PAMATNOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

un

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību līgumslēdzējas puses, turpmāk “dalībvalstis”,

no vienas puses, un

KOREJAS REPUBLIKA,

no otras puses,

turpmāk “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ tradicionālās draudzības saites un ciešās vēsturiskās, politiskās un ekonomiskās saiknes, kas tās vieno,

ATGĀDINOT Tirdzniecības un sadarbības pamatnolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, kas tika parakstīts Luksemburgā 1996. gada 28. oktobrī un stājās spēkā 2001. gada 1. aprīlī,

PATUROT PRĀTĀ paātrināto procesu, kurā Eiropas Savienība iegūst pati savu identitāti ārpolitikā, kā arī drošības un tiesiskuma jomā,

APZINOTIES Korejas Republikas pieaugošo nozīmi un atbildību, ko tā uzņemas starptautiskajā sabiedrībā,

UZSVEROT to attiecību visaptverošo raksturu un nepārtrauktu centienu nozīmību, lai saglabātu vispārēju saskanību,

APLIECINOT vēlēšanos uzturēt un attīstīt regulāru politisko dialogu, kura pamatā ir kopīgas vērtības un centieni,

IZSAKOT kopīgo gribu izvērst savas attiecības nostiprinātas partnerības līmenī, tostarp politikas, ekonomikas, sociālajā un kultūras jomā,

APŅĒMĪBĀ nostiprināt, padziļināt un dažādot attiecības abpusēju interešu jomās divpusējā, reģionālā un globālā līmenī un pamatojoties uz vienlīdzību, suverenitātes ievērošanu, nediskrimināciju un savstarpēju izdevīgumu,

VĒLREIZ APLIECINOT Pušu stingru atbalstu demokrātijas principiem un cilvēktiesībām, kas noteiktas ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos attiecīgos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos, kā arī tiesiskuma un labas pārvaldības principiem,

VĒLREIZ APLIECINOT apņemšanos cīnīties pret starptautiskas nozīmes smagiem noziegumiem un pārliecību par to, ka ir jānodrošina efektīva kriminālvajāšana starptautiskas nozīmes smagu noziegumu gadījumā gan valstu līmenī, gan pastiprinot pasaules mēroga sadarbību,

UZSKATOT, ka terorisms ir drauds pasaules drošībai, un vēloties pastiprināt dialogu un sadarbību cīņā pret terorismu saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem dokumentiem, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1373, un vēlreiz apliecinot, ka cilvēktiesību ievērošana un tiesiskums ir cīņas pret terorismu galvenais pamats,

ATZĪSTOT, ka masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana un to piegādes līdzekļi ir nopietns drauds starptautiskajai drošībai, atzīstot starptautiskās kopienas apņemšanos cīnīties pret šādu izplatību, kas pausta, pieņemot attiecīgas starptautiskas konvencijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas, jo īpaši Rezolūciju Nr. 1540, un vēloties stiprināt dialogu un sadarbību šajā jomā,

ATZĪSTOT vajadzību pastiprināt sadarbību tiesiskuma, brīvības un drošības jomā,

ATGĀDINOT šajā saistībā, ka tajos Nolīguma noteikumos, kas ir Līguma par Eiropas Savienības darbību III daļas V sadaļas darbības jomā, paredzēts, ka Apvienotā Karaliste un Īrija uzskatāmas par atsevišķām līgumslēdzējām pusēm un nevis par Eiropas Savienības daļu, līdz kamēr Apvienotā Karaliste vai Īrija paziņo Korejas Republikai, ka tā ir uzņēmusies saistības kā Eiropas Savienības daļa saskaņā ar Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar attiecīgo protokolu, kas pievienots minētajiem Līgumiem,

ATZĪSTOT vēlēšanos sekmēt ilgtspējīgu attīstību ekonomikas, sociālajā un vides dimensijā,

IZSAKOT apņemšanos nodrošināt vides aizsardzību augstā līmenī un apņemšanos sadarboties klimata pārmaiņu apkarošanā,

ATGĀDINOT atbalstu godīgai globalizācijai, kā arī mērķim panākt pilnīgu un produktīvu nodarbinātību un pienācīgu darbu visiem,

ATZĪSTOT Pušu savstarpējās tirdzniecības un ieguldījumu plūsmu uzplaukumu, pamatojoties uz globālu, uz noteikumiem balstītu tirdzniecības sistēmu Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) aizbildnībā,

VĒLOTIES nodrošināt nosacījumus Pušu savstarpējās tirdzniecības un ieguldījumu ilgtspējīgam pieaugumam un attīstībai abpusēji izdevīgā veidā, ka arī sekmēt to, inter alia, izveidojot brīvās tirdzniecības zonu,

ŅEMOT VĒRĀ vajadzību īstenot kopīgus centienus, lai risinātu tādas globālas problēmas kā terorisms, starptautiskas nozīmes smagi noziegumi, masu iznīcināšanas līdzekļu izplatīšana un to piegādes līdzekļi, klimata pārmaiņas, energoapgādes nedrošība un resursu nepietiekamība, nabadzība un finanšu krīze,

APŅEMOTIES stiprināt sadarbību savstarpējo interešu nozarēs, jo īpaši tādās kā demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanas sekmēšana, cīņa pret masu iznīcināšanas līdzekļu izplatīšanu; kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības apkarošana; pasākumi pret smagākajiem noziegumiem, kas skar starptautisko sabiedrību; terorisma apkarošana; sadarbība reģionālajās un starptautiskajās organizācijās; tirdzniecība un ieguldījumi; ekonomikas politikas dialogs; sadarbība uzņēmējdarbības jomā; nodokļi; muita; konkurences politika; informācijas sabiedrība; zinātne un tehnoloģija; enerģētika; transports; jūras transporta politika; patērētāju politika; veselība; nodarbinātība un sociālie jautājumi; vide un dabas resursi; klimata pārmaiņas; lauksaimniecība, lauku attīstība un mežsaimniecība; jūrniecība un zivsaimniecība; palīdzība attīstības jomā; kultūra, informācija, sakari, audiovizuālā joma un plašsaziņas līdzekļi; izglītība; tiesiskums; tiesiskā sadarbība; personas datu aizsardzība; migrācija; nelikumīgo narkotiku apkarošana; organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana; nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošana; kibernoziedzības apkarošana; tiesībaizsardzība; tūrisms; pilsoniskā sabiedrība; publiskā pārvalde; statistika,

ATCEROTIES, cik svarīgi ir veicināt tieši iesaistīto personu un organizāciju dalību sadarbībā, jo īpaši uzņēmumu un tos pārstāvošo organizāciju dalību,

ATZĪSTOT, ka ir vēlams palielināt abu Pušu nozīmību un atpazīstamību vienai otras reģionos un veicināt cilvēku savstarpējos sakarus starp Pusēm,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I   SADAĻA

PAMATS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Sadarbības pamats

1.   Puses apliecina atbalstu demokrātijas principiem, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī tiesiskumam. Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos, kuros atspoguļots tiesiskuma princips, noteikto demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību ievērošana ir abu Pušu iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā un ir šā nolīguma būtisks elements.

2.   Puses apliecina Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu ievērošanu un atbalstu tajos izklāstītajām kopējām vērtībām.

3.   Puses vēlreiz apliecina apņemšanos sekmēt ilgtspējīgu attīstību visās tās dimensijās, veicināt ekonomikas izaugsmi, sniegt ieguldījumu starptautiski nolemtu attīstības mērķu sasniegšanā un sadarboties pasaules mēroga vides problēmu, jo īpaši klimata pārmaiņu jautājuma, risināšanā.

4.   Puses vēlreiz apliecina apņemšanos ievērot labas pārvaldības principus un cīnīties pret korupciju, jo īpaši ņemot vērā to starptautiskās saistības.

5.   Puses uzsver kopīgo atbalstu divpusējo attiecību visaptverošajam raksturam un vispārējas saskanības uzturēšanai šajā saistībā.

6.   Puses vienojas izvērst savas attiecības nostiprinātas partnerības līmenī un attīstīt sadarbības jomas divpusējā, reģionālā un pasaules līmenī.

7.   Tādēļ šā nolīguma, ko noslēgušas Puses, kurām ir kopējas vērtības un kuru starpā valda savstarpēja cieņa, īstenošanas pamatā ir dialoga, savstarpējas cieņas, vienlīdzīgas partnerības, daudzpusēju attiecību, vienprātības un starptautisko tiesību ievērošanas princips.

2. pants

Sadarbības mērķi

1.   Lai veicinātu sadarbību, Puses apņemas pastiprināt politisko dialogu un turpināt sekmēt ekonomiskās attiecības. Puses jo īpaši centīsies:

a)	vienoties par turpmāku redzējumu partnerattiecību nostiprināšanai un kopīgu projektu izstrādi, lai īstenotu šo redzējumu;

b)	risināt regulārus politiskos dialogus;

c)	sekmēt kopīgus centienus visos attiecīgajos reģionālajos un starptautiskajos forumos un organizācijās, lai risinātu globālus jautājumus;

d)	veicināt ekonomisku sadarbību savstarpējo interešu jomās, tostarp sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā, lai dažādotu tirdzniecību abpusēji izdevīgā veidā;

e)	veicināt uzņēmumu sadarbību, atvieglojot ieguldījumus abās pusēs un sekmējot labāku savstarpējo izpratni;

f)	nostiprināt savstarpējo dalību sadarbības programmās, kas ir pieejamas otrai Pusei;

g)	palielināt abu Pušu nozīmību un atpazīstamību vienai otras reģionos, izmantojot dažādus līdzekļus, tostarp kultūras apmaiņu, informācijas tehnoloģiju un izglītību;

h)	veicināt cilvēku savstarpējos sakarus un izpratni.

2.   Pamatojoties uz vispāratzīto partnerību un kopīgajām vērtībām, Puses vienojas attīstīt sadarbību un dialogu visos jautājumos, kas skar to kopīgās intereses. Puses jo īpaši centīsies:

a)	stiprināt politisko dialogu un sadarbību, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām; masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu; kājnieku un vieglajiem ieročiem; smagākajiem noziegumiem, kas skar starptautisko sabiedrību; un terorisma apkarošanu;

b)	stiprināt sadarbību visās ar tirdzniecību un ieguldījumiem saistītās savstarpējo interešu jomās un nodrošināt nosacījumus Pušu savstarpējās tirdzniecības un ieguldījumu ilgtspējīgam pieaugumam abpusēji izdevīgā veidā;

c)	stiprināt sadarbību ekonomiskās sadarbības jomā, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas politikas dialogu; sadarbību uzņēmējdarbības jomā; nodokļiem; muitu; konkurences politiku; informācijas sabiedrību; zinātni un tehnoloģiju; enerģētiku; transportu; jūras transporta politiku; un patērētāju politiku;

d)	stiprināt sadarbību ilgtspējīgas attīstības jomā, jo īpaši attiecībā uz veselību; nodarbinātību un sociālajiem jautājumiem; vidi un dabas resursiem; klimata pārmaiņām; lauksaimniecību, lauku attīstību un mežsaimniecību; jūrniecību un zivsaimniecību; un palīdzību attīstības jomā;

e)	stiprināt sadarbību tādās jomās kā kultūra, informācija, sakari, audiovizuālā joma un plašsaziņas līdzekļi, kā arī izglītības jomā;

f)

stiprināt sadarbību tiesiskuma, brīvības un drošības jomā, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu; tiesisko sadarbību; personas datu aizsardzību; migrāciju; nelikumīgo narkotiku apkarošanu; organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanu; nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu; kibernoziedzības apkarošanu; un tiesību aizsardzību;

g)	stiprināt sadarbību citās kopējo interešu jomās, jo īpaši tādās kā tūrisms; pilsoniskā sabiedrība; publiskā pārvalde; un statistika.

II   SADAĻA

POLITISKAIS DIALOGS UN SADARBĪBA

3. pants

Politiskais dialogs

1.   Korejas Republika un Eiropas Savienība iedibina politisko dialogu, kura pamatā ir kopīgas vērtības un centieni. Šis dialogs noritēs saskaņā ar procedūrām, par kurām vienojušās Korejas Republika un Eiropas Savienība.

2.   Politiskā dialoga mērķis būs:

a)	uzsvērt Pušu apņemšanos ievērot demokrātiju un cilvēktiesības, ka arī pamatbrīvības;

b)	sekmēt starptautisko vai reģionālo konfliktu mierīgus risinājumus un Apvienoto Nāciju Organizācijas un citu starptautisku organizāciju stiprināšanu;

c)	veicināt politiskas apspriedes par starptautiskās drošības jautājumiem, piemēram, ieroču kontroli un atbruņošanos, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu un parasto ieroču starptautisko tālāknodošanu;

d)	apspriest galvenos starptautiskos jautājumus, kas skar kopīgas intereses, pastiprinot attiecīgās informācijas apmaiņu gan abu Pušu starpā, gan starptautiskos forumos;

e)	veicināt apspriedes jautājumos, kuros ir īpaši ieinteresētas Āzijas un Klusā okeāna reģiona un Eiropas reģiona valstis, lai sekmētu mieru, stabilitāti un labklājību abos reģionos.

3.   Pušu dialogs notiks ar sakaru, apmaiņas un apspriežu starpniecību, jo īpaši šādos veidos:

a)	galotņu sanāksmes vadītāju līmenī tiks rīkotas, kad vien Puses uzskatīs to par vajadzīgu;

b)	ikgadējās apspriedes ministru līmenī tiks rīkotas, kad vien Puses par to vienosies;

c)	informatīvās sanāksmes augstāko amatpersonu līmenī par galvenajiem notikumiem ārvalstīs un iekšzemē;

d)	nozaru dialogi par jautājumiem, kas skar kopīgas intereses;

e)	Eiropas Parlamenta un Korejas Republikas Nacionālās asamblejas delegāciju apmaiņa.

4. pants

Masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas apkarošana

1.   Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana un to piegādes līdzekļi gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir vieni no nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai.

2.   Tādēļ Puses vienojas sadarboties un sniegt ieguldījumu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas un to piegādes līdzekļu apkarošanā, pilnībā īstenojot savas atbilstošās esošās juridiskās saistības, kas attiecas uz atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu, kā arī citus attiecīgus dokumentus, par kuriem Puses vienojušās. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā nolīguma būtisks elements.

3.   Puses arī vienojas sadarboties cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un to piegādes līdzekļiem un sniegt šādu ieguldījumu:

a)	veikt pasākumus, lai parakstītu vai ratificētu visus citus attiecīgos starptautiskos dokumentus, vai lai tiem pievienotos un tos pilnībā īstenotu;

b)	izveidot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu, lai novērstu masu iznīcināšanas ieroču un ar tiem saistītu preču un tehnoloģiju izplatīšanu, tostarp piemērojot galīgās izmantošanas kontroli un pienācīgas civilās un kriminālās sankcijas par eksporta kontroles pārkāpumiem.

4.   Puses vienojas, ka šos elementus papildinās un konsolidēs to politiskais dialogs.

5. pants

Kājnieku ieroči un vieglie ieroči

1.   Puses atzīst, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču, kā arī to munīcijas, nelikumīga ražošana, pārvadāšana un aprite, kā arī šo ieroču pārmērīga uzkrāšana, slikta pārvalde, neatbilstīgi nodrošinātas noliktavas un nekontrolēta izplatīšana joprojām nopietni apdraud mieru un starptautisko drošību.

2.   Puses vienojas īstenot attiecīgās saistības, lai apkarotu kājnieku ieroču un vieglo ieroču, kā arī to munīcijas, nelikumīgu tirdzniecību saskaņā ar starptautiskiem dokumentiem, tostarp ANO Rīcības programmu par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu jebkādā izpausmē un Starptautisko instrumentu, ar kura palīdzību valstis varētu laikus un droši noteikt un izsekot nelikumīgus kājnieku ieročus un vieglos ieročus, kā arī saistības, kas izriet no ANO Drošības padomes rezolūcijām.

3.   Puses apņemas pasaules, reģionālā, apakšreģionālā un valsts līmenī sadarboties savos centienos atrisināt vieglo ieroču un kājnieku ieroču, kā arī to munīcijas nelikumīgas tirdzniecības jautājumus un nodrošināt šo centienu koordināciju, papildināmību un sinerģiju.

6. pants

Smagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību

1.   Puses atkārtoti apstiprina, ka vissmagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, nedrīkst palikt nesodīti un ka ir jānodrošina efektīva kriminālvajāšana, veicot pasākumus gan valstu līmenī, gan pastiprinot starptautisko sadarbību, attiecīgos gadījumos iesaistot Starptautisko Krimināltiesu. Puses apņemas pilnībā atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas Romas Statūtu un saistītu dokumentu universālumu un integritāti.

2.   Puses vienojas, ka būtu lietderīgs savstarpējs dialogs par šiem jautājumiem.

7. pants

Sadarbība terorisma apkarošanā

1.   Vēlreiz apstiprinot terorisma apkarošanas nozīmi un saskaņā ar piemērojamām starptautiskām konvencijām, tostarp starptautiskiem tiesību aktiem humanitāro tiesību, cilvēktiesību un bēgļu tiesību jomā, kā arī Pušu attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, un ņemot vērā ANO visaptverošo pretterorisma stratēģiju, kas iekļauta ANO Ģenerālās asamblejas 2006. gada 8. septembra Rezolūcijā Nr. 60/288, Puses vienojas sadarboties, lai novērstu un apturētu terora aktus.

2.   Puses to nodrošina, jo īpaši:

a)	īstenojot ANO Drošības padomes rezolūcijas un savas attiecīgās saistības saskaņā ar citām starptautiskām konvencijām un dokumentiem;

b)	saskaņā ar starptautiskajiem un valstu tiesību aktiem apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un to atbalsta tīkliem;

c)	apmainoties ar viedokļiem par terorisma apkarošanas līdzekļiem un metodēm, tostarp tehniskās jomās un mācībās, un apmainoties ar pieredzi terorisma novēršanā;

d)	sadarbojoties starptautiskās vienprātības padziļināšanā par cīņu pret terorismu, tostarp attiecīgi sniedzot terora aktu juridisku definīciju, un jo īpaši darbojoties, lai panāktu vienošanos par visaptverošu konvenciju par starptautisko terorismu;

e)	apmainoties ar atbilstošu labāko praksi cilvēktiesību aizsardzībā cīņā pret terorismu.

III   SADAĻA

SADARBĪBA REĢIONĀLAJĀS UN STARPTAUTISKAJĀS ORGANIZĀCIJĀS

8. pants

Sadarbība reģionālajās un starptautiskajās organizācijās

Puses apņemas sadarboties un apmainīties ar viedokļiem reģionālos un starptautiskos forumos un organizācijās, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijā, Starptautiskajā Darba organizācijā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO), PTO, Āzijas un Eiropas sanāksmē (ASEM) un ASEAN Reģionālajā forumā.

IV   SADAĻA

SADARBĪBA EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAS JOMĀ

9. pants

Tirdzniecība un ieguldījumi

1.   Puses apņemas sadarboties, nodrošinot nosacījumus savstarpēji izdevīgas tirdzniecības un ieguldījumu ilgtspējīgam pieaugumam un attīstībai, kā arī veicinot to. Puses iesaistās dialogā un stiprina sadarbību visās ar tirdzniecību un ieguldījumiem saistītās savstarpējo interešu jomās, lai sekmētu ilgtspējīgas tirdzniecības un ieguldījumu plūsmas, novērstu un likvidētu šķēršļus tirdzniecībai un ieguldījumiem, kā arī attīstītu daudzpusējas tirdzniecības sistēmu.

2.   Tālab Puses īstenos sadarbību tirdzniecības un ieguldījumu jomā, vienojoties par brīvās tirdzniecības zonas izveidi. Iepriekšminētā vienošanās ir konkrēts nolīgums, ar kuru tiek īstenoti šā nolīguma noteikumi par tirdzniecību atbilstoši 43. panta nosacījumiem.

3.   Puses viena otru informē un apmainās ar viedokļiem par divpusējās un starptautiskās tirdzniecības attīstību, ieguldījumiem un saistītām stratēģijām un jautājumiem.

10. pants

Ekonomikas politikas dialogs

1.   Puses vienojas stiprināt savu iestāžu dialogu un veicināt informācijas un pieredzes apmaiņu par makroekonomikas stratēģijām un tendencēm.

2.   Puses vienojas stiprināt dialogu un sadarbību, lai uzlabotu grāmatvedības, revīzijas, uzraudzības un normatīvās sistēmas banku nozarē, apdrošināšanā un citās finanšu nozares jomās.

11. pants

Sadarbība uzņēmējdarbības jomā

1.   Puses, ņemot vērā to attiecīgās ekonomikas stratēģijas un mērķus, vienojas veicināt rūpniecības politikas sadarbību visās jomās, kas tiek uzskatītas par piemērotām, lai jo īpaši uzlabotu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēju, inter alia, izmantojot:

a)	informācijas un pieredzes apmaiņu par pamatnosacījumu radīšanu MVU, lai uzlabotu to konkurētspēju, un par procedūrām saistībā ar MVU izveidi;

b)	uzņēmēju savstarpējo kontaktu veicināšanu, kopīgu ieguldījumu atbalstīšanu un kopuzņēmumu un informācijas tīklu izveidi, jo īpaši izmantojot esošās programmas;

c)	finanšu un mārketinga pieejamības veicināšanu, informācijas sniegšanu un inovācijas stimulēšanu;

d)	abu pušu MVU īstenoto darbību sekmēšanu;

e)	korporatīvās sociālās atbildības sekmēšanu un atbildīgas uzņēmējdarbības prakses, tostarp ilgtspējīga patēriņa un ražošanas, veicināšanu.

2.   Puses atvieglo attiecīgos sadarbības pasākumus, ko uzsākuši abu pušu privātie sektori.

12. pants

Nodokļi

Lai stiprinātu un attīstītu saimnieciskās darbības, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību izstrādāt pienācīgu regulējumu, Puses atzīst un uzņemas īstenot nodokļu jomā pārredzamības, informācijas apmaiņas un godīgas nodokļu konkurences principus. Tālab saskaņā ar attiecīgajām kompetencēm Puses uzlabos starptautisko sadarbību nodokļu jomā, atvieglos likumīgu nodokļu ieņēmumu iekasēšanu un izstrādās pasākumus iepriekšminēto principu efektīvai īstenošanai.

13. pants

Muita

Puses īsteno divpusēju un daudzpusēju sadarbību muitas jomā. Tālab tās jo īpaši apmainās ar pieredzi un izskata iespējas, kā vienkāršot procedūras, palielināt pārredzamību un attīstīt sadarbību. Tās arī cenšas panākt viedokļu konverģenci un vienotu rīcību attiecīgās starptautiskās sistēmās.

14. pants

Konkurences politika

1.   Puses sekmē godīgu konkurenci saimnieciskajās darbībās, pilnībā īstenojot savus konkurences tiesību aktus un noteikumus.

2.   Cenšoties sasniegt šā panta 1. punktā minēto mērķi un saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Korejas Republikas valdību par sadarbību cīņā pret darbībām, kas vērstas pret konkurenci, Puses apņemas sadarboties:

a)	atzīstot konkurences tiesību un konkurences iestāžu nozīmību un cenšoties aktīvi īstenot tiesību aktus, lai izveidotu vidi godīgai konkurencei;

b)	apmainoties ar informāciju un veicinot sadarbību starp konkurences iestādēm.

15. pants

Informācijas sabiedrība

1.   Atzīstot, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģijas ir mūsdienīgas dzīves būtiski elementi un ļoti nozīmīgas ekonomikas un sociālajā attīstībā, Puses vienojas apmainīties ar viedokļiem par savām attiecīgajām stratēģijām šajā jomā.

2.   Sadarbība šajā jomā ir vērsta uz, inter alia:

a)	viedokļu apmaiņu par dažādiem informācijas sabiedrības aspektiem, jo īpaši elektronisko sakaru politiku un regulējumu, tostarp universālajiem pakalpojumiem, licencēšanu un vispārējām atļaujām, privātumu un personas datu aizsardzību, un regulējošo iestāžu neatkarību un efektivitāti;

b)	pētniecības tīklu un pakalpojumu savienojamību un savstarpējo izmantojamību, tostarp reģionālā kontekstā;

c)	jaunu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju standartizāciju un izplatīšanu;

d)	Pušu sadarbības veicināšanu pētniecības jomā attiecībā uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām;

e)	informācijas un komunikāciju tehnoloģiju drošības jautājumiem un aspektiem, tostarp tiešsaistes drošības veicināšanu, kibernoziegumu apkarošanu un informācijas tehnoloģijas un visu veidu elektronisko plašsaziņas līdzekļu nelikumīgu izmantošanu.

3.   Tiek veicināta uzņēmumu sadarbība.

16. pants

Zinātne un tehnoloģija

Puses veicina, attīsta un sekmē sadarbības pasākumus mierīgiem nolūkiem paredzētas zinātnes un tehnoloģijas jomā saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Korejas Republikas valdību par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā.

17. pants

Enerģētika

1.   Puses atzīst enerģētikas nozares nozīmi ekonomikas un sociālajā attīstībā un savu attiecīgo kompetenču jomā cenšas stiprināt sadarbību šajā jomā, lai:

a)	dažādotu energoresursu piegādes, lai stiprinātu energoapgādes drošību un attīstītu jaunus, ilgtspējīgus, inovatīvus un atjaunojamus enerģijas veidus, inter alia, biodegvielas un biomasu, vēja un saules enerģiju, kā arī hidroelektroenerģijas ražošanu;

b)	atbalstītu stratēģiju izstrādi, lai padarītu atjaunojamo enerģiju konkurētspējīgāku;

c)	panāktu enerģijas racionālu izmantošanu, iesaistoties gan pieprasījuma, gan piedāvājuma pusei, veicinot energoefektivitāti enerģijas ražošanā, transportēšanā, sadalē un galapatēriņā;

d)	veicinātu tādas tehnoloģijas nodošanu, kura vērsta uz ilgtspējīgu enerģijas ražošanu un energoefektivitāti;

e)	veicinātu spēju veidošanu un ieguldījumu sekmēšanu enerģētikas jomā, ņemot vērā pārredzamības, nediskriminācijas un atbilstības tirgum principus;

f)	sekmētu konkurenci enerģijas tirgū;

g)	apmainītos viedokļiem par norisēm pasaules enerģijas tirgos, tostarp ietekmi uz jaunattīstības valstīm.

2.   Tālab Puses attiecīgi darbosies, lai veicinātu, jo īpaši ar esošo reģionālo un starptautisko sistēmu palīdzību, šādus sadarbības pasākumus:

a)	sadarbība enerģētikas politikas veidošanā un ar enerģētikas stratēģijām saistītas informācijas apmaiņā;

b)	informācijas apmaiņa par enerģijas tirgus, nozares un tehnoloģijas stāvokli un tendencēm;

c)	kopīgi pētījumi un pētniecība;

d)	tirdzniecības un ieguldījumu palielināšana enerģētikas nozarē.

18. pants

Transports

1.   Puses cenšas sadarboties visās attiecīgajās transporta politikas jomās, tostarp integrētā transporta politikā, lai uzlabotu preču apriti un pasažieru pārvietošanos, sekmējot jūras un aviācijas drošumu un drošību un vides aizsardzību, kā arī palielinot Pušu transporta sistēmu efektivitāti.

2.   Pušu sadarbības mērķis šajā jomā ir veicināt:

a)

informācijas apmaiņu par Pušu attiecīgo transporta nozares politiku un praksi, īpaši attiecībā uz pilsētu, lauku, iekšzemes ūdensceļu, gaisa un jūras transportu, tai skaitā multimodālu transporta tīklu loģistiku, savstarpējo savienojamību un savietojamību, kā arī par ceļu, dzelzceļu, ostu un lidostu apsaimniekošanu;

b)

dialogu un kopīgu rīcību gaisa transporta nozarē savstarpējo interešu jomās, tostarp nolīgumu par gaisa transporta pakalpojumu noteiktiem aspektiem, kā arī attiecību un tehniskas sadarbības un turpmākas attīstības iespējām tādās jomās kā aviācijas drošība, drošums, vide, gaisa satiksmes pārvaldība, konkurences tiesību piemērošana un gaisa transporta nozare, lai atbalstītu regulējuma konverģenci un šķēršļu likvidēšanu uzņēmējdarbībai. Pamatojoties uz iepriekšminēto, Puses izpētīs visaptverošākas sadarbības iespējas civilās aviācijas jomā;

c)	sadarbību, lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas transporta nozarē;

d)	sadarbību starptautiskos forumos;

e)

drošības, drošuma un piesārņojuma novēršanas standartu ievērošanu, īpaši attiecībā uz jūras transportu un aviāciju, atbilstoši attiecīgām starptautiskām konvencijām, kas piemērojamas abām Pusēm, tostarp sadarbību atbilstošos starptautiskos forumos, kuru mērķis ir nodrošināt starptautisko noteikumu labāku piemērošanu.

3.   Attiecībā uz civilo globālo satelītnavigāciju Puses sadarbosies atbilstoši Sadarbības nolīgumam civilās globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) jomā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses.

19. pants

Jūras transporta politika

1.   Puses apņemas īstenot virzību uz neierobežotu pieeju starptautiskajam jūras tirgum un satiksmei, balstoties uz godīgu komerciāli pamatotu konkurenci, saskaņā ar šā panta noteikumiem.

2.   Lai sasniegtu 1. punktā izvirzīto mērķi, Puses:

a)

neievieš kravas dalīšanas nosacījumus turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm attiecībā uz jūras transporta pakalpojumiem, ieskaitot sauso un šķidro beztaras preču apgrozību un līnijpārvadājumus, un neuzsāk īstenot šādu kravas dalīšanas kārtību, ja tā pastāvējusi iepriekšējos divpusējos nolīgumos;

b)	stājoties spēkā šim nolīgumam, atturas īstenot administratīvus, tehniskus un leģislatīvus pasākumus, kuri varētu radīt diskrimināciju starp dažādu Pušu valstspiederīgajiem vai uzņēmumiem starptautiskā jūras transporta pakalpojumu piegādes jomā;

c)

kuģiem, kurus izmanto otras Puses valstspiederīgie vai uzņēmumi, nodrošina ne mazāk labvēlīgu režīmu kā tas, ko nodrošina saviem kuģiem attiecībā uz piekļuvi ostām, kuras atvērtas starptautiskajai tirdzniecībai, šo ostu infrastruktūras un ostu palīgpakalpojumu izmantošanai, kā arī attiecībā uz saistītajām maksām un nodevām, muitas telpām, piestātņu sadalījumu un iekraušanas un izkraušanas iekārtām;

d)

dod komerciālas klātbūtnes iespēju savā teritorijā otras Puses kuģniecības sabiedrībām, lai tās veiktu kuģniecības aģentūru darbības saskaņā ar uzņēmējdarbības nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi kā nosacījumi, kurus piemēro pašas uzņēmumiem vai jebkuras trešās valsts uzņēmumu meitasuzņēmumiem vai filiālēm, par pamatu ņemot labvēlīgākos nosacījumus.

3.   Šajā pantā piekļuve starptautiskajam jūras tirgum ietver, inter alia, abu Pušu starptautiskā jūras transporta nodrošinātājiem tiesības organizēt tiešās piegādes transporta pakalpojumus, kas ietver pārvadājumus pa jūru, un tālab slēgt tiešus līgumus ar vietējiem transporta veidu, izņemot jūras transportu, nodrošinātājiem otras Puses teritorijā, neskarot piemērojamos valstspiederības ierobežojumus attiecībā uz preču vai pasažieru pārvadājumiem ar minētajiem citiem transporta veidiem.

4.   Šā panta noteikumi attiecas uz Eiropas Savienības uzņēmumiem un Korejas uzņēmumiem. No šā panta noteikumiem labumu gūs arī uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību ārpus Eiropas Savienības vai Korejas Republikas un kurus kontrolē kādas dalībvalsts vai Korejas Republikas valstspiederīgie, vai ja to kuģi ir reģistrēti attiecīgajā dalībvalstī vai Korejas Republikā saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem.

5.   Kuģniecības aģentūru darbības atļaujām Eiropas Savienībā un Korejas Republikā vajadzības gadījumā piemēro konkrētus nolīgumus.

6.   Puses risina dialogu jūras transporta politikas jomā.

20. pants

Patērētāju politika

Puses cenšas sadarboties patērētāju politikas jomā, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzības augstu līmeni. Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā var ietvert, ciktāl iespējams, šādas darbības:

a)	tiesību aktu par patērētāju tiesību aizsardzību atbilstības palielināšana, lai novērstu šķēršļus tirdzniecībai, vienlaikus nodrošinot patērētāju aizsardzības augstu līmeni;

b)	informācijas apmaiņas sekmēšana par patērētāju atbalsta sistēmām, tostarp tiesību aktiem par patērētāju aizsardzību, patēriņa preču nekaitīgumu, uz patērētājiem attiecināmu tiesību aktu īstenošanu, patērētāju izglītošanu un atbalstu, kā arī patērētāju tiesisko aizsardzību;

c)	neatkarīgu pārtērētāju apvienību izveides un patērētāju interešu pārstāvju kontaktu veicināšana.

V   SADAĻA

SADARBĪBA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS JOMĀ

21. pants

Veselība

1.   Puses vienojas rosināt savstarpēju sadarbību un informācijas apmaiņu veselības jomā un pārrobežu veselības problēmu efektīvā pārvaldībā.

2.   Puses cenšas veicināt informācijas apmaiņu un savstarpēju sadarbību, inter alia, šādos veidos:

a)	informācijas apmaiņa par infekcijas slimību, tostarp pandēmiskās gripas, uzraudzību un par agrīno brīdināšanu un pretpasākumiem;

b)	informācijas apmaiņa par stratēģijām veselības jomā un plāniem sabiedrības veselības jomā;

c)	informācijas apmaiņa par veselības veicināšanas stratēģijām, piemēram, pretsmēķēšanas kampaņām, aptaukošanās novēršanu un slimību kontroli;

d)	iespējami plaša informācijas apmaiņa zāļu drošuma un apstiprināšanas jomā;

e)	iespējami plaša informācijas apmaiņa, kā arī kopīgi pētījumi pārtikas nekaitīguma jomā, piemēram, saistībā ar normatīvajiem aktiem attiecībā uz pārtiku, ārkārtas brīdinājumiem u. c.;

f)	sadarbība ar pētniecību un izstrādi saistītās jomās, piemēram, tādās kā progresīvas ārstniecības metodes un inovatīvas zāles retu slimību ārstēšanai;

g)	informācijas apmaiņa un sadarbība attiecībā uz e-veselības politiku.

3.   Puses cenšas veicināt starptautisko veselības nolīgumu, piemēram, Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu un Pamatkonvencijas par tabakas kontroli, īstenošanu.

22. pants

Nodarbinātība un sociālie jautājumi

1.   Puses vienojas sekmēt sadarbību nodarbinātības un sociālo jautājumu jomā, tostarp globalizācijas un demogrāfisko pārmaiņu kontekstā. Tiek īstenoti centieni veicināt sadarbību un informācijas un pieredzes apmaiņu nodarbinātības un darba jautājumos. Sadarbības jomas var ietvert reģionālo un sociālo kohēziju, sociālo integrāciju, sociālā nodrošinājuma sistēmas, mūžilgu prasmju pilnveidi, veselības aizsardzību un drošību darba vietā, dzimumu līdztiesību un pienācīgu darbu.

2.   Puses vēlreiz apstiprina nepieciešamību atbalstīt globalizācijas procesu, kas sniedz labumu visiem, un veicināt pilnīgu un produktīvu nodarbinātību un pienācīgu darbu kā ilgtspējīgas attīstības un nabadzības mazināšanas būtisku elementu.

3.   Puses vēlreiz apstiprina savas saistības ievērot, sekmēt un īstenot starptautiski atzītus darba un sociālos standartus, kas jo īpaši noteikti Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamattiesībām un principiem darbā.

4.   Sadarbības veidi var ietvert, inter alia, konkrētas programmas un projektus pēc savstarpējas vienošanās, kā arī dialogu, sadarbību un iniciatīvas savstarpēju interešu jautājumos divpusējā un daudzpusējā līmenī.

23. pants

Vide un dabas resursi

1.   Puses vienojas par nepieciešamību saglabāt un ilgtspējīgā veidā apsaimniekot dabas resursus un bioloģisko daudzveidību kā pamatu pašreizējo un nākamo paaudžu attīstībai.

2.   Puses cenšas turpināt un stiprināt sadarbību vides aizsardzībā, tostarp reģionālā kontekstā, jo īpaši attiecībā uz:

a)	klimata pārmaiņām un energoefektivitāti;

b)	informētību par vides jautājumiem;

c)	dalību daudzpusējos vides aizsardzības nolīgumos, tostarp nolīgumos par bioloģisko daudzveidību, bioloģisko drošību un Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, un to īstenošanu;

d)	vides tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu veicināšanu, tostarp vides pārvaldības sistēmām un vides marķējumu;

e)	bīstamu vielu, bīstamu atkritumu un citu veidu atkritumu nelikumīgas pārrobežu aprites novēršanu;

f)	piekrastes un jūras vidi, tās saglabāšanu, piesārņojumu un degradācijas kontroli;

g)	vietējo dalību vides aizsardzībā kā ilgtspējīgas attīstības būtisku elementu;

h)	augsnes un zemes apsaimniekošanu;

i)	informācijas, speciālo zināšanu un prakses apmaiņu.

3.   Attiecīgi ņem vērā Pasaules samita par ilgtspējīgu attīstību iznākumu un atbilstīgu daudzpusēju nolīgumu par vidi īstenošanu.

24. pants

Klimata pārmaiņas

1.   Puses atzīst klimata pārmaiņu radītos vispārējos draudus pasaulei, kā arī nepieciešamību īstenot pasākumus, lai samazinātu emisiju apjomu nolūkā stabilizēt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmeni, kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā. Savas atbilstošās kompetences jomā un neskarot diskusijas par klimata pārmaiņām citos forumos, kā, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC), Puses veicina sadarbību šajā jomā. Šādas sadarbības mērķi ir:

a)	cīnīties pret klimata pārmaiņām, par vispārējo mērķi izvirzot strauju pāreju uz sabiedrību ar zemu oglekļa emisiju līmeni, piemērojot valstīm atbilstošus mazināšanas un pielāgošanas darbības;

b)	iestāties par resursu efektīvu izmantojumu, inter alia, plaši izmantojot vislabākās pieejamās un ekonomiski dzīvotspējīgākās zemas oglekļa emisijas tehnoloģijas un mazināšanas un pielāgošanas standartus;

c)	apmainīties ar speciālajām zināšanām un informāciju par kvotu tirdzniecības sistēmu ieguvumiem un arhitektūru;

d)	sekmēt publiskā un privātā sektora finansēšanas instrumentus, tostarp tirgus mehānismus un publiskā un privātā sektora partnerības, kas varētu sniegt efektīvu atbalstu rīcībai cīņā pret klimata pārmaiņām;

e)	sadarboties zemas oglekļa emisijas tehnoloģijas pētniecībā, izstrādē, izplatīšanā, izmantošanā un nodošanā, lai mazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, vienlaikus saglabājot ekonomikas izaugsmi;

f)	vajadzības gadījumā apmainīties ar pieredzi un speciālajām zināšanām, novērojot un analizējot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu ietekmi un izstrādājot mazināšanas un pielāgošanas programmas;

g)	vajadzības gadījumā atbalstīt jaunattīstības valstu īstenotās mazināšanas un pielāgošanas darbības, tostarp ar Kioto protokola elastīgo mehānismu starpniecību.

2.   Tālab Puses vienojas pastiprināt dialogu un sadarbību politiskā, stratēģiskā un tehniskā līmenī.

25. pants

Lauksaimniecība, lauku attīstība un mežsaimniecība

Puses vienojas rosināt sadarbību lauksaimniecībā, lauku attīstībā un mežsaimniecībā. Puses apmainīsies ar informāciju un attīstīs sadarbību jo īpaši šādās jomās:

a)	lauksaimniecības un mežsaimniecības politika, kā arī starptautiskās lauksaimniecības un mežsaimniecības perspektīvas kopumā;

b)	ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija un aizsardzība;

c)	bioloģiskā ražošana;

d)	pētījumi lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā;

e)	attīstības politika lauku apvidiem un jo īpaši lauksaimniecības nozaru diversifikācija un pārstrukturēšana;

f)	ilgtspējīga lauksaimniecība, mežsaimniecība un vides prasību iekļaušana lauksaimniecības politikā;

g)	saikne starp lauksaimniecības, mežsaimniecības un vides, kā arī attīstības politiku lauku apvidiem;

h)	veicināšanas darbības lauksaimniecības pārtikas produktiem;

i)	ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, lai novērstu atmežošanu un veicinātu jaunu meža zemju veidošanu, tostarp pienācīgi ņemot vērā jaunattīstības valstu, kurās iegūst kokmateriālus, intereses.

26. pants

Jūrniecība un zivsaimniecība

Puses rosina divpusēju un daudzpusēju sadarbību jūrniecības un zivsaimniecības jomā, jo īpaši ņemot vērā ilgtspējīgu un atbildīgu jūrniecības un zivsaimniecības attīstību un pārvaldību. Sadarbības jomas var ietvert:

a)	informācijas apmaiņu;

b)	ilgtspējīgas un atbildīgas jūrniecības un zivsaimniecības ilgtermiņa politikas atbalstīšanu, tostarp piekrastes un jūras resursu saglabāšanu un apsaimniekošanu; un

c)	centienu veicināšanu, lai novērstu un apkarotu nelikumīgu, nereģistrētu un neregulētu zvejas praksi.

27. pants

Palīdzība attīstības jomā

1.   Puses vienojas apmainīties ar informāciju par savu attīstības palīdzības politiku, lai veidotu regulāru dialogu par šādas politikas mērķiem un attiecīgajām attīstības palīdzības programmām trešās valstīs. Tās izskata, cik lielā mērā ir iespējama intensīvāka sadarbība saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem un šo programmu īstenošanai piemērojamiem nosacījumiem.

2.   Puses vēlreiz apstiprina savu apņemšanos ievērot 2005. gada Parīzes deklarāciju par palīdzības efektivitāti un vienojas nostiprināt sadarbību ar mērķi vēl vairāk uzlabot veikumu attīstības jomā.

VI   SADAĻA

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JOMĀ

28. pants

Sadarbība kultūras, informācijas, komunikāciju, plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālajā jomā

1.   Puses vienojas veicināt sadarbību, lai palielinātu savstarpējo izpratni un zināšanas par to attiecīgo kultūru.

2.   Puses cenšas veikt pienācīgus pasākumus, lai sekmētu kultūras apmaiņu, kā arī īstenot kopīgas iniciatīvas šajā jomā.

3.   Puses vienojas cieši sadarboties attiecīgos starptautiskos forumos, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā (UNESCO) un ASEM, lai īstenotu kopīgus mērķus un veicinātu kultūras daudzveidību, ievērojot noteikumus UNESCO Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu.

4.   Puses izskatīs līdzekļus, kā veicināt apmaiņu, sadarbību un dialogu attiecīgo iestāžu starpā plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālajā jomā.

29. pants

Izglītība

1.   Puses atzīst izglītības un mācību izšķirīgo ieguldījumu tādu cilvēkresursu attīstībā, kas spēj piedalīties globālajā uz zināšanām balstītajā ekonomikā; un atzīst, ka tās ir kopīgi ieinteresētas sadarboties izglītības un mācību jomā.

2.   Saskaņā ar to savstarpējām interesēm un izglītības stratēģiju mērķiem Puses apņemas kopīgi atbalstīt atbilstošus sadarbības pasākumus izglītības, mācību un jaunatnes jomās, īpašu uzsvaru liekot uz augstāko izglītību. Šāda sadarbība jo īpaši var izpausties kā:

a)	atbalsts kopīgiem sadarbības projektiem starp izglītības un mācību iestādēm Eiropas Savienībā un Korejas Republikā, lai sekmētu mācību programmu izstrādi, kopīgas studiju programmas un studentu mobilitāti;

b)	dialogs, pētījumi un informācijas un zinātības apmaiņa izglītības politikas jomā;

c)	studentu, augstāko mācību iestāžu akadēmiskā un administratīvā personāla, kā arī jaunatnes darbinieku apmaiņa, tostarp ar Erasmus Mundus programmas starpniecību;

d)	sadarbība izglītības nozarēs, kas skar kopējas intereses.

VII   SADAĻA

SADARBĪBA TIESISKUMA, BRĪVĪBAS UN DROŠĪBAS JOMĀ

30. pants

Tiesiskums

Īstenojot sadarbību tiesiskuma, brīvības un drošības jomā, Puses īpašu nozīmi piešķir tam, lai tiktu veicināts tiesiskums, tostarp tiesu neatkarība, tiesu pieejamība un tiesības uz taisnīgu tiesu.

31. pants

Tiesiskā sadarbība

1.   Puses vienojas attīstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās, jo īpaši attiecībā uz daudzpusējo konvenciju par tiesu iestāžu sadarbību civillietās ratifikāciju un īstenošanu, ieskaitot Hāgas starptautisko privāttiesību konferences konvencijas starptautiskās tiesiskās sadarbības un tiesvedības, ka arī bērnu aizsardzības jomā.

2.   Puses vienojas sekmēt un rosināt civilu un privātu komerciālu strīdu atrisināšanu šķīrējtiesā, ja vien tas ir iespējams saskaņā ar piemērojamiem starptautiskiem dokumentiem.

3.   Attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās Puses centīsies pastiprināt vienošanās par savstarpējo tiesisko palīdzību un personu izdošanu. Tas vajadzības gadījumā ietvertu pievienošanos attiecīgajiem starptautiskajiem ANO dokumentiem, tostarp Starptautiskās Krimināltiesas Romas Statūtiem, kas minēti šā nolīguma 6. pantā.

32. pants

Personas datu aizsardzība

1.   Puses vienojas sadarboties, lai uzlabotu personas datu aizsardzības līmeni līdz visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, piemēram, līmenim, kas iekļauts Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatnostādnēs par elektronisko personas datu datņu noteikumiem (ANO Ģenerālās Asamblejas 1990. gada 14. decembra Rezolūcija 45/95).

2.   Sadarbība personas datu aizsardzības jomā var ietvert, inter alia, informācijas un speciālo zināšanu apmaiņu.

33. pants

Migrācija

1.   Puses vienojas nostiprināt un pastiprināt sadarbību tādās jomās kā nelikumīga migrācija, cilvēku kontrabanda un cilvēku tirdzniecība, kā arī migrācijas jautājumu iekļaušana valstu ekonomikas un sociālās attīstības stratēģijās migrantu izcelsmes apgabaliem.

2.   Sadarbojoties nelikumīgas imigrācijas novēršanas un kontroles nolūkā, Puses vienojas uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos, kuri nelikumīgi uzturas otras Puses teritorijā. Tālab Puses nodrošinās saviem valstspiederīgajiem atbilstošus personas dokumentus, kas paredzēti šādiem mērķiem. Ja rodas šaubas par valstspiederību, Puses vienojas identificēt savus iespējamos valstspiederīgos.

3.   Puses cenšas vajadzības gadījumā noslēgt nolīgumu, kurā reglamentētas konkrētās saistības to valstspiederīgo atpakaļuzņemšanai. Tas attieksies arī uz nosacījumiem saistībā ar citu valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem.

34. pants

Nelikumīgo narkotiku apkarošana

1.   Saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem Puses centīsies mazināt nelikumīgo narkotiku piegādi un kontrabandu, un pieprasījumu pēc tām, kā arī to ietekmi uz narkotiku lietotājiem un sabiedrību kopumā, un panākt narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgā ražošanā izmantoto prekursoru novirzīšanas efektīvāku novēršanu. Savā sadarbībā Puses nodrošina visaptverošas un līdzsvarotas pieejas izmantošanu šā mērķa sasniegšanā, piemērojot legālā tirgus noteikumus un efektīvu rīcību un koordināciju starp kompetentajām iestādēm, tostarp veselības, izglītības, sociālajām, tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm.

2.   Puses vienojas par sadarbības līdzekļiem šo mērķu sasniegšanai. Pasākumus pamato ar vispārēji pieņemtiem principiem, kas ir saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām konvencijām, Politisko deklarāciju un Īpašo deklarāciju par pamatprincipiem narkotiku pieprasījuma samazināšanai, kas apstiprināta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 20. īpašajā sesijā par narkotikām 1998. gada jūnijā.

35. pants

Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana

Puses vienojas sadarboties un dot savu ieguldījumu cīņā pret organizēto, ekonomisko un finanšu noziedzību un korupciju, viltošanu un nelikumīgiem darījumiem, pilnībā ievērojot Pušu spēkā esošās savstarpējās starptautiskās saistības šajā jomā, tostarp attiecībā uz efektīvu sadarbību tādu līdzekļu atgūšanā, kas iegūti korupcijas rezultātā. Puses veicina ANO Konvencijas par starptautisko organizēto noziedzību un tās papildprotokolu, kā arī ANO Pretkorupcijas konvencijas īstenošanu.

36. pants

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošana

1.   Puses vienojas par vajadzību strādāt un sadarboties, lai novērstu, ka to finanšu sistēmas tiek izmantotas tādu līdzekļu legalizēšanai, kas iegūti jebkādās kriminālsodāmās darbībās, tostarp narkotiku kontrabandā un korupcijā, kā arī terorisma finansēšanā. Šī sadarbība ietver arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanu.

2.   Puses var apmainīties ar būtisko informāciju saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem un pieņemt atbilstīgus standartus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai, kas līdzvērtīgi standartiem, kurus ir pieņēmušas šajā jomā iesaistītās starptautiskās struktūras, piemēram Finanšu darījumu darba grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai (FATF).

37. pants

Kibernoziedzības apkarošana

1.   Puses stiprinās sadarbību, lai novērstu un apkarotu augsto tehnoloģiju noziegumus, kibernoziegumus un elektroniskos noziegumus, kā arī ar terorismu saistīta satura izplatīšanu internetā, savstarpēji apmainoties ar informāciju un praktisko pieredzi atbilstīgi attiecīgo valstu tiesību aktiem savas atbildības robežās.

2.   Puses apmainīsies ar informāciju tādās jomās kā kibernoziegumu izmeklētāju izglītība un mācības, kibernoziegumu izmeklēšana un digitālā kriminālistika.

38. pants

Sadarbība tiesībaizsardzībā

Puses vienojas īstenot tiesībaizsardzības iestāžu, aģentūru un dienestu sadarbību, kā arī sniegt ieguldījumu Pusēm kopīgu starptautiskās noziedzības draudu novēršanā un pārtraukšanā. Tiesībaizsardzības iestāžu, aģentūru un dienestu sadarbība var izpausties kā savstarpēja palīdzība izmeklēšanā, izmeklēšanas metožu apmaiņa, tiesībaizsardzības personāla kopīga izglītošana un mācības, kā arī jebkāda cita veida kopīgas darbības un palīdzība, par ko Puses var savstarpēji vienoties.

VIII   SADAĻA

SADARBĪBA CITĀS JOMĀS

39. pants

Tūrisms

Puses apņemas izveidot sadarbību tūrisma jomā, lai uzlabotu savstarpējo izpratni un veicinātu tūrisma līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību.

Šī sadarbība var jo īpaši izpausties kā:

a)	informācijas apmaiņa kopējo interešu jautājumos saistībā ar tūrismu;

b)	tūrisma pasākumu rīkošana;

c)	apmaiņa tūrisma jomā;

d)	sadarbība kultūras mantojuma saglabāšanas un pārvaldības jomā;

e)	sadarbība tūrisma vadībā.

40. pants

Pilsoniskā sabiedrība

Puses atzīst organizētas pilsoniskās sabiedrības nozīmi un potenciālo ieguldījumu dialogā un sadarbības procesā saskaņā ar šo nolīgumu un vienojas veicināt efektīvu dialogu ar organizētu pilsonisko sabiedrību un tās efektīvu dalību.

41. pants

Publiskā pārvalde

Pamatojoties uz līdzšinējiem centieniem un ievērojot publiskās pārvaldes modernizāciju, puses vienojas sadarboties pieredzes un labākās prakses apmaiņā šādās jomās:

a)	organizatoriskās efektivitātes uzlabošana;

b)	iestāžu efektivitātes uzlabošana pakalpojumu sniegšanā;

c)	publisko līdzekļu pārredzamas pārvaldības un atbildības nodrošināšana;

d)	tiesiskās un institucionālās struktūras uzlabošana;

e)	stratēģiju izstrāde un īstenošana.

42. pants

Statistika

1.   Puses attīsta un stiprina sadarbību statistikas jautājumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi – nodrošināt savlaicīgus, starptautiski salīdzināmus un ticamus statistikas datus. Ir sagaidāms, ka ilgtspējīgas, efektīvas un profesionāli neatkarīgas statistikas sistēmas sniegs informāciju, kas attiecas uz Pušu pilsoņiem, uzņēmumiem un lēmumu pieņēmējiem, dodot tiem iespēju pieņemt apzinātus lēmumus. Puses, inter alia, apmainās ar informāciju un speciālām zināšanām un attīsta sadarbību, ņemot vērā jau uzkrāto pieredzi.

Sadarbības mērķi ir šādi:

a)	abu Pušu statistikas sistēmu pakāpeniska saskaņošana;

b)	Pušu datu apmaiņas noregulēšana, ņemot vērā attiecīgo starptautisko metožu piemērošanu;

c)	statistikas personāla profesionālo spēju stiprināšana, lai tam ļautu piemērot attiecīgos statistikas standartus;

d)	Pušu pieredzes apmaiņas par statistikas zinātības attīstību veicināšana.

2.   Sadarbības veidi var ietvert, inter alia, konkrētas programmas un projektus pēc savstarpējas vienošanās, kā arī dialogu, sadarbību un iniciatīvas savstarpēju interešu jautājumos divpusējā un daudzpusējā līmenī.

IX   SADAĻA

INSTITUCIONĀLĀ STRUKTŪRA

43. pants

Citi nolīgumi

1.   Ar šo tiek atcelts tirdzniecības un sadarbības pamatnolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, kas tika parakstīts Luksemburgā 1996. gada 28. oktobrī un stājās spēkā 2001. gada 1. aprīlī.

2.   Iepriekšminētais nolīgums tiek atjaunināts un aizstāts ar šo nolīgumu. Atsauces uz iepriekšminēto nolīgumu visos pārējos Pušu nolīgumos uzskata par atsaucēm uz šo nolīgumu.

3.   Puses var papildināt šo nolīgumu, noslēdzot konkrētus nolīgumus jebkurā sadarbības jomā, kas ir tā darbības jomā. Šādi konkrēti nolīgumi ir vispārējo divpusējo attiecību, ko reglamentē šis nolīgums, sastāvdaļa un kopējās institucionālās struktūras daļa.

4.   Esošos nolīgumus attiecībā uz konkrētām sadarbības jomām, kas ir šā nolīguma darbības jomā, tāpat uzskata par vispārējo divpusējo attiecību, ko reglamentē šis nolīgums, sastāvdaļu un par kopējās institucionālās struktūras daļu.

44. pants

Apvienotā komiteja

1.   Puses saskaņā ar šo nolīgumu izveido Apvienoto komiteju, kurā ir Eiropas Savienības Padomes locekļu pārstāvji un Eiropas Komisijas pārstāvji, no vienas puses, un Korejas Republikas pārstāvji, no otras puses.

2.   Apvienotajā Komitejā notiek apspriedes, lai sekmētu šā nolīguma īstenošanu un veicinātu tā vispārīgo mērķu sasniegšanu, kā arī uzturētu vispārēju saskanību attiecībās un nodrošinātu jebkura cita Pušu nolīguma pienācīgu darbību.

3.   Apvienotā komiteja:

a)	nodrošina šā nolīguma pienācīgu darbību;

b)	uzrauga Pušu visaptverošo attiecību attīstību;

c)	attiecīgā gadījumā pieprasa informāciju no komitejām vai citām struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar citiem nolīgumiem, kuri ir daļa no kopējās institucionālās struktūras, un izskata visus to iesniegtos ziņojumus;

d)	apmainās viedokļiem un sniedz ierosinājumus par jebkādu jautājumu, kas skar to kopīgās intereses, tostarp par turpmāku rīcību un tās īstenošanai pieejamiem līdzekļiem;

e)	nosaka prioritātes saistībā ar šā nolīguma mērķiem;

f)	meklē piemērotus veidus tādu problēmu novēršanai, kas var rasties jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums;

g)	ar vienprātīgu lēmumu saskaņā ar 45. panta 3. punktu atrisina jebkuras domstarpības, kas rodas šā nolīguma piemērošanā un interpretācijā;

h)	pārbauda visu informāciju par saistību neizpildi, ko iesniegusi kāda no Pusēm, un apspriežas ar otru Pusi, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu saskaņā ar 45. panta 3. punktu.

4.   Apvienotā komiteja parasti sanāks reizi gadā pārmaiņus Briselē un Seulā. Komitejas ārkārtas sēdes sasauc pēc jebkuras Puses lūguma. Apvienoto komiteju pēc kārtas vada katra no Pusēm. Tā parasti tiekas augstāko amatpersonu līmenī.

45. pants

Īstenošanas kārtība

1.   Puses veic vispārējus vai konkrētus pasākumus, kas vajadzīgi to saistību izpildei saskaņā ar šo nolīgumu, un nodrošina to atbilstību šajā nolīgumā paredzētajiem mērķiem.

2.   Uz īstenošanu attiecas vienprātība un dialogs. Ja tomēr šā nolīguma piemērošanā vai interpretācijā rodas viedokļu atšķirība, viena vai otra Puse vēršas Apvienotajā Komitejā.

3.   Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi savas saistības atbilstīgi šim nolīgumam, tā var veikt piemērotus pasākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Pirms šādas rīcības, izņemot īpašas steidzamības gadījumos, Puses iesniedz visu vajadzīgo informāciju Apvienotajai komitejai situācijas rūpīgai izmeklēšanai. Puses apspriežas ar Apvienoto komiteju, un, ja abas Puses piekrīt, šīs apspriedes var sekmēt ar Apvienotās komitejas iecelta vidutāja palīdzību.

4.   Īpašas steidzamības gadījumos par pasākumu tūlīt paziņo otrai Pusei. Pēc otras Puses pieprasījuma notiek apspriedes laikposmā līdz divdesmit (20) dienām. Pēc šā laikposma piemēro pasākumu. Šajā gadījumā otra Puse var pieprasīt šķīrējtiesas izskatīšanu saskaņā ar 46. pantu, lai pārbaudītu jebkuru pasākuma aspektu vai pamatojumu.

46. pants

Šķīrējtiesas procedūra

1.   Šķīrējtiesā ir trīs (3) šķīrējtiesneši. Katra no Pusēm ieceļ vienu šķīrējtiesnesi, un Apvienotā komiteja attiecīgi ieceļ trešo šķīrējtiesnesi četrpadsmit (14) dienās pēc tam, kad kāda no Pusēm ir pieprasījusi šķīrējtiesas izskatīšanu. Par vienas Puses šķīrējtiesneša iecelšanu tūlīt paziņo otrai Pusei rakstiski vai ar diplomātisko kanālu starpniecību. Šķīrējtiesneši nolēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Šķīrējtiesneši cenšas panākt nolēmumu iespējami ātri un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā trīs (3) mēnešos no šķīrējtiesnešu iecelšanas dienas. Apvienotā komiteja vienojas par sīkākām procedūrām šķīrējtiesas procedūras ātrai norisei.

2.   Domstarpībās iesaistītajām Pusēm ir jāveic pasākumi, kas vajadzīgi šķīrējtiesnešu nolēmuma izpildei. Šķīrējtiesneši pēc pieprasījuma sniedz ieteikumus par to, kā īstenojams viņu nolēmums, lai atjaunotu šajā nolīgumā paredzēto tiesību un pienākumu līdzsvaru.

X   SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

47. pants

Definīcija

Šajā nolīgumā “Puses” nozīmē Eiropas Savienību vai tās dalībvalstis, vai Eiropas Savienību un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses.

48. pants

Valsts drošība un informācijas izpaušana

Šajā nolīgumā neko nedrīkst interpretēt kā tādu, kas kādai no Pusēm paredz sniegt jebkādu informāciju, kuras izpaušanu tā uzskata par esošu pretrunā tās būtiskām drošības interesēm.

49. pants

Stāšanās spēkā, darbības ilgums un izbeigšana

1.   Šis nolīgums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Puses ir paziņojušas viena otrai, ka ir izpildītas šim mērķim nepieciešamās juridiskās procedūras.

2.   Neskarot 1. punktu, šo nolīgumu pirms tā stāšanās spēkā piemēro provizoriski. Provizoriskā piemērošana sākas pirmā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad Puses ir paziņojušas viena otrai par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

3.   Šis nolīgums ir spēkā nenoteiktu laiku. Viena vai otra Puse var rakstiski informēt otru Pusi par tās nodomu denonsēt šo nolīgumu. Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņošanas.

50. pants

Paziņojumi

Paziņojumus saskaņā ar 49. pantu iesniedz, attiecīgi, Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam un Korejas Republikas Ārlietu un tirdzniecības ministrijai.

51. pants

Deklarācijas un pielikumi

Šajā nolīgumā iekļautās deklarācijas un pielikumi ir tā sastāvdaļa.

52. pants

Piemērošanas teritorija

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību, un saskaņā ar minētajā līgumā izklāstītajiem nosacījumiem, un, no otras puses, Korejas Republikas teritorijā.

53. pants

Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un korejiešu valodā un ir vienlīdz autentisks visās šajās valodās.

PIELIKUMS

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 204/2011 II un III pielikumu groza šādi.

1)

II pielikumā a) 1.–6. un 8.–12. ierakstu aizstāj ar šādiem: "1. QADHAFI, Aisha Muammar Dzimšanas datums: 1978. gads. Dzimšanas vieta: Tripoli, Lībija. Muammar QADHAFI meita. Cieša saistība ar režīmu. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: Alžīrija. ANO norādes datums: 26.02.2011. 2. QADHAFI, Hannibal Muammar Pases Nr.: B/002210. Dzimšanas datums: 20.09.1975. Dzimšanas vieta: Tripoli, Lībija. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: Alžīrija. ANO norādes datums: 26.02.2011. 3. QADHAFI, Khamis Muammar Dzimšanas datums: 1978. gads. Dzimšanas vieta: Tripoli, Lībija. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Demonstrāciju apspiešanā iesaistīto militāro vienību komandieris. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: miris. ANO norādes datums: 26.02.2011. 4. QADHAFI, Muammar Mohammed Abu Minyar Dzimšanas datums: 1942. gads. Dzimšanas vieta: Sirte, Lībija. Revolūcijas vadonis, Bruņoto spēku virspavēlnieks. Atbildīgs par rīkojumu apspiest demonstrācijas un par cilvēktiesību pārkāpumiem. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: miris. ANO norādes datums: 26.02.2011. 5. QADHAFI, Mutassim Dzimšanas datums: 1976. gads. Dzimšanas vieta: Tripoli, Lībija. Nacionālās drošības padomnieks. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: miris. ANO norādes datums: 26.02.2011. 6. QADHAFI, Saif al-Islam Pases Nr.: B014995. Dzimšanas datums: 25.06.1972. Dzimšanas vieta: Tripoli, Lībija. Qadhafi Foundation direktors. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Uzkurinoši publiski izteikumi, kas rosina uz vardarbību pret demonstrantiem. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: apcietinājumā Lībijā. ANO norādes datums: 26.02.2011." "8. JABIR, Abu Bakr Yunis, ģenerālmajors Dzimšanas datums: 1952. gads. Dzimšanas vieta: Jalo, Lībija. Aizsardzības ministrs. Vispārēja atbildība par bruņoto spēku darbībām. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: miris. ANO norādes datums: 26.02.2011. 9. MATUQ, Matuq Mohammed Dzimšanas datums: 1956. gads. Dzimšanas vieta: Khoms, Lībija. Sabiedrisko pakalpojumu ministrs. Režīma augsta amatpersona. Saistība ar Revolucionārajām komitejām. Ir bijis iesaistīts disidentu apspiešanā un vardarbībā. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: nav zināms, iespējams, sagūstīts. ANO norādes datums: 26.02.2011. 10. QADHAFI, Mohammed Muammar Dzimšanas datums: 1970. gads. Dzimšanas vieta: Tripoli, Lībija. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: Alžīrija. ANO norādes datums: 26.02.2011. 11. QADHAFI, Saadi Pases Nr.: a) 014797, b) 524521. Dzimšanas datums: a) 27.05.1973., b) 01.01.1975. Dzimšanas vieta: Tripoli, Lībija. Īpašo spēku komandieris. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Demonstrāciju apspiešanā iesaistīto militāro vienību komandieris. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: Nigēra. ANO norādes datums: 26.02.2011. 12. QADHAFI, Saif al-Arab Dzimšanas datums: 1982. gads. Dzimšanas vieta: Tripoli, Lībija. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: miris. ANO norādes datums: 26.02.2011." b) pievieno šādu ierakstu: "14. AL-BARASSI, Safia Farkash Dzimšanas datums: 1952. gads. Dzimšanas vieta: Al Bayda, Lībija. Kopš 1970. gada precējusies ar Muammar QADHAFI. Pieder ievērojama personīgā bagātība, kas varētu tikt izmantota režīma vajadzībām. Viņas māsa Fatima FARKASH ir precējusies ar ABDALLAH SANUSSI, Lībijas militārās izlūkošanas vadītāju. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: Alžīrija. ANO norādes datums: 24.06.2011."

2)

III pielikumā a) sadaļā "Personas" 6. un 26. ierakstu aizstāj ar šādiem:   Uzvārds, vārds Informācija identificēšanai Pamatojums Sarakstā iekļaušanas datums 6. AL-BAGHDADI, Dr Abdulqader Mohammed Revolucionāro komiteju koordinācijas biroja vadītājs. Pases Nr.: B010574. Dzimšanas datums: 01.07.1950. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: cietums Tunisijā. Revolucionārās komitejas ir iesaistītas vardarbībā pret demonstrantiem. 28.02.2011. 26. AL KUNI, Amid Husain, pulkvedis Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: Lībijas dienvidi. Ghat (Dienvidlībija) pārvaldnieks. Tieši iesaistīts algotņu vervēšanā. 12.04.2011. b) sadaļā "Personas" svītro 10. ierakstu (AL-BARASSI, Safia Farkash); c) sadaļā "Vienības" svītro 50. ierakstu (Organisation for Development of Administrative Centres (ODAC)).

PIELIKUMS

---

(1)  http://eurl.craw.eu/.

(2)  Saraksts ar šiem praimeriem un zondēm katrai dzīvnieku sugai, uz kuru ir vērsta analīze, ir pieejams EURL-AP tīmekļa vietnē.

(3)  Funkcionālu Master Mix piemēri ir pieejami EURL-AP tīmekļa vietnē.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1183/2005 I pielikumu groza šādi:

(1)

Pozīcijā “A. FIZISKAS PERSONAS” pievieno šādus ierakstus: (a) “Eric Badege . Dzimšanas datums: 1971. gads. Regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 31.12.2012.” (b) “Jean-Marie Lugerero Runiga . Dzimšanas datums: aptuveni 1960. gads. Regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 31.12.2012.”

(2)

Pozīcijā “B. JURIDISKAS PERSONAS, VIENĪBAS UN STRUKTŪRAS” pievieno šādus ierakstus: (a) “Forces Democratiques De Liberation Du Rwanda (alias a) FDLR, b) Force Combattante Abacunguzi, c) FOCA, d) Combatant Force for the Liberation of Rwanda). E-pasta adreses: Fdlr@fmx.de; fldrrse@yahoo.fr; fdlr@gmx.net. Atrašanās vieta: Ziemeļu un Dienvidu Kivu, Kongo Demokrātiskā Republika. Regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 31.12.2012.” (b) “M23 (alias Mouvement Du 23 Mars). Regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 31.12.2012.”.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MA	66,0
	TN	88,5
	TR	118,0
	ZZ	90,8
0707 00 05	EG	200,0
	JO	182,1
	MA	158,2
	TR	157,7
	ZZ	174,5
0709 91 00	EG	128,6
	ZZ	128,6
0709 93 10	EG	105,4
	MA	95,6
	TR	140,1
	ZZ	113,7
0805 10 20	EG	55,6
	MA	58,1
	TN	60,2
	TR	62,9
	ZA	46,1
	ZZ	56,6
0805 20 10	MA	88,4
	ZZ	88,4
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	IL	111,4
	KR	138,5
	TR	82,7
	ZZ	110,9
0805 50 10	EG	87,0
	TR	74,7
	ZZ	80,9
0808 10 80	CN	91,3
	MK	35,9
	US	164,1
	ZZ	97,1
0808 30 90	CN	68,8
	US	132,9
	ZZ	100,9

---

(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

PIELIKUMS

PROJEKTA DARBĪBA, KAS MINĒTA 1. PANTA 2. PUNKTĀ

1.   Mērķis

Vispārējais šā lēmuma mērķis ir palīdzēt sekmīgi pabeigt ANO sarunas par ieroču tirdzniecības līgumu (“ITL”) un atbalstīt ANO dalībvalstis sagatavošanas darbos, lai pēc ITL stāšanās spēkā panāktu pilnīgu tā īstenošanu.

2.   Projekta darbības apraksts

2.1.   Mērķi

Ar projekta darbību tiks atbalstīti Savienības centieni, kuru mērķis ir palīdzēt noslēgt sarunas par ITL, ar ko tiks “noteikti pēc iespējas augstākie kopējie starptautiskie standarti, lai reglamentētu parasto ieroču likumīgu tirdzniecību” un lai tā rezultātā “panāktu atbildīgāku un pārredzamāku ieroču tirdzniecību, tādējādi sniedzot ieguldījumu miera un drošības, reģionālās stabilitātes un ilgtspējīgas sociālās un ekonomiskās attīstības stiprināšanā”. Projekta darbība jo īpaši:

—	palīdzēs panākt ietekmīgu un noturīgu ITL, kura pamatā ir 2012. gada 26. jūlija līguma projekta teksts,

—	turpinās Savienības centienus mudināt trešās valstis atbalstīt juridiski saistoša ITL izstrādi un īstenošanu, ar kuru izveido starptautiskus kopējus standartus parasto ieroču tirdzniecībai pasaulē,

—	veicinās Savienības centienus pastiprināt ieroču nodošanas kontroles trešās valstīs un

—	atbalstīs trešo valstu centienus valsts līmenī veikt sagatavošanas darbus, lai pēc ITL stāšanās spēkā panāktu pilnīgu tā īstenošanu.

2.2.   Rezultāti

Projekta darbības īstenošanas rezultātā:

—

tiks izveidots svarīgu valdības ieinteresēto personu forums, lai palīdzētu ANO dalībvalstīm sagatavoties 2013. gada martā paredzētajai ANO konferencei par ITL un lai palīdzētu valstīm sagatavot drīzu ITL stāšanos spēkā un pilnīgu tā īstenošanu. Šajā forumā tiks arī izskatīts, kā var koordinēt un maksimāli izvērst darbības, kas jau norit starptautiskās palīdzības jomā, kuru sniedz ar mērķi pastiprināt ieroču eksporta kontroles,

—

tiks izstrādāts publiski pieejams 20 lappušu garš ziņojums. Šajā ziņojumā būs izklāstīts, kā, pamatojoties uz jau noritošajām Savienības un starptautiskajām informēšanas un palīdzības darbībām, atbalstīt trešo valstu centienus izveidot ieroču nodošanas kontroles sistēmas, ar ko tiek pildīti ITL noteiktie pienākumi.

2.3.   Darbību apraksts

Lai sasniegtu 2.1. punktā minētos mērķus, šis projekts aptvers trīs darbības: divus seminārus un ziņojumu.

2.3.1.   Valdību pārstāvjiem paredzēti semināri

Projektā būs paredzēts 30 līdz 40 valdību ekspertiem rīkot divus seminārus ar divu dienu ilgu uzturēšanos. Katram no diviem semināriem, apspriežoties ar Augsto pārstāvi un attiecīgo Padomes darba grupu, tiks noteikta tā norises vieta un laiks.

a)   Semināru struktūra

Divi semināri sniegs iespēju apspriest virkni jautājumu, tostarp:

—	kā 2013. gada martā paredzētajā ANO konferencē panākt sekmīgu noslēgumu sarunās par ITL, kura pamatā ir 2012. gada 26. jūlija līguma projekta teksts,

—	kā nodrošināt pēc iespējas drīzāku ITL stāšanos spēkā,

—	kāda paraugprakse pastāv valsts līmeņa, reģionālajā un starptautiskajā palīdzībā, lai palīdzētu panākt ITL stāšanos spēkā un pilnīgu tā īstenošanu,

—	kādi juridiski, tehniski, materiāli un finansiāli elementi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu tādu valstu sistēmu izstrādi, kuras ir vajadzīgas ITL noteikto pienākumu pildīšanai.

Pirms katra semināra tiks sagatavots īss pārdomu dokuments, kurā ir akcentēti galvenie apspriežamie jautājumi. Drīz pēc semināra noslēguma tiks sagatavots tā kopsavilkums un iesniegts Augstajam pārstāvim un attiecīgajām Padomes darba grupām.

Sīki izstrādāta semināru darba kārtība galīgajā redakcijā tiks noteikta, apspriežoties ar Augsto pārstāvi un attiecīgo Padomes darba grupu.

b)   Semināru dalībnieki

Semināros piedalīsies līdz pat 40 valdību pārstāvji no izraudzītām ANO dalībvalstīm, kas piedalās ITL sarunās. Katram no diviem semināriem, apspriežoties ar Augsto pārstāvi un attiecīgo Padomes darba grupu, tiks noteikts sīki izstrādāts dalībnieku saraksts galīgajā redakcijā.

2.3.2.   Ziņojums par Savienības un starptautisku palīdzību trešām valstīm ITL īstenošanā

Pēc divu semināru noslēguma tiks publicēts 20 lappušu garš ziņojums, kurā būs izklāstīts, kā var pilnveidot un izvērst jau noritošās Savienības un starptautiskās informēšanas un palīdzības darbības, kuru mērķis ir pastiprināt ieroču nodošanas kontroles, lai palīdzētu ANO dalībvalstīm pildīt ITL noteiktos pienākumus. Ziņojuma pamatmērķis būs ieteikt pasākumus, lai sekmētu drīzu ITL stāšanos spēkā.

Ziņojums būs izstrādāts, lai palīdzētu apspriest turpmākus informatīvus pasākumus un palīdzību, kas paredzēta ITL īstenošanas atbalstam. Iecere ir tāda, ka minētais ziņojums būs publiska vēsts, kas izriet no šā lēmuma, un gādās par to, lai Savienības ieguldījums ietekmīga un noturīga ITL nodrošināšanā būtu nepārtraukti pamanāms.

3.   Ilgums

Projekta darbības īstenošanas laikposms ir 12 mēneši pēc 3. panta 3. punktā minētā finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienas.

4.   Labuma guvēji

Ieguvēji no šīs projekta darbības būs ANO dalībvalstis, īpašu uzsvaru liekot uz valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par valsts politikas noteikšanu attiecībā uz ITL un uz tā turpmāku īstenošanu. Konkrētu valsts labuma guvēju atlase tiks noteikta, apspriežoties ar Augsto pārstāvi un attiecīgo Padomes darba grupu.

5.   Īstenotāja struktūra

Šā lēmuma tehniska īstenošana tiks uzticēta konsorcijam. Par to, kā konsorcijs veiks savus uzdevumus, atbildīgs būs Augstais pārstāvis. Konsorcijs nodrošinās Savienības ieguldījuma apjomam atbilstīgu pamanāmību.

PIELIKUMS

Lēmuma 2011/137/KĀDP I, II, III un IV pielikumu groza šādi.

1)

I pielikumā a) 1., 4., 5., 7.–15. un 18. ierakstu aizstāj šādiem ierakstiem: "1. AL-BAGHDADI, Dr Abdulqader Mohammed Pases Nr.: B010574. Dzimšanas datums: 01.07.1950. Revolucionāro komiteju koordinācijas biroja vadītājs. Revolucionārās komitejas ir iesaistītas vardarbībā pret demonstrantiem. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: cietums Tunisijā. ANO norādes datums: 26.02.2011." "4. JABIR Abu Bakr Yunis, ģenerālmajors Dzimšanas datums: 1952. gads. Dzimšanas vieta: Jalo, Lībija. Aizsardzības ministrs. Vispārēja atbildība par bruņoto spēku darbībām. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: miris. ANO norādes datums: 26.02.2011. 5. MATUQ, Matuq Mohammed Dzimšanas datums: 1956. gads. Dzimšanas vieta: Khoms, Lībija. Sabiedrisko pakalpojumu ministrs. Režīma augsta amatpersona. Saistība ar Revolucionārajam komitejām. Ir bijis iesaistīts disidentu apspiešanā un vardarbībā. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: nav zināms, iespējams, sagūstīts. ANO norādes datums: 26.02.2011." "7. QADHAFI, Aisha Muammar Dzimšanas datums: 1978. gads. Dzimšanas vieta: Tripoli, Lībija. Muammar QADHAFI meita. Cieša saistība ar režīmu. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: Alžīrija. ANO norādes datums: 26.02.2011. 8. QADHAFI, Hannibal Muammar Pases Nr.: B/002210. Dzimšanas datums: 20.09.1975. Dzimšanas vieta: Tripoli, Lībija. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: Alžīrija. ANO norādes datums: 26.02.2011. 9. QADHAFI, Khamis Muammar Dzimšanas datums: 1978. gads. Dzimšanas vieta: Tripoli, Lībija. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Demonstrāciju apspiešanā iesaistīto militāro vienību komandieris. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: miris. ANO norādes datums: 26.02.2011. 10. QADHAFI, Mohammed Muammar Dzimšanas datums: 1970. gads. Dzimšanas vieta: Tripoli, Lībija. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: Alžīrija. ANO norādes datums: 26.02.2011. 11. QADHAFI, Muammar Mohammed Abu Minyar Dzimšanas datums: 1942. gads. Dzimšanas vieta: Sirte, Lībija Revolūcijas vadonis, Bruņoto spēku virspavēlnieks. Atbildīgs par rīkojumu apspiest demonstrācijas un par cilvēktiesību pārkāpumiem. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: miris. ANO norādes datums: 26.02.2011. 12. QADHAFI, Mutassim Dzimšanas datums: 1976. gads. Dzimšanas vieta: Tripoli, Lībija. Nacionālās drošības padomnieks. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: miris. ANO norādes datums: 26.02.2011. 13. QADHAFI, Saadi Pases Nr.: a) 014797, b) 524521. Dzimšanas datums: a) 27.05.1973., b) 01.01.1975. Dzimšanas vieta: Tripoli, Lībija. Īpašo spēku komandieris. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Demonstrāciju apspiešanā iesaistīto militāro vienību komandieris. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: Nigēra. ANO norādes datums: 26.02.2011. 14. QADHAFI, Saif al-Arab Dzimšanas datums: 1982. gads. Dzimšanas vieta: Tripoli, Lībija. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: miris. ANO norādes datums: 26.02.2011. 15. QADHAFI, Saif al-Islam Pases Nr.: B014995. Dzimšanas datums: 25.06.1972. Dzimšanas vieta: Tripoli, Lībija. Qadhafi Foundation direktors. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Uzkurinoši publiski izteikumi, kas rosina uz vardarbību pret demonstrantiem. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: apcietinājumā Lībijā. ANO norādes datums: 26.02.2011." "18. AL KUNI, Amid Husain, pulkvedis Ghat (Dienvidlībija) pārvaldnieks. Tieši iesaistīts algotņu vervēšanā. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: Lībijas dienvidi. ANO norādes datums: 17.03.2011." b) pievieno šādu ierakstu: "19. AL-BARASSI, Safia Farkash Dzimšanas datums: 1952. gads. Dzimšanas vieta: Al Bayda, Lībija Kopš 1970. gada precējusies ar Muammar QADHAFI. Pieder ievērojama personīgā bagātība, kas varētu tikt izmantota režīma vajadzībām. Viņas māsa Fatima FARKASH ir precējusies ar ABDALLAH SANUSSI, Lībijas militārās izlūkošanas vadītāju. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: Alžīrija. ANO norādes datums: 24.06.2011."

2)	II pielikumā dzēš 7. ierakstu (AL-BARASSI, Safia Farkash).

3)

III pielikumā a) 1.–6., 8.–12. ierakstu aizstāj ar šādiem ierakstiem: "1. QADHAFI, Aisha Muammar Dzimšanas datums: 1978. gads. Dzimšanas vieta: Tripoli, Lībija. Muammar QADHAFI meita. Cieša saistība ar režīmu. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: Alžīrija. ANO norādes datums: 26.02.2011. 2. QADHAFI, Hannibal Muammar Pases Nr.: B/002210. Dzimšanas datums: 20.09.1975. Dzimšanas vieta: Tripoli, Lībija. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: Alžīrija. ANO norādes datums:26.02.2011. 3. QADHAFI, Khamis Muammar Dzimšanas datums: 1978. gads. Dzimšanas vieta: Tripoli, Lībija. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Demonstrāciju apspiešanā iesaistīto militāro vienību komandieris. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: miris. ANO norādes datums: 26.02.2011. 4. QADHAFI, Muammar Mohammed Abu Minyar Dzimšanas datums: 1942. gads. Dzimšanas vieta: Sirte, Lībija Revolūcijas vadonis, Bruņoto spēku virspavēlnieks. Atbildīgs par rīkojumu apspiest demonstrācijas un par cilvēktiesību pārkāpumiem. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: miris. ANO norādes datums: 26.02.2011. 5. QADHAFI, Mutassim Dzimšanas datums: 1976. gads. Dzimšanas vieta: Tripoli, Lībija. Nacionālās drošības padomnieks. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: miris. ANO norādes datums: 26.02.2011. 6. QADHAFI, Saif al-Islam Pases Nr.: B014995. Dzimšanas datums: 25.06.1972. Dzimšanas vieta: Tripoli, Lībija. Qadhafi Foundation direktors. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Uzkurinoši publiski izteikumi, kas rosina uz vardarbību pret demonstrantiem. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: apcietinājumā Lībijā. ANO norādes datums: 26.02.2011." "8. JABIR, Abu Bakr Yunis, ģenerālmajors Dzimšanas datums: 1952. gads. Dzimšanas vieta: Jalo, Lībija. Aizsardzības ministrs. Vispārēja atbildība par bruņoto spēku darbībām. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: miris. ANO norādes datums: 26.02.2011. 9. MATUQ, Matuq Mohammed Dzimšanas datums: 1956. gads. Dzimšanas vieta: Khoms, Lībija. Sabiedrisko pakalpojumu ministrs. Režīma augsta amatpersona. Saistība ar Revolucionārajām komitejām. Ir bijis iesaistīts disidentu apspiešanā un vardarbībā. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: nav zināms, iespējams, sagūstīts. ANO norādes datums: 26.02.2011. 10. QADHAFI, Mohammed Muammar Dzimšanas datums: 1970. gads. Dzimšanas vieta: Tripoli, Lībija. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: Alžīrija. ANO norādes datums: 26.02.2011. 11. QADHAFI, Saadi Pases Nr.: a) 014797, b) 524521. Dzimšanas datums: a) 27.05.1973., b) 01.01.1975. Dzimšanas vieta: Tripoli, Lībija. Īpašo spēku komandieris. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Demonstrāciju apspiešanā iesaistīto militāro vienību komandieris. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: Nigēra. ANO norādes datums: 26.02.2011. 12. QADHAFI, Saif al-Arab Dzimšanas datums: 1982. gads. Dzimšanas vieta: Tripoli, Lībija. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: miris. ANO norādes datums: 26.02.2011." b) pievieno šādu ierakstu: "14. AL-BARASSI, Safia Farkash Dzimšanas datums: 1952. gads. Dzimšanas vieta: Al Bayda, Lībija. Kopš 1970. gada precējusies ar Muammar QADHAFI. Pieder ievērojama personīgā bagātība, kas varētu tikt izmantota režīma vajadzībām. Viņas māsa Fatima FARKASH ir precējusies ar ABDALLAH SANUSSI, Lībijas militārās izlūkošanas vadītāju. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: Alžīrija. ANO norādes datums: 24.06.2011."

4)

IV pielikumā a) sadaļā "Personas" 6. un 26. ierakstu aizstāj ar šādiem ierakstiem   Uzvārds, vārds Informācija identificēšanai Pamatojums Sarakstā iekļaušanas datums 6. AL-BAGHDADI, Dr Abdulqader Mohammed Revolucionāro komiteju koordinācijas biroja vadītājs. Pases Nr.: B010574. Dzimšanas datums: 01.07.1950. Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: cietums Tunisijā. Revolucionārās komitejas ir iesaistītas vardarbībā pret demonstrantiem. 28.02.2011. 26. AL KUNI Amid Husain, pulkvedis Iespējamais stāvoklis/atrašanās vieta: Lībijas dienvidi. Ghat (Dienvidlībija) pārvaldnieks. Tieši iesaistīts algotņu vervēšanā. 12.04.2011. b) sadaļā "Personas" svītro 10. ierakstu (AL-BARASSI, Safia Farkash); c) sadaļā "Vienības" svītro 50. ierakstu (Organisation for Development of Administrative Centres (ODAC)).

PIELIKUMS

Lēmuma 1. pantā minēto personu un vienību saraksts

a)   Personas

Uzvārds, vārds	Pazīstams arī kā	Dzimšanas datums / dzimšanas vieta	Identifikācijas informācija	Pamatojums	Sarakstā iekļaušanas datums
BADEGE, Eric		1971. gads		Kā minēts Kongo Demokrātiskās Republikas jautājumu ekspertu grupas 2012. gada 15. novembra galīgajā ziņojumā: “.. pulkvežleitnants Eric Badege bija kļuvis par M23 kontaktpunktu Masisi un komandēja kopīgās operācijas ..” kopā ar citu militāro vadītāju. Turklāt “virkne saskaņotu uzbrukumu, ko pulkvežleitnants Badege veica [2012. gada] augustā, .. ļāva M23 destabilizēt ievērojamu daļu Masisi teritorijas.”“Bijušie kaujinieki stāsta, ka pulkvežleitnants Badege .. uzbrukumu vadīšanā rīkojās saskaņā ar pulkveža Makenga pavēlēm.”	31.12.2012.
				Badege kā M23 militārais komandieris nes atbildību par nopietniem pārkāpumiem, kas saistīti ar vēršanos pret bērniem un sievietēm bruņota konflikta situācijās. Saskaņā ar ekspertu grupas 2012. gada novembra ziņojumu ir notikuši vairāki lieli civiliedzīvotāju, tostarp sieviešu un bērnu, haotiskas nogalināšanas gadījumi. Kopš 2012. gada maija Raia Mutomboki M23 vadībā virknē saskaņotu uzbrukumu ir nogalinājis simtiem civiliedzīvotāju. Augustā Badege veica kopīgus uzbrukumus, kuri ietvēra civiliedzīvotāju haotisku nogalināšanu. Ekspertu grupas novembra ziņojumā konstatēts, ka šos uzbrukumus kopīgi rīkoja Badege un pulkvedis Makoma Semivumbi Jacques. Saskaņā ar ekspertu grupas ziņojumu Masisi vietējie vadītāji liecināja, ka uz vietas šos Raia Mutomboki uzbrukumus vadīja Badege.
				Kā minēts Radio Okapi2012. gada 28. jūlija rakstā: “Masisi administrators šo sestdien, 28. jūlijā, paziņoja, ka ziemeļu Kivu aptuveni trīsdesmit kilometrus uz ziemeļrietumiem no Goma ir dezertējis FARDC bāzes Nabiondo 410. pulka 2. bataljona komandieris. Viņš minēja, ka pulkvedis Eric Badege un vairāk nekā simts karavīru piektdien devās uz Rubaya – 80 kilometrus uz ziemeļiem no Nabiondo. Šo informāciju ir apstiprinājuši vairāki avoti.” Kā minēts 2012. gada 23. novembraBBC rakstā, M23 tika izveidota, kad bijušie CNDP locekļi, kas bija iekļauti FARDC, sāka protestēt pret sliktajiem apstākļiem un algu un to, ka pilnībā netiek īstenota 2009. gada 23. marta miera vienošanās starp CNDP un KDR, kuras rezultātā CNDP tika iekļauta FARDC.
				Kā minēts IPIS 2012. gada novembra ziņojumā, M23 ir iesaistījusies aktīvās militārās operācijās, lai pārņemtu kontroli KDR austrumu teritorijā. M23 un FARDC2012. gada 24. un 25. jūlijā cīnījās par kontroli pār vairākām pilsētām un ciematiem KDR austrumos; 2012. gada 26. jūlijā M23 veica uzbrukumus FARDC Rumangabo; 2012. gada 17. novembrī M23 izdzina FARDC no Kibumba; un 2012. gada 20. novembrī M23 pārņēma kontroli pār Goma. Kā minēts 2012. gada novembra ekspertu grupas ziņojumā, vairāki bijušie M23 kaujinieki apgalvo, ka M23 vadītāji uzreiz izpildīja nāvessodu desmitiem bērnu, kas bija mēģinājuši izbēgt pēc tam, kad bija savervēti kā M23 bērni kareivji.
				Kā minēts Human Rights Watch (HRW) 2012. gada 11. septembra ziņojumā, 18 gadus vecs vīrietis no Ruandas, kas izbēga pēc tam, kad bija piespiedu kārtā savervēts Ruandā, pastāstīja HRW, ka viņš ir bijis liecinieks tam, kā tiek nogalināts 16 gadus vecs zēns no viņa M23 vienības, kurš bija mēģinājis bēgt jūnijā. Noķerto zēnu M23karotāji nosita citu savervēto kareivju acu priekšā. M23 komandieris, kas bija pavēlējis viņu nogalināt, pēc tam esot citiem savervētajiem teicis: “Viņš gribēja mūs pamest,” – tā paskaidrojot to, kāpēc zēns ticis nogalināts. Ziņojumā arī norādīts, ka liecinieki apgalvo, ka uzreiz pēc bēgšanas mēģinājuma tika nogalināti vismaz 33 jaunkareivji un citi M23 karotāji. Daži tika sasieti un nošauti pārējo jaunkareivju priekšā kā piemērs sodam, ko viņi varētu saņemt. Viens jaunkareivis HRW teica: “Kad mēs bijām M23, viņi teica, ka [mums ir izvēle] vai nu palikt pie viņiem, vai mirt. Daudzi mēģināja bēgt. Dažus atrada un tad uzreiz nogalināja.”
RUNIGA, Jean-Marie Lugerero		Aptuveni 1960. gads		2012. gada 9. jūlija dokumentā, ko parakstījis M23 vadītājs Sultani Makenga, minēts, ka Runiga ir iecelts par M23 politiskās grupas koordinatoru. Saskaņā ar minēto dokumentu Runiga bija jāieceļ, lai nodrošinātu pamanāmību tam, par ko cīnās M23. Grupas tīmekļa vietnes publikācijās Runiga tiek saukts par M23 “prezidentu”. Viņa vadītāja lomu apstiprina ekspertu grupas 2012. gada novembra ziņojums, kurā Runiga minēts kā “M23 vadītājs”.	31.12.2012.
				Kā minēts 2012. gada 13. decembraAssociated Press rakstā, Runiga ir parādījis Associated Press prasību sarakstu, ko, kā viņš teica, iesniegs Kongo valdībai. Starp tām bija prasība prezidentam Kabila atkāpties un atlaist nacionālo asambleju. Runiga norādīja, ka, ja M23 būtu iespēja, tā varētu atkal ieņemt Goma.“Un šoreiz mēs neatkāpsimies,”Runiga teica Associated Press. Viņš arī norādīja, ka M23 politiskajai nodaļai kā sarunu priekšnoteikums būtu jāatjauno tās kontrole pār Goma. “Es domāju, ka mūsu locekļi, kas atrodas Kampala, mūs pārstāv. Savā laikā arī es tur būšu. Es gaidu, kad viss būs noorganizēts, un, kad tur būs Kabila, došos arī es,” teica Runiga.
				Kā minēts Le Figaro2012. gada 26. novembra rakstā, Runiga2012. gada 24. novembrī tikās ar KDR prezidentu Kabila, lai sāktu apspriedes. Kādā citā Le Figaro sniegtā intervijā Runiga paziņoja: “M23 sastāvā galvenokārt ir bijušie FARDC militārie locekļi, kas dezertēja, protestējot pret 2009. gada 23. marta vienošanos neievērošanu.” Viņš piebilda: “M23 kareivji ir armijas dezertieri, kas aizgāja ar ieročiem rokās. Nesen mēs atguvām daudz aprīkojuma no Bunagana militārās bāzes. Pašlaik tas mums katru dienu palīdz atgūt teritoriju un atvairīt visus FARDC uzbrukumus.. Mūsu revolūcija ir Kongo revolūcija, to vada Kongo iedzīvotāji priekš Kongo iedzīvotājiem.” Kā minēts Reuters2012. gada 22. novembra rakstā, Runiga paziņoja, ka M23 spēj palikt Goma pēc tam, kad M23 spēki tika papildināti ar neapmierinātajiem Kongo kareivjiem no FARDC: “Pirmkārt, mums ir disciplinēta armija, un mums ir arī FARDC kareivji, kas mums pievienojās. Viņi ir mūsu brāļi – viņi tiks vēlreiz apmācīti un pārorientēti, un tad mēs ar viņiem strādāsim.”
				Kā minēts The Guardian2012. gada 27. novembra rakstā, Runiga norādīja, ka M23 atteiksies pakļauties Lielo Ezeru reģiona starptautiskās konferences reģiona vadītāju aicinājumam pamest Goma, lai liktu pamatu miera sarunām. Tā vietā Runiga paziņoja, ka M23 atkāpšanās no Goma notiks sarunu rezultātā, nevis kā sarunu priekšnoteikums. Kā minēts ekspertu grupas 2012. gada 15. novembra galīgajā ziņojumā, Runiga vadīja delegāciju, kas 2012. gada 29. jūlijā devās uz Kampala Ugandā un pirms gaidāmajām Lielo Ezeru reģiona starptautiskās konferences sarunām izstrādāja M23 kustības darba programmu, kurā ir 21 punkts. Kā minēts 2012. gada 23. novembraBBC rakstā, M23 tika izveidota, kad bijušie CNDP locekļi, kas bija iekļauti FARDC, sāka protestēt pret sliktajiem apstākļiem un algu un to, ka pilnībā netiek īstenota 2009. gada 23. marta miera vienošanās starp CNDP un KDR, kuras rezultātā CNDP tika iekļauta FARDC.
				Kā minēts IPIS 2012. gada novembra ziņojumā, M23 ir iesaistījusies aktīvās militārās operācijās, lai pārņemtu kontroli KDR austrumu teritorijā. M23 un FARDC2012. gada 24. un 25. jūlijā cīnījās par kontroli pār vairākām pilsētām un ciematiem KDR austrumos; 2012. gada 26. jūlijā M23 uzbruka FARDC Rumangabo; 2012. gada 17. novembrī M23 izdzina FARDC no Kibumba; un 2012. gada 20. novembrī M23 pārņēma kontroli pār Goma. Kā minēts 2012. gada novembra ekspertu grupas ziņojumā, vairāki bijušie M23 kaujinieki apgalvo, ka M23 vadītāji uzreiz izpildīja nāvessodu desmitiem bērnu, kas bija mēģinājuši izbēgt pēc tam, kad bija savervēti kā M23 bērni kareivji.
				Kā minēts Human Rights Watch (HRW) 2012. gada 11. septembra ziņojumā, 18 gadus vecs vīrietis no Ruandas, kas izbēga pēc tam, kad bija piespiedu kārtā savervēts Ruandā, pastāstīja HRW, ka viņš ir bijis liecinieks tam, kā tiek nogalināts 16 gadus vecs zēns no viņa M23 vienības, kurš bija mēģinājis bēgt jūnijā. Noķerto zēnu M23 karotāji nosita citu savervēto kareivju acu priekšā. M23 komandieris, kas bija pavēlējis viņu nogalināt, pēc tam esot citiem savervētajiem teicis: “Viņš gribēja mūs pamest,” – tā paskaidrojot to, kāpēc zēns ticis nogalināts. Ziņojumā arī norādīts, ka liecinieki apgalvo, ka uzreiz pēc bēgšanas mēģinājuma tika nogalināti vismaz 33 jaunkareivji un citi M23 karotāji. Daži tika sasieti un nošauti pārējo jaunkareivju priekšā kā piemērs sodam, ko viņi varētu saņemt. Viens jaunkareivis HRW teica: “Kad mēs bijām M23, viņi teica, ka [mums ir izvēle] vai nu palikt pie viņiem, vai mirt. Daudzi mēģināja bēgt. Dažus atrada un tad uzreiz nogalināja.”

b)   Vienības

Nosaukums	Pazīstams arī kā	Dzimšanas datums / dzimšanas vieta	Identifikācijas informācija	Pamatojums	Sarakstā iekļaušanas datums
Ruandas Atbrīvošanas demokrātiskie spēki (Forces Democratiques De Liberation Du Rwanda – FDLR)	Forces Democratiques De Liberation Du Rwanda FDLR Abacunguzi bruņotie spēki (Force Combattante Abacunguzi) FOCA Ruandas Atbrīvošanas bruņotie spēki (Combatant Force for the Liberation of Rwanda)		Fdlr@fmx.de fldrrse@yahoo.fr fdlr@gmx.net Atrašanās vieta: Ziemeļkivu un Dienvidkivu, KDR	Ruandas Atbrīvošanas demokrātiskie spēki (Forces Democratiques De Liberation Du Rwanda – FDLR) ir viens no lielākajiem ārvalstu bruņotajiem grupējumiem, kas darbojas Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) teritorijā. Grupējums ir izveidots 2000. gadā un, kā aprakstīts turpmāk, ir izdarījis nopietnus starptautisko tiesību pārkāpumus, kas saistīti ar vēršanos pret sievietēm un bērniem KDR bruņotā konflikta laikā, ieskaitot nogalināšanu un sakropļošanu, seksuālu vardarbību un piespiedu pārvietošanu. Saskaņā ar organizācijas Amnesty International 2010. gada ziņojumu par cilvēktiesībām KDR FDLR nes atbildību par deviņdesmit sešu civiliedzīvotāju nogalināšanu Busurguni, Walikali teritorijā. Daži cietušie tika sadedzināti dzīvi savos mājokļos.	31.12.2012.
				Saskaņā ar organizācijas Amnesty International 2010. gada ziņojumu par cilvēktiesībām KDR kāds NVO medicīnas centrs 2010. gada jūnijā ziņoja, ka katru mēnesi tiek reģistrēti aptuveni sešdesmit gadījumi, kad Lubero teritorijas (Ziemeļkivu province) dienvidu daļā bruņoti grupējumi, tostarp FDLR, izvaro meitenes un sievietes. Saskaņā ar organizācijas Human Rights Watch (HRW) 2010. gada 20. decembra ziņojumu pastāv dokumentēti pierādījumi, ka FDLR aktīvi veic bērnu vervēšanu. HRW Kongo ir apzinājusi vismaz 83 bērnus, kas ir jaunāki par 18 gadiem (daži pat 14 gadus veci), kurus FDLR ir savervējis piespiedu kārtā.
				HRW 2012. gada janvārī ziņoja, ka FLDR kaujinieki ir uzbrukuši daudziem ciematiem Masisi teritorijā, nogalinot vismaz sešus civiliedzīvotājus, izvarojot divas sievietes un nolaupot vismaz 48 personas, kuru atrašanās vieta joprojām nav zināma. Saskaņā ar HRW 2012. gada jūnija ziņojumu FDLR kaujinieki 2012. gada maijā uzbruka civiliedzīvotājiem Kamananga un Lumenje (Dienvidkivu province), Chambucha (Walikale teritorija) un ciematiem Masisi teritorijas Ufumandu apgabalā (Ziemeļkivu province). Šajos uzbrukumos FDLR kaujinieki ar mačetēm un nažiem nāvējoši sadūra vairākus desmitus civiliedzīvotāju, tostarp daudzus bērnus.
				Saskaņā ar ekspertu grupas 2012. gada jūnija ziņojumu FDLR laikposmā no 2011. gada 31. decembra līdz 2012. gada 4. janvārim uzbruka vairākiem ciematiem Dienvidkivu provincē. Apvienoto Nāciju Organizācijas veiktajā izmeklēšanā tika apstiprināts, ka uzbrukumos ir nogalināti vismaz 33 cilvēki, tostarp deviņi bērni un sešas sievietes, kuri vai nu tika sadedzināti dzīvi, vai arī tiem nocirta galvu vai tos nošāva. Turklāt tika izvarota viena sieviete un viena meitene. Ekspertu grupas 2012. gada jūnija ziņojumā ir arī minēts, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas veiktajā izmeklēšanā tika apstiprināts, ka FDLR 2012. gada maijā Dienvidkivu provincē nogalināja vismaz 14 civiliedzīvotājus, tostarp piecas sievietes un piecus bērnus. Saskaņā ar ekspertu grupas 2012. gada novembra ziņojumu ANO ir dokumentējusi vismaz 106 gadījumus, kad laikposmā no 2011. gada decembra līdz 2012. gada septembrim FDLR kaujinieki ir veikuši seksuālu vardarbību. Ekspertu grupas 2012. gada novembra ziņojumā norādīts, ka – saskaņā ar ANO veikto izmeklēšanu – FDLR kaujinieki 2012. gada 10. marta naktī Kalinganya, kas atrodas Kabare teritorijā, izvaroja septiņas sievietes, tostarp vienu nepilngadīgo. 2012. gada 10. aprīlīFDLR šim ciematam uzbruka vēlreiz, un trīs sievietes tika izvarotas otrreiz. Ekspertu grupas 2012. gada novembra ziņojumā arī minēts, ka 2012. gada 6. aprīlīFDLR nogalināja 11 personas Bushibwambombo (Kalehe), kā arī norādīts, ka FDLR ir iesaistīta vēl 19 citu personu, tostarp piecu nepilngadīgo un sešu sieviešu, slepkavībās, kas maijā tika pastrādātas Masisi teritorijā.
M23				“23. marta kustība” (Mouvement Du 23 Mars – M23) ir bruņots grupējums, kas darbojas Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR) un kas KDR teritorijā ir saņēmis ieročus un saistītus materiālus, tostarp ar militārām darbībām saistītas konsultācijas, mācības un palīdzību. Vairāku aculiecinieku liecībās teikts, ka papildus materiālajam atbalstam kaujas operāciju veikšanai Ruandas Aizsardzības spēki (RDF) veic vispārējās militāras piegādes (ieroči un munīcija) M23 grupējumam.	31.12.2012.
				M23 ir bijis iesaistīts un atbildīgs nopietnu starptautisko tiesību pārkāpumu izdarīšanā, kas saistīti ar vēršanos pret sievietēm un bērniem KDR bruņotā konflikta laikā, ieskaitot nogalināšanu un sakropļošanu, seksuālu vardarbību un piespiedu pārvietošanu. Saskaņā ar daudziem ziņojumiem, izmeklēšanām un aculiecinieku liecībām M23 nes atbildību par civiliedzīvotāju masu slepkavībām, kā arī par sieviešu un bērnu izvarošanu dažādos KDR reģionos. Vairākos ziņojumos norādīts, ka M23 kaujinieki ir izvarojuši 46 sievietes un meitenes, no kurām jaunākajai bija astoņi gadi. Papildus ziņojumiem par seksuālo vardarbību M23 grupējums ir arī rīkojis plašas kampaņas, lai savās rindās piespiedu kārtā savervētu bērnus. Tiek lēsts, ka kopš 2012. gada jūlija M23 grupējums no KDR austrumu daļā esošās Rutshuru teritorijas vien piespiedu kārtā ir savervējis 146 jauniešus un zēnus. Daži no cietušajiem bija tikai 15 gadus veci.
				Nežēlīgie noziegumi, kurus M23 ir pastrādājis pret KDR civiliedzīvotājiem, tā īstenotā piespiedu vervēšanas kampaņa, kā arī fakts, ka M23 ir ieroču un militārā atbalsta saņēmējs, ir ārkārtīgi lielā mērā veicinājis nestabilitāti un konfliktu reģionā, un dažos gadījumos ar to ir pārkāptas starptautiskās tiesības.