ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2013.060.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 60

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

56. gadagājums
2013. gada 2. marts


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 167/2013 (2013. gada 5. februāris) par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību ( 1 )

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību ( 1 )

52

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

LĒMUMI

 

 

2013/106/ES

 

*

Eiropadomes Lēmums (2012. gada 11. maijs) par to, lai dalībvalstu valdību pārstāvju konferencē izskatītu Īrijas valdības ierosināto Līgumu grozījumu Protokola par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu veidā, kas jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un par to, lai nesasauktu Konventu

129

Protokols par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu

131

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 650/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi ( OV L 201, 27.7.2012. )

140

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

2.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 167/2013

(2013. gada 5. februāris)

par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/37/EK (2003. gada 26. maijs), kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām (3), tika izveidota visaptveroša Savienības tipa apstiprināšanas sistēma traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām iekārtām.

(2)

Lai attīstītu Savienības iekšējo tirgu un nodrošinātu tā darbību, dalībvalstu apstiprināšanas sistēmas ir jāaizstāj ar Savienības tipa apstiprināšanas procedūru, kuras pamatā ir pilnīgas saskaņošanas princips, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā apsvērumus par izmaksu samērojamību ar ieguvumiem un īpašu vērību piegriežot maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(3)

Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma un ar mērķi vienkāršot un paātrināt tipa apstiprinājuma tiesību aktu pieņemšanu ir ieviesta jauna regulatīvā pieeja, saskaņā ar kuru likumdevējs parastā likumdošanas procedūrā pieņem vienīgi pamatnoteikumus un pamatprincipus, bet Komisiju pilnvaro pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz papildu sīki izstrādātiem tehniskiem noteikumiem. Ievērojot pamatprasības, šajā regulā tādējādi būtu jāiekļauj vienīgi pamatnoteikumi par funkcionālo drošumu, darba drošību un ekoloģiskajiem raksturlielumiem, un Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras izstrādāt tehniskās specifikācijas deleģētajos aktos.

(4)

Šīs regulas prasības atbilst principiem, kas paredzēti Komisijas 2002. gada 5. jūnija paziņojumā “Rīcības plāns “Normatīvās vides vienkāršošana un uzlabošana””.

(5)

Īpaši liela nozīme ir tam, lai turpmākie pasākumi, ko ierosina, pamatojoties uz šo regulu, vai tās īstenošanā izmantotās procedūras būtu saskaņā ar minētajiem principiem, kuri tika atkārtoti apstiprināti 2006. gadā Komisijas publicētajā ziņojumā “CARS 21: Konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskais regulējums 21. gadsimtam” (“CARS 21”). Konkrētāk, lai uzlabotu un vienkāršotu regulējumu un lai nebūtu pastāvīgi jāatjauno spēkā esošie Savienības tiesību akti par tehniskajām specifikācijām, šajā regulā būtu jāatsaucas uz spēkā esošajiem starptautiskajiem standartiem un noteikumiem, kas ir pieejami sabiedrībai, tos neatkārtojot Savienības tiesiskajā regulējumā.

(6)

Tā kā nedz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/68/EK (1997. gada 16. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai (4), nedz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām (5), nedz arī šajā regulā nav noteiktas konstruēšanas un izgatavošanas prasības, kas garantētu jo īpaši izmantošanai lauksaimniecībā un mežsaimniecībā paredzētai pārvietojamai tehnikai, kas nav paredzēta koplietošanas ceļiem, agregātu drošu līdzdalību ceļu satiksmē, Komisijai vajadzētu izvērtēt nepieciešamību saskaņot dalībvalstu tiesību aktus minētajā jomā un, ņemot vērā spēkā esošos Savienības tiesību aktus, apsvērt iespēju nākt klajā ar leģislatīva pasākuma priekšlikumu, lai nodrošinātu augstu drošuma līmeni.

(7)

Šai regulai nevajadzētu skart pasākumus, kas valstu vai Savienības līmenī tiek veikti attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu izmantošanu uz ceļa, piemēram, īpašas vadītāja apliecībai piemērojamas prasības, maksimālā ātruma ierobežojumus vai pasākumus, kas reglamentē konkrētu ceļu pieejamību.

(8)

Direktīva 2003/37/EK sākotnēji gatava transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma obligātu piemērošanu attiecināja vienīgi uz T1, T2 un T3 kategorijas transportlīdzekļiem un nenodrošināja visas vajadzīgās prasības, lai citu kategoriju transportlīdzekļus izvēles kārtā varētu pieteikt gatava transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumam. Lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi un nodrošinātu tā pienācīgu darbību, šajā regulā būtu jādod iespēja visu to kategoriju transportlīdzekļu, uz kurām attiecas šī regula, izgatavotājiem izvēles kārtā pieteikties gatava transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumam, tādējādi ļaujot tiem ar ES tipa apstiprinājuma palīdzību gūt labumu no iekšējā tirgus sniegtajām priekšrocībām.

(9)

Direktīvā 2003/37/EK tika paredzēts, ka četru riteņu piedziņas visurgājējiem un kvadracikliem EK gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājums piemērojams kā traktoriem. Tādēļ šī regula būtu jāpiemēro arī minētajiem transportlīdzekļu tipiem, ja vien attiecīgā tipa transportlīdzeklis ietilpst šajā regulā minētajā transportlīdzekļu kategorijā un atbilst visām šīs regulas prasībām.

(10)

Valsts iestāžu pienākumi, kas izklāstīti šajā regulā noteiktajās tirgus uzraudzības prasībās, ir konkrētāki par attiecīgajiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību (6), noteikumiem.

(11)

Lai nodrošinātu augsta līmeņa funkcionālo drošumu, darba drošību un vides aizsardzību, būtu jāsaskaņo tehniskās prasības un vides standarti, kas transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām piemērojami attiecībā uz tipa apstiprinājumu.

(12)

Ir lietderīgi noteikt principu, ka transportlīdzeklis jākonstruē, jāizgatavo un jāmontē tā, lai samazinātu ievainojumu risku transportlīdzeklī esošām personām un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Tādēļ ir nepieciešams, lai izgatavotāji nodrošinātu transportlīdzekļa atbilstību attiecīgajām šajā regulā noteiktajām prasībām. Minētajiem noteikumiem cita starpā vajadzētu ietvert prasības attiecībā uz transportlīdzekļa konstrukcijas integritāti, sistēmām, kas palīdz vadītājam kontrolēt transportlīdzekli, sistēmām, kas vadītājam nodrošina redzamību un informāciju par transportlīdzekļa stāvokli un apkārtējo vidi, transportlīdzekļa apgaismojuma sistēmām, transportlīdzeklī esošu personu aizsardzības sistēmām, transportlīdzekļa ārpusi un aprīkojumu, transportlīdzekļa masu un gabarītiem un transportlīdzekļa riepām.

(13)

Lai nodrošinātu, ka ražošanas atbilstības pārraudzības procedūra, kas ir viens no ES tipa apstiprināšanas sistēmas stūrakmeņiem, tiek pareizi īstenota un pareizi darbojas, kompetentai iestādei vai attiecīgi kvalificētam un šim nolūkam norīkotam tehniskam dienestam vajadzētu regulāri pārbaudīt izgatavotājus.

(14)

Dažos atsevišķos gadījumos ir lietderīgi atļaut veikt valsts tipa apstiprināšanu mazām transportlīdzekļu sērijām. Tomēr tas būtu jāpiemēro vienīgi ierobežotam transportlīdzekļu skaitam. Tādēļ precīzi jānosaka saražojamo transportlīdzekļu skaits, kas atbilst mazās sērijas jēdzienam.

(15)

Pieņemot Savienības tiesību aktus par transportlīdzekļu apstiprināšanu, galvenais mērķis ir nodrošināt, lai tirgū laisti jauni transportlīdzekļi, to sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības garantētu augstu drošuma un vides aizsardzības līmeni. Minētā mērķa sasniegšanu nevajadzētu apgrūtināt, dažas detaļas vai aprīkojumu uzstādot pēc tam, kad transportlīdzekļi ir laisti tirgū vai nodoti ekspluatācijā. Tālab būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu to, ka apstiprinātājiestāde pirms laišanas tirgū pārbauda detaļas vai aprīkojumu, ko var uzstādīt transportlīdzekļiem un kas var nopietni traucēt tādu sistēmu darbību, kuras ir būtiskas drošumam vai vides aizsardzībai. Minētajos pasākumos būtu jāietver tehniski noteikumi par prasībām, kas noteiktas minētajām detaļām vai aprīkojumam.

(16)

Šādi pasākumi būtu jāpiemēro vienīgi attiecībā uz ierobežotu skaitu detaļu un aprīkojuma, un minēto detaļu un aprīkojuma saraksts Komisijai pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām ir jāiekļauj īstenošanas aktā. Ar šādiem pasākumiem vajadzētu nodrošināt, lai attiecīgās detaļas un aprīkojums neradītu nelabvēlīgu ietekmi uz transportlīdzekļa drošumu vai attiecībā uz ekoloģiskajiem raksturlielumiem, vienlaikus pēc iespējas nodrošinot konkurenci remonta un tehniskās apkopes ražojumu un pakalpojumu tirgū.

(17)

Savienība ir līgumslēdzēja puse ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Nolīgumam par vienotu tehnisko prasību pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām (“pārskatītais 1958. gada nolīgums”) (7). Lai vienkāršotu tipa apstiprinājuma tiesību aktus saskaņā ar ieteikumiem CARS 21, ir lietderīgi atcelt visas atsevišķās direktīvas, nesamazinot aizsardzības līmeni. Minētajās direktīvās noteiktās prasības būtu jāpārņem šajā regulā vai deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, un tās attiecīgā gadījumā būtu jāaizstāj, atsaucoties uz attiecīgajiem ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) noteikumiem, par kuriem Savienība ir nobalsojusi vai kuriem Savienība ir pievienojusies un kuri ir pievienoti pārskatītajam 1958. gada nolīgumam. Lai samazinātu tipa apstiprināšanas administratīvo slogu, transportlīdzekļu izgatavotājiem vajadzētu aļaut pieprasīt tipa apstiprināšanu saskaņā ar šo regulu, attiecīgā gadījumā tieši, saņemot apstiprinājumu atbilstoši attiecīgajiem ANO EEK noteikumiem, kuri minēti I pielikumā, vai deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

(18)

Tādējādi ANO EEK noteikumi un to grozījumi, par kuriem Savienība ir nobalsojusi, piemērojot Lēmumu 97/836/EK, būtu jāiestrādā ES tipa apstiprināšanas tiesību aktos. Attiecīgi Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt nepieciešamos pielāgojumus šīs regulas I pielikumā vai deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

(19)

Varētu izvēlēties arī alternatīvu risinājumu – deleģētos aktos iekļaut atsauci uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) vai uz CEN/Cenelec vai ISO standartiem, kas ir tieši pieejami sabiedrībai un uz kuriem tajos ir atsauce.

(20)

Lai novērstu drošuma ierīču nepareizu lietojumu, ir svarīgi, ka izgatavotāji transportlīdzekļu īpašniekiem sniedz attiecīgu informāciju.

(21)

Lai ļautu sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotājiem pieteikties sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību ES tipa apstiprināšanai vai detaļu vai aprīkojuma atļaujām, šiem izgatavotājiem ir arī nepieciešama piekļuve noteiktai informācijai, kas ir pieejama tikai transportlīdzekļa izgatavotājam, piemēram, tehniskai informācijai, tostarp rasējumiem, kas nepieciešami detaļu izstrādāšanai tirgus vajadzībām.

(22)

Lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību, it īpaši attiecībā uz preču brīvu apriti, brīvību veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus, ir nepieciešama nediskriminējoša piekļuve informācijai par transportlīdzekļu remontu, izmantojot standartformātu, ko lieto tehniskās informācijas iegūšanai, un efektīva konkurence transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijas pakalpojumu tirgū. Liela šādas informācijas daļa saistīta ar iebūvētām diagnostikas sistēmām un to mijiedarbību ar citām transportlīdzekļa sistēmām. Ir jānosaka tehniskās specifikācijas attiecībā uz izgatavotāju tīmekļa vietnēm, kā arī konkrēti pasākumi, kas nodrošina, ka tās ir pienācīgi pieejamas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

(23)

Pienākumu nodrošināt pieejamu remonta un tehniskās apkopes informāciju par protokoliem attiecībā uz traktoriem un velkamo vai montētu aprīkojumu, kas noteikts ISO 11783, transportlīdzekļu izgatavotājiem vajadzētu atļaut arī pildīt, izgatavotāja tīmekļa vietnē publicējot saiti uz citu tīmekļa vietni, ko kopīgi izveidojuši vairāki izgatavotāji vai izgatavotāju konsorcijs.

(24)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (8)

(25)

Lai šo regulu papildinātu ar papildu tehniskām detaļām, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz funkcionālo drošumu, izgatavošanas prasībām, ekoloģiskajiem raksturlielumiem un spēkiekārtu veiktspēju, remonta un tehniskās apkopes informācijas pieejamību, tehnisko dienestu norīkošanu un to konkrētajiem uzticētajiem uzdevumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(26)

Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sankcijām, ko piemēro, ja tiek pārkāpta šī regula un deleģētie vai īstenošanas akti, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, un būtu jānodrošina to īstenošana. Minētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(27)

Lai gan nekas šajā regulā neliedz dalībvalstīm arī turpmāk piemērot katrai savas attiecīgās apstiprināšanas sistēmas, Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šādu valsts sistēmu darbību, jo Komisijai būtu vēlreiz jāapsver, vai ir iesniedzams tiesību akta priekšlikums attiecībā uz atsevišķo apstiprināšanas sistēmu saskaņošanu Savienības līmenī.

(28)

Stājoties spēkā jaunajai reglamentējošajai sistēmai, ko izveido ar šo regulu, atceļ šādas direktīvas:

Direktīvu 2003/37/EK,

Padomes Direktīvu 74/347/EEK (1974. gada 25. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru redzamības lauku un priekšējā stikla tīrītājiem (9),

Padomes Direktīvu 76/432/EEK (1976. gada 6. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru bremžu iekārtām (10),

Padomes Direktīvu 76/763/EEK (1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasažieru sēdekļiem lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros (11),

Padomes Direktīvu 77/537/EEK (1977. gada 28. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu piesārņotāju emisiju no lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros lietojamiem dīzeļmotoriem (12),

Padomes Direktīvu 78/764/EEK (1978. gada 25. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz vadītāja sēdekli lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoros (13),

Padomes Direktīvu 80/720/EEK (1980. gada 24. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbības telpu, piekļuvi vadītāja pozīcijai, kā arī durvīm un logiem lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros (14),

Padomes Direktīvu 86/297/EEK (1986. gada 26. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru jūgvārpstām un to aizsardzību (15),

Padomes Direktīvu 86/298/EEK (1986. gada 26. maijs) par aizmugurē piemontētām aizsardzības apgāšanās aizsargkonstrukcijām šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoriem (16),

Padomes Direktīvu 86/415/EEK (1986. gada 24. jūlijs) par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru vadības ierīču uzstādīšanu, izvietojumu, darbināšanu un apzīmēšanu (17),

Padomes Direktīvu 87/402/EEK (1987. gada 25. jūnijs) par šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijām, kas piestiprinātas vadītāja sēdekļa priekšā (18),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/25/EK(2000. gada 22. maijs), ar kuru paredz darbības, kas veicamas, lai samazinātu gāzveida un cieto daļiņu piesārņojumu emisiju no dzinējiem, kas paredzēti lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem (19),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/57/EK (2009. gada 13. jūlijs) par lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijām (20),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/58/EK (2009. gada 13. jūlijs) par lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoru sakabes ierīci un atpakaļgaitu (21),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/59/EK (2009. gada 13. jūlijs) par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru atpakaļskata spoguļiem (22),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/60/EK (2009. gada 13. jūlijs) par lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoru maksimālo projektēto ātrumu un kravas platformām (23),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/61/EK (2009. gada 13. jūlijs) par apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros (24),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/63/EK (2009. gada 13. jūlijs) attiecībā uz noteiktām lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoru daļām un parametriem (25),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/64/EK (2009. gada 13. jūlijs) par lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru radīto radiotraucējumu novēršanu (elektromagnētiskā savietojamība) (26),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/66/EK (2009. gada 13. jūlijs) par lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoru stūres iekārtu (27),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/68/EK (2009. gada 13. jūlijs) par detaļas tipa apstiprinājumu apgaismes ierīcēm un gaismas signālierīcēm lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros (28),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/75/EK (2009. gada 13. jūlijs) par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijām (statiska testēšana) (29),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/76/EK (2009. gada 13. jūlijs) par trokšņu līmeni, kam ir pakļauti lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru vadītāji (30),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/144/EK (2009. gada 30. novembris) par dažām lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru sastāvdaļām un parametriem (31).

(29)

Visām ieinteresētajām personām ir svarīgi nodrošināt skaidru izpratni par saikni starp šo regulu un Direktīvu 2006/42/EK, lai novērstu pārklāšanos un skaidri noteiktu, kuras prasības jāpiemēro konkrētam izstrādājumam.

(30)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, ieviest saskaņotus noteikumus attiecībā uz administratīvām un tehniskām prasībām, kas piemērojamas lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai un tirgus uzraudzībai, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka to mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu nosaka visu 2. panta 1. punktā minēto transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanas administratīvās un tehniskās prasības.

Šo regulu nepiemēro individuālu transportlīdzekļu apstiprināšanai. Tomēr dalībvalstis, kas piešķir šādus individuālus apstiprinājumus, pieņem jebkādus transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājumus, kuri piešķirti saskaņā ar šo regulu, nevis saskaņā ar attiecīgajiem valsts noteikumiem.

2.   Ar šo regulu arī nosaka prasības par to transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tirgus uzraudzību, kuras ir jāapstiprina saskaņā ar šo regulu. Ar šo regulu nosaka arī prasības par šādu transportlīdzekļu detaļu un aprīkojuma tirgus uzraudzību.

3.   Šī regula neskar ceļu satiksmes drošības tiesību aktu piemērošanu.

2. pants

Darbības joma

1.   Šī regula attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļiem, kā tie aprakstīti 4. pantā, kas konstruēti un izgatavoti vienā vai vairākos posmos, un šādiem transportlīdzekļiem konstruētām un izgatavotām sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kā arī detaļām un aprīkojumam.

Šī regula jo īpaši attiecas uz šādiem transportlīdzekļiem:

a)

traktoriem (T un C kategorija);

b)

piekabēm (R kategorija); un

c)

maināmām velkamām iekārtām (S kategorija).

2.   Šī regula neattiecas uz maināmām mašīnām, ko pilnīgi paceļ no zemes virsmas vai kas nevar pagriezties ap savu vertikālo asi, kad transportlīdzekļus, kuriem tās ir piestiprinātas, izmanto uz ceļa.

3.   Turpmāk minētajiem transportlīdzekļiem izgatavotājs var izvēlēties, vai piemērot apstiprinājumu saskaņā ar šo regulu vai ievērot attiecīgās valsts prasības:

a)

piekabēm (R kategorija) un maināmām velkamām iekārtām (S kategorija);

b)

kāpurķēžu traktoriem (C kategorija);

c)

īpašiem riteņtraktoriem (T4.1 un T4.2 kategorija).

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā un I pielikumā uzskaitītajos aktos piemēro šādas definīcijas, ja vien tajos nav paredzēts citādi:

1)

“tipa apstiprinājums” ir procedūra, ar ko apstiprinātājiestāde apliecina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips atbilst attiecīgiem administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām;

2)

“gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājums” ir tipa apstiprinājums, ar ko apstiprinātājiestāde apliecina, ka nepabeigta, pabeigta vai sērijas beigu transportlīdzekļa tips atbilst attiecīgiem administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām;

3)

“sistēmas tipa apstiprinājums” ir tipa apstiprinājums, ar ko apstiprinātājiestāde apliecina, ka transportlīdzeklī iekļauta konkrēta tipa sistēma atbilst attiecīgiem administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām;

4)

“sastāvdaļas tipa apstiprinājums” ir tipa apstiprinājums, ar ko apstiprinātājiestāde apliecina, ka no transportlīdzekļa neatkarīga sastāvdaļa atbilst attiecīgiem administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām;

5)

“atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprinājums” ir tipa apstiprinājums, ar ko apstiprinātājiestāde apliecina, ka atsevišķā tehniskā vienība atbilst attiecīgiem administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām saistībā ar vienu vai vairākiem konkrētiem transportlīdzekļu tipiem;

6)

“valsts tipa apstiprinājums” ir tipa apstiprināšanas procedūra, kas noteikta ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem un kas ir spēkā vienīgi attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

7)

“ES tipa apstiprinājums” ir procedūra, ar ko apstiprinātājiestāde apliecina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips atbilst attiecīgiem šīs regulas administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām;

8)

“traktors” ir jebkurš mehānisks, riteņu vai kāpurķēžu lauksaimniecības vai mežsaimniecības transportlīdzeklis, kuram ir vismaz divas asis un kura maksimālais projektētais ātrums nav mazāks par 6 km/h, kura galvenā funkcija ir tā vilcējspēks un kurš ir īpaši konstruēts, lai vilktu, stumtu, vestu un darbinātu attiecīgas maināmas iekārtas, kas konstruētas lauksaimniecības vai mežsaimniecības darbu veikšanai, vai lai vilktu lauksaimniecības vai mežsaimniecības piekabes vai iekārtas; to drīkst pielāgot kravu vešanai, veicot lauksaimniecības vai mežsaimniecības darbus, un/vai aprīkot ar vienu vai vairākām pasažieru sēdvietām;

9)

“piekabe” ir jebkurš lauksaimniecības vai mežsaimniecības transportlīdzeklis, kas galvenokārt paredzēts kravu vešanai vai materiālu apstrādāšanai un ir konstruēts tā, lai to varētu vilkt traktors, kura tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas attiecība pret pašmasu ir vienāda ar 3,0 vai lielāka par 3,0;

10)

“maināma velkama iekārta” ir jebkurš transportlīdzeklis, ko izmanto lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kas ir konstruēts, lai to vilktu traktors, kas maina vai papildina tā funkcionālās iespējas, kas aprīkots ar darbarīku vai konstruēts materiālu pārstrādei, tas drīkst būt ar kravas platformu, kas konstruēta un izgatavota, lai noturētu visus mehānismus un ierīces, kas vajadzīgi minētajiem mērķiem, un uz laiku glabātu visus materiālus, kas ražoti vai vajadzīgi darba laikā, un minētā transportlīdzekļa tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas attiecība pret pašmasu ir mazāka par 3,0;

11)

“transportlīdzeklis” ir jebkurš traktors, piekabe vai maināma velkama iekārta, kas definēta 8., 9. un 10. punktā;

12)

“bāzes transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, ko izmanto vairākposmu tipa apstiprināšanas procesa pirmajā posmā;

13)

“nepabeigts transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, kas ir jāpabeidz vēl vismaz vienā posmā, lai tas atbilstu šīs regulas attiecīgajām tehniskajām prasībām;

14)

“vairākos posmos pabeigts transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas iegūts vairākposmu tipa apstiprināšanas procesā un kas atbilst šīs regulas attiecīgajām tehniskajām prasībām;

15)

“pabeigts transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, kas nav jāpabeidz, lai tas atbilstu šīs regulas attiecīgajām tehniskajām prasībām;

16)

“sērijas beigu transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, kurš ir daļa no krājumiem, ko nevar darīt pieejamu tirgū vai vairs nevar darīt pieejamu tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā, jo spēkā ir stājušās jaunas tehniskas prasības, attiecībā uz kurām šis transportlīdzeklis nav apstiprināts;

17)

“sistēma” ir apvienotu ierīču bloks, kas transportlīdzeklī veic vienu vai vairākas īpašas funkcijas un uz ko attiecas šīs regulas vai kāda deleģēta vai īstenošanas akta, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, prasības;

18)

“sastāvdaļa” ir ierīce, uz ko attiecas šīs regulas vai deleģēta vai īstenošanas akta, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, prasības, ko paredzēts izmantot kā transportlīdzekļa daļu un kam saskaņā ar šo regulu un deleģēto vai īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, tipa apstiprinājumu var piešķirt atsevišķi no transportlīdzekļa, ja minētajos aktos tas ir skaidri noteikts;

19)

“atsevišķa tehniska vienība” ir ierīce, uz ko attiecas šīs regulas vai deleģēta vai īstenošanas akta, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, prasības, ko paredzēts izmantot kā transportlīdzekļa daļu un kam tipa apstiprinājumu var piešķirt atsevišķi no transportlīdzekļa, bet tikai attiecībā uz vienu vai vairākiem noteiktiem transportlīdzekļu tipiem, ja minētajos aktos tas ir skaidri noteikts;

20)

“detaļas” ir produkti, ko izmanto transportlīdzekļa montāžai, kā arī rezerves daļas;

21)

“aprīkojums” ir jebkurš produkts, kas nav detaļa un ar ko var papildināt transportlīdzekli vai ko var uzstādīt uz tā;

22)

“oriģinālās detaļas vai aprīkojums” ir detaļas vai aprīkojums, ko attiecīgā transportlīdzekļa montāžai izgatavo saskaņā ar transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktām detaļu vai aprīkojuma ražošanas specifikācijām un standartiem; tas aptver tādas detaļas un aprīkojumu, ko izgatavo vienā un tajā pašā ražošanas līnijā, kur izgatavo šīs detaļas vai aprīkojumu; ja nav pierādīts pretējais, uzskata, ka detaļas vai aprīkojums ir oriģinālas detaļas vai aprīkojums, ja izgatavotājs apliecina, ka detaļas vai aprīkojums atbilst to sastāvdaļu kvalitātei, kuras izmanto attiecīgā transportlīdzekļa montāžā un ir izgatavotas saskaņā ar transportlīdzekļa izgatavotāja specifikācijām un ražošanas standartiem;

23)

“rezerves daļas” ir produkti, ko uzstāda transportlīdzeklī vai uz tā, lai aizvietotu šā transportlīdzekļa oriģinālās detaļas, un kas ietver tādus produktus kā smēreļļas, kuras nepieciešamas transportlīdzekļa izmantošanai, izņemot degvielu;

24)

“funkcionālais drošums” ir tādu nepieņemamu risku novēršana, kas saistīti ar fiziskiem savainojumiem vai personu veselības vai īpašuma apdraudējumiem, kuri izriet no mehānisku, hidraulisku, pneimatisku, elektrisku vai elektronisku sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību nepareizas darbības radītā riska;

25)

“izgatavotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas apstiprinātājiestādei atbild par visiem tipa apstiprināšanas vai atļaujas izsniegšanas procesa aspektiem, par ražojumu atbilstības nodrošināšanu un kas ir arī atbildīga par izgatavoto transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tirgus uzraudzības jautājumiem neatkarīgi no tā, vai attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona ir vai nav tieši iesaistīta visos transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības konstruēšanas un izgatavošanas posmos;

26)

“izgatavotāja pārstāvis” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ko izgatavotājs ir pienācīgi pilnvarojis, lai tā izgatavotāju pārstāvētu apstiprinātājiestādē vai tirgus uzraudzības iestādē un izgatavotāja vārdā darbotos, risinot jautājumus, uz ko attiecas šī regula;

27)

“apstiprinātājiestāde” ir dalībvalsts iestāde, kuru ir izveidojusi vai nozīmējusi dalībvalsts un par kuru dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai, kuras kompetencē ir visi transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšanas aspekti, atļauju piešķiršanas process, apstiprinājuma sertifikātu izsniegšana un – vajadzības gadījumā – to atsaukšana vai noraidīšana, kontaktpunkta funkcijas attiecībās ar citu dalībvalstu apstiprinātājiestādēm, tehnisku dienestu norīkošana un kurai ir arī jānodrošina, lai izgatavotājs pildītu savus pienākumus attiecībā uz ražošanas atbilstību;

28)

“tehniskais dienests” ir organizācija vai struktūra, ko dalībvalsts apstiprinātājiestāde ir norīkojusi kā testēšanas laboratoriju testu veikšanai vai kā atbilstības izvērtētāju struktūru, kas apstiprinātājiestādes uzdevumā veic pirmo izvērtēšanu un citus testus vai pārbaudes, lai gan apstiprinātājiestāde arī pati var veikt šīs funkcijas;

29)

“paštestēšana” ir testu veikšana savās telpās, testu rezultātu reģistrēšana un ziņojuma iesniegšana, ietverot secinājumus, ko izgatavotājs, kas pilnvarots kā tehniskais dienests dažu prasību atbilstības pārbaudei, iesniedz apstiprinātājiestādei;

30)

“virtuāla testēšanas metode” ir datorsimulācijas, arī aprēķini, kas rāda, vai transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība atbilst saskaņā ar 27. panta 6. punktu pieņemtajā deleģētajā aktā ietvertajām tehniskajām prasībām, neprasot izmantot pašu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību;

31)

“tipa apstiprinājuma sertifikāts” ir dokuments, ar ko apstiprinātājiestāde oficiāli apliecina, ka ir apstiprināts transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips;

32)

“ES tipa apstiprinājuma sertifikāts” ir sertifikāts, kura pamatā ir saskaņā ar šo regulu pieņemtā īstenošanas aktā iekļautais paraugs vai paziņojuma veidlapa, kas noteikta attiecīgajos ANO EEK noteikumos, kuri minēti šajā regulā vai deleģētos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu;

33)

“atbilstības sertifikāts” ir transportlīdzekļa izgatavotāja izdots dokuments, ar kuru apliecināts, ka izgatavotais transportlīdzeklis atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam;

34)

“iebūvēta diagnostikas sistēma” jeb “OBD sistēma” ir sistēma, kura spēj noteikt iespējamo nepareizas darbības zonu, izmantojot kļūdu kodus, kas glabājas datora atmiņā;

35)

“transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija” ir visa informācija, kas vajadzīga transportlīdzekļa diagnosticēšanai, apkopei, tehniskajai apskatei, regulārai uzraudzībai, remontam, pārprogrammēšanai vai atiestatīšanai un kuru izgatavotāji nodrošina saviem sertificētajiem tirgotājiem/remontētājiem, ietverot visus turpmākos grozījumus un pielikumus pie šādas informācijas; minētajā informācijā ir iekļauta visa informācija, kas nepieciešama detaļu un aprīkojuma uzstādīšanai transportlīdzekļos;

36)

“neatkarīgs ekonomikas dalībnieks” ir uzņēmums, kas nav sertificēts tirgotājs vai remontētājs, kurš tieši vai netieši iesaistīts transportlīdzekļu remontā un tehniskajā apkopē, īpaši remonta iekārtu, instrumentu vai rezerves daļu remontētāji, izgatavotāji vai izplatītāji, tehniskās informācijas publicētāji, automobiļu klubi, ekonomikas dalībnieki, kas nodrošina palīdzību uz ceļiem, piedāvā pārbaudes un testēšanas pakalpojumus un mācības alternatīvās degvielas transportlīdzekļu iekārtu uzstādītājiem, izgatavotājiem un remontētājiem;

37)

“jauns transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas iepriekš nav bijis reģistrēts vai nodots ekspluatācijā;

38)

“reģistrēšana” ir administratīva atļauja pastāvīgi, pagaidu kārtā vai uz īsu laiku nodot transportlīdzekli ekspluatācijā ceļu satiksmē, ieskaitot tā identificēšanu un kārtas numura piešķiršanu, ko sauc par reģistrācijas numuru;

39)

“laist tirgū” nozīmē Savienībā pirmo reizi darīt pieejamu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu;

40)

“nodošana ekspluatācijā” ir transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma pirmā lietošana Savienībā tam paredzētajā nolūkā;

41)

“importētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas no trešās valsts tirgū laiž transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu;

42)

“izplatītājs” ir fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav izgatavotājs vai importētājs un kas dara tirgū pieejamu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu;

43)

“ekonomikas dalībnieks” ir izgatavotājs, izgatavotāja pārstāvis, importētājs vai izplatītājs;

44)

“tirgus uzraudzība” ir darbības un pasākumi, ko īsteno valsts iestādes, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kuras darītas pieejamas tirgū, atbilst attiecīgajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos noteiktajām prasībām un neapdraud veselību, drošumu vai jebkuru citu sabiedrisko interešu aizsardzības aspektu;

45)

“tirgus uzraudzības iestāde” ir dalībvalsts iestāde, kas atbildīga par tirgus uzraudzības īstenošanu attiecīgās valsts teritorijā;

46)

“valsts iestāde” ir apstiprinātājiestāde vai jebkura cita iestāde, kura dalībvalstī ir iesaistīta tirgus uzraudzības, robežu kontroles vai reģistrēšanas darbībās attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām vai aprīkojumu un ir par šīm darbībām atbildīga;

47)

“darīt pieejamu tirgū” nozīmē piegādāt transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu izplatīšanai vai izmantošanai tirgū, veicot komerciālu darbību, neatkarīgi no tā, vai to dara par atlīdzību vai bez maksas;

48)

“transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļu grupa, tostarp vienas kategorijas varianti un versijas, kas neatšķiras vismaz attiecībā uz šādiem būtiskiem aspektiem:

kategorija,

izgatavotājs,

izgatavotāja noteiktais tipa apzīmējums,

galvenās uzbūves īpatnības un konstrukcijas pamatparametri,

centrālsijas šasija/šasija ar garensijām/locīklšasija (acīmredzamas un būtiskas atšķirības),

T kategorijai: asis (skaits) vai C kategorijai: asis/šķērsbāzes (skaits),

vairākos posmos izgatavotiem transportlīdzekļiem: izgatavotājs un iepriekšējā posma transportlīdzekļa tips;

49)

“variants” ir visi viena tipa transportlīdzekļi, kas neatšķiras vismaz attiecībā uz šādiem būtiskiem aspektiem:

a)

traktoriem:

virsbūves karkasa koncepcija vai virsbūves tips,

pabeigtības pakāpe,

motors (iekšdedzes/hibrīda/elektriskais/hibrīda elektriskais),

darbības princips,

cilindru skaits un izkārtojums,

jaudas atšķirība nepārsniedz 30 % (lielākā jauda ir ne vairāk kā 1,3 reizes lielāka par mazāko),

cilindru tilpuma atšķirība nepārsniedz 20 % (lielākais tilpums pārsniedz mazāko tilpumu ne vairāk kā 1,2 reizes),

dzenošās asis (skaits, izvietojums, savstarpējais savienojums),

vadāmās asis (skaits un izvietojums),

maksimālā pilnā masa neatšķiras vairāk kā par 10 %,

transmisija (tips),

apgāšanās aizsargkonstrukcija,

bremzējamās asis (skaits);

b)

piekabēm vai maināmām velkamām iekārtām:

vadošās asis (skaits, izvietojums, savstarpējais savienojums),

maksimālā pilnā masa neatšķiras vairāk kā par 10 %,

bremzējamās asis (skaits);

50)

“hibrīda transportlīdzeklis” ir pašgājējs transportlīdzeklis vismaz ar diviem dažādiem enerģijas pārveidotājiem un divām dažādām enerģijas glabāšanas sistēmām (transportlīdzeklī), kas nodrošina transportlīdzekļa virzes kustību;

51)

“hibrīda elektrisks transportlīdzeklis” ir tāds transportlīdzeklis, kas virzes kustības nodrošināšanai saņem enerģiju no diviem šādiem transportlīdzeklī esošiem enerģijas/jaudas avotiem:

a)

patērējamas degvielas;

b)

akumulatora, kondensatora, spararata/ģeneratora vai citas elektroenerģijas/jaudas uzkrāšanas ierīces.

Šajā definīcijā ietver arī transportlīdzekļus, kuri izmanto enerģiju no patērējamās degvielas tikai tam, lai uzlādētu elektrisko enerģijas/jaudas uzkrāšanas ierīci;

52)

“pilnībā elektrisks transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, ko darbina sistēma, ko veido viena vai vairākas elektroenerģijas glabāšanas iekārtas, viena vai vairākas elektriskās jaudas pārveidošanas iekārtas un viena vai vairākas elektriskās mašīnas, kas glabāto elektroenerģiju pārvērš mehāniskā enerģijā, kuru padod riteņiem transportlīdzekļa virzes kustības nodrošināšanai;

53)

“varianta versija” ir transportlīdzeklis, ko veido 24. panta 10. punktā minētajā informācijas paketē redzamo pozīciju apvienojums.

Atsauces šajā regulā uz prasībām, procedūrām vai pasākumiem, kas noteikti šajā regulā, ir uzskatāmas par atsaucēm uz tādām prasībām, procedūrām vai pasākumiem, kas noteikti šajā regulā, kā arī deleģētajos un īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

4. pants

Transportlīdzekļu kategorijas

Šajā regulā piemēro šādas transportlīdzekļu kategorijas:

1)

“T kategorija” ir visi riteņtraktori; katrā 2.līdz 8. punktā aprakstīto riteņtraktoru kategorijā atbilstīgi tās projektētajam ātrumam paredzēts dalījums arī pēc rādītāja “a” vai “b”:

a)

“a” riteņtraktoriem, kuru maksimālais projektētais ātrums nepārsniedz 40 km/h;

b)

“b” riteņtraktoriem, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 40 km/h;

2)

“T1 kategorija” ir riteņtraktori, kam minimālā šķērsbāze uz vadītājam tuvākās ass nav īsāka par 1 150 mm, kam pašmasa darba kārtībā pārsniedz 600 kg un kam klīrenss nepārsniedz 1 000 mm;

3)

“T2 kategorija” ir riteņtraktori, kam minimālā šķērsbāze ir īsāka par 1 150 mm, kam pašmasa darba kārtībā pārsniedz 600 kg, kam klīrenss nepārsniedz 600 mm; ja traktora smaguma centra augstuma (ko mēra attiecībā pret zemi) attiecība pret vidējo minimālo šķērsbāzi uz katras ass pārsniedz 0,90, maksimālo projektēto ātrumu ierobežo līdz 30 km/h;

4)

“T3 kategorija” ir riteņtraktori, kam pašmasa darba kārtībā nepārsniedz 600 kg;

5)

“T4 kategorija” ir īpaši riteņtraktori;

6)

“T4.1 kategorija” (traktori ar lielu klīrensu) ir traktori, kuri paredzēti darbam ar augstu augošiem kultūraugiem (piemēram, ar vīnogām). Tie ir ar augstu šasiju vai šasijas daļu, kas ļauj tiem virzīties uz priekšu paralēli kultūraugiem ar kreisās un labās puses riteņiem abās pusēs vienai vai vairākām kultūraugu rindām. Tie paredzēti tādu ierīču pārvadāšanai vai darbināšanai, kuras drīkst uzstādīt priekšā, starp asīm, aizmugurē vai uz platformas. Ja traktors ir darba stāvoklī, klīrenss perpendikulāri kultūraugu rindām pārsniedz 1 000 mm. Ja traktora smaguma centra augstuma (to mēra attiecībā pret zemi traktoram, kurš aprīkots ar parasti izmantotajām riepām) attiecība pret visu asu vidējo minimālo šķērsbāzi pārsniedz 0,90, maksimālais projektētais ātrums nedrīkst pārsniegt 30 km/h;

7)

“T4.2 kategorija” (lielgabarīta traktori) ir traktori, kuriem raksturīgi lieli gabarīti un kuri paredzēti galvenokārt lielu lauksaimniecības zemju platību apstrādāšanai;

8)

“T4.3 kategorija” (traktori ar mazu klīrensu) ir pilnpiedziņas traktori, kuru maināmās iekārtas paredzēts izmantot lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā un kuriem raksturīgi ar vienu vai vairākām jūgvārpstām aprīkoti nesošie rāmji, tehniski pieļaujamā masa nepārsniedz 10 tonnas un šīs masas attiecība pret maksimālo pašmasu braukšanas kārtībā nepārsniedz 2,5. Turklāt šo traktoru smaguma centra augstums, ko mēra attiecībā pret zemi traktoram, kurš aprīkots ar parasti izmantotajām riepām, nepārsniedz 850 mm;

9)

“C kategorija” ir kāpurķēžu traktori, kuri pārvietojas uz kāpurķēdēm vai uz riteņiem un kāpurķēdēm un kuru apakškategorijas definē pēc analoģijas ar T kategoriju;

10)

“R kategorija” ir piekabes; katrā 11. līdz 14. punktā aprakstīto piekabju kategorijā atbilstīgi tās projektētajam ātrumam paredzēts dalījums arī pēc rādītāja “a” vai “b”:

a)

“a” piekabēm, kuru maksimālais projektētais ātrums nepārsniedz 40 km/h;

b)

“b” piekabēm, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 40 km/h;

11)

“R1 kategorija” ir piekabes, kuru tehniski pieļaujamās masas summa uz asi nepārsniedz 1 500 kg;

12)

“R2 kategorija” ir piekabes, kuru tehniski pieļaujamās masas summa uz asi pārsniedz 1 500 kg, bet nepārsniedz 3 500 kg;

13)

“R3 kategorija” ir piekabes, kuru tehniski pieļaujamās masas summa uz asi pārsniedz 3 500 kg, bet nepārsniedz 21 000 kg;

14)

“R4 kategorija” ir piekabes, kuru tehniski pieļaujamās masas summa uz asi nepārsniedz 21 000 kg;

15)

“S kategorija” ir maināmas velkamas iekārtas.

Katrā maināmo velkamo iekārtu kategorijā atbilstīgi projektētajam ātrumam paredzēts dalījums arī pēc rādītāja “a” vai “b”:

a)

“a” maināmām velkamām iekārtām, kuru maksimālais projektētais ātrums nepārsniedz 40 km/h;

b)

“b” maināmām velkamām iekārtām, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 40 km/h;

16)

“S1 kategorija” ir maināmas velkamas iekārtas, kuru tehniski pieļaujamās masas summa uz asi nepārsniedz 3 500 kg,

17)

“S2 kategorija” ir maināmas velkamas iekārtas, kuru tehniski pieļaujamās masas summa uz asi pārsniedz 3 500 kg.

II   NODAĻA

VISPĀRĪGAS SAISTĪBAS

5. pants

Dalībvalstu pienākumi

1.   Dalībvalstis izveido vai norīko apstiprināšanas jautājumos kompetentas apstiprinātājiestādes un tirgus uzraudzības iestādes, kas ir kompetentas jautājumos par tirgus uzraudzību saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstis informē Komisiju par šādu iestāžu izveidi un norīkošanu.

Paziņojumā par apstiprinātājiestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm norāda to nosaukumu, adresi, tostarp elektronisko adresi, kā arī to kompetences jomu. Komisija savā tīmekļa vietnē publicē apstiprinātājiestāžu sarakstu un datus par tām.

2.   Dalībvalstis ļauj laist tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā vienīgi tādus transportlīdzekļus, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, kas atbilst šīs regulas prasībām.

3.   Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo un netraucē laist tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ar pamatojumu, kas saistīts ar uzbūves un darbības aspektiem, uz kuriem attiecas šī regula, ja tie atbilst tajā ietvertajām prasībām.

4.   Dalībvalstis organizē un veic tirgū nonākušu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tirgus uzraudzību un kontroli saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 III nodaļu.

6. pants

Apstiprinātājiestāžu pienākumi

1.   Apstiprinātājiestādes nodrošina, lai izgatavotāji, kas iesniedz pieteikumus tipa apstiprināšanai, pildītu tiem šajā regulā paredzētās saistības.

2.   Apstiprinātājiestādes apstiprina vienīgi tādus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas atbilst šīs regulas prasībām.

7. pants

Tirgus uzraudzības darbības

1.   Attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kam piešķirts tipa apstiprinājums, tirgus uzraudzības iestādes veic atbilstīgas un pietiekamas dokumentu pārbaudes, ņemot vērā noteiktos riska novērtēšanas principus, sūdzības un citu informāciju.

Tirgus uzraudzības iestādes var pieprasīt ekonomikas dalībniekiem nodrošināt tādu dokumentu un informācijas pieejamību, kā tās to uzskata par vajadzīgu, lai īstenotu savas darbības.

Ja ekonomikas dalībnieki iesniedz atbilstības sertifikātus, tirgus uzraudzības iestādes šādus sertifikātus pienācīgi ņem vērā.

2.   Attiecībā uz detaļām un aprīkojumu, uz kuru neattiecas šā panta 1. punkts, pilnībā piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 19. panta 1. punktu.

8. pants

Izgatavotāju pienākumi

1.   Izgatavotāji nodrošina, lai tad, ja to transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tiek laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā, tās būtu izgatavotas un apstiprinātas atbilstīgi prasībām, kas noteiktas šajā regulā un saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos.

2.   Vairākposmu tipa apstiprināšanā katrs izgatavotājs ir atbildīgs par to sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķo tehnisko vienību apstiprināšanu un ražošanas atbilstību, kuras pievieno tajā transportlīdzekļa pabeigtības posmā, par ko atbild attiecīgais izgatavotājs. Izgatavotājs, kas pārveido iepriekšējos posmos jau apstiprinātas sastāvdaļas vai sistēmas, ir atbildīgs par pārveidoto sastāvdaļu un sistēmu apstiprināšanu un ražošanas atbilstību.

3.   Izgatavotāji, kas pārveido nepabeigtu transportlīdzekli tiktāl, ka tas ir klasificējams citā transportlīdzekļu kategorijā un tādējādi mainās juridiskās prasības, kuras jau novērtētas iepriekšējā apstiprināšanas posmā, arī ir atbildīgi par to prasību ievērošanu, kas piemērojamas transportlīdzekļu kategorijai, kurā klasificējams pārveidotais transportlīdzeklis.

4.   Šajā regulā ietverto transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanas nolūkiem izgatavotāji, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, ieceļ vienu pārstāvi, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā un tos pārstāv apstiprinātājiestādē.

5.   Turklāt izgatavotāji, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, tirgus uzraudzības vajadzībām ieceļ vienu pārstāvi, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā un kurš var būt 4. punktā minētais pārstāvis vai papildu pārstāvis.

6.   Izgatavotāji atbild apstiprinātājiestādei par visiem apstiprināšanas aspektiem un ražojumu atbilstības nodrošināšanu neatkarīgi no tā, vai viņi ir tieši iesaistīti visos transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izgatavošanas posmos.

7.   Atbilstīgi šai regulai un ar deleģētiem un īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, izgatavotāji nodrošina, lai būtu izveidotas procedūras, kas nodrošina pastāvīgu atbilstību apstiprinātajam tipam sērijveida ražošanā. Saskaņā ar VI nodaļu tiek ņemtas vērā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības konstrukcijas vai raksturlielumu izmaiņas, kā arī izmaiņas prasībās, uz kurām atsaucoties deklarēta transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstība.

8.   Papildus tiesību aktos noteiktajai marķēšanai un tipa apstiprinājuma marķējumiem, ko izgatavotāji piestiprina uz transportlīdzekļiem, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām saskaņā ar 34. pantu, izgatavotāji uz transportlīdzekļiem, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kuras darītas pieejamas tirgū, norāda savu nosaukumu, reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi Savienībā, kur ar tiem var sazināties, vai tad, ja šādi attiecīgo informāciju norādīt nav iespējams, norāda to uz iesaiņojuma vai dokumentā, kas pievienots sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai.

9.   Kamēr izgatavotāji ir atbildīgi par transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, tie nodrošina, lai glabāšanas vai transportēšanas apstākļi neapdraudētu transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

9. pants

Izgatavotāju pienākumi attiecībā uz neatbilstošiem produktiem vai produktiem, kas rada nopietnu apdraudējumu

1.   Ja izgatavotāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka tirgū laistais vai ekspluatācijā nodotais transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šai regulai vai saskaņā ar šo regulu pieņemtiem deleģētiem un īstenošanas aktiem, tie nekavējoties veic korektīvas darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu konkrētā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību vai attiecīgā gadījumā to izņemtu no tirgus un ekspluatācijas vai atsauktu.

Izgatavotājs to nekavējoties dara zināmu apstiprinātājiestādei, kura piešķīrusi apstiprinājumu, sniedzot šai iestādei izsmeļošu informāciju jo īpaši par neatbilstību un par veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

2.   Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, izgatavotāji nekavējoties informē to dalībvalstu apstiprinātājiestādes un tirgus uzraudzības iestādes, kurās transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums darīts pieejams tirgū vai nodots ekspluatācijā, sniedzot attiecīgajām iestādēm izsmeļošu informāciju jo īpaši par neatbilstību un par veikto korektīvo darbību.

3.   Izgatavotāji glabā 24. panta 10. punktā minēto informācijas paketi un transportlīdzekļa izgatavotājs turklāt glabā arī 33. pantā minēto atbilstības sertifikātu kopijas, nodrošinot, ka attiecīgie dokumenti apstiprinātājiestādēm ir pieejami 10 gadu laikposmā pēc transportlīdzekļa laišanas tirgū un piecu gadu laikposmā pēc sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības laišanas tirgū.

4.   Pēc valsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma izgatavotāji ar apstiprinātājiestādes starpniecību kompetentajai iestādei tai viegli saprotamā valodā iesniedz ES tipa apstiprinājuma sertifikātu vai 46. panta 1. un 2. punktā minēto apliecinājumu par transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību. Izgatavotāji sadarbojas ar attiecīgo valsts iestādi, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantu veicot darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu apdraudējumu, kuru rada tirgū laisti, reģistrēti vai ekspluatācijā nodoti izgatavotāju transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības.

10. pants

Izgatavotāja pārstāvju pienākumi saistībā ar tirgus uzraudzību

Saistībā ar tirgus uzraudzību izgatavotāja pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no izgatavotāja saņemtajā pilnvarojumā. Ar minēto pilnvarojumu pārstāvim ir ļauts veikt vismaz šādas darbības:

a)

saņemt piekļuvi 22. pantā minētajai informācijas mapei un 33. pantā minētajiem atbilstības sertifikātiem, lai pārstāvis varētu nodrošināt, ka apstiprinātājiestādēm attiecīgie dokumenti ir pieejami 10 gadu laikposmā pēc transportlīdzekļa laišanas tirgū un vismaz piecu gadu laikposmā pēc sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības laišanas tirgū;

b)

pēc pamatota apstiprinātājiestādes pieprasījuma sniegt šai iestādei visu vajadzīgo informāciju un dokumentus, kas apliecina transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ražošanas atbilstību;

c)

pēc apstiprinātājiestāžu vai tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma ar tām sadarboties, veicot darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu nopietnu apdraudējumu, kuru rada attiecīgajā pilnvarojumā iekļautie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojums.

11. pants

Importētāju pienākumi

1.   Importētāji laiž tirgū tikai atbilstošus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, attiecībā uz kurām ir saņemts ES tipa apstiprinājums vai kuras atbilst valsts apstiprinājuma piešķiršanas prasībām, vai detaļas un aprīkojumu, kam pilnībā piemērojamas Regulas (EK) Nr. 765/2008 prasības.

2.   Pirms tirgū tiek laists transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, kurai piešķirts tipa apstiprinājums, importētāji nodrošina, lai būtu pieejama 24. panta 10. punktam atbilstoša informācijas pakete un lai sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai būtu vajadzīgais tipa apstiprinājuma marķējums un tā atbilstu 8. panta 8. punktam. Transportlīdzekļa gadījumā importētājs pārliecinās, ka transportlīdzeklim ir vajadzīgais atbilstības sertifikāts.

3.   Ja importētāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums neatbilst šīs regulas prasībām, un jo īpaši tad, ja tas neatbilst apstiprinātajam tipam, importētāji attiecīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību nedara pieejamu tirgū, nepieļauj tās nodošanu ekspluatācijā un to nereģistrē, kamēr nav panākta atbilstība. Turklāt, ja importētāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, importētāji par to informē izgatavotāju un tirgus uzraudzības iestādes. Ja transportlīdzeklim, sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai piemēro tipa apstiprinājumu, importētāji informē arī apstiprinātājiestādi, kas piešķīrusi attiecīgo apstiprinājumu.

4.   Importētāji uz transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma norāda savu nosaukumu, reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kur ar tiem var sazināties, vai tad, ja šādi attiecīgo informāciju norādīt nav iespējams, norāda to uz iesaiņojuma vai dokumentā, kas pievienots sistēmai, sastāvdaļai, atsevišķai tehniskai vienībai, detaļai vai aprīkojumam.

5.   Importētāji nodrošina, lai saskaņā ar 51. pantu transportlīdzeklim, sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai būtu pievienotas instrukcijas un informācija attiecīgās dalībvalsts vienā vai vairākās oficiālajās valodās.

6.   Kamēr importētāji ir atbildīgi par transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, tie nodrošina, lai glabāšanas vai transportēšanas apstākļi neapdraudētu transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

7.   Ja saistībā ar nopietnu transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma radītu apdraudējumu tiek uzskatīts par lietderīgu, importētāji patērētāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā veic izmeklēšanu un vajadzības gadījumā uztur ar transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām vai aprīkojumu saistītu sūdzību un atsaukumu reģistru, par šādu uzraudzību informējot arī izplatītājus.

12. pants

Importētāju pienākumi attiecībā uz neatbilstošiem produktiem vai produktiem, kas rada nopietnu apdraudējumu

1.   Ja importētāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, ko tie laiduši tirgū, neatbilst šai regulai, tie nekavējoties veic korektīvus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu konkrētā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību vai attiecīgā gadījumā to izņemtu no tirgus vai atsauktu.

2.   Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, importētāji nekavējoties informē to dalībvalstu izgatavotāju, apstiprinātājiestādes un tirgus uzraudzības iestādes, kurās tie to laiduši tirgū. Importētājs arī informē tās par visām veiktajām darbībām un sniedz sīkāku informāciju, jo īpaši par nopietnu apdraudējumu un par visiem izgatavotāja veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

3.   Importētāji 10 gadu laikposmā pēc transportlīdzekļa laišanas tirgū un vismaz piecu gadu laikposmā pēc sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības laišanas tirgū glabā atbilstības sertifikātu kopijas, nodrošinot, ka attiecīgie dokumenti ir pieejami apstiprinātājiestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, un nodrošina, lai minētajām iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama 24. panta 10. punktā minētā informācijas pakete.

4.   Pēc valsts iestādes pamatota pieprasījuma importētāji attiecīgajai iestādei tai viegli saprotamā valodā sniedz visu vajadzīgo informāciju un dokumentus, kas apliecina transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību. Pēc attiecīgās iestādes pieprasījuma importētāji ar to sadarbojas, veicot darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu apdraudējumu, kuru rada transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums, ko tie laiduši tirgū.

13. pants

Izplatītāju pienākumi

1.   Darot transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu pieejamu tirgū, izplatītāji ar pienācīgu rūpību ievēro šīs regulas prasības.

2.   Pirms transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība tiek darīta pieejama tirgū, reģistrēta vai nodota ekspluatācijā, izplatītāji pārliecinās, lai uz transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības būtu tiesību aktos noteiktais marķējums vai tipa apstiprinājuma marķējums, lai būtu pievienoti vajadzīgie dokumenti un instrukcijas, kā arī drošības informācija tās dalībvalsts vienā vai vairākās oficiālajās valodās, kurā transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība tiks darīta pieejama tirgū, un lai importētājs un izgatavotājs būtu ievērojuši 11. panta 2. un 4. punktā un 34. panta 1. un 2. punktā noteiktās prasības.

3.   Kamēr izplatītāji ir atbildīgi par transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, tie nodrošina, lai glabāšanas vai transportēšanas apstākļi neapdraudētu transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

14. pants

Izplatītāju pienākumi attiecībā uz neatbilstošiem produktiem vai produktiem, kas rada nopietnu apdraudējumu

1.   Ja izplatītāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šīs regulas prasībām, izplatītāji attiecīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību nedara pieejamu tirgū, nereģistrē to un nepieļauj tās nodošanu ekspluatācijā, kamēr nav panākta atbilstība.

2.   Ja izplatītāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka šai regulai neatbilst kāds no transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, ko tie darījuši pieejamu tirgū vai reģistrējuši vai par kuru nodošanu ekspluatācijā tie ir atbildīgi, izplatītāji informē izgatavotāju vai izgatavotāja pārstāvi, lai pārliecinātos, ka saskaņā ar 9. panta 1. punktu vai 12. panta 1. punktu tiek veikti korektīvi pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību vai to attiecīgā gadījumā atsauktu.

3.   Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļas vai atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, izplatītāji nekavējoties informē to dalībvalstu izgatavotāju, importētāju, apstiprinātājiestādes un tirgus uzraudzības iestādes, kurās izplatītāji to darījuši pieejamu tirgū. Importētājs arī informē tās par jebkuru veikto rīcību un sniedz sīkāku informāciju, jo īpaši par nopietnu apdraudējumu un par izgatavotāja veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

4.   Pēc valsts iestādes pamatota pieprasījuma izplatītāji nodrošina, lai izgatavotājs šai valsts iestādei sniegtu 9. panta 4. punktā norādīto informāciju vai importētājs tai sniegtu 12. panta 3. punktā norādīto informāciju. Pēc attiecīgās iestādes pieprasījuma izplatītāji ar to sadarbojas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantu attiecībā uz jebkuru rīcību, kas nepieciešama, lai novērstu apdraudējumu, kuru rada transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums, ko izplatītāji darījuši pieejamu tirgū.

