25.4.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/1

(1)

Riska kapitāls nodrošina finansējumu uzņēmumiem, kuri parasti ir ļoti mazi, atrodas savas korporatīvās pastāvēšanas sākumposmā un kuriem ir spēcīgs izaugsmes un paplašināšanās potenciāls. Turklāt riska kapitāla fondi nodrošina uzņēmumiem vērtīgu kompetenci un zināšanas, uzņēmējdarbības kontaktus, zīmola vērtību un stratēģiskas konsultācijas. Sniedzot finansējumu un konsultācijas šiem uzņēmumiem, riska kapitāla fondi veicina ekonomisko izaugsmi, palīdz radīt darbavietas un piesaistīt kapitālu, sekmē inovatīvu uzņēmumu dibināšanu un paplašināšanos, palielina to ieguldījumu pētniecībā un izstrādē un veicina uzņēmējdarbību, inovāciju un konkurētspēju saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020”, kas izklāstīta Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (“Eiropa 2020”), mērķiem un saistībā ar dalībvalstu ilgtermiņa uzdevumiem, kas noteikti, piemēram, Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēmas 2012. gada marta ziņojumā “Vispārējās tendences 2030. gadam – pilsoņi saistītā un policentriskā pasaulē”.

(2)

Ieviešot vienotus noteikumus Savienībā, ir jāizveido kopējs regulējums par to, kā kvalificēti riska kapitāla fondi lieto nosaukumu EuVECA, īpaši attiecībā uz fondu, kas darbojas ar šo nosaukumu, portfeļa sastāvu, tiesīgajiem ieguldījumu saņēmējiem, ieguldījumu instrumentiem, kurus tie var izmantot, un ieguldītāju kategorijām, kas ir tiesīgas ieguldīt šādos fondos. Bez šāda kopēja regulējuma pastāv risks, ka dalībvalstis piemēros atšķirīgus pasākumus valstu mērogā, kas tiešā veidā nelabvēlīgi ietekmēs un radīs šķēršļus pienācīgai iekšējā tirgus darbībai, jo riska kapitāla fondiem, kas vēlas darboties visā Savienībā, katrā dalībvalstī tiktu piemēroti atšķirīgi noteikumi. Turklāt atšķirīgas kvalitātes prasības attiecībā uz portfeļa sastāvu, ieguldījumu saņēmējiem un tiesīgajiem ieguldītājiem varētu radīt dažādus ieguldītāju aizsardzības līmeņus un raisīt neizpratni attiecībā uz ieguldījumu piedāvājumu, kas saistīts ar kvalificētiem riska kapitāla fondiem. Turklāt ieguldītājiem būtu jāvar salīdzināt dažādu kvalificētu riska kapitāla fondu ieguldījumu piedāvājumus. Jānovērš būtiski šķēršļi kvalificētu riska kapitāla fondu pārrobežu finansējuma piesaistīšanai, jāizvairās no konkurences izkropļošanas starp šiem fondiem un jebkādiem citiem iespējamiem šķēršļiem tirdzniecībai un būtiskiem konkurences kropļojumiem nākotnē. Attiecīgi šīs regulas atbilstošais juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants, kā tas ir interpretēts saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru.

(3)

Jāpieņem regula, ar kuru izveido vienotus Eiropas kvalificētiem riska kapitāla fondiem piemērojamus noteikumus un nosaka atbilstošas prasības visās dalībvalstīs to pārvaldniekiem, kas vēlas piesaistīt kapitālu visā Savienībā, izmantojot nosaukumu EuVECA. Šīm prasībām būtu jānodrošina to ieguldītāju pārliecība, kas vēlas ieguldīt riska kapitāla fondos.

(4)

Regulas formā nosakot kvalitātes prasības nosaukuma EuVECA izmantošanai, tiek nodrošināts, ka šīs prasības ir tieši piemērojamas to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas piesaista līdzekļus, izmantojot šo nosaukumu. Tas arī nodrošinās vienādus nosacījumus nosaukuma izmantošanai, novēršot situāciju, ka valstis izveidotu atšķirīgas prasības, transponējot direktīvu. To kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas izmanto šo nosaukumu, būtu jāievēro vienādi noteikumi visā Savienībā, un tas uzlabos arī ieguldītāju pārliecību. Šī regula arī samazina regulējuma sarežģītību un pārvaldnieka izmaksas, kas rodas, lai nodrošinātu atbilstību nereti atšķirīgiem valstu noteikumiem, ar ko reglamentē šādu fondu darbību, jo īpaši tiem pārvaldniekiem, kas vēlas piesaistīt kapitālu pāri robežām. Tā arī veicina konkurences izkropļojumu novēršanu.

(5)

Kā norādīts Komisijas 2011. gada 7. decembra paziņojumā ar nosaukumu “Rīcības plāns, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam”, Komisija 2012. gadā gatavojās pabeigt pētījumu par pārrobežu riska kapitāla ieguldījumu nodokļu šķēršļiem ar mērķi 2013. gadā piedāvāt risinājumus šo šķēršļu novēršanai, vienlaikus nepieļaujot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu.

(6)

Būtu jāparedz iespēja kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldīt ārēji vai iekšēji. Ja kvalificētu riska kapitāla fondu pārvalda iekšēji, tad fonds ir arī pārvaldnieks un tāpēc tam būtu jāievēro visas šajā regulā pārvaldniekiem izvirzītās prasības, kā arī jābūt attiecīgi reģistrētam saskaņā ar šo regulu. Tomēr iekšēji pārvaldītam riska kapitāla fondam, nebūtu jāļauj ārēji pārvaldīt citus kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus vai pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus (PVKIU).

(7)

Lai skaidrāk noteiktu attiecības starp šo regulu un citiem noteikumiem par kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un to pārvaldniekiem, jānosaka, ka šo regulu piemēro tikai to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas nav PVKIU, kuriem piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (4), un kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un reģistrēti izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (5), ar noteikumu, ka šie pārvaldnieki pārvalda kvalificētu riska kapitāla fondu portfeļus. Tomēr kvalificētu riska kapitāla fondu ārējiem pārvaldniekiem, kuri ir reģistrēti saskaņā ar šo regulu, arī būtu jāļauj pārvaldīt PVKIU, ja ir saņemta Direktīvā 2009/65/EK minētā atļauja.

(8)

Turklāt šo regulu piemēro tikai pārvaldniekiem, kas pārvalda tādus kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kuru pārvaldītie aktīvi kopā nepārsniedz Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto robežvērtību. Robežvērtības aprēķināšana šīs regulas mērķiem ir tāda pati kā Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā robežvērtības aprēķināšana.

(9)

Tomēr riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, kuri reģistrēti saskaņā ar šo regulu un kuru kopējie aktīvi pēc tam pārsniedz Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto robežvērtību, un kuriem tādēļ jāsaņem atļauja no savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu, būtu jāatļauj turpināt izmantot nosaukumu EuVECA saistībā ar kvalificētu riska kapitāla fondu tirdzniecību Savienībā ar noteikumu, ka tie pilda minētās direktīvas prasības un visu laiku turpina pildīt konkrētas prasības, kas šajā regulā noteiktas nosaukuma EuVECA izmantošanai. Tas attiecas gan uz esošajiem kvalificētiem riska kapitāla fondiem, gan kvalificētiem riska kapitāla fondiem, kuri dibināti pēc robežvērtības pārsniegšanas.

(10)

Ja kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldnieki nevēlas izmantot nosaukumu EuVECA, šo regulu nepiemēro. Šādos gadījumos turpina piemērot pastāvošos valstu noteikumus un vispārīgos Savienības noteikumus.

(11)

Ar šo regulu būtu jāizveido vienoti noteikumi attiecībā uz kvalificētu riska kapitāla fondu raksturu, jo īpaši attiecībā uz kvalificētiem portfeļuzņēmumiem, kuros kvalificētiem riska kapitāla fondiem ir atļauts ieguldīt, un izmantojamajiem ieguldījumu instrumentiem. Tas ir nepieciešams, lai kvalificētu riska kapitāla fondu varētu skaidri nodalīt no alternatīvo ieguldījumu fondiem, kas izmanto citas, mazāk specializētas ieguldījumu stratēģijas, piemēram, izpirkšanu vai spekulatīvus ieguldījumus nekustamajā īpašumā, ko nav paredzēts veicināt ar šo regulu.

(12)

Saskaņā ar mērķi precīzi apzināt kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kuriem būs piemērojama šī regula, un lai nodrošinātu, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta kapitāla piešķiršanai maziem uzņēmumiem to korporatīvās pastāvēšanas sākumposmā, par kvalificētiem riska kapitāla fondiem būtu jāuzskata tādi fondi, kas paredz šādos uzņēmumos ieguldīt vismaz 70 % no to kopējām kapitāla iemaksām un neatsaucami iemaksājamā kapitāla. Kvalificētiem riska kapitāla fondiem nebūtu jāļauj ieguldīt vairāk nekā 30 % no to kopējām kapitāla iemaksām un neatsaucami iemaksājamā kapitāla aktīvos, kas nav kvalificēti ieguldījumi. Tas nozīmē, ka 30 % robežvērtībai vienmēr vajadzētu būt par maksimālo robežvērtību nekvalificētiem ieguldījumiem, savukārt 70 % robežvērtība būtu jārezervē kvalificētiem ieguldījumiem visā kvalificēta riska kapitāla fonda pastāvēšanas laikā. Šīs robežvērtības būtu jāaprēķina, pamatojoties uz summu, kas ieguldāma pēc tam, kad ir atskaitītas visas attiecīgās izmaksas un ieguldījumi skaidrā naudā un tās ekvivalentos. Ar šo regulu būtu detalizēti jānosaka, kā aprēķināmas minētās ieguldījumu robežvērtības.

(13)

Šīs regulas mērķis ir sekmēt izaugsmi un inovāciju mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU) Savienībā. Ieguldījumi trešās valstīs dibinātos kvalificētos portfeļuzņēmumos var piesaistīt vairāk kapitāla kvalificētiem riska kapitāla fondiem un tāpēc nākt par labu Savienības MVU. Tomēr šai regulai nekādā ziņā nebūtu jāsniedz priekšrocības ieguldījumiem, kas veikti tādās trešās valstīs dibinātos portfeļuzņēmumos, kurās nav reglamentēta pienācīga sadarbība starp kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieka izcelsmes valsts kompetentajām iestādēm un citām dalībvalstīm, kurās paredzēts tirgot kvalificēta riska kapitāla fonda daļas vai akcijas, vai arī nepastāv efektīva informācijas apmaiņa nodokļu jomā.

(14)

Lai saskaņā ar šīs regulas noteikumiem kvalificēta riska kapitāla fondi varētu izmantot nosaukumu EuVECA, tiem, pirmkārt, vajadzētu būt dibinātiem Savienībā. Divu gadu laikā pēc šīs regulas piemērošanas sākuma datuma Komisijai, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot Komisijas ieteikumu par pasākumiem nolūkā mudināt trešās valstis piemērot labas pārvaldības standartu minimumu nodokļu jautājumos, būtu jāpārskata nosaukuma EuVECA lietošanas ierobežojumi, ar kuriem šo nosaukumu drīkst lietot tikai Savienībā dibināti fondi.

(15)

Kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldniekiem būtu jāspēj piesaistīt papildu kapitāla saistības šā fonda pastāvēšanas laikā. Šādas papildu kapitāla iemaksas kvalificēta riska kapitāla fonda pastāvēšanas laikā būtu jāņem vērā, apsverot nākamos ieguldījumus aktīvos, kas nav atzīstami par kvalificētiem ieguldījumiem. Papildu kapitāla saistības būtu pieļaujamas saskaņā ar kvalificētā riska kapitāla fonda noteikumos vai dibināšanas dokumentos paredzētajiem kritērijiem un nosacījumiem.

(16)

Kvalificētiem ieguldījumiem vajadzētu būt kapitāla vai kvazikapitāla instrumentu formā. Kvazikapitāla instrumentu vidū ir tāds finansēšanas instruments, kurš apvieno kapitālu un parādu, kura ienākumi ir saistīti ar kvalificētā portfeļuzņēmuma peļņu vai zaudējumiem un kurā saistību nepildīšanas gadījumā netiek pilnībā nodrošināta instrumenta atmaksāšana. Šādi instrumenti ietver dažādus finansēšanas instrumentus, piemēram, subordinētos aizdevumus, kapitāldaļas bez balsstiesībām, līdzdalības aizdevumus, tiesības piedalīties peļņas sadalē, konvertējamās obligācijas un obligācijas ar garantijas iespējas līgumiem. Būtu pieļaujams iespējams papildinājums, bet ne aizstājējs, kapitāla un kvazikapitāla instrumentiem un nodrošinātiem vai nenodrošinātiem aizdevumiem, piemēram, pārejas laika finansējums, ko kvalificēts riska kapitāla fonds piešķir kvalificētam portfeļuzņēmumam, kurā kvalificētais riska kapitāla fonds jau ir veicis kvalificētus ieguldījumus, ar noteikumu, ka šādiem aizdevumiem izmanto ne vairāk kā 30 % no kvalificētā riska kapitāla fonda kopējām kapitāla iemaksām un neatsaucami iemaksājamā kapitāla. Turklāt, lai atspoguļotu riska kapitāla tirgū izmantoto uzņēmējdarbības praksi, kvalificētam riska kapitāla fondam būtu jāatļauj pirkt kvalificēta portfeļuzņēmuma akcijas no šāda uzņēmuma akcionāriem. Turklāt, lai nodrošinātu iespējami plašākas finansējuma piesaistīšanas iespējas, būtu pieļaujami ieguldījumi citos kvalificētos riska kapitāla fondos. Lai novērstu ieguldījumu kvalificētos portfeļuzņēmumos netiešu samazināšanos, kvalificētiem riska kapitāla fondiem būtu jāatļauj ieguldīt citos kvalificētos riska kapitāla fondos ar noteikumu, ka minētie kvalificētie riska kapitāla fondi paši vairāk nekā 10 % no to kopējām kapitāla iemaksām un neatsaucami iemaksājamā kapitāla nav ieguldījuši citos kvalificētos riska kapitāla fondos.

(17)

Galvenā riska kapitāla fondu darbība ir sniegt finansējumu MVU, veicot primāros ieguldījumus. Riska kapitāla fondiem nebūtu nedz jāiesaistās sistēmiski svarīgās banku sistēmas darbībās, kas nav paredzētas ierastajā prudenciāla rakstura tiesiskajā regulējumā (tā dēvētās “paralēlās banku sistēmas darbībās”), nedz arī ieguldījumiem regulētā tirgū netirgotu uzņēmumu kapitālā raksturīgās stratēģijās, piemēram, izpirkšana, izmantojot saistību īpatsvara palielināšanu.

(18)

Saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” šīs regulas mērķis ir sekmēt riska kapitāla ieguldījumus inovatīvos MVU, kas darbojas reālajā ekonomikā. Tāpēc kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības, finanšu kontrolakciju sabiedrības un jauktas darbības kontrolakciju sabiedrības nebūtu jāietver šajā regulā paredzētajā kvalificēta portfeļuzņēmuma definīcijā.

(19)

Lai ieviestu būtisku drošības pasākumu, kas šajā regulā minētos kvalificētos riska kapitāla fondus nodalītu no plašākas alternatīvo ieguldījumu fondu kategorijas, kas tirgo emitētus vērtspapīrus otrreizējos tirgos, ir jāparedz noteikumi, kuriem atbilstīgi kvalificēti riska kapitāla fondi veic ieguldījumus galvenokārt tieši emitētos instrumentos.

(20)

Lai kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldniekiem dotu zināmu elastīgumu to pārvaldīto kvalificēto riska kapitāla fondu ieguldījumu un likviditātes pārvaldībā, tirdzniecība, piemēram, ar kvalificētu portfeļuzņēmumu akcijām vai kapitāla daļām, vai nekvalificētu ieguldījumu aktīvu iegāde būtu jāatļauj līdz maksimālajai robežvērtībai 30 % apmērā no kopējām kapitāla iemaksām un neatsaucamā kapitāla.

(21)

Lai nodrošinātu, ka nosaukums EuVECA ir uzticams un viegli atpazīstams ieguldītājiem visā Savienībā, tikai tiem kvalificēto riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, kas atbilst šajā regulā noteiktajiem vienotajiem kvalitātes kritērijiem, vajadzētu būt tiesīgiem izmantot nosaukumu EuVECA, tirgojot kvalificētus riska kapitāla fondus visā Savienībā.

(22)

Lai kvalificētiem riska kapitāla fondiem nodrošinātu atsevišķu un atpazīstamu profilu, kas ir atbilstošs to mērķim, būtu jāparedz vienoti noteikumi par portfeļa sastāvu un ieguldījumu metodēm, ko šādiem fondiem ir atļauts izmantot.

(23)

Lai nodrošinātu, ka kvalificēti riska kapitāla fondi nerada sistēmiskus riskus un ka šādi fondi savās ieguldījumu darbībās koncentrējas uz atbalsta sniegšanu kvalificētiem portfeļuzņēmumiem, nebūtu jāpieļauj saistību īpatsvara palielināšana fonda līmenī. Kvalificēta riska kapitāla fondu pārvaldniekiem būtu jāatļauj aizņemties, emitēt parāda obligācijas vai izsniegt garantijas kvalificēta riska kapitāla fonda līmenī tikai ar noteikumu, ka tie šādus aizņēmumus, parāda obligācijas vai garantijas sedz ar neatsaucamām iemaksām un tāpēc fonda riska darījumu apmērs nepārsniedz fonda piesaistītā kapitāla apmēru. Kvalificētu riska kapitāla fondu ieguldītāju skaidras naudas iemaksas, kas ir pilnībā nodrošinātas ar šo ieguldītāju kapitālu, nepalielina kvalificētā riska kapitāla fonda riska darījumu apmēru un tāpēc būtu jāatļauj. Turklāt, lai ļautu fondam nosegt ārkārtējas likviditātes vajadzības, kas var rasties no brīža, kad no ieguldītājiem pieprasīts iemaksājamais kapitāls, līdz faktiskai kapitāla ieskaitīšanai tā kontos, būtu jāpieļauj īstermiņa aizņēmumi ar noteikumu, ka šāda aizņēmuma apjoms nepārsniedz fonda neatsaucami iemaksājamo kapitālu.

