5. pants) |
3.3.2. |
Citu publisko struktūru ēku energoefektivitāte (EED 5. pants) |
3.3.3. |
Publisko struktūru iepirkumi (EED 6. pants) |
3.4. |
Citi enerģijas galapatēriņa efektivitātes pasākumi, tostarp rūpniecībā un transportā |
3.5. |
Efektīvas apsildes un dzesēšanas veicināšana |
3.5.1. |
Visaptverošs novērtējums (EED 14. pants) |
3.5.2. |
Citi pasākumi apsildīšanas un dzesēšanas efektivitātes veicināšanai (EED 14. pants) |
3.6. |
Enerģijas pārveide, pārvade, sadale un pieprasījuma reakcija |
3.6.1. |
Tīkla tarifu energoefektivitātes kritēriji un regulēšana (EED 15. pants) |
3.6.2. |
Pieprasījuma reakcijas atvieglināšana un veicināšana (EED 15. pants) |
3.6.3. |
Energoefektivitāte tīkla plānojumā un regulēšanā (EEK 15. pants) |
1. Ievads
Šajā paraugā norāda informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz savos valsts energoefektivitātes rīcības plānos par ieviestajiem un plānotajiem pasākumiem, ar ko īsteno Energoefektivitātes direktīvas (EED, 2012/27/ES) galvenos elementus, kā izklāstīts tās 24. panta 2. punktā un XIV pielikumā. Tāpēc paraugā norādītie obligātie elementi, par kuriem jāziņo, neietver dalībvalstīs neieviestos un neplānotos pasākumus. Šis paraugs dalībvalstīm ir sniegts kā valstu energoefektivitātes rīcības plānu orientējošs paraugs saskaņā ar EED 24. panta 2. punkta otro daļu.
Ja parauga teksts attiecas uz informāciju, kas jāsniedz pirmajā un/vai otrajā valsts energoefektivitātes rīcības plānā, tas atspoguļo EED formulējumu, un gadījumā, ja nav šādas atsauces, tad informāciju sniedz pirmajā un visos turpmākajos valsts energoefektivitātes rīcības plānos.
Šo paraugu papildina norādījumi par valsts energoefektivitātes rīcības plāniem [iekļauj atsauces uz piesaistīto Komisijas dienestu darba dokumentu, kas sniedz papildu informāciju].
2. Pārskats par valsts energoefektivitātes mērķiem un ietaupījumiem
2.1. Valsts 2020. gada energoefektivitātes mērķi
1. |
Lūdzu, norādiet indikatīvo valsts energoefektivitātes mērķi 2020. gadam, kā noteikts EED 3. panta 1. punktā (EED 3. panta 1. punkts, XIV pielikuma 2.1. punkts). |
2. |
Lūdzu, norādiet mērķa paredzamo ietekmi uz vispārējo primārās enerģijas patēriņu un galapatēriņu 2020. gadā un paskaidrojiet, kā un uz kādu datu pamata šie aprēķini ir veikti (EED 3. panta 1. punkts). |
3. |
Lūdzu, iesniedziet aplēses par primārās enerģijas patēriņu 2020. gadā kopumā un pa nozarēm (EED 24. panta 2. punkts, XIV pielikuma 2.2. punkts). |
2.2. Papildu energoefektivitātes mērķi
Lūdzu, uzskaitiet visus valsts papildu energoefektivitātes mērķus, kas attiecas uz tautsaimniecību kopumā vai konkrētiem sektoriem (EED XIV pielikuma 2.1. punkts).
2.3. Primārās enerģijas ietaupījums
Lūdzu, iesniedziet pārskatu par primārās enerģijas ietaupījumu, kas sasniegts līdz ziņojuma izstrādes brīdim, un aplēses par 2020. gadā gaidāmo ietaupījumu (EED 3. panta 1. punkts, 24. panta 2. punkts, XIV pielikuma 2.2. punkta a) apakšpunkts).
