ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2013.051.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 51

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

56. sējums
2013. gada 23. februāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

 

2013/103/ES

 

*

Padomes Lēmums (2011. gada 16. jūnijs) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizāciju par Eiropas Savienības pievienošanos 1980. gada 9. maija Konvencijai par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu ( 1 )

1

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizāciju par Eiropas Savienības pievienošanos 1980. gada 9. maija Konvencijai par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu

8

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 165/2013 (2013. gada 22. februāris), ar ko iepriekš nosaka atbalsta summu sviesta privātai uzglabāšanai 2013. gadā

11

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 166/2013 (2013. gada 22. februāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

14

 

 

LĒMUMI

 

 

2013/104/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2013. gada 21. februāris), ar ko groza Lēmumu 2007/777/EK attiecībā uz Brazīlijas iekļaušanu to trešo valstu vai to daļu sarakstā, no kurām ir atļauts Savienībā importēt žāvētas gaļas strēmeles ar garšvielām un pasterizētus gaļas produktus (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 899)  ( 1 )

16

 

 

IV   Tiesību akti, kas pieņemti pirms 2009. gada 1. decembra saskaņā ar EK līgumu, ES līgumu un Euratom līgumu

 

 

2013/105/EK

 

*

Komisijas Ieteikums (2009. gada 9. oktobris) par informācijas un sakaru tehnoloģiju intensīvāku izmantošanu, lai sekmētu pāreju uz energoefektīvu ekonomiku, kas rada zemas oglekļa emisijas

18

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

23.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/1


PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 16. jūnijs)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizāciju par Eiropas Savienības pievienošanos 1980. gada 9. maija Konvencijai par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2013/103/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu saistībā ar 218. panta 5. punktu un 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)

Dzelzceļa savstarpējas izmantojamības nodrošināšana gan Savienībā, gan starp Savienību un kaimiņvalstīm ir svarīga kopējās transporta politikas sastāvdaļa, kuras mērķis ir jo īpaši uzlabot līdzsvaru starp dažādiem transporta veidiem.

(2)

Jomās, ko aptver 1980. gada 9. maija Konvencija par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu (turpmāk “konvencija”), Savienībai ir ekskluzīva vai ar tās dalībvalstīm dalīta kompetence.

(3)

Lai īstenotu savu kompetenci, Savienība var pievienoties konvencijai saskaņā ar konvencijas 38. pantu.

(4)

Komisija Savienības vārdā ir risinājusi sarunas ar Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizāciju (turpmāk “OTIF”) par nolīgumu par Eiropas Savienības pievienošanos konvencijai.

(5)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizāciju par Eiropas Savienības pievienošanos 1980. gada 9. maija Konvencijai par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu (turpmāk “nolīgums”).

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Parakstot nolīgumu, Savienība sniedz paziņojumu par savas kompetences īstenošanu, kā tas noteikts šā lēmuma I pielikumā, un paziņojumu attiecībā uz nolīguma 2. pantu, kā tas noteikts šā lēmuma II pielikumā.

3. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas parakstīt nolīgumu, lai tas kļūtu Savienībai saistošs, un sniegt 2. pantā minētos paziņojumus.

4. pants

Savienību OTIF sanāksmēs pārstāv Komisija.

5. pants

Iekšējie noteikumi par to, kā sagatavoties OTIF sanāksmēm, un par pārstāvību un balsošanu sanāksmēs ir izklāstīti šā lēmuma III pielikumā.

6. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2011. gada 16. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

VÖLNER P.


I PIELIKUMS

EIROPAS SAVIENĪBAS PAZIŅOJUMS PAR KOMPETENCES ĪSTENOŠANU

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību darbību (LESD) 90. un 91. pantu saistībā ar 100. panta 1. punktu un 171. pantu, un 172. pantu dzelzceļa nozarē Eiropas Savienībai (turpmāk “Savienība”) un Savienības dalībvalstīm (turpmāk “dalībvalstis”) ir dalīta kompetence.

Ar LESD VI sadaļu izveido Savienības kopējo transporta politiku, bet XVI sadaļā nosaka, ka Savienība palīdz izveidot un attīstīt Eiropas komunikāciju tīklus transporta jomā.

Konkrētāk, LESD VI sadaļas 91. pantā ir paredzēts, ka Savienība var pieņemt:

kopīgus noteikumus, ko piemēro starptautiskiem pārvadājumiem uz kādas dalībvalsts teritoriju vai no tās, vai cauri vienas vai vairāku dalībvalstu teritorijai,

nosacījumus, ar kādiem pārvadātāji, kas nav attiecīgās dalībvalsts rezidenti, kādā dalībvalstī drīkst sniegt pārvadāšanas pakalpojumus,

pasākumus, kas pastiprina transporta drošību,

citus attiecīgus noteikumus.

Attiecībā uz Eiropas komunikāciju tīkliem LESD XVI sadaļas 171. pantā paredzēts, ka Savienība:

izstrādā vairākas pamatnostādnes, kas aptver Eiropas komunikāciju tīklu jomā paredzēto pasākumu mērķus, prioritātes un vispārīgus plānus; šajās pamatnostādnēs nosaka, kuri projekti rada kopēju ieinteresētību,

īsteno visus pasākumus, kas var izrādīties vajadzīgi, lai nodrošinātu komunikāciju tīklu savstarpēju izmantojamību, jo īpaši tehniskas standartizācijas jomā,

var atbalstīt dalībvalstu atbalstītos projektus, kas norādīti pirmajā ievilkumā minētajās pamatnostādnēs un kas rada kopēju ieinteresētību, jo īpaši ar priekšizpētes pasākumiem, aizdevumu garantijām vai procentu likmju subsīdijām; Savienība var palīdzēt dalībvalstīm finansēt konkrētus projektus transporta infrastruktūras jomā, izmantojot Kohēzijas fondu.

Pamatojoties uz šiem diviem pantiem, Savienība ir pieņēmusi ievērojamu skaitu dzelzceļa transportam piemērojamu tiesību aktu.

Saskaņā ar Savienības tiesībām Savienībai ir piešķirta ekskluzīva kompetence ar dzelzceļa transportu saistītos jautājumos, ja 1980. gada 9. maija Konvencija par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu (turpmāk “konvencija”), vai saskaņā ar šo konvenciju pieņemti tiesību akti var ietekmēt šos spēkā esošos Savienības noteikumus vai mainīt to darbības jomu.

Dalībvalstīm nav kompetences jautājumos, kurus reglamentē konvencija un attiecībā uz kuriem Savienībai ir ekskluzīva kompetence.

Ja konvencija vai saskaņā ar to pieņemti tiesību akti neietekmē spēkā esošus Savienības noteikumus, Savienībai un tās dalībvalstīm ar konvenciju saistītos jautājumos ir dalīta kompetence.

Šā pielikuma papildinājumā ir iekļauts to attiecīgo Savienības tiesību aktu saraksts, kuri ir spēkā nolīguma noslēgšanas dienā. Savienības kompetences joma saskaņā ar šiem dokumentiem jāvērtē saistībā ar katra dokumenta konkrētajiem noteikumiem, jo īpaši ievērojot, cik lielā mērā ar šiem tiesību aktiem paredz kopīgus noteikumus. Savienības kompetence nepārtraukti attīstās. Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību Savienības kompetentās iestādes var pieņemt lēmumus, kas nosaka Savienības kompetences apjomu. Tādēļ Savienība patur tiesības šo paziņojumu attiecīgi grozīt, taču tas nav uzskatāms par priekšnoteikumu, lai tā īstenotu savu kompetenci attiecībā uz jautājumiem, ko reglamentē konvencija.

I pielikuma papildinājums

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTI, KAS ATTIECAS UZ JAUTĀJUMIEM, KURUS REGLAMENTĒ KONVENCIJA

Līdz šim Savienība ir īstenojusi savu kompetenci, inter alia, saskaņā ar turpmāk uzskaitītajiem Savienības tiesību aktiem.