15. pants

Gadījumi, kad izgatavotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Saskaņā ar šo regulu importētāju vai izplatītāju uzskata par izgatavotāju un atbilstoši 8.–10. pantam importētājam vai izplatītājam piemēro izgatavotāja pienākumus, ja importētājs vai izplatītājs transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību dara pieejamu tirgū vai reģistrē vai ir atbildīgs par tās nodošanu ekspluatācijā ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai ja tas tirgū pieejamu, reģistrētu vai ekspluatācijā nodotu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību pārveido tā, ka tas var ietekmēt atbilstību piemērojamām prasībām.

16. pants

Ekonomikas dalībnieku identifikācija

Ekonomikas dalībnieki piecu gadu laikposmā apstiprinātājiestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm pēc pieprasījuma sniedz identificējošu informāciju par:

a)

ekonomikas dalībnieku, kas tiem piegādājis transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu;

b)

ekonomikas dalībnieku, kuram tie piegādājuši transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu.

III   NODAĻA

MATERIĀLTIESISKĀS PRASĪBAS

17. pants

Prasības par transportlīdzekļu funkcionālo drošumu

1.   Izgatavotāji nodrošina, ka transportlīdzekļi ir konstruēti, izgatavoti un montēti tā, lai samazinātu ievainojumu risku transportlīdzekļa pasažieriem un citām personām, kas atrodas transportlīdzekļa apkārtējā vidē.

2.   Izgatavotāji nodrošina, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskās vienības atbilst šajā regulā noteiktajām attiecīgajām prasībām, tai skaitā prasībām, kas saistītas ar:

a)

transportlīdzekļa konstrukcijas integritāti;

b)

sistēmām, kas vadītājam palīdz kontrolēt transportlīdzekli, jo īpaši attiecībā uz stūres iekārtu un bremžu iekārtu, arī attīstītām pretbloķēšanas sistēmām un elektriskās stabilitātes kontroles sistēmām;

c)

sistēmām, kas vadītājam nodrošina redzamību un informāciju par transportlīdzekļa stāvokli un apkārtējo vidi, ieskaitot stiklojumu, spoguļus un vadītāja informācijas sistēmas;

d)

transportlīdzekļa apgaismojuma sistēmām;

e)

transportlīdzeklī esošu personu aizsardzību, tai skaitā iekšējo apdari, pagalvjiem, drošības jostām, transportlīdzekļa durvīm;

f)

transportlīdzekļa ārpusi un aprīkojumu;

g)

elektromagnētisko savietojamību;

h)

skaņas signālierīcēm;

i)

apsildīšanas sistēmām;

j)

ierīcēm, lai novērstu transportlīdzekļa neatļautu lietošanu;

k)

transportlīdzekļa identifikācijas sistēmām;

l)

masu un gabarītiem;

m)

elektrodrošību, tostarp attiecībā uz statisko elektrību;

n)

aizmugures aizsargstruktūrām;

o)

sānu aizsardzību;

p)

kravas platformām;

q)

vilkšanas ierīcēm;

r)

riepām,

s)

pretšļakatu sistēmām;

t)

atpakaļgaitas pārnesumu;

u)

kāpurķēdēm;

v)

mehāniskām sakabēm, tostarp aizsardzībai pret uzstādīšanas kļūdām.

3.   Transportlīdzekļu sastāvdaļām, kuru risks saistībā ar elektrību ir pilnībā apskatīts deleģētajos vai īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, nepiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/95/EK (2006. gada 12. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektroiekārtām, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (32).

4.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās prasības piemēro transportlīdzekļiem un tādiem transportlīdzekļiem paredzētām sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, ja tās ir piemērojamas saskaņā ar I pielikumu.

5.   Lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts augsts funkcionālā drošuma līmenis, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu attiecībā uz sīki izstrādātām tehniskām prasībām attiecībā uz šā panta 2. punktā uzskaitītajiem elementiem, tai skaitā testa procedūrām un attiecīgā gadījumā robežvērtībām. Pirmos šādus deleģētos aktus pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

Šīs detalizētās prasības būs tādas, kas paaugstinās vai vismaz saglabās funkcionālā drošuma līmeni, kāds paredzēts 76. panta 1. punktā un 77. pantā minētajās direktīvās:

a)

transportlīdzekļi, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 40 km/h, atbilst līdzvērtīgam funkcionālā drošuma līmenim saistībā ar bremžu iekārtu un attiecīgā gadījumā pretbloķēšanas sistēmu darbību, kādām atbilst mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes;

b)

maksimālais saskares spiediens, ko uz cietas ceļa virsmas piemēro riepas vai kāpurķēdes, nepārsniedz 0,8 MPa.

18. pants

Prasības attiecībā uz darba drošību

1.   Izgatavotāji nodrošina, ka transportlīdzekļi ir konstruēti, izgatavoti un montēti tā, lai mazinātu ievainojumu risku personām, kas strādā uz transportlīdzekļa vai tajā.

2.   Izgatavotāji nodrošina, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskās vienības atbilst šajā regulā noteiktajām attiecīgajām prasībām, tai skaitā prasībām, kas saistītas ar:

a)

apgāšanās aizsargkonstrukcijām (ROPS);

b)

konstrukcijām aizsardzībai pret krītošiem objektiem (FOPS);

c)

pasažieru sēdvietām;

d)

trokšņa līmeni, kas iedarbojas uz vadītāju;

e)

vadītāja sēdvietu;

f)

darbības telpu un piekļūšanu vadītāja vietai, tostarp aizsardzību pret slīdēšanu, atvienošanos, krišanu;

g)

jūgvārpstām;

h)

piedziņas sastāvdaļu aizsardzību;

i)

drošības jostu stiprinājuma punktiem;

j)

drošības jostām;

k)

konstrukcijām vadītāja aizsardzībai pret caurdurošiem objektiem (operatora aizsardzības struktūra, OPS);

l)

vadītāja aizsardzību pret kaitīgām vielām;

m)

aizsardzību pret tādu detaļu vai materiālu iedarbību, kuri sasniedz ekstrēmu temperatūru;

n)

operatora rokasgrāmatu;

o)

kontroles sistēmām, tostarp kontroles sistēmu drošību un izturību un avārijas un automātiskās apturēšanas ierīcēm;

p)

aizsardzību pret citiem mehāniskiem apdraudējumiem, kas nav minēti a), b), g) un k) apakšpunktā, tostarp aizsardzību pret neapstrādātām virsmām, asām malām un leņķiem, tādu cauruļvadu pārrāvumiem, kuri vada šķidras vielas, un transportlīdzekļa nekontrolētu pārvietošanos;

q)

transportlīdzekļa darbību un tehnisko apkopi, tostarp drošu tīrīšanu;

r)

aizsargiem un drošības ierīcēm;

s)

informāciju, brīdinājumiem un marķējumiem;

t)

materiāliem un izstrādājumiem;

u)

akumulatoriem.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās prasības piemēro transportlīdzekļiem un šādiem transportlīdzekļiem paredzētām sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, ja tās ir piemērojamas saskaņā ar I pielikumu.

4.   Lai nodrošinātu, ka tiek panākts augsts darbības drošības līmenis, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu attiecībā uz sīki izstrādātām tehniskām prasībām attiecībā uz šā panta 2. punktā uzskaitītajiem aspektiem, tai skaitā testa procedūrām un attiecīgā gadījumā robežvērtībām. Pirmos šādus deleģētos aktus pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

Minētās sīki izstrādātās tehniskās prasības ir tādas, lai palielinātu vai vismaz saglabātu darba drošības līmeni, kāds paredzēts direktīvās, kuras minētas 76. panta 1. punktā un 77. pantā, ņemot vērā ergonomiku (tostarp paredzamo nepareizo izmantošanu, kontroles sistēmu izmantojamību, piekļuvi vadības ierīcēm, lai izvairītos no to nejaušas iedarbināšanas, cilvēka/transportlīdzekļa saskarnes pielāgošanu vadītāja īpašībām un operatora iejaukšanos), stabilitāti un ugunsdrošību.

19. pants

Prasības par ekoloģiskajiem raksturlielumiem

1.   Izgatavotāji nodrošina, ka transportlīdzekļi ir konstruēti, izgatavoti un montēti tā, lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz vidi.

2.   Izgatavotāji nodrošina, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskās vienības atbilst attiecīgajām šajā regulā noteiktajām prasībām, tai skaitā prasībām, kas saistītas ar:

a)

piesārņotāju emisiju;

b)

ārējo skaņas līmeni.

3.   Piemēro īpašās robežvērtības, testa procedūras un prasības par piesārņotāju emisiju no pārvietojamiem agregātiem, kas izklāstītas Direktīvā 97/68/EK.

4.   Robežvērtības attiecībā uz īpašiem ārējo trokšņu līmeņiem nepārsniedz šādus līmeņus:

a)

89 dB(A) riteņtraktoriem, kam pašmasa darba kārtībā pārsniedz 1 500 kg;

b)

85 dB(A) riteņtraktoriem, kam pašmasa darba kārtībā nepārsniedz 1 500 kg.

Trokšņu līmeņi tiek mērīti saskaņā ar testa procedūrām, kas noteiktas 6. punktā minētajos deleģētajos aktos.

5.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās prasības piemēro transportlīdzekļiem un šādiem transportlīdzekļiem paredzētām sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, ja tās ir piemērojamas saskaņā ar I pielikumu.

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu attiecībā uz sīki izstrādātām tehniskām prasībām attiecībā uz ārējo skaņas līmeni, tai skaitā testa procedūrām, un tādu motoru uzstādīšanu transportlīdzeklī, kas apstiprināti saistībā ar piesārņojošām emisijām, kā arī saistītās prasības attiecībā uz elastīgumu, lai nodrošinātu augsta līmeņa ekoloģiskos raksturlielumus. Pirmos šādus deleģētos aktus pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

Minētās īpašās tehniskās prasības ir tādas, kas paaugstina vai vismaz saglabā tādu ekoloģisko raksturlielumu līmeni, kāds paredzēts direktīvās, kas minētas 76. panta 1. punktā un, attiecīgā gadījumā, 77. pantā.

IV   NODAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀŠANAS PROCEDŪRAS

20. pants

ES tipa apstiprināšanas procedūras

1.   Iesniedzot pieteikumu par pabeigta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, izgatavotājs var izvēlēties vienu no šādām procedūrām:

a)

pakāpenisku tipa apstiprināšanu;

b)

tipa apstiprināšanu vienā posmā;

c)

jauktu tipa apstiprināšanu.

Turklāt izgatavotājs var izvēlēties vairākposmu tipa apstiprināšanu.

Sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanai piemēro vienīgi tipa apstiprināšanu vienā posmā.

2.   Pakāpeniska tipa apstiprinājuma procedūrā sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kas ir daļa no transportlīdzekļa, pakāpeniski savāc visu ES tipa apstiprinājuma sertifikātu komplektu, un procedūras beigu posmā tiek piešķirts gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājums.

3.   Tipa apstiprinājums vienā posmā ir procedūra, kurā gatava transportlīdzekļa apstiprinājums tiek piešķirts vienā darbībā.

4.   Jaukta tipa apstiprinājums ir pakāpeniska tipa apstiprināšanas procedūra, kurā vienas vai vairāku sistēmu apstiprinājumus piešķir gatava transportlīdzekļa apstiprināšanas pēdējā posmā, un šīm sistēmām nav jāizdod ES tipa apstiprinājuma sertifikāti.

5.   Vairākposmu tipa apstiprinājuma procedūrā viena vai vairākas apstiprinātājiestādes apliecina, ka – atkarībā no pabeigtības pakāpes – nepabeigta vai vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa tips atbilst attiecīgiem šajā regulā ietvertiem administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām.

Vairākposmu tipa apstiprinājumu piešķir attiecībā uz nepabeigta vai vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa tipu, kas atbilst datiem 22. pantā paredzētajā informācijas mapē un attiecīgos I pielikumā paredzētajos aktos noteiktām tehniskām prasībām, ņemot vērā transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi.

6.   Tipa apstiprinājumu attiecībā uz pabeigtības pēdējo posmu piešķir vienīgi pēc tam, kad apstiprinātājiestāde ir pārliecinājusies, ka pēdējā posmā apstiprinātais transportlīdzekļa tips atbilst visām tehniskajām prasībām, kas bija piemērojamas apstiprināšanas laikā. Tas ietver dokumentu pārbaudi attiecībā uz visām prasībām, kas paredzētas nepabeigta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā, kurš piešķirts vairākposmu tipa apstiprināšanas gaitā, pat ja tas ir piešķirts citai transportlīdzekļu (apakš-)kategorijai.

7.   Apstiprināšanas procedūras izvēle neietekmē piemērojamās pamatprasības, kurām apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam jāatbilst laikā, kad izsniedz gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

8.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem tipa apstiprināšanas procedūru pasākumiem. Pirmos šādus deleģētos aktus pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

21. pants

Tipa apstiprinājuma pieteikums

1.   Izgatavotājs iesniedz apstiprinātājiestādei tipa apstiprinājuma pieteikumu.

2.   Par konkrēta tipa transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību var iesniegt tikai vienu pieteikumu, un to var iesniegt tikai vienā dalībvalstī.

3.   Par katru apstiprināmo tipu iesniedz atsevišķu pieteikumu.

22. pants

Informācijas mape

1.   Pieteikuma iesniedzējs iesniedz apstiprinātājiestādei informācijas mapi.

2.   Informācijas mapē iekļauj:

a)

informācijas dokumentu;

b)

visus datus, rasējumus, fotoattēlus un citu informāciju;

c)

norādi par transportlīdzekļiem piemērojamo procedūru vai piemērojamām procedūrām saskaņā ar 20. panta 1. punktu;

d)

jebkādu papildinformāciju, ko tipa apstiprinātājiestāde pieprasa saistībā ar pieteikuma procedūru.

3.   Informācijas mapi var iesniegt papīra vai elektroniskā formātā atkarībā no tā, kā to pieņem tehniskais dienests un apstiprinātājiestāde.

4.   Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, nosaka informācijas dokumenta un informācijas mapes paraugus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pirmos šādus īstenošanas aktus pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

23. pants

Īpašas prasības par informāciju, kas jāiesniedz dažādu tipa apstiprinājuma procedūru pieteikumā

1.   Pakāpeniska tipa apstiprinājuma pieteikumam pievieno informācijas mapi saskaņā ar 22. pantu un pilnīgu to tipa apstiprinājuma sertifikātu komplektu, kas prasīti saskaņā ar katru I pielikumā uzskaitīto piemērojamo aktu.

Sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšanas gadījumā saskaņā ar I pielikumā uzskaitītajiem piemērojamajiem aktiem apstiprinātājiestādei ir piekļuve attiecīgai informācijas mapei līdz brīdim, kad apstiprinājumu piešķir vai atsaka.

2.   Viena posma tipa apstiprināšanas pieteikumam pievieno 22. pantā paredzēto informācijas mapi, kurā iekļauta atbilstīgā informācija saskaņā ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu saistībā ar minētajiem piemērojamajiem aktiem.

3.   Jaukta tipa apstiprinājuma procedūrā informācijas mapei pievieno vienu vai vairākus tipa apstiprinājuma sertifikātus, kas prasīti saskaņā ar I pielikumā uzskaitītajiem piemērojamajiem aktiem, un, ja tipa sertifikātu neiesniedz, tad pievieno attiecīgo informāciju, kas prasīta saskaņā ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, saistībā ar minētajiem piemērojamajiem aktiem.

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, vairākposmu tipa apstiprināšanas vajadzībām iesniedz šādu informāciju:

a)

pirmajā posmā – tās informācijas mapes daļas un ES tipa apstiprinājuma sertifikātus, kas attiecas uz bāzes transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi;

b)

otrajā posmā un turpmākajos posmos – tās informācijas mapes daļas un ES tipa apstiprinājuma sertifikātus, kas attiecas uz konkrēto izgatavošanas posmu, līdz ar iepriekšējā izgatavošanas posmā izsniegto transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju un pilnīgas ziņas par jebkādām izgatavotāja veiktām transportlīdzekļa izmaiņām vai papildinājumiem.

Šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā precizēto informāciju var iesniegt saskaņā ar 3. punktu.

5.   Apstiprinātājiestāde, prasību pienācīgi pamatojot, var pieprasīt izgatavotājam iesniegt jebkādu papildu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu pieņemt lēmumu par to, kādi testi ir jāveic, vai arī – lai vienkāršotu minēto testu veikšanu.

V   NODAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀŠANAS PROCEDŪRU NORISE

24. pants

Vispārēji noteikumi

1.   Apstiprinātājiestādes ES tipa apstiprinājumu piešķir tikai pēc tam, kad tās ir pārliecinājušās par atbilstību 28. pantā minētajiem ražošanas atbilstības pasākumiem un par transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķās tehniskās vienības tipa atbilstību piemērojamām prasībām.

2.   ES tipa apstiprinājumus piešķir saskaņā ar šo nodaļu.

3.   Ja apstiprinātājiestāde konstatē, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, lai gan atbilst paredzētajiem noteikumiem, tomēr rada nopietnu apdraudējumu drošumam vai var nopietni kaitēt videi vai sabiedrības veselībai, vai rada nopietnu apdraudējumu darba drošībai, tā var atteikties piešķirt ES tipa apstiprinājumu. Šādā gadījumā tā pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm un Komisijai tūlīt nosūta sīku informāciju, izskaidrojot lēmuma iemeslus un darot zināmus konstatēto faktu pierādījumus.

4.   ES tipa apstiprinājuma sertifikātus numurē saskaņā ar harmonizēto sistēmu, ko Komisija noteikusi īstenošanas aktos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pirmos šādus īstenošanas aktus pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

5.   Par katru ES tipa apstiprinājuma sertifikātu, ko tā izdevusi, apstiprinātājiestāde viena mēneša laikā pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm nosūta transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju kopā ar pielikumiem, izmantojot kopēju drošu elektronisku apmaiņas sistēmu. Tā var būt arī drošas elektroniskas datnes veidā.

6.   Apstiprinātājiestāde nekavējoties informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādes par jebkādu transportlīdzekļa apstiprinājuma atteikumu vai atsaukumu, izklāstot lēmuma pamatojumu.

7.   Reizi trijos mēnešos apstiprinātājiestāde pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm nosūta sarakstu ar ES tipa apstiprinājumiem, ko tā iepriekšējā posmā piešķīrusi, grozījusi, atteikusi vai atsaukusi attiecībā uz sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām.

8.   Ja citas dalībvalsts apstiprinātājiestāde to pieprasa, tad apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, viena mēneša laikā pēc minētās prasības saņemšanas nosūta tai pieprasītā ES tipa apstiprinājuma sertifikātu kopā ar pielikumiem, izmantojot kopēju drošu elektronisku apmaiņas sistēmu. Tā var būt arī drošas elektroniskas datnes veidā.

9.   Pēc Komisijas pieprasījuma apstiprinātājiestāde 5. līdz 8. punktā minēto informāciju iesniedz arī Komisijai.

10.   Apstiprinātājiestāde sagatavo informācijas paketi, kurā ietilpst informācijas mape ar testu ziņojumiem un visa pārējā dokumentācija, ko tehniskais dienests vai apstiprinātājiestāde pievieno informācijas mapei savu pienākumu veikšanas gaitā. Informācijas paketē ir satura rādītājs, kurā redzams tās saturs, kas atbilstīgi numurēts vai citādi apzīmēts, lai skaidri identificētu visas lapas un katra dokumenta formātu, nodrošinot pārskatu par ES tipa apstiprinājuma pārvaldības secīgām darbībām, it īpaši par pārskatīšanas un atjaunināšanas datumiem. Apstiprinātājiestāde informācijas paketē iekļauto informāciju tur pieejamu 10 gadu laikposmā pēc attiecīgā apstiprinājuma derīguma termiņa beigām.

25. pants

Īpašas prasības attiecībā uz ES tipa apstiprinājuma sertifikātu

1.   ES tipa apstiprinājuma sertifikātam pievieno šādus pielikumus:

a)

24. panta 10. punktā minēto informācijas paketi;

b)

testu rezultātus;

c)

personas(-u), kas ir pilnvarota(-as) parakstīt atbilstības sertifikātus, vārdu(-us), uzvārdu(-us) un paraksta(-u) paraugu(-us), kā arī norādi par personas(-u) amatu uzņēmumā;

d)

pabeigta transportlīdzekļa ES tipa apstiprināšanas gadījumā – atbilstības sertifikāta aizpildītu paraugu.

2.   ES tipa apstiprinājuma sertifikātu izsniedz, pamatojoties uz paraugu, ko Komisija noteikusi, pieņemot īstenošanas aktus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pirmos šādus īstenošanas aktus pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

3.   Attiecībā uz katru transportlīdzekļa tipu apstiprinātājiestāde:

a)

aizpilda visas attiecīgās ES tipa apstiprinājuma sertifikāta iedaļas, arī pievienoto testu rezultātu lapu;

b)

sagatavo informācijas paketes satura rādītāju;

c)

aizpildīto sertifikātu kopā ar pielikumiem bez kavēšanās izsniedz pieteikuma iesniedzējam.

Komisija īstenošanas aktos nosaka a) apakšpunktā minēto testu rezultātu lapas paraugu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pirmos šādus īstenošanas aktus pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

4.   Ja ES tipa apstiprinājumam saskaņā ar 35. pantu ir piemēroti kādi derīguma termiņa ierobežojumi vai ir piešķirti atbrīvojumi no dažiem šīs regulas vai saskaņā ar šo regulu pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu noteikumiem, minētos ierobežojumus vai atbrīvojumus norāda ES tipa apstiprinājuma sertifikātā.

5.   Ja izgatavotājs ir izvēlējies jauktu tipa apstiprināšanas procedūru, apstiprinātājiestāde informācijas paketē aizpilda atsauces uz 27. panta 1. punktā minētajos īstenošanas aktos paredzētajiem testu protokoliem, par kuriem nav pieejami ES tipa apstiprinājuma sertifikāti.

6.   Ja izgatavotājs izvēlas tipa apstiprināšanu vienā posmā, apstiprinātājiestāde izveido piemērojamo prasību vai aktu sarakstu un pievieno minēto sarakstu ES tipa apstiprinājuma sertifikātam. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem šāda saraksta paraugu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pirmos šādus īstenošanas aktus pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

26. pants

Īpaši noteikumi par sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām

1.   ES tipa apstiprinājumus piešķir sistēmām, kas atbilst datiem informācijas mapē un attiecīgajā I pielikumā minētajos aktos paredzētām tehniskām prasībām.

2.   Sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību ES tipa apstiprinājumus piešķir sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kuras atbilst datiem informācijas mapē un I pielikumā uzskaitītajos attiecīgajos aktos noteiktajām tehniskajām prasībām.

3.   Ja uz sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām – neatkarīgi no tā, vai tās ir paredzētas remontam, apkopei vai profilaksei, – arī attiecas transportlīdzekļa sistēmas tipa apstiprinājums, tad nav jāveic šīs sastāvdaļas vai tehniskās vienības papildu apstiprināšana, ja vien to neparedz attiecīgie I pielikumā minētie akti.

4.   Ja kāda sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība funkcionē vai ja tai ir kāda konkrēta īpašība vienīgi savienojumā ar citām transportlīdzekļa detaļām un ja šā iemesla dēļ atbilstību prasībām var pārbaudīt vienīgi tad, ja sastāvdaļa vai atsevišķā tehniskā vienība darbojas savienojumā ar šīm citām transportlīdzekļa detaļām, tad sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ES tipa apstiprinājuma darbības jomu atbilstīgi ierobežo.

Šādos gadījumos ES tipa apstiprinājuma sertifikātā norāda jebkādu sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības lietojuma ierobežojumu un precizē īpašus montāžas nosacījumus.

Ja tādu sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību uzstāda transportlīdzekļa izgatavotājs, tās atbilstību spēkā esošajiem lietojuma ierobežojumiem vai montāžas nosacījumiem pārbauda, apstiprinot transportlīdzekli.

27. pants

ES tipa apstiprinājumiem nepieciešamie testi

1.   Atbilstību šajā regulā un I pielikumā uzskaitītajos aktos paredzētām tehniskām norādēm pierāda ar pilnvarotu tehnisku dienestu veiktiem attiecīgiem testiem.

Attiecīgajos I pielikumā minētajos aktos nosaka pirmajā daļā minētās testa procedūras un īpašo aprīkojumu, un darbarīkus, kas jāizmanto minēto testu veikšanai.

Testa protokola forma atbilst vispārējām prasībām, kuras īstenošanas aktos noteikusi Komisija. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pirmos šādus īstenošanas aktus pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

2.   Izgatavotājs apstiprinātājiestādei dara pieejamus tik daudzus transportlīdzekļus, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, cik ir vajadzīgs saskaņā ar attiecīgajiem I pielikumā uzskaitītajiem aktiem, lai veiktu prasītos testus.

3.   Nepieciešamos testus veic ar transportlīdzekļiem, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kas precīzi atbilst apstiprināmajam tipam.

Izgatavotājs, vienojoties ar apstiprinātājiestādi, tomēr var izvēlēties transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, kas, lai gan precīzi neatbilst apstiprināmajam tipam, tomēr apvieno vairākas prasītā veiktspējas parametru līmeņa nelabvēlīgākās iezīmes. Var izmantot virtuālas testēšanas metodes, lai atlases procesā būtu vieglāk pieņemt lēmumu.

4.   Attiecībā uz tām prasībām, kuras noteiktas deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 6. punktu, un pēc izgatavotāja lūguma, ja panākta vienošanās ar apstiprinātājiestādi, var izmantot virtuālas testēšanas metodes kā alternatīvu 1. punktā minētajām testēšanas procedūrām.

5.   Virtuālās testēšanas metodes atbilst nosacījumiem, kuris izklāstīti deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 6. punktu.

6.   Lai nodrošinātu to, ka virtuālajā testēšanā iegūtie rezultāti ir tikpat jēgpilni kā fiziskā testēšanā iegūti rezultāti, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 71. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz to, uz kādām prasībām var attiecināt virtuālo testēšanu, un paredzot nosacījumus, ar kādiem šādu virtuālu testēšanu veic. Pieņemot minētos deleģētos aktus, Komisija par pamatu ņem attiecīgas prasības un procedūras, kas paredzētas XVI pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (“pamatdirektīva”) (33).

28. pants

Ražošanas atbilstība

1.   Apstiprinātājiestāde, kas piešķir ES tipa apstiprinājumu, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai – vajadzības gadījumā sadarbojoties ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm – pārbaudītu, vai ir veikti atbilstīgi pasākumi, kas nodrošina to, ka ražošanā esošie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības būs atbilstīgas apstiprinātajam tipam.

2.   Apstiprinātājiestāde, kas piešķir gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, veic nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka izgatavotāja izdotie atbilstības sertifikāti atbilst 33. pantam. Šajā nolūkā apstiprinātājiestāde pārliecinās, ka pietiekams skaits atbilstības sertifikātu paraugu ir saskaņā ar 33. pantu un ka izgatavotājs ir paredzējis atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka atbilstības sertifikātos ir ietverti pareizi dati.

3.   Apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, veic visus vajadzīgos pasākumus attiecībā uz piešķirto apstiprinājumu, lai – vajadzības gadījumā sadarbojoties ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm – pārbaudītu, vai 1. un 2. punktā minētie pasākumi joprojām ir piemēroti un vai ražošanā esošie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības joprojām būs atbilstīgas apstiprinātajam tipam un to atbilstības sertifikāti joprojām būs atbilstīgi 33. pantam.

4.   Lai pārliecinātos, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība atbilst apstiprinātajam tipam, ES tipa apstiprinājumu piešķīrusī apstiprinātājiestāde ar izgatavotāja telpās un arī ražošanas iekārtās ņemtiem paraugiem var veikt jebkādas pārbaudes vai testus, kas vajadzīgi ES tipa apstiprināšanai.

5.   Ja apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, konstatē, ka netiek veikti 1. un 2. punktā minētie pasākumi, ka tie būtiski atšķiras no pasākumiem un kontroles plāniem, par ko ir panākta vienošanās, ka tos vairs neveic vai ka tie vairs nav uzskatāmi par piemērotiem, pat ja ražošana tiek turpināta, tā veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pareizu ražošanas norises atbilstību, vai atsauc tipa apstiprinājumu.

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu attiecībā uz sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz ražošanas atbilstību. Pirmos deleģētos aktus pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

VI   NODAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMU GROZĪJUMI

29. pants

Vispārēji noteikumi

1.   Izgatavotājs nekavējoties informē apstiprinātājiestādi, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, par visām izmaiņām informācijas paketē fiksētajos datos.

Apstiprinātājiestāde pieņem lēmumu par to, kuras no 30. pantā minētajām procedūrām veikt.

Vajadzības gadījumā apstiprinātājiestāde var pēc apspriešanās ar izgatavotāju pieņemt lēmumu, ka ir jāizsniedz jauns ES tipa apstiprinājums.

2.   Pieteikumus ES tipa apstiprinājumu grozījumiem iesniedz vienīgi tai apstiprinātājiestādei, kas piešķīrusi sākotnējo ES tipa apstiprinājumu.

3.   Ja apstiprinātājiestāde konstatē, ka grozījuma veikšanai pārbaudes vai testi jāveic atkārtoti, tā attiecīgi informē izgatavotāju.

Regulas 30. pantā minētās procedūras piemēro vien tad, ja, pamatojoties uz minētajām pārbaudēm vai testiem, apstiprinātājiestāde secina, ka ES tipa apstiprinājuma prasības joprojām ir izpildītas.

30. pants

ES tipa apstiprinājumu pārskatīšana un pagarināšana

1.   Ja informācijas paketē norādītie dati ir mainījušies un nav jāatkārto apskates vai testi, grozījumu uzskata par “pārskatīšanu”.

Tādos gadījumos apstiprinātājiestāde vajadzības gadījumā izsniedz pārskatītas informācijas paketes lapas, katrā pārskatītajā lapā skaidri norādot grozījumu būtību un atkārtotās izsniegšanas datumu. Par atbilstīgu šai prasībai uzskata konsolidētu un atjauninātu informācijas paketes versiju, kam pievienots sīks grozījumu apraksts.

2.   Grozījumu uzskata par “pagarināšanu”, ja ir mainījušies informācijas paketē norādītie dati un:

a)

ir vajadzīgas papildu pārbaudes vai papildu testi;

b)

ir grozīta informācija ES tipa apstiprinājuma sertifikātā, bet ne tā pielikumos;

c)

saskaņā ar jebkuru no I pielikumā uzskaitītajiem aktiem apstiprinātam transportlīdzekļa tipam vai apstiprinātai sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai kļūst piemērojamas jaunas prasības.

Pagarinājuma gadījumā apstiprinātājiestāde izsniedz atjauninātu ES tipa apstiprinājuma sertifikātu, kurā norādīts pagarinājuma numurs un kas papildināts atbilstoši jau piešķirto secīgo pagarinājumu skaitam. Minētajā apstiprinājuma sertifikātā skaidri norāda pagarināšanas iemeslu un atkārtotas izsniegšanas dienu.

3.   Izsniedzot grozītas lapas vai konsolidētas un atjauninātas versijas, attiecīgi groza apstiprinājuma sertifikātam pievienoto informācijas paketes satura rādītāju, lai atspoguļotu jaunākā pagarinājuma vai jaunākās redakcijas datumu vai jaunākās atjauninātās un konsolidētās redakcijas datumu.

4.   Transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā nav vajadzīgi nekādi grozījumi, ja 2. punkta c) apakšpunktā minētās jaunās prasības no tehniskā viedokļa minētā tipa transportlīdzeklim nav būtiskas vai attiecas uz citu kategoriju transportlīdzekļiem.

31. pants

Grozījumu izsniegšana un paziņošana

1.   Piemērojot pagarinājumu, tiek atjauninātas visas attiecīgās ES tipa apstiprinājuma sertifikāta iedaļas, pielikumi un informācijas paketes satura rādītājs. Atjaunināto sertifikātu un tā pielikumus bez kavēšanās izsniedz pieteikuma iesniedzējam.

2.   Ja notikusi pārskatīšana, apstiprinātājiestāde pārskatītos dokumentus vai, attiecīgi, konsolidēto un atjaunināto versiju, tostarp pārskatīto informācijas paketes satura rādītāju, nekavējoties izsniedz pieteikuma iesniedzējam.

3.   Apstiprinātājiestāde visus ES tipa apstiprinājumu grozījumus saskaņā ar 24. pantā minētajām procedūrām dara zināmus pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm.

VII   NODAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA DERĪGUMS

32. pants

Derīguma beigas

1.   ES tipa apstiprinājumus izsniedz uz nenoteiktu laiku.

2.   Transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājums kļūst nederīgs jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)

kļūst obligātas jaunas prasības, ko piemēro apstiprinātam transportlīdzekļa tipam par transportlīdzekļu darīšanu par pieejamiem tirgū, reģistrēšanu vai nodošanu ekspluatācijā, un tipa apstiprinājumu nevar attiecīgi atjaunināt;

b)

apstiprināto transportlīdzekli izbeidz ražot pilnīgi un brīvprātīgi;

c)

apstiprinājuma derīgums beidzas, piemērojot ierobežojumu saskaņā ar 35. panta 6. punktu;

d)

apstiprinājums ir atsaukts saskaņā ar 28. panta 5. punktu, 44. panta 1. punktu vai 47. panta 4. punktu.

3.   Ja no visa tipa tikai viens variants vai viena kāda varianta versija kļūst nederīga, tad attiecīgā transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājums vairs nav derīgs vienīgi attiecībā uz konkrēto variantu vai versiju.

4.   Ja pilnīgi izbeidz ražot konkrēta tipa transportlīdzekli, izgatavotājs to paziņo apstiprinātājiestādei, kas minētajam transportlīdzeklim piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu.

Vienā mēnesī no pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, attiecīgi informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādes.

5.   Neskarot 4. punktu un ja transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma derīgums tuvojas beigām, izgatavotājs par to informē apstiprinātājiestādi, kas izsniegusi ES tipa apstiprinājumu.

Apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, visu attiecīgo informāciju nekavējoties dara zināmu pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm, lai vajadzības gadījumā varētu piemērot 39. pantu.

Otrajā daļā minētajā informācijā precīzi norāda pēdējā ražotā transportlīdzekļa ražošanas dienu un identifikācijas numuru.

VIII   NODAĻA

ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTS UN MARĶĒJUMS

33. pants

Atbilstības sertifikāts

1.   Izgatavotājs kā transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma turētājs katram pabeigtam, nepabeigtam vai vairākos posmos pabeigtam transportlīdzeklim, kas izgatavots atbilstīgi apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, izsniedz atbilstības sertifikātu uz papīra.

Šādu sertifikātu pircējam izsniedz bez maksas kopā ar transportlīdzekli. Sertifikātu izsniedz neatkarīgi no tā, vai bijis konkrēts pieprasījums un vai izgatavotājam ir iesniegta papildu informācija.

Transportlīdzekļa izgatavotājs pēc transportlīdzekļa īpašnieka pieprasījuma 10 gadu laikposmā pēc transportlīdzekļa izlaides datuma izsniedz atbilstības sertifikāta dublikātu par atlīdzību, kas nepārsniedz tā izdošanas izmaksas. Sertifikāta dublikāta pirmajā lappusē ir skaidri salasāms vārds “dublikāts”.

2.   Izgatavotājs izmanto atbilstības sertifikāta paraugu, ko ar īstenošanas aktiem pieņēmusi Komisija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Atbilstības sertifikātu izstrādā tā, lai novērstu viltojumus. Tālab ar īstenošanas aktiem paredz, ka sertifikātam izmantotais papīrs tiek aizsargāts ar vairākiem drukātiem aizsardzības elementiem. Pirmos šādus īstenošanas aktus pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

3.   Atbilstības sertifikātu sagatavo vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām. Jebkura dalībvalsts var pieprasīt atbilstības sertifikātu iztulkot tās oficiālajā valodā vai valodās.

4.   Persona(-as), kura(-as) ir pilnvarota(-as) parakstīt atbilstības sertifikātus, ir izgatavotāja organizācijā, un vadība to/tās ir pienācīgi pilnvarojusi pilnībā uzņemties izgatavotāja juridisko atbildību attiecībā uz transportlīdzekļa projektēšanu un izgatavošanu vai ražošanas atbilstību.

5.   Atbilstības sertifikātu aizpilda pilnībā, un tajā nav citu ierobežojumu attiecībā uz transportlīdzekļa izmantošanu kā šajā regulā vai deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, paredzētie.

6.   Nepabeigta vai vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa gadījumā izgatavotājs atbilstības sertifikātā aizpilda vienīgi tās pozīcijas, kas ir pievienotas vai mainītas konkrētā apstiprināšanas posmā, un attiecīgos gadījumos sertifikātam pievieno visus atbilstības sertifikātus, izsniegti iepriekšējos posmos.

7.   Transportlīdzekļiem, ko apstiprina saskaņā ar 35. panta 2. punktu, atbilstības sertifikāta nosaukumā ir norāde “Pabeigtiem/vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem, kam tipa apstiprinājums piešķirts, piemērojot 26. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 167/2013 (2013. gada 5. februāris) par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (provizorisks apstiprinājums)”.

8.   Transportlīdzekļiem, kam tipa apstiprinājumu piešķir saskaņā ar 37. pantu, atbilstības sertifikāta nosaukumā, kā noteikts 2. punktā minētajos īstenošanas aktos, ir norāde “Pabeigtiem/vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem, kam tipa apstiprinājumu piešķir mazās sērijās” un blakus tai ražošanas gads, pēc tā kārtas skaitlis no 1 līdz II pielikumā ietvertajā tabulā norādītajam maksimālajam skaitlim, kas katram ražošanas gadam norāda attiecīgā transportlīdzekļa vietu minētajā gadā saražoto transportlīdzekļu klāstā.

9.   Neskarot 1. punktu, izgatavotājs var elektroniski pārsūtīt atbilstības sertifikātu jebkuras dalībvalsts reģistrācijas iestādei.

34. pants

Obligātā plāksnīte ar atbilstīgu transportlīdzekļu marķējumu un sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājuma marķējums

1.   Transportlīdzekļa izgatavotājs katram transportlīdzeklim, kas izgatavots atbilstīgi apstiprinātajam tipam, piestiprina obligāto plāksnīti ar atbilstīgu marķējumu, kā paredzēts attiecīgajā īstenošanas aktā, kas pieņemts saskaņā ar 3. punktu.

2.   Sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotājs neatkarīgi no tā, vai tās ir sistēmas daļas, katrai atbilstīgi apstiprinātajam tipam izgatavotai sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai piestiprina tipa apstiprinājuma marķējumu, kā paredzēts attiecīgajā īstenošanas aktā, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, vai attiecīgajos ANO EEK noteikumos, vai ESAO kodeksos.

Ja šāds tipa apstiprinājuma marķējums netiek paredzēts, izgatavotājs piestiprina vismaz izgatavotāja preču zīmi vai tirdzniecības nosaukumu, tipa numuru vai identifikācijas numuru.

3.   Obligātā plāksnīte un ES tipa apstiprinājuma marķējums atbilst paraugam, ko Komisija noteikusi ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pirmos šādus īstenošanas aktus pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

IX   NODAĻA

ATBRĪVOJUMI JAUNĀM TEHNOLOĢIJĀM VAI JAUNĀM KONCEPCIJĀM

35. pants

Atbrīvojumi jaunām tehnoloģijām vai jaunām koncepcijām

1.   Izgatavotājs var pieteikties ES tipa apstiprinājumam attiecībā uz tipa apstiprinājumu transportlīdzeklim, sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai, kurā iekļautas jaunas tehnoloģijas vai koncepcijas, kas neatbilst vienam vai vairākiem I pielikumā uzskaitītiem aktiem.

2.   Apstiprinātājiestāde piešķir 1. punktā minēto ES tipa apstiprinājumu, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

pieteikumā norādīti iemesli, kāpēc attiecīgas tehnoloģijas vai koncepcijas dēļ sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst vienam vai vairākiem I pielikumā uzskaitītajiem aktiem;

b)

pieteikumā aprakstīta jaunās tehnoloģijas ietekme uz drošumu un vidi, kā arī pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu to, ka salīdzinājumā ar prasībām, no kurām prasīts atbrīvojums, ir nodrošināts vismaz līdzvērtīgs drošuma un vides aizsardzības līmenis;

c)

ir iesniegti testu apraksti un rezultāti, kuri pierāda, kas ir izpildīts nosacījums b) apakšpunktā.

3.   Šāda ES tipa apstiprinājuma piešķiršanai, nosakot atbrīvojumus jaunām tehnoloģijām vai jaunām koncepcijām, ir jāsaņem Komisijas atļauja. Minēto atļauju piešķir ar īstenošanas aktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Kamēr nav saņemta Komisijas atļauja, apstiprinātājiestāde transportlīdzekļa tipam, uz ko attiecas atbrīvojums, var jau izdot ES tipa apstiprinājumu, bet tas ir provizorisks un ir spēkā vienīgi minētās dalībvalsts teritorijā. Apstiprinātājiestāde par to nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, nosūtot datni ar 2. punktā minēto informāciju.

Provizoriskums un ierobežotais teritoriālais derīgums ir norādīts tipa apstiprinājuma galvenē un atbilstības sertifikāta galvenē. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai šā punkta nolūkos noteiktu saskaņotus tipa apstiprinājuma un atbilstības sertifikāta paraugus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.   Citas apstiprinātājiestādes var rakstveidā pieņemt lēmumu savā teritorijā atzīt 4. punktā minēto provizorisko apstiprinājumu.

6.   Vajadzības gadījumā 3. punktā minētajā Komisijas piešķirtajā atļaujā arī norāda, vai uz to attiecina kādus ierobežojumus. Jebkurā gadījumā tipa apstiprinājuma derīguma termiņš ir vismaz 36 mēneši.

7.   Ja Komisija pieņem lēmumu nepiešķirt atļauju, apstiprinātājiestāde 3. punktā minētā provizoriskā tipa apstiprinājuma turētājam nekavējoties dara zināmu, ka provizorisko apstiprinājumu atcels sešus mēnešus pēc dienas, kad Komisija pieņēmusi atteikumu.

Tomēr transportlīdzekļus, kuri izgatavoti atbilstoši provizoriskajam apstiprinājumam, kad tas vēl bijis spēkā, drīkst laist tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā jebkurā dalībvalstī, kas ir atzinusi provizorisko apstiprinājumu.

36. pants

Turpmāka deleģēto un īstenošanas aktu pielāgošana

1.   Ja Komisija atļauj piešķirt atbrīvojumu atbilstīgi 35. pantam, tā nekavējoties veic vajadzīgos pasākumus, lai deleģētos vai īstenošanas aktus pielāgotu tehnikas attīstībai.

Ja atbrīvojums saskaņā ar 35. pantu attiecas uz ANO EEK noteikumiem, Komisija saskaņā ar procedūru, ko piemēro atbilstīgi pārskatītajam 1958. gada nolīgumam, ierosina attiecīgo ANO EEK noteikumu grozījumu.

2.   Tiklīdz attiecīgie akti ir grozīti, atceļ visus ierobežojumus, kas noteikti Komisijas lēmumā par atbrīvojuma atļaušanu.

Ja nav veikti vajadzīgie pasākumi, lai pielāgotu deleģētos vai īstenošanas aktus, Komisija var pēc tās dalībvalsts lūguma, kura piešķīra apstiprinājumu, atļaut dalībvalstij pagarināt tipa apstiprinājumu ar lēmumu, ko pieņem ar īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

X   NODAĻA

MAZĀS SĒRIJĀS RAŽOTI TRANSPORTLĪDZEKĻI

37. pants

Valsts tipa apstiprinājums mazām sērijām

1.   Izgatavotājs var pieteikties uz valsts tipa apstiprinājumu mazām transportlīdzekļu sērijām saskaņā ar II pielikumā noteiktajiem daudzuma gada ierobežojumiem. Šos ierobežojumus piemēro attiecībā uz tādu transportlīdzekļu pieejamības nodrošināšanu tirgū, reģistrēšanu vai nodošanu ekspluatācijā, kam ir tipa apstiprinājums katras dalībvalsts tirgū par attiecīgo gadu.

Lai mazām transportlīdzekļu sērijām piešķirtu valsts tipa apstiprinājumu, apstiprinātājiestāde, ja ir pamatoti iemesli tā rīkoties, var piešķirt atbrīvojumu no šīs regulas un no viena vai vairākiem noteikumiem vienā vai vairākos aktos, kas uzskaitīti I pielikumā, ar nosacījumu, ka tā paredz alternatīvas prasības.

2.   Ar šā panta 1. punktā minētajām alternatīvajām prasībām nodrošina tādu funkcionālā drošuma, vides aizsardzības un darba drošības līmeni, kas pēc iespējas ir līdzvērtīgs I pielikumā minētajā attiecīgajā aktā paredzētajam līmenim.

3.   Transportlīdzekļu valsts tipa apstiprinājumu saskaņā ar šo pantu attiecina uz sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar I pielikumā uzskaitītajiem aktiem.

4.   Par pamatu tipa apstiprinājuma sertifikātam, ko izdod transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam saskaņā ar šo pantu, ņem paraugu, kas dots īstenošanas aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 25. panta 2. punktu, bet neiekļauj virsrakstu “Transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma sertifikāts” un sertifikātā norāda informāciju par atbrīvojumiem, kas ir piešķirti saskaņā ar 1. punktu. Tipa apstiprinājuma sertifikātus numurē saskaņā ar 24. panta 4. punktā minēto saskaņoto sistēmu.

5.   Mazas sērijas transportlīdzekļu valsts tipa apstiprinājuma derīgums attiecas vienīgi uz tās dalībvalsts teritoriju, kuras apstiprinātājiestāde apstiprinājumu piešķīrusi.

6.   Tomēr pēc izgatavotāja pieprasījuma apstiprinātājiestāde ierakstītā vai elektroniskā vēstulē nosūta tipa apstiprinājuma sertifikāta un tā pielikumu kopijas izgatavotāja izraudzīto dalībvalstu apstiprinātājiestādēm.

7.   Izgatavotāja norādīto dalībvalstu apstiprinātājiestādes trīs mēnešu laikā pēc 6. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas lemj par tipa apstiprinājuma atzīšanu. Tās oficiāli paziņo savu lēmumu apstiprinātājiestādei, kura piešķīrusi mazas transportlīdzekļu sērijas valsts tipa apstiprinājumu.

8.   Dalībvalsts apstiprinātājiestādes neatsaka valsts tipa apstiprinājumu, ja vien tām nav pamatotu iemeslu uzskatīt, ka valsts tehniskās prasības, saskaņā ar kurām transportlīdzeklis apstiprināts, nav līdzvērtīgas noteikumiem, ko piemēro pašu dalībvalstī.

9.   Pēc pieteicēja iesniedzēja pieprasījuma, kurš vēlas transportlīdzekli ar valsts tipa apstiprinājumu mazām sērijām laist tirgū vai reģistrēt citā dalībvalstī, apstiprinātājiestāde, kura piešķīrusi valsts tipa apstiprinājumu mazām sērijām, izsniedz šīs citas dalībvalsts valsts iestādei tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju, tostarp informācijas paketi. Piemēro 7. un 8. punktu.

XI   NODAĻA

PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANA TIRGŪ, REĢISTRĀCIJA VAI NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

38. pants

Transportlīdzekļu pieejamības nodrošināšana tirgū, reģistrācija vai nodošana ekspluatācijā

1.   Neskarot 41. un 44. pantu, transportlīdzekļus, kuriem gatava transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājums ir obligāts vai kuriem izgatavotājs ir saņēmis šādu tipa apstiprinājumu saskaņā ar šo regulu, dara pieejamus tirgū, reģistrē vai nodod ekspluatācijā vienīgi tad, ja tiem ir saskaņā ar 33. pantu izsniegts derīgs atbilstības sertifikāts.

Ja šādi transportlīdzekļi ir nepabeigti, šādu transportlīdzekļu pieejamības nodrošināšana tirgū vai nodošana ekspluatācijā ir atļauta, bet dalībvalstu iestādes, kas atbild par transportlīdzekļa reģistrāciju, var atteikt atļaut šādu transportlīdzekļu reģistrāciju un izmantošanu uz ceļa.

2.   Šā panta 1. punkta prasības neattiecas uz transportlīdzekļiem, ko paredzēts izmantot bruņotajos spēkos, civilās aizsardzības, ugunsdzēsības vai sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestos, vai uz transportlīdzekļiem, kas apstiprināti saskaņā ar 37. pantu.

39. pants

Sērijas beigu transportlīdzekļu pieejamības nodrošināšana tirgū, reģistrācija vai nodošana ekspluatācijā

1.   Transportlīdzekļus, kas atbilst tādam transportlīdzekļa tipam, kura ES tipa apstiprinājums saskaņā ar 32. pantu kļuvis nederīgs, drīkst darīt pieejamus tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā, ievērojot sērijas beigu ierobežojumus un termiņa ierobežojumus, kas precizēti 2. un 4. punktā.

Šā punkta pirmā daļa attiecas vienīgi uz tādiem transportlīdzekļiem Savienības teritorijā, kam ražošanas laikā ES tipa apstiprinājums ir bijis spēkā, bet kas nav ne darīti pieejami tirgū, ne reģistrēti, ne nodoti ekspluatācijā līdz minētā ES tipa apstiprinājuma derīguma beigām.

2.   Pabeigtiem transportlīdzekļiem 1. punktu piemēro 24 mēnešus no dienas, kad ES tipa apstiprinājums kļuvis nederīgs, savukārt vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem – 30 mēnešus no minētās dienas.

3.   Izgatavotājs, kas vēlas izmantot 1. punktu, iesniedz pieprasījumu katras dalībvalsts tās valsts iestādei, kurā attiecīgie transportlīdzekļi vai nu ir darāmi pieejami tirgū, vai tiek reģistrēti, vai nodoti ekspluatācijā. Pieprasījumā norāda, kādu tehnisku vai saimniecisku iemeslu dēļ konkrētie transportlīdzekļi neatbilst jaunajām tipa apstiprinājuma prasībām.

Attiecīgā dalībvalsts iestāde trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai un cik lielā skaitā ļaut savā teritorijā reģistrēt šādus transportlīdzekļus.

4.   Sērijas beigu transportlīdzekļu skaits nepārsniedz 10 % no iepriekšējos divos gados reģistrēto transportlīdzekļu skaita vai 20 transportlīdzekļus katrai dalībvalstij, izvēloties lielāko skaitli.

5.   Transportlīdzekļu atbilstības sertifikātā izveido īpašu iedaļu “sērijas beigas”, kas raksturo attiecīgo transportlīdzekli, kurš tiek nodots ekspluatācijā saskaņā ar šo procedūru.

6.   Dalībvalstis nodrošina efektīvu pārraudzību par to, cik transportlīdzekļu dara pieejamus tirgū, reģistrē vai nodod ekspluatācijā saskaņā ar šajā pantā izklāstīto procedūru.

7.   Šo pantu piemēro vienīgi attiecībā uz ražošanas izbeigšanu, kuras iemesls ir tipa apstiprinājuma derīguma beigas 32. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā.

40. pants

Sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību pieejamības nodrošināšana tirgū vai nodošana ekspluatācijā

1.   Sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības var darīt pieejamas tirgū vai nodot ekspluatācijā vienīgi tad, ja tās atbilst attiecīgo I pielikumā minēto aktu prasībām un ir atbilstoši marķētas saskaņā ar 34. pantu.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas ir īpaši izgatavotas vai konstruētas jauniem transportlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas šī regula.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var ļaut darīt pieejamas tirgū vai nodot ekspluatācijā sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, ja tām saskaņā ar 35. pantu nepiemēro vienu vai vairākus šīs regulas noteikumus vai ja tās paredzēts uzstādīt transportlīdzekļos, uz ko attiecas atbilstīgi 37. pantam piešķirti apstiprinājumi saistībā ar konkrēto sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta un ja vien šajā regulā vai deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, nav paredzēts citādi, dalībvalstis var ļaut darīt pieejamas tirgū vai nodot ekspluatācijā sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, ko paredzēts uzstādīt transportlīdzekļos un par ko laikā, kad tie darīti pieejami tirgū vai nodoti ekspluatācijā, nav bijis jāsaņem tipa apstiprinājums saskaņā ar šo regulu vai Direktīvu 2003/37/EK.

XII   NODAĻA

DROŠĪBAS KLAUZULAS

41. pants

Procedūra attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas rada nopietnu risku valsts līmenī

1.   Ja vienas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes ir rīkojušās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantu vai ja tām ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šajā regulā ietverts transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļas vai atsevišķa tehniska vienība rada nopietnu risku cilvēku veselībai vai drošumam vai apdraud citus šajā regulā ietvertos sabiedrisko interešu aizsardzības aspektus, apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi apstiprinājumu, veic novērtējumu saistībā ar šo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, ņemot vērā visas šajā regulā noteiktās prasības. Attiecīgie ekonomikas dalībnieki pilnībā sadarbojas ar apstiprinātājiestādi un/vai tirgus uzraudzības iestādi.

Ja novērtēšanas gaitā apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi apstiprinājumu, konstatē, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļas vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, tā nekavējoties prasa attiecīgajam ekonomikas dalībniekam piemērot visas atbilstīgās korektīvās darbības, lai nodrošinātu transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību šīm prasībām, lai izņemtu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību no tirgus vai atsauktu to saprātīgā laikposmā, kurš ir proporcionāls riska būtībai.

Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

2.   Ja apstiprinātājiestādes uzskata, ka neatbilstība attiecas ne tikai uz to valsts teritoriju, tās informē Komisiju un citas dalībvalstis par novērtējuma rezultātiem un darbībām, kas jāveic ekonomikas dalībniekam.

3.   Ekonomikas dalībnieks nodrošina, ka tiek piemērotas visas vajadzīgās korektīvās darbības attiecībā uz neatbilstīgiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kuras laistas tirgū, reģistrētas vai par kuru nodošanu ekspluatācijā Savienībā tas ir atbildīgs.

4.   Ja ekonomikas dalībnieks nepiemēro vajadzīgās korektīvās darbības laikposmā, kas minēts 1. punkta otrajā daļā, valsts iestādes īsteno visus atbilstīgos pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu neatbilstīgu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību darīšanu par pieejamām tirgū, reģistrēšanu vai nodošanu ekspluatācijā savos valsts tirgos, lai tos izņemtu no šā tirgus vai lai tos atsauktu.

5.   Valsts iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par 4. punktā minētajiem pasākumiem.

Sniegtā informācija ietver visus pieejamos datus, it sevišķi tos, kas vajadzīgi, lai noteiktu neatbilstīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, to izcelsmi, iespējamās neatbilstības būtību un saistīto risku, piemēroto valsts pasākumu būtību un ilgumu, kā arī attiecīgā ekonomikas dalībnieka iesniegtos argumentus. Jo īpaši apstiprinātājiestādes norāda, vai neatbilstību izraisa kāds no turpmāk nosauktajiem apstākļiem:

a)

transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstība prasībām attiecībā uz cilvēku veselību vai drošumu, vides aizsardzību vai citiem sabiedrisko interešu aizsardzības aspektiem, kas ietverti šajā regulā;

b)

nepilnības attiecīgajos I pielikumā minētajos aktos.

6.   Dalībvalstis viena mēneša laikā informē Komisiju un citas dalībvalstis par visiem pieņemtajiem pasākumiem un jebkādu papildu informāciju, kas ir to rīcībā, attiecībā uz transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstību, kā arī – nesaskaņu gadījumā saistībā ar paziņoto valsts pasākumu – par saviem iebildumiem.

7.   Ja viena mēneša laikā pēc šā panta 6. punktā minētās informācijas saņemšanas ne cita dalībvalsts, ne Komisija nav iesniegusi iebildumus saistībā ar dalībvalsts veikto pasākumu, šo pasākumu Komisija novērtē saskaņā ar 42. pantu.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz konkrēto transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību nekavējoties tiek piemēroti atbilstīgi ierobežojoši pasākumi, piemēram, transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izņemšana no tirgus.

42. pants

Savienības drošības procedūra

1.   Ja 41. panta 3. un 4. punktā noteiktās procedūras laikā pret dalībvalsts veikto pasākumu tiek izvirzīti iebildumi vai ja Komisija uzskata, ka valsts pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties novērtē valsts pasākumu pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem. Pamatojoties uz šā novērtējuma rezultātiem, Komisija saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru pieņem lēmumu par to, vai valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu.

Komisija savu lēmumu paziņo visām dalībvalstīm un attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai ekonomikas dalībniekiem.

2.   Ja Komisija valsts pasākumu uzskata par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu prasībām neatbilstošā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izņemšanu no sava tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju. Ja valsts pasākumu uzskata par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts atceļ pasākumu vai pielāgo to saskaņā ar 1. punktā minēto lēmumu.

3.   Ja valsts pasākumu uzskata par pamatotu un ja to attiecina uz nepilnībām šajā regulā vai saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos vai īstenošanas aktos, Komisija ierosina šādus atbilstīgus pasākumus:

a)

attiecībā uz deleģētajiem vai īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, Komisija ierosina attiecīgā akta grozījumus;

b)

attiecībā uz ANO EEK noteikumiem saskaņā ar procedūru, ko piemēro atbilstīgi pārskatītajam 1958. gada nolīgumam, iesniedz priekšlikumu par vajadzīgajiem attiecīgo ANO EEK noteikumu grozījumiem.