2.4. Gala enerģijas ietaupījums
1. |
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/32/EK (1), lūdzu, sniedziet informāciju par pirmajā un otrajā valsts energoefektivitātes rīcības plānā sasniegto gala enerģijas ietaupījumu un gala enerģijas ietaupījumu prognozi līdz 2016. gadam (Direktīvas 2006/32/EK 4. panta 1. un 2. punkts, EED XIV pielikuma 2.2. punkta b) apakšpunkts). |
2. |
Saskaņā ar Direktīvu 2006/32/EK, lūdzu, norādiet mērījumu un/vai aprēķinu metodi, kas izmantota gala enerģijas ietaupījuma aprēķināšanai pirmajā un otrajā valsts energoefektivitātes rīcības plānā (EED XIV pielikuma 2.2. punkta b) apakšpunkta otrā daļa). |
3. EED politikas pasākumu īstenošana
3.1. Horizontālie pasākumi
3.1.1.
1. |
Lūdzu, sniedziet informāciju par vispārējo enerģijas ietaupījuma apjomu pienākuma periodā, lai sasniegtu mērķi, kas noteikts saskaņā ar 7. panta 1. punktu, un, vajadzības gadījumā, kā ir izmantotas iespējas, kas uzskaitītas 7. panta 2. un 3. punktā (EED 7. pants, XIV pielikuma 2.2. punkta a) apakšpunkts). |
2. |
Lūdzu, sniedziet valsts energoefektivitātes pienākuma shēmas īsu aprakstu, kā minēts 7. panta 1. punktā, ietverot informāciju par to, kā ir nodrošināta uzraudzība un kontrole (EED 7. panta 1. un 6. punkts, 20. panta 6. punkts, XIV pielikuma 2.3.2. punkts). |
3. |
Lūdzu, sniedziet informāciju par alternatīviem politikas pasākumiem, kuri pieņemti, piemērojot 7. panta 9. punktu un 20. panta 6. punktu, tostarp informāciju par to, kā ir nodrošināta uzraudzība un kontrole, kā arī to līdzvērtīgums (EED 7. panta 9. un 10. punkts, 20. panta 6. punkts, XIV pielikuma 2.3.2. punkts). |
4. |
Attiecīgos gadījumos, lūdzu, iesniedziet publicētos enerģijas ietaupījumus, kas sasniegti, īstenojot energoefektivitātes pienākuma shēmu (EED 7. panta 6. un 8. punkts, XIV pielikuma 2.2. punkta a) apakšpunkts). |
5. |
Attiecīgos gadījumos, lūdzu, iesniedziet publicētos enerģijas ietaupījumus, kas sasniegti, īstenojot alternatīvus politikas pasākumus (EED 7. panta 10. punkts, XIV pielikuma 2.2. punkta a) apakšpunkts). |
6. |
Lūdzu, sniedziet detalizētu informāciju par valsts izmantotajiem koeficientiem, kas izvēlēti saskaņā ar IV pielikumu (EED XIV pielikuma 2.3.2. punkts). |
7. |
Lūdzu, sniedziet informāciju par visām metodēm, izņemot EED V pielikuma 2. punkta e) apakšpunktā norādīto, kādas izmanto enerģijas ietaupījumu uzskaitei, un paskaidrojiet, kā tiek nodrošināts, ka panāktu vismaz līdzvērtīgu kopējo ietaupījumu daudzumu (EED V pielikuma 2. punkta e) apakšpunkts). |
3.1.2.
Lūdzu, sniedziet pārskatu par plānotajiem vai jau veiktajiem pasākumiem, lai sekmētu energoauditus un energovadības sistēmas, tostarp informāciju par veikto energoauditu skaitu, precizējot, kuri veikti lielos uzņēmumos, norādot lielo uzņēmumu kopskaitu dalībvalsts teritorijā, un to uzņēmumu skaitu, kuriem piemēro 8. panta 5. punktu (EED XIV pielikuma 2.3.3. punkts).
3.1.3.
