21.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/1

(1)

Paturot prātā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (“Aģentūra”) dibināšanas mērķus un lai tā varētu atbilstīgi veikt savus uzdevumus, daudzgadu pamatprogrammā piecu gadu laikposmam ir jānosaka precīzas tematiskās jomas Aģentūras darbībai, kā tas ir noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 168/2007 (2007. gada 15. februāris), ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (1).

(2)

Pirmo daudzgadu pamatprogrammu Padome pieņēma ar Lēmumu 2008/203/EK (2008. gada 28. februāris), ar ko Regulu (EK) Nr. 168/2007 īsteno attiecībā uz Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogrammas pieņemšanu laikposmam no 2007. gada līdz 2012. gadam (2).

(3)

Daudzgadu pamatprogramma būtu jāīsteno vienīgi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(4)

Daudzgadu pamatprogrammai būtu jāatbilst Savienības prioritātēm, atbilstīgi ņemot vērā pamatnostādnes, kuras ir iekļautas Eiropas Parlamenta rezolūcijās un Padomes secinājumos pamattiesību jomā.

(5)

Daudzgadu pamatprogrammā būtu pienācīgi jāņem vērā Aģentūras finanšu resursi un cilvēkresursi.

(6)

Daudzgadu pamatprogrammā būtu jāiekļauj noteikumi, kas nodrošinātu to, ka tā papildina ar citu Savienības struktūru, biroju un aģentūru, kā arī ar Eiropas Padomes un citu to starptautisko organizāciju uzdevumus, kuras darbojas pamattiesību jomā. Visnozīmīgākās Savienības aģentūras un struktūras saistībā ar šo daudzgadu pamatprogrammu ir Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EPAB), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 439/2010 (3), Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX), kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (4), Eiropas migrācijas tīkls, kas izveidots ar Padomes Lēmumu Nr. 2008/381/EK (5), Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1922/2006 (6), Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDPS), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (7), Eurojust – Savienības Tiesu iestāžu sadarbības vienība, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2002/187/TI (8), Eiropas Policijas birojs (Eiropols), kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2009/371/TI (9), Eiropas Policijas akadēmija (CEPOL), kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2005/681/TI (10), Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (IT aģentūra), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (11), un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (EUROFOUND), kas izveidots ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1365/75 (12).

(7)

Aģentūras darbības tematiskajās jomās daudzgadu pamatprogrammā būtu jāiekļauj cīņa pret rasismu, ksenofobiju un ar to saistīto neiecietību.

(8)

Ņemot vērā to, cik svarīga Savienībai ir cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību – šī cīņa ir pasludināta par vienu no pieciem izaugsmes stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem –, Aģentūrai, vācot un izplatot datus ar šo lēmumu noteiktajās tematiskajās jomās, būtu jāņem vērā ekonomiskie un sociālie priekšnosacījumi, kas ļauj efektīvi izmantot pamattiesības.

(9)

Aģentūra pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas lūguma un ar nosacījumu, ka to pieļauj tās finanšu resursi un cilvēkresursi, var saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 168/2007 5. panta 3. punktu darboties ārpus daudzgadu pamatprogrammā noteiktajām tematiskajām jomām. Saskaņā ar Stokholmas programmu – atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā (13) –, ko pieņēma Eiropadome, iestādēm būtu pilnībā jāizmanto Aģentūras speciālās zināšanas un vajadzības gadījumā jākonsultējas ar Aģentūru – saskaņā ar tās pilnvarām – par to, kā izstrādāt politiku un tiesību aktus, kas skar pamattiesības.

(10)

Komisija, sagatavojot šo priekšlikumu, konsultējās ar Aģentūras valdi un 2011. gada 18. oktobrī saņēma tās rakstiskas atsauksmes,

a)

tiesu iestāžu pieejamība;

b)

noziegumos cietušie, tostarp kompensācija noziegumos cietušajiem;

c)

informācijas sabiedrība, un jo īpaši privātās dzīves neaizskaramība un personas datu aizsardzība;

d)

romu integrācija;

e)

tiesu iestāžu sadarbība, izņemot krimināllietās;

f)

bērnu tiesības;

g)

diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ;

h)

imigrācija un migrantu integrācija, vīzas un robežkontrole, un patvērums;

i)

rasisms, ksenofobija un ar to saistīta neiecietība.

21.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/4

21.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/5

(1)

Atjauninātas klasifikācijas sistēmas ieviešana ir ļoti svarīga Komisijas pastāvīgajos centienos nodrošināt Eiropas statistikas atbilstību, ņemot vērā jaunākās norises un pārmaiņas izglītības jomā.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ir pārskatījusi līdz šim izmantoto Starptautiskās standartizētās izglītības klasifikācijas (ISCED) redakciju (ISCED 1997), lai nodrošinātu tās atbilstību izglītības un apmācības politikas un struktūru attīstībai.

(3)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 692/2011 II pielikums,

1)

pielikuma 1. iedaļu groza šādi:

2)

pielikuma 2. iedaļas A daļu groza šādi:

3)

pielikuma 3. iedaļu groza šādi:

21.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/7

(1)

No Komisijas 2008. gada 16. aprīļa Regulas (EK) Nr. 340/2008 par maksājumiem Eiropas Ķimikāliju aģentūrai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (2) pārskatīšanas, ko veica saskaņā ar minētās regulas 22. panta 2. punktu, izriet, ka minētajā regulā būtu jāgroza dažādi aspekti.

(2)

Juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi precizēt, kādas ir sekas aģentūrai veicamo maksājumu kavējuma gadījumā. Aģentūrai nav jāatlīdzina maksājumi, kas veikti pirms attiecīgās iesniegšanas noraidīšanas. Tomēr pēc minētās noraidīšanas veiktie maksājumi būtu jāatmaksā, jo tie nav pamatoti.

(3)

Attiecībā uz reģistrācijas dokumentācijas atjauninājumiem saistībā ar prasībām ievērot konfidencialitāti ir lietderīgi konsekventi piemērot maksu neatkarīgi no tā, kad pieprasījums veikts. Attiecībā uz reģistrācijas dokumentācijas atjauninājumiem, izņemot tonnāžas diapazona atjauninājumus, ir lietderīgi sniegt reģistrētājam iespēju pieprasīt otrā termiņa pagarināšanu atbilstošā maksājuma veikšanai, lai reģistrētājam dotu papildu laiku veikt maksājumu.

(4)

Juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi precizēt esošos noteikumus par samazinātu maksu attiecībā uz prasībām ievērot konfidencialitāti kopīgas iesniegšanas gadījumos vai gadījumos, kad prasību iesnieguši galvenie reģistrētāji.

(5)

Attiecībā uz maksājumiem par pieteikumiem, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 62. pantu, un maksājumiem par licenču pārskatīšanu, kas veikta saskaņā ar minētas regulas 61. pantu, nevienu iedarbības scenāriju nevajadzētu automātiski attiecināt tikai uz vienu lietošanas veidu, jo turpmāko lietošanas veidu skaits, kas norādīts licences pieteikumā vai licences pārskata ziņojumā, varētu neatbilst šajos iesniegtajos dokumentos norādītajam iedarbības scenāriju skaitam.

(6)

Turklāt būtu jāprecizē, ka aģentūrai būtu jāizraksta rēķins par pamatmaksu vai maksājumu un visām papildmaksām, tajā skaitā par kopīgiem licences pieteikumiem un kopīgiem pārskata ziņojumiem.

(7)

Aģentūra var pieprasīt pierādījumus, ka pastāv attiecīgie nosacījumi, lai samazinātu maksājumus vai piemērotu atbrīvojumu no maksājumu veikšanas. Lai varētu izvērtēt, vai minētie nosacījumi ir ievēroti, ir jāpieprasa, lai šādi pierādījumi tiktu iesniegti kādā no Savienības oficiālajām valodām vai — ja tie pieejami tikai citā valodā — lai tiem tiktu pievienots apstiprināts tulkojums vienā no Savienības oficiālajām valodām.

(8)

Pēc maksājumu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 340/2008 22. panta 1. punktu, ņemot vērā Eurostat publicētos datus par piemērojamo gada vidējo inflācijas rādītāju (3,1 %) 2012. gada aprīlī, atbilstoši šim rādītājam ir arī lietderīgi koriģēt standarta maksas.

(9)

Esošās samazinātās maksas mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būtu jāsamazina vēl vairāk, lai atvieglotu regulatīvo slogu un mazinātu daudzas praktiskas problēmas, ar kurām saskaras MVU, pildot REACH saistības, jo īpaši attiecībā uz reģistrēšanas pienākumu, kā norādīts Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai saskaņā ar REACH regulas 117. panta 4. punktu un CLP regulas 46. panta 2. punktu un pārskatot konkrētus REACH regulas elementus atbilstīgi tās 75. panta 2. punktam, 138. panta 2. punktam, 138. panta 3. punktam un 138. panta 6. punktam (3).

(10)

Lai līdzsvarotu maksājumu pārdali starp dažāda lieluma uzņēmumu kategorijām, standarta maksas reģistrācijas teritorijā būtu jāpaaugstina vēl par 4 % un licencēšanas teritorijā — vēl par 3,5 %, ņemot vērā, no vienas puses, aģentūras izmaksas un saistītās izmaksas par dalībvalstu kompetento iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem un, no otras puses, turpmāku maksājumu samazināšanu MVU un iesaistīto MVU skaitu.

(11)

Pārskatītos maksājumus nosaka tādā līmenī, lai no tiem izrietošie ienākumi apvienojumā ar citiem Aģentūras ienākumu avotiem atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1907/2006 96. panta 1. punktam būtu pietiekami, lai segtu sniegto pakalpojumu izmaksas.

(12)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 340/2008.

(13)

Juridiskās noteiktības labad šī regula nebūtu jāpiemēro iesniegtiem derīgiem dokumentiem, kuri šīs regulas spēkā stāšanās dienā vēl nav izskatīti.

(14)

Tā kā Regulas (EK) Nr. 1907/2006 23. panta 2. punktā minētās esošās vielas jāreģistrē līdz 2013. gada 31. maijam, šai regulai būtu jāstājas spēkā nekavējoties.

(15)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu,

(1)

regulas 3. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   Ja reģistrācija noraidīta tāpēc, ka reģistrētājs nav iesniedzis trūkstošo informāciju vai nav veicis maksājumus pirms noteikto termiņu beigām, maksājumi, kas veikti saistībā ar šo reģistrāciju pirms tās noraidīšanas, netiek atmaksāti vai kā citādi ieskaitīti reģistrētāja kontā.”;

(2)

regulas 4. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   Ja reģistrācija noraidīta tāpēc, ka reģistrētājs nav iesniedzis trūkstošo informāciju vai nav veicis maksājumus pirms noteikto termiņu beigām, maksājumi, kas veikti saistībā ar šo reģistrāciju pirms tās noraidīšanas, netiek atmaksāti vai kā citādi ieskaitīti reģistrētāja kontā.”;

(3)

regulas 5. pantu groza šādi:

(4)

regulas 6. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja pieprasījums attiecas uz kopīgas informācijas iesniegšanas gadījumu, aģentūra iekasē samazinātu maksu, kā noteikts IV pielikumā. Ja pieprasījumu iesniedz galvenais reģistrētājs, tad aģentūra samazinātu maksājumu iekasē tikai no viņa, kā noteikts IV pielikumā.”;

(5)

regulas 7. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Ja paziņojums par atbrīvojumu vai pieprasījums par atbrīvojuma termiņa pagarinājumu ir noraidīts tāpēc, ka ražotājs, importētājus vai izstrādājumu izgatavotājs nav iesniedzis trūkstošo informāciju vai nav veicis maksājumus pirms noteikto termiņu beigām, maksājumi, kas veikti saistībā ar šo paziņojumu par atbrīvojumu vai pieprasījumu par atbrīvojuma termiņa pagarinājumu pirms to noraidīšanas, netiek atmaksāti vai kā citādi ieskaitīti tās personas kontā, kas iesniegusi attiecīgo paziņojumu vai pieprasījumu.”;

(6)

regulas 8. panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Aģentūrai izraksta vienu rēķinu par pamatmaksu un jebkādām attiecīgām papildmaksām, tajā skaitā par kopīga licences pieteikuma iesniegšanu.”;

(7)

regulas 9. panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Aģentūra izraksta vienu rēķinu par pamatmaksu un jebkādām attiecīgām papildmaksām, tajā skaitā par kopīga pārskata ziņojuma iesniegšanu.”;

(8)

regulas 13. panta 3. punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

“Ja aģentūrai iesniegtie pierādījumi nav vienā no Savienības oficiālajām valodām, tiem pievieno apstiprinātu tulkojumu jebkurā no šīm oficiālajām valodām.”;

(9)

regulas 22. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Komisija arī regulāri pārskata šo regulu, ņemot vērā būtisku informāciju, kas kļūst pieejama saistībā ar tās pamatā esošajiem pieņēmumiem par paredzamajiem aģentūras ieņēmumiem un izdevumiem. Komisija līdz 2015. gada 31. janvārim pārskata šo regulu, lai vajadzības gadījumā to grozītu, konkrētāk, ņemot vērā aģentūras izmaksas un ar dalībvalstu kompetento iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem saistītās izmaksas.”

(10)

Regulas (EK) Nr. 340/2008 I līdz VIII pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

21.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/19

(1)

Regulā (EK) Nr. 1013/2006 ir norādīts, kādos gadījumos uz minētās regulas IIIA vai IIIB pielikumā uzskaitītajiem atkritumu veidiem attiecas iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra. Lai iesniegtu paziņojumu, ir jāaizpilda paziņojuma un pārvietošanas dokumenti, kuru veidlapas sniegtas minētās regulas IA un IB pielikumā. Regulas (EK) Nr. 1013/2006 IIIA, IIIB vai IVA pielikumā uzskaitītos atkritumu veidus var norādīt IA vai IB pielikuma 14. ailes vi) apakšpozīcijā “Citi (norādiet)”. Ir jāgroza minētās regulas IC pielikums, kurā sniegti īpaši norādījumi par IA vai IB pielikuma dokumentu aizpildīšanu, lai precizētu, kā šie atkritumu veidi būtu jānorāda IA vai IB pielikumā.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1013/2006 ir arī norādīts, kādos gadījumos, ja plānots nosūtīt minētās regulas IIIA un IIIB pielikumā uzskaitīto veidu atkritumus, tiem jāpievieno minētās regulas VII pielikumā ietvertais dokuments. Tā kā VII pielikuma 10. ailē nav paredzēta iespēja norādīt IIIA un IIIB pielikumā uzskaitītos atkritumu veidus, VII pielikumā šos atkritumu veidus nav iespējams pienācīgi norādīt. Šo atkritumu veidu iekļaušana IIIA un IIIB pielikumā nozīmē, ka ir jāpaplašina VII pielikuma 10. ailē uzskaitītās iespējas.

(3)

Bāzeles Konvencijas par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu līgumslēdzēju pušu konferences desmitajā sanāksmē, kas noritēja no 2011. gada 17. līdz 21. oktobrim, tika pieņemtas tehniskās pamatnostādnes un vadlīniju dokumenti par atkritumu apsaimniekošanu videi nekaitīgā veidā. Pēc to pieņemšanas ir attiecīgi jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 1013/2006 VIII pielikums.

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1013/2006.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar 39. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvā 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (2),

1)

IC pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

2)

VII pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas II pielikumā;

3)

VIII pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas III pielikumā.

21.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/24

(1)

Regulas (EK) Nr. 1333/2008 III pielikumā noteikts Savienības atļauto pārtikas piedevu saraksts lietošanai pārtikas piedevās, pārtikas fermentos, pārtikas aromatizētājos un uzturvielās un to lietošanas nosacījumi.

(2)

Minēto sarakstu var grozīt saskaņā ar procedūru, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1331/2008, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem (2).

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1331/2008 3. panta 1. punktu Savienības atļauto pārtikas piedevu sarakstu var atjaunināt pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc pieteikuma saņemšanas.

(4)

Pieteikums atļaujai lietot nātrija askorbātu (E 301) kā antioksidantu D vitamīna preparātos, kas paredzēti izmantošanai mākslīgajos maisījumos zīdaiņiem un mākslīgajos papildu ēdināšanas maisījumos zīdaiņiem, kā noteikts Komisijas 2006. gada 22. decembra Direktīvā 2006/141/EK par mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem un ar ko groza Direktīvu 1999/21/EK (3), tika iesniegts 2009. gada 15. decembrī, un šis pieteikums ir pieejams dalībvalstīm.

(5)

Sastāvdaļām, ko izmanto, lai ražotu mākslīgos maisījumus zīdaiņiem un mākslīgos papildu ēdināšanas maisījumus zīdaiņiem, ir jāatbilst daudz stingrākiem mikrobioloģiskajiem standartiem nekā parastai pārtikai, jo īpaši attiecībā uz enterobaktērijām un Cronobacter sakazakii. Lai to panāktu, tādas sastāvdaļas kā D vitamīna preparāti termiski apstrādā. Šādai apstrādei savukārt ir vajadzīgs ūdenī šķīstošs antioksidants ar neitrālu pH. Nātrija askorbātu (E 301) identificēja un apstiprināja kā minētajai tehnoloģiskajai prasībai atbilstošu antioksidantu.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1331/2008 3. panta 2. punktu Komisijai jālūdz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinums, lai atjauninātu Savienības atļauto pārtikas piedevu sarakstu, kas norādīts Regulas (EK) Nr. 1333/2008 III pielikumā.

(7)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde novērtēja nātrija askorbāta (E 301) kā pārtikas piedevas lietošanu D vitamīna preparātos, kas paredzēti izmantošanai zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā, un 2010. gada 8. decembrī sniedza atzinumu (4). Tā secināja, ka ierosinātais plašākais lietojums, izmantojot pārtikas piedevu nātrija askorbātu (E 301) kā antioksidantu D vitamīna preparātos, kas paredzēti izmantošanai mākslīgajos maisījumos zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumos zīdaiņiem, ir nekaitīgs.

(8)

Tāpēc ir lietderīgi atļaut lietot nātrija askorbātu (E 301) kā antioksidantu D vitamīna preparātos, kurus paredzēts izmantot zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā.

(9)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1333/2008 III pielikums.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un ne Eiropas Parlaments, ne Padome pret tiem nav iebilduši,

21.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/27

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

21.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/29

(1)

Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 2. punktā noteikts, ka pilsoņi Savienības līmenī ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā. Tas palīdz nodrošināt, ka demokrātisko kontroli un pārskatatbildību īsteno līmenī, kurā pieņem lēmumus.

(2)

Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 3. punktā noteikts, ka ikvienam pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē un ka lēmumus pieņem iespējami atklāti, un tie cik iespējams ir tuvināti pilsoņiem.

(3)

Ar Lisabonas līgumu tiek paplašināta Savienības pilsoņu kā politikas dalībnieku loma, izveidojot stabilu saikni starp pilsoņiem, viņu politisko tiesību īstenošanu un Savienības demokrātisko dzīvi.

(4)

ES lēmumu pieņemšanas procesa demokrātiskās leģitimitātes nostiprināšana un sistēmas tuvināšana Savienības pilsoņiem ir īpaši svarīga, ņemot vērā vajadzīgo rīcību ES līmenī, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar finanšu un valsts parāda krīzi.

(5)

Komisijas 2012. gada 28. novembra paziņojumā “Plāns padziļinātas un patiesas ekonomiskās un monetārās savienības izveidei. Eiropas debašu sākums” (1) uzsvērts, ka nostiprināta demokrātiskā leģitimitāte un pārskatatbildība ir būtiska ikvienas Eiropas Savienības reformas sastāvdaļa.

(6)

Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 4. punkts un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 12. panta 2. punkts būtisku lomu piešķir Eiropas politiskajām partijām, uzsverot to ieguldījumu Eiropas politiskās apziņas veidošanā un Savienības pilsoņu gribas izteikšanā.

(7)

Lai Eiropas līmeņa politiskās partijas pilnībā varētu veikt savu uzdevumu, 2012. gada 12. septembrī Komisija iesniedza priekšlikumu regulai par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (2). Šī priekšlikuma mērķis ir nodrošināt to, ka Eiropas politiskās partijas gūst labumu no tā, ka tām ir atpazīstamāks statuss, un regulējums attiecībā uz to finansēšanu ir elastīgāks, pārredzamāks un efektīvāks. Komisija arī ierosināja Eiropas politiskajām partijām, ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas, veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai informētu Savienības pilsoņus par saikni starp valstu politiskajām partijām un Eiropas politiskajām partijām. Pēc pieņemšanas jaunā regula atcels un aizstās Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Regulu (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu (3).

(8)

Pārredzamas saiknes izveidei starp valstu partijām, par kurām Savienības pilsoņi nodod savas balsis, un Eiropas politiskajām partijām, ar kurām ir saistītas nacionālās partijas, būtu jāļauj Eiropas politiskajām partijām tiešāk paust Savienības pilsoņu griba, un tam būtu jārada spēcīga ietekme attiecībā uz lēmumu pieņemšanas pārredzamību ES.

(9)

Lielāka Eiropas Parlamenta vēlēšanu pārredzamība sekmēs Lisabonas līgumā noteiktās Eiropas Parlamenta nostiprinātās lomas un pilnvaru labāku atspoguļošanu. Savienības pilsoņu un Savienības demokrātijas procesu saiknes stiprināšana ir nepieciešams priekšnoteikums ciešākai institucionālai integrācijai.

(10)

Papildu pasākumi palielinātu Eiropas politisko partiju redzamību visā vēlēšanu procesā, sākot ar kampaņas rīkošanu līdz balsu nodošanai, un ļautu tām efektīvi pārvarēt plaisu starp politiku un Savienības pilsoņiem, tādējādi papildinot Eiropas politisko partiju pienākumu attiecībā uz informāciju, kas paredzēts Komisijas priekšlikumā regulai par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu.

(11)

Vairākās dalībvalstīs tā jau ir ierasta prakse, ka dažas vai visas valsts partijas norāda Eiropas Parlamenta vēlēšanu zīmēs savu piederību kādai no Eiropas politiskajām partijām. Nolūkā nodrošināt Eiropas politisko partiju redzamību visā Eiropas Parlamenta vēlēšanu procesā, būtu svarīgi, lai visas dalībvalstis veicinātu un atvieglotu informācijas sniegšanu vēlētājiem par valstu partiju piederību Eiropas politiskajām partijām. Lai vēl vairāk veicinātu Eiropas Parlamenta vēlēšanu pārredzamību, tajā pašā laikā palielinot pārskatatbildību tām politiskajām partijām, kas piedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanu procesā, un vēlētāju uzticību šim procesam, valstu partijām pirms vēlēšanām būtu jādara publiski zināms par savu piederību konkrētai Eiropas politiskajai partijai. Papildus dažādiem ar partijām saistītiem notikumiem, piemēram, partiju kongresiem, valsts partiju vēlēšanu kampaņas patiešām ir vispiemērotākie un efektīvākie līdzekļi, lai informētu par šo saikni un piešķirtu tai būtisku pamanāmību.

(12)

Ar Lēmumu 1093/2012/ES (4) 2013. gads tika pasludināts par Eiropas pilsoņu gadu. Tālāka pilsoņu ietekmes stiprināšana Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir svarīgs solis, kas jāīsteno šogad.

(13)

Kopš Lisabonas līguma spēkā stāšanās Komisijas priekšsēdētāju ievēl Eiropas Parlaments saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 7. punktā noteikto procedūru, kā arī ņemot vērā Lisabonas līgumam pievienotajā Deklarācijā Nr. 11 paredzētās procedūras. Šīs procedūras paredz Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanas procesā ņemt vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kā arī veikt nepieciešamo apspriešanos starp Eiropadomi un Eiropas Parlamentu. Tādējādi šie noteikumi atspoguļo Eiropas Parlamenta palielinātu nozīmi Komisijas priekšsēdētāja izraudzīšanā un Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu nozīmi šajā procesā.

(14)

Savā 2012. gada 22. novembra rezolūcijā par Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gadā (5) Eiropas Parlaments mudināja Eiropas politiskās partijas izvirzīt kandidātus Komisijas priekšsēdētāja amatam, atzīmējot, ka Eiropas Parlaments sagaida, ka šie kandidāti uzņemsies vadošo lomu parlamenta vēlēšanu kampaņā, jo īpaši personīgi iepazīstinot ar savu programmu visās Savienības dalībvalstīs. Turklāt šajā rezolūcijā uzsvērta aizvien pieaugošā nozīme, kāda ir Eiropas Parlamenta vēlēšanām Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanā.

(15)

Savā 2012. gada 28. novembra paziņojumā “Plāns padziļinātas un patiesas ekonomiskās un monetārās savienības izveidei. Eiropas debašu sākums” Komisija uzsvēra, ka viens no svarīgiem soļiem, lai sekmētu patiesas Eiropas politiskās vides veidošanos, ir politisko partiju kandidātu izvirzīšana Komisijas priekšsēdētāja amatam 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

(16)

Tādēļ ir lietderīgi paaugstināt Savienības pilsoņu izpratni attiecībā uz viņu balsojuma izšķirošo nozīmi, nosakot, kurš būs Komisijas priekšsēdētājs, kā arī attiecībā uz šī amata kandidātiem, ko atbalsta partijas, par kurām viņi balso Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

(17)

Ja Eiropas politiskās partijas un valstu partijas informētu par to atbalstītajiem Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātiem un viņu programmām, tad Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā tas parādītu konkrētu un redzamu saikni starp Savienības pilsoņa individuālo balsojumu par partiju Eiropas Parlamenta vēlēšanās un Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātu, kuru atbalsta šī partija. Tas palielinātu Komisijas priekšsēdētāja leģitimitāti, Komisijas pārskatatbildību attiecībā pret Eiropas Parlamentu un Eiropas vēlētājiem, un – plašākā nozīmē – visu Savienības lēmumu pieņemšanas procesa demokrātisko leģitimitāti. Politiska rakstura raidījumi tiek veidoti, lai ļautu vēlētājiem izdarīt apzinātu izvēli. Tāpēc ir lietderīgi valstu politiskajām partijām arī izmantot šādus līdzekļus, lai informētu par to atbalstīto kandidātu Komisijas priekšsēdētāja amatam un kandidāta programmu.

(18)

Eiropas Parlamenta vēlēšanas patlaban ilgst vairākas dienas, jo dažādās dalībvalstīs tās notiek dažādās dienās. Kopēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu diena, vienlaicīgi slēdzot vēlēšanu iecirkņus, labāk atspoguļotu pilsoņu kopīgu līdzdalību visā Savienībā un tādēļ ir daļa no pārstāvības demokrātijas, kas ir ES pamatā.

(19)

Savienības pilsoņiem ir tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās dalībvalstī, kurā tie izvēlējušies dzīvot, saskaņā ar LESD 22. panta 2. punktu, kuru īsteno ar Padomes 1993. gada 6. decembra Direktīvu 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (6).

(20)

Direktīva 93/109/EK izveido informācijas apmaiņas mehānismu, kura mērķis ir nodrošināt, ka pilsoņi nevar balsot vai kandidēt vairāk kā vienā dalībvalstī tajās pašās vēlēšanās.

(21)

Vairākos Komisijas ziņojumos par Direktīvas 93/109/EK piemērošanu gadu garumā (7) un nesenajā 2010. gada ziņojumā par 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu izvērtējumu (8) ir norādītas nepilnības mehānisma darbībā, lai novērstu vairākkārtīgu balsošanu un kandidēšanu. Šīs nepilnības galvenokārt saistītas ar nepietiekamo personas datu apjomu, kuru saskaņā ar minēto direktīvu dzīvesvietas dalībvalstis paziņo Savienības pilsoņu izcelsmes dalībvalstīm. Nepilnības ir arī pastāvošo atšķirību dēļ dalībvalstu vēlēšanu kalendāros. Līdz ar to daudzus Savienības pilsoņus, kas reģistrējušies vēlētāju sarakstā savā dzīvesvietas dalībvalstī, viņu pilsonības dalībvalsts nevarēja identificēt.

(22)

Pasākumi, kuru pamatā ir plašas apspriešanās ar dalībvalstu ekspertiem un kas balstīti uz šajā saistībā konstatētajiem labas prakses piemēriem, varētu efektīvi novērst dažas no šīm nepilnībām, lai uzlabotu mehānisma darbību 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās un mazinātu valsts iestāžu administratīvo slogu.

(23)

Vairums dalībvalstu jau ir izveidojušas vienu kontaktiestādi datu apmaiņai par vēlētājiem un kandidātiem saskaņā ar Direktīvu 93/109/EK. Šā mehānisma vispārējā efektivitāte būtu lielāka, ja tādu iestādi izveidotu visas dalībvalstis.

(24)

Izvēlētais laiks, kad vēlētāju sarakstus slēdz, dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras, sākot no diviem mēnešiem līdz piecām dienām pirms vēlēšanu dienas. Mehānisma efektivitāte palielinātos, ja dalībvalstis, ņemot vērā vēlēšanu procesa laiku citās dalībvalstīs, nosūtītu datus par vēlētājiem laikā, kad saskaņā ar attiecīgās pilsonības dalībvalsts noteikto kārtību joprojām iespējams pieņemt vajadzīgos pasākumus. Lai palielinātu mehānisma efektivitāti, varētu uzlabot vairākus citus datu nosūtīšanas tehniskos aspektus. Tas ietver kopējas elektroniskās formas un apzīmējumu kopuma izmantošanu, nosūtīšanas veidu un kodēšanas metodes, ko lieto, lai garantētu personas datu atbilstīgu aizsardzības līmeni.

(25)

Pilsonības dalībvalstis varētu efektīvāk identificēt savus valstsspiederīgos vēlēšanu sarakstos, ja dzīvesvietas dalībvalstis par vēlētājiem sniegtu tādus konkrētus papildu personas datus, kas nav skaidri noteikti Direktīvā 93/109/EK. Personas dati, kas var būt vajadzīgi mehānisma efektīvai darbībai, dažādās dalībvalstīs atšķiras.

(26)

Jebkurai personas datu apstrādei saistībā ar informācijas apmaiņas mehānismu jānotiek atbilstīgi valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (9),

1.

Dalībvalstīm būtu jāveicina un jāatvieglo informācijas sniegšana vēlētājiem par saikni starp valstu partijām un Eiropas politiskajām partijām pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un to laikā, tostarp, atļaujot un veicinot šādu norāžu iekļaušanu vēlēšanu zīmēs, ko izmanto šajās vēlēšanās.

2.

Valstu politiskajām partijām, kas piedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, būtu pirms šīm vēlēšanām publiski jāpaziņo par savu saikni ar Eiropas politiskajām partijām. Valsts politiskajām partijām būtu uzskatāmi jāparāda sava saistība ar Eiropas politiskajām partijām visos kampaņas materiālos, paziņojumos un politiska rakstura pārraidēs.

3.

Eiropas un valstu politiskajām partijām pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām būtu jāpaziņo par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātu, kuru tās atbalsta, un viņa programmu.

Valstu politiskajām partijām būtu jānodrošina, ka to politiska rakstura pārraides saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām arī tiek izmantotas, lai informētu pilsoņus par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātu, kuru tās atbalsta, un par kandidāta programmu.

4.

Dalībvalstīm būtu jāvienojas par kopēju Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienu un par vienlaicīgu vēlēšanu iecirkņu slēgšanu.

5.

Dalībvalstīm būtu jāizveido viena kontaktiestāde, kas ir atbildīga par datu apmaiņu saistībā ar vēlētājiem, lai īstenotu Direktīvas 93/109/EK 13. pantu.

6.

Dalībvalstīm pēc iespējas būtu jāņem vērā vēlēšanu kārtība citās dalībvalstīs, lai dzīvesvietas dalībvalsts nosūtītu attiecīgajai pilsonības dalībvalstij datus par vēlētājiem vajadzīgo pasākumu veikšanai.

7.

Dzīvesvietas dalībvalstis tiek aicinātas līdz ar personas datiem, kas paredzēti Direktīvas 93/109/EK 9. pantā, nosūtīt visus attiecīgos personas datus, kas šo personu pilsonības valsts iestādēm var būt vajadzīgi, lai identificētu vēlētājus.

8.

Datu apmaiņai saskaņā ar Direktīvas 93/109/EK 13. pantu dalībvalstīm būtu jāizmanto vienoti un droši elektroniskie līdzekļi, kā izklāstīts pielikumā. Dalībvalstīm būtu jāpārsūta dati kā viens kopums katrai pilsonības dalībvalstij, paredzot otrreizēju nosūtīšanu vēlākā posmā informācijas atjaunināšanai, ja vajadzīgs.

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm un Eiropas, un valstu politiskajām partijām.

21.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/33

a)

rindā, kas attiecas uz koda numuru 0600000:

b)

rindā, kas attiecas uz koda numuru 0610000:

21.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/34

1)

15. lappusē pielikuma 1. punktā, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumu, sestajā slejā, kura attiecas uz pimetrozīnu:

a)

rindā, kas attiecas uz koda numuru 0600000:

b)

rindā, kas attiecas uz koda numuru 0610000:

2)

53. lappusē pielikuma 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 396/2005 III pielikuma B daļu, sestajā slejā, kura attiecas uz pimetrozīnu:

a)

rindā, kas attiecas uz koda numuru 0630000:

b)

rindā, kas attiecas uz koda numuru 0631000:

c)

rindā, kas attiecas uz koda numuru 0631010:

d)

rindā, kas attiecas uz koda numuru 0631020:

e)

rindā, kas attiecas uz koda numuru 0631030:

f)

rindā, kas attiecas uz koda numuru 0631040:

g)

rindā, kas attiecas uz koda numuru 0631050:

h)

rindā, kas attiecas uz koda numuru 0631990:

i)

rindā, kas attiecas uz koda numuru 0632000:

j)

rindā, kas attiecas uz koda numuru 0632010:

k)

rindā, kas attiecas uz koda numuru 0632020:

l)

rindā, kas attiecas uz koda numuru 0632030:

m)

rindā, kas attiecas uz koda numuru 0632990:

n)

rindā, kas attiecas uz koda numuru 0633000:

o)

rindā, kas attiecas uz koda numuru 0633010:

p)

rindā, kas attiecas uz koda numuru 0633020:

r)

rindā, kas attiecas uz koda numuru 0633990: