9.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/1

(1)

Noteiktas vielas un maisījumi ir sprāgstvielu prekursori un var tikt ļaunprātīgi izmantoti nelikumīgai sprāgstvielu pagatavošanai. Eiropas Savienības rīcības plānā, kā uzlabot sprāgstvielu drošību, kuru Padome pieņēma 2008. gada 18. aprīlī, Komisija tika aicināta izveidot pastāvīgu komiteju prekursoru jomā, lai apsvērtu pasākumus un sagatavotu ieteikumus par tirgū pieejamo sprāgstvielu prekursoru regulējumu, ņemot vērā to izmaksu un ieguvumu aspektus.

(2)

Pastāvīgā komiteja prekursoru jomā, kuru Komisija izveidoja 2008. gadā, identificēja dažādus sprāgstvielu prekursorus, par kuriem ir aizdomas, ka tos varētu izmantot teroristu uzbrukumu veikšanai, un ieteica attiecīgi rīkoties Savienības līmenī.

(3)

Dažas dalībvalstis jau ir pieņēmušas normatīvos un administratīvos aktus attiecībā uz to, kā konkrēti sprāgstvielu prekursori tiek laisti tirgū, darīti pieejami un turēti īpašumā.

(4)

Minētie normatīvie un administratīvie akti, kas ir atšķirīgi un var radīt šķēršļus tirdzniecībai Savienībā, būtu jāsaskaņo, lai uzlabotu ķīmisko vielu un maisījumu brīvu apriti iekšējā tirgū un pēc iespējas novērstu konkurences kropļojumus, vienlaicīgi nodrošinot plašas sabiedrības drošības aizsardzības augstu līmeni. Citi noteikumi attiecībā uz konkrētām vielām, uz kurām attiecas šī regula, ir izklāstīti arī valstu un Savienības līmenī attiecībā uz darba ņēmēju drošību un vides aizsardzību. Minētos citus noteikumus neietekmē šī regula.

(5)

Lai nodrošinātu pēc iespējas augstāku vienlīdzīguma pakāpi ekonomikas dalībniekiem, vispiemērotākais juridiskais instruments sprāgstvielu prekursoru tirdzniecības un lietošanas regulēšanai ir regula.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (3) noteikts, ka vielas un maisījumi, kas klasificēti kā bīstami, pirms laišanas tirgū ir pareizi jāmarķē. Tajā noteikts arī, ka ekonomikas dalībnieki, tostarp mazumtirgotāji, vai nu paši klasificē un marķē šādas vielas, vai arī izmanto klasifikāciju, ko sagatavojis kāds no iepriekšējā piegādes ķēdes posma dalībniekiem. Tādēļ ir piemēroti šajā regulā paredzēt, ka visi ekonomikas dalībnieki, tostarp mazumtirgotāji, kuri ar šo regulu ierobežotas vielas dara pieejamas plašai sabiedrībai, nodrošina, lai uz iepakojuma būtu norādīts, ka attiecīgās vielas vai maisījuma iegādei, turēšanai īpašumā vai lietošanai, ko veic plašas sabiedrības locekļi, piemēro ierobežojumus.

(7)

Lai valsts līmenī panāktu tādu aizsardzību pret sprāgstvielu prekursoru nelikumīgu lietošanu, kas būtu līdzvērtīga vai augstāka, nekā šajā regulā paredzēts sasniegt Savienības līmenī, dažās dalībvalstīs jau ir spēkā normatīvie un administratīvie akti attiecībā uz dažām vielām, par kurām ir aizdomas par nelikumīgu pielietojumu. Dažas no minētajām vielām jau ir iekļautas šajā regulā, bet citām varētu nākotnē piemērot ierobežojumus Savienības līmenī. Tā kā samazināt aizsardzību ar pasākumiem Savienības līmenī būtu pretrunā šīs regulas mērķiem, ir lietderīgi paredzēt mehānismu, kas ļautu šādiem valstu pasākumiem palikt spēkā (drošības klauzula).

(8)

Būtu jāapgrūtina sprāgstvielu nelikumīga izgatavošana, konkrētiem sprāgstvielu prekursoriem nosakot vielu koncentrācijas robežvērtības. Kamēr minētās robežvērtības nav sasniegtas, tiek nodrošināta brīva sprāgstvielu prekursoru aprite, ņemot vērā drošības mehānismu, bet virs šīm robežvērtībām plašas sabiedrības piekļuve sprāgstvielu prekursoriem būtu jāierobežo.

(9)

Plašas sabiedrības locekļiem tādēļ nevajadzētu būt iespējai iegādāties, ievest, turēt īpašumā vai lietot sprāgstvielu prekursorus virs robežvērtībām. Tomēr ir lietderīgi nodrošināt plašas sabiedrības locekļiem iespēju iegādāties, ievest, turēt īpašumā vai lietot šādus sprāgstvielu prekursorus likumīgiem mērķiem vienīgi, ja viņiem ir atļauja to darīt.

(10)

Turklāt, ņemot vērā to, ka dažās dalībvalstīs jau pastāv labi izveidotas reģistrācijas sistēmas, kuras izmanto, lai kontrolētu to, kā tirgū tiek darītas pieejamas dažas vai visas ar šo regulu ierobežotas vielas, kuras nedrīkst darīt pieejamas plašas sabiedrības locekļiem, ir lietderīgi šajā regulā noteikt reģistrācijas sistēmu, kas būtu piemērojama dažām vai visām minētajām vielām.

(11)

Plašas sabiedrības locekļi likumīgos nolūkos plaši izmanto ūdeņraža peroksīdu, nitrometānu un slāpekļskābi. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt piekļuvi minētajām vielām noteiktās koncentrāciju robežās, licencēšanas sistēmas vietā piemērojot reģistrācijas sistēmu saskaņā ar šo regulu.

(12)

Ņemot vērā šīs regulas ļoti specifisko priekšmetu, tās mērķi var sasniegt, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, taču atstājot dalībvalstīm elastību izvēlēties, vai saskaņā ar šo regulu plašas sabiedrības locekļiem piešķirt ierobežotu piekļuvi.

(13)

Lai turpinātu likumīgos sabiedrības drošības mērķus, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas mazākus traucējumus pareizai iekšējā tirgus darbībai, ir lietderīgi ieviest licencēšanas sistēmu, saskaņā ar kuru plašas sabiedrības loceklis, kurš ir iegādājies ar šo regulu ierobežotu vielu, kuru nedrīkst darīt pieejamu plašas sabiedrības locekļiem, vai šādu vielu saturošu maisījumu vai vielu koncentrācijā, kas pārsniedz robežvērtību, drīkstētu to no citas dalībvalsts vai trešās valsts ievest dalībvalstī, kas atļauj piekļuvi minētajai vielai saskaņā ar kādu no šajā regulā izklāstītajām sistēmām.

(14)

Lai efektīvi īstenotu noteikumus par sprāgstvielu prekursoru ievešanu, dalībvalstis tiek mudinātas nodrošināt, ka ārvalstu ceļotāji tiek informēti par ierobežojumiem, kas piemērojami tādu ar šo regulu ierobežotu vielu ievešanai, kuras nedrīkst darīt pieejamas plašas sabiedrības locekļiem. Tā paša iemesla dēļ dalībvalstis tiek mudinātas nodrošināt arī to, lai plašai sabiedrībai būtu paziņots par to, ka minētie ierobežojumi attiecas arī uz maza apjoma sūtījumiem privātpersonām un sūtījumiem, ko attālināti pasūtījuši galapatērētāji.

(15)

Informācija, ko dalībvalstis sniedz nozarei, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), varētu būt vērtīgs līdzeklis, ar ko veicināt šīs regulas noteikumu ievērošanu, ņemot vērā to, cik būtiski ir samazināt administratīvo slogu MVU.

(16)

Tā kā būtu nesamērīgi aizliegt sprāgstvielu prekursorus lietot profesionālās darbībās, ierobežojumi, kas saistīti ar sprāgstvielu prekursoru darīšanu pieejamus tirgū, ievešanu, turēšanu īpašumā un lietošanu, būtu jāattiecina vienīgi uz plašu sabiedrību. Tomēr, ņemot vērā šīs regulas vispārējos mērķus, ir lietderīgi paredzēt ziņošanas mehānismu, kas aptvertu gan profesionālus lietotājus visā piegādes ķēdē, gan plašas sabiedrības locekļus, kas iesaistīti darījumos, kuri savas būtības vai apjoma dēļ uzskatāmi par aizdomīgiem. Lai sasniegtu minēto mērķi, dalībvalstīm būtu jāizveido valsts kontaktpunkti ziņošanai par aizdomīgiem darījumiem.

(17)

Dažādus darījumus attiecībā uz sprāgstvielu prekursoriem varētu uzskatīt par aizdomīgiem un tādēļ ziņojamiem. Tādi ir, piemēram, gadījumi kad iespējamais klients (profesionālis vai neprofesionālis) šķietami nav pārliecināts par paredzēto lietojumu, šķietami nepārzina paredzēto lietojumu vai nespēj to ticami izskaidrot, gatavojas pirkt neparastu daudzumu vielu vai vielas neparastās koncentrācijās vai kombinācijās, nevēlas uzrādīt personu vai dzīvesvietu apliecinošus dokumentus vai uzstāj, ka izmantos neparastus samaksas paņēmienus, tostarp lielus skaidras naudas daudzumus. Ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt iespējai paturēt tiesības atteikt šādu darījumu.

(18)

Lai sasniegtu šīs regulas vispārējos mērķus, kompetentās iestādes tiek mudinātas informēt attiecīgo valsts kontaktpunktu par katru gadījumu, kad tā atteikusi licences pieteikumu, ja šāds atteikums ir balstīts uz pamatotām šaubām par paredzētās lietošanas likumību vai lietotāja nodomiem. Tāpat kompetentās iestādes tiek mudinātas informēt valsts kontaktpunktu par katru licences apturēšanas vai atsaukšanas gadījumu.

