ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2012.252.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 252

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

55. sējums
2012. gada 19. septembris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 835/2012 (2012. gada 18. septembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), attiecībā uz XVII pielikumu (kadmijs) ( 1 )

1

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 836/2012 (2012. gada 18. septembris), ar ko attiecībā uz svinu groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) ( 1 )

4

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 837/2012 (2012. gada 18. septembris) par atļauju izmantot no Aspergillus oryzae (DSM 22594) iegūtu 6-fitāzi (EC 3.1.3.26) kā barības piedevu mājputniem, atšķirtiem sivēniem, nobarojamām cūkām un sivēnmātēm (atļaujas turētājs ir DSM Nutritional Products) ( 1 )

7

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 838/2012 (2012. gada 18. septembris) par atļauju izmantot Lactobacillus brevis (DSMZ 21982) kā barības piedevu visām dzīvnieku sugām ( 1 )

9

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 839/2012 (2012. gada 18. septembris) par atļauju izmantot urīnvielu kā barības piedevu atgremotājiem ( 1 )

11

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 840/2012 (2012. gada 18. septembris) par atļauju lietot 6-fitāzi (EC 3.1.3.26), ko iegūst no Schizosaccharomyces pombe (ATCC 5233), kā barības piedevu visu sugu gaļas putniem, izņemot gaļas cāļus, gaļas tītarus un gaļas pīles, un visu sugu dējējputniem, izņemot dējējvistas (atļaujas turētājs Danisco Animal Nutrition) ( 1 )

14

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 841/2012 (2012. gada 18. septembris) par atļauju lietot Lactobacillus plantarum (NCIMB 41028) un Lactobacillus plantarum (NCIMB 30148) kā barības piedevas visām dzīvnieku sugām ( 1 )

17

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 842/2012 (2012. gada 18. septembris) par atļauju lietot lantāna karbonāta oktahidrāta preparātu kā barības piedevu suņiem (atļaujas turētājs – Bayer Animal Health GmbH) ( 1 )

21

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 843/2012 (2012. gada 18. septembris) par atļauju lietot endo-1,4-beta-ksilanāzi, ko iegūst no Aspergillus niger (CBS 109.713), kā barības piedevu vaislas tītariem, retāk audzētu sugu gaļas putniem un dējējputniem vai vaislas putniem un dekoratīvajiem putniem (atļaujas turētājs – BASF SE) ( 1 )

23

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 844/2012 (2012. gada 18. septembris), ar ko nosaka noteikumus, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū ( 1 )

26

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 845/2012 (2012. gada 18. septembris), ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda ražojumu importam

33

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 846/2012 (2012. gada 18. septembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

55

 

 

LĒMUMI

 

 

2012/505/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 17. septembris) par Ēģiptes atzīšanu attiecībā uz jūrnieku apmācības un sertificēšanas sistēmām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/106/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 6297)

57

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

19.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/1


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 835/2012

(2012. gada 18. septembris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), attiecībā uz XVII pielikumu (kadmijs)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (1), un jo īpaši tās 131. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2011. gada 20. maija Regula (ES) Nr. 494/2011, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), attiecībā uz XVII pielikumu (kadmiju) (2), grozīja ierobežošanas jomu kadmijam un kadmija savienojumiem saskaņā ar riska faktoru novērtēšanas un riska mazināšanas stratēģiju kadmijam un kadmija oksīdam, tostarp noteikumus, kurus piemēro cietlodēšanas stienīšiem un juvelierizstrādājumiem (3).

(2)

Turklāt ar Regulu (ES) Nr. 494/2011 spēkā esošo ierobežojumu kadmija un kadmija savienojumu lietošanai sintētiskos organiskos polimēros (plastmasas materiāls) attiecināja uz visiem plastmasas materiāliem, paredzot atkāpi tāda pārstrādāta PVC izmantošanai, kas satur kadmiju, konkrētu būvniecības izstrādājumu ražošanā. Šo atkāpi piešķīra, ņemot vērā apspriešanos ad hoc ekspertu sanāksmē par riska pārvaldību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un rezultātus, kas izriet no 2010. gada janvārī publicētā pētījuma Socio-Economic Impact of a Potential Update of the Restrictions on the Marketing and Use of Cadmium in jewelleries, brazing alloys and PVC  (4). Par visiem ierobežojuma elementiem apspriedās arī ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par Regulas (EK) Nr. 1907/2006 īstenošanu, un ar ieinteresētajām personām.

(3)

Pēc tam, kad pieņēma Regulu (ES) Nr. 494/2011, Komisijai kļuva zināmi tādi kadmija pigmentu lietojumi konkrētu veidu plastmasas materiālos, kurus pirmo reizi ierobežoja ar Regulu (ES) Nr. 494/2011, kuriem piemērotas alternatīvas kadmija savienojumu lietošanai acīmredzot nav pieejamas un par kuriem, ievērojot ierobežotas apspriešanās ārkārtas apstākļus, patlaban ir vajadzīgs turpmākais novērtējums.

(4)

Padome 1988. gada 25. janvāra rezolūcijā aicināja apkarot vides piesārņojumu ar kadmiju, tostarp ieviešot konkrētus pasākumus, lai ierobežotu kadmija lietošanu un stimulētu papildu alternatīvu izstrādi kadmija lietošanai pigmentos, stabilizētājos un klājumos, aicinot ierobežot kadmija lietojumus uz gadījumiem, kuros nav piemērotu alternatīvu.

(5)

Komisija saskaņā ar REACH 69. pantu lūgs Eiropas Ķīmisko vielu aģentūru sagatavot XV pielikuma prasībām atbilstošu dokumentāciju saistībā ar kadmija un kadmija savienojumu lietošanu tādos plastmasas materiālu veidos, kuri pirmo reizi tika ierobežoti ar Regulu (ES) Nr. 494/2011, pilnībā ņemot vērā Padomes 1988. gada 25. janvāra rezolūciju.

(6)

Līdz ierobežošanas procedūras pabeigšanai ierobežojums kadmija un tā savienojumu lietošanai būtu jānosaka tikai tiem plastmasas veidiem, kas ir uzskaitīti XVII pielikuma 23. ierakstā pirms Regulas (ES) Nr. 494/2011 pieņemšanas.

(7)

Juridiskās skaidrības nolūkos šī regula būtu jāpiemēro no 2011. gada 10. decembra.

(8)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 10. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 18. septembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 134, 21.5.2011., 2. lpp.

(3)  OV C 149, 14.6.2008., 6. lpp.

(4)  http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/chemicals/files/markrestr/study-cadmium_en.pdf


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumā tabulu, kurā noteikti vielu, vielu grupu un maisījumu nosaukumi, kā arī ierobežojuma nosacījumi, groza šādi:

1)

23. ieraksta otrajā slejā 1. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādām:

 

“1.

Neizmanto maisījumos vai izstrādājumos, kas izgatavoti no sintētiskiem organiskiem polimēriem (turpmāk plastmasas materiāli):

vinilhlorīda polimēri vai kopolimēri (PVC) [3904 10] [3904 21],

poliuretāns (PUR) [3909 50],

zema blīvuma polietilēns (LDPE), izņemot zema blīvuma polietilēnu, ko lieto krāsotu paraugpartiju ražošanai [3901 10],

celulozes acetāts (CA) [3912 11],

celulozes acetāta butirāts (CAB) [3912 11],

epoksīda sveķi [3907 30],

melamīna – formaldehīda (MF) sveķi [3909 20],

urīnvielas – formaldefīda (UF) sveķi [3909 10]

nepiesātināti poliesteri (NP) [3907 91],

polietilēna tereftalāts (PET) [3907 60],

polibutilēna tereftalāts (PBT),

caurspīdīgs/universāls polistirols [3903 11],

akrilnitrila metilmetakrilāts (AMMA),

šķērssaistīts polietilēns (VPE),

izturīgais polistirols,

polipropilēns (PP) [3902 10].

Maisījumus un izstrādājumus, kas izgatavoti no plastmasas materiāla, nelaiž tirgū, ja kadmija koncentrācija (Cd metal izteiksmē) ir vienāda ar vai lielāka par 0,01 % no plastmasas materiāla svara.”;

2)

23. ieraksta otrajā slejā 1. punktam pievieno šādu daļu:

 

“Komisija līdz 2012. gada 19. novembrim saskaņā ar 69. pantu lūdz Eiropas Ķīmisko vielu aģentūru sagatavot XV pielikuma prasībām atbilstošu dokumentāciju, lai novērtētu, vai būtu jāierobežo kadmija un tā savienojumu lietošana plastmasas materiālos, kas nav uzskaitīti pirmajā daļā.”


19.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/4


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 836/2012

(2012. gada 18. septembris),

ar ko attiecībā uz svinu groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (1), un jo īpaši tās 68. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1907/2006 paredzēts, ka tad, ja dalībvalsts uzskata, ka vielu, to maisījumu vai vielu saturošu izstrādājumu ražošana, laišana tirgū vai lietošana cilvēku veselībai vai videi rada tādus draudus, ko pienācīgi nekontrolē un kam jāpievērš uzmanība, tā sagatavo dokumentāciju, vispirms informējot Eiropas Ķimikāliju aģentūru (turpmāk “aģentūra”) par šādu nodomu.

(2)

Francija 2010. gada 15. aprīlī aģentūrai iesniedza dokumentāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 69. panta 4. punktu, lai sāktu ierobežošanas procedūru atbilstīgi minētās regulas 69. līdz 73. pantam. Minētā dokumentācija parādīja, ka bērni, jo īpaši tie, kas jaunāki par 36 mēnešiem, bāžot šādus izstrādājumus mutē, var atkārtoti tikt pakļauti tāda svina iedarbībai, kurš izdalās no juvelierizstrādājumiem. Šāda atkārtota pakļautība svina iedarbībai var izraisīt smagus un neatgriezeniskus neiroloģiskas dabas uzvedības traucējumus un neiroloģiskās attīstības traucējumus, kas īpaši apdraud bērnus, jo bērnu centrālā nervu sistēma vēl ir attīstības stadijā. Dokumentācija parāda, ka papildus jau spēkā esošajiem pasākumiem ir vajadzīga Savienības mēroga rīcība, lai cik vien iespējams novērstu juvelierizstrādājumos esoša svina un tā savienojumu iedarbību. Attiecīgi dokumentācijā ir ierosināts aizliegt svina un tā savienojumu laišanu tirgū un izmantošanu juvelierizstrādājumos, ja svina migrācija ir lielāka nekā 0,09 μg/cm2/h.

(3)

Riska novērtēšanas komiteja (turpmāk “RAC”) 2011. gada 10. marta atzinumā uzskatīja, ka vispiemērotākais Savienības mēroga pasākums apzināto draudu novēršanai šādu draudu samazināšanas efektivitātes ziņā ir aizliegums laist tirgū un izmantot svinu un tā savienojumus juvelierizstrādājumu metāliskajās un nemetāliskajās daļās, ja svina koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka nekā 0,05 % no atsevišķas daļas svara un nevar pierādīt, ka svina izdalīšanās nepārsniedz 0,05 μg/cm2/h (0,05 μg/g stundā).

(4)

Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja (turpmāk “SEAC”) 2011. gada 15. septembra atzinumā apsvēra aizliegt svina un tā savienojumu laišanu tirgū un izmantošanu juvelierizstrādājumos, ja svina koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka nekā 0,05 % no katras atsevišķas daļas svara. Minētais pasākums sociālekonomisko ieguvumu un sociālekonomisko izdevumu proporcionalitātes ziņā tika uzskatīts par vispiemērotāko Savienības mēroga pasākumu apzināto draudu novēršanai. Tā kā šobrīd nav pieejamas migrācijas testēšanas metodes, kas atdarina nosacījumus, kādi rodas, izstrādājumus bāžot mutē, SEAC uzskatīja, ka ierobežojums būtu jānosaka, pamatojoties uz svina saturu katrā atsevišķā juvelierizstrādājuma daļā, nevis pamatojoties uz tāda svina migrācijas koeficientu, kas izdalās no šādiem izstrādājumiem. Turklāt SEAC ierosināja piemērot atbrīvojumu kristāla stiklam, stiklveida emaljai, pulksteņu iekšējām detaļām, kā arī nesintētiskiem vai reģenerētiem dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem.

(5)

Aģentūra 2011. gada 23. septembrī iesniedza Komisijai RAC un SEAC atzinumus.

(6)

Tā kā nav pietiekamas informācijas par svina izdalīšanos, to bāžot mutē, un piemērotu alternatīvu visiem lietojumiem kristāla stiklā un stiklveida emaljās, pasākumu nepiemēro kristāla stiklam un stiklveida emaljām. Turklāt SEAC ieteica pasākumu nepiemērot tikai 1. un 2. kategorijas kristāla stiklam (attiecīgi “augstākā labuma kristāls” un “svina kristāls”), kas definēti I pielikumā Padomes 1969. gada 15. decembra Direktīvai 69/493/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kristāla stiklu (2). Tomēr ierobežojums nebūtu jāpiemēro arī iepriekš minētajā direktīvā definētajam 3. un 4. kategorijas kristāla stiklam (“kristālstikls”), lai nodrošinātu atbilstību atbrīvojumam, kas noteikts pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvai 2002/95/EK par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (3), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2010/571/ES (4), un ņemot vērā to, ka salīdzinājumā ar 1. un 2. kategorijas kristāla stiklu svina saturs tajā ir mazāks.