43. pants

Atbilstīgi transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas rada nopietnu risku

1.   Ja pēc novērtējuma veikšanas saskaņā ar 41. panta 1. punktu dalībvalsts konstatē, ka, lai gan transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilst spēkā esošām prasībām vai ir pareizi marķētas, tomēr nopietni apdraud drošumu vai nopietni kaitē videi vai sabiedrības veselībai, tā pieprasa attiecīgajam ekonomikas dalībniekam īstenot visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļas vai atsevišķa tehniska vienība, kad to laiž tirgū, reģistrē vai pēc nodošanas ekspluatācijā, vairs nerada šādu risku, vai lai izņemtu no tirgus šādu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību vai atsauktu to saprātīgā laikposmā, kas ir proporcionāls riska būtībai. Dalībvalsts var atteikties reģistrēt šādus transportlīdzekļus, kamēr to izgatavotājs nav veicis atbilstīgos pasākumus.

2.   Attiecībā uz 1. punktā minēto transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību ekonomikas dalībnieks nodrošina, ka tiek piemērotas korektīvās darbības saistībā ar visiem šādiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, ko laiž tirgū, reģistrē vai nodod ekspluatācijā Savienībā.

3.   Panta 1. punktā minētās dalībvalstis viena mēneša laikā informē Komisiju un citas dalībvalstis par visiem pieejamajiem datiem, it sevišķi datiem, kas vajadzīgi, lai noteiktu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, to izcelsmi un piegādes ķēdi, kā arī saistītā riska būtību un piemēroto valsts pasākumu būtību un ilgumu.

4.   Komisija nekavējoties apspriežas ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai ekonomikas dalībniekiem, kā arī jo īpaši ar apstiprinātājiestādi, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, un novērtē piemērotos valsts pasākumus. Pamatojoties uz šā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem lēmumu, vai 1. punktā minētie valsts pasākumi tiek uzskatīti par pamatotiem, un attiecīgā gadījumā ierosina atbilstošus pasākumus.

5.   Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to tām un attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai ekonomikas dalībniekiem.

44. pants

Transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas neatbilst apstiprinātajam tipam

1.   Ja apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, konstatē, ka jauni transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kam ir atbilstības sertifikāts vai uz kā ir apstiprinājuma marķējums, neatbilst apstiprinātajam tipam, tā veic vajadzīgos pasākumus, arī atsauc tipa apstiprinājumu, lai nodrošinātu ražoto transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību atbilstību apstiprinātajam tipam.

2.   Saistībā ar 1. punktu novirzes no datiem ES tipa apstiprinājuma sertifikātā vai informācijas paketē uzskata par neatbilstību apstiprinātajam tipam.

3.   Ja apstiprinātājiestāde pierāda, ka jauni transportlīdzekļi, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kam pievienots citā dalībvalstī izdots atbilstības sertifikāts vai uzlikts apstiprinājuma marķējums, neatbilst apstiprinātajam tipam, tā ES tipa apstiprinājumu piešķīrušajai apstiprinātājiestādei var lūgt pārbaudīt, vai ražošanā esošie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības joprojām atbilst apstiprinātajam tipam. Saņemot tādu pieprasījumu, apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, pēc iespējas drīz un vēlākais triju mēnešu laikā pēc pieprasījuma dienas veic vajadzīgās darbības.

4.   Turpmāk norādītajos gadījumos apstiprinātājiestāde lūdz to apstiprinātājiestādi, kas sistēmai, sastāvdaļai, atsevišķai tehniskai vienībai vai nepabeigtam transportlīdzeklim piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, veikt vajadzīgās darbības, lai atkal nodrošinātu ražošanā esošo transportlīdzekļu atbilsmi apstiprinātajam tipam:

a)

transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma gadījumā – ja transportlīdzekļa neatbilstības vienīgais cēlonis ir kādas sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstība;

b)

vairākposmu tipa apstiprinājuma gadījumā – ja vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa neatbilstības cēloņi ir tādas sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstība, kas veido nepabeigta transportlīdzekļa daļu, vai paša nepabeigtā transportlīdzekļa neatbilstība.

5.   Saņemot tādu pieprasījumu, attiecīgā apstiprinātājiestāde nepieciešamās darbības veic pēc iespējas drīz un vēlākais trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas, vajadzības gadījumā sadarbībā ar apstiprinātājiestādi, kas iesniegusi pieprasījumu.

6.   Konstatējot neatbilstību apstiprinātam tipam, tās dalībvalsts apstiprinātājiestāde, kura piešķīrusi sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības apstiprinājumu vai nepabeigta transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu, veic 1. punktā noteiktos pasākumus.

Apstiprinātājiestādes viena mēneša laikā informē cita citu par jebkura ES tipa apstiprinājuma atsaukšanu, ka arī par tās iemesliem.

7.   Ja apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, apstrīd neatbilstību, par ko tai ir paziņots, attiecīgās dalībvalstis cenšas strīdu noregulēt. Par to informē Komisiju un vajadzības gadījumā rīko attiecīgas apspriedes, lai strīdu noregulētu.

45. pants

Tādu detaļu un aprīkojuma laišana tirgū un nodošana ekspluatācijā, kas var radīt nopietnu apdraudējumu būtiski svarīgu sistēmu pareizai darbībai

1.   Tirgū nelaiž, nereģistrē vai nenodod ekspluatācijā detaļas vai aprīkojumu, kas var nopietni apdraudēt to sistēmu pareizu darbību, kuras ir būtiskas transportlīdzekļa drošumam vai tā ekoloģiskajiem raksturlielumiem, izņemot gadījumu, ja apstiprinātājiestāde to neatļauj saskaņā ar 46. panta 1., 2. un 4. punktu.

2.   Lai nodrošinātu 1. punkta vienādu piemērošanu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus šādu detaļu vai aprīkojuma saraksta izveidošanai, balstoties uz pieejamo informāciju, un jo īpaši uz informāciju, kuru paziņojusi attiecīgā dalībvalsts:

a)

cik nopietns ir apdraudējums tā transportlīdzekļa drošumam vai ekoloģiskajiem raksturlielumiem, kurā uzstādītas attiecīgās detaļas vai ierīces;

b)

kā apdraudējums eventuāli iespaidotu sekundārā tirgus izgatavotājus, ja detaļām vai aprīkojumam saskaņā ar šo pantu tiktu piemērota prasība par atļauju.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro oriģinālām detaļām vai aprīkojumam un detaļām un aprīkojumam, kam ir tipa apstiprinājums saskaņā ar jebkuru no I pielikumā uzskaitītajiem aktiem, izņemot gadījumu, ja apstiprinājums attiecas uz aspektiem, ko neskar 1. punkts.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu attiecībā uz prasībām, kurām atbilst šā panta 1. punktā minētās detaļas vai aprīkojums.

5.   Minētās prasības var pamatot ar I pielikumā uzskaitītajiem aktiem, vai tās var būt detaļas vai aprīkojuma salīdzinājums ar nepārveidota transportlīdzekļa vai, attiecīgi, jebkuras tā detaļas ekoloģiskajiem vai drošuma raksturlielumiem. Jebkurā gadījumā prasības nodrošina, lai detaļas vai aprīkojums netraucētu to sistēmu darbību, kas ir būtiskas transportlīdzekļa drošumam vai tā ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

46. pants

Saistītās prasības par detaļām un aprīkojumu, kas var radīt nopietnu apdraudējumu būtisku sistēmu pareizai darbībai

1.   Regulas 45. panta 1. punkta sakarā sastāvdaļu vai aprīkojuma izgatavotājs iesniedz apstiprinātājiestādei pilnvarota tehniska dienesta sagatavotu pieteikumu, kam pievieno testa ziņojumu ar apliecinājumu, ka sastāvdaļas vai aprīkojums, par ko iesniegts apstiprinājuma pieteikums, atbilst 45. panta 4. punktā minētajām prasībām. Izgatavotājs par katra tipa detaļu var iesniegt tikai vienu pieteikumu vienai apstiprinātājiestādei.

Ja citas dalībvalsts kompetentā iestāde to pieprasa, tad apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi apstiprinājumu, viena mēneša laikā pēc minētā pieprasījuma saņemšanas nosūta tai pieprasītā ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju kopā ar pielikumiem, izmantojot kopēju drošu elektronisku apmaiņas sistēmu. Kopija var būt arī drošas elektroniskas datnes veidā.

2.   Pieteikumā iekļauj sīku informāciju par detaļu vai aprīkojuma izgatavotāju, detaļu un aprīkojuma tipu, identifikāciju un detaļu vai aprīkojuma numuriem, transportlīdzekļa izgatavotāja nosaukumu, transportlīdzekļu tipu un attiecīgā gadījumā izgatavošanas gadu vai jebkādu citu informāciju, kas ļauj identificēt transportlīdzekli, kurā ir jāuzstāda detaļas vai aprīkojums.

Ja apstiprinātājiestāde, ņemot vērā testa protokolu un citus pierādījumus, pārliecinās, ka attiecīgās detaļas vai attiecīgais aprīkojums atbilst 45. panta 4. punktā minētajām prasībām, tā apstiprina detaļas vai aprīkojumu, lai laistu tirgū un nodotu ekspluatācijā, ievērojot šā panta 4. punkta otro daļu.

Apstiprinātājiestāde nekavējoties izsniedz izgatavotājam sertifikātu.

3.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu šā panta 2. punkta trešajā daļā minētā sertifikāta paraugu un numerācijas sistēmu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Izgatavotājs nekavējoties informē apstiprinātājiestādi, kura sniegusi apstiprinājumu, par visām izmaiņām, kas ietekmē nosacījumus, kurus ņemot vērā tas tika izdots. Attiecīgā apstiprinātājiestāde pieņem lēmumu par to, vai apstiprinājums ir jāpārskata vai jāizsniedz no jauna un vai ir vajadzīgi jauni testi.

Izgatavotāja pienākums ir nodrošināt, lai sastāvdaļas vai aprīkojumu visu laiku izgatavotu saskaņā ar nosacījumiem, ar kādiem izsniegts apstiprinājums.

5.   Pirms atļaujas piešķiršanas apstiprinātājiestāde pārliecinās, ka ražojuma atbilstības efektīvas kontroles nodrošināšanas pasākumi un procedūras ir pietiekamas.

Ja apstiprinātājiestāde konstatē, ka atļaujas izsniegšanas nosacījumi vairs nav ievēroti, tā lūdz izgatavotāju veikt vajadzīgos pasākumus, lai atkal nodrošinātu detaļu vai aprīkojuma atbilstību attiecīgajām prasībām. Vajadzības gadījumā apstiprinātājiestāde atsauc atļauju.

6.   Dalībvalstu apstiprinātājiestādes Komisijai dara zināmas domstarpības attiecībā uz 2. punkta otrajā daļā minēto apstiprinājumu. Komisija veic attiecīgus pasākumus, lai domstarpības atrisinātu, un vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar apstiprinātājiestādēm arī prasa atsaukt atļauju.

7.   Līdz 45. panta 2. punktā minētā saraksta izveidošanai dalībvalstis var saglabāt valsts noteikumus par detaļām un aprīkojumu, kas var ietekmēt tādu sistēmu pareizu darbību, kuras ir būtiskas transportlīdzekļa drošumam vai tā ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

47. pants

Transportlīdzekļu, sistēmu, detaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atsaukšana

1.   Ja izgatavotājam, kam ir piešķirts ES gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājums, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 ir jāatsauc transportlīdzekļi, kas jau laisti tirgū, reģistrēti vai attiecībā uz kuriem izgatavotājs bija atbildīgs par nodošanu ekspluatācijā, tādēļ, ka transportlīdzeklim uzstādīta sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, kura ir nopietns risks drošumam, sabiedrības veselībai vai vides aizsardzībai, kas ir vai nav pienācīgi apstiprināta saskaņā ar šo regulu, vai tādēļ, ka uz detaļu neattiecas konkrētas tipa apstiprināšanas tiesību aktu prasības un tā rada nopietnu apdraudējumu drošumam, sabiedrības veselībai vai vides aizsardzībai, minētais izgatavotājs par to nekavējoties informē apstiprinātājiestādi, kura izsniegusi transportlīdzekļa apstiprinājumu.

2.   Ja sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotājam, kam ir piešķirts ES tipa apstiprinājums, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 ir jāatsauc sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kuras ir laistas tirgū vai par kuru nodošanu ekspluatācijā izgatavotājs bijis atbildīgs, tādēļ, ka tās nopietni apdraud drošumu, darba drošību, sabiedrības veselību vai vides aizsardzību, neatkarīgi no tā, vai tās ir apstiprinātas saskaņā ar šo regulu, izgatavotājs nekavējoties informē par to apstiprinātājiestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu.

3.   Izgatavotājs apstiprinātājiestādei ierosina piemērotu tiesiskās aizsardzības līdzekļu kopumu, lai nepieļautu 1. un 2. punktā minēto nopietno apdraudējumu. Apstiprinātājiestāde pārējo dalībvalstu iestādēm nekavējoties dara zināmu informāciju par ierosinātajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Apstiprinātājiestādes nodrošina tiesiskās aizsardzības līdzekļu efektīvu īstenošanu attiecīgajās dalībvalstīs.

4.   Ja attiecīgā apstiprinātājiestāde uzskata, ka tiesiskās aizsardzības līdzekļi nav pietiekami vai ka attiecīgā apstiprinātājiestāde tos neīsteno pietiekami drīz, tā nekavējoties informē apstiprinātājiestādi, kas izsniegusi transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu.

Tad apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu, informē izgatavotāju. Ja izgatavotājs neierosina un neīsteno iedarbīgus korekcijas pasākumus, apstiprinātājiestāde, kas izsniegusi ES tipa apstiprinājumu, veic visus vajadzīgos aizsardzības pasākumus, arī atsauc transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu. ES tipa apstiprinājuma atsaukšanas gadījumā apstiprinātājiestāde vienā mēnesī ar ierakstītu vēstuli vai līdzvērtīgiem elektroniskiem līdzekļiem paziņo to izgatavotājam, pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm un Komisijai.

48. pants

Lēmumu paziņošana un pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1.   Visos lēmumos, ko pieņem saskaņā ar šo regulu, un visos lēmumos, ar ko atsaka vai atsauc ES tipa apstiprinājumu, atsaka reģistrāciju, aizliedz vai ierobežo transportlīdzekļa laišanu tirgū, reģistrāciju vai nodošanu ekspluatācijā, vai pieprasot transportlīdzekļa izņemšanu no tirgus, sīki izklāsta to pamatojumu.

2.   Jebkuru šādu lēmumu dara zināmu attiecīgai personai, ko reizē informē arī par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kurus tā var izmantot saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un par šādu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas iespēju termiņiem.

XIII   NODAĻA

STARPTAUTISKI NOTEIKUMI

49. pants

ANO EEK noteikumi, kas jāievēro ES tipa apstiprināšanā

1.   ANO EEK noteikumi vai to grozījumi, par kuriem Savienība ir nobalsojusi vai kuriem Savienība ir pievienojusies un kas ir uzskaitīti šīs regulas I pielikumā vai deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, ir daļa no prasībām attiecībā uz transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu.

2.   Dalībvalstu apstiprinātājiestādes atzīst apstiprinājumus, kas piešķirti saskaņā ar 1. punktā minētajiem ANO EEK noteikumiem, un vajadzības gadījumā – arī attiecīgus apstiprinājuma marķējumus tādu apstiprinājumu un/vai apstiprinājuma marķējumu vietā, kas piešķirti saskaņā ar šo regulu un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

3.   Ja Savienība ir nobalsojusi par kādu ANO EEK noteikumu vai tā grozījumiem transportlīdzekļu ES tipa apstiprināšanā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 71. pantu attiecībā uz to, lai attiecīgā gadījumā ANO EEK noteikumus vai to grozījumus padarītu obligātus un grozītu šīs regulas I pielikumu vai grozītu deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

Šādā deleģētajā aktā norāda ANO EEK noteikumu vai to grozījumu obligātās piemērošanas datumus un attiecīgā gadījumā iekļauj pārejas noteikumus.

Komisija pieņem atsevišķus deleģētos aktus, kuros norāda uz ANO EEK noteikumu obligātu piemērošanu.

50. pants

ESAO testa protokolu atzīšana ES tipa apstiprināšanai

1.   Neskarot citas šīs regulas prasības, ja šajā regulā ir atsauce uz ESAO kodiem, ES tipa apstiprinājumu var pamatot ar pilnīgo testa protokolu, balstoties uz standartizētajiem ESAO kodiem, kā alternatīvu testu protokoliem, kas sagatavoti saskaņā ar šo regulu vai ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

2.   Lai testu protokoli būtu pieņemami ES tipa apstiprināšanai, 1. punktā minētajam ESAO testa protokolam ir jābūt apstiprinātam saskaņā ar 1. pielikumu grozītajā ESAO padomes 2012. gada februāra lēmumā, ar ko pārskata ESAO standartizētos kodus attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru oficiālo testēšanu.

XIV   NODAĻA

TEHNISKĀS INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA

51. pants

Informācija lietotājiem

1.   Izgatavotājs nedrīkst sniegt tādu tehnisku informāciju par sīki izklāstītajiem datiem, kas paredzēti šajā regulā vai deleģētajos vai īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu, kas atšķiras no apstiprinātājiestādes apstiprinātiem sīki izklāstītajiem datiem.

2.   Ja deleģētajā vai īstenošanas aktā, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, tas paredzēts, izgatavotājs lietotājiem dara pieejamu visu attiecīgo informāciju un vajadzīgās instrukcijas, kas apraksta visus īpašos nosacījumus vai ierobežojumus saistībā ar transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības lietošanu.

3.   Informāciju, kas minēta 2. punktā, nodrošina tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, kurā transportlīdzekli paredzēts laist tirgū, reģistrēt vai nodod ekspluatācijā. Informāciju ar apstiprinātājiestādes piekrišanu ievieto īpašnieka rokasgrāmatā.

52. pants

Informācija sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotājiem

1.   Transportlīdzekļa izgatavotājs sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību izgatavotājiem dara pieejamu visu informāciju, kas nepieciešama sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību ES tipa apstiprinājumam vai lai iegūtu atļauju saskaņā ar 45. pantu, attiecīgā gadījumā arī rasējumus, kas minēti deleģētajos un īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

Transportlīdzekļa izgatavotājs ar sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotājiem var noslēgt saistošu līgumu, lai aizsargātu slepeno informāciju, kas nav pieejama atklātībā, arī ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītu informāciju.

2.   Sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotājs, pildot savus pienākumus kā ES tipa apstiprinājuma sertifikāta turētājs, kurā atbilstīgi 26. panta 4. punktam ietverti arī lietojuma ierobežojumi un/vai īpaši montāžas nosacījumi, transportlīdzekļa izgatavotājam par to sniedz visu saistīto informāciju.

Ja tas ir paredzēts deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotājs kopā ar izgatavotajām sastāvdaļām vai atsevišķajām tehniskajām vienībām sniedz instrukcijas par to lietojuma ierobežojumiem un/vai īpašiem montāžas nosacījumiem.

XV   NODAĻA

PIEKĻUVE REMONTA UN TEHNISKĀS APKOPES INFORMĀCIJAI

53. pants

Izgatavotāju pienākumi

1.   Izgatavotāji nodrošina sertificētiem tirgotājiem un remontētājiem, un neatkarīgiem uzņēmumiem traktora remonta un tehniskās apkopes informācijas nediskriminējošu pieejamību, izmantojot standartizētas tīmekļa vietnes ar vienkāršu un ātru piekļuvi. Šis pienākums netiek piemērots, ja transportlīdzeklis ir apstiprināts kā mazas sērijas transportlīdzeklis.

Programmatūru, kas ir būtiska pareizai drošuma un vides kontroles sistēmu darbībai, var tikt aizsargāta pret neatļautām manipulācijām. Tomēr jebkādas šo sistēmu manipulācijas, kas nepieciešamas to remontam un tehniskai apkopei, vai sertificētiem tirgotājiem vai remontētājiem pieejamas sistēmas nediskriminējošā veidā tiek padarītas pieejamas neatkarīgiem pakalpojumu sniedzējiem.

2.   Kamēr Komisija nav pieņēmusi vienotu standartu attiecībā uz 1. punktā minētās informācijas sniegšanu, šo informāciju dara pieejamu saskaņotā veidā, lai to varētu apstrādāt neatkarīgi pakalpojumu sniedzēji, ieguldot saprātīgas pūles.

Izgatavotāji nodrošina sertificētajiem tirgotājiem, remontētājiem un neatkarīgajiem pakalpojumu sniedzējiem nediskriminējošu piekļuvi mācību materiāliem un attiecīgajiem darbarīkiem. Šāda piekļuve attiecīgā gadījumā aptver arī pienācīgu apmācību par programmatūras lejupielādi un diagnostikas kļūdu kodu pārzināšanu.

3.   Neskarot 1. punktu, tajā minētajā informācijā iekļauj šādu informāciju:

a)

traktora tipu un modeli;

b)

nepārprotamu transportlīdzekļa identifikācijas numuru;

c)

apkopes rokasgrāmatas, kurās iekļauti ieraksti par remontu un tehnisko apkopi, un tehniskās apkopes grafikiem;

d)

tehniskās rokasgrāmatas un tehniskās apkalpošanas biļetenus;

e)

informāciju par sastāvdaļām un diagnosticēšanu (piemēram, mērījumu teorētiskās minimālās un maksimālās vērtības);

f)

elektrisko instalāciju diagrammas;

g)

diagnostikas problēmu kodus, ietverot izgatavotāja īpašos kodus;

h)

visu nepieciešamo informāciju jauna vai aktualizēta programmnodrošinājuma instalēšanai jaunam transportlīdzeklim vai transportlīdzekļa tipam (piemēram, programmnodrošinājuma daļas numuru);

i)

informāciju par patentētiem instrumentiem un iekārtām un to piegādēm;

j)

datu ieraksta informāciju, testu datus un jebkādu citu informāciju (piemēram, divvirzienu uzraudzības datus, ja tādu piemēro izmantojamajai tehnoloģijai);

k)

standarta darba vienības vai laikposmus, kas izgatavotāja sertificētajiem tirgotājiem un remontētājiem nepieciešami remonta un tehniskās apkopes uzdevumu veikšanai vai nu tieši, vai ar trešo pušu starpniecību.

4.   Sertificētos tirgotājus vai remontētājus konkrēta transportlīdzekļa izgatavotāja izplatīšanas sistēmā šajā regulā uzskata par neatkarīgiem uzņēmumiem, ja tie veic tādu transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi, attiecībā uz kuriem viņi nav attiecīgā izgatavotāja izplatīšanas sistēmas dalībnieki.

5.   Informācija par transportlīdzekļa remontu un tehnisko apkopi ir vienmēr pieejama, izņemot informācijas sistēmas uzturēšanas gadījumus.

6.   OBD savietojamo maiņu vai rezerves daļu un diagnosticēšanas instrumentu, un pārbaudes iekārtu ražošanas un apkopes vajadzībām izgatavotājiem jāsniedz atbilstīga informācija par OBD un transportlīdzekļa remontu un tehnisko apkopi bez diskriminācijas katram ieinteresētajam sastāvdaļu, diagnosticēšanas instrumentu vai pārbaudes iekārtu izgatavotājam vai remontētājam.

7.   Lai projektētu un izgatavotu automašīnu iekārtas alternatīvas degvielas transportlīdzekļiem, izgatavotājiem jāsniedz atbilstīga informācija par OBD un transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi bez diskriminācijas katram ieinteresētajam alternatīvo transportlīdzekļu iekārtu izgatavotājam, uzstādītājam vai remontētājam.

8.   Piesakoties ES tipa apstiprinājumam vai valsts tipa apstiprinājumam, izgatavotājs attiecībā uz saskaņā ar šo pantu prasīto informāciju apstiprinātājiestādei nodrošina pierādījumus par atbilstību šai regulai.

Gadījumā, ja šāda informācija nav pieejama vai neatbilst šīs regulas un to deleģēto un īstenošanas aktu prasībām, kuri ir pieņemti saskaņā ar šo regulu un piemērojami, kad tiek iesniegts pieteikums par ES tipa vai valsts tipa apstiprinājuma saņemšanu, izgatavotājs šo informāciju nodrošina sešu mēnešu laikā no apstiprināšanas dienas.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, lai noteiktu sertifikāta paraugu piekļuvei transportlīdzekļa iebūvētai diagnostikas sistēmai un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, sniedzot apstiprinātājiestādei atbilstības pierādījumu. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

9.   Ja šādi pierādījumi par atbilstību 8. punkta otrajā daļā minētajā laikposmā nav iesniegti, apstiprinātājiestāde pieņem pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību.

10.   Izgatavotājs groza un papildina savās tīmekļa vietnēs pieejamo informāciju par transportlīdzekļa remontu un tehnisko apkopi, tiklīdz grozītā vai papildinātā informācija ir zināma sertificētiem remontētājiem.

11.   Ja informācija par veikto transportlīdzekļa remontu un tehnisko apkopi glabājas centrālā transportlīdzekļa izgatavotāja vai tā vajadzībām uzturētā datubāzē, neatkarīgiem remontētājiem šī informācija un informācija par pašu veikto remontu un tehnisko apkopi ir pieejama bez maksas.

12.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu attiecībā uz sīki izklāstītām prasībām remonta un tehniskās apkopes informācijas pieejamībai, it īpaši tehniskām specifikācijām par to, kā būtu sniedzama transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija.

13.   Komisija ar 12. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem pieņem prasības par informāciju, tostarp par tehniskajām specifikācijām, attiecībā uz veidu, kādā informācija jāsniedz, lai šīs prasības būtu samērīgas, īpaši ņemot vērā specifiskus gadījumus, kad attiecīgā transportlīdzekļa tipa izgatavotāja ražošanas apjoms ir relatīvi mazs, kā arī ierobežojumus attiecībā uz mazu sēriju transportlīdzekļiem, kā noteikts II pielikumā. Pietiekami pamatotos gadījumos šāda pielāgojuma rezultātā var piemērot atbrīvojumu attiecībā uz prasību sniegt informāciju standartizētā veidā. Ar iespējamo pielāgošanu vai atbrīvojuma noteikšanu katrā ziņā ir jānodrošina, ka tiek sasniegti šajā pantā minētie mērķi.

54. pants

Vairāku tipa apstiprinājuma turētāju pienākumi

Pakāpeniska tipa apstiprinājuma un jauktu tipa apstiprinājumu gadījumā, kā arī vairākposmu tipa apstiprinājuma gadījumā izgatavotājs, kas atbild par katru individuālo tipa apstiprinājumu, ir atbildīgs arī par informācijas paziņošanu attiecībā uz konkrētu sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību vai konkrēto posmu gan galaizgatavotājam, gan neatkarīgajiem uzņēmumiem.

Galaizgatavotājs atbild par informācijas sniegšanu neatkarīgiem uzņēmumiem attiecībā uz gatavu transportlīdzekli.

55. pants

Maksa par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai

1.   Izgatavotāji var saņemt saprātīgu un proporcionālu maksu par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, darbarīkiem un apmācībai, uz ko attiecas šī regula. Maksu neuzskata par saprātīgu un samērīgu, ja tā liek atteikties no piekļuves, lai arī cik daudz neatkarīgais ekonomikas dalībnieks to izmantotu.

2.   Izgatavotāji ļauj piekļūt transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai dienas, mēneša un gada garumā, un maksa par pieeju šai informācijai mainās atkarībā no laikposma, kurā nodrošināta piekļuve.

56. pants

Forums par piekļuvi transportlīdzekļu informācijai

Saskaņā ar 13. panta 9. punktu Komisijas Regulā (EK) Nr. 692/2008 (2008. gada 18. jūlijs), ar kuru īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (34), nodibinātā foruma par piekļuvi transportlīdzekļu informācijai piemērošanas joma tiek paplašināta, iekļaujot tajā transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas šī regula.

Pamatojoties uz pierādījumiem par transportlīdzekļu OBD un transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijas tīšu vai netīšu ļaunprātīgu izmantošanu, pirmajā daļā minētais forums iesaka Komisijai pasākumus šādas informācijas ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai.

XVI   NODAĻA

TEHNISKO DIENESTU PILNVAROŠANA UN PAZIŅOŠANA

57. pants

Prasības attiecībā uz tehniskajiem dienestiem

1.   Ieceļošās apstiprinātājiestādes garantē, ka, pirms tās saskaņā ar 59. pantu ieceļ tehnisko dienestu, minētais tehniskais dienests nodrošina atbilstību šā panta 2. līdz 9. punktā noteiktajām prasībām.

2.   Neskarot 60. panta 1. punktu, tehniskos dienestus izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tiem ir juridiskas personas statuss.

3.   Tehniskais dienests ir trešā persona, kas ir neatkarīga no novērtēšanā esošā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības projektēšanas, izgatavošanas, piegādes vai apkopes procesa.

Pirmās daļas prasībām atbilst struktūra, kas pieder pie uzņēmēju asociācijas vai profesionālas federācijas, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti novērtējamo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu vienību konstruēšanā, izgatavošanā, piegādē, montāžā, izmantošanā vai tehniskajā apkopē, ja vien var pierādīt, ka tā ir neatkarīga un nepastāv interešu konflikts.

4.   Tehniskais dienests, tā augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par novērtēšanas kategoriju tiem saskaņā ar 59. panta 1. punktu uzticēto darbību veikšanu, nav ne tādu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību projektētāji, izgatavotāji, piegādātāji vai apkopes veicēji, kuras tie novērtē, ne arī to personu pārstāvji, kuras ir iesaistītas šādās darbībās. Tas nenozīmē, ka tie nevar izmantot novērtētos transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas šā panta 3. punktā minētas tehniskas vienības, kas vajadzīgas tehniskā dienesta darbībai, vai ka tos nevar izmantot personīgām vajadzībām.

Tehniskais dienests nodrošina, ka tā filiāļu vai apakšuzņēmēju darbības neietekmē šo kategoriju darbību, kurām tas pilnvarots, konfidencialitāti, objektivitāti vai godīgumu.

5.   Tehniskie dienesti un to darbinieki veic tiem uzticētās darbību kategorijas, ievērojot augstu profesionālās integritātes līmeni un nodrošinot vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā, kā arī nepieļauj nekādu spiedienu vai ietekmēšanu, it sevišķi finansiālu, kas varētu ietekmēt viņu spriedumu vai novērtēšanas darbību rezultātus, jo īpaši tādus spiedienus vai ietekmēšanu, kuru īsteno personas vai personu grupas, kas ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

6.   Tehniskais dienests spēj veikt visu darbību kategorijas, kuras tam uzticētas saskaņā ar 59. panta 1. punktu, parādot to ieceļošai apstiprinātājiestādei apmierinošā veidā, ka tam ir:

a)

darbinieki ar attiecīgām spējām, tehniskām zināšanām un profesionālo apmācību, kā arī pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai paveiktu novērtēšanas uzdevumu;

b)

to darbību kategoriju procedūru apraksti, attiecībā uz kuru veikšanu tie cenšas panākt iecelšanu, nodrošinot šo procedūru pārredzamību un reproducējamību;

c)

darbību kategoriju veikšanas procedūras, kuru uzticēšanu tas cenšas panākt un kurās pienācīgi ņem vērā attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un masveida vai sērijveida ražošanas procesa būtību; un

d)

nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu uzdevumus saistībā ar darbību kategorijām, attiecībā uz kurām tas vēlas panākt iecelšanu, un piekļuve nepieciešamajam aprīkojumam un iekārtām.

Turklāt tam jāparāda ieceļošai apstiprinātājiestādei tā atbilstība deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 61. pantu, noteiktajiem standartiem, kuri ir svarīgi attiecībā uz darbību kategorijām, kuru veikšanai tas ir norīkots.

7.   Tehnisko dienestu, to augstākās vadības un novērtēšanas darbinieku objektivitāte tiek garantēta. Viņi neiesaistās darbībās, kuras varētu būt konfliktā ar viņu sprieduma neatkarību un integritāti saistībā ar darbību kategorijām, kuras tiem ir uzticēts veikt.

8.   Tehniskie dienesti apdrošina ar to darbībām saistīto civiltiesisko atbildību, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem atbildību uzņemas dalībvalsts vai kad dalībvalsts pati ir tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

9.   Tehniskā dienesta darbinieki ievēro profesionālā noslēpuma nosacījumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot to uzdevumus saskaņā ar šo regulu vai jebkuru valsts tiesību akta noteikumu, ar kuru šo regulu īsteno, izņemot attiecībā uz ieceļošajām apstiprinātājiestādēm, vai ja to prasa Savienības vai valsts tiesību akti. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

58. pants

Tehnisko dienestu meitasuzņēmumi un apakšuzņēmēji

1.   Pieņemt apakšuzņēmējus, lai veiktu dažas no darbībām, kurām tehniskie dienesti ir pilnvaroti saskaņā ar 59. panta 1. punktu, vai uzticēt minēto darbību veikšanu meitasuzņēmumam tie var tikai ar pilnvarojošās apstiprinātājiestādes piekrišanu.

2.   Ja tehniskais dienests slēdz apakšuzņēmuma līgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar to kategoriju darbībām, kurām tas ir pilnvarots, vai darbību uztic meitasuzņēmumam, tas nodrošina, ka apakšuzņēmējs vai meitasuzņēmums atbilst 57. panta prasībām, un attiecīgi informē pilnvarojošo apstiprinātājiestādi.

3.   Tehniskie dienesti uzņemas pilnu atbildību par savu apakšuzņēmēju vai filiāļu darbu neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

4.   Tehniskie dienesti pilnvarojošās apstiprinātājiestādes vajadzībām saglabā atbilstīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtējumu un uzdevumiem, ko tie veikuši.

59. pants

Tehnisko dienestu norīkošana

1.   Tehniskie dienesti tiek norīkoti vienai vai vairākām no šādām četrām darbību kategorijām:

a)

A kategorija – tehniskie dienesti, kas paši savās telpās veic testus, kuri minēti šajā regulā un I pielikumā uzskaitītajos aktos;

b)

B kategorija – tehniskie dienesti, kas uzrauga testus, kuri minēti šajā regulā un I pielikumā uzskaitītajos aktos, ja šādus testus veic izgatavotāja vai kādas trešās personas telpās;

c)

C kategorija – tehniskie dienesti, kas regulāri izvērtē un pārrauga procedūras, ar ko izgatavotājs kontrolē ražojumu atbilstību;

d)

D kategorija – tehniskie dienesti, kas uzrauga vai veic testus vai apskates, lai kontrolētu ražošanas atbilstību.

2.   Apstiprinātājiestāde var saņemt pilnvarojumu, lai veiktu vienu vai vairākus 1. punktā minētos tehniskā dienesta pienākumus.

3.   Trešo valstu tehniskos dienestus, kas nav pilnvaroti saskaņā ar 60. pantu, 63. panta piemērošanas nolūkā var informēt, bet tikai tad, ja šāda tehnisko dienestu atzīšana ir paredzēta Savienības divpusējā nolīgumā ar attiecīgo trešo valsti. Tas atbilstīgi kādas dalībvalsts tiesību aktiem izveidotam tehniskam dienestam neliedz saskaņā ar 57. panta 2. punktu izveidot meitasuzņēmumus trešās valstīs ar nosacījumu, ka meitasuzņēmumus tieši pārvalda un kontrolē norīkotais tehniskais dienests.

60. pants

Izgatavotāja akreditēti iekšējie tehniskie dienesti

1.   Izgatavotāja akreditētam iekšējam tehniskam dienestam var uzticēt tikai A kategorijas tehniskā dienesta pienākumus attiecībā uz tehniskajām prasībām, kurām saskaņā ar šo regulu pieņemtajā deleģētajā aktā ir atļauta paštestēšana. Minētā struktūrvienība ir atsevišķa un skaidri nodalīta uzņēmuma daļa un nav iesaistīta novērtējamo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību konstruēšanā, ražošanā, piegādē vai tehniskajā apkopē.

2.   Akreditēts iekšējais tehniskais dienests atbilst šādām prasībām:

a)

turklāt, lai dalībvalsts apstiprinātājiestāde ieceltu tehnisko dienestu, valsts akreditācijas iestādei tas jāakreditē, kā tas noteikts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā un atbilstoši šīs regulas 61. pantā minētajiem standartiem un procedūrai;

b)

akreditēts iekšējais tehniskais dienests un tā darbinieki ir organizatoriski identificējami, un tiem ir ziņojumu sniegšanas metodes uzņēmumā, kurā tie ietilpst, lai nodrošinātu to objektivitāti un to apliecinātu attiecīgajai valsts akreditācijas struktūrai;

c)

nedz akreditētais iekšējais tehniskais dienests, nedz tā darbinieki neiesaistās darbībās, kuras varētu būt konfliktā ar viņu sprieduma neatkarību un integritāti saistībā ar darbību kategorijām, kuras tiem ir uzticēts veikt;

d)

akreditētais iekšējais tehniskais dienests savus pakalpojumus sniedz tikai uzņēmumam, kurā tas ietilpst.

3.   Akreditēts iekšējais tehniskais dienests tiek paziņots Komisijai 63. panta nolūkos, savukārt informāciju ieceltajai apstiprinātājiestādei pēc tās pieprasījuma par tā akreditāciju sniedz uzņēmums, kurā šis dienests ietilpst, vai akreditācijas struktūra.

61. pants

Izpildes standartu un tehnisko dienestu novērtēšanas procedūra

Lai nodrošinātu, ka šie tehniskie dienesti atbilst vienlīdz augstiem izpildes standartiem visās dalībvalstīs, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu attiecībā uz standartiem, kādiem ir jāatbilst tehniskajiem dienestiem, tehnisko dienestu novērtēšanas procedūru saskaņā ar 62. pantu un to akreditāciju saskaņā ar 60. pantu.

62. pants

Tehnisko dienestu prasmju vērtēšana

1.   Norīkojošā apstiprinātājiestāde sagatavo vērtējuma ziņojumu, kurā tiek parādīts, ka kandidējošais tehniskais dienests ir novērtēts vai tas atbilst šīs regulas un deleģēto aktu, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, prasībām. Minētajā ziņojumā var būt akreditācijas struktūras izdots akreditācijas sertifikāts.

2.   Vērtējumu, kas ir 1. punktā minētā ziņojuma pamatā, sagatavo atbilstoši prasībām, kas noteiktas saskaņā ar deleģēto aktu, kas pieņemts saskaņā ar 61. pantu. Vērtējuma ziņojumu pārskata vismaz reizi trīs gados.

3.   Vērtējuma ziņojumu pēc pieprasījuma dara zināmu Komisijai. Šādos gadījumos, ja vērtējums nebalstās uz valsts akreditācijas struktūras izdotu akreditācijas sertifikātu, kurš apliecina, ka tehniskais dienests atbilst šīs regulas prasībām, ieceļošā apstiprinātājiestāde Komisijai sniedz dokumentārus pierādījumus par tehniskā dienesta kompetenci un pasākumiem, kas nodrošina, ka ieceļošā apstiprinātājiestāde regulāri uzrauga tehnisko dienestu un tā turpmāku atbilstību šīs regulas un deleģēto aktu, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, prasībām.

4.   Apstiprinātājiestāde, kas plāno saņemt pilnvarojumu atbilstoši 59. panta 2. punktam, lai darbotos kā tehniskais dienests, ar dokumentiem, arī vērtējumu, ko veikuši revidenti, kas nav saistīti ar vērtējamām darbībām, apliecina atbilstību prasībām. Šādi revidenti var būt no tās pašas organizācijas, ja vien viņiem un personālam, kas veic vērtējamās darbības, nav viena un tā pati vadība.

5.   Akreditēts iekšējais tehniskais dienests ievēro attiecīgos šā panta noteikumus.

63. pants

Paziņošanas procedūras

1.   Dalībvalstis Komisijai paziņo katra tehniskā dienesta nosaukumu, adresi, arī e-pasta adresi, atbildīgo personu vārdus un darbības kategoriju, kuru tās ir norīkojušas, kā arī visas turpmākas izmaiņas attiecībā uz minēto norīkošanu. Paziņojumā norāda, uz kurām I pielikumā uzskaitītajām pozīcijām attiecas tehnisko dienestu norīkojums.

2.   Tehniskais dienests var nodrošināt 59. panta 1. punktā minētās darbības norīkojošās apstiprinātājiestādes vārdā, kura ir atbildīga par tipa apstiprināšanu, vienīgi tad, ja par to iepriekš ir paziņots Komisijai saskaņā ar šā panta 1. punktu.

3.   Vienu un to pašu tehnisko dienestu var norīkot vairākas norīkojošās apstiprinātājiestādes un paziņot norīkojošo apstiprinātājiestāžu dalībvalstis neatkarīgi no darbību kategorijas vai kategorijām, ko tas veiks saskaņā ar 59. panta 1. punktu.

4.   Komisiju informē par jebkādām turpmākām nozīmīgām izmaiņām attiecībā uz norīkošanu.

5.   Ja, piemērojot kādu I pielikumā uzskaitītu aktu, ir jānorīko kāda īpaša organizācija vai kompetenta struktūra, kas veic darbības, kuras nepieder pie tām, kas minētas 59. panta 1. punktā, tad paziņošanu veic saskaņā ar šo pantu.

6.   Komisija savā tīmekļa vietnē publicē tehnisko dienestu sarakstu un informāciju par tiem, kura paziņota saskaņā ar šo pantu.

64. pants

Pilnvarojumu izmaiņas

1.   Ja norīkojošā apstiprinātājiestāde ir noskaidrojusi vai ir informēta, ka tās norīkotais tehniskais dienests vairs neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām vai tas nepilda savus pienākumus, norīkojošā apstiprinātājiestāde atkarībā no atbilstības nodrošināšanas prasību vai pienākumu izpildes pārkāpuma smaguma attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc tā norīkošanu. Dalībvalsts, kura ir sniegusi paziņojumu par šo tehnisko dienestu, nekavējoties attiecīgi informē Komisiju. Komisija attiecīgi maina 63. panta 6. punktā minēto publicēto informāciju.

2.   Ja norīkojumam nosaka ierobežojumus vai tas tiek apturēts vai atsaukts vai ja tehniskais dienests ir pārtraucis savu darbību, norīkojošā apstiprinātājiestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētā tehniskā dienesta dokumentāciju pārņem cits tehniskais dienests vai arī tie pēc pieprasījuma ir pieejami norīkojošajai apstiprinātājiestādei vai tirgus uzraudzības iestādēm.

65. pants

Tehnisko dienestu kompetences pārbaudes

1.   Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai pastāv šaubas vai kad tā ir informēta par šaubām attiecībā uz tehniskā dienesta kompetenci vai tā turpmāku atbilstību prasībām un pienākumiem, kas tam ir piemēroti.

2.   Norīkojošās apstiprinātājiestādes dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgā tehniskā dienesta norīkošanas vai norīkošanas saglabāšanas pamatojumu.

3.   Komisija nodrošina konfidencialitāti attiecībā uz visu sensitīvo informāciju, kas iegūta izmeklēšanas gaitā.

4.   Ja Komisija konstatē, ka tehniskais dienests neatbilst vai vairs neatbilst tā norīkošanas prasībām, tā attiecīgi informē norīkojošās apstiprinātājiestādes dalībvalsti, lai sadarbībā ar minēto dalībvalsti paredzētu nepieciešamos korektīvos pasākumus, un pieprasa, lai minētā dalībvalsts veic minētos korektīvos pasākumus, tostarp norīkojuma atsaukšanu, ja tas nepieciešams.

66. pants

Tehnisko dienestu operatīvie pienākumi

1.   Tehniskie dienesti veic to kategoriju darbības, kuru veikšanai tos ir norīkojusi norīkojošā apstiprinātājiestāde, saskaņā ar izvērtējuma un testa procedūrām, kas paredzētas šajā regulā un I pielikumā uzskaitītajos aktos.

Tehniskie dienesti uzrauga vai paši veic apstiprinājuma saņemšanai vajadzīgos testus vai apskates, kā noteikts šajā regulā vai kādā no I pielikumā uzskaitītajiem aktiem, ja vien nav atļautas alternatīvas procedūras. Tehniskie dienesti neveic testus, izvērtējumus vai apskates, kuru veikšanai tos nav pienācīgi norīkojusi to apstiprinātājiestāde.

2.   Tehniskie dienesti jebkurā laikā:

a)

atļauj savai norīkojošajai apstiprinātājiestādei pēc vajadzības novērot tehnisko dienestu atbilstības novērtējuma laikā; un

b)

neskarot 57. panta 9. punktu un 67. pantu, pēc pieprasījuma sniedz savai norīkojošajai apstiprinātājiestādei šādu informāciju par to kategoriju darbībām, uz ko attiecas šīs regulas darbības joma.

3.   Ja tehniskais dienests konstatē, ka izgatavotājs nepilda šajā regulā noteiktās prasības, tas ziņo par to norīkojošajai apstiprinātājiestādei, lai norīkojošā apstiprinātājiestāde pieprasītu izgatavotājam veikt atbilstīgus korektīvos pasākumus un attiecīgi neizsniegtu tipa apstiprinājuma sertifikātu, kamēr atbilstīgi korektīvie pasākumi nav veikti apstiprinātājiestādei pieņemamā veidā.

4.   Ja pēc tipa apstiprinājuma sertifikāta izsniegšanas, pārraugot ražošanas atbilstību, tehniskais dienests, rīkojoties norīkojošās apstiprinātājiestādes vārdā, konstatē, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šai regulai, tas ziņo par to norīkojošajai apstiprinātājiestādei. Apstiprinātājiestāde veic attiecīgus 28. pantā paredzētus pasākumus.

67. pants

Tehnisko dienestu pienākumi sniegt informāciju

1.   Tehniskie dienesti savu norīkojošo apstiprinātājiestādi informē par šādiem jautājumiem:

a)

visām konstatētām neatbilstībām, kas var būt par iemeslu tipa apstiprinājuma sertifikāta atteikumam, ierobežojumam, apturēšanai vai atsaukumam;

b)

jebkādiem apstākļiem, kas ietekmē norīkojuma darbības jomu un nosacījumus;

c)

visiem informācijas pieprasījumiem, ko tie saņēmuši no tirgus uzraudzības iestādēm saistībā ar savām darbībām.

2.   Pēc savas norīkojošās apstiprinātājiestādes pieprasījuma tehniskie dienesti sniedz informāciju par darbībām sava norīkojuma darbības jomā un par jebkurām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumiem.

XVII   NODAĻA

ĪSTENOŠANAS AKTI UN DELEĢĒTIE AKTI

68. pants

Īstenošanas akti

Lai sasniegtu šīs regulas mērķus un noteiktu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisija saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru pieņem īstenošanas aktus, nosakot šādus īstenošanas pasākumus:

a)

informācijas mapes un informācijas dokumenta paraugus, kas minēti 22. pantā;

b)

ES tipa apstiprinājuma sertifikātu numerācijas sistēmu, kas minēta 24.panta 4. punktā;

c)

ES tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugu, kas minēts 25.panta 2. punktā;

d)

tipa apstiprinājuma sertifikātam pievienotās testu rezultātu lapas paraugu, kas minēts 25. panta 3. punktā;

e)

piemērojamo prasību vai aktu saraksta paraugu, kas minēts 25. panta 6. punktā;

f)

vispārīgās prasības attiecībā uz 27. panta 1. punktā minētā testa protokolu;

g)

ražošanas atbilstības sertifikāta paraugu, kas minēts 33. panta 2. punktā;

h)

ES tipa apstiprinājuma marķējuma paraugu, kas minēts 34. pantā;

i)

atļaujas piešķirt ES tipa apstiprinājumu, nosakot atbrīvojumus jaunām tehnoloģijām vai koncepcijām, kas minēti 35. panta 3. punktā;

j)

tipa apstiprinājuma sertifikāta un atbilstības sertifikāta paraugus attiecībā uz jaunām tehnoloģijām vai jaunām koncepcijām, kas minēti 35. panta 4. punktā;

k)

atļaujas piešķiršanu dalībvalstij pagarināt 36. panta 2. punktā minēto tipa apstiprinājumu;

l)

detaļu un aprīkojuma sarakstu, kā minēts 45. panta 2. punktā;

m)

šīs regulas 46. panta 3. punktā minētā sertifikāta paraugu un numerācijas sistēmu, kā arī visus aspektus attiecībā uz minētajā pantā paredzēto atļaujas piešķiršanas procedūru;

n)

sertifikāta paraugu, ar kuru sniedz pierādījumus par atbilstību apstiprinātājiestādei, kā minēts 53. panta 8. punktā.

69. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Tehniskā komiteja lauksaimniecības transportlīdzekļu jautājumos (TK-LT). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

70. pants

Pielikumu grozījumi

Neskarot pārējos šīs regulas noteikumus, kas attiecas uz tās pielikumu grozījumiem, Komisija tiek arī pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 71. pantu attiecībā uz I pielikuma grozījumiem, lai ieviestu atsauces uz reglamentējošiem aktiem un ņemtu vērā kļūdu labojumu.

71. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 17. panta 5. punktā, 18. panta 4. punktā, 19. panta 6. punktā, 20. panta 8. punktā, 27. panta 6. punktā, 28. panta 6. punktā, 45. panta 4. punktā, 49. panta 3. punktā, 53. panta 12. punktā, 61. pantā un 70. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2013. gada 22. marta.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 17. panta 5. punktā, 18. panta 4. punktā, 19. panta 6. punktā, 20. panta 8. punktā, 27. panta 6. punktā, 28. panta 6. punktā, 45. panta 4. punktā, 49. panta 3. punktā, 53. panta 12. punktā, 61. pantā un 70. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 17. panta 5. punktu, 18. panta 4. punktu, 19. panta 6. punktu, 20. panta 8. punktu, 27. panta 6. punktu, 28. panta 6. punktu, 45. panta 4. punktu, 49. panta 3. punktu, 53. panta 12. punktu, 61. pantu un 70. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

XVIII   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

72. pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis paredz sankcijas, ko piemēro ekonomikas dalībniekiem par šīs regulas un deleģēto vai īstenošanas aktu, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, pārkāpumiem. Tās veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis minētos noteikumus paziņo Komisijai līdz 2015. gada 23. martam un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

2.   Pārkāpumu veidi, par kuriem piemēro sankcijas, ietver:

a)

nepatiesu datu sniegšanu deklarācijā apstiprinājuma procedūrās vai procedūrās, kuru rezultāts ir transportlīdzekļu atsaukšana;

b)

testu rezultātu, kas saistīti ar tipa apstiprināšanu vai ekspluatācijā esošu transportlīdzekļu atbilstību, viltošanu;

c)

tādu datu vai tehnisko specifikāciju neizpaušanu, kas var būt iemesls transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma atsaukšanai, atteikšanai vai anulēšanai;

d)

emisijas kontroles manipulācijas ierīču izmantošanu;

e)

atteikšanos nodrošināt piekļuvi informācijai;

f)

tādu ekonomikas dalībnieku darbības, ar kurām dara pieejamus tirgū transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kam ir nepieciešams apstiprinājums, bez šāda apstiprinājuma vai kuras ietver dokumentu viltošanu vai marķējumus ar minēto nolūku.

73. pants

Pārejas noteikumi

1.   Neskarot citus šīs regulas noteikumus, šī regula neanulē tāda ES tipa apstiprinājuma derīgumu, kas transportlīdzekļiem vai sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām piešķirts pirms 2016. gada 1. janvāra.

2.   Apstiprinātājiestādes saskaņā ar Direktīvu 2003/37/EK un visām 76. panta 1. punktā minētajām direktīvām turpina piešķirt pagarinājumus 1. punktā minēto transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājumiem. Tomēr šādus apstiprinājumus saskaņā ar šo regulu neizmanto gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma iegūšanai.

3.   Atkāpjoties no šīs regulas, jaunas sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības vai to tipu transportlīdzekļus, kuri saņēmuši gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvu 2003/37/EK, var turpināt reģistrēt, laist tirgū vai nodot ekspluatācijā līdz 2017. gada 31. decembrim. Jaunus transportlīdzekļus, kuru tipiem netika prasīts tipa apstiprinājums saskaņā ar Direktīvu 2003/37/EK, arī var turpināt reģistrēt vai nodot ekspluatācijā līdz datumam, kas noteikts dalībvalsts tiesību aktos par nodošanu ekspluatācijā vai reģistrēšanu.

Valsts iestādes neaizliedz, neierobežo un netraucē reģistrēt, laist tirgū vai nodot ekspluatācijā transportlīdzekļus, kuri atbilst apstiprinātajam tipam.

74. pants

Ziņojums

1.   Dalībvalstis līdz 2019. gada 31. decembrim informē Komisiju par šajā regulā izklāstīto tipa apstiprināšanas procedūru piemērošanu.

2.   Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko dara zināmu saskaņā ar 1. punktu, līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu.

75. pants

Pārskatīšana

1.   Līdz 2022. gada 31. decembrim Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei attiecībā uz 3. punktā minētajiem jautājumiem.

2.   Ziņojumu izstrādā, pamatojoties uz apspriedēm ar attiecīgām ieinteresētajām pusēm un ņemot vērā pastāvošos Eiropas un starptautiskos standartus.

3.   Līdz 2021. gada 31. decembrim dalībvalstis ziņo Komisijai:

a)

atsevišķo apstiprinājumu skaitu, ko konkrētās dalībvalsts valsts iestādes piešķīrušas gadā transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas šī regula, pirms to pirmās reģistrācijas kopš 2016. gada 1. janvāra;

b)

valsts noteiktos kritērijus, uz kuriem pamatojās šādi apstiprinājumi, ciktāl šie kritēriji atšķīrās no obligātajām ES tipa apstiprinājuma prasībām.

4.   Attiecīgā gadījumā ziņojumu papildina likumdošanas priekšlikumi, un tajā apsver atsevišķu apstiprinājumu iekļaušanu šajā regulā, pamatojoties uz saskaņotām prasībām.

76. pants

Atcelšana

1.   Neskarot šīs regulas 73. panta 2. punktu, Direktīvu 2003/37/EK, kā arī Direktīvas 74/347/EEK, 76/432/EEK, 76/763/EEK, 77/537/EEK, 78/764/EEK, 80/720/EEK, 86/297/EEK, 86/298/EEK, 86/415/EEK, 87/402/EEK, 2000/25/EK, 2009/57/EK, 2009/58/EK, 2009/59/EK, 2009/60/EK, 2009/61/EK, 2009/63/EK, 2009/64/EK, 2009/66/EK, 2009/68/EK, 2009/75/EK, 2009/76/EK un 2009/144/EK atceļ no 2016. gada 1. janvāra.

2.   Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un attiecībā uz Direktīvu 2003/37/EK tās lasa saskaņā ar III pielikumā noteikto atbilstības tabulu.

77. pants

Direktīvas 2006/42/EK grozījumi

Direktīvas 2006/42/EK 1. panta 2. punkta e) apakšpunkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem, izņemot mašīnas, kas montētas uz šādiem transportlīdzekļiem,”.

78. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

No 2013. gada 22. martam valsts iestādes neatsaka piešķirt ES tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu jaunam transportlīdzekļu tipam vai aizliegt jauna transportlīdzekļa reģistrāciju, laišanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā, ja attiecīgais transportlīdzeklis atbilst šai regulai un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, gadījumā, ja izgatavotājs to pieprasa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2013. gada 5. februārī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

L. CREIGHTON


(1)  OV C 54, 19.2.2011., 42. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 20. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 28. janvāra lēmums.

(3)  OV L 171, 9.7.2003., 1. lpp.

(4)  OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp.

(5)  OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.

(6)  OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

(7)  Padomes Lēmums 97/836/EK (OV L 346, 17.12.1997., 78. lpp.).

(8)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(9)  OV L 191, 15.7.1974., 5. lpp.

(10)  OV L 122, 8.5.1976., 1. lpp.

(11)  OV L 262, 27.9.1976., 135. lpp.

(12)  OV L 220, 29.8.1977., 38. lpp.

(13)  OV L 255, 18.9.1978., 1. lpp.

(14)  OV L 194, 28.7.1980., 1. lpp.

(15)  OV L 186, 8.7.1986., 19. lpp.

(16)  OV L 186, 8.7.1986., 26. lpp.

(17)  OV L 240, 26.8.1986., 1. lpp.

(18)  OV L 220, 8.8.1987., 1. lpp.

(19)  OV L 173, 12.7.2000., 1. lpp.

(20)  OV L 261, 3.10.2009., 1. lpp.

(21)  OV L 198, 30.7.2009., 4. lpp.

(22)  OV L 198, 30.7.2009., 9. lpp.

(23)  OV L 198, 30.7.2009., 15. lpp.

(24)  OV L 203, 5.8.2009., 19. lpp.

(25)  OV L 214, 19.8.2009., 23. lpp.

(26)  OV L 216, 20.8.2009., 1. lpp.

(27)  OV L 201, 1.8.2009., 11. lpp.

(28)  OV L 203, 5.8.2009., 52. lpp.

(29)  OV L 261, 3.10.2009., 40. lpp.

(30)  OV L 201, 1.8.2009., 18. lpp.

(31)  OV L 27, 30.1.2010., 33. lpp.

(32)  OV L 374, 27.12.2006., 10. lpp.

(33)  OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.

(34)  OV L 199, 28.7.2008., 1. lpp.


I PIELIKUMS

TRANSPORTLĪDZEKĻU ES TIPA APSTIPRINĀJUMA PRASĪBU SARAKSTS

Nr.