TIESĪBU AKTI, KAS ATTIECAS UZ EKONOMIKU/PIEKĻUVI TIRGUM

Regula Nr. 11 par diskriminācijas atcelšanu pārvadājumu cenās un nosacījumos, īstenojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 79. panta 3. punktu (OV 52, 16.8.1960., 1121./60. lpp.),

Padomes Direktīva 91/440/EEK (1991. gada 29. jūlijs) par Kopienas dzelzceļa attīstību (OV L 237, 24.8.1991., 25. lpp.),

Padomes Direktīva 95/18/EK (1995. gada 19. jūnijs) par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu (OV L 143, 27.6.1995., 70. lpp.),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/12/EK (2001. gada 26. februāris), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību (OV L 75, 15.3.2001., 1. lpp.),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/13/EK (2001. gada 26. februāris), ar ko groza Padomes Direktīvu 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu (OV L 75, 15.3.2001., 26. lpp.),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/14/EK (2001. gada 26. februāris) par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju (OV L 75, 15.3.2001., 29. lpp.),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/51/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību (OV L 164, 30.4.2004., 164. lpp., labotā versija OV L 220, 21.6.2004., 58. lpp.),

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1371/2007 (2007. gada 23. oktobris) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (OV L 315, 3.12.2007., 14. lpp.),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/58/EK (2007. gada 23. oktobris), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu (OV L 315, 3.12.2007., 44. lpp.).

TIESĪBU AKTI, KAS ATTIECAS UZ SAVSTARPĒJU IZMANTOJAMĪBU UN DROŠĪBU

Padomes Direktīva 96/48/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (OV L 235, 17.9.1996., 6. lpp.),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/16/EK (2001. gada 19. marts) par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (OV L 110, 20.4.2001., 1. lpp.),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/49/EK (2004. gada 29. aprīlis) par drošību Kopienas dzelzceļos un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp., labotā versija OV L 220, 21.6.2004., 16. lpp.),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/50/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko groza Padomes Direktīvu 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (OV L 164, 30.4.2004., 114. lpp., labotā versija OV L 220, 21.6.2004., 40. lpp.),

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 881/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu (Aģentūras regula) (OV L 164, 30.4.2004., 1. lpp., labotā versija OV L 220, 21.6.2004., 3. lpp.),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/59/EK (2007. gada 23. oktobris) par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā (OV L 315, 3.12.2007., 51. lpp.),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/57/EK (2008. gada 17. jūnijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (pārstrādāta) (OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.),

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/110/EK (2008. gada 16. decembris), ar ko groza Direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos (Dzelzceļu drošības direktīva) (OV L 345, 23.12.2008., 62. lpp.),

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1335/2008 (2008. gada 16. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 881/2004 par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu (Aģentūras regula) (OV L 354, 31.12.2008., 51. lpp.),

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 913/2010 (2010. gada 22. septembris) par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem (OV L 276, 20.10.2010., 22. lpp.).

SABIEDRISKO PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS PIENĀKUMI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.).


II PIELIKUMS

EIROPAS SAVIENĪBAS PAZIŅOJUMS ATTIECĪBĀ UZ NOLĪGUMA 2. PANTU

Vārdus “kuri reglamentē konkrēto attiecīgo jautājumu” saprot, ka tie attiecas uz īpašo gadījumu, ko reglamentē konvencijas noteikums, tostarp tās papildinājumi, un nereglamentē Eiropas Savienības tiesību akti.


III PIELIKUMS

PADOMES, DALĪBVALSTU UN KOMISIJAS IEKŠĒJIE NOTEIKUMI PROCEDŪRĀS SAISTĪBĀ AR OTIF

Ievērojot prasību par Savienības un tās dalībvalstu vienotu starptautisko pārstāvību saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru arī starptautisku saistību īstenošanas posmā, Padome, dalībvalstis un Komisija piemēro šādus iekšējos noteikumus.

1.   Darbības joma

Šos iekšējos noteikumus piemēro visās saistībā ar OTIF izveidotu struktūru sanāksmēs. Ar to saprot, ka visas atsauces uz vārdu “sanāksme” šajos noteikumos nozīmē mutatis mutandis iekļautu atsauci arī uz citām procedūrām, piemēram, rakstisku procedūru.

2.   Koordinācijas procedūra

2.1.

Lai sagatavotos OTIF sanāksmēm, tostarp, bet ne tikai, Ģenerālās asamblejas, Administratīvās komitejas un citu komiteju sanāksmēm, koordinācijas sanāksmes notiek:

Briselē, kompetentajā Padomes darba grupā (parasti Sauszemes transporta jautājumu darba grupā), pēc iespējas agrāk un cik reižu vien vajadzīgs pirms OTIF sanāksmes, un pie tam

uz vietas OTIF sanāksmes laikā, it īpaši tās sākumā un, ja vajadzīgs, tās norises laikā un beigās.

2.2.

Koordinācijas sanāksmēs vienojas par nostājām tikai Savienības vārdā vai, attiecīgā gadījumā, Savienības un tās dalībvalstu vārdā. Ja dalībvalstis par to vienojas, šajās sanāksmēs var saskaņot dalībvalstu nostājas jautājumos, kuros dalībvalstīm ir ekskluzīva kompetence.

2.3.

Koordinācijas sanāksmes lemj par pienākumu izpildi attiecībā uz paziņojumiem un balsošanu saistībā ar katru OTIF sanāksmes darba kārtības jautājumu, par kuru var nākt klajā ar paziņojumu vai par kuru ir gaidāms balsojums.

2.4.

Lai sagatavotu 2.1. punktā minētās koordinācijas sanāksmes, tostarp paziņojumu projektus un nostāju dokumentus, vajadzības gadījumā rīko iepriekšējas apspriedes, kas notiek attiecīgajā komitejā, kura izveidota ar attiecīgiem Savienības tiesību aktiem dzelzceļa jomā, proti:

Bīstamo kravu transporta komitejā, ja jautājumi attiecas uz konvencijas C papildinājumu; ja šie jautājumi ietekmē dzelzceļa savstarpēju izmantojamību vai kopējo pieeju drošībai, kas izstrādāta saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK, ir jāiesaista arī Dzelzceļa savstarpējas izmantojamības un drošības komiteja,

Savienības dzelzceļa attīstības komitejā, ja jautājumi attiecas uz konvencijas A, B, D vai E papildinājumu un uz citām OTIF izveidotām vienotu tiesību aktu sistēmām,

Dzelzceļa savstarpējas izmantojamības un drošības komitejā, ja jautājumi attiecas uz konvencijas F vai G papildinājumu.

2.5.

Pirms katras OTIF sanāksmes Komisija sniedz norādes, uz kuriem darba kārtības jautājumiem attiecas Savienības koordinācija, un sagatavo paziņojumu projektus un nostāju dokumentus, kas jāapspriež koordinācijas sanāksmēs.

2.6.

Ja Komisija un dalībvalstis koordinācijas sanāksmēs nespēj vienoties par kopēju nostāju, tostarp tādēļ, ka tās nepiekrīt kompetences sadalei, lietu iesniedz Pastāvīgo pārstāvju komitejai un/vai Padomei.

3.   Paziņojumi un balsošana OTIF sanāksmēs

3.1.

Ja darba kārtības jautājumi attiecas uz ekskluzīviem Savienības kompetences jautājumiem, Komisija uzstājas un balso Savienības vārdā. Pēc pienācīgas saskaņošanas dalībvalstis arī var uzstāties, lai atbalstītu un/vai izvērstu Savienības nostāju.

3.2.

Ja darba kārtības jautājumi attiecas uz ekskluzīviem valsts kompetences jautājumiem, dalībvalstis uzstājas un balso.

3.3.

Ja darba kārtības jautājums attiecas uz jautājumiem, kas satur gan valsts, gan Savienības kompetences elementus, prezidentvalsts un Komisija pauž kopējo nostāju. Pēc pienācīgas saskaņošanas dalībvalstis var uzstāties, lai atbalstītu un/vai izvērstu kopējo nostāju. Attiecīgi dalībvalstis vai Komisija balso Savienības un tās dalībvalstu vārdā saskaņā ar to kopējo nostāju. Lēmumu par to, kas balsos, pieņem, ņemot vērā to, kura kompetence ir pārsvarā (piemēram, galvenokārt valsts kompetence vai Savienības kompetence).

