27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/1

(1)

Viens no Savienības vides politikas mērķiem, kā noteikts vides rīcības programmās, un jo īpaši Sestajā Kopienas vides rīcības programmā, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1600/2002/EK (3), ir panākt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kas nerada būtisku nevēlamu ietekmi un risku cilvēka veselībai un videi.

(2)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punktā ir paredzēts, ka Savienības politika attiecībā uz vidi tiecas panākt augsta līmeņa aizsardzību, ievērojot dažādu Savienības reģionu stāvokļa atšķirības.

(3)

Ar Padomes Direktīvu 1999/32/EK (1999. gada 26. aprīlis), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem (4), nosaka maksimāli pieļaujamo sēra saturu smagajā degvieleļļā, gāzeļļā, flotes gāzeļļā un flotes dīzeļdegvielā, ko izmanto Savienībā.

(4)

Kuģošanas radītā emisija, ko rada augsta sēra satura flotes degvielas izmantošana, palielina gaisa piesārņojumu ar sēra dioksīdu un cietajām daļiņām, kas ir kaitīgi cilvēka veselībai un videi un veicina skābos nosēdumus. Ja netiktu veikti šajā direktīvā izklāstītie pasākumi, kuģošanas radītās emisijas līmenis drīz pārsniegtu visu sauszemes avotu kopējo emisijas līmeni.

(5)

Gaisa piesārņojums no piestātnēs esošajiem kuģiem daudzām ostu pilsētām rada būtiskas problēmas saistībā ar to centieniem sasniegt Savienības gaisa kvalitātes robežlielumus.

(6)

Dalībvalstīm būtu jāveicina krasta elektroenerģijas pieslēgumu izmantošana, jo patlaban kuģiem elektrību parasti nodrošina ar papildu dzinējiem.

(7)

Saskaņā ar Direktīvu 1999/32/EK Komisijai ir jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par minētās direktīvas īstenošanu un kopā ar ziņojumu tā var iesniegt priekšlikumus minētās direktīvas grozījumiem, jo īpaši attiecībā uz sēra satura robežvērtību samazināšanu flotes degvielai SOx emisijas kontroles zonās (SECA), ievērojot Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) veikto darbu.

(8)

2008. gadā SJO pieņēma rezolūciju par 1997. gada Protokola VI pielikuma grozījumiem, lai grozītu 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņošanas novēršanu no kuģiem, kas grozīta, izmantojot ar to saistīto 1978. gada protokolu (MARPOL), kurā ir reglamentēta gaisa piesārņojuma novēršana no kuģiem. Pārskatītais MARPOL VI pielikums stājās spēkā 2010. gada 1. jūlijā.

(9)

Ar pārskatīto MARPOL VI pielikumu inter alia ievieš stingrākus flotes degvielas sēra satura ierobežojumus gan SECA (1,00 % no 2010. gada 1. jūlija un 0,10 % no 2015. gada 1. janvāra), gan jūras teritorijās ārpus tām (3,50 % no 2012. gada 1. janvāra un principā 0,50 % no 2020. gada 1. janvāra). Lielākajai daļai dalībvalstu saskaņā ar to starptautiskajām saistībām ir jāpieprasa, lai uz kuģiem SECA no 2010. gada 1. jūlija izmanto degvielu, kuras maksimālais sēra saturs ir 1,00 %. Lai nodrošinātu saskaņotību ar starptautisko tiesību aktiem un Savienībā garantētu jauno vispārēji noteikto sēra satura standartu pienācīgu ievērošanu, Direktīvas 1999/32/EK noteikumi būtu jāsaskaņo ar pārskatīto MARPOL VI pielikumu. Lai nodrošinātu tādas degvielas kvalitātes minimumu, kuru izmanto uz kuģiem, lai ievērotu degvielai noteiktās prasības vai tehnoloģiskās prasības, Savienībā nevajadzētu atļaut lietot flotes degvielu, kuras sēra saturs ir lielāks par vispārējo standartu 3,50 % (masas), izņemot attiecībā uz degvielu, ko piegādā kuģiem, kuri izmanto emisijas samazināšanas paņēmienus slēgtā sistēmā.

(10)

Grozījumus MARPOL VI pielikumā attiecībā uz SECA ir iespējams veikt saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) procedūrām. Ja attiecībā uz SECA ierobežojumu piemērošanu MARPOL VI pielikumā tiks ieviestas papildu izmaiņas, tostarp atbrīvojumi, Komisijai būtu jāapsver visas minētās izmaiņas un attiecīgā gadījumā nekavējoties jāiesniedz vajadzīgais priekšlikums saskaņā ar LESD, lai Direktīvu 1999/32/EK pilnībā pielāgotu SJO noteikumiem par SECA.

(11)

Ikviena jauna emisijas kontroles zona būtu jāveido saskaņā ar SJO procedūru atbilstīgi MARPOL VI pielikuma noteikumiem un balstoties uz rūpīgi sagatavotu vides un ekonomikas pamatojumu un zinātniskajiem datiem.

(12)

Saskaņā ar pārskatītā MARPOL VI pielikuma 18. noteikumu dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt šīs direktīvas prasībām atbilstošas flotes degvielas pieejamību.

(13)

Ņemot vērā vides politikas un kuģošanas radītās emisijas pasaules mēroga ietekmi, būtu jānosaka vērienīgi pasaules mēroga emisijas standarti.

(14)

Pasažieru kuģi galvenokārt kuģo ostās vai tuvu piekrastes teritorijām, un tiem ir būtiska ietekme uz cilvēka veselību un vidi. Lai uzlabotu gaisa kvalitāti ostu un piekrastes teritorijās, minētajiem kuģiem ir jāizmanto flotes degviela, kuras maksimālais sēra saturs ir 1,50 %, līdz visiem kuģiem dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomikas zonās un piesārņojuma kontroles zonās tiks piemēroti stingrāki sēra satura standarti.

(15)

Saskaņā ar LESD 193. pantu ar šo direktīvu nevienai dalībvalstij nevajadzētu liegt arī turpmāk piemērot vai ieviest stingrākus aizsardzības pasākumus, lai veicinātu to agrīnu īstenošanu attiecībā uz maksimālo sēra saturu flotes degvielā, piemēram, izmantojot emisijas samazināšanas metodes ārpus SECA.

(16)

Lai atvieglotu pāreju uz jaunām dzinēju tehnoloģijām, kas varētu vēl vairāk samazināt emisiju jūrniecības nozarē, Komisijai būtu jāturpina pētīt iespējas, kā nodrošināt un veicināt ar gāzi darbināmu dzinēju izmantošanu kuģos.

(17)

Lai sasniegtu Direktīvas 1999/32/EK mērķus, ir vajadzīga pienācīga saistību izpilde attiecībā uz sēra saturu flotes degvielā. Direktīvas 1999/32/EK ieviešanas pieredze liecina, ka minētās direktīvas pienācīgai ieviešanai vajadzīgs stingrāks monitoringa un izpildes režīms. Tādēļ dalībvalstīm jānodrošina pietiekami bieža un pareiza tirgū laistās vai uz kuģa izmantojamās flotes degvielas paraugu ņemšana, kuģu žurnālu un degvielas piegādes pavaddokumentu regulāra paraugu ņemšana. Dalībvalstīm arī jāizveido sistēma efektīvām, samērīgām un atturošām sankcijām par Direktīvas 1999/32/EK noteikumu neievērošanu. Lai nodrošinātu informācijas labāku pārredzamību, ir lietderīgi arī noteikt, ka flotes degvielas vietējo piegādātāju reģistram jābūt publiski pieejamam.