Pants

Temats

Reglamentējošais akts

Motorizētie transportlīdzekļi

Transportlīdzekļu kategorijas

T1a

T1b

T2a

T2b

T3a

T3b

T 4.1a

T4.1b

(+)

T 4.2a

T 4.2b

(+)

T 4.3a

T4.3b

Ca

Cb

(++)

Ra

Rb

Sa

Sb

1

17.2.a)

Transportlīdzekļa konstrukcijas stiprība

RVFSR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

X

X

X

X

2

17.2.b)

Maksimālais projektētais ātrums, ātruma regulators un ātruma ierobežotājierīces

RVFSR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

NA

3

17.2.b)

Bremžu iekārtas un piekabes bremžu sakabe

RVBR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

4

17.2.b)

Stūres iekārta ātrgaitas traktoriem

RVFSR (pamatojoties uz EEK 79, pārstrādāta red. (jauns numurs))

Y

NA

X

NA

X

NA

X

NA

X

NA

X

NA

X

NA

I

NA

NA

NA

NA

5

17.2.b)

Stūres mehānisms

RVFSR

Y

X

NA

X

NA

X

NA

X

NA

X

NA

X

NA

I

NA

NA

NA

NA

NA

6

17.2.b)

Spidometrs

 

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

NA

NA

NA

7

17.2.c)

Redzamības zona un priekšējā stikla tīrītāji

RVFSR (pamatojoties uz EEK 71, 1. red.)

Y

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

NA

8

17.2.c)

Stiklojums

RVFSR (pamatojoties uz EEK 43, 2. red., gr. Nr. 3, 11. papild.)

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

NA

9

17.2.c)

Atpakaļskata spoguļi

RVFSR

Y

X

X

X

X

NA

X

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

NA

10

17.2.c)

Vadītāja informācijas sistēmas

RVFSR

Y

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

NA

11

17.2.d)

Apgaismojuma ierīces, gaismas signālierīces un to gaismas avoti

RVFSR (pamatojoties uz

EEK 3, 3. red., gr. Nr. 1, 11. papild.; EEK 4, 4. red., 14.

papild.; EEK 5, 7. papild. grozījumu 02. sērijai, EEK 6, 4. red., 17. papild.; EEK 7, 4. red., 15.

papild.; EEK 19, 5. red. 1. papild.; EEK 23, 2. red., 15.

papild.; EEK 31, 7. papild. grozījumu 02. sērijai;

EEK 37, 36. papild. grozījumu 03. sērijai;

EEK 38, 2. red., 14. papild.; EEK 98, 1. red., 11.

papild.; EEK 99, regulas sākotnējās redakcijas 6. papildinājums;

EEK 112, grozījumu 01. sērija;

EEK 113, regulas sākotnējās redakcijas 9. papildinājums)

Y

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

12

17.2.d)

Apgaismojuma ierīkošana

RVFSR (pamatojoties uz EEK 86, grozījumi (jauns numurs))

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

X

X

X

X

13

17.2.e)

Transportlīdzeklī esošu personu aizsardzība, tai skaitā iekšējā apdare, pagalvji, drošības jostas, transportlīdzekļa durvis

RVFSR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

NA

14

17.2.f)

Transportlīdzekļa ārpuse un aprīkojums

RVFSR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

15

17.2.g)

Elektromagnētiskā savietojamība

RVFSR

Y

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

NA

16

17.2.h)

Skaņas signālierīce

RVFSR

Y

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

NA

17

17.2.i)

Sildierīces

RVFSR

Y

X

X

X

X

X

NA

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

NA

18

17.2.j)

Ierīces, lai novērstu neatļautu lietošanu

RVFSR

Y (tikai T un C kategorijām)

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

Z

Z

X

X

19

17.2.k)

Numura zīme

RVFSR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

X

X

X

X

20

17.2.k)

Obligātā izgatavotāja plāksne un marķējums

RVFSR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

X

X

X

X

21

17.2.l)

Gabarīti un piekabes masa

RVFSR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

X

X

X

X

22

17.2.l)

Maksimālā pilnā masa

RVFSR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

23

17.2.l)

Balasta masas

RVFSR

 

X

X

X

X

NA

NA

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

NA

24

17.2.m)

Elektrosistēmu drošība

RVFSR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

25

17.2.a), 17.2.m), 18.2.l)

Degvielas tvertne

RVFSR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

NA

NA

NA

26

17.2.n)

Pakaļējās drošības konstrukcijas

RVFSR

 

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

X

X

NA

NA

27

17.2.o)

Sānu aizsardzība

RVFSR

 

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

X

NA

NA

28

17.2.p)

Kravas platformas

RVFSR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

NA

29

17.2.q)

Jūgierīces

RVFSR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

NA

30

17.2.r)

Riepas

RVFSR (pamatojoties uz EEK 106, gr. Nr. 5, 6. papild.)

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

NA

X

X

X

X

31

17.2.s)

Pretšļakatu ierīces

RVFSR

Y

NA

X

NA

X

NA

X

NA

X

NA

X

NA

X

NA

NA

NA

X

NA

NA

32

17.2.t)

Atpakaļgaitas pārnesums

RVFSR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

NA

NA

NA

33

17.2.u)

Kāpurķēdes

RVFSR

 

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

X

X

NA

NA

NA

NA

34

17.2.v)

Mehāniskas sakabes

RVFSR

 

X

X

X

X

X

 

X

X

X

X

X

X

I

I

X

X

X

X

35

18.2.a)

ROPS

RVCR (alternatīvs testa protokols tam protokolam, kas attiecas uz grozīto ESAO 3. koda piemērošanas jomu)

 

X

X

NA

NA

NA

NA

NA

NA

X

X

X

X

NA

NA

NA

NA

NA

NA

36

18.2.a)

ROPS (kāpurķēžu traktoriem)

RVCR (alternatīvs testa protokols tam protokolam, kas attiecas uz grozīto ESAO 8. koda piemērošanas jomu)

 

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

X

X

NA

NA

NA

NA

37

18.2.a)

ROPS (statiskā testēšana)

RVCR (alternatīvs testa protokols tam protokolam, kas attiecas uz grozīto ESAO 4. koda piemērošanas jomu

 

X

X

NA

NA

NA

NA

NA

NA

X

X

X

X

X

X

NA

NA

NA

NA

38

18.2.a)

Priekšā montētas ROPS (šauras šķērsbāzes traktori)

RVCR (alternatīvs testa protokols tam protokolam, kas attiecas uz grozīto ESAO 6. koda piemērošanas jomu)

 

NA

NA

X

X

X

X

NA

NA

NA

NA

X

X

NA

NA

NA

NA

NA

NA

39

18.2.a)

Aizmugurē montētas ROPS (šauras šķērsbāzes traktori)

RVCR (alternatīvs testa protokols tam protokolam, kas attiecas uz grozīto ESAO 7. koda piemērošanas jomu)

 

NA

NA

X

X

X

X

NA

NA

NA

NA

X

X

NA

NA

NA

NA

NA

NA

40

18.2.b)

FOPS, aizsargkonstrukcija pret krītošiem objektiem

RVCR (alternatīvs testa protokols tam protokolam, kas attiecas uz grozīto ESAO 10. koda piemērošanas jomu)

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

NA

41

18.2.c)

Pasažieru sēdvietas

RVCR

 

X

X

NA

NA

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

NA

42

18.2.d)

Trokšņa līmenis, kas iedarbojas uz vadītāju

RVCR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

NA

NA

NA

43

18.2.e)

Vadītāja vieta un pozīcija

RVCR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

NA

44

18.2.f)

Darbības telpa, piekļūšana vadītāja vietai

RVCR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

NA

45

18.2.g)

Jūgvārpstas

RVCR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

NA

NA

NA

46

18.2.h)

Piedziņas sastāvdaļu aizsardzība

RVCR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

NA

NA

NA

47

18.2.i)

Drošības jostu stiprinājumi

RVCR (alternatīvs testa protokols tam protokolam, kas attiecas uz grozīto ESAO 3., 4., 6., 7., 8. koda piemērošanas jomu)

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

NA

48

18.2.j)

Drošības jostas

RVCR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

NA

49

18.2.k)

OPS, konstrukcijas operatora aizsardzībai pret caurdurošiem objektiem

RVCR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

NA

50

18.2.l)

Izplūdes sistēma

RVCR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

NA

NA

NA

51

18.2.l), 18.2.n), 18.2.q), 18.4.

Operatora rokasgrāmata

RVCR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

52

18.2.o)

Vadības ierīces, tostarp jo īpaši avārijas un automātiskās apturēšanas ierīces

RVCR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

NA

53

18.2.p)

Aizsardzība pret citiem mehāniskiem apdraudējumiem, kas nav minēti 18. panta 2. punkta a), b), g) un k) apakšpunktā, tostarp aizsardzība pret tādu cauruļvadu pārrāvumiem, kuri vada šķidras vielas, un transportlīdzekļa nekontrolētu pārvietošanos

RVCR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

Z

Z

X

X

54

18.2.r), 18.2.p)

Aizsargi un drošības ierīces

RVCR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

Z

Z

X

X

55

18.2.l), 18.2.s), 18.2.q), 18.4.

Informācija, brīdinājumi un marķējumi

RVCR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

Z

Z

X

X

56

18.2.t)

Materiāli un ražojumi

RVCR

Y

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

NA

57

18.2.u)

Baterijas

RVCR

Y

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

NA

58

18.4.

Avārijas izeja

RVCR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

 

59

18.2.l), 18.4.

Kabīnes ventilācijas un filtrēšanas sistēma

RVCR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

NA

60

18.4.

Kabīnes materiāla degšanas ātrums

RVCR

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

NA

61

19.2.a)

Piesārņotāju emisija

REPPR (emisijas posmi saskaņā ar 2000/25/EK un 97/68/EK)

 

X

X

X

X

X

Ja ir direktīvas piemērošanas jomā

X

Ja ir direktīvas piemērošanas jomā

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

NA

NA

NA

62

19.2.b)

Skaņas līmenis (ārējais)

REPPR (robežvērtības saskaņā ar 2009/63/EK)

Y

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

I

I

NA

NA

NA

NA

Apzīmējumi

(+)= ja konkrētai kategorijai ir izveidota šāda apakškategorija.

(++)= tikai apakškategorijām, kas atbilst T kategorijas apakškategorijām ar “b” indeksu.

X= piemēro.

I= tāpat kā attiecīgajai T kategorijai.

Y= par līdzvērtīgiem tiek atzīti attiecīgie akti, kas attiecas uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā noteikts deleģētajā aktā.

Z= piemēro vienīgi savstarpēji maināmām velkamām iekārtām, kuras pieder pie R kategorijas, jo to tehniski pieļaujamās kopējās masas attiecība pret pašmasu ir vienāda ar 3,0 vai lielāka par 3,0 (3. pants, 9. definīcija).

NA= nav piemērojams.

RVFSR= Regula par transportlīdzekļa funkcionālā drošuma prasībām (deleģēts akts).

RVCR= Regula par transportlīdzekļa konstrukcijas prasībām (deleģēts akts).

REPPR= Regula par prasībām attiecībā uz ekoloģiskajiem raksturlielumiem un spēkiekārtu veiktspēju (deleģēts akts).

RVBR= Regula par transportlīdzekļa bremzēšanas sistēmas prasībām (deleģēts akts).


II PIELIKUMS

IEROBEŽOJUMI MAZĀM SĒRIJĀM

Dalībvalstī gadā darītu pieejamu tirgū, reģistrēto vai ekspluatācijā nodoto viena transportlīdzekļu tipa vienību skaits nepārsniedz attiecīgajai transportlīdzekļu kategorijai zemāk norādīto skaitu.

Kategorija

Vienības (katram tipam)

T

150

C

50


III PIELIKUMS

Atbilstības tabula

(minēta 76. pantā)

Direktīva 2003/37/EK

Šī regula

1. pants

1. un 2. pants

2. pants

3. pants

3. pants

20. līdz 23. pants

4. pants

22., 24. un 26. pants

5. pants

29. līdz 31. pants

6. pants

33. un 34. pants

7. pants

5., 38. un 40. pants

8. panta 1. punkts

8. panta 2. punkts

38. panta 2. punkts

35. līdz 37. pants un 39. pants

9. pants

37. pants

10. pants

39. pants

11. pants

35. un 36. pants

12. pants

49. un 50. pants

13. pants

8. un 28. pants

14. pants

24. pants

15. pants

41. līdz 48. pants

16. pants

41. un 44. pants

17. pants

44. pants

18. pants

48. pants

19. pants

68., 70. un 71. pants

20. pants

69. pants

21. pants

5. pants un 57. līdz 67. pants

22. pants

23. pants

24. pants

25. pants

26. pants


2.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/52


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 168/2013

(2013. gada 15. janvāris)

par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Iekšējais tirgus aptver teritoriju bez iekšējām robežām, kurā jānodrošina brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite un personu pārvietošanās. Tādēļ ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/24/EK (3) par divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu tika izveidota visaptveroša šādu transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājuma sistēma. Tās principi jāsaglabā šajā regulā un deleģētajos un īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

(2)

Iekšējam tirgum būtu jādarbojas, pamatojoties uz pārredzamiem, vienkāršiem un saskaņotiem noteikumiem, kas nodrošinātu tiesisko noteiktību un skaidrību, no kā iegūtu gan uzņēmumi, gan patērētāji.

(3)

Lai vienkāršotu un paātrinātu tipa apstiprinājuma tiesību aktu pieņemšanu, ES transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma tiesību aktiem piemēro jaunu regulatīvo pieeju, saskaņā ar kuru likumdevējs parastā likumdošanas procedūrā pieņem vienīgi pamatnoteikumus un pamatprincipus, savukārt sīkāku tehnisku normatīvu likumdošanu deleģē Komisijai. Attiecībā uz materiāltiesiskajām prasībām, šajā regulā tādējādi būtu jāiekļauj vienīgi pamatprasības par funkcionālo drošumu un ekoloģiskajiem raksturlielumiem, un Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras izstrādāt tehniskās specifikācijas.

(4)

Šai regulai nevajadzētu skart pasākumus, kas valstu vai Savienības līmenī tiek veikti attiecībā uz L kategorijas transportlīdzekļu lietošanu uz ceļa, piemēram, īpašas vadītāja apliecībai piemērojamas prasības, maksimālā ātruma ierobežojumus vai pasākumus, kas reglamentē konkrētu ceļu pieejamību.

(5)

Autotransporta nozarē un jo īpaši L kategorijas transportlīdzekļu nozarē būtu jāuzlabo tirgus uzraudzība, pilnveidojot tiesību normas, kas regulē ražošanas atbilstību, un nosakot piegādes ķēdes ekonomikas dalībnieku pienākumus. Īpaši precīzi būtu jādefinē dalībvalstu iestāžu, kas atbild par tipa apstiprinājumu un tirgus uzraudzību, uzdevumi un pienākumi, un jānosaka stingrākas prasības par tehnisko dienestu, kas veic tipa apstiprināšanas testus, kompetenci, pienākumiem un darba rādītājiem. Apstiprinātājiestāžu galvenajam uzdevumam joprojām vajadzētu būt nodrošināt atbilstību autotransporta nozares reglamentējošo tiesību aktu prasībām par tipa apstiprinājumu un ražošanas atbilstību, savukārt tirgus uzraudzību kopīgi var veikt dažādas valsts iestādes. Savienības un valstu līmenī būtu jāveic efektīva koordinēšana un uzraudzība, lai nodrošinātu, ka apstiprinātājiestādes un tirgus uzraudzības iestādes efektīvi piemēro jaunos pasākumus.

(6)

Valstu iestāžu pienākumi, kas izklāstīti šajā regulā noteiktajās tirgus uzraudzības prasībās, ir konkrētāki par attiecīgajiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību (4).

(7)

Šajā regulā būtu jāiekļauj materiāltiesiskās prasības par vides aizsardzību un transportlīdzekļu funkcionālo drošumu. Šīs regulas attiecīgo prasību galveno elementu izstrādē izmantots Komisijas 2010. gada 4. oktobrī veiktais ietekmes novērtējums, kurā izvērtēti dažādi risinājumi, minot iespējamās priekšrocības un trūkumus ekonomikas, vides, drošuma un sociālajā jomā. Minētajā analīzē iekļāva gan kvalitatīvus, gan kvantitatīvus aspektus. Salīdzinot dažādus iespējamos risinājumus, noteica vēlamos risinājumus, un tos lika par pamatu šai regulai.

(8)

Šīs regulas mērķis ir izveidot saskaņotus L kategorijas transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas noteikumus, tādējādi nodrošinot iekšējā tirgus darbību. L kategorijas transportlīdzekļi ir divu riteņu, trīs riteņu vai četru riteņu transportlīdzekļi, piemēram, pašgājēji divu riteņu transportlīdzekļi, tricikli un kvadricikli. Papildus tam, šīs regulas mērķis ir vienkāršot spēkā esošo tiesisko regulējumu, samazināt emisijas no L kategorijas transportlīdzekļiem, panākot, ka L kategoriju transportlīdzekļu emisiju īpatsvars kopējā autotransporta emisijās ir samērīgāks, uzlabot vispārējo drošumu, pielāgoties tehnikas attīstībai un pilnveidot tirgus uzraudzības noteikumus.

(9)

Lai nodrošinātu augsta līmeņa funkcionālo drošumu, darba drošību un vides aizsardzību, būtu jāsaskaņo tehniskās prasības un vides standarti, kas transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām piemērojami attiecībā uz tipa apstiprinājumu.

(10)

Konkrētu sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību uzstādīšanai transportlīdzeklim pēc tā laišanas tirgū, reģistrēšanas vai nodošanas ekspluatācijā nevajadzētu skart šīs regulas mērķus. Tādēļ būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu to, ka apstiprinātājiestāde pirms laišanas tirgū, reģistrēšanas vai nodošanas ekspluatācijā pārbauda transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, ko varētu uzstādīt transportlīdzekļiem un kas varētu nopietni traucēt tādu sistēmu darbību, kuras ir būtiskas vides aizsardzībai vai funkcionālajam drošumam.

(11)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/1/EK (1995. gada 2. februāris) par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu maksimālo projektēto ātrumu, maksimālo griezes momentu un motora maksimālo lietderīgo jaudu (5) deva dalībvalstīm iespēju savā teritorijā atteikt tādu transportlīdzekļu sākotnējo reģistrēšanu un turpmāku reģistrēšanu, kuru maksimālā lietderīgā jauda pārsniedz 74 kW. Vairākos zinātniskos pētījumos neapstiprinājās iedomātā saikne starp drošumu un absolūtās jaudas ierobežojumu. Šā iemesla dēļ un lai Savienības tirgū likvidētu iekšējos šķēršļus, šāda iespēja nebūtu jāsaglabā. Lai Savienībā palīdzētu samazināt lielo pašgājēju divriteņu transportlīdzekļu ceļu satiksmes negadījumos mirušo un cietušo personu skaitu, būtu jāievieš jauni, efektīvāki drošuma pasākumi.

(12)

Šajā regulā ir noteiktas vides prasības divos posmos, no kuriem otrais posms (Euro 5) ir obligāts jauniem transportlīdzekļu tipiem no 2020. gada 1. janvāra, tādējādi radot ilgtermiņa plānošanas drošumu transportlīdzekļu izgatavotājiem un piegādes nozarei. Pamatojoties uz turpmākajiem pieejamiem datiem, šajā regulā paredzētajam vides ietekmes pētījumam vajadzētu nodrošināt papildu atbalstu, jo būs veikta modelēšana, konstatētas tehniskās īstenošanas iespējas un izmaksu lietderības analīze, pamatojoties uz attiecīgajā brīdī jaunākajiem pieejamiem datiem. Turklāt pētījumā cita starpā vajadzētu novērtēt īstenošanas iespējas un izmaksu lietderību saistībā ar atbilstības ekspluatācijā testēšanas prasībām, ārpuscikla emisiju prasībām un cieto daļiņu skaita emisiju limitu atsevišķām (apakš-)kategorijām. Ņemot vērā pētījuma rezultātus, Komisijai būtu jāapsver iespēja iesniegt priekšlikumu, ar kuru šie jaunie elementi tiktu ieviesti turpmākajos tiesību aktos par tipa apstiprinājumu, ko piemēros pēc šajā regulā paredzētajiem posmiem.

(13)

ES tipa apstiprinājuma sistēmas uzdevums ir ļaut katrai dalībvalstij apliecināt, ka konkrētam transportlīdzekļa tipam ir veiktas šajā regulā un deleģētajos un īstenošanas aktos, kas pieņemti, pamatojoties uz šo regulu, noteiktās pārbaudes un ka tā izgatavotājs ir ieguvis tipa apstiprinājuma sertifikātu. Turklāt tā izgatavotājiem uzliek par pienākumu izdot atbilstības sertifikātu katram transportlīdzeklim, kas izgatavots saskaņā ar tipa apstiprinājumu. Ja transportlīdzeklim ir šāds sertifikāts, tad to var darīt pieejamu tirgū un reģistrēt lietošanai visā Savienībā.

(14)

Lai nodrošinātu, ka ražošanas atbilstības pārraudzības procedūra, kas ir viens no ES tipa apstiprināšanas sistēmas stūrakmeņiem, tiek pareizi īstenota un pareizi darbojas, kompetentai iestādei vai attiecīgi kvalificētam tehniskam dienestam, kas norīkots minētajam nolūkam, vajadzētu regulāri pārbaudīt izgatavotājus.

(15)

Šajā regulā apvienotas īpašas drošuma un vides prasības. Tādēļ ir svarīgi izveidot noteikumus, kas garantē to, ka gadījumā, ja transportlīdzeklis rada nopietnu apdraudējumu lietotājiem vai videi, izgatavotājs vai jebkurš cits ekonomikas dalībnieks piegādes ķēdē veic efektīvus aizsargpasākumus, tostarp atsaukšanu Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. panta nozīmē. Tādēļ apstiprinātājiestādēm būtu jāspēj izvērtēt, vai minētie pasākumi ir pietiekami.

(16)

Dažos atsevišķos gadījumos ir lietderīgi atļaut veikt valsts tipa apstiprināšanu mazām transportlīdzekļu sērijām. Lai izvairītos no stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, mazu sēriju transportlīdzekļu vienkāršota procedūra būtu jāpiemēro vienīgi nelielā skaitā ražotiem transportlīdzekļiem. Tādēļ būtu precīzi jānosaka saražoto transportlīdzekļu skaits, kas atbilst mazās sērijas jēdzienam.

(17)

Savienība ir līgumslēdzēja puse ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Nolīgumam par vienotu tehnisko prasību pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām (“Pārskatītais 1958. gada nolīgums”) (6). Lai vienkāršotu tipa apstiprinājuma tiesību aktus saskaņā ar ieteikumiem Komisijas 2006. gadā publicētajā ziņojumā ar nosaukumu “CARS 21: Konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskais regulējums 21. gadsimtam”, ir lietderīgi atcelt visas atsevišķās direktīvas, nesamazinot aizsardzības līmeni. Šajās direktīvās noteiktās prasības būtu jāpārņem šajā regulā vai deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, un tās attiecīgā gadījumā būtu jāaizstāj, atsaucoties uz attiecīgajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskās komisijas (ANO EEK) noteikumiem, par kuriem Savienība ir nobalsojusi un kuriem Savienība ir pievienojusies un kuri ir pievienoti pārskatītajam 1958. gada nolīgumam. Lai samazinātu tipa apstiprināšanas administratīvo slogu, transportlīdzekļu izgatavotājiem jāļauj apstiprināt tipu saskaņā ar šo regulu, attiecīgā gadījumā tieši saņemot apstiprinājumu atbilstoši attiecīgajiem ANO EEK noteikumiem, kuri minēti šīs regulas pielikumos vai deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

(18)

Tādējādi ANO EEK noteikumi un to grozījumi, kurus Savienība ir atbalstījusi, piemērojot Lēmumu 97/836/EK, būtu jāiestrādā ES tipa apstiprināšanas tiesību aktos. Attiecīgi Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt nepieciešamos pielāgojumus šīs regulas pielikumos vai deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

(19)

Lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību, jo īpaši attiecībā uz preču brīvu apriti, brīvību veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus, ir nepieciešama neierobežota piekļuve informācijai par transportlīdzekļu remontu, izmantojot standartformātu, ko lieto tehniskās informācijas iegūšanai, un efektīva konkurence transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijas pakalpojumu tirgū. Liela šādas informācijas daļa saistīta ar iebūvētām diagnostikas sistēmām un to mijiedarbību ar citām transportlīdzekļa sistēmām. Ir lietderīgi noteikt tehniskās specifikācijas attiecībā uz izgatavotāju tīmekļa vietnēm, kā arī konkrēti pasākumi, lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nodrošinātu pienācīgu piekļuvi.

(20)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (7).

(21)

Lai šo regulu papildinātu ar papildu tehniskām detaļām, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz prasībām par ekoloģisko raksturlielumu un spēkiekārtu veiktspēju, funkcionālo drošumu un transportlīdzekļu konstrukciju. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(22)

Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sankcijām, ko piemēro, ja tiek pārkāpta šī regula un deleģētie vai īstenošanas akti, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, un būtu jānodrošina to īstenošana. Minētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(23)

Lai varētu novērtēt un izlemt, vai uzlaboto bremžu sistēmu obligātās uzstādīšanas prasības ir jāattiecina arī uz citām motociklu kategorijām, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, pamatojoties inter alia uz dalībvalstu sniegtajiem datiem par ceļa satiksmes negadījumiem.

(24)

Lai gan nekas šajā regulā neliedz dalībvalstīm arī turpmāk piemērot katrai savas attiecīgās individuālās apstiprināšanas sistēmas, Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šādu valsts sistēmu darbību, jo Komisijai būtu vēlreiz jāapsver, vai ir iesniedzams tiesību akta priekšlikums attiecībā uz atsevišķo apstiprināšanas sistēmu saskaņošanu Savienības līmenī.

(25)

Saistībā ar to, ka tiek pārskatīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (8), būtu jāapsver iespēja nodalīt šo regulu no Direktīvas 2007/46/EK, ņemot vērā dalībvalstu gūto pieredzi šīs regulas piemērošanā, jo īpaši lai nodrošinātu taisnīgu konkurenci starp transportlīdzekļu kategorijām.

(26)

Lai nodrošinātu skaidrību, paredzamību, lietderību un vienkāršošanu, kā arī lai samazinātu slogu transportlīdzekļu izgatavotājiem, šajā regulā vajadzētu būt tikai nelielam skaitam īstenošanas posmu attiecībā uz jaunu emisiju līmeņu ieviešanu un drošuma prasībām. Nozarei būtu jādod pietiekami daudz laika, lai pielāgotos šajā regulā paredzētajiem jaunajiem noteikumiem un saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos noteiktajām tehniskajām specifikācijām un administratīvajiem noteikumiem. Ļoti būtiski ir savlaicīgi noteikt prasības, nodrošinot pietiekami daudz laika izgatavotājiem, lai tie izstrādātu, pārbaudītu un ieviestu tehniskus risinājumus sērijveida transportlīdzekļiem, kā arī izgatavotājiem un dalībvalstu apstiprināšanas iestādēm, lai ieviestu nepieciešamās administratīvās sistēmas.

(27)

Direktīva 2002/24/EK un tajā minētās atsevišķās direktīvas ir būtiski grozītas vairākas reizes. Skaidrības, racionalitātes un vienkāršības labad Direktīva 2002/24/EK un tajā minētās atsevišķās direktīvas būtu jāatceļ un jāaizstāj ar vienu regulu un nedaudziem deleģētiem un īstenošanas aktiem. Regulas pieņemšana nodrošina, ka attiecīgie noteikumi ir tieši piemērojami un tos var ātrāk un efektīvāk atjaunināt, lai labāk ņemtu vērā tehnikas attīstību.

(28)

Būtu jāatceļ šādas direktīvas:

Direktīva 2002/24/EK,

Padomes Direktīva 93/14/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu bremzēm (9),

Padomes Direktīva 93/30/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu skaņas signālierīcēm (10),

Padomes Direktīva 93/33/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par pretaizdzīšanas ierīcēm, kas paredzētas tam, lai novērstu divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu neatļautu izmantošanu (11),

Padomes Direktīva 93/93/EEK (1993. gada 29. oktobris) par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu masu un gabarītiem (12),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/1/EK,

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/24/EK (1997. gada 17. jūnijs) par dažām divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu detaļām un parametriem (13),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/7/EK (2000. gada 20. marts), kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem paredzētiem spidometriem (14),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/51/EK (2002. gada 19. jūlijs), par divriteņu un trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu radīto piesārņojošo vielu emisiju līmeņa samazināšanu (15),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/62/EK (2009. gada 13. jūlijs) par stiprinājuma vietu pakaļējās numura zīmes uzstādīšanai divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem (16),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/67/EK (2009. gada 13. jūlijs) par apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem (17),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/78/EK (2009. gada 13. jūlijs) par divriteņu mehānisko transportlīdzekļu atbalsta kājiņām (18),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/79/EK (2009. gada 13. jūlijs) par divriteņu mehānisko transportlīdzekļu līdzbraucēja roku turekļiem (19),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/80/EK (2009. gada 13. jūlijs) par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikāciju (20),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/139/EK (2009. gada 25. novembris) par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu ar tiesību aktiem noteikto marķējumu (21).

(29)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, paredzēt saskaņotus noteikumus attiecībā uz administratīvajām un tehniskajām prasībām L kategorijas transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai un tirgus uzraudzībai – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka to mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu nosaka visu 2. panta 1. punktā minēto jauno transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanas administratīvās un tehniskās prasības.

Šo regulu nepiemēro individuālu transportlīdzekļu apstiprināšanai. Tomēr dalībvalstis, kas piešķir šādus individuālus apstiprinājumus, pieņem jebkādus transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājumus, kuri piešķirti saskaņā ar šo regulu, nevis saskaņā ar attiecīgajiem valsts noteikumiem.

2.   Ar šo regulu nosaka prasības par to transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tirgus uzraudzību, kuras ir jāapstiprina saskaņā ar šo regulu. Ar šo regulu arī nosaka prasības par šādu transportlīdzekļu detaļu un aprīkojuma tirgus uzraudzību.

3.   Šī regula neskar ceļu satiksmes drošības tiesību aktu piemērošanu.

2. pants

Darbības joma

1.   Šī regula attiecas uz visiem divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļiem un kvadricikliem saskaņā ar iedalījumu 4. pantā un I pielikumā (“L kategorijas transportlīdzekļi”), kas paredzēti braukšanai pa koplietošanas ceļiem, tostarp tos, kas konstruēti un izgatavoti vienā vai vairākos posmos, un uz šādiem transportlīdzekļiem konstruētām un izgatavotām sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kā arī detaļām un aprīkojumu.

Šī regula arī attiecas uz enduro motocikliem (L3e-AxE (x = 1, 2 vai 3)), triāla motocikliem (L3e-AxT (x = 1, 2 vai 3)) un smagajiem visurgājēju kvadricikliem (L7e-B), saskaņā ar iedalījumu 4. pantā un I pielikumā.

2.   Šo regulu nepiemēro šādiem transportlīdzekļiem:

a)

transportlīdzekļiem, kuru maksimālais projektētais ātrums nepārsniedz 6 km/h;

b)

transportlīdzekļiem, kuri paredzēti vienīgi personām ar fizisko spēju ierobežojumu;

c)

transportlīdzekļiem, kurus vada vienīgi gājējs;

d)

transportlīdzekļiem, kuri paredzēti vienīgi izmantošanai sacensībās;

e)

transportlīdzekļiem, kuri konstruēti un izgatavoti bruņoto spēku, civilās aizsardzības ugunsdzēsības dienestu, sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestu un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu vajadzībām;

f)

lauksaimniecības vai mežsaimniecības transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 167/2013 (2013. gada 5. februāris) par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu aptiprināšanu un tirgus uzraudzību (22), mašīnām, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/68/EK (1997. gada 16. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai (23), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām (24) un mehāniskajiem transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2007/46/EK;

g)

transportlīdzekļiem, kurus galvenokārt paredzēts izmantot apvidū, kur nav ceļa, un kuri projektēti braukšanai pa virsmām bez ceļa seguma;

h)

velosipēdiem ar pedāļiem un palīgelektromotoru, kura nominālā maksimālā nepārtrauktā jauda ir mazāka par vai vienāda ar 250 W un kurš atslēdzas, ja velosipēdists pārtrauc griezt pedāļus, un citā gadījumā progresīvi samazinās un visbeidzot atslēdzas, pirms transportlīdzekļa ātrums sasniedz 25 km/h;

i)

pašbalansa transportlīdzekļiem;

j)

transportlīdzekļiem, kas nav aprīkoti ar vismaz vienu sēdvietu;

k)

transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar tādu vadītāja vai braucēja sēdvietu, kuras R punkta augstums ir ≤ 540 mm L1e, L3e un L4e kategorijai vai ≤ 400 mm L2e, L5e, L6e un L7e kategorijai.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā un II pielikumā uzskaitītajos aktos piemēro šādas definīcijas, ja vien tajos nav paredzēts citādi:

1)

“tipa apstiprinājums” ir procedūra, ar ko apstiprinātājiestāde apliecina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips atbilst attiecīgiem administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām;

2)

“tipa apstiprinājuma sertifikāts” ir dokuments, ar ko apstiprinātājestāde oficiāli apliecina, ka ir apstiprināts transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips;

3)

“gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājums” ir tipa apstiprinājums, ar ko apstiprinātājiestāde apliecina, ka nepabeigta, pabeigta vai vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa tips atbilst attiecīgiem administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām;

4)

“ES tipa apstiprinājums” ir procedūra, ar ko apstiprinātājiestāde apliecina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips atbilst attiecīgiem šīs regulas administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām;

5)

“ES tipa apstiprinājuma sertifikāts” ir sertifikāts, kura pamatā ir saskaņā ar šo regulu pieņemtā īstenošanas aktā iekļautais paraugs vai paziņojuma veidlapa, kas noteikta attiecīgajos ANO/EEK noteikumos, kuri minēti šajā regulā vai deleģētos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu;

6)

“sistēmas tipa apstiprinājums” ir tipa apstiprinājums, ar ko apstiprinātājiestāde apliecina, ka transportlīdzeklī iekļauta konkrēta tipa sistēma atbilst attiecīgiem administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām;

7)

“atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprinājums” ir tipa apstiprinājums, ar ko apstiprinātājiestāde apliecina, ka atsevišķa tehniska vienība atbilst attiecīgiem administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām saistībā ar vienu vai vairākiem konkrētiem transportlīdzekļu tipiem;

8)

“sastāvdaļas tipa apstiprinājums” ir tipa apstiprinājums, ar ko apstiprinātājiestāde apliecina, ka no transportlīdzekļa neatkarīga sastāvdaļa atbilst attiecīgiem administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām;

9)

“valsts tipa apstiprinājums” ir tipa apstiprināšanas procedūra, kas noteikta ar attiecīgas dalībvalsts tiesību aktiem un kas ir spēkā vienīgi attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

10)

“atbilstības sertifikāts” ir transportlīdzekļa izgatavotāja izsniegts dokuments, ar kuru apliecināts, ka izgatavotais transportlīdzeklis atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam;

11)

“bāzes transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, ko izmanto vairākposmu tipa apstiprināšanas procesa pirmajā posmā;

12)

“nepabeigts transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, kas ir jāpabeidz vēl vismaz vienā posmā, lai tas atbilstu šīs regulas attiecīgajām tehniskajām prasībām;

13)

“vairākos posmos pabeigts transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas iegūts vairākposmu tipa apstiprināšanas procesā un kas atbilst šīs regulas attiecīgajām tehniskajām prasībām;

14)

“pabeigts transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, kas nav jāpabeidz, lai tas atbilstu šīs regulas attiecīgajām tehniskajām prasībām;

15)

“sistēma” ir apvienotu ierīču bloks, kas transportlīdzeklī veic vienu vai vairākas īpašas funkcijas un uz ko attiecas šīs regulas vai kāda deleģētā vai īstenošanas akta, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, prasības;

16)

“sastāvdaļa” ir ierīce, uz ko attiecas šīs regulas vai deleģēta vai īstenošanas akta, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, prasības, ko paredzēts izmantot kā transportlīdzekļa daļu un kam saskaņā ar šo regulu un deleģēto vai īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, tipa apstiprinājumu var piešķirt atsevišķi no transportlīdzekļa, ja minētajos aktos tas ir skaidri noteikts;

17)

“atsevišķa tehniska vienība” ir ierīce, uz ko attiecas šīs regulas vai deleģēta vai īstenošanas akta, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, prasības, ko paredzēts izmantot kā transportlīdzekļa daļu un kam tipa apstiprinājumu var piešķirt atsevišķi no transportlīdzekļa, bet tikai attiecībā uz vienu vai vairākiem noteiktiem transportlīdzekļu tipiem, ja minētajos aktos tas ir skaidri noteikts;

18)

“detaļas” ir produkti, ko izmanto transportlīdzekļa montāžai, kā arī rezerves daļas;

19)

“aprīkojums” ir jebkurš produkts, kas nav detaļa un ar ko var papildināt transportlīdzekli vai ko var uzstādīt uz tā;

20)

“oriģinālās detaļas vai aprīkojums”, ir detaļas vai aprīkojums, ko attiecīgā transportlīdzekļa montāžai izgatavo saskaņā ar transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktiem detaļu vai aprīkojuma ražošanas specifikācijām un standartiem; tas aptver tādas detaļas un aprīkojumu, ko izgatavo vienā un tajā pašā ražošanas līnijā, kur izgatavo šīs detaļas vai aprīkojumu; ja nav pierādīts pretējais, uzskata, ka detaļas vai aprīkojums ir oriģinālas detaļas vai aprīkojums, ja izgatavotājs apliecina, ka detaļas vai aprīkojums atbilst to sastāvdaļu kvalitātei, kuras izmanto attiecīgā transportlīdzekļa montāžā un ir izgatavotas saskaņā ar transportlīdzekļa izgatavotāja specifikācijām un ražošanas standartiem;

21)

“rezerves detaļas” ir produkti, ko uzstāda transportlīdzeklī vai uz tā, lai aizvietotu šā transportlīdzekļa oriģinālās detaļas, un kas ietver tādus produktus kā smēreļļas, kuras nepieciešamas transportlīdzekļa izmantošanai, izņemot degvielu;

22)

“funkcionālais drošums” ir tādu nepieņemamu risku novēršana, kas saistīti ar fiziskiem savainojumiem vai personu veselības vai īpašuma apdraudējumiem, kuri izriet no mehānisku, hidraulisku, pneimatisku, elektrisku vai elektronisku sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību nepareizas darbības radītā riska;

23)

“uzlabota bremžu sistēma” ir bremžu pretbloķēšanas sistēma, kombinētā bremžu sistēma vai abas;

24)

“bremžu pretbloķēšanas sistēma” ir sistēma, kas sajūt riteņa slīdi un automātiski modulē spiedienu, kas rada riteņa(-u) bremzētājspēku, lai samazinātu riteņa slīdes pakāpi;

25)

“kombinētā bremžu sistēma” ir

a)

L1e un L3e kategorijas transportlīdzekļiem: darba bremžu sistēma, kur, iedarbinot vienu vadības ierīci, uz dažādiem riteņiem darbojas vismaz divas bremzes;

b)

L4e kategorijas transportlīdzekļiem: darba bremžu sistēma, kurā bremzes vismaz un priekšējiem un pakaļējiem riteņiem darbina ar vienu vadības ierīci (ja pakaļējo riteni un blakusvāģi bremzē ar vienu bremžu sistēmu, to uzskata par aizmugurējo bremzi);

c)

L2e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem: darba bremžu sistēma, kur ar vienu vadības ierīci darbina bremzes uz visiem riteņiem;

26)

“automātiska apgaismes ieslēgšana” ir apgaismes sistēmas ieslēgšana, kad aizdedzes slēdzis vai motora ieslēgšanas un izslēgšanas slēdzis ir ieslēgtā pozīcijā;

27)

“piesārņojuma kontroles iekārta” ir transportlīdzekļa sastāvdaļas, kas kontrolē vai samazina izpūtēja vai iztvaikošanas emisijas;

28)

“piesārņojuma kontroles rezerves iekārta” ir piesārņojuma kontroles iekārta vai šādu iekārtu apvienojums, ar ko plānots aizstāt oriģinālo piesārņojuma kontroles iekārtu un ko var apstiprināt kā atsevišķu tehnisko vienību;

29)

“sēdvieta” ir:

a)

seglu veida sēdeklis, kurā sēž vadītājs vai pasažieris un kuru izmanto sēdēšanai jāteniski, vai

b)

jebkāds sēdeklis, kur vadītāja gadījumā var sēdēt cilvēks, kura lielums atbilst vismaz piecdesmitās procentīles pieauguša vīrieša antropomorfiska manekena lielumam;

30)

“kompresijaizdedzes motors” jeb “CI motors” ir iekšdedzes motors, kas darbojas saskaņā ar dīzeļa ciklu;

31)

“dzirksteļaizdedzes motors” jeb “PI motors” ir iekšdedzes motors, kas darbojas saskaņā ar “Otto” ciklu;

32)

“hibrīda transportlīdzeklis” ir pašgājējs transportlīdzeklis ar vismaz diviem dažādiem enerģijas pārveidotājiem un divām dažādām enerģijas glabāšanas sistēmām (transportlīdzeklī), kas nodrošina transportlīdzekļa virzes kustību;

33)

“hibrīda elektrisks transportlīdzeklis” ir tāds transportlīdzeklis, kas virzes kustības nodrošināšanai saņem enerģiju no diviem šādiem transportlīdzeklī esošiem enerģijas/jaudas avotiem:

a)

patērējamas degvielas;

b)

akumulatora, kondensatora, spararata/ģeneratora vai citas elektriskās enerģijas vai jaudas uzkrāšanas ierīces.

Šajā definīcijā ietver arī transportlīdzekļus, kuri izmanto enerģiju no patērējamās degvielas tikai tam, lai uzlādētu elektrisko enerģijas/jaudas uzkrāšanas ierīci;

34)

“spēkiekārta” ir iekšdedzes motors, elektrisks motors, jebkāda vairāku dažādu motora veidu kombinācija vai minēto motoru veidu apvienojums, vai jebkāds cita veida motors;

35)

“maksimālā nominālā nepārtrauktā jauda” ir maksimums 30 minūtes jaudas pie elektromotora izejošās vārpstas, kā izklāstīts ANO EEK noteikumā Nr. 85;

36)

“maksimālā neto jauda” ir iekšdedzes motora maksimālā jauda, ko iegūst izmēģinājumu stendā kloķvārpstas vai līdzvērtīgas sastāvdaļas galā;

37)

“manipulācijas ierīce” ir jebkurš konstrukcijas elements, kas sajūt temperatūru, transportlīdzekļa ātrumu, motora apgriezienus un/vai noslogojums, pārnesumus, vakuumu kolektorā vai citus parametrus, lai izraisītu, modulētu, aizkavētu vai pārtrauktu jebkuras emisiju kontroles un izplūdes pēcapstrādes sistēmas daļas darbību, un kas samazina emisiju kontroles sistēmas efektivitāti paredzamos normālas transportlīdzekļa darbības un izmantošanas apstākļos;

38)

“noturība” ir sastāvdaļu un sistēmu spēja saglabāties tā, lai pēc VII pielikumā noteiktā nobraukuma joprojām tiktu nodrošināta atbilstība 23. pantā un V pielikumā noteiktajiem ekoloģiskajiem raksturlielumiem un lai visā transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā tiktu nodrošināts funkcionālais drošums, transportlīdzekli izmantojot parastos vai paredzamas darbības apstākļos un veicot tehnisko apkopi saskaņā ar izgatavotāja ieteikumiem;

39)

“motora darba tilpums” ir:

a)

virzuļa motoriem – nominālais motora izgrūstais tilpums;

b)

rotormotoriem (Vankeļa motoriem) – dubults nominālais motora izgrūstais tilpums;

40)

“iztvaikošanas emisijas” ir ogļūdeņražu iztvaikojumi, kas izdalās no mehāniskā transportlīdzekļa degvielas glabāšanas un padeves sistēmas un nevis no izpūtēja emisijām;

41)

“SHED tests” ir transportlīdzekļa testēšana noslēgtā iztvaikojumu noteikšanas telpā, kurā veic īpašu iztvaikojumu emisiju testu;

42)

“gāzveida degvielas sistēma” ir sistēma, ko veido gāzveida degvielas glabātuve, degvielas padeve, motoram uzstādītie degvielas uzskaites un kontroles bloki, lai darbinātu motoru ar sašķidrinātu naftas gāzi (LPG), ar saspiestu dabasgāzi (CNG) vai ūdeņradi, un kura paredzēta vienai, divām vai vairākām dažādām degvielām;

43)

“gāzveida piesārņotājs” ir oglekļa monoksīda (CO), slāpekļa oksīdu (NOx), kas izteikti kā slāpekļa dioksīda (NO2) ekvivalents, un ogļūdeņražu (HC) atgāzes emisijas;

44)

“izpūtēja emisijas” ir gāzveida piesārņotāju un cieto daļiņu emisijas no transportlīdzekļa izpūtēja;

45)

“cietās daļiņas” ir atgāzes sastāvdaļas, ko izņem no atšķaidītās atgāzes maksimālajā temperatūrā 325 K (52 °C), izmantojot filtrus, kas aprakstīti testa procedūrā par vidējo izpūtēja emisiju noteikšanu;

46)

“motociklu vispasaules saskaņotais testēšanas cikls” (WMTC) ir vispasaules saskaņots emisiju testēšanas laboratorijas cikls (WMTC), kā definēts ANO EEK globālajos tehniskajos noteikumā Nr. 2;

47)

“izgatavotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas apstiprinātājiestādei atbild par visiem tipa apstiprināšanas vai atļaujas piešķiršanas procesa aspektiem, par ražojumu atbilstības nodrošināšanu un kas ir arī atbildīga par izgatavoto transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tirgus uzraudzības jautājumiem neatkarīgi no tā, vai fiziskā vai juridiskā persona ir vai nav tieši iesaistīta visos transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības konstruēšanas un izgatavošanas posmos;

48)

“izgatavotāja pārstāvis” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ko izgatavotājs ir pienācīgi pilnvarojis, lai tā izgatavotāju pārstāvētu apstiprinātājiestādē vai tirgus uzraudzības iestādē un izgatavotāja vārdā darbotos, risinot jautājumus, uz ko attiecas šī regula;

49)

“importētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas no trešās valsts laiž tirgū transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu;

50)

“izplatītājs” ir fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav izgatavotājs vai importētājs un kas tirgū dara pieejamu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu;

51)

“ekonomikas dalībnieks” ir izgatavotājs, izgatavotāja pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

52)

“reģistrēšana” ir administratīva atļauja pastāvīgi, pagaidu kārtā vai uz īsu laiku nodot transportlīdzekli ekspluatācijā ceļu satiksmē, ieskaitot tā identificēšanu un kārtas numura piešķiršanu, ko sauc par reģistrācijas numuru;

53)

“nodošana ekspluatācijā” ir transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma pirmā lietošana Savienībā tam paredzētajā nolūkā;

54)

“laist tirgū” nozīmē Savienībā pirmo reizi darīt pieejamu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu;

55)

“darīt pieejamu tirgū” nozīmē piegādāt transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu izplatīšanai vai izmantošanai tirgū, veicot komerciālu darbību, neatkarīgi no tā, vai to dara par atlīdzību vai bez maksas;

56)

“apstiprinātājiestāde” ir dalībvalsts iestāde, kuru ir izveidojusi vai nozīmējusi dalībvalsts un par kuru dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai, kuras kompetencē ir visi transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšanas aspekti, atļauju piešķiršanas process, apstiprinājuma sertifikātu izsniegšana un – vajadzības gadījumā – to atsaukšana vai noraidīšana, kontaktpunkta funkcijas attiecībās ar citu dalībvalstu apstiprinātājiestādēm, tehnisku dienestu norīkošana, un kurai ir arī jānodrošina, lai izgatavotājs pildītu savus pienākumus attiecībā uz ražošanas atbilstību;

57)

“tirgus uzraudzības iestāde” ir dalībvalsts iestāde, kas atbildīga par tirgus uzraudzības īstenošanu attiecīgās valsts teritorijā;

58)

“tirgus uzraudzība” ir darbības un pasākumi, ko īsteno valsts iestādes, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kuras dara pieejamas tirgū, atbilst attiecīgajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos noteiktajām prasībām un neapdraud veselību, drošumu vai jebkuru citu sabiedrisko interešu aizsardzības aspektu;

59)

“valsts iestāde” ir apstiprinātājiestāde, vai jebkura cita iestāde, kura dalībvalstī ir iesaistīta tirgus uzraudzības, robežu kontroles vai reģistrēšanas darbībās attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām vai aprīkojumu un ir par šīm darbībām atbildīga;

60)

“tehniskais dienests” ir organizācija vai struktūra, ko dalībvalsts apstiprinātājiestāde ir norīkojusi kā testēšanas laboratoriju testu veikšanai vai kā atbilstības izvērtētāju struktūru, kas apstiprinātājiestādes uzdevumā veic pirmo izvērtēšanu un citus testus vai pārbaudes, lai gan apstiprinātājiestāde arī pati var veikt šīs funkcijas;

61)

“paštestēšana” ir testu veikšana savās telpās, testu rezultātu reģistrēšana un ziņojuma, tostarp secinājumu, iesniegšana apstiprinātājiestādei, ko veic izgatavotājs, kas norīkots par tehnisko dienestu, lai izvērtētu atbilstību konkrētām prasībām;

62)

“virtuāla testēšanas metode” ir datorsimulācijas, arī aprēķini, kas rāda, vai transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība atbilst saskaņā ar 32. panta 6. punktu pieņemtajā deleģētajā aktā ietvertajām tehniskajām prasībām, neprasot izmantot pašu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību;

63)

“iebūvēta diagnostikas sistēma” jeb “OBD sistēma” ir sistēma, kura spēj noteikt iespējamo nepareizas darbības zonu, izmantojot kļūdu kodus, kas glabājas datora atmiņā;

64)

“transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija” ir visa informācija, kas vajadzīga transportlīdzekļa diagnosticēšanai, apkopei, tehniskajai apskatei, regulārai uzraudzībai, remontam, pārprogrammēšanai vai atiestatīšanai un kuru izgatavotāji nodrošina saviem sertificētajiem tirgotājiem/remontētājiem, ietverot visus turpmākos grozījumus un pielikumus pie šādas informācijas. Minētajā informācijā ir iekļauta visa informācija, kas nepieciešama detaļu un aprīkojuma uzstādīšanai transportlīdzekļos;

65)

“neatkarīgs uzņēmums” ir uzņēmums, kas nav sertificēts tirgotājs vai remontētājs, kurš tieši vai netieši ir iesaistīts transportlīdzekļu remontā un tehniskajā apkopē, īpaši remonta iekārtu, instrumentu vai rezerves daļu remontētāji, izgatavotāji vai izplatītāji, tehniskās informācijas publicētāji, automobiļu klubi, uzņēmumi, kas nodrošina palīdzību uz ceļiem, piedāvā pārbaudes un testēšanas pakalpojumus un mācības alternatīvās degvielas transportlīdzekļu iekārtu uzstādītājiem, izgatavotājiem un remontētājiem;

66)

“sertificēts remontētājs” ir transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumu veicējs, kas darbojas transportlīdzekļu piegādātāja izveidotā izplatīšanas sistēmā;

67)

“sērijas beigu transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, kurš ir daļa no tāda inventāra, ko nevar laist tirgū vai vairs nevar darīt pieejamu tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā, jo spēkā ir stājušās jaunas tehniskas prasības, attiecībā uz kurām šis transportlīdzeklis nav apstiprināts;

68)

“dicikls” (PTW) ir pašgājējs divu riteņu transportlīdzeklis, pie tiem pieder arī pašgājēji divriteņi, divu riteņu mopēdi un divu riteņu motocikli;

69)

“tricikls” ir pašgājējs trīs riteņu transportlīdzeklis atbilstoši transportlīdzekļu L5e kategorijas kritērijiem;

70)

“kvadricikls” ir četru riteņu transportlīdzeklis atbilstoši transportlīdzekļu L6e vai L7e kategorijai;

71)

“pašbalansa transportlīdzeklis” ir transportlīdzekļa koncepcija, kam raksturīgs nestabils līdzsvars un kam nepieciešama papildu vadības sistēma līdzsvara noturēšanai; pie tiem pieder pašgājēji vienriteņa transportlīdzekļi vai pašgājēji divriteņu, divgrambu transportlīdzekļi;

72)

“sapāroti riteņi” ir divi riteņi, kas uzstādīti uz vienas ass un ko uzskata par vienu riteni, ja attālums starp to zonu centriem, kurās tie saskaras ar zemi, nepārsniedz 460 mm;

73)

“transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļu grupa, ieskaitot konkrētas kategorijas variantus un versijas, kam neatšķiras vismaz šādi būtiski aspekti:

a)

kategorija un apakškategorija;

b)

izgatavotājs;

c)

šasija, rāmis, balstrāmis, grīdas panelis vai konstrukcija, kurai piestiprinātas galvenās sastāvdaļas;

d)

izgatavotāja noteiktais tipa apzīmējums;

74)

“variants” ir viena tipa transportlīdzeklis:

a)

kam ir vienādas virsbūves formas pamatiezīmes;

b)

kam ir vienāda spēkiekārta un spēkiekārtas konfigurācija;

c)

kam, ja iekšdedzes motors ir spēkiekārtas daļa, ir vienāds motora darbības cikls;

d)

kam ir vienāds cilindru skaits un izvietojums;

e)

kam ir vienāda tipa pārnesumkārba;

f)

kam starpība starp darba kārtībā esošu transportlīdzekļu masas mazāko vērtību un lielāko vērtību nepārsniedz 20 % no mazākās vērtības;

g)

kam starpība starp maksimālās pieļaujamās transportlīdzekļa masas mazāko vērtību un lielāko vērtību nepārsniedz 20 % no mazākās vērtības;

h)

kam starpība starp spēka iekārtas cilindru tilpuma (iekšdedzes iekārtai) mazāko vērtību un lielāko vērtību nepārsniedz 30 % no zemākās vērtības, un

i)

kam starpība starp spēka iekārtas izejas jaudas mazāko vērtību un lielāko vērtību nepārsniedz 30 % no mazākās vērtības;

75)

“varianta versija” ir transportlīdzeklis, ko veido 29. panta 10. punktā minētajā informācijas paketē redzamo pozīciju apvienojums;

76)

“ārdedzes motors” ir siltuma motors, kurā sadegšanas un izplešanās kameras ir fiziski atdalītas un iekšējais darba šķidrums tiek uzkarsēts ar sadegšanu ārējā avotā; ārējās sadegšanas radītais siltums izpleš iekšējo darba šķidrumu, kas, izplešoties un iedarbojoties uz dzinēja mehānismu, rada kustību un izmantojamu darbu;

77)

“spēka piedziņa” ir transportlīdzekļa sastāvdaļas un sistēmas, kas rada spēku un pārvada to līdz ceļa virsmai, tostarp motors(-i), motoru vadības sistēmas vai jebkurš cits kontroles bloks, piesārņojuma vides aizsardzības kontroles ierīces, tostarp piesārņotāju emisiju un trokšņa mazināšanas sistēmas, transmisija un tās kontroles ierīces, kas ir vai nu piedziņas vārpsta, vai siksnas piedziņa, vai ķēdes piedziņa, diferenciāļi, galvenā piedziņa un dzītā riteņa riepa (rādiuss);

78)

“vienas degvielas transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas konstruēts darbināšanai ar galvenokārt viena veida degvielu;

79)

“vienas degvielas ar gāzi darbināms transportlīdzeklis” ir vienas degvielas transportlīdzeklis, ko galvenokārt darbina ar LPG, NG/biometānu vai ūdeņradi, bet kam var būt arī benzīna sistēma neparedzētiem gadījumiem vai tikai motora iedarbināšanai, ja benzīna tvertnes ietilpība nav lielāka par 5 litriem;

80)

“E5” ir degvielas maisījums, kurā ir 5 % bezūdens etanola un 95 % benzīna;

81)

“LPG” ir sašķidrinātā naftas gāze, kura sastāv no propāna un butāna, kas ir sašķidrināti, glabājot tos zem spiediena;

82)

“NG” ir dabasgāze, kurai ir ļoti liels metāna saturs;

83)

“biometāns” ir atjaunojama dabasgāze, ko iegūst no organiskiem avotiem un kas sākumā ir biogāze, bet tad tiek attīrīta procesā, kurā biogāze tiek pārveidota par biometānu, atdalot biogāzes piemaisījumus, piemēram, oglekļa dioksīdu, siloksānus un ogļūdeņraža sulfīdus (H2S);

84)

“divu degvielu transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis ar divām atsevišķām degvielas tvertņu sistēmām, ko var darbināt nepilnu laiku ar divām dažādām degvielām un kas konstruēts tā, lai to pa kārtai darbinātu tikai ar vienu degvielu;

85)

“divu degvielu ar gāzi darbināms transportlīdzeklis” ir divu degvielu transportlīdzeklis, ko var darbināt ar benzīnu un LPG, NG/biometānu vai ūdeņradi;

86)

“pielāgojamas degvielas transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis ar vienu degvielas padeves sistēmu, ko var darbināt ar dažādiem divu vai vairāku degvielu maisījumiem;

87)

“E85” ir degvielas maisījums, kurā ir 85 % bezūdens etanola un 15 % benzīna;

88)

“ar etanolu darbināms pielāgojamas degvielas transportlīdzeklis” ir ar pielāgojamu degvielu darbināms transportlīdzeklis, ko var darbināt ar benzīnu vai benzīna un etanola maisījumu, kurā etanola piejaukums nepārsniedz 85 %;

89)

“H2NG” ir degvielas maisījums, kas sastāv no ūdeņraža un dabasgāzes;

90)

“pielāgojamas degvielas H2NG transportlīdzeklis” ir ar pielāgojamu degvielu darbināms transportlīdzeklis, ko var darbināt ar dažādiem ūdeņraža un NG/biometāna maisījumiem;

91)

“ar biodegvielu darbināms pielāgojamas degvielas transportlīdzeklis” ir ar pielāgojamu degvielu darbināms transportlīdzeklis, ko var darbināt ar minerāldīzeļdegvielu vai minerāldīzeļdegvielas un biodīzeļdegvielas maisījumu;

92)

“B5” ir degvielas maisījums, kurā ir līdz 5 % biodīzeļa un 95 % naftas dīzeļa;

93)

“biodīzelis” no augu eļļas vai dzīvnieku taukiem iegūta dīzeļdegviela, ko veido ilgtspējīgā veidā iegūti garas ķēdes alkilesteri;

94)

“pilnībā elektrisks transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, ko darbina:

a)

sistēma, ko veido viena vai vairākas elektroenerģijas glabāšanas iekārtas, viena vai vairākas elektriskās jaudas pārveidošanas iekārtas un viena vai vairākas elektriskās mašīnas, kas glabāto elektroenerģiju pārvērš mehāniskā enerģijā, kuru padod riteņiem transportlīdzekļa virzes kustības nodrošināšanai;

b)

papildu elektrospēkiekārta, kas uzstādīta transportlīdzeklim, kuru paredzēts darbināt ar pedāļiem;

95)

“ūdeņraža kurināmā elementa transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, ko darbina ar kurināmā elementu, kurā ūdeņraža ķīmisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā transportlīdzekļa virzes kustībai;

96)

“R punkts” jeb “sēdekļa atskaites punkts” ir projektētais punkts, ko katrai sēdvietai definē transportlīdzekļa izgatavotājs un ko nosaka attiecībā pret trīsdimensiju koordinātu sistēmu.