3.4.

Ja darba kārtības jautājums attiecas uz jautājumiem, kas satur gan valsts, gan Savienības kompetences elementus, un Komisija un dalībvalstis nav spējušas vienoties par kopēju nostāju, kā minēts 2.6. punktā, dalībvalstis un Komisija var uzstāties un balsot par jautājumiem, kas nepārprotami ir to attiecīgā kompetencē.

3.5.

Jautājumos, kuros Komisija un dalībvalstis nav vienojušās par kompetences sadali, vai ja nav bijis iespējams iegūt balsu vairākumu Savienības nostājai, tiek pieliktas visas pūles, lai ieviestu skaidrību vai panāktu Savienības nostāju. Kamēr tas vēl nav paveikts un pēc pienācīgas saskaņošanas – attiecīgi dalībvalstis un/vai Komisija ir tiesīgas uzstāties ar nosacījumu, ka paustā nostāja neietekmēs turpmāko Savienības nostāju, būs atbilstīga Savienības politikai un iepriekšējām Savienības nostājām un būs saskaņā ar Savienības tiesībām.

3.6.

Dalībvalstu un Komisijas pārstāvji drīkst piedalīties OTIF darba grupās, kas gatavo OTIF tehniskās komitejas, proti, Bīstamo kravu pārvadājumu ekspertu komiteja (RID) un Tehnisko ekspertu komiteja (TEC). Dalībvalstu un Komisijas pārstāvji, kuri piedalās šajās darba grupās, var sniegt tehnisku ieguldījumu un pilnīgi iesaistīties tehnisku jautājumu apspriedēs, pamatojoties uz savām tehniskās jomas zināšanām. Minētās apspriedes neuzliek Savienībai saistības.

Dalībvalstu un Komisijas pārstāvji ar visiem spēkiem cenšas panākt vienotu nostāju un to aizstāvēt OTIF darba grupu apspriedēs.

4.   Šo noteikumu pārskatīšana

Pēc kādas dalībvalsts vai Komisijas lūguma šos noteikumus pārskata, ņemot vērā to darbībā gūto pieredzi.


NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizāciju par Eiropas Savienības pievienošanos 1980. gada 9. maija Konvencijai par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

no vienas puses, un

STARPTAUTISKO DZELZCEĻA PĀRVADĀJUMU STARPVALDĪBU ORGANIZĀCIJA, turpmāk “OTIF”,

no otras puses, un

abas kopā turpmāk “Līgumslēdzējas puses”,

ŅEMOT VĒRĀ 1980. gada 9. maija Konvenciju par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu (turpmāk “konvencija”), un jo īpaši tās 38. pantu,

ŅEMOT VĒRĀ saistības, kas saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) dažās jomās, uz kurām attiecas konvencija, jāuzņemas Savienībai,

ATGĀDINOT, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, un no minētās dienas īsteno visas Eiropas Kopienas tiesības un uzņemas visus tās pienākumus,

TĀ KĀ ar konvenciju izveido Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizāciju (OTIF), kuras galvenā mītne ir Bernē,

TĀ KĀ Savienība vēlas pievienoties konvencijai, lai palīdzētu OTIF sasniegt tās mērķi, proti, dzelzceļa transporta veicināšanu, uzlabošanu un atvieglošanu gan tehniski, gan juridiski,

TĀ KĀ saskaņā ar konvencijas 3. pantu konvencijā paredzētās starptautiskās sadarbības saistības tām konvencijas dalībniecēm, kuras vienlaikus ir arī Savienības dalībvalstis vai Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējas valstis, nedrīkst pārsniegt šo valstu saistības, kādas tām ir kā Eiropas Savienības dalībvalstīm vai kā Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējām valstīm,

TĀ KĀ attiecībā uz tām konvencijas daļām, kas ietilpst Savienības kompetencē, konvencijā ir jāiekļauj nepiemērošanas klauzula, lai norādītu, ka Savienības dalībvalstis savā starpā nevar tieši atsaukties uz tiesībām un pienākumiem saskaņā ar konvenciju un tos piemērot,

TĀ KĀ konvenciju kopumā piemēro starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un pārējām konvencijas dalībniecēm, no otras puses,

TĀ KĀ Savienības pievienošanās konvencijai liek skaidri noteikt kārtību, kādā konvencijas noteikumus piemēro Savienībai un tās dalībvalstīm,

TĀ KĀ nosacījumiem, ar kādiem Savienība pievienojas konvencijai, jāļauj Savienībai saskaņā ar konvenciju īstenot tās dalībvalstu piešķirto kompetenci,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Savienība pievienojas konvencijai atbilstoši konvencijas 38. pantam saskaņā ar šajā nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

2. pants

Neskarot konvencijas mērķi un nolūku sekmēt, uzlabot un veicināt starptautiskus dzelzceļa pārvadājumus un neskarot tās piemērošanu kopumā pārējām konvencijas dalībniecēm, konvencijas dalībnieces, kas ir Savienības dalībvalstis, savās savstarpējās attiecībās piemēro Savienības noteikumus un tādēļ nepiemēro noteikumus, kas izriet no šīs konvencijas, izņemot tad, ja nepastāv tādi Savienības noteikumi, kuri reglamentē konkrēto attiecīgo jautājumu.

3. pants

Saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem konvencijas noteikumus interpretē tā, lai tie attiektos arī uz Savienību atbilstoši tās kompetencei, un attiecīgi saprot dažādos terminus, kas izmantoti konvencijas dalībnieču un to pārstāvju apzīmēšanai.

4. pants

Savienība nesniedz ieguldījumu OTIF budžetā un nepiedalās ar šo budžetu saistītu lēmumu pieņemšanā.

5. pants

Neskarot tās balsošanas tiesību īstenošanu saskaņā ar 6. pantu, Savienībai ir tiesības būt pārstāvētai un darboties visās OTIF struktūrās, kurās kādai no tās dalībvalstīm ir tiesības piedalīties kā konvencijas dalībniecei un kurās var izskatīt jautājumus, kas ietilpst Savienības kompetencē.

Savienība nevar būt Administratīvās komitejas locekle. To var uzaicināt piedalīties minētās komitejas sanāksmēs, ja komiteja vēlas konsultēties ar Savienību par darba kārtībā iekļautiem kopējas ieinteresētības jautājumiem.

6. pants

1.   Pieņemot lēmumus jautājumos, kuros Savienībai ir ekskluzīva kompetence, Savienība īsteno tās dalībvalstu balsošanas tiesības saskaņā ar konvenciju.

2.   Pieņemot lēmumus jautājumos, kuros Savienībai un tās dalībvalstīm ir dalīta kompetence, balso vai nu Savienība, vai tās dalībvalstis.

3.   Savienības balsu skaits ir līdzvērtīgs to Savienības dalībvalstu balsu skaitam, kuras vienlaikus ir konvencijas dalībnieces, ievērojot konvencijas 26. panta 7. punktu. Ja balso Savienība, tās dalībvalstis nebalso.

4.   Savienība katrā gadījumā atsevišķi informē pārējās konvencijas dalībnieces, ja tā saistībā ar dažādiem Ģenerālās asamblejas un citu padomdevēju struktūru darba kārtībā iekļautiem jautājumiem gatavojas īstenot 1.–3. punktā paredzētās balsošanas tiesības. Šis pienākums attiecas arī uz gadījumiem, kad lēmumus pieņem sarakstes veidā. Šī informācija pietiekami laicīgi jāpaziņo OTIF ģenerālsekretāram, lai to varētu izplatīt kopā ar sanāksmes dokumentiem vai sarakstes veidā pieņemamo lēmumu.

