17.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/1

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu un piemērojot tās 17. panta 2. punktu, Komisija izvērtēja Portugāles pieteikumu specifikācijas grozījumu apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Carne Marinhoa, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 (2).

(2)

Ņemot vērā to, ka attiecīgie grozījumi nav maznozīmīgi Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta nozīmē, Komisija, piemērojot minētās regulas 6. panta 2. punkta pirmo daļu, grozījumu pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šie grozījumi ir jāapstiprina,

17.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/3

(1)

Viens no Direktīvas 2004/49/EK mērķiem ir uzlabot piekļuvi dzelzceļa transporta pakalpojumu tirgum, nosakot vienotus dzelzceļu drošības pārvaldības, regulējuma un uzraudzības principus. Direktīvā 2004/49/EK arī paredzēti vienādi nosacījumi attiecībā uz visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, piemērojot visā Savienībā vienādas drošības sertifikācijas prasības.

(2)

Komisija 2009. gada 5. oktobrī saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK izdeva pilnvaru Eiropas Dzelzceļa aģentūrai (turpmāk “Aģentūra”), lai tā izstrādātu kopīgas drošības metodes projektu par to, kā valsts drošības iestādes pēc drošības sertifikāta vai drošības atļaujas izdošanas uzrauga dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus un infrastruktūras pārvaldītājus. Aģentūra iesniedza Komisijai savu ieteikumu par kopīgo drošības metodi līdz ar ietekmes novērtējuma ziņojumu saskaņā ar Komisijas pilnvarojumu. Aģentūras ieteikums ir šīs regulas pamatā.

(3)

Komisijas 2010. gada 9. decembra Regula (ES) Nr. 1158/2010 par kopīgu drošības metodi, lai novērtētu atbilstību dzelzceļa drošības sertifikātu iegūšanas prasībām (2), nosaka metodi, kā novērtēt atbilstību prasībām attiecībā uz drošības sertifikātu iegūšanu, kuri jāizdod saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Šī regula definē kritērijus, saskaņā ar kuriem valstu drošības iestādēm jāveic novērtēšana, apraksta procedūras un nosaka principus, kuri jāievēro valstu drošības iestādēm uzraudzības gaitā, kā definē minētā regula, pēc drošības sertifikāta izdošanas.

(4)

Komisijas 2010. gada 10. decembra Regulā (ES) Nr. 1169/2010 par kopīgu drošības metodi, lai novērtētu atbilstību dzelzceļa drošības atļaujas iegūšanas prasībām (3), ir ietvertas visas saskaņotās prasības un novērtēšanas metodes, kas jāizmanto, lai valstu drošības iestādes saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 11. pantu varētu izsniegt infrastruktūras pārvaldītājiem drošības atļaujas, kas apstiprina visas drošības pārvaldības sistēmas atbilstību kopumā, kā arī atļaujas konkrētiem tīkliem. Šajā regulā ir definēti arī kritēriji, saskaņā ar kuriem valstu drošības iestādēm jāveic novērtēšana, raksturotas procedūras un noteikti principi, kuri jāizmanto valstu drošības iestādēm uzraudzības gaitā, kā definēts minētajā regulā, pēc drošības atļaujas izdošanas.

(5)

Pēc drošības sertifikāta vai drošības atļaujas izdošanas valsts drošības iestādei jāveic pasākumi, lai pārbaudītu, vai ekspluatācijā ir sasniegti drošības sertifikāta vai drošības atļaujas pieteikumā norādītie rezultāti un pastāvīgi ievērotas visas vajadzīgās prasības, kā noteikts Direktīvas 2004/49/EK 16. panta 2. punkta e) apakšpunktā un 17. panta 2. punktā.

(6)

Lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 16. panta 2. punkta f) apakšpunktu, valsts drošības iestādei, pamatojoties uz tās uzraudzības darbību, ir arī jāizvērtē drošības regulējums. “Uzraudzība” ir pasākumi, ko īsteno valsts drošības iestāde, lai uzraudzītu drošības līmeni pēc tam, kad tā ir piešķīrusi drošības sertifikātu vai drošības atļauju.

(7)

Veicot uzraudzību, valsts drošības iestādei jāievēro valsts drošības iestādes darbības pamatprincipi uzraudzības jomā – samērīgums, konsekventa pieeja, lietderība, pārredzamība, atbildība un sadarbība –, kā minēts Regulā (ES) Nr. 1158/2010 un Regulā (ES) Nr. 1169/2010. Tomēr, lai valstu drošības iestāžu ikdienas darbībās izmantotu pieeju, kuras pamatā ir šie principi, vajadzīga sistēma un process. Šī regula sniegtu valstu drošības iestādēm nepieciešamo sistēmu un procesu, vienlaikus uzlabojot savstarpējo uzticēšanos attiecībā uz pieeju un lēmumu pieņemšanu uzraudzības gaitā.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 2004/49/EK 27. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

a)

drošības pārvaldības sistēmas efektivitāte;

b)

drošības pārvaldības sistēmas individuālo vai atsevišķo elementu, tostarp ekspluatācijas pasākumu, efektivitāte.

17.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/8

(1)

Komisijai vajadzētu pieņemt otru kopīgo drošības metožu sēriju, kurā būtu ietvertas vismaz tās metodes, kuras paredzētas Direktīvas 2004/49/EK 6. panta 3. punkta c) apakšpunktā, pamatojoties uz Eiropas Dzelzceļa aģentūras (turpmāk “Aģentūra”) ieteikumu.

(2)

Komisija 2009. gada 5. oktobrī izdeva Aģentūrai pilnvaru saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK izstrādāt to kopīgo drošības metožu projektu, ar kurām pārbaudīt strukturālo apakšsistēmu ekspluatācijas un tehniskās apkopes atbilstību attiecīgajām pamatprasībām. Šajās kopīgajās drošības metodēs vajadzētu precizēt metodes, kas jāizmanto gan pārbaudīšanai, vai strukturālo apakšsistēmu (tostarp satiksmes nodrošināšanas un vadības) ekspluatācija un tehniskā apkope notiek saskaņā ar pamatprasībām, kas attiecas uz drošību, gan pārraudzībai, vai apakšsistēmas un to integrācija sistēmās joprojām atbilst drošības prasībām laikā, kad notiek to ekspluatācija un tehniskā apkope. Aģentūra saskaņā ar Komisijas pilnvarojumu iesniedza Komisijai savu ieteikumu par kopīgajām drošības metodēm, kuru papildināja ietekmes novērtējuma ziņojums. Aģentūras ieteikums ir šīs regulas pamatā.

(3)

Lai strukturālās apakšsistēmas varētu droši integrēt, ekspluatēt un veikt to tehnisko apkopi dzelzceļa sistēmā un lai nodrošinātu to, ka attiecībā uz ekspluatāciju ir izpildītas pamatprasības, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju drošības pārvaldības sistēmām un par tehnisko apkopi atbildīgo struktūrvienību apkopes sistēmām vajadzētu iekļaut visus nepieciešamos pasākumus, tostarp procesus, procedūras, tehniskos, ekspluatācijas un organizatoriskos riska kontroles pasākumus. Tāpēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju drošības pārvaldības sistēmu, kā arī par tehnisko apkopi atbildīgo struktūrvienību apkopes sistēmu pareizas piemērošanas un efektivitātes uzraudzībai vajadzētu ietvert prasības attiecībā uz strukturālajām apakšsistēmām to ekspluatācijas kontekstā.

(4)

Šai regulai būtu jānodrošina efektīva dzelzceļa sistēmas drošības vadība ekspluatācijas un tehniskās apkopes laikā un, kad nepieciešams un praktiski iespējams, būtu jāuzlabo pārvaldības sistēma.

(5)

Šai regulai būtu arī jānodrošina iespēja cik vien iespējams agri konstatēt neatbilstību gadījumos, kad pārvaldības sistēmu piemēro tādā veidā, kas var izraisīt avārijas, negadījumus, bīstamu tuvošanos vai citas bīstamas situācijas. Lai regulētu neatbilstības veidus ekspluatācijas un tehniskās apkopes laikā, pārraudzības darbībai vajadzētu izmantot saskaņotu procesu. Konkrētāk, šis saskaņotais process būtu jāizmanto, lai pārbaudītu, vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un infrastruktūras pārvaldītāji sasniedz drošības pārvaldības sistēmu sagaidāmos rezultātus un vai par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sasniedz apkopes sistēmu sagaidāmos rezultātus.

(6)

Lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un infrastruktūras pārvaldītāji nodrošinātu drošu darbību, tostarp specifiskos tīklos, tiem vajadzētu pārraudzīt, vai pasākumi, kurus tie izstrādājuši saistībā ar savām drošības pārvaldības sistēmām, tiek pareizi īstenoti un kādi ir rezultāti.

(7)

Šai regulai vajadzētu atvieglināt piekļuvi dzelzceļa transporta pakalpojumu tirgum, izmantojot pārraudzības procesa saskaņošanu nolūkā nodrošināt nepārtrauktu dzelzceļa sistēmas drošības prasību izpildi. Turklāt šai regulai vajadzētu palīdzēt radīt savstarpēju uzticēšanos un pārredzamību dalībvalstu vidū, izmantojot saskaņotu ar drošību saistītās informācijas apmaiņu starp dažādiem dzelzceļa nozares dalībniekiem, lai veicinātu drošības pārvaldību starp dažādām šajā nozarē esošām saskarnēm, un izmantojot saskaņotus riska pārvaldības procesa piemērošanas gaitā iegūtos pierādījumus.

(8)

Lai ziņotu Komisijai par šīs regulas efektivitāti un tās piemērošanu un attiecīgā gadījumā izstrādātu priekšlikumus tās uzlabošanai, Aģentūrai būtu jāspēj iegūt attiecīgo informāciju no dažādiem iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp no valstu drošības iestādēm, par kravas vagonu tehnisko apkopi atbildīgo struktūrvienību sertificēšanas iestādēm un no citām par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām, uz kurām neattiecas Komisijas 2011. gada 10. maija Regulas (ES) Nr. 445/2011, ar ko izveido sistēmu par kravas vagonu tehnisko apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijai (2), piemērošanas joma.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 27. panta 1. punktā minētās komitejas atzinumu,

a)

lai pārbaudītu, vai visi pārvaldības sistēmas procesi un procedūras, tostarp tehniskie, ekspluatācijas un organizatoriskie riska kontroles pasākumi, tiek pareizi piemēroti un ir efektīvi. Pārbaudot dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus un infrastruktūras pārvaldītājus, uzmanību pievērš tehniskajiem, ekspluatācijas un organizatoriskajiem elementiem, kas nepieciešami, lai izdotu sertifikātu/atļauju, kā noteikts Direktīvas 2004/49/EK 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un noteikumiem, kas pieņemti attiecībā uz sertifikāta/atļaujas iegūšanu, kā noteikts minētās direktīvas 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

b)

lai pārbaudītu, vai pārvaldības sistēma kopumā tiek pareizi piemērota un vai tā sasniedz paredzētos rezultātus; un

c)

lai noteiktu un īstenotu piemērotus preventīvos un/vai korekcijas pasākumus, ja ir konstatēta kāda no a) un b) apakšpunktā minētajām neatbilstībām.

a)

“pārvaldības sistēma” ir vai nu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju drošības pārvaldības sistēmas, kā definēts Direktīvas 2004/49/EK 3. panta i) punktā un kuras atbilst direktīvas 9. pantā un III pielikumā noteiktajām prasībām, vai arī par tehnisko apkopi atbildīgo struktūrvienību apkopes sistēmas, kuras atbilst minētās direktīvas 14.a panta 3. punktā noteiktajām prasībām;

b)

“pārraudzība” ir dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, infrastruktūras pārvaldītāju vai par tehnisko apkopi atbildīgo struktūrvienību pasākumi, kurus veic, lai pārbaudītu, vai pārvaldības sistēmas tiek pareizi piemērotas un ir efektīvas;

c)

“saskarnes” ir Komisijas Regulas (EK) Nr. 352/2009 (3) 3. panta 7. punktā definētās saskarnes.

a)

ir atbildīga par pārraudzības procesa veikšanu, kā noteikts pielikumā;

b)

nodrošina, lai riska kontroles pasākumi, ko īsteno to darbuzņēmēji, arī tiktu pārraudzīti saskaņā ar šo regulu. Šajā nolūkā tie veic pārraudzības procesu, kā noteikts pielikumā, vai izvirza saviem darbuzņēmējiem prasību veikt šo procesu, pamatojoties uz līgumsaistībām.

a)

pārraudzības stratēģijas, prioritāšu un plāna(-u) izstrāde;

b)

informācijas savākšana un analīze;

c)

darbības plāna izstrāde gadījumiem, kad pastāv nepieņemama neatbilstība prasībām, kas noteiktas pārvaldības sistēmā;

d)

darbības plāna īstenošana, ja šāds plāns ir izveidots;

e)

darbības plānā ietverto pasākumu efektivitātes novērtēšana, ja šāds plāns ir izveidots.

17.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/14

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulas (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (2), 8. panta 1. punktu Komisija ir piešķīrusi Eurocontrol pilnvarojumu izstrādāt prasības tādu “gaiss–zeme” balss sakaru saskaņotai ieviešanai, kas pamatojas uz kanālu atstatumu 8,33 kHz. Šīs regulas pamatā ir ziņojums, kas pilnvarojuma izpildes rezultātā izstrādāts 2011. gada 12. jūlijā.

(2)

Pēc pilnvarojuma izpildes pirmā posma tika pieņemta Komisijas 2007. gada 26. oktobra Regula (EK) Nr. 1265/2007, ar ko nosaka prasības attālumam starp “gaiss–zeme” balss sakaru kanāliem Eiropas vienotajā gaisa telpā (3), kuras mērķis bija saskaņoti ieviest “gaiss–zeme” balss sakarus, kas pamatojas uz kanālu atstatumu 8,33 kHz, gaisa telpā virs 195. lidojumu līmeņa (FL 195).

(3)

Konkrēti Regulas (EK) Nr. 1265/2007 noteikumi, galvenokārt par procedūrām, jau bija piemērojami gaisa telpā zem FL 195.

(4)

Iepriekš veiktā konvertēšana uz kanālu atstatumu 8,33 kHz gaisa telpā virs FL 195 ir samazinājusi frekvences pārslogotību, tomēr nav to pavisam novērsusi. Daudzām dalībvalstīm kļūst aizvien grūtāk apmierināt pieprasījumu pēc jauniem frekvenču piešķīrumiem aeronavigācijas mobilo maršruta pakalpojumu joslā 117,975–137 MHz (“VHF josla”).

(5)

Vienīgā reālā iespēja atrisināt pārslogotības problēmu VHF joslā vidējā un ilgā termiņā ir turpināt izvērst “gaiss–zeme” balss sakarus, kas pamatojas uz kanālu atstatumu 8,33 kHz.

(6)

Ja nākotnē neizdosies apmierināt pieprasījumu pēc frekvenču piešķīrumiem, tas aizkavēs vai padarīs neiespējamus gaisa telpas uzlabojumus, kuru mērķis ir palielināt kapacitāti, un tādējādi kavēšanās aizvien palielināsies un radīs ievērojamas izmaksas.

(7)

Tīkla pārvaldnieks, kas izveidots ar Komisijas 2011. gada 7. jūlija Regulu (ES) Nr. 677/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 691/2010 (4), koordinē un saskaņo procesus un procedūras aeronavigācijas frekvenču pārvaldības efektivitātes uzlabošanai. Tas koordinē arī ar frekvencēm saistīto vajadzību un problēmu risinājumu agrīnu apzināšanu.

(8)

Harmonizēta frekvenču izmantošana visā Eiropas gaisa telpā, dalībvalstīm atbildot par konkrētiem lietojumiem, vēl vairāk optimizēs radiofrekvenču spektra ierobežoto resursu izmantošanu. Tāpēc, veicot frekvenču konvertēšanu uz kanālu atstatumu 8,33 kHz, būtu jāņem vērā tīkla pārvaldnieka iespējamā rīcība, kas attiecas uz harmonizētu frekvenču izmantošanu galvenokārt vispārējas nozīmes aviācijā “gaiss–gaiss” sakaru vajadzībām un specifiskiem lietojumiem, kuri saistīti ar vispārējas nozīmes aviācijas darbībām.

(9)

Regulas (EK) Nr. 1265/2007 rezultātā veiktās investīcijas būtiski samazinājušas izmaksas, ko kanālu atstatuma 8,33 kHz ieviešana gaisa telpā zem FL 195 rada aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un operatoriem, kuri veic lidojumus virs FL 195.

(10)

Prasība, lai vispārējas nozīmes aviācijas gaisa kuģi, kas veic lidojumus saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem, būtu aprīkoti ar radioiekārtām, kuras spēj nodrošināt kanālu atstatumu 8,33 kHz, radīs ievērojamas izmaksas, vienlaikus dodot šiem gaisa kuģiem vien ierobežotas priekšrocības ekspluatācijā.

(11)

Eiropas Civilās aviācijas aprīkojuma organizācijas (Eurocae) specifikācija ED-23B būtu jāuzskata par pietiekamu līdzekli, ar ko nodrošināt gaisa kuģu aprīkojuma spēju atbilstību.

(12)

Gaisa kuģu aprīkojums, kas atbilst Eurocae specifikācijai ED-23C, nodrošina uzlabotus sakaru raksturlielumus. Tāpēc, kad vien iespējams, šī specifikācija būtu jāizvēlas ED-23B vietā.

(13)

Kārtībā, kas attiecas uz valsts gaisa kuģiem, ar atbilstīgiem īstenošanas datumiem būtu jāņem vērā to īpašie ierobežojumi.

(14)

Šai regulai nebūtu jāattiecas uz militārām operācijām un mācībām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 1. panta 2. punktu.

(15)

Dalībvalstis, kuras piemēro Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (“NATO”) apvienotās frekvenču prasības līdz piemērotas alternatīvas rašanai būtu jāsaglabā 122,1 MHz frekvence ar kanālu atstatumu 25 kHz, lai apkalpotu valsts gaisa kuģus, kuri nav aprīkoti ar radioiekārtām, kas spēj nodrošināt kanālu atstatumu 8,33 kHz.

(16)

Lai saglabātu vai uzlabotu pašreizējo ekspluatācijas drošības līmeni, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka attiecīgās iesaistītās personas veic drošības novērtējumu, tostarp īsteno apdraudējuma apzināšanas, riska novērtēšanas un mazināšanas procesus. Lai saskaņoti ieviestu šos procesus sistēmās, uz kurām attiecas šī regula, jāidentificē konkrētas drošības prasības attiecībā uz visām savietojamības un darbības prasībām.

(17)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 552/2004 savietojamības īstenošanas noteikumos būtu jāapraksta īpašās atbilstības novērtēšanas procedūras, kas jāizmanto, lai novērtētu komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai, kā arī sistēmu verifikācija.

(18)

Komponentu, kuriem piemērojama šī regula, tirgus gatavības līmenis ir tāds, ka to atbilstību vai piemērotību lietošanai var novērtēt ar ražošanas iekšējās kontroles palīdzību, izmantojot procedūras, kuras balstās uz A moduli II pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmumam Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (5).

(19)

Skaidrības dēļ Regula (EK) Nr. 1265/2007 būtu jāatceļ.

(20)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vienotās gaisa telpas komitejas atzinumu,

a)

kuros saglabāsies kanālu atstatums 25 kHz šādās frekvencēs:

b)

kuros izmanto nesējfrekvences nobīdi kanālos, starp kuriem ir 25 kHz atstatums.

1)

“kanāls” ir skaitlisks apzīmējums, ko izmanto saistībā ar balss sakaru iekārtu noskaņošanu un kas ļauj veikt attiecīgās radiofrekvences un ar to saistītā kanālu atstatuma unikālu identifikāciju;

2)

“kanālu atstatums 8,33 kHz” ir atstatums starp kanāliem, kur nominālās kanāla centrālās frekvences atdalītas ar 8,33 kHz soli;

3)

“radioiekārta” ir jebkura uzstādīta, pārnesama vai mobila ierīce, kas konstruēta, lai pārraidītu un/vai uztvertu pārraides VHF joslā;

4)

“centrālais reģistrs” ir reģistrs, kurā valsts frekvenču pārvaldnieks reģistrē nepieciešamo ekspluatācijas, tehnisko un administratīvo informāciju par katru frekvenču piešķīrumu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 677/2011;

5)

“konvertēšana uz 8,33 kHz” ir centrālajā reģistrā reģistrēta frekvenču piešķīruma, kurā izmanto kanālu atstatumu 25 kHz, aizstāšana ar frekvenču piešķīrumu, kurā izmanto kanālu atstatumu 8,33 kHz;

6)

“frekvenču piešķīrums” ir dalībvalsts dota atļauja ar konkrētiem nosacījumiem izmantot radiofrekvenci vai radiofrekvenču kanālu radioiekārtu darbībai;

7)

“ekspluatants” ir persona, organizācija vai uzņēmums, kas ir iesaistīts vai kas piedāvā iesaistīties gaisa kuģa ekspluatācijā;

8)

“lidojumi, kurus veic saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem” ir visi lidojumi, kurus veic saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem, kā noteikts 1944. gada Čikāgas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”) 2. pielikumā;

9)

“valsts gaisa kuģis” ir jebkurš gaisa kuģis, ko izmanto armija, muita vai policija;

10)

“nesējfrekvences nobīde” ir gadījums, kad paredzēto darbības pārklājumu nav iespējams nodrošināt ar vienu zemes raidītāju un kad nolūkā mazināt traucējumu problēmas veic divu vai vairāku zemes raidītāju signālu nobīdi no nominālās kanāla centrālās frekvences;

11)

“gaisa kuģa radioiekārta” ir viena vai vairākas radioiekārtas, kas atrodas gaisa kuģī un ko lidojuma laikā izmanto pilnvarots lidojuma apkalpes loceklis;

12)

“radioiekārtas jauninājums” ir radioiekārtas aizvietošana ar cita modeļa vai partijas numura radioiekārtu;

13)

“paredzētais darbības pārklājums” ir gaisa telpas apjoms, kurā sniedz konkrētu pakalpojumu un kurā attiecīgajam dienestam nodrošina frekvenču aizsardzību;

14)

“gaisa satiksmes vadības struktūrvienība” (“ATC struktūrvienība”) ir lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centrs, pieejas kontroles struktūrvienība vai lidlauka vadības tornis;

15)

“darba vieta” ir inventārs un tehniskais aprīkojums, ko gaisa satiksmes dienesta (“ATS”) darbinieks izmanto, veicot uzdevumus, kas saistīti ar viņa darba pienākumiem;

16)

“radiotelefonija” ir radiosakaru veids, kas galvenokārt paredzēts informācijas apmaiņai runas veidā;

17)

“vienošanās dokuments” ir vienošanās starp divām blakusesošām ATS struktūrvienībām, kurā noteikts, kā jākoordinē attiecīgie ATS pienākumi;

18)

“Integrētā lidojuma plānu sākotnējās apstrādes sistēma” (“IFPS”) ir Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla sistēma, ar kuras palīdzību gaisa telpā, uz ko attiecas šī regula, nodrošina centralizētas lidojuma plānu apstrādes un izplatīšanas pakalpojumus, lai dotu iespēju saņemt, apstiprināt un izplatīt lidojuma plānus;

19)

“valsts transporta gaisa kuģis” ir valsts gaisa kuģis ar fiksētiem spārniem, kas paredzēts cilvēku un/vai kravas pārvadāšanai;

20)

“lidostas ekspluatants” ir lidostas vadības dienests, kas definēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 95/93 (7);

21)

“darbības vadības saziņa” ir saziņa, ko veic gaisa kuģu ekspluatanti un kas skar arī gaisa transporta drošību un lidojumu regularitāti un efektivitāti.

a)

frekvenču piešķīrumus, kuros izmanto nesējfrekvences nobīdi kanālos, starp kuriem ir 25 kHz atstatums;

b)

frekvenču piešķīrumus, kuros drošības prasību rezultātā saglabājas kanālu atstatums 25 kHz;

c)

25 kHz frekvenču piešķīrumus, ko izmanto valsts gaisa kuģu apkalpošanai.

a)

frekvenču piešķīrumus, kuros drošības prasību rezultātā saglabājas kanālu atstatums 25 kHz;

b)

25 kHz frekvenču piešķīrumus, ko izmanto valsts gaisa kuģu apkalpošanai.

a)

informāciju par spēju lidojumam nodrošināt kanālu atstatumu 8,33 kHz pārraida starp ATC struktūrvienībām;

b)

informāciju par spēju lidojumam nodrošināt kanālu atstatumu 8,33 kHz nosūta uz attiecīgo darba vietu;

c)

dispečera rīcībā ir līdzekļi, lai grozītu informāciju par spēju lidojumam nodrošināt kanālu atstatumu 8,33 kHz.

a)

strikti tehniski vai budžeta ierobežojumi;

b)

iepirkuma ierobežojumi.

a)

strikti tehniski vai budžeta ierobežojumi;

b)

iepirkuma ierobežojumi.

a)

izstrādā un atjaunina darbības rokasgrāmatas, kurās ir vajadzīgās instrukcijas un informācija, lai viss to attiecīgais personāls varētu piemērot šo regulu;

b)

nodrošina, lai a) apakšpunktā minētās rokasgrāmatas būtu pieejamas un tiktu aktualizētas un lai to aktualizācija un izplatīšana tiktu veikta atbilstīgi kvalitātes un dokumentu vadībai;

c)

nodrošina, ka darba metodes un ekspluatācijas kārtība atbilst šīs regulas prasībām.

a)

izstrādā un atjaunina darbības rokasgrāmatas, kurās ir vajadzīgās instrukcijas un informācija, lai viss tā attiecīgais personāls varētu piemērot šo regulu;

b)

nodrošina, lai a) apakšpunktā minētās rokasgrāmatas būtu pieejamas un tiktu aktualizētas un lai to aktualizācija un izplatīšana tiktu veikta atbilstīgi kvalitātes un dokumentu vadībai;

c)

nodrošina, ka tā darbības metodes un ekspluatācijas kārtība atbilst šīs regulas prasībām.

17.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/25

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

17.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/27

(1)

Bulgārijas iestādes 2009. gada 30. jūnijā paziņoja Komisijai par pārstrukturēšanas pasākumu uzņēmumam Ruse Industry AD (turpmāk – Ruse Industry vai uzņēmums), atliekot un pārskatot maksājuma termiņus parādam valstij 9,85 miljonu euro apmērā.

(2)

Bulgārijas iestādēm nosūtīja detalizētu informācijas pieprasījumu 2009. gada 28. jūlijā. Bulgārija daļēji atbildēja 2009. gada 24. augustā un tajā pašā vēstulē lūdza termiņa pagarinājumu, ko piešķīra 2009. gada 28. augusta vēstulē. Bulgārija iesniedza papildu informāciju 2009. gada 30. septembrī. Komisija pieprasīja papildu skaidrojumu 2009. gada 27. novembrī, uz ko Bulgārija atbildēja 2009. gada 15. decembrī. Turpmāku pagarinājumu piešķīra 2009. gada 20. decembrī, lai tiktu iesniegta trūkstošā informācija. Bulgārija papildu informāciju iesniedza 2010. gada 17. februārī.

(3)

Komisija 2010. gada 14. aprīlī informēja Bulgāriju, ka ir izlēmusi attiecībā uz šo atbalstu sākt procedūru, kas noteikta Līguma par Eiropas Savienības darbību (2) (turpmāk – LESD) 108. panta 2. punktā.

(4)

Komisijas lēmumu sākt procedūru publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3).

(5)

Komisija nesaņēma nekādas ieinteresēto personu piezīmes.

(6)

Bulgārija iesniedza piezīmes par Komisijas lēmumu par procedūras uzsākšanu 2010. gada 10. maija vēstulē, kas tika nosūtīta Komisijai un ko Komisija reģistrēja 2010. gada 17. jūnijā. Bulgārijas iestādes 2010. gada 7. jūnijā sniedza papildu informāciju.

(7)

Komisija 2010. gada 29. oktobrī nosūtīja pieprasījumu pēc papildu informācijas, uz ko Bulgārijas iestādes atbildēja 2010. gada 12. novembra vēstulē, kura tika nosūtīta Komisijai un kuru Komisija reģistrēja 2010. gada 23. novembrī, un 2010. gada 3. decembra vēstulē, kura tika nosūtīta Komisijai un kuru Komisija reģistrēja 2010. gada 6. decembrī.

(8)

Bulgārijas iestādes 2010. gada 11. novembrī pret uzņēmumu sāka bankrota procedūru.

(9)

Bulgārijas iestādes 2010. gada 14. jūnija vēstulē, ko Komisijai nosūtīja 2010. gada 23. novembrī, atsauca savu 2009. gada 30. jūnija paziņojumu.

(10)

Atbalsta saņēmējs ir uzņēmums Ruse Industry. Šis uzņēmums (kura sākotnējais nosaukums bija Ruse Shipyard  (4)) tika izveidots 1991. gadā un atrodas Rusē, Bulgārijā, kas ir reģions, kuram ir tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Uzņēmumu privatizēja 1999. gada aprīlī, kad 80 % tā akciju tika pārdotas Vācijas uzņēmumam Rousse Beteiligungsgesellschaft mbH.

(11)

Ruse Industry darbojas metāla konstrukciju ražošanas un labošanas jomā, kā arī ceļamkrānu, kuģu un jūras aprīkojuma ražošanas jomā (5). Uzņēmumam 2009. gadā bija 196 darbinieki.

(12)

Visbeidzot, uzņēmuma apgrozījums pastāvīgi samazinājās un zaudējumi palielinājās vairāku gadu garumā pirms paziņojuma iesniegšanas, kā norādīts tabulā turpmāk. Uzņēmums 2008. gadā reģistrēja negatīvus darbības rezultātus un negatīvu naudas plūsmu.

1.   tabula

Ruse Industry gada apgrozījums un peļņa

(13)

Paziņojuma iesniegšanas laikā Ruse Industry bija Bulgārijas valstij parādā 9,85 miljonus euro.

(14)

Parāds izriet no aizdevumu līgumiem (7), kas noslēgti 1996. un 1997. gadā starp Valsts rekonstrukcijas un attīstības fondu un uzņēmumu Ruse Shipyard, par pamatsummu, kura tolaik bija 8,45 miljoni ASV dolāru.

(15)

Uzņēmums ar Finanšu ministriju 1999. gada aprīlī noslēdza līgumu (turpmāk – 1999. gada līgums par maksājuma termiņa pārskatīšanu), un minētā ministrija pārņēma Valsts rekonstrukcijas un attīstības fonda prasījumus; saskaņā ar šo līgumu 8 miljoniem ASV dolāru no iepriekš minētā parāda un uzkrātajiem procentiem mainīja denomināciju (8) uz euro, un Rousse Beteiligungsgesellschaft mbH apņēmās atmaksāt šo summu laikposmā no 2000. gada 1. decembra līdz 2006. gada 30. jūnijam saskaņā ar mainītu atmaksas plānu.

(16)

Finanšu ministrija un Ruse Industry2001. gada 21. maijā noslēdza jaunu līgumu, ar kuru uzņēmuma parāda valstij (9) un uzkrāto procentu pilna atmaksa tika atlikta līdz 2015. gada 30. septembrim, paredzot labvēlības periodu (un tikai procentu, nevis pamatsummas maksājumus) līdz 2006. gada 31. martam (turpmāk – 2001. gada līgums par maksājuma termiņa pārskatīšanu).

(17)

Saskaņā ar 2001. gada līgumu par maksājuma termiņa pārskatīšanu kopējais parāds ietvēra pamatsummu 7,97 miljonu ASV dolāru apmērā un procentus 2 miljonu euro apmērā (kas uzkrājušies līdz 1999. gada 1. aprīlim). Šis līgums paredzēja, ka pamatsummai piemēro gada procentu likmi 1 % apmērā, savukārt soda procenti ir 3 % gadā, kuri maksājami par nokavētiem maksājumiem (t. i., ja uzņēmums kavē atmaksas maksājumus).

(18)

Tieši pirms labvēlības perioda beigām, proti, 2005. gada septembrī, atbalsta saņēmējs pieprasīja jaunu maksājuma termiņu pārskatīšanu savam parādam valstij (papildus 2001. gada līgumam par maksājuma termiņa pārskatīšanu). Bulgārijas Konkurences komisija 2006. gada decembrī atzina šo pieprasījumu par nepieņemamu saskaņā ar Bulgārijas Valsts atbalsta likumu. Ruse Industry iesniedza Augstākajā administratīvajā tiesā apelāciju pret Konkurences komisijas lēmumu, un šī apelācija tika noraidīta 2007. gada jūlijā. Noraidīja arī nākamo apelāciju pret šo lēmumu. Neraugoties uz iepriekš izklāstīto, valsts necentās efektīvi piemērot nokavēto parādu izpildi saskaņā ar 2001. gada līgumu par maksājuma termiņa pārskatīšanu.

(19)

Atbalsta saņēmējs 2008. gada jūlijā labprātīgi piedāvāja samaksāt 1 miljonu euro no nokavētās summas divos vienādos maksājumos. Saskaņā ar šo piedāvājumu pirmais maksājums bija jāveic līdz 2008. gada oktobrim, otrais – līdz 2009. gada februārim. Kad Ruse Industry neveica nevienu no šiem maksājumiem, valsts – pēc uzņēmumam lūguma – divas reizes pagarināja pirmā maksājuma termiņu, pirmo reizi – līdz 2008. gada decembrim un tad – līdz 2009. gada janvārim.

(20)

Kad Ruse Industry solītie maksājumi netika veikti, Bulgārijas iestādes 2009. gada februārī nosūtīja atgādinājumu par maksājumu. Papildu atgādinājumus par nokavēto summu atmaksu nosūtīja 2010. gada aprīlī un divas reizes 2010. gada jūnijā. Tomēr valsts efektīvi nepiemēroja izpildi šim parādam, ko neatmaksāja saskaņā ar 2001. gada līgumu par maksājuma termiņa pārskatīšanu.

(21)

Ar 2009. gada 4. jūnija vēstuli Ruse Industry vēlreiz lūdza Bulgārijas iestādes pārskatīt tās parāda maksājumu termiņus valstij līdz 2019. gadam ar labvēlības periodu līdz 2012. gadam. Pēc šī lūguma un saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu Bulgārija paziņoja par paredzēto parāda maksājumu termiņu pārskatīšanu.

(22)

Ruse Industry2010. gada 28. jūnija vēstulē vēlreiz piedāvāja valstij atmaksāt savas nesamaksātās saistības saskaņā ar atmaksas grafiku atbilstīgi 2001. gada līgumam par maksājuma termiņa pārskatīšanu. Uzņēmums 2010. gada jūlijā apņēmās segt nokavētos maksājumus divos vienādos maksājumos: pirmo līdz 2010. gada jūlija beigām un otro līdz 2010. gada augusta beigām. Tomēr uzņēmumam neizdevās ievērot šo vienošanos.

(23)

Saskaņā ar Bulgārijas iestāžu sniegto informāciju līdz 2010. gada beigām atbalsta saņēmējs bija atmaksājis 1 miljonu euro no kopējās atmaksājamās summas saskaņā ar 2001. gada līgumu par maksājuma termiņa pārskatīšanu. Tādējādi 2010. gada beigās nesamaksātais parāds, kas bija jāatmaksā saistībā ar parāda kopsummu, bija 3,7 miljoni euro.

(24)

Sarakste starp Ruse Industry un Bulgārijas iestādēm liecina, ka Bulgārijas iestādes nosūtīja vairākus atgādinājumus par nesamaksāto summu atmaksu. Lai gan atbalsta saņēmējs bija paudis gatavību vai labprātīgi bija piedāvājis veikt atmaksu, tas nekad faktiski pilnībā netika sedzis nesamaksātās summas saskaņā ar 2001. gada līgumu par maksājuma termiņa pārskatīšanu. Izņemot atgādinājumus, nav nekādu liecību, ka Bulgārijas iestādes īstenoja jebkādus pasākumus, lai efektīvi piemērotu savu prasījumu izpildi.

(25)

Attiecībā uz pamatsummu Ruse Industry neatmaksāja noteiktās summas (10) un tādējādi neievēroja grafiku, kas paredzēja maksājumus reizi pusgadā. Turklāt regulāros procentus atmaksāja tikai līdz 2008. gada jūlijam.

(26)

Attiecībā uz soda procentiem Bulgārijas iestādes norādīja, ka līgumā paredzētos 3 % (skatiet 17. punktu iepriekš) piemēroja veicamajiem maksājumiem, sākot no 2006. gada, kad uzņēmumam bija paredzēts sākt to atmaksu. Šos soda procentus Ruse Industry samaksāja tikai laikposmā no 2006. gada augusta līdz 2008. gada jūlijam. Sākot no 2008. gada jūlija, uzņēmums nemaksāja piemērotos soda procentus.

(27)

Bulgārijas iestādes 2010. gada 3. novembrī iesniedza oficiālu atmaksas pieprasījumu. Šā pieprasījuma iesniegšanas laikā nokavētais parāds bija 3,7 miljoni euro (no kā 3,4 miljoni euro bija pamatsumma, 151 000 euro – procenti un 140 000 euro – soda procenti).

(28)

Uz pieprasījuma iesniegšanas brīdi atbalsta saņēmējs bija kopā atmaksājis 1 miljonu euro, kas bija jāatmaksā saskaņā ar 2001. gada līgumu par maksājuma termiņa pārskatīšanu (no kā 245 000 euro bija pamatsumma, 705 000 euro – procenti un 50 000 euro – soda procenti). Pēdējo faktisko maksājumu Ruse Industry veica 2008. gada 11. jūlijā.

(29)

Pēc pieprasījuma iesniegšanas un uzņēmuma nespējas ievērot savas saistības valsts iestādes 2010. gada 11. novembrī sāka bankrota procedūru pret atbalsta saņēmēju, un tas bija deviņus gadus pēc 2001. gada līguma par maksājuma termiņa pārskatīšanu noslēgšanas, vairāk nekā četrus gadus pēc labvēlības perioda beigām un vairāk nekā divus gadus kopš pēdējā Ruse Industry veiktā maksājuma.

(30)

Bulgārijas iestādes 2010. gada 11. novembrī pret atbalsta saņēmēju sāka bankrota procedūru.

(31)

Kā minēts iepriekš (skatiet 21. punktu), 2009. gada jūnijā atbalsta saņēmējs iesniedza vēl vienu lūgumu pārskatīt maksājumu termiņus neatmaksātajam parādam saskaņā ar 2001. gada līgumu par maksājuma termiņa pārskatīšanu. Šī plānotā maksājumu termiņu pārskatīšana bija pasākums, par ko Komisijai 2009. gada 30. jūnijā paziņoja kā par pārstrukturēšanas atbalstu.

(32)

Saskaņā ar šo paziņojumu plānam būtu bijis jāparedz parāda 9,85 miljonu euro apmērā atmaksa 10 gadu laikā (t. i., līdz 2019. gadam) ar labvēlības periodu līdz 2012. gada 30. jūnijam.

(33)

Bulgārija uzskatīja, ka plānotais pasākums ir saderīgs ar iekšējo tirgu kā pārstrukturēšanas atbalsts, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu “Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” (11).

(34)

Komisija apšaubīja paziņotā atbalsta saderību. Tādēļ 2010. gada 14. aprīlī tā sāka LESD 108. panta 2. punktā noteikto procedūru.

(35)

Turklāt procedūras sākšanas lēmumā tika paustas bažas par to, vai uzņēmuma nokavēto saistību – atbilstīgi 2001. gada līgumam par maksājuma termiņa pārskatīšanu – izpildes nepiemērošana iepriekš nav turpmāks valsts atbalsts.

(36)

Bulgārijas iestādes atsauca savu paziņojumu 2010. gada 23. novembrī, tādējādi padarot paziņotā pasākuma formālo izmeklēšanu par nevajadzīgu.

(37)

Attiecībā uz parāda izpildes nepiemērošanu Bulgārija tikai apgalvoja, ka valsts rīkojās kā privāts tirgus ekonomikas ieguldītājs, iespējami palielinot savas iespējas atgūt parādu un pieļaujot brīvprātīgu atmaksu. Bulgārija šajā saistībā neiesniedza nekādus detalizētus argumentus.

(38)

Bulgārija 2010. gada novembrī atsauca paziņojumu par Ruse Industry parāda valstij maksājumu termiņu pārskatīšanu. Rezultātā formālā izmeklēšana attiecībā uz paziņoto pārstrukturēšanas atbalsta pasākumu vairs nebija vajadzīga saskaņā ar 8. panta 2. punktu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (12).

(39)

Pasākums, kam pašlaik veic novērtējumu, ir parāda atbilstīgi 2001. gada līgumam par maksājuma termiņa pārskatīšanu piemērošanas neizpilde.

(40)

Attiecībā uz Bulgārijas pievienošanos ES un to, vai tādējādi šī parāda izpildes nepiemērošana, sākot no 2007. gada 1. janvāra, iespējams, ir jauns valsts atbalsts Regulas Nr. 659/1999 1. panta c) apakšpunkta izpratnē, Komisija atzīmē, ka atbalsta saņēmēja neveiktās summu atmaksas saskaņā ar 2001. gada līgumu par maksājuma termiņa pārskatīšanu un valsts nerīkošanās rezultātā izmainījās valsts kopējais risks atbilstīgi 2001. gada līgumam par maksājuma termiņa pārskatīšanu. Šī parāda valstij palielināšanās (t. i., izpildes nepiemērošana) ietekmē situāciju pēc pievienošanās datuma, tādēļ pasākums ir uzskatāms par attiecināmu pēc pievienošanās un ir jauns valsts atbalsts.

(41)

Jānorāda arī, ka šis nepaziņotais pasākums netika ietverts Bulgārijas Pievienošanās akta V pielikuma papildinājumā (13). Turklāt tas netika a) piemērots pirms 1994. gada 31. decembra, b) uzskaitīts V pielikuma papildinājumā vai c) ietverts starpposma mehānismā, ko piemēroja saistībā ar pievienošanos.

(42)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija turpmāk tekstā novērtē, vai parāda izpildes nepiemērošana, sākot no 2007. gada 1. janvāra, ir jauns valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(43)

LESD 107. panta 1. punktā ir noteikts, ka ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko dalībvalsts jebkādā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, kā arī iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(44)

Pasākumu finansē no valsts līdzekļiem, jo tā rezultātā rodas valsts negūti ieņēmumi, un Finanšu ministrijas pieņemtie lēmumi ir uzskatāmi par tiešiem valsts lēmumiem.

(45)

Parāda izpildes nepiemērošana arī attiecas atsevišķi uz Ruse Industry, tādēļ tā ir selektīva.

(46)

Turklāt Ruse Industry ir uzņēmums, kas ražo preces, kuras ir brīvā tirdzniecības apritē Savienībā. Tādējādi Komisija uzskata, ka ir panākta atbilstība nosacījumam par ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību Savienībā.

(47)

Komisijai ir arī jānovērtē, vai pasākums kā parāda izpildes nepiemērošana nodrošina uzņēmumam priekšrocību, ko tas pretējā gadījumā tirgū nespētu iegūt.

(48)

Kā paskaidrots iepriekš, parāds sākās 1996.–1997. gadā, un tam jau divas reizes ir pārskatīti maksājumu termiņi (1999. un 2001. gadā). Attiecībā uz parāda atbilstīgi 2001. gada līgumam par maksājuma termiņa pārskatīšanu piemērošanas neizpildi un uzņēmuma iepriekšējo nespēju pildīt savas saistības jānorāda, ka neviens privāts kreditors nebūtu rīkojies tā, kā rīkojās Bulgārijas valsts. Patiešām, pieejamā informācija liecina, ka netika veikti nekādi konkrēti pasākumi, lai piemērotu parāda izpildi, sākot no 2006. gada 30. marta, kad beidzās labvēlības periods un kad bija jāveic pirmie pamatsummas maksājumi, kuri tomēr netika veikti. Turklāt uzņēmuma finansiālais stāvoklis bija nestabils (skatiet 1. tabulu iepriekš), jo uzrādīja apgrozījuma samazināšanos un zaudējumu palielināšanos, kā arī nebija izredžu, ka uzņēmums atgūs rentabilitāti. Jāatzīmē arī, ka, pat ja daļa parāda (1,13 miljoni Bulgārijas levu (14)) bija nodrošināta ar ķīlu (15), Bulgārijas iestādes tāpat neveica nekādus pasākumus, lai piemērotu šīs parāda daļas izpildi.

(49)

Būtībā Bulgārijas iestādes nesniedza nekādus pamatojumus par to, kādēļ atmaksas grafika izpilde netika piemērota, kā arī nepamatoja savu apgalvojumu, ka labprātīgas atmaksas gaidīšana (ņemot vērā uzņēmuma saistību nepildīšanas vēsturi) būtu iespējami palielinājusi parāda atgūšanas iespējas.

(50)

Līdzīgos apstākļos privāts kreditors būtu turpinājis piemērot līguma izpildi. Tādēļ 2001. gada līguma par maksājuma termiņa pārskatīšanu neievērošana un Bulgārijas valsts neīstenotā parāda izpildes piemērošana sniedz priekšrocību Ruse Industry.

(51)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija uzskata, ka Ruse Industry parāda valstij izpildes nepiemērošana ir jauns valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, sākot no 2007. gada 1. janvāra.

(52)

Attiecībā uz pasākuma iespējamo saderību jānorāda, ka Bulgārija šajā saistībā neiesniedza nekādus argumentus.

(53)

Pat ja Ruse Industry formāli atbilst grūtības nonākuša uzņēmuma definīcijai Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai izpratnē, nav izpildīti saderīga glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta kritēriji. Turklāt attiecībā uz glābšanas atbalstu nav parādīts, ka pasākums būtu ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, ka to pamatotu nopietnas sociālās grūtības un ka tam būtu nesamērīgas negatīvas sekas citās dalībvalstīs. Piedevām tas pārsniedz sešu mēnešu laikposmu. No pārstrukturēšanas atbalsta perspektīvas jānorāda, ka nav pārstrukturēšanas plāna un ka nav pierādīta ilgtermiņa darbības spējas atjaunošana. Turklāt nav parādīts, ka atbalsts attiektos tikai uz nepieciešamo minimumu un ka netiktu pieļauti neatbilstīgi konkurences izkropļojumi.

(54)

Uzņēmums atrodas reģionā, kam ir tiesības uz atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu un kam tādējādi ir tiesības uz reģionālo atbalstu saskaņā ar Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam (16). Tomēr pasākums neatbilst arī šīm pamatnostādnēm. It sevišķi saistībā ar iespējamo darbības atbalstu šis atbalsts nesekmē nekādu darbību vai ekonomikas nozaru attīstību, un tā piemērošanas laiks nav ierobežots, tas pakāpeniski netiek samazināts un nav proporcionāls attiecībā pret konkrētu ekonomikas trūkumu novēršanas vajadzībām.

(55)

Nav piemērojams cits saderības pamatojums. Tādēļ atbalsts ir nelikumīgs un nesaderīgs ar LESD.

(56)

Saskaņā ar LESD un Eiropas Savienības Tiesas iedibināto judikatūru Komisijas kompetences jomā ir lēmums par to, ka attiecīgajai valstij ir jāatceļ vai jāmaina atbalsts, par kuru Komisija ir secinājusi, ka tas ir nesaderīgs ar iekšējo tirgu (17). Tiesa arī vienmēr ir noteikusi, ka valsts pienākums atcelt atbalstu, ko Komisija uzskata par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, ir jāpilda tā, lai atjaunotu iepriekšējo situāciju (18). Šajā ziņā Tiesa ir noteikusi, ka mērķis tiek sasniegts tad, kad atbalsta saņēmējs ir atmaksājis summas, kas tam piešķirtas kā nelikumīgs atbalsts, tādējādi zaudējot priekšrocību, kura tam bija attiecībā pret citiem konkurentiem tirgū, un ir atjaunota attiecīgā situācija, kāda bija pirms atbalsta izmaksāšanas (19).

(57)

Saskaņā ar šo judikatūru Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pantā tika noteikts: “kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja.”

(58)

Tādējādi, ņemot vērā to, ka attiecīgais pasākums ir uzskatāms par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, atbalsta summas ir jāatgūst, lai atjaunotu situāciju, kas pastāvēja tirgū pirms atbalsta piešķiršanas. Tādējādi atgūšana ir jāpiemēro, sākot no laika, kad atbalsta saņēmējam piešķīra priekšrocību, t. i., kad atbalstu nodeva atbalsta saņēmēja rīcībā, un ir jāpiemēro atgūšanas procenti, līdz atgūšana tiek pabeigta.

(59)

Pasākumu nesaderīgo atbalsta elementu aprēķina kā summu, kas ir jāatmaksā un kas nav atmaksāta saskaņā ar 2001. gada līgumu par maksājuma termiņa pārskatīšanu, sākot no 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 11. novembrim, kad Bulgārija reģistrēja savu prasījumu bankrota procedūrā. Tajā laikā nokavētā summa bija 3,7 miljoni euro. Precīza atgūstamā summa, ieskaitot tās procentus, būs jāaprēķina Bulgārijai. Veiktos maksājumus, kas nav summas, kuras samaksātas saskaņā ar līgumu, var atskaitīt no summas, kas ir atgūstama kā nelikumīgs un nesaderīgs atbalsts.

(60)

Pirmkārt, Komisija atzīmē, ka Bulgārija atsauca savu paziņojumu par paziņoto parāda 9,85 miljonu apmērā maksājumu termiņu pārskatīšanu un ka tāpēc formālā izmeklēšanas procedūra attiecībā uz šo pasākumu vairs nav vajadzīga.

(61)

Otrkārt, Komisija secina, ka parāda valstij izpildes nepiemērošana, sākot no 2007. gada 1. janvāra, ir jauns valsts atbalsts uzņēmumam Ruse Industry LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(62)

Tā kā šis valsts atbalsts ir nelikumīgs un nesaderīgs, tas ir jāatgūst no atbalsta saņēmēja,

a)

kopsumma (pamatsumma un procenti), kas jāatgūst no atbalsta saņēmēja;

b)

detalizēts apraksts par jau pieņemtajiem un plānotajiem pasākumiem šā lēmuma izpildei;

c)

dokumenti, kuros apliecināts, ka atbalsta saņēmējam ir pieprasīts atmaksāt piešķirto atbalsta summu.

17.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/33

(1)

Direktīvā 2010/63/ES paredzēts saskaņot valstu noteikumus, lai uzlabotu zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku labturību, un tās nolūks ir aizstāt, samazināt un pilnveidot dzīvnieku izmantošanu šādiem mērķiem.

(2)

Direktīvas 2010/63/ES 54. panta 1. punktā ir noteikts, ka dalībvalstis līdz 2018. gada 10. novembrim un pēc tam ik pēc 5 gadiem nosūta Komisijai informāciju par to, kā tiek īstenota minētā direktīva.

(3)

Direktīvas 2010/63/ES 54. panta 2. punktā ir noteikts, ka dalībvalstis katru gadu apkopo un publisko statistikas informāciju par dzīvnieku izmantošanu procedūrās. Dalībvalstis minēto statistikas informāciju iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 10. novembrim un pēc tam katru gadu.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2010/63/ES 54. panta 3. punktu dalībvalstis ik gadu iesniedz Komisijai detalizētu informāciju par atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar minētās direktīvas 6. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(5)

Lai nodrošinātu saskaņotību minētās direktīvas īstenošanā, būtu jānosaka vienota forma Direktīvas 2010/63/ES 54. panta 1., 2. un 3. punktā minētās informācijas sniegšanai.

(6)

Lai iegūtu salīdzināmu informāciju par Direktīvas 2010/63/ES īstenošanu un lai Komisija varētu novērtēt to, cik efektīvi minētā direktīva tiek īstenota Savienības līmenī, datiem, ko dalībvalstis iesniedz par īstenošanu, ikgadējiem statistikas datiem par dzīvnieku izmantošanu procedūrās un par atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar minētās direktīvas 6. panta 4. punkta a) apakšpunktu, vajadzētu būt pareiziem un saskanīgiem, tāpēc būtu jāsaskaņo ziņošanas prasības visās dalībvalstīs, nosakot vienotu formu minētās informācijas sniegšanai.

(7)

Pamatojoties uz statistikas informāciju, ko dalībvalstis iesniedz saskaņā ar Direktīvas 2010/63/ES 54. panta 2. punktu, Komisija saskaņā ar minētās direktīvas 57. panta 2. punktu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopsavilkuma ziņojumu par minēto informāciju. Lai dati būtu lietderīgi, pareizi un salīdzināmi, ir būtiski ieviest vienotu formu, lai nodrošinātu to, ka visas dalībvalstis ziņojumus sniedz vienādi.

(8)

Lai nodrošinātu to, ka Direktīvas 2010/63/ES IV pielikumā ietvertais dzīvnieku nogalināšanas metožu saraksts atbilst jaunākajiem zinātniskajiem sasniegumiem, ir svarīgi saņemt detalizētu informāciju par metodēm, kuru izmantošana izņēmuma kārtā atļauta saskaņā ar minētās direktīvas 6. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(9)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 2010/63/ES 56. panta 3. punktu izveidotā komiteja,