Atsauces šajā regulā uz prasībām, procedūrām vai nosacījumiem, kas noteikti šajā regulā, ir uzskatāmas par atsaucēm uz tādām prasībām, procedūrām vai nosacījumiem, kas noteikti šajā regulā, kā arī ar deleģētajos un īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

4. pants

Transportlīdzekļu kategorijas

1.   Pie L kategorijas transportlīdzekļiem pieder pašgājēji divu, trīs un četru riteņu transportlīdzekļi saskaņā ar iedalījumu šajā pantā un I pielikumā, tai skaitā pašgājēji divriteņi, divu un trīs riteņu mopēdi, divu un trīs riteņu motocikli, motocikli ar blakusvāģi, vieglie un smagie ceļu kvadricikli, kā arī vieglie un smagie slēgtas virsbūves kvadricikli.

2.   Šajā regulā piemēro šādas transportlīdzekļu kategorijas un apakškategorijas, kuru apraksts atrodams I pielikumā:

a)

L1e kategorija (vieglais pašgājējs divu riteņu transportlīdzeklis), ko sīkāk iedala:

i)

L1e-A apakškategorija (pašgājējs divritenis);

ii)

L1e-B apakškategorija (divu riteņu mopēds);

b)

L2e kategorija (trīs riteņu mopēds), ko sīkāk iedala:

i)

L2e-P apakškategorija (trīs riteņu mopēds, kas paredzēts pasažieru pārvadāšanai);

ii)

L2e-U apakškategorija (trīs riteņu mopēds, kas paredzēts kravas pārvadāšanai);

c)

L3e kategorija (divu riteņu motocikls), ko sīkāk iedala:

i)

pēc motocikla jaudas (25):

L3e-A1 apakškategorija (mazjaudas motocikls),

L3e-A2 apakškategorija (vidējas jaudas motocikls),

L3e-A3 apakškategorija (lieljaudas motocikls);

ii)

pēc īpašā lietojuma:

L3e-A1E, L3e-A2E vai L3e-A3E enduro motocikli,

L3e-A1T, L3e-A2T vai L3e-A3T triāla motocikli;

d)

L4e kategorija (divu riteņu motocikls ar blakusvāģi);

e)

L5e kategorija (tricikls), ko sīkāk iedala:

i)

L5e-A apakškategorija (tricikls), transportlīdzeklis, kas galvenokārt paredzēts pasažieru pārvadāšanai;

ii)

L5e-B apakškategorija (komercijas tricikls), kravas tricikls, kas projektēts vienīgi kravas pārvadāšanai;

f)

L6e kategorija (vieglais kvadricikls), ko sīkāk iedala:

i)

L6e-A apakškategorija (vieglais ceļu kvadricikls);

ii)

L6e-B apakškategorija (vieglais slēgtas virsbūves kvadricikls), ko sīkāk iedala:

L6e-BU grupa (vieglais slēgtas virsbūves kvadricikls kravas pārvadāšanai): kravas transportlīdzeklis, kas projektēts vienīgi kravas pārvadāšanai,

L6e-BP grupa (vieglais slēgtas virsbūves kvadricikls pasažieru pārvadāšanai): transportlīdzeklis, kas projektēts galvenokārt pasažieru pārvadāšanai;

g)

L7e kategorija (smagais kvadricikls), ko sīkāk iedala:

i)

L7e-A apakškategorija (smagais ceļu kvadricikls), ko sīkāk iedala:

L7e-A1: A1 ceļu kvadricikls,

L7e-A2: A2 ceļu kvadricikls;

ii)

L7e-B apakškategorija (smagais visurgājēju kvadricikls), ko sīkāk iedala:

L7e-B1: visurgājēju kvadricikls,

L7e-B2: blakusvietu bagijs;

iii)

L7e-Ce apakškategorija (smagais slēgtas virsbūves kvadricikls), ko sīkāk iedala:

L7e-CU grupa: (smagais slēgtas virsbūves kvadricikls kravas vajdazībām) kravas transportlīdzeklis, kas projektēts vienīgi kravu pārvadāšanai,

L7e-CP grupa: (smagais slēgtas virsbūves kvadricikls pasažieru pārvadāšanai) transportlīdzeklis, kas projektēts galvenokārt pasažieru pārvadāšanai.

3.   Šā panta 2. punktā minētos L kategorijas transportlīdzekļus sīkāk iedala pēc transportlīdzekļa spēkiekārtas:

a)

iekšdedzes motors;

kompresijaizdedzes (CI),

dzirksteļaizdedzes (PI);

b)

ārdedzes motors, turbīna vai rotormotors, turklāt vides un funkcionālo prasību atbilsmes nolūkos ar šādu spēkiekārtu aprīkotu transportlīdzekli neatšķir no transportlīdzekļa ar PI iekšdedzes motoru;

c)

motors, kas darbojas ar saspiestu gaisu un kura izdalīto piesārņotāju un/vai inerto gāzu daudzums nepārsniedz apkārtējā gaisā esošo piesārņotāju un/vai inerto gāzu daudzumu, turklāt attiecībā uz funkcionālā drošuma prasībām un degvielas glabāšanu un padevi šādu transportlīdzekli uzskata par darbināmu ar gāzveida degvielu;

d)

elektromotors;

e)

hibrīda transportlīdzeklis, kurā apvienotas šā punkta a), b), c) vai d) apakšpunktā minētās spēkiekārtas konfigurācijas vai jebkāds vairāku minēto spēkiekārtas konfigurāciju apvienojums, tai skaitā dažādi iekšdedzes un/vai elektriskie motori.

4.   Attiecībā uz 2. punktā minēto L kategorijas transportlīdzekļu klasifikāciju transportlīdzeklis, kas neatbilst konkrētai kategorijai, jo pārsniedz vismaz vienu minētajai kategorijai noteikto parametru, pieder pie nākamās kategorijas ar atbilstošiem kritērijiem. Šis noteikums attiecas uz šādām kategoriju grupām un apakškategorijām:

a)

kategorija L1e ar apakškategorijām L1e-A un L1e-B un kategorija L3e ar apakškategorijām L3e-A1, L3e-A2 un L3e-A3;

b)

kategorija L2e un kategorija L5e ar apakškategorijām L5e-A un L5e-B;

c)

kategorija L6e ar apakškategorijām L6e-A un L6e-B un kategorija L7e ar apakškategorijām L7e-A, L7e-B un L7e-C;

d)

cita loģiska kategoriju un/vai apakškategoriju secība, ko noteicis izgatavotājs un apstiprinājusi apstiprinātājiestāde.

5.   Neskatoties šā panta 1. līdz 4. punktā un I pielikumā izklāstītajiem klasifikācijas kritērijiem, lai saskaņotu vides testa procedūras starptautiskā līmenī, par atsauci ņemot ANO EEK noteikumus un ANO EEK globālos tehniskos noteikumus, piemēro papildu apakškategorijas, kas dotas V pielikumā.

5. pants

Masas braukšanas kārtībā noteikšana

1.   Darba kārtībā esoša L kategorijas transportlīdzekļa masu nosaka, izmērot normālai izmantošanai gatava transportlīdzekļa masu bez kravas un tajā iekļauj:

a)

šķidrumu masu;

b)

standarta aprīkojuma masu saskaņā ar izgatavotāja specifikāciju;

c)

degvielas masu degvielas tvertnēs, kas uzpildītas vismaz līdz 90 % no to tilpuma:

Šā apakšpunkta nolūkos:

i)

ja transportlīdzekli darbina ar “šķidru degvielu”, to uzskata par “degvielu”;

ii)

ja transportlīdzekli darbina ar šķidru “degvielas/eļļas maisījumu”:

ja degviela transportlīdzekļa darbināšanai un smēreļļa ir iepriekš samaisīta, tad šo “premiksu” uzskata par “degvielu”,

ja degvielu transportlīdzekļa darbināšanai un smēreļļu uzglabā atsevišķi, tad tikai degvielu transportlīdzekļa darbināšanai uzskata par “degvielu”; vai

iii)

ja transportlīdzekli darbina ar gāzveida degvielu, sašķidrinātu gāzveida degvielu vai ar saspiestu gaisu, “degvielas” masu gāzveida degvielas tvertnē(-ēs) c) apakšpunktā var uzskatīt par 0 kg;

d)

virsbūves, kabīnes un durvju masu; un

e)

stiklojuma, sakabes, rezerves riteņa(-u) masu, kā arī instrumentu masu.

2.   Darba kārtībā esoša L kategorijas transportlīdzekļa masā neiekļauj:

a)

vadītāja (75 kg) un pasažiera (65 kg) masu;

b)

pie kravas platformas uzstādītu mašīnu vai aprīkojuma masu;

c)

ja tas ir hibrīda transportlīdzeklis vai to virza vienīgi elektroenerģija, – virzes kustību nodrošinošo akumulatoru masu;

d)

ja transportlīdzeklis paredzēts vienai, divām vai vairākām dažādām degvielām, -gāzveida degvielas sistēmas masu, kā arī gāzveida degvielas glabāšanas tvertņu masu; un

e)

ja transportlīdzekļa virzes kustību nodrošina ar saspiestu gaisu, – saspiestā gaisa glabāšanas tvertņu masu.

II   NODAĻA

VISPĀRĪGI PIENĀKUMI

6. pants

Dalībvalstu pienākumi

1.   Dalībvalstis izveido vai norīko apstiprināšanas jautājumos kompetentas apstiprinātājiestādes un tirgus uzraudzības iestādes, kas ir kompetentas jautājumos par tirgus uzraudzību saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstis informē Komisiju par šādu iestāžu izveidi un norīkošanu.

Paziņojumā par apstiprinātājiestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm norāda to nosaukumu, adresi, tostarp elektronisko adresi, kā arī to kompetences jomu. Komisija savā tīmekļa vietnē publicē apstiprinātājiestāžu sarakstu un informāciju par tām.

2.   Dalībvalstis ļauj laist tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā vienīgi tādus transportlīdzekļus, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, kas atbilst šīs regulas prasībām.

3.   Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo un netraucē laist tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ar pamatojumu, kas saistīts ar uzbūves un darbības aspektiem, uz kuriem attiecas šī regula, ja tie atbilst tajā ietvertajām prasībām.

4.   Dalībvalstis organizē un veic transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, kas nonāk Savienības tirgū, tirgus uzraudzību un kontroli saskaņā ar III nodaļu Regulā (EK) Nr. 765/2008.

7. pants

Apstiprinātājiestāžu pienākumi

1.   Apstiprinātājiestādes nodrošina, lai izgatavotāji, kas iesniedz pieteikumus tipa apstiprināšanai, pildītu tiem šajā regulā paredzētās saistības.

2.   Apstiprinātājiestādes apstiprina vienīgi tādus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas atbilst šīs regulas prasībām.

8. pants

Tirgus uzraudzības pasākumi

1.   Attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, par kurām saņemts tipa apstiprinājums, tirgus uzraudzības iestādes veic atbilstīgas un pietiekamas dokumentu pārbaudes, ņemot vērā noteiktos riska novērtēšanas principus, sūdzības un citu informāciju.

Tirgus uzraudzības iestādes var pieprasīt ekonomikas dalībniekiem nodrošināt tādu dokumentu un informācijas pieejamību, kā tās to uzskata par vajadzīgu, lai īstenotu savas darbības.

Ja ekonomikas dalībnieki iesniedz atbilstības sertifikātus, tirgus uzraudzības iestādes šādus sertifikātus pienācīgi ņem vērā.

2.   Attiecībā uz detaļām un aprīkojumu, uz kuru neattiecas šā panta 1. punkts, pilnībā piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 19. panta 1. punktu.

9. pants

Izgatavotāju pienākumi

1.   Izgatavotāji nodrošina, lai tad, ja to transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tiek laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā, tās būtu izgatavotas un apstiprinātas atbilstoši prasībām, kas noteiktas šajā regulā un saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētos un īstenošanas aktos.

2.   Vairākposmu tipa apstiprināšanā katrs izgatavotājs ir atbildīgs par to sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķo tehnisko vienību apstiprināšanu un ražošanas atbilstību, kuras pievieno tajā transportlīdzekļa pabeigtības posmā, par ko atbild attiecīgais izgatavotājs. Izgatavotājs, kas pārveido iepriekšējos posmos jau apstiprinātas sastāvdaļas vai sistēmas, ir atbildīgs par pārveidoto sastāvdaļu un sistēmu apstiprināšanu un ražošanas atbilstību.

3.   Izgatavotāji, kas pārveido nepabeigtu transportlīdzekli tādā veidā, ka tas ir klasificējams citā transportlīdzekļu kategorijā un tādējādi mainās juridiskās prasības, kuras jau novērtētas iepriekšējā apstiprināšanas posmā, arī ir atbildīgi par to prasību ievērošanu, kas piemērojamas transportlīdzekļu kategorijai, kurā klasificējams pārveidotais transportlīdzeklis.

4.   Šajā regulā ietverto transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanas nolūkiem izgatavotāji, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, ieceļ vienu pārstāvi, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā un tos pārstāv apstiprinātājiestādē.

5.   Turklāt izgatavotāji, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, tirgus uzraudzības vajadzībām ieceļ vienu pārstāvi, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā un kurš var būt 4. punktā minētais pārstāvis vai papildu pārstāvis.

6.   Izgatavotāji atbild apstiprinātājiestādei par visiem apstiprināšanas aspektiem un ražojumu atbilstības nodrošināšanu neatkarīgi no tā, vai viņi ir tieši iesaistīti visos transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izgatavošanas posmos.

7.   Atbilstīgi šai regulai un ar deleģētiem un īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, izgatavotāji nodrošina, lai būtu izveidotas procedūras, kas nodrošina pastāvīgu atbilstību apstiprinātajam tipam sērijveida ražošanā. Saskaņā ar VI nodaļu tiek ņemtas vērā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības konstrukcijas vai raksturlielumu izmaiņas, kā arī izmaiņas prasībās, uz kurām atsaucoties deklarēta transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstība.

8.   Papildus tiesību aktos noteiktajai marķēšanai un tipa apstiprinājuma marķējumiem, ko izgatavotāji piestiprina uz transportlīdzekļiem, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām saskaņā ar 39. pantu, izgatavotāji uz transportlīdzekļiem, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kuras darītas pieejamas tirgū, norāda savu nosaukumu, reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi Savienībā, kur ar tiem var sazināties, vai tad, ja šādi attiecīgo informāciju norādīt nav iespējams, norāda to uz iesaiņojuma vai dokumentā, kas pievienots sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai.

9.   Kamēr izgatavotāji ir atbildīgi par transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, tie nodrošina, lai glabāšanas vai transportēšanas apstākļi neapdraudētu transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

10. pants

Izgatavotāju pienākumi saistībā ar produktiem, kas neatbilst prasībām vai kas rada nopietnu apdraudējumu

1.   Ja izgatavotāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka to tirgū laistais vai ekspluatācijā nodotais transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šai regulai vai saskaņā ar šo regulu pieņemtiem deleģētiem un īstenošanas aktiem, tie nekavējoties veic korektīvus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu konkrētā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību vai attiecīgā gadījumā to izņemtu no tirgus un ekspluatācijas vai atsauktu.

Izgatavotājs to nekavējoties dara zināmu apstiprinātājiestādei, kura piešķīrusi apstiprinājumu, sniedzot šai iestādei izsmeļošu informāciju jo īpaši par neatbilstību un par veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

2.   Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, izgatavotāji nekavējoties informē to dalībvalstu apstiprinātājiestādes un tirgus uzraudzības iestādes, kurās transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums darīts pieejams tirgū vai nodots ekspluatācijā, sniedzot attiecīgajām iestādēm izsmeļošu informāciju jo īpaši par neatbilstību prasībām un par katru veikto korektīvo pasākumu.

3.   Izgatavotāji glabā 29. panta 10. punktā minēto informācijas paketi un transportlīdzekļa izgatavotājs turklāt glabā arī 38. pantā minēto atbilstības sertifikātu kopijas, nodrošinot, ka attiecīgie dokumenti apstiprinātājiestādēm ir pieejami 10 gadus pēc transportlīdzekļa laišanas tirgū un piecus gadus pēc sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības laišanas tirgū.

4.   Pēc valsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma izgatavotāji ar apstiprinājuma iestādes starpniecību kompetentajai iestādei tai viegli saprotamā valodā iesniedz ES tipa apstiprinājuma sertifikāta vai 51. panta 1. punktā minētās atļaujas kopiju, kas apliecina transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību. Izgatavotāji sadarbojas ar attiecīgo valsts iestādi, saskaņā ar 20. pantu Regulā (EK) Nr. 765/2008 veicot darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu apdraudējumu, kuru rada tirgū laisti, reģistrēti vai ekspluatācijā nodoti izgatavotāju transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības.

11. pants

Izgatavotāja pārstāvju pienākumi saistībā ar tirgus uzraudzību

Saistībā ar tirgus uzraudzību izgatavotāja pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no izgatavotāja saņemtajā pilnvarojumā. Ar minēto pilnvarojumu pārstāvim ir ļauts veikt vismaz šādas darbības:

a)

saņemt piekļuvi 27. pantā minētajai informācijas mapei un 38. pantā minētajiem atbilstības sertifikātiem, lai pārstāvis varētu nodrošināt, ka apstiprinātājiestādēm attiecīgie dokumenti ir pieejami 10 gadu laikposmā pēc transportlīdzekļa laišanas tirgū un piecu gadu laikposmā pēc sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības laišanas tirgū;

b)

pēc pamatota apstiprinātājiestādes pieprasījuma sniegt šai iestādei visu vajadzīgo informāciju un dokumentus, kas apliecina transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ražošanas atbilstību;

c)

pēc apstiprinātājiestāžu vai tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma ar tām sadarboties, veicot darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu nopietnu apdraudējumu, kuru rada attiecīgajā pilnvarojumā iekļautie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojums.

12. pants

Importētāju pienākumi

1.   Importētāji laiž tirgū tikai atbilstošus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, attiecībā uz kurām ir saņemts ES tipa apstiprinājums vai kuras atbilst valsts apstiprinājuma piešķiršanas prasībām, vai detaļas un aprīkojumu, kam pilnībā piemērojamas Regulas (EK) Nr. 765/2008 prasības.

2.   Pirms tirgū tiek laists transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, kurai piešķirts tipa apstiprinājums, importētāji nodrošina, lai būtu pieejama 29. panta 10. punktam atbilstoša informācijas pakete un lai sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai būtu vajadzīgais tipa apstiprinājuma marķējums un tā atbilstu 9. panta 8. punkta prasībām. Transportlīdzekļa gadījumā importētājs pārliecinās, ka transportlīdzeklim ir vajadzīgais atbilstības sertifikāts.

3.   Ja importētāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums neatbilst šīs regulas prasībām, un jo īpaši tad, ja tas neatbilst apstiprinātajam tipam, importētāji attiecīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību nelaiž tirgū, nepieļauj tās nodošanu ekspluatācijā un to nereģistrē, kamēr nav panākta atbilstība. Turklāt, ja importētāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, importētāji par to informē izgatavotāju un tirgus uzraudzības iestādes. Attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kuru tips ir apstiprināts, importētāji informē arī apstiprinātājiestādi, kas piešķīrusi attiecīgo apstiprinājumu.

4.   Importētāji uz transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma norāda savu nosaukumu, reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kur ar tiem var sazināties, vai tad, ja šādi attiecīgo informāciju norādīt nav iespējams, norāda to uz iesaiņojuma vai dokumentā, kas pievienots sistēmai, sastāvdaļai, atsevišķai tehniskai vienībai, detaļai vai aprīkojumam.

5.   Importētāji nodrošina, lai saskaņā ar 55. panta prasībām transportlīdzeklim, sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai būtu pievienotas instrukcijas un informācija attiecīgās dalībvalsts vienā vai vairākās oficiālajās valodās.

6.   Kamēr importētāji ir atbildīgi par transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, tie nodrošina, lai glabāšanas vai transportēšanas apstākļi neapdraudētu transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

7.   Ja saistībā ar nopietnu transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma radītu apdraudējumu tiek uzskatīts par lietderīgu, importētāji patērētāju veselības un drošuma aizsardzības nolūkā veic izmeklēšanu un vajadzības gadījumā uztur ar transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām vai aprīkojumu saistītu sūdzību un atsaukumu reģistru, par šādu uzraudzību informējot arī izplatītājus.

13. pants

Importētāju pienākumi attiecībā uz neatbilstošiem produktiem vai produktiem, kas rada nopietnu apdraudējumu

1.   Ja importētāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, ko tie laiduši tirgū, neatbilst šai regulai, tie nekavējoties veic korektīvus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu konkrētā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību vai attiecīgā gadījumā to izņemtu no tirgus vai atsauktu.

2.   Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, importētāji nekavējoties informē to dalībvalstu izgatavotāju, apstiprinātājiestādes un tirgus uzraudzības iestādes, kurās tie to laiduši tirgū. Importētājs arī informē tās par visām veiktajām darbībām un sniedz sīkāku informāciju, jo īpaši par nopietnu apdraudējumu un par visiem izgatavotāja veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

3.   Importētāji 10 gadu laikposmā pēc transportlīdzekļa laišanas tirgū un piecu gadu laikposmā pēc sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības laišanas tirgū glabā atbilstības sertifikātu kopijas, nodrošinot, ka attiecīgie dokumenti ir pieejami apstiprinātājiestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, un nodrošina, lai minētajām iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama 29. panta 10. punktā minētā informācijas pakete.

4.   Pēc valsts iestādes pamatota pieprasījuma importētāji attiecīgajai iestādei tai viegli saprotamā valodā sniedz visu vajadzīgo informāciju un dokumentus, kas apliecina transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību. Pēc attiecīgās iestādes pieprasījuma importētāji ar to sadarbojas, veicot darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu apdraudējumu, kuru rada transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums, ko tie laiduši tirgū.

14. pants

Izplatītāju pienākumi

1.   Darot transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu pieejamu tirgū, izplatītāji ar pienācīgu rūpību ievēro šīs regulas prasības.

2.   Pirms transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība tiek darīta pieejama tirgū, reģistrēta vai nodota ekspluatācijā, izplatītāji pārliecinās, lai uz transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības būtu tiesību aktos noteiktais marķējums vai tipa apstiprinājuma marķējums, lai būtu pievienoti vajadzīgie dokumenti un instrukcijas, kā arī drošuma informācija tās dalībvalsts vienā vai vairākās oficiālajās valodās, kurā transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība tiks darīta pieejama tirgū, un lai importētājs un izgatavotājs būtu ievērojuši 12. panta 2. un 4. punktā, kā arī 39. panta 1. un 2. punktā noteiktās prasības.

3.   Kamēr izplatītāji ir atbildīgi par transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, tie nodrošina, lai glabāšanas vai transportēšanas apstākļi neapdraudētu transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

15. pants

Izplatītāju pienākumi attiecībā uz neatbilstošiem produktiem vai produktiem, kas rada nopietnu apdraudējumu

1.   Ja izplatītāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šīs regulas prasībām, izplatītāji attiecīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību nedara pieejamu tirgū, nereģistrē to un nepieļauj tās nodošanu ekspluatācijā, kamēr nav panākta atbilstība.

2.   Ja izplatītāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka šai regulai neatbilst kāds no transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, ko tie darījuši pieejamu tirgū vai reģistrējuši, vai par kuru nodošanu ekspluatācijā tie ir atbildīgi, izplatītāji informē izgatavotāju vai izgatavotāja pārstāvi, lai pārliecinātos, ka saskaņā ar 10. panta 1. punktu vai 13. panta 1. punktu tiek veikti korektīvi pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību vai to attiecīgā gadījumā atsauktu.

3.   Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļas, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, izplatītāji nekavējoties informē to dalībvalstu izgatavotāju, importētāju, apstiprinātājiestādes un tirgus uzraudzības iestādes, kurās izplatītāji to darījuši pieejamu tirgū. Importētājs arī informē tās par jebkuru veikto rīcību un sīkāku informāciju, jo īpaši par nopietnu apdraudējumu un par izgatavotāja veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

4.   Pēc valsts iestādes pamatota pieprasījuma izplatītāji nodrošina, lai izgatavotājs šai valsts iestādei sniegtu 10. panta 4. punktā norādīto informāciju vai importētājs tai sniegtu 13. panta 3. punktā minēto informāciju. Pēc attiecīgās iestādes pieprasījuma izplatītāji ar to sadarbojas, saskaņā ar 20. pantu Regulā (EK) Nr. 765/2008 attiecībā uz jebkuru rīcību, kas nepieciešama, lai novērstu apdraudējumu, kuru rada transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums, ko izplatītāji darījuši pieejamu tirgū.

16. pants

Gadījumi, kad izgatavotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Saskaņā ar šo regulu importētāju vai izplatītāju uzskata par izgatavotāju un atbilstoši 9.–11. pantam importētājam vai izplatītājam piemēro izgatavotāja pienākumus, ja importētājs vai izplatītājs transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību dara pieejamu tirgū, reģistrē vai ir atbildīgs par tās nodošanu ekspluatācijā ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai ja tas tirgū pieejamu, reģistrētu vai ekspluatācijā nodotu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību pārveido tā, ka tas var ietekmēt atbilstību piemērojamām prasībām.

17. pants

Ekonomikas dalībnieku identifikācija

Attiecībā uz transportlīdzekli 10 gadu laikposmā un attiecībā uz sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu piecu gadu laikposmā ekonomikas dalībnieki pēc apstiprinātājiestāžu un tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma sniedz identificējošu informāciju par:

a)

ekonomikas dalībnieku, kas tiem piegādājis transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu;

b)

ekonomikas dalībnieku, kuram tie piegādājuši transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu.

III   NODAĻA

MATERIĀLTIESISKĀS PRASĪBAS

18. pants

Vispārīgas materiāltiesiskās prasības

1.   L kategorijas transportlīdzekļi un šādiem transportlīdzekļiem paredzētas sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības atbilst II līdz VIII pielikumā minētajām prasībām, kas piemērojamas attiecīgajām transportlīdzekļu (apakš-)kategorijām.

2.   L kategorijas transportlīdzekļiem vai to sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kuru elektromagnētisko savietojamību pilnībā aptver deleģētajos aktos, kas minēti šā panta 3. punktā, par transportlīdzekļa konstrukciju un īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, nepiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/108/EK (2004. gada 15. decembris) par to, kā tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz elektromagnētisko savietojamību (26).

3.   Lai izpildītu šajā regulā noteiktās prasības L kategorijas transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai, Komisija saskaņā ar 75. pantu pieņem deleģētus aktus attiecībā uz sīki izstrādātām tehniskajām prasībām un testa procedūrām, kas apkopotas II pielikuma A, B un C daļā, tādējādi nodrošinot augstu drošuma un vides aizsardzības līmeni, kā definēts šīs regulas attiecīgajos noteikumos. Pirmo šādu deleģēto aktu kopumu pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

19. pants

Manipulācijas ierīču aizliegums

Tādu manipulācijas ierīču, kas mazina drošuma, elektromagnētiskās savietojamības, iebūvētās diagnostikas sistēmu, trokšņa vai piesārņotāju emisiju mazināšanas sistēmas efektivitāti, izmantošana ir aizliegta. Konstrukcijas elementu neuzskata par manipulācijas ierīci, ja izpildās kāds no minētajiem nosacījumiem:

a)

šādas ierīces nepieciešamību attaisno prasības par motora aizsardzību pret bojājumiem vai negadījumiem un prasības par drošu transportlīdzekļa darbību;

b)

ierīce darbojas vienīgi motora iedarbināšanas laikā;

c)

testa procedūrās aptverti būtiskākie ierīces darbības nosacījumi, lai pārliecinātos par to, vai transportlīdzeklis atbilst šai regulai un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

20. pants

Izgatavotāju pasākumi saistībā ar transportlīdzekļu spēka piedziņas pārveidošanu

1.   Transportlīdzekļu izgatavotāji L kategorijas transportlīdzekļus, izņemot L3e-A3 un L4e-A3 apakškategoriju, aprīko ar konstrukcijas elementiem, kuru uzdevums ir novērst manipulācijas ar transportlīdzekļa spēka piedziņu, nosakot virkni tehnisku prasību un specifikāciju, kuru nolūks ir:

a)

nepieļaut pārveidojumus, kas var kaitēt drošumam, jo īpaši palielinot transportlīdzekļa veiktspēju, ko panāk, neatbilstoši mainot spēka piedziņu, lai palielinātu maksimālo griezes momentu un/vai spēku un/vai maksimālo projektēto transportlīdzekļa ātrumu, ko pienācīgi konstatēts tipa apstiprināšanā, kurai transportlīdzekļa izgatavotājs sekojis, un/vai

b)

novērst kaitējumu videi.

2.   Komisija saskaņā ar 75. pantu pieņem deleģētus aktus attiecībā uz konkrētajām prasībām par 1. punktā minētajiem pasākumiem un nolūkā veicināt atbilstību 4. punktam. Pirmo šādu deleģēto aktu kopumu pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

3.   Pēc spēka piedziņas pārveidošanas transportlīdzeklis atbilst sākotnējās transportlīdzekļa kategorijas un apakškategorijas vai attiecīgā gadījumā jaunās transportlīdzekļa kategorijas un apakškategorijas tehniskajām prasībām, kas bija spēkā, kad sākotnējais transportlīdzeklis tika laists tirgū, reģistrēts vai nodots ekspluatācijā, un jaunākajiem prasību grozījumiem.

Ja transportlīdzekļa izgatavotājs izprojektē tipa transportlīdzekļa spēka piedziņu tā, lai to varētu pārveidot tādējādi, ka transportlīdzeklis vairs neatbilst apstiprinātajam tipam, bet atbilstu papildu variantam vai versijai, transportlīdzekļa izgatavotājs attiecīgo informāciju par katru šādi izveidotu variantu vai versiju iekļauj pieteikumā un par katru variantu vai versiju saņem nepārprotamu tipa apstiprinājumu. Ja pārveidotais transportlīdzeklis ietilpst jaunā kategorijā vai apakškategorijā, iesniedz pieteikumu jaunam tipa apstiprinājumam.

4.   Neskarot 1. punktu, lai novērstu pārveidojumus vai pielāgojumus, kas nelabvēlīgi ietekmē transportlīdzekļa funkcionālo drošumu vai ekoloģiskos raksturlielumus, izgatavotājs, piemērojot labāko inženiertehnisko praksi, cenšas novērst, ka šādi pārveidojumi vai pielāgojumi ir tehniski iespējami, izņemot ja šādi pārveidojumi vai pielāgojumi ir skaidri norādīti un ietverti informācijas mapē un tādējādi uz tiem attiecas tipa apstiprinājums.

21. pants

Vispārīgas prasības par iebūvētas diagnostikas sistēmām

1.   L kategorijas transportlīdzekļi ir aprīkoti ar OBD sistēmu, kas atbilst funkcionālajām prasībām un testa procedūrām, kā noteikts deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 5. punktu un saskaņā ar IV pielikumā noteiktajiem piemērošanas datumiem.

2.   No IV pielikuma 1.8.1. punktā minētajiem datumiem transportlīdzekļu L3e, L4e, L5e-A L6e-A un L7e-A (apakš-)kategorijas ir aprīkotas ar OBD I posma sistēmu, kas uzrauga kļūmes emisiju kontroles sistēmas elektriskajā ķēdē un elektronikā un ziņo par šīm kļūmēm, kuras izraisa to, ka ir pārsniegtas VI pielikuma B1 daļā noteiktās emisiju robežvērtības.

3.   No IV pielikuma 1.8.2. punktā minētajiem datumiem transportlīdzekļu L3e līdz L7e (apakš-)kategorijas ir aprīkotas ar OBD I posma sistēmu, kas uzrauga kļūmes emisiju kontroles sistēmas elektriskajā ķēdē un elektronikā un kas tiek iedarbināta, ja tiek pārsniegtas VI pielikuma B2 daļā noteiktās emisiju robežvērtības. OBD I posma sistēmas šīm transportlīdzekļu (apakš-)kategorijām arī ziņo par tāda darbības režīma iedarbināšanu, kas ievērojami samazina motora griezes momentu.

4.   No IV pielikuma 1.8.3. punktā minētajiem datumiem un ņemot vērā 23. panta 5. punktu, transportlīdzekļu L3e, L5e-A, L6e-A un L7e-A (apakš-)kategorijas turklāt ir aprīkotas ar OBD II posma sistēmu, kas uzrauga emisiju kontroles sistēmas kļūmes un nolietošanos, kā rezultātā tiek pārsniegtas VI pielikuma B2 daļā noteiktās emisiju robežvērtības, un ziņo par to.

5.   Lai saskaņotu OBD sistēmu ziņošanu par funkcionālā drošuma vai emisiju kontroles sistēmas kļūmēm un sekmētu efektīvu transportlīdzekļa remontu, Komisijai ir pilnvarota saskaņā ar 75. pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz sīki izklāstītām tehniskajām prasībām par iebūvētu diagnostiku, tostarp funkcionālajām prasībām par OBD un testa procedūrām par 1. līdz 4. punktā minētajiem jautājumiem un kā minēts II pielikuma C daļas 11. punktā, kā arī V pielikumā minēto VIII testa veidu.

22. pants

Prasības par transportlīdzekļu funkcionālo drošumu

1.   Izgatavotāji nodrošina, ka transportlīdzekļus konstruē, izgatavo un montē tā, lai mazinātu ievainojumu risku transportlīdzeklī esošām personām un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

2.   Izgatavotājs nodrošina, ka transportlīdzekļa funkcionālais drošums saglabājas transportlīdzekļa parastajā kalpošanas laikā, to izmantojot parastos apstākļos un veicot tehnisko apkopi saskaņā ar izgatavotāja ieteikumiem. Izgatavotājs informācijas mapē ievieto paziņojumu, kurā apstiprina, ka to sistēmu, detaļu un aprīkojuma izturība, kuri ir būtiski svarīgi funkcionālajam drošumam, ir nodrošināta, izmantojot atbilstošu testēšanu un piemērojot labu inženiertehnisko praksi.

3.   Izgatavotāji nodrošina, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības atbilst attiecīgajām prasībām II un VIII pielikumā un testa procedūru prasībām un darbības raksturlielumiem, kas noteikti deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar 5. punktu.

4.   Transportlīdzekļu sastāvdaļām, kuru risks saistībā ar elektrību ir pilnībā aptverts deleģētajos vai īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, nepiemēro prasības, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/95/EK (2006. gada 12. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektroiekārtām, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (27).

5.   Lai garantētu teicama funkcionālā drošuma sasniegšanu, Komisija saskaņā ar 75. pantu pieņem deleģētus aktus par II pielikuma B daļā minētajām konkrētajām prasībām attiecībā uz transportlīdzekļu funkcionālo drošumu un attiecīgā gadījumā par pamatu ņem VIII pielikumā noteiktās stingrākās funkcionālā drošuma prasības. Pirmo šādu deleģēto aktu kopumu pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

6.   Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim kā otro soli saskaņā ar 75. pantu pieņem deleģētu aktu, lai saskaņotu prasības parastajam kalpošanas laikam un testus nolūkā panākt II pielikuma B daļas 17. punktā uzskaitīto transportlīdzekļa konstrukcijas stiprību.

7.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu izgatavotāja paziņojuma paraugu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 73. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

23. pants

Prasības par ekoloģiskajiem raksturlielumiem

1.   Izgatavotāji nodrošina, ka transportlīdzekļi ir konstruēti, izgatavoti un montēti tā, lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz vidi. Izgatavotāji nodrošina transportlīdzekļu, kam piešķirts tipa apstiprinājums, atbilstību prasībām par ekoloģiskajiem raksturlielumiem, kā norādīts II, V un VI pielikumā, kā arī ņemot vērā VII pielikumā noteikto noturības nobraukumu.

2.   Izgatavotāji līdz šīs regulas IV pielikumā norādītajiem piemērošanas datumiem nodrošina, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības atbilst testa procedūru un testu prasībām, kā izklāstīts V pielikumā, kuras tiks noteiktas deleģētājā aktā, ko pieņems saskaņā ar šā panta 12. punktu.

3.   Izgatavotāji nodrošina, ka ir izpildītas tipa apstiprinājuma prasības par noturības prasību pārbaudi. Lai apstiprinātājiestādei pierādītu, ka apstiprinātā transportlīdzekļa ekoloģiskie raksturlielumi ir noturīgi, pēc izgatavotāja izvēles izmanto šādas noturības testa procedūras:

a)

faktiska transportlīdzekļa noturības testēšana ar pilnīgu nobraukuma uzkrāšanu

Testētie transportlīdzekļi fiziski uzkrāj pilnu VII pielikuma A daļā noteikto attālumu, un tos testē saskaņā ar V testa veidā noteikto procedūru, kā izklāstīts deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar šā panta 12. punktu. Emisiju testa rezultāti, kas ir līdz pilnam VII pielikuma A daļā norādītajam attālumam, to ietverot, ir mazāki nekā VI pielikuma A daļā norādītās vides robežvērtības;

b)

faktiska transportlīdzekļa noturības testēšana ar daļēju nobraukuma uzkrāšanu

Testētie transportlīdzekļi fiziski uzkrāj vismaz 50 % no VII pielikuma A daļā norādītā pilnā attāluma, un tos testē saskaņā ar V testa veidā norādīto procedūru, kā izklāstīts deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar šā panta 12. punktu. Kā sīkāk izklāstīts minētajā aktā, testa rezultātus ekstrapolē līdz VII pielikuma A daļā norādītajam pilnajam attālumam. Gan testa rezultāti, gan ekstrapolētie rezultāti ir mazāki nekā VI pielikuma A daļā norādītās vides robežvērtības;

c)

matemātiska noturības procedūra

Katram emisijas komponentam rezultāts, ko iegūst, reizinot VII pielikuma B daļā noteikto nolietošanās koeficientu un tāda transportlīdzekļa vides testa rezultātus, kura uzkrātais nobraukums kopš pirmās iedarbināšanas, kad tas iznācis no ražošanas līnijas, ir vairāk nekā 100 km, ir mazāks nekā VI pielikuma A daļā norādītā vides robežvērtība.

4.   Līdz 2016. gada 1. janvārim Komisija veic visaptverošu pētījumu par ietekmi uz vidi. Pētījumā izvērtē gaisa kvalitāti un L kategorijas transportlīdzekļu piesārņojuma īpatsvaru un aptver V pielikumā minētā I, IV, V, VII un VIII testa prasības.

Pētījumā apkopo un izvērtē jaunākos zinātniskos datus, zinātnisko pētījumu atzinumus, modelēšanas rezultātus un rentabilitātes aspektus, lai galīgi noteiktu politikas pasākumus, apstiprinot un galīgi nosakot IV pielikumā noteiktos Euro 5 posma īstenošanas datumus un Euro 5 posma vides prasības, kas ietvertas V pielikumā, VI pielikuma A3, B2, C2 daļā un VII pielikumā, par Euro 5 posma noturības nobraukumu un nolietošanās koeficientiem.

5.   Pamatojoties uz šā panta 4. punktā minētajiem secinājumiem, Komisija līdz 2016. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par:

a)

IV pielikumā minētajiem Euro 5 posma izpildes datumiem;

b)

VI pielikuma A2 daļā minētajām Euro 5 posma emisiju robežvērtībām un VI pielikuma B2 daļā minētajiem OBD sliekšņiem;

c)

to, ka visus jaunos L3e, L5e, L6e-A un L7e-A (apakš-)kategorijas transportlīdzekļu tipus Euro 5 posmā papildus I posma OBD aprīko arī ar II posma OBD;

d)

VII pielikuma A daļā minēto noturības nobraukumu atbilstoši Euro 5 posmam un VII pielikuma B daļā minētajiem nolietošanās koeficientiem atbilstoši Euro 5 posmam.

Komisija, ņemot vērā minēto ziņojumu, iesniedz atbilstošus likumdošanas priekšlikumus.

6.   Pamatojoties uz vides ietekmes pētījuma rezultātiem, Komisija saskaņā ar 75. pantu pieņem deleģētus aktus, paredzot (apakš-)kategorijas (no L1e-A, L1e-B, L2e, L5e-B, L6e-B, L7e-B un L7e-C), uz kurām Euro 5 posmā attiecina vienīgi SHED testēšanu vai alternatīvi vienīgi degvielas tvertnes un cauruļvadu caurlaidības testēšanu, ievērojot VI pielikuma C2 daļā noteiktās testēšanas robežvērtības.

7.   Izgatavotāji nodrošina, ka L kategorijas transportlīdzekļi atbilst attiecīgajām testa prasībām attiecībā uz apstiprināšanai un pagarināšanai nepieciešamajiem ekoloģiskajiem raksturlielumiem, kā noteikts V pielikuma A daļā.

8.   Attiecībā uz I testa veidu attiecīgā emisiju robežvērtība L3e-AxE (enduro, x = 1, 2 vai 3) un L3e-AxT (triāla, x = 1, 2 vai 3) motocikliem ir VI pielikuma A daļā minēto L2 (THC) un L3 (NOx) summa. Emisiju testa rezultāti (NOx + THC) ir mazāki par vai vienādi ar šo robežvērtību (L2 + L3).

9.   L4e kategorijas transportlīdzekļi atbilst V pielikumā minētajām L3e kategorijas transportlīdzekļu vides prasībām, turklāt V pielikuma I, IV, VII un VIII testam var izmantot vai nu pilnu transportlīdzekļa komplektējumu ar bāzes pašgājēju transportlīdzekli un uzstādītu blakusvāģi vai attiecīgā gadījumā tikai bāzes pašgājēju transportlīdzekli bez uzstādīta blakusvāģa.

10.   Izgatavotāji nodrošina, ka visu jauno piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu, ko laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā Savienībā, tips ir apstiprināts saskaņā ar šo regulu.

11.   Šā panta 1. līdz 10. punktā minētās prasības piemēro transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām saskaņā ar II pielikumu.

12.   Lai nodrošinātu teicamu vides aizsardzību, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 75. pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz sīki izstrādātām tehniskajām specifikācijām par vides prasībām saistībā ar šā panta 1., 2., 3., 6. un 7. punktā minētajiem jautājumiem, tostarp testa procedūrām.

24. pants

Papildu vides prasības attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju, degvielas un elektroenerģijas patēriņu, kā arī elektrisko diapazonu

1.   CO2 (oglekļa dioksīda) emisiju izgatavotājs nosaka piemērojamajā emisiju testēšanas laboratorijas ciklā, un viņš par to informē apstiprinātājiestādi. Degvielas patēriņu un/vai elektroenerģijas patēriņu, kā arī elektrisko diapazonu aprēķina, pamatojoties uz tipa apstiprinājuma laboratorijas testa rezultātiem par emisiju, vai mēra, piedaloties tehniskajam dienestam, un ziņo apstiprinātājiestādei.

2.   CO2 mērījumu rezultātus, aprēķināto vai izmērīto degvielas patēriņu, elektroenerģijas patēriņu un arī elektrisko diapazonu ieraksta informācijas mapē, kā norādīts 27. panta 4. punktā minētajā īstenošanas aktā, un attiecīgo informāciju norāda arī atbilstības sertifikātā.

Papildus norādei atbilstības sertifikātā izgatavotāji nodrošina, ka dati par CO2 emisiju, degvielas patēriņu, elektroenerģijas patēriņu un arī elektrisko diapazonu pēc izgatavotāja uzskatiem piemērotā formātā ir pieejami transportlīdzekļa pircējam, iegādājoties jaunu transportlīdzekli.

3.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 75. pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz VII testa veida testa procedūras prasībām saistībā ar CO2 emisiju mērījumu, degvielas patēriņa, elektroenerģijas patēriņa un elektriskā diapazona aprēķina vai mērījumu metodēm.

IV   NODAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀŠANAS PROCEDŪRAS

25. pants

ES tipa apstiprināšanas procedūras

1.   Iesniedzot pieteikumu par pabeigta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, izgatavotājs var izvēlēties vienu no šādām procedūrām:

a)

pakāpenisku tipa apstiprināšanu;

b)

tipa apstiprināšanu vienā posmā;

c)

jauktu tipa apstiprināšanu.

Turklāt 5. punktā noteikto transportlīdzekļu kategoriju izgatavotājs var izvēlēties vairākposmu tipa apstiprināšanu.

Sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanai piemēro vienīgi tipa apstiprināšanu vienā posmā.

2.   Pakāpeniskā tipa apstiprināšanas procedūrā sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kas ir daļa no transportlīdzekļa, pakāpeniski savāc visu ES tipa apstiprinājuma sertifikātu komplektu, un procedūras beigu posmā tā noslēdzas ar gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

3.   Tipa apstiprinājums vienā posmā ir procedūra, kurā gatavu transportlīdzekli apstiprina vienā darbībā.

4.   Jaukta tipa apstiprinājums ir pakāpeniska tipa apstiprināšanas procedūra, kurā vienas vai vairāku sistēmu apstiprinājumus piešķir gatava transportlīdzekļa apstiprināšanas pēdējā posmā, un šīm sistēmām nav jāizdod ES tipa apstiprinājuma sertifikāti.

5.   Vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūrā viena vai vairākas apstiprinātājiestādes apliecina, ka, atkarībā no pabeigtības pakāpes, nepabeigta vai vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa tips atbilst attiecīgiem šajā regulā ietvertiem administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām.

Vairākposmu tipa apstiprinājumu piešķir attiecībā uz nepabeigta vai vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa tipu, kas atbilst sīki izklāstītiem datiem 27. pantā paredzētajā informācijas mapē un attiecīgos II pielikumā paredzētajos aktos noteiktām tehniskām prasībām, ņemot vērā transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi.

6.   Tipa apstiprinājumu attiecībā uz pabeigtības pēdējo posmu piešķir vienīgi pēc tam, kad apstiprinātājiestāde ir pārliecinājusies, ka apstiprinātais transportlīdzekļa tips atbilst visām tehniskajām prasībām, kas bija piemērojamas apstiprināšanas laikā. Tas ietver dokumentu pārbaudi attiecībā uz visām prasībām, kas paredzētas nepabeigta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā, kurš piešķirts vairākposmu tipa apstiprināšanas gaitā, pat ja tas ir piešķirts citai transportlīdzekļu (apakš-)kategorijai.

Šā panta 1. punkta otrajā daļā minētais vairākposmu tipa apstiprinājums attiecas vienīgi uz L2e -U, L4e, L5e-B, L6e-BU un L7e-CU apakškategorijas transportlīdzekļiem.

7.   Apstiprināšanas procedūras izvēle neietekmē piemērojamās pamatprasības, kurām apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam jāatbilst laikā, kad izsniedz gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

8.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 75. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem tipa apstiprināšanas procedūru pasākumiem. Pirmo šādu deleģēto aktu kopumu pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

26. pants

Tipa apstiprinājuma pieteikums

1.   Izgatavotājs iesniedz apstiprinātājiestādei tipa apstiprinājuma pieteikumu.

2.   Par konkrēta tipa transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību var iesniegt tikai vienu pieteikumu, un to var iesniegt tikai vienā dalībvalstī.

3.   Par katru apstiprināmo tipu iesniedz atsevišķu pieteikumu.

27. pants

Informācijas mape

1.   Pieteikuma iesniedzējs iesniedz apstiprinātājiestādei informācijas mapi.

2.   Informācijas mapē iekļauj:

a)

informācijas dokumentu;

b)

visus datus, rasējumus, fotoattēlus un citu informāciju;

c)

norādi par transportlīdzekļiem piemērojamo procedūru saskaņā ar 25. panta 1. punktu;

d)

jebkādu papildinformāciju, ko apstiprinātājiestāde pieprasa saistībā ar pieteikuma procedūru.

3.   Informācijas mapi var iesniegt papīra vai elektroniskā formātā atkarībā no tā, kā to pieņem tehniskais dienests un apstiprinātājiestāde.

4.   Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, nosaka informācijas dokumenta un informācijas mapes paraugus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 73. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

28. pants

Īpašas prasības par informāciju, kas jāiesniedz dažādu tipa apstiprināšanas procedūru pieteikumā

1.   Pakāpeniska tipa apstiprinājuma pieteikumam pievieno informācijas mapi saskaņā ar 27. pantu un pilnīgu to tipa apstiprinājuma sertifikātu komplektu, kas prasīti saskaņā ar II pielikumā uzskaitītajiem piemērojamajiem aktiem.

Sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprinājuma gadījumā saskaņā ar II pielikumā uzskaitītajiem piemērojamajiem aktiem apstiprinātājiestādei ir piekļuve attiecīgai informācijas mapei par ir pieejama līdz brīdim, kad apstiprinājumu piešķir vai atsaka.

2.   Viena posma tipa apstiprinājuma pieteikumam pievieno 27. pantā paredzēto informācijas mapi, kurā iekļauta attiecīgā informācija atbilstīgi īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, saistībā ar minētajiem piemērojamajiem aktiem.

3.   Jaukta tipa apstiprināšanas procedūrā informācijas mapei pievieno vienu vai vairākus tipa apstiprinājuma sertifikātus, kas prasīti saskaņā ar II pielikumā uzskaitītajiem piemērojamajiem aktiem un, ja tipa sertifikātu neiesniedz, tad pievieno attiecīgo informāciju, kas prasīta saskaņā ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, saistībā ar šiem piemērojamajiem aktiem.

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, vairākposmu tipa apstiprināšanas vajadzībām iesniedz šādu informāciju:

a)

pirmajā posmā – informācijas mapes tās daļas un ES tipa apstiprinājuma sertifikātus, kas attiecas uz bāzes transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi;

b)

otrajā posmā un turpmākajos posmos – tās informācijas mapes daļas un ES tipa apstiprinājuma sertifikātus, kas attiecas uz konkrēto izgatavošanas posmu, līdz ar iepriekšējā izgatavošanas posmā izsniegto transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju un pilnīgas ziņas par jebkādām izgatavotāja veiktām transportlīdzekļa izmaiņām vai papildinājumiem.

Šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā precizēto informāciju var iesniegt saskaņā ar 3. punktu.

5.   Apstiprinātājiestāde, prasību pienācīgi pamatojot, var prasīt izgatavotāju iesniegt jebkādu papildu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu pieņemt lēmumu par to, kādi testi ir jāveic, vai arī – lai vienkāršotu minēto testu veikšanu.

V   NODAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀŠANAS PROCEDŪRU NORISE

29. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Apstiprinātājiestādes ES tipa apstiprinājumu piešķir tikai pēc tam, kad tās ir pārliecinājušās par atbilstību 33. pantā minētajiem ražošanas atbilstības pasākumiem un par transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķās tehniskās vienības tipa atbilstību piemērojamām prasībām.

2.   ES tipa apstiprinājumus piešķir saskaņā ar šo nodaļu.

3.   Ja apstiprinātājiestāde konstatē, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips, lai gan atbilst paredzētajiem noteikumiem, tomēr rada nopietnu apdraudējumu drošumam vai var nopietni kaitēt videi vai sabiedrības veselībai, tā var atteikties piešķirt ES tipa apstiprinājumu. Minētajā gadījumā tā pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm un Komisijai tūlīt nosūta sīku informāciju, izskaidrojot sava lēmuma iemeslus un darot zināmus konstatēto faktu pierādījumus.

4.   ES tipa apstiprinājuma sertifikātus numurē saskaņā ar harmonizēto sistēmu, ko Komisija noteikusi īstenošanas aktos. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 73. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pirmos šādus īstenošanas aktus pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

5.   Par katru ES tipa apstiprinājuma sertifikātu, ko tā izdevusi, apstiprinātājiestāde viena mēneša laikā pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm nosūta transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju kopā ar pielikumiem, izmantojot kopēju drošu elektronisku apmaiņas sistēmu. Tā var būt arī drošas elektroniskas datnes veidā.

6.   Apstiprinātājiestāde nekavējoties informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādes par transportlīdzekļa apstiprinājuma atteikumu vai atsaukumu, izklāstot lēmuma pamatojumu.

7.   Reizi trijos mēnešos apstiprinātājiestāde pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm nosūta sarakstu ar ES tipa apstiprinājumiem, ko tā iepriekšējā posmā piešķīrusi, grozījusi, atteikusi vai atsaukusi attiecībā uz sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām.

8.   Ja citas dalībvalsts apstiprinātājiestāde to pieprasa, apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, viena mēneša laikā pēc minētās prasības saņemšanas nosūta tai pieprasītā ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju kopā ar pielikumiem, izmantojot kopēju drošu elektronisku apmaiņas sistēmu. Tā var būt arī drošas elektroniskas datnes veidā.

9.   Pēc Komisijas pieprasījuma apstiprinātājiestāde 5. līdz 8. punktā minēto informāciju iesniedz arī Komisijai.

10.   Apstiprinātājiestāde sagatavo informācijas paketi, kurā ietilpst informācijas mape ar testu ziņojumiem un visa pārējā dokumentācija, ko tehniskais dienests vai apstiprinātājiestāde pievieno informācijas mapei savu pienākumu veikšanas gaitā. Informācijas paketē ir satura rādītājs, kurā redzams tā saturs, kas atbilstīgi numurēts vai citādi apzīmēts, lai skaidri identificētu visas lapas un katra dokumenta formātu, nodrošinot pārskatu par ES tipa apstiprinājuma pārvaldības secīgām darbībām, it īpaši par pārskatīšanas un atjaunināšanas datumiem. Apstiprinātājiestāde informācijas paketē iekļauto informāciju tur pieejamu 10 gadus pēc attiecīgā apstiprinājuma derīguma termiņa beigām.

30. pants

Īpašas prasības attiecībā uz ES tipa apstiprinājuma sertifikātu

1.   ES tipa apstiprinājuma sertifikātam pievieno šādus pielikumus:

a)

29. panta 10. punktā minēto informācijas paketi;

b)

testu rezultātus;

c)

personas(-u), kas ir pilnvarota(-as) parakstīt atbilstības sertifikātus, vārdu(-us), uzvārdu(-us) un paraksta(-u) paraugu(-us), kā arī norādi par personas(-u) amatu uzņēmumā;

d)

pabeigta transportlīdzekļa ES tipa apstiprināšanas gadījumā – atbilstības sertifikāta aizpildītu paraugu.

2.   ES tipa apstiprinājuma sertifikātu izsniedz, pamatojoties uz paraugu, ko Komisija noteikusi, pieņemot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 73. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pirmos šādus īstenošanas aktus pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

3.   Attiecībā uz katru transportlīdzekļa tipu apstiprinātājiestāde:

a)

aizpilda visas attiecīgās ES tipa apstiprinājuma sertifikāta iedaļas, arī pievienoto testu rezultātu lapu;

b)

sagatavo informācijas paketes satura rādītāju;

c)

aizpildīto sertifikātu kopā ar pielikumiem bez kavēšanās izsniedz pieteikuma iesniedzējam.

Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, nosaka a) punktā minēto testu rezultātu lapas paraugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 73. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pirmos šādus īstenošanas aktus pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

4.   Ja ES tipa apstiprinājumam saskaņā ar 40. pantu ir piemēroti kādi derīguma termiņa ierobežojumi vai ir piešķirti atbrīvojumi no dažiem šīs regulas vai saskaņā ar šo regulu pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu noteikumiem, minētos ierobežojumus vai atbrīvojumus norāda ES tipa apstiprinājuma sertifikātā.

5.   Ja izgatavotājs ir izvēlējies jauktu tipa apstiprināšanas procedūru, apstiprinātājiestāde informācijas paketē aizpilda atsauces uz 32. panta 1. punktā minētajos īstenošanas aktos paredzētajiem testu protokoliem, par kuriem nav pieejami ES tipa apstiprinājuma sertifikāti.

6.   Ja izgatavotājs izvēlas tipa apstiprināšanu vienā posmā, apstiprinātājiestāde izveido piemērojamo prasību vai aktu sarakstu un pievieno minēto sarakstu ES tipa apstiprinājuma sertifikātam. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem šāda saraksta paraugu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 73. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pirmos šādus īstenošanas aktus pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

31. pants

Īpaši noteikumi par sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām

1.   ES tipa apstiprinājumus piešķir sistēmām, kas atbilst sīki izklāstītiem datiem informācijas mapē un attiecīgajos II pielikumā minētajos aktos paredzētām tehniskām prasībām.

2.   Sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību ES tipa apstiprinājumus piešķir sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas atbilst sīki izklāstītiem datiem informācijas mapē un II pielikumā uzskaitītajos attiecīgajos aktos paredzētajām tehniskajām prasībām.

3.   Ja uz sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas ir vai nav paredzētas remontam vai tehniskajai apkopei, attiecas arī sistēmas tipa apstiprinājums saistībā ar transportlīdzekli, tad nav jāveic sastāvdaļas vai tehniskās vienības atsevišķa apstiprināšana, izņemot, ja to paredz attiecīgie II pielikumā minētie akti.

4.   Ja kāda sastāvdaļa vai atsevišķa tehniskā vienība funkcionē vai ja tai kāda konkrēta iezīme piemīt vienīgi savienojumā ar citām transportlīdzekļa detaļām, un ja šā iemesla dēļ atbilstību prasībām var pārbaudīt vienīgi tad, ja sastāvdaļa vai atsevišķā tehniskā vienība darbojas savienojumā ar šīm citām transportlīdzekļa detaļām, tad sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājuma darbības jomu atbilstīgi ierobežo.

Šādos gadījumos ES tipa apstiprinājuma sertifikātā norāda jebkādu sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības lietojuma ierobežojumu un precizē īpašus montāžas nosacījumus.

Ja tādu sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību uzstāda transportlīdzekļa izgatavotājs, tad tās atbilstību spēkā esošajiem lietojuma ierobežojumiem vai montāžas nosacījumiem pārbauda, apstiprinot transportlīdzekli.

32. pants

ES tipa apstiprinājumam nepieciešamie testi

1.   Atbilstību šajā regulā un II pielikumā uzskaitītajos aktos noteiktajām tehniskām norādēm pierāda ar norīkoto tehnisko dienestu veiktiem attiecīgiem testiem.

Pirmajā daļā minētās testu procedūras un īpašais aprīkojums un instrumenti, kas paredzēti minēto testu veikšanai, ir noteikti II pielikumā uzskaitītajos attiecīgajos aktos.

Testa ziņojumu forma atbilst vispārējām prasībām, ko Komisija noteikusi, ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 73. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pirmos šādus īstenošanas aktus pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

2.   Izgatavotājs apstiprinātājiestādei dara pieejamus tik daudzus transportlīdzekļus, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, cik ir vajadzīgs saskaņā ar attiecīgajiem II pielikumā uzskaitītajiem aktiem, lai veiktu prasītos testus.

3.   Nepieciešamos testus veic ar transportlīdzekļiem, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kas precīzi atbilst apstiprināmajam tipam.

Izgatavotājs, vienojoties ar apstiprinātājiestādi, tomēr var izvēlēties transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, kas lai gan precīzi neatbilst apstiprināmajam tipam, bet apvieno vairākas prasītā veiktspējas parametru līmeņa nelabvēlīgākās iezīmes. Var izmantot virtuālas testēšanas metodes, lai atlases procesā būtu vieglāk pieņemt lēmumu.

4.   Attiecībā uz tām prasībām, kuras noteiktas deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 6. punktu, un pēc izgatavotāja pieprasījuma, ja panākta vienošanās ar apstiprinātājiestādi, var izmantot virtuālas testēšanas metodes kā alternatīvu 1. punktā minētām testēšanas procedūrām.

5.   Virtuālās testēšanas metodes atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 6. punktu.

6.   Lai nodrošinātu to, ka virtuālajā testēšanā iegūtie rezultāti ir tikpat jēgpilni kā fiziskā testēšanā iegūti rezultāti, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 75. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz to, uz kādām prasībām var attiecināt virtuālo testēšanu un paredzot nosacījumus, saskaņā ar kādiem šādu virtuālu testēšanu veic. Pieņemot minētos deleģētos aktus, Komisija par pamatu ņem attiecīgas prasības un procedūras, kas paredzētas Direktīvas 2007/46/EK XVI pielikumā.

33. pants

Ražošanas atbilstības kārtība

1.   Apstiprinātājiestāde, kas piešķir ES tipa apstiprinājumu, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai – vajadzības gadījumā sadarbojoties ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm – pārbaudītu, vai ir paredzēta piemērota kārtība, kas nodrošina to, ka ražošanā esošie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības attiecīgā gadījumā būs atbilstoši apstiprinātajam tipam.

2.   Apstiprinātājiestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu pabeigtam transportlīdzeklim, veic nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka izgatavotāja izdotie atbilstības sertifikāti atbilst 38. pantam. Šajā nolūkā apstiprinātājiestāde pārliecinās, ka pietiekams skaits atbilstības sertifikātu paraugu atbilst 38. pantam un ka izgatavotājs ir paredzējis piemērotu kārtību, lai nodrošinātu, ka atbilstības sertifikātos iekļautā informācija ir pareiza.

3.   Apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, veic visus vajadzīgos pasākumus attiecībā uz minēto apstiprinājumu, lai – vajadzības gadījumā sadarbojoties ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm – pārliecinātos, ka 1. un 2. punktā minētā kārtība joprojām ir piemērota, tā lai ražošanā esošie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības joprojām būs atbilstoši apstiprinātajam tipam un to atbilstības sertifikāti joprojām atbilst 38. pantam.

4.   Lai pārliecinātos, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība atbilst apstiprinātajam tipam, ES tipa apstiprinājumu piešķīrusī apstiprinātājiestāde ar izgatavotāja telpās un arī ražošanas iekārtās ņemtiem paraugiem var veikt jebkādas pārbaudes vai testus, kas vajadzīgi ES tipa apstiprinājumam.

5.   Ja apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, konstatē, ka netiek veikti 1. un 2. punktā minētie pasākumi, ka tie būtiski atšķiras no kārtības un kontroles plāniem, par ko ir panākta vienošanās, ka tos vairs nepiemēro vai ka tie vairs nav uzskatāmi par piemērotiem, pat ja ražošana tiek turpināta, tā veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu ka tiek pareizi ievērota ražošanas atbilstības procedūra vai atsauc tipa apstiprinājumu.

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 75. pantu attiecībā uz sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz ražošanas atbilstību. Pirmos šādus deleģētos aktus pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

VI   NODAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMU GROZĪJUMI

34. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Izgatavotājs nekavējoties informē apstiprinātājiestādi, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, par visām izmaiņām informācijas paketē norādītajos sīki izklāstītajos datos.

Apstiprinātājiestāde pieņem lēmumu par to, kuras no 35. pantā noteiktajām procedūrām jāveic.

Vajadzības gadījumā apstiprinātājiestāde var pēc apspriešanās ar izgatavotāju pieņemt lēmumu, ka ir jāpiešķir jauns ES tipa apstiprinājums.

2.   Pieteikumus ES tipa apstiprinājumu grozījumiem iesniedz vienīgi tai apstiprinātājiestādei, kas piešķīrusi sākotnējo ES tipa apstiprinājumu.

3.   Ja apstiprinātājiestāde konstatē, ka grozījuma veikšanai apskates vai testi jāveic atkārtoti, tā attiecīgi informē izgatavotāju.

Regulas 35. pantā minētās procedūras piemēro vienīgi tad, ja pēc minētajām apskatēm vai testiem apstiprinātājiestāde secina, ka ES tipa apstiprinājuma prasības joprojām ir izpildītas.

35. pants

ES tipa apstiprinājumu pārskatīšana un pagarināšana

1.   Ja informācijas paketē norādītie sīki izklāstītie dati ir mainījušies, bet pārbaudes vai testi nav jāatkārto, grozījumu uzskata par “pārskatīšanu”.

Šādos gadījumos apstiprinātājiestāde vajadzības gadījumā izsniedz pārskatītas informācijas paketes lapas, katrā pārskatītajā lapā skaidri norādot grozījumu būtību un atkārtotās izsniegšanas datumu. Par atbilstīgu minētajai prasībai uzskata konsolidētu un atjauninātu informācijas paketes versiju, kam pievienots sīks izmaiņu apraksts.

2.   Grozījumu uzskata par “pagarināšanu”, ja ir mainījušies informācijas paketē norādītie sīki izklāstītie dati un iestājas kāds no šādiem gadījumiem:

a)

ir vajadzīgas papildu pārbaudes vai papildu testi;

b)

ir mainījusies jebkāda informācija ES tipa apstiprinājuma sertifikātā, bet ne tā pielikumos;

c)

saskaņā ar jebkuru no II pielikumā uzskaitītajiem aktiem, apstiprinātam transportlīdzekļa tipam vai apstiprinātai sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai, kļūst piemērojamas jaunas prasības.

Pagarainājuma gadījumā apstiprinātājiestāde izsniedz atjauninātu ES tipa apstiprinājuma sertifikātu, kurā norādīts pagarinājuma numurs, kas papildināts saskaņā ar jau piešķirto secīgo paplašinājumu skaitu. Minētajā apstiprinājuma sertifikātā skaidri norāda pagarainājuma iemeslu un atkārtotas izsniegšanas dienu.

3.   Izsniedzot grozītas lapas vai konsolidētu un atjauninātu redakciju, attiecīgi groza apstiprinājuma sertifikātam pievienotās informācijas paketes satura rādītāju, lai atspoguļotu jaunākā pagarinājuma vai jaunākās pārskatīšanas datumu, vai jaunākās atjauninātās un konsolidētās redakcijas datumu.

4.   Transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā nav vajadzīgi nekādi grozījumi, ja 2. punkta c) apakšpunktā minētās jaunās prasības no tehniska viedokļa minētā tipa transportlīdzeklim ir nebūtiskas vai attiecas uz transportlīdzekļu kategorijām, kurām tas nepieder.

36. pants

Grozījumu izsniegšana un paziņošana

1.   Pagarinājuma gadījumā, tiek atjauninātas visas attiecīgās ES tipa apstiprinājuma sertifikāta iedaļas, tā pielikumi un informācijas paketes satura rādītājs. Atjaunināto sertifikātu un tā pielikumus bez kavēšanās izsniedz pieteikuma iesniedzējam.

2.   Ja ir notikusi pārskatīšana, apstiprinātājiestāde pārskatītos dokumentus vai attiecīgā gadījumā konsolidēto un atjaunināto redakciju, tostarp pārskatīto informācijas paketes satura rādītāju, nekavējoties izsniedz pieteikuma iesniedzējam.

3.   Apstiprinātājiestāde visus ES tipa apstiprinājumu grozījumus saskaņā ar 29. pantā noteiktajām procedūrām paziņo pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm.

VII   NODAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA DERĪGUMS

37. pants

Derīguma beigas

1.   ES tipa apstiprinājumus izsniedz uz nenoteiktu laiku.

2.   Transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājums kļūst nederīgs jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)

ir stājušās spēkā jaunas, obligātas prasības par transportlīdzekļu darīšanu pieejamiem tirgū, reģistrāciju vai nodošanu ekspluatācijā, ko piemēro apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, un apstiprinājumu nav iespējams attiecīgi atjaunināt;

b)

apstiprināto transportlīdzekli izbeidz ražot, pilnīgi un brīvprātīgi;

c)

apstiprinājuma derīgums beidzas, piemērojot ierobežojumu saskaņā ar 40. panta 6. punktu;

d)

apstiprinājums ir atsaukts saskaņā ar 33. panta 5. punktu, 49. panta 1. punktu vai 52. panta 4. punktu.

3.   Ja no visa tipa tikai viens variants vai viena kāda varianta versija kļūst nederīga, tad attiecīgā transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājums vairs nav derīgs vienīgi attiecībā uz konkrēto variantu vai versiju.

4.   Ja pilnīgi izbeidz ražot konkrēta tipa transportlīdzekli, izgatavotājs to paziņo apstiprinātājiestādei, kas minētajam transportlīdzeklim piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu.

Vienā mēnesī no pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas, apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, attiecīgi informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādes.

5.   Neskarot 4. punktu un ja transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma derīgums tuvojas beigām, izgatavotājs par to paziņo apstiprinātājiestādei, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu.

Apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, visu attiecīgo informāciju nekavējoties dara zināmu pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm, lai vajadzības gadījumā varētu piemērot 44. pantu.

Otrajā daļā minētajā informācijā precizē, jo īpaši pēdējā ražotā transportlīdzekļa ražošanas dienu un identifikācijas numuru.

VIII   NODAĻA

ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTS UN MARĶĒJUMS

38. pants

Atbilstības sertifikāts

1.   Izgatavotājs kā transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma turētājs katram pabeigtam, nepabeigtam vai vairākos posmos pabeigtam transportlīdzeklim, kas izgatavots atbilstīgi apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, izsniedz atbilstības sertifikātu uz papīra.

Šādu sertifikātu pircējam izsniedz bez maksas kopā ar transportlīdzekli. Sertifikātu izsniedz neatkarīgi no tā, vai bijis konkrēts pieprasījums un vai izgatavotājam ir iesniegta papildu informācija.

Transportlīdzekļa izgatavotājs pēc transportlīdzekļa īpašnieka pieprasījuma 10 gadu laikposmā pēc transportlīdzekļa izlaides datuma izsniedz atbilstības sertifikāta dublikātu par atlīdzību, kas nepārsniedz tā izdošanas izmaksas. Sertifikāta dublikāta pirmajā lappusē ir skaidri salasāms vārds “dublikāts”.

2.   Izgatavotājs izmanto atbilstības sertifikāta paraugu, ko ar īstenošanas aktiem pieņēmusi Komisija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 73. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Atbilstības sertifikātu izstrādā tā, lai novērstu viltojumus. Tālab ar īstenošanas aktiem paredz, ka sertifikātam izmantotais papīrs, tiek aizsargāts ar vairākiem drukātiem aizsardzības elementiem. Pirmos šādus īstenošanas aktus pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

3.   Atbilstības sertifikātu sagatavo vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām. Jebkura dalībvalsts var pieprasīt atbilstības sertifikātu iztulkot tās oficiālajā valodā vai valodās.

4.   Persona(-as), kura(-as) ir pilnvarota(-as) parakstīt atbilstības sertifikātus, ir izgatavotāja organizācijā, un vadība to/tās ir pienācīgi pilnvarojusi pilnībā uzņemties izgatavotāja juridisko atbildību attiecībā uz transportlīdzekļa projektēšanu un izgatavošanu vai ražošanas atbilstību.

5.   Atbilstības sertifikātu aizpilda pilnībā, un tajā nav citu ierobežojumu attiecībā uz transportlīdzekļa izmantošanu kā šajā regulā vai deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, paredzētie.

6.   Nepabeigta vai vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa gadījumā izgatavotājs atbilstības sertifikātā aizpilda vienīgi tās pozīcijas, kas ir pievienotas vai mainītas konkrētā apstiprināšanas posmā, un attiecīgos gadījumos sertifikātam pievieno visus atbilstības sertifikātus, izsniegti iepriekšējos posmos.

7.   Transportlīdzekļiem, ko apstiprina saskaņā ar 40. panta 2. punktu, atbilstības sertifikāta nosaukumā ir norāde “Pabeigtiem/vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem, kam tipa apstiprinājums piešķirts piemērojot 40. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (provizorisks apstiprinājums)”.

8.   Transportlīdzekļiem, kam tipa apstiprinājumu piešķir saskaņā ar 42. pantu, atbilstības sertifikāta, kā tas noteikts 2. punktā minētajos īstenošanas aktos, nosaukumā ir norāde “Pabeigtiem/vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem, kam tipa apstiprinājumu piešķir mazās sērijās”, un blakus tai ražošanas gads, pēc tā kārtas skaitlis no 1 līdz III pielikumā ietvertajā tabulā norādītajam maksimālajam skaitlim, kas katram ražošanas gadam norāda attiecīgajam transportlīdzeklim piešķirto vietu minētā gadā saražoto transportlīdzekļu klāstā.

9.   Neskarot 1. punktu, izgatavotājs var elektroniski pārsūtīt atbilstības sertifikātu jebkuras dalībvalsts reģistrācijas iestādei.

39. pants

Obligātā izgatavotāja plāksnīte ar atbilstīgu transportlīdzekļu marķējumu un sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājuma marķējums

1.   Transportlīdzekļa izgatavotājs katram transportlīdzeklim, kas izgatavots atbilstīgi apstiprinātajam tipam, piestiprina obligāto izgatavotāja plāksnīti ar atbilstīgu marķējumu, kā paredzēts attiecīgajā īstenošanas aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 3. punktu.

2.   Sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotājs, neatkarīgi no tā, vai tās ir sistēmas daļas, katrai atbilstīgi apstiprinātajam tipam izgatavotai sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai piestiprina tipa apstiprinājuma marķējumu, kā paredzēts attiecīgajā īstenošanas aktā, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, vai attiecīgajos ANO EEK noteikumos.

Ja šāds tipa apstiprinājuma marķējums netiek paredzēts, izgatavotājs piestiprina vismaz izgatavotāja preču zīmi vai tirdzniecības nosaukumu, tipa numuru vai identifikācijas numuru.

3.   Obligātā izgatavotāja plāksnīte un ES tipa apstiprinājuma marķējums atbilst paraugam, ko Komisija noteikusi ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 73. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pirmos šādus īstenošanas aktus pieņem līdz 2014. gada 31. decembrim.

IX   NODAĻA

ATBRĪVOJUMI JAUNĀM TEHNOLOĢIJĀM VAI JAUNĀM KONCEPCIJĀM

40. pants

Atbrīvojumi jaunām tehnoloģijām vai jaunām koncepcijām

1.   Izgatavotājs var pieteikties ES tipa apstiprinājumam attiecībā uz tipa apstiprinājumu transportlīdzeklim, sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai, kurā iekļautas jaunas tehnoloģijas vai koncepcijas, kas neatbilst vienam vai vairākiem II pielikumā uzskaitītiem aktiem.

2.   Apstiprinātājiestāde piešķir 1. punktā minēto ES tipa apstiprinājumu, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

pieteikumā norādīti iemesli, kāpēc attiecīgas tehnoloģijas vai koncepcijas dēļ sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst vienam vai vairākiem II pielikumā uzskaitītajiem aktiem;

b)

pieteikumā aprakstīta jaunās tehnoloģijas ietekme uz drošumu un vidi, kā arī pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu to, ka salīdzinājumā ar prasībām, no kurām prasīts atbrīvojums, ir nodrošināts vismaz līdzvērtīgs drošuma un vides aizsardzības līmenis;

c)

ir iesniegti testu apraksti un rezultāti, kuri pierāda, ka ir izpildīts nosacījums b) apakšpunktā.

3.   Šāda ES tipa apstiprinājuma piešķiršanai, nosakot atbrīvojumus jaunām tehnoloģijām vai jaunām koncepcijām, ir jāsaņem Komisijas atļauja. Minēto atļauju piešķir ar īstenošanas aktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 73. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Kamēr nav saņemta Komisijas atļauja, apstiprinātājiestāde transportlīdzekļa tipam, uz ko attiecas pieprasītais atbrīvojums, var jau izsniegt ES tipa apstiprinājumu, bet tas ir provizorisks, un ir derīgs vienīgi minētās dalībvalsts teritorijā. Apstiprinātājiestāde par to nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, nosūtot datni ar 2. punktā minēto informāciju.

Provizoriskums un ierobežotais teritoriālais derīgums ir norādīts tipa apstiprinājuma galvenē un atbilstības sertifikāta galvenē. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai šā punkta nolūkos paredzētu saskaņotus tipa apstiprinājuma un atbilstības sertifikāta paraugus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 73. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.   Citas apstiprinātājiestādes var nolemt savā teritorijā rakstveidā atzīt 4. punktā minēto provizorisko apstiprinājumu.

6.   Vajadzības gadījumā 3. punktā minētajā Komisijas piešķirtajā atļaujā arī precizē, vai uz to attiecina kādus ierobežojumus. Jebkurā gadījumā tipa apstiprinājuma derīguma termiņš ir vismaz 36 mēneši.

7.   Ja Komisija nolemj nepiešķirt atļauju, apstiprinātājiestāde 4. punktā minētā provizoriskā tipa apstiprinājuma turētājam nekavējoties dara zināmu, ka provizorisko apstiprinājumu atcels sešus mēnešus pēc dienas, kad Komisija pieņēmusi atteikumu.

Tomēr transportlīdzekļus, kuri izgatavoti atbilstoši provizoriskajam apstiprinājumam, pirms tas zaudē spēku, drīkst laist tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā jebkurā dalībvalstī, kas ir atzinusi provizorisko apstiprinājumu.

41. pants

Turpmāka deleģēto un īstenošanas aktu pielāgošana

1.   Ja Komisija atļauj piešķirt atbrīvojumu atbilstīgi 40. pantam, tā nekavējoties veic vajadzīgos pasākumus, lai deleģētos vai īstenošanas aktus pielāgotu tehnikas attīstībai.

Ja atbrīvojums saskaņā ar 40. pantu attiecas uz ANO EEK noteikumiem, Komisija saskaņā ar procedūru, ko piemēro saskaņā ar pārskatīto 1958. gada Nolīgumu, ierosina attiecīgo ANO EEK noteikumu grozījumu.

2.   Tiklīdz attiecīgie akti ir grozīti, atceļ visus ierobežojumus, kas noteikti Komisijas lēmumā par atbrīvojuma atļaušanu.

Ja nav veikti vajadzīgie pasākumi, lai pielāgotu deleģētos vai īstenošanas aktus, Komisija ar lēmumu, ko pieņem ar īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 73. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, var pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kura piešķīra apstiprinājumu, atļaut dalībvalstij pagarināt tipa apstiprinājumu.

X   NODAĻA

MAZĀS SĒRIJĀS RAŽOTI TRANSPORTLĪDZEKĻI

42. pants

Valsts tipa apstiprinājums mazām sērijām

1.   Izgatavotājs var pieteikties uz transportlīdzekļa valsts tipa apstiprinājumu mazām sērijām ievērojot III pielikumā noteiktos kvantitatīvos gada ierobežojumus. Minētos ierobežojumus piemēro attiecībā uz tādu transportlīdzekļu pieejamības nodrošināšanu tirgū, reģistrēšanu vai nodošanu ekspluatācijā, kam ir tipa apstiprinājums katras dalībvalsts tirgū par attiecīgo gadu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajam transportlīdzekļu tipam dalībvalstis var piešķirt atbrīvojumu no vienas vai vairākām pamatprasībām, kas noteiktas vienā vai vairākos II pielikumā uzskaitītajos deleģētajos aktos, ar nosacījumu, ka tās nosaka atbilstošas alternatīvas prasības.

“Alternatīvas prasības” ir administratīvi noteikumi un tehniskas prasības, kuru mērķis ir nodrošināt tādu funkcionālā drošuma, vides aizsardzības un darba drošības līmeni, kas ir pēc iespējas līdzvērtīgāks vienā vai vairākos II pielikumā uzskaitītajos deleģētajos aktos paredzētajam.

Šā panta 1. punktā minētajam transportlīdzekļu tipam dalībvalstis var piešķirt atbrīvojumu no viena vai vairākiem administratīvajiem noteikumiem, kas paredzēti šajā regulā vai saskaņā ar šo regulu pieņemtajos īstenošanas aktos.

Dalībvalsts piešķir atbrīvojumu no šajā punktā minētajiem noteikumiem tikai tad, ja tai ir pamatoti iemesli tā rīkoties.

3.   Transportlīdzekļu valsts tipa apstiprināšanā saskaņā ar šo pantu pieņem tādas sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar II pielikumā uzskaitītiem aktiem.

4.   Transportlīdzekļiem, kuriem tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šo pantu, tipa apstiprinājuma sertifikātu izstrādā saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto paraugu, bet tajā neiekļauj virsrakstu “Transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma sertifikāts”, un sertifikātā precizē to atbrīvojumu saturu, kas ir piešķirti saskaņā ar 2. punktu. Tipa apstiprinājuma sertifikātus numurē saskaņā ar 29. panta 4. punktā minēto saskaņoto sistēmu.

5.   Tipa apstiprinājuma sertifikātā norāda, kāda veida atbrīvojumi ir piešķirti saskaņā ar 2. punkta pirmo daļu un trešo daļu.

6.   Valsts tipa apstiprinājuma mazām sērijām derīgums attiecas vienīgi uz tās dalībvalsts teritoriju, kuras apstiprinātājiestāde apstiprinājumu piešķīrusi.

7.   Tomēr pēc izgatavotāja pieprasījuma apstiprinātājiestāde ierakstītā vai elektroniskā vēstulē nosūta tipa apstiprinājuma sertifikāta un tā pielikumu kopijas izgatavotāja norādīto dalībvalstu apstiprinātājiestādēm.

8.   Izgatavotāja norādīto dalībvalstu apstiprinātājiestādes trīs mēnešos no 7. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas lemj par tipa apstiprinājuma atzīšanu. Tās oficiāli paziņo savu lēmumu apstiprinātājiestādei, kura piešķīrusi valsts tipa apstiprinājumu mazām sērijām.

9.   Dalībvalsts apstiprinātājiestādes neatsaka valsts tipa apstiprinājumu, ja vien tām nav pamatotu iemeslu uzskatīt, ka valsts tehniskās prasības, saskaņā ar kurām transportlīdzeklis apstiprināts, nav līdzvērtīgi noteikumiem, ko piemēro pašu dalībvalstī.

10.   Pēc pieteicēja iesniedzēja pieprasījuma, kurš vēlas transportlīdzekli ar valsts tipa apstiprinājumu mazām sērijām laist tirgū vai reģistrēt citā dalībvalstī, apstiprinātājiestāde, kura piešķīrusi valsts tipa apstiprinājumu mazām sērijām izsniedz šīs citas dalībvalsts valsts iestādei tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju, tostarp informācijas paketi. Piemēro 8. un 9. punktu.

XI   NODAĻA

PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANA TIRGŪ, REĢISTRĀCIJA VAI NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

43. pants

Transportlīdzekļu pieejamības nodrošināšana tirgū, reģistrācija vai nodošana ekspluatācijā

Neskarot 46. un 47. pantu, transportlīdzekļus, kuriem gatava transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājums ir obligāts vai kuriem izgatavotājs ir saņēmis šādu tipa apstiprinājumu saskaņā ar šo regulu, dara pieejamus tirgū, reģistrē, vai nodod ekspluatācijā vienīgi tad, ja tiem ir derīgs atbilstības sertifikāts, kas izsniegts saskaņā ar 38. pantu.

Ja šādi transportlīdzekļi nav pabeigti, tos ir atļauts darīt pieejamus tirgū vai nodot ekspluatācijā, bet iestādes, kas ir atbildīgas par dalībvalstu transportlīdzekļu reģistrāciju, var atteikt šādu transportlīdzekļu reģistrāciju un izmantošanu uz ceļa.

44. pants

Sērijas beigu transportlīdzekļu pieejamības nodrošināšana tirgū, reģistrēšana vai nodošana ekspluatācijā

1.   Transportlīdzekļus, kas atbilst tādam transportlīdzekļa tipam, kura ES tipa apstiprinājums saskaņā ar 37. pantu vairs nav derīgs, drīkst darīt pieejamus tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā, ievērojot sērijas beigu ierobežojumus un termiņa ierobežojumus, kas precizēti 2. un 4. punktā.

Šā punkta pirmā daļa attiecas vienīgi uz tādiem transportlīdzekļiem Savienības teritorijā, kam ražošanas laikā ir bijis derīgs ES tipa apstiprinājums, bet kas nav ne darīti pieejami tirgū, ne reģistrēti, ne nodoti ekspluatācijā līdz minētā ES tipa apstiprinājuma derīguma beigām.

2.   Pabeigtiem transportlīdzekļiem 1. punktu piemēro 24 mēnešus no dienas, kad ES tipa apstiprinājums kļuvis nederīgs, savukārt vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem – 30 mēnešus no minētās dienas.

3.   Izgatavotājs, kas vēlas izmantot 1. punktu, iesniedz pieprasījumu katras tās dalībvalsts valsts iestādei, kurā attiecīgie transportlīdzekļi vai nu tiks darīti pieejami tirgū, tiks reģistrēti, vai ir nodoti ekspluatācijā. Minētajā pieprasījumā precizē, kādu tehnisku vai saimniecisku iemeslu dēļ minētie transportlīdzekļi neatbilst jaunajām tipa apstiprinājuma prasībām.

Attiecīgā valsts iestāde trīs mēnešos no pieprasījuma saņemšanas lemj par to, vai un cik lielā skaitā ļaut savā teritorijā reģistrēt minētos transportlīdzekļus.

4.   Sērijas beigu transportlīdzekļu skaits nepārsniedz 10 % no iepriekšējos divos gados reģistrēto transportlīdzekļu skaita vai 100 transportlīdzekļus katrai dalībvalstij, izvēloties lielāko skaitli.

5.   Transportlīdzekļiem, kas nodoti ekspluatācijā saskaņā ar šo procedūru uz atbilstības sertifikāta izdara īpašu norādi, apzīmējot šos transportlīdzekļus kā “sērijas beigu transportlīdzeklis”.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka tiek efektīvi pārraudzīts to transportlīdzekļu skaits, kurus paredzēts darīt pieejamus tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā saskaņā ar šajā pantā noteikto procedūru.

7.   Šo pantu piemēro vienīgi attiecībā uz tādu ražošanas izbeigšanu, kuras iemesls ir tipa apstiprinājuma derīguma beigas 37. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā.

45. pants

Sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību darīšana par pieejamām tirgū vai nodošana ekspluatācijā

1.   Sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības var darīt pieejamas tirgū vai nodot ekspluatācijā vienīgi tad, ja tās atbilst attiecīgo II pielikumā uzskaitīto aktu prasībām un ir atbilstoši marķētas saskaņā ar 39. pantu.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro tādām sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas ir īpaši izgatavotas vai konstruētas jauniem transportlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas šī regula.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var ļaut darīt pieejamas tirgū vai nodot ekspluatācijā sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, ja tām saskaņā ar 40. pantu nepiemēro vienu vai vairākus šīs regulas noteikumus vai ja tās paredzēts uzstādīt transportlīdzekļos, uz ko attiecas saskaņā ar 42. pantu piešķirti apstiprinājumi saistībā ar konkrēto sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta un ja vien šajā regulā vai kādā deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, nav paredzēts citādi, dalībvalstis var ļaut darīt pieejamas tirgū vai nodot ekspluatācijā sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, ko paredzēts uzstādīt transportlīdzekļos, kuriem laikā, kad tie darīti pieejami tirgū vai nodoti ekspluatācijā, nebija jāsaņem tipa apstiprinājums saskaņā ar šo regulu vai Direktīvu 2002/24/EK.

XII   NODAĻA

DROŠĪBAS KLAUZULAS

46. pants

Procedūra attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas rada nopietnu apdraudējumu valsts līmenī

1.   Ja vienas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes ir rīkojušās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantu vai ja tām ir pietiekams pamats uzskatīt, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļas vai atsevišķa tehniska vienība, uz ko attiecas šī regula, rada nopietnu apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošumam vai citiem sabiedrisko interešu aizsardzības aspektiem, uz kuriem attiecas šī regula, apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi apstiprinājumu, veic novērtējumu saistībā ar šo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, aptverot visas šajā regulā noteiktās prasības. Attiecīgie ekonomikas dalībnieki pilnībā sadarbojas ar apstiprinātājiestādēm un/vai tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja novērtēšanas gaitā apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi apstiprinājumu, konstatē, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļas vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, tā nekavējoties pieprasa attiecīgajam ekonomikas dalībniekam veikt visas atbilstīgās korektīvās darbības, lai nodrošinātu transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību minētajām prasībām, izņemtu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību no tirgus vai atsauktu to saprātīgā laikposmā, kurš ir proporcionāls apdraudējuma būtībai.

Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

2.   Ja apstiprinātājiestādes uzskata, ka neatbilstība attiecas ne tikai uz to valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par novērtējuma rezultātiem un darbībām, kas jāveic ekonomikas dalībniekam.

3.   Ekonomikas dalībnieks nodrošina, ka tiek veiktas visas vajadzīgās korektīvās darbības attiecībā uz neatbilstīgiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kuras laistas tirgū, reģistrētas vai par kuru nodošanu ekspluatācijā Savienībā tie ir atbildīgi.

4.   Ja ekonomikas dalībnieks neveic pienācīgas korektīvās darbības laikposmā, kas minēts 1. punkta otrajā daļā, valsts iestādes īsteno visus atbilstīgos pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu neatbilstīgu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību darīšanu par pieejamām tirgū, reģistrēšanu vai nodošanu ekspluatācijā savā valsts tirgū, lai tās izņemtu no minētā tirgus vai lai tās atsauktu.

5.   Valsts iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par 4. punktā minētajiem pasākumiem.

Sniegtā informācija ietver visus pieejamos datus, it sevišķi tos, kas vajadzīgi, lai noteiktu neatbilstīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, to izcelsmi, iespējamās neatbilstības būtību un saistīto apdraudējumu, veikto valsts pasākumu būtību un ilgumu, kā arī attiecīgā ekonomikas dalībnieka iesniegtos argumentus. Jo īpaši apstiprinātājiestādes norāda, vai neatbilstību izraisa kāds no šādiem apstākļiem:

a)

transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstība prasībām attiecībā uz cilvēku veselību vai drošumu, vides aizsardzību vai citiem sabiedrisko interešu aizsardzības aspektiem, uz kuriem attiecas šī regula;

b)

nepilnības attiecīgajos II pielikumā uzskaitītajos aktos.

6.   Dalībvalstis viena mēneša laikā informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem pieņemtajiem pasākumiem un jebkādu papildu informāciju, kas ir to rīcībā, saistībā ar attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstību, kā arī – gadījumā, ja tās nepiekrīt paziņotajam valsts pasākumam – par saviem iebildumiem.

7.   Ja viena mēneša laikā no šā panta 6. punktā minētās informācijas saņemšanas neviena cita dalībvalsts, ne arī Komisija nav iesniegusi iebildumus saistībā ar dalībvalsts veikto pasākumu, minēto pasākumu Komisija novērtē saskaņā ar 47. pantu.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz konkrēto transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību nekavējoties tiek piemēroti atbilstīgi ierobežojoši pasākumi, piemēram, transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izņemšana no to tirgus.

47. pants

Savienības drošības procedūra

1.   Ja, veicot 46. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, pret dalībvalsts veikto pasākumu tiek iesniegti iebildumi vai ja Komisija uzskata, ka valsts pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties novērtē valsts pasākumu pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija saskaņā ar 73. panta 2.punktā minēto pārbaudes procedūru pieņem lēmumu par to, vai valsts pasākums ir uzskatāms par pamatotu vai nē.

Komisija paziņo savu lēmumu visām dalībvalstīm un attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai dalībniekiem.

2.   Ja Komisija valsts pasākumu uzskata par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu prasībām neatbilstošā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izņemšanu no sava tirgus, un attiecīgi informē Komisiju. Ja valsts pasākumu uzskata par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts atceļ vai pielāgo pasākumu saskaņā ar 1. punktā minēto lēmumu.

3.   Ja valsts pasākumu uzskata par pamatotu un ja to attiecina uz nepilnībām šajā regulā vai saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos vai īstenošanas aktos, Komisija ierosina šādus atbilstīgus pasākumus:

a)

attiecībā uz deleģētajiem vai īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, Komisija ierosina attiecīgā akta nepieciešamos grozījumus;

b)

attiecībā uz ANO EEK noteikumiem, Komisija ierosina attiecīgo ANO EEK noteikumu nepieciešamo grozījumu projektu saskaņā ar procedūru, kas piemērojama atbilstīgi Pārskatītajam 1958. gada nolīgumam.

48. pants

Prasībām atbilstīgi transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas rada nopietnu apdraudējumu

1.   Ja pēc novērtējuma veikšanas saskaņā ar 46. panta 1. punktu dalībvalsts konstatē, ka, lai gan transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilst piemērojamām prasībām vai ir pareizi marķētas, tomēr nopietni apdraud drošumu vai nopietni kaitē videi vai sabiedrības veselībai, tā pieprasa attiecīgajam ekonomikas dalībniekam veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļas vai atsevišķa tehniska vienība, to laižot tirgū, reģistrējot vai pēc tās nodošanas ekspluatācijā vairs nerada šādu risku, lai izņemtu no tirgus šādu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību vai lai atsauktu to saprātīgā laikposmā, kas ir samērīgs ar apdraudējuma būtību. Dalībvalsts var atteikties reģistrēt šādus transportlīdzekļus, kamēr transportlīdzekļa izgatavotājs nav veicis visus atbilstīgos pasākumus.

2.   Attiecībā uz 1. punktā minēto transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību ekonomikas dalībnieks nodrošina, ka tiek veiktas korektīvās darbības saistībā ar visiem šādiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, ko laiž tirgū, reģistrē vai nodod ekspluatācijā Savienībā.

3.   Panta 1. punktā minētā dalībvalstis viena mēneša laikā informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem pieejamajiem datiem, it sevišķi datiem, kas vajadzīgi, lai identificētu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, noteiktu transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehnisku vienības izcelsmi un piegādes ķēdi, saistītā apdraudējuma būtību un veikto valsts pasākumu būtību un ilgumu.

4.   Komisija nekavējoties apspriežas ar dalībvalstīm, ar attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem un jo īpaši ar apstiprinātājiestādi, kura piešķīrusi tipa apstiprinājumu, un novērtē dalībvalsts veikto pasākumu. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, Komisija nolemj, vai 1. punktā minētais valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, un attiecīgā gadījumā ierosina atbilstīgus pasākumus.

5.   Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to tām un attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai dalībniekiem.

49. pants

Transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas neatbilst apstiprinātajam tipam

1.   Ja jauni transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kurām ir atbilstības sertifikāts vai kurām ir apstiprinājuma marķējums, neatbilst apstiprinātajam tipam, apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu veic vajadzīgos pasākumus, tostarp atsauc tipa apstiprinājumu, lai nodrošinātu to, ka ražošanā esošie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tiktu pielāgoti atbilstīgi apstiprinātajam tipam.

2.   Saistībā ar 1. punktu, novirzes no sīki izklāstītajiem datiem ES tipa apstiprinājuma sertifikātā vai informācijas paketē uzskata par neatbilstību apstiprinātajam tipam.

3.   Ja apstiprinātājiestāde pierāda, ka jauni transportlīdzekļi, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kurām ir citā dalībvalstī izdots atbilstības sertifikāts vai apstiprinājuma marķējums, neatbilst apstiprinātajam tipam, tā var lūgt apstiprinātājiestādei, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, pārbaudīt, vai ražošanā esošie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības joprojām atbilst apstiprinātajam tipam. Saņemot šādu pieprasījumu, apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, pēc iespējas drīz un vēlākais triju mēnešu laikā no pieprasījuma dienas veic vajadzīgās darbības.

4.   Turpmāk norādītajos gadījumos apstiprinātājiestāde pieprasa tai apstiprinātājiestādei, kas sistēmai, sastāvdaļai, atsevišķai tehniskai vienībai vai nepabeigtam transportlīdzeklim piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, veikt vajadzīgās darbības, lai atkal nodrošinātu, ka ražošanā esošie transportlīdzekļi atkal atbilst apstiprinātajam tipam:

a)

transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma gadījumā – ja transportlīdzekļa neatbilstības vienīgais cēlonis ir kādas sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstība;

b)

vairākposmu tipa apstiprinājuma gadījumā – ja vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa neatbilstības cēloņi ir tādas sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstība, kura ir nepabeigta transportlīdzekļa daļa, vai paša nepabeigtā transportlīdzekļa neatbilstība.

5.   Saņemot šādu pieprasījumu, attiecīgā apstiprinātājiestāde nepieciešamās darbības veic pēc iespējas drīz un vēlākais trīs mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, vajadzības gadījumā sadarbībā ar apstiprinātājiestādi, kas iesniegusi pieprasījumu.

6.   Konstatējot neatbilstību apstiprinātam tipam, tās dalībvalsts apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai, vai nepabeigtam transportlīdzeklim, veic 1. punktā izklāstītos pasākumus.

Apstiprinātājiestādes viena mēneša laikā informē cita citu par jebkuru ES tipa apstiprinājuma atsaukšanu, ka arī par tās iemesliem.

7.   Ja apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, apstrīd neatbilstību, par ko tai ir paziņots, attiecīgās dalībvalstis cenšas strīdu noregulēt. Komisiju informē par tā gaitu un vajadzības gadījumā rīko attiecīgas apspriedes, lai panāktu vienošanos.

50. pants

Tādu detaļu vai aprīkojuma laišana tirgū un nodošana ekspluatācijā, kas var radīt nopietnu apdraudējumu būtisku sistēmu pareizai darbībai

1.   Tirgū nelaiž, nereģistrē vai nenodod ekspluatācijā detaļas vai aprīkojumu, kas var nopietni apdraudēt to sistēmu pareizu darbību, kuras ir būtiskas transportlīdzekļa drošumam vai tā ekoloģiskajiem raksturlielumiem, izņemot gadījumu, ja apstiprinātājiestāde to atļauj saskaņā ar 51. panta 1. un 4. punktu.

2.   Lai nodrošinātu 1. punkta vienādu piemērošanu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus šādu detaļu vai aprīkojuma saraksta izveidošanai, balstoties uz pieejamo informāciju un jo īpaši uz informāciju, kuru paziņojusi dalībvalsts, attiecībā uz to:

a)

cik nopietns ir apdraudējums tā transportlīdzekļa drošumam vai ekoloģiskajiem raksturlielumiem, kurā uzstādītas attiecīgās detaļas vai ierīces;

b)

kā apdraudējums iespējami ietekmētu patērētājus un sekundārā tirgus izgatavotājus, ja detaļām vai aprīkojumam saskaņā ar šo pantu tiktu piemērota prasība par atļauju.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 73. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro oriģinālām detaļām vai aprīkojumam un detaļām vai aprīkojumam, kam ir tipa apstiprinājums saskaņā ar kādu no II pielikumā uzskaitītajiem aktiem, izņemot gadījumu, ja apstiprinājums attiecas uz aspektiem, ko neskar 1. punkts.

Šā panta 1. punktu nepiemēro detaļām vai aprīkojumam, ko izgatavo vienīgi sacīkšu transportlīdzekļiem, kurus nav paredzēts izmantot uz koplietošanas ceļiem. Ja detaļas vai aprīkojums, kas iekļauts sarakstā, kurš izveidots ar 2. punktā minēto īstenošanas aktu, ir izmantojams divējādi – gan ātrumsacīkstēm, gan uz ceļiem, šīs detaļas vai aprīkojumu drīkst darīt pieejamu plašai publikai izmantošanai ceļu transportlīdzekļos tikai tad, ja tie atbilst šā panta prasībām. Attiecīgos gadījumos Komisija pieņem noteikumus par šajā punktā minēto detaļu vai aprīkojuma identificēšanu.

4.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 75. pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz prasībām, kurām ir jāatbilst šā panta 1. punktā minētajām detaļām vai aprīkojumam.

Šīs prasības var pamatot ar II pielikumā uzskaitītajiem aktiem vai veidot kā salīdzinājumu starp detaļu vai aprīkojuma un sākotnējā transportlīdzekļa vai attiecīgi jebkuras tā detaļas ekoloģiskos raksturlielumus vai drošumu. Jebkurā gadījumā prasības nodrošina to, ka detaļas vai aprīkojums netraucē tādu sistēmu darbību, kas ir būtiskas transportlīdzekļa drošumam vai tā ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

51. pants

Detaļas vai aprīkojums, kas var radīt nopietnu apdraudējumu būtisku sistēmu pareizai darbībai – saistītās prasības

1.   Šīs regulas 50. panta 1. punkta vajadzībām detaļu vai aprīkojuma izgatavotājs iesniedz apstiprinātājiestādei pieteikumu, kuram pievienots norīkota tehniskā dienesta sagatavots testa ziņojums, kas apliecina, ka detaļas vai aprīkojums, kuram tiek pieprasīta atļauja, atbilst 50. panta 4. punktā minētajām prasībām. Izgatavotājs par katru detaļas tipu var iesniegt tikai vienu pieteikumu vienai apstiprinātājiestādei.

Ja citas dalībvalsts kompetentā iestāde to pieprasa, tad apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi atļauju, viena mēneša laikā no minētā pieprasījuma saņemšanas nosūta pirmajai pieprasītā atļaujas sertifikāta kopiju kopā ar pielikumiem, izmantojot kopēju drošu elektronisku apmaiņas sistēmu. Kopija var būt arī drošas elektroniskas datnes veidā.

2.   Pieteikumā iekļauj sīku informāciju par detaļu vai aprīkojuma izgatavotāju, detaļu vai aprīkojuma tipu, identifikāciju un detaļu numuriem, transportlīdzekļa izgatavotāja nosaukumu, transportlīdzekļa tipu un attiecīgā gadījumā izgatavošanas gadu vai jebkādu citu informāciju, kas ļauj identificēt transportlīdzekli, kurā ir jāuzstāda detaļas vai aprīkojums.

Ja apstiprinātājiestāde, ņemot vērā testa ziņojumu un citus pierādījumus, pārliecinās, ka attiecīgās detaļas vai attiecīgais aprīkojums atbilst 50. panta 4. punktā minētajām prasībām, tā atļauj detaļas vai aprīkojumu laist tirgū un nodot ekspluatācijā, ievērojot šā panta 4. punkta otro daļu.

Apstiprinātājiestāde nekavējoties izsniedz izgatavotājam sertifikātu.

3.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu šā. panta 2. punkta trešajā daļā minētā sertifikāta paraugu un numerācijas sistēmu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 73. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Izgatavotājs nekavējoties informē apstiprinātājiestādi, kura piešķīrusi atļauju, par visām izmaiņām, kas ietekmē nosacījumus, saskaņā ar kuriem tā tika izsniegta. Minētā apstiprinātājiestāde lemj par to, vai atļauja ir jāpārskata, vai jāizsniedz no jauna, un vai ir vajadzīgi papildu testi.

Izgatavotāja pienākums ir nodrošināt, ka detaļas vai aprīkojums ir izgatavots un tiek turpmāk izgatavots saskaņā ar nosacījumiem, saskaņā ar kādiem izsniegta atļauja.

5.   Pirms atļaujas piešķiršanas apstiprinātājiestāde pārliecinās, ka pastāv pietiekami izgatavošanas atbilstības efektīvas kontroles nodrošināšanas pasākumi un procedūras.

Ja apstiprinātājiestāde konstatē, ka atļaujas izsniegšanas nosacījumi vairs nav ievēroti, tā pieprasa izgatavotājam veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka detaļas vai aprīkojums tiek atkal pielāgoti attiecīgajām prasībām. Vajadzības gadījumā apstiprinātājiestāde atsauc atļauju.

6.   Apstiprinātājiestādes no dažādām dalībvalstīm dara Komisijai zināmas jebkādas domstarpības attiecībā uz 2. punkta otrajā daļā minēto atļauju. Komisija veic attiecīgus pasākumus, lai domstarpības atrisinātu, un vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar apstiprinātājiestādēm arī prasa atsaukt atļauju.

7.   Līdz 50. panta 2. punktā minētā saraksta izveidošanai dalībvalstis var saglabāt valsts noteikumus par detaļām un aprīkojumu, kas var ietekmēt tādu sistēmu pareizu darbību, kuras ir būtiskas transportlīdzekļa drošumam vai tā ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

52. pants

Transportlīdzekļu, sistēmu, detaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atsaukšana

1.   Ja izgatavotājam, kam ir piešķirts gatava transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājums, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 ir pienākums atsaukt transportlīdzekļus, kas jau laisti tirgū, reģistrēti vai par kuru nodošanu ekspluatācijā izgatavotājs bijis atbildīgs, tādēļ, ka transportlīdzeklim uzstādīta sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība rada nopietnu apdraudējumu drošumam, sabiedrības veselībai vai vides aizsardzībai, kas ir vai nav pienācīgi apstiprināta saskaņā ar šo regulu, vai tādēļ, ka uz detaļu neattiecas nekādas īpašas prasības saskaņā ar tiesību aktiem, kas reglamentē tipa apstiprināšanu, un tā rada nopietnu apdraudējumu drošumam, sabiedrības veselībai vai vides aizsardzībai, minētais izgatavotājs par to nekavējoties informē apstiprinātājiestādi, kura piešķīrusi transportlīdzekļa apstiprinājumu.

2.   Ja sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotājam, kam ir piešķirts ES tipa apstiprinājums, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 ir pienākums atsaukt sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kuras ir laistas tirgū vai par kuru nodošanu ekspluatācijā izgatavotājs bijis atbildīgs, tādēļ, ka tās nopietni apdraud drošumu, darba drošumu, sabiedrības veselību vai vides aizsardzību, neatkarīgi no tā, vai tās ir pienācīgi apstiprinātas saskaņā ar šo regulu, izgatavotājs nekavējoties informē apstiprinātājiestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu.

3.   Izgatavotājs apstiprinātājiestādei ierosina piemērotu tiesiskās aizsardzības līdzekļu kopumu, lai novērstu 1. un 2. punktā minēto nopietno apdraudējumu. Apstiprinātājiestāde pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm nekavējoties dara zināmu informāciju par ierosinātajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Apstiprinātājiestādes nodrošina tiesiskās aizsardzības līdzekļu efektīvu īstenošanu to attiecīgajās dalībvalstīs.

4.   Ja attiecīgā apstiprinātājiestāde uzskata, ka tiesiskās aizsardzības līdzekļi nav pietiekami vai ka tie netiek īstenoti pietiekami drīz, tā nekavējoties informē apstiprinātājiestādi, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu.

Tad apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, informē izgatavotāju. Ja izgatavotājs neierosina un neīsteno iedarbīgus korektīvus pasākumus, apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, veic visus vajadzīgos aizsardzības pasākumus, tostarp arī atsauc ES tipa apstiprinājumu. ES tipa apstiprinājuma atsaukšanas gadījumā apstiprinātājiestāde vienā mēnesī no šādas atsaukšanas ar ierakstītu vēstuli vai līdzvērtīgiem elektroniskiem līdzekļiem paziņo to izgatavotājam, pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm un Komisijai.

53. pants

Lēmumu paziņošana un pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1.   Visos lēmumos, ko pieņem saskaņā ar šo regulu, un visos lēmumos, ar ko atsaka vai atsauc ES tipa apstiprinājumu, atsaka reģistrāciju, aizliedz vai ierobežo transportlīdzekļa laišanu tirgū, reģistrāciju vai nodošanu ekspluatācijā, vai pieprasot transportlīdzekļa izņemšanu no tirgus, sīki izklāsta to pamatojumu.

2.   Jebkuru šādu lēmumu paziņo attiecīgajai personai, ko reizē informē arī par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kuri tai ir pieejami saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un par šādu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas iespēju termiņiem.

XIII   NODAĻA

STARPTAUTISKI NOTEIKUMI

54. pants

ANO EEK noteikumi, kas jāievēro ES tipa apstiprināšanā

1.   ANO EEK noteikumi vai to grozījumi, par kuriem Savienība ir nobalsojusi vai kuriem Savienība ir pievienojusies un kas ir uzskaitīti šajā regulā vai deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, ir daļa no prasībām attiecībā uz transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu.

2.   Dalībvalstu apstiprinātājiestādes atzīst apstiprinājumus, kas piešķirti saskaņā ar 1. punktā minētajiem ANO EEK noteikumiem, un vajadzības gadījumā – arī attiecīgus apstiprinājuma marķējumus tādu apstiprinājumu un apstiprinājuma marķējumu vietā, kas piešķirti saskaņā ar šo regulu un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

3.   Ja Savienība ir nobalsojusi par ANO EEK noteikumiem vai to grozījumiem, transportlīdzekļu ES tipa apstiprināšanas vajadzībām, Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 75. pantu, lai attiecīgā gadījumā ANO EEK noteikumus vai to grozījumus padarītu obligātus un grozītu šo regulu vai grozītu deleģētos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

Minētajā deleģētajā aktā precizē ANO EEK noteikumu vai to grozījumu obligātās piemērošanas datumus un attiecīgā gadījumā iekļauj pārejas noteikumus.

Komisija pieņem atsevišķus deleģētos aktus, kuros norāda uz ANO EEK noteikumu obligātu piemērošanu.

XIV   NODAĻA

TEHNISKĀS INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA

55. pants

Informācija lietotājiem

1.   Izgatavotājs nedrīkst sniegt tādu tehnisku informāciju par sīki izklāstītajiem datiem, kas paredzēti šajā regulā vai deleģētajos vai īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu, kas atšķiras no apstiprinātājiestādes apstiprinātiem sīki izklāstītajiem datiem.

2.   Ja deleģētajā vai īstenošanas aktā, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, tas paredzēts, izgatavotājs lietotājiem dara pieejamu visu attiecīgo informāciju un vajadzīgās instrukcijas, kas apraksta visus īpašos nosacījumus vai ierobežojumus saistībā ar transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības lietošanu.

3.   Informāciju, kas minēta 2. punktā, nodrošina tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, kurā transportlīdzekli paredzēts laist tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā. Informāciju ar apstiprinātājiestādes piekrišanu ievieto īpašnieka rokasgrāmatā.

56. pants

Informācija sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotājiem

1.   Transportlīdzekļa izgatavotājs sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību izgatavotājiem dara pieejamu visus sīki izklāstītos datus, kas nepieciešami sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību ES tipa apstiprinājumam vai nepieciešama, lai iegūtu atļauju saskaņā ar 50. pantu, tostarp, attiecīgā gadījumā, arī rasējumus, kas minēti deleģētajos vai īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

Transportlīdzekļa izgatavotājs ar sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotājiem var noslēgt saistošu līgumu, lai aizsargātu jebkādas tādas informācijas konfidencialitāti, kas nav pieejama atklātībā, tostarp ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītu informāciju.

2.   Ja sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotājs ir tāda ES tipa apstiprinājuma sertifikāta turētājs, kurā atbilstīgi 31. panta 4. punktam ietverti arī lietojuma ierobežojumi un/vai īpaši montāžas nosacījumi, minētais izgatavotājs transportlīdzekļa izgatavotājam par tiem sniedz sīki izklāstītu informāciju.

Ja tas ir paredzēts deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotājs kopā ar izgatavotajām sastāvdaļām vai atsevišķajām tehniskajām vienībām sniedz instrukcijas par to lietojuma ierobežojumiem un/vai īpašiem montāžas nosacījumiem.

XV   NODAĻA

REMONTA UN TEHNISKĀS APKOPES INFORMĀCIJAS PIEEJAMĪBA

57. pants

Izgatavotāju pienākumi

1.   Izgatavotāji, izmantojot standarta formāta tīmekļa vietnes, neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem vienkāršā un ātrā veidā nodrošina neierobežotu piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai. Šo piekļuvi jo īpaši nodrošina tādā veidā, kas nav diskriminējošs salīdzinājumā ar sertificētajiem tirgotājiem un remontētājiem paredzētajiem noteikumiem vai nodrošināto piekļuvi. Šo pienākumu nepiemēro, ja transportlīdzeklis ir apstiprināts kā mazas sērijas transportlīdzeklis.

2.   Kamēr Komisija nav pieņēmusi kopīgu standartu, 1. punktā minēto informāciju iesniedz vienotā veidā, lai neatkarīgi ekonomikas dalībnieki to varētu apstrādāt, ieguldot saprātīgas pūles.

Tāpat izgatavotāji neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem, sertificētiem tirgotājiem un remontētājiem dara pieejamus apmācības materiālus.

3.   Šā panta 1. punktā minētajā informācijā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

nepārprotamu transportlīdzekļa identifikācijas numuru;

b)

apkopes rokasgrāmatas, kurās iekļauti ieraksti par remontu un tehnisko apkopi un apkopes grafikiem;

c)

tehniskās rokasgrāmatas un tehniskās apkalpošanas biļetenus;

d)

informāciju par sastāvdaļām un diagnosticēšanu (piemēram, mērījumu teorētiskās minimālās un maksimālās vērtības);

e)

elektrisko instalāciju diagrammas;

f)

diagnostikas kļūdu kodus, ietverot izgatavotāja īpašos kodus;

g)

programmnodrošinājuma identifikācijas un graduēšanas numurus, ko piemēro attiecīgajam transportlīdzekļa tipam;

h)

informāciju par patentētiem instrumentiem un iekārtām un to piegādēm;

i)

datu ieraksta informāciju un divvirzienu uzraudzības un testu datus;

j)

informāciju par darba vienībām.