7. pants

Savienības kompetences jomu vispārīgi izklāsta rakstiskā paziņojumā, ko Savienība sniedz šā nolīguma noslēgšanas dienā. Savienība šo paziņojumu vajadzības gadījumā var grozīt, paziņojot par to OTIF. Minētais paziņojums neaizstāj un nekādā veidā neierobežo jautājumus, uz kuriem var attiecināt paziņojumus par Savienības kompetenci, kuri jāsniedz pirms OTIF lēmumu pieņemšanas oficiālā balsošanā vai citādi.

8. pants

Jebkuriem strīdiem, kas rodas starp Līgumslēdzējām pusēm par šā nolīguma interpretāciju, piemērošanu vai īstenošanu, tostarp par tā esību, spēkā esību un izbeigšanu, piemēro konvencijas V sadaļu.

9. pants

Šis nolīgums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad nolīgumu parakstījušas Līgumslēdzējas puses. Šajā gadījumā nepiemēro konvencijas 34. panta 2. punktu.

10. pants

Šis nolīgums paliek spēkā nenoteiktu laiku.

Ja visas konvencijas dalībnieces, kas ir Savienības dalībvalstis, denonsē konvenciju, uzskata, ka Savienība ir sniegusi paziņojumu par konvencijas denonsēšanu un šā nolīguma denonsēšanu kopā ar pēdējās Savienības dalībvalsts, kura denonsējusi konvenciju, paziņojumu par konvencijas denonsēšanu atbilstīgi konvencijas 41. pantam.

11. pants

Konvencijas dalībnieces, kas nav Savienības dalībvalstis un piemēro attiecīgus Savienības tiesību aktus saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem ar Savienību, ar konvencijas depozitārija apstiprinājumu var iesniegt atsevišķus paziņojumus par to tiesību un saistību saglabāšanu saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar Savienību, konvenciju un ar tiem saistītajiem noteikumiem.

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski, vienu eksemplāru glabā OTIF, bet otru – Savienība. Tas neskar konvencijas 45. panta 1. punktu.

TO APLIECINOT, atbilstīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

За Европейския съюз

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Image

За Междуправителствената организация за международни железопътни превози (OTIF)

Por la Organización Intergubernamental para los Transportes Internacionales por Ferrocarril (OTIF)

Za Mezivládní organizaci pro mezinárodní železniční přepravu (OTIF)

For Den Mellemstatslige Organisation for Internationale Jernbanebefordringer (OTIF)

Für die Zwischenstaatliche Organisation für den internationalen Eisenbahnverkehr (OTIF)

Rahvusvaheliste Raudteevedude Valitsustevahelise Organisatsiooni (OTIF) nimel

Για το Διακυβερνητικό Οργανισμό Διεθνών Σιδηροδρομικών Μεταφορών (OTIF)

For the Intergovernmental Organisation for International Carriage by Rail (OTIF)

Pour l'Organisation intergouvernementale pour les transports internationaux ferroviaires (OTIF)

Per l'Organizzazione intergovernativa per i trasporti internazionali per ferrovia (OTIF)

Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācijas (OTIF) vārdā –

Tarptautinio vežimo geležinkeliais tarpvyriausybinės organizacijos (OTIF) vardu

A Nemzetközi Vasúti Fuvarozásügyi Államközi Szervezet (OTIF) részéről

Għall-Organizzazzjoni Intergovernattiva għat-Trasport Internazzjonali bil-Ferrovija (OTIF)

Voor de Intergouvernementele Organisatie voor het internationale spoorwegvervoer (OTIF)

W imieniu Międzyrządowej Organizacji Międzynarodowych Przewozów Kolejami (OTIF)

Pela Organização Intergovernamental para os Transportes Internacionais Ferroviários (OTIF)

Pentru Organizația Interguvernamentală pentru Transporturile Internaționale Feroviare (OTIF)

Za Medzivládnu organizáciu pre medzinárodnú železničnú prepravu (OTIF)

Za Medvladno organizacijo za mednarodni železniški promet (OTIF)

Valtioiden välisen kansainvälisten rautatiekuljetusten järjestön (OTIF) puolesta

För Mellanstatliga organisationen för internationell järnvägstrafik (Otif)

Image


REGULAS

23.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/11


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 165/2013

(2013. gada 22. februāris),

ar ko iepriekš nosaka atbalsta summu sviesta privātai uzglabāšanai 2013. gadā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 43. panta a) un d) punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 28. pantā paredzēts piešķirt atbalstu sviesta privātai uzglabāšanai.

(2)

Sviesta cenas un krājumu tendences liecina par tirgus nelīdzsvarotību, kuru var novērst vai samazināt ar sezonālu uzglabāšanu. Ņemot vērā pašreizējo stāvokli tirgū, ir lietderīgi no 2013. gada 1. marta piešķirt atbalstu par sviesta privātu uzglabāšanu.

(3)

Ar Komisijas 2008. gada 20. augusta Regulu (EK) Nr. 826/2008, ar ko paredz kopīgus noteikumus par atbalsta piešķiršanu dažu lauksaimniecības produktu privātai uzglabāšanai (2), izstrādāti kopīgi noteikumi privātās uzglabāšanas atbalsta shēmas īstenošanai.

(4)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 826/2008 6. pantam iepriekš noteikts atbalsts jāpiešķir saskaņā ar minētās regulas III nodaļā paredzētajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem un nosacījumiem.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 29. pantu atbalstu nosaka, ņemot vērā uzglabāšanas izmaksas un svaiga sviesta un krājumos esošā sviesta iespējamās cenu tendences.

(6)

Ir lietderīgi noteikt atbalstu par izmaksām, kas radušās, attiecīgos produktus ievedot noliktavā un izvedot no tās, un par dienas izmaksām uzglabāšanai saldētavā, kā arī par uzglabāšanas finansiālajām izmaksām.

(7)

Lai atvieglotu šā pasākuma īstenošanu, ņemot vērā dalībvalstu pašreizējo praksi, atbalsts attiecināms tikai uz produktiem, kuri ir pilnībā novietoti uzglabāšanā. Tāpēc būtu jāparedz atkāpe no Regulas (EK) Nr. 826/2008 7. panta 3. punkta.

(8)

Ja vajadzīgā sīkā informācija par uzglabāšanu jau iekļauta atbalsta pieteikumā, administratīvās efektivitātes un vienkāršošanas labad ir lietderīgi atcelt prasību, ka šī informācija jāpaziņo pēc līguma noslēgšanas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 826/2008 20. panta pirmās daļas a) punktā.

(9)

Vienkāršošanas un loģistikas efektivitātes labad dalībvalstīm var atļaut atcelt prasību par līguma numura norādīšanu uz katras uzglabāšanā novietotas vienības, ja līguma numurs ir ierakstīts noliktavas reģistrā.

(10)

Ievērojot īpašo stāvokli sviesta uzglabāšanā, administratīvās efektivitātes un vienkāršošanas labad Regulas (EK) Nr. 826/2008 36. panta 6. punktā noteiktās pārbaudes būtu jāveic vismaz attiecībā uz pusi no līgumiem. Tādēļ būtu jāparedz atkāpe no minētā panta.

(11)

Komisijas 2009. gada 31. augusta Regulā (EK) Nr. 792/2009, ar ko nosaka kārtību, kādā dalībvalstis Komisijai paziņo informāciju un dokumentus, kas pieprasīti, īstenojot tirgu kopīgo organizāciju, tiešo maksājumu režīmu, lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumus, kā arī režīmus, ko piemēro attālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām (3), izklāstīti vienoti noteikumi par to, kā dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo Komisijai informāciju un ziņo par dokumentiem. Šajos noteikumos ietverts dalībvalstu pienākums izmantot informācijas sistēmas, kuras Komisija nodevusi to rīcībā, un to iestāžu un privātpersonu piekļuves tiesību validēšana, kam atļauts sūtīt paziņojumus. Turklāt, lai garantētu dokumentu autentiskumu, neskartību un salasāmību ilgākā laikā, minētajā regulā noteikti kopīgi principi, kas attiecas uz informācijas sistēmām. Tajā paredzēta arī personas datu aizsardzība.

