ISSN 1977-0715
doi:10.3000/19770715.L_2012.338.lav
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
L 338
Izdevums latviešu valodā
Tiesību akti
55. sējums
2012. gada 12. decembris
|
ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.338.lav |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 338 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
55. sējums |
|
|
|
Labojumi |
|
|
|
* |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
|
12.12.2012 |
LV EN EN EN |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 338/1 |
PADOMES LĒMUMS 2012/768/KĀDP
(2012. gada 9. marts)
par to, lai parakstītu un noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, ar ko izveido sistēmu bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalībai Eiropas Savienības krīzes pārvarēšanas operācijās
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 37. pantu,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 218. panta 5. un 6. punktu,
ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (“AP”) priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Nosacījumi par trešo valstu dalību Eiropas Savienības krīzes pārvarēšanas operācijās būtu jānosaka nolīgumā, ar ko izveido sistēmu šādai iespējamai turpmākai dalībai, nevis jāizstrādā katrai operācijai atsevišķi. |
|
(2) |
Pēc tam, kad Padome 2010. gada 26. aprīlī pieņēma lēmumu, ar kuru pilnvaroja sākt sarunas, AP risināja sarunas par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, ar ko izveido sistēmu bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalībai Eiropas Savienības krīzes pārvarēšanas operācijās (“nolīgums”). |
|
(3) |
Nolīgums būtu jāapstiprina, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, ar ko izveido sistēmu bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalībai Eiropas Savienības krīzes pārvarēšanas operācijās (“nolīgums”).
Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas parakstīt nolīgumu, lai tas kļūtu saistošs Savienībai.
3. pants
Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz nolīguma 16. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu.
4. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2012. gada 9. martā
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
I. AUKEN
COUNCIL OF THE EUROPEAN UNION
Brussels, 29 October 2012
H.E. Mr. Nikola POPOSKI,
Minister of Foreign Affairs
of the former Yugoslav Republic of Macedonia.
Sir,
I have the honour to propose that, if it is acceptable to your Government, this letter and your confirmation shall together take the place of signature of the Agreement between the European Union and the former Yugoslav Republic of Macedonia establishing a framework for the participation of the former Yugoslav Republic of Macedonia in European Union crisis management operations.
The text of the aforementioned Agreement, herewith annexed, has been approved for signature and conclusion, on behalf of the European Union, by a decision of the Council of the European Union on 9 March 2012 and is, consequently, binding on the Union. Pending its entry into force, this Agreement, in accordance with its Article 16.2, shall be provisionally applied from today’s date.
Please accept, Sir, the assurance of my highest consideration.
For the European Union
Pierre VIMONT
Executive Secretary General
European External Action Service
Encl.
|
175 Rue de la Loi, |
|
1048 Brussels, Belgium |
TULKOJUMS
NOLĪGUMS
starp Eiropas Savienību un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, ar ko izveido sistēmu bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalībai Eiropas Savienības krīzes pārvarēšanas operācijās
EIROPAS SAVIENĪBA,
no vienas puses, un
BIJUSĪ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKA
no otras puses,
turpmāk “Puses”,
TĀ KĀ:
|
(1) |
Eiropas Savienība var nolemt veikt darbības krīžu pārvarēšanas jomā. |
|
(2) |
Eiropas Savienība izlems, vai ES krīzes pārvarēšanas operācijā aicināt piedalīties trešās valstis. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika var pieņemt Eiropas Savienības aicinājumu un piedāvāt savu ieguldījumu. Tādā gadījumā Eiropas Savienība lems, vai piedāvāto ieguldījumu pieņemt. |
|
(3) |
Nosacījumi par bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalību ES krīzes pārvarēšanas operācijās būtu jānosaka nolīgumā, ar ko izveido sistēmu šādai iespējamai turpmākai dalībai, nevis jāizstrādā katrai operācijai atsevišķi. |
|
(4) |
Tādam nolīgumam nebūtu jāskar Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas autonomija, kā arī tam nevajadzētu skart to, ka katru lēmumu piedalīties ES krīzes pārvarēšanas operācijās izvērtē atsevišķi. |
|
(5) |
Tādam nolīgumam būtu jāattiecas tikai uz turpmākām ES krīzes pārvarēšanas operācijām, un tam nebūtu jāskar spēkā esoši nolīgumi, kas regulē bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalību jau izvērstās ES krīzes pārvarēšanas operācijās, |
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
I IEDAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Lēmumi par piedalīšanos
1. Pēc Eiropas Savienības lēmuma aicināt bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku piedalīties ES krīzes pārvarēšanas operācijā un pēc tam, kad šī valsts ir nolēmusi tajā piedalīties, tā sniedz Eiropas Savienībai informāciju par savu piedāvāto ieguldījumu.
2. Eiropas Savienība piedāvāto ieguldījumu izvērtē, apspriežoties ar bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku.
3. Eiropas Savienība cik ātri vien iespējams sniedz bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai informāciju par iespējamo iemaksu operācijas kopējo izmaksu finansēšanā, lai palīdzētu bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai izstrādāt savu piedāvājumu.
4. Eiropas Savienība vēstulē bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai dara zināmu minētās izvērtēšanas iznākumu, lai nodrošinātu bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalību saskaņā ar šo nolīgumu.
2. pants
Sistēma
1. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika pievienojas Padomes lēmumam, ar ko Eiropas Savienības Padome nolemj, ka Eiropas Savienība veiks krīzes pārvarēšanas operāciju, kā arī jebkuram citam lēmumam, kuru saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem un jebkuriem nepieciešamiem īstenošanas pasākumiem Eiropas Savienības Padome pieņem, lai pagarinātu ES krīzes pārvarēšanas operācijas termiņu.
2. Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas ieguldījums ES krīzes pārvarēšanas operācijās neskar ES lēmumu pieņemšanas autonomiju.
3. pants
Personāla un bruņoto spēku statuss
1. Tā personāla statusu, ko norīko ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas darbā, un/vai to bruņoto spēku statusu, ko bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika nosūta uz ES krīzes militāras pārvarēšanas operāciju, reglamentē Eiropas Savienības un valsts(-u), kurā(-ās) operāciju veic, nolīgums par bruņoto spēku/misijas statusu, ja tāds ir noslēgts.
2. Tā personāla statusu, ko nosūta uz štābu vai uz komandgrupām, kas atrodas ārpus valsts(-īm), kurā(-ās) notiek ES krīzes pārvarēšanas operācija, reglamentē noteikumi, par ko vienojušies attiecīgie štābi un komandgrupas un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.
3. Neskarot 1. punktā minēto nolīgumu par bruņoto spēku/misijas statusu, personāls, kas piedalās ES krīzes pārvarēšanas operācijā, paliek bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas jurisdikcijā. Gadījumos, kad bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas spēki atrodas uz Eiropas Savienības dalībvalsts kuģa vai lidmašīnā, šī dalībvalsts īsteno jurisdikciju saskaņā ar tās tiesību aktiem un procedūrām.
4. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir atbildīga par visu to prasību izskatīšanu, kas saistītas ar dalību ES krīzes pārvarēšanas operācijā un ko iesniedz tās personāls vai kas attiecas uz tās personālu, un ir atbildīga par jebkuras lietas ierosināšanu, jo īpaši par tiesvedības vai disciplināro procedūru sākšanu, pret jebkuru tās personāla pārstāvi saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.
5. Puses vienojas atteikties no visām prasībām, izņemot līgumiskas prasības, vienai pret otru par kaitējumu vai zaudējumiem, kas nodarīti vienai vai otrai Pusei piederošam / tās rīcībā esošam īpašumam, vai šāda īpašuma iznīcināšanu vai par vienas vai otras Puses personāla ievainošanu vai nāves gadījumiem, kas notikuši, pildot to oficiālos pienākumus saistībā ar šajā nolīgumā paredzētajām darbībām, izņemot rupjas nolaidības vai tīša noteikumu pārkāpuma gadījumā.
6. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika apņemas sniegt deklarāciju par atteikšanos no prasībām pret jebkuru valsti, kas piedalās ES krīzes pārvarēšanas operācijā, kurā piedalās bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, un apņemas to darīt, parakstot šo nolīgumu.
7. Eiropas Savienība apņemas nodrošināt, ka Eiropas Savienības dalībvalstis sniedz deklarāciju par atteikšanos no prasībām attiecībā uz jebkuru turpmāku bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas piedalīšanos ES krīzes pārvarēšanas operācijā, un apņemas to darīt, parakstot šo nolīgumu.
4. pants
Klasificēta informācija
Saistībā ar ES krīzes pārvarēšanas operācijām piemēro Nolīgumu starp bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdību un Eiropas Savienību par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai, ko noslēdza Skopjē 2005. gada 25. martā.
II IEDAĻA
NOTEIKUMI PAR DALĪBU KRĪZES CIVILAS PĀRVARĒŠANAS OPERĀCIJĀS
5. pants
Personāls, ko norīko uz ES krīzes civilas pārvarēšanas operāciju
1. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika:
|
a) |
nodrošina, ka personāls, ko tā norīko uz ES krīzes civilas pārvarēšanas operāciju, veic savus pienākumus saskaņā ar:
|
|
b) |
laikus informē ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas misijas vadītāju (“misijas vadītājs”) un Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (“AP”) par visām pārmaiņām saistībā ar savu ieguldījumu ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijā. |
2. Kompetenta bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas iestāde personālam, ko norīko ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas darbā, veic medicīnisko pārbaudi, vakcināciju un izsniedz izziņu, kas apliecina dienestam derīgu veselības stāvokli. Personāls, ko norīko ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas darbā, uzrāda minētās izziņas kopiju.
6. pants
Komandķēde
1. Iesaistītās valsts norīkotais personāls veic savus pienākumus un darbojas vienīgi ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas interesēs.
2. Viss personāls paliek pilnīgā savas valsts iestāžu pakļautībā.
3. Valsts iestādes nodod operatīvo kontroli Eiropas Savienībai.
4. Misijas vadītājs uzņemas atbildību un īsteno misijas vadību un kontroli ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas vietā.
5. Misijas vadītājs vada ES krīzes civilas pārvarēšanas operāciju un uzņemas organizēt tās ikdienas vadību.
6. Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz operatīvo ikdienas vadību kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedalās operācijā, saskaņā ar 2. panta 1. punktā minētajiem juridiskajiem instrumentiem.
7. Misijas vadītājs ir atbildīgs par ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas personāla disciplīnas kontroli. Vajadzības gadījumā disciplinārlietu ierosina attiecīgā valsts iestāde.
8. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ieceļ valsts kontingenta kontaktpunktu (“VKK”), kas pārstāv tās kontingentu operācijas laikā. VKK sniedz misijas vadītājam ziņojumus par attiecīgās valsts jautājumiem un ir atbildīgs par operācijas kontingenta ikdienas disciplīnu.
9. Lēmumu izbeigt operāciju pieņem Eiropas Savienība pēc apspriešanās ar bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, ja bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas izbeigšanas dienā joprojām tajā piedalās.
7. pants
Finanšu aspekti
1. Neskarot 8. pantu, iesaistītā valsts uzņemas visas izmaksas, kas saistītas ar tās dalību operācijā, izņemot tās darbības izdevumus, kā paredzēts operācijas darbības budžetā.
2. Ja noticis nāves gadījums, gūti ievainojumi, radīti zaudējumi vai noticis kaitējums fiziskām vai juridiskām personām no valsts(-īm), kurā(-ās) veic operāciju, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika gadījumos, kad ir konstatēta tās atbildība, izmaksā kompensāciju saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumā par misijas statusu, kurš minēts 3. panta 1. punktā.
8. pants
Iemaksa darbības budžetā
1. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika piedalās ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas budžeta finansēšanā.
2. Šādu iemaksu operācijas darbības budžetā aprēķina, pamatojoties uz vienu no turpmāk norādītajām formulām, izvēloties to formulu, kuras summa ir mazāka:
|
a) |
tā atsauces summas daļa, kas ir proporcionāla bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas NKI attiecībai pret visu to valstu NKI kopsummu, kuras veic iemaksas operācijas darbības budžetā; vai |
|
b) |
tā darbības budžeta atsauces summas daļa, kas ir proporcionāla operācijā iesaistītā bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas personāla locekļu skaita attiecībai pret visu to valstu personāla locekļu skaitu, kuras piedalās operācijā. |
3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta iesaistītā valsts nepiedalās Eiropas Savienības dalībvalstu personāla dienasnaudas finansēšanā.
4. Neatkarīgi no 1. punkta Eiropas Savienība principā atbrīvo iesaistīto valsti no finanšu iemaksām konkrētā ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijā, ja:
|
a) |
Eiropas Savienība nolemj, ka bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika sniedz svarīgu ieguldījumu, kas ir būtisks faktors operācijas sekmīgai darbībai; vai |
|
b) |
bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas NKI uz vienu iedzīvotāju nepārsniedz jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts NKI uz vienu iedzīvotāju. |
5. ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas misijas vadītājs un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas attiecīgais administratīvais dienests paraksta vienošanos par noteikumiem attiecībā uz bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas iemaksām ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas darbības budžetā. Tajā, inter alia, ietver noteikumus par:
|
a) |
attiecīgo summu; |
|
b) |
finanšu ieguldījuma maksāšanas kārtību; |
|
c) |
revīzijas procedūru. |
III IEDAĻA
NOTEIKUMI PAR DALĪBU KRĪZES MILITĀRAS PĀRVARĒŠANAS OPERĀCIJĀS
9. pants
Dalība ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijās
1. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika nodrošina to, ka tās bruņotie spēki un personāls, kas piedalās ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijā, veic savus pienākumus saskaņā ar:
|
a) |
Padomes lēmumu un tā turpmākiem grozījumiem, kā minēts 2. panta 1. punktā; |
|
b) |
operācijas plānu; |
|
c) |
īstenošanas pasākumiem. |
2. Iesaistītās valsts norīkotais personāls veic pienākumus un darbojas vienīgi ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijas interesēs.
3. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika laikus informē ES operācijas komandieri par jebkurām pārmaiņām attiecībā uz savu dalību operācijā.
10. pants
Komandķēde
1. Visi bruņotie spēki un personāls, kas piedalās ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijā, paliek pilnīgā savas valsts iestāžu pakļautībā.
2. Valsts iestādes nodod savu bruņoto spēku un personāla operatīvo un taktisko vadību un/vai kontroli ES operācijas komandierim, kurš ir tiesīgs savas pilnvaras deleģēt.
3. Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz operatīvo ikdienas vadību kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedalās operācijā.
4. ES operācijas komandieris pēc apspriešanās ar bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku var jebkurā laikā pieprasīt iesaistītās valsts dalības atsaukšanu.
5. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ieceļ vecāko militāro pārstāvi (“VMP”), kas pārstāv tās kontingentu ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijā. VMP apspriežas ar ES spēku komandieri par visiem jautājumiem, kas skar operāciju, un ir atbildīgs par bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas kontingenta ikdienas disciplīnu.
11. pants
Finanšu aspekti
1. Neskarot šā nolīguma 12. pantu, iesaistītā valsts uzņemas visas izmaksas, kas saistītas ar tās dalību operācijā, izņemot tās izmaksas, ko sedz no kopējā finansējuma, kā paredzēts 2. panta 1. punktā minētajos juridiskajos instrumentos, kā arī Padomes Lēmumā 2011/871/KĀDP (2011. gada 19. decembris), ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus (Athena) (1).
2. Ja noticis nāves gadījums, gūti ievainojumi, radīti zaudējumi vai noticis kaitējums fiziskām vai juridiskām personām no valsts(-īm), kurā(-ās) veic operāciju, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika gadījumos, kad ir konstatēta tās atbildība, izmaksā kompensāciju saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti piemērojamā nolīgumā par spēku statusu, kas minēts 3. panta 1. punktā.
12. pants
Iemaksa kopējo izmaksu finansējumā
1. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika piedalās ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijas kopējo izmaksu finansēšanā.
2. Šādu iemaksu kopējās izmaksās aprēķina, pamatojoties uz vienu no turpmāk norādītajām divām formulām, izvēloties to formulu, kuras summa ir mazāka:
|
a) |
tā kopējo izmaksu daļa, kas ir proporcionāla bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas NKI attiecībai pret visu to valstu NKI kopsummu, kuras veic iemaksas operācijas kopējās izmaksās; vai |
|
b) |
tā kopējo izmaksu daļa, kas ir proporcionāla operācijā iesaistītā bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas personāla locekļu skaita attiecībai pret visu to valstu personāla locekļu skaitu, kuras piedalās operācijā. |
Ja izmanto šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto formulu un ja bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika nosūta personālu tikai uz operācijas vai bruņoto spēku štābu, izmanto tās personāla locekļu skaita attiecību pret attiecīgā štāba personāla locekļu kopskaitu. Pārējos gadījumos izmanto visu iesaistītās valsts nosūtītā personāla locekļu skaita attiecību pret visa operācijas personāla locekļu kopskaitu.
3. Neatkarīgi no iepriekšminētā 1. punkta, Eiropas Savienība principā atbrīvo iesaistīto valsti no iemaksām kopējo izmaksu finansēšanā konkrētā ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijā, ja:
|
a) |
Eiropas Savienība nolemj, ka bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika sniedz svarīgu ieguldījumu līdzekļos un/vai spējās, kas ir būtiski faktori operācijas sekmīgai darbībai; vai |
|
b) |
bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas NKI uz vienu iedzīvotāju nepārsniedz jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts NKI uz vienu iedzīvotāju. |
4. Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas kompetentās administratīvās iestādes noslēdz vienošanos ar administratoru, kas paredzēts Padomes Lēmumā 2011/871/KĀDP. Tajā, inter alia, ietver noteikumus par:
|
a) |
attiecīgo summu; |
|
b) |
finanšu ieguldījuma maksāšanas kārtību; |
|
c) |
revīzijas procedūru. |
IV IEDAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
13. pants
Nolīguma īstenošanas pasākumi
Neskarot 8. panta 5. punktu un 12. panta 4. punktu, AP un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas attiecīgās iestādes vienojas par tehniskiem un administratīviem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo nolīgumu.
14. pants
Noteikumu neievērošana
Ja kāda no Pusēm neievēro savas saistības, kas noteiktas nolīgumā, otrai Pusei ir tiesības izbeigt šā nolīguma darbību, par to rakstiski paziņojot vienu mēnesi iepriekš.
15. pants
Domstarpību izšķiršana
Domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu Puses izšķir ar diplomātiskiem līdzekļiem.
16. pants
Stāšanās spēkā
1. Šis nolīgums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Puses paziņojušas viena otrai par to, ka ir pabeigtas iekšējās juridiskās procedūras, kas vajadzīgas, lai tas stātos spēkā.
2. Šo nolīgumu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas.
3. Šo nolīgumu regulāri pārskata.
4. Šo nolīgumu var grozīt, pamatojoties uz Pušu savstarpēju rakstisku vienošanos.
5. Šo nolīgumu kāda no Pusēm var denonsēt, iesniedzot rakstisku denonsēšanas paziņojumu otrai Pusei. Šāda denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad otra Puse ir saņēmusi paziņojumu par denonsēšanu.
Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada divdesmit devītajā oktobrī, angļu valodā divās kopijās.
(1) OV L 343, 23.12.2011., 35. lpp.
РЕПУБЛИКА МАКЕДОНИЈА
МИНИСТЕРСТВО ЗА НАДВОРЕШНИ РАБОТИ
REPUBLIC PF MACEDONIA
MINISTRY OF FOREIGN AFFAIRS
Министер/ Minister
Brussels, 29 October 2012
Sir,
On behalf of the Government of the Republic of Macedonia I have the honour to acknowledge receipt of your letter dated 29 of October 2012 regarding the signature of the Agreement between the Republic of Macedonia and the European Union establishing a framework for the participation of the Republic of Macedonia in European Union crisis management operations.
I hereby confirm that the Government of the Republic of Macedonia agrees with the provisions of the aforementioned Agreement, and considers the said Agreement as being signed with your letter and this letter of confirmation.
However, I declare that the Republic of Macedonia does not accept the denomination used for my country in the text of the above-mentioned Agreement having in view that the constitutional name of my country is the Republic of Macedonia.
Please accept, Sir, the assurances of my highest consideration.
Nikola POPOSKI
To
Mr. Pierre Vimont
Executive Secretary General
European External Action Service
COUNCIL OF THE EUROPEAN UNION
COUNCIL OF THE EUROPEAN UNION
Brussels, 29 October 2012
H.E. Mr. Nikola POPOSKI,
Minister of Foreign Affairs
of the former Yugoslav Republic of Macedonia.
Sir,
I have the honour to acknowledge receipt of your letter of today's date.
The European Union notes that the Exchange of Letters between the European Union and the former Yugoslav Republic of Macedonia, which takes the place of signature of the Agreement between the European Union and the former Yugoslav Republic of Macedonia establishing a framework for the participation of the former Yugoslav Republic of Macedonia in European Union crisis management operations, has been accomplished and that this cannot be interpreted as acceptance or recognition by the European Union in whatever form or content of a denomination other than the "former Yugoslav Republic of Macedonia".
Please accept, Sir, the assurance of my highest consideration.
For the European Union
Pierre VIMONT
Executive Secretary General
European External Action Service
|
175 Rue de la Loi, |
|
1048 Brussels, Belgium |
DEKLARĀCIJAS
ES dalībvalstu deklarācija:
“ES dalībvalstis, kas piemēro ES Padomes lēmumu par ES krīzes pārvarēšanas operāciju, kurā piedalās bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, centīsies, ciktāl pieļauj to iekšējā tiesību sistēma, cik vien iespējams atteikties no prasībām pret bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku to personāla ievainošanas, nāves gadījumā vai gadījumā, ja tām ir radīti zaudējumi vai bojāts to īpašums, ko izmanto ES krīzes pārvarēšanas operācijas darbībai, ja šāds ievainojums, nāve, zaudējums vai bojājums:
|
— |
radies bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas personāla darbības dēļ, pildot pienākumus saistībā ar ES krīzes pārvarēšanas operāciju, izņemot rupjas nolaidības vai tīša noteikumu pārkāpuma gadījumā, |
|
— |
vai radies, izmantojot jebkādu īpašumu, kas pieder bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, ja šis īpašums ir izmantots saistībā ar operāciju, izņemot gadījumus, kad ES krīzes pārvarēšanas operācijas bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas personāls, kas izmanto šo īpašumu, ir vainojams rupjā nolaidībā vai tīšā noteikumu pārkāpumā.” |
Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas deklarācija:
“Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, tai piemērojot ES Padomes lēmumu par ES krīzes pārvarēšanas operāciju, centīsies, ciktāl pieļauj tās iekšējā tiesību sistēma, cik vien iespējams atteikties no prasībām pret jebkuru citu valsti, kas iesaistīta ES krīzes pārvarēšanas operācijā, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas personāla ievainošanas, nāves gadījumā vai gadījumā, ja tai ir radīti zaudējumi vai bojāts tās īpašums, ko izmanto ES krīzes pārvarēšanas operācijas darbībai, ja šāds ievainojums, nāve, zaudējums vai bojājums:
|
— |
radies personāla darbības dēļ, pildot pienākumus saistībā ar ES krīzes vadības operāciju, izņemot rupjas nolaidības vai tīša noteikumu pārkāpuma gadījumā, vai |
|
— |
radies, izmantojot jebkādu īpašumu, kas pieder valstīm, kuras piedalās ES krīzes pārvarēšanas operācijā, ja šis īpašums ir izmantots saistībā ar operāciju, izņemot gadījumus, kad ES krīzes pārvarēšanas operācijas personāls, kas izmanto šo īpašumu, ir vainojams rupjā nolaidībā vai tīšā noteikumu pārkāpumā.” |
REGULAS
|
12.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 338/11 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1183/2012
(2012. gada 30. novembris),
ar ko groza un labo Regulu (ES) Nr. 10/2011 par plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punkta a) un e) apakšpunktu, 11. panta 3. punktu un 12. panta 6. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Komisijas 2011. gada 14. janvāra Regulu (ES) Nr. 10/2011 par plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku (2), izveidots to monomēru, citu izejvielu un piedevu Savienības saraksts, ko var izmantot plastmasas materiālu un izstrādājumu ražošanā. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) nesen publiskoja labvēlīgus zinātniskos novērtējumus papildu vielām, kas tagad būtu jāpievieno spēkā esošajam sarakstam. |
|
(2) |
Attiecībā uz dažām citām vielām ES līmenī jau noteiktie ierobežojumi un/vai specifikācija būtu jāgroza, pamatojoties uz jaunu labvēlīgu zinātnisku novērtējumu, ko sniegusi Iestāde. |
|
(3) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikums. |
|
(4) |
Vielu ar MSP numuru 257, kuras nosaukums ir dipropilēnglikols, Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikuma 1. tabulā atļauts izmantot par piedevu plastmasai, un tā norādīta sarakstā ar CAS numuru 0000110-98-5. Komisijas 2002. gada 6. augusta Direktīvā 2002/72/EK, kas attiecas uz plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (3), šī viela ir minēta ar CAS numuru 0025265-71-8. Kad stājās spēkā Regula (ES) Nr. 10/2011, kas aizstāja Direktīvu 2002/72/EK, minētais ieraksts tika dzēsts, jo to uzskatīja par lieku. Tomēr, ņemot vērā, ka CAS numurs 0025265-71-8 attiecas uz komerciāli lietoto izomēru maisījumu, nevis uz tīro vielu, tas būtu no jauna jāiekļauj Regulā (ES) Nr. 10/2011. Pielikuma 1. tabulā CAS Nr. 0000110-98-5 būtu jāsaglabā. |
|
(5) |
Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikuma 3. tabulas 4. piezīmē par atbilstības pārbaudi ir dota pārprotama norāde uz pārtikas aizstājēju D, lai gan domāts ir norādīt uz pārtikas aizstājēju D2. Tādēļ 4. piezīmē vajadzētu norādīt uz pārtikas aizstājēju D2. |
|
(6) |
Tādēļ attiecīgi būtu jālabo Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikums. |
|
(7) |
Lai uzņēmējiem mazinātu administratīvo slogu, plastmasas materiālus un izstrādājumus, kas, pamatojoties uz Regulā (ES) Nr. 10/2011 noteiktajām prasībām, likumīgi laisti tirgū un kas neatbilst šīs regulas prasībām, vajadzētu atļaut laist tirgū, līdz pagājis viens gads no šīs regulas stāšanās spēkā. To atrašanās tirgū būtu jāatļauj, līdz beidzas krājumi. |
|
(8) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebilduši, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Plastmasas materiālus un izstrādājumus, kas likumīgi laisti tirgū pirms 2013. gada 1. janvāra un kas neatbilst šīs regulas prasībām, joprojām drīkst laist tirgū līdz 2014. gada 1. janvārim. Šādi plastmasas materiāli un izstrādājumi drīkst būt tirgū, līdz beidzas to krājumi.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 30. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.
(2) OV L 12, 15.1.2011., 1. lpp.
(3) OV L 220, 15.8.2002., 18. lpp.
PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikumu groza šādi:
|
1) |
attiecībā uz turpmāk minēto vielu 1. tabulas 3. ailes saturu aizstāj ar šādu:
|
|
2) |
attiecībā uz turpmāk minēto vielu 1. tabulas 8. ailes saturu aizstāj ar šādu:
|
|
3) |
attiecībā uz turpmāk minēto vielu 1. tabulas 8. un 9. ailes saturu aizstāj ar šādu:
|
|
4) |
attiecībā uz turpmāk minētajām vielām 1. tabulas 10. ailes saturu aizstāj ar šādu:
|
|
5) |
pielikuma 1. tabulā vielas MSP numuru skaitliskā secībā iekļauj šādas rindas:
|
|
6) |
pielikuma 2. tabulā grupas ierobežojumu numuru skaitliskā secībā iekļauj šādu rindu:
|
|
7) |
pielikuma 3. tabulā attiecībā uz atbilstības pārbaudi 4. piezīmes saturu aizstāj ar šādu:
|
|
12.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 338/16 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1184/2012
(2012. gada 7. decembris),
ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Cecina de León (AĢIN))
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu un piemērojot tās 17. panta 2. punktu, Komisija ir izvērtējusi Spānijas pieprasījumu apstiprināt specifikācijas elementu grozījumus attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Cecina de León, kas reģistrēta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 (2). |
|
(2) |
Ņemot vērā, ka attiecīgie grozījumi nav maznozīmīgi Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta nozīmē, Komisija, piemērojot minētās regulas 6. panta 2. punkta pirmo daļu, grozījumu pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3). Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šie grozījumi būtu jāapstiprina, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ar šo apstiprina specifikācijas grozījumus, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecībā uz šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 7. decembrī
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
Komisijas loceklis
Dacian CIOLOȘ
(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.
(2) OV L 148, 21.6.1996., 1. lpp.
(3) OV C 81, 20.3.2012., 6. lpp.
PIELIKUMS
Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:
1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)
SPĀNIJA
Cecina de León (AĢIN)
|
12.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 338/18 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1185/2012
(2012. gada 11. decembris),
ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 607/2009, ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem, konkrētu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 121. panta pirmās daļas m) punktu saistībā ar tās 4. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.y panta 1. punkta e) apakšpunktu dzirkstošā vīna, gāzētā dzirkstošā vīna, kvalitatīvā dzirkstošā vīna vai kvalitatīvā aromatizētā dzirkstošā vīna gadījumā marķējumā un noformējumā obligāti jāiekļauj ražotāja vai pārdevēja nosaukums. Ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 607/2009 (2) 56. panta 3. punktu paredzēts, ka šo norādi papildina ar vārdiem “ražotājs” vai “ražojis” un “tirgotājs” vai “tirgo” vai līdzvērtīgiem vārdiem. Šis noteikums paredz arī, ka dalībvalstis var nolemt norādi par ražotāju noteikt par obligātu un ka šādā gadījumā tās var atļaut aizstāt vārdus “ražotājs” un “ražojis” ar citiem vārdiem. Tāpēc, ievērojot, ka dzirkstošo vīnu marķēšanā dažus apzīmējumus dalībvalstis tradicionāli atzīst un izmanto, vajadzētu noteikt, ka tad, ja tās nolemj norādi par ražotāju noteikt par obligātu un atļauj aizstāt vārdus “ražotājs” un “ražojis” ar citiem vārdiem, tiem jābūt nozarē tradicionāli izmantotajiem vārdiem. Turklāt, lai informētu patērētājus par šajā nozarē izmantotajiem terminiem, būtu jāprecizē, kādi ir vārdi, kuri var tikt atļauti izmantot dažādās Savienības valodās. |
|
(2) |
Tādēļ Regula (EK) Nr. 607/2009 būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(3) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 607/2009 groza šādi:
|
1) |
regulas 56. panta 3. punkta otrās daļas b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
|
2) |
iekļauj šīs regulas pielikumā norādīto Xa pielikumu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 11. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 193, 24.7.2009., 60. lpp.
PIELIKUMS
“Xa PIELIKUMS
Vārdi, kas minēti 56. panta 3. punkta b) apakšpunktā
|
Valoda |
Vārdi, kurus atļauts izmantot vārda „ražotājs” vietā |
Vārdi, kurus atļauts izmantot vārda „ražojis” vietā |
|
BG |
„преработвател“ |
„преработено от“ |
|
ES |
"elaborador" |
"elaborado por" |
|
CS |
„zpracovatel“ vai "vinař" |
„zpracováno v“ vai "vyrobeno v" |
|
DA |
»forarbejdningsvirksomhed« vai »vinproducent« |
»forarbejdet af« |
|
DE |
„Verarbeiter“ |
„verarbeitet von“ vai "versektet durch" |
|
ET |
„töötleja” |
„töödelnud” |
|
EL |
«οινοποιός» |
«οινοποιήθηκε από», |
|
EN |
"processor" vai "winemaker" |
"processed by" vai "made by" |
|
FR |
"élaborateur" |
"élaboré par" |
|
IT |
"elaboratore" vai "spumantizzatore" |
"elaborato da" vai "spumantizzato da" |
|
LV |
„izgatavotājs” |
„vīndaris” vai „ražojis” |
|
LT |
„perdirbėjas“ |
„perdirbo“ |
|
HU |
„feldolgozó:” |
„feldolgozta:” |
|
MT |
"proċessur" |
"ipproċessat minn" |
|
NL |
„verwerker” vai „bereider” |
„verwerkt door” vai „bereid door” |
|
PL |
„przetwórca” vai „wytwórca” |
„przetworzone przez” vai „wytworzone przez” |
|
PT |
"elaborador" vai "preparador" |
"elaborado por" vai "preparado por" |
|
RO |
"elaborator" |
"elaborat de" |
|
SI |
«pridelovalec« |
«prideluje« |
|
SK |
„spracovateľ“ |
„spracúva“ |
|
FI |
"valmistaja" |
"valmistanut" |
|
SV |
”bearbetningsföretag” |
”bearbetat av” ” |
|
12.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 338/20 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1186/2012
(2012. gada 11. decembris),
ar ko attiecībā uz vielu foksīmu groza pielikumu Regulā (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (1), un jo īpaši tās 14. pantu saistībā ar 17. pantu,
ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras atzinumu, ko sagatavojusi Veterināro zāļu komiteja,
tā kā:
|
(1) |
Farmakoloģiski aktīvo vielu, kas Savienībā paredzētas izmantošanai produktīvajiem dzīvniekiem paredzētās veterinārās zālēs vai biocīdos produktos, kurus izmanto lopkopībā, atlieku maksimāli pieļaujamais saturs (turpmāk “MRL”) būtu jānosaka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009. |
|
(2) |
Farmakoloģiski aktīvās vielas un to klasifikācija pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes produktos ir noteiktas pielikumā Komisijas 2009. gada 22. decembra Regulā (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos (2). |
|
(3) |
Foksīms pašreiz ir iekļauts Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā kā atļauta viela aitu muskuļaudos, taukos un nierēs, cūku muskuļaudos, ādā un taukos, aknās un nierēs un vistu muskuļaudos, ādā un taukos, aknās, nierēs un olās, izņemot dzīvniekus, no kuriem iegūst pienu, ko paredzēts lietot pārtikā. |
|
(4) |
Eiropas Zāļu aģentūrai iesniegts pieteikums par foksīma gadījumā spēkā esošā ieraksta paplašināšanu, lai minētajā ierakstā iekļautu liellopus. |
|
(5) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 470/2009 5. pantu Eiropas Zāļu aģentūrai ir jāizskata iespēja izmantot kādai farmakoloģiski aktīvai vielai kādā konkrētā pārtikas produktā noteikto maksimāli pieļaujamo atlieku saturu arī citam pārtikas produktam, kas iegūts no tās pašas sugas, vai iespēja kādai farmakoloģiski aktīvai vielai noteikto maksimāli pieļaujamo atlieku saturu vienā vai vairākās sugās izmantot arī citām sugām. Veterināro zāļu komiteja ir ieteikusi noteikt foksīma MRL liellopu muskuļaudos, taukos, aknās un nierēs, izņemot dzīvniekus, no kuriem iegūst pienu, ko paredzēts lietot pārtikā, un uz visām produktīvajām sugām, izņemot zivis, ekstrapolēt foksīma MRL aitu, liellopu, cūku un vistu muskuļaudos, taukos, aknās, nierēs un olās, izņemot dzīvniekus, no kuriem iegūst pienu, ko paredzēts lietot pārtikā. |
|
(6) |
Tādēļ būtu jāgroza ieraksts par foksīmu Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā, lai tajā iekļautu visas produktīvās sugas, izņemot zivis. |
|
(7) |
Ir lietderīgi noteikt pamatotu termiņu, kurā attiecīgās ieinteresētās personas var veikt pasākumus, kas varētu būt vajadzīgi, lai nodrošinātu jaunā noteiktā MRL ievērošanu. |
|
(8) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Veterināro zāļu pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikumu groza atbilstīgi šīs regulas pielikumam.
2. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2013. gada 13. februāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 11. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 152, 16.6.2009., 11. lpp.
(2) OV L 15, 20.1.2010., 1. lpp.
PIELIKUMS
Ierakstu par foksīmu Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā aizstāj ar šādu:
|
Farmakoloģiski aktīvā viela |
Marķieratliekas |
Dzīvnieku suga |
MRL |
Izmeklējamie audi |
Citi noteikumi (saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 470/2009 14. panta 7. punktu) |
Terapeitiskā klasifikācija |
|
“Foksīms |
Foksīms |
Visas produktīvās sugas, izņemot zivis |
25 μg/kg |
Muskuļi |
Cūkām un mājputniem MRL taukos attiecas uz “ādu un taukiem dabīgās proporcijās”. Nelietot dzīvniekiem, no kuriem iegūst pienu, ko paredzēts lietot pārtikā. |
Pretparazītu līdzekļi / līdzekļi pret ektoparazītiem” |
|
550 μg/kg |
Tauki |
|||||
|
50 μg/kg |
Aknas |
|||||
|
30 μg/kg |
Nieres |
|||||
|
60 μg/kg |
Olas |
|
12.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 338/23 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1187/2012
(2012. gada 11. decembris),
ar ko 184. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 27. maija Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7.a panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā ir uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. |
|
(2) |
Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2012. gada 5. decembrī nolēma pievienot vienu organizāciju to personu, grupu un organizāciju sarakstam, uz kurām būtu jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. |
|
(3) |
Būtu jāatjaunina Eiropas Komisijas adrese. |
|
(4) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 881/2002 I un II pielikums. |
|
(5) |
Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 881/2002 groza šādi:
|
1) |
I pielikumu groza saskaņā ar šīs Regulas I pielikumu. |
|
2) |
II pielikumu groza saskaņā ar šīs Regulas II pielikumu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 11. decembrī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
Ārpolitikas instrumentu dienesta vadītājs
(1) OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.
I PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza šādi.
Pozīcijā “Juridiskās personas, grupas un organizācijas” pievieno šādu ierakstu:
"Mouvement pour l’Unification et le Jihad en Afrique de l’Ouest (MUJAO). Adrese: a) Mali, b) Alžīrija. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 5.12.2012."
II PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 881/2002 II pielikumu groza šādi:
Virsrakstu “Eiropas Kopiena” un tam sekojošo tekstu aizstāj ar šādu virsrakstu un tekstu:
"Adrese paziņojumu nosūtīšanai Eiropas Komisijai:
|
European Commission |
|
Service for Foreign Policy Instruments (FPI) |
|
Office EEAS 02/309 |
|
B-1049 Bruxelles/Brussel (Beļģija) |
|
E-pasts: relex-sanctions@ec.europa.eu" |
|
12.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 338/25 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1188/2012
(2012. gada 11. decembris),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
|
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 11. decembrī
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
José Manuel SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
|
(EUR/100 kg) |
||
|
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
|
0702 00 00 |
AL |
56,9 |
|
MA |
83,2 |
|
|
TN |
94,1 |
|
|
TR |
80,9 |
|
|
ZZ |
78,8 |
|
|
0707 00 05 |
AL |
87,0 |
|
JO |
174,9 |
|
|
MA |
133,1 |
|
|
TR |
107,8 |
|
|
ZZ |
125,7 |
|
|
0709 93 10 |
MA |
155,9 |
|
TR |
100,7 |
|
|
ZZ |
128,3 |
|
|
0805 10 20 |
TR |
47,5 |
|
ZA |
49,4 |
|
|
ZW |
43,2 |
|
|
ZZ |
46,7 |
|
|
0805 20 10 |
MA |
69,5 |
|
ZZ |
69,5 |
|
|
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90 |
JM |
124,6 |
|
MA |
99,2 |
|
|
TR |
78,5 |
|
|
ZZ |
100,8 |
|
|
0805 50 10 |
TR |
74,7 |
|
ZZ |
74,7 |
|
|
0808 10 80 |
CA |
157,2 |
|
MK |
39,0 |
|
|
US |
125,4 |
|
|
ZA |
138,0 |
|
|
ZZ |
114,9 |
|
|
0808 30 90 |
CN |
61,4 |
|
TR |
112,1 |
|
|
US |
150,9 |
|
|
ZZ |
108,1 |
|
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
LĒMUMI
|
12.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 338/27 |
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
(2012. gada 4. decembris),
ar kuru groza Lēmumu 2009/790/EK, ar ko Polijas Republikai atļauj piemērot pasākumu, ar kuru atkāpjas no 287. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu
(2012/769/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 291. panta 2. punktu,
ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Vēstulē, kura Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrēta 2012. gada 12. aprīlī, Polija lūdza atļauju pagarināt termiņu tā pasākuma piemērošanai, ar ko atkāpjas no Direktīvas 2006/112/EK 287. panta 14. punkta, lai turpinātu atbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 30 000 ekvivalentu valsts valūtā pēc valūtas maiņas kursa, kas bija spēkā dienā, kad Polija pievienojās Savienībai. Ar šo pasākumu minētie nodokļa maksātāji arī turpmāk būtu atbrīvoti no dažiem vai visiem pienākumiem attiecībā uz PVN, kuri minēti Direktīvas 2006/112/EK XI sadaļas 2. līdz 6. nodaļā. |
|
(2) |
Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija ar 2012. gada 17. un 18. jūlija vēstulēm informēja pārējās dalībvalstis par Polijas pieprasījumu. Komisija ar 2012. gada 19. jūlija vēstuli paziņoja Polijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga pieprasījuma izvērtēšanai. |
|
(3) |
Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 287. panta 14. punktu Polija drīkst atbrīvot no PVN nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 10 000 ekvivalentu valsts valūtā pēc valūtas maiņas kursa, kas bija spēkā dienā, kad tā pievienojās Savienībai. |
|
(4) |
Ar Padomes Lēmumu 2009/790/EK (2009. gada 20. oktobris), ar ko Polijas Republikai atļauj piemērot pasākumu, ar kuru atkāpjas no 287. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (2), Polijai tika atļauts atkāpes veidā līdz 2012. gada 31. decembrim atbrīvot no PVN nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 30 000 ekvivalentu valsts valūtā pēc valūtas maiņas kursa, kas bija spēkā dienā, kad tā pievienojās Savienībai. Ņemot vērā to, ka šī robežvērtības palielināšana ir samazinājusi PVN pienākumus mazākajiem uzņēmumiem, kamēr tie joprojām var izvēlēties parasto PVN režīmu saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 290. pantu, būtu jāatļauj Polijai piemērot minēto pasākumu vēl vienu ierobežotu laikposmu. |
|
(5) |
Komisija 2004. gada 29. oktobra priekšlikumā Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 77/388/EEK, tagad Direktīva 2006/112/EK, nolūkā vienkāršot pievienotās vērtības nodokļa saistības, iekļāva noteikumus, kuru mērķis ir atļaut dalībvalstīm palielināt PVN atbrīvojuma shēmai piemērojamo gada maksimālā apgrozījuma robežvērtību līdz EUR 100 000 vai šīs summas ekvivalentam valsts valūtā, paredzot iespēju šo robežvērtību katru gadu atjaunināt. Polijas iesniegtais termiņa pagarinājuma pieprasījums atbilst minētajam priekšlikumam. |
|
(6) |
Polijas sniegtā informācija liecina, ka pasākuma piemērošanas dēļ kopējie budžeta ieņēmumi no PVN saskaņā ar aplēsēm ir sarukuši par aptuveni 0,14 %. |
|
(7) |
Atkāpe negatīvi neietekmēs Savienības pašu resursus, ko veido iekasētais PVN. |
|
(8) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2009/790/EK, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmuma 2009/790/EK 2. pantā datumu “2012. gada 31. decembris” aizstāj ar “2015. gada 31. decembris”.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts Polijas Republikai.
Briselē, 2012. gada 4. decembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
V. SHIARLY
(1) OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.
(2) OV L 283, 30.10.2009., 53. lpp.
|
12.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 338/29 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
(2012. gada 11. decembris),
ar kuru atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 443/2009 apstiprina vidējās īpatnējās CO2 emisijas un īpatnējo emisiju mērķus vieglo automobiļu ražotājiem attiecībā uz 2011. kalendāro gadu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2012/770/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 443/2009, ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem transportlīdzekļiem, nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem (1), un jo īpaši tās 8. panta 5. punkta otro daļu un 10. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 8. panta 5. punktu Komisijai katru gadu ir jāapstiprina vidējās īpatnējās CO2 emisijas un īpatnējo emisiju mērķis katram Savienības vieglo automobiļu ražotājam un katrai ražotāju grupai, kura izveidota atbilstīgi minētās regulas 7. panta 7. punktam. Pamatojoties uz šo apstiprinājumu, Komisijai ir jānosaka, vai ražotāji un grupas ir izpildījuši minētās regulas 4. pantā noteiktās prasības. Ja ir skaidrs, ka ražotājs vai grupa nav sasnieguši tiem noteikto īpatnējo emisiju mērķi, tad saskaņā ar minētās regulas 9. panta 1. punktu Komisijai, sākot no 2013. gada, ir jānosaka maksa par pārsniegtajām emisijām, katrā atsevišķā gadījumā pieņemot lēmumus, kas adresēti attiecīgajiem ražotājiem vai grupu vadītājiem. |
|
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 4. pantu ražotājiem un grupām šie mērķi ir saistoši no 2012. gada. Savukārt attiecībā uz 2010. un 2011. kalendāro gadu Komisijai būtu jāaprēķina orientējošie mērķi un saskaņā ar minētās regulas 8. panta 6. punktu jānosūta paziņojumi tiem ražotājiem vai grupām, kuru vidējās īpatnējās CO2 emisijas pārsniedz orientējošos mērķus. Tā kā 2010. un 2011. gada mērķus ražotāji izmantos kā orientierus, cenšoties sasniegt obligāto mērķi 2012. gadā, ir lietderīgi noteikt ražotāju vidējās īpatnējās emisijas 2010. un 2011. gadam saskaņā ar minētās regulas 4. panta otrajā daļā paredzētajām prasībām un ņemt vērā tikai tos 65 % katra ražotāja transportlīdzekļu, kuriem ir viszemākais emisiju līmenis. |
|
(3) |
Dati, kas izmantojami vidējo īpatnējo emisiju un īpatnējo emisiju mērķu aprēķinā, ir izklāstīti Regulas (EK) Nr. 443/2009 II pielikuma C daļā, un to pamatā ir informācija par iepriekšējā kalendārajā gadā dalībvalstīs reģistrētiem jauniem vieglajiem automobiļiem. Dati tiek ņemti no ražotāju izsniegtajiem atbilstības sertifikātiem vai dokumentiem, kuros iekļauta līdzvērtīga informācija saskaņā ar 3. panta 1. punktu Komisijas 2010. gada 10. novembra Regulā (ES) Nr. 1014/2010 par jaunu vieglo automobiļu reģistrācijas datu pārraudzību un paziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/2009 (2). |
|
(4) |
Lielākā daļa dalībvalstu datus par 2011. gadu nosūtīja Komisijai Regulas (EK) Nr. 443/2009 8. panta 2. punktā paredzētajā termiņā – līdz 2012. gada 28. februārim. Trīs dalībvalstis datus iesniedza ar novēlošanos, tāpēc pilnīgas datu kopas Komisijai bija pieejamas tikai maija beigās. |
|
(5) |
Ja Komisijas veiktajā datu pārbaudē atklājās, ka kādu datu trūkst vai ka tie ir acīmredzami nepareizi, Komisija sazinājās ar konkrētajām dalībvalstīm un attiecīgi koriģēja vai papildināja datus, pirms tam par to vienojoties ar šīm dalībvalstīm. Ja vienošanos nevarēja panākt, provizoriskie dati par šo dalībvalsti netika koriģēti. |
|
(6) |
Vācija 2012. gada septembrī informēja Komisiju, ka datu kopā, kas 2012. gada februārī tika iesniegta Komisijai, nav iekļauti aptuveni 200 000 2011. gadā veiktu reģistrāciju. Ņemot vērā stingri noteiktos termiņus datu apstiprināšanai, Komisijai nebija pietiekami daudz laika, lai ļautu ražotājiem pārbaudīt šīs neiekļautās reģistrācijas. Tādējādi datus par minētajām reģistrācijām nevar iekļaut galīgajā datu kopā un nevar ņemt vērā, veicot vidējo īpatnējo emisiju vai īpatnējo emisiju mērķu aprēķinus attiecīgajiem ražotājiem. |
|
(7) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 8. panta 4. punktu Komisija 2012. gada 20. jūnijā publicēja provizoriskos datus un 84 ražotājiem paziņoja vidējo īpatnējo CO2 emisiju un īpatnējo emisiju mērķu provizoriskos aprēķinus attiecībā uz 2011. gadu. Atbilstīgi minētās regulas 8. panta 5. punkta pirmajai daļai ražotājiem lūdza pārbaudīt datus un trīs mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas ziņot Komisijai par jebkādām kļūdām. |
|
(8) |
Trīs mēnešu laikā paziņojumus par kļūdām iesniedza 38 ražotāji. Divi ražotāji informēja Komisiju, ka datu kopās ir kļūdas, taču nepaziņoja labojumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1014/2010 9. panta 3. punktu |
|
(9) |
Attiecībā uz 46 ražotājiem, kuri nav ziņojuši par kļūdām datu kopās vai nav veikuši paziņojumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1014/2010 9. panta 3. punktu, provizoriskie dati un provizoriskie aprēķini par vidējām īpatnējām emisijām un īpatnējo emisiju mērķiem būtu jāapstiprina, neveicot korekcijas. |
|
(10) |
Komisija ir pārbaudījusi ražotāju paziņotos labojumus un attiecīgos pamatojumus, kas norādīti, izmantojot Regulas (ES) Nr. 1014/2010 9. panta 3. punktā minētos kļūdu kodus, un datu kopa attiecīgi ir koriģēta. |
|
(11) |
Attiecībā uz datiem, kurus atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1014/2010 9. panta 3. punktam ražotāji apzīmējuši ar kļūdu kodu B, jāņem vērā fakts, ka ražotāji šos datus nevar pienācīgi pārbaudīt vai labot neesošu vai nepareizu identifikācijas parametru dēļ. Tāpēc šajos datos attiecībā uz CO2 emisiju un masas vērtībām būtu jāparedz kļūdas robeža. |
|
(12) |
Kļūdas robeža būtu jāaprēķina kā starpība starp attālumu līdz īpatnējo emisiju mērķim (attālumu izsaka, no īpatnējo emisiju mērķiem atņemot vidējās emisijas), ko aprēķina, ņemot vērā tos reģistrētos transportlīdzekļus, kurus ražotājs nevar pārbaudīt, un attālumu līdz īpatnējo emisiju mērķim, kuru aprēķina, minētos datus neņemot vērā. Neatkarīgi no tā, vai šī starpība ir pozitīva vai negatīva, kļūdas robežai vienmēr būtu jāsamazina ražotāja attālums līdz mērķim. |
|
(13) |
Attiecīgi būtu jāapstiprina jaunu 2011. gadā reģistrēto vieglo automobiļu vidējās īpatnējās CO2 emisijas, īpatnējo emisiju mērķi un šo abu vērtību starpība, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Attiecībā uz 2011. kalendāro gadu katram vieglo automobiļu ražotājam un katrai ražotāju grupai apstiprina šādas pielikumā precizētās vērtības:
|
a) |
īpatnējo emisiju mērķi; |
|
b) |
vidējās īpatnējās CO2 emisijas, kas vajadzības gadījumā koriģētas atbilstīgi attiecīgajai kļūdas robežai; |
|
c) |
panta a) un b) punktā minēto vērtību starpību; |
|
d) |
vidējās īpatnējās CO2 emisijas visiem jauniem vieglajiem automobiļiem Savienībā; |
|
e) |
vidējo masu visiem jauniem vieglajiem automobiļiem Savienībā. |
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2012. gada 11. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 140, 5.6.2009., 1. lpp.
(2) OV L 293, 11.11.2010., 15. lpp.
PIELIKUMS
1. Tabula
Vērtības, kas attiecas uz ražotāju darbības rezultātiem, kas apstiprināti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 443/2009 10. panta 1. punktam
|
A |
B |
C |
D |
E |
F |
G |
H |
I |
|
Ražotāja nosaukums |
Grupas un atkāpes |
Reģistrēto transportlīdzekļu skaits |
Vidējais CO2 (65 %), labots |
Īpatnējo emisiju mērķis |
Attālums līdz mērķim |
Attālums līdz mērķim, koriģēts |
Vidējā masa |
Vidējais CO2 (100 %) |
|
Alpina Burkard Bovensiepen GmbH + Co. KG |
|
572 |
177,439 |
147,733 |
29,706 |
29,706 |
1 760,03 |
203,024 |
|
Aston Martin Lagonda Ltd |
D |
1 306 |
293,478 |
320,000 |
–26,522 |
–26,522 |
1 778,25 |
320,737 |
|
Audi AG |
P8 |
617 058 |
126,995 |
139,414 |
–12,419 |
–13,108 |
1 578,00 |
144,669 |
|
Audi Hungaria Motor KFT |
P8 |
14 853 |
136,758 |
133,273 |
3,485 |
3,344 |
1 443,62 |
148,573 |
|
Automobiles Citroën |
|
741 890 |
112,738 |
127,624 |
–14,886 |
–14,886 |
1 320,01 |
125,666 |
|
Automobiles Dangel |
|
45 |
145,103 |
137,974 |
7,129 |
7,129 |
1 546,49 |
148,267 |
|
Automobiles Peugeot |
|
871 307 |
115,971 |
129,369 |
–13,398 |
–13,398 |
1 358,19 |
128,318 |
|
Avtovaz JSC |
|
2 877 |
206,591 |
125,487 |
81,104 |
81,104 |
1 273,25 |
214,379 |
|
Bayerische Motoren Werke AG |
|
723 001 |
129,243 |
139,011 |
–9,768 |
–9,768 |
1 569,17 |
144,289 |
|
Bentley Motors Ltd |
P8 |
1 281 |
385,470 |
181,852 |
203,618 |
203,618 |
2 506,62 |
389,560 |
|
BMW M GmbH |
|
32 688 |
128,168 |
141,763 |
–13,595 |
–13,595 |
1 629,39 |
153,267 |
|
Caterham Cars Limited |
D |
146 |
164,936 |
210,000 |
–45,064 |
–45,064 |
707,19 |
182,973 |
|
Chongqing Lifan Passenger Vehicle CO Ltd |
|
41 |
174 |
123,282 |
50,718 |
50,718 |
1 225,00 |
174,000 |
|
Chevrolet Italia |
|
11 747 |
110,522 |
117,194 |
–6,672 |
–6,672 |
1 091,78 |
113,295 |
|
Chrysler Group LLC |
|
40 418 |
172,738 |
158,926 |
13,812 |
13,812 |
2 004,95 |
192,096 |
|
CNG Technik |
P1 |
126 |
114,000 |
118,073 |
–4,073 |
–4,073 |
1 111,01 |
114,000 |
|
Automobile Dacia SA |
|
235 036 |
132,368 |
126,693 |
5,675 |
5,674 |
1 299,64 |
142,774 |
|
Daihatsu Motor Co. Ltd |
P7 |
9 603 |
128,506 |
118,136 |
10,370 |
10,370 |
1 112,40 |
145,796 |
|
Daimler AG Stuttgart |
P2 |
626 079 |
132,125 |
139,031 |
–6,906 |
–6,985 |
1 569,61 |
152,765 |
|
Dr Motor Company SRL |
|
2 783 |
121,075 |
118,756 |
2,319 |
2,319 |
1 125,95 |
134,736 |
|
Ferrari |
D |
2 318 |
299,849 |
303,000 |
–3,151 |
–3,151 |
1 721,13 |
321,016 |
|
Ford Motor Company |
P1 |
651 |
117,104 |
120,917 |
–3,813 |
–3,858 |
1 173,24 |
123,097 |
|
Fiat Group Automobiles SpA |
|
836 642 |
109,885 |
119,406 |
–9,521 |
–9,593 |
1 140,19 |
118,279 |
|
Ford-Werke GmbH |
P1 |
1 004 863 |
119,012 |
127,825 |
–8,813 |
–8,895 |
1 324,41 |
131,951 |
|
Fuji Heavy Industries Ltd |
ND |
26 702 |
158,145 |
164,616 |
–6,471 |
–6,471 |
1 582,48 |
170,332 |
|
General Motors Company |
|
958 |
224,111 |
153,828 |
70,283 |
70,283 |
1 893,39 |
293,342 |
|
GM Korea Company |
|
156 775 |
125,945 |
127,643 |
–1,698 |
–1,698 |
1 320,43 |
142,195 |
|
GM Italia SRL |
|
1 497 |
113,238 |
121,524 |
–8,286 |
–8,286 |
1 186,53 |
117,716 |
|
Great Wall Motor Company Limited |
D |
1 734 |
219,029 |
195,000 |
24,029 |
24,029 |
1 894,19 |
220,578 |
|
Honda Automobile China CO |
P3 |
20 699 |
123,950 |
119,659 |
4,291 |
4,279 |
1 145,71 |
125,329 |
|
Honda Automobile Thailand CO |
P3 |
203 |
146,221 |
120,814 |
25,407 |
25,407 |
1 171,00 |
150,567 |
|
Honda Motor CO |
P3 |
80 194 |
123,371 |
130,019 |
–6,648 |
–6,970 |
1 372,42 |
142,092 |
|
Honda of the UK Manufacturing |
P3 |
37 627 |
146,211 |
133,571 |
12,640 |
12,409 |
1 450,15 |
161,127 |
|
Honda Turkiye AS |
P3 |
1 051 |
151,798 |
125,595 |
26,203 |
26,203 |
1 275,60 |
155,955 |
|
Hyundai Motor Company |
|
363 165 |
118,966 |
126,578 |
–7,612 |
–7,612 |
1 297,12 |
132,139 |
|
Iveco SpA |
|
51 |
213,636 |
179,988 |
33,648 |
33,648 |
2 465,84 |
220,510 |
|
Jaguar Cars Ltd |
ND P6 |
21 980 |
169,666 |
178,025 |
–8,359 |
–8,359 |
1 899,75 |
189,103 |
|
KIA Motors Corporation |
|
279 401 |
122,048 |
129,147 |
–7,099 |
–7,099 |
1 353,33 |
136,944 |
|
KTM-Sportmotorcycle AG |
D |
31 |
181,7 |
200,000 |
–18,300 |
–18,300 |
875,00 |
184,161 |
|
Automobili Lamborghini SpA |
P8 |
270 |
322,109 |
141,622 |
180,487 |
179,992 |
1 626,30 |
341,804 |
|
Land Rover |
ND P6 |
68 080 |
188,659 |
178,025 |
10,634 |
10,634 |
2 291,53 |
210,911 |
|
Lotus Cars Limited |
D |
522 |
179,209 |
280,000 |
– 100,791 |
– 100,791 |
1 280,82 |
198,571 |
|
Magyar Suzuki Corporation Ltd |
P5 |
96 175 |
118,469 |
120,435 |
–1,966 |
–1,966 |
1 162,71 |
127,816 |
|
Mahindra & Mahindra Ltd |
D |
12 |
236 |
205,000 |
31,000 |
31,000 |
2 012,50 |
238,000 |
|
Maruti Suzuki India Ltd |
P5 |
22 813 |
102,997 |
109,967 |
–6,970 |
–6,970 |
933,65 |
104,430 |
|
Maserati SpA |
|
1 330 |
351,103 |
158,453 |
192,650 |
192,650 |
1 994,61 |
360,656 |
|
Mazda Motor Corporation |
|
125 367 |
131,622 |
130,645 |
0,977 |
0,724 |
1 386,11 |
146,625 |
|
McLaren Automotive Ltd |
D |
76 |
279,000 |
285,000 |
–6,000 |
–6,000 |
1 514,20 |
282,342 |
|
Mercedes-AMG GmbH, Affalterbach |
P2 |
1 507 |
307,578 |
145,071 |
162,507 |
162,494 |
1 701,79 |
307,768 |
|
MG Motor UK Limited |
D |
426 |
183,156 |
184,000 |
–0,844 |
–0,844 |
1 513,43 |
183,667 |
|
MIA Electric SAS |
|
249 |
0 |
108,388 |
– 108,388 |
– 108,388 |
899,09 |
0,000 |
|
Micro-Vett SpA |
|
4 |
0 |
129,772 |
– 129,772 |
– 129,772 |
1 367,00 |
0,000 |
|
Mitsubishi Motors Corporation (MMC) |
P4 |
78 039 |
128,395 |
139,904 |
–11,509 |
–12,224 |
1 588,71 |
153,864 |
|
Mitsubishi Motor Europe BV (MME) |
P4 |
19 270 |
117,472 |
115,081 |
2,391 |
2,387 |
1 045,55 |
120,139 |
|
Morgan Motor Co. Ltd |
D |
452 |
155,382 |
180,000 |
–24,618 |
–24,618 |
1 113,11 |
176,626 |
|
Nissan International SA |
|
443 400 |
127,348 |
130,153 |
–2,805 |
–2,805 |
1 375,34 |
142,469 |
|
O.M.C.I. SRL |
|
51 |
156,061 |
119,537 |
36,524 |
36,524 |
1 143,04 |
169,431 |
|
Adam Opel AG |
|
952 117 |
122,860 |
132,649 |
–9,789 |
–9,790 |
1 429,97 |
134,205 |
|
OSV – Opel Special Vehicles GmbH |
|
2 |
133 |
136,581 |
–3,581 |
–3,581 |
1 516,00 |
135,500 |
|
Perodua Manufacturing Sdn Bhd |
|
526 |
136,941 |
114,004 |
22,937 |
22,937 |
1 021,98 |
141,848 |
|
PGO Automobiles |
|
66 |
184,738 |
113,598 |
71,140 |
71,140 |
1 013,09 |
188,015 |
|
Dr.Ing.h.c.F. Porsche AG |
P8 |
37 201 |
202,993 |
152,904 |
50,089 |
50,089 |
1 873,19 |
221,560 |
|
Potenza Sports Cars |
|
22 |
178 |
99,975 |
78,025 |
78,025 |
715,00 |
178,000 |
|
Perusahaan Otomobil Nasional Sdn Bhd |
D |
442 |
144,78 |
185,000 |
–40,220 |
–40,220 |
1 394,86 |
154,495 |
|
Quattro GmbH |
P8 |
3 307 |
232,028 |
149,311 |
82,717 |
81,792 |
1 794,57 |
258,705 |
|
Renault |
|
1 004 850 |
114,816 |
126,391 |
–11,575 |
–11,580 |
1 293,02 |
128,566 |
|
Rolls-Royce Motors Cars Ltd |
|
409 |
316,238 |
182,073 |
134,165 |
134,165 |
2 511,46 |
334,760 |
|
Saab Automobile AB |
|
12 570 |
134,632 |
144,930 |
–10,298 |
–10,298 |
1 698,70 |
155,341 |
|
Santana Motor SA |
|
22 |
217,929 |
149,065 |
68,864 |
68,864 |
1 789,18 |
245,591 |
|
Seat |
P8 |
293 241 |
114,132 |
126,196 |
–12,064 |
–12,110 |
1 288,76 |
124,878 |
|
Secma |
|
43 |
131,000 |
97,370 |
33,630 |
33,630 |
658,00 |
137,140 |
|
Shanghai Maple Automobile Co. Ltd |
|
15 |
212 |
154,130 |
57,870 |
57,870 |
1 900,00 |
216,200 |
|
Shijiazhuang Shuanghuan Automobile Company |
|
51 |
269,242 |
153,977 |
115,265 |
115,265 |
1 896,67 |
269,510 |
|
Skoda Auto AS |
P8 |
448 804 |
122,323 |
127,444 |
–5,121 |
–5,453 |
1 316,07 |
134,649 |
|
Sovab |
|
9 |
211,8 |
163,955 |
47,845 |
47,845 |
2 115,00 |
215,000 |
|
Ssangyong Motor Company |
D |
6 258 |
165,95 |
180,000 |
–14,050 |
–14,050 |
1 820,03 |
184,144 |
|
Suzuki Motor Corporation |
P5 |
58 442 |
129,792 |
124,059 |
5,733 |
5,733 |
1 241,99 |
148,166 |
|
Tata Motors Limited |
ND P6 |
2 075 |
132,499 |
178,025 |
–45,526 |
–45,526 |
1 323,63 |
145,692 |
|
Tesla Motors Ltd |
|
76 |
0 |
128,354 |
– 128,354 |
– 128,354 |
1 335,99 |
0,000 |
|
Think |
|
224 |
0 |
119,830 |
– 119,830 |
– 119,830 |
1 149,47 |
0,000 |
|
Toyota Motor Europe NV SA |
P7 |
522 865 |
109,293 |
128,141 |
–18,848 |
–18,905 |
1 331,32 |
126,194 |
|
Volkswagen AG |
P8 |
1 574 053 |
121,739 |
131,971 |
–10,232 |
–10,399 |
1 415,14 |
134,918 |
|
Volvo Car Corporation |
|
225 326 |
132,245 |
145,021 |
–12,776 |
–12,776 |
1 700,69 |
151,452 |
|
Wiesmann GmbH |
D |
5 |
270,333 |
274,000 |
–3,667 |
–3,667 |
1 434,60 |
277,000 |
2. Tabula
Vērtības, kas attiecas uz grupu darbības rezultātiem, kas apstiprināti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 443/2009 10. panta 1. punktam
|
A |
B |
C |
D |
E |
F |
G |
H |
I |
|
Grupas nosaukums |
Grupa |
Reģistrēto transportlīdzekļu skaits |
Vidējais CO2 (65 %), labots |
Īpatnējo emisiju mērķis |
Attālums līdz mērķim |
Attālums līdz mērķim, koriģēts |
Vidējā masa |
Vidējais CO2 (100 %) |
|
Ford Werke GMBH |
P1 |
1 005 640 |
119,007 |
127,82 |
–8,813 |
–8,893 |
1 324,29 |
131,943 |
|
Daimler AG |
P2 |
627 586 |
132,189 |
139,045 |
–6,856 |
–6,933 |
1 569,93 |
153,137 |
|
Honda Motor Europe Ltd |
P3 |
139 774 |
127,001 |
129,394 |
–2,393 |
–2,703 |
1 358,75 |
144,850 |
|
Mitsubishi Motors |
P4 |
97 309 |
123,768 |
134,988 |
–11,220 |
–11,651 |
1 481,15 |
147,185 |
|
Suzuki |
P5 |
177 430 |
116,184 |
120,283 |
–4,099 |
–4,099 |
1 159,37 |
131,512 |
|
Tata Motors Ltd, Jaguar Cars Ltd, Land Rover |
P6 |
92 135 |
177,629 |
178,025 |
–0,396 |
–0,396 |
2 176,27 |
204,240 |
|
Toyota-Daihatsu Group |
P7 |
532 468 |
109,496 |
127,96 |
–18,464 |
–18,506 |
1 327,37 |
126,547 |
|
VW Group PC |
P8 |
2 990 068 |
121,99 |
132,57 |
–10,580 |
–10,707 |
1 428,23 |
137,316 |
Paskaidrojumi par 1. un 2. tabulu
A sleja
1. tabulā “Ražotāja nosaukums” ir tas ražotāja nosaukums, ko attiecīgais ražotājs ir paziņojis Komisijai, vai, ja šāds paziņojums nav veikts, tad nosaukums, ar kuru tas reģistrēts dalībvalsts reģistrācijas iestādē.
2. tabulā “Grupas nosaukums” ir grupas nosaukums, ko deklarējis grupas vadītājs.
B sleja
“D” nozīmē, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 11. panta 3. punktu ir piemērota atkāpe attiecībā uz maza apjoma ražotāju, kura stājas spēkā no 2012. gada.
“ND” nozīmē, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 11. panta 4. punktu ir piemērota atkāpe attiecībā uz specifisko modeļu ražotāju, kura stājas spēkā no 2012. gada.
“P” nozīmē, ka ražotājs ir dalībnieks kādā no grupām, kas uzskaitītas 2. tabulā un izveidotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 7. pantu.
C sleja
“Reģistrēto transportlīdzekļu skaits” ir jaunu reģistrētu automobiļu kopējais skaits dalībvalstīs attiecīgajā kalendārajā gadā, neskaitot tos reģistrētos automobiļus, uz kuriem attiecas dati bez informācijas gan par masas, gan par CO2 vērtībām un dati, kurus ražotājs neatzīst (kļūdu paziņojumā tie identificēti ar kļūdas kodu C atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1014/2010 9. panta 3. punktam). Citā veidā dalībvalstu paziņoto reģistrēto transportlīdzekļu skaitu mainīt nedrīkst.
D sleja
“Vidējais CO2 (65 %), labots” ir vidējās īpatnējās CO2 emisijas, kas aprēķinātas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 4. panta otrās daļas pirmo ievilkumu un Komisijas Paziņojuma COM(2010) 657, galīgā redakcija, 4. punktu, ņemot vērā tos 65 % ražotāja transportlīdzekļu, kuriem ir viszemākais emisiju daudzums. Vajadzības gadījumā vidējās īpatnējās emisijas ir koriģētas, ņemot vērā labojumus, ko Komisijai paziņojuši attiecīgie ražotāji. Aprēķinos izmantotie dati ietver tos datus, kuros ir iekļauta derīga masas un CO2 emisiju vērtība.
E sleja
“Īpatnējo emisiju mērķis” ir emisiju mērķis, kas aprēķināts ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 I pielikumā sniegto formulu, pamatojoties uz visu to transportlīdzekļu vidējo masu, kuri attiecināti uz vienu ražotāju.
F sleja
“Attālums līdz mērķim” ir D slejā norādītās vidējo īpatnējo emisiju vērtības un E slejā norādītās īpatnējo emisiju mērķa vērtības starpība. Ja pirms vērtības F slejā ir zīme “–”, tas nozīmē, ka vidējās emisijas ir zemākas par noteikto mērķi.
G sleja
“Attālums līdz mērķim, koriģēts” nozīmē, ka gadījumos, kad vērtība šajā slejā atšķiras no vērtības F slejā, vērtības attiecīgajā slejā ir koriģētas atbilstīgi kļūdas robežai. Kļūdas robežu attiecina uz tiem datiem, kas ir iekļauti vidējo īpatnējo emisiju un mērķa aprēķinos, taču ražotājs nevar pārbaudīt, vai šīs vērtības ir pareizas, piemērotu identifikatoru trūkuma dēļ. Kļūdas robeža tiek piemērota vienīgi tad, ja ražotājs ir paziņojis Komisijai par kļūdainiem datiem ar kļūdu kodu B atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1014/2010 9. panta 3. punktam. Kļūdas robežu aprēķina pēc šādas formulas:
|
|
Kļūda = [(AC1 – TG1) – (AC2 – TG2)] absolūtā vērtība; |
|
|
AC1 = vidējās īpatnējās CO2 emisijas, tostarp ņemot vērā neidentificējamos transportlīdzekļus (kā norādīts D slejā); |
|
|
TG1 = īpatnējo emisiju mērķis, tostarp ņemot vērā neidentificējamos transportlīdzekļus (kā norādīts E slejā); |
|
|
AC2 = vidējās īpatnējās CO2 emisijas, neņemot vērā neidentificējamos transportlīdzekļus; |
|
|
TG2 = īpatnējo emisiju mērķis, neņemot vērā neidentificējamos transportlīdzekļus. |
I sleja
“Vidējais CO2 (100 %)” ir vidējās īpatnējās CO2 emisijas, kas aprēķinātas, ņemot vērā 100 % uz ražotāju attiecināto transportlīdzekļu. Vajadzības gadījumā vidējās īpatnējās emisijas ir koriģētas, ņemot vērā labojumus, ko Komisijai paziņojuši attiecīgie ražotāji. Aprēķinos izmantotie dati ietver tos datus, kuros ir iekļauta derīga masas un CO2 emisiju vērtība.
IETEIKUMI
|
12.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 338/37 |
KOMISIJAS IETEIKUMS
(2012. gada 6. decembris)
par pasākumiem nolūkā mudināt trešās valstis piemērot minimālos labas pārvaldības standartus nodokļu lietās
(2012/771/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Starptautiskajā kontekstā atšķirīgu nodokļu tiesību aktu pastāvēšana ir vispārēji pieņemama, jo tā ir fiskālās suverenitātes sekas. Šajā kontekstā dažas, parasti mazas trešās valstis ar ierobežotām finansiālajām vajadzībām ir izvēlējušās zemu ienākumu nodokli, ko vispārēji piemēro gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, vai pat neuzliek ienākuma nodokli. Tāda nodokļu politika ne vienmēr pati par sevi ir uzskatāma par nevēlamu, ja vien valsts piedalās starptautiskajā sadarbībā, lai citas valstis varētu īstenot savu nodokļu politiku. |
|
(2) |
Tomēr politika, kas rada zemu ienākumu nodokļa līmeni vai pat neuzliek maksājumu vispār, bieži vien ir saistīta ar nepietiekamu pārredzamību vai informācijas apmaiņu ar citām valstīm. Attiecīgās valstis piesaista ieguldījumus, piedāvājot nerezidentiem patvērumu dažu veidu pārvietojamiem ienākumiem vai kapitālam un ļaujot tiem no nodokļu administrācijas rezidences valstī noslēpt, ka pastāv šādi ienākumi vai kapitāls. |
|
(3) |
Starptautiskos forumos ir uzsāktas dažādas iniciatīvas minēto problēmu risināšanai, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā vai G20. Turklāt Pasaules forums pārredzamībai un informācijas apmaiņai nodokļu jautājumos (turpmāk “Pasaules forums”) ir izstrādājis pārredzamības un informācijas apmaiņas standartus nodokļu jautājumos. 2009. gadā Pasaules forums vienojās pārskatīt šo standartu īstenošanu. Tas ir iesaistījies visaptverošā salīdzinošās vērtēšanas procesā, un daudzas tradicionālās zemo nodokļu jurisdikcijas ir piekritušas noslēgt divpusējus nolīgumus par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos. |
|
(4) |
Savienībā uz jautājumiem par pārredzamību un informācijas apmaiņu attiecas Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīva 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (1). Turklāt Savienībā pastāv vienprātība, kas pausta Rīcības kodeksā par uzņēmējdarbības aplikšanu ar nodokļiem, uz ko norādīts Ecofin Padomes 1997. gada 1. decembra sanāksmes par nodokļu politiku secinājumu 1. pielikumā (2): kaitīgi nodokļu pasākumi nav pieņemami; līdz ar to dalībvalstīm ir grūti tādus pasākumus saglabāt vai ieviest. Turklāt vairāki pasākumi, uz kuriem, iespējams, attiecas Rīcības kodekss, tiek pakļauti padziļinātajām pārbaudēm saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu, kas noteikti Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD). |
|
(5) |
Attiecībās ar trešām valstīm Eiropas Savienība ir centusies tās pārliecināt pieslieties Savienības pārredzamības un informācijas apmaiņas principiem (līdzīgi vispārēji pieņemtajiem starptautiskajiem standartiem attiecībā uz pārredzamību un informācijas apmaiņu) un nelabvēlīgu nodokļu pasākumu atcelšanas principam, kā aprakstīts Komisijas paziņojumā par labas pārvaldības veicināšanu nodokļu lietās (3) un Komisijas paziņojumā par nodokļiem un attīstību sadarbībā ar jaunattīstības valstīm, lai veicinātu labu pārvaldību nodokļu lietās (4). |
|
(6) |
Dalībvalstis, kuru nodokļu bāzi ir nelabvēlīgi ietekmējis pārredzamības trūkums vai kaitīgi trešu valstu pasākumi, ir veikušas pasākumus, lai stāvokli uzlabotu. Tomēr nodokļu maksātāji atbild uz šādiem pasākumiem, virzot uzņēmējdarbību vai darījumus caur citu jurisdikciju ar zemāku aizsardzības līmeni. Šis risks ir īpaši svarīgs Savienībā, ņemot vērā uzņēmēju brīvību veikt uzņēmējdarbību jebkurā Eiropas Savienības vietā. Līdz ar to aizsardzības līmenis, kas Savienībā pieejams pret tādu nodokļu bāzes graušanu, sliecas atbilst zemākā līmeņa aizsardzībai, ko piedāvā kāda no dalībvalstīm. |
|
(7) |
Izkropļojumi, ko šī situācija rada Savienībā, var izraisīt mākslīgas kapitāla plūsmas un nodokļu maksātāju pārvietošanos iekšējā tirgū un tādējādi kaitēt tā pareizai darbībai, kā arī graut dalībvalstu nodokļu bāzi. Šādi izkropļojumi būtu jānovērš, izmantojot pieeju, kas kopīga visām dalībvalstīm. |
|
(8) |
Tāpēc ir nepieciešams precīzi formulēt minimālos labas pārvaldības standartus nodokļu lietās gan attiecībā uz pārredzamību un informācijas apmaiņu, gan saistībā ar kaitīgiem nodokļu pasākumiem, un vairākus pasākumus, kas jāveic attiecībā uz trešām valstīm, lai mudinātu šīs valstis ievērot šādus standartus. |
|
(9) |
Attiecībā uz pārredzamību un informācijas apmaiņu starptautiski atzīts standarts ir noteikts darba uzdevumā, par kuru vienojās Pasaules forums 2009. gadā. Tāpēc minētais darba uzdevums jāņem par pamatu šim ieteikumam. Ciktāl ir runa par kaitīgiem nodokļu pasākumiem, Rīcības kodekss par uzņēmējdarbības aplikšanu ar nodokļiem ir sevi Savienībā apliecinājis kā noderīgu atsauces dokumentu. Dalībvalstis ir apņēmušās veicināt minētā kodeksa principus trešās valstīs. Tādēļ ir lietderīgi šā ieteikuma vajadzībām atsaukties uz minētā kodeksa kritērijiem. Šajā sakarā ir arī lietderīgi atsaukties uz darbu, ko veic Rīcības kodeksa grupa (uzņēmējdarbības nodokļi), kas izveidota pie Padomes, lai izvērtētu nodokļu pasākumus, kuri var ietilpt Rīcības kodeksā par uzņēmējdarbības aplikšanu ar nodokļiem (5). Lietas, kuras izvērtējusi minētā grupa, var palīdzēt noteikt, vai konkrēta darbība ir uzskatāma par kaitīgu. |
|
(10) |
Šim ieteikumam būtu jānorāda pasākumu kopums, kas piemērojams attiecībā uz trešām valstīm, kuras neatbilst minimālajiem labas pārvaldības standartiem nodokļu jautājumos. Kopīgi piemērojot šos pasākumus, dalībvalstis varētu ievērojami paaugstināt katras atsevišķi veikto pasākumu vispārējo efektivitāti. Tā varētu samazināt nodokļu ieņēmumu zaudējumus, kā arī nodokļu administrāciju administratīvās izmaksas un atbilstības nodrošināšanas slogu nodokļu maksātājiem. |
|
(11) |
Lai veicinātu minimālo labas pārvaldības standartu piemērošanu nodokļu lietās, ir arī nepieciešams norādīt pozitīvus pasākumus, kas sniegtu pamudinājumu trešām valstīm, kuras izpilda šos standartus vai ir apņēmušās tos pildīt, bet kurām ir nepieciešama palīdzība, lai to panāktu. |
|
(12) |
Pasākumiem, kuri norādīti šajā ieteikumā un kurus piemēro dalībvalstis, ir jābūt saderīgiem ar Savienības tiesību aktiem, it īpaši ar pamatbrīvībām, kas ietvertas LESD, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.
1. Priekšmets
Šajā ieteikumā sniegti kritēriji, kas ļauj identificēt trešās valstis, kuras neatbilst minimālajiem labas pārvaldības standartiem nodokļu jautājumos. Tajā norādīta arī virkne darbību, ko dalībvalstis var veikt attiecībā uz trešām valstīm, kuras neatbilst šiem standartiem, un par labu trešajām valstīm, kuras tiem atbilst.
Šis ieteikums attiecas uz ienākuma nodokļiem.
2. Definīcijas
Šajā ieteikumā piemēro šādas definīcijas:
|
a) |
“ienākuma nodoklis” nozīmē jebkuru ienākumu nodokli, ko iekasē no fiziskas vai juridiskas personas, neņemot vērā tā iekasēšanas veidu, un ko uzliek kādas valsts, tās politiskā iedalījuma vienību vai vietējo varas iestāžu vārdā; |
|
b) |
“treša valsts” ir jurisdikcija, kas nav dalībvalsts; |
|
c) |
“valsts melnais saraksts” ir dalībvalsts pieņemts saraksts, kurā nosaka citas jurisdikcijas, kurām dalībvalsts piemēro iepriekš noteiktus nodokļu pasākumus vai nodokļu politiku. |
3. Minimālie labas pārvaldības standarti nodokļu lietās
Treša valsts atbilst minimālajiem labas pārvaldības standartiem nodokļu lietās tikai tad, ja:
|
a) |
tā ir pieņēmusi tiesiskos, regulatīvos un administratīvos pasākumus nolūkā ievērot pielikumā izklāstītos pārredzamības un informācijas apmaiņas standartus un efektīvi piemēro minētos pasākumus; |
|
b) |
tā nepiemēro kaitīgus nodokļu pasākumus uzņēmējdarbības nodokļu jomā. |
Par potenciāli kaitīgiem uzskata nodokļu pasākumus, kas paredz ievērojami zemāku faktisko nodokļu līmeni, ieskaitot nulles nodokli, nekā tas līmenis, kuru parasti piemēro attiecīgajā trešajā valstī. Šāds nodokļu līmenis var tikt piemērots atbilstīgi nominālajai nodokļa likmei, nodokļa bāzei vai jebkuram citam būtiskam faktoram.
Izvērtējot, vai šādi pasākumi ir kaitīgi, cita starpā būtu jāņem vērā:
|
a) |
vai priekšrocības tiek piešķirtas tikai nerezidentiem vai attiecībā uz darījumiem ar nerezidentiem, vai |
|
b) |
vai priekšrocības ir norobežotas no iekšzemes tirgus un tādējādi neietekmē valsts nodokļa bāzi, vai |
|
c) |
vai priekšrocības tiek piešķirtas pat bez reālas saimnieciskas darbības un būtiskas saimnieciskas klātbūtnes trešajā valstī, kura piedāvā šādas nodokļu priekšrocības, vai |
|
d) |
vai noteikumi par peļņas noteikšanu attiecībā uz darbošanos starptautiskā koncernā atšķiras no starptautiski atzītiem principiem, it īpaši noteikumiem, par kuriem panākta vienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, vai |
|
e) |
vai nodokļu pasākumiem trūkst pārredzamības, ieskaitot gadījumus, kad tiesību normas nepārredzamā veidā tiek mīkstinātas administratīvā līmenī. |
Piemērojot šos kritērijus, dalībvalstīm būtu jāņem vērā Rīcības kodeksa grupas (uzņēmējdarbības nodokļi) secinājumi attiecībā uz nodokļu pasākumiem, kurus tā ir novērtējusi kā kaitīgus.
4. Pasākumi, kas vērsti pret trešām valstīm, kuras nepilda 3. punktā izklāstītos minimālos standartus
|
4.1. |
Nolūkā piemērot 4.3. punktu dalībvalstīm būtu jāpublicē to trešo valstu melnais saraksts, kuras neievēro 3. punktā izklāstītos minimālos standartus. Melnajos sarakstos būtu jāatsaucas uz šo ieteikumu. |
|
4.2. |
Dalībvalstīm, kuras ir pieņēmušas savus melnos sarakstus, šādos sarakstos būtu jāiekļauj trešās valstis, kuras neatbilst 3. punktā izklāstītajiem minimālajiem standartiem. |
|
4.3. |
Katrai dalībvalstij, kura ir noslēgusi nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas konvenciju ar trešu valsti, kura nepilda 3. punktā izklāstītos minimālos standartus, būtu tādā veidā, kas ir vispiemērotākais, lai uzlabotu trešās valsts atbilstību šiem standartiem, vai nu jāpieprasa atsākt sarunas par konvenciju, vai jāatceļ vai jāizbeidz konvencija. |
5. Pasākumi par labu trešām valstīm, kuras pilda 3. punktā izklāstītos minimālos standartus
|
5.1. |
Trešās valstis, kuras atbilst 3. punktā izklāstītajiem minimālajiem standartiem, dalībvalstīm būtu jāsvītro no 4.1. punktā minētajiem melnajiem sarakstiem. |
|
5.2. |
Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja trešās valstis, kuras atbilst 3. punktā izklāstītajiem minimālajiem standartiem, svītrot no esošajiem 4.2. punktā minētajiem melnajiem sarakstiem. |
|
5.3. |
Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja sākt divpusējas sarunas, lai noslēgtu konvencijas par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu ar trešajām valstīm, kuras atbilst 3. punktā izklāstītajiem minimālajiem standartiem. |
6. Pasākumi par labu trešām valstīm, kuras ir apņēmušās pildīt 3. punktā izklāstītos standartus
|
6.1. |
Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja piedāvāt ciešāku sadarbību un palīdzību trešām valstīm, īpaši jaunattīstības valstīm, kuras ir apņēmušās ievērot 3. punktā izklāstītos minimālos standartus, lai palīdzētu šīm trešām valstīm efektīvi cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu agresīvu plānošanu. Šim nolūkam tās varētu uz ierobežotu laiku norīkot darbā uz šādām valstīm nodokļu ekspertus. Spriežot par trešo valstu apņemšanos ievērot minētos minimālos standartus, dalībvalstīm būtu jāņem vērā visas konkrētās norādes par to, it īpaši attiecīgās trešās valsts jau veiktie pasākumi ceļā uz atbilstību. |
|
6.2. |
Kamēr trešā valsts saņem palīdzību saskaņā ar 6.1. punktu un veic sagaidāmo progresu pretim atbilstībai minētajiem minimālajiem standartiem, dalībvalstīm būtu jāatturas piemērot 4. punktā minētos pasākumus, izņemot sarunu atsākšanu par konvencijām par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu. |
7. Turpmākie pasākumi
Dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šo ieteikumu, kā arī par visām izmaiņām šādos pasākumos.
Komisija publicēs ziņojumu par šā ieteikuma piemērošanu trīs gadus pēc tā pieņemšanas.
8. Adresāti
Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2012. gada 6. decembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Algirdas ŠEMETA
(1) OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.
(2) OV C 2, 6.1.1998., 1. lpp.
(3) COM(2009) 201 galīgā redakcija, 2009. gada 28. aprīlis.
(4) COM(2010) 163 galīgā redakcija, 2010. gada 21. aprīlis.
(5) OV C 99, 1.4.1998., 1. lpp.
PIELIKUMS
PĀRREDZAMĪBAS UN INFORMĀCIJAS APMAIŅAS STANDARTI
A. INFORMĀCIJAS PIEEJAMĪBA
|
A.1 |
Attiecīgā trešā valsts nodrošina, ka tās kompetentajām iestādēm ir pieejama īpašumtiesību un identitātes informācija par visām attiecīgajām vienībām un noteiktajiem režīmiem. |
|
A.2. |
Attiecīgā trešā valsts nodrošina, ka tiek vesta uzticama uzskaite par visām attiecīgajām vienībām un režīmiem. |
|
A.3. |
Banku informācija ir pieejama visiem kontu turētājiem. |
B. PIEKĻUVE INFORMĀCIJAI
|
B.1. |
Attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes ir pilnvarotas iegūt un sniegt informāciju, uz ko attiecas pieprasījums saskaņā ar vienošanos par informācijas apmaiņu, no jebkuras personas to teritoriālajā piekritībā, kurai pieder šāda informācija vai kuras kontrolē tā ir. |
|
B.2. |
Tiesības un tiesiskās garantijas, ko piemēro personām attiecīgajā trešajā valstī, kurai iesniegts pieprasījums, ir saderīgas ar efektīvu informācijas apmaiņu. |
C. INFORMĀCIJAS APMAIŅA
|
C.1. |
Mehānismi informācijas apmaiņai ar dalībvalstīm ir tādi, ka šī informācijas apmaiņa tiek veikta efektīvi. |
|
C.2. |
Attiecīgās trešās valsts informācijas apmaiņas mehānismu tīkls aptver visas dalībvalstis. |
|
C.3. |
Attiecīgās trešās valsts informācijas apmaiņas mehānismos ietilpst atbilstīgi noteikumi, kuri nodrošina konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm. |
|
C.4. |
Attiecīgās trešās valsts informācijas apmaiņas mehānismi ievēro nodokļu maksātāju un trešo personu tiesības un tiesiskās garantijas. |
|
C.5. |
Attiecīgā trešā valsts laikus sniedz informāciju saskaņā ar tās nolīgumiem ar dalībvalstīm. |
|
12.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 338/41 |
KOMISIJAS IETEIKUMS
(2012. gada 6. decembris)
par agresīvu nodokļu plānošanu
(2012/772/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Valstis visā pasaulē nodokļu plānošanu parasti ir uzskatījušas par likumīgu praksi. Tomēr laika gaitā nodokļu plānošanas struktūras ir kļuvušas aizvien sarežģītākas. Tās tiek izstrādātas, aptverot dažādas jurisdikcijas, un faktiski novirza ar nodokļiem apliekamo peļņu uz valstīm ar labvēlīgiem nodokļu režīmiem. Šīs prakses raksturīgākā iezīme ir tā, ka nodokļu saistības tiek samazinātas, izmantojot pilnīgi likumīgus līdzekļus, kas tomēr ir pretrunā ar likuma garu. |
|
(2) |
Agresīvas nodokļu plānošanas būtība ir gūt labumu no nodokļu sistēmas tehniskajām īpatnībām vai divu vai vairāku nodokļu sistēmu nesaskaņotības, samazinot nodokļu saistības. Agresīva nodokļu plānošana var izpausties daudzos un dažādos veidos. Tās rezultāti ietver dubulto atskaitīšanu (piemēram, vienus un tos pašus zaudējumus atskaita gan to izcelsmes valstī, gan nodokļu rezidences valstī) un nodokļu dubulto neuzlikšanu (piemēram, ienākumi, kuriem neuzliek nodokli to izcelsmes valstī, ir atbrīvoti no nodokļa rezidences valstī). |
|
(3) |
Dalībvalstis atzīst, ka, neraugoties uz ievērojamajiem pūliņiem, ir sarežģīti aizsargāt to nacionālo nodokļu bāzi no erozijas, ko izraisa agresīva nodokļu plānošana. Valstu noteikumi šajā jomā bieži vien nav pilnībā efektīvi, it sevišķi ņemot vērā daudzu nodokļu plānošanas struktūru pārrobežu dimensiju un kapitāla un personu aizvien lielāko mobilitāti. |
|
(4) |
Lai nodrošinātu iekšējā tirgus sekmīgāku darbību, visas dalībvalstis jāmudina pieņemt vienādu vispārējo pieeju agresīvas nodokļu plānošanas ziņā, jo tas palīdzētu mazināt pastāvošos kropļojumus. |
|
(5) |
Šādā nolūkā jāpievēršas instancēm, kurās nodokļu maksātājs gūst fiskālu labumu, kārtojot savas nodokļu lietas tā, ka ienākumiem nodokļi netiek uzlikti nevienā no iesaistītajām nodokļu jurisdikcijām (nodokļu dubultā neuzlikšana). Šādu situāciju ilgstoša pastāvēšana var radīt mākslīgas kapitāla plūsmas un nodokļu maksātāju pārvietošanos iekšējā tirgū un tādējādi kaitēt tā pienācīgai darbībai un izraisīt dalībvalstu nodokļu bāzes eroziju. |
|
(6) |
Komisija 2012. gadā rīkoja sabiedrisko apspriešanu par nodokļu dubulto neuzlikšanu iekšējā tirgū. Visiem šajā apspriešanā izskatītajiem jautājumiem nav iespējams rast vienu kopīgu risinājumu, tāpēc ir lietderīgi pirmo risināt jautājumu, kas saistīts ar konkrētām bieži izmantotām nodokļu plānošanas struktūrām, kuras gūst labumu no divu vai vairāku nodokļu sistēmu nesaskaņotības un bieži noved pie nodokļu dubultās neuzlikšanas. |
|
(7) |
Valstis konvencijās par nodokļu dubulto uzlikšanu bieži apņemas neuzlikt nodokli konkrētiem ienākumu posteņiem. Paredzot šādu režīmu, tās var ne vienmēr ņemt vērā to, vai šie posteņi ir apliekami ar nodokli konvencijas otrā līgumslēdzējā pusē, un tādējādi arī to, vai pastāv nodokļu dubultās neuzlikšanas risks. Šāds risks var rasties arī, ja dalībvalstis vienpusēji atbrīvo no nodokļa ārvalstīs gūtos ienākumus neatkarīgi no tā, vai tiem uzliek nodokli to izcelsmes valstī. Ir svarīgi šajā ieteikumā izskatīt abas situācijas. |
|
(8) |
Nodokļu plānošanas struktūras kļūst aizvien komplicētākas, un valstu likumdevējiem aizvien biežāk pietrūkst laika adekvātiem atbildes soļiem, tādējādi konkrēti pasākumi ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai bieži izrādās nepietiekami, lai sekmīgi reaģētu uz jaunu veidu agresīvas nodokļu plānošanas struktūru rašanos. Šādas struktūras spēj kaitēt valstu nodokļu ieņēmumiem un iekšējā tirgus darbībai. Tāpēc ir lietderīgi ieteikt dalībvalstīm pieņemt vienotu vispārēju noteikumu par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu. Šajā kontekstā jāņem vērā ierobežojumi, ko uzliek Savienības tiesības attiecībā uz noteikumiem par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu. |
|
(9) |
Lai saglabātu attiecīgajā jomā spēkā esošo Savienības tiesību aktu autonomu darbību, šo ieteikumu nepiemēro Padomes Direktīvas 2009/133/EK (1), Padomes Direktīvas 2011/96/ES (2) un Padomes Direktīvas 2003/49/EK (3) darbības jomā. Komisija patlaban apsver iespēju minētās direktīvas pārskatīt, lai īstenotu šā ieteikuma pamatā esošos principus, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.
1. Priekšmets un darbības joma
Šajā ieteikumā izskatīta agresīva nodokļu plānošana tiešo nodokļu jomā.
To nepiemēro tādu Savienības tiesību aktu darbības jomā, kuru darbību varētu ietekmēt tā noteikumi.
2. Definīcijas
Šajā ieteikumā piemēro šādas definīcijas:
|
a) |
“nodoklis” ir ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis un attiecīgā gadījumā kapitāla pieauguma nodoklis, kā arī ieturamais nodoklis, kas pēc būtības līdzvērtīgs jebkuram no minētajiem nodokļiem; |
|
b) |
“ienākumi” ir visi posteņi, kas kā tādi definēti terminu piemērojošās dalībvalsts vietējos tiesību aktos, un attiecīgā gadījumā posteņi, kas definēti kā kapitāla pieaugums. |
3. Noteikumu piemērošanas ierobežojumi nolūkā novērst nodokļu dubultu uzlikšanu
|
3.1. |
Ja dalībvalstis konvencijās par nodokļu dubulto uzlikšanu, kas noslēgtas starp dalībvalstīm vai ar trešām valstīm, apņēmušās neuzlikt nodokli konkrētam ienākumu postenim, dalībvalstīm jānodrošina, lai šāda apņemšanās būtu piemērojama tikai tad, ja šim postenim uzliek nodokli attiecīgās konvencijas otrā līgumslēdzējā pusē. |
|
3.2. |
Lai īstenotu 3.1. punktu, dalībvalstis tiek mudinātas ietvert atbilstīgu klauzulu savās konvencijās par nodokļu dubulto uzlikšanu. Šī klauzula varētu būt šāda: “Ja šajā konvencijā noteikts, ka ienākumu postenim uzliek nodokli tikai vienā no līgumslēdzējām valstīm vai ka tam var uzlikt nodokli vienā no līgumslēdzējām valstīm, otra līgumslēdzēja valsts nedrīkst uzlikt nodokli šim postenim tikai tad, ja šim postenim uzliek nodokli pirmajā līgumslēdzējā valstī.” Daudzpusēju konvenciju gadījumā atsauce uz “otru līgumslēdzēju valsti” jāaizstāj ar atsauci uz “citām līgumslēdzējām valstīm”. |
|
3.3. |
Ja nolūkā novērst nodokļu dubultu uzlikšanu, izmantojot vienpusējus valsts noteikumus, dalībvalstis piešķir atbrīvojumu no nodokļa konkrētam ienākumu postenim, kura izcelsme ir citā jurisdikcijā, kurā šim postenim nodokli neuzliek, dalībvalstis tiek mudinātas nodrošināt, ka šim postenim tiek uzlikts nodoklis. |
|
3.4. |
Šā ieteikuma 3.1., 3.2. un 3.3. punkta vajadzībām ienākumu postenis jāuzskata par tādu, kam uzliek nodokli, ja to uzskata par apliekamu ar nodokli attiecīgajā jurisdikcijā un ja tam nav piešķirts atbrīvojums no nodokļa vai tam nepiemēro pilnīgu nodokļa atlaidi vai nulles nodokļa likmi. |
4. Vispārējs noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu
|
4.1. |
Lai darbotos pretī agresīvas nodokļu plānošanas praksei, kas neietilpst konkrētu noteikumu par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu darbības jomā, dalībvalstīm jāpieņem vispārējs noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, kas pielāgots iekšzemes apstākļiem un pārrobežu situācijām tikai Savienības iekšienē, un situācijām, kurās iesaistītas trešās valstis. |
|
4.2. |
Lai īstenotu 4.1. punktu, dalībvalstis tiek mudinātas ieviest savos valsts tiesību aktos šādu klauzulu: “Jāignorē mākslīga struktūra vai mākslīgu struktūru virkne, kas izveidota ar pamatmērķi izvairīties no nodokļu uzlikšanas un kuras rezultātā tiek gūts nodokļa atvieglojums. Nodokļu vajadzībām valsts iestādes attiecībā uz šādām struktūrām rīkojas atbilstīgi to ekonomiskajai būtībai.” |
|
4.3. |
Šā ieteikuma 4.2. punkta vajadzībām struktūra ir jebkurš darījums, shēma, rīcība, darbība, vienošanās, piešķīrums, saprašanās, solījums, pasākums vai notikums. Struktūra var ietvert vairākus posmus vai daļas. |
|
4.4. |
Šā ieteikuma 4.2. punkta vajadzībām struktūra vai struktūru virkne ir mākslīga, ja tai nav komerciālas būtības. Lai noteiktu, vai struktūra vai struktūru virkne ir mākslīga, valstu iestādes tiek aicinātas ņemt vērā, vai uz to attiecas viena vai vairākas no turpmāk minētajām situācijām:
|
|
4.5. |
Šā ieteikuma 4.2. punkta vajadzībām struktūras vai struktūru virknes mērķis ir izvairīties no nodokļu uzlikšanas, ja neatkarīgi no jebkādiem nodokļu maksātāja subjektīviem nolūkiem tā darbojas pretī to nodokļu noteikumu priekšmetam, garam un mērķim, kuri citādi būtu piemērojami. |
|
4.6. |
Šā ieteikuma 4.2. punkta vajadzībām konkrēts mērķis uzskatāms par pamatmērķi, ja jebkurš cits mērķis, kas ir attiecināts vai ko varētu attiecināt uz struktūru vai struktūru virkni, ņemot vērā lietas apstākļus, šķiet esam ne vairāk kā nenozīmīgs. |
|
4.7. |
Nosakot, vai struktūra vai struktūru virkne ir devusi nodokļu atvieglojumu, kā minēts 4.2. punktā, valstu iestādes tiek aicinātas salīdzināt nodokļu summu, kas nodokļu maksātājam jāmaksā, ņemot vērā šo struktūru / šīs struktūras, ar summu, kas tam pašam nodokļu maksātājam tādos pašos apstākļos būtu jāmaksā, ja nepastāvētu šī struktūra / šīs struktūras. Šajā kontekstā ir lietderīgi apsvērt, vai rodas viena vai vairākas no turpmāk minētajām situācijām:
|
5. Turpmākie pasākumi
Dalībvalstīm jāinformē Komisija par pasākumiem, kas veikti, lai panāktu atbilstību šim ieteikumam, kā arī par visām šādu pasākumu izmaiņām.
Komisija trīs gadus pēc šā ieteikuma pieņemšanas publicēs ziņojumu par ieteikuma piemērošanu.
6. Adresāti
Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2012. gada 6. decembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Algirdas ŠEMETA
(1) OV L 310, 25.11.2009., 34. lpp.
(2) OV L 345, 29.12.2011., 8. lpp.
(3) OV L 157, 26.6.2003., 49. lpp.
Labojumi
|
12.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 338/44 |
Labojums Komisijas Regulā (ES) Nr. 488/2012 (2012. gada 8. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 658/2007 par finansiāliem sodiem, pārkāpjot noteiktus pienākumus saistībā ar tirdzniecības atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004
( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 150, 2012. gada 9. jūnijs )
69. lappusē 1. panta 7. punktā:
tekstu:
“pienākums pēc Aģentūras pieprasījuma sniegt visus datus, kas parāda, ka riska un labumu samērs joprojām ir labvēlīgs, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 726/2004 16. panta 4. punktā un 41. panta 4. punktā;”
lasīt šādi:
“pienākums pēc Aģentūras pieprasījuma sniegt visus datus, kas parāda, ka riska un labumu samērs joprojām ir labvēlīgs, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 726/2004 16. panta 3.a punktā un 41. panta 4. punktā;”.
69. lappusē 1. panta 12. punktā:
tekstu:
“pienākums pēc Aģentūras pieprasījuma iesniegt farmakovigilances sistēmas pamatlietas kopiju, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 726/2004 16. panta 4. punktā;”
lasīt šādi:
“pienākums pēc Aģentūras pieprasījuma iesniegt farmakovigilances sistēmas pamatlietas kopiju, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 726/2004 16. panta 3.a punktā;”.