4.   Sertificētus tirgotājus vai remontētājus konkrēta transportlīdzekļa izgatavotāja izplatīšanas sistēmā šajā regulā uzskata par neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem, ciktāl tie veic tādu transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi, attiecībā uz kuriem viņi nav attiecīgā izgatavotāja izplatīšanas sistēmas dalībnieki.

5.   Informācija par transportlīdzekļa remontu un tehnisko apkopi ir vienmēr pieejama, izņemot informācijas sistēmas uzturēšanas gadījumus.

6.   OBD savietojamo maiņu vai rezerves daļu un diagnosticēšanas instrumentu un pārbaudes iekārtu izgatavošanas un apkopes vajadzībām izgatavotāji sniedz atbilstīgu informāciju par OBD un transportlīdzekļa remontu un tehnisko apkopi bez diskriminācijas katram ieinteresētajam sastāvdaļu, diagnosticēšanas instrumentu vai pārbaudes iekārtu izgatavotājam vai remontētājam.

7.   Lai projektētu un izgatavotu automašīnu iekārtas alternatīvas degvielas transportlīdzekļiem, izgatavotāji sniedz atbilstīgu informāciju par OBD un transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi bez diskriminācijas katram ieinteresētajam alternatīvas degvielas transportlīdzekļu iekārtu izgatavotājam, uzstādītājam vai remontētājam.

8.   Iesniedzot pieteikumu par ES tipa apstiprinājuma vai valsts tipa apstiprinājuma saņemšanu, izgatavotājs attiecībā uz informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar šo pantu, sniedz apstiprinātājiestādei pierādījumus par atbilstību šai regulai.

Gadījumā, ja, iesniedzot pieteikumu par ES tipa apstiprinājuma saņemšanu, šāda informācija nav pieejama vai neatbilst šai regulai un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, kuri ir pieņemti saskaņā ar šo regulu, izgatavotājs šo informāciju sniedz sešu mēnešu laikā no tipa apstiprināšanas dienas.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu paraugu sertifikātam par piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, sniedzot šādu atbilstības pierādījumu apstiprinātājiestādei. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 73. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

9.   Ja šādi atbilstības pierādījumi 8. punkta otrajā daļā minētajā laikposmā nav iesniegti, apstiprinātājiestāde veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību.

10.   Izgatavotājs groza un papildina savās tīmekļa vietnēs pieejamo informāciju par transportlīdzekļa remontu un tehnisko apkopi, tiklīdz grozītā vai papildinātā informācija ir darīta pieejama sertificētiem remontētājiem.

11.   Ja informācija par veikto transportlīdzekļa remontu un tehnisko apkopi glabājas transportlīdzekļa izgatavotāja vai tā vārdā uzturētā centrālā datu bāzē, neatkarīgiem remontētājiem ir bezmaksas piekļuve šādai informācijai un tiem ir iespēja ievadīt informāciju par to veikto remontu un tehnisko apkopi.

12.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 75. pantu, nosakot sīki izklāstītas prasības remonta un tehniskās apkopes informācijas piekļuvei, it īpaši tehniskām specifikācijām par to, kā ir sniedzama transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija.

58. pants

Vairāku tipa apstiprinājuma turētāju pienākumi

1.   Pakāpeniska tipa apstiprinājuma vai vairākposmu tipa apstiprinājuma gadījumā izgatavotājs, kas ir atbildīgs par attiecīgo tipa apstiprinājumu, ir atbildīgs arī par remonta informācijas paziņošanu attiecībā uz konkrētu sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību vai konkrēto posmu gan gala izgatavotājam, gan neatkarīgajiem ekonomikas dalībniekiem.

2.   Gala izgatavotājs atbild par informācijas sniegšanu neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem attiecībā uz gatavu transportlīdzekli.

59. pants

Maksa par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai

1.   Izgatavotāji var iekasēt saprātīgu un samērīgu samaksu par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, uz ko attiecas šī regula. Maksu neuzskata par saprātīgu un samērīgu, ja tās apmērs attur no piekļuves, neņemot vērā apmēru, kādā neatkarīgais ekonomikas dalībnieks to izmanto.

2.   Izgatavotāji dara pieejamu transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informāciju dienas, mēneša un gada garumā, un maksa par piekļuvi šādai informācijai mainās atkarībā no attiecīgā laikposma, kurā nodrošināta piekļuve.

60. pants

Forums par piekļuvi transportlīdzekļu informācijai

Foruma par piekļuvi transportlīdzekļu informācijai, kas izveidots saskaņā ar 13. panta 9. punktu Komisijas Regulā (EK) Nr. 692/2008 (2008. gada 18. jūlijs), ar kuru īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (28) īstenoto darbību piemērošanas joma tiek paplašināta, iekļaujot tajā transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas šī regula.

Pamatojoties uz pierādījumiem par transportlīdzekļu OBD un transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijas tīšu vai netīšu ļaunprātīgu izmantošanu, pirmajā daļā minētais forums sniedz padomus Komisijai par šādas ļaunprātīgas informācijas izmantošanas novēršanas pasākumiem.

XVI   NODAĻA

TEHNISKO DIENESTU NORĪKOŠANA UN PAZIŅOŠANA

61. pants

Prasības attiecībā uz tehniskajiem dienestiem

1.   Norīkojošās apstiprinātājiestādes garantē, ka pirms tās saskaņā ar 63. pantu norīko tehnisko dienestu, minētais tehniskais dienests nodrošina atbilstību šā panta 2. līdz 9. punktā noteiktajām prasībām.

2.   Neskarot 64. panta 1. punktu, tehnisko dienestu izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tam ir juridiskas personas statuss.

3.   Tehniskais dienests ir trešā persona, kas ir neatkarīga no tāda transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības projektēšanas, izgatavošanas, piegādes vai tehniskās apkopes procesa, kuru tā izvērtē.

Struktūru, kas pieder pie ekonomikas dalībnieku asociācijas vai profesionālas federācijas, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti tādu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu vienību konstruēšanā, izgatavošanā, piegādē, montāžā, izmantošanā vai tehniskajā apkopē, kurus tā izvērtē, testē vai pārbauda, var uzskatīt par tādu, kas atbilst pirmās daļas prasībām, ar nosacījumu, ka ir apliecināts, ka tā ir neatkarīga un ka nepastāv interešu konflikts.

4.   Tehniskais dienests, tā augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas veic tādu kategoriju darbības, kurām tie ir norīkoti saskaņā ar 63. panta 1. punktu, nav ne tādu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību konstruktors, izgatavotājs, piegādātājs vai apkopējs, kuras tas izvērtē, ne arī pārstāv minētajās darbībās iesaistītas puses. Šis noteikums neaizliedz izvērtētus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas minētas šā panta 3. punktā, izmantot, ciktāl tas vajadzīgs tehniskā dienesta darbībā vai tehniskā dienesta darbinieku personīgiem nolūkiem.

Tehniskais dienests nodrošina, ka tā filiāļu vai apakšuzņēmēju darbības neietekmē to kategoriju darbību, kuru veikšanai tas ir norīkots, konfidencialitāti, objektivitāti vai godīgumu.

5.   Tehniskie dienesti un to darbinieki veic darbību kategorijas, kuru veikšanai tie ir norīkoti, ievērojot augstāko profesionālās integritātes līmeni un nodrošinot vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā, kā arī nepieļauj nekādu spiedienu vai ietekmēšanu, it sevišķi finansiālu, kas varētu ietekmēt viņu spriedumu vai to izvērtēšanas darbību rezultātus, jo īpaši tādus spiedienus vai ietekmēšanu, kuru īsteno personas vai personu grupas, kas ir ieinteresētas minēto darbību rezultātos.

6.   Tehniskais dienests spēj veikt visas darbību kategorijas, kuru veikšanai tas ir norīkots saskaņā ar 63. panta 1. punktu, parādot to norīkojošajai apstiprinātājiestādei apmierinošā veidā, ka tam ir:

a)

darbinieki ar attiecīgām spējām, īpašām tehniskām zināšanām un profesionālo apmācību, kā arī pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu šo uzdevumu;

b)

to darbību kategoriju procedūru apraksti, kuru veikšanai tie vēlas tikt norīkoti, nodrošinot minēto procedūru pārredzamību un reproducējamību;

c)

darbību kategoriju veikšanas procedūras, kuru veikšanai tie vēlas tikt norīkoti, un kurās pienācīgi ņem vērā attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un masveida vai sērijveida ražošanas procesa būtību; un

d)

nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu uzdevumus saistībā ar darbību kategorijām, kuru veikšanai tas vēlas tikt norīkots, un piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām.

Turklāt tas parāda norīkojošajai apstiprinātājiestādei tā atbilstību deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 65. pantu, noteiktajiem standartiem, kuri ir svarīgi attiecībā uz darbību kategorijām, kuru veikšanai tas ir norīkots.

7.   Tehnisko dienestu, to augstākās vadības un izvērtēšanas darbinieku objektivitāte tiek garantēta. Tie neiesaistās darbībās, kuras var būt konfliktā ar viņu sprieduma neatkarību un integritāti saistībā ar darbību kategorijām, kuru veikšanai tie ir norīkoti.

8.   Tehniskie dienesti apdrošina ar to darbībām saistīto civiltiesisko atbildību, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar dalībvalsts valsts tiesību aktiem atbildību uzņemas dalībvalsts vai kad dalībvalsts pati ir tieši atbildīga par atbilstības izvērtēšanu.

9.   Tehniskā dienesta darbinieki ievēro profesionālā noslēpuma nosacījumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot to uzdevumus saskaņā ar šo regulu vai jebkuru valsts tiesību akta noteikumu, ar kuru šo regulu īsteno, izņemot attiecībā uz norīkojošām apstiprinātājiestādēm, vai ja to nosaka Savienības vai valsts tiesību akti. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

62. pants

Tehnisko dienestu meitasuzņēmumi un apakšuzņēmēji

1.   Pieņemt apakšuzņēmējus, lai veiktu dažas no darbībām, kuru veikšanai tehniskie dienesti ir norīkoti saskaņā ar 63. panta 1. punktu, vai uzticēt minēto darbību veikšanu meitasuzņēmumam, tehniskie dienesti drīkst tikai ar to norīkojošās apstiprinātājiestādes piekrišanu.

2.   Ja tehniskais dienests slēdz apakšuzņēmuma līgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar to kategoriju darbībām, kuru veikšanai tas ir norīkots, vai darbību uztic meitasuzņēmumam, tas nodrošina, ka apakšuzņēmējs vai meitasuzņēmums atbilst 61. panta prasībām, un attiecīgi informē norīkojošo apstiprinātājiestādi.

3.   Tehniskie dienesti uzņemas pilnu atbildību par savu apakšuzņēmēju vai filiāļu darbu neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

4.   Tehniskie dienesti norīkojošas apstiprinātājiestādes vajadzībām saglabā atbilstīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju izvērtējumu un uzdevumiem, ko tie veikuši.

63. pants

Tehnisko dienestu norīkošana

1.   Atkarībā no to kompetences jomas, tehniskie dienesti tiek norīkoti atbilstoši vienai vai vairākām no šādām darbību kategorijām:

a)

A kategorija – tehniskie dienesti, kas paši savās telpās veic testus, kas minēti šajā regulā un II pielikumā uzskaitītajos aktos;

b)

B kategorija – tehniskie dienesti, kas uzrauga testus, kuri minēti šajā regulā un II pielikumā uzskaitītajos aktos, ja šādus testus veic izgatavotāja vai kādas trešās personas telpās;

c)

C kategorija – tehniskie dienesti, kas regulāri izvērtē un pārrauga procedūras, ar ko izgatavotājs kontrolē ražojumu atbilstību;

d)

D kategorija – tehniskie dienesti, kas uzrauga vai veic testus vai apskates, lai kontrolētu ražošanas atbilstību.

2.   Apstiprinātājiestāde var tikt norīkota kā tehniskais dienests, lai veiktu vienu vai vairākas 1. punktā minētās darbības.

3.   Regulas 64. panta vajadzībām var paziņot par trešās valsts tehniskiem dienestiem, kas nav norīkoti saskaņā ar 67. pantu, bet tikai tad, ja šāda tehnisko dienestu atzīšana ir paredzēta divpusējā nolīgumā, kas noslēgts starp Savienību un attiecīgo trešo valsti. Tas neliedz tehniskam dienestam, kas atbilstīgi 61. panta 2. punktam izveidots saskaņā ar kādas dalībvalsts valsts tiesību aktiem, izveidot meitasuzņēmumus trešās valstīs ar nosacījumu, ka meitasuzņēmumus tieši pārvalda un kontrolē norīkotais tehniskais dienests.

64. pants

Akreditēti izgatavotāja iekšējie tehniskie dienesti

1.   Akreditētu izgatavotāja iekšējo tehnisko dienestu var norīkot tikai A kategorijas darbību veikšanai attiecībā uz tehniskajām prasībām, kurām saskaņā ar šo regulu pieņemtajā deleģētajā aktā ir atļauta paštestēšana. Minētais tehniskais dienests ir atsevišķa un skaidri nodalīta uzņēmuma daļa, kas nav iesaistīta izvērtējamo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību konstruēšanā, izgatavošanā, piegādē vai tehniskajā apkopē.

2.   Akreditēts iekšējais tehniskais dienests atbilst šādām prasībām:

a)

papildus dalībvalsts apstiprinātājiestādes norīkojumam, to akreditē valsts akreditācijas iestāde, kā tas noteikts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā, un atbilstoši šīs regulas 65. pantā minētajiem standartiem un procedūrai;

b)

akreditētais iekšējais tehniskais dienests un tā darbinieki ir organizatoriski identificējami un tiem ir ziņojumu sniegšanas metodes uzņēmumā, kurā tie ietilpst, lai nodrošinātu to objektivitāti un to apliecinātu attiecīgajai valsts akreditācijas iestādei;

c)

ne akreditētais iekšējais tehniskais dienests, ne tā darbinieki neiesaistās darbībās, kuras varētu būt konfliktā ar viņu sprieduma neatkarību un integritāti saistībā ar darbību kategorijām, kuru veikšanai tie ir norīkoti.

d)

akreditētais iekšējais tehniskais dienests savus pakalpojumus sniedz tikai uzņēmumam, kurā tas ietilpst.

3.   Par akreditēto iekšējo tehnisko dienestu nav jāsniedz paziņojums Komisijai 67. panta vajadzībām, bet pēc norīkojošajās apstiprinātājiestādes pieprasījuma uzņēmums, kurā šis dienests ietilpst, vai valsts akreditācijas iestāde sniedz tai informāciju par tā akreditāciju.

65. pants

Izpildes standartu un tehnisko dienestu izvērtēšanas procedūras

Lai nodrošinātu, ka tehniskie dienesti atbilst vienlīdz augstiem izpildes standartiem visās dalībvalstīs, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 75. pantu attiecībā uz standartiem, kādiem ir jāatbilst tehniskajiem dienestiem, tehnisko dienestu izvērtēšanas procedūru saskaņā ar 66. pantu un to akreditāciju saskaņā ar 64. pantu.

66. pants

Tehnisko dienestu prasmju izvērtēšana

1.   Norīkojošā apstiprinātājiestāde sagatavo izvērtējuma ziņojumu, kurā tiek parādīts, ka kandidējošais tehniskais dienests ir izvērtēts attiecībā uz to, vai tas atbilst šīs regulas un deleģēto aktu, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, prasībām. Minētajā ziņojumā var būt akreditācijas iestādes izsniegts akreditācijas sertifikāts.

2.   Izvērtējumu, kas ir 1. punktā minētā ziņojuma pamatā, sagatavo atbilstoši prasībām, kas noteiktas saskaņā ar deleģēto aktu, kas pieņemts saskaņā ar 65. pantu. Izvērtējuma ziņojumu pārskata vismaz reizi trīs gados.

3.   Izvērtējuma ziņojumu pēc pieprasījuma dara zināmu Komisijai. Šādos gadījumos, un ja izvērtējums nebalstās uz valsts akreditācijas iestādes izsniegtu akreditācijas sertifikātu, kurš apliecina, ka tehniskais dienests atbilst šīs regulas prasībām, norīkojošā apstiprinātājiestāde Komisijai sniedz dokumentārus pierādījumus, kas apliecina tehniskā dienesta kompetenci un spēkā esošos pasākumus, kas nodrošina, ka norīkojošā apstiprinātājiestāde regulāri pārrauga tehnisko dienestu un ka tas atbilst šīs regulas un deleģēto aktu, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, prasībām.

Apstiprinātājiestāde, kas plāno saņemt norīkojumu saskaņā ar 63. panta 2. punktu, lai darbotos kā tehniskais dienests, dokumentāri apliecina atbilstību, sniedzot izvērtējumu, ko veikuši revidenti, kas nav saistīti ar izvērtējamām darbībām. Šādi revidenti var būt no tās pašas organizācijas, ja vien viņiem un personālam, kas veic izvērtējamās darbības, nav viena un tā pati vadība.

4.   Akreditēts iekšējs tehnisks dienests ievēro attiecīgos šā panta noteikumus.

67. pants

Paziņošanas procedūras

1.   Dalībvalstis Komisijai paziņo katra to norīkotā tehniskā dienesta nosaukumu, adresi, arī e-pasta adresi, atbildīgo personu vārdus un darbības kategoriju, kā arī visas turpmākas izmaiņas attiecībā uz minēto norīkošanu. Paziņojumā norāda, uz kurām II pielikumā uzskaitītajām pozīcijām attiecas tehnisko dienestu norīkojums.

2.   Tehniskais dienests var veikt 63. panta 1. punktā minētās darbības norīkojošās apstiprinātājiestādes vārdā, kura ir atbildīga par tipa apstiprināšanu, vienīgi tad, ja par to iepriekš ir paziņots Komisijai saskaņā ar šā panta 1. punktu.

3.   Vienu un to pašu tehnisko dienestu var norīkot vairākas norīkojošās apstiprinātājiestādes un paziņot šo norīkojošo apstiprinātājiestāžu dalībvalstis, neatkarīgi no darbību kategorijas vai kategorijām, ko tas veiks saskaņā ar 63. panta 1. punktu.

4.   Komisiju informē par jebkādām turpmākām nozīmīgām izmaiņām attiecībā uz norīkošanu.

5.   Ja piemērojot kādu II pielikumā uzskaitītu aktu, ir jānorīko kāda īpaša organizācija vai kompetenta struktūra, kas veic darbības, kuras nepieder pie tām, kas minētas 63. panta 1. punktā, tad paziņošanu veic saskaņā ar šo pantu.

6.   Komisija savā tīmekļa vietnē publicē saskaņā ar šo pantu paziņoto tehnisko dienestu sarakstu un informāciju par tiem.

68. pants

Norīkojuma izmaiņas

1.   Ja norīkojošā apstiprinātājiestāde ir noskaidrojusi vai ir informēta, ka tās norīkotais tehniskais dienests vairs neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām vai tas nepilda savus pienākumus, norīkojošā apstiprinātājiestāde, atkarībā no atbilstības nodrošināšanas prasību vai pienākumu izpildes pārkāpuma smaguma, attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc tā norīkošanu. Dalībvalsts, kura ir sniegusi paziņojumu par šo tehnisko dienestu, nekavējoties attiecīgi informē Komisiju. Komisija attiecīgi maina 67. panta 6. punktā minēto publicēto informāciju.

2.   Ja norīkojumam nosaka ierobežojumus, vai tas tiek apturēts vai atsaukts vai ja tehniskais dienests ir pārtraucis savu darbību, norīkojošā apstiprinātājiestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētā tehniskā dienesta dokumentāciju pārņem cits tehniskais dienests vai arī tie pēc pieprasījuma ir pieejami norīkojošajai apstiprinātājiestādei vai tirgus uzraudzības iestādēm.

69. pants

Tehnisko dienestu kompetences pārbaudes

1.   Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir šaubas vai kad tā ir informēta par šaubām attiecībā uz tehniskā dienesta kompetenci vai tā turpmāku atbilstību prasībām un pienākumiem, kas tam ir piemēroti.

2.   Norīkojošās apstiprinātājiestādes dalībvalsts, pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgā tehniskā dienesta norīkošanas vai norīkošanas saglabāšanas pamatojumu.

3.   Komisija nodrošina konfidencialitāti attiecībā uz visu sensitīvo informāciju, kas iegūta izmeklēšanas gaitā.

4.   Ja Komisija konstatē, ka tehniskais dienests neatbilst vai vairs neatbilst tā norīkošanas prasībām, tā attiecīgi informē norīkojošās apstiprinātājiestādes dalībvalsti, lai sadarbībā ar minēto dalībvalsti paredzētu nepieciešamos korektīvos pasākumus un pieprasa, lai minētā dalībvalsts veic minētos korektīvos pasākumus, tostarp norīkojuma atsaukšanu, ja tas nepieciešams.

70. pants

Tehnisko dienestu operatīvie pienākumi

1.   Tehniskie dienesti veic to kategoriju darbības, kuru veikšanai tos ir norīkojusi norīkojošā apstiprinātājiestāde, saskaņā ar izvērtējuma un testa procedūrām, kas paredzētas šajā regulā un II pielikumā uzskaitītajos aktos.

Tehniskie dienesti uzrauga vai paši veic apstiprinājuma saņemšanai vajadzīgos testus vai apskates, kā noteikts šajā regulā vai kādā no II pielikumā uzskaitītajiem aktiem, ja vien nav atļautas alternatīvas procedūras. Tehniskie dienesti neveic testus, izvērtējumus vai apskates, kuru veikšanai tos nav pienācīgi norīkojusi to apstiprinātājiestāde.

2.   Tehniskie dienesti jebkurā laikā:

a)

atļauj savai norīkojošajai apstiprinātājiestādei pēc vajadzības novērot tehnisko dienestu atbilstības novērtējuma laikā; un

b)

neskarot 61. panta 9. punktu un 71. pantu, pēc pieprasījuma sniedz savai norīkojošajai apstiprinātājiestādei šādu informāciju par to kategoriju darbībām, uz ko attiecas šīs regulas darbības joma.

3.   Ja tehniskais dienests konstatē, ka izgatavotājs nepilda šajā regulā noteiktās prasības, tas ziņo par to norīkojošajai apstiprinātājiestādei, lai norīkojošā apstiprinātājiestāde pieprasītu izgatavotājam veikt atbilstīgus korektīvos pasākumus un attiecīgi neizsniegtu tipa apstiprinājuma sertifikātu, kamēr atbilstīgi korektīvie pasākumi nav veikti apstiprinātājiestādei pieņemamā veidā.

4.   Ja pēc tipa apstiprinājuma sertifikāta izsniegšanas, pārraugot ražošanas atbilstību, tehniskais dienests, rīkojoties norīkojošās apstiprinātājiestādes vārdā, konstatē, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība vairs neatbilst šai regulai, tas ziņo par to norīkojošajai apstiprinātājiestādei. Apstiprinātājiestāde veic attiecīgus 33. pantā paredzētus pasākumus.

71. pants

Tehnisko dienestu pienākumi sniegt informāciju

1.   Tehniskie dienesti savu norīkojošo apstiprinātājiestādi informē par šādiem jautājumiem:

a)

visām konstatētām neatbilstībām, kas var būt par iemeslu tipa apstiprinājuma sertifikāta atteikumam, ierobežojumam, apturēšanai vai atsaukumam;

b)

jebkādiem apstākļiem, kas ietekmē norīkojuma darbības jomu un nosacījumus;

c)

visiem informācijas pieprasījumiem, ko tie saņēmuši no tirgus uzraudzības iestādēm saistībā ar savām darbībām.

2.   Pēc savas norīkojošās apstiprinātājiestādes pieprasījuma tehniskie dienesti sniedz informāciju par darbībām sava norīkojuma darbības jomā un par jebkurām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumiem.

XVII   NODAĻA

ĪSTENOŠANAS AKTI UN DELEĢĒTIE AKTI

72. pants

Īstenošanas akti

Lai sasniegtu šīs regulas mērķus un noteiktu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisija saskaņā ar 73. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru pieņem īstenošanas aktus, nosakot šādus īstenošanas pasākumus:

a)

paraugu izgatavotāja paziņojumam par 22. panta 7. punktā minēto funkcionālā drošuma kritisko sistēmu, detaļu un aprīkojuma noturīgumu;

b)

paraugus informācijas dokumentam un informācijas mapei, kas minēti 27. panta 4. punktā;

c)

ES tipa apstiprinājuma sertifikātu numerācijas sistēmu, kas minēta 29. panta 4. punktā;

d)

paraugu ES tipa apstiprinājuma sertifikātam, kas minēts 30. panta 2. punktā;

e)

paraugu testa rezultātu lapai, ko pievieno ES tipa apstiprinājuma sertifikātam, kas minēts 30. panta 3. punktā;

f)

paraugu piemērojamo prasību vai aktu sarakstam, kas minēts 30. panta 6. punktā;

g)

vispārējās prasības attiecībā uz testa ziņojuma formu, kas minēta 32. panta 1. punktā;

h)

atbilstības sertifikāta paraugu, kas minēts 38. panta 2. punktā;

i)

ES tipa apstiprinājuma marķējuma paraugu, kas minēts 39. panta 3. punktā;

j)

atļaujas piešķirt ES tipa apstiprinājumu, nosakot atbrīvojumus jaunām tehnoloģijām vai jaunām koncepcijām, kas minētas 40. panta 3. punktā;

k)

paraugu tipa apstiprinājuma sertifikātam un atbilstības sertifikātam attiecībā uz jaunām tehnoloģijām vai jaunām koncepcijām, kas minēts 40. panta 4. punktā;

l)

atļauju dalībvalstij pagarināt tipa apstiprinājumu, kas minēts 41. panta 2. punktā;

m)

detaļu un aprīkojuma sarakstu, kas minēts 50. panta 2. punktā;

n)

sertifikāta paraugu un numerācijas sistēmu, kas minēta 51. panta 3. punktā, kā arī visus aspektus saistībā ar minētajā pantā minēto atļaujas sniegšanas procedūru;

o)

paraugu sertifikātam, kas tipa apstiprinātājiestādei sniedz atbilstības pierādījumu, kā minēts 57. panta 8. punktā.

73. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 40. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

74. pants

Pielikumu grozījumi

Neskatot pārējos šīs regulas noteikumus par tās pielikumu grozījumiem, arī Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 75. pantu attiecībā uz šādiem grozījumiem:

i)

II pielikuma B un C daļā attiecībā uz funkcionālā drošuma un transportlīdzekļu konstrukcijas papildu prasību ieviešanu apakškategorijai L7e-A (smagie ceļa kvadricikli);

ii)

II un V pielikumā, lai ieviestu atsauces uz regulatīvajiem aktiem un veiktu korekcijas;

iii)

V pielikuma B daļā, lai mainītu piemērojamās standartdegvielas;

iv)

VI pielikuma C un D daļā, lai ņemtu vērā 23. panta 4. punktā minētā pētījuma rezultātus un ANO EEK noteikumu pieņemšanu.

75. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 18. panta 3. punktā, 20. panta 2. punktā, 21. panta 5. punktā, 22. panta 5. punktā un 6. punktā, 23. panta 6. punktā un 12. punktā, 24. panta 3. punktā, 25. panta 8. punktā, 32. panta 6. punktā, 33. panta 6. punktā, 50. panta 4. punktā, 54. panta 3. punktā, 57. panta 12. punktā, 65. pantā un 74. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2013. gada 22. marta.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 18. panta 3. punktā, 20. panta 2. punktā, 21. panta 5. punktā, 22. panta 5. punktā un 6. punktā, 23. panta 6. punktā un 12. punktā, 24. panta 3. punktā, 25. panta 8. punktā, 32. panta 6. punktā, 33. panta 6. punktā, 50. panta 4. punktā, 54. panta 3. punktā, 57. panta 12. punktā, 65. pantā un 74. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 18. panta 3. punktu, 20. panta 2. punktu, 21. panta 5. punktu, 22. panta 5. punktu un 6. punktu, 23. panta 6. punktu un 12. punktu, 24. panta 3. punktu, 25. panta 8. punktu, 32. panta 6. punktu, 33. panta 6. punktu, 50. panta 4. punktu, 54. panta 3. punktu, 57. panta 12. punktu, 65. pantu un 74. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

XVIII   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

76. pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis paredz sankcijas, ko piemēro ekonomikas dalībniekiem par šīs regulas un deleģēto vai īstenošanas aktu, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, pārkāpumiem. Tās veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis minētos noteikumus paziņo Komisijai līdz 2015. gada 23. martam un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

2.   Pārkāpumu veidi, par kuriem piemēro sankcijas inter alia ietver:

a)

nepatiesu datu sniegšanu apstiprināšanas procedūrās vai procedūrās, kuru rezultāts ir transportlīdzekļu atsaukšana;

b)

tipa apstiprināšanas testu rezultātu viltošanu;

c)

tādu datu vai tehnisko specifikāciju neizpaušanu, kas var būt iemesls tipa apstiprinājuma atsaukšanai, atteikšanai vai atsaukšanai;

d)

manipulācijas ierīču izmantošanu;

e)

atteikšanos nodrošināt piekļuvi informācijai;

f)

pārkāpumi, kurus veic ekonomikas dalībnieki, kas transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, ko nepieciešams apstiprināt, dara pieejamas tirgū bez šāda apstiprinājuma vai viltojot dokumentus vai marķējumu ar šādu mērķi.

77. pants

Pārejas noteikumi

1.   Neskarot citus šīs regulas noteikumus, šī regula neanulē tāda ES tipa apstiprinājuma derīgumu, kas transportlīdzekļiem vai sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām piešķirts pirms 2016. gada 1. janvāra.

2.   Izņemot gadījumus, kad paredzēts citādi, ES tipa apstiprinājumi, kuri piešķirti transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām saskaņā ar aktiem, kas minēti 81. panta 1. punktā, paliek spēkā līdz IV pielikumā precizētajiem datumiem attiecībā uz esošo transportlīdzekļu tipiem.

3.   Atkāpjoties no šīs regulas, jauniem transportlīdzekļu tipiem kategorijās L1e, L2e un L6e vai jaunām sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas paredzētas šādu transportlīdzekļu tipiem, tipa apstiprinājums turpina būt spēkā saskaņā ar Direktīvu 2002/24/EK līdz 2016. gada 31. decembrim.

4.   Apstiprinātājiestādes saskaņā ar Direktīvu 2002/24/EK un visām 81. panta 1. punktā uzskaitītajām direktīvām turpina pagarināt 1. punktā minēto transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājumus. Tomēr šādus apstiprinājumus neizmanto, lai saņemtu visa transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu saskaņā ar šo regulu.

5.   Atkāpjoties no Direktīvas 2002/24/EK, tipa apstiprinājuma piešķir arī transportlīdzekļiem, kas atbilst šai regulai un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, attiecībā uz vides un spēkiekārtu prasībām kā minēts II pielikuma A daļā, līdz 2015. gada 31. decembrim.

Šādā gadījumā, valstu iestādes neaizliedz, neierobežo vai nekavē tādu transportlīdzekļu reģistrāciju, laišanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā, kuri atbilst apstiprinātajam tipam.

78. pants

Ziņojums

1.   Dalībvalstis līdz 2020. gada 31. decembrim informē Komisiju par šajā regulā izklāstīto tipa apstiprināšanas procedūru piemērošanu.

2.   Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko tai dara zināmu saskaņā ar 1. punktu, līdz 2021. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Jo īpaši ziņojumā izvērtē, vai, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, piemērojot šo regulu, būtu lietderīgi X nodaļā paredzēt arī ES tipa apstiprinājums mazām sērijām. Ja Komisija to uzskata par vajadzīgu, tā šajā sakarā iesniedz priekšlikumu.

79. pants

Uzlabotu bremžu sistēmu pārskatīšana

1.   Komisija līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu.

2.   Minētajā ziņojumā izskata pretbloķēšanas bremžu sistēmu un papildu kombinētu bremžu sistēmu obligātu uzstādīšanu pēc izgatavotāja izvēles L3e-A1 apakškategorijas motocikliem. Tas balstās uz šādas prasības tehniskās iespējamības izvērtējumu, izmaksu efektivitātes analīzi, ceļu satiksmes negadījumu analīzi un konsultācijām ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. Tajā turklāt ņemt vērā attiecīgos spēkā esošos Eiropas un starptautiskos standartus.

3.   Ziņojuma, kas paredzēts 2. punktā, vajadzībām dalībvalstis līdz 2017. gada 31. decembrim iesniedz Komisijai statistiku par attiecīgo motociklu ceļu satiksmes negadījumiem iepriekšējos četros gados, balstoties uz transportlīdzekļa klasifikāciju, kas noteikta I pielikumā un uzstādīto uzlaboto bremžu sistēmas tipu.

4.   Pamatojoties uz ziņojuma rezultātiem, Komisijai apsver iespēju iesniegt likumdošanas priekšlikumu par uzlabotu bremžu sistēmu obligātu uzstādīšanu attiecīgo apakškategoriju transportlīdzekļiem.

80. pants

Individuālu transportlīdzekļu apstiprinājumu pārskatīšana

1.   Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par 3. punktā minētajiem tematiem.

2.   Ziņojumu izstrādā, pamatojoties uz apspriedēm ar attiecīgām ieinteresētajām personām un ņemot vērā pastāvošos saistītos Eiropas un starptautiskos standartus.

3.   Līdz 2021. gada 31. decembrim dalībvalstis ziņo Komisijai par:

a)

individuālu apstiprinājumu skaitu, kas piešķirts L kategorijas transportlīdzekļiem pirms to pirmās reģistrācijas katra gada laikā un ko minētās dalībvalsts iestādes piešķīrušas kopš 2016. gada 1. janvāra;

b)

valstu kritērijiem, uz kuriem šādi apstiprinājumi pamatojās, ciktāl šie kritēriji atkāpās no prasībām, kas obligātas ES tipa apstiprinājumam.

4.   Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno likumdošanas priekšlikumus, un tajā aplūko individuālo apstiprinājumu iekļaušanu šajā regulā, pamatojoties uz saskaņotām prasībām.

81. pants

Atcelšana

1.   Neskarot šīs regulas 77. pantu, Direktīvu 2002/24/EK, kā arī Direktīvas 93/14/EEK, 93/30/EEK, 93/33/EEK, 93/93/EEK, 95/1/EK, 97/24/EK, 2000/7/EK, 2002/51/EK, 2009/62/EK, 2009/67/EK, 2009/78/EK, 2009/79/EK, 2009/80/EK un 2009/139/EK atceļ no 2016. gada 1. janvāra.

2.   Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un attiecībā uz Direktīvu 2002/24/EK tās lasa saskaņā ar IX pielikumā noteikto atbilstības tabulu.

82. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

No 2013. gada 22. marta valsts iestādes neatsaka piešķirt ES tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu jaunam transportlīdzekļu tipam vai aizliegt jauna transportlīdzekļa reģistrāciju, laišanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā, ja attiecīgais transportlīdzeklis atbilst šai regulai un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, ja to pieprasa izgatavotājs.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2013. gada 15. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

L. CREIGHTON


(1)  OV C 84, 17.3.2011., 30. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 20. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2012. gada 11. decembra lēmums.

(3)  OV L 124, 9.5.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

(5)  OV L 52, 8.3.1995., 1. lpp.

(6)  Padomes Lēmums 97/836/EK (OV L 346, 17.12.1997., 78. lpp.).

(7)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(8)  OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.

(9)  OV L 121, 15.5.1993., 1. lpp.

(10)  OV L 188, 29.7.1993., 11. lpp.

(11)  OV L 188, 29.7.1993., 32. lpp.

(12)  OV L 311, 14.12.1993., 76. lpp.

(13)  OV L 226, 18.8.1997., 1. lpp.

(14)  OV L 106, 3.5.2000., 1. lpp.

(15)  OV L 252, 20.9.2002., 20. lpp.

(16)  OV L 198, 30.7.2009., 20. lpp.

(17)  OV L 222, 25.8.2009., 1. lpp.

(18)  OV L 231, 3.9.2009., 8. lpp.

(19)  OV L 201, 1.8.2009., 29. lpp.

(20)  OV L 202, 4.8.2009., 16. lpp.

(21)  OV L 322, 9.12.2009., 3. lpp.

(22)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.

(23)  OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp.

(24)  OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK (2006. gada 20. decembris) par vadītāju apliecībām (OV L 403, 30.12.2006., 18. lpp.); sk. jaudas definīcijas, A1 un A2 kategorija, 4. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā.

(26)  OV L 390, 31.12.2004., 24. lpp.

(27)  OV L 374, 27.12.2006., 10. lpp.

(28)  OV L 199, 28.7.2008., 1. lpp.


SATURS

I PIELIKUMS.

Transportlīdzekļu klasifikācija

II PIELIKUMS.

ES transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma prasību pilnīgs saraksts

III PIELIKUMS.

Ierobežojumi mazām sērijām

IV PIELIKUMS.

Termiņi šīs regulas piemērošanai attiecībā uz tipa apstiprinājumu

V PIELIKUMA A DAĻA.

Vides testi un prasības

V PIELIKUMA B DAĻA.

Ekoloģisko raksturlielumu testa prasību piemērošana apstiprināšanai un pagarināšanai

VI PIELIKUMS.

Piesārņotāju emisiju robežvērtības, OBD robežvērtības un trokšņu līmeņa robežvērtības tipa apstiprinājumam un ražošanas atbilstībai

(A)

Izpūtēja emisiju robežvērtības pēc aukstās iedarbināšanas

(B)

Iebūvētās diagnostikas emisiju robežvērtības

(C)

Iztvaikošanas emisiju robežvērtības

(D)

Trokšņu līmeņa robežvērtības – Euro 4 un Euro 5

VII PIELIKUMS.

Piesārņojuma kontroles ierīču noturība

VIII PIELIKUMS.

Uzlabotas funkcionālā drošuma prasības

IX PIELIKUMS.

Atbilstības tabula

I PIELIKUMS

Transportlīdzekļu klasifikācija

Kategorija

Kategorijas nosaukums

Kopējie klasifikācijas kritēriji

L1e–L7e

Visi L kategorijas transportlīdzekļi

1)

garums ≤ 4 000  mm vai ≤ 3 000  mm L6e-B transportlīdzekļiem vai ≤ 3 700  mm L7e-C transportlīdzekļiem, un

2)

platums: ≤ 2 000  mm, vai ≤ 1 000  mm L1e transportlīdzekļiem, vai ≤ 1 500  mm L6e-B vai L7e-C transportlīdzekļiem un

3)

augstums ≤ 2 500  mm un


Kategorija

Kategorijas nosaukums

Kopējie klasifikācijas kritēriji

L1e

Vieglais divu riteņu transportlīdzeklis

4)

divi riteņi un spēkiekārta, kas uzskaitīta 4. panta 3. punktā,

5)

motora darba tilpums ≤ 50 cm3, ja transportlīdzekļa spēkiekārtas konfigurācijā ietilpst PI iekšdedzes motors, un

6)

maksimālais projektētais ātrums ≤ 45 km/h un

7)

maksimālā nominālā nepārtrauktā vai lietderīgā jauda (1) ≤ 4 000  kW un

8)

maksimālā masa= tehniski pieļaujamā masa, ko deklarējis izgatavotājs

Apakškategorijas

Apakškategorijas nosaukums

Papildu apakšklasifikācijas kritēriji

L1e-A

Pašgājējs divritenis

9)

velosipēdi, ko paredzēts darbināt ar pedāļiem un kas aprīkoti ar papildu spēkiekārtu, kuras primārais mērķis ir palīdzēt mīt pedāļus un

10)

papildu spēkiekārtas jauda atslēdzas, transportlīdzeklim sasniedzot ≤ 25 km/h un

11)

maksimālā nepārtrauktā nominālā vai lietderīgā jauda (1) ≤ 1 000  W un

12)

pašgājējus trīsriteņu vai četrriteņu velosipēdus, kas atbilst specifiskiem papildu apakšklasifikācijas kritērijiem 9.–11., klasificē kā tehniski līdzvērtīgus divriteņu L1e-A transportlīdzekļiem.

L1e-B

Divu riteņu mopēds

9)

visi citi L1e kategorijas transportlīdzekļi, kas nav klasificējami saskaņā ar L1e-A transportlīdzekļa 9.–12. kritēriju.


Kategorija

Kategorijas nosaukums

Kopējie klasifikācijas kritēriji

L2e

Trīsriteņu mopēds

4)

trīs riteņi un spēkiekārta, kas uzskaitīta 4. panta 3. punktā,

5)

motora darba tilpums ≤ 50 cm3 PI iekšdedzes motora gadījumā vai motora darba tilpums ≤ 500 cm3, ja CI iekšdedzes motors ietilpst transportlīdzekļa spēkiekārtas konfigurācijā un

6)

maksimālais projektētais transportlīdzekļa ātrums ≤ 45 km/h un

7)

maksimālā nepārtrauktā nominālā vai lietderīgā jauda (1) ≤ 4 000  kW un

8)

masa darba kārtībā ≤ 270 kg un

9)

aprīkots ar ne vairāk kā divām sēdvietām, ieskaitot vadītāja sēdvietu un

Apakškategorijas

Apakškategorijas nosaukums

Papildu apakšklasifikācijas kritēriji

L2e-P

Trīsriteņu mopēds pasažieru transportam

10)

L2e transportlīdzeklis, izņemot tos, kas atbilst L2e-U transportlīdzekļa specifiskajiem klasifikācijas kritērijiem.

L2e-U

Trīsriteņu mopēds kravas pārvadāšanai

10)

paredzēts vienīgi preču pārvadāšanai ar atvērtu vai slēgtu, faktiski līdzenu un horizontālu kravas kasti, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)

FormulaL0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

vai

b)

kravas kastes laukums, kas līdzvērtīgs iepriekš definētajam un ko izmanto mašīnu un/vai iekārtu uzstādīšanai un

c)

projektēts ar kravas kastes laukumu, kas ar stingru šķērssienu ir skaidri nodalīts no transportlīdzeklī esošām personām paredzētās telpas un

d)

kravas kastē var pārvadāt kravu, kuras minimālā kubatūra ir 600 x 600 x 600 mm.


Kategorija

Kategorijas nosaukums

Kopējie klasifikācijas kritēriji

L3e (2)

Divu riteņu motocikls

4)

divi riteņi un spēkiekārta, kas uzskaitīta 4. panta 3. punktā,

5)

maksimālā masa= tehniski pieļaujamā masa, ko deklarējis izgatavotājs

6)

divriteņu transportlīdzeklis, ko nevar klasificēt kā L1e kategoriju.

Apakškategorijas

Apakškategorijas nosaukums

Apakškategorijas papildu kritēriji

L3e-A1

Mazjaudas motocikls

7)

motora darba tilpums ≤ 125 cm3 un

8)

maksimālā nepārtrauktā nominālā vai lietderīgā jauda (1) ≤ 11 kW un

9)

jaudas (1) attiecība pret svaru ≤ 0,1 kW/kg.

L3e-A2

Vidējas jaudas motocikls

7)

maksimālā nepārtrauktā nominālā vai lietderīgā jauda (1) ≤ 35 kW un

8)

jaudas (1) attiecība pret svaru ≤ 0,2 kW/kg un

9)

nav atvasināts no transportlīdzekļa, kas aprīkots ar motoru, kura jauda (1) ir vairāk nekā divas reizes lielāka un

10)

L3e transportlīdzekļi, kas nav klasificējami saskaņā ar L3e-A1 transportlīdzekļu papildu apakšklasifikācijas 7. 8. un 9. kritēriju.

L3e-A3

Lieljaudas motocikls

7)

visi citi L3e transportlīdzekļi, kas nav klasificējami saskaņā ar L3e-A1 vai L3e-A2 transportlīdzekļu klasifikācijas rādītājiem


Apakškategorijas apakškategorijas

Apakškategorijas apakškategorijas nosaukums

Apakškategorijas apakškategorijas kritēriji papildus L3e-A1, L3e-A2 vai L3e-A3 transportlīdzekļu apakškategorijas kritērijiem:

L3e-AxE

(x=1, 2 vai 3)

Enduro motocikli

a)

sēdekļa augstums ≥ 900 mm un

b)

klīrenss līdz zemei ≥ 310 mm un

c)

kopējais pārnesumskaitlis augstākajā pārnesumā (primārais pārnesumskaitlis × sekundārais pārnesumskaitlis augstākajā pārnesumā × beigu piedziņas pārnesumskaitlis) ≥ 6,0 un

d)

masa braukšanas kārtībā plus spēkiekārtas akumulatora masa elektrisko vai hibrīda dzinēju gadījumā < 140 kg un

e)

pasažiera sēdvieta nav paredzēta.

L3e-AxT

(x=1, 2 vai 3)

Triāla motocikli

a)

sēdekļa augstums ≤ 700 mm un

b)

klīrenss līdz zemei ≥ 280 mm un

c)

degvielas tvertnes tilpums < 4 litri un

d)

kopējais pārnesumskaitlis augstākajā pārnesumā (primārais pārnesumskaitlis × sekundārais pārnesumskaitlis augstākajā pārnesumā × beigu piedziņas pārnesumskaitlis) ir ≥ 7,5 un

e)

masa braukšanas kārtībā< 100 kg un

f)

pasažiera sēdvieta nav paredzēta.


Kategorija

Kategorijas nosaukums

Kopējie klasifikācijas kritēriji

L4e

Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi

4)

bāzes pašgājējs transportlīdzeklis, kas atbilst L3e transportlīdzekļa kategorijai un apakškategorijai

5)

bāzes pašgājējs transportlīdzeklis ar vienu blakusvāģi un

6)

ar ne vairāk kā četrām sēdvietām, ieskaitot vadītāja sēdvietu, motociklam ar blakusvāģi un

7)

ar ne vairāk kā divām sēdvietām pasažieriem blakusvāģī, un

8)

maksimālā masa= tehniski pieļaujamā masa, ko deklarējis izgatavotājs.


Kategorija

Kategorijas nosaukums

Kopējie klasifikācijas kritēriji

L5e

Tricikls

4)

trīs riteņi un spēkiekārta, kas uzskaitīta 4. panta 3. punktā, un

5)

masa braukšanas kārtībā ≤ 1 000  kg un

6)

trīsriteņu transportlīdzeklis, ko nevar klasificēt kā L2e transportlīdzekli un

Apakškategorijas

Apakškategorijas nosaukums

Apakškategorijas papildu kritēriji

L5e-A

Tricikls

7)

L5e transportlīdzeklis, kas neatbilst L5e-B transportlīdzekļa īpašajiem klasifikācijas kritērijiem un

8)

ar ne vairāk kā piecām sēdvietām, ieskaitot sēdvietu vadītājam

L5e-B

Komercijas tricikls

7)

projektēts kā kravas transportlīdzeklis un tam raksturīgs slēgts vadītāja nodalījums un pasažieru salons, kas pieejams ne vairāk kā no trim pusēm

8)

aprīkots ar ne vairāk kā divām sēdvietām, ieskaitot sēdvietu vadītājam un

9)

paredzēts vienīgi preču pārvadāšanai ar atvērtu vai slēgtu, faktiski līdzenu un horizontālu kravas kasti, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)

FormulaL0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

vai

b)

kravas kastes laukums, kas līdzvērtīgs iepriekš definētajam un kas paredzēts mašīnu un/vai iekārtu uzstādīšanai un

c)

projektēts ar kravas kasti, kas ar stingru šķērssienu ir skaidri nodalīta no transportlīdzeklī esošām personām paredzētās telpas un

d)

kravas kastē var pārvadāt kravu, kuras minimālā kubatūra ir 600 x 600 x 600 mm.


Kategorija

Kategorijas nosaukums

Kopējie klasifikācijas kritēriji

L6e

Vieglais kvadricikls

4)

četri riteņi un spēkiekārta, kas uzskaitīta 4. panta 3. punktā,

5)

maksimālais projektētais transportlīdzekļa ātrums ≤ 45 km/h un

6)

darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masa ≤ 425 kg, un

7)

motora darba tilpums ≤ 50 cm3, ja PI motora vai motora darba jauda ≤ 500 cm3, ja transportlīdzekļa spēkiekārtas konfigurācijā ietilpst arī CI motors un

8)

aprīkots ar ne vairāk kā divām sēdvietām, ieskaitot sēdvietu vadītājam un

Apakškategorijas

Apakškategorijas nosaukums

Papildu apakšklasifikācijas kritēriji

L6e-A

Vieglais ceļu kvadricikls

9)

L6e transportlīdzeklis, kas neatbilst L6e-B transportlīdzekļa īpašajiem klasifikācijas kritērijiem un

10)

nominālā maksimālā nepārtrauktā vai lietderīgā jauda (1) ≤ 4 000  W

L6e-B

Vieglais kvadrimobilis

9)

slēgts vadītāja nodalījums un pasažieru salons, kas pieejams ne vairāk kā no trim pusēm un

10)

nominālā maksimālā nepārtrauktā vai lietderīgā jauda (1) ≤ 6 000  W

Apakškategorijas apakškategorijas

Apakškategorijas apakškategorijas nosaukums

Apakškklasifikācijas apakšklasifikācijas kritēriji papildus L6e-B transportlīdzekļaapakšklasifikācijas kritērijiem:

L6e-BP

Vieglais kvadrimobilis pasažieru pārvadāšanai

11)

L6e-B transportlīdzeklis, kas projektēts galvenokārt pasažieru pārvadāšanai un

12)

L 6e-B transportlīdzeklis, kas neatbilst L6e-BU transportlīdzekļa īpašajam klasifikācijas kritērijam

L6e-BU

Vieglais kvadrimobilis kravas pārvadāšanai

11)

paredzēts vienīgi preču pārvadāšanai ar atvērtu vai slēgtu, faktiski horizontālu kravas kasti, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)

FormulaL0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

vai

b)

kravas kastes laukums, kas līdzvērtīgs iepriekš definētajam un ko izmanto mašīnu un/vai iekārtu uzstādīšanai un

c)

projektēts ar kravas kastes laukumu, kas ar stingru šķērssienu ir skaidri nodalīts no transportlīdzeklī esošām personām paredzētās telpas un

d)

kravas kastē var pārvadāt kravu, kuras minimālā kubatūra ir 600 x 600 x 600 mm.


Kategorija

Kategorijas nosaukums

Kopējie klasifikācijas kritēriji

L7e

Smagais kvadricikls

4)

četri riteņi un spēkiekārta, kas uzskaitīta 4. panta 3. punktā,

5)

masa braukšanas kārtībā:

a)

≤ 450 kg pasažieru pārvadāšanai;

b)

≤ 600 kg kravas pārvadāšanai.

un

6)

L 7e transportlīdzeklis, ko nevar klasificēt kā L6e transportlīdzekli un

Apakškategorijas

Apakškategorijas nosaukums

Papildu apakšklasifikācijas kritēriji

L7e-A

Smagais ceļu kvadricikls PI

7)

L7e transportlīdzeklis, kas neatbilst L7e-B un L7e-C transportlīdzekļa īpašajiem klasifikācijas kritērijiem un

8)

transportlīdzeklis, kas projektēts tikai pasažieru pārvadāšanai un

9)

nominālā maksimālā nepārtrauktā vai lietderīgā jauda (1) ≤ 15 kW un

Apakškategorijas apakškategorijas

Apakškategorijas apakškategorijas nosaukums

Apakškategorijas papildu kritēriji

L7e-A1

Smagais ceļu kvadricikls A1

10)

ne vairāk kā divas sēdvietas uz sedlu veida sēdekļa, ieskaitot sēdvietu vadītājam, un

11)

motocikla stūre stūrēšanai.

L7e-A2

Smagais ceļu kvadricikls A2

10)

L7e-A transportlīdzeklis, kas neatbilst L7e-A1 transportlīdzekļa īpašajiem klasifikācijas kritērijiem un

11)

ne vairāk kā divas ne sedlu veida sēdvietas, ieskaitot sēdvietu vadītājam.

Apakškategorija

Apakškategorijas nosaukums

Papildu apakšklasifikācijas kritēriji

L7e-B

Smagais kvadricikls visurgājējs

7)

L7e transportlīdzeklis, kas neatbilst L7Be-C transportlīdzekļa īpašajiem klasifikācijas kritērijiem un

8)

klīrenss ≥180 mm un

Apakškategorijas apakškategorijas

Apakškategorijas apakškategorijas nosaukums

Apakškategorijas papildu kritēriji

L7e-B1

kvadricikls visurgājējs

9)

ne vairāk kā divas sēdvietas uz sedlu veida sēdekļa, ieskaitot sēdvietu vadītājam, un

10)

aprīkots ar motocikla stūri stūrēšanai un

11)

maksimālais projektētais transportlīdzekļa ātrums ≤ 90 km/h un

12)

riteņu bāzes klīrensa attiecība ≤ 6

L7e-B2

blakusvietu bagijs

9)

L7eB transportlīdzeklis, kas nav L7e-B1 transportlīdzeklis, un

10)

ne vairāk kā trīs ne sedlu veida sēdekļi, divi no kuriem novietoti blakām, ieskaitot sēdvietu vadītājam un

11)

nominālā maksimālā nepārtrauktā vai lietderīgā jauda (1) ≤ 15 kW un

12)

riteņu bāzes klīrensa attiecība ≤ 8


Apakškategorija

Apakškategorijas nosaukums

Papildu apakšklasifikācijas kritēriji

L7e-C

smagais kvadrimobilis

7)

L7e transportlīdzeklis, kas neatbilst L7e-B transportlīdzekļa īpašajiem klasifikācijas kritērijiem un

8)

nominālā maksimālā nepārtrauktā vai lietderīgā jauda (1) ≤ 15 kW un

9)

maksimālais projektētais transportlīdzekļa ātrums ≤ 90 km/h un

10)

slēgts vadītāja nodalījums un pasažieru salons, kas pieejams ne vairāk kā no trim pusēm un

Apakškategorijas apakškategorijas

Apakškategorijas apakškategorijas nosaukums

Apakškklasifikācijas apakšklasifikācijas kritēriji papildus L7e-CU transportlīdzekļa apakšklasifikācijas kritērijiem:

L7e-CP

Smagais kvadrimobilis pasažieru pārvadāšanai

11)

L7e-C transportlīdzeklis, kas neatbilst L7e-CU transportlīdzekļa īpašajiem klasifikācijas kritērijiem un

12)

ne vairāk kā četri ne sedlu veida sēdekļi, ieskaitot sēdvietu vadītājam.

L7e-CU

Smagais kvadrimobilis kravas pārvadāšanai

11)

paredzēts vienīgi preču pārvadāšanai ar atvērtu vai slēgtu, faktiski horizontālu kravas kasti, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)

FormulaL0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

vai

b)

kravas kastes laukums, kas līdzvērtīgs iepriekš definētajam un kas paredzēts mašīnu un/vai iekārtu uzstādīšanai un

c)

projektēts ar kravas kastes laukumu, kas ar stingru šķērssienu ir skaidri nodalīts no transportlīdzeklī esošām personām paredzētās telpas un

d)

kravas kastē var pārvadāt kravu, kuras minimālā kubatūra ir 600 x 600 x 600 mm.

12)

ne vairāk kā divi blakām novietoti ne sedlu veida sēdekļi, ieskaitot sēdvietu vadītājam.

NB! Pielikuma zemsvītras piezīmju pārskats sniegts VIII pielikuma beigās.

II PIELIKUMS

Pilnīgs transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājuma prasību saraksts (3)

Nr.

Pants

Temats

Atsauce uz reglamentējošo aktu

Transportlīdzekļu kategorijas

 

 

 

 

L1e-A

L1e-B

L2e

L3e

L4e

L5e-A

L5e-B

L6e-A

L6e-B

L7e-A

L7e-B

L7e-C

A

EKOLOĢISKO RAKSTURLIELUMU UN SPĒKIEKĀRTAS VEIKTSPĒJAS PRASĪBAS

1

23 & 24

vides testa procedūras saistībā ar atgāzu emisiju, iztvaikošanas emisiju, siltumnīcefekta gāzu emisiju un degvielas patēriņu un standartdegvielu

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

2

transportlīdzekļa maksimālais projektētais ātrums, maksimālais griezes moments, motora kopējā maksimālā nepārtrauktā piedziņas jauda

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

3

testa procedūras attiecībā uz troksni

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X


Nr.

