ISSN 1977-0715
doi:10.3000/19770715.L_2012.353.lav
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
L 353
Izdevums latviešu valodā
Tiesību akti
55. sējums
2012. gada 21. decembris
|
ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.353.lav |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 353 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
55. sējums |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
|
21.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 353/1 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1229/2012
(2012. gada 10. decembris),
ar kuru groza IV un XII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (1), un jo īpaši tās 39. panta 2. un 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Direktīvu 2007/46/EK ir izveidota saskaņota administratīvu noteikumu un vispārēju tehnisku prasību sistēma attiecībā uz visiem jaunajiem transportlīdzekļiem. Jo īpaši tajā nosaukti visi tie normatīvie akti, kuros noteiktas tehniskās prasības, kuras jāievēro transportlīdzekļiem, lai tiem piešķirtu transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumu. |
|
(2) |
Direktīvas 2007/46/EK IV pielikuma 1. daļā uzskaitīti normatīvie akti attiecībā uz tādu transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājumu, kuri ražoti neierobežotās sērijās. Direktīva 2007/46/EK ir vairākas reizes grozīta, un šis saraksts ir attiecīgi atjaunināts. |
|
(3) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulā (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (2) paredzēta vairāku direktīvu atcelšana. Atceltās direktīvas ir aizstātas ar atbilstošajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) noteikumiem un ar Komisijas regulām. Šīs izmaiņas būtu jāiekļauj Direktīvas 2007/46/EK IV pielikumā. |
|
(4) |
Ir būtiski pielāgot mazu sēriju transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājuma prasības, lai mazu sēriju transportlīdzekļu ražotājiem arī turpmāk nodrošinātu iekšējā tirgus pieejamību. Tādēļ nepieciešams pieņemt vienkāršotus pasākumus, lai samazinātu tipa apstiprinājuma procesa izmaksas un vienlaikus nodrošinātu augsta līmeņa ceļu satiksmes drošību un vides aizsardzību. |
|
(5) |
Tā kā N1 un M1 kategorijas transportlīdzekļu konstrukcijas parametri ir līdzīgi, ir arī lietderīgi paredzēt saskaņotas tehniskas prasības attiecībā uz N1 kategorijas transportlīdzekļiem, lai iekšējo tirgu darītu pieejamu šāda veida transportlīdzekļiem, kas ražoti mazās sērijās. |
|
(6) |
Ir būtiski Direktīvas 2007/46/EK IV pielikuma 1. papildinājumā izklāstītās prasības attiecināt uz visiem jaunajiem transportlīdzekļiem. Bet ražotājiem būtu jādod pietiekams laiks, lai ļautu ražotos transportlīdzekļus pielāgot jaunajām prasībām. |
|
(7) |
Direktīvas 2007/46/EK XII pielikuma A daļas 1. un 2. nodaļā ir iekļauti kvantitātes ierobežojumi saistībā ar mazo sēriju EK tipa apstiprinājumu. Attiecinot mazu sēriju transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājumu uz N1 kategorijas transportlīdzekļiem, ir lietderīgi minētās kategorijas transportlīdzekļiem noteikt kvantitatīvo ierobežojumu. Tāpat arī, ņemot vērā EK tipa apstiprinājuma mērķi, proti, sekmēt iekšējā tirgus pieejamību, N1 kategorijas transportlīdzekļu, kas var saņemt valsts tipa apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 23. pantu, skaits būtu jāierobežo līdz nepieciešamajam minimumam. Tādēļ būtu arī jānosaka minēto transportlīdzekļu daudzums. |
|
(8) |
Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas 2007/46/EK IV un XII pielikums. |
|
(9) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Direktīvas 2007/46/EK IV un XII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Mazo sēriju EK tipa apstiprinājuma, kas piešķirts pirms 2012. gada 1. novembra, derīguma termiņš ir 2016. gada 31. oktobris. Valsts iestādes transportlīdzekļu atbilstības sertifikātus vairs neuzskatīs par derīgiem Direktīvas 2007/46/EK 26. panta 1. punkta mērķiem, ja vien attiecīgie tipa apstiprinājumi nebūs atjaunināti atbilstoši Direktīvas 2007/46/EK IV pielikuma 1. papildinājuma prasībām.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Bet pielikuma 1. punkta b) apakšpunktu piemēro atbilstoši tajā noteiktajiem datumiem.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 10. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.
(2) OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.
PIELIKUMS
Direktīvu 2007/46/EK groza šādi:
|
1) |
direktīvas IV pielikumu groza šādi:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2) |
direktīvas XII pielikuma A daļu groza šādi:
|
(1) Transportlīdzekļiem, kuru atskaites masa nepārsniedz 2 610 kg. Pēc izgatavotāja pieprasījuma var piemērot transportlīdzekļiem, kuru atskaites masa nepārsniedz 2 840 kg.
(2) Ja transportlīdzeklis aprīkots ar SNG vai SDG, ir nepieciešams transportlīdzekļa tipa apstiprinājums saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 67 vai ANO EEK Noteikumiem Nr. 110.
(3) Nepieciešams aprīkot ar elektroniskās stabilitātes kontroles (ESK) sistēmu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 661/2009 12. pantam. Tādēļ jaunu transportlīdzekļu tipu EK tipa apstiprināšanā, kā arī jaunu transportlīdzekļu reģistrācijā, tirdzniecībā un nodošanā ekspluatācijā obligāti piemēro prasības, kas noteiktas 21. pielikumā ANO EEK Noteikumiem Nr. 13. Piemēro Regulas (EK) Nr. 661/2009 13. pantā noteiktos īstenošanas datumus, nevis ANO EEK Noteikumos Nr. 13 noteiktos īstenošanas datumus.
(4) Nepieciešams aprīkot ar ESK sistēmu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 661/2009 12. pantam. Tādēļ jaunu transportlīdzekļu tipu EK tipa apstiprināšanā, kā arī jaunu transportlīdzekļu reģistrācijā, tirdzniecībā un nodošanā ekspluatācijā obligāti piemēro prasības, kas noteiktas 9. pielikuma A daļā ANO EEK Noteikumiem Nr. 13-H. Piemēro Regulas (EK) Nr. 661/2009 13. pantā noteiktos īstenošanas datumus, nevis ANO EEK Noteikumos Nr. 13-H noteiktos īstenošanas datumus.
|
(4A) |
Uzstādīta drošības konstrukcija atbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 18 prasībām. |
|
(4B) |
Šī regula attiecas uz sēdekļiem, kas ir ārpus ANO EEK Noteikumu Nr. 80 darbības jomas. |
(7) Šīs kategorijas transportlīdzekļiem ir aprīkoti ar atbilstošu priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīci.
(8) Šīs kategorijas transportlīdzekļiem ir aprīkoti ar atbilstošu priekšējā stikla apskalošanas un tīrīšanas ierīci.
(9) Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar elektrisku piedziņas bloku, ir nepieciešams transportlīdzekļa tipa apstiprinājums saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 85.
(10) Transportlīdzekļiem, kuru standarta masa pārsniedz 2 610 kg un attiecībā uz kuriem nav izmantota (1). piezīmē piedāvātā iespēja.
(11) Transportlīdzekļiem, kuru standarta masa pārsniedz 2 610 kg un kuriem nav tipa apstiprinājuma (pēc izgatavotāja pieprasījuma un ja to standarta masa nepārsniedz 2 840 kg) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007.
Citos gadījumos sk. Regulas (EK) Nr. 595/2009 2. pantu.
|
(9A) |
Piemēro vienīgi tad, ja šādi transportlīdzekļi ar aprīkoti ar ierīcēm, uz kurām attiecas ANO EEK Noteikumi Nr. 64. Riepu spiediena kontroles sistēma M1 kategorijas transportlīdzekļiem ir obligāta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 661/2009 9. panta 2. punktu. |
(13) Piemēro vienīgi transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar sakabi(-ēm).
(14) Piemēro transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa nepārsniedz 2,5 tonnas.
(15) Piemērojams vienīgi transportlīdzekļiem, kuriem zemākā sēdekļa “sēdvietas atskaites punkts (“R” punkts)” neatrodas augstāk par 700 mm virs zemes līmeņa.
(16) Piemēro tikai tādā gadījumā, ja izgatavotājs pieprasa tipa apstiprinājumu transportlīdzeklim, ar kuru paredzēts pārvadāt bīstamas preces.
(17) Piemēro vienīgi N1 kategorijas I klases transportlīdzekļiem, kā aprakstīts pirmajā tabulā Direktīvas 70/220/EEK I pielikuma 5.3.1.4. punktā.
(18) Pēc izgatavotāja pieprasījuma tipa apstiprinājumu šajā pozīcijā var piešķirt kā alternatīvu tipa apstiprinājumam 3A., 3B., 4A., 5A., 6A., 6B., 7A., 8A., 9A., 9B., 10A., 12A., 13A., 13B., 14A., 15A., 15B., 16A., 17A., 17B., 18A., 19A., 20A., 21A., 22A., 22B., 22C., 23A., 24A., 25A., 25B., 25C., 25D., 25E., 25F., 26A., 27A., 28A., 29A., 30A., 31A., 32A., 33A., 34A., 35A., 36A., 37A., 38A., 42A., 43A., 44A., 45A., 46A., 46B., 46C., 46D., 46E., 47A., 48A., 49A., 50A., 50B., 51A., 52A., 52B., 53A., 54A., 56A., 57A. un 64.–70. pozīcijā.”;
(19) Paskaidrojumi IV pielikuma I daļā attiecas arī uz 1. tabulu.
(20) Paskaidrojumi IV pielikuma I daļā attiecas arī uz 2. tabulu. Burtu skaidrojumi 1. tabulā attiecas arī uz 2. tabulu.
|
21.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 353/31 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1230/2012
(2012. gada 12. decembris),
ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju masu un gabarītiem un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (1) un jo īpaši tās 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (“pamatdirektīva”) (2), un jo īpaši tās 39. panta 2., 3. un 5. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ir atsevišķa regula par Direktīvā 2007/46/EK paredzēto tipa apstiprināšanu. |
|
(2) |
Ar Regulu (EK) Nr. 661/2009 atceļ Padomes 1992. gada 31. marta Direktīvu 92/21/EEK par M1 kategorijas mehānisko transportlīdzekļu masu un gabarītiem (3), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 22. jūlija Direktīvu 97/27/EK, kas attiecas uz dažu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju kategoriju masu un gabarītiem un ar ko groza Direktīvu 70/156/EEK (4). Minētajās direktīvās noteiktās prasības attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju masu un gabarītiem būtu jāietver šajā regulā un vajadzības gadījumā jāgroza, lai tās pielāgotu zināšanu attīstībai tehnikas un zinātnes jomā. |
|
(3) |
Regulā (EK) Nr. 661/2009 ir izklāstīti pamatnoteikumi, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprināšanas prasībām saistībā ar to masu un gabarītiem. Tāpēc ir arī jānosaka īpašas procedūras, testi un prasības šādai tipa apstiprināšanai. |
|
(4) |
Padomes 1996. gada 25. jūlija Direktīvā 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (5), ir noteikti konkrēti maksimālie pieļaujamie gabarīti gan iekšzemes, gan starptautiskajos autopārvadājumos dalībvalstīs. Tāpēc transportlīdzekļu konstrukcijā ir svarīgi ņemt vērā Savienībā jau saskaņotos gabarītus, lai veicinātu un nodrošinātu preču brīvu apgrozību. |
|
(5) |
Saskaņā ar Direktīvu 97/27/EK dalībvalstīm bija atļauts piešķirt EK tipa apstiprinājumu transportlīdzekļiem, kuru lielākie gabarīti neatbilst maksimālajiem pieļaujamajiem gabarītiem, kas noteikti minētajā direktīvā. Tāpat saskaņā ar minēto direktīvu dalībvalstīm bija atļauts atteikt reģistrāciju transportlīdzekļiem, kuriem bija piešķirts EK tipa apstiprinājums, kad to lielākie gabarīti neatbilda valsts tiesību aktu prasībām. Ir svarīgi saglabāt iespēju konkrētos apstākļos atļaut piešķirt tipa apstiprinājumu transportlīdzekļiem, kuru gabarīti pārsniedz pieļaujamos ierobežojumus, tajās dalībvalstīs, kurās ceļu infrastruktūra ir piemērota šādai situācijai, ja tas ir izdevīgi autopārvadājumiem un nekaitē videi. Tāpēc būtu jānodrošina iespēja apstiprināt šādus transportlīdzekļus saskaņā ar tipa apstiprinājumiem mazām sērijām vai atsevišķām apstiprinājuma shēmām ar nosacījumu, ka to transportlīdzekļu, kam drīkst piemērot izņēmumu saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 23. pantu attiecībā uz maksimālajiem pieļaujamajiem gabarītiem, skaits ir ierobežots līdz skaitam, kāds vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Tāpēc būtu jāgroza Direktīvas 2007/46/EK XII pielikums, lai ietvertu šādus skaita ierobežojumus. |
|
(6) |
Direktīvā 96/53/EK ir noteikta maksimālā pieļaujamā masa, kas piemērojama tikai starptautiskajiem autopārvadājumiem. Saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz iekšējiem autopārvadājumiem dalībvalstis var turpināt piemērot savus valsts tiesību aktus. Tādēļ nešķiet, ka tuvākajā laikā būs iespējams saskaņot tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu un tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asīm vai asu grupu piemērošanai dalībvalstīs. Tomēr nesaskaņoto noteikumu dēļ attiecībā uz ceļu infrastruktūras būvniecību ir lietderīgi prasīt dalībvalstīm noteikt transportlīdzekļu reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamo maksimālo masu, kas atļauta iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos saskaņā ar Direktīvu 96/53/EK, un paredzēt šai noteikšanai izmantojamo procedūru. |
|
(7) |
Ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar Savienības tiesību aktu piemērošanu attiecībā uz transportlīdzekļu masu un gabarītiem, ir jāparedz skaidri definēti jēdzieni. Daži no šiem jēdzieniem jau ir definēti Direktīvā 97/27/EK un Direktīvā 92/21/EEK. Lai nodrošinātu konsekvenci, ir lietderīgi šīs definīcijas pārņemt un vajadzības gadījumā tās pielāgot, ņemot vērā zināšanu attīstību tehnikas un zinātnes jomā. |
|
(8) |
Tā kā šajā regulā ir ietverta atsevišķa transportlīdzekļa faktiskās masas definīcija, tad, lai izvairītos no pārpratumiem saistībā ar atbilstības sertifikāta aizpildīšanu, ir attiecīgi jāgroza Direktīvas 2007/46/EK IX pielikums. |
|
(9) |
Tā kā Baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (6) ir uzsvērta nepieciešamība uzlabot transportlīdzekļu aerodinamisko efektivitāti un tā kā pētījumi ir parādījuši, ka mehānisko transportlīdzekļu degvielas patēriņu un tādējādi arī CO2 emisijas varētu būtiski samazināt, transportlīdzekļos uzstādot aerodinamiskās ierīces, ir svarīgi atļaut šādu aerodinamisko ierīču uzstādīšanu transportlīdzekļos. Tā kā aerodinamiskās ierīces sastāv no papildu iekārtām, kuras savas konstrukcijas dēļ ir lielākas par transportlīdzekļu vistālāk izvirzītajām daļām transportlīdzekļa aizmugurē vai sānos, tās būtu jāietver to ierīču vai aprīkojuma sarakstā, ko neņem vērā, nosakot lielākos gabarītus. Tomēr ir svarīgi ierobežot šo izvirzījumu transportlīdzekļa aizmugurē vai sānos, lai netiktu apdraudēta ceļu satiksmes drošība un būtu iespējama transportlīdzekļu izmainīšanās uz ceļa. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka vajadzīgās tehniskās prasības. |
|
(10) |
Pieejamā programmatūra dod iespēju izmantot virtuālas testēšanas metodes ar datorizētiem paņēmieniem. Tā kā šie paņēmieni padara testēšanu rentablāku un vienkāršo to, ir lietderīgi paredzēt iespēju tos izmantot, lai pārbaudītu, vai transportlīdzeklis spēj izdarīt manevrus 360° trajektorijā, un lai izmērītu maksimālo pagrieziena trajektoriju, kad transportlīdzeklis izdara manevru trajektorijas robežās. Tāpēc šī regula ir arī jāpievieno normatīvo aktu sarakstam, kas ietverts Direktīvas 2007/46/EK XVI pielikumā. |
|
(11) |
Lai nodrošinātu tipa apstiprināšanas sistēmas atbilstīgu darbību, ir lietderīgi atjaunināt Direktīvas 2007/46/EK pielikumus. |
|
(12) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 2007/46/EK I, III, IX, XII un XVI pielikums. Tā kā XII pielikuma noteikumi ir pietiekami detalizēti un nav plašāk jātransponē dalībvalstīs, to var aizstāt ar regulu saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 39. panta 8. punktu. |
|
(13) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šajā regulā ir izklāstītas EK tipa apstiprināšanas prasības attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju masu un gabarītiem.
2. Šo regulu piemēro nepabeigtiem, pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem M, N un O kategorijas transportlīdzekļiem.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā papildus Direktīvā 2007/46/EK un Regulā (EK) Nr. 661/2009 noteiktajām definīcijām izmanto šādas definīcijas:
|
1) |
“transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kā definēts Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma B daļā; |
|
2) |
“standartaprīkojums” ir transportlīdzekļa pamata konfigurācija, kas ir aprīkota ar visiem elementiem, kuri noteikti Direktīvas 2007/46/EK IV un XI pielikumā minētajos normatīvajos aktos, tostarp visi uzstādītie elementi, kam nav nepieciešamas nekādas papildu specifikācijas attiecībā uz konfigurāciju vai aprīkojuma līmeni; |
|
3) |
“neobligātais aprīkojums” ir visi elementi, kas neietilpst standartaprīkojumā un par kuru uzstādīšanu transportlīdzeklī atbildīgs ir izgatavotājs, kā arī kurus klients var pasūtīt; |
|
4) |
“masa darba kārtībā”
|
|
5) |
“neobligātā aprīkojuma masa” ir tāda aprīkojuma masa, kuru var uzstādīt transportlīdzeklī papildus standartaprīkojumam saskaņā ar izgatavotāja tehniskajiem datiem; |
|
6) |
“transportlīdzekļa faktiskā masa” ir tehniskā kārtībā esoša transportlīdzekļa masa, kam pieskaita transportlīdzeklī uzstādītā neobligātā aprīkojuma masu; |
|
7) |
“tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa” (M) ir uz transportlīdzekli attiecinātā maksimālā masa, pamatojoties uz tā konstrukcijas raksturlielumiem un dizaina efektivitāti; piekabes vai puspiekabes tehniski pieļaujamā pilnā masa ietver statisko masu, kas tiek nodota velkošajam transportlīdzeklim, kad ir notikusi sakabe; |
|
8) |
“savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa” (MC) ir uz mehānisko transportlīdzekli un vienu vai vairākām piekabēm attiecinātā maksimālā masa, pamatojoties uz tā konstrukcijas raksturlielumiem un dizaina efektivitāti, vai uz seglu vilcēju un puspiekabi attiecinātā maksimālā masa; |
|
9) |
“tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa” (TM) ir vienas vai vairāku piekabju, kuras var vilkt velkošais transportlīdzeklis, maksimālā masa, kas atbilst kopējai slodzei, kuru uz zemi rada velkošā transportlīdzekļa vilktas piekabes vienas ass vai asu grupas riteņi; |
|
10) |
“ass” ir kopējā rotācijas ass diviem vai vairākiem elektropiedziņas vai brīvi rotējošiem riteņiem, kas atrodas vai nu vienā, vai vairākos segmentos, kuri izvietoti vienādā plaknē perpendikulāri transportlīdzekļa garenass līnijai; |
|
11) |
“asu grupa” ir vairākas asis, starp kurām attālums nepārsniedz kādu no “d” attālumiem Direktīvas 96/53/EK I pielikumā un kuras mijiedarbojas balstiekārtas konstrukcijas specifikas dēļ; |
|
12) |
“atsevišķa ass” ir ass, ko nevar uzskatīti par asu grupas daļu; |
|
13) |
“tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz katru asi” (m) ir masa, kas atbilst maksimālajai pieļaujamajai statiskajai vertikālajai slodzei, kuru uz ceļa virsmas rada ass riteņi, pamatojoties uz ass un transportlīdzekļa konstrukcijas raksturlielumiem un dizaina efektivitāti; |
|
14) |
“tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz asu grupu” (μ) ir masa, kas atbilst maksimālajai pieļaujamajai statiskajai vertikālajai slodzei, kuru uz ceļa virsmas rada asu grupas riteņi, pamatojoties uz asu grupas un transportlīdzekļa konstrukcijas raksturlielumiem un dizaina efektivitāti; |
|
15) |
“sakabe” ir mehāniska ierīce, kas ietver sastāvdaļas, kā definēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumu Nr. 55 “Vienoti noteikumi par sakabinātu transportlīdzekļu mehāniskās sakabes sastāvdaļu apstiprināšanu” (7) 2.1.–2.6. punktā, un cietās sakabes ierīce, kā definēts definētas ANO/EEK Noteikumu Nr. 102 “Vienoti noteikumi, ar kuriem apstiprina: I. cietās sakabes ierīces (CSI); II. transportlīdzekļus, kuriem var uzstādīt apstiprināta tipa CSI” (8) 2.1.1. punktā; |
|
16) |
“sakabes punkts” ir uz velkošā transportlīdzekļa uzstādītās sakabes savienojuma centrs, kas atrodas velkošā transportlīdzekļa sakabē; |
|
17) |
“sakabes masa” ir sakabes un sakabes savienošanai ar transportlīdzekli nepieciešamo daļu masa; |
|
18) |
“tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā”:
|
|
19) |
“pasažieru masa” ir konkrētās transportlīdzekļu kategorijas nominālā masa, ko reizina ar sēdvietu skaitu, ietverot apkalpes locekļu sēdvietas un stāvvietas, ja tādas ir, bet neietverot vadītāju; |
|
20) |
“vadītāja masa” ir masa, kura noteikta 75 kg apmērā un kura atrodas vadītāja sēdvietas atskaites punktā; |
|
21) |
“lietderīgās slodzes masa” ir tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas un masas darba kārtībā starpība, kam pieskaita pasažieru masu un neobligātā aprīkojuma masu; |
|
22) |
“garums” ir standarta ISO 612:1978 6.1.1., 6.1.2. un 6.1.3. punktā noteiktais gabarīts; šī definīcija attiecas arī uz posmainiem transportlīdzekļiem, kam ir divi vai vairāki posmi; |
|
23) |
“platums” ir standarta ISO 612:1978 6.2. punktā noteiktais gabarīts; |
|
24) |
“augstums” ir standarta ISO 612:1978 6.3. punktā noteiktais gabarīts; |
|
25) |
“garenbāze” ir:
|
|
26) |
“attālums starp asīm” ir attālums starp divām secīgām asīm, kā minēts standarta ISO 612:1978 6.4. punktā, ja transportlīdzeklim ir vairāk nekā divas asis; ja transportlīdzeklim ir tikai divas asis vai puspiekabes, centrālass piekabes vai piekabes ar stingrā savienojuma jūgstieni gadījumā ISO 612:1978 6.4.2. punktā minētais attālums starp asīm ir “garenbāze”, kā definēts 25. punktā; |
|
27) |
“šķērsbāze” ir standarta ISO 612:1978 6.5. punktā noteiktais gabarīts; |
|
28) |
“seglu vadotne” ir standarta ISO 612:1978 6.19.2. punktā minētais attālums, ņemot vērā piezīmi minētā standarta 6.19. punktā; |
|
29) |
“puspiekabes priekšējā savienojuma rādiuss” ir horizontālais attālums no sakabes tapas ass līdz jebkuram punktam puspiekabes priekšpusē; |
|
30) |
“priekšējā pārkare” ir horizontālais attālums starp vertikālo plakni cauri pirmajai asij vai sakabes tapas asij puspiekabes gadījumā un transportlīdzekļa vistālāk uz priekšu izvirzīto punktu; |
|
31) |
“aizmugurējā pārkare” ir horizontālais attālums starp vertikālo plakni cauri pēdējai aizmugurējai asij un transportlīdzekļa vistālāk uz aizmuguri izvirzīto punktu; ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar nenoņemamu sakabi, vistālāk uz aizmuguri izvirzītais punkts ir sakabes punkts; |
|
32) |
“iekraušanas laukuma garums” ir attālums no kravas nodalījuma vistālāk uz priekšu izvirzītā iekšējā punkta līdz vistālāk uz aizmuguri izvirzītajam iekšējam punktam, ko mēra horizontāli transportlīdzekļa garenplaknē; |
|
33) |
“pagrieziena trajektorija” ir attālums starp faktisko galējo punktu, ko sasniedz transportlīdzekļa aizmugure manevra laikā apstākļos, kas noteikti šīs regulas I pielikuma B daļas 7. iedaļā vai C daļas 6. iedaļā; |
|
34) |
“ass pacelšanas iekārta” ir transportlīdzeklī uzstādīts mehānisms, lai paceltu asi no zemes un lai to nolaistu līdz zemei; |
|
35) |
“paceļama ass vai ievelkama ass” ir ass, ko var pacelt no tās parastās pozīcijas un nolaist, izmantojot ass pacelšanas iekārtu; |
|
36) |
“atslogojama ass” ir ass, kurai radīto slodzi var mainīt, nepaceļot to ar ass pacelšanas iekārtu; |
|
37) |
“pneimatiskā balstiekārta” ir balstiekārtas sistēma, kurā vismaz 75 % no amortizācijas rada pneimatiskais amortizators; |
|
38) |
“autobusu vai tālsatiksmes autobusu klase” ir transportlīdzekļi, kā definēts ANO/EEK Noteikumu Nr. 107 “Vienoti noteikumi par M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz to vispārīgo konstrukciju” (9) 2.1.1. un 2.1.2. punktā; |
|
39) |
“posmains transportlīdzeklis” ir M2 vai M3 kategorijas transportlīdzeklis, kā definēts ANO/EEK Noteikumu Nr. 107 2.1.3. punktā; |
|
40) |
“nedalāma krava” ir krava, ko autopārvadājumiem nevar sadalīt divās vai vairākās kravās bez nesamērīgi augstiem izdevumiem vai zaudējumu riska un ko, ņemot vērā tās masu vai gabarītus, nevar pārvadāt ar transportlīdzekli, kura masa un gabarīti atbilst dalībvalstī spēkā esošajām maksimālajām pieļaujamajām masām un gabarītiem. |
3. pants
Izgatavotāju pienākumi
1. Izgatavotājs visām transportlīdzekļa tipa versijām neatkarīgi no transportlīdzekļa pabeigtības pakāpes nosaka šādas masas:
|
a) |
tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu; |
|
b) |
tehniski pieļaujamo savienoto transportlīdzekļu maksimālo pilno masu; |
|
c) |
tehniski pieļaujamo maksimālo vilces masu; |
|
d) |
tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asīm vai uz asu grupu; |
|
e) |
tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā(-os), ņemot vērā transportlīdzeklī uzstādīto vai iespējamo sakabju tehniskos raksturlielumus. |
2. Nosakot 1. punktā minētās masas, izgatavotājs ņem vērā inženiertehnisko paraugpraksi un labākās pieejamās tehniskās zināšanas, lai pēc iespējas samazinātu mehāniskas atteices risku, jo īpaši materiālu noguruma dēļ, un lai izvairītos no ceļu infrastruktūras bojāšanas.
3. Nosakot 1. punktā minētās masas, izgatavotājs ņem vērā transportlīdzekļa konstrukcijai paredzēto maksimālo ātrumu.
Ja izgatavotājs transportlīdzekli aprīko ar ātruma ierobežošanas ierīci, transportlīdzekļa konstrukcijai paredzētais maksimālais ātrums ir ātruma ierobežošanas ierīces atļautais faktiskais ātrums.
4. Nosakot 1. punktā minētās masas, izgatavotājs nepiemēro transportlīdzekļa izmantošanas ierobežojumus, izņemot ierobežojumus attiecībā uz riepu kravnesības kapacitātēm, ko var pielāgot konstrukcijai paredzētajam ātrumam, kā atļauts saskaņā ar ANO/EEK Noteikumiem Nr. 54 “Vienoti noteikumi par komerciālo transportlīdzekļu un to piekabju pneimatisko riepu apstiprinājumu” (10) un Komisijas Regulas (ES) Nr. 458/2011 (11) II pielikuma 5. iedaļu.
5. Nepabeigtiem transportlīdzekļiem, tostarp transportlīdzekļiem ar šasiju un kabīni, kuriem nepieciešams turpmāks pabeigšanas posms, izgatavotājs nākamā posma izgatavotājiem sniedz visu būtisko informāciju, lai arī turpmāk tiktu nodrošināta atbilstība šīs regulas prasībām.
Saskaņā ar šā punkta pirmo daļu izgatavotājs norāda slodzes apjomam atbilstošās masas smaguma centra izvietojumu.
6. M2, M3, N2 un N3 kategorijas nepabeigtus transportlīdzekļus, kam nav uzstādīta virsbūve, konstruē tā, lai turpmāko posmu izgatavotāji varētu nodrošināt atbilstību I pielikuma B daļas 7. un 8. iedaļas un C daļas 6. un 7. iedaļas prasībām.
4. pants
Transportlīdzekļa tipa EK tipa apstiprinājuma noteikumi attiecībā uz transportlīdzekļa masu un gabarītiem
1. Izgatavotājs vai viņa pārstāvis tipa apstiprinātājai iestādei iesniedz transportlīdzekļa tipa EK tipa apstiprinājuma iesniegumu attiecībā uz transportlīdzekļa masu un gabarītiem.
2. Pieteikumu sagatavo saskaņā ar V pielikuma A daļā sniegto informācijas dokumenta paraugu.
3. Lai būtu iespējams aprēķināt masas sadalījumu, izgatavotājs tipa apstiprinātājai iestādei par katru transportlīdzekļa tipa tehnisko konfigurāciju, kā noteikts pēc attiecīgo punktu vērtībām saskaņā ar V pielikumu, sniedz informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu šādas masas:
|
a) |
tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu; |
|
b) |
tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asīm vai uz asu grupas; |
|
c) |
tehniski pieļaujamo maksimālo vilces masu; |
|
d) |
tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā(-os); |
|
e) |
savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu. |
Informāciju sniedz tabulās vai citā piemērotā formātā, vienojoties ar tipa apstiprinātāju iestādi.
4. Ja neobligātais aprīkojums būtiski ietekmē transportlīdzekļa masu un gabarītus, izgatavotājs tehniskajam dienestam sniedz informāciju par smaguma centra izvietojumu, masu un ģeometrisko atrašanās vietu attiecībā pret neobligātā aprīkojuma, ko var uzstādīt transportlīdzeklī, asīm.
5. Atkāpjoties no 4. punkta, ja neobligātais aprīkojums sastāv no vairākām daļām, kas atrodas dažādās transportlīdzekļa vietās, izgatavotājs var tehniskajam dienestam sniegt informāciju par neobligātā aprīkojuma masas sadalījumu tikai uz asīm.
6. Asu grupām izgatavotājs norāda grupas kopējās masas slodzes sadalījumu starp asīm.
Vajadzības gadījumā izgatavotājs iesniedz sadalījuma formulas vai attiecīgās sadalījuma diagrammas.
7. Ja apstiprinātāja iestāde vai tehniskais dienests to uzskata par nepieciešamu, tie var pieprasīt izgatavotājam nodrošināt apstiprināmo tipveida transportlīdzekli, lai to varētu pārbaudīt.
8. Transportlīdzekļa izgatavotājs var tipa apstiprinātājai iestādei iesniegt pieteikumu par balstiekārtas atzīšanu par līdzvērtīgu pneimatiskajai balstiekārtai.
Tipa apstiprinātāja iestāde atzīst balstiekārtu par līdzvērtīgu pneimatiskajai balstiekārtai, ja ir izpildītas III pielikuma prasības.
Ja tehniskais dienests ir atzinis šādu līdzvērtīgumu, tas izdod testa ziņojumu. Tipa apstiprinātāja iestāde šo testa ziņojumu un balstiekārtas tehnisko aprakstu pievieno EK tipa apstiprinājuma sertifikātam.
9. Ja ir izpildītas šīs regulas I līdz IV pielikumā noteiktās prasības, apstiprinātāja iestāde piešķir tipa apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK VII pielikumā noteikto numerācijas sistēmu.
Dalībvalsts nedrīkst piešķirt to pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam.
10. Saskaņā ar 9. punktu tipa apstiprinātāja iestāde izsniedz EK tipa apstiprinājuma sertifikātu, kas sagatavots atbilstoši V pielikuma B daļā sniegtajam paraugam.
11. Regulas I pielikuma 2. papildinājumā minētās pieļaujamās novirzes piemēro saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 12. panta 2. punktu.
5. pants
Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamās maksimālās masas
1. Lai reģistrētu un nodotu ekspluatācijā transportlīdzekļus, kuru tips ir apstiprināts saskaņā ar šo regulu, valstu iestādes attiecībā uz katru transportlīdzekļa tipa variantu un versiju nosaka visas turpmāk nosauktās masas, kas ir atļautas iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos saskaņā ar Direktīvu 96/53/EK:
|
a) |
reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā pilnā masa; |
|
b) |
reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā masa uz ass(-īm); |
|
c) |
reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā masa uz asu grupu; |
|
d) |
reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā vilces masa; |
|
e) |
reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā savienoto transportlīdzekļu maksimālā pilnā masa. |
Valstu iestādes izstrādā procedūru pirmajā daļā minēto reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamo maksimālo masu noteikšanai. Tās ieceļ kompetento iestādi, kam ir jānosaka šīs masas, un norāda, kāda informācija ir jāsaņem šai kompetentajai iestādei.
2. Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamās maksimālās masas, kas noteiktas saskaņā ar 1. punktā minēto procedūru, nedrīkst pārsniegt 3. panta 1. punktā minētās maksimālās masas.
3. Kompetentā iestāde apspriežas ar izgatavotāju par masas sadalījumu uz asīm vai asu grupu, lai nodrošinātu transportlīdzekļa sistēmu, it sevišķi bremžu un stūres mehānisma, pienācīgu darbību.
4. Nosakot reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamās maksimālās masas, valstu iestādes nodrošina, ka arī turpmāk būs izpildītas Direktīvas 2007/46/EK IV un XI pielikumā minēto normatīvo aktu prasības.
5. Ja valstu iestādes secina, ka kāda no Direktīvas 2007/46/EK IV un XI pielikumā minēto normatīvo aktu, izņemot šīs regulas, prasībām vairs netiek izpildīta, tās pieprasa, lai tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra sākotnējo tipa apstiprinājumu saskaņā ar attiecīgo normatīvo aktu, veiktu jaunu testu un piešķirtu jaunu tipa apstiprinājumu vai paplašina esošo – atkarībā no situācijas.
6. pants
Izņēmumi
1. Neskarot Direktīvas 96/53/EK 4. panta 3. punktu, EK tipa apstiprinājumu var piešķirt transportlīdzekļiem, kuru gabarīti pārsniedz šīs regulas prasības, ja šie transportlīdzekļi ir paredzēti nedalāmu kravu pārvadāšanai. Šādos gadījumos tipa apstiprinājuma sertifikātā un atbilstības sertifikātā skaidri norāda, ka transportlīdzeklis paredzēts tikai nedalāmu kravu pārvadāšanai.
2. Saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 23. un 24. pantu dalībvalstis var piešķirt apstiprinājumus transportlīdzekļiem, kuru gabarīti pārsniedz šīs regulas I pielikuma B, C un D daļas 1.1. punktā noteiktos maksimālos gabarītus.
Tipa apstiprinājumiem saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 23. pantu piemēro minētās direktīvas XII pielikuma A daļas 3. iedaļā noteiktos skaita ierobežojumus.
7. pants
Pārejas noteikumi
1. Valstu iestādes atļauj pārdot un nodot ekspluatācijā transportlīdzekļus, kuru tips ir apstiprināts pirms Regulas (EK) Nr. 661/2009 13. panta 2. punktā minētā datuma, un turpina pagarināt apstiprinājumus, kas piešķirti saskaņā ar Direktīvas 92/21/EEK un Direktīvas 97/27/EK noteikumiem.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, EK tipa apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar Direktīvas 97/27/EK 7. pantu, zaudē spēku no Regulas (EK) Nr. 661/2009 19. panta 1. punktā minētā datuma.
Tomēr dalībvalstis var reģistrēt un atļaut pārdot vai nodot ekspluatācijā sērijas beigu transportlīdzekļus, kuru EK tipa apstiprinājums ir zaudējis spēku, ja izgatavotājs to pieprasa saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 27. pantu.
3. Izgatavotāji no 2014. gada 10. janvāra piešķir atbilstības sertifikātus, kas atbilst šai regulai.
Tie līdz 2014. gada 9. janvārim atbilstības sertifikāta 52. pozīcijā norāda transportlīdzekļa faktisko masu, ja vien tā nav norādīta kādā citā atbilstības sertifikāta pozīcijā.
8. pants
Grozījumi Direktīvā 2007/46/EK
Direktīvas 2007/46/EK I, III, IX un XVI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VI pielikumu.
Direktīvas 2007/46/EK XII pielikumu aizstāj ar šīs regulas VII pielikumu.
9. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro jauniem transportlīdzekļu tipiem, kam tipa apstiprinājumu piešķir no 2012. gada 1. novembra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 12. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.
(2) OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.
(3) OV L 129, 14.5.1992., 1. lpp.
(4) OV L 233, 25.8.1997., 1. lpp.
(5) OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.
(6) (COM(2011) 144).
(7) OV L 227, 28.8.2010., 1. lpp.
(8) OV L 351, 20.12.2008., 44. lpp.
(9) OV L 255, 29.9.2010., 1. lpp.
(10) OV L 183, 11.7.2008., 41. lpp.
(11) OV L 124, 13.5.2011., 11. lpp.
PIELIKUMU SARAKSTS
|
I pielikums |
|
||||||||||||||
|
II pielikums |
Apvidus transportlīdzekļu kāpumspēja |
||||||||||||||
|
III pielikums |
Nosacījumi balstiekārtas atzīšanai par līdzvērtīgu pneimatiskajai balstiekārtai |
||||||||||||||
|
IV pielikums |
Tehniskās prasības paceļamu asu un atslogojamu asu uzstādīšanai transportlīdzekļos |
||||||||||||||
|
V pielikums |
|
||||||||||||||
|
VI pielikums |
Grozījumi Direktīvas 2007/46/EK I, III, IX un XVI pielikumā |
||||||||||||||
|
VII pielikums |
Direktīvas 2007/46/EK XII pielikums |
I PIELIKUMS
TEHNISKĀS PRASĪBAS
A DAĻA
M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļi
1. Maksimālie pieļaujamie gabarīti
|
1.1. |
Gabarīti nepārsniedz turpmāk norādītās vērtības.
|
|
1.2. |
Lai izmērītu garumu, platumu un augstumu, transportlīdzekļa masa atbilst masai darba kārtībā, transportlīdzekli novietojot uz horizontālas un līdzenas virsmas un tā riepas piepumpējot līdz izgatavotāja ieteiktajam spiedienam. |
|
1.3. |
Garuma, platuma un augstuma noteikšanai, neņem vērā tikai tās ierīces un aprīkojumu, kas minēts šā pielikuma 1. papildinājumā. |
2. Masas sadalījums
2.1. Tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asīm summa nav mazāka par transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu.
2.2. Transportlīdzekļa tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa nav mazāka par transportlīdzekļa masu darba kārtībā, kam pieskaita pasažieru masu, neobligātā aprīkojuma masu un sakabes masu, ja tā nav ietverta masā darba kārtībā.
2.3. Ja transportlīdzeklis ir piekrauts, sasniedzot tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu, masa uz katras ass nepārsniedz pārsniegt tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz minētās ass.
2.4. Ja transportlīdzeklis ir piekrauts, sasniedzot tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu, masa uz priekšējās ass nedrīkst būt mazāka par 30 % no transportlīdzekļa tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas.
2.4.1. Ja transportlīdzeklis ir piekrauts, sasniedzot tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu, kam pieskaita tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā, masa uz priekšējās ass nedrīkst būt mazāka par 20 % no transportlīdzekļa tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas.
2.5. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar noņemamiem sēdekļiem, pārbaudes procedūras laikā visiem sēdekļiem ir jābūt vietā.
2.6. Lai pārbaudītu atbilstību 2.2., 2.3. un 2.4. punktā noteiktajām prasībām:
|
a) |
sēdekļus noregulē saskaņā ar 2.6.1. punktu; |
|
b) |
pasažieru masu, lietderīgās slodzes masu un neobligātā aprīkojuma masu sadala saskaņā ar 2.6.2. līdz 2.6.4.2.3. punktu. |
2.6.1. Sēdekļu regulēšana
2.6.1.1. Ja sēdekļi ir regulējami, tos noregulē galējā aizmugurējā stāvoklī.
2.6.1.2. Ja sēdekli iespējams noregulēt citādi (vertikāli, leņķī, sēdekļa atzveltnes regulējums utt.), noregulējumus nosaka transportlīdzekļa izgatavotājs.
2.6.1.3. Atsperotu sēdekli nofiksē izgatavotāja noteiktajā pozīcijā.
2.6.2. Pasažieru masas sadalījums
2.6.2.1. Uz katru pasažieri attiecina masu 75 kg apmērā.
2.6.2.2. Uzskata, ka katra pasažiera masa atrodas sēdvietas atskaites punktā (t. i., sēdvietas “R punktā”).
2.6.2.3. Speciālajiem transportlīdzekļiem 2.6.2.2. punkta prasību piemēro mutatis mutandis (piemēram, uz nestuvēm novietotas cietušas personas masa neatliekamās palīdzības transportlīdzekļa gadījumā).
2.6.3. Neobligātā aprīkojuma masas sadalījums
2.6.3.1. Neobligātā aprīkojuma masu sadala saskaņā ar izgatavotāja norādēm.
2.6.4. Lietderīgās slodzes masas sadalījums
2.6.4.1. M1 kategorijas transportlīdzekļi
|
2.6.4.1.1. |
M1 kategorijas transportlīdzekļu lietderīgās slodzes masu sadala saskaņā ar izgatavotāja norādēm, vienojoties ar tehnisko dienestu. |
|
2.6.4.1.2. |
Autofurgonu minimālā lietderīgās slodzes masa (PM) atbilst šādām prasībām:
kur
|
2.6.4.2. N1 kategorijas transportlīdzekļi
|
2.6.4.2.1. |
Transportlīdzekļiem ar virsbūvi lietderīgās slodzes masu vienlīdzīgi sadala uz kravas kastes. |
|
2.6.4.2.2. |
Transportlīdzekļiem bez virsbūves (piemēram, ar šasiju un kabīni) izgatavotājs norāda galējās pieļaujamās pozīcijas lietderīgās slodzes masas smaguma centram, kuru palielina preču izvietošanai paredzēta aprīkojuma masa (piemēram, virsbūve, cisterna utt.) (piemēram: no 0,50 m līdz 1,30 m priekšpusē no pirmās aizmugurējās ass). |
|
2.6.4.2.3. |
Transportlīdzekļiem, kam paredzēts uzstādīt seglu iekārtu, izgatavotājs norāda minimālo un maksimālo seglu vadotni. |
2.7. Papildu prasības, ja transportlīdzeklis paredzēts piekabes vilkšanai
2.7.1. Prasības, kas noteiktas 2.2., 2.3. un 2.4. punktā, piemēro, ņemot vērā sakabes masu un tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā.
2.7.2. Neskarot 2.4. punkta prasības, tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz aizmugurējās(-ām) ass(-īm) drīkst pārsniegt ne vairāk kā par 15 %.
2.7.2.1. Ja tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz aizmugurējās(-ām) ass(-īm) ir pārsniegta ne vairāk kā par 15 %, piemēro Komisijas Regulas (ES) Nr. 458/2011 (1) II pielikuma 5.2. punkta prasības.
2.7.2.2. Dalībvalstīs, kur to atļauj tiesību akti autopārvadājumu jomā, izgatavotājs var atbilstīgā pavaddokumentā, piemēram, īpašnieka rokasgrāmatā vai apkopes grāmatiņā, norādīt, ka transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu drīkst pārsniegt ne vairāk kā par 10 % vai 100 kg, – atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.
Šo atkāpi piemēro tikai attiecībā uz piekabes vilkšanu 2.7.2.1. punktā noteiktajos apstākļos, ja kustības ātrums nepārsniedz 100 km/h.
3. Vilces masa un sakabes masa
3.1. Attiecībā uz tehniski pieļaujamo maksimālo vilces masu piemēro turpmāk norādītās prasības.
3.1.1. Piekabe, kas aprīkota ar darba bremžu sistēmu
|
3.1.1.1. |
Transportlīdzekļa tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa ir mazākā no šādām vērtībām:
|
|
3.1.1.2. |
Tomēr tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa nekādā gadījumā nepārsniedz 3 500 kg. |
3.1.2. Piekabe, kas nav aprīkota ar darba bremžu sistēmu
|
3.1.2.1. |
Pieļaujamā vilces masa ir mazākā no šādām vērtībām:
|
|
3.1.2.2. |
Tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa nekādā gadījumā nepārsniedz 750 kg. |
3.2. Tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā nedrīkst būt mazāka par 4 % no maksimāli pieļaujamās vilces masas un par 25 kg.
3.3. Izgatavotājs īpašnieka rokasgrāmatā norāda tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā, velkošā transportlīdzekļa sakabes montāžas punktus un sakabes punkta maksimāli pieļaujamo aizmugurējo pārkari.
3.4. Tehniski pieļaujamo maksimālo vilces masu nenosaka, atsaucoties uz pasažieru skaitu.
4. Savienoto transportlīdzekļu masa
Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa nepārsniedz tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas un tehniski pieļaujamās maksimālās vilces masas summu.
5. Spēja uzsākt kustību pret kalnu
|
5.1. |
Velkošais transportlīdzeklis piecas reizes piecās minūtēs spēj iekustināt savienotos transportlīdzekļus vismaz 12 % kāpumā. |
|
5.2. |
Lai veiktu 5.1. punktā aprakstīto testu, velkošo transportlīdzekli un piekabi piekrauj tik daudz, lai sasniegtu savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu. |
B DAĻA
M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi
1. Maksimālie pieļaujamie gabarīti
|
1.1. |
Gabarīti nepārsniedz turpmāk norādītās vērtības.
|
|
1.2. |
Lai izmērītu garumu, platumu un augstumu, transportlīdzekļa masa atbilst masai darba kārtībā, transportlīdzekli novietojot uz horizontālas un līdzenas virsmas un tā riepas piepumpējot līdz izgatavotāja ieteiktajam spiedienam. |
|
1.3. |
Garuma, platuma un augstuma noteikšanai neņem vērā tikai tās ierīces un aprīkojumu, kas minēts šā pielikuma 1. papildinājumā. |
2. Masas sadalījums transportlīdzekļiem, kam ir uzstādīta virsbūve
2.1. Aprēķināšanas procedūra
Apzīmējumi
|
M |
tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa; |
|
TM |
tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa; |
|
MC |
savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa; |
|
mi |
tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa uz atsevišķas ass, kas apzīmēta ar “i”, ja “i” mainās no 1 līdz transportlīdzekļa asu kopējam skaitam; |
|
mc |
tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā; |
|
μj |
tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz asu grupu, kas apzīmēta ar “j”, ja “j” mainās no 1 līdz transportlīdzekļa asu grupu kopējam skaitam. |
2.1.1. Veic atbilstīgus aprēķinus, lai pārliecinātos, ka attiecībā uz katru tehnisko tipa konfigurāciju ir izpildītas šādas prasības.
2.1.2. Ja transportlīdzekļi ir aprīkoti ar atslogojamām asīm, veic šādus aprēķinus ar noslogotām asu piekarēm normālā darba konfigurācijā.
2.2. Vispārīgās prasības
2.2.1. Tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz atsevišķām asīm summa, kam pieskaita tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asu grupām summu, nav mazāka par transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu.
2.2.2. Tehniskā kārtībā esoša transportlīdzekļa masa, kam pieskaita neobligātā aprīkojuma masu, pasažieru masu, 2.2.3. punktā minēto “WP” un “B” masu, kā arī sakabes masu, ja tā nav ietverta masā darba kārtībā, un tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā, nepārsniedz tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu.
2.2.3. Slodzes sadalījums
2.2.3.1. Apzīmējumi
|
P |
sēdvietu skaits, neskaitot vadītāju un apkalpes locekļus; |
|
Q |
viena pasažiera masa, ko izsaka kg; |
|
Qc |
viena apkalpes locekļa masa, ko izsaka kg; |
|
S1 |
stāvošiem pasažieriem pieejamais laukums, ko izsaka m2; |
|
SP |
stāvošo pasažieru skaits, kā norādījis izgatavotājs; |
|
Ssp |
vienam stāvošam pasažierim paredzētais nominālais laukums, ko izsaka m2; |
|
WP |
ratiņkrēslu vietu skaits, kas reizināts ar 250 kg, kuri atbilst ratiņkrēsla un tā lietotāja masai; |
|
V |
bagāžas nodalījumu kopējais tilpums m3, ietverot bagāžas nodalījumus, plauktus un jumta bagāžnieku; |
|
B |
bagāžas maksimāli pieļaujamā masa, kas izteikta kg un ko norādījis izgatavotājs, ietverot maksimāli pieļaujamo masu (B’), kuru var pārvadāt jumta bagāžniekā, ja tāds ir. |
2.2.3.2. Tiek uzskatīts, ka sēdošo pasažieru masa Q un Qc atrodas sēdvietas atskaites punktos (t. i., sēdvietas “R punktā”).
2.2.3.3. Masu, kas atbilst stāvošo pasažieru skaitam SP ar masu Q, vienmērīgi sadala uz stāvošiem pasažieriem pieejamā laukuma S1.
2.2.3.4. Attiecīgos gadījumos masu WP vienmērīgi sadala uz ratiņkrēsliem pieejamā laukuma.
2.2.3.5. Masu, kas atbilst B (kg), vienmērīgi sadala bagāžas nodalījumos.
2.2.3.6. Masa, kas atbilst B’ (kg), atrodas jumta bagāžnieka smaguma centrā.
2.2.3.7. Tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā atrodas sakabes punktā, kura aizmugurējo pārkari norāda transportlīdzekļa izgatavotājs.
2.2.3.8. Q un Ssp vērtības
|
Transportlīdzekļu klase |
Q (kg) |
Ssp (m2) |
|
I un A klase |
68 |
0,125 m2 |
|
II klase |
71 |
0,15 m2 |
|
III un B klase |
71 |
Nav piemērojams |
Uz katru apkalpes locekli attiecina masu 75 kg apmērā.
2.2.3.9. Stāvošo pasažieru skaits nepārsniedz S1/Ssp vērtību, kur Ssp ir vienam pasažierim pieejamais nominālais laukums, kā noteikts tabulā 2.2.3.8. punktā.
2.2.3.10. Bagāžas maksimāli pieļaujamā masa nav mazāka par: 
2.2.4. Aprēķini
2.2.4.1 Atbilstību 2.2.2. punkta prasībām pārbauda attiecībā uz visām iekšējā aprīkojuma konfigurācijām.
2.2.4.2. Apstākļos, kas noteikti 2.2.3. punktā, masa uz katru atsevišķo asi un uz katru asu grupu nepārsniedz tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz šo asi vai asu grupu.
2.2.4.3. Ja transportlīdzeklim ir maināms sēdvietu skaits, stāvošiem pasažieriem (S1) un ratiņkrēslu pārvadāšanai pieejamais laukums, atbilstību 2.2.2. un 2.2.4.2. punkta prasībām pārbauda saskaņā ar katru no šādiem nosacījumiem atkarībā no situācijas:
|
a) |
visas iespējamās sēdvietas ir aizņemtas, aizņemts atlikušais laukums stāvošiem pasažieriem (līdz izgatavotāja noteiktajai stāvvietu ietilpības robežai, ja tā ir sasniegta) un, ja vēl atliek telpa, visas ratiņkrēslu vietas aizņemtas; |
|
b) |
visas iespējamās stāvvietas ir aizņemtas (līdz izgatavotāja noteiktajai stāvvietu ietilpības robežai), aizņemtas atlikušās pasažieru sēdvietas un, ja vēl atliek telpa, visas ratiņkrēslu vietas aizņemtas; |
|
c) |
visas iespējamās ratiņkrēslu vietas ir aizņemtas, aizņemts atlikušais laukums stāvošiem pasažieriem (līdz izgatavotāja noteiktajai stāvvietu ietilpības robežai, ja tā ir sasniegta) un pēc tam atlikušās sēdvietas, kas pieejamas lietošanai, aizņemtas. |
2.2.5. Ja transportlīdzeklis ir piekrauts, kā norādīts 2.2.2. punktā, tad masa, kas atbilst slodzei uz priekšējās(-ām) stūrējamās(-ām) ass(-īm), nedrīkst būt mazāka par 20 % no tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas “M”.
2.2.6. Ja transportlīdzekļa tips ir jāapstiprina vairāk nekā vienā klasē, katrai klasei piemēro 2. iedaļas prasības.
3. Vilktspēja
|
3.1. |
Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa nepārsniedz tehniski pieļaujamās maksimālās pilnā masas un tehniski pieļaujamās maksimālās vilces masas summu.
|
|
3.2. |
Tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa nepārsniedz 3 500 kg. |
4. Tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā
|
4.1. |
Tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā ir vismaz 4 % no sakabes punkta tehniski pieļaujamās maksimālās vilces masas vai 25 kg – atkarībā no tā, kura vērtība ir lielāka. |
|
4.2. |
Izgatavotājs īpašnieka rokasgrāmatā nosaka sakabes piestiprināšanas nosacījumus mehāniskajam transportlīdzeklim. |
|
4.2.1. |
Attiecīgos gadījumos 4.2. punktā minētie nosacījumi ietver velkošā transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā, sakabes ierīces maksimāli pieļaujamo masu, sakabes montāžas punktus un maksimāli pieļaujamo sakabes aizmugurējo pārkari. |
5. Spēja uzsākt kustību pret kalnu
|
5.1. |
Piekabes vilkšanai paredzēti transportlīdzekļi spēj piecas reizes piecas minūtēs uzsākt kustību pret kalnu vismaz 12 % kāpumā. |
|
5.2. |
Lai veiktu 5.1. punktā aprakstīto testu, velkošo transportlīdzekli un piekabi piekrauj tik daudz, lai tiktu sasniegta savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa. |
6. Dzinēja jauda
|
6.1. |
Dzinēja lietderīgā jauda ir vismaz 5 kW uz savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas vai atsevišķa transportlīdzekļa tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas tonnu, ja transportlīdzeklis nav paredzēts piekabes vilkšanai. |
|
6.2. |
Dzinēja jaudu mēra saskaņā ar Padomes Direktīvu 80/1269/EEK (2) vai ANO/EEK Noteikumiem Nr. 85 (3). |
7. Manevrējamība
|
7.1. |
Transportlīdzeklis spēj izdarīt manevru 360° trajektorijā uz abām pusēm, kā parādīts šā pielikuma 3. papildinājuma 1. attēlā, transportlīdzekļa vistālāk izvirzītajiem punktiem nepārsniedzoties pāri ārējā riņķa rādiusam vai iekšējā riņķa rādiusam atkarībā no situācijas. |
|
7.1.1. |
Testu veic gan ar nepiekrautu transportlīdzekli (t. i., ar tā masu darba kārtībā), gan ar transportlīdzekli, kas piekrauts līdz tā tehniski pieļaujamajai maksimālajai pilnajai masai. |
|
7.1.2. |
Piemērojot 7.1. punktu, neņem vērā daļas, kam ir atļauts pārsniegt transportlīdzekļa platumu, kā minēts šā pielikuma 1. papildinājumā. |
|
7.2. |
Attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar atslogojamu asi, 7.1. punkta prasību piemēro arī ar atslogojamo(-ām) asi(-īm) darbībā. |
|
7.3. |
Atbilstību 7.1. punkta prasībām pārbauda saskaņā ar turpmāk aprakstīto.
|
8. Pagrieziena trajektorija
8.1. Transportlīdzeklis ar vienu posmu
8.1.1. Transportlīdzekli testē saskaņā ar kustības testa metodi, kas aprakstīta 8.1.2. punktā.
8.1.2. Kustības testa metode
Transportlīdzekli novieto stacionāri. Gar transportlīdzekļa sāniem ar līniju uz zemes izveido vertikālu plakni, kura vērsta uz riņķa ārmalu.
Transportlīdzeklis tiek pārvietots no taisnās līnijas uz riņķa zonu, kas aprakstīta 1. attēlā, ar priekšējiem riteņiem sagrieztiem tā, lai priekšējie vistālākie punkti sekotu ārējā riņķa kontūrai (sk. šā pielikuma 3. papildinājuma 2.a attēlu).
8.1.3. Transportlīdzekļa masai jāsasniedz tā masa darba kārtībā.
8.1.4. Maksimālā pagrieziena trajektorija nepārsniedz 0,60 m.
8.2. Transportlīdzekļi ar diviem vai vairākiem posmiem
8.2.1. Prasības, kas noteikts 8.1. punktā, mutatis mutandis piemēro transportlīdzekļiem ar diviem vai vairākiem posmiem.
Šādā gadījumā divus vai vairākus nekustīgos posmus centrē attiecībā pret plakni, kā parādīts šā pielikuma 3. papildinājuma 2.b attēlā.
C DAĻA
N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļi
1. Maksimālie pieļaujamie gabarīti
|
1.1. |
Gabarīti nepārsniedz turpmāk norādītās vērtības.
|
|
1.2. |
Lai izmērītu garumu, platumu un augstumu, transportlīdzekļa masa atbilst masai darba kārtībā, transportlīdzekli novieto uz horizontālas un līdzenas virsmas un tā riepas piepumpē līdz izgatavotāja ieteiktajam spiedienam. |
|
1.3. |
Lai izmērītu garumu, platumu un augstumu, neņem vērā tikai tās ierīces un aprīkojumu, kas minēts šā pielikuma 1. papildinājumā. |
2. Masas sadalījums transportlīdzekļiem, kam ir uzstādīta virsbūve
2.1. Aprēķināšanas procedūra
Apzīmējumi
|
M |
tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa; |
|
TM |
tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa; |
|
MC |
savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa; |
|
mi |
tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz atsevišķas ass, kas apzīmēta ar “i”, ja “i” mainās no 1 līdz transportlīdzekļa asu kopējam skaitam; |
|
mc |
tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā; |
|
μj |
tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz asīm vai uz asu grupu, kas apzīmēta ar “j”, ja “j” mainās no 1 līdz transportlīdzekļa asu grupu kopējam skaitam. |
|
2.1.1. |
Veic atbilstīgus aprēķinus, lai pārliecinātos, ka ir izpildītas 2.2. un 2.3. punktā noteiktās prasības attiecībā uz katru tehnisko konfigurāciju katra tipa robežās. |
|
2.1.2. |
Ja transportlīdzekļi ir aprīkoti ar atslogojamām asīm, 2.2. un 2.3. punktā noteiktos aprēķinus veic ar noslogotām asu piekarēm normālā darba konfigurācijā. |
|
2.1.3. |
Ja transportlīdzekļi ir aprīkoti ar paceļamām asīm, 2.2. un 2.3. punktā noteiktos aprēķinus veic ar nolaistām asīm. |
2.2. Vispārīgās prasības
|
2.2.1. |
Tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz atsevišķām asīm summa, kam pieskaita tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asu grupām summu, nav mazāka par transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu.
|
|
2.2.2. |
Katrai asu grupai, ko apzīmē ar “j”, tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz tās asīm summa nedrīkst būt mazāka par tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asu grupu. Turklāt neviena masas mi vērtība nedrīkst būt mazāka par to μj daļu, ko piemēro “i” asij, kā noteikts saskaņā ar masas sadalījuma likumsakarībām šai asu grupai. |
2.3. Īpašās prasības
|
2.3.1. |
Transportlīdzekļa masa darba kārtībā, kam pieskaita neobligātā aprīkojuma masu, pasažieru masu, sakabes masu, ja tā nav ietverta masā darba kārtībā, un tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā, nepārsniedz transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu. |
|
2.3.2. |
Kad transportlīdzeklis ir piekrauts, sasniedzot tā tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu, uz “i” ass sadalītā masa nepārsniedz masu mi uz šīs ass un masa uz “j” asu grupu nepārsniedz masu μj. |
|
2.3.3. |
Prasības, kas noteiktas 2.3.2. punktā, izpilda ar turpmāk noteiktajām slodzes konfigurācijām.
|
|
2.3.4. |
Ja transportlīdzeklis ir piekrauts, sasniedzot tā tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu, kam pieskaita sakabes masu, ja tā nav ietverta masā darba kārtībā, un maksimāli pieļaujamo masu sakabes punktā tā, lai sasniegtu maksimāli pieļaujamo masu uz aizmugurējo asu grupu (μ) vai maksimāli pieļaujamo masu uz aizmugurējo asi (m), masa uz stūrējamās(-ām) ass(-īm) nav mazāka par 20 % no transportlīdzekļa tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas. |
|
2.3.5. |
Tehniskais dienests pārbauda N2 un N3 kategorijas speciālo transportlīdzekļu atbilstību 2. iedaļas prasībām, vienojoties ar izgatavotāju un ņemot vērā transportlīdzekļa īpašo konstrukciju (piemēram, mobilie celtņi). |
3. Vilktspēja
|
3.1. |
Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa nepārsniedz tehniski pieļaujamās maksimālās pilnā masas un tehniski pieļaujamās maksimālās vilces masas summu.
|
4. Spēja uzsākt kustību pret kalnu un kāpumspēja
|
4.1. |
Transportlīdzekļi, kas paredzēti piekabes vilkšanai un kas piekrauti, sasniedzot to savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu, piecu minūšu laikā spēj piecas reizes uzsākt kustību pret kalnu vismaz 12 % kāpumā. |
|
4.2. |
Attiecībā uz kāpumspēju apvidus transportlīdzekļus testē saskaņā ar II pielikuma tehniskajām prasībām. |
|
4.2.1. |
Piemēro arī Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma 1. papildinājuma 5. iedaļas prasības. |
5. Dzinēja jauda
|
5.1. |
Transportlīdzekļu dzinēja lietderīgā jauda ir vismaz 5 kW uz savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas tonnu. |
|
5.1.1. |
Vilcēja vai seglu vilcēja gadījumā, kas paredzēts nedalāmu kravu pārvadāšanai, dzinēja jauda ir vismaz 2 kW uz savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas tonnu. |
|
5.2. |
Dzinēja jaudu mēra saskaņā ar Direktīvu 80/1269/EEK vai ANO/EEK Noteikumiem Nr. 85. |
6. Manevrējamība
|
6.1. |
Transportlīdzeklis spēj izdarīt manevru 360° trajektorijā uz abām pusēm, kā parādīts šā pielikuma 3. papildinājuma 1. attēlā, transportlīdzekļa vistālāk izvirzītajiem punktiem nepārsniedzoties pāri ārējā riņķa rādiusam vai iekšējā riņķa rādiusam atkarībā no situācijas. |
|
6.1.1. |
Testu veic gan ar nepiekrautu transportlīdzekli (t. i., ar tā masu darba kārtībā), gan ar transportlīdzekli, kas piekrauts līdz tā tehniski pieļaujamajai maksimālajai pilnajai masai. |
|
6.1.2. |
Piemērojot 6.1. punktu, neņem vērā daļas, kam ir atļauts pārsniegt transportlīdzekļa platumu, kā minēts šā pielikuma 1. papildinājumā. |
|
6.2. |
Ja transportlīdzekļi ir aprīkoti ar ass pacelšanas iekārtu, 6.1. punkta prasību piemēro arī ar paceltām paceļamajām asīm un noslogotām atslogojamām asīm. |
|
6.3. |
Atbilstību 6.1. punkta prasībām pārbauda saskaņā ar turpmāk aprakstīto.
|
7. Maksimālā pagrieziena trajektorija
7.1. Transportlīdzekli testē saskaņā ar vienmērīgas kustības testa metodi, kas aprakstīta 7.1.1. punktā.
7.1.1. Vienmērīgas kustības testa metode
|
7.1.1.2. |
Transportlīdzekli novieto stacionāri, un tā priekšējie vadāmie riteņi ir pagriezti tā, lai tad, ja transportlīdzeklis kustētos, tā tālākais punkts veidotu riņķi ar 12,50 m rādiusu. Gar transportlīdzekļa sāniem ar līniju uz zemes izveido vertikālu plakni, kura vērsta uz riņķa ārmalu. Transportlīdzeklis pārvietojas uz priekšu tā, lai priekšējais vistālākais punkts sekotu ārējā riņķa kontūrai ar 12,50 m rādiusu. |
7.2. Maksimālā pagrieziena trajektorija nepārsniedz (sk. šā pielikuma 3. papildinājuma 3. attēlu):
|
a) |
0,80 m; |
|
b) |
1 m, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar ass pacelšanas iekārtu un ja ass ir pacelta no zemes; |
|
c) |
1 m, ja pati tālākā aizmugurējā ass ir stūrējama ass. |
D DAĻA
O kategorijas transportlīdzekļi
1. Maksimālie pieļaujamie gabarīti
|
1.1. |
Gabarīti nepārsniedz turpmāk norādītās vērtības.
|
|
1.2. |
Lai izmērītu garumu, platumu un augstumu, transportlīdzekļa masa atbilst masai darba kārtībā, transportlīdzekli novietojot uz horizontālas un līdzenas virsmas un tā riepas piepumpējot līdz izgatavotāja ieteiktajam spiedienam. |
|
1.3. |
Garumu, augstumu un priekšējā savienojuma rādiusu mēra, kad kravas virsma vai ANO/EEK Noteikumu Nr. 55 7. pielikuma 1.2.1. punkta otrajā daļā minētā atsauces virsma ir horizontālā stāvoklī. Regulējamie jūgstieņi ir horizontāli un centrēti attiecībā pret transportlīdzekļa centra līniju. Tos noregulē horizontālā un maksimāli izstieptā pozīcijā. |
|
1.4. |
Lai noteiktu 1.1. punktā minētos gabarītus, neņem vērā tikai tās ierīces un aprīkojumu, kas minēts šā pielikuma 1. papildinājumā. |
2. Masas sadalījums transportlīdzekļiem, kam ir uzstādīta virsbūve
2.1. Aprēķināšanas procedūra
Apzīmējumi
|
M |
tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa; |
|
m0 |
tehniski pieļaujamā maksimālā masa priekšējā sakabes punktā; |
|
mi |
tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz ass, kas apzīmēta ar “i”, ja “i” mainās no 1 līdz transportlīdzekļa asu kopējam skaitam; |
|
mc |
tehniski pieļaujamā maksimālā masa aizmugurējā sakabes punktā; |
|
μj |
tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz asīm vai uz asu grupu, kas apzīmēta ar “j”, ja “j” mainās no 1 līdz transportlīdzekļa asu grupu kopējam skaitam. |
2.1.1. Veic atbilstīgus aprēķinus, lai pārliecinātos, ka ir izpildītas 2.2. un 2.3. punktā noteiktās prasības attiecībā uz katru tehnisko transportlīdzekļa tipa konfigurāciju.
2.1.2. Ja transportlīdzekļi ir aprīkoti ar atslogojamām asīm, 2.2. un 2.3. punktā noteiktos aprēķinus veic ar noslogotām asu piekarēm normālā darba konfigurācijā.
2.1.3. Ja transportlīdzekļi ir aprīkoti ar paceļamām asīm, 2.2. un 2.3. punktā noteiktos aprēķinus veic ar nolaistām asīm.
2.2. Vispārīgās prasības
2.2.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā masa priekšējā sakabes punktā, kam pieskaita tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz atsevišķajām asīm vai asu grupu un tehniski pieļaujamo maksimālo masu aizmugurējā sakabes punktā, nav mazāka par transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu.
2.2.2. Katrai asu grupai, ko apzīmē ar “j”, masu mi summa uz tās asīm nav mazāka par masu μj.
Turklāt neviena masas mi vērtība nedrīkst būt mazāka par to μj daļu, ko piemēro “i” asij, kā noteikts saskaņā ar masas sadalījuma likumsakarībām šai asu grupai.
2.3. Īpašās prasības
2.3.1. Darba kārtībā esošā transportlīdzekļa masa, kam pieskaita neobligātā aprīkojuma masu un tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā(-os), nepārsniedz transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu.
2.3.2. Ja transportlīdzeklis ir piekrauts, sasniedzot tā tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu, uz “i” atsevišķās ass sadalītā masa nepārsniedz masu mi uz šīs ass, masu uz μj asu grupu, kā arī tehniski pieļaujamo maksimālo masu m0 sakabes punktā.
2.3.3. Prasības, kas noteiktas 2.3.2. punktā, izpilda ar turpmāk noteiktajām slodzes konfigurācijām.
2.3.3.1. Lietderīgās slodzes masas vienmērīgs sadalījums
Transportlīdzekļa masa sasniedz tā masu darba kārtībā, kam pieskaita neobligātā aprīkojuma masu un lietderīgās slodzes masu, kura ir vienmērīgi sadalīta kravas nodalījumā.
2.3.3.2. Lietderīgās slodzes masas nevienmērīgs sadalījums
Transportlīdzekļa masa sasniedz tā masu darba kārtībā, kam pieskaita neobligātā aprīkojuma masu un lietderīgās slodzes masu, kura izvietota saskaņā ar izgatavotāja norādēm.
Šim nolūkam izgatavotājs norāda galējās pieļaujamās pozīcijas lietderīgās slodzes masas un/vai virsbūves, un/vai aprīkojuma vai salona aprīkojuma smaguma centram (piemēram: no 0,50 m līdz 1,30 m pirmās aizmugurējās ass priekšā).
2.3.3.3. Vienmērīga un nevienmērīga sadalījuma apvienojums
Vienlaikus nodrošina atbilstību 2.3.3.1. un 2.3.3.2. punkta prasībām.
2.3.3.4. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar līdzenu kravas nodalījumu, vienmēr nodrošina atbilstību 2.3.3.1. punkta prasībām.
2.3.4. Īpašās prasības attiecībā uz treileru puspiekabēm
2.3.4.1. Minimālā lietderīgās slodzes masa (PM) atbilst šādai prasībai:
kur
|
“n” |
ir sakabes vietu maksimālais skaits; |
|
“L” |
ir karkasa kopējais garums, kā noteikts standarta ISO 7237:1981 6.1.2. punktā. |
3. Manevrējamības prasības
|
3.1. |
Piekabes un puspiekabes projektē tā, lai tad, kad tās ir savienotas ar velkošo transportlīdzekli, savienotais transportlīdzeklis spētu uz abām pusēm izdarīt manevru 360° trajektorijā, ko veido divi koncentriski riņķi, no kuriem ārējā riņķa rādiuss ir 12,50 m un iekšējā riņķa rādiuss ir 5,30 m, velkošā transportlīdzekļa vistālāk izvirzītajiem punktiem nepārsniedzoties pāri ārējā riņķa rādiusam vai piekabes un puspiekabes vistālāk izvirzītajiem punktiem nepārsniedzoties pāri iekšējā riņķa rādiusam. |
|
3.2. |
Puspiekabi atzīst par atbilstīgu 3.1. punkta prasībai, ja tās atskaites garenbāze “RWB” atbilst šādai prasībai:
kur: RWB ir attālums starp sakabes tapas asi un nestūrējamo asu centra līniju; W ir puspiekabes platums. |
|
3.3. |
Ja vienai vai vairākām nestūrējamām asīm ir ass pacelšanas iekārta, ņem vērā atskaites garenbāzi ar nolaistu vai paceltu asi, – atkarībā no tā, kad tā ir visgarākā. |
(1) OV L 124, 13.5.2011., 11. lpp.
(2) OV L 375, 31.12.1980., 46. lpp.
(3) OV L 326, 24.11.2006., 55. lpp.
1. papildinājums
Ierīces un aprīkojums, kas nav jāņem vērā, nosakot lielākos gabarītus
|
1. |
Saskaņā ar papildu ierobežojumiem, kas noteikti tabulās turpmāk, nosakot lielākos gabarītus, I, II un III tabulā minētās ierīces un aprīkojums nav jāņem vērā, ja ir izpildītas šādas prasības:
|
|
2. |
Prasības, kas noteiktas 1. punkta a) un b) apakšpunktā, nepiemēro netiešās redzamības ierīcēm. |
I tabula
Transportlīdzekļa garums
|
Pozīcija |
Transportlīdzekļu kategorijas |
||||||||||
|
|
M1 |
M2 |
M3 |
N1 |
N2 |
N3 |
O1 |
O2 |
O3 |
O4 |
|
|
1. |
Netiešās redzamības ierīces, kā definēts ANO/EEK Noteikumu Nr. 46 (1) 2.1. punktā |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
|
2. |
Tīrīšanas un skalošanas ierīces |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
|
|
|
|
|
3. |
Ārējie saules aizsegi |
— |
— |
— |
— |
x |
x |
— |
— |
— |
— |
|
4. |
Frontālās aizsardzības sistēma, kuras tips apstiprināts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 78/2009 (2) |
x |
|
|
x |
|
|
|
|
|
|
|
5. |
Pakāpieni un turekļi |
— |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
|
6. |
Sakabe (ja tā ir noņemama) |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
— |
— |
— |
— |
|
7. |
Papildu sakabe piekabes aizmugurē (ja tā ir noņemama) |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
x |
x |
x |
x |
|
8. |
Velosipēdu turētājs (ja tas ir noņemams vai ievelkams) |
x |
|
|
x |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|
9. |
Paceļamas platformas, piekļuves platformas vai līdzīgs aprīkojums (ja tas ir neizvērstā pozīcijā un ja izvirzījums nepārsniedz 300 mm) ar nosacījumu, ka nepalielinās transportlīdzekļa celtspēja |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
|
10. |
Skatīšanās un noteikšanas palīgierīces, ietverot radarus |
— |
x |
x |
— |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
|
11. |
Elastīgi buferi un līdzīgs aprīkojums |
— |
— |
— |
— |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
|
12. |
Muitas plombēšanas ierīces un to aizsargierīces |
— |
— |
— |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
|
13. |
Brezenta nostiprināšanas ierīces un to aizsargierīces |
— |
— |
— |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
|
14. |
Noņemamu virsbūvju buferi |
— |
— |
— |
— |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
|
15. |
Elektropiedziņas trolejbusu izlices |
— |
— |
x |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|
16. |
Priekšējās vai aizmugurējās marķējuma plāksnes |
— |
x |
x |
— |
x |
x |
x |
x |
x |
X |
|
17. |
Papildu lukturi, kā definēts ANO/EEK Noteikumu Nr. 48 (3) 2. iedaļā |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
|
18. |
Salokāmas ierīces un aprīkojums, kas paredzēti, lai samazinātu aerodinamisko pretestību, ar nosacījumu, ka aizmugurē to izvirzījums nepārsniedz 500 mm no transportlīdzekļa garuma tālākā punkta un ka tie nepalielina iekraušanas laukuma garumu. Šādas ierīces ir jāprojektē tā, lai tās būtu ievelkamas, kad transportlīdzeklis stāv, lai netiktu pārsniegts maksimālais atļautais garums un lai tās netraucētu izmantot transportlīdzekli intermodālā satiksmē |
— |
x |
x |
— |
x |
x |
— |
— |
x |
x |
II tabula
Transportlīdzekļa platums
|
Pozīcija |
Transportlīdzekļu kategorijas |
||||||||||||
|
|
M1 |
M2 |
M3 |
N1 |
N2 |
N3 |
O1 |
O2 |
O3 |
O4 |
|||
|
1. |
Netiešās redzamības ierīces, kā definēts ANO/EEK Noteikumu Nr. 46 2.1. punktā |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
||
|
2. |
Riepu sienu izliektā daļa tieši virs punkta, kurā tās saskaras ar ceļa virsmu |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
||
|
3. |
Riepu defektu indikatorierīces |
— |
— |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
||
|
4. |
Riepu spiediena indikatori |
— |
— |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
||
|
5. |
Sānu gabarītgaismas lukturi |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
||
|
6. |
Apgaismes ierīces |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
||
|
|
|
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
||
|
|
|
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
||
|
|
|
— |
— |
— |
— |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
||
|
|
|
— |
x |
x |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
||
|
7. |
Piekļuves platformas, paceļamas platformas vai līdzīgs aprīkojums (ja tas ir neizvērstā pozīcijā un ja tas nesniedzas tālāk par 10 mm no transportlīdzekļa sāna, un uz priekšu vai uz aizmuguri vērstie uzbrauktuvju stūri ir noapaļoti vismaz 5 mm rādiusā; malām jābūt noapaļotām vismaz 2,5 mm rādiusā) |
— |
x |
x |
— |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
||
|
8. |
Ievelkamas sānu vadības ierīces, kas paredzētas vadāmām autobusu sistēmām, ja tās nav ievilktas |
— |
— |
x |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
||
|
9. |
Ievelkami pakāpieni, kad tie ir izvirzīti un kad transportlīdzeklis stāv |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
||
|
10. |
Skatīšanās un noteikšanas palīgierīces, ietverot radarus |
— |
x |
x |
|
x |
x |
x |
x |
x |
x |
||
|
11. |
Ierīces un aprīkojums, kas paredzēti, lai samazinātu aerodinamisko pretestību, ar nosacījumu, ka to izvirzījums nepārsniedz 50 mm no transportlīdzekļa platuma tālākā punkta katrā pusē un ka tie nepalielina celtspēju. Šādas ierīces ir jāprojektē tā, lai tās būtu ievelkamas, kad transportlīdzeklis stāv, lai netiktu pārsniegts maksimālais atļautais platums un lai tās netraucētu izmantot transportlīdzekli intermodālā satiksmē. Kad ierīces un aprīkojums tiek izmantots, transportlīdzekļa platums nedrīkst pārsniegt 2 650 mm |
— |
— |
— |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
||
|
12. |
Muitas plombēšanas ierīces un to aizsargierīces |
— |
— |
— |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
||
|
13. |
Brezenta nostiprināšanas ierīces un to aizsargierīces, kuru izvirzījums nepārsniedz 20 mm, ja to attālums līdz zemei nepārsniedz 2 m, un 50 mm, ja to attālums līdz zemei pārsniedz 2 m. Malas noapaļo vismaz 2,5 mm rādiusā |
— |
— |
— |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
||
|
14. |
Izvirzītas elastīgas pretšļakatu iekārtas daļas, kā minēts Komisijas Regulā (ES) Nr. 109/2011 (4) |
— |
— |
— |
— |
x |
x |
— |
— |
x |
x |
||
|
15 |
Elastīgi dubļu aizsargspārni, kas nav ietverti 14. pozīcijā |
— |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
||
|
16. |
Sniega ķēdes |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
||
|
17. |
Transportlīdzekļu pārvadātāju drošības margas. Tikai transportlīdzekļiem, kuri paredzēti vismaz divu citu transportlīdzekļu pārvadāšanai un kuru drošības margas atrodas vairāk nekā 2 m, bet ne vairāk kā 3,70 m augstumā no zemes un nav izvirzītas vairāk kā par 50 mm no katra tālākā punkta transportlīdzekļa sānos. Transportlīdzekļa platums nepārsniedz 2 650 mm |
— |
— |
— |
— |
x |
x |
— |
— |
x |
x |
||
III tabula
Transportlīdzekļa augstums
|
|
M1 |
M2 |
M3 |
N1 |
N2 |
N3 |
O1 |
O2 |
O3 |
O4 |
|
|
1. |
Radio vai radionavigācijas antenas |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
|
2. |
Pantogrāfi vai trolejbusu izlices paceltā stāvoklī |
— |
— |
x |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
(1) OV L 177, 10.7.2010., 211. lpp.
(2) OV L 35, 4.2.2009., 1. lpp.
2. papildinājums
Tipa apstiprināšanai un ražojuma atbilstībai pieļaujamās novirzes
1. Gabarīti
|
1.1. |
Kopējo garumu, platumu un augstumu mēra saskaņā ar šā pielikuma A līdz D daļas 1.2. punktu. |
|
1.2. |
Faktiskie gabarīti var atšķirties no izgatavotāja norādītājiem gabarītiem ne vairāk kā par 3 % ar nosacījumu, ka netiek pārsniegtas šā pielikuma A līdz D daļas 1.1. punktā noteiktās robežvērtības. |
2. Transportlīdzekļa masa darba kārtībā un faktiskā masa
|
2.1. |
Masu darba kārtībā pārbauda pēc faktiskās masas, transportlīdzekli nosverot un atņemot uzstādītā neobligātā aprīkojuma masu. Šādam nolūkam izmantotie svēršanas instrumenti atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/23/EK (1) prasībām. |
|
2.2. |
Masa darba kārtībā, kura noteikta saskaņā ar 2.1. punktu, drīkst atšķirties no Direktīvas 2007/46/EK I pielikuma 2.6. punkta b) apakšpunktā vai III pielikuma A vai B iedaļas I daļā, vai atbilstības sertifikāta attiecīgajā pozīcijā noteiktās nominālvērtības ne vairāk kā par:
|
3. papildinājums
Manevrējamības prasības
1. attēls
Manevrējamības riņķis
, 
2. attēls
Kustības metode M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem
|
|
|
3. attēls
Vienmērīgas kustības metode N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem
II PIELIKUMS
APVIDUS TRANSPORTLĪDZEKĻU KĀPUMSPĒJA
1. Vispārīgā informācija
1.1. Šajā pielikumā ir izklāstītas tehniskās prasības transportlīdzekļa kāpumspējas pārbaudīšanai, lai to varētu iekļaut apvidus transportlīdzekļu kategorijā saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma A daļas 4. iedaļu.
1.2. Tehniskais dienests pārbauda, vai pabeigtu vai vairākos posmos pabeigtu transportlīdzekli vai seglu vilcēju var uzskatīt par apvidus transportlīdzekli saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma prasībām.
1.3. Attiecībā uz nepabeigtiem transportlīdzekļiem šo pārbaudi veic tikai pēc izgatavotāja pieprasījuma.
2. Testa apstākļi
2.1. Nosacījumi attiecībā uz transportlīdzekli
|
2.1.1. |
Transportlīdzekli izvieto izgatavotāja ieteiktajos apstākļos, un tam uzstāda Direktīvas 2007/46/EK I pielikumā minēto aprīkojumu. |
|
2.1.2. |
Bremzes, sajūgu (vai līdzvērtīgu ierīci), dzinēju un pārnesumkārbu noregulē saskaņā ar izgatavotāja ieteikumiem, lai transportlīdzekli varētu izmantot ārpus parastajiem ceļiem. |
|
2.1.3. |
Izmanto riepas, kas ieteiktas izmantošanai bezceļa apstākļos. Riepu protektora dziļums ir ne mazāks par 90 % no jaunas riepas protektora dziļuma. Spiedienu riepās noregulē līdz riepu ražotāja ieteiktajam spiedienam. |
|
2.1.4. |
Transportlīdzekli piekrauj līdz tā tehniski pieļaujamajai maksimālajai pilnajai masai, un slodzes sadalījums ir proporcionāls maksimālās masas sadalījumam uz asīm, kā noteicis izgatavotājs. Piemēram, 7,5 tonnas smagu transportlīdzekli ar maksimālo masu uz priekšējo asi 4 tonnu apmērā un ar maksimālo masu uz aizmugurējo asi 6 tonnu apmērā testē ar 3 tonnu (40 %) masu uz priekšējās ass un 4,5 tonnu (60 %) masu uz aizmugurējās ass. |
2.2. Nosacījumi attiecībā uz testa ceļu
|
2.2.1. |
Testa ceļa virsma ir sausa. Testa ceļš ir no asfalta vai betona. |
|
2.2.2. |
Visā testa ceļa garumā ir 25 % kāpums ar + 3 % pielaidi (θ = 14 grādi). |
|
2.2.3. |
Vienojoties ar izgatavotāju, testu var veikt kāpumā, kas pārsniedz 25 %. Testu veic ar maksimālajām masām, ko samazina atbilstīgi testa apstākļiem. Šos testa apstākļus apraksta protokolā. |
|
2.2.4. |
Testa ceļa virsmai ir labs saķeres rādītājs. Virmas pretslīdēšanas indeksu (SRI) mēra saskaņā ar standartu CEN/TS 13036-2:2010 “Ceļu un skrejceļu virsmas raksturlielumi. Testa metodes. 2. daļa. Ceļa seguma virsmas pretslīdēšanas novērtēšana, izmantojot dinamiskās mērīšanas sistēmas.” SRI vidējo vērtību norāda protokolā. |
3. Testa procedūra
3.1. Vispirms transportlīdzekli novieto uz horizontālas virsmas.
3.2. Izmanto apvidum paredzēto vilkšanas režīmu. Izmantotais(-ie) pārnesums(-i) nodrošina vienmērīgu ātrumu.
3.3. Piemēro Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma 1. papildinājuma 4. un 5. iedaļu.
III PIELIKUMS
NOSACĪJUMI BALSTIEKĀRTAS ATZĪŠANAI PAR LĪDZVĒRTĪGU PNEIMATISKAJAI BALSTIEKĀRTAI
1. Šajā pielikumā ir izklāstīti tehniskie nosacījumi attiecībā uz transportlīdzekļu dzenošās(-o) ass(-u) balstiekārtas atzīšanu par līdzvērtīgu pneimatiskajai balstiekārtai.
2. Lai balstiekārtu atzītu par līdzvērtīgu pneimatiskajai balstiekārtai, tai jāatbilst turpmāk aprakstītajām prasībām.
|
2.1. |
Atsperotās slodzes pārejas zemas frekvences brīvo vertikālo svārstību laikā virs dzenošās ass vai asu grupas, mērāmajai frekvencei un tās slāpēšanai ar balstiekārtu, kad tai ir radīta maksimālā slodze, jābūt 2.3. līdz 2.6. punktā noteiktajās robežās. |
|
2.2. |
Katrai asij uzstāda hidrauliskos slāpētājus. Asu grupu gadījumā šos slāpētājus novieto tā, lai samazinātu asu grupu svārstības. |
|
2.3. |
Vidējam slāpēšanas koeficientam Dm jābūt lielākam par 20 % no balstiekārtas kritiskās slāpēšanas, kad tā ir parastajā stāvoklī un tās hidrauliskie slāpētāji atrodas tiem paredzētajās vietās un darbojas. |
|
2.4. |
Slāpēšanas koeficients Dr balstiekārtai, kurai visi hidrauliskie slāpētāji ir demontēti vai atvienoti, nedrīkst pārsniegt 50 % no koeficienta Dm. |
|
2.5. |
Atsperotās slodzes frekvence virs dzenošās ass vai asu grupas pārejas brīvā vertikālā svārstībā nedrīkst pārsniegt 2,0 Hz. |
|
2.6. |
Testa procedūras frekvences un slāpēšanas mērīšanai ir izklāstītas 3. punktā. |
3. Testa procedūra
3.1. Frekvence un slāpējums
|
3.1.1. |
Kustības vienādojums atsperotās slodzes brīvajām svārstībām ir:
kur
|
|
3.1.2. |
Kustības vienādojums atsperotās slodzes svārstību frekvencei (F, kas izteikts Hz) ir:
|
|
3.1.3. |
Slāpēšana ir kritiska, ja C = Co, kur
Slāpēšanas koeficients kā kritiskā lieluma daļa ir C/Co. |
|
3.1.4. |
Atsperotās slodzes pārejas brīvo svārstību laikā atsperotās slodzes vertikālā kustība veidos saspiestas sinusoīdas līkni (2. attēls). Frekvenci var aprēķināt, izmērot laiku tik daudz svārstību cikliem, cik var novērot. Slāpēšanu var aprēķināt, izmērot svārstību līknes secīgo virsotņu augstumu vienā virzienā. |
|
3.1.5. |
Ja svārstību līknes pirmā un otrā cikla virsotnes amplitūdas ir A1 un A2, tad slāpēšanas koeficientu D aprēķina šādi:
kur “ln” ir amplitūdas koeficienta naturālais logaritms. |
3.2. Testa procedūra
Lai ar testa palīdzību noteiktu slāpēšanas koeficientu Dm, slāpēšanas koeficientu Dr, kad transportlīdzeklim ir noņemti hidrauliskie slāpētāji, un balstiekārtas frekvenci F, piekrautu transportlīdzekli:
|
a) |
vada ar nelielu ātrumu (5 km/h ± 1 km/h) pāri 80 mm augstam slieksnim, kura sānskats ir dots 1. attēlā. Pārejas svārstības, kas jāanalizē, lai noteiktu frekvenci un slāpēšanu, rodas pēc tam, kad dzenošās ass riteņi ir pārbraukuši pāri slieksnim; |
|
b) |
velk lejā pa slīpumu aiz tā šasijas tādā veidā, lai tā dzenošās ass slodze būtu 1,5 reizes lielāka par tās maksimālo statisko lielumu. Transportlīdzeklim pielikto vilcējspēku strauji atvieno un analizē radušās svārstības; |
|
c) |
velk augšā pa slīpumu aiz tā šasijas tā, lai atsperotā slodze būtu pacelta par 80 mm virs dzenošās ass. Uz augšu paceltais transportlīdzeklis tiek strauji palaists vaļā, un tiek analizēta sekojošā svārstība; |
|
d) |
pakļauj citām testa metodēm, ciktāl izgatavotājs ir pierādījis tehniskajam dienestam to līdzvērtību. |
3.3. Transportlīdzekļa testēšanas aprīkojums un slodzes nosacījumi
|
3.3.1. |
Transportlīdzekli aprīko ar vertikālā pārvietojuma pārveidotāju, kas atrodas starp dzenošo asi un šasiju, tieši virs dzenošās ass. Pēc šīs līknes var izmērīt laika intervālu starp pirmo un otro kompresijas virsotni, lai iegūtu slāpējuma lielumu. Sapāroto dzenošo asu gadījumā vertikālā pārvietojuma pārveidotājus uzstāda starp katru dzenošo asi un šasiju tieši virs tās. |
|
3.3.2. |
Riepas piepumpē līdz atbilstīgajam spiedienam, kuru ieteicis izgatavotājs. |
|
3.3.3. |
Testu balstiekārtu līdzvērtības noteikšanai veic ar tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asi vai asu grupu un uzskata, ka līdzvērtība attiecas uz visām mazākām masām. |
1. attēls
Slieksnis, kas lietojams balstiekārtas testos
2. attēls
Amortizēta pārejoša atbildes reakcija
IV PIELIKUMS
TEHNISKĀS PRASĪBAS PACEĻAMU ASU UN ATSLOGOJAMU ASU UZSTĀDĪŠANAI TRANSPORTLĪDZEKĻOS
|
1. |
Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vienu vai vairākām paceļamām vai atslogojamām asīm, nodrošina, ka normālos braukšanas apstākļos netiek pārsniegtas reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamās maksimālās masas uz atsevišķām asīm vai asu grupām. Šajā nolūkā paceļamo(-ās) vai atslogojamo(-ās) asi(-is) nolaiž līdz zemei vai automātiski noslogo, ja grupas tuvākā(-ās) ass(-is) vai mehāniskā transportlīdzekļa priekšējā(-ās) ass(-is) ir noslogota(-as), sasniedzot tās/to reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālo pieļaujamo masu(-as). Ja paceļamā ass ir paceltā stāvoklī, nodrošina, ka masa uz stūrējamo(-ām) asi(-īm) turpina būt pietiekama, lai nodrošinātu transportlīdzekļa drošu darbību jebkādos apstākļos. Šādā nolūkā transportlīdzekļa izgatavotājs nepabeigtu transportlīdzekļu gadījumā norāda minimālo masu uz stūrējamo(-ām) asi(-īm). |
|
2. |
Visas transportlīdzeklī uzstādītās ass pacelšanas iekārtas, kā arī to darbināšanas sistēmas projektē un uzstāda tā, lai tās būtu aizsargātas pret neatbilstīgu izmantošanu vai manipulācijām. |
|
3. |
Prasības attiecībā uz transportlīdzekļu kustības uzsākšanu uz slidenas virsmas un to manevrējamības uzlabošanu |
|
3.1. |
Atkāpjoties no 1. punkta prasībām un lai palīdzētu mehāniskajiem transportlīdzekļiem vai savienotajiem transportlīdzekļiem uzsākt kustību uz slidenas virsmas un palielināt riepu saķeri ar šīm virsmām, kā arī lai uzlabotu to manevrējamību, ass pacelšanas iekārta var iedarbināt mehāniskā transportlīdzekļa vai puspiekabes paceļamo(-ās) vai atslogojamo(-ās) asi(-is), lai palielinātu vai samazinātu masu uz mehāniskā transportlīdzekļa dzenošo asi, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
|
V PIELIKUMS
A DAĻA
INFORMĀCIJAS DOKUMENTS
IZMANTOJAMAIS PARAUGS
Informācijas dokuments Nr … mehāniskā transportlīdzekļa un tā piekabes EK tipa apstiprinājumam attiecībā uz transportlīdzekļa masu un gabarītiem.
Turpmāk tekstā norādītā informācija jāiesniedz trīs eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Visi rasējumi jāiesniedz atbilstošā mērogā A4 formātā vai salocīti atbilstoši A4 formātam, un tiem jābūt pietiekami detalizētiem. Fotoattēlos, ja tādi ir, jābūt pietiekami sīki saskatāmām detaļām.
0. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA
0.1. Marka (izgatavotāja tirdzniecības nosaukums): …
0.2. Tips: …
0.2.1. Komercnosaukums(-i) (ja ir): …
0.4. Transportlīdzekļa kategorija (1): …
0.5. Izgatavotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: …
0.8. Montāžas uzņēmuma(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es): …
0.9. Izgatavotāja pārstāvja (ja tāds ir) vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese: …
1. TRANSPORTLĪDZEKĻA KONSTRUKCIJAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS
1.1. Tipveida transportlīdzekļa fotoattēli un/vai rasējumi: …
1.2. Visa transportlīdzekļa rasējums mērogā: …
1.3. Asu un riteņu skaits:
1.3.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …
1.3.2. Stūrējamo asu skaits un novietojums: …
1.3.3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): …
1.4. Šasija (ja ir) (kopskata rasējums): …
1.7. Vadītāja kabīne (novietota virs dzinēja nodalījuma vai pārsegta) (2): …
1.9. Norāda, vai velkošais transportlīdzeklis ir paredzēts puspiekabju vai citu piekabju vilkšanai un vai šī piekabe ir puspiekabe, piekabe ar jūgstieni, centrālass piekabe vai piekabe ar stingrā savienojuma jūgstieni: …
1.10. Norāda, vai transportlīdzeklis ir īpaši paredzēts kravu pārvadāšanai kontrolētā temperatūrā: …
2. MASAS UN GABARĪTI (4) (5) (6)
(kg un mm) (vajadzības gadījumā skatīt rasējumu)
2.1. Garenbāze(-es) (ar pilnu slodzi) (7): …
2.1.1. Divasu transportlīdzekļi: …
2.1.2. Transportlīdzekļi ar trīs vai vairāk asīm:
2.1.2.1. Attālums starp divām secīgām asīm no priekšā vistālāk esošās ass līdz aizmugurē vistālāk esošajai asij: …
2.1.2.2. Kopējais attālums starp asīm: …
2.2. Seglu iekārta
2.2.1. Puspiekabēm
2.2.1.1. Attālums starp seglu iekārtas sakabes tapas asi un puspiekabes pašu aizmuguri: …
2.2.1.2. Maksimālais attālums starp vilcēja seglu iekārtas sakabes tapas asi un jebkuru punktu puspiekabes priekšpusē: …
2.2.1.3. Puspiekabes atskaites garenbāze (kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1230/2012 I pielikuma D daļas 3.2. punktā): …
2.2.2. Velkošajiem transportlīdzekļiem paredzētām puspiekabēm
2.2.2.1. Seglu vadotne (maksimālā un minimālā; norāda pieļaujamās vērtības nepabeigtam transportlīdzeklim) (8): …
2.3. Asu šķērsbāze(-es) un platums(-i)
2.3.1. Katras stūrējamās ass šķērsbāze (9): …
2.3.2. Pārējo asu šķērsbāze (9): …
2.4. Transportlīdzekļa gabarīti (kopumā)
2.4.1. Šasijai bez virsbūves
2.4.1.1. Garums (10): …
2.4.1.1.1. Maksimālais pieļaujamais garums: …
2.4.1.1.2. Minimālais pieļaujamais garums: …
2.4.1.1.3. Attiecībā uz piekabēm maksimālais pieļaujamais jūgstieņa garums (11): …
2.4.1.2. Platums (12): …
2.4.1.2.1. Maksimālais pieļaujamais platums: …
2.4.1.2.2. Minimālais pieļaujamais platums: …
2.4.1.3. Augstums (13) (balstiekārtām ar regulējamu augstumu norādīt normālo ekspluatācijas augstumu): …
2.4.1.4. Priekšējā pārkare (14): …
2.4.1.4.1. Pārkares leņķis (15) (16): … grādi.
2.4.1.5. Aizmugurējā pārkare (17): …
2.4.1.5.1. Aizmugurējās pārkares leņķis (18) (16): … grādi.
2.4.1.5.2. Minimālā un maksimālā pieļaujamā pārkare sakabes punktā (19): …
2.4.1.6. Klīrenss (kā noteikts Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma 1. papildinājuma 3.1.1. un 3.2.1. punktā):
2.4.1.6.1. Starp asīm: …
2.4.1.6.2. Zem priekšējās(-ām) ass(-īm): …
2.4.1.6.3. Zem aizmugurējās(-ām) ass(-īm): …
2.4.1.8. Virsbūves un/vai salona aprīkojuma, un/vai aprīkojuma, un/vai lietderīgās slodzes masas smaguma centra novietojums (minimālais un maksimālais): …
2.4.2. Šasijai ar virsbūvi
2.4.2.1. Garums (10): …
2.4.2.1.1. Iekraušanas laukuma garums: …
2.4.2.2. Platums (12): …
2.4.2.2.1. Sienu biezums (transportlīdzekļiem, kuri paredzēti kravu pārvadāšanai kontrolētā temperatūrā): …
2.4.2.3. Augstums (13) (balstiekārtām ar regulējamu augstumu norādīt normālo ekspluatācijas augstumu): …
2.4.2.4. Priekšējā pārkare (14): …
2.4.2.4.1. Pārkares leņķis (15) (16): … grādi.
2.4.2.5. Aizmugurējā pārkare (17): …
2.4.2.5.1. Aizmugurējās pārkares leņķis (18) (16): … grādi.
2.4.2.5.2. Minimālā un maksimālā pieļaujamā pārkare sakabes punktā (19): …
2.4.2.6. Klīrenss (kā noteikts Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma 1. papildinājuma 3.1.1. un 3.2.1. punktā) (16)
2.4.2.6.1. Starp asīm: …
2.4.2.6.2. Zem priekšējās(-ām) ass(-īm): …
2.4.2.6.3. Zem aizmugurējās(-ām) ass(-īm): …
2.4.2.8. Lietderīgās slodzes masas smaguma centra novietojumi (nevienmērīgas kravas gadījumā): …
2.4.3. Virsbūvei, kas apstiprināta bez šasijas (M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi)
2.4.3.1. Garums (10): …
2.4.3.2. Platums (12): …
2.4.3.3. Augstums (13) ar paredzēto(-ajiem) šasijas tipu(-iem) (balstiekārtām ar regulējamu augstumu norādīt normālo ekspluatācijas augstumu): …
2.5. Minimālā masa uz nepabeigtu transportlīdzekļu stūrējamo(-ām) asi(-īm): …
2.6. Masa darba kārtībā (20)
a) minimālā un maksimālā masa katram variantam: …
2.6.1. Šīs masas sadalījums pa asīm un – puspiekabes, centrālass piekabes vai piekabes ar stingrā savienojuma jūgstieni gadījumā – masa uz sakabes punktu: …
a) minimālā un maksimālā masa katram variantam: …
2.6.2. Neobligātā aprīkojuma masa (sk. 5. definīciju Regulas (ES) Nr. 1230/2012 2. pantā): …
2.8. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa (21): …
2.8.1. Šīs masas sadalījums pa asīm un – puspiekabes, centrālass piekabes vai piekabes ar stingrā savienojuma jūgstieni gadījumā – masa uz sakabes punktu: …
2.9. Tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz katru asi: …
2.10. Tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz katru asu grupu: …
2.11. Tehniski pieļaujamā velkošā transportlīdzekļa maksimālā vilces masa
attiecībā uz:
2.11.1. Piekabi ar jūgstieni: …
2.11.2. Puspiekabi: …
2.11.3. Centrālass piekabi: …
2.11.4. Piekabi ar stingrā savienojuma jūgstieni: …
2.11.4.1. Maksimālā sakabes pārkares attiecība (22) pret garenbāzi: …
2.11.4.2. Maksimālā vērtība V: … kN.
2.11.5. Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: …
2.11.6. Piekabes bez bremzēm maksimālā masa: …
2.12. Tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā:
2.12.1. Velkošajam transportlīdzeklim: …
2.12.2. Puspiekabei, centrālass piekabei vai piekabei ar stingrā savienojuma jūgstieni: …
2.12.3. Sakabes ierīces maksimāli pieļaujamā masa (ja to neuzstāda izgatavotājs): …
2.16. Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā masa (nav obligāti)
2.16.1. Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā pilnā masa (23): …
2.16.2. Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā masa uz katru asi un – attiecībā uz puspiekabi vai centrālass piekabi – paredzētā slodze uz sakabes punktu, kā to ir norādījis izgatavotājs, ja tā ir mazāka par tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā (23): …
2.16.3. Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā masa uz katru asu grupu (23): …
2.16.4. Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā vilces masa (23): …
2.16.5. Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā savienoto transportlīdzekļu maksimālā masa (23): …
3. SPĒKA IEKĀRTA (24)
3.1. Dzinēja izgatavotājs: …
3.2. Iekšdedzes dzinējs
3.2.1.8. Maksimālā lietderīgā jauda (25): … kW ar … min–1 (izgatavotāja uzrādītā vērtība)
|
Piezīme: |
saskaņā ar šo regulu ir atļauts atsaukties uz dzinēju ar zemāko jaudu |
3.3. Elektromotors
3.3.1.1. Maksimālā izejas jauda stundā: … kW
3.4. Dzinēja vai motora kombinācija
3.4.1. Hibrīdveida elektromobilis: ir/nav (27)
3.4.5.4. Maksimālā jauda: … kW
4. TRANSMISIJAS IEKĀRTA (28)
4.1. Transmisijas rasējums (16): …
5. ASIS
5.1. Katras ass apraksts: …
5.2. Marka: …
5.3. Tips: …
5.4. Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: …
5.5. Atslogojamās(-o) ass(-u) novietojums: …
6. BALSTIEKĀRTA
6.1. Balstiekārtas sastāvdaļu rasējums: …
6.2. Katras ass vai asu grupas, vai riteņa balstiekārtas tips un konstrukcija:
6.2.3. Dzenošās(-o) ass(-u) pneimatiskā balstiekārta: ir/nav (27)
6.2.3.1. Dzenošās(-o) ass(-u) balstiekārta, kas līdzvērtīga pneimatiskajai balstiekārtai: ir/nav (27)
6.2.3.2. Atsperotās slodzes vertikālo svārstību frekvence un slāpēšana: …
6.2.4. Nedzenošās(-o) ass(-u) pneimatiskā balstiekārta: ir/nav (27)
6.2.4.1. Nedzenošās(-o) ass(-u) balstiekārta, kas līdzvērtīga pneimatiskajai balstiekārtai: ir/nav (27)
6.2.4.2. Atsperotās slodzes vertikālo svārstību frekvence un slāpēšana: …
6.3. Masas sadalījums starp asīm, kas ietilpst asu grupā (ja vajadzīgs, iesniegt attēlus): …
6.6. Riepas un riteņi
6.6.1. Riepu/riteņu kombinācija(-as) (29)
|
a) |
riepām norāda
|
6.6.1.1. Asis
6.6.1.1.1. 1. ass: …
6.6.1.1.2. 2. ass: …
utt.
9. VIRSBŪVE
9.1. Virsbūves tips, izmantojot II pielikuma C daļā noteiktos kodus: …
9.10.3. Sēdekļi
9.10.3.1. Sēdvietu skaits (30): …
9.10.3.1.1. Novietojums un stāvoklis: …
9.10.3.5. R punkta koordinātas vai rasējums (31)
9.10.3.5.1. Vadītāja sēdeklis: …
9.10.3.5.2. Visas pārējās sēdvietas: …
9.25. Ierīces, kas projektētas, lai samazinātu aerodinamisko pretestību
9.25.1. Ierīces rasējums un apraksts
11. VELKOŠO TRANSPORTLĪDZEKĻU UN PIEKABJU UN PUSPIEKABJU SAKABES IERĪCES
11.1. Uzstādītās(-o) vai uzstādāmās(-o) sakabes ierīces(-ču) klase un tips: …
11.2. Uzstādītās(-o) sakabes ierīces(-ču) D, U, S un V raksturlielumi vai uzstādāmās(-o) sakabes ierīces(-ču) D, U, S un V mazākie raksturlielumi: … daN
13. ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ AUTOBUSIEM UN TĀLSATIKSMES AUTOBUSIEM
13.1. Transportlīdzekļa klase: I klase/II klase/III klase/A klase/B klase (27)
13.2. Pasažieriem paredzētā platība (m2)
13.2.1. Kopā (S0): …
13.2.2. Augšējais stāvs (S0a) (27): …
13.2.3. Apakšējais stāvs (S0b) (27): …
13.2.4. Stāvvietām (S1): …
13.3. Pasažieru (sēdvietu un stāvvietu) skaits
13.3.1. Kopā (N): …
13.3.2. Augšējais stāvs (Na) (27): …
13.3.3. Apakšējais stāvs (Nb) (27): …
13.4. Pasažieru sēdvietu skaits
13.4.1. Kopā (A): …
13.4.2. Augšējais stāvs (Aa) (27): …
13.4.3. Apakšējais stāvs (Ab) (27): …
13.4.4. Ratiņkrēslu vietu skaits M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļos: …
13.7. Bagāžas nodalījumu tilpums (m3): …
13.12. Rasējums ar izmēriem, norādot iekšējo izkārtojumu attiecībā uz sēdvietām, stāvvietām, ratiņkrēslu vietām un bagāžas nodalījumiem, ietverot plauktus un jumta bagāžnieku, ja tādi ir.
Paskaidrojumi
|
(b) |
Ja tipa identifikācijas līdzekļos ir zīmes, kas neraksturo transportlīdzekļa, tā sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību tipus, uz kuriem attiecas šis informācijas dokuments, dokumentācijā tādas zīmes attēlo ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??). |
|
(g3) |
|
|
(g14) |
|
|
(l) |
Šo skaitli noapaļo līdz tuvākajai milimetra desmitdaļai. |
|
(o) |
Nosaka saskaņā ar Padomes Direktīvas 80/1268/EEK (33) prasībām. |
B DAĻA
EK tipa apstiprinājuma sertifikāts
PARAUGS
Formāts: A4 (210 × 297 mm)
EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS
Paziņojums par:
|
transportlīdzekļa tipam attiecībā uz tā masu un gabarītiem |
||
|
|||
|
|||
|
|
attiecībā uz Regulu (ES) Nr. …/…,
EK tipa apstiprinājuma numurs:
Paplašinājuma iemesls:
I IEDAĻA
0.1. Marka (izgatavotāja tirdzniecības nosaukums):
0.2. Tips:
0.2.1. Komercnosaukums(-i) (ja ir):
0.4. Transportlīdzekļa kategorija (2):
0.5. Izgatavotāja uzņēmuma nosaukums un adrese:
0.8. Montāžas uzņēmuma(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es):
0.9. Izgatavotāja pārstāvja (ja tāds ir) vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese:
II IEDAĻA
1. Papildu informācija (ja nepieciešams): sk. papildinājumu.
2. Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests:
3. Testa ziņojuma datums:
4. Testa ziņojuma numurs:
5. Piezīmes (ja ir):
6. Vieta:
7. Datums:
8. Paraksts:
|
Pielikumi |
: |
|
(1) Klasificēts saskaņā ar II pielikuma A daļā noteiktajām definīcijām.
(2) “Priekšējā vadības ierīce”, kā definēts Padomes Direktīvas 74/297/EEK () I pielikuma 2.7. punktā.
(3) OV L 165, 20.6.1974., 16. lpp.
(4) Ja viens transportlīdzekļa tipa variants ir ar parastu kabīni, bet otrs – ar kabīni ar guļamvietām, jānorāda abu kabīņu masa un izmēri.
(5) Standarts ISO 612: 1978 – Autoceļu transportlīdzekļi. Mehānisko transportlīdzekļu un piekabju izmēri. Termini un definīcijas.
(6) Norāda neobligāto aprīkojumu, kas izmaina transportlīdzekļa gabarītus.
|
(g1) |
|
|
(g2) |
|
|
(g4) |
|
|
(g5) |
|
|
(g6) |
|
|
(g7) |
|
|
(g8) |
|
|
(g9) |
|
|
(g10) |
|
(16) Definējot vienīgi apvidus transportlīdzekļus.
|
(g11) |
|
|
(g12) |
|
|
(g13) |
|
(20) Uzskata, ka vadītāja svars ir 75 kg.
Sistēmas, kurās ir šķidrumi (izņemot tās, kurās lieto ūdeni un kuras jāatstāj tukšas), piepilda līdz 100 % no izgatavotāja norādītā tilpuma.
Informācija, kas norādīta 2.6. punkta a) apakšpunktā un 2.6.1. a) apakšpunktā, nav jāsniedz attiecībā uz N2, N3, M2, M3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem.
(21) Piekabēm vai puspiekabēm un transportlīdzekļiem, kam pievienotas piekabes vai puspiekabes, kuras rada lielu vertikālu slodzi uz sakabes ierīci vai seglu iekārtu, šo slodzi, izdalītu ar gravitācijas standartpaātrinājumu, iekļauj tehniski pieļaujamajā maksimālajā masā.
(22) “Sakabes pārkare” ir horizontālais attālums starp centrālass piekabes sakabi un aizmugurējās ass(-u) viduslīniju.
(23) Izklāstīt tā, lai būtu skaidra faktiskā vērtība attiecībā uz katru transportlīdzekļa tipa tehnisko konfigurāciju.
(24) Ja transportlīdzekli var darbināt vai nu ar benzīnu, dīzeļdegvielu utt., vai arī kombinācijā ar citu degvielu, attiecīgie punkti ir jāatkārto.
Izgatavotājs sniedz šeit minētajiem datiem līdzvērtīgu informāciju par netradicionāliem dzinējiem un sistēmām.
(25) Nosaka saskaņā ar Padomes Direktīvas 80/1269/EEK () prasībām.
(26) OV L 375, 31.12.1980., 46. lpp.
(27) Nevajadzīgo svītrot (ir gadījumi, kad svītrojumu nav, jo atbilst vairāk nekā viens variants).
(28) Norādītie dati jāsniedz par visiem iespējamiem variantiem.
(29) Z kategorijas riepām, kas paredzētas transportlīdzekļiem, kuru maksimālais ātrums pārsniedz 300 km/h, norāda līdzvērtīgu informāciju.
(30) Jānorāda sēdvietu stāvokļu skaits, transportlīdzeklim esot kustībā. Modulāras konstrukcijas gadījumā var norādīt diapazonu.
(31) “R punkts” jeb “sēdvietas atskaites punkts” ir konstrukcijas punkts, kuru izgatavotājs definē ikvienai sēdvietai, to nosakot attiecībā pret trīsdimensiju atskaites sistēmu, kas izklāstīta Direktīvas 77/649/EEK () III pielikumā.
(32) OV L 267, 19.10.1977., 1. lpp.
(33) OJ L 375, 31.12.1980, p. 36 lpp.
Papildinājums
EK tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr. ..
Piezīmes
|
1. |
Transportlīdzekļa tips ir apstiprināts saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punktu (t. i., transportlīdzekļa lielākie gabarīti pārsniedz I pielikuma A, B, C vai D daļā noteiktos maksimālos gabarītus): … ir/nav (1) |
|
2. |
Transportlīdzeklim ir uzstādīta pneimatiskā balstiekārta: … ir/nav (1) |
|
3. |
Transportlīdzeklim ir uzstādīta balstiekārta, kas atzīta par līdzvērtīgu pneimatiskajai balstiekārtai: … ir/nav (1) |
|
4. |
Transportlīdzeklis atbilst prasībām, ko piemēro apvidus transportlīdzekļiem: … jā/nē (1) |
Apzīmējumi:
|
(2) |
Kā noteikts II pielikuma A iedaļā. |
(1) Lieko svītrot.
VI PIELIKUMS
Grozījumi Direktīvas 2007/46/EK I, III, IX un XVI pielikumā
Direktīvu 2007/46/EK groza šādi:
|
1) |
direktīvas I pielikumu groza šādi:
|
|
2) |
direktīvas III pielikuma I daļu groza šādi:
|
|
3) |
direktīvas IX pielikumu groza šādi:
|
|
4) |
direktīvas XVI pielikumu groza šādi:
|
VII PIELIKUMS
“XII PIELIKUMS
IEROBEŽOJUMI MAZĀM SĒRIJĀM UN SĒRIJAS BEIGU IEROBEŽOJUMI
A. IEROBEŽOJUMI MAZĀM SĒRIJĀM
|
1. |
Viena tipa transportlīdzekļu skaits, ko saskaņā ar 22. pantu gadā reģistrē, pārdod vai nodod ekspluatācijā Eiropas Savienībā, nedrīkst pārsniegt šādu skaitu attiecīgajā transportlīdzekļu kategorijā:
|
|
2. |
Viena tipa transportlīdzekļu skaitu, ko gadā saskaņā ar 23. pantu dalībvalstī reģistrē, pārdod vai nodod ekspluatācijā, nosaka attiecīgā dalībvalsts, bet nepārsniedzot šādu skaitu attiecīgajai transportlīdzekļu kategorijai:
|
|
3. |
Viena tipa transportlīdzekļu skaitu, ko gadā saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 1230/2012 6. panta 2. punktu dalībvalstī reģistrē, pārdod vai nodod ekspluatācijā, nosaka katra dalībvalsts, bet nepārsniedzot šādu skaitu attiecīgajai transportlīdzekļu kategorijai:
|
B. SĒRIJAS BEIGU IEROBEŽOJUMI
Maksimālo to pabeigto un vairākos posmos pabeigto transportlīdzekļu skaitu, kurus katrā dalībvalstī var nodot ekspluatācijā saskaņā ar “sērijas beigu” procedūru, ierobežo vienā no turpmāk minētajiem veidiem, ko izvēlas attiecīgā dalībvalsts.
|
1. |
Maksimālais viena tipa vai vairāku tipu transportlīdzekļu skaits nedrīkst pārsniegt 10 % M1 kategorijas transportlīdzekļu un 30 % visu pārējo kategoriju transportlīdzekļu no visu attiecīgo tipu transportlīdzekļu skaita, kuri šajā dalībvalstī nodoti ekspluatācijā iepriekšējā gada laikā. Ja šie 10 % vai attiecīgi 30 % nepārsniedz 100 transportlīdzekļu, tad dalībvalsts var nodot ekspluatācijā ne vairāk kā 100 transportlīdzekļus. |
|
2. |
Jebkura tipa transportlīdzekļu skaits nedrīkst pārsniegt to transportlīdzekļu skaitu, kuriem izgatavošanas dienā vai pēc tās ir izsniegts derīgs atbilstības sertifikāts, kas ir spēkā vismaz trīs mēnešus pēc izsniegšanas dienas, bet pēc tam zaudē spēku sakarā ar to, ka stājas spēkā kāds normatīvais akts.” |
DIREKTĪVAS
|
21.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 353/80 |
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2012/46/ES
(2012. gada 6. decembris),
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 16. decembra Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai (1), un jo īpaši tās 14. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/26/EK, ar ko groza Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no visurgājējai tehnikai uzstādāmiem iekšdedzes dzinējiem (2), Direktīvā 97/68/EK ieviesa jaunus emisijas posmus IIIA, IIIB un IV, lai labāk aizsargātu vidi un cilvēku veselību. Testēšanas metodes ir attiecīgi grozītas – sākumā ar Direktīvu 2004/26/EK un vēlāk ar Komisijas 2010. gada 31. marta Direktīvu 2010/26/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai (3). |
|
(2) |
IV posma robežvērtības kļūs obligātas tipa apstiprinājumiem, kas Q kategorijas motoriem izdoti no 2013. gada 1. janvāra un R kategorijas motoriem izdoti no 2013. gada 1. oktobra. Ņemot vērā pieredzi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 595/2009 par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu (4) gūta ar lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu Euro V un Euro VI motoriem, IV posma motoru testēšanas prasībās ir noteiktas dažas nepilnības. Lai, ņemot vērā tehnikas attīstību, varētu veikt IV posma Q un R kategoriju motoru tipa apstiprināšanu un lai virzītu uz priekšu saskaņošanu pasaules līmenī, ir jāpārstrādā un jāpapildina konkrēti Direktīvas 97/68/EK noteikumi. Turklāt tas ir vajadzīgs, lai mazinātu testa rezultātu interpretācijas iespējas un mazinātu kļūdas, novērtējot motora emisiju. |
|
(3) |
Ar Direktīvu 2010/26/ES ieviesa tādus noteikumus par NOx kontroli, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka sarežģītās pēcapstrādes sistēmas, kas ir nepieciešamas, lai ievērotu jaunās emisijas robežvērtības IIIB un IV posma motoriem, darbotos pienācīgi. Lai uzņēmumi nevarētu apiet emisijas robežvērtības, ir atbilstīgi papildināt noteikumus par NOx kontroli, ieviešot vadītāja brīdināšanas sistēmu, kas balstīta uz Regulas (EK) Nr. 595/2009 atbilstošajiem noteikumiem par lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļiem (Euro VI) un tiek kombinēta ar divpakāpju sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju un kas būtiski samazina aprīkojuma sniegumu, tādējādi nodrošinot atbilstību. |
|
(4) |
Līdz ar elektroniski vadāmu motoru ieviešanu ir nepieciešams pielāgot testēšanas procedūru, lai nodrošinātu, ka motoru testi labāk atspoguļo reālos lietošanas apstākļus, lai vēl vairāk izvairītos no emisijas prasību apiešanas [t. s. “cycle beating” jeb “testa ciklu apiešana”]. Tādējādi tipa apstiprināšanas laikā atbilstība būtu jādemonstrē tāda testētā motora darba laukumā, kurš izvēlēts atbilstīgi ISO 8178 standartam. Turklāt ir jāprecizē motora darbības apstākļi, kuros tiek veikti šie testi, un jāgroza aprēķina metodes konkrētām emisijas robežvērtībām, lai tās atbilstu prasībām attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļiem (Euro VI) un lai tās pielāgotu svarīgāko Savienības tirdzniecības partneru noteikumiem. |
|
(5) |
Saskaņā ar Direktīvu 97/68/EK ražotājam jānorāda motora darbības rādītāji attiecībā uz emisiju konkrētos kontrolētos apkārtējās vides apstākļos saistībā ar augstumu, spiedienu un temperatūru. Lai labāk atspoguļotu reālos motora izmantošanas nosacījumus, ir atbilstīgi paplašināt temperatūras/spiediena un augstuma kritērijus, ciešāk pielāgojot noteikumus lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu Euro VI motoru prasībām. |
|
(6) |
Lai nodrošinātu efektīvu emisijas samazinājumu motoriem, kas nodoti ekspluatācijā, būtu jāpārskata arī ilgizturības prasības. Ņemot vērā tehnoloģiskās pārmaiņas saistībā ar IV posma motoriem un to attiecīgajām pēcapstrādes sistēmām, ilgizturības prasības, kas ir paredzētas Direktīvā 97/68/EK, nav piemērotas šiem motoriem, tāpēc Direktīvā 97/68/EK būtu jāietver Regulas (EK) Nr. 595/2009 noteikumi attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu Euro VI motoriem. |
|
(7) |
Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas līmenī ir pieņemta pasaules mērogā saskaņota testa procedūra IV posma motoriem (ANO/EEK Noteikumi Nr. 96.03 grozījumu sērija). Ir lietderīgi paredzēt, ka šī procedūra arī tiek piemērota šādu motoru testēšanai Savienībā. |
|
(8) |
Direktīvā 97/68/EK paredzēts, ka apstiprinājumi, kas izdoti saskaņā ar īpašiem Savienības vai ANO/EEK tiesību aktiem, ir līdzvērtīgi tipa apstiprinājumiem, kas izdoti saskaņā ar šo direktīvu. Atsauces uz tiesību aktiem, kurus uzskata par līdzvērtīgiem, būtu jāpielāgo patlaban spēkā esošajām redakcijām. Attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu Euro VI motoriem ir jāprecizē, ka līdzvērtīgumu panāk, ja ir ievērotas konkrētas reaģēšanas papildprasības. |
|
(9) |
Ziņošana par oglekļa dioksīda (CO2) emisiju sniedz papildu datus par motora darbības rādītājiem. Ziņošana par CO2 emisiju motora testa ciklu laikā ir daļa no Regulas (EK) Nr. 595/2009 noteikumiem attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļiem (Euro VI un Environmental Protection Agency (EPA, ASV Vides aizsardzības aģentūra) 40CFR Greenhouse Gas Emissions Standards (Siltumnīcefekta gāzu emisijas standartiem). Tādējādi ir lietderīgi ieviest šādus noteikumus arī Direktīvā 97/68/EK. |
|
(10) |
Direktīvā 97/68/EK nav paredzētas konkrētas prasības kartera emisijai, kas ir sekundārā emisija no motora. Lai izvairītos no interpretācijas problēmām, ir jāprecizē, kā ņem vērā kartera emisiju, lemjot, vai emisijas tests ir izturēts. Šie noteikumi būtu jāpielāgo noteikumiem par lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļiem Euro VI un ASV 4. pakāpes noteikumiem (EPA 40CFR part 1039). |
|
(11) |
Saskaņā ar Direktīvu 97/68/EK motori ir iedalīti atšķirīgās kategorijās pēc motora jaudas diapazona, izmantojot motora lietderīgo jaudu, – emisijas robežvērtību prasības ir vērstas uz šīm kategorijām. Jauno elektroniski vadāmo motoru maksimālā motora jauda varētu atšķirties no nominālās motora jaudas. Lai nodrošinātu, ka emisijas prasības tiek ievērotas, aplūkojamai motora jaudai būtu jābūt maksimālai motora jaudai. |
|
(12) |
Informācijas dokumenti, kas ir paredzēti Direktīvā 97/68/EK, būtu jāatjaunina, lai atspoguļotu tehnikas attīstību un veiktās izmaiņas. Izmantojot jaunos dokumentus, būtu jārada iespēja ziņošanu padarīt pilnīgāku. |
|
(13) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 97/68/EK. |
|
(14) |
Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos iesniegt paziņojumu par transponēšanas pasākumiem kopā ar vienu vai vairākiem dokumentiem, kas skaidro savstarpējo saikni starp direktīvas elementiem un valstu pieņemto transponēšanas instrumentu atbilstošajām daļām. |
|
(15) |
Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos, kas ir pilnvarota saskaņā ar Direktīvas 97/68/EK 15. pantu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Grozījumi Direktīvā 97/68/EK
Direktīvu 97/68/EK groza šādi:
|
1) |
direktīvas I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu; |
|
2) |
direktīvas II pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu; |
|
3) |
direktīvas III pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas III pielikumu; |
|
4) |
direktīvas VI pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas IV pielikumu; |
|
5) |
direktīvas VII pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas V pielikumu; |
|
6) |
direktīvas XI pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas VI pielikuma tekstu; |
|
7) |
direktīvas XII pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas VII pielikuma tekstu. |
2. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2013. gada 21. decembrim. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2012. gada 6. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp.
(2) OV L 146, 30.4.2004., 1. lpp.
(3) OV L 86, 1.4.2010., 29. lpp.
(4) OV L 188, 18.7.2009., 1. lpp.
I PIELIKUMS
Direktīvas 97/68/EK I pielikumu groza šādi:
|
1) |
pievieno šādu 3.2.3. un 3.2.4. iedaļu:
|
|
2) |
8.3.2.2. iedaļu aizstāj ar šādu:
|
|
3) |
8.3.2.3. iedaļā b) punktu aizstāj ar šādu:
|
|
4) |
8.4. iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu: “Prasības attiecībā uz NOx kontroles pasākumiem IIIB posma motoriem”; |
|
5) |
pievieno šādu 8.5., 8.6. un 8.7. iedaļu: “8.5. Prasības attiecībā uz NOx kontroles pasākumiem IV posma motoriem 8.5.1. Ražotājs iesniedz sīku informāciju par NOx kontroles pasākumu funkcionālajiem ekspluatācijas parametriem, izmantojot dokumentus, kas minēti II pielikuma 1. papildinājuma 2. iedaļā un II pielikuma 3. papildinājuma 2. iedaļā. 8.5.2. Motora emisijas kontroles stratēģija darbojas visos Savienības teritorijas parastajos vides apstākļos un jo īpaši zemās apkārtējās temperatūrās. Šī prasība neaprobežojas ar tiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jāizmanto bāzes emisijas kontroles stratēģija, kā norādīts 8.3.2.2. iedaļā. 8.5.3. Ja tiek izmantots reaģents, ražotājs demonstrē, ka amonjaka emisijas vidējā vērtība, veicot tipa apstiprināšanas procedūru, NRTC vai NRSC siltās palaišanas ciklā nepārsniedz 10 ppm. 8.5.4. Ja visurgājējai tehnikai ir uzstādītas vai pievienotas reaģenta tvertnes, ir jānodrošina līdzekļi tvertnē esošā reaģenta parauga ņemšanai. Parauga ņemšanas vietai ir jābūt viegli pieejamai, neizmantojot īpašus instrumentus vai ierīces. 8.5.5. Atbilstīgi 4. panta 3. punktam tipa apstiprinājumu piešķir ar nosacījumu, ka:
8.6. Kontroles lauks IV posmam Saskaņā ar šā pielikuma 4.1.2.7. iedaļu IV posma motoriem emisijas paraugs, kas ņemts kontroles laukā, kurš definēts I pielikuma 2 papildinājumā, nedrīkst pārsniegt vairāk par 100 % emisijas robežvērtības, kas iekļautas šā pielikuma 4.1.2.6. tabulā. 8.6.1. Demonstrēšanas prasības Tehniskais dienests pēc gadījuma principa izvēlas līdz trim slodzes un ātruma punktiem testēšanai kontroles laukumā. Tehniskais dienests pēc gadījuma principa nosaka arī šo testa punktu secību. Testu veic saskaņā ar NRSC pamatprasībām, tomēr katru testa punktu novērtē atsevišķi. Katrs testa punkts atbilst robežvērtībām, kas noteiktas 8.6. iedaļā. 8.6.2. Testa prasības Testu veic uzreiz pēc diskrētā režīma testa cikliem, kā norādīts III pielikumā. Tomēr, ja ražotājs saskaņā ar III pielikuma 1.2.1. iedaļu izvēlas izmantot ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma procedūru, testu veic šādi:
8.7. Kartera gāzu emisijas pārbaude IV posma motoriem 8.7.1. Kartera emisija nedrīkst izplūst tieši atmosfērā, izņemot 8.7.3. iedaļā aprakstīto gadījumu. 8.7.2. Motori visā ekspluatācijas laikā pēc izvadīšanas caur pēcapstrādes ierīci drīkst novadīt kartera emisiju izpūtējā. 8.7.3. Kartera emisija no motoriem, kas aprīkoti ar turbokompresoriem, sūkņiem, turbopūti vai gaisa kompresoriem, var izplūst atmosfērā. Šajā gadījumā kartera emisiju pievieno izplūdes gāzu emisijai (fiziski vai matemātiski) visu emisijas testu laikā saskaņā šīs iedaļas 8.7.3.1. iedaļu. 8.7.3.1. Kartera emisija Kartera emisija nedrīkst izplūst tieši atmosfērā, izņemot šādā gadījumā: kartera emisija no motoriem, kas aprīkoti ar turbokompresoriem, sūkņiem, turbopūti vai gaisa kompresoriem, var izplūst atmosfērā, ja emisiju pievieno izplūdes gāzu emisijai (fiziski vai matemātiski) visu emisijas testu laikā. Ražotāji, kuri izmanto šo izņēmumu, uzstāda motorus tā, lai visas kartera emisijas varētu novadīt emisiju paraugu ņemšanas sistēmā. Šajā iedaļā neuzskata, ka kartera emisija, kas visā ekspluatācijas laikā pirms pēcapstrādes tiek novadīta izplūdes sistēmā, tiek novadīta tieši atmosfērā. Atklātas kartera emisijas izplūdes sistēmā emisiju mērīšanai novada šādi:
|
|
6) |
pievieno šādu 9. iedaļu: “9. MOTORA JAUDAS KATEGORIJAS IZVĒLE
|
|
7) |
pievieno šādu 1. un 2. papildinājumu: “1. papildinājums Prasības pareizas NOx kontroles pasākumu darbības nodrošināšanai 1. Ievads Šajā pielikumā noteiktas prasības pareizas NOx kontroles pasākumu darbības nodrošināšanai. Tajā iekļautas prasības attiecībā uz motoriem, kuros emisijas samazināšanai izmanto reaģentu. 1.1. Definīcijas un saīsinājumi “NOx kontroles diagnostikas sistēma (NCD)” ir motorā iebūvēta sistēma, kas var:
“NOx kontroles darbības traucējumi (NCM)” ir mēģinājums neatļauti manipulēt motora NOx kontroles sistēmu vai darbības traucējumi, kas ietekmē sistēmu un kas var rasties manipulācijas rezultātā; saskaņā ar šo direktīvu pēc šādu darbības traucējumu noteikšanas jāaktivizējas brīdināšanas sistēmai vai sistēmai, kas prasa vadītāja reakciju. “Diagnostikas traucējumu kods (DTC)” ir ciparu vai burtciparu identifikators, kas identificē vai apzīmē NOx kontroles darbības traucējumus. “Apstiprināts un aktīvs DTC” ir DTC, kas tiek uzglabāts līdz brīdim, kamēr NCD sistēma konstatē darbības traucējumus. “Skenēšanas instruments” ir ārēja testēšanas iekārta, ko izmanto ārpus tehnikas saziņai ar NCD sistēmu. “NCD motoru saime” ir ražotāja sagrupētas motoru sistēmas, kurām ir kopējas NCM pārraudzības/diagnosticēšanas metodes. 2. Vispārējas prasības Motora sistēmu aprīko ar NOx kontroles diagnostikas sistēmu (NCD), kas spēj noteikt šajā pielikumā aplūkotos NOx kontroles darbības traucējumus. Visas motoru sistēmas, uz kurām attiecas šī iedaļa, projektē, konstruē un uzstāda tā, lai tās atbilstu šīm prasībām visā motora normālas ekspluatācijas laikā normālos izmantošanas apstākļos. Šā mērķa sasniegšanai ir pieņemams, ka motoriem, kas izmantoti, pārsniedzot lietderīgo ekspluatācijas termiņu, kas norādīts šīs direktīvas III pielikuma 5. papildinājuma 3.1. iedaļā, varētu būt sliktāki NOx kontroles diagnostikas sistēmas (NCD) darbības rādītāji un jutīgums, tādējādi robežvērtības, kas norādītas šajā pielikumā, var tikt pārsniegtas, pirms aktivizējas brīdināšanas sistēma un/vai sistēma, kas prasa vadītāja reakciju. 2.1. Nepieciešamā informācija 2.1.1. Ja emisijas kontroles sistēmai nepieciešams reaģents, ražotājam II pielikuma 1. papildinājuma 2.2.1.13. iedaļā un 3. papildinājuma 2.2.1.13. iedaļā jānorāda šā reaģenta īpašības, tostarp reaģenta tips un informācija par koncentrāciju, kad reaģents ir šķīdumā, prasības darba temperatūrai un atsauces uz starptautiskajiem standartiem attiecībā uz sastāvu un kvalitāti. 2.1.2. Iesniedzot tipa apstiprinājuma pieteikumu, apstiprinātājai iestādei iesniedz sīku rakstisku informāciju, kurā pilnībā aprakstītas vadītāja brīdināšanas sistēmas funkcionālās darbības īpašības, kā noteikts 4. iedaļā, un sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, funkcionālās darbības īpašības, kā noteikts 5. iedaļā. 2.1.3. Ražotājs sniedz dokumentus par motora uzstādīšanu, kas, kad tos izmanto OEM, nodrošinās, ka motors, ieskaitot emisijas kontroles sistēmu, kas ir daļa no apstiprinātā motora tipa, pēc uzstādīšanas tehnikā darbojas kopā ar vajadzīgajām mašīnas detaļām tā, lai tiktu ievērotas šā pielikuma prasības. Dokumentācijā ietver sīkas tehniskās prasības un motora sistēmas noteikumus (programmatūra, aparatūra un komunikācijas sistēma), kas vajadzīgi, lai motora sistēmu tehnikā uzstādītu pareizi. 2.2. Darbības apstākļi 2.2.1. NOx kontroles diagnostikas sistēma ir darbojas šādos apstākļos:
Šo iedaļu nepiemēro gadījumos, kad pārrauga reaģenta līmeni uzglabāšanas tvertnē, kur pārraudzību veic visos apstākļos, kad mērījumu veikšana ir tehniski iespējama (piemēram, visos apstākļos, kad šķidrs reaģents nav sasalis). 2.3. Aizsardzība pret reaģenta sasalšanu 2.3.1. Ir atļauts izmantot apsildāmu vai neapsildāmu reaģenta tvertni un dozēšanas sistēmu. Apsildāmā sistēma atbilst 2.3.2. iedaļas prasībām. Neapsildāmā sistēma atbilst 2.3.3. iedaļas prasībām. 2.3.1.1. Neapsildāmas reaģenta tvertnes un dozēšanas sistēmas izmantošanu norāda tehnikas īpašniekam paredzētās rakstiskās instrukcijās. 2.3.2. Reaģenta tvertne un dozēšanas sistēma 2.3.2.1. Ja reaģents ir sasalis, reaģents ir pieejams izmantošanai vēl maksimāli 70 minūtes pēc motora iedarbināšanas pie 266 K (– 7 °C) apkārtējās temperatūras. 2.3.2.2. Apsildāmo sistēmu konstrukcijas kritēriji Apsildāmo sistēmu konstruē tā, lai tā darbības rādītāju prasības, kas ir paredzētas šajā nodaļā, tiktu ievērotas, kad veic testēšanu, izmantojot noteikto procedūru.
2.3.2.3. Konstrukcijas kritēriju novērtēšanu var veikt saldēšanas testēšanas kamerā, izmantojot pilnībā aprīkotu tehniku vai tās detaļas, kas ir reprezentatīvas tām, kuras tiks uzstādītas tehnikai, vai balstoties uz darbības testiem. 2.3.3. Vadītāja brīdināšanas sistēmas un sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās neapsildāmai sistēmai 2.3.3.1. Vadītāja brīdināšanas sistēma, kas aprakstīta 4. iedaļā, aktivizējas, ja reaģenta dozēšana nenotiek pie ≤ 266 K (– 7 °C) apkārtējās temperatūras. 2.3.3.2. 5.4. iedaļā aprakstītā sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, aktivizējas, ja reaģenta dozēšana nenotiek ilgākais 70 minūtes pēc motora iedarbināšanas pie ≤ 266 K (– 7 °C) apkārtējās temperatūras. 2.4. Diagnostikas prasības 2.4.1. NOx kontroles diagnostikas sistēma (NCD) spēj noteikt šajā pielikumā aplūkotos NOx kontroles darbības traucējumus (NCM), izmantojot diagnostikas traucējumu kodus (DTC), kas tiek uzglabāti datora atmiņā, kā arī paziņot šo informāciju ārpus tehnikas. 2.4.2. Prasības diagnostikas traucējumu kodu (DTC) ierakstīšanai 2.4.2.1. NCD sistēma ieraksta DTC katram atsevišķam NOx kontroles darbības traucējumam (NCM). 2.4.2.2. NCD sistēma 60 minūtēs pēc motora iedarbināšanas secina, vai nosakāms darbības traucējums ir konstatēts. Šādā gadījumā tiek saglabāts “apstiprināts un aktīvs DTC”, un saskaņā ar 4. iedaļu aktivizējas brīdināšanas sistēma. 2.4.2.3. Gadījumos, kad vajadzīgais darbības laiks ir ilgāks par 60 minūtēm, lai pārraudzības ierīces precīzi noteiktu un apstiprinātu NCM (piemēram, pārraudzības ierīces izmanto statistiskos modeļus vai nosaka tehnikas šķidrumu patēriņu), apstiprinātāja iestāde var atļaut ilgāku pārraudzības periodu ar nosacījumu, ka ražotājs pamato vajadzību pēc ilgāka perioda (piemēram, ar tehnisko argumentāciju, eksperimentu rezultātiem vai gūto pieredzi utt.). 2.4.3. Prasības diagnostikas traucējumu kodu (DTC) dzēšanai
2.4.4. NCD sistēma netiek programmēta vai citādi izstrādāta tā, lai daļēji vai pilnīgi dezaktivētu sistēmu motora faktiskajā ekspluatācijas laikā, balstoties uz tehnikas vecumu; sistēma arī nesatur algoritmu vai stratēģiju, kas izstrādāta, lai laika gaitā mazinātu NCD sistēmas efektivitāti. 2.4.5. Visiem NCD sistēmas atkārtoti programmējamiem datora kodiem vai darbības parametriem jābūt izturīgiem pret neatļautām manipulācijām. 2.4.6. NCD motoru saime Ražotājs ir atbildīgs par NCD motoru saimes grupēšanu. Motoru sistēmu grupēšana NCD motoru saimē balstās uz labu tehnisko spriedumu, un tai ir nepieciešams apstiprinātājas iestādes apstiprinājums. Motori, kas nepieder tai pašai motoru saimei, var piederēt pie vienas NCD motoru saimes. 2.4.6.1. Parametri NCD motoru saimes definēšanai NCD motoru saimi var raksturot ar konstrukcijas galvenajiem parametriem, kas ir kopīgi visām saimes motoru sistēmām. Lai motoru sistēmas varētu uzskatīt par piederīgām vienai un tai pašai NCD motoru saimei, jābūt līdzīgam šādam galveno parametru sarakstam:
Šīs līdzības ražotājam uzskatāmi jāparāda, izmantojot atbilstīgus tehniskus demonstrējumus vai citas atbilstīgas procedūras, un tām nepieciešams apstiprinātājas iestādes apstiprinājums. Ražotājs var pieprasīt apstiprinātājai iestādei apstiprināt nelielas atšķirības NCD sistēmas pārraudzības/diagnostikas metodēs, ja to prasa sistēmas konfigurācijas variācijas un ja ražotājs šīs metodes uzskata par līdzīgām un tās atšķiras vienīgi tādā mērā, lai ievērotu aplūkojamo konstrukcijas elementu konkrētos parametrus (piemēram, lielumu, izplūdes gāzu plūsmas utt.); vai to līdzību pamatā ir labs tehniskais spriedums. 3. Tehniskās apkopes prasības
4. Vadītāja brīdināšanas sistēma
5. Sistēma, kas prasa vadītāja reakciju 5.1. Tehnikā ir sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un kas balstīta uz šādiem principiem:
5.2. Ar apstiprinātājas iestādes iepriekšēju apstiprinājumu motoru var aprīkot ar līdzekļiem, lai ārkārtas situācijā, ko nosaka valsts vai reģionālā valdība, avārijas dienesti vai bruņotie spēki, dezaktivētu sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju. 5.3. Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju
1. attēls Griezes momenta samazināšanas shēma, izmantojot pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju
5.4. Sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju
5.5. Lai ņemtu vērā drošības apsvērumus un ļautu veikt “pašatkopšanās diagnostiku”, pilnīgas motora jaudas nodrošināšanai drīkst izmantot funkciju, kura ļauj ignorēt sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, ja tā:
5.6. Sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, izslēdzas, kad novērsti nosacījumi, kas likuši tai darboties. Nav iespējams automātiski izslēgt sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, nenovēršot tās aktivizēšanās cēloni. 5.7. Sīkāka informācija par sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās un izslēgšanas procedūrām norādīta 11. iedaļā. 5.8. Iesniedzot pieteikumu tipa apstiprinājumam saskaņā ar šo direktīvu, ražotājs demonstrē sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbību saskaņā ar 11. iedaļu. 6. Reaģenta pieejamība 6.1. Reaģenta līmeņa indikators Tehnikā ir iebūvēts indikators, kas skaidri informē vadītāju par reaģenta līmeni reaģenta uzglabāšanas tvertnē. Reaģenta indikatora minimālie pieņemamie darbības rādītāji paredz, ka tas nepārtraukti uzrāda reaģenta līmeni, kamēr aktivizējas 4. iedaļā minētā vadītāja brīdināšanas sistēma. Reaģenta indikators var būt gan analogais, gan digitālais displejs, kas reaģenta līmeni var attēlot kā pilnas tvertnes tilpuma, atlikušā reaģenta daudzuma vai aprēķināto darbības stundu proporciju. 6.2. Vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās
6.3. Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās
7. Reaģenta kvalitātes pārraudzība 7.1. Motorā vai tehnikā ir iebūvēts līdzeklis nepareiza reaģenta noteikšanai tehnikā.
7.2. Vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās Ja pārraudzības sistēma apstiprina, ka reaģenta kvalitāte ir neatbilstoša, aktivizējas 4. iedaļā aprakstītā vadītāja brīdināšanas sistēma. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, parādās paziņojums, norādot brīdinājuma iemeslu (piemēram, “konstatēts nepareizs karbamīds”, “konstatēts nepareizs AdBlue” vai “konstatēts nepareizs reaģents”). 7.3. Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās
8. Reaģenta dozēšana 8.1. Motorā ir iebūvēti līdzekļi dozēšanas pārtraukšanas noteikšanai. 8.2. Reaģenta dozēšanas skaitītājs
8.3. Vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās 4. iedaļā aprakstītā vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizējas, ja tiek pārtraukta dozēšana, kā rezultātā saskaņā ar 8.2.1. iedaļu aktivizējas dozēšanas skaitītājs. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, parādās paziņojums, norādot brīdinājuma iemeslu (piemēram, “karbamīda dozēšanas darbības traucējums”, “AdBlue dozēšanas darbības traucējums” vai “reaģenta dozēšanas darbības traucējums”). 8.4. Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās
9. Tādu defektu pārraudzība, kas attiecināmi uz neatļautu manipulēšanu 9.1. Papildus reaģenta līmenim reaģenta tvertnē, reaģenta kvalitātei un reaģenta dozēšanas pārtraukšanai pārrauga šādus defektus, jo tos var attiecināt uz neatļautām manipulācijām:
9.2. Pārraudzības prasības 9.2.1. NOx kontroles diagnostikas (NCD) sistēmu pārrauga saistībā ar defektiem, kas saistīti ar elektrību, un tādu sensoru izslēgšanos, kas kavē citu 6.–8. iedaļā (konstrukcijas elementu pārraudzība) minēto defektu noteikšanu. Diagnostikas darbības rādītājus ietekmējošo sensoru nepilnīgs saraksts ietver iekārtas, kuras tieši mēra NOx koncentrāciju, karbamīda kvalitātes sensorus, apkārtējās vides sensorus un sensorus, kurus izmanto reaģenta dozēšanas, reaģenta līmeņa vai reaģenta patēriņa pārraudzīšanai. 9.2.2. EGR vārsta skaitītājs
9.2.3. NCD sistēmas skaitītājs(-i)
9.3. Vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās Vadītāja brīdināšanas sistēma, kas aprakstīta 4. iedaļā, aktivizējas, iestājoties kādam no 9.1. iedaļā aprakstītajiem defektiem, un norāda, ka steidzami ir nepieciešams remonts. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, parādās paziņojums, norādot brīdinājuma iemeslu (piemēram, “atvienots reaģenta dozēšanas vārsts” vai “nopietns ar emisiju saistīts defekts”). 9.4. Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās 9.4.1. 5.3. iedaļā aprakstītā pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizējas, ja defekts, kas norādīts 9.1. iedaļā, netiek novērsts maksimāli 36 motora darbības stundu laikā pēc 9.3. iedaļā aprakstītās vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās. 9.4.2. 5.4. iedaļā aprakstītā brīdināšanas sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, aktivizējas, ja defekts, kas norādīts 9.1. iedaļā, netiek novērsts maksimāli 100 motora darbības stundu laikā pēc 9.3. iedaļā aprakstītās vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās. 9.4.3. Ja darbības traucējums atkārtojas, saskaņā ar 11. iedaļā aprakstīto mehānismu samazina stundu skaitu pirms sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās. 9.5. Alternatīvi 9.2. iedaļas prasībām ražotājs var izmantot NOx sensoru, kas atrodas izplūdes gāzēs. Šajā gadījumā:
10. Demonstrēšanas prasības 10.1. Vispārēji noteikumi Tipa apstiprinājuma laikā atbilstību šā pielikuma prasībām demonstrē, veicot 1. tabulā un šajā sadaļā aprakstītās pārbaudes:
1. tabula Demonstrēšanas procesa satura izklāsts saskaņā ar šā papildinājuma 10.3. un 10.4. iedaļas prasībām.
10.2. Motoru saimes un NCD motoru saimes Motoru saimes vai NCD motoru saimes atbilstību šīs 10. iedaļas prasībām var demonstrēt, testējot vienu no attiecīgās saimes motoriem, ar nosacījumu, ka ražotājs demonstrē apstiprinātājai iestādei, ka pārraudzības sistēmas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību šā pielikuma prasībām, visiem attiecīgās saimes motoriem ir līdzīgas. 10.2.1. Demonstrēšanu, ka pārraudzības sistēmas citas NCD saimes motoriem ir līdzīgas, var veikt, iesniedzot apstiprinātājām iestādēm tādus elementus kā algoritmi, funkcionālās analīzes utt. 10.2.2. Vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, ražotājs izvēlas testa motoru. Tas var būt vai var nebūt attiecīgās saimes standarta motors. 10.2.3. Ja motoru saimes motori ietilpst NCD motoru saimē, kurai jau piešķirts tipa apstiprinājums saskaņā ar 10.2.1. iedaļu (3. attēls), šīs motoru saimes atbilstību uzskata par demonstrētu bez turpmākas testēšanas, ja ražotājs demonstrē apstiprinātājai iestādei, ka pārraudzības sistēmas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību šā pielikuma prasībām, ir līdzīgas attiecīgajam motoram un NCD motoru saimēm. 3. attēls NCD motoru saimes iepriekš demonstrētā atbilstība
10.3. Brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās demonstrēšana 10.3.1. Brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās atbilstību demonstrē, veicot divus testus: attiecībā uz reaģenta trūkumu un vienu defektu kategoriju, kas minēta šā pielikuma 7.–9. iedaļā. 10.3.2. Pārbaudāmo defektu izvēle 10.3.2.1. Lai demonstrētu brīdināšanas sistēmas aktivizēšanos neatbilstošas reaģenta kvalitātes gadījumā, izvēlas tādu reaģentu ar aktīvās vielas atšķaidījumu, kas ir vienāds vai lielāks par to, ko ražotājs paziņojis saskaņā ar šā pielikuma 7. iedaļas prasībām. 10.3.2.2. Lai demonstrētu brīdināšanas sistēmas aktivizēšanos, konstatējot defektus, kurus var uzskatīt par neatļautām manipulācijām, kā noteikts šā pielikuma 9. iedaļā, tos izvēlas saskaņā ar šādām prasībām:
10.3.3. Demonstrēšana 10.3.3.1. Šīs demonstrēšanas nolūkos testu veic katram 10.3.1. iedaļā aplūkotajam defektam. 10.3.3.2. Testa laikā nedrīkst būt neviena cita defekta, izņemot tos, kas aplūkoti testā. 10.3.3.3. Pirms testa sākšanas izdzēš visus DTC. 10.3.3.4. Pēc ražotāja pieprasījuma un vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, testējamos defektus var modelēt. 10.3.3.5. Citu defektu, izņemot reaģenta trūkumu, noteikšana Citus defektus, izņemot reaģenta trūkumu, pēc to izraisīšanas vai modelēšanas, nosaka šādi:
10.3.3.6. Defekta noteikšana reaģenta trūkuma gadījumā Lai demonstrētu brīdināšanas sistēmas aktivizēšanos reaģenta trūkuma gadījumā, motora sistēmu pēc ražotāja ieskatiem darbina vienā vai vairākos NCD testa ciklos.
10.3.3.7. NCD testa cikls
10.3.4. Uzskata, ka brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās demonstrēšana ir pabeigta, ja pēc katra demonstrēšanas testa, kas veikts saskaņā ar 10.3.3. iedaļu, brīdināšanas sistēma ir pienācīgi aktivizējusies. 10.4. Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās demonstrēšana 10.4.1. Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanos demonstrē, veicot testus motora izmēģinājumu stendā. 10.4.1.1. Visi konstrukcijas elementi vai apakšsistēmas, kas fiziski iebūvētas motora sistēmā, piemēram, bet ne tikai, apkārtējās temperatūras sensori, līmeņa sensori un vadītāja brīdināšanas un informēšanas sistēmas, kas nepieciešamas, lai veiktu demonstrēšanu, šim nolūkam pievieno motora sistēmai, vai arī veic modelēšanu, lai sniegtu pierādījumus apstiprinātājai iestādei. 10.4.1.2. Ja ražotājs izvēlas un vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, demonstrēšanas testos var izmantot nokomplektētu tehniku vai iekārtu, uzstādot tehniku piemērotā izmēģinājumu stendā vai darbinot izmēģinājuma trasē kontrolētos apstākļos. 10.4.2. Testa secība demonstrē sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanos tad, kad trūkst reaģenta, un tad, kad tiek konstatēts kāds no šā pielikuma 7., 8. vai 9. iedaļā minētajiem defektiem. 10.4.3. Šīs demonstrēšanas nolūkos:
10.4.4. Turklāt ražotājs demonstrē sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbību pie 7., 8. vai 9. iedaļā minētajiem defektu nosacījumiem, kuri nav izvēlēti izmantošanai 10.4.1. līdz 10.4.3. iedaļā aprakstītajos demonstrēšanas testos. Šos papildu demonstrēšanas testus var veikt, uzrādot apstiprinātājai iestādei tehnisku pētījumu, izmantojot kā pierādījumus, piemēram, algoritmus, funkcionālas analīzes un iepriekšējo testu rezultātus. 10.4.4.1. Šie papildu demonstrēšanas testi arī ļauj apstiprinātājai iestādei demonstrēt, ka motora ECU ir iekļauts pareizs griezes momenta samazināšanas mehānisms. 10.4.5. Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, demonstrēšanas tests 10.4.5.1. Šī pārbaude sākas tad, kad ir aktivizējusies brīdināšanas sistēma vai attiecīgā gadījumā “nepārtrauktās” brīdināšanas sistēma, konstatējot apstiprinātājas iestādes izvēlēto defektu. 10.4.5.2. Pārbaudot, kā sistēma reaģē, kad reaģenta tvertnē trūkst reaģenta, motora sistēmu darbina tik ilgi, kamēr pieejamā reaģenta daudzums sasniedz 2,5 % no nominālā pilnas tvertnes tilpuma vai ražotāja noteikto vērtību saskaņā ar šā pielikuma 6.3.1. iedaļu, pie kuras aktivizējas pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju.
10.4.5.3. Pārbaudot, kā sistēma reaģē cita defekta gadījumā, kas nav saistīts ar reaģenta trūkumu tvertnē, motora sistēmu darbina noteiktu stundu skaitu, kā norādīts šā papildinājuma 3. tabulā, vai pēc ražotāja izvēles līdz brīdim, kad attiecīgais skaitītājs ir sasniedzis vērtību, pie kuras aktivizējas pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju. 10.4.5.4. Uzskata, ka pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbība ir demonstrēta, ja pēc katra demonstrēšanas testa, kas veikts saskaņā ar 10.4.5.2. un 10.4.5.3. iedaļu, ražotājs ir pierādījis apstiprinātājai iestādei, ka motora ECU ir aktivizējis griezes momenta samazināšanas mehānismu. 10.4.6. Sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, demonstrēšanas tests 10.4.6.1. Šī demonstrēšana sākas tad, kad noteiktos apstākļos iepriekš ir aktivizējusies pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un to var uzskatīt par to testu turpinājumu, kas veikti, lai demonstrētu pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbību. 10.4.6.2. Pārbaudot, kā sistēma reaģē, kad reaģenta tvertnē trūkst reaģenta, motora sistēmu darbina tik ilgi, kamēr reaģenta tvertne ir tukša vai ir sasniegts līmenis, kas ir zemāks par 2,5 % no tvertnes nominālā kopējā tilpuma, kad atbilstoši ražotāja paziņojumam vajadzētu aktivizēties sistēmai, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju.
10.4.6.3. Pārbaudot, kā sistēma reaģē cita defekta gadījumā, kas nav saistīts ar reaģenta trūkumu tvertnē, motora sistēmu darbina noteiktu stundu skaitu, kā norādīts šā papildinājuma 3. tabulā, vai pēc ražotāja izvēles līdz brīdim, kad attiecīgais skaitītājs ir sasniedzis vērtību, pie kuras aktivizējas sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju. 10.4.6.4. Uzskata, ka sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, darbība ir demonstrēta, ja pēc katra demonstrēšanas testa, kas veikts saskaņā ar 10.4.6.2. un 10.4.6.3. iedaļu, ražotājs ir pierādījis tipa apstiprinātājai iestādei, ka sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, mehānisms, kurš aplūkots šajā pielikumā, ir aktivizējies. 10.4.7. Tāpat, ja ražotājs izvēlas un vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, mehānismus var arī demonstrēt, izmantojot nokomplektētu tehniku atbilstoši 5.4. iedaļas prasībām, uzstādot tehniku piemērotā izmēģinājumu stendā vai darbinot izmēģinājuma trasē kontrolētos apstākļos. 10.4.7.1. Tehniku darbina, līdz izvēlētajam defektam atbilstošais skaitītājs ir sasniedzis attiecīgu darbības stundu skaitu, kā norādīts šā papildinājuma 3. tabulā, vai vajadzības gadījumā līdz brīdim, kad reaģenta tvertne ir tukša vai ir sasniegts līmenis, kas ir zemāks par 2,5 % no tvertnes nominālā kopējā tilpuma, kuru ražotājs ir noteicis, lai aktivizētos sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju. 11. Vadītāja brīdināšanas sistēmu un sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās un izslēgšanās mehānismu apraksts 11.1. Lai papildinātu šā pielikuma prasības attiecībā uz brīdināšanas sistēmu un sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās un izslēgšanās mehānismiem, šajā 11. iedaļā noteiktas tehniskās prasības attiecībā uz to aktivizēšanās un izslēgšanās mehānismiem. 11.2. Brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās un izslēgšanās mehānismi 11.2.1. Vadītāja brīdināšanas sistēma aktivizējas, kad ar darbības traucējumu saistītajam diagnostikas traucējumu kodam (DTC), kas pamato NCM aktivizēšanos, ir šā papildinājuma 2. tabulā norādītais statuss. 2. tabula Vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās
11.2.2. Vadītāja brīdināšanas sistēma izslēdzas, ja diagnostikas sistēma secina, ka ar brīdinājumu saistītais darbības traucējums vairs nepastāv vai kad skenēšanas instruments ir izdzēsis informāciju, tostarp DTC saistībā ar defektiem, kas pamato sistēmas aktivizēšanos. 11.2.2.1. Prasības attiecībā uz “NOx kontroles informācijas” dzēšanu 11.2.2.1.1. “NOx kontroles informācijas” dzēšana/atiestatīšana ar skenēšanas instrumentu Pēc skenēšanas instrumenta pieprasījuma šādus datus vai nu dzēš, vai atiestata uz vērtībām, kas norādītas šajā papildinājumā, no datora atmiņas (sk. 3. tabulu). 3. tabula “NOx kontroles informācijas” dzēšana/atiestatīšana ar skenēšanas instrumentu
11.2.2.1.2. NOx kontroles informāciju nedrīkst dzēst, atvienojot tehnikas akumulatoru(-us). 11.2.2.1.3. NOx kontroles informāciju var izdzēst tikai pie nosacījuma, ka “motors izslēgts”. 11.2.2.1.4. Dzēšot NOx kontroles informāciju, tostarp DTC, nedrīkst izdzēst datus no visiem tiem skaitītājiem, kas saistīti ar šajā pielikumā minētajiem defektiem; skaitītājus atiestata uz vērtībām, kas norādītas šā pielikuma attiecīgajā iedaļā. 11.3. Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās un izslēgšanās mehānisms 11.3.1. Sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizējas, kad aktivizējas brīdināšanas sistēma un skaitītājs, kurš saistīts ar attiecīgo NCM tipu, kas pamato tā aktivizēšanos, un kad tas ir sasniedzis šā pielikuma 4. tabulā noteiktās vērtības. 11.3.2. Sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, izslēdzas, kad sistēma vairs nekonstatē darbības traucējumu, kas pamato tās aktivizēšanos, vai ja skenēšanas vai apkopes instruments ir izdzēsis informāciju, tostarp DTC, kas saistīts ar NCM, kurš pamato sistēmas aktivizēšanos. 11.3.3. Pēc reaģenta kvalitātes novērtēšanas reaģenta tvertnē vadītāja brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, nekavējoties vai nu aktivizējas, vai izslēdzas saskaņā ar šā pielikuma 6. iedaļas noteikumiem. Šajā gadījumā aktivizēšanās vai izslēgšanās mehānismu darbība nav atkarīga no attiecīgā DTC statusa. 11.4. Skaitītāja mehānisms 11.4.1. Vispārējas piezīmes 11.4.1.1. Lai nodrošinātu atbilstību šā pielikuma prasībām, sistēmai ir vismaz četri skaitītāji, kas reģistrē motora nostrādāto stundu skaitu laikā, kad sistēma ir konstatējusi kādu no šādiem defektiem:
11.4.1.1.1. Pēc izvēles ražotājs var izmantot vienu vai vairākus skaitītājus 11.4.1.1. iedaļā minēto defektu sagrupēšanai. 11.4.1.2. Katrs no šiem skaitītājiem skaita līdz maksimālajai vērtībai, ko nodrošina divu baitu skaitītājs ar vienas stundas intervālu, un saglabā šo vērtību, ja vien netiek izpildīti nosacījumi, kas ļauj skaitītāju atiestatīt nulles stāvoklī. 11.4.1.3. Ražotājs var izmantot vienu vai vairākus NCD sistēmas skaitītājus. Viens skaitītājs var mērīt divu vai vairāku tādu atšķirīgu darbības traucējumu pastāvēšanas stundu skaitu, kas attiecas uz šo skaitītāja tipu, ja neviens no tiem nav sasniedzis skaitītāja norādīto laiku. 11.4.1.3.1. Ja ražotājs nolemj izmantot vairākus NCD sistēmas skaitītājus, sistēma nodrošina, lai īpašs vajadzīgā tipa pārraudzības sistēmas skaitītājs kontrolētu katru būtisko darbības traucējumu saskaņā ar šo pielikumu. 11.4.2. Skaitītāja mehānismu princips 11.4.2.1. Katrs skaitītājs darbojas šādi:
11.5. Skaitītāja aktivizēšanās un izslēgšanās mehānismu apraksts 11.5.1. Šajā iedaļā aprakstīti daži tipiski skaitītāja mehānismu aktivizēšanās un izslēgšanās gadījumi. Attēli un apraksti 11.5.2., 11.5.3. un 11.5.4. iedaļā ir doti vienīgi ilustrācijas nolūkos šajā pielikumā, un tos nevajag uztvert kā šīs direktīvas prasību piemērus vai kā konkrētus attiecīgo procesu aprakstus. Skaitītāja stundas, kas minētas 6. un 7. attēlā, attiecas uz brīdinājuma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, maksimālajām vērtībām 4. tabulā. Vienkāršības labad, piemēram, dotajās ilustrācijās nav minēts fakts, ka brīdināšanas sistēma aktivizēsies arī tad, kad būs aktivizējusies sistēma, kas prasa vadītāja reakciju. 4. attēls Skaitītāja atkārtota ieslēgšana un atiestatīšana nulles stāvoklī pēc tam, kad tā vērtība bijusi iesaldēta
11.5.2. aktivizēšanās un izslēgšanās mehānismu darbība tiek ilustrēta 5. attēlā, kad notiek reaģenta pieejamības pārraudzība piecos gadījumos:
5. attēls Reaģenta pieejamība
11.5.3. Trīs gadījumi, kad reaģenta kvalitāte ir neatbilstoša, tiek ilustrēti 6. attēlā:
6. attēls Sliktas kvalitātes reaģenta uzpildīšana
11.5.4. Trīs karbamīda dozēšanas sistēmas darbības traucējumu gadījumi tiek ilustrēti 7. attēlā Šis attēls arī ilustrē procesu, ko piemēro attiecībā uz šā pielikuma 9. iedaļā aprakstīto defektu pārraudzību.
7. attēls Reaģenta dozēšanas sistēmas darbības defekts
12. Minimālās pieņemamās reaģenta koncentrācijas CDmin demonstrēšana
2. papildinājums Kontroles lauka prasības IV posma motoriem 1. Motora kontroles lauks Kontroles lauku (sk. 1. attēlu) nosaka šādi: apgriezienu skaita lauks: apgriezienu skaits A līdz lielam apgriezienu skaitam; kur apgriezienu skaits A = zems apgriezienu skaits + 15 % (augsts apgriezienu skaits – zems apgriezienu skaits); Augsta apgriezienu skaita un zema apgriezienu skaita definīcija ietverta III pielikumā vai, ja ražotājs, ņemot vērā III pielikuma 1.2.1. punktā minēto iespēju, izvēlas izmantot ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma procedūru, izmanto ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 2.1.33. un 2.1.37. iedaļā minēto definīciju. Ja izmērītais apgriezienu skaits ir ± 3 % robežās no ražotāja deklarētā apgriezienu skaita, izmanto deklarēto apgriezienu skaitu. Ja kāda testa apgriezienu skaita pielaide ir pārsniegta, tad izmanto izmērīto motora apgriezienu skaitu. 2. Šādus motora darbības apstākļus neietver testēšanā:
Ražotājs var pieprasīt tehniskajam dienestam sertifikācijas vai tipa apstiprināšanas testos izslēgt no kontroles lauka dažus šā papildinājuma 1. un 2. iedaļā definētos ekspluatācijas punktus. Tehniskais dienests var atļaut tos izslēgt, ja ražotājs var uzskatāmi pierādīt, ka motors nekādā tehnikas kombinācijā nevar darboties šādos punktos. 1. attēls Kontroles lauks
|
II PIELIKUMS
Direktīvas 97/68/EK II pielikumu groza šādi:
|
1) |
1. papildinājumu groza šādi:
|
|
2) |
2. papildinājumu groza šādi:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(1) Lieko svītrot.
(2) Ja nepiemēro, norāda “nepiemēro””;
(3) Sīkāku informāciju sk. 1. papildinājumā.
(4) Sīkāku informāciju sk. 3. papildinājumā.”
III PIELIKUMS
Direktīvas 97/68/EK III pielikumu groza šādi:
|
1) |
1.2. iedaļu aizstāj ar šādu: “1.2. Testa procedūras izvēle Testē motoru, kas uzmontēts izmēģinājumu stendam un savienots ar dinamometru. 1.2.1. Testa procedūra I, II, IIIA, IIIB un IV posmam Testu veic saskaņā ar procedūru šajā pielikumā vai pēc ražotāja izvēles saskaņā ar saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma testa procedūru. Papildus piemēro šādas prasības:
|
|
2) |
5. papildinājumu aizstāj ar šādu: “5. papildinājums Ilgizturības prasības 1. IIIA un IIIB posma kompresijaizdedzes motoru ilgizturības pārbaude Šis papildinājums attiecas tikai uz IIIA un IIIB posma kompresijaizdedzes motoriem. 1.1. Ražotāji attiecībā uz katru reglamentēto piesārņotāju nosaka pasliktināšanās koeficientu (DF) katrai IIIA un III B posma motoru saimei. Šos DF izmanto tipa apstiprināšanai un ražošanas līnijas testēšanai. 1.1.1. DF noteikšanas testu veic šādi:
1.2. Ar DF saistītas informācijas norādīšana tipa apstiprinājuma pieteikumā 1.2.1. Saskaitāmos DF katram piesārņotājam atsevišķi norāda tipa apstiprinājuma pieteikumā par tādu kompresijaizdedzes motoru saimi, kuros neizmanto nekādas pēcapstrādes ierīces. 1.2.2. Reizināmos DF katram piesārņotājam atsevišķi norāda tipa apstiprinājuma pieteikumā par tādu kompresijaizdedzes motoru saimi, kuros izmanto pēcapstrādes ierīci. 1.2.3. Ražotājs pēc tipa apstiprinātājas iestādes pieprasījuma sniedz DF vērtības pamatojošu informāciju. Parasti tā ietver emisijas testu rezultātus, ekspluatācijas stundu uzkrāšanas testa grafiku, tehniskās apkopes procedūras, kā arī – attiecīgā gadījumā – informāciju, ar ko pamato inženierijas apsvērumus par tehnoloģisko līdzvērtīgumu. 2. IV POSMA KOMPRESIJAIZDEDZES MOTORU ILGIZTURĪBAS PĀRBAUDE 2.1. Vispārējas procedūras 2.1.1. Šī iedaļa attiecas uz IV posma kompresijaizdedzes motoriem. Pēc ražotāja pieprasījuma kā alternatīvu šā papildinājuma 1. iedaļai šo iedaļu var piemērot arī IIIA un IIIB posma kompresijaizdedzes motoriem. 2.1.2. Šajā 2. iedaļā noteiktas procedūras motoru atlasei, ko paredzēts testēt saskaņā ar ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku, lai noteiktu pasliktināšanās koeficientus IV posma motoru tipa apstiprināšanai un veiktu ražošanas atbilstības novērtējumus. Šos pasliktināšanās koeficientus saskaņā ar 2.4.7. iedaļas prasībām piemēro emisijai, ko mēra saskaņā ar šīs direktīvas III pielikumu. 2.1.3. Apstiprinātājas iestādes pārstāvji nedrīkst būt klāt ekspluatācijas stundu uzkrāšanas vai emisijas testos, ko veic, lai noteiktu pasliktinājumu. 2.1.4. Šajā 2. iedaļā arī noteikta ar emisiju saistītā un ar emisiju nesaistītā tehniskā apkope, ko būtu jāveic vai var veikt motoriem saskaņā ar ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku. Šāda tehniskā apkope atbilst ekspluatācijā esošu motoru apkopei, un par to paziņo jaunu motoru īpašniekiem. 2.1.5. Pēc ražotāja pieprasījuma tipa apstiprinātāja iestāde var atļaut izmantot pasliktināšanās koeficientus, kas noteikti, izmantojot alternatīvas procedūras tām, kuras norādītas 2.4.1. līdz 2.4.5. iedaļā. Šajā gadījumā ražotājam jāsniedz apstiprinātājai iestādei pārliecinoši pierādījumi, ka izmantotās alternatīvās procedūras nav mazāk stingras, nekā tās, kas ietvertas 2.4.1. līdz 2.4.5. iedaļā. 2.2. Definīcijas Piemērojamas 5. papildinājuma 2. iedaļai. 2.2.1. “vecošanas cikls” ir tehnikas vai motora darbība (ātrums, slodze, jauda), kas jāveic ekspluatācijas stundu uzkrāšanas periodā; 2.2.2. “svarīgi ar emisiju saistīti konstrukcijas elementi” ir konstrukcijas elementi, kas galvenokārt paredzēti emisijas kontrolei: jebkura izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēma, elektroniskais motora vadības bloks un ar to saistītie sensori un pievadi, kā arī izplūdes gāzu recirkulācijas sistēma (turpmāk “EGR”), tostarp visi ar to saistītie filtri, dzesētāji, kontroles vārsti un caurules; 2.2.3. “svarīga ar emisiju saistīta tehniskā apkope” ir apkope, kas jāveic svarīgiem ar emisiju saistītiem konstrukcijas elementiem; 2.2.4. “ar emisiju saistīta tehniskā apkope” ir tehniskā apkope, kas būtiski ietekmē emisiju vai kas varētu ietekmēt ar emisiju saistīto darbības rādītāju pasliktināšanos transportlīdzekļa vai motora normālas ekspluatācijas laikā; 2.2.5. “motora pēcapstrādes sistēmas saime” ir ražotāja sagrupēta motoru saime, kas atbilst motoru saimes definīcijai, bet kas ir sagrupēta sīkāk motoru saimē, kas izmanto līdzīgu izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu; 2.2.6. “ar emisiju nesaistīta tehniskā apkope” ir tehniskā apkope, kas būtiski neietekmē emisiju un kura ilgstoši neietekmē ar emisiju saistītu darbības rezultātu pasliktināšanos tehnikas vai motora normālas ekspluatācijas laikā pēc tam, kad ir veikta tehniskā apkope; 2.2.7. “ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiks” ir vecošanas cikls un ekspluatācijas stundu uzkrāšanas periods, lai noteiktu pasliktināšanās koeficientus motoru pēcapstrādes sistēmas saimei. 2.3. Motoru atlase pasliktināšanās koeficientu noteikšanai emisijas ilgizturības periodam 2.3.1. Motorus atlasa no motoru saimes, kas noteikta šīs Direktīvas I pielikuma 6. iedaļā emisijas testēšanai, lai noteiktu pasliktināšanās koeficientus emisijas ilgizturības periodam. 2.3.2. Motorus no dažādām motoru saimēm var tālāk apvienot saimēs, pamatojoties uz izmantoto izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas veidu. Lai motorus, kuru cilindru konfigurācija ir atšķirīga, bet kuriem ir tādas pašas tehniskās specifikācijas un uzstādīšanas veids izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmās, iekļautu tajā pašā motora pēcapstrādes sistēmu saimē, ražotājs apstiprinātājai iestādei iesniedz datus, kas apliecina, ka šo motoru sistēmu darbības rezultāti attiecībā uz emisijas samazināšanu ir līdzīgi. 2.3.3. Motoru ražotājs izvēlas vienu motoru, kas raksturo motoru pēcapstrādes sistēmas saimi, kas noteikta saskaņā ar 2.3.2. iedaļu, lai veiktu testēšanu 2.4.2. punktā dotajā ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikā, un par to paziņo tipa apstiprinātājai iestādei pirms jebkādu testu uzsākšanas. 2.3.3.1. Ja tipa apstiprinātāja iestāde pieņem lēmumu, ka motoru pēcapstrādes sistēmas saimē lielāko emisiju var labāk raksturot cits motors, tad testa motoru kopīgi izvēlas tipa apstiprinātāja iestāde un motora ražotājs. 2.4. Pasliktināšanās koeficientu noteikšana emisijas ilgizturības periodam 2.4.1. Vispārējas piezīmes Pasliktināšanās koeficientus, kas piemērojami motoru pēcapstrādes sistēmas saimei, izstrādā no izraudzītajiem motoriem, pamatojoties uz ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku, kas ietver periodisku gāzu un daļiņu emisijas pārbaudi NRSC un NRTC testos. 2.4.2. Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiks Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikus pēc ražotāja izvēles var īstenot, darbinot ar izvēlēto motoru aprīkotu tehniku saskaņā ar ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku vai darbinot izvēlēto motoru saskaņā ar “dinamometra ekspluatācijas stundu” uzkrāšanas grafiku. 2.4.2.1. Ekspluatācija un dinamometra ekspluatācijas stundu uzkrāšana
2.4.2.2. Ja tipa apstiprinātāja iestāde nolemj, ka starp ražotāja izvēlētajiem punktiem jāveic papildu mērījumi, tā par to paziņo ražotājam. Ražotājs sagatavo pārskatīto ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku un to saskaņo ar tipa apstiprinātāju iestādi. 2.4.3. Motora testēšana 2.4.3.1. Motora sistēmas stabilizēšana
2.4.3.2. Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas testēšana
2.4.4. Ziņošana 2.4.4.1. Visu ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā veikto emisijas testu (NRTC un NRSC testa siltās palaišanas ciklā) rezultātus dara pieejamus tipa apstiprinātājai iestādei. Ja kāds emisijas tests atzīts par spēkā neesošu, ražotājs sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kādēļ tests atzīts par spēkā neesošu. Šādā gadījumā veic vēl vienu emisijas testu sēriju turpmāko 100 ekspluatācijas stundu uzkrāšanas laikā. 2.4.4.2. Ražotājs saglabā visu informāciju par visiem motora emisijas testiem un tehnisko apkopi ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā. Šo informāciju iesniedz apstiprinātājai iestādei kopā ar ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā veikto emisijas testu rezultātiem. 2.4.5. Pasliktināšanās koeficientu noteikšana 2.4.5.1. Attiecībā uz katru NRTC un NRSC testu siltās palaišanas ciklā noteikto piesārņotāju un katrā testa punktā ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā veic “piemērotāko” lineārās regresijas analīzi, pamatojoties uz testu rezultātiem. Katra testa rezultātus attiecībā uz katru piesārņotāju izsaka ar tādu pašu zīmju skaitu aiz komata, kāds izmantots šā piesārņotāja robežvērtībai, kas attiecīgi piemērojama motoru saimei, plus vienu papildu zīmi aiz komata. Saskaņā ar 2.4.2.1.4. vai 2.4.2.1.5. iedaļu, ja katrā testa punktā ir veikts tikai viens testa cikls (NRTC vai NRSC testa siltās palaišanas cikls), regresijas analīzi veic, pamatojoties tikai uz testa rezultātiem no testa cikla kārtas katrā testa punktā. Pēc ražotāja pieprasījuma un ar tipa apstiprinātājas iestādes iepriekšēju apstiprinājumu ir atļauts izmantot nelineāro regresiju. 2.4.5.2. Emisijas vērtības katram piesārņotājam ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā un emisijas ilgizturības perioda beigās, ko piemēro testējamajam motoram, aprēķina, izmantojot regresijas vienādojumu. Ja ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiks ir īsāks nekā emisijas ilgizturības periods, emisijas vērtības emisijas ilgizturības perioda beigās nosaka, balstoties uz regresijas vienādojuma ekstrapolāciju, kā noteikts 2.4.5.1. iedaļā. Ja emisijas vērtības izmanto motoru saimēm tajā pašā motoru pēcapstrādes saimē, bet ar atšķirīgiem ilgizturības periodiem, tad emisijas vērtības emisijas ilgizturības perioda beigās pārrēķina katram emisijas ilgizturības periodam, veicot regresijas vienādojuma ekstrapolāciju vai interpolāciju, kā noteikts 2.4.5.1. iedaļā 2.4.5.3. Katram piesārņotājam pasliktināšanās koeficientu (DF) nosaka kā attiecību starp piemērotajām emisijas vērtībām emisijas ilgizturības perioda beigās un ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā (piereizināmais pasliktināšanās koeficients). Pēc ražotāja pieprasījuma un ar tupa apstiprinātājas iestādes iepriekšēju apstiprinājumu katram piesārņotājam var piemērot pieskaitāmu DF. Pieskaitāmo DF definē kā starpību starp emisijas vērtībām, kas aprēķinātas emisijas ilgizturības perioda beigās un ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā. NOx emisijai 1. attēlā ir dots DF pasliktināšanās noteikšanas piemērs, izmantojot lineāro regresiju. Nav atļauts vienā piesārņotāju sērijā jaukti izmantot gan piereizināmos, gan pieskaitāmos DF. Ja piereizināmā DF aprēķinātā vērtība ir mazāka par 1,00 vai pieskaitāmā DF vērtība ir mazāka par 0,00, nolietošanās koeficients ir attiecīgi 1,0 vai 0,00. Saskaņā ar 2.4.2.1.4. iedaļu, ja ir nolemts, ka katrā testa punktā jāveic tikai viens testa cikls (NRTC vai NRSC tests siltās palaišanas ciklā) un ka otru testa ciklu (NRTC vai NRSC tests siltās palaišanas ciklā) veic ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika sākumā un beigās, pasliktināšanās koeficients, kas aprēķināts testa ciklam, kurš veikts katrā testa punktā, ir jāpiemēro arī otram testa ciklam.
DF noteikšanas piemērs
2.4.6. Noteiktie pasliktināšanās koeficienti 2.4.6.1. Kā alternatīvu ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika izmantošanai, lai noteiktu pasliktināšanās koeficientus, ražotājs var izvēlēties šādus pieņemtos nolietošanās koeficientus:
Pieņemtie pieskaitāmie DF nav doti. Pieņemtos piereizināmos DF nav atļauts pārveidot par pieskaitāmiem DF. Ja izmanto norādītos DF, ražotājs sniedz tipa apstiprinātājai iestādei pierādījumus, ka ir pietiekams pamats uzskatīt, ka emisijas kontroles komponentiem ir emisijas ilgizturība ir saistīta ar šiem norādītajiem koeficientiem. Šie pierādījumi var pamatoties uz konstrukcijas analīzi vai testiem, vai arī uz abiem šiem elementiem; 2.4.7. Pasliktināšanās koeficientu piemērošana 2.4.7.1. Motori atbilst attiecīgajām katra piesārņotāja emisijas robežvērtībām, kas attiecīgi piemērojamas motoru saimei, pēc pasliktināšanās koeficientu piemērošanas testa rezultātiem, kuri mērīti saskaņā ar III pielikumu (ciklā svērtā konkrētā emisija daļiņām un katrai atsevišķai gāzei). Atkarībā no DF veida piemēro šādus noteikumus:
Ja ražotājs, izmantojot šā pielikuma 1.2.1. iedaļas iespēju, izvēlas izmantot ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma procedūru, attiecīgā gadījumā ciklā svērtā konkrētā emisija var ietvert korekciju neregulārai reģenerācijai. 2.4.7.2. Reizināmā NOx + HC DF gadījumā atsevišķi nosaka HC un NOx atbilstīgo DF un atsevišķi aprēķina emisijas līmeņa pasliktināšanos saskaņā ar emisijas testa rezultātiem, un pēc tam iegūtās NOx un HC pasliktinājuma vērtības apvieno, lai šādi noteiktu to, vai emisijas robežvērtība ir ievērota. 2.4.7.3. Ražotājs var izvēlēties piemērot motora pēcapstrādes sistēmas saimei noteiktos DF citai motora sistēmai, kas neietilpst tajā pašā motora pēcapstrādes sistēmas saimē. Tādos gadījumos ražotājs demonstrē apstiprinātājai iestādei, ka sākotnēji testētajai motora pēcapstrādes sistēmas saimei un motora sistēmai, kurai tiek piemēroti DF, ir līdzīgas tehniskās specifikācijas un uzstādīšanas prasības tehnikā un ka šāda motora vai motora sistēmas emisija ir līdzīga. Ja DF pārnes uz motora sistēmu ar atšķirīgu emisijas ilgizturības periodu, tad DF pārrēķina attiecīgajam emisijas ilgizturības periodam, veicot regresijas vienādojuma ekstrapolāciju vai interpolāciju, kā noteikts 2.4.5.1. iedaļā. 2.4.7.4. DF katram piesārņotājam attiecībā uz katru attiecīgo testa ciklu reģistrē testa rezultātu dokumentā, kas izklāstīts VII pielikuma 1. papildinājumā. 2.4.8. Ražošanas atbilstības pārbaude 2.4.8.1. Ražošanas atbilstību noteikumiem attiecībā uz emisiju pārbauda, pamatojoties uz I pielikuma 5. iedaļas prasībām. 2.4.8.2. Tipa apstiprināšanas testa laikā ražotājs var izvēlēties mērīt piesārņotāju emisiju pirms izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas. Šādi rīkojoties, ražotājs var izstrādāt neoficiālus DF atsevišķi motoram un pēcapstrādes sistēmai, ko ražotājs var izmantot kā palīglīdzekli ražošanas līnijas beigu auditā. 2.4.8.3. Tipa apstiprināšanas nolūkos testa rezultātu dokumentā, kas izklāstīts VII pielikuma 1. papildinājumā, reģistrē tikai DF, kas noteikti saskaņā ar 2.4.5. vai 2.4.6. iedaļu. 2.5. Tehniskā apkope Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā tehnisko apkopi veic atbilstoši ražotāja tehniskās apkopes instrukcijām. 2.5.1. Ar emisiju saistīta plānotā tehniskā apkope 2.5.1.1. Visa ar emisiju saistītā plānotā tehniskā apkope motora darbināšanas laikā, kas veikta ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanai, tiek veikta pēc līdzvērtīgiem laika intervāliem kā tie, kas minēti ražotāja tehniskās apkopes instrukcijās tehnikas vai motora īpašniekam. Tehniskās apkopes grafiku var atjaunināt pēc nepieciešamības visā ekspluatācijas stundu uzkrāšanas periodā ar nosacījumu, ka nevienu tehniskās apkopes darbību nevar svītrot no tehniskās apkopes grafika pēc tam, kad darbība veikta testa motoram. 2.5.1.2. Motora ražotājs ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika vajadzībām precizē šādu elementu regulēšanu, tīrīšanu un tehnisko apkopi (pēc nepieciešamības), kā arī plānotu nomaiņu:
2.5.1.3. Kritisko, ar emisiju saistīto plānoto tehnisko apkopi veic tikai ekspluatācijas laikā, ja paredzēts, un par prasību veikt šādu apkopi paziņo transportlīdzekļa īpašniekam. 2.5.2. Plānotās tehniskās apkopes izmaiņas 2.5.2.1. Ražotājs iesniedz tipa apstiprinātājai iestādei lūgumu, lai saņemtu atļauju jebkādai jaunai plānotajai tehniskajai apkopei, ko tas vēlas veikt ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā un pēc tam ieteikt tehnikas un motoru īpašniekiem. Lūgumam pievieno datus, kas pamato jaunas plānotās tehniskās apkopes un apkopes intervāla nepieciešamību. 2.5.3. Ar emisiju nesaistīta plānotā tehniskā apkope 2.5.3.1. Ar emisiju nesaistītu plānotu tehnisko apkopi, kas ir lietderīga un tehniski nepieciešama, piemēram, eļļas maiņu, eļļas filtra maiņu, degvielas filtra maiņu, gaisa filtra maiņu, dzesēšanas sistēmas apkopi, tukšgaitas apgriezienu regulēšanu, apgriezienu regulatora, motora skrūves griezes momenta, vārsta spraugas, iesmidzinātāja spraugas, jebkuras piedziņas siksnas nospriegojuma regulēšanu utt. motoriem un tehnikai, kura izraudzīta ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikam, var veikt ar vislielākajiem starplaikiem, ko ražotājs iesaka īpašniekam (piemēram, nevis ar starplaikiem, kas ieteikti būtiskajai apkopei). 2.5.4. Remonts 2.5.4.1. Ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafikā testēšanai izraudzītās motora sistēmas konstrukcijas elementu remontu veic vienīgi attiecīgā konstrukcijas elementa bojājuma vai motora sistēmas darbības traucējuma dēļ. Attiecīgā motora, emisijas kontroles sistēmas vai degvielas sistēmas remonts nav atļauts, izņemot tādā apjomā, kā paredzēts 2.5.4.2. iedaļā. 2.5.4.2. Ja ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafika laikā sabojājas attiecīgais motors, emisijas kontroles sistēma vai degvielas sistēma, ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku anulē un uzsāk jaunu ekspluatācijas stundu uzkrāšanas grafiku ar jaunu motora sistēmu, ja vien bojātie konstrukcijas elementi netiek aizstāti ar līdzvērtīgiem konstrukcijas elementiem ar līdzīgu ekspluatācijas stundu uzkrāšanas laiku.” 3. EMISIJAS ILGIZTURĪBAS PERIODS IIIA, IIIB UN IV POSMA MOTORIEM 3.1. Ražotāji izmanto šīs iedaļas 1. tabulā norādīto emisijas ilgizturības periodu.
Emisijas ilgizturības periods IIIA, IIIB un IV posma kompresijaizdedzes motoriem (stundās)
|
|
3) |
pievieno šādu 6. un 7. papildinājumu: “6. papildinājums CO2 emisijas noteikšana i, ii, iiia, iiib un iv posma motoriem 1. Ievads 1.1. Šajā papildinājumā paredzēti noteikumi un testa procedūras ziņošanai par CO2 emisiju I līdz IV posmam. Ja ražotājs, izmantojot šā pielikuma 1.2.1. iedaļas iespēju, izvēlas izmantot ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma procedūru, piemēro šā pielikuma 7. papildinājumu. 2. Vispārējas prasības 2.1. CO2 emisiju nosaka piemērojamajā testa ciklā, kas norādīts III pielikuma 1.1. iedaļā, saskaņā ar III pielikuma 3. iedaļu (NRSC) vai 4. iedaļu (NRTC tests siltās palaišanas ciklā). CO2 emisiju IIIB posmam nosaka NRTC testa siltās palaišanas ciklā. 2.2. Testa rezultātus iekļauj ziņojumā kā cikla vidējās bremzēm raksturīgās vērtības un izsaka vienībā g/kWh. 2.3. Ja pēc ražotāja izvēles NRSC testu veic kā pakāpenisko modālo ciklu (ramped modal cycle), izmanto vai nu atsauces uz NRTC, kas norādītas šajā papildinājumā, vai arī III pielikuma 7. papildinājuma prasības. 3. CO2 emisijas noteikšana 3.1. Neapstrādāto izplūdes gāzu mērīšana Šo iedaļu piemēro, ja CO2 mēra neapstrādātajās izplūdes gāzēs. 3.1.1. Mērīšana CO2 testējamajās neapstrādātajās motora izplūdes gāzēs mēra ar nedispersīvu infrasarkano analizatoru (NDIR) saskaņā ar III pielikuma 1. papildinājuma 1.4.3.2. iedaļu (NRSC) vai 2.3.3.2. iedaļu (NRTC). Mērīšanas sistēma atbilst III pielikuma 2. papildinājuma 1.5. iedaļas linearitātes prasībām. Mērīšanas sistēma atbilst III pielikuma 1. papildinājuma 1.4.1. (NRSC) vai 2.3.1. iedaļas (NRTC) prasībām. 3.1.2. Datu novērtēšana Attiecīgos datus reģistrē un glabā saskaņā ar III pielikuma 3.7.4. iedaļu (NRSC) vai 4.5.7.2. iedaļu (NRTC). 3.1.3. Cikla vidējās emisijas aprēķināšana Ja mērījumus veic sausā stāvoklī, piemēro korekciju no sausa stāvokļa uz mitru atbilstoši III pielikuma 3. papildinājuma 1.3.2. iedaļai (NRSC) vai 2.1.2.2. iedaļai (NRTC). Attiecībā uz NRSC CO2 masu (g/h) aprēķina katram režīmam atsevišķi saskaņā ar III pielikuma 3. papildinājuma 1.3.4. iedaļu. Izplūdes gāzu plūsmas nosaka saskaņā ar III pielikuma 1. papildinājuma 1.2.1. līdz 1.2.5. iedaļu. Attiecībā uz NRTC CO2 masu (g/tests) aprēķina saskaņā ar III pielikuma 3. papildinājuma 2.1.2.1. iedaļu. Izplūdes gāzu plūsmu nosaka saskaņā ar III pielikuma 1. papildinājuma 2.2.3. iedaļu. 3.2. Mērīšana atšķaidītās gāzēs Šo iedaļu piemēro, ja CO2 mēra atšķaidītajās izplūdes gāzēs. 3.2.1. Mērīšana CO2 testējamajās atšķaidītajās motora izplūdes gāzēs mēra ar nedispersīvu infrasarkano analizatoru (NDIR) saskaņā ar III pielikuma 1. papildinājuma 1.4.3.2. iedaļu (NRSC) vai 2.3.3.2. iedaļu (NRTC). Izplūdes gāzes atšķaida ar filtrētu apkārtējo gaisu, sintētisko gaisu vai slāpekli. Pilnas plūsmas sistēmas plūsmas jauda ir pietiekama, lai pilnībā nepieļautu ūdens kondensēšanos atšķaidīšanas un paraugu ņemšanas sistēmās. Mērīšanas sistēma atbilst III pielikuma 2. papildinājuma 1.5. iedaļas linearitātes prasībām. Mērīšanas sistēma atbilst III pielikuma 1. papildinājuma 1.4.1. (NRSC) vai 2.3.1. iedaļas (NRTC) prasībām. 3.2.2. Datu novērtēšana Attiecīgos datus reģistrē un glabā saskaņā ar III pielikuma 3.7.4. iedaļu (NRSC) vai 4.5.7.2. iedaļu (NRTC). 3.2.3. Cikla vidējās emisijas aprēķināšana Ja mērījumus veic sausā stāvoklī, piemēro korekciju no sausa stāvokļa uz mitru atbilstoši III pielikuma 3. papildinājuma 1.3.2. iedaļai (NRSC) vai 2.1.2.2. iedaļai (NRTC). Attiecībā uz NRSC CO2 masu (g/h) aprēķina katram režīmam atsevišķi saskaņā ar III pielikuma 3. papildinājuma 1.3.4. iedaļu. Atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmu nosaka saskaņā ar III pielikuma 1. papildinājuma 1.2.6. iedaļu. Attiecībā uz NRTC CO2 masu (g/tests) aprēķina saskaņā ar III pielikuma 3. papildinājuma 2.2.3. iedaļu. Atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmas nosaka saskaņā ar III pielikuma 3. papildinājuma 2.2.1. iedaļu. Fona korekciju piemēro saskaņā ar III pielikuma 3. papildinājuma 2.2.3.1.1. iedaļu. 3.3. Bremzēm raksturīgās emisijas aprēķināšana 3.3.1. NRSC Bremzēm raksturīgo emisiju e CO2 (g/kWh) aprēķina šādi:
kur
un
3.3.2. NRTC Bremzēm raksturīgo CO2 emisiju aprēķināšanai vajadzīgo cikla darbu nosaka saskaņā ar III pielikuma 4.6.2. iedaļu. Bremzēm raksturīgo emisiju e CO2 (g/kWh) aprēķina šādi:
kur
7. papildinājums CO2 emisijas alternatīva noteikšana 1. Ievads Ja ražotājs, izmantojot šā pielikuma 1.2.1. iedaļas iespēju, izvēlas izmantot ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma procedūru, piemēro šajā papildinājumā paredzētos noteikumus un testa procedūras par CO2 emisijas ziņošanu. 2. Vispārējas prasības 2.1. CO2 emisiju nosaka NRTC testa siltās palaišanas ciklā saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 7.8.3. iedaļu. 2.2. Testa rezultātus iekļauj ziņojumā kā cikla vidējās bremzēm raksturīgās vērtības un izsaka vienībā g/kWh. 3. CO2 emisijas noteikšana 3.1. Neapstrādāto izplūdes gāzu mērīšana Šo iedaļu piemēro, ja CO2 mēra neapstrādātajās izplūdes gāzēs. 3.1.1. Mērīšana CO2 testējamajās neapstrādātajās motora izplūdes gāzēs mēra ar nedispersīvu infrasarkano analizatoru (NDIR) saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 9.4.6. iedaļu. Mērīšanas sistēma atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 8.1.4. iedaļas linearitātes prasībām. Mērīšanas sistēma atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 8.1.9. iedaļas prasībām. 3.1.2. Datu novērtēšana Attiecīgos datus reģistrē un glabā saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 7.8.3.2. iedaļu. 3.1.3. Cikla vidējās emisijas aprēķināšana Ja mērījumus veic sausā stāvoklī, momentānajām koncentrācijas vērtībām piemēro korekciju no sausa stāvokļa uz mitru saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 8. papildinājuma A.8.2.2. iedaļu un 7. papildinājuma A.7.3.2. iedaļu, pirms tiek veikti tālāki aprēķini. CO2 masu (g/tests) aprēķina, reizinot laikā koriģētās momentānās CO2 koncentrācijas ar izplūdes gāzes plūsmām un integrāciju testa ciklā saskaņā ar kādu no turpmāk minētajiem noteikumiem:
3.2. Mērīšana atšķaidītās gāzēs Šo iedaļu piemēro, ja CO2 mēra atšķaidītajās izplūdes gāzēs. 3.2.1. Mērīšana CO2 testējamajās atšķaidītās motora izplūdes gāzēs mēra ar nedispersīvu infrasarkano analizatoru (NDIR) saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 9.4.6. iedaļu. Izplūdes gāzes atšķaida ar filtrētu apkārtējo gaisu, sintētisko gaisu vai slāpekli. Pilnas plūsmas sistēmas plūsmas jauda ir pietiekama, lai pilnībā nepieļautu ūdens kondensēšanos atšķaidīšanas un paraugu ņemšanas sistēmās. Mērīšanas sistēma atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 8.1.4. iedaļas linearitātes prasībām. Mērīšanas sistēma atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 8.1.9. iedaļas prasībām. 3.2.2. Datu novērtēšana Attiecīgos datus reģistrē un glabā saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 7.8.3.2. iedaļu. 3.2.3. Cikla vidējās emisijas aprēķināšana Ja mērījumus veic sausā stāvoklī, momentānajām koncentrācijas vērtībām piemēro korekciju no sausa stāvokļa uz mitru saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 8. papildinājuma A.8.3.2. iedaļu un 7. papildinājuma A.7.4.2. iedaļu, pirms tiek veikti tālāki aprēķini. CO2 masu (g/tests) aprēķina, reizinot CO2 koncentrācijas ar izplūdes gāzes plūsmām saskaņā ar kādu no turpmāk minētajiem noteikumiem:
Fona korekciju veic saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 8. papildinājuma A.8.3.2.4. iedaļu vai 8. papildinājuma A.7.4.1. iedaļu. 3.3. Bremzēm raksturīgās emisijas aprēķināšana Bremzēm raksturīgo CO2 emisiju aprēķināšanai vajadzīgo cikla darbu nosaka saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 7.8.3.4. iedaļu. Bremzēm raksturīgo emisiju e CO2 (g/kWh) aprēķina šādi:
kur
|
IV PIELIKUMS
Direktīvas 97/68/EK VI pielikumā pievieno šādu 1.a iedaļu:
|
“1.a |
Šo pielikumu piemēro šādi:
|
V PIELIKUMS
Direktīvas 97/68/EK VII pielikuma 1. papildinājumu aizstāj ar šādu:
“1. papildinājums
Kompresijaizdedzes motoru testa ziņojums testa rezultāti (1)
Informācija par testa motoru
Motora tips:. …
Motora identifikācijas numurs:. …
1. Informācijas par testa veikšanu:. …
1.1. Testā izmantotā standartdegviela
1.1.1. Cetānskaitlis:. …
1.1.2. Sēra saturs:. …
1.1.3. Blīvums:. …
1.2. Smērviela
1.2.1. Marka(-s):. …
1.2.2. Tips(-i):. …
(ja smērvielu un degvielu sajauc, norādiet eļļas īpatsvaru maisījumā)
1.3. Ar motoru darbināmais aprīkojums (vajadzības gadījumā)
1.3.1. Uzskaitījums un identifikācijas dati: …
1.3.2. Pie norādītā motora apgriezienu skaita absorbētā jauda (saskaņā ar ražotāja norādījumiem)
|
|
Jauda PAE (kW), kas absorbēta pie motora dažāda apgriezienu skaita (2) (3), ņemot vērā šā pielikuma 3. papildinājumu |
||
|
Iekārta |
Starpapgriezienu skaits (vajadzības gadījumā) |
Apgriezieni pie maksimālās jaudas (ja atšķiras no nominālās vērtības) |
Nominālais apgriezienu skaits (4) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā |
|
|
|
1.4. Motora darbības rādītāji
1.4.1. Motora apgriezienu skaits:
Tukšgaita: … min–1
Starpapgriezienu skaits: … min–1
Maksimālā jauda: … min–1
Nominālais apgriezienu skaits (5) … min–1
1.4.2. Motora jauda (6)
|
|
Jaudas iestatījums (kW) pie motora dažāda apgriezienu skaita |
||
|
Nosacījums |
Starpapgriezienu skaits (vajadzības gadījumā) |
Apgriezieni pie maksimālās jaudas (ja atšķiras no nominālās vērtības) |
Nominālais apgriezienu skaits (7) |
|
Testā izmērītā maksimālā jauda pie norādītā testa apgriezienu skaita (PM) (kW) (a) |
|
|
|
|
Ar motoru darbināmā aprīkojuma absorbētā kopējā jauda saskaņā ar šā papildinājuma 1.3.2. iedaļu, ievērojot 3. papildinājumu (kW) (b) |
|
|
|
|
Lietderīgā motora jauda, kas noteikta I pielikuma 2.4. iedaļā (kW) (c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
2. Informācijas par NRSC testa veikšanu:
2.1. Dinamometra iestatījums (kW)
|
|
Dinamometra iestatījums (kW) pie motora dažāda apgriezienu skaita |
||||
|
Slodzes procenti |
Starpapgriezienu skaits (vajadzības gadījumā) |
63 % (vajadzības gadījumā) |
80 % (vajadzības gadījumā) |
91 % (vajadzības gadījumā) |
Nominālais apgriezienu skaits (8) |
|
10 (vajadzības gadījumā) |
|
|
|
|
|
|
25 (vajadzības gadījumā) |
|
|
|
|
|
|
50 |
|
|
|
|
|
|
75 (vajadzības gadījumā) |
|
|
|
|
|
|
100 |
|
|
|
|
|
2.2. Motora/standarta motora emisijas rezultāti (9)
Pasliktināšanās koeficients (DF): aprēķināts/fiksēts (9)
Norādīt DF vērtības un emisijas rezultātus šajā tabulā (9):
|
NRSC tests |
||||||
|
DF reizināt/saskaitīt3 |
CO |
HC |
NOx |
HC + NOx |
PM |
|
|
|
|
|
|
|
||
|
Emisija |
CO (g/kWh) |
HC (g/kWh) |
NOx (g/kWh) |
HC + NOx (g/kWh) |
PM (g/kWh) |
CO2 (g/kWh) |
|
Testa rezultāts |
|
|
|
|
|
|
|
Testa galarezultāts ar DF |
|
|
|
|
|
|
|
Papildu kontroles laukuma testa punktu (vajadzības gadījumā) |
||||||
|
Emisija testa punktā |
Motora apgriezienu skaits |
Jauda (%) |
CO (g/kWh) |
HC (g/kWh) |
NOx (g/kWh) |
PM (g/kWh) |
|
Testa rezultāts Nr. 1 |
|
|
|
|
|
|
|
Testa rezultāts Nr. 2 |
|
|
|
|
|
|
|
Testa rezultāts Nr. 3 |
|
|
|
|
|
|
2.3. NRSC testā izmantotā paraugu ņemšanas sistēma:
2.3.1. Gāzveida emisija (10):. …
2.3.2. PM (10):. …
2.3.2.1. Metode (11): viens/vairāki filtri
3. Informācijas par NRTC testa veikšanu (vajadzības gadījumā):
3.1. Motora/standarta motora emisijas rezultāti (11)
Pasliktināšanās koeficients (DF): aprēķināts/fiksēts (12)
Norādīt DF vērtības un emisijas rezultātus šajā tabulā (12):
IV posma motoriem var ziņot ar reģenerāciju saistītos datus.
|
NRTC tests |
||||||
|
DF reizināt/saskaitīt (12): |
CO |
HC |
NOx |
HC + NOx |
PM |
|
|
|
|
|
|
|
||
|
Emisija |
CO (g/kWh) |
HC (g/kWh) |
NOx (g/kWh) |
HC + NOx (g/kWh) |
PM (g/kWh) |
|
|
Aukstā palaišana |
|
|
|
|
|
|
|
Emisija |
CO (g/kWh) |
HC (g/kWh) |
NOx (g/kWh) |
HC + NOx (g/kWh) |
PM (g/kWh) |
CO2 (g/kWh) |
|
Siltā palaišana bez reģenerācijas |
|
|
|
|
|
|
|
Siltā palaišana ar reģenerāciju (12) |
|
|
|
|
|
|
|
kr,u (reizināt/saskaitīt) (12) kr,d (reizināt/saskaitīt) (12) |
|
|
|
|
|
|
|
Testa svērtais rezultāts |
|
|
|
|
|
|
|
Testa galarezultāts ar DF |
|
|
|
|
|
|
Cikla darbība siltajai palaišanai bez reģenerācijas kWh
3.2. NRTC testā izmantotā paraugu ņemšanas sistēma:
Gāzveida emisija (13):. …
PM (13): …
Metode (14): viens/vairāki filtri
(1) Vairāku standarta motoru gadījumā norādīt katram atsevišķi.
(2) Lieko svītrot.
(3) Nedrīkst būt lielāka par 10 % no testa laikā izmērītās jaudas.
(4) Norādīt vērtības pie motora apgriezienu skaita, kas atbilst 100 % normētajam apgriezienu skaitam, ja NRSC testā izmanto šo apgriezienu skaitu.
(5) Norādīt motora apgriezienu skaitu, kas atbilst 100 % normētajam apgriezienu skaitam, ja NRSC testā izmanto šo apgriezienu skaitu.
(6) Nekoriģēta jauda, ko mēra saskaņā ar I pielikuma 2.4. iedaļu.
(7) Aizstāt ar vērtībām pie motora apgriezienu skaita, kas atbilst 100 % normētajam apgriezienu skaitam, ja NRSC testā izmanto šo apgriezienu skaitu.
(8) Aizstāt ar vērtībām pie motora apgriezienu skaita, kas atbilst 100 % normētajam apgriezienu skaitam, ja NRSC testā izmanto šo apgriezienu skaitu.
(9) Lieko svītrot.
(10) Norādiet sistēmas numuru, kā noteikts attiecīgā gadījumā VI pielikuma 1. iedaļā vai ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 9. iedaļā.
(11) Lieko svītrot.
(12) Lieko svītrot.
(13) Norādiet sistēmas numuru, kā noteikts attiecīgā gadījumā VI pielikuma 1. iedaļā vai ANO/EEK Noteikumu Nr. 96.03 grozījumu sērijas 4.B pielikuma 9. iedaļā.
(14) Lieko svītrot.”
VI PIELIKUMS
“XI PIELIKUMS
TEHNISKIE DATI PAR MOTORIEM, KAM IR TIPA APSTIPRINĀJUMS
1. Dzirksteļaizdedzes motori
|
Motora tipa paziņotais apstiprinājums |
1 |
2 |
3 |
4 |
|
|
Tipa apstiprinājuma numurs |
|
|
|
|
|
|
Apstiprinājuma datums |
|
|
|
|
|
|
Ražotāja nosaukums |
|
|
|
|
|
|
Motora tips/saime |
|
|
|
|
|
|
Motora apraksts |
Vispārēja informācija (1) |
|
|
|
|
|
Dzesēšanas līdzeklis (1): |
|
|
|
|
|
|
Cilindru skaits |
|
|
|
|
|
|
Darba tilpums (cm3) |
|
|
|
|
|
|
Pēcapstrādes sistēmas tips (2) |
|
|
|
|
|
|
Nominālais apgriezienu skaits (min–1) |
|
|
|
|
|
|
Nominālā lietderīgā jauda (kW) |
|
|
|
|
|
|
Emisija (g/kWh) |
CO |
|
|
|
|
|
HC |
|
|
|
|
|
|
NOx |
|
|
|
|
|
|
PM |
|
|
|
|
|
2. Kompresijaizdedzes motori (3) (4)
2.1. Vispārēja informācija par motoru
|
Motora tipa paziņotais apstiprinājums |
1 |
2 |
3 |
4 |
|
|
Tipa apstiprinājuma numurs |
|
|
|
|
|
|
Apstiprinājuma datums |
|
|
|
|
|
|
Ražotāja nosaukums |
|
|
|
|
|
|
Motora tips/saime |
|
|
|
|
|
|
Motora apraksts |
Vispārēja informācija (5) |
|
|
|
|
|
Dzesēšanas līdzeklis (6): |
|
|
|
|
|
|
Cilindru skaits |
|
|
|
|
|
|
Darba tilpums (cm3) |
|
|
|
|
|
|
Pēcapstrādes sistēmas tips (7) |
|
|
|
|
|
|
Nominālais apgriezienu skaits (min–1) |
|
|
|
|
|
|
Apgriezienu skaits pie maksimālās jaudas (min–1) |
|
|
|
|
|
|
Nominālā lietderīgā jauda (kW) |
|
|
|
|
|
|
Maksimālā lietderīgā jauda (kW) |
|
|
|
|
|
2.2. Emisijas galarezultāts
|
Motora tipa paziņotais apstiprinājums |
1 |
2 |
3 |
4 |
|
|
NRSC testa galarezultāts ar DF (g/kWh) |
CO |
|
|
|
|
|
HC |
|
|
|
|
|
|
NOx |
|
|
|
|
|
|
HC + NOx |
|
|
|
|
|
|
PM |
|
|
|
|
|
|
NRSC CO2 (g/kWh) |
|
|
|
|
|
|
NRTC testa galarezultāts ar DF (g/kWh) |
CO |
|
|
|
|
|
HC |
|
|
|
|
|
|
NOx |
|
|
|
|
|
|
HC + NOx |
|
|
|
|
|
|
PM |
|
|
|
|
|
|
NRTC siltās palaišanas cikls CO2 (g/kWh) |
|
|
|
|
|
|
NRTC siltās palaišanas cikla darbība (kWh) |
|
|
|
|
|
2.3. NRSC pasliktināšanās koeficienti un emisijas testa rezultāti
|
Motora tipa paziņotais apstiprinājums |
1 |
2 |
3 |
4 |
|
|
DF reizināt/saskaitīt (8) |
CO |
|
|
|
|
|
HC |
|
|
|
|
|
|
NOx |
|
|
|
|
|
|
HC + NOx |
|
|
|
|
|
|
PM |
|
|
|
|
|
|
NRSC testa rezultāts bez DF (g/kWh) |
CO |
|
|
|
|
|
HC |
|
|
|
|
|
|
NOx |
|
|
|
|
|
|
HC + NOx |
|
|
|
|
|
|
PM |
|
|
|
|
|
2.4. NRTC pasliktināšanās koeficienti un emisijas testa rezultāti
|
Motora tipa paziņotais apstiprinājums |
1 |
2 |
3 |
4 |
|
|
DF reizināt/saskaitīt (9) |
CO |
|
|
|
|
|
HC |
|
|
|
|
|
|
NOx |
|
|
|
|
|
|
HC + NOx |
|
|
|
|
|
|
PM |
|
|
|
|
|
|
NRTC aukstās palaišanas testa rezultāts bez DF (g/kWh) |
CO |
|
|
|
|
|
HC |
|
|
|
|
|
|
NOx |
|
|
|
|
|
|
HC + NOx |
|
|
|
|
|
|
PM |
|
|
|
|
|
|
NRTC siltās palaišanas testa rezultāts bez DF (g/kWh) |
CO |
|
|
|
|
|
HC |
|
|
|
|
|
|
NOx |
|
|
|
|
|
|
HC + NOx |
|
|
|
|
|
|
PM |
|
|
|
|
|
2.5. NRTC siltās palaišanas emisijas testa rezultāti
IV posma motoriem var ziņot ar reģenerāciju saistītos datus.
|
Motora tipa paziņotais apstiprinājums |
1 |
2 |
3 |
4 |
|
|
NRTC siltā palaišana bez reģenerācijas (g/kWh) |
CO |
|
|
|
|
|
HC |
|
|
|
|
|
|
NOx |
|
|
|
|
|
|
HC + NOx |
|
|
|
|
|
|
PM |
|
|
|
|
|
|
NRTC siltā palaišana ar reģenerāciju (g/kWh) |
CO |
|
|
|
|
|
HC |
|
|
|
|
|
|
NOx |
|
|
|
|
|
|
HC + NOx |
|
|
|
|
|
|
PM” |
|
|
|
|
|
(1) Šķidrums vai gaiss.
(2) Saīsināt: CAT = katalizators, PT = daļiņu filtrs, SCR = selektīvā katalītiskā reducēšana.
(3) Aizpildiet visus laukus, kuri attiecas uz motora tipu/saimi.
(4) Motoru saimju gadījumā ierakstiet sīku informāciju par standarta motoru.
(5) Saīsināt: DI = tiešā iesmidzināšana, PC = priekškamera/virpuļkamera, NA = motors bez turbopūtes, TC = turbopūte, TCA = turbopūte ar starpdzesēšanu, EGR = izplūdes gāzu recirkulācija. Piemēri: PC NA, DI TCA EGR.
(6) Šķidrums vai gaiss.
(7) Saīsināt: DOC = dīzeļdegvielas oksidācijas katalizators, PT = daļiņu filtrs, SCR = selektīvā katalītiskā reducēšana.
(8) Lieko svītrot.
(9) Lieko svītrot.
VII PIELIKUMS
“XII PIELIKUMS
ALTERNATĪVU TIPA APSTIPRINĀJUMU ATZĪŠANA
|
1. |
Par līdzvērtīgiem apstiprinājumam pēc šīs direktīvas tās 9. panta 2. punktā definētajiem A, B un C kategorijas motoriem ir atzīti šādi tipa apstiprinājumi un attiecīgās zīmes:
|
|
2. |
D, E, F un G kategorijas motoriem (II posms) saskaņā ar 9. panta 3. punktu un 9. panta 3.a punktu šādi tipa apstiprinājumi un attiecīgajos gadījumos ar tiem saistītās zīmes tiek atzīti par līdzvērtīgiem apstiprinājumam saskaņā ar šo direktīvu:
|
|
3. |
H, I, J un K kategorijas motoriem (IIIA posms) saskaņā ar 9. panta 3.a punktu un 9. panta 3.b punktu šādi tipa apstiprinājumi un attiecīgajos gadījumos ar tiem saistītās zīmes tiek atzīti par līdzvērtīgiem apstiprinājumam saskaņā ar šo direktīvu:
|
|
4. |
L, M, N un P kategorijas motoriem (IIIB posms) saskaņā ar 9. panta 3.c punktu šādi tipa apstiprinājumi un attiecīgajos gadījumos ar tiem saistītās zīmes tiek atzīti par līdzvērtīgiem apstiprinājumam saskaņā ar šo direktīvu:
|
|
5. |
Q un R kategorijas motoriem (IV posms) saskaņā ar 9. panta 3.d punktu šādi tipa apstiprinājumi un attiecīgajos gadījumos ar tiem saistītās zīmes tiek atzīti par līdzvērtīgiem apstiprinājumam saskaņā ar šo direktīvu:
|
, kur 
