15.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 131/1

(1)

Komisija ar Regulu (ES) Nr. 1072/2012 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “attiecīgā valsts”) izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importam.

(2)

Procedūra tika sākta 2012. gada 16. februārī (3) pēc tam, kad tika iesniegta sūdzība to Savienības ražotāju (“sūdzības iesniedzēji”) vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 30 % no kopējā Savienības keramikas galda piederumu un virtuves piederumu ražošanas apjoma.

(3)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 22. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2008. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika nolemts noteikt pagaidu antidempinga maksājumu (“pagaidu informācijas izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstisku informāciju, izsakot viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām. Divi importētāji un viens ražotājs eksportētājs, kas to lūdza, tika uzklausīti Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas klātbūtnē.

(5)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgajiem konstatējumiem. Tika ņemtas vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstiski sniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīti pagaidu konstatējumi.

(6)

Turklāt, kā izskaidrots 55. apsvērumā, kāda Taizemes ražotāja uzņēmumā tika veikts pārbaudes apmeklējums, lai izvērtētu, vai Taizemi var noteikt par piemērotu analogo valsti.

(7)

Pēc tam visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika plānots ieteikt galīgā antidempinga maksājuma noteikšanu ĶTR izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importam un to summu galīgo iekasēšanu, kuras nodrošinātas ar pagaidu maksājumu (“galīgās informācijas izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju. Ķīnas Vieglās rūpniecības un amatniecības ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palāta (“CCCLA”) un importētāju grupa, kas to lūdza, tika uzklausīti Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas klātbūtnē.

(8)

Piezīmes, ko bija iesniegušas ieinteresētās personas, tika izskatītas un vajadzības gadījumā ņemtas vērā.

(9)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas apstrīdēja izlasē iekļauto ĶTR ražotāju eksportētāju izvēli un apgalvoja, ka atlase nav reprezentatīva, jo tās pamatā ir tikai vislielākais eksporta apjoms, tādējādi neņemot vērā citus faktorus, kas raksturo ĶTR keramikas ražošanas nozares daudzveidību un sadrumstalotību.

(10)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (“pamatregula”) 17. panta 1. punktu izlasē iekļaujamo uzņēmumu izlasi var ierobežot ar vislielāko reprezentatīvo eksporta apjomu, kādu ir iespējams pieņemami izmeklēt atvēlētajā laikā. Ņemot vērā nozares sadrumstalotību, tika uzskatīts, ka izlase, kuras pamatā ir eksporta apjoms, ļautu izveidot reprezentatīvu atlasi, ko varētu izmeklēt atvēlētajā laikā. Tomēr šajā sakarībā būtu jānorāda, ka atlasītie uzņēmumi atrodas trīs dažādos ĶTR reģionos un ievērojamā apjomā ražo attiecīgo ražojumu no dažādiem keramikas materiāla veidiem, piemēram, porcelāna un akmensmasas, turklāt šie uzņēmumi ražo dažādus ražojuma veidus. Tādēļ šo apgalvojumu nevar pieņemt.

(11)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka apstāklis, ka Savienības ražošanas nozares un importētāju, kā arī ražotāju eksportētāju izlases veidošanai tika izmantotas dažādas metodes, ir diskriminācija un ka bija jāizmanto vieni un tie paši kritēriji. Dažādu metožu izmantošana esot diskriminējoša attiecībā pret ražotājiem eksportētājiem un pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu.

(12)

Ražotāju eksportētāju izlases veidošana kalpo vienīgi tam, lai izmeklētu, vai pastāv attiecīgā ražojuma dempings no ĶTR. Šajā sakarībā ir ļoti būtiski aptvert maksimālo attiecīgā ražojuma importa apjomu izmeklēšanas periodā. No otras puses, Savienības ražotāju izlase tika veidota, lai uz daudzu dažādu rādītāju pamata konstatētu, vai Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums. Attiecībā uz importētājiem savāktā informācija pamatā tiek izmantota, lai novērtētu Savienības intereses. No tā izriet, ka attiecībā uz importētājiem un Savienības ražotājiem ir svarīgi ievākt informāciju no daudziem uzņēmumiem, kas, piemēram, darbojas dažādos ražojumu segmentos. Uzņēmumu atlasīšanas pamatojums, kas attiecas uz Savienības ražotājiem un importētājiem, atšķiras no pamatojuma, kurš attiecas uz ražotājiem eksportētājiem, jo šie uzņēmumi neatrodas līdzīgā situācijā. Tāpēc nedz saskaņā ar nediskriminācijas principu, nedz saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu, lai veidotu attiecīgās izlases, nav jāizmanto viena un tā pati metode. No tā izriet, ka šis apgalvojums ir pilnībā nepamatots, un tāpēc tiek noraidīts.

(13)

Turklāt viens ražotājs eksportētājs saglabāja savu pagaidu regulas 8. apsvērumā minēto pieprasījumu, ka tas būtu jāiekļauj atlasē. Tomēr šis uzņēmums nav iesniedzis jaunus argumentus, kas pamatotu tā iekļaušanu atlasē. Tāpēc un ņemot vērā 10. apsvērumā izklāstītos konstatējumus, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 9. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(14)

Tas pats izlasē neiekļautais ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tam netika dots pietiekami daudz laika, lai iesniegtu piezīmes par izpausto galīgo informāciju, un ka turklāt izpaustā informācija nav bijusi pietiekama, jo netika izpausti, piemēram, skaitliskie rādītāji korekcijām, pārdošanas cenām, pielāgojumiem u. tml. Tāpēc tā tiesības uz aizstāvību neesot ievērotas.

(15)

Saskaņā ar pamatregulas 20. panta 5. punktu būtu jādod vismaz 10 dienas laika, lai ieinteresētā persona varētu iesniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju. Attiecīgais ražotājs eksportētājs saņēma izpausto galīgo informācijas pa elektronisko pastu 2013. gada 25. februārī, un piezīmju iesniegšanai tam tika dots laiks līdz 2013. gada 8. martam, t. i., 11 dienas. Turklāt nākamajā dienā ierakstītā vēstulē tika nosūtīts arī informācijas izpaušanas dokuments. No tā izriet, ka attiecīgajai ieinteresētajai personai tika dots pietiekami daudz laika, lai iesniegtu piezīmes, un tāpēc šis apgalvojums ir jānoraida. Šajā ziņā tiek norādīts, ka ieinteresētās personas piezīmes tika iesniegtas noteiktajā termiņā un ka netika pieprasīts termiņa pagarinājums. Turklāt Komisija, pienācīgi ņemot vērā savu pienākumu aizsargāt konfidenciālu informāciju, izpauda visus būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā plānoja ierosināt galīgo pasākumu noteikšanu. Konkrētāk, aizstāvības tiesību ievērošana neparedz, ka skaitliskie rādītāji par uzņēmumu konkrētajiem pārdošanas apjomiem vai korekcijām, kas veiktas attiecībā uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem un izmantotas individuālās dempinga starpības noteikšanai, jāpaziņo ieinteresētai personai, kurai netiek aprēķināta individuālā starpība.

(16)

No iepriekš minētā izriet, ka apgalvojums, ka tiesības uz aizstāvību nebija ievērotas, ir nepamatots un tāpēc tiek noraidīts.

(17)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 24., 56. un 57. apsvērumā, attiecīgais ražojums provizoriski tiek definēts kā ĶTR izcelsmes keramikas galda piederumi un virtuves piederumi (izņemot keramikas nažus), kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 6911 10 00, ex 6912 00 10, ex 6912 00 30, ex 6912 00 50 un ex 6912 00 90 (“attiecīgais ražojums”).

(18)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas neviena ieinteresētā persona neapstrīdēja to, ka keramikas (virtuves) naži būtiski atšķiras no citiem keramikas galda piederumu veidiem to fizisko īpašību, ražošanas procesu un galalietojuma atšķirību dēļ. Pēc tam, kad tika izanalizētas visas ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes, prasība izslēgt keramikas nažus no šajā izmeklēšanā aplūkoto ražojumu klāsta ir galīgi pieņemta.

(19)

Pēc pagaidu pasākumu publicēšanas vairākas ieinteresētās personas pieprasīja, ka no ražojumu klāsta būtu jāizslēdz konkrētas garšvielu dzirnaviņas, kas izgatavotas no keramikas, un šo dzirnaviņu keramikas daļas, kas paredzētas malšanai.

(20)

Minētā prasība balstīta uz apgalvojumu, ka, ņemot vērā šo dzirnaviņu īpatnības, tās un citu veidu keramikas galda piederumus un virtuves piederumus nevar uzskatīt par vienu un to pašu ražojumu. Minēto dzirnaviņu malšanas plātnēs izmanto keramikas materiālu, ko galvenokārt izgatavo no alumīnija un ko neizmanto “tradicionālo” galda piederumu, piemēram, krūžu un šķīvju, ražošanā, un ko apdedzina augstākā temperatūrā. To aizvietojamība ar galvenajām izmeklēšanā aplūkotajām ražojumu kategorijām esot ierobežota. Tas attiecoties arī uz malšanai paredzētiem keramikas mehānismiem bez korpusa, kuri parasti tiek deklarēti ar iepriekš minētajiem kodiem.

(21)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka šo malšanas ierīču keramikas elements parasti ir tikai neliela daļa no dzirnaviņām. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka dzirnaviņām ar malšanai paredzētu keramikas plātni, tostarp plātnes keramikas daļām, kas paredzētas malšanai, nav tādas pašas fiziskās pamatīpašības un pamatlietojumi kā keramikas galda piederumiem un virtuves piederumiem. Malšanai paredzēto keramikas daļu forma, stiprība un dizains atšķiras no keramikas galda piederumu un virtuves piederumu formas, stiprības un dizaina.

(22)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka attiecīgās dzirnaviņas būtu jāizslēdz no ražojumu klāsta, jo tām esot tādas pašas fiziskās īpašības, rūpnieciskais dizains un galalietojums kā dzirnaviņām, kuru malšanas mehānismi ir izgatavoti no metāla, un ka šīs dzirnaviņas, ja tās iekļautas konkrētos dzirnaviņu komplektos, parasti tiekot klasificētas tarifu pozīcijā 8210. Tās arī apgalvoja, ka šajos gadījumos keramikas elementi parasti veidojot līdz 2 % no ražojuma vērtības. Tomēr, ievērojot daudzās iespējas klasificēt dzirnaviņas un dzirnaviņu komplektus, izmeklēšanā nevarēja ņemt vērā šos argumentus, lai konstatētu, vai keramikas dzirnaviņas būtu jāizslēdz no izmeklējamo ražojumu klāsta.

(23)

Vairākas ieinteresētās personas pamatoja savu prasību, ka attiecīgās dzirnaviņas būtu jāizslēdz no ražojumu klāsta, ar to, ka dažās dzirnaviņās esot jāizmanto malšanas plātnes, kas izgatavotas no keramikas, nevis no metāla, proti, sāls dzirnaviņās, jo sāls izraisa no metāla izgatavotu malšanas ierīču koroziju. Tomēr izmeklēšanā konstatēja, ka sāls dzirnaviņās ne vienmēr tiek izmantoti malšanas mehānismi no keramikas.

(24)

Pamatojoties uz iepriekšējos apsvērumos minētajiem faktoriem, izmeklēšanā tika secināts, ka garšvielu dzirnaviņas ar malšanas elementiem, kas izgatavoti no keramikas, būtiski atšķiras no citiem keramikas galda piederumu un virtuves piederumu veidiem fizisko pamatīpašību un darbdaļās izmantotā keramikas materiāla lietojumu atšķirību dēļ. Tāpēc tiek pieņemta prasība izslēgt garšvielu dzirnaviņas, tostarp savrupus malšanas mehānismus no keramikas un to daļas, no šajā izmeklēšanā aplūkojamo ražojumu klāsta.

(25)

Pēc pagaidu pasākumu publicēšanas dažas personas pieprasīja izslēgt no ražojumu klāsta nažu asinātājus, kas izgatavoti no keramikas, pamatojot šo prasību ar atšķirībām ražošanas procesos un galalietojumā, kā arī ar faktu, ka šie priekšmeti specifiskā dizaina un fizisko īpašību dēļ nav paredzēti pārtikas uzglabāšanai. Izmeklēšana to apstiprināja. Tāpēc tiek pieņemta prasība izslēgt tos no šajā izmeklēšanā aplūkojamo ražojumu klāsta.

(26)

Tāpat tika izmeklēts, vai no ražojumu klāsta būtu jāizslēdz mizojamie naži no keramikas. Izmeklēšanā patiešām tika apstiprināts, ka arī mizojamie naži no keramikas būtiski atšķiras no citiem keramikas galda piederumu un virtuves piederumu veidiem darbdaļās izmantotā keramikas materiāla dizaina un fizisko īpašību (forma un stiprība), to ražošanas procesu un galalietojuma atšķirību dēļ. Tāpēc arī mizojamie naži, kas izgatavoti no keramikas, būtu jāizslēdz no šajā izmeklēšanā aplūkojamo ražojumu klāsta.

(27)

Pēc pagaidu pasākumu publicēšanas viena ieinteresētā persona arī pieprasīja izslēgt no ražojumu klāsta no kordierīta keramikas ražotus picas akmeņus to fizisko īpašību (forma un cietība), rūpnieciskā dizaina un lietojuma atšķirību dēļ. Kordierīta keramika ir alumīnija magnija silikāta veids ar specifiskām īpašībām, proti, izcilu termisko triecienizturību. Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka no kordierīta keramikas ražotiem picas akmeņiem ir tādas pašas fizikālās īpašības (forma un cietība), rūpnieciskais dizains un lietojums kā kurtuvju vai cepeškrāšņu ķieģeļiem. Tādējādi tie atšķiras no pārējiem keramikas galda piederumiem un virtuves piederumiem. Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzēji norādīja, ka picas akmeņi, kas ražoti no kordierīta keramikas, ir līdzīgi citiem procedūrā aplūkotajiem ražojumiem. Tomēr sūdzības iesniedzēji nespēja parādīt, ka no kordierīta keramikas ražotiem picas akmeņiem ir vienas un tās pašas fizikālās pamatīpašības un viens un tas pats galalietojums. Tāpēc tiek pieņemta prasība izslēgt tos no šajā izmeklēšanā aplūkojamo ražojumu klāsta.

(28)

Pēc pagaidu pasākumu publicēšanas viena Nīderlandes apvienība pieprasīja izslēgt no ražojumu klāsta keramikas galda piederumus un virtuves piederumus, kurus paredzēts izmantot kā reklāmas priekšmetus, pamatojot savu prasību ar to, ka minētie piederumi netiek pārdoti, lai tos izmantotu kā galda piederumus vai virtuves piederumus, ka tie ir būtisks ekonomisks virzītājspēks mazumtirdzniecības nozarei, ka tos atzinīgi novērtē patērētāji un ka vienīgi ražotāji ĶTR varētu piegādāt daudzumus, kas vajadzīgi īsā laikposmā. Tomēr prasību izslēgt keramikas galda piederumus un virtuves piederumus, kurus paredzēts izmantot kā reklāmas priekšmetus, no šajā izmeklēšanā aplūkojamo ražojumu klāsta nevar pieņemt, jo to fizikālās īpašības, ražošanas procesi un galalietojums ir tāds pats kā citiem keramikas galda piederumu un virtuves piederumu veidiem.