(12)

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 792/2009 pienākums izmantot informācijas sistēmas saskaņā ar minēto regulu ir jāparedz regulās, ar kurām nosaka konkrētus ziņošanas pienākumus.

(13)

Komisija ir izstrādājusi informācijas sistēmu, kas ļauj elektroniski pārvaldīt dokumentus un procedūras gan tās iekšējā darba procedūrā, gan attiecībās ar iestādēm, kas iesaistītas kopējā lauksaimniecības politikā.

(14)

Tiek uzskatīts, ka paziņošanas pienākumus par privātu sviesta uzglabāšanu var izpildīt, izmantojot šo sistēmu atbilstoši Regulā (EK) Nr. 792/2009 un it īpaši Regulas (EK) Nr. 826/2008 35. pantā paredzētajiem noteikumiem.

(15)

Skaidrības labad šīs regulas spēkā esības termiņam būtu jābeidzas datumā, kurā beidzas līgumā minētais uzglabāšanas laiks.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo regulu ir paredzēts atbalsts par sālīta un nesālīta sviesta uzglabāšanu privātās noliktavās atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1234/2007 28. panta a) punktam attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti no 2013. gada 1. marta.

2.   Ja šajā regulā nav paredzēts citādi, piemēro Regulu (EK) Nr. 826/2008.

2. pants

Regulas (EK) Nr. 826/2008 16. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā daudzuma mērvienība ir “uzglabātā partija”, kura atbilst šīs regulas darbības jomā ietvertu produktu daudzumam, kas sver vismaz vienu tonnu, kam ir viendabīgs sastāvs un kvalitāte, kas ražots vienā uzņēmumā un saņemts uzglabāšanai vienā noliktavā vienā dienā.

3. pants

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 826/2008 7. panta 3. punkta, pieteikumi attiecas tikai uz produktiem, kuri pilnībā novietoti uzglabāšanā.

2.   Regulas (EK) Nr. 826/2008 20. panta pirmās daļas a) punktu nepiemēro.

3.   Dalībvalstis var atcelt Regulas (EK) Nr. 826/2008 22. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētās prasības par līguma numura norādīšanu, ja noliktavas vadītājs apņemas ierakstīt līguma numuru minētās regulas I pielikuma III punktā norādītajā reģistrā.

4.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 826/2008 36. panta 6. punkta, līgumā noteiktā uzglabāšanas laika beigās par pārbaudi atbildīgā iestāde visu izņemšanas laiku no 2013. gada augusta līdz 2014. gada februārim vismaz pusei līgumu izlases veidā pārbauda uzglabāšanā esošā sviesta svaru un identifikāciju.

4. pants

1.   Atbalsts par produktiem, kas minēti 1. pantā, ir:

EUR 14,88 par uzglabāšanā novietota produkta tonnu par fiksētām glabāšanas izmaksām,

EUR 0,25 par tonnu dienā par līgumā paredzēto produkta uzglabāšanu.

2.   Novietošana līgumā paredzētajā uzglabāšanā notiek laikposmā no 2013. gada 1. marta līdz 15. augustam. Izņemt no noliktavas drīkst tikai no 2013. gada 16. augusta. Līgumā paredzētā uzglabāšana beidzas dienā pirms produkta izņemšanas no noliktavas vai vēlākais nākamā gada februāra pēdējā dienā pēc gada, kad produkts ievietots noliktavā.

3.   Atbalstu var piešķirt tikai tad, ja līgumā paredzētais uzglabāšanas laikposms ir no 90 līdz 210 dienām.

5. pants

1.   Dalībvalstis paziņo Komisijai:

a)

vēlākais otrdien – daudzumus, par kuriem ir noslēgti līgumi iepriekšējās nedēļas laikā, kā arī produktu daudzumus, par kuriem iepriekšējās nedēļas laikā iesniegti pieteikumi līgumu noslēgšanai, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 826/2008 35. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)

ne vēlāk kā mēneša beigās par iepriekšējo mēnesi – informāciju par krājumiem, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 826/2008 35. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

2.   Šā panta 1. punktā minētos paziņojumus sniedz saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 792/2009.

6. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tā zaudē spēku 2014. gada 28. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 22. februārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 223, 21.8.2008., 3. lpp.

(3)  OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.


23.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/14


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 166/2013

(2013. gada 22. februāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 22. februārī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

IL

87,0

MA

68,4

TN

86,1

TR

95,9

ZZ

84,4

0707 00 05

EG

191,6

MA

170,1

TR

164,2

ZZ

175,3

0709 91 00

EG

72,9

ZZ

72,9

0709 93 10

MA

43,4

TR

120,8

ZZ

82,1

0805 10 20

EG

48,2

IL

71,4

MA

60,5

TN

56,2

TR

60,8

ZZ

59,4

0805 20 10

IL

129,1

MA

108,9

ZZ

119,0

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

EG

57,7

IL

140,5

KR

134,8

MA

128,5

TR

77,3

ZZ

107,8

0805 50 10

TR

54,4

ZZ

54,4

0808 10 80

CN

82,6

MK

31,3

US

172,4

ZZ

95,4

0808 30 90

AR

139,5

CL

176,6

CN

84,0

TR

67,9

US

187,5

ZA

111,0

ZZ

127,8


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

23.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/16


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 21. februāris),

ar ko groza Lēmumu 2007/777/EK attiecībā uz Brazīlijas iekļaušanu to trešo valstu vai to daļu sarakstā, no kurām ir atļauts Savienībā importēt žāvētas gaļas strēmeles ar garšvielām un pasterizētus gaļas produktus

(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 899)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2013/104/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (1), un jo īpaši tās 8. panta ievadteikumu, 8. panta 1. punkta pirmo daļu un 8. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2007. gada 29. novembra Lēmumā 2007/777/EK, ar kuru paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības aizsardzības prasības un sertifikātu paraugus tādu gaļas produktu un apstrādātu kuņģu, pūšļu un zarnu importam no trešām valstīm, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un ar kuru atceļ Lēmumu 2005/432/EK (2), ir norādīts to trešo valstu vai to daļu saraksts, no kurām Savienībā ir atļauts ievest gaļas produktus un apstrādātus kuņģus, pūšļus un zarnas, un ir noteikti apstrādes režīmi, lai kontrolētu ar šo ievešanu saistītu dzīvnieku veselības apdraudējumu.

(2)

Lēmuma 2007/777/EK II pielikuma 3. daļā ir norādīts to trešo valstu vai to daļu saraksts, no kurām ir atļauts Savienībā importēt žāvētas gaļas strēmeles ar garšvielām un pasterizētus gaļas produktus.

(3)

Pašlaik Brazīlijas reģioni, no kuriem ir atļauta tādu produktu ievešana Savienībā, kuri iegūti no mājas liellopu gaļas, kas ir īpaši apstrādāta, ir iekļauti Lēmuma 2007/777/EK II pielikuma 2. daļā.

(4)

Brazīlija ir lūgusi Komisijai atļaut no šiem reģioniem Savienībā importēt arī tādas žāvētas gaļas strēmeles ar garšvielām, kas izgatavotas no mājas liellopu gaļas, kura attiecīgi īpaši apstrādāta.

(5)

Ņemot vērā dzīvnieku veselības situāciju, kas Komisijai pierādīta attiecībā uz šiem Brazīlijas reģioniem, būtu jāatļauj no šiem reģioniem Savienībā importēt tādas žāvētas gaļas strēmeles ar garšvielām, kas izgatavotas no mājas liellopu gaļas, kurai ir veikta īpašā “E” vai “F” apstrāde, kas aprakstīta Lēmuma 2007/777/EK II pielikuma 4. daļā.

