ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2012.361.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 361

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

55. sējums
2012. gada 31. decembris


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1257/2012 (2012. gada 17. decembris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi

1

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Informācija par datumu, kurā parakstīts Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Madagaskaras Republiku

9

 

*

Informācija par datumu, kurā parakstīts Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku

10

 

 

2012/826/ES

 

*

Padomes Lēmums (2012. gada 28. novembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Eiropas Savienības un Madagaskaras Republikas saskaņoto protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp abām Pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

11

Eiropas Savienības un Madagaskaras Republikas saskaņotais protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp abām Pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

12

 

 

2012/827/ES

 

*

Padomes Lēmums (2012. gada 18. decembris), par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu, ar kuru uz diviem gadiem nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku

43

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 1258/2012 (2012. gada 28. novembris) par zvejas iespēju iedalīšanu atbilstīgi Eiropas Savienības un Madagaskaras Republikas saskaņotajam Protokolam, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp abām Pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

85

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 1259/2012 (2012. gada 3. decembris) par zvejas iespēju iedalīšanu atbilstīgi protokolam, ar kuru uz diviem gadiem nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku, un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1801/2006

87

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 1260/2012 (2012. gada 17. decembris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi, ciktāl tas attiecas uz piemērojamo tulkošanas kārtību

89

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

31.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 361/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1257/2012

(2012. gada 17. decembris),

ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 118. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2011/167/ES (2011. gada 10. marts), ar ko atļauj ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi (1),

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktā noteiktos Savienības mērķus, ir lietderīgi izveidot tādus juridiskus nosacījumus, lai uzņēmumi varētu pielāgot produktu izstrādi un izplatīšanu pāri valstu robežām un lai uzņēmumiem pavērtu plašākas izvēles iespējas un izdevības. Vienam no uzņēmumiem pieejamajiem juridiskajiem līdzekļiem vajadzētu būt vienotai patentaizsardzībai visā iekšējā tirgū vai vismaz tā nozīmīgā daļā.

(2)

Saskaņā ar 118. panta pirmo daļu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), veidojot iekšējo tirgu vai nodrošinot tā darbību, viens no īstenojamiem pasākumiem ir vienotas patentaizsardzības izveide visā Savienībā un centralizētas atļauju piešķiršanas, koordinācijas un uzraudzības kārtības izveide visā Savienībā.

(3)

Padome 2011. gada 10. martā pieņēma Lēmumu 2011/167/ES, ar ko atļauj ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi starp Beļģiju, Bulgāriju, Čehijas Republiku, Dāniju, Vāciju, Igauniju, Īriju, Grieķiju, Franciju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Ungāriju, Maltu, Nīderlandi, Austriju, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovēniju, Slovākiju, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti (turpmāk “iesaistītās dalībvalstis”).

(4)

Vienkāršojot piekļuvi patentu sistēmai un padarot to lētāku un juridiski drošu, vienotā patentaizsardzība sekmēs zinātnes un tehnikas progresu un iekšējā tirgus darbību. Tāpat, nodrošinot iespēju iegūt vienotu patentaizsardzību iesaistītajās dalībvalstīs, tā uzlabos patentaizsardzības līmeni, kā arī mazinās izmaksas un sarežģītību uzņēmumiem visā Savienībā. Tai vajadzētu būt pieejamai gan iesaistīto dalībvalstu, gan citu valstu Eiropas patenta īpašniekiem neatkarīgi no to valstspiederības, dzīvesvietas valsts vai valsts, kurā tie veic uzņēmējdarbību.

(5)

Ar 1973. gada 5. oktobra Konvenciju par Eiropas patentu piešķiršanu, kas grozīta 1991. gada 17. decembrī un 2000. gada 29. novembrī (turpmāk “EPK”), ir izveidota Eiropas Patentu organizācija un tai uzticēts uzdevums piešķirt Eiropas patentus. Šo uzdevumu veic Eiropas Patentu iestāde (turpmāk “EPI”). Pēc patenta īpašnieka pieprasījuma EPI piešķirtam Eiropas patentam saskaņā ar šo regulu vajadzētu noteikt vienotu spēku iesaistītajās dalībvalstīs. Šādu patentu turpmāk dēvē par “vienota spēka Eiropas patentu”.

(6)

Saskaņā ar EPK IX daļu EPK līgumslēdzēju valstu grupa var paredzēt, ka Eiropas patentam, kas piešķirts attiecībā uz minētajām valstīm, ir vienots raksturs. Šī regula ir īpašs līgums EPK 142. panta nozīmē, reģionāls patentu līgums 1970. gada 19. jūnija Patentu kooperācijas līguma, kas pēdējo reizi grozīts 2001. gada 3. februārī, 45. panta 1. punkta nozīmē un īpaša vienošanās Parīzes konvencijas rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai, kas parakstīta Parīzē 1883. gada 20. martā un pēdējo reizi grozīta 1979. gada 28. septembrī, 19. panta nozīmē.

(7)

Vienota patentaizsardzība būtu jāsasniedz, ar šo regulu nosakot vienotu spēku Eiropas patentiem pēc to piešķiršanas un nosakot to attiecībā uz visām iesaistītajām dalībvalstīm. Vienota spēka Eiropas patenta galvenajai iezīmei vajadzētu būt tā vienotajam raksturam, proti – vienādas aizsardzības nodrošināšana un vienāds spēks visās iesaistītajās dalībvalstīs. Līdz ar to vienota spēka Eiropas patentu varētu ierobežot, nodot citai personai vai anulēt, vai tas varētu zaudēt spēku tikai visās iesaistītajās dalībvalstīs. Vajadzētu būt iespējai attiecībā uz vienota spēka Eiropas patentu piešķirt licenci attiecībā uz visu iesaistīto dalībvalstu teritorijām vai uz to daļu. Lai nodrošinātu, ka ar vienotu patentaizsardzību tiek piešķirts pēc būtības vienāds aizsardzības apjoms, vienots spēks būtu jānosaka tikai tiem Eiropas patentiem, kas piešķirti attiecībā uz visām iesaistītajām dalībvalstīm un kam ir tāds pats pretenziju kopums. Visbeidzot, Eiropas patentam piešķirtajam vienotajam spēkam vajadzētu būt papildinošam, un būtu jāuzskata, ka tas nepastāv tiktāl, ciktāl ir ticis anulēts vai ierobežots tā pamatā esošais Eiropas patents.

(8)

Saskaņā ar patenttiesību vispārējiem principiem un EPK 64. panta 1. punktu vienotajai patentaizsardzībai iesaistītajās dalībvalstīs būtu jāstājas spēkā ar atpakaļejošu datumu no dienas, kad Eiropas Patentu biļetenā publicēts paziņojums par Eiropas patenta piešķiršanu. Kad stājas spēkā vienota patentaizsardzība, iesaistītajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka netiek uzskatīts, ka Eiropas patents to teritorijā ir stājies spēkā kā valsts patents, lai izvairītos no dubultas patentaizsardzības.

(9)

Ar vienota spēka Eiropas patentu tā īpašniekam būtu jādod tiesības nepieļaut, ka kāda trešā persona veic darbības, pret kurām patents nodrošina aizsardzību. Tas būtu jānodrošina, izveidojot vienotu patentu tiesu. Jautājumos, uz kuriem neattiecas šī regula vai Padomes Regula (ES) Nr. 1260/2012 (2012. gada 17. decembris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi, ciktāl tas attiecas uz piemērojamo tulkošanas kārtību (3), būtu jāpiemēro EPK noteikumi, Nolīgums par vienotu patentu tiesu, tostarp tā noteikumi, kuros tiek definēts minēto tiesību apjoms un to ierobežojumi, un valstu tiesību akti, ietverot starptautisko privāttiesību noteikumus.

(10)

Piespiedu licences vienota spēka Eiropas patentiem būtu jāreglamentē iesaistīto dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz to atbilstīgajām teritorijām.

(11)

Komisijai savā ziņojumā par šīs regulas darbību būtu jānovērtē, kā darbojas spēkā esošie ierobežojumi, un vajadzības gadījumā jānāk klajā ar atbilstošiem priekšlikumiem, ņemot vērā patentu sistēmas ieguldījumu novatorisma un tehnoloģiju progresā, likumīgās trešo pušu intereses un primārās sabiedrības intereses. Nolīgums par vienotu patentu tiesu neliedz Eiropas Savienībai īstenot tās pilnvaras šajā jomā.

(12)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru arī vienota spēka Eiropas patentiem būtu jāpiemēro tiesību izsmelšanas princips. Tādējādi tiesības, kas piešķirtas ar vienota spēka Eiropas patentu, nedrīkstētu attiekties uz darbībām saistībā ar patentēto produktu, ko veic iesaistītajās dalībvalstīs pēc tam, kad šo produktu patenta īpašnieks laidis Savienības tirgū.

(13)

Kārtība, ko piemēro zaudējumu atlīdzināšanai, būtu jānosaka iesaistīto dalībvalstu tiesību aktos, jo īpaši noteikumos, ar kuriem īsteno 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (4).

(14)

Pret vienota spēka Eiropas patentu kā īpašumtiesību objektu pilnībā un visās iesaistītajās dalībvalstīs būtu jāizturas tā kā pret tās iesaistītās dalībvalsts valsts patentu, kuru nosaka saskaņā ar konkrētiem kritērijiem, piemēram, pieteikuma iesniedzēja dzīvesvieta, galvenā uzņēmējdarbības vieta vai uzņēmējdarbības vieta.

(15)

Lai veicinātu un atvieglotu tāda izgudrojuma saimniecisku izmantošanu, kurš aizsargāts ar vienota spēka Eiropas patentu, minētā patenta īpašniekam vajadzētu būt iespējai par piemērotu atlīdzību piedāvāt piešķirt tā licenci. Tālab patenta īpašniekam vajadzētu būt iespējai EPI iesniegt paziņojumu par tā gatavību piešķirt licenci par piemērotu atlīdzību. Tādā gadījumā no brīža, kad EPI saņem šādu paziņojumu, patenta īpašniekam būtu jāsamazina spēkā uzturēšanas maksa.

(16)

Dalībvalstu grupa, kas izmanto EPK IX daļas noteikumus, var uzticēt uzdevumus EPI un izveidot Eiropas Patentu organizācijas Administratīvās padomes izraudzītu komiteju (turpmāk “izraudzītā komiteja”).

(17)

Iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāuztic EPI atsevišķi administratīvi uzdevumi saistībā ar vienota spēka Eiropas patentiem, jo īpaši saistībā ar šādām darbībām: administrēt vienota spēka pieprasījumus, reģistrēt vienoto spēku un reģistrēt visus ierobežojumus, licences, nodošanu citai personai, atcelšanu vai spēka zaudēšanu attiecībā uz vienota spēka Eiropas patentu, iekasēt un sadalīt spēkā uzturēšanas maksas, publicēt tulkojumus informatīviem nolūkiem pārejas periodā, administrēt kompensācijas shēmu, lai atlīdzinātu to pieteikumu iesniedzēju tulkošanas izmaksas, kas Eiropas patenta pieteikumus iesniedz valodā, kura nav viena no EPI oficiālajām valodām.

(18)

Iesaistītajām dalībvalstīm būtu izraudzītajā komitejā jānodrošina to darbību pārvaldība un uzraudzība, kas saistītas ar uzdevumiem, ko iesaistītās dalībvalstis uzticējušas EPI, jānodrošina, ka vienota spēka pieprasījumus iesniedz EPI viena mēneša laikā no dienas, kad Eiropas Patentu biļetenā publicēts paziņojums par patenta piešķiršanu, un ka šādi pieprasījumi tiek iesniegti EPI procesuālajā valodā kopā ar tulkojumu, kas attiecībā uz pārejas periodu noteikts Regulā (ES) Nr. 1260/2012. Turklāt iesaistītajām dalībvalstīm saskaņā ar EPK 35. panta 2. punktā noteikto balsošanas kārtību būtu jānodrošina, lai spēkā uzturēšanas maksu lielums un spēkā uzturēšanas maksu sadalījums tiktu noteikts atbilstīgi šajā regulā noteiktajiem kritērijiem.

(19)

Patentu īpašniekiem būtu jāmaksā viena kopēja ikgadēja spēkā uzturēšanas maksa par vienota spēka Eiropas patentu. Spēkā uzturēšanas maksām visā patentaizsardzības termiņā būtu pakāpeniski jāpieaug; kopā ar maksām, kas jāmaksā Eiropas Patentu organizācijai pirmspiešķiršanas posmā, tām būtu jāsedz visas izmaksas, kas saistītas ar Eiropas patenta piešķiršanu un vienotās patentaizsardzības administrēšanu. Spēkā uzturēšanas maksas būtu jānosaka tādā lielumā, kas sekmētu inovāciju un veicinātu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, un būtu jāņem vērā tādu konkrētu struktūru kā mazo un vidēju uzņēmumu situācija, piemēram, nosakot zemākas maksas. Šim lielumam arīdzan būtu jāatspoguļo patenta aptvertā tirgus lielums un vajadzētu būt līdzīgam valstī noteiktām spēkā uzturēšanas maksām par vidēju Eiropas patentu, kas ir spēkā iesaistītajās dalībvalstīs laikā, kad pirmo reizi nosaka spēkā uzturēšanas maksu lielumu.

(20)

Būtu jānosaka pienācīgs spēkā uzturēšanas maksu lielums un sadalījums, lai nodrošinātu, ka visus izdevumus, kas EPI rodas, pildot tai uzticētos uzdevumus saistībā ar vienoto patentaizsardzību, pilnībā sedz no līdzekļiem, ko rada vienota spēka Eiropas patenti, un to, ka kopā ar ieņēmumiem no uzturēšanas maksām, kas Eiropas Patentu organizācijai jāmaksā pirmspiešķiršanas posmā, ieņēmumi no spēkā uzturēšanas maksām nodrošina Eiropas Patentu organizācijas sabalansētu budžetu.

(21)

Spēkā uzturēšanas maksas būtu jāiemaksā Eiropas Patentu organizācijā. EPI būtu jāpatur daļa no līdzekļiem, lai segtu izmaksas, kas EPI radušās, saskaņā ar EPK 146. pantu veicot uzdevumus saistībā ar vienotu patentaizsardzību. Atlikusī daļa būtu jāsadala starp iesaistītajām dalībvalstīm un jāizmanto ar patentiem saistītiem mērķiem. Sadalījums būtu jānosaka, balstoties uz taisnīgiem, vienlīdzīgiem un būtiskiem kritērijiem, proti, pēc patenta pieteikumu skaita un tirgus lieluma, un būtu jāgarantē minimālā summa, ko sadala katrai no iesaistītajām dalībvalstīm, lai uzturētu līdzsvarotu un ilgtspējīgu sistēmas darbību. Sadalījumam vajadzētu būt tādam, lai kompensētu to, ka valstij ir cita oficiālā valoda, nevis kāda no EPI oficiālajām valodām, ka valstī ir nesamērīgi mazs patenta pieteikumu skaits, kā noteikts atbilstīgi Eiropas progresa ziņojumam, un/vai ka valsts ir salīdzinoši nesen pievienojusies Eiropas Patentu organizācijai.

(22)

Ciešāka partnerība starp EPI un dalībvalstu centrālajām rūpnieciskā īpašuma iestādēm dotu EPI iespēju vajadzības gadījumā regulāri izmantot visus tādu patentmeklējumu rezultātus, ko centrālās rūpnieciskā īpašuma iestādes veikušas saistībā ar valsts patentu pieteikumiem, kuru prioritātes tiesību atzīšana tiek prasīta kādā vēlākā Eiropas patenta pieteikumā. Visām centrālajām rūpnieciskā īpašuma iestādēm, tostarp tām, kas valsts patenta piešķiršanas gaitā patentmeklējumus neveic, ciešākas partnerības kontekstā var būt ievērojama loma; inter alia sniedzot padomus un atbalstu potenciālajiem patentu pieteikumu iesniedzējiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pieņemot pieteikumus, pārsūtot pieteikumus EPI un izplatot informāciju par patentiem.

(23)

Šo regulu papildina Regula (ES) Nr. 1260/2012, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar LESD 118. panta otro daļu.

(24)

Jurisdikcija attiecībā uz vienota spēka Eiropas patentiem būtu jānosaka un jāreglamentē instrumentā, ar kuru izveido vienotu patentu tiesvedības sistēmu Eiropas patentiem un vienota spēka Eiropas patentiem.

(25)

Lai nodrošinātu vienota spēka Eiropas patenta pareizu darbību, tiesu prakses konsekvenci un tādā veidā – juridisko noteiktību, kā arī izmaksu efektivitāti patentu īpašniekiem, ir būtiski izveidot Vienotu patentu tiesu to lietu izskatīšanai, kas attiecas uz vienota spēka Eiropas patentu. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai iesaistītās dalībvalstis ratificētu nolīgumu par Vienoto patentu tiesu saskaņā ar valstu konstitucionālajām un parlamentārajām procedūrām un veiktu attiecīgos pasākumus, lai minētā tiesa iespējami drīz spētu sākt darbu.

(26)

Šī regula nedrīkstētu nedz skart iesaistīto dalībvalstu tiesības piešķirt valsts patentus, nedz aizstāt iesaistīto dalībvalstu tiesību aktus patentu jomā. Patentu pieteikumu iesniedzējiem vajadzētu būt pilnīgai brīvībai iegūt vai nu valsts patentu, vai vienota spēka Eiropas patentu, vai Eiropas patentu, kas ir spēkā vienā vai vairākās EPK līgumslēdzējās valstīs, vai vienota spēka Eiropas patentu, kas turklāt apstiprināts vienā vai vairākās EPK līgumslēdzējās valstīs, kuras nav iesaistītās dalībvalstis.

(27)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, izveidot vienotu patentaizsardzību – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un ka tādējādi šīs regulas mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu, atbilstīgā gadījumā izmantojot ciešāku sadarbību. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi, kas atļauta ar Lēmumu 2011/167/ES.

2.   Šī regula ir īpašs līgums 1973. gada 5. oktobra Konvencijas par Eiropas patentu piešķiršanu, kas grozīta 1991. gada 17. decembrī un 2000. gada 29. novembrī (turpmāk “EPK”), 142. panta nozīmē.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas ir iesaistījusies ciešākā sadarbībā attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi saskaņā ar Lēmumu 2011/167/ES vai saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstīgi LESD 331. panta 1. punkta otrajai vai trešajai daļai, brīdī, kad tiek iesniegts 9. pantā minētais vienota spēka pieprasījums;

b)

“Eiropas patents” ir patents, ko piešķīrusi Eiropas Patentu iestāde (turpmāk “EPI”) saskaņā ar EPK paredzētajiem noteikumiem un procedūrām;

c)

“vienota spēka Eiropas patents” ir Eiropas patents, kam ir vienots spēks iesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar šo regulu;

d)

“Eiropas Patentu reģistrs” ir reģistrs, ko uztur EPI saskaņā ar EPK 127. pantu;

e)

“Vienotās patentaizsardzības reģistrs” ir reģistrs, kas ir daļa no Eiropas Patentu reģistra, kurā reģistrē vienota spēka Eiropas patenta vienoto spēku un jebkādus ierobežojumus, licences, nodošanas citai personai, atcelšanu vai spēka zaudēšanu;

f)

“Eiropas Patentu biļetens” ir periodisks izdevums, kas minēts EPK 129. pantā.

3. pants

Vienota spēka Eiropas patents

1.   Eiropas patentam, kas piešķirts ar vienādu pretenziju kopumu attiecībā uz visām iesaistītajām dalībvalstīm, ir vienots spēks iesaistītajās dalībvalstīs, ja tā vienotais spēks ir reģistrēts Vienotās patentaizsardzības reģistrā.

Eiropas patentam, kas attiecībā uz dažādām iesaistītajām dalībvalstīm piešķirts ar atšķirīgu pretenziju kopumu, nav vienota spēka.

2.   Vienota spēka Eiropas patentam ir vienots raksturs. Tas nodrošina vienotu aizsardzību, un tam ir vienāds spēks visās iesaistītajās dalībvalstīs.

To var ierobežot, nodot citai personai, vai anulēt, vai tas var zaudēt spēku tikai attiecībā uz visām iesaistītajām dalībvalstīm.

Uz tā pamata var piešķirt licenci attiecībā uz visu iesaistīto dalībvalstu teritorijām vai uz to daļu.

3.   Tiek uzskatīts, ka Eiropas patenta vienotais spēks nav radies tiktāl, ciktāl Eiropas patents ir anulēts vai ierobežots.

4. pants

Spēkā stāšanās diena

1.   Vienota spēka Eiropas patents iesaistītajās dalībvalstīs stājas spēkā dienā, kad Eiropas Patentu biļetenā publicēts EPI paziņojums par Eiropas patenta piešķiršanu.

2.   Ja Eiropas patenta vienotais spēks ir reģistrēts un attiecas uz to teritoriju, iesaistītās dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dienā, kad Eiropas Patentu biļetenā tiek publicēts paziņojums par tā piešķiršanu, minētais Eiropas patents netiek uzskatīts to teritorijā par spēkā stājušos valsts patentu.

II   NODAĻA

VIENOTA SPĒKA EIROPAS PATENTA TIESISKĀS SEKAS

5. pants

Vienāda aizsardzība

1.   Vienota spēka Eiropas patents tā īpašniekam dod tiesības nepieļaut, ka kāda trešā persona veic darbības, pret kurām minētais patents nodrošina aizsardzību visā iesaistīto dalībvalstu teritorijā, kurā, ņemot vērā spēkā esošos ierobežojumus, tam ir vienots spēks.

2.   Minēto tiesību apjoms un to ierobežojumi ir vienādi visās iesaistītajās dalībvalstīs, kurās patentam ir vienots spēks.

3.   Panta 1. punktā minētās darbības, pret kurām patents nodrošina aizsardzību, un piemērojamie ierobežojumi saskaņā ar 7. pantu ir izklāstīti tiesību aktos, ko vienota spēka Eiropas patentiem piemēro tajā iesaistītajā dalībvalstī, kuras tiesību akti ir piemērojami attiecībā uz vienota spēka Eiropas patentu kā uz īpašumtiesību objektu.

4.   Komisija savā ziņojumā, kas minēts 16. panta 1. punktā, izvērtē, kā darbojas spēkā esošie ierobežojumi, un vajadzības gadījumā nāk klajā ar atbilstīgiem priekšlikumiem.

6. pants

Vienota spēka Eiropas patenta tiesību izsmelšana

Tiesības, kas piešķirtas ar vienota spēka Eiropas patentu, neattiecas uz darbībām saistībā ar patentēto produktu, ko veic tajās iesaistītajās dalībvalstīs, kurā šim patentam ir vienots spēks, pēc tam, kad šo produktu patenta īpašnieks vai cita persona ar viņa piekrišanu ir laidusi Savienības tirgū, ja vien patenta īpašniekam nav likumīga pamatojuma iebilst pret produkta turpmāku tirdzniecību.

III   NODAĻA

VIENOTA SPĒKA EIROPAS PATENTS KĀ ĪPAŠUMTIESĪBU OBJEKTS

7. pants

Vienota spēka Eiropas patents kā valsts patents

1.   Vienota spēka Eiropas patentu kā īpašumtiesību objektu pilnībā un visās iesaistītajās dalībvalstīs uzskata par valsts patentu tajā iesaistītajā dalībvalstī, kurā šim patentam ir vienots spēks un kurā saskaņā ar Eiropas Patentu reģistru:

a)

Eiropas patenta pieteikuma iesniegšanas dienā atradās pieteikuma iesniedzēja dzīvesvieta vai galvenā uzņēmējdarbības vieta; vai

b)

Eiropas patenta pieteikuma iesniegšanas dienā atradās pieteikuma iesniedzēja uzņēmējdarbības vieta, ja a) apakšpunkts nav attiecināms.

2.   Ja Eiropas Patentu reģistrā kā kopīgi pieteikuma iesniedzēji ir ierakstītas divas vai vairāk personas, 1. punkta a) apakšpunktu attiecina uz pirmo norādīto kopīgo pieteikuma iesniedzēju. Ja tas nav iespējams, 1. punkta a) apakšpunktu attiecina uz nākamo norādīto kopīgo pieteikuma iesniedzēju norādīšanas secībā. Ja 1. punkta a) apakšpunktu nevar attiecināt ne uz vienu kopīpašnieku, attiecīgi piemēro 1. punkta b) apakšpunktu.

3.   Ja 1. vai 2. punkta nolūkā neviena pieteikuma iesniedzēja dzīvesvieta, galvenā uzņēmējdarbības vieta vai uzņēmējdarbības vieta neatradās kādā no tām iesaistītajām dalībvalstīm, kurās šim patentam ir vienots spēks, vienota spēka Eiropas patentu kā īpašumtiesību objektu pilnībā un visās iesaistītajās dalībvalstīs uzskata par tās valsts valsts patentu, kurā atrodas Eiropas Patentu organizācijas galvenā mītne saskaņā ar EPK 6. panta 1. punktu.

4.   Tiesību iegūšana nevar būt atkarīga no ierakstīšanas kādā valsts patentu reģistrā.

8. pants

Atklātā licence

1.   Vienota spēka Eiropas patenta īpašnieks var EPI iesniegt paziņojumu par to, ka īpašnieks ir gatavs piešķirt izgudrojuma izmantošanas tiesības kā licenci jebkurai personai par piemērotu atlīdzību.

2.   Saskaņā ar šo regulu iegūta licence uzskatāma par līgumisku licenci.

IV   NODAĻA

INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

9. pants

Eiropas Patentu organizācijā veicamie administratīvie uzdevumi

1.   Iesaistītās dalībvalstis EPK 143. panta nozīmē var uzticēt EPI šādus uzdevumus, kas veicami saskaņā ar EPI iekšējiem noteikumiem:

a)

administrēt Eiropas patentu īpašnieku vienota spēka pieprasījumus;

b)

iekļaut Vienotas patentaizsardzības reģistru Eiropas Patentu reģistrā un administrēt Vienotās patentaizsardzības reģistru;

c)

saņemt un reģistrēt 8. pantā minētos paziņojumus par licences piešķiršanu, to atsaukšanu un licences piešķiršanas saistības, ko vienota spēka Eiropas patenta īpašnieks uzņēmies starptautiskajās standartizācijas organizācijās;

d)

Regulas (ES) Nr. 1260/2012 6. pantā minētajā pārejas periodā publicēt minētajā pantā norādītos tulkojumus;

e)

iekasēt un administrēt maksas par vienota spēka Eiropas patentu uzturēšanu spēkā par gadiem, kas seko gadam, kad paziņojums par piešķiršanu publicēts Eiropas Patentu biļetenā; iekasēt un administrēt papildmaksas par spēkā uzturēšanas maksu nokavētu maksājumu, ja šāds nokavēts maksājums ir veikts sešos mēnešos pēc termiņa, kā arī sadalīt daļu no iekasētajām spēkā uzturēšanas maksām starp iesaistītajām dalībvalstīm;

f)

administrēt kompensāciju shēmu, lai atlīdzinātu Regulas (ES) Nr. 1260/2012 5. pantā minētās tulkošanas izmaksas;

g)

nodrošināt, ka Eiropas patenta īpašnieka vienota spēka pieprasījums tiek iesniegts EPK 14. panta 3. punktā minētajā lietvedības valodā ne vēlāk kā viena mēneša laikā, no paziņojuma par patenta piešķiršanu publicēšanu Eiropas Patentu biļetenā; un

h)

nodrošināt, ka patenta vienotais spēks tiek norādīts Vienotās patentaizsardzības reģistrā, ja vienota spēka pieprasījums ir iesniegts un – pārejas periodā, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1260/2012 6. pantā – iesniegts kopā ar minētajā pantā norādītajiem tulkojumiem; iesaistītās dalībvalstis arī nodrošina, ka EPI tiek informēta par vienota spēka Eiropas patentu ierobežošanu, licences piešķiršanu, nodošanu citai personai vai atcelšanu.

2.   Iesaistītās dalībvalstis, savstarpēji sadarbojoties, nodrošina atbilstību šai regulai, izpildot savas EPK noteiktās starptautiskās saistības. Iesaistītās dalībvalstis kā EPK līgumslēdzējas valstis nodrošina darbību, kas saistītas ar šā panta 1. punktā minētajiem uzdevumiem, pārvaldību un uzraudzību, un nodrošina, ka atbilstīgi šīs regulas 12. pantam tiek noteikts spēkā uzturēšanas maksu lielums un atbilstīgi šīs regulas 13. pantam – spēkā uzturēšanas maksu sadalījums.

Tālab tās izveido Eiropas Patentu organizācijas Administratīvās padomes izraudzīto komiteju (turpmāk “izraudzītā komiteja”) EPK 145. panta nozīmē.

Izraudzītajā komitejā ir iesaistīto dalībvalstu pārstāvji un viens Komisijas pārstāvis novērotāja statusā, kā arī viņu aizstājēji, kas viņus pārstāv prombūtnes laikā. Izraudzītās komitejas locekļiem var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

Izraudzītā komiteja lēmumus pieņem, pienācīgi ievērojot Komisijas nostāju un atbilstīgi EPK 35. panta 2. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

3.   Iesaistītās dalībvalstis nodrošina faktisku tiesisko aizsardzību vienas vai vairāku iesaistīto dalībvalstu kompetentajās tiesās pret EPI lēmumiem, kas pieņemti, veicot 1. punktā minētos uzdevumus.

V   NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

10. pants

Izdevumu princips

Izdevumus, kas rodas EPI, veicot papildu uzdevumus, ko tai EPK 143. panta nozīmē uzticējušas iesaistītās dalībvalstis, sedz no maksām par vienota spēka Eiropas patentiem.

11. pants

Spēkā uzturēšanas maksas

1.   Vienota spēka Eiropas patentu spēkā uzturēšanas maksas un papildmaksas par to nokavētu samaksu patenta īpašnieks maksā Eiropas Patentu organizācijai. Minētās maksas maksā par gadiem, kas seko gadam, kurā paziņojums par tāda Eiropas patenta piešķiršanu, kam ir vienots spēks tiek publicēts Eiropas Patentu biļetenā.

2.   Vienota spēka Eiropas patents zaudē spēku, ja noteiktajā termiņā nav samaksāta spēkā uzturēšanas maksa un, attiecīgā gadījumā, papildmaksa.

3.   Tiek samazinātas spēkā uzturēšanas maksas, kuru maksāšanas termiņš ir pēc 8. panta 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas.

12. pants

Spēkā uzturēšanas maksas lielums

1.   Vienota spēka Eiropas patentu spēkā uzturēšanas maksas:

a)

vienotās patentaizsardzības termiņa laikā pakāpeniski pieaug;

b)

ir pietiekamas, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar Eiropas patenta piešķiršanu un vienotās patentaizsardzības administrēšanu; un

c)

ir pietiekamas, lai kopā ar maksām, kas jāsamaksā Eiropas Patentu organizācijai posmā pirms patenta piešķiršanas, nodrošinātu līdzsvarotu Eiropas Patentu organizācijas budžetu.

2.   Cita starpā ņemot vērā tādu struktūru kā mazie un vidējie uzņēmumi īpašo situāciju, spēkā uzturēšanas maksu lielumu nosaka tā, lai:

a)

sekmētu inovāciju un Eiropas uzņēmumu konkurētspēju;

b)

atspoguļotu patenta aptvertā tirgus lielumu; un

c)

to lielums būtu līdzīgs tādām valstī noteiktām spēkā uzturēšanas maksām par vidēju Eiropas patentu, kādas ir noteiktas iesaistītajās dalībvalstīs brīdī, kad pirmo reizi nosaka spēkā uzturēšanas maksu.

3.   Lai sasniegtu šajā nodaļā izvirzītos mērķus, spēkā uzturēšanas maksas nosaka tādā lielumā, kas:

a)

ir ekvivalents spēkā uzturēšanas maksai, kas jāmaksā par pašreizējo Eiropas patentu vidējo ģeogrāfisko aptvērumu;

b)

atspoguļo to, cik no pašreizējiem Eiropas patentiem tiek uzturēti spēkā;

c)

atspoguļo iesniegto vienota spēka pieprasījumu skaitu.

13. pants

Sadalījums

1.   EPI patur 50 % no 11. pantā minētajām spēkā uzturēšanas maksām, kuras samaksātas par vienota spēka Eiropas patentiem. Atlikušo summu sadala iesaistītajām dalībvalstīm atbilstīgi uzturēšanas maksu sadalījuma proporcijai, kas noteikta atbilstīgi 9. panta 2. punktam.

2.   Lai sasniegtu šajā nodaļā izvirzītos mērķus, spēkā uzturēšanas maksu sadalījumu starp iesaistītajām dalībvalstīm nosaka, pamatojoties uz šādiem taisnīgiem, vienlīdzīgiem un attiecīgiem kritērijiem:

a)

patentu pieteikumu skaits;

b)

tirgus lielums, vienlaikus nodrošinot minimālo summu lielumu, ko sadala katrai no iesaistītajām dalībvalstīm;

c)

kompensācija iesaistītajām dalībvalstīm:

i)

kuru oficiālā valoda nav kāda no EPI oficiālajām valodām;

ii)

kurās ir nesamērīgi mazs patenta pieteikumu skaits; un/vai

iii)

kuras ir salīdzinoši nesen pievienojušās Eiropas Patentu organizācijai.

VI   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

Komisijas un EPI sadarbība

Komisija noslēdz darbības līgumu ar EPI, lai iedibinātu ciešu sadarbību šīs regulas aptvertajās jomās. Šāda sadarbība ietver regulāru viedokļu apmaiņu par darbības līguma izpildi un jo īpaši par patentu spēkā uzturēšanas maksām un to ietekmi uz Eiropas Patentu organizācijas budžetu.

15. pants

Konkurences tiesību aktu un ar negodīgu konkurenci saistītu tiesību aktu piemērošana

Šī regula neskar konkurences tiesību aktu un ar negodīgu konkurenci saistītu tiesību aktu piemērošanu.

16. pants

Ziņojums par šīs regulas darbību

1.   Ne vēlāk kā trīs gados no dienas, kad pirmais vienota spēka Eiropas patents stājas spēkā, un turpmāk ik pēc pieciem gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas darbību un vajadzības gadījumā sniedz attiecīgus priekšlikumus tās grozīšanai.

2.   Komisija regulāri iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumus par to, kā darbojas 11. pantā minētais mehānisms attiecībā uz spēkā uzturēšanas maksām, īpašu uzmanību pievēršot tam, vai tiek ievērots 12. pants.

17. pants

Iesaistīto dalībvalstu paziņojumi

1.   Iesaistītās dalībvalstis Komisijai paziņo par pasākumiem, kas saskaņā ar 9. pantu pieņemti līdz šīs regulas piemērošanas dienai.

2.   Katra iesaistītā dalībvalsts paziņo Komisijai par pasākumiem, kas saskaņā ar 4. panta 2. punktu pieņemti līdz šīs regulas piemērošanas dienai vai – tās iesaistītās dalībvalsts gadījumā, kurā šīs regulas piemērošanas dienā Vienotajai patentu tiesai nav ekskluzīvas jurisdikcijas attiecībā uz vienota spēka Eiropas patentiem, – līdz dienai, no kuras šajā iesaistītajā dalībvalstī Vienotajai patentu tiesai ir šāda ekskluzīva jurisdikcija.

18. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2014. gada 1. janvāra vai no dienas, kad stājas spēkā nolīgums par Vienoto patentu tiesu (“nolīgums”), atkarībā no tā, kurš termiņš ir vēlāk.

Atkāpjoties no 3. panta 1. un 2. punkta un 4. panta 1. punkta, Eiropas patentam, kura vienotais spēks ir reģistrēts Vienotās patentaizsardzības reģistrā, ir vienots spēks tikai tajās iesaistītajās dalībvalstīs, kurās tā reģistrācijas dienā Vienotajai patentu tiesai ir ekskluzīva jurisdikcija attiecībā uz vienota spēka Eiropas patentiem.

3.   Katra iesaistītā dalībvalsts paziņo Komisijai par nolīguma ratifikāciju dienā, kad tiek deponēts ratifikācijas instruments. Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nolīguma spēkā stāšanās dienu un to dalībvalstu sarakstu, kuras ir ratificējušas nolīgumu tā spēkā stāšanās dienā. Pēc tam Komisija regulāri atjaunina to iesaistīto dalībvalstu sarakstu, kuras ir ratificējušas nolīgumu, un šādu atjauninātu sarakstu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4.   Iesaistītās dalībvalstis nodrošina, ka līdz šīs regulas piemērošanas dienai ir stājušies spēkā 9. pantā minētie pasākumi.

5.   Katra iesaistītā dalībvalsts nodrošina, ka 4. panta 2. punktā minētie pasākumi ir stājušies spēkā līdz šīs regulas piemērošanas dienai, vai – tās iesaistītās dalībvalsts gadījumā, kurā šīs regulas piemērošanas dienā Vienotajai patentu tiesai nav ekskluzīvas jurisdikcijas attiecībā uz vienota spēka Eiropas patentiem, – līdz dienai, no kuras šajā iesaistītajā dalībvalstī Vienotajai patentu tiesai ir šāda ekskluzīva jurisdikcija.

6.   Vienotu patentaizsardzību var pieprasīt ikvienam Eiropas patentam, kas piešķirts šīs regulas piemērošanas dienā vai pēc tam.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama iesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2012. gada 17. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. D. MAVROYIANNIS


(1)  OV L 76, 22.3.2011., 53. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 11. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2012. gada 17. decembra lēmums.

(3)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 89. lpp.

(4)  OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

31.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 361/9


Informācija par datumu, kurā parakstīts Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Madagaskaras Republiku

Eiropas Savienība un Madagaskaras Republikas valdība 2012. gada 6. decembrī Briselē parakstīja Protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā.

Tādējādi saskaņā ar tā 15. pantu minēto protokolu provizoriski piemēro no 2013. gada 1. decembra.


31.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 361/10


Informācija par datumu, kurā parakstīts Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku

Eiropas Savienība un Mauritānijas Islāma Republikas valdība attiecīgi 2012. gada 12. decembrī Briselē un 2012. gada 16. decembrī Nuakšotā parakstīja Protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā.

Tādējādi saskaņā ar tā 9. pantu minēto protokolu provizoriski piemēro no 2012. gada 16. decembra.


31.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 361/11


PADOMES LĒMUMS

(2012. gada 28. novembris)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Eiropas Savienības un Madagaskaras Republikas saskaņoto protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp abām Pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

(2012/826/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2007. gada 15. novembrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 31/2008 par to, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Madagaskaras Republiku (1) (turpmāk "partnerattiecību nolīgums").

(2)

Jauns protokols, kas pievienots partnerattiecību nolīgumam, tika parafēts 2012. gada 10. maijā (turpmāk "jaunais protokols"). Jaunais protokols ES kuģiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zveju ir Madagaskaras suverenitātē vai jurisdikcijā.

(3)

Pašreizējā protokola termiņš beigsies 2012. gada 31. decembrī.

(4)

Lai garantētu ES kuģu zvejas darbību turpināšanos, jaunajā protokolā paredzēta protokola provizoriska piemērošana no tā parakstīšanas dienas, bet ne agrāk par 2013. gada 1. janvāri, kamēr tiek pabeigtas procedūras tā noslēgšanai.

(5)

Jaunais protokols būtu jāparaksta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo atļauj Savienības vārdā parakstīt Eiropas Savienības un Madagaskaras Republikas saskaņoto protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp abām Pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē (turpmāk "protokols"), ņemot vērā tā noslēgšanu.

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt protokolu.

3. pants

Saskaņā ar protokola 15. pantu, to provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas, un ne agrāk par 2013. gada 1. janvāri, kamēr tiek pabeigtas procedūras tā noslēgšanai.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2012. gada 28. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

S. ALETRARIS


(1)  OV L 15, 18.1.2008., 1. lpp.


Eiropas Savienības un Madagaskaras Republikas saskaņotais

PROTOKOLS,

ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp abām Pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

1. pants

Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1.   Saskaņā ar Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē (turpmāk "nolīgums") 5. pantu piešķirtās zvejas iespējas divu gadu laikposmā ir šādas:

tālu migrējošajām sugām (sugām, kas minētas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 1. pielikumā), izņemot Alopiidae dzimtu, Sphyrnidae dzimtu, kā arī šādas sugas: Cetorhinus maximus, Rhincodon typus, Carcharodon carcharias, Carchahinus falciformis, Carchahinus longimanus:

a)

40 tunzivju seineru;

b)

34 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (kuģi, kuru bruto tilpība ir lielāka par 100 tonnām);

c)

22 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (kuģi, kuru bruto tilpība ir 100 tonnas vai mazāka);

2.   Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi5. un 6. pantam.

3.   Piemērojot nolīguma 6. pantu un šā protokola 7. pantu, kuģi, kas kuģo ar Savienības dalībvalsts karogu, drīkst veikt zvejas darbības Madagaskaras ūdeņos tikai tad, ja tie ir iekļauti Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) zvejas atļauju saņēmušo kuģu sarakstā un tiem ir zvejas atļauja, kura izdota saskaņā ar šā protokola nosacījumiem un kārtību, kas izklāstīta tā pielikumā.

2. pants

Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1.   Nolīguma 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums 1. pantā minētajam laikposmam ir EUR 3 050 000 visā šā protokola darbības laikā.

2.   Šo kopējo finansiālo ieguldījumu veido:

a)

ikgadēja summa EUR 975 000 apmērā, ko piešķir par piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai un kas atbilst atsauces daudzumam 15 000 tonnu gadā; un

b)

īpaša summa EUR 550 000 gadā, kas paredzēta Madagaskaras zivsaimniecības un jūrniecības politikas atbalstam un īstenošanai.

3.   Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi 3., 5., 6., 8. un 9. pantam.

4.   Šā protokola piemērošanas laikā Savienība katru gadu izmaksā 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu EUR 1 525 000, kas atbilst 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajai kopsummai.

5.   Ja kopējais tunzivju daudzums, kuru ES kuģi nozvejojuši Madagaskaras zvejas zonā, pārsniedz 15 000 tonnu gadā, par piekļuves tiesībām piešķirtais ikgadējais finansiālais ieguldījums ir EUR 65 par katru nozvejoto papildu tonnu. Tomēr Savienības samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk kā divas reizes pārsniegt 2. punkta a) apakšpunktā minēto summu. Ja daudzums, ko ES kuģi nozvejojuši Madagaskaras zvejas zonā, pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai ikgadējai kopsummai, tad summu, kura jāmaksā par minētā limita pārsnieguma daudzumu, izmaksā nākamajā gadā saskaņā ar pielikumu. Abas Puses pieņem sistēmu, ar ko nodrošina regulāru nozvejas uzraudzību, lai prognozētu jebkādu iespējamu pārsniegšanu attiecībā uz atsauces daudzumiem tonnās.

6.   Maksājumu par pirmo gadu veic ne vēlāk kā 90 dienas pēc 15. pantā minētās šā protokola provizoriskās piemērošanas, un maksājumus par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā šā protokola parakstīšanas gadadienā.

7.   Madagaskarai ir tiesības brīvi lemt par 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

8.   Finansiālo ieguldījumu ieskaita vai pārskaita Madagaskaras Valsts kases kontā, kas atvērts Madagaskaras Centrālajā bankā. Bankas konta rekvizīti ir šādi: Agence comptable centrale du Trésor public domicilié à la Banque centrale de Madagascar Antaninarenina, Antananarivo, Madagascar, konta numurs – 213 101 000 125 TP EUR.

3. pants

Atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zvejniecības veicināšana Madagaskaras ūdeņos

1.   No šā protokola provizoriskās piemērošanas dienas un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šīs dienas Savienība un Madagaskara nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu saskaņā ar Madagaskaras valsts stratēģiju zivsaimniecības jomā un Eiropas Komisijas politiku un par sīki izstrādātiem tās īstenošanas noteikumiem, jo īpaši par šādiem jautājumiem:

a)

gada un daudzgadu pamatnostādnes par 2. panta 2 punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas izmantošanu;

b)

gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai panāktu atbildīgu zveju un ilgtspējīgu zvejniecību, ņemot vērā prioritātes, ko Madagaskara izvirzījusi valsts zivsaimniecības politikā un citu nozaru politikā, kas ir saistīta ar atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zvejniecības veicināšanu vai ietekmē to, tostarp saistībā ar aizsargājamām jūras teritorijām;

c)

kritēriji un procedūras, tostarp vajadzības gadījumā budžeta un finansiālie rādītāji, lai novērtētu katru gadu gūtos rezultātus.

2.   Visi ierosinātie grozījumi nozares daudzgadu programmā abām Pusēm jāapstiprina Apvienotajā komitejā.

4. pants

Zinātniska sadarbība atbildīgas zvejas veicināšanā

1.   Abas Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Madagaskaras ūdeņos, pamatojoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos.

2.   Šā protokola darbības laikā Savienība un Madagaskara cenšas uzraudzīt zvejas resursu stāvokli Madagaskaras zvejas zonā.

3.   Abas Puses cenšas ievērot IOTC rezolūcijas, ieteikumus un pārvaldības plānus, ko tā pieņēmusi attiecībā uz zvejas resursu saglabāšanu un atbildīgu zvejniecības pārvaldību. Puses arī cenšas ievērot nolīguma 4. panta 2. punktā paredzētās kopējās zinātniskās darba grupas atzinumus.

4.   Saskaņā ar nolīguma 4. pantu, pamatojoties uz IOTC pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām un labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem, un attiecīgā gadījumā rezultātiem, kas gūti nolīguma 4. pantā paredzētās kopējās zinātniskās darba grupas sanāksmē, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, kas paredzēta minētā nolīguma 9. pantā, un vajadzības gadījumā vienojas par pasākumiem, lai nodrošinātu Madagaskaras zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

5. pants

Zvejas iespēju pielāgošana pēc savstarpējas vienošanās

1.   Zvejas iespējas, kas minētas 1. pantā, var pielāgot, savstarpēji vienojoties, ciktāl IOTC ieteikumi un rezolūcijas un kopējā zinātniskā darba grupa apstiprina, ka šāda pielāgošana nodrošinās tunzivju un tunzivjveidīgo sugu ilgtspējīgu pārvaldību Indijas okeānā.

2.   Šādā gadījumā 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu pielāgo samērīgi un proporcionāli laikam. Tomēr Savienības samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk kā divas reizes pārsniegt 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto summu.

3.   Abas Puses paziņo viena otrai par visām izmaiņām to politikā un tiesību aktos zivsaimniecības nozarē.

6. pants

Jaunas zvejas iespējas

1.   Ja ES zvejas kuģi vēlas iesaistīties zvejā, kas nav paredzēta nolīguma 1. pantā, pirms atļaujas potenciālas piešķiršanas jebkurai šādai darbībai Puses savstarpēji apspriežas un attiecīgā gadījumā vienojas par nosacījumiem, ko piemēro šādām zvejas darbībām, tostarp par attiecīgo grozījumu izdarīšanu šajā protokolā un tā pielikumā.

2.   Puses veicina izpētes zveju, jo īpaši attiecībā uz Madagaskaras ūdeņos sastopamām sugām, kuras netiek pietiekami izmantotas. Šajā nolūkā un pēc vienas Puses lūguma Puses savstarpēji apspriežas, lai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, pieņemtu lēmumu par sugām, nosacījumiem un citiem attiecīgiem parametriem.

3.   Puses veic izpētes zveju saskaņā ar abu Pušu atzītiem parametriem, attiecīgā gadījumā noslēdzot administratīvu vienošanos. No Madagaskaras puses šo parametru definēšanā piedalās Valsts okeanogrāfijas pētniecības centrs (Centre national de recherche océanographique) un Zivsaimniecības pētījumu un jūras zinātņu institūts (Institut halieutique et des sciences marines).

4.   Izpētes zvejas atļauju izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

5.   Ja Puses uzskata, ka izpētes zveja ir devusi pozitīvus rezultātus, Madagaskaras valdība var Savienības flotei iedalīt jaunu sugu zvejas iespējas līdz šā protokola termiņa beigām. Tādā gadījumā 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu palielina. Attiecīgi groza pielikumā paredzētās maksas un nosacījumus, kas piemērojami kuģu īpašniekiem.

7. pants

Zvejas darbībām piemērojamie nosacījumi un ekskluzivitātes klauzula

Neskarot nolīguma 6. pantu, ES kuģi drīkst zvejot Madagaskaras ūdeņos tikai tad, ja tiem ir derīga zvejas atļauja, ko Madagaskaras Zivsaimniecības ministrija izdevusi saskaņā ar šo protokolu un tā pielikumu.

8. pants

Finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un pārskatīšana

1.   Neskarot 9. pantu, 2. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu pēc abu Pušu apspriešanās pārskata vai aptur, ja:

a)

zvejas darbības Madagaskaras zvejas zonā nav iespējams veikt tādu apstākļu dēļ, kas nav dabas parādības;

b)

vienas Puses politikas pamatnostādnēs tiek ieviestas būtiskas izmaiņas, kuras ietekmē šā protokola attiecīgos noteikumus;

c)

Savienība ir konstatējusi, ka ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā, un izpildījusi minētā nolīguma 8. un 96. pantā paredzētās procedūras. Šādā gadījumā visas zvejas darbības, ko Madagaskaras ūdeņos veic ES zvejas kuģi, tiek apturētas.

2.   Savienība patur tiesības pilnībā vai daļēji apturēt 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja:

a)

pēc Apvienotās komitejas veiktās analīzes un Zivsaimniecības ministrijas novērtējuma tiek konstatēts, ka gūtie rezultāti neatbilst programmā paredzētajiem;

b)

šis finansiālais ieguldījums nav sniegts.

3.   Finansiālā ieguldījuma maksājumus var atsākt, tiklīdz ir atjaunots sākotnējais stāvoklis, kāds bija pirms 1. punktā minēto apstākļu rašanās, un ja Puses apspriešanās rezultātā vienojas par atsākšanu, un/vai ja 2. punktā minētās finansiālās izpildes rezultāti to pamato.

9. pants

Protokola īstenošanas apturēšana

1.   Šā protokola īstenošanu pēc vienas Puses iniciatīvas un pēc Pušu apspriešanās un vienošanās Apvienotajā komitejā, kas paredzēta nolīguma 9. pantā, aptur šādos gadījumos:

a)

sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav dabas parādības, nav iespējams veikt zvejas darbības Madagaskaras zvejas zonā;

b)

Savienība neveic 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētos maksājumus šā protokola 8. pantā neparedzētu iemeslu dēļ;

c)

starp Pusēm rodas neatrisināmas domstarpības par šā protokola un tā pielikuma interpretāciju un īstenošanu;

d)

viena no Pusēm neievēro šajā protokolā un tā pielikumā izklāstītos noteikumus;

e)

vienas Puses politikas pamatnostādnēs tiek ieviestas būtiskas izrmaiņas, kuras ietekmē šā protokola attiecīgos noteikumus;

f)

viena no Pusēm ir konstatējusi, ka ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kā tieparedzēti Kotonū nolīguma 9. pantā un izpildījusi minētā nolīguma 8. un 96. pantā noteiktās procedūras;

g)

netiek ievērota Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kā paredzēts nolīguma 3. panta 5. punktā.

2.   Lai apturētu šā protokola īstenošanu, attiecīgā Puse vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo par savu nodomu.

3.   Ja īstenošana ir apturēta, Puses turpina apspriesties, lai strīdu atrisinātu izlīgstot. Ja izlīgumu izdodas panākt, šā protokola īstenošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atbilstīgi laikposmam, kurā šā protokola īstenošana bija apturēta.

10. pants

Valsts tiesību akti

1.   ES zvejas kuģu darbības Madagaskaras ūdeņos regulē Madagaskaras valsts tiesību akti un noteikumi, ja vien šajā protokolā un tā pielikumā nav noteikts citādi.

2.   Madagaskaras iestādes informē Eiropas Komisiju par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem saistībā ar zivsaimniecības politiku.

11. pants

Konfidencialitāte

Puses nodrošina, ka visi dati, kas attiecas uz ES kuģiem un to zvejas darbībām Madagaskaras ūdeņos, vienmēr tiek uzskatīti par konfidenciāliem. Šos datus izmanto tikai nolīguma īstenošanai un zvejas pārvaldībai, uzraudzībai, kontrolei un pārraudzībai, ko veic attiecīgās kompetentās iestādes.

12. pants

Datu elektroniska apmaiņa

Madagaskara un Savienība apņemas pēc iespējas drīzāk izveidot sistēmas, kuras vajadzīgas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem par nolīguma īstenošanu. Par visiem datiem, ar kuriem apmainās elektroniski, jānosūta paziņojums par saņemšanu. Dokumentu elektroniskā formātā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

Abas Puses nekavējoties paziņo par jebkādiem datorizēto sistēmu traucējumiem, kas kavē šādu apmaiņu. Šādā gadījumā ar nolīguma īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā atbilstīgi pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

13. pants

Ilgums

Šo protokolu un tā pielikumu piemēro divus gadus no 15. pantā paredzētās provizoriskās piemērošanas dienas, ja vien saskaņā ar 14. pantu nav nosūtīts paziņojums par darbības izbeigšanu.

14. pants

Denonsēšana

1.   Šā protokola denonsēšanas gadījumā attiecīgā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad šai denonsēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai Pusei par nodomu denonsēt protokolu.

2.   Pēc iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk apspriešanos.

15. pants

Provizoriska piemērošana

Šo protokolu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas, un ne agrāk par 2013. gada 1. janvāri.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šis protokols un tā pielikums stājas spēkā dienā, kad Puses paziņo viena otrai par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

Eiropas Savienības vārdā

Madagaskaras Republikas vārdā

3а Европейския съюз

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l’Union européenne

Per l’Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Image

За правителството на Република Мадагаскар

Por el Gobierno de la República de Madagascar

Za vládu Madagaskarské republiky

For regeringen for Republikken Madagaskar

Für die Regierung der Republik Madagaskar

Madagaskari Vabariigi valitsuse nimel

Για την Κυβέρνηση της Δημοκρατίας της Μαδαγασκάρης

For the Government of the Republic of Madagascar

Pour le gouvernement de la République de Madagascar

Per il governo della Repubblica del Madagascar

Madagaskaras Republikas valdības vārdā –

Madagaskaro Respublikos Vyriausybės vardu

A Madagaszkári Köztársaság kormánya részéről

Għall-Gvern tar-Repubblika tal-Madagaskar

Voor de Regering van de Republiek Madagaskar

W imieniu rządu Republiki Madagaskaru

Pelo Governo da República de Madagáscar

Pentru guvernul Republicii Madagascar

Za vládu Madagaskarskej republiky

Za vlado Republike Madagaskar

Madagaskarin tasavallan hallituksen puolesta

På Republiken Madagaskars regerings vägnar

Image

PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS PIEMĒROJAMI EIROPAS SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBĀM MADAGASKARAS ZVEJAS ZONĀ

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.   Kompetentās iestādes norīkošana

Ja vien nav norādīts citādi, visas atsauces uz Eiropas Savienību (ES) vai Madagaskaru kā kompetento iestādi šajā pielikumā ir:

a)

attiecībā uz ES – Eiropas Komisija, kas vajadzības gadījumā rīkojas ar ES delegācijas Madagaskarā starpniecību;

b)

attiecībā uz Madagaskaru – Zivsaimniecības ministrija.

2.   Madagaskaras zvejas zona

Visi protokola un tā pielikuma noteikumi attiecas tikai uz Madagaskaras zvejas zonu, kā norādīts 3. un 4. papildinājumā, neskarot šādus noteikumus:

a)

ES kuģi (tunzivju seineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām) zvejas darbības drīkst veikt ūdeņos, kas atrodas tālāk par 20 jūras jūdzēm no bāzes līnijas.

b)

Jāievēro aizsargjosla 3 jūdžu platumā ap valstij piederošajām zivju pievilināšanas ierīcēm.

c)

Lai valsts operatoriem saglabātu iespēju ilgtspējīgi izmantot atsevišķas bentiskās sugas, Leven Bank un Castor Bank zonā, kuru koordinātas norādītas 5. papildinājumā, kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām, uz ko attiecas šis protokols, nedrīkst veikt zvejas darbības.

3.   Vietējā aģenta iecelšana

Jebkuru ES kuģi, kas plāno iegūt zvejas atļauju saskaņā ar šo protokolu, pārstāv aģents, kurš ir Madagaskaras rezidents.

4.   Bankas konts

Pirms protokola provizoriskās piemērošanas dienas Madagaskara paziņo ES bankas konta(-u) rekvizītus, uz kuru(-iem) saskaņā ar nolīgumu jāpārskaita naudas summas, kuras maksā ES kuģi. Bankas pārskaitījumu izdevumus samaksā kuģu īpašnieki.

II   NODAĻA

TUNZIVJU ZVEJAS ATĻAUJAS

1.   Tunzivju zvejas atļaujas saņemšanas nosacījums un zvejottiesīgie kuģi

Nolīguma 6. pantā minētās tunzivju zvejas atļaujas izdod ar nosacījumu, ka kuģis ir iekļauts to ES zvejas kuģu reģistrā, kuri ir IOTC atļauju saņēmušo kuģu sarakstā, un ir izpildītas visas iepriekšējās kuģa īpašnieka, kapteiņa vai paša kuģa saistības, kuras radušās, saskaņā ar nolīgumu un Madagaskaras tiesību aktiem zivsaimniecības jomā veicot zvejas darbības Madagaskarā.

2.   Zvejas atļaujas pieprasīšana

Par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu, vismaz 15 darbdienas pirms pieprasītās atļaujas derīguma termiņa sākuma ES iesniedz Madagaskarai zvejas atļaujas pieprasījumu, izmantojot 1. papildinājumā pievienoto veidlapu.

Pieprasījumam jābūt sagatavotam drukātā formā vai salasāmi aizpildītam ar lielajiem drukātajiem burtiem.

Katram sākotnējam zvejas atļaujas pieprasījumam saskaņā ar spēkā esošo protokolu vai pēc attiecīgā kuģa tehnisko parametru izmaiņām pievieno:

a)

pierādījumu par to, ka ir nokārtots avansa maksājums par pieprasītās zvejas atļaujas derīguma termiņu;

b)

nosaukumu, adresi un kontaktinformāciju attiecībā uz:

i)

zvejas kuģa īpašnieku,

ii)

zvejas kuģa operatoru,

iii)

kuģa vietējo aģentu;

c)

nesen uzņemtu krāsainu fotoattēlu, kurā kuģis redzams sānskatā, minimālie izmēri ir 15 cm × 10 cm;

d)

kuģa kuģošanas spējas apliecību;

e)

kuģa reģistrācijas apliecību;

f)

kuģa sanitāro apliecību, ko izdevusi ES kompetentā iestāde;

g)

zvejas kuģa kontaktinformāciju (fakss, e-pasts u. c.).

Saskaņā ar spēkā esošo protokolu, lai atjaunotu zvejas atļauju kuģim, kura tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieprasījumam pievieno tikai pierādījumu par maksājuma nokārtošanu.

3.   Avansa maksājums

Avansa maksājuma summu nosaka, pamatojoties uz gada likmi, kas noteikta 2. papildinājumā pievienotajās tehnisko datu lapās. Tajā ir iekļauti visi vietējie un valsts nodokļi, izņemot ostas nodokļus, izkraušanas maksu, maksu par pārkraušanu citā kuģī un maksu par pakalpojumiem.

4.   Provizorisks to kuģu saraksts, kuri pieprasījuši licences

Tiklīdz ir saņemti zvejas atļaujas pieprasījumi, par zvejas uzraudzību atbildīgā valsts struktūra katrai kuģu kategorijai nekavējoties izveido provizorisku sarakstu ar pieprasījumu iesniegušajiem kuģiem. Šo sarakstu Madagaskaras kompetentā iestāde pēc iespējas drīzāk nosūta ES.

ES nosūta provizorisko sarakstu kuģa īpašniekam vai aģentam. Ja ES pārstāvniecības ir slēgtas, Madagaskara var nosūtīt provizorisko sarakstu tieši kuģa īpašniekam vai viņa aģentam, bet saraksta kopiju – ES.

5.   Zvejas atļaujas izdošana

Visiem kuģiem zvejas atļaujas izdod kuģu īpašniekiem vai viņu aģentiem 15 darbdienās pēc tam, kad kompetentā iestāde ir saņēmusi pilnīgu pieprasījumu. Minētās zvejas atļaujas kopiju nekavējoties nosūta ES delegācijai Madagaskarā.

6.   To kuģu, kas tiesīgi zvejot, saraksts

Tiklīdz ir izdota zvejas atļauja, par zvejas uzraudzību atbildīgā valsts struktūra katrai kuģu kategorijai nekavējoties izveido galīgo sarakstu ar kuģiem, kuriem atļauts zvejot Madagaskaras zvejas zonā. Šo sarakstu nekavējoties nosūta ES, un tas aizstāj iepriekš minēto provizorisko sarakstu.

7.   Zvejas atļaujas derīguma termiņš

Zvejas atļaujas ir derīgas vienu gadu no 1. janvāra līdz 31. decembrim, un tās ir atjaunojamas.

8.   Dokumenti, kam jābūt uz kuģa

Atrodoties Madagaskaras ūdeņos vai Madagaskaras ostā, uz zvejas kuģa vienmēr jābūt šādiem dokumentiem:

a)

zvejas atļaujas oriģināls; tomēr, ja šādu oriģinālu nevar saņemt mēneša laikā, autentiska ir šā pielikuma II nodaļas 6. punktā paredzētā to kuģu, kuri ir tiesīgi zvejot, saraksta kopija;

b)

šāda zvejas kuģa karoga valsts kompetentās iestādes izdoti dokumenti, kuros ir iekļauts:

zvejas kuģa reģistrācijas numurs, kuģa reģistrācijas apliecība;

atbilstības sertifikāts, kas paredzēts Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) Torremolinosas konvencijā;

c)

atjaunināti un sertificēti zvejas kuģa uzbūves rasējumi vai apraksti un, konkrētāk, zvejas kuģu zivju uzglabāšanas tilpņu skaits, uzglabāšanas kapacitāti norādot kubikmetros;

d)

ja zvejas kuģa parametros ieviestas izmaiņas attiecībā uz tā lielāko garumu, reģistrēto bruto tilpību tonnās, galvenā dzinēja vai dzinēju jaudu zirgspēkos vai tā kravas telpu tilpību – zvejas kuģa karoga valsts kompetentās iestādes apstiprināts sertifikāts, kurā aprakstīta šādu izmaiņu būtība;

e)

ja zvejas kuģis ir aprīkots ar ledu vai aukstumiekārtu atdzesēta jūras ūdens tvertnēm – kuģa karoga valsts kompetentās iestādes apstiprināts dokuments, kurā norādīta tvertņu kalibrācija kubikmetros;

f)

vajadzības gadījumā katru dienu jāizdara ieraksti žurnālā par balasta ūdeņu apsaimniekošanu (norādot izsūknēšanas datumu, laiku, pozīciju un tilpumu, atsūknēšanas datumu, laiku, pozīciju un tilpumu, kā arī attiecībā uz šo ūdeni veiktās attīrīšanas darbības);

g)

zvejas kuģim izdota atļauja zvejot ārpus ūdeņiem, kas ir karoga valsts jurisdikcijā, vai izraksts no IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistra; un

h)

zivsaimniecības jomā spēkā esoša Madagaskaras tiesību akta kopija.

9.   Zvejas atļaujas nodošana

Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim.

Tomēr, ja ir pierādīti nepārvaramas varas apstākļi, pēc ES lūguma kuģa zvejas atļauju var aizstāt ar jaunu atļauju, kura izdota citam līdzīgam kuģim vai aizstājējkuģim, un neveikt jaunu avansa maksājumu. Šādā gadījumā paziņojumā par maksām attiecībā uz IV nodaļā minētajiem tunzivju saldētājseineriem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām ņem vērā abu kuģu kopējo nozveju Madagaskaras zvejas zonā.

Kuģa īpašnieks vai viņa aģents atdod aizstājamo zvejas atļauju Madagaskarai, savukārt Madagaskara pēc iespējas drīzāk sagatavo aizstājējatļauju. Tiklīdz ir atdota aizstājamā atļauja, pēc iespējas drīzāk izdod aizstājējatļauju kuģa īpašniekam vai viņa aģentam. Aizstājējatļauja stājas spēkā aizstājamās atļaujas atdošanas dienā.

Madagaskara pēc iespējas drīzāk atjaunina zvejottiesīgo kuģu sarakstu. Jauno sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas uzraudzību atbildīgajai valsts iestādei un ES.

10.   Apgādes kuģi

Apgādes kuģiem, kuri kuģo ar ES karogu, atļaujas izdod saskaņā ar Madagaskaras tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem.

Ikgadējā licences maksa apgādes kuģim ir EUR 2 500 gadā.

Šo atļauju sarakstu Madagaskaras kompetentās iestādes ar ES delegācijas Madagaskarā starpniecību regulāri nosūta Eiropas Komisijai.

III   NODAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI

Tehniskie pasākumi, kurus piemēro zvejas atļauju saņēmušajiem kuģiem un saistībā ar zvejas zonu, zvejas rīkiem un piezveju, katrai zvejas kategorijai ir noteikti tehnisko datu lapās 2. papildinājumā.

Kuģi ievēro Madagaskaras tiesību aktus zivsaimniecības jomā un visas IOTC pieņemtās rezolūcijas.

IV   NODAĻA

NOZVEJAS DATU PAZIŅOŠANA

1.   Zvejas reisa definēšana

Šajā pielikumā ES kuģa zvejas reisa ilgumu definē šādi:

a)

laikposms, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Madagaskaras zvejas zonā līdz iziešanai no tās; vai

b)

laikposms, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Madagaskaras zvejas zonā līdz nozvejoto daudzumu pārkraušanai citā kuģī ostā vai/un izkraušanai Madagaskarā.

2.   Zvejas žurnāls

Saskaņā ar nolīgumu zvejojoša ES kuģa kapteinis kārto IOTC zvejas žurnālu, kura paraugs katrai zvejas kategorijai ir dots 6. un 7. papildinājumā.

Zvejas žurnālam ir jāatbilst IOTC Rezolūcijai 08/04 par kuģiem zvejai ar āķu jedām un Rezolūcijai 10/03 par seineriem.

Kapteinis aizpilda zvejas žurnālu par katru dienu, kurā kuģis atrodas Madagaskaras zvejas zonā.

Kapteinis katru dienu zvejas žurnālā ieraksta nozvejoto un uz kuģa paturēto katras sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu. Par katru galveno sugu kapteinis norāda arī piezveju un izmetumus.

Zvejas žurnālu aizpilda salasāmi ar lielajiem drukātajiem burtiem, un to paraksta kapteinis.

Par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību atbild kapteinis.

3.   Nozvejas datu paziņošana

Kapteinis ziņo par kuģa nozveju, iesniedzot Madagaskarai zvejas žurnālus par laikposmu, kurā kuģis ir atradies Madagaskaras zvejas zonā.

Zvejas žurnālus iesniedz, ievērojot šādu kārtību:

a)

ieejot Madagaskaras ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu nodod vietējam Madagaskaras pārstāvim, kas rakstveidā apstiprina tā saņemšanu; zvejas žurnāla kopiju nodod Madagaskaras inspekcijas grupai;

b)

izejot no Madagaskaras zvejas zonas bez iepriekšējas ienākšanas Madagaskaras ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu septiņu darbdienās pēc ierašanās jebkurā citā ostā un katrā ziņā ne vēlāk kā 15 darbdienās pēc iziešanas no Madagaskaras zvejas zonas nosūta:

i)

pa e-pastu uz tās valsts struktūras norādīto e-pasta adresi, kura ir atbildīga par zvejas uzraudzību, vai

ii)

pa faksu uz tās valsts struktūras norādīto numuru, kura ir atbildīga par zvejas uzraudzību, vai

iii)

vēstulē, ko nosūta par zvejas uzraudzību atbildīgajai valsts struktūrai.

Ja kuģis atgriežas Madagaskaras zonā tā zvejas atļaujas derīguma termiņā, jāsagatavo jauns nozvejas ziņojums.

No 2013. gada 1. jūlija abas Puses ievieš protokolu, lai elektroniski apmainītos ar visiem nozvejas un ziņošanas datiem, pamatojoties uz elektronisku zvejas žurnālu; abas Puses pēc tam plāno protokola ieviešanu un papīra formā sagatavotu nozvejas ziņojumu aizstāšanu ar elektronisku formātu līdz 2014. gada 1. janvārim.

Kapteinis visu zvejas žurnālu kopijas nosūta ES un sava kuģa karoga valsts kompetentajai iestādei. Attiecībā uz tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām kapteinis visu zvejas žurnālu kopijas nosūta arī šādiem valsts kompetentajiem institūtiem (Ancerananas Tunzivju statistikas birojs (USTA) un Zvejas uzraudzības centrs (FMC)) un vienam no šādiem zinātniskajiem institūtiem:

a)

Pētniecības un attīstības institūts (IRD);

b)

Spānijas Okeanogrāfijas institūts (IEO);

c)

Portugāles Jūras pētījumu institūts (IPIMAR).

Ja netiek ievēroti noteikumi par nozvejas ziņojumiem, Madagaskara var apturēt attiecīgā kuģa zvejas atļauju līdz trūkstošo nozvejas ziņojumu iesniegšanai un sodīt kuģa īpašnieku saskaņā ar noteikumiem, kurus šajā saistībā paredz spēkā esošie valsts tiesību akti. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Madagaskara var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu. Madagaskara nekavējoties informē ES par visām šajā sakarā piemērotajām sankcijām.

4.   Galīgais paziņojums par maksām tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām

Saskaņā ar iepriekš minēto zinātnisko institūtu apstiprinātajiem nozvejas ziņojumiem ES katram okeānā zvejojošam tunzivju seinerim un kuģim zvejai ar dreifējošām āķu jedām sagatavo galīgo paziņojumu par maksām, kuras par kuģi jānomaksā par iepriekšējā kalendārā gada zvejas sezonu.

ES šo galīgo paziņojumu Madagaskarai un kuģa īpašniekam nosūta līdz kārtējā gada 31. jūlijam. Madagaskara galīgo paziņojumu var apstrīdēt 30 darbdienās pēc tā nosūtīšanas dienas, sniedzot dokumentāru pamatojumu. Domstarpību gadījumā Puses apspriežas Apvienotajā komitejā. Ja Madagaskara neiesniedz iebildumus 30 darbdienās, galīgo paziņojumu uzskata par pieņemtu.

Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par paredzēto vienotas likmes maksu, kas samaksāta zvejas atļaujas saņemšanai, kuģa īpašnieks atlikušo summu Madagaskarai pārskaita līdz kārtējā gada 30. septembrim. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par paredzēto vienotas likmes maksu, pārmaksāto summu kuģa īpašnieks atgūt nevar.

V   NODAĻA

IZKRAUŠANA UN PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ

Jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ir aizliegts. Visas ostā veiktās citā kuģī pārkraušanas darbības klātbūtnē pārrauga Madagaskaras zvejas inspektori.

ES kuģa kapteinim, kas vēlas nozveju izkraut vai pārkraut citā kuģī, vismaz 48 stundas pirms izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī vienlaikus gan Madagaskaras FMC, gan ostas pārvaldes iestādei jāpaziņo šāda informācija:

a)

tā zvejas kuģa vārds, kuram jāveic izkraušana vai pārkraušana citā kuģī, un tā IOTC zvejas kuģu reģistra numurs;

b)

osta, kurā veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī;

c)

datums un laiks, kad paredzēts veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī;

d)

katras izkraujamās vai citā kuģī pārkraujamās sugas daudzums (norādot dzīvsvara kilogramus vai vajadzības gadījumā īpatņu skaitu un sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu).

Pārkraušanai citā kuģī jāsaņem iepriekšēja atļauja, ko Madagaskaras FMC izsniedz kapteinim vai viņa aģentam 24 stundās pēc iepriekš minētās paziņošanas. Pārkraušana citā kuģī jāveic šim nolūkam apstiprinātā Madagaskaras ostā.

Veicot pārkraušanu citā kuģī, papildus a) līdz d) punktā minētajai informācijai kapteinis paziņo arī saņēmējkuģa vārdu.

Kravas saņēmējkuģa kapteinis informē Madagaskaras iestādes (FMC un ostas pārvaldes iestādi) par tunzivju un tunzivjveidīgo sugu daudzumiem, kas pārkrauti viņa kuģī, aizpilda pārkraušanas citā kuģī deklarāciju un 24 stundās to nosūta Madagaskaras FMC un ostas pārvaldes iestādei.

Apstiprinātās zvejas ostas, kurās Madagaskarā atļauts veikt pārkraušanu citā kuģī, ir Anciranana (seineriem), Tuliara, Ehoala un Tomasina (kuģiem zvejai ar āķu jedām).

Šo noteikumu neievērošanas gadījumā piemēro attiecīgās sankcijas, kas paredzētas Madagaskaras tiesību aktos.

ES kuģi, kas veic izkraušanu Madagaskaras ostā, cenšas panākt, lai to piezveja būtu pieejama vietējiem pārstrādes uzņēmumiem par vietējā tirgus cenu. Pēc ES zvejas uzņēmumu pieprasījuma ministrijas reģionālās pārvaldes, kuras atbildīgas par zivsaimniecības politiku, sniedz vietējo pārstrādes uzņēmumu sarakstu un to kontaktinformāciju.

ES kuģiem, kuri zvejo tunzivis un nozvejotos daudzumus izvēlas izkraut Madagaskaras ostā, piešķir 2. papildinājumā katrai attiecīgā kuģa zvejas kategorijai paredzētās maksas atlaidi EUR 5 apmērā par katru Madagaskaras zvejas zonā nozvejoto tonnu.

Ja zvejas produktus pārdod pārstrādes uzņēmumam Madagaskarā, piešķir papildu atlaidi EUR 5 apmērā.

VI   NODAĻA

KONTROLE

1.   Kuģa ieiešana zvejas zonā un iziešana no tās

Par katru zvejas atļauju saņēmuša ES kuģa ieiešanu Madagaskaras zvejas zonā vai iziešanu no tās Madagaskarai paziņo 3 stundas pirms ieiešanas vai iziešanas.

Paziņojumā par ieiešanu vai iziešanu kuģis jo īpaši norāda:

a)

plānoto ieiešanas/iziešanas datumu, laiku un vietu;

b)

katras uz kuģa paturētās mērķsugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai vajadzības gadījumā īpatņu skaitu;

c)

katras uz kuģa paturētās piezvejas sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai vajadzības gadījumā īpatņu skaitu.

Paziņojumu nosūta pa e-pastu vai, ja tādas iespējas nav, pa faksu uz FMC norādīto e-pasta adresi, izsaukuma numuru vai faksa numuru, izmantojot 8. papildinājumā pievienoto veidlapu. FMC nekavējoties apstiprina saņemšanu, nosūtot atbildes pa e-pastu vai faksu.

FMC nekavējoties paziņo attiecīgajiem kuģiem un ES par jebkādām izmaiņām nosūtīšanai izmantojamajā e-pasta adresē, izsaukuma numurā vai frekvencē.

Ja konstatē, ka kuģis zvejo Madagaskaras zvejas zonā, iepriekš nepaziņojis par savu ierašanos, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez atļaujas.

Personām, kas pārkāpj šo noteikumu, piemēro sodu vai sankcijas saskaņā ar Madagaskaras tiesību aktiem.

Ieiešanas/iziešanas ziņojumiem jābūt uz kuģa vismaz vienu gadu no ziņojuma nosūtīšanas datuma.

ES zvejas kuģiem, kuriem nav atļauts zvejot, jāiesniedz deklarācija par miermīlīgu zvejas zonas šķērsošanu. Šajā deklarācijā jāsniedz tāda pati informācija kā tā, kas precizēta šajā punktā.

2.   Sadarbība nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanā

Lai pastiprinātu zvejas pārraudzību un NNN zvejas apkarošanu, ES zvejas kuģi tiek aicināti ziņot FMC par visiem citiem tuvumā esošajiem zvejas kuģiem.

3.   Periodiskie nozvejas ziņojumi

Ja ES kuģis darbojas Madagaskaras ūdeņos, zvejas atļauju saņēmuša ES kuģa kapteiņa pienākums ir katru trešo dienu paziņot Madagaskaras FMC par Madagaskaras zvejas zonā gūto nozveju. Pirmo nozvejas ziņojumu nosūta trīs dienas pēc ieiešanas Madagaskaras zvejas zonā.

Ik pēc trim dienām, nosūtot periodisku nozvejas ziņojumu, kuģis jo īpaši norāda:

a)

datumu, laiku un atrašanās vietu ziņošanas laikā;

b)

katras trīš dienās nozvejotās un uz kuģa paturētās mērķsugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai vajadzības gadījumā īpatņu skaitu;

c)

katras trīs dienās uz kuģa paturētās piezvejas sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai vajadzības gadījumā īpatņu skaitu;

d)

katras trīs dienāš atpakaļ jūrā izmestās piezvejas sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai vajadzības gadījumā īpatņu skaitu;

e)

produktu sagatavošanas veidu;

f)

zvejas kuģiem, kas zvejo tunzivis ar riņķvadiem:

sekmīgo iemetienu skaitu, izmantojot zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), kopš pēdējā ziņojuma,

sekmīgo iemetienu skaitu, zvejojot brīvajos zivju baros, kopš pēdējā ziņojuma,

nesekmīgo iemetienu skaitu;

g)

kuģiem tunzivju zvejai ar āķu jedām:

iemetienu skaits kopš pēdējā ziņojuma,

kopš pēdējā ziņojuma izmantoto āķu skaitu.

Paziņojumu nosūta pa e-pastu vai, ja tādas iespējas nav, pa faksu uz FMC norādīto e-pasta adresi vai izsaukuma numuru, izmantojot 8. papildinājumā pievienoto veidlapu. FMC nekavējoties paziņo attiecīgajiem kuģiem un ES par jebkādām izmaiņām nosūtīšanai izmantojamajā e-pasta adresē, izsaukuma numurā vai frekvencē.

Ja konstatē, ka kuģis zvejo Madagaskaras zvejas zonā, nenosūtījis savu trīs dienu periodisko nozvejas ziņojumu, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez atļaujas. Personām, kas pārkāpj šo noteikumu, piemēro sodu vai sankcijas saskaņā ar Madagaskaras tiesību aktiem.

Periodiskajiem nozvejas ziņojumiem jābūt uz kuģa vismaz vienu gadu no ziņojuma nosūtīšanas datuma.

4.   Inspekcija jūrā

Zvejas atļauju saņēmušo ES kuģu inspekciju jūrā Madagaskaras zvejas zonā veic Madagaskaras inspektori, kurus var skaidri identificēt kā zvejas kontroles inspektorus.

Pirms uzkāpšanas uz kuģa pilnvarotie inspektori VHF frekvences 16. kanālā informē ES kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic zvejas inspektori, kuri pirms inspekcijas uzsākšanas uzrāda personu apliecinošu dokumentu, inspektora apliecību un inspekcijas rīkojumu.

Pilnvarotie inspektori neuzturas uz ES kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbību un kravu.

Pēc katras inspekcijas pilnvarotie inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. ES kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un ES kuģa kapteinis.

Pirms nokāpšanas no kuģa pilnvarotie inspektori izdod ES kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Pārkāpuma gadījumā pārkāpuma paziņojuma kopiju jānosūta arī ES, kā paredzēts VIII nodaļā.

5.   Inspekcija ostā, ja veic izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī

Nozveju izkraujošu vai citā kuģī pārkraujošu ES kuģu inspekciju Madagaskaras ostā veic Madagaskaras inspektori, kurus var skaidri identificēt kā zvejas kontroles inspektorus.

Inspektoriem pirms inspekcijas uzsākšanas jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, inspektora apliecība un inspekcijas rīkojums. Madagaskaras inspektori neuzturas uz ES kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai, un veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī un kravu.

Pēc katras inspekcijas Madagaskaras inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. ES kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un ES kuģa kapteinis.

Madagaskaras inspektori inspekcijas beigās izdod ES kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju.

Pārkāpuma gadījumā pārkāpuma paziņojuma kopija jānosūta arī ES, kā paredzēts VIII nodaļā.

VII   NODAĻA

KUĢU SATELĪTNOVĒROŠANAS SISTĒMA (VMS)

1.   Kuģa atrašanās vietas ziņojumi un VMS sistēma

Zvejas atļauju saņēmušiem ES kuģiem jābūt aprīkotiem ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS), kas nodrošina automātisku un pastāvīgu to atrašanās vietas paziņošanu reizi stundā kuģa karoga valsts FMC.

Katrs atrašanās vietas ziņojums satur:

a)

kuģa identifikācijas datus;

b)

nesenāko kuģa ģeogrāfisko atrašanās vietu (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;

c)

atrašanās vietas reģistrēšanas datumu un laiku;

d)

kuģa ātrumu un kursu.

Katrs atrašanās vietas ziņojums jāsagatavo 9. papildinājumā norādītajā formātā.

Pirmo ziņojumu par atrašanās vietu, kuru nosūta pēc ieiešanas Madagaskaras zonā, apzīmē ar kodu „ENT”. Visus turpmākos ziņojumus par atrašanās vietu apzīmē ar kodu „POS”, izņemot pirmo ziņojumu par atrašanās vietu pēc iziešanas no Madagaskaras zonas, kuru apzīmē ar kodu „EXI”. Karoga valsts FMC nodrošina to, ka atrašanās vietu ziņojumi tiek automātiski apstrādāti un, vajadzības gadījumā, elektroniski pārraidīti. Atrašanās vietas ziņojumus reģistrē drošā veidā un glabā trīs gadus.

2.   Kuģa datu pārraidīšana VMS sistēmas nedarbošanās gadījumā

Kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt viņa kuģa VMS sistēmas uzturēšanu pilnā darba kārtībā un atrašanās vietas ziņojumu pareizu nosūtīšanu karoga valsts FMC.

ES kuģiem, kuru VMS sistēmas ir bojātas, nav atļauts ieiet Madagaskaras zvejas zonā.

Ja kuģis jau veic zvejas darbību Madagaskaras zvejas zonā, bet VMS sistēma pārstāj darboties, tad kuģa VMS sistēmu salabo vai nomaina pret jaunu pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 15 dienās. Pēc minētā termiņa beigām kuģim vairs nav atļauts zvejot Madagaskaras zonā.

Kuģiem, kuri zvejo Madagaskaras zonā un kuru VMS sistēma ir bojāta, savi atrašanās vietas ziņojumi jānosūta karoga valsts un Madagaskaras FMC pa e-pastu vai faksu vismaz reizi sešās stundās un jānorāda visa obligātā informācija.

3.   Atrašanās vietas ziņojumu droša nosūtīšana Madagaskarai

Karoga valsts FMC automātiski nosūta attiecīgo kuģu atrašanās vietas ziņojumus Madagaskaras FMC. Karoga valsts un Madagaskaras FMC apmainās ar savām e-pasta adresēm, ko izmanto saziņai, un nekavējoties paziņo viena otrai par jebkādām izmaiņām šajās adresēs.

Atrašanās vietas ziņojumus pārsūta starp karoga valsts un Madagaskaras FMC, izmantojot drošu elektronisko sakaru sistēmu.

Madagaskaras FMC informē karoga valsts FMC un ES par jebkādiem atkārtotiem traucējumiem zvejas atļauju saņēmuša kuģa atrašanās vietas ziņojumu saņemšanā, ja attiecīgais kuģis nav paziņojis par savu iziešanu no zonas.

4.   Sakaru sistēmas traucējumi

Madagaskara nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC un nekavējoties informē ES par traucējumiem saistībā ar atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanu un saņemšanu, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Visu iespējamo domstarpību atrisināšanai sasauc Apvienoto komiteju.

Kapteinis ir atbildīgs par visām konstatētajām kuģa VMS sistēmas manipulācijām, kuru nolūks ir traucēt tās darbību vai viltot atrašanās vietas ziņojumus. Par visiem pārkāpumiem piemēro Madagaskaras spēkā esošajos tiesību aktos paredzētās sankcijas.

5.   Atrašanās vietas ziņojumu biežuma pārskatīšana

Ja pastāv pamatoti pierādījumi par iespējamu pārkāpumu, Madagaskara var pieprasīt karoga valsts FMC (nosūtot šāda pieprasījuma kopiju arī ES) uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt kuģa atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanas intervālu līdz trīsdesmit minūtēm. Madagaskaras FMC šāds dokumentārais pierādījums ir jānosūta karoga valsts FMC un ES. Karoga valsts FMC nekavējoties nosūta Madagaskarai atrašanās vietas ziņojumus, ievērojot jauno nosūtīšanas biežumu.

Madagaskaras FMC tūlīt paziņo karoga valsts Zvejas uzraudzības centram un Eiropas Komisijai par inspekcijas procedūras beigšanu.

Noteiktā izmeklēšanas perioda beigās Madagaskaras FMC informē karoga valsts FMC un ES par turpmāko iespējamo uzraudzību.

VIII   NODAĻA

PĀRKĀPUMI

Ja netiek ievēroti protokola noteikumi, dzīvo jūras resursu pārvaldības un saglabāšanas pasākumi vai Madagaskaras tiesību akti zivsaimniecības jomā, par to var piemērot sankcijas, uzliekot soda naudu, apturot, atsaucot vai neatjaunojot kuģa zvejas atļauju.

1.   Pārkāpumu noformēšana

Saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem visus zvejas atļauju saņēmuša ES kuģa izdarītos pārkāpumus Madagaskaras zvejas zonā norāda (inspekcijas) ziņojumā.

Ja veic inspekciju uz kuģa, kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā neskar kuģa īpašnieka tiesības aizstāvēties saistībā ar konstatēto pārkāpumu. Ja kapteinis atsakās parakstīt inspekcijas ziņojumu, viņš inspekcijas ziņojumā ieraksta atteikšanās iemeslus un frāzi „atteikšanās parakstīt”.

Attiecībā uz pārkāpumu, ko zvejas atļauju saņēmis ES kuģis izdarījis Madagaskaras zvejas zonā, paziņojumu par noteikto pārkāpumu un attiecīgām sankcijām, kas noteiktas kapteinim vai zvejas uzņēmumam, tieši nosūta kuģa īpašniekam, ievērojot procedūras, kas paredzētas Madagaskaras tiesību aktos zivsaimniecības jomā. Paziņojuma kopija 72 stundās jānosūta kuģa karoga valstij un ES.

2.   Kuģa aizturēšana

Ja konstatēts pārkāpums, saskaņā ar Madagaskaras spēkā esošajiem tiesību aktiem ikvienam pārkāpumu izdarījušam ES kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un – ja kuģis atrodas jūrā – atgriezties Madagaskaras ostā.

Madagaskara ne vēlāk kā 24 stundās, izmantojot elektronisko sakaru sistēmu, paziņo ES par zvejas atļauju saņēmuša ES kuģa aizturēšanu. Paziņojumā norāda kuģa aresta un/vai aizturēšanas iemeslus.

Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, Madagaskaras FMC vienā darbdienā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis tika aizturēts, un informētu par iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē piedalās kuģa karoga valsts pārstāvis un kuģa īpašnieka pārstāvis.

3.   Sankcijas par pārkāpumu un izlīguma procedūra

Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Madagaskara saskaņā ar spēkā esošo valsts tiesību aktu noteikumiem.

Pirms tiesvedības procesa sākšanas Madagaskaras iestādes un ES kuģis uzsāk izlīguma procedūru, lai jautājumu atrisinātu izlīgstot. Šajā izlīguma procedūrā var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā 72 stundas pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

4.   Tiesvedības process un bankas garantija

Ja iepriekš minēto izlīgumu nav izdevies panākt un pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā bankas garantiju Madagaskaras Valsts kasē, un šādas drošības naudas summa, kuru nosaka Madagaskara, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo soda naudu un iespējamās zaudējumu atlīdzības summu. Bankas garantija nav atgūstama līdz tiesvedības beigām.

Pēc sprieduma pasludināšanas bankas garantiju atbrīvo un nekavējoties atmaksā kuģa īpašniekam:

a)

pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

b)

daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir soda nauda, kas nepārsniedz bankas garantijas summu.

Madagaskara informē ES par tiesvedības procesa rezultātiem astoņās dienās pēc sprieduma pasludināšanas.

5.   Kuģa un apkalpes atbrīvošana

Kuģis un tā apkalpe var atstāt ostu, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā noteiktās sankcijas vai Madagaskaras Valsts kasē iemaksāta drošības nauda. Kuģim un tā apkalpei atļauj atstāt ostu, ja:

a)

ir izpildītas saistības, kas radušās izlīguma rezultātā; vai

b)

ir iemaksāta iepriekš minētā drošības nauda, kuru Zivsaimniecības ministrija pieņēmusi uz laiku, līdz noslēdzas tiesvedība.

IX   NODAĻA

JŪRNIEKU NODARBINĀŠANA

1.   Nodarbināmo jūrnieku skaits

Īpašnieki, kam pieder tunzivju seineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām, apņemas nodarbināt ĀKK valstu pilsoņus, ievērojot šādus nosacījumus un ierobežojumus:

a)

no jūrniekiem, kurus nodarbina uz tunzivju seineriem trešās valsts zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir ĀKK valstu izcelsmes jūrnieki;

b)

no jūrniekiem, kurus zvejas sezonā nodarbina uz kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām trešās valsts zvejas zonā, vismaz 20 % ir ĀKK valstu izcelsmes jūrnieki.

Kuģu īpašnieki cenšas papildus uzņemt uz borta Madagaskaras izcelsmes jūrniekus.

2.   Jūrnieku darba līgumi

Saistībā ar to jūrnieku tiesībām, kuri pieņemti darbā uz ES kuģiem, piemēro SDO Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

ĀKK valstu jūrnieku darba līgumus noslēdz kuģu īpašnieku aģents vai aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji; katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru. Šie līgumi garantē jūrnieku sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

3.   Jūrnieku darba samaksa

ĀKK valstu jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru vienojas kuģu īpašnieki vai viņu pārstāvji un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Tomēr ĀKK valstu jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt neizdevīgāki par attiecīgo valstu kuģu apkalpes atalgojuma nosacījumiem un nekādā ziņā par ILO standartos paredzētajiem nosacījumiem.

4.   Jūrnieku pienākumi

Visi jūrnieki, kas pieņemti darbā uz ES kuģiem, piesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās uzkāpšanas uz kuģa. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

X   NODAĻA

Novērotāji

1.   Zvejas darbību novērošana

Puses atzīst, ka ir svarīgi ievērot IOTC rezolūcijās noteiktos pienākumus, kas saistīti ar Zinātnisko novērotāju programmu.

Lai ievērotu minētos pienākumus, piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus par novērotājiem, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams ar vietas trūkumu saistītu drošības apsvērumu dēļ.

Uz kuģiem, kuriem saskaņā ar Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē ir atļauts zvejot Madagaskaras ūdeņos, uzņem Madagaskaras iestāžu norīkotos novērotājus, ievērojot turpmāk izklāstītos nosacījumus.

Pēc Madagaskaras iestāžu pieprasījuma ES zvejas kuģi uzņem uz borta novērotāju, lai tādējādi aptvertu 10 % licenci saņēmušo kuģu. Tomēr kuģiem, kuru bruto tilpība ir 100 tonnas vai mazāka, šis noteikums nav obligāts.

2.   Izraudzītie kuģi un norīkotie novērotāji

Madagaskaras iestādes sagatavo sarakstu ar kuģiem, kas izraudzīti novērotāja uzņemšanai uz kuģa. Šo sarakstu atjaunina. Tiklīdz saraksts ir gatavs, to nosūta Eiropas Komisijai.

Madagaskaras iestādes ne vēlāk kā 15 dienas pirms novērotāja plānotās ierašanās dienas paziņo attiecīgajiem kuģu īpašniekiem tā norīkotā novērotāja vārdu, kas jāuzņem uz kuģa.

Laiks, ko novērotājs pavada uz kuģa, nepārsniedz viņa uzdevumu izpildei vajadzīgo laiku.

3.   Novērotāja atalgojums

Izdevumus par novērotāja uzturēšanos un ēdināšanu uz kuģa sedz kuģa īpašnieks. Novērotāju atalgojumu maksā un sociālās iemaksas veic Madagaskaras iestādes.

Kuģa īpašniekam, kas uzņem uz borta novērotāju, katru dienu jāmaksā EUR 20 liels ieguldījums. Šo summu pārskaita novērotāju programmai, kuru pārvalda FMC.

4.   Nosacījumi par uzturēšanos uz kuģa

Nosacījumus, ar kādiem novērotājs uzturas uz kuģa, jo īpaši laiku, ko viņš pavada uz kuģa, nosaka pēc savstarpējas vienošanās starp kuģa īpašnieku vai viņa aģentu un Madagaskaru.

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Tomēr, izmitinot novērotāju uz kuģa, ņem vērā kuģa tehniskās iespējas.

Izdevumus par novērotāja uzturēšanos un ēdināšanu uz kuģa sedz kuģa īpašnieks.

Kapteinis veic visus pasākumus, kas ir viņa atbildības jomā, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību.

Novērotāju rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Viņiem nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem un dokumentiem uz kuģa un ar kuģa zvejas darbībām saistītajiem dokumentiem, jo īpaši zvejas žurnālam, saldēšanas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī tām kuģa vietām, kuras ir tieši saistītas ar viņu uzdevumiem.

5.   Novērotāja uzkāpšana uz kuģa un nokāpšana no tā

Novērotāju uzņem uz kuģa tā īpašnieka izvēlētā ostā.

Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis desmit dienas pirms novērotāja uzņemšanas uz kuģa paziņo Madagaskarai dienu, laiku un ostu, kurā novērotāju paredzēts uzņemt uz kuģa. Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus līdz iekāpšanas ostai sedz kuģa īpašnieks.

Ja novērotājs neierodas 12 stundās pēc paredzētās dienas un laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šādu novērotāju.

Kuģis var brīvi atstāt ostu un uzsākt zvejas darbības.

Ja novērotājs nenokāpj no kuģa Madagaskaras ostā, kuģa īpašnieks sedz uzturēšanās un ēdināšanas izmaksas, kamēr novērotājs gaida izlidošanas reisu.

Ja kuģis paredzētajā laikā neierodas noteiktajā ostā, lai uzņemtu novērotāju, kuģa īpašniekam jāsedz visi izdevumi, kas saistīti ar to, ka novērotājs ostā nevar uzkāpt uz kuģa, kurš vēl nav pienācis (uzturēšanās, ēdināšana).

Ja kuģis nav ieradies un par to nav iepriekš informējis FMC, Madagaskara var apturēt attiecīgā kuģa zvejas atļauju.

6.   Novērotāja pienākumi

Atrodoties uz kuģa, novērotājs:

a)

veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepārtrauktu vai nekavētu zvejas darbību norisi;

b)

saudzīgi izturas pret materiāliem un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa;

c)

ievēro konfidencialitāti attiecībā uz visiem ar kuģi saistītajiem dokumentiem.

Novērotāji vismaz reizi nedēļā, kamēr kuģis zvejo Madagaskaras zvejas zonā, pa radio, faksu vai e-pastu paziņo savus novērojumus, tostarp uz kuģa paturēto nozvejas un piezvejas apjomu, kā arī citu iestādes pieprasītu informāciju.

7.   Novērotāja ziņojums

Pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs iepazīstina kuģa kapteini ar savu novērojumu ziņojumu. Kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt novērotāja ziņojumā savas piezīmes. Ziņojumu paraksta novērotājs un kapteinis. Kapteinis saņem novērotāja ziņojuma kopiju.

Novērotājs nodod savu ziņojumu Madagaskarai, kas 15 darbdienās pēc novērotāja nokāpšanas no kuģa nosūta vienu kopiju ES.

PAPILDINĀJUMU SARAKSTS

1. papildinājums

Licences pieprasījuma veidlapa

2. papildinājums

Tehnisko datu lapa

3. papildinājums

Madagaskaras zvejas zonas koordinātas (ģeogrāfiskā platuma un garuma grādi)

4. papildinājums

Madagaskaras zvejas zona

5. papildinājums

Tās zvejas zonas ģeogrāfiskās koordinātas, kura aizliegta kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām

6. papildinājums

Zvejas žurnāls – Nozvejas deklarācijas veidlapa tunzivju seineriem

7. papildinājums

Zvejas žurnāls – Nozvejas deklarācijas veidlapa kuģiem zvejai ar āķu jedām

8. papildinājums

Veidlapa, lai deklarētu ieiešanu zvejas zonā vai iziešanu no tās

9. papildinājums.

VMS atrašanās vietas ziņojuma formāts

1. papildinājums

Licences pieprasījuma veidlapa

MADAGASKARAS ZIVSAIMNIECĪBAS MINISTRIJA

LICENCES PIEPRASĪJUMS ĀRVALSTU RŪPNIECISKĀS ZVEJAS KUĢIEM

1.

Kuģa īpašnieks: …

2.

Kuģa īpašnieka adrese: …

3.

Kuģa īpašnieka pārstāvis vai aģents: …

4.

Kuģa īpašnieka pārstāvja vai vietējā aģenta adrese: …

5.

Kapteinis: …

6.

Kuģa vārds: …

7.

Reģistrācijas numurs: …

8.

Faksa numurs: …

9.

E-pasta adrese: …

10.

Radio izsaukuma signāls: …

11.

Kuģa būves laiks un vieta: …

12.

Karoga valsts: …

13.

Reģistrācijas osta: …

14.

Aprīkošanas osta: …

15.

Lielākais garums (LOA) …

16.

Lielākais platums (LOA): …

17.

Bruto tilpība (UMS): …

18.

Kravas telpu tilpība: …

19.

Dzesēšanas un saldēšanas jauda: …

20.

Dzinēja tips un jauda: …

21.

Zvejas rīki: …

22.

Apkalpes locekļu skaits: …

23.

Sakaru iekārtas: …

24.

Izsaukuma signāls: …

25.

Pazīšanas zīmes: …

26.

Veicamās zvejas darbības: …

27.

Nozvejas izkraušanas vieta: …

28.

Zvejas zonas: …

29.

Mērķsugas: …

30.

Derīguma termiņš: …

31.

Īpaši nosacījumi: …

Zivsaimniecības ģenerāldirektorāta atzinums: …

Zivsaimniecības ministrijas piezīmes: …

2. papildinājums

TEHNISKO DATU LAPA

Zvejas zona

Tālāk par 20 jūras jūdzēm no bāzes līnijas. Zona norādīta 3. un 4. papildinājumā.

Kuģiem jāievēro aizsargjosla 3 jūdžu platumā ap tām zivju pievilināšanas ierīcēm, kas ir valsts īpašumā.

Tiem kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām, uz kuriem attiecas šis protokols, aizliegts veikt zvejas darbības Leven Bank un Castor Bank zonā, kuru koordinātas norādītas 5. papildinājumā.

Atļautie zvejas rīki

Zvejas vadi

Dreifējošas āķu jedas

Piezveja:

Jāievēro IOTC ieteikumi

Kuģu īpašniekiem noteiktie maksājumi/ nozvejas ekvivalents

Kuģu īpašniekiem noteiktais maksājums par nozvejas tonnu

EUR 35 par tonnu

Izmaksas par ikgadējiem avansa maksājumiem, kurus kārto kuģu īpašnieki

EUR 4 900 par 140 tonnām vienam tunzivju seinerim

EUR 3 675 par 105 tonnām vienam kuģim zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kura bruto tilpība ir lielāka par 100 tonnām

EUR 1 750 par 50 tonnām vienam kuģim zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kura bruto tilpība ir 100 tonnas vai mazāka

Zvejottiesīgo kuģu skaits

40 seineru

34 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kuru bruto tilpība ir lielāka par 100 tonnām

22 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kuru bruto tilpība ir 100 tonnas vai mazāka

Citi

Par apgādes kuģi noteiktais maksājums: EUR 2 500 katram kuģim

Jūrnieki:

no jūrniekiem, kurus nodarbina uz tunzivju seineriem trešās valsts zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir ĀKK valstu izcelsmes jūrnieki;

no jūrniekiem, kurus nodarbina uz kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām trešās valsts zvejas zonā zvejas sezonā, vismaz 20 % ir ĀKK valstu izcelsmes jūrnieki.

Kuģu īpašnieki cenšas papildus uzņemt uz borta Madagaskaras izcelsmes jūrniekus.

Novērotāji:

Pēc Madagaskaras iestāžu pieprasījuma ES zvejas kuģi uzņem uz borta novērotāju, tā lai aptvertu 10 % licenci saņēmušo kuģu. Tomēr kuģiem, kuru bruto tilpība ir 100 tonnas vai mazāka, šis noteikums nav obligāts.

Kuģa īpašniekam, kas uzņem uz borta novērotāju, katru dienu jāmaksā EUR 20 liels ieguldījums. Šo summu pārskaita novērotāju programmai, kuru pārvalda FMC.

3. papildinājums

MADAGASKARAS ZVEJAS ZONAS KOORDINĀTAS (PLATUMA UN GARUMA GRĀDOS)

Coordonnées (latitudes et longitudes) de la zone de pêche (ZP) de Madagascar

(voir aussi carte géographique annexée en appendice 4)

 

Coordonnées en deg. déc.

Coordonnées en deg. mm

Réf

X

Y

X

Y

A

49,40

– 10,3

49°24′E

10°18′S

B

51

– 11,8

51°0′E

11°48′S

C

53,3

– 12,7

53°18′E

12°42′S

D

52,2

– 16,3

52°12′E

16°18′S

E

52,8

– 18,8

52°48′E

18°48′S

F

52

– 20,4

52°0′E

20°24′S

G

51,8

– 21,9

51°48′E

21°54′S

H

50,4

– 26,2

50°24′E

26°12′S

I

48,3

– 28,2

48°18′E

28°12′S

J

45,4

– 28,7

45°24′E

28°42′S

K

41,9

– 27,8

41°54′E

27°48′S

L

40,6

– 26

40°36′E

26°0′S

M

41,8

– 24,3

41°48′E

24°18′S

N

41,6

– 20,8

41°36′E

20°48′S

O

41,4

– 19,3

41°24′E

19°18′S

P

43,2

– 17,8

43°12′E

17°48′S

Q

43,4

– 16,9

43°24′E

16°54′S

R

42,55

– 15,6

42°33′E

15°36′S

S

43,15

– 14,35

43°9′E

14°21′S

T

45

– 14,5

45°0′E

14°30′S

U

46,8

– 13,4

46°48′E

13°24′S

V

48,4

– 11,2

48°24′E

11°12′S


AIZLIEGTĀS ZONAS KOORDINĀTAS

(grādos un minūtēs ar simtdaļām)

Pozīcija

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1

12°18.44S

47°35.63

2

11°56.64S

47°51.38E

3

11°53S

48°00E

4

12°18S

48°14E

5

12°30S

48°05E

6

12°32S

47°58E

7

12°56S

47°47E

8

13°01S

47°31E

9

12°53S

47°26E

4. papildinājums

Image

5. papildinājums

Tās zvejas zonas ģeogrāfiskās koordinātas, kura aizliegta kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām

Pozīcija

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1

12°18.44S

47°35.63

2

11°56.64S

47°51.38E

3

11°53S

48°00E

4

12°18S

48°14E

5

12°30S

48°05E

6

12°32S

47°58E

7

12°56S

47°47E

8

13°01S

47°31E

9

12°53S

47°26E

6. papildinājums

Zvejas žurnāls – Nozvejas deklarācijas veidlapa tunzivju seineriem

Statement of catch form for tuna seiners / Fiche de déclaration de captures pour thoniers senneurs

DÉPART / SALIDA / DEPARTURE

ARRIVÉE / LLEGADA / ARRIVAL

NAVIRE / BARCO / VESSEL

PATRON / PATRON / MASTER

FEUILLE

PORT / PUERTO / PORT DATE / FECHA / DATE HEURE / HORA / HOUR LOCH / CORREDERA / LOCH

PORT / PUERTO / PORT DATE / FECHA / DATE HEURE / HORA / HOUR LOCH / CORREDERA / LOCH

 

 

HOJA / SHEET No


DATE

FECHA

DATE

POSITION (chaque calée ou midi)

POSICION (cada lance o mediadia)

POSITION (each set or midday)

CALÉE

LANCE

SET

CAPTURE ESTIMÉE

ESTIMACION DE LA CAPTURA

ESTIMATED CATCH

ASSOCIATION

ASSOCIACION

ASSOCIATION

COMMENTAIRES

OBSERVATIONES

COMMENTS

 

COURANT

CORRIENTE

CURRENT

 

 

 

 

 

 

1

ALBACORE

RABIL

YELLOWFIN

2

LISTAO

LISTADO

SKIPJACK

3

PATUDO

PATUDO

BIGEYE

AUTRE ESPÈCE préciser le/les nom(s)

OTRA ESPECIE dar el/los nombre(s)

OTHER SPECIES give name(s)

REJETS préciser le/les nom(s)

DESCARTES dar el/los nombre(s)

DISCARDS give name(s)

 

 

 

 

 

 

Route/Recherche, problèmes divers, type d'épave (naturelle/artificielle, balisée, bateau), prise accessoire, taille du banc, autres associations, …

Ruta/Busca, problemas varios, tipo de objeto (natural/artificial, con baliza, barco), captura accesoria, talla del banco, otras asociaciones, …

Steaming/Searching, miscellaneous problems, log type (natural/artificial, with radio beacon, vessel), by catch, school size, other associations, …

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Taille

Talla

Size

Capture

Captura

Catch

Taille

Talla

Size

Capture

Captura

Catch

Taille

Talla

Size

Capture

Captura

Catch

Nom

Nombre

Name

Taille

Talla

Size

Capture

Captura

Catch

Nom

Nombre

Name

Taille

Talla

Size

Capture

Captura

Catch

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Une calée par ligne / Uno lance cada línea / One set by line

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

SIGNATURE DATE

7. papildinājums

Zvejas žurnāls – Nozvejas deklarācijas veidlapa kuģiem zvejai ar āķu jedām

Image

8. papildinājums

Veidlapa, lai deklarētu ieiešanu zvejas zonā vai iziešanu no tās

SAKARU ZIŅOJUMU FORMĀTI

1.   IEIEŠANAS ZIŅOJUMA FORMĀTS (VISMAZ TRĪS STUNDAS PIRMS IEIEŠANAS)

SAŅĒMĒJS: MADAGASKARAS FMC

DARBĪBAS KODS: IEIEŠANA

KUĢA VĀRDS: …

STARPTAUTISKAIS RADIO IZSAUKUMA SIGNĀLS: …

KAROGA VALSTS: …

KUĢA TIPS: …

LICENCES NUMURS: …

IEIEŠANAS VIETAS ĢEOGRĀFISKĀS KOORDINĀTAS: …

IEIEŠANAS DATUMS UN LAIKS (UTC): …

KOPĒJAIS ZIVJU DAUDZUMS UZ KUĢA (kg): …

YFT (Albacore/ dzeltenspuru tunzivs/ Thunnus albacares) (kg): …

SKJ (Listao/ svītrainā tunzivs/ Katsuwonus pelamis) (kg): …

BET (Patudo/ lielacu tunzivs/ Thunnus obesus) (kg): …

ALB (Germon/ garspuru tunzivs/ Thunnus alalunga) (kg): …

CITAS SUGAS (NORĀDĪT) (kg): …

2.   IZIEŠANAS ZIŅOJUMA FORMĀTS (VISMAZ TRĪS STUNDAS PIRMS IZIEŠANAS)

SAŅĒMĒJS: MADAGASKARAS FMC

DARBĪBAS KODS: IZIEŠANA

KUĢA VĀRDS: …

STARPTAUTISKAIS RADIO IZSAUKUMA SIGNĀLS: …

KAROGA VALSTS: …

KUĢA TIPS: …

LICENCES NUMURS: …

IZIEŠANAS VIETAS ĢEOGRĀFISKĀS KOORDINĀTAS: …

IZIEŠANAS DATUMS UN LAIKS (UTC): …

KOPĒJAIS ZIVJU DAUDZUMS UZ KUĢA (kg): …

YFT (Albacore/ dzeltenspuru tunzivs/ Thunnus albacares) (kg): …

SKJ (Listao/ svītrainā tunzivs/ Katsuwonus pelamis) (kg): …

BET (Patudo/ lielacu tunzivs/ Thunnus obesus) (kg): …

ALB (Germon/ garspuru tunzivs/ Thunnus alalunga) (kg): …

CITAS SUGAS (NORĀDĪT) (kg): …

3.   NEDĒĻAS NOZVEJAS ZIŅOJUMA FORMĀTS (IK PĒC TRIM DIENĀM, KUĢIM DARBOJOTIES MADAGASKARAS ŪDEŅOS)

SAŅĒMĒJS: MADAGASKARAS FMC

DARBĪBAS KODS: DARBĪBA

KUĢA VĀRDS: …

STARPTAUTISKAIS RADIO IZSAUKUMA SIGNĀLS: …

KAROGA VALSTS: …

KUĢA TIPS: …

LICENCES NUMURS: …

KOPĒJAIS ZIVJU DAUDZUMS UZ KUĢA (kg): …

YFT (Albacore/ dzeltenspuru tunzivs/ Thunnus albacares) (kg): …

SKJ (Listao/ svītrainā tunzivs/ Katsuwonus pelamis) (kg): …

BET (Patudo/ lielacu tunzivs/ Thunnus obesus) (kg): …

ALB (Germon/ garspuru tunzivs/ Thunnus alalunga) (kg): …

CITAS SUGAS (NORĀDĪT) (kg): …

KOPŠ PĒDĒJĀ ZIŅOJUMA VEIKTO ZVEJAS RĪKU IEMETIENU SKAITS …

Visus ziņojumus nosūta kompetentajai iestādei pa faksu vai elektronisko pastu –

faksa numurs: +261 20 22 490 14

e-pasts: csp-mprh@blueline.mg

Centre de Surveillance des Pêches de Madagascar, B.P.60 114 Antananarivo

9. papildinājums

VMS atrašanās vietas ziņojuma formāts

VMS ZIŅOJUMI MADAGASKARAI ZIŅOJUMS PAR ATRAŠANĀS VIETU

Datu elements

Kods

Obligāti vai fakultatīvi

Saturs

Ieraksta sākums

SR

O

Sistēmas dati: apzīmē ieraksta sākumu

Adresāts

AD

O

Ziņojuma dati: adresāts. Norāda valsts ISO trīsburtu kodu

Sūtītājs

FR

O

Ziņojuma dati: sūtītājs. Norāda valsts ISO trīsburtu kodu

Karoga valsts

FS

F

 

Ziņojuma tips

TM

O

Ziņojuma dati: ziņojuma tips „POS”

Radio izsaukuma signāls

RC

O

Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls

Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs

IR

F

Kuģa dati: Līgumslēdzējas puses unikālais kuģa numurs (karoga valsts ISO trīsburtu kods, kam seko numurs)

Ārējais reģistrācijas numurs

XR

O

Kuģa dati: kuģa borta numurs

Ģeogrāfiskais platums

LA

O

Atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vieta grādos un minūtēs N/S DDMM (WGS84)

Ģeogrāfiskais garums

LO

O

Atrašanās vietas dati: atrašanās vieta grādos un minūtēs E/W GGMM (WGS84)

Kurss

CO

O

Kuģa kurss 360° skalā

Ātrums

SP

O

Kuģa ātrums mezglos ar desmitdaļām

Datums

DA

O

Atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums UTC (GGGGMMDD)

Laiks

TI

O

Atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas laiks UTC (SSMM)

Ieraksta beigas

ER

O

Sistēmas dati – apzīmē ieraksta beigas

Rakstzīmju kopa: ISO 8859.1

Datus pārraida pēc šāda parauga:

ziņojuma sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un kodu,

kodu no konkrētā datu elementa atdala ar vienu slīpsvītru (/).

Fakultatīvie dati jānorāda starp ieraksta sākumu un beigām.


31.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 361/43


PADOMES LĒMUMS

(2012. gada 18. decembris),

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu, ar kuru uz diviem gadiem nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku

(2012/827/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2006. gada 30. novembrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 1801/2006, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku (1) (turpmāk "partnerattiecību nolīgums").

(2)

Padome pilnvaroja Komisiju risināt sarunas par jaunu protokolu (turpmāk "jaunais protokols"), ar kuru ES kuģiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zveju ir Mauritānijas suverenitātē vai jurisdikcijā. Šīm sarunām noslēdzoties, 2012. gada 26. jūlijā tika parafēts jaunais protokols.

(3)

Pašreizējā partnerattiecību nolīgumam pievienotā protokola termiņš beidzās 2012. gada 31. jūlijā.

(4)

Lai garantētu ES kuģu zvejas darbību turpināšanos, jaunajā protokolā paredzēts, ka katra Puse protokolu var provizoriski piemērot no tā parakstīšanas dienas, kamēr tiek pabeigtas procedūras tā noslēgšanai.

(5)

Jaunais protokols būtu jāparaksta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo atļauj Savienības vārdā parakstīt protokolu, ar kuru uz diviem gadiem nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starpEiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku (turpmāk "protokols"), ņemot vērā tā noslēgšanu.

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt protokolu.

3. pants

Saskaņā ar protokola 9. pantu, to provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas, kamēr tiek pabeigtas procedūras tā noslēgšanai.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2012. gada 18. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

S. ALETRARIS


(1)  OV L 343, 8.12.2006., 1. lpp.


PROTOKOLS,

Ar kuru uz diviem gadiem nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp eiropas savienību un mauritānijas islāma republiku

1. pants

Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1.   Zvejas iespējas, kas no šā protokola provizoriskās piemērošanas dienas uz diviem gadiem iedalītas saskaņā ar nolīguma 5. un 6. pantu, ir noteiktas šim protokolam pievienotajā tabulā.

2.   Piekļuve zvejas resursiem Mauritānijas zvejas zonās ārvalstu flotēm tiek piešķirta, ciktāl saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (1) 62. pantu ir radies pārpalikums, ņemot vērā Mauritānijas valsts flotu darbības jaudu.

3.   Saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem mērķus, kas jāsasniedz attiecībā uz attīstību un ilgtspējīgu pārvaldību, kā arī pieļaujamās nozvejas apjomu, Mauritānijas valdība nosaka katrai zvejniecībai atsevišķi, ņemot vērā atzinumu, ko sagatavojusi par okeanogrāfijas pētniecību atbildīgā Mauritānijas iestāde un kompetentās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas.

4.   Šis protokols Eiropas Savienības flotēm garantē prioritāru piekļuvi Mauritānijas zvejas zonās pieejamajiem pārpalikumiem. Eiropas Savienības flotēm piešķirtās zvejas iespējas, kas noteiktas protokola 1. pielikumā, izriet no pieejamajiem pārpalikumiem, un tām ir dodama priekšrocība salīdzinājumā ar zvejas iespējām, kas piešķirtas citām ārvalstu flotēm, kuras saņēmušas atļauju zvejot Mauritānijas zvejas zonās.

5.   Visi tehniskie pasākumi resursu saglabāšanas, uzlabošanas un pārvaldīšanas jomā, kā arī finanšu noteikumi, maksas un pārējās tiesības, kas attiecas uz zvejas atļauju piešķiršanu un katrai zvejniecībai precizētas šā protokola 1. pielikumā, būs piemērojami visām ārvalstu rūpnieciskajām flotēm Mauritānijas zvejas zonās, ievērojot tādus tehniskos nosacījumus, kuri ir līdzīgi Eiropas Savienības flotēm piemērojamajiem.

6.   Saskaņā ar nolīguma 6. pantu Eiropas Savienības dalībvalsts karoga kuģi zvejas darbības Mauritānijas zvejas zonās drīkst veikt tikai tad, ja tiem ir zvejas atļauja, kura izdota saskaņā ar šo protokolu un tā 1. pielikumā aprakstīto kārtību.

2. pants

Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1.   Ikgadējais finansiālais ieguldījums, ko veic saistībā ar Eiropas Savienības kuģu piekļuvi Mauritānijas zvejas zonām un kas paredzēts nolīguma 7. pantā, ir noteikts 67 (sešdesmit septiņu) miljonu euro apmērā.

2.   Papildus paredzēts 3 (trīs) miljonus euro lielu ikgadējo finansiālo atbalstu piešķirt tādas valsts zivsaimniecības politikas īstenošanai, kas orientēta uz atbildīgu zveju un ilgtspējīgu zivsaimniecību.

3.   Šā panta 1. punktu piemēro saskaņā ar šā protokola 4., 7. un 10. pantu.

4.   Savienības finansiālā ieguldījuma maksājumu, kas minēts 1. punktā un attiecas uz Eiropas Savienības kuģu piekļuvi Mauritānijas zvejas zonām, par pirmo gadu veic ne vēlāk kā 3 (trīs) mēnešus pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas, bet maksājumus par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā šā protokola parakstīšanas gadadienā.

3. pants

Zinātniskā sadarbība

1.   Abas Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Mauritānijas zvejas zonās, pamatojoties uz zvejas resursu un jūras ekosistēmu ilgtspējīgas pārvaldības principiem.

2.   Šā protokola piemērošanas laikā abas Puses sadarbojas, lai novērtētu zvejas resursu un zvejniecību dinamiku Mauritānijas zvejas zonās. Tādēļ vismaz reizi gadā notiks neatkarīgās Apvienotās zinātniskās komitejas sanāksme pārmaiņus Mauritānijā un Eiropā. Papildinot nolīguma 4. panta 1. punktu, dalības loku neatkarīgā Apvienotajā zinātniskajā komitejā var paplašināt, ciktāl tas nepieciešams, iekļaujot tajā trešo valstu zinātniekus, kā arī novērotājus, ieinteresēto personu pārstāvjus vai reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju, piemēram, CECAF, pārstāvjus.

3.   Neatkarīgās Apvienotās zinātniskās komitejas uzdevumi ir šādi:

a)

sagatavot ikgadēju zinātnisku ziņojumu par šajā protokolā paredzētajām zvejniecībām;

b)

izstrādāt un Apvienotajai komitejai ierosināt programmu vai darbību ieviešanu noteiktu zinātnisku jautājumu risināšanai, lai uzlabotu izpratni par zvejniecību dinamiku, resursu stāvokli un jūras ekosistēmu attīstību;

c)

saskaņā ar komitejā vienprātīgi pieņemtu procedūru analizēt zinātniskos jautājumus, kuri rodas šā protokola īstenošanas gaitā, un vajadzības gadījumā noformulēt zinātnisko ieteikumu;

d)

vākt un analizēt datus par zvejas piepūli un nozveju visos valsts, Eiropas Savienības un trešo valstu zvejas flotes segmentos, kuri darbojas Mauritānijas zvejas zonās, saistībā ar resursiem un zvejniecībām, kas ir šā protokola priekšmets;

e)

plānot ikgadējas uzskaites, kas veicina krājumu novērtēšanas procesu un ļauj noteikt zvejas iespējas un izmantošanas modeļus, kuri nodrošina zvejas resursu un to ekosistēmu saglabāšanu;

f)

pēc savas iniciatīvas vai pēc Apvienotās komitejas vai vienas Puses pieprasījuma sniegt zinātniskus ieteikumus par pārvaldības mērķiem, stratēģijām un pasākumiem, kuri tiek uzskatīti par vajadzīgiem to krājumu un zvejniecību ilgtspējīgai izmantošanai, uz ko attiecas šis protokols;

g)

vajadzības gadījumā Apvienotajā komitejā ierosināt zvejas iespēju pārskatīšanu, piemērojot šā protokola 1. pantu.

4. pants

Zvejas iespēju pārskatīšana

1.   Apvienotajā komitejā Puses var pieņemt šā protokola 1. pantā paredzētos pasākumus, kuri ietver zvejas iespēju pārskatīšanu. Šādā gadījumā finansiālo ieguldījumu pielāgo samērīgi un proporcionāli laikam.

2.   Nolīguma 6. panta otrajā daļā paredzēts, ka attiecībā uz spēkā esošajā protokolā neparedzētām zvejas kategorijām abas Puses var ieviest jaunas zvejas iespējas, pamatojoties uz labākajiem zinātniskajiem ieteikumiem, kurus apstiprinājusi neatkarīgā Apvienotā zinātniskā komiteja un pieņēmusi Apvienotā komiteja.

3.   Pirmā Apvienotās komitejas sanāksme notiks ne vēlāk kā 3 (trīs) mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā.

5. pants

Protokola darbības izbeigšana mazāka zvejas iespēju izmantojuma dēļ

Ja konstatēts mazāks zvejas iespēju izmantojums, Eiropas Savienība, nosūtot vēstuli, paziņo Mauritānijas pusei par nodomu izbeigt protokola darbību. Šāda izbeigšana notiek 4 (četros) mēnešos pēc paziņošanas.

6. pants

Finansiālais atbalsts atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zivsaimniecības veicināšanai

1.   Protokola 2. panta 2. punktā minētais finansiālais atbalsts ir 3 (trīs) miljoni euro gadā, ar ko paredzēts sekmēt atbildīgu zveju un ilgtspējīgu zivsaimniecību Mauritānijas zvejas zonās, kura ir saskaņā ar valsts stratēģiskajiem mērķiem, proti, zvejas resursu saglabāšanu un nozares labāku integrēšanu valsts ekonomikā.

2.   Šis atbalsts ir oficiālā attīstības palīdzība, ko piešķir neatkarīgi no noteikumiem, kuri attiecas uz Eiropas Savienības kuģu piekļuvi Mauritānijas zvejas zonām, un kas sekmē valsts nozaru stratēģiju īstenošanu saistībā ar zivsaimniecības nozares ilgtspējīgu attīstību, no vienas puses, un vides aizsardzību aizsargājamās jūras piekrastes teritorijās, no otras puses, kā arī spēkā esošo stratēģiju nabadzības apkarošanai.

3.   Šajā protokolā paredzēto finansiālo atbalstu piešķir, tiklīdz uz zivsaimniecības nozares īpašo kontu Finanšu ministrija ir pārskaitījusi 2008.–2012. gada nozares atbalsta atlikumu (šo sumu nosaka pēc tam, kad to pārskatījušas abas Puses), un šo atbalstu izmanto saskaņā ar izmantošanas plānu, kuru Mauritānija nosūtījusi jau iepriekš.

4.   Finansiālo atbalstu piešķir, izmantojot uz rezultātu orientētu pieeju. Maksājumu veic vairākās daļās atbilstīgi Apvienotās komitejas noteiktajai kārtībai.

5.   Mauritānija apņemas reizi pusgadā publicēt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus un līgumus, kas saistīti ar projektiem, kuriem finansējums piešķirts no šā atbalsta, kā arī garantēt īstenoto darbību redzamību saskaņā ar 2. pielikumā sīki izklāstītajiem noteikumiem.

7. pants

Protokola piemērošanas apturēšana

1.   Visus pušu strīdus par šā protokola un tā pielikumu interpretāciju vai piemērošanu risina, Pusēm apspriežoties nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, kuru vajadzības gadījumā sapulcina ārkārtas sanāksmē.

2.   Protokola piemērošanu var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja Pušu strīdu uzskata par nopietnu un ja apspriedēs Apvienotajā komitejā, kā paredzēts iepriekš 1. punktā, nav panākts izlīgums.

3.   Lai apturētu protokola piemērošanu, ieinteresētajai pusei vismaz 4 (četrus) mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu.

4.   Turklāt šā protokola piemērošanu var apturēt, ja nav veikts maksājums. Šādā gadījumā ministrija paziņo Eiropas Komisijai par nemaksāšanu. Eiropas Komisija izdara vajadzīgās pārbaudes un attiecīgā gadījumā ne vēlāk kā 30 darbdienās pēc paziņojuma saņemšanas veic maksājumu.

Ja maksājums nav veikts un tas nav ticis pienācīgi pamatots iepriekš paredzētajā termiņā, kompetentās Mauritānijas iestādes ir tiesīgas apturēt šā protokola piemērošanu. Par to tās tūlīt informē Eiropas Komisiju.

Šā protokola piemērošanu atsāk, tiklīdz ir veikts attiecīgais maksājums.

5.   Abas Puses vienojas par to, ka konstatēta cilvēktiesību pārkāpuma gadījumā protokolu var apturēt, pamatojoties uz Kotonū nolīguma 9. pantu.

8. pants

Piemērojamie valsts tiesību akti

Saskaņā ar šajā protokolā un tā 1. pielikumā izklāstītajiem noteikumiem ostu pakalpojumus un preču iepirkšanu, ko veic kuģi, kuri darbojas saskaņā ar šo protokolu un tā 1. pielikumu, reglamentē Mauritānijā piemērojamie tiesību akti.

9. pants

Ilgums

Šo protokolu un tā pielikumus piemēro divus gadus no provizoriskās piemērošanas dienas, kas ir arī parakstīšanas diena, ja vien protokola darbība nav izbeigta.

10. pants

Protokola darbības izbeigšana

1.   Protokola darbības izbeigšanas gadījumā ieinteresētā puse vismaz 4 (četrus) mēnešus pirms dienas, kad šai izbeigšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai Pusei par nodomu izbeigt protokola darbību.

2.   Ar iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriedes.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šis protokols un tā pielikumi stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

Съставено в Брюксел и Нуакшот съответно на дванадесети и шестнадесети декември две хиляди и дванадесета година.

Hecho en Bruselas y en Nuakchot, el doce de diciembre de dos mil doce y el dieciséis de diciembre de dos mil doce respectivamente.

V Bruselu dne dvanáctého prosince dva tisíce dvanáct a v Nouakchott dne šestnáctého prosince dva tisíce dvanáct.

Udfærdiget i Bruxelles og Nouakchott henholdvis den tolvte december og den sekstende december to tusind og tolv.

Geschehen zu Brüssel und Nouakchott am zwölften Dezember beziehungsweise am sechzehnten Dezember zweitausendzwölf.

Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta detsembrikuu kaheteistkümnendal päeval Brüsselis ja kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta detsembrikuu kuueteistkümenendal päeval Nouakchottis

Έγινε στις Βρυξέλλες και στο Νουακσότ, στις δώδεκα Δεκεμβρίου και στις δεκαέξι Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες δώδεκα, αντιστοίχως.

Done at Brussels and Nouakchott, on the twelfth day of December and on the sixteenth day of December in the year two thousand and twelve, respectively.

Fait à Bruxelles et à Nouakchott, le douze décembre et le seize décembre deux mille douze, respectivement.

Fatto a Bruxelles e a Nouakchott, rispettivamente addì dodici dicembre e sedici dicembre duemiladodici.

Briselē un Nuakšotā, attiecīgi, divi tūkstoši divpadsmitā gada divpadsmitajā decembrī un sešpadsmitajā decembrī.

Priimta atitinkamai du tūkstančiai dvyliktų metų gruodžio dvyliktą dieną ir gruodžio šešioliktą dieną Briuselyje ir Nuakšote.

Kelt Brüsszelben és Nouakchottban, a kétezer-tizenkettedik év december havának tizenkettedik, illetve tizenhatodik napján.

Magħmul fi Brussell u Nouakchott, fit-tnax-il jum ta’ Diċembru u fis-sittax-il jum ta’ Diċembru tas-sena elfejn u tnax, rispettivament.

Gedaan te Brussel en Nouatchott op twaalf respectievelijk zestien december tweeduizend twaalf.

Sporządzono w Brukseli i w Nawakszut odpowiednio dnia dwunastego grudnia i dnia szesnastego grudnia roku dwa tysiące dwunastego

Feito em Bruxelas e em Nuaquechote, aos doze dias de dezembro e aos dezasseis dias de dezembro de dois mil e doze, respetivamente.

Întocmit la Bruxelles și Nouakchott la doisprezece decembrie și, respectiv, la șaisprezece decembrie două mii doisprezece.

V Bruseli dvanásteho decembra dvetisícdvanásť a v Nouakchotte šestnásteho decembra dvetisícdvanásť

V Bruslju in Nouakchottu, dne dvanajstega decembra oziroma šestnajstega decembra leta dva tisoč dvanajst.

Tehty Brysselissä kahdentenatoista päivänä joulukuuta ja Nouakchottissa kuudentenatoista päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattakaksitoista

Som skedde i Bryssel och Nouakchott den tolfte december respektive den sextonde december tjugohundratolv.

 


(1)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija (ar pielikumiem, nobeiguma aktu un nobeiguma akta labojumu protokoliem, kas sagatavoti 1986. gada 3. martā un 1993. gada 26. jūlijā), kura noslēgta Montegobejā 1982. gada 10. decembrī, Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumu krājums, 16.11.1994., 1834. sēj., I-31363, 3. lpp.

I PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS PIEMĒROJAMI EIROPAS SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBĀM MAURITĀNIJAS ZVEJAS ZONĀ

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.   Kompetentās iestādes norīkošana

Ja vien nav norādīts citādi, visas atsauces uz Eiropas Savienību vai Mauritāniju kā kompetento iestādi šajā pielikumā ir:

—   attiecībā uz Eiropas Savienību– Eiropas Komisija, kas rīkojas ar Eiropas Savienības delegācijas Nuakšotā starpniecību (valsts kontaktpunkts);

—   attiecībā uz Mauritāniju– Zivsaimniecības ministrija, kas rīkojas ar Plānošanas un sadarbības direktorāta (valsts kontaktpunkts) starpniecību (turpmāk "ministrija").

2.   Mauritānijas ekskluzīvā ekonomikas zona (EEZ)

Pirms protokola stāšanās spēkā Mauritānija paziņo Eiropas Savienībai savas EEZ ģeogrāfiskās koordinātas, kā arī bāzes līniju, kas ir bēguma līnija.

3.   Kuģa identifikācija

3.1.

Eiropas Savienības kuģu identifikācijas zīmēm jāatbilst attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem. Šo tiesību aktu noteikumus ministrijai paziņo pirms protokola stāšanās spēkā. Turpmāk, ja minētajos tiesību aktos izdara grozījumus, ministrijai par tiem paziņo vismaz mēnesi pirms šo grozījumu stāšanās spēkā.

3.2.

Kuģim, kas slēpj identifikācijas zīmes, vārdu vai reģistrācijas datus, piemēro Mauritānijas tiesību aktos paredzētās sankcijas.

4.   Bankas konts

Pirms protokola stāšanās spēkā Mauritānija paziņo Eiropas Savienībai tā bankas konta(-u) rekvizītus (BIC kodu un IBAN), uz kuru(-iem) jāpārskaita naudas summas, ko saskaņā ar protokolu maksā Eiropas Savienības kuģi. Bankas pārskaitījumu izdevumus samaksā kuģu īpašnieki.

5.   Maksāšanas kārtība

5.1.

Maksājumus (EUR) veic šādi:

maksas – pārskaita Mauritānijas Valsts kasei uz vienu no Mauritānijas Centrālās bankas ārvalstu kontiem;

parafiskālos maksājumus – pārskaita zvejas uzraudzības iestādei uz vienu no Mauritānijas Centrālās bankas ārvalstu kontiem;

soda naudas – pārskaita Mauritānijas Valsts kasei uz vienu no Mauritānijas Centrālās bankas ārvalstu kontiem;

5.2.

summas, kas minētas 1. punktā, uzskata par faktiski iekasētām pēc apstiprinājuma saņemšanas no Valsts kases vai no ministrijas, kuras informējusi Mauritānijas Centrālā banka.

II   NODAĻA

LICENCES

Šo nodaļu piemēro, neskarot XI nodaļas īpašos detalizētos noteikumus par tālu migrējošo zivju zvejas kuģiem.

Šajā pielikumā licence, ko Mauritānija izdevusi Eiropas Savienības kuģiem, ir pielīdzināma zvejas atļaujai, kas paredzēta spēkā esošajā Eiropas Savienības regulējumā.

1.   Licences pieteikumam vajadzīgie dokumenti

Eiropas Savienība iesniedz ministrijai pēc šā pielikuma 1. papildinājuma parauga aizpildītu licences pieteikuma veidlapu par katru kuģi, kas licenci pieprasa pirmo reizi.

1.1.

Ja licenci pieprasa pirmo reizi, kuģa īpašniekam kopā ar pieteikumu jāiesniedz:

karoga valsts apliecināta tāda Starptautiskā tilpības sertifikāta kopija, kurā norādīta kuģa tilpība, izteikta GT, ko apliecinājušas atzītas starptautiskas struktūras;

karoga valsts kompetento iestāžu apliecināts nesens krāsu fotoattēls ar sānskatā attēlotu kuģi tā pašreizējā stāvoklī; fotoattēla izmēram jābūt vismaz 15 × 10 cm;

dokumenti, kas vajadzīgi kuģa iekļaušanai Mauritānijas nacionālajā kuģu reģistrā. Iekļaušana reģistrā tiek veikta bez reģistrācijas maksas. Iekļaujot kuģi nacionālajā reģistrā, veic tikai administratīvu pārbaudi.

1.2.

Par visām kuģa tilpības izmaiņām attiecīgā kuģa īpašnieks iesniedz karoga valsts apliecinātu jaunā GT izteiktas tilpības sertifikāta kopiju un minētās izmaiņas apstiprinošus dokumentus, jo īpaši kompetentajām iestādēm adresētu kuģa īpašnieka pieteikuma kopiju, minēto iestāžu piekrišanas apliecinājumu un sīkas ziņas par veiktajām izmaiņām.

Ja ir mainījusies kuģa struktūra vai ārējais izskats, jāiesniedz arī jauns fotoattēls, kuru apliecinājušas karoga valsts kompetentās iestādes.

1.3.

Zvejas licences pieteikumi tiek iesniegti tikai par tiem kuģiem, kas ir nosūtījuši 1.1. un 1.2. punktā prasītos dokumentus.

2.   Tiesības zvejot

2.1.

Kuģim, kas vēlas veikt zvejas darbības saskaņā ar šo protokolu, jābūt iekļautam Eiropas Savienības zvejas kuģu reģistrā un tiesīgam zvejot Mauritānijas zvejas zonās.

2.2.

Kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts veikt zvejas darbības Mauritānijā. To saistībām pret Mauritānijas iestādēm jābūt nokārtotām tādā nozīmē, ka tiem jābūt izpildījušiem visas saistības, kuras izriet no zvejas darbībām, ko tie iepriekš veikuši Mauritānijā.

3.   Licences pieteikumi

3.1.

Ik ceturksni visām licencēm Eiropas Savienība 1 mēnesi pirms pieprasīto licenču spēkā stāšanās iesniedz ministrijai sarakstu, kurā pa zvejas kategorijām sagrupēti kuģi, kas vēlas veikt zvejas darbības, ņemot vērā ierobežojumus, kuri noteikti protokolā iekļautajās zvejas tehnisko datu lapās. Šim sarakstam pievieno maksājumu apliecinošu dokumentu. Licences pieteikumus, kas iesniegti pēc termiņa, var neizskatīt.

3.2.

Šajos sarakstos par katru zvejas kategoriju ir norādīts:

kuģu skaits,

katra kuģa galvenie tehniskie parametri, piemēram, tie, kas minēti Eiropas Savienības zvejas kuģu reģistrā,

zvejas rīki,

iekasējamās maksas pa izmaksu pozīcijām,

Mauritānijas jūrnieku skaits.

4.   Licences izdošana

4.1.

Ministrija kuģim licenci izdod pēc tam, kad vismaz 10 (desmit) dienas pirms licences derīguma termiņa sākuma kuģa īpašnieka pārstāvis ir iesniedzis maksājumu apliecinošus dokumentus par konkrēto kuģi (Valsts kases kvīts), kā paredzēts I nodaļā. Licences var saņemt ministrijas struktūrvienībās Nuadibu vai Nuakšotā.

4.2.

Licencē norāda arī tās derīguma termiņu, kuģa tehniskos parametrus, Mauritānijas jūrnieku skaitu un atsauces par iekasētajām maksām, kā arī zvejas darbību veikšanas nosacījumus, kā paredzēts attiecīgajā zvejas tehnisko datu lapā.

4.3.

Licenci saņēmušos kuģus iekļauj to kuģu sarakstā, kuriem atļauts zvejot, un šo sarakstu nosūta vienlaikus uzraudzības iestādei un Eiropas Savienībai.

4.4.

Eiropas Savienībai paziņo par licences pieteikumiem, kurus ministrija ir noraidījusi. Attiecīgā gadījumā ministrija, iepriekš ieturējusi nesamaksātās soda naudas, izsniedz kredītzīmi par maksājumiem, kas ir saistīti ar šiem pieteikumiem.

5.   Licences derīguma termiņš un izmantošana

5.1.

Licence ir derīga tikai laika posmā, par kuru ir iekasēta maksa saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti attiecīgajā zvejas tehnisko datu lapā.

Licences izdod uz diviem mēnešiem garneļu zvejai, trīs, sešiem vai 12 mēnešiem pārējām kategorijām. Tās ir pagarināmas.

Pieprasītās licences stājas spēkā pieprasītā termiņa pirmajā dienā.

Licences derīguma termiņu nosaka, pamatojoties uz kalendāro gadu ilgiem laika periodiem; pirmais periods sākas šā protokola spēkā stāšanās pirmajā dienā un beidzas tā paša gada 31. decembrī. Pēdējais periods beidzas protokola piemērošanas perioda beigās. Licence nedrīkst stāties spēkā vienā no minētajiem periodiem un beigties citā.

5.2.

Licenci izdod konkrētam kuģim. To nevar izmantot cits kuģis. Tomēr gadījumā, kad licence ir pazaudēta vai kuģis ilgstoši atrodas dīkstāvē nopietnu tehnisku problēmu dēļ, kuģa licenci aizstāj ar licenci, kas izdota citam tās pašas zvejas kategorijas kuģim, ja vien netiek pārsniegta šajā kategorijā atļautā tilpība.

5.3.

Pirms aizstājējas licences izdošanas veic par licenci iekasētās summas korekciju, kas vajadzīga šīs licences aizstāšanas dēļ.

6.   Tehniskā pārbaude

6.1.

Reizi gadā, kā arī pēc tilpības vai zvejas kategorijas maiņas, kuras rezultātā zvejo ar citiem zvejas rīkiem, visi Eiropas Savienības kuģi piesakās Nuadibu ostā pārbaudei, ko paredz spēkā esošie tiesību akti. Šādai pārbaudei jānotiek 48 stundās pēc kuģa ienākšanas ostā.

Tehniskās pārbaudes noteikumi tunzivju zvejas kuģiem, kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām ir noteikti šā pielikuma XI nodaļā.

6.2.

Ja tehniskās pārbaudes rezultāts ir apmierinošs, kuģa kapteinim izdod atbilstības apliecību, kuras derīguma termiņš ir tāds pats kā licencei un kuru bez maksas pagarina pēc tam, kad kuģis tajā pašā gadā atjauno licenci. Šai apliecībai vienmēr jābūt uz kuģa. Turklāt tajā jābūt precizētai pelaģiskās zvejas kuģu kapacitātei saistībā ar pārkraušanu citā kuģī.

6.3.

Tehniskajā pārbaudē pārliecinās par kuģa tehnisko parametru un zvejas rīku atbilstību prasībām, kā arī par noteikumu ievērošanu attiecībā uz Mauritānijas jūrniekiem.

6.4.

Pārbaudes izdevumus sedz kuģa īpašnieks, tos nosaka atbilstīgi Mauritānijas tiesību aktos paredzētajām likmēm un ar ES Delegācijas starpniecību paziņo Eiropas Savienībai. Izdevumu summa nepārsniedz summu, ko citi kuģi parasti maksā par tiem pašiem pakalpojumiem.

6.5.

Par 1. vai 2. punkta neievērošanu zvejas licenci automātiski aptur līdz laikam, kad kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

III   NODAĻA

MAKSAS

1.   Maksas

Maksas aprēķina katram kuģim, pamatojoties uz gada likmēm, kas norādītas šajā protokolā iekļautajās zvejas tehnisko datu lapās. Maksās ietilpst visi saistītie maksājumi un nodokļi, izņemot parafiskālos maksājumus, ostas nodevas un maksu par pakalpojumiem.

2.   Parafiskālie maksājumi

Saskaņā ar dekrētu par parafiskālajiem maksājumiem likmes rūpnieciskās zvejas kuģiem (maksājumi ārvalstu valūtā) ir šādas:

 

Vēžveidīgo, galvkāju un bentisko sugu zveja:

< 99

50 000

100–200

100 000

200–400

200 000

400–600

400 000

> 600

600 000

 

Tālu migrējošo un pelaģisko sugu zveja:

< 2 000

50 000

2 000–3 000

150 000

3 000–5 000

500 000

5 000–7 000

750 000

7 000–9 000

1 000 000

> 9 000

1 300 000

Izņemot 5. un 6. zvejas kategoriju, parafiskālo maksājumu veic par pilnu ceturksni vai ceturkšņiem neatkarīgi no tā, vai šajā laikā ir bijis bioloģiskās atjaunošanās periods.

Valūtas maiņas kurss (MRO/EUR), kurš kalendāra gadā jāizmanto parafiskālo maksājumu veikšanai, ir iepriekšējā gada vidējais maiņas kurss, kuru aprēķina Mauritānijas Centrālā banka un kuru ministrija paziņo vēlākais 1. decembrī iepriekšējā gadā pirms šā maiņas kursa piemērošanas.

Ceturksnis ir viens no trīs mēnešus ilgiem laika posmiem, kas sākas 1. oktobrī, 1. janvārī, 1. aprīlī vai 1. jūlijā, izņemot protokola pirmo un pēdējo periodu.

3.   Maksas natūrā

To Eiropas Savienības pelaģiskās zvejas kuģu īpašnieki, kuri veic zvejas darbību saskaņā ar šo protokolu, palīdz īstenot politiku, saskaņā ar kuru zivis izdala trūcīgajiem iedzīvotājiem, nepārsniedzot 2 % no savas pārkrautās pelaģisko sugu nozvejas. Šis noteikums pilnībā izslēdz jebkādus citus maksājumus.

4.   Paziņojums par maksām tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām

Saskaņā ar iepriekš minēto zinātnisko institūtu apstiprinātajiem nozvejas elektroniskajiem ziņojumiem Eiropas Savienība katram tunzivju zvejas kuģim un kuģim zvejai ar dreifējošām āķu jedām sagatavo galīgo paziņojumu par maksām, kuras par kuģi jānomaksā saistībā ar iepriekšējā kalendārā gada zvejas sezonu vai kārtējā gada zvejas sezonu par protokola piemērošanas pēdējo gadu.

Eiropas Savienība šo galīgo paziņojumu par maksām Mauritānijai un kuģa īpašniekam sniedz līdz tā gada 15. jūlijam, kas ir nākamais pēc gada, kurā gūta attiecīgā nozveja. Ja galīgais paziņojums iesniegts par kārtējo gadu, Mauritānijai to iesniedz ne vēlāk kā 1 (vienu) mēnesi pēc protokola termiņa beigām.

Mauritānija galīgo paziņojumu var apstrīdēt 30 dienās pēc tā nosūtīšanas dienas, sniedzot dokumentāru pamatojumu. Domstarpību gadījumā Puses apspriežas Apvienotajā komitejā. Ja Mauritānija neiesniedz iebildumus 30 dienās, galīgo paziņojumu uzskata par pieņemtu.

Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par paredzēto vienotas likmes maksu, kas samaksāta zvejas licences saņemšanai, kuģa īpašnieks atlikušo summu Mauritānijai pārskaita 45 dienās, skaitot no dienas, kad Mauritānija apstiprinājusi paziņojumu. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par paredzēto vienotas likmes maksu, pārmaksāto summu kuģa īpašnieks atgūt nevar.

IV   NODAĻA

NOZVEJAS DATU PAZIŅOŠANA

1.   Zvejas žurnāls

1.1.

Kuģa kapteinis katru dienu reģistrē visas noteiktās darbības zvejas žurnālā, kura paraugs pievienots šā pielikuma 2. papildinājumā un kurā norādāmās informācijas pozīcijas var grozīt saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem. Šo dokumentu aizpilda pareizi un salasāmi, un to paraksta kuģa kapteinis. Kuģiem, kas zvejo tālu migrējošo sugu zivis, piemēro šā pielikuma XI nodaļas noteikumus.

1.2.

Pēc katra reisa kuģa kapteinis nosūta zvejas žurnāla oriģinālu uzraudzības iestādēm. Kuģa īpašnieks 15 darbdienās ar Delegācijas starpniecību nosūta zvejas žurnāla kopiju attiecīgās dalībvalsts iestādēm un Komisijai.

1.3.

Par 1.1. un 1.2. punkta neievērošanu, neskarot Mauritānijas tiesību aktos paredzētās sankcijas, zvejas licenci automātiski aptur līdz laikam, kad kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

1.4.

Paralēli Mauritānija un Eiropas Savienība vienojas ieviest elektronisko zvejas žurnālu ne vēlāk par protokola piemērošanas pirmā gada beigām.

2.   Zvejas žurnāla pielikums (izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas deklarācija)

2.1.

Veicot izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, kuģa kapteinis salasāmi un pareizi aizpilda un paraksta zvejas žurnāla pielikumu, kura paraugs pievienots šā pielikuma 6. papildinājumā.

2.2.

Ne vēlāk kā 30 dienas pēc katras izkraušanas reizes kuģa īpašnieks nosūta zvejas žurnāla pielikuma oriģinālu uzraudzības iestādēm un tā kopiju – ministrijai. Šajā pašā termiņā vienu kopiju ar Delegācijas starpniecību nosūta attiecīgās dalībvalsts iestādēm un Komisijai. Pelaģiskās zvejas kuģiem šis termiņš ir 15 dienas.

2.3.

Pēc katras atļautas pārkraušanas citā kuģī kuģa kapteinis tūlīt nosūta zvejas žurnāla pielikuma oriģinālu uzraudzības iestādēm un tā kopiju – ministrijai. Vienu kopiju ar Delegācijas starpniecību 15 darbdienās nosūta attiecīgās dalībvalsts iestādēm un Komisijai.

2.4.

Par 2.1., 2.2. un 2.3. punkta neievērošanu zvejas licenci automātiski aptur līdz laikam, kad kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

3.   Datu ticamība

Iepriekšējos punktos minētajos dokumentos iekļautajai informācijai jāatspoguļo patiesā zvejas situācija, lai līdz ar citiem datiem to varētu izmantot zvejas resursu stāvokļa izmaiņu uzraudzībā.

Piemēro 4. papildinājumā norādītās spēkā esošo Mauritānijas tiesību aktu prasības par tās nozvejas minimālo izmēru, kuru patur uz kuģa.

Lai veiktu vajadzīgo pārrēķinu nozvejām, kas ir bez galvas/nesadalītas un/vai ķidātas/nesadalītas, piemēro 5. papildinājumā pievienotos pārrēķina koeficientus.

4.   Pieļaujamā neatbilstība

Pamatojoties uz reprezentatīviem paraugiem, pieļaujamā neatbilstība starp zvejas žurnālā deklarētajām nozvejām un inspekcijas vai izkraušanas laikā konstatētajām nozvejām nedrīkst būt lielāka par:

9 % kuģiem, kas nav saldētājkuģi,

4 % saldētājkuģiem, kas nezvejo pelaģiskās sugas,

2 % saldētājkuģiem, kas zvejo pelaģiskās sugas.

5.   Piezveja

Piezvejas apjomi precizēti tehniskajās lapās, kas pievienotas šim protokolam. Piezveju reglamentējošos noteikumus norāda izdotajās licencēs. Ja minētais procentuālais apjoms pārsniedz atļauto piezveju, piemēro sankcijas.

6.   Noteikumu par nozvejas ziņojumiem neievērošana

Ja nav ievēroti noteikumi par nozvejas datu paziņošanu, neatkarīgi no protokolā paredzētajām sankcijām zvejas licenci automātiski aptur līdz laikam, kad kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

7.   Summārās nozvejas paziņošana

Līdz katra ceturkšņa beigām Eiropas Savienība elektroniski paziņo Mauritānijai visu ES kuģu summāro nozveju, kas gūta iepriekšējā ceturksnī.

Šos datus norāda atsevišķi par katru mēnesi, zvejas veidu, kuģi un sugu.

Lai veiktu vajadzīgo pārrēķinu pelaģiskās zvejas kuģu nozvejām, kas ir bez galvas/nesadalītas un/vai ķidātas/nesadalītas, piemēro 5. papildinājumā pievienotos pārrēķina koeficientus.

V   NODAĻA

IZKRAUŠANA UN PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ

1.   Izkraušana

1.1.

Bentiskās zvejas flotei ir jāievēro izkraušanas pienākums.

1.2.

Pēc kuģa īpašnieka pieprasījuma garneļu zvejas flotei nosaka īpašus izņēmumus augstas gaisa temperatūras periodos, jo īpaši augustā un septembrī.

1.3.

Izkraušanas pienākums neietver glabāšanas vai apstrādes pienākumu.

1.4.

Pelaģiskās zvejas flotēm (kas nav saldētājkuģu flotes) izkraušanas pienākums jāievēro atbilstīgi Nuadibu apstrādes uzņēmumu uzņemšanas spējas ierobežojumiem un faktiskajam tirgus pieprasījumam.

1.5.

Pēdējā reisā (reiss pirms kuģa iziešanas no Mauritānijas zvejas zonām uz laikposmu, kas ilgst vismaz trīs mēnešus) kuģim nav jāievēro izkraušanas pienākums. Garneļu zvejas kuģiem šis laikposms ir divi mēneši.

1.6.

Eiropas Savienības kuģa kapteinis pa faksu vai pa e-pastu 48 stundas (attiecīgi 24 stundas kuģiem, kuri nav saldētājkuģi) pirms paredzētā izkraušanas datuma informē Nuadibu ostas iestādes (PAN) un uzraudzības iestādi, kā arī nosūta Eiropas Savienības delegācijai paziņojuma kopiju, norādot šādus datus:

a)

tā zvejas kuģa vārdu, no kura paredzēts nozveju izkraut;

b)

datumu un laiku, kad paredzēts veikt izkraušanu;

c)

katras izkraujamās vai citā kuģī pārkraujamās sugas daudzumu (norādot dzīvsvara kilogramus un sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu).

Atbildot uz iepriekš minēto paziņojumu, uzraudzības iestāde nākamo 12 stundu laikā pa faksu vai pa e-pastu nosūta atbildes paziņojumu kapteinim vai tā pārstāvim, kopiju nosūtot Eiropas Savienības delegācijai.

1.7.

Eiropas Savienības kuģi, kas veic izkrāvumus Mauritānijas ostā, atbrīvo no visiem nodokļiem vai maksājumiem, kam ir līdzvērtīga iedarbība, izņemot ostas nodevas un maksas, kuras ar tādiem pašiem nosacījumiem piemēro Mauritānijas kuģiem.

Uz izkrautajiem zvejas produktiem attiecas Mauritānijas tiesību aktos paredzētais muitas kontroles režīms. Tāpēc, kad tos ieved Mauritānijas ostā vai eksportē, tos atbrīvo no visām muitas procedūrām un nodokļiem vai citiem maksājumiem, kam ir līdzvērtīga iedarbība, un tos uzskata par "uz laiku ievestām precēm" ("pagaidu glabāšana").

Lēmumu par kuģa produkcijas galamērķi pieņem kuģa īpašnieks. Šo produkciju var apstrādāt, glabāt muitas uzraudzībā, pārdot Mauritānijā vai eksportēt (maksājot ārvalstu valūtā).

Uz Mauritānijā pārdoto produkciju, kas paredzēta Mauritānijas tirgum, attiecas tie paši nodokļi un maksājumi kā uz Mauritānijas zvejas produktiem.

Peļņu var eksportēt, neveicot papildu maksājumus (atbrīvojums no muitas nodokļiem un maksājumiem, kam ir līdzvērtīga iedarbība).

2.   Pārkraušana citā kuģī

2.1.

Saskaņā ar atbilstības apliecību visiem pelaģiskās zvejas saldētājkuģiem, kuri var veikt pārkraušanu citā kuģī, jāievēro pienākums pārkraušanu veikt pie 10. bojas autonomās Nuadibu ostas teritorijā, izņemot pēdējo zvejas reisu.

2.2.

Eiropas Savienības kuģi, kas veic pārkraušanu Nuadibu autonomajā ostā, atbrīvo no visiem nodokļiem vai maksājumiem, kam ir līdzvērtīga iedarbība, izņemot ostas nodevas un maksas, kuras ar tādiem pašiem nosacījumiem piemēro Mauritānijas kuģiem.

2.3.

Pēdējā reisā (reiss pirms kuģa iziešanas no Mauritānijas zvejas zonām uz laikposmu, kas ilgst vismaz trīs mēnešus) kuģim nav jāievēro pārkraušanas pienākums.

2.4.

Mauritānija patur tiesības neatļaut pārkraušanu citā kuģī, ja attiecīgais transportkuģis ir bijis iesaistījies nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā Mauritānijas zvejas zonās vai ārpus tām.

VI   NODAĻA

UZRAUDZĪBA

1.   Kuģa ieiešana Mauritānijas zvejas zonā un iziešana no tās

1.1.

Izņemot tunzivju zvejas kuģus, kuģus zvejai ar dreifējošām āķu jedām un pelaģiskās zvejas kuģus (kuriem attiecīgie termiņi noteikti šā pielikuma XI nodaļā), Eiropas Savienības kuģiem, kas darbojas saskaņā ar šo nolīgumu, obligāti jāziņo par:

a)

ieiešanu;

paziņojumu sniedz vismaz 36 stundas iepriekš, un tajā jānorāda šāda informācija:

kuģa atrašanās vieta paziņošanas brīdī,

nedēļas diena, datums un aptuvenais laiks, kad kuģis ienāk Mauritānijas zvejas zonā,

paziņošanas brīdī uz kuģa paturētās nozvejas daudzums pa sugām, ja kuģis iepriekš brīdinājis, ka tam ir licence zvejai citā apakšreģiona zvejas zonā. Šādā gadījumā uzraudzības iestādei dod piekļuvi zvejas žurnālam ar datiem par zveju minētajā citā zonā, un iespējamās pārbaudes ilgums nepārsniedz šīs nodaļas 4. punktā paredzēto termiņu;

b)

iziešanu;

paziņojumu sniedz vismaz 48 stundas iepriekš, un tajā jānorāda šāda informācija:

kuģa atrašanās vieta paziņošanas brīdī,

nedēļas diena, datums un laiks, kad kuģis iziet no Mauritānijas zvejas zonas,

paziņošanas brīdī uz kuģa paturētās nozvejas daudzums pa sugām.

1.2.

Kuģa īpašnieki par kuģa ieiešanu Mauritānijas zvejas zonā un iziešanu no tās uzraudzības iestādei paziņo pa faksu, e-pastu vai pastu, izmantojot šā pielikuma 1. papildinājumā norādīto faksa numuru vai adresi. Ja ir grūtības ar saziņu pa minētajiem kanāliem, izņēmuma kārtā informāciju drīkst nosūtīt ar Eiropas Savienības starpniecību.

Jebkādu paziņošanai izmantojamo numuru vai adrešu maiņu vēlākais 15 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā ar Eiropas Savienības Delegācijas starpniecību dara zināmu Komisijai.

1.3.

Kamēr Eiropas Savienības kuģi atrodas Mauritānijas zvejas zonās, tie pastāvīgi ir pieejami sakariem starptautiskajās radioizsaukuma frekvencēs (VHF 16. kanāls vai HF 2 182 Khz).

1.4.

Saņēmušas paziņojumu par iziešanu no zvejas zonas, Mauritānijas iestādes var nolemt kuģi pirms iziešanas pārbaudīt, ņemot paraugus Nuadibu vai Nuakšotas ostā.

Šāda pārbaude nav ilgāka par sešām stundām pelaģiskās zvejas kuģiem (7. un 8. kategorija) un trīs stundām visu pārējo zvejas kategoriju kuģiem.

1.5.

Par iepriekšējos punktos izklāstīto noteikumu neievērošanu piemēro šādas sankcijas:

a)

pirmajā reizē

ja iespējams, maina kuģa kursu,

uz kuģa esošo kravu izkrauj un konfiscē par labu Valsts kasei,

kuģis maksā Mauritānijas tiesību aktos noteikto minimālo soda naudu;

b)

otrajā reizē

ja iespējams, maina kuģa kursu,

uz kuģa esošo kravu izkrauj un konfiscē par labu Valsts kasei,

kuģis maksā Mauritānijas tiesību aktos noteikto maksimālo soda naudu,

licenci anulē uz atlikušo tās derīguma laiku;

c)

trešajā reizē

ja iespējams, maina kuģa kursu,

uz kuģa esošo kravu izkrauj un konfiscē par labu Valsts kasei,

licenci anulē galīgi,

kapteinim un kuģim aizliedz darboties Mauritānijā.

1.6.

Ja pārkāpējam kuģim izdodas aizbēgt, ministrija informē Komisiju un karoga dalībvalsti, lai varētu piemērot 1.5. punktā paredzētās sankcijas.

2.   Inspekcija jūrā

Zvejas licenci saņēmušo Eiropas Savienības kuģu inspekciju jūrā Mauritānijas zvejas zonā veic Mauritānijas kuģi un inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir pilnvaroti veikt zvejas kontroli.

Pirms uzkāpšanas uz kuģa Mauritānijas inspektori informē Eiropas Savienības kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību.

Pilnvarotie Mauritānijas inspektori neuzturas uz Eiropas Savienības kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbību un kravu. Šāda inspekcija nedrīkst būt ilgāka par 3 stundām pelaģiskās zvejas kuģiem un 1,5 stundu visu pārējo kategoriju kuģiem.

Laikā, kad tiek veikta inspekcija jūrā, pārkraušana citā kuģī un izkraušana, Eiropas Savienības kuģu kapteiņi atļauj uzņemt uz kuģa Mauritānijas inspektorus un atvieglo viņu darbu, it īpaši veicot manevrus, ko inspektori uzskata par nepieciešamiem.

Pēc katras inspekcijas Mauritānijas inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. Eiropas Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un Eiropas Savienības kuģa kapteinis.

Pirms nokāpšanas no kuģa Mauritānijas inspektori izdod Eiropas Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Četrās dienās pēc inspekcijas Mauritānija nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju Eiropas Savienībai.

3.   Inspekcija ostā

Eiropas Savienības kuģus, kuri izkrauj vai pārkrauj citā kuģī Mauritānijas zvejas zonā gūtu nozveju, Mauritānijas ostā inspicē Mauritānijas inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir pilnvaroti veikt zvejas kontroli.

Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību. Mauritānijas inspektori neuzturas uz Eiropas Savienības kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai, un veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī un kravu. Inspekcija nedrīkst būt ilgāka par laiku, kas nepieciešams izkraušanai vai pārkraušanai citā kuģī.

Pēc katras inspekcijas Mauritānijas inspektors sagatavo inspekcijas ziņojumu. Eiropas Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un Eiropas Savienības kuģa kapteinis.

Mauritānijas inspektori inspekcijas beigās izdod Eiropas Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Pēc inspekcijas 24 stundu laikā Mauritānija nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju Eiropas Savienībai.

4.   Kopīgā novērošanas sistēma uzraudzībai krastā

Abas Puses vienojas izveidot kopīgu novērošanas sistēmu uzraudzībai krastā. Tālab tās izraugās pārstāvjus, kuri piedalās attiecīgo valsts uzraudzības iestāžu veiktajās uzraudzības un inspekcijas darbībās un var izteikt piezīmes par šā protokola īstenošanu.

Šiem pārstāvjiem

jābūt profesionāli kvalificētiem,

ar atbilstošu pieredzi zvejniecībā un

pilnībā jāpārzina nolīguma un šā protokola noteikumi.

Inspekciju veic valsts inspekcijas iestādes, un minētie pārstāvji, kas piedalās inspekcijā, nav tiesīgi pēc savas iniciatīvas īstenot valsts amatpersonām piešķirtās inspekcijas pilnvaras.

Lai varētu savākt viņu uzdevuma izpildei vajadzīgos datus (bez personvārdiem), valsts amatpersonas pavadībā pārstāvjiem ir piekļuve kuģim, tā telpām un dokumentiem, kurus pārbauda minētā amatpersona.

Pārstāvji pavada valsts inspektorus, kad tie apmeklē ostas, kuģus piestātnēs, atklāto izsoļu namus, zivju vairumtirdzniecības vietas, saldētavas un citus objektus, kuros izkrauj un glabā zivis līdz to piedāvāšanai tirgū.

Reizi četros mēnešos pārstāvji sagatavo un iesniedz ziņojumu par uzraudzības pasākumiem, kuros viņi ir piedalījušies. Šo ziņojumu sniedz kompetentajām iestādēm. Tās nosūta ziņojuma kopiju otrai Pusei.

Abas Puses nolemj veikt inspekciju vismaz divas reizes gadā pārmaiņus gan Mauritānijā, gan Eiropā.

4.1.   Konfidencialitāte

Kopējo uzraudzības darbību laikā pārstāvis saudzē iekārtas un aprīkojumu uz kuģa un citas ierīces, kā arī ievēro visu viņam pieejamo dokumentu konfidencialitāti. Abas Puses vienojas nodrošināt konfidentcialitātes ievērošanu visaugstākajā mērā.

Darba rezultātus pārstāvis atklāj tikai kompetentajām iestādēm.

4.2.   Īstenošanas vieta

Šo programmu īsteno izkraušanas ostās Eiropas Savienībā un Mauritānijas ostās.

4.3.   Finansējums

Katra Puse sedz sava pārstāvja izdevumus, kas radušies kopīgās uzraudzības darbību laikā, ieskaitot ceļa un uzturēšanās izdevumus.

VII   NODAĻA

KUĢU SATELĪTNOVĒROŠANAS SISTĒMA (VMS)

Eiropas Savienības kuģu satelītnovērošanu veic, izmantojot divkāršu pārraidīšanu, kuras pamatā ir šāda trīspusēja sistēma, kas eksperimentālā kārtā ieviesta uz visu šā protokola piemērošanas laiku:

1)

ES kuģis – karoga valsts FMC – Mauritānijas FMC

2)

ES kuģis – Mauritānijas FMC – karoga valsts FMC

1.   Pārraidīšanas noteikumi

Katrā atrašanās vietas ziņojumā jāietver šāda informācija:

a)

kuģa identifikācijas dati;

b)

nesenākā kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;

c)

atrašanās vietas reģistrēšanas datums un laiks;

d)

kuģa ātrums un kurss.

Karoga valsts FMC, kā arī Mauritānijas FMC nodrošina atrašanās vietas ziņojumu automātisku apstrādi un, vajadzības gadījumā, to elektronisku pārsūtīšanu. Atrašanās vietas ziņojumus reģistrē drošā veidā un glabā trīs gadus.

2.   Kuģa datu pārraidīšana VMS sistēmas nedarbošanās gadījumā

Kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt viņa kuģa VMS sistēmas uzturēšanu pilnā darba kārtībā un atrašanās vietas ziņojumu pareizu nosūtīšanu karoga valsts FMC.

Ja uz zvejas kuģa uzstādītā pastāvīgās satelītnovērošanas aparatūra darbojas ar kļūdām vai nedarbojas nemaz, šā kuģa kapteinis 5. punktā paredzēto informāciju karoga valsts uzraudzības centram un Mauritānijas FMC laikus nosūta pa faksu. Šādos apstākļos reizi 4 stundās jāsūta kopējais ziņojums par atrašanās vietu. Šajā kopējā ziņojumā par atrašanās vietu iekļauj visus ziņojumus par atrašanās vietu, kurus kuģa kapteinis ik stundu ierakstījis saskaņā ar 5. punktu.

Minētos ziņojumus karoga valsts uzraudzības centrs tūlīt nosūta Mauritānijas FMC. Bojāto aparatūru salabo vai nomaina ne ilgāk kā piecu dienu laikā. Šā termiņa beigās attiecīgajam kuģim jāatstāj Mauritānijas zvejas zonas vai jāienāk kādā no Mauritānijas ostām. Ja rodas nopietna tehniska problēma un vajadzīgs papildu laiks, pēc kapteiņa pieprasījuma var pieļaut izņēmumu, kura ilgums nepārsniedz 15 dienas. Šādā gadījumā turpina piemērot 7. punkta noteikumus, un visiem kuģiem, izņemot tunzivju zvejas kuģus, jāienāk ostā, lai uzņemtu Mauritānijas zinātnisko novērotāju.

3.   Atrašanās vietas ziņojumu droša nosūtīšana starp karoga valsts un Mauritānijas FMC

Karoga valsts FMC automātiski nosūta attiecīgo kuģu atrašanās vietas ziņojumus Mauritānijas FMC un otrādi. Karoga valsts un Mauritānijas FMC apmainās ar savām elektroniskā pasta adresēm, ko izmanto saziņai, un nekavējoties informē par visām šo adrešu izmaiņām.

Atrašanās vietas ziņojumus pārsūta starp karoga valsts un Mauritānijas FMC, izmantojot drošu elektronisko sakaru sistēmu.

Mauritānijas FMC, izmantojot elektronisko sakaru sistēmu, nekavējoties informē karoga valsts FMC un Eiropas Savienību par jebkādiem atkārtotiem traucējumiem zvejas atļauju saņēmuša kuģa atrašanās vietas ziņojumu saņemšanā, ja attiecīgais kuģis nav paziņojis par savu iziešanu no Mauritānijas zvejas zonām.

4.   Sakaru sistēmas traucējumi

Mauritānija nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC un nekavējoties informē Eiropas Savienību par visiem sakaru un atrašanās vietas ziņojumu saņemšanas traucējumiem, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Visu iespējamo domstarpību atrisināšanai sasauc Apvienoto komiteju.

Kapteinis ir atbildīgs par visām kuģa VMS sistēmas manipulācijām, kuru nolūks ir traucēt tās darbību vai viltot atrašanās vietas ziņojumus. Par visiem pārkāpumiem piemēro protokolā paredzētās sankcijas.

VIII   NODAĻA

PĀRKĀPUMI

1.   Inspekcijas ziņojums un protokols par pārkāpumu

Inspekcijas ziņojums, kurā precizē pārkāpuma apstākļus un iemeslus, jāparaksta kuģa kapteinim; kapteinis var pievienot ziņojumam savas piezīmes un saņem no uzraudzības iestādes minētā ziņojuma kopiju. Šī parakstīšana neskar kapteiņa tiesības un iespējas aizstāvēties pret apsūdzībām viņam inkriminētos pārkāpumos.

Uzraudzības iestāde protokolu pēc pārkāpuma sagatavo, pamatojoties vienīgi uz konstatētajiem pārkāpumiem, kas iekļauti inspekcijas ziņojumā, kuru sagatavo pēc kuģa pārbaudes.

Veicot pārbaudi, jāņem vērā tehniskajā pārbaudē konstatētā parametru atbilstība prasībām (II nodaļa).

2.   Paziņojums par pārkāpumu

Ja noticis pārkāpums, uzraudzības iestāde ar vēstuli kuģa pārstāvim dara zināmu pārkāpumu protokolu, kas sagatavots pēc pārkāpuma un kam pievienots inspekcijas ziņojums. Uzraudzības iestāde nekavējoties informē Eiropas Savienību.

Ja pārkāpumu nevar novērst, kamēr kuģis ir jūrā, kapteinim pēc uzraudzības iestādes pieprasījuma jāieved kuģis Nuadibu ostā. Ja kapteiņa atzītu pārkāpumu var novērst, kamēr kuģis ir jūrā, zveju drīkst turpināt.

Abos gadījumos pēc konstatētā pārkāpuma novēršanas kuģis turpina zveju.

3.   Pārkāpuma noregulēšana

Saskaņā ar šo protokolu pārkāpumus var noregulēt ārpustiesas kārtībā vai tiesā.

Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā pret kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, vajadzības gadījumā Mauritānija pēc Eiropas Savienības pieprasījuma trīs darbdienu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis tika aizturēts un var iestāties turpmākās sekas. Šajā informatīvajā sanāksmē jābūt iespējai piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvim un kuģa īpašnieka pārstāvim.

Pēc tam uzraudzības iestāde sasauc konflikta izšķiršanas komiteju. Visu informāciju par ārpustiesas noregulējuma procedūras piemērošanu un tiesvedību, kas saistīta ar Eiropas Savienības kuģu izdarītiem pārkāpumiem, nekavējoties paziņo Eiropas Savienībai. Nepieciešamības gadījumā kuģa īpašnieku konflikta izšķiršanas komitejā var pārstāvēt divas personas, ja šīs komitejas priekšsēdētājs noteicis izņēmumu.

Iespējamais naudas sods jāsamaksā ar pārskaitījumu vēlākais 30 dienās pēc konflikta izšķiršanas. Ja kuģis vēlas iziet no Mauritānijas zvejas zonas, maksājums jāveic pirms minētās iziešanas. Kuģi atbrīvot ir pamats tad, kad kā maksājuma apstiprinājums ir iesniegta Valsts kases kvīts vai, ja tādas nav, Mauritānijas Centrālās bankas apliecināta SWIFT pārskaitījuma kopija brīvdienās vai svētku dienās.

Ja konflikta izšķiršanas procedūra nav bijusi sekmīga, ministrija lietu tūlīt nodod Republikas prokuroram. Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem kuģa īpašnieks iemaksā drošības naudu, lai segtu iespējamos naudas sodus. Kuģi atbrīvo 72 stundās pēc drošības naudas iemaksas. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām. Ministrija to atbrīvo, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgā veidā, ja tiesvedība noslēdzas ar naudas soda uzlikšanu, tā samaksu veic saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, kuros noteikts, ka drošības naudu atbrīvo, ja minēto samaksu veic 30 dienās pēc sprieduma pasludināšanas.

Kuģim un tā apkalpei atļauj atstāt ostu, ja:

ir izpildītas ārpustiesas noregulējumā paredzētās saistības vai ja

ir iemaksāta 5. punktā minētā drošības nauda, kuru ministrija pieņēmusi uz laiku, līdz noslēdzas tiesvedība.

IX   NODAĻA

MAURITĀNIJAS JŪRNIEKU NODARBINĀŠANA

1.

Izņemot tunzivju seinerus, kas obligāti nodarbina 1 (vienu) Mauritānijas jūrnieku uz katra kuģa, un kuģus tunzivju zvejai ar makšķerēm, kas obligāti nodarbina 3 (trīs) Mauritānijas jūrniekus uz katra kuģa, visi Eiropas Savienības kuģi uz faktisko laiku, kad tie atrodas Mauritānijas zvejas zonās, nodarbina 60 % Mauritānijas jūrnieku, kas brīvi izvēlēti no ministrijas izveidota saraksta, kurā nav iekļauti virsnieki. Tomēr, ja tiek nodarbināti Mauritānijas virsnieki stažieri, to skaitu atņem no Mauritānijas jūrnieku skaita.

2.

Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis ministrijai paziņo uz attiecīgā kuģa nodarbināto Mauritānijas jūrnieku vārdus, norādot viņu statusu apkalpē.

3.

Saistībā ar to jūrnieku tiesībām, kuri pieņemti darbā uz Eiropas Savienības kuģiem, piemēro Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4.

Mauritānijas jūrnieku darba līgumus noslēdz kuģu īpašnieku aģents vai aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji sadarbībā ar Mauritānijas kompetento iestādi; katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru. Šie līgumi garantē jūrniekiem piemērojamo sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

5.

Minētā līguma eksemplāru, ko pienācīgi parakstījušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuģa īpašnieks vai viņa aģents divos mēnešos pēc licences izdošanas nosūta tieši ministrijai.

6.

Mauritānijas jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru pirms licenču izdošanas vienojas kuģu īpašnieki vai viņu pārstāvji un attiecīgie Mauritānijas jūrnieki vai viņu pārstāvji. Tomēr Mauritānijas jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt neizdevīgāki par Mauritānijas kuģu apkalpes atalgojuma nosacījumiem un tiem jāatbilst vai jāpārsniedz ILO standartos paredzētie.

7.

Ja viens vai vairāki jūrnieki, kas pieņemti darbā, nepiesakās līdz laikam, kad ir paredzēta kuģa atiešana, kuģim atļauts uzsākt plānoto reisu pēc tam, kad attiecīgās ostas kompetentās iestādes ir informētas par nepilnu pieprasīto jūrnieku skaitu un ir atjaunināts komandas saraksts. Komptetentās iestādes par to informē uzraudzības iestādi.

8.

Kuģa īpašnieks veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka jūrnieki šajā nolīgumā prasītajā skaitā ir uz kuģa vēlākais līdz nākamā reisa sākumam.

9.

Ja Mauritānijas jūrniekus uz kuģa nenodarbina iepriekšējā punktā neminētu iemeslu dēļ, Eiropas Savienības kuģa īpašniekam iespējami īsā laikā, bet ne ilgāk kā 3 mēnešos jāsamaksā vienotas likmes summa, kuras apjoms ir EUR 20 par katru jūrnieku katrā zvejas dienā Mauritānijas zvejas zonā.

10.

Par jūrnieku nenodarbināšanu maksājamās summas apjomu nosaka atkarībā no faktiskā zvejas dienu skaita, nevis no licences perioda ilguma.

11.

Šo summu izmanto Mauritānijas zvejnieku apmācībai, un to iemaksā šā pielikuma I nodaļā vispārīgajos noteikumos norādītajā kontā.

12.

Divreiz gadā – 1. janvārī un 1. jūlijā – Eiropas Savienība nosūta ministrijai to Mauritānijas jūrnieku sarakstu, kuri ir nodarbināti uz Eiropas Savienības kuģiem, norādot viņu reģistrācijas numuru jūrnieku reģistrā un kuģus, uz kuriem viņi bijuši nodarbināti.

13.

Neskarot 7. punktu, ja kuģa īpašnieks atkārtoti nenodarbina vajadzīgo skaitu Mauritānijas jūrnieku, kuģa zvejas licenci automātiski aptur līdz šo saistību izpildei.

X   NODAĻA

ZINĀTNISKIE NOVĒROTĀJI

Ar šo izveido zinātniskās novērošanas sistēmu uz Eiropas Savienības kuģiem.

1.

Katrai zvejas kategorijai abas Puses izraugās vismaz divus kuģus, uz kuriem jāuzņem Mauritānijas zinātniskais novērotājs (izņemot tunzivju seinerus, uz kuriem novērotājus uzņem pēc ministrijas pieprasījuma). Uz katra kuģa ir tikai viens zinātniskais novērotājs.

Laiks, ko zinātniskais novērotājs pavada uz kuģa, atbilst reisa ilgumam. Tomēr pēc skaidra vienas Puses pieprasījuma uz kuģa pavadāmo laiku var sadalīt vairākiem zvejas reisiem atkarībā no reisa vidējā ilguma konkrētam kuģim.

2.

Ministrija vismaz septiņas darbdienas pirms paredzētās uzņemšanas uz kuģa paziņo Eiropas Savienībai, kuri zinātniskie novērotāji ir izraudzīti darbam un apgādāti ar visiem vajadzīgajiem dokumentiem.

3.

Visus ar zinātniskā novērotāja darbību saistītos izdevumus, arī atalgojumu, piemaksas un pabalstus sedz ministrija.

4.

Ministrija veic visus vajadzīgos pasākumus zinātniskā novērotāja uzņemšanai uz kuģa un nogādāšanai krastā.

Zinātniskais novērotājs uz kuģa uzturas tādos pašos apstākļos kā kuģa virsnieki.

Zinātniskā novērotāja rīcībā ir visi viņa pienākumu izpildei vajadzīgie līdzekļi. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi zinātniskā novērotāja pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veiktajām zvejas darbībām, respektīvi, zvejas žurnālam, zvejas žurnāla pielikumam un navigācijas žurnālam, kā arī kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

5.

Zinātniskajam novērotājam jāpiesakās izraudzītā kuģa kapteinim dienu pirms paredzētās uzņemšanas uz kuģa. Ja zinātniskais novērotājs neierodas, kuģa kapteinis par to informē ministriju un Eiropas Savienību. Šādā gadījumā kuģis ir tiesīgs atstāt ostu. Tomēr ministrija par saviem līdzekļiem vēlāk var nodrošināt jauna zinātniskā novērotāja uzņemšanu uz kuģa, netraucējot kuģa zvejas darbību.

6.

Zinātniskajiem novērotājiem

jābūt profesionāli kvalificētiem,

jābūt pietiekamai pieredzei zivsaimniecības jomā un pilnībā jāpārzina šā protokola noteikumi.

7.

Zinātniskais novērotājs pārbauda, vai Eiropas Savienības kuģi, kas darbojas Mauritānijas zvejas zonā, ievēro šā protokola noteikumus.

Viņš par to sagatavo ziņojumu. Zinātniskais novērotājs

novēro kuģu zvejas darbības,

pārbauda to kuģu atrašanās vietu, kas piedalās zvejas darbībās,

ņem bioloģiskos paraugus zinātniskajām programmām,

reģistrē datus par izmantotajiem zvejas rīkiem un linuma acs izmēru.

8.

Novērošana attiecas tikai uz zvejas darbībām un ar tām saistītajām darbībām, kuras reglamentē ar šo protokolu.

9.

Zinātniskais novērotājs

veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības,

lai noteiktu linuma acs izmēru zvejas rīkiem, kurus izmanto saskaņā ar protokolu, izmanto šim nolūkam apstiprinātus instrumentus un procedūras,

saudzē iekārtas un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

10.

Novērošanas laika beigās un pirms nokāpšanas no kuģa zinātniskais novērotājs sagatavo ziņojumu, izmantojot paraugu šā pielikuma 9. papildinājumā. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad zinātniskais novērotājs atstāj kuģi, viņš nodod kapteinim, kā arī ministrijai un Eiropas Savienībai vienu ziņojuma eksemplāru.

XI   NODAĻA

TĀLU MIGRĒJOŠO ZIVJU ZVEJAS KUĢI

1.

Licences tunzivju seineriem, kuģiem tunzivju zvejai ar makšķerēm un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām izdod uz laikposmu, kas atbilst kalendāra gadam, izņemot pirmo un pēdējo šā protokola piemērošanas gadu.

Saņēmusi apliecinājumu par avansa iemaksu, ministrija sagatavo licenci un iekļauj attiecīgo kuģi zvejot tiesīgo kuģu sarakstā, kuru nosūta uzraudzības iestādei un Eiropas Savienībai.

2.

Pirms licences saņemšanas katram kuģim, kurš pirmo reizi gatavojas zvejot saskaņā ar nolīgumu, jāiziet inspekcija, kas paredzēta spēkā esošajos tiesību aktos. Šo inspekciju pēc vienošanās var veikt ārvalstu ostā. Visus izdevumus saistībā ar minēto inspekciju sedz kuģa īpašnieks.

3.

Lai atvieglotu daudzkārtēju ieiešanu zvejas zonā un iziešanu no tās, kuģi ar šā paša apakšreģiona valstu zvejas licencēm var licences pieteikumā norādīt attiecīgo valsti, sugas un licenču derīguma termiņu.

4.

Licences izdod pēc tam, kad uz I nodaļā noteikto kontu ir pārskaitīta summa, kas atbilst avansa maksājuma apjomam, kurš norādīts protokolam pievienotajās zvejas tehnisko datu lapās. Protokola darbības pirmajā un pēdējā gadā šo summu nosaka samērīgi un proporcionāli licences derīguma termiņam.

Parafiskālos maksājumus veic samērīgi un proporcionāli laikam, kas pavadīts Mauritānijas zvejas zonā. Uzskata, ka mēneša maksājumi atbilst 30 faktiskas zvejas dienām. Šis noteikums paredz minēto maksājumu nedalāmību, un attiecīgi mēneša maksājums jāveic jebkurā gadījumā.

Kuģis, kas gada laikā zvejojis 1–30 dienas, maksā mēneša maksājumu par vienu mēnesi. Nākamais, otrais mēneša maksājums jāveic pēc tam, kad beidzies pirmais 30 dienu periods, un tā tālāk.

Mēneša papildmaksājumi jāveic vēlākais 10 dienas pēc katra papildu perioda pirmās dienas.

5.

Par katru zvejas periodu, kuru kuģis pavadījis Mauritānijas ūdeņos, veic ierakstus kuģa žurnālā, kas atbilst šā pielikuma 3. papildinājumā pievienotajam zvejas žurnāla paraugam. Tajā ierakstus veic arī tad, ja nozveja nav gūta.

6.

Ņemot vērā pārbaudes, ko Mauritānija var vēlēties izdarīt, katru gadu līdz 15. jūnijam Eiropas Savienība iesniedz ministrijai paziņojumu par maksām, kas iekasējamas par iepriekšējo zvejas gadu, pamatojoties uz katra kuģu īpašnieka iesniegtajām nozvejas deklarācijām, kuras apstiprinājuši par dalībvalstu nozvejas datu pārbaudi atbildīgie zinātniskie institūti, piemēram, IRD [Institut de Recherche pour le Développement], IEO [Instituto Espanol de Oceanografia], INIAP [Instituto Nacional de Investigação Agrária e das Pescas], visu zvejas žurnālu kopijas nosūtot IMROP [Institut Mauritanien de Recherches Océanographiques et des Pêches].

7.

Tunzivju zvejas kuģi un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām ievēro visus ieteikumus, ko pieņēmusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT).

8.

Protokola piemērošanas pēdējā gadā paziņojumu par maksām, kas iekasējamas par iepriekšējo zvejas gadu, nosūta 4 mēnešos no protokola termiņa izbeigšanās dienas.

9.

Galīgo paziņojumu nosūta attiecīgajiem kuģu īpašniekiem, kuriem 30 dienās, sākot no dienas, kad saņemts paziņojums par ministrijas apstiprinātajām summām, jānokārto savas finansiālās saistības ar kompetentajām valsts iestādēm. Maksājumi jāveic euro, vēlākais pusotru mēnesi pēc minētā paziņojuma saņemšanas pārskaitot attiecīgo summu Valsts kasei uz kontu, kas minēts I nodaļā.

Tomēr, ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā 3. punktā minētais avansa maksājums, starpību kuģa īpašniekam neatlīdzina.

10.

Kuģim pirms katras ieiešanas zonā vai iziešanas no tās trīs stundu laikā elektroniski vai (ja šādas iespēja nav) pa radio bez starpniekiem jāpaziņo Mauritānijas iestādēm kuģa atrašanās vieta un uz tā paturētās nozvejas daudzums.

Uzraudzības iestāde paziņo elektroniskās adreses un radio frekvenci.

11.

Pēc Mauritānijas iestāžu pieprasījuma un vienošanās ar attiecīgā kuģa īpašnieku tunzivju seineris uz noteiktu laiku uzņem uz klāja vienu zinātnisko novērotāju.

TEHNISKO DATU LAPAS

1. ZVEJAS KATEGORIJA

VĒŽVEIDĪGO (IZŅEMOT LANGUSTUS UN KRABJUS) ZVEJAS KUĢI

1.   

Zvejas zona

a)

Uz ziemeļiem no 19° 00 N, zona, kuru norobežo līnija, kas savieno šādas koordinātas:

20° 46,30 N

17° 03,00 W

20° 40,00 N

17° 07,50 W

20° 05,00 N

17° 07,50 W

19° 49,00 N

17° 10,60 W

19° 43,50 N

16° 57,00 W

19° 18,70 N

16° 46,50 W

19° 00,00 N

16° 22, 00 W

b)

Uz dienvidiem no 19° 00,00 N un līdz 16° 04,00 N, 6 jūras jūdzes no bēguma līnijas kuģiem, kuriem ir īpaša atļauja, un 8 jūras jūdzes no bēguma līnijas pārējiem kuģiem.

2.   

Atļautie zvejas rīki

Garneļu grunts traļi, tostarp tādi, kas aprīkoti ar smaguma ķēdēm, un citi selektīvie zvejas rīki.

Smaguma ķēde ir tādu garneļu traļu sastāvdaļa, kurus izmanto traleri zvejai ar izliekamiem blokiem. Tā ir viengabala ķēde, kuras posmu diametrs nav lielāks par 12 mm un kura piestiprināta starp traļa durvīm gruntsstropes priekšā.

Lēmumu par selektīvo zvejas rīku obligātu izmantošanu pieņem Apvienotā komiteja, pamatojoties uz zinātnisko, tehnisko un ekonomisko novērtējumu.

Aizliegts āmī izmantot dubultkārtas linumu.

Aizliegts āmī izmantot linumu no divkārša vijuma auklas.

Atļauts izmantot aizsargapvalkus.

3.   

Minimālais atļautais linuma acs izmērs

50 mm

4.   

Minimālie izmēri

Dziļūdens garneļu minimālais izmērs jānosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa gala līdz astes plāksnīšu galam. Pieres dzelkšņa gals ir galvkrūšu vairoga izaugums, kas atrodas galvkrūšu priekšpuses vidusdaļā.

Dziļūdens garneles

sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) 06 cm

Piekrastes ūdeņu garneles

dienvidu sārtā garnele (Penaeus notialis) un garnele Penaeus kerathurus 200 īpatņi/kg

Apvienotā komiteja var noteikt minimālo izmēru arī tām sugām, kas šeit nav minētas.

5.   

Piezveja

Atļauta

Aizliegta

10 % zivju

Langusti

5 % krabju

Galvkāji

Apvienotā komiteja var noteikt piezvejas procentuālo apjomu arī tām sugām, kas šeit nav minētas.

6.   

Zvejas iespējas / Maksas

Periods

1. gads

2. gads

Atļautais nozvejas apjoms (tonnas)

5 000

5 000

Maksa

EUR 620/t

EUR 620/t

 

Maksu aprēķinās pēc katra divu mēnešu perioda, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja, ņemot vērā šajā periodā gūto nozveju.

Licenci piešķir pēc tam, kad veikts avansa maksājums EUR 1 000 par kuģi, ko atvelk no kopējās maksas un pārskaita katra tā divu mēnešu perioda sākumā, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja.

Vienlaikus tiesīgi zvejot ne vairāk kā 36 kuģi:

50 % no kopējā to kuģu skaita, kas Mauritānijas zvejas zonā zvejas darbības veic vienā un tajā pašā laikā, var atļaut zvejot vienlaikus vienā un tajā pašā zvejas periodā zonā, kas atrodas uz rietumiem no 6 jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas uz dienvidiem no 19° 00,00 N.

Ja, sasniedzot šo 50 % slieksni, kuģu skaits ir 10 vai mazāks, tad visiem kuģiem atļauts zvejot uz rietumiem no 6 jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas uz dienvidiem no 19° 00,00 N.

Konkrētam kuģim uz diviem mēnešiem izdotā zvejas licencē tiks precizēts, vai kuģis ir zvejottiesīgs no 6 jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas uz dienvidiem no 19° 00,00 N

Uz ziemeļiem no 19° 00,00 N visi kuģi, kuri saņēmuši garneļu zvejas licenci, būs zvejottiesīgi uz rietumiem no līnijas, kuras koordinātas norādītas šīs lapas 1. punktā.

7.   

Bioloģiskā atjaunošanās

Divi (2) divu (2) mēnešu periodi: maijs–jūnijs un oktobris–novembris.

Jebkādas izmaiņas attiecībā uz šo bioloģiskās atjaunošanās periodu, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, nekavējoties paziņo Eiropas Savienībai.

8.   

Piezīmes

Maksas nosaka laika posmam, kas atbilst visam protokola piemērošanas laikam.


2. ZVEJAS KATEGORIJA

MELNĀ HEKA ZVEJAS TRALERI (IZŅEMOT SALDĒTĀJTRALERUS) UN KUĢI ZVEJAI AR GRUNTS ĀĶU JEDĀM

1.   

Zvejas zona

a)

Uz ziemeļiem no 19° 15,60 N: uz rietumiem no līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

20° 46,30 N

17° 03,00 W

20° 36,00 N

17° 11,00 W

20° 36,00 N

17° 36,00 W

20° 03,00 N

17° 36,00 W

19° 45,70 N

17° 03,00 W

19° 29,00 N

16° 51,50 W

19° 15,60 N

16° 51,50 W

19° 15,60N

16° 49,60 W

b)

Uz dienvidiem no 19° 15,60 N un līdz 17° 50,00 N: uz rietumiem no 24 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas.

c)

Uz dienvidiem no 17° 50,00 N: uz rietumiem no 18 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas.

d)

Galvkāju zvejas pārtraukuma (bioloģiskās atjaunošanās) periodos:

1)

Teritorijā starp zemesragiem Cap Blanc un Cap Timiris slēgto zonu norobežo šādas koordinātas:

20° 46,00 N

17° 03,00 W

20° 46,00 N

17° 47,00 W

20° 03,00 N

17° 47,00 W

19° 47,00 N

17° 14,00 W

19° 21,00 N

16° 55,00 W

19° 15,60 N

16° 51,50 W

19° 15,60 N

16° 49,60 W

2)

Uz dienvidiem no 19° 15,60 N (Cap Timiris) līdz 17° 50,00 N (Nuakšota) zveja ir aizliegta tālāk par 24 jūras jūdžu līniju, ko mēra no bēguma līnijas.

3)

Uz dienvidiem no 17° 50,00 N (Nuakšota) zveja ir aizliegta tālāk par 18 jūras jūdžu līniju, ko mēra no bēguma līnijas.

2.   

Atļautie zvejas rīki

Grunts āķu jedas

Grunts traļi melnā heka zvejai

Aizliegts āmī izmantot dubultkārtas linumu.

Aizliegts āmī izmantot linumu no divkārša vijuma auklas.

3.   

Minimālais atļautais linuma acs izmērs

70 mm (traļi)

4.   

Minimālie izmēri

1)

Zivju minimālais izmērs jānosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam (kopējais garums), sk. 4. papildinājumu.

Apvienotā komiteja var noteikt minimālo izmēru arī tām sugām, kas šeit nav minētas.

5.   

Piezveja

Atļauta

Aizliegta

Traleri: 25 % zivju

Galvkāji un vēžveidīgie

Kuģi zvejai ar āķu jedām: 50 % zivju

Apvienotā komiteja var noteikt piezvejas procentuālo apjomu arī tām sugām, kas šeit nav minētas.

6.   

Zvejas iespējas / Maksas

Periods

1. gads

2. gads

Atļautais nozvejas apjoms (tonnas)

4 000

4 000

Maksa

EUR 90/t

EUR 90/t

 

Maksu aprēķinās pēc katra trīs mēnešu perioda, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja, ņemot vērā šajā periodā gūto nozveju.

Licenci piešķir pēc tam, kad veikts avansa maksājums EUR 1 000 par kuģi, ko atvelk no kopējās maksas un pārskaita katra tā divu mēnešu perioda sākumā, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja.

Vienlaikus tiesīgi zvejot ne vairāk kā 11 kuģi.

7.   

Bioloģiskā atjaunošanās

Vajadzības gadījumā, pamatojoties uz Apvienotās zinātniskās komitejas zinātnisko ieteikumu, Apvienotā komiteja nosaka bioloģiskās atjaunošanās periodu.

8.   

Piezīmes

Maksas nosaka laika posmam, kas atbilst visam protokola piemērošanas laikam.


3. ZVEJAS KATEGORIJA

BENTISKO SUGU (IZŅEMOT MELNO HEKU) ZVEJAS KUĢI, KAS NEZVEJO AR TRALI

1.   

Zvejas zona

a)

Uz ziemeļiem no 19° 48,50 N, sākot no 3 jūdžu līnijas, ko mēra no Cap Blanc un Cap Timiris bāzes līnijas.

b)

Uz dienvidiem no 19° 48,50 N un līdz 19° 21,00 N, uz rietumiem no 16° 45,00 W.

c)

Uz dienvidiem no 19° 21,00 N, sākot no 9 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas.

d)

Galvkāju zvejas pārtraukuma (bioloģiskās atjaunošanās) periodos:

1)

Teritorijā starp zemesragiem Cap Blanc un Cap Timiris:

20° 46,00 N

17° 03,00 W

20° 46,00 N

17° 47,00 W

20° 03,00 N

17° 47,00 W

19° 47,00 N

17° 14,00 W

19° 21,00 N

16° 55,00 W

19° 15,60 N

16° 51,50 W

19° 15,60 N

16° 49,60 W

2)

Uz dienvidiem no 19° 15,60 N (Cap Timiris) zveja ir aizliegta tālāk par 9 jūras jūdžu līniju, ko mēra no bēguma līnijas.

2.   

Atļautie zvejas rīki

Āķu jedas

Nostiprināti žaunu tīkli, kuru maksimālais dziļums ir 7 m un maksimālais garums 100 m. Aizliegts veidot linumu no poliamīda monošķiedras.

Rokas āķu rindas

Zivju grozi

Vadi dzīvās ēsmas zvejošanai

3.   

Minimālais atļautais linuma acs izmērs

120 mm (žaunu tīkli)

20 mm (tīkli zvejai ar dzīvo ēsmu)

4.   

Minimālie izmēri

Zivju minimālais izmērs jānosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam (kopējais garums), sk. 4. papildinājumu.

Pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, Apvienotā komiteja var noteikt minimālo izmēru arī tām sugām, kas šeit nav minētas.

5.   

Piezveja

Atļauta

Aizliegta

10 % no atļautās mērķsugas vai mērķsugu grupas kopējās nozvejas (svaru izsaka dzīvsvarā)

 

Apvienotā komiteja var noteikt piezvejas procentuālo apjomu arī tām sugām, kas šeit nav minētas.

6.   

Zvejas iespējas / Maksas

Periods

1. gads

2. gads

Atļautais nozvejas apjoms (tonnas)

2 500

2 500

Maksa

EUR 105/t

EUR 105/t

 

Maksu aprēķinās pēc katra trīs mēnešu perioda, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja, ņemot vērā šajā periodā gūto nozveju.

Licenci piešķir pēc tam, kad veikts avansa maksājums EUR 1 000 par kuģi, ko atvelk no kopējās maksas un pārskaita katra tā divu mēnešu perioda sākumā, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja.

Vienlaikus tiesīgi zvejot ne vairāk kā 9 kuģi.

7.   

Bioloģiskā atjaunošanās

Vajadzības gadījumā, pamatojoties uz Apvienotās zinātniskās komitejas zinātnisko ieteikumu, Apvienotā komiteja nosaka bioloģiskās atjaunošanās periodu.

8.   

Piezīmes

Maksas nosaka laika posmam, kas atbilst visam protokola piemērošanas laikam.

Zvejas vadus izmanto tikai tad, ja zvejo ēsmu, ko izlieto zvejā ar makšķerēm vai ar zivju groziem.

Zivju grozus lietot drīkst ne vairāk kā 7 kuģi, kuru individuālā tilpība nepārsniedz 135 GT.


4. ZVEJAS KATEGORIJA

KRABJI

1.   

Zvejas zona

a)

Uz ziemeļiem no 19° 15,60 N: uz rietumiem no līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

20° 46,30 N

17° 03,00 W

20° 36,00 N

17° 11,00 W

20° 36,00 N

17° 36,00 W

20° 03,00 N

17° 36,00 W

19° 45,70 N

17° 03,00 W

19° 29,00 N

16° 51,50 W

19° 15,60 N

16° 51,50 W

19° 15,60 N

16° 49,60 W

b)

Uz dienvidiem no 19° 15,60 N un līdz 17° 50 N: uz rietumiem no 18 jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas.

2.   

Atļautie zvejas rīki

Murdi

3.   

Minimālais atļautais linuma acs izmērs

60 mm (linums)

4.   

Minimālie izmēri

Vēžveidīgo minimālais izmērs jānosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa gala līdz astes plāksnīšu galam. Pieres dzelkšņa gals ir galvkrūšu vairoga izaugums, kas atrodas galvkrūšu priekšpuses vidusdaļā (sk. 4. papildinājumu).

Apvienotā komiteja var noteikt minimālo izmēru arī tām sugām, kas šeit nav minētas.

5.   

Piezveja

Atļauta

Aizliegta

Zivis, galvkāji un vēžveidīgie, izņemot mērķsugu

Apvienotā komiteja var noteikt piezvejas procentuālo apjomu arī tām sugām, kas šeit nav minētas.

6.   

Zvejas iespējas / Maksas

Periods

1. gads

2. gads

Atļautais nozvejas apjoms (tonnas)

200

200

Maksa

EUR 310/t

EUR 310/t

 

Maksu aprēķinās pēc katra trīs mēnešu perioda, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja, ņemot vērā šajā periodā gūto nozveju.

Licenci piešķir pēc tam, kad veikts avansa maksājums EUR 1 000 par kuģi, ko atvelk no kopējās maksas un pārskaita katra tā divu mēnešu perioda sākumā, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja.

Uz vienu licenci atļauts izmantot ne vairāk kā 500 murdus.

7.   

Bioloģiskā atjaunošanās

Divi (2) divu (2) mēnešu periodi: maijs–jūnijs un oktobris–novembris.

Lēmumu par jebkādām izmaiņām attiecībā uz šo bioloģiskās atjaunošanās periodu pieņem Apvienotā komiteja, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem.

8.   

Piezīmes

Maksas nosaka laika posmam, kas atbilst visam protokola piemērošanas laikam.


5. ZVEJAS KATEGORIJA

TUNZIVJU SEINERI

1.   

Zvejas zona

a)

Uz ziemeļiem no 19° 21,00 N: uz rietumiem no 30 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no Cap Blanc un Cap Timiris bāzes līnijas.

b)

Uz dienvidiem no 19° 21,00 N: uz rietumiem no 30 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas.

2.   

Atļautie zvejas rīki

Zvejas vadi

3.   

Minimālais atļautais linuma acs izmērs

4.   

Minimālie izmēri

Zivju minimālais izmērs jānosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam (kopējais garums).

Apvienotā komiteja var noteikt minimālo izmēru arī tām sugām, kas nav minētas 4. papildinājumā.

5.   

Piezveja

Atļauta

Aizliegta

Visas sugas, izņemot mērķsugu vai mērķsugu grupu

Apvienotā komiteja var noteikt piezvejas procentuālo apjomu arī tām sugām, kas nav minētas ICCAT pieņemtajā zvejas žurnālā.

6.   

Zvejas iespējas / Maksas

Atļautais kuģu skaits

22 tunzivju seineri

Vienotas likmes maksa gadā

EUR 1 750 tunzivju seinerim par 5 000 tonnām tālu migrējošo sugu un saistīto sugu nozvejas

Pēc nozvejas aprēķinātā daļa

EUR 35/t

7.   

Bioloģiskā atjaunošanās

8.   

Piezīmes

Maksas nosaka laika posmam, kas atbilst visam protokola piemērošanas laikam.


6. ZVEJAS KATEGORIJA

KUĢI TUNZIVJU ZVEJAI AR MAKŠĶERĒM UN KUĢI ZVEJAI AR DREIFĒJOŠĀM ĀĶU JEDĀM

1.   

Zvejas zona

Kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām

a)

Uz ziemeļiem no 19° 21,00 N: uz rietumiem no 30 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no Cap Blanc un Cap Timiris bāzes līnijas.

b)

Uz dienvidiem no 19° 21,00 N: uz rietumiem no 30 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas.

Kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm

a)

Uz ziemeļiem no 19° 21,00 N: uz rietumiem no 15 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no Cap Blanc un Cap Timiris bāzes līnijas.

b)

Uz dienvidiem no 19° 21,00 N: uz rietumiem no 12 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas.

Zveja ar dzīvu ēsmu

a)

Uz ziemeļiem no 19° 48,50 N: uz rietumiem no 3 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no Cap Blanc un Cap Timiris bāzes līnijas.

b)

Uz dienvidiem no 19° 48,50 N un līdz 19° 21,00 N: uz rietumiem no 16° 45,00 W.

c)

Uz dienvidiem no 19° 21,00 N: uz rietumiem no 3 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas.

2.   

Atļautie zvejas rīki

Kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm: makšķeres un tralis (zvejai ar dzīvo ēsmu).

Kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām: dreifējošas āķu jedas.

3.   

Minimālais atļautais linuma acs izmērs

16 mm (zvejai ar dzīvo ēsmu)

4.   

Minimālie izmēri

Zivju minimālais izmērs jānosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam (kopējais garums), sk. 4. papildinājumu.

Apvienotā komiteja var noteikt minimālo izmēru arī tām sugām, kas nav minētas 4. papildinājumā.

5.   

Piezveja

Atļauta

Aizliegta

Visas sugas, izņemot mērķsugu vai mērķsugu grupu

Apvienotā komiteja var noteikt piezvejas procentuālo apjomu arī tām sugām, kas šeit nav minētas.

6.   

Zvejas iespējas / Maksas

Atļautais kuģu skaits

22 kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm vai kuģi zvejai ar āķu jedām

Vienotas likmes maksa gadā

EUR 2 500 par kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm un

EUR 3 500 par kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām,

par 10 000 tonnām tālu migrējošo sugu un saistīto sugu nozvejas

Pēc nozvejas aprēķinātā daļa

EUR 25/t par kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm

EUR 35/t par kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām

7.   

Bioloģiskā atjaunošanās

8.   

Piezīmes

Maksas nosaka laika posmam, kas atbilst visam protokola piemērošanas laikam.

Zveja ar dzīvu ēsmu

Zvejot ar dzīvo ēsmu mēnesī atļauts tikai noteiktu skaitu dienu, un šo skaitu nosaka Apvienotā komiteja. Par šādas zvejas darbības sākšanu un pabeigšanu jāziņo uzraudzības iestādei.

Puses vienojoties nosaka praktiskās metodes, lai šīs kategorijas zvejā iesaistītie kuģi varētu zvejot vai vākt pašu zvejas darbībai vajadzīgo dzīvo ēsmu. Ja minētā darbība norisinās bioloģiski jutīgās zonās vai tajā izmanto nestandarta zvejas rīkus, metodes nosaka, pamatojoties uz IMROP ieteikumiem, un saskaņo ar uzraudzības iestādi.

Haizivis

1)

Saskaņā ar ICCAT un FAO saistošajiem ieteikumiem aizliegts zvejot milzu haizivi (Cetorhinus maximus), balto haizivi (Carcharodon carcharias), pelēko smilšhaizivi (Carcharias taurus) un bara haizivi (Galeorhinus galeus).

2)

Jāievēro ICCAT saistošie ieteikumi 04-10 un 05-05 par to sugu haizivju saglabāšanu, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT pārvaldītajām zvejniecībām.


7. ZVEJAS KATEGORIJA

PELAĢISKĀS ZVEJAS SALDĒTĀJTRALERI

1.   

Zvejas zona

a)

Uz ziemeļiem no 19° 00,00 N, zona, kuru norobežo līnija, kas savieno šādas koordinātas:

20° 46,30 N

17° 03,00 W

20° 36,00 N

17° 11,00 W

20° 36,00 N

17° 35,00 W

20° 00,00 N

17° 30,00 W

19° 34,00 N

17° 00,00 W

19° 21,00 N

16° 52,00 W

19° 10,00 N

16° 41,00 W

19° 00,00 N

16° 39,50 W

b)

Uz dienvidiem no 19° 00,00 N un līdz 16° 04,00 N, no 20 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas.

2.   

Atļautie zvejas rīki

Pelaģiskie traļi

Traļa āmi var nostiprināt ar tāda linuma gabalu, kura minimālais acs izmērs ir 400 mm izstieptā veidā, un ar stropēm, kas izvietotas vismaz 1,5 metrus viena no otras, izņemot traļa aizmugurē atrodošos stropi, kura nedrīkst būt novietota mazāk kā 2 metrus no āmja loga. Aizliegts āmi nostiprināt vai veidot dubultkārtas linumu jebkādā citā veidā, un ar trali nekādā gadījumā nedrīkst zvejot citas sugas kā tikai atļautās mazās pelaģiskās sugas.

3.   

Minimālais atļautais linuma acs izmērs

40 mm

4.   

Minimālie izmēri

Zivju minimālais izmērs jānosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam (kopējais garums), sk. 4. papildinājumu.

Apvienotā komiteja var noteikt minimālo izmēru arī tām sugām, kas šeit nav minētas.

5.   

Piezveja

Atļauta

Aizliegta

3 % no atļautās mērķsugas vai mērķsugu grupas kopējās nozvejas (svaru izsaka dzīvsvarā)

Vēžveidīgie vai galvkāji, izņemot kalmārus

Apvienotā komiteja var noteikt minimālo izmēru arī tām sugām, kas nav minētas 4. papildinājumā.

6.   

Zvejas iespējas / Maksas

Periods

1. gads

2. gads

Atļautais nozvejas apjoms (tonnas)

300 000

300 000

Maksa

EUR 123/t

EUR 123/t

 

Maksu aprēķinās pēc katra trīs mēnešu perioda, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja, ņemot vērā šajā periodā gūto nozveju.

Licenci piešķir pēc tam, kad veikts avansa maksājums EUR 5 000 par kuģi, ko atvelk no kopējās maksas un pārskaita katra tā divu mēnešu perioda sākumā, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja.

Vienlaikus tiesīgi zvejot ne vairāk kā 19 kuģi.

7.   

Bioloģiskā atjaunošanās

Pamatojoties uz Apvienotās zinātniskās komitejas zinātnisko ieteikumu, abas Puses Apvienotajā komitejā var vienoties par zvejas pārtraukumu (bioloģiskās atjaunošanās periodu).

8.   

Piezīmes

Maksas nosaka laika posmam, kas atbilst visam protokola piemērošanas laikam.

Pārrēķina koeficienti mazajām pelaģiskajām sugām noteikti 5. papildinājumā.

Neizmantotās zvejas iespējas 8. kategorijā var izmantot, ja licenču skaits mēnesī nepārsniedz 2 licences.


8. ZVEJAS KATEGORIJA

PELAĢISKĀS ZVEJAS KUĢI, KAS NAV SALDĒTĀJKUĢI

1.   

Zvejas zona

a)

Uz ziemeļiem no 19° 00,00 N: uz rietumiem no līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

20° 46,30 N

17° 03,00 W

20° 36,00 N

17° 11,00 W

20° 36,00 N

17° 35,00 W

20° 00,00 N

17° 30,00 W

19° 34,00 N

17° 00,00 W

19° 21,00 N

16° 52,00 W

19° 10,00 N

16° 41,00 W

19° 00,00 N

16° 39,50 W

b)

Uz dienvidiem no 19° 00,00 N un līdz 16° 04,00 N, sākot no 20 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas.

2.   

Atļautie zvejas rīki

Pelaģiskie traļi un riņķvadi, kas paredzēti rūpnieciskajai zvejai

Traļa āmi var nostiprināt ar tāda linuma gabalu, kura minimālais acs izmērs ir 400 mm izstieptā veidā, un ar stropēm, kas izvietotas vismaz 1,5 metrus viena no otras, izņemot traļa aizmugurē atrodošos stropi, kura nedrīkst būt novietota mazāk kā 2 metrus no āmja loga. Aizliegts āmi nostiprināt vai veidot dubultkārtas linumu jebkādā citā veidā, un ar trali nekādā gadījumā nedrīkst zvejot citas sugas kā tikai atļautās mazās pelaģiskās sugas.

3.   

Minimālais atļautais linuma acs izmērs

40 mm (traleriem) un 20 mm (seineriem)

4.   

Minimālie izmēri

Zivju minimālais izmērs jānosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam (kopējais garums), sk. 4. papildinājumu.

Apvienotā komiteja var noteikt minimālo izmēru arī tām sugām, kas šeit nav minētas.

5.   

Piezveja

Atļauta

Aizliegta

3 % no atļautās mērķsugas vai mērķsugu grupas kopējās nozvejas (svaru izsaka dzīvsvarā)

Vēžveidīgie un galvkāji, izņemot kalmārus

Apvienotā komiteja var noteikt piezvejas procentuālo apjomu arī tām sugām, kas šeit nav minētas.

6.   

Zvejas iespējas / Maksas

Atļautais nozvejas apjoms (tonnas)

15 000 tonnas gadā

Ja šīs zvejas iespējas ir izmantotas, tās atvelk no piešķirtajām 300 000 tonnām, kas paredzētas 7. kategorijā.

Periods

1. gads

2. gads

Maksa

EUR 123/t

EUR 123/t

 

Maksu aprēķinās pēc katra trīs mēnešu perioda, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja, ņemot vērā šajā periodā gūto nozveju.

Licenci piešķir pēc tam, kad veikts avansa maksājums EUR 5 000 par kuģi, ko atvelk no kopējās maksas un pārskaita katra tā divu mēnešu perioda sākumā, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja.

Vienlaikus tiesīgi zvejot ne vairāk kā 2 kuģi. Šis skaits noteikts līdzvērtīgi divām licencēm, ko uz trim mēnešiem izdod pelaģiskās zvejas saldētājtraleriem 7. kategorijā.

7.   

Bioloģiskā atjaunošanās

Pamatojoties uz Apvienotās zinātniskās komitejas zinātnisko ieteikumu, abas Puses Apvienotajā komitejā var vienoties par zvejas pārtraukumu (bioloģiskās atjaunošanās periodu).

8.   

Piezīmes

Maksas nosaka laikposmam, kas atbilst visam protokola piemērošanas laikam.

Pārrēķina koeficienti mazajām pelaģiskajām sugām noteikti 5. papildinājumā.


9. ZVEJAS KATEGORIJA

GALVKĀJI

1.   

Zvejas zona

p.m.

2.   

Atļautie zvejas rīki

p.m.

3.   

Minimālais atļautais linuma acs izmērs

p.m.

4.   

Piezveja

Atļauta

Aizliegta

p.m.

p.m.

5.   

Atļautā tilpība/Maksas

Periods

1. gads

2. gads

Atļautais nozvejas apjoms (tonnas)

p.m.

p.m.

Maksa

p.m.

p.m.

6.   

Bioloģiskā atjaunošanās

p.m.

7.   

Piezīmes

p.m.

1. papildinājums

MAURITĀNIJAS UN EIROPAS SAVIENĪBAS ZIVSAIMNIECĪBAS NOLĪGUMS

ZVEJAS LICENCES PIETEIKUMA VEIDLAPA

Image

2. papildinājums

Image

3. papildinājums

Image

4. papildinājums

Spēkā esošie tiesību akti par tās nozvejas minimālo izmēru, kuru patur uz kuģa

III iedaļa.   Sugu īpatņu minimālais izmērs un svars

1.

Sugu īpatņu minimālais izmērs jānosaka šādi:

zivis mēra no purna gala līdz astes spuras galam (kopējais garums),

galvkājiem mēra tikai mantijas garumu, t. i., ķermeņa garumu bez taustekļiem,

vēžveidīgos mēra no pieres dzelkšņa gala līdz astes plāksnīšu galam.

Pieres dzelkšņa gals ir galvkrūšu vairoga izaugums, kas atrodas galvkrūšu priekšpuses vidusdaļā. Mauritānijas langusta mērīšanu sāk no galvkrūšu vairoga ieliektās daļas viduspunkta, kas atrodas priekšā starp abiem pieres ragveida izaugumiem.

2.

Zvejot atļauto jūras zivju, galvkāju un vēžveidīgo minimālais izmērs un svars ir šāds:

a)

Jūras zivīm:

sardinellas (Sardinella aurita un Sardinella maderensis)

18 cm

sardīne (Sardina pilchardus)

16 cm

stavridas (Trachurus spp.)

19 cm

dzeltenā stavrida (Decapturus rhonchus)

19 cm

austrumu makrele (Scomber japonicus)

25 cm

zeltainā jūraskarūsa (Sparus auratus)

20 cm

zilā jūraskarūsa (Sparus coeruleostictus)

23 cm

svītrotā jūraskarūsa (Sparus auriga), parastā jūraskarūsa (Sparus pagrus)

23 cm

zobaines (Dentex spp.)

15 cm

pageles (Pagellus bellottii, Pagellus acarne)

19 cm

Vidusjūras pomadasīda (Plectorhynchus mediterraneus)

25 cm

melnais akmensasaris

25 cm

brūnā kuprzivs (Sciana umbra)

25 cm

sudrabainā kuprzivs (Argirosomus regius), kapteiņzivs (Pseudotholithus senegalensis)

70 cm

merovi (Epinephelus spp.)

40 cm

lufars (Pomatomus saltator)

30 cm

safjānzivs (Pseudupeneus prayensis)

17 cm

kefales (Mugil spp.)

20 cm

kaķhaizivis (Mustellus mustellus, Leptocharias smithi)

60 cm

raibais labraks (Dicentrarchus punctatus)

20 cm

Kanāriju jūrasmēles (Cynoglossus canariensis, Cynoglossus monodi)

20 cm

Senegālas jūrasmēles (Cynoglossus cadenati, Cynoglossus senegalensis)

30 cm

heki (Merluccius spp.)

30 cm

dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares)

3,2 kg

lielacu tunzivs (Thunnus obesus)

3,2 kg

b)

Galvkājiem:

parastais astoņkājis (Octopus vulgaris)

500 g (ķidāts)

garspuru kalmārs (Loligo vulgaris)

13 cm

parastā sēpija (Sepia officinalis)

13 cm

Āfrikas sēpija (Sepia bertheloti)

07 cm

c)

Vēžveidīgajiem:

karaliskais langusts (Panulirus regius)

21 cm

Mauritānijas langusts (Palinurus mauritanicus)

23 cm

sārtā dziļūdens garnele (Parapeneus longriostrus)

06 cm

dziļūdens krabis (Geyryon maritae)

06 cm

garneles Penaeus notialis, Penaeus kerathurus

200 īpatņi/kg

5. papildinājums

Pārrēķina koeficienti

PĀRRĒĶINA KOEFICIENTI, KAS JĀPIEMĒRO GATAVIEM ZVEJAS PRODUKTIEM, KURI IEGŪTI NO MAZO PELAĢISKO SUGU ZIVĪM, KAS APSTRĀDĀTAS UZ TRALERIEM

Produkts

Apstrādes veids

Pārrēķina koeficients

Sardinella

Bez galvas

Sadalīta ar roku

1,416

Bez galvas, ķidāta

Sadalīta ar roku

1,675

Bez galvas, ķidāta

Sadalīta mehāniski

1,795

Makrele

Bez galvas

Sadalīta ar roku

1,406

Bez galvas, ķidāta

Sadalīta ar roku

1,582

Bez galvas

Sadalīta mehāniski

1,445

Bez galvas, ķidāta

Sadalīta mehāniski

1,661

Mataste

Bez galvas, ķidāta

Sadalīta ar roku

1,323

Sadalīta

Sadalīta ar roku

1,340

Bez galvas, ķidāta (īpaša apstrāde)

Sadalīta ar roku

1,473

Sardīne

Bez galvas

Sadalīta ar roku

1,416

Bez galvas, ķidāta

Sadalīta ar roku

1,704

Bez galvas, ķidāta

Sadalīta mehāniski

1,828

Stavrida

Bez galvas

Sadalīta ar roku

1,570

Bez galvas

Sadalīta mehāniski

1,634

Bez galvas, ķidāta

Sadalīta ar roku

1,862

Bez galvas, ķidāta

Sadalīta mehāniski

1,953

Piezīme: Ja zivis pārstrādā miltos, uzskata, ka no 5,5 tonnām svaigu zivju iegūst 1 tonnu zivju miltu.

6. papildinājums

Image

7. papildinājums

MAURITĀNIJAS ZVEJAS ZONU ROBEŽAS

Protokolā noteiktās EEZ koordinātas

ES VMS

1

Dienvidu robeža

Plat.

16°

04′

N

Gar.

19°

58′

W

2

Koordinātas

Plat.

16°

30′

N

Gar.

19°

54′

W

3

Koordinātas

Plat.

17°

00′

N

Gar.

19°

47′

W

4

Koordinātas

Plat.

17°

30′

N

Gar.

19°

33′

W

5

Koordinātas

Plat.

18°

00′

N

Gar.

19°

29′

W

6

Koordinātas

Plat.

18°

30′

N

Gar.

19°

28′

W

7

Koordinātas

Plat.

19°

00′

N

Gar.

19°

43′

W

8

Koordinātas

Plat.

19°

23′

N

Gar.

20°

01′

W

9

Koordinātas

Plat.

19°

30′

N

Gar.

20°

04′

W

10

Koordinātas

Plat.

20°

00′

N

Gar.

20°

14,5′

W

11

Koordinātas

Plat.

20°

30′

N

Gar.

20°

25,5′

W

12

Ziemeļu robeža

Plat.

20°

46′

N

Gar.

20°

04,5′

W

8. papildinājums

Image

Image

2. PIELIKUMS

FINANSIĀLAIS ATBALSTS ATBILDĪGAS ZVEJAS UN ILGTSPĒJĪGAS ZIVSAIMNIECĪBAS VEICINĀŠANAI

1.   Mērķis un summas

Šis finansiālais atbalsts ir oficiālā attīstības palīdzība, ko piešķir neatkarīgi no komerciālas sadarbības jomas un kas paredzēts nolīguma 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā un šā protokola 2. panta 1. punktā.

Šā protokola 2. panta 2. punktā minētais finansiālais atbalsts ir trīs miljoni euro gadā. Ar to paredzēts sekmēt atbildīgu zveju un ilgtspējīgu zivsaimniecību Mauritānijas zvejas zonās, kura ir saskaņā ar valsts stratēģiskajiem mērķiem (zvejas resursu saglabāšana un nozares labāka integrēšana valsts ekonomikā).

Finansiālo atbalstu paredzēts piešķirt trim darbības virzieniem.

 

Darbības

I virziens

ZINĀTNISKĀ SADARBĪBA UN IZGLĪTĪBA

Atbalsts zvejniecības attīstības plānu īstenošanai (IMROP, ONISPA, ENEMP)

II virziens

UZRAUDZĪBA

Atbalsts darbībām, ko veic deleģētā struktūra zvejas uzraudzībai un kontrolei jūrā (DSPCM)

III virziens

VIDE

Jūras vides un piekrastes vides aizsardzība (Bandargēnas [Banc d'Arguin] Nacionālais parks un Diavlingas [Diawling] Nacionālais parks)

2.   Saņēmēji

Šo atbalstu saņem Zivsaimniecības ministrija un Vides un ilgtspējīgas attīstības ministrija. Institucionālie saņēmēji cieši sadarbojas ar Finanšu ministriju.

3.   Īstenošanas sistēma

Nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā pēc šā protokola stāšanās spēkā Eiropas Savienība un Mauritānija vienojas par šā atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, juridisko pamatu, plānošanu, īstenošanas uzraudzību, kā arī maksāšanas kārtību.

4.   Redzamība

Mauritānija apņemas nodrošināt saistībā ar šo atbalstu īstenoto darbību redzamību. Šajā saistībā, īstenojot Eiropas Komisijas definētās "redzamības pamatnostādnes" atbalsta saņēmēji saskaņo savu rīcību ar Eiropas Savienības delegāciju Nuakšotā. Konkrēti, katrā projektā papildus jāparedz Eiropas Savienības atbalsta redzamības klauzula, it īpaši, publicējot logotipu ("ES karogs"). Visbeidzot, Mauritānija nosūta Eiropas Savienībai svinīgo atklāšanas pasākumu plānu.


REGULAS

31.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 361/85


PADOMES REGULA (ES) Nr. 1258/2012

(2012. gada 28. novembris)

par zvejas iespēju iedalīšanu atbilstīgi Eiropas Savienības un Madagaskaras Republikas saskaņotajam Protokolam, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp abām Pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2007. gada 15. novembrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 31/2008, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Madagaskaras Republiku (1) (turpmāk “partnerattiecību nolīgums”).

(2)

Jauns protokols, kas pievienots partnerattiecību nolīgumam, tika parafēts 2012. gada 10. maijā (turpmāk “jaunais protokols”). Jaunais protokols ES kuģiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zveju ir Madagaskaras suverenitātē vai jurisdikcijā.

(3)

Padome 2012. gada 28. novembrī pieņēma Lēmumu 2012/826/ES (2) par jaunā protokola parakstīšanu un provizorisku piemērošanu.

(4)

Būtu jānosaka zvejas iespēju iedalīšanas kārtība dalībvalstīm jaunā protokola piemērošanas laikposmā.

(5)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (3) Komisija informēs attiecīgās dalībvalstis, ja tiek konstatēts, ka nav pilnībā izmantotas zvejas atļaujas vai saskaņā ar jauno protokolu Savienībai iedalītās zvejas iespējas. Atbildes nesniegšanu termiņā, ko nosaka Padome, uzskata par apstiprinājumu tam, ka attiecīgās dalībvalsts kuģi norādītajā laikposmā pilnībā neizmanto tiem pieejamās zvejas iespējas. Minētais termiņš būtu jānosaka.

(6)

Tā kā protokols tiks provizoriski piemērots no tā parakstīšanas dienas un ne agrāk par 2013. gada 1. janvāri, šī regula būtu jāpiemēro no minētās dienas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Zvejas iespējas, kas noteiktas Eiropas Savienības un Madagaskaras Republikas saskaņotajā Protokolā, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp abām Pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē (turpmāk “protokols”), dalībvalstīm tiek iedalītas šādi:

Kuģa tips

Dalībvalsts

Zvejas iespējas

Tunzivju seineri

Spānija

21

Francija

18

Itālija

1

Kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (bruto tilpība lielāka nekā 100 tonnu)

Spānija

17

Francija

9

Portugāle

5

Apvienotā Karaliste

3

Kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (bruto tilpība 100 tonnu vai mazāka)

Francija

22

2.   Regulu (EK) Nr. 1006/2008 piemēro, neskarot Partnerattiecību nolīgumu.

3.   Ja ar 1. punktā minēto dalībvalstu iesniegtajiem zvejas atļauju prasījumiem protokolā paredzētās zvejas iespējas netiek apgūtas pilnībā, Komisija var izskatīt jebkuras citas dalībvalsts iesniegtus atļaujas prasījumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. pantu.

4.   Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 1. punktā minētais termiņš, kādā dalībvalstīm ir jāapstiprina, ka tās pilnībā neizmanto piešķirtās zvejas iespējas, ir desmit darbdienas no dienas, kad Komisija tās informē par to, ka zvejas iespējas netiek pilnībā izmantotas.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no protokola parakstīšanas dienas un ne agrāk kā no 2013. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 28. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

S. ALETRARIS


(1)  OV L 15, 18.1.2008., 1. lpp.

(2)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 11. lpp.

(3)  OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.


31.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 361/87


PADOMES REGULA (ES) Nr. 1259/2012

(2012. gada 3. decembris)

par zvejas iespēju iedalīšanu atbilstīgi protokolam, ar kuru uz diviem gadiem nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku, un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1801/2006

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2006. gada 30. novembrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 1801/2006, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku (1) (turpmāk “partnerattiecību nolīgums”).

(2)

Jauns protokols, kas pievienots partnerattiecību nolīgumam, tika parafēts 2012. gada 26. jūlijā (turpmāk “jaunais protokols”). Jaunais protokols ES kuģiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zveju ir Mauritānijas suverenitātē un jurisdikcijā.

(3)

Padome 2012. gada 18. decembrī pieņēma Lēmumu 2012/827/ES (2) par jaunā protokola parakstīšanu un provizorisku piemērošanu.

(4)

Jānosaka metode zvejas iespēju iedalīšanai dalībvalstīm jaunā protokola piemērošanas laikā.

(5)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (3), ja konstatē, ka nav pilnībā izmantotas zvejas atļaujas vai Savienībai saskaņā ar jauno protokolu iedalītās zvejas iespējas, Komisija informē attiecīgās dalībvalstis. Atbildes nesniegšanu termiņā, ko nosaka Padome, uzskata par apstiprinājumu tam, ka attiecīgās dalībvalsts kuģi norādītajā laikposmā pilnībā neizmanto tiem pieejamās zvejas iespējas. Būtu jānosaka minētais termiņš.

(6)

Pašreizējā protokola darbības termiņš beidzās 2012. gada 31. jūlijā. Jaunais protokols būtu jāpiemēro provizoriski no tā parakstīšanas dienas, tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no tās pašas dienas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Zvejas iespējas atbilstīgi protokolam, ar kuru uz diviem gadiem nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku (turpmāk “protokols”), ņemot vērā faktisko nozveju no 2008. gada līdz 2012. gadam, dalībvalstīm tiek iedalītas šādi:

a)

1. kategorija – vēžveidīgo (izņemot langustus un krabjus) zvejas kuģi (maksimālais kuģu skaits: 36)

Spānija

4 150 tonnas

Itālija

600 tonnas

Portugāle

250 tonnas

b)

2. kategorija – melnā heka zvejas traleri (izņemot saldētājtralerus) un kuģi zvejai ar grunts āķu jedām (maksimālais kuģu skaits: 11)

Spānija

4 000 tonnas

c)

3. kategorija – bentisko sugu (izņemot melno heku) zvejas kuģi, kas nezvejo ar trali (maksimālais kuģu skaits: 9)

Spānija

2 500 tonnas

d)

4. kategorija – krabju zvejas kuģi

Spānija

200 tonnas

e)

5. kategorija – tunzivju seineri

Spānija

17 licences

Francija

5 licences

f)

6. kategorija – kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām

Spānija

18 licences

Francija

4 licences

g)

7. kategorija – pelaģiskās zvejas saldētājtraleri

Vācija

15 396 tonnas

Francija

3 205 tonnas

Latvija

66 087 tonnas

Lietuva

70 658 tonnas

Nīderlande

76 727 tonnas

Polija

32 008 tonnas

Apvienotā Karaliste

10 457 tonnas

Īrija

10 462 tonnas

Mauritānijas ūdeņos vienlaikus var izvietot ne vairāk kā 19 kuģus. Ja netiek izmantotas licences 8. kategorijā, no minētās kategorijas var pārcelt ne vairāk kā 16 ceturkšņa licences.

Protokola spēkā esamības divos gados dalībvalstu rīcībā ir šāds ceturkšņa licenču skaits:

Vācija

8

Francija

4

Latvija

40

Lietuva

44

Nīderlande

32

Polija

16

Īrija

4

Apvienotā Karaliste

4

Dalībvalstis cenšas informēt Komisiju, ja citas dalībvalstis var izmantot konkrētas licences.

h)

8. kategorija – pelaģiskās zvejas kuģi, kas nav saldētājtraleri

Īrija

15 000 tonnas

Neizmantošanas gadījumā šīs zvejas iespējas var pārcelt uz 7. kategoriju atbilstīgi minētās kategorijas iedalījuma metodei.

Mauritānijas ūdeņos var izmantot ne vairāk kā 16 ceturkšņa licences. Neizmantošanas gadījumā šīs licences var pārcelt uz 7. kategoriju.

Īrijas rīcībā ir 16 ceturkšņa licences (ar iespēju neizmantošanas gadījumā tās pārcelt uz 7. kategoriju).

Īrija protokola spēkā esamības laikā līdz katra gada 1. jūlijam, vēlākais, informē Komisiju par to, vai zvejas iespējas var izmantot citas valstis.

2.   Regulu (EK) Nr. 1006/2008 piemēro, neskarot partnerattiecību nolīgumu.

3.   Ja ar 1. punktā minēto dalībvalstu iesniegtajiem zvejas atļauju prasījumiem protokolā paredzētās zvejas iespējas netiek apgūtas pilnībā, Komisija var izskatīt jebkuras citas dalībvalsts iesniegtus atļaujas prasījumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. pantu.

4.   Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 1. punktā minētais termiņš, kādā dalībvalstīm ir jāapstiprina, ka tās pilnībā neizmanto piešķirtās zvejas iespējas, ir desmit darbdienas no dienas, kad Komisija tās informē par to, ka zvejas iespējas nav pilnībā izmantotas.

2. pants

Regulas (EK) Nr. 1801/2006 2. pantu atceļ.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no protokola parakstīšanas dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 3. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

N. SYLIKIOTIS


(1)  OV L 343, 8.12.2006., 1. lpp.

(2)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 43. lpp.

(3)  OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.


31.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 361/89


PADOMES REGULA (ES) Nr. 1260/2012

(2012. gada 17. decembris),

ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi, ciktāl tas attiecas uz piemērojamo tulkošanas kārtību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 118. panta otro daļu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2011/167/ES (2011. gada 10. marts), ar ko atļauj ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi (1),

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Lēmumu 2011/167/ES Beļģijai, Bulgārijai, Čehijas Republikai, Dānijai, Vācijai, Igaunijai, Īrijai, Grieķijai, Francijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Ungārijai, Maltai, Nīderlandei, Austrijai, Polijai, Portugālei, Rumānijai, Slovēnijai, Slovākijai, Somijai, Zviedrijai un Apvienotajai Karalistei (turpmāk “iesaistītās dalībvalstis”) tika atļauts savā starpā izveidot ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi.

(2)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2012 (2012. gada 17. decembris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi (2), pēc patenta īpašnieka pieprasījuma noteiktiem Eiropas patentiem, kurus saskaņā ar 1973. gada 5. oktobra Konvencijas par Eiropas patentu piešķiršanu, kas grozīta 1991. gada 17. decembrī un 2000. gada 29. novembrī (turpmāk “EPK”) noteikumiem un procedūru piešķīrusi Eiropas Patentu iestāde (turpmāk “EPI”), vajadzētu noteikt vienotu spēku iesaistītajās dalībvalstīs.

(3)

Tulkošanas kārtība Eiropas patentiem, kam ir vienots spēks iesaistītajās dalībvalstīs (turpmāk “vienota spēka Eiropas patents”), saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 118. panta otro daļu būtu jānosaka ar atsevišķu regulu.

(4)

Saskaņā ar Lēmumu 2011/167/ES vienota spēka Eiropas patentu tulkošanas kārtībai vajadzētu būt vienkāršai un ekonomiski izdevīgai. Tai būtu jāatbilst tulkošanas kārtībai, kas paredzēta priekšlikumā Padomes regulai par Eiropas Savienības patenta tulkošanas kārtību, ar kuru Komisija nāca klajā 2010. gada 30. jūnijā, ietverot kompromisa elementus, kurus prezidentūra ierosināja 2010. gada novembrī un kuri guva plašu Padomes atbalstu.

(5)

Šādai tulkošanas kārtībai būtu jānodrošina juridiskā noteiktība un jāveicina inovācijas un jo īpaši jāpalīdz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Tai būtu jāpadara piekļuve vienota spēka Eiropas patentam un patentu sistēmai kopumā vieglāka, lētāka un juridiski droša.

(6)

Tā kā par Eiropas patentu piešķiršanu atbild EPI, vienota spēka Eiropas patenta tulkošanas kārtība būtu jāveido uz pašreizējās EPI procedūras pamata. Minētās kārtības mērķis būtu panākt vajadzīgo līdzsvaru starp uzņēmēju un sabiedrības interesēm procedūru izmaksu un tehniskās informācijas pieejamības ziņā.

(7)

Neskarot pārejas kārtību, ja vienota spēka Eiropas patenta specifikācija ir jau publicēta saskaņā ar EPK 14. panta 6. punktu, papildu tulkojumi nebūtu vajadzīgi. EPK 14. panta 6. punktā ir paredzēts, ka Eiropas patenta specifikāciju publicē EPI lietvedības valodā un tā ietver pretenziju tulkojumu divās pārējās EPI oficiālajās valodās.

(8)

Ja rodas strīds attiecībā uz vienota spēka Eiropas patentu, ir likumīgi prasīt, lai patenta īpašnieks pēc iespējamā pārkāpēja pieprasījuma nodrošinātu patenta pilnu tulkojumu tās iesaistītās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā noticis iespējamais pārkāpums, vai tās iesaistītās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā ir iespējamā pārkāpēja dzīvesvieta. Tāpat patenta īpašniekam pēc tās tiesas pieprasījuma, kas iesaistītajās dalībvalstīs ir kompetenta izskatīt strīdus, kas attiecas uz vienota spēka Eiropas patentu, būtu jānodrošina patenta pilns tulkojums minētās tiesas tiesvedības valodā. Šādi tulkojumi nebūtu jāveic automatizēti, un to izmaksas būtu jāsedz patenta īpašniekam.

(9)

Ja rodas strīds attiecībā uz prasību par zaudējumu atlīdzību, strīdu iztiesājošai tiesai būtu jāņem vērā tas, ka iespējamais pārkāpējs, pirms tam ir sniegts tulkojums tā valodā, varētu būt rīkojies godprātīgi un, iespējams, nav zinājis vai, iespējams, tam nav bijis pamatota iemesla zināt, ka tas ir pārkāpis patentu. Kompetentajai tiesai būtu jāizvērtē katra atsevišķa gadījuma apstākļi un inter alia būtu jāņem vērā, vai iespējamais pārkāpējs ir MVU, kas darbojas tikai vietējā līmenī, EPI lietvedības valoda un – pārejas periodā – tulkojums, kas iesniegts kopā ar vienota spēka pieprasījumu.

(10)

Lai atvieglotu piekļuvi vienota spēka Eiropas patentiem, jo īpaši MVU, pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu būt spējai iesniegt savus patenta pieteikumus EPI jebkurā Savienības oficiālajā valodā. Kā papildu pasākums noteiktiem pieteikumu iesniedzējiem, kuri iegūst vienota spēka Eiropas patentus un kuri iesnieguši Eiropas patenta pieteikumu vienā no Savienības oficiālajām valodām, kas nav EPI oficiālā valoda, un kuru dzīvesvieta vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir kādā dalībvalstī, būtu papildus jāatlīdzina izmaksas par tulkošanu no patenta pieteikuma valodas EPI lietvedības valodā, papildus pašlaik spēkā esošajiem EPI noteikumiem. Šāda atlīdzināšana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1257/2012 9. pantu būtu jāadministrē EPI.

(11)

Lai veicinātu patentu informācijas pieejamību un tehnoloģisko zināšanu izplatīšanu, pēc iespējas drīzāk vajadzētu būt pieejamiem patenta pieteikumu un specifikāciju mašīntulkojumiem visās oficiālajās Savienības valodās. Mašīntulkojumus izstrādā EPI, un tie ir ļoti svarīgs rīks, lai uzlabotu piekļuvi patentu informācijai un plaši izplatītu tehnoloģiskās zināšanas. Savlaicīgi pieejami augstas kvalitātes Eiropas patenta pieteikumu un specifikāciju mašīntulkojumi visās oficiālajās Eiropas Savienības valodās sniegtu priekšrocības visiem Eiropas patentu sistēmas lietotājiem. Mašīntulkojumi ir viena no Eiropas Savienības nākotnes politikas būtiskākajām sastāvdaļām. Šādi mašīntulkojumi būtu jāizmanto tikai informatīvos nolūkos, un tiem nedrīkstētu būt juridisks spēks.

(12)

Pārejas periodā, līdz kļūst pieejama augstas kvalitātes mašīntulkojumu sistēma visās Savienības oficiālajās valodās, vienota spēka pieprasījumam, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1257/2012 9. pantā, būtu jāpievieno patenta specifikācijas pilns tulkojums angļu valodā, ja EPI lietvedības valoda ir franču vai vācu valoda, vai jebkuras dalībvalsts oficiālajā valodā, kas ir Savienības oficiālā valoda, ja EPI lietvedības valoda ir angļu valoda. Minētā kārtība nodrošinātu, ka pārejas periodā visi vienota spēka Eiropas patenti būtu pieejami angļu valodā, ko parasti izmanto starptautisku tehnoloģisko pētījumu un publikāciju jomā. Turklāt šāda kārtība nodrošinātu, ka attiecībā uz vienota spēka Eiropas patentiem tulkojumi tiktu publicēti citās iesaistīto dalībvalstu oficiālajās valodās. Šādus tulkojumus nevajadzētu veikt automatizēti, un to augstā kvalitāte palīdzētu uzlabot EPI tulkošanas programmatūru. Tie arī sekmētu informācijas par patentiem izplatīšanu.

(13)

Brīdī, kad top pieejami kvalitatīvi mašīntulkojumi visās Savienības oficiālajās valodās, kuru kvalitāti regulāri un objektīvi novērtē neatkarīgu ekspertu komiteja, kuru iesaistītās dalībvalstis izveidojušas Eiropas Patentu organizācijas satvarā un kurā ir EPI pārstāvji un Eiropas patentu sistēmas lietotāju pārstāvji, pārejas periods būtu jāatceļ. Ņemot vērā tehnoloģiskās attīstības stāvokli, nevar uzskatīt, ka augstas kvalitātes mašīntulkojumu izstrādes maksimālais laikposms pārsniegs 12 gadus. Tādējādi pārejas periodam būtu jābeidzas pēc 12 gadiem, sākot no šīs regulas piemērošanas dienas, ja vien nav nolemts minēto periodu izbeigt agrāk.

(14)

Tā kā vienota spēka Eiropas patentam piemērojamus pamatnoteikumus reglamentē Regulā (ES) Nr. 1257/2012 un papildina šajā regulā izklāstītā tulkošanas kārtība, šī regula būtu jāsāk piemērot no tās pašas dienas kā Regula (ES) Nr. 1257/2012.

(15)

Šī regula neskar nedz saskaņā ar LESD 342. pantu paredzētos noteikumus par valodu lietošanu Savienības iestādēs, nedz arī Padomes Regulu Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (3). Šī regula balstās uz EPI valodu režīmu, un nebūtu jāuzskata, ka tā rada īpašu valodu režīmu Savienībā vai rada precedentu ierobežota valodu režīma piemērošanai kādā turpmākā Savienības juridiskā instrumentā.

(16)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, vienota un vienkāršota tulkošanas režīma izveidi vienota spēka Eiropas patentiem – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs regulas mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus, vajadzības gadījumā izmantojot ciešāku sadarbību, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi, kas atļauta ar Lēmumu Nr. 2011/167/ES, ciktāl tas attiecas uz piemērojamo tulkošanas kārtību.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“vienota spēka Eiropas patents” ir Eiropas patents, kam ir vienots spēks iesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1257/2012;

b)

“lietvedības valoda” ir EPI izmantotā lietvedības valoda, kā noteikts 14. panta 3. punktā 1973. gada 5. oktobra Konvencijā par Eiropas patentu piešķiršanu, kas grozīta 1991. gada 17. decembrī un 2000. gada 29. novembrī (turpmāk “EPK”).

3. pants

Vienota spēka Eiropas patenta tulkošanas kārtība

1.   Neskarot šīs regulas 4. un 6. pantu, ja Eiropas patenta, kuram ir noteikts vienots spēks, specifikācija jau ir publicēta saskaņā ar EPK 14. panta 6. punktu, papildu tulkojumi nav vajadzīgi.

2.   Vienota spēka pieprasījumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1257/2012 9. pantā, iesniedz lietvedības valodā.

4. pants

Tulkojums strīda gadījumā

1.   Ja rodas strīds saistībā ar vienota spēka Eiropas patenta iespējamu pārkāpumu, patenta īpašnieks pēc iespējamā pārkāpēja pieprasījuma un izvēles nodrošina vienota spēka Eiropas patenta pilnu tulkojumu tās iesaistītās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā noticis iespējamais pārkāpums, vai tās iesaistītās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā ir iespējamā pārkāpēja dzīvesvieta.

2.   Ja rodas strīds saistībā ar vienota spēka Eiropas patentu, patenta īpašnieks tiesvedības laikā pēc tās tiesas pieprasījuma, kas iesaistītajās dalībvalstīs ir kompetenta izskatīt strīdus, kas attiecas uz vienota spēka Eiropas patentiem, nodrošina patenta pilnu tulkojumu minētās tiesas tiesvedības valodā.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minēto tulkojumu izmaksas sedz patenta īpašnieks.

4.   Ja rodas strīds attiecībā uz prasību par zaudējumu atlīdzību, strīdu iztiesājošā tiesa izvērtē un, jo īpaši, ja iespējamais pārkāpējs ir MVU, fiziska persona vai bezpeļņas organizācija, universitāte vai publiska pētniecības organizācija, ņem vērā, vai iespējamais pārkāpējs, pirms viņam tika nodrošināts 1. punktā minētais tulkojums, ir rīkojies, nezinot, ka tas pārkāpis vienota spēka Eiropas patentu, vai tam nebija pamatota iemesla to zināt.

5. pants

Kompensācijas shēmas administrēšana

1.   Ņemot vērā to, ka Eiropas patenta pieteikumus atbilstīgi EPK 14. panta 2. punktam var iesniegt jebkurā valodā, iesaistītās dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1257/2012 9. pantu EPK 143. panta nozīmē uztic EPI administrēt kompensācijas shēmu, saskaņā ar kuru pieteikumu iesniedzējiem, kuri EPI iesniedz patenta pieteikumus vienā no Savienības oficiālajām valodām, kas nav EPI oficiālā valoda, atlīdzina visas tulkošanas izmaksas, nepārsniedzot noteiktu lielumu.

2.   Panta 1. punktā minēto kompensācijas shēmu finansē no Regulas (ES) Nr. 1257/2012 11. pantā minētajām maksām, un tā ir pieejama tikai MVU, fiziskām personām, bezpeļņas organizācijām, universitātēm un publiskām pētniecības organizācijām, kuru dzīvesvieta vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir dalībvalstī.

6. pants

Pārejas pasākumi

1.   Pārejas periodā, kas sākas ar šīs regulas piemērošanas dienu, vienota spēka pieprasījumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1257/2012 9. pantā, iesniedz kopā ar:

a)

Eiropas patenta specifikācijas pilnu tulkojumu angļu valodā, ja lietvedības valoda ir franču vai vācu valoda; vai

b)

Eiropas patenta specifikācijas pilnu tulkojumu jebkurā citā Savienības oficiālajā valodā, ja lietvedības valoda ir angļu valoda.

2.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1257/2012 9. pantu iesaistītās dalībvalstis EPK 143. panta nozīmē uztic EPI publicēt šā panta 1. punktā minētos tulkojumus, cik drīz vien iespējams pēc Regulas (ES) Nr. 1257/2012 9. pantā minētā vienota spēka pieprasījuma iesniegšanas dienas. Šādiem tulkojumiem nav juridiska spēka, un tos nodrošina tikai informatīvos nolūkos.

3.   Sešus gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas un pēc tam katrus divus gadus neatkarīgu ekspertu komiteja objektīvi izvērtē, vai ir pieejami patenta pieteikumu un specifikāciju augstas kvalitātes mašīntulkojumi visās Savienības oficiālajās valodās, kurus izstrādā EPI. Šo ekspertu komiteju izveido iesaistītās dalībvalstis Eiropas Patentu organizācijas satvarā, un tajā ir EPI un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri pārstāv Eiropas patentu sistēmas lietotājus un kurus saskaņā ar EPK 30. panta 3. punktu kā novērotājus uzaicinājusi Eiropas Patentu organizācijas Administratīvā padome.

4.   Pamatojoties uz šā panta 3. punktā minētajiem pirmajiem vērtējumiem un pēc tam reizi divos gados, pamatojoties uz turpmākiem vērtējumiem, Komisija iesniedz ziņojumu Padomei un vajadzības gadījumā izstrādā priekšlikumus par to, ka pārejas periods ir jāizbeidz.

5.   Ja pārejas periodu neizbeidz, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, tad tas beidzas pēc 12 gadiem, skaitot no šīs regulas piemērošanas dienas.

7. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2014. gada 1. janvāra vai no dienas, kurā stājas spēkā Līgums par vienotu patenta tiesu, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama iesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2012. gada 17. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

S. ALETRARIS


(1)  OV L 76, 22.3.2011., 53. lpp.

(2)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.

(3)  OV 17, 6.10.1958., 385./58. lpp.