(29)

Pēc pagaidu pasākumu publicēšanas un vēlreiz pēc galīgās informācijas izpaušanas viens Vācijas importētājs un vairumtirgotājs un viens Ķīnas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pieprasīja izslēgt no ražojumu klāsta tādas īpaši pārklātas akmensmasas ražojumus, kuri paredzēti sublimācijas drukai un kuru sublimācijas pārklājums ir noņemams ar mehānisko berzi, pamatojot savu prasību ar to, ka minētie ražojumi ir pusfabrikāti, kuru galīgā apstrāde (photofinishing) tiek veikta Savienībā ar specifisku kanālu starpniecību, ka patērētāji citādi uztver šo akmensmasu, ka sublimācijas pārklājuma vērtība pārsniedz nepārklātu keramikas ražojumu vērtību un ka Savienībā nav šāda veida ražojumu ražotāju. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka ražojums pēc izskata ir identisks citiem galda piederumiem, kam nav sublimācijas pārklājuma, un tāpēc ir grūti (ja vispār iespējams) noteikt atšķirību starp tiem. Izmeklēšana arī parādīja, ka šiem ražojumiem un citiem keramikas galda piederumu veidiem parasti ir viens un tas pats galalietojums. Tika arī konstatēts, ka vairāki Savienības ražotāji izgatavo šos ražojumus un ka starp Savienībā ražotiem un importētiem ražojumiem pastāv tieša konkurence. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek noraidīta prasība izslēgt īpaši pārklātus akmensmasas ražojumus, kas paredzēti sublimācijas drukai.

(30)

Pēc pagaidu pasākumu publicēšanas un vēlreiz pēc galīgās informācijas izpaušanas importētājs, kurš bija pieprasījis izslēgt no ražojumu klāsta figurālus, zemglazūras, ar roku apgleznotus galda piederumus, apgalvoja, ka Komisijas pagaidu analīze šajā sakarībā bijusi kļūdaina, jo tajā nebija ņemti vērā vairāki aspekti, proti, tirgus segmentu esība, kvalitātes atšķirības starp dažādiem galda piederumu veidiem, figurālu, zemglazūras, ar roku apgleznotu galda piederumu luksusa raksturs un lielāks trauslums, kā arī ierobežotā savstarpējā aizvietojamība, kuras iemesls ir ar šiem ražojumiem saistītā patērētāju uztvere. Importētājs arī apgalvoja, ka figurālus, zemglazūras, ar roku apgleznotus galda piederumus varētu pat izmantot dekoratīviem mērķiem.

(31)

Attiecībā uz apgalvojumiem par kvalitātes atšķirībām starp dažādiem galda piederumu veidiem un par figurālu, zemglazūras, ar roku apgleznotu galda piederumu luksusa raksturu un lielāku trauslumu ir jānorāda, ka šīs īpašības nav tikai figurālu, zemglazūras, ar roku apgleznotu galda piederumu īpatnības. Turklāt attiecībā uz ierobežoto savstarpējo aizvietojamību, kuras iemesls ir ar šiem ražojumiem saistītā patērētāju uztvere, netika izklāstīti jauni argumenti, kas grozītu pagaidu regulas 45. apsvēruma secinājumu, ka vidusmēra patērētājs neatšķir figurālus, zemglazūras, ar roku apgleznotus galda piederumus no citiem dekoratīvo galda piederumu veidiem. Visbeidzot, pagaidu regulas 157. un 158. apsvērumā Komisija jau bija analizējusi tirgus segmentu esamību. Tāpēc šie argumenti nevarēja atspēkot pagaidu regulas 45. apsvērumā izdarītos secinājumus.

(32)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas tika papildus izvērtēts pagaidu regulas 50. apsvērumā izvirzītais apgalvojums. Pēc galīgās informācijas izpaušanas šie apgalvojumi tika atkārtoti. Importētājs, kam Ķīnā ir ražotnes, pieprasīja izslēgt no aptverto ražojumu klāsta galda piederumus/virtuves piederumus, kuru virsma 100 % apmērā (izņemot pamatni vai tās daļu) ir pilnībā glazēta un/vai klāta ar emalju un kuru glazētā/ar emalju klātā virsma 100 % apmērā ir krāsaina (nav balta). Prasība tika rūpīgi analizēta un izmeklēšanā tika konstatēts, ka šo ražojumu fizikālās īpašības, ražošanas procesi un galalietojumi ir tādi paši kā citiem glazētiem un/vai ar emalju klātiem keramikas galda piederumiem un virtuves piederumiem. Tāpēc šī prasība tiek galīgi noraidīta.

(33)

CCCLA uzstāja, ka no izmeklēšanā aplūkojamo ražojumu klāsta būtu jāizslēdz augstas kvalitātes kaula porcelāns, jo tas ir trausls luksusa ražojums ar nelielu mehānisko stiprību, un apgalvoja, ka tas nav triecienizturīgs. Šajā sakarībā ir jāatzīmē, ka CCCLA pati sākotnēji bija apgalvojusi, ka augstas kvalitātes kaula porcelānam ir liela mehāniskā stiprība un ka tas ir triecienizturīgs. Šie pretrunīgie apgalvojumi nepārprotami samazina CCCLA apgalvojumu ticamību. Izvirzītie argumenti katrā ziņā negrozīja pagaidu regulas 28. apsvērumā izdarītos secinājumus. Tāpēc prasība izslēgt augstas kvalitātes kaula porcelānu no ražojumu klāsta tiek galīgi noraidīta.

(34)

Tā pati ieinteresētā persona atkārtoti apgalvoja, ka izturīgais porcelāns būtu jāizslēdz no izmeklēšanā aplūkojamo ražojumu klāsta. Tā apgalvoja, ka izteikums, saskaņā ar kuru izturīgajam porcelānam nav neapstrīdamu iezīmju, nav pareizs, un ka šis porcelāns esot ļoti izturīgs, pateicoties mālu saturoša alumīnija īpatsvaram, kas pārsniedz 24 %; šī ieinteresētā persona tad izteica šaubas par šā ražojuma ražošanas spējām Savienībā. Tomēr jāatzīmē, ka dažādie apgalvojumi par izturīgo porcelānu ir pretrunīgi, piemēram, attiecībā uz izejmateriālu īpatsvaru un alumīnija oksīda pulvera saturu. Turklāt netika apstrīdēts, ka izturīgais porcelāns tiek ražots arī Savienībā un ka ražotāji ĶTR izgatavo izturīgo porcelānu, kas tieši konkurē ar Savienības ražoto izturīgo porcelānu, kā arī ar citiem ražojumiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana. Tāpēc prasība izslēgt izturīgo porcelānu tiek galīgi noraidīta.

(35)

Visus keramikas galda piederumu un virtuves piederumu veidus var uzskatīt par viena un tā paša ražojuma dažādiem veidiem. Tāpēc par nepamatotu ir uzskatāms apgalvojums, kas tika izteikts pēc pagaidu informācijas izpaušanas un vēlreiz izteikts pēc galīgās informācijas izpaušanas, proti, ka izmeklēšana aptver plašu spektru līdzīgu ražojumu un ka tādēļ attiecībā uz katru ražojumu segmentu būtu jāveic atsevišķi situācijas, dempinga, kaitējuma, cēloņsakarības un Savienības interešu novērtējumi. Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka aptverto ražojumu klāsts ir pārāk plašs un salīdzināja ražojumus ar dažādām dekorācijas pakāpēm, taču šīs personas apgalvojumi par galalietojumu (vienā gadījumā tas bija paredzēts dārzam un bērniem, otrajā gadījumā – dekoratīviem mērķiem) ir apstrīdami, jo nav skaidra nodalījuma, un tos drīzāk var uzskatīt par apstiprinājumu konstatējumiem pagaidu regulas 55. apsvērumā. Būtu arī jāatzīmē, ka importētājs ar ražošanas jaudu Ķīnā apgalvoja, ka vairāk nekā 99 % no Savienībā pārdotajiem keramikas galda piederumiem un virtuves piederumiem ir galvenokārt vai pilnīgi balti. Dažas ieinteresētās personas apstrīdēja pagaidu regulas 58. apsvērumu, minot kā pamatojumu to, ka izmeklēšanas gaitā iestādes nepārbaudīja, vai konkrētas preces bija piemērotas brīvajai tirdzniecībai Savienības iekšienē. Tāpēc šis fakts negroza pagaidu regulas 63. apsvērumā izdarīto secinājumu.

(36)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ražojums tiek galīgi definēts kā Ķīnas izcelsmes keramikas galda piederumi un virtuves piederumi (izņemot keramikas nažus, no keramikas izgatavotas garšvielu dzirnaviņas un šo dzirnaviņu keramikas daļas, kas paredzētas malšanai, mizojamos nažus no keramikas, nažu asinātājus no keramikas un no kordierīta keramikas izgatavotus picas akmeņus, kurus izmanto picu vai maizes cepšanai), kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 6911 10 00, ex 6912 00 10, ex 6912 00 30, ex 6912 00 50 un ex 6912 00 90.

(37)

Citas piezīmes par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināti visi pārējie pagaidu regulas 24.līdz 63. apsvērumā izdarītie konstatējumi.

(38)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viens ražotājs eksportētājs, viens Savienības ražotājs un viens importētājs apgalvoja, ka tas, vai pastāv TER, tika konstatēts, neiekļaujoties termiņā, t. i., pēc pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktā trīs mēnešu laikposma, un ka tādēļ izmeklēšana būtu jāizbeidz, nenosakot antidempinga pasākumus. Šī ar TER konstatēšanu saistītā prasība bija jau izvirzīta pagaidu posmā, un Komisija to noraidīja pagaidu regulas 72. un 73. apsvērumā. Pēc galīgās informācijas izpaušanas līdzīgu prasību izteica vēl pieci ražotāji eksportētāji. Prasības pamatojumam tie atsaucās uz Tiesas spriedumiem Brosmann un Aokang Shoes lietās (4).

(39)

Vispirms tiek atgādināts, ka Brosmann un Aokang Shoes lietas nav būtiskas, lai šajā izmeklēšanā novērtētu TER analīzes likumību, jo, pretēji šai izmeklēšanai, minētās lietas attiecās uz situācijām, kurās nemaz netika veikti TER novērtējumi.

(40)

Turklāt Brosmann un Aokang Shoes lietas nav būtiskas, lai novērtētu šīs izmeklēšanas likumību, jo pamatregula pa šo laiku ir grozīta (5). Grozītās pamatregulas 2. panta 7. punktā ir noteikts, ka Komisija TER konstatēšanu veic tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas iekļauti izlasē saskaņā ar pamatregulas 17. pantu, un ka Komisija veic šādu konstatēšanu septiņu mēnešu laikā, tomēr jebkurā gadījumā ne vēlāk kā astoņu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas uzsākšanas — šo noteikumu no 2012. gada 15. decembra piemēro visām jaunajām un vēl nepabeigtajām izmeklēšanām, tostarp arī šai izmeklēšanai.

(41)

Katrā ziņā jāatbalsta tāda judikatūras interpretācija, ka tiesības uz TER konstatēšanu nebija per se pārkāptas, kaut arī netika ievērots trīs mēnešu termiņš. Tādēļ tiek saglabāts pagaidu regulas 73. apsvērumā izdarītais secinājums.

(42)

Sakarā ar to, ka tika saņemti daudzi TER pieprasījumi un bija vajadzīgs laiks, lai veiktu daudzus apmeklējumus šo pieprasījumu pārbaudei, TER konstatēšana netika veikta septiņu mēnešu laikā. Tomēr konstatēšana tika veikta astoņu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas, kā paredzēts pamatregulā, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1168/2012. Kā paskaidrots iepriekš, nav pamatots apgalvojums, ka atbilstīgās tiesības esot atceltas ar atpakaļejošu spēku.

(43)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek noraidīta prasība, ka būtu jāizbeidz antidempinga izmeklēšana, nenosakot antidempinga pasākumus, jo TER konstatēšana netika veikta trīs mēnešu laikā.

(44)

Turklāt viens izlasē neiekļautais ražotājs eksportētājs, kas nespēja parādīt, ka tam ir viena, skaidri saprotama grāmatvedības uzskaite, ko saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem revidē neatkarīgs revidents, un kura TER pieprasījums tāpēc tika noraidīts, atkārtoti apgalvoja, ka iespējamās grāmatvedības kļūdas (ja tādas vispār bija), uz kuru pamata šā ražotāja eksportētāja pieprasījums tika noraidīts, nebija būtiskas un ka tādēļ lēmums atteikt TER piešķiršanu bija nesamērīgs un pārkāpa proporcionalitātes principu. Pēc galīgās informācijas izpaušanas šis ražotājs eksportētājs atkārtoti izteica savu apgalvojumu, taču neizklāstīja jaunus argumentus.

(45)

Argumenti attiecībā uz grāmatvedības kļūdu smagumu pamatā bija identiski ar argumentiem, kas tika izvirzīti TER izmeklēšanas gaitā, un Komisija tos atspēkoja pirms TER konstatēšanas. Savukārt, attiecībā uz argumentu, ka TER piešķiršanas atteikums pārkāpj proporcionalitātes principu, ir jāatgādina, ka pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktie TER piešķiršanas kritēriji ir kumulatīvi un ka tirgus ekonomikas režīmu nevar likumīgi piešķirt, ja vien nav izpildīti visi kritēriji. Turklāt, tā kā pierādīšanas pienākums attiecas uz uzņēmumu, kas pieprasa TER, un šis uzņēmums nespēja parādīt, ka tam ir viena, skaidri saprotama grāmatvedības uzskaite, Komisijai nebija citas iespējas kā atteikt TER piešķiršanu. Tāpēc lēmumu par TER atteikšanu nevar uzskatīt par proporcionalitātes principa pārkāpumu. Katrā ziņā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta d) apakšpunktu, kura grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1168/2012 (6), ja Komisija ir ierobežojusi savu pārbaudi, veicot to izlases veidā, tad TER konstatēšanu veic tikai attiecībā uz izlasē iekļautajām personām.

(46)

Tiek atgādināts, ka, kaut arī 16 ražotāji eksportētāji pieprasīja individuālo režīmu, saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu tika pārbaudīti tikai tie pieprasījumi, kas saņemti no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem; šie pieprasījumi pēc tam tika pieņemti. No atlikušajiem 11 ražotājiem eksportētājiem septiņi pieprasīja individuālu pārbaudi.

(47)

Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu un 9. panta 6. punktu individuālus maksājumus piemēro importam, ko veicis ikviens eksportētājs vai ražotājs, kuram paredzēts piešķirt individuālu pārbaudi, kā paredzēts pamatregulas 17. panta 3. punktā. Tādējādi tiem četriem uzņēmumiem, kas pieprasīja individuālu režīmu, bet nepieprasīja individuālu pārbaudi, nevarēja piešķirt individuālu maksājumu.

(48)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka ir iesniedzis visu pieprasīto informāciju noteiktajos termiņos, un tāpēc būtu bijis jāpārbauda viņa IR pieprasījums un saskaņā ar Tiesas spriedumu Brosmann lietā (7) būtu bijis jānosaka individuālā starpība.

(49)

Šo apgalvojumu nevar pieņemt. Tā kā attiecīgais uzņēmums nebija iekļauts izlasē, tā IR pieprasījums varēja tikt novērtēts tikai individuālā pārbaudē, ja šāda pārbaude tiktu veikta saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu.

(50)

Citas piezīmes par IR nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 79. līdz 81. apsvērums.

(51)

Septiņi ražotāji eksportētāji, starp kuriem ir desmit juridiskās personas, iesniedza pieprasījumus veikt atsevišķu pārbaudi, ievērojot pamatregulas 17. panta 3. punktu. Kā paskaidrots pagaidu regulas 82. un 83. apsvērumā, pagaidu pasākumu noteikšanas posmā netika pieņemts neviens lēmums saistībā ar šiem pieprasījumiem.

(52)

Ražotāji eksportētāji 2012. gada 21. decembrī tika informēti par to, ka viņu pieprasījumus veikt atsevišķas pārbaudes nevarēja pieņemt, jo šie pieprasījumi būtu pārmērīgi apgrūtinoši un kavētu laikus pabeigt izmeklēšanu.