(6)

Tāpēc Lēmums 2007/777/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2007/777/EK II pielikuma 3. daļā pēc ieraksta, kas attiecas uz Argentīnu, iekļauj šādu ierakstu:

“BR

Brazīlija BR-2

E vai F

XXX

XXX

XXX

XXX

XXX

XXX

XXX

XXX

XXX

XXX

XXX

XXX”

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2013. gada 21. februārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Tonio BORG


(1)  OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(2)  OV L 312, 30.11.2007., 49. lpp.


IV Tiesību akti, kas pieņemti pirms 2009. gada 1. decembra saskaņā ar EK līgumu, ES līgumu un Euratom līgumu

23.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/18


KOMISIJAS IETEIKUMS

(2009. gada 9. oktobris)

par informācijas un sakaru tehnoloģiju intensīvāku izmantošanu, lai sekmētu pāreju uz energoefektīvu ekonomiku, kas rada zemas oglekļa emisijas

(2013/105/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 211. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlaments un Padome 2006. gada aprīlī pieņēma Direktīvu par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem (1), ar ko izveido sistēmu pasākumiem, kas saistīti ar energotaupības potenciālu enerģijas galapatēriņa sektoros, uz kuriem neattiecas emisiju tirdzniecības sistēma (ETS).

(2)

Saskaņā ar Direktīvu 2006/32/EK izveidojamie valstu energoefektivitātes rīcības plāni (VEERP) ir galvenais elements, gan plānojot valstu energoefektivitātes pasākumus nozarēs, uz kurām neattiecas ETS, gan ziņojot par šo pasākumu īstenošanu. Pirmajos VEERP vairākas ES dalībvalstis izklāstījušas, ka paredzēts pievērsties IST nozares energotaupības potenciālam (2).

(3)

Komisija 2006. gada oktobrī pieņēma paziņojumu "Energoefektivitātes rīcības plāns: Potenciāla izmantošana" (3), kurā uzsvērts, ka jānotiek paradigmas pārveidei, lai mainītu sabiedrības paradumus un panāktu, ka mēs izmantojam mazāk enerģijas, vienlaikus nepazeminot dzīves līmeni.

(4)

Pēc tam, 2007. gada martā, Eiropadome apstiprināja mērķi par 20 % samazināt ES energopatēriņu salīdzinājumā ar prognozēm par patēriņu 2020. gadā un mērķi līdz 2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Eiropadome arīdzan aicināja izstrādāt ilgtspējīgu ES klimata un enerģētikas politiku, kurā ievērota sakarība starp energopatēriņu un CO2 emisijām. Paredzams, ka, atraisot potenciālu samazināt ES energopatēriņu par 20 %, būs iespējams ievērojami ietaupīt izmaksas, turklāt tas nāks par labu videi.

(5)

Komisija 2008. gada janvārī pieņēma paziņojumu "20 un 20 līdz 2020. gadam. Eiropas iespējas saistībā ar klimata pārmaiņām", kurā ierosināti tālejoši un konkrēti pasākumi, norādot, ka saskaņotie klimata pārmaiņu mērķi ir tehniski un ekonomiski iespējami un piedāvā unikālu uzņēmējdarbības iespēju tūkstošiem Eiropas uzņēmumu (4). Priekšlikumus 2008. gada decembrī apstiprināja Eiropadomē (5) un Eiropas Parlamentā.

(6)

Komisija 2008. gada maijā pieņēma paziņojumu "Energoefektivitātes paaugstināšana ar informācijas un sakaru tehnoloģijām" (6), kurā atzīts informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) potenciāls nodrošināt rentablus līdzekļus energoefektivitātes paaugstināšanai visā nozarē un sabiedrībā kopumā.

(7)

Komisija 2008. gada jūlijā pieņēma paziņojumu par ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plānu (7) ar priekšlikumiem, kā uzlabot ražojumu ekoloģiskos raksturlielumus visā to aprites ciklā un palielināt pieprasījumu pēc ilgtspējīgākiem ražojumiem, vienlaikus rosinot ES rūpniecību izmantot izdevības, kas paveras inovācijām.

(8)

Lai sekmētu minētā rīcības plāna iedzīvināšanu, Komisija, balstoties uz līdzīgām ierosmēm paziņojumā "Integrētā produktu politika – pamatojoties uz vides aprites cikla skatījumu" (8), patlaban sadarbībā ar Kopīgo pētniecības centru izstrādā rokasgrāmatu (9) par to, kā kvantificēt un analizēt produktu un procesu ietekmi uz vidi to aprites ciklā, kurā aplūkotas arī CO2 emisijas un energoefektivitāte.

(9)

Komisija 2008. gada novembrī pieņēma Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu (10), lai panāktu straujāku ekonomiskās izaugsmes atsākšanos; plānā uzsvērts, ka neatliekami vajadzīgi ieguldījumi energoefektivitātē un tīrajās tehnoloģijās. Lai plānu īstenotu, Komisija paziņojumā "Šodienas ieguldījums rītdienas Eiropā" (11) ierosināja virkni pasākumu, lai finansiālo atbalstu novirzītu enerģētikai un ātrdarbīgiem platjoslas tīkliem.

(10)

Kā daļu no Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna Komisija ir izveidojusi publiskā un privātā sektora partnerības, kuru mērķis ir pilnveidot "zaļās" tehnoloģijas un viedu enerģētikas infrastruktūru ēku, ražošanas un transporta jomā, proti, iniciatīvas "Energoefektīvas ēkas", "Nākotnes rūpnīcas" un "Videi nekaitīgi automobiļi".

(11)

Komisija 2008. gada decembrī zaļāka transporta iniciatīvas ietvaros pieņēma Rīcības plānu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai Eiropā un priekšlikumu direktīvai, ar ko nosaka pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (12). Komisija ierosināja konkrētus pasākumus, lai paātrinātu IST ieviešanu un tādējādi uzlabotu energoefektivitāti transporta sistēmās.

(12)

IST ierīces un pakalpojumi rada aptuveni 8 % no ES elektroenerģijas patēriņa un aptuveni 2 % CO2 emisiju (13). Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Direktīvā 2005/32/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem (14), paredzēti ES noteikumi enerģiju patērējošu ražojumu, tostarp IST ierīču, laišanai tirgū saistībā ar to energoefektivitāti un ekoloģiskajiem raksturlielumiem visā aprites ciklā. Direktīvā paredzēta arī iespēja īstenot nozares ierosinātas brīvprātīgas iniciatīvas.

(13)

Paziņojumā par informācijas un sakaru tehnoloģiju intensīvāku izmantošanu, lai sekmētu pāreju uz energoefektīvu ekonomiku, kas rada zemas oglekļa emisijas (15), Komisija uzsvēra, ka IST nozarē ir liels neizmantots potenciāls un ka būtu jāpievēršas sistēmiskiem uzlabojumiem pašas nozares procesos, kā ekspluatācija, ražošana, pakalpojumu sniegšana un piegādes ķēžu vadība.

(14)

Sabiedriskās apspriešanas rezultāti (16), kas publicēti 2009. gada septembrī, apliecināja, ka patlaban dažādiem uzņēmumiem ir atšķirīgas stratēģijas, kā uzlabot energoefektivitātes un ekoloģiskos raksturlielumus. Koordinēta pieeja ļautu sekmīgāk apzināt izdevības un mērķtiecīgāk novirzīt ieguldījumus, tā dotu ekonomiskus ieguvumus nozarei kopumā, kā arī sekmētu energoefektivitātes mērķu sasniegšanu.

(15)

Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai IST nozare izvirzītu vērienīgus mērķus — uzlabot tās procesu energoefektivitātes un ekoloģiskos raksturlielumus, turklāt rezultātiem jābūt izmērāmiem un pārbaudāmiem. Mērķi regulāri jāatjaunina, tiklīdz kļūst zināmi ticamāki bāzes dati. IST nozare ir ieinteresēta izveidot forumu "IST energoefektivitātei" (ICT4EE), kas strādātu pie tā, ka tiek pieņemta un ieviesta sistēma nozares energopatēriņa un CO2 emisiju mērīšanai, noteikti mērķi un izvērtētas sekmes.

(16)

Šajā ieteikumā "IST nozare" jāsaprot kā IST ražošanas nozare, IST tirdzniecības nozare un IST pakalpojumu nozare, kā definējusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (17).

(17)

Lēš, ka ar IST palīdzību veikti uzlabojumi citās nozarēs līdz 2020. gadam ļautu kopējās CO2 emisijas samazināt par aptuveni 15 % (18). Paredzams, ka īstermiņā IST varētu palīdzēt ievērojami kāpināt energoefektivitāti tādos sektoros kā ēkas un būvniecība, transporta loģistika un enerģijas galapatēriņš.

(18)

IST nozare var radīt simulācijas, modelēšanas, analīzes, monitoringa un vizualizācijas rīkus, kas ir ārkārtīgi nepieciešami, lai ēku projektēšanā un ekspluatācijā varētu izmantot integrētas projektēšanas pieeju, kas nozīmē, ka tiek ņemti vērā daudzie faktori, kas ietekmē pieprasījumu pēc enerģijas. Tomēr ieguldījumus kavē tas, ka nozares līmenī trūkst ticamu un pārredzamu rīku, ar kuriem var kvantificēt enerģijas un izmaksu ietaupījumus laika gaitā un tiem izsekot; šos datus ideālā gadījumā varētu izmantot par pamatu projektēšanas stratēģijām un rīkiem.

(19)

Transporta un loģistikas nozarē ļoti plaši izmanto IST, lai nodrošinātu un optimizētu darba operācijas, īpaši pārvadājumu un noliktavu vajadzībām. Tāpēc šīs nozares atrodas izdevīgās pozīcijās, lai rādītu priekšzīmi un uzsāktu pakalpojumu radītā energopatēriņa un CO2 emisiju optimizāciju un pienācīgu klientu informēšanu.

(20)

Ēku / būvniecības un transporta / loģistikas jomās jau ir apzināta nepieciešamība pēc salīdzināmām metodēm energoefektivitātes raksturlielumu un CO2 emisiju mērīšanai un ir sākts darbs šajā virzienā. Vienotas metodes palīdzētu nodrošināt ticamus datus un tādējādi arī bāzi IST rīku izstrādei.

(21)

Starpnozaru partnerības palīdzētu ātrāk izstrādāt un plaši ieviest IST risinājumus energopatēriņa un CO2 emisiju monitoringam, pārvaldībai un mērīšanai; tas palīdzētu rast pienācīgu pamatojumu lēmumiem par energotaupību un emisiju samazināšanu.

(22)

Viedā uzskaite var nodrošināt reāllaika informācijas plūsmas un pavērt iespējas jauniem vadības kontūriem, kas savukārt ļaus pilnveidot pārvaldību un energokontroli un ietekmēs galapatēriņu, jo īpaši tad, ja viedo uzskaiti kombinē ar informatīviem rēķiniem. Vairākas dalībvalstis ir ieviesušas viedo uzskaiti vai apsver iespēju noteikt juridiskus pienākumus tās ieviešanai. Ja dalībvalstis saskaņoti rīkosies, lai noteiktu funkcionalitātes specifikāciju minimumu viedajiem skaitītājiem, tas palīdzēs novērst tehniskus šķēršļus, nodrošināt sadarbspēju un ieviest inovatīvus IST rīkus enerģijas galapatēriņa pārvaldībai.

(23)

Viedā uzskaite un viedie tīkli ir svarīgi instrumenti, lai maksimāli taupītu enerģiju ēkās, plaši ieviestu elektriskos transportlīdzekļus, panāktu efektīvu enerģijas piegādi un sadali un tajā integrētu atjaunojamos enerģijas avotus. Tādējādi veidosies jauni lietojumi un pakalpojumi, kas savukārt būs auglīga augsne jauniem saimnieciskās darbības sektoriem, kuros iesaistīsies dalībnieki gan no IST, gan enerģētikas nozarēm. Līdztekus izmēģinājuma projektiem un tamlīdzīgiem pasākumiem jāapsver arī tādu apstākļu radīšana, kas veicinātu jaunu tirgu rašanos.

(24)

Šajā ieteikumā ar IST "dematerializāciju" jāsaprot tas, ka tiek samazināta nepieciešamība pēc materiālām iekārtām, kuras vajadzīgas elektronisko pakalpojumu sniegšanai. Dematerializācija ir sevišķi nozīmīga IST publiskā iepirkuma jomā. To var panākt, optimizējot pašreizējo materiālo resursu izmantošanu, optimizējot IST sistēmu konfigurāciju un nodrošinot, ka pašreizējo sistēmu paplašināšanu vai uzlabošanu neierobežo kādu līgumiski vai tehniski nosacījumi.

(25)

Visos pārvaldes līmeņos ir vērojama gatavība iesaistīties pasākumos, kas domāti energoefektivitātes uzlabošanai un CO2 emisiju samazināšanai; tas apstiprinājās 14. apsvērumā minētajā sabiedriskajā apspriešanā. Visā Eiropā publiskās pārvaldes iestāžu organizētajās iniciatīvās liela uzmanība pievērsta tieši IST kā līdzeklim šo mērķu sasniegšanā. Ir vajadzīga efektīva sadarbība starp dalībvalstu pārvaldes struktūrām valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai nodrošinātu pasākumu saskanību, izmantotu starp tiem radušos pozitīvo sinerģiju un pieredzes apmaiņas ceļā veidotu kopīgu zināšanu bāzi.

(26)

Lēš, ka, plašāk izmantojot tādus līdzekļus kā tiešsaistes sabiedriskie pakalpojumi un tiešsaistes lietojumprogrammas, un modernas sadarbības metodes, līdz 2020. gadam visā pasaulē energopatēriņu varētu samazināt par vismaz 1–2 % (19). Lai ES panāktu vēl lielākus ietaupījumus, būs nepieciešama Eiropas mēroga platjoslas infrastruktūra.

(27)

Bez citu palīdzības to nevar panākt neviena organizācija vai interesentu grupa. Tikai ar daudzu organizāciju (gan no publiskā, gan privātā sektora, ieskaitot pilsētu un reģionālās partnerības) saskaņotu rīcību izdosies panākt fundamentālas pārmaiņas sabiedrībā. Turklāt Komisija vēlas veicināt paraugprakses apmaiņu IST risinājumu lietošanā, lai uzlabotu energoefektivitāti.

(28)

Ja patiešām vēlamies gūt panākumus, ir jāpanāk iesaistītība valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Tāpēc valsts, reģionālā un vietējā līmeņa politikas veidotājiem dalībvalstīs ir jāapliecina, ka tie ir nelokāmi apņēmušies sekmēt šajā ieteikumā izklāstīto pasākumu laicīgu īstenošanu.

AR ŠO IESAKA informācijas un sakaru tehnoloģiju nozarei

Lai iegrožotu aizvien augošās CO2 emisijas un nostiprinātu informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) potenciālu kļūt par izšķirīgu un nozīmīgu spēku pārejā uz energoefektīvu ekonomiku, kas rada zemas oglekļa emisijas,

(1)

apņemties pakāpeniski panākt dekarbonizāciju, kuras rezultātā gūs izmērāmus un pārbaudāmus energointensitātes un CO2 emisiju samazinājumus visos IST iekārtu un detaļu ražošanas, transporta un pārdošanas procesos;

(2)

ar nozares asociāciju starpniecību iesaistīties projektā, ko drīzumā uzsāks Eiropas Komisija un kura mērķis ir:

(a)

izstrādāt sistēmu nozares energoefektivitātes un ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai, turklāt šai vajadzībai nozarei līdz 2010. gadam būs jāiesniedz bāzes dati,

(b)

šīm vajadzībām līdz 2011. gadam pieņemt un ieviest vienotas metodes,

(c)

līdz 2011. gadam noteikt tādus energoefektivitātes mērķus, lai ES 2020. gadam izvirzītos uzdevumus nozare ar uzviju izpildītu līdz 2015. gadam,

(d)

trīs mēnešu laikā kopš šī ieteikuma pieņemšanas sagatavot ceļvedi, bet pēc tam ik gadus sagatavot ziņojumu;

(3)

sadarboties ar Eiropas Komisiju un citām publiskās pārvaldes iestādēm un starptautiskām organizācijām, lai varētu izstrādāt audita un verifikācijas sistēmu, ar kuras palīdzību novērtē, vai un kā atsevišķiem uzņēmumiem izdosies sasniegt energointensitātes un CO2 emisiju samazināšanas mērķus;

(4)

ciešā sadarbībā ar ēku un būvniecības nozari apzināt IST risinājumus, lai uzlabotu gan jauno un esošo ēku, gan būvniecības un renovācijas metožu energoefektivitātes un ekoloģiskos raksturlielumus, un rezultātā izstrādāt kopīgu ceļvedi šo risinājumu plašai ieviešanai;

(5)

ciešā sadarbībā ar ēku un būvniecības nozari pievērsties šķēršļiem, kas kavē plašāk ieviest IST modelēšanas un simulācijas rīkus un citas nozīmīgas lietojumprogrammas, kuras palīdz ievērot piemērojamo regulējumu, kas attiecas uz ēku energoefektivitāti;

(6)

ciešā sadarbībā ar transporta un loģistikas nozari apzināt IST risinājumus, lai uzlabotu pakalpojumu energoefektivitātes un ekoloģiskos raksturlielumus, un rezultātā izstrādāt kopīgu ceļvedi šo risinājumu plašai ieviešanai, ievērojot pasākumus, ko veic saskaņā ar IST rīcības plānu;

(7)

ciešā sadarbībā ar transporta un loģistikas nozari sagatavot sistemātisku satvaru, kas ļaus nodrošināt pilnīgus, salīdzināmus un ticamus datus par energopatēriņu un CO2 emisijām, ko rada kravas pārvadājumi un transporta darbības un pakalpojumi, ko sniedz visiem potenciālajiem lietotājiem.

AR ŠO IESAKA DALĪBVALSTĪM:

Lai nodrošinātu, ka IST politika ir pilnā mērā saskanīga ar valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī piekopto pieeju pārejai uz energoefektīvu ekonomiku, kas rada zemas oglekļa emisijas,

(8)

ar kompetento valsts iestāžu starpniecību

(a)

vēlākais līdz 2010. gadam vienoties par vienotu funkcionalitātes specifikāciju minimumu viedajai uzskaitei, galveno uzmanību pievēršot patērētāju nodrošināšanai ar precīzāku informāciju un iespējām labāk pārvaldīt energopatēriņu;

(b)

vēlākais līdz 2012. gadam izveidot saskaņotu grafiku viedās uzskaites plašai ieviešanai;

(9)

pieņemt un ieviest tādu iepirkumu praksi, lai pieprasījums publiskajā sektorā stimulētu IST ražojumu un pakalpojumu dematerializāciju;

(10)

visos pārvaldes līmeņos atvieglot attiecīgo IST rīku izmantošanu, lai labāk izprastu dažādu rīcībpolitiku sekas un nepieļautu to mijiedarbības izraisītus negatīvus blakusefektus;

(11)

rosināt energopatēriņa modelēšanas un simulācijas izmantošanu, izglītojot un apmācot speciālistus svarīgās nozarēs, jo īpaši

(a)

arhitektus, būvniekus un montētājus,

(b)

energoauditorus,

(c)

loģistikas un kravu vai pasažieru pārvadājumu speciālistus,

(d)

sabiedrisko pakalpojumu, plānošanas un politikas veidošanas speciālistus;

(12)

ar valsts, reģionālo un pašvaldību iestāžu starpniecību īstenot un vajadzības gadījumā pilnveidot stratēģijas uzticamas ātrgaitas platjoslas infrastruktūras ieviešanai, lai sekmētu enerģijas (tostarp atjaunojamās enerģijas) patēriņa, sadales un ražošanas monitoringu un pārvaldību, kā arī Kopienas mēroga sistēmu ieviešanu, kā viedā uzskaite, viedie tīkli un viedās pilsētas;

(13)

papildus pienākumam, kas paredzēti 3. panta 11. punktā un I.2. pielikumā Direktīvai 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (20), iesaistīt visas ieinteresētās aprindas viedās uzskaites un viedo tīklu plaša mēroga izmēģinājumu un demonstrējumu projektos, lai iedibinātu vienprātību par to, kas vajadzīgs, lai nākotnē rastos IST balstītas inovācijas;

(14)

ar valsts, reģionālo un pašvaldību iestāžu starpniecību izmantot atvērtās digitālās platformas, lai sekmētu integrētu pieeju pilsētplānošanai un sabiedrisko pakalpoju sniegšanai un atbalstītu dalīšanos zināšanās, paraugprakses apkopošanu un viegli pieejamu informācijas krātuvju uzturēšanu;

(15)

ar valsts, reģionālo un pašvaldību iestāžu starpniecību pavērt iespējas netradicionāliem sadarbības un problēmu risināšanas veidiem Kopienas līmenī, organizējot konkursus un uzaicinājumus nākt klajā ar idejām, ja iespējams, nodrošinot brīvu piekļuvi visdažādākajiem publiskajiem digitālajiem resursiem un datiem;

(16)

ar valsts, reģionālo un pašvaldību iestāžu starpniecību visās sabiedrības dzīves jomās tradicionālos pārvaldes procesus aizstāt ar tiešsaistes lietojumprogrammām un pakalpojumiem, kas dod iespēju uzlabot energoefektivitāti.

AR ŠO AICINA dalībvalstis

informēt Komisiju par pasākumiem, kas veikti, atsaucoties uz šo ieteikumu, 12 mēnešu laikā pēc ieteikuma publicēšanas un pēc tam reizi gadā.

Briselē, 2009. gada 9. oktobrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Viviane REDING


(1)  OV L 114, 27.4.2006., 64. lpp.

(2)  Kā minēts kopsavilkumā par visu 27 valstu energoefektivitātes rīcības plānu pilnīgo novērtējumu "Kopīgā ceļā uz energotaupību", SEC(2009)889 galīgā redakcija, kas sagatavots saskaņā ar Direktīvu 2006/32/EK.

(3)  COM(2006) 545.

(4)  COM(2008) 30.

(5)  Eiropadomes 2008. gada 11. un 12. decembra secinājumi — Prezidentvalsts secinājumi, 17271/1/08 REV 1, 2009. gada 13. februāris.

(6)  COM(2008) 241.

(7)  COM(2008) 397.

(8)  COM(2003) 302.

(9)  Starptautiskā standartsistēma par aprites ciklu datiem (ILCD) — rokasgrāmata un datu tīkls http://lct.jrc.ec.europa.eu/eplca/deliverables/international-reference-life-cycle-data-system-ilcd-handbook.

(10)  COM(2008) 800, Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns.

(11)  COM(2009) 36.

(12)  COM (2008) 886, "Rīcības plāns inteliģento transporta sistēmu ieviešanai Eiropā", un COM(2008) 887, priekšlikums direktīvai, ar ko nosaka pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem.

(13)  Bio Intelligence ziņojums "Impacts of Information and Communication Technologies on Energy Efficiency".

(14)  OV L 191, 22.7.2005., 29. lpp.

(15)  COM (2009) 111 galīgā redakcija.

(16)  Sabiedriskā apspriešana par informācijas un sakaru tehnoloģijām, veidojot sabiedrību, kas rada zemas oglekļa emisijas, 2009. gada 30. marts – 14. jūnijs.

(17)  "OECD Guide to Measuring the Information Society", 2009. gada jūlija red., www.oecd.org/sti/measuring-infoeconomy/guide.

(18)  Smart 2020 ziņojums "Enabling the low-carbon economy in the information age", sagatavojusi Klimata grupa organizācijas Global eSustainability Initiative (GeSI) vārdā.

(19)  Smart 2020 ziņojums "Enabling the low-carbon economy in the information age", sagatavojusi Klimata grupa organizācijas Global eSustainability Initiative (GeSI) vārdā.

(20)  OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.