(24)

Lai nodrošinātu, ka kvalificēti riska kapitāla fondi tiek tirgoti tikai tādiem ieguldītājiem, kam ir pieredze, zināšanas un speciālas prasmes patstāvīgi pieņemt lēmumus par ieguldījumiem un pienācīgi novērtēt ar šiem fondiem saistītos riskus, un lai saglabātu ieguldītāju pārliecību un uzticību kvalificētiem riska kapitāla fondiem, būtu jāveic konkrēti drošības pasākumi. Tāpēc kvalificēti riska kapitāla fondi būtu jātirgo tikai tiem ieguldītājiem, kas ir profesionāli klienti vai kas var tikt uzskatīti par profesionāliem klientiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (6). Tomēr, lai uzturētu pietiekami plašu ieguldītāju loku ieguldījumiem kvalificētos riska kapitāla fondos, ir vēlams, lai šādi fondi būtu pieejami arī konkrētiem citiem ieguldītājiem, tostarp bagātām privātpersonām. Attiecībā uz šiem citiem ieguldītājiem tomēr būtu jāparedz konkrēti drošības pasākumi, lai nodrošinātu, ka kvalificēti riska kapitāla fondi tiek tirgoti tikai tādiem ieguldītājiem, kam ir atbilstošs profils, lai veiktu šādus ieguldījumus. Šie drošības pasākumi izslēdz tirdzniecību, izmantojot periodiskus uzkrājumu plānus. Turklāt kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieka īstenotajā pārvaldībā iesaistīto vadītāju, direktoru vai darbinieku veiktie ieguldījumi būtu pieļaujami gadījumā, kad viņi iegulda pašu pārvaldītajā kvalificētā riska kapitāla fondā, jo attiecīgās personas ir pietiekami zinošas, lai piedalītos riska kapitāla ieguldījumu veikšanā.

(25)

Lai nodrošinātu, ka tikai tie kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki, kas atbilst vienotiem kvalitātes kritērijiem attiecībā uz to rīcību tirgū, izmanto nosaukumu EuVECA, būtu jāparedz noteikumi par uzņēmējdarbības veikšanu un šo pārvaldnieku attiecībām ar to ieguldītājiem. Tā paša iemesla dēļ būtu jāizveido vienoti nosacījumi attiecībā uz šo pārvaldnieku rīcību interešu konfliktu gadījumā. Šajos noteikumos un nosacījumos būtu jāparedz arī tas, ka pārvaldniekiem jāizveido nepieciešamie organizatoriskie un administratīvie pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu rīcību interešu konfliktu gadījumā.

(26)

Ja kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks ir paredzējis savus pienākumus deleģēt trešām personām, šāda pienākumu deleģēšana trešām personām nedrīkstētu ietekmēt pārvaldnieka atbildību pret riska kapitāla fondu un tā ieguldītājiem. Turklāt pārvaldnieks nedrīkstētu deleģēt pienākumus tādā apmērā, ka to būtībā vairs nevar uzskatīt par kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieku un tas kļūst par pastkastītes uzņēmumu. Pārvaldniekam visu laiku vajadzētu būt atbildīgam par deleģēto pienākumu pienācīgu izpildi un atbilstību šai regulai. Pienākumu deleģēšana nedrīkstētu mazināt pārvaldnieka veiktās uzraudzības efektivitāti un it īpaši – traucēt pārvaldnieka darbību vai fonda pārvaldīšanu tā ieguldītāju interesēs.

(27)

Lai nodrošinātu nosaukuma EuVECA integritāti, būtu jānosaka kvalitātes kritēriji attiecībā uz kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieka organizāciju. Tāpēc būtu jānosaka vienotas un proporcionālas prasības nepieciešamībai uzturēt atbilstošus tehniskos resursus un cilvēkresursus.

(28)

Lai nodrošinātu pienācīgu kvalificēta riska kapitāla fondu pārvaldību un to pārvaldnieku spēju tikt galā ar potenciāliem riskiem, kas izriet no fonda darbības, būtu jānosaka vienotas un proporcionālas prasības kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldniekiem uzturēt pietiekamus pašu līdzekļus. Šāda pašu kapitāla apjomam vajadzētu būt pietiekamam, lai nodrošinātu kvalificētu riska kapitāla fondu darbības nepārtrauktību un pienācīgu pārvaldību.

(29)

Ieguldītāju aizsardzības nolūkos jānodrošina pienācīga kvalificētu riska kapitāla fondu aktīvu novērtēšana. Tāpēc kvalificētu riska kapitāla fondu noteikumos vai dibināšanas dokumentos būtu jāietver noteikumi par aktīvu novērtēšanu. Tam būtu jānodrošina novērtējuma integritāte un pārredzamība.

(30)

Lai nodrošinātu, ka kvalificēto riska kapitāla fondu pārvaldnieki, kas izmanto nosaukumu EuVECA, pietiekami atskaitās par savu darbību, būtu jāizveido vienoti noteikumi gada pārskatiem.

(31)

Lai nodrošinātu nosaukuma EuVECA integritāti ieguldītāju skatījumā, šis nosaukums jāizmanto tikai tiem kvalificēto riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, kuru ieguldījumu politika un ieguldījumu saņēmēji ir pilnībā pārredzami. Tāpēc būtu jānosaka vienoti noteikumi par informācijas atklāšanas prasībām, kas ir pārvaldniekiem attiecībā pret to ieguldītājiem. Jo īpaši būtu jānosaka informācijas atklāšanas pienākumi pirms līguma noslēgšanas saistībā ar kvalificētu riska kapitāla fondu ieguldījumu stratēģiju un mērķiem, izmantotajiem ieguldījumu instrumentiem, informāciju par izmaksām un saistītajiem maksājumiem un kvalificēta fonda piedāvātā ieguldījuma riska/atlīdzības profilu. Lai sasniegtu augsta līmeņa pārredzamību, šajās informācijas atklāšanas prasībās jāietver arī informācija par to, kā tiek aprēķināts pārvaldnieku atalgojums.

(32)

Lai nodrošinātu šajā regulā ietverto vienoto prasību efektīvu pārraudzību, izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu jāuzrauga kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieku atbilstība šajā regulā noteiktajām vienotajām prasībām. Tāpēc pārvaldniekiem, kas plāno tirgot savus kvalificētos fondus ar nosaukumu EuVECA, būtu jāinformē par šo nodomu savas izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde. Kompetentajai iestādei būtu jāreģistrē pārvaldnieks, ja ir iesniegta visa nepieciešamā informācija un ieviesti attiecīgi pasākumi, lai panāktu atbilstību šīs regulas prasībām. Šādai reģistrācijai būtu jābūt spēkā visā Savienībā.

(33)

Lai veicinātu efektīvu kvalificētu riska kapitāla fondu efektīvu pārrobežu tirdzniecību, pārvaldnieka reģistrācija būtu jāveic pēc iespējas ātri.

(34)

Lai gan šajā regulā ir ietverti drošības pasākumi, lai pārliecinātos, ka fondus izmanto pienācīgi, uzraudzības iestādēm jābūt modrām, nodrošinot, ka minētie drošības pasākumi tiek īstenoti.

(35)

Lai efektīvi uzraudzītu atbilstību šajā regulā noteiktajiem vienotajiem kritērijiem, būtu jāparedz noteikumi par apstākļiem, kuros būtu jāatjaunina izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniegtā informācija.

(36)

Efektīvai šajā regulā noteikto prasību uzraudzībai būtu jāizveido arī pārrobežu ziņošanas process starp kompetentajām uzraudzības iestādēm, ko uzsāk pēc kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieka reģistrēšanas tā izcelsmes dalībvalstī.

(37)

Lai saglabātu pārredzamus nosacījumus kvalificētu riska kapitāla fondu tirdzniecībai visā Savienībā, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (“EVTI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (7), būtu jāuztic uzturēt centrālu datubāzi ar visu to kvalificēto riska kapitāla fondu pārvaldnieku un viņu pārvaldīto kvalificēto riska kapitāla fondu sarakstu, kas ir reģistrēti saskaņā ar šo regulu.

(38)

Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir nepārprotams un pamatots iemesls uzskatīt, ka kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks tās teritorijā pārkāpj šīs regulas noteikumus, tai nekavējoties būtu jāinformē izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kurai būtu jāveic piemēroti pasākumi.

(39)

Ja, neraugoties uz izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes veiktajiem pasākumiem vai tāpēc, ka izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde nerīkojas saprātīgā laikposmā, kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks turpina rīkoties tā, ka tas skaidri ir pretrunā šīs regulas noteikumiem, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei pēc tam, kad tā ir informējusi izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi, būtu jāvar veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītājus, tostarp liegt attiecīgajam pārvaldniekam turpināt veikt tā riska kapitāla fondu tirdzniecību uzņēmējas dalībvalsts teritorijā.

(40)

Lai nodrošinātu izveidoto vienoto kritēriju efektīvu uzraudzību, šajā regulā ir ietverts uzraudzības pilnvaru saraksts, kādām ir jābūt kompetento iestāžu rīcībā.

(41)

Lai nodrošinātu pareizu izpildi, šajā regulā ir ietverti arī administratīvi sodi un citi pasākumi par tās galveno noteikumu pārkāpumiem, proti, attiecībā uz portfeļa sastāvu, drošības pasākumiem saistībā ar tiesīgo ieguldītāju identitāti un nosaukuma EuVECA izmantošanu tikai saskaņā ar šo regulu reģistrētiem kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldniekiem. Šo galveno noteikumu pārkāpumam vajadzības gadījumā būtu jārada aizliegums izmantot šo nosaukumu un attiecīgā pārvaldnieka izslēgšana no reģistra.

(42)

Uzraudzības informācijas apmaiņa būtu jāveic starp izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un EVTI.

(43)

Efektīvai regulatīvai sadarbībai starp iestādēm, kurām uzticēts uzraudzīt atbilstību vienotajiem kritērijiem, kas noteikti šajā regulā, nepieciešama augsta līmeņa dienesta noslēpuma piemērošana visām attiecīgajām valstu iestādēm un EVTI.

(44)

Lai precizētu šajā regulā noteiktās prasības, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, ar kuriem precizē interešu konfliktu veidus, no kādiem jāizvairās kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, un šajā saistībā veicamos pasākumus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(45)

Finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina konsekventa harmonizācija un augsta līmeņa uzraudzība visā Savienībā. Būtu efektīvi un lietderīgi uzticēt EVTI kā iestādei ar īpaši specializētu kompetenci izstrādāt iesniegšanai Komisijai to īstenošanas tehnisko standartu projektus, kas neietver politikas risinājumus.

(46)

Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktiem atbilstīgi LESD 291. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. EVTI būtu jāuztic izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz šajā regulā minētās paziņošanas procedūras formātu.

(47)

Četru gadu laikā pēc šīs regulas piemērošanas sākuma datuma Komisijai būtu jāveic šīs regulas pārskatīšana, lai novērtētu riska kapitāla tirgus attīstību. Pārskatīšanā būtu jāietver vispārīgs apskats par šīs regulas noteikumu darbību un to piemērošanā gūto pieredzi. Balstoties uz šo pārskatīšanu, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību aktu priekšlikumiem.

(48)

Turklāt četru gadu laikā pēc šīs regulas piemērošanas sākuma datuma Komisijai būtu jāsāk pārskatīt mijiedarbību starp šo regulu un citiem noteikumiem par kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un to pārvaldniekiem, jo īpaši tiem, kas minēti Direktīvā 2011/61/ES. Šajā pārskatīšanā jo īpaši jāanalizē šīs regulas darbības joma, novērtējot to, vai darbības joma nebūtu jāpaplašina, atļaujot nosaukumu EuVECA izmantot arī lielāku alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem. Balstoties uz šo pārskatīšanu, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību aktu priekšlikumiem.

(49)

Šīs pārskatīšanas kontekstā Komisijai būtu jānovērtē, vai nepastāv kādi šķēršļi, kas ieguldītājiem traucē apgūt fondus, tostarp būtu jānovērtē ietekme, kādu uz institucionālajiem ieguldītājiem atstāj citi prudenciāla rakstura noteikumi, kurus tiem var piemērot. Papildus tam Komisijai būtu jāapkopo dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu nosaukuma EuVECA ieguldījumu citās Savienības programmās, piemēram, programmā “Apvārsnis 2020”, kuras mērķis arī ir atbalstīt inovāciju Savienībā.

(50)

Ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu ar nosaukumu “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība”” un Komisijas 2011. gada 7. decembra paziņojumu ar nosaukumu “Rīcības plāns MVU piekļuves finansējumam uzlabošanai”, ir svarīgi nodrošināt to publisko shēmu efektivitāti, kuras Savienībā izmanto riska kapitāla tirgus atbalstam, un koordinēt un saskaņot dažādus Savienības politikas virzienus, kuru mērķis ir veicināt inovācijas, tostarp konkurences un pētniecības politiku. Savienības inovācijas un izaugsmes politikas svarīgākais jautājums ir zaļās tehnoloģijas, ņemot vērā mērķi padarīt Savienību par pasaules līderi gudras un ilgtspējīgas izaugsmes jomā, kā arī energoefektivitātes un resursu efektīvas izmantošanas jomā, tostarp attiecībā uz MVU finansēšanu. Pārskatot šo regulu, Komisijai būtu jānovērtē ietekme uz paveikto minētā mērķa sasniegšanai.

(51)

EVTI būtu jāizvērtē personāla un resursu vajadzības, kas radušās, uzņemoties pilnvaras un pienākumus saskaņā ar šo regulu, un par to jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

(52)

Eiropas Investīciju fonds (EIF) cita starpā veic ieguldījumus riska kapitāla fondos visā Savienībā. Pasākumiem, kas šajā regulā paredzēti, lai ļautu vienkārši apzināt riska kapitāla fondus ar konkrētām kopīgām iezīmēm, būtu jāļauj EIF vieglāk identificēt šajā regulā minētos riska kapitāla fondus kā iespējamus ieguldījumu mērķus. Tādēļ būtu jāsekmē EIF ieguldījumi kvalificētos riska kapitāla fondos.

(53)

Šajā regulā tiek ievērotas pamattiesības un principi, īpaši tie, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz privātās dzīves un ģimenes dzīves neaizskaramību (7. pants) un uzņēmējdarbības brīvību (16. pants).

(54)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (8) reglamentē personas datu apstrādi dalībvalstīs, piemērojot šo regulu, dalībvalstu kompetento iestāžu, jo īpaši dalībvalstu izvēlētu neatkarīgu valsts iestāžu uzraudzībā. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu dati brīvu apriti (9) reglamentē personas datu apstrādi, ko veic EVTI, piemērojot šo regulu, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja uzraudzībā.

(55)

Šai regulai nebūtu jāskar valsts atbalsta noteikumu piemērošana kvalificētiem riska kapitāla fondiem.

(56)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt vienotu prasību piemērošanu kvalificētu riska kapitāla fondu tirdzniecībai un izveidot vienkāršu kvalificēto riska kapitāla fondu pārvaldnieku reģistrācijas sistēmu, tādējādi veicinot kvalificēto riska kapitāla fondu tirdzniecību visā Savienībā, vienlaikus pilnībā ņemot vērā nepieciešamību līdzsvarot drošību un uzticamību, kas saistīta ar nosaukuma EuVECA izmantošanu, ar efektīvu riska kapitāla tirgus darbību un izmaksām tā dažādajām ieinteresētajām personām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un ka to mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

a)

to kopējie pārvaldītie aktīvi nepārsniedz Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto robežvērtību;

b)

tie veic uzņēmējdarbību Savienībā;

c)

tiem jāreģistrējas savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajās iestādēs saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 3. punkta a) apakšpunktu;

d)

tie pārvalda kvalificētu riska kapitāla fondu portfeļus.

a)

ievēro Direktīvas 2011/61/ES prasības; un

b)

turpina pildīt šīs regulas 3. panta, 5. panta un 13. panta 1. punkta c) un i) apakšpunkta prasības.

a)

“kolektīvo ieguldījumu uzņēmums” ir alternatīvo ieguldījumu fonds (AIF), kas definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)

“kvalificēts riska kapitāla fonds” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas:

c)

“kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks” ir juridiska persona, kuras parastā uzņēmējdarbība ir pārvaldīt vismaz vienu kvalificētu riska kapitāla fondu;

d)

“kvalificēts portfeļuzņēmums” ir uzņēmums, kurš:

e)

“kvalificēti ieguldījumi” ir jebkurš no šādiem instrumentiem:

f)

“attiecīgās izmaksas” ir visu veidu maksas, maksājumi un izdevumi, kuri tieši vai netieši jāsedz ieguldītājiem un par kuriem ir vienojušies kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks un tā ieguldītāji;

g)

“kapitāls” ir īpašumtiesību daļa uzņēmumā, kuru veido kvalificēta portfeļuzņēmuma akcijas vai cita veida līdzdalība, kas emitētas tā ieguldītājiem;

h)

“kvazikapitāls” ir jebkāda veida finansēšanas instruments, kas ir kapitāla un parāda apvienojums, kur peļņa no šā instrumenta ir saistīta ar kvalificētā portfeļuzņēmuma peļņu vai zaudējumiem un kura saistību nepildīšanas gadījumā netiek pilnībā nodrošināta instrumenta atlīdzināšana;

i)

“tirdzniecība” ir tieša vai netieša riska kapitāla fonda daļu vai akciju piedāvāšana vai izvietošana pēc kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieka iniciatīvas vai šā pārvaldnieka vārdā ieguldītājiem, kuriem Savienībā ir domicils vai reģistrēta juridiskā adrese;

j)

“iemaksājamais kapitāls” ir jebkādas saistības, kas ieguldītājam uzliek pienākumu kvalificētā riska kapitāla fonda noteikumos vai dibināšanas dokumentos noteiktā termiņā iegādāties šāda fonda daļas vai tajā iemaksāt kapitālu;

k)

“izcelsmes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks veic uzņēmējdarbību un kurā tam jāreģistrējas kompetentajās iestādēs saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 3. punkta a) apakšpunktu;

l)

“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav izcelsmes dalībvalsts un kurā kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks tirgo kvalificētus riska kapitāla fondus saskaņā ar šo regulu;

m)

“kompetentā iestāde” ir valsts iestāde, kuru ar normatīvajiem aktiem ieceļ izcelsmes dalībvalsts un kura veic to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu reģistrāciju, uz kuriem attiecas šī regula.

a)

apņemas ieguldīt vismaz EUR 100 000; un

b)

atsevišķā dokumentā no līguma, kas tiek noslēgts par ieguldīšanas saistībām, rakstiski apstiprina, ka tie apzinās riskus, kuri saistīti ar šīm saistībām vai ieguldījumu.

