28.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/1

(1)

Padomes Lēmumā 2008/971/EK (2008. gada 16. decembris) par tāda meža reproduktīvā materiāla līdzvērtīgumu, kas ražots trešās valstīs (3), paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem Savienībā importējams “izcelsme zināma” un “atlasīts” kategorijas meža reproduktīvais materiāls, kas ražots minētā lēmuma I pielikumā uzskaitītajās trešās valstīs.

(2)

Valstu noteikumi par meža reproduktīvā materiāla sertifikāciju Kanādā, Horvātijā, Norvēģijā, Serbijā, Šveicē, Turcijā un Savienotajās Valstīs paredz, ka jāveic oficiāla lauka apskate sēklu savākšanas un apstrādes un stādāmā materiāla audzēšanas laikā.

(3)

Saskaņā ar minētajiem noteikumiem ieguves avota apstiprināšanas un reģistrēšanas sistēmām un reproduktīvā materiāla turpmākai ražošanai no minētā ieguves avota būtu jāatbilst ESAO shēmai par starptautiskajā tirdzniecībā esoša meža reproduktīvā materiāla sertifikāciju (ESAO meža sēklu un stādu shēma). Turklāt minētie noteikumi paredz, ka “izcelsme zināma”, “atlasīts” un “uzlabots” kategorijas sēklas un stādāmais materiāls ir oficiāli jāsertificē un sēklu iepakojums ir oficiāli jānoslēdz saskaņā ar ESAO meža sēklu un stādu shēmas prasībām.

(4)

Minēto noteikumu pārbaude attiecībā uz kategoriju “uzlabots” liecina, ka ieguves avota apstiprināšanas nosacījumi atbilst prasībām, kas noteiktas ar Padomes Direktīvu 1999/105/EK (1999. gada 22. decembris) par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību (4). Turklāt, izņemot nosacījumus attiecībā uz sēklu kvalitāti, sugas tīrību un stādāmā materiāla kvalitāti, šo trešo valstu noteikumi sniedz tādas pašas garantijas attiecībā uz nosacījumiem, kurus piemēro jaunās kategorijas “uzlabots” sēklām un stādāmajam materiālam, kā Direktīvā 1999/105/EK paredzētie noteikumi. Tātad noteikumi attiecībā uz meža reproduktīvā materiāla kategorijas “uzlabots” sertifikāciju Kanādā, Horvātijā, Norvēģijā, Serbijā, Šveicē, Turcijā un Savienotajās Valstīs būtu jāuzskata par līdzvērtīgiem Direktīvā 1999/105/EK paredzētajiem noteikumiem ar noteikumu, ka ir izpildīti Lēmuma 2008/971/EK II pielikumā izklāstītie nosacījumi attiecībā uz sēklām un stādāmo materiālu.

(5)

Attiecībā uz kategorijas “uzlabots” materiālu minētajiem nosacījumiem būtu jāietver prasība sniegt informāciju par to, vai ražojumi ir vai nav bijuši ģenētiski modificēti. Šāda informācija atvieglotu to prasību īstenošanu, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē (5) vai, attiecīgā gadījumā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1830/2003 (2003. gada 22. septembris), kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību (7).

(6)

Turklāt ir mainījušies nosaukumi dažām Lēmuma 2008/971/EK I pielikumā uzskaitītajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par apstiprināšanu un ražošanas kontroli.

(7)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2008/971/EK,

1)

lēmuma 1. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Šis lēmums paredz nosacījumus, ar kādiem Savienībā importē “izcelsme zināma”, “atlasīts” un “uzlabots” kategorijas meža reproduktīvo materiālu, kas ražots kādā no I pielikumā uzskaitītajām trešām valstīm.”;

2)

lēmuma 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Direktīvas 1999/105/EK I pielikumā uzskaitīto sugu “izcelsme zināma”, “atlasīts” un “uzlabots” kategorijas sēklas un stādāmo materiālu, kas ražots šā lēmuma I pielikumā minētajās trešās valstīs un ko oficiāli sertificējušas minētajā pielikumā uzskaitītās trešo valstu iestādes, uzskata par līdzvērtīgu sēklām un stādāmajam materiālam, kas atbilst Direktīvas 1999/105/EK prasībām, ar noteikumu, ka ir izpildīti šā lēmuma II pielikumā izklāstītie nosacījumi.”;

3)

lēmuma 4. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ievedot Savienībā sēklas un stādāmo materiālu, piegādātājs, kas importē šo materiālu, iepriekš informē attiecīgās dalībvalsts oficiālo struktūru par šo importu. Oficiālā struktūra pirms materiāla laišanas tirgū izsniedz oriģināla apliecību, kas ir balstīta uz oficiālo ESAO proveniences sertifikātu.”;

4)

lēmuma I un II pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

28.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/4

(1)

Padomes Lēmumā 2003/17/EK (2002. gada 16. decembris) par tādu lauka apskašu atbilstību, ko veic attiecībā uz sēklu ražošanai paredzētiem augiem trešās valstīs, un par trešās valstīs ražotu sēklu līdzvērtīgumu (3) paredzēts, ka uz ierobežotu laikposmu lauka apskates, kas tiek veiktas konkrētu sugu sēklu ražošanai paredzētiem augiem, uzskatāmas par līdzvērtīgām tām lauka apskatēm, kuras veic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un ka konkrētu sugu sēklas, kas ražotas šajās valstīs, uzskatāmas par līdzvērtīgām tām sēklām, kas ražotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(2)

Acīmredzami, ka trešās valstīs veiktās lauku apskates aizvien sniedz tādas pašas garantijas kā lauku apskates, ko veic dalībvalstis. Tādēļ tās arī turpmāk būtu uzskatāmas par līdzvērtīgām.

(3)

Tā kā Lēmuma 2003/17/EK darbības termiņš beigsies 2012. gada 31. decembrī, būtu jāpagarina laikposms, attiecībā uz kuru minētajā lēmumā atzīts līdzvērtīgums. Vēlams minēto laikposmu pagarināt uz desmit gadiem.

(4)

Atsauce uz Dienvidslāviju Lēmumā 2003/17/EK būtu jāsvītro. Lēmuma 2003/17/EK I pielikumā pievienotajā trešo valstu sarakstā būtu jāpievieno Serbija, jo tā ir dalībniece ESAO shēmās par starptautiskajā tirdzniecībā esošu sēklu šķirņu sertifikāciju un dalībniece Starptautiskajā Sēklu kontroles asociācijā saistībā ar sēklu paraugu ņemšanu un pārbaudi. Turklāt dažām Lēmuma 2003/17/EK I pielikumā iekļautajām iestādēm, kas atbildīgas par apstiprināšanu un ražošanas kontroli, ir mainījušies nosaukumi.

(5)

Lēmuma 2003/17/EK noteikumi, kuri attiecas uz Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4), būtu jāsvītro, jo saistībā ar šo lēmumu to piemērošana būtu nesavienojama ar deleģēto un īstenošanas pilnvaru sistēmu, kas ieviesta ar Līguma 290. un 291. pantu.

(6)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2003/17/EK,

1)

lēmuma 4. pantu svītro;

2)

lēmuma 5. pantu svītro;

3)

lēmuma 6. pantā datumu “2012. gada 31. decembrim” aizstāj ar datumu “2022. gada 31. decembrim”;

4)

lēmuma I pielikumu aizstāj ar tekstu šā lēmuma pielikumā.

28.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/7

(1)

Komisijas 2006. gada 13. decembra Regulā (EK) Nr. 1833/2006 par valstu un teritoriju nomenklatūru Kopienas ārējās tirdzniecības statistikas un dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības statistikas vajadzībām (2) noteikta minētās nomenklatūras redakcija, kas stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī.

(2)

Dienvidsudāna ir kļuvusi par neatkarīgu valsti.

(3)

Nīderlandes Antiļu Salas ir sadalītas.

(4)

Senbartelmī vairs nav Eiropas Savienības muitas teritorija.

(5)

Lai iekļautu darījumus ar iekārtām atklātā jūrā (naftas platformas, vēja enerģijas parkus, okeāna kabeļus), ir vajadzīgs kods.

(6)

Valstu un teritoriju alfabētiskās kodēšanas pamatā jābūt spēkā esošajam ISO divburtu standartam, ciktāl tas ir saderīgs ar Savienības tiesību aktu prasībām un Savienības statistikas prasībām.

(7)

Tādēļ ir jāizstrādā jauna nomenklatūras redakcija, kurā ņemti vērā šie jauninājumi, kā arī atsevišķas pārmaiņas saistībā ar konkrētiem kodiem.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Preču tirdzniecības ar ārpuskopienas valstīm statistikas komitejas atzinumu,

28.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/16

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

28.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/18

(1)

Ar Padomes Lēmumu 2002/312/EK (1) Eiropas Kopienas vārdā tika apstiprināts 2001. gada Nolīgums, ar ko izveido Starptautiskās džutas izpētes grupas statūtus (“nolīgums”).

(2)

Pašreizējo statūtu darbības termiņš beidzas 2014. gada 30. aprīlī, un jautājums par sarunu sākšanu par šo statūtu atjaunināšanu tiks apspriests Starptautiskās džutas izpētes grupas padomes 15. sanāksmē, kas notiks 2012. gada decembrī.

(3)

Nolīguma atjaunināšana nav Savienības interesēs,

28.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/19

(1)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darbiniekiem, kuru atlaišana ir saistīta ar globalizācijas izraisītām lielām strukturālajām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem atkal iesaistīties darba tirgū.

(2)

Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu, kas ir EUR 500 000 000 gadā.

(3)

Dānija 2012. gada 14. maijā iesniedza pieteikumu par EGF izmantošanu attiecībā uz atlaišanas gadījumiem uzņēmumā “Vestas Group” un 2012. gada 10. jūlijā pieteikumu papildināja, iesniedzot papildu informāciju. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. panta prasībām par finansiālo ieguldījumu noteikšanu. Tādēļ Komisija ierosina piešķirt līdzekļus EUR 7 488 000 apmērā.

(4)

Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Dānijas iesniegto pieteikumu,

28.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/20

(1)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darbiniekiem, kuru atlaišana ir saistīta ar globalizācijas izraisītām lielām strukturālajām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem atkal iesaistīties darba tirgū.

(2)

Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF līdzekļus var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu EUR 500 000 000 gadā.

(3)

Vācija 2012. gada 4. maijā iesniedza pieteikumu, lai saņemtu EGF finansiālu ieguldījumu, ņemot vērā darbinieku atlaišanu uzņēmumā manroland AG un divos tā meitasuzņēmumos, kā arī vienā piegādes uzņēmumā, un līdz 2012. gada 10. jūlijam tika iesniegta papildu informācija. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. panta prasībām par finansiālo ieguldījumu noteikšanu. Tādēļ Komisija ierosina izmantot līdzekļus EUR 5 352 944 apmērā.

(4)

Tādējādi EGF ir jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Vācijas iesniegto pieteikumu,

28.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/21

(1)

Lai īstenotu Padomes Regulu (EEK) Nr. 1612/68 (2), ir panākts liels progress, kopš sācis darboties EURES tīkls, ko izveidoja ar Komisijas 1993. gada 22. oktobra Lēmumu 93/569/EEK par to, kā ieviest Padomes Regulu (EEK) Nr. 1612/68 par brīvu darbaspēka apriti Kopienā, jo īpaši EURES (Eiropas Nodarbinātības dienestu) tīkla kontekstā (3). Šo tīklu ar Komisijas Lēmumu 2003/8/EK (4) reformēja un atjaunoja, lai to konsolidētu un stiprinātu.

(2)

Eiropadome 2010. gada 17. jūnijā apstiprināja gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020” un vienlaikus aicināja pilnībā mobilizēt attiecīgos ES instrumentus un politiskās stratēģijas, lai atbalstītu kopējo mērķu sasniegšanu, un mudināja dalībvalstis uzlabot darbību saskaņotību.

(3)

Eiropadome 2012. gada 28. un 29. jūnija sanāksmē pieņēma lēmumu par “Izaugsmes un nodarbinātības paktu” un, pamatojoties uz Komisijas 2012. gada 18. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām”, norādīja, ka EURES portāls būtu jāizveido par patiesu Eiropas darbā iekārtošanas un darbā pieņemšanas rīku.

(4)

EURES būtu jāveicina labāka darba tirgu darbība un ekonomisko vajadzību apmierināšana, atvieglojot darba ņēmēju transnacionālo un pārrobežu ģeogrāfisko mobilitāti un vienlaikus nodrošinot, ka mobilitāte notiek saskaņā ar godīgiem nosacījumiem un piemērojamām darba normām. EURES būtu jāpalielina darba tirgu pārredzamība, nodrošinot apmaiņu ar informāciju par brīvajām darba vietām un darba pieteikumiem un šīs informācijas apstrādi (t. i., “informācijas apkopošana un izplatīšana” vai “darba piemeklēšana” regulas nozīmē) un atbalstot valsts un pārrobežu līmeņa pasākumus darbā pieņemšanas, konsultāciju un profesionālās orientācijas jomā, tādējādi sekmējot stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu.

(5)

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta kopš EURES darbības sākuma 1993. gadā un tā reformas 2003. gadā, kā arī ievērojot vajadzību turpmāk nostiprināt un paplašināt tīklu, lai tas spētu pilnībā atbalstīt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, ir jāpārstrādā pašreizējais tīkla sastāvs, atbildības sadalījums un lēmumu pieņemšanas procedūras, kā arī piedāvāto pakalpojumu katalogs.

(6)

Šim nolūkam EURES nepieciešama vadība, kas vairāk vērsta uz mērķiem un rezultātiem saistībā ar darba piemeklēšanu, darbā iekārtošanu un darbā pieņemšanu. Šajā kontekstā darbā iekārtošanu var uzskatīt par pakalpojumiem, ko sniedz starpnieks starp darba tirgus pieprasījumu un piedāvājumu ar mērķi īstenot darbā pieņemšanu, kas saprotama kā brīvas darba vietas aizpildīšana.

(7)

Monopolu aizliegšanas un citu izmaiņu rezultātā darba tirgū ir izveidojusies virkne dažādu nodarbinātības pakalpojumu sniedzēju. Lai pilnā mērā izmantotu EURES potenciālu, tīkls būtu jādara pieejams šiem dalībniekiem, kuri apņēmušies pilnībā ievērot piemērojamās darba normas un tiesiskās prasības, kā arī citus EURES kvalitātes standartus.

(8)

Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis efektīvi un iedarbīgi pilda pienākumus, ko tām uzlikusi regula, proti, pienākumu apkopot un izplatīt informāciju par brīvajām darba vietām un darba pieteikumiem, kā arī paredzēt ar darba tirgu saistītas informācijas apmaiņu un sniegšanu, būtu skaidri jādefinē EURES pakalpojumi. Tas ietvertu dažādu dalībnieku – vajadzības gadījumā arī sociālo partneru – iesaistīšanu.

(9)

“Izaugsmes un nodarbinātības paktā” Eiropadome lūdza izpētīt iespēju par EURES paplašināšanu attiecībā uz māceklību un stažēšanos. Lai nodrošinātu sinerģiju un ļautu EURES pilnībā atbalstīt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus – jo īpaši mērķi līdz 2020. gadam palielināt nodarbinātības rādītāju līdz 75 % –, un vienlaikus ievērotu regulas darbības jomu, EURES būtu jāspēj ietvert māceklība un stažēšanās, ciktāl attiecīgās personas regulas nozīmē ir uzskatāmas par darba ņēmējiem un ir vismaz 18 gadus vecas, ja šādas informācijas apkopošana un izplatīšana saskaņā ar attiecīgajiem standartiem ir uzskatāma par iespējamu.

(10)

Lai pakalpojumus sniegtu visefektīvākajā veidā, EURES būtu jāiekļauj tādu iesaistīto organizāciju vispārējā pakalpojumu piedāvājumā, kuras drīkst saņemt Eiropas Sociālā fonda finansējumu valsts un pārrobežu līmeņa pasākumiem.

(11)

Lai efektīvi palīdzētu uzlabot darba tirgu darbību un tādējādi attīstīt Eiropas darba tirgu, būtu jāpalielina EURES nozīme arī saistībā ar darbinieku atrašanu grūti aizpildāmām brīvajām darba vietām, palīdzības sniegšanu noteiktām darba ņēmēju un darba devēju grupām, ES līmeņa mērķtiecīgu mobilitātes pasākumu atbalstu, jo īpaši gados jaunu darba ņēmēju apmaiņas veicināšanu.

(12)

Lai turpmāk uzlabotu un racionalizētu sniegtos pakalpojumus, būtu pilnībā jāņem vērā iespējas, ko sniedz jaunākie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju rīki.

(13)

Visu veidu personas datu apstrādei, ko veic šā lēmuma ietvaros, būtu jāatbilst ES un valstu tiesību aktiem par personas datu apstrādi.

(14)

Skaidrības labad ir ieteicams vēlreiz dibināt EURES tīklu, vienlaikus precīzāk definējot tā sastāvu, struktūru un funkcijas.

(15)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevēja komiteja,

a)

tāda visiem atvērta un pieejama Eiropas darba tirgus attīstīšanu, kas pilnībā ievēro piemērojamās darba normas un tiesiskās prasības;

b)

informācijas apkopošanu un izplatīšanu un darbā iekārtošanu transnacionālā, starpreģionālā un pārrobežu līmenī, apmainoties ar informāciju par brīvajām darba vietām un darba pieteikumiem un piedaloties ES līmeņa mērķtiecīgos mobilitātes pasākumos;

c)

pārredzamību un apmaiņu ar informāciju par Eiropas darba tirgiem, tostarp dzīves un darba apstākļiem un profesionālo iemaņu apgūšanas iespējām;

d)

tādu pasākumu izstrādi, kas veicina un atvieglo gados jaunu darba ņēmēju mobilitāti;

e)

apmaiņu ar informāciju par stažēšanos un māceklību Regulas (ES) Nr. 492/2011 nozīmē un, vajadzības gadījumā, stažieru un mācekļu iekārtošanu darbā;

f)

metodoloģiju un šim mērķim paredzēto indikatoru izstrādi.

a)

Eiropas Koordinācijas birojs informācijas par brīvajām darba vietām un darba pieteikumiem apkopošanas un izplatīšanas koordinēšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 492/2011 18., 19. un 20. pantu;

b)

EURES locekļi, kas ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 492/2011 11. panta 2. punktu dalībvalstu norīkoti īpaši dienesti (“Valstu koordinācijas biroji”), kā noteikts 5. pantā;

c)

EURES partneri saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 492/2011 15. panta 1. punktu. Attiecīgais EURES loceklis izraugās EURES partnerus, kuri var būt valsts vai privātā sektora pakalpojumu sniedzēji, kas aktīvi darbojas attiecīgajā darbā iekārtošanas un nodarbinātības jomā, kā arī arodbiedrības un darba devēju organizācijas. Potenciālajiem EURES partneriem ir jāapņemas pildīt 7. pantā noteiktās funkcijas un pienākumus;

d)

asociētie EURES partneri, kas saskaņā ar 6. pantu ierobežotā apjomā sniedz pakalpojumus, kurus uzrauga un par kuriem ir atbildīgs EURES partneris vai Eiropas Koordinācijas birojs.

a)

noteikt saskaņotu vispārīgo pieeju un sniegt horizontālu atbalstu EURES tīklam un tā lietotājiem, piemēram:

b)

analizēt ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti, ņemot vērā nepieciešamību panākt līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu un izveidot Eiropas nodarbinātības stratēģijai atbilstošu vispārēju pieeju mobilitātei;

c)

veikt vispārēju EURES darbības uzraudzību un novērtēšanu, kā arī noteikt snieguma, darbā iekārtošanas un citu veidu rezultātu rādītājus un pasākumus, lai pārbaudītu, vai EURES darbība notiek saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 492/2011 un šo lēmumu.

a)

izveido un uztur visu tehnisko un funkcionālo infrastruktūru un sistēmas, kas nepieciešamas, lai EURES partneri un asociētie EURES partneri varētu piedalīties apmaiņas sistēmā;

b)

sniedz pieprasīto informāciju pats vai, uzņemoties atbildību, ar EURES partnera starpniecību.

a)

iecelt vienu vai vairākus EURES partnerus, pamatojoties uz atlases un akreditācijas sistēmu, kas paredzēta 10. panta 2. punkta b) apakšpunkta vii) punktā, un pārraudzīt to darbības;

b)

plānot valsts EURES tīkla darbības un regulāri ziņot par tām un to rezultātiem Eiropas koordinācijas birojam;

c)

koordinēt EURES dalību ES līmeņa mērķtiecīgos mobilitātes pasākumos.

a)

galvenās darbības, kuras valsts koordinācijas birojs, EURES partneri un EURES asociētie partneri tā atbildībā veicEURES tīkla ietvaros, tostarp Regulas (ES) Nr. 492/2011 15. pantā noteiktās transnacionālās, pārrobežu un nozaru darbības;

b)

cilvēku un finansiālos resursus, kas atvēlēti Regulas (ES) Nr. 492/2011 II nodaļas īstenošanai;

c)

plānoto darbību uzraudzības un novērtēšanas pasākumus.

a)

EURES hartu saskaņā ar 10. pantu;

b)

EURES tīkla stratēģiju, darbības mērķiem un darba programmām;

c)

Komisijas ziņojumiem, kas pieprasīti Regulas (ES) Nr. 492/2011 17. pantā.

a)

EURES pakalpojumu katalogs, kurā aprakstīti vispārējie un papildu pakalpojumi, ko sniedz EURES locekļi un partneri, tostarp darba piemeklēšanas pakalpojumi, piemēram, klientu – darba meklētāju, darba ņēmēju vai darba devēju – personiska konsultēšana;

b)

inovatīvas transnacionālās un pārrobežu sadarbības veidošana starp nodarbinātības dienestiem (piemēram, vispārējām darbā iekārtošanas aģentūrām), lai uzlabotu darba tirgu darbību, integrāciju un mobilitāti. Sadarbībā var būt iesaistīti sociālie dienesti, darba devēji un darba ņēmēji, kā arī citas attiecīgās iestādes;

c)

koordinētas uzraudzības un novērtēšanas veicināšana attiecībā uz profesionālo iemaņu pārsvaru un nepietiekamību;

d)

EURES tīkla darbības mērķi, piemērojamie kvalitātes standarti, kā arī EURES locekļu un partneru saistības, kurās ietilpst:

e)

procedūras, kas vajadzīgas, lai izveidotu vienotu sistēmu un kopīgus modeļus apmaiņai ar informāciju par darba tirgu un mobilitāti EURES tīklā, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 492/2011 12., 13. un 14. pantā, tostarp to informāciju par darba un izglītības iespējām Eiropas Savienībā, kura jāiekļauj EURES portālā.