(7)

Pamatojoties uz tiem pašiem iemesliem, ko attiecina uz kristāla stiklu un stiklveida emalju, no ierobežojuma būtu jāatbrīvo nesintētiski vai reģenerēti dārgakmeņi vai pusdārgakmeņi, kuros ir dabā sastopamais svins.

(8)

No ierobežojuma būtu jāatbrīvo patērētājiem nepieejamās pulksteņu iekšējās detaļas, jo var izslēgt šādās detaļās esoša svina iedarbību.

(9)

Aizliegumam laist tirgū lietotus un senus juvelierizstrādājumus būtu ievērojama sociālekonomiskā ietekme, jo šādi juvelierizstrādājumi zaudētu savu tirgus vērtību Savienībā, un tas radītu nepārvaramas īstenošanas grūtības. Tāpēc ierobežojums nebūtu jāpiemēro juvelierizstrādājumiem, kas pirmo reizi tirgū laisti ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šā ierobežojuma stāšanās spēkā, kā arī ievestiem seniem juvelierizstrādājumiem.

(10)

Ņemot vērā jaunu pieejamu zinātnisko informāciju, tostarp attiecībā uz svina migrāciju lietojumos, kam piešķirts atbrīvojums, alternatīvu materiālu pieejamību, kā arī migrācijas testa metožu izstrādi, Komisijai būtu jāpārskata kristāla stiklam, stiklveida emaljām, kā arī dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem piešķirtais atbrīvojums.

(11)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU:

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 18. septembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 326, 29.12.1969., 36. lpp.

(3)  OV L 37, 13.2.2003., 19. lpp.

(4)  OV L 251, 25.9.2010., 28. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumam pievieno šādu 63. ierakstu:

“63.

Svins

 

CAS Nr. 7439-92-1

 

EK Nr. 231-100-4

un tā savienojumi

1.

Nelaiž tirgū un neizmanto atsevišķās juvelierizstrādājumu daļās, ja svina (izteikts kā metāls) koncentrācija šādā juvelierizstrādājuma daļā ir vienāda ar vai lielāka nekā 0,05 % no tās svara.

2.

1. punkta nozīmē:

i)

“juvelierizstrādājumi” ir juvelierizstrādājumi un bižutērija, kā arī matu aksesuāri, ieskaitot:

a)

rokassprādzes, kaklarotas un gredzenus;

b)

caurduršanas juvelierizstrādājumus;

c)

rokaspulksteņus un aproces;

d)

piespraudes un aproču pogas;

ii)

“atsevišķa daļa” ir materiāli, no kuriem juvelierizstrādājums ir izgatavots, kā arī atsevišķas juvelierizstrādājumu detaļas.

3.

1. punktu piemēro arī atsevišķām detaļām, kuras laiž tirgū vai izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanā.

4.

Pieļaujot atkāpi, 1. punktu nepiemēro:

a)

kristāla stiklam, kas definēts Padomes Direktīvas 69/493/EEK (1) I pielikumā (1., 2., 3. un 4. kategorija);

b)

patērētājiem nepieejamām pulksteņu iekšējām detaļām;

c)

nesintētiskiem vai reģenerētiem dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem (KN kods 7103, kas piešķirts ar Regulu (EEK) Nr. 2658/87), ja tie nav apstrādāti ar svinu vai tā savienojumiem, vai šādas vielas saturošiem maisījumiem;

d)

emaljām, kas tiek definētas kā maisījumi, kurus var pārvērst stiklā un kuri rodas, vismaz 500 °C temperatūrā sakausējot, pārvēršot stiklā vai saķepējot minerālus.

5.

Pieļaujot atkāpi, 1. punktu nepiemēro juvelierizstrādājumiem, kurus pirmo reizi tirgū laiž pirms 2013. gada 9. oktobra, un juvelierizstrādājumiem, kas izgatavoti pirms 1961. gada 10. decembra.

6.

Komisija līdz 2017. gada 9. oktobrim atkārtoti novērtē šo ierakstu, ņemot vērā jaunu zinātnisko informāciju, tostarp attiecībā uz alternatīvu pieejamību un svina migrāciju no 1. punktā minētajiem izstrādājumiem, un, ja vajadzīgs, attiecīgi groza šo ierakstu.


(1)  OV L 326, 29.12.1969., 36. lpp.”


19.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/7


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 837/2012

(2012. gada 18. septembris)

par atļauju izmantot no Aspergillus oryzae (DSM 22594) iegūtu 6-fitāzi (EC 3.1.3.26) kā barības piedevu mājputniem, atšķirtiem sivēniem, nobarojamām cūkām un sivēnmātēm (atļaujas turētājs ir DSM Nutritional Products)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 ir noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju izmantot no Aspergillus oryzae (DSM 22594) iegūtu 6-fitāzi (EC 3.1.3.26). Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju izmantot no Aspergillus oryzae (DSM 22594) iegūtu 6-fitāzi (EC 3.1.3.26) kā barības piedevu mājputniem, atšķirtiem sivēniem, nobarojamām cūkām un sivēnmātēm, kura jāklasificē barības piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“iestāde”) 2011. gada 14. decembra atzinumā (2) secināja, ka ieteiktajos lietošanas apstākļos no Aspergillus oryzae DSM 22594 iegūtai 6-fitāzei (EC 3.1.3.26) nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un ka, izmantojot minēto preparātu, iespējams uzlabot fosfora sagremojamību visām mērķsugām. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Iestāde pārbaudīja arī ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā references laboratorija.

(5)

No Aspergillus oryzae (DSM 22594) iegūtās 6-fitāzes (EC 3.1.3.26) novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc šo preparātu būtu jāļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā minēto preparātu, kas iekļauts piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “gremošanas veicinātāji”, ir atļauts lietot kā dzīvnieku barības piedevu saskaņā ar minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 18. septembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  EFSA Journal 2012; 10(1):2527.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas beigu termiņš

Kompleksās barības ar 12 % mitrumu aktivitātes vienības/kg

Zootehnisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: gremošanas veicinātāji

4a18

DSM Nutritional Products

6-fitāze (EC 3.1.3.26)

 

Piedevas sastāvs

No Aspergillus oryzae (DSM 22594) iegūts 6-fitāzes (EC 3.1.3.26) preparāts ar minimālo aktivitāti:

 

50 000 (1) FYT/g cietā veidā;

 

20 000FYT/g šķidrā veidā

 

Aktīvās vielas raksturojums

No Aspergillus oryzae (DSM 22594) iegūta 6-fitāze (EC 3.1.3.26)

 

Analīzes metode  (2)

Kolorimetriskā metode, ar ko mēra neorganisko fosfātu, ko no fitāta atbrīvo 6-fitāze (ISO 30024:2009)

Mājputni

Nobarojamās cūkas

Sivēni (atšķirti)

500FYT

1.

Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda uzglabāšanas temperatūru, uzglabāšanas laiku un noturību pret granulēšanos.

2.

Kompleksās barības ieteicamā deva uz 1 kg:

mājputni, sivēni (atšķirti) un nobarojamās cūkas: 500–4 000FYT,

sivēnmātes: 1 000-4 000FYT.

3.

Lietošanai barībā, kurā ar fitīnu saistītā fosfora saturs ir augstāks par 0,23 %.

4.

Drošības apsvērumi: darba laikā jālieto elpceļu aizsarglīdzekļi, aizsargbrilles un cimdi.

5.

Paredzēts lietot atšķirtiem sivēniem, kuru svars nepārsniedz 35 kg.

2022. gada 9. oktobris

Sivēnmātes

1 000FYT


(1)  Viens FYT ir fermenta daudzums, kas minūtē no fosfāta fitāta atbrīvo 1 mikromolu neorganiska fosfāta, ja reakcijas nosacījumi ir šādi: 5,0 mM fitāta koncentrāts, pH ir 5,5 un temperatūra ir 37 °C.

(2)  Sīkāka informācija par analīzes metodēm atrodama references laboratorijas tīmekļa vietnē: http://irmm.jrc.ec.europa.eu/EURLs/EURL_feed_additives/Pages/index.aspx.


19.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/9


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 838/2012

(2012. gada 18. septembris)

par atļauju izmantot Lactobacillus brevis (DSMZ 21982) kā barības piedevu visām dzīvnieku sugām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 ir noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju izmantot Lactobacillus brevis (DSMZ 21982). Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju izmantot Lactobacillus brevis (DSMZ 21982) kā barības piedevu visām dzīvnieku sugām, kura jāklasificē barības piedevu kategorijā “tehnoloģiskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“iestāde”) 2012. gada 6. marta atzinumā (2) secināja, ka ieteiktajos lietošanas apstākļos preparātam Lactobacillus brevis (DSMZ 21982) nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un ka, izmantojot minēto preparātu, iespējams uzlabot skābbarības ražošanu, palielinot etiķskābes ražošanu, kā rezultātā paaugstināsies apstrādātās skābbarības aerobā stabilitāte. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Iestāde pārbaudīja arī ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā references laboratorija.

(5)

Lactobacillus brevis (DSMZ 21982) novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc šo preparātu būtu jāļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā minēto preparātu, kas iekļauts barības piedevu kategorijā “tehnoloģiskās piedevas” un funkcionālajā grupā “skābbarības piedevas”, ir atļauts lietot kā dzīvnieku barības piedevu saskaņā ar minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 18. septembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  EFSA Journal 2012; 10(3):2617.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas beigu termiņš

KVV/kg svaiga materiāla

Tehnoloģisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: skābbarības piedevas

1k20715

Lactobacillus brevis

(DSMZ 21982)

 

Piedevas sastāvs

Preparāts Lactobacillus brevis (DSMZ 21982), kas satur vismaz 8 × 1010 KVV/g piedevas

 

Aktīvās vielas raksturojums

Lactobacillus brevis (DSMZ 21982)

 

Analīzes metode  (1)

 

Skaitīšana barības piedevā: Petrī trauciņa un uztriepuma metode (EN 15787)

 

Identifikācija: izmantojot pulsējošā lauka gela elektroforēzi (PFGE)

Visas dzīvnieku sugas

1.

Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru un glabāšanas laiku.

2.

Piedevas minimālā deva, ja to neizmanto kā skābbarības piedevu kopā ar citiem mikroorganismiem: 1 × 108 KVV/kg svaiga materiāla.

3.

Drošības apsvērumi: darba laikā ieteicams izmantot elpceļu aizsarglīdzekļus un cimdus.

2022. gada 9. oktobris


(1)  Sīkāka informācija par analīzes metodēm atrodama references laboratorijas tīmekļa vietnē: http://irmm.jrc.ec.europa.eu/EURLs/EURL_feed_additives/Pages/index.aspx.


19.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/11


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 839/2012

(2012. gada 18. septembris)

par atļauju izmantot urīnvielu kā barības piedevu atgremotājiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 ir noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. Saskaņā ar minētās regulas 10. pantu atkārtoti jānovērtē produkti, kas atļauti atbilstīgi Padomes 1982. gada 30. jūnija Direktīvai 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā (2).

(2)

Ar Direktīvu 82/471/EEK urīnvielu atļāva lietot bez termiņa ierobežojuma. Pēc tam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 1. punktu minēto piedevu iekļāva Kopienas lopbarības piedevu reģistrā kā esošu lopbarības līdzekli.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktu saistībā ar tās 7. pantu tika iesniegts pieteikums atkārtoti novērtēt urīnvielu kā barības piedevu atgremotājiem, pieprasot to klasificēt piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas”. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“iestāde”) 2012. gada 7. marta atzinumā (3) secināja, ka ieteiktajos lietošanas apstākļos urīnvielai nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un ka tā nodrošina neolbaltumvielu slāpekli mikrobiālai olbaltumvielu sintēzei spureklī. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Iestāde pārbaudīja arī ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā Kopienas references laboratorija.

(5)

Urīnvielas novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc šo vielu būtu jāļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)

Tā kā ir ieviestas izmaiņas urīnvielas izmantošanas atļaujas nosacījumos un tā pastiprināti neietekmē drošību tiešā veidā, pirms atļaujas piešķiršanas būtu jāparedz pietiekami ilgs laiks, lai ieinteresētās personas sagatavotos jauno prasību izpildei saistībā ar atļaujas piešķiršanu. Turklāt ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, lai atbrīvotos no esošajiem urīnvielas un barības, kas satur urīnvielu, krājumiem, kā atļauts ar Direktīvu 82/471/EEK.