(19)

Lai novērstu un atklātu sprāgstvielu prekursoru iespējamu nelikumīgu lietošanu, ir vēlams, lai valsts kontaktpunkts dokumentētu ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un lai kompetentās iestādes veiktu vajadzīgos pasākumus konkrēto apstākļu izmeklēšanai, tostarp pārbaudītu to, vai aizdomīgā darījumā iesaistīta profesionāla lietotāja veiktās atbilstīgās ekonomiskās darbības ir patiesas.

(20)

Ja iespējams, būtu jānosaka koncentrācijas robežvērtības, kuras pārsniedzot piekļuve konkrētiem sprāgstvielu prekursoriem ir ierobežota, savukārt attiecībā uz konkrētiem citiem sprāgstvielu prekursoriem būtu jāparedz vienīgi ziņošana par aizdomīgiem darījumiem. Kritēriji, pēc kuriem nosaka, kuri pasākumi būtu jāpiemēro kuriem sprāgstvielu prekursoriem, ietver apdraudējuma pakāpi, kas saistīts ar attiecīgo sprāgstvielu prekursoru, attiecīgā sprāgstvielu prekursora tirdzniecības apjomu, kā arī iespēju noteikt koncentrācijas pakāpi, kuru nepārsniedzot sprāgstvielu prekursoru joprojām varētu izmantot likumīgiem mērķiem, kuriem tas ir darīts pieejams. Minētajiem kritērijiem būtu jānosaka arī turpmākās darbības, kas var tikt veiktas attiecībā uz sprāgstvielu prekursoriem, kas patlaban nav iekļauti šīs regulas darbības jomā.

(21)

Heksamīna koncentrācijas robežvērtību noteikšana kurināmā tabletēs tehniski nav iespējama. Turklāt pastāv daudzi likumīgi sērskābes, acetona, kālija nitrāta, nātrija nitrāta, kalcija nitrāta un kalcija-amonija nitrāta lietojumi. Savienības mēroga noteikumi par ierobežojumiem attiecībā uz minēto vielu tirdzniecību plašai sabiedrībai izraisītu nesamērīgi lielas administratīvas izmaksas un īstenošanas izmaksas patērētājiem, valsts iestādēm un uzņēmumiem. Tomēr, ņemot vērā šīs regulas mērķus, būtu jāpieņem pasākumi, lai vienkāršotu ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem ar heksamīna kurināmā tabletēm un citiem minētajiem sprāgstvielu prekursoriem, kuriem nav piemērotu un drošu alternatīvu.

(22)

Sprāgstvielu prekursoru zādzības ir līdzeklis, kā iegūt izejvielas sprāgstvielu nelikumīgai izgatavošanai. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka ir jāziņo par nozīmīgām zādzībām un pazušanas gadījumiem attiecībā uz vielām, uz kurām attiecas pasākumi saskaņā ar šo regulu. Lai atvieglinātu nodarījumu izdarītāju meklēšanu un lai brīdinātu citu dalībvalstu kompetentās iestādes par iespējamiem draudiem, valstu kontaktpunkti tiek mudināti, kad tas ir lietderīgi, izmantot Eiropolā izveidoto agrīnās brīdināšanas sistēmu.

(23)

Dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par sankcijām, kādas ir piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem. Minētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(24)

Saskaņā ar XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (4), amonija nitrāta, ko iespējams ļaunprātīgi izmantot kā sprāgstvielu prekursoru, piegāde plašas sabiedrības locekļiem ir aizliegta. Taču amonija nitrāta piegāde konkrētiem profesionāliem lietotājiem, jo īpaši lauksaimniekiem, ir atļauta. Tādēļ uz minēto piegādi būtu jāattiecina šajā regulā ieviestais ziņošanas mehānisms attiecībā uz aizdomīgiem darījumiem, jo Regulā (EK) Nr. 1907/2006 nav noteikta līdzvērtīga prasība.

(25)

Šajā regulā tiek prasīta personas datu apstrāde un to tālāka atklāšana trešām personām aizdomīgu darījumu gadījumā. Minētā apstrāde un atklāšana nozīmē būtisku iejaukšanos pamattiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesībās uz personas datu aizsardzību. Personas datu apstrādi, ko veic saskaņā ar šo regulu, reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (5). Attiecīgi būtu jānodrošina, ka tiek pienācīgi aizsargātas pamattiesības uz personas datu aizsardzību personām, kuru dati tiek apstrādāti, piemērojot šo regulu. Jo īpaši tāda personas datu apstrāde, kas ir saistīta ar licences piešķiršanu, darījuma reģistrāciju un aizdomīgu darījumu ziņošanu, būtu jāveic saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, tostarp attiecībā uz vispārīgiem datu aizsardzības principiem – datu apjoma samazināšana, ierobežojums saistībā ar nolūku, proporcionalitāte un nepieciešamība –, kā arī prasību pienācīgi ievērot datu subjekta tiesības piekļūt saviem datiem, tos labot un dzēst.

(26)

Vielas, ko teroristi un citi noziedznieki izvēlas nelikumīgai sprāgstvielu izgatavošanai, var ātri mainīties. Tādēļ vajadzētu būt iespējai šajā regulā paredzēto režīmu attiecināt arī uz citām vielām, attiecīgā gadījumā steidzamības kārtā.

(27)

Lai pielāgotos izmaiņām vielu ļaunprātīgā izmantošanā par sprāgstvielu prekursoriem un pamatojoties uz to, ka tiek veiktas pienācīgas konsultācijas ar attiecīgām iesaistītajām personām, lai ņemtu vērā iespējami būtisku ietekmi uz ekonomikas dalībniekiem, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai tā grozītu koncentrācijas robežvērtības, virs kurām konkrētas saskaņā ar šo regulu ierobežotas vielas nedrīkst darīt pieejamas plašai sabiedrībai, un uzskaitītu papildu vielas, par kuru aizdomīgiem darījumiem ir jāziņo. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(28)

Komisijai būtu pastāvīgi jāpārskata to vielu saraksts, kuras nedrīkst darīt pieejamas plašai sabiedrībai, pārsniedzot noteiktas koncentrācijas robežvērtības, un to vielu saraksts, par kuru aizdomīgiem darījumiem ir jāziņo. Komisijai pamatotos gadījumos un saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru būtu jāsagatavo tiesību aktu priekšlikumi attiecībā uz jaunu ierakstu iekļaušanu pirmajā minētajā sarakstā vai ierakstu svītrošanu no tā, vai par ierakstu svītrošanu no pēdējā minētā saraksta, lai pielāgotos tendencēm vielu ļaunprātīgā izmantošanā par sprāgstvielu prekursoriem.

(29)

Lai pievērstos tām vielām, kas vēl nav ierobežotas ar šo regulu, bet par kurām dalībvalstij ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tās varētu izmantot sprāgstvielu nelikumīgai izgatavošanai, būtu jāievieš drošības klauzula, kurā būtu paredzēta atbilstīga Savienības procedūra.

(30)

Turklāt, ņemot vērā specifiskus apdraudējumus, kuriem paredzēts pievērsties šajā regulā, ir lietderīgi atļaut dalībvalstīm konkrētos apstākļos pieņemt drošības pasākumus, tostarp attiecībā uz tām vielām, uz kurām jau attiecas pasākumi saskaņā ar šo regulu.

(31)

Ņemot vērā šajā regulā izvirzītās prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu Komisijai un dalībvalstīm, nebūtu lietderīgi šādus jaunus drošības pasākumus saistīt ar režīmu, kas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (6), neatkarīgi no tā, vai minētie pasākumi attiektos uz vielām, uz kurām jau attiecas pasākumi saskaņā ar šo regulu, vai vielām, kas ar šo regulu nav ierobežotas.

(32)

Ņemot vērā šīs regulas mērķus un ietekmi, kāda tai var būt uz pilsoņu drošību un iekšējo tirgu, Komisijai, ievērojot nepārtrauktās diskusijas Pastāvīgajā komitejā prekursoru jomā, vajadzētu iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā būtu aplūkotas jebkādas problēmas, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, no vēlamības un iespējamības paplašināt tās piemērošanas jomu, gan attiecībā uz profesionālu lietotāju iekļaušanu, gan attiecībā uz tādu vielu pazušanas un zādzības gadījumu iekļaušanu noteikumos par aizdomīgu darījumu ziņošanu, kuras, lai arī uz tām neattiecas pasākumi saskaņā ar šo regulu, ir noteiktas kā tādas, kuras ir bijušas izmantotas nelikumīgai sprāgstvielu izgatavošanai (neuzskaitītie sprāgstvielu prekursori). Turklāt, ņemot vērā dalībvalstu gūto pieredzi un apsverot izmaksas un ieguvumus, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums, kurā izskatītu vēlamību un iespējamību vairāk pastiprināt un saskaņot sistēmu, ņemot vērā draudus sabiedrības drošībai. Veicot pārskatīšanu, Komisijai būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz ziņojums par iespējām pārcelt ar amonija nitrātu saistītos noteikumus no Regulas (EK) Nr. 1907/2006 uz šo regulu.

(33)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, ierobežot plašas sabiedrības piekļuvi sprāgstvielu prekursoriem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka ierobežojuma mēroga dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(34)

Atbilstīgi 28. panta 2. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (7) Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ir sniedzis atzinumu (8).

(35)

Šajā regulā tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, sevišķi – personas datu aizsardzība, brīvība veikt uzņēmējdarbību, tiesības uz īpašumu un diskriminācijas aizlieguma princips. Dalībvalstīm šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem,

a)

izstrādājumiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 3. punktā;

b)

pirotehniskajiem izstrādājumiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/23/EK (2007. gada 23. maijs) par pirotehnisko izstrādājumu laišanu tirgū (9) 2. panta 1. punktā, pirotehniskajiem izstrādājumiem, kurus saskaņā ar valsts tiesību aktiem paredzēts nekomerciāli izmantot bruņotajos spēkos, tiesībaizsardzības iestādēs vai ugunsdzēsības dienestā, pirotehniskajam aprīkojumam, uz kuru attiecas Padomes Direktīvas 96/98/EK (1996. gada 20. decembris) par kuģu aprīkojumu (10) darbības joma, pirotehniskajiem izstrādājumiem, kurus paredzēts izmantot aviokosmiskajā rūpniecībā, vai kapselēm, kuras paredzētas rotaļlietām;

c)

zālēm, kuras saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem likumīgi dara pieejamas plašas sabiedrības loceklim, pamatojoties uz ārsta recepti.

1)

“viela” ir viela, Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 1. punkta nozīmē;

2)

“maisījums” ir maisījums Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 2. punkta nozīmē;

3)

“izstrādājums” ir izstrādājums Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 3. punkta nozīmē;

4)

“darīt pieejamu” ir jebkura piegāde – par maksu vai bez maksas;

5)

“ievešana” ir vielas ievešana dalībvalsts teritorijā no citas dalībvalsts vai no trešās valsts;

6)

“lietošana” ir jebkura vielas apstrāde, sagatavošana lietošanai, glabāšana, attīrīšana vai sajaukšana, tostarp izstrādājuma ražošana, vai jebkāda citāda izmantošana;

7)

“plašas sabiedrības loceklis” ir jebkura fiziska persona, kas rīkojas tādos nolūkos, kas nav saistīti ar tās amatu, uzņēmējdarbību vai profesionālo darbību;

8)

“aizdomīgs darījums” ir jebkāds darījums, kas attiecas uz pielikumos uzskaitītajām vielām vai maisījumiem vai tos saturošām vielām, tostarp darījumi, kuros iesaistīti profesionāli lietotāji, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka vielu vai maisījumu ir paredzēts izmantot sprāgstvielu nelikumīgai izgatavošanai;

9)

“ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai publiska struktūra vai šādu personu un/vai vienību grupa, kas tirgū piegādā ražojumus vai sniedz pakalpojumus;

10)

“ierobežots sprāgstvielu prekursors” ir I pielikumā uzskaitītā viela, kuras koncentrācija pārsniedz tajā noteikto attiecīgo robežvērtību, tostarp maisījums vai cita viela, kurā uzskaitītā viela ir tādā koncentrācijā, kas pārsniedz attiecīgo robežvērtību.

a)

ūdeņraža peroksīds (CAS RN 7722-84-1) koncentrācijā, kas pārsniedz I pielikumā norādīto robežvērtību, bet kas nepārsniedz 35 % (masas);

b)

nitrometāns (CAS RN 75-52-5) koncentrācijā, kas pārsniedz I pielikumā norādīto robežvērtību, bet kas nepārsniedz 40 % (masas);

c)

slāpekļskābe (CAS RN 7697-37-2) koncentrācijā, kas pārsniedz I pielikumā norādīto robežvērtību, bet kas nepārsniedz 10 % (masas).

a)

regulas I pielikumā uzskaitītās vielas koncentrācijā, kas nepārsniedz tajā norādītās robežvērtības; vai

b)

regulas II pielikumā uzskaitītās vielas.

a)

plašas sabiedrības locekļa vārdu un uzvārdu/nosaukumu, adresi un attiecīgā gadījumā identifikācijas numuru vai oficiālā personu apliecinoša dokumenta veidu un numuru;

b)

vielas vai maisījuma nosaukumu, norādot arī tā koncentrāciju;

c)

vielas vai maisījuma daudzumu;

d)

vielas vai maisījuma paredzēto lietojumu, par ko paziņojis plašas sabiedrības loceklis;

e)

darījuma datumu un vietu;

f)

plašas sabiedrības locekļa parakstu.

a)

pēc formāta un satura atbilst attiecīgajiem papīra dokumentiem; un

b)

ir viegli pieejami jebkurā laikā visā 3. punktā paredzētajā laikposmā.

a)

šķietami nav pārliecināts par vielas vai maisījuma paredzēto lietojumu;

b)

šķietami nepārzina vielas vai maisījuma paredzēto lietojumu vai nespēj to ticami izskaidrot;

c)

plāno pirkt tādu daudzumu vielu, tādas kombinācijas vai koncentrācijas, kas ir neparastas personiskai lietošanai;

d)

nevēlas uzrādīt personu vai dzīvesvietu apliecinošus dokumentus; vai

e)

uzstāj, ka izmantos neparastus samaksas paņēmienus, tostarp lielas skaidras naudas summas.

a)

informāciju par to, kā atpazīt aizdomīgus darījumus un kā ziņot par tiem, it īpaši attiecībā uz II pielikumā uzskaitīto vielu tādu koncentrāciju un/vai daudzumu, kuru nepārsniedzot parastos apstākļos nekādas darbības nav vajadzīgas;

b)

informāciju par to, kā atpazīt būtiskus pazušanas gadījumus un zādzības un kā ziņot par tiem;

c)

citu informāciju, ko var uzskatīt par noderīgu.

a)

jebkādas problēmas, kādas ir izraisījusi šīs regulas piemērošana;

b)

vai ir vēlams un iespējams sistēmu padarīt vēl stingrāku un saskaņotāku, ņemot vērā terorisma un citu smagu noziedzīgu darbību radītos draudus sabiedrības drošībai un ņemot vērā dalībvalstu gūto pieredzi šīs regulas piemērošanā, tostarp jebkādas apzinātas ar drošību saistītas nepilnības, ņemot vērā izmaksas un ieguvumus dalībvalstīm, ekonomikas dalībniekiem un citām iesaistītajām personām;

c)

vai ir vēlams un iespējams paplašināt šīs regulas darbības jomu, attiecinot to arī uz profesionāliem lietotājiem, ņemot vērā ekonomikas dalībniekiem radīto slogu un šīs regulas mērķi;

d)

vai ir vēlams un iespējams noteikumos par ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem, pazušanas gadījumiem un zādzībām iekļaut arī sarakstā neiekļautus sprāgstvielu prekursorus.

9.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/12

(1)

Pamatotiem empīriskiem datiem un statistikas datiem neapšaubāmi ir būtiska nozīme, lai novērtētu progresu un izvērtētu Savienības politikas un programmu efektivitāti, jo īpaši saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, kas izklāstīta Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (turpmāk “stratēģija “Eiropa 2020””).

(2)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku (2) būtu jāizveido daudzgadu Eiropas statistikas programma (turpmāk “daudzgadu programma”), kas nodrošina regulējumu Savienības darbību finansēšanai.

(3)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009 daudzgadu programmai būtu jānodrošina regulējums Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, jānosaka galvenās paredzēto darbību jomas un mērķi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Eiropas statistikas programmā būtu jānosaka prioritātes attiecībā uz informācijas vajadzībām Savienības darbību veikšanai. Minētās vajadzības būtu jāizvērtē attiecībā pret resursiem, kas Savienības un dalībvalstu līmenī nepieciešami, lai sagatavotu vajadzīgos statistikas datus, kā arī attiecībā pret informācijas sniegšanas slogu un respondentu saistītajām izmaksām, pievēršot īpašu uzmanību izmaksu efektivitātei.

(4)

Eiropas statistikas izstrāde, sagatavošana un izplatīšana saskaņā ar daudzgadu programmas tiesisko regulējumu būtu jāveic, Savienības statistikas iestādei – Komisijai (Eurostat) – un valstu statistikas institūtiem un citām dalībvalstu izraudzītām valsts iestādēm (kopā “valstu statistikas iestādes”) cieši un saskaņoti sadarbojoties Eiropas Statistikas sistēmā (ESS) (3). Valstu statistikas institūtu un Komisijas (Eurostat) profesionālā neatkarība ir būtiska, lai sniegtie statistikas dati būtu ticami un kvalitatīvi.

(5)

Ciešākai sadarbībai starp Komisiju (Eurostat) un valstu statistikas institūtiem neapšaubāmi ir būtiska nozīme, lai uzlabotu Eiropas statistikas kvalitāti. Īstenojot šādu ciešāku sadarbību, galvenokārt būtu jāpievēršas tam, lai tiktu nodrošināta turpmāka metodoloģiskā apmācība par statistiku un ar to saistītiem jautājumiem, pašreizējās labās prakses pilnveidošana un izplatīšana ESS, kā arī darbinieku apmaiņa starp dalībvalstīm un Komisiju (Eurostat).

(6)

Daudzgadu programmas īstenošana ir iespēja saskaņot Eiropas statistikas sagatavošanu, lai veicinātu kopējas, salīdzināmas un uzticamas statistikas informācijas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu Savienības līmenī.

(7)

Augstas kvalitātes statistikai, kas izstrādāta, sagatavota un izplatīta saskaņā ar daudzgadu programmu, ir būtiska nozīme uz faktiem balstītu lēmumu pieņemšanā, tai vajadzētu būt laikus pieejamai un būtu jāpalīdz īstenot Savienības politikas jomas, kas atspoguļotas Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un stratēģijā “Eiropa 2020”, un citas politikas jomas, kas minētas Komisijas stratēģiskajās prioritātēs 2010.–2014. gadam (piemēram, pastiprinātā un integrētā ekonomikas pārvaldība, klimata pārmaiņas, reformētā lauksaimniecības politika, izaugsme un sociālā kohēzija, dzimumu līdztiesība, tautu Eiropa un globalizācija). Tās būtu jāveicina, izmantojot saskaņā ar daudzgadu programmu finansētās darbības, kurās Savienība var piešķirt nepārprotamu pievienoto vērtību un kuru mērķis ir nodrošināt vienādu attieksmi pret visiem ekonomiskajiem, sociālajiem un vides rādītājiem.

(8)

Nosakot statistikas jomas, kuras jāattīsta, būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 691/2011 (2011. gada 6. jūlijs) par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem (4) minētie mērķi, kuri attiecas uz jaunu vides ekonomisko kontu moduļu izveidi.

(9)

Turklāt statistikas pētījumos īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, kā darba ņēmējus un citus iedzīvotājus ietekmē budžeta konsolidācijas programmas. Statistikas dati būtu jāvāc tādā veidā, lai nodrošinātu pārskatāmību attiecībā uz notikumiem atsevišķās dalībvalstīs, piemēram, bezdarbu, sociālo transfertu apmēru un izmaiņām, darba vietu skaitu un kvalitāti, darbaspēka pārvietošanos dalībvalstīs un Savienībā un starp Savienību un trešām valstīm, kā arī attiecīgajām sociāli ģeogrāfiskajām izmaiņām atalgojuma struktūrā un apmācības pasākumos.

(10)

Pēdējos gados ESS ir saskārusies ar daudzām grūtībām. Pirmkārt, kvalitatīvu valsts statistikas datu trūkums var negatīvi ietekmēt dalībvalstis un Savienību kopumā. Tādēļ konsekventi precīziem un kvalitatīviem statistikas datiem, kurus sagatavojuši profesionāli neatkarīgi valstu statistikas institūti, ir ārkārtīgi liela nozīme politikas veidošanā valsts un Savienības līmenī un jo īpaši eurozonas uzraudzības mehānismu veidošanas kontekstā.

(11)

Otrkārt, vajadzība pēc Eiropas statistikas ir pastāvīgi palielinājusies, un maz ticams, ka tas nākotnē mainīsies. Ekonomikas globalizācija ir īpaša problēma, kas jārisina, izstrādājot jaunus parametrus, lai starptautiski saskaņotā veidā mērītu globālās vērtības ķēdes un tādējādi nodrošinātu labāku priekšstatu par ekonomisko izaugsmi un darba vietu radīšanu.

(12)

Treškārt, vajadzību veids nepārtraukti mainās, un ir nepieciešama lielāka sinerģija starp statistikas nozarēm.

(13)

Ceturtkārt, atbilstošs pieejamo datu dalījums var atvieglot ekonomikas un finanšu krīzes seku un īstenotās politikas ietekmes uz iedzīvotājiem, tostarp uz visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem, uzraudzīšanu.

(14)

Piektkārt, ir mainījusies statistikas būtība. Tā vairs nav tikai atsevišķs informācijas avots, ko ņem vērā politikas veidošanā; tagad tā ir kļuvusi par svarīgāko aspektu lēmumu pieņemšanas procesā. Uz faktiem balstīta lēmumu pieņemšana nosaka vajadzību pēc statistikas, kura atbilst augstas kvalitātes kritērijiem atkarībā no īpašajiem mērķiem, kam tie kalpo, un arvien vairāk vajadzīga visaptveroša daudzdimensiju statistika, kas atbalsta dažādas politikas jomas. Lai pareizi reaģētu uz politikas veidošanas prasībām, attiecīgos gadījumos ir nepieciešami dati pa dzimumiem.

(15)

Sestkārt, informācijas tirgū parādās jauni dalībnieki, tostarp tādi, kas sniedz informāciju gandrīz reālajā laikā, tāpēc ESS prioritāte nākotnē būs augsta kvalitāte, tostarp savlaicīgums.

(16)

Septītkārt, situāciju sarežģī budžeta ierobežojumi gan valstu, gan Savienības līmenī, kā arī vajadzība vēl vairāk samazināt slogu uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

(17)

Komisijas 2009. gada 10. augusta paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “ES statistikas sagatavošanas metode. Nākamās desmitgades redzējums” un ESS stratēģijā aplūkoti visi minētie septiņi uzdevumi, un mērķis ir pārveidot darba metodes ESS, lai padarītu to efektīvāku un elastīgāku. Šā paziņojuma īstenošana atbilstīgi kopīgajai ESS stratēģijai ir daudzgadu programmas pamats.

(18)

Lai nodrošinātu integritāti un kvalitātes pārvaldību, saskaņā ar šo regulu izstrādājot, sagatavojot un izplatot Eiropas statistiku, valstu statistikas institūtiem un Komisijai (Eurostat) būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai saglabātu sabiedrības uzticību statistikai un lai nodrošinātu iespēju stingrāk piemērot spēkā esošo Eiropas Statistikas prakses kodeksu un Komisijas 2011. gada 15. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Uzticama kvalitātes pārvaldība Eiropas statistikā”, vienlaikus ievērojot šajos dokumentos noteiktos principus.

(19)

Lai ierobežotos resursus, kas valstu un Eiropas statistikas sagatavotājiem pieejami Eiropas statistikas sagatavošanai, labāk saskaņotu ar pieaugošo vajadzību pēc statistikas, Komisijas statistikas gada darba programmās, kurās detalizēti aprakstīta daudzgadu programma, būtu jāiekļauj sistemātiska un visaptveroša statistikas prioritāšu pārskatīšana, kuru veicot tiktu samazinātas mazsvarīgas prasības un vienkāršoti esošie procesi, vienlaikus palielinot ticamību un saglabājot oficiālās statistikas augstos kvalitātes standartus. Būtu jāņem vērā arī slogs respondentiem – neatkarīgi no tā, vai tie ir uzņēmumi, centrālās, reģionālās vai vietējās pārvaldes iestādes, mājsaimniecības vai indivīdi. Šajā procesā būtu jānodrošina cieša sadarbība gan ar Eiropas statistikas lietotājiem, gan ar tās sagatavotājiem.

(20)

Šajā sakarībā būtu jāpanāk optimāls finanšu sloga dalījums starp Savienības budžetu un dalībvalstu budžetiem. Lai varētu veikt atsevišķas statistikas darbības, par kurām pieņemts lēmums, ka tās ir nepieciešamas daudzgadu programmas īstenošanai, papildus ar šo regulu noteiktajam finanšu piešķīrumam valstu statistikas iestādēm būtu jāsaņem pienācīgs finansējums valsts līmenī.

(21)

Ņemot vērā slogu, ko atbilstības nodrošināšanas pienākums rada jo īpaši mazākajām dalībvalstīm, Komisijai (Eurostat) vajadzētu sniegt dalībvalstīm tehnisku palīdzību un specializētās zināšanas, lai palīdzētu tām pārvarēt grūtības, kas saistītas ar pētniecības veikšanu un būtiskākos metodoloģiskos šķēršļus, un lai nodrošinātu atbilstību un augstas kvalitātes datu sniegšanu.

(22)

Daudzgadu programmas finansējums būtu jāpiešķir arī tā, lai tiktu segti izdevumi, kas saistīti ar augstas kvalitātes Eiropas statistikas sagatavošanas procesa uzlabošanu un veiktspējas palielināšanu, kā arī ar valstu statistiķu apmācību.

(23)

Ar Savienības finansiālo ieguldījumu būtu jāatbalsta darbības Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, kā norādīts šajā regulā. Ieguldījumam vajadzētu būtu dotāciju, publiskā iepirkuma līgumu vai jebkādu citu intervenču veidā, kas vajadzīgas, lai sasniegtu daudzgadu programmas mērķus. Līdz ar to vienreizējo maksājumu izmantošanai vajadzētu būt galvenajam veidam, kā vienkāršot dotāciju pārvaldību.

(24)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 15. pantu būtu jāizveido atbilstoša finanšu struktūra sadarbības tīklu atbalstam.

(25)

Būtu jāparedz iespēja, ka daudzgadu programmas īstenošanā var piedalīties arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis, kuras ir Eiropas Ekonomikas zona valstis (turpmāk “EEZ/EBTA valstis”), kā arī Šveice. Būtu arī jāparedz, ka daudzgadu programmā var piedalīties arī citas valstis, jo īpaši Savienības kaimiņvalstis, tādas valstis, kas ir iesniegušas pieteikumu kļūt par Savienības dalībvalstīm, ir kandidātvalstis vai valstis, kas pievienojas tai.

(26)

Īstenojot daudzgadu programmu, attiecīgā gadījumā būtu jāveicina sadarbība ar trešām valstīm, kas daudzgadu programmā nepiedalās, ņemot vērā visus attiecīgos vai jebkādus paredzamos šo valstu un Savienības nolīgumus.

(27)

Lai gada darba programmas, ko Komisija pieņem daudzgadu programmas īstenošanai, tiktu uzskatītas par finansēšanas lēmumiem saskaņā ar 84. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (5) (turpmāk “Finanšu regula”), tajās jāiekļauj izvirzītie mērķi, vēlamie rezultāti, izpildes metode un to kopējā summa. Tajās jāiekļauj arī finansējamo darbību apraksts, norāde par katrai darbībai piešķirto summu un indikatīvs īstenošanas grafiks. Tajās vēlams izklāstīt arī sasniedzamo mērķu atbilstību izmantotāju vajadzībām un projekta plānu. Attiecībā uz dotācijām tajās būtu jāiekļauj prioritātes, būtiskākie novērtēšanas kritēriji un maksimālā līdzfinansējuma likme. Turklāt gada darba programmās būtu jāiekļauj attiecīgi rādītāji rezultātu pārraudzībai.

(28)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, daudzgadu programmas izveidošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(29)

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu ir veikts ex ante novērtējums, lai daudzgadu programmā galvenā uzmanība tiktu veltīta efektivitātei un lietderībai tās mērķu sasniegšanā un tiktu iekļauti budžeta ierobežojumi, sākot no programmas plānošanas posma. Saskaņā ar daudzgadu programmu veikto pasākumu vērtība un ietekme būtu regulāri jāuzrauga un jānovērtē, iesaistot arī neatkarīgus pieaicinātus vērtētājus. Lai novērtētu daudzgadu programmu, tika noteikti kvantitatīvi mērķi un izstrādāti rādītāji.

(30)

Attiecībā uz 2013. gadu ar šo regulu daudzgadu programmai nosaka finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (6).

(31)

Papildus ar šo regulu noteiktajam finansējumam būtu jāpiešķir pēc iespējas pienācīgs valsts finansējums atsevišķām statistikas darbībām, kuras paredzētas daudzgadu programmas īstenošanai, tostarp arī darbībām, kuras īsteno uz valstu statistikas iestāžu un Komisijas (Eurostat) vienošanās pamata.

(32)

Apņemšanās piešķirt daudzgadu programmai finansējumu pamatojas uz šīs regulas ietekmes novērtējumu, kurā ir norādīts Savienības un dalībvalstu izmaksu ietaupījums. Ņemot vērā attīstību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomās, izmaksu ietaupījums radīsies, jo īpaši izmantojot jaunas Eiropas statistikas sagatavošanas metodes.

(33)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp ar pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu, un vajadzības gadījumā izmantojot arī sodus.

(34)

Lai nodrošinātu statistikas darbību nepārtrauktību atbilstīgi daudzgadu programmai attiecībā uz visu 2013. kalendāro gadu, kā arī juridiskās noteiktības labad, šai regulai būtu jāstājas spēkā no tās publicēšanas dienas un tā būtu jāpiemēro no 2013. gada 1. janvāra. Šīs regulas piemērošanas dienai jo īpaši būtu jāveido pamatojums līgumdarbinieku samaksai, kā arī visām darbībām atbilstīgi daudzgadu programmai.

(35)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009 daudzgadu programmas projekts tika iesniegts iepriekšējai pārbaudei Eiropas Statistikas sistēmas komitejā, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 234/2008/EK (7) izveidotajā Eiropas Statistikas padomdevēju komitejā un ar Padomes Lēmumu 2006/856/EK (8) izveidotajā Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komitejā,

—

cenšas nostiprināt tādu institucionālo un organizatorisko vidi, kas veicina valstu statistikas iestāžu un Komisijas (Eurostat) sadarbību, efektivitāti Eiropas statistikas sagatavošanā un izplatīšanā un veicina uzticamību tām,

—

liek uzsvaru uz Regulas (EK) Nr. 223/2009 2. panta 1. punktā noteiktajiem statistikas principiem un lietotāju vajadzībām,

—

apmierina lietotāju – Savienības iestāžu – vajadzības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009 un cenšas izstrādāt statistiku, kas noder dažādākajiem Eiropas statistikas lietotājiem, tostarp citiem lēmumu pieņēmējiem, pētniekiem, uzņēmumiem un Eiropas iedzīvotājiem kopumā, un

—

sadarbojas ar statistikas iestādēm starptautiskā līmenī, lai veicinātu starptautisku koncepciju, klasifikācijas, metožu un citu standartu izmantošanu, jo īpaši lai nodrošinātu lielāku saskaņotību un labāku salīdzināmību pasaules līmenī.

a)

tās ir bezpeļņas organizācijas, neatkarīgas no nozares, komerciālām un darījumdarbības vai citām pretrunīgām interesēm un kā galvenos mērķus un darbības noteikušas prakses kodeksa īstenošanas veicināšanu un atbalstu un jaunu Eiropas statistikas sagatavošanas metožu īstenošanu, kuru mērķis ir palielināt efektivitāti un uzlabot kvalitāti Savienības līmenī; un

b)

tās ir iesniegušas Komisijai apmierinošus pārskatus par dalību, iekšējiem noteikumiem un finansējuma avotiem.

a)

EEZ/EBTA valstis saskaņā ar Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu nosacījumiem;

b)

Šveice saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti 2004. gada 26. oktobra Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par sadarbību statistikas jomā (11); un

c)

valstis, uz ko attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, valstis, kas ir iesniegušas pieteikumus, lai pievienotos Savienībai, vai ir Savienības kandidātvalstis vai valstis, kas pievienojas tai, un Rietumbalkānu valstis, kas ir iesaistītas stabilizācijas un asociācijas procesā saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti attiecīgos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, kuri noslēgti ar minētajām valstīm, kas nosaka vispārējos principus to dalībai Savienības programmās.

9.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/30

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (3), ko pieņēma, atbildot uz naftas tankkuģa Erika avāriju, izveidoja Eiropas Jūras drošības aģentūru (“Aģentūra”), lai nodrošinātu augstu, vienveidīgu un efektīvu kuģošanas drošības līmeni un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu.

(2)

Pēc naftas tankkuģa Prestige avārijas 2002. gadā Regula (EK) Nr. 1406/2002 tika grozīta, lai piešķirtu Aģentūrai vairāk uzdevumu saistībā ar reaģēšanu piesārņojuma gadījumos.

(3)

Ir nepieciešams precizēt kāda veida jūras piesārņojumam vajadzētu attiekties uz Regulas (EK) Nr. 1406/2002 mērķiem. Tādējādi ar naftas un gāzes ieguves iekārtu radīto jūras piesārņojumu vajadzētu saprast piesārņojumu ar naftu vai jebkuru citu vielu, kura, iekļūstot jūras vidē, var radīt draudus cilvēka veselībai, kaitēt dzīvajiem resursiem un dzīvībai jūrā, nodarīt bojājumus iekārtām vai traucēt cita veida likumīgu jūras izmantošanu, kā to nosaka 2000. gada Protokols par gatavību, reaģēšanu un sadarbību bīstamu un kaitīgu vielu izraisīta piesārņojuma gadījumos.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1406/2002 22. pantu Aģentūras Administratīvā padome (“Administratīvā padome”) 2007. gadā pasūtīja neatkarīgu ārēju novērtējumu par minētās regulas īstenošanu. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, Administratīvā padome 2008. gada jūnijā sniedza ieteikumus izmaiņām saistībā ar Aģentūras darbību, tās kompetences jomām un darba praksi.

(5)

Pamatojoties uz ārējā novērtējuma konstatējumiem un ieteikumiem, kā arī Administratīvās padomes 2010. gada martā pieņemto daudzgadu stratēģiju, daži Regulas (EK) Nr. 1406/2002 noteikumi būtu jāprecizē un jāatjaunina. Aģentūrai, koncentrējoties uz prioritāro pienākumu pildīšanu kuģošanas drošības jomā, būtu jāuzņemas vairāki jauni pamatuzdevumi un papilduzdevumi, kas atspoguļotu kuģošanas drošības politikas attīstību Savienības un starptautiskā līmenī. Ņemot vērā budžeta ierobežojumus, ar ko saskaras Savienība, ir nepieciešami vērienīgi personāla izvērtēšanas un pārcelšanas pasākumi, lai garantētu izmaksu un budžeta efektivitāti un nepieļautu divkāršu darbu. Jauno pamatuzdevumu un papilduzdevumu veikšanai vajadzīgie cilvēkresursi principā būtu jānodrošina, veicot darbinieku iekšējo pārcelšanu Aģentūrā. Vienlaikus Aģentūrai vajadzības gadījumā būtu jāsaņem finansējums no citām Savienības budžeta sadaļām, jo īpaši no Eiropas Kaimiņattiecību politikas instrumenta. Jebkādus jaunus pamatuzdevumus un papilduzdevumus Aģentūra pildīs, nepārsniedzot spēkā esošā finanšu plāna un Aģentūras budžeta robežas, neskarot sarunas un lēmumus par turpmāko daudzgadu finanšu shēmu. Tā kā šī regula nav finansēšanas lēmums, budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras ietvaros būtu jālemj par Aģentūrai piešķiramiem līdzekļiem.

(6)

Aģentūras uzdevumiem vajadzētu būtu skaidri un precīzi aprakstītiem un būtu jāizvairās no jebkādas uzdevumu dublēšanās.

(7)

Aģentūra ir parādījusi, ka atsevišķus uzdevumus efektīvāk var īstenot Eiropas līmenī, kas dažos gadījumos dalībvalstīm varētu nodrošināt ietaupījumus valsts budžetā un tādos gadījumos varētu būt apliecinājums patiesai Eiropas pievienotajai vērtībai.

(8)

Būtu jāprecizē daži noteikumi saistībā ar Aģentūras īpašo pārvaldību. Ņemot vērā Komisijas īpašo atbildību par Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzēto Savienības politiku īstenošanu, Komisijai būtu jāsniedz Aģentūrai politikas norādes attiecībā uz tās uzdevumu veikšanu, vienlaikus pilnībā ievērojot Aģentūras juridisko statusu un tās izpilddirektora neatkarību, kas noteikta ar Regulu (EK) Nr. 1406/2002.

(9)

Ieceļot Administratīvās padomes locekļus, ievēlot Administratīvās padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku un ieceļot nodaļu vadītājus, būtu pilnībā jāņem vērā, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdzsvarotu pārstāvību.

(10)

Visas atsauces uz attiecīgiem Savienības tiesību aktiem būtu jāsaprot kā atsauces uz aktiem kuģošanas drošības, jūras drošības, kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanas un reaģēšanas darbību jomās, kā arī uz aktiem, kas reglamentē rīcību naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisīta jūras piesārņojuma gadījumos.

(11)

Šajā regulā jēdziens “jūras drošība” saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 725/2004 (2004. gada 31. marts) par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu (4) ir jāsaprot kā aizsargpasākumu kopums, kas paredzēts, lai aizsargātu jūras satiksmi un ostas iekārtas pret tīšu nelikumīgu darbību briesmām. Drošības mērķis būtu jāsasniedz, pieņemot piemērotus pasākumus jūras transporta politikas jomā, neskarot dalībvalstu noteikumus valsts drošības, aizsardzības un sabiedriskās kārtības jomā, kā arī pret valsti vērstu finanšu noziegumu apkarošanas jomā.

(12)

Aģentūrai vajadzētu darboties Savienības interesēs. Tam būtu jāattiecas arī uz gadījumiem, kad Aģentūrai tiek uzdots rīkoties ārpus dalībvalstu teritorijas savas kompetences jomās un sniegt tehnisku palīdzību attiecīgām trešām valstīm, veicinot Savienības kuģošanas drošības politiku.

(13)

Aģentūrai būtu jāsniedz tehniska palīdzība dalībvalstīm, kam būtu jāveicina vajadzīgo valsts spēju izveide, lai īstenotu Savienības acquis.

(14)

Aģentūrai būtu jāsniedz operatīva palīdzība dalībvalstīm un Komisijai. Tam būtu jāietver tādi pakalpojumi kā Savienības kuģošanas informācijas un apmaiņas sistēma (SafeSeaNet), Eiropas satelītdienests naftas produktu uzraudzībai (CleanSeaNet), Eiropas Savienības Datu centrs kuģu uzraudzībai un identifikācijai lielos attālumos (ES LRIT datu centrs) un ES ostas valsts kontroles inspekcijas datu bāze (Thetis).

(15)

Aģentūras speciālās zināšanas par elektronisko datu nosūtīšanu un kuģošanas informācijas apmaiņas sistēmām vajadzētu izmantot, lai vienkāršotu ziņošanas formalitātes kuģiem, novēršot šķēršļus jūras transportam un izveidojot Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem. Aģentūrai jo īpaši vajadzētu atbalstīt dalībvalstis, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/65/ES (2010. gada 20. oktobris) par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām (5).

(16)

Aģentūrai būtu jāpalielina tās atbalsts Komisijai saistībā ar pētniecības pasākumiem, kas ietilpst Aģentūras kompetences jomās. Tomēr būtu jāraugās, lai darbība nedublētos ar pašreizējo Savienības pētniecības pamatprogrammu. It īpaši Aģentūrai nevajadzētu vadīt pētniecības projektus.

(17)

Ņemot vērā jaunu, inovatīvu lietotņu un pakalpojumu attīstību un pašreizējo lietotņu un pakalpojumu uzlabojumus un nolūkā izveidot Eiropas jūras telpu bez šķēršļiem, Aģentūrai būtu pilnībā jāizmanto Eiropas satelītu navigācijas programmas (EGNOS un Galileo) un Vides un drošības globālā monitoringa programmas (“GMES”) piedāvātās iespējas.

(18)

Pēc tam, kad ir beidzies termiņš Savienības sadarbības sistēmai nejaušas vai apzinātas jūras piesārņošanas jomā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2850/2000/EK (6), Aģentūrai būtu jāturpina īstenot vairākus pasākumus, kas iepriekš tika veikti saskaņā ar minēto sistēmu, jo īpaši izmantojot Konsultatīvās tehniskās grupas speciālās zināšanas attiecībā uz sagatavotību jūras piesārņošanas gadījumiem un reaģēšanu uz tiem. Aģentūras darbībai šajā jomā nebūtu jāatbrīvo jūras piekrastes valstis no pienākuma nodrošināt piemērotu mehānismu esamību reaģēšanai uz piesārņojumu, un tai būtu jāņem vērā esošie dalībvalstu vai dalībvalstu grupu savstarpējās sadarbības pasākumi.

(19)

Pēc pieprasījuma Aģentūra sniedz dalībvalstīm sīku informāciju par iespējamiem kuģu izraisītā piesārņojuma gadījumiem, izmantojot CleanSeaNet, lai dalībvalstis varētu pildīt pienākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/35/EK (2005. gada 7. septembris) par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem (7). Tomēr izpildes efektivitāte ir ļoti atšķirīga, lai gan šāds piesārņojums var nonākt citu valstu ūdeņos. Tādēļ nākamajā ziņojumā saskaņā ar minētās direktīvas 12. pantu Komisijai būtu jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par to, cik efektīvi un konsekventi tiek īstenota minētā direktīva, kā arī jāpaziņo cita informācija par tās piemērošanu.

(20)

Piesārņojuma skarto valstu pieprasījumus, lai Aģentūra veiktu piesārņojuma novēršanas darbības, vajadzētu pārsūtīt, izmantojot ES Civilās aizsardzības mehānismu, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2007/779/EK, Euratom (8). Tomēr Komisija var apsvērt, vai apstākļos, kad netiek pieprasīti atbalsta kuģi un aprīkojums piesārņojuma novēršanai, nebūtu piemērotāk lietot alternatīvus saziņas līdzekļus, kuros izmantotas jaunākās informācijas tehnoloģijas, un tādējādi par to var informēt pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti.

(21)

Nesenie notikumi ir likuši apzināties ietekmi, kādu piekrastes naftas un gāzes izpētes un ieguves darbi var atstāt uz jūras transportu un jūras vidi. Pēc piesārņojuma skartās dalībvalsts pieprasījuma Aģentūras reaģēšanas spējas naftas piesārņojuma gadījumā un tās speciālās zināšanas par piesārņojumu ar bīstamām un indīgām vielām vajadzētu izmantot, reaģējot uz piesārņojumu, kas radies no šādām darbībām.

(22)

Aģentūrai CleanSeaNet, ko pašlaik izmanto, lai apliecinātu naftas noplūdi no kuģiem, jo īpaši būtu jāizmanto arī piekrastes naftas un gāzes izpētes un ieguves darbu rezultātā radītās noplūdes konstatēšanai un izziņošanai, neradot negatīvas sekas pakalpojumiem, ko sniedz jūras transportam.

(23)

Aģentūrai ir stabilas un atzītas vērtīgas īpašas speciālās zināšanas un rīki attiecībā uz kuģošanas drošību, jūras drošību un kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu un reaģēšanu uz to. Šīs speciālās zināšanas un rīki var būt noderīgi citām Savienības darbībām, kas ir saistītas ar Savienības jūras transporta politiku. Tādēļ Aģentūrai pēc pieprasījuma būtu jāpalīdz Komisijai un dalībvalstīm izstrādāt un īstenot šādas Savienības darbības ar nosacījumu, ka Administratīvā padome to ir apstiprinājusi saistībā ar Aģentūras gada darba programmu. Būtu jāveic sīka šādas palīdzības izmaksu un ieguvumu analīze, un tai nevajadzētu kavēt Aģentūras pamatuzdevumu izpildi.

(24)

Ar Aģentūras sniegto tehnisko palīdzību tā arī atbalsta videi draudzīgāku jūras transporta attīstību.

(25)

Attiecībā uz klasifikācijas sabiedrībām – lielākā daļa klasifikācijas sabiedrību nodarbojas gan ar jūras, gan iekšējo ūdensceļu kuģiem. Balstoties uz Aģentūras pieredzi ar klasifikācijas sabiedrībām, kuru darbība ir saistīta ar jūras kuģiem, Aģentūra varētu sniegt Komisijai noderīgu informāciju par tām klasifikācijas sabiedrībām, kas nodarbojas ar iekšējo ūdensceļu kuģiem, un tādējādi dotu iespēju paaugstināt darbības efektivitāti.

(26)

Attiecībā uz saskarni starp transporta informācijas sistēmām Aģentūrai būtu jāpalīdz Komisijai un dalībvalstīm, kopā ar upju informācijas pakalpojumu sistēmas kompetentajām iestādēm izskatot iespēju apmainīties ar informāciju starp šādām sistēmām.

(27)

Neskarot kompetento iestāžu atbildību, Aģentūrai būtu jāpalīdz Komisijai un dalībvalstīm izstrādāt un īstenot gaidāmo e-jūrniecības iniciatīvu, kuras mērķis ir paaugstināt Eiropas jūras transporta nozares darbības efektivitāti, veicinot jaunāko informācijas tehnoloģiju izmantošanu.

(28)

Lai izveidotu vienoto tirgu un Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem, būtu jāsamazina administratīvais slogs attiecībā uz kuģošanu, tādējādi, inter alia, veicinot tuvsatiksmes kuģošanu. Šajā sakarā “zilās zonas” koncepciju un e-jūrniecību varētu izmantot kā līdzekli, lai samazinātu ziņošanas formalitātes tirdzniecības kuģiem, kas ienāk dalībvalstu ostās vai iziet no tām.

(29)

Jāatgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru un, lai ievērotu institucionālā līdzsvara principu, Aģentūrai nedrīkst piešķirt pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus lēmumus.

(30)

Neskarot Regulā (EK) Nr. 1406/2002 noteiktos mērķus un uzdevumus, vienā gadā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisijai ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu jāsagatavo un jāiesniedz priekšizpēte ar mērķi novērtēt un apzināt iespējas, kā uzlabot dažādu krasta apsardzes dienestu koordināciju un sadarbību. Minētajā izpētē būtu jāņem vērā esošais tiesiskais regulējums un attiecīgo Savienības forumu atbilstīgi ieteikumi, kā arī pašreizējā vienotas informācijas apmaiņas vides (CISE) izveide, un pilnībā būtu jāievēro subsidiaritātes un proporcionalitātes princips, skaidri norādot izmaksas un ieguvumus Eiropas Parlamentam un Padomei.

(31)

Nozīmīgs faktors Savienības jūrniecības nozares grupu konkurētspējai ir – piesaistīt labi apmācītus Eiropas jūrniekus. Tādējādi, ņemot vērā pašreizējo un turpmāko pieprasījumu Savienībā pēc augsti kvalificētiem jūrniekiem, Aģentūrai vajadzības gadījumā būtu jāatbalsta dalībvalstis un Komisija jūrlietu apmācības veicināšanā, atvieglojot brīvprātīgu apmaiņu ar labāko praksi un sniedzot informāciju par Savienības apmaiņas programmām jūrlietu apmācības jomā. Tas varētu ietvert brīvprātīgu palīdzību kvalificētām Eiropas ieinteresētām personām, lai sasniegtu izcilību jūrlietu izglītībā un apmācībā, pilnībā ievērojot dalībvalstu atbildību par jūrlietu apmācību saturu un organizāciju.

(32)

Lai novērstu pieaugošos pirātisma draudus, Aģentūrai attiecīgos gadījumos būtu jāturpina sniegt sīku informāciju kompetentām valsts iestādēm un citām attiecīgām struktūrām, tostarp jūras spēku operācijām, piemēram, ES jūras militārā operācija Atalanta, par to kuģu atrašanās vietu, kas kuģo ar dalībvalstu karogu un šķērso reģionus, kas ir klasificēti kā sevišķi bīstami. Turklāt Aģentūras rīcībā ir līdzekļi, ko varētu izmantot īpaši saistībā ar CISE izveidi. Tādēļ ir lietderīgi, ka Aģentūrai pēc pieprasījuma būtu jānodrošina kompetentās valsts iestādes un Savienības struktūras, piemēram, Frontex un Eiropols, ar attiecīgiem datiem par kuģu atrašanās vietu un Zemes novērošanu, lai veicinātu preventīvus pasākumus, kas nepieciešami cīņai pret tīšām nelikumīgām darbībām, attiecīgo Savienības tiesību aktu izpratnē, neskarot dalībvalstu tiesības un pienākumus, un saskaņā ar piemērojamajiem valsts un Savienības tiesību aktiem, īpaši saistībā ar struktūrām, kas pieprasa datus. Kuģu uzraudzības un identifikācijas lielos attālumos (LRIT) datu sniegšanai vajadzētu būt atkarīgai no attiecīgās karoga valsts piekrišanas saskaņā ar Administratīvās padomes noteiktajām procedūrām.

(33)

Lai nodrošinātu konsekvenci, publiskojot informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (9), Komisijai un Aģentūrai vajadzētu balstīties uz īpašajām zināšanām un pieredzi, kas iegūta saistībā ar Parīzes Saprašanās memorandu par ostas valsts kontroli (“Parīzes SM”).

(34)

Aģentūras sniegtajai palīdzībai dalībvalstīm un Komisijai saistībā ar starptautisku un reģionālu organizāciju attiecīgo darbu nevajadzētu skart minēto organizāciju un dalībvalstu attiecības, kuru pamatā ir dalībvalstu dalība minētajās organizācijās.

(35)

Savienība ir pievienojusies šādiem instrumentiem, ar ko izveido reģionālās organizācijas, kuru darbības ietilpst arī Aģentūras mērķos: Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija, kas pārskatīta 1992. gadā) (10), Konvencija par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu (Barselonas konvencija) (11) un tās 1995. gadā pārskatītais variants (12) un vairāki tās protokoli; Nolīgums par sadarbību cīņā pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām (Bonnas nolīgums) (13); Konvencija par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OSPAR konvencija) (14); Sadarbības nolīgums Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu piekrastes un ūdeņu aizsardzībai no piesārņojuma, kas parakstīts 1990. gada 17. oktobrī (Lisabonas nolīgums) (15), un tā papildu protokols, ko parakstīja 2008. gada 20. maijā, bet kurš vēl nav stājies spēkā (16). Savienība arī risina sarunas par pievienošanos Konvencijai par Melnās jūras aizsardzību pret piesārņojumu, kas parakstīta 1992. gada aprīlī (Bukarestes konvencija). Tādēļ Aģentūrai būtu jāsniedz tehniska palīdzība dalībvalstīm un Komisijai saistībā ar dalību minēto reģionālo organizāciju atbilstošajā darbā.

(36)

Papildus minētajām reģionālajām organizācijām pastāv arī vairāki citi reģionāla mēroga, vietēja mēroga un divpusēji koordinācijas un sadarbības mehānismi attiecībā uz reaģēšanu piesārņojuma gadījumos. Sniedzot palīdzību saistībā ar reaģēšanu piesārņojuma gadījumos tām trešām valstīm, ar kurām Savienībai ir kopīga reģionāla jūras teritorija, Aģentūrai būtu jārīkojas, ievērojot minētos mehānismus.

(37)

Savienībai ar kaimiņvalstīm ir kopīgas Vidusjūras, Melnās jūras un Baltijas jūras reģionālas jūras teritorijas. Aģentūrai pēc Komisijas pieprasījuma būtu jāsniedz palīdzība minētajām valstīm saistībā reaģēšanu piesārņojuma gadījumos.

(38)

Lai maksimāli uzlabotu efektivitāti, Aģentūrai pēc iespējas ciešāk būtu jāsadarbojas saskaņā ar Parīzes SM. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāturpina pārbaudīt jebkuru iespēju, kā paaugstināt efektivitāti, ko varētu ierosināt izskatīt saistībā ar Parīzes SM.

(39)

Lai nodrošinātu saistošu Savienības tiesību aktu pareizu īstenošanu tādās jomās kā kuģošanas drošība un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršana, Aģentūrai būtu jāpalīdz Komisijai, apmeklējot dalībvalstis. Šādiem valstu administrāciju apmeklējumiem vajadzētu dot iespēju Aģentūrai apkopot visu vajadzīgo informāciju, lai sagatavotu visaptverošu ziņojumu un to iesniegtu Komisijai tālākai izvērtēšanai. Apmeklējumos būtu jāievēro Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā minētie principi, un apmeklējumi būtu jāveic tā, lai valstu jūras administrācijām radītu pēc iespējas mazāku administratīvo slogu. Turklāt apmeklējumi būtu jāveic, ievērojot noteiktu procedūru, tostarp Administratīvās padomes pieņemtu standarta metodoloģiju.

(40)

Aģentūrai būtu jāpalīdz Komisijai, veicot atzīto organizāciju inspekcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 391/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (17). Šīs inspekcijas drīkst notikt arī trešās valstīs. Komisijai un Aģentūrai būtu jānodrošina, lai attiecīgās dalībvalstis tiktu pienācīgi informētas. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/106/EK (2008. gada 19. novembris) par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (18) Aģentūrai būtu arī jāveic inspekcijas uzdevumi saistībā ar jūrnieku apmācību un sertifikāciju trešās valstīs, ko Komisija ir uzdevusi veikt Aģentūrai. Regulā (EK) Nr. 1406/2002 nebūtu jāiekļauj sīkāka informācija par tehnisko palīdzību, ko Aģentūra sniedz Komisijas veiktajās jūras drošības pārbaudēs saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 324/2008 (2008. gada 9. aprīlis), ar ko nosaka pārskatītas procedūras Komisijas pārbaužu veikšanai jūras satiksmes drošības jomā (19).

(41)

Lai nodrošinātu saskaņotību ar Savienības politikas mērķiem un institucionālo struktūru, kā arī ar piemērojamām administratīvām un finanšu procedūrām, Komisijai būtu jāsniedz oficiāla konsultācija rakstiska atzinuma veidā par Aģentūras daudzgadu stratēģijas projektu un gada darba programmu projektiem, kas Administratīvai padomei būtu jāņem vērā pirms minēto dokumentu pieņemšanas.

(42)

Lai nodrošinātu godīgu un pārredzamu izpilddirektora iecelšanas procedūru, izmantojamajai atlases procedūrai vajadzētu būt saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm par Savienības aģentūru direktoru atlasi un izvirzīšanu. Šajās pamatnostādnēs ir paredzēts, ka pieteikumu var iesniegt jebkuras dalībvalsts valstspiederīgie. To pašu apsvērumu dēļ Administratīvajai padomei vajadzētu būt pārstāvētai sākotnējās atlases komitejā ar vienu novērotāju. Novērotājs būtu jāinformē turpmākos atlases procedūras posmos. Administratīvās padomes locekļiem, kad tā pieņem lēmumu par iecelšanu, vajadzētu būt iespējai uzdot Komisijai jautājumus par atlases procedūru. Turklāt Administratīvajai padomei vajadzētu būt iespējai iztaujāt galīgajā sarakstā iekļautos kandidātus, ievērojot standarta praksi. Visos Aģentūras izpilddirektora atlases procedūras posmos un iecelšanā visām iesaistītajām pusēm būtu jānodrošina, lai kandidātu personas dati tiktu apstrādāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (20).

(43)

Aģentūru finansē galvenokārt no Savienības iemaksām, tomēr tai ir arī ieņēmumi no maksām un nodevām par tās sniegtajiem pakalpojumiem. Minētās maksas un nodevas it īpaši attiecas uz ES LRIT datu centra darbību, un tās piemēro saskaņā ar 2007. gada 1. un 2. oktobrī un 2008. gada 9. decembrī pieņemto Padomes rezolūciju saistībā ar ES LRIT datu centra izveidi un it īpaši ar punktiem, kas attiecas uz LRIT ziņojumu finansēšanu.

(44)

Saistībā ar Regulā (EK) Nr. 1406/2002 paredzēto progresa ziņojumu, Komisijai būtu jāizskata arī Aģentūras potenciālais ieguldījums nākamā leģislatīvā akta par naftas un gāzes meklēšanas, izpētes un ieguves darbību jūrā drošumu, ko pašreiz izskata Eiropas Parlaments un Padome, īstenošanā attiecībā uz piesārņojuma novēršanu no piekrastes naftas un gāzes ieguves iekārtām, ņemot vērā Aģentūras stabilās un atzītās speciālās zināšanas un rīkus.

(45)

Aģentūras darbībām attiecīgos gadījumos būtu jādod ieguldījums arī patiesas Eiropas jūras transporta telpas bez robežām izveidē.

(46)

Būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (21), un jo īpaši tās 208. pants.

(47)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1406/2002 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

regulas 1. līdz 3. pantu aizstāj ar šādiem:

"1. pants

Mērķi

1.   Ar šo regulu izveido Eiropas Jūras drošības aģentūru (Aģentūra), lai nodrošinātu augstu, vienveidīgu un efektīvu līmeni kuģošanas drošībai, jūras drošībai, kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanai un reaģēšanas pasākumiem, kā arī reaģēšanas pasākumiem uz naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisītu jūras piesārņojumu.

2.   Šajā nolūkā Aģentūra sadarbojas ar dalībvalstīm un Komisiju un – atbilstīgi 2. pantā noteiktajiem pamatuzdevumiem, kā arī attiecīgos gadījumos 2.a pantā noteiktajiem papilduzdevumiem, – sniedz tām tehnisku, operatīvu un zinātnisku palīdzību šā panta 1. punktā minētajās jomās, jo īpaši, lai palīdzētu dalībvalstīm un Komisijai pareizi piemērot attiecīgos Savienības tiesību aktus. Attiecībā uz reaģēšanas pasākumiem uz piesārņojumu Aģentūra sniedz operatīvu palīdzību tikai pēc cietušās(-o) valsts(-u) pieprasījuma.

3.   Sniedzot 2. punktā minēto palīdzību, Aģentūra attiecīgā gadījumā dod ieguldījumu kopējā jūras transporta un jūras satiksmes efektivitātē, kā izklāstīts šajā regulā, lai veicinātu Eiropas jūras transporta telpas bez robežām izveidi.

2. pants

Aģentūras pamatuzdevumi

1.   Lai nodrošinātu, ka piemērotā veidā tiek īstenoti 1. pantā noteiktie mērķi, Aģentūra veic šajā pantā uzskaitītos pamatuzdevumus.

2.   Aģentūra palīdz Komisijai:

3.   Aģentūra kopā ar dalībvalstīm:

4.   Aģentūra sekmē sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju:

5.   Pēc Komisijas pieprasījuma Aģentūra Savienības kandidātvalstīm un attiecīgos gadījumos Eiropas Kaimiņattiecību partnervalstīm un valstīm, kas piedalās Parīzes SM, var sniegt tehnisku palīdzību, tostarp attiecīgu apmācību pasākumu organizēšanā saistībā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

Aģentūra var arī sniegt palīdzību kuģu izraisīta piesārņojuma gadījumā, kā arī naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisīta jūras piesārņojuma gadījumā, kas ietekmē tās trešās valstis, ar kurām Savienībai ir kopīga reģionāla jūras teritorija, saskaņā ar ES Civilās aizsardzības mehānismu, kas izveidots ar Lēmumu 2007/779/EK, Euratom, un ievērojot šā panta 3. punkta d) apakšpunktā minētos dalībvalstīm piemērojamos nosacījumus. Šos uzdevumus koordinē ar esošajiem reģionālajiem sadarbības pasākumiem, kas saistīti ar jūras piesārņojumu.

2.a pants

Aģentūras papilduzdevumi

1.   Neskarot 2. pantā minētos pamatuzdevumus Aģentūra vajadzības gadījumā palīdz Komisijai un dalībvalstīm izstrādāt un īstenot šā panta 2. un 3. punktā minētās ar Aģentūras mērķiem saistītās Savienības darbības, ciktāl Aģentūras rīcībā ir stabilas un atzītas speciālās zināšanas un rīki. Šajā pantā izklāstītie papilduzdevumi:

2.   Aģentūra palīdz Komisijai:

3.   Aģentūra palīdz Komisijai un dalībvalstīm:

3. pants

Dalībvalstu apmeklējumi un inspekcijas

1.   Lai veiktu tai uzticētos uzdevumus un palīdzētu Komisijai pildīt LESD paredzētos pienākumus, un jo īpaši – izvērtēt attiecīgo Savienības tiesību efektīvu īstenošanu –, Aģentūra saskaņā ar Administratīvās padomes izstrādāto metodoloģiju apmeklē dalībvalstis.

2.   Aģentūra attiecīgo dalībvalsti savlaicīgi informē par plānoto apmeklējumu, pilnvaroto amatpersonu vārdiem, apmeklējuma sākuma dienu un paredzamo ilgumu. Aģentūras amatpersonām, kurām uzdots veikt šādu apmeklējumu, to dara, uzrādot Aģentūras izpilddirektora rakstisku lēmumu, kurā norādīti misijas mērķi un uzdevumi.

3.   Aģentūra Komisijas vārdā veic inspekcijas, kas paredzētas saistošos Savienības tiesību aktos par organizācijām, ko Savienība atzinusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 391/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (32), un par jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu trešās valstīs saskaņā ar Direktīvu 2008/106/EK.

4.   Pēc katra apmeklējuma vai inspekcijas Aģentūra sagatavo ziņojumu un nosūta to Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij.

5.   Vajadzības gadījumā un jebkurā gadījumā tad, kad apmeklējumu vai inspekciju cikls ir noslēgts, Aģentūra analizē minētā cikla ziņojumus, lai apzinātu horizontālos konstatējumus un vispārējos secinājumus par pastāvošo pasākumu efektivitāti un rentabilitāti. Aģentūra šīs analīzes rezultātus iesniedz Komisijai turpmākai apspriešanai ar dalībvalstīm, lai gūtu attiecīgus secinājumus un veicinātu labas prakses izplatīšanu.

2)

regulas 4. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   Administratīvā padome pieņem praktiskos pasākumus 1. un 2. punkta piemērošanai, tostarp vajadzības gadījumā pasākumus tam, kā pirms informācijas publicēšanas veikt apspriešanos ar dalībvalstīm.

4.   Uz informāciju, kuru Komisija un Aģentūra savākusi un apstrādājusi saskaņā ar šo regulu, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (33), un Aģentūra veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai garantētu konfidenciālas informācijas drošu apstrādi un drošu rīcību ar to.

3)

regulas 5. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Pēc Komisijas pieprasījuma, ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu un sadarbībā ar tām un pienācīgi ņemot vērā ietekmi uz budžetu, tostarp attiecīgo dalībvalstu iespējamo ieguldījumu, Administratīvā padome var pieņemt lēmumu izveidot reģionālus centrus, kas vajadzīgi, lai visefektīvāk un vislietderīgāk veiktu dažus Aģentūras uzdevumus. Pieņemot šādu lēmumu, Administratīvā padome definē precīzu reģionālā centra darbības jomu, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgām finansiālām izmaksām un uzlabojot sadarbību ar jau pastāvošiem reģionāliem un valsts tīkliem.”;

4)

regulas 10. panta 2. punktu groza šādi:

5)

regulas 11. pantu groza šādi:

6)

regulas 13. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Interešu konflikta gadījumos vai tad, ja lieta jāizskata konfidenciāli, Administratīvā padome var pieņemt lēmumu konkrētos darba kārtības jautājumus izskatīt, nepiedaloties attiecīgajiem locekļiem. Sīki izstrādātas normas par šā noteikuma piemērošanu iekļauj reglamentā.”;

7)

regulas 15. pantu groza šādi:

8)

regulas 16. pantu aizstāj ar šādu:

“16. pants

Izpilddirektora un nodaļu vadītāju iecelšana un atbrīvošana no amata

1.   Izpilddirektoru ieceļ un atbrīvo no amata Administratīvā padome. Kad ir uzklausīts 10. pantā minētā novērotāja viedoklis, izpilddirektoru ieceļ uz pieciem gadiem, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu administratīvo un vadības kompetenci, kā arī ar dokumentiem apliecinātu pieredzi jomās, kas minētas 1. pantā. Izpilddirektoru ieceļ no saraksta, kurā ir vismaz trīs Komisijas ierosināti kandidāti, atklātā konkursā, kas notiek pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citur publicēts aicinājums izteikt interesi par amata vietu. Administratīvās padomes izvēlēto kandidātu var uzaicināt teikt uzrunu Eiropas Parlamenta kompetentajā komitejā un atbildēt uz tās locekļu jautājumiem. Pēc Komisijas vai vienas trešdaļas tās locekļu lūguma Administratīvā padome izskata jautājumu par atbrīvošanu no amata. Lēmumu par iecelšanu vai atbrīvošanu no amata Administratīvā padome pieņem ar visu balsstiesīgo locekļu četru piektdaļu balsu vairākumu.

2.   Administratīvā padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma un ņemot vērā novērtējuma ziņojumu, var vienu reizi pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu ne vairāk kā par četriem gadiem. Administratīvā padome pieņem lēmumu ar visu balsstiesīgo locekļu četru piektdaļu balsu vairākumu. Administratīvā padome informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu. Mēneša laikā pirms izpilddirektora pilnvaru termiņa pagarināšanas viņu var uzaicināt teikt uzrunu Eiropas Parlamenta kompetentajā komitejā un atbildēt uz tās locekļu jautājumiem. Ja pilnvaru termiņu nepagarina, izpilddirektors paliek amatā, līdz tiek iecelts viņa pilnvaru pārņēmējs.

3.   Izpilddirektoram var palīdzēt viens vai vairāki nodaļu vadītāji. Izpilddirektora prombūtnes vai slimības laikā viņa pienākumus veic viens no nodaļu vadītājiem.

4.   Nodaļu vadītājus ieceļ, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu administratīvā un vadības darba prasmi, kā arī profesionālo kompetenci un pieredzi jomās, kas minētas 1. pantā. Pēc Administratīvās padomes piekrišanas saņemšanas nodaļu vadītājus ieceļ vai atbrīvo no amata izpilddirektors.”;

9)

regulas 18. pantu groza šādi:

10)

regulas 22. pantu aizstāj ar šādu:

“22. pants

Novērtēšana

1.   Regulāri un vismaz reizi piecos gados Administratīvā padome uzdod veikt neatkarīgu ārējo novērtējumu par šīs regulas īstenošanu. Komisija Aģentūrai dara pieejamu visu informāciju, kuru pēdējā uzskata par vajadzīgu minētajam novērtējumam.

2.   Novērtējumā izvērtē šīs regulas ietekmi, kā arī Aģentūras un tās darbības derīgumu, nozīmi, sniegto pievienoto vērtību un efektivitāti. Novērtējumā tiek ņemti vērā gan Eiropas, gan valsts līmeņa ieinteresēto personu viedokļi. Tajā jo īpaši tiek izskatīta iespējamā vajadzība grozīt Aģentūras uzdevumus. Pēc apspriešanās ar iesaistītajām pusēm un vienošanās ar Komisiju Administratīvā padome noformē konkrētas pilnvaras.

3.   Administratīvā padome saņem novērtējumu un sniedz Komisijai ieteikumus par šīs regulas grozījumiem, Aģentūru un tās darbību. Novērtējuma rezultātus un ieteikumus Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei un dara zināmus atklātībā. Attiecīgā gadījumā pievieno rīcības plānu ar grafiku.”;

11)

iekļauj šādu pantu:

“22.a. pants

Progresa ziņojums

Līdz 2018. gada 2. martam un ņemot vērā 22. pantā minēto novērtējuma ziņojumu, Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā izklāstīts, kā Aģentūra veikusi ar šo regulu uzliktos papildu pienākumus, lai apzinātu to, kā vēl vairāk palielināt efektivitāti un vajadzības gadījumā grozītu tās mērķus un uzdevumus.”;

12)

regulas 23. pantu svītro.