Lūdzu, sniedziet ieviesto un plānoto pasākumu aprakstu attiecībā uz uzskaiti un rēķinu izrakstīšanu (EED 9. pants, 10. pants, 11. pants, XIV pielikuma 2.2. punkta pirmais teikums).
3.1.4.
Lūdzu, sniedziet informāciju par ieviestajiem un plānotajiem pasākumiem, ar ko veicinātu un vienkāršotu efektīvu enerģijas izmantošanu MVU un mājsaimniecībās (EED 12. pants, 17. pants, XIV pielikuma 2.2. punkta pirmais teikums).
3.1.5.
Lūdzu, sniedziet informāciju par pastāvošajām un plānotajām sertifikācijas un akreditācijas shēmām vai līdzvērtīgām kvalifikācijas shēmām (ja vajadzīgs, ieskaitot mācību programmas) energopakalpojumu sniedzējiem, energoaudita veicējiem, energopārvaldniekiem un ar energoapgādi saistītu būvju elementu uzstādītājiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/31/ES (2) 2. panta 9. punktā (EED 16. pants, XIV pielikuma 2.3.7. punkts).
3.1.6.
1. |
Lūdzu, sniedziet informāciju par ieviestajiem un plānotajiem pasākumiem, ar ko veicinātu energoefektivitātes pakalpojumus. Aprakstā jānorāda saite uz internetā pieejamo energopakalpojumu sniedzēju un viņu kvalifikāciju sarakstu (EED XIV pielikuma 2.2. punkta pirmais teikums, XIV pielikuma 2.3.8. punkts). |
2. |
Lūdzu, sniedziet kvalitatīvu pārskatu par valsts energopakalpojumu tirgu, aprakstot pašreizējo situāciju un ieskicējot nākotnes tirgus attīstības plānus (EED 18. panta 1. punkta e) apakšpunkts). |
3.1.7.
1. |
Lūdzu, pirmajā valsts energoefektivitātes rīcības plānā norādiet energoefektivitātes pasākumus, ar ko īsteno EED 19. pantu. Jo īpaši, lūdzu, sniedziet pasākumu sarakstu, kuri veikti, lai novērstu reglamentējošus un nereglamentējošus energoefektivitātes šķēršļus (piemēram, atšķirīgie stimuli vairāku īpašnieku īpašumam, publiskais iepirkums un ikgadējais budžets, publisko iestāžu grāmatvedība) (EED 19. pants, XIV pielikuma 2.3.9. punkts). |
2. |
Lūdzu, sniedziet informāciju par valsts energoefektivitātes fondu (EED 20. pants, XIV pielikuma 2.2. punkta pirmais teikums). |
3.2. Ēku energoefektivitāte
3.2.1.
Informējiet par ēku energoefektivitātes pasākumu ilgtermiņa stratēģiju valstī (EED 4. panta pēdējā daļa).
3.2.2.
Lūdzu, sniedziet detalizētu informāciju par būtiskiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem ēkās nolūkā sasniegt valsts energoefektivitātes mērķus, kas minēti 3. panta 1. punktā (EED 24. panta 2. punkts, XIV pielikuma 2.2. punkta pirmais teikums).
3.3. Publisko struktūru ēku energoefektivitāte
3.3.1.
Lūdzu, sniedziet informāciju par apsildīto un dzesēto valsts sektora ēku publicēto sarakstu (EED 5. panta 5. punkts, XIV pielikuma 2.2. punkta pirmais teikums).
3.3.2.
1. |
Lūdzu, sniedziet informāciju par ieviestajiem un plānotajiem pasākumiem, ar ko veicinātu publiskā sektora struktūras un sociālo mājokļu struktūras, kuru darbību regulē publiskās tiesības, pieņemt energoefektivitātes plānus, kas apstiprinātu publisko struktūru parauglomu ēku energoefektivitātes jomā (EED 5. panta 7. punkta a) apakšpunkts, XIV pielikuma 2.2. punkta pirmais teikums). |
2. |
Lūdzu, iesniedziet to publisko struktūru sarakstu, kuras ir izstrādājušas energoefektivitātes rīcības plānu (EED XIV pielikuma 2.3.1. punkts). |
3.3.3.
Lūdzu, sniedziet informāciju par ieviestajiem un plānotajiem pasākumiem ar mērķi nodrošināt to, ka valsts sektors iepērk produktus, pakalpojumus un ēkas, kurām ir augsta energoefektivitāte (EED 6. panta 1. punkts), un par ieviestajiem un plānotajiem pasākumiem, ar ko mudinātu citas publiskās struktūras rīkoties līdzīgi (EED 6. panta 3. punkts, XIV pielikuma 2.2. punkta pirmais teikums).
3.4. Citi enerģijas galapatēriņa efektivitātes pasākumi, tostarp rūpniecībā un transportā
1. |
Lūdzu, sniedziet detalizētu informāciju par būtiskiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem rūpniecībā nolūkā sasniegt valsts energoefektivitātes mērķus, kas minēti 3. panta 1. punktā (EED 24. panta 2. punkts, XIV pielikuma 2.2. punkta pirmais teikums). |
2. |
Lūdzu, sniedziet detalizētu informāciju par būtiskiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem pasažieru un kravas transportā nolūkā sasniegt valsts energoefektivitātes mērķus, kas minēti 3. panta 1. punktā (EED 24. panta 2. punkts, XIV pielikuma 2.2. punkta pirmais teikums). |
3. |
Lūdzu, sniedziet detalizētu informāciju par citiem nozīmīgiem enerģijas galapatēriņa efektivitātes pasākumiem, kuri veicina valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanu, par kuriem nav ziņots citviet valsts energoefektivitātes rīcības plānā (EED 24. panta 2. punkts, XIV pielikuma 2.2. punkta pirmais teikums). |
3.5. Efektīvas apsildes un dzesēšanas veicināšana
3.5.1.
1. |
Otrajā un nākamajos valsts energoefektivitātes rīcības plānos, lūdzu, sniedziet progresa novērtējumu par sasniegto, izmantojot visaptverošu augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas potenciāla novērtējumu, kā minēts 14. panta 1. punktā (EDD 14. panta 1. punkts, XIV pielikuma 2.3.4. punkts). |
2. |
Lūdzu, raksturojiet procedūras un metodoloģiju, ko izmanto izmaksu un ieguvumu analīzei, lai nodrošinātu atbilstību EED IX pielikuma kritērijiem (EED 14. panta 3. punkts, IX pielikuma 1. punkta pēdējā daļa, XIV pielikuma 2.2. punkta pirmais teikums). |
3.5.2.
Lūdzu, raksturojiet valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pasākumus, stratēģiju un politiku, ietverot programmas un plānus, kuri vērsti uz augstas efektivitātes koģenerācijas, efektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas, citu efektīvu siltumapgādes un dzesēšanas sistēmu, kā arī neizmantotā siltuma pārpalikuma un atjaunojamo energoresursu potenciāla izmantošanu (EED 14. panta 2. un 4. punkts, XIV pielikuma 2.2. punkta pirmais teikums).
3.6. Enerģijas pārveide, pārvade, sadale un pieprasījuma reakcija
3.6.1.
1. |
Lūdzu, aprakstiet ieviestos un plānotos pasākumus, ar ko nodrošinātu, ka tiek atcelti tarifos iestrādātie stimuli, kas negatīvi ietekmē elektrības ražošanas, pārvades, sadales un piegādes kopējo efektivitāti vai kas varētu kavēt pieprasījuma reakcijas dalību balansēšanas tirgos un papildpakalpojumu iepirkumos (EED 15. panta 4. punkts, XIV pielikuma 2.2. punkta pirmais teikums). |
2. |
Lūdzu, aprakstiet ieviestos un plānotos pasākumus, ar ko stimulētu tīklu operatorus uzlabot infrastruktūras plānojuma un darbības efektivitāti (EED 15. panta 4. punkts, XIV pielikuma 2.2. punkta pirmais teikums). |
3. |
Lūdzu, aprakstiet ieviestos un plānotos pasākumus, ar ko nodrošinātu to, ka tarifi ļauj piegādātājiem uzlabot patērētāju līdzdalību sistēmas efektivitātē, tostarp pieprasījuma reakciju (EED 15. panta 4. punkts, XIV pielikuma 2.2. punkta pirmais teikums). |
3.6.2.
Lūdzu, sniedziet informāciju par citiem ieviestajiem un plānotajiem pasākumiem, kas sekmētu un attīstītu pieprasījuma reakciju, tostarp par tiem, kas pievēršas tarifiem, lai atbalstītu dinamisku cenu veidošanos (EED XI pielikuma 3. punkts, XIV pielikuma 2.3.6. punkts).
3.6.3.
Lūdzu, ziņojiet par sasniegtajiem rezultātiem, kas gūti, izvērtējot valsts gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras energoefektivitātes potenciālu, kā arī par ieviestajiem un plānotajiem pasākumiem un ieguldījumiem, lai infrastruktūrā ieviestu rentablus energoefektivitātes uzlabojumus, un to ieviešanas termiņiem (EED 15. panta 2. punkts, XIV pielikuma 2.3.5. punkts).
28.5.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 141/54 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
(2013. gada 24. maijs)
par pagaidu atkāpšanos no izcelsmes noteikumiem, kas izklāstīti Padomes Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikumā, lai ņemtu vērā Svazilendas īpašo situāciju attiecībā uz persikiem, bumbieriem un ananāsiem
(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 2906)
(2013/243/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1528/2007, ar ko dažu tādu valstu izcelsmes izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā, piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide (1), un jo īpaši tās II pielikuma 36. panta 4. punktu,
tā kā:
(1) |
2012. gada 23. aprīlī Komisija pieņēma Īstenošanas Lēmumu 2012/213/ES (2), ar ko piešķir pagaidu atkāpi no izcelsmes noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikumā, lai ņemtu vērā Svazilendas īpašo situāciju attiecībā uz persikiem, bumbieriem un ananasiem. |
(2) |
Svazilenda 2013. gada 28. februārī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikuma 36. pantu pieprasīja uz diviem gadiem (laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim) piešķirt jaunu atkāpi no izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti minētajā pielikumā. Pieprasījums attiecas uz kopējo daudzumu 780 tonnām persiku, bumbieru un persiku un/vai bumbieru, un/vai ananasu sajaukumu augļu sulā ar KN kodiem ex 2008 70 98, 2008 40 90 un ex 2008 97 98. |
(3) |
Saskaņā ar informāciju, kas saņemta no Svazilendas, tā nevar ievērot izcelsmes noteikumus attiecībā uz konkrētu izstrādājumu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikuma 1. papildinājumā, kas cita starpā paredz, ka visus izmantotos materiālus klasificē pozīcijā, kurā neklasificē pašu gatavo izstrādājumu. Tā kā Svazilendā nenotiek vietējā persiku un bumbieru audzēšana komerciālā mērogā, tā gatavo izstrādājumu ražošanai iepērk no kaimiņvalsts Dienvidāfrikas nenoteiktas izcelsmes gabaliņos sagrieztus persikus un bumbierus sulā bez cukura piedevas ar KN kodiem ex 2008 70 92 un 2008 40 90. Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikuma 6. panta 7. punktam izstrādājumiem arī nav piemērojama kumulācija ar Dienvidāfriku. Tādēļ gatavais izstrādājums neatbilst minētā pielikuma noteikumiem. |
(4) |
Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikuma 36. pantā paredzēts, ka Kopiena apstiprina visus ĀKK valstu pieprasījumus, kas ir pienācīgi pamatoti saskaņā ar minēto pantu un kas nevar radīt būtisku kaitējumu izveidotai Kopienas nozarei. |
(5) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikuma 36. panta 1. punkta b) apakšpunktu Svazilenda pieprasa ilgāku laiku, lai panāktu atbilstību noteikumiem par izcelsmi, jo uzņēmēji veic izmēģinājumu, izmantojot svaigus Dienvidāfrikas izcelsmes persikus un/vai bumbierus, kas ir nomizoti, sagriezti un iepakoti tvertnēs ar aukstu ūdeni un kurus atdzesētā stāvoklī pārved uz Svazilendu tālākai pārstrādei. Ar šādu materiālu, kuri klasificēti Harmonizētās sistēmas 8. nodaļā, izmantošanu varētu panākt Svazilendā izgatavota gatavā izstrādājuma atbilstību iepriekš minētajam noteikumam. |
(6) |
Svazilenda izskaidroja vajadzību panākt atbilstību Eiropas pircēju prasībām attiecībā uz vairākiem konservētiem izstrādājumiem, tostarp ierobežotu daudzumu bumbieru un persiku, kas netiek audzēti tās teritorijā. Ja Eiropas mazumtirgotāji nevar iegādāties pilnu izstrādājumu klāstu no saviem piegādātājiem Svazilendā, tad tas var radīt zaudējumus ar želeju, ananasiem un citrusaugiem pildītu kausiņu nozarei Svazilendā. |
(7) |
Ņemot vērā to, ka Svazilendai vajadzīgs ilgāks laiks, lai panāktu atbilstību noteikumiem par izcelsmi, būtu jāpiešķir pagaidu atkāpe. Pagaidu atkāpe būtu jāpiešķir uz laiku, kas vajadzīgs, lai saņēmējs uzņēmums panāktu atbilstību noteikumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikuma 36. panta 2. punktu. |
(8) |
Lai Svazilenda pilnībā varētu izmantot piešķirtos daudzumus un ņemot vērā to, ka iepriekšējo atkāpi Svazilenda varēja izmantot tikai 2012. gada otrajā pusgadā, pagaidu atkāpe jāpiemēro retroaktīvi no 2013. gada 1. janvāra. |
(9) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikuma 36. panta 4. punktu pagaidu atkāpe no izcelsmes noteikumiem neradītu būtisku kaitējumu izveidotai Savienības nozarei, ja tiek izpildīti konkrēti nosacījumi attiecībā uz daudzumiem, uzraudzību un ilgumu. |
(10) |
Tāpēc ir pamatoti uz Svazilendas pieprasījumu reaģēt pozitīvi un piešķirt pagaidu atkāpi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikuma 36. panta 1. punkta b) apakšpunktu. |
(11) |
Saskaņā ar informāciju, kas saņemta no Svazilendas, Harmonizētās sistēmas pozīcijā 2008 minēto izstrādājumu, uz kuriem attiecas atkāpe, eksports bija aptuveni 250 tonnas laikposmā no 2012. gada jūlija līdz decembrim. Daudzumam, kas jāpiešķir 2013. un 2014. gadā, būtu jāatbilst minētajam izmantojumam. Ir lietderīgi paredzēt 500 tonnas gadā, lai pašreizējai nozarei ļautu turpināt eksportu uz Savienību. |
(12) |
Tādējādi Svazilendai būtu jāpiešķir pagaidu atkāpe uz diviem gadiem attiecībā uz 500 tonnām (gadā) persiku, bumbieru un persiku un/vai bumbieru, un/vai ananasu sajaukumu augļu sulā ar KN kodu ex 2008 70 98, 2008 40 90 un ex 2008 97 98. |
(13) |
Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3), ir paredzēti tarifu kvotu pārvaldības noteikumi. Lai nodrošinātu efektīvu pārvaldību, ko ciešā sadarbībā īsteno Svazilendas iestādes, dalībvalstu muitas dienesti un Komisija, šie noteikumi ir jāpiemēro daudzumiem, kas importēti saskaņā ar atkāpi, kura piešķirta ar šo lēmumu. |
(14) |
Lai varētu efektīvāk uzraudzīt, kā šī atkāpe tiek izmantota, Svazilendas iestādēm regulāri jāiesniedz Komisijai dati par izdotajiem preču pārvadājumu sertifikātiem EUR.1. |
(15) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikuma un saskaņā ar minētā pielikuma 36. panta 1. punkta b) apakšpunktu persikus, bumbierus un persiku un/vai bumbieru, un/vai ananasu sajaukumus augļu sulā ar KN kodiem ex 2008 70 98, 2008 40 90 un ex 2008 97 98, kuru ražošanā izmantoti nenoteiktas izcelsmes gabaliņos sagriezti persiki sulā bez cukura piedevas ar KN kodu ex 2008 70 92 un gabaliņos sagriezti bumbieri bez cukura piedevas ar KN kodu ex 2008 40 90, uzskatāmi par tādiem, kuru izcelsme ir Svazilendā, saskaņā ar šā lēmuma 2. līdz 5. pantā izklāstītajiem noteikumiem.
2. pants
Lēmuma 1. pantā paredzētā atkāpe attiecas uz pielikumā norādītajiem izstrādājumiem un daudzumiem, kuri deklarēti brīvai apritei Savienībā no Svazilendas laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim.
3. pants
Šā lēmuma pielikumā noteiktos daudzumus pārvalda saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a, 308.b un 308.c pantu.
4. pants
Svazilendas muitas dienesti veic vajadzīgos pasākumus, lai kvantitatīvi pārbaudītu 1. pantā minēto izstrādājumu eksportējamos daudzumus.
Visos pārvadājumu sertifikātos EUR.1, ko tās izdod saistībā ar 1. pantā minētajiem produktiem, jābūt atsaucei uz šo lēmumu.
Līdz tā mēneša beigām, kas seko katram ceturksnim, Svazilendas kompetentās iestādes nosūta Komisijai ceturkšņa paziņojumus par daudzumiem, par kuriem saskaņā ar šo lēmumu izdoti pārvadājumu sertifikāti EUR.1, un šo sertifikātu kārtas numurus.
5. pants
Saskaņā ar šo lēmumu izdoto EUR.1 pārvadājumu sertifikātu 7. ailē ir šāds ieraksts:
“Derogation — Implementing Decision 2013/243/EU”.
6. pants
Šo lēmumu piemēro no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim.
7. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2013. gada 24. maijā
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Algirdas ŠEMETA
(1) OV L 348, 31.12.2007., 1. lpp.
(2) OV L 113, 25.4.2012., 12. lpp.
(3) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.
PIELIKUMS
Kārtas Nr. |
KN kods |
Preču apraksts |
Periods |
Gada kopējais daudzums (tonnās) |
09.1628 |
2008 40 90 |
Bumbieru izstrādājumi |
1.1.2013. līdz 31.12.2013. |
500 |
ex 2008 70 98 |
Persiku izstrādājumi |
|||
ex 2008 97 98 |
Augļu izstrādājumi; persiku un/vai bumbieru, un/vai ananasu sajaukumi augļu sulā |
1.1.2014. līdz 31.12.2014. |
500 |
28.5.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 141/s3 |
PAZIŅOJUMS LASĪTĀJIEM
Padomes Regula (ES) Nr. 216/2013 (2013. gada 7. marts) par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju
Saskaņā ar Padomes 2013. gada 7. marta Regulu (ES) Nr. 216/2013 par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju (OV L 69, 13.3.2013., 1. lpp.), sākot ar 2013. gada 1. jūliju, vienīgi elektroniskā formātā publicētais Oficiālais Vēstnesis ir autentisks un rada juridiskas sekas.
Ja neparedzētu un ārkārtas apstākļu dēļ Oficiālā Vēstneša elektronisko izdevumu nav iespējams publicēt, iespiestais izdevums ir autentisks un rada juridiskas sekas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 216/2013 3. panta nosacījumiem.