KOPĒJĀS AVIĀCIJAS TELPAS NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību līgumslēdzējas puses, turpmāk “dalībvalstis”, un

EIROPAS SAVIENĪBA,

no vienas puses, un

GRUZIJA, turpmāk “Gruzija”,

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, kas parakstīts Luksemburgā 1996. gada 22. aprīlī;

VĒLOTIES izveidot Kopēju aviācijas telpu (KAT), kuras pamatā ir abpusēja piekļuve Pušu gaisa transporta tirgiem ar vienādiem konkurences nosacījumiem un vienotu noteikumu ievērošana, tostarp lidojumu drošuma, drošības, gaisa satiksmes pārvaldības, sociālo aspektu un vides jomā;

VĒLOTIES atvieglot gaisa transporta iespēju paplašināšanos, tostarp attīstot gaisa transporta tīklus, lai apmierinātu pasažieru un kravu nosūtītāju un saņēmēju vajadzības pēc ērtiem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem;

ATZĪSTOT gaisa transporta nozīmi tirdzniecības, tūrisma un investīciju veicināšanā;

ŅEMOT VĒRĀ Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju, kas atvērta parakstīšanai Čikāgā 1944. gada 7. decembrī;

VIENOJOTIES, ka ir lietderīgi par KAT noteikumu pamatu ņemt attiecīgos tiesību aktus, kas ir spēkā Eiropas Savienībā un kas minēti šā nolīguma III pielikumā;

ATZĪSTOT, ka pilnīga KAT noteikumu izpilde ļauj Pusēm pilnībā izmantot tās priekšrocības, tostarp atvērt piekļuvi tirgiem un nodrošināt maksimālu ieguvumu patērētājiem, nozarei un strādājošajiem abās Pusēs;

ATZĪSTOT, ka KAT izveidi un tās noteikumu īstenošanu nevar panākt bez pārejas posma pasākumiem, kad tie ir vajadzīgi;

ATZĪSTOT, ka šajā ziņā svarīga nozīme ir pienācīgai palīdzībai;

VĒLOTIES radīt iespēju gaisa pārvadātājiem piedāvāt ceļotājiem un kravu nosūtītājiem un saņēmējiem konkurētspējīgas cenas un pakalpojumus atvērtos tirgos;

VĒLOTIES, lai visi gaisa transporta nozares sektori, tostarp gaisa pārvadātāju darbinieki, gūtu labumu no liberalizēta nolīguma;

VĒLOTIES panākt visaugstāko drošuma un drošības līmeni starptautiskajā gaisa transportā un atkārtoti apliecinot savas nopietnās bažas par rīcību vai draudiem, kas vērsti pret gaisa kuģu drošību un kas apdraud personu vai īpašuma drošumu, negatīvi ietekmē gaisa transporta darbību un mazina sabiedrības uzticēšanos civilās aviācijas drošumam;

VĒLOTIES nodrošināt gaisa pārvadātājiem līdzvērtīgus konkurences apstākļus, dodot tiem taisnīgas un vienlīdzīgas iespējas sniegt saskaņotos pakalpojumus;

ATZĪSTOT, ka subsīdijas var negatīvi ietekmēt konkurenci starp gaisa pārvadātājiem un apdraudēt šā nolīguma galvenos mērķus;

APLIECINOT vides aizsardzības nozīmi starptautiskās aviācijas politikas izstrādē un īstenošanā un atzīstot suverēno valstu tiesības veikt šai ziņā piemērotus pasākumus;

ATZĪMĒJOT patērētāju aizsardzības nozīmīgumu, tostarp aizsardzību, ko sniedz 1999. gada 28. maijā Monreālā parakstītā Konvencija par dažu starptautiskā gaisa transporta noteikumu unifikāciju;

VĒLOTIES pamatoties uz esošajiem gaisa transporta nolīgumiem, lai atvērtu piekļuvi tirgiem un maksimāli palielinātu patērētāju, gaisa pārvadātāju, strādājošo un sabiedrības ieguvumus abās Pusēs;

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā, ja vien nav norādīts citādi, termins:

1)	“saskaņotie pakalpojumi” un “konkrētie maršruti” ir starptautiskie gaisa pārvadājumi atbilstīgi šā nolīguma 2. pantam (“Tiesību piešķiršana”) un I pielikumam;

2)	“nolīgums” ir šis nolīgums, tā pielikumi un jebkādi to grozījumi;

3)

“gaisa transports” ir pasažieru, bagāžas, kravu un pasta sūtījumu pārvadājumi ar gaisa kuģi, vai nu atsevišķi, vai apvienojumā, kas tiek piedāvāti sabiedrībai par atlīdzību vai īres maksu un kas, lai izvairītos no šaubām, ietver regulāru un neregulāru (līgumreisu) gaisa transportu un pilnu kravas pakalpojumu spektru;

4)	“kompetentās iestādes” ir valdības aģentūras vai juridiskas personas, kas atbildīgas par administratīvu funkciju veikšanu saskaņā ar šo nolīgumu;

5)	“sagatavotība” nozīmē to, vai gaisa pārvadātājs ir sagatavojies starptautisko gaisa pārvadājumu veikšanai, proti, vai tam ir apmierinošas finansiālās iespējas un piemērota vadības pieredze un vai tas ir gatavs izpildīt normatīvos aktus un prasības, kas reglamentē šādu pakalpojumu veikšanu;

6)	“valstspiederība” nozīmē to, vai gaisa pārvadātājs atbilst prasībām attiecībā uz tādiem aspektiem kā īpašumtiesības, faktiskā kontrole un galvenā uzņēmējdarbības vieta;

7)

“Konvencija” ir Konvencija par starptautisko civilo aviāciju, kas atvērta parakstīšanai Čikāgā 1944. gada 7. decembrī, un ietver: a) jebkurus grozījumus, kas stājušies spēkā saskaņā ar Konvencijas 94. panta a) apakšpunktu un kurus ir ratificējusi gan Gruzija, gan Eiropas Savienības dalībvalsts vai dalībvalstis, un b) jebkuru pielikumu vai jebkuru tā grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar Konvencijas 90. pantu, ciktāl šis pielikums vai grozījums jebkurā laikā ir spēkā gan Gruzijā, gan Eiropas Savienības dalībvalstī vai dalībvalstīs, kā tas piemērojams attiecībā uz konkrēto jautājumu;

8)

“piektās brīvības tiesības” ir tiesības vai privilēģijas, ko viena valsts (“piešķīrēja valsts”) piešķir otras valsts (“saņēmēja valsts”) gaisa pārvadātājiem starptautisko gaisa pārvadājumu veikšanai starp piešķīrējas valsts teritoriju un trešās valsts teritoriju, ar nosacījumu, ka šādi pārvadājumi sākas vai beidzas saņēmējas valsts teritorijā;

9)	“pilnas izmaksas” ir pakalpojumu sniegšanas izmaksas, kurām pieskaitīta pamatota maksa par administratīvajām pieskaitāmajām izmaksām un, attiecīgā gadījumā, jebkāda piemērojama maksa, kas atspoguļo vides aizsardzības izmaksas, un kuras tiek piemērotas, neņemot vērā valstspiederību;

10)	“starptautiskie gaisa pārvadājumi” ir gaisa pārvadājumi, kas šķērso gaisa telpu pāri vairāku valstu teritorijai;

11)

“ECAA nolīgums” ir daudzpusējs nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, Albānijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu, Horvātijas Republiku, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Īslandes Republiku, Melnkalnes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Serbijas Republiku un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu pārvaldes misiju Kosovā (1) par Eiropas Kopējās aviācijas telpas izveidi;

12)	“Euromed valsts” ir jebkura Vidusjūras reģiona valsts, kas iesaistīta Eiropas kaimiņattiecību politikā (šīs valstis nolīguma parakstīšanas dienā ir Maroka, Alžīrija, Tunisija, Lībija, Ēģipte, Libāna, Jordānija, Izraēla, Palestīniešu teritorija, Sīrija un Turcija);

13)

“valstspiederīgais” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai ir Gruzijas valstspiederība attiecībā uz Gruzijas pusi vai jebkuras dalībvalsts valstspiederība attiecībā uz Eiropas pusi, ciktāl to, juridiskas personas gadījumā, pastāvīgi un efektīvi, tieši vai ar vairākuma līdzdalību kontrolē fiziskas vai juridiskas personas ar Gruzijas valstspiederību attiecībā uz Gruzijas pusi vai fiziskas vai juridiskas personas ar kādas dalībvalsts vai kādas trešās valsts, kas noteikta IV pielikumā, valstspiederību attiecībā uz Eiropas pusi;

14)

“darbības licences” Eiropas Savienības un tās dalībvalstu gadījumā ir darbības licences un citi attiecīgie dokumenti vai apliecības, kas izdotas saskaņā ar attiecīgiem spēkā esošiem ES tiesību aktiem, un Gruzijas gadījumā – licences, apliecības vai atļaujas, kas izdotas saskaņā ar attiecīgiem spēkā esošiem Gruzijas tiesību aktiem;

15)	“Puses” ir, no vienas puses, Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis, vai Eiropas Savienība un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām (Eiropas puse) un, no otras puses, Gruzija (Gruzijas puse);

16)

“cena” ir: i) “gaisa pārvadājumu maksas”, kas jāmaksā gaisa pārvadātājiem vai to pārstāvjiem, vai citiem biļešu pārdevējiem par pasažieru un bagāžas pārvadāšanu ar gaisa transportu, un visi nosacījumi, saskaņā ar kuriem piemērojamas šīs cenas, tostarp atlīdzība un nosacījumi, ko piedāvā pārstāvim un citiem palīgdienestiem, un ii) “gaisa pārvadājumu tarifi”, kas jāmaksā par kravu pārvadāšanu, un nosacījumi, saskaņā ar kuriem piemērojamas šīs cenas, tostarp atlīdzība un nosacījumi, ko piedāvā pārstāvim un citiem palīgdienestiem. Šī definīcija attiecīgā gadījumā ietver arī virszemes pārvadājumus saistībā ar starptautiskajiem gaisa pārvadājumiem un nosacījumus, kas attiecas uz to piemērošanu;

17)	“galvenā uzņēmējdarbības vieta” ir gaisa pārvadātāja galvenais birojs vai Pusē reģistrēts birojs, kurā veic gaisa pārvadātāja galvenās finanšu darbības un darbības kontroli, tostarp nepārtrauktu lidojumderīguma uzraudzību;

18)

“sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības” ir visas saistības, ko gaisa pārvadātājiem uzliek, lai konkrētā maršrutā nodrošinātu regulāru gaisa pārvadājumu minimālo apjomu, kas atbilst noteiktiem nepārtrauktības, regularitātes, cenu veidošanas un minimālās jaudas standartiem, kurus gaisa pārvadātāji neievērotu, ja ņemtu vērā vienīgi savas komerciālās intereses. Attiecīgā Puse var gaisa pārvadātājiem nodrošināt kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību pildīšanu;

19)

“subsīdijas” ir jebkāds finansiāls ieguldījums, ko piešķīrušas valsts iestādes vai kāda reģionāla vai cita sabiedriska organizācija, t. i., ja: a) valdības vai reģionālas iestādes, vai citas sabiedriskas organizācijas praksē ietilpst tieša finansējuma piešķiršana, piemēram, dotācijas, aizdevumi vai ieguldījums pašu kapitālā, iespējams tiešs finansējuma piešķīrums komercsabiedrībai, komercsabiedrības saistību pārņemšana, piemēram, aizdevuma garantijas, kapitāla iepludināšana, īpašumtiesības, aizsardzība pret bankrotu vai apdrošināšana; b) valdība vai reģionāla iestāde, vai cita sabiedriska organizācija atsakās no ieņēmumiem, kas tai parasti pienākas, vai tos neiekasē vai nepamatoti samazina; c) valdība vai reģionāla iestāde, vai cita sabiedriska organizācija nodrošina preces vai pakalpojumus, kas neattiecas uz vispārējo infrastruktūru, vai pērk preces un pakalpojumus, vai d) valdība vai reģionāla iestāde, vai cita sabiedriska organizācija veic maksājumus finansēšanas mehānismam vai uztic privātai organizācijai vai norīko privātu organizāciju veikt vienu vai vairākas a), b) un c) apakšpunktā minētās funkcijas, kas parasti būtu valdības kompetencē un kas praksē būtiski neatšķiras no funkcijām, ko valdības parasti veic; un ja tādējādi tiek nodrošinātas priekšrocības;

20)	“SESAR” nozīmē Eiropas vienotās gaisa telpas tehnisko īstenošanu, kas nodrošina saskaņotu un sinhronizētu jaunās paaudzes gaisa satiksmes vadības sistēmu pētniecību, izstrādi un ieviešanu;

21)

“teritorija” attiecībā uz Gruziju nozīmē sauszemes teritorijas un tām blakus esošos teritoriālos ūdeņus tās suverēnā vai sizerēnā varā, aizsardzībā vai mandātā un attiecībā uz Eiropas Savienību – sauszemes teritorijas (kontinentālās un salas), iekšējos ūdeņus un teritoriālo jūru, kur tiek piemērots Līgums par Eiropas Savienību un Līgums par Eiropas Savienības darbību un saskaņā ar šo līgumu un jebkura to tiesības pārņemoša instrumenta nosacījumiem. Šā nolīguma piemērošana Gibraltāra lidostai neskar Spānijas Karalistes un Apvienotās Karalistes attiecīgo juridisko nostāju domstarpībās par to, kā suverenitātē ir teritorija, kurā atrodas lidosta, un pastāvīgo Gibraltāra lidostas neiekļaušanu ES pasākumos aviācijas jomā, kas ir spēkā 2006. gada 18. septembrī dalībvalstu starpā saskaņā ar ministru paziņojumu par Gibraltāra lidostu, par ko vienojās 2006. gada 18. septembrī Kordovā;

22)	“lietošanas maksa” ir maksa, ko gaisa pārvadātājiem uzliek par lidostas, lidostas vides, aeronavigācijas vai aviācijas drošības iekārtu vai pakalpojumu izmantošanu, tostarp par saistītu pakalpojumu un iekārtu izmantošanu.

I   SADAĻA

EKONOMISKIE NOTEIKUMI

2. pants

Tiesību piešķiršana

1.   Katra Puse piešķir otrai Pusei saskaņā ar I un II pielikumu šādas tiesības veikt starptautiskus gaisa pārvadājumus, ko īsteno otras Puses gaisa pārvadātāji:

a)	tiesības lidot pāri tās teritorijai bez nosēšanās;

b)	tiesības nolaisties tās teritorijā nolūkos, kas nav pasažieru, bagāžas, kravu un/vai pasta sūtījumu uzņemšana gaisa transportā vai izkāpšana/izkraušana no tā (nolūki, kas nav saistīti ar satiksmi);

c)	veicot saskaņoto pakalpojumu konkrētā maršrutā, tiesības nolaisties tās teritorijā pasažieru, bagāžas, kravu un/vai pasta sūtījumu uzņemšanai gaisa transportā vai izkāpšanai/izkraušanai no tā starptautiskajā satiksmē, atsevišķi vai kopā, un

d)	citas šajā nolīgumā norādītās tiesības.

2.   Neviens šā nolīguma nosacījums nepiešķir:

a)	Gruzijas gaisa pārvadātājiem – tiesības jebkuras dalībvalsts teritorijā uzņemt pasažierus, bagāžu, kravas un/vai pasta sūtījumus, kuru galamērķis ir cits punkts attiecīgās dalībvalsts teritorijā, lai pārvadātu tos par atlīdzību;

b)	Eiropas Savienības gaisa pārvadātājiem – tiesības Gruzijas teritorijā uzņemt pasažierus, bagāžu, kravas un/vai pasta sūtījumus, kuru galamērķis ir cits punkts Gruzijas teritorijā, lai pārvadātu tos par atlīdzību.

3. pants

Atļauju piešķiršana

1.   No vienas Puses gaisa pārvadātāja saņemot darbības atļaujas pieteikumus, otras Puses kompetentās iestādes piešķir attiecīgās atļaujas ar vismazāko iespējamo procesuālo kavēšanos, ja

a)

attiecībā uz Gruzijas gaisa pārvadātāju: — gaisa pārvadātāja galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas Gruzijā, un tam ir derīga darbības apliecība saskaņā ar piemērojamiem Gruzijas tiesību aktiem, un — gaisa pārvadātāja efektīvu regulatīvo kontroli īsteno un uztur Gruzija, un — ja vien šā nolīguma 6. pantā (“Investīcijas”) nav norādīts citādi, gaisa pārvadātājs ir Gruzijas un/vai tās valstspiederīgo īpašumā, tieši vai ar vairākuma īpašumtiesībām, un faktiskā kontrolē;

b)

attiecībā uz Eiropas Savienības gaisa pārvadātāju: — gaisa pārvadātāja galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas dalībvalsts teritorijā, kur tiek piemērots Līgums par Eiropas Savienības darbību, un tam ir derīga darbības licence, un — gaisa pārvadātāja efektīvu regulatīvo kontroli īsteno un uztur dalībvalsts, kas ir atbildīga par tā gaisa kuģa ekspluatanta apliecības izsniegšanu, un ir precīzi norādīta attiecīgā kompetentā iestāde, un — ja vien šā nolīguma 6. pantā (“Investīcijas”) nav norādīts citādi, gaisa pārvadātājs ir dalībvalstu un/vai dalībvalstu valstspiederīgo, vai IV pielikumā minēto citu valstu un/vai šo citu valstu valstspiederīgo īpašumā, tieši vai ar vairākuma īpašumtiesībām;

c)	gaisa pārvadātājs atbilst nosacījumiem, kas paredzēti normatīvajos aktos, kurus parasti piemēro par gaisa transporta darbību atbildīgā kompetentā iestāde, un

d)	tiek ievēroti un īstenoti noteikumi, kas izklāstīti šā nolīguma 14. pantā (“Aviācijas drošums”) un 15. pantā (“Aviācijas drošība”).

4. pants

Normatīvo konstatējumu savstarpēja atzīšana saistībā ar aviokompānijas sagatavotību, īpašumtiesībām un kontroli

No vienas Puses gaisa pārvadātāja saņemot atļaujas pieteikumu, otras Puses kompetentās iestādes atzīst visus sagatavotības un/vai valstspiederības konstatējumus, ko par attiecīgo gaisa pārvadātāju sagatavojušas pirmās Puses kompetentās iestādes, tā, it kā šādus konstatējumus būtu sagatavojušas pašas otrās Puses kompetentās iestādes, un neveicot šo jautājumu papildus izmeklēšanu, izņemot a) un b) iedaļā norādītos gadījumus.

a)

Ja pēc atļaujas pieteikuma saņemšanas no gaisa pārvadātāja vai pēc šādas atļaujas piešķiršanas saņēmējas Puses kompetentajām iestādēm ir konkrēts iemesls bažām par to, ka, neraugoties uz otras Puses kompetento iestāžu sagatavoto konstatējumu, nav izpildīti šā nolīguma 3. pantā (“Atļauju piešķiršana”) izklāstītie nosacījumi attiecīgo atļauju piešķiršanai, saņēmējas Puses kompetentās iestādes nekavējoties informē otras Puses kompetentās iestādes, pienācīgi pamatojot savu šaubu iemeslus. Šādā gadījumā jebkura Puse var lūgt konsultāciju, tostarp no attiecīgo kompetento iestāžu pārstāvjiem, un/vai papildu informāciju saistībā ar šo jautājumu, un uz šādiem pieprasījumiem jāatbild pēc iespējas ātrāk. Ja jautājumu neizdodas atrisināt, jebkura Puse var iesniegt jautājumu izskatīšanai Apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 22. pantu (“Apvienotā komiteja”).

b)	Šis pants neattiecas uz konstatējumu atzīšanu saistībā ar: — drošuma apliecībām vai licencēm, — drošības pasākumiem, vai — apdrošināšanas segumu.

5. pants

Atļaujas atteikšana, atsaukšana, apturēšana vai ierobežošana

1.   Jebkuras Puses kompetentās iestādes var atteikt, atsaukt, apturēt vai ierobežot darbības atļaujas vai citādi apturēt vai ierobežot otras Puses gaisa pārvadātāja darbību gadījumos, ja:

a)

attiecībā uz Gruzijas gaisa pārvadātāju: — gaisa pārvadātāja galvenā uzņēmējdarbības vieta neatrodas Gruzijā un tam nav derīgas darbības apliecības saskaņā ar piemērojamiem Gruzijas tiesību aktiem, vai — gaisa pārvadātāja efektīvu regulatīvo kontroli neīsteno un neuztur Gruzija, vai — ja vien šā nolīguma 6. pantā (“Investīcijas”) nav norādīts citādi, gaisa pārvadātājs nav Gruzijas un/vai tās valstspiederīgo īpašumā, tieši vai ar vairākuma īpašumtiesībām, vai faktiskā kontrolē;

b)

attiecībā uz Eiropas Savienības gaisa pārvadātāju: — gaisa pārvadātāja galvenā uzņēmējdarbības vieta neatrodas dalībvalsts teritorijā, kur tiek piemērots Līgums par Eiropas Savienības darbību, un tam nav derīgas darbības licences, vai — gaisa pārvadātāja efektīvu regulatīvo kontroli neīsteno un neuztur dalībvalsts, kas ir atbildīga par tā gaisa kuģa ekspluatanta apliecības izsniegšanu, vai nav precīzi norādīta attiecīgā kompetentā iestāde, vai — ja vien šā nolīguma 6. pantā (“Investīcijas”) nav norādīts citādi, gaisa pārvadātājs nav dalībvalstu un/vai dalībvalstu valstspiederīgo, vai IV pielikumā minēto citu valstu un/vai šo citu valstu valstspiederīgo īpašumā un faktiskā kontrolē, tieši vai ar vairākuma īpašumtiesībām;

c)	gaisa pārvadātājs nav izpildījis šā nolīguma 7. pantā (“Atbilstība normatīvo aktu prasībām”) minēto normatīvo aktu prasības; vai

d)	netiek ievēroti vai īstenoti noteikumi, kas izklāstīti šā nolīguma 14. pantā (“Aviācijas drošums”) un 15. pantā (“Aviācijas drošība”); vai

e)	Puse saskaņā ar šā nolīguma 8. pantu (“Konkurences vide”) ir konstatējusi, ka nav izpildīti nosacījumi par konkurences vidi.

2.   Ja vien tūlītēja rīcība nav būtiski svarīga, lai novērstu turpmāku neatbilstību šā panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktam, šajā pantā noteiktās tiesības īsteno tikai pēc apspriešanās ar otras Puses kompetentajām iestādēm.

3.   Neviena Puse neizmanto šajā pantā noteiktās tiesības atteikt, atsaukt, apturēt vai ierobežot atļaujas kādam gaisa pārvadātājam, pamatojoties uz to, ka minētais gaisa pārvadātājs ir vienas ECAA Puses vai vairāku ECAA Pušu vai to valstspiederīgo īpašumā un/vai faktiskā kontrolē, ja šāda ECAA Puse vai Puses piemēro savstarpējības principu.

6. pants

Investīcijas

Neskarot šā nolīguma 3. pantu (“Atļauju piešķiršana”) un 5. pantu (“Atļaujas atteikšana, atsaukšana, apturēšana vai ierobežošana”), Gruzijas gaisa pārvadātāja atrašanos dalībvalstu vai to valstspiederīgo īpašumā ar vairākuma īpašumtiesībām vai faktiskā kontrolē vai Eiropas Savienības gaisa pārvadātāja atrašanos Gruzijas vai tās valstspiederīgo īpašumā ar vairākuma īpašumtiesībām vai faktiskā kontrolē atļauj ar iepriekšēju lēmumu, kuru pieņēmusi Apvienotā komiteja, kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 22. panta (“Apvienotā komiteja”) 2. punktu.

Minētajā lēmumā norāda nosacījumus, kas saistīti ar saskaņotajiem pakalpojumiem atbilstīgi šim nolīgumam un ar pakalpojumiem starp trešām valstīm un Pusēm. Šā nolīguma 22. panta (“Apvienotā komiteja”) 8. punkta noteikumi nav piemērojami šāda veida lēmumiem.

7. pants

Atbilstība normatīvo aktu prasībām

1.   Ielidojot vai atrodoties vienas Puses teritorijā vai izlidojot no tās, otras Puses gaisa pārvadātāji ievēro minētajā teritorijā piemērojamos normatīvos aktus par gaisa pārvadājumos iesaistītu gaisa kuģu uzņemšanu tās teritorijā vai izlidošanu no tās, vai gaisa kuģu ekspluatāciju un navigāciju.

2.   Ielidojot vai atrodoties vienas Puses teritorijā vai izlidojot no tās, attiecībā uz otras Puses pasažieriem, apkalpi vai kravu ievēro minētajā teritorijā piemērojamos normatīvos aktus par gaisa kuģu pasažieru, apkalpes vai kravas uzņemšanu tās teritorijā vai aizceļošanu no tās (tostarp noteikumus par ieceļošanu, formalitāšu kārtošanu, imigrāciju, pasēm, muitu un karantīnu vai – pasta sūtījumu gadījumā – pasta noteikumus).

8. pants

Konkurences vide

1.   Puses apliecina, ka to kopīgais mērķis ir nodrošināt godīgu konkurences vidi gaisa pārvadājumu jomā. Puses atzīst, ka godīga gaisa pārvadātāju konkurence, visticamāk, ir iespējama, ja gaisa pārvadātāji pilnībā darbojas saskaņā ar uzņēmējdarbības principiem un nesaņem subsīdijas.

2.   Šā nolīguma darbības jomā un neskarot tajā ietvertos īpašos noteikumus, ir aizliegta jebkura ar valstspiederību saistīta diskriminācija.

3.   Valsts atbalsts, kas traucē vai draud traucēt konkurenci, piešķirot labvēlību konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētiem aviācijas produktiem vai pakalpojumiem, nav saderīgs ar šā nolīguma pienācīgu darbību, ciktāl tas var ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm aviācijas nozarē.

4.   Jebkuras darbības, kas ir pretrunā šim pantam, novērtē, pamatojoties uz kritērijiem, kas izriet no Eiropas Savienībā piemērojamiem konkurences noteikumiem, jo īpaši no Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta un Eiropas Savienības iestāžu pieņemtajiem interpretācijas instrumentiem.

5.   Ja viena Puse uzskata, ka otras Puses teritorijā pastāv apstākļi, it sevišķi subsīdijas dēļ, kas varētu negatīvi ietekmēt tās gaisa pārvadātāju iespējas godīgi un vienlīdzīgi konkurēt, tā var iesniegt savus novērojumus otrai Pusei. Turklāt atbilstīgi šā nolīguma 22. pantam (“Apvienotā komiteja”) tā var pieprasīt Apvienotās komitejas sanāksmes sasaukšanu. Apspriešanās sākas 30 dienās pēc šāda pieprasījuma saņemšanas. Ja 30 dienās pēc apspriešanās sākuma netiek panākta apmierinoša vienošanās, Puse, kas pieprasīja apspriešanos, var atteikt, aizturēt, atsaukt vai apturēt attiecīgā(-o) gaisa pārvadātāja(-u) atļaujas vai noteikt tām piemērotus nosacījumus saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu (“Atļaujas atteikšana, atsaukšana, apturēšana vai ierobežošana”).

6.   Šā panta 5. punktā minētās darbības ir piemērotas, samērīgas un ierobežotas līdz apjomam un laikam, kas ir obligāti nepieciešams. Tās ir vērstas vienīgi pret gaisa pārvadātāju vai gaisa pārvadātājiem, kas gūst labumu no šajā pantā minētās subsīdijas vai nosacījumiem, un neskar nevienas Puses tiesības veikt pasākumus saskaņā ar šā nolīguma 24. pantu (“Aizsargpasākumi”).

7.   Katra Puse, saņemot otras Puses paziņojumu, var vērsties pie atbildīgajām valdības institūcijām otras Puses teritorijā, tostarp valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa institūcijām, lai apspriestu ar šo pantu saistītos jautājumus.

8.   Šā panta noteikumus piemēro, neskarot Pušu normatīvos aktus par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām Pušu teritorijās.

9. pants

Komerciespējas

1.   Katras Puses gaisa pārvadātājiem ir tiesības izveidot birojus otras Puses teritorijā, lai reklamētu un pārdotu gaisa pārvadājumu pakalpojumus un ar tiem saistītas darbības.

2.   Katras Puses gaisa pārvadātāji ir tiesīgi saskaņā ar otras Puses normatīvajiem aktiem par ieceļošanu, uzturēšanos un strādāšanu ievest un uzturēt otras Puses teritorijā vadības, pārdošanas, tehnisko, darbības un citu speciālistu personālu, kas ir nepieciešams, lai atbalstītu gaisa pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšanu.

3.

a) Neskarot šā punkta b) apakšpunktu, katram gaisa pārvadātājam saistībā ar lidlauka pakalpojumiem otras Puses teritorijā ir: i) tiesības nodrošināt pašam savus lidlauka pakalpojumus (“pašpakalpojumi”) vai, pēc izvēles, ii) tiesības izvēlēties starp konkurējošiem piegādātājiem, kas sniedz lidlauka pakalpojumus kopumā vai daļēji, ja šādiem piegādātājiem ir atļauta piekļuve tirgum, pamatojoties uz katras Puses normatīvajiem aktiem, un ja šādi piegādātāji tirgū ir pārstāvēti. b) Šādām lidlauka pakalpojumu kategorijām, t. i., bagāžas apkalpošana, rampas apkalpošana, degvielas un eļļas apkalpošana, kravu un pasta sūtījumu apkalpošana attiecībā uz kravu un pasta sūtījumu fizisku pārvietošanu starp terminālu un gaisa kuģi, uz šā punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā paredzētajām tiesībām attiecas tikai fiziski vai darbības ierobežojumi saskaņā ar otras Puses teritorijā piemērojamiem normatīvajiem aktiem. Gadījumos, kad šādi ierobežojumi aizliedz pašpakalpojumus un kad nav faktiskas konkurences starp piegādātājiem, kas nodrošina lidlauka pakalpojumus, visiem šiem pakalpojumiem uz vienlīdzīgiem un nediskriminējošiem pamatiem jābūt pieejamiem visiem gaisa pārvadātājiem; tādu pakalpojumu cenas nepārsniedz to kopējās izmaksas, kurās ietverta samērīga, aktīvu nesta peļņa pēc amortizācijas atskaitījumiem.

4.   Ikviens katras Puses gaisa pārvadātājs drīkst iesaistīties gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošanā otras Puses teritorijā tieši un/vai pēc gaisa pārvadātāja izvēles ar tā pārdošanas aģentu vai citu gaisa pārvadātāja izraudzītu starpnieku palīdzību vai internetā. Ikvienam gaisa pārvadātājam ir tiesības pārdot šādus pārvadājumu pakalpojumus, un ikviena persona drīkst brīvi pirkt šādus pārvadājumu pakalpojumus šīs teritorijas valūtā vai brīvi konvertējamās valūtās saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem valūtu jomā.

5.   Ikvienam gaisa pārvadātājam ir tiesības konvertēt un pārskaitīt vietējos ieņēmumus no otras Puses teritorijas uz savas valsts teritoriju un, izņemot gadījumus, kad tas neatbilst vispārēji piemērojamiem normatīvajiem aktiem, uz paša izraudzītu valsti vai valstīm pēc pieprasījuma. Ieņēmumus konvertēt un pārskaitīt ir atļauts tūlīt, bez ierobežojumiem un neuzliekot tiem nodokļus, pēc maiņas kursa, ko kārtējiem darījumiem un pārskaitījumiem piemēro dienā, kad gaisa pārvadātājs iesniedz pārskaitījuma pieteikumu.

6.   Katras Puses gaisa pārvadātājiem ir atļauts segt vietējos izdevumus, tostarp degvielas pirkšanu, otras Puses teritorijā vietējā valūtā. Pēc to izvēles katras Puses gaisa pārvadātāji drīkst segt šādus izdevumus otras Puses teritorijā brīvi konvertējamās valūtās saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem valūtu jomā.

7.   Veicot vai piedāvājot pakalpojumus saskaņā ar šo nolīgumu, ikviens katras Puses gaisa pārvadātājs drīkst noslēgt vienošanās par sadarbību, piemēram, vienošanās par vietu rezervēšanu tālākpārdošanai vai kopīgiem lidojumiem, ar:

a)	jebkuru Pušu gaisa pārvadātāju vai pārvadātājiem; un

b)	jebkuru trešās valsts gaisa pārvadātāju vai pārvadātājiem; un

c)	jebkuru virszemes, sauszemes vai jūras pārvadātāju;

ja i) visiem šādu vienošanos dalībniekiem ir attiecīgā atļauja veikt pārvadājumus noteiktajā maršrutā un ii) vienošanās atbilst prasībām attiecībā uz drošumu un konkurenci, kas parasti tiek piemērotas šādiem pasākumiem. Attiecībā uz pārdodamajiem pasažieru pārvadājumiem, kuros ietverti kopīgi lidojumi, pārdošanas vietā vai jebkurā gadījumā pirms iekāpšanas pircēju informē par to, kuri pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji darbosies katrā pakalpojuma sektorā.

8.

a) Saistībā ar pasažieru pārvadājumiem uz virszemes pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem neattiecas normatīvie akti, kas reglamentē gaisa pārvadājumu pakalpojumus, pamatojoties vienīgi uz to, ka šos virszemes pārvadājumus piedāvā gaisa pārvadātājs, izmantojot savu nosaukumu. Virszemes pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji drīkst izlemt, vai slēgt vienošanos par sadarbību. Pieņemot lēmumu par ikvienu konkrētu vienošanos, virszemes pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji var cita starpā apsvērt patērētāju intereses un tehniskus, ekonomiskus, telpas un jaudas ierobežojumus. b) Turklāt, neskarot jebkādus citus šā nolīguma noteikumus, Pušu gaisa pārvadātājiem un netiešiem kravu pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem bez ierobežojumiem atļauts saistībā ar gaisa transportu izmantot jebkādu virszemes transportu kravu pārvadājumiem uz jebkuru punktu Gruzijas un Eiropas Savienības teritorijā vai trešās valstīs un no tā, tostarp pārvadājumiem uz un no visām lidostām ar muitas iestādēm un attiecīgā gadījumā ietverot tiesības pārvadāt kravas, kas atrodas muitas kontrolē, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Šādām kravām, ko pārvadā ar virszemes transportu vai ar gaisa transportu, lidostā ir pieejamas muitas procedūras un telpas. Gaisa pārvadātāji drīkst izvēlēties veikt paši savus virszemes pārvadājumus vai nodrošināt to veikšanu, izmantojot vienošanās ar citiem virszemes pārvadātājiem, tostarp izmantot virszemes pārvadājumus, ko veic citi gaisa pārvadātāji un netieši kravu gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji. Šādus intermodālus kravas pārvadājumu pakalpojumus drīkst piedāvāt par vienu kopīgu cenu par apvienoto gaisa un virszemes pārvadājumu, ja kravu nosūtītāji netiek maldināti par faktiem, kas saistīti ar šādiem pārvadājumiem.

9.

a) Katras Puses gaisa pārvadātājiem ir tiesības sniegt saskaņotos pakalpojumus, izmantojot gaisa kuģi un apkalpi, kas iznomāti no jebkura, tostarp trešo valstu, gaisa pārvadātāja, ja visi šādu vienošanos dalībnieki atbilst nosacījumiem, kas paredzēti normatīvajos aktos, kurus Puses parasti piemēro šādiem pasākumiem. b) Neviena no Pusēm nepieprasa, lai gaisa pārvadātājiem, kas iznomā savu aprīkojumu, būtu tiesības veikt satiksmi saskaņā ar šo nolīgumu. c) Iznomāšana ar apkalpi (wet-leasing), ko veic Gruzijas gaisa pārvadātājs attiecībā uz trešās valsts gaisa pārvadātāja gaisa kuģi vai ko veic Eiropas Savienības gaisa pārvadātājs attiecībā uz trešās valsts gaisa pārvadātāja gaisa kuģi – izņemot šā nolīguma IV pielikumā minētās valstis –, lai īstenotu šajā nolīgumā paredzētās tiesības, ir izņēmuma gadījums vai risinājums pagaidu vajadzību apmierināšanai. Šādā gadījumā vajadzīgs iepriekšējs apstiprinājums no iestādes, kas izsniegusi licenci gaisa pārvadātājam, no kura nomā, un no otras Puses kompetentās iestādes.

10.   Katras Puses gaisa pārvadātājiem ir tiesības slēgt franšīzes vai marķēšanas nolīgumus ar jebkuras Puses vai trešo valstu komercsabiedrībām, tostarp gaisa pārvadātājiem, ja gaisa pārvadātājiem ir attiecīga atļauja un tie atbilst nosacījumiem, kas paredzēti normatīvajos aktos, kurus Puses piemēro šādiem pasākumiem, it sevišķi tiem, kuros pieprasīts izpaust pakalpojumu veicošā gaisa pārvadātāja identitāti.

10. pants

Muita nodokļi un nodokļu piemērošana

1.   Ierodoties vienas Puses teritorijā, gaisa kuģi, kas iesaistīts starptautiskajos gaisa pārvadājumos, ko veic otras Puses gaisa pārvadātāji, tā parasto aprīkojumu, degvielu, smērvielas, tehniskos palīgmateriālus patēriņam, lidlauka aprīkojumu, rezerves daļas (tostarp dzinējus), gaisa kuģa krājumus (tostarp, bet ne tikai tādas preces kā pārtika, dzērieni un alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un citi ražojumi, kas lidojuma laikā ierobežotā daudzumā ir paredzēti pārdošanai pasažieriem vai pasažieru patēriņam) un citus priekšmetus, kas paredzēti izmantošanai vai tiek izmantoti tikai saistībā ar starptautiskajos gaisa pārvadājumos iesaistīta gaisa kuģa ekspluatāciju vai apkalpošanu, uz savstarpības pamata un saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamiem tiesību aktiem atbrīvo no visiem lidostas ierobežojumiem, īpašuma un kapitāla nodokļiem, muitas nodokļiem, akcīzes nodokļiem un līdzīgiem maksājumiem un nodevām, ko a) uzliek valsts vai vietējās iestādes vai Eiropas Savienība un b) kas nav balstītas uz sniegto pakalpojumu izmaksām, ja šis aprīkojums un krājumi paliek gaisa kuģī.

2.   Uz savstarpības pamata un saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamiem tiesību aktiem atbrīvojumus no nodokļiem, nodevām un maksājumiem, kuri minēti šā panta 1. punktā, izņemot maksājumus, kas balstīti uz sniegtā pakalpojuma izmaksām, piemēro arī šādos gadījumos:

a)

gaisa kuģa krājumiem, kas ir ievesti vai piegādāti Puses teritorijā un samērīgā daudzumā iekrauti gaisa kuģī, lai tos izmantotu otras Puses gaisa pārvadātāja izlidojošā gaisa kuģī, kas iesaistīts starptautiskajos gaisa pārvadājumos, arī tad, ja šos krājumus paredzēts izmantot lidojuma posmā, kas notiks virs minētās teritorijas;

b)	lidlauka aprīkojumam un rezerves daļām (tostarp dzinējiem), kas ievesti Puses teritorijā, lai apkalpotu, veiktu tehnisko apkopi vai remontētu tādu otras Puses gaisa pārvadātāja gaisa kuģi, kas tiek izmantots starptautiskajos gaisa pārvadājumos;

c)

degvielai, smērvielām un tehniskajiem palīgmateriāliem patēriņam, kas ir ievesti vai piegādāti Puses teritorijā, lai tos izmantotu otras Puses gaisa pārvadātāja gaisa kuģī, kas iesaistīts starptautiskajos gaisa pārvadājumos, arī tad, ja šos krājumus paredzēts izmantot lidojuma posmā, kas notiks virs minētās teritorijas;

d)

iespieddarbiem – kā noteikts katras Puses muitas tiesību aktos –, kas ir ievesti vai piegādāti vienas Puses teritorijā un iekrauti gaisa kuģī, lai tos izmantotu otras Puses gaisa pārvadātāja izlidojošā gaisa kuģī, kas iesaistīts starptautiskajos gaisa pārvadājumos, arī tad, ja šos krājumus paredzēts izmantot lidojuma posmā, kas notiks virs minētās teritorijas; un

e)	drošuma un drošības aprīkojumam izmantošanai lidostās vai kravas terminālos.

3.   Neskarot nekādus citus noteikumus par pretējo, nekas šajā nolīgumā neliedz Pusei uzlikt nodokļus, nodevas vai maksājumus degvielai, kas tās teritorijā nediskriminējošā veidā piegādāta izmantošanai gaisa pārvadātāja gaisa kuģī, kas veic lidojumus starp diviem punktiem tās teritorijā.

4.   Var prasīt, lai šā panta 1. un 2. punktā minēto aprīkojumu un krājumus uzglabātu attiecīgu iestāžu uzraudzībā vai kontrolē un nepārvietotu, ja nav samaksātas attiecīgās muitas nodevas un nodokļi.

5.   Šajā pantā paredzētie atbrīvojumi ir spēkā arī gadījumos, kad vienas Puses gaisa pārvadātāji ir noslēguši līgumu ar citu gaisa pārvadātāju, kam otra Puse līdzīgi piešķīrusi tādus pašus atbrīvojumus, par šā panta 1. un 2. punktā minēto priekšmetu nomu vai pārvietošanu otras Puses teritorijā.

6.   Nekas šajā nolīgumā neliedz nevienai Pusei uzlikt nodokļus, nodevas vai maksājumus precēm, ko pārdod citādā veidā nekā pasažieru patēriņam gaisa kuģī gaisa pārvadājumu pakalpojuma posmā starp diviem punktiem tās teritorijā, kur ir atļauta iekāpšana vai izkāpšana.

7.   Bagāžu un kravas, kas tiešā tranzītā šķērso Puses teritoriju, atbrīvo no nodokļiem, muitas nodevām un citiem līdzīgiem maksājumiem, kas nav balstīti uz sniegto pakalpojumu izmaksām.

8.   Gaisa kuģa pamataprīkojumu, kā arī materiālus un krājumus, kas parasti paliek jebkuras līgumslēdzējas Puses gaisa pārvadātāja gaisa kuģī, drīkst izkraut otras līgumslēdzējas Puses teritorijā vienīgi ar šīs teritorijas muitas dienestu atļauju. Šādā gadījumā tos var nodot minēto dienestu uzraudzībā uz laiku līdz to atkārtotai izvešanai vai citai realizācijai saskaņā ar muitas noteikumiem.

9.   Šā nolīguma noteikumi neietekmē PVN jomu, izņemot apgrozījuma nodokli importam. Šis nolīgums neietekmē starp dalībvalsti un Gruziju noslēgto spēkā esošo nolīgumu noteikumus par ienākuma un kapitāla nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu.

11. pants

Lidostu, aviācijas objektu un pakalpojumu lietošanas maksas

1.   Katra Puse nodrošina, ka lietošanas maksas, ko kompetentās maksas iekasētājas iestādes vai struktūras var uzlikt otras Puses gaisa pārvadātājiem par aeronavigācijas un gaisa satiksmes vadības, lidostas, aviācijas drošības pakalpojumu un saistītu objektu un pakalpojumu izmantošanu, ir taisnīgas, samērīgas, nav netaisnīgi diskriminējošas un ir objektīvi sadalītas starp lietotāju kategorijām. Šīs maksas var atspoguļot, bet nevar pārsniegt pilnas izmaksas, kas kompetentajām maksas iekasētājām iestādēm vai struktūrām rodas par attiecīgās lidostas un aviācijas drošības objektu un pakalpojumu nodrošināšanu lidostā vai lidostas sistēmā. Šīs maksas var ietvert samērīgu peļņu no aktīviem pēc nolietojuma summas atskaitīšanas. Objektus un pakalpojumus, par ko nosaka lietošanas maksas, nodrošina efektīvi un ekonomiski. Jebkurā gadījumā šīs maksas otras Puses gaisa pārvadātājiem aprēķina, ievērojot nosacījumus, kas ir ne mazāk izdevīgi kā vislabvēlīgākie nosacījumi, kas ir pieejami jebkuram citam gaisa pārvadātājam maksu aprēķināšanas brīdī.

2.   Katra Puse pieprasa konsultācijas starp kompetentajām maksas iekasētājām iestādēm vai struktūrām, kas atrodas tās teritorijā, un gaisa pārvadātājiem un/vai to pārstāvniecībām, kas izmanto objektus un pakalpojumus, un nodrošina kompetento maksas iekasētāju iestāžu vai struktūru un gaisa pārvadātāju vai to pārstāvniecību savstarpēju apmainīšanos ar informāciju, kas varētu būt nepieciešama, lai nodrošinātu precīzu pārskatu par maksu pamatotību saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem principiem. Katra Puse rosina kompetentās maksas iekasētājas iestādes vai struktūras sniegt lietotājiem pamatotu paziņojumu par visiem priekšlikumiem mainīt lietošanas maksas, lai lietotāji varētu paust savu viedokli pirms šādu izmaiņu veikšanas.

3.   Strīdu atrisināšanas procedūrās saskaņā ar šā nolīguma 23. pantu (“Strīdu atrisināšana un izšķiršana”) nevar uzskatīt, ka kāda no Pusēm pārkāpusi šā panta noteikumus, izņemot gadījumus, kad:

a)	tā pietiekamā laika posmā nav pārskatījusi lietošanas maksas vai praksi, kas ir otras Puses sūdzības priekšmets; vai

b)	pēc tādas pārskatīšanas tā neveic visus tai iespējamos pasākumus, lai labotu jebkādu lietošanas maksu vai praksi, kas nav saskaņā ar šo pantu.

12. pants

Cenas

1.   Puses ļauj gaisa pārvadātājiem brīvi noteikt cenas, pamatojoties uz brīvu un godīgu konkurenci.

2.   Puses nepieprasa reģistrēt vai paziņot cenas.

3.   Kompetentās iestādes var savstarpēji apspriest jautājumus par negodīgu, nesamērīgu un diskriminējošu cenu noteikšanu vai subsīdijām, kā arī citus jautājumus.

13. pants

Statistika

1.   Katra Puse sniedz otrai Pusei savos normatīvajos aktos noteikto statistiku un – pēc pieprasījuma – citu pieejamo statistikas informāciju, kas var būt nepieciešama, lai izskatītu gaisa pārvadājumu darbības rādītājus.

2.   Puses saskaņā ar šā nolīguma 22. pantu (“Apvienotā komiteja”) sadarbojas Apvienotajā komitejā, lai uzlabotu savstarpēju apmaiņu ar statistikas informāciju, kas vajadzīga gaisa pārvadājumu attīstības uzraudzīšanai saskaņā ar šo nolīgumu.

II   SADAĻA

SADARBĪBA REGULĒJUMA JOMĀ

14. pants

Aviācijas drošums

1.   Ievērojot šā nolīguma II pielikumā izklāstītos pārejas noteikumus, Puses rīkojas atbilstīgi tiesību aktiem par aviācijas drošumu, kas minēti šā nolīguma III pielikumā C daļā, saskaņā ar turpmāk minētajiem nosacījumiem.

2.   Puses sadarbojas, lai nodrošinātu, ka Gruzija īsteno šā panta 1. punktā minētos tiesību aktus. Šādā nolūkā Gruzija kā novērotāja iesaistās Eiropas Aviācijas drošības aģentūras darbā no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

3.   Puses nodrošina, ka vienā no Pusēm reģistrētam gaisa kuģim, par kuru pastāv aizdomas, ka tas neatbilst starptautiskajiem aviācijas drošuma standartiem, kas noteikti saskaņā ar konvenciju par nosēšanos starptautiskajai gaisa satiksmei atvērtās lidostās otras Puses teritorijā, veic perona pārbaudi gaisa kuģī un gaisa kuģa ārpusē, lai pārbaudītu gan gaisa kuģa un apkalpes dokumentu derīgumu, gan gaisa kuģa un tā aprīkojuma faktisko stāvokli.

4.   Puses kompetentās iestādes jebkurā laikā drīkst pieprasīt konsultācijas par drošuma standartiem, kurus ievēro otra Puse.

5.   Puses kompetentās iestādes veic piemērotus un tūlītējus pasākumus, ja tās konstatē, ka gaisa kuģis, produkts vai darbība, iespējams,

a)	neatbilst obligātajiem standartiem, kas noteikti atbilstīgi konvencijai vai tiesību aktiem, kas minēti šā nolīguma III pielikumā C daļā, atkarībā no tā, kurš no tiem ir piemērojams;

b)

izraisa nopietnas bažas – kuru pamatā ir šā panta 3. punktā minētā pārbaude – ka gaisa kuģis vai gaisa kuģa ekspluatācija neatbilst obligātajiem standartiem, kas noteikti atbilstīgi konvencijai vai tiesību aktiem, kas minēti šā nolīguma III pielikumā C daļā, atkarībā no tā, kurš no tiem ir piemērojams; vai

c)	izraisa nopietnas bažas, ka netiek efektīvi ievēroti un īstenoti obligātie standarti, kas noteikti atbilstīgi konvencijai vai tiesību aktiem, kas minēti šā nolīguma III pielikumā C daļā, atkarībā no tā, kurš no tiem ir piemērojams.

6.   Ja vienas Puses kompetentās iestādes rīkojas saskaņā ar 5. punktu, tās savlaicīgi informē otras Puses kompetentās iestādes par šādas rīcības uzsākšanu, minot šādas rīcības iemeslus.

7.   Ja pasākumi, kas tiek veikti, piemērojot šā panta 5. punktu, netiek pārtraukti, pat ja pamatojums to uzsākšanai vairs nepastāv, jebkura no Pusēm var vērsties ar šo jautājumu Apvienotajā komitejā.

15. pants

Aviācijas drošība

1.   Ievērojot šā nolīguma II pielikumā izklāstītos pārejas noteikumus, Puses rīkojas atbilstīgi Eiropas Savienības tiesību aktiem par aviācijas drošību, kas minēti šā nolīguma III pielikumā D daļā, saskaņā ar turpmāk minētajiem nosacījumiem.

2.   Eiropas Komisija Gruzijā var veikt pārbaudi saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem par drošību, kas minēti šā nolīguma III pielikumā. Puses izveido mehānismu, kas vajadzīgs informācijas apmaiņai par šādu drošības pārbaužu rezultātiem.

3.   Drošuma garantēšana civilajiem gaisa kuģiem, to pasažieriem un apkalpei ir svarīgs priekšnosacījums starptautisko gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai, tāpēc Puses atkārtoti apliecina to savstarpējās saistības rūpēties par civilās aviācijas drošību pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem un jo īpaši to saistības saskaņā ar Konvenciju, Konvenciju par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos, kas parakstīta Tokijā 1963. gada 14. septembrī, Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu, kas parakstīta Hāgā 1970. gada 16. decembrī, Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, kas parakstīta Monreālā 1971. gada 23. septembrī, Protokolu par cīņu pret nelikumīgām darbībām lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas parakstīts Monreālā 1988. gada 24. februārī, un Konvenciju par plastikas sprāgstvielu marķēšanu, lai veicinātu to atklāšanu, kas parakstīta Monreālā 1991. gada 1. martā, ciktāl abas Puses ir šo konvenciju, kā arī citu konvenciju un protokolu, kas saistīti ar civilās aviācijas drošību, dalībnieces.

4.   Puses pēc pieprasījuma viena otrai sniedz visu nepieciešamo palīdzību, lai novērstu gaisa kuģu nelikumīgu sagrābšanu un citas nelikumīgas darbības, kas vērstas pret gaisa kuģu, to pasažieru un apkalpes, lidostu un aeronavigācijas iekārtu drošumu, un jebkādus citus draudus civilās aviācijas drošībai.

5.   Puses to savstarpējās attiecībās rīkojas saskaņā ar aviācijas drošības standartiem un, ciktāl tā ir piemērojama, saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) pieņemto ieteicamo praksi, kas ietverta Konvencijas pielikumos, tādā mērā, kādā šie drošības noteikumi ir piemērojami Pusēm. Abas Puses pieprasa, lai tajās reģistrētie gaisa kuģu ekspluatanti, uzņēmēji, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta vai pastāvīgā mītne atrodas to teritorijā, un lidostu ekspluatanti to teritorijā darbotos saskaņā ar šiem aviācijas drošības noteikumiem.

6.   Katra Puse nodrošina, ka tās teritorijā tiek veikti efektīvi pasākumi, lai aizsargātu gaisa kuģus, pārbaudītu pasažierus un to rokas bagāžu un īstenotu apkalpes, kravas (tostarp nododamās bagāžas) un gaisa kuģa krājumu piemērotas pārbaudes pirms iekāpšanas un iekraušanas, kā arī tās laikā, un to, ka šie pasākumi tiek pielāgoti pieaugošu draudu gadījumā. Katra Puse piekrīt, ka tās gaisa pārvadātājiem drīkst pieprasīt ievērot aviācijas drošības noteikumus, kas minēti šā panta 5. punktā un ko pieprasa otra Puse, ierodoties vai atrodoties otras Puses teritorijā vai izbraucot no minētās teritorijas.

7.   Katra Puse pozitīvi apsver jebkuru otras Puses prasību pamatotu, īpašu drošības pasākumu veikšanai, lai novērstu konkrētus draudus. Izņemot gadījumus, kad tas pamatotu iemeslu dēļ nav iespējams ārkārtas situācijā, katra Puse iepriekš informē otru Pusi par visiem īpašajiem drošības pasākumiem, ko paredzēts ieviest un kas varētu radīt būtisku finansiālu vai operacionālu ietekmi uz gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kurus sniedz saskaņā ar šo nolīgumu. Katra Puse atbilstīgi šā nolīguma 22. pantam (“Apvienotā komiteja”) var pieprasīt Apvienotās komitejas sanāksmes sasaukšanu, lai apspriestu šādus drošības pasākumus.

8.   Ja notiek incidents, kas saistīts ar civila gaisa kuģa nelikumīgu sagrābšanu, vai pastāv šādi draudi, vai notiek citas nelikumīgas darbības pret šāda gaisa kuģa, tā pasažieru un apkalpes, lidostu vai aeronavigācijas iekārtu drošumu, Puses palīdz viena otrai, atvieglojot saziņu un veicot citus piemērotus pasākumus, lai ātri un droši novērstu šādu incidentu vai tā draudus.

9.   Katra Puse veic visus pasākumus, ko tā uzskata par lietderīgiem, lai nodrošinātu, ka gaisa kuģis, kurš nelikumīgi sagrābts vai pret kuru veiktas citas nelikumīgas darbības, un kurš atrodas uz zemes tās teritorijā, tiek aizturēts uz zemes, ja vien gaisa kuģa izlidošanas nepieciešamību nerada primārais pienākums aizsargāt cilvēku dzīvības. Ja vien tas ir lietderīgi, šādus pasākumus veic uz savstarpējas apspriešanas pamata.

10.   Ja Pusei ir pietiekams pamats uzskatīt, ka otra Puse neievēro šajā pantā minētos aviācijas drošības noteikumus, šī Puse pieprasa tūlītējas konsultācijas ar otru Pusi.

11.   Neskarot šā nolīguma 5. pantu (“Atļaujas atteikšana, atsaukšana, apturēšana vai ierobežošana”), gadījumā, ja piecpadsmit (15) dienās pēc šādas prasības izteikšanas nav panākta apmierinoša vienošanās, tas ir pamats, lai aizturētu, atsauktu vai ierobežotu otras Puses viena vai vairāku gaisa pārvadātāju darbības atļauju vai noteiktu nosacījumus šādām atļaujām.

12.   Ja to prasa tūlītēji un ārkārtas draudi, Puse drīkst veikt pagaidu pasākumus pirms piecpadsmit (15) dienu termiņa beigām.

13.   Jebkāda rīcība saskaņā ar šā panta 11. punktu tiek pārtraukta, kad otra Puse ir pilnībā izpildījusi šā panta noteikumus.

16. pants

Gaisa satiksmes pārvaldība

1.   Ievērojot šā nolīguma II pielikumā izklāstītos pārejas noteikumus, Puses rīkojas atbilstīgi tiesību aktu noteikumiem, kas precizēti šā nolīguma III pielikuma B daļā, saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   Puses sadarbojas gaisa satiksmes pārvaldības jomā ar mērķi paplašināt vienoto Eiropas gaisa telpu, iekļaujot tajā Gruziju, lai pilnveidotu šobrīd spēkā esošos drošuma standartus un uzlabotu Eiropas kopējo gaisa satiksmes standartu vispārējo efektivitāti nolūkā optimizēt kapacitāti, pēc iespējas mazināt kavēšanos biežumu un uzlabot efektivitāti vides standartu ievērošanas ziņā. Šajā nolūkā Gruzija no dienas, kad stājas spēkā šis nolīgums, novērotājas statusā iesaistās Vienotās gaisa telpas komitejā. Apvienotā komiteja atbild par sadarbības pārraudzību un atvieglināšanu gaisa satiksmes pārvaldības jomā.

3.   Lai atvieglinātu Eiropas vienotās gaisa telpas tiesību aktu piemērošanu to teritorijās:

a)	Gruzija veic nepieciešamos pasākumus, lai pielāgotu savas satiksmes pārvaldības institucionālās struktūras vienotajai Eiropas gaisa telpai, jo īpaši nodrošinot, lai attiecīgās pārraudzības valsts organizācijas būtu vismaz funkcionāli neatkarīgas no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem; un

b)

Eiropas Savienība iesaista Gruziju atbilstošās rīcības iniciatīvās aeronavigācijas pakalpojumu, gaisa telpas un savstarpējās izmantojamības jomās, kas izriet no Eiropas vienotās gaisa telpas, jo īpaši, agrīni iesaistot Gruzijas centienus izveidot funkcionālos gaisa telpas blokus vai atbilstoši saskaņojot ar SESAR.

17. pants

Vides aizsardzība

1.   Puses atzīst, cik liela nozīme aviācijas politikas izstrādē un īstenošanā ir vides aizsardzībai. Puses apstiprina, ka nolūkā samazināt civilās aviācijas ietekmi uz vidi ir nepieciešama faktiska rīcība vispasaules, reģionālā, nacionālā un/vai vietējā mērogā.

2.   Ievērojot šā nolīguma II pielikumā izklāstītos pārejas noteikumus, Puses rīkojas atbilstīgi tiesību aktiem par gaisa transportu, kas precizēti šā nolīguma III pielikuma E daļā.

3.   Puses atzīst sadarbības nozīmi, daudzpusējās sarunās apspriežot aviācijas ietekmi uz vidi un nodrošinot, ka visi negatīvo ietekmi mazinošie pasākumi ir pilnīgi savietojami ar šā nolīguma mērķiem.

4.   Neviens šā nolīguma noteikums nav interpretējams tā, lai ierobežotu kādas Puses kompetento iestāžu pilnvaras veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu vai citādi risinātu gaisa transporta ietekmi uz vidi, ar nosacījumu, ka šie pasākumi pilnībā atbilst starptautiskajos tiesību aktos paredzētajām tiesībām un pienākumiem un tiek piemēroti neatkarīgi no valstspiederības.

18. pants

Patērētāju aizsardzība

Ievērojot šā nolīguma II pielikumā izklāstītos pārejas noteikumus, Puses rīkojas saskaņā ar tiesību aktiem par gaisa transportu, kas precizēti šā nolīguma III pielikuma G daļā.

19. pants

Datorizētas rezervācijas sistēmas

Ievērojot šā nolīguma II pielikumā izklāstītos pārejas noteikumus, Puses rīkojas saskaņā ar tiesību aktiem par gaisa transportu, kas precizēti šā nolīguma III pielikuma H daļā.

20. pants

Sociālie aspekti

Ievērojot šā nolīguma II pielikumā izklāstītos pārejas noteikumus, Puses rīkojas saskaņā ar tiesību aktiem par gaisa transportu, kas precizēti šā nolīguma III pielikuma F daļā.

III   SADAĻA

INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

21. pants

Interpretācija un izpilde

1.   Puses veic visus vajadzīgos vispārējos vai īpašos pasākumus, lai nodrošinātu to saistību izpildi, kas izriet no šā nolīguma, un atturas no jebkādiem pasākumiem, kas apdraudētu šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

2.   Katra Puse tās teritorijā ir atbildīga par šā nolīguma pienācīgu īstenošanu un jo īpaši par to gaisa transporta nozares regulu un direktīvu pienācīgu īstenošanu, kas uzskaitītas šā nolīguma III pielikumā.

3.   Katra Puse sniedz otrai Pusei visu nepieciešamo informāciju un palīdzību gadījumā, ja šī otra Puse saskaņā ar šajā nolīgumā noteikto attiecīgo kompetences jomu izmeklē šā nolīguma noteikumu iespējamu pārkāpumu.

4.   Kad vien Puses rīkojas saskaņā ar šo nolīgumu piešķirtajām pilnvarām jautājumos, kurās otra Puse ir dziļi ieinteresēta un kas attiecas uz otras Puses iestādēm vai uzņēmumiem, otras Puses kompetentajām iestādēm jābūt pilnīgi informētām un tām jābūt iespējai paust savus apsvērumus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.

5.   Ciktāl šā nolīguma noteikumi un šā nolīguma III pielikumā minēto tiesību aktu noteikumi pēc būtības ir identiski attiecīgajiem noteikumiem Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību, kā arī tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, šie noteikumi, tos interpretējot un piemērojot, ir jāinterpretē saskaņā ar attiecīgajiem Tiesas un Eiropas Komisijas nolēmumiem un lēmumiem.

22. pants

Apvienotā komiteja

1.   Ar šo tiek izveidota apvienotā komiteja, kuru veido pušu pārstāvji (turpmāk – Apvienotā komiteja), kas ir atbildīga par šā nolīguma administrēšanu un nodrošina tā pareizu izpildi. Šajā nolūkā tā sniedz ieteikumus un pieņem lēmumus gadījumos, ko skaidri paredz šis nolīgums.

2.   Apvienotās komitejas lēmumi tiek pieņemti vienprātīgi un ir saistoši abām Pusēm. Puses tos īsteno saskaņā ar saviem noteikumiem.

3.   Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu, apstiprinot to ar lēmumu.

4.   Apvienotā komiteja tiekas pēc vajadzības, kad tas nepieciešams. Jebkura Puse var pieprasīt sanāksmes sasaukšanu.

5.   Puse arī drīkst pieprasīt Apvienotās komitejas sanāksmes sasaukšanu, lai censtos atrisināt jebkuru jautājumu, kas attiecas uz nolīguma interpretāciju vai piemērošanu. Šādai sanāksmei ir jānotiek iespējami nekavējoties un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas par sanāksmes sasaukšanu, ja vien Puses nevienojas citādi.

6.   Lai pareizi īstenotu nolīgumu, Puses apmainās ar informāciju un pēc jebkuras Puses pieprasījuma apspriežas Apvienotajā komitejā.

7.   Ja viena Puse uzskata, ka otra Puse pienācīgi nepilda Apvienotās komitejas lēmumu, tā drīkst pieprasīt jautājuma apspriešanu Apvienotajā komitejā. Ja Apvienotā komiteja nespēj atrisināt šo jautājumu divos mēnešos pēc tā iesniegšanas, pieprasītāja Puse drīkst īstenot attiecīgus aizsargpasākumus saskaņā ar šā nolīguma 24. pantu (“Aizsargpasākumi”).

8.   Neskarot 2. punktu, ja Apvienotā komiteja nav pieņēmusi lēmumu par kādu tai iesniegto jautājumu sešos mēnešos pēc jautājuma iesniegšanas datuma, Puses drīkst veikt piemērotus pagaidu aizsargpasākumus saskaņā ar šā nolīguma 24. pantu (“Aizsargpasākumi”).

9.   Saskaņā ar šā nolīguma 6. pantu (“Investīcijas”) Apvienotā komiteja izskata jautājumus saistībā ar divpusējiem ieguldījumiem, pateicoties akciju kontrolpaketei, vai izmaiņām Pušu gaisa pārvadātāju faktiskā kontrolē.

10.   Apvienotā komiteja arī izvērš sadarbību:

a)	veicinot informācijas apmaiņu speciālistu līmenī par jauniem tiesību aktiem vai likumdošanas iniciatīvām un norisēm, tostarp aizsardzības, drošības, vides, aviācijas infrastruktūras (arī attiecībā uz laika nišām), konkurences apstākļu, kā arī patērētāju aizsardzības jomā;

b)	pārskatot tirgus nosacījumus, kas ietekmē gaisa pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšanu saskaņā ar šo nolīgumu;

c)	regulāri pārbaudot nolīguma sociālo ietekmi tā īstenošanas gaitā, jo īpaši nodarbinātības jomā, un izstrādājot veidu, kā atbilstīgi jāreaģē uz problēmām, kas atzītas par pamatotām;

d)	apsverot iespējamās jomas nolīguma turpmākai izvēršanai, arī ieteikumus par nolīguma grozījumiem;

e)	ar vienprātīgu lēmumu vienojoties par priekšlikumiem, stratēģijām vai tādiem procedurāla rakstura dokumentiem, kas tieši saistīti ar šā nolīguma darbību;

f)	apsverot tehniskās palīdzības nepieciešamību jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums, un šādu tehnisko palīdzību iedibinot; un

g)	veicinot sadarbību attiecīgajā starptautiskajā vidē.

23. pants

Strīdu atrisināšana un izšķiršana

1.   Ja starp Pusēm rodas domstarpības par šā nolīguma interpretāciju un piemērošanu, tās vispirms cenšas rast risinājumu oficiālās konsultācijās Apvienotajā komitejā saskaņā ar 5. punktu šā nolīguma 22. pantā (“Apvienotā komiteja”).

2.   Katra Puse ar jebkuru strīdu, kas saistās ar šā nolīguma piemērošanu vai interpretāciju un kuru tā nav spējusi atrisināt saskaņā ar šā panta 1. punktu, var vērsties šķīrējtiesā, ko veido trīs šķīrējtiesneši, ievērojot turpmāk izklāstīto procedūru:

a)

katra Puse ieceļ šķīrējtiesnesi sešdesmit (60) dienās pēc dienas, kad tā saņēmusi šķīrējtiesas paziņojumu par prasību izšķirt strīdu, pie kuras ar diplomātiskiem līdzekļiem vērsusies otra Puse; trešo šķīrējtiesnesi sešdesmit (60) papildu dienās ieceļ pārējie divi šķīrējtiesneši. Ja viena no Pusēm nav iecēlusi šķīrējtiesnesi noteiktajā laika posmā vai ja trešais šķīrējtiesnesis nav iecelts noteiktajā laika posmā, katra Puse var pieprasīt Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Padomes priekšsēdētājam iecelt šķīrējtiesnesi vai šķīrējtiesnešus atkarībā no konkrētā gadījuma;

b)	trešajam šķīrējtiesnesim, kas iecelts saskaņā ar a) apakšpunkta noteikumiem, jābūt trešās valsts valstspiederīgajam un jāpilda šķīrējtiesas priekšsēdētāja funkcijas;

c)	šķīrējtiesa pieņem savu reglamentu; un

d)	saskaņā ar šķīrējtiesas galīgo lēmumu strīda izšķiršanas sākotnējās izmaksas tiek sadalītas vienādi starp Pusēm.

3.   Pēc Puses pieprasījuma šķīrējtiesa var likt otrai Pusei īstenot pagaidu korektīvus pasākumus līdz galīgā šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai.

4.   Jebkāds šķīrējtiesas pagaidu lēmums vai galīgais lēmums pusēm ir saistošs.

5.   Ja viena Puse nerīkojas saskaņā ar šķīrējtiesas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta noteikumiem, trīsdesmit (30) dienās no iepriekšminētā lēmuma paziņošanas, otra Puse drīkst, kamēr vien šis lēmums joprojām netiek ievērots, ierobežot, apturēt vai atsaukt tiesības vai privilēģijas, kuras tā saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem piešķīrusi vainīgajai Pusei.

24. pants

Aizsargpasākumi

1.   Puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar šo nolīgumu. Tās nodrošina šajā nolīgumā izklāstīto mērķu sasniegšanu.

2.   Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar šo nolīgumu, tā var veikt piemērotus aizsargpasākumus. Aizsargpasākumi ir ierobežoti attiecībā uz to darbības jomu un termiņu tā, kā tas ir noteikti nepieciešams, lai atrisinātu situāciju vai saglabātu šā nolīguma līdzsvaru. Priekšroka ir pasākumiem, kas vismazāk traucē šā nolīguma darbību.

3.   Puse, kas apsver iespēju veikt aizsargpasākumus, ar Apvienotās komitejas starpniecību nekavējoties informē pārējās Puses un sniedz visu atbilstošo informāciju.

4.   Puses nekavējoties sāk konsultācijas Apvienotajā komitejā, lai rastu visiem pieņemamu risinājumu.

5.   Neskarot šā nolīguma 3. panta (“Atļauju piešķiršana”) d) punktu, 5. panta (“Atļaujas atteikšana, atsaukšana, apturēšana vai ierobežošana”) d) punktu, kā arī 14. pantu (“Aviācijas drošums”) un 15. pantu (“Aviācijas drošība”), attiecīgā Puse nedrīkst veikt aizsargpasākumus, kamēr nav pagājis viens mēnesis pēc paziņojuma izdarīšanas saskaņā ar šā panta 3. punktu, ja vien konsultāciju procedūra saskaņā ar šā panta 4. punktu nav pabeigta pirms noteiktā laika ierobežojuma beigām.

6.   Attiecīgā Puse bez kavēšanās informē Apvienoto komiteju par īstenotajiem pasākumiem un sniedz visu attiecīgo informāciju.

7.   Jebkāda darbība, kas uzsākta saskaņā ar šā panta noteikumiem, tiek atcelta, tiklīdz vainīgā Puse nodrošina šā nolīguma noteikumu izpildi.

25. pants

Saistība ar citiem nolīgumiem

1.   Šā nolīguma noteikumi ir noteicošie attiecībā pret atbilstošajiem noteikumiem līdz šim spēkā esošajos divpusējos nolīgumos starp Gruziju un dalībvalstīm. Tomēr pašreizējās tiesības veikt gaisa satiksmi, kas izriet no šiem divpusējiem nolīgumiem un uz kurām neattiecas šis nolīgums, var turpināt īstenot, ja vien nav diskriminācijas starp dalībvalstīm un to valstspiederīgajiem.

2.   Pēc jebkuras Puses pieprasījuma, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā par to, vai ieteikt Gruzijai pievienoties ECAA nolīgumam.

3.   Ja Puses kļūst par cita daudzpusēja nolīguma Pusēm vai apstiprina ICAO vai citas starptautiskas organizācijas pieņemtu lēmumu, kas skar šajā nolīgumā ietvertos jautājumus, tās apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu, vai ir nepieciešama šā nolīguma pārskatīšana, lai šādus apstākļus ņemtu vērā.

26. pants

Grozījumi

1.   Ja viena no Pusēm vēlas grozīt šā nolīguma noteikumus, tā atbilstoši par savu lēmumu informē Apvienoto komiteju.

2.   Apvienotā komiteja pēc vienas Puses priekšlikuma un saskaņā ar šo pantu drīkst pieņemt lēmumu grozīt šā nolīguma pielikumus.

3.   Šā nolīguma grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad Puses pabeigušas attiecīgās iekšējās procedūras.

4.   Šis nolīgums neskar Pušu tiesības saskaņā ar nediskriminācijas principu un šā nolīguma noteikumiem vienpusēji pieņemt jaunus tiesību aktus vai grozīt spēkā esošos tiesību aktus gaisa transporta jomā vai ar to saistītā jomā, kas minēta šā nolīguma III pielikumā.

5.   Ja kāda no Pusēm apsver iespēju pieņemt jaunus tiesību aktus vai esošu tiesību aktu grozījumus gaisa transporta jomā vai kādā no saistītajām jomām, kas minētas šā nolīguma III pielikumā, tā attiecīgi un pēc iespējas informē otro Pusi. Pēc jebkuras Puses lūguma Apvienotajā komitejā var notikt viedokļu apmaiņa.

6.   Katra Puse regulāri, un tiklīdz kā piederas, informē otru Pusi par jaunpieņemto tiesību aktu vai esošu tiesību aktu grozījumu gaisa transporta jomā vai kādā no saistītajām jomām, kas minētas šā nolīguma III pielikumā. Pēc jebkuras Puses lūguma Apvienotā komiteja pēc tam sešdesmit (60) dienās rīko viedokļu apmaiņu par šā jaunā tiesību akta vai grozījuma ietekmi uz šā nolīguma pareizu darbību.

7.   Pēc šā panta 6. punktā minētās viedokļu apmaiņas Apvienotā komiteja:

a)	pieņem lēmumu, ar kuru pārskata šā nolīguma III pielikumu tā, lai tajā vajadzības gadījumā, pamatojoties uz savstarpības principu, iestrādātu attiecīgo jauno tiesību aktu vai grozījumu;

b)	pieņem lēmumu, lai attiecīgais jaunais tiesību akts vai grozījums būtu uzskatāms par atbilstīgu šim nolīgumam; un

c)	ierosina jebkādus citus pasākumus, kas īstenojami pieņemamā termiņā, lai aizsargātu šā nolīguma pareizu darbību.

27. pants

Nolīguma piemērošanas izbeigšana

Jebkura Puse jebkurā laikā ar diplomātiskiem līdzekļiem var darīt zināmu otrai Pusei lēmumu izbeigt šā nolīguma darbību. Šāds paziņojums ir vienlaikus jānosūta ICAO un Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam. Nolīguma darbība beidzas pusnaktī pēc Griničas laika Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) satiksmes sezonas beigās vienu gadu pēc dienas, kad iesniegts rakstveida paziņojums par izbeigšanu, ja vien paziņojums netiek atsaukts, Pusēm par to savstarpēji vienojoties līdz šā laika posma beigām.

28. pants

Reģistrēšana Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā

Šo nolīgumu un visus tā grozījumus reģistrē ICAO un Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā.

29. pants

Provizoriska piemērošana un stāšanās spēkā

1.   Šis nolīgums stājas spēkā vienu mēnesi pēc dienas, kad ar pēdējo diplomātisko notu ir pabeigta Pušu notu apmaiņa, apliecinot, ka ir pabeigtas visas procedūras, kas vajadzīgas, lai nolīgums stātos spēkā. Šīs notu apmaiņas nolūkā Gruzija iesniedz Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam savu diplomātisko notu, ko tā nosūtījusi Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, bet Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts iesniedz Gruzijai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu diplomātisko notu. Eiropas Savienības un tās dalībvalstu diplomātiskajā notā ir iekļauti visu dalībvalstu paziņojumi, apstiprinot, ka ir pabeigtas to procedūras, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā.

2.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta Puses, ievērojot savas iekšējās procedūras un/vai piemērojamos valsts tiesību aktus, vienojas provizoriski piemērot šo nolīgumu no tā mēneša pirmās dienas, kas ir pēc dienas, kad tiek nosūtīta pēdējā nota, kurā Puses paziņo viena otrai, ka ir pabeigtas procedūras, kas nepieciešamas, lai šis nolīgums stātos spēkā.

---

(1)  Saskaņā ar ANO Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūciju Nr. 1244.

I PIELIKUMS

1. MODULIS.   UZŅĒMUMI UN INFORMĀCIJAS SABIEDRĪBA

1.   Temati un to rādītāji

a)   Temati, kuri jāietver par 2013. pārskata gadu un kurus izraugās no Regulas (EK) Nr. 808/2004 I pielikumā sniegtā saraksta, ir šādi:

—	IKT sistēmas un to izmantošana uzņēmumos,

—	interneta un citu elektronisko tīklu izmantošana uzņēmumos,

—	IKT izmantošana uzņēmumos, lai apmainītos ar informāciju un pakalpojumiem ar valsts un publiskām iestādēm (e-pārvalde),

—	e-uzņēmējdarbības procesi un organizatoriski aspekti,

—	elektroniskā komercija (e-komercija).

b)   Par uzņēmumiem jāvāc šādi rādītāji:

IKT sistēmas un to izmantošana uzņēmumos

Par visiem uzņēmumiem jāvāc šādi rādītāji:

—	datoru izmantošana.

Par uzņēmumiem, kuri izmanto datorus, jāvāc šādi rādītāji:

—	(pēc izvēles) nodarbinātās personas vai to nodarbināto personu kopējā skaita procentuālā daļa, kuras izmanto datoru vismaz reizi nedēļā,

—	(pēc izvēles) IT lietojumprogrammu izmantošana, lai nodrošinātu nodarbinātās personas ar attālo piekļuvi uzņēmuma e-pasta sistēmai, dokumentiem un lietojumprogrammām (izmantojot fiksēto, mobilo vai bezvadu pieslēgumu internetam).

Interneta un citu elektronisko tīklu izmantošana uzņēmumos

Par uzņēmumiem, kuri izmanto datorus, jāvāc šādi rādītāji:

—	piekļuve internetam.

Par uzņēmumiem, kuros ir piekļuve internetam, jāvāc šādi rādītāji:

—	interneta pieslēgums: DSL,

—	interneta pieslēgums: citi fiksētie platjoslas interneta pieslēgumi,

—	interneta pieslēgums: ISDN savienojums vai iezvanpieejas piekļuve pa parasto tālruņa līniju,

—	interneta pieslēgums: mobilais platjoslas pieslēgums ar portatīvo ierīci, izmantojot mobilo tālruņu tīklus (t. s. 3G vai 4G),

—	(pēc izvēles) interneta pieslēgums: mobilais platjoslas pieslēgums ar portatīvo datoru, izmantojot mobilo tālruņu tīklus (t. s. 3G vai 4G),

—	(pēc izvēles) interneta pieslēgums: mobilais platjoslas pieslēgums ar citām portatīvām ierīcēm, piemēram, viedtālruni, plaukstdatoru (PDA), izmantojot mobilo tālruņu tīklus (t. s. 3G vai 4G),

—	interneta pieslēgums: cita veida mobilais pieslēgums,

—	interneta pieslēgums: ātrākā interneta pieslēguma maksimālais lejupielādes ātrums Mbit/s saskaņā ar līgumu ([0; < 2], [2; < 10], [10; < 30], [30; < 100], [≥ 100]),

—	nodarbinātās personas vai to nodarbināto personu kopējā skaita procentuālā daļa, kuras vismaz reizi nedēļā izmanto datoru ar piekļuvi globālajam tīmeklim,

—	sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana, īpaši attiecībā uz sociālajiem tīkliem, uzņēmumu blogiem vai mikroblogiem, multivides satura koplietošanas tīmekļa vietnēm, wiki tipa zināšanu apmaiņas rīkiem citiem mērķiem, nevis maksas reklāmas izvietošanai,

—	sociālo tīklu izmantošana,

—	uzņēmumu blogu vai mikroblogu izmantošana,

—	multivides satura koplietošanas tīmekļa vietņu izmantošana,

—	wiki tipa zināšanu apmaiņas rīku izmantošana,

—	tīmekļa vietnes vai mājas lapas izmantošana.

Par uzņēmumiem, kuriem ir tīmekļa vietne vai mājas lapa, jāvāc šādi rādītāji:

—	šāda pakalpojuma nodrošināšana: pasūtīšana, rezervēšana vai iegrāmatošana tiešsaistē,

—	šāda pakalpojuma nodrošināšana: paziņojums par privātuma aizsardzības politiku, privātuma zīmogs vai tīmekļa vietnes drošuma sertifikācija,

—	šāda pakalpojuma nodrošināšana: preču katalogi vai cenu saraksti,

—	šāda pakalpojuma nodrošināšana: tiešsaistē iespējama pasūtījuma izsekošana,

—	šāda pakalpojuma nodrošināšana: iespēja, ka apmeklētāji var pielāgot vai modelēt preces,

—	šāda pakalpojuma nodrošināšana: personalizēts saturs regulāriem/biežiem apmeklētājiem,

—	(pēc izvēles) šāda pakalpojuma nodrošināšana: darba sludinājumi vai darba pieteikuma iesniegšana tiešsaistē.

Par uzņēmumiem, kuri izmanto sociālos plašsaziņas līdzekļus, īpaši attiecībā uz sociālajiem tīkliem, uzņēmumu blogiem vai mikroblogiem, multivides satura koplietošanas tīmekļa vietnēm, wiki tipa zināšanu apmaiņas rīkiem citiem mērķiem, nevis maksas reklāmas izvietošanai, jāvāc šādi rādītāji:

—	sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana uzņēmuma tēla veidošanā vai preču pārdošanā,

—	sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana patērētāju viedokļu, atsauksmju vai jautājumu saņemšanai,

—	sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana patērētāju iesaistē preču vai pakalpojumu izstrādē vai inovācijā,

—	sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana sadarbībā ar uzņēmējdarbības partneriem vai citām organizācijām,

—	sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana darbinieku pieņemšanā darbā,

—	sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana apmaiņā ar viedokļiem, atzinumiem vai zināšanām uzņēmumā,

—	sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana saskaņā ar oficiālās uzņēmuma politikas noteikumiem.

IKT izmantošana uzņēmumos, lai apmainītos ar informāciju un pakalpojumiem ar valsts un publiskām iestādēm (e-pārvalde)

Par uzņēmumiem, kuros ir piekļuve internetam, jāvāc šādi rādītāji:

—	interneta izmantošana informācijas iegūšanai no publisku iestāžu tīmekļa vietnēm vai mājas lapām iepriekšējā kalendārajā gadā,

—	interneta izmantošana veidlapu iegūšanai no publisku iestāžu tīmekļa vietnēm vai mājas lapām iepriekšējā kalendārajā gadā,

—	interneta izmantošana aizpildītu veidlapu nosūtīšanai publiskām iestādēm iepriekšējā kalendārajā gadā,

—	interneta izmantošana pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju (ieskaitot vajadzības gadījumā elektronisku maksājumu) pilnīgai apstrādei internetā, neizmantojot papīra dokumentus, iepriekšējā kalendārajā gadā,

—	interneta izmantošana sociālo iemaksu deklarāciju (ieskaitot vajadzības gadījumā elektronisku maksājumu) pilnīgai apstrādei internetā, neizmantojot papīra dokumentus, iepriekšējā kalendārajā gadā,

—	interneta izmantošana, lai piekļūtu konkursu dokumentiem un specifikācijām publiskas iestādes elektroniskā iepirkuma sistēmā iepriekšējā kalendārajā gadā,

—	interneta izmantošana preču vai pakalpojumu piedāvāšanai valsts publiskas iestādes elektroniskā iepirkumu sistēmā (e-konkursi) iepriekšējā kalendārajā gadā,

—	interneta izmantošana preču vai pakalpojumu piedāvāšanai publiskas iestādes elektroniskā iepirkumu sistēmā (e-konkursi) citās ES dalībvalstīs iepriekšējā kalendārajā gadā.

Piekļuve tehnoloģijām un to izmantošana, nodrošinot spēju pievienoties internetam vai citiem tīkliem jebkurā vietā un laikā (pilnīga savienojamība)

Par uzņēmumiem, kuros ir piekļuve internetam, jāvāc šādi rādītāji:

—	tādu portatīvu ierīču izmantošana, kuras uzņēmums piešķir nodarbinātajām personām un kuras nodrošina mobilu interneta savienojumu darījumu nolūkos.

Par uzņēmumiem, kuri piešķir nodarbinātajām personām portatīvas ierīces, kas nodrošina mobilu interneta savienojumu darījumu nolūkos, jāvāc šādi rādītāji:

—	nodarbinātās personas vai to nodarbināto personu kopējā skaita procentuālā daļa, kurām ir uzņēmuma piešķirta portatīva ierīce, kas nodrošina mobilu interneta savienojumu darījumu nolūkos.

E-darījumi

Par uzņēmumiem, kuri izmanto datorus, jāvāc šādi rādītāji:

—	tādu e-rēķinu sūtīšana, kuri ir piemēroti automatizētai apstrādei,

—	tādu e-rēķinu sūtīšana, kuri nav piemēroti automatizētai apstrādei,

—	tādu e-rēķinu saņemšana, kuri ir piemēroti automatizētai apstrādei,

—	ERP (uzņēmumu resursu plānošanas) programmatūras pakotnes izmantošana, lai apmainītos ar informāciju starp dažādām funkcionālajām jomām,

—	(pēc izvēles) lietojumprogrammatūras izmantošana, lai pārvaldītu informāciju par klientiem (klientu attiecību pārvaldība – CRM programmatūra), kas ļauj uzkrāt, saglabāt un darīt pieejamu citām uzņēmuma funkcionālajām jomām informāciju par uzņēmuma klientiem,

—	(pēc izvēles) lietojumprogrammatūras izmantošana, lai pārvaldītu informāciju par klientiem (klientu attiecību pārvaldība – CRM programmatūra), kas pārdošanas nolūkos ļauj analizēt informāciju par klientu.

E-komercija

Par uzņēmumiem, kuri izmanto datorus un kuri nav klasificēti NACE 2. red. K iedaļā, jāvāc šādi rādītāji:

—	preču vai pakalpojumu pasūtījumu saņemšana, izmantojot tīmekļa vietnes (pārdošana tīmeklī), iepriekšējā kalendārajā gadā,

—	preču vai pakalpojumu pasūtījumu saņemšana, izmantojot EDI tipa ziņojumus (EDI tipa pārdošana), iepriekšējā kalendārajā gadā,

—	preču vai pakalpojumu pasūtījumu veikšana, izmantojot tīmekļa vietnes vai EDI tipa ziņojumus, iepriekšējā kalendārajā gadā,

—	šķēršļi, kuri ierobežo vai neļauj veikt pārdošanu, izmantojot tīmekļa vietni (pārdošana tīmeklī), jo preces vai pakalpojumi nav piemēroti pārdošanai tīmeklī,

—	šķēršļi, kuri ierobežo vai neļauj veikt pārdošanu tīmeklī, saistībā ar loģistiku,

—	šķēršļi, kuri ierobežo vai neļauj veikt pārdošanu tīmeklī, saistībā ar maksājumu problēmām,

—	šķēršļi, kuri ierobežo vai neļauj veikt pārdošanu tīmeklī, saistībā ar IKT drošības vai datu aizsardzības problēmām,

—	šķēršļi, kuri ierobežo vai neļauj veikt pārdošanu tīmeklī saistībā ar tiesiskā regulējuma problēmām,

—	šķēršļi, kuri ierobežo vai neļauj veikt pārdošanu tīmeklī saistībā ar pārlieku lielajām izmaksām, ieviešot pārdošanu tīmeklī, salīdzinājumā ar ieguvumiem.

Par uzņēmumiem, kuri saņēmuši pasūtījumus, izmantojot tīmekļa vietnes, jāvāc šādi rādītāji:

—	tādu e-komercijas pārdevumu vērtība vai procentuālā daļa no pasūtījumu kopējā apgrozījuma, kuri veikti, izmantojot tīmekļa vietnes, iepriekšējā kalendārajā gadā,

—	tādu e-komercijas pārdevumu privātajiem patērētajiem (B2C) procentuālā daļa no pasūtījumiem, kuri veikti, izmantojot tīmekļa vietnes, iepriekšējā kalendārajā gadā,

—	tādu e-komercijas pārdevumu citiem uzņēmumiem (B2B) un publiskām iestādēm (B2G) procentuālā daļa no pasūtījumiem, kuri veikti, izmantojot tīmekļa vietnes, iepriekšējā kalendārajā gadā,

—	elektroniskā pārdošana izcelsmes dalījumā: pašu valsts iepriekšējā kalendārajā gadā,

—	elektroniskā pārdošana izcelsmes dalījumā: citas ES valstis iepriekšējā kalendārajā gadā,

—	elektroniskā pārdošana izcelsmes dalījumā: pārējā pasaule iepriekšējā kalendārajā gadā.

Par uzņēmumiem, kuri saņēmuši preču vai pakalpojumu pasūtījumus, izmantojot EDI tipa ziņojumus, jāvāc šādi rādītāji:

—	tādu e-komercijas pārdevumu vērtība vai procentuālā daļa no pasūtījumu kopējā apgrozījuma, kuri veikti, izmantojot EDI tipa ziņojumus, iepriekšējā kalendārajā gadā,

—	elektroniskā pārdošana izcelsmes dalījumā: pašu valsts iepriekšējā kalendārajā gadā,

—	elektroniskā pārdošana izcelsmes dalījumā: citas ES valstis iepriekšējā kalendārajā gadā,

—	elektroniskā pārdošana izcelsmes dalījumā: pārējā pasaule iepriekšējā kalendārajā gadā.

Par uzņēmumiem, kuri nosūtījuši pasūtījumus, izmantojot tīmekļa vietnes vai EDI tipa ziņojumus, jāvāc šādi rādītāji:

—	(pēc izvēles) preču vai pakalpojumu pasūtījumu nosūtīšana, izmantojot tīmekļa vietnes, iepriekšējā kalendārajā gadā,

—	(pēc izvēles) preču vai pakalpojumu pasūtījumu nosūtīšana, izmantojot EDI tipa ziņojumus, iepriekšējā kalendārajā gadā,

—

(pēc izvēles) e-komercijas pirkumi no pasūtījumiem, kas nosūtīti elektroniski iepriekšējā kalendārajā gadā, procentuālās klasēs ([0; < 1], [1; < 5], [5; < 10], [10; < 25], [25; < 50], [50; < 75], [75; 100]) no e-komercijas pirkumiem kopējos pirkumos vai e-komercijas pirkumu vērtība, vai e-komercijas pirkumu procentuālā daļa kopējos pirkumos,

—	(pēc izvēles) elektroniskie pirkumi izcelsmes dalījumā: pašu valsts iepriekšējā kalendārajā gadā,

—	(pēc izvēles) elektroniskie pirkumi izcelsmes dalījumā: citas ES valstis iepriekšējā kalendārajā gadā,

—	(pēc izvēles) elektroniskie pirkumi izcelsmes dalījumā: pārējā pasaule iepriekšējā kalendārajā gadā.

c)   No alternatīviem avotiem jāvāc vai jāiegūst šāda pamatinformācija par uzņēmumiem:

Par visiem uzņēmumiem jāvāc šādi rādītāji:

—	uzņēmuma galvenā saimnieciskā darbība iepriekšējā kalendārajā gadā,

—	nodarbināto personu skaits iepriekšējā kalendārajā gadā,

—	kopējais apgrozījums (vērtības izteiksmē, izņemot PVN) iepriekšējā kalendārajā gadā,

—	(pēc izvēles) kopējais preču un pakalpojumu iepirkums (vērtības izteiksmē, izņemot PVN) iepriekšējā kalendārajā gadā.

2.   Aptvērums

Rādītāji, kas minēti šā pielikuma 1. punkta b) un c) apakšpunktā, ir jāvāc un jāiegūst par uzņēmumiem, kas klasificēti pēc šādām saimnieciskajām darbībām, pēc šādiem uzņēmuma lielumiem un pēc šādas ģeogrāfiskās darbības jomas:

a)

Saimnieciskā darbība: uzņēmumi, kas klasificēti šādās NACE 2. red. kategorijās. NACE kategorija Apraksts C iedaļa “Apstrādes rūpniecība” D, E iedaļa “Elektroenerģija, gāzes apgāde un siltumapgāde, ūdensapgāde, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana” F iedaļa “Būvniecība” G iedaļa “Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts” H iedaļa “Transports un uzglabāšana” I iedaļa “Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi” J iedaļa “Informācijas un komunikācijas pakalpojumi” L iedaļa “Operācijas ar nekustamo īpašumu” 69.–74. nodaļa “Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi” N iedaļa “Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība” 95.1. grupa “Datoru un sakaru iekārtu remonts” (pēc izvēles) 64.19., 64.92., 66.12. un 66.19. klase 65.1. un 65.2. grupa “Finanšu un apdrošināšanas darbības”

b)	Uzņēmuma lielums: uzņēmumi, kuros nodarbinātas 10 personas vai vairāk personu. Uzņēmumi, kuros nodarbinātas mazāk par 10 personām, jāietver pēc izvēles.

c)	Ģeogrāfiskā darbības joma: uzņēmumi, kuri atrodas jebkurā dalībvalsts teritorijas daļā.

3.   Pārskata periodi

To rādītāju pārskata periods, kuri attiecas uz iepriekšējo kalendāro gadu, ir 2012. gads. Pārējo rādītāju pārskata periods ir 2013. gada janvāris.

4.   Dalījumi

Par šā pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā norādītajiem tematiem un to rādītājiem jāsniedz šādi pamatrādītāji:

a)

Saimnieciskās darbības dalījums: atbilstoši šādiem NACE 2. red. agregātiem: NACE 2. red. agregēšana iespējamam valsts agregātu aprēķinam 10–18 19–23 24–25 26–33 35–39 41–43 45–47 49–53 55 58–63 (pēc izvēles) 64.19 + 64.92 + 65.1 + 65.2 + 66.12 + 66.19 68 69–74 77–82 26.1–26.4, 26.8, 46.5, 58.2, 61, 62, 63.1, 95.1 NACE 2. red. agregēšana iespējamam Eiropas agregātu aprēķinam 10–12 13–15 16–18 26 27–28 29–30 31–33 45 46 47 55–56 58–60 61 62–63 (pēc izvēles) 64.19 + 64.92 (pēc izvēles) 65.1 + 65.2 (pēc izvēles) 66.12 + 66.19 77–78 + 80–82 79 95.1

b)

Lieluma klases dalījums: dati jāsadala pa šādām lieluma klasēm pēc nodarbināto skaita: Lieluma klase Nodarbinātas 10 vai vairāk personu Nodarbinātas 10 līdz 49 personas Nodarbinātas 50 līdz 249 personas Nodarbinātas 250 vai vairāk personu Šāds dalījums jāpiemēro uzņēmumiem, kuros nodarbinātas mazāk nekā 10 personas, ja tos ietver. (Pēc izvēles sniedz rādītājus lieluma klasei “Nodarbinātas mazāk par 5 personām” un “Nodarbinātas 5 līdz 9 personas”.) Lieluma klase Nodarbinātas mazāk par 10 personām Nodarbinātas mazāk par 5 personām (pēc izvēles) Nodarbinātas 5 līdz 9 personas (pēc izvēles)

5.   Periodiskums

Dati par 2013. gadu jāsniedz vienu reizi.

6.   Termiņi

a)

Regulas (EK) Nr. 808/2004 6. pantā minētie agregētie dati, kuriem vajadzības gadījumā pievieno atzīmi par konfidencialitāti vai neuzticamību, jānosūta Eurostat līdz 2013. gada 5. oktobrim. Datu kopa jāpabeidz, jāapstiprina un jāpieņem līdz minētajai dienai. Tabulā iekļautajā datorlasāmajā formātā jāievēro Eurostat sniegtie norādījumi.

b)	Regulas (EK) Nr. 808/2004 6. pantā minētie metadati līdz 2013. gada 31. maijam jānosūta Eurostat, izmantojot Eurostat norādīto informācijas iesniegšanas paraugu.

c)	Regulas (EK) Nr. 808/2004 7. panta 3. punktā minētais ziņojums par nosūtīto datu kvalitāti līdz 2013. gada 5. novembrim jānosūta Eurostat.

II PIELIKUMS

2. MODULIS.   INDIVĪDI, MĀJSAIMNIECĪBAS UN INFORMĀCIJAS SABIEDRĪBA

1.   Temati un to rādītāji

a)   Temati, kas jāietver par 2013. pārskata gadu un kas izraudzīti no Regulas (EK) Nr. 808/2004 II pielikumā sniegtā saraksta, ir šādi:

—	indivīdu un/vai mājsaimniecību piekļuve IKT un to izmantošana,

—	indivīdu un/vai mājsaimniecību interneta un citu elektronisko tīklu izmantošana dažādiem mērķiem,

—	IKT kompetence un iemaņas,

—	IKT un interneta izmantošanas šķēršļi,

—	IKT izmantošana, ko veic indivīdi, lai apmainītos ar informāciju un pakalpojumiem ar valsts un publiskām iestādēm (e-pārvalde),

—	piekļuve tehnoloģijām un to izmantošana, nodrošinot spēju pieslēgties internetam vai citiem tīkliem jebkurā vietā un laikā (pilnīga savienojamība).

b)   Jāvāc šādi rādītāji:

Indivīdu un/vai mājsaimniecību piekļuve IKT un to izmantošana

Par visām mājsaimniecībām jāvāc šādi rādītāji:

—	piekļuve datoram mājās,

—	piekļuve internetam mājās (ar jebkuru ierīci).

Par visām mājsaimniecībām ar piekļuvi internetam jāvāc šādi rādītāji:

—	platjoslas pieslēguma veids, ko izmanto, lai piekļūtu internetam mājās: DSL (piemēram, ADSL, SHDSL, VDSL utt.),

—	platjoslas pieslēguma veids, ko izmanto, lai piekļūtu internetam mājās: fiksēts vadu savienojums (piemēram, kabelis, optiskā šķiedra, tīkls Ethernet, PLC),

—	platjoslas pieslēguma veids, ko izmanto, lai piekļūtu internetam mājās: fiksēts bezvadu savienojums (piemēram, satelīts, publiskais WiFi),

—	platjoslas pieslēguma veids, ko izmanto, lai piekļūtu internetam mājās: savienojums ar mobilo tālruņu tīklu (vismaz 3G, piemēram, UMTS), izmantojot tālruni,

—	platjoslas pieslēguma veids, ko izmanto, lai piekļūtu internetam mājās: savienojums ar mobilo telefonu tīklu (vismaz 3G, piemēram, UMTS), izmantojot karti vai USB atmiņu (integrētu SIM karti),

—	pieslēguma veids, ko izmanto, lai piekļūtu internetam mājās: iezvanpieejas piekļuve pa parasto tālruņa līniju vai ISDN,

—	pieslēguma veids, ko izmanto, lai piekļūtu internetam mājās: mobilais šaurjoslas savienojums (mazāk par 3G, piemēram, 2G+/GPRS, izmantojot mobilo tālruni vai klēpjdatora modemu).

Par visiem indivīdiem jāvāc šādi rādītāji:

—	datora pēdējā izmantošanas reize mājās, darbā vai citā vietā (pēdējos trijos mēnešos; pirms trim mēnešiem līdz vienam gadam; vairāk nekā pirms gada; nekad nav izmantots dators).

Par indivīdiem, kuri pēdējos trijos mēnešos ir izmantojuši datoru, jāvāc šādi rādītāji:

—	datora izmantošanas biežums (katru dienu vai gandrīz katru dienu; vismaz reizi nedēļā (bet ne katru dienu); retāk nekā reizi nedēļā).

Interneta izmantošana dažādiem mērķiem, ko veic indivīdi un/vai mājsaimniecībās

Par visiem indivīdiem jāvāc šādi rādītāji:

—	interneta pēdējā izmantošanas reize (pēdējos trijos mēnešos; pirms trim mēnešiem līdz vienam gadam; vairāk nekā pirms gada; nekad nav izmantots internets).

Par indivīdiem, kuri jau izmantojuši internetu, jāvāc šādi rādītāji:

—	pēdējo reizi notikusī interneta komercijas darbība privātiem mērķiem (pēdējo trīs mēnešu laikā; pirms trim mēnešiem līdz vienam gadam; vairāk nekā pirms gada; nekad nav veikts pirkums vai pasūtījums).

Par indivīdiem, kuri pēdējos trijos mēnešos izmantojuši internetu, jāvāc šādi rādītāji:

—	vidējais interneta izmantošanas biežums pēdējos trijos mēnešos (katru dienu vai gandrīz katru dienu; vismaz reizi nedēļā (bet ne katru dienu); retāk nekā reizi nedēļā),

—	interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: mājās,

—	interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: darba vietā (kas nav mājās),

—	interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: izglītības iestādē,

—	interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: citas personas mājās,

—	interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: citās vietās,

—	(pēc izvēles) interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: publiskā bibliotēkā,

—	(pēc izvēles) interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: pastā,

—	(pēc izvēles) interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: publiskā iestādē, pašvaldības vai valsts iestādē,

—	(pēc izvēles) interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: sabiedriskā vai brīvprātīgo organizācijā,

—	(pēc izvēles) interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: interneta kafejnīcā,

—	(pēc izvēles) interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: bezvadu interneta pieslēguma punktā (viesnīcās, lidostās, publiskās vietās u. c.),

—	(pēc izvēles) interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: citas,

—	interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos elektroniskā pasta nosūtīšanai vai saņemšanai,

—	interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai sazinātos sociālo tīklu vietnēs (izveidotu lietotāja profilu, nosūtītu ziņojumus vai citādi piedalītos, piemēram, Facebook, Twitter sociālo tīklu vietnēs),

—	interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai lasītu tiešsaistē pieejamas ziņas, avīzes vai žurnālus,

—	interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai meklētu ar veselību saistītu informāciju (piemēram, par ievainojumiem, slimībām, uzturu, veselības uzlabošanu),

—	interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai meklētu informāciju par izglītības, apmācības vai kursu apmeklēšanas iespējām,

—	interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai atrastu informāciju par precēm un pakalpojumiem,

—	interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai lejupielādētu programmatūru (tā nav spēļu programmatūra),

—	interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai nosūtītu viedokļus par pilsoniskiem un politiskiem jautājumiem, izmantojot tīmekļa vietnes (piemēram, blogus, sociālo tīklu vietnes),

—	interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai piedalītos apspriedēs tiešsaistē vai balsotu par pilsoniskiem vai politiskiem jautājumiem (piemēram, pilsētvides plānošana, petīcijas parakstīšana),

—	interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai izglītotos tiešsaistes kursos (jebkurā jomā),

—	interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai apskatītu wiki tipa vietnes – lai iegūtu informāciju par jebkuru tematu (piemēram, tiešsaistes enciklopēdijās “Vikipēdija”),

—	interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai meklētu darbu vai nosūtītu darba pieteikumu,

—	interneta izmantošana pēdējos trīs mēnešos, lai sazinātos profesionālo tīklu vietnēs (izveidotu lietotāja profilu, nosūtītu ziņojumus vai citādi piedalītos, piemēram, LinkedIn, Xing profesionālo tīklu vietnēs),

—	interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai izmantotu ar ceļojumu saistītus pakalpojumus vai ar ceļojumu saistītas naktsmītnes,

—	interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai pārdotu pakalpojumus vai preces, piemēram, izmantojot izsoles (piemēram, eBay),

—	interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos zvanīšanai, izmantojot internetu, videozvaniem (ar tīmekļkameru (webcam)), izmantojot internetu,

—	interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai izmantotu interneta bankas pakalpojumus.

Par indivīdiem, kuri pēdējos trīs mēnešos privātiem mērķiem izmantojuši internetu, lai tiešsaistē lasītu ziņas, avīzes vai žurnālus, jāvāc šādi rādītāji:

—	interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai tiešsaistē lasītu ziņas, avīzes vai žurnālus, kuri ir abonēti regulārai saņemšanai (tostarp RSS).

Par indivīdiem, kuri pēdējos divpadsmit mēnešos privātiem mērķiem ir izmantojuši internetu komerciālu darbību veikšanai internetā, jāvāc šādi rādītāji:

—	interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu pārtikas preces,

—	interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu mājsaimniecības preces, piemēram, mēbeles, rotaļlietas,

—	interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu zāles,

—	interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu filmas vai mūziku (jāinformē atsevišķi, vai pasūtījums lejupielādēts (piegāde veikta) tiešsaistē),

—	interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu grāmatas, žurnālus vai avīzes, ieskaitot e-grāmatas (jāinformē atsevišķi kopā ar informāciju par e-mācību materiāliem, vai pasūtījums lejupielādēts (piegāde veikta) tiešsaistē),

—	interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu e-mācību materiālus (jāinformē atsevišķi kopā ar informāciju par grāmatām, žurnāliem vai avīzēm, vai pasūtījums lejupielādēts (piegāde veikta) tiešsaistē),

—	interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu apģērbu vai sporta preces,

—	interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu videospēļu programmatūru un jauninājumus (jāinformē atsevišķi kopā ar informāciju par citu datoru programmatūru un jauninājumiem, vai pasūtījums lejupielādēts (piegāde veikta) tiešsaistē),

—	interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu datora programmatūru un jauninājumus (jāinformē atsevišķi kopā ar informāciju par videospēļu programmatūru un jauninājumiem, vai pasūtījums lejupielādēts (piegāde veikta) tiešsaistē),

—	interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu datoru aparatūru,

—	interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu elektroniskas iekārtas (tostarp kameras),

—	interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu telekomunikāciju pakalpojumus (piemēram, televīzijas, platjoslas pieslēguma, fiksētās līnijas vai mobilā tālruņa pieslēguma abonementi, naudas līdzekļu atjaunošana priekšapmaksas tālruņa kartēs),

—	interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pirktu akcijas, apdrošināšanas polises un citus finanšu pakalpojumus,

—	interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu brīvdienu mītni (viesnīcas u. c.),

—	interneta izmantošana, lai pasūtītu citus ar ceļojumu saistītus pakalpojumus (transporta biļetes, automašīnu noma u. c.),

—	interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu pasākumu biļetes,

—	interneta izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pasūtītu citas preces vai pakalpojumus,

—	preces vai pakalpojumi, kas pēdējos divpadsmit mēnešos pirkti vai pasūtīti no pārdevējiem valstī,

—	preces vai pakalpojumi, kas pēdējos divpadsmit mēnešos pirkti vai pasūtīti no pārdevējiem citās ES valstīs,

—	preces vai pakalpojumi, kas pēdējos divpadsmit mēnešos pirkti vai pasūtīti no pārdevējiem pārējās pasaules valstīs,

—	preces vai pakalpojumi, kas pirkti vai pasūtīti pēdējos divpadsmit mēnešos, ja pārdevēju izcelsmes valsts nav zināma.

IKT kompetence un iemaņas

Par indivīdiem, kuri izmantojuši internetu un kuri ir nodarbināti, pašnodarbināti (ieskaitot ģimenē nodarbinātos) vai bezdarbnieki, jāvāc šādi rādītāji:

—	pašnovērtējums par to, vai indivīda pašreizējās datoriemaņas ir pietiekamas, ja viņam/viņai būtu jāmeklē jauns darbs vai jāmaina darbs gada laikā (jā; nē; nepiemēro).

Par indivīdiem, kuri izmantojuši internetu, jāvāc šādi rādītāji:

—	iemaņas darbā ar internetu, izmantojot meklētājprogrammu, lai atrastu informāciju,

—	iemaņas darbā ar internetu, lai nosūtītu e-pastu, kuram ir pievienotas datnes (piemēram, dokumenti, attēli),

—	iemaņas darbā ar internetu, lai nosūtītu ziņojumus uz virtuālās tērzēšanas telpām, ziņu grupām vai diskusiju forumiem tiešsaistē (piemēram, sociālo tīklu vietnēs),

—	iemaņas darbā ar internetu, lai to izmantotu zvanīšanai internetā,

—	iemaņas darbā ar internetu, lai kopīgi lietotu vienādranga datni, apmainoties ar filmām, mūziku u. c.,

—	iemaņas darbā ar internetu, lai izveidotu tīmekļa vietni,

—	iemaņas darbā ar internetu, lai augšupielādētu tekstu, spēles, attēlus, filmas vai mūziku tīmekļa vietnēs (piemēram, sociālo tīklu vietnēs),

—	iemaņas darbā ar internetu, lai mainītu interneta pārlūka drošības iestatījumus.

Par indivīdiem, kuriem ir iemaņas vienā vai vairākās interneta izmantošanas jomās, jāvāc šādi rādītāji:

—	(pēc izvēles) pašnovērtējums par to, vai indivīda pašreizējās interneta iemaņas ir pietiekamas, lai sazinātos ar radiem, draugiem, kolēģiem, izmantojot internetu (jā; nē; nepiemēro),

—	(pēc izvēles) pašnovērtējums par to, vai indivīda pašreizējās interneta iemaņas ir pietiekamas, lai aizsargātu personas datus (jā; nē; nepiemēro),

—	(pēc izvēles) pašnovērtējums par to, vai indivīda pašreizējās interneta iemaņas ir pietiekamas, lai aizsargātu personīgo datoru no vīrusiem vai citām datoriem kaitīgām programmām (jā; nē; nepiemēro).

IKT un interneta izmantošanas šķēršļi

Par mājsaimniecībām, kurām mājās nav piekļuves internetam, jāvāc šādi rādītāji:

—	iemesls, kā dēļ mājās nav piekļuves internetam: piekļuve internetam ir citur,

—	iemesls, kā dēļ mājās nav piekļuves internetam: internets nav vajadzīgs (jo nav lietderīgs, nav interesants utt.),

—	iemesls, kā dēļ mājās nav piekļuves internetam: pārāk lielas iekārtu izmaksas,

—	iemesls, kā dēļ mājās nav piekļuves internetam: pārāk lielas piekļuves izmaksas (tālrunis, DSL abonements u. c.),

—	iemesls, kā dēļ mājās nav piekļuves internetam: trūkst iemaņu,

—	iemesls, kā dēļ mājās nav piekļuves internetam: risks privātumam vai drošībai,

—	iemesls, kā dēļ mājās nav piekļuves internetam: platjoslas internets nav pieejams respondenta reģionā,

—	iemesls, kā dēļ mājās nav piekļuves internetam: cits.

IKT izmantošana, ko veic indivīdi, lai apmainītos ar informāciju un pakalpojumiem ar valsts un publiskām iestādēm (e-pārvalde)

Par indivīdiem, kuri pēdējos divpadsmit mēnešos izmantojuši internetu, jāvāc šādi rādītāji:

—	interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos divpadsmit mēnešos, lai iegūtu publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietnēs iekļauto informāciju,

—	interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos divpadsmit mēnešos, lai lejuplādētu publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietnēs iekļautas oficiālas veidlapas,

—	interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos divpadsmit mēnešos, lai iesniegtu aizpildītas veidlapas publiskās iestādēs vai publiskos dienestos,

—	vēršanās pie publiskām iestādēm vai publiskiem dienestiem ar privātiem mērķiem pēdējos divpadsmit mēnešos: pa tālruni (izņemot īsziņas),

—	vēršanās pie publiskām iestādēm vai publiskiem dienestiem ar privātiem mērķiem pēdējos divpadsmit mēnešos: pa e-pastu,

—	vēršanās pie publiskām iestādēm vai publiskiem dienestiem ar privātiem mērķiem pēdējos divpadsmit mēnešos: ierodoties personīgi,

—	vēršanās pie publiskām iestādēm vai publiskiem dienestiem ar privātiem mērķiem pēdējos divpadsmit mēnešos: izmantojot citas iespējas (piemēram, pastu, īsziņu, faksu),

—	nav bijuši kontakti ar publiskām iestādēm vai publiskiem dienestiem ar privātiem mērķiem pēdējos divpadsmit mēnešos, jo nebija nepieciešamības.

Par indivīdiem, kuri privātiem mērķiem izmantojuši internetu pēdējos divpadsmit mēnešos privātiem mērķiem, lai iegūtu publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietnēs iekļauto informāciju, lai lejuplādētu publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietnēs iekļautas oficiālas veidlapas vai lai iesniegtu aizpildītas veidlapas publiskās iestādēs vai publiskos dienestos, jāvāc šādi rādītāji:

—	publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietņu izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos: ienākuma nodokļa deklarācija,

—	publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietņu izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pieprasītu sociālās nodrošināšanas pabalstus (piemēram, bezdarba pabalsts, pensija, bērna pabalsts),

—	publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietņu izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai pieprasītu personas dokumentus (pase, personas apliecība vai automobiļa vadītāja apliecība) vai apliecības (dzimšanas, laulību, miršanas),

—	publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietņu izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos: publiskas bibliotēkas (katalogu pieejamība, meklēšanas rīki),

—	publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietņu izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai iestātos augstākās izglītības iestādē vai universitātē,

—	publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietņu izmantošana pēdējos divpadsmit mēnešos, lai paziņotu par adreses maiņu,

—	pieredzētās problēmas, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietnes privātiem mērķiem pēdējos divpadsmit mēnešos: tehniskas tīmekļa vietnes problēmas,

—	pieredzētās problēmas, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietnes privātiem mērķiem pēdējos divpadsmit mēnešos: nepietiekama, neskaidra vai novecojusi informācija,

—	pieredzētās problēmas, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietnes privātiem mērķiem pēdējos divpadsmit mēnešos: bija vajadzīgs atbalsts, tomēr to nevarēja iegūt (tiešsaistē vai nesaistē),

—	pieredzētās problēmas, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietnes privātiem mērķiem pēdējos divpadsmit mēnešos: citas,

—	apmierinātība vai neapmierinātība ar šādu aspektu, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietnes pēdējos divpadsmit mēnešos: viegli atrast informāciju (lielākoties apmierināti; lielākoties neapmierināti; nepiemēro),

—	apmierinātība vai neapmierinātība ar šādu aspektu, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietnes pēdējos divpadsmit mēnešos: pieejamās informācijas lietderība (lielākoties apmierināti; lielākoties neapmierināti; nepiemēro),

—	apmierinātība vai neapmierinātība ar šādu aspektu, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietnes pēdējos divpadsmit mēnešos: sniegtā informācija par norises gaitu vai pieprasījuma izsekošana (lielākoties apmierināti; lielākoties neapmierināti; nepiemēro),

—	apmierinātība vai neapmierinātība ar šādu aspektu, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietnes pēdējos divpadsmit mēnešos: viegli izmantot tīmekļa vietnes pakalpojumus (lielākoties apmierināti; lielākoties neapmierināti; nepiemēro).

Par indivīdiem, kuri pēdējos divpadsmit mēnešos nav iesnieguši aizpildītas veidlapas publisku iestāžu tīmekļa vietnēs privātiem mērķiem, jāvāc šādi rādītāji:

—	iemesls, kā dēļ nav iesniegtas aizpildītas veidlapas publisku iestāžu tīmekļa vietnēs: nebija jāiesniedz oficiālas veidlapas.

Par indivīdiem, kuri pēdējos divpadsmit mēnešos nav iesnieguši aizpildītas veidlapas publisku iestāžu tīmekļa vietnēs privātiem mērķiem un kuri nav norādījuši kā iemeslu to, ka oficiālas veidlapas nebija jāiesniedz, jāvāc šādi rādītāji:

—	iemesls, kā dēļ nav iesniegtas aizpildītas veidlapas: šāds tīmekļa vietnes pakalpojums nebija pieejams,

—	iemesls, kā dēļ nav iesniegtas aizpildītas veidlapas: nav personiskas saskares, dod priekšroku apmeklējumam,

—	iemesls, kā dēļ nav iesniegtas aizpildītas veidlapas: nav tūlītējas atbildes,

—	iemesls, kā dēļ nav iesniegtas aizpildītas veidlapas: vairāk uzticas papīra formāta dokumentiem,

—	iemesls, kā dēļ nav iesniegtas aizpildītas veidlapas: iemaņu vai zināšanu trūkums (piemēram, nezina, kā jāizmanto tīmekļa vietne, vai vietnes izmantošana bija pārāk sarežģīta),

—	iemesls, kā dēļ nav iesniegtas aizpildītas veidlapas: bažas par personas datu aizsardzību un drošību,

—	iemesls, kā dēļ nav iesniegtas aizpildītas veidlapas: attiecīgie dienesti tāpat pieprasīs, lai persona ierastos pati vai dokumenti tiktu iesniegti papīra formātā,

—	(pēc izvēles) iemesls, kā dēļ nav iesniegtas aizpildītas veidlapas: nav elektroniskā paraksta vai elektroniskās identifikācijas kartes/apliecības vai ir problēmas ar elektronisko parakstu vai elektronisko identifikācijas karti/apliecību (nepieciešams autentificēšanai/pakalpojuma izmantošanai),

—	iemesls, kā dēļ nav iesniegtas aizpildītas veidlapas: cita persona to izdarīja manā vārdā (piemēram, konsultants, nodokļu konsultants, radinieks vai ģimenes loceklis),

—	iemesls, kā dēļ nav iesniegtas aizpildītas veidlapas: cits.

Piekļuve tehnoloģijām un to izmantošana, nodrošinot iespēju pieslēgties internetam vai citiem tīkliem jebkurā vietā un laikā (pilnīga savienojamība)

Par indivīdiem, kuri pēdējos trīs mēnešos izmantojuši internetu, jāvāc šādi rādītāji:

—	mobilo ierīču izmantošana, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba: mobilais tālrunis (vai viedtālrunis),

—	mobilo ierīču izmantošana, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba: mobilais tālrunis (vai viedtālrunis), izmantojot mobilā tālruņa tīklu,

—	mobilo ierīču izmantošana, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba: mobilais tālrunis (vai viedtālrunis), izmantojot bezvadu tīklu (piemēram, WiFi),

—	mobilo ierīču izmantošana, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba: portatīvais dators (piemēram, klēpjdators, planšetdators),

—	mobilo ierīču izmantošana, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba: portatīvais dators (piemēram, klēpjdators, planšetdators), izmantojot mobilā tālruņa tīklu, USB atmiņu vai (SIM) karti vai mobilo tālruni kā modemu,

—	mobilo ierīču izmantošana, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba: portatīvais dators (piemēram, klēpjdators), izmantojot bezvadu tīklu (piemēram, WiFi),

—	mobilo ierīču izmantošana, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba: citas ierīces,

—	neizmanto mobilās ierīces, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba.

2.   Aptvērums

a)	Statistikas vienības, kuras jāizraugās, lai sagatavotu šā pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā minētos rādītājus, kas attiecas uz mājsaimniecībām, ir mājsaimniecības, kurās ir vismaz viens loceklis vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

b)	Statistikas vienības, kuras jāizraugās, lai sagatavotu šā pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā minētos rādītājus, kas attiecas uz indivīdiem, ir indivīdi vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

c)	Ģeogrāfiskās robežas aptver mājsaimniecības un/vai indivīdus, kuri dzīvo jebkurā dalībvalsts teritorijas daļā.

3.   Pārskata periods

Galvenais pārskata periods statistikas vākšanai ir 2013. gada pirmais ceturksnis.

4.   Sociālekonomiskie pamatrādītāji

a)

Par šā pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem tematiem un to rādītājiem, kas attiecas uz mājsaimniecībām, jāvāc šādi pamatrādītāji: — dzīvesvietas reģions (saskaņā ar NUTS 1 reģionu klasifikāciju), — (pēc izvēles) dzīvesvietas reģions saskaņā ar NUTS 2 klasifikāciju, — ģeogrāfiskā atrašanās vieta: dzīvo konverģences mērķa reģionos (tostarp reģionos, kuros atbalsts pakāpeniski tiek izbeigts); dzīvo reģionu konkurētspējas un nodarbinātības mērķa reģionos, — urbanizācijas līmenis: dzīvo blīvi apdzīvotos rajonos; dzīvo vidēji blīvi apdzīvotos rajonos; dzīvo mazapdzīvotos rajonos, — mājsaimniecības tips: personu skaits mājsaimniecībā; (pēc izvēles) 16 līdz 24 gadus vecu personu skaits; (pēc izvēles) 16 līdz 24 gadus vecu studentu skaits; (pēc izvēles) 25 līdz 64 gadus vecu personu skaits; (pēc izvēles) par 64 gadiem vecāku personu skaits (jāvāc atsevišķi: par 16 gadiem jaunāku bērnu skaits, (pēc izvēles) 14 līdz 15 gadus vecu bērnu skaits, (pēc izvēles) 5 līdz 13 gadus vecu bērnu skaits, (pēc izvēles) tādu bērnu skaits, kuri ir 4 gadus veci vai jaunāki), — (pēc izvēles) mājsaimniecības ikmēneša neto ienākumi (jāvāc vērtības veidā vai izmantojot lieluma klases, kas ir savietojamas ar ienākumu kvartilēm), — (pēc izvēles) ekvivalenti mājsaimniecības kopējie ikmēneša neto ienākumi kvintilēs.

b)

Par šā pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem tematiem un to rādītājiem, kas attiecas uz privātpersonām, jāvāc šādi pamatrādītāji: — dzimums: vīrietis; sieviete, — dzimšanas valsts: valstī dzimusi persona; ārvalstī dzimusi persona; citā ES dalībvalstī dzimusi persona; ārvalstī dzimusi persona: dzimusi trešā valstī, — valstiskā piederība: valstspiederīgais; nav valstspiederīgais: citas ES dalībvalsts valstspiederīgais; nav valstspiederīgais: trešās valsts valstspiederīgais, — (pēc izvēles) personas juridiskais ģimenes stāvoklis: neprecējusies (proti, nekad nav bijusi precējusies); precējusies (tostarp reģistrētas partnerattiecības); atraitnis(-e) un nav precējies(-usies) vēlreiz (tostarp reģistrētu partnerattiecību atraitnis(-e)); šķīrusies un nav precējusies vēlreiz (tostarp šķirti dzīvojoši laulātie un izjukušas reģistrētas partnerattiecības), — (pēc izvēles) personas faktiskais ģimenes stāvoklis: persona dzīvo civillaulībā (partneri nav precēti); persona nedzīvo civillaulībā, — vecums pilnos gados; (pēc izvēles) jaunāki par 16 vai vecāki par 74, — augstākais pabeigtais izglītības līmenis saskaņā ar starptautisko standartizēto izglītības klasifikāciju (ISCED 97): zems (ISCED 0, 1 vai 2); vidējs (ISCED 3 vai 4); augsts (ISCED 5 vai 6); nav formālas izglītības (ISCED 0); sākumskolas izglītība (ISCED 1); pamatskolas izglītība (ISCED 2); vidusskolas izglītība (ISCED 3); izglītība pēc vidusskolas, kas nav augstākā izglītība (ISCED 4); augstākās izglītības pirmais posms (ISCED 5); augstākās izglītības otrais posms (ISCED 6), — nodarbinātības statuss: nodarbinātais vai pašnodarbinātais, ieskaitot ģimenē strādājošos (pēc izvēles: pilna laika nodarbinātais vai pašnodarbinātais; nepilnas slodzes nodarbinātais vai pašnodarbinātais; nodarbinātais; nodarbinātais ar pastāvīgu darbu vai beztermiņa darba līgumu; nodarbinātais ar pagaidu darbu vai darba līgumu uz noteiktu laiku; pašnodarbinātais, ieskaitot ģimenē strādājošos), — (pēc izvēles) nodarbinātības ekonomikas nozare: NACE 2. red. sadaļas Apraksts A Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība B, C, D un E Apstrādes rūpniecība, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde un citas nozares F Būvniecība G, H un I Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi J Informācijas un komunikācijas pakalpojumi K Finanšu un apdrošināšanas darbības L Operācijas ar nekustamo īpašumu M un N Uzņēmējdarbības pakalpojumi O, P, un Q Valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālā aprūpe R, S, T un U Citi pakalpojumi — nodarbinātības statuss: bezdarbnieks; studenti, kuri nav darbaspēks; citas personas, kuras nav darbaspēks (pēc izvēles citām personām, kuras nav darbaspēks: pensijā, priekšlaicīgi pensionējusies vai pārtraukusi uzņēmējdarbību; pastāvīgi darbnespējīga; obligātajā militārajā dienestā vai civildienestā; pilda mājas pienākumus; citas nenodarbinātas personas), — nodarbošanās saskaņā ar starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju (ISCO-08): fiziskā darba strādnieki; darbinieki, kas nav fiziskā darba strādnieki; IKT jomā iesaistītie darbinieki; IKT jomā neiesaistītie darbinieki; (pēc izvēles) visas profesijas saskaņā ar ISCO-08 divu ciparu līmenī.

5.   Periodiskums

Dati par 2013. gadu jāsniedz vienu reizi.

6.   Rezultātu nosūtīšanas termiņi

a)

Regulas (EK) Nr. 808/2004 6. pantā un II pielikuma 6. punktā minētās individuālo datu kopas, kas neļauj tieši noteikt attiecīgās statistikas vienības, jānosūta Eurostat līdz 2013. gada 5. oktobrim. Datu kopa jāpabeidz, jāapstiprina un jāpieņem līdz minētajai dienai. Datorlasāmajā nosūtīšanas formātā individuālo datu kopām jāievēro Eurostat sniegtais modelis.

b)

Izvēlētais apkopotais datu kopums, kas nepieciešams apstiprināšanai un ātrai publicēšanai un kam vajadzības gadījumā pievieno atzīmi par konfidencialitāti vai neuzticamību, jānosūta Eurostat līdz 2013. gada 5. oktobrim. Datu kopa jāpabeidz, jāapstiprina un jāpieņem līdz minētajai dienai. Tabulā iekļautajā datorlasāmajā nosūtīšanas formātā jāievēro Eurostat sniegtais modelis.

c)	Regulas (EK) Nr. 808/2004 6. pantā minētie metadati līdz 2013. gada 31. maijam jānosūta Eurostat. Metadatu sagatavošanā jāievēro Eurostat sniegtais ziņojuma modelis.

d)	Regulas (EK) Nr. 808/2004 7. panta 3. punktā minētais ziņojums par nosūtīto datu kvalitāti jānosūta Eurostat viena mēneša laikā pēc pēdējās datu kopas nosūtīšanas līdz 2013. gada 5. novembrim. Ziņojumā par nosūtīto datu kvalitāti jāievēro Eurostat sniegtais ziņojuma modelis.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	AL	40,0
	MA	50,5
	MK	32,3
	TR	69,6
	ZZ	48,1
0707 00 05	AL	57,9
	EG	209,3
	MK	42,0
	TR	116,3
	ZZ	106,4
0709 93 10	MA	129,8
	TR	130,6
	ZZ	130,2
0805 20 10	MA	101,2
	ZA	144,8
	ZZ	123,0
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	CN	64,9
	HR	39,2
	TR	82,9
	ZA	193,6
	ZZ	95,2
0805 50 10	AR	57,4
	TR	82,9
	ZA	73,1
	ZZ	71,1
0806 10 10	BR	280,6
	LB	256,5
	PE	283,7
	TR	157,0
	US	311,5
	ZZ	257,9
0808 10 80	CA	156,2
	CL	151,2
	CN	79,8
	MK	36,9
	NZ	162,5
	US	192,3
	ZA	140,2
	ZZ	131,3
0808 30 90	CN	70,9
	TR	111,1
	ZZ	91,0

---

(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

PIELIKUMS

I.

Direktīvas 2006/126/EK I pielikuma 3. punktā par vadītāja apliecības otru pusi a) apakšpunkta 12. punktu groza šādi: 1) punktā iekļauj šādu 46. kodu: “46. Tikai tricikli”; 2) svītro 72. kodu; 3) 73. kodu aizstāj ar šādu: “73. Vienīgi B kategorijas transportlīdzekļiem – kvadracikliem ar motoru (B1)”; 4) 74.–77. kodu svītro; 5) 79. kodu aizstāj ar šādu: “79. (…) Šīs direktīvas 13. panta piemērošanas nolūkā – transportlīdzekļiem, kas atbilst iekavās norādītajām kategorijām. 79.01. Vienīgi divriteņu transportlīdzekļi ar blakusvāģi vai bez tā 79.02. Vienīgi AM kategorijas trīsriteņu transportlīdzekļi vai vieglie kvadracikla tipa transportlīdzekļi 79.03. Vienīgi tricikli 79.04. Vienīgi tricikli kopā ar piekabi, kuras maksimālā atļautā masa nav lielāka par 750 kg 79.05. A1 kategorijas motocikls, kura jaudas un svara attiecība ir lielāka par 0,1 kW/kg 79.06. BE kategorijas transportlīdzeklis, kura maksimālā atļautā piekabes masa ir lielāka par 3 500 kg”; 6) iekļauj šādu 80. un 81. kodu: “80. Vienīgi A kategorijas mototricikla tipa transportlīdzekļa vadītāja apliecības turētāji, kas nav sasnieguši 24 gadu vecumu 81. Vienīgi A kategorijas divriteņu motocikla tipa transportlīdzekļa vadītāja apliecības turētāji, kas nav sasnieguši 21 gada vecumu”; 7) iekļauj šādu 90. kodu: “90. Kodi, ko izmanto kopā ar kodiem, kas definē transportlīdzekļa modifikācijas”; 8) 96. kodu aizstāj ar šādu: “96. B kategorijas transportlīdzekļi kopā ar piekabi, kuras maksimālā atļautā masa ir lielāka par 750 kg, un kuru kopējā maksimālā atļautā masa ir 3 500 kg–4 250 kg”; 9) pievieno šādu 97. kodu: “97. Aizliegts vadīt C1 kategorijas transportlīdzekli, kas ietilpst Padomes 1985. gada 20. decembra Regulas (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (1) piemērošanas jomā.

II.

Direktīvas 2006/126/EK II pielikumu groza šādi: 1) pielikuma 4.1.1. punktu aizstāj ar šādu: “4.1.1. noteikumiem par braukšanas un atpūtas laikposmiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulā (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz autotransportu (2); reģistrācijas kontrolierīču izmantošanu, kā noteikts Regulā (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā 2) iekļauj šādu 4.1.a punktu: “4.1.a Dalībvalstis no zināšanu pārbaudes par 4.1.1.–4.1.3. punktā uzskaitītajiem tematiem var atbrīvot pretendentus, kuri vēlas iegūt vadītāja apliecību par C1 vai C1E kategorijas transportlīdzekli, kas neietilpst Regulas (EEK) Nr. 3821/85 darbības jomā”; 3) pielikuma 5.1. punktu aizstāj ar šādu: “5.1.   Transportlīdzekļa transmisija 5.1.1.   Lai vadītu transportlīdzekli ar manuālu transmisiju, braukšanas prasmes un stila pārbaudi veic ar transportlīdzekli, kam ir manuāla transmisija. “Transportlīdzeklis ar manuālu transmisiju” ir transportlīdzeklis, kam ir sajūga pedālis (vai kloķis, ko A, A2 un A1 kategorijas transportlīdzekļos darbina manuāli) un kas jādarbina vadītājam, kad tas ieslēdz un izslēdz transportlīdzekļa motoru vai maina ātrumu. 5.1.2.   Transportlīdzekļus, kas neatbilst 5.1.1. punktā noteiktajam kritērijam, uzskata par tādiem, kam ir automātiska transmisija. Neskarot 5.1.3. punktu, ja pretendents braukšanas prasmes un stila pārbaudi veic ar transportlīdzekli, kam ir automātiska transmisija, to norāda apliecībā, kas izdota, pamatojoties uz šādu pārbaudi. Apliecības, kurās ir šāda norāde, izmanto, lai vadītu tikai transportlīdzekļus ar automātisko transmisiju. 5.1.3.   Īpaši noteikumi attiecībā uz C, CE, D un DE kategorijas transportlīdzekļiem Dalībvalstis var nolemt, ka C, CE, D vai DE kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecībā nenorāda ierobežojumus transportlīdzekļiem ar automātisko transmisiju, kas minēti 5.1.2. punktā, ja pretendentam jau ir vadītāja apliecība, kas iegūta par transportlīdzekli ar automātisku transmisiju vismaz vienā no kategorijām B, BE, C, CE, C1, C1E, D, D1 vai D1E un ja pretendents braukšanas prasmes un stila pārbaudē ir veicis 8.4. punktā minētās darbības.”; 4) pielikuma 5.2. punktu groza šādi: a) punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “5.2. Transportlīdzekļi, ko izmanto braukšanas prasmes un stila pārbaudē, atbilst turpmāk minētajiem obligātajiem kritērijiem. Dalībvalstis var noteikt stingrākus kritērijus vai papildināt tos ar jauniem. Dalībvalstis A1, A2 un A kategorijas transportlīdzekļiem, ko izmanto braukšanas prasmes un stila pārbaudē, var piemērot pielaidi, saskaņā ar kuru cilindra tilpums var būt par 5 cm3 mazāks par vajadzīgo minimālo cilindra tilpumu.”; b) tekstu par A1 kategoriju, A2 kategoriju un A kategoriju aizstāj ar šādu: “A1   kategorija A1 kategorijas motocikls bez blakusvāģa, kura nominālā jauda nav lielāka par 11 kW, kura jaudas un svara attiecība nav lielāka par 0,1 kW/kg un kas spēj sasniegt ātrumu vismaz 90 km/h. Ja motociklu darbina iekšdedzes motors, motora cilindra jauda ir vismaz 120 cm3. Ja motociklu darbina elektromotors, transportlīdzekļa jaudas un svara attiecība ir vismaz 0,08 kW/kg. A2   kategorija Motocikls bez blakusvāģa, kura nominālā jauda ir 20–35 kW un jaudas un svara attiecība nav lielāka par 0,2 kW/kg. Ja motociklu darbina iekšdedzes motors, motora jauda kubikmetros ir vismaz 400 cm3. Ja motociklu darbina elektromotors, transportlīdzekļa jaudas un svara attiecība ir vismaz 0,15 kW/kg. A   kategorija Motocikls bez blakusvāģa, kura pašmasa ir lielāka par 180 kg un nominālā jauda ir vismaz 50 kW. Dalībvalsts var akceptēt pielaidi, saskaņā ar kuru minimālā masa var būt par 5 kg mazāka par vajadzīgo minimālo masu. Ja motociklu darbina iekšdedzes motors, motora jauda kubikmetros ir vismaz 600 cm3. Ja motociklu darbina elektromotors, transportlīdzekļa jaudas un svara attiecība ir vismaz 0,25 kW/kg.”; c) tekstu par C un CE kategoriju aizstāj ar šādu: “C   kategorija C kategorijas transportlīdzeklis, kura maksimālā atļautā masa ir vismaz 12 000 kg, garums ir vismaz 8 m, platums ir vismaz 2,40 m un kurš ir spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h; aprīkots ar ABS bremzēm, transmisijas sistēmu, kas vadītājam nodrošina manuālu pārnesuma izvēli, un Regulā (EEK) Nr. 3821/85 noteikto reģistrācijas kontrolierīci; kravas nodalījums ir slēgta kaste, kas ir vismaz tikpat plata un augsta kā kabīne; transportlīdzekļa faktiskā kopējā masa ir vismaz 10 000 kg. CE   kategorija Vai nu vairākposmu transportlīdzeklis, vai C kategorijas pārbaudē izmantojamais transportlīdzeklis kopā ar piekabi, kuras garums ir vismaz 7,5 m; gan vairākposmu transportlīdzeklim, gan transportlīdzeklim ar piekabi maksimālā atļautā masa ir vismaz 20 000 kg, garums vismaz 14 m un platums vismaz 2,40 m, tas ir spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h, tas ir aprīkots ar ABS bremzēm, transmisijas sistēmu, kas vadītājam nodrošina manuālu pārnesuma izvēli un Regulā (EEK) Nr. 3821/85 noteikto reģistrācijas kontrolierīci; kravas nodalījums ir slēgta kaste, kas ir vismaz tikpat plata un augsta kā kabīne; gan vairākposmu transportlīdzekļa, gan ar piekabi aprīkotā transportlīdzekļa faktiskā kopējā masa ir vismaz 15 000 kg.”; 5) pielikuma 8.1.4. punktu aizstāj ar šādu: “8.1.4. pārbaudīt bremžu un stūres sistēmas pastiprinātājus; pārbaudīt riteņu, riteņu uzgriežņu, dubļusargu, priekšējā stikla, logu un stikla tīrītāja, šķidrumu (piemēram, dzinēja eļļas, dzesēšanas šķidruma, mazgāšanas šķidruma) stāvokli; pārbaudīt un lietot instrumentu paneli, tostarp Regulā (EEK) Nr. 3821/85 noteiktās reģistrācijas kontrolierīces. Šo pēdējo prasību nepiemēro pretendentiem, kas vēlas saņemt vadītāja apliecību par C1 vai C1E kategorijas transportlīdzekli, kas neietilpst šīs Regulā darbības jomā;” 6) iekļauj šādu 8.4. punktu: “8.4.   Droša un energoefektīva vadīšana 8.4.1. Vadīšana tādā veidā, lai garantētu drošību un samazinātu degvielas patēriņu un emisijas, konkrēti paātrinājuma vai samazinājuma laikā un braucot kalnā vai no kalna, vajadzības gadījumā pārnesumu izvēloties manuāli.”; 7) pielikuma 9.3.2. punktu aizstāj ar šādu: “9.3.2. brauc ekonomiskā, drošā un energoefektīvā veidā, ņemot vērā apgriezienu skaitu minūtē, pārnesumu pārslēgšanu, bremzēšanu un paātrinājumu (tikai B, BE, C, CE, C1, C1E, D, DE, D1 un D1E kategorija);”.

---

(1)  OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.”

(2)  OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.”;

I PIELIKUMS

ZINĀTNISKIE UN TEHNISKIE MĒRĶI

Programmas galvenie mērķi ir šādi:

1.	Nodrošināt augstplūsmas reaktora (HFR) drošu un stabilu ekspluatāciju, lai garantētu neitronu plūsmas pieejamību eksperimentālām vajadzībām.

2.

Nodrošināt, ka pētniecības institūti var efektīvi izmantot HFR plašā disciplīnu diapazonā, proti, šādās disciplīnās: kodolreaktoru drošības uzlabošana, veselības aizsardzība (tostarp medicīnas izotopu izstrādāšana), kodolsintēze, fundamentālie pētījumi un apmācība, kā arī atkritumu apsaimniekošana, tostarp iespēja pētīt Eiropu interesējošo reaktoru sistēmu kodoldegvielu drošuma jautājumus.

II PIELIKUMS

IEMAKSU SADALĪJUMS

Iemaksas programmas īstenošanai veic Nīderlande, Francija un Beļģija.

Iemaksu sadalījums ir šāds:

Nīderlande: EUR 29 000 000,

Francija: EUR 1 200 000,

Beļģija: EUR 1 200 000.

Kopā: EUR 31 400 000.

Minētās iemaksas veic Eiropas Savienības vispārējā budžetā, un tās piešķir minētajai programmai.

Minētās iemaksas ir stingri noteiktas un nav pārskatāmas attiecībā uz izmaiņām, kas saistītas ar darbības, tehniskās apkopes un ekspluatācijas pārtraukšanas izmaksām.

PIELIKUMS

PROJEKTA DARBĪBAS, KAS MINĒTAS 1. PANTA 2. PUNKTĀ

1.   Mērķi

Šā lēmuma mērķi ir sekmēt, lai trešās valstis uzlabotu ieroču eksporta kontroli, un atbalstīt trešo valstu reģionāla un valsts līmeņa centienus padarīt parasto ieroču starptautisko tirdzniecību atbildīgāku un pārredzamāku. Šos mērķus tiecas sasniegt saskaņā ar Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP izklāstītajiem principiem un cenšoties rast papildināmību un sinerģijas ar Savienības palīdzības projektiem divējāda lietojuma preču eksporta kontroles jomā.

Lai sasniegtu minētos mērķus, Savienība turpinās veicināt Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP izklāstītos principus un kritērijus, pamatojoties uz sasniegumiem, kas gūti, īstenojot Lēmumu 2009/1012/KĀDP un Vienoto rīcību 2008/230/KĀDP. Lai to sasniegtu, trešām valstīm palīdz vajadzības gadījumā izstrādāt, atjaunināt un īstenot attiecīgus tiesību aktus un administratīvus pasākumus, ar kuriem paredzēts izveidot efektīvu parasto ieroču eksporta kontroles sistēmu. Būtu jāatbalsta arī tā apmācība, ko nodrošina trešo valstu izpildes amatpersonām un atļauju izdevējām amatpersonām, kuras ir atbildīgas par ieroču eksporta kontroles īstenošanu un izpildi, un būtu jāatbalsta valstu un reģionālie pasākumi, ar ko veicina parasto ieroču eksporta pārredzamību un pienācīgu pārbaudi.

Sekmējot to, ka ar trešām valstīm izstrādā un īsteno juridiski saistošu ieroču tirdzniecības līgumu, ar ko izveido kopējus standartus parasto ieroču tirdzniecībai visā pasaulē, tiks veikti centieni sasniegt mērķi, proti, padarīt parasto ieroču starptautisko tirdzniecību atbildīgāku un pārredzamāku.

2.   Projekta darbību apraksts

2.1.   Projekta mērķis

Nodrošināt tehnisku palīdzību vairākām ieinteresētām trešām valstīm, kas ir izrādījušas vēlmi uzlabot savus standartus un praksi militāro tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroles jomā, un saskaņot tos ar standartiem un praksi, par ko vienojušās un ko īsteno dalībvalstis, un kā noteikts Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP, kā arī tam pievienotajos norādījumos.

2.2.   Projekta apraksts

2.2.1.   Reģionāli semināri

Projekts tiks veidots kā maksimums astoņi divu dienu semināri trešo valstu amatpersonām, nodrošinot apmācību attiecīgās parasto ieroču eksporta kontroles jomās. Semināra dalībnieki būtu trešo valstu valsts amatpersonas, piemēram, muitas un izpildes amatpersonas, amatpersonas no attiecīgām ministrijām un izpildes aģentūrām, valstu parlamentu pārstāvji, kā arī nozares un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Apmācību sniegs eksperti no dalībvalstu valstu pārvaldes iestādēm, to valstu pārstāvji, kuras ir pievienojušās Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP izpildei, attiecīgu Savienības iestāžu amatpersonas, privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

Semināri var notikt atbalsta saņēmējā valstī vai citā vietā, ko nosaka, apspriežoties ar Padomes Parasto ieroču eksporta jautājumu darba grupu (COARM) un Augsto pārstāvi.

Reģionālus seminārus rīkos šādām valstīm:

a)	līdz trim semināriem Dienvidaustrumu Eiropas valstīm;

b)	līdz trim semināriem Eiropas kaimiņattiecību politikā ietvertajām Austrumeiropas un Kaukāza valstīm;

c)	līdz diviem semināriem Eiropas kaimiņattiecību politikā ietvertajām Vidusjūras reģiona valstīm, kas atrodas Ziemeļāfrikā.

2.2.2.   Personāla apmaiņa

Projekts norisināsies kā maksimums seši izpētes apmeklējumi, kurus valdības un muitas amatpersonas un/vai amatpersonas, kas izdod atļaujas, veic attiecīgās dalībvalstu iestādēs, un maksimums astoņi viena mēneša izpētes apmeklējumi, ko dalībvalstu valdības amatpersonas vai amatpersonas, kas izdod atļaujas, veic attiecīgās atbalsta saņēmēju valstu iestādēs.

2.2.3.   Individuāla palīdzība atbalsta saņēmējām valstīm

Projekts tiks veidots kā maksimums desmit divu dienu semināri konkrētām atbalsta saņēmējām valstīm, kurus apmeklēt tiks aicinātas attiecīgo valstu, tostarp valdības, amatpersonas, izpildes amatpersonas un amatpersonas, kas izdod atļaujas. Šos pasākumus būtu ieteicamāk rīkot atbalsta saņēmējās valstīs, un zināšanās dalīsies dalībvalstu eksperti.

2.2.4.   Tīmekļa portāls ieroču eksporta kontroles palielināšanai trešās valstīs

Projektā ietilpst tāda portāla izveidošana, kam varēs piekļūt dalībvalstu un trešo valstu amatpersonas un ar ko sekmēs ieroču eksporta kontroli atbilstīgi Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP izklāstītajiem principiem un parametriem. Portāls atbalsta saņēmējām valstīm sniegs pastāvīgu piekļuvi tehniskiem resursiem, ar ko īstenot un pastiprināt to ieroču eksporta kontroli, un atvieglos apmaiņu ar attiecīgu informāciju par citiem Savienības informatīviem pasākumiem, kas paredzēti šajā lēmumā, šo informāciju sniedzot saņēmēju valstu amatpersonām, kuras nevarēja tieši piedalīties palīdzības un informēšanas pasākumos. Portāls nodrošinās arī tādu tehnisku un sīki izklāstītu informāciju par dalībvalstu un saņēmējvalstu eksporta kontroles sistēmām, ko varēs izmantot par palīgmateriālu palīdzības darbībās, kuras veic saskaņā ar šo lēmumu.

Tīmekļa portālu papildinās arī vairākas darbības, ar ko popularizēs Savienības informatīvos pasākumus un sekmēs saskaņošanu ar Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP. Šādas darbības būs, piemēram, regulāra informatīvu izdevumu publicēšana un atbilstīgu plašsaziņas līdzekļu kampaņa.

2.2.5.   Izvērtēšanas pasākumi

Lai nodrošinātu šajā lēmumā paredzēto darbību vidēja termiņa un nobeiguma novērtēšanu, COARM sanāksmju laikā tiks rīkoti vienu vai divas dienas ilgi pasākumi, kuros piedalīsies gan atbalsta saņēmējas valstis, gan dalībvalstis. Ielūgumu apmeklēt minētās sanāksmes var dot vienam vai diviem katras atbalsta saņēmējas valsts pārstāvjiem, kas ir atbildīgi par ieroču eksporta kontroli.

3.   Koordinēšana ar citiem savienības palīdzības projektiem divējāda lietojuma preču eksporta kontroles jomā

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta iepriekšējos Savienības informatīvos pasākumos gan divējāda lietojuma preču, gan parasto ieroču eksporta kontroles jomā, sniedzot palīdzību trešām valstīm, būtu jācenšas panākt pēc iespējas lielāku sinerģiju un papildināmību, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku Savienības darbību efektivitāti un saskaņotību. Lai to panāktu, būtu jāsaglabā iespēja dažas no 2.2.1. līdz 2.2.4. punktā minētajām darbībām rīkot kopā ar citām tādām darbībām divējāda lietojuma preču eksporta kontroles jomā, kuras finansē ar Savienības finanšu instrumentiem, kas nav KĀDP jomai atvēlētais budžets. To veic, pilnībā ievērojot juridiskos un finansiālos ierobežojumus, kas noteikti Savienības finanšu instrumentu izmantošanai.

4.   Atbalsta saņēmēji

Projekta darbības ir paredzētas valsts amatpersonām, nozares un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kuri pārstāv šādas valstis:

i)	Dienvidaustrumu Eiropas valstis (Albānija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne un Serbija);

ii)	Eiropas kaimiņattiecību politikas Vidusjūras reģiona Ziemeļāfrikas valstis (Alžīrija, Ēģipte, Lībija, Maroka un Tunisija);

iii)	Eiropas kaimiņattiecību politikas Austrumeiropas un Kaukāza valstis (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldovas Republika un Ukraina).

Attiecībā uz katru no šajā lēmumā paredzēto darbību veidiem tiks izraudzītas atbalsta saņēmējas valstis, pamatojoties inter alia uz šādiem kritērijiem:

—	trešās valsts apņemšanos uzlabot parasto ieroču eksporta kontroli un to saskaņot ar Savienības standartiem,

—	trešās valsts nozīmi saistībā ar ieroču tirdzniecību pasaulē,

—	to, kā agrāk sniegta Savienības palīdzība ir ietekmējusi trešās valsts parasto ieroču eksporta valsts sistēmu, un gaidāmo turpmākās palīdzības ilgtermiņa un ilgtspējīgu ietekmi.

COARM var pēc Augstā pārstāvja priekšlikuma pieņemt lēmumu grozīt atbalsta saņēmēju valstu sarakstu, balstoties uz pienācīgu pamatojumu.

5.   Ietekmes izvērtējums

Pēc tam, kad pabeigtas pēdējās lēmumā paredzētās darbības, būtu tehniski jāizvērtē lēmuma ietekme. Augstais pārstāvis veiks ietekmes izvērtējumu, sadarbojoties ar attiecīgām Padomes darba grupām un vajadzības gadījumā – ar Savienības delegācijām atbalsta saņēmējās valstīs, kā arī ar citām attiecīgām iesaistītajām personām.

6.   Īstenošanas laiks

Kopējais projekta ilgums būs 24 mēneši.

7.   Tehniskās īstenošanas vienība

Tehnisku šā lēmuma īstenošanu uzticēs BAFA, kas darbosies Augstā pārstāvja atbildībā.

8.   Ziņošana

BAFA regulāri sagatavos ziņojumus, tostarp pēc katras darbības beigām. Ziņojumi būtu jāiesniedz Augstajam pārstāvim vēlākais sešas nedēļas pēc attiecīgo darbību beigām.

9.   Lēstās projekta kopējās izmaksas un savienības finanšu ieguldījums

Projekta kopējās izmaksas ir EUR 1 860 000.