(7)

Uzņēmējiem ir nesamērīgi sarežģīti vairākkārt un katru dienu mainīt marķējumu barībai, kuras sastāvā ir dažādas piedevas, kas atļautas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktā minētajai procedūrai, un attiecībā uz kurām jāievēro jaunie marķēšanas nosacījumi. Tāpēc ir lietderīgi uzņēmumiem samazināt administratīvo slogu, nosakot laikposmu vienmērīgai marķējuma maiņai.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atļaujas piešķiršana

Pielikumā minēto preparātu, kas ietilpst barības piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas” un funkcionālajā grupā “urīnviela un tās atvasinājumi”, ir atļauts izmantot kā dzīvnieku barības piedevu saskaņā ar minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Marķēšanas prasības

Barību, kas satur urīnvielu, marķē saskaņā ar šo regulu vēlākais līdz 2013. gada 19. maijam.

Tomēr urīnvielu saturošu barību, kas marķēta atbilstīgi Direktīvai 82/471/EEK pirms 2013. gada 19. maija, drīkst turpināt laist tirgū, līdz beidzas krājumi.

3. pants

Pārejas posma pasākumi

Urīnvielas un barības, kas satur urīnvielu, krājumus, līdz tie nav beigušies, šīs regulas spēkā stāšanās dienā drīkst turpināt laist tirgū un lietot atbilstīgi Direktīvas 82/471/EEK nosacījumiem.

4. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā 2012. gada 19. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 18. septembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  OV L 213, 21.7.1982., 8. lpp.

(3)  EFSA Journal 2012; 10(3):2624.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas beigu termiņš

Mg uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Uzturfizioloģisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: urīnviela un tās atvasinājumi

3d1

Urīnviela

 

Piedevas sastāvs

 

Urīnvielas sastāvs: vismaz 97 %,

 

slāpekļa saturs: 46 %

 

Aktīvās vielas raksturojums

Diaminometanons, CAS numurs 58069-82-2, ķīmiskā formula: (NH2)2CO

 

Analīzes metodes  (1)

 

Kopējā slāpekļa daudzuma noteikšana piedevā: titrimetrija (2.3.3. metode Regulas (EK) Nr. 2003/2003 IV pielikumā).

 

Biureta noteikšana kopējā slāpekļa daudzumā piedevā: spektrofotometrija (2.5. metode Regulas (EK) Nr. 2003/2003 IV pielikumā).

 

Urīnvielas daudzuma noteikšana premiksos, kompleksajā barībā un barības sastāvdaļās: spektrofotometrija (Regulas (EK) Nr. 152/2009 III.D pielikums).

Atgremotāji ar funkcionējošu spurekli

 

8 800

Barības piedevas un barības, kas satur urīnvielu, lietošanas noteikumos iekļauj:

“Urīnvielu izbaro tikai dzīvniekiem, kuriem ir funkcionējošs spureklis. Urīnviela līdz maksimālajai devai jāizbaro pakāpeniski. Maksimālais urīnvielas saturs jāizbaro tikai kā daļa no diētas lielā daudzumā viegli sagremojamos ogļhidrātos un mazā daudzumā šķīstošajā slāpeklī.

Dienas devā ne vairāk kā 30 % no kopējā slāpekļa daudzuma jābūt no urīnvielas N.”

2022. gada 19. novembris


(1)  Sīkāka informācija par analīzes metodēm atrodama Kopienas references laboratorijas tīmekļa vietnē: http://irmm.jrc.ec.europa.eu/EURLs/EURL_feed_additives/authorisation/evaluation_reports/Pages/index.aspx.


19.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/14


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 840/2012

(2012. gada 18. septembris)

par atļauju lietot 6-fitāzi (EC 3.1.3.26), ko iegūst no Schizosaccharomyces pombe (ATCC 5233), kā barības piedevu visu sugu gaļas putniem, izņemot gaļas cāļus, gaļas tītarus un gaļas pīles, un visu sugu dējējputniem, izņemot dējējvistas (atļaujas turētājs Danisco Animal Nutrition)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 ir noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju 6-fitāzei (EC 3.1.3.26), ko iegūst no Schizosaccharomyces pombe (ATCC 5233). Pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā paredzētās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju lietot no Schizosaccharomyces pombe (ATCC 5233) iegūtu 6-fitāzi (EC 3.1.3.26) kā barības piedevu visām gaļas putnu sugām, izņemot gaļas cāļus, gaļas tītarus un gaļas pīles, un visām dējējputnu sugām, izņemot dējējvistas, un paredz to klasificēt piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 785/2007 (2) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 379/2009 (3) 6-fitāzes EC 3.1.3.26 preparātus bija atļauts desmit gadus lietot kā barības piedevu gaļas cāļiem, gaļas tītariem, dējējvistām, sivēniem (atšķirtiem), gaļas pīlēm, nobarojamām cūkām un sivēnmātēm.

(5)

Tika iesniegti jauni dati, lai pamatotu pieteikumu atļaujai lietot 6-fitāzi (EC 3.1.3.26), ko iegūst no Schizosaccharomyces pombe (ATCC 5233), kā barības piedevu visām gaļas putnu sugām, izņemot gaļas cāļus, gaļas tītarus un gaļas pīles, un visām dējējputnu sugām, izņemot dējējvistas. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2012. gada 7. marta atzinumā (4) secināja, ka 6-fitāzei (EC 3.1.3.26), ko iegūst no Schizosaccharomyces pombe (ATCC 5233), ieteiktajos lietošanas apstākļos nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un ka tās lietošana var uzlabot fosfora sagremojamību visām mērķsugām. Iestāde uzskata, ka nav vajadzīgas īpašas prasības uzraudzības veikšanai pēc preparāta laišanas tirgū. Iestāde arī pārbaudīja ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā references laboratorija.

(6)

No Schizosaccharomyces pombe (ATCC 5233) iegūtās 6-fitāzes (EC 3.1.3.26) novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie nosacījumi atļaujas piešķiršanai ir izpildīti. Tādēļ šo preparātu būtu jāļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā norādīto preparātu, kas iekļauts piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “gremošanas veicinātāji”, ir atļauts lietot kā dzīvnieku barības piedevu saskaņā ar minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 18. septembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  OV L 175, 5.7.2007., 5. lpp.

(3)  OV L 116, 9.5.2009., 6. lpp.

(4)  EFSA Journal 2012; 10(3):2619.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

Aktīvās vienības/kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Zootehnisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: gremošanas veicinātāji

4a1640

Danisco Animal Nutrition (juridiskā persona – Danisco (UK) Limited)

6-fitāze EC 3.1.3.26

 

Piedevas sastāvs

6-fitāzes preparāts (EC 3.1.3.26), ko iegūst no Schizosaccharomyces pombe (ATCC 5233), ar šādu minimālo aktivitāti:

šķidrā un cietā veidā: 5 000 FTU (1)/g

 

Aktīvās vielas raksturojums

6-fitāze (EC 3.1.3.26), ko iegūst no Schizosaccharomyces pombe (ATCC 5233)

 

Analīzes metode  (2)

 

6-fitāzes EC 3.1.3.26 satura noteikšana barības piedevā: kolorimetriskā metode, kuras pamatā ir tā neorganiskā fosfāta daudzuma noteikšana, ko no nātrija fitāta atbrīvo enzīms.

 

6-fitāzes EC 3.1.3.26 satura noteikšana premiksos un barībā: EN ISO 30024 – kolorimetriskā metode, kuras pamatā ir tā neorganiskā fosfāta daudzuma noteikšana, ko no nātrija fitāta atbrīvo enzīms (pēc atšķaidīšanas ar termiski apstrādātiem pilngraudu miltiem).

Visas gaļas putnu sugas, izņemot gaļas cāļus, gaļas tītarus un gaļas pīles

250 FTU

 

1.

Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru, glabāšanas laiku un noturību pret granulēšanos.

2.

Izmantošanai barības maisījumos, kas satur vairāk par 0,23 % ar fitīnu saistītā fosfora.

3.

Maksimālā ieteicamā deva: 1 000 FTU/kg kompleksās barības.

4.

Drošības apsvērumi: rīkojoties ar piedevu, jāizmanto elpceļu aizsarglīdzekļi, aizsargbrilles un cimdi.

2022. gada 9. oktobris

Visas dējējputnu sugas, izņemot dējējvistas

150 FTU


(1)  Viens FTU ir fermenta daudzums, kas 37 °C temperatūrā un pie pH 5,5 vienā minūtē no nātrija fitāta substrāta atbrīvo 1 mikromolu neorganiska fosfāta.

(2)  Sīkāka informācija par analīzes metodēm atrodama references laboratorijas tīmekļa vietnē: http://irmm.jrc.ec.europa.eu/EURLs/EURL_feed_additives/Pages/index.aspx.


19.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/17


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 841/2012

(2012. gada 18. septembris)

par atļauju lietot Lactobacillus plantarum (NCIMB 41028) un Lactobacillus plantarum (NCIMB 30148) kā barības piedevas visām dzīvnieku sugām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 ir noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 7. punktā saistībā ar 10. panta 1. līdz 4. punktu ir izklāstīti konkrēti noteikumi, lai novērtētu lopbarības līdzekļus, ko minētās regulas spēkā stāšanās dienā Savienībā izmantoja kā skābbarības piedevas.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu un minētās regulas 7. pantu mikroorganismus Lactobacillus plantarum (NCIMB 41028) un Lactobacillus plantarum (NCIMB 30148) iekļāva Kopienas lopbarības piedevu reģistrā kā esošus lopbarības līdzekļus, kas ietilpst funkcionālajā grupā “skābbarības piedevas” un lietojami visām dzīvnieku sugām.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktu un saistībā ar minētās regulas 7. pantu tika iesniegti pieteikumi, lai saņemtu atļauju mikroorganismus Lactobacillus plantarum (NCIMB 41028) un Lactobacillus plantarum (NCIMB 30148) lietot kā pārtikas piedevas visām dzīvnieku sugām un klasificētu minētās piedevas kategorijā “tehnoloģiskās piedevas” un funkcionālajā grupā “skābbarības piedevas”. Pieteikumiem bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā paredzētās ziņas un dokumenti.

(4)

Pieteikumi attiecas uz atļauju lietot mikroorganismus Lactobacillus plantarum (NCIMB 41028) un Lactobacillus plantarum (NCIMB 30148) kā barības piedevas visām dzīvnieku sugām un paredz to klasificēt piedevu kategorijā “tehnoloģiskās piedevas”.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2011. gada 13. decembra atzinumā (2) secināja, ka mikroorganismiem Lactobacillus plantarum (NCIMB 41028) un Lactobacillus plantarum (NCIMB 30148) ieteiktajos lietošanas apstākļos nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un ka minētie mikroorganismi var uzlabot skābbarības ražošanu no zāles lopbarības, pagarinot sausnas uzglabāšanu un samazinot proteīnu zudumu. Iestāde arī pārbaudīja ziņojumu par barībā lietoto barības piedevu analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā references laboratorija.

(6)

Mikroorganismu Lactobacillus plantarum (NCIMB 41028) un Lactobacillus plantarum (NCIMB 30148) novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc šos mikroorganismus būtu jāļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(7)

Tā kā mikroorganismu Lactobacillus plantarum (NCIMB 41028) un Lactobacillus plantarum (NCIMB 30148) atļaujas nosacījumos ir ieviestas izmaiņas un nepastāv tieša un tūlītēja ietekme uz drošību, pirms atļaujas piešķiršanas būtu jāparedz pietiekami ilgs laiks, lai ieinteresētās personas sagatavotos jauno prasību izpildei saistībā ar atļaujas piešķiršanu. Turklāt ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, lai atbrīvotos no esošiem minēto mikroorganismu un to saturošas barības krājumiem.

(8)

Uzņēmumiem ir nesamērīgi sarežģīti vairākkārt un bieži pielāgot marķējumu barībai, kuras sastāvā ir dažādas piedevas, kam secīgi piešķirtas atļaujas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktā noteikto procedūru un attiecībā uz kurām jāievēro jauni marķējuma noteikumi. Tādēļ ir lietderīgi samazināt uzņēmumu administratīvo slogu, nodrošinot laikposmu vienmērīgai marķējuma pārveidošanai.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

I pielikumā norādītos mikroorganismus, kas iekļauti barības piedevu kategorijā “tehnoloģiskās piedevas” un funkcionālajā grupā “skābbarības piedevas”, ir atļauts lietot kā dzīvnieku barības piedevas saskaņā ar minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

II pielikumā norādītos mikroorganismus, kas iekļauti barības piedevu kategorijā “tehnoloģiskās piedevas” un funkcionālajā grupā “skābbarības piedevas”, ir atļauts lietot kā dzīvnieku barības piedevas saskaņā ar minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

3. pants

Marķējuma prasības

Barību, kuras sastāvā ir 1. pantā un 2. pantā minētie mikroorganismi, marķē saskaņā ar šo regulu vēlākais līdz 2013. gada 19. maijam.