Pants

Temats

Atsauce uz reglamentējošo aktu

Transportlīdzekļu kategorijas

 

 

 

 

L1e-A

L1e-B

L2e

L3e

L4e

L5e-A

L5e-B

L6e-A

L6e-B

L7e-A1

L7e-A2

L7e-B1

L7e-B2

L7e-C

B

TRANSPORTLĪDZEKĻA FUNKCIONĀLĀ DROŠUMA PRASĪBAS

1

22

skaņas signālierīces

 

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

2

bremzes, tai skaitā pretbloķēšanas un kombinētās bremžu sistēmas

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

3

elektrodrošība

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

4

prasības attiecībā uz izgatavotājsa deklarāciju par funkcionālā drošuma sistēmu, detaļu un aprīkojuma noturīguma testēšanu

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

5

priekšējās un aizmugures aizsargstruktūras

 

 

JA

 

 

JA

JA

JA

JA

JA

JA

JA

JA

JA

6

stiklojums, priekšējā stikla apskalotāji un tīrītāji, ledus atkausēšanas, kā arī pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīces

 

JA

JA

JA

JA

JA

X

JA

X

JA

JA

JA

JA

X

7

vadītāja darbināmas vadības ierīces, tostarp, vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikācija

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

8

apgaismes un gaismas signalizācijas ierīču uzstādīšana, tostarp automātiskā gaismas ieslēgšana

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

9

atpakaļskata redzamība

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

10

pretapgāšanās konstrukcija (ROPS)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

 

11

drošības jostu stiprinājumi un drošības jostas

 

 

JA

 

 

 

X

JA

JA

JA

X

 

X

X

12

sēdvieta (seglu veida sēdekļi un sēdvietas)

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

13

vadāmība, attiecībā uz īpašībām un pagriežamību

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

14

riepu uzstādīšana

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

15

transportlīdzekļa maksimālā ātruma plāksne un tās atrašanās vieta

 

 

JA

 

 

 

JA

JA

JA

JA

JA

X

X

JA

16

transportlīdzeklī esošu personu aizsardzība, tai skaitā iekšējais aprīkojums, pagalvji un transportlīdzekļa durvis

 

 

JA

 

 

JA

JA

JA

JA

 

JA

 

JA

JA

17

nominālā maksimālā nepārtrauktā vai lietderīgā jauda un/vai projektētā transportlīdzekļa ātruma ierobežošana

X

X

X

JA

JA

 

 

X

X

X

X

X

X

X

18

transportlīdzekļa konstrukcijas stiprība

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X


No

Pants

Temats

Atsauce uz reglamentējošo aktu

Transportlīdzekļu kategorijas

 

 

 

 

L1e-A

L1e-B

L2e

L3e

L4e

L5e-A

L5e-B

L6e-A

L6e-B

L7e-A1

L7e-A2

L7e-B1

L7e-B2

L7e-C

C

TRANSPORTLĪDZEKĻA KONSTRUKCIJAS UN VISPĀRĒJĀS TIPA APSTIPRINĀŠANAS PRASĪBAS

1

20

pasākumi pret neatļautu tehnisko iejaukšanos

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

2

25

tipa apstiprināšanas procedūrām paredzētie pasākumi

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

3

33

ražošanas atbilstības prasības

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

4

18

sakabes ierīces un to stiprinājumi

JA

JA

JA

JA

JA

JA

JA

JA

JA

JA

JA

JA

JA

JA

5

18

ierīces, lai novērstu neatļautu lietošanu

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

6

18

elektromagnētiskā savietojamība (EMS)

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

7

18

ārējie izvirzījumi

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

8

18

degvielas tvertne

JA

JA

JA

JA

JA

JA

JA

JA

JA

JA

JA

JA

JA

JA

9

18

kravas platformas

 

 

JA

 

 

 

X

 

JA

 

 

JA

JA

JA

10

18

masas un gabarīti

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

11

21

iebūvēta diagnostika

 

 

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

12

18

pasažieru rokturi un kāju paliktņi

 

X

JA

JA

JA

JA

JA

X

 

JA

JA

JA

JA

 

13

18

reģistrācijas numura zīmes vieta

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

14

18

remonta un tehniskās apkopes informācija

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

15

18

atbalsta kājas

X

X

 

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

C2

PRASĪBAS TEHNISKAJIEM DIENESTIEM

16

65

tehnisko dienestu izpildes standarti un novērtēšanas procedūra

 

 

NB! Lai redzētu pielikumu piezīmju pārskatu, lūdzu, skatīt VIII pielikuma beigas.

III PIELIKUMS

Ierobežojumi mazām sērijām

Transportlīdzekļa (apakš-)kategorija

(Apakš-)kategorijas nosaukums

Mazās sērijas

(katra tipa gadā tirgū par pieejamām darīto, reģistrēto un ekspluatācijā nodoto vienību skaits)

L1e-A

Pašgājējs divritenis

50

L1e-B

Divu riteņu mopēds

L2e

Trīs riteņu mopēds

L3e

Divu riteņu motocikls

75

L4e

Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi

150

L5e-A

Tricikls

75

L5e-B

Komercijas tricikls

150

L6e-A

Vieglais ceļu kvadricikls

30

L6e-B

Vieglais slēgtas virsbūves kvadricikls

150

L7e-A

Smagais ceļu kvadricikls PI

30

L7e-B

Smagais kvadricikls visurgājējs

50

L7e-C

Smagais kvadrimobilis

150

IV PIELIKUMS

Termiņi šīs regulas piemērošanai attiecībā uz tipa apstiprinājumu

Punkts

Apraksts

Apakškategorija

Jauniem transportlīdzekļu tipiem obligāti

Esošajiem transportlīdzekļu tipiem obligāti

Atbilstīgo transportlīdzekļu reģistrācijas beigu termiņš

1.

Deleģētā akta piemērošana attiecībā uz prasībām saistībā ar ekoloģiskajiem raksturlielumiem un spēkiekārtas veiktspēju un elementiem, kas minēti II pielikuma A daļā

 

 

 

 

1.1.

I tipa tests, izpūtēja gāzu emisiju tests pēc aukstās iedarbināšanas

1.1.1.

Testa cikls

1.1.1.1.

I tipa tests: ECE R 47 testa cikls

L1e, L2e, L6e,

1.1.2017.

1.1.2018.

31.12.2020.

1.1.1.2.

I ECE R 40 testa cikls (vajadzības gadījumā ar papildu braukšanas ciklu pilsētā)

L5e-B, L7e-B, L7e-C,

1.1.2016.

1.1.2017.

31.12.2020.

1.1.1.3.

I tipa tests, WMTC, 2. posms

L3e, L4e, L5e-A, L7e-A,

1.1.2016.

1.1.2017.

31.12.2020.

1.1.1.4.

I tipa tests: pārskatītais, uz WMTC balstītais testa cikls

L1e–L7e,

1.1.2020.

1.1.2021.

 

1.1.2.

I tipa tests, izpūtēja gāzu emisiju robežvērtības

 

1.1.2.1.

Euro 4: VI pielikuma A1 daļa

L1e, L2e, L6e

1.1.2017.

1.1.2018.

31.12.2020.

1.1.2.2.

Euro 4 VI pielikuma A1 daļa

L3e, L4e, L5e, L7e,

1.1.2016.

1.1.2017.

31.12.2020.

1.1.2.3.

Euro 5 VI pielikuma A2 daļa

L1e–L7e

1.1.2020.

1.1.2021.

 

1.2.

II tipa tests, gāzes emisiju tests ar (palielinātu) brīvu paātrinājumu vai tukšgaitā

 

 

 

 

1.2.1.

II tipa tests, gāzes emisiju tests ar (palielinātu) brīvu paātrinājumu vai tukšgaitā

L1e, L2e, L6e

[1.1.2017.]

[1.1.2018.]

 

1.2.2.

II tipa tests, gāzes emisiju tests ar (palielinātu) brīvu paātrinājumu vai tukšgaitā

L3e, L4e, L5e, L7e

1.1.2016.

1.1.2017.

 

1.3.

III tipa tests, nav kartera gāzes emisiju

 

 

 

 

1.3.1.

III tipa tests, nav kartera gāzes emisiju

L1e, L2e, L6e

1.1.2017.

1.1.2018.

 

1.3.2.

III tipa tests, nav kartera gāzes emisiju

L3e, L4e, L5e, L7e

1.1.2016.

1.1.2017.

 

1.4.

IIII tipa tests, iztvaikošanas emisijas

 

1.4.1.

Degvielas tvertnes caurlaidības tests

L1e, L2e, L6e

1.1.2017.

1.1.2017.

 

1.4.2.

Degvielas tvertnes caurlaidības tests

L3e, L4e, L5e, L7e

1.1.2016.

1.1.2016.

 

1.4.3.

SHED testa procedūra

L3e, L4e, L5e-A L7e-A

1.1.2016.

1.1.2017.

 

1.4.4.

SHED testa procedūra

L6e-A

1.1.2017.

1.1.2018.

 

1.4.5.

SHED testa robežvērtības, VI pielikuma C1 daļa

L3e, L4e, L5e-A L7e-A

1.1.2016.

1.1.2017.

31.12.2020.

1.4.6.

SHED testa robežvērtības, VI pielikuma C1 daļa

L6e-A

1.1.2017.

1.1.2018.

31.12.2020.

1.4.7.

SHED tests vai degvielas difūzijas tests, atkarībā no 23. panta 4. un 5. punktā minētā pētījuma rezultātiem

L1e-A, L1e-B, L2e, L5e-B, L6e-B, L7e-B, L7e-C

1.1.2020.

1.1.2021.

 

1.4.8.

SHED testa robežvērtības, VI pielikuma C2 daļa, atkarībā no 23. panta 4. un 5. punktā minētā pētījuma rezultātiem

L1e–L7e

1.1.2020.

1.1.2021.

 

1.5.

V tipa tests, noturības pārbaude (3)

 

 

 

 

1.5.1.

Euro 4 noturības nobraukums, VII pielikuma A un B daļa

L1e, L2e, L6e

1.1.2017.

1.1.2018.

31.12.2020.

1.5.2.

Euro 4 noturības nobraukums, VII pielikuma A un B daļa

L3e, L4e, L5e, L7e

1.1.2016.

1.1.2017.

31.12.2020.

1.5.3.

Euro 5noturības nobraukums, VII pielikuma A un B daļa

L1e–L7e

1.1.2020.

1.1.2021.

 

1.6.

VI tipa A tests vēl nav izskaidrots

1.7.

VII tipa tests, siltumnīcefekta gāzu emisiju / degvielas vai enerģijas patēriņa noteikšana un paziņošana

 

 

 

1.7.1.

VII tipa tests, siltumnīcefekta gāzu emisiju / degvielas vai enerģijas patēriņa noteikšana un paziņošana

L1e, L2e, L6e

1.1.2017.

1.1.2018.

 

1.7.2.

VII tipa tests, siltumnīcefekta gāzu emisiju / degvielas vai enerģijas patēriņa noteikšana un paziņošana

L3e, L4e, L5e, L7e

1.1.2016.

1.1.2017.

 

1.8.

VIII tipa tests, OBD vides tests

 

 

1.8.1.

OBD I posma funkcionālās prasības

L3e, L4e, L5e-A, L6e-A, L7e-A

1.1.2016.; attiecībā uz L6e-A:1.1.2017.

1.1.2017.; attiecībā uz L6e-A:1.1.2018.

31.12.2020.

OBD I posma vides testa procedūra (VIII tipa tests)

OBD I posma vides testa robežvērtības, VI pielikuma B1 daļa

1.8.2.

OBD I posma funkcionālās prasības

L3e – L7e

1.1.2020.

1.1.2021.

 

OBD II posma vides testa procedūra (VIII tipa tests)

OBD I posma vides testa robežvērtības, VI pielikuma B2 daļa

1.8.3.

OBD II posma funkcionālās prasības, saskaņā ar 23. panta 4. un 5. punktu

L3e, L5e-A, L6e-A, L7e-A

1.1.2020.

1.1.2021.

 

OBD II posma vides testa procedūra (VIII tipa tests), saskaņā ar 23. panta 4. un 5. punktu

OBD II posma vides testa robežvērtības, (VI pielikuma B2 daļa), saskaņā ar 23. panta 4. un 5. punktu

1.9.

IX tipa tests, trokšņa līmenis (3)

 

 

 

 

1.9.1.

Trokšņa līmeņa testa procedūra un robežvērtības, VI pielikuma D daļa

L1e, L2e, L6e

1.1.2017.

1.1.2018.

31.12.2020.

1.9.2.

Trokšņa līmeņa testa procedūra un robežvērtības (3), VI pielikuma D daļa

L3e, L4e, L5e, L7e

1.1.2016.

1.1.2017.

31.12.2020.

1.9.3.

ANOEEK Noteikumu Nr. 9, 41, 63, 92 un VI pielikuma D daļā paredzētie ierobežojumi

L1e–L7e

 

 

 

1.9.4.

ANOEEK Noteikumu Nr. 9, 41, 63, 92 un ar tām saistītās jaunās robežvērtības, ko Komisija ierosinājusi

L1e–L7e

1.1.2020.

1.1.2021.

 

1.10.

Spēkiekārtas veiktspējas testi un prasības attiecībā uz transportlīdzekļa maksimālo projektēto ātrumu, maksimālo griezes momentu, nominālo maksimālo nepārtraukto vai lietderīgo jaudu un maksimālo jaudu

 

 

 

 

1.10.1.

Spēkiekārtas veiktspējas testi un prasības

L1e, L2e, L6e

1.1.2017.

1.1.2018.

 

1.10.2.

Spēkiekārtas veiktspējas testi un prasības

L3e, L4e, L5e, L7e

1.1.2016.

1.1.2017.

 

2.

Deleģētā akta piemērošana attiecībā uz funkcionālā drošuma prasībām, elementi, kas minēti II pielikuma B daļā (3)

 

 

 

 

2.1.

Deleģētā akta piemērošana attiecībā uz funkcionālā drošuma prasībām, elementi, kas minēti II pielikuma B daļā (3)

L1e, L2e, L6e

1.1.2017.

1.1.2018.

 

2.2.

Deleģētā akta piemērošana attiecībā uz funkcionālā drošuma prasībām, elementi, kas minēti II pielikuma B daļā (3)

L3e, L4e, L5e, L7e

1.1.2016.

1.1.2017.

 

2.3.

VIII pielikums, pastiprināti drošības rādītāji (3)

 

 

2.3.1.

Automātiska gaismas ieslēgšana

L1e–L7e

1.1.2016.

1.1.2016.

 

2.3.2.

Drošas ceļa līkumu izbraukšanas ierīce (diferenciālis vai līdzvērtīga ierīce)

L1e–L7e

1.1.2016.

1.1.2017.

 

2.3.3.

Uzlabotās bremžu sistēmas, uzstādīšana, obligāta

L3e

1.1.2016.

1.1.2017.

3.

Deleģētā akta piemērošana attiecībā uz prasībām transportlīdzekļa konstrukcijai, elementi, kas minēti II pielikuma C daļā (3)

 

 

 

 

3.1.

Deleģētā akta piemērošana attiecībā uz prasībām transportlīdzekļa konstrukcijai, elementi, kas minēti II pielikuma C daļā (3)

L1e, L2e, L6e

1.1.2017.

1.1.2018.

 

3.2.

Deleģētā akta piemērošana attiecībā uz prasībām transportlīdzekļa konstrukcijai, elementi, kas minēti II pielikuma C daļā (3)

L3e, L4e, L5e, L7e

1.1.2016.

1.1.2017.

 

4.

Īstenošanas akta piemērošana attiecībā uz administratīvajām prasībām

 

 

 

 

4.1.

Īstenošanas akta piemērošana attiecībā uz administratīvajām prasībām

L1e, L2e, L6e

1.1.2017.

1.1.2018.

 

4.2.

Īstenošanas akta piemērošana attiecībā uz administratīvajām prasībām

L3e, L4e, L5e, L7e

1.1.2016.

1.1.2017.

 

NB! Pielikuma zemsvītras piezīmju pārskats sniegts VIII pielikuma beigās.

V PIELIKUMS

(A)   Vides testi un prasības

L kategorijas transportlīdzekļiem tipa apstiprinājumu var piešķirt vienīgi tad, ja tie atbilst šādām vides prasībām:

Testa veids

Apraksts

Prasības: robežvērtības

Apakšklasifikācijas kritēriji papildus tiem, kas minēti 2. pantā un I pielikumā

Prasības: testa procedūras

I

Izpūtēja emisijas pēc aukstās iedarbināšanas

VI pielikuma A daļa

ANO EEK Vispārējie tehniskie noteikumi Nr. 2, 6.3. nodaļa.

L kategorijas transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar iekšdedzes dzinēju, kura darba tilpums ir < 50 cm3, un kas pārvietojas ar ātrumu < 50 km/h, tiek uzskatīti par I klases transportlīdzekļiem

 

II

PI vai hibrīds (5) aprīkots ar PI: emisija tukšgaitā un pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem

CI vai hibrīds ar CI motoru: brīva paātrinājuma tests

Direktīva 2009/40/EK (6)

 

 

III

Kartera gāzes emisija

Nulles emisija, karteris slēgts. Neviena transportlīdzekļa darbmūža laikā kartera emisija neizplūst tieši apkārtējā vidē.

 

 

IV

Iztvaikošanas emisija

VI pielikuma C daļa

 

 

V

Piesārņojuma kontroles ierīču noturība

VI un VII pielikums

 

 

VI

A tipa tests vēl nav izskaidrots

nav piemērojams

 

nav piemērojams (n. p.)

VII

CO2 emisija, degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņš, kā arī elektriskais diapazons

Mērījums un ziņošana, robežvērtības tipa apstiprinājumam nav noteiktas

ANO EEK Vispārējie tehniskie noteikumi Nr. 2, 6.3. nodaļa;

L kategorijas transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar iekšdedzes dzinēju, kura darba tilpums ir < 50 cm3, un kas pārvietojas ar ātrumu < 50 km/h, tiek uzskatīti par I klases transportlīdzekļiem

 

VIII

Iebūvētās diagnostikas (OBD) vides testi

VI pielikuma B daļa

ANO EEK Vispārējie tehniskie noteikumi Nr. 2, 6.3. nodaļa;

L kategorijas transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar iekšdedzes dzinēju, kura darba tilpums ir < 50 cm3, un kas pārvietojas ar ātrumu < 50 km/h, tiek uzskatīti par I klases transportlīdzekļiem

 

IX

Trokšņu līmenis

VI pielikuma D daļa

Kad ANO EEK Noteikumu Nr. 9, 41, 63 vai 92 aizstāj ES īpašumtiesību prasības, kas noteiktas deleģētajā aktā par ekoloģiskajiem raksturlielumiem un spēkiekārtas veiktspēju, minētajos ANO EEK Noteikumos noteiktie apakšklasifikācijas kritēriji (6. pielikums) tiek izraudzīti, atsaucoties uz LX testu tipa trokšņa līmeņa testiem.

 

(B)   Ekoloģisko raksturlielumu testa prasību piemērošana apstiprināšanai un pagarināšanai

 

Transportlīdzeklis ar PI motoru, tostarp hibrīdmotoru

Transportlīdzeklis ar CI motoru, tostarp hibrīdmotoru

Elektriskais transportlīdzeklis vai transportlīdzeklis, kas darbojas ar saspiestu gaisu (CA)

Ūdeņraža kurināmā elementa transportlīdzeklis

Viena veida degviela (20)

Divu veidu degviela

Elastīga degviela

Elastīga degviela

Viena veida degviela

Benzīns (E5) (21)

Sašķidrināta naftas gāze (LPG)

Dabasgāze (NG) / biometāns

H2

Benzīns (E5)

Benzīns (E5)

Benzīns (E5)

Benzīns (E5)

Dabasgāze (NG)/biometāns

Dīzeļdegviela (B5)

Dīzeļdegviela (B5)

Sašķidrinātā naftas gāze (LPG)

Dabasgāze (NG) / biometāns

Ūdeņradis (H2)

Etanols (E85)

Ūdeņradis un dabasgāze/

Biodīzeļdegviela

I tipa tests (19)

(abiem degvielas veidiem)

(abiem degvielas veidiem)

(abiem degvielas veidiem)

(abiem degvielas veidiem)

(abiem degvielas veidiem)

(tikai B5)

No

No

I tipa tests (19)

Makrodaļiņu masa (tikai Euro 5) (6)

(tikai benzīnam)

(tikai benzīnam)

(tikai benzīnam)

(tikai benzīnam)

(tikai B5)

Nē / Jā CA

II tipa tests (19), tostarp attiecībā uz dūmainību tikai CI

(abiem degvielas veidiem)

(abiem degvielas veidiem)

(tikai benzīnam)

(abiem degvielas veidiem)

(tikai NG/biometānam)

(tikai B5)

III tipa tests (19)

IV tipa tests (19)

(tikai benzīnam)

(tikai benzīnam)

(tikai benzīnam)

(tikai benzīnam)

V tipa tests (19)

(tikai benzīnam)

(tikai benzīnam)

(tikai benzīnam)

(tikai benzīnam)

(tikai NG/biometānam)

(tikai B5)

VII tipa tests (19)

(abiem degvielas veidiem)

(abiem degvielas veidiem)

(abiem degvielas veidiem)

(abiem degvielas veidiem)

(abiem degvielas veidiem)

(abiem degvielas veidiem)

(tikai elektroenerģijas patēriņam)

(tikai degvielas patēriņam)

VIII tipa tests (19)

(tikai benzīnam)

(tikai benzīnam)

(tikai benzīnam)

(tikai benzīnam)

(tikai NG/biometānam)

(tikai B5)

IX tipa tests (19)

Jā CA

NB! Pielikuma zemsvītras piezīmju pārskats sniegts VIII pielikuma beigās.

VI PIELIKUMS

Piesārņotāju emisiju robežvērtības, OBD robežvērtības un trokšņu līmeņa robežvērtības tipa apstiprinājumam un ražošanas atbilstībai

(A)   Izpūtēja emisijas pēc aukstās iedarbināšanas

(A1)   Euro 4

Transportlīdzekļa kategorija

Transportlīdzekļa kategorijas nosaukums

Spēkiekārtas klase

Euro posms

Oglekļa monoksīda (CO) masa

Oglekļa monoksīda (CO) masa

Slāpekļa dioksīda (NOx) masa

Cieto daļiņu (PM) masa

Testa cikls

 

 

 

 

L1 (mg/km)

L2 (mg/km)

L3 (mg/km)

L4 (mg/km)

 

L1e-A

Pašgājējs divritenis

PI/CI/hibrīda

Euro 4

560

100

70

 

ECE R47

L1e-B

Divu riteņu mopēds

PI/CI/hibrīda

Euro 4

1 000

630

170

ECE R47

L2e

Trīs riteņu mopēds

PI/CI/hibrīda

Euro 4

1 900

730

170

ECE R47

L3e

L4e (7)

L5e-A

L7e-A

Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi vai bez tā

Tricikls

Smagais ceļu kvadricikls PI

PI / PI hibrīda, vmax < 130 km/h

Euro 4

1 140

380

70

WMTC, 2. posms

PI / PI hibrīda, vmax ≥ 130 km/h

Euro 4

1 140

170

90

WMTC, 2. posms

CI / CI hibrīda

Euro 4

1 000

100

300

80 (8)

WMTC, 2. posms

L5e-B

Komercijas tricikls

PI / PI hibrīda

Euro 4

2 000

550

250

ECE R40

CI / CI hibrīda

Euro 4

1 000

100

550

80 (8)

ECE R40

L6e-A

L6e-B

Vieglais ceļu kvadricikls,

vieglais kvadrimobilis

PI / PI hibrīda

Euro 4

1 900

730

170

 

ECE R47

CI/hibrīda

Euro 4

1 000

100

550

80 (8)

ECE R47

L7e-B

L7e-C

Smagais kvadricikls visurgājējs

Smagais kvadrimobilis

PI / PI hibrīda

Euro 4

2 000

550

250

ECE R40

CI / CI hibrīda

Euro 4

1 000

100

550

80 (8)

ECE R40


(A2)   Euro 5

Transportlīdzekļa kategorija

Transportlīdzekļa kategorijas nosaukums

Spēkiekārtas klase

Euro posms (4)

Oglekļa monoksīda (CO) masa

Ogļūdeņražu masa

(THC)

Metānu nesaturošo ogļūdeņražu (NMHC) masa

slāpekļa dioksīda (NOx) masa

Cieto daļiņu (PM) masa

Testa ciklso

 

 

 

 

L1 (mg/km)

L2A (mg/km)

L2B (mg/km)

L3 (mg/km)

L4 (mg/km)

 

L1e-A

Pašgājējs divritenis

PI/CI/hibrīda

Euro 5

500

100

68

60

4,5 (9)

Pārskatītais WMTC (10)

L1e-B – L7e

Visi pārējie L kategorijas transportlīdzekļi

PI / PI hibrīda

Euro 5

1 000

100

68

60

4,5 (9)

Pārskatītais WMTC

CI / CI hibrīda

500

100

68

90

4,5

Pārskatītais WMTC

(B)   Iebūvētās diagnostikas emisiju robežvērtības

(B1)   Euro 4, OBD I posms

Transportlīdzekļa kategorija

Transportlīdzekļa kategorijas nosaukums

Spēkiekārtas klase

Euro klase

Oglekļa Monoksīda (CO) masa

Metānu nesaturošo ogļūdeņražu (NMHC) masa

Slāpekļa oksīdu Slāpekļa oksīdu

oksīdu (NOx) masa Testa cikls

 

 

 

 

OT1 (mg/km)

OT2 (mg/km)

OT3 (mg/km)

 

L6e-A

Vieglais ceļu kvadricikls

PI, CI vai hibrīda

Euro 4

3 610

2 690

850

ECE R47

L3e (5)

L4e (7)

L5e-A

L7e-A

Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi vai bez tā

Tricikls

Smagais ceļu kvadricikls

PI / PI hibrīda vmax< 130 km/h

Euro 4

2 170

1 400

350

WMTC, 2. posms

PI / PI hibrīds, vmax ≥ 130 km/h

2 170

630

450

WMTC, 2. posms

CI / CI hibrīda

2 170

630

900

WMTC, 2. posms


(B2)   Euro 5, OBD I posms, un OBD II posms (4)

Transportlīdzekļa kategorija

Transportlīdzekļa kategorijas nosaukums

Spēkiekārtas klase

Euro posms

Oglekļa monoksīda (CO) masa

Metānu nesaturošo ogļūdeņražu (NMHC) masa

slāpekļa dioksīda (NOx) masa

Cieto daļiņu (PM) masa

Testa cikls

 

 

 

 

OT1 (mg/km)

OT2 (mg/km)

OT3 (mg/km)

OT4 (mg/km)

 

L3e-L7e (6)

Visi L kategorijas transportlīdzekļi, izņemot L1e un L2e kategoriju

PI / PI hibrīda

Euro 5

1 900

250

300

50

Pārskatītais WMTC

CI / CI hibrīda

Euro 5

1 900

320

540

50

Pārskatītais WMTC

(C)   Iztvaikošanas emisiju robežvērtības

(C1)   Euro 4

Transportlīdzekļa kategorija

Transportlīdzekļa kategorijas nosaukums

Spēkiekārtas klase

Euro posms

Kopējā ogļūdeņražu masa (THC)

(mg/testā)

Testa cikls

L3e

L4e (7)

Divu riteņu motocikls (13) ar blakusvāģi vai bez tā

PI (11)

Euro 4

2 000

SHED

L5e-A

Tricikls

PI (11)

Euro 4

L6e-A

Vieglais ceļu kvadricikls

PI (11)

Euro 4

L7e-A

Smagais ceļu kvadricikls PI

PI (11)

Euro 4


(C2)   Euro 5

Transportlīdzekļa klase (12)

Transportlīdzekļa kategorijas nosaukums

Spēkiekārtas klase

Euro posms

Caurlaidības tests

(mg/m2/dienā)

Kopējā ogļūdeņražu masa (THC) SHED testā

(mg/testā)

 

 

 

 

Degvielas tvertne

Degvielas cauruļvadi

Transportlīdzeklis

L1e-A

Pašgājējs divritenis

PI (11)

Euro 5

1 500

15 000

1 500

L1e-B

Divu riteņu mopēds

Euro 5

1 500

15 000

1 500

L2e

Trīs riteņu mopēds

Euro 5

1 500

15 000

1 500

L3e

L4e (7)

Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi vai bez tā

Euro 5

 

 

1 500

L5e-A

Tricikls

Euro 5

 

 

1 500

L5e-B

Komercijas tricikls

Euro 5

1 500

15 000

1 500

L6e-A

Vieglais ceļu kvadricikls

Euro 5

 

 

1 500

L6e-B

Vieglais kvadrimobilis

Euro 5

1 500

15 000

1 500

L7e-A

Smagais ceļu kvadricikls PI

Euro 5

 

 

1 500

L7e.B

Kvadricikls visurgājējs

Euro 5

1 500

15 000

1 500

L7e-C

Smagais kvadrimobilis

Euro 5

1 500

15 000

1 500

(D)   Trokšņu līmeņa robežvērtības – Euro 4 un Euro 5

Transportlīdzekļa kategorija

Transportlīdzekļa kategorijas nosaukums

Euro 4 trokšņu līmenis (14)

(dB(A))

Euro 4 testa procedūra (16)

Euro 5 trokšņu līmenis (15)

(dB(A))

Euro 5 testa procedūra

L1e-A

Pašgājējs divritenis

63 (14)

Deleģētais akts / ANO EEK Noteikumi Nr. 63

 

ANO EEK Noteikumi Nr. 63

L1e-B

Divu riteņu mopēds vmaks ≤ 25 km/h

66

Divu riteņu mopēds vmaks ≤ 45 km/h

71

L2e

Trīs riteņu mopēds

76

Deleģētais akts / ANO EEK Noteikumi Nr. 9

 

ANO EEK Noteikumi Nr. 9

L3e

Divu riteņu motocikls

Motora darba tilpums ≤ 80 cm3

75

Deleģētais akts / ANO EEK Noteikumi Nr. 41

 

ANO EEK Noteikumi Nr. 41

Divu riteņu motocikls

80 cm3 < Motora darba tilpums ≤ 175 cm3

77

Divu riteņu motocikls

Motora darba tilpums > 175 cm3

80

L4e

Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi

80

L5e-A

Tricikls

80

Deleģētais akts / ANO EEK Noteikumi Nr. 9

 

ANO EEK Noteikumi Nr. 9

L5e-B

Komercijas tricikls

80

L6e-A

Vieglais ceļu kvadricikls

80

Deleģētais akts / ANO EEK Noteikumi Nr. 63

 

ANO EEK Noteikumi Nr. 63

L6e-B

Vieglais kvadrimobilis

80

Deleģētais akts / ANO EEK Noteikumi Nr. 9

 

ANO EEK Noteikumi Nr. 9

L7e-A

Smagais ceļu kvadricikls

80

L7e-B

Smagais kvadricikls visurgājējs

80

L7e-C

Smagais kvadrimobilis

80

NB! Pielikuma zemsvītras piezīmju pārskats sniegts VIII pielikuma beigās.

VII PIELIKUMS

Piesārņojuma kontroles ierīču noturība

(A)   L kategorijas transportlīdzekļu noturības nobraukums

Transportlīdzekļa kategorija

Transportlīdzekļa kategorijas nosaukums

Euro 4 noturības nobraukums (km) un Euro 5 noturības nobraukums(4) (km)

L1e-A

Pašgājējs divritenis

5 500

L3e-AxT (x=1, 2 vai 3)

Divu riteņu triāla motocikls

L1e-B

Divu riteņu mopēds

11 000

L2e

Trīs riteņu mopēds

L3e-AxE (x=1, 2 vai 3)

Divu riteņu enduro motocikls

L6e-A

Vieglais ceļu kvadricikls

L7e-B

Smagais kvadricikls visurgājējs

L3e

Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi vai bez tā

20 000

L4e(7)

(vmax < 130 km/h)

L5e

Tricikls

L6e-B

Vieglais kvadrimobilis

L7e-C

Smagais kvadrimobilis

L3e

Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi vai bez tā

35 000

L4e(7)

(vmax ≥ 130 km/h)

L7e-A

Smagais ceļu kvadricikls

(B)   Nolietošanās koeficients (NK)

Transportlīdzekļa kategorija

Transportlīdzekļa kategorijas nosaukums

Euro 4

DF (-)

DF (-)

Euro 5 (4)

DF+(7) (-)

 

 

CO

HC

NOx

PM

CO

THC

NMHC

NOx

PM (17) (4)

 

 

 

 

 

 

 

PI

CI(18)

PI

CI

PI

CI

CI

L1e – L7e

Visi NB!

1,3

1,2

1,2

1,1

1,3

1,3

1,1

1,3

1,1

1,3

1,1

1,0

NB! Pielikuma zemsvītras piezīmju pārskats sniegts VIII pielikuma beigās.

VIII PIELIKUMS

Uzlabotas funkcionālā drošuma prasības

Temats

Prasības

Uzlaboto bremžu sistēmu obligāta uzstādīšana

a)

L3e-A1 apakškategorijas jaunus motociklus(22), kurus dara pieejamus tirgū, reģistrē un nodod ekspluatācijā, pēc transportlīdzekļa izgatavotāja izvēles aprīko ar bremžu pretbloķēšanas vai kombinēto bremžu sistēmu, vai abiem uzlaboto bremžu sistēmu tipiem;

b)

L3e-A2 un L3e-A3 apakškategorijas jaunus motociklus, kurus dara pieejamus tirgū, reģistrē un nodod ekspluatācijā, aprīko ar bremžu pretbloķēšanas sistēmu.

Izņēmums:

Uz L3e-AxE (x = 1, 2 vai 3, divu riteņu enduro motocikliem) un L3e-AxT (x = 1, 2 vai 3, divu riteņu triāla motocikliem) neattiecas obligātā prasība uzstādīt uzlaboto bremžu sistēmu.

Droša līkumu izbraukšana uz cieta seguma ceļiem

L kategorijas transportlīdzekļus konstruē tādējādi, ka katrs ritenis vienmēr var rotēt ar atšķirīgu ātrumu, lai varētu droši izbraukt līkumus uz cieta seguma ceļiem. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar bloķējamu diferenciāli, transportlīdzekli projektē, lai diferenciālis parasti ir atbloķēts.

Transportlīdzekļa un braucēja redzamības uzlabošana, automātiski ieslēdzot gaismas

Lai uzlabotu L kategorijas transportlīdzekļu redzamību, tie ir jāaprīko ar:

a)

L1e transportlīdzekļiem: apgaismes ierīcēm un gaismas signālierīcēm, kas atbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 74 (Rev. 2), kuros noteikts, ka apgaismes sistēmai jāieslēdzas automātiski;

b)

L3e transportlīdzekļiem: pēc transportlīdzekļa izgatavotāja izvēles vai nu apgaismes ierīces un gaismas signālierīces, kas atbilst ANO EEK Noteikumiem Nr. 53 (Rev. 2) un to 1. un 2. grozījumam, vai īpašas dienas gaitas gaismas (DRL), kas atbilst ANO EEK Noteikumiem Nr. 87 (Rev. 2) un to 1. un 2. grozījumam;

c)

visām pārējām L kategorijas transportlīdzekļu apakškategorijām: apgaismes sistēma, kas ieslēdzas automātiski, vai pēc izgatavotāja izvēles īpašas dienas gaitas gaismas, kas ieslēdzas automātiski(23)

(II pielikuma B daļai pievieno 3. punktu) Elektrodrošība

L kategorijas transportlīdzekļus attiecībā uz elektrisko spēka piedziņas bloku, ja tas ir aprīkots ar vienu (vairākiem) vilkmes motoru(-iem), kuru darbina ar elektroenerģiju un kurš nav pastāvīgi pievienots tīklam, kā arī to augstsprieguma sastāvdaļas un sistēmas, kas ir galvaniski pieslēgtas elektriskā spēks piedziņas bloka augstsprieguma kopnei, projektē tā, lai nepieļautu nekādu elektrodrošības risku, izmantojot ANO EEK Noteikumu Nr. 100 un ISO 13063 atbilstīgās prasības.

(II pielikuma B daļai pievieno 4. punktu) Prasības attiecībā uz izgatavotāja deklarāciju par funkcionālā drošuma kritisko sistēmu, detaļu un aprīkojuma noturīguma testēšanu

Transportlīdzekļu izgatavotājs paziņo, ka transportlīdzekļi, kas ražoti atbilstīgi 22. panta 2. punkta noteikumiem, spēj izturēt paredzēto normālo lietošanu vismaz to nobraukto attālumu, kas norādīta zemāk, piecus gadus no pirmās reģistrēšanas.

Šis attālums ir 1,5 reizes no attāluma, kas norādīts VII pielikumā attiecībā uz konkrēto transportlīdzekļa kategoriju un emisiju pakāpi (t. i. Euro posmu), saskaņā ar kuru šis transportlīdzeklis ir jāapstiprina, tomēr prasītais attālums nevienai transportlīdzekļa kategorijai nepārsniedz 60 000  km.

(II pielikuma B daļai pievieno 5. punktu) Prasības attiecībā uz priekšējām un aizmugures aizsargstruktūrām

L kategorijas transportlīdzekļus attiecībā uz to priekšējām un aizmugures iekārtām projektā tā, lai nepieļautu, ka sadursmes gadījumā kāda smaila vai asa detaļa vai izvirzījums, kas ir vērsti uz āru, varētu aizķert mazaizsargātus ceļa lietotājus vai ievērojami palielināt viņiem nodarīto ievainojumu smagumu vai radīt plēstas brūces.

Tas attiecas uz transportlīdzekļa priekšā un aizmugurē novietotām ierīcēm.

(II pielikuma B daļai pievieno 10. punktu) Drošības jostu stiprinājumi un drošības jostas

Obligātās prasības drošības jostu stiprinājumiem un drošības jostu uzstādīšana L2e, L5e, L6e un L7e transportlīdzekļos, kas aprīkoti ar virsbūvi.

(II pielikuma B daļai pievieno 15. punktu) Prasības attiecībā uz transportlīdzeklī esošu personu aizsardzību, tostarp attiecībā uz iekšējo aprīkojumu un transportlīdzekļa durvīm

L2e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļus, kas ir aprīkoti ar virsbūvi, projektē tā, lai tajā nebūtu smailu vai asu detaļu vai izvirzījumu, kas varētu ievērojami palielināt vadītājiem vai pasažieriem radīto ievainojumu smaguma pakāpi.

Transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar durvīm, projektē tā, lai nodrošinātu, ka šo durvju konstrukcijā ir paredzēti atbilstīgi fiksatori un viras.

(II pielikuma B daļai pievieno 17. punktu) Prasības attiecībā uz transportlīdzekļa konstrukcijas stiprību

Transportlīdzekļa izgatavotājs paziņo, ka gadījumā, ja transportlīdzeklis ir jāatsauc nopietnu drošības apdraudējumu dēļ, tipa apstiprinātājiestādei un Komisijai, ja tā to pieprasa, nekavējoties tiek iesniegta īpaša transportlīdzekļa konstrukcijas, sastāvdaļu un/vai detaļu analīze, kas veikta, izmantojot tehniskos aprēķinus, virtuālas testēšanas metodes un/vai konstrukcijas pārbaudes. Transportlīdzeklim tipa apstiprinājumu nepiešķir, ja pastāv pamatotas šaubas, ka transportlīdzekļa izgatavotājs šādu analīzi sniegt nav spējīgs.

NB! Pielikuma zemsvītras piezīmju pārskats sniegts VIII pielikuma beigās.

I līdz VIII pielikuma paskaidrojumi

(1)   

Elektriskiem transportlīdzekļiem jaudas ierobežojumu robežvērtības I pielikumā balstās uz nominālo maksimālo nepārtraukto jaudu, bet transportlīdzekļiem ar iekšdedzes motoru – uz maksimālo lietderīgo jaudu. Uzskata, ka transportlīdzekļa svars ir vienāds ar tā masu braukšanas kārtībā.

(2)   

Transportlīdzekļu iedalījums apakškategorijās atkarībā no tā, vai projektētais transportlīdzekļa ātrums ir 130 km/h vai mazāks vai arī lielāks nekā 130 km/h, šis iedalījums nav atkarīgs no iedalījuma apakškategorijās pēc spēkiekārtas veiktspējas klasēm L3e-A1 (kas gan nevarētu sasniegt 130 km/h), L3e-A2 vai L3e-A3.

(3)   

“X” norāda, ka šajā regulā ir izvirzītas obligātas prasības attiecībā uz tās priekšmetu un attiecīgo kategoriju; detalizētās prasības ir izklāstītas minētajos pantos un šajā tabulā dotajās atsaucēs uz konkrētiem dokumentiem.

“JA” nozīmē “ja uzstādīts(-a)”. Ja šajā tabulā minētā sistēma, sastāvdaļa vai tehniskā vienība ir uzstādīta konkrētajam transportlīdzeklim, jo tā ir obligāta prasība attiecībā uz dažiem šīs kategorijas transportlīdzekļiem, tā atbilst deleģētajos vai īstenošanas aktos paredzētajām prasībām. Tāpat, ja transportlīdzekļa izgatavotājs izvēlas aprīkot konkrēto transportlīdzekli ar šo sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību, tā atbilst deleģētajos vai īstenošanas aktos paredzētajām prasībām.

Ja šī tabula paliek tukša, tas nozīmē, ka šajā regulā nav paredzētas prasības attiecībā uz tās priekšmetu vai konkrēto kategoriju.

(4)   

Sk. 23. panta 4. un 5. punktu.

(5)   

Ja (hibrīda) motors(-i) ir aprīkots(-i) ar aptures vai palaides funkciju, izgatavotājam jānodrošina, ka iekšdedzes motors darbojas tukšgaitā un pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem. Transportlīdzeklim jāiztur spēkierīču, tostarp CI motora, brīva paātrinājuma tests.

(6)   

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/40/EK (2009. gada 6. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm (OV L 141, 6.6.2009., 12. lpp.),

(7)   

Vienīgi bāzes divu riteņu motociklam ar uzstādītu blakusvāģi jāatbilst attiecīgajām emisiju robežvērtībām.

(8)   

Vienīgi CI, arī gadījumā, ja, piemēram, hibrīda veids ietver CI motoru.

(9)   

Piemērojams vienīgi benzīna tiešās iesmidzināšanas (DI) motoriem.

(10)   

23. panta 4. un 5. punktā minētajā ietekmes uz vidi pētījumā ziņos arī par iespēju emisiju testu ar pārskatīto WMTC veikt arī citu (ne tikai L3e, L5e-A un L7e-A) L kategoriju transportlīdzekļiem.

(11)   

PI motori, kas darbojas ar benzīnu, benzīna maisījumiem vai metanolu.

(12)   

Iztvaikošanas emisiju kontroles rentabilitāti izvērtēs ietekmes uz vidi pētījumā, ko veiks Komisijai, kā minēts 23. panta 4. un 5. punktā. Šajā pētījumā izvērtēs iespējami rentablo degvielas tvertnes iztvaikošanas un degvielas piegādes caurlaidības testēšanu, kā alternatīvu SHED testam tām transportlīdzekļu kategorijām, kurām vēl neveic iztvaikošanas emisiju testēšanu, sk. 23. panta 4. un 5. punktu.

(13)   

Vmax ≥ 130 km/h.

(14)   

Līdz brīdim, kad Savienība pievienojas ANO EEK Noteikumiem Nr. 9, 41, 63 un 92 un šos noteikumus pieņem UNECE WP29 un ES, tostarp arī saistītās līdzvērtīgās trokšņu robežvērtības Euro 4 posmam (piemēram, kā tas paredzēts ANO EEK Noteikumu Nr. 41 6. pielikumā attiecībā uz L3e un L4e motocikliem), L kategorijas transportlīdzekļi atbilst robežvērtībām, kas uzskaitītas VI pielikuma D daļā. Kad Savienība pieņem ANO EEK Noteikumus Nr. 9, 41, 63 un 92, tie kļūst obligāti, tostarp trokšņu robežvērtības, kas līdzvērtīgas VI pielikuma D daļā uzskaitītajām robežvērtībām, un aizstāj testēšanas procedūras deleģētajā aktā par prasībām attiecībā uz ekoloģiskajiem raksturlielumiem un spēkiekārtas veiktspēju.

(15)   

TBD Euro 5 robežvērtību izmaiņas nosaka atsevišķā aktā, ko pieņem Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. pantā noteiktajā parastajā likumdošanas procedūrā.

(16)   

Deleģētajā aktā, kas pieņems saskaņā ar šo regulu, ietvertas trokšņu testa procedūras, un to aizstās ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 9, 41, 63 un 92.

(17)   

Vienīgi PI, DI un CI motori.

(18)   

Arī piemērojams hibrīda transportlīdzekļiem.

(19)   

Testu tipa aprakstu un atsauces uz robežvērtībām un testa procedūrām I–IX testa tipam skatīt V pielikumā.

(20)   

Elektrotransportlīdzekļiem / hibrīda elektrotransportlīdzekļiem tikai tās prasības attiecībā uz troksni, ko piemēro līmeni klusiem transportlīdzekļiem.

(21)   

Par stingrāku drošuma prasību piemērošanas termiņiem skatīt IV pielikumu.

(22)   

Uzlaboto bremžu sistēmu obligātās uzstādīšanas prasības neattiecas uz L4e kategorijas transportlīdzekļiem (motocikli ar blakusvāģi).

(23)   

Lai iekšdedzes motors varētu uzsākt darboties, apgaismes sistēmu var izslēgt motora palaides periodā secīgi uz 10 vai mazāk sekundēm.

IX PIELIKUMS

Atbilstības tabula

(minēta 81. pantā)

Direktīva 2002/24/EK

Šī regula

1. panta 1. punkta pirmā daļa

2. panta 1. punkts

1. panta 1. punkta otrā daļa

2. panta 2. punkts

1. panta 1. punkta trešā daļa

1. panta 1. punkta otrā daļa

1. panta 2. un 3. punkts

2. panta 1. punkts, 4. pants, I pielikums

2. pants

3. pants

3. pants

26. un 27. pants

4. panta 1. punkts

29. panta 1. un 2. punkts, 18. pants

4. panta 2. punkts

29. panta 1. punkts, 33. pants

4. panta 3. punkts

33. panta 3. punkts

4. panta 4. punkts

4. panta 5. punkts

33. panta 1. un 3. punkts

4. panta 6. punkts

29. panta 3. punkts

5. panta 1. punkts

29. panta 10. punkts un 30. panta 3. punkts

5. panta 2. punkts

29. panta 10. punkts

5. panta 3. punkts

29. panta 4. punkts

6. panta 1. punkts

29. panta 5. punkts

6. panta 2. punkta pirmā daļa

29. panta 7. punkts

6. panta 2. punkta otrā daļa

29. panta 8. punkts

7. panta 1. punkta pirmā daļa

38. panta 1. punkts

7. panta 1. punkta otrā daļa

38. panta 2. punkts

7. panta 2. punkts

7. panta 3. punkts

56. panta 2. punkts

7. panta 4. punkts

39. panta 2. punkts

7. panta 5. punkts

56. panta 2. punkta pirmā daļa

7. panta 6. punkts

56. panta 2. punkta otrā daļa

8. panta 1. punkts

39. panta 1. punkts

8. panta 2. punkts

39. panta 2. punkts

9. panta 1. punkts

9. pants un 37. panta 4. punkts

9. panta 2. punkts

34. panta 1. punkts

9. panta 3. punkts

34. panta 1. un 3. punkts

9. panta 4. punkts

35. un 36. pants

9. panta 5. punkts

37. panta 4. punkts

10. panta 1. punkts

49. panta 1. punkts

10. panta 2. punkts

49. panta 3. punkts

10. panta 3. punkts

49. panta 6. punkts

10. panta 4. punkts

49. panta 7. punkts

11. pants

12. pants

48. pants

13. pants

14. panta 1. punkta a) apakšpunkts

6. panta 1. punkts

14. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts

67. panta 1. punkts, 64. pants

14. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts

14. panta 2. punkta pirmā daļa

14. panta 2. punkta otrā daļa

63. panta 3. punkts

15. panta 1. un 2. punkts

6. panta 2. un 3. punkts

15. panta 3. punkta pirmās daļas a) punkta i) apakšpunkts

42. pants

15. panta 3. punkta pirmās daļas a) punkta ii) apakšpunkts

2. panta 2. punkta e) apakšpunkts

15. panta 3. punkta otrā daļa

15. panta 3. punkta b) apakšpunkts

15. panta 4. punkts

16. panta 1. un 2. punkts

44. pants

16. panta 3. punkts

40. pants

17. pants

72., 74. un 75. pants

18. panta 1. punkts

73. panta 1. punkts

18. panta 2. punkts

73. panta 2. punkts

19. pants

20. pants

21. pants

77. panta 1. punkts

22. pants

23. pants

24. pants


II Neleģislatīvi akti

LĒMUMI

2.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/129


EIROPADOMES LĒMUMS

(2012. gada 11. maijs)

par to, lai dalībvalstu valdību pārstāvju konferencē izskatītu Īrijas valdības ierosināto Līgumu grozījumu Protokola par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu veidā, kas jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un par to, lai nesasauktu Konventu

(2013/106/ES)

EIROPADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 48. panta 3. punktu,

ņemot vērā Īrijas valdības 2011. gada 20. jūlijā Padomei iesniegto priekšlikumu Līgumu grozījumam, kuru Padome 2011. gada 12. oktobrī iesniedza Eiropadomei,

ņemot vērā, ka Eiropas Parlaments ir piekritis nesasaukt Konventu (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),

pēc priekšlikuma paziņošanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu (3),

tā kā:

(1)

2009. gada 18.–19. jūnijā Eiropadomē sanākušie 27 Eiropas Savienības dalībvalstu valstu vai valdību vadītāji pieņēma Lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu un paziņoja, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD).

(2)

2011. gada 20. jūlijā Īrijas valdība saskaņā ar LES 48. panta 2. punkta pirmo teikumu iesniedza priekšlikumu veikt grozījumu Līgumos Protokola par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu veidā.

(3)

2011. gada 12. oktobrī Padome saskaņā ar LES 48. panta 2. punkta trešo teikumu iesniedza Īrijas valdības priekšlikumu Eiropadomei. Par to paziņoja arī valstu parlamentiem.

(4)

2011. gada 23. oktobra sanāksmē Eiropadome saskaņā ar LES 48. panta 3. punkta pirmo daļu nolēma par ierosinātajiem grozījumiem apspriesties ar Eiropas Parlamentu un Komisiju. Saskaņā ar LES 48. panta 3. punkta otro daļu Eiropadome arī nolēma lūgt Eiropas Parlamentam piekrišanu nesasaukt Konventu, jo tā uzskatīja, ka ierosināto grozījumu apjoms neattaisno Konventa sasaukšanu.

(5)

2012. gada 18. aprīlī Eiropas Parlaments pieņēma labvēlīgu atzinumu par ierosinātajiem grozījumiem. Tas arī deva piekrišanu nesasaukt Konventu, jo to neattaisno ierosināto grozījumu apjoms. 2012. gada 4. maijā Komisija pieņēma labvēlīgu atzinumu par ierosinātajiem grozījumiem.

(6)

Tādēļ ir lietderīgi, ja saskaņā ar LES 48. panta 3. punkta otro daļu Eiropadome pieņem lēmumu, ka dalībvalstu valdību pārstāvju konferencei būtu jāizskata Īrijas valdības ierosinātie grozījumi, nosaka konferences darba uzdevumu un nolemj nesasaukt Konventu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropadome ar šo nolemj, ka dalībvalstu valdību pārstāvju konference izskata Īrijas valdības ierosināto Līgumu grozījumu Protokola par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu veidā, kas jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību tādā redakcijā, kas ir pievienota šim lēmumam; tas būs minētās konferences darba uzdevums. Ņemot vērā ierosināto grozījumu apjomu, nesasauc Konventu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 48. panta 3. punktu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2012. gada 11. maijā

Eiropadomes vārdā

priekšsēdētājs

H. VAN ROMPUY


(1)  2012. gada 18. aprīļa piekrišana (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2)  2012. gada 18. aprīļa atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  2012. gada 4. maija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).


PROTOKOLS

par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

turpmāk “AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES”,

ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,

ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

I   SADAĻA

TIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU

1. pants

Lisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.

II   SADAĻA

NODOKĻU POLITIKA

2. pants

Lisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.

III   SADAĻA

DROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA

3. pants

Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.

Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.

Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.

Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.

Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.

Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.

Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.

Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.

Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.

Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.

Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.

IV   SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

4. pants

Šis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.

Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.

5. pants

Šā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.

Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.

TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.

Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.

Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.

V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.

Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.

Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.

Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.

Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.

Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.

Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.

Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.

Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.

Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.

Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.

Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.

Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.

Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.

Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.

V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.

V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.

Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.

Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.

Voor het Koninkrijk België

Pour le Royaume de Belgique

Für das Königreich Belgien

Image 1L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.

Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

За Република България

Image 2L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Za Českou republiku

Image 3L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

For Kongeriget Danmark

Image 4L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Für die Bundesrepublik Deutschland

Image 5L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Eesti Vabariigi nimel

Image 6L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

Image 7L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Για την Ελληνική Δημοκρατία

Image 8L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Por el Reino de España

Image 9L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Pour la République française

Image 10L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Per la Repubblica italiana

Image 11L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Για την Κυπριακή Δημοκρατία

Image 12L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Latvijas Republikas vārdā –

Image 13L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Lietuvos Respublikos vardu

Image 14L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

Image 15L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Magyarország részéről

Image 16L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Għal Malta

Image 17L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Image 18L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Für die Republik Österreich

Image 19L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej

Image 20L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Pela República Portuguesa

Image 21L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Pentru România

Image 22L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Za Republiko Slovenijo

Image 23L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Za Slovenskú republiku

Image 24L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Suomen tasavallan puolesta

För Republiken Finland

Image 25L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

För Konungariket Sverige

Image 26L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Image 27L0602013LV12910120120613LV0003.000113111399Protokolspar Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumuBEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,turpmāk AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija lēmumu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu,ATGĀDINOT Eiropadomē sanākušo valstu vai valdību vadītāju 2009. gada 18. un 19. jūnija deklarāciju, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu, viņi minētā lēmuma noteikumus izklāstīs protokolā, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,ŅEMOT VĒRĀ to, ka Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas Līgumu starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.ISADAĻATIESĪBAS UZ DZĪVĪBU, ĢIMENI UN IZGLĪTĪBU1. pantsLisabonas līguma noteikumi, ar kuriem piešķir juridisku statusu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un minētā Līguma noteikumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nekādi neiespaido apjomu un piemērojamību Īrijas Konstitūcijas 40.3.1., 40.3.2. un 40.3.3. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz dzīvību, 41. pantā paredzētajai ģimenes aizsardzībai un 42. pantā un 44.2.4. un 44.5.5. pantā paredzētajai aizsardzībai saistībā ar tiesībām uz izglītību.IISADAĻANODOKĻU POLITIKA2. pantsLisabonas līguma noteikumi neko un nevienai dalībvalstij nemaina Eiropas Savienības kompetences apjomā vai īstenošanā nodokļu jomā.IIISADAĻADROŠĪBA UN AIZSARDZĪBA3. pantsSavienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi – demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.Dalībvalstu – tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku – kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu.Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā.Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību.Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.IVSADAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI4. pantsŠis protokols paliek atklāts parakstīšanai Augstajām līgumslēdzējām pusēm līdz 2012. gada 30. jūnijam.Augstās līgumslēdzējas puses un, ja šis protokols nav stājies spēkā dienā, kad Horvātijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, Horvātijas Republika šo protokolu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.Šis protokols, ja iespējams, stājas spēkā 2013. gada 30. jūnijā ar noteikumu, ka ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti, vai – ja tas nav noticis – nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas instrumentu deponējusi pēdējā dalībvalsts.5. pantsŠā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo dalībvalstu valdībām.Kad Horvātijas Republika uzņēmusies šā protokola saistības, ievērojot 2. pantu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem, tekstu horvātu valodā, kas ir vienlīdz autentisks tāpat kā teksti, kas minēti pirmajā daļā, arī deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā, un Itālijas Republika izsniedz apliecinātu kopiju visām pārējo dalībvalstu valdībām.TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.Съставено в Брюксел на тринадесети юни две хиляди и дванадесета година.Hecho en Bruselas, el trece de junio de dos mil doce.V Bruselu dne třináctého června dva tisíce dvanáct.Udfærdiget i Bruxelles den trettende juni to tusind og tolv.Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juni zweitausendzwölf.Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta juunikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δώδεκα.Done at Brussels on the thirteenth day of June in the year two thousand and twelve.Fait à Bruxelles, le treize juin deux mille douze.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríú lá déag de Mheitheamh an bhliain dhá mhíle agus a dó dhéag.Fatto a Bruxelles, addì tredici giugno duemiladodici.Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada trīspadsmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų birželio tryliktą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év június havának tizenharmadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u tnax.Gedaan te Brussel, de dertiende juni tweeduizend twaalf.Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego czerwca roku dwa tysiące dwunastego.Feito em Bruxelas, em treze de junho de dois mil e doze.Întocmit la Bruxelles la treisprezece iunie două mii doisprezece.V Bruseli dňa trinásteho júna dvetisícdvanásť.V Bruslju, dne trinajstega junija leta dva tisoč dvanajst.Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.Som skedde i Bryssel den trettonde juni tjugohundratolv.Voor het Koninkrijk BelgiëPour le Royaume de BelgiqueFür das Königreich BelgienDeze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallone, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.За Република БългарияZa Českou republikuFor Kongeriget DanmarkFür die Bundesrepublik DeutschlandEesti Vabariigi nimelThar cheann Na hÉireannFor IrelandΓια την Ελληνική ΔημοκρατίαPor el Reino de EspañaPour la République françaisePer la Repubblica italianaΓια την Κυπριακή ΔημοκρατίαLatvijas Republikas vārdā –Lietuvos Respublikos varduPour le Grand-Duché de LuxembourgMagyarország részérőlGħal MaltaVoor het Koninkrijk der NederlandenFür die Republik ÖsterreichW imieniu Rzeczypospolitej PolskiejPela República PortuguesaPentru RomâniaZa Republiko SlovenijoZa Slovenskú republikuSuomen tasavallan puolestaFör Republiken FinlandFör Konungariket SverigeFor the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland


Labojumi

2.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/140


Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 650/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 201, 2012. gada 27. jūlijs )

132. lappusē 78. panta 1. punktā:

tekstu:

“Dalībvalstis līdz 2014. gada 16. janvāris paziņo Komisijai:”

lasīt šādi:

“Dalībvalstis līdz 2014. gada 16. novembrim paziņo Komisijai:”.