ISSN 1977-0715
doi:10.3000/19770715.L_2012.353.lav
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
L 353
Izdevums latviešu valodā
Tiesību akti
55. sējums
2012. gada 21. decembris
|
ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.353.lav |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 353 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
55. sējums |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
|
21.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 353/1 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1229/2012
(2012. gada 10. decembris),
ar kuru groza IV un XII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (1), un jo īpaši tās 39. panta 2. un 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Direktīvu 2007/46/EK ir izveidota saskaņota administratīvu noteikumu un vispārēju tehnisku prasību sistēma attiecībā uz visiem jaunajiem transportlīdzekļiem. Jo īpaši tajā nosaukti visi tie normatīvie akti, kuros noteiktas tehniskās prasības, kuras jāievēro transportlīdzekļiem, lai tiem piešķirtu transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumu. |
|
(2) |
Direktīvas 2007/46/EK IV pielikuma 1. daļā uzskaitīti normatīvie akti attiecībā uz tādu transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājumu, kuri ražoti neierobežotās sērijās. Direktīva 2007/46/EK ir vairākas reizes grozīta, un šis saraksts ir attiecīgi atjaunināts. |
|
(3) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulā (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (2) paredzēta vairāku direktīvu atcelšana. Atceltās direktīvas ir aizstātas ar atbilstošajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) noteikumiem un ar Komisijas regulām. Šīs izmaiņas būtu jāiekļauj Direktīvas 2007/46/EK IV pielikumā. |
|
(4) |
Ir būtiski pielāgot mazu sēriju transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājuma prasības, lai mazu sēriju transportlīdzekļu ražotājiem arī turpmāk nodrošinātu iekšējā tirgus pieejamību. Tādēļ nepieciešams pieņemt vienkāršotus pasākumus, lai samazinātu tipa apstiprinājuma procesa izmaksas un vienlaikus nodrošinātu augsta līmeņa ceļu satiksmes drošību un vides aizsardzību. |
|
(5) |
Tā kā N1 un M1 kategorijas transportlīdzekļu konstrukcijas parametri ir līdzīgi, ir arī lietderīgi paredzēt saskaņotas tehniskas prasības attiecībā uz N1 kategorijas transportlīdzekļiem, lai iekšējo tirgu darītu pieejamu šāda veida transportlīdzekļiem, kas ražoti mazās sērijās. |
|
(6) |
Ir būtiski Direktīvas 2007/46/EK IV pielikuma 1. papildinājumā izklāstītās prasības attiecināt uz visiem jaunajiem transportlīdzekļiem. Bet ražotājiem būtu jādod pietiekams laiks, lai ļautu ražotos transportlīdzekļus pielāgot jaunajām prasībām. |
|
(7) |
Direktīvas 2007/46/EK XII pielikuma A daļas 1. un 2. nodaļā ir iekļauti kvantitātes ierobežojumi saistībā ar mazo sēriju EK tipa apstiprinājumu. Attiecinot mazu sēriju transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājumu uz N1 kategorijas transportlīdzekļiem, ir lietderīgi minētās kategorijas transportlīdzekļiem noteikt kvantitatīvo ierobežojumu. Tāpat arī, ņemot vērā EK tipa apstiprinājuma mērķi, proti, sekmēt iekšējā tirgus pieejamību, N1 kategorijas transportlīdzekļu, kas var saņemt valsts tipa apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 23. pantu, skaits būtu jāierobežo līdz nepieciešamajam minimumam. Tādēļ būtu arī jānosaka minēto transportlīdzekļu daudzums. |
|
(8) |
Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas 2007/46/EK IV un XII pielikums. |
|
(9) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Direktīvas 2007/46/EK IV un XII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Mazo sēriju EK tipa apstiprinājuma, kas piešķirts pirms 2012. gada 1. novembra, derīguma termiņš ir 2016. gada 31. oktobris. Valsts iestādes transportlīdzekļu atbilstības sertifikātus vairs neuzskatīs par derīgiem Direktīvas 2007/46/EK 26. panta 1. punkta mērķiem, ja vien attiecīgie tipa apstiprinājumi nebūs atjaunināti atbilstoši Direktīvas 2007/46/EK IV pielikuma 1. papildinājuma prasībām.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Bet pielikuma 1. punkta b) apakšpunktu piemēro atbilstoši tajā noteiktajiem datumiem.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 10. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.
(2) OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.
PIELIKUMS
Direktīvu 2007/46/EK groza šādi:
|
1) |
direktīvas IV pielikumu groza šādi:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2) |
direktīvas XII pielikuma A daļu groza šādi:
|
(1) Transportlīdzekļiem, kuru atskaites masa nepārsniedz 2 610 kg. Pēc izgatavotāja pieprasījuma var piemērot transportlīdzekļiem, kuru atskaites masa nepārsniedz 2 840 kg.
(2) Ja transportlīdzeklis aprīkots ar SNG vai SDG, ir nepieciešams transportlīdzekļa tipa apstiprinājums saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 67 vai ANO EEK Noteikumiem Nr. 110.
(3) Nepieciešams aprīkot ar elektroniskās stabilitātes kontroles (ESK) sistēmu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 661/2009 12. pantam. Tādēļ jaunu transportlīdzekļu tipu EK tipa apstiprināšanā, kā arī jaunu transportlīdzekļu reģistrācijā, tirdzniecībā un nodošanā ekspluatācijā obligāti piemēro prasības, kas noteiktas 21. pielikumā ANO EEK Noteikumiem Nr. 13. Piemēro Regulas (EK) Nr. 661/2009 13. pantā noteiktos īstenošanas datumus, nevis ANO EEK Noteikumos Nr. 13 noteiktos īstenošanas datumus.
(4) Nepieciešams aprīkot ar ESK sistēmu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 661/2009 12. pantam. Tādēļ jaunu transportlīdzekļu tipu EK tipa apstiprināšanā, kā arī jaunu transportlīdzekļu reģistrācijā, tirdzniecībā un nodošanā ekspluatācijā obligāti piemēro prasības, kas noteiktas 9. pielikuma A daļā ANO EEK Noteikumiem Nr. 13-H. Piemēro Regulas (EK) Nr. 661/2009 13. pantā noteiktos īstenošanas datumus, nevis ANO EEK Noteikumos Nr. 13-H noteiktos īstenošanas datumus.
|
(4A) |
Uzstādīta drošības konstrukcija atbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 18 prasībām. |
|
(4B) |
Šī regula attiecas uz sēdekļiem, kas ir ārpus ANO EEK Noteikumu Nr. 80 darbības jomas. |
(7) Šīs kategorijas transportlīdzekļiem ir aprīkoti ar atbilstošu priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīci.
(8) Šīs kategorijas transportlīdzekļiem ir aprīkoti ar atbilstošu priekšējā stikla apskalošanas un tīrīšanas ierīci.
(9) Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar elektrisku piedziņas bloku, ir nepieciešams transportlīdzekļa tipa apstiprinājums saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 85.
(10) Transportlīdzekļiem, kuru standarta masa pārsniedz 2 610 kg un attiecībā uz kuriem nav izmantota (1). piezīmē piedāvātā iespēja.
(11) Transportlīdzekļiem, kuru standarta masa pārsniedz 2 610 kg un kuriem nav tipa apstiprinājuma (pēc izgatavotāja pieprasījuma un ja to standarta masa nepārsniedz 2 840 kg) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007.
Citos gadījumos sk. Regulas (EK) Nr. 595/2009 2. pantu.
|
(9A) |
Piemēro vienīgi tad, ja šādi transportlīdzekļi ar aprīkoti ar ierīcēm, uz kurām attiecas ANO EEK Noteikumi Nr. 64. Riepu spiediena kontroles sistēma M1 kategorijas transportlīdzekļiem ir obligāta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 661/2009 9. panta 2. punktu. |
(13) Piemēro vienīgi transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar sakabi(-ēm).
(14) Piemēro transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa nepārsniedz 2,5 tonnas.
(15) Piemērojams vienīgi transportlīdzekļiem, kuriem zemākā sēdekļa “sēdvietas atskaites punkts (“R” punkts)” neatrodas augstāk par 700 mm virs zemes līmeņa.
(16) Piemēro tikai tādā gadījumā, ja izgatavotājs pieprasa tipa apstiprinājumu transportlīdzeklim, ar kuru paredzēts pārvadāt bīstamas preces.
(17) Piemēro vienīgi N1 kategorijas I klases transportlīdzekļiem, kā aprakstīts pirmajā tabulā Direktīvas 70/220/EEK I pielikuma 5.3.1.4. punktā.
(18) Pēc izgatavotāja pieprasījuma tipa apstiprinājumu šajā pozīcijā var piešķirt kā alternatīvu tipa apstiprinājumam 3A., 3B., 4A., 5A., 6A., 6B., 7A., 8A., 9A., 9B., 10A., 12A., 13A., 13B., 14A., 15A., 15B., 16A., 17A., 17B., 18A., 19A., 20A., 21A., 22A., 22B., 22C., 23A., 24A., 25A., 25B., 25C., 25D., 25E., 25F., 26A., 27A., 28A., 29A., 30A., 31A., 32A., 33A., 34A., 35A., 36A., 37A., 38A., 42A., 43A., 44A., 45A., 46A., 46B., 46C., 46D., 46E., 47A., 48A., 49A., 50A., 50B., 51A., 52A., 52B., 53A., 54A., 56A., 57A. un 64.–70. pozīcijā.”;
(19) Paskaidrojumi IV pielikuma I daļā attiecas arī uz 1. tabulu.
(20) Paskaidrojumi IV pielikuma I daļā attiecas arī uz 2. tabulu. Burtu skaidrojumi 1. tabulā attiecas arī uz 2. tabulu.
|
21.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 353/31 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1230/2012
(2012. gada 12. decembris),
ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju masu un gabarītiem un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (1) un jo īpaši tās 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (“pamatdirektīva”) (2), un jo īpaši tās 39. panta 2., 3. un 5. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ir atsevišķa regula par Direktīvā 2007/46/EK paredzēto tipa apstiprināšanu. |
|
(2) |
Ar Regulu (EK) Nr. 661/2009 atceļ Padomes 1992. gada 31. marta Direktīvu 92/21/EEK par M1 kategorijas mehānisko transportlīdzekļu masu un gabarītiem (3), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 22. jūlija Direktīvu 97/27/EK, kas attiecas uz dažu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju kategoriju masu un gabarītiem un ar ko groza Direktīvu 70/156/EEK (4). Minētajās direktīvās noteiktās prasības attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju masu un gabarītiem būtu jāietver šajā regulā un vajadzības gadījumā jāgroza, lai tās pielāgotu zināšanu attīstībai tehnikas un zinātnes jomā. |
|
(3) |
Regulā (EK) Nr. 661/2009 ir izklāstīti pamatnoteikumi, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprināšanas prasībām saistībā ar to masu un gabarītiem. Tāpēc ir arī jānosaka īpašas procedūras, testi un prasības šādai tipa apstiprināšanai. |
|
(4) |
Padomes 1996. gada 25. jūlija Direktīvā 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (5), ir noteikti konkrēti maksimālie pieļaujamie gabarīti gan iekšzemes, gan starptautiskajos autopārvadājumos dalībvalstīs. Tāpēc transportlīdzekļu konstrukcijā ir svarīgi ņemt vērā Savienībā jau saskaņotos gabarītus, lai veicinātu un nodrošinātu preču brīvu apgrozību. |
|
(5) |
Saskaņā ar Direktīvu 97/27/EK dalībvalstīm bija atļauts piešķirt EK tipa apstiprinājumu transportlīdzekļiem, kuru lielākie gabarīti neatbilst maksimālajiem pieļaujamajiem gabarītiem, kas noteikti minētajā direktīvā. Tāpat saskaņā ar minēto direktīvu dalībvalstīm bija atļauts atteikt reģistrāciju transportlīdzekļiem, kuriem bija piešķirts EK tipa apstiprinājums, kad to lielākie gabarīti neatbilda valsts tiesību aktu prasībām. Ir svarīgi saglabāt iespēju konkrētos apstākļos atļaut piešķirt tipa apstiprinājumu transportlīdzekļiem, kuru gabarīti pārsniedz pieļaujamos ierobežojumus, tajās dalībvalstīs, kurās ceļu infrastruktūra ir piemērota šādai situācijai, ja tas ir izdevīgi autopārvadājumiem un nekaitē videi. Tāpēc būtu jānodrošina iespēja apstiprināt šādus transportlīdzekļus saskaņā ar tipa apstiprinājumiem mazām sērijām vai atsevišķām apstiprinājuma shēmām ar nosacījumu, ka to transportlīdzekļu, kam drīkst piemērot izņēmumu saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 23. pantu attiecībā uz maksimālajiem pieļaujamajiem gabarītiem, skaits ir ierobežots līdz skaitam, kāds vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Tāpēc būtu jāgroza Direktīvas 2007/46/EK XII pielikums, lai ietvertu šādus skaita ierobežojumus. |
|
(6) |
Direktīvā 96/53/EK ir noteikta maksimālā pieļaujamā masa, kas piemērojama tikai starptautiskajiem autopārvadājumiem. Saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz iekšējiem autopārvadājumiem dalībvalstis var turpināt piemērot savus valsts tiesību aktus. Tādēļ nešķiet, ka tuvākajā laikā būs iespējams saskaņot tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu un tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asīm vai asu grupu piemērošanai dalībvalstīs. Tomēr nesaskaņoto noteikumu dēļ attiecībā uz ceļu infrastruktūras būvniecību ir lietderīgi prasīt dalībvalstīm noteikt transportlīdzekļu reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamo maksimālo masu, kas atļauta iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos saskaņā ar Direktīvu 96/53/EK, un paredzēt šai noteikšanai izmantojamo procedūru. |
|
(7) |
Ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar Savienības tiesību aktu piemērošanu attiecībā uz transportlīdzekļu masu un gabarītiem, ir jāparedz skaidri definēti jēdzieni. Daži no šiem jēdzieniem jau ir definēti Direktīvā 97/27/EK un Direktīvā 92/21/EEK. Lai nodrošinātu konsekvenci, ir lietderīgi šīs definīcijas pārņemt un vajadzības gadījumā tās pielāgot, ņemot vērā zināšanu attīstību tehnikas un zinātnes jomā. |
|
(8) |
Tā kā šajā regulā ir ietverta atsevišķa transportlīdzekļa faktiskās masas definīcija, tad, lai izvairītos no pārpratumiem saistībā ar atbilstības sertifikāta aizpildīšanu, ir attiecīgi jāgroza Direktīvas 2007/46/EK IX pielikums. |
|
(9) |
Tā kā Baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (6) ir uzsvērta nepieciešamība uzlabot transportlīdzekļu aerodinamisko efektivitāti un tā kā pētījumi ir parādījuši, ka mehānisko transportlīdzekļu degvielas patēriņu un tādējādi arī CO2 emisijas varētu būtiski samazināt, transportlīdzekļos uzstādot aerodinamiskās ierīces, ir svarīgi atļaut šādu aerodinamisko ierīču uzstādīšanu transportlīdzekļos. Tā kā aerodinamiskās ierīces sastāv no papildu iekārtām, kuras savas konstrukcijas dēļ ir lielākas par transportlīdzekļu vistālāk izvirzītajām daļām transportlīdzekļa aizmugurē vai sānos, tās būtu jāietver to ierīču vai aprīkojuma sarakstā, ko neņem vērā, nosakot lielākos gabarītus. Tomēr ir svarīgi ierobežot šo izvirzījumu transportlīdzekļa aizmugurē vai sānos, lai netiktu apdraudēta ceļu satiksmes drošība un būtu iespējama transportlīdzekļu izmainīšanās uz ceļa. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka vajadzīgās tehniskās prasības. |
|
(10) |
Pieejamā programmatūra dod iespēju izmantot virtuālas testēšanas metodes ar datorizētiem paņēmieniem. Tā kā šie paņēmieni padara testēšanu rentablāku un vienkāršo to, ir lietderīgi paredzēt iespēju tos izmantot, lai pārbaudītu, vai transportlīdzeklis spēj izdarīt manevrus 360° trajektorijā, un lai izmērītu maksimālo pagrieziena trajektoriju, kad transportlīdzeklis izdara manevru trajektorijas robežās. Tāpēc šī regula ir arī jāpievieno normatīvo aktu sarakstam, kas ietverts Direktīvas 2007/46/EK XVI pielikumā. |
|
(11) |
Lai nodrošinātu tipa apstiprināšanas sistēmas atbilstīgu darbību, ir lietderīgi atjaunināt Direktīvas 2007/46/EK pielikumus. |
|
(12) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 2007/46/EK I, III, IX, XII un XVI pielikums. Tā kā XII pielikuma noteikumi ir pietiekami detalizēti un nav plašāk jātransponē dalībvalstīs, to var aizstāt ar regulu saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 39. panta 8. punktu. |
|
(13) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šajā regulā ir izklāstītas EK tipa apstiprināšanas prasības attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju masu un gabarītiem.
2. Šo regulu piemēro nepabeigtiem, pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem M, N un O kategorijas transportlīdzekļiem.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā papildus Direktīvā 2007/46/EK un Regulā (EK) Nr. 661/2009 noteiktajām definīcijām izmanto šādas definīcijas:
|
1) |
“transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kā definēts Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma B daļā; |
|
2) |
“standartaprīkojums” ir transportlīdzekļa pamata konfigurācija, kas ir aprīkota ar visiem elementiem, kuri noteikti Direktīvas 2007/46/EK IV un XI pielikumā minētajos normatīvajos aktos, tostarp visi uzstādītie elementi, kam nav nepieciešamas nekādas papildu specifikācijas attiecībā uz konfigurāciju vai aprīkojuma līmeni; |
|
3) |
“neobligātais aprīkojums” ir visi elementi, kas neietilpst standartaprīkojumā un par kuru uzstādīšanu transportlīdzeklī atbildīgs ir izgatavotājs, kā arī kurus klients var pasūtīt; |
|
4) |
“masa darba kārtībā”
|
|
5) |
“neobligātā aprīkojuma masa” ir tāda aprīkojuma masa, kuru var uzstādīt transportlīdzeklī papildus standartaprīkojumam saskaņā ar izgatavotāja tehniskajiem datiem; |
|
6) |
“transportlīdzekļa faktiskā masa” ir tehniskā kārtībā esoša transportlīdzekļa masa, kam pieskaita transportlīdzeklī uzstādītā neobligātā aprīkojuma masu; |
|
7) |
“tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa” (M) ir uz transportlīdzekli attiecinātā maksimālā masa, pamatojoties uz tā konstrukcijas raksturlielumiem un dizaina efektivitāti; piekabes vai puspiekabes tehniski pieļaujamā pilnā masa ietver statisko masu, kas tiek nodota velkošajam transportlīdzeklim, kad ir notikusi sakabe; |
|
8) |
“savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa” (MC) ir uz mehānisko transportlīdzekli un vienu vai vairākām piekabēm attiecinātā maksimālā masa, pamatojoties uz tā konstrukcijas raksturlielumiem un dizaina efektivitāti, vai uz seglu vilcēju un puspiekabi attiecinātā maksimālā masa; |
|
9) |
“tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa” (TM) ir vienas vai vairāku piekabju, kuras var vilkt velkošais transportlīdzeklis, maksimālā masa, kas atbilst kopējai slodzei, kuru uz zemi rada velkošā transportlīdzekļa vilktas piekabes vienas ass vai asu grupas riteņi; |
|
10) |
“ass” ir kopējā rotācijas ass diviem vai vairākiem elektropiedziņas vai brīvi rotējošiem riteņiem, kas atrodas vai nu vienā, vai vairākos segmentos, kuri izvietoti vienādā plaknē perpendikulāri transportlīdzekļa garenass līnijai; |
|
11) |
“asu grupa” ir vairākas asis, starp kurām attālums nepārsniedz kādu no “d” attālumiem Direktīvas 96/53/EK I pielikumā un kuras mijiedarbojas balstiekārtas konstrukcijas specifikas dēļ; |
|
12) |
“atsevišķa ass” ir ass, ko nevar uzskatīti par asu grupas daļu; |
|
13) |
“tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz katru asi” (m) ir masa, kas atbilst maksimālajai pieļaujamajai statiskajai vertikālajai slodzei, kuru uz ceļa virsmas rada ass riteņi, pamatojoties uz ass un transportlīdzekļa konstrukcijas raksturlielumiem un dizaina efektivitāti; |
|
14) |
“tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz asu grupu” (μ) ir masa, kas atbilst maksimālajai pieļaujamajai statiskajai vertikālajai slodzei, kuru uz ceļa virsmas rada asu grupas riteņi, pamatojoties uz asu grupas un transportlīdzekļa konstrukcijas raksturlielumiem un dizaina efektivitāti; |
|
15) |
“sakabe” ir mehāniska ierīce, kas ietver sastāvdaļas, kā definēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumu Nr. 55 “Vienoti noteikumi par sakabinātu transportlīdzekļu mehāniskās sakabes sastāvdaļu apstiprināšanu” (7) 2.1.–2.6. punktā, un cietās sakabes ierīce, kā definēts definētas ANO/EEK Noteikumu Nr. 102 “Vienoti noteikumi, ar kuriem apstiprina: I. cietās sakabes ierīces (CSI); II. transportlīdzekļus, kuriem var uzstādīt apstiprināta tipa CSI” (8) 2.1.1. punktā; |
|
16) |
“sakabes punkts” ir uz velkošā transportlīdzekļa uzstādītās sakabes savienojuma centrs, kas atrodas velkošā transportlīdzekļa sakabē; |
|
17) |
“sakabes masa” ir sakabes un sakabes savienošanai ar transportlīdzekli nepieciešamo daļu masa; |
|
18) |
“tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā”:
|
|
19) |
“pasažieru masa” ir konkrētās transportlīdzekļu kategorijas nominālā masa, ko reizina ar sēdvietu skaitu, ietverot apkalpes locekļu sēdvietas un stāvvietas, ja tādas ir, bet neietverot vadītāju; |
|
20) |
“vadītāja masa” ir masa, kura noteikta 75 kg apmērā un kura atrodas vadītāja sēdvietas atskaites punktā; |
|
21) |
“lietderīgās slodzes masa” ir tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas un masas darba kārtībā starpība, kam pieskaita pasažieru masu un neobligātā aprīkojuma masu; |
|
22) |
“garums” ir standarta ISO 612:1978 6.1.1., 6.1.2. un 6.1.3. punktā noteiktais gabarīts; šī definīcija attiecas arī uz posmainiem transportlīdzekļiem, kam ir divi vai vairāki posmi; |
|
23) |
“platums” ir standarta ISO 612:1978 6.2. punktā noteiktais gabarīts; |
|
24) |
“augstums” ir standarta ISO 612:1978 6.3. punktā noteiktais gabarīts; |
|
25) |
“garenbāze” ir:
|
|
26) |
“attālums starp asīm” ir attālums starp divām secīgām asīm, kā minēts standarta ISO 612:1978 6.4. punktā, ja transportlīdzeklim ir vairāk nekā divas asis; ja transportlīdzeklim ir tikai divas asis vai puspiekabes, centrālass piekabes vai piekabes ar stingrā savienojuma jūgstieni gadījumā ISO 612:1978 6.4.2. punktā minētais attālums starp asīm ir “garenbāze”, kā definēts 25. punktā; |
|
27) |
“šķērsbāze” ir standarta ISO 612:1978 6.5. punktā noteiktais gabarīts; |
|
28) |
“seglu vadotne” ir standarta ISO 612:1978 6.19.2. punktā minētais attālums, ņemot vērā piezīmi minētā standarta 6.19. punktā; |
|
29) |
“puspiekabes priekšējā savienojuma rādiuss” ir horizontālais attālums no sakabes tapas ass līdz jebkuram punktam puspiekabes priekšpusē; |
|
30) |
“priekšējā pārkare” ir horizontālais attālums starp vertikālo plakni cauri pirmajai asij vai sakabes tapas asij puspiekabes gadījumā un transportlīdzekļa vistālāk uz priekšu izvirzīto punktu; |
|
31) |
“aizmugurējā pārkare” ir horizontālais attālums starp vertikālo plakni cauri pēdējai aizmugurējai asij un transportlīdzekļa vistālāk uz aizmuguri izvirzīto punktu; ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar nenoņemamu sakabi, vistālāk uz aizmuguri izvirzītais punkts ir sakabes punkts; |
|
32) |
“iekraušanas laukuma garums” ir attālums no kravas nodalījuma vistālāk uz priekšu izvirzītā iekšējā punkta līdz vistālāk uz aizmuguri izvirzītajam iekšējam punktam, ko mēra horizontāli transportlīdzekļa garenplaknē; |
|
33) |
“pagrieziena trajektorija” ir attālums starp faktisko galējo punktu, ko sasniedz transportlīdzekļa aizmugure manevra laikā apstākļos, kas noteikti šīs regulas I pielikuma B daļas 7. iedaļā vai C daļas 6. iedaļā; |
|
34) |
“ass pacelšanas iekārta” ir transportlīdzeklī uzstādīts mehānisms, lai paceltu asi no zemes un lai to nolaistu līdz zemei; |
|
35) |
“paceļama ass vai ievelkama ass” ir ass, ko var pacelt no tās parastās pozīcijas un nolaist, izmantojot ass pacelšanas iekārtu; |
|
36) |
“atslogojama ass” ir ass, kurai radīto slodzi var mainīt, nepaceļot to ar ass pacelšanas iekārtu; |
|
37) |
“pneimatiskā balstiekārta” ir balstiekārtas sistēma, kurā vismaz 75 % no amortizācijas rada pneimatiskais amortizators; |
|
38) |
“autobusu vai tālsatiksmes autobusu klase” ir transportlīdzekļi, kā definēts ANO/EEK Noteikumu Nr. 107 “Vienoti noteikumi par M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz to vispārīgo konstrukciju” (9) 2.1.1. un 2.1.2. punktā; |
|
39) |
“posmains transportlīdzeklis” ir M2 vai M3 kategorijas transportlīdzeklis, kā definēts ANO/EEK Noteikumu Nr. 107 2.1.3. punktā; |
|
40) |
“nedalāma krava” ir krava, ko autopārvadājumiem nevar sadalīt divās vai vairākās kravās bez nesamērīgi augstiem izdevumiem vai zaudējumu riska un ko, ņemot vērā tās masu vai gabarītus, nevar pārvadāt ar transportlīdzekli, kura masa un gabarīti atbilst dalībvalstī spēkā esošajām maksimālajām pieļaujamajām masām un gabarītiem. |
3. pants
Izgatavotāju pienākumi
1. Izgatavotājs visām transportlīdzekļa tipa versijām neatkarīgi no transportlīdzekļa pabeigtības pakāpes nosaka šādas masas:
|
a) |
tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu; |
|
b) |
tehniski pieļaujamo savienoto transportlīdzekļu maksimālo pilno masu; |
|
c) |
tehniski pieļaujamo maksimālo vilces masu; |
|
d) |
tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asīm vai uz asu grupu; |
|
e) |
tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā(-os), ņemot vērā transportlīdzeklī uzstādīto vai iespējamo sakabju tehniskos raksturlielumus. |
2. Nosakot 1. punktā minētās masas, izgatavotājs ņem vērā inženiertehnisko paraugpraksi un labākās pieejamās tehniskās zināšanas, lai pēc iespējas samazinātu mehāniskas atteices risku, jo īpaši materiālu noguruma dēļ, un lai izvairītos no ceļu infrastruktūras bojāšanas.
3. Nosakot 1. punktā minētās masas, izgatavotājs ņem vērā transportlīdzekļa konstrukcijai paredzēto maksimālo ātrumu.
Ja izgatavotājs transportlīdzekli aprīko ar ātruma ierobežošanas ierīci, transportlīdzekļa konstrukcijai paredzētais maksimālais ātrums ir ātruma ierobežošanas ierīces atļautais faktiskais ātrums.
4. Nosakot 1. punktā minētās masas, izgatavotājs nepiemēro transportlīdzekļa izmantošanas ierobežojumus, izņemot ierobežojumus attiecībā uz riepu kravnesības kapacitātēm, ko var pielāgot konstrukcijai paredzētajam ātrumam, kā atļauts saskaņā ar ANO/EEK Noteikumiem Nr. 54 “Vienoti noteikumi par komerciālo transportlīdzekļu un to piekabju pneimatisko riepu apstiprinājumu” (10) un Komisijas Regulas (ES) Nr. 458/2011 (11) II pielikuma 5. iedaļu.
5. Nepabeigtiem transportlīdzekļiem, tostarp transportlīdzekļiem ar šasiju un kabīni, kuriem nepieciešams turpmāks pabeigšanas posms, izgatavotājs nākamā posma izgatavotājiem sniedz visu būtisko informāciju, lai arī turpmāk tiktu nodrošināta atbilstība šīs regulas prasībām.
Saskaņā ar šā punkta pirmo daļu izgatavotājs norāda slodzes apjomam atbilstošās masas smaguma centra izvietojumu.
6. M2, M3, N2 un N3 kategorijas nepabeigtus transportlīdzekļus, kam nav uzstādīta virsbūve, konstruē tā, lai turpmāko posmu izgatavotāji varētu nodrošināt atbilstību I pielikuma B daļas 7. un 8. iedaļas un C daļas 6. un 7. iedaļas prasībām.
4. pants
Transportlīdzekļa tipa EK tipa apstiprinājuma noteikumi attiecībā uz transportlīdzekļa masu un gabarītiem
1. Izgatavotājs vai viņa pārstāvis tipa apstiprinātājai iestādei iesniedz transportlīdzekļa tipa EK tipa apstiprinājuma iesniegumu attiecībā uz transportlīdzekļa masu un gabarītiem.
2. Pieteikumu sagatavo saskaņā ar V pielikuma A daļā sniegto informācijas dokumenta paraugu.
3. Lai būtu iespējams aprēķināt masas sadalījumu, izgatavotājs tipa apstiprinātājai iestādei par katru transportlīdzekļa tipa tehnisko konfigurāciju, kā noteikts pēc attiecīgo punktu vērtībām saskaņā ar V pielikumu, sniedz informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu šādas masas:
|
a) |
tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu; |
|
b) |
tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asīm vai uz asu grupas; |
|
c) |
tehniski pieļaujamo maksimālo vilces masu; |
|
d) |
tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā(-os); |
|
e) |
savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu. |
Informāciju sniedz tabulās vai citā piemērotā formātā, vienojoties ar tipa apstiprinātāju iestādi.
4. Ja neobligātais aprīkojums būtiski ietekmē transportlīdzekļa masu un gabarītus, izgatavotājs tehniskajam dienestam sniedz informāciju par smaguma centra izvietojumu, masu un ģeometrisko atrašanās vietu attiecībā pret neobligātā aprīkojuma, ko var uzstādīt transportlīdzeklī, asīm.
5. Atkāpjoties no 4. punkta, ja neobligātais aprīkojums sastāv no vairākām daļām, kas atrodas dažādās transportlīdzekļa vietās, izgatavotājs var tehniskajam dienestam sniegt informāciju par neobligātā aprīkojuma masas sadalījumu tikai uz asīm.
6. Asu grupām izgatavotājs norāda grupas kopējās masas slodzes sadalījumu starp asīm.
Vajadzības gadījumā izgatavotājs iesniedz sadalījuma formulas vai attiecīgās sadalījuma diagrammas.
7. Ja apstiprinātāja iestāde vai tehniskais dienests to uzskata par nepieciešamu, tie var pieprasīt izgatavotājam nodrošināt apstiprināmo tipveida transportlīdzekli, lai to varētu pārbaudīt.
8. Transportlīdzekļa izgatavotājs var tipa apstiprinātājai iestādei iesniegt pieteikumu par balstiekārtas atzīšanu par līdzvērtīgu pneimatiskajai balstiekārtai.
Tipa apstiprinātāja iestāde atzīst balstiekārtu par līdzvērtīgu pneimatiskajai balstiekārtai, ja ir izpildītas III pielikuma prasības.
Ja tehniskais dienests ir atzinis šādu līdzvērtīgumu, tas izdod testa ziņojumu. Tipa apstiprinātāja iestāde šo testa ziņojumu un balstiekārtas tehnisko aprakstu pievieno EK tipa apstiprinājuma sertifikātam.
9. Ja ir izpildītas šīs regulas I līdz IV pielikumā noteiktās prasības, apstiprinātāja iestāde piešķir tipa apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK VII pielikumā noteikto numerācijas sistēmu.
Dalībvalsts nedrīkst piešķirt to pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam.
10. Saskaņā ar 9. punktu tipa apstiprinātāja iestāde izsniedz EK tipa apstiprinājuma sertifikātu, kas sagatavots atbilstoši V pielikuma B daļā sniegtajam paraugam.
11. Regulas I pielikuma 2. papildinājumā minētās pieļaujamās novirzes piemēro saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 12. panta 2. punktu.
5. pants
Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamās maksimālās masas
1. Lai reģistrētu un nodotu ekspluatācijā transportlīdzekļus, kuru tips ir apstiprināts saskaņā ar šo regulu, valstu iestādes attiecībā uz katru transportlīdzekļa tipa variantu un versiju nosaka visas turpmāk nosauktās masas, kas ir atļautas iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos saskaņā ar Direktīvu 96/53/EK:
|
a) |
reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā pilnā masa; |
|
b) |
reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā masa uz ass(-īm); |
|
c) |
reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā masa uz asu grupu; |
|
d) |
reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā maksimālā vilces masa; |
|
e) |
reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamā savienoto transportlīdzekļu maksimālā pilnā masa. |
Valstu iestādes izstrādā procedūru pirmajā daļā minēto reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamo maksimālo masu noteikšanai. Tās ieceļ kompetento iestādi, kam ir jānosaka šīs masas, un norāda, kāda informācija ir jāsaņem šai kompetentajai iestādei.
2. Reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamās maksimālās masas, kas noteiktas saskaņā ar 1. punktā minēto procedūru, nedrīkst pārsniegt 3. panta 1. punktā minētās maksimālās masas.
3. Kompetentā iestāde apspriežas ar izgatavotāju par masas sadalījumu uz asīm vai asu grupu, lai nodrošinātu transportlīdzekļa sistēmu, it sevišķi bremžu un stūres mehānisma, pienācīgu darbību.
4. Nosakot reģistrācijai/ekspluatācijai pieļaujamās maksimālās masas, valstu iestādes nodrošina, ka arī turpmāk būs izpildītas Direktīvas 2007/46/EK IV un XI pielikumā minēto normatīvo aktu prasības.
5. Ja valstu iestādes secina, ka kāda no Direktīvas 2007/46/EK IV un XI pielikumā minēto normatīvo aktu, izņemot šīs regulas, prasībām vairs netiek izpildīta, tās pieprasa, lai tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra sākotnējo tipa apstiprinājumu saskaņā ar attiecīgo normatīvo aktu, veiktu jaunu testu un piešķirtu jaunu tipa apstiprinājumu vai paplašina esošo – atkarībā no situācijas.
6. pants
Izņēmumi
1. Neskarot Direktīvas 96/53/EK 4. panta 3. punktu, EK tipa apstiprinājumu var piešķirt transportlīdzekļiem, kuru gabarīti pārsniedz šīs regulas prasības, ja šie transportlīdzekļi ir paredzēti nedalāmu kravu pārvadāšanai. Šādos gadījumos tipa apstiprinājuma sertifikātā un atbilstības sertifikātā skaidri norāda, ka transportlīdzeklis paredzēts tikai nedalāmu kravu pārvadāšanai.
2. Saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 23. un 24. pantu dalībvalstis var piešķirt apstiprinājumus transportlīdzekļiem, kuru gabarīti pārsniedz šīs regulas I pielikuma B, C un D daļas 1.1. punktā noteiktos maksimālos gabarītus.
Tipa apstiprinājumiem saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 23. pantu piemēro minētās direktīvas XII pielikuma A daļas 3. iedaļā noteiktos skaita ierobežojumus.
7. pants
Pārejas noteikumi
1. Valstu iestādes atļauj pārdot un nodot ekspluatācijā transportlīdzekļus, kuru tips ir apstiprināts pirms Regulas (EK) Nr. 661/2009 13. panta 2. punktā minētā datuma, un turpina pagarināt apstiprinājumus, kas piešķirti saskaņā ar Direktīvas 92/21/EEK un Direktīvas 97/27/EK noteikumiem.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, EK tipa apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar Direktīvas 97/27/EK 7. pantu, zaudē spēku no Regulas (EK) Nr. 661/2009 19. panta 1. punktā minētā datuma.
Tomēr dalībvalstis var reģistrēt un atļaut pārdot vai nodot ekspluatācijā sērijas beigu transportlīdzekļus, kuru EK tipa apstiprinājums ir zaudējis spēku, ja izgatavotājs to pieprasa saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 27. pantu.
3. Izgatavotāji no 2014. gada 10. janvāra piešķir atbilstības sertifikātus, kas atbilst šai regulai.
Tie līdz 2014. gada 9. janvārim atbilstības sertifikāta 52. pozīcijā norāda transportlīdzekļa faktisko masu, ja vien tā nav norādīta kādā citā atbilstības sertifikāta pozīcijā.
8. pants
Grozījumi Direktīvā 2007/46/EK
Direktīvas 2007/46/EK I, III, IX un XVI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VI pielikumu.
Direktīvas 2007/46/EK XII pielikumu aizstāj ar šīs regulas VII pielikumu.
9. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro jauniem transportlīdzekļu tipiem, kam tipa apstiprinājumu piešķir no 2012. gada 1. novembra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 12. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.
(2) OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.
(3) OV L 129, 14.5.1992., 1. lpp.
(4) OV L 233, 25.8.1997., 1. lpp.
(5) OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.
(6) (COM(2011) 144).
(7) OV L 227, 28.8.2010., 1. lpp.
(8) OV L 351, 20.12.2008., 44. lpp.
(9) OV L 255, 29.9.2010., 1. lpp.
(10) OV L 183, 11.7.2008., 41. lpp.
(11) OV L 124, 13.5.2011., 11. lpp.
PIELIKUMU SARAKSTS
|
I pielikums |
|
||||||||||||||
|
II pielikums |
Apvidus transportlīdzekļu kāpumspēja |
||||||||||||||
|
III pielikums |
Nosacījumi balstiekārtas atzīšanai par līdzvērtīgu pneimatiskajai balstiekārtai |
||||||||||||||
|
IV pielikums |
Tehniskās prasības paceļamu asu un atslogojamu asu uzstādīšanai transportlīdzekļos |
||||||||||||||
|
V pielikums |
|
||||||||||||||
|
VI pielikums |
Grozījumi Direktīvas 2007/46/EK I, III, IX un XVI pielikumā |
||||||||||||||
|
VII pielikums |
Direktīvas 2007/46/EK XII pielikums |
I PIELIKUMS
TEHNISKĀS PRASĪBAS
A DAĻA
M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļi
1. Maksimālie pieļaujamie gabarīti
|
1.1. |
Gabarīti nepārsniedz turpmāk norādītās vērtības.
|
|
1.2. |
Lai izmērītu garumu, platumu un augstumu, transportlīdzekļa masa atbilst masai darba kārtībā, transportlīdzekli novietojot uz horizontālas un līdzenas virsmas un tā riepas piepumpējot līdz izgatavotāja ieteiktajam spiedienam. |
|
1.3. |
Garuma, platuma un augstuma noteikšanai, neņem vērā tikai tās ierīces un aprīkojumu, kas minēts šā pielikuma 1. papildinājumā. |
2. Masas sadalījums
2.1. Tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asīm summa nav mazāka par transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu.
2.2. Transportlīdzekļa tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa nav mazāka par transportlīdzekļa masu darba kārtībā, kam pieskaita pasažieru masu, neobligātā aprīkojuma masu un sakabes masu, ja tā nav ietverta masā darba kārtībā.
2.3. Ja transportlīdzeklis ir piekrauts, sasniedzot tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu, masa uz katras ass nepārsniedz pārsniegt tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz minētās ass.
2.4. Ja transportlīdzeklis ir piekrauts, sasniedzot tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu, masa uz priekšējās ass nedrīkst būt mazāka par 30 % no transportlīdzekļa tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas.
2.4.1. Ja transportlīdzeklis ir piekrauts, sasniedzot tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu, kam pieskaita tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā, masa uz priekšējās ass nedrīkst būt mazāka par 20 % no transportlīdzekļa tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas.
2.5. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar noņemamiem sēdekļiem, pārbaudes procedūras laikā visiem sēdekļiem ir jābūt vietā.
2.6. Lai pārbaudītu atbilstību 2.2., 2.3. un 2.4. punktā noteiktajām prasībām:
|
a) |
sēdekļus noregulē saskaņā ar 2.6.1. punktu; |
|
b) |
pasažieru masu, lietderīgās slodzes masu un neobligātā aprīkojuma masu sadala saskaņā ar 2.6.2. līdz 2.6.4.2.3. punktu. |
2.6.1. Sēdekļu regulēšana
2.6.1.1. Ja sēdekļi ir regulējami, tos noregulē galējā aizmugurējā stāvoklī.
2.6.1.2. Ja sēdekli iespējams noregulēt citādi (vertikāli, leņķī, sēdekļa atzveltnes regulējums utt.), noregulējumus nosaka transportlīdzekļa izgatavotājs.
2.6.1.3. Atsperotu sēdekli nofiksē izgatavotāja noteiktajā pozīcijā.
2.6.2. Pasažieru masas sadalījums
2.6.2.1. Uz katru pasažieri attiecina masu 75 kg apmērā.
2.6.2.2. Uzskata, ka katra pasažiera masa atrodas sēdvietas atskaites punktā (t. i., sēdvietas “R punktā”).
2.6.2.3. Speciālajiem transportlīdzekļiem 2.6.2.2. punkta prasību piemēro mutatis mutandis (piemēram, uz nestuvēm novietotas cietušas personas masa neatliekamās palīdzības transportlīdzekļa gadījumā).
2.6.3. Neobligātā aprīkojuma masas sadalījums
2.6.3.1. Neobligātā aprīkojuma masu sadala saskaņā ar izgatavotāja norādēm.
2.6.4. Lietderīgās slodzes masas sadalījums
2.6.4.1. M1 kategorijas transportlīdzekļi
|
2.6.4.1.1. |
M1 kategorijas transportlīdzekļu lietderīgās slodzes masu sadala saskaņā ar izgatavotāja norādēm, vienojoties ar tehnisko dienestu. |
|
2.6.4.1.2. |
Autofurgonu minimālā lietderīgās slodzes masa (PM) atbilst šādām prasībām:
kur
|
2.6.4.2. N1 kategorijas transportlīdzekļi
|
2.6.4.2.1. |
Transportlīdzekļiem ar virsbūvi lietderīgās slodzes masu vienlīdzīgi sadala uz kravas kastes. |
|
2.6.4.2.2. |
Transportlīdzekļiem bez virsbūves (piemēram, ar šasiju un kabīni) izgatavotājs norāda galējās pieļaujamās pozīcijas lietderīgās slodzes masas smaguma centram, kuru palielina preču izvietošanai paredzēta aprīkojuma masa (piemēram, virsbūve, cisterna utt.) (piemēram: no 0,50 m līdz 1,30 m priekšpusē no pirmās aizmugurējās ass). |
|
2.6.4.2.3. |
Transportlīdzekļiem, kam paredzēts uzstādīt seglu iekārtu, izgatavotājs norāda minimālo un maksimālo seglu vadotni. |
2.7. Papildu prasības, ja transportlīdzeklis paredzēts piekabes vilkšanai
2.7.1. Prasības, kas noteiktas 2.2., 2.3. un 2.4. punktā, piemēro, ņemot vērā sakabes masu un tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā.
2.7.2. Neskarot 2.4. punkta prasības, tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz aizmugurējās(-ām) ass(-īm) drīkst pārsniegt ne vairāk kā par 15 %.
2.7.2.1. Ja tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz aizmugurējās(-ām) ass(-īm) ir pārsniegta ne vairāk kā par 15 %, piemēro Komisijas Regulas (ES) Nr. 458/2011 (1) II pielikuma 5.2. punkta prasības.
2.7.2.2. Dalībvalstīs, kur to atļauj tiesību akti autopārvadājumu jomā, izgatavotājs var atbilstīgā pavaddokumentā, piemēram, īpašnieka rokasgrāmatā vai apkopes grāmatiņā, norādīt, ka transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu drīkst pārsniegt ne vairāk kā par 10 % vai 100 kg, – atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.
Šo atkāpi piemēro tikai attiecībā uz piekabes vilkšanu 2.7.2.1. punktā noteiktajos apstākļos, ja kustības ātrums nepārsniedz 100 km/h.
3. Vilces masa un sakabes masa
3.1. Attiecībā uz tehniski pieļaujamo maksimālo vilces masu piemēro turpmāk norādītās prasības.
3.1.1. Piekabe, kas aprīkota ar darba bremžu sistēmu
|
3.1.1.1. |
Transportlīdzekļa tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa ir mazākā no šādām vērtībām:
|
|
3.1.1.2. |
Tomēr tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa nekādā gadījumā nepārsniedz 3 500 kg. |
3.1.2. Piekabe, kas nav aprīkota ar darba bremžu sistēmu
|
3.1.2.1. |
Pieļaujamā vilces masa ir mazākā no šādām vērtībām:
|
|
3.1.2.2. |
Tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa nekādā gadījumā nepārsniedz 750 kg. |
3.2. Tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā nedrīkst būt mazāka par 4 % no maksimāli pieļaujamās vilces masas un par 25 kg.
3.3. Izgatavotājs īpašnieka rokasgrāmatā norāda tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā, velkošā transportlīdzekļa sakabes montāžas punktus un sakabes punkta maksimāli pieļaujamo aizmugurējo pārkari.
3.4. Tehniski pieļaujamo maksimālo vilces masu nenosaka, atsaucoties uz pasažieru skaitu.
4. Savienoto transportlīdzekļu masa
Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa nepārsniedz tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas un tehniski pieļaujamās maksimālās vilces masas summu.
5. Spēja uzsākt kustību pret kalnu
|
5.1. |
Velkošais transportlīdzeklis piecas reizes piecās minūtēs spēj iekustināt savienotos transportlīdzekļus vismaz 12 % kāpumā. |
|
5.2. |
Lai veiktu 5.1. punktā aprakstīto testu, velkošo transportlīdzekli un piekabi piekrauj tik daudz, lai sasniegtu savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu. |
B DAĻA
M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi
1. Maksimālie pieļaujamie gabarīti
|
1.1. |
Gabarīti nepārsniedz turpmāk norādītās vērtības.
|
|
1.2. |
Lai izmērītu garumu, platumu un augstumu, transportlīdzekļa masa atbilst masai darba kārtībā, transportlīdzekli novietojot uz horizontālas un līdzenas virsmas un tā riepas piepumpējot līdz izgatavotāja ieteiktajam spiedienam. |
|
1.3. |
Garuma, platuma un augstuma noteikšanai neņem vērā tikai tās ierīces un aprīkojumu, kas minēts šā pielikuma 1. papildinājumā. |
2. Masas sadalījums transportlīdzekļiem, kam ir uzstādīta virsbūve
2.1. Aprēķināšanas procedūra
Apzīmējumi
|
M |
tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa; |
|
TM |
tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa; |
|
MC |
savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa; |
|
mi |
tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa uz atsevišķas ass, kas apzīmēta ar “i”, ja “i” mainās no 1 līdz transportlīdzekļa asu kopējam skaitam; |
|
mc |
tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā; |
|
μj |
tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz asu grupu, kas apzīmēta ar “j”, ja “j” mainās no 1 līdz transportlīdzekļa asu grupu kopējam skaitam. |
2.1.1. Veic atbilstīgus aprēķinus, lai pārliecinātos, ka attiecībā uz katru tehnisko tipa konfigurāciju ir izpildītas šādas prasības.
2.1.2. Ja transportlīdzekļi ir aprīkoti ar atslogojamām asīm, veic šādus aprēķinus ar noslogotām asu piekarēm normālā darba konfigurācijā.
2.2. Vispārīgās prasības
2.2.1. Tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz atsevišķām asīm summa, kam pieskaita tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asu grupām summu, nav mazāka par transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu.
2.2.2. Tehniskā kārtībā esoša transportlīdzekļa masa, kam pieskaita neobligātā aprīkojuma masu, pasažieru masu, 2.2.3. punktā minēto “WP” un “B” masu, kā arī sakabes masu, ja tā nav ietverta masā darba kārtībā, un tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā, nepārsniedz tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu.
2.2.3. Slodzes sadalījums
2.2.3.1. Apzīmējumi
|
P |
sēdvietu skaits, neskaitot vadītāju un apkalpes locekļus; |
|
Q |
viena pasažiera masa, ko izsaka kg; |
|
Qc |
viena apkalpes locekļa masa, ko izsaka kg; |
|
S1 |
stāvošiem pasažieriem pieejamais laukums, ko izsaka m2; |
|
SP |
stāvošo pasažieru skaits, kā norādījis izgatavotājs; |
|
Ssp |
vienam stāvošam pasažierim paredzētais nominālais laukums, ko izsaka m2; |
|
WP |
ratiņkrēslu vietu skaits, kas reizināts ar 250 kg, kuri atbilst ratiņkrēsla un tā lietotāja masai; |
|
V |
bagāžas nodalījumu kopējais tilpums m3, ietverot bagāžas nodalījumus, plauktus un jumta bagāžnieku; |
|
B |
bagāžas maksimāli pieļaujamā masa, kas izteikta kg un ko norādījis izgatavotājs, ietverot maksimāli pieļaujamo masu (B’), kuru var pārvadāt jumta bagāžniekā, ja tāds ir. |
2.2.3.2. Tiek uzskatīts, ka sēdošo pasažieru masa Q un Qc atrodas sēdvietas atskaites punktos (t. i., sēdvietas “R punktā”).
2.2.3.3. Masu, kas atbilst stāvošo pasažieru skaitam SP ar masu Q, vienmērīgi sadala uz stāvošiem pasažieriem pieejamā laukuma S1.
2.2.3.4. Attiecīgos gadījumos masu WP vienmērīgi sadala uz ratiņkrēsliem pieejamā laukuma.
2.2.3.5. Masu, kas atbilst B (kg), vienmērīgi sadala bagāžas nodalījumos.
2.2.3.6. Masa, kas atbilst B’ (kg), atrodas jumta bagāžnieka smaguma centrā.
2.2.3.7. Tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā atrodas sakabes punktā, kura aizmugurējo pārkari norāda transportlīdzekļa izgatavotājs.
2.2.3.8. Q un Ssp vērtības
|
Transportlīdzekļu klase |
Q (kg) |
Ssp (m2) |
|
I un A klase |
68 |
0,125 m2 |
|
II klase |
71 |
0,15 m2 |
|
III un B klase |
71 |
Nav piemērojams |
Uz katru apkalpes locekli attiecina masu 75 kg apmērā.
2.2.3.9. Stāvošo pasažieru skaits nepārsniedz S1/Ssp vērtību, kur Ssp ir vienam pasažierim pieejamais nominālais laukums, kā noteikts tabulā 2.2.3.8. punktā.
2.2.3.10. Bagāžas maksimāli pieļaujamā masa nav mazāka par: 
2.2.4. Aprēķini
2.2.4.1 Atbilstību 2.2.2. punkta prasībām pārbauda attiecībā uz visām iekšējā aprīkojuma konfigurācijām.
2.2.4.2. Apstākļos, kas noteikti 2.2.3. punktā, masa uz katru atsevišķo asi un uz katru asu grupu nepārsniedz tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz šo asi vai asu grupu.
2.2.4.3. Ja transportlīdzeklim ir maināms sēdvietu skaits, stāvošiem pasažieriem (S1) un ratiņkrēslu pārvadāšanai pieejamais laukums, atbilstību 2.2.2. un 2.2.4.2. punkta prasībām pārbauda saskaņā ar katru no šādiem nosacījumiem atkarībā no situācijas:
|
a) |
visas iespējamās sēdvietas ir aizņemtas, aizņemts atlikušais laukums stāvošiem pasažieriem (līdz izgatavotāja noteiktajai stāvvietu ietilpības robežai, ja tā ir sasniegta) un, ja vēl atliek telpa, visas ratiņkrēslu vietas aizņemtas; |
|
b) |
visas iespējamās stāvvietas ir aizņemtas (līdz izgatavotāja noteiktajai stāvvietu ietilpības robežai), aizņemtas atlikušās pasažieru sēdvietas un, ja vēl atliek telpa, visas ratiņkrēslu vietas aizņemtas; |
|
c) |
visas iespējamās ratiņkrēslu vietas ir aizņemtas, aizņemts atlikušais laukums stāvošiem pasažieriem (līdz izgatavotāja noteiktajai stāvvietu ietilpības robežai, ja tā ir sasniegta) un pēc tam atlikušās sēdvietas, kas pieejamas lietošanai, aizņemtas. |
2.2.5. Ja transportlīdzeklis ir piekrauts, kā norādīts 2.2.2. punktā, tad masa, kas atbilst slodzei uz priekšējās(-ām) stūrējamās(-ām) ass(-īm), nedrīkst būt mazāka par 20 % no tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas “M”.
2.2.6. Ja transportlīdzekļa tips ir jāapstiprina vairāk nekā vienā klasē, katrai klasei piemēro 2. iedaļas prasības.
3. Vilktspēja
|
3.1. |
Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa nepārsniedz tehniski pieļaujamās maksimālās pilnā masas un tehniski pieļaujamās maksimālās vilces masas summu.
|
|
3.2. |
Tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa nepārsniedz 3 500 kg. |
4. Tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā
|
4.1. |
Tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā ir vismaz 4 % no sakabes punkta tehniski pieļaujamās maksimālās vilces masas vai 25 kg – atkarībā no tā, kura vērtība ir lielāka. |
|
4.2. |
Izgatavotājs īpašnieka rokasgrāmatā nosaka sakabes piestiprināšanas nosacījumus mehāniskajam transportlīdzeklim. |
|
4.2.1. |
Attiecīgos gadījumos 4.2. punktā minētie nosacījumi ietver velkošā transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo masu sakabes punktā, sakabes ierīces maksimāli pieļaujamo masu, sakabes montāžas punktus un maksimāli pieļaujamo sakabes aizmugurējo pārkari. |
5. Spēja uzsākt kustību pret kalnu
|
5.1. |
Piekabes vilkšanai paredzēti transportlīdzekļi spēj piecas reizes piecas minūtēs uzsākt kustību pret kalnu vismaz 12 % kāpumā. |
|
5.2. |
Lai veiktu 5.1. punktā aprakstīto testu, velkošo transportlīdzekli un piekabi piekrauj tik daudz, lai tiktu sasniegta savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa. |
6. Dzinēja jauda
|
6.1. |
Dzinēja lietderīgā jauda ir vismaz 5 kW uz savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas vai atsevišķa transportlīdzekļa tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas tonnu, ja transportlīdzeklis nav paredzēts piekabes vilkšanai. |