(18)

Dalībvalstu ziņojumi saskaņā ar Direktīvu 1999/32/EK ir izrādījušies nepietiekami, lai varētu pārbaudīt atbilstību minētajai direktīvai, jo nebija saskaņotu un pietiekami precīzu noteikumu par dalībvalstu ziņojumu saturu un formātu. Tāpēc saskaņotāku ziņojumu nodrošināšanai vajadzīgi sīkāki norādījumi par šo ziņojumu saturu un formātu.

(19)

Pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (5), ar kuru tiek pārstrādāti Savienības tiesību akti par rūpnieciskajām emisijām, attiecīgi jāgroza Direktīvas 1999/32/EK noteikumi par smagās degvieleļļas maksimālo sēra saturu.

(20)

Ievērojot zemas sēra satura robežvērtības flotes degvielai, jo īpaši SECA, vismaz īstermiņā var ievērojami palielināt šādas degvielas cenas un negatīvi ietekmēt tuvsatiksmes kuģošanas konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem, kā arī nozaru konkurētspēju valstīs, kas robežojas ar SECA. Ir jārod piemēroti risinājumi, lai samazinātu ar atbilstības nodrošināšanu saistītās izmaksas skartajās nozarēs, piemēram, jāparedz, ka var izmantot citus, rentablākus atbilstības panākšanas paņēmienus kā ar degvielu saistītas metodes un ka vajadzības gadījumā var sniegt atbalstu. Komisija, pamatojoties inter alia uz dalībvalstu ziņojumiem, uzmanīgi uzraudzīs ietekmi, ko radīs kuģniecības nozares atbilstība jaunajiem degvielas kvalitātes standartiem, jo īpaši attiecībā uz iespējamo kravu novirzīšanu no jūras uz sauszemes transportu, kā arī vajadzības gadījumā ierosinās attiecīgus pasākumus, lai novērstu šādu tendenci.

(21)

Svarīgi ir ierobežot kravu novirzīšanu no jūras uz sauszemes transportu, ņemot vērā, ka arvien lielāks ar sauszemes transportu pārvadājamo preču īpatsvars būtu pretrunā Savienības mērķiem klimata pārmaiņu jomā un palielinātu sastrēgumus.

(22)

Ar jaunajām prasībām par sēra dioksīda emisijas samazināšanu saistītās izmaksas varētu izraisīt kravu novirzīšanu no jūras uz sauszemes transportu un negatīvi ietekmēt nozaru konkurētspēju. Nolūkā sniegt mērķtiecīgu palīdzību Komisijai būtu pilnībā jāizmanto instrumenti, piemēram, programma Marko Polo un Eiropas transporta tīkls, lai sniegtu mērķtiecīgu palīdzību, piemēram samazinot kravu novirzīšanas risku. Dalībvalstis var uzskatīt par nepieciešamu sniegt atbalstu operatoriem, uz kuriem attiecas šī direktīva, saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem par valsts atbalstu.

(23)

Saskaņā ar pašreizējām pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un neskarot turpmākās izmaiņas tajās, dalībvalstis var paredzēt valsts atbalstu operatoriem, uz kuriem attiecas šī direktīva, tostarp atbalstu esošo kuģu pārbūvei, ja šādus atbalsta pasākumus uzskata par saderīgiem ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu, jo īpaši saistībā ar piemērojamajām pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai. Saistībā ar šo Komisija var ņemt vērā, ka dažu emisiju samazināšanas paņēmienu izmantošana pārsniedz šīs direktīvas prasības, paredzot ne tikai sēra dioksīda emisiju, bet arī cita veida emisiju samazināšanu.

(24)

Būtu jāveicina emisijas samazināšanas paņēmienu pieejamība. Minēto paņēmienu izmantošana var nodrošināt emisijas samazinājumu, kas ir vismaz līdzvērtīgs vai pat lielāks nekā ar zema sēra satura degvielas izmantošanu sasniedzamais samazinājums, ja tiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz vidi, piemēram, jūras ekosistēmām, un tie tiek izstrādāti, izmantojot atbilstošus apstiprināšanas un kontroles mehānismus. Savienībā būtu jāatzīst jau zināmie alternatīvie paņēmieni, piemēram, kuģos uzstādītas izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas, degvielas maisījumi ar sašķidrināto dabasgāzi (LNG) vai biodegvielas izmantošana. Svarīgi ir veicināt jaunu piesārņojuma samazināšanas paņēmienu izmēģinājumus un izstrādāšanu, lai papildus citiem iemesliem izvairītos arī no kravu novirzīšanas no jūras uz sauszemes transportu.

(25)

Emisiju samazināšanas paņēmieniem ir nozīmīgs potenciāls samazināt emisiju. Tādēļ Komisijai būtu jāveicina šo tehnoloģiju izmēģināšana un izstrāde, inter alia apsverot tādas kopīgas ar nozari līdzfinansētas programmas ieviešanu kā programma Clean Sky.

(26)

Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām būtu jāpilnveido pasākumi, kas noteikti Komisijas 2011. gada 16. septembra darba dokumentā “Jūras transporta radīto piesārņojošo vielu emisijas samazināšana un ilgtspējīga ūdenstransporta pasākumu kopums”.

(27)

Alternatīvi emisiju samazināšanas paņēmieni, piemēram, daži skruberu veidi, varētu radīt atkritumus, kuri būtu pienācīgi jāapsaimnieko un nebūtu novadāmi jūrā. Līdz brīdim, kad tiks pārskatīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/59/EK (2000. gada 27. novembris) par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai (6), dalībvalstīm saskaņā ar to starptautiskajām saistībām būtu jānodrošina atbilstīga ostu uzņemšanas iekārtu pieejamība, lai nodrošinātu to kuģu vajadzības, kas izmanto izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas. Pārskatot Direktīvu 2000/59/EK, Komisijai būtu jāapsver iespēja uz izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu atkritumiem attiecināt minētajā direktīvā noteikto principu, saskaņā ar kuru ostas maksā par kuģu atkritumiem neparedz īpašu maksu.

(28)

Komisijai, veicot gaisa kvalitātes politikas pārskatīšanu 2013. gadā, būtu jāapsver iespēja samazināt gaisa piesārņojumu, tostarp dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos.

(29)

Lai īstenotu Direktīvu 1999/32/EK, ir svarīgi noteikt efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas. Minētajās sankcijās dalībvalstīm būtu jāparedz naudas sodi, kurus aprēķina tā, lai nodrošinātu, ka tie vainīgajiem vismaz liedz gūt saimniecisku labumu, kas izriet no to pārkāpuma, un ka minēto naudas sodu apmērs par atkārtotiem pārkāpumiem pakāpeniski pieaug. Dalībvalstīm šie noteikumi par sankcijām būtu jāpaziņo Komisijai.

(30)

Lai Direktīvas 1999/32/EK noteikumus pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai un tā, lai nodrošinātu stingru atbilstību attiecīgajiem SJO instrumentiem, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai veiktu grozījumus attiecībā uz emisijas samazināšanas paņēmienu līdzvērtīgām emisiju vērtībām un kritērijiem šo paņēmienu izmantošanai, kā arī grozītu Direktīvas 1999/32/EK 2. panta 1., 2., 3., 3.a, 3.b un 4. punktu, 6. panta 1.a punkta b) apakšpunktu un 6. panta 2. punktu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(31)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 1999/32/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (7).

(32)

Ir lietderīgi, ka Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2099/2002 (2002. gada 5. novembris), ar ko izveido Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteju (COSS) (8), palīdz Komisijai apstiprināt emisijas samazināšanas metodes, uz kurām neattiecas Padomes 1996. gada 20. decembra Direktīva 96/98/EK par kuģu aprīkojumu (9).

(33)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (10) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas daļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(34)

Tāpēc Direktīva 1999/32/EK būtu attiecīgi jāgroza,

1)

direktīvas 1. panta 2. punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

2)

direktīvas 2. pantu groza šādi:

3)

direktīvas 3. pantu groza šādi:

4)

iekļauj šādu pantu:

“3.a pants

Maksimālais sēra saturs flotes degvielā

Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā neizmanto flotes degvielu, ja tās sēra saturs pārsniedz 3,50 % (masas), izņemot degvielu, ko piegādā kuģiem, kas, ievērojot 4.c pantu, izmanto emisijas samazināšanas paņēmienus slēgtā sistēmā.”;

5)

direktīvas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā neizmanto gāzeļļas, ja to sēra saturs pārsniedz 0,10 % (masas).”;

6)

direktīvas 4.a pantu groza šādi:

7)

direktīvas 4.b un 4.c pantu aizstāj ar šādiem:

“4.b pants

Maksimālais sēra saturs flotes degvielā, ko izmanto kuģi, piestājot Savienības ostās

1.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kuģiem, kas noenkuroti Savienības ostās, neizmanto flotes degvielu, kuras sēra saturs pārsniedz 0,10 % (masas), dodot pietiekami laiku apkalpei, lai vajadzības gadījumā tā iespējami drīzāk pēc ierašanās enkurvietā un pēc iespējas īsāku laikposmu pirms atiešanas veiktu degvielas nomaiņas operācijas.

Dalībvalstis pieprasa, lai kuģa žurnālā tiktu reģistrēts jebkuras degvielas nomaiņas operācijas laiks.

2.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz:

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā netiek laistas tirgū flotes gāzeļļas, ja sēra saturs šajās flotes gāzeļļās pārsniedz 0,10 % (masas).

4.c pants

Emisijas samazināšanas paņēmieni

1.   Kā alternatīvu tādu flotes degvielu izmantošanai, kuras atbilst 4.a un 4.b pantā noteiktajām prasībām, ievērojot šā panta 2. un 3. punktu, visu valstu kuģiem dalībvalstis savās ostās, teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomikas zonās un piesārņojuma kontroles zonās atļauj izmantot emisijas samazināšanas paņēmienus.

2.   Kuģi, kas izmanto 1. punktā minētos emisiju samazināšanas paņēmienus, pastāvīgi nodrošina tādu sēra dioksīda emisijas samazinājumu, kas ir vismaz līdzvērtīgs samazinājumam, kas būtu panākts, izmantojot flotes degvielas, kuras atbilst 4.a un 4.b pantā noteiktajām prasībām. Līdzvērtīgas emisijas vērtības nosaka saskaņā ar I pielikumu.

2.a   Kā alternatīvu risinājumu emisijas samazināšanai dalībvalstis veicina to, lai piestātnēs esošie kuģi izmanto krasta elektroapgādes sistēmas.

3.   Emisiju samazināšanas paņēmieni, kas minēti 1. punktā, atbilst kritērijiem, kas noteikti II pielikumā minētajos dokumentos.

4.   Pamatotos gadījumos, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību alternatīvu emisijas samazināšanas paņēmienu jomā un nodrošinot stingru atbilstību attiecīgajiem SJO pieņemtajiem instrumentiem un standartiem, Komisija:

8)

iekļauj šādus pantus:

“4.d pants

Uz dalībvalsts karoga kuģiem izmantojamo emisijas samazināšanas paņēmienu apstiprināšana

1.   Emisijas samazināšanas paņēmienus, uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 96/98/EK (14), apstiprina saskaņā ar minēto direktīvu.

2.   Emisijas samazināšanas paņēmienus, uz kuriem neattiecas šā panta 1. punkts, apstiprina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2099/2002 (2002. gada 5. novembris), ar ko izveido Kuģošanas drošības un piesārņojuma no kuģiem novēršanas komiteju (COSS) (15), 3. panta 2. punktā minēto procedūru, ņemot vērā:

4.e pants

Jaunu emisijas samazināšanas paņēmienu izmēģinājumi

Dalībvalstis attiecīgā gadījumā sadarbībā ar citām dalībvalstīm var apstiprināt kuģu radītās emisijas samazināšanas paņēmienu izmēģinājumu rezultātus uz kuģiem ar to karogu vai jūras teritorijās, kas ir to jurisdikcijā. Šajos izmēģinājumos nav obligāti jāizmanto flotes degvielas, kas atbilst 4.a un 4.b panta prasībām, ja tiek ievēroti visi šādi nosacījumi:

4.f pants

Finanšu pasākumi

Dalībvalstis var pieņemt finanšu pasākumus, kas ir labvēlīgi operatoriem, kurus skar šī direktīva, ja šādi finanšu pasākumi ir saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, kas piemērojami un jāpieņem šajā jomā.

9)

direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Paraugu ņemšana un analīze

1.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai, izmantojot paraugu ņemšanu, pārbaudītu, vai izmantoto degvielu sēra saturs atbilst 3., 3.a, 4., 4.a un 4.b panta noteikumiem. Paraugu ņemšanu sāk dienā, kad stājas spēkā sēra maksimālā satura attiecīgā robežvērtība. Paraugu ņemšanu veic periodiski, pietiekami bieži un tādā apmērā, lai paraugs būtu pārbaudāmajai degvielai reprezentatīvs, un – attiecībā uz flotes degvielu – lai paraugs būtu reprezentatīvs degvielai, ko kuģiem izmanto laikā, kad tie atrodas attiecīgajās jūras teritorijās un ostās. Paraugus analizē bez nepamatotas kavēšanās.

1.a   Izmanto turpmāk minēto paraugu ņemšanas, analīžu un inspekcijas līdzekli:

1.b   Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Standartmetode, kas pieņemta sēra satura noteikšanai, ir ISO metode 8754 (2003) vai PrEN ISO 14596 (2007).

Lai noteiktu, vai kuģim piegādātā un tā izmantotā flotes degviela atbilst 3.a, 4., 4.a un 4.b pantā noteiktajiem sēra satura ierobežojumiem, izmanto degvielas verifikācijas procedūru, kas noteikta MARPOL VI pielikuma VI papildinājumā.”;

10)

direktīvas 7. pantu groza šādi:

11)

svītro 8. pantu;

12)

direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (16), nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

13)

iekļauj šādu pantu:

“9.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 4.c panta 4. punktā un 7. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2012. gada 17. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4.c panta 4. punktā un 7. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 4.c panta 4. punktu un 7. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Minēto termiņu pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas pagarina par trim mēnešiem.”;

14)

direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis nosaka sankcijas, kas piemērojamas tad, ja ir pārkāpti valsts noteikumi, kuri pieņemti atbilstīgi šai direktīvai.

2.   Noteiktajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām, un tās var ietvert naudas sodus, kurus aprēķina tā, lai nodrošinātu, ka tie vainīgajiem vismaz liedz gūt saimniecisku labumu, kas izriet no to pārkāpuma, un minēto naudas sodu apmērs atkārtotu pārkāpumu gadījumā pakāpeniski pieaug.”;

15)

direktīvas 1999/32/EK pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas pielikumu.

27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/14

(1)

Ar Padomes Regulu (ES) Nr. 270/2011 (2) tiek īstenoti pasākumi, kas paredzēti Lēmumā 2011/172/KĀDP.

(2)

Padomes Lēmums 2012/723/KĀDP (3) paredz veikt grozījumus Lēmumā 2011/172/KĀDP, lai ļautu atbrīvot konkrētus iesaldētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, ja tie ir vajadzīgi, lai izpildītu Savienībā pieņemtu tiesas vai administratīvu nolēmumu vai dalībvalstī izpildāmu tiesas nolēmumu.

(3)

Regulas (ES) Nr. 270/2011 9. pants attiecas uz informāciju, ko personas, vienības un struktūras sniedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm un kas ir jānosūta Komisijai, lai veicinātu minētās regulas ievērošanu. Saskaņā ar 9. panta 2. punktu visa informācija, ko sniedz vai saņem, ir jāizmanto tikai tiem nolūkiem, kādiem tā sniegta vai saņemta. Tam tomēr nebūtu jāliedz dalībvalstīm vajadzības gadījumā saskaņā ar to valsts tiesībām apmainīties ar šādu informāciju ar Ēģiptes un citu dalībvalstu atbilstīgajām iestādēm, lai palīdzētu atgūt nelikumīgi piesavinātos aktīvus.

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 270/2011,

1)

regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

1.   Atkāpjoties no 2. panta, II pielikumā minētajās tīmekļa vietnēs norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut noteiktu iesaldētu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu ar noteikumu, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

2.   Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šo pantu.”;

2)

regulas 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Regulas 2. panta 2. punktu nepiemēro šādiem iesaldētu kontu papildinājumiem:

ar noteikumu, ka šādi procenti, citi ienākumi un maksājumi ir iesaldēti saskaņā ar 2. panta 1. punktu.”;

3)

regulas 9. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Šā panta 2. punkts neliedz dalībvalstīm vajadzības gadījumā saskaņā ar to valsts tiesībām dalīties šajā informācijā ar atbilstīgajām Ēģiptes un citu dalībvalstu iestādēm, lai palīdzētu atgūt nelikumīgi piesavinātos aktīvus.”

27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/16

(1)

Ar Padomes Regulu (ES) Nr. 101/2011 (2) tiek īstenoti pasākumi, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2011/72/KĀDP.

(2)

Padomes Lēmums 2012/724/KĀDP (3) paredz veikt grozījumus Lēmumā 2011/72/KĀDP, lai ļautu atbrīvot konkrētus iesaldētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, ja tie ir vajadzīgi, lai izpildītu Savienībā pieņemtu tiesas vai administratīvu nolēmumu vai dalībvalstī izpildāmu tiesas nolēmumu.

(3)

Regulas (ES) Nr. 101/2011 9. pants attiecas uz informāciju, ko personas, vienības un struktūras sniedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm un kas ir jānosūta Komisijai, lai veicinātu minētās regulas ievērošanu. Saskaņā ar 9. panta 2. punktu visa informācija, ko sniedz vai saņem, ir jāizmanto tikai tiem nolūkiem, kādiem tā sniegta vai saņemta. Tam tomēr nebūtu jāliedz dalībvalstīm vajadzības gadījumā saskaņā ar to valsts tiesībām dalīties šajā informācijā ar Tunisijas un citu dalībvalstu atbilstīgajām iestādēm, lai palīdzētu atgūt nelikumīgi piesavinātos aktīvus.

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 101/2011,

1)

regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

1.   Atkāpjoties no 2. panta, II pielikumā minētajās tīmekļa vietnēs norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldētu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu ar noteikumu, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

2.   Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šo pantu.”;

2)

regulas 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Regulas 2. panta 2. punktu nepiemēro šādiem iesaldētu kontu papildinājumiem:

ar noteikumu, ka šādi procenti, citi ienākumi un maksājumi ir iesaldēti saskaņā ar 2. panta 1. punktu.”;

3)

regulas 9. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Šā panta 2. punkts neliedz dalībvalstīm vajadzības gadījumā saskaņā ar to valsts tiesībām dalīties šajā informācijā ar atbilstīgajām Tunisijas un citu dalībvalstu iestādēm, lai palīdzētu atgūt nelikumīgi piesavinātos aktīvus.”

27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/18

(1)

Stājoties spēkā Komisijas 2011. gada 27. septembra Regulai (ES) Nr. 1006/2011, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (2), uz gāzeļļām un degvieleļļām, kas satur biodīzeli, attiecas jauni KN kodi. Šīs izmaiņas var ietekmēt minerāleļļas nozari, jo dažas no jaukšanas darbībām saskaņā ar muitas noliktavas procedūru un brīvajās zonās vairs nav atļautas kā “parastie apstrādes veidi”, jo rezultātā jāmaina astoņciparu KN kods.

(2)

Būtu jāatrod risinājums, lai tādu gāzeļļu vai degvieleļļu, kas nesatur biodīzeli, sajaukšanu ar gāzeļļu vai degvieleļļu, kas satur biodīzeli, ko klasificē KN 27. nodaļā, varētu atļaut turpināt saskaņā ar muitas noliktavas procedūru un brīvajās zonās tāpat, kā tas tika darīts, pirms 2012. gada 1. janvārī stājās spēkā Regula (ES) Nr. 1006/2011.

(3)

Gāzeļļu vai degvieleļļu sajaukšana ar biodīzeli būtu jāatļauj, lai nebūtu vajadzīga abu veidu preču atsevišķa uzglabāšana. Tomēr, ņemot vērā Kombinētās nomenklatūras 27. nodaļas 2. papildu piezīmi, iegūtajam maisījumam būtu jāsatur attiecīgi biodīzelis vai gāzeļļa, vai degvieleļļa mazāk nekā 0,5 % tilpuma.

(4)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (3) 72. pielikums.

(5)

Grozījumam būtu jāstājas spēkā ar atpakaļejošu spēku, lai nodrošinātu tādu muitas parādu segšanu, kas kopš 2012. gada 1. janvāra radušies sakarā ar jaunajiem KN kodiem.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/20

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/22

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2012./2013. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 892/2012 (3). Jaunākie grozījumi šajās cenās un nodokļos izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1092/2012 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 951/2006 36. pantam.

(3)

Tā kā šī pasākuma piemērošana jānodrošina iespējami drīzāk pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/24

(1)

Komisijas 2006. gada 8. februāra Direktīvā 2006/17/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/23/EK par noteiktām tehniskajām prasībām cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei un testēšanai (2), paredz, ka HTLV-I antivielu testēšana jāveic donoriem, kas dzīvo vai ir dzīvojuši vietās, kur ir liela saslimstība, kuru seksuālie partneri vai arī kuru vecāki ir dzīvojuši šādās vietās. Minētā testēšana jāveic kā reproduktīvo šūnu donoriem saskaņā ar Direktīvas 2006/17/EK III pielikumu, tā citiem donoriem saskaņā ar minētās direktīvas II pielikumu.

(2)

Saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem datiem, ko iesniedzis Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), un praktisko izmēģinājumu pieredzi, ņemot vērā pašreizējās zinātnes atziņas, ir ļoti grūti noteikt, kas ir vieta, kur ir liela saslimstība ar HTLV-I vīrusu. Līdz ar to šī testēšanas prasība nav īstenota vienoti.

(3)

“Saslimstība” nosaka jaunu slimības gadījumu vai veselības stāvokļu daudzumu, bet “izplatība” ir attiecīgajā laikā ar minēto slimību inficējušos iedzīvotāju īpatsvars. Praksē par izplatību ir vairāk datu nekā par saslimstību. Turklāt dati par izplatību ir precīzāki nekā par saslimstību, lai noteiktu hroniskas slimības ietekmi kopienā un lai noteiktu turpmākās vajadzības. Līdz ar to ir lietderīgi aizstāt atsauces attiecībā uz lielu saslimstību ar atsaucēm par lielu izplatību, lai nodrošinātu vienotāku HTLV-I testēšanas prasību īstenošanu dalībvalstīs.

(4)

Direktīvas 2006/17/EK III pielikuma 4.2. punkts paredz, ka asins paraugus ņem katras ziedošanas laikā, kad reproduktīvās šūnas ziedo partneris (nav paredzēts tiešai izmantošanai) un persona, kas nav partneris.

(5)

Ciktāl tas attiecas uz partnera reproduktīvo šūnu ziedošanu, jaunākie zinātniskie dati liecina, ka prasītā testēšana noteiktā laika intervālā, kas nepārsniedz 24 mēnešus, nemazinātu attiecīgo šūnu drošību, kamēr vien audu centros, kuros veic medicīnisko apaugļošanu, ir drošības un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas saskaņā ar Direktīvas 2004/23/EK 16. pantu. Var paļauties uz iepriekšējā testa rezultātiem, kas veikts tam pašam donoram minētajos laika intervālos.

(6)

Tā kā katras ziedošanas laikā veiktā testēšana nevairo partneru ziedoto reproduktīvo šūnu drošību, balstoties uz praktisko izmēģinājumu pieredzi, šī prasība saistīta ar augstām izmaksām un ir apgrūtinoša gan pacientiem, gan veselības aprūpes sistēmām. Lai rīkotos saskaņotāk attiecībā uz sasniedzamo drošības mērķi, ir lietderīgi dalībvalstīm ļaut pieprasīt testēšanu noteiktos laika intervālos, ko tās var noteikt līdz 24 mēnešiem, nevis ikreiz, kad tiek veikts ziedojums.

(7)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstoši Direktīvas 2004/23/EK 29. pantam izveidotā komiteja,

27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/26

(1)

Komisijas 2009. gada 31. jūlija Direktīvā 2009/91/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu dinātrija tetraborātu (2), dinātrija tetraborāts ir definēts ar trīs CAS numuriem šīs vielas trīs dažādām formām. CAS numuri ir ņemti no ziņojuma, kuru 2006. gada 7. jūlijā Komisijai iesniedza Nīderlande un 2009. gada 20. februārī apstiprināja Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja.

(2)

Nīderlande informēja Komisiju, ka pentahidrāta formas CAS numurs sākotnējā ziņojumā bija nepareizs, un iesniedza Komisijai pārskatītu ziņojumu, saskaņā ar kuru pareizais šīs formas CAS numurs ir 12179-04-3. Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja pārskatīto ziņojumu apstiprināja 2012. gada 25. maijā.

(3)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas 98/8/EK I pielikums.

(4)

Šajā direktīvā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/28

(1)

Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulā (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2), noteikts novērtējamo aktīvo vielu saraksts to iespējamai iekļaušanai Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā. Minētajā sarakstā ir nonānskābe.

(2)

Ar Komisijas 2011. gada 8. februāra Direktīvu 2011/13/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu nonānskābi (3), nonānskābe kā aktīvā viela ir iekļauta Direktīvas 98/8/EK I pielikumā izmantošanai repelentos un atraktantos, kas ir Direktīvas 98/8/EK V pielikumā definētais 19. produktu veids.

(3)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1451/2007 nonānskābe tagad ir novērtēta atbilstoši Direktīvas 98/8/EK 11. panta 2. punktam izmantošanai privātā sektora un sabiedrības veselības sektora dezinfekcijas līdzekļos un citos biocīdos produktos, kas ir minētās direktīvas V pielikumā definētais 2. produktu veids.

(4)

Par ziņotājvalsti tika izraudzīta Austrija, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 14. panta 4. un 6. punktu 2010. gada 6. augustā iesniedza Komisijai kompetentās iestādes sagatavotu ziņojumu un attiecīgu ieteikumu.

(5)

Dalībvalstis un Komisija ir izskatījušas kompetentās iestādes ziņojumu. Izskatīšanas konstatējumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 15. panta 4. punktu Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja 2012. gada 25. maijā ir iekļāvusi novērtējuma ziņojumā.

(6)

Veikto novērtējumu rezultāti liecina, ka biocīdie produkti, kurus izmanto kā privātā sektora un sabiedrības veselības sektora dezinfekcijas līdzekļus un citus biocīdos produktus atbilstoši Direktīvas 98/8/EK V pielikumam un kuri satur nonānskābi, varētu atbilst Direktīvas 98/8/EK 5. pantā noteiktajām prasībām. Tāpēc ir lietderīgi paplašināt aktīvās vielas nonānskābes iekļaušanu minētās direktīvas I pielikumā kā 2. produktu veidu.

(7)

Savienības mērogā nav novērtēti visi iespējamie lietojumi. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka dalībvalstis izvērtē tos lietojumus vai iedarbības scenārijus un tos riskus attiecībā uz cilvēku populācijām un vides segmentiem, kuri nav pārstāvēti Savienības līmenī veiktajā riska novērtējumā, un atļauju piešķiršanas procesā nodrošina to, ka tiek veikti pienācīgi pasākumi vai paredzēti īpaši nosacījumi, lai identificētos riskus samazinātu līdz pieņemamam līmenim.

(8)

Ņemot vērā vielas kairinošās īpašības, ir lietderīgi prasīt, lai ar attiecīgu iepakojuma noformējumu līdz minimumam tiktu samazināts apdraudējums, kas rodas lietošanā sadzīves vajadzībām, ja vien produkta atļaujas pieteikumā iespējams pierādīt, ka cilvēka veselības apdraudējumu līdz pieņemamam līmenim var samazināt ar citiem līdzekļiem.

(9)

Šīs direktīvas noteikumi būtu jāpiemēro vienlaicīgi visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret Savienības tirgū esošajiem 2. produktu veida biocīdajiem produktiem, kuri kā aktīvo vielu satur nonānskābi, un kopumā veicinātu biocīdo produktu tirgus sekmīgu darbību.

(10)

Pirms aktīvās vielas iekļaušanas Direktīvas 98/8/EK I pielikumā būtu jāparedz pietiekami ilgs laiks, kurā dalībvalstis un citas ieinteresētās personas varētu sagatavoties attiecīgo jauno prasību ievērošanai un nodrošināt, ka pieteikumu iesniedzējiem, kas sagatavojuši dokumentāciju, ir iespējams pilnībā izmantot datu aizsardzībai noteikto 10 gadu termiņu, kurš saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu sākas no iekļaušanas dienas.

(11)

Pēc iekļaušanas būtu jādod dalībvalstīm pietiekams laiks Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punkta īstenošanai.

(12)

Tādēļ atbilstīgi būtu jāgroza Direktīva 98/8/EK.

(13)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra Kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (4) dalībvalstis apņemas gadījumos, kad tas nepieciešams, paziņojumam par saviem transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros ir paskaidrota saikne starp attiecīgajām direktīvas un nacionālo transponēšanas instrumentu daļām.

(14)

Šajā direktīvā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/31

(1)

Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulā (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2), noteikts novērtējamo aktīvo vielu saraksts to iespējamai iekļaušanai Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā. Ciānūdeņradis ir minētajā sarakstā.

(2)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1451/2007 ciānūdeņradis ir novērtēts atbilstoši Direktīvas 98/8/EK 11. panta 2. punktam izmantošanai šādu veidu produktos, kas definēti minētās direktīvas V pielikumā: koksnes konservanti (8. produktu veids), rodenticīdi (14. produktu veids) un insekticīdi, akaricīdi un produkti citu posmkāju apkarošanai (18. produktu veids).

(3)

Par ziņotāju dalībvalsti tika izraudzīta Čehija, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 14. panta 4. un 6. punktu 2008. gada 24. janvārī ir iesniegusi Komisijai trīs kompetentās iestādes sagatavotus ziņojumus un attiecīgus ieteikumus.

(4)

Dalībvalstis un Komisija ir izskatījušas kompetentās iestādes ziņojumus. Izskatīšanas konstatējumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 15. panta 4. punktu Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja 2012. gada 25. maijā ir iekļāvusi trijos novērtējuma ziņojumos.

(5)

Veikto novērtējumu rezultāti liecina, ka biocīdie produkti, kurus izmanto kā koksnes konservantus, rodenticīdus un insekticīdus, akaricīdus un produktus citu posmkāju apkarošanai un kuri satur ciānūdeņradi, varētu atbilst Direktīvas 98/8/EK 5. pantā noteiktajām prasībām. Tāpēc ir lietderīgi ciānūdeņradi iekļaut minētās direktīvas I pielikumā.

(6)

Savienības līmenī nav izvērtēti visi potenciālie lietojumi. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka dalībvalstis izvērtē tos lietojumus vai iedarbības scenārijus un tos riskus attiecībā uz cilvēku populācijām un vides segmentiem, kuri nav pārstāvēti Savienības līmenī veiktajā riska novērtējumā, un atļauju piešķiršanas procesā nodrošina to, ka tiek veikti pienācīgi pasākumi vai paredzēti īpaši nosacījumi, lai identificētos riskus samazinātu līdz pieņemamam līmenim.

(7)

Ņemot vērā to, ka attiecīgā aktīvā viela ir ļoti toksiska un uzliesmojoša, un pieņēmumus, uz kuriem pamatots riska novērtējums, ir lietderīgi prasīt, lai produktus būtu atļauts izmantot tikai profesionāļiem, kuri ir pienācīgi apmācīti to lietošanā, un lai produktu lietotājiem un citām personām attiecībā uz fumigāciju un ventilāciju būtu noteiktas drošas darba metodes, tostarp šādas prasības: strādājot ar produktiem, jālieto piemēroti individuālās aizsardzības līdzekļi, attiecīgā gadījumā arī autonoms elpošanas aparāts un gāzu necaurlaidīgs apģērbs; atgriešanās fumigētajās telpās ir aizliegta tik ilgi, kamēr ventilējot ir sasniegta tāda aktīvās vielas koncentrācija gaisā, kas neapdraud produktu lietotājus un citas personas; nosakot uzraudzītu slēgto zonu, ventilēšanas laikā un pēc tās netiek pieļauta tāda iedarbība uz produktu lietotājiem un citām personām, kas pārsniedz drošu līmeni; pirms fumigēšanas visi pārtikas produkti un porainie materiāli, kas potenciāli varētu absorbēt aktīvo vielu, izņemot apstrādei paredzēto koksni, vai nu tiek aizvākti no fumigējamās telpas, vai arī ar piemērotiem līdzekļiem tiek nodrošināta to aizsardzība pret vielas absorbēšanu, un tiek nodrošināta fumigējamās telpas aizsardzība pret nejaušu aizdegšanos.

(8)

Šīs direktīvas noteikumi būtu jāpiemēro vienlaicīgi visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret Savienības tirgū esošajiem 8., 14. un 18. produktu veida biocīdajiem produktiem, kuri kā aktīvo vielu satur ciānūdeņradi, un kopumā veicinātu biocīdo produktu tirgus sekmīgu darbību.

(9)

Pirms aktīvās vielas iekļaušanas Direktīvas 98/8/EK I pielikumā būtu jāparedz pietiekami ilgs laiks, kurā dalībvalstis un citas ieinteresētās personas varētu sagatavoties attiecīgo jauno prasību ievērošanai un nodrošināt, ka pieteikumu iesniedzējiem, kas sagatavojuši dokumentāciju, ir iespējams pilnībā izmantot datu aizsardzībai noteikto 10 gadu termiņu, kurš saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu sākas no iekļaušanas dienas.

(10)

Pēc iekļaušanas būtu jādod dalībvalstīm pietiekams laiks Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punkta īstenošanai.

(11)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 98/8/EK.

(12)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (3) dalībvalstis ir apņēmušās gadījumos, kad tas nepieciešams, paziņojumiem par saviem transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp attiecīgajām direktīvas un nacionālo transponēšanas instrumentu daļām.

(13)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/34

(1)

Komisijas 2007. gada 4. decembra Regula (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2), paredz sīki izstrādātus noteikumus par esošo aktīvo vielu novērtēšanu. Regulas 15. panta 2. punkts paredz, ka, pirms Komisija pieņem lēmumus par iekļaušanu I pielikumā, dalībvalstu ekspertiem jāsagatavo salīdzinoši pārskati.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 10. panta 2. punkta i) apakšpunktu uz aktīvās vielas iekļaušanu I pielikumā vajadzības gadījumā attiecas prasības par aktīvās vielas minimālo tīrības pakāpi un konkrētu piemaisījumu īpašībām un maksimālo saturu.

(3)

Pirmoreiz par iekļaušanu I pielikumā tika nolemts saskaņā ar Komisijas 2006. gada 20. decembra Direktīvu 2006/140/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu sulfurilfluorīdu (3). Minētajā direktīvā ir noteikti Direktīvas 98/8/EK I pielikuma tabulas aiļu nosaukumi. Viens no tiem ir “Aktīvās vielas minimālā tīrības pakāpe tirgū laižamajā biocīdajā produktā”.

(4)

Saistībā ar salīdzinošo pārskatīšanu, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1451/2007 15. panta 2. punktā, dalībvalstu eksperti ir izstrādājuši metodi, lai noteiktu to vielu ķīmisko sastāvu līdzību un bīstamību (zināma kā “tehniskā ekvivalence”), uz kurām attiecas viena un tā pati definīcija, bet kas tiek iegūtas no dažādiem avotiem vai dažādos ražošanas procesos. Šajā noteikšanā tīrības pakāpe ir tikai viens no faktoriem, kas var būt izšķirošs. Turklāt zemāka aktīvās vielas tīrības pakāpe ne vienmēr nozīmē tās bīstamību.

(5)

Tādēļ ir lietderīgi esošo atsauci uz minimālo tīrību Direktīvas 98/8/EK I pielikuma tabulas aiļu nosaukumos aizstāt ar atsauci uz tās aktīvās vielas minimālo tīrības pakāpi, kuru izmanto novērtēšanā, ko veic saskaņā ar direktīvas 11. pantu, un norādīt, ka tirgū laistā produktā aktīvās vielas tīrības pakāpe var būt citāda, ja ir pierādīts, ka tā ir tehniski līdzvērtīga novērtētajai vielai.

(6)

Direktīvas 98/8/EK I pielikuma tabulas pirmajā rindā, kas noteikta ar Direktīvu 2006/140/EK, ir arī nosaukums “Termiņš, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punkta prasībām (izņemot produktus, kas satur vairākas aktīvās vielas, kuriem termiņu, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punktam, nosaka pēc pēdējā iekļaušanas lēmuma, kas attiecas uz to sastāvā esošajām aktīvajām vielām)”.

(7)

Saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 4. panta 1. punktu dalībvalsts, kas saņem pieteikumu spēkā esošas atļaujas savstarpējai atzīšanai, 120 dienu laikā piešķir atļauju produktam savstarpējas atzīšanas procedūrā. Tomēr, ja produkta pirmā atļauja ir piešķirta mazāk nekā 120 dienas pirms termiņa, līdz kuram jānodrošina atbilstība direktīvas 16. panta 3. punktam attiecībā uz šo produktu, dalībvalsts, kas saņem minētās atļaujas pilnīgu savstarpējās atzīšanas pieteikumu, nevar ievērot termiņu, līdz kuram jānodrošina atbilstība direktīvas 16. panta 3. punktam, ja tā izmanto 120 dienu periodu, kas paredzēts direktīvas 4. panta 1. punktā, pat tad, ja pilnīgais savstarpējas atzīšanas pieteikums tika iesniegts tūlīt pēc pirmās atļaujas piešķiršanas.

(8)

Tādēļ attiecībā uz produktiem, par kuriem pirmā atļauja ir piešķirta vēlāk nekā 120 dienas pirms sākotnējā termiņa, līdz kuram jānodrošina atbilstība Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punktam, termiņu, līdz kuram dalībvalstīm jānodrošina atbilstība direktīvas 16. panta 3. punktam, izmantojot pirmās atļaujas savstarpējas atzīšanas procedūru, ir lietderīgi pagarināt līdz 120 dienām pēc pilnīga savstarpējas atzīšanas pieteikuma iesniegšanas ar nosacījumu, ka pilnīgais savstarpējās atzīšanas pieteikums ir iesniegts 60 dienu laikā pēc pirmās atļaujas piešķiršanas.

(9)

Turklāt, kad dalībvalsts termiņā, līdz kuram jānodrošina atbilstība Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punktam, ierosina atkāpties no atļaujas savstarpējas atzīšanas saskaņā ar direktīvas 4. panta 4. punktu, minētajai dalībvalstij var būt neiespējami minētajā termiņā nodrošināt atbilstību direktīvas 16. panta 3. punktam, un tas būs atkarīgs no dienas, kurā Komisija pieņem attiecīgo lēmumu saskaņā ar direktīvas 4. panta 4. punkta otro daļu. Tāpēc šādos gadījumos vajadzētu apturēt termiņu, līdz ir noteikts pieņemams laikposms pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu.

(10)

Tādēļ attiecībā uz produktiem, par kuriem viena vai vairākas dalībvalstis ir ierosinājušas atkāpties no savstarpējas atzīšanas saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 4. panta 4. punktu, termiņu, līdz kuram dalībvalstīm jānodrošina atbilstība direktīvas 16. panta 3. punktam, izmantojot pirmās atļaujas savstarpējas atzīšanas procedūru, ir lietderīgi pagarināt līdz trīsdesmit dienām pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas.

(11)

Šajā direktīvā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/37

(1)

Komisijas Direktīvu 2003/90/EK (3) un Komisijas Direktīvu 2003/91/EK (4) pieņēma, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu katalogos iekļautās šķirnes atbilstu Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) noteiktajām vadlīnijām par pārbaudāmo pazīmju minimumu, kas jāņem vērā, veicot dažādu sugu pārbaudes, un par nosacījumu minimumu, kas jāņem vērā, veicot šķirņu pārbaudes, ja šādas vadlīnijas ir noteiktas. Minētajās direktīvās paredzēts, ka citām šķirnēm piemērojamas Starptautiskās Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) vadlīnijas.

(2)

Kopš tā laika CPVO un UPOV ir noteikuši turpmākas vadlīnijas vienai citai sugai un atjauninājuši spēkā esošās vadlīnijas.

(3)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2003/90/EK un Direktīva 2003/91/EK.

(4)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā Lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairojamā materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu,

27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/44

(1)

Padome 2011. gada 21. martā pieņēma Lēmumu 2011/172/KĀDP (1).

(2)

Lai veicinātu nelikumīgi piesavināto līdzekļu atdošanu atpakaļ Ēģiptes valstij, būtu jāgroza atkāpes, kas paredzētas Lēmumā 2011/172/KĀDP, lai atļautu dažu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu, ja tas ir vajadzīgs, lai īstenotu Savienībā pieņemtu tiesas vai administratīvu nolēmumu, vai tiesas nolēmumu, kas ir izpildāms kādā dalībvalstī, pirms vai pēc dienas, kad attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras iekļautas sarakstā.

(3)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2011/172/KĀDP,

1)

lēmuma 1. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut atsevišķu iesaldētu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, ko tā piešķir saskaņā ar šo punktu.”;

2)

lēmuma 1. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Šā panta 2. punktu nepiemēro iesaldētu kontu papildinājumiem:

ar noteikumu, ka šādiem procentiem, citiem ienākumiem un maksājumiem turpina piemērot 1. punktā noteiktos pasākumus.”

27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/45

(1)

Padome 2011. gada 31. janvārī pieņēma Lēmumu 2011/72/KĀDP (1).

(2)

Lai veicinātu nelikumīgi piesavināto līdzekļu atdošanu atpakaļ Tunisijas valstij, būtu jāgroza atkāpes, kas paredzētas Lēmumā 2011/72/KĀDP, lai atļautu dažu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu, ja tas ir vajadzīgs, lai īstenotu Savienībā pieņemtu tiesas vai administratīvu nolēmumu, vai tiesas nolēmumu, kas ir izpildāms kādā dalībvalstī, pirms vai pēc dienas, kad attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras iekļautas sarakstā.

(3)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2011/72/KĀDP,

1)

lēmuma 1. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut atsevišķu iesaldētu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, ko tā piešķir saskaņā ar šo punktu.”;

2)

1. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Šā panta 2. punktu nepiemēro iesaldētu kontu papildinājumiem:

ar noteikumu, ka šādiem procentiem, citiem ienākumiem un maksājumiem turpina piemērot 1. punktā noteiktos pasākumus.”

27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/46

(1)

Uzņēmums Morinaga Milk Industry Co., Ltd2011. gada 2. martā Īrijas kompetentajām iestādēm iesniedza pieprasījumu par liellopu izcelsmes laktoferīna kā jaunas pārtikas produktu sastāvdaļas laišanu tirgū. Liellopu izcelsmes laktoferīns ir dzelzi saistoša olbaltumviela, ko iegūst no piena un kas paredzēta pievienošanai pārtikas produktiem.

(2)

Īrijas kompetentā pārtikas novērtēšanas iestāde 2011. gada 22. jūnijā sniedza sākotnējo novērtējuma ziņojumu. Šajā ziņojumā tā ieteica, ka sākotnējā novērtējuma vietā vajadzīgs papildu novērtējums, jo EFSA jau ir iesniegts cits pieteikums par liellopu izcelsmes laktoferīnu.

(3)

Komisija 2011. gada 20. jūlijā nosūtīja sākotnējo novērtējuma ziņojumu visām dalībvalstīm.

(4)

2011. gada 22. augustā notika apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA).

(5)

EFSA2012. gada 28. jūnijā zinātniskajā atzinumā par liellopu izcelsmes laktoferīnu (2) secināja, ka liellopu izcelsmes laktoferīns ir nekaitīgs, to lietojot ierosinātajos veidos un līmeņos.

(6)

EFSA2012. gada 27. aprīlī citā zinātniskajā atzinumā par liellopu izcelsmes laktoferīnu (3) jau bija nonākusi pie secinājuma, ka laktoferīns ir nekaitīgs, to lietojot ierosinātajos veidos un līmeņos. Tādēļ attiecībā uz abiem pieteikumiem ir lietderīgi atļaut vienādus lietojumus.

(7)

Liellopu izcelsmes laktoferīns atbilst Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/49

(1)

Uzņēmums Ajinomoto Co. Inc., Japan2010. gada 6. augustā Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm iesniedza pieteikumu par dihidrokapsiāta kā jaunas pārtikas produktu sastāvdaļas laišanu tirgū.

(2)

Apvienotās Karalistes kompetentā pārtikas novērtēšanas iestāde 2011. gada 10. martā sniedza sākotnējo novērtējuma ziņojumu. Šajā ziņojumā tā secināja, ka dihidrokapsiāts neradīs risku patērētāju veselībai.

(3)

Komisija 2011. gada 13. aprīlī nosūtīja sākotnējo novērtējuma ziņojumu visām dalībvalstīm.

(4)

Regulas (EK) Nr. 258/97 6. panta 4. punktā noteiktajā 60 dienu laikposmā saskaņā ar minēto regulas pantu tika saņemti pamatoti iebildumi.

(5)

Tādēļ 2011. gada 9. novembrī notika apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA).

(6)

EFSA2012. gada 28. jūnijā zinātniskajā atzinumā par dihidrokapsiātu (2) secināja, ka dihidrokapsiāts ir nekaitīgs, to lietojot ierosinātajos veidos un līmeņos.

(7)

Dihidrokapsiāts atbilst Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/52

(1)

Uzņēmums FrieslandCampina (iepriekš DMV International) 2009. gada 2. martā Nīderlandes kompetentajām iestādēm iesniedza pieprasījumu par laktoferīna kā jaunas pārtikas produktu sastāvdaļas laišanu tirgū. Laktoferīns ir dzelzi saistoša olbaltumviela, ko iegūst no piena un kas paredzēta pievienošanai pārtikas produktiem.

(2)

Nīderlandes kompetentā pārtikas novērtēšanas iestāde 2010. gada 31. martā sniedza sākotnējo novērtējuma ziņojumu. Ziņojumā tā secināja, ka nav pamata bažām par laktoferīnu, tādēļ to kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu var laist tirgū.

(3)

Komisija 2010. gada 13. aprīlī nosūtīja sākotnējo novērtējuma ziņojumu visām dalībvalstīm.

(4)

Regulas (EK) Nr. 258/97 6. panta 4. punktā noteiktajā 60 dienu laikposmā saskaņā ar minēto regulas pantu tika saņemti pamatoti iebildumi.

(5)

Tādēļ 2010. gada 9. novembrī notika apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA).

(6)

EFSA2012. gada 27. aprīlī zinātniskajā atzinumā par liellopu izcelsmes laktoferīnu (2) secināja, ka liellopu izcelsmes laktoferīns ir nekaitīgs, to lietojot ierosinātajos veidos un līmeņos.

(7)

EFSA2012. gada 28. jūnijā zinātniskajā atzinumā par liellopu izcelsmes laktoferīnu (3) arī bija nonākusi pie secinājuma, ka liellopu izcelsmes laktoferīns ir nekaitīgs, to lietojot ierosinātajos veidos un līmeņos. Tādēļ attiecībā uz abiem pieteikumiem ir lietderīgi atļaut vienādus lietojumus.

(8)

Liellopu izcelsmes laktoferīns atbilst Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/55

(1)

Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulā (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2), noteikts novērtējamo aktīvo vielu saraksts to iespējamai iekļaušanai Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā. Bifentrīns ir minētajā sarakstā.

(2)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1451/2007 bifentrīns ir novērtēts atbilstoši Direktīvas 98/8/EK 11. panta 2. punktam izmantošanai insekticīdos, akaricīdos un produktos citu posmkāju apkarošanai, kas ir minētās direktīvas V pielikumā definētais 18. produktu veids.

(3)

Par ziņotāju dalībvalsti tika izraudzīta Francija, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 14. panta 4. un 6. punktu 2009. gada 2. novembrī iesniedza Komisijai kompetentās iestādes sagatavotu ziņojumu un attiecīgu ieteikumu.

(4)

Dalībvalstis un Komisija ir izskatījušas kompetentās iestādes ziņojumu. Izskatīšanas konstatējumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 15. panta 4. punktu Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja 2012. gada 25. maijā ir iekļāvusi novērtējuma ziņojumā.

(5)

Veiktā novērtējuma rezultāti liecina, ka biocīdie produkti, kurus izmanto kā insekticīdus, akaricīdus un produktus citu posmkāju apkarošanai un kuri satur bifentrīnu, nevarētu atbilst Direktīvas 98/8/EK 5. pantā noteiktajām prasībām. Vides riska novērtējumā izvērtētie scenāriji liecina par nepieņemamu risku ūdens videi. Tāpēc izmantošanai 18. veida produktos paredzēto bifentrīnu ir lietderīgi neiekļaut Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā.

(6)

Tiesiskās noteiktības labad būtu jānosaka datums, no kura 18. produktu veida biocīdos produktus, kas satur bifentrīnu, vairs nelaiž tirgū, un jāņem vērā gan šo produktu nepieņemamā ietekme, gan šo produktu ražotāju tiesiskā paļāvība.

(7)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/56

(1)

Regulā (EK) Nr. 178/2002 noteikti vispārīgi principi, kas Savienības un valstu līmenī reglamentē pārtiku un barību kopumā, un jo īpaši pārtikas un barības nekaitīgumu. Tajā noteikts, ka gadījumos, kad ir pierādījumi tam, ka no kādas trešās valsts importēta pārtika vai barība var radīt nopietnu risku cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai videi un ka šo risku nevar apmierinoši novērst ar attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) veiktajiem pasākumiem, ir jāīsteno ārkārtas pasākumi.

(2)

Komisijas 2008. gada 12. novembra Lēmumu 2008/866/EK par neatliekamajiem pasākumiem, ar ko pārtrauc lietošanai pārtikā paredzētu konkrētu gliemeņu importu no Peru (2), pieņēma pēc A hepatīta uzliesmojuma cilvēkiem, kuri bija pārtikā lietojuši ar A hepatīta vīrusu inficētas gliemenes, kas ievestas no Peru. Sākotnēji lēmumu piemēroja līdz 2009. gada 31. martam, taču tā piemērošanas termiņu ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/723/ES (3) pagarināja līdz 2012. gada 30. novembrim.

(3)

Komisijas revīzija tika veikta 2011. gada jūnijā. Inspektori secināja, ka labi tiek īstenota kontroles sistēma un ir izstrādāts uzraudzības plāns, un tika konstatēts, ka situācija pēc iepriekšējās pārbaudes vizītes 2009. gadā ir uzlabojusies.

(4)

Atsaucoties uz iepriekš minētās revīzijas galaziņojumā iekļautajiem ieteikumiem, Peru kompetentās iestādes iesniedza rīcības plānu. Tomēr uzraudzības sistēma vīrusa noteikšanai dzīvās gliemenēs vēl nav pilnībā ieviesta, tāpēc dzīvu gliemeņu iespējamu inficēšanos ar A hepatīta vīrusu (HAV) nevar izslēgt. Turklāt HAV testēšanas metode joprojām tiek izvērtēta.

(5)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmuma 2008/866/EK piemērošanas termiņš.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

27.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/57