(53)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu atsevišķa pārbaude ir likumīgas tiesības un ka Komisijas atteikums veikt atsevišķu pārbaudi ir nepamatots, jo, ņemot vērā Komisijas resursus, nedz uzņēmumu skaits, nedz nepieciešamā pārbaude nebūtu pārmērīgi apgrūtinoši vai nekavētu laikus pabeigt izmeklēšanu. Pēc galīgās informācijas izpaušanas šis apgalvojums tika atkārtots, taču netika izvirzīti citi argumenti.

(54)

Lēmums piešķirt vai noraidīt atsevišķas pārbaudes tiek pieņemts katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā iesniegto prasību skaitu un laiku, kas atvēlēts šo pieprasījumu novērtēšanai. Jāatgādina, ka šajā lietā Komisijai bija juridisks pienākums veikt TER pārbaudes sešpadsmit juridisko personu telpās ĶTR, tostarp izlasē neiekļautos uzņēmumos. Tāpēc, ņemot vērā laika ierobežojumus, kuru iemesls ir juridiskie procedūras termiņi, pirms pagaidu konstatējumu pieņemšanas nevarēja veikt atsevišķas pārbaudes. Ņemot vērā pēc tam atvēlēto, ierobežoto laiku, iesniegto pieprasījumu skaitu un ierobežotos resursus dienestos, kuri Komisijā atbild par antidempinga izmeklēšanu, tika secināts, ka būtu pārmērīgi apgrūtinoši šajā lietā veikt atsevišķas pārbaudes.

(55)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas tika papildus izvērtēta piemērotas analogās valsts izvēle. Šajā sakarībā tika veikts pārbaudes apmeklējums Taizemes ražotāja eksportētāja telpās, kurš, kā minēts pagaidu regulas 87. apsvērumā, bija iesniedzis atbildi uz anketas jautājumiem. Tomēr pēc tam, kad bija izskatīta un pārbaudīta ražotāja, kas sadarbojās, iesniegtā informācija, tika secināts, ka Taizemes ražotājs nespēja sniegt pietiekami detalizētus datus par iekšzemes tirgū pārdoto ražojumu kategorijām. Tāpēc tika secināts, ka Brazīlijai būtu jāpaliek par piemērotāko analogo valsti.

(56)

Tomēr no Taizemes iegūtā informācija pamatoja dažus Brazīlijā izdarītos konstatējumus, jo īpaši attiecībā uz cenu atšķirības līmeni starp zīmolu ražojumiem un ražojumiem bez zīmola (skatīt 91. apsvērumu).

(57)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas pieteicās viena rūpniecības apvienība un apstrīdēja to, ka Brazīliju izvēlas par piemērotu analogo valsti. Šī apvienība pamatā apgalvoja, ka Brazīlija, šķiet, esot izvēlēta tikai tāpēc, ka neviena cita valsts nebija piemērota. Šo apgalvojumu nevar pieņemt. No pagaidu regulas 84.līdz 88. apsvēruma skaidri izriet, ka Brazīlija tika uzskatīta par piemērotu analogo valsti, balstoties uz faktisko situāciju iekšzemes tirgū. Fakts, ka pēc pagaidu pasākumu noteikšanas Komisija turpināja izvērtēt arī citas iespējamās analogās valstis, neļauj secināt, ka izvēlēties Brazīliju nav piemēroti.

(58)

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka netika saņemtas citas būtiskas piezīmes par to, ka Brazīliju izvēlas par piemērotu analogo valsti, tiek apstiprināts pagaidu regulas 84. līdz 88. apsvērums.

(59)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka normālā vērtība noteikta kļūdaini tiktāl, ciktāl tā neesot tikusi noteikta līdzīgo ražojumu pārdošanai Brazīlijā, kā rezultātā tika iegūti izkropļoti un netaisnīgi rezultāti, jo īpaši attiecībā uz akmensmasas ražojumiem un citām ražojumu kategorijām, ko neražo un nepārdod analogajā valstī. Daži ražotāji eksportētāji arī apgalvoja, ka pagaidu regulas 94. apsvērumā minētā metode, ar ko nosaka salikto normālo vērtību, netika pienācīgi izpausta.

(60)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas saņemtās piezīmes liecina, ka dažas ieinteresētās personas nav pilnībā sapratušas normālās vērtības noteikšanai izmantoto metodi. Lai atbildētu uz šīm piezīmēm, normālās vērtības noteikšanas metode sīkāk izskaidrota turpmāk tekstā.

(61)

Ņemot vērā to, ka visi TER pieprasījumi tika noraidīti, normālā vērtība attiecībā uz visiem izlasē iekļautajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam tika noteikta, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no ražotāja analogajā valstī.

(62)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms Brazīlijā neatkarīgiem patērētājiem bija reprezentatīvs. Tika konstatēts, ka līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms, ko Brazīlijas līdzīgā ražojuma ražotājs, kurš sadarbojās, bija pārdevis Brazīlijas iekšējā tirgū, bija reprezentatīvs salīdzinājumā ar attiecīgā ražojuma apjomu, kuru izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji bija eksportējuši uz Savienību. Šajā sakarībā tiek atgādināts, ka saskaņā ar pamatregulas 1. panta 4. punktu “līdzīgais ražojums” ir ražojums, kas ir identisks, t. i., no visiem aspektiem vienāds ar attiecīgo ražojumu, vai arī, ja šāda ražojuma nav, ar to saprot citu ražojumu, kura īpašības ir ļoti līdzīgas attiecīgā ražojuma īpašībām, kaut arī tās nav identiskas no visiem aspektiem.

(63)

Komisija pēc tam pārbaudīja, vai varētu uzskatīt, ka minētā pārdošana notikusi parastā tirdzniecības apritē, ievērojot pamatregulas 2. panta 4. punktu. Tas tika darīts, nosakot rentablā pārdošanas apjoma īpatsvaru neatkarīgiem klientiem. Pārdošanas darījumus uzskatīja par rentabliem, ja vienības cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām. Tāpēc tika noteiktas Brazīlijas ražotāja, kurš sadarbojās, ražošanas izmaksas.

(64)

Šī pārbaude parādīja, ka attiecībā uz visiem ražojumu veidiem vairāk nekā 80 % no pārdevumiem iekšzemes tirgū pārsniedza izmaksas un ka visu ražojumu veidu vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda vai lielāka par vienības ražošanas izmaksām.

(65)

Attiecīgi normālo vērtību katram ražojuma veidam aprēķināja kā visu pārdevumu faktisko iekšzemes cenu vidējo svērto vērtību, neņemot vērā, vai minētie pārdevumi bijuši rentabli. No tā izriet, ka, pretstatā pagaidu regulas 94. apsvērumā norādītajam, nerentablajiem pārdevumiem netika noteikta saliktā normālā vērtība.

(66)

Par eksporta cenām netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 95. apsvērums.

(67)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas vairākas personas apgalvoja, ka normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumam izmantotā metode kopumā esot kļūdaina, jo ar to nav salīdzināti līdzīgie ražojumi, un ka nebija pietiekami izskaidrots izdarīto korekciju pamatojums. Konkrētāk, viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka attiecībā uz akmensmasas ražojumiem, kurus analogais ražotājs neražoja un nepārdeva, Komisijai būtu bijis jāsalīdzina eksporta cena ar pienācīgi koriģētu fajansa cenu iekšzemes tirgū, nevis jāaprēķina normālā vērtība. Turklāt vairāki ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka attiecībā uz vairākiem citiem ražojumu veidiem, kurus ražoja un pārdeva ražotāji eksportētāji, tāds salīdzinājums starp eksporta cenu un vidējo cenu par Brazīlijā pārdota standarta ražojuma kilogramu, kurš balstās vienīgi uz izmantotā keramikas materiāla veidu, neizbēgami noved pie salīdzinājuma starp ražojumiem, kas nav līdzīgi, un tādējādi pie kļūdaina rezultāta. Turklāt viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka saskaņā ar 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu izdarītā korekcija, kuras nolūks ir ņemt vērā zīmolu atšķirības, bija pārāk neliela, savukārt cits ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka šīs korekcijas pakāpe nebalstījās uz ticamiem vai pamatotiem datiem un tāpēc nav pamatota. Tas pats ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka viņa eksporta cenas būtu jākoriģē, lai ņemtu vērā to daudzumu atšķirības, kas pārdoti dažādos tirdzniecības līmeņos. Visbeidzot vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka fizikālo īpašību atšķirību korekcijai izmantotā metode nav pietiekami pamatota un nav skaidrs, ar kādiem datiem pamato šīs korekcijas.

(68)

Ņemot vērā saņemtās piezīmes, ir pārskatīta metode, kas tika izmantota cenu salīdzinājumam un korekcijām ar nolūku panākt cenu salīdzināmību, ievērojot pamatregulas 2. panta 10. punktu. Jo īpaši attiecībā uz ražojumiem, kurus pagaidu posmā salīdzināja uz standarta ražojuma kilograma vidējās cenas bāzes, balstoties vienīgi uz izmantoto keramikas materiālu, tagad salīdzinājums ir veikts ar vislīdzīgāko ražojumu (skatīt 77. apsvērumu), kas ļāva panākt precīzāku un taisnīgāku cenas salīdzinājumu.

(69)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz EXW cenu. Dempinga starpības tika noteiktas, salīdzinot izlasē iekļauto eksportētāju atsevišķo EXW cenu ar līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas cenu, ko noteicis analogais ražotājs. Tomēr daži eksporta darījumi attiecās uz netipiskiem ražojumu veidiem, piemēram, salvešu gredzeniem, nažu paliktņiem vai tējkannas paliktņiem, bet šajos gadījumos nebija iespējams nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu. Tāpēc, arī ņemot vērā to, ka šie darījumi bija nenozīmīgi, jo tie kopā veidoja mazāk nekā 0,5 % no eksporta apmēra, tie tika izslēgti.

(70)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Vajadzības gadījumā tika veiktas korekcijas attiecībā uz fizikālo īpašību atšķirībām, tirdzniecības līmeni un citiem faktoriem, kuri ietekmē cenu salīdzināmību, jo īpaši saistībā ar zīmoliem.

(71)

Pirmkārt, tika pārbaudīts, vai korekcija attiecībā uz fizikālo īpašību atšķirībām atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktam bija pamatota.

(72)

Lai nodrošinātu līdzīgo ražojumu cenu taisnīgu salīdzināmību, gadījumos, kad normālo vērtību noteica pēc vislīdzīgākā ražojuma (skatīt 68. apsvērumu), tika izdarīta korekcija attiecībā uz fizikālo īpašību atšķirībām.

(73)

Akmensmasas ražojumiem eksporta cena tika salīdzināta ar analogajā valstī ražotā un pārdotā vislīdzīgākā ražojuma iekšzemes pārdošanas cenu, t. i., ar to ražojumu pārdošanas cenu, kuri izgatavoti no fajansa, nevis akmensmasas, taču visos citos aspektos ir identiski; šī cena tika koriģēta uz augšu par 5 %, lai ņemtu vērā cenas atšķirību starp akmensmasu un fajansu.

(74)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvo, ka fajansa ražojumiem gan ražošanas izmaksas, gan mazumtirdzniecības cena ir augstākas nekā akmensmasas ražojumiem. Tādējādi šā ražotāja eksportētāja akmensmasas ražojumu eksporta cena būtu bija jākoriģē uz leju, nevis uz augšu. Lai pamatotu šo apgalvojumu, ražotājs eksportētājs galvenokārt balstās uz savām aplēsēm par fajansa un akmensmasas ražošanas izmaksām, kā arī uz izvilkumu no cenu saraksta, kurā norādītas fajansa un akmensmasas ražojumu mazumtirdzniecības cenas.

(75)

Šī informācija, kas tika sniegta ļoti vēlā procedūras posmā un tikai pēc galīgās informācijas izpaušanas, ir klajā pretstatā informācijai, ko Komisijai izmeklēšanas gaitā iesniedza citas ieinteresētās personas, t. i., sūdzības iesniedzējs, Savienības ražošanas nozare un ražotājs analogajā valstī. Visas minētās personas norādīja, ka akmensmasas ražojumiem ir augstāka kvalitāte, t. i., tie ir izturīgāki nekā fajansa ražojumi, un to ražošana ir dārgāka, jo akmensmasas keramika būtībā ir augstā temperatūrā apdedzināts māls, savukārt fajanss — zemākā temperatūrā apdedzināts māls. Tādējādi akmensmasas keramiku parasti var pārdot par augstāku cenu. Šo informāciju apstiprina arī publiski pieejamā tirgus informācija.

(76)

Būtu arī jānorāda, ka attiecīgais ražotājs eksportētājs pats neražo fajansu un tādējādi iesniedza tikai aplēses par ražošanas izmaksām. Turklāt iesniegtais cenu saraksts nepārprotami neparāda, ka fajansa ražojumi parasti ir dārgāki nekā akmensmasas ražojumi. Tāpēc iesniegtie pierādījumi neparāda, ka korekcija, kas tika veikta, lai panāktu cenu taisnīgu salīdzinājumu starp normālo vērtību un akmensmasas ražojumu eksporta cenu, ir kļūdaina, tādējādi apgalvojums tiek noraidīts.

(77)

Attiecībā uz citiem ražojumu veidiem, kuru salīdzinājums pagaidu posmā tika veikts, balstoties uz vidējo cenu par kilogramu un vienīgi uz keramikas materiālu, Komisija papildus analizēja attiecīgos ražojumu veidus un salīdzināja eksporta cenu ar analogajā valstī ražoto un pārdoto vislīdzīgākā ražojuma veidu. Gadījumos, kad atšķīrās tikai viena nebūtiska fizikālā īpašība, piemēram, glazējuma vai dekorācijas veids, savukārt visas pārējās ražojuma veida pamatīpašības bija identiskas, tad vislīdzīgākā ražojuma veida pārdošanas cenu koriģēja, ņemot vērā faktisko cenas atšķirību, kas tika konstatēta atšķirīgo fizikālo īpašību dēļ. Attiecība uz citiem ražojumu veidiem, kad atšķīrās vairāk nekā viena fizikālā īpašība, eksporta cena tika salīdzināta ar vislīdzīgākā ražojuma vidējo pārdošanas cenu. Šiem ražojumu veidiem vislīdzīgākajam ražojumam bija identiskas vairākas vai visas šādas fizikālā pamatīpašības: keramikas materiāls, ražojuma veids, pamatforma, dekorācija un glazējums.

(78)

Divi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka, tā kā gadījumos, kad korekcijas tika veiktas, ja atšķīrās tikai viena nebūtiska fizikālā īpašība, tad līdzīgā kārtā korekcija būtu jāizdara arī tad, ja vislīdzīgākajam ražojumam ir vairāk nekā viena atšķirīga fizikālā pamatīpašība.

(79)

Tiek atgādināts, ka gadījumos, kad tikai viena nebūtiska fizikālā īpašība bija atšķirīga, vislīdzīgākā ražojuma pārdošanas cenu koriģēja, lai ņemtu vērā faktisko cenas starpību, kas konstatēta attiecīgajai atšķirībai, savukārt gadījumos, kad atšķīrās vairāk nekā viena fizikālā īpašība, salīdzinājums tika veikts, pamatojoties uz vidējo pārdošanas cenu ražojumam ar identiskām fizikālajām īpašībām. Tāpēc pēdējā gadījumā nebija nepieciešama cenas korekcija attiecībā uz fizikālo īpašību atšķirībām starp līdzīgiem ražojumiem, jo tiem bija vienas un tās pašas fizikālās pamatīpašības. Tādēļ šo apgalvojumu nevar pieņemt.

(80)

Viens no iepriekš minētajiem ražotājiem eksportētājiem arī pieprasīja veikt papildu korekcijas, lai ņemtu vērā fizikālo īpašību atšķirības saistībā ar attiecīgā ražojuma svaru un baltumu. Tas apgalvoja, ka tas izmanto zemas kvalitātes izejvielas, tāpēc viņa ražojumu izmaksas un cena ir zemākas nekā analogajā valstī ražotajam līdzīgajam ražojumam. Tāpēc viņa eksporta cena būtu jākoriģē saprātīgā apmērā. Šajā sakarībā vispirms jāatgādina, ka uzņēmumam netika piešķirts tirgus ekonomikas statuss un ka tāpēc tā ražošanas izmaksas netika pārbaudītas. Turklāt apgalvojums, ka šā uzņēmuma ražojumi ir apmēram 5 % smagāki nekā standarta ražojumi, nebija pamatots ar pārbaudāmiem vai apliecinošiem dokumentiem un tāpēc tika uzskatīts par nepamatotu. Attiecībā uz baltumu jānorāda, ka, tā kā šis ražotājs eksportētājs savā pieprasījumā atzina, ka tā ražojumiem ir parastā baltuma pakāpe, tas nespēja izskaidrot, kāpēc šajā sakarībā korekcija būtu pamatota. Tāpēc minētie apgalvojumi tiek noraidīti.

(81)

Cits ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija dažus no tā eksporta pārdevumiem nav salīdzinājusi ar piemērota vislīdzīgākā ražojuma normālo vērtību. Šis eksports aptvēra dekorētu ražojumu pārdevumus ar nesaistīta tirgotāja starpniecību, kurš dekorāciju (decal) esot pievienojis bez maksas. Rezultātā eksporta cenā neesot iekļautas izmaksas par dekorāciju, un tāpēc eksporta cenu būtu vajadzējis salīdzināt ar normālo vērtību, kas noteikta nedekorētiem ražojumiem, vai ar dekorētu un nedekorētu ražojumu vidējo normālo vērtību.

(82)

Tiek atgādināts, ka ražošanas izmaksas cenu salīdzināmībai nav būtisks faktors, tās pamatā ir vienīgi salīdzinājums starp līdzīgo ražojumu normālo vērtību un eksporta cenu. Turklāt no iesniegtās informācijas izriet, ka attiecīgie eksportētie ražojumi patiešām bija dekorēti, kaut arī ražotājs eksportētājs, iespējams, neuzņēmās visas izmaksas, kas saistītas ar pievienoto vērtību, kuru var attiecināt uz dekorāciju. Tomēr tas nav faktors, ar ko var pamatot cenas korekciju attiecībā uz fizikālo īpašību atšķirībām salīdzinājumā ar līdzīgo ražojumu analogajā valstī. Katrā ziņā nebija iespējams pārbaudīt apgalvojuma pamatojumam iesniegtos datus, ņemot vērā vēlo procedūras posmu, kurā šis apgalvojums tika izteikts. Tāpēc šis apgalvojums ar šo tiek noraidīts.

(83)

Ņemot vērā ĶTR un Brazīlijā ražoto un pārdoto keramikas galda piederumu komplektu iespējamo kombināciju lielo daudzveidību, taisnīgas cenu salīdzināmības nolūkā tika uzskatīts par vajadzīgu apvienot grupās dažādus komplektus, balstoties uz komplektā iekļauto priekšmetu skaitu un veidu. Vidējā iekšzemes pārdošanas cena, kas analogajā valstī gūta par šādā veidā sagrupēto komplektu kombinācijām, tika salīdzināta ar to komplektu kombināciju eksporta cenu, kuras iekļautas minētajās grupās.

(84)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka lielās daudzveidības dēļ saistībā ar iespējamām ražojumu kombinācijām, kuras veido komplektu, sagrupēšanas metode neļauj nodrošināt cenu taisnīgu salīdzinājumu, jo tā neņem vērā katras komplektu veidojošās daļas īpašības. Tāpēc šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka komplekti būtu jāizslēdz no dempinga starpības aprēķina.

(85)

Jāatgādina, ka dempinga aprēķini attiecībā uz komplektiem balstās uz vidējās cenas par kilogramu salīdzinājumu, un tos neveic daļu pa daļai. Tāpēc, lai nodrošinātu cenu taisnīgu salīdzinājumu attiecībā uz komplektiem, nav nepieciešams konstatēt precīzu dažādo daļu kombināciju katrā komplektā. Izmantotā sagrupēšanas metode ņem vērā dažādo komplektu kombināciju pamatīpašības tiktāl, ciktāl komplekti tiek identificēti kā, piemēram, kafijas un/vai tējas komplekti, pusdienu komplekti vai citi komplekti, un kombinēto daļu skaits arī tiek ņemts vērā. Šādos apstākļos tiek uzskatīts, ka ir veikts taisnīgs komplektu salīdzinājums pamatregulas 2. panta 10. punkta nozīmē. No tā izriet, ka minēto apgalvojumu nevar pieņemt.

(86)

Turklāt, kā aprakstīts pagaidu regulas 99. apsvērumā, izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji parasti kvalificē savus ražojumus piecās atšķirīgās kategorijās, proti, no A līdz E kategorijai, un to vidū pastāv ievērojamas cenu atšķirības. Tomēr lielāko daļu uz Savienību eksportēto ražojumu veido A, B vai C kategorijas ražojumi vai to kombinācija. Tomēr šī grupēšana kategorijās nav vispārēja vai pamatota ar kādiem kopējiem nozares mēroga standartiem. To īsteno katrs uzņēmums atsevišķi, radot cenu diferencēšanas iespēju. No otras puses, analogās valsts ražotājs Brazīlijas iekšējā tirgū pārdod tikai A kategorijas ražojumu ekvivalentu, tāpēc tika konstatēta ietekme uz cenu salīdzināmību. Attiecīgi eksporta cena tika koriģēta uz augšu līdz Ķīnas A kategorijas līmenim, lai tā būtu salīdzināma ar analogā ražotāja Brazīlijas tirgū pārdoto ražojumu. Šīs korekcijas līmenis vajadzības gadījumā tika atsevišķi noteikts katram izlasē iekļautajam uzņēmumam un balstījās uz cenu faktisko un pārbaudīto starpību starp dažādām kategorijām.

(87)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas pieteicās viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs un apgalvoja, ka daļa no viņa eksporta pārdevumiem, kas tika pārdoti ar nesaistīta tirgotāja starpniecību, sastāvēja no A un B kategorijas kombinācijas un tāpēc to arī būtu jākoriģē uz augšu līdz A kategorijas cenu līmenim. Šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka cenu starpība sasniedza 25 %, un iesniedza kā apliecinošus dokumentus rēķinu un cenu kotāciju kopijas.

(88)

Tomēr šī informācija netika iesniegta nedz izmeklēšanas (tostarp pārbaudes apmeklējuma) gaitā, nedz pēc Komisijas pagaidu secinājumu izpaušanas. Gluži pretēji – visā izmeklēšanas gaitā šis ražotājs norādīja, ka tas eksportē tikai A kategorijas ražojumus. Netika iesniegts pilnīgs cenu saraksts, kaut arī anketā tāds bija pieprasīts, lai noteiktu norādīto cenu starpību starp dažādām kategorijām; tika iesniegts tikai ierobežots skaits cenu kotāciju. Šādos apstākļos un, ņemot vērā ļoti vēlo procedūras posmu, kurā informācija tika iesniegta, šīs informācijas ticamība ir apšaubāma, un katrā ziņā to nevar pārbaudīt. Attiecīgi šis apgalvojums ir noraidīts.

(89)

Otrkārt, kā aprakstīts pagaidu regulas 98. apsvērumā, tika pārbaudīts, vai korekcija attiecībā uz tirdzniecības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunktu bija pamatota. Tika konstatēts, ka eksporta cenai ir atšķirīgs tirdzniecības līmenis salīdzinājumā ar normālās vērtības tirdzniecības līmeni, jo Ķīnas eksports pamatā tika veikts vairumtirdzniecības līmenī, savukārt iekšzemes pārdevumi analogajā valstī tika veikti arī mazumtirdzniecības līmenī. Izmeklēšanā tika konstatēts, arī ka abos tirgos cenu līmeni ietekmēja dažādas izplatīšanas kanāli, tādējādi iespaidojot cenu taisnīgu salīdzināmību starp eksporta cenu un normālo vērtību. Tādējādi, lai veiktu eksporta cenas un normālās vērtības taisnīgu salīdzinājumu, normālā vērtība tika noteikta katram ražojuma veidam un koriģēta attiecībā uz katru tirdzniecības līmeni, izmantojot cenu starpības, kas konstatētas starp dažādiem tirdzniecības līmeņiem analogajā valstī. Tiek atgādināts, ka pagaidu regulā vajadzības gadījumā tika izdarīta vēl viena korekcija attiecībā uz tirdzniecības līmeni, proti, pamatojoties uz cenu atšķirībām, kas konstatētas attiecībā uz katrā tirdzniecības līmenī pārdotajiem apjomiem (pagaidu regulas 98. apsvērums). Šī papildu korekcija tika uzskatīta par pamatotu, jo izmeklēšana pagaidu posmā bija norādījusi uz to, ka vairākums Ķīnas eksporta pārdevumu tika veikti lielos apjomos, savukārt vairums iekšzemes pārdevumu tika veikti mazākos apjomos, rezultātā vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī radās cenu atšķirības. Tomēr turpmāka izmeklēšana un sīkāka analogajā valstī veikto iekšzemes pārdevumu analīze parādīja, ka – pretstatā pagaidu konstatējumiem – attiecība starp analogā ražotāja pārdotajiem maza un liela apjoma daudzumiem ir līdzīga Ķīnas ražotāju eksportētāju gadījumā. Tādējādi šī korekcija vairs nav uzskatāma par piemērotu vai pamatotu.

(90)

Treškārt, kā aprakstīts pagaidu regulas 100. apsvērumā, izmeklēšanā tika konstatēts, ka Brazīlijas ražotājs Brazīlijas tirgū tiek pārdoti tikai zīmolu ražojumi, savukārt Ķīnas ražotāji eksportētāji neeksportē zīmolu ražojumus, bet “privātā zīmola” ražojumus vai standarta keramikas galda piederumus un virtuves piederumus. Zīmola ražojumus patērētāji parasti uztver kā ražojumus, kuri nozīmē zināmu prestižu, garantētu kvalitāti un dizainu, tāpēc to tirgus cena ir augstāka, bet standarta un/vai privāto zīmolu ražojumi parasti tiek pārdoti par ievērojami zemākām cenām, lai gan to fizikālās un tehniskās īpašības ir identiskas ar zīmola ražojumiem. Lai gan zīmola ražojuma papildu vērtību parasti nav iespējams precīzi un teorētiski izteikt skaitliskā formā, jo tā atšķiras starp zīmoliem un ir atkarīga no daudziem atšķirīgiem faktoriem, piemēram, patērētāju uztveres, zīmola atpazīstamības un citiem skaitliski neizsakāmiem faktoriem, Brazīlijas ražotājs šajā konkrētajā gadījumā ir apstiprinājis, ka tā ražojumus, kuriem ir piešķirts zīmols, Brazīlijas tirgū var pārdot par ievērojami augstākām cenām nekā citus ražojumus bez zīmola. Turklāt ziņojumā par Brazīlijas keramikas galda piederumu un virtuves piederumu tirgu ir apstiprināts, ka Brazīlijas patērētāji ārkārtīgi orientējas pēc zīmoliem un ka analogās valsts ražotājs Brazīlijā ir ilgstoši pastāvošs un ļoti pazīstams ražotājs. Ņemot vērā minēto, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu tika veikta normālās vērtības korekcija, iekšzemes pārdošanas cenu koriģējot uz leju par 40 %.

(91)

Saistībā ar iepriekš minēto korekciju jāatgādina, ka divi ražotāji eksportētāji ir apstrīdējuši gan pamatu, uz kura korekcija tika veikta, gan korekcijas līmeni (skatīt 67. apsvērumu). Tomēr ir neapstrīdams, ka zīmola ražojums tiek pārdots par augstāku cenu nekā identisks ražojums bez zīmola un ka tā rezultātā tiek ietekmēta cenu salīdzināmība. Turklāt papildus informācijai, ko sniedzis ražotājs analogajā valstī, pārbaudītie dati par faktiskajām cenām, kurus sniedza Taizemes ražotājs, kas sadarbojās, kā arī pēc pagaidu informācijas izpaušanas no viena Savienības ražotāja saņemtā informācija apstiprināja, ka korekcijas līmenis ir atbilstīgs. Jo īpaši tika konstatēts, ka tirgus situācija Taizemē ir salīdzināma ar Brazīliju tirgu, jo ir tikai nedaudzi labi pazīstami un tradīcijām bagāti zīmoli. Tādēļ minētos apgalvojumus nevar pieņemt.

(92)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas neviens ražotājs eksportētājs vairs neiebilda pret šo korekciju, savukārt sūdzības iesniedzēju apvienība apgalvoja, ka ar zīmoliem saistītā korekcija ir pārāk augsta, jo īpaši attiecībā uz ražojumiem, kas nav izgatavoti no porcelāna. Lai pamatotu šo apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs atsaucās uz dažu Savienības ražotāju iesniegtajiem cenu sarakstiem un informāciju.

(93)

Kaut arī iesniegtā informācija apstiprina Komisijas konstatējumus, ka zīmola pievienotā vērtība jebkurā konkrētajā tirgū ir specifiska atkarībā no katra uzņēmuma/zīmola, tomēr iesniegtā informācija nevar apstrīdēt korekcijas līmeni, kas tika noteikts attiecībā uz analogā ražotāja Brazīlijas iekšzemes tirgū pārdotajiem zīmola ražojumiem, jo minētā informācija attiecās tikai uz Savienības tirgu. Ņemot vērā Savienības ražotāju lielo skaitu, Savienības tirgus daudzveidību un tā reģionālās atšķirības (arī attiecībā uz zīmolu orientāciju) un lielo Ķīnas importa tirgus daļu, situācija Savienības tirgū būtiski atšķiras no situācijas Brazīlijas tirgū. Tāpēc un, ņemot vērā 90. un 91. apsvērumā izteiktos apsvērumus, minēto apgalvojumu nevar pieņemt.

(94)

Kā aprakstīts pagaidu regulas 101. apsvērumā, vajadzības gadījumā tika izdarītas korekcijas attiecībā uz transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas un papildu izmaksām, iepakojuma, kredīta izmaksām un maksājumiem par banku pakalpojumiem un komisijas maksām – minētās korekcijas tika veiktas visos gadījumos, kad tika parādīts, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību.

(95)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināta dempinga starpību aprēķināšanai izmantotā metode, kas izklāstīta pagaidu regulas 102.līdz 105. apsvērumā.

(96)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Komisija tika informēta, ka daži tirdzniecības uzņēmumi, kas neražo attiecīgo ražojumu, esot kļūdaini iekļauti pagaidu regulas I pielikumā un ka tādējādi uz tiem ir attiecies antidempinga maksājums, kas noteikts ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās. Komisija informēja šos uzņēmumus par nodomu svītrot tos no I pielikuma un sniedza tiem iespēju iesniegt piezīmes. Pēc saņemto piezīmju izskatīšanas vairāki tirdzniecības uzņēmumi ir svītroti no I pielikuma. Vajadzības gadījumā tie aizstāti ar saistītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās.

(97)

Ņemot vērā normālās vērtības un eksporta cenas korekcijas (izklāstītas 67. līdz 94. apsvērumā) un to, ka nav saņemtas citas piezīmes, galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai, pirms nodokļu samaksas ir šādas:

(98)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas atkārtoja prasību, ka attiecīgajam periodam būtu bijis jāsākas 2009. gadā, nevis 2008. gadā, jo 2008. gadā sākusies ekonomikas krīze un tendence 2009.–2011. gada laikposmā esot skaidra. Attiecībā uz šo prasību jāatzīmē, ka 2009. gads nav piemērotāks gads attiecīgā perioda sākumam, ņemot vērā faktu, ka tad bija pilnībā jūtamas ekonomikas krīzes sekas, kuru dēļ patēriņš ievērojami samazinājās, ja salīdzina ar 2008. gadu. Tāpēc šī prasība tiek galīgi noraidīta.

(99)

Vairāki importētāji kopīgā iesniegumā apstrīdēja pagaidu regulas 108. apsvērumā izklāstīto metodi Savienības ražošanas apjoma skaitliska rādītāja aprēķināšanai. Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas atkārtoja šīs piezīmes. Jo īpaši tās uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēji neesot izpildījuši reprezentativitātes kritēriju, jo pieejamā PRODCOM statistika liecinot par daudz lielāku līdzīgā ražojuma ES ražošanas apjomu nekā minētajā apsvērumā iekļautās 240 200 tonnas, kā rezultātā sūdzības iesniedzēji pārstāvētu mazāk nekā 25 % no līdzīgā ražojuma Savienības ražošanas apjoma. Šīs ieinteresētās personas bija aprēķinājušas, ka Savienības ražošanas apjoms IP laikā bija 313 187 tonnas, un šo rezultātu tās bija ieguvušas, izmantojot pilnos PRODCOM datus par porcelāna keramikas galda piederumiem un virtuves piederumiem un veicot 20 % korekciju uz leju attiecībā uz keramikas galda piederumiem un virtuves piederumiem, kas nav izgatavoti no porcelāna, pēc analoģijas ar sūdzības iesniedzēja un izmeklēšanā importa apjoma noteikšanai izmantoto metodi.

(100)

Šajā sakarībā būtu jāatzīmē, ka, pirmkārt, Komisijas dienesti antidempinga sūdzības obligātajā izvērtēšanā un saskaņā ar pamatregulas 5. panta 4. punktu pirms izmeklēšanas sākšanas veica rūpīgu pārbaudi. Komisija izvērtēja sūdzībā iekļautos datus un sazinājās ar visiem zināmajiem Savienības ražotājiem, un lūdza tos arī iesniegt datus par ražošanu un informāciju par to nostāju attiecībā uz sūdzību, kā arī aicināja tos palīdzēt Komisijai citu iespējamo ražotāju noteikšanā, ja tādu vispār bija. Informāciju par ražošanu iesniedza arī ražotāju apvienības.

(101)

Attiecībā uz šo apgalvojumu arī jāatzīmē, ka datu avots un metode, kuri attiecās uz Savienības ražošanas apjomu katrā no attiecīgā perioda gadiem, tika arī izskaidroti pagaidu regulas 107. apsvērumā, t. i., rīcība sūdzības iesniegšanas posmā balstās uz Eiropas un valstu apvienību sniegtajiem datiem, kas tika pārbaudīti ar atsevišķu ražotāju sniegto informāciju, kā arī citiem statistikas avotiem (jo īpaši PRODCOM).

(102)

Kā izmeklēšanas laikā paskaidroja sūdzības iesniedzēji, Eiropas apvienības sniegtie dati par porcelāna ražojumiem pamatojās uz PRODCOM datiem par porcelāna galda piederumiem un virtuves piederumiem, jo šā ražojuma PRODCOM kods atbilda porcelāna ražojumiem, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana. Attiecībā uz ražojumiem, kas nav izgatavoti no porcelāna, PRODCOM nevarēja izmantot, jo klasifikācijā bija ietverts daudz vairāk ražojumu, kas nav izgatavoti no porcelāna, nekā to, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana. Tādēļ, pamatojoties uz plašajām zināšanām par attiecīgajiem tirgiem, valstu apvienības bija savākušas attiecīgos datus par šiem ražojumiem, un, pirms Eiropas apvienība iesniedza kopējos rādītājus Komisijai, tā salīdzināja šo informāciju. Minētie rādītāji izmeklēšanas laikā tika atjaunināti. Minētie rādītāji tika atjaunināti izmeklēšanas laikā. Turklāt saraksts ar visiem zināmajiem ražotājiem bija ietverts nekonfidenciālajā datnē, un Komisijas uzmanība tika pievērsta vienīgi vēl trim ražotājiem Rumānijā. Atšķirība starp PRODCOM statistiku un 240 200 rādītāju izriet no tā, ka attiecībā uz ražojumiem, kas nav izgatavoti no porcelāna, šīs izmeklēšanas ražojumu klāsts neatbilst PRODCOM statistikas datu kodiem, proti, klāsts ir daudz šaurāks. EUROSTAT importa statistikas gadījumā šo atšķirību varētu ņemt vērā, veicot korekciju uz leju par 20 %, bet tas nav atbilstīgi attiecībā uz ES ražošanas apjoma rādītājiem, kas ietverti PRODCOM datu bāzē. Ja būtu tikusi izmantota tā pati metodoloģija, PRODCOM rādītāji par divām dalībvalstīm šķistu īpaši pārspīlēti.

(103)

Tādēļ metodoloģija, ko izmantoja attiecīgās personas un kas minēta iepriekš 99. apsvērumā, ir kļūdaina. Turklāt netika sniegti pierādījumi, ka ražošanas apjoms, par ko informējušas visas dalībvalstis, tostarp abas iepriekš minētās dalībvalstis, un kas ir iekļauts nekonfidenciālajā datnē, tiktu novērtēts pārāk zemu. Būtu jāatgādina arī, ka tie Eiropas apvienības sniegtie dati par dažām dalībvalstīm, ko izmantoja šajā izmeklēšanā, bija ievērojami lielāki par koriģētajiem PRODCOM datiem (ja tie būtu izmantoti). Ņemot vērā iepriekš minēto, nav iemesla apšaubīt šajā izmeklēšanā sniegtos ražošanas apjoma rādītājus un rezultātus, kas gūti, pārbaudot, vai dati ir reprezentatīvi un atbilstīgi.

(104)

Citas piezīmes netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 107. un 108. apsvērums.

(105)

Kopīgā dokumentā vairāki importētāji apstrīdēja pagaidu regulas 110. apsvērumā minētos Savienības patēriņa rādītājus. Šā apgalvojuma pamatā bija nepareizi izmantotie PRODCOM statistikas dati par Savienības ražošanas un pārdošanas apjomu, kā paskaidrots iepriekš 4.2. punktā, tādēļ tas noraidīts.

(106)

Tomēr, vēlreiz pārbaudot un salīdzinot datus ar Eurostat importa statistiku, tika konstatēts, ka šie rādītāji atjaunināti, kopš tika noteikti pagaidu pasākumi, kas radīja dažas nelielas pārmaiņas. Tāpēc pilnīguma labad, pamatojoties uz šo atjaunināto Eurostat importa statistiku un iesniegto informāciju par Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū, dati tika pārskatīti, un Savienības patēriņš mainījās šādi.

1. tabula

(107)

Citas piezīmes nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 109., 111. un 112. apsvērums.

(108)

Kopīgā dokumentā vairāki importētāji apstrīdēja pagaidu regulas 113. apsvērumā minētos rādītājus. Šā apgalvojuma pamatā bija nepareizi izmantotie PRODCOM statistikas dati, tādēļ tas noraidīts.

(109)

Pamatojoties uz atjaunināto Eurostat importa statistiku (skatīt iepriekš 106. apsvērumu), attiecīgā ražojuma importa apjoms, tirgus daļa un vidējās cenas mainījās šādi.

2. tabula

(110)

Atjauninātie apjomi, vērtības un tendences ir gandrīz identiskas tām, kas analizētas pagaidu regulā. Ķīnas importa tirgus daļa palielinājās no 64,8 % 2008. gadā līdz 66,8 % IP laikā. Importa cena attiecīgajā periodā palielinājās gandrīz par 18 % no 1 274 EUR/t līdz 1 498 EUR/t.

(111)

Viena persona apgalvoja, ka nemaz nav saiknes starp Ķīnas importa cenām un apjomiem. Šajā sakarā saskaņā ar 3. panta 3. punkta noteikumiem ņem vērā, vai ir bijis ievērojams importa par dempinga cenām pieaugums - absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret ražošanu vai patēriņu Savienībā. Atkarībā no šā importa ietekmes uz cenām spriež, vai imports par dempinga cenām ir bijis par ievērojami zemāku cenu salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares līdzīga ražojuma cenu vai arī šāda importa rezultātā notiek ievērojama cenu pazemināšanās, vai arī tiek ievērojami aizkavēta cenu celšanās, kas būtu notikusi pretējā gadījumā. Neviens no šiem faktoriem pats par sevi nav pamats izšķirīgajam ieteikumam.

(112)

Iepriekš minētajā sakarā jānorāda šādi aspekti. Pirmkārt, laikā, kad auga Savienības patēriņš (2009.–2010. gadā), bija būtisks Ķīnas importa cenu pieaugums, kas ļauj secināt, ka ir vērojama saikne. Tomēr vēl svarīgāk ir tas, ka Ķīnas cenu pārmaiņas attiecīgajā periodā būtu jānovērtē, ņemot vērā ļoti būtisko cenu atšķirību, kas jau bija vērojama 2008. gadā un kas raksturo vidējās Ķīnas importa cenas (2. tabula) un vidējās Savienības pārdošanas cenas (9. tabula), par kurām informācija sniegta pagaidu regulā. Šīs lielās cenu atšķirības apstiprina ievērojami samazinātās cenas IP. Cenu pieaugums attiecīgi nekavēja Ķīnas importa tirgus daļas pieaugumu attiecīgajā periodā. Šo importēto ražojumu dēļ joprojām bija vērojams spēcīgs spiediens uz cenām Savienības ražošanas nozarē, kas attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %. Tādēļ šo piezīmi nevar pieņemt.

(113)

Attiecībā uz importa cenas (pieaugums) un importa apjoma (samazinājums) pārmaiņām no 2008. līdz 2011. gadam un 2012. gadā, par kurām informāciju sniedza viena atlasīto Ķīnas ražotāju eksportētāju grupa, novērotā pieaugošo vidējo importa cenu tendence neietekmē konstatējumu par kaitējumu radošu dempingu IP. Kas attiecas uz Ķīnas importa apjoma pārmaiņām un kā jau iepriekš minēts pagaidu regulas 114. apsvērumā un vēlreiz šīs regulas 109. apsvērumā, tirgus daļas rādītājs liecina, ka Ķīnas importa tirgus daļa ir palielinājusies par 2 procentpunktiem. Turklāt, kā sīkāk paskaidrots pagaidu regulas 116. un 117. apsvērumā un šīs regulas 111. apsvērumā, Ķīnas imports bija par ievērojami mazākām cenām.

(114)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas pieprasīja vairāk informācijas par cenu samazinājuma aprēķiniem, nekā jau bija norādīts pagaidu regulas 116. apsvērumā. Ciktāl tas bija iespējams, tika sniegta papildu informācija, ņemot vērā to, ka šī informācija ir sensitīva, un to, ka Savienības ražotājiem tiek nodrošināta anonimitāte.

(115)

Pēc analoģijas ar lēmumu, kas pieņemts pēc pagaidu pasākumu noteikšanas, proti, neiekļaut eksporta sarakstos dažus “netipiskus” ražojumus dempinga aprēķinā (skatīt iepriekš 69. apsvērumu), šie ražojumi arī netika iekļauti eksporta sarakstos, ko izmanto kaitējuma aprēķināšanai. Šai pārmaiņai bija tikai neliela ietekme uz cenu samazinājuma starpībām, kas tādējādi saglabājās tādā pašā diapazonā, kā minēts iepriekš pagaidu regulas 117. apsvērumā.

(116)

Citas piezīmes nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 113.līdz 117. apsvērums.

(117)

Vairākas ieinteresētās personas paziņoja, ka tas, ka laikposmā no 2009. vai 2010. gada līdz IP uzlabojās vairāki kaitējuma faktori, parāda, ka Savienības ražošanas nozare attīstījās pozitīvi. Tomēr jānorāda, ka šī analīze ir nepilnīga un ka tajā nav ņemta vērā šo faktoru attīstība visā attiecīgajā periodā. Šajā sakarā jāņem vērā arī paskaidrojumi pagaidu regulas 23. apsvērumā.

(118)

Pēc vienas ieinteresētās personas lūguma tiek apstiprināts, ka makroekonomiskie rādītāji tika novērtēti visas Savienības ražošanas nozares līmenī, savukārt mikroekonomiskie rādītāji tika analizēti atlasīto Savienības ražotāju līmenī, tostarp bija arī tādi uzņēmumi, kuri nebija pievienojušies sūdzībai.

(119)

CCCLA apgalvoja, ka pagaidu regulā norādītie mikroekonomiskie un makroekonomiskie rādītāji nav reprezentatīvi, jo kopējais ražošanas apjoms Savienībā esot daudz lielāks, nekā šajā izmeklēšanā izmantotie rādītāji. Tomēr, ņemot vērā iepriekš 4.2. punktā minēto analīzi un secinājumus, šis arguments tiek noraidīts.

(120)

Citas piezīmes nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 118. līdz 121. apsvērums.

(121)

Kā minēts iepriekš 4.1. sadaļā, vairāki importētāji apstrīdēja pagaidu regulas 122. apsvērumā minētos ražošanas apjoma radītājus. Tomēr šie rādītāji tika pārbaudīti un salīdzināti un tiek apstiprināti.

(122)

Citas piezīmes nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 122. līdz 124. apsvērums.

(123)

Atjauninājums 2. tabulā neietekmē 4. un 5. tabulu pagaidu regulā.

(124)

Citas attiecīgas piezīmes par pārdošanas apjomiem un tirgus daļu netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 125. un 126. apsvērums.

(125)

Kopīgā dokumentā vairāki importētāji apstrīdēja pagaidu regulas 127. un 128. apsvērumā minētos nodarbinātības un ražīguma rādītājus, apgalvojot, ka tie neatbilst konkrētiem Eurostat statistikas datiem (8).

(126)

Tomēr abus rādītājus pārbaudīja un salīdzināja, un tie tiek uzskatīti par pareiziem. Personu minētie rādītāji bija pārāk plaši un nav saistīti ar līdzīgā ražojuma ražošanu. Citas piezīmes par nodarbinātību un ražīgumu netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 127. un 128. apsvērums.

(127)

Piezīmes par dempinga starpības lielumu netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 129. apsvērums.

(128)

Kopīgā dokumentā vairāki importētāji apstrīdēja pagaidu regulas 130. apsvērumā minētos krājumu rādītājus un to būtiskumu, salīdzinot ar publiski pieejamiem datiem, kas attiecas uz konkrētiem Savienības ražotājiem. Tie arī nepiekrita apgalvojumam, ka Savienības ražošanas nozare būtībā darbojas pēc pasūtījuma.

(129)

Attiecībā uz darbu pēc pasūtījuma izmeklēšanā apstiprināja, ka šādi strādāja izlasē iekļautie Savienības ražotāji un ka tā ir parasta prakse šajā nozarē. Turklāt pagaidu regulā minētie krājumu rādītāji attiecās uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudīto krājumu rādītāju, kas ir uzskatāms par visticamāko rādītāju.

(130)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas iepriekš minētās piezīmes tika atkārtotas, tomēr jauni argumenti netika iesniegti. Citas piezīmes par krājumiem netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 130. apsvērums.

(131)

Piezīmes par pagaidu regulā minētajām pārdošanas cenām netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 131. apsvērums.

(132)

Pēc informācijas izpaušanas Savienības ražošanas nozares neto peļņas un ienākuma no ieguldījumiem (INI) aprēķinos tika atklāta kļūda. Šī kļūda tika labota, un pārskatītie rādītāji ir šādi.

3. tabula

(133)

Iepriekš minētā korekcija būtiski neietekmē pagaidu konstatējumus attiecībā uz diviem minētajiem rādītājiem. Tomēr vidējais svērtais atlasīto ražotāju peļņas līmenis attiecīgajā periodā bija nedaudz zemāks, nekā provizoriski bija noteikts, jo tas samazinājās no 3,8 % līdz 3,2 % (nevis no 4,2 % līdz 3,5 %). Ienākumam no ieguldījumiem lielā mērā bija tādas pašas tendences, kas bija vērojamas saistībā ar peļņu, taču, kā norādīja vairākas ieinteresētās personas pēc galīgās informācijas izpaušanas, attiecīgajā periodā tas lielākoties mainījās pozitīvi, nevis negatīvi.

(134)

Viena ieinteresētā persona apšaubīja nestabilo situāciju Eiropas Savienības ražošanas nozarē attiecīgā perioda sākumā, kā minēts pagaidu regulas 134. apsvērumā. Šī persona apgalvoja, ka var ņemt vērā tikai dempinga izraisīto kaitējumu un ka dempings nav konstatēts nevienā laika periodā, izņemot 2011. gadu. Tomēr atsauce uz Savienības ražošanas nozares stāvokli šajā apsvērumā bija iekļauta tikai tādēļ, lai analizētu, vai var ņemt vērā attiecīgā perioda sākuma peļņu kā rādītāju, kas atspoguļo pelņu, kādu parasti gūst ražošanas nozare. Tika secināts, ka nevar.

(135)

Vairākas personas apstrīdēja pagaidu regulas 135. apsvērumā minēto peļņas līmeņa kritēriju un/vai piedāvāja citus (zemāka līmeņa) kritērijus.

(136)

Ķīnas ražotāju eksportētāju grupa apgalvoja, ka peļņas līmenis IP laikā esot laba rentabilitātes vērtība. Tomēr šis apgalvojums netika pamatots. Cita persona arī apgalvoja, ka peļņas līmeņus, kas atspoguļoti pagaidu regulā, var uzskatīt par normālajiem līmeņiem; šī persona balstījās uz publiski pieejamajiem Vācijas ražotāja peļņas datiem no 1999. līdz 2007. gadam. Vēl viena ieinteresētā persona paziņoja, ka pagaidu regulā atspoguļoto IP peļņas līmeni var uzskatīt par “normālu”, pamatojoties uz secinājumiem Komisijas pētījumā (9), kurā iekļauti Vācijas ražotāja peļņas dati no 2004. gada līdz 2007. gadam. Līdzīgi apgalvojumi tika saņemti pēc galīgās informācijas izpaušanas.

(137)

Šajā sakarībā jāatgādina, ka pagaidu regulā tika secināts, ka attiecīgā perioda sākumā gūto peļņu nevar uzskatīt par normālu peļņu, jo Savienības ražošanas nozares situācija, kā minēts pagaidu regulas 134. apsvērumā, jau bija nestabila. Turklāt tika konstatēts, ka iepriekš minētie Vācijas ražotāja publiski pieejamie 1999. līdz 2007. gada peļņas dati attiecās ne tikai uz ražošanas darbībām ar keramikas galda piederumiem un virtuves piederumiem, bet arī uz citiem svarīgiem segmentiem. Attiecībā uz iepriekš 136. apsvērumā minēto Komisijas pētījumu, ņemot vērā minētā pētījuma jomu, mērķi un laiku, tika konstatēts, ka tas nav piemērots pamats, ko izmantot, lai noteiktu rentabilitāti. Piemēram, saistībā ar attiecīgo ražojumu pētījumā bija norādīta tikai uzņēmuma peļņas situācija. Visbeidzot visi trīs 136. apsvērumā minētie apgalvojumi, kas ir pretrunā turpmāk 141. apsvērumā minētajam apgalvojumam, nav pietiekami pamatoti. Tāpēc tiek apstiprināts, ka IP novērotā peļņas likme 3,2 % nav uzskatāma par atbilstīgu attiecībā uz šo ražojumu.

(138)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka kā kritērijs būtu jāizmanto mājas interjera dizaina, mēbeļu un/vai pārtikas nozares peļņas līmenis Zviedrijas mazumtirdzniecībā. Tomēr, cita starpā ņemot vērā attiecīgo ražošanas un mazumtirdzniecības nozaru ieguldījumu līmeņa atšķirības, šis arguments ir jānoraida.

(139)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas kāda persona apgalvoja, ka nav lietderīgi arī šajā gadījumā par normālu peļņas līmeni uzskatīt 6 % peļņu, kā tas tika atzīts par piemērotu apavu lietas izmeklēšanā, jo tas tika noteikts 2006. gadā, kad ekonomiskie apstākļi bija daudz labvēlīgāki nekā 2013. gadā. Šo argumentu nevar pieņemt. Pirmkārt, persona atsaucas uz ekonomiskajiem apstākļiem kopumā, nevis uz konkrēto situāciju galda piederumu tirgū. 2009. gadā patēriņš tiešām ievērojami samazinājās, taču kopš tā laika tas atkal ievērojami palielinājies. Vēl svarīgāk ir tas, ka patēriņa pārmaiņas nevajadzētu aplūkot atsevišķi. Ņemot vērā lielo importa apjomu par dempinga cenām (tirgus daļa 66,8 %), dempinga līmeni (dempinga starpības no 13,1 % līdz 36,1 %) un cenu samazinājuma līmeni (no 26,5 % līdz 47,6 %), konkurences apstākļi Savienības tirgū būtu bijuši ļoti atšķirīgi, ja imports būtu par normālām, nevis dempinga cenām. Tādēļ šis arguments būtu jānoraida.

(140)

Dažas citas personas ierosināja kritēriju, kas izmantots citā antidempinga izmeklēšanā, t. i., izmeklēšanā attiecībā uz keramikas flīzēm (10). Pēc galīgās informācijas izpaušanas tika saņemtas līdzīgas piezīmes. Tomēr jāatgādina, ka pretēji ādas apaviem un galda piederumiem keramikas flīzes nevar tādā pašā veidā uzskatīt par patēriņa preci. Piemēram, tas, cik bieži mājsaimniecības iegādājas vai aizstāj keramikas galda piederumus, un veids, kā tos laiž tirgū un pārdod patērētājiem, ir tuvāks ādas apavu, nevis keramikas flīžu attiecīgajiem rādītājiem. Tādēļ tiek noraidīta prasība atzīt par mērķa peļņu keramikas flīžu izmeklēšanā izmantoto peļņas rādītāju.

(141)

Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka peļņas līmeņa kritērijam būtu jāpārsniedz 10 %, jo galda un virtuves piederumu ražošana ir kapitālietilpīga darbība, kurā turklāt ir nepieciešami augsta līmeņa jauni ieguldījumi un inovācijas. Lai gan ir apstiprināts, ka attiecīgā ražošanas nozare patiesi ir kapitālietilpīga un ir nepieciešami pastāvīgi ieguldījumi, informācija, kas iesniegta, lai pamatotu šo apgalvojumu, nevarēja mainīt provizoriski izmantoto kritēriju. Izmeklēšanā nevarēja secināt, ka šis kritērijs būtu piemērotākais visiem Savienības ražotājiem.

(142)

Importētāju grupa apstrīdēja rentabilitātes rādītājus pagaidu regulā un, pamatojoties uz ražošanas izmaksu, Savienības pārdošanas cenu, apjomu un eksporta pārdošanas cenu rādītājiem pagaidu regulā, aprēķināja rentabilitāti un secināja, ka Savienības ražošanas nozare IP laikā faktiski guvusi peļņu 6 % apmērā. Tomēr aprēķins bija kļūdains, jo tajā tika izmantoti dati no dažādiem avotiem (atlasītie Savienības ražotāji, Savienības ražošanas nozare kopumā un Eurostat).

(143)

Citas attiecīgas piezīmes nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 132. līdz 137. apsvērums.

(144)

Kopīgā dokumentā vairāki importētāji apgalvoja, ka ražošanas izmaksu rādītāji pagaidu regulas 138. apsvērumā neatbilst darbaspēka un enerģijas izmaksu pārmaiņām, kas norādītas Eurostat datos. Personas uzsvēra, ka dalībvalstīs ir palielinājušās darbaspēka izmaksas. Tāpat enerģijas izmaksu pārmaiņas Savienībā nav pamats, lai pieņemtu, ka ražošanas izmaksas samazinās.

(145)

Šajā sakarā jāpiebilst, ka personu norādītās darbaspēka un enerģijas izmaksas bija pārāk plašas. Turklāt tas, ka Savienības ražošanas nozare spēja samazināt ražošanas izmaksas laikā, kad bija vērojama pretēja vispārējā tendence, liecina par ārkārtējiem Savienības ražošanas nozares centieniem samazināt izmaksas un saglabāt konkurētspēju.

(146)

Pagaidu regulā iekļautie ražošanas izmaksu rādītāji ir atlasīto Savienības ražotāju pārbaudītās ražošanas izmaksas. Citas piezīmes netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 138. apsvērums.

(147)

Vairākas ieinteresētās personas apstrīdēja secinājumu par kaitējumu, kas bija izklāstīts pagaidu regulā, pamatojoties uz to, ka vairāki kaitējuma rādītāji uzlabojušies pēdējā attiecīgā perioda posmā. Tomēr šis aspekts nevar ietekmēt to, ka lielākā daļa kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā pasliktinājās. Kaitējuma rādītāju pasliktināšanos var novērot lielākajai daļai makroekonomisko rādītāju, piemēram, ražošanas apjoms, jauda, pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem un nodarbinātība, kā arī kaitējuma rādītājiem, kas saistīti ar Savienības ražošanas nozares finanšu darbību, piemēram, rentabilitāte un ieguldījumi.

(148)

Citas piezīmes netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 139. līdz 143. apsvērums.

(149)

Par pagaidu regulas 144. apsvērumu netika saņemtas piezīmes, tāpēc minētais apsvērums ar šo tiek apstiprināts.

(150)

Vairākas personas apstrīdēja pagaidu regulas 148. apsvērumā iekļauto secinājumu. Tomēr, pat ja, kā paskaidrots iepriekš, tika nedaudz pārskatīti daži procentuālie rādītāji, kas norādīti pagaidu regulas 145. un 147. apsvērumā, tas nemaina faktus un secinājumus pagaidu regulas 145. līdz 148. apsvērumā.

(151)

Patiešām, ņemot vērā Ķīnas importa par dempinga cenām tirgus daļas pārmaiņas, ir skaidrs, ka pretēji vienas personas apgalvojumam nav pretrunu starp pagaidu regulas 147. apsvērumu, jo īpaši attiecībā uz apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu kritumu Savienības tirgū un tās rentabilitātes kritumu var skaidrot ar cenu spiedienu, ko Savienības tirgū radīja imports par dempinga cenām no ĶTR, un Savienības ražošanas nozares tirgus daļas pārmaiņām.

(152)

Turklāt tas, ka ĶTR importa cenas attiecīgajā periodā palielinājās, kā to norādīja vairākas personas, neietekmē konstatējumu par cenu samazinājumu un kaitējumu radošu dempingu IP laikā.

(153)

Citas piezīmes attiecībā uz importa par dempinga cenām ietekmi netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 145. līdz 148. apsvērums.

(154)

Kā minēts iepriekš 106. apsvērumā, pēc pagaidu pasākumu noteikšanas tika atjaunināti Eurostat dati par importu. Salīdzinot šos jaunos datus ar pagaidu regulā iekļautajiem iepriekšējiem datiem, tika konstatēta kļūda Taizemes un Turcijas importa rādītāju aprēķinos. To izlaboja, un līdz ar to galīgie rādītāji par līdzīga ražojuma importu no trešām valstīm, pamatojoties uz Eurostat datiem, ir šādi.

4. tabula

(155)

Importa apjoms no trešām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %, bet šī importa tirgus daļa saglabājās visai nemainīga.

(156)

Jānorāda, ka vidējās importa cenas no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 6 %, un tās saglabājās ievērojami augstākas nekā ĶTR eksporta vidējā pārdošanas cena (IP laikā par 68 %).

(157)

Pirms tika publicēta pagaidu regula, CCCLA norādīja, ka no 2010. līdz 2011. gadam importa apjoms no Turcijas palielinājās par 8 %, savukārt Turcijas importa cenas salīdzinājumā ar ĶTR importa cenām bija tikai par 20 % augstākas. Pēc tam vairākas personas apstrīdēja pagaidu regulas secinājumu attiecībā uz Turcijas importu.

(158)

Ņemot vērā to, ka pagaidu regulas datos par Turcijas importu bija būtiska acīmredzama kļūda, un ņemot vērā iepriekš izklāstītos atjauninātos datus, nekas neliecina, ka Turcijas imports, ievērojot tā cenas un tirgus daļu, var izjaukt cēloņsakarību starp attiecīgā ražojuma eksportu no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Jāpiebilst arī, ka Turcijas izcelsmes importa neiekļaušanu sūdzībā nevar uzskatīt par diskriminējošu, jo izmeklēšanas sākšanas laikā attiecībā uz importu no Turcijas nebija pietiekamu pierādījumu par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarību.

(159)

Taizemes importa tirgus daļa izmeklēšanas periodā nekad nav pārsniegusi 3,5 %.

(160)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ secināja, ka imports no citām trešām valstīm tik būtiski neietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli, lai izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(161)

Jaunas piezīmes par tirgus segmentiem netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 156. līdz 158. apsvērums.

(162)

Viena persona norādīja, ka kaitējums varētu būt radies, jo ilgstoši samazinājies pieprasījums pēc Savienībā ražotiem ražojumiem. Tomēr, kā jau paskaidrots pagaidu regulas 112. apsvērumā, izmeklēšanā neapstiprināja šādu tendenci.

(163)

Citas piezīmes par patēriņu un pieprasījumu netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 159. līdz 166. apsvērums.

(164)

Viena persona norādīja, ka Savienības vidējās eksporta cenas attiecīgajā periodā bija zemākas nekā vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū. Tas, iespējams, varēja ietekmēt Savienības ražošanas nozares spēju veikt jaunus ieguldījumus vai pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Pēc galīgās informācijas izpaušanas līdzīgs arguments tika iesniegts vēlreiz. Tomēr, kā jau minēts pagaidu regulas 169. apsvērumā, eksporta pārdošanas rezultāti nevar ietekmēt lielāko daļu kaitējuma rādītāju. Turklāt varētu apgalvot, ka šie pārdevumi bija veids, kā daļēji kompensēt kaitējumu Savienības tirgū. Turklāt, tā kā vidējās cenas tika aprēķinātas, dalot līdzīgā ražojuma pārdevumu kopējo vērtību ar šo pārdevumu kopējo apjomu, dažādo ražojumu pārdevumi Savienības tirgū salīdzinājumā ar eksporta pārdevumiem var izraisīt arī ievērojamas vidējo pārdošanas vērtību atšķirības kopumā. Visbeidzot šie eksporta pārdevumi bija mazāk nekā 37 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma, t. i., Savienības ražošanas nozares galvenais tirgus joprojām bija Savienības iekšzemes tirgus. Tāpēc tiek noraidīts arguments par to, ka šie eksporta pārdevumi kaitējuši Savienības ražošanas nozarei tādā mērā, ka tika izjaukta cēloņsakarību starp importu no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(165)

Jaunas piezīmes par Savienības ražošanas nozares eksportu netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 167. līdz 170. apsvērums.

(166)

Pēc pagaidu pasākumiem cita persona apgalvoja, ka importa kvotu atcelšana ir ietekmējusi Savienības ražotājus attiecīgajā periodā. Tomēr netika iesniegti jauni pierādījumi, kas varētu grozīt secinājumu pagaidu regulas 173. apsvērumā.

(167)

Jaunas pamatotas piezīmes par importa kvotu atcelšanu netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 171. līdz 173. apsvērums.

(168)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas vairākas personas apgalvoja, ka karteļa izmeklēšana, ko sākušas pagaidu regulas 175. apsvērumā minētās Vācijas iestādes, vai tajā pašā apsvērumā minētā soda nauda par to nebija pienācīgi ņemta vērā. Papildus tam, kas jau minēts pagaidu regulas 174. un 175. apvērumā, attiecībā uz šiem apgalvojumiem var sniegt šādu informāciju.

(169)

Karteļa izmeklēšana Vācijā vēl turpinās, un tajā izmeklē iespējamu cenu vienošanos laikposmā no 2005. gada jūlija līdz 2008. gada februārim. Tā kā Savienības ražotājiem ir piešķirta konfidencialitāte un ņemot vērā to, ka vēl nav publiski pieejami Vācijas izmeklēšanas galīgie rezultāti, nevar sniegt piezīmes par konkrētiem veiktās analīzes aspektiem. Tomēr var apstiprināt, ka šī izmeklēšana neskar nevienu no atlasītajiem Savienības ražotājiem. Izmeklēšanā tika secināts arī, ka prakse, kura tika izmeklēta, nav ietekmējusi mikroekonomiskos rādītājus un tikai pavisam maz (iespējams, ka nemaz) – makroekonomiskos rādītājus.

(170)

Attiecībā uz konstatējumiem par karteli sanitāro iekārtu jomā, jāatgādina, ka tika konstatēts, ka minētā cenu vienošanās bija spēkā no 1992. līdz 2004. gadam un tikai viens no ražotājiem, kuri tika sodīti ar soda naudu, darbojas arī galda piederumu un virtuves piederumu nozarē. Kartelis neietekmē minētā ražotāja sniegtos datus par stāvokli un kaitējumu, jo tika izmantoti vienīgi dati par šā eksportētāja galda piederumu un virtuves piederumu ražošanu, nevis konsolidētie dati. Tāpēc soda nauda, kas bija noteikta saistībā ar minēto karteli, neietekmēja ražotāja sniegtos datus. Turklāt jāatgādina, ka arī cenu vienošanās periods bija pirms attiecīgā perioda. Savienības ražotāju identitāte ir konfidenciāla, tāpēc nevar izpaust, vai šis uzņēmums ir iekļauts izlasē. Tomēr, ja izlasē iekļauts Savienības ražotājs savā grāmatvedības uzskaitē būtu norādījis tādus posteņus (piemēram, soda naudu par karteli), kas izkropļo un neļauj noteikt kaitējumu šīs izmeklēšanas vajadzībām, izmeklēšanas iestāde būtu tos nošķīrusi, lai netiktu izkropļoti attiecīgie kaitējuma faktori.

(171)

Tāpēc ar šo tiek noraidīti apgalvojumi par to, ka kaitējuma un cēloņsakarības analīzi ietekmē iepriekš minētās karteļa izmeklēšanas.

(172)

Viena ieinteresētā persona norādīja, ka bija noslēgtas nelikumīgas cenu un tirgus sadalījuma vienošanās starp Savienības ražotājiem, tomēr tā neiesniedza pierādījumus šim apgalvojumam, tāpēc tas tika noraidīts.

(173)

Jaunas piezīmes par praksi, kas vērsta pret konkurenci Savienības tirgū, netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 174. līdz 176. apsvērums.

(174)

Jaunas piezīmes par ražošanas metodēm netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 177. līdz 178. apsvērums.

(175)

Kāds importētājs pēc galīgās informācijas izpaušanas atkārtoti iesniedza līdzīgus apgalvojumus un minēja, ka atšķirībā no amatnieciskajām metodēm Ķīnas rūpnīcās Savienības ražotāji izmanto citādas ražošanas metodes. Tomēr netika iesniegti pamatoti argumenti, kas ļautu mainīt pagaidu regulas 178. apsvērumā minēto secinājumu, tāpēc apgalvojums tiek galīgi noraidīts.

(176)

Jaunas piezīmes par lietotu preču tirgiem netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 179. līdz 180. apsvērums.

(177)

Kāda persona norādīja, ka pagaidu regulas 183. apsvērumā ir iekļauta nepareiza situācijas analīze ekonomikas atveseļošanās laikposmā no 2010. līdz 2011. gadam un ka ekonomikas krīzes ietekme ir novērtēta pārāk zemu. Pēc galīgās informācijas izpaušanas šīs piezīmes tika atkārtotas. Tomēr apgalvojumi nebija pamatoti. Šajā sakarībā jāuzsver arī tas, ka norādītajā apsvērumā minēts, ka imports no ĶTR par dempinga cenām pastiprināja ekonomikas lejupslīdes ietekmi. Attiecībā uz ekonomikas krīzes ietekmi pagaidu regulas 184. apsvērumā ir skaidri teikts, ka ekonomikas krīze varēja veicināt Savienības ražošanas nozares rādītāju pasliktināšanos, taču tā nevarēja izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējumu radošo situāciju nozarē IP laikā.

(178)

Jaunas piezīmes par ekonomikas krīzi netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 181. līdz184. apsvērums.

(179)

Kopīgā dokumentā vairāki importētāji apgalvoja, ka nodarbinātības kritums bija normāla attīstība patēriņa preču nozarē. Tomēr šis apgalvojums netika pamatots. Turklāt, pat ja šāda tendence šajā nozarē bija normāla, tā nebūtu varējusi izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un būtisko darbavietu zudumu nozarē. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(180)

Kāda persona apgalvoja, ka atlikušie strukturālie trūkumi Savienības ražošanas nozarē saistībā ar esošo jaudas pārpalikumu, kā norādīts pagaidu regulas 3. tabulā, varēja izjaukt cēloņsakarību starp ĶTR importu par dempinga cenām un Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu. Lai gan Savienības ražošanas nozarē jau bija nestabila situācija attiecīgā perioda sākumā un tajā bija veikta pārstrukturēšana, attiecībā uz šo argumentu izmeklēšanā apstiprināja, ka Savienības ražošanas nozare bija konkurētspējīga un pienācīgi varēja apmierināt pieprasījumu visos tirgos. Par pagaidu regulas 3. tabulu jāpiebilst, ka ražošanas samazinājums ir jāskata saistībā ar spiedienu, ko radīja lielais importa apjoms par zemām cenām no ĶTR, jo Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms palika nemainīgs. Tāpēc šim apgalvojumam nevarēja piekrist.

(181)

Kāda persona uzskatīja, ka Komisija nav ņēmusi vērā visu pārējo kaitējumu radošo faktoru kumulatīvo ietekmi. Pēc galīgās informācijas izpaušanas šo apgalvojumu izteica vairākas personas. Tomēr, ņemot vērā izmeklēšanas rezultātus attiecībā uz dažādajiem citiem minētajiem faktoriem, nav iespējams, ka to kumulatīvā ietekme varēja izjaukt cēloņsakarību. Pārējo minēto faktoru ietekme lielākoties bija ļoti maza (vai tās nebija).

(182)

Kāda persona uzskatīja, ka izmeklēšanas iestāde nebija nošķīrusi vienlaicīgu darbību un cēloņsakarību. Taču šajā sakarībā sniegtais pamatojums nebūt nebija pārliecinošs, tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(183)

Jaunas piezīmes par citiem faktoriem netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 185.līdz 190. apsvērums.

(184)

Jaunas piezīmes netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 191. apsvērums.

(185)

Par pagaidu regulas 192. apsvērumu netika saņemtas piezīmes, tāpēc minētais apsvērums ar šo tiek apstiprināts.

(186)

Kāds Polijas ražotājs, kas nebija iesniedzis sūdzību, atzinīgi novērtēja pasākumus, savukārt tāds pats ražotājs Apvienotajā Karalistē, kurš bija ieinteresēts attiecīgā ražojuma importā, iebilda pret tiem. Otrā persona uzskata, ka maksājumi negatīvi ietekmē tos ražotājus, kas papildina ražojumu sortimentu ar importu no ĶTR un ir pielāgojušies globalizācijai, izmantojot uzņēmējdarbības modeli, kurā darbu, kam ir liela pievienotā vērtība, veic Savienībā. Turklāt patērētāji retāk vēlēsies iegādāties šo uzņēmēju ražojumus, jo viņi vairs nespēs nodrošināt pilnīgu ražojumu sortimentu.

(187)

Attiecībā uz otrās personas apgalvojumu tika pārbaudīta situācija minētajā uzņēmumā. Tika konstatēts, ka galda piederumu imports no Ķīnas veido nelielu daļu no importa kopapjoma. Tomēr uzņēmums apgalvoja, ka šis imports tam ir svarīgs, lai gan sīkāk neprecizēja. Uzņēmums nesniedza nekādu skaitlisku informāciju par savu produkciju. Saskaņā ar finanšu pārskatiem uzņēmuma 2011. gada peļņa pirms nodokļiem attiecībā pret kopējo apgrozījumu bija vairāk nekā 10 %, un tā lielākoties bija gūta tirgos ārpus ES (nav sniegti rādītāji par attiecīgo ražojumu). Ņemot to vērā, nevar prognozēt, ka pasākumu noteikšana apdraud šā uzņēmuma dzīvotspēju. Attiecībā uz apgalvojumu, ka arī daudzi citi uzņēmumi sastopas ar grūtībām, kas izriet no pasākumiem, netika sniegti konkrēti pierādījumi. Turklāt saskaņā ar atbildēm, kas tika saņemtas pirms procedūras sākšanas, un pēc tam saņemtajiem dokumentiem, nekas neliecina par to, ka ievērojams skaits uzņēmumu ir šādā situācijā.

(188)

Maksājumu ietekme uz Savienības ražošanas nozares ražošanas darbībām būtu pozitīva. Faktiski pēc pagaidu antidempinga maksājumu noteikšanas tiek sniegta informācija par vairākām pozitīvām pārmaiņām šajā sakarā.

(189)

Iepriekšminētās pozitīvās pārmaiņas apstiprina sūdzības iesniedzēju apgalvojumu, ka Savienības ražošanas apjomu var ievērojami palielināt ļoti īsā laikā, izmantojot jau pieejamās iekārtas, mehānismus un darbaspēku, turklāt ilgtermiņā būtu iespējams lielāks kāpums. Tāpēc negodīgās cenu prakses novēršana tirgū tiem būtu ieguvums, jo, pateicoties jaunam cenu līmenim, būtu izdevīgāk ražot vairāk ražojumu Savienībā vai nu tie būtu lieli, vai mazi pasūtījumi, īpaša dizaina ražojumi vai plaša patēriņa preces bez preču zīmes. Tā rezultātā izveidotos jaunas darbavietas, kurās nepieciešamas dažādas prasmes, un tādējādi samazinātos bezdarbs.

(190)

Nav pamatots apgalvojums par to, ka nav iespējams piedāvāt pilnīgu ražojumu sortimentu, jo patērētājiem ir nepieciešams mainīgs ražojumu sortiments un vairāki piegādes avoti.

(191)

Citas piezīmes par Savienības ražošanas nozares interesēm netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 193. līdz 198. apsvērums.

(192)

Divi lielākie izlasē iekļautie importētāji apstrīdēja to, ka tie neesot pietiekami sadarbojušies attiecībā uz pilnīgas informācijas sniegšanu par rentabilitāti un starpību starp iegādes un tālākpārdošanas cenām nesaistītiem pircējiem, savukārt viena no personām apstrīdēja to, ka esot liegusi piekļuvi grāmatvedībai, un apgalvoja, ka nekas nebūtu mainījies, ja piekļuve netiktu liegta. Personas apgalvoja, lai to lielums un uzņēmējdarbības modelis nav ļāvis sniegt tik sīkus datus, kā prasīts. Galīgajā posmā tiek apstiprināts, ka viena no personām atkal liegusi piekļuvi sava importētāja grāmatvedībai un ka neviena no tām, lai gan centušās, taču nav varējušas iesniegt tādus pilnīgus un izmantojamus rentabilitātes datus un informāciju par starpību starp iegādes un tālākpārdošanas cenām nesaistītiem klientiem, kurus iestādes būtu varējušas izmantot, analizējot nesaistīto importētāju situāciju. Ierobežotā informācija, ko abi uzņēmumi sniedza par iegādes un tālākpārdošanas cenām, lai gan nepārliecinoša, tomēr pilnībā atbilda informācijai par vispārējiem uzcenojumiem, kas apkopota pagaidu regulas 202. apsvērumā.

(193)

Pagaidu regulas 203. apsvērumā ieinteresētās personas bija aicinātas iesniegt papildu, izsmeļošu un pārbaudāmu informāciju, lai sīkāk analizētu pasākumu ietekmi uz piegādes ķēdi.

(194)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas jaunas atbildes uz importētāju anketas jautājumiem nosūtīja divi nesaistīti importētāji. Turklāt piezīmes par Savienības interesēm tika saņemtas no citiem neiekļautiem importētājiem, Eiropas un starptautiskās tirdzniecības apvienības (Ārvalstu tirdzniecības apvienība), Zviedrijas importētāju apvienības, vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem (Svensk Handel), CCCLA un Savienības ražotāja, kurš ir ieinteresēts importā. Nevienā no šiem dokumentiem nebija pārliecinošu datu par pasākumu ietekmi uz piegādes ķēdi.

(195)

Viena persona apgalvoja, lai nodarbinātības rādītājs pakārtotajā nozarē, kuru ietekmēja maksājumi, ir novērtēts par zemu, ņemot vērā Eurostat statistiku, kas liecina, ka tirdzniecības uzņēmumos ir nodarbināti vairāk cilvēku (33 miljoni), nekā ražošanas uzņēmumos (31 miljons). Tomēr iesniegtie rādītāji attiecas uz importa un ražošanas nozari kopumā un tos nevar izmantot šīs izmeklēšanas vajadzībām.

(196)

Kopīgā dokumentā vairāki importētāji apgalvoja, ka pieci izlasē iekļautie importētāji saistībā ar attiecīgo ražojumu nodarbināja vairāk nekā 10 000 darbinieku, nevis 350 darbinieku, kā minēts pagaidu regulas 200. apsvērumā. Dati tika vēlreiz pārbaudīti. Jāuzsver, ka importētāju interešu analīzē ir ņemts vērā to darbavietu skaits, kuras ir saistītas ar attiecīgā ražojuma importu un tālākpārdošanu, tostarp atbalsta funkcijas. Šajos datos, protams, nebūtu jāiekļauj darbavietas, kas saistītas ar citām darbībām, piemēram, vairumtirdzniecība vai mazumtirdzniecība. Jāatgādina, ka iepriekšējā procedūras posmā 14 importētāju grupa lēsa, ka attiecīgo saistīto darbavietu skaits importētāju līmenī kopumā ir 7 000. Šis skaitlis šķiet saprātīgi lēsts, pamatojoties uz izlasē iekļauto importētāju situācijas ekstrapolāciju, ciktāl varēja izmantot viņu datus.

(197)

Vairākas personas sūdzējās par lielo bruto starpību, kas minēta pagaidu regulas 202. apsvērumā, apgalvojot, ka tā ir maldinoša. Tomēr izmeklēšana liecina, ka lielākā daļa importētāju, kuri atbildēja uz importētāju atlases jautājumiem, ziņoja, ka bruto starpība starp iegādes un tālākpārdošanas cenu svārstās no 50 % līdz 200 %, un atlasītie importētāji bija līdzīgā situācijā. Turklāt pēc pagaidu informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzēji iesniedza vairākus piemērus, kas pamato pagaidu regulas 202. apsvērumā minētajā publikācijā sniegto informāciju, t. i., apstiprina attiecīgā ražojuma importa cenas attiecību pret mazumtirdzniecības cenu.

(198)

Kāds Apvienotās Karalistes ražotājs, kas ir ieinteresēts importā, paskaidroja, ka minētās starpības ir vajadzīgas, lai segtu konkrētas izmaksas, kas radušās Savienībā. Netika sniegti dati, kas ļautu aprēķināt minētās starpības uz apgrozījuma pamata.

(199)

Tā kā tikai no trim izlasē iekļautajiem importētājiem varēja saņemt un pārbaudīt noderīgus peļņas datus saistībā ar attiecīgā ražojuma importu un šie trīs importētāji tikai apmēram 3 % no attiecīgā ražojuma importa, attiecīgo vidējo svērto peļņu neatzina par pārliecinošu un līdz ar to neminēja pagaidu regulā. Tomēr jāatgādina, ka šī vidējā svērtā peļņa bija pietiekama (no 6 % līdz 10 %; diapazons ir norādīts konfidencialitātes labad).

(200)

Kāds importētājs apgalvoja, ka Savienībā nav pieejams pietiekams krāsotas akmensmasas keramikas produkcijas apjoms un ka tam nebija citas izvēles, kā vien importēt no ĶTR. Tas pats apgalvojums tika iesniegts pēc informācijas izpaušanas. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka krāsotu akmensmasas keramiku var iepirkt no vairākiem avotiem, tostarp Savienības ražotājiem. Turklāt Savienības ražotājiem ir pietiekama ražošanas jauda, lai pārdotu vairāk Savienības tirgū.

(201)

Informācija, kas apkopota izmeklēšanas laikā, neļāva pareizi kvantitatīvi noteikt to, cik lielā mērā importētāji spētu pārnest iepirkuma cenu pieaugumus, kuri rastos saistībā ar ierosinātajiem maksājumiem. Tomēr, ja importam no ĶTR tiktu piemērots galīgais antidempinga maksājums un ņemot vērā informāciju par bruto un neto starpībām, nekas neliecina, ka importētāju uzņēmējdarbība ir apdraudēta. Kāds importētājs arī apgalvoja, ka netiktu nelabvēlīgi ietekmēti nozīmīgi tirgus dalībnieki un importētāji, kuru pamatdarbība nav keramikas galda piederumi un virtuves piederumi.

(202)

Tāpēc tiek secināts, ka pasākumu noteikšanai ierosinātajos līmeņos kopumā nav būtiskas negatīvas ietekmes uz nesaistīto attiecīgā ražojuma importētāju situāciju.

(203)

Jaunas papildu piezīmes par nesaistīto importētāju interesēm netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 199. līdz 211. apsvērums.

(204)

Papildus aicinājumam pagaidu regulas 203. apsvērumā Komisija dienā, kad tika publicēti pagaidu pasākumi, tieši sazinājās ar tai zināmiem mazumtirgotājiem un mazumtirgotāju apvienībām, importētājiem, kuri, iespējams, darbojās mazumtirdzniecībā, un arī dizaineriem un aicināja tos aizpildīt attiecīgās anketas. Daži saņēmēji, kuri sākotnēji apgalvoja, ka esot mazumtirgotāji, atbildēja, ka izmeklēšana uz viņiem neattiecas, jo tie nenodarbojas ar šo uzņēmējdarbību. Komisija saņēma septiņas jaunas atbildes uz mazumtirgotāju anketām. Šie septiņi mazumtirgotāji IP veidoja 1 % no importa no ĶTR. Lielākā daļa atbilžu daudzējādi bija nepilnīgas, tomēr tās pēc iespējas tika analizētas. Atbildes netika saņemtas uz dizaineru anketas jautājumiem.

(205)

Šādi iegūtā informācija būtībā nesniedza tādus jaunus pierādījumus par citu ekonomikas nozaru interesēm, kas varētu mainīt secinājumu pagaidu regulas 217. apsvērumā.

(206)

Pēc pagaidu pasākumu publicēšanas informācija par Savienības interesēm attiecībā uz citām ekonomikas nozarēm tika saņemta gan no izlasē iekļautajiem, gan neiekļautajiem importētājiem (tostarp Polijas importētāja, kas darbojas reklāmas preču nozarē), Eiropas un starptautiskās tirdzniecības apvienības (Ārvalstu tirdzniecības apvienība), Zviedrijas importētāju apvienības, vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem (Svensk Handel), vairākiem mazumtirgotājiem, CCCLA un astoņiem kafijas grauzdēšanas uzņēmumiem (septiņi no tiem atrodas Itālijā, savukārt viena uzņēmuma galvenā mītne atrodas Austrijā).

(207)

Grauzdēšanas uzņēmumi apgalvoja, ka, ņemot vērā ļoti mazo tādu Savienības ražotāju skaitu, kuri apkalpo viņu tirgu (ne vairāk kā pieci), no kuriem lielākā daļa tieši vai ar māsas uzņēmumu starpniecību importē preces no ĶTR, un ņemot vērā ļoti lielo kafijas grauzdēšanas uzņēmumu skaitu (1500–3000), pasākumi pagaidu posmā ierosinātajā līmenī varētu neļaut viņiem iepirkt tieši tādas pašas preces arī turpmāk. Šo apgalvojumu nevar pieņemt. Pirmkārt, galīgie pasākumi ir zemākā līmenī, nekā pagaidu pasākumi. Otrkārt, izmeklēšanā konstatēja, ka Savienības ražotāji varētu vēl vairāk izmantot savu ražošanas potenciālu un turpināt apmierināt kafijas grauzdēšanas nozares vajadzības, ja tiktu novērsts kaitējums, ko rada imports par dempinga cenām no ĶTR. Ņemot vērā Savienības ražotāju lielo skaitu, ir ļoti iespējams, ka ir vairāk par pieciem tādiem Savienības ražotājiem, kas varētu izpildīt kafijas grauzdēšanas uzņēmumu pasūtījumus.

(208)

Kafijas grauzdēšanas uzņēmumi apgalvoja, ka antidempinga pasākumi negatīvi ietekmētu viņu eksportu, jo tie zaudētu konkurētspēju un būtu jārēķinās ar iespējamiem Ķīnas iestāžu pretpasākumiem. Tomēr nekas neliecina, ka noteikto pasākumu līmenis izraisītu konkurētspējas kritumu, ņemot vērā to, ka citi PTO dalībnieki arī ir noteikuši antidempinga pasākumus, kuri ietekmē šāda veida ražojumus. Apgalvojums par pretpasākumiem arī atzīts par nepamatotu.

(209)

Kafijas grauzdēšanas uzņēmumi apgalvoja, ka antidempinga pasākumi neizbēgami izraisītu viņu uzņēmējdarbības samazināšanos, pārdošanas apjoma kritumu, kafijas cenas vispārēju kāpumu HORECA uzņēmumos (viesnīcas, restorāni un sabiedriskā ēdināšana) un produktu un pakalpojumu kvalitātes kritumu. Tas viss, iespējams, apdraud daudz tiešo un netiešo darbavietu. Tomēr šie apgalvojumi nav pamatoti, ņemot vērā kafijas grauzdēšanas uzņēmumu pamatdarbību un secinājumus attiecībā uz pasākumu ietekmi uz piegādes ķēdi. Tiek arī atgādināts, ka to kopējo darbavietu skaitu, kuras saistītas ar kafijas grauzdēšanas uzņēmumu darbību visā pasaulē, nevar uzskatīt par atbilstīgu tādu darbavietu skaita aprēķina pamatu, kuras varētu būt apdraudētas, ja tiktu noteikti antidempinga pasākumi.

(210)

Divi mazumtirgotāji apgalvoja, ka Savienībā neražo pietiekami daudz new bone china un bone china kvalitātes porcelāna un ka tiem nav citas alternatīvas kā vien importēt no ĶTR. Pēc informācijas izpaušanas to pašu apgalvojumu izteica importētāju apvienība. Vispirms un kopumā jānorāda, ka antidempinga pasākumu mērķis ir atjaunot godīgu tirdzniecību, nevis apturēt importu. Šajā gadījumā pasākumu līmeni nevar uzskatīt par pārāk augstu. Otrkārt, izmeklēšanā tika konstatēts, ka šos ražojumus var iepirkt no vairākiem avotiem, tostarp Savienības ražotājiem. Visbeidzot Savienības ražotājiem ir ražošanas jauda, kas ļautu tiem vairāk pārdot Savienības tirgū un vēl vairāk izmantot potenciālu, ja tiktu noteikti galīgie antidempinga pasākumi.

(211)

Viens mazumtirgotājs apgalvoja, ka pasākumi varētu negatīvi ietekmēt konkrētas preces, kas paredzētas tūrisma tirgum. Tomēr nebija informācijas, kas varētu pamatot šo apgalvojumu. Arī attiecīgo preču nozīme nozarē ir neliela.

(212)

Kāds importētājs un vairumtirgotājs apgalvoja, ka pasākumu noteikšana izraisītu dažu nozīmīgu dalībnieku vertikālu tirgus konsolidāciju. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo tirgus dalībnieku skaitu, īstermiņa un vidēja termiņa perspektīvā tas būtu maz ticams.

(213)

Papildus aspektiem, kuri jau aplūkoti pagaidu regulā, jānorāda, ka vairākas personas uzskatīja, ka nav pietiekami ņemtas vērā mazo uzņēmumu, piemēram, mazumtirgotāju, izplatītāju un uzņēmumu, kas darbojas reklāmas priekšmetu jomā, intereses. Pēc galīgās informācijas izpaušanas šo apgalvojumu atkārtoti iesniedza vairākas personas. Jāatzīst, ka kopumā mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi varētu būtu neaizsargātāki pret cenu paaugstinājumiem, kas rastos antidempinga maksājumu dēļ. Tomēr nav pierādījumu, ka noteiktajam pasākumu līmenim būs ievērojama negatīva ietekme uz citiem ekonomikas dalībniekiem, kas uzskatāmi par MVU. Tāpēc šī prasība tiek galīgi noraidīta.

(214)

Papildu piezīmes par citu ekonomikas nozaru interesēm netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 212. līdz 217. apsvērums.

(215)

Lai gan Komisija sazinājās ar personām, kas tieši pārstāv galapatērētāju, piemēram, patērētāju apvienību, intereses, tās neiesniedza piezīmes.

(216)

Vairākas personas apstrīdēja pagaidu regulas 222. apsvērumā minēto secinājumu par augstākām cenām. Pēc galīgās informācijas izpaušanas tika pausti līdzīgi apgalvojumi.

(217)

Maz ticamā gadījumā, ka maksājums tiek iekļauts izmaksās un to pilnībā sedz patērētāji, un pieņemot, ka saglabājas tādi paši importa apjomi un cenas, antidempinga maksājumi izraisītās papildu izmaksas uz mājsaimniecību gadā būtu mazākas par EUR 1. Šāds aprēķins ir balstīts uz IP importa apjomiem un vērtībām, ierosināto maksājumu līmeni un mājsaimniecību skaitu Savienībā.

(218)

Šādu ietekmi nevar uzskatīt par pietiekamu, lai tā atsvērtu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, proti, tiktu ierobežots kaitējums, ko radījis imports par dempinga cenām no ĶTR.

(219)

Kāda persona apgalvoja, ka pasākumi varētu izraisīt lētāku galda piederumu nepietiekamību. Pēc galīgās informācijas izpaušanas apgalvojums tika atkārtots. Tomēr šis apgalvojums nav pamatots, jo, kā teikts pagaidu regulas 157. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare apgādā visus tirgus (tostarp arī lētāku galda piederumu tirgu).

(220)

Papildu piezīmes par patērētāju (mājsaimniecību) interesēm netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 218. līdz 226. apsvērums.

(221)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulā iekļautais novērtējums.

(222)

Tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 227. līdz 229. apsvērums.

(223)

Tika apgalvots, ka peļņas starpība, ko izmantoja, lai aprēķinātu maksājuma apmēru, kas nepieciešams, lai novērstu kaitējošā dempinga ietekmi, bijusi pārāk augsta. Šis apgalvojums tika noraidīts, kā paskaidrots iepriekš 4.5.3.3. sadaļā.

(224)

Vairākas personas apšaubīja mērķa peļņu, kas tika izmantota kaitējuma starpības aprēķinā. Šīs piezīmes ir aplūkotas iepriekš 135. līdz 142. apsvērumā. Pamatojoties uz minēto piezīmju analīzi, tiek secināts, ka būtu jāsaglabā mērķa peļņa 6 % apmērā.

(225)

Citas piezīmes par kaitējuma novēršanas līmeni netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināta pagaidu regulas 230. līdz 234. apsvērumā aprakstītā metodoloģija.

(226)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu attiecīgā ražojuma importam būtu jāpiemēro galīgie antidempinga maksājumi zemākās dempinga un kaitējuma novēršanas starpības līmenī saskaņā ar “mazākā maksājuma” noteikumu. Tādējādi visas maksājuma likmes būtu jānosaka dempinga starpību līmenī.

(227)

Nelielā korekcija, kas minēta iepriekš 115. un 132. apsvērumā, nozīmē, ka tika pārskatītas cenu samazinājuma starpības, kas ietekmēja turpmāk norādītās kaitējuma starpības. Ierosinātie galīgie antidempinga maksājumi ir šādi.

(228)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo stāvokli, kas izmeklēšanas laikā konstatēts saistībā ar šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi to ĶTR izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi un tāpēc arī konkrēti minētie tiesību subjekti. Šīs likmes neattiecas ne uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko ražojis cits uzņēmums, kura nosaukums konkrēti nav minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ne uz tiesību subjektiem, kas saistīti ar konkrēti minētajiem, un uz šiem citiem uzņēmumiem attiecas maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(229)

Lai iespējami mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu. Īpašie pasākumi ietver to, ka dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs rēķins, kurš atbilst šīs regulas II pielikumā izklāstītajām prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem eksportētājiem.

(230)

Ja uzņēmumam, kam piemēro turpmāk norādītās mazākās individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šā palielinājuma dēļ var uzskatīt, ka notikušas tirdzniecības modeļa pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu, kas vērsta pret pasākumu apiešanu. Minētajā izmeklēšanā inter alia var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājuma likmes un pēc tam noteikt attiecīgo valsts mēroga maksājumu.

(231)

Ikviena prasība piemērot individuālu antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunas ražotnes vai pārdošanas struktūras izveides) nekavējoties būtu jāadresē Komisijai (11) kopā ar visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām tādām pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam un kas, piemēram, saistītas ar minēto nosaukuma maiņu vai pārmaiņām ražošanas un pārdošanas struktūrās. Tad vajadzības gadījumā šī regula tiks attiecīgi grozīta, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālās maksājuma likmes.

(232)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājuma pareizu piemērošanu, valsts mēroga maksājuma līmenis būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri IP laikā ražojumu neeksportēja uz Savienību.

(233)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret jaunajiem eksportētājiem un šīs regulas I pielikumā minētajiem uzņēmumiem, kas izmeklēšanas periodā sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, būtu jāiekļauj noteikums, ka šiem uzņēmumiem piemērojamā vidējā svērtā maksājuma likme jāpiemēro arī visiem jaunajiem eksportētājiem, jo pretējā gadījumā tiem saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu būtu tiesības uz pārskatīšanu.

(234)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika plānots ieteikt galīgā antidempinga maksājuma noteikšanu ĶTR izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importam un to summu galīgo iekasēšanu, kuras nodrošinātas ar pagaidu maksājumu (“galīgās informācijas izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju.

(235)

Piezīmes, ko bija iesniegušas ieinteresētās personas, tika izskatītas un vajadzības gadījumā ņemtas vērā.

(236)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības apmēru un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, tiek uzskatīts, ka galīgi jāiekasē summas, kuras nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, ievērojot noteiktā galīgā maksājuma apmēru,

a)

izmeklēšanas periodā (no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim) tas nav eksportējis uz Savienību 1. panta 1. punktā aprakstīto ražojumu;

b)

tas nav saistīts ne ar vienu eksportētāju vai ražotāju ĶTR, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie antidempinga pasākumi; un

c)

tas faktiski ir eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu pēc izmeklēšanas perioda, kas ņemts vērā, nosakot pasākumus, vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu.