(1)

Padomes 2010. gada 13. decembra Regulā (ES) Nr. 1225/2010, ar ko 2011. un 2012. gadam ES kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (2), ir noteiktas kvotas 2012. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2012. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

(1)

Padomes 2012. gada 17. janvāra Regulā (ES) Nr. 44/2012, ar ko 2012. gadam nosaka ES ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un ES kuģu zvejas iespējas ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras ir starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets (2), ir noteiktas kvotas 2012. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2012. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

(1)

Padomes 2010. gada 13. decembra Regulā (ES) Nr. 1225/2010, ar ko 2011. un 2012. gadam ES kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (2), ir noteiktas kvotas 2012. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2012. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 288/2009 (2) 4. pantā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par atbalsta sadalījumu pa dalībvalstīm, kuras sagatavo programmu “Augļi skolai”. Konkrēti, šajos noteikumos katrai dalībvalstij ir paredzēta provizoriskā sadalījuma summa, kas aprēķināta, pamatojoties uz to bērnu skaitu, kuru vecums ir no sešiem līdz desmit gadiem. Ņemot vērā programmu izpildes līmeņus, kas reģistrēti pirmajos trijos gados, un lai nodrošinātu Savienības finanšu līdzekļu atbilstīgu izlietojumu, ir jāparedz mehānisms, kas saistīts ar dalībvalstu rezultātiem un kas ierobežotu tādu pieprasītā atbalsta summu, kura pārsniedz atbalsta provizoriskā sadalījuma summu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 288/2009 12. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm katru gadu jāveic programmas “Augļi skolai” izpildes uzraudzība. Lai padarītu skaidrākus dalībvalstu pienākumus attiecībā uz programmas “Augļi skolai” novērtējumu, ir jāprecizē, ka valsts novērtējumā ir arī jāizklāsta programmas ietekme uz bērnu ēšanas paradumu pārmaiņām.

(3)

Komisija ir izstrādājusi informācijas sistēmu, kas ļauj elektroniski pārvaldīt dokumentus un procedūras gan tās iekšējā darba procedūrā, gan attiecībās ar iestādēm, kuras iesaistītas kopējā lauksaimniecības politikā. Tiek uzskatīts, ka konkrētu Regulā (EK) Nr. 288/2009 paredzēto paziņošanas pienākumu izpildi var nodrošināt, izmantojot minēto sistēmu saskaņā ar Komisijas 2009. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 792/2009, ar ko nosaka kārtību, kādā dalībvalstis Komisijai paziņo informāciju un dokumentus, kas pieprasīti, īstenojot tirgu kopīgo organizāciju, tiešo maksājumu režīmu, lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumus, kā arī režīmus, ko piemēro attālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām (3).

(4)

Regulas (EK) Nr. 288/2009 II pielikumā katrai dalībvalstij ir noteikta Savienības atbalsta provizoriskā sadalījuma summa. Šis pielikums jāpielāgo, ņemot vērā Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

(5)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 288/2009.

(6)

Lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai, būtu jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 288/2009 īstenošanu 2013./2014. mācību gadā. Konkrēti, būtu jānosaka datums, kurā Horvātijai jāiesniedz valsts stratēģija un pieteikums atbalsta saņemšanai, turklāt būtu jāparedz īpaša kartība, lai ņemtu vērā termiņu, kādā Komisijai jāpieņem lēmums par Eiropas Savienības atbalsta galīgo piešķīrumu, un paredzēto Horvātijas pievienošanās datumu. Izņēmuma gadījumā, ņemot vērā termiņu ierobežojumus, kas ir saistīti ar to, ka Eiropas Savienības atbalsta galīgā piešķīruma summas visām dalībvalstīm ir jāparedz samērā ilgu laikposmu pirms mācību gada sākuma, Komisijai, nosakot galīgos piešķīrumus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 288/2009 4. panta 4. punktā, būtu jāņem vērā jebkāds Horvātijas iepriekš iesniegts brīvprātīgs paziņojums attiecībā uz tās stratēģiju un pieteikumu atbalsta saņemšanai ar nosacījumu, ka minētā informācija tiek saņemta vēlākais līdz 31. janvārim.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

regulas 4. pantu groza šādi:

2)

regulas 10. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

3)

regulas 12. panta 2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis novērtē savas programmas “Augļi skolai” īstenošanu un izvērtē tās efektivitāti un ietekmi uz bērnu ēšanas paradumu pārmaiņām.”;

4)

regulas 15. pantu aizstāj ar šādu:

5)

II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumā sniegto tekstu;

6)

IIa pielikumu svītro.

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu ievešanai, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes.

(3)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1484/95 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Tā kā jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīzāk pēc laboto datu nosūtīšanas, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XX daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Savienības tirgū var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli mājputnu gaļas tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162., 163., 164., 167. un 169. pantā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši – ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensāciju vajadzētu piešķirt tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Savienībā un kuriem ir identifikācijas marķējums, kas paredzēts 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004 par īpašiem higiēnas noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2). Tāpat šiem produktiem būtu jāatbilst prasībām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3).

(5)

Pašreiz piemērojamās kompensācijas ir noteiktas ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 962/2012 (4). Tā kā ir jānosaka jaunas kompensācijas, minētā regula būtu jāatceļ.

(6)

Lai nepieļautu novirzes no tirgus pašreizējā stāvokļa, tirgū novērstu spekulācijas un nodrošinātu efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(7)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

(1)

Padome 2012. gada 23. jūlijā atzina, ka kraso pārmaiņu dēļ Mali ir jāpārskata darbības, kas Savienībai būtu veicamas, lai atbalstītu demokrātiskas valdības atjaunošanu un tiesiskumu visā Mali teritorijā. Tā lūdza Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) un Komisiju nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem Savienības rīcībai virknē jomu, lai reaģētu uz mainīgo situāciju.

(2)

2012. gada 18. septembra vēstulē Mali Republikas prezidents lūdza Savienības atbalstu ar mērķi atjaunot Mali teritoriālo integritāti.

(3)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2012. gada 12. oktobrī pieņemtajā Rezolūcijā 2071 (2012) par situāciju Mali pauda nopietnas bažas par sekām, ko nestabilitāte Mali ziemeļos rada reģionā un aiz tā robežām, uzsvēra, ka ir ātri jāreaģē, lai saglabātu stabilitāti visa Sāhelas reģionā, un tāpēc aicināja starptautiskos partnerus, tostarp Savienību, nodrošināt palīdzību, speciālās zināšanas, apmācības un atbalstu spēju veidošanai Mali armijai un drošības spēkiem.

(4)

Padome 2012. gada 15. oktobra secinājumos lūdza steidzami turpināt un paplašināt plānošanas darbu attiecībā uz iespējamu kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) militāru misiju, it īpaši izstrādājot krīzes pārvarēšanas koncepciju attiecībā uz Mali aizsardzības spēku reorganizāciju un apmācību, ņemot vērā šādas misijas efektivitātei nepieciešamos apstākļus, tostarp Mali varas iestāžu pilnīgu atbalstu un izejas stratēģijas izstrādi.

(5)

Padome 2012. gada 19. novembra secinājumos atzinīgi vērtēja to, ka AP ir nākusi klajā ar krīzes pārvarēšanas koncepciju, un aicināja attiecīgās grupas to steidzami izskatīt, lai Padome to 2012. gada decembrī varētu apstiprināt.

(6)

Padome 2012. gada 10. decembrī apstiprināja krīzes pārvarēšanas koncepciju iespējamai KDAP militārai apmācības misijai Mali. Padome uzsvēra, ka misija Mali būtu nozīmīgs elements Savienības visaptverošajā pieejā, kā izklāstīts stratēģijā attiecībā uz drošību un attīstību Sāhelā.

(7)

Ar 2012. gada 24. decembra vēstuli Mali Republikas prezidents adresēja uzaicinājuma vēstuli AP, atbalstot ES apmācības misijas izvietošanu Mali.

(8)

Padomes un AP uzdevumā Politikas un drošības komitejai (PDK) būtu jāveic Savienības militārās misijas politiskā kontrole, jānodrošina tai stratēģiskā vadība un jāpieņem attiecīgi lēmumi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 38. panta trešo daļu.

(9)

Ir jāpanāk vienošanās un jānoslēdz starptautiski nolīgumi par ES vienību un to personāla statusu un par trešo valstu dalību Savienības misijās.

(10)

Darbības izdevumi, kas izriet no šā lēmuma, kurš skar militārus vai aizsardzības aspektus, būtu jāsedz dalībvalstīm saskaņā ar LES 41. panta 2. punktu un saskaņā ar Padomes Lēmumu 2011/871/KĀDP (2011. gada 19. decembris), ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus (Athena) (1).

(11)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD), Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un ieviešanā. Dānija nepiedalās šā lēmuma ieviešanā, tāpēc tā nepiedalās šīs misijas finansēšanā,

(1)

Saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 18.1. pantu Eiropas Centrālā banka (ECB) un to dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, kuru valūta ir euro (turpmāk – “NCB”), var veikt kredītoperācijas ar kredītiestādēm un citiem tirgus dalībniekiem, aizdodot pret atbilstošu nodrošinājumu. Standarta nosacījumi, ar kādiem ECB un NCB ir gatavas veikt kredītoperācijas, tostarp kritēriji, kas nosaka nodrošinājuma atbilstību Eurosistēmas kredītoperāciju mērķiem, noteikti 2011. gada 20. septembra Pamatnostādnes ECB/2011/14 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (1) I pielikumā.

(2)

Saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2011/14 I pielikuma 1.6. sadaļu ECB Padome jebkurā laikā var mainīt Eurosistēmas monetārās politikas operāciju instrumentus, nosacījumus, kritērijus un procedūras.

(3)

Lai veicinātu likviditātes nodrošināšanu Eurosistēmas monetārās politikas operāciju darījumu partneriem, ECB Padome 2012. gada 6. septembrī nolēma uz pagaidu laiku paplašināt kritērijus, kas nosaka to aktīvu atbilstību, kurus var izmantot kā nodrošinājumu Eurosistēmas monetārās politikas operācijās, pieņemot tirgojamus parāda instrumentus sterliņu mārciņās, jenās vai ASV dolāros kā atbilstošus aktīvus monetārās politikas operācijām. ECB Padomes lēmumu 2012. gada 10. oktobrī ieviesa Pamatnostādne ECB/2012/23 (2), ar ko grozīja 2012. gada 2. augusta Pamatnostādni ECB/2012/18 par papildu pagaidu pasākumiem attiecībā uz Eurosistēmas refinansēšanas operācijām un nodrošinājuma atbilstību, kā arī grozījumiem Pamatnostādnē ECB/2007/9 (3).

(4)

ECB Padome 2012. gada 26. novembrī pieņēma Pamatnostādni ECB/2012/25, ar ko groza Pamatnostādni ECB/2011/14 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (4). Viens no grozījumu iemesliem bija nepieciešamība uzskaitīt tirgojamu parāda instrumentu kupona struktūras, kas tiek pieņemtas saskaņā ar Eurosistēmas monetārās politikas regulējumu.

(5)

Dažiem tirgojamiem parāda instrumentiem ārvalstu valūtā, kas ir atbilstoši saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2012/18 5.a pantu, ir bezkoeficienta (“flat”) mainīgas procentu likmes kuponi, kas piesaistīti indeksam, kurš atbilst naudas tirgus procentu likmei to nomināla valūtā. Šie instrumenti kļūtu neatbilstoši no 2013. gada 3. janvāra – dienas, no kuras tiks piemēroti jaunākie grozījumi Pamatnostādnē ECB/2011/14. Tomēr ECB Padome uzskata, ka tirgojamiem parāda instrumentiem ārvalstu valūtā jāsaglabā atbilstoša nodrošinājuma pagaidu statuss Eurosistēmas monetārās politikas operācijās, neņemot vērā, ka to kuponi ir piesaistīti procentu likmei, kas nav euro procentu likme, vai ārpus euro zonas inflācijas indeksiem. Tādēļ ECB Padome nolēmusi apturēt to Pamatnostādnes ECB/2011/14 noteikumu piemērošanu, kuri nepieļautu šādu aktīvu turpmāku atbilstību.

(6)

Papildu pasākumi, kas noteikti šajā lēmumā, jāpiemēro pagaidām, līdz brīdim, kad Padome nolems, ka tie vairs nav nepieciešami pienācīga monetārās politikas transmisijas mehānisma nodrošināšanai,