a)

veicot savas darbības, darbojas godīgi, taisnīgi un pietiekami prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi;

b)

piemēro atbilstošu politiku un procedūras, lai novērstu ļaunprātīgas darbības, attiecībā uz kurām var pamatoti paredzēt, ka tās ietekmēs ieguldītāju un kvalificētu portfeļuzņēmumu intereses;

c)

veic savu uzņēmējdarbību tā, lai atbalstītu to pārvaldīto kvalificēto riska kapitāla fondu un to ieguldītāju intereses un tirgus integritāti;

d)

izrāda vislielāko rūpību, izvēloties ieguldījumus kvalificētos portfeļuzņēmumos un veicot to pastāvīgu uzraudzību;

e)

nodrošina zināšanas un sapratni par kvalificētajiem portfeļuzņēmumiem, kuros tie veic ieguldījumus;

f)

taisnīgi izturas pret ieguldītājiem;

g)

nodrošina, ka neviens ieguldītājs nesaņem priviliģētu attieksmi, ja vien šāda priviliģēta attieksme nav paredzēta kvalificētā riska kapitāla fonda noteikumos vai dibināšanas dokumentos.

a)

kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, tām personām, kas faktiski veic minēto pārvaldnieka uzņēmējdarbību, darbiniekiem vai jebkuru citu personu, kura tieši vai netieši kontrolē minēto pārvaldnieku vai kuru tieši vai netieši kontrolē minētie pārvaldnieki, un minēto pārvaldnieku pārvaldīto kvalificēto riska kapitāla fondu vai tā ieguldītājiem;

b)

kvalificētu riska kapitāla fondu vai tā ieguldītājiem un citu kvalificētu riska kapitāla fondu, ko pārvalda tas pats pārvaldnieks, vai tā ieguldītājiem;

c)

kvalificētu riska kapitāla fondu vai tā ieguldītājiem un kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vai PVKIU, ko pārvalda tas pats pārvaldnieks, vai tā ieguldītājiem.

a)

interešu konfliktu veidus, kas minēti šā panta 2. punktā;

b)

pasākumus, ko kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieki veic attiecībā uz struktūrām un organizatoriskām un administratīvām procedūrām, lai identificētu, novērstu, pārvaldītu, uzraudzītu un izpaustu interešu konfliktus.

a)

minētā pārvaldnieka un jebkuru citu pakalpojumu sniedzēju, ar kuriem minētajam pārvaldniekam noslēgti līgumi attiecībā uz kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldību, identitāte un pienākumu apraksts;

b)

minētajam pārvaldniekam pieejamā pašu kapitāla apmērs, kā arī detalizēts izklāsts par to, kāpēc minētais pārvaldnieks uzskata šo kapitālu par pietiekamu tam, lai nodrošināt pienācīgus cilvēkresursus un tehniskos resursus, kādi vajadzīgi tā kvalificētā riska kapitāla fonda pienācīgai pārvaldībai;

c)

kvalificētā riska kapitāla fonda ieguldījumu stratēģijas un mērķu apraksts, tostarp:

d)

apraksts par kvalificētā riska kapitāla fonda riska profilu un jebkādiem riskiem, kas saistīti ar aktīviem, kuros fonds var ieguldīt, vai ieguldījumu metodēm, kuras tas var izmantot;

e)

apraksts par kvalificētā riska kapitāla fonda novērtēšanas procedūru un cenu noteikšanas metodoloģiju aktīvu novērtēšanai, tostarp par metodēm, kas izmantotas, lai novērtētu kvalificētus portfeļuzņēmumus;

f)

apraksts par to, kā tiek aprēķināts kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldnieka atalgojums;

g)

apraksts par visām attiecīgajām izmaksām un to maksimālajiem apmēriem;

h)

kvalificētā riska kapitāla fonda līdzšinējie finanšu darbības rādītāji, ja šādi dati ir pieejami;

i)

uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumi un citas atbalsta darbības, ko kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks veic vai organizē, izmantojot trešās personas, lai veicinātu to kvalificēto portfeļuzņēmumu attīstību, izaugsmi vai kādā citā veidā pastāvīgu darbību, kuros kvalificētais riska kapitāla fonds iegulda, vai – gadījumā, ja šādi pakalpojumi netiek sniegti vai darbības netiek veiktas, – attiecīgs paskaidrojums;

j)

apraksts par procedūrām, kā kvalificētais riska kapitāla fonds var mainīt savu ieguldījumu stratēģiju vai ieguldīšanas politiku, vai abas.

a)

to personu identitāte, kas faktiski veic kvalificēto riska kapitāla fondu pārvaldību;

b)

to kvalificēto riska kapitāla fondu identitāte, kuru daļas vai akcijas tiks tirgotas, un to ieguldījumu stratēģijas;

c)

informācija par pasākumiem, kas veikti, lai atbilstu II nodaļā minētajām prasībām;

d)

to dalībvalstu saraksts, kurās kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks plāno tirgot katru kvalificēto riska kapitāla fondu;

e)

to dalībvalstu saraksts, kurās kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks ir dibinājis vai plāno dibināt kvalificētus riska kapitāla fondus.

a)

personām, kuras faktiski pārvalda kvalificētus riska kapitāla fondus, ir pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze arī attiecībā uz kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieka īstenotajām ieguldījumu stratēģijām;

b)

1. punktā minētā nepieciešamā informācija ir pilnīga;

c)

pasākumi, par kuriem ziņots saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, ir atbilstoši, lai ievērotu II nodaļā noteiktās prasības;

d)

sarakstā, kas iesniegts atbilstīgi 1. punkta e) apakšpunktam, ir norādīts, ka visi kvalificētie riska kapitāla fondi ir dibināti saskaņā ar šīs regulas 3. panta b) apakšpunkta iii) punktu.

a)

jaunu kvalificētu riska kapitāla fondu; vai

b)

esošu kvalificētu riska kapitāla fondu dalībvalstī, kas nav minēta 14. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajā sarakstā.

a)

pieprasīt piekļuvi jebkuram dokumentam jebkurā formā un saņemt dokumenta kopiju vai nokopēt to;

b)

pieprasīt kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldniekam bez kavēšanās sniegt informāciju;

c)

pieprasīt informāciju no jebkuras personas, kas saistīta ar kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldnieka vai kvalificēta riska kapitāla fonda darbībām;

d)

veikt pārbaudes uz vietas, par to iepriekš paziņojot vai nepaziņojot;

e)

veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldnieks joprojām atbilst šīs regulas prasībām;

f)

izdot rīkojumu nodrošināt, ka kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldnieks ievēro šo regulu un atturas atkārtot jebkādu rīcību, kas var izraisīt šīs regulas pārkāpumu.

a)

neievēro portfeļa sastāvam noteiktās prasības, tādējādi pārkāpjot 5. pantu;

b)

tirgo kvalificēta riska kapitāla fonda daļas un akcijas personām, kas nav tiesīgie ieguldītāji, tādējādi pārkāpjot 6. pantu;

c)

izmanto nosaukumu EuVECA, nebūdams reģistrējies saskaņā ar 14. pantu;

d)

izmanto nosaukumu EuVECA, lai tirgotu fondus, kas nav dibināti saskaņā ar 3. panta b) apakšpunkta iii) punktu;

e)

ir reģistrējies, sniedzot nepatiesus datus vai izmantojot kādus citus nelikumīgus līdzekļus, tādējādi pārkāpjot 14. panta prasības;

f)

nerīkojas godīgi, taisnīgi vai pietiekami prasmīgi, rūpīgi vai uzcītīgi, veicot savas darījumdarbības, tādējādi pārkāpjot 7. panta a) punktu;

g)

nepiemēro atbilstošu politiku un procedūras, lai novērstu ļaunprātīgas darbības, tādējādi pārkāpjot 7. panta b) punktu;

h)

atkārtoti neievēro 12. panta prasības par gada ziņojuma iesniegšanu;

i)

atkārtoti neievēro pienākumu informēt ieguldītājus saskaņā ar 13. pantu.

a)

veic darbības, lai nodrošinātu, ka attiecīgais kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks izpilda 5. panta, 6. panta, 7. panta a) un b) punkta, 12., 13. un 14. panta prasības;

b)

aizliedz izmantot nosaukumu EuVECA un izslēdz kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieku no reģistra.

a)

apjomu, kādā kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki dažādās dalībvalstīs ir izmantojuši nosaukumu EuVECA vietējā vai pārrobežu mērogā;

b)

kvalificēto riska kapitāla fondu veikto ieguldījumu ģeogrāfisko un sektorālo sadalījumu;

c)

13. pantā minēto informācijas prasību atbilstību un jo īpaši to, vai tās ir pietiekamas, lai ieguldītāji spētu pieņemt lēmumu par ieguldījumu veikšanu, esot informēti;

d)

to, kā kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki ir izmantojuši dažādus kvalificētos ieguldījumus, un jo īpaši to, vai ir nepieciešamība pielāgot šajā regulā paredzētos kvalificētos ieguldījumus;

e)

iespēju kvalificēto riska kapitāla fondu tirdzniecību attiecināt uz privātiem ieguldītājiem;

f)

to administratīvo sodu vai citu pasākumu efektivitāti, samērīgumu un piemērošanu, ko saskaņā ar šo regulu paredzējušas dalībvalstis;

g)

šīs regulas ietekmi uz riska kapitāla tirgu;

h)

iespēju riska kapitāla fondiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, atļaut izmantot nosaukumu EuVECA, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot Komisijas ieteikumu par pasākumiem nolūkā mudināt trešās valstis piemērot labas pārvaldības standartu minimumu nodokļu jautājumos;

i)

to, vai ir atbilstoši šo regulu papildināt ar depozitāru režīmu;

j)

novērtējumu attiecībā uz jebkādiem šķēršļiem, kas varētu traucēt ieguldīt fondos, kas lieto nosaukumu EuVECA, ietverot citu prudenciāla rakstura Savienības tiesību ietekmi uz institucionālajiem ieguldītājiem.

a)

līdz 2017. gada 22. jūlijam – attiecībā uz a)–g), ii) un j) apakšpunktu; un

b)

līdz 2015. gada 22. jūlijam – attiecībā uz h) apakšpunktu.

25.4.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/18

(1)

Ieguldītāji arvien vairāk ne tikai meklē finansiālu peļņu, bet arī cenšas sasniegt sociālus mērķus, Savienībā parādās sociālo ieguldījumu tirgus, kuru daļa ir ieguldījumu fondi, kas veic ieguldījumus sociāli orientētos uzņēmumos. Šie ieguldījumu fondi sniedz finansējumu sociāli orientētiem uzņēmumiem, kas darbojas kā sociālu pārmaiņu veicinātāji, piedāvājot inovatīvus sociālu problēmu risinājumus, piemēram, palīdzot novērst finanšu krīzes sociālās sekas un dodot vērtīgu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020”, kas izklāstīta Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, mērķu – gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes – sasniegšanā.

(2)

Šī regula ir daļa no sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas, ko Komisija izklāstījusi 2011. gada 25. oktobra paziņojumā “Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva. Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem – sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam”.

(3)

Ieviešot vienotus noteikumus Savienībā, ir jāizveido kopējs regulējums par to, kā kvalificēti sociālās uzņēmējdarbības fondi lieto nosaukumu EuSEF, īpaši attiecībā uz tādu fondu, kas darbojas ar šo nosaukumu, portfeļa sastāvu, tiesīgajiem ieguldījumu saņēmējiem, ieguldījumu instrumentiem, kurus tie var izmantot, un ieguldītāju kategorijām, kas ir tiesīgas ieguldīt šādos fondos. Bez šāda kopēja regulējuma pastāv risks, ka dalībvalstis piemēros atšķirīgus pasākumus valstu mērogā, kas tiešā veidā nelabvēlīgi ietekmēs un radīs šķēršļus pienācīgai iekšējā tirgus darbībai, jo fondiem, kas vēlas darboties visā Savienībā, katrā dalībvalstī tiktu piemēroti atšķirīgi noteikumi. Turklāt atšķirīgas kvalitātes prasības attiecībā uz portfeļa sastāvu, ieguldījumu saņēmējiem un tiesīgajiem ieguldītājiem varētu radīt dažādus ieguldītāju aizsardzības līmeņus un raisīt neizpratni attiecībā uz ieguldījumu piedāvājumu, kas saistīts ar kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem. Turklāt ieguldītājiem būtu jāvar salīdzināt dažādu kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu ieguldījumu piedāvājumus. Jānovērš būtiski šķēršļi kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārrobežu finansējuma piesaistīšanai, jāizvairās no konkurences izkropļošanas starp šiem fondiem un jebkādiem turpmākiem iespējamiem šķēršļiem tirdzniecībai un būtiskiem konkurences kropļojumiem nākotnē. Attiecīgi šīs regulas atbilstošais juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants, kas interpretēts saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru.

(4)

Jāpieņem regula, ar kuru izveido vienotus kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem piemērojamus noteikumus un nosaka atbilstošas prasības visās dalībvalstīs to pārvaldniekiem, kas vēlas piesaistīt kapitālu visā Savienībā, izmantojot nosaukumu EuSEF. Šīm prasībām būtu jānodrošina to ieguldītāju pārliecība, kas vēlas ieguldīt šādos fondos. Šai regulai nebūtu jāattiecas uz esošajām valstu shēmām, kas ļauj veikt ieguldījumus sociālajā uzņēmējdarbībā un kas neizmanto nosaukumu EuSEF.

(5)

Regulas formā nosakot kvalitātes prasības nosaukuma EuSEF izmantošanai, tiek nodrošināts, ka šīs prasības tiks tieši piemērotas to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas piesaista līdzekļus, izmantojot šo nosaukumu. Tas arī nodrošinās vienādus nosacījumus nosaukuma izmantošanai, novēršot situāciju, ka valstis izveidotu atšķirīgas prasības, transponējot direktīvu. To kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas izmanto šo nosaukumu, būtu jāievēro vienādi noteikumi visā Savienībā, un tas uzlabos arī ieguldītāju pārliecību. Šī regula arī samazina regulējuma sarežģītību un pārvaldnieka izmaksas, kas rodas, lai nodrošinātu atbilstību nereti atšķirīgiem valstu noteikumiem, ar ko reglamentē šādu fondu darbību, jo īpaši tiem pārvaldniekiem, kas vēlas piesaistīt kapitālu pāri robežām. Tā arī veicina konkurences izkropļojumu novēršanu.

(6)

Būtu jāparedz iespēja kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldīt ārēji vai iekšēji. Ja kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvalda iekšēji, tad fonds ir arī pārvaldnieks un tāpēc tam būtu jāievēro visas šajā regulā pārvaldniekiem izvirzītās prasības, kā arī jābūt attiecīgi reģistrētam saskaņā ar šo regulu. Tomēr iekšēji pārvaldītam kvalificētam sociālās uzņēmējdarbības fondam nebūtu jāļauj ārēji pārvaldīt citus kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus vai pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus (PVKIU).

(7)

Lai skaidrāk noteiktu attiecības starp šo regulu un citiem noteikumiem par kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un to pārvaldniekiem, jānosaka, ka šo regulu piemēro tikai to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas nav PVKIU, kuriem piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (4), un kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un reģistrēti izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (5), ar noteikumu, ka šie pārvaldnieki pārvalda kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu portfeļus. Tomēr kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu ārējiem pārvaldniekiem, kuri ir reģistrēti saskaņā ar šo regulu, arī būtu jāļauj pārvaldīt PVKIU, ja ir saņemta Direktīvā 2009/65/EK minētā atļauja.

(8)

Turklāt šo regulu piemēro tikai pārvaldniekiem, kas pārvalda tādus kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kuru pārvaldītie aktīvi kopā nepārsniedz Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto robežvērtību. Robežvērtības aprēķināšana šīs regulas mērķiem ir tāda pati kā Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā robežvērtības aprēķināšana.

(9)

Tomēr pārvaldniekiem, kuri reģistrēti saskaņā ar šo regulu un kuru kopējie aktīvi pēc tam pārsniedz Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto robežvērtību, un kuriem tādēļ jāsaņem atļauja no savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu, būtu jāatļauj turpināt izmantot nosaukumu EuSEF saistībā ar kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu tirdzniecību Savienībā ar noteikumu, ka tie pilda minētās direktīvas prasības un visu laiku turpina pildīt konkrētas prasības, kas šajā regulā noteiktas nosaukuma EuSEF izmantošanai. Tas attiecas gan uz esošajiem kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem, gan kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem, kuri dibināti pēc robežvērtības pārsniegšanas.

(10)

Ja kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldnieki nevēlas izmantot nosaukumu EuSEF, šo regulu nepiemēro. Šādos gadījumos turpina piemērot pastāvošos valstu noteikumus un vispārīgos Savienības noteikumus.

(11)

Ar šo regulu būtu jāizveido vienoti noteikumi attiecībā uz kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu raksturu, jo īpaši attiecībā uz kvalificētiem portfeļuzņēmumiem, kuros kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem ir atļauts ieguldīt, un izmantojamajiem ieguldījumu instrumentiem. Tas ir nepieciešams, lai kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu varētu skaidri nodalīt no alternatīvo ieguldījumu fondiem, kas izmanto citas, mazāk specializētas ieguldījumu stratēģijas, piemēram, izpirkšanu, ko nav paredzēts veicināt ar šo regulu.

(12)

Lai nodrošinātu nepieciešamo skaidrību un noteiktību, šajā regulā būtu jāparedz arī vienoti kritēriji, pēc kuriem noteikt, ka sociāli orientētie uzņēmumi ir kvalificēti portfeļuzņēmumi. Sociāli orientēts uzņēmums būtu jādefinē kā sociālās ekonomikas dalībnieks, kura galvenais mērķis ir sociālā ietekme, nevis tā īpašnieku vai partneru peļņas gūšana. Tas darbojas, piegādājot preces un sniedzot pakalpojumus tirgū, un gūto peļņu galvenokārt izmanto sociālu mērķu sasniegšanai. Šādu uzņēmumu vada atbildīgi un pārredzami, jo īpaši iesaistot uzņēmuma komercdarbībā tā darbiniekus, klientus un ieinteresētās personas.

(13)

Tā kā sociāli orientēto uzņēmumu galvenais mērķis ir labvēlīga sociālā ietekme, nevis pēc iespējas lielāka peļņa, ar šo regulu būtu jāveicina atbalsts tikai kvalificētiem portfeļuzņēmumiem, kuru galvenais mērķis ir panākt izmērāmu un labvēlīgu sociālo ietekmi. Izmērāma un labvēlīga sociālā ietekme varētu ietvert pakalpojumu sniegšanu imigrantiem, kuri pretējā gadījumā tiktu atstumti, vai atstumto grupu reintegrāciju darba tirgū, nodrošinot darbu, apmācību vai cita veida atbalstu. Sociāli orientētie uzņēmumi peļņu izmanto savu galveno sociālo mērķu sasniegšanai, un tos pārvalda atbildīgi un pārredzami. Ja izņēmuma gadījumos kvalificēts portfeļuzņēmums vēlas sadalīt peļņu saviem akcionāriem un īpašniekiem, tam vajadzētu būt iepriekš paredzētām procedūrām un noteikumiem par peļņas sadali. Šajos noteikumos būtu jāprecizē, ka peļņas sadale neietekmē kvalificētā sociālā portfeļuzņēmuma galveno sociālo mērķi.

(14)

Sociāli orientētie uzņēmumi ietver plašu uzņēmumu loku dažādās juridiskās formās, kuri sniedz sociālos pakalpojumus vai tirgo preces neaizsargātām, atstumtām, sociāli nelabvēlīgā situācijā nonākušām vai izolētām personām. Šie pakalpojumi ietver piekļuvi mājoklim, veselības aprūpei, palīdzību veciem cilvēkiem vai invalīdiem, bērnu aprūpi, piekļuvi nodarbinātībai un apmācībām, kā arī atkarības pārvaldībai. Sociāli orientēti uzņēmumi ietver arī uzņēmumus, kuri izmanto tādu preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas metodi, kas palīdz īstenot to sociālo mērķi, bet kuru darbība var nebūt saistīta ar sociālo preču tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas jomu. Šīs darbības ietver sociālo un profesionālo integrāciju, dodot piekļuvi nodarbinātībai cilvēkiem, kas nokļuvuši nelabvēlīgā situācijā, jo īpaši nepietiekamas kvalifikācijas vai sociālu vai profesionālu problēmu dēļ, kas novedušas pie izslēgšanas un atstumtības. Šīs darbības var būt saistītas arī ar vides aizsardzību, kam ir sociāla ietekme, piemēram, piesārņojuma novēršanu, otrreizēju pārstrādi un atjaunojamajiem energoresursiem.

(15)

Saskaņā ar mērķi precīzi apzināt kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kuriem būs piemērojama šī regula, un lai nodrošinātu, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta kapitāla piešķiršanai sociāli orientētiem uzņēmumiem, par kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem būtu jāuzskata tādi fondi, kas paredz šādos uzņēmumos ieguldīt vismaz 70 % no to kopējām kapitāla iemaksām un neatsaucami iemaksājamā kapitāla. Kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem nebūtu jāļauj ieguldīt vairāk nekā 30 % no to kopējām kapitāla iemaksām un neatsaucami iemaksājamā kapitāla aktīvos, kas nav kvalificēti ieguldījumi. Tas nozīmē, ka 30 % robežvērtībai vienmēr vajadzētu būt par maksimālo robežvērtību nekvalificētiem ieguldījumiem, savukārt 70 % robežvērtība būtu jārezervē kvalificētiem ieguldījumiem visā kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pastāvēšanas laikā. Šīs robežvērtības būtu jāaprēķina, pamatojoties uz summu, kas ieguldāma pēc tam, kad ir atskaitītas visas attiecīgās izmaksas un ieguldījumi skaidrā naudā un tās ekvivalentos. Ar šo regulu būtu detalizēti jānosaka, kā aprēķināmas minētās ieguldījumu robežvērtības.

(16)

Šīs regulas mērķis ir atbalstīt sociāli orientētu uzņēmumu izaugsmi Savienībā. Ieguldījumi trešās valstīs dibinātos kvalificētos portfeļuzņēmumos var piesaistīt vairāk kapitāla kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem un tāpēc nākt par labu Savienības sociāli orientētajiem uzņēmumiem. Tomēr šai regulai nekādā ziņā nebūtu jāsniedz priekšrocības ieguldījumiem, kas veikti tādās trešās valstīs dibinātos portfeļuzņēmumos, kurās nav reglamentēta pienācīga sadarbība starp kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka izcelsmes valsts kompetentajām iestādēm un citām dalībvalstīm, kurās paredzēts tirgot sociālās uzņēmējdarbības fonda daļas vai akcijas, vai arī nepastāv efektīva informācijas apmaiņa nodokļu jomā.

(17)

Lai saskaņā ar šīs regulas noteikumiem sociālās uzņēmējdarbības fondi varētu izmantot nosaukumu EuSEF, tiem, pirmkārt, vajadzētu būt dibinātiem Savienībā. Divu gadu laikā pēc šīs regulas piemērošanas sākuma datuma Komisijai, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot Komisijas ieteikumu par pasākumiem nolūkā mudināt trešās valstis piemērot labas pārvaldības standartu minimumu nodokļu jautājumos, būtu jāpārskata nosaukuma EuSEF lietošanas ierobežojumi, ar kuriem šo nosaukumu drīkst lietot tikai Savienībā dibināti fondi.

(18)

Sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem būtu jāvar piesaistīt papildu kapitālieguldījumus visā fonda pastāvēšanas laikā. Šādas papildu kapitāla iemaksas visā kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fondu pastāvēšanas laikā būtu jāņem vērā, apsverot turpmāko ieguldīšanu aktīvos, kas nav kvalificēti aktīvi. Papildu kapitāla iemaksas būtu jāatļauj saskaņā ar kritērijiem un nosacījumiem, kas izklāstīti kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda noteikumos vai dibināšanas dokumentos.

(19)

Ņemot vērā konkrētas sociāli orientētu uzņēmumu finansēšanas vajadzības, jāievieš skaidrība attiecībā uz to instrumentu veidiem, kādi kvalificētam sociālās uzņēmējdarbības fondam būtu jāizmanto šādai finansēšanai. Tāpēc šajā regulā paredzēti vienoti noteikumi par instrumentiem, ko kvalificēts sociālās uzņēmējdarbības fonds var izmantot, veicot ieguldījumus, un kas ietver kapitāla un kvazikapitāla instrumentus, parāda instrumentus, piemēram, vekseļus un depozītu sertifikātus, ieguldījumus citos kvalificētos sociālās uzņēmējdarbības fondos, nodrošinātus vai nenodrošinātus aizdevumus un dotācijas. Lai novērstu ieguldījumu kvalificētos portfeļuzņēmumos netiešu samazināšanos, kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem būtu jāļauj ieguldīt citos kvalificētos sociālās uzņēmējdarbības fondos tikai gadījumā, ja šie citi kvalificētie sociālās uzņēmējdarbības fondi paši nav ieguldījuši citos kvalificētos sociālās uzņēmējdarbības fondos vairāk nekā 10 % no kopējām kapitāla iemaksām un neatsaucami iemaksājamā kapitāla.

(20)

Kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pamatdarbības nodrošina finansējumu sociāli orientētiem uzņēmumiem, veicot primāros ieguldījumus. Kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem nebūtu nedz jāiesaistās sistēmiski svarīgās banku sistēmas darbībās, kas nav pakļautas ierastajam prudenciāla rakstura tiesiskajam regulējumam (tā dēvētās “paralēlās banku sistēmas darbības”), nedz arī ieguldījumiem regulētā tirgū netirgotu uzņēmumu kapitālā raksturīgās stratēģijās, piemēram, izpirkšanā, izmantojot saistību īpatsvara palielināšanu.

(21)

Lai saglabātu nepieciešamo ieguldījumu portfeļa elastīgumu, kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem būtu jāvar ieguldīt arī aktīvos, kas nav kvalificēti ieguldījumi, ja šie citi ieguldījumi nepārsniedz 30 % robežvērtību nekvalificētiem ieguldījumiem. Minētās robežvērtības aprēķināšanā nebūtu jāņem vērā ieguldījumi skaidrā naudā un tās ekvivalentos, jo šādi ieguldījumi nav uzskatāmi par investīcijām. Kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem būtu jāveic ieguldījumi saskaņā ar ētisku ieguldījumu stratēģiju, piemēram, tie nedrīkstētu veikt ieguldījumus, kas finansē ieroču rūpniecību, kas var izraisīt cilvēktiesību pārkāpumus vai radīt elektronisko atkritumu izgāšanu.

(22)

Lai nodrošinātu, ka nosaukums EuSEF ir uzticams un viegli atpazīstams ieguldītājiem visā Savienībā, tikai tiem kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem, kas atbilst šajā regulā noteiktajiem vienotajiem kvalitātes kritērijiem, vajadzētu būt tiesīgiem izmantot nosaukumu EuSEF, tirgojot kvalificētus sociālās uzņēmējdarbības fondus visā Savienībā.

(23)

Lai kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem nodrošinātu atsevišķu un atpazīstamu profilu, kas ir atbilstošs to mērķim, būtu jāparedz vienoti noteikumi par portfeļa sastāvu un ieguldījumu metodēm, ko šādiem fondiem ir atļauts izmantot.

(24)

Lai nodrošinātu, ka kvalificēti sociālās uzņēmējdarbības fondi nerada sistēmiskus riskus un ka šādi fondi savās ieguldījumu darbībās koncentrējas uz atbalsta sniegšanu kvalificētiem portfeļuzņēmumiem, nebūtu jāpieļauj saistību īpatsvara palielināšana fonda līmenī. Kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem būtu jāļauj aizņemties, emitēt parāda obligācijas vai sniegt garantijas kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda līmenī tikai ar noteikumu, ka tie šādus aizņēmumus, parāda obligācijas vai garantijas sedz ar neatsaucamām iemaksām un tāpēc fonda riska darījumu apmērs nepārsniedz fonda piesaistītā kapitāla apmēru. Kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu ieguldītāju skaidras naudas iemaksas, kas ir pilnībā nodrošinātas ar šo ieguldītāju kapitālu, nepalielina kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda riska darījumu apmēru un tāpēc būtu jāatļauj. Turklāt, lai ļautu fondam nosegt ārkārtējas likviditātes vajadzības, kas var rasties no brīža, kad no ieguldītājiem pieprasīts iemaksājamais kapitāls, līdz faktiskai kapitāla ieskaitīšanai tā kontos, būtu jāpieļauj īstermiņa aizņēmumi ar noteikumu, ka šāda aizņēmuma apjoms nepārsniedz fonda neatsaucami iemaksājamo kapitālu.

(25)

Lai nodrošinātu, ka kvalificēti sociālās uzņēmējdarbības fondi tiek tirgoti tikai ieguldītājiem, kam ir pieredze, zināšanas un speciālas prasmes patstāvīgi pieņemt lēmumus par ieguldījumiem un pienācīgi novērtēt ar šiem fondiem saistītos riskus, un lai saglabātu ieguldītāju pārliecību un uzticību kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem, būtu jāveic konkrēti drošības pasākumi. Tāpēc kvalificēti sociālās uzņēmējdarbības fondi būtu jātirgo tikai tiem ieguldītājiem, kas ir profesionāli klienti vai kas var tikt uzskatīti par profesionāliem klientiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (6). Tomēr, lai uzturētu pietiekami plašu ieguldītāju loku ieguldījumiem kvalificētos sociālās uzņēmējdarbības fondos, ir vēlams, lai šādi fondi būtu pieejami arī konkrētiem citiem ieguldītājiem, tostarp bagātām privātpersonām. Attiecībā uz šiem citiem ieguldītājiem būtu jāparedz konkrēti drošības pasākumi, lai nodrošinātu, ka kvalificēti sociālās uzņēmējdarbības fondi tiek tirgoti tikai tādiem ieguldītājiem, kam ir atbilstošs profils, lai veiktu šādus ieguldījumus. Šie drošības pasākumi izslēdz tirdzniecību, izmantojot periodiskus uzkrājumu plānus. Turklāt kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka īstenotajā pārvaldībā iesaistīto vadītāju, direktoru vai darbinieku veiktie ieguldījumi būtu pieļaujami gadījumā, kad viņi iegulda pašu pārvaldītajā kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fondā, jo attiecīgās personas ir pietiekami zinošas, lai piedalītos šādu ieguldījumu veikšanā.

(26)

Lai nodrošinātu, ka tikai tie kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki, kas atbilst vienotiem kvalitātes kritērijiem attiecībā uz to rīcību tirgū, izmanto nosaukumu EuSEF, būtu jāizveido noteikumi par uzņēmējdarbības veikšanu un šo pārvaldnieku attiecībām ar to ieguldītājiem. Tā paša iemesla dēļ būtu jāparedz arī vienoti nosacījumi attiecībā uz šo pārvaldnieku rīcību interešu konfliktu gadījumā. Šajos noteikumos un nosacījumos būtu jāparedz arī tas, ka pārvaldniekam ir jāizveido nepieciešamie organizatoriskie un administratīvie pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu rīcību interešu konfliktu gadījumā.

(27)

Ja kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks ir paredzējis savus pienākumus deleģēt trešām personām, šāda pienākumu deleģēšana trešām personām nedrīkstētu ietekmēt pārvaldnieka atbildību pret kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu un tā ieguldītājiem. Turklāt pārvaldnieks nedrīkstētu deleģēt pienākumus tādā apmērā, ka to būtībā vairs nevar uzskatīt par kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieku un ka tas kļūst par pastkastītes uzņēmumu. Pārvaldniekam visu laiku vajadzētu būt atbildīgam par deleģēto pienākumu pienācīgu izpildi un atbilstību šai regulai. Pienākumu deleģēšana nedrīkstētu mazināt pārvaldnieka veiktās uzraudzības efektivitāti un it īpaši – traucēt pārvaldnieka darbību vai fonda pārvaldīšanu tā ieguldītāju interesēs.

(28)

Labvēlīgas sociālās ietekmes radīšana papildus finansiālai peļņai ieguldītāju interesēs ir to ieguldījumu fondu galvenā īpašība, kas veic ieguldījumus sociāli orientētos uzņēmumos, un ar to tie atšķiras no citiem ieguldījumu fondu veidiem. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka prasība, ka kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldniekam jāizveido procedūras, ar ko mēra labvēlīgo sociālo ietekmi, kas jāsasniedz ar ieguldījumiem kvalificētos portfeļuzņēmumos.

(29)

Pašlaik fondi, kuru mērķi ir sociāli sasniegumi vai ietekme, parasti novērtē un analizē informāciju par to, kādā apmērā sociāli orientētie uzņēmumi sasniedz nospraustos sociālos sasniegumus vai ietekmi. Pastāv plašs dažādu veidu sociālo sasniegumu un ietekmes spektrs, ko par mērķi var izvirzīt sociāli orientētie uzņēmumi. Tādējādi ir apzināti dažādi veidi, kā noteikt un izmērīt sociālos sasniegumus un ietekmi. Piemēram, uzņēmums, kas cenšas pieņemt darbā nelabvēlīgā situācijā nonākušas personas, var ziņot par šādi nodarbināto personu skaitu, kas citādi nebūtu tikušas nodarbinātas, vai arī uzņēmums, kas cenšas uzlabot bijušo ieslodzīto rehabilitāciju, var novērtēt savu darbību, izmantojot recidīvisma rādītājus. Fondi palīdz sociāli orientētajiem uzņēmumiem sagatavot un sniegt informāciju par saviem mērķiem un sasniegumiem un apkopot to iesniegšanai ieguldītājiem. Lai gan informācija par sociālajiem sasniegumiem un ietekmi ieguldītājiem ir ļoti svarīga, ir grūti salīdzināt dažādus sociāli orientētus uzņēmumus un dažādus fondus, jo par mērķi ir izvirzīti dažādi sociālie sasniegumi un ietekme un tiek izmantotas dažādas pieejas. Lai ilgtermiņā panāktu lielāku šādas informācijas saskaņotību un salīdzināmību un lai informācijas iegūšanas procedūras būtu efektīvākas, šajā jomā būtu jāizstrādā deleģētie akti. Šādiem deleģētajiem aktiem būtu arī jānodrošina lielāka skaidrība uzraugiem, kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem un sociāli orientētajiem uzņēmumiem.

(30)

Lai nodrošinātu nosaukuma EuSEF integritāti, būtu jānosaka arī kvalitātes kritēriji attiecībā uz kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka organizāciju. Tāpēc būtu jānosaka vienotas un proporcionālas prasības nepieciešamībai uzturēt atbilstošus tehniskos resursus un cilvēkresursus.

(31)

Lai kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldība būtu pienācīga un to pārvaldnieki varētu segt potenciālos riskus, ko rada to darbība, būtu jānosaka vienotas, proporcionālas prasības kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem attiecībā uz pašu kapitāla uzturēšanu pietiekamā apmērā. Pašu kapitāla apmēram vajadzētu būt pietiekamam, lai nodrošinātu nepārtrauktu un pienācīgu kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldību.

(32)

Ieguldītāju aizsardzības nolūkos jānodrošina pienācīga kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu aktīvu novērtēšana. Tāpēc kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu noteikumos vai dibināšanas dokumentos būtu jāietver noteikumi par aktīvu novērtēšanu. Tam būtu jānodrošina novērtējuma integritāte un pārredzamība.

(33)

Lai nodrošinātu, ka kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki, kas izmanto nosaukumu EuSEF, pietiekami atskaitās par savu darbību, būtu jāizveido vienoti noteikumi attiecībā uz gada pārskatiem.

(34)

Lai gan šajā regulā ir iekļauti drošības pasākumi, lai nodrošinātu fondu pienācīgu izmantošanu, uzraudzības iestādēm vajadzētu būt modrām, nodrošinot, ka šie drošības pasākumi tiek ievēroti.

(35)

Lai nodrošinātu nosaukuma EuSEF integritāti ieguldītāju skatījumā, šis nosaukums jāizmanto tikai tiem kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem, kuru ieguldījumu politika un ieguldījumu saņēmēji ir pilnībā pārredzami. Tāpēc būtu jānosaka vienoti noteikumi par informācijas atklāšanas prasībām, kas ir saistošas pārvaldniekiem attiecībā pret to ieguldītājiem. Šajās prasībās būtu jāietver elementi, kas ir specifiski ieguldījumiem sociāli orientētos uzņēmumos, lai sasniegtu labāku šādas informācijas konsekvenci un salīdzināmību. Tas ietver informāciju par kritērijiem un procedūrām, ko izmanto, lai izvēlētos konkrētus kvalificētus portfeļuzņēmumus, kuros veikt ieguldījumus. Tā ietver arī informāciju par labvēlīgu sociālo ietekmi, kas jāpanāk ar ieguldījumu politiku, un to, kā tā jāuzrauga un jānovērtē. Lai nodrošinātu vajadzīgo ieguldītāju pārliecību un uzticību šiem ieguldījumiem, šajā informācijā papildus jāiekļauj arī informācija par kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda aktīviem, kas nav ieguldīti kvalificētos portfeļuzņēmumos, un par to, kā tie ir izvēlēti.

(36)

Lai nodrošinātu šajā regulā ietverto vienoto prasību efektīvu pārraudzību, izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu jāuzrauga kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka atbilstība šajā regulā noteiktajām vienotajām prasībām. Tāpēc pārvaldniekiem, kas plāno tirgot savus fondus ar nosaukumu EuSEF, būtu jāinformē par šo nodomu savas izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde. Kompetentajai iestādei būtu jāreģistrē fonda pārvaldnieks, ja ir iesniegta visa nepieciešamā informācija un ieviesti attiecīgi pasākumi, lai panāktu atbilstību šīs regulas prasībām. Šai reģistrācijai būtu jābūt spēkā visā Savienībā.

(37)

Lai veicinātu efektīvu kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārrobežu tirdzniecību, pārvaldnieka reģistrācija būtu jāveic pēc iespējas ātri.

(38)

Lai efektīvi uzraudzītu atbilstību šajā regulā noteiktajiem vienotajiem kritērijiem, būtu jāparedz noteikumi par apstākļiem, kuros būtu jāatjaunina izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniegtā informācija.

(39)

Efektīvai šajā regulā noteikto prasību uzraudzībai būtu jāizveido arī pārrobežu ziņošanas process starp kompetentajām uzraudzības iestādēm, ko uzsāk pēc kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka reģistrēšanas tā izcelsmes dalībvalstī.

(40)

Lai saglabātu pārredzamus nosacījumus kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu tirdzniecībai visā Savienībā, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (“EVTI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (7), būtu jāuztic uzturēt centrālu datubāzi ar visu to kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieku un viņu pārvaldīto kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu sarakstu, kas ir reģistrēti saskaņā ar šo regulu.

(41)

Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir nepārprotams un pamatots iemesls uzskatīt, ka kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks tās teritorijā pārkāpj šīs regulas noteikumus, tai nekavējoties būtu jāinformē izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kurai būtu jāveic piemēroti pasākumi.

(42)

Ja, neraugoties uz izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes veiktajiem pasākumiem vai tāpēc, ka izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde nerīkojas saprātīgā laikposmā, kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks turpina rīkoties tā, ka tas skaidri ir pretrunā šīs regulas noteikumiem, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei pēc tam, kad tā ir informējusi izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi, būtu jāvar veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītājus, tostarp liegt attiecīgajam pārvaldniekam turpināt veikt tā sociālās uzņēmējdarbības fondu tirdzniecību uzņēmējas dalībvalsts teritorijā.

(43)

Lai nodrošinātu izveidoto vienoto kritēriju efektīvu uzraudzību, šajā regulā ir ietverts uzraudzības pilnvaru saraksts, kādām ir jābūt kompetento iestāžu rīcībā.

(44)

Lai nodrošinātu pareizu izpildi, šajā regulā ir ietverti arī administratīvi sodi un citi pasākumi par tās galveno noteikumu pārkāpumiem, proti, attiecībā uz portfeļa sastāvu, drošības pasākumiem saistībā ar tiesīgo ieguldītāju identitāti un nosaukuma EuSEF izmantošanu tikai saskaņā ar šo regulu reģistrētiem kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem. Šo galveno noteikumu pārkāpumam vajadzības gadījumā būtu jārada aizliegums izmantot šo nosaukumu un attiecīgā pārvaldnieka izslēgšana no reģistra.

(45)

Uzraudzības informācijas apmaiņa būtu jāveic starp izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un EVTI.

(46)

Efektīvai regulatīvai sadarbībai starp iestādēm, kurām uzticēts uzraudzīt atbilstību vienotajiem kritērijiem, kas noteikti šajā regulā, nepieciešama augsta līmeņa dienesta noslēpuma piemērošana visām attiecīgajām valstu iestādēm un EVTI.

(47)

Kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu ieguldījums Eiropas sociālo investīciju tirgus izaugsmē būs atkarīgs no tā, vai kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki pieņems EuSEF nosaukumu, vai ieguldītāji atzīs šo nosaukumu un vai visā Savienībā tiks attīstīta sociāli orientētu uzņēmumu spēcīga ekosistēma, kas šiem uzņēmumiem palīdz gūt labumu no piedāvātajām finansējuma iespējām. Šajā ziņā visām ieinteresētajām personām, tostarp tirgus dalībniekiem, dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Komisijai un citām attiecīgajām struktūrām visā Savienībā būtu jācenšas nodrošināt plaša informētība par šajā regulā paredzētajām iespējām.

(48)

Lai precizētu šajā regulā noteiktās prasības, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, ar kuriem precizē tādu preču un pakalpojumu veidus vai tādu preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas metodes, ar kuriem īsteno sociālu mērķi, un apstākļus, kādos īpašniekiem un ieguldītājiem var sadalīt peļņu, interešu konfliktu veidus, no kādiem jāizvairās kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem, un šajā saistībā veicamos pasākumus, to procedūru sīku aprakstu, ar kurām mēra sociālo ietekmi, kas jāpanāk kvalificētiem portfeļuzņēmumiem, un ieguldītājiem paredzētās informācijas sastāvu un sniegšanas kārtību. Ir sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba laikā Komisija atbilstoši apspriestos, tostarp ar speciālistiem, ņemot vērā pašregulācijas iniciatīvas un rīcības kodeksus. Attiecīgās ieinteresētās personas un EVTI būtu jāiesaista apspriešanā, ko Komisija veic sagatavošanas darba laikā attiecībā uz deleģētajiem aktiem par to procedūru detalizētu izklāstu, ar kurām mēra sociālo ietekmi, kas jāpanāk kvalificētiem portfeļuzņēmumiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un pienācīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(49)

Finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina konsekventa harmonizācija un augsta līmeņa uzraudzība visā Savienībā. Būtu efektīvi un lietderīgi uzticēt EVTI kā iestādei ar īpaši specializētu kompetenci izstrādāt iesniegšanai Komisijai to īstenošanas tehnisko standartu projektus, kas neietver politikas risinājumus.

(50)

Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktiem atbilstīgi LESD 291. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. EVTI būtu jāuztic izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz šajā regulā minētās paziņošanas formātu.

(51)

Četru gadu laikā pēc šīs regulas piemērošanas sākuma datuma Komisijai būtu jāveic šīs regulas pārskatīšana, lai novērtētu kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu tirgus attīstību visā Savienībā. Pārskatīšanā būtu jāietver vispārīgs apskats par šīs regulas noteikumu darbību un to piemērošanā gūto pieredzi. Balstoties uz šo pārskatīšanu, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību aktu priekšlikumiem.

(52)

Turklāt četru gadu laikā pēc šīs regulas piemērošanas sākuma datuma Komisijai būtu jāsāk pārskatīt mijiedarbību starp šo regulu un citiem noteikumiem par kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un to pārvaldniekiem, jo īpaši tiem, kas minēti Direktīvā 2011/61/ES. Šajā pārskatīšanā jo īpaši jāanalizē šīs regulas darbības joma, novērtējot to, vai darbības joma nebūtu jāpaplašina, atļaujot nosaukumu EuSEF izmantot arī uz lielāku alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem. Balstoties uz šo pārskatīšanu, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību aktu priekšlikumiem.

(53)

Šīs pārskatīšanas kontekstā Komisijai būtu jānovērtē, vai nepastāv kādi šķēršļi, kas ieguldītājiem traucē apgūt fondus, tostarp būtu jānovērtē ietekme, kādu uz institucionālajiem ieguldītājiem atstāj citi prudenciāla rakstura noteikumi, kurus tiem var piemērot. Papildus tam Komisijai būtu jāapkopo dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu nosaukuma EuSEF ieguldījumu citās Savienības programmās, piemēram, programmā “Apvārsnis 2020”, kuras mērķis arī ir atbalstīt inovāciju Savienībā.

(54)

Saistībā ar Komisijas 2011. gada 7. decembra paziņojumā “Rīcības plāns, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam” paredzēto Komisijas izvērtējumu attiecībā uz šķēršļiem, kurus pārrobežu riska kapitāla ieguldījumiem rada nodokļi, un šīs regulas pārskatīšanas kontekstā Komisijai būtu jāapsver līdzvērtīga izvērtējuma veikšana attiecībā uz iespējamiem nodokļu radītiem šķēršļiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem un jānovērtē iespējamas nodokļu iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt sociālo uzņēmējdarbību Savienībā.

(55)

EVTI būtu jāizvērtē personāla un resursu vajadzības, kas radušās, uzņemoties pilnvaras un pienākumus saskaņā ar šo regulu, un par to jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

(56)

Šajā regulā tiek ievērotas pamattiesības un principi, īpaši tie, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz privātās dzīves un ģimenes dzīves neaizskaramību (7. pants) un uzņēmējdarbības brīvību (16. pants).

(57)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (8) reglamentē personas datu apstrādi dalībvalstīs, piemērojot šo regulu, dalībvalstu kompetento iestāžu, īpaši dalībvalstu izvēlētu neatkarīgu valsts iestāžu, uzraudzībā. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (9) reglamentē personas datu apstrādi, ko veic EVTI, piemērojot šo regulu, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja uzraudzībā.

(58)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, attīstīt kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu iekšējo tirgu, izveidojot sistēmu kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieku reģistrēšanai, ar ko veicina kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu tirdzniecību visā Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un ka tās mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

a)

to kopējie pārvaldītie aktīvi nepārsniedz Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto robežvērtību;

b)

tie veic uzņēmējdarbību Savienībā;

c)

tiem ir jāreģistrējas savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajās iestādēs saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 3. punkta a) apakšpunktu;

d)

tie pārvalda kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu portfeļus.

a)

ievēro Direktīvā 2011/61/ES noteiktās prasības; un

b)

turpina ievērot šīs regulas 3., 5. un 10. pantu, 13. panta 2. punktu un 14. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktu.

a)

“kolektīvo ieguldījumu uzņēmums” ir alternatīvo ieguldījumu fonds (AIF), kas definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)

“kvalificēts sociālās uzņēmējdarbības fonds” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas:

c)

“kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks” ir juridiska persona, kuras parastā uzņēmējdarbība ir pārvaldīt vismaz vienu kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu;

d)

“kvalificēts portfeļuzņēmums” ir uzņēmums, kurš:

e)

“kvalificēti ieguldījumi” ir jebkurš no šādiem instrumentiem:

f)

“attiecīgās izmaksas” ir visu veidu maksas, maksājumi un izdevumi, kuri tieši vai netieši jāsedz ieguldītājiem un par kuriem ir vienojušies kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks un tā ieguldītāji;

g)

“kapitāls” ir īpašumtiesību daļa uzņēmumā, kuru veido kvalificēta portfeļuzņēmuma akcijas vai cita veida līdzdalība tā kapitālā, kas emitētas tā ieguldītājiem;

h)

“kvazikapitāls” ir jebkāda veida finansēšanas instruments, kas ir kapitāla un parāda apvienojums, kur peļņa no šā instrumenta ir saistīta ar kvalificētā portfeļuzņēmuma peļņu vai zaudējumiem un kura saistību nepildīšanas gadījumā netiek pilnībā nodrošināta instrumenta atlīdzināšana;

i)

“tirdzniecība” ir tieša vai netieša sociālās uzņēmējdarbības fonda daļu vai akciju piedāvāšana vai izvietošana pēc kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka iniciatīvas vai šā pārvaldnieka vārdā ieguldītājiem, kuriem Savienībā ir domicils vai reģistrēta juridiskā adrese;

j)

“iemaksājamais kapitāls” ir jebkādas saistības, kas ieguldītājam uzliek pienākumu kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda noteikumos vai dibināšanas dokumentos noteiktā termiņā iegādāties šāda fonda daļas vai tajā iemaksāt kapitālu;

k)

“izcelsmes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks veic uzņēmējdarbību un kurā tam jāreģistrējas kompetentajās iestādēs saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 3. punkta a) apakšpunktu;

l)

“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav izcelsmes dalībvalsts un kurā kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks tirgo kvalificētos sociālās uzņēmējdarbības fondus saskaņā ar šo regulu;

m)

“kompetentā iestāde” ir valsts iestāde, kuru ar normatīvajiem aktiem ieceļ izcelsmes dalībvalsts un kura veic to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu reģistrāciju, uz kuriem attiecas šī regula.

a)

apņemas ieguldīt vismaz EUR 100 000; un

b)

atsevišķā dokumentā no līguma, kas tiek noslēgts par ieguldīšanas saistībām, rakstiski apstiprina, ka tie apzinās riskus, kuri saistīti ar šīm saistībām.

a)

veicot savas darbības, darbojas godīgi, taisnīgi un pietiekami prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi;

b)

piemēro atbilstošu politiku un procedūras, lai novērstu ļaunprātīgas darbības, attiecībā uz kurām var pamatoti paredzēt, ka tās ietekmēs ieguldītāju un kvalificētu portfeļuzņēmumu intereses;

c)

veic savu uzņēmējdarbību tā, lai veicinātu to kvalificēto portfeļuzņēmumu labvēlīgo sociālo ietekmi, kuros tie ir veikuši ieguldījumus, un atbalstītu to pārvaldīto kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu un ieguldītāju intereses un tirgus integritāti;

d)

izrāda vislielāko rūpību, izvēloties ieguldījumus kvalificētos portfeļuzņēmumos un veicot attiecīgo uzņēmumu labvēlīgās sociālās ietekmes pastāvīgu uzraudzību;

e)

nodrošina atbilstošas zināšanas un sapratni par kvalificētiem portfeļuzņēmumiem, kuros tie veic ieguldījumus;

f)

taisnīgi izturas pret ieguldītājiem;

g)

nodrošina, ka neviens ieguldītājs nesaņem priviliģētu attieksmi, ja vien šāda priviliģēta attieksme nav paredzēta kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda noteikumos vai dibināšanas dokumentos.

a)

kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem, tām personām, kas faktiski veic minēto pārvaldnieku uzņēmējdarbību, darbiniekiem vai jebkuru citu personu, kura tieši vai netieši kontrolē minētos pārvaldniekus vai kuru tieši vai netieši kontrolē minētie pārvaldnieki, un minēto pārvaldnieku pārvaldīto kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu vai tā ieguldītājiem;

b)

kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu vai tā ieguldītājiem un citu kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu, ko pārvalda tas pats pārvaldnieks, vai tā ieguldītājiem;

c)

kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu vai tā ieguldītājiem un kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vai PVKIU, ko pārvalda tas pats pārvaldnieks, vai tā ieguldītājiem.

a)

interešu konfliktu veidus, kas minēti šā panta 2. punktā;

b)

pasākumus, ko kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieki veic attiecībā uz struktūrām un organizatoriskām un administratīvām procedūrām, lai identificētu, novērstu, pārvaldītu, uzraudzītu un izpaustu interešu konfliktus.

a)

nodarbinātība un darba tirgi;

b)

ar nodarbinātības kvalitāti saistītie standarti un tiesības;

c)

īpašu grupu sociālā integrācija un aizsardzība;

d)

vienlīdzīga attieksme un iespējas, diskriminācijas aizliegums;

e)

cilvēku veselība un drošība;

f)

sociālā nodrošinājuma, veselības un izglītības sistēmu pieejamība un ietekme uz tām.

a)

atbilstošu detalizētu informāciju par kopējiem ieguldījumu politikas sasniegtajiem sociālajiem rezultātiem un šo rezultātu mērīšanai izmantoto metodi;

b)

ziņojumu par jebkādu notikušu ar kvalificētiem portfeļuzņēmumiem saistītu ieguldījumu atgūšanu;

c)

aprakstu par to, vai ieguldījumu atgūšana attiecībā uz citiem kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondu aktīviem, kas nav ieguldīti kvalificētos portfeļuzņēmumos, ir notikusi saskaņā ar 14. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētajiem kritērijiem;

d)

kopsavilkumu par darbībām, ko kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieks ir veicis saistībā ar kvalificētiem portfeļuzņēmumiem atbilstīgi 14. panta 1. punkta l) apakšpunktam;

e)

informāciju par to ieguldījumu raksturu un mērķi, kuri nav 5. panta 1. punktā minētie kvalificētie ieguldījumi.

a)

minētā pārvaldnieka un jebkuru citu pakalpojumu sniedzēju, ar kuriem minētajam pārvaldniekam noslēgts līgums attiecībā uz tā pārvaldību, identitāte un pienākumu apraksts;

b)

minētajam pārvaldniekam pieejamā pašu kapitāla apmērs, kā arī detalizēts izklāsts par to, kāpēc minētais pārvaldnieks uzskata šo kapitālu par pietiekamu tam, lai nodrošinātu pienācīgus cilvēkresursus un tehniskos resursus, kādi vajadzīgi tā kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pienācīgai pārvaldībai;

c)

kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda ieguldījumu stratēģijas un mērķu apraksts, tostarp:

d)

labvēlīga sociālā ietekme, kas izvirzīta par kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda ieguldījumu politikas mērķi, tostarp atbilstošā gadījumā saprātīgas prognozes saistībā ar šiem rezultātiem, un informācija par iepriekšējiem sniegumiem šajā jomā;

e)

sociālās ietekmes mērīšanas metodoloģija;

f)

apraksts par aktīviem, kas nav kvalificēti portfeļuzņēmumi, un procesiem un kritērijiem, ko izmanto šo aktīvu izvēlei, ja vien tie nav skaidra nauda vai tās ekvivalenti;

g)

apraksts par kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda riska profilu un jebkādiem riskiem, kas saistīti ar aktīviem, kuros fonds var ieguldīt, vai ieguldījumu metodēm, kuras tas var izmantot;

h)

apraksts par kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda novērtēšanas procedūru un cenu noteikšanas metodoloģiju aktīvu novērtēšanai, tostarp par metodēm, kas izmantotas, lai novērtētu kvalificētus portfeļuzņēmumus;

i)

apraksts par to, kā tiek aprēķināts kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka atalgojums;

j)

apraksts par visām attiecīgajām izmaksām un to maksimālajiem apmēriem;

k)

kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda līdzšinējie finanšu darbības rādītāji, ja šādi dati ir pieejami;

l)

uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumi un citas atbalsta darbības, ko kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks veic vai organizē, izmantojot trešās personas, lai veicinātu to kvalificēto portfeļuzņēmumu attīstību, izaugsmi vai kādā citā veidā pastāvīgu darbību, kuros kvalificētais sociālās uzņēmējdarbības fonds iegulda, vai – gadījumā, ja šādi pakalpojumi netiek sniegti vai darbības netiek veiktas, – attiecīgs paskaidrojums;

m)

apraksts par procedūrām, kā kvalificētais sociālās uzņēmējdarbības fonds var mainīt savu ieguldījumu stratēģiju vai ieguldījumu politiku, vai abas.

a)

šā panta 1. punkta c) līdz f) apakšpunktā un l) apakšpunktā minētās informācijas sastāvu;

b)

to, kā šā panta 1. punkta c) līdz f) apakšpunktā un l) apakšpunktā minēto informāciju var iesniegt vienotā veidā, lai nodrošinātu maksimāli iespējamu salīdzināmību.

a)

to personu identitāte, kas faktiski veic kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldību;

b)

to kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu identitāte, kuru daļas vai akcijas tiks tirgotas, un to ieguldījumu stratēģijas;

c)

informācija par pasākumiem, kas veikti, lai atbilstu II nodaļā minētajām prasībām;

d)

to dalībvalstu saraksts, kurās kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks plāno tirgot katru kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu;

e)

to dalībvalstu saraksts, kurās kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks ir dibinājis vai plāno dibināt kvalificētus sociālās uzņēmējdarbības fondus.

a)

personām, kuras faktiski pārvalda kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fondus, ir pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze arī attiecībā uz kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka īstenotajām ieguldījumu stratēģijām;

b)

1. punktā minētā nepieciešamā informācija ir pilnīga;

c)

pasākumi, par kuriem ziņots saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, ir atbilstoši, lai ievērotu II nodaļā noteiktās prasības;

d)

sarakstā, kas iesniegts atbilstīgi 1. punkta e) apakšpunktam, ir norādīts, ka visi kvalificētie sociālās uzņēmējdarbības fondi veic uzņēmējdarbību saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktu.

a)

jaunu kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu; vai

b)

esošu kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu dalībvalstī, kas nav minēta 15. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajā sarakstā.

a)

pieprasīt piekļuvi jebkuram dokumentam jebkurā formā un saņemt dokumenta kopiju vai nokopēt to;

b)

pieprasīt kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldniekiem bez kavēšanās sniegt informāciju;

c)

pieprasīt informāciju no jebkuras personas, kas saistīta ar kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka vai kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda darbībām;

d)

veikt pārbaudes uz vietas, par to iepriekš paziņojot vai nepaziņojot;

e)

veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks joprojām atbilst šīs regulas prasībām;

f)

izdot rīkojumu nodrošināt, ka kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks ievēro šo regulu un atturas atkārtot jebkādu rīcību, kas var izraisīt šīs regulas pārkāpumu.

a)

neievēro portfeļa sastāvam noteiktās prasības, tādējādi pārkāpjot 5. pantu;

b)

tirgo kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda daļas un akcijas personām, kas nav tiesīgie ieguldītāji, tādējādi pārkāpjot 6. pantu;

c)

izmanto nosaukumu EuSEF, nebūdams reģistrējies saskaņā ar 15. pantu;

d)

izmanto nosaukumu EuSEF, lai tirgotu fondus, kas nav dibināti saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktu;

e)

ir reģistrējies, sniedzot nepatiesus datus vai izmatojot kādus citus nelikumīgus līdzekļus, tādējādi pārkāpjot 15. pantu;

f)

nerīkojas godīgi, taisnīgi vai pietiekami prasmīgi, rūpīgi vai uzcītīgi, veicot savas darījumdarbības, tādējādi pārkāpjot 7. panta a) apakšpunktu;

g)

nepiemēro atbilstošu politiku un procedūras, lai novērstu ļaunprātīgas darbības, tādējādi pārkāpjot 7. panta b) apakšpunktu;

h)

atkārtoti neievēro 13. panta prasības par gada ziņojuma iesniegšanu;

i)

atkārtoti neievēro pienākumu informēt ieguldītājus saskaņā ar 14. pantu.

a)

veic darbības, lai nodrošinātu, ka attiecīgais kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks ievēro 5. un 6. pantu, 7. panta a) un b) punktu, 13., 14. un 15. pantu;

b)

aizliedz izmantot nosaukumu EuSEF un izslēdz kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieku no reģistra.

a)

apjomu, kādā kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki dažādās dalībvalstīs ir izmantojuši nosaukumu EuSEF vietējā vai pārrobežu mērogā;

b)

kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu veikto ieguldījumu ģeogrāfisko un sektoriālo sadalījumu;

c)

14. pantā minēto informācijas prasību atbilstību un jo īpaši to, vai tās ir pietiekamas, lai ieguldītāji spētu pieņemt lēmumu par ieguldījumu veikšanu, esot informēti;

d)

to, kā kvalificētie sociālās uzņēmējdarbības fondi ir izmantojuši dažādus kvalificētos ieguldījumus un kā tas ir ietekmējis sociāli orientēto uzņēmumu attīstību visā Savienībā;

e)

Eiropas marķējuma “sociāli orientēts uzņēmums” izveides atbilstīgumu;

f)

iespēju sociālās uzņēmējdarbības fondiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, atļaut izmantot nosaukumu EuSEF, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot Komisijas ieteikumu par pasākumiem nolūkā mudināt trešās valstis piemērot labas pārvaldības standartu minimumu nodokļu jautājumos;

g)

kvalificētu portfeļuzņēmumu identifikācijas kritēriju piemērošanu praksē un tā ietekmi uz sociāli orientēto uzņēmumu attīstību visā Savienībā un to labvēlīgo sociālo ietekmi;

h)

to procedūru analīzi, kuras kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieki izmantojuši, lai izmērītu pozitīvo sociālo ietekmi, ko radījuši 10. pantā minētie kvalificētie portfeļuzņēmumi, un iespējamību ieviest saskaņotus standartus sociālās ietekmes mērīšanai Savienības mērogā Savienības sociālajai politikai atbilstošā veidā;

i)

iespēju kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu tirdzniecību attiecināt uz privātiem ieguldītājiem;

j)

to, vai kvalificētus sociālās uzņēmējdarbības fondus ir atbilstoši iekļaut piemēroto aktīvu sarakstā saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK;

k)

to, vai ir atbilstoši šo regulu papildināt ar depozitāru režīmu;

l)

analīzi attiecībā uz iespējamiem nodokļu šķēršļiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem un novērtējumu par iespējamām nodokļu atvieglojumu iniciatīvām nolūkā veicināt sociālo uzņēmējdarbību Savienībā;

m)

novērtējumu attiecībā uz jebkādiem šķēršļiem, kas varētu traucēt ieguldīt fondos, kas lieto nosaukumu EuSEF, ietverot citu prudenciāla rakstura Savienības tiesību ietekmi uz institucionālajiem ieguldītājiem.

a)

līdz 2017. gada 22. jūlijam – attiecībā uz a)–e) un g)–m) apakšpunktu; un

b)

līdz 2015. gada 22. jūlijam – attiecībā uz f) apakšpunktu.

25.4.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/39

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā atbalstīja Komisijas priekšlikumu ieviest jaunu stratēģiju “Eiropa 2020”. Viena no stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm ir ilgtspējīga izaugsme, kas panākama, veicinot resursefektīvāku, ilgtspējīgāku un konkurētspējīgāku ekonomiku. Stratēģijā energoinfrastruktūra minēta kā viens no svarīgākajiem elementiem pamatiniciatīvā “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, kurā uzsvērts, ka bez kavēšanās ir jāmodernizē Eiropas tīkli, veidojot starpsavienojumus kontinenta mērogā, sevišķi tālab, lai integrētu atjaunojamos enerģijas avotus.

(2)

Vēl nav sasniegts Barselonas 2002. gada marta Eiropadomes sanāksmes secinājumos noteiktais mērķis dalībvalstīs nodrošināt tādu elektrotīklu starpsavienojumu līmeni, kas atbilst vismaz 10 % no tajās uzstādītās ražošanas jaudas.

(3)

Komisijas paziņojumā “Enerģētikas infrastruktūras prioritātes 2020. gadam un pēc tam: projekts integrētam Eiropas enerģētikas tīklam” un tam sekojošajos Padomes 2011. gada 28. februāra secinājumos un Eiropas Parlamenta rezolūcijā (4) aicināts izveidot jaunu energoinfrastruktūras politiku ar mērķi optimizēt tīklu izveidi Eiropas līmenī līdz 2020. gadam un pēc tam, lai Savienība varētu sasniegt savas enerģētikas politikas pamatmērķus: konkurētspēju, ilgtspēju un apgādes drošību.

(4)

Eiropadome 2011. gada 4. februārī uzsvēra, ka ir jāmodernizē un jāpaplašina Eiropas energoinfrastruktūra un jāsavieno tīkli pāri robežām, lai iedibinātu patiesu solidaritāti starp dalībvalstīm, nodrošinātu alternatīvus piegāžu vai tranzīta maršrutus un enerģijas avotus un panāktu, ka atjaunojamie enerģijas avoti sāk konkurēt ar tradicionālajiem avotiem. Tā uzsvēra, ka pēc 2015. gada nevienai dalībvalstij vairs nevajadzētu būt izolētai no Eiropas gāzes un elektroenerģijas tīkliem vai piedzīvot, ka tās energoapgādes drošība ir apdraudēta piemērotu savienojumu trūkuma dēļ.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1364/2006/EK (5) nosaka pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem. Minētās pamatnostādnes (TEN-E) ir izstrādātas ar mērķi sekmēt Savienības iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšanu, vienlaikus veicinot energoresursu racionālu ražošanu, transportēšanu, sadali un izmantošanu, samazināt mazāk attīstīto reģionu un salu reģionu izolētību, panākt Savienības energoapgādes, energoavotu un maršrutu drošību un diversifikāciju, tostarp sadarbībā ar trešām valstīm, un sekmēt ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību.

(6)

Pašreizējā TEN-E satvara novērtēšana nepārprotami liecina, ka, neraugoties uz to, ka šis satvars veicina izraudzītus projektus, nodrošinot to politisko atpazīstamību, tam pietrūkst redzējuma, mērķtiecības un elastīguma, lai novērstu apzinātās infrastruktūras nepilnības. Tāpēc Savienībai būtu jāstiprina centieni risināt turpmākās problēmas šajā jomā un jāpievērš pienācīga uzmanība, lai konstatētu iespējamo turpmāko neatbilstību starp enerģijas pieprasījumu un piedāvājumu.

(7)

Straujākai pašreizējās energoinfrastruktūras modernizācijai un jaunas energoinfrastruktūras izveidošanai ir izšķirīga nozīme, lai sasniegtu Savienības enerģētikas un klimata politikas mērķus, proti, pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi, garantēt apgādes drošību, jo īpaši naftas un gāzes apgādes drošību, līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par 20 % (par 30%, ja būs atbilstīgi nosacījumi), palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas galapatēriņā līdz 20 % (6) un palielināt energoefektivitāti par 20%, un tā rezultātā ieguvumi energoefektivitātes ziņā varētu samazināt jaunas infrastruktūras būvniecības nepieciešamību. Vienlaikus Savienībai ir jāsagatavo sava infrastruktūra energosistēmas turpmākai dekarbonizācijai ilgākā laikposmā līdz 2050. gadam. Tāpēc šajā regulā vajadzētu būt iespējai arī iekļaut Savienības enerģētikas un klimata politikas iespējamos nākotnes mērķus.

(8)

Lai gan Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (8) ir paredzēts izveidot enerģijas iekšējo tirgu, tas joprojām ir sadrumstalots, jo nav pietiekamu starpsavienojumu starp valstu energotīkliem un netiek pilnībā izmantota esošā energoinfrastruktūra. Tomēr Savienības mēroga integrēti tīkli un viedo tīklu izveidošana ir būtiska, lai nodrošinātu konkurētspējīgu un pareizi funkcionējošu integrētu tirgu, sasniegtu optimālu energoinfrastruktūras izmantošanu, palielinātu energoefektivitāti, integrētu decentralizētus atjaunojamās enerģijas avotus un sekmētu izaugsmi, nodarbinātību un ilgtspējīgu attīstību.

(9)

Būtu jāmodernizē Savienības energoinfrastruktūra, lai novērstu tehniskas kļūmes un palielinātu tās noturību pret šādām kļūmēm, cilvēka vai dabas izraisītām katastrofām, klimata pārmaiņu negatīvajām sekām un drošības apdraudējumiem, jo īpaši attiecībā uz Eiropas kritisko infrastruktūru, kā noteikts Padomes Direktīvā 2008/114/EK (2008. gada 8. decembris) par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (9).

(10)

Naftas transportēšana pa sauszemes cauruļvadiem, nevis pa ūdeni var sniegt svarīgu ieguldījumu ar naftas transportēšanu saistītā vides riska samazināšanai.

(11)

Viedo tīklu nozīmīgā loma Savienības enerģētikas politikas mērķu sasniegšanā atzīta Komisijas 2011. gada 12. aprīļa paziņojumā “Viedie tīkli. No inovācijas līdz ieviešanai”.

(12)

Enerģijas uzglabāšanas objekti un sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) un saspiestas dabasgāzes (CNG) pieņemšanas, uzglabāšanas un regazifikācijas objektiem ir arvien lielāka nozīme Eiropas energoinfrastruktūrā. Šādu energoinfrastruktūras objektu izplatīšanās ir būtiska labi funkcionējošas tīkla infrastruktūras sastāvdaļa.

(13)

Komisijas 2011. gada 7. septembra paziņojumā “ES enerģētikas politika: attiecību veidošana ar partneriem ārpus mūsu robežām” tika uzsvērta nepieciešamība iekļaut energoinfrastruktūras attīstības veicināšanu Savienības ārējās attiecībās, lai atbalstītu sociālekonomisko attīstību aiz Savienības robežām. Savienībai būtu jāsekmē infrastruktūras projekti, kas Savienības energotīklus savieno ar trešo valstu tīkliem, jo īpaši ar kaimiņvalstīm un valstīm, ar kurām Savienība ir iedibinājusi konkrētu sadarbību enerģētikas jomā.

(14)

Lai nodrošinātu sprieguma un frekvenču stabilitāti, īpaša uzmanība būtu jāpievērš Eiropas elektrotīkla stabilitātei mainīgajos apstākļos, ko rada tādu atjaunojamo energoresursu plūsmu pieaugošā daļa, kas pēc to dabas ir svārstīgi.

(15)

Tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam Eiropas nozīmes elektroenerģijas un gāzes infrastruktūrā jāiegulda aptuveni EUR 200 miljardi. Ņemot vērā ieguldījumu apjomu ievērojamu palielināšanos salīdzinājumā ar pagātnes tendencēm, kā arī energoinfrastruktūras prioritāšu īstenošanas steidzamību, ir vajadzīga jauna energoinfrastruktūras, īpaši pārrobežu energoinfrastruktūras, regulējuma un finansēšanas pieeja.

(16)

Komisijas dienestu darba dokumentā “Vajadzīgās investīcijas enerģētikas infrastruktūrā un to nepietiekamība”, kas iesniegts 2011. gada 10. jūnija Padomei, uzsvērts, ka aptuveni puse no kopējiem ieguldījumiem, kas vajadzīgi līdz 2020. gadam, varētu netikt nodrošināti vispār vai ar kavēšanos, kuru radītu ar atļauju piešķiršanu, regulatīviem jautājumiem un finansējumu saistīti šķēršļi.

(17)

Ar šo regulu paredz noteikumus Eiropas energotīklu savlaicīgai attīstībai un sadarbspējai, lai sasniegtu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteiktos enerģētikas politikas mērķus – nodrošināt enerģijas tirgus darbību un energoapgādes drošību Savienībā, veicināt energoefektivitāti un energotaupību, jaunu un neizsīkstošu enerģijas veidu attīstību un veicināt enerģijas tīklu savstarpēju savienojamību. Tiecoties sasniegt šos mērķus, šī regula sekmē gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un nāk par labu visai Savienībai, proti, tās konkurētspējai un ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai.

(18)

Eiropas tīklu attīstībai un to efektīvai sadarbspējai ir svarīgi nodrošināt darbības koordināciju starp elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoriem (PSO). Lai šajā sakarā nodrošinātu vienādus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 714/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā (10) attiecīgo noteikumu īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (11). Lai pieņemtu pamatnostādnes par elektroenerģijas PSO savstarpējās darbības koordinācijas īstenošanu Savienības līmenī, būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, ņemot vērā to, ka minētās pamatnostādnes pārsvarā gadījumu attieksies uz visiem PSO.

(19)

Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (“Aģentūra”), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 713/2009 (12), šajā regulā ir noteikti svarīgi papildu uzdevumi, un tai būtu jāpiešķir tiesības iekasēt maksu par dažu šo uzdevumu veikšanu.

(20)

Pēc intensīvām apspriedēm ar visām dalībvalstīm un ieinteresētajām personām Komisija ir noteikusi 12 stratēģiskas Eiropas energoinfrastruktūras prioritātes, kuru īstenošana līdz 2020. gadam ir svarīga, lai sasniegtu Savienības enerģētikas un klimata politikas mērķus. Šīs prioritātes aptver dažādus reģionus vai tematiskās jomas tādās nozarēs kā elektroenerģijas pārvade un uzglabāšana, gāzes pārvade, uzglabāšana un sašķidrinātas vai saspiestas dabasgāzes infrastruktūra, viedie tīkli, elektromaģistrāles, oglekļa dioksīda transportēšana un naftas infrastruktūra.

(21)

Kopīgu interešu projektiem būtu jāatbilst kopējiem, pārredzamiem un objektīviem kritērijiem, ņemot vērā to, kā tie sekmē enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu. Ierosinātajiem elektroenerģijas un gāzes projektiem, lai tie atbilstu iekļaušanai otrajā un turpmākajos Savienības sarakstos, vajadzētu būt iekļautiem jaunākajā pieejamajā tīkla desmit gadu attīstības plānā. Plānā jo īpaši būtu jāņem vērā 2011. gada 4. februāra Eiropadomes sanāksmes secinājumi par nepieciešamību integrēt perifēros enerģijas tirgus.

(22)

Būtu jāizveido reģionālās grupas, kas ierosinātu un pārskatītu kopīgu interešu projektus, kā rezultātā tiktu sagatavoti reģionālie kopīgu interešu projektu saraksti. Lai nodrošinātu plašu vienprātību, šīm reģionālajām grupām būtu jānodrošina cieša sadarbība starp dalībvalstīm, valstu regulatīvajām iestādēm, projektu virzītājiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām. Sadarbībai pēc iespējas vajadzētu balstīties uz esošajām valstu regulatīvo iestāžu un PSO reģionālās sadarbības struktūrām, kā arī citām dalībvalstu un Komisijas izveidotām struktūrām. Šīs sadarbības kontekstā valstu regulatīvajām iestādēm vajadzības gadījumā būtu jākonsultē reģionālās grupas, inter alia, par ierosināto projektu regulatīvo aspektu un regulatīvās apstiprināšanas ierosinātā grafika īstenojamību.

(23)

Lai nodrošinātu to, ka Savienības kopīgu interešu projektu sarakstā (“Savienības saraksts”) iekļauj tikai tos projektus, kas visvairāk sekmē stratēģisko energoinfrastruktūras prioritāro koridoru un jomu īstenošanu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt un pārskatīt Savienības sarakstu saskaņā ar LESD 290. pantu, tomēr ievērojot dalībvalstu tiesības apstiprināt kopīgu interešu projektus, kas saistīti ar to teritoriju. Kā liecina ietekmes novērtējumā veiktā analīze, kas pievienota priekšlikumam, kas ir šīs regulas pamatā, elektroenerģijas nozarē ir aptuveni 100 šādu projektu, bet gāzes nozarē – 50. Ņemot vērā šo aplēsi un nepieciešamību nodrošināt šīs regulas mērķu sasniegšanu, kopīgu interešu projektu kopējam skaitam vajadzētu joprojām būt pārvaldāmam, un tādēļ tas nedrīkstētu būtiski pārsniegt 220 projektus. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(24)

Ik pēc diviem gadiem būtu jāsagatavo jauns Savienības saraksts. No katra nākamā Savienības saraksta būtu jāsvītro tie kopīgu interešu projekti, kas ir pabeigti vai vairs neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām. Tādēļ uz kopīgu interešu projektiem, kas iekļaujami Savienības nākamajā sarakstā, būtu jāattiecina reģionālo sarakstu un Savienības sarakstu izveides nolūkā rīkotā atlases procedūra, tomēr būtu jāraugās, lai pēc iespējas mazinātu tā rezultātā radušos administratīvo slogu, piemēram, iespējami plaši izmantojot iepriekš iesniegto informāciju un ņemot vērā projektu virzītāju gada ziņojumus.

(25)

Kopīgu interešu projekti būtu jāīsteno pēc iespējas ātrāk, tie būtu cieši jāpārrauga un jānovērtē, vienlaikus līdz minimumam samazinot projektu virzītāju administratīvo slogu. Komisijai būtu jāieceļ Eiropas koordinatori projektiem, kas sastopas ar sevišķām grūtībām.

(26)

Atļauju piešķiršanas procesiem nevajadzētu radīt ar projekta lielumu vai sarežģītību nesamērīgu administratīvo slogu vai radīt šķēršļus Eiropas tīklu attīstībai un piekļuvei tirgum. Padome 2009. gada 19. februāra secinājumos uzsvēra, ka nepieciešams apzināt šķēršļus ieguldījumiem un likvidēt tos, tostarp racionalizējot plānošanas un apspriežu procedūras. Minētie secinājumi guva jaunu apstiprinājumu Eiropadomes 2011. gada 4. februāra sanāksmes secinājumos, kur vēlreiz tika uzsvērts, ka ir svarīgi racionalizēt un uzlabot atļauju piešķiršanas procesus, vienlaicīgi ievērojot valstu kompetenci.

(27)

Savienības kopīgu interešu projektu plānošana un īstenošana enerģētikas, transporta un telesakaru infrastruktūras nozarē būtu jākoordinē tā, lai izveidotu sinerģiju visur tur, kur tas būtu lietderīgi no vispārējā ekonomiskā, tehniskā, vides vai telpiskās plānošanas viedokļa, un lai tiktu pievērsta pienācīga uzmanība attiecīgajiem drošuma aspektiem. Tādējādi, plānojot dažādos Eiropas tīklus, priekšroku varētu dot transporta un sakaru tīklu un energotīklu integrācijai, lai nodrošinātu, ka tiek izmantota pēc iespējas mazāka zemes platība, vienlaikus, ja iespējams, nodrošinot, ka tiek izmantoti esošie vai agrāk lietotie maršruti, lai pēc iespējas samazinātu jebkādu negatīvu sociālo, ekonomisko, ekoloģisko un finansiālo ietekmi.

(28)

Kopīgu interešu projektiem valstu līmenī būtu jāpiešķir prioritārs statuss, lai nodrošinātu ātras administratīvās procedūras. Kompetentajām iestādēm kopīgu interešu projekti būtu jāuzskata par projektiem sabiedrības interesēs. Projektiem, kam ir negatīva ietekme uz vidi, būtu jāpiešķir atļauja kā projektiem sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, ja ir izpildīti visi nosacījumi saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (13) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (14).

(29)

Izraugoties kompetento iestādi vai iestādes, kas integrē un koordinē visus atļauju piešķiršanas procesus (“vienas pieturas aģentūra”), būtu jāsamazinās sarežģītībai, jāpalielinās efektivitātei un pārredzamībai un jātiek sekmētai sadarbībai starp dalībvalstīm. Pēc to izraudzīšanās kompetentajām iestādēm vajadzētu būt rīcībspējīgām pēc iespējas drīzāk.

(30)

Lai gan pastāv iedibināti standarti par sabiedrības līdzdalību tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar vidi, ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai nodrošinātu visaugstākos pārredzamības un sabiedrības līdzdalības standartus attiecībā uz visiem kopīgu interešu projektu atļauju piešķiršanas procesa jautājumiem.

(31)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (15), attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (16), 1998. gada 25. jūnija Orhūsas Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (17) (“Orhūsas konvencija”) un Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā (“Espo konvencija”) pareizai un koordinētai piemērošanai būtu jānodrošina, ka tiek saskaņoti galvenie vides ietekmes novērtēšanas principi, tostarp pārrobežu kontekstā. Dalībvalstīm būtu jākoordinē kopīgu interešu projektu novērtēšana un, ja iespējams, jāsagatavo kopīgi novērtējumi. Dalībvalstis būtu jāmudina apmainīties ar atļauju piešķiršanas procesu labāko praksi un informāciju par administratīvo spēju attīstīšanu.

(32)

Ir svarīgi racionalizēt un uzlabot atļauju piešķiršanas procesus, vienlaikus pēc iespējas ievērojot valstu kompetenci un procedūras jaunas infrastruktūras būvniecībai, pienācīgi ņemot vērā subsidiaritātes principu. Tā kā energoinfrastruktūras attīstība nedrīkst kavēties, atļauju piešķiršanas procesu vienkāršošana būtu jāpapildina ar skaidri noteiktu termiņu, kurā attiecīgajām iestādēm jāpieņem lēmums par projekta būvniecību. Šādam termiņam būtu jāveicina efektīvāka procedūru definēšana un īstenošana, un tam nekādā ziņā nevajadzētu apdraudēt augstos vides aizsardzības un sabiedrības līdzdalības standartus. Kas attiecas uz šajā regulā noteiktajiem maksimālajiem termiņiem – dalībvalstis tomēr varētu censties tos vēl vairāk saīsināt, ja iespējams. Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina termiņu ievērošana, un dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt, ka pārsūdzības, ar ko apstrīd visaptverošā lēmuma likumību pēc būtības vai procesuālo likumību, tiek izskatītas pēc iespējas efektīvāk.

(33)

Ja dalībvalstis to uzskata par atbilstošu, tās visaptverošajā lēmumā var iekļaut lēmumus, kas pieņemti saistībā ar sarunām ar atsevišķiem zemju īpašniekiem par pieeju īpašumam, tā īpašumtiesībām vai tiesībām to izmantot, telpisko plānošanu, ar kuru nosaka noteikta reģiona vispārējo zemes izmantošanu, iekļauj citus attīstības plānus, piemēram, automaģistrāles, dzelzceļus, ēkas un dabas aizsardzības zonas, un kura nav veikta konkrētam plānotā projekta mērķim, kā arī darbības atļauju piešķiršanu. Saistībā ar atļauju piešķiršanas procesiem kopīgu interešu projektos varētu iekļaut saistīto infrastruktūru, cik vien tas ir būtiski būvniecībai vai projekta darbībai.

(34)

Šī regula, jo īpaši noteikumi par atļauju piešķiršanu, sabiedrības līdzdalību un kopīgu interešu projektu īstenošanu, būtu jāpiemēro, neskarot starptautiskās tiesības un Savienības tiesību aktus, tostarp noteikumus par vides un cilvēka veselības aizsardzību un noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar kopējo zivsaimniecības un jūrlietu politiku.

(35)

Izmaksas par kopīgu interešu projektu izstrādi, būvniecību, darbību un uzturēšanu parasti būtu pilnībā jāsedz infrastruktūras izmantotājiem. Uz kopīgu interešu projektiem būtu jāattiecina pārrobežu izmaksu sadalījums, ja tirgus pieprasījuma analīze vai novērtējums par sagaidāmo ietekmi uz tarifiem liecina, ka izmaksas nevar atgūt no infrastruktūras izmantotāju maksātajiem tarifiem.

(36)

Apspriežoties par pareizo izmaksu sadalījumu, par pamatu būtu jāņem infrastruktūras projekta izmaksu un ieguvumu analīze, ko sagatavo, izmantojot saskaņotu metodoloģiju analīzei energosistēmas mērogā un tīkla desmit gadu attīstības plānu ietvaros, kurus izstrādā pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkli saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem (18) un kurus pārskata Aģentūra. Minētajā analīzē varētu ņemt vērā rādītājus un attiecīgās atsauces vērtības ieguldījumu vienības izmaksu salīdzināšanai.

(37)

Aizvien integrētākā iekšējā enerģijas tirgū ir nepieciešami skaidri un pārredzami noteikumi par izmaksu pārrobežu sadali, lai paātrinātu ieguldījumus pārrobežu infrastruktūrā. Eiropadome 2011. gada 4. februārī atgādināja, ka ir svarīgi veicināt tādu regulējumu, kas piesaista ieguldījumus tīkliem, kur tarifi tiek noteikti atbilstīgi ieguldījumu vajadzībām un pārrobežu ieguldījumu gadījumā izmaksas tiek pienācīgi sadalītas, vienlaikus veicinot konkurenci un konkurētspēju un ņemot vērā ietekmi uz patērētājiem. Lemjot par pārrobežu izmaksu sadalījumu, valstu regulatīvajām iestādēm būtu jānodrošina, ka tā ietekme uz valsts tarifiem nav nesamērīgs slogs patērētājiem. Valstu regulatīvajām iestādēm būtu arī jāizvairās no projektu atbalsta dublēšanas, ņemot vērā faktiskās vai plānotās maksas un ieņēmumus. Šīs maksas un ieņēmumi būtu jāņem vērā tikai tādā mērā, kādā tie ir paredzēti attiecīgo izmaksu segšanai, un tiem pēc iespējas jābūt saistītiem ar projektiem. Ja ieguldījumu pieprasījumā ņem vērā ieguvumus, kas rodas aiz attiecīgās dalībvalsts robežām, valstu regulatīvajām iestādēm jautājumā par konkrētā projekta izmaksu un ieguvumu analīzi būtu jāapspriežas ar attiecīgajiem PSO.

(38)

Spēkā esošie tiesību akti par iekšējo enerģijas tirgu paredz, ka gāzes un elektroenerģijas tīklu piekļuves tarifi dod pietiekamu stimulu ieguldījumiem. Piemērojot tiesību aktus par iekšējo enerģijas tirgu, valstu regulatīvajām iestādēm būtu jānodrošina stabils un paredzams regulējums ar stimuliem realizēt kopīgu interešu projektus, tostarp ilgtermiņa stimuliem, kas ir samērīgi ar konkrētā projekta riska līmeni. Tas jo īpaši attiecas uz inovatīvām elektroenerģijas pārvades tehnoloģijām, kas ļauj tīklā plaši integrēt atjaunojamos energoresursus, decentralizētus energoresursus vai regulējamu pieprasījumu savstarpēji savienotos tirgos, un uz gāzes pārvades infrastruktūru, kas tirgum piedāvā jaudas rezerves vai elastību, lai būtu iespējama īstermiņa apmaiņa vai rezerves apgāde piegādes pārrāvumu laikā.

(39)

Šī regula attiecas vienīgi uz atļauju piešķiršanu kopīgu interešu projektiem, sabiedrības līdzdalību kopīgu interešu projektos un kopīgu interešu projektu regulatīvo kārtību regulā noteiktajā nozīmē. Tomēr dalībvalstis, pamatojoties uz saviem tiesību aktiem, var piemērot tādus pašus vai līdzīgus noteikumus arī citiem projektiem, kuriem nav kopīgu interešu projektu statusa šīs regulas nozīmē. Attiecībā uz regulatīvajiem stimuliem dalībvalstis, pamatojoties uz saviem tiesību aktiem, var piemērot tādus pašus vai līdzīgus noteikumus tiem kopīgu interešu projektiem, kas ietilpst elektroenerģijas uzglabāšanas kategorijā.

(40)

Dalībvalstīm, kuras pašreiz saistībā ar atļauju piešķiršanas procesiem neparedz augstāko iespējamo valsts nozīmes juridisko statusu energoinfrastruktūras projektiem, būtu jāapsver šāda statusa ieviešana, jo īpaši, izvērtējot, vai tas nodrošinātu ātrāku atļauju piešķiršanas procesu.

(41)

Eiropas enerģētikas programma ekonomikas atveseļošanai (EEPEA), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 663/2009 (19), ir apliecinājusi, ka Savienības finansiālā palīdzība, lai piesaistītu privāto finansējumu un īstenotu Eiropas nozīmes projektus, sniedz pievienoto vērtību. Eiropadome 2011. gada 4. februārī atzina, ka dažiem energoinfrastruktūras projektiem var būt nepieciešams ierobežots publiskais finansējums, lai piesaistītu privāto finansējumu. Ņemot vērā ekonomikas un finanšu krīzi un budžeta ierobežojumus, nākamajā daudzgadu finanšu shēmā būtu jāparedz mērķtiecīgs atbalsts dotāciju un finanšu instrumentu veidā, lai piesaistītu jaunus ieguldītājus energoinfrastruktūras prioritārajiem koridoriem un jomām, vienlaikus nodrošinot, ka Savienības budžeta ieguldījums ir pēc iespējas mazāks. Attiecīgajos pasākumos būtu jāņem vērā pieredze, kas gūta izmēģinājuma posmā pēc infrastruktūras projektu finansēšanai paredzēto projekta obligāciju ieviešanas.

(42)

Kopīgu interešu projektiem elektroenerģijas, gāzes un oglekļa dioksīda jomā vajadzētu būt tiesīgiem saņemt Savienības finansiālo palīdzību dotāciju vai inovatīvu finanšu instrumentu veidā, kas paredzēts pētījumiem un – ar konkrētiem nosacījumiem – arī darbiem, tiklīdz šāds finansējums ir pieejams saskaņā ar attiecīgo regulu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu. Tas dos iespēju sniegt pielāgotu atbalstu tiem kopīgu interešu projektiem, kas nav dzīvotspējīgi pašreizējā regulējumā un tirgus apstākļos. Ir svarīgi izvairīties no konkurences izkropļojumiem, jo īpaši starp projektiem, kas nodrošina viena un tā paša Savienības prioritārā koridora izveidi. Šādai finansiālajai palīdzībai vajadzētu nodrošināt vajadzīgo sinerģiju ar struktūrfondiem, no kuriem finansēs vietējas vai reģionālas nozīmes viedos energosadales tīklus. Uz ieguldījumiem kopīgu interešu projektos attiecas trīspakāpju prioritāra secība. Pirmkārt, ieguldīšanas prioritāte būtu jāatvēl tirgum. Otrkārt, ja tirgus dalībnieki ieguldījumus neveic, būtu jāizmanto regulatīvie risinājumi, vajadzības gadījumā jāpielāgo attiecīgais regulējums un jānodrošina attiecīgā regulējuma pareiza piemērošana. Treškārt, ja ar pirmajiem diviem posmiem nepietiek, lai nodrošinātu vajadzīgos ieguldījumus kopīgu interešu projektos, Savienības finansiālo palīdzību varētu piešķirt tad, ja kopīgu interešu projekts atbilst spēkā esošajiem atbilstības kritērijiem.

(43)

Tā kā šīs regulas mērķi, proti, Eiropas energotīklu attīstību un sadarbspēju un pieslēgumus šādiem tīkliem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts minētajā pantā, šī regula nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai.

(44)

Regulas (EK) Nr. 713/2009, (EK) Nr. 714/2009 un (EK) Nr. 715/2009 tādēļ būtu attiecīgi jāgroza.

(45)

Tādēļ Lēmums Nr. 1364/2006/EK būtu jāatceļ,

a)

attiecas uz tādu kopīgu interešu projektu apzināšanu, kuri vajadzīgi, lai īstenotu prioritāros koridorus un jomas, kas ietilpst kādā no II pielikumā noteiktajām energoinfrastruktūras kategorijām – elektroenerģija, gāze, nafta un oglekļa dioksīds (“energoinfrastruktūras kategorijas”);

b)

sekmē kopīgu interešu projektu savlaicīgu īstenošanu, racionalizējot, ciešāk koordinējot un paātrinot atļauju piešķiršanas procesus un palielinot sabiedrības līdzdalību;

c)

paredz noteikumus un norādes izmaksu pārrobežu sadalei un ar risku saistītiem stimuliem attiecībā uz kopīgu interešu projektiem;

d)

paredz nosacījumus, ar kādiem kopīgu interešu projekti ir atbilstīgi Savienības finansiālās palīdzības saņemšanai.

1)

“energoinfrastruktūra” ir jebkāds materiāls aprīkojums vai objekts, kas ietilpst kādā no energoinfrastruktūras kategorijām un kas atrodas Savienībā vai savieno Savienību ar vienu vai vairākām trešām valstīm;

2)

“visaptverošs lēmums” ir lēmums vai lēmumu kopums, kuru pieņem dalībvalsts iestāde vai iestādes, kas nav tiesu iestādes, un kurā noteikts, vai projekta virzītājam piešķirt vai atteikt atļauju būvēt energoinfrastruktūru, lai realizētu projektu, neskarot lēmumus, kuri administratīvā kārtā pieņemti pārsūdzības procedūrā;

3)

“projekts” ir viena vai vairākas līnijas, cauruļvadi, objekti, aprīkojums vai iekārtas, kas ietilpst kādā no energoinfrastruktūras kategorijām;

4)

“kopīgu interešu projekts” ir projekts, kas nepieciešams, lai īstenotu I pielikumā noteiktos energoinfrastruktūras prioritāros koridorus un jomas, un kas ir iekļauts 3. pantā minētajā Savienības kopīgu interešu projektu sarakstā;

5)

“energoinfrastruktūras nepietiekamība” ir fiziskās plūsmas ierobežojums energosistēmā, ko rada nepietiekama pārvades spēja, kura inter alia nozīmē infrastruktūras trūkumu;

6)

“projekta virzītājs” ir viens no šādiem:

7)

“viedais tīkls” ir elektroenerģijas tīkls, kas var izmaksu ziņā efektīvā veidā integrēt visu ar to saistīto lietotāju, tostarp ražotāju, patērētāju un to, kas gan ražo, gan patērē, rīcību un darbības, lai nodrošinātu ekonomiski efektīvu un ilgtspējīgu energosistēmu ar maziem zudumiem un augstu kvalitātes, apgādes drošības un drošuma līmeni;

8)

“darbi” ir komponenšu, sistēmu un pakalpojumu, tostarp programmatūras, iegāde, piegāde un ieviešana, kā arī izstrādes, būvniecības un uzstādīšanas darbi saistībā ar projektu, iekārtu pieņemšana un projekta sākšana;

9)

“pētījumi” ir darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotu projekta īstenošanu, piemēram, sagatavošanās, priekšizpētes, novērtējuma, testēšanas un validācijas pētījumi, tostarp programmatūras, un citi tehniskā atbalsta pasākumi, tostarp priekšdarbi ar mērķi definēt un izstrādāt projektu un pieņemt lēmumu par tā finansēšanu, piemēram, izpētes darbi attiecīgajās vietās un finansējuma paketes sagatavošana;

10)

“valsts regulatīvā iestāde” ir valsts regulatīvā iestāde, kas norīkota atbilstīgi Direktīvas 2009/72/EK 35. panta 1. punktam vai Direktīvas 2009/73/EK 39. panta 1. punktam;

11)

“nodošana ekspluatācijā” ir projekta darbības sākšanas process pēc tā būvniecības pabeigšanas.

a)

katram atsevišķam kopīgu interešu projekta priekšlikumam ir vajadzīgs to dalībvalstu apstiprinājums, uz kuru teritoriju šis projekts attiecas; ja dalībvalsts nolemj apstiprinājumu nesniegt, tā attiecīgajai grupai iesniedz sava lēmuma pamatojumu;

b)

tā ņem vērā Komisijas ieteikumu, kura mērķis ir nodrošināt, ka kopīgu interešu projektu kopējais skaits ir pārvaldāms.

a)

nodrošina, ka tiek iekļauti tikai tie projekti, kas atbilst 4. pantā minētajiem kritērijiem;

b)

nodrošina pārreģionālo konsekvenci, ņemot vērā Aģentūras atzinumu, kā minēts III pielikuma 2. punkta 12. apakšpunktā;

c)

ņem vērā visus dalībvalstu atzinumus, kā minēts III pielikuma 2. punkta 9. apakšpunktā; un

d)

cenšas nodrošināt, lai Savienības sarakstā iekļauto kopīgu interešu projektu kopējais skaits ir pārvaldāms.

a)

projekts ir nepieciešams vismaz vienam no energoinfrastruktūras prioritārajiem koridoriem un jomām;

b)

iespējamie kopējie projekta ieguvumi, kas izvērtēti saskaņā ar attiecīgajiem 2. punktā noteiktajiem specifiskajiem kritērijiem, pārsniedz tā izmaksas, tostarp ilgākā termiņā; un

c)

projekts atbilst jebkuram no šādiem kritērijiem:

a)

attiecībā uz elektroenerģijas pārvades un uzglabāšanas projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā noteiktajām energoinfrastruktūras kategorijām, projektam ir būtiski jāsekmē vismaz viens no šādiem specifiskajiem kritērijiem:

b)

attiecībā uz gāzes projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 2. punktā noteiktajām energoinfrastruktūras kategorijām, projektam ir būtiski jāsekmē vismaz viens no šādiem specifiskajiem kritērijiem:

c)

attiecībā uz elektroenerģijas viedo tīklu projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā noteiktajām energoinfrastruktūras kategorijām, projektam ir būtiski jāsekmē visi šādi specifiski kritēriji:

d)

attiecībā uz naftas transportēšanas projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 3. punktā noteiktajām energoinfrastruktūras kategorijām, projektam ir būtiski jāsekmē visi šādi specifiski kritēriji:

e)

attiecībā uz oglekļa dioksīda transportēšanas projektiem, kas ietilpst kādā no II pielikuma 4. punktā noteiktajām energoinfrastruktūras kategorijām, projektam ir būtiski jāsekmē visi šādi specifiski kritēriji:

a)

cik steidzams ir katrs ierosinātais projekts, lai sasniegtu Savienības enerģētikas politikas mērķus – tirgus integrāciju, inter alia novēršot vismaz vienas dalībvalsts izolāciju, un konkurenci, ilgtspējību un apgādes drošību;

b)

cik daudzas dalībvalstis katrs projekts ietekmē, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgas iespējas projektiem, kas attiecas uz perifērām dalībvalstīm;

c)

kāds ir katra projekta sniegums attiecībā uz teritoriālo kohēziju; un

d)

kādā mērā projekts ir komplementārs ar citiem ierosinātajiem projektiem.

a)

priekšizpētei un projektēšanas pētījumam;

b)

valsts regulatīvās iestādes vai jebkādas citas attiecīgās iestādes apstiprinājumam;

c)

būvniecībai un nodošanai ekspluatācijā;

d)

atļauju piešķiršanas procesa grafikam, kas minēts 10. panta 4. punkta b) apakšpunktā.

a)

kādas sekmes gūtas projekta izstrādē, būvniecībā un nodošanā ekspluatācijā, jo īpaši attiecībā uz atļauju piešķiršanas un apspriežu procedūrām;

b)

attiecīgā gadījumā – vai ir kavēšanās salīdzinājumā ar īstenošanas plānu, šādas kavēšanās iemeslus un citas sastaptās grūtības;

c)

attiecīgā gadījumā – pārskatītu plānu ar mērķi novērst kavēšanos.

a)

ciktāl saskaņā ar attiecīgajiem valstu tiesību aktiem ir piemērojami Direktīvu 2009/72/EK un 2009/73/EK 22. panta 7. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētie pasākumi, valstu regulatīvās iestādes nodrošina, ka ieguldījumi tiek veikti;

b)

ja valstu regulatīvo iestāžu pasākumi saskaņā ar a) apakšpunktu nav piemērojami, projekta virzītājs izvēlas trešo personu visa projekta vai tā daļas finansēšanai vai būvniecībai. Projekta virzītājs to dara, pirms kavēšanās salīdzinājumā ar īstenošanas plānā noteikto nodošanas ekspluatācijā datumu pārsniedz divus gadus;

c)

ja trešā persona netiek izvēlēta saskaņā ar b) apakšpunktu, dalībvalsts vai, ja dalībvalsts tā noteikusi, valsts regulatīvā iestāde divu mēnešu laikā no b) apakšpunktā minētā termiņa beigām var iecelt trešo personu projekta finansēšanai vai būvniecībai, un projekta virzītājs to pieņem;

d)

ja kavēšanās salīdzinājumā ar īstenošanas plānā noteikto nodošanas ekspluatācijā datumu pārsniedz divus gadus un divus mēnešus, Komisija, par to vienojoties un pilnībā sadarbojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, var nākt klajā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, kurā var piedalīties ikviena trešā persona, kas spēj būt projekta virzītājs, lai uzbūvētu projektu atbilstīgi pieņemtajam grafikam;

e)

piemērojot c) vai d) apakšpunktu, sistēmas operators, kura teritorijā atrodas ieguldījumu objekts, sniedz īstenotājiem operatoriem vai ieguldītājiem, vai trešai personai visu ieguldījuma veikšanai vajadzīgo informāciju, pieslēdz jaunus aktīvus pārvades tīklam un kopumā dara visu iespējamo, lai veicinātu ieguldījumu īstenošanu un kopīgu interešu projekta drošu, uzticamu un efektīvu darbību un uzturēšanu.

a)

virza projektus, kuriem viņš iecelts par Eiropas koordinatoru, un pārrobežu dialogu starp projekta virzītājiem un visām ieinteresētajām personām;

b)

pēc vajadzības palīdz visām personām apspriesties ar ieinteresētajām personām un saņemt projektiem nepieciešamās atļaujas;

c)

attiecīgā gadījumā konsultē projekta virzītājus par projekta finansēšanu;

d)

nodrošina, ka projektu sagatavošanai un īstenošanai attiecīgās dalībvalstis sniedz pienācīgu atbalstu un stratēģisku vadību;

e)

katru gadu un attiecīgā gadījumā, beidzoties pilnvarām, iesniedz Komisijai ziņojumu par projektu gūtajām sekmēm un par visām grūtībām un šķēršļiem, kas varētu ievērojami kavēt projektu nodošanu ekspluatācijā. Šo ziņojumu Komisija pārsūta Eiropas Parlamentam un attiecīgajām grupām.

a)

kompetentā iestāde informē Komisiju par minēto deleģēšanu un attiecīgo informāciju kompetentā iestāde vai projekta virzītājs publicē 9. panta 7. punktā minētajā tīmekļa vietnē;

b)

par katru kopīgu interešu projektu ir atbildīga tikai viena iestāde, tā ir vienīgais kontaktpunkts projekta virzītājam procesā, kas noslēdzas ar visaptverošā lēmuma pieņemšanu par attiecīgo kopīgu interešu projektu, un tā koordinē visu attiecīgo dokumentu un informācijas iesniegšanu.

a)

pirmspieteikuma procedūra, kas aptver laikposmu no atļauju piešķiršanas procesa sākuma līdz brīdim, kad kompetentā iestāde pieņem pieteikuma dokumentāciju, norisinās aptuveni divus gadus.

Šajā procedūrā ietilpst vides ietekmes ziņojumu sagatavošana, ko veic projekta virzītāji.

Lai noteiktu atļauju piešķiršanas procesa sākumu, projekta virzītāji attiecīgo dalībvalstu kompetentajai iestādei rakstiski paziņo par projektu un paziņojumā pietiekami detalizēti izklāsta projektu. Ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas kompetentā iestāde savā un citu attiecīgo iestāžu vārdā rakstiski akceptē paziņojumu vai noraida to, ja uzskata, ka projekts vēl nav pietiekami sagatavots atļauju piešķiršanas procesam. Ja izteikts noraidījums, kompetentā iestāde savā un citu attiecīgo iestāžu vārdā savu lēmumu pamato. Par atļauju piešķiršanas procesa sākumu uzskata dienu, kad kompetentā iestāde paraksta paziņojuma akceptēšanu. Ja iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, par atļauju piešķiršanas procesa sākumu uzskata dienu, kad pēdējā attiecīgā kompetentā iestāde akceptē paziņojumu;

b)

tiesību aktos noteiktā atļauju piešķiršanas procedūra, kas aptver laikposmu no iesniegtās pieteikuma dokumentācijas pieņemšanas dienas līdz dienai, kad tiek pieņemts visaptverošais lēmums, nepārsniedz vienu gadu un sešus mēnešus. Dalībvalstis var noteikt īsāku termiņu, ja to uzskata par piemērotu.

a)

saņemot paziņojuma akceptēšanu, saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu kompetentā iestāde ciešā sadarbībā ar pārējām attiecīgajām iestādēm un attiecīgā gadījumā pamatojoties uz projekta virzītāja priekšlikumu nosaka tās informācijas apjomu un detalizācijas pakāpi, kas projekta virzītājam jāiesniedz kā daļa no pieteikuma dokumentācijas, lai saņemtu visaptverošo lēmumu. Šo noteikšanu veic, pamatojoties uz VI pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā minēto kontrolsarakstu;

b)

kompetentā iestāde ciešā sadarbībā ar projekta virzītāju un citām attiecīgajām iestādēm, kā arī ņemot vērā saskaņā ar a) apakšpunktu veikto pasākumu rezultātus, izstrādā atļauju piešķiršanas procesa detalizētu grafiku, ievērojot VI pielikuma 2. punktā izklāstītās pamatnostādnes.

Ja projekti šķērso divu vai vairāku dalībvalstu robežu, iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes sagatavo kopīgu grafiku, kurā tās cenšas saskaņot valstu grafikus;

c)

saņemot provizorisko pieteikuma dokumentāciju, kompetentā iestāde vajadzības gadījumā un tostarp pārējo attiecīgo iestāžu vārdā pieprasa projekta virzītājam sniegt trūkstošo informāciju, un šie pieprasījumi var attiekties tikai uz jautājumiem, kas minēti a) apakšpunktā. Triju mēnešu laikā pēc trūkstošās informācijas iesniegšanas kompetentā iestāde pieņem izskatīšanai rakstisku pieteikumu. Papildu informāciju var pieprasīt tikai tad, ja tas pamatojams ar jauniem apstākļiem.

a)

projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kura atbilst metodoloģijai, kas izstrādāta saskaņā ar 11. pantu un ņemot vērā ieguvumus aiz attiecīgās dalībvalsts robežām; un

b)

saimnieciskās darbības plānu, kurā izvērtēta projekta finansiālā dzīvotspēja, tostarp izraudzītais finansēšanas variants un – attiecībā uz kopīgu interešu projektu, kas ietilpst II pielikuma 2. punktā minētajā kategorijā, – tirgus testēšanas rezultātus; un

c)

ja projekta virzītāji vienojas – pamatotu priekšlikumu pārrobežu izmaksu sadalījumam.

—

pārslodzes vai citas maksas,

—

ieņēmumus, ko rada kompensācijas mehānisms starp pārvades sistēmu operatoriem, kurš noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 13. pantu.

a)

novērtējumu par apzinātajām sekām, tostarp saistībā ar tīkla tarifiem, uz katru no iesaistītajām dalībvalstīm;

b)

novērtējumu par 3. punkta b) apakšpunktā minēto saimnieciskās darbības plānu;

c)

projekta pozitīvo ārējo ietekmi reģionālā vai Savienības mērogā;

d)

rezultātus apspriedēm ar attiecīgajiem projekta virzītājiem.

a)

atbrīvojumu no Direktīvas 2009/73/EK 32., 33. un 34. panta un 41. panta 6., 8. un 10. punkta saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 36. pantu;

b)

atbrīvojumu no Regulas (EK) Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta vai atbrīvojumu no Direktīvas 2009/72/EK 32. panta un 37. panta 6. un 10. punkta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 17. pantu;

c)

izņēmumu saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK (20) 22. pantu; vai

d)

izņēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1228/2003 (21) 7. pantu.

a)

atbrīvojumu no Direktīvas 2009/73/EK 32., 33. un 34. panta un 41. panta 6., 8. un 10. punkta saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 36. pantu;

b)

atbrīvojumu no Regulas (EK) Nr. 714/2009 16. panta 6. punkta vai atbrīvojumu no Direktīvas 2009/72/EK 32. panta un 37. panta 6. un 10. punkta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 17. pantu;

c)

izņēmumu saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK 22. pantu; vai

d)

izņēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1228/2003 7. pantu.

a)

noteikumus par apsteidzošiem ieguldījumiem; vai

b)

noteikumus, lai atzītu faktiskās izmaksas pirms projekta nodošanas ekspluatācijā; vai

c)

noteikumus, kā nodrošināt papildu peļņu no projektā ieguldītā kapitāla; vai

d)

visus citus pasākumus, ko uzskata par vajadzīgiem un lietderīgiem.

a)

stimuliem, kas minēti 1. punktā, pamatojoties uz salīdzinošu valstu regulatīvo iestāžu paraugprakses novērtējumu;

b)

kopēju metodoloģiju, lai novērtētu radušos augstākos ieguldījumu riskus elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras projektos.

a)

projekta specifiskā izmaksu un ieguvumu analīze, kas veikta saskaņā ar 12. panta 3. punkta a) apakšpunktu, sniedz pierādījumus, ka pastāv nozīmīgas pozitīvas papildu sekas, piemēram, saistībā ar apgādes drošību, solidaritāti vai inovāciju;

b)

par projektu ir pieņemts lēmums par pārrobežu izmaksu sadalījumu saskaņā ar 12. pantu; vai arī attiecībā uz kopīgu interešu projektiem, kuri ietilpst II pielikuma 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajā kategorijā un par kuriem tādēļ nav pieņemts lēmums par pārrobežu izmaksu sadalījumu, projekta mērķis ir sniegt pārrobežu pakalpojumus, veikt tehnoloģiju inovācijas un nodrošināt tīkla pārrobežu darbības drošumu;

c)

projekts nav komerciāli dzīvotspējīgs, kā liecina uzņēmējdarbības plāns un citi novērtējumi, īpaši tie, ko veikuši iespējamie ieguldītāji vai kreditori vai valsts regulatīvā iestāde. Izvērtējot projekta komerciālo dzīvotspēju, ņem vērā lēmumu par stimuliem un tā pamatojumu, kas minēts 13. panta 2. punktā.

a)

gūtajām sekmēm saskaņā ar 3. pantu izraudzītu kopīgu interešu projektu plānošanā, izstrādē, būvniecībā un nodošanā ekspluatācijā un – attiecīgā gadījumā – par īstenošanas kavēšanos un citām sastaptām grūtībām;

b)

Savienības piešķirtajiem un izmaksātajiem līdzekļiem kopīgu interešu projektiem, salīdzinot ar finansēto kopīgu interešu projektu kopējo vērtību;

c)

attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes nozarēm – izmaiņām starpsavienojumu līmenī starp dalībvalstīm, attiecīgo enerģijas cenu dinamiku, kā arī tīkla sistēmas atteiču skaitu, to cēloņiem un saistītajām izmaksām ekonomikai;

d)

attiecībā uz atļauju piešķiršanu un sabiedrības līdzdalību – jo īpaši par:

e)

attiecībā uz regulatīvo režīmu – jo īpaši par:

f)

šīs regulas efektivitāti saistībā ar ieguldījumu tirgus integrācijā līdz 2014. un 2015. gadam, klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā līdz 2020. gadam un ilgākā termiņā virzībā uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni līdz 2050. gadam.

a)

vispārīgu, atjauninātu informāciju, tostarp ģeogrāfisko informāciju, par katru kopīgu interešu projektu;

b)

katra kopīgu interešu projekta īstenošanas plānu, kā noteikts 5. panta 1. punktā;

c)

galvenos rezultātus no izmaksu un ieguvumu analīzes, kuras pamatā ir saskaņā ar 11. pantu izstrādātā metodoloģija, attiecībā uz kopīgu interešu projektiem, izņemot komerciāli sensitīvu informāciju;

d)

Savienības sarakstu;

e)

informāciju par katram kopīgu interešu projektam Savienības piešķirto un izmaksāto finansējumu.

1)

regulas 8. pantu groza šādi:

2)

regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Izmaksas

Izmaksas, kas saistītas ar šīs regulas 4. līdz 12. pantā un Regulas (ES) Nr. 347/2013 11. pantā minētajām elektroenerģijas PSOET darbībām, sedz pārvades sistēmu operatori, un tās iekļauj tarifu aprēķinos. Regulatīvās iestādes apstiprina minētās izmaksas vienīgi tad, ja tās ir pamatotas un atbilstīgas.”;

3)

regulas 18. pantā iekļauj šādu punktu:

“4.a   Komisija var pieņemt pamatnostādnes par pārvades sistēmu operatoru darbības koordināciju Savienības līmenī. Minētās pamatnostādnes ir saskaņā ar šīs regulas 6. pantā minētajiem tīkla kodeksiem un pamatojas uz tiem, kā arī uz šīs regulas 8. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajām pieņemtajām specifikācijām un Aģentūras atzinuma. Pieņemot minētās pamatnostādnes, Komisija ņem vērā dažādās reģionālās un valstu darbības prasības.

Minētās pamatnostādnes pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

4)

regulas 23. pantā iekļauj šādu punktu:

“3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro 5. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (26).

1)

regulas 8. panta 10. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

2)

regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Izmaksas

Izmaksas, kas saistītas ar šīs regulas 4. līdz 12. pantā un Regulas (ES) Nr. 347/2013 11. pantā minētajām gāzes PSOET darbībām, sedz pārvades sistēmu operatori, un tās ņem vērā tarifu aprēķinos. Regulatīvās iestādes apstiprina minētās izmaksas vienīgi tad, ja tās ir pamatotas un atbilstīgas.”