ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.296.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 296 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
55. sējums |
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
REGULAS |
|
|
* |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
25.10.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 296/1 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 965/2012
(2012. gada 5. oktobris),
ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (1), un jo īpaši tās 8. panta 5. punktu un 10. panta 5. punktu,
tā kā:
(1) |
Ekspluatantiem un personālam, kas iesaistīts konkrētu gaisa kuģu ekspluatācijā, jāatbilst attiecīgajām pamatprasībām, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikumā. |
(2) |
Regulā (EK) Nr. 216/2008 ir noteikts, ka dalībvalstis papildus to apliecību uzraudzībai, ko tās izsniegušas, veic izmeklēšanas, tostarp perona pārbaudes, un visus pasākumus, tostarp gaisa kuģa nosēdināšanu, lai novērstu pārkāpuma turpināšanos. |
(3) |
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 Komisijai būtu jāpieņem vajadzīgie īstenošanas noteikumi, lai iedibinātu priekšnoteikumus drošai gaisa kuģu ekspluatācijai. |
(4) |
Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju un augstu civilās aviācijas drošības līmeni Eiropas Savienībā, īstenošanas pasākumos jāatspoguļo jaunākie tehniskie sasniegumi, tostarp paraugprakse, kā arī zinātnes un tehnikas attīstība gaisa kuģu ekspluatācijas jomā. Attiecīgi ir jāņem vērā tehniskās prasības un administratīvās procedūras, par kurām laikā līdz 2009. gada 30. jūnijam ir panākta vienošanās Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (turpmāk – ICAO) un Eiropas apvienotajās aviācijas institūcijās, kā arī spēkā esošie tiesību akti attiecībā uz atsevišķām valstīs spēkā esošām specifiskām prasībām. |
(5) |
Jānodrošina, lai aeronavigācijas nozarei un dalībvalstu pārvaldes iestādēm būtu pietiekami daudz laika, lai varētu pielāgoties šim jaunajam regulatīvajam satvaram un ar konkrētiem nosacījumiem atzīt pirms šīs regulas piemērošanas izsniegto apliecību derīgumu. |
(6) |
Šī regula ir īstenošanas pasākums, kas minēts Regulas (EK) Nr. 216/2008 8. panta 5. punktā un 10. panta 5. punktā, tāpēc Padomes Regulas (EEK) Nr. 3922/91 (2) III pielikumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/36/EK (3) uzskata par atceltu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 69. panta 3. punktu un 69. panta 5. punktu. Tomēr III pielikumam būtu jāpaliek spēkā pagaidu kārtā, līdz beidzas šajā regulā paredzētie pārejas periodi, attiecībā uz tām jomām, kurās vēl nav pieņemti īstenošanas pasākumi. Līdzīgi pagaidu kārtā, līdz beidzas šajā regulā paredzētie pārejas periodi, ir jāturpina piemērot Direktīva 2004/36/EK. |
(7) |
Eiropas Aviācijas drošības aģentūra sagatavoja īstenošanas noteikumu projektu un iesniedza to kā atzinumu Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 19. panta 1. punktu. |
(8) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantu izveidotā Komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Ar šo regulu paredz sīki izstrādātus noteikumus par komerciāliem gaisa pārvadājumiem ar lidmašīnām vai helikopteriem un par tādu ekspluatantu gaisa kuģu perona pārbaudēm, kuri atrodas citas valsts drošības uzraudzībā, tiem nolaižoties lidostās, kas atrodas teritorijā, uz ko attiecas Līguma noteikumi.
2. Ar šo regulu paredz sīki izstrādātus noteikumus arī par to, ar kādiem nosacījumiem izdod, uztur spēkā, groza, ierobežo, aptur vai atsauc tādu gaisa kuģu ekspluatantu apliecības, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 216/2008 4. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un kuri ir iesaistīti komerciālos gaisa pārvadājumos, par apliecību turētāju tiesībām un pienākumiem, kā arī par nosacījumiem, ar kādiem drošības apsvērumu dēļ lidojumi jāaizliedz, jāierobežo vai uz tiem jāattiecina zināmi nosacījumi.
3. Šo regulu nepiemēro gaisa kuģu ekspluatācijas jomām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 216/2008 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā:
1. |
“Komerciāls gaisa pārvadājums” ir gaisa kuģa lidojums pasažieru, kravas vai pasta pārvadāšanai par samaksu vai citu atlīdzību. |
2. |
“B klases lidmašīnas” ir propellerdzinēju lidmašīnas, kam maksimālā operatīvā pasažieru vietu konfigurācija (MOPSC) nav lielāka par deviņām pasažieru vietām un maksimālā pacelšanās masa nav lielāka par 5 700 kg. |
3. |
“Sabiedrības interešu teritorija (PIS)” ir teritorija, ko izmanto tikai darbībām sabiedrības interesēs. |
4. |
“1. klases parametriem atbilstīga ekspluatācija” ir ekspluatācija, kad kritiskā dzinēja atteices gadījumā helikopters spēj nosēsties pieejamajā pārtrauktās pacelšanās distancē vai – atkarībā no tā, kad notiek atteice, – droši turpināt lidojumu uz piemērotu nosēšanās zonu. |
Papildu definīcijas II–V pielikuma piemērošanas nolūkos ir noteiktas I pielikumā.
3. pants
Uzraudzības spējas
1. Dalībvalsts vienu vai vairākas šīs dalībvalsts iestādes nosaka par tās kompetento(-ajām) iestādi(-ēm), kam ir nepieciešamās pilnvaras un kas atbild par personu un organizāciju sertificēšanu un uzraudzību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem.
2. Ja dalībvalsts par kompetento iestādi nosaka vairākas iestādes:
a) |
ir skaidri jānosaka katras kompetentās iestādes kompetences joma atbildības un teritoriālā ziņā; un |
b) |
jāiedibina koordinācija starp šīm iestādēm, lai tās savas kompetences ietvaros nodrošinātu efektīvu uzraudzību pār visām organizācijām un personām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasībām. |
3. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā(-ās) iestāde(-es) spēj pienācīgi veikt visu tās(to) uzraudzības programmā ietilpstošo personu un organizāciju uzraudzību, tostarp, ka šai(šīm) iestādei(-ēm) ir pietiekami resursi šīs regulas prasību izpildei.
4. Dalībvalstis gādā, lai kompetentās iestādes darbinieki neveiktu uzraudzības pasākumus, ja ir pierādījumi par to, ka šādi pasākumi varētu tieši vai netieši izraisīt interešu konfliktu, jo īpaši saistībā ar ģimenes vai finanšu interesēm.
5. Darbiniekiem, kurus kompetentā iestāde pilnvarojusi veikt sertifikācijas un/vai uzraudzības uzdevumus, jābūt tiesīgiem veikt vismaz šādus uzdevumus:
a) |
pārbaudīt reģistrus, datus, procedūras un visus citus materiālus, kas attiecas uz sertifikācijas un/vai uzraudzības uzdevumu izpildi; |
b) |
kopēt vai veikt izrakstus no šādiem reģistriem, datiem, procedūrām un visiem citiem materiāliem; |
c) |
uz vietas prasīt mutisku paskaidrojumu; |
d) |
iekļūt attiecīgajās telpās, darba vietās vai transporta līdzekļos; |
e) |
veikt revīziju, izmeklēšanu, novērtējumus un pārbaudes, tostarp gaisa kuģa perona pārbaudes un nepaziņotas pārbaudes, |
f) |
attiecīgā gadījumā veikt vai uzsākt izpildes nodrošināšanas pasākumus. |
6. Uzdevumus, kas paredzēti 5. punktā, veic saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību normām.
4. pants
Perona pārbaudes
Tādu gaisa kuģu ekspluatantu perona pārbaudes, kas atrodas citas dalībvalsts vai trešās valsts drošības uzraudzībā, veic saskaņā ar II pielikuma RAMP apakšdaļu.
5. pants
Gaisa kuģu ekspluatācija
1. Ekspluatanti ekspluatē gaisa kuģi tikai komerciālu gaisa pārvadājumu veikšanai, kā precizēts III un IV pielikumā.
2. Komerciālu gaisa pārvadājumu ekspluatanti nodrošina atbilstību attiecīgajiem V pielikuma noteikumiem, ekspluatējot
a) |
lidmašīnas un helikopterus, ko izmanto nolūkā:
|
b) |
lidmašīnas un helikopterus, ko izmanto bīstamu izstrādājumu pārvadājumiem (DG); |
c) |
divdzinēju lidmašīnas, ko izmanto palielināta attāluma lidojumos (ETOPS) komerciālos gaisa pārvadājumos; |
d) |
helikopterus, ko izmanto komerciāliem gaisa pārvadājumiem un kuri ir aprīkoti ar nakts redzamības attēlveides sistēmām (NVIS); |
e) |
helikopterus, ko izmanto komerciālos gaisa pārvadājumos, ekspluatējot vinču (HHO); un |
f) |
helikopterus, ko izmanto komerciālos gaisa pārvadājumos neatliekamās medicīniskās palīdzības lidojumiem (HEMS). |
6. pants
Atkāpes
1. Tādu komerciālu gaisa pārvadājumu gadījumā, kas sākas un beidzas tajā pašā lidostā/ekspluatācijas vietā un kuros izmanto B klases lidmašīnas vai nekompleksus helikopterus, atbilstība III un IV pielikuma prasībām nav jānodrošina.
Tomēr minētajos pārvadājumos jāievēro šādas prasības:
a) |
attiecībā uz lidmašīnām – Regulas (EEK) Nr. 3922/91 III pielikums un saistītie valstu piemērotie atbrīvojumi, kuru pamatā ir kompetento iestāžu veikts riska novērtējums; |
b) |
helikopteriem – valsts noteiktās prasības. |
2. Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta, Regulas (EK) Nr. 216/2008 4. panta 5. punktā minētos gaisa kuģus, ja tos izmanto komerciālos gaisa pārvadājumos, ekspluatē atbilstīgi nosacījumiem, kas izklāstīti Komisijas 2009. gada 14. oktobra Lēmumā C(2009) 7633. Tomēr par jebkurām izmaiņām ekspluatācijā, kas ietekmē minētajā lēmumā izklāstītos nosacījumus, paziņo Komisijai un Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (turpmāk – “Aģentūra”) pirms attiecīgo izmaiņu ieviešanas.
Ja dalībvalsts, kas nav Lēmuma C(2009) 7633 adresātvalsts, paredz izmantot minētajā lēmumā paredzēto atkāpi, tā par savu nodomu paziņo Komisijai un Aģentūrai pirms attiecīgās atkāpes piemērošanas. Komisija un Aģentūra izvērtē, cik lielā mērā šī izmaiņa vai paredzētais izmantojums novirzās no Lēmuma C(2009) 7633 nosacījumiem vai ietekmē sākotnējo, saistībā ar šo lēmumu veikto drošības novērtējumu. Ja izvērtējumā izrādās, ka izmaiņa vai paredzētais izmantojums neatbilst sākotnējam drošības novērtējumam, kas tika veikts Lēmuma C(2009) 7633 sakarā, attiecīgā dalībvalsts iesniedz jaunu atkāpes pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 6. punktu.
3. Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta, ar gaisa kuģu tipu ieviešanu vai modificēšanu saistītus lidojumus, kurus veic projektēšanas vai ražošanas organizācijas atbilstīgi savām tiesībām, turpina ekspluatēt atbilstīgi dalībvalstu tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem.
4. Neatkarīgi no 5. panta piemērošanas dalībvalstis var turpināt pieprasīt īpašu apstiprinājumu un papildu prasības attiecībā uz ekspluatācijas procedūrām, aprīkojumu, apkalpes kvalifikāciju un apmācību komerciālo gaisa pārvadājumu helikopteriem lidojumu veikšanai atklātā jūrā, ievērojot to attiecīgos valsts tiesību aktus. Dalībvalstis paziņo Komisijai un Aģentūrai papildu prasības, ko piemēro, piešķirot šādus īpašus apstiprinājumus. Šīs prasības nevar būt mazāk ierobežojošas par III un IV pielikumā noteiktajām prasībām.
5. Atkāpjoties no IV pielikuma CAT.POL.A.300. punkta a) apakšpunkta, viendzinēja lidmašīnas, ja tās izmanto komerciālos gaisa pārvadājumos, naktī vai instrumentālajos meteoroloģiskajos apstākļos (IMC) tiek ekspluatētas atbilstīgi nosacījumiem, kas izklāstīti piemērotajos atbrīvojumos, kurus dalībvalstis piešķīrušas atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 3922/91 8. panta 2. punktam.
Visas izmaiņas šo lidmašīnu ekspluatācijā, kas ietekmē minētajos atbrīvojumos izvirzītos nosacījumus, paziņo Komisijai un Aģentūrai pirms attiecīgo izmaiņu ieviešanas. Komisija un Aģentūra izvērtē ierosināto izmaiņu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 5. punktu.
6. Jau esošos pārvadājumus ar helikopteru no sabiedrības interešu teritorijas (PIS) un uz šādu teritoriju var turpināt veikt, atkāpjoties no IV pielikuma CAT.POL.H.225. punkta, ja šīs PIS teritorijas lieluma, šķēršļu vides vai paša helikoptera dēļ nav iespējams nodrošināt atbilstību prasībām par 1. klases parametriem atbilstīgu ekspluatāciju. Šādus lidojumus veic saskaņā ar dalībvalstu paredzētajiem nosacījumiem. Dalībvalstis paziņo Komisijai un Aģentūrai piemērotos nosacījumus.
7. pants
Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības
1. Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC), ko pirms šīs regulas piemērošanas dalībvalsts izdevusi komerciālo gaisa pārvadājumu lidmašīnu ekspluatantiem saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 3922/91, uzskata par tādām apliecībām, kas izdotas saskaņā ar šo regulu.
Tomēr ne vēlāk kā 2014. gada 28. oktobrī:
a) |
ekspluatanti pielāgo savu pārvaldības sistēmu, mācību programmas, procedūras un rokasgrāmatas tā, lai tās atbilstu III, IV un, attiecīgi, V pielikuma noteikumiem; |
b) |
AOC aizstāj ar apliecībām, kas izdotas saskaņā ar šīs regulas II pielikumu. |
2. Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC), ko dalībvalsts izdevusi komerciālos gaisa pārvadājumos iesaistītu helikopteru ekspluatantiem pirms šīs regulas piemērošanas, konvertē par šai regulai atbilstošām AOC apliecībām saskaņā ar konvertācijas ziņojumu, kuru, apspriežoties ar Aģentūru, ir sagatavojusi attiecīgo AOC izdevēja dalībvalsts.
Konvertācijas ziņojumā apraksta
a) |
valsts prasības, uz kuru pamata AOC tika izsniegtas; |
b) |
ekspluatantiem piešķirtās tiesības; |
c) |
atšķirības starp valsts prasībām, uz kuru pamata AOC tika izdotas, un III, IV un V pielikuma prasībām, kopā ar norādi par to, kā un kad ekspluatantiem būs jānodrošina pilnīga atbilstība minētajiem pielikumiem. |
Konvertācijas ziņojumā iekļauj arī visu to dokumentu kopijas, kas nepieciešami, lai apliecinātu a) līdz c) apakšpunktos izklāstītos elementus, tostarp attiecīgo valsts prasību un procedūru kopijas.
8. pants
Lidojuma laika ierobežojumi
Lidojuma un darba laika ierobežojumiem piemēro turpmāko:
a) |
lidmašīnām – Regulas (EEK) Nr. 3922/91 8. panta 4. punktu un III pielikuma Q apakšdaļu; |
b) |
helikopteriem – valsts noteiktās prasības. |
9. pants
Obligāto iekārtu saraksts
Obligāto iekārtu sarakstus (MEL), kurus pirms šīs regulas piemērošanas apstiprinājusi ekspluatanta valsts vai, attiecīgi, reģistrētājvalsts, uzskata par apstiprinātiem saskaņā ar šo regulu, un ekspluatants, kas apstiprinājumu saņēmis, var turpināt tos izmantot.
Kad ir sākts piemērot šo regulu, visas izmaiņas obligāto iekārtu sarakstā (MEL) veic saskaņā ar III pielikuma ORO.MLR.105. punktu.
10. pants
Stāšanās spēkā
1. Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2012. gada 28. oktobra.
2. Atkāpjoties no 1. punkta otrās daļas, dalībvalstis var nolemt nepiemērot I–V pielikuma noteikumus līdz 2014. gada 28. oktobrim.
Ja dalībvalsts izmanto šo iespēju, tā to paziņo Komisijai un Aģentūrai. Šajā paziņojumā jāiekļauj šādas atkāpes iemesli un tās ilgums, kā arī īstenošanas programma, kurā izklāstīti paredzētie pasākumi un to īstenošanas termiņš.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 5. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.
(2) OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp.
(3) OV L 143, 30.4.2004., 76. lpp.
I PIELIKUMS
II–V pielikumā izmantoto terminu definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas.
1. |
“Pieejamā pārtrauktās pacelšanās distance (ASDA)” ir pieejamā ieskrējiena distance plus skrejceļa gala bremzēšanas josla, ja lidostas valsts ir deklarējusi, ka šāda bremzēšanas josla ir pieejama, un ja šī bremzēšanas josla dominējošos ekspluatācijas apstākļos var panest lidmašīnas masu. |
2. |
“Attiecīgi līdzekļi atbilstības panākšanai (AMC)” ir tiesiski nesaistoši standarti, ko Aģentūra pieņēmusi, lai paskaidrotu līdzekļus, ar kuriem panākt atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem. |
3. |
“Pieņemšanas kontrollapa” ir dokuments, kuru izmanto, lai palīdzētu veikt bīstamu izstrādājumu paku vizuālu pārbaudi, kā arī to pavaddokumentu pārbaudi, lai noteiktu, ka visas attiecīgās prasības ir ievērotas. |
4. |
“Atbilstošs lidlauks” ir lidlauks, kurā var ekspluatēt gaisa kuģi, ņemot vērā piemērojamās veiktspējas prasības un skrejceļa raksturojumus. |
5. |
Pasažieru klasifikācijas nolūkā:
|
6. |
“Lidmašīna” ir par gaisu smagāks gaisa kuģis ar dzinēju un nekustīgiem spārniem, kuru gaisā notur gaisa aerodinamiskā iedarbība uz spārniem. |
7. |
“Lidojums, kurā izmanto nakts redzamības sistēmu (NVIS)” – NVIS lidojumos saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem (VFR) – ir naktī veikta lidojuma daļa, apkalpes loceklim izmantojot nakts redzamības brilles (NVG). |
8. |
“Gaisa kuģis” ir lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu. |
9. |
“Alternatīvi līdzekļi atbilstības panākšanai” ir līdzekļi, kas ierosina alternatīvas attiecīgajiem līdzekļiem atbilstības panākšanai (AMC) vai ierosina jaunus līdzekļus, lai panāktu atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, par kuriem Aģentūra nav pieņēmusi saistītus AMC. |
10. |
“Pretapledošana” – uz zemes veiktu procedūru gadījumā – ir procedūra, kas uz zināmu laiku (iedarbības laiku) nodrošina aizsardzību pret sarmas vai apledojuma veidošanos un sniega uzkrāšanos uz gaisa kuģa apstrādātajām virsmām. |
11. |
“Salona apkalpes loceklis” ir atbilstīgi kvalificēts apkalpes loceklis, kurš nav lidojuma apkalpes loceklis vai tehniskās apkalpes loceklis un kuram ekspluatants ir uzticējis ekspluatācijas laikā veikt ar pasažieru un lidojuma drošību saistītus uzdevumus. |
12. |
“I kategorijas (CAT I) pieeja” – precīza instrumentālā pieeja un nosēšanās, ko veic, izmantojot instrumentālās nosēšanās sistēmu (ILS), nosēšanās vadības mikroviļņu sistēmu (MLS), GLS (uz zemes bāzēta funkcionāli papildināta globālās satelītnavigācijas (GNSS/GBAS) nosēšanās vadības sistēma), precīzas pieejas radaru (PAR) vai GNSS ar satelītā uzstādītu darbības uzlabošanas sistēmu (SBAS), un kur lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums (DH) nav mazāks par 200 pēdām un redzamība uz skrejceļa (RVR) nav mazāka par 550 m lidmašīnām un 500 m helikopteriem. |
13. |
“II kategorijas (CAT II) pieeja” – precīza instrumentālā pieeja un nosēšanās, izmantojot ILS vai MLS, kad:
|
14. |
“IIIA kategorijas (CAT IIIA) pieeja” – precīza instrumentālā pieeja un nosēšanās, izmantojot ILS vai MLS, kad:
|
15. |
“IIIB kategorijas (CAT IIIB) pieeja” – precīza instrumentālā pieeja un nosēšanās, izmantojot ILS vai MLS, kad:
|
16. |
“A kategorija attiecībā uz helikopteriem” ir helikopters ar vairākiem dzinējiem, kas projektēts ar dzinēja un sistēmas izolācijas īpatnībām atbilstīgi piemērojamajām lidojumderīguma normām un kas var veikt lidojumus, izmantojot pacelšanās un nosēšanās datus, kuri paredzēti saskaņā ar kritiskas dzinēja atteices jēdzienu un kuri dzinēja atteices gadījumā nodrošina atbilstīgu paredzēto virsmas laukumu un atbilstošu veiktspēju nepārtraukta, droša lidojuma vai drošas pārtrauktās pacelšanās veikšanai. |
17. |
“B kategorija attiecībā uz helikopteriem” ir helikopters ar vienu vai vairākiem dzinējiem, kas neatbilst A kategorijas standartiem. B kategorijas helikopteriem nav garantētas spējas turpināt drošu lidojumu dzinēja atteices gadījumā, un tiem ir jāveic piespiedu nosēšanās. |
18. |
“Sertifikācijas specifikācijas (CS)” ir Aģentūras pieņemtie tehniskie standarti, kuros norādīts, kā apliecināt atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, un kurus organizācija var izmantot sertifikācijas nolūkā. |
19. |
“Pieeja pa apli” ir instrumentālas pieejas vizuālā fāze, kurā gaisa kuģis nonāk tādā pozīcijā, kas ir piemērota, lai nosēstos uz skrejceļa/pieejas beigu posma un pacelšanās zonā (FATO), kuru izvietojuma dēļ nav iespējama tieša pieeja. |
20. |
“Šķēršļbrīva josla” ir pilnvarotās iestādes kontrolē esoša, noteikta taisnstūrveida zona uz zemes vai ūdens, kas izvēlēta vai sagatavota kā piemērota zona, virs kuras lidmašīna var veikt daļu no sākotnējās augstuma uzņemšanas līdz noteiktam augstumam. |
21. |
“Mākoņu apakšējās robežas augstums” – lidlauka vai ekspluatācijas vietas tuvumā vai īpašā darbības vietā – ir zemākās redzamās vai prognozētās mākoņa daļas apakšējās robežas augstums, ko parasti mēra no lidlauka pacēluma vai – attiecībā uz ekspluatāciju atklātā jūrā – no vidējā jūras līmeņa. |
22. |
“Kodu koplietošana” ir vienošanās, kad viens pārvadātājs ar savas aviokompānijas kodu pārdod un izdod biļetes uz cita pārvadātāja lidojumu. |
23. |
“Blīvi apdzīvots rajons” – attiecībā uz pilsētu vai apdzīvotu vietu – ir jebkurš rajons, kas tiek galvenokārt izmantots dzīvošanai, komercdarbībai vai atpūtai. |
24. |
“Kontaminēts skrejceļš” skrejceļu uzskata par kontaminētu, ja uz vairāk nekā 25 % no skrejceļa virsmas laukuma vajadzīgā garuma un platuma, kas tiek izmantots, attiecas šie apstākļi:
|
25. |
“Degviela neparedzētiem apstākļiem” ir degvielas daudzums, kas paredzēts, lai kompensētu neparedzētu faktoru ietekmētu degvielas patēriņu līdz galamērķa lidlaukam. |
26. |
“Vienmērīga augstuma samazināšana pieejas beigu posmā (CDFA)” ir nolaišanās paņēmiens, kas atbilst stabilas pieejas procedūrām, neprecīzas instrumentālās pieejas beigu posmā, kad, neizlīdzinot gaisa kuģi, vienmērīgi tiek samazināts augstums no absolūtā/relatīvā augstuma vai augstuma, kas ir augstāks par pieejas pēdējam posmam noteikto absolūto/relatīvo augstumu, līdz punktam apmēram 15 m (50 pēdas) virs nosēšanās skrejceļa sliekšņa vai līdz punktam, kur jāsāk attiecīgajam gaisa kuģa tipam atbilstīgs izlīdzināšanas manevrs. |
27. |
“Pārrēķināta meteoroloģiskā redzamība (CMV)” ir par RVR pārrēķināta ziņotā meteoroloģiskā redzamība. |
28. |
“Apkalpes loceklis” ir ekspluatanta nozīmēta persona noteiktu pienākumu pildīšanai gaisa kuģī. |
29. |
“Lidojuma kritiskie posmi” lidmašīnām ir pacelšanās ieskrējiens, pacelšanās trajektorija, pieejas beigu posms, otrais aplis, nosēšanās, nosēšanās ar nosēšanās izskrējienu, kā arī citi lidojuma posmi, ko nosaka gaisa kuģa kapteinis vai komandieris. |
30. |
“Lidojuma kritiskie posmi” helikopteriem – manevrēšana, karāšanās, pacelšanās, pieejas beigu posms, otrais riņķis, nosēšanās, kā arī citi lidojuma posmi, ko nosaka gaisa kuģa kapteinis vai komandieris. |
31. |
“Mitrs skrejceļš” ir skrejceļš, kura virsma nav sausa, bet mitrums nepiešķir tam spīdumu. |
32. |
“Bīstami izstrādājumi (DG)” ir priekšmeti vai vielas, kas var apdraudēt veselību, drošību, īpašumu vai vidi un kas ir iekļauti tehnisko instrukciju bīstamo izstrādājumu sarakstā, vai kas tiek klasificēti saskaņā ar šīm instrukcijām. |
33. |
“Negadījums ar bīstamiem izstrādājumiem” ir notikums, kas saistīts ar bīstamo izstrādājumu pārvadāšanu gaisā, kas rada letālus vai smagus miesas bojājumus personai vai īpašuma bojājumus lielos apmēros. |
34. |
“Incidents ar bīstamiem izstrādājumiem” ir:
|
35. |
“Atledošana” – uz zemes veiktu procedūru gadījumā – ir procedūra, kuru veicot, gaisa kuģa virsmu atbrīvo no sarmas, ledus, sniega vai šķīdoņa, lai nodrošinātu, ka virsmas nav kontaminētas. |
36. |
“Noteiktais pēcpacelšanās punkts (DPATO)” ir punkts pacelšanās un sākotnējās augstuma uzņemšanas fāzē, pirms kura helikoptera spēja ar vienu nedarbojošos dzinēju droši turpināt lidojumu netiek nodrošināta, un tāpēc var būt nepieciešama piespiedu nosēšanās. |
37. |
“Noteiktais pirmsnosēšanās punkts (DPBL)” ir punkts pieejas un nosēšanās fāzē, pēc kura helikoptera spēja ar vienu nedarbojošos dzinēju droši turpināt lidojumu netiek nodrošināta, un tāpēc var būt nepieciešama piespiedu nosēšanās. |
38. |
“DR attālums” ir horizontālais attālums, kuru helikopters nolido no pieejamās pacelšanās distances beigām. |
39. |
“Līgums par nomāšanu bez apkalpes” līgums starp uzņēmumiem, saskaņā ar ko gaisa kuģi ekspluatē atbilstīgi nomnieka gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) noteikumiem. |
40. |
“Sausā ekspluatācijas masa” ir konkrētai ekspluatācijai gatavas lidmašīnas kopējā masa bez izmantojamās degvielas un derīgās kravas. |
41. |
“Sauss skrejceļš” ir skrejceļš, kas nav nedz mitrs, nedz kontaminēts, tostarp tāds asfaltēts skrejceļš, kas ir īpaši sagatavots ar rievām vai porainu klājumu un ko uztur tādu, lai nodrošinātu “faktiski sausu” bremzēšanu pat mitros apstākļos. |
42. |
“Paaugstināta pieejas beigu posma un pacelšanās zona (paaugstināta FATO)” ir FATO, kas ir vismaz 3 metrus augstāka par apkārtējo virsmu. |
43. |
“Rezerves lidlauks maršrutā (ERA)” ir maršrutā pieejams atbilstošs rezerves lidlauks, kurš var būt nepieciešams plānošanas posmā. |
44. |
“Redzamības uzlabošanas sistēma (EVS)” ir attēlveides sensoru uztvertu apkārtējās vides attēlu elektroniska atveide reāllaikā. |
45. |
“Pieejas beigu posma un pacelšanās zona (FATO)” ir noteikta helikoptera ekspluatācijas zona, virs kuras tiek pabeigts pieejas manevra pēdējais posms līdz karāšanās vai nosēšanās darbībai un no kuras tiek sākts pacelšanās manevrs. Gadījumos, kad FATO jāizmanto 1. klases parametru helikopteru lidojumiem, noteiktā zona ietver pieejamo noraidītās pacelšanās zonu. |
46. |
“Lidojuma datu uzraudzība (FDM)” ir ikdienas ekspluatācijā iegūtu digitālo lidojuma parametru proaktīva izmantošana aviācijas drošības uzlabošanai, neietverot soda sankcijas. |
47. |
“Lidojumu simulācijas trenažieru iekārta (FSTD)” ir trenažieru iekārta, kas:
|
48. |
“ERA lidlauks degvielas daudzuma mazināšanai” ir plānošanas posmā izraudzīts ERA lidlauks, ko izmanto neparedzētiem apstākļiem paredzētā degvielas daudzuma samazināšanai. |
49. |
“GBAS nosēšanās vadības sistēma (GLS)” ir pieejas uz nosēšanos vadības sistēma, kur izmantota uz zemes bāzētas globālās satelītnavigācijas sistēmas funkcionalitātes papildināšanas sistēmas (GNSS/GBAS) informācija, kas sniedz norādījumus gaisa kuģim par GNSS noteikto sānu pozīciju un vertikālo pozīciju. Pieejas trajektorijas noteikšanai izmanto atsauci uz ģeometrisko augstumu. |
50. |
“Virszemes avārijas dienestu personāls” ir jebkuru uz zemes bāzētu avārijas dienestu darbinieki (piemēram, policisti, ugunsdzēsēji u. c.), kas saistīti ar neatliekamās medicīniskās palīdzības helikopteru dienestu (HEMS) un kuru pienākumi pilnā mērā saistīti ar helikoptera ekspluatāciju. |
51. |
“Nosēdināšana” ir gaisa kuģim noteikts oficiāls aizliegums pacelties un nepieciešamo pasākumu veikšana, lai atturētu gaisa kuģi no pacelšanās. |
52. |
“Priekšējais ekrāns (HUD)” ir ekrānu sistēma, kas pilota priekšējā ārējā redzeslaukā sniedz informāciju par lidojumu un būtiski neierobežo ārējo redzamību. |
53. |
“Nosēšanās vadības priekšējo ekrānu sistēma (HUDLS)” ir kompleksa gaisa kuģu sistēma, kas pilota redzeslaukā sniedz norādes, vadot pilota darbības pieejas un nosēšanās un/vai otrā apļa procedūras laikā. Šajā sistēmā ir visi sensori, datori, barošanas padeves sistēmas, norādes, rādījumi un vadības ierīces. |
54. |
“Helikopters” ir par gaisu smagāks gaisa kuģis, kas noturas gaisā lidojuma laikā galvenokārt viena vai vairāku nesošo propelleru un gaisa mijiedarbības rezultātā, un šos propellerus griež dzinējs ap vertikālei tuvām rotācijas asīm. |
55. |
“Helikoptera vinčas operatoru (HHO) apkalpes loceklis” ir tehniskās apkalpes loceklis, kas pilda noteiktus pienākumus, kas saistīti ar vinčas ekspluatāciju. |
56. |
“Helikopteru klājs” ir FATO uz peldošas vai stacionāras konstrukcijas atklātā jūrā. |
57. |
“HEMS apkalpes loceklis” ir tehniskās apkalpes loceklis, kam HEMS lidojumos uzticēti pienākumi sniegt medicīnisko palīdzību personām, kam tā nepieciešama, un palīdzību pilotam glābšanas operācijas laikā. |
58. |
“HEMS lidojums” ir lidojums, kuru veic ar helikopteru, ievērojot HEMS apstiprinājuma nosacījumus, un kura mērķis ir atvieglot neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu gadījumos, kad ir svarīgi nekavējoties un ātri pārvadāt:
|
59. |
“HEMS ekspluatācijas bāze” ir lidlauks, kur HEMS apkalpes locekļi un HEMS helikopters var būt gatavi HEMS darbībām. |
60. |
“HEMS darbības vieta” ir HEMS lidojuma laikā komandiera izvēlēta vieta, lai veiktu pacelšanu/nolaišanu ar helikoptera vinču, nosēšanos un pacelšanos. |
61. |
“HHO lidojums” ir lidojums, kuru veic ar helikopteru, ievērojot HHO apstiprinājuma nosacījumus, un kura mērķis ir atvieglot personu un/vai kravu pacelšanu/nolaišanu ar helikoptera vinču. |
62. |
“HHO atklātā jūrā” ir lidojums, kuru veic ar helikopteru, ievērojot HHO apstiprinājuma nosacījumus, un kura mērķis ir atvieglot personu un/vai kravu pacelšanu/nolaišanu ar helikoptera vinču uz/no kuģa vai konstrukcijas jūrā vai tieši atklātā jūrā. |
63. |
“HHO pasažieris” ir persona, kas jāpaceļ vai jānolaiž ar helikoptera vinču. |
64. |
“HHO objekts” ir noteikta vieta, kur helikopters veic pacelšanas/nolaišanas darbības. |
65. |
“Iedarbības laiks (HoT)” ir aprēķināts laiks, cik ilgi pretapledošanas šķidrums novērš ledus vai sarmas veidošanos vai sniega uzkrāšanos uz aizsargātām (ar pretapledošanas šķidrumu apstrādātām) lidmašīnas virsmām. |
66. |
“Nelabvēlīgs apvidus” ir
|
67. |
“Nosēšanās lēmuma pieņemšanas punkts (LDP)” ir nosēšanās raksturojumu noteikšanai izmantojams punkts, no kura, ja tajā ir notikusi dzinēja atteice, iespējams droši turpināt nosēšanos vai sākt pārtraukto nosēšanos. |
68. |
“Pieejamā nosēšanās distance (LDA)” ir skrejceļa garums, ko par pieejamu deklarējusi lidostas valsts un kas ir derīgs lidmašīnas noskrējienam pēc nosēšanās. |
69. |
“Sauszemes lidmašīna” ir gaisa kuģis ar nekustīgiem spārniem, kas paredzēts, lai veiktu pacelšanos un nosēšanos uz zemes, arī amfībijas, ko izmanto kā sauszemes lidmašīnas. |
70. |
“Helikoptera vietējā ekspluatācija” ir komerciāli gaisa pārvadājumi, ko dienas laikā veic ar helikopteru, kura maksimālā sertificētā pacelšanās masa (MCTOM) ir lielāka par 3 175 kg un maksimālā operatīvā pasažieru vietu konfigurācija (MOPSC) nav lielāka par deviņām vietām, maršrutos, kuros navigācija notiek, izmantojot vizuālu kontaktu ar zemi, un ko veic lidojumu veikšanas rokasgrāmatā noteiktā vietējā ģeogrāfiskā teritorijā. |
71. |
“Sliktas redzamības procedūras (LVP)” ir procedūras, ko piemēro lidlaukā, lai sliktas redzamības apstākļos garantētu drošu ekspluatāciju I un II kategorijas parametriem neatbilstīgas, kā arī II un III kategorijas pieejas laikā, kā arī pacelšanās laikā sliktas redzamības apstākļos. |
72. |
“Pacelšanās sliktas redzamības apstākļos (LVTO)” ir pacelšanās, ja RVR ir mazāka par 400 m, bet nav mazāka par 75 m. |
73. |
“I kategorijas parametriem neatbilstīga ekspluatācija (LTS CAT I)” – I kategorijas instrumentāla pieeja un nosēšanās, kad DH atbilst I kategorijai, bet RVR ir mazāka nekā parasti šajā DH, taču ne mazāka par 400 m. |
74. |
“Maksimālā operatīvā pasažieru vietu konfigurācija (MOPSC)” ir viena gaisa kuģa pasažieru vietu maksimālais skaits (neskaitot apkalpes locekļu vietas), kas noteikts ekspluatācijas nolūkos un kas precizēts lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. Ņemot par pamatu maksimālo pasažieru vietu konfigurāciju, kas noteikta tipa sertifikāta (TC), papildu tipa sertifikāta (STC) izsniegšanas procesā vai tad, ja TC vai STC pielāgo atbilstīgi konkrētam gaisa kuģim, kā arī ņemot vērā ekspluatācijas ierobežojumus, MOPSC var būt vienāds vai mazāks vietu skaits. |
75. |
“Mediķis” ir medicīnas darbinieks, ko HEMS lidojuma laikā pārvadā helikopterā, tostarp – bet ne tikai – ārsti, medmāsas un neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki. |
76. |
“Nakts” ir laika periods no civilās vakara krēslas beigām līdz civilās rītausmas sākumam vai cits tāds laika periods starp saulrietu un saullēktu, kuru var noteikt attiecīgā pilnvarotā iestāde. |
77. |
“Nakts redzamības brilles (NVG)” ir uz galvas uzliekama binokulāra, gaismu pastiprinoša ierīce, kas naktī uzlabo spēju orientēties pēc redzamās virsmas. |
78. |
“Nakts redzamības attēlveides sistēma (NVIS)” ir sistēma, kurā apvienoti visi elementi, kas nodrošina veiksmīgu un drošu NVG lietošanu helikoptera vadīšanas laikā. Sistēmā ir vismaz: NVG, NVIS apgaismojums, helikoptera ierīces, apmācības un nepārtraukta lidojumderīguma uzturēšana. |
79. |
“Labvēlīgs apvidus” ir apvidus, kur:
Par labvēlīgām jebkurā gadījumā atzīst blīvi apdzīvotas teritorijas daļas, kur iespējama atbilstīgi droša piespiedu nosēšanās. |
80. |
“Neprecīzas pieejas procedūra (NPA)” ir instrumentālās pieejas procedūra, kur, vienmērīgi samazinot augstumu pieejas beigu posmā (CDFA), minimālais nolaišanās augstums (MDH) vai DH nav zemāks par 250 pēdām un RVR/CMV nav mazāks par 750 m lidmašīnām un 600 m helikopteriem. |
81. |
“NVIS apkalpes loceklis” ir NVIS lidojumam norīkots tehniskās apkalpes loceklis. |
82. |
“NVIS lidojums” ir lidojums, ko nakts vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos (VMC), lidojumu apkalpei izmantojot NVG, veic ar helikopteru, kuru ekspluatē atbilstīgi NVIS apstiprinājuma nosacījumiem. |
83. |
“Darbības atklātā jūrā” ir darbības, kuru būtiska daļa parasti saistīta ar lidojumiem virs jūras teritorijām uz vai no vietām atklātā jūrā. |
84. |
“Ekspluatācijas vieta” ir vieta, kas nav lidlauks un ko ekspluatants vai gaisa kuģa kapteinis, vai komandieris izvēlējies, lai veiktu nosēšanos, pacelšanos un/vai ārējas darbības ar kravu. |
85. |
“1. klases parametriem atbilstīga ekspluatācija” ir ekspluatācija, kad kritiskā dzinēja atteices gadījumā helikopters spēj nosēsties pieejamajā pārtrauktās pacelšanās distancē vai – atkarībā no tā, kad notiek atteice, – droši turpināt lidojumu uz piemērotu nosēšanās zonu. |
86. |
“2. klases parametriem atbilstīga ekspluatācija” ir ekspluatācija, kad kritiskā dzinēja atteices gadījumā helikopters spēj droši turpināt lidojumu, izņemot gadījumu, ja atteice notiek pacelšanās posma sākumā vai nosēšanās beigu posmā, jo šajos gadījumos, iespējams, nepieciešama piespiedu nosēšanās. |
87. |
“3. klases parametriem atbilstīga ekspluatācija” ir ekspluatācija, kad dzinēja atteices gadījumā jebkurā lidojuma posmā helikopteram ar vairākiem dzinējiem varētu būt jāveic piespiedu nosēšanās vai helikopteram ar vienu dzinēju piespiedu nosēšanās jāveic noteikti. |
88. |
“Lidojuma vadība” ir atbildība par lidojuma uzsākšanu, turpināšanu vai beigšanu, kā arī maršruta mainīšanu drošības apsvērumu dēļ. |
89. |
“II kategorijas parametriem neatbilstīga ekspluatācija (OTS CAT II)” ir precīza instrumentālā pieeja un nosēšanās, izmantojot ILS vai MLS, apstākļos, kad nav pieejami daži vai visi II kategorijas parametriem atbilstīgie precīzas tuvošanās uguņu sistēmas elementi un kad
|
90. |
“A klases lidmašīnas” ir vairākdzinēju turbopropelleru lidmašīnas, kam MOPSC ir lielāka par deviņām pasažieru vietām vai maksimālā pacelšanās masa ir lielāka par 5 700 kg, kā arī visas daudzdzinēju turboreaktīvās lidmašīnas. |
91. |
“B klases lidmašīnas” ir propellerdzinēju lidmašīnas, kam MOPSC nav lielāka par deviņām pasažieru vietām un maksimālā pacelšanās masa nav lielāka par 5 700 kg. |
92. |
“C klases lidmašīnas” ir virzuļdzinēju lidmašīnas, kam MOPSC ir lielāka par deviņām pasažieru vietām vai maksimālā pacelšanās masa ir lielāka par 5 700 kg. |
93. |
“Gaisa kuģa kapteinis” ir pilots, kas iecelts, lai atbildētu par gaisa kuģa vadīšanu un lidojuma drošu norisi. Komerciālajos gaisa pārvadājumos gaisa kuģa kapteini sauc par komandieri. |
94. |
“Galvenā uzņēmējdarbības vieta” ir organizācijas galvenais birojs vai reģistrēts birojs, kur tiek veiktas galvenās finanšu funkcijas un šajā regulā minēto darbību operatīvā kontrole. |
95. |
“Prioritāro perona pārbaužu noteikšana” ir prioritāra rakstura piešķiršana konkrētai perona pārbaužu kopējā skaita daļai, ko ik gadus veic kompetentā iestāde vai kas tiek veiktas tās vārdā saskaņā ar ARO daļas noteikumiem. |
96. |
“Sabiedrības interešu teritorija (PIS)” ir teritorija, ko izmanto tikai darbībām sabiedrības interesēs. |
97. |
“Perona pārbaude” ir gaisa kuģa, lidojuma apkalpes un salona apkalpes kvalifikāciju un lidojuma dokumentācijas kontrole, lai pārliecinātos par atbilstību piemērojamajām prasībām. |
98. |
“Defektu novēršanas starplaiks” ir ekspluatācijas laika ierobežojums kādas iekārtas atteices gadījumā. |
99. |
“Pieejamā pārtrauktas pacelšanās distance (RTODAH)” ir pieejas pēdējā posma un pacelšanās zonas garums, kura deklarēta kā pieejama un ir derīga 1. klases parametru helikopteriem pārtrauktas pacelšanās pabeigšanai. |
100. |
“Nepieciešamā pārtrauktās pacelšanās distance (RTODRH)” ir horizontālais attālums, kāds nepieciešams no pacelšanās sākuma līdz punktam, kurā helikopters pilnībā apstājas pēc dzinēja atteices un pacelšanās pārtraukšanas lēmuma pieņemšanas punktā. |
101. |
“Redzamība uz skrejceļa (RVR)” ir attālums, kura robežās uz skrejceļa ass esoša gaisa kuģa pilots var redzēt skrejceļa marķējumu vai skrejceļu ierobežojošās ugunis, vai skrejceļa ass līnijas ugunis. |
102. |
“Droša piespiedu nosēšanās” ir nenovēršama nosēšanās uz zemes vai ūdens, kuras veikšanas laikā var pietiekami pamatoti paredzēt, ka gaisa kuģī vai uz attiecīgās virsmas esošajām personām netiks nodarīti miesas bojājumi. |
103. |
“Hidroplāns” ir gaisa kuģis ar nekustīgiem spārniem, kas paredzēts, lai veiktu pacelšanos un nosēšanos uz ūdens virsmas, arī amfībijas, ko izmanto kā hidroplānus. |
104. |
“Atsevišķi skrejceļi” ir skrejceļi, kas ir vienā lidlaukā un ir atsevišķas nolaišanās virsmas. Ja kāds no skrejceļiem ir bloķēts, šos skrejceļus var izmantot papildus vai šķērsot, netraucējot citu skrejceļu plānoto ekspluatāciju. Katram skrejceļam jābūt atsevišķai pieejas procedūrai ar atsevišķiem navigācijas līdzekļiem. |
105. |
“Speciāls VFR lidojums” ir VFR lidojums, kuru gaisa satiksmes vadība atļāvusi veikt vadības zonā, ja meteoroloģiskie apstākļi ir sliktāki nekā vizuāli meteoroloģiskie apstākļi (VMC). |
106. |
“Stabila pieeja (SAp)” ir konfigurācijas, enerģijas un lidojuma trajektorijas ziņā kontrolēta un atbilstīga pieeja no iepriekš noteikta punkta vai absolūtā/relatīvā augstuma līdz punktam 50 pēdu augstumā virs skrejceļa sliekšņa vai līdz punktam, kur sākts izlīdzināšanas manevrs, ja šis punkts bijis augstāks. |
107. |
“Pacelšanās rezerves lidlauks” ir rezerves lidlauks, kur gaisa kuģis vajadzības gadījumā var nosēsties īsi pēc pacelšanās, ja nav iespējams izmantot izlidošanas lidlauku. |
108. |
“Lēmuma pieņemšanas punkts paceļoties (TDP)” ir pacelšanās raksturojumu noteikšanai izmantojams punkts, no kura, ja tajā notiek dzinēja atteice, pacelšanos var pārtraukt vai droši turpināt. |
109. |
“Pieejamā pacelšanās distance (TODA)” lidmašīnām ir pieejamās ieskrējiena distances garums plus šķēršļbrīvās joslas (ja tāda ir) garums. |
110. |
“Pieejamā pacelšanās distance (TODAH)” helikopteriem ir pieejas beigu posma un pacelšanās zonas garums plus pieejamās helikopteru šķēršļbrīvās joslas (ja tāda ir) garums, kas deklarēta kā pieejama un ir piemērota helikopteriem pacelšanās pabeigšanai. |
111. |
“Nepieciešamā pacelšanās distance (TODRH)” helikopteriem ir horizontālais attālums, kas nepieciešams no pacelšanās sākuma līdz punktam, kurā pēc kritiskā dzinēja atteices TDP punktā, bet pārējiem dzinējiem darbojoties, nepārsniedzot apstiprinātos ekspluatācijas ierobežojumus, tiek sasniegts drošs pacelšanās ātrums (VTOSS), izraudzīts augstums un pozitīvs augstuma uzņemšanas gradients. |
112. |
“Pacelšanās trajektorija” – viena kritiskā dzinēja atteices gadījumā – ir vertikālā un horizontālā trajektorija no konkrēta punkta pacelšanās posmā līdz 1 500 pēdu augstumam virs zemes lidmašīnām un līdz 1 000 pēdu augstumam virs zemes helikopteriem. |
113. |
“Pacelšanās masa” ir masa ar kravu un pasažieriem helikopteriem pacelšanās sākumā, bet lidmašīnām pacelšanās ieskrējiena brīdī. |
114. |
“Pieejamā ieskrējiena distance (TORA)” ir skrejceļa garums, ko lidostas valsts ir deklarējusi par pieejamu un kas ir derīgs ieskrējienam lidmašīnai, kas veic pacelšanos. |
115. |
“Tehniskās apkalpes loceklis” ir HEMS, HHO vai NVIS komerciālajos gaisa pārvadājumos iesaistīti apkalpes locekļi, kas nav lidojuma apkalpes vai salona apkalpes locekļi un kam ekspluatants uzticējis gaisa kuģī vai uz zemes palīdzēt pilotam pildīt HEMS, HHO vai NVIS darbības, kurās būtu jāizmanto īpašas gaisa kuģa iekārtas. |
116. |
“Tehniskās instrukcijas (TI)” ir jaunākais spēkā esošais izdevums tehniskajām instrukcijām bīstamo izstrādājumu drošai pārvadāšanai pa gaisu (Technical Instructions for the Safe Transport of Dangerous Goods by Air), tostarp Papildinājums un jebkurš Pielikums, kuru apstiprinājusi un publicējusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija. |
117. |
“Derīgā krava” ir pasažieru, bagāžas, kravas un apkalpojošā personāla aprīkojuma, kā arī balasta kopējais svars. |
118. |
“Patstāvīgs NVIS lidojums” – NVIS lidojumu gadījumā – ir daļa VFR lidojuma, ko veic naktī, apkalpes loceklim neizmantojot NVG. |
119. |
“Uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, peļņas vai bezpeļņas organizācija vai jebkura oficiāla struktūra, kam ir vai nav savs personāls. |
120. |
“V1” ir maksimālais ātrums pacelšanās posmā, pie kura pilotam jāpieņem pirmais lēmums, lai apturētu lidmašīnu pieejamās pārtrauktās pacelšanās distances robežās. V1 ir arī minimālais ātrums pacelšanās posmā pēc kritiskā dzinēja atteices pie VEF, kad pilots var turpināt pacelšanos un sasniegt vajadzīgo augstumu virs pacelšanās virsmas pacelšanās distances robežās. |
121. |
“VEF” ir ātrums, pie kura tiek pieņemts, ka pacelšanās laikā notikusi kritiskā dzinēja atteice. |
122. |
“Vizuāla pieeja” ir pieeja, kad daļēji vai pilnībā neizpilda instrumentālas pieejas procedūru un pieeju veic, izmantojot vizuālu kontaktu ar apvidus reljefa orientieriem. |
123. |
“Līgums par nomāšanu ar apkalpi” ir līgums starp gaisa pārvadātājiem, saskaņā ar ko gaisa kuģi ekspluatē atbilstīgi iznomātāja gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) noteikumiem. |
124. |
“Slapjš skrejceļš” ir skrejceļš, kura virsma mazākā mērā nekā termina “kontaminēts skrejceļš” definīcijā ir klāta ar ūdeni vai līdzvērtīgu vielu, vai skrejceļš, uz kura ir pietiekami daudz mitruma, lai tas izraisītu atspīdumu, tomēr bez lieliem stāvoša ūdens laukumiem. |
II PIELIKUMS
IESTĀŽU PRASĪBAS GAISA KUĢU EKSPLUATĀCIJAI
[PART-ARO]
ARO.GEN.005 Darbības joma
Šajā pielikumā noteiktas prasības administrācijas un pārvaldības sistēmām, kas Aģentūrai un dalībvalstīm jāpilda, lai ieviestu un īstenotu Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumus attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatāciju.
GEN APAKŠDAĻA
VISPĀRĪGAS PRASĪBAS
I SADAĻA
Vispārīga informācija
ARO.GEN.115 Uzraudzības dokumentācija
Kompetentā iestāde attiecīgajiem darbiniekiem nodrošina visus tiesību aktus, standartus, noteikumus, tehniskās publikācijas un saistītos dokumentus, lai šie darbinieki varētu veikt savas funkcijas un izpildīt pienākumus.
ARO.GEN.120 Līdzekļi atbilstības panākšanai
a) |
Aģentūra izstrādā attiecīgos līdzekļus atbilstības panākšanai (AMC), ko var izmantot, lai panāktu atbilstību Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasībām. Nodrošinot atbilstību AMC, tiek panākta atbilstība attiecīgajām īstenošanas noteikumu prasībām. |
b) |
Atbilstību īstenošanas noteikumiem var nodrošināt arī ar alternatīviem līdzekļiem atbilstības panākšanai. |
c) |
Kompetentā iestāde izveido sistēmu, ar kuru var konsekventi izvērtēt, vai visi alternatīvie līdzekļi atbilstības panākšanai, ko izmanto pati kompetentā iestāde un tās uzraudzītās organizācijas un personas, ļauj nodrošināt atbilstību Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasībām. |
d) |
Lai izvērtētu visus alternatīvos līdzekļus atbilstības panākšanai, ko organizācijas ierosinājušas saskaņā ar ORO.GEN.120. punkta b) apakšpunktu, kompetentā iestāde analizē nodrošināto dokumentāciju un nepieciešamības gadījumā veic organizācijas pārbaudi. Kad kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka alternatīvie līdzekļi atbilstības panākšanai ir saskaņā ar īstenošanas noteikumiem, tā bez nepamatotas kavēšanās:
|
e) |
Kad kompetentā iestāde izmanto alternatīvos līdzekļus, lai panāktu atbilstību Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas prasībām, tā:
Kompetentā iestāde Aģentūrai sniedz pilnīgu aprakstu par alternatīvajiem līdzekļiem atbilstības panākšanai, tostarp visus būtiskos procedūru labojumus, kā arī novērtējumu, kas pierāda īstenošanas noteikumu izpildi. |
ARO.GEN.125 Informācija Aģentūrai
a) |
Kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās informē Aģentūru, ja radušās problēmas ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu izpildi. |
b) |
Kompetentā iestāde sniedz Aģentūrai drošības ziņā nozīmīgu informāciju, kas izriet no ziņojumiem par notikumiem, kurus saņēmusi kompetentā iestāde. |
ARO.GEN.135 Tūlītēja reakcija uz drošības problēmām
a) |
Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/42/EK (1) noteikumus, kompetentā iestāde ievieš sistēmu pienācīgai drošības informācijas vākšanai, analizēšanai un izplatīšanai. |
b) |
Aģentūra īsteno sistēmu pienācīgai visas saņemtās attiecīgās drošības informācijas analizēšanai un bez nepamatotas kavēšanās nodod dalībvalstīm un Komisijai visu nepieciešamo informāciju, tostarp ieteikumus vai informāciju par veicamajām koriģējošām darbībām, lai savlaicīgi reaģētu uz drošības problēmu, kas saistīta ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu darbības jomā ietilpstošajiem izstrādājumiem, daļām, ierīcēm, personām vai organizācijām. |
c) |
Saņemot a) un b) punktā norādīto informāciju, kompetentā iestāde veic attiecīgus pasākumus drošības problēmas risināšanai. |
d) |
Par c) punktā minētajiem pasākumiem nekavējoties jāinformē visas personas vai organizācijas, kam šie pasākumi jāveic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasībām. Kompetentā iestāde par šiem pasākumiem informē arī Aģentūru un gadījumā, ja nepieciešama kopīga rīcība, – arī citas iesaistītās dalībvalstis. |
II SADAĻA
Pārvaldība
ARO.GEN.200 Pārvaldības sistēma
a) |
Kompetentā iestāde izveido un uztur pārvaldības sistēmu ar vismaz šādiem elementiem:
|
b) |
Kompetentā iestāde katrai darbības jomai, tostarp pārvaldības sistēmai, ieceļ vismaz vienu personu, kas ir pilnībā atbildīga par attiecīgo uzdevumu pārvaldību. |
c) |
Kompetentā iestāde izveido procedūras, lai veiktu nepieciešamās informācijas apmaiņu ar citām kompetentajām iestādēm un sniegtu tām palīdzību, tostarp saistībā ar visiem atzinumiem un papildu darbībām, kas veiktas to personu un organizāciju uzraudzības rezultātā, kuras darbojas vienas dalībvalsts teritorijā, bet kuras ir sertificējusi citas dalībvalsts kompetentā iestāde vai Aģentūra. |
d) |
Standartizācijas nolūkos Aģentūrai tiek nodrošinātas ar pārvaldības sistēmu saistīto procedūru un to grozījumu kopijas. |
ARO.GEN.205 Uzdevumu sadale kvalificētajām vienībām
a) |
Uzdevumus saistībā ar personu vai organizāciju sākotnējo sertificēšanu vai pastāvīgo uzraudzību, piemērojot Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumus, dalībvalstis uztic tikai kvalificētām vienībām. Uzdevumu sadalē kompetentā iestāde nodrošina, lai tai būtu:
|
b) |
Kompetentā iestāde nodrošina, ka ARO.GEN.200. punkta a) apakšpunkta 4. daļā pieprasītais iekšējās revīzijas process un drošības riska pārvaldības process aptver visus kompetentās iestādes vārdā veiktos sertificēšanas vai pastāvīgas uzraudzības uzdevumus. |
ARO.GEN.210 Izmaiņas pārvaldības sistēmā
a) |
Kompetentajā iestādē ir jābūt sistēmai, lai noteiktu izmaiņas, kuras ietekmē tās spēju veikt uzdevumus un pildīt pienākumus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos. Šī sistēma nodrošina, ka kompetentā iestāde var veikt nepieciešamās darbības, lai uzturētu pārvaldības sistēmas piemērotību un efektivitāti. |
b) |
Kompetentā iestāde atjaunina pārvaldības sistēmu, laikus atspoguļojot jebkādas Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos veiktās izmaiņas, lai nodrošinātu to efektīvu īstenošanu. |
c) |
Kompetentā iestāde informē Aģentūru par izmaiņām, kas ietekmē kompetentās iestādes spēju veikt uzdevumus un pildīt pienākumus, kuri noteikti Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos. |
ARO.GEN.220 Uzskaite
a) |
Kompetentā iestāde izveido uzskaites sistēmu, kas nodrošina pietiekami labu uzglabāšanu, piekļuvi un uzticamu izsekojamību attiecībā uz šādiem dokumentiem:
|
b) |
Kompetentā iestāde uztur visu organizāciju sertifikātu sarakstu, kurus tā izdevusi. |
c) |
Visi dokumenti jāuzglabā vismaz šajā regulā noteikto laika periodu. Ja šāds periods nav noteikts, dokumenti jāuzglabā vismaz 5 gadus, attiecīgi piemērojot noteikumus par datu aizsardzību. |
III SADAĻA
Uzraudzība, sertificēšana un izpildes nodrošināšana
ARO.GEN.300 Uzraudzība
a) |
Kompetentajai iestādei jāpārbauda:
|
b) |
Šīs pārbaudes:
|
c) |
Iepriekš a) un b) punktā minētajā uzraudzības tvērumā ņem vērā līdzšinējās uzraudzības rezultātus un drošības prioritātes. |
d) |
Neskarot ARO.RAMP apakšdaļā noteikto dalībvalstu kompetenci un to pienākumus, to uzraudzības darbību tvērumu, kuras vienas dalībvalsts teritorijā veic citā dalībvalstī dibinātas organizācijas vai dzīvojošas personas, nosaka atbilstīgi drošības prioritātēm, kā arī līdzšinējām uzraudzības darbībām. |
e) |
Ja personas vai organizācijas veiktās darbības ir saistītas ar vairākām dalībvalstīm vai Aģentūru, kompetentā iestāde, kas saskaņā ar a) punktu atbild par uzraudzību, var vienoties, ka uzraudzības uzdevumus veic Aģentūra vai tās(to) dalībvalsts(-u) kompetentā(-ās) iestāde(-es), kur notiek darbības. Visām personām vai organizācijām, uz kurām attiecas šī vienošanās, jāsaņem informācija par šādas vienošanās esamību un tās darbības tvērumu. |
f) |
Kompetentā iestāde savāc un apstrādā visu informāciju, kas uzskatāma par noderīgu uzraudzībai, tostarp gaisa kuģa perona pārbaudēm un nepaziņotām pārbaudēm. |
ARO.GEN.305 Uzraudzības programma
a) |
Kompetentā iestāde izveido un uztur uzraudzības programmu ar ARO.GEN.300. punktā un ARO.RAMP apakšdaļā paredzētajām uzraudzības darbībām. |
b) |
Kompetentās iestādes sertificēto organizāciju uzraudzības programma jāizstrādā, ņemot vērā organizācijas īpatnības, tās darbību sarežģītību un iepriekšējo sertifikācijas un/vai uzraudzības darbību rezultātus, kā noteikts ARO.GEN un ARO.RAMP apakšdaļā, un jāpamato ar saistīto risku novērtējumu. Katrā uzraudzības plānošanas ciklā jābūt:
|
c) |
Kompetentās iestādes sertificētajām organizācijām piemēro uzraudzības plānošanas ciklu, kas nav ilgāks par 24 mēnešiem. Uzraudzības plānošanas ciklu var saīsināt, ja tiek pierādīts, ka organizācijas drošības rādītāji ir pazeminājušies. Uzraudzības plānošanas ciklu var paildzināt līdz ne vairāk par 36 mēnešiem, ja kompetentā iestāde šā cikla iepriekšējo 24 mēnešu laikā konstatējusi, ka:
Uzraudzības plānošanas ciklu var pagarināt vēl par maksimāli 48 mēnešiem, ja papildus iepriekš minētajiem kritērijiem organizācija izveidojusi un kompetentā iestāde apstiprinājusi efektīvu sistēmu kompetentās iestādes pastāvīgai informēšanai par drošības rādītājiem un organizācijas atbilstību regulatīvo noteikumu prasībām. |
d) |
Kompetentās iestādes izdotas apliecības, sertifikāta, kvalifikācijas atzīmes vai atestātu turētājiem piemērojamā uzraudzības programmā ir attiecīgas pārbaudes, tostarp vajadzības gadījumā nepaziņotas pārbaudes. |
e) |
Uzraudzības programmā jābūt informācijai par datumiem, kad būtu jāveic revīzija un pārbaudes un jārīko sanāksmes, un šīs revīzijas, pārbaužu un sanāksmju faktiskās norises datumiem. |
ARO.GEN.310 Sākotnējās sertificēšanas procedūra – organizācijas
a) |
Saņemot pieteikumu organizācijas sertifikāta sākotnējai izsniegšanai, kompetentā iestāde pārbauda organizācijas atbilstību piemērojamām prasībām. Veicot šo pārbaudi, var ņemt vērā ORO.AOC.100. punkta b) apakšpunktā minēto ziņojumu. |
b) |
Ja organizācija atbilst piemērojamām prasībām, kompetentā iestāde izdod sertifikātu(-us), kā noteikts I–II papildinājumā. Sertifikātu(-us) izdod uz neierobežotu laiku. Organizācijai piemērojamās tiesības un darbības joma ir noteikta sertifikātam(-iem) pievienotajos apstiprinājuma noteikumos. |
c) |
Lai organizācija varētu veikt izmaiņas, iepriekš nesaņemot kompetentās iestādes apstiprinājumu saskaņā ar ORO.GEN.130. punktu, kompetentā iestāde apstiprina organizācijas iesniegto procedūru, kurā noteikts šo izmaiņu tvērums un aprakstīta izmaiņu īstenošanas un paziņošanas kārtība. |
ARO.GEN.330 Izmaiņas – organizācijas
a) |
Saņemot pieteikumu par izmaiņām, kas iepriekš jāapstiprina, kompetentā iestāde pirms atļaujas sniegšanas pārbauda organizācijas atbilstību piemērojamām prasībām. Kompetentā iestāde norāda, saskaņā ar kādiem nosacījumiem organizācija var darboties izmaiņu laikā, ja vien kompetentā iestāde nav konstatējusi, ka organizācijas sertifikāts ir jāaptur. Ja organizācija atbilst piemērojamām prasībām, kompetentā iestāde atļauj veikt izmaiņas. |
b) |
Neskarot papildu izpildes nodrošināšanas pasākumus, gadījumos, kad organizācija ievieš iepriekš apstiprināmas izmaiņas un tam nav saņemta kompetentās iestādes atļauja, kā noteikts a) punktā, kompetentā iestāde aptur, ierobežo vai anulē organizācijas sertifikātu. |
c) |
Attiecībā uz izmaiņām, kas nav iepriekš jāapstiprina, kompetentā iestāde izvērtē informāciju, ko organizācija sniegusi paziņojumā saskaņā ar ORO.GEN.130. punktu, lai novērtētu organizācijas atbilstību piemērojamām prasībām. Ja konstatēta neatbilstība prasībām, kompetentā iestāde:
|
ARO.GEN.350 Atzinumi un koriģējošās darbības – organizācijas
a) |
Saskaņā ar ARO.GEN.300. punkta a) apakšpunktu kompetentajā iestādē jābūt ar uzraudzību saistītai sistēmai, lai analizētu neatbilstību nozīmīgumu attiecībā uz drošību. |
b) |
Kompetentā iestāde noformē 1. līmeņa neatbilstību, ja ir konstatēta būtiska, drošības līmeni pazeminoša vai lidojumu drošību ievērojami apdraudoša neatbilstība Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasībām, organizācijas procedūrām un rokasgrāmatām vai apstiprinājuma vai sertifikācijas noteikumiem. 1. līmeņa neatbilstības ir šādas:
|
c) |
Kompetentā iestāde noformē 2. līmeņa neatbilstības, ja ir konstatēts, ka neatbilstība Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasībām, organizācijas procedūrām un rokasgrāmatām vai apstiprinājuma vai sertifikācijas noteikumiem varētu pazemināt drošības līmeni vai apdraudēt lidojumu drošību. |
d) |
Ja, veicot uzraudzību vai izmantojot citus līdzekļus, ir atklāta neatbilstība, kompetentā iestāde, neskarot Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos pieprasītās papildu darbības, rakstveidā paziņo organizācijai par šo atzinumu un pieprasa veikt koriģējošas darbības, lai novērstu atklāto neatbilstību. Vajadzības gadījumā kompetentā iestāde informē valsti, kurā gaisa kuģis ir reģistrēts.
|
e) |
Neskarot papildu izpildes pasākumus, kad dalībvalsts pārvaldes iestāde, rīkojoties saskaņā ar ARO.GEN.300. punkta d) apakšpunktu, konstatē, ka citas dalībvalsts kompetentās iestādes vai Aģentūras sertificēta organizācija neatbilst Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu piemērojamām prasībām, pārvaldes iestāde informē šo kompetento iestādi un norāda neatbilstības līmeni. |
ARO.GEN.355 Neatbilstības un izpildes nodrošināšanas pasākumi – personas
a) |
Ja, veicot uzraudzību vai izmantojot citus līdzekļus, saskaņā ar ARA.GEN.300. punkta a) apakšpunktu par uzraudzību atbildīgā kompetentā iestāde ir guvusi pierādījumus, ka persona, kurai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem ir izsniegta apliecība, sertifikāts, kvalifikācijas atzīme vai atestāts, neatbilst piemērojamām prasībām, kompetentā iestāde rīkojas saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 290/2012 (2) VI pielikuma (ARA daļas) ARA.GEN.355. punkta a)–d) apakšpunktu. |
b) |
Ja, veicot uzraudzību vai izmantojot citus līdzekļus, tiek gūti pierādījumi tam, ka persona, uz kuru attiecas Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasības un kurai nav saskaņā ar regulu un tās īstenošanas noteikumiem izdotas apliecības, sertifikāta, kvalifikācijas atzīmes vai atestāta, neatbilst piemērojamām prasībām, kompetentā iestāde, kas konstatējusi neatbilstību, veic jebkādus nepieciešamos izpildes nodrošināšanas pasākumus, lai izbeigtu šo neatbilstību. |
OPS APAKŠDAĻA
GAISA KUĢU EKSPLUATĀCIJA
I SADAĻA
Komerciālu gaisa pārvadājumu ekspluatantu sertifikācija
ARO.OPS.100 Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības izdošana
a) |
Kad kompetentā iestāde ir pārliecinājusies par ekspluatanta atbilstību ORO.AOC.100. punktā noteiktajām prasībām, tā izdod gaisa kuģa ekspluatanta apliecību (AOC). |
b) |
Šajā apliecībā iekļauj saistītās ekspluatācijas specifikācijas. |
ARO.OPS.105 Vienošanās par kodu koplietošanu
Apsverot drošības aspektus saistībā ar vienošanos par kodu koplietošanu ar trešās valsts ekspluatantu, kompetentā iestāde:
1) |
pēc ekspluatanta veiktās pārbaudes saskaņā ar ORO.AOC.115. punktu pārliecinās par to, ka trešās valsts ekspluatants atbilst piemērojamajiem ICAO standartiem; |
2) |
vajadzības gadījumā sadarbojas ar trešās valsts ekspluatanta attiecīgās valsts kompetento iestādi. |
ARO.OPS.110 Nomas līgumi
a) |
Kompetentā iestāde apstiprina nomas līgumu, ja ir pierādīts, ka saskaņā ar III pielikuma (ORO daļas) nosacījumiem sertificētais ekspluatants nodrošina atbilstību:
|
b) |
Līguma par nomāšanu ar apkalpi apstiprinājumu aptur vai atsauc, ja:
|
c) |
Līguma par nomāšanu bez apkalpes apstiprinājumu aptur vai atsauc, ja aptur vai atsauc gaisa kuģa lidojumderīguma sertifikātu. |
d) |
Ja kompetentajai iestādei lūgts iepriekšējs apstiprinājums līgumam par iznomāšanu bez apkalpes saskaņā ar ORO.AOC.110. punkta e) apakšpunktu, kompetentajai iestādei jānodrošina:
|
II SADAĻA
Apstiprinājumi
ARO.OPS.200 Speciāla apstiprinājuma procedūra
a) |
Saņemot pieteikumu par speciāla apstiprinājuma izsniegšanu vai izmaiņām šādā apstiprinājumā, kompetentā iestāde pārbauda pieteikumu saskaņā ar attiecīgajām V pielikumā (SPA daļā) noteiktajām prasībām un vajadzības gadījumā veic attiecīgu ekspluatanta pārbaudi. |
b) |
Ja kompetentā iestāde pārliecinās, ka ekspluatants ir apliecinājis atbilstību piemērojamajām prasībām, tā izdod apstiprinājumu vai to groza. Apstiprinājumu precizē ekspluatācijas specifikācijās, kā noteikts II papildinājumā. |
ARO.OPS.205 Obligāto iekārtu saraksta apstiprināšana
a) |
Saņemot ekspluatanta pieteikumu par obligāto iekārtu saraksta (MEL) vai tā grozījumu sākotnēju apstiprināšanu, kompetentā iestāde pirms apstiprinājuma izdošanas pārbauda katras attiecīgās pozīcijas atbilstību piemērojamajām prasībām. |
b) |
Kompetentā iestāde apstiprina ekspluatanta ierosināto defektu novēršanas B, C un D intervāla pagarināšanas procedūru, ja ekspluatants pierādījis atbilstību ORO.MLR.105. punkta f) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un to pārbaudījusi kompetentā iestāde. |
c) |
Kompetentā iestāde, izskatot katru gadījumu atsevišķi, apstiprina gaisa kuģa ekspluatāciju ārpus MEL noteiktajiem ierobežojumiem, taču, ievērojot obligāto iekārtu pamatsarakstā (MMEL) noteiktos ierobežojumus, ja ekspluatants pierādījis atbilstību ORO.MLR.105. punktā minētajiem nosacījumiem un to pārbaudījusi kompetentā iestāde. |
ARO.OPS.210 Vietējās teritorijas noteikšana
Kompetentā iestāde var noteikt vietējo teritoriju lidojuma apkalpes sagatavošanai un pārbaudes prasību izpildei.
ARO.OPS.215 Apstiprinājums helikopteru ekspluatācijai virs nelabvēlīga apvidus ārpus blīvi apdzīvotas teritorijas
a) |
Dalībvalsts nosaka tos apgabalus, kur var ekspluatēt helikopteru arī tad, ja tas nespēj veikt drošu piespiedu nolaišanos, kā aprakstīts CAT.POL.H.420. punktā |
b) |
Pirms CAT.POL.H.420. punktā minētā apstiprinājuma izdošanas kompetentā iestāde ir iepazinusies ar pamatojumu, kuru ekspluatants sniedz kā iemeslu, kura dēļ nav iespējams izmantot attiecīgos veiktspējas kritērijus. |
ARO.OPS.220 Apstiprinājums helikopteru ekspluatācijai no sabiedrības interešu teritorijas vai uz to
CAT.POL.H.225. punktā minētajā apstiprinājumā ietilpst ekspluatanta precizēto sabiedrības interešu teritoriju saraksts, uz ko šis apstiprinājums attiecas.
ARO.OPS.225 Izolēta lidlauka ekspluatācijas apstiprinājums
CAT.OP.MPA.106. punktā minētajā apstiprinājumā ietilpst ekspluatanta precizēto lidlauku saraksts, uz ko šis apstiprinājums attiecas.
RAMP APAKŠDAĻA
CITAS VALSTS REGULATĪVĀ UZRAUDZĪBĀ ESOŠU EKSPLUATANTU GAISA KUĢU PERONA PĀRBAUDES
ARO.RAMP.005 Darbības joma
Šajā apakšdaļā tiek noteiktas prasības, kas kompetentajai iestādei vai Aģentūrai jāievēro, pildot uzdevumus un pienākumus saistībā ar perona pārbaudēm, ko veic trešās valsts ekspluatantu vai citas dalībvalsts regulatīvā uzraudzībā esošu ekspluatantu izmantotiem gaisa kuģiem, kad tie nosēžas lidlaukos teritorijā, uz kuru attiecas Līguma noteikumi.
ARO.RAMP.100 Vispārējās prasības
a) |
Pārbauda gaisa kuģu un to apkalpju atbilstību piemērojamajām prasībām. |
b) |
Kompetentā iestāde papildus perona pārbaudēm, kuras tā iekļāvusi atbilstīgi ARO.GEN.305. punktam izstrādātajā uzraudzības programmā, veic perona pārbaudes tiem gaisa kuģiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie, iespējams, neatbilst piemērojamajām prasībām. |
c) |
Kompetentā iestāde, izstrādājot uzraudzības programmu saskaņā ar ARO.GEN.305. punktu, sagatavo ikgadējo programmu gaisa kuģu perona pārbaužu veikšanai. Šī programma:
|
d) |
Kad to uzskata par vajadzīgu, Aģentūra, sadarbojoties ar dalībvalstīm, kuru teritorijā pārbaudes notiks, veic gaisa kuģu perona pārbaudes, lai pārbaudītu atbilstību piemērojamajām prasībām un:
|
ARO.RAMP.105 Prioritāšu noteikšanas kritēriji
a) |
Lai, veicot perona pārbaudes, noteiktu prioritātes, Aģentūra kompetentajām iestādēm sniedz to ekspluatantu vai gaisa kuģu sarakstu, kuri identificēti kā tādi, ar kuriem saistās iespējams risks. |
b) |
Šajā sarakstā iekļauj:
|
c) |
Prioritāšu sarakstu saskaņā ar Aģentūras noteiktajām procedūrām sagatavo ikreiz pēc tam, kad ir publicēta to ekspluatantu Kopienas saraksta atjaunināta redakcija, kam piemērots darbības aizliegums atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2111/2005, bet – jebkurā gadījumā – ne retāk kā ik pēc četriem 4) mēnešiem. |
ARO.RAMP.110 Informācijas vākšana
Kompetentā iestāde vāc un apstrādā jebkuru informāciju, ko var uzskatīt par noderīgu perona pārbaužu veikšanai.
ARO.RAMP.115 Perona pārbaužu veicēju kvalifikācija
a) |
Lai veiktu perona pārbaudes, kompetentās iestādes un Aģentūras rīcībā jābūt kvalificētiem inspektoriem. |
b) |
Inspektori, kas veic perona pārbaudes, ir:
|
c) |
Apmācību, kas minēta b) apakšpunkta 2. punkta i) apakšpunktā, nodrošina kompetentā iestāde vai saskaņā ar ARO.RAMP.120. punkta a) apakšpunktu apstiprināta mācību organizācija. |
d) |
Aģentūra izstrādā un uztur mācību programmas un atbalsta apmācības kursu un semināru rīkošanu inspektoriem, lai veicinātu izpratni par šīs apakšdaļas noteikumiem un tās vienotu īstenošanu. |
e) |
Aģentūra atbalsta un koordinē inspektoru apmaiņas programmu, lai inspektoriem nodrošinātu praktiskas pieredzes apguvi un atbalstītu procedūru saskaņošanu. |
ARO.RAMP.120 Mācību organizāciju apstiprināšana
a) |
Kompetentā iestāde apstiprina mācību organizāciju, kuras galvenā uzņēmējdarbības vieta ir attiecīgās dalībvalsts teritorijā, ja mācību organizācija:
|
b) |
Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma Aģentūra pārbauda gan atbilstību, gan arī pastāvīgo atbilstību a) apakšpunktā minētajām prasībām. |
c) |
Mācību organizāciju apstiprina viena vai vairāku šādu apmācības kursu rīkošanai:
|
ARO.RAMP.125 Perona pārbaužu veikšana
a) |
Perona pārbaudes veic standartizēti, aizpildot veidlapu, kuras paraugs ir sniegts III vai IV papildinājumā. |
b) |
Veicot perona pārbaudes, inspektors(-i) dara visu, lai izvairītos no pārbaudāmā gaisa kuģa nepamatotas aizkavēšanas. |
c) |
Pēc perona pārbaudes pabeigšanas kapteini vai – ja viņa/viņas nav uz vietas – citu lidojuma apkalpes locekli vai ekspluatanta pārstāvi informē par perona pārbaudes rezultātiem, izmantojot veidlapu, kuras paraugs ir sniegts III papildinājumā. |
ARO.RAMP.130 Neatbilstību kategorijas
Katras pārbaudītās pozīcijas neatbilstību piemērojamām prasībām iedala trīs neatbilstību kategorijās. Neatbilstības iedala šādās kategorijās:
1) |
3. kategorijas neatbilstība – ikviena konstatēta nozīmīga neatbilstība piemērojamām prasībām vai apliecības noteikumiem, kam ir ļoti liela ietekme uz lidojumu drošību; |
2) |
2. kategorijas neatbilstība – ikviena konstatēta neatbilstība piemērojamām prasībām vai apliecības noteikumiem, kas būtiski ietekmē lidojumu drošību; |
3) |
1. kategorijas neatbilstība – ikviena konstatēta neatbilstība piemērojamām prasībām vai apliecības noteikumiem, kam ir maznozīmīga ietekme uz lidojuma drošību. |
ARO.RAMP.135 Izpildes nodrošināšanas pasākumi saistībā ar neatbilstībām
a) |
Saistībā ar 2. vai 3. kategorijas neatbilstībām kompetentā iestāde vai attiecīgos gadījumos Aģentūra:
|
b) |
Ja ir runa par 3. kategorijas neatbilstību, kompetentā iestāde papildus a) apakšpunktā minētajiem pasākumiem nekavējoties:
|
c) |
Ja Aģentūra noteikusi 3. kategorijas neatbilstību, tā pieprasa tās valsts kompetentajai iestādei, kuras teritorijā nosēdies gaisa kuģis, veikt atbilstīgus pasākumus saskaņā ar b) apakšpunktu. |
ARO.RAMP.140 Gaisa kuģa nosēdināšana
a) |
3. kategorijas neatbilstību gadījumā, ja šķiet, ka ekspluatants vai īpašnieks, neveicot atbilstīgās koriģējošās darbības, ar gaisa kuģi ir paredzējis veikt vai varētu veikt lidojumu, kompetentā iestāde:
|
b) |
Ja nosēdināts tiek trešās valsts ekspluatanta izmantots gaisa kuģis, tās valsts kompetentā iestāde, kuras teritorijā gaisa kuģis nosēdināts, nekavējoties informē ekspluatanta valsts un – attiecīgos gadījumos – gaisa kuģa reģistrācijas valsts kompetento iestādi, kā arī Aģentūru. |
c) |
Kompetentā iestāde, veicot koordināciju ar ekspluatanta valsti vai reģistrācijas valsti, izvirza vajadzīgos nosacījumus, pēc kuru izpildes gaisa kuģim var atļaut pacelties. |
d) |
Ja neatbilstība ietekmē gaisa kuģa lidojumderīguma apliecības derīgumu, kompetentā iestāde piemēroto nosēdināšanas pasākumu atceļ tikai pēc tam, kad ekspluatants ir pierādījis, ka:
|
ARO.RAMP.145 Ziņošana
a) |
Saskaņā ar ARO.RAMP.125. punkta a) apakšpunktu savākto informāciju 21 kalendāra dienas laikā pēc pārbaudes ievada ARO.RAMP.150. punkta b) apakšpunkta 2. punktā minētajā centralizētajā datubāzē. |
b) |
Kompetentā iestāde vai Aģentūra centralizētajā datubāzē ievada jebkuru lietderīgu informāciju, tostarp ARO.RAMP.110. punktā minēto attiecīgo informāciju, kas palīdzētu piemērot Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumus un palīdzētu Aģentūrai pildīt šajā pielikumā uzticētos uzdevumus. |
c) |
Ja ARO.RAMP.110. punktā minētā informācija norāda uz iespējamu drošības apdraudējumu, arī šo informāciju nekavējoties paziņo visām kompetentajām iestādēm un Aģentūrai. |
d) |
Ja par gaisa kuģa trūkumiem kompetentajai iestādei ziņo kāda fiziska persona, tad ARO.RAMP.110. punktā un ARO.RAMP.125. punkta a) apakšpunktā minētās informācijas avotu neatklāj. |
ARO.RAMP.150 Aģentūras uzdevumi koordinēšanas jomā
a) |
Aģentūra pārvalda un izmanto instrumentus un procedūras, kas vajadzīgas, lai glabātu un apmainītos ar:
|
b) |
Pārvaldībā ietilpst šādi uzdevumi:
|
ARO.RAMP.155 Gada pārskats
Aģentūra sagatavo un iesniedz Komisijai gada pārskatu par perona pārbaužu sistēmu, tajā iekļaujot vismaz šādu informāciju:
a) |
sistēmas progresa pakāpe; |
b) |
gada laikā veikto pārbaužu statuss; |
c) |
pārbaužu rezultātu analīze, norādot konstatējumu kategorijas; |
d) |
gada laikā veiktie pasākumi; |
e) |
ierosinājumi perona pārbaužu sistēmas papildu uzlabojumiem; un |
f) |
pielikumi ar pārbaužu sarakstiem, iedalot tās grupās atbilstīgi ekspluatācijas valstij, gaisa kuģu tipam, ekspluatantam un katrā pozīcijā veikto pārbaužu skaitam. |
ARO.RAMP.160 Sabiedrības informēšana un informācijas aizsardzība
a) |
Saskaņā ARO.RAMP.105. un ARO.RAMP.145. punktu saņemto informāciju dalībvalstis izmanto vienīgi Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu nolūkā, un to attiecīgi aizsargā. |
b) |
Reizi gadā Aģentūra publicē un dara sabiedrībai pieejamu apkopotās informācijas ziņojumu, kurā ir iekļauta saskaņā ar ARO.RAMP.145. punktu saņemtās informācijas analīze. Ziņojumam jābūt vienkāršam un viegli saprotamam, un informācijas avots nav jānorāda. |
(1) OV L 167, 4.7.2003., 23. lpp.
(2) OV L 100, 5.4.2012., 1. lpp.
(3) OV L 344, 27.12.2005., 15. lpp.
(4) OV L 315, 28.11.2003., 1. lpp.
(5) OV L 243, 27.9.2003., 6. lpp.
I papildinājums
II papildinājums
III papildinājums
IV papildinājums
Perona pārbaudes ziņojums
III PIELIKUMS
ORGANIZĀCIJAS PRASĪBAS GAISA KUĢU EKSPLUATĀCIJAI
[PART-ORO]
ORO.GEN.005 Darbības joma
Šajā pielikumā noteiktas prasības, kas jāievēro gaisa kuģu ekspluatantam, veicot komerciālus gaisa pārvadājumus.
GEN APAKŠDAĻA
VISPĀRĪGAS PRASĪBAS
I SADAĻA
Vispārīga informācija
ORO.GEN.105 Kompetentā iestāde
Interpretējot šo pielikumu, kompetentā iestāde, kas īsteno to ekspluatantu uzraudzību, uz kuriem attiecas sertifikācijas pienākums, ekspluatantiem, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta ir kādā dalībvalstī, ir šīs dalībvalsts izraudzīta iestāde.
ORO.GEN.110 Ekspluatanta atbildība
a) |
Ekspluatants ir atbildīgs par gaisa kuģa ekspluatāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikumu, attiecīgajām šā pielikuma prasībām un saskaņā ar tā apliecību. |
b) |
Visus lidojumus veic saskaņā ar lidojumu veikšanas rokasgrāmatas noteikumiem. |
c) |
Ekspluatants izveido un uztur sistēmu visu to lidojumu operatīvas kontroles nodrošināšanai, kurus veic atbilstīgi šā ekspluatanta apliecības noteikumiem. |
d) |
Ekspluatants nodrošina, ka viņa gaisa kuģi ir attiecīgi aprīkoti un ka to apkalpes locekļi ir attiecīgi kvalificēti, lai atbilstu prasībām attiecībā uz konkrēto ekspluatācijas jomu un tipu. |
e) |
Ekspluatants nodrošina, ka visi darbinieki, kas ir norīkoti vai tieši iesaistīti ekspluatācijā uz zemes vai lidojumu ekspluatācijā, ir atbilstoši instruēti, ir apliecinājuši savas spējas, pildot attiecīgos pienākumus, un apzinās savus pienākumus un šādu pienākumu saistību ar ekspluatāciju kopumā. |
f) |
Ekspluatants izstrādā procedūras un instrukcijas katra gaisa kuģa tipa drošai ekspluatācijai, ietverot tajās uz zemes atrodošos darbinieku pienākumus, kā arī apkalpes locekļu pienākumus, veicot visdažādākās darbības uz zemes un lidojumos. Saskaņā ar šīm procedūrām apkalpes locekļiem kritiskajos lidojuma posmos tiek uzdots veikt tikai tās darbības, kas nepieciešamas drošai gaisa kuģa ekspluatācijai. |
g) |
Ekspluatants nodrošina to, lai visi darbinieki zinātu, ka viņiem ir jāievēro to valstu, kurās tiek veiktas ekspluatācijas darbības, tiesību akti, noteikumi un procedūras, kas attiecas uz viņu pienākumu izpildi. |
h) |
Ekspluatants katram gaisa kuģu tipam izveido kontrollapu sistēmu, kas apkalpes locekļiem ir jāizmanto visos lidojuma posmos gan standarta, gan nestandarta, gan arī ārkārtas apstākļos, lai nodrošinātu lidojumu veikšanas rokasgrāmatā paredzēto ekspluatācijas procedūru ievērošanu. Izstrādājot un izmantojot šīs kontrollapas, ievēro cilvēkfaktora principus un ņem vērā jaunāko saistošo dokumentāciju, kas saņemta no gaisa kuģa ražotāja. |
i) |
Ekspluatants precizē lidojuma plānošanas procedūras nolūkā garantēt drošu lidojuma norisi, pamatojoties uz gaisa kuģa veiktspējas apsvērumiem, citiem ekspluatācijas ierobežojumiem un attiecīgajiem gaidāmajiem apstākļiem paredzētajā maršrutā un lidlaukos vai attiecīgajās ekspluatācijas vietās. Šīs procedūras iekļauj lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. |
j) |
Ekspluatants izveido un uztur tehniskajās instrukcijās paredzētās programmas personāla apmācībai darbībām ar bīstamiem izstrādājumiem, kuras pārskata un apstiprina kompetentā iestāde. Apmācības programmām jābūt samērīgām ar personāla pienākumiem. |
ORO.GEN.115 Pieteikšanās ekspluatanta apliecības saņemšanai
a) |
Uz ekspluatanta apliecības saņemšanu vai uz grozījumiem jau izdotā apliecībā piesakās tādā formā un veidā, kā noteikusi kompetentā iestāde, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu piemērojamās prasības. |
b) |
Pretendenti uz sākotnējo apliecību iesniedz kompetentajai iestādei dokumentus, kas pierāda, kā pretendenti izpildīs Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos paredzētās prasības. Šajos dokumentos jāapraksta procedūra, kā tiks pārvaldītas izmaiņas, kam nevajag iepriekšēju apstiprinājumu, un kā par šīm izmaiņām tiks paziņots kompetentajai iestādei. |
ORO.GEN.120 Līdzekļi atbilstības panākšanai
a) |
Lai panāktu atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, ekspluatants var izmantot tādus līdzekļus atbilstības panākšanai, kas ir alternatīvi Aģentūras pieņemtajiem līdzekļiem. |
b) |
Ja ekspluatants, uz kuru attiecas sertifikācija, vēlas izmantot Aģentūras pieņemtajiem attiecīgajiem līdzekļiem atbilstības panākšanai (AMC) alternatīvus līdzekļus, lai panāktu atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, pirms šo līdzekļu īstenošanas organizācijai kompetentajā iestādē ir jāiesniedz pilns apraksts par šiem alternatīvajiem līdzekļiem atbilstības panākšanai. Aprakstā jāiekļauj visas izmaiņas, kas izdarītas rokasgrāmatās vai procedūrās un kas var būt būtiskas, kā arī novērtējums, kas pierāda, ka tiek ievēroti īstenošanas noteikumi. Alternatīvos līdzekļus atbilstības panākšanai ekspluatants var īstenot pēc tam, kad saņemta iepriekšēja atļauja no kompetentās iestādes un saņemts informatīvs paziņojums saskaņā ar ARO.GEN.120. punkta d) apakšpunktu. |
ORO.GEN.125 Apstiprināšanas noteikumi un ekspluatanta tiesības
Sertificētam ekspluatantam jāievēro darbības joma un tiesības, kas noteiktas ekspluatanta apliecībai pievienotajās ekspluatācijas specifikācijās.
ORO.GEN.130 Izmaiņas
a) |
Par visām izmaiņām, kas attiecas uz
ir jāsaņem iepriekšējs kompetentās iestādes apstiprinājums. |
b) |
Attiecībā uz izmaiņām, par kurām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem ir jāsaņem iepriekšējs apstiprinājums, ekspluatants kompetentajai iestādei iesniedz pieteikumu uz apstiprinājumu un iegūst šādu kompetentās iestādes izdotu apstiprinājumu. Pieteikumu iesniedz pirms šo izmaiņu veikšanas, lai kompetentā iestāde varētu izvērtēt, vai izmaiņas atbilst Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, un vajadzības gadījumā grozīt ekspluatanta apliecību un tai pievienotos attiecīgos apstiprināšanas noteikumus. Ekspluatants kompetentajai iestādei iesniedz visus nepieciešamos dokumentus. Izmaiņas drīkst īstenot tikai pēc tam, kad saskaņā ar ARO.GEN.330. punktu no kompetentās iestādes ir saņemts oficiāls apstiprinājums. Veicot izmaiņas, ekspluatants darbojas saskaņā ar kompetentās iestādes nosacījumiem, kā piemērojams. |
c) |
Visas izmaiņas, kas nav iepriekš jāapstiprina, ir jāveic un par tām kompetentajai iestādei jāpaziņo, kā noteikts kompetentās iestādes apstiprinātajā procedūrā saskaņā ar ARO.GEN.310. punkta c) apakšpunktu. |
ORO.GEN.135 Derīguma uzturēšana
a) |
Ekspluatanta apliecība ir derīga, kamēr:
|
b) |
Pēc apliecības atsaukšanas vai atteikšanās no apliecības tā nekavējoties jānodod atpakaļ kompetentajai iestādei. |
ORO.GEN.140 Piekļuve
a) |
Lai konstatētu atbilstību Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasībām, ekspluatants nodrošina, lai ikvienai personai, kuru pilnvarojusi kāda no turpmāk norādītajām iestādēm, jebkurā laikā būtu piekļuve visām organizācijas telpām, gaisa kuģiem, dokumentiem, pierakstiem, datiem, procedūrām vai citiem dokumentiem, kas saistīti ar šā ekspluatanta darbību, uz kuru attiecas sertifikācija, līgumiski vienojoties par to vai bez līgumiskas vienošanās:
|
b) |
Piekļuve gaisa kuģiem, kas minēta a) apakšpunktā, ir arī iespēja iekļūt gaisa kuģī un tajā uzturēties lidojuma laikā, izņemot tad, ja drošības apsvērumu dēļ komandieris pieņem pretēju lēmumu attiecībā uz piekļuvi lidojuma apkalpes nodalījumam saskaņā ar CAT.GEN.MPA.135. punktu. |
ORO.GEN.150 Konstatējumi
Saņemot paziņojumu par konstatējumiem, ekspluatants:
a) |
nosaka neatbilstības galveno iemeslu; |
b) |
izstrādā koriģējošo pasākumu plānu; un |
c) |
veic koriģējošas darbības kompetentajai iestādei pieņemamā veidā un laika periodā, kuru kompetentā iestāde noteikusi saskaņā ar ARO.GEN.350. punkta d) apakšpunktu. |
ORO.GEN.155 Tūlītēja reakcija uz drošības problēmām
Ekspluatants īsteno:
a) |
visus drošības pasākumus, kuru īstenošanu kompetentā iestāde tam uzdevusi saskaņā ar ARO.GEN.135. punkta c) apakšpunktu; un |
b) |
visus pienākumus saistībā ar Aģentūras izdoto obligāto drošības informāciju, tostarp lidojumderīguma direktīvām. |
ORO.GEN.160 Ziņošana par notikumiem
a) |
Ekspluatants kompetentajai iestādei un citām ekspluatanta valsts noteiktajām organizācijām sniedz informāciju par visiem negadījumiem, nopietniem incidentiem vai notikumiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 996/2010 (1) un Direktīvā 2003/42/EK. |
b) |
Neskarot a) apakšpunktu, ekspluatants kompetentajai iestādei un par gaisa kuģa projektu atbildīgajai organizācijai paziņo par visiem incidentiem, nepareizu darbību, tehniskiem defektiem, tehnisko ierobežojumu pārsniegšanu un notikumiem, kas liecina par datos, kas sagatavoti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1702/2003 (2), ietvertu neprecīzu, nepilnīgu vai neskaidru informāciju vai par citiem nestandarta apstākļiem, kas ir apdraudējuši vai var apdraudēt gaisa kuģa drošu ekspluatāciju un kas nav izraisījuši negadījumus vai nopietnus incidentus. |
c) |
Neskarot Regulas (ES) Nr. 996/2010, Direktīvas 2003/42/EK, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 (3) un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1330/2007 (4) noteikumus, a) un b) apakšpunktā minētie ziņojumi jāizveido tādā formā un veidā, kā noteikusi kompetentā iestāde, un tajos jābūt visai attiecīgajai informācijai par apstākļiem, kādi zināmi ekspluatantam. |
d) |
Ziņojumi jāsniedz iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 72 stundu laikā no brīža, kad ekspluatants konstatējis konkrētos apstākļus, par kuriem tiek ziņots, ja nav izņēmuma situācija, kas neļauj to izdarīt. |
e) |
Vajadzības gadījumā ekspluatants sagatavo papildu ziņojumu ar līdzīgu notikumu turpmākai novēršanai plānoto darbību sīku aprakstu, tiklīdz ir noteiktas šādas darbības. Ziņojums jāsagatavo tādā formā un veidā, kā noteikusi kompetentā iestāde. |
II SADAĻA
Pārvaldība
ORO.GEN.200 Pārvaldības sistēma
a) |
Ekspluatants izveido, ievieš un uztur pārvaldības sistēmu, kurā ir šādi elementi:
|
b) |
Pārvaldības sistēmai jāatbilst ekspluatanta lielumam un tā darbību sarežģītībai, ņemot vērā ar šīm darbībām saistītos apdraudējumus un riskus. |
ORO.GEN.205 Ar līgumu nodotās darbības
a) |
Ar līgumu nodotās darbības nozīmē visas ekspluatanta apstiprinājuma jomā ietilpstošās darbības, ko veic cita organizācija, kura ir sertificēta šādu darbību izpildei vai, ja tā nav sertificēta, darbojas ar ekspluatanta apstiprinājumu. Slēdzot ārpakalpojumu vai iepirkuma līgumu par daļu no savām darbībām, ekspluatantam jānodrošina, ka pakalpojums vai produkts, par kuru noslēgts līgums vai veikts iepirkums, atbilst piemērojamām prasībām. |
b) |
Ja sertificētais ekspluatants slēdz līgumu, lai daļu no savām darbībām uzticētu citai organizācijai, kas saskaņā ar šo daļu nav sertificēta šādu darbību veikšanai, nolīgtā organizācija darbojas ar ekspluatanta apstiprinājumu. Pasūtītāja organizācija nodrošina, ka kompetentā iestāde var piekļūt nolīgtajai organizācijai, lai noteiktu pastāvīgu atbilstību piemērojamām prasībām. |
ORO.GEN.210 Prasības personālam
a) |
Ekspluatants norīko atbildīgo vadītāju, kas ir pilnvarots nodrošināt, lai visām darbībām būtu finansējums un tās tiktu veiktas saskaņā ar piemērojamām prasībām. Atbildīgais vadītājs atbild par efektīvas pārvaldības sistēmas izveidi un uzturēšanu. |
b) |
Ekspluatants norīko personu vai personu grupu, kas gādā par ekspluatanta pastāvīgu atbilstību piemērojamām prasībām. Šī(-s) persona(-as) ir tieši pakļauta(-as) atbildīgajam vadītājam. |
c) |
Ekspluatantam jābūt pietiekami daudz kvalificētiem darbiniekiem, lai plānotos uzdevumus un darbības varētu veikt saskaņā ar piemērojamām prasībām. |
d) |
Ekspluatants uztur attiecīgu uzskaiti par pieredzi, kvalifikāciju un apmācību, lai pierādītu atbilstību c) apakšpunktam. |
e) |
Ekspluatants nodrošina, ka visi tā darbinieki pārzina ar savu pienākumu izpildi saistītos noteikumus un procedūras. |
ORO.GEN.215 Prasības attiecībā uz telpām
Ekspluatantam ir jābūt telpām, kur visus ieplānotos uzdevumus un darbības var veikt un vadīt saskaņā ar piemērojamām prasībām.
ORO.GEN.220 Uzskaite
a) |
Ekspluatants izveido dokumentu uzskaites sistēmu, lai atbilstīgi uzglabātu un uzticami izsekotu visas izstrādātās darbības, īpaši visus ORO.GEN.200. punktā norādītos elementus. |
b) |
Uzskaites dokumentu formāts ir noteikts ekspluatanta procedūrās. |
c) |
Dokumenti jāuzglabā tā, lai tos pasargātu no bojājumiem, izmaiņām un zādzībām. |
AOC APAKŠDAĻA
GAISA KUĢA EKSPLUATANTA SERTIFIKĀCIJA
ORO.AOC.100 Pieteikšanās gaisa kuģa ekspluatanta apliecības saņemšanai
a) |
Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 (5), pirms komerciālu gaisa pārvadājumu sākšanas ekspluatants kompetentajai iestādei iesniedz pieteikumu gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) saņemšanai un iegūst šādu kompetentās iestādes izdotu apliecību. |
b) |
Ekspluatants kompetentajai iestādei sniedz šādas ziņas:
|
c) |
Pieteikuma iesniedzēji kompetentajai iestādei pierāda:
|
ORO.AOC.105 Ekspluatācijas specifikācijas un AOC turētāja tiesības
Ekspluatanta tiesības, tostarp tās tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar V pielikumu (Part-SPA), precizē apliecības ekspluatācijas specifikācijās.
ORO.AOC.110 Nomas līgumi
Jebkāda veida nomāšana
a) |
Neskarot Regulu (EK) Nr. 1008/2008, visiem nomāšanas līgumiem par gaisa kuģiem, ko izmanto saskaņā ar šo daļu sertificēts ekspluatants, ir nepieciešams kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums. |
b) |
Saskaņā ar šo daļu sertificētais ekspluatants drīkst nomāt gaisa kuģi ar apkalpi tikai no tāda ekspluatanta, kam nav noteikts darbības aizliegums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005. |
Nomāšana ar apkalpi
c) |
Pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas saņemt apstiprinājumu trešās valsts ekspluatanta gaisa kuģa nomāšanai ar apkalpi, kompetentajai iestādei apliecina, ka:
|
Nomāšana bez apkalpes
d) |
Pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas saņemt apstiprinājumu trešā valstī reģistrēta gaisa kuģa nomāšanai bez apkalpes, kompetentajai iestādei apliecina, ka:
|
Iznomāšana bez apkalpes
e) |
Saskaņā ar šo daļu sertificētam ekspluatantam, kas plāno iznomāt bez apkalpes vienu no saviem gaisa kuģiem, ir jāiesniedz pieteikums kompetentās iestādes iepriekšēja apstiprinājuma saņemšanai. Pieteikumam pievieno plānotā nomāšanas līguma kopijas vai nomāšanas noteikumu aprakstu, izņemot vienošanās finanšu aspektus, un visus pārējos saistošos dokumentus. |
Iznomāšana ar apkalpi
f) |
Pirms gaisa kuģa iznomāšanas ar apkalpi saskaņā ar šo daļu sertificētais ekspluatants to dara zināmu kompetentajai iestādei. |
ORO.AOC.115 Kodu koplietošanas līgumi
a) |
Neskarot piemērojamās ES drošības prasības, kas noteiktas trešo valstu ekspluatantiem un gaisa kuģiem, saskaņā ar šo daļu sertificēts ekspluatants noslēdz vienošanos par kodu koplietošanu ar trešās valsts ekspluatantu tikai pēc tam, kad:
|
b) |
Īstenojot vienošanos par kodu koplietošanu, ekspluatants pārrauga un regulāri izvērtē, vai trešās valsts ekspluatants turpina nodrošināt atbilstību piemērojamajiem ICAO standartiem. |
c) |
Saskaņā ar šo daļu sertificēts ekspluatants nepārdod un neizdod biļetes uz lidojumu, kuru ekspluatē trešās valsts ekspluatants, ja šim trešās valsts ekspluatantam ir noteikts darbības aizliegums atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2111/2005 vai ja tas nespēj uzturēt atbilstību piemērojamajiem ICAO standartiem. |
ORO.AOC.120 Apstiprinājums nodrošināt salona apkalpes apmācību un izdot salona apkalpes locekļu apliecības
a) |
Ja ekspluatants vēlas nodrošināt apmācības kursu, kāds paredzēts Regulas (ES) Nr. 290/2012 V pielikumā (Part-CC), tas kompetentajai iestādei iesniedz pieteikumu apstiprinājuma saņemšanai un iegūst šādu kompetentās iestādes izdotu apstiprinājumu. Šajā nolūkā pieteikuma iesniedzējs apliecina atbilstību apmācības kursu organizēšanas un satura prasībām, kas noteiktas minētā pielikuma CC.TRA.215. un CC.TRA.220. punktā, un dara zināmu kompetentajai iestādei šādu informāciju:
|
b) |
Ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 290/2012 VI pielikuma (Part-ARA) ARA.CC.200. punktu dalībvalsts nolemj, ka ekspluatanti var saņemt apstiprinājumu salona apkalpes locekļu apliecību izdošanai, attiecīgais pieteikuma iesniedzējs papildus a) apakšpunktā noteiktajam:
|
c) |
Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētos apstiprinājumus precizē ekspluatācijas specifikācijās. |
ORO.AOC.125 Tādu gaisa kuģu ekspluatācija nekomerciālos nolūkos, kas iekļauti AOC turētāja ekspluatācijas specifikācijās
AOC turētājs var veikt nekomerciālus lidojumus ar gaisa kuģi, kuru parasti izmanto komerciāliem gaisa pārvadājumiem, kas uzskaitīti tā AOC ekspluatācijas specifikācijās, ar nosacījumu, ka šis ekspluatants:
a) |
šos ekspluatācijas veidus detalizēti apraksta lidojumu veikšanas rokasgrāmatā, iekļaujot:
|
b) |
Iesniedz identificētās a) apakšpunkta 2. punktā minēto ekspluatācijas procedūru atšķirības kompetentajai iestādei iepriekšēja apstiprinājuma saņemšanai. |
ORO.AOC.130 Lidojuma datu pārraudzība – lidmašīnām
a) |
Ekspluatants izveido un uztur lidojuma datu pārraudzības sistēmu, kas integrēta pārvaldības sistēmā, lidmašīnām, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa ir lielāka par 27 000 kg. |
b) |
Lidojuma datu pārraudzības sistēmu neizmanto sankciju piemērošanas nolūkā un pienācīgi nodrošina datu avota(-u) aizsardzību. |
ORO.AOC.135 Prasības personālam
a) Saskaņā ar ORO.GEN.210. punkta b) apakšpunktu ekspluatants ieceļ amatpersonas, kas atbild par pārvaldību un uzraudzību šādās jomās:
1) |
lidojumu veikšana; |
2) |
apkalpes apmācība; |
3) |
darbības uz zemes; un |
4) |
pastāvīgais lidojumderīgums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2042/2003. |
b) Darbinieku atbilstība un kompetence
1) |
Ekspluatants pieņem darbā tādu darbinieku skaitu, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu plānotās darbības uz zemes un lidojumus. |
2) |
Visiem darbiniekiem, kas ir norīkoti vai tieši iesaistīti darbībās uz zemes un lidojumos:
|
c) Darbinieku uzraudzība
1) |
Ekspluatants, ņemot vērā sava uzņēmuma organizatorisko struktūru un darbinieku skaitu, ieceļ pietiekamu skaitu darbinieku, kas atbild par personāla uzraudzību. |
2) |
Ekspluatants nosaka šo uzraudzītāju pienākumus un atbildības jomas, kā arī veic citus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs personas var pildīt savus uzraudzības pienākumus. |
3) |
Lai nodrošinātu lidojumu veikšanas rokasgrāmatā noteikto standartu ievērošanu, apkalpes locekļu un ekspluatācijā iesaistīto darbinieku uzraudzību veic personas ar atbilstīgu pieredzi un zināšanām. |
ORO.AOC.140 Prasības attiecībā uz iekārtām
Saskaņā ar ORO.GEN.215. punktu ekspluatants:
a) |
izmanto pienācīgas apkalpošanas uz zemes iekārtas, lai garantētu drošu tā ekspluatēto lidojumu apkalpošanu; |
b) |
galvenajā ekspluatācijas bāzē izvieto ekspluatācijas palīglīdzekļus, kas ir piemēroti ekspluatācijas jomai un tipam; un |
c) |
nodrošina, lai katrā ekspluatācijas bāzē pietiktu darba telpas tiem darbiniekiem, kuru darbība var ietekmēt lidojumu drošību. Jāņem vērā uz zemes esošā personāla, lidojumu vadībā, svarīgāko datu glabāšanā un uzrādīšanā, kā arī lidojuma apkalpju veiktajā lidojumu plānošanā iesaistīto darbinieku vajadzības. |
ORO.AOC.150 Dokumentācijas prasības
a) |
Ekspluatants veic attiecīgus pasākumus, lai tiktu sagatavotas rokasgrāmatas un visi citi nepieciešamie dokumenti vai saistītie grozījumi. |
b) |
Ekspluatants spēj bez kavēšanās izplatīt ekspluatācijas instrukcijas un citu informāciju. |
MLR APAKŠDAĻA
ROKASGRĀMATAS, ŽURNĀLI UN REĢISTRI
ORO.MLR.100 Lidojumu veikšanas rokasgrāmata – vispārīga informācija
a) |
Ekspluatants izveido lidojumu veikšanas rokasgrāmatu (OM), kā noteikts Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikuma 8.b punktā. |
b) |
OM saturs atspoguļo prasības, kas izklāstītas šajā pielikumā, IV pielikumā (Part-CAT) un attiecīgi V pielikumā (Part-SPA), un nav pretrunā nosacījumiem, kas iekļauti gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) ekspluatācijas specifikācijās. |
c) |
OM var izdot atsevišķās daļās. |
d) |
Ekspluatants nodrošina, ka ikvienam ekspluatācijā iesaistītam darbiniekam ir ērti pieejams katrs tās OM daļas eksemplārs, kas attiecas uz viņa pienākumiem. |
e) |
OM regulāri atjaunina. Ekspluatants visus darbiniekus iepazīstina ar grozījumiem, kas attiecas uz viņu pienākumiem. |
f) |
Ekspluatants katram apkalpes loceklim piešķir personīgu to OM daļu eksemplāru, kas attiecas uz viņu pienākumiem. Katrs OM vai attiecīgo daļu turētājs ir atbildīgs par to, lai tās kopija būtu atjaunināta, tajā iekļaujot ekspluatanta izdarītos grozījumus vai labojumus. |
g) |
AOC turētāju pienākumi:
|
h) |
Neskarot g) apakšpunktu, steidzamus grozījumus vai labojumus, kas vajadzīgi drošības apsvērumu dēļ, var publicēt un piemērot nekavējoties, ja ir iesniegts pieteikums visu nepieciešamo apstiprinājumu saņemšanai. |
i) |
Ekspluatants iestrādā visus kompetentās iestādes prasītos grozījumus un labojumus. |
j) |
Ekspluatants nodrošina, ka OM precīzi atspoguļo apstiprinātos dokumentos iekļauto informāciju un visus šādu apstiprināto dokumentu grozījumus. Šī prasība neaizliedz ekspluatantam OM iekļaut piesardzīgākus datus un procedūras. |
k) |
Ekspluatants nodrošina, ka visi tā darbinieki saprot valodu, kādā OM ir rakstītas tās daļas, kas attiecas uz viņu pienākumiem un atbildības jomām. Ekspluatants nodrošina, ka OM saturs ir izklāstīts tādā formā, lai to varētu lietot bez grūtībām un lai būtu ievēroti cilvēkfaktora principi. |
ORO.MLR.101 Lidojumu veikšanas rokasgrāmatas struktūra
Galvenā OM struktūra ir šāda:
a) |
A daļa: vispārējā informācija/pamatinformācija, kas ietver ar tipu nesaistītu ekspluatācijas politiku, instrukcijas un procedūras; |
b) |
B daļa: ar gaisa kuģa ekspluatāciju saistīti temati, kas ietver visas ar konkrēto gaisa kuģa tipu saistītas instrukcijas un procedūras, ņemot vērā tipu/klašu, variantu vai ekspluatanta izmantotu individuālu gaisa kuģu atšķirības; |
c) |
C daļa: komerciāli gaisa pārvadājumi, tostarp instrukcijas un informācija par maršrutu/funkciju/apgabalu un lidlauku/ekspluatācijas vietu; |
d) |
D daļa: apmācība, tostarp ir visas personāla mācību instrukcijas, kas vajadzīgas drošai ekspluatācijai. |
ORO.MLR.105 Obligāto iekārtu saraksts
a) |
Obligāto iekārtu sarakstu (MEL) sagatavo, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikuma 8.a.3. punktā, pamatojoties uz attiecīgo obligāto iekārtu pamatsarakstu (MMEL), kā noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1702/2003 sagatavotajos datos. |
b) |
MEL un visus turpmākos grozījumus tajā apstiprina kompetentā iestāde. |
c) |
Pēc visām saistošām izmaiņām MMEL ekspluatants pieņemamā termiņā groza MEL. |
d) |
Līdztekus aprīkojuma komponentiem MEL iekļauj:
|
e) |
Ekspluatants:
|
f) |
Ja kompetentā iestāde to apstiprina, ekspluatants var izmantot procedūru nolūkā vienu reizi pagarināt defektu novēršanas intervālu, ko piemēro B, C un D kategorijai, ar nosacījumu, ka:
|
g) |
Ekspluatants, ņemot vērā MMEL minētās ekspluatācijas un apkopes procedūras, izstrādā MEL norādītās ekspluatācijas un apkopes procedūras. Šīs procedūras ir iekļaujamas ekspluatanta rokasgrāmatās vai MEL. |
h) |
Ekspluatants pēc jebkurām piemērojamām MMEL minēto ekspluatācijas un apkopes procedūru izmaiņām groza MEL norādītās ekspluatācijas un apkopes procedūras. |
i) |
Ja MEL nav noteikts citādi, ekspluatants paveic:
|
j) |
Kompetentā iestāde, izskatot katru konkrētu gadījumu, piešķir ekspluatantam apstiprinājumu ekspluatēt gaisa kuģi ar instrumentiem, iekārtām vai funkcijām, kas nedarbojas, pārsniedzot MEL noteiktos ierobežojumus, bet nepārsniedzot MMEL noteiktos ierobežojumus, ja:
|
ORO.MLR.110 Borta žurnāls
Katrā atsevišķā lidojumā vai vairākos secīgos lidojumos borta žurnālā vai līdzvērtīgā dokumentā reģistrē precīzu informāciju par gaisa kuģi, tā apkalpi un katru reisu.
ORO.MLR.115 Uzskaite
a) |
ORO.GEN.200. punktā minēto darbību reģistrus uzglabā vismaz 5 gadus. |
b) |
3 mēnešus uzglabā šādu informāciju, ko izmanto lidojuma sagatavošanā un izpildē, kā arī saistītus ziņojumus:
|
c) |
Dokumentus ar informāciju par darbiniekiem glabā norādīto laiku:
|
d) |
Ekspluatants:
|
e) |
Ekspluatants informāciju, kas attiecas uz lidojuma sagatavošanu un lidojumu, kā arī darbinieku apmācības dokumentus glabā c) apakšpunktā noteikto laiku arī tad, ja viņš vairs nav attiecīgā gaisa kuģa ekspluatants vai attiecīgā gaisa kuģa apkalpes locekļa darba devējs. |
f) |
Ja gaisa kuģa apkalpes loceklis pāriet darbā cita ekspluatanta gaisa kuģa apkalpē, ekspluatants c) apakšpunktā noteiktajā laikposmā jaunajam ekspluatantam nodod attiecīgā apkalpes locekļa dokumentus. |
SEC APAKŠDAĻA
DROŠĪBA
ORO.SEC.100.A Lidojuma apkalpes nodalījuma drošība
a) |
Lidmašīnā, kurā lidojuma apkalpes nodalījumam ir durvis, tās ir aizslēdzamas, kā arī ir jānodrošina līdzekļi, kā salona apkalpe var brīdināt lidojuma apkalpi gadījumā, ja salonā norit aizdomīga situācija vai netiek ievēroti drošības noteikumi. |
b) |
Visās pasažieru lidmašīnās ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu vairāk par 45 500 kg vai ar MOPSC vairāk par 60 vietām, kas tiek izmantotas komerciālos pasažieru gaisa pārvadājumos, ir tādas lidojuma apkalpes nodalījuma durvis, ko var aizslēgt un atslēgt no katras pilota darba vietas un kuru konstrukcija atbilst piemērojamām lidojumderīguma prasībām. |
c) |
Visās lidmašīnās, kurās ir lidojuma apkalpes nodalījuma durvis saskaņā ar b) apakšpunktu:
|
ORO.SEC.100.H Lidojuma apkalpes nodalījuma drošība
Ja helikopterā, ko izmanto pasažieru pārvadāšanai, ir lidojuma apkalpes kabīnes durvis, tām jābūt aizslēdzamām no lidojuma apkalpes nodalījuma puses, lai novērstu nepiederošu personu iekļuvi.
FC APAKŠDAĻA
LIDOJUMA APKALPE
ORO.FC.005 Darbības joma
Šajā apakšdaļā noteiktas prasības, kas jāievēro ekspluatantam, veicot komerciālus gaisa pārvadājumus, attiecībā uz lidojuma apkalpes apmācību, pieredzi un kvalifikāciju.
ORO.FC.100 Lidojuma apkalpes sastāvs
a) |
Lidojuma apkalpes sastāvs un lidojuma apkalpes locekļu skaits to attiecīgajās apkalpes darba vietās nav mazāks par gaisa kuģa ekspluatācijas rokasgrāmatā vai attiecīgā gaisa kuģa ekspluatācijas ierobežojumos noteikto obligāto skaitu. |
b) |
Ja tas nepieciešams lidojuma specifikas dēļ, lidojuma apkalpē iekļauj papildu lidojuma apkalpes locekļus, un lidojuma apkalpe nekad nav mazāka par lidojumu veikšanas rokasgrāmatā noteikto. |
c) |
Visiem lidojuma apkalpes locekļiem ir licence un kvalifikācijas atzīmes, kas izdotas vai pieņemtas saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1178/2011 (6) un kas atbilst tiem uzticētajiem pienākumiem. |
d) |
Lidojuma apkalpes locekli lidojumā var aizvietot cits atbilstoši kvalificēts lidojuma apkalpes loceklis. |
e) |
Ekspluatants, izmantojot tādu lidojuma apkalpes locekļu pakalpojumus, kuri strādā kā ārštata vai nepilna laika darbinieki, pārliecinās, ka tiek ievērotas visas šajā apakšdaļā noteiktās prasības, kā arī attiecīgās Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (Part-FCL) prasības, tostarp prasības par nesenu pieredzi, kā arī ņem vērā visus pakalpojumus, ko lidojuma apkalpes loceklis veic citam ekspluatantam(-iem), īpaši nosakot:
|
ORO.FC.105 Kapteiņa/komandiera iecelšana
a) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikuma 8.e punktu ekspluatants vienu lidojuma apkalpes pilotu, kuram ir kapteiņa kvalifikācija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumu (Part-FCL), ieceļ par gaisa kuģa kapteini/komandieri. |
b) |
Ekspluatants par kapteini/komandieri ieceļ tikai lidojuma apkalpes locekli, kam ir:
|
c) |
Kapteinis/komandieris vai pilots, kam var uzticēt gaisa kuģa vadību, iepriekš ir ieguvis atbilstīgas zināšanas par paredzēto lidojuma maršrutu vai reģionu, lidlaukiem, tostarp rezerves lidlaukiem, iekārtām un lidojuma procedūrām. Zināšanas par maršrutu/reģionu un lidlauku uztur, vismaz vienu reizi 12 mēnešos veicot lidojumu attiecīgajā maršrutā, reģionā vai uz attiecīgo lidlauku. |
d) |
Komerciālajos gaisa pārvadājumos iesaistītajām B klases lidmašīnām, ar kurām lido dienā saskaņā ar VFR, c) apakšpunktu nepiemēro. |
ORO.FC.110 Lidotājs–inženieris
Ja lidmašīnas projektā ir paredzēta atsevišķa darba vieta lidotājam–inženierim, lidojuma apkalpē jāiekļauj viens apkalpes loceklis, kas ir pienācīgi kvalificēts saskaņā ar piemērojamajiem valsts noteikumiem.
ORO.FC.115 Apkalpes darba optimizācijas (CRM) mācības
a) |
Lidojuma apkalpes loceklis pirms darba sākšanas apgūst saviem lidojumu veikšanas rokasgrāmatā noteiktajiem pienākumiem atbilstīgu CRM. |
b) |
CRM elementus iekļauj gaisa kuģa tipam vai klasei atbilstīgās apmācības vai periodiskās apmācības programmā, kā arī komandieru kursu programmā. |
ORO.FC.120 Ekspluatanta rīkota pārkvalifikācijas apmācība
a) |
Pirms pastāvīga reisa lidojuma ar lidmašīnu vai helikopteru lidojuma apkalpes loceklis pabeidz ekspluatanta rīkotu pārkvalifikācijas kursu, ja:
|
b) |
Ekspluatanta rīkota pārkvalifikācijas kursa programmā iekļauj apmācību, izmantojot tās gaisa kuģu iekārtas, kas saistītas ar attiecīgajiem lidojuma apkalpes locekļu pienākumiem. |
ORO.FC.125 Atšķirību un iepazīšanas mācības
a) |
Lidojuma apkalpes loceklis ir pabeidzis atšķirību vai iepazīšanas apmācību, ja tas noteikts Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumā (Part-FCL) vai ja tiek mainītas ierīces vai procedūras, kuru dēļ nepieciešamas papildu zināšanas par pašlaik ekspluatējamo gaisa kuģu tipiem vai variantiem. |
b) |
Lidojumu veikšanas rokasgrāmatā nosaka, kad šāda atšķirību un iepazīšanas apmācība ir vajadzīga. |
ORO.FC.130 Periodiskā apmācība un pārbaudes
a) |
Visi lidojuma apkalpes locekļi apmeklē ikgadēju periodiskās apmācības kursu un apmācību uz zemes, kas attiecas uz to gaisa kuģu tipu un variantu, ar ko viņš/viņa veic lidojumus, tostarp apmācību par visu avārijas un drošības ierīču atrašanās vietu un lietošanu. |
b) |
Periodiski veic katra lidojuma apkalpes locekļa profesionalitātes pārbaudi, lai lidojuma apkalpes loceklis pierādītu prasmi veikt standarta, nestandarta un ārkārtas procedūras. |
ORO.FC.135 Pilota kvalifikācija, lai veiktu savus pienākumus no jebkura pilota sēdekļa
Lidojuma apkalpes locekļi, kurus drīkst norīkot lidojumu veikšanai no jebkura pilota sēdekļa, pabeidz attiecīgu apmācību un kārto pārbaudījumus, kā noteikts lidojumu veikšanas rokasgrāmatā.
ORO.FC.140 Vairāku gaisa kuģu tipu vai variantu ekspluatācija
a) |
Lidojuma apkalpes locekļi, kas ekspluatē vairāk nekā vienu gaisa kuģu tipu vai variantu, atbilst šajā apakšdaļā noteiktajām prasībām attiecībā uz katru tipu un variantu, izņemot tad, ja datos, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1702/2003, konkrētajam tipam vai variantam ir paredzēti atvieglojumi attiecībā uz apmācību, pārbaudēm un neseno pieredzi. |
b) |
Lidojumu veikšanas rokasgrāmatā nosaka atbilstīgas procedūras un/vai ekspluatācijas ierobežojumus jebkuram gadījumam, kad ekspluatē vairāk par vienu gaisa kuģu tipu vai variantu. |
ORO.FC.145 Apmācības nodrošināšana
a) |
Visu apmācību, kas minēta šajā apakšdaļa, veic:
|
b) |
Ekspluatants, izstrādājot apmācības programmas un mācību plānus, attiecīgā gadījumā tajos iekļauj obligātos konkrētā tipa elementus, kā noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1702/2003 sagatavotajos datos. |
c) |
Apmācības un pārbaudījumu programmas, kā arī apmācības plānus un individuālu lidojumu simulācijas trenažieru iekārtu (FSTD) izmantošanu apstiprina kompetentā iestāde. |
d) |
FSTD, ciktāl tas praktiski iespējams, ir identiska ekspluatanta gaisa kuģim. Vajadzības gadījumā FSTD un gaisa kuģa atšķirības apraksta un tās aplūko instruktāžas vai attiecīgi apmācības laikā. |
e) |
Ekspluatants ievieš sistēmu, ar kuru atbilstīgi pārraudzīt FSTD izmaiņas un nodrošināt, ka šīs izmaiņas neietekmē mācību programmu piemērotību. |
ORO.FC.200 Lidojuma apkalpes sastāvs
a) |
Lidojuma apkalpē nedrīkst būt vairāk par vienu lidojuma apkalpes locekli bez pieredzes. |
b) |
Komandieris var deleģēt lidojuma vadīšanu citam pilotam, kas ir pienācīgi kvalificēts saskaņa ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumu (Part-FCL) ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta atbilstība ORO.FC.105. punkta b) apakšpunkta 1. punkta, b) apakšpunkta 2. punkta un c) apakšpunkta prasībām. |
c) |
Īpašas prasības lidojumiem saskaņā ar instrumentālā lidojuma noteikumiem (IFR) vai nakts laikā.
|
d) |
Īpašas prasības helikopteru ekspluatācijai.
|
ORO.FC.A.201 Lidojuma apkalpes locekļu maiņa lidojuma laikā
a) |
Komandieris lidojuma vadību var deleģēt:
|
b) |
Otro pilotu var nomainīt:
|
c) |
Lidotāju–inženieri lidojumā var nomainīt atbilstīgi kvalificēts lidojuma apkalpes loceklis saskaņā ar piemērojamajiem valsts noteikumiem. |
ORO.FC.202 Ekspluatācija ar vienpilota apkalpi saskaņā ar IFR vai nakts laikā
Lai ORO.FC.200. punkta c) apakšpunkta 2. punktā un d) apakšpunkta 2. punktā minētos lidojumus saskaņā ar IFR vai naktī drīkstētu veikt viens pilots, ievēro šādas prasības.
a) |
Ekspluatants lidojumu veikšanas rokasgrāmatā iekļauj pilotu pārkvalifikācijas un periodiskās apmācības programmu, kurā ir iekļautas papildu prasības ekspluatācijai ar vienpilota apkalpi. Proti, pilotam ir bijusi apmācība par šādām ekspluatanta procedūrām:
|
b) |
ORO.FC.230. punktā prasītās periodiskās pārbaudes vienpilota apkalpe veic ekspluatācijai raksturīgā vidē, atbilstīgi gaisa kuģa tipam vai klasei. |
c) |
Pilots, kas veic lidojumus ar lidmašīnu saskaņā ar IFR:
|
d) |
Pilots, kas veic lidojumus ar lidmašīnu naktī:
|
e) |
Pilots, kas veic lidojumus ar helikopteru saskaņā ar IFR:
|
ORO.FC.205 Kursi komandieriem
a) |
Lidmašīnu un helikopteru komandieru kursu programmā ir vismaz šādi elementi:
|
ORO.FC.215 Apkalpes darba optimizācijas (CRM) sākotnējā apmācība, ko rīko ekspluatants
a) |
Pirms pastāvīga reisa lidojuma sākšanas lidojuma apkalpes loceklis pabeidz sākotnējo CRM apmācību. |
b) |
Sākotnējo CRM apmācību vada vismaz viens CRM pasniedzējs ar atbilstīgu kvalifikāciju, kam konkrētās jomās var palīdzēt attiecīgi speciālisti. |
c) |
Ja lidojuma apkalpes loceklis iepriekš nav apguvis teorētiskās mācības par cilvēkfaktoriem ATPL līmenī, tad pirms sākotnējās CRM apmācības (vai apvienojot ar to) viņš/viņa pabeidz ekspluatanta rīkotu teorētisku kursu, kura pamatā ir ATPL mācību programma par cilvēka veiktspēju un ierobežojumiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumā (Part-FCL). |
ORO.FC.220 Ekspluatanta rīkota pārkvalifikācija un pārbaudes
a) |
CRM apmācību iekļauj ekspluatanta rīkotajā pārkvalifikācijas kursā. |
b) |
Ja lidojuma apkalpes loceklis ir sācis apgūt ekspluatanta rīkotu pārkvalifikācijas kursu, viņu līdz šā kursa pabeigšanai vai beigām nedrīkst norīkot lidojuma apkalpes locekļa pienākumu veikšanai cita tipa vai klases gaisa kuģos. Apkalpes locekļus, kas lido tikai ar B klases lidmašīnām, pārkvalifikācijas kursu laikā drīkst norīkot lidojumos ar cita tipa B klases lidmašīnām tādā mērā, lai būtu iespējams nodrošināt ekspluatāciju. |
c) |
Lidojuma apkalpes loceklim vajadzīgo ekspluatanta rīkoto pārkvalifikācijas kursa apjomu nosaka, ņemot vērā lidojumu veikšanas rokasgrāmatā norādītās kvalifikācijas un pieredzes prasības, kā arī ņemot vērā viņa/viņas iepriekšējo sagatavotību un pieredzi. |
d) |
Lidojuma apkalpes loceklis:
|
e) |
Lidmašīnu piloti, kam tipa kvalifikācija piešķirta, pamatojoties uz mācībām bez prakses lidmašīnā (ZFTT):
|
ORO.FC.230 Periodiskā apmācība un pārbaudes
a) Visi lidojuma apkalpes locekļi pabeidz periodisko apmācību un nokārto pārbaudes, kas attiecas uz to gaisa kuģa tipu vai variantu, ar kuru tie veic lidojumus.
b) Ekspluatanta rīkota kvalifikācijas pārbaude
1) |
Ekspluatants, komplektējot lidojuma apkalpi, parasti pārbauda katra lidojuma apkalpes locekļa kvalifikāciju, lai pierādītu prasmi standarta, nestandarta un ārkārtas procedūru veikšanā. |
2) |
Ja lidojuma apkalpes loceklim ekspluatācija būs jāveic saskaņā ar IFR, kvalifikācijas pārbaude attiecīgi norit bez ārējiem vizuāliem orientieriem. |
3) |
Ekspluatanta rīkotā kvalifikācijas pārbaude ir derīga 6 kalendāra mēnešus. Ja B klases lidmašīnu ekspluatācija saskaņā ar VFR notiek dienā, sezonā, kas nav ilgāka par 8 secīgiem mēnešiem, ir pietiekami, ja ekspluatants kvalifikācijas pārbaudi kārto vienu reizi. Kvalifikācijas pārbaude norisinās pirms komerciālu gaisa pārvadājumu sākšanas. |
4) |
Lidojuma apkalpes locekļiem, kuri veic lidojumus ar helikopteriem, kas nav kompleksi helikopteri ar dzinēju, dienā un maršrutos, kad navigāciju īsteno, izmantojot vizuālu kontaktu ar zemi, ekspluatants kvalifikācijas pārbaudi var rīkot tikai vienā no to attiecīgo tipu helikopteriem, uz kuriem tiem ir kvalifikācija. Ekspluatants kvalifikācijas pārbaudi ikreiz rīko ar to helikoptera tipu, kas nesen izmantots kvalifikācijas pārbaudē. Attiecīgos helikopteru tipus, ko var izmantot ekspluatanta rīkotajās kvalifikācijas pārbaudēs, norāda lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. |
5) |
Neskarot ORO.FC.145. punkta a) apakšpunkta 2. punktu, apkalpes locekļu, kuri veic lidojumus ar helikopteriem, kas nav kompleksi helikopteri ar dzinēju, dienā un maršrutos, kad navigāciju īsteno, izmantojot vizuālu kontaktu ar zemi, kā arī ar B klases lidmašīnām, pārbaudi drīkst vadīt ekspluatanta norīkots komandieris ar atbilstīgu kvalifikāciju, kas apguvis CRM jēdzienus un CRM prasmju novērtēšanas iemaņas. Ekspluatants kompetento iestādi informē par ieceltajām personām. |
c) Pārbaude reisa apstākļos
1) |
Katrs lidojuma apkalpes loceklis tiek pārbaudīts gaisa kuģī reisa apstākļos, lai pierādītu prasmi darboties standarta reisa lidojumā atbilstīgi lidojumu veikšanas rokasgrāmatas prasībām. Pārbaude reisa apstākļos ir derīga 12 kalendāra mēnešus. |
2) |
Neskarot ORO.FC.145. punkta a) apakšpunkta 2. punktu, pārbaudi reisa apstākļos drīkst vadīt ekspluatanta norīkots komandieris ar atbilstīgu kvalifikāciju, kas apguvis CRM jēdzienus un CRM prasmju novērtēšanas iemaņas. |
d) Avārijas un drošības ierīču lietošanas apmācība un pārbaudes
Visi lidojuma apkalpes locekļi apgūst visu gaisa kuģī atrodošos avārijas un drošības ierīču atrašanās vietu un lietošanu un kārto pārbaudījumu. Avārijas un drošības ierīču lietošanas pārbaude ir derīga 12 kalendāra mēnešus.
e) CRM apmācība
1) |
CRM apmācības elementus iekļauj visos attiecīgajos periodiskās apmācības posmos. |
2) |
Katrs lidojuma apkalpes loceklis apgūst īpašu modulāru CRM apmācības kursu. Visi galvenie CRM apmācības kursa temati iespējami vienmērīgi tiek apgūti modulārās apmācības nodarbībās katrā trīs gadu periodā. |
f) Katrs lidojuma apkalpes loceklis vismaz reizi 12 kalendāra mēnešos iziet apmācību uz zemes, kā arī lidojumos ar FSTD vai gaisa kuģī, vai arī apvienotu apmācību FSTD un gaisa kuģī.
g) Derīguma termiņi, kas minēti b) apakšpunkta 3. punktā, kā arī c) un d) apakšpunktā, sākas pēc tā mēneša beigām, kad pārbaude notikusi.
h) Ja šī apmācība vai pārbaudes notiek derīguma termiņa pēdējos 3 mēnešos, jaunais derīguma termiņš sākas pēc sākotnējā derīguma termiņa beigām.
ORO.FC.235 Pilota kvalifikācija, lai veiktu savus pienākumus no jebkura pilota sēdekļa
a) |
Komandieri, kuriem – saskaņā ar saviem pienākumiem – jāspēj nodrošināt ekspluatāciju no jebkura pilota sēdekļa un pildīt otrā pilota pienākumus, vai komandieri, kas veic apmācību vai pārbaužu veikšanas pienākumus, pabeidz papildu apmācības kursu un nokārto pārbaudi, kā noteikts lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. Šī pārbaude var notikt kopā ar ORO.FC.230. punkta b) apakšpunktā paredzēto kvalifikācijas pārbaudi, ko rīko ekspluatants. |
b) |
Papildu apmācībā un pārbaudē ir vismaz:
|
c) |
Helikopteru komandieru kvalifikāciju pārbauda, līdztekus pārbaudot arī helikoptera vadīšanu kā kreisās, tā labās puses sēdeklī; ja tipa kvalifikācijas pārbaudi apvieno ar ekspluatanta rīkotu kvalifikācijas pārbaudi, komandieris apmācības kursu apgūst un pārbaudījumu kārto sēdeklī, kurā viņš/viņa parasti vada helikopteru. |
d) |
Ja ar gaisa kuģi veic manevrus ar dzinēja atteici, dzinēja atteici imitē. |
e) |
Veicot pienākumus otrā pilota sēdeklī, arī ORO.FC.230. punktā noteiktajām pārbaudēm attiecībā uz lidojumu veikšanu komandiera sēdeklī jābūt derīgām un tādām, kas ir spēkā. |
f) |
Pilots, kas nomaina komandieri, līdztekus ORO.FC.230. punkta b) apakšpunktā paredzētajām ekspluatanta rīkotām kvalifikācijas pārbaudēm ir pierādījis prasmi veikt vingrinājumus un procedūras, par kurām viņš/viņa parasti neatbild. Ja atšķirības starp kreiso un labo sēdekli nav būtiskas, šo prasmi var pierādīt jebkurā sēdeklī. |
g) |
Pilots, kas nav komandieris, līdztekus ORO.FC.230. punkta b) apakšpunktā paredzētajām ekspluatanta rīkotām kvalifikācijas pārbaudēm ir pierādījis prasmi veikt vingrinājumus un procedūras, par kurām parasti atbild komandieris, pārraudzīdams pilotu darbu. Ja atšķirības starp kreiso un labo sēdekli nav būtiskas, šo prasmi var pierādīt jebkurā sēdeklī. |
ORO.FC.240 Vairāku gaisa kuģu tipu vai variantu ekspluatācija
a) |
Lidojumu veikšanas rokasgrāmatā noteiktajās un kompetentās iestādes apstiprinātajās procedūrās vai ekspluatācijas ierobežojumos, ekspluatējot vairāk par vienu gaisa kuģu tipu vai variantu, ir iekļauta:
|
b) |
Ja lidojuma apkalpes loceklis vada gan helikopterus, gan lidmašīnas, šis lidojuma apkalpes loceklis drīkst ekspluatēt tikai viena tipa helikopteru un viena tipa lidmašīnu. |
c) |
Virzuļdzinēju B klases lidmašīnām, kuras vienmēr vada tikai viens pilots un ar kurām lido dienā saskaņā ar VFR, a) apakšpunktu nepiemēro. Virzuļdzinēju B klases lidmašīnām, kuras vada tikai viens pilots, b) apakšpunktu nepiemēro. |
ORO.FC.A.245 Alternatīvā mācību un kvalifikācijas programma
a) |
Lidmašīnas ekspluatants, kam ir atbilstīga pieredze, vienu vai vairākas lidojuma apkalpes apmācības un pārbaudījumu prasības var aizstāt ar alternatīvu apmācības un kvalifikācijas programmu (ATQP), ko apstiprinājusi kompetentā iestāde un kur ir:
|
b) |
ATQP iekļauj tādu apmācību un pārbaudes, kas nodrošina un uztur vismaz tādu pašu kvalifikācijas līmeni, kas sasniegts atbilstīgi ORO.FC.220. un ORO.FC.230. punkta noteikumiem. Lai kompetentā iestāde apstiprinātu ATQP, vispirms jāpierāda lidojuma apkalpes apmācības un kvalifikācijas līmenis. |
c) |
Ekspluatants, kas iesniedz pieteikumu ATQP apstiprināšanai, kompetentajai iestādei iesniedz īstenošanas plānu, kur apraksta arī paredzamo lidojuma apkalpes apmācības un kvalifikācijas līmeni. |
d) |
Papildus Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (Part-FCL) ORO.FC.230. punktā un FCL.060. punktā paredzētajām pārbaudēm visi lidojuma apkalpes locekļi pabeidz izvērtējumu darbībai reisa apstākļos (LOE), ko veic FSTD trenažierī. LOE ir derīgs 12 kalendāra mēnešus. Derīguma termiņš sākas pēc tā mēneša beigām, kad notikusi pārbaude. Ja LOE notiek derīguma termiņa pēdējos 3 mēnešos, jaunais derīguma termiņš sākas pēc sākotnējā derīguma termiņa beigām. |
e) |
Pēc apstiprinātās ATQP divu gadu darbības ekspluatants ar kompetentās iestādes atļauju ORO.FC.230. punktā noteikto pārbaužu derīguma termiņu drīkst pagarināt šādi.
|
ORO.FC.A.250 Komandieri ar CPL(A)
a) |
CPL(A) turētājs (lidmašīnām) komerciālos gaisa pārvadājumus vienpilota lidmašīnas komandiera statusā veic tikai tad, ja:
|
b) |
B klases lidmašīnām, ar kurām lido dienā saskaņā ar VFR, a) apakšpunkta 1. punktu nepiemēro. |
ORO.FC.H.250 Komandieri ar CPL(H)
a) |
CPL(H) turētājs (helikopteriem) komerciālos gaisa pārvadājumus vienpilota helikoptera komandiera statusā veic tikai tad, ja:
|
CC APAKŠDAĻA
SALONA APKALPE
ORO.CC.005 Darbības joma
Šajā apakšdaļā noteiktas prasības, kas ekspluatantam jāievēro, ekspluatējot gaisa kuģi ar salona apkalpi.
1. SADAĻA
Vispārējas prasības
ORO.CC.100 Salona apkalpes locekļu skaits un sastāvs
a) |
Salona apkalpes locekļu skaitu nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikuma 7.a punktu, ņemot vērā ekspluatācijas īpatnības vai attiecīgā plānotā lidojuma apstākļus. Ekspluatējot gaisa kuģi, kura MOPSC ir lielāka par 19 vietām, un pārvadājot vienu vai vairākus pasažierus, apkalpē jābūt vismaz vienam salona apkalpes loceklim. |
b) |
Lai nodrošinātu atbilstību a) apakšpunktam, minimālais salona apkalpes locekļu skaits ir lielākais no turpmāk minētajiem:
|
c) |
Ja lidojumā ir norīkots vairāk nekā viens salona apkalpes loceklis, ekspluatants vienu no šiem salona apkalpes locekļiem norīko par atbildīgo, kas atskaitās kapteinim/komandierim. |
ORO.CC.110 Nosacījumi norīkošanai darbā
a) |
Par gaisa kuģa salona apkalpes locekļiem var norīkot tikai personas, kas:
|
b) |
Pirms tādu salona apkalpes locekļu norīkošanas pienākumu pildīšanai, kuri strādā kā ārštata vai nepilna laika darbinieki, ekspluatants pārliecinās, ka tiek ievērotas visas šajā apakšdaļā noteiktās prasības, ņemot vērā visus pakalpojumus, ko salona apkalpes loceklis veic citam(-iem) ekspluatantam(-iem), lai konkrēti noteiktu:
|
c) |
Pasažieriem skaidri norāda kā ekspluatācijā iesaistītos salona apkalpes locekļus, tā viņu pienākumus pasažieru drošības garantēšanā un lidojuma laikā. |
ORO.CC.115 Apmācības kursu vadīšana un attiecīgas pārbaudes
a) |
Ekspluatants katram apmācības kursam izstrādā detalizētu programmu un apmācības plānu, ņemot vērā šajā apakšdaļā un attiecīgā gadījumā Regulas (ES) Nr. 290/2012 V pielikumā (Part-CC) noteiktās piemērojamās prasības, lai raksturotu salona apkalpes locekļu uzdevumus un pienākumus. |
b) |
Katrā apmācības kursā ietilpst teorētiskās un praktiskās mācības līdz ar katrai tēmai atbilstīgu individuālu vai kopēju praksi, lai katram salona apkalpes loceklim nodrošinātu un uzturētu šīs apakšdaļas prasībām atbilstīgu kvalifikācijas līmeni. |
c) |
Katru apmācības kursu vada:
|
d) |
Šajā sadaļā prasītās apmācības laikā vai pēc tās, izņemot apkalpes darba optimizācijas (CRM) apmācību, pārbauda katra salona apkalpes locekļa zināšanas visās attiecīgās apmācības programmas tēmās. Darbinieki ar atbilstīgu kvalifikāciju veic pārbaudes, lai pārliecinātos, vai salona apkalpes loceklis ir ieguvis un/vai uztur vajadzīgo kvalifikācijas līmeni. |
e) |
CRM apmācības kursus vai attiecīgā gadījumā CRM moduļu apmācību vada salona apkalpes CRM instruktors. Ja CRM apmācības elementus iekļauj citos apmācības kursos, salona apkalpes CRM instruktors izstrādā apmācības plānu un vada tā izpildi. |
ORO.CC.120 Sākotnējās apmācības kurss
a) |
Katrs jaunpienācējs, kam, stājoties darbā, nav derīgas salona apkalpes locekļa apliecības, kas izdota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 290/2012 V pielikuma (Part-CC) noteikumiem:
|
b) |
Sākotnējās apmācības programmas elementus var kombinēt ar pirmo apmācību, kas iegūta atbilstīgi konkrētam gaisa kuģu tipam un ekspluatanta rīkotas pārkvalifikācijas satvarā, ievērojot CC.TRA.220. punktā noteiktās prasības un visus šos apmācības elementus reģistrējot kā sākotnējās apmācības kursa elementus attiecīgā salona apkalpes locekļa apmācības dokumentācijā. |
ORO.CC.125 Konkrētam gaisa kuģu tipam atbilstīga apmācība un pārkvalifikācija, ko rīko ekspluatants
a) |
Katrs salona apkalpes loceklis apgūst konkrētam gaisa kuģa tipam atbilstīgu apmācības kursu un ekspluatanta rīkotu pārkvalifikācijas kursu un nokārto attiecīgu pārbaudījumu, pirms:
|
b) |
Ekspluatants, izstrādājot apmācības programmas un mācību plānus konkrētam gaisa kuģa tipam un pārkvalifikācijas programmām, attiecīgā gadījumā tajos iekļauj obligātos konkrētā tipa elementus, kā noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1702/2003 sagatavotajos datos. |
c) |
Konkrētam gaisa kuģu tipam atbilstīgā apmācības programmā ir:
|
d) |
Ekspluatanta rīkotajā pārkvalifikācijas programmā attiecībā uz katru gaisa kuģu tipu, ko paredzēts ekspluatēt, ir:
|
ORO.CC.130 Atšķirību apmācība
a) |
Pirms norīkošanas darbā papildus ORO.CC.125. punktā prasītajai apmācībai salona apkalpes locekļi apgūst atbilstīgu atšķirību apmācības kursu un kārto pārbaudījumu:
|
b) |
Atšķirību apmācības programma:
|
c) |
Ekspluatants, izstrādājot atšķirību apmācības programmu un mācību plānu pašreiz ekspluatējamā konkrētā gaisa kuģa tipa variantam, attiecīgā gadījumā tajos iekļauj obligātos attiecīga gaisa kuģu tipa un tā variantu elementus, kā noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1702/2003 sagatavotajos datos. |
ORO.CC.135 Iepazīšanas apmācība
Pēc tam, kad ir pabeigta konkrētajam gaisa kuģu tipam atbilstīga apmācība un ekspluatanta rīkota pārkvalifikācija, un pirms norīkošanas darbā salona apkalpē, kuras locekļu obligātais skaits ir noteikts saskaņā ar ORO.CC.100. punktu, katrs salona apkalpes loceklis instruktora uzraudzībā iepazīst konkrētā tipa gaisa kuģi.
ORO.CC.140 Periodiskā apmācība
a) |
Katrs salona apkalpes loceklis reizi gadā apmeklē periodisku apmācības kursu un nokārto pārbaudījumu. |
b) |
Periodiskā apmācība attiecas uz katra salona apkalpes locekļa darbībām standarta un ārkārtas procedūrās un vingrinājumiem katra ekspluatēšanai paredzēta konkrēta tipa vai varianta gaisa kuģī. |
c) |
Konkrētam gaisa kuģu tipam atbilstīgas apmācības elementi:
|
d) |
Konkrēta ekspluatanta vajadzībām atbilstīgi apmācības elementi.
|
e) |
Derīguma termiņi:
|
ORO.CC.145 Kvalifikācijas atjaunināšana
a) |
Ja salona apkalpes loceklis pēdējos sešos mēnešos, kamēr ir derīga pēdējā attiecīgā periodiskā apmācība un pārbaude:
|
b) |
Kvalifikācijas atjaunināšanas programmā par katru gaisa kuģu tipu ir vismaz:
|
c) |
Ja salona apkalpes locekļa pienākumu atjaunošana sākas pēdējās periodiskās apmācības un pārbaudes derīguma termiņa laikā, ekspluatants var nolemt kvalifikācijas atjaunināšanu aizstāt ar periodisko apmācību. Pēc šā derīguma termiņa beigām kvalifikācijas atjaunināšanu var aizstāt tikai ar konkrētam gaisa kuģu tipam atbilstīgu apmācību vai pārkvalifikācijas apmācību, ko ekspluatants rīko atbilstīgi ORO.CC.125. punktam. |
2. SADAĻA
Papildprasības komerciālajiem gaisa pārvadājumiem
ORO.CC.200 Vecākais salona apkalpes loceklis
a) |
Ja salona apkalpē jābūt vairāk nekā vienam loceklim, ekspluatants salona apkalpes sastāvā iekļauj vecāko salona apkalpes locekli. |
b) |
Ekspluatants par vecāko salona apkalpes locekli ieceļ tikai tādu salona apkalpes locekli, kam:
|
c) |
Vecāko salona apkalpes locekļu apmācības kursā ir visi vecākā salona apkalpes locekļa darba uzdevumi, un tajā ir vismaz šādi elementi:
|
d) |
Vecākais salona apkalpes loceklis kapteiņa uzdevumā atbild par lidojumu veikšanas rokasgrāmatā noteikto standarta un ārkārtas procedūru veikšanu un koordinēšanu, tostarp – lidojuma un vispārējās drošības nolūkos – par tādu uzdevumu izpildes pārtraukšanu, kas nav saistīti ar drošību. |
e) |
Ekspluatants nosaka procedūras, kā izvēlēties kvalifikācijas ziņā nākamo piemērotāko salona apkalpes locekli, ko jau norīkota salona apkalpes locekļa darbnespējas gadījumā norīkot par vecāko salona apkalpes locekli. Ekspluatants kompetentajai iestādei ziņo par šo procedūru izmaiņām. |
ORO.CC.205 Salona apkalpes locekļu skaita samazinājums, veicot darbības uz zemes, kā arī neparedzētos apstākļos
a) |
Vienmēr, kad gaisa kuģī ir pasažieri, pasažieru nodalījumā jābūt ORO.CC.100. punktā noteiktajam obligātajam salona apkalpes locekļu skaitam. |
b) |
Ievērojot c) apakšpunktā minētos nosacījumus, šo skaitu var samazināt:
|
c) |
Nosacījumi:
|
ORO.CC.210 Papildu nosacījumi norīkošanai darbā
Konkrēta tipa vai varianta gaisa kuģa salona apkalpes locekļu pienākumu veikšanai norīko darbā tikai personas:
a) |
kam ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 290/2012 V pielikumu (Part-CC) izdota derīga apliecība; |
b) |
kas ir kvalificētas darbam attiecīgā tipa vai varianta gaisa kuģī saskaņā ar šīs apakšdaļas noteikumiem; |
c) |
atbilst pārējām šajā apakšdaļā un IV pielikumā (Part-CAT) noteiktajām piemērojamajām prasībām; |
d) |
valkā attiecīgā ekspluatanta salona apkalpes formastērpu. |
ORO.CC.215 Apmācības un pārbaužu programmas un saistīti dokumenti
a) |
Apmācības un pārbaužu programmas, kā arī šajā apakšdaļā paredzētos apmācības plānus apstiprina kompetentā iestāde, un tos norāda lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. |
b) |
Kad salona apkalpes loceklis sekmīgi pabeidzis apmācības kursu un nokārtojis attiecīgo pārbaudījumu, ekspluatants:
|
ORO.CC.250 Vairāku gaisa kuģu tipu vai variantu ekspluatācija
a) |
Katrs salona apkalpes loceklis strādā ne vairāk kā trīs tipu gaisa kuģos, tomēr ar kompetentās iestādes atļauju salona apkalpes locekli drīkst norīkot darbā četru tipu gaisa kuģos, ja vismaz divos no šiem tipiem:
|
b) |
Lai piemērotu a) apakšpunktu, kā arī salona apkalpes apmācības un kvalifikācijas nolūkā ekspluatants nosaka:
|
ORO.CC.255 Vienīgā salona apkalpes locekļa darbība
a) |
Ekspluatants atlasa, pieņem darbā, apmāca un pārbauda kvalifikāciju ikvienam salona apkalpes loceklim, ko paredzēts norīkot darbā kā vienīgo salona apkalpes locekli, ievērojot šā ekspluatācijas tipa kritērijus. |
b) |
Salona apkalpes locekļus, kam nav attiecīgas iepriekšējas pieredzes vienīgā salona apkalpes locekļa darbā, pieņem šādā darbā tikai pēc tam, kad viņi:
|
c) |
Apmācībā īpašu uzmanību pievērš vienīgā salona apkalpes locekļa darba pienākumiem, un tajā ir šādi papildu elementi:
|
TC APAKŠDAĻA
TEHNISKĀ APKALPE HEMS, HHO VAI NVIS LIDOJUMOS
ORO.TC.100 Darbības joma
Šajā apakšdaļā noteiktas prasības, kas ekspluatantam jāievēro, ekspluatējot gaisa kuģi ar tehniskās apkalpes locekļiem neatliekamās medicīniskās palīdzības helikopteru dienestu (HEMS) komerciālajos gaisa pārvadājumos vai lidojumos, kuros izmanto nakts redzamības sistēmu (NVIS), vai veicot pacelšanu/nolaišanu ar helikoptera vinču (HHO).
ORO.TC.105 Nosacījumi norīkošanai darbā
a) |
Komerciālos gaisa pārvadājumos ar gaisa kuģiem, lai veiktu HEMS, HHO vai NVIS darbības, pieņem darbā tikai tādus tehniskās apkalpes locekļus, kas:
|
b) |
Pirms tādu tehniskās apkalpes locekļu pakalpojumu izmantošanas, kuri strādā kā pašnodarbināti un/vai kā ārštata vai nepilna laika darbinieki, ekspluatants pārliecinās, ka tiek ievērotas visas šajā apakšdaļā noteiktās prasības, ņemot vērā visus pakalpojumus, ko tehniskās apkalpes loceklis veic citam(-iem) ekspluatantam(-iem), lai konkrēti noteiktu:
|
ORO.TC.110 Apmācība un pārbaudes
a) |
Ekspluatants atbilstīgi šajā apakšdaļā noteiktajām prasībām izstrādā apmācības programmu ar tehniskās apkalpes locekļu uzdevumiem un pienākumiem. |
b) |
Katrs tehniskās apkalpes loceklis pēc sākotnējās apmācības pabeigšanas, ekspluatanta veiktās pārkvalifikācijas, atšķirību un periodiskās apmācības kārto pārbaudījumu, lai pierādītu prasmi veikt standarta un ārkārtas procedūras. |
c) |
Katru apmācības kursu un pārbaudes vada darbinieki, kam ir atbilstīga kvalifikācija un pieredze attiecīgajā apmācības priekšmetā. Ekspluatants kompetentajai iestādei sniedz informāciju par eksaminētājiem. |
ORO.TC.115 Sākotnējā apmācība
Pirms ekspluatanta rīkotas pārkvalifikācijas katrs tehniskās apkalpes loceklis pabeidz sākotnējās apmācības kursu, kurā apgūst:
a) |
vispārīgas teorētiskas zināšanas par aviāciju un aviācijas noteikumiem, proti, visus elementus saistībā ar tehniskās apkalpes uzdevumiem un pienākumiem; |
b) |
apmācību rīcībai uguns un dūmu gadījumā; |
c) |
gaisa kuģa tipam un darbības vietai atbilstīgas izdzīvošanas mācības uz zemes un ūdenī; |
d) |
aviācijas medicīnas jautājumus un pirmo palīdzību; |
e) |
saziņu un attiecīgos ORO.FC.115. un ORO.FC.215. punktā minētos CRM elementus. |
ORO.TC.120 Ekspluatanta rīkota pārkvalifikācijas apmācība
Katrs tehniskās apkalpes loceklis pabeidz:
a) |
pārkvalifikācijas kursu ar attiecīgiem CRM elementiem, kuru ekspluatants rīko:
|
b) |
Ekspluatants pārkvalifikācijas kursā iekļauj:
|
ORO.TC.125 Atšķirību mācības
a) |
Ja ekspluatējamā tipa vai varianta gaisa kuģī tiek mainītas ierīces vai procedūras, katrs tehniskās apkalpes loceklis apmeklē atšķirību apmācības kursu. |
b) |
Ekspluatants lidojumu veikšanas rokasgrāmatā konkretizē gadījumus, kad šāda atšķirību apmācība ir vajadzīga. |
ORO.TC.130 Iepazīšanas lidojumi
Katrs tehniskās apkalpes loceklis pēc ekspluatanta rīkotas pārkvalifikācijas un pirms HEMS, HHO vai NVIS tehniskās apkalpes locekļa darba pienākumu pildīšanas veic iepazīšanas lidojumus.
ORO.TC.135 Periodiskā apmācība
a) |
Katrs tehniskās apkalpes loceklis reizi 12 mēnešos piedalās periodiskā apmācībā, kas attiecas uz to gaisa kuģa tipu vai klasi un aprīkojumu, ar ko tehniskās apkalpes loceklis strādā. CRM apmācības elementus iekļauj visos attiecīgajos periodiskās apmācības posmos. |
b) |
Periodiskajā apmācībā ietilpst teorētiskās un praktiskās mācības un prakse. |
ORO.TC.140 Kvalifikācijas atjaunināšana
a) |
Katrs tehniskās apkalpes loceklis, kas iepriekšējos 6 mēnešos nav piedalījies lidojumos, kvalifikāciju atjaunina atbilstīgi norādēm lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. |
b) |
Tehniskās apkalpes loceklis, kas iepriekšējos 6 mēnešos nav veicis konkrētā tipa vai klases gaisa kuģa tehniskās apkalpes locekļa pienākumus, pirms atkārtotas norīkošanas šādu pienākumu veikšanai attiecīgā tipa vai klases gaisa kuģī:
|
(1) OV L 295, 12.11.2010., 35. lpp.
(2) OV L 243, 27.9.2003., 6. lpp.
(3) OV L 294, 13.11.2007., 3. lpp.
(4) OV L 295, 14.11.2007., 7. lpp.
IV PIELIKUMS
KOMERCIĀLIE GAISA PĀRVADĀJUMI
[PART-CAT]
A APAKŠDAĻA
VISPĀRĪGAS PRASĪBAS
CAT.GEN.100 Kompetentā iestāde
Kompetentā iestāde ir tās dalībvalsts deleģēta iestāde, kurā ir ekspluatanta galvenā uzņēmējdarbības vieta.
1. SADAĻA
Gaisa kuģi ar dzinēju
CAT.GEN.MPA.100 Apkalpes pienākumi
a) |
Katrs apkalpes loceklis pienācīgi pilda savus pienākumus, kas:
|
b) |
Apkalpes loceklis:
|
c) |
Apkalpes loceklis nedrīkst pildīt pienākumus gaisa kuģī:
|
CAT.GEN.MPA.105 Komandiera pienākumi
a) |
Komandieris izpilda gan CAT.GEN.MPA.100. punktā noteiktos pienākumus, gan:
|
b) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikuma 7.d punktu avārijas situācijā, kad jāpieņem tūlītēji lēmumi un jāveic tūlītējas darbības, komandieris vai pilots, kam deleģēta lidojuma vadība, veic visas darbības, ko uzskata par vajadzīgām konkrētajos apstākļos. Tādos gadījumos viņš/viņa drošības interesēs var neievērot noteikumus, ekspluatācijas procedūras un metodes. |
c) |
Komandieris kompetentajai iestādei sniedz ACAS ziņojumu, ja gaisa kuģis lidojuma laikā veicis manevrus, reaģējot uz gaisa kuģu sadursmju novēršanas sistēmas (ACAS) rekomendāciju attiecībā uz izvairīšanos no sadursmes (RA). |
d) |
Putnu izraisīts apdraudējums un sadursmes ar putniem.
|
CAT.GEN.MPA.110 Komandiera pilnvaras
Ekspluatants veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas personas gaisa kuģī ievēro visas likumīgās gaisa kuģa komandiera pavēles, lai garantētu tajā pārvadāto personu vai īpašuma drošību.
CAT.GEN.MPA.115 Personāls vai apkalpes locekļi, kas atrodas pasažieru salonā, bet nav salona apkalpes locekļi
Attiecībā uz personālu vai apkalpes locekļiem, kas nav ekspluatācijā iesaistītie pasažieru salona apkalpes locekļi, kuri veic pienākumus gaisa kuģa pasažieru salonā, ekspluatants nodrošina, lai:
a) |
pasažieri tos nesajauktu ar salona apkalpes locekļiem; |
b) |
tie neieņemtu salona apkalpes locekļiem paredzētās darba vietas; |
c) |
tie netraucētu salona apkalpes locekļiem pildīt pienākumus. |
CAT.GEN.120 Kopēja valoda
Ekspluatants nodrošina, ka visi apkalpes locekļi var sazināties vienā kopējā valodā.
CAT.GEN.MPA.125 Lidmašīnas manevrēšana uz zemes
Ekspluatants nodrošina, ka lidmašīnu lidlauka kustības zonā manevrē tikai tad, ja persona pie vadības ierīcēm:
a) |
ir pilots ar atbilstošu kvalifikāciju; vai |
b) |
ir saņēmusi ekspluatanta norīkojumu un ir:
|
CAT.GEN.MPA.130 Helikoptera propellera iedarbināšana
Helikoptera propelleru drīkst iedarbināt tikai tad, ja pie vadības ierīcēm ir kvalificēts pilots.
CAT.GEN.MPA.135 Iekļūšana lidojuma apkalpes nodalījumā
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka lidojuma apkalpes nodalījumā iekļūt vai tajā vest var tikai personas, kas ir lidmašīnas apkalpes locekļi, kam uzdots piedalīties lidojumā, izņemot personas, kas ir:
|
b) |
Komandieris nodrošina, ka:
|
c) |
Galīgo lēmumu par piekļuvi lidojuma apkalpes nodalījumam pieņem komandieris. |
CAT.GEN.MPA.140 Pārnēsājamas elektroniskas ierīces
Ekspluatants nevienai personai gaisa kuģī neļauj izmantot pārnēsājamas elektroniskas ierīces (PED), kas var nelabvēlīgi ietekmēt gaisa kuģa sistēmu un iekārtu darbību, un veic atbilstīgus pasākumus, lai šādu ierīču lietošanu novērstu.
CAT.GEN.MPA.145 Informācija par avārijas un glābšanas aprīkojumu gaisa kuģī
Ekspluatants nodrošina, ka vienmēr ir pieejami saraksti ar informāciju par avārijas un glābšanas iekārtām visos viņa gaisa kuģos, lai nodrošinātu tūlītēju saziņu ar glābšanas koordinācijas centriem (RCC).
CAT.GEN.MPA.150 Lidmašīnu piespiedu nosēdināšana uz ūdens
Lidmašīnu, kuras apstiprinātā pasažieru vietu konfigurācija ir lielāka par 30 vietām, lidojumos, ko veic virs ūdens tādā attālumā no sauszemes, kas piemērots, lai veiktu piespiedu nosēšanos, pārsniedzot 120 lidojuma minūtes ar kreisēšanas ātrumu vai 400 jūras jūdzes –izvēloties mazāko rādītāju –, ekspluatants ekspluatē tikai gadījumos, ja lidmašīna atbilst piemērojamos lidojumderīguma noteikumos aprakstītām prasībām par piespiedu nosēdināšanu uz ūdens.
CAT.GEN.MPA.155 Kaujas ieroču un munīcijas pārvadājumi
a) |
Ekspluatants kaujas ieročus un munīciju gaisa kuģī pārvadā tikai tādos gadījumos, ja visas iesaistītās valstis, kuru gaisa telpu paredzēts pārlidot vai šķērsot iespējamo noviržu dēļ, izdevušas apstiprinājumu tādai darbībai. |
b) |
Pēc apstiprinājuma saņemšanas ekspluatants nodrošina, ka:
|
c) |
Ekspluatants nodrošina, ka pirms lidojuma sākuma komandierim dara zināmu pārvadāšanai gaisa kuģī paredzēto kaujas ieroču un munīcijas sīku aprakstu un atrašanās vietu gaisa kuģī. |
CAT.GEN.MPA.160 Sporta ieroču un munīcijas pārvadājumi
a) |
Ekspluatants veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka viņu informē par visiem sporta ieročiem, ko paredzēts pārvadāt ar gaisa kuģi. |
b) |
Ekspluatants, kas atļauj pārvadāt sporta ieročus, nodrošina, ka:
|
c) |
Sporta ieroču munīciju var pārvadāt bagāžā, ko pasažieri nodod lidostā, ievērojot konkrētus ierobežojumus un saskaņā ar tehniskajām instrukcijām. |
CAT.GEN.MPA.161 Sporta ieroču un munīcijas pārvadājumu atvieglojumi
Neskarot CAT.GEN.MPA.160. punkta b) apakšpunktu, helikopteros ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu (MCTOM) 3 175 kg vai mazāk, ko izmanto lidojumiem dienā maršrutos, kad navigāciju veic, izmantojot vizuālu kontaktu ar zemi, sporta ieročus var pārvadāt tādā vietā, kam var piekļūt lidojuma laikā, ja ekspluatants ir izstrādājis atbilstīgas procedūras un ja šos ieročus nav iespējams novietot tādā vietā, kurai lidojuma laikā nevar piekļūt.
CAT.GEN.MPA.165 Cilvēku pārvadāšanas veids
Ekspluatants veic visus pasākumus, lai nodrošinātu, ka neviena persona lidojuma laikā neatrodas tādā gaisa kuģa nodalījumā, kas nav paredzēts cilvēkiem, izņemot gadījumus, ja komandieris ir devis atļauju īslaicīgi piekļūt šādam nodalījumam:
a) |
lai veiktu pasākumus, kas vajadzīgi gaisa kuģa vai kāda cilvēka, dzīvnieka vai preču drošībai tajā; vai |
b) |
kur pārvadā kravu vai piegādes un kas konstruēts tā, lai cilvēki tam lidojuma laikā varētu piekļūt. |
CAT.GEN.MPA.170 Alkohols un narkotiskas vielas
Ekspluatants veic vajadzīgos pasākumus, lai neļautu gaisa kuģī iekāpt vai tajā atrasties nevienai personai, kas ir tādā alkohola vai narkotisko vielu reibumā, ka varētu apdraudēt gaisa kuģa un tajā esošo personu drošību.
CAT.GEN.MPA.175 Drošības apdraudējums
Ekspluatants veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nevienas personas neapdomīga vai nevērīga rīcība vai atturēšanās no rīcības:
a) |
neapdraudētu gaisa kuģi vai tajā esošās personas; vai |
b) |
neradītu vai neveicinātu tādus apstākļus, lai gaisa kuģis apdraudētu kādu personu vai īpašumu. |
CAT.GEN.MPA.180 Dokumenti, rokasgrāmatas un informācija, kam jābūt gaisa kuģī
a) |
Katrā lidojumā (ja nav norādīts citādi) gaisa kuģī ir šādi dokumenti, rokasgrāmatas un informācija vai to kopijas:
|
b) |
Neskarot a) apakšpunkta prasības, veicot lidojumus dienā saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem (VFR) ar gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, 24 stundu laikā paceļoties un nosēžoties vienā un tajā pašā lidlaukā vai ekspluatācijas vietā, vai paliekot lidojumu veikšanas rokasgrāmatā noteiktā vietējā ekspluatācijas vietā, lidlaukā vai ekspluatācijas vietā var uzglabāt šādus dokumentus un informāciju:
|
c) |
Neskarot a) apakšpunktu, ja a) apakšpunkta 2.–8. punktā paredzētie dokumenti ir pazaudēti vai nozagti, ir atļauts turpināt lidojumu līdz galamērķim vai vietai, kur iespējams saņemt aizstājējdokumentāciju. |
CAT.GEN.MPA.185 Informācija uz zemes
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka vismaz katra lidojuma vai secīgu lidojumu laikā:
|
b) |
Informācija, kas minēta a) apakšpunktā, ir:
|
CAT.GEN.MPA.190 Dokumentu un reģistru uzrādīšana
Komandieris iespējami drīz pēc iestādes pilnvarotas personas lūguma šai personai uzrāda vajadzīgo dokumentāciju, kam jābūt gaisa kuģī.
CAT.GEN.MPA.195 Lidojuma parametru reģistratora ierakstīto datu uzglabāšana, ģenerēšana un izmantošana
a) |
Pēc nelaimes gadījuma vai incidenta, par kuru obligāti jāziņo, attiecīgā gaisa kuģa ekspluatants 60 dienas uzglabā oriģinālos ierakstītos datus, izņemot gadījumus, kad izmeklēšanas iestāde dod citus norādījumus. |
b) |
Lai nodrošinātu reģistrācijas ierīču pastāvīgu izmantojamību, ekspluatants pārbauda lidojuma parametru reģistratora (FDR), pilotu kabīnes skaņas ierakstīšanas ierīces (CVR) un datu pārraides ierakstus un izvērtē ierakstītos datus. |
c) |
Ekspluatants saskaņā ar CAT.IDE.A.190. punktu vai CAT.IDE.H.190. punktu uzglabā FDR darbības laikā veiktos ierakstus, izņemot gadījumus, kad FDR pārbaudes un apkopes vajadzībām drīkst izdzēst līdz vienu stundu ilgu ierakstu, kas pārbaudes laikā ir visvecākais. |
d) |
Ekspluatants uzglabā un uztur atjauninātu dokumentāciju ar vajadzīgo informāciju, lai FDR nolasītos datus pārveidotu parametros, kas izteikti tehniskās vienībās. |
e) |
Ekspluatants dara pieejamus jebkurus uzglabātos lidojuma parametru reģistratora ierakstus, ja kompetentā iestāde to nosaka. |
f) |
Neatkarīgi no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 996/2010 (1) piemērošanas:
|
CAT.GEN.MPA.200 Bīstamu izstrādājumu pārvadājumi
a) |
Ja šajā pielikumā nav atļauts citādi, bīstamu izstrādājumu gaisa pārvadājumus veic saskaņā ar Čikāgas konvencijas 18. pielikumu un tā jaunākajiem grozījumiem, ko papildina Tehniskās instrukcijas bīstamu izstrādājumu drošai pārvadāšanai pa gaisu (ICAO Dok. 9284-AN/905), tostarp saskaņā ar to papildinājumiem un jebkuriem citiem pielikumiem vai labojumiem. |
b) |
Bīstamos izstrādājumus drīkst pārvadāt tikai ekspluatants, kas apstiprināts saskaņā ar V pielikuma (Part-SPA) G apakšdaļu, izņemot gadījumus, kad:
|
c) |
Ekspluatants izstrādā procedūras, lai nodrošinātu, ka tiek veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai novērstu bīstamu izstrādājumu netīšu ienešanu gaisa kuģī. |
d) |
Ekspluatants saskaņā ar Tehniskajām instrukcijām sniedz darbiniekiem pienākumu pildīšanai vajadzīgo informāciju. |
e) |
Ievērojot Tehniskās instrukcijas, ekspluatants nekavējoties ziņo kompetentajai iestādei un tās valsts attiecīgajai iestādei, kurā noticis atgadījums, par:
|
f) |
Ekspluatants nodrošina, lai atbilstīgi Tehniskajām instrukcijām pasažieriem tiktu sniegta informācija par bīstamiem izstrādājumiem. |
g) |
Ekspluatants nodrošina, ka atbilstīgi Tehniskajām instrukcijām kravas pieņemšanas punktos izvieto uzrakstus ar informāciju par bīstamu izstrādājumu pārvadāšanu. |
B APAKŠDAĻA
EKSPLUATĀCIJAS PROCEDŪRAS
1. SADAĻA
Gaisa kuģi ar dzinēju
CAT.OP.MPA.100 Gaisa satiksmes vadības dienestu izmantošana
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka:
|
b) |
Neskarot a) apakšpunktu, ja vien to obligāti neprasa gaisa telpas prasības, ATS izmantošana nav vajadzīga:
ja iespējams nodrošināt meklēšanas un glābšanas dienestu pasākumus. |
CAT.OP.MPA.105 Lidlauku un ekspluatācijas vietu izmantošana
a) |
Ekspluatants izmanto tikai attiecīgajam gaisa kuģa tipam un ekspluatācijas veidiem piemērotus lidlaukus un ekspluatācijas vietas. |
b) |
Ekspluatācijas vietu izmantošanas attiecas tikai uz:
|
CAT.OP.MPA.106 Izolētu lidlauku izmantošana lidmašīnām
a) |
Pirms izolēta lidlauka izmantošanas par lidojuma galamērķa lidlauku lidmašīnām jāsaņem kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums. |
b) |
Izolēts lidlauks ir tāds lidlauks, līdz kuram rezerves degvielas un galīgās rezerves degvielas daudzums, kas vajadzīgs, lai sasniegtu tuvāko atbilstošo rezerves lidlauku lidojuma galamērķī, pārsniedz:
|
CAT.OP.MPA.107 Atbilstīgs lidlauks
Ekspluatants uzskata, ka lidlauks ir atbilstīgs, ja plānotās izmantošanas laikā lidlauks ir pieejams un tajā ir vajadzīgie palīgdienesti, piemēram, gaisa satiksmes vadības dienesti (ATS), tajā ir pietiekams apgaismojums, sakaru līdzekļi, meteoroloģiskā informācija, navigācijas līdzekļi un avārijas dienesti.
CAT.OP.MPA.110 Lidlauka ekspluatācijas minimumi
a) |
Ekspluatants katram izlidošanas, galamērķa vai rezerves lidlaukam, ko paredzēts izmantot, izstrādā lidlauka ekspluatācijas minimumus. Šie minimumi nav zemāki nekā minimumi, ko šādiem lidlaukiem noteikusi valsts, kurā lidlauks atrodas, izņemot ar īpašu šīs valsts apstiprinājumu. Ekspluatācijas minimumus papildina ar kompetentās iestādes noteiktajām papildu prasībām. |
b) |
Izmantojot priekšējo ekrānu (HUD), nosēšanās vadības priekšējo ekrānu sistēmu (HUDLS) vai redzamības uzlabošanas sistēmu (EVS), drīkst veikt ekspluatāciju sliktākas redzamības apstākļos, nekā paredzēts lidlauka ekspluatācijas minimumos, ja tas ir atļauts saskaņā ar SPA.LVO. |
c) |
Izstrādājot lidlauka ekspluatācijas minimumus, ekspluatants ņem vērā:
|
d) |
Lidlauka ekspluatācijas minimumu noteikšanas metodi ekspluatants norāda lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. |
e) |
Īpašām pieejas un nosēšanās procedūrām obligātos nosacījumus piemēro tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
|
CAT.OP.MPA.115 Pieejas paņēmieni – lidmašīnas
a) Visas pieejas procedūras veic kā stabilas pieejas, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde apstiprinājusi kādu īpašu pieeju kādam īpašam skrejceļam.
b) Neprecīzas pieeja procedūras
1) |
Visas neprecīzās pieejas procedūras veic, izmantojot vienmērīgu augstuma samazināšanu pieejas beigu posmā (CDFA). |
2) |
Neskarot 1) punktu, konkrētā pieejas/skrejceļa kombinācijā drīkst izmantot citu pieejas procedūru, ja to apstiprinājusi kompetentā iestāde. Šādos gadījumos piemērojamo minimālo redzamību uz skrejceļa (RVR):
|
CAT.OP.MPA.120 Pieejas ar gaisa kuģa radaru (ARA), veicot ekspluatāciju virs ūdens – helikopteri
a) |
ARA izmanto tikai tad, ja:
|
b) |
ARA manevrus uz naftas platformām un kuģiem veic tikai ar daudzpilotu apkalpi. |
c) |
Lēmuma pieņemšanas augstuma diapazons nodrošina atbilstīgu šķēršļu pārvarēšanu otrā apļa gadījumā no jebkura galamērķa, kam plānota ARA. |
d) |
Pieeju pēc lēmuma pieņemšanas augstuma diapazona vai zem MDA/H turpina tikai, ja ir izveidots vizuāls kontakts ar galamērķi. |
e) |
Ja lidojumu veic viens pilots, atbilstīgi papildina MDA/H un lēmuma pieņemšanas augstuma diapazonu. |
CAT.OP.MPA.125 Instrumentālas izlidošanas un pieejas procedūras
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka tiek izmantotas tās instrumentālās izlidošanas un pieejas procedūras, ko noteikusi valsts, kurā atrodas lidlauks. |
b) |
Neskarot a) apakšpunktu, komandieris var pieņemt ATC atļauju novirzīties no publiskotā izlidošanas vai ielidošanas maršruta, ievērojot drošu attālumu no šķēršļiem un pilnībā ņemot vērā ekspluatācijas apstākļus. Pieejas beigu posms jebkurā gadījumā jāveic vizuāli vai saskaņā ar noteikto instrumentālās pieejas procedūru. |
c) |
Neskarot a) apakšpunktu, ekspluatants var izmantot procedūras, kas atšķiras no a) apakšpunktā minētajām, ja valsts, kurā atrodas lidlauks, tās ir apstiprinājusi un tās ir noteiktas lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. |
CAT.OP.MPA.130 Trokšņu mazināšanas procedūras – lidmašīnas
a) |
Izņemot gadījumus, kad veic VFR lidojumus ar lidmašīnām, kas nav kompleksas lidmašīnas ar dzinēju, ekspluatants katram lidmašīnas tipam izstrādā atbilstīgas izlidošanas un atlidošanas/pieejas procedūras, lai mazinātu gaisa kuģa radītā trokšņa līmeni. |
b) |
Šīs procedūras:
|
CAT.OP.MPA.131 Trokšņu mazināšanas procedūras – helikopteri
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka, veicot pacelšanās un nosēšanās procedūras, tiek ņemta vērā nepieciešamība iespējami samazināt helikoptera radītā trokšņa līmeni. |
b) |
Šīs procedūras:
|
CAT.OP.MPA.135 Ekspluatācijas maršruti un teritorijas – vispārējas prasības
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka ekspluatāciju veic tikai tādos maršrutos vai tādās teritorijās, kur:
|
b) |
Ekspluatants nodrošina, lai darbības veiktu saskaņā ar visiem ierobežojumiem, ko kompetentā iestāde noteikusi ekspluatācijas maršrutos vai teritorijās. |
c) |
Prasības, kas minētas a) apakšpunkta 1. punktā, nepiemēro tādu gaisa kuģu, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, ekspluatācijai dienā saskaņā ar VFR, izlidojot un ielidojot vienā un tajā pašā lidlaukā vai ekspluatācijas vietā. |
CAT.OP.MPA.136 Ekspluatācijas maršruti un teritorijas – viendzinēja lidmašīnas
Ekspluatants nodrošina, ka viendzinēja lidmašīnu ekspluatāciju veic tikai tādos maršrutos vai tādās teritorijās, kuru virsma ir piemērota, lai veiktu drošu piespiedu nosēšanos.
CAT.OP.MPA.137 Ekspluatācijas maršruti un teritorijas – helikopteri
Ekspluatants nodrošina, ka:
a) |
3. klases parametriem atbilstīgai helikopteru ekspluatācijai ir pieejamas piemērotas virsmas, lai veiktu drošu piespiedu nosēšanos, izņemot gadījumus, kad helikopteru ir atļauts ekspluatēt saskaņā ar CAT.POL.H.420; |
b) |
3. klases parametriem atbilstīgai helikopteru ekspluatācijai, veicot piekrastes tranzīta darbības, lidojumu veikšanas rokasgrāmatā iekļauj procedūras, lai nodrošinātu piekrastes koridora platuma, kā arī helikoptera aprīkojuma atbilstību apstākļiem attiecīgajā brīdī. |
CAT.OP.MPA.140 Maksimālā distance no piemērota lidlauka divdzinēju lidmašīnām bez ETOPS apstiprinājuma
a) |
Ja vien to nav īpaši apstiprinājusi kompetentā iestāde saskaņā ar V pielikuma (Part-SPA) F apakšdaļu, ekspluatants neekspluatē divdzinēju lidmašīnu mierīgos bezvēja standarta apstākļos maršrutā, kurā ir punkts, kas atrodas lielākā attālumā no atbilstīgā lidlauka nekā:
|
b) |
Ekspluatants katra ekspluatējamā tipa vai varianta divdzinēju lidmašīnai nosaka ātrumu maksimālās distances aprēķināšanai līdz atbilstīgam lidlaukam, kas nepārsniedz VMO (maksimālo ekspluatācijas ātrumu), ņemot vērā patieso gaisa ātrumu, ko lidmašīna var saglabāt, nedarbojoties vienam dzinējam. |
c) |
Lidojumu veikšanas rokasgrāmatā ekspluatants katram tipam vai variantam norāda šādu informāciju:
|
d) |
Lai saņemtu a) apakšpunkta 2. punktā minēto apstiprinājumu, ekspluatants pierāda, ka:
|
CAT.OP.MPA.145 Lidojuma minimālo augstumu noteikšana
a) |
Ekspluatants visos plānotā maršruta posmos nosaka:
|
b) |
Metodi minimālo lidojuma augstumu noteikšanai apstiprina kompetentā iestāde. |
c) |
Ja minimālie lidojuma augstumi, kurus noteicis ekspluatants un valsts, virs kuras teritorijas notiek lidojums, atšķirtas, piemēro lielāko vērtību. |
CAT.OP.MPA.150 Degvielas izmantošanas stratēģija
a) |
Ekspluatants izstrādā degvielas izmantošanas stratēģiju lidojuma plānošanai un lidojuma pārplānošanai lidojuma laikā, lai nodrošinātu, ka katrā lidojumā plānotajai ekspluatācijai ir pietiekami daudz degvielas, kā arī rezerves, lai spētu turpināt lidojumu, ja jānovirzās no sākotnējā lidojuma plāna. Degvielas izmantošanas stratēģiju un visas tās izmaiņas iepriekš apstiprina kompetentā iestāde. |
b) |
Ekspluatants nodrošina, ka lidojumu plāno, ņemot vērā vismaz:
|
c) |
Ekspluatants nodrošina, ka lidojumam nepieciešamās izmantojamās degvielas daudzuma aprēķinā, kuru sagatavo pirms lidojuma, ierēķina:
|
d) |
Ekspluatants nodrošina, ka procedūrās lidojuma pārplānošanai lidojuma laikā – ja lidojums jāveic pa citu maršrutu vai uz citu, nevis sākumā plānoto galamērķi, – aprēķina vajadzīgo degvielas daudzumu:
|
CAT.OP.MPA.151 Degvielas izmantošanas stratēģija – atvieglojumi
a) |
Neskarot CAT.OP.MPA.150. punkta b)–d) apakšpunktu, B klases lidmašīnu lidojumiem ekspluatants nodrošina, ka, pirms lidojuma aprēķinot izmantojamās degvielas daudzumu, kas vajadzīga lidojumam, aprēķinos ietver:
|
b) |
Neskarot CAT.OP.MPA.150. punkta b) līdz d) apakšpunktu, helikopteriem, kuru MCTOM ir 3 175 kg vai mazāka un kurus ekspluatē dienā maršrutos, kad navigāciju veic, izmantojot vizuālu kontaktu ar zemi, vai vietējos lidojumos, degvielas izmantošanas stratēģija nodrošina, ka lidojuma vai secīgu lidojumu beigās galīgās rezerves degvielas daudzums nav mazāks par daudzumu, kas vajadzīgs:
|
CAT.OP.MPA.155 Īpašu kategoriju pasažieru (SCP) pārvadāšana
a) |
Personas, kam lidojumā vajadzīgi īpaši apstākļi, palīdzība un/vai ierīces un ko uzskata par SCP, ir vismaz:
|
b) |
SCP pārvadā, ievērojot ekspluatanta izstrādāto procedūru nosacījumus, kas garantē gaisa kuģa un tajā esošo personu drošību. |
c) |
SCP nenosēdina un viņi neieņem vietas, no kurām var tieši piekļūt avārijas izejām vai kur viņu klātbūtne varētu:
|
d) |
Par SCP pārvadāšanu gaisa kuģī iepriekš informē komandieri. |
CAT.OP.MPA.160 Bagāžas un kravas izvietošana
Ekspluatants izstrādā procedūras, lai nodrošinātu, ka:
a) |
pasažieru salonā uzņem tikai tādu rokas bagāžu, ko var atbilstīgi un droši izvietot; un |
b) |
visu bagāžu un kravu, kas var radīt miesas bojājumus vai kaitējumu vai pārvietojoties aizšķērsot ejas un izejas, gaisa kuģī izvieto tā, lai novērstu kravas kustēšanos. |
CAT.OP.MPA.165 Pasažieru sēdvietas
Ekspluatants izstrādā procedūras, lai nodrošinātu, ka pasažieri ieņem sēdvietas tā, lai avārijas evakuācijas gadījumā viņi varētu palīdzēt un netraucētu gaisa kuģa evakuāciju.
CAT.OP.MPA.170 Pasažieru instruktāža
Ekspluatants nodrošina:
a) |
pasažieru instruktāžu un drošības demonstrējumus tādā veidā, lai atvieglotu procedūru īstenošanu avārijas gadījumā; un |
b) |
pasažieriem paredzētu instruktāžas shēmu, uz kuras norādes ar attēliem informē par avārijas aprīkojuma izmantošanu un izejām, ko pasažieri varētu izmantot. |
CAT.OP.MPA.175 Lidojuma sagatavošana
a) |
Katram plānotajam lidojumam sastāda lidojuma veikšanas plānu, ņemot vērā gaisa kuģa darbības parametrus, citus ekspluatācijas ierobežojumus un attiecīgos gaidāmos apstākļus paredzētajā maršrutā un lidlaukos/attiecīgajās ekspluatācijas vietās. |
b) |
Lidojumu neveic, iekams komandieris nav pārliecināts, ka:
|
c) |
Neskarot a) apakšpunktu, lidojuma veikšanas plāns nav vajadzīgs lidojumiem, ko veic saskaņā ar VFR:
|
CAT.OP.MPA.180 Lidlauku izvēle lidmašīnām
a) |
Ja meteoroloģisku apstākļu vai tehnisku iemeslu dēļ izlidošanas lidlauku nav iespējams izmantot par rezerves lidlauku pēc pacelšanās, ekspluatants nosaka citu piemērotu rezerves lidlauku pēc pacelšanās, ko no izlidošanas lidlauka varētu sasniegt:
Ja AFM nav noteikts kreisēšanas ātrums, kad viens dzinējs nedarbojas (OEI), aprēķinos izmanto ātrumu, kādu sasniedz, atlikušajam dzinējam (dzinējiem) darbojoties maksimālās nepārtrauktās jaudas režīmā. |
b) |
Ekspluatants izraugās vismaz vienu rezerves lidlauku lidojuma galamērķī katram lidojumam saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem (IFR), izņemot gadījumus, kad galamērķa lidlauks ir izolēts lidlauks vai:
|
c) |
Ekspluatants izraugās divus rezerves lidlaukus lidojuma galamērķī, ja:
|
d) |
Visus vajadzīgos rezerves lidlaukus ekspluatants norāda lidojuma veikšanas plānā. |
CAT.OP.MPA.181 Lidlauku un ekspluatācijas vietu izvēle helikopteriem
a) |
Lidojumiem instrumentālos meteoroloģiskos apstākļos (IMC) komandieris izraugās rezerves lidlauku pēc pacelšanās, līdz kuram iespējams nokļūt vienu stundu ilgā lidojumā parastajā kreisēšanas ātrumā, ja meteoroloģisku apstākļu dēļ nav iespējams atgriezties izlidošanas vietā. |
b) |
IFR vai VFR lidojumiem, navigāciju veicot, neizmantojot vizuālu kontaktu ar zemi, komandieris lidojuma veikšanas plānā nosaka vismaz vienu rezerves lidlauku lidojuma galamērķī, izņemot šādus gadījumus:
|
c) |
Ekspluatants izraugās divus rezerves lidlaukus lidojuma galamērķī, ja:
|
d) |
Ekspluatants var izraudzīties rezerves lidlaukus lidojuma galamērķī atklātā jūrā, piemērojot šādus kritērijus:
|
e) |
Visus vajadzīgos rezerves lidlaukus ekspluatants norāda lidojuma veikšanas plānā. |
CAT.OP.MPA.185 Plānošanas minimumi IFR lidojumiem lidmašīnām
a) Plānošanas minimumi rezerves lidlaukam pēc pacelšanās
Ekspluatants par rezerves lidlauku pēc pacelšanās izvēlas lidlauku tikai tad, ja atbilstīgi meteoroloģiskie ziņojumi un/vai prognozes rāda, ka laikā, kas sākas vienu stundu pirms paredzamās ierašanās lidlaukā un beidzas vienu stundu pēc paredzamās ierašanās, laikapstākļi būs tādi paši vai labāki nekā noteiktie piemērojamie nosēšanās minimumi saskaņā ar CAT.OP.MPA.110. Ja iespējams veikt tikai neprecīzu pieeju (NPA) un/vai pieeju pa apli, ņem vērā mākoņu apakšējās robežas augstumu. Ņem vērā visus ierobežojumus, kas saistīti ar darbībām, ko veic, kad viens no dzinējiem nedarbojas (OEI).
b) Plānošanas minimumi galamērķa lidlaukam, kas nav izolēts galamērķa lidlauks
Ekspluatants izvēlas galamērķa lidlauku tikai tad, ja:
1) |
attiecīgie meteoroloģiskie ziņojumi un/vai prognozes rāda, ka laikā, kas sākas vienu stundu pirms paredzamās ierašanās lidlaukā un beidzas vienu stundu pēc paredzamā ierašanās laika, laikapstākļi būs labāki, nekā noteikts pašreizējos plānošanas minimumos, proti:
vai |
2) |
ir izraudzīti divi rezerves lidlauki lidojuma galamērķī. |
c) Plānošanas minimumi rezerves lidlaukam lidojuma galamērķī, izolētam lidlaukam, rezerves lidlaukam maršrutā, kur var uzpildīt degvielu (degvielas ERA), rezerves lidlaukam maršrutā (ERA)
Ekspluatants vienam no šiem mērķiem izraugās lidlauku tikai tad, ja atbilstīgi meteoroloģiskie ziņojumi un/vai prognozes rāda, ka laikā, kas sākas vienu stundu pirms paredzamās ierašanās lidlaukā un beidzas vienu stundu pēc paredzamā ierašanās laika, laikapstākļi būs tādi paši vai labāki, nekā noteikts saskaņā ar plānošanas minimumiem 1. tabulā.
1. tabula
Plānošanas minimumi
Rezerves lidlauks lidojuma galamērķī, izolēts galamērķa lidlauks, degvielas ERA un ERA lidlauks
Pieejas veids |
Plānošanas minimumi |
CAT II un III |
CAT I RVR |
CAT I |
NPA RVR/VIS Mākoņu apakšējā robeža ir vienāda vai augstāka par MDH |
NPA |
NPA RVR/VIS + 1 000 m Mākoņu apakšējā robeža ir vienāda vai augstāka par MDH + 200 pēdas |
Pieeja pa apli |
Pieeja pa apli |
CAT.OP.MPA.186 Plānošanas minimumi IFR lidojumiem helikopteriem
a) Plānošanas minimumi rezerves lidlaukam(-iem) pēc pacelšanās
Ekspluatants par rezerves lidlauku pēc pacelšanās izraugās lidlauku vai nosēšanās vietu tikai tad, ja atbilstīgi meteoroloģiskie ziņojumi un/vai prognozes rāda, ka laikā, kas sākas vienu stundu pirms paredzamās ierašanās rezerves lidlaukā pēc pacelšanās un beidzas vienu stundu pēc paredzētās ierašanās, laikapstākļi būs tādi paši vai labāki nekā piemērojamie nosēšanās minimumi saskaņā ar CAT.OP.MPA.110. Ja vienīgais iespējamais pieejas veids ir neprecīzas pieejas procedūra (NPA), ņem vērā mākoņu apakšējo robežu. Ņem vērā visus ierobežojumus, kas saistīti ar darbībām, ko veic, kad viens no dzinējiem nedarbojas (OEI).
b) Plānošanas minimumi galamērķa lidlaukam un rezerves lidlaukam(-iem) lidojuma galamērķī
Ekspluatants par galamērķa lidlauku un/vai rezerves lidlauku(-iem) lidojuma galamērķī izvēlas attiecīgo lidlauku tikai tad, ja attiecīgi meteoroloģiskie ziņojumi un/vai prognozes rāda, ka laikā, kas sākas vienu stundu pirms paredzamās ierašanās lidlaukā vai ekspluatācijas vietā un beidzas vienu stundu pēc paredzamā ierašanās laika, laikapstākļi būs labāki, nekā noteikts pašreizējos plānošanas minimumos; vai:
1) |
neskarot CAT.OP.MPA.181. punkta d) apakšpunktu, plānošanas minimumi galamērķa lidlaukam ir:
|
2) |
plānošanas minimumi rezerves lidlaukam(-iem) lidojuma galamērķī atbilst 1. tabulā norādītajiem. |
1. tabula
Plānošanas minimumi rezerves lidlaukam lidojuma galamērķī
Pieejas veids |
Plānošanas minimumi |
CAT II un III |
CAT I RVR |
CAT I |
CAT I + redzamība 200 pēdas/400 m |
NPA |
NPA RVR/VIS + 400 m Mākoņu apakšējā robeža ir vienāda vai augstāka par MDH + 200 pēdas |
CAT.OP.MPA.190 ATS lidojuma plāna iesniegšana
a) |
Ja ATS lidojuma plāns nav iesniegts tāpēc, ka saskaņā ar gaisa satiksmes noteikumiem tāds nav jāiesniedz, iesniedz attiecīgu informāciju, kas vajadzības gadījumā ļauj aktivizēt trauksmes izziņošanas dienestus. |
b) |
Veicot lidojumu no vietas, kur ATS lidojuma plānu nav iespējams iesniegt, komandieris vai ekspluatants ATS lidojuma plānu pārraida iespējami drīz pēc pacelšanās. |
CAT.OP.MPA.195 Degvielas uzpilde/degvielas noliešana pasažieru iekāpšanas vai izkāpšanas laikā vai laikā, kad pasažieri atrodas gaisa kuģī
a) |
Pasažieru iekāpšanas vai izkāpšanas laikā vai laikā, kad pasažieri atrodas gaisa kuģī, Avgas (aviācijas degvielu) vai daudzfrakciju (viegli uzliesmojošu degvielu) veida degvielu, vai šādu veidu degvielu maisījumu gaisa kuģim neuzpilda/nenolej. |
b) |
Izmantojot citu veidu degvielu, veic vajadzīgos piesardzības pasākumus un gaisa kuģi apkalpo pietiekami daudz kvalificētu darbinieku, kas ir gatavi sākt un vadīt gaisa kuģa evakuāciju, izmantojot vispraktiskākos un ātrākos pieejamos līdzekļus. |
CAT.OP.MPA.200 Viegli uzliesmojošas (daudzfrakciju) degvielas uzpildīšana/noliešana
Viegli uzliesmojošu (daudzfrakciju) degvielu uzpilda/nolej tikai tad, ja ekspluatants ir izstrādājis atbilstīgas procedūras, ņemot vērā augsto riska pakāpi, kas saistīta ar viegli uzliesmojošu (daudzfrakciju) degvielu izmantošanu.
CAT.OP.MPA.205 Lidmašīnu stumšana un vilkšana
Stumšanas un vilkšanas procedūras ekspluatants izstrādā atbilstīgi vispārpieņemtiem aviācijas standartiem un procedūrām.
CAT.OP.MPA.210 Apkalpes locekļi darba vietās
a) Lidojuma apkalpes locekļi
1) |
Pacelšanās un nosēšanās laikā katrs lidojuma apkalpes loceklis, kas pilda pienākumus lidojuma apkalpes nodalījumā, atrodas savā darba vietā. |
2) |
Visos pārējos lidojuma posmos katrs lidojuma apkalpes loceklis, kas pilda pienākumus lidojuma apkalpes nodalījumā, paliek savā darba vietā, izņemot gadījumus, kad viņa prombūtne ir vajadzīga pienākumu izpildei saistībā ar ekspluatāciju vai fizioloģiskas nepieciešamības dēļ – ar nosacījumu, ka vismaz viens atbilstīgi kvalificēts pilots visu laiku paliek pie gaisa kuģa vadības ierīcēm. |
3) |
Katrs lidojuma apkalpes loceklis, kas pilda pienākumus lidojuma apkalpes nodalījumā, visos lidojuma posmos saglabā modrību. Zūdot modrībai, veic attiecīgus pretpasākumus. Ja kāds neparedzēti nogurst, var izmantot komandiera organizētu kontrolētu atpūtas procedūru, ja to pieļauj darba slodze. Aprēķinot lidojuma laika ierobežojumus, šādi organizētu kontrolētu atpūtu neuzskata par daļu no atpūtas perioda, tāpat to nevar izmantot, lai attaisnotu kādu darba laika pagarinājumu. |
b) Salona apkalpes locekļi
Kritiskajos lidojuma posmos salona apkalpes locekļi ieņem sēdvietas viņiem atvēlētajās darba vietās un veic tikai tās darbības, kas vajadzīgas drošai lidmašīnas ekspluatācijai.
CAT.OP.MPA.215 Radioaustiņu izmantošana lidmašīnās
a) |
Katram lidojuma apkalpes loceklim, kas pilda pienākumus lidojuma apkalpes nodalījumā, ir radioaustiņas ar piestiprinātu mikrofonu vai līdzīga iekārta. Radioaustiņas kā galveno ierīci balss sakariem ar ATS lieto,
|
b) |
Pildot a) apakšpunkta nosacījumus, radioaustiņas ar piestiprinātu mikrofonu vai līdzīga iekārta ir tādā stāvoklī, kurā iespējams to izmantot divpusējiem radiosakariem. |
CAT.OP.MPA.216 Radioaustiņu izmantošana helikopteros
Katram lidojuma apkalpes loceklim, kas pilda pienākumus lidojuma apkalpes nodalījumā, ir radioaustiņas ar piestiprinātu mikrofonu vai līdzīga iekārta, ko lieto kā galveno ierīci saziņai ar ATS.
CAT.OP.MPA.220 Palīglīdzekļi avārijas evakuācijai
Ekspluatants izstrādā procedūras, lai nodrošinātu, ka pirms manevrēšanas uz zemes, pacelšanās un nolaišanās, kā arī gadījumos, kad to droši un praktiski var īstenot, avārijas evakuācijas palīglīdzekļi automātiski ir gatavi lietošanai.
CAT.OP.MPA.225 Sēdvietas, drošības jostas un ierobežotājsistēmas
a) Apkalpes locekļi
1) |
Pacelšanās un nolaišanās laikā un kad vien pēc komandiera ieskatiem un drošības interesēs to uzskata par vajadzīgu, katrs apkalpes loceklis droši piesprādzējas, izmantojot visas tam paredzētās drošības jostas un ierobežotājsistēmas. |
2) |
Pārējos lidojuma posmos katrs lidojuma apkalpes loceklis, atrodoties lidojuma apkalpes nodalījumā savā darba vietā, ir piesprādzējies ar drošības jostu. |
b) Pasažieri
1) |
Pirms pacelšanās un nolaišanās un manevrēšanas laikā uz zemes, un apstākļos, kad to uzskata par vajadzīgu drošības interesēs, komandieris gādā, ka ikviens pasažieris uz gaisa kuģa klāja ir sēdvietā vai guļvietā, pareizi piesprādzējis savu drošības jostu vai ierobežotājsistēmu. |
2) |
Ekspluatants nosaka prasības, lai vairākas personas vienā sēdvietā drīkstētu sēdēt tikai īpašos sēdekļos. Komandieris gādā, ka vairākas personas vienā sēdeklī drīkst būt tikai viens pieaugušais un viens zīdainis, kas ir pareizi piesprādzēts ar jostas papildu cilpu vai citu ierobežotājierīci. |
CAT.OP.MPA.230 Pasažieru salona un virtuves nodalījuma(-u) sagatavošana
a) |
Ekspluatants izstrādā procedūras, lai nodrošinātu, ka pirms gaisa kuģa manevrēšanas uz zemes, pacelšanās un nolaišanās visas izejas un glābšanas ceļi ir brīvi no šķēršļiem. |
b) |
Komandieris nodrošina, lai pirms pacelšanās un nolaišanās un visās situācijās, kad to uzskata par vajadzīgu drošības interesēs, visas iekārtas un bagāža būtu pareizi nostiprināta. |
CAT.OP.MPA.235 Glābšanas vestes helikopteros
Ekspluatants izstrādā procedūras, lai nodrošinātu, ka lidojumos ar 3. klases helikopteru virs ūdens ņem vērā lidojuma ilgumu un apstākļus, kādos visām personām helikopterā būtu jāvelk glābšanas vestes.
CAT.OP.MPA.240 Smēķēšana gaisa kuģī
Komandieris nevienai personai gaisa kuģī neļauj smēķēt:
a) |
visās situācijās, kad to uzskata par vajadzīgu drošības interesēs; |
b) |
degvielas uzpildes un noliešanas laikā; |
c) |
kamēr gaisa kuģis atrodas uz lidlauka, izņemot gadījumus, kad ekspluatants ir noteicis procedūras, lai mazinātu riskus ekspluatācijas uz zemes laikā; |
d) |
ārpus norādītām smēķēšanas zonām, ejā(-s) un tualetē(-s); |
e) |
kravas nodalījumos un/vai citos nodalījumos, kur ved kravu, kas nav ugunsdrošā konteinerā vai apsegta ar ugunsdrošu audumu; un |
f) |
tajos pasažieru salona nodalījumos, kur tiek padots skābeklis. |
CAT.OP.MPA.245 Meteoroloģiskie apstākļi – prasības visiem gaisa kuģiem
a) |
IFR lidojumos komandieris
tikai tad, ja ir pieejama informācija, kas rāda, ka ierašanās laikā paredzētie laikapstākļi galamērķa un/vai vajadzīgajā(-os) rezerves lidlaukā(-os) ir tādi paši vai labāki nekā plānošanas minimumos. |
b) |
IFR lidojumos komandieris lidojumu uz plānoto galamērķa lidlauku turpina tikai tad, ja jaunākā pieejamā informācija rāda, ka paredzamajā ierašanās laikā laikapstākļi galamērķī vai vismaz vienā lidojuma galamērķa rezerves lidlaukā ir vienādi vai labāki nekā spēkā esošajos obligātajos lidlauka ekspluatācijas nosacījumos. |
c) |
VFR lidojumos komandieris sāk pacelšanos tikai tad, ja jaunākie meteoroloģiskie ziņojumi un/vai prognozes rāda, ka meteoroloģiskie apstākļi tajā maršruta daļā, kas jānolido saskaņā ar VFR, attiecīgā laikā būs vienādi vai labāki nekā VFR ierobežojumos noteiktie. |
CAT.OP.MPA.246 Meteoroloģiskie apstākļi – prasības lidmašīnām
Veicot IFR lidojumus ar lidmašīnām, papildus CAT.OP.MPA.245 noteiktajām prasībām komandieris turpina lidojumu tālāk par:
a) |
lēmuma pieņemšanas punktu, ja veic samazināta neparedzētu apstākļu degvielas daudzuma (RCF) procedūru; vai |
b) |
iepriekš noteiktu punktu, ja izmanto iepriekš noteikta punkta (PDP) procedūru, |
tikai tad, ja ir pieejama informācija, kas rāda, ka paredzētie laikapstākļi galamērķa un/vai vajadzīgajā rezerves lidlaukā(-os) ir tādi paši vai labāki nekā spēkā esošajos obligātajos lidlauka ekspluatācijas nosacījumos.
CAT.OP.MPA.247 Meteoroloģiskie apstākļi – prasības helikopteriem
Prasības papildus CAT.OP.MPA.245:
a) |
Veicot VFR lidojumus ar helikopteru virs ūdens, kad zeme nav redzama, komandieris sāk pacelšanos tikai tad, ja attiecīgie meteoroloģiskie ziņojumi un/vai prognozes rāda, ka mākoņu apakšējā robeža dienā būs augstāka par 600 pēdām vai naktī – augstāka par1 200 pēdām. |
b) |
Neatkarīgi no a) punkta lidojumos starp helikopteru klājiem G klases gaisa telpā, kur lidojuma posms virs ūdens ir īsāks par 10 jūras jūdzēm, VFR lidojumus var veikt, kad ierobežojumi ir vienādi vai labāki nekā turpmākajā tabulā norādītie. 1. tabula Obligātie nosacījumi lidojumiem starp helikopteru klājiem G klases gaisa telpā
|
c) |
Lidojumus ar helikopteriem uz helikopteru klāju vai paaugstinātu FATO var veikt tikai tad, ja ir ziņots, ka vēja vidējais ātrums uz helikopteru klāja vai paaugstinātas FATO ir mazāks par 60 jūras mezgliem. |
CAT.OP.MPA.250 Ledus un citi kontaminanti – procedūras uz zemes
a) |
Ekspluatants izstrādā procedūras, kas jāievēro, veicot gaisa kuģa atledošanas un pretapledošanas pasākumus, kā arī ar tiem saistītas pārbaudes, kas nepieciešamas, lai garantētu gaisa kuģa drošu ekspluatāciju. |
b) |
Komandieris sāk pacelšanos tikai tad, kad gaisa kuģis ir atbrīvots no visiem uzslāņojumiem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt gaisa kuģa darbību vai tā vadāmību, izņemot gadījumos, kad tas ir atļauts saskaņā ar a) apakšpunktu un atbilst AFM noteikumiem. |
CAT.OP.MPA.255 Ledus un citi kontaminanti – procedūras lidojumā
a) |
Ekspluatants izstrādā procedūras lidojumiem gaidāmas vai faktiskas apledošanas apstākļos. |
b) |
Komandieris sāk lidojumu vai ar nodomu ielido gaidāmas vai faktiskas apledošanas apstākļos tikai tad, ja gaisa kuģis ir attiecīgi sertificēts un aprīkots, lai to varētu šādos apstākļos ekspluatēt. |
c) |
Ja apledojuma pakāpe ir lielāka par to, kādai gaisa kuģis ir sertificēts, vai ja gaisa kuģis, kas nav sertificēts lidojumiem konkrētos apledojuma apstākļos, lidojumā apledo, komandieris nekavējoties pārtrauc atrašanos attiecīgajos apledojuma apstākļos, mainot lidojuma līmeni un/vai maršrutu, un vajadzības gadījumā ziņo ATC par ārkārtas situāciju. |
CAT.OP.MPA.260 Degvielas un eļļas krājumi
Komandieris sāk vai – lidojuma laikā veiktas pārplānošanas gadījumā – turpina lidojumu tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka gaisa kuģī ir vismaz plānotais vajadzīgais degvielas un eļļas daudzums, lai droši pabeigtu lidojumu paredzētajos ekspluatācijas apstākļos.
CAT.OP.MPA.265 Pacelšanās nosacījumi
Pirms pacelšanās sākuma komandieris pārliecinās, ka:
a) |
saskaņā ar viņam pieejamo informāciju laikapstākļi lidlaukā vai ekspluatācijas vietā un izmantošanai paredzētā skrejceļa vai FATO stāvoklis netraucē droši pacelties un izlidot; un |
b) |
tiks ievēroti lidlauka ekspluatācijas minimumi. |
CAT.OP.MPA.270 Minimālie lidojuma augstumi
Komandieris vai pilots, kam ir uzticēts veikt lidojumu, nelido zemāk par noteiktajiem minimālajiem augstumiem, izņemot gadījumus, kad tas ir vajadzīgs, lai:
a) |
veiktu pacelšanos vai nolaišanos; vai |
b) |
samazinātu augstumu, ievērojot kompetentās iestādes apstiprinātas procedūras. |
CAT.OP.MPA.275 Nestandarta situāciju modelēšana lidojumā
Ekspluatants nodrošina, ka, pārvadājot pasažierus vai kravu, netiek modelētas:
a) |
ārkārtas vai avārijas situācijas, kad jāpiemēro ārkārtas vai avārijas procedūras; vai |
b) |
mākslīgi imitēti IMC apstākļi lidojumā. |
CAT.OP.MPA.280 Degvielas pārvaldība lidojuma laikā – lidmašīnas
Ekspluatants izstrādā procedūru, lai nodrošinātu, ka degvielas daudzuma pārbaudes un pārvaldību lidojuma laikā veic, ievērojot šādus kritērijus.
a) Degvielas daudzuma pārbaudes lidojuma laikā
1) |
Komandieris nodrošina, ka lidojuma laikā degvielas daudzumu regulāri pārbauda. Izmantojamās atlikušās degvielas daudzumu reģistrē un izvērtē, lai:
|
2) |
Attiecīgos degvielas datus reģistrē. |
b) Degvielas pārvaldība lidojumā
1) |
Lidojumu veic tā, lai paredzamais izmantojamās degvielas daudzums pēc ierašanās galamērķa lidlaukā nav mazāks par
|
2) |
Ja lidojuma laikā veiktā degvielas daudzuma pārbaudē aprēķinātais paredzamais atlikušās izmantojamās degvielas daudzums, ielidojot galamērķa lidlaukā, ir mazāks par:
|
3) |
Komandieris izsludina avārijas situāciju, ja aprēķinātais izmantojamās degvielas daudzums, nosēžoties tuvākajā atbilstīgajā lidlaukā, kur iespējams veikt drošu nosēšanos, ir mazāks par galīgo rezerves degvielas daudzumu. |
4) |
Papildnosacījumi īpašām procedūrām
|
CAT.OP.MPA.281 Degvielas pārvaldība lidojumā – helikopteri
a) |
Ekspluatants izstrādā procedūru, lai nodrošinātu, ka lidojuma laikā pārbauda un pārvalda degvielas izmantojumu. |
b) |
Komandieris nodrošina, ka atlikušais izmantojamās degvielas daudzums lidojumā nav mazāks par degvielas daudzumu, kas vajadzīgs, lai turpinātu lidojumu uz lidlauku vai ekspluatācijas vietu, kur iespējams droši nosēsties, neizlietojot galīgās rezerves degvielas krājumu. |
c) |
Komandieris izsludina avārijas situāciju, ja faktiskais izmantojamās degvielas daudzums helikopterā ir mazāks par galīgās rezerves degvielas daudzumu. |
CAT.OP.MPA.285 Papildu skābekļa izmantošana
Komandieris nodrošina, lai gaisa kuģa apkalpes locekļi, kas iesaistīti tādu pienākumu izpildē, kuri ir būtiski gaisa kuģa drošai ekspluatācijai, lidojuma laikā pastāvīgi lietotu papildu skābekli ikreiz, kad salona barometriskais augstums ilgāk nekā 30 minūtes pārsniedz 10 000 pēdas, kā arī ikreiz, kad salona barometriskais augstums pārsniedz 13 000 pēdas.
CAT.OP.MPA.290 Bīstamas tuvošanās zemei noteikšana
Ja kāds lidojuma apkalpes loceklis vai sistēma, kas brīdina par bīstamu tuvošanos zemei, signalizē pārmērīgu tuvošanos zemei, pilots, kam ir uzticēta lidojuma vadība, veic tūlītējas korekcijas, lai nodrošinātu drošus lidojuma apstākļus.
CAT.OP.MPA.295 Gaisa kuģa sadursmju novēršanas sistēmas (ACAS) izmantošana
Kad uzstāda ACAS un to ekspluatē, ekspluatants ievieš ekspluatācijas procedūras un mācību programmas. Izmantojot ACAS II, šādām procedūrām un mācībām ir jābūt saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1332/2011 (5).
CAT.OP.MPA.300 Pieejas un nosēšanās nosacījumi
Pirms sākt pieeju, lai veiktu nosēšanos, komandieris pārliecinās, ka saskaņā ar viņam pieejamo informāciju laikapstākļi lidlaukā un izmantošanai paredzētā skrejceļa vai FATO stāvoklis nekavē drošu pieeju, nosēšanos vai otro apli, ņemot vērā lidojumu veikšanas rokasgrāmatā ietverto informāciju par lidtehniskajiem raksturojumiem.
CAT.OP.MPA.305 Pieejas sākums un turpinājums
a) |
Komandieris vai pilots, kam uzticēta lidojuma vadība, neatkarīgi no ziņotās RVR/VIS var sākt instrumentālās pieejas procedūru. |
b) |
Ja ziņotā RVR/VIS ir sliktāka par piemērojamajiem obligātajiem nosacījumiem, pieejas procedūru neturpina:
|
c) |
Ja RVR nav pieejama, RVR vērtības var iegūt, pārvēršot paziņoto redzamību. |
d) |
Ja pēc 1 000 pēdu augstuma virs lidlauka šķērsošanas ziņotā RVR/VIS ir sliktāka par piemērojamajiem obligātajiem nosacījumiem, nolaišanos var turpināt līdz DA/H vai MDA/H augstumam. |
e) |
Pieeju zemāk par DA/H vai MDA/H augstumu var turpināt un nosēšanos var pabeigt, ja DA/H vai MDA/H augstumā var izveidot un uzturēt attiecīgu vizuālu kontaktu ar attiecīgajam pieejas manevram un izmantojamajam skrejceļam atbilstīgajiem vizuālajiem orientieriem. |
f) |
Noteicošā vienmēr ir zemskares zonas RVR. Ja ir paziņota un ja tas ir būtiski, noteicoša ir arī viduspunkta un apstāšanās līnijas RVR. Mazākā pieļaujamā RVR vērtība viduspunktam ir 125 m vai RVR, kas vajadzīga zemskares zonai, ja tā ir mazāka, un 75 m – apstāšanās līnijai. Gaisa kuģiem, kas aprīkoti ar izskrējiena vadības vai kontroles sistēmu, minimālā RVR vērtība viduspunktam ir 75 m. |
CAT.OP.MPA.310 Ekspluatācijas procedūras – skrejceļa sliekšņa šķērsošanas augstums lidmašīnām
Ekspluatants izstrādā ekspluatācijas procedūras, lai nodrošinātu, ka lidmašīna nosēšanās konfigurācijā un stāvoklī, veicot precīzas pieejas procedūru, šķērsotu skrejceļa slieksni ar drošu rezervi.
CAT.OP.MPA.315 Ziņošana par lidojuma stundām helikopteriem
Ekspluatants kompetentajai iestādei ziņo stundu skaitu, ko katrs helikopters nolidojis iepriekšējā kalendārā gada laikā.
CAT.OP.MPA.320 Gaisa kuģu kategorijas
a) |
Gaisa kuģu kategoriju iedalījuma pamatā ir norādītais gaisa ātrums pie sliekšņa (VAT), kas ir vienāds ar iekritiena ātrumu (VSO), kas reizināts ar 1,3, vai 1g (gravitāte) iekritiena ātrumu (VS1g), kas reizināts ar 1,23, nosēšanās konfigurācijā ar maksimālo sertificēto nosēšanās masu. Ja ir pieejams gan VSO, gan VS1g, izmanto lielāko aprēķināto VAT. |
b) |
Izmanto tabulā precizētās gaisa kuģu kategorijas. 1. tabula Gaisa kuģu kategorijas atbilstīgi VAT vērtībām
|
c) |
Nosēšanās konfigurāciju, kas jāņem vērā, norāda lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. |
d) |
Ekspluatants VAT noteikšanai var piemērot mazāku nosēšanās masas lielumu, ja to apstiprina kompetentā iestāde. Šāda mazāka nosēšanās masa ir pastāvīgs lielums, kas nav atkarīgs no ikdienas ekspluatācijas apstākļu maiņas. |
C APAKŠDAĻA
GAISA KUĢU VEIKTSPĒJA UN EKSPLUATĀCIJAS IEROBEŽOJUMI
1. SADAĻA
Lidmašīnas
1.
CAT.POL.A.100 Veiktspējas klases
a) |
Lidmašīnu ekspluatē saskaņā ar katrai attiecīgajai veiktspējas klasei piemērotajām prasībām. |
b) |
Ja konkrētu konstrukcijas raksturojumu dēļ nav iespējams panākt pilnīgu atbilstību šajā sadaļā noteiktajām piemērojamām prasībām, ekspluatants piemēro apstiprinātus veiktspējas standartus, lai garantētu tādu drošības līmeni, kas līdzvērtīgs attiecīgajā nodaļā noteiktajam. |
CAT.POL.A.105 Vispārējas prasības
a) |
Lidmašīnas masa
nav lielāka par masu, ar kādu var nodrošināt atbilstību attiecīgās nodaļas prasībām, kas izvirzītas attiecībā uz veicamo lidojumu. Var pieļaut atkāpes attiecībā uz paredzēto masas samazinājumu lidojumā un atbrīvošanos no degvielas. |
b) |
Apstiprinātos veiktspējas datus, kas norādīti lidmašīnas lidojumu rokasgrāmatā (AFM), izmanto, lai noteiktu atbilstību konkrētās nodaļas prasībām, vajadzības gadījumā papildinot tos ar citiem datiem, kā noteikts attiecīgā nodaļā. Šos citus datus ekspluatants norāda lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. Piemērojot faktorus, kas noteikti attiecīgajā nodaļā, var ņemt vērā visus darbības faktorus, kas jau ir iekļauti AFM veiktspējas datos, lai izvairītos no attiecīgu faktoru divkāršas piemērošanas. |
c) |
Pienācīgi ņem vērā lidmašīnas konfigurāciju, vides apstākļus un to sistēmu darbību, kas var nelabvēlīgi ietekmēt veiktspēju. |
d) |
Veiktspējas nolūkos mitru skrejceļu, kas nav zāles skrejceļš, var uzskatīt par sausu. |
e) |
Ekspluatants, izvērtējot atbilstību piemērojamajās nodaļās noteiktajām prasībām attiecībā uz pacelšanos, ņem vērā kartēšanas precizitāti. |
2.
CAT.POL.A.200 Vispārējas prasības
a) |
Lidojumu rokasgrāmatā (AFM) apstiprinātos veiktspējas datus vajadzības gadījumā papildina ar citiem datiem, ja apstiprinātie veiktspējas dati lidojumu rokasgrāmatā (AFM) nav pietiekami attiecībā uz šādiem faktoriem:
|
b) |
Ja skrejceļš ir slapjš un kontaminēts, izmanto veiktspējas datus, kas noteikti saskaņā ar lielu lidmašīnu sertifikācijai piemērojamām prasībām, vai līdzvērtīgus datus. |
c) |
Citus datus, kas minēti a) apakšpunktā, kā arī b) apakšpunktā minētās līdzvērtīgās prasības norāda lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. |
CAT.POL.A.205 Pacelšanās
a) |
Pacelšanās masa nedrīkst pārsniegt AFM noteikto maksimālo pacelšanās masu attiecībā uz barometrisko augstumu un apkārtējās vides temperatūru izlidošanas lidlaukā. |
b) |
Nosakot maksimālo pieļaujamo pacelšanās masu, ievēro šādas prasības:
|
c) |
Pierādot atbilstību b) apakšpunktam, ņem vērā:
|
CAT.POL.A.210 Šķēršļu pārlidošana pacelšanās laikā
a) |
Tīro pacelšanās trajektoriju nosaka tā, lai lidmašīna pārlidotu visus šķēršļus vismaz 35 pēdu vertikālā attālumā vai vismaz 90 metru horizontālā attālumā, pieskaitot 0,125 × D, kur D ir horizontālais attālums, ko lidmašīna veic no pieejamās pacelšanās distances (TODA) beigām vai pacelšanās distances beigām, ja pirms TODA beigām ir plānots pagrieziens. Lidmašīnām, kam spārnu plētums ir mazāks par 60 m, var izmantot tādu horizontālu šķēršļbrīvu zonu, kas ir puse no lidmašīnas spārnu plētuma, pieskaitot 60 m un 0,125 × D. |
b) |
Pierādot atbilstību a) apakšpunktam,
|
c) |
Ekspluatants izstrādā darbnepārtrauces procedūras, lai ievērotu a) un b) apakšpunktā noteiktās prasības un garantētu drošu maršruta izpildi, izvairoties no šķēršļiem, panākot, ka lidmašīna atbilst lidojumā piemērojamajām CAT.POL.A.215 prasībām vai veic nosēšanos izlidošanas lidlaukā vai pacelšanās rezerves lidlaukā. |
CAT.POL.A.215 Viena dzinēja atteice lidojumā (OEI)
a) |
Vienam dzinējam nedarbojoties lidojumā, AFM norādītajiem tīrās lidojuma trajektorijas datiem lidojumam paredzētajos laikapstākļos visos maršruta punktos jāatbilst b) vai c) apakšpunktā noteiktajiem datiem. Tīrajai lidojuma trajektorijai jābūt ar pozitīvu gradientu 1 500 pēdu augstumā virs lidlauka, kurā paredzēts veikt nosēšanos pēc viena dzinēja atteices. Tādos meteoroloģiskos apstākļos, kad jāizmanto sistēmas aizsardzībai pret ledu, ņem vērā šo sistēmu izmantošanas ietekmi uz tīro lidojuma trajektoriju. |
b) |
Tīrās lidojuma trajektorijas gradientam jābūt pozitīvam vismaz 1 000 pēdu augstumā virs visu veidu reljefa un šķēršļiem maršrutā 9,3 km (5 jūras jūdžu) platumā uz abām pusēm no paredzētā kursa. |
c) |
Tīrajai lidojuma trajektorijai jāļauj lidmašīnai turpināt lidojumu no kreisēšanas augstuma līdz lidlaukam, kur var nosēsties saskaņā ar CAT.POL.A.225 vai attiecīgi CAT.POL.A.230. Tīrajai trajektorijai vismaz 2 000 pēdu augstumā jābūt drošā attālumā no jebkādiem reljefa pacēlumiem un šķēršļiem 9,3 km (5 jūras jūdžu) platumā uz abām paredzētā maršruta pusēm, ja:
|
d) |
Ekspluatants b) un c) punktā minētās platuma robežas palielina līdz 18,5 km (10 jūras jūdzēm), ja navigācijas precizitāte neatbilst vismaz nepieciešamās navigācijas veiktspējas 5. tipam (RNP5). |
CAT.POL.A.220 Divu dzinēju atteice lidojumā lidmašīnām ar trim vai vairākiem dzinējiem
a) |
Lidmašīna ar trim vai vairākiem dzinējiem – ar ilgtermiņa kreisēšanas ātrumu, darbojoties visiem dzinējiem, standarta temperatūrā bezvēja standarta apstākļos – nevienā paredzētā maršruta punktā nedrīkst atrasties tālāk nekā 90 minūšu lidojuma attālumā no tāda lidlauka, kas atbilst veiktspējas kritērijiem, kurus piemēro attiecībā uz paredzamo nosēšanās masu, izņemot gadījumus, ja tas ir saskaņā ar b) līdz f) apakšpunktu. |
b) |
Ja lidojuma laikā pārstāj darboties divi dzinēji, tīrās lidojuma trajektorijas datiem jābūt tādiem, lai paredzētajos meteoroloģiskajos apstākļos lidmašīna varētu turpināt lidojumu no punkta, kurā pieņem, ka abi dzinēji reizē pārstājuši darboties, uz lidlauku, kur var veikt nosēšanos un pilnībā apstāties, izmantojot šādam gadījumam – kad divi dzinēji nedarbojas – noteikto nosēšanās procedūru. Tīrajai lidojuma trajektorijai vismaz 2 000 pēdu augstumā jābūt drošā attālumā no jebkādiem reljefa pacēlumiem un šķēršļiem 9,3 km (5 jūras jūdžu) platumā uz abām paredzētā maršruta pusēm. Tādā augstumā un tādos meteoroloģiskos apstākļos, kad jāizmanto sistēmas aizsardzībai pret ledu, ņem vērā šo sistēmu izmantošanas ietekmi uz tīrās lidojuma trajektorijas datiem. Ja navigācijas precizitāte neatbilst vismaz RNP5, ekspluatants noteikto platuma robežu palielina līdz 18,5 km (10 jūras jūdzēm). |
c) |
Pieņem, ka divi dzinēji pārstāj darboties viskritiskākajā maršruta punktā, lidmašīnai atrodoties tādā attālumā no lidlauka, kas atbilst paredzētai nosēšanās masai piemērojamajiem veiktspējas kritērijiem, un šis attālums ir lielāks par attālumu, ko lidmašīna veic 90 minūtēs kreisēšanas ātrumā, visiem dzinējiem darbojoties, standarta temperatūrā, bezvēja apstākļos. |
d) |
Tīrajai lidojuma trajektorijai jābūt ar pozitīvu gradientu 1 500 pēdu augstumā virs lidlauka, kurā paredzēts veikt nosēšanos pēc divu dzinēju atteices. |
e) |
Atbrīvošanos no degvielas atļauj tādā apjomā, lai, izmantojot drošu procedūru, lidlauku būtu iespējams sasniegt ar vajadzīgo degvielas rezervi. |
f) |
Punktā, kurā tiek pieņemts, ka divi dzinēji pārstājuši darboties, paredzamā lidmašīnas masa nedrīkst būt mazāka par to masu, kurā ietilptu tāds degvielas daudzums, kas ir pietiekams, lai turpinātu lidojumu uz to lidlauku, kur paredzēts nosēsties, un lai ierastos tur vismaz 1 500 pēdu augstumā tieši virs nosēšanās zonas un tad šādā augstumā lidotu vēl 15 minūtes. |
CAT.POL.A.225 Nosēšanās galamērķa un rezerves lidlaukos
a) |
Lidmašīnas nosēšanās masa, kas noteikta saskaņā ar CAT.POL.A.105. punkta a) apakšpunktu, nepārsniedz maksimālo nosēšanās masu paredzētajā augstumā un apkārtējās vides temperatūrā aprēķinātajā nosēšanās laikā galamērķa un rezerves lidlaukā. |
CAT.POL.A.230 Nosēšanās uz sausiem skrejceļiem
a) |
Lidmašīnas nosēšanās masa, kas noteikta saskaņā ar CAT.POL.A.105. punkta a) apakšpunktu, paredzētajā nosēšanās laikā galamērķa lidlaukā vai jebkurā rezerves lidlaukā ļauj veikt nosēšanos un pilnīgu apstāšanos no 50 pēdu augstuma virs skrejceļa sliekšņa:
|
b) |
Veicot stāvas pieejas procedūras, ekspluatants izmanto nosēšanās distances datus, kas noteikti saskaņā ar a) apakšpunktu, par pamatu ņemot ekrāna augstumu, kas mazāks par 60 pēdām, bet ne mazāks par 35 pēdām, un ievēro CAT.POL.A.245. prasības. |
c) |
Veicot īsskrējiena nosēšanās procedūras, ekspluatants izmanto nosēšanās distances datus, kas noteikti saskaņā ar a) apakšpunktu, un ievēro CAT.POL.A.250. prasības. |
d) |
Nosakot nosēšanās masu, ekspluatants ņem vērā:
|
e) |
Lai palaistu lidmašīnu reisā, pieņem, ka:
|
f) |
Ja ekspluatants nevar nodrošināt atbilstību e) apakšpunkta 1. punktam attiecībā uz galamērķa lidlauku ar vienu skrejceļu, kur nosēšanās ir atkarīga no konkrētās vēja komponentes, lidmašīnu var palaist reisā, ja ir izraudzīti divi rezerves lidlauki, kur iespējams pilnībā ievērot atbilstību a) līdz e) apakšpunktam. Pirms pieejas sākuma, lai veiktu nosēšanos galamērķa lidlaukā, komandieris pārliecinās, ka nosēšanos var veikt, pilnībā ievērojot a) līdz d) apakšpunktu un CAT.POL.A.225. |
g) |
Ja attiecībā uz galamērķa lidlauku ekspluatants nevar nodrošināt atbilstību e) apakšpunkta 2. punktam, lidmašīnu var palaist reisā tikai tad, ja ir izraudzīts rezerves lidlauks, kur iespējams nodrošināt pilnīgu atbilstību a) līdz e) apakšpunkta prasībām. |
CAT.POL.A.235 Nosēšanās uz slapjiem un kontaminētiem skrejceļiem
a) |
Ja attiecīgie meteoroloģiskie ziņojumi un/vai prognozes rāda, ka skrejceļš aprēķinātajā ielidošanas laikā varētu būt slapjš, LDA jābūt vismaz 115 % no vajadzīgās nosēšanās distances, kas noteikta saskaņā ar CAT.POL.A.230. |
b) |
Ja attiecīgie meteoroloģiskie ziņojumi un/vai prognozes rāda, ka skrejceļš paredzamajā ierašanās laikā varētu būt kontaminēts, LDA jāatbilst vismaz attālumam, kas noteikts saskaņā ar a) apakšpunktu, vai vismaz 115 % no nosēšanās distances, kas noteikta saskaņā ar apstiprinātiem nosēšanās datiem par kontaminētu nosēšanās distanci, vai līdzīgiem datiem, izvēloties lielāko vērtību. Ja jāpiemēro līdzvērtīgi nosēšanās distances dati, ekspluatants to precizē lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. |
c) |
Ja lidmašīnas lidojumu rokasgrāmatā ir īpaša papildinformācija par nosēšanās distancēm uz slapjiem skrejceļiem, uz slapja skrejceļa var izmantot īsāku nosēšanās distanci, nekā noteikts a) apakšpunktā, tomēr ne mazāku par to, kas noteikta CAT.POL.A.230. punkta a) apakšpunktā. |
d) |
Ja lidmašīnas lidojumu rokasgrāmatā ir īpaša papildinformācija par nosēšanās distancēm uz kontaminētiem skrejceļiem, uz īpaši sagatavota kontaminēta skrejceļa var izmantot īsāku nosēšanās distanci, nekā noteikts a) apakšpunktā, tomēr ne mazāku par to, kas noteikta CAT.POL.A.230. punkta a) apakšpunktā. |
e) |
Lai nodrošinātu atbilstību b), c) un d) apakšpunktam, attiecīgi piemēro CAT.POL.A.230 noteiktos kritērijus ar tādu izņēmumu, ka CAT.POL.A.230. punkta a) apakšpunktu nepiemēro iepriekš izklāstītajam b) punktam. |
CAT.POL.A.240 Darbību ar palielinātiem sānsveres leņķiem apstiprināšana
a) |
Lai izmantotu palielinātus sānsveres leņķus, iepriekš jāsaņem kompetentās iestādes apstiprinājums. |
b) |
Lai saņemtu šo apstiprinājumu, ekspluatants pierāda, ka ievēroti šādi nosacījumi:
|
CAT.POL.A.245 Stāvas pieejas manevru apstiprināšana
a) |
Kompetentā iestāde apstiprina stāvas pieejas manevrus, kad izmanto 4,5° vai lielākus glisādes leņķus un ekrāna augstumu, kas mazāks par 60 pēdām, tomēr ne mazāks par 35 pēdām. |
b) |
Lai saņemtu šo apstiprinājumu, ekspluatants pierāda, ka ievēroti šādi nosacījumi:
|
CAT.POL.A.250 Īsskrējiena nosēšanās apstiprināšana
a) |
Lai veiktu īsskrējiena nosēšanās darbības, iepriekš jāsaņem kompetentās iestādes apstiprinājums. |
b) |
Lai saņemtu šo apstiprinājumu, ekspluatants pierāda, ka ievēroti šādi nosacījumi:
|
3.
CAT.POL.A.300 Vispārējas prasības
a) |
Ekspluatants viendzinēja lidmašīnas neekspluatē:
|
b) |
Ekspluatants lidmašīnas ar diviem dzinējiem, kuras neatbilst CAT.POL.A.340. punktā noteiktajām augstuma uzņemšanas prasībām, ekspluatē kā viendzinēja lidmašīnas. |
CAT.POL.A.305 Pacelšanās
a) |
Pacelšanās masa nedrīkst pārsniegt AFM noteikto maksimālo pacelšanās masu attiecībā uz barometrisko augstumu un apkārtējās vides temperatūru izlidošanas lidlaukā. |
b) |
AFM noteiktā parastā pacelšanās distance nedrīkst būt garāka par:
|
c) |
Pierādot atbilstību b) apakšpunktam, ņem vērā:
|
CAT.POL.A.310 Šķēršļu pārlidošana pacelšanās laikā – lidmašīnas ar vairākiem dzinējiem
a) |
Pacelšanās trajektoriju lidmašīnām ar diviem vai vairākiem dzinējiem nosaka tā, lai lidmašīna pārlidotu visus šķēršļus vismaz 50 pēdu vertikālā attālumā vai vismaz 90 metru horizontālā attālumā, pieskaitot 0,125 × D, kur D ir horizontālais attālums, ko lidmašīna veic no TODA beigām vai pacelšanās distances beigām, ja pirms TODA beigām ir plānots pagrieziens, izņemot gadījumus, kas noteikti b) un c) apakšpunktā. Lidmašīnām, kam spārnu plētums ir mazāks par 60 m, var izmantot tādu horizontālu šķēršļbrīvu zonu, kas ir puse no lidmašīnas spārnu plētuma, pieskaitot 60 m un 0,125 × D. Tiek pieņemts, ka:
|
b) |
Gadījumos, kad paredzētās lidojuma trajektorijas dēļ kurss nav jāmaina par vairāk nekā 15°, ekspluatantam nav jāņem vērā tie šķēršļi, kam sānu attālums ir lielāks par:
|
c) |
Gadījumos, kad paredzētās trajektorijas dēļ vajadzīgais kurss jāmaina par vairāk nekā 15°, ekspluatantam nav jāņem vērā tie šķēršļi, kam sānu attālums ir lielāks par:
|
d) |
Pierādot atbilstību a) līdz c) apakšpunktam, ņem vērā:
|
CAT.POL.A.315 Lidmašīnu ar vairākiem dzinējiem vadība maršrutā
a) |
Lidojumam paredzētajos meteoroloģiskajos apstākļos un nedarbojoties vienam dzinējam, atlikušajiem dzinējiem darbojoties maksimālās nepārtrauktās jaudas režīmā, lidmašīna spēj turpināt lidojumu attiecīgā minimālajā augstumā vai lielākā augstumā, lai veiktu drošu lidojumu, kā noteikts lidojumu veikšanas rokasgrāmatā, līdz punktam 1 000 pēdu augstumā virs lidlauka, kurā iespējams nodrošināt atbilstību veiktspējas prasībām. |
b) |
Pieņem, ka dzinēja atteices punktā:
|
CAT.POL.A.320 Viendzinēja lidmašīnu vadība maršrutā
a) |
Lidojumam paredzētajos meteoroloģiskajos apstākļos un gadījumā, kad nedarbojas viens dzinējs, lidmašīna spēj sasniegt vietu, kur var veikt drošu piespiedu nosēšanos. |
b) |
Pieņem, ka dzinēja atteices punktā:
|
CAT.POL.A.325 Nosēšanās galamērķa un rezerves lidlaukos
Lidmašīnas nosēšanās masa, kas noteikta saskaņā ar CAT.POL.A.105. punkta a) apakšpunktu, nepārsniedz maksimālo nosēšanās masu paredzētajā augstumā un apkārtējās vides temperatūrā aprēķinātajā nosēšanās laikā galamērķa un rezerves lidlaukā.
CAT.POL.A.330 Nosēšanās – sausi skrejceļi
a) |
Lidmašīnas nosēšanās masa, kas noteikta saskaņā ar CAT.POL.A.105. punkta a) apakšpunktu, paredzētajā nosēšanās laikā galamērķa lidlaukā vai jebkurā rezerves lidlaukā ļauj veikt nosēšanos un pilnīgu apstāšanos no 50 pēdu augstuma virs sliekšņa 70 % robežās no pieejamās nosēšanās distances (LDA), ņemot vērā:
|
b) |
Veicot stāvas pieejas procedūras, ekspluatants izmanto nosēšanās distances datus, kas noteikti saskaņā ar a) apakšpunktu, par pamatu ņemot ekrāna augstumu, kas mazāks par 60 pēdām, bet nav mazāks par 35 pēdām, un ievēro CAT.POL.A.345. prasības. |
c) |
Veicot īsskrējiena nosēšanās procedūras, ekspluatants izmanto nosēšanās distances datus, kas noteikti saskaņā ar a) apakšpunktu, un ievēro CAT.POL.A.350. prasības. |
d) |
Lidmašīnas palaišanai reisā, ievērojot a) līdz c) apakšpunktā noteiktās prasības, pieņem, ka:
|
e) |
Ja ekspluatants galamērķa lidlaukā nevar nodrošināt atbilstību d) apakšpunkta 2. punktam, lidmašīnu drīkst palaist reisā tikai tad, ja ir izraudzīts rezerves lidlauks, kur atbilstību a) līdz d) apakšpunktam var ievērot pilnībā. |
CAT.POL.A.335 Nosēšanās uz slapjiem un kontaminētiem skrejceļiem
a) |
Ja attiecīgie meteoroloģiskie ziņojumi un/vai prognozes rāda, ka skrejceļš paredzamajā ielidošanas laikā varētu būt slapjš, LDA jābūt vienādai ar vai lielākai par vajadzīgo nosēšanās distanci, kas noteikta saskaņā ar CAT.POL.A.330 un reizināta ar koeficientu 1,15. |
b) |
Ja attiecīgie meteoroloģiskie ziņojumi un/vai prognozes rāda, ka skrejceļš paredzamajā ielidošanas laikā varētu būt kontaminēts, nosēšanās distance nedrīkst būt lielāka par LDA. Lidojumu veikšanas rokasgrāmatā ekspluatants norāda piemērojamos nosēšanās distances datus. |
c) |
Ja AFM ir īpaša papildinformācija par nosēšanās distancēm uz slapjiem skrejceļiem, tad uz slapja skrejceļa var izmantot īsāku nosēšanās distanci par a) apakšpunktā noteikto, tomēr ne mazāku par CAT.POL.A.330. punkta a) apakšpunktā noteikto distanci. |
CAT.POL.A.340 Augstuma uzņemšanas prasības pacelšanās un nosēšanās laikā
Divdzinēju lidmašīnas ekspluatants ievēro šādas prasības pacelšanās un nosēšanās laikā.
a) Augstuma uzņemšana pacelšanās laikā
1) Visi dzinēji darbojas
i) |
Vienmērīgais augstuma uzņemšanas gradients pēc pacelšanās ir vismaz 4 %:
|
2) Viens dzinējs nedarbojas (OEI)
i) |
Vienmērīgais augstuma uzņemšanas gradients 400 pēdu augstumā virs pacelšanās virsmas ir mērāms pozitīvi:
|
ii) |
Vienmērīgais augstuma uzņemšanas gradients ir vismaz 0,75 % 1 500 pēdu augstumā virs pacelšanās virsmas:
|
b) Augstuma uzņemšana nosēšanās laikā
1) Visi dzinēji darbojas
i) |
Vienmērīgais augstuma uzņemšanas gradients ir vismaz 2,5 %:
|
2) Viens dzinējs nedarbojas (OEI)
i) |
Vienmērīgas augstuma uzņemšanas gradients 1 500 pēdu augstumā virs nosēšanās virsmas ir vismaz 0,75 %:
|
CAT.POL.A.345 Stāvas pieejas manevru apstiprināšana
a) |
Kompetentā iestāde apstiprina stāvas pieejas manevrus, kad izmanto 4,5° vai lielākus glisādes leņķus un ekrāna augstumu, kas mazāks par 60 pēdām, tomēr ne mazāks par 35 pēdām. |
b) |
Lai saņemtu šo apstiprinājumu, ekspluatants pierāda, ka ievēroti šādi nosacījumi:
|
CAT.POL.A.350 Īsskrējiena nosēšanās manevru apstiprināšana
a) |
Lai veiktu īsskrējiena nosēšanās darbības, iepriekš jāsaņem kompetentās iestādes apstiprinājums. |
b) |
Lai saņemtu šo apstiprinājumu, ekspluatants pierāda, ka ievēroti šādi nosacījumi:
|
4.
CAT.POL.A.400 Pacelšanās
a) |
Pacelšanās masa nedrīkst pārsniegt AFM noteikto maksimālo pacelšanās masu attiecībā uz barometrisko augstumu un apkārtējās vides temperatūru izlidošanas lidlaukā. |
b) |
Lidmašīnām, kam pacelšanās lauka garuma dati AFM noteikti, neparedzot dzinēja atteices varbūtību, attālumu no pacelšanās ieskrējiena sākuma, kāds lidmašīnai vajadzīgs, lai sasniegtu 50 pēdu augstumu virs virsmas, visiem dzinējiem darbojoties maksimālās pacelšanās jaudas režīmā, reizina ar vienu no šiem koeficientiem:
nepārsniedzot pieejamo ieskrējiena distances (TORA) garumu lidlaukā, no kura jāveic pacelšanās. |
c) |
Lidmašīnām, kam pacelšanās lauka garuma dati AFM noteikti, paredzot viena dzinēja atteici, atbilstīgi AFM specifikācijām ievēro šādas prasības:
|
d) |
Ņem vērā:
|
CAT.POL.A.405 Šķēršļu pārlidošana pacelšanās laikā
a) |
Pacelšanās trajektoriju, vienam dzinējam nedarbojoties (OEI), nosaka tā, lai lidmašīna pārlidotu visus šķēršļus vismaz 50 pēdu vertikālā attālumā, pieskaitot 0,01 × D, vai vismaz 90 metru horizontālā attālumā, pieskaitot 0,125 × D, kur D ir horizontālais attālums, ko lidmašīna veic no TODA beigām. Lidmašīnām, kam spārnu plētums ir mazāks par 60 m, var izmantot tādu horizontālu šķēršļbrīvu zonu, kas ir puse no lidmašīnas spārnu plētuma, pieskaitot 60 m un 0,125 × D. |
b) |
Pacelšanās trajektorija sākas 50 pēdu augstumā virs lidlauka virsmas CAT.POL.A.405. punkta b) vai attiecīgi c) apakšpunktā noteiktās pacelšanās distances beigās un beidzas 1 500 pēdu augstumā virs lidlauka virsmas. |
c) |
Pierādot atbilstību a) apakšpunktam, ņem vērā:
|
d) |
Kursu nedrīkst mainīt līdz pacelšanās trajektorijas punktam, kad tiek sasniegts 50 pēdu augstums virs lidlauka virsmas. Pēc tam līdz pat 400 pēdu augstumam uzskata, ka lidmašīnas sānsvere nepārsniedz 15°. Virs 400 pēdu augstuma var plānot sānsveres leņķus, kas lielāki par 15°, bet nav lielāki par 25°. Nosaka atbilstīgu korekciju sānsveres leņķa ietekmei uz lidojuma ātrumu un lidojuma trajektoriju, tostarp attāluma pieaugumu, ko rada palielināts lidojuma ātrums. |
e) |
Gadījumos, kad kurss nav jāmaina vairāk par 15°, ekspluatants neņem vērā šķēršļus, kas ir lielākā sānu attālumā par:
|
f) |
Gadījumos, kad kurss jāmaina par vairāk nekā 15°, ekspluatants neņem vērā šķēršļus, kas ir lielākā sānu attālumā par:
|
g) |
Ekspluatants izstrādā darbnepārtrauces procedūras, lai ievērotu a) līdz f) apakšpunktā noteiktās prasības un nodrošinātu drošu maršruta izpildi, izvairoties no šķēršļiem, panākot, ka lidmašīna atbilst lidojumā piemērojamajām CAT.POL.A.215 prasībām vai veic nosēšanos izlidošanas lidlaukā vai pacelšanās rezerves lidlaukā. |
CAT.POL.A.410 Lidojuma laikā – darbojas visi dzinēji
a) |
Lidojumam paredzētajos meteoroloģiskos apstākļos no jebkura punkta maršrutā vai plānotas novirzīšanās gadījumā lidmašīna var uzņemt augstumu ar ātrumu vismaz 300 pēdas minūtē, visiem dzinējiem darbojoties maksimālas nepārtrauktās jaudas režīmā, kas noteikts:
|
CAT.POL.A.415 Lidojuma laikā – nedarbojas viens dzinējs (OEI)
a) |
Lidojumam paredzētajos meteoroloģiskos apstākļos, ja notiek viena dzinēja atteice jebkurā maršruta punktā vai jebkurā plānotā novirzē no tā, bet otrs vai pārējie dzinēji darbojas paredzētā maksimālās ilgstošās jaudas režīmā, lidmašīna var turpināt lidojumu no kreisēšanas augstuma līdz lidlaukam, kur var veikt nosēšanos saskaņā ar CAT.POL.A.430 vai attiecīgi CAT.POL.A.435. Lidmašīnai jāpārlido šķēršļi, ieturot 9,3 km (5 jūras jūdžu) attālumu no šķēršļiem abās paredzētā kursa pusēs ar vertikālu intervālu, kas ir vismaz:
|
b) |
Lidojuma trajektorijai ir pozitīvs gradients 450 m (1 500 pēdu) augstumā virs lidlauka, kur ir paredzēts veikt nosēšanos pēc tam, kad ir notikusi viena dzinēja atteice. |
c) |
Pieņem, ka lidmašīnas augstuma uzņemšanas pieejamais koeficients ir par 150 pēdām minūtē mazāks par noteikto pilno augstuma uzņemšanas ātrumu. |
d) |
Platuma robežas, kas minētas a) apakšpunktā, palielina līdz 18,5 km (10 jūras jūdzēm), ja navigācijas precizitāte neatbilst vismaz nepieciešamās navigācijas veiktspējas 5. tipam (RNP5). |
e) |
Atbrīvošanās no degvielas atļauta tādā apjomā, lai, izmantojot drošu procedūru, lidlauku būtu iespējams sasniegt ar vajadzīgo degvielas rezervi. |
CAT.POL.A.420 Divu dzinēju atteice lidojuma laikā lidmašīnām ar trim vai vairākiem dzinējiem
a) |
Lidmašīna ar trim vai vairākiem dzinējiem nevienā paredzētā maršruta punktā nedrīkst atrasties tālāk par attālumu, ko tā veic 90 minūtēs ilgtermiņa kreisēšanas ātrumā, darbojoties visiem dzinējiem, standarta temperatūrā mierīgos laikapstākļos no tāda lidlauka, kas atbilst veiktspējas kritērijiem, ko piemēro paredzētajai nosēšanās masai, izņemot gadījumus, kas atbilst b) līdz e) apakšpunktam. |
b) |
Ja nedarbojas divi lidmašīnas dzinēji, trajektorija ir tāda, lai paredzētajos meteoroloģiskajos apstākļos lidmašīna varētu turpināt lidojumu, ieturot 9,3 km (5 jūras jūdžu) attālumu no šķēršļiem abās paredzētā kursa pusēs ar vertikālu intervālu, kas ir vismaz 2 000 pēdu, uz lidlauku, kas atbilst veiktspējas kritērijiem, kurus piemēro attiecībā uz paredzamo nosēšanās masu. |
c) |
Pieņem, ka divi dzinēji pārstāj darboties attiecīgās maršruta daļas viskritiskākajā punktā, lidmašīnai atrodoties tādā attālumā no lidlauka, kas atbilst paredzētajai nosēšanās masai piemērojamajiem veiktspējas kritērijiem, un šis attālums ir lielāks par attālumu, ko lidmašīna veic 90 minūtēs kreisēšanas ātrumā, visiem dzinējiem darbojoties, standarta temperatūrā, bezvēja apstākļos. |
d) |
Paredzētā lidmašīnas masa pieņemtajā divu dzinēju atteices punktā nedrīkst būt mazāka par masu, kurā ietilptu degvielas daudzums, kas vajadzīgs, lai turpinātu lidojumu uz lidlauku, kur paredzēts nosēsties, un lai ierastos tur vismaz 450 m (1 500 pēdu) augstumā tieši virs nosēšanās zonas un tad šādā augstumā lidotu vēl 15 minūtes. |
e) |
Pieņem, ka lidmašīnas augstuma uzņemšanas pieejamais ātrums ir par 150 pēdām minūtē mazāks nekā noteiktais. |
f) |
Platuma robežas, kas minētas b) apakšpunktā, palielina līdz 18,5 km (10 jūras jūdzēm), ja navigācijas precizitāte atbilst vismaz nepieciešamās navigācijas veiktspējas 5. tipam (RNP5). |
g) |
Atbrīvošanās no degvielas atļauta tādā apjomā, lai, izmantojot drošu procedūru, lidlauku būtu iespējams sasniegt ar vajadzīgo degvielas rezervi. |
CAT.POL.A.425 Nosēšanās galamērķa un rezerves lidlaukos
Lidmašīnas nosēšanās masa, kas noteikta saskaņā ar CAT.POL.A.105. punkta a) apakšpunktu, nepārsniedz AFM precizēto maksimālo nosēšanās masu attiecīgajam augstumam un – ja noteikts AFM – atbilstīgi apkārtējās vides temperatūrai paredzamajā nosēšanās laikā galamērķa un rezerves lidlaukā.
CAT.POL.A.430 Nosēšanās uz sausiem skrejceļiem
a) |
Lidmašīnas nosēšanās masa, kas noteikta saskaņā ar CAT.POL.A.105. punkta a) apakšpunktu, paredzētajā nosēšanās laikā galamērķa lidlaukā vai jebkurā rezerves lidlaukā ļauj veikt nosēšanos un pilnīgu apstāšanos no 50 pēdu augstuma virs sliekšņa 70 % robežās no pieejamās nosēšanās distances, ņemot vērā:
|
b) |
Lai nosēdinātu lidmašīnu, pieņem, ka:
|
c) |
Ja ekspluatants galamērķa lidlaukā nevar nodrošināt atbilstību b) apakšpunkta 2. punktam, lidmašīnu drīkst palaist reisā tikai tad, ja izvēlēts rezerves lidlauks, kur atbilstību a) līdz b) apakšpunktam iespējams ievērot pilnībā. |
CAT.POL.A.435 Nosēšanās uz slapjiem un kontaminētiem skrejceļiem
a) |
Ja attiecīgie meteoroloģiskie ziņojumi un/vai prognozes rāda, ka skrejceļš aprēķinātajā ielidošanas laikā varētu būt slapjš, LDA jābūt vienādai ar vai lielākai par vajadzīgo nosēšanās distanci, kas noteikta saskaņā ar CAT.POL.A.430 un reizināta ar koeficientu 1,15. |
b) |
Ja attiecīgie meteoroloģiskie ziņojumi un/vai prognozes rāda, ka skrejceļš paredzamajā ielidošanas laikā varētu būt kontaminēts, nosēšanās distance nedrīkst būt lielāka par LDA. Lidojumu veikšanas rokasgrāmatā ekspluatants norāda piemērojamos nosēšanās distances datus. |
2. SADAĻA
Helikopteri
1.
CAT.POL.H.100 Piemērošana
a) |
Helikopterus ekspluatē saskaņā ar attiecīgajai veiktspējas klasei piemērojamajām prasībām. |
b) |
Helikopteru ekspluatāciju atbilstīgi 1. klases parametriem veic:
|
c) |
Ja b) apakšpunktā nav norādīts citādi, helikopterus, kuru MOPSC ir 19 vietas vai mazāk, bet vairāk par deviņām sēdvietām, ekspluatē atbilstīgi 1. vai 2. klases parametriem. |
d) |
Ja b) apakšpunktā nav norādīts citādi, helikopterus, kuru MOPSC ir deviņas vietas vai mazāk, ekspluatē atbilstīgi 1., 2. vai 3. klases parametriem. |
CAT.POL.H.105 Vispārējas prasības
a) |
Helikoptera masa:
nav lielāka par masu, ar kuru paredzētajā lidojumā var ievērot šīs nodaļas prasības, ņemot vērā paredzamo masas samazinājumu lidojumā un atbrīvošanos no degvielas krājuma atbilstīgi attiecīgajām prasībām. |
b) |
AFM norādītos apstiprinātos veiktspējas datus izmanto, lai noteiktu atbilstību šīs sadaļas prasībām, vajadzības gadījumā papildinot tos ar citiem datiem atbilstīgi prasībām attiecīgajās nodaļās. Šos citus datus ekspluatants norāda lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. Piemērojot šajā sadaļā noteiktos faktorus, var ņemt vērā jebkurus darbības faktorus, kas AFM jau ir iekļauti veiktspējas datos, lai izvairītos no attiecīgu faktoru divkāršas piemērošanas. |
c) |
Pierādot atbilstību šīs sadaļas prasībām, ņem vērā:
|
CAT.POL.H.110 Šķēršļi
a) |
Lai pildītu šķēršļu pārlidošanas prasības, ņem vērā šķēršļus FATO, pacelšanās lidojuma trajektorijā vai otrā apļa trajektorijā, ja sānu attālums no tuvākā reljefa punkta zem paredzētās lidojuma trajektorijas līdz tiem ir mazāks par:
|
b) |
Lai pildītu šķēršļu pārlidošanas prasības, veicot pacelšanos, izmantojot atpakaļgaitas vai sānu pārejas procedūru, ņem vērā šķēršļus atpakaļgaitas vai sānu pārejas zonās, ja sānu attālums no tuvākā reljefa punkta zem paredzētās lidojuma trajektorijas līdz tiem ir mazāks par:
|
c) |
Var neņemt vērā šķēršļus, kas ir tālāk par šādiem attālumiem:
|
2.
CAT.POL.H.200 Vispārējas prasības
Helikopteriem, ko ekspluatē atbilstīgi 1. klases parametriem, jābūt sertificētiem A vai līdzvērtīgā kategorijā, kā nosaka Aģentūra.
CAT.POL.H.205 Pacelšanās
a) |
Pacelšanās masa nedrīkst pārsniegt attiecīgajai procedūrai AFM noteikto maksimālo pacelšanās masu. |
b) |
Pacelšanās masai jābūt tādai, lai:
|
c) |
Pierādot atbilstību a) un b) apakšpunktam, ņem vērā attiecīgos CAT.POL.H.105. punkta c) apakšpunktā noteiktos parametrus izlidošanas lidlaukā vai ekspluatācijas vietā. |
d) |
Pacelšanās posmā līdz TDP (un atrodoties tajā) saglabā vizuālu kontaktu ar reljefu, lai varētu veikt pārtrauktu pacelšanos. |
e) |
Veicot pacelšanos, izmantojot atpakaļgaitas vai sānu pārejas procedūru, kritiskajam dzinējam pārstājot darboties TDP vai pirms tā, visus šķēršļus atpakaļgaitas vai sānu pārejas zonā pārlido atbilstīgā augstumā. |
CAT.POL.H.210 Pacelšanās lidojuma trajektorija
a) |
No TODRH beigām, ja kritiskā dzinēja atteice konstatēta TDP:
|
b) |
Pierādot atbilstību a) apakšpunktam, ņem vērā CAT.POL.H.105. punkta c) apakšpunktā noteiktos atbilstīgos parametrus izlidošanas lidlaukā vai ekspluatācijas vietā. |
CAT.POL.H.215 Kritiskā dzinēja atteice – lidojuma laikā
a) |
Helikoptera masai un lidojuma trajektorijai visos maršruta punktos, nedarbojoties kritiskajam dzinējam un lidojumam prognozētajos meteoroloģiskajos apstākļos, jāatbilst 1., 2. vai 3. punktā noteiktajām prasībām:
|
b) |
Pierādot atbilstību a) apakšpunkta 2. vai 3. punktā:
|
c) |
Ja 95 % lidojuma laika nevar nodrošināt navigācijas precizitāti, a) apakšpunkta 1. un 2. punktā minētās joslas platuma robežas palielina līdz 18,5 km (10 jūras jūdzēm). |
CAT.POL.H.220 Nosēšanās
a) |
Helikoptera nosēšanās masa paredzētajā nosēšanās laikā nedrīkst pārsniegt AFM attiecīgajai procedūrai noteikto maksimālo pacelšanās masu. |
b) |
Ja kritiskā dzinēja atteici konstatē jebkurā nosēšanās lēmuma pieņemšanas punktā (LDP) vai pirms tā, ir iespējams vai nu nosēsties un apstāties FATO, vai veikt pārtraukto nosēšanos un pārlidot visus šķēršļus lidojuma trajektorijā 10,7 m (35 pēdu) augstumā. Ņem vērā tikai CAT.POL.H.110 noteiktos šķēršļus. |
c) |
Ja svarīgākā dzinēja atteici konstatē jebkurā LDP punktā vai pēc tā, ir iespējams:
|
d) |
Pierādot atbilstību a) līdz c) apakšpunktam, ņem vērā attiecīgos CAT.POL.H.105. punkta c) apakšpunktā noteiktos parametrus paredzētajā nosēšanās laikā galamērķa lidlaukā vai ekspluatācijas vietā, vai jebkurā rezerves vietā, ja tāda paredzēta. |
e) |
Nosēšanās daļu posmā no LDP līdz zemskares punktam veic, redzot zemi. |
CAT.POL.H.225 Helikopteru ekspluatācija no sabiedrības interešu teritorijas un uz to
a) |
2. parametru klases parametriem atbilstīgu ekspluatāciju uz sabiedrības interešu teritoriju (PIS) un no tās var veikt, neievērojot CAT.POL.H.310. punkta b) apakšpunktā vai CAT.POL.H.325. punkta b) apakšpunktā noteiktās prasības, ja:
|
b) |
Lidojumu veikšanas rokasgrāmatā nosaka procedūras, kas jāveic katrā konkrētā vietā, lai, dzinēja atteices gadījumā paceļoties un nosēžoties, mazinātu laiku, kad būtu apdraudēta helikopterā un uz zemes esošo cilvēku drošība. |
c) |
Lidojumu veikšanas rokasgrāmatā par katru atsevišķu PIS ir iekļauta: PIS diagramma vai fotoattēls ar skaidrojumiem, kur redzami galvenie elementi, izmēri un neatbilstības 1. klases parametriem atbilstīgas ekspluatācijas prasībām, galvenie riska veidi un rīcības plāns darbnepārtrauces nodrošināšanai iespējama incidenta gadījumā. |
3.
CAT.POL.H.300 Vispārējas prasības
Helikopteriem, ko ekspluatē atbilstīgi 2. klases parametriem, jābūt sertificētiem A vai līdzvērtīgā kategorijā, kā nosaka Aģentūra.
CAT.POL.H.305 Ekspluatācija, ja nav iespējama droša piespiedu nosēšanās
a) |
Ekspluatāciju, ja pacelšanās un nosēšanās posmā nav iespējama droša piespiedu nosēšanās, veic tikai tad, ja ekspluatantam ir kompetentās iestādes apstiprinājums. |
b) |
Lai saņemtu un uzturētu šādu apstiprinājumu, ekspluatants:
|
CAT.POL.H.310 Pacelšanās
a) |
Helikoptera pacelšanās masa nepārsniedz maksimālo masu, kas noteikta augstuma uzņemšanas ātrumam 150 pēdas/minūtē līdz 300 m (1 000 pēdām) virs lidlauka vai ekspluatācijas vietas, kritiskajam dzinējam nedarbojoties un atlikušajam(-iem) dzinējam(-iem) darbojoties atbilstīgā jaudas režīmā. |
b) |
Veicot ekspluatāciju, kas nav CAT.POL.H.305 noteiktā ekspluatācija, pacelšanos veic tā, lai būtu iespējama droša piespiedu nosēšanās līdz punktam, no kura iespējams droši turpināt lidojumu. |
c) |
Veicot ekspluatāciju saskaņā ar CAT.POL.H.305, bez a) apakšpunktā noteiktajām prasībām ievēro arī šādus nosacījumus:
attiecībā uz pacelšanās masu ņem vērā: procedūru; helikoptera klāja augstumam atbilstīgu klāja malas pārlidošanas un nolaišanās attālumu, kritiskajam(-iem) dzinējam(-iem) nedarbojoties un atlikušajiem dzinējiem darbojoties atbilstīgā jaudas režīmā. |
d) |
Pierādot atbilstību a) līdz c) apakšpunktam, ņem vērā attiecīgos CAT.POL.H.105. punkta c) apakšpunktā noteiktos parametrus izlidošanas vietā. |
e) |
Pacelšanās posmā līdz CAT.POL.H.315 prasību izpildei helikopteru vada, redzot zemi. |
CAT.POL.H.315 Pacelšanās lidojuma trajektorija
No noteiktā pēcpacelšanās punkta (DPATO) vai – alternatīvā kārtā – ne vēlāk kā 200 pēdu augstumā virs pacelšanās virsmas kritiskā dzinēja atteices gadījumā ievēro CAT.POL.H.210. punkta a) apakšpunkta 1. un 2. punktā un b) apakšpunktā noteiktās prasības.
CAT.POL.H.320 Kritiskā dzinēja atteica – lidojuma laikā
Ievēro CAT.POL.H.215 prasības.
CAT.POL.H.325 Nosēšanās
a) |
Helikoptera nosēšanās masa paredzētajā nosēšanās laikā nepārsniedz maksimālo masu, kas noteikta augstuma uzņemšanas ātrumam 150 pēdas/minūtē līdz 300 m (1 000 pēdām) virs lidlauka vai ekspluatācijas vietas, kritiskajam dzinējam nedarbojoties un atlikušajam(-iem) dzinējam(-iem) darbojoties atbilstīgā jaudas režīmā. |
b) |
Ja kritiskā dzinēja atteice notiek jebkurā pieejas trajektorijas punktā:
|
c) |
Veicot ekspluatāciju saskaņā ar CAT.POL.H.305, bez a) apakšpunktā noteiktajām prasībām ievēro arī šādus nosacījumus:
attiecībā uz nosēšanās masu ņem vērā procedūru un helikoptera klāja augstumam atbilstīgu nolaišanās attālumu, kritiskajam dzinējam nedarbojoties un atlikušajam(-iem) dzinējam(-iem) darbojoties atbilstīgā jaudas režīmā. |
d) |
Pierādot atbilstību a) līdz c) apakšpunktam, ņem vērā attiecīgos CAT.POL.H.105. punkta c) apakšpunktā noteiktos parametrus galamērķa lidlaukā vai jebkurā citā rezerves lidlaukā, ja tāds paredzēts. |
e) |
Nosēšanās posmā, pēc kura nav iespējams izpildīt b) apakšpunkta 1. punktā noteiktās prasības, helikopteru vada, redzot zemi. |
4.
CAT.POL.H.400 Vispārējas prasības
a) |
Helikopteriem, ko ekspluatē atbilstīgi 3. klases parametriem, jābūt sertificētiem A vai līdzvērtīgā kategorijā, kā nosaka Aģentūra, vai B kategorijā. |
b) |
Ekspluatāciju veic tikai labvēlīgā apvidū, izņemot:
|
c) |
Ja ekspluatantam ir apstiprinājums saskaņā ar CAT.POL.H.305 un ja nav iespējama droša piespiedu nosēšanās, ekspluatāciju uz/no lidlauka vai ekspluatācijas vietas, kas neatrodas blīvi apdzīvotā nelabvēlīgā apvidū, var veikt:
|
d) |
Ekspluatāciju nedrīkst veikt:
|
CAT.POL.H.405 Pacelšanās
a) |
Pacelšanās masai jābūt mazākajai no šīm vērtībām:
|
b) |
Neskarot CAT.POL.H.400. punkta b) apakšpunktu, dzinēja atteices gadījumā helikopteram jāspēj veikt droša piespiedu nosēšanās. |
CAT.POL.H.410 Maršrutā
a) |
Helikopteram, kam visi dzinēji darbojas maksimālās nepārtrauktās jaudas režīmā, jāspēj turpināt lidojumu paredzētajā maršrutā vai ar plānoto novirzīšanos, nevienā punktā nelidojot zemāk par piemērotu obligāto lidojuma augstumu. |
b) |
Neskarot CAT.POL.H.420, dzinēja atteices gadījumā helikopteram jāspēj veikt droša piespiedu nosēšanās. |
CAT.POL.H.415 Nosēšanās
a) |
Helikoptera nosēšanās masai paredzētajā nosēšanās laikā jābūt mazākajai no šīm vērtībām:
|
b) |
Neskarot CAT.POL.H.400. punkta b) apakšpunktu, dzinēja atteices gadījumā helikopteram jāspēj veikt droša piespiedu nosēšanās. |
CAT.POL.H.420 Helikopteru ekspluatācija virs nelabvēlīga apvidus ārpus blīvi apdzīvotas teritorijas
a) |
Tādu turbodzinēju helikopteru ekspluatāciju, kuru MOPSC ir sešas vietas vai mazāk, virs nelabvēlīga apvidus ārpus blīvi apdzīvotas teritorijas, ja nav iespējama droša piespiedu nosēšanās, veic tikai tad, ja ekspluatantam ir kompetentās iestādes apstiprinājums, pēc tam, kad ekspluatants ir veicis drošības riska novērtējumu. Pirms šādu ekspluatācijas darbību veikšanas citā dalībvalstī ekspluatants saņem šīs attiecīgās valsts kompetentās iestādes apstiprinājumu. |
b) |
Lai saņemtu un uzturētu šādu apstiprinājumu, ekspluatants:
|
c) |
Neskarot CAT.IDE.H.240, šādas ekspluatācijas darbības var veikt bez papildu skābekļa padeves aprīkojuma, ja lidojuma augstums ilgāk par 30 minūtēm nepārsniedz 10 000 pēdas un nekad nepārsniedz 13 000 pēdu barometrisko augstumu. |
3. SADAĻA
Masa un līdzsvars
1.
CAT.POL.MAB.100 Masa un līdzsvars, noslogojums
a) |
Jebkurā ekspluatācijas posmā gaisa kuģa noslogojums, masa un smaguma centrs (CG) atbilst ierobežojumiem, kas noteikti AFM vai lidojumu veikšanas rokasgrāmatā, ja tās nosacījumi ir stingrāki. |
b) |
Ekspluatants pirms gaisa kuģa ekspluatācijas sākšanas nosaka katra gaisa kuģa masu un CG, to faktiski nosverot, pēc tam atkārtoti sverot ik pēc 4 gadiem, ja izmanto konkrēta gaisa kuģa masu, un ik pēc 9 gadiem, ja izmanto gaisa kuģu flotes masu. Ņem vērā un pienācīgi dokumentē veikto modifikāciju un remontdarbu ietekmi uz masu un līdzsvaru. Ja pārmaiņu ietekme uz masu un līdzsvaru nav precīzi zināma, gaisa kuģus sver atkārtoti. |
c) |
Gaisa kuģi sver tā ražotājs vai jebkura apstiprināta tehniskās apkopes organizācija. |
d) |
Ekspluatants, sverot vai izmantojot standartmasu, nosaka visu ekspluatācijas vienību un apkalpes locekļu svaru, kas ietilpst gaisa kuģa sausajā ekspluatācijas masā. Nosaka viņu atrašanās vietas ietekmi uz gaisa kuģa CG. |
e) |
Ekspluatants derīgās kravas masu, tostarp balasta masu, nosaka, faktiski sverot vai derīgās kravas masu nosakot atbilstīgi standarta pasažieru un bagāžas masai. |
f) |
Papildus pasažieru un reģistrētās bagāžas standartmasai var izmantot citu kravas vienību standartmasu, ja ekspluatants kompetentajai iestādei pierāda, ka šīm vienībām ir tāda pati masa vai ka šo vienību masa nepārsniedz noteiktās pieļaujamās robežas. |
g) |
Ekspluatants degvielas kravas svaru nosaka pēc faktiskā blīvuma vai, ja tas nav zināms, pēc blīvuma, ko aprēķina saskaņā ar lidojumu veikšanas rokasgrāmatā norādītu metodi. |
h) |
Ekspluatants nodrošina, ka:
|
i) |
Ekspluatants ievēro konstrukcijas papildierobežojumus, piemēram, grīdu izturības ierobežojumus, maksimālo noslodzi uz tekošo metru, maksimālo masu katrā kravas nodalījumā un maksimālā vietu skaita ierobežojumus. Attiecībā uz helikopteriem ekspluatants ņem vērā noslogojuma izmaiņas lidojumā. |
j) |
Lidojumu veikšanas rokasgrāmatā ekspluatants precizē kravu iekraušanai izmantojamus principus un metodes un masas un līdzsvara sistēmu, kas atbilst a) līdz i) apakšpunktā noteiktajām prasībām. Šai sistēmai jāaptver visi paredzētās ekspluatācijas veidi. |
CAT.POL.MAB.105 Masas un līdzsvara dati un dokumentācija
a) |
Ekspluatants pirms katra lidojuma, precizējot kravu un tās izvietojumu, nosaka masas un līdzsvara datus un sagatavo masas un līdzsvara dokumentus. Ņemot vērā masas un līdzsvara dokumentus, komandieris konstatē, vai krava un tās izvietojums nepārsniedz gaisa kuģa masas un līdzsvara ierobežojumus. Masas un līdzsvara dokumentācijā ir šāda informācija:
Šai informācijai jābūt pieejamai lidojuma plānošanas dokumentos vai masas un līdzsvara sistēmās. Daļa šīs informācijas var būt ietverta citos dokumentos, kas ir gatavi un pieejami izmantošanai. |
b) |
Ja masas un līdzsvara datus un dokumentus sagatavo datorizētā svara un līdzsvara sistēmā, ekspluatants pārbauda izvaddatu integritāti. |
c) |
Persona, kas uzrauga kravas iekraušanu gaisa kuģī, ar parakstu vai līdzvērtīgu apliecinājumu apstiprina, ka krava un tās izvietojums atbilst datiem, kas norādīti komandierim izsniegtajos masas un līdzsvara dokumentos. Komandieris šos dokumentus apstiprina ar parakstu vai līdzvērtīgu apliecinājumu. |
d) |
Ekspluatants nosaka procedūras, ko piemēro pēdējā brīža kravas izmaiņām, lai nodrošinātu, ka:
|
e) |
Ja ekspluatants kā primāro avotu vēlas izmantot lidmašīnā uzstādītu datorizētu masas un līdzsvara sistēmu vai savrupu datorizētu masas un līdzsvara sistēmu, ir jāsaņem kompetentās iestādes apstiprinājums. Ekspluatants pierāda, ka sistēma darbojas pareizi un nodrošina ticamus datus. |
D APAKŠDAĻA
INSTRUMENTI, DATI, IEKĀRTAS
1. SADAĻA
Lidmašīnas
CAT.IDE.A.100 Instrumenti un iekārtas – vispārējas prasības
a) |
Šajā apakšdaļā noteiktos instrumentus un iekārtas apstiprina saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1702/2003; nav jāapstiprina:
|
b) |
Attiecībā uz instrumentiem un iekārtām, kas nav noteikti šajā apakšdaļā un nav jāapstiprina saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1702/2003, bet kas atrodas lidmašīnā lidojuma laikā, ievēro šādus nosacījumus:
|
c) |
Ja iekārtu lidojuma laikā savā darba vietā izmanto viens lidojuma apkalpes loceklis, tai jābūt ērti ekspluatējamai no šīs darba vietas. Ja paredzēts, ka konkrētu ierīci lietos vairāk nekā viens lidojuma apkalpes loceklis, to uzstāda tā, lai to būtu ērti lietot no jebkuras darba vietas, kur to paredzēts lietot. |
d) |
Instrumentus, ko izmanto visi lidojuma apkalpes locekļi, izvieto tā, lai ikviens lidojuma apkalpes loceklis no savas darba vietas bez piepūles varētu redzēt instrumentu rādījumus ar iespējami minimālu novirzi no parastā stāvokļa un redzes līnijas, skatoties uz priekšu lidojuma virzienā. |
e) |
Visām vajadzīgajām avārijas ierīcēm jābūt ērti pieejamām tūlītējai lietošanai. |
CAT.IDE.A.105 Obligāto lidojuma iekārtu saraksts
Lidojumu nedrīkst veikt, ja nedarbojas vai trūkst kāds no plānotajā lidojumā vajadzīgajiem lidmašīnas instrumentiem, iekārtas pozīcijām vai funkcijām, izņemot gadījumus, kad:
a) |
lidmašīnu ekspluatē saskaņā ar ekspluatanta MEL; vai |
b) |
ekspluatantam ir kompetentās iestādes apstiprinājums ekspluatēt lidmašīnu saskaņā ar obligāto iekārtu pamatsarakstu (MMEL). |
CAT.IDE.A.110 Rezerves drošinātāji
a) |
Lidmašīnās jābūt tādas jaudas rezerves drošinātājiem, kas vajadzīga, lai pilnībā nodrošinātu aizsardzību pret īssavienojumu, aizvietojot tos drošinātājus, kurus atļauts aizvietot lidojuma laikā. |
b) |
Vajadzīgo rezerves drošinātāju skaits ir lielākais no šiem:
|
CAT.IDE.A.115 Ekspluatācijas gaismas
a) |
Dienas lidojumos lidmašīnām ir:
|
b) |
Nakts lidojumiem lidmašīnas papildus aprīko ar:
|
CAT.IDE.A.120 Vējstikla tīrītāji
Lidmašīnās ar MCTOM, kas lielāka nekā 5 700 kg, katrā pilota darba vietā uzstāda ierīci, kas nokrišņu laikā nodrošina, ka daļa vējstikla ir skaidri caurredzama.
CAT.IDE.A.125 Lidmašīnu ekspluatācija dienā saskaņā ar VFR – lidojuma un navigācijas instrumenti un saistītas iekārtas
a) |
Lidmašīnām, ko ekspluatē dienā saskaņā ar VFR, pilota darba vietā ir šāds aprīkojums.
|
b) |
Ja lidojumā nepieciešami divi piloti, otrā pilota darba vieta ir aprīkota ar papildierīcēm, ar kurām parāda:
|
c) |
Līdzekļiem, kas novērš gaisa ātruma norādīšanas sistēmas nepareizu darbību kondensācijas vai apledojuma dēļ, jābūt:
|
d) |
Viendzinēja lidmašīnām, kuru CofA pirmo reizi izsniegts pirms 1995. gada 22. maija, a) punkta 1) apakšpunkta vi) daļas, a) punkta 1) apakšpunkta vii) daļas, a) punkta 1) apakšpunkta viii) daļas un a) punkta 1) apakšpunkta ix) daļas prasības nepiemēro, ja atbilstības nodrošināšanas dēļ būtu jāveic lidmašīnas modernizācija. |
CAT.IDE.A.130 Lidmašīnu ekspluatācija saskaņā ar IFR vai naktī – lidojuma un navigācijas instrumenti un saistītas iekārtas
Lidmašīnām, ko ekspluatē naktī saskaņā ar VFR vai IFR, pilota darba vietā ir šāds aprīkojums.
a) |
Ierīces, ar kurām mēra un parāda:
|
b) |
Divi barometriskā augstuma indikatori. |
c) |
Ierīces, kas norāda, kad barošanas padeve nepieciešamajiem pilotēšanas instrumentiem nav adekvāta. |
d) |
Līdzekļi, kas prasīti a) apakšpunkta 3. punktā un h) apakšpunkta 2. punktā un kas novērš gaisa ātruma mērīšanas sistēmas nepareizu darbību kondensācijas vai apledojuma dēļ. |
e) |
Ierīces, kas lidojuma apkalpei ziņo par d) apakšpunktā prasīto ierīču atteici, lidmašīnās:
|
f) |
Divas neatkarīgas statiskā spiediena sistēmas – izņemot lidmašīnas ar propelleriem, kuru MCTOM ir 5 700 kg vai mazāka. |
g) |
Viena statiskā spiediena sistēma un viens rezerves statiskā spiediena avots – lidmašīnām ar propelleriem, kuru MCTOM ir 5 700 kg vai mazāka. |
h) |
Ja lidojumā nepieciešami divi piloti, otrā pilota darba vietā ir atsevišķas ierīces, ar kurām parāda:
|
i) |
Lidmašīnām, kuru MCTOM ir lielāka par 5 700 kg vai kuru MOPSC ir vairāk par deviņām vietām, ir rezerves telpiskā stāvokļa indikators, kas pieejams izmantošanai no jebkuras pilota darba vietas un kas:
|
j) |
Karšu turētājs, uzstādīts informācijas nolasīšanai ērtā vietā, ko var apgaismot nakts ekspluatācijas laikā. |
CAT.IDE.A.135 Papildu iekārtas vienpilota lidojumam saskaņā ar IFR
Lidmašīnās, ko ekspluatē saskaņā ar IFR ar vienu pilotu, jābūt autopilotam, kam ir vismaz augstuma un kursa noturēšanas režīms.
CAT.IDE.A.140 Sistēma brīdināšanai par augstumu
a) |
Ar sistēmu brīdināšanai par augstumu aprīko:
|
b) |
Sistēma brīdināšanai par augstumu:
|
c) |
Neskarot a) apakšpunktu, lidmašīnas, kuru MCTOM ir 5 700 kg vai mazāka vai kuru MOPSC ir deviņas vietas vai vairāk un kuru CofA ir izdots pirms 1972. gada 1. aprīļa, un kuras 1995. gada 1. aprīlī dalībvalstī jau bija reģistrētas, ar sistēmu brīdināšanai par augstumu neaprīko. |
CAT.IDE.A.150 Reljefa apzināšanās brīdināšanas sistēma (TAWS)
a) |
Turbopropelleru lidmašīnas, kuru MCTOM ir lielāka par 5 700 kg vai kuru MOPSC ir vairāk par deviņām vietām, aprīko ar TAWS, kas atbilst A klases lidmašīnām izvirzītajām prasībām saskaņā ar pieņemamu standartu. |
b) |
Virzuļdzinēju lidmašīnas, kuru MCTOM ir lielāka par 5 700 kg vai kuru MOPSC ir vairāk par deviņām vietām, aprīko ar TAWS, kas atbilst B klases lidmašīnām izvirzītajām prasībām saskaņā ar pieņemamu standartu. |
CAT.IDE.A.155 Gaisa kuģa sadursmju novēršanas sistēma (ACAS)
Ja vien Regulā (ES) Nr. 1332/2011 nav paredzēts citādi, turbodzinēju lidmašīnās, kuru MCTOM ir lielāka par 5 700 kg vai kuru MOPSC ir vairāk par 19 vietām, aprīko ar ACAS II.
CAT.IDE.A.160 Lidmašīnas meteoroloģiskais radars
Ja lidmašīnu ekspluatē naktī vai IMC apgabalos, kur lidojuma maršrutā iespējami pērkona negaisi vai citi potenciāli bīstami laikapstākļi, ko uzskata par uztveramiem ar lidmašīnas meteoroloģisko radaru, meteoroloģisko radaru uzstāda:
a) |
hermetizētās lidmašīnās; |
b) |
nehermetizētās lidmašīnās ar MCTOM, kas lielāka par 5 700 kg; un |
c) |
nehermetizētās lidmašīnās ar MOPSC, kas lielāka par deviņām vietām. |
CAT.IDE.A.165 Papildu iekārtas ekspluatācijai apledošanas apstākļos naktī
a) |
Lidmašīnās, ko ekspluatē iespējamos vai faktiskos apledošanas apstākļos naktī, aprīko ar ierīci, kas izgaismo vai nosaka ledus veidošanos. |
b) |
Ledus veidošanās apgaismojumam jābūt tādam, kas nežilbina vai neatstaro un netraucē apkalpei pildīt pienākumus. |
CAT.IDE.A.170 Lidojuma apkalpes iekšējā sakaru sistēma
Lidmašīnās, kuru ekspluatāciju nodrošina vairāk nekā viens apkalpes loceklis, uzstāda apkalpes iekšējo sakaru sistēmu ar radioaustiņām un mikrofonu katram apkalpes loceklim.
CAT.IDE.A.175 Apkalpes locekļu sakaru sistēma
Lidmašīnās, kuru MCTOM ir vairāk nekā 15 000 kg vai kuru MOPSC ir vairāk nekā 19 vietas, uzstāda apkalpes locekļu iekšējo sakaru sistēmu, izņemot lidmašīnas, kam CofA pirmo reizi izsniegts pirms 1965. gada 1. aprīļa un kas 1995. gada 1. aprīlī dalībvalstī jau bija reģistrētas.
CAT.IDE.A.180 Pasažieru informēšanas sistēma
Lidmašīnās, kuru MOPSC ir vairāk par 19 vietām, uzstāda pasažieru informēšanas sistēmu.
CAT.IDE.A.185 Pilotu kabīnes skaņas ierakstīšanas ierīces
a) |
Ar pilotu kabīnes skaņas ierakstīšanas ierīci (CVR) aprīko:
|
b) |
CVR spēj saglabāt datus, kas ierakstīti vismaz:
|
c) |
CVR, fiksējot laiku, ieraksta:
|
d) |
CVR sāk ierakstīšanu, pirms lidmašīna sākusi kustību, izmantojot savu piedziņu, un turpina ierakstīšanu līdz lidojuma beigām, kad lidmašīna vairs nespēj veikt kustību ar savu piedziņu. Turklāt lidmašīnās, kuru CofA izdots 1998. gada 1. aprīlī vai vēlāk, CVR automātiski sāk ierakstīšanu, pirms lidmašīna sākusi kustību ar savu piedziņu, un turpina ierakstīšanu līdz lidojuma beigām, kad lidmašīna vairs nespēj veikt kustību ar savu piedziņu. |
e) |
Papildus d) apakšpunktam, atbilstīgi elektroenerģijas padevei CVR iespējami drīz sāk ierakstu pilotu kabīnes pārbaužu laikā pirms dzinēju iedarbināšanas lidojuma sākumā līdz pilotu kabīnes pārbaudēm pēc dzinēju izslēgšanas lidojuma beigās:
|
f) |
CVR aprīko ar ierīci, kas palīdz noteikt tā atrašanās vietu ūdenī. |
CAT.IDE.A.190 Lidojuma parametru reģistrators
a) |
Lidojuma parametru reģistratoru (FDR), kurā izmantota datu ierakstīšanas un uzglabāšanas digitālā metode un ir pieejama metode ērtai šo datu izguvei no informācijas nesēja, uzstāda:
|
b) |
FDR ieraksta:
|
c) |
Datus iegūst no lidmašīnas avotiem, kas lidojuma apkalpei nodrošina precīzu informāciju. |
d) |
FDR sāk ierakstīšanu, pirms lidmašīna spēj sākt kustību ar savu piedziņu, un beidz ierakstīšanu brīdī, kad lidmašīna vairs nespēj veikt kustību ar savu piedziņu. Turklāt lidmašīnās, kuru CofA izdots 1998. gada 1. aprīlī vai vēlāk, FDR automātiski sāk ierakstīšanu, pirms lidmašīna spēj sākt kustību ar savu piedziņu, un automātiski beidz ierakstīšanu brīdī, kad lidmašīna vairs nespēj veikt kustību ar savu piedziņu. |
e) |
FDR aprīko ar ierīci, kas palīdz noteikt tā atrašanās vietu ūdenī. |
CAT.IDE.A.195 Datu pārraides sakaru reģistrēšana
a) |
Lidmašīnās, kuru CofA pirmo reizi izsniegts 2014. gada 8. aprīlī vai vēlāk, kurās ir datu pārraides sakaru iespējas un kurās obligāti jāuzstāda CVR, vajadzības gadījumā reģistrē:
|
b) |
Reģistratorā izmanto digitālo datu un informācijas ierakstīšanas un glabāšanas un šo datu izguves metodi. Ierakstīšanas metodei jābūt tādai, lai datus būtu iespējams saskaņot ar datiem, kas ierakstīti uz zemes. |
c) |
Reģistrators spēj saglabāt ierakstītos datus vismaz tikpat ilgu laiku, cik CVR ierīcēm noteikts CAT.IDE.A.185. |
d) |
Reģistratoru aprīko ar ierīci, kas palīdz noteikt tā atrašanās vietu ūdenī. |
e) |
Reģistratora darbības sākšanai un beigšanai noteiktās prasības ir identiskas CAT.IDE.A.185. punkta d) un e) apakšpunktā noteiktajām prasībām, ko piemēro CVR. |
CAT.IDE.A.200 Kopējs reģistrators
Atbilstību prasībām par CVR un FDR var nodrošināt ar:
a) |
vienu kopēju lidojuma datu un pilotu kabīnes balss reģistratoru, ja lidmašīnā jābūt CVR vai FDR; |
b) |
vienu kopēju lidojuma datu un pilotu kabīnes balss reģistratoru lidmašīnās, kuru MCTOM ir 5 700 kg vai mazāka un kurās jābūt gan CVR, gan FDR; vai arī |
c) |
diviem kopējiem lidojuma datu un pilotu kabīnes balss reģistratoriem lidmašīnās, kuru MCTOM ir 5 700 kg vai lielāka un kurās jābūt gan CVR, gan FDR. |
CAT.IDE.A.205 Sēdekļi, sēdekļu drošības jostas, ierobežotājsistēmas un bērnu ierobežotājierīces
a) |
Lidmašīnās uzstāda:
|
b) |
Sēdekļa drošības josta ar ķermeņa augšdaļas ierobežotājsistēmu:
|
CAT.IDE.A.210 Zīmes “Piesprādzēt drošības jostas” un “Nesmēķēt”
Lidmašīnās, kurās no lidojuma apkalpes locekļu sēdvietām visas pasažieru vietas redzēt nav iespējams, uzstāda ierīces, kas visiem pasažieriem un salona apkalpes locekļiem norāda, kad ir jāpiesprādzējas un kad nav atļauts smēķēt.
CAT.IDE.A.215 Iekšējās durvis un aizkari
Lidmašīnās uzstāda:
a) |
durvis starp pasažieru nodalījumu un lidojuma apkalpes nodalījumu, uz kurām ir uzraksts “Tikai apkalpei” un kuras ir aizslēdzamas, lai pasažieri tās nevarētu atvērt bez lidojuma apkalpes locekļa atļaujas – lidmašīnās, kuru MOPSC ir lielāka par 19 vietām; |
b) |
visām durvīm, kas atdala pasažieru nodalījumu no cita nodalījuma, kurā ir avārijas izeja, – viegli pieejamas atvēršanas ierīces; |
c) |
ierīces, kas pasažieru salona durvis vai aizkaru fiksē atvērtā stāvoklī, lai, šķērsojot durvju vai aizkara aili, no ikvienas pasažieru vietas nokļūtu līdz vajadzīgai avārijas izejai citā zonā; |
d) |
uz visām iekšējām durvīm vai pie aizkariem, caur kuriem var nokļūt līdz pasažieru avārijas izejai, uzrakstu ar norādi, ka šīs durvis un aizkari pacelšanās un nosēšanās laikā ir jāfiksē atvērtā stāvoklī; un |
e) |
līdzekļus, ar kuriem ikviens apkalpes loceklis var atslēgt jebkuras pasažieriem pieejamas durvis, ko pasažieri var aizslēgt. |
CAT.IDE.A.220 Pirmās palīdzības komplekti
a) |
Lidmašīnās ir pirmās palīdzības komplekti saskaņā ar 1. tabulu. 1. tabula Vajadzīgais pirmās palīdzības komplektu skaits
|
b) |
Pirmās palīdzības komplekti:
|
CAT.IDE.A.225 Neatliekamās medicīniskās palīdzības komplekti
a) |
Lidmašīnās, kuru MOPSC ir lielāka par 30 vietām, jābūt neatliekamās medicīniskās palīdzības komplektam gadījumiem, kad jebkurš punkts plānotajā maršrutā ir vairāk nekā 60 minūšu lidojuma attālumā standarta kreisēšanas ātrumā no lidlauka, kur būtu pieejama profesionāla medicīniskā palīdzība. |
b) |
Komandieris nodrošina, lai zāles dotu tikai atbilstīgi kvalificētas personas. |
c) |
Ārkārtas medicīniskās palīdzības komplektu, kas minēts a) apakšpunktā:
|
CAT.IDE.A.230 Pirmās palīdzības skābeklis
a) |
Hermetizētās lidmašīnās, ko ekspluatē barometriskajā augstumā virs 25 000 pēdu, tādu darbību gadījumā, kam ir nepieciešams salona apkalpes loceklis, nodrošina tīra skābekļa padevi pasažieriem, kam fizioloģisku iemeslu dēļ kabīnes dehermetizācijas gadījumā varētu būt vajadzīgs skābeklis. |
b) |
Daudzumu skābekļa padevei, kas minēta a) apakšpunktā, aprēķina, izmantojot vidējo plūsmas intensitāti standarta temperatūrā un spiedienā bez ūdens tvaika (STPD) vismaz trīs litri minūtē uz cilvēku. Šim skābekļa krājumam atlikušā lidojuma laikā pēc salona dehermetizācijas, salonam atrodoties augstāk par 8 000 pēdu, bet nepārsniedzot 15 000 pēdu augstumu, jāpietiek vismaz 2 % pārvadājamo pasažieru, bet nekādā gadījumā mazāk kā vienam cilvēkam. |
c) |
Salonā jābūt pietiekamam skaitam padeves ierīču (bet nekādā gadījumā mazāk par divām) ar iespēju padevi izmantot salona apkalpei. |
d) |
Uzstādītās skābekļa padeves ierīces katram lietotājam spēj radīt plūsmu, kuras intensitāte ir vismaz četri litri STPD minūtē. |
CAT.IDE.A.235 Papildu skābeklis hermetizētās lidmašīnās
a) |
Hermetizētās lidmašīnās, ko ekspluatē barometriskajā augstumā virs 10 000 pēdām, uzstāda papildu skābekļa iekārtu, kur var glabāt skābekli un nodrošināt tā padevi atbilstīgi 1. tabulai. |
b) |
Hermetizētās lidmašīnās, ko ekspluatē barometriskajā augstumā virs 25 000 pēdām, ir:
|
c) |
Hermetizētas lidmašīnas, kuru CofA pirmo reizi izsniegts pēc 1998. gada 8. novembra un kuras ekspluatē barometriskajā augstumā virs 25 000 pēdām, vai kuras ekspluatē 25 000 pēdu barometriskajā augstumā vai zemāk par to apstākļos, kad nav iespējams četru minūšu laikā droši samazināt augstumu līdz 13 000 pēdām, nodrošina ar lietošanai automātiski gatavām b) apakšpunkta 3. punktā minētajām skābekļa padeves ierīcēm katrai personai. |
d) |
Kopējais padeves ierīču un b) apakšpunkta 3. punktā un c) apakšpunktā minēto izvadu skaits pārsniedz sēdvietu skaitu vismaz par 10 %. Papildu padeves ierīces vienmērīgi izvieto visā pasažieru salonā. |
e) |
Neskarot a) apakšpunktu, lidmašīnās, kas nav sertificētas lidojumiem virs 25 000 pēdu augstuma, prasības par skābekļa piegādi salona apkalpes locekļiem, salona apkalpes papildu locekļiem un pasažieriem visā lidojuma laikā var samazināt līdz līmenim, kad 10 000 un 13 000 pēdu salona barometriskajā augstumā skābekli nodrošina visiem attiecīgajiem salona apkalpes locekļiem un vismaz 10 % pasažieru, ja visā lidojuma maršrutā četru minūšu laikā lidmašīna spēj droši samazināt augstumu līdz 13 000 pēdu salona barometriskajam augstumam. |
f) |
Vajadzīgā obligātā skābekļa padeve, kas norādīta 1. tabulas 1. rindas b) apakšpunkta 1. punktā un 2. rindā, ir skābekļa daudzums, kas vajadzīgs nemainīgam nolaišanās ātrumam no lidmašīnas maksimālā sertificētā ekspluatācijas augstuma līdz 10 000 pēdu augstumam 10 minūtēs un tad 20 minūšu lidojumam 10 000 pēdu augstumā. |
g) |
Vajadzīgā obligātā skābekļa padeve, kas norādīta 1. tabulas 1. rindas 1. vienuma b) apakšpunkta 2. punktā, ir skābekļa daudzums, kas vajadzīgs nemainīgam nolaišanās ātrumam no lidmašīnas maksimālā sertificētā ekspluatācijas augstuma līdz 10 000 pēdu augstumam 10 minūtēs un tad 110 minūšu lidojumam 10 000 pēdu augstumā. |
h) |
Vajadzīgā obligātā skābekļa padeve, kas norādīta 1. tabulas 3. rindā, ir skābekļa daudzums, kas vajadzīgs nemainīgam nolaišanās ātrumam 10 minūtēs no lidmašīnas maksimālā sertificētā ekspluatācijas augstuma līdz 15 000 pēdu augstumam. 1. tabula Obligātās prasības hermetizētām lidmašīnām
|
CAT.IDE.A.240 Papildu skābeklis nehermetizētās lidmašīnās
Nehermetizētās lidmašīnās, ko ekspluatē barometriskajā augstumā virs 10 000 pēdām, uzstāda papildu skābekļa iekārtu, kur var glabāt skābekli un nodrošināt tā padevi atbilstīgi 1. tabulai.
1. tabula
Obligātās prasības nehermetizētām lidmašīnām
Padeve |
Ilgums un salona barometriskais augstums |
||
|
Visā lidojuma laikā barometriskajā augstumā virs 1 000 pēdām. |
||
|
Visā lidojuma laikā barometriskajā augstumā virs 13 000 pēdām un jebkurā par 30 minūtēm ilgākā periodā barometriskajā augstumā virs 10 000 pēdām, bet nepārsniedzot 13 000 pēdas. |
||
|
Visā lidojuma laikā barometriskajā augstumā virs 13 000 pēdām. |
||
|
Visā lidojuma laikā pēc 30 minūtēm barometriskajā augstumā virs 10 000 pēdām, bet nepārsniedz 13 000 pēdas. |
CAT.IDE.A.245 Elpošanas sistēmas aizsargierīces apkalpei
a) |
Visas hermetizētas lidmašīnas un tādas nehermetizētas lidmašīnas, kuru MCTOM ir lielāka par 5 700 kg vai kuru MOPSC ir vairāk par 19 vietām, aprīko ar elpošanas sistēmas aizsargierīcēm (PBE) acu, deguna un mutes aizsardzībai, kas vismaz 15 minūtes nodrošina:
|
b) |
Lidojuma apkalpes PBE iekārtas parocīgi novieto lidojuma apkalpes nodalījumā, kur tās ir viegli pieejamas tūlītējai lietošanai katram attiecīgajam lidojuma apkalpes loceklim norādītajā darba vietā. |
c) |
Salona apkalpes PBE iekārtas uzstāda blakus katra noteikumos paredzētā salona apkalpes locekļa darba vietai. |
d) |
Pārnēsājamus PBE lidmašīnās uzstāda arī blakus CAT.IDE.A.250. punktā minētajam pārnēsājamam ugunsdzēšamajam aparātam vai – ja pārnēsājamais ugunsdzēšamais aparāts ir kravas nodalījumā – blakus kravas nodalījuma ieejai. |
e) |
PBE lietošana nedrīkst traucēt CAT.IDE.A.170., CAT.IDE.A.175., CAT.IDE.A.270. un CAT.IDE.A.330. punktā minēto sakaru līdzekļu izmantošanu. |
CAT.IDE.A.250 Pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti
a) |
Lidmašīnās lidojuma apkalpes nodalījumā ir vismaz viens pārnēsājams ugunsdzēšamais aparāts. |
b) |
Katrā virtuves nodalījumā, kas neatrodas uz galvenā pasažieru klāja, atrodas vai ir viegli pieejams lietošanai vismaz viens pārnēsājams ugunsdzēšamais aparāts. |
c) |
Katrā A vai B klases kravas vai bagāžas nodalījumā un katrā E klases kravas nodalījumā, kas apkalpes locekļiem ir pieejams lidojuma laikā, jābūt pieejamam lietošanai vismaz vienam pārnēsājamam ugunsdzēšamajam aparātam. |
d) |
Ugunsdzēsīgās vielas īpašībām un daudzumam jābūt piemērotam tiem ugunsgrēka veidiem, kādi, iespējams, var notikt nodalījumā, kur ugunsdzēšamo aparātu paredzēts lietot, turklāt nodalījumos, kuros ir cilvēki, līdz minimumam jāsamazina toksisko gāzu koncentrācijas risks. |
e) |
Lidmašīnās uzstādīto pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu skaitam jāatbilst vismaz 1. tabulā norādītajam skaitam; tos izvieto tā, lai tie būtu viegli pieejami katrā pasažieru nodalījumā. 1. tabula Pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu skaits
|
CAT.IDE.A.255 Avārijas cirvji un laužņi
a) |
Lidmašīnās, kuru MCTOM ir lielāka par 5 700 kg vai kuru MOPSC ir vairāk par deviņām vietām, lidojuma apkalpes nodalījumā novieto vismaz vienu avārijas cirvi vai lauzni. |
b) |
Lidmašīnās, kuru MOPSC ir vairāk par 200 sēdvietām, tālākajā aizmugurējā virtuves nodalījumā vai tā tuvumā novieto papildu avārijas cirvi vai lauzni. |
c) |
Avārijas cirvji un laužņi, kas ir pasažieru nodalījumā, nedrīkst būt redzami pasažieriem. |
CAT.IDE.A.260 Uzlaušanas vietu marķējums
Ja uz lidmašīnas fizelāžas ir marķētas noteiktas zonas, ko avārijas gadījumā glābšanas brigādes var izmantot, lai ielauztos lidmašīnā, šīs zonas marķē tā, kā norādīts 1. attēlā.
1. attēls
Uzlaušanas vietu marķējums
CAT.IDE.A.265 Avārijas evakuācijas līdzekļi
a) |
Lidmašīnās, kur pasažieru avārijas izejas sliekšņi ir augstāk par 1,83 m (6 pēdām) no zemes, pie katras no šīm izejām novieto līdzekļus, kas avārijas gadījumā pasažieriem un apkalpei ļauj droši sasniegt zemi. |
b) |
Neskarot a) apakšpunktu, šādus līdzekļus nenovieto pie izejām virs spārniem, ja paredzētais beigu punkts evakuācijas ceļam pa lidmašīnas korpusu ir zemāk par 1,83 m (6 pēdām) virs zemes, lidmašīnai atrodoties uz zemes ar izlaistām šasijām un spārnu aizplākšņiem pacelšanās vai nosēšanās stāvoklī, – atbilstīgi tam, kurā stāvoklī tie atrodas augstāk no zemes. |
c) |
Lidmašīnās, kur lidojuma apkalpei jābūt atsevišķai avārijas izejai un kur avārijas izejas zemākā vieta ir augstāk par 1,83 m (6 pēdām) virs zemes, novieto līdzekļus, kas avārijas gadījumā visiem apkalpes locekļiem ļauj droši sasniegt zemi. |
d) |
Augstuma līmeni, kas noteikts a) un b) apakšpunktā, mēra:
|
CAT.IDE.A.270 Megafoni
Lidmašīnās, kuru MOPSC ir vairāk par 60 vietām un kurās ir vismaz viens pasažieris, jābūt avārijas evakuācijas laikā apkalpes locekļiem lietošanai ērti pieejamiem, pārnēsājamiem, ar baterijām darbināmiem megafoniem šādā skaitā:
a) |
katram pasažieru klājam: 1. tabula Megafonu skaits
|
b) |
lidmašīnās, kur ir vairāk par vienu pasažieru klāju, visos gadījumos, kad kopējā pasažieru sēdvietu konfigurācija ir vairāk par 60, jābūt vismaz vienam megafonam. |
CAT.IDE.A.275 Avārijas apgaismojums un marķējums
a) |
Lidmašīnās, kuru MOPSC ir vairāk par deviņām vietām, jābūt neatkarīgai barošanas padevei pieslēgtai avārijas apgaismojuma sistēmai, lai atvieglinātu lidmašīnas evakuāciju. |
b) |
Lidmašīnās, kuru MOPSC ir vairāk par 19 vietām, a) apakšpunktā minētajā avārijas apgaismojuma sistēmā ir:
|
c) |
Lidmašīnās, kuru MOPSC ir 19 vietas vai mazāk un kuru tipa sertifikāts izdots saskaņā ar Aģentūras lidojumderīguma noteikumiem, a) apakšpunktā minētajā avārijas apgaismojuma sistēmā ir b) apakšpunkta 1. līdz 3. punktā minētais aprīkojums. |
d) |
Lidmašīnās, kuru MOPSC ir 19 vietas vai mazāk un kuru tipa sertifikāts nav izdots saskaņā ar Aģentūras lidojumderīguma noteikumiem, a) apakšpunktā minētajā avārijas apgaismojuma sistēmā ir b) apakšpunkta 1. punktā minētais aprīkojums. |
e) |
Nakts lidojumos lidmašīnās, kuru MOPSC ir deviņas vietas vai mazāk, jābūt kabīnes vispārējā apgaismojuma avotam, lai atvieglinātu lidmašīnas evakuāciju. |
CAT.IDE.A.280 Avārijas vietas noteicējraidītājs (ELT)
a) |
Lidmašīnās, kuru MOPSC ir vairāk par 19 vietām, ir vismaz:
|
b) |
Lidmašīnās, kuru MOPSC ir 19 vietas vai mazāk, ir vismaz:
|
c) |
Visu tipu ELT spēj pārraidīt signālus vienlaikus 121,5 MHz un 406 MHz diapazonā. |
CAT.IDE.A.285 Lidojumi virs ūdens
a) |
Katram cilvēkam uz lidmašīnas klāja ir paredzēta glābšanas veste vai katram bērnam, kurš jaunāks par diviem gadiem (24 mēnešiem), – līdzvērtīga peldierīce, kas ir viegli pieejama no tās personas sēdvietas vai guļvietas, kuras lietošanai tā ir paredzēta; tās izvieto:
|
b) |
Katru glābšanas vesti vai līdzvērtīgu individuālu peldierīci aprīko ar elektrisku gaismojumu, lai atvieglinātu cilvēku atrašanu. |
c) |
Hidroplānos, ar kuriem lido virs ūdens, ir:
|
d) |
Lidojumiem virs ūdens tādā attālumā no sauszemes, kas piemērots, lai veiktu piespiedu nosēšanos:
uzstāda e) punktā minēto aprīkojumu. |
e) |
Lidmašīnās, kas atbilst d) apakšpunkta noteikumiem, ir šādas ierīces:
|
CAT.IDE.A.305 Izdzīvošanas aprīkojums
a) |
Lidmašīnās, ar kurām lido virs apgabaliem, kur meklēšana un glābšana būtu īpaši apgrūtināta, ir:
|
b) |
Izdzīvošanas papildaprīkojums, kas noteikts a) apakšpunkta 3. punktā, nav vajadzīgs, ja lidmašīna:
|
CAT.IDE.A.325 Radioaustiņas
a) |
Katram lidojuma apkalpes loceklim, kas pilda pienākumus lidojuma apkalpes nodalījumā norādītajā darba vietā, lidmašīnās ir radioaustiņas ar mikrofonu vai laringofons, vai līdzvērtīga iekārta. |
b) |
Lidmašīnās, ko ekspluatē naktī saskaņā ar IFR, katram attiecīgajam lidojuma apkalpes loceklim uz vadības stūres un vadības pults ir pārraides poga. |
CAT.IDE.A.330 Radiosakaru iekārta
a) |
Lidmašīnās uzstāda piemērojamiem gaisa telpas noteikumiem atbilstīgas radiosakaru iekārtas. |
b) |
Radiosakaru iekārtas nodrošina sakarus aeronavigācijas 121,5 MHz avārijas frekvencē. |
CAT.IDE.A.335 Audiopārslēgu pults
Lidmašīnās, ko ekspluatē saskaņā ar IFR, ir katram attiecīgajam lidojuma apkalpes loceklim pieejama audiopārslēgu pults.
CAT.IDE.A.340 Radioiekārtas lidojumiem saskaņā ar VFR maršrutos, kad navigāciju veic, izmantojot vizuālu kontaktu ar zemi
Lidmašīnās, ko ekspluatē saskaņā ar VFR maršrutos, kad navigāciju veic, izmantojot vizuālu kontaktu ar zemi, uzstāda standarta ekspluatācijas režīmiem vajadzīgās radiosakaru ierīces:
a) |
saziņai ar attiecīgajiem dispečerdienestiem uz zemes; |
b) |
saziņai ar attiecīgajiem ATC dienestiem no jebkuras vietas kontrolētā gaisa telpā, kur paredzēts veikt lidojumus; un |
c) |
meteoroloģiskās informācijas saņemšanai. |
CAT.IDE.A.345 Sakaru un navigācijas iekārtas lidojumiem saskaņā ar IFR vai VFR maršrutos, kad navigāciju veic, neizmantojot vizuālu kontaktu ar zemi
a) |
Lidmašīnās, ko ekspluatē saskaņā ar IFR vai VFR maršrutos, kad navigāciju nevar veikt, izmantojot vizuālu kontaktu ar zemi, uzstāda piemērojamiem gaisa telpas noteikumiem atbilstīgas radiosakaru un navigācijas iekārtas. |
b) |
Radiosakaru iekārtā ir vismaz divas neatkarīgas radiosakaru sistēmas, kas standarta ekspluatācijas režīmā vajadzīgas, lai no jebkura maršruta punkta, ieskaitot novirzes no plānotā maršruta, sazinātos ar attiecīgajiem dispečerdienestiem uz zemes. |
c) |
Neskarot b) punktu, lidmašīnās, ko ekspluatē īsos pārlidojumos Ziemeļatlantijas navigācijas veiktspējas minimālo specifikāciju (NAT MNPS) gaisa telpā un kas nešķērso Atlantijas okeānu, jābūt vismaz vienai liela darbības rādiusa sakaru sistēmai, ja attiecīgajai gaisa telpai ir publicētas alternatīvas sakaru procedūras. |
d) |
Lidmašīnu navigācijas iekārtai jābūt konstruētai tā, lai vienas iekārtas pozīcijas atteices gadījumā jebkurā lidojuma posmā atlikušās ierīces nodrošinātu navigāciju saskaņā ar lidojuma plānu. |
e) |
Lidmašīnās, ko paredzēts ekspluatēt lidojumos, kad nosēšanās paredzēta IMC, jābūt piemērotai iekārtai, kas vadītu nolaišanos līdz punktam, no kura, izmantojot vizuālu kontaktu ar zemi, iespējams nosēsties jebkurā lidlaukā un jebkurā noteiktā rezerves lidlaukā, kur paredzēts nosēsties IMC. |
CAT.IDE.A.350 Transponders
Lidmašīnās uzstāda sekundārā novērošanas radara (SSR) transponderu, kas informē par barometrisko augstumu, un nodrošina visas citas SSR transpondera funkcijas, kas vajadzīgas konkrētajam maršrutam.
CAT.IDE.A.355 Navigācijas datu elektroniskā vadība
a) |
Ekspluatants izmanto tikai tādus elektroniskus navigācijas datu produktus, kas atbalsta navigācijas lietojumprogrammas ar paredzētajam informācijas izmantošanas veidam atbilstīgu integritāti. |
b) |
Ja elektroniskās navigācijas dati atbalsta navigācijas lietojumprogrammu, kas nepieciešama, veicot ekspluatāciju, kam saskaņā ar V pielikumu (Part-SPA) vajadzīgs apstiprinājums, ekspluatants kompetentajai iestādei pierāda, ka izmantotais process un galaprodukti atbilst paredzētā datu izmantošanas veida integritātes standartiem. |
c) |
Ekspluatants pastāvīgi uzrauga gan procesu, gan produktu integritāti vai nu tieši, vai uzraugot trešās puses piegādātāju atbilstību. |
d) |
Ekspluatants gādā par to, lai visi aktuālie un negrozītie elektroniskie navigācijas dati tiktu laikus izplatīti un ievietoti visās lidmašīnās, kam šie dati vajadzīgi. |
2. SADAĻA
Helikopteri
CAT.IDE.H.100 Instrumenti un iekārtas – vispārējas prasības
a) |
Šajā apakšdaļā noteiktos instrumentus un iekārtas apstiprina saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1702/2003; nav jāapstiprina:
|
b) |
Attiecībā uz instrumentiem un iekārtām, kas nav noteikti šajā apakšdaļā un nav jāapstiprina saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1702/2003, bet kas atrodas lidmašīnā lidojuma laikā, ievēro šādus nosacījumus:
|
c) |
Ja iekārtu lidojuma laikā savā darba vietā izmanto viens lidojuma apkalpes loceklis, tai jābūt ērti ekspluatējamai no šīs darba vietas. Ja paredzēts, ka konkrētu ierīci lietos vairāk nekā viens lidojuma apkalpes loceklis, to uzstāda tā, lai to būtu ērti lietot no jebkuras darba vietas, kur to paredzēts lietot. |
d) |
Instrumentus, ko izmanto visi lidojuma apkalpes locekļi, izvieto tā, lai ikviens lidojuma apkalpes loceklis no savas darba vietas bez piepūles varētu redzēt instrumentu rādījumus ar iespējami minimālu novirzi no parastā stāvokļa un redzes līnijas, skatoties uz priekšu lidojuma virzienā. |
e) |
Visām vajadzīgajām avārijas ierīcēm jābūt ērti pieejamām tūlītējai lietošanai. |
CAT.IDE.H.105 Lidojumam obligāto iekārtu saraksts
Lidojumu nedrīkst veikt, ja nedarbojas vai trūkst kāds no plānotajā lidojumā vajadzīgajiem helikoptera instrumentiem, iekārtas pozīcijām vai funkcijām, izņemot gadījumus, kad:
a) |
helikopteru ekspluatē saskaņā ar ekspluatanta MEL; vai |
b) |
ekspluatants ir saņēmis kompetentās iestādes apstiprinājumu ekspluatēt helikopteru saskaņā ar MMEL noteiktajiem ierobežojumiem. |
CAT.IDE.H.115 Ekspluatācijas gaismas
a) |
Helikopteriem, ar kuriem lido dienā saskaņā ar VFR, uzstāda sadursmes novēršanas gaismu sistēmu. |
b) |
Helikopteriem, ar kuriem lido naktī saskaņā ar IFR, uzstāda gan a) apakšpunktā minēto sistēmu, gan:
|
CAT.IDE.H.125 Helikopteru ekspluatācija dienā saskaņā ar VFR – navigācijas instrumenti un saistītas iekārtas
a) |
Helikopteriem, ko ekspluatē dienā saskaņā ar VFR, pilota darba vietā ir šāds aprīkojums.
|
b) |
Ja lidojumā nepieciešami divi piloti, otrā pilota darba vieta ir aprīkota ar papildierīcēm, ar kurām parāda:
|
c) |
Helikopteros, kuru MCTOM ir lielāka par 3 175 kg, vai visos helikopteros, ar kuriem lido virs ūdens, neredzot zemi, vai apstākļos, kad redzamība ir mazāka par 1 500 m, uzstāda ierīces, ar kurām mēra un parāda:
|
d) |
Helikopteros, kuru MCTOM ir lielāka par 3 175 kg vai kuru MOPSC ir vairāk par deviņām vietām, – līdzekļi, kas novērš gaisa ātruma mērīšanas sistēmas nepareizu darbību kondensācijas vai apledojuma dēļ. |
CAT.IDE.H.130 Helikopteru ekspluatācija saskaņā ar IFR vai naktī – lidojuma un navigācijas instrumenti un saistītas iekārtas
Helikopteros, ko ekspluatē naktī saskaņā ar VFR vai IFR, pilota darba vietā ir šāds aprīkojums.
a) |
Ierīces, ar kurām mēra un parāda:
|
b) |
Divi barometriskā augstuma indikatori. Ja lidojumus naktī saskaņā ar VFR veic viens pilots, barometriskā augstuma altimetru var aizstāt ar radioaltimetru. |
c) |
Ierīces, kas norāda, kad barošanas padeve nepieciešamajiem pilotēšanas instrumentiem nav adekvāta. |
d) |
Līdzekļi, kas prasīti a) apakšpunkta 3. punktā un h) apakšpunkta 2. punktā, lai novērstu gaisa ātruma mērīšanas sistēmas nepareizu darbību kondensācijas vai apledojuma dēļ. |
e) |
Ierīces, kas lidojuma apkalpei ziņo par d) apakšpunktā noteikto ierīču atteici, helikopteros:
|
f) |
Telpiskā stāvokļa mērīšanas un atveides rezerves ierīces, kas:
|
g) |
Rezerves statiskā spiediena avots augstuma, gaisa ātruma un vertikālā ātruma mērīšanas ierīcēm. |
h) |
Ja lidojumā nepieciešami divi piloti, otrā pilota darba vietā ir šādas atsevišķas ierīces, ar kurām parāda:
|
i) |
IFR lidojumiem – karšu turētājs, uzstādīts informācijas nolasīšanai ērtā vietā, ko var apgaismot nakts ekspluatācijas laikā. |
CAT.IDE.H.135 Papildu iekārtas vienpilota ekspluatācijai saskaņā ar IFR
Helikopteros, ko ekspluatē saskaņā ar IFR ar vienu pilotu, uzstāda autopilotu, kam ir vismaz augstuma un kursa noturēšanas režīms.
CAT.IDE.H.145 Radioaltimetri
a) |
Helikopteros, ar kuriem lido virs ūdens, uzstāda radioaltimetru, kas raida skaņas brīdinājuma signālu, helikopteram zaudējot iestatīto augstumu, kā arī vizuālu brīdinājuma signālu pilota izvēlētā augstumā, ja:
|
CAT.IDE.H.160 Meteoroloģisko apstākļu noteikšanas iekārtas helikopterā
Helikopteros, kuru MOPSC ir vairāk par deviņām vietām un kurus ekspluatē naktī saskaņā ar IFR, uzstāda meteoroloģisko radaru, ja jaunākajos meteoroloģiskajos ziņojumos norādīts, ka lidojuma maršrutā iespējami pērkona negaisi vai citi potenciāli bīstami laikapstākļi, ko uzskata par uztveramiem ar helikoptera meteoroloģisko radaru.
CAT.IDE.H.165 Papildu iekārtas ekspluatācijai apledošanas apstākļos naktī
a) |
Helikopteros, ko paredzēts ekspluatēt iespējamos vai pašreizējos apledošanas apstākļos naktī, uzstāda ierīci, kas izgaismo vai nosaka ledus veidošanos. |
b) |
Ledus veidošanās apgaismojumam jābūt tādam, kas nežilbina vai neatstaro un netraucē apkalpei pildīt pienākumus. |
CAT.IDE.H.170 Lidojuma apkalpes iekšējā sakaru sistēma
Helikopteros, kuru ekspluatāciju nodrošina vairāk nekā viens apkalpes loceklis, uzstāda apkalpes iekšējo sakaru sistēmu ar radioaustiņām un mikrofonu katram apkalpes loceklim.
CAT.IDE.H.175 Apkalpes locekļu iekšējā sakaru sistēma
Helikopteros, kur papildus lidojuma apkalpei ir citi apkalpes locekļi, uzstāda apkalpes locekļu iekšējo sakaru sistēmu.
CAT.IDE.H.180 Pasažieru informēšanas sistēma
a) |
Helikopteros, kuru MOPSC ir vairāk par deviņām vietām, uzstāda pasažieru informēšanas sistēmu, izņemot b): |
b) |
Neskarot a) apakšpunktu, helikopteri, kuru MOPSC ir vairāk nekā deviņas 9) vietas, bet mazāk nekā 20 vietas, ir atbrīvoti no noteikuma par pasažieru informēšanas sistēmas uzstādīšanu, ja:
|
CAT.IDE.H.185 Pilotu kabīnes skaņas reģistratori
a) |
Pilotu kabīnes skaņas reģistratoru (CVR) uzstāda:
|
b) |
CVR spēj saglabāt datus, kas ierakstīti vismaz:
|
c) |
CVR, fiksējot laiku, ieraksta:
|
d) |
CVR sāk ierakstīšanu, pirms helikopters sācis kustību ar savu dzinējspēku, un turpina ierakstīšanu līdz lidojuma beigām, kad helikopters vairs nespēj pārvietoties ar savu dzinējspēku. |
e) |
Papildus d) apakšpunktam, a) apakšpunkta 2. punktā minētajos helikopteros, kuru CofA izdots 1999. gada 1. augustā vai vēlāk:
|
f) |
CVR aprīko ar ierīci, kas palīdz noteikt tā atrašanās vietu ūdenī. |
CAT.IDE.H.190 Lidojuma parametru reģistrators
a) |
FDR, kur lietota datu ierakstīšanas un uzglabāšanas digitālā metode un kam ir pieejama metode ērtai šo datu izguvei no informācijas nesēja, uzstāda:
|
b) |
FDR ieraksta parametrus, kas vajadzīgi, lai noteiktu precīzu:
|
c) |
Datus iegūst no helikoptera avotiem, kas nodrošina precīzu korelāciju ar informāciju, kura tiek uzrādīta apkalpei. |
d) |
FDR automātiski sāk ierakstīšanu, pirms helikopters spēj sākt kustību ar savu dzinējspēku, un automātiski beidz ierakstīšanu pēc tam, kad helikopters vairs nespēj pārvietoties ar savu dzinējspēku. |
e) |
FDR aprīko ar ierīci, kas palīdz noteikt tā atrašanās vietu ūdenī. |
CAT.IDE.H.195 Datu pārraides reģistrators
a) |
Helikopteros, kuru CofA pirmo reizi izdots 2014. gada 8. aprīlī vai vēlāk, kuros ir datu pārraides sakaru iespējas un kuros obligāti jāuzstāda CVR, vajadzības gadījumā reģistrē:
|
b) |
Reģistrators izmanto digitālu datu un informācijas ierakstīšanas un glabāšanas metodi, un ir pieejama metode ērtai šo datu izguvei. Ierakstīšanas metodei jābūt tādai, lai datus būtu iespējams saskaņot ar datiem, kas ierakstīti uz zemes. |
c) |
Reģistratoram jāspēj saglabāt dati vismaz tikpat ilgu laiku, kā noteikts CAT.IDE.H.185. punktā attiecībā uz CVR ierīcēm. |
d) |
Reģistratoru aprīko ar ierīci, kas palīdz noteikt tā atrašanās vietu ūdenī. |
e) |
Reģistratora darbības sākšanas un beigšanas loģikai noteiktās prasības ir identiskas ar CAT.IDE.H.185. punkta d) un e) apakšpunktā noteiktajām prasībām, ko piemēro CVR sākšanas un beigšanas loģikai. |
CAT.IDE.H.200 Lidojuma parametru un pilotu kabīnes balss sakaru kopējais reģistrators
Atbilstību prasībām par CVR un FDR var nodrošināt, uzstādot vienu kopēju reģistratoru.
CAT.IDE.H.205 Sēdekļi, sēdekļu drošības jostas, ierobežotājsistēmas un bērnu ierobežotājierīces
a) |
Helikopteros uzstāda:
|
b) |
Sēdekļa drošības josta ar ķermeņa augšdaļas ierobežotājsistēmu:
|
CAT.IDE.H.210 Zīmes “Piesprādzēt drošības jostas” un “Nesmēķēt”
Helikopteros, kuros no lidojuma apkalpes locekļu sēdvietām visas pasažieru vietas redzēt nav iespējams, uzstāda ierīces, kas visiem pasažieriem un salona apkalpes locekļiem norāda, kad ir jāpiesprādzējas un kad nav atļauts smēķēt.
CAT.IDE.H.220 Pirmās palīdzības komplekti
a) |
Helikopteros ir vismaz viens pirmās palīdzības komplekts. |
b) |
Pirmās palīdzības komplekti:
|
CAT.IDE.H.240 Papildu skābeklis nehermetizētos helikopteros
Nehermetizētos helikopteros, ko ekspluatē barometriskajā augstumā virs 10 000 pēdām, uzstāda papildu skābekļa iekārtu, kur var glabāt skābekli un nodrošināt tā padevi atbilstīgi tabulām.
1. tabula
Obligātais skābekļa daudzums kompleksos nehermetizētos helikopteros
Padeve |
Ilgums un salona barometriskais augstums |
||
|
Visā lidojuma laikā barometriskā augstuma līmenī virs 10 000 pēdām. |
||
|
Visā lidojuma laikā barometriskā augstuma līmenī virs 13 000 pēdām un jebkurā laika periodā, kas pārsniedz 30 minūtes barometriskā augstuma līmenī virs 10 000 pēdām, bet nepārsniedzot 13 000 pēdas. |
||
|
Visā lidojuma laikā barometriskā augstuma līmenī virs 13 000 pēdām. |
||
|
Visā lidojuma laikā pēc 30 minūtēm barometriskā augstuma līmenī virs 10 000 pēdām, bet nepārsniedzot 13 000 pēdu barometrisko augstumu. |
2. tabula
Obligātais skābekļa daudzums helikopteros, kas nav kompleksi nehermetizēti helikopteri
Padeve |
Ilgums un salona barometriskais augstums |
||
|
Visā lidojuma laikā barometriskā augstuma līmenī virs 13 000 pēdām un jebkurā laika periodā, kas pārsniedz 30 minūtes barometriskā augstuma līmenī virs 10 000 pēdām, bet nepārsniedzot 13 000 pēdas. |
||
|
Visā lidojuma laikā barometriskā augstuma līmenī virs 13 000 pēdām. |
||
|
Visā lidojuma laikā pēc 30 minūtēm barometriskā augstuma līmenī virs 10 000 pēdām, bet nepārsniedzot 13 000 pēdu barometrisko augstumu. |
CAT.IDE.H.250 Pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti
a) |
Helikopteros lidojuma apkalpes nodalījumā uzstāda vismaz vienu pārnēsājamu ugunsdzēšamo aparātu. |
b) |
Katrā virtuves nodalījumā, kas neatrodas uz galvenā pasažieru klāja, atrodas vai ir viegli pieejams lietošanai vismaz viens pārnēsājams ugunsdzēšamais aparāts. |
c) |
Katrā kravas nodalījumā, kuram lidojumā var piekļūt apkalpes locekļi, ir viegli pieejams lietošanai vismaz viens pārnēsājams ugunsdzēšamais aparāts. |
d) |
Ugunsdzēsīgās vielas īpašībām un daudzumam jābūt piemērotam tiem ugunsgrēka veidiem, kādi, iespējams, var notikt nodalījumā, kur ugunsdzēšamo aparātu paredzēts lietot, turklāt nodalījumos, kuros ir cilvēki, līdz minimumam jāsamazina toksisko gāzu koncentrācijas risks. |
e) |
Helikopteros uzstādīto pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu skaitam jāatbilst vismaz 1. tabulā norādītajam skaitam; tos izvieto tā, lai tie būtu viegli pieejami katrā pasažieru nodalījumā. |
1. tabula
Pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu skaits
MOPSC |
Ugunsdzēšamo aparātu skaits |
7–30 |
1 |
31–60 |
2 |
61–200 |
3 |
CAT.IDE.H.260 Uzlaušanas vietu marķējums
Ja uz helikoptera fizelāžas ir marķētas noteiktas zonas, ko avārijas gadījumā glābšanas brigādes var izmantot, lai ielauztos helikopterā, šīs zonas marķē tā, kā norādīts 1. attēlā.
1. attēls
Uzlaušanas vietu marķējums
CAT.IDE.H.270 Megafoni
Helikopteros, kuru MOPSC ir vairāk par 19 vietām, ir avārijas evakuācijas laikā apkalpes locekļiem lietošanai ērti pieejami, pārnēsājami, ar baterijām darbināmi megafoni.
CAT.IDE.H.275 Avārijas apgaismojums un marķējums
a) |
Helikopteros, kuru MOPSC ir vairāk par 19 vietām, ir:
|
b) |
Dienas gaismā vai tumsā redzams avārijas izeju marķējums ir helikopteros, ko ekspluatē:
|
CAT.IDE.H.280 Avārijas vietas noteicējraidītājs (ELT)
a) |
Helikopteros ir uzstādīts vismaz viens automātisks ELT. |
b) |
Helikopteros, ko ekspluatē 1. vai 2. veiktspējas parametru klasē darbībām atklātā jūrā lidojumos virs ūdens nelabvēlīgā apvidū un tādā attālumā no zemes, kas atbilst vairāk nekā 10 minūšu ilgam lidojumam standarta kreisēšanas ātrumā, uzstāda ELT (ELT(AD)), kas sāk darboties automātiski. |
c) |
Visu tipu ELT spēj pārraidīt signālus vienlaikus 121,5 MHz un 406 MHz diapazonā. |
CAT.IDE.H.290 Glābšanas vestes
a) |
Katram cilvēkam uz helikoptera klāja ir paredzēta glābšanas veste vai katram bērnam, kurš jaunāks par diviem gadiem (24 mēnešiem), – līdzvērtīga peldierīce, kas ir viegli pieejama no tās personas sēdvietas vai guļvietas, kuras lietošanai tā ir paredzēta; tās izvieto helikopteros, ko ekspluatē:
|
b) |
Katru glābšanas vesti vai līdzvērtīgu individuālu peldierīci aprīko ar elektrisku gaismojumu, lai atvieglinātu cilvēku atrašanu. |
CAT.IDE.H.295 Apkalpes locekļu aizsargtērps
Katram apkalpes loceklim ir aizsargtērps, veicot ekspluatāciju:
a) |
1. vai 2. veiktspējas parametru klasē lidojumos virs ūdens, veicot darbības atklātā jūrā, tādā attālumā no zemes, kas atbilst vairāk nekā 10 minūšu ilgam lidojumam standarta kreisēšanas ātrumā, ja komandierim pieejamā meteoroloģiskā informācija norāda, ka lidojuma laikā ūdens temperatūra jūrā būs zemāka par plus 10 °C, vai ja aprēķinātais glābšanas operācijas laiks ir ilgāks par aprēķināto izdzīvošanai vajadzīgo laiku; |
b) |
3. veiktspējas parametru klasē lidojumos virs ūdens tālāk par attālumu no zemes, ko var veikt autorotācijas režīmā vai attālumu, kādā var veikt drošu piespiedu nosēšanos, ja komandierim pieejamā meteoroloģiskā informācija norāda, ka lidojuma laikā ūdens temperatūra jūrā būs zemāka par plus 10 °C. |
CAT.IDE.H.300 Glābšanas plosti, glābšanas ELT un izdzīvošanas aprīkojums tālos lidojumos virs ūdens
Helikopteros, ko ekspluatē:
a) |
1. vai 2. veiktspējas klasē lidojumos virs ūdens tādā attālumā no zemes, kas atbilst vairāk nekā 10 minūšu ilgam lidojumam standarta kreisēšanas ātrumā; |
b) |
3. veiktspējas parametru klasē lidojumos virs ūdens tādā attālumā no zemes, kas atbilst vairāk nekā 3 minūšu ilgam lidojumam standarta kreisēšanas ātrumā, ir:
|
CAT.IDE.H.305 Izdzīvošanas aprīkojums
Helikopteros, ar kuriem lido virs apgabaliem, kur meklēšana un glābšana būtu īpaši apgrūtināta, ir:
a) |
avārijas signālu radīšanas signālierīce; |
b) |
vismaz viens ELT(S); un |
c) |
papildu izdzīvošanas aprīkojums paredzētajam lidojuma maršrutam, ņemot vērā cilvēku skaitu uz klāja. |
CAT.IDE.H.310 Papildu prasības helikopteriem, ar kuriem veic darbības atklātā jūrā nelabvēlīgā jūras apvidū
Ekspluatējot helikopterus darbībām atklātā jūrā nelabvēlīgā jūras apvidū tādā attālumā no zemes, kas atbilst vairāk nekā 10 minūšu ilgam lidojumam standarta kreisēšanas ātrumā, ievēro šādus nosacījumus.
a) |
Ja komandierim pieejamā meteoroloģiskā informācija norāda, ka lidojuma laikā ūdens temperatūra jūrā būs zemāka par plus 10 °C, vai ja aprēķinātais glābšanas operācijas laiks ir ilgāks par aprēķināto izdzīvošanai vajadzīgo laiku, vai ja lidojums paredzēts naktī, visiem cilvēkiem helikopterā ir aizsargtērps. |
b) |
Visi glābšanas plosti, ko helikopterā ved atbilstīgi CAT.IDE.H.300. punktā noteiktajām prasībām, ir izvietoti tā, lai tos varētu lietot jūras apstākļos, kuros tika novērtēta helikoptera piespiedu nosēšanās uz ūdens, peldēšanas un balansēšanas rādītāju atbilstība sertifikācijas prasībām attiecībā uz piespiedu nosēšanos uz ūdens. |
c) |
Helikopteram uzstāda avārijas apgaismojuma sistēmu ar neatkarīgu barošanas padevi, kas nodrošina salona vispārējo apgaismojumu, tādējādi atvieglinot helikoptera evakuāciju. |
d) |
Visas avārijas izejas, arī apkalpes avārijas izejas un to atvēršanas ierīces ir skaidri marķētas, lai gan dienas gaismā, gan tumsā cilvēkiem helikopterā norādītu izeju atrašanās vietas. Šiem marķējumiem jābūt redzamiem arī tad, ja helikopters ir apgāzies un salons iegrimis. |
e) |
Visām neatvāžamām durvīm, kas paredzētas kā avārijas izejas pēc helikoptera piespiedu nosēšanās uz ūdens, ir ierīces, kas notur tās atvērtā stāvoklī, lai tās netraucētu izkļūt no helikoptera visiem cilvēkiem, kas ir uz tā klāja, jebkuros apstākļos uz jūras, noturot tās tādā maksimālā platumā, kas nepieciešams attiecīgajos piespiedu nosēšanās uz ūdens un dreifēšanas apstākļos. |
f) |
Visas durvis, logi vai citas atveres pasažieru nodalījumā, kas novērtētas kā piemērotas evakuācijai zem ūdens, aprīko tā, lai avārijas gadījumā tās būtu atveramas. |
g) |
Glābšanas vestes valkā visu laiku, izņemot gadījumus, kad pasažieriem vai apkalpes locekļiem ir aizsargtērps, kam vienlaikus ir aizsargtērpa un glābšanas vestes funkcijas. |
CAT.IDE.H.315 Dažādas ierīces ekspluatācijai uz ūdens sertificētiem helikopteriem
Helikopteros, kas sertificēti ekspluatācijai uz ūdens, ir:
a) |
jūras enkurs un citas ierīces, kas vajadzīgas, lai atvieglinātu helikoptera pietauvošanos, noenkurošanos vai manevrēšanu uz ūdens atbilstīgi tā izmēram, svaram un manevrējamībai; un |
b) |
attiecīgā gadījumā – iekārtas skaņas signālu radīšanai, kā noteikts starptautiskajos noteikumos par sadursmju novēršanu uz jūras. |
CAT.IDE.H.320 Visu helikopteru piespiedu nosēšanās uz ūdens lidojumos virs ūdens
a) |
Ja helikopterus ekspluatē 1. vai 2. veiktspējas parametru klasē lidojumos virs ūdens nelabvēlīgā apvidū tādā attālumā no zemes, kas atbilst vairāk nekā 10 minūšu ilgam lidojumam standarta kreisēšanas ātrumā, to konstrukcijai jābūt piemērotai, lai veiktu nosēšanos uz ūdens, vai sertificētai attiecībā uz piespiedu nosēšanos uz ūdens saskaņā ar attiecīgiem lidojumderīguma noteikumiem. |
b) |
Helikopteru konstrukcijai jābūt piemērotai, lai veiktu nosēšanos uz ūdens, vai sertificētai attiecībā uz piespiedu nosēšanos uz ūdens saskaņā ar attiecīgiem lidojumderīguma noteikumiem, un helikopteriem jābūt aprīkotiem ar avārijas peldierīcēm, ja tos ekspluatē:
|
CAT.IDE.H.325 Radioaustiņas
Ikreiz, kad jāizmanto radiosakaru un/vai radionavigācijas sistēma, katram noteikumos paredzētam pilotam un/vai apkalpes loceklim savā darba vietā helikopterā ir radioaustiņas ar mikrofonu vai līdzīga iekārta ar pārraides pogu uz vadības pults.
CAT.IDE.H.330 Radiosakaru iekārta
a) |
Helikopteros uzstāda piemērojamiem gaisa telpas noteikumiem atbilstīgas radiosakaru iekārtas. |
b) |
Radiosakaru iekārtas nodrošina sakarus aeronavigācijas 121,5 MHz avārijas frekvencē. |
CAT.IDE.H.335 Audiopārslēgu pults
Helikopteros, ko ekspluatē saskaņā ar IFR, ir katram attiecīgajam lidojuma apkalpes loceklim pieejama audiopārslēgu pults.
CAT.IDE.H.340 Radioiekārtas lidojumiem saskaņā ar VFR maršrutos, kad navigāciju veic, izmantojot vizuālu kontaktu ar zemi
Helikopteros, ko ekspluatē saskaņā ar VFR maršrutos, kad navigāciju var veikt, izmantojot vizuālu kontaktu ar zemi, uzstāda standarta ekspluatācijas režīmiem vajadzīgās radiosakaru ierīces šādu darbību veikšanai:
a) |
saziņai ar attiecīgajiem dispečerdienestiem uz zemes; |
b) |
saziņai ar attiecīgajiem ATC dienestiem no jebkuras vietas kontrolētā gaisa telpā, kur paredzēts veikt lidojumus; un |
c) |
meteoroloģiskās informācijas saņemšanai. |
CAT.IDE.H.345 Sakaru un navigācijas iekārtas lidojumiem saskaņā ar IFR vai VFR maršrutos, kad navigāciju veic, neizmantojot vizuālu kontaktu ar zemi
a) |
Helikopteros, ko ekspluatē saskaņā ar IFR vai VFR maršrutos, kad navigāciju nevar veikt, izmantojot vizuālu kontaktu ar zemi, uzstāda piemērojamiem gaisa telpas noteikumiem atbilstīgas radiosakaru un navigācijas iekārtas. |
b) |
Radiosakaru iekārtā ir vismaz divas neatkarīgas radiosakaru sistēmas, kas standarta ekspluatācijas režīmā vajadzīgas, lai no jebkura maršruta punkta, ieskaitot novirzes no plānotā maršruta, sazinātos ar attiecīgajiem dispečerdienestiem uz zemes. |
c) |
Helikoptera navigācijas iekārtai jābūt konstruētai tā, lai vienas iekārtas pozīcijas atteices gadījumā jebkurā lidojuma posmā parējās ierīces nodrošinātu navigāciju saskaņā ar lidojuma plānu. |
d) |
Helikopteros, ko paredzēts ekspluatēt lidojumos, kad nosēšanās paredzēta IMC, ir piemērota iekārta, kas nodrošina vadību līdz punktam, no kura, izmantojot vizuālu kontaktu ar zemi, iespējams nosēsties jebkurā lidlaukā un jebkurā noteiktā rezerves lidlaukā, kur paredzēts nosēsties IMC. |
CAT.IDE.H.350 Transponders
Helikopteros uzstāda sekundārā novērošanas radara (SSR) transponderu, kas informē par barometrisko augstumu, un nodrošina visas citas SSR transpondera funkcijas, kas vajadzīgas konkrētajam maršrutam.
(1) OV L 295, 12.11.2010., 35. lpp.
(2) Mākoņu apakšējai robežai jābūt tik augstu, lai zem tās būtu iespējams lidot konkrētā augstumā, kur nav mākoņu.
(3) Helikopteru var ekspluatēt lidojumā, ja redzamība lidojuma laikā zem tā ir līdz 800 metriem, ar nosacījumu, ka galamērķis vai starpposma konstrukcija ir pastāvīgi redzama.
(4) Helikopteru var ekspluatēt lidojumā, ja redzamība lidojuma laikā zem tā ir līdz 1 500 metriem, ar nosacījumu, ka galamērķis vai starpposma konstrukcija ir pastāvīgi redzama.
(5) OV L 336, 20.12.2011., 20. lpp.
(6) 1. tabulā pasažieru skaits ir faktiski pārvadāto pasažieru skaits, tostarp bērni, kas jaunāki par diviem gadiem (24 mēnešiem).
(7) 1. tabulā pasažieru skaits ir faktiski pārvadāto pasažieru skaits, tostarp bērni, kas jaunāki par diviem gadiem (24 mēnešiem).
(8) 1. tabulā pasažieru skaits ir faktiski pārvadāto pasažieru skaits, tostarp bērni, kas jaunāki par diviem gadiem (24 mēnešiem).
(9) 2. tabulā pasažieru skaits ir faktiski pārvadāto pasažieru skaits, tostarp bērni, kas jaunāki par diviem gadiem (24 mēnešiem).
V PIELIKUMS
ĪPAŠI APSTIPRINĀJUMI
[PART-SPA]
A APAKŠDAĻA
VISPĀRĪGAS PRASĪBAS
SPA.GEN.100 Kompetentā iestāde
Kompetentā iestāde, kas izdod īpašu apstiprinājumu komerciālu gaisa pārvadājumu ekspluatantiem, ir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ir šā ekspluatanta galvenā uzņēmējdarbības vieta.
SPA.GEN.105 Pieteikšanās īpašā apstiprinājuma saņemšanai
a) |
Ekspluatants, kas iesniedz pieteikumu īpašā apstiprinājuma sākotnējai izdošanai, kompetentajai iestādei iesniedz piemērojamā apakšdaļā prasītos dokumentus un šādu informāciju:
|
b) |
Ekspluatants kompetentajai iestādei pierāda:
|
c) |
Ekspluatants saglabā reģistrus, kas attiecas uz a) un b) punktiem, vismaz tās ekspluatācijas laikā, kuras veikšanai nepieciešams īpašs apstiprinājums, vai – attiecīgā gadījumā – saskaņā ar III pielikumu (Part-ORO). |
SPA.GEN.110 Īpašu apstiprinājumu saņēmušā ekspluatanta tiesības
AOC ekspluatācijas specifikācijās dokumentē darbību veidu, kuru veikšanai ekspluatants, kas ir gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) turētājs, ir saņēmis apstiprinājumu.
SPA.GEN.115 Īpašā apstiprinājuma izmaiņas
Ja īpašā apstiprinājuma nosacījumus ietekmē izmaiņas, ekspluatants kompetentajai iestādei iesniedz attiecīgos dokumentus un saņem iepriekšēju apstiprinājumu attiecīgajai ekspluatācijai.
SPA.GEN.120 Īpašā apstiprinājuma derīguma uzturēšana
Īpašos apstiprinājumus izdod uz neierobežotu laiku, un tie ir derīgi, kamēr ekspluatants nodrošina atbilstību ar īpašo apstiprinājumu saistītajām prasībām un ņem vērā attiecīgos elementus, kas definēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1702/2003 noteiktajos datos.
B APAKŠDAĻA
EKSPLUATĀCIJA, IZMANTOJOT VEIKTSPĒJAS NAVIGĀCIJU (PBN)
SPA.PBN.100 Ekspluatācija atbilstīgi PBN
Gaisa kuģi ekspluatē konkrētā gaisa telpā, maršrutos vai saskaņā ar procedūrām, kurām ir noteiktas veiktspējas navigācijas (PBN) specifikācijas, tikai tad, ja ekspluatantam ir kompetentās iestādes apstiprinājums šādu darbību veikšanai. Īpašs apstiprinājums nav vajadzīgs lidojumiem gaisa telpā, kas noteikta, pamatojoties uz zonālo navigācijas specifikāciju RNAV5 (Basic Area Navigation, B-RNAV)).
SPA.PBN.105 PBN ekspluatācijas apstiprināšana
Lai saņemtu kompetentās iestādes apstiprinājumu PBN ekspluatācijai, ekspluatants pierāda, ka:
a) |
ir saņemts attiecīgais RNAV sistēmas lidojumderīguma apstiprinājums; |
b) |
ir izveidota šajā ekspluatācijā iesaistīto lidojuma apkalpes locekļu apmācības programma; |
c) |
ir ieviestas ekspluatācijas procedūras, nosakot:
|
C APAKŠDAĻA
EKSPLUATĀCIJA, IEVĒROJOT NAVIGĀCIJAS VEIKTSPĒJAS MINIMĀLĀS SPECIFIKĀICJAS (MNPS)
SPA.MNPS.100 Ekspluatācija atbilstīgi MNPS
Konkrētā navigācijas veiktspējas minimālo specifikāciju (MNPS) gaisa telpā atbilstīgi reģionālajām papildu procedūrām, kur noteiktas navigācijas veiktspējas minimālās specifikācijas, gaisa kuģi ekspluatēt drīkst tikai tad, ja ekspluatantam ir kompetentās iestādes apstiprinājums šādu darbību veikšanai.
SPA.MNPS.105 MNPS ekspluatācijas apstiprināšana
Lai saņemtu kompetentās iestādes apstiprinājumu MNPS ekspluatācijai, ekspluatants pierāda, ka:
a) |
navigācijas iekārtas atbilst obligātajām veiktspējas prasībām; |
b) |
katrs pilots savā darba vietā var redzēt un lietot navigācijas displejus, indikatorus un vadības ierīces; |
c) |
ir izveidota šajā ekspluatācijā iesaistīto lidojuma apkalpes locekļu apmācības programma; |
d) |
ir ieviestas ekspluatācijas procedūras, nosakot:
|
D APAKŠDAĻA
EKSPLUATĀCIJA GAISA TELPĀ AR SAMAZINĀTU VERTIKĀLĀS DISTANCĒŠANAS MINIMUMU (RVSM)
SPA.RVSM.100 Lidojumi ar RVSM
Gaisa kuģa ekspluatāciju noteiktā gaisa telpā, kurā starp lidojuma līmeni (FL) 290 un FL 410 (ieskaitot) vertikālās distancēšanas minimums (RVSM) ir samazināts līdz 300 m (1 000 pēdām), drīkst veikt tikai tad, ja ekspluatantam ir attiecīgs kompetentās iestādes apstiprinājums.
SPA.RVSM.105 RVSM ekspluatācijas apstiprinājums
Lai saņemtu kompetentās iestādes apstiprinājumu RVSM ekspluatācijai, ekspluatants pierāda, ka:
a) |
ir saņemts RVSM lidojumderīguma apstiprinājums; |
b) |
ir izveidotas procedūras augstumnotures kļūdu uzraudzībai un ziņošanai par tām; |
c) |
ir izveidota šajā ekspluatācijā iesaistīto lidojuma apkalpes locekļu apmācības programma; |
d) |
ir ieviestas ekspluatācijas procedūras, nosakot:
|
SPA.RVSM.110 Prasības RVSM iekārtām
Gaisa kuģī, ko izmanto lidojumiem RVSM gaisa telpā, ir:
a) |
divas neatkarīgas augstuma mērīšanas sistēmas; |
b) |
sistēma brīdināšanai par augstumu; |
c) |
automātiska augstuma kontroles sistēma; |
d) |
sekundārās novērošanas radara (SSR) transponders ar sistēmu ziņošanai par augstumu, ko var savienot ar izmantoto augstuma mērīšanas sistēmu augstuma kontrolēšanai. |
SPA.RVSM.115 RVSM augstumnotures kļūdas
a) |
Ekspluatants ziņo par reģistrētiem vai ziņotiem augstumnotures kļūdu gadījumiem gaisa kuģa iekārtu nepareizas darbības vai ekspluatācijas dēļ, kas vienādas ar vai lielākas par:
|
b) |
Ziņojumus par šādiem gadījumiem kompetentajai iestādei nosūta 72 stundu laikā. Ziņojumos ir cēloņu faktoru sākotnējā analīze, kā arī pasākumi, kas veikti, lai izvairītos no šādu gadījumu atkārtošanās. |
c) |
Ja reģistrētas vai saņemtas augstumnotures kļūdas, ekspluatants veic tūlītējus pasākumus, lai labotu kļūdas cēloņus, un ziņo par turpmākajiem pasākumiem, ja tāda ir kompetentās iestādes prasība. |
E APAKŠDAĻA
EKSPLUATĀCIJA SLIKTAS REDZAMĪBAS APSTĀKĻOS (LVO)
SPA.LVO.100 Ekspluatācija sliktas redzamības apstākļos
Ekspluatants šādu ekspluatāciju sliktas redzamības apstākļos (LVO) veic tikai tad, ja to apstiprinājusi kompetentā iestāde:
a) |
pacelšanās sliktas redzamības apstākļos (LVTO); |
b) |
I kategorijas parametriem neatbilstīga ekspluatācija (LTS CAT I); |
c) |
II kategorijas parametriem atbilstīga ekspluatācija (CAT II); |
d) |
II kategorijas parametriem neatbilstīga ekspluatācija (OTS CAT II); |
e) |
III kategorijas parametriem atbilstīga ekspluatācija (CAT III); |
f) |
pieeja, izmantojot redzamības uzlabošanas sistēmas (EVS), attiecībā uz ko piemērots darbības kredīts, lai samazinātu redzamības uz skrejceļa (RVR) minimumus par vairāk nekā vienu trešdaļu no publicētās RVR. |
SPA.LVO.105 LVO apstiprinājums
Lai saņemtu kompetentās iestādes apstiprinājumu attiecībā uz LVO, ekspluatants apliecina atbilstību šajā apakšdaļā noteiktajām prasībām.
SPA.LVO.110 Vispārējas ekspluatācijas prasības
a) |
Ekspluatants veic ekspluatāciju LTS CAT I apstākļos tikai tad, ja:
|
b) |
Ekspluatants veic CAT II, OTS CAT II vai CAT III ekspluatāciju tikai tad, ja:
|
c) |
Ekspluatants pieejas manevrus, izmantojot EVS, veic tikai tad, ja:
|
SPA.LVO.115 Prasības saistībā ar lidlauku
a) |
Ja redzamība ir mazāka par 800 m, ekspluatants lidlauku LVO apstākļos izmanto tikai tad, ja:
|
b) |
Ja ekspluatants izraugās lidlauku, kur termins LVP netiek lietots, ekspluatants nodrošina, ka šajā lidlaukā piemēro līdzvērtīgas procedūras, kas atbilst LVP prasībām. Šādu situāciju skaidri norāda lidojumu veikšanas rokasgrāmatā vai procedūru rokasgrāmatā līdz ar norādēm lidojuma apkalpei par to, kā noteikt, vai ir spēkā līdzvērtīga LVP. |
SPA.LVO.120 Lidojuma apkalpes locekļu apmācība un kvalifikācija
Ekspluatants nodrošina, ka pirms ekspluatācijas LVO:
a) |
katrs lidojuma apkalpes loceklis:
|
b) |
mācības un pārbaudes tiek rīkotas saskaņā ar precīzu apmācības programmu. |
SPA.LVO.125 Ekspluatācijas procedūras
a) |
Ekspluatants izstrādā procedūras un instrukcijas, kas jāizmanto, veicot ekspluatāciju atbilstīgi LVO. Šīs procedūras un instrukcijas iekļauj lidojumu veikšanas rokasgrāmatā vai procedūru rokasgrāmatā, un tajās norādīti lidojuma apkalpes locekļu pienākumi, veicot gaisa kuģa manevrēšanu uz zemes, pacelšanos, pieeju, izlīdzināšanu, nosēšanos, izskrējienu un otrā apļa procedūras. |
b) |
Pirms LVO darbību sākšanas gaisa kuģa kapteinis/komandieris pārliecinās, ka:
|
SPA.LVO.130 Obligātās iekārtas
a) |
Ekspluatants lidojumu veikšanas rokasgrāmatā vai attiecīgi procedūru rokasgrāmatā iekļauj obligātās iekārtas, kam, sākot ekspluatāciju atbilstīgi LVO, jābūt darba kārtībā saskaņā ar gaisa kuģa lidojumu rokasgrāmatas (AFM) vai cita apstiprināta dokumenta prasībām. |
b) |
Gaisa kuģa kapteinis/komandieris pārliecinās par gaisa kuģa un attiecīgo lidojumā izmantojamo sistēmu piemērotību konkrētajam ekspluatācijas veidam. |
F APAKŠDAĻA
ĪPAŠI TĀLI LIDOJUMI (ETOPS) AR DIVDZINĒJU LIDMAŠĪNĀM
SPA.ETOPS.100 ETOPS
Komerciālos gaisa pārvadājumos divdzinēju lidmašīnas tālāk par CAT.OP.MPA.140. punktā noteikto sliekšņa distanci izmanto tikai tad, ja ir saņemts kompetentās iestādes ETOPS ekspluatācijas apstiprinājums.
SPA.ETOPS.105 ETOPS ekspluatācijas apstiprinājums
Lai saņemtu kompetentās iestādes apstiprinājumu ETOPS ekspluatācijai, ekspluatants pierāda, ka:
a) |
attiecīgajai lidmašīnai kombinācijā ar konkrētiem dzinējiem ir ETOPS tipa projekta un drošuma apstiprinājums paredzētajam ekspluatācijas veidam; |
b) |
ir izveidota apmācības programma lidojuma apkalpes locekļiem un visiem pārējiem ekspluatācijā iesaistītajiem darbiniekiem, un visi lidojuma apkalpes locekļi un visi pārējie ekspluatācijā iesaistītie darbinieki ir atbilstīgi kvalificēti, lai spētu veikt plānoto ekspluatāciju; |
c) |
ekspluatanta organizācijai ir piemērota struktūra un pieredze, lai nodrošinātu paredzēto ekspluatācijas veidu; |
d) |
ir ieviestas ekspluatācijas procedūras. |
SPA.ETOPS.110 Rezerves lidlauks ETOPS maršrutā
a) |
Uzskata, ka rezerves lidlauks ETOPS maršrutā ir atbilstošs, ja paredzētajā izmantošanas laikā lidlauks ir pieejams un tajā ir tāds nepieciešamais aprīkojums un palīgdienesti kā gaisa satiksmes vadība (ATS), pietiekams apgaismojums, sakaru līdzekļi, meteoroloģiskā informācija, navigācijas līdzekļi un avārijas dienesti, un vismaz viena piemērota instrumentālās nolaišanās procedūra. |
b) |
Pirms ETOPS lidojuma veikšanas ekspluatants nodrošina, ka rezerves lidlauks ETOPS maršrutā ir pieejams vai nu ekspluatanta apstiprinātajā novirzes laikā, vai novirzes laikā, kas noteikts, pamatojoties uz MEL ģenerētu lidmašīnas funkcionālās izmantojamības statusu, izvēloties mazāko vērtību. |
c) |
Visus vajadzīgos rezerves lidlaukus ETOPS maršrutā ekspluatants precizē lidojuma veikšanas plānā un ATS lidojuma plānā. |
SPA.ETOPS.115 Plānošanas minimumi rezerves lidlaukam ETOPS maršrutā
a) |
Ekspluatants ETOPS maršrutā kādu lidlauku par rezerves lidlauku izraugās tikai tad, ja atbilstīgie meteoroloģiskie ziņojumi vai prognozes, vai to kombinācija rāda, ka laikposmā no paredzamā nosēšanās laika līdz vienai stundai pēc vēlākā iespējamā nosēšanās laika laikapstākļi būs tādi paši vai labāki par plānošanas minimumiem, kas aprēķināti, pieskaitot 1. tabulā norādītās papildu robežvērtības. |
b) |
Metodi, ar kuru nosakāmi ekspluatācijas minimumi plānotajā ETOPS maršruta rezerves lidlaukā, ekspluatants norāda lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. 1. tabula Plānošanas minimumi rezerves lidlaukam ETOPS maršrutā
|
G APAKŠDAĻA
BĪSTAMU IZSTRĀDĀJUMU PĀRVADĀJUMI
SPA.DG.100 Bīstamu izstrādājumu pārvadājumi
Izņemot gadījumus, kas paredzēti IV pielikumā (Part-CAT), ekspluatants veic bīstamu izstrādājumu gaisa pārvadājumus tikai tad, ja ir saņēmis kompetentās iestādes apstiprinājumu.
SPA.DG.105 Apstiprinājums bīstamu izstrādājumu pārvadāšanai
Lai saņemtu apstiprinājumu bīstamu izstrādājumu pārvadāšanai, ekspluatants saskaņā ar tehniskajām instrukcijām:
a) |
izveido un uztur apmācības programmu visiem iesaistītajiem darbiniekiem un kompetentajai iestādei pierāda, ka visi darbinieki ir pienācīgi apmācīti; |
b) |
izveido ekspluatācijas procedūras drošai bīstamu izstrādājumu apkalpošanai visos gaisa pārvadājumu posmos, iekļaujot informāciju un instrukcijas par:
|
SPA.DG.110 Informācija par bīstamiem izstrādājumiem un dokumentācija
Saskaņā ar tehniskajām instrukcijām ekspluatants:
a) |
kapteini/komandieri rakstiski informē par:
|
b) |
aizpilda pieņemšanas kontrollapu; |
c) |
nodrošina, ka bīstamajiem izstrādājumiem ir pievienoti nepieciešamie bīstamo izstrādājumu pārvadāšanas pavaddokumenti, ko aizpildījusi persona, kas bīstamos izstrādājumus nodevusi šim gaisa pārvadājumam, izņemot gadījumus, kad informācija par bīstamajiem izstrādājumiem ir sniegta elektroniski; |
d) |
nodrošina, ka gadījumā, ja bīstamo izstrādājumu transporta dokuments ir sagatavots papīra formātā, šā dokumenta kopiju saglabā uz zemes, kur tai var piekļūt pieņemamā laikā līdz šo izstrādājumu nogādāšanai paredzētajā galamērķī; |
e) |
nodrošina, ka gaisa kuģa kapteinim/komandierim sniegtās informācijas kopija tiek saglabāta uz zemes un ka šī kopija vai tajā ietvertā informācija ir viegli pieejama pēdējās izlidošanas un nākamās plānotās ielidošanas lidlaukam līdz brīdim, kad lidojums, uz kuru šī informācija attiecas, tiek pabeigts; |
f) |
pieņemšanas kontrollapu, transporta dokumentu un kapteinim/komandierim nodoto informāciju saglabā vismaz trīs mēnešus pēc lidojuma beigām; |
g) |
vismaz trīs gadus saglabā visu darbinieku apmācības dokumentus. |
H APAKŠDAĻA
HELIKOPTERU EKSPLUATĀCIJA, IZMANTOJOT NAKTS REDZAMĪBAS ATTĒLVEIDES SISTĒMAS
SPA.NVIS.100 Ekspluatācija, izmantojot nakts redzamības attēlveides sistēmu (NVIS)
a) |
Helikopterus VFR lidojumos naktī ar NVIS drīkst ekspluatēt tikai tad, ja ekspluatantam ir kompetentās iestādes apstiprinājums. |
b) |
Lai saņemtu šādu kompetentās iestādes apstiprinājumu, ekspluatants:
|
SPA.NVIS.110 Prasības attiecībā uz iekārtām ekspluatācijai ar NVIS
a) Pirms NVIS lidojumu veikšanas visiem helikopteriem un visām attiecīgajām NVIS iekārtām izdod attiecīgu lidojumderīguma apstiprinājumu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1702/2003.
b) Radioaltimetrs. Helikopteros uzstāda radioaltimetru, kas, helikopteram zaudējot iestatīto augstumu, raida skaņas brīdinājuma signālu un pilota izvēlētā augstumā visos NVIS lidojuma posmos raida skaidri uztveramu skaņas brīdinājuma un vizuālu brīdinājuma signālu.
c) Gaisa kuģis, kura apgaismojums ir saderīgs ar NVIS. Lai uzlabotu perifērās redzes vizuālo orientieru redzamību un uzlabotu situācijas pārzināšanu, nodrošina:
1) |
ar NVIS saderīgu instrumentu paneļa lokālu apgaismojumu, ja tāds uzstādīts, kas var apgaismot visus lidojumam svarīgos instrumentus; |
2) |
ar NVIS saderīgu vispārējo apgaismojumu; |
3) |
ar NVIS saderīgu pārnēsājamu lukturīti; un |
4) |
līdzekli, kas ļauj noņemt vai izslēgt ar NVIS nesaderīgu iekšējo apgaismojumu. |
d) NVIS papildaprīkojums. Nodrošina šādu NVIS papildaprīkojumu:
1) |
rezerves vai sekundāru strāvas avotu nakts redzamības brillēm (NVG); |
2) |
ķiveri ar attiecīgu NVG piestiprinājumu. |
e) Vienā NVIS lidojumā lieto viena tipa, paaudzes un modeļa nakts redzamības brilles (NVG).
f) Lidojumderīguma uzturēšana
1) |
Pastāvīgas lidojumderīguma uzturēšanas procedūrās norāda informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu helikopterā uzstādīto NVIS ierīču regulāru tehnisku apkopi, un tajā ir vismaz informācija par:
|
2) |
Visām izmaiņām, kas gaisa kuģim veiktas vēlāk, un gaisa kuģa tehniskajai apkopei jāatbilst NVIS lidojumderīguma apstiprinājumam. |
SPA.NVIS.120 NVIS ekspluatācijas minimumi
a) |
Ekspluatāciju neveic, ja laikapstākļi neatbilst VFR lidojumiem paredzētajiem obligātajiem nosacījumiem attiecīgajam nakts ekspluatācijas tipam. |
b) |
Ekspluatants nosaka minimālo pārejas augstumu, kādā lidojumu var turpināt, pārejot uz attiecīgo palīgierīču izmantošanu vai šo izmantošanu beidzot. |
SPA.NVIS.130 Prasības NVIS lidojuma apkalpei
a) Atlase. Ekspluatants nosaka kritērijus, uz kuru pamata izraugās apkalpes locekļus NVIS pienākumu veikšanai.
b) Pieredze. Pirms apmācības sākuma komandierim ir vismaz 20 VFR nakts lidojumu stundu pieredze helikoptera kapteiņa/komandiera statusā.
c) Operatīvās mācības. Visiem pilotiem jāpabeidz operatīvās mācības saskaņā ar lidojumu veikšanas rokasgrāmatā noteiktajām NVIS procedūrām.
d) Nesenā pieredze. Visi NVIS lidojumos iesaistītie piloti un NVIS tehniskās apkalpes locekļi pēdējās 90 dienās ir veikuši trīs NVIS lidojumus. Neseno pieredzi var atkārtoti iegūt mācību lidojumā ar helikopteru vai apstiprinātā pilnīgā lidojumu trenažierī (FFS), aptverot f) apakšpunkta 1. punkta elementus.
e) Apkalpes sastāvs. Minimālais apkalpes locekļu skaits ir lielākais no tiem, kas noteikts:
1) |
gaisa kuģa lidojumu rokasgrāmatā (AFM); |
2) |
attiecīgajai darbībai; vai |
3) |
NVIS lidojumu ekspluatācijas apstiprinājumā. |
f) Apkalpes apmācība un pārbaudes
1) Apmācību un pārbaudes veic saskaņā ar precīzām mācību programmām, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde un kas iekļautas lidojumu veikšanas rokasgrāmatā.
2) Apkalpes locekļi
i) |
Apkalpes locekļu apmācības programmas: uzlabo zināšanas par NVIS darba vidi un aprīkojumu; uzlabo apkalpes darba koordinēšanu; tajās ir pasākumi, lai mazinātu risku, kas saistīts ar sliktas redzamības apstākļu iestāšanos un standarta un ārkārtas NVIS procedūrām. |
ii) |
Pasākumus, kas minēti f) apakšpunkta 2. punkta i) punktā, novērtē, veicot:
|
SPA.NVIS.140 Informācija un dokumentācija
Ekspluatants gādā par to, lai riska analīzes un pārvaldības procesa ietvaros mazinātu ar NVIS vidi saistītus riskus, lidojumu veikšanas rokasgrāmatā norādot: apkalpes locekļu atlases kritērijus, sastāvu un apmācību; aprīkojuma līmeni un izvietošanas kritērijus; kā arī ekspluatācijas procedūras un minimumus, lai raksturotu un pārvaldītu standarta un iespējamās nestandarta darbības.
I APAKŠDAĻA
HELIKOPTERU EKSPLUATĀCIJA AR VINČU
SPA.HHO.100 Helikopteru ekspluatācija ar vinču (HHO)
a) |
Helikopterus drīkst ekspluatēt komerciālu gaisa pārvadājumu (CAT) nolūkā un veikt darbības ar vinču tikai tad, ja ekspluatantam ir kompetentās iestādes apstiprinājums. |
b) |
Lai saņemtu šādu kompetentās iestādes apstiprinājumu, ekspluatants:
|
SPA.HHO.110 Prasības HHO aprīkojumam
a) |
Visām iekārtām, ar kurām helikopters ir aprīkos, lai nodrošinātu ekspluatāciju ar vinču, tostarp arī visām radioiekārtām atbilstīgi SPA.HHO.115. punktam, tostarp attiecībā uz visām turpmākām izmaiņām, ir paredzētajai funkcijai atbilstīgs lidojumderīguma apstiprinājums. Palīgaprīkojumu projektē un testē atbilstīgi kompetentās iestādes noteiktajam standartam. |
b) |
Ekspluatants, sadarbojoties ar ražotāju, izstrādā HHO aprīkojuma un sistēmu tehniskās apkopes instrukcijas un atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2042/2003 noteikumiem iekļauj tās ekspluatanta helikoptera tehniskās apkopes programmā. |
SPA.HHO.115 HHO sakari
Izveido divvirzienu radiosakarus ar organizāciju, kurai nodrošina attiecīgo HHO, un, ja iespējams, sakarus ar darbiniekiem uz zemes HHO ekspluatācijas vietā:
a) |
dienā un naktī, veicot ekspluatāciju atklātā jūrā; |
b) |
naktī, veicot ekspluatāciju krasta zonā, izņemot HHO neatliekamās medicīniskās palīdzības helikopteru dienestu (HEMS) ekspluatācijas vietā. |
SPA.HHO.125 HHO veiktspējas prasības
Izņemot HHO, ko veic HEMS ekspluatācijas vietā, HHO jāspēj kritiska dzinēja atteici kompensēt ar atlikušo(-ajiem) dzinēju(-iem) atbilstīgā jaudas režīmā, neapdraudot ārējā piekarē atrodošās(-os) personas(-u)/kravas, trešās puses vai īpašumu drošību.
SPA.HHO.130 Prasības HHO apkalpei
a) Atlase. Ekspluatants nosaka kritērijus, uz kuru pamata izraugās lidojuma apkalpes locekļus HHO pienākumu veikšanai, ņemot vērā iepriekšēju pieredzi.
b) Pieredze. Komandierim, kas veic HHO lidojumus, obligātā pieredze ir vismaz:
1) |
atklātā jūrā:
|
2) |
krasta zonā:
|
c) Operatīvās mācības un pieredze. Apmācības kursa sekmīga apguve saskaņā ar lidojumu veikšanas rokasgrāmatā iekļautajām HHO procedūrām un atbilstīga pieredze, veicot pienākumus HHO identiskā vidē.
d) Nesenā pieredze. Visi HHO lidojumos iesaistītie piloti un HHO apkalpes locekļi pēdējās 90 dienās ir veikuši:
1) |
ja ekspluatāciju veic dienā: jebkurus trīs apvienotus nolaišanas/pacelšanas ciklus dienā vai naktī, katrā no tiem ir pāreja uz karāšanās režīmu/no karāšanās režīma; |
2) |
ja ekspluatāciju veic naktī: trīs nolaišanas/pacelšanas ciklus naktī, no kuriem katrā ir pāreja uz karāšanās režīmu/no karāšanās režīma. |
e) Apkalpes sastāvs. Dienas vai nakts ekspluatācijai vajadzīgo obligāto apkalpes locekļu skaitu norāda lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. Obligāto apkalpes locekļu skaitu nosaka, ņemot vērā helikoptera tipu, laikapstākļus, paredzēto uzdevumu un – ekspluatācijai atklātā jūrā – apstākļus HHO ekspluatācijas vietā, jūras stāvokli un kuģa kustību. Apkalpē locekļu skaits nekad nedrīkst būt mazāk nekā viens pilots un viens HHO apkalpes loceklis.
f) Apmācība un pārbaudes
1) Apmācību un pārbaudes vada saskaņā ar precīzām mācību programmām, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde un kas iekļautas lidojumu veikšanas rokasgrāmatā.
2) Apkalpes locekļi
i) |
Apkalpes locekļu apmācības programmas: uzlabo zināšanas par HHO darba vidi un aprīkojumu; uzlabo apkalpes darba koordinēšanu; tajās ir pasākumi, lai mazinātu risku, kas saistīts ar HHO standarta un ārkārtas procedūrām, kā arī statiskās enerģijas izlādi. |
ii) |
Pasākumus, kas minēti f) punkta 2. apakšpunkta i) punktā, novērtē vizuālos meteoroloģiskos apstākļos (VMC), veicot kvalifikācijas pārbaudi dienā, vai arī kvalifikācijas pārbaudi naktī, ja ekspluatants nodrošina HHO veikšanu naktī. |
SPA.HHO.135 HHO pasažieru instruktāža
Pirms visiem HHO lidojumiem vai secīgiem lidojumiem HHO pasažierus instruē un brīdina par statiskās enerģijas izlādes bīstamību, kā arī citiem ar HHO saistītiem apsvērumiem.
SPA.HHO.140 Informācija un dokumentācija
a) |
Ekspluatants gādā par to, lai riska analīzes un pārvaldības procesa ietvaros mazinātu ar HHO vidi saistītus riskus, lidojumu veikšanas rokasgrāmatā norādot: apkalpes locekļu atlases kritērijus, sastāvu un apmācību; aprīkojuma līmeni un izvietošanas kritērijus; kā arī ekspluatācijas procedūras un minimumus, lai raksturotu un pārvaldītu standarta un iespējamās nestandarta darbības. |
b) |
Attiecīgās lidojumu veikšanas rokasgrāmatas daļas ir tās organizācijas rīcībā, kurai HHO tiek nodrošināts. |
J APAKŠDAĻA
NEATLIEKAMĀS MEDICĪNISKĀS PALĪDZĪBAS DIENESTU LIDOJUMI AR HELIKOPTERU
SPA.HEMS.100 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (HEMS) lidojumi ar helikopteru
a) |
Helikopterus HEMS lidojumos drīkst ekspluatēt tikai tad, ja ekspluatantam ir kompetentās iestādes apstiprinājums. |
b) |
Lai saņemtu šādu kompetentās iestādes apstiprinājumu, ekspluatants:
|
SPA.HEMS.110 HEMS ekspluatācijai vajadzīgais aprīkojums
Visām medicīniskajām iekārtām, kas uzstādītas helikopterā, kā arī to vēlākām izmaiņām un – attiecīgā gadījumā – šo iekārtu ekspluatācijai jābūt apstiprinātai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1702/2003 noteikumiem.
SPA.HEMS.115 Sakari
Papildus CAT.IDE.H. punktā noteiktajām prasībām helikopteros, ar kuriem veic HEMS lidojumus, uzstāda sakaru ierīces, kas piemērotas divvirzienu sakariem ar organizāciju, kurai veic HEMS, un, ja iespējams, sakariem ar avārijas dienesta darbiniekiem uz zemes.
SPA.HEMS.120 HEMS ekspluatācijas minimumi
a) |
1. un 2. klases parametriem atbilstīgos HEMS lidojumos ievēro 1. tabulā noteiktos obligātos meteoroloģiskos nosacījumus HEMS lidojumu sākuma un maršruta posmam. Ja maršruta posmā meteoroloģiskie apstākļi pasliktinās zem norādītās mākoņa zemākās robežas vai redzamības, helikopteri, kas sertificēti tikai VMC lidojumiem, pārtrauc lidojumu vai atgriežas bāzē. Helikopteri, kas aprīkoti un sertificēti lidojumiem instrumentālos meteoroloģiskos apstākļos (IMC), var pārtraukt lidojumu vai atgriezties bāzē, vai – ja lidojuma apkalpei ir atbilstīga kvalifikācija – turpināt lidojumu saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem (IFR). 1. tabula HEMS ekspluatācijas minimumi
|
b) |
Saskaņā ar obligātajiem meteoroloģiskiem nosacījumiem lidojuma sākuma un maršruta posmā 3. parametru klases HEMS lidojumos mākoņu zemākajai robežai jābūt 600 pēdu augstumā un redzamībai – 1 500 m. Redzamība īslaicīgi drīkst būt līdz 800 m, ja ir redzama zeme un ja helikopteru manevrē tādā ātrumā, lai savlaicīgi varētu pamanīt visus šķēršļus un novērst sadursmi. |
SPA.HEMS.125 HEMS ekspluatācijas veiktspējas prasības
a) 3. klases parametriem atbilstīgu ekspluatāciju nedrīkst veikt virs nelabvēlīga apvidus.
b) Pacelšanās un nosēšanās
1) |
Helikopterus, ar kuriem veic lidojumus, ielidojot/izlidojot pieejas beigu posma un pacelšanās zonā (FATO) pie slimnīcas, kas atrodas blīvi apdzīvotā nelabvēlīgā apvidū un ko izmanto par HEMS ekspluatācijas bāzi, ekspluatē atbilstīgi 1. klases parametriem. |
2) |
Helikopterus, ar kuriem veic lidojumus, ielidojot/izlidojot FATO pie slimnīcas, kas atrodas blīvi apdzīvotā nelabvēlīgā apvidū, bet kas nav HEMS ekspluatācijas bāze, ekspluatē atbilstīgi 1. klases parametriem, izņemot gadījumus, kad ekspluatantam ir apstiprinājums saskaņa ar CAT.POL.H.225. punktu. |
3) |
Helikopterus, ar kuriem veic lidojumus, ielidojot/izlidojot HEMS ekspluatācijas vietā, kas atrodas nelabvēlīgā apvidū, ekspluatē atbilstīgi 2. klases parametriem, un tos atbrīvo no CAT.POL.H.305. punkta a) apakšpunktā prasītā apstiprinājuma, ja ir nodrošināta atbilstība CAT.POL.H.305. b) punkta 2. un 3. apakšpunkta noteikumiem. |
4) |
HEMS ekspluatācijas vietai jābūt pietiekami plašai, lai būtu iespējams ievērot pietiekamu atstatumu no visiem šķēršļiem. Nakts lidojumos ekspluatācijas vietā nodrošina pietiekamu apgaismojumu un norāda šķēršļus. |
SPA.HEMS.130 Prasības apkalpei
a) Atlase. Ekspluatants nosaka kritērijus, uz kuru pamata izraugās lidojuma apkalpes locekļus HEMS pienākumu veikšanai, ņemot vērā iepriekšēju pieredzi.
b) Pieredze. Komandierim, kas veic HEMS lidojumus, obligātā pieredze ir vismaz:
1) |
vai nu:
|
2) |
500 stundu lidojumu pieredze helikopterā, kas iegūta paredzētajai ekspluatācijai līdzīgā ekspluatācijas vidē; un |
3) |
20 stundu VMC lidojumu pieredze kapteiņa/komandiera statusā – pilotiem, kas iesaistīti nakts lidojumos. |
c) Operatīvās mācības. Sekmīgi pabeigta operatīvā apmācība saskaņā ar lidojumu veikšanas rokasgrāmatā iekļautajām HEMS procedūrām.
d) Nesenā pieredze. Visi piloti, kas veic HEMS lidojumus, pēdējo 6 mēnešu laikā ir veikuši vismaz 30 minūšu lidojumu helikopterā vai FSTD, vadoties vienīgi pēc instrumentiem.
e) Apkalpes sastāvs.
1) |
Lidojumi dienā. Dienā lidojuma apkalpē ir vismaz viens pilots un viens HEMS tehniskās apkalpes loceklis.
|
2) |
Nakts lidojums. Naktī lidojuma apkalpē ir vismaz:
|
f) Apkalpes apmācība un pārbaudes
1) Apmācību un pārbaudes vada saskaņā ar precīzām mācību programmām, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde un kas iekļautas lidojumu veikšanas rokasgrāmatā.
2) Apkalpes locekļi
i) |
Apkalpes locekļu apmācības programmas: uzlabo zināšanas par HEMS darba vidi un aprīkojumu; uzlabo apkalpes darba koordinēšanu; tajās ir pasākumi, lai mazinātu risku, kas saistīts ar pārlidojumu maršrutā sliktas redzamības apstākļos, HEMS ekspluatācijas vietas izvēle un pieejas un izlidošanas profili. |
ii) |
Pasākumus, kas minēti f) apakšpunkta 2. punkta i) apakšpunktā, novērtē, veicot:
|
SPA.HEMS.135 HEMS mediķu un citu darbinieku instruktāža
a) |
Mediķi. Mediķus instruē pirms katra HEMS lidojuma vai vairākiem secīgiem lidojumiem, lai tos iepazīstinātu ar HEMS darba vidi un aprīkojumu, lai viņi prastu izmantot helikoptera medicīnisko un avārijas aprīkojumu un piedalīties standarta un avārijas iekāpšanas un izkāpšanas procedūrās. |
b) |
Virszemes avārijas dienesta darbinieki. Ekspluatants veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka virszemes avārijas dienestu darbinieki tiek iepazīstināti ar HEMS darba vidi un aprīkojumu, kā arī risku, kas saistīts ar darbībām uz zemes HEMS ekspluatācijas vietā. |
c) |
Pacienti. Neskarot CAT.OP.MPA.170. punktu, instruktāžu veic tikai tad, ja tas iespējams pacienta veselības stāvokļa dēļ. |
SPA.HEMS.140 Informācija un dokumentācija
a) |
Ekspluatants gādā par to, lai riska analīzes un pārvaldības procesa ietvaros mazinātu ar HEMS vidi saistītus riskus, lidojumu veikšanas rokasgrāmatā norādot: apkalpes locekļu atlases kritērijus, sastāvu un apmācību; aprīkojuma līmeni un izvietošanas kritērijus; kā arī ekspluatācijas procedūras un minimumus, lai raksturotu un pārvaldītu standarta un iespējamās nestandarta darbības. |
b) |
Organizācijai, kurai veic HEMS, nodrošina attiecīgo ekspluatācijas rokasgrāmatas daļu pieejamību. |
SPA.HEMS.145 HEMS ekspluatācijas bāzes telpu aprīkojums
a) |
Ja apkalpes locekļiem ir dežūras ar reaģēšanas laiku, kas mazāks par 45 minūtēm, katras ekspluatācijas bāzes tiešā tuvumā nodrošina piemērotas telpas. |
b) |
Katrā ekspluatācijas bāzē pilotiem nodrošina iespēju saņemt aktuālo meteoroloģisko informāciju un laika prognozi, kā arī pieņemamus sakarus ar atbilstīgo gaisa satiksmes vadības dienestu (ATS) vienību. Nodrošina piemērotu aprīkojumu visu uzdevumu plānošanai. |
SPA.HEMS.150 Degvielas piegāde
a) |
Ja HEMS operācijas veic saskaņā ar VFR vietējā un noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, var plānot standarta degvielas daudzumu ar noteikumu, ka ekspluatants sagatavo rezerves degvielas krājumu, lai nodrošinātu, ka operācijas beigās atlikušais degvielas daudzums nav mazāks par daudzumu, ar ko pietiek:
|
SPA.HEMS.155 Degvielas uzpilde, pasažieriem iekāpjot helikopterā, atrodoties helikopterā vai izkāpjot no helikoptera
Ja kapteinis uzskata, ka degviela jāuzpilda, pasažieriem atrodoties helikopterā, to var veikt pēc propelleru apstāšanās vai tad, ja propelleri griežas, ievērojot šādas prasības:
a) |
tajā helikoptera pusē, kur notiek degvielas uzpilde, durvis ir aizslēgtas; |
b) |
tajā helikoptera pusē, kur degvielas uzpilde nenotiek, durvis ir atvērtas (ja laikapstākļu dēļ iespējams); |
c) |
piemērotas ietilpības ugunsdzēšamie aparāti novietoti tā, lai aizdegšanās gadījumā tos būtu iespējams lietot nekavējoties; un |
d) |
nekavējoties rīcībspējīgi ir pietiekami daudzi darbinieki, lai ugunsgrēka gadījumā no helikoptera evakuētu pacientus. |
(1) VIS: redzamība; MDA/H: minimālais augstuma samazināšanas absolūtais/relatīvais augstums.
(2) Maršruta posmā redzamība īslaicīgi drīkst būt samazināta līdz 800 m, ja ir redzama zeme un ja helikopteru manevrē tādā ātrumā, lai savlaicīgi būtu iespējams pamanīt visus šķēršļus un novērst sadursmi.
(3) Maršruta posmā mākoņu zemākā robeža īslaicīgi drīkst būt zemāk par 1 000 pēdām.