18.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/1

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1209/2012

(2012. gada 13. decembris),

ar ko nosaka aizliegumu Vācijas karoga kuģiem zvejot heku ES ūdeņos IIa un IV zonā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Padomes 2012. gada 17. janvāra Regulā (ES) Nr. 43/2012, ar ko 2012. gadam nosaka ES kuģiem pieejamās zvejas iespējas no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras nav starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets (2), ir noteiktas kvotas 2012. gadam.

(2)	Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2012. gadam iedalīto kvotu.

(3)	Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2012. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Ar šīs regulas pielikumā norādīto krājumu saistītas zvejas darbības, kuras veic pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegtas no minētajā pielikumā noteiktās dienas. Konkrēti, pēc minētās dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut zivis, ko minētie kuģi nozvejojuši no šā krājuma.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 13. decembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektore

Lowri EVANS

(1) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2) OV L 25, 27.1.2012., 1. lpp.

PIELIKUMS

Nr.	78/TQ43
Dalībvalsts	Vācija
Krājums	HKE/2AC4-C
Suga	Heks (Merluccius merluccius)
Zona	ES ūdeņi IIa un IV zonā
Datums	29.11.2012.

18.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/3

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1210/2012

(2012. gada 13. decembris),

ar ko nosaka aizliegumu Apvienotās Karalistes karoga kuģiem zvejot merlangus VI zonā; ES un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā; starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Padomes 2012. gada 17. janvāra Regulā (ES) Nr. 43/2012, ar ko 2012. gadam nosaka ES kuģiem pieejamās zvejas iespējas no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras nav starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets (2), ir noteiktas kvotas 2012. gadam.

(2)	Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2012. gadam iedalīto kvotu.

(3)	Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2012. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 13. decembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektore

Lowri EVANS

(1) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2) OV L 25, 27.1.2012., 1. lpp.

PIELIKUMS

Nr.	79/TQ43
Dalībvalsts	Apvienotā Karaliste
Krājums	WHG/56-14
Suga	Merlangs (Merlangius merlangus)
Zona	VI; ES un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā
Datums	19.8.2012.

18.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/5

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1211/2012

(2012. gada 13. decembris),

ar ko nosaka aizliegumu Spānijas karoga kuģiem zvejot Atlantijas zilo marlīnu Atlantijas okeānā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Padomes 2012. gada 17. janvāra Regulā (ES) Nr. 44/2012, ar ko 2012. gadam nosaka ES ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un ES kuģu zvejas iespējas ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras ir starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets (2), ir noteiktas kvotas 2012. gadam.

(2)	Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2012. gadam iedalīto kvotu.

(3)	Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2012. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 13. decembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektore

Lowri EVANS

(1) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2) OV L 25, 27.1.2012., 55. lpp.

PIELIKUMS

Nr.	77/TQ44
Dalībvalsts	Spānija
Krājums	BUM/ATLANT
Suga	Atlantijas zilais marlīns (Makaira nigricans)
Zona	Atlantijas okeāns
Datums	26.11.2012.

18.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/7

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1212/2012

(2012. gada 17. decembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2535/2001, (EK) Nr. 917/2004, (EK) Nr. 382/2008, (EK) Nr. 748/2008, (EK) Nr. 810/2008 un (EK) Nr. 610/2009 attiecībā uz paziņošanas pienākumiem lauksaimniecības tirgu kopīgajā organizācijā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 192. panta 2. punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2009. gada 31. augusta Regulā (EK) Nr. 792/2009, ar ko nosaka kārtību, kādā dalībvalstis Komisijai paziņo informāciju un dokumentus, kas pieprasīti, īstenojot tirgu kopīgo organizāciju, tiešo maksājumu režīmu, lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumus, kā arī režīmus, ko piemēro attālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām (2), izklāstīti vienoti noteikumi par to, kā dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo Komisijai informāciju un ziņo par dokumentiem. Minētajos noteikumos jo īpaši ir ietverts dalībvalstu pienākums izmantot informācijas sistēmas, kuras Komisija nodevusi to rīcībā, un to iestāžu un privātpersonu piekļuves tiesību validēšana, kas pilnvarotas sūtīt paziņojumus. Turklāt minētajā regulā noteikti vienoti principi, kas attiecas uz informācijas sistēmām, lai tās ilgtermiņā garantētu dokumentu autentiskumu, integritāti un salasāmību un nodrošinātu personas datu aizsardzību.

(2)	Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 792/2009 pienākums izmantot informācijas sistēmas saskaņā ar minēto regulu ir jāparedz regulās, ar kurām nosaka konkrētu paziņošanas pienākumu.

(3)	Komisija ir izstrādājusi informācijas sistēmu, kas ļauj elektroniski pārvaldīt dokumentus un procedūras gan tās iekšējā darba procedūrā, gan attiecībās ar iestādēm, kas iesaistītas kopējā lauksaimniecības politikā.

(4)

Tiek uzskatīts, ka ar šīs sistēmas palīdzību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 792/2009 var izpildīt vairākus paziņošanas pienākumus, — konkrētāk, tos, kas paredzēti Komisijas 2001. gada 14. decembra Regulā (EK) Nr. 2535/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu importa režīmu un tarifu kvotu atvēršanu (3), Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 917/2004 par sīki izstrādātiem noteikumiem, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 797/2004 par pasākumiem, lai uzlabotu biškopības produktu ražošanas un tirdzniecības vispārējos nosacījumus (4), Komisijas 2008. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 382/2008 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu [un teļa] gaļas nozarē (5), Komisijas 2008. gada 30. jūlija Regulā (EK) Nr. 748/2008, ar ko atver un paredz pārvaldīt importa tarifu kvotu saldētai liellopu plānajai diafragmai, kura atbilst KN kodam 0206 29 91 (6), Komisijas 2008. gada 11. augusta Regulā (EK) Nr. 810/2008, ar ko atver tarifu kvotas augstas kvalitātes svaigai, atdzesētai un saldētai liellopu gaļai un saldētai bifeļu gaļai (7), un Komisijas 2009. gada 10. jūlija Regulā (EK) Nr. 610/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus tarifu kvotas piemērošanai Čīles izcelsmes liellopu gaļai un teļa gaļai (8).

(5)	Efektīvas administratīvās pārvaldības labā un ņemot vērā pieredzi, dažus paziņojumus vajadzētu minētajās regulās vai nu vienkāršot un precizēt, vai tos svītrot.

(6)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 2535/2001, (EK) Nr. 917/2004, (EK) Nr. 382/2008, (EK) Nr. 748/2008, (EK) Nr. 810/2008 un (EK) Nr. 610/2009.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 2535/2001 groza šādi:

regulas 10. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Dalībvalstis paziņo Komisijai savus sarakstus ar tādiem apstiprinātiem importētājiem, kuri iedalīti apstiprinātos importētājos, kuri devuši savu piekrišanu saskaņā ar 2. punktu, un pārējos apstiprinātos importētājos. Minētajā paziņojumā iekļauts apstiprināto importētāju apstiprinājuma numurs, nosaukums, adrese, tālruņa numurs un e-pasta adrese.”;

2)	regulas 39. pantu svītro;

regulas 40. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Dalībvalstis paziņo Komisijai par veiktās kontroles rezultātiem par katru ceturksni atbilstoši IV pielikumam līdz nākamā mēneša 10. datumam. Paziņojumā ir šāda informācija:

vispārīga informācija:

i)	sviesta ražotāja nosaukums;

ii)	partijas identifikācijas kods;

iii)	partijas lielums kilogramos;

iv)	pārbaužu datums (diena/mēnesis/gads);

svara pārbaude:

i)	izlases parauga lielums (kastu skaits);

ii)

dati par vidējo vērtību:

—	tīrsvara vidējā aritmētiskā vērtība kilogramos kastē (norādīta IMA 1 sertifikāta 9. ailē);

—	tīrsvara vidējā aritmētiskā vērtība kilogramos izlases kastē;

—	vai tīrsvara vidējā aritmētiskā vērtība, kas noteikta Savienībā, norāda uz ievērojamu atšķirību no deklarētās vērtības (N = nē, J = jā);

iii)

dati attiecībā uz standartnovirzi:

—	tīrsvara standartnovirze kilogramos kastē (norādīta IMA 1 sertifikāta 9. ailē);

—	tīrsvara standartnovirze (kilogramos) izlases kastēs;

—	vai tīrsvara standartnovirze, kas noteikta Savienībā, norāda uz ievērojamu atšķirību no deklarētās vērtības (N = nē, J = jā);

tauku satura pārbaude:

i)	izlases parauga lielums (kastu skaits);

ii)

dati attiecībā uz vidējo vērtību:

—	tauku satura vidējā aritmētiskā vērtība (tauku %) izlases kastēs,

—	vai tauku satura vidējā aritmētiskā vērtība, kas noteikta Savienībā, pārsniedz 84,4 % (N = nē, J = jā).”;

4)	regulas 45. pantu aizstāj ar šādu: “45. pants Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 4. pantu dalībvalstis sniedz Komisijai sīku informāciju par produktu apjomiem, kas importa tarifu kvotu ietvaros laisti brīvā apgrozībā.”;

5)	iekļauj šādu 45.a pantu: “45.a pants Paziņojumus, kas minēti šajā regulā, izņemot tos, kas minēti 15. pantā, 35.a panta 1. punktā un 45. pantā, sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (9).

6)	regulas V un XIV pielikumu svītro.

2. pants

Regulu (EK) Nr. 917/2004 groza šādi:

regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (10) 105. pantā minētajās valstu programmās (turpmāk “biškopības programmas”):

apraksta nozares stāvokli, radot iespējas regulāri atjaunināt struktūras datu izpēti, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 107. pantā, iekļauj jo īpaši šādas ziņas:

i)	biškopju kopējais skaits;

ii)	profesionālo biškopju skaits ar vairāk nekā 150 stropiem katrā;

iii)	stropu kopējais skaits;

iv)	medus ražošana;

v)	programmas mērķu saraksts;

sīki apraksta paredzētos pasākumus, norādot paredzamās izmaksas un finansēšanas plānu sadalījumā pa gadiem valsts un reģionālā līmenī, saskaņā ar šādām pozīcijām:

i)	tehniskais atbalsts biškopjiem;

ii)	varroatozes apkarošana;

iii)	ceļojošās dravniecības racionalizācija;

iv)	medus analīzes;

v)	bišu skaita atjaunināšana saimē;

vi)	lietišķie pētījumi;

c)	norāda piemērojamos normatīvos un administratīvos aktus;

d)	uzskaita pārstāvības organizācijas un biškopības kooperatīvus, kas sadarbojās ar dalībvalsts kompetento iestādi, izstrādājot biškopības programmas;

e)	nosaka biškopības programmas uzraudzības un novērtēšanas noteikumus.

2)	regulas 6. panta trešo daļu aizstāj ar šādu: “Katru gadu līdz 15. decembrim dalībvalstis nosūta Komisijai kopsavilkumu par izdevumu izpildi sadalījumā pēc pozīcijām, kas minētas 1. panta b) apakšpunktā.”;

3)	iekļauj šādu 6.a pantu: “6.a pants Šajā regulā minētos paziņojumus sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (11).

3. pants

Regulu (EK) Nr. 382/2008 groza šādi:

regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

1. Katru mēnesi vēlākais līdz 10. datumam dalībvalstis Komisijai par katru izcelsmes valsti paziņo produktu daudzumus, produkta svaru kilogramos vai dzīvnieku skaitu, par kuriem iepriekšējā mēnesī ir izsniegtas licences importa kvotu ietvaros.

2. Katru gadu vēlākais līdz 31. oktobrim dalībvalstis Komisijai par katru izcelsmes valsti paziņo produktu daudzumus, produkta svaru kilogramos vai dzīvnieku skaitu, par kuriem ir izsniegtas importa licences laika posmā no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz attiecīgā gada 30. jūnijam un kuras nav tikušas izmantotas importa kvotu ietvaros.

3. Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (12) 4. pantu dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumiem, kas laisti brīvā apgrozībā.

2)	regulas 7. pantu aizstāj ar šādu: “7. pants Paziņojumus, kas minēti 6. panta 1. un 2. punktā, sniedz, izmantojot produktu kategorijas, kas norādītas V pielikumā.”;

3)	regulas 16.a pantu aizstāj ar šādu: “16.a pants Šajā regulā minētos paziņojumus, izņemot 6. panta 3. punktā minētos paziņojumus, sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (13).

4)	svītro II, III un IV pielikumu.

4. pants

Regulu (EK) Nr. 748/2008 groza šādi:

(1)

regulas 8. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Vēlākais tā mēneša septiņpadsmitajā dienā, kurā iesniegti pieteikumi, dalībvalstis Komisijai par katru izcelsmes valsti paziņo kopējo daudzumu, uz kuru attiecas pieteikumi.

3. Importa licences izdod no 25. datuma un ne vēlāk kā līdz tā mēneša beigām, kurā iesniegti pieteikumi.”;

regulas 9. pantu groza šādi:

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta otrās daļas noteikumiem, dalībvalstis Komisijai paziņo:

a)	vēlākais 10. augustā produktu daudzumus, ieskaitot nulles paziņojumus, par kuriem iepriekšējā mēnesī izdotas importa licences attiecībā uz daudzumiem, kas minēti šīs regulas 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā;

b)	vēlākais 31. augustā, kas seko katra importa tarifu kvotas perioda beigām, produktu daudzumus, ieskaitot nulles paziņojumus, par kuriem iepriekšējā importa tarifu kvotas periodā izdotas importa licences attiecībā uz daudzumiem, kas minēti šīs regulas 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā;

vēlākais 31. oktobrī, kas seko katra importa tarifu kvotas perioda beigām, produktu daudzumus, ieskaitot nulles paziņojumus, uz ko attiecas neizmantotas vai daļēji izmantotas importa licences, atbilstoši starpībai starp daudzumiem, kuri norādīti importa licences otrā pusē, un daudzumiem, par kuriem licences izsniegtas.

2. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 4. pantu dalībvalstis paziņo Komisijai sīku informāciju par produktu daudzumiem, kas laisti brīvā apgrozībā.”;

b)	šā panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Paziņojumus par daudzumiem, kas minēti šīs regulas 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā, sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (14).

(3)	regulas IV, V un VI pielikumu svītro.

5. pants

Regulu (EK) Nr. 810/2008 groza šādi:

(1)

regulas 5. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Vēlākais tā mēneša desmitajā dienā, kurā iesniegti pieteikumi, dalībvalstis Komisijai par katru izcelsmes valsti paziņo kopējo daudzumu, uz kuru attiecas pieteikumi.

3. Importa licences izdod no 17. datuma un vēlākais līdz 21. datumam tai mēnesī, kurā iesniegti pieteikumi. Katrā izsniegtajā licencē precizē attiecīgo daudzumu atbilstīgi KN kodam vai KN kodu grupai.”;

regulas 11. pantu groza šādi:

a)	panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 4. pantu dalībvalstis paziņo Komisijai sīku informāciju par produktu daudzumiem, kas laisti brīvā apgrozībā.”;

b)	panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Paziņojumus par daudzumiem, kas minēti šīs regulas 1. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 2. panta a) līdz e) punktā un g) punktā, sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (15).

(3)	regulas IV, V un VI pielikumu svītro.

6. pants

Regulu (EK) Nr. 610/2009 groza šādi:

(1)

regulas 10. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 4. pantu dalībvalstis paziņo Komisijai informāciju par produktu daudzumu, kas laisti brīvā apgrozībā.

3. Šā panta 1. punktā minētos paziņojumus sagatavo saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (16) un izmanto produktu kategorijas, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā.

(2)	regulas V, VI un VII pielikumu svītro.

7. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.

(3) OV L 341, 22.12.2001., 29. lpp.

(4) OV L 163, 30.4.2004., 83. lpp.

(5) OV L 115, 29.4.2008., 10. lpp.

(6) OV L 202, 31.7.2008., 28. lpp.

(7) OV L 219, 14.8.2008., 3. lpp.

(8) OV L 180, 11.7.2009., 5. lpp.

(9) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.”;

(10) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.”;

(11) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.”

(12) OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.”;

(13) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.”;

(14) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.”;

(15) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.”;

(16) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.”;

18.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/11

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1213/2012

(2012. gada 17. decembris),

ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu aptur dažu VPS saņēmējvalstu tarifa preferences attiecībā uz dažām VPS sadaļām

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (1) un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 978/2012 vispārējās preferenšu sistēmas (VPS) vispārējā režīma tarifa preferences ir jāaptur attiecībā uz tādiem VPS sadaļas produktiem, kuru izcelsme ir VPS saņēmējvalstī, ja šo no VPS saņēmējvalsts Savienībā ievesto produktu importa vidējā vērtība trīs gadus pēc kārtas pārsniedz minētās regulas VI pielikumā noteiktās robežvērtības.

(2)

Pirms vispārējā režīma tarifa preferenču piemērošanas Komisijai būtu jāizveido to VPS sadaļu saraksts, kurām aptur tarifa preferences attiecībā uz konkrētām VPS saņēmējvalstīm. Minētais saraksts būtu jāveido, izmantojot datus, kas pieejami 2012. gada 1. septembrī, kā arī datus par diviem iepriekšējiem gadiem.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vispārējo preferenču komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

To VPS sadaļu produktu saraksts, kurām aptur Regulas (ES) Nr. 978/2012 7. pantā minētās tarifa preferences attiecībā uz konkrētām VPS saņēmējvalstīm, ir iekļauts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.

PIELIKUMS

To VPS sadaļu saraksts, kurām atceļ Regulas (ES) Nr. 978/2012 7. pantā minētās tarifa preferences attiecībā uz konkrētu VPS saņēmējvalsti

A sleja	:	valsts nosaukums
B sleja	:	VPS sadaļa (VPS regulas 2. panta j) punkts)
C sleja	:	apraksts

A	B	C
Ķīna	S-1a	Dzīvi dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti, izņemot zivis
	S-1b	Zivis, vēžveidīgie, moluski un citi ūdens bezmugurkaulnieki
	S-2b	Dārzeņi, augļi un rieksti
	S-2c	Kafija, tēja, mate un garšvielas
	S-2d	Graudaugi, milti, sēklas un sveķi
	S-4b	Gatavi pārtikas produkti (izņemot gaļu un zivis), dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis
	S-6a	Neorganiskie un organiskie ķīmiskie savienojumi
	S-6b	Ķīmiskas vielas, izņemot organiskos un neorganiskos ķīmiskos savienojumus
	S-7a	Plastmasa
	S-7b	Kaučuks
	S-8a	Jēlādas un āda
	S-8b	Ādas un kažokādu izstrādājumi
	S-9a	Koks un kokogle
	S-9b	Korķis, izstrādājumi no salmiem un citiem pinamiem materiāliem
	S-11a	Tekstilizstrādājumi
	S-11b	Apģērba gabali un apģērba piederumi
	S-12a	Apavi
	S-12b	Galvassegas, lietussargi, saulessargi, spieķi, pātagas un apstrādātas spalvas un dūnas
	S-13	Akmens izstrādājumi, keramikas izstrādājumi un stikls
	S-14	Pērles un dārgmetāli
	S-15a	Ferosakausējumi, dzelzs un tērauda izstrādājumi
	S-15b	Parastie metāli (izņemot dzelzi un tēraudu), parasto metālu izstrādājumi (izņemot dzelzs un tērauda izstrādājumus)
	S-16	Mehānismi un iekārtas
	S-17a	Dzelzceļa un sliežu transportlīdzekļi un ražojumi
	S-17b	Mehāniskie transportlīdzekļi, gaisa kuģi un kosmosa kuģi, kuģi un laivas
	S-18	Optiski instrumenti, pulksteņi un rokaspulksteņi, mūzikas instrumenti
	S-20	Dažādi
Kostarika	S-2b	Dārzeņi, augļi un rieksti
Ekvadora	S-2a	Dzīvi augi un puķkopības produkti
	S-4a	Gaļas un zivju izstrādājumi
Indija	S-5	Minerālprodukti
	S-6a	Neorganiskie un organiskie ķīmiskie savienojumi
	S-6b	Ķīmiskas vielas, izņemot organiskos un neorganiskos ķīmiskus savienojumus
	S-8a	Jēlādas un āda
	S-11a	Tekstilizstrādājumi
	S-17b	Mehāniskie transportlīdzekļi, velosipēdi, gaisa kuģi un kosmosa kuģi, kuģi un laivas
Indonēzija	S-1a	Dzīvi dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti, izņemot zivis
	S-3	Dzīvnieku vai augu eļļas, tauki un vaski
	S-6b	Ķīmiskas vielas, izņemot organiskos un neorganiskos ķīmiskus savienojumus
Nigērija	S-8a	Jēlādas un āda
Ukraina	S-17a	Dzelzceļa un sliežu transportlīdzekļi un ražojumi
Taizeme	S-4a	Gaļas un zivju izstrādājumi
	S-4b	Gatavi pārtikas produkti (izņemot, gaļu un zivis), dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis
	S-14	Pērles un dārgmetāli

18.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/14

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1214/2012

(2012. gada 17. decembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 17. decembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	AL	25,0
	MA	82,5
	TN	110,0
	TR	111,7
	ZZ	82,3
0707 00 05	AL	88,1
	TR	137,1
	ZZ	112,6
0709 93 10	MA	143,7
	TR	63,6
	ZZ	103,7
0805 10 20	MA	63,8
	TR	60,5
	ZA	51,4
	ZZ	58,6
0805 20 10	MA	73,9
0805 20 10	ZZ	73,9
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	IL	100,7
	JM	129,1
	MA	106,4
	TR	85,7
	ZZ	105,5
0805 50 10	TR	75,4
0805 50 10	ZZ	75,4
0808 10 80	MK	36,4
	NZ	165,3
	US	125,8
	ZA	123,7
	ZZ	112,8
0808 30 90	CN	45,2
	TR	135,1
	US	154,6
	ZZ	111,6

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

18.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/16

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ DIREKTĪVA 2012/50/ES

(2012. gada 10. oktobris),

ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/65/ES III pielikumu attiecībā uz atbrīvojumiem lietojumiem, kuros ir svins

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīvu 2011/65/ES par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (1) un jo īpaši tās 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Direktīva 2011/65/ES aizliedz izmantot svinu tirgū laistās elektriskās un elektroniskās iekārtās.

(2)

Svina aizstāšana tādu dielektrisko keramikas materiālu sastāvā uz svina cirkonāta titanāta (PZT) bāzes, kas paredzēti kondensatoriem, kuri ir integrālshēmu vai diskrēto pusvadītāju ierīču daļa, joprojām nav tehniski realizējama. Tāpēc svina lietojumam šajos materiālos jāpiemēro atbrīvojums no šī aizlieguma.

(3)	Tādēļ Direktīva 2011/65/ES būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2011/65/ES III pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2013. gada 2. janvārim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2012. gada 10. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 174, 1.7.2011., 88. lpp.

PIELIKUMS

Direktīvas 2011/65/ES III pielikumā iekļauj šādu 7(c)-IV punktu:

“7(c)-IV

Svins tādu dielektrisko keramikas materiālu sastāvā uz svina cirkonāta titanāta (PZT) bāzes, kas paredzēti kondensatoriem, kuri ir integrālshēmu vai diskrēto pusvadītāju ierīču daļa

Zaudē spēku 2016. gada 21. jūlijā”

18.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/18

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ DIREKTĪVA 2012/51/ES

(2012. gada 10. oktobris),

ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/65/ES III pielikumu attiecībā uz atbrīvojumiem lietojumiem, kuros ir kadmijs

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Direktīva 2011/65/ES aizliedz izmantot kadmiju tirgū laistās elektriskās un elektroniskās iekārtās.

(2)

Kadmija aizstāšana analogo optoelektronisko savienotājierīču fotorezistoros, ko izmanto profesionālajās audioiekārtās, joprojām nav tehniski realizējama. Tāpēc kadmija lietojumam šajos fotorezistoros būtu jāpiemēro atbrīvojums no šā aizlieguma. Tomēr minētais atbrīvojums būtu jānosaka uz ierobežotu laiku, jo tiek veikti pētījumi par bezkadmija tehnoloģiju, un aizstājēji varētu būt pieejami līdz 2013. gada beigām.

(3)	Tādēļ Direktīva 2011/65/ES būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2011/65/ES III pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2012. gada 10. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 174, 1.7.2011., 88. lpp.

PIELIKUMS

Direktīvas 2011/65/ES III pielikumam pievieno šādu 40. punktu:

“40

Kadmijs analogo optoelektronisko savienotājierīču fotorezistoros, ko izmanto profesionālajās audioiekārtās

Zaudē spēku 2013. gada 31. decembrī”

18.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/20

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 12. decembris)

par Eiropas Savienības finansiālo ieguldījumu piecu dalībvalstu (Īrijas, Spānijas, Francijas, Maltas un Portugāles) valsts programmās datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē 2012. gadā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 9187)

(Autentisks ir tikai teksts angļu, spāņu, franču, maltiešu un portugāļu valodā)

(2012/788/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 861/2006, ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā (1) un jo īpaši tās 24. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 861/2006 paredzēti nosacījumi, ar kādiem dalībvalstis drīkst saņemt Eiropas Savienības līdzekļus izdevumu segšanai valsts programmās datu vākšanai un pārvaldībai.

(2)

Šīs programmas ir jāizstrādā saskaņā ar Padomes 2008. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (2) un Komisijas 2008. gada 14. jūlija Regulu (EK) Nr. 665/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (3).

(3)

Beļģija, Bulgārija, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 199/2008 4. panta 4. punktā un 4. panta 5. punktā, ir iesniegušas valsts programmas datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē 2011.–2013. gadam. Minētās programmas apstiprināja 2011. gadā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 199/2008 6. panta 3. punktu.

(4)

Beļģija, Bulgārija, Dānija, Igaunija, Grieķija, Itālija, Kipra, Latvija, Rumānija, Slovēnija un Somija nav grozījušas savas 2011.–2013. gada valsts programmas attiecībā uz 2012. gadu. Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2012/276/ES (4) Komisija pieņēma lēmumu par ieguldījumu minēto dalībvalstu valsts programmās 2012. gadā, izņemot Grieķijas valsts programmu.

(5)

Vācija, Īrija, Spānija, Francija, Lietuva, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Zviedrija un Apvienotā Karaliste saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 199/2008 5. panta 2. punktu iesniedza savu valsts programmu grozījumus attiecībā uz 2012. gadu. Komisija 2012. gadā apstiprināja Vācijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes iesniegtos grozījumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 199/2008 6. panta 3. punktu. Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2012/654/ES (5) Komisija pieņēma lēmumu par ieguldījumu minēto dalībvalstu valsts programmās 2012. gadā.

(6)

Saskaņā ar 2. panta 2. punktu Komisijas 2008. gada 3. novembra Regulā (EK) Nr. 1078/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 861/2006 piemērošanai (6), Īrija, Spānija, Francija, Malta un Portugāle ir iesniegušas arī gada budžeta prognozes par 2012. gadu. Komisija ir novērtējusi dalībvalstu gada budžeta prognozes, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1078/2008 4. pantā, ņemot vērā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 199/2008 6. panta 3. punktu apstiprinātos valsts programmu grozījumus.

(7)

Regulas (EK) Nr. 1078/2008 5. pantā noteikts, ka Komisijai jāapstiprina gada budžeta prognozes un jāpieņem lēmums par ikgadējo Savienības finansiālo ieguldījumu katrā valsts programmā, ievērojot kārtību, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 861/2006 24. pantā, un pamatojoties uz gada budžeta prognožu novērtējuma rezultātiem, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1078/2008 4. pantā.

(8)

Regulas (EK) Nr. 861/2006 24. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka ar Komisijas lēmumu ir jānosaka finansiālā ieguldījuma likme. Minētās regulas 16. pantā noteikts, ka Savienības finanšu pasākumu apmērs pamatdatu vākšanas jomā nedrīkst pārsniegt 50 % no izmaksām, kas dalībvalstij radušās, īstenojot datu vākšanas, pārvaldības un izmantošanas programmu zivsaimniecības nozarē.

(9)	Šis lēmums ir finanšu lēmums Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (7), 75. panta 2. punkta nozīmē.

(10)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības finansiālā ieguldījuma maksimālā kopējā summa, ko katrai dalībvalstij piešķir zivsaimniecības nozares datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai 2012. gadā, un Savienības finansiālā ieguldījuma likme ir noteikta pielikumā.

2. pants

Šis līgums ir adresēts Īrijai, Francijas Republikai, Spānijas Karalistei, Maltas Republikai un Portugāles Republikai.

Briselē, 2012. gada 12. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Maria DAMANAKI

(1) OV L 160, 14.6.2006., 1. lpp.

(2) OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.

(3) OV L 186, 15.7.2008., 3. lpp.

(4) OV L 134, 24.5.2012., 27. lpp.

(5) OV L 293, 23.10.2012., 34. lpp.

(6) OV L 295, 4.11.2008., 24. lpp.

(7) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

PIELIKUMS

VALSTS PROGRAMMAS 2011.–2013. GADAM

ATTIECINĀMIE IZDEVUMI UN MAKSIMĀLAIS SAVIENĪBAS IEGULDĪJUMS 2012. GADAM

(EUR)
Dalībvalsts	Attiecināmie izdevumi	Maksimālais Savienības ieguldījums (likme 50 %)
Īrija	5 771 583	2 885 791
Francija	14 898 076	7 449 038
Spānija	15 661 034	7 830 517
Malta	658 560	329 280
Portugāle	3 411 870	1 705 935
Kopā	40 401 123	20 200 561

18.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/22

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 14. decembris)

par Savienības finanšu iemaksām saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/29/EK tādu izdevumu segšanai, kas Vācijai, Spānijai, Francijai, Itālijai, Kiprai, Nīderlandei un Portugālei radās 2012. gadā saistībā ar tādu organismu apkarošanu, kuri kaitīgi augiem vai augu produktiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 9280)

(Autentisks ir tikai teksts franču, grieķu, itāļu, nīderlandiešu, portugāļu, spāņu un vācu valodā)

(2012/789/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1) un jo īpaši tās 23. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 22. pantu dalībvalstis var saņemt Savienības finanšu iemaksas fitosanitārajai uzraudzībai, lai segtu izdevumus, kas tieši saistīti ar nepieciešamajiem pasākumiem, kuri veikti vai kurus paredzēts veikt no trešām valstīm vai citām Savienības teritorijām ievestu kaitīgu organismu apkarošanai, lai tos izskaustu vai, ja tas nav iespējams, ierobežotu to izplatību.

(2)

Vācija iesniedza četrus pieprasījumus finanšu iemaksu saņemšanai. Pirmais pieprasījums tika iesniegts 2011. gada 19. decembrī saistībā ar 2011. gadā veiktiem pasākumiem Diabrotica virgifera izskaušanai vai izplatības ierobežošanai Ziemeļreinā-Vestfālenē. Šā kaitīgā organisma uzliesmojums tur tika konstatēts 2010. gadā.

(3)	Otrais pieprasījums tika iesniegts 2012. gada 25. aprīlī saistībā ar pasākumiem, kas laikposmā no 2010. gada augusta līdz 2011. gada augustam veikti Anoplophora glabripennis apkarošanai Ziemeļreinā-Vestfālenē. Šā kaitīgā organisma uzliesmojums tur tika konstatēts 2009. gadā.

(4)

Trešais pieprasījums tika iesniegts 2012. gada 27. aprīlī saistībā ar 2011. gadā veiktiem pasākumiem Diabrotica virgifera izskaušanai vai izplatības ierobežošanai Bādenē-Virtembergā. Šā kaitīgā organisma uzliesmojumi dažādos minētās pavalsts lauku un pilsētu rajonos (Breisgavā-Augššvarcvaldē, Emmendingenē, Freiburgas pilsētā, Konstancā, Lerahā, Ortenavkreisā un Bādenbādenes pilsētas rajonā Raštatē) tika konstatēti dažādos gados, proti, 2008., 2009., 2010. un 2011. gadā. Pasākumiem, kas veikti 2008., 2009., 2010. un 2011. gadā, līdzfinansējums tika piešķirts arī 2009., 2010. un 2011. gadā.

(5)	Ceturto pieprasījumu Vācija iesniedza 2012. gada 27. aprīlī saistībā ar 2011. gadā veiktiem pasākumiem Diabrotica virgifera izskaušanai vai izplatības ierobežošanai Hesenē. Šā kaitīgā organisma uzliesmojums tur tika konstatēts 2011. gadā.

(6)

Spānija iesniedza četrus pieprasījumus finanšu iemaksu saņemšanai. Pirmais pieprasījums tika iesniegts 2012. gada 20. aprīlī saistībā ar 2012. gadā veiktiem un plānotiem pasākumiem Bursaphelenchus xylophilus apkarošanai Estremadurā. Šā kaitīgā organisma uzliesmojums tika konstatēts 2008. gadā Diospadres grēdā (Sierra de Dios Padre). Pasākumiem, kas veikti 2008. gada novembrī un decembrī, 2009., 2010. un 2011. gadā, līdzfinansējums tika piešķirts arī 2009., 2010. un 2011. gadā. Tika saņemts papildu pieprasījums par pasākumiem, kas veikti no 2012. gada janvāra līdz 2012. gada oktobrim, lai varētu aptvert maksimālo laikposmu, proti, četrus gadus.

(7)	Otro pieprasījumu Spānija iesniedza 2012. gada 23. aprīlī. Tas ir saistīts ar 2012. gadā veiktiem un plānotiem pasākumiem Bursaphelenchus xylophilus apkarošanai Galisijā. Šā kaitīgā organisma uzliesmojums 2010. gadā tika konstatēts Ašnevesas teritorijā.

(8)	Trešo pieprasījumu Spānija iesniedza 2012. gada 25. aprīlī. Tas ir saistīts ar 2012. gadā veiktiem un plānotiem pasākumiem Pomacea insularum apkarošanai Katalonijā. Šā kaitīgā organisma uzliesmojums tika konstatēts 2010. gadā.

(9)	Ceturto pieprasījumu Spānija iesniedza 2012. gada 27. aprīlī. Tas ir saistīts ar 2012. gadā veiktiem un plānotiem pasākumiem Bursaphelenchus xylophilus apkarošanai Estremadurā. Šā kaitīgā organisma uzliesmojums 2012. gadā tika konstatēts Valverdes del Fresno teritorijā.

(10)

Francija iesniedza divus pieprasījumus finanšu iemaksu saņemšanai. Pirmais pieprasījums tika iesniegts 2011. gada 30. decembrī saistībā ar laikposmā no 2011. gada septembra līdz 2012. gada septembrim veiktiem pasākumiem Rhynchophorus ferrugineus apkarošanai. Šā kaitīgā organisma sākotnējie uzliesmojumi tika konstatēti 2009. gadā. Pasākumiem, kas veikti laikposmā no 2009. gada septembra līdz 2011. gada septembrim, līdzfinansējums tika piešķirts arī 2010. gadā.

(11)

Otrais pieprasījums tika iesniegts 2012. gada 30. aprīlī saistībā ar laikposmā no 2011. gada novembra līdz 2012. gada decembrim veiktiem un plānotiem pasākumiem Anoplophora glabripennis apkarošanai Elzasā. Francijā šie pasākumi tika veikti, reaģējot uz kaitīgā organisma konstatēšanu Vācijas pierobežas teritorijā 2011. gadā.

(12)

Itālija 2012. gada 30. aprīlī iesniedza divus pieprasījumus finanšu iemaksu saņemšanai. Pirmais Itālijas pieprasījums ir saistīts ar 2012. gadā veiktiem un plānotiem pasākumiem Anoplophora glabripennis apkarošanai Veneto reģiona Trevizo provincē (Kornudas teritorijā). Šā kaitīgā organisma uzliesmojums tika konstatēts 2009. gadā. Pasākumiem, kas veikti 2009., 2010. un 2011. gadā, līdzfinansējums tika piešķirts arī 2010. un 2011. gadā.

(13)

Otrais Itālijas pieprasījums ir saistīts ar 2011. gadā veiktiem pasākumiem Pseudomonas syringae pv. actinidiae apkarošanai Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas, Ferrāras, Ravennas un Forli-Čezēnas provincēs. Šā kaitīgā organisma uzliesmojums tika apstiprināts 2010. gadā. Pasākumiem, kas veikti 2010. gadā, līdzfinansējums tika piešķirts arī 2011. gadā.

(14)

Kipra 2012. gada 30. aprīlī iesniedza pieprasījumu finanšu iemaksu saņemšanai saistībā ar 2012. gadā veiktiem un plānotiem pasākumiem Rhynchophorus ferrugineus izskaušanai. Šā kaitīgā organisma sākotnējie uzliesmojumi tika konstatēti 2009. gadā. Pasākumiem, kas veikti 2010. un 2011. gadā, līdzfinansējums tika piešķirts arī 2010. un 2011. gadā.

(15)

Nīderlande pieprasījumu finanšu iemaksu saņemšanai iesniedza 2011. gada 23. decembrī. Šis pieprasījums ir saistīts ar laikposmā no 2010. gada novembra līdz 2011. gada decembrim veiktiem pasākumiem Anoplophora glabripennis apkarošanai Almerē. Šā kaitīgā organisma klātbūtne tika konstatēta 2010. gada novembrī.

(16)

Portugāle 2012. gada 30. aprīlī iesniedza divus pieprasījumus finanšu iemaksu saņemšanai saistībā ar veiktiem pasākumiem Bursaphelenchus xylophilus apkarošanai. Pirmais pieprasījums ir saistīts ar 2012. gada pirmajā pusē veiktiem un plānotiem pasākumiem 2008. gadā konstatēto kaitīgo organismu uzliesmojumu apkarošanai Portugāles kontinentālajā daļā, izņemot 1999. gadā sākotnēji invadētajā Setubalas zonā. Pasākumiem, kas veikti 2008. gada otrajā pusē, 2009., 2010. un 2011. gadā, līdzfinansējums tika piešķirts arī 2009., 2010. un 2011. gadā. Tika saņemts papildu pieprasījums par pasākumiem, kas veikti no 2012. gada janvāra līdz 2012. gada jūnijam, lai varētu aptvert maksimālo laikposmu, proti, četrus gadus.

(17)	Otrais Portugāles pieprasījums attiecas tikai uz koksnes un koksnes iepakojuma materiālu karstumapstrādes pasākumiem, kas 2012. gadā veikti Setubalas teritorijā. Pasākumiem, kas veikti 2010. un 2011. gadā, līdzfinansējums tika piešķirts arī 2011. gadā.

(18)	Vācija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Nīderlande un Portugāle katra atsevišķi ir izstrādājušas rīcības programmu, lai izskaustu to teritorijās ievestos kaitīgos organismus vai ierobežotu to izplatību. Šajās programmās noteikti sasniedzamie mērķi, veiktie pasākumi, to termiņi un izmaksas.

(19)

Visos iepriekš minētajos pasākumos iekļautas dažādas fitosanitārās darbības, tostarp invadēto koku vai kultūraugu iznīcināšana, augu aizsardzības līdzekļu lietošana, sanitārie paņēmieni, inspekcijas un pārbaudes, kas oficiāli vai pēc oficiāla pieprasījuma veiktas monitoringa nolūkos, lai konstatētu attiecīgo kaitīgo organismu piesārņojuma klātbūtni vai apmēru un pārraudzītu iznīcināto augu aizstāšanu atbilstīgi Direktīvas 2000/29/EK 23. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktam.

(20)

Vācija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Nīderlande un Portugāle ir iesniegušas pieprasījumu piešķirt šīm programmām Savienības finanšu iemaksas saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 23. pantā, un jo īpaši tā 1. un 4. punktā, noteiktajām prasībām un saskaņā ar Komisijas 2002. gada 14. jūnija Regulu (EK) Nr. 1040/2002, ar ko nosaka sīki izstrādātas normas to noteikumu ieviešanai, kas attiecas uz Kopienas finanšu iemaksu piešķiršanu fitosanitārajai kontrolei, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2051/97 (2).

(21)

Vācijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Kipras, Nīderlandes un Portugāles iesniegtā tehniskā informācija bija pietiekama, lai Komisija varētu veikt rūpīgu un vispusīgu situācijas analīzi. Komisija secināja, ka Direktīvas 2000/29/EK 23. pantā paredzētie Savienības finanšu iemaksu piešķiršanas nosacījumi ir ievēroti. Līdz ar to ir lietderīgi piešķirt Savienības finanšu iemaksas šo programmu izdevumu daļējai segšanai.

(22)

Saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 23. panta 5. punkta otro daļu ar Savienības finanšu iemaksām var segt līdz 50 % no attiecināmajiem izdevumiem, kas radušies, īstenojot pasākumus, kuri veikti ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc kaitīgā organisma klātbūtnes konstatēšanas vai kurus plānots veikt minētajā laikposmā. Tomēr saskaņā ar minētā panta trešo daļu šo termiņu var pagarināt, ja ir konstatēts, ka pasākumu mērķis ir sasniedzams pieņemamā papildtermiņā; tādā gadījumā Savienības finanšu iemaksas attiecīgo gadu gaitā pakāpeniski tiek samazinātas. Ņemot vērā secinājumus, ko izdarījusi attiecīgo pieprasījumu novērtēšanas darba grupa, ir lietderīgi pagarināt attiecīgajām programmām noteikto divu gadu laikposmu, vienlaikus samazinot šiem pasākumiem piešķirto Savienības finanšu iemaksu likmi līdz 45 % no attiecināmajiem izdevumiem šo programmu trešajā gadā un līdz 40 % ceturtajā gadā.

(23)

Tādējādi Savienības finanšu iemaksas līdz 50 % no attiecināmajiem izdevumiem būtu jāpiemēro Vācijai Diabrotica virgifera izskaušanai vai izplatības ierobežošanai Bādenes-Virtembergas pavalsts Breisgavas-Augššvarcvaldes lauku rajonā un Freiburgas pilsētā, Raštates lauku rajonā un Bādenbādenes pilsētas rajonā (2011. gads), Vācijai Diabrotica virgifera izskaušanai vai izplatības ierobežošanai Hesenē (2011. gads), Vācijai Diabrotica virgifera izskaušanai vai izplatības ierobežošanai Ziemeļreinā-Vestfālenē (2011. gads), Francijai Anoplophora glabripennis apkarošanai (2011. gada novembris līdz 2012. gada decembris), Itālijai Pseudomonas syringae pv. Actinidiae apkarošanai Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas, Ferrāras, Ravennas un Forli-Čezēnas provincēs (2011. gads), Nīderlandei Anoplophora glabripennis apkarošanai Almeres teritorijā (2010. gada novembris līdz 2011. gada decembris).

(24)

Tāpēc Savienības finanšu iemaksas līdz 45 % no attiecināmajiem izdevumiem par programmas trešo gadu būtu jāpiemēro Vācijai Anoplophora glabripennis apkarošanai Ziemeļreinā-Vestfālenē (2011. gads), Vācijai Diabrotica virgifera izskaušanai vai izplatības ierobežošanai Bādenes-Virtembergas pavalsts Emmendingenes, Konstancas un Lerahas lauku rajonos (2011. gads), Spānijai Pomacea insularum apkarošanai Katalonijā (2012. gads), Spānijai Bursaphelenchus xylophilus apkarošanai Galisijā (2012. gads), Francijai Rhynchophorus ferrugineus apkarošanai PACA reģionā (2011. gada septembris līdz 2012. gada septembris), Kiprai Rhynchophorus ferrugineus apkarošanai (2012. gads) un Portugālei Bursaphelenchus xylophilus apkarošanai Setubalas teritorijā (2012. gads), jo attiecīgajiem pasākumiem par to pirmajiem diviem īstenošanas gadiem jau ir piešķirtas Savienības finanšu iemaksas saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2010/772/ES (3) (Vācija (Diabrotica virgifera), Francija, Itālija, Kipra) un/vai ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/868/ES (4) (Vācija, Itālija, Spānija, Portugāle).

(25)

Turklāt Savienības finanšu iemaksas līdz 40 % par programmas trešo gadu būtu jāpiemēro Spānijai saistībā ar Bursaphelenchus xylophilus 2008. gada uzliesmojumu Estremadurā (2012. gads), Itālijai Anoplophora glabripennis apkarošanai Veneto reģionā (2012. gads), Portugālei Bursaphelenchus xylophilus apkarošanai Portugāles kontinentālajā daļā, izņemot 1999. gadā sākotnēji inficēto Setubalas zonu (2012. gads), jo šiem pasākumiem par to pirmajiem trim īstenošanas gadiem jau ir piešķirtas Savienības finanšu iemaksas saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2009/996/ES (5), Lēmumu 2010/772/ES un Īstenošanas lēmumu 2011/868/ES.

(26)

Saskaņā ar secinājumiem, kas sagatavoti pēc Komisijas Pārtikas un veterinārā biroja 2012. gada 19.–28. marta revīzijas apmeklējuma Portugālē, 2012. gada 1. aprīlī bija izcirsti un iznīcināti tikai 85 % skujkoku, kurus skārusi priedes koksnes nematode vai kuros redzamas slimības pazīmes, kas nozīmē, proti, par 15 % mazāk, nekā plānots. Turklāt tikai 1 % aizdomīgo skujkoku tika veikta paraugu ņemšana un testēšana, kas ir ievērojami mazāk, nekā prasīts Komisijas 2006. gada 13. februāra Lēmumā 2006/133/EK, ar ko dalībvalstīm pieprasa veikt īslaicīgus papildu pasākumus pret Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Buhrer) Nickle et al. (priedes koksnes nematode) izplatību tajās Portugāles teritorijās, kurās iespējama tās izplatība (6).

(27)

Ņemot to vērā, attiecināmo izdevumu apmērs, kas norādīts pieprasījumā saistībā ar pasākumiem Portugāles kontinentālajā daļā, izņemot sākotnēji inficētajā Setubalas zonā, būtu jāsamazina attiecībā uz izmaksām par skujkoku ciršanu un nacionālās mežsaimniecības pārvaldes veiktiem laboratorijas testiem. Ņemot vērā, ka koku ciršanas un testēšanas plāns jau 2011. gadā netika pareizi pildīts, 2012. gadā būtu jāpiemēro samazinājums, kas ir lielāks par neizlietoto iemaksu apmēru. Tāpēc attiecībā uz attaisnotajiem izdevumiem par koku ciršanu būtu jāpiemēro 25 % samazinājums un testēšanas darbības attiecināmajos izdevumos nevajadzētu iekļaut.

(28)

Turklāt saskaņā ar secinājumiem, kas sagatavoti pēc Komisijas veiktās koksnes un koksnes iepakojuma materiālu karstumapstrādes izmaksu finanšu revīzijas, vienības izmaksas par standartpaleti būtu jānosaka 0,30 euro apmērā pašreizējo 0,43 euro vietā. Tāpēc, pamatojoties uz šiem secinājumiem, abās Portugāles iesniegtajās dokumentu paketēs būtu jāpielāgo attiecināmo izdevumu summa par minētajiem koksnes karstumapstrādes pasākumiem.

(29)

Saskaņā ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (7) fitosanitāros pasākumus finansē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds. Veicot šo pasākumu finanšu kontroli, piemēro iepriekš minētās regulas 9., 36. un 37. pantu.

(30)

Saskaņā ar 75. pantu Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8), un saskaņā ar 90. panta 1. punktu Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (9), iestāde, kurai deleģētas pilnvaras, pirms izdevumu saistību uzņemšanās no Savienības budžeta pieņem finansēšanas lēmumu, nosakot ar izdevumiem saistītās darbības svarīgākos elementus.

(31)	Šis lēmums ir finansēšanas lēmums par izdevumiem, kas paredzēti dalībvalstu iesniegtajos līdzfinansējuma pieprasījumos.

(32)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pamatojoties uz dalībvalstu iesniegto un Komisijas izvērtēto informāciju un dokumentāciju, ar šo tiek apstiprināta Savienības finanšu iemaksu piešķiršana par 2012. gadu, lai segtu izdevumus, kas Vācijai, Spānijai, Francijai, Itālijai, Kiprai, Nīderlandei un Portugālei radušies, veicot Direktīvas 2000/29/EK 23. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos nepieciešamos pasākumus, lai apkarotu attiecīgos organismus, īstenojot pielikumā norādītās programmas kaitīgo organismu izskaušanai vai to izplatības ierobežošanai.

2. pants

Kopējais 1. pantā minēto Savienības finanšu iemaksu apmērs ir EUR 7 271 741,06. Katrai programmai piešķirtais maksimālais Savienības finanšu iemaksu apmērs ir norādīts pielikumā.

3. pants

Pielikumā noteiktās Savienības finanšu iemaksas izmaksā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	attiecīgā dalībvalsts ir iesniegusi pierādījumus par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1040/2002 noteikumiem;

b)	attiecīgā dalībvalsts ir iesniegusi Komisijai iemaksu pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1040/2002 5. pantu.

Finanšu iemaksu izmaksāšana neskar pārbaudes, ko Komisija veikusi atbilstīgi Direktīvas 2000/29/EK 23. panta 8. punkta otrajai daļai, 23. panta 10. punktam un 24. pantam.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Kipras Republikai, Nīderlandes Karalistei un Portugāles Republikai.

Briselē, 2012. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG

(1) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2002., 38. lpp.

(3) OV L 330, 15.12.2010., 9. lpp.

(4) OV L 341, 22.12.2011., 57. lpp.

(5) OV L 339, 22.12.2009., 49. lpp.

(6) OV L 52, 23.2.2006., 34. lpp.

(7) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(8) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(9) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

PIELIKUMS

PROGRAMMAS KAITĪGO ORGANISMU IZSKAUŠANAI / IZPLATĪBAS IEROBEŽOŠANAI

I iedaļa

Programmas, kurās Savienības finanšu iemaksas atbilst 50 % no attiecināmajiem izdevumiem

(EUR)
Dalībvalsts	Apkarotie kaitīgie organismi	Skartie augi	Gads	a	Attiecināmie izdevumi	Maksimālais Savienības iemaksu apmērs katrā programmā
Vācija, Ziemeļreina-Vestfālene	Diabrotica virgifera	Zea mays	8.2010.–9.2011.	1. un 2.	133 400,32	66 700,16
Vācija, Hesene	Diabrotica virgifera	Zea mays	2011	1.	55 374,84	27 687,42
Vācija, Bādene-Virtemberga, Raštates lauku rajons un Bādenbādenes pilsētas rajons (pasākumu 1. gads), Breisgava-Augššvarcvalde un Freiburgas pilsēta (pasākumu 2. gads)	Diabrotica virgifera	Zea mays	2011	1. vai 2.	31 750,29	15 875,14
Spānija, Estremadura (kaitīgā organisma uzliesmojums 2012. gadā)	Bursaphelenchus xylophilus	Skujkoki	2012	1.	1 081 399,69	540 699,84
Francija, Elzasa	Anoplophora glabripennis	Dažādas koku sugas	11.2011.–12.2012.	1. un 2.	213 993,15	106 996,57
Itālija, Emīlija-Romanja (Boloņas, Ferrāras, Ravennas un Forli-Čezēnas province)	Pseudomonas syringae pv. actinidiae	Actinidia sp.	2011	2.	152 330,13	76 165,06
Nīderlande, Almeres teritorija	Anoplophora glabripennis	Dažādas koku sugas	11.2010.–12.2011.	1. un 2.	583 436	291 718

II iedaļa

Programmas, kurām piešķirto Savienības finanšu iemaksu likmes atšķiras degresijas principa piemērošanas dēļ

(EUR)
Dalībvalsts	Apkarotie kaitīgie organismi	Skartie augi vai augu produkti	Gads	a	Attiecināmie izdevumi	Likme (%)	Maksimālais Savienības iemaksu apmērs
Vācija, Ziemeļreina-Vestfālene	Anoplophora glabripennis	Dažādas koku sugas	8.2010.–9.2011.	3.	207 314,64	45	93 291,58
Vācija, Bādene-Virtemberga, Emmendingenes, Lerahas un Konstancas lauku rajoni	Diabrotica virgifera	Zea mays	2011	3.	33 675,54	45	15 153,99
Spānija, Katalonija	Pomacea insularum	Oryza sativa	2012	3.	1 914 477,44	45	861 514,84
Spānija, Estremadura (kaitīgā organisma uzliesmojums 2008. gadā)	Bursaphelenchus xylophilus	Skujkoki	2012 (janvāris–oktobris)	4.	316 519,91	40	126 607,96
Spānija, Galisija	Bursaphelenchus xylophilus	Skujkoki	2012	3.	1 652 201,49	45	743 490,67
Francija, PACA reģions	Rhynchophorus ferrugineus	Palmaceae	9.2011.–9.2012.	3.	421 173,40	45	189 528,03
Itālija, Veneto (Kornudas teritorija)	Anoplophora glabripennis	Dažādas koku sugas	2012	4.	281 945	40	112 778
Kipra	Rhynchophorus ferrugineus	Palmaceae	2012	3.	299 814	45	134 916,30
Portugāle, Portugāles kontinentālā daļa, teritorija ārpus Setubalas teritorijas	Bursaphelenchus xylophilus	Skujkoki	2012 (janvāris–jūnijs)	4.	1., 2., 3., 4., 5., 9. pasākums	40	1., 2., 3., 4., 5., 9. pasākums
					1 473 813,32		589 525,32
					6. pasākums (testēšana, paraugu ņemšana)		6. pasākums (testēšana, paraugu ņemšana)
					0		0
					7. pasākums (karstumapstrādes pasākumi), t. i., 16 800 000 standartpalešu par 0,30 euro		7. pasākums (karstumapstrādes pasākumi)
					5 040 000		2 016 000
					8. pasākums (koku ciršana), t. i., samazināts līdz 75 % no 1 894 606,34		8. pasākums (koku ciršana)
					1 420 954,75		568 381,90
					Summa		Summa
					7 934 768,07		3 173 907,23
Portugāle, Setubalas teritorija, karstumapstrādes pasākumi	Bursaphelenchus xylophilus	Koksne un koksnes iepakojuma materiāli	2012	3.	1. un 2. pasākums	45	1. un 2. pasākums
					9 582,92		4 312,31
					3. pasākums (karstumapstrādes pasākumi), t. i., 5 114 059 standartpalešu par 0,30 euro		3. pasākums (karstumapstrādes pasākumi)
					1 534 217,70		690 397,96
					Summa		Summa
					1 543 800,62		694 710,27

Kopējās Savienības iemaksas (EUR): 7 271 741,06

Paskaidrojums:

— a= izskaušanas programmas īstenošanas gads.

18.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/28

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 14. decembris)

attiecībā uz Padomes Lēmumu 2009/470/EK par Savienības finansiālo atbalstu ES references laboratorijai atlieku testēšanai no 2012. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 9286)

(Autentisks ir tikai teksts nīderlandiešu valodā)

(2012/790/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 25. maija Lēmumu 2009/470/EK par izdevumiem veterinārijas jomā (1) un jo īpaši tā 31. panta 1. un 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (2), un jo īpaši tās 32. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Lēmuma 2009/470/EK 31. pantu Eiropas Savienības references laboratorijām var piešķirt Savienības finansiālo atbalstu.

(2)

Saskaņā ar 75. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (3) (turpmāk “Finanšu regula”) un saskaņā ar 90. panta 1. punktu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (4) (turpmāk “īstenošanas kārtība”) institūcija vai iestādes, kam institūcija deleģējusi šīs pilnvaras, pirms ES budžeta izdevumu saistību uzņemšanās pieņem finansēšanas lēmumu, kurā izklāstīti būtiskie ar izdevumiem saistītās rīcības elementi.

(3)

Komisijas 2011. gada 12. septembra Īstenošanas regulā (ES) Nr. 926/2011 attiecībā uz Padomes Lēmumu 2009/470/EK par Savienības finansiālo atbalstu ES references laboratorijām dzīvnieku barības, pārtikas un dzīvnieku veselības nozarē (5) paredzēts, ka Savienības finansiālo atbalstu piešķir, ja apstiprinātās darba programmas tiek īstenotas efektīvi un ja atbalsta saņēmēji noteiktajos termiņos sniedz visu vajadzīgo informāciju.

(4)

Ar Komisijas 2012. gada 27. jūnija Regulu (ES) Nr. 563/2012, ar ko attiecībā uz ES references laboratoriju sarakstu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 VII pielikumu (6), ar atpakaļejošu spēku no 2012. gada 1. janvāra Pārtikas drošuma institūts Vageningenā (Wageningen) Nīderlandē (RIKILT) tika izraudzīts par ES references laboratoriju atlieku testēšanai.

(5)

Piesakot savu kandidatūru, RIKILT 2011. gada septembrī iesniedza pagaidu darba programmu 2012. gadam. Pēc RIKILT izraudzīšanas tas nosūtīja atjauninātu darba programmu un attiecīgos budžeta aprēķinus. Komisija ir novērtējusi un apstiprinājusi Eiropas Savienības references laboratoriju iesniegtās atjauninātās darba programmas un attiecīgos budžeta aprēķinus 2012. gadam.

(6)	Darba programma tiek īstenota kopš 2012. gada 1. janvāra. Tādēļ finansējums ir vajadzīgs kopš 2012. gada 1. janvāra.

(7)	Tā kā 2012. gada darba plāns ir pietiekami sīki izstrādāts pamats īstenošanas kārtības 90. panta 2. un 3. punkta nozīmē, šis lēmums ir finansēšanas lēmums.

(8)

Tāpēc izraudzītajām Eiropas Savienības references laboratorijām, lai līdzfinansētu to darbību Regulas (EK) Nr. 882/2004 32. pantā paredzēto uzdevumu un pienākumu īstenošanā, būtu jāpiešķir Savienības finansiālais atbalsts. Savienības finansiālajam atbalstam (būtu) jābūt 100 % apmērā no attaisnotajām izmaksām, kā noteikts Īstenošanas regulā (ES) Nr. 926/2011.

(9)

Saskaņā ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (7) dzīvnieku slimību izskaušanas un kontroles programmas (veterināros pasākumus) finansē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF). Turklāt minētās regulas 13. panta otrajā daļā paredzēts, ka pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos fonds sedz ar dalībvalstu un ELGF atbalsta saņēmēju administratīvajām un personāla izmaksām saistītos izdevumus pasākumiem un programmām, uz kurām attiecas Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmums 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (8). Finanšu kontroles nolūkos jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 1290/2005 9., 36. un 37. pants.

(10)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Ar šo apstiprina 2012. gada darba programmu, ko 2011. gada 27. septembrī iesniedzis RIKILT – Pārtikas drošuma institūts, daļa no Wageningen universitātes un pētniecības centra.

2. Savienība piešķir finansiālu atbalstu atlieku testēšanai RIKILT – Pārtikas drošuma institūtam, kas ir daļa no Wageningen universitātes un pētniecības centra. Laboratorija veic uzdevumus un pienākumus, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 882/2004 VII pielikuma I daļas 12. punkta a) apakšpunktā.

3. Savienības finansiālais atbalsts ir 100 % apmērā no attaisnotajām izmaksām, kā noteikts Īstenošanas regulā (ES) Nr. 926/2011 un minētajam institūtam var rasties saistībā ar darba programmu, un laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim nepārsniedz EUR 470 000, no kuriem ne vairāk kā EUR 25 000 ir paredzēti, lai organizētu darbsemināru par atlieku testēšanu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts: RIKILT – Pārtikas drošuma institūts, daļa no Wageningen universitātes un pētniecības centra, Akkermaalsbos 2, Building No 123, 6708 WB Wageningen, Nīderlande.

Briselē, 2012. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG

(1) OV L 155, 18.6.2009., 30. lpp.

(2) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(3) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(4) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(5) OV L 241, 17.9.2011., 2. lpp.

(6) OV L 168, 28.6.2012., 24. lpp.

(7) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(8) OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp.

18.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/30

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE

(2012. gada 26. novembris),

ar ko groza Pamatnostādni ECB/2011/14 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām

(ECB/2012/25)

(2012/791/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punkta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtus un jo īpaši to 3.1. panta pirmo ievilkumu, 12.1. pantu, 14.3. pantu, 18.2. pantu un 20. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)	Vienotas monetārās politikas realizēšanai jānosaka instrumenti un procedūras, kas jāizmanto Eurosistēmai, lai visās dalībvalstīs, kuru valūta ir euro, šādu politiku īstenotu vienoti.

(2)	Jāatjaunina vairāki noteikumi, lai ņemtu vērā, cita starpā, ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru kredīta līmeņa datu sniegšanas prasību pakāpenisku ieviešanu, kupona definīciju specifikācijas, darbības rezultātu kontroles datus un naudas sodus darījuma partneru saistību neizpildes gadījumā.

(3)	Tādēļ attiecīgi jāgroza 2011. gada 20. septembra Pamatnostādne ECB/2011/14 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (1),

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Grozījumi I pielikumā

Pamatnostādnes ECB/2011/14 I pielikumu groza saskaņā ar šīs pamatnostādnes pielikumu.

2. pants

Pārbaude

Ne vēlāk kā līdz 2012. gada 19. decembrim dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas (turpmāk – “NCB”) nosūta Eiropas Centrālajai bankai (ECB) sīku pārskatu par dokumentiem un līdzekļiem, ar kuru palīdzību tās plāno panākt atbilstību šai pamatnostādnei.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī pamatnostādne stājas spēkā divas dienas pēc tās pieņemšanas.

To piemēro no 2013. gada 3. janvāra.

4. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne ir adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.

Frankfurtē pie Mainas, 2012. gada 26. novembrī

ECB Padomes vārdā –

ECB priekšsēdētājs

Mario DRAGHI

(1) OV L 331, 14.12.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Pamatnostādnes ECB/2011/14 I pielikumu groza šādi:

1)	ar šādu teikumu papildina 5.1.3. sadaļu: “ECB patur tiesības veikt jebkurus pasākumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem, lai labotu kļūdas izsoles paziņojumā, t. sk. atcelt vai pārtraukt jau sāktas izsoles.”;

2)	ar šādu teikumu papildina 5.1.6. sadaļu: “Ja izsoles rezultāti satur kļūdainu informāciju attiecībā uz jebko no iepriekš minētā, ECB patur tiesības veikt jebkurus pasākumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem, lai labotu šo kļūdaino informāciju.”;

ar šādu tekstu aizstāj 6.2.1.1. sadaļu:

“6.2.1.1. Aktīva veids

1. Atbilstības kopējās prasības

Tam jābūt parāda instrumentam:

a)	ar fiksētu beznosacījumu pamatsummu (1); un

ar kuponu, kas nevar izraisīt negatīvu naudas plūsmu un kas ir viens no šāda veida kuponiem:

i)	fiksētas procentu likmes kuponi, nulles kuponi vai daudzpakāpju kuponi, t. i., instrumenti ar iepriekš noteiktu kupona grafiku un iepriekš noteiktu kupona vērtību;

ii)	bezkoeficienta (“flat”) mainīgas procentu likmes kuponi, kas piesaistīti tikai vienam indeksam, kas atbilst euro naudas tirgus procentu likmei, piemēram, EURIBOR, LIBOR vai līdzīgam indeksam, vai pastāvīga termiņa mijmaiņas darījuma likmei, piemēram, CMS, EIISDA, EUSA indeksam;

iii)

palielināta (“leveraged”) vai samazināta koeficienta (“de-leveraged”) mainīgas procentu likmes kuponi, kas piesaistīti tikai vienam indeksam, kas atbilst euro naudas tirgus procentu likmei, piemēram, EURIBOR, LIBOR vai līdzīgam indeksam, vai pastāvīga termiņa mijmaiņas darījuma likmei, piemēram, CMS, EIISDA, EUSA indeksam;

iv)	bezkoeficienta, palielināta līdzdalības koeficienta vai samazināta līdzdalības koeficienta mainīgas procentu likmes kuponi, kas piesaistīti vienas eurozonas valdības obligācijas ienesīgumam (indeksam vai bruto etalonlikmei), kuras termiņš ir līdz vienam gadam (ieskaitot);

v)	bezkoeficienta inflācijai piesaistīts mainīgas procentu likmes kuponi (“flat inflation-floaters”), kas piesaistīti eurozonas inflācijas indeksiem un kas neparedz “discrete range”, “range accrual”, “ratchet” vai citas līdzīgas struktūras.

Netiek ietvertas šādas kupona struktūras: mainīgas procentu likmes kuponi, kas piesaistīti ārvalstu valūtas procentu likmēm, preču vai kapitāla vērtspapīru indeksiem un valūtas maiņas likmēm, duālie mainīgas procentu likmes kuponi (“dual floaters”) un mainīgas procentu likmes kuponi, kas piesaistīti mijmaiņas darījumu starpībām vai citām indeksu kombinācijām, un jebkādi ratchet vai range accrual kuponi, kā arī apgriezti mainīgas procentu likmes kuponi un kuponi, kas atkarīgi no kredītreitingiem. Turklāt netiek ietvertas arī kompleksas termiņu struktūras, piemēram, mērķa kupona obligācijas (“target redemption notes”) un iespējas mainīt kupona veidu, izmantojot papildu tiesības lauzt līgumu.

Atbilstīgiem kuponiem nav emitenta izvēles iespēju, t. i., tie nedrīkst atļaut kupona definīcijas izmaiņas instrumenta termiņa laikā, kas ir atkarīgas no emitenta lēmumiem. Turklāt, ja pastāv maksimālie vai minimālie ierobežojumi, tiem jābūt fiksētiem un iepriekš noteiktiem. Instrumenta klasifikācija pēc tā kupona daudzpakāpju kupona gadījumā balstīsies uz nākotnes perspektīvu.

Iepriekš minēto atbilstības kritēriju neievērošana neļauj aktīviem būt atbilstīgiem arī tad, ja tie attiecas tikai uz daļu no atlīdzības struktūras (piemēram, prēmiju), un pat tad, ja ir tieši garantēts kupona maksājums, kas nav negatīvs, un vismaz pamatsummas atmaksa.

Prasības, kas minētas 1. punkta a) un b) apakšpunktā, piemēro, līdz obligācija tiek dzēsta. Parāda instrumenti nevar dot tādas tiesības uz pamatsummu un/vai procentiem, kuras pakārtotas tā paša emitenta citu parāda instrumentu turētāju tiesībām.

2. Ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem piemērojamie papildu atbilstības kritēriji

Eurosistēmas monetārās politikas tiesiskajā regulējumā nodrošinātas obligācijas neuzskata par ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem.

Uz ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem neattiecas 1. punkta a) apakšpunkts. Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru atbilstību Eurosistēma novērtē, izmantojot šajā sadaļā noteiktos papildu kritērijus.

Aktīviem, kas rada naudas plūsmu un nodrošina ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus, jāatbilst šādām prasībām:

a)	šādu aktīvu iegādi regulē ES dalībvalsts tiesību akti;

tos iegādājas īpaši vērtspapīrošanas mērķim dibināti uzņēmumi no darījuma iniciatora vai starpnieka tādā veidā, ko Eurosistēma uzskata par vērtspapīrošanu, “aktīvus pārdodot”, kas īstenojama pret jebkuru trešo pusi, un tie nedrīkst būt pieejami darījuma iniciatoram un tā kreditoriem vai starpniekam un tā kreditoriem, t. sk. darījuma iniciatora vai starpnieka maksātnespējas gadījumā (2);

c)	tos izveidojis un emitentam pārdevis EEZ reģistrēts darījuma iniciators vai, attiecīgā gadījumā, EEZ reģistrēts starpnieks;

tie nedrīkst kopumā vai daļēji, faktiski vai potenciāli ietvert citu ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru laidienus (3). Turklāt tie nedrīkst kopumā vai daļēji, faktiski vai potenciāli ietvert ar kredītiem saistītas parādzīmes, mijmaiņas darījumus vai citus atvasinātos instrumentus (4), vai sintētiskos vērtspapīrus;

ja tie ir kredītprasības, parādniekiem un kreditoriem jābūt reģistrētiem (vai, fizisku personu gadījumā, rezidentiem) EEZ un, ja piemērojams, attiecīgajam vērtspapīram jāatrodas EEZ. Šīs kredītprasības noteicošajiem tiesību aktiem jābūt EEZ valsts tiesību aktiem. Ja tās ir obligācijas, emitentiem jābūt reģistrētiem EEZ, tām jābūt emitētām EEZ valstī saskaņā ar EEZ valsts likumiem un jebkuram attiecīgajam vērtspapīram jāatrodas EEZ.

Kā noteikts 6.2.1.7. sadaļā, ar aktīviem nodrošināta vērtspapīra emitentam jābūt reģistrētam EEZ.

Gadījumā, ja darījuma iniciators vai, ja piemērojams, starpnieks reģistrēts eurozonā vai Apvienotajā Karalistē, Eurosistēma ir pārliecinājusies, ka šajās jurisdikcijās nav paredzētas stingras darījumu atzīšanas par spēkā neesošiem normas. Ja darījuma iniciators vai, ja piemērojams, starpnieks reģistrēts citā EEZ valstī, ar aktīviem nodrošinātos vērtspapīrus var uzskatīt par atbilstošiem tikai tad, ja Eurosistēma pārliecinās, ka tās tiesības ir pienācīgi aizsargātas pret darījumu atzīšanas par spēkā neesošiem normām, ko Eurosistēma uzskata par piemērojamām saskaņā ar attiecīgās EEZ valsts likumiem. Šajā nolūkā pirms ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru atzīšanas par atbilstošiem Eurosistēmai pieņemamā formā tiek iesniegts neatkarīgs juridisks atzinums, kurā izklāstītas valstī piemērojamās darījumu atzīšanas par spēkā neesošiem normas. Lai lemtu par to, vai tās tiesības ir pietiekami aizsargātas pret darījumu atzīšanas par spēkā neesošiem normām, Eurosistēma var pieprasīt citus dokumentus, t. sk. saņēmēja maksātspējas apliecinājumu termiņam, kurā darījumu var atzīt par spēkā neesošu. Darījumu atzīšanas par spēkā neesošiem normas, kuras Eurosistēma uzskata par stingrām un tādēļ nepieņemamām, ietver normas, saskaņā ar kurām naudas plūsmu radošo aktīvu, ar kuriem nodrošināti ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri, pārdošanu likvidators var atzīt par spēkā neesošu, pamatojoties tikai uz to, ka tā tika veikta noteiktā laika posmā (termiņā, kurā darījumu var atzīt par spēkā neesošu) pirms pārdevēja (iniciatora/starpnieka) maksātnespējas paziņošanas, vai normas, saskaņā ar kurām šādu darījuma atzīšanu par spēkā neesošu saņēmējs var novērst tikai tad, ja tas pierāda, ka viņam pārdošanas laikā nav bijis ziņu par pārdevēja (iniciatora/starpnieka) maksātnespēju.

Strukturētas emisijas gadījumā laidiens (vai apakšlaidiens), lai tas būtu atbilstošs, nevar tikt pakārtots tās pašas emisijas citiem laidieniem. Laidienu (vai apakšlaidienu) uzskata par nepakārtotu attiecībā pret citiem tās pašas emisijas laidieniem (vai apakšlaidieniem), ja saskaņā ar emisijas prospektā izklāstīto maksājuma prioritāti, ko piemēro pēc paziņojuma par tiesību izmantošanu saņemšanas, nevienam citam laidienam (vai apakšlaidienam) netiek noteikta prioritāte attiecībā pret šo laidienu (vai apakšlaidienu) par maksājuma (pamatsummas un procentu) saņemšanu, un tādējādi šāds laidiens (vai apakšlaidiens) no strukturētas emisijas dažādiem laidieniem vai apakšlaidieniem ir pēdējais, kuram rodas zaudējumi. Attiecībā uz strukturētām emisijām, kurās prospekts paredz paziņojuma par tūlītēju samaksu vai tiesību izmantošanu saņemšanu, jānodrošina, ka laidiens (vai apakšlaidiens) nav pakārtots ne saskaņā ar paziņojumā par tūlītēju samaksu noteikto maksājumu prioritāti, ne saskaņā ar paziņojumā par tiesību izmantošanu noteikto maksājumu prioritāti.

Lai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri kļūtu atbilstīgi Eurosistēmas monetārās politikas operācijām vai turpinātu tādi būt, Eurosistēma attiecīgajām darījuma pusēm prasa sniegt pilnīgus un standartizētus kredītu līmeņa datus par ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru pamatā esošajiem naudas plūsmu radošajiem aktīviem saskaņā ar 8. papildinājumu.

Lai noteiktu ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru atbilstību, Eurosistēma ņem vērā datus, kas norādīti attiecīgā kredītu līmeņa datu pārskatu sniegšanas parauga obligātajās ailēs, 8. papildinājuma izpratnē. Atbilstības novērtējumā Eurosistēma ņem vērā: a) datu nesniegšanu un b) to, cik bieži atsevišķas kredītu līmeņa datu ailes nesatur jēgpilnus datus.

Lai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri būt atbilstoši, tie jānodrošina naudas plūsmu radošajiem aktīviem, ko Eurosistēma uzskata par viendabīgiem, t. i., naudas plūsmu radošajiem aktīviem, kas nodrošina ar aktīviem nodrošinātos vērtspapīrus, jāsastāv tikai no viena veida aktīviem, kas ir mājokļa hipotēkas, komercsektora hipotēkas, kredīti maziem un vidējiem uzņēmumiem, kredīti automašīnu iegādei, patēriņa kredīti vai līzings. Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri nav atbilstīgi Eurosistēmas monetārās politikas operācijām, ja to pamatā esošo aktīvu pūlu veido dažāda veida aktīvi, jo par tiem nevar sniegt pārskatus, izmantojot vienu paraugu konkrētai aktīvu grupai (5).

Eurosistēma patur tiesības lūgt no attiecīgās trešās puses, piemēram, emitenta, darījuma iniciatora vai organizētāja, jebkādu paskaidrojumu un/vai likumīgu apstiprinājumu, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai novērtētu ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru atbilstību, kā arī attiecībā uz kredītu līmeņa datiem. Šādu lūgumu neievērošanas dēļ attiecīgā ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru darījuma atbilstība var tikt apturēta vai var tikt noraidīta atbilstības atzīšana.

3. Nodrošinātām obligācijām piemērojamie papildu atbilstības kritēriji

Uz nodrošinātajām obligācijām no 2013. gada 31. marta attiecas šādas papildu prasības:

Nodrošināto obligāciju nodrošinājuma pūlā nedrīkst iekļaut ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus, izņemot ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus:

a)	kas atbilst prasībām, kuras nodrošinātās obligācijās iekļautiem ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem noteiktas Direktīvās 2006/48/EK un 2006/49/EK;

b)	kuru iniciators un nodrošināto obligāciju emitents ir vienas konsolidētās grupas dalībnieki vai kuru iniciators ir iestāde, kas saistīta ar centrālo struktūru, ar kuru saistīts arī nodrošināto obligāciju emitents;

c)	kas tiek izmantoti kā tehnisks instruments hipotēku vai garantētu nekustamā īpašuma kredītu nodošanai no iniciatores iestādes uz nodrošinājuma pūlu.

Nodrošinātas obligācijas, kas ir atbilstošo ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru sarakstā 2012. gada 28. novembrī un kas neatbilst a)–c) apakšpunkta prasībām, turpina būt atbilstošas līdz 2014. gada 28. novembrim.

4)	svītro 58. zemsvītras piezīmi 6.2.1.7. sadaļā;

5)	svītro 60. zemsvītras piezīmi 6.2.2. sadaļā;

šādi groza 6.2.2.1. sadaļu:

ar šādu apakšpunktu aizstāj b) apakšpunktu:

“b)

Kredītprasībai jābūt ar: i) fiksētu beznosacījumu pamatsummu un ii) procentu likmi, kas nevar izraisīt negatīvu naudas plūsmu. Šādas iezīmes jāsaglabā līdz attiecīgo saistību dzēšanai. Turklāt izmanto kādu no šiem procentu likmju veidiem: i) nulles kupona, ii) fiksētai vai iii) mainīgai, kas piesaistīta citai atsauces procentu likmei. Kredītprasības ar inflācijai piesaistītu procentu likmi arī ir atbilstošas.”;

ar šādu tekstu aizstāj f) apakšpunktu:

“f)

Minimālais apjoms: laikā, kad darījuma partneris iesniedz kredītprasību izmantošanai kā nodrošinājumu (nodrošinājuma mobilizācija), tai jāatbilst minimālā apjoma prasībai. Iekšzemes kredītprasībām katra NCB var piemērot minimālo apjomu pēc savas izvēles. Pārrobežu izmantošanai tiek piemērots 500 000 euro vienots minimālais apjoms.”;

šādu daļu iekļauj 6.2.3. sadaļā:

“Nacionālās centrālās bankas var arī nolemt nepieņemt no darījuma partnera šādus tirgojamus vai netirgojamus aktīvus kā nodrošinājumu, lai gan tie ir atbilstoši:

a)	parāda instrumentus, kuru termiņš iestājas tuvākajā laikā; un

b)	parāda instrumentus, kuru ienākuma plūsma, piemēram, kupona maksājums, iestājas tuvākajā laikā.”;

ar šādu tekstu aizstāj 6.2.3.2. sadaļu:

“6.2.3.2. Atbilstošo aktīvu izmantošanas noteikumi

Tirgojamos aktīvus var izmantot visām monetārās politikas operācijām, kas balstītas uz pamatā esošajiem aktīviem, t. i., reversajiem un tiešajiem atklātā tirgus darījumiem un aizdevumu iespējai uz nakti. Netirgojamos aktīvus var izmantot kā pamatā esošos aktīvus reversajiem atklātā tirgus darījumiem un aizdevumu iespējai uz nakti. Eurosistēma tos tiešajos darījumos neizmanto. Visus tirgojamos un netirgojamos aktīvus var izmantot arī kā pamatā esošos aktīvus dienas ietvaros izsniegtajam kredītam.

Neatkarīgi no tā, vai tirgojamais vai netirgojamais aktīvs atbilst visiem atbilstības kritērijiem, darījuma partneris nevar kā nodrošinājumu iesniegt aktīvu, kuru emitējis vai garantējis šis darījuma partneris vai jebkurš cits uzņēmums, ar kuru darījuma partnerim ir ciešas saiknes (6).

“Ciešas saiknes” nozīmē situāciju, kurā darījuma partneris saistīts ar atbilstošo aktīvu emitentu/debitoru/garantijas devēju, tāpēc ka:

a)	darījuma partnerim vai nu tieši, vai netieši ar viena vai vairāku uzņēmumu starpniecību pieder 20 % vai vairāk emitenta/debitora/garantijas devēja kapitāla;

b)	emitentam/debitoram/garantijas devējam vai nu tieši, vai netieši ar viena vai vairāku uzņēmumu starpniecību pieder 20 % vai vairāk darījuma partnera kapitāla;

c)	trešai personai pieder gan vairāk nekā 20 % no darījuma partnera kapitāla, gan vairāk nekā 20 % no emitenta/debitora/garantijas devēja kapitāla vai nu tieši, vai netieši ar viena vai vairāku uzņēmumu starpniecību.

Monetārās politikas īstenošanas nolūkā, īpaši, lai uzraudzītu atbilstošo aktīvu izmantošanas noteikumu ievērošanu attiecībā uz ciešām saiknēm, Eurosistēmas centrālās bankas apmainās ar uzraudzības iestāžu šim nolūkam sniegto informāciju par kapitāla turējumiem. Uz šo informāciju attiecas uzraudzības iestāžu piemērotie slepenības standarti.

Nosacījums par ciešām saiknēm nav piemērojams: a) ciešām saiknēm starp darījuma partneri un EEZ valstu valsts sektora iestādēm, kurām ir tiesības iekasēt nodokļus, vai gadījumos, ja EEZ valsts valsts sektora iestāde, kurai ir tiesības iekasēt nodokļus, garantē kādu parāda instrumentu; b) nodrošinātām banku obligācijām, kas emitētas saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK VI pielikuma 1. daļas 68.–70. punktā izklāstītajiem kritērijiem; c) gadījumiem, kuros parāda instrumentus aizsargā īpaši tiesiskās aizsardzības pasākumi, ko var pielīdzināt b) punktā minētajiem instrumentiem, piemēram: i) netirgojami RMBD, kas nav vērtspapīri; vai ii) nodrošinātas banku obligācijas, attiecībā uz kurām ir ievēroti visi Direktīvas 2006/48/EK VI pielikuma 1. daļas 68.–70. punktā izklāstītie kritēriji, izņemot ierobežojumus garantētiem kredītiem nodrošinājuma pūlā.

Turklāt darījuma partneris nevar kā nodrošinājumu iesniegt ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru, ja šis darījuma partneris (vai kāda trešā persona, ar kuru tam ir ciešas saiknes) veic ar aktīviem nodrošinātā vērtspapīra valūtas riska ierobežošanu, slēdzot valūtas riska ierobežošanas darījumu ar emitentu kā riska ierobežošanas darījuma partneris, vai nodrošina likviditāti 20 % vai vairāk procentu apjomā no aktīvu, kas nodrošināti ar vērtspapīriem, atlikuma.

Visiem atbilstošajiem tirgojamiem un netirgojamiem aktīviem jābūt izmantojamiem pārrobežu darījumos visā eurozonā. Tādējādi visiem Eurosistēmas darījuma partneriem jābūt spējīgiem izmantot atbilstošos aktīvus ar saikņu ar savu iekšzemes SSS palīdzību tirgojamu aktīvu gadījumā vai arī ar citu atbilstošu mehānismu palīdzību, lai saņemtu kredītu no tās dalībvalsts NCB, kurā darījuma partneris reģistrēts (sk. 6.6. sadaļu).

Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iesniedzošajam darījuma partnerim, kam ir cieša saikne ar aktīvu, kas ir ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru pamatā esošie aktīvi, iniciatoru, jāinformē Eurosistēma par jebkādām plānotām izmaiņām šajā ar aktīviem nodrošinātajā vērtspapīrā, kas potenciāli varētu ietekmēt tā kredītspēju, piemēram, obligāciju procentu likmes maiņu, grozījumu mijmaiņas darījumā, prospektā neparedzētas izmaiņas pamatā esošo kredītu sastāvā, izmaiņas maksājumu prioritātē. Par jebkurām izmaiņām iesniegtajos ar aktīviem nodrošinātajos vērtspapīros Eurosistēmai jāpaziņo mēnesi iepriekš. Arī ar aktīviem nodrošināta vērtspapīra iesniegšanas laikā darījuma partnerim jāsniedz informācija par jebkuriem grozījumiem, kas notikuši iepriekšējo sešu mēnešu laikā. Saskaņā ar 6.2. sadaļu Eurosistēma pirms grozījumu veikšanas konsultācijas nesniedz.

4. tabula

Eurosistēmas monetārās politikas operācijām atbilstošie aktīvi

Atbilstības kritēriji

Tirgojamie aktīvi (7)

Netirgojamie aktīvi (8)

Aktīva veids

ECB parāda sertifikāti

Citi tirgojami parāda instrumenti (9)

Kredītprasības

RMBD

Kredītstandarti

Aktīvam jāatbilst augstiem kredītstandartiem. Augstos kredītstandartus novērtē, izmantojot ECAF noteikumus tirgojamiem aktīviem (9)

Debitoram/garantijas devējam jāatbilst augstiem kredītstandartiem. Kredītspēju novērtē, izmantojot ECAF noteikumus kredītprasībām

Aktīvam jāatbilst augstiem kredītstandartiem. Augstos kredītstandartus novērtē, izmantojot ECAF noteikumus RMBD

Emisijas vieta

EEZ (9)

Neattiecas

Norēķinu/ apkalpošanas procedūras

Norēķinu vieta: euro zona

Instrumenti jāglabā centralizēti dematerializētā veidā NCB vai SSS, kas atbilst ECB noteikto standartu minimumam

Eurosistēmas procedūras

Emitenta/debitora/garantijas devēja veids

NCB

Valsts sektors

Privātais sektors

Starptautiskās un starpvalstu iestādes

Valsts sektors

Nefinanšu sabiedrības

Starptautiskās un starpvalstu iestādes

Kredītiestādes

Emitenta, debitora un garantijas devēja reģistrācijas vieta

Emitents (9): EEZ vai G10 valstis, kas neietilpst EEZ

Debitors: EEZ

Garantijas devējs (9): EEZ

Eurozona

Pieņemami tirgi

Regulēti tirgi

ECB pieņemami neregulētie tirgi

Neattiecas

Valūta

Euro

Minimālais apjoms

Neattiecas

Kredītprasības iesniegšanas laikā spēkā esošais minimālais apjoms:

—	izmantošanai iekšzemē: NCB izvēle,

—	izmantošanai pārrobežu darījumos: vienots apjoms 500 000 euro

Neattiecas

Noteicošie tiesību akti

Ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem pamatā esošo aktīvu iegādi regulē ES dalībvalsts tiesību akti. Pamatā esošo kredītprasību noteicošie tiesību akti ir EEZ valsts tiesību akti

Kredītprasību līguma un nodrošinājuma mobilizācijas noteicošie tiesību akti ir dalībvalsts tiesību akti

Dažādu tiesību aktu, kas piemērojami:

a)	darījuma partnerim;

b)	kreditoram;

c)	debitoram;

d)	garantijas devējam (ja uz to attiecas);

e)	kredītprasības līgumam;

f)	līgumam par nodrošinājuma mobilizāciju,

skaits nevar pārsniegt divus

Neattiecas

Izmantošana pārrobežu darījumos

Jā

9)	svītro 72. zemsvītras piezīmi 6.3.2. sadaļā;

10)

ar šādu daļu papildina 6.3.4.1. sadaļu:

“Uz ECAI, kas piedalās ECAF, attiecas Eurosistēmas rezultātu kontroles process (sk. 6.3.5. sadaļu). Kopā ar iesniegtajiem rezultātu kontroles datiem jāiesniedz arī izpilddirektora vai pilnvarotas personas, kas atbild par revīziju vai noteikumu ievērošanu ECAI ietvaros, parakstīts ECAI apliecinājums, kas apstiprina rezultātu kontroles informācijas precizitāti un derīgumu.”;

11)

ar šādu tekstu aizstāj 6.3.4.4. sadaļas trešo daļu:

“RT sniedzējam, kas ir ECAF dalībnieks, jāpiekrīt, ka tam tiek piemērots Eurosistēmas rezultātu kontroles process (10) (sk. 6.3.5. sadaļu). RT sniedzēja pienākums ir izveidot un uzturēt nepieciešamo infrastruktūru statiskā pūla kontrolei. Statiskā pūla izveidošanai un novērtēšanai jāatbilst ECAF darbības rezultātu kontroles vispārējām prasībām. RT sniedzējam jāapņemas informēt Eurosistēmu par darbības rezultātu novērtējumu, tiklīdz tas pabeigts. Kopā ar iesniegtajiem rezultātu kontroles datiem jāiesniedz arī izpilddirektora vai pilnvarotas personas, kas atbild par revīziju vai noteikumu ievērošanu RT ietvaros, parakstīts apliecinājums, kas apstiprina rezultātu kontroles datu precizitāti un derīgumu. Viņiem jāapņemas piecus gadus saglabāt statisko pūlu iekšējos ierakstus un detalizētu informāciju par saistību neizpildi.

12)

ar šādu tekstu aizstāj 6.3.5. sadaļu:

“6.3.5. Kredītnovērtējuma sistēmu darbības rezultātu kontrole

Uz visām kredītnovērtējuma sistēmām attiecas darbības rezultātu kontrole ECAF ietvaros. Katrai kredītnovērtējuma sistēmai ECAF darbības rezultātu kontroles process sastāv no šādu rādītāju ex post salīdzinājuma: a) novērotais saistību neizpildes rādītājs visiem atbilstīgiem uzņēmumiem un instrumentiem, kam vērtējumu sniegusi kredītnovērtējuma sistēma, kurā šie uzņēmumi un instrumenti iedalīti statiskos pūlos, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem, piemēram, kredītreitingu, aktīvu grupu, darbības nozari, kredītnovērtējuma modeli; un b) attiecīgais Eurosistēmas kredītspējas slieksnis, ko nosaka etalona NV (tiek ņemti vērā divi etalona NV: 0,10 % NV viena gada periodā, ko uzskata par ekvivalentu 2. līmeņa kredītspējas kredītnovērtējumam; un NV: 0,40 % NV viena gada periodā, ko uzskata par ekvivalentu 3. līmeņa kredītspējas kredītnovērtējumam Eurosistēmas saskaņotajā reitingu skalā). Šā procesa mērķis ir nodrošināt, ka reitingu kartēšana (“mapping”), ko Eurosistēmas saskaņotajai reitingu skalai nodrošina kredītnovērtējuma sistēma, joprojām ir atbilstoša un ka kredītnovērtējumu rezultāti ir salīdzināmi, izmantojot dažādas sistēmas un avotus.

Pirmā šī procesa daļa ir saraksta sagatavošana, ko katru gadu veic kredītnovērtējuma sistēmas nodrošinātājs un kurā apkopo iestādes un instrumentus, kuru kredītnovērtējums kontroles perioda sākumā atbilst Eurosistēmas kredītspējas slieksnim. Šo sarakstu kredītnovērtējuma sistēmas nodrošinātājs iesniedz Eurosistēmai, izmantojot Eurosistēmas sniegto paraugu, kas ietver ailes, kurās norāda identifikācijas datus, klasifikāciju un kredītnovērtējumu. Šā procesa otrā daļa notiek 12 mēnešu kontroles perioda beigās, kad kredītnovērtējuma sistēmas nodrošinātājs atjauno datus par sarakstā iekļauto uzņēmumu un instrumentu darbības rezultātiem. Eurosistēma patur tiesības pieprasīt jebkādu papildu informāciju, kas nepieciešama darbības rezultātu kontrolei.

Kredītnovērtējuma sistēmas statisko pūlu novērotais saistību neizpildes rādītājs, kas tiek reģistrēts viena gada laikā, tiek izmantots ECAF darbības rezultātu kontroles procesā, un šis process ietver katru gadu veikto obligāto un vairāku periodu novērtējumu. Būtiskas novirzes gadījumā starp novēroto statisko pūlu saistību neizpildes rādītāju un kredītspējas slieksni viena un/vai vairāku gadu periodā Eurosistēma konsultējas ar kredītnovērtējuma sistēmas nodrošinātāju, lai analizētu šīs novirzes cēloņus. Pēc šīs procedūras var sekot konkrētajai sistēmai piemērojamā kredītspējas sliekšņa korekcija.

Eurosistēma var nolemt uz laiku apturēt vai izslēgt kredītnovērtējuma sistēmu tad, ja vairāku gadu laikā nav vērojama darbības uzlabošanās. Arī ECAF regulējošo noteikumu pārkāpuma rezultātā kredītsistēma tiks izslēgta no ECAF. Ja kredītnovērtējuma sistēmas pārstāvis darbības rezultātu kontroles mērķiem iesniedzis neprecīzu vai nepilnīgu informāciju, nelielu neprecizitāšu gadījumā Eurosistēma var atturēties no izslēgšanas.”;

13)

šādi groza 6.4.2. sadaļu:

a)	svītro f) apakšpunktu;

b)	svītro 8. tabulu;

14)

ar šādiem apakšpunktiem aizstāj 6.5.1. sadaļas a) un b) punktu:

“a)	Katram atbilstošam tirgojamam aktīvam Eurosistēma nosaka reprezentatīvāko cenu, kas jāizmanto tirgus vērtības aprēķināšanā.

b)	Tirgojama aktīva vērtību aprēķina, pamatojoties uz reprezentatīvāko cenu darbdienā pirms novērtējuma datuma. Ja konkrētajam aktīvam darbdienā pirms novērtējuma datuma nav noteikta reprezentatīvākā cena, Eurosistēma nosaka teorētisku cenu.”;

15)

ar šādu punktu aizstāj 6. papildinājuma 1. punktu:

“1. Naudas sodi

Ja darījuma partneris pārkāpj izsoles noteikumus (11), divpusējo darījumu noteikumus (12), pamatā esošo aktīvu izmantošanas noteikumus (13), dienas beigu procedūras un piekļuves nosacījumus aizdevumu iespējai uz nakti (14), Eurosistēma piemēro šādus naudas sodus:

izsoles operāciju, divpusējo darījumu un pamatā esošo aktīvu izmantošanas noteikumu pārkāpumu gadījumā par pirmo un otro pārkāpumu, kas noticis 12 mēnešu laikā, naudas sodu piemēro par katru pārkāpumu. Naudas sodu aprēķina, aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmei, kuru piemēroja laikā, kad pārkāpums tika sākts, pieskaitot 2,5 procentu punktus:

par izsoles operāciju un divpusējo darījumu noteikumu pārkāpumiem naudas sodu aprēķina, nodrošinājuma summu vai naudas summu, par kuru darījuma partneris nav spējis veikt norēķinu, reizinot ar koeficientu X/360, kur X ir kalendāra dienu skaits operācijas termiņa laikā, kas nav mazāks par 7, kuru laikā darījuma partneris nespēja sniegt nodrošinājumu vai pārskaitīt piešķirto summu. Gadījumos, kuros aprēķinu rezultātā tiek iegūta summa, kas ir mazāka par 500 euro, tiek piemērots fiksēts 500 euro naudas sods; un

ii)

par pamatā esošo aktīvu izmantošanas noteikumu pārkāpumiem (15) naudas sodu aprēķina, neatbilstošo aktīvu summu (vai to aktīvu summu, kurus darījuma partneris nedrīkst izmantot), ko darījuma partneris sniedzis kā nodrošinājumu NCB vai ECB vai darījuma partneris nav aizstājis līdz astotās darbdienas sākumam laikā pēc tam, kad atbilstošie aktīvi kļuvuši neatbilstoši vai darījuma partneris tos vairs nav drīkstējis izmantot, reizinot ar koeficientu X/360. Kur X ir kalendāra dienu skaits, kas nav mazāks par 7, kuru laikā darījuma partneris pārkāpa noteikumus par pamatā esošo aktīvu izmantošanu. Gadījumos, kuros aprēķinu rezultātā tiek iegūta summa, kas ir mazāka par 500 euro, tiek piemērots fiksēts 500 euro naudas sods;

pirmo reizi pārkāpjot noteikumus attiecībā uz dienas beigu procedūru vai noteikumus par aizdevumu iespējas uz nakti izmantošanu, piemērojamo naudas sodu aprēķina, aizdevumu uz nakti procentu likmei, kuru piemēroja laikā, kad pārkāpums tika sākts, pieskaitot 5 procentu punktus. Par atkārtotiem pārkāpumiem soda procentu likmi paaugstina vēl par 2,5 procentu punktiem katru reizi, kad pārkāpums notiek atkārtoti 12 mēnešu laikā, un to piemēro summai, par kādu nelikumīgi izmantota aizdevumu iespēja uz nakti. Gadījumos, kuros aprēķinu rezultātā tiek iegūta summa, kas ir mazāka par 500 euro, tiek piemērots fiksēts 500 euro naudas sods.

16)

ar šādu papildinājumu aizstāj 7. papildinājumu:

“7. papildinājums

SPĒKĀ ESOŠA NODROŠINĀJUMA IZVEIDOŠANA KREDĪTPRASĪBĀM

Lai nodrošinātu to, ka kredītprasībām tiek izveidots spēkā esošs nodrošinājums un kredītprasības iespējams ātri realizēt darījuma partnera saistību neizpildes gadījumā, jāizpilda šādas juridiskas papildu prasības:

Kredītprasību esamības pārbaude. Lai apliecinātu to kredītprasību esamību, kuras iesniedzamas Eurosistēmai kā nodrošinājums, NCB izmanto šādu pasākumu minimumu: i) vismaz katru ceturksni NCB darījuma partneris veic pašsertifikāciju un uzņemas atbildību attiecībā uz to kredītprasību esamību, kuras sniegtas kā nodrošinājums; tās vietā var veikt centrālajos kredītreģistros, ja tādi ir, glabātās informācijas pārbaudi; ii) NCB, uzraudzības iestāžu vai ārējo auditoru veiktas to procedūru vienreizējas pārbaudes, ko darījuma partneris izmanto, lai sniegtu Eurosistēmai informāciju par kredītsaistību esamību; iii) NCB, atbilstošo kredītreģistru, uzraudzības iestāžu vai ārējo auditoru īstenotas pašsertifikācijas kvalitātes un precizitātes izlases veida kontroles.

Iepriekš i) punktā minētā ceturkšņa pašsertifikācija un atbildības uzņemšanās par to ietver prasību Eurosistēmas darījuma partneriem rakstiski:

i)	apstiprināt un garantēt, ka NCB iesniegtās kredītprasības atbilst Eurosistēmas piemērotajiem atbilstības kritērijiem;

ii)	apstiprināt un garantēt, ka neviena kredītprasība, kas iesniegta kā pamatā esošais aktīvs, netiek vienlaikus izmantota kā nodrošinājums trešās puses interesēs, un uzņemties atbildību par to, ka darījuma partneris nenodos nevienu kredītprasību kā nodrošinājumu trešai pusei;

iii)

apstiprināt un garantēt, ka attiecīgajai NCB nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā tiks paziņots par jebkuru notikumu, kas materiāli ietekmē esošās līgumattiecības starp darījuma partneri un attiecīgo NCB, īpaši par līdzekļu daļēju vai pilnīgu pirmstermiņa atmaksu, kredītprasību nosacījumu pasliktināšanos un materiālajām pārmaiņām tajos.

Lai šāda kontrole varētu notikt atbilstoši ii) un iii) punktam, uzraudzības iestādēm, NCB vai ārējiem auditoriem jābūt pilnvarotiem, ja nepieciešams, ar līgumu vai atbilstoši valstī spēkā esošajām prasībām veikt šādu izziņas procesu.

Līguma par kredītprasību mobilizāciju spēkā esamība. Līgumam par kredītprasību kā nodrošinājuma mobilizāciju pušu (pārvedēja un saņēmēja) starpā jābūt spēkā esošam arī saskaņā ar nacionālajām tiesībām. Jāizpilda visas juridiskās formalitātes, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu līguma spēkā esamību un kredītprasības kā nodrošinājuma mobilizāciju.

Mobilizācijas spēkā esamība attiecībā pret trešām personām. Informējot debitoru par attiecīgās kredītprasības kā nodrošinājuma mobilizāciju, jāizpilda šādas prasības, ņemot vērā dažādo iesaistīto jurisdikciju īpašās pazīmes:

dalībvalstīs, kur debitora informēšana, ka kredītprasība mobilizēta kā nodrošinājums, ir vajadzīga, lai tā būtu pilnībā spēkā attiecībā pret trešām personām un jo īpaši NCB nodrošinājuma prioritātei attiecībā pret citiem kreditoriem, kā noteikts attiecīgajā nacionālajā dokumentācijā, debitora informēšana ir jāveic iepriekš vai brīdī, kad kredītprasība tiek faktiski mobilizēta kā nodrošinājums;

ii)

dalībvalstīs, kur publiski reģistrēt kredītprasības mobilizāciju kā nodrošinājumu ir vajadzīgs, lai tā būtu pilnībā spēkā attiecībā pret trešām personām un jo īpaši NCB nodrošinājuma prioritātei attiecībā pret citiem kreditoriem, kā noteikts attiecīgajā nacionālajā dokumentācijā, šāda reģistrācija jāveic iepriekš vai brīdī, kad kredītprasība tiek faktiski mobilizēta kā nodrošinājums;

iii)

visbeidzot, dalībvalstīs, kur prasība par debitora iepriekšēju (ex ante) informēšanu vai kredītprasības kā nodrošinājuma mobilizācijas publisku reģistrēšanu netiek izvirzīta atbilstoši i) un ii) punktam saskaņā ar spēkā esošo nacionālo dokumentāciju, jāveic debitora informēšana pēc notikušā fakta (ex post). Debitora informēšana pēc notikušā fakta (ex post) nosaka, ka darījuma partnerim vai NCB (saskaņā ar nacionālo dokumentāciju) nekavējoties pēc kredītriska notikuma jāpaziņo debitoram par to, ka darījuma partneris mobilizēs kredītprasību kā nodrošinājumu par labu NCB. “Kredītriska notikums” nozīmē saistību neizpildi vai līdzīgus notikumus, kā sīkāk noteikts attiecīgajā nacionālajā dokumentācijā.

Gadījumos, kad kredītprasības ir uzrādītāja instrumenti, par kuriem attiecīgie nacionālie tiesību akti neparedz veikt iepriekšējus paziņojumus, informēšanas prasība netiek izvirzīta. Šādos gadījumos attiecīgā NCB var prasīt veikt šādu uzrādītāja instrumentu fizisku pārvedumu uz attiecīgo NCB vai trešai personai iepriekš vai brīdī, kad tie faktiski tiek mobilizēti kā nodrošinājums.

Minētais veido minimāli izpildāmās prasības. Papildus minētajiem gadījumiem saskaņā ar attiecīgo nacionālo dokumentāciju NCB var pieņemt lēmumu pieprasīt iepriekšēju (ex ante) informēšanu vai reģistrēšanu.

Jāizpilda arī visas citas juridiskās formalitātes, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu kredītprasības kā nodrošinājuma mobilizāciju.

Banku slepenības un konfidencialitātes ierobežojumu neesamība. Darījuma partnerim nav pienākums no debitora iegūt atļauju izpaust informāciju par kredītprasību un debitoru, kuru Eurosistēma pieprasa, lai panāktu, ka kredītprasībām tiek izveidots spēkā esošs nodrošinājums un ka kredītprasības iespējams ātri realizēt darījuma partnera saistību neizpildes gadījumā. Darījuma partnerim un debitoram līgumā jāparedz, ka debitors bez iebildumiem piekrīt, ka šāda detalizēta informācija par attiecīgo kredītprasību un debitoru tiek izpausta Eurosistēmai. Šāds nosacījums nav nepieciešams, ja saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem attiecīgā nacionālā dokumentācija neietver šādas informācijas izpaušanu ierobežojošus noteikumus.

Kredītprasības mobilizācijas ierobežojumu neesamība. Darījuma partneri nodrošina, ka kredītprasības ir pilnībā pārvedamas un bez ierobežojumiem var tikt mobilizētas kā nodrošinājums par labu Eurosistēmai. Kredītprasības līgumā vai cita veida līgumos, kas noslēgti starp darījuma partneri un debitoru, nevajadzētu iekļaut nekādus ierobežojošus nosacījumus attiecībā uz kredītprasības mobilizāciju, ja vien nacionālie tiesību akti neparedz, ka šādi līgumu ierobežojumi neskar Eurosistēmu attiecībā uz nodrošinājuma mobilizāciju.

Kredītprasības realizēšanas ierobežojumu neesamība. Kredītprasības līgumā vai cita veida līgumos, kas noslēgti starp darījuma partneri un debitoru, nevajadzētu iekļaut nekādus ierobežojošus nosacījumus attiecībā uz kredītprasības, kas izmantota kā ķīla, realizēšanu, ieskaitot nosacījumus realizēšanas veidam, laikam vai citu prasību.”;

17)

pievieno šādu 8. papildinājumu:

“8. papildinājums

KREDĪTU LĪMEŅA DATU PĀRSKATU SNIEGŠANAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ AR AKTĪVIEM NODROŠINĀTIEM VĒRTSPAPĪRIEM

Kredītu līmeņa datus iesniedz un elektroniski publicē kredītu līmeņa datu arhīvā atbilstoši Eurosistēmas prasībām par t. sk. atklātu piekļuvi, aptvērumu, nediskrimināciju, piemērotu pārvaldības struktūru, caurredzamību, ECB šīs prasības nosakot saskaņā ar šajā papildinājumā izklāstīto. Šajā nolūkā attiecīgo kredītu līmeņa datu pārskata paraugu izmanto katram atsevišķam darījumam atkarībā no aktīvu grupas, kas veidu naudas plūsmu radošo aktīvu pūlu (16).

Pārskatu par kredīta līmeņa datiem sniedz vismaz reizi ceturksnī, ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc dienas, kad jāveic procentu maksājums par attiecīgo ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru. Ja kredītu līmeņa dati netiek ziņoti vai atjaunoti mēneša laikā pēc attiecīgās procentu likmes izmaksas dienas, ar aktīviem nodrošinātais vērtspapīrs vairs nav atbilstošs. Lai nodrošinātu šo prasību ievērošanu, kredītu līmeņa datu arhīvs veiks automātiskas atbilstības un precizitātes pārbaudes attiecībā uz pārskatiem par jauniem un/vai atjaunotiem katra darījuma kredītu līmeņa datiem.

Lai ar aktīviem nodrošināts vērtspapīrs kļūtu atbilstīgs vai arī turpmāk būtu atbilstīgs, no dienas, kad ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, t. i., attiecīgai aktīvu grupai saskaņā ar paraugu, piemēro kredītu līmeņa datu pārskatu sniegšanas prasības, jāsniedz detalizēta kredītu līmeņa informācija par naudas plūsmu radošo aktīvu pūlu. Trīs mēnešu laikā ar aktīviem nodrošinātajam vērtspapīram jāsasniedz obligātais atbilstības līmenis, ko nosaka pēc tā, kāda informācija pieejama noteiktās kredītu līmeņa datu pārskata parauga datu ailēs. Lai aizpildītu ailes, kurās dati nav pieejami, katrā šādā paraugā tiek iekļautas sešas “Nav datu” (“ND”) norādīšanas iespējas, kas jāizmanto katru reizi, kad konkrēti dati nevar tikt sniegti atbilstoši paraugam. Pastāv arī septītā ND iespēja, kas attiecas tikai uz ar komercsektora hipotēku nodrošinātiem vērtspapīriem (commercial-mortgage backed securities (CMBS)) paraugu.

ND iespējas un to paskaidrojumi izklāstīti šajā tabulā:

“Nav datu” norādīšanas iespējas	Paskaidrojums
ND1	Dati nav savākti, jo tos nepieprasa riska parakstīšanas kritēriji
ND2	Dati savākti pieteikuma saņemšanas laikā, bet nav ievadīti pārskatu sniegšanas sistēmā procesa pabeigšanas laikā
ND3	Dati savākti pieteikuma saņemšanas laikā, bet ievadīti sistēmā, kas nav pārskatu sniegšanas sistēma
ND4	Dati savākti, bet būs pieejami tikai no [datums]
ND5	Neattiecas
ND6	Neattiecas uz šo jurisdikciju
ND7	Tikai CMBS kredītiem, kuru vērtība ir mazāka par 500 000 euro, t. i., visa komerckredīta bilances vērtība rašanās brīdī

Uz visiem ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem attiecas šāds deviņu mēnešu pārejas periods (atkarībā no dienas, no kuras uz attiecīgo aktīvu grupu attiecas kredītu līmeņa datu pārskatu sniegšanas prasības):

—	pirmais ceturksnis pēc prasību piemērošanas dienas ir testēšanas posms. Kredītu līmeņa datu pārskati jāsniedz, bet nav konkrētu ierobežojumu attiecībā uz to, cik obligātajās ailēs var norādīt ND1–ND7,

—	otrajā ceturksnī obligāto aiļu skaits, kurās norādīts ND1, nevar pārsniegt 30 % no kopējā obligāto aiļu skaita, un obligāto aiļu skaits, kurās norādīts ND2, ND3 vai ND4, nevar pārsniegt 40 % no kopējā obligāto aiļu skaita,

—	trešajā ceturksnī obligāto aiļu skaits, kurās norādīts ND1, nevar pārsniegt 10 % no kopējā obligāto aiļu skaita, un obligāto aiļu skaits, kurās norādīts ND2, ND3 vai ND4, nevar pārsniegt 20 % no kopējā obligāto aiļu skaita,

—	deviņu mēnešu pārejas posma beigās kredītu līmeņa datos nevar būt obligāto aiļu, kurās attiecībā uz individuāliem darījumiem norādītas ND1, ND2, ND3 vai ND4 vērtības.

Piemērojot šos sliekšņus, kredītu līmeņa datu arhīvs pēc kredītu līmeņa datu iesniegšanas un apstrādes aprēķinās un noteiks rezultātu katram ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru darījumam. Šis rezultāts atspoguļos obligāto aiļu skaitu, kurās norādīts ND1, un obligāto aiļu skaits, kurās norādīts ND2, ND3 vai ND4, katrā gadījumā to salīdzinot ar kopējo obligāto aiļu skaitu. Šajā sakarā iespēju norādīt ND5, ND6 un ND7 drīkst izmantot tikai tad, ja to atļauj attiecīgā kredītu līmeņa datu pārskata parauga attiecīgās datu ailes. Abu atsauces sliekšņu apvienošana rada šādus iespējamos kredītu līmeņa datu rezultātus:

Rezultātu matrica		ND1 ailes
Rezultātu matrica		0	≤ 10 %	≤ 30 %	> 30 %
ND2 vai ND3, vai ND4	0	A1	B1	C1	D1
	≤ 20 %	A2	B2	C2	D2
	≤ 40 %	A3	B3	C3	D3
	> 40 %	A4	B4	C4	D4

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto pārejas periodu rezultātam pakāpeniski jāuzlabojas katru ceturksni atbilstoši šādam grafikam:

Termiņš	Rezultāts (atbilstības līmenis)
pirmais ceturksnis (sākotnējā iesniegšana)	(obligātais rezultāts netiek pieprasīts)
otrais ceturksnis	C3 (obligāti)
trešais ceturksnis	B2 (obligāti)
sākot no ceturtā ceturkšņa	A1

Attiecībā uz ar mājokļa hipotēku nodrošinātiem vērtspapīriem (residential-mortgage backed securities (RMBS)) informācijas par atsevišķiem kredītiem prasības piemēros no 2013. gada 3. janvāra un to deviņu mēnešu pārejas periods beigsies 2013. gada 30. septembrī.

Attiecībā uz ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, kuru naudas plūsmu radošie aktīvi ir kredīti maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), informācijas par atsevišķiem kredītiem prasības piemēros no 2013. gada 3. janvāra un to deviņu mēnešu pārejas periods beigsies 2013. gada 30. septembrī.

Attiecībā uz ar komercsektora hipotēku nodrošinātiem vērtspapīriem (CMBS) atsevišķu kredītu informācijas prasības piemēros no 2013. gada 1. marta un to deviņu mēnešu pārejas periods beigsies 2013. gada 30. novembrī.

Attiecībā uz ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, kuru naudas plūsmu radošie aktīvi ir kredīti automašīnu iegādei, patēriņa kredīti vai līzings, informācijas par atsevišķiem kredītiem prasības piemēros no 2014. gada 1. janvāra un to deviņu mēnešu pārejas periods beigsies 2014. gada 30. septembrī.

Ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, kas emitēti vairāk nekā deviņus mēnešus pēc dienas, no kuras piemēro jaunās kredītu līmeņa datu pārskatu sniegšanas prasības (17), pilnībā jāatbilst pārskatu sniegšanas prasībām, sākot ar pirmo kredīta līmeņa datu iesniegšanu, t. i., no emisijas brīža. Esošie ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru darījumi, kas neatbilst kādam no kredītu līmeņa datu pārskatu paraugiem, turpinās būt atbilstoši līdz 2014. gada 31. martam. Eurosistēma katrā atsevišķā gadījumā izvērtēs, vai konkrētais ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru darījums var tikt paturēts spēkā.

(1) Obligācijas ar garantijām vai citādām līdzīgām tiesībām nav atbilstošas.

(2) Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru neuzskata par atbilstošu, ja kāda no aktīviem, kas ir daļa no naudas plūsmu radošajiem aktīviem, kuri nodrošina ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus, tiešais iniciators ir īpaša mērķa uzņēmums (“Special Purpose Vehicle”), kas emitējis ar aktīviem nodrošinātos vērtspapīrus.

(3) Šī prasība neizslēdz ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus, ja emisijas struktūra ietver divus īpaša mērķa uzņēmumus un ja attiecībā uz šiem īpaša mērķa uzņēmumiem ir izpildīta “pārdošanas” prasība, lai otrā īpaša mērķa uzņēmuma emitētie vērtspapīri tieši vai netieši būti nodrošināti ar sākotnējo aktīvu pūlu un naudas plūsmas no naudas plūsmu radošajiem aktīviem tiek pārvestas no pirmā īpaša mērķa uzņēmuma otrajam īpaša mērķa uzņēmumam.

(4) Šis ierobežojums neietver mijmaiņas darījumus, ko ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru darījumos izmanto tikai riska ierobežošanas mērķiem.

(5) Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas neatbilst kredītu līmeņa datu pārskatu sniegšanas prasībām, jo tie sastāv no dažāda veida pamatā esošo aktīvu jauktiem pūliem, un/vai neatbilst nevienam no kredītu līmeņa paraugiem, turpina būt atbilstīgi līdz 2014. gada 31. martam.”;

(6) Ja darījuma partneris izmanto aktīvus, kurus tas nedrīkst izmantot vai vairs nedrīkst izmantot neatmaksāta kredīta nodrošināšanai tā identitātes ar emitentu/debitoru/garantijas devēju vai arī starp tiem pastāvošo ciešo saikņu dēļ, tam par to nekavējoties jāziņo attiecīgajai nacionālajai centrālajai bankai. Nākamajā novērtējuma datumā aktīvus novērtē ar nulles vērtību un var tikt pieprasīts papildu nodrošinājums (sk. arī 6. papildinājumu). Turklāt darījuma partnerim jāpārtrauc izmantot šādu aktīvu pēc iespējas ātrāk.”;

(7) Sīkāka informācija sniegta 6.2.1. sadaļā.

(8) Sīkāka informācija sniegta 6.2.2. sadaļā.

(9) Nefinanšu sabiedrību emitēto vai garantēto tirgojamo parāda instrumentu, kuriem nav piešķirts reitings, kredītstandartu nosaka, pamatojoties uz kredītnovērtējuma avotu, kuru attiecīgais darījuma partneris izvēlējies saskaņā ar kredītprasībām piemērojamiem ECAF noteikumiem, kā norādīts 6.3.3. sadaļā. Šo tirgojamo parāda instrumentu gadījumā grozījumi veikti šādos tirgojamo aktīvu atbilstības kritērijos: emitenta/garantijas devēja reģistrācijas vieta: eurozona; emisijas vieta: eurozona.

(10) Darījuma partnerim nekavējoties jāinformē RT sniedzējs par jebkuru kredītriska gadījumu, kas varētu norādīt uz kredītspējas pasliktināšanos.”;

(11) Piemēro, ja darījuma partneris nevar pārvest pietiekamu pamatā esošo aktīvu vai naudas līdzekļu apjomu (vajadzības gadījumā – attiecībā uz papildu nodrošinājuma pieprasījumiem), lai norēķinu dienā norēķinātos vai sniegtu nodrošinājumu līdz operācijas termiņam, izmantojot attiecīgu papildu nodrošinājumu, par līdzekļiem, kas tam piešķirti likviditāti palielinošā operācijā, vai ja tas nevar nodrošināt pietiekamus naudas līdzekļus, lai veiktu norēķinu par tam piešķirto summu likviditāti samazinošā operācijā.

(12) Piemēro, ja darījuma partneris nevar nodrošināt pietiekamu atbilstošo pamatā esošo aktīvu apjomu vai ja tas nevar nodrošināt pietiekamus naudas līdzekļus, lai veiktu norēķinu par divpusējo darījumu līgumsummu, vai ja tas nevar iesniegt nodrošinājumu par divpusējā darījuma atlikumu līdz darījuma beigu termiņam, izmantojot attiecīgu papildu nodrošinājumu.

(13) Piemēro, ja darījuma partneris izmanto aktīvus, kuri ir vai ir kļuvuši neatbilstoši, vai arī kurus nedrīkst izmantot, piemēram, emitenta/garantijas devēja un darījuma partnera ciešu saikņu dēļ, vai to identitātes dēļ.

(14) Piemēro, ja darījuma partnerim dienas beigās ir negatīvs norēķinu konta atlikums un tas nenodrošina atbilstību prasībām par piekļuvi aizdevumu iespējai uz nakti.

(15) Tālāk tekstā izklāstītie noteikumi tiek piemēroti arī tad, ja a) darījuma partneris izmantojis neatbilstošus aktīvus vai sniedzis informāciju, kas negatīvi ietekmējusi nodrošinājuma vērtību, piemēram, par izmantotās kredītprasības atlikušo vērtību, kas ir vai ir bijusi nepatiesa vai novecojusi; vai b) darījuma partneris izmanto aktīvus, kas ir neatbilstoši emitenta/garantijas devēja un darījuma partnera ciešu saikņu dēļ.”;

(16) Attiecīgās kredītu līmeņa datu pārskatu paraugu versijas konkrētām aktīvu grupām ir publicētas ECB interneta vietnē.

(17) T. i., 2013. gada 30. septembra – RMBS un MVU, 2013. gada 30. novembra – CMBS, kā arī 2014. gada 30. septembra – kredītiem automašīnu iegādei, patēriņa kredītiem vai līzingam.”

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.348.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 348

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	55. sējums 2012. gada 18. decembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1209/2012 (2012. gada 13. decembris), ar ko nosaka aizliegumu Vācijas karoga kuģiem zvejot heku ES ūdeņos IIa un IV zonā	1
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1210/2012 (2012. gada 13. decembris), ar ko nosaka aizliegumu Apvienotās Karalistes karoga kuģiem zvejot merlangus VI zonā; ES un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā; starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā	3
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1211/2012 (2012. gada 13. decembris), ar ko nosaka aizliegumu Spānijas karoga kuģiem zvejot Atlantijas zilo marlīnu Atlantijas okeānā	5
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1212/2012 (2012. gada 17. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2535/2001, (EK) Nr. 917/2004, (EK) Nr. 382/2008, (EK) Nr. 748/2008, (EK) Nr. 810/2008 un (EK) Nr. 610/2009 attiecībā uz paziņošanas pienākumiem lauksaimniecības tirgu kopīgajā organizācijā	7
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1213/2012 (2012. gada 17. decembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu aptur dažu VPS saņēmējvalstu tarifa preferences attiecībā uz dažām VPS sadaļām	11
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1214/2012 (2012. gada 17. decembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	14
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Deleģētā direktīva 2012/50/ES (2012. gada 10. oktobris), ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/65/ES III pielikumu attiecībā uz atbrīvojumiem lietojumiem, kuros ir svins ( 1 )	16
	*	Komisijas Deleģētā direktīva 2012/51/ES (2012. gada 10. oktobris), ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/65/ES III pielikumu attiecībā uz atbrīvojumiem lietojumiem, kuros ir kadmijs ( 1 )	18
		LĒMUMI
		2012/788/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 12. decembris) par Eiropas Savienības finansiālo ieguldījumu piecu dalībvalstu (Īrijas, Spānijas, Francijas, Maltas un Portugāles) valsts programmās datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē 2012. gadā (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 9187)	20
		2012/789/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 14. decembris) par Savienības finanšu iemaksām saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/29/EK tādu izdevumu segšanai, kas Vācijai, Spānijai, Francijai, Itālijai, Kiprai, Nīderlandei un Portugālei radās 2012. gadā saistībā ar tādu organismu apkarošanu, kuri kaitīgi augiem vai augu produktiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 9280)	22
		2012/790/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 14. decembris) attiecībā uz Padomes Lēmumu 2009/470/EK par Savienības finansiālo atbalstu ES references laboratorijai atlieku testēšanai no 2012. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 9286)	28
		PAMATNOSTĀDNES
		2012/791/ES
	*	Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (2012. gada 26. novembris), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2011/14 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (ECB/2012/25)	30