Tomēr 1. pantā un 2. pantā minētos mikroorganismus saturošu barību, kas marķēta saskaņā ar iepriekšējiem atļaujas piešķiršanas nosacījumiem pirms 2013. gada 19. maija, var turpināt laist tirgū, līdz krājumi beidzas.

4. pants

Pārejas pasākumi

Šīs regulas spēkā stāšanās dienā esošus 1. pantā un 2. pantā minēto mikroorganismu un tos saturošas barības krājumus var turpināt laist tirgū un lietot atbilstīgi iepriekšējiem atļaujas piešķiršanas nosacījumiem, līdz šie krājumi beidzas.

5. pants

Šī regula stājas spēkā 2012. gada 19. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 18. septembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  EFSA Journal 2012; 10(1):2529.


I PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

KVV/kg svaiga materiāla

Tehnoloģisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: skābbarības piedevas

1k20713

Lactobacillus plantarum

(NCIMB 41028)

 

Piedevas sastāvs

Preparāts Lactobacillus plantarum NCIMB 41028, kas satur vismaz 7 × 1010 KVV/g piedevas

 

Aktīvās vielas raksturojums

Lactobacillus plantarum NCIMB 41028

 

Analīzes metode  (1)

 

Skaitīšana barības piedevā: Petri trauciņa un uztriepuma metode (EN 15787)

 

Identifikācija: pulsējošā lauka gela elektroforēze (PFGE)

Visas dzīvnieku sugas

1.

Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru un glabāšanas laiku.

2.

Piedevas minimālā deva, ja to neizmanto kā skābbarības piedevu kopā ar citiem mikroorganismiem: 1 × 109 KVV/kg svaiga materiāla.

3.

Drošības apsvērumi: rīkojoties ar piedevu, ieteicams izmantot elpceļu aizsarglīdzekļus un cimdus.

2022. gada 19. novembris


(1)  Sīkāka informācija par analīzes metodēm atrodama references laboratorijas tīmekļa vietnē: http://irmm.jrc.ec.europa.eu/EURLs/EURL_feed_additives/Pages/index.aspx.


II PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

KVV/kg svaiga materiāla

Tehnoloģisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: skābbarības piedevas

1k20714

Lactobacillus plantarum

(NCIMB 30148)

 

Piedevas sastāvs

Preparāts Lactobacillus plantarum NCIMB 30148, kas satur vismaz 7 × 1010 KVV/g piedevas

 

Aktīvās vielas raksturojums

Lactobacillus plantarum NCIMB 30148

 

Analīzes metode  (1)

 

Skaitīšana barības piedevā: Petri trauciņa un uztriepuma metode (EN 15787)

 

Identifikācija: pulsējošā lauka gela elektroforēze (PFGE)

Visas dzīvnieku sugas

1.

Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru un glabāšanas laiku.

2.

Piedevas minimālā deva, ja to neizmanto kā skābbarības piedevu kopā ar citiem mikroorganismiem: 1 × 109 KVV/kg svaiga materiāla.

3.

Drošības apsvērumi: rīkojoties ar piedevu, ieteicams izmantot elpceļu aizsarglīdzekļus un cimdus.

2022. gada 19. novembris


(1)  Sīkāka informācija par analīzes metodēm atrodama references laboratorijas tīmekļa vietnē: http://irmm.jrc.ec.europa.eu/EURLs/EURL_feed_additives/Pages/index.aspx.


19.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/21


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 842/2012

(2012. gada 18. septembris)

par atļauju lietot lantāna karbonāta oktahidrāta preparātu kā barības piedevu suņiem (atļaujas turētājs – Bayer Animal Health GmbH)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 ir noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju lantāna karbonāta oktahidrāta preparātam ar CAS numuru 6487-39-4. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju lietot lantāna karbonāta oktahidrāta preparātu ar CAS numuru 6487-39-4 kā barības piedevu suņiem un paredz to klasificēt piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 163/2008 (2) minēto preparātu desmit gadus atļāva lietot kaķiem.

(5)

Tika iesniegti jauni dati, lai pamatotu pieteikumu atļaujai lantāna karbonāta oktahidrātu ar CAS numuru 6487-39-4 lietot suņiem. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2012. gada 6. marta atzinumā secināja, ka lantāna karbonāta oktahidrātam ieteiktajos lietošanas apstākļos nav nelabvēlīgas ietekmes uz mērķsugām (3). Tā arī secināja, ka lantāna karbonāta oktahidrāts pieaugušiem suņiem var samazināt fosfora bioloģisko pieejamību. Tomēr tā nevarēja sniegt komentārus par ilgtermiņa iedarbību. Iestāde arī pārbaudīja ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā references laboratorija.

(6)

Novērtējums par lantāna karbonāta oktahidrātu ar CAS numuru 6487-39-4 liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc šo preparātu būtu jāļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam. Ir lietderīgi nodrošināt ilgtermiņa kaitīgas iedarbības uzraudzību pēc preparāta laišanas tirgū.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā norādīto preparātu, kas iekļauts piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “citas zootehniskās piedevas”, ir atļauts lietot kā dzīvnieku barības piedevu saskaņā ar minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 18. septembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  OV L 50, 23.2.2008., 3. lpp.

(3)  The EFSA Journal 2012; 10(3):2618.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

mg/kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Zootehnisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: citas zootehniskās piedevas (samazina fosfora ekskrēciju ar urīnu)

4d1

Bayer Animal Health GmbH

Lantāna karbonāta oktahidrāts

 

Piedevas sastāvs

 

Lantāna karbonāta oktahidrāta preparāts

 

Vismaz 85 % lantāna karbonāta oktahidrāta kā aktīvās vielas

 

Aktīvās vielas raksturojums

 

Lantāna karbonāta oktahidrāts

 

La2(CO3)3 · 8 H2O

 

CAS numurs: 6487-39-4

 

Analīzes metode  (1)

 

Karbonāta satura noteikšana barības piedevā:

Kopienas metode (Komisijas Regula (EK) Nr. 152/2009 (2))

 

Lantāna satura noteikšana barības piedevā un barībā: induktīvi saistītas plazmas atomemisijas spektrometrija (ICP-AES)

Suņi

1 500

7 500

Vajadzīga pastāvīgas kaitīgas iedarbības uzraudzība pēc laišanas tirgū.

Piedevas lietošanas noteikumos norāda:

pieaugušiem suņiem,

ieteicamā deva pievienošanai mitrai barībai ar 20–25 % sausnas saturu: 340 līdz 2 100 mg/kg,

nelietot vienlaikus ar barību, kurā ir augsts fosfora saturs.

2022. gada 9. oktobris


(1)  Sīkāka informācija par analīzes metodēm atrodama references laboratorijas barības piedevu jomā tīmekļa vietnē: http://irmm.jrc.ec.europa.eu/EURLs/EURL_feed_additives/Pages/index.aspx.

(2)  OV L 54, 26.2.2009., 1. lpp.


19.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/23


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 843/2012

(2012. gada 18. septembris)

par atļauju lietot endo-1,4-beta-ksilanāzi, ko iegūst no Aspergillus niger (CBS 109.713), kā barības piedevu vaislas tītariem, retāk audzētu sugu gaļas putniem un dējējputniem vai vaislas putniem un dekoratīvajiem putniem (atļaujas turētājs – BASF SE)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju endo-1,4-beta-ksilanāzei (EC 3.2.1.8), ko iegūst no Aspergillus niger (CBS 109.713). Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju lietot endo-1,4-beta-ksilanāzi (EC 3.2.1.8), ko iegūst no Aspergillus niger (CBS 109.713), kā barības piedevu dējējvistām, vaislas tītariem, retāk audzētu sugu gaļas putniem un dējējputniem vai vaislas putniem un dekoratīvajiem putniem un paredz to klasificēt piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Minēto preparātu ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1096/2009 (2) desmit gadus atļāva lietot gaļas cāļiem un pīlēm un ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1380/2007 (3) – gaļas tītariem.

(5)

Tika iesniegti jauni dati, lai pamatotu pieteikumu atļaujai lietot endo-1,4-beta-ksilanāzi (EC 3.2.1.8), ko iegūst no Aspergillus niger (CBS 109.713), dējējvistām, vaislas tītariem, retāk audzētu sugu gaļas putniem un dējējputniem vai vaislas putniem un dekoratīvajiem putniem. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2012. gada 2. februāra atzinumā (4) secināja, ka endo-1,4-beta-ksilanāzei (EC 3.2.1.8), ko iegūst no Aspergillus niger (CBS 109.713), ieteiktajos lietošanas apstākļos nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un ka tās lietošana var uzlabot barības patēriņa rādītāju visām mērķsugām. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Iestāde arī pārbaudīja ziņojumu par barībā lietotās barības piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā Kopienas references laboratorija.

(6)

No Aspergillus niger (CBS 109.713) iegūtas endo-1,4-beta-ksilanāzes (EC 3.2.1.8) novērtējums liecina, ka ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi. Tāpēc šo preparātu būtu jāļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā norādīto preparātu, kas iekļauts piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “gremošanas veicinātāji”, ir atļauts lietot kā dzīvnieku barības piedevu saskaņā ar minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 18. septembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  OV L 301, 17.11.2009., 3. lpp.

(3)  OV L 309, 27.11.2007., 21. lpp.

(4)  EFSA Journal 2012; 10(2):2575.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

Aktīvās vienības/kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Zootehnisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: gremošanas veicinātāji

4a62

BASF SE

Endo-1,4-beta-ksilanāze

EC 3.2.1.8

 

Piedevas sastāvs

Endo-1,4-beta-ksilanāzes preparāts, ko iegūst no Aspergillus niger (CBS 109.713), ar šādu minimālo aktivitāti:

 

cietā veidā: 5 600 TXU (1)/g;

 

šķidrā veidā: 5 600 TXU/ml

 

Aktīvās vielas raksturojums

Endo-1,4-beta-ksilanāze, ko iegūst no Aspergillus niger (CBS 109.713)

 

Analīzes metode  (2)

Viskozimetriskā metode, kuras pamatā ir viskozitātes samazināšanās, ko 55 °C temperatūrā un pie pH 3,5 radījusi endo-1,4-beta-ksilanāzes iedarbība uz ksilānu saturošu substrātu (kviešu arabinoksilānu)

Vaislas tītari

560 TXU

1.

Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru, glabāšanas laiku un noturību pret granulēšanos.

2.

Maksimālā ieteicamā deva uz kilogramu barības visām sugām, uz kurām attiecas šī regula: 840 TXU.

3.

Lietošanai barībā, kurā ir daudz cieti saturošu un cieti nesaturošu polisaharīdu (galvenokārt beta-glikānu un arabinoksilānu).

2022. gada 9. oktobris

Dekoratīvie putni, retāk audzētu sugu putni, izņemot pīles un dējējputnus

280 TXU


(1)  Viens TXU ir fermenta daudzums, kas 55 °C temperatūrā un pie pH 3,5 vienā minūtē no kviešu arabinoksilāna atbrīvo 5 mikromolus reducējošo cukuru (ksilozes ekvivalentu).

(2)  Sīkāka informācija par analīzes metodēm atrodama references laboratorijas tīmekļa vietnē: http://irmm.jrc.ec.europa.eu/EURLs/EURL_feed_additives/Pages/index.aspx.


19.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/26


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 844/2012

(2012. gada 18. septembris),

ar ko nosaka noteikumus, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 19. pantu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1107/2009 paredzēts, ka darbīgās vielas apstiprinājumu var atjaunot pēc tā termiņa beigām.

(2)

Ir lietderīgi noteikt noteikumus, kas vajadzīgi atjaunošanas procedūras īstenošanai.

(3)

Lai nodrošinātu atjaunošanas procedūras pienācīgu norisi, jo īpaši būtu jānosaka termiņi tās dažādajiem posmiem.

(4)

Būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz konfidencialitāti un atjaunošanas pieteikuma, papildu dokumentācijas un tās atjauninājumu publicēšanu.

(5)

Būtu jāparedz arī noteikumi attiecībā uz atjaunošanas pieteikuma iesniegšanas kārtību, kā arī tā saturu un formu. Pieteikuma iesniedzējiem būtu jāpamato jaunas informācijas iesniegšana un atsevišķi jāuzskaita tie pētījumi ar mugurkaulniekiem, ko tie plāno iesniegt.

(6)

Būtu jānosaka noteikumi par pieteikuma pārbaudi, ko veic ziņotāja dalībvalsts.

(7)

Lai nodrošinātu atjaunošanas procedūras pienācīgu norisi, ziņotājai dalībvalstij pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma pirms papildu dokumentācijas iesniegšanas būtu jārīko pieteikuma apspriešanai veltīta sanāksme.

(8)

Apstiprinājuma atjaunošanai iesniegtajā papildu dokumentācijā būtu jāiekļauj jo īpaši vajadzīgie jaunie dati un jaunie riska novērtējumi, kā arī jāpierāda šādu datu un riska novērtējumu vajadzība.

(9)

Būtu jāparedz noteikumi par to, kā ziņotāja dalībvalsts izvērtē pieteikuma pieņemamību.

(10)

Ja visi iesniegtie pieteikumi ir nepieņemami, Komisijai būtu jāpieņem regula par attiecīgās darbīgās vielas apstiprinājuma neatjaunošanu.

(11)

Būtu jānosaka noteikumi, lai nodrošinātu neatkarīgu, objektīvu un pārredzamu darbīgās vielas novērtējumu.

(12)

Būtu jādod iespēja pieteikuma iesniedzējam, dalībvalstīm – izņemot ziņotāju dalībvalsti – un sabiedrībai iesniegt piezīmes par atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu.

(13)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei būtu jāsniedz secinājumi un jārīko ekspertu apspriedes, izņemot gadījumus, kad Komisija tai paziņo, ka šāds secinājums nav vajadzīgs.

(14)

Būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz atjaunošanas ziņojumu un regulas par darbīgās vielas apstiprinājuma atjaunošanu pieņemšanu.

(15)

Komisijas 2010. gada 7. decembra Regula (ES) Nr. 1141/2010, ar ko nosaka procedūru, ar kuru Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā atkārtoti iekļauj aktīvo vielu otro grupu, un izveido šo vielu sarakstu (2), arī turpmāk būtu jāpiemēro attiecībā uz minētajā I pielikumā uzskaitīto darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanu.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1.   NODAĻA

PIEŅEMAMĪBA

1.   IEDAĻA

Atjaunošanas pieteikums

1. pants

Pieteikuma iesniegšana

1.   Vēlākais trīs gadus pirms apstiprinājuma termiņa beigām darbīgās vielas ražotājs ziņotājai dalībvalstij, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 686/2012 (3) pielikuma otrajā slejā, un otrajai ziņotājai dalībvalstij, kā noteikts minētā pielikuma trešajā slejā, iesniedz pieteikumu par darbīgās vielas apstiprinājuma atjaunošanu.

Iesniedzot pieteikumu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 63. pantu pieteikuma iesniedzējs drīkst lūgt, lai tiktu ievērota noteiktas informācijas konfidencialitāte. Šajā gadījumā pieteikuma iesniedzējs atsevišķi norāda šādas pieteikuma daļas, minot iemeslus, kādēļ lūgta konfidencialitātes ievērošana.

Vienlaikus pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 59. pantu iesniedz jebkādas prasības par datu aizsardzību.

2.   Pieteikuma iesniedzējs Komisijai, citām dalībvalstīm un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”) nosūta pieteikuma kopiju, iekļaujot informāciju par tām pieteikuma daļām, attiecībā uz kurām saskaņā ar 1. punktu lūgts ievērot konfidencialitāti.

3.   Lai izpildītu šīs regulas prasības, ražotāju izraudzīta ražotāju asociācija drīkst iesniegt kopīgu pieteikumu.

2. pants

Pieteikuma forma un saturs

1.   Pieteikumu iesniedz pielikumā noteiktajā formā.

2.   Pieteikumā uzskaita jauno informāciju, ko pieteikuma iesniedzējs plāno iesniegt. Tajā pierāda šādas informācijas vajadzību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 15. panta 2. punkta pirmo daļu.

Pieteikumā atsevišķi uzskaita jebkurus jaunus pētījumus ar mugurkaulniekiem, ko pieteikuma iesniedzējs plāno iesniegt.

3. pants

Pieteikuma pārbaude

1.   Ja pieteikumu iesniedz līdz 1. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētajai dienai un tas ietver visus 2. pantā norādītos elementus, ziņotāja dalībvalsts viena mēneša laikā pēc pieteikuma saņemšanas dienas informē pieteikuma iesniedzēju, otro ziņotāju dalībvalsti, Komisiju un Iestādi par pieteikuma saņemšanas dienu un to, ka tas ir iesniegts līdz 1. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētajai dienai un ietver visus 2. pantā norādītos elementus.

Ziņotāja dalībvalsts izvērtē jebkuru konfidencialitātes lūgumu. Saņemot lūgumu par piekļuvi informācijai, ziņotāja dalībvalsts pieņem lēmumu par to, kuru informāciju atzīt par konfidenciālu.

2.   Ja pieteikumu iesniedz līdz 1. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētajai dienai, taču tajā nav viena vai vairāku 2. pantā norādīto elementu, ziņotāja dalībvalsts viena mēneša laikā pēc pieteikuma saņemšanas dienas informē pieteikuma iesniedzēju par trūkstošajiem elementiem un nosaka 14 dienu termiņu, kurā šos elementus iesniegt ziņotājai dalībvalstij un otrajai ziņotājai dalībvalstij.

Ja šā termiņa beigās pieteikums ietver visus 2. pantā norādītos elementus, ziņotāja dalībvalsts nekavējoties rīkojas saskaņā ar 1. punktu.

3.   Ja pieteikumu neiesniedz līdz 1. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētajai dienai vai ja pieteikums saskaņā ar 2. punktu trūkstošo elementu iesniegšanai noteiktā termiņa beigās joprojām neietver visus 2. pantā norādītos elementus, ziņotāja dalībvalsts nekavējoties informē pieteikuma iesniedzēju, otro ziņotāju dalībvalsti, Komisiju, citas dalībvalstis un Iestādi par pieteikuma nepieņemamību un paskaidro tās iemeslus.

4.   Pieteikuma iesniedzējs 14 dienu laikā pēc apstiprinājuma saņemšanas par to, ka pieteikums ir iesniegts līdz 1. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētajai dienai un ietver visus 2. pantā norādītos elementus, iesniedz Iestādei pieteikuma kopiju, iekļaujot informāciju par tām pieteikuma daļām, attiecībā uz kurām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 63. pantu iesniegts pamatots lūgums ievērot konfidencialitāti.

Vienlaikus pieteikuma iesniedzējs Iestādei pārsūta pieteikuma kopiju, izņemot jebkādu informāciju, attiecībā uz kuru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 63. pantu iesniegts pamatots lūgums ievērot konfidencialitāti.

5.   Ja līdz 1. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētajai dienai par vienu un to pašu darbīgo vielu atsevišķi iesniedz divus vai vairākus pieteikumus un katrs no tiem ietver visus 2. pantā norādītos elementus, ziņotāja dalībvalsts katram pieteikuma iesniedzējam paziņo pārējo pieteikuma iesniedzēju kontaktinformāciju.

6.   Komisija par katru darbīgo vielu publicē to pieteikuma iesniedzēju vārdus vai nosaukumus un adreses, kuru pieteikumi ir iesniegti līdz 1. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētajai dienai un ietver visus 2. pantā norādītos elementus.

4. pants

Saziņa pirms papildu dokumentācijas iesniegšanas

Pieteikuma apspriešanas nolūkā pieteikuma iesniedzējs drīkst lūgt sanāksmes sasaukšanu ar ziņotāju dalībvalsti un otro ziņotāju.

Ja šāda pirmsiesniegšanas saziņa tiek lūgta, tā notiek pirms 6. pantā paredzētās papildu dokumentācijas iesniegšanas.

5. pants

Piekļuve pieteikumam

Pēc pieteikuma saņemšanas Iestāde saskaņā ar 3. panta 4. punktu to nekavējoties dara pieejamu sabiedrībai, izņemot jebkādu informāciju, attiecībā uz kuru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 63. pantu pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis pamatotu lūgumu ievērot konfidencialitāti, ja vien nepastāv sevišķi svarīgi apsvērumi darīt to zināmu sabiedrībai.

2.   IEDAĻA

Papildu dokumentācija

6. pants

Papildu dokumentācijas iesniegšana

1.   Ja ziņotāja dalībvalsts saskaņā ar 3. panta 1. punktu ir informējusi pieteikuma iesniedzēju, ka tā pieteikums ir iesniegts līdz 1. panta 1. punkta pirmajā daļā noteiktajai dienai un tas ietver visus 2. pantā norādītos elementus, pieteikuma iesniedzējs ziņotājai dalībvalstij, otrajai ziņotājai dalībvalstij, Komisijai un Iestādei iesniedz papildu dokumentāciju.

2.   Papildu kopsavilkuma dokumentācijas un pilnīgas papildu dokumentācijas saturs atbilst 7. panta prasībām.

3.   Papildu dokumentāciju iesniedz ne vēlāk kā 30 mēnešus pirms apstiprinājuma termiņa beigām.

4.   Ja vienas un tās pašas darbīgās vielas apstiprinājuma atjaunošanu pieprasa vairāk nekā viens pieteikuma iesniedzējs, šie pieteikuma iesniedzēji veic visus vajadzīgos pasākumus, lai iesniegtu dokumentāciju kopā.

Ja visi attiecīgie pieteikuma iesniedzēji nav iesnieguši šādu dokumentāciju kopā, tā iemeslus norāda dokumentācijā.

5.   Iesniedzot papildu dokumentāciju, pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 63. pantu var lūgt attiecībā uz noteiktu informāciju, tostarp noteiktām dokumentācijas daļām, ievērot konfidencialitāti un šo informāciju iesniedz atsevišķi.

7. pants

Papildu dokumentācijas saturs

1.   Papildu kopsavilkuma dokumentācijā iekļauj:

a)

pieteikuma kopiju;

b)

pieteikuma iesniedzēja vai iesniedzēju vārdu vai nosaukumu un adresi (ja vienam pieteikuma iesniedzējam pievienojas vai to aizstāj viens vai vairāki citi pieteikuma iesniedzēji), kā arī, ja piemērojams, ražotāju asociācijas nosaukumu saskaņā ar 1. panta 3. punktu;

c)

informāciju par vismaz viena tāda augu aizsardzības līdzekļa, kurā ir darbīgā viela, vienu vai vairākiem raksturīgiem lietojumiem katrā zonā plaši audzētam kultūraugam, pierādot, ka ir ievēroti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktie apstiprināšanas kritēriji; ja iesniegtā informācija neattiecas uz visām zonām vai uz plaši audzētu kultūraugu, tam iesniedz pamatojumu;

d)

datu un riska novērtējumus, kas nebija iekļauti apstiprinājuma dokumentācijā vai turpmākā atjaunojuma dokumentācijā un ir nepieciešami:

i)

lai atspoguļotu juridisko prasību izmaiņas, kas ir gūtas kopš apstiprinājuma piešķiršanas vai attiecīgās darbīgās vielas pēdējās apstiprinājuma atjaunošanas;

ii)

lai atspoguļotu izmaiņas zinātnes un tehnikas atziņās, kas ir notikušas kopš apstiprinājuma piešķiršanas vai attiecīgās darbīgās vielas pēdējās apstiprinājuma atjaunošanas;

iii)

lai atspoguļotu izmaiņas raksturīgos lietojumos; vai

iv)

tādēļ, ka pieteikums ir paredzēts atjaunošanai ar grozījumiem;

e)

par katru datu prasību punktu, kas attiecas uz tādu darbīgo vielu, par kuru saskaņā ar d) apakšpunktu ir vajadzīgi jauni dati, un kas izklāstīts regulā par darbīgās vielas datu prasībām, kura pieņemta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, – izmēģinājumu un pētījumu kopsavilkumus un rezultātus, to īpašnieka un personas vai iestādes, kas veikusi šos izmēģinājumus un pētījumus, vārdu vai nosaukumu, kā arī pamatojumu katra izmēģinājuma vai pētījuma vajadzībai;

f)

par katru datu prasību punktu, kas attiecas uz tādu augu aizsardzības līdzekli, par kuru saskaņā ar d) apakšpunktu ir vajadzīgi jauni dati, un kas izklāstīts regulā par darbīgās vielas datu prasībām, kura pieņemta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, – izmēģinājumu un pētījumu kopsavilkumus un rezultātus, to īpašnieka un personas vai iestādes, kas veikusi šos izmēģinājumus un pētījumus ar vienu vai vairākiem atļauta lietojuma augu aizsardzības līdzekļiem, vārdu vai nosaukumu, kā arī pamatojumu katra izmēģinājuma vai pētījuma vajadzībai;

g)

vajadzības gadījumā – dokumentārus pierādījumus Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. panta 7. punkta nozīmē;

h)

par katru izmēģinājumu vai pētījumu, kurā iesaistīti mugurkaulnieki, – tādu pasākumu aprakstu, kas veikti, lai izvairītos no mugurkaulnieku izmantošanas izmēģinājumos ar dzīvniekiem;

i)

vajadzības gadījumā – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 (4) 7. pantā minētā maksimāli pieļaujamo atlieku līmeņu noteikšanas pieteikuma kopiju;

j)

vajadzības gadījumā – klasifikācijas priekšlikuma kopiju, ja uzskata, ka viela ir jāklasificē vai jāpārklasificē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (5);

k)

visas iesniegtās informācijas novērtējumu;

l)

kontrolsarakstu, kurā parādīts, ka 3. punktā paredzētā papildu dokumentācija ir pilnīga attiecībā uz lietojumiem, par kuriem iesniegts pieteikums, un kurā norādīts, kādi dati ir jauni;

m)

Regulas (EK) Nr. 1107/2009 8. panta 5. punktā minēto pieejamo zinātniski recenzēto publikāciju kopsavilkumus un rezultātus.

2.   Lietojumi, kas minēti 1. punkta c) apakšpunktā, vajadzības gadījumā ietver lietojumus, kas tika novērtēti saistībā ar apstiprinājumu vai tā turpmākiem atjaunojumiem. Vismaz viens augu aizsardzības līdzeklis, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā, nesatur citas darbīgās vielas, ja šis līdzeklis paredzēts raksturīgam lietojumam.

3.   Pilnīgā papildu dokumentācija ietver katra 1. punkta e), f) un m) apakšpunktā minētā izmēģinājuma un pētījuma ziņojuma pilnu tekstu.

Tā neietver nekādus ziņojumus par izmēģinājumiem vai pētījumiem, kas saistīti ar apzinātu darbīgās vielas vai to saturoša augu aizsardzības līdzekļa ievadīšanu cilvēkiem.

8. pants

Pieteikuma pieņemamība

1.   Ja papildu dokumentācija ir iesniegta līdz 6. panta 3. punktā paredzētajai dienai un ietver visus 7. pantā norādītos elementus, ziņotāja dalībvalsts viena mēneša laikā informē pieteikuma iesniedzēju, otro ziņotāju dalībvalsti, Komisiju un Iestādi par papildu dokumentācijas saņemšanas dienu un pieteikuma pieņemamību.

Ziņotāja dalībvalsts izvērtē jebkuru konfidencialitātes lūgumu. Saņemot lūgumu par piekļuvi informācijai, ziņotāja dalībvalsts pieņem lēmumu par to, kādu informāciju atzīt par konfidenciālu.

2.   Ja papildu dokumentāciju iesniedz līdz 6. panta 3. punktā paredzētajai dienai, taču tai trūkst viena vai vairāku 7. pantā norādīto elementu, ziņotāja dalībvalsts viena mēneša laikā pēc papildu dokumentācijas saņemšanas informē pieteikuma iesniedzēju par trūkstošajiem elementiem un nosaka 14 dienu termiņu, kurā šos elementus iesniegt ziņotājai dalībvalstij un otrajai ziņotājai dalībvalstij.

Ja šā termiņa beigās papildu dokumentācija ietver visus 7. pantā norādītos elementus, ziņotāja dalībvalsts nekavējoties rīkojas saskaņā ar 1. punktu.

3.   Pēc informācijas saņemšanas par to, ka pieteikums ir pieņemams, pieteikuma iesniedzējs papildu dokumentāciju nekavējoties pārsūta citām dalībvalstīm, Komisijai un Iestādei, iekļaujot informāciju par tām dokumentācijas daļām, attiecībā uz kurām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 63. pantu iesniegts pamatots lūgums ievērot konfidencialitāti.

Vienlaikus pieteikuma iesniedzējs Iestādei pārsūta papildu kopsavilkuma dokumentāciju, izņemot jebkādu informāciju, attiecībā uz kuru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 63. pantu iesniegts pamatots lūgums ievērot konfidencialitāti.

4.   Iestāde papildu kopsavilkuma dokumentāciju nekavējoties dara pieejamu sabiedrībai, izņemot jebkādu informāciju, attiecībā uz kuru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 63. pantu pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis pamatotu lūgumu ievērot konfidencialitāti, ja vien nepastāv sevišķi svarīgi apsvērumi darīt to zināmu sabiedrībai.

5.   Pieteikuma iesniedzējs pēc Iestādes vai dalībvalsts lūguma nodrošina apstiprināšanai iesniegtās dokumentācijas un turpmāko apstiprinājuma atjaunojumu pieejamību, ja tam ir piekļuve šai dokumentācijai.

6.   Ja papildu dokumentāciju neiesniedz līdz 6. panta 3. punktā paredzētajai dienai vai tā saskaņā ar šā panta 2. punktu trūkstošo elementu iesniegšanai noteiktā termiņa beigās joprojām neietver visus 7. pantā norādītos elementus, ziņotāja dalībvalsts nekavējoties informē pieteikuma iesniedzēju, otro ziņotāju dalībvalsti, Komisiju, citas dalībvalstis un Iestādi par pieteikuma nepieņemamību un paskaidro tās iemeslus.

9. pants

Pieteikuma iesniedzēja aizstāšana

Pieteikuma iesniedzēju var aizstāt ar citu ražotāju, kas pārņem visas šajā regulā noteiktās tiesības un pienākumus, un pieteikuma iesniedzējs un cits ražotājs ar kopīgu paziņojumu informē par to ziņotāju dalībvalsti. Šajā gadījumā pieteikuma iesniedzējs un cits ražotājs par aizstāšanu vienlaikus informē otro ziņotāju dalībvalsti, Komisiju, citas dalībvalstis, Iestādi un visus citus pieteikumu iesniedzējus, kas iesnieguši pieteikumus par to pašu darbīgo vielu.

10. pants

Neatjaunošanas regulas pieņemšana

Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu pieņem regulu par darbīgās vielas apstiprinājuma neatjaunošanu, ja saskaņā ar šīs regulas 3. panta 3. punktu vai 8. panta 6. punktu visi par attiecīgo darbīgo vielu iesniegtie pieteikumi ir nepieņemami.

2.   NODAĻA

NOVĒRTĒJUMS

11. pants

Novērtējums, ko sniedz ziņotāja dalībvalsts un otrā ziņotāja dalībvalsts

1.   Ja saskaņā ar 8. panta 1. punktu pieteikums ir pieņemams, ziņotāja dalībvalsts pēc apspriešanās ar otro ziņotāju dalībvalsti vēlākais 12 mēnešus pēc 6. panta 3. punktā minētās dienas sagatavo un iesniedz Komisijai ziņojumu un Iestādei tā kopiju, kurā novērtē, vai ir sagaidāms, ka darbīgā viela atbildīs Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem (“atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projekts”).

2.   Atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektā ietver arī:

a)

ieteikumu par apstiprinājuma atjaunošanu;

b)

ieteikumu par to, vai viela būtu jāuzskata par vielu “ar zemu kaitīguma pakāpi”;

c)

ieteikumu par to, vai viela būtu jāuzskata par aizstājamu;

d)

vajadzības gadījumā – priekšlikumu noteikt maksimālos atlieku līmeņus;

e)

vajadzības gadījumā – ierosinājumu par darbīgās vielas klasifikāciju vai pārklasifikāciju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008;

f)

secinājumu par to, kuri no papildu dokumentācijā iekļautajiem jaunajiem pētījumiem ir būtiski novērtējumam;

g)

ieteikumu attiecībā uz tām ziņojuma daļām, par kurām jārīko apspriede ar ekspertiem saskaņā ar 13. panta 1. punktu;

h)

vajadzības gadījumā – jautājumus, saistībā ar kuriem otrā ziņotāja dalībvalsts nepiekrīt ziņotājas dalībvalsts novērtējumam.

3.   Ziņotāja dalībvalsts veic neatkarīgu, objektīvu un pārredzamu novērtējumu, ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas. Tā ņem vērā papildu dokumentāciju un, vajadzības gadījumā, apstiprinājumam un turpmākajiem apstiprinājuma atjaunojumiem iesniegto dokumentāciju.

4.   Ziņotāja dalībvalsts vispirms konstatē, vai ir ievēroti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.6.2., 3.6.3., 3.6.4. un 3.7. punktā izklāstītie apstiprināšanas kritēriji.

Ja šie kritēriji nav ievēroti, atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu attiecina uz šīm novērtējuma daļām, ja vien nepiemēro Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. panta 7. punktu.

5.   Ja ziņotāja dalībvalsts lūdza papildu informāciju, tā nosaka termiņu, kurā pieteikuma iesniedzējam jāsniedz šī informācija. Šā termiņa dēļ nepagarina 1. punktā paredzēto 12 mēnešu termiņu. Pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 63. pantu var lūgt, lai tiktu ievērota šādas informācijas konfidencialitāte.

6.   Ziņotāja dalībvalsts var apspriesties ar Iestādi un pieprasīt papildu tehnisko vai zinātnisko informāciju no citām dalībvalstīm. Šādu apspriešanos un pieprasījumu dēļ nepagarina 1. punktā paredzēto 12 mēnešu termiņu.

7.   Informāciju, ko pieteikuma iesniedzējs iesniedz bez pieprasījuma vai pēc tā termiņa beigām, kas paredzēts informācijas iesniegšanai saskaņā ar 5. punkta pirmo teikumu, neņem vērā, ja vien tā nav iesniegta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 56. pantu.

8.   Iesniedzot Komisijai atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu, ziņotāja dalībvalsts lūdz pieteikuma iesniedzējam iesniegt otrajai ziņotājai dalībvalstij, Komisijai, citām dalībvalstīm un Iestādei papildu kopsavilkuma dokumentāciju, kas atjaunināta, lai ietvertu papildu informāciju, kuru ziņotāja dalībvalsts lūgusi saskaņā ar 5. punktu vai kura iesniegta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 56. pantu.

Pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 63. pantu drīkst lūgt, lai tiktu ievērota šādas informācijas konfidencialitāte. Šādus lūgumus adresē Iestādei.

12. pants

Piezīmes par atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu

1.   Iestāde no ziņotājas dalībvalsts saņemto atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu nosūta pieteikuma iesniedzējam un citām dalībvalstīm ne vēlāk kā 30 dienas pēc tā saņemšanas.

2.   Iestāde atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu dara pieejamu sabiedrībai pēc tam, kad ir devusi pieteikuma iesniedzējam divas nedēļas laiku, lai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 63. pantu lūgtu attiecībā uz atsevišķām atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projekta daļām ievērot konfidencialitāti.

3.   Sākot no dienas, kad ziņojums ir darīts pieejams sabiedrībai, Iestāde atvēl 60 dienu termiņu rakstisku piezīmju iesniegšanai. Par šīm piezīmēm paziņo Iestādei, kas tās izvērtē un kopā ar savām piezīmēm nosūta Komisijai.

4.   Iestāde atjaunināto papildu kopsavilkuma dokumentāciju dara pieejamu sabiedrībai, izņemot jebkādu informāciju, attiecībā uz kuru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 63. pantu pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis pamatotu lūgumu ievērot konfidencialitāti, ja vien nepastāv sevišķi svarīgi apsvērumi darīt to zināmu sabiedrībai.

13. pants

Iestādes secinājums

1.   Piecu mēnešu laikā pēc 12. panta 3. punktā minētā termiņa beigām Iestāde pieņem secinājumu par to, vai ir sagaidāms, ka darbīgā viela atbildīs Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem, ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, kā arī izmantojot papildu dokumentācijas iesniegšanas dienā piemērojamās vadlīnijas. Vajadzības gadījumā Iestāde rīko apspriedi ar ekspertiem, kurā piedalās eksperti no ziņotājas dalībvalsts un otrās ziņotājas dalībvalsts. Iestāde paziņo par savu secinājumu pieteikuma iesniedzējam, dalībvalstīm un Komisijai.

Atkāpjoties no pirmās daļas, Komisija var nekavējoties informēt Iestādi pēc 12. panta 3. punktā minētā termiņa beigām par to, ka secinājums nav vajadzīgs.

2.   Pēc tam, kad Iestāde pieteikuma iesniedzējam ir devusi divas nedēļas laika, lai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 63. pantu lūgtu attiecībā uz noteiktām secinājuma daļām ievērot konfidencialitāti, Iestāde secinājumu dara pieejamu sabiedrībai, izņemot jebkādu informāciju, kuru Iestāde ir atzinusi par konfidenciālu, ja vien nepastāv sevišķi svarīgi apsvērumi darīt to zināmu sabiedrībai.

3.   Ja Iestāde uzskata, ka no pieteikuma iesniedzēja ir vajadzīga papildu informācija, tā, apspriežoties ar ziņotāju dalībvalsti, nosaka termiņu, kas nepārsniedz vienu mēnesi un kurā pieteikuma iesniedzējam šāda informācija ir jāsniedz dalībvalstīm, Komisijai un Iestādei. Ziņotāja dalībvalsts 60 dienu laikā pēc papildu informācijas saņemšanas novērtē saņemto informāciju un nosūta savu novērtējumu Iestādei.

Ja piemēro pirmo daļu, 1. punktā minēto termiņu pagarina par šā punkta pirmajā daļā minēto laiku.

4.   Iestāde var lūgt Komisiju apspriesties ar Eiropas Savienības references laboratoriju, kas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 882/2004 (6) izraudzīta, lai pārbaudītu, vai pieteikuma iesniedzēja ierosinātā analīzes metode atlieku noteikšanai ir pieņemama un atbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 1. punkta g) apakšpunkta prasībām. Pieteikuma iesniedzējs, ja to lūdz Eiropas Savienības references laboratorija, piegādā paraugus un analīzes standartus.

5.   Informāciju, ko pieteikuma iesniedzējs iesniedz bez pieprasījuma vai pēc tā termiņa beigām, kas paredzēts informācijas iesniegšanai saskaņā ar 3. punkta pirmo daļu, neņem vērā, ja vien tā nav iesniegta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 56. pantu.

14. pants

Atjaunošanas ziņojums un regula par atjaunošanu

1.   Komisija atjaunošanas ziņojumu un regulas projektu iesniedz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 79. panta 1. punktā minētajai komitejai sešu mēnešu laikā pēc Iestādes secinājuma saņemšanas vai līdz šīs regulas 12. panta 3. punktā noteiktā termiņa beigām gadījumos, kad šāda Iestādes secinājuma nav.

Atjaunošanas ziņojumā un regulas projektā ņem vērā ziņotājas dalībvalsts atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu, šīs regulas 12. panta 3. punktā minētās piezīmes un Iestādes secinājumu, ja tas ir bijis iesniegts.

Pieteikuma iesniedzējam dod iespēju 14 dienu laikā iesniegt piezīmes par atjaunošanas ziņojumu.

2.   Pamatojoties uz atjaunošanas ziņojumu un ņemot vērā piezīmes, ko pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis 1. punkta trešajā daļā noteiktajā termiņā, Komisija pieņem regulu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 20. panta 1. punktu.

3.   NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Pārejas noteikumi

Regulu (ES) Nr. 1141/2010 arī turpmāk piemēro attiecībā uz minētās regulas I pielikumā uzskaitīto darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanu.

16. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 18. septembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 322, 8.12.2010., 10. lpp.

(3)  OV L 200, 27.7.2012., 5. lpp.

(4)  OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.

(5)  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

(6)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.


PIELIKUMS

Pieteikumu forma saskaņā ar 2. panta 1. punktu

Pieteikums ir rakstveida, to paraksta pieteikuma iesniedzējs un nosūta ziņotājai dalībvalstij un otrajai ziņotājai dalībvalstij.

Pieteikuma kopiju nosūta Eiropas Komisijai uz adresi European Commission, DG Health and Consumers, 1049 Brussels, Belgium un Iestādei uz adresi European Food Safety Authority, Via Carlo Magno 1/A, 43126 Parma, Italy, un citām dalībvalstīm.

PARAUGS

1.   Informācija par pieteikuma iesniedzēju

1.1.

Pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese, tostarp tās fiziskās personas vārds, kura ir atbildīga par pieteikumu un citām saistībām, kas izriet no šīs regulas:

1.1.1.

a)

tālruņa numurs:

b)

e-pasta adrese:

1.1.2.

a)

kontaktpersona:

b)

cita kontaktpersona:

2.   Informācija vieglākai identificēšanai

2.1.

Piedāvātais vai ISO akceptētais parastais nosaukums, vajadzības gadījumā norādot ražotāja izgatavotos variantus, piemēram, sāļus, esterus vai amīnus.

2.2.

Ķīmiskais nosaukums (IUPAC un CAS nomenklatūra).

2.3.

CAS, CIPAC un EK numuri (ja ir pieejami).

2.4.

Empīriskā formula un struktūrformula, molekulmasa.

2.5.

Tās darbīgās vielas tīrības specifikācija g/kg, kurai jābūt iespēju robežās identiskai vai jau akceptētai kā Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (1) pielikumā ietvertas darbīgās vielas ekvivalentam.

2.6.

Darbīgās vielas klasifikācija un marķējums saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008 (2) (ietekme uz veselību un vidi).

3.   Jauna informācija

3.1.

Jaunas informācijas saraksts, ko plānots iesniegt kopā ar pamatojumu par šādas informācijas vajadzību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 15. panta 2. punktu.

3.2.

Jaunu ar mugurkaulniekiem veiktu pētījumu saraksts, ko plānots iesniegt.

3.3.

Jebkādu jaunu vai notiekošu pētījumu grafiks.

Pieteikuma iesniedzējs apliecina, ka iepriekš minētā iesniegtā informācija ir pareiza.

Datums un paraksts (personas, kas ir kompetenta rīkoties 1.1. punktā minētā pieteikuma iesniedzēja vārdā).


(1)  OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.

(2)  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.


19.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/33


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 845/2012

(2012. gada 18. septembris),

ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda ražojumu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (turpmāk “pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,

pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Procedūras sākšana

(1)

Komisija 2011. gada 21. decembrī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (turpmāk “procedūras sākšanas paziņojums”), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk “attiecīgā valsts” jeb “ĶTR”) izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda ražojumu importu Savienībā.

(2)

Procedūra tika sākta pēc tam, kad Eurofer (turpmāk “sūdzības iesniedzējs”) 2011. gada 7. novembrī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuru produkcija veido lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 70 %, no konkrētu ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda ražojumu kopējās produkcijas Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie tika uzskatīti par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

2.   Procedūrā iesaistītās personas

(3)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli paziņoja sūdzības iesniedzējiem, citiem zināmajiem Savienības ražotājiem, zināmajiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, importētājiem, tirgotājiem, lietotājiem, piegādātājiem un attiecīgajām zināmajām apvienībām, kā arī ĶTR pārstāvjiem. Komisija arī informēja ražotājus Kanādā un Dienvidāfrikas Republikā (turpmāk “Dienvidāfrika”), kuras procedūras sākšanas paziņojumā bija minētas kā iespējamās analogās valstis. Ieinteresētajām personām procedūras sākšanas paziņojumā norādītajā termiņā bija dota iespēja rakstiski paziņot savu viedokli un lūgt, lai tās tiktu uzklausītas.

(4)

Ņemot vērā acīmredzami lielo ražotāju eksportētāju, Savienības ražotāju un nesaistīto importētāju skaitu, procedūras sākšanas paziņojumā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu bija paredzēta atlase. Lai Komisija varētu nolemt, vai jāveic atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, visi zināmie ražotāji eksportētāji un nesaistītie importētāji tika aicināti pieteikties Komisijā un, kā norādīts procedūras sākšanas paziņojumā, sniegt pamatinformāciju par savu darbību, kas no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim veikta saistībā ar attiecīgo ražojumu.

(5)

Komisija procedūras sākšanas paziņojumā norādīja, ka tā ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Šajā izlasē bija iekļauti seši Savienības ražotāji, par kuriem Komisijai bija zināms, ka tie ražo līdzīgo ražojumu, un kuri bija atlasīti pēc ražošanas, pārdošanas apjoma, lieluma un ģeogrāfiskās atrašanās vietas Savienībā. Atlasīto Savienības ražotāju saražotā produkcija veidoja 46 % no Savienības produkcijas un 38 % no Savienības pārdošanas apjoma. Turklāt ieinteresētās personas procedūras sākšanas paziņojumā bija aicinātas darīt zināmu savu viedokli par provizorisko izlasi. Viens no Savienības ražotājiem paziņoja, ka nevēlas tikt iekļauts izlasē, un to izlasē aizstāja ar nākamo lielāko ražotāju.

(6)

26 ražotāji eksportētāji vai to grupas ĶTR sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Komisija, pamatojoties uz ražotāju eksportētāju sniegto informāciju, sākotnēji izveidoja izlasi no trim ražotājiem eksportētājiem ar vislielāko eksporta apjomu uz Savienību. Tomēr viens no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem sniedza neprecīzus eksporta datus un tika izslēgts no izlases. Divi citi ražotāji eksportētāji, kuri vēlāk tika iekļauti izlasē, atteicās sadarboties. Tādēļ Komisija nolēma izlasē iekļaut vienīgi tos divus ražotājus eksportētājus, kuri sākotnēji bija atlasīti iekļaušanai izlasē un kuriem bija vislielākais eksporta apjoms uz Savienību. To eksporta apjoms veido vairāk nekā 30 % no kopējā apjoma, ko eksportē visi Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās.

(7)

Lai ĶTR ražotāji eksportētāji varētu iesniegt pieprasījumu par tirgus ekonomikas režīma (turpmāk “TER”) vai atsevišķā režīma (turpmāk “AR”) piemērošanu, ja viņi to vēlētos, Komisija nosūtīja pieprasījuma veidlapas zināmajiem iesaistītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, Ķīnas iestādēm un citiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri bija pieteikušies procedūras sākšanas paziņojumā norādītajā termiņā. Trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji, tostarp viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs, pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu vai AR, ja izmeklēšanā tiktu konstatēts, ka tie neatbilst TER piešķiršanas nosacījumiem. Viens no šiem ražotājiem eksportētājiem, kurš netika iekļauts izlasē, vēlāk atsauca savu pieprasījumu. Otrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs pieprasīja tikai AR.

(8)

Pieci nesaistīti importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tā kā to importētāju skaits, kuri sadarbojās, bija neliels, izlases veidošanu vairs neuzskatīja par nepieciešamu.

(9)

Komisija nosūtīja anketas abiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, 14 citiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, kuri to bija pieprasījuši, 4 ražotājiem Kanādā, 3 ražotājiem Dienvidāfrikā, 5 ražotājiem Korejas Republikā (turpmāk “Dienvidkoreja”), 5 ražotājiem Brazīlijas Federatīvajā Republikā (turpmāk “Brazīlija”) – kandidātvalstīm uz analogās valsts statusu –, 6 izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, 5 importētājiem Savienībā, kuri sadarbojās, un zināmajiem lietotājiem.

(10)

Tika saņemtas atbildes no 9 ražotājiem eksportētājiem un to saistītajiem uzņēmumiem ĶTR, 1 ražotāja Kanādā un 1 ražotāja citā iespējamajā analogajā valstī – Dienvidkorejā. Turklāt uz anketas jautājumiem bija atbildējuši 6 izlasē iekļautie Savienības ražotāji, 2 nesaistītie importētāji un 10 lietotāji.

(11)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

(a)

Savienības ražotāji:

ArcelorMittal Belgium, Beļģija, un tā saistītais pārdošanas uzņēmums ArcelorMittal Flat Carbon Europe SA, Luksemburga,

ArcelorMittal Poland, Polija,

ThyssenKrupp Steel Europe AG, Vācija,

voestalpine Stahl GmbH un voestalpine Stahl Service Center GmbH, Austrija,

Tata Steel Maubeuge SA (agrāk pazīstams ar nosaukumu Myriad SA), Francija,

Tata Steel UK Ltd, Apvienotā Karaliste;

(b)

ražotāji eksportētāji ĶTR:

Zhangjiagang Panhua Steel Strip Co., Ltd un tā saistītie uzņēmumi: Chongqing Wanda Steel Strip Co., Ltd, Zhangjiagang Wanda Steel Strip Co., Ltd, Jiangsu Huasheng New Construction Materials Co. Ltd un Zhangjiagang Free Trade Zone Jiaxinda International Trade Co., Ltd,

Zhejiang Huadong Light Steel Building Material Co. Ltd un tā saistītais uzņēmums Hangzhou P.R.P.T., Metal Material Company Ltd,

Union Steel China un tā saistītais uzņēmums Wuxi Changjiang Sheet Metal Co. Ltd.;

(c)

Savienības importētāji:

ThyssenKrupp Mannex, Vācija;

(d)

Savienības lietotāji:

Steelpartners NV (kas pieder Joris IDE grupai), Beļģija.

3.   Izmeklēšanas periods

(12)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim (turpmāk “izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2008. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk “attiecīgais periods”).

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1.   Attiecīgais ražojums

(13)

Attiecīgais ražojums ir konkrēti ar organisku pārklājumu pārklāti tērauda ražojumi (turpmāk “OTR”), proti, neleģēta un leģēta tērauda (izņemot nerūsējoša tērauda) plakani velmējumi, kuri ir krāsoti, lakoti vai pārklāti ar plastmasu vismaz no vienas puses, izņemot tā sauktos daudzslāņu paneļus, ko izmanto būvniecībā un kas sastāv no divām ārējām metāla loksnēm ar izolācijas materiāla stabilizējošo vidējo slāni, kas iestiprināts starp tām, un izņemot ražojumus ar cinka putekļu galīgo pārklājumu (ar cinku bagātināta krāsa, kurā ir ne mazāk kā 70 masas % cinka), kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7210 70 80, ex 7212 40 80, ex 7225 99 00, ex 7226 99 70 un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (turpmāk “attiecīgais ražojums”).

(14)

OTR galvenokārt tiek izmantoti būvniecībā, arī turpmākai pārstrādei dažādos būvniecībā izmantojamos ražojumos (piemēram, daudzslāņu paneļos, jumta paneļos, pārklājuma loksnēs u.c.). Tos izmanto arī sadzīves priekšmetu (baltu un brūnu ražojumu) vai būvniecības iekārtu (durvju, radiatoru, apgaismes ierīču u.c.) ražošanai.

2.   Līdzīgais ražojums

(15)

Izmeklēšana parādīja, ka OTR, ko ražo un Savienībā pārdod Savienības ražošanas nozare, OTR, kas tiek ražots ĶTR un pārdots ĶTR iekšzemes tirgū, un OTR, ko no ĶTR importē Savienībā, kā arī OTR, kas tiek ražots un pārdots Kanādā, kuru izmantoja par analogo valsti, ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un viens un tas pats gala lietojums. Tāpēc šos ražojumus provizoriski uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(16)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka ĶTR ražojumi nav salīdzināmi ar Savienības ražošanas nozares pārdotajiem ražojumiem, jo ĶTR ražojumi tika pārdoti citā tirgus un cenu segmentā un bija paredzēti citādam gala lietojumam, piemēram, āra konstrukcijām, kamēr būtiska Savienības ražošanas nozares ražojumu daļa ir ļoti kvalitatīvi ražojumi, kurus izmanto tikai mājsaimniecības elektroierīču tirgus segmentā.

(17)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka Savienības ražotāji patiešām daļu savas produkcijas bija pārdevuši tādos tirgus segmentos kā mājsaimniecības elektroierīces, taču minētie ražojumi bija pārdoti arī būvmateriālu nozarē, par kuru tiek apgalvots, ka tā ir galvenais tirgus segments, kurā nonāk no Ķīnas eksportētie ražojumi. Turklāt tika konstatēts, ka cenu līmenis šajās nozarēs vieniem un tiem pašiem ražojumu veidiem, kurus pārdod dažādiem lietotājiem, lielā mērā ir salīdzināms.

(18)

Jānorāda, ka attiecīgais ražojums lielā mērā ir standartveida ražojums, tāpēc tā fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības ir līdzīgas līdzīgā ražojuma fizikālajām un ķīmiskajām pamatīpašībām neatkarīgi no gala lietojuma. Tāpēc šis arguments tiek provizoriski noraidīts.

3.   Pieprasījumi par ražojumu izslēgšanu

(19)

No lietotājiem, Ķīnas eksportētājiem un Savienības ražotājiem tika saņemti vairāki pieprasījumi par konkrētu ražojumu veidu izslēgšanu. Bija pieprasīts izslēgt tādus ražojuma veidus kā, piemēram, ar hromu vai skārdu pārklātu tēraudu, ar neorganiskā cinka silikāta kārtu vai ar citiem neorganiskiem materiāliem pārklātas tērauda plāksnes.

(20)

Tomēr daži no šiem pieprasījumiem nav pietiekami pamatoti ar dokumentiem, lai varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu, tāpēc līdz šim nav izdarīti nekādi secinājumi. Tādējādi tika nolemts šos apgalvojumus pārbaudīt sīkāk.

C.   DEMPINGS

1.   Tirgus ekonomikas režīms (TER)

(21)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, veicot antidempinga izmeklēšanas attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu, normālo vērtību attiecībā uz tiem ražotājiem, par kuriem konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem, nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu. Īsumā un vienīgi ērtības labad šeit sniegts šo kritēriju kopsavilkums:

lēmumi par uzņēmējdarbību tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus informāciju, bez valsts nozīmīgas iejaukšanās, un izmaksas atspoguļo tirgus vērtības,

uzņēmumiem ir viens skaidri saprotams grāmatvedības pamatdokumentu kopums, kuru pārbauda neatkarīgs revidents saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un kuru izmanto visiem nolūkiem,

nav būtisku izkropļojumu, kas pārņemti no agrākās ekonomikas sistēmas, kas nav tirgus ekonomika,

tiesību akti par maksātnespēju un īpašumtiesībām garantē stabilitāti un juridisko noteiktību, un

valūtas konvertāciju veic saskaņā ar tirgus likmēm.

(22)

Atbilstoši 8. apsvērumā izklāstītajam trīs ĶTR ražotāji eksportētāji pieprasīja tirgus ekonomikas režīmu un norādītajā termiņā aizpildīja TER pieprasījuma veidlapu, bet vēlāk viens no tiem savu pieprasījumu atsauca.

(23)

Pēc 2012. gada 2. februārī pieņemtā Tiesas sprieduma (3) attiecībā uz pārējiem diviem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuri bija pieprasījuši TER, tika nolemts pārbaudīt pieprasījumus, ko bija iesniedzis gan izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs (Zhangjiagang Panhua Steel Strip Co. Ltd un tā saistītie uzņēmumi), gan izlasē neiekļautais ražotājs eksportētājs (Union Steel China un tā saistītais uzņēmums). Komisija apkopoja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, un pārbaudīja TER pieprasījumā ietverto informāciju attiecīgo uzņēmumu telpās.

(24)

Tika konstatēts, ka neviena no abām ĶTR ražotāju eksportētāju grupām, kuras sadarbojās, neatbilst TER piešķiršanas kritērijiem, kā noteikts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, jo galvenā izejmateriāla – karsti velmētu tērauda tinumu – izmaksas ir ievērojami izkropļotas valsts iejaukšanās dēļ, kas norisinājās ĶTR tērauda tirgū, un minētās izmaksas būtībā neatspoguļo tirgus vērtības.

(25)

Par Ķīnas valsts iejaukšanos tērauda nozarē liecina tas, ka vairākums lielāko Ķīnas tērauda izstrādājumu ražotāju pieder valstij un tērauda izstrādājumu ražošanas jaudu un produkcijas izlaidi ietekmē dažādi piecu gadu industriālie plāni, jo īpaši pašreizējais divpadsmitais piecu gadu plāns (2011–2015) dzelzs un tērauda nozarei.

(26)

Turklāt valsts ievērojami kontrolē izejmateriālu tirgu. Koksam (kas kopā ar dzelzsrūdu ir galvenā tērauda ražošanas izejviela), to eksportējot, piemēro kvantitatīvos ierobežojumus un izvedmuitas nodokli 40 % apmērā. Tāpēc var secināt, ka Ķīnas tērauda ražošanas tirgus ir izkropļots nozīmīgas valsts iejaukšanās dēļ.

(27)

Šis izkropļojums atspoguļojas cenā, ko izmeklēšanas periodā par karsti velmētiem tērauda tinumiem bija maksājuši pārbaudītie uzņēmumi. Tika konstatēts, ka minētās cenas bija ievērojami zemākas nekā cenas starptautiskajā tirgū. Tāpēc var secināt, ka OTR ražošanā bija radītas priekšrocības no neparasti zemām karsti velmētu tērauda tinumu cenām, ko bija izraisījusi valdības iejaukšanās, kuras rezultātā tika izkropļotas OTR cenas ĶTR. Šā izkropļojuma dēļ Ķīnas ražotājiem eksportētājiem bija lielas priekšrocības izmaksu ziņā, jo galvenā izejmateriāla – karsti velmētu tērauda tinumu – izmaksas veido apmēram 80 % no ražošanas izmaksām. Tādējādi uzskatāms, ka nav izpildītas 1. kritērija prasības.

(28)

Papildinot iepriekš aprakstīto vispārējo situāciju, viens ražotājs eksportētājs neatbilda 2. kritērija prasībām, jo trijos tā saistītās grupas uzņēmumos tika konstatēti būtiski grāmatvedības sistēmas pārkāpumi.

(29)

Komisija oficiāli paziņoja konstatējumus par TER attiecīgajiem ĶTR uzņēmumiem, ĶTR iestādēm un sūdzības iesniedzējam. Tiem tika dota arī iespēja rakstiski izteikt savu viedokli un lūgt uzklausīšanu, ja tai būtu īpaši iemesli.

(30)

Sūdzības iesniedzējs, viens Ķīnas ražotājs eksportētājs un ĶTR iestādes sniedza rakstiskus apsvērumus. Sūdzības iesniedzējs piekrita konstatējumiem par TER. Ķīnas ražotājs eksportētājs galvenokārt apšaubīja to, vai pārbaudīto uzņēmumu maksātās cenas par karsti velmētiem tērauda tinumiem patiešām bijušas ievērojami zemākas nekā cenas starptautiskajā tirgū, taču nesniedza nekādu informāciju, kas pamatotu šīs šaubas. Tomēr Eurostat dati, ko apstiprina arī citi pieejamie statistikas dati (4), skaidri rāda, ka minētās cenas bija ievērojami zemākas par cenām starptautiskajā tirgū salīdzinājumā ar attiecīgajām cenām Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Japānā. Tāpēc šo argumentu noraidīja.

(31)

ĶTR iestādes iebilda – tas, ka nozares līmenī varētu būt izkropļotas karsti velmētu tērauda tinumu cenas, nebūt neliedz izpildīt 1. kritēriju, kas paredz cenu noteikšanu uzņēmumu līmenī. Tomēr saskaņā ar 27. apsvērumā minēto galvenā izejmateriāla cenas izkropļojums atspoguļojas cenā, ko bija maksājuši visi pārbaudītie uzņēmumi. Pirmkārt, neviena no pusēm to neapstrīdēja un, otrkārt, TER atbilstības pārbaude tika veikta uzņēmumu līmenī, un konstatējumi neattiecās tikai uz vispārējiem horizontāla rakstura jautājumiem vien. Tāpēc šo argumentu noraidīja.

(32)

ĶTR iestādes arī apgalvoja, ka piecu gadu plāni ir nesaistošas vadlīnijas, kurām ĶTR nav likumīga spēka. Tomēr atbilstoši 25. apsvērumā minētajam neatkarīgi no šo plānu precīzā juridiskā statusa nevar noliegt, ka ar šo plānu palīdzību ĶTR valdības iejaukšanās būtiski ietekmē tērauda ražošanas nozares jaudu un produkcijas izlaidi. Tāpēc šo argumentu noraidīja.

(33)

Tika arī apgalvots – tas, ka Komisija izskata prasības par TER piešķiršanu, ir pretrunā 2012. gada 2. februārī pieņemtajam Tiesas spriedumam (5) Brosmann lietā un 2012. gada 19. jūlijā pieņemtajam Tiesas spriedumam (6) Zhejiang Xinan Chemical lietā. Attiecībā uz šo apgalvojumu jānorāda, ka procedūra tika veikta, ņemot vērā spriedumu Brosmann lietā, un savā iesniegtajā dokumentā ĶTR iestādes to bija atzinušas. Turklāt galvenais jautājums spriedumā Zhejiang lietā bija valsts iejaukšanās uzņēmumu lēmumu pieņemšanā. Tomēr šajā procedūrā galvenais TER piešķiršanas noraidījuma iemesls bija tas, ka galvenā izejmateriāla cena neatspoguļo tirgus vērtības. Tāpēc šis arguments tiek provizoriski noraidīts.

(34)

Turklāt tika apgalvots – tā kā paralēli notiekošajā antisubsidēšanas procedūrā, kas skar attiecīgo ražojumu, cita starpā tiek pārbaudīts, vai nenotiek produkcijas izlaides izkropļošana, Komisijai būtu bijis jāņem vērā minētajā paralēli notiekošajā procedūrā savāktie pierādījumi šajā jautājumā. Attiecībā uz šo apgalvojumu jānorāda, ka pašreizējā antidempinga procedūrā, kurā tika veikta TER piešķiršanas pārbaude, tika pārbaudīts, vai galvenā izejmateriāla izmaksas atspoguļo tirgus vērtības. Tāpēc šajā ziņā secinājums, ka sakarā ar neparasti zemām karsti velmētu tērauda tinumu cenām, kā minēts 27. apsvērumā, OTR ražošanā ĶTR pastāv priekšrocības, ir pilnībā pamatots un nekādā ziņā nav pretrunā iespējamiem antisubsidēšanas procedūrā izdarītajiem konstatējumiem vai otrādi. Visi iespējamie antisubsidēšanas procedūrās izdarītie konstatējumi būtiski atšķiras no konstatējumiem par TER. Tāpēc šis arguments tiek provizoriski noraidīts.

(35)

ĶTR iestādes arī apgalvoja, ka Komisija nav izpaudusi konstatējumus par TER Ķīnas iestādēm. Tomēr šis apgalvojums ir nepatiess, jo Komisijas dienesti 2012. gada 12. jūlijā Ķīnas pārstāvniecībai ES iesniedza verbālnotu ar konstatējumiem par TER.

(36)

Visbeidzot, tika apgalvots, ka Komisija pagaidu maksājumu noteikšanai izmanto nepārbaudītus analogās valsts ražotāja sniegtus datus. Tomēr šis apgalvojums ir nepatiess, jo Komisija izmantoja datus, kurus tā bija izanalizējusi un atzinusi par ticamiem, kā skaidri norādīts 48. apsvērumā. Tā kā analogās valsts Korejas ražotājs tieši pirms plānotā un saskaņotā pārbaudes apmeklējuma atteicās sadarboties, kā paskaidrots 45. apsvērumā, Komisija sadarbības nolūkā vērsās pie ražotāja analogajā valstī Kanādā. Tādējādi pārbaude minētā ražotāja telpās tiks veikta pēc procedūras provizoriskā posma beigām. Tika arī apgalvots, ka analogās valsts Korejas uzņēmums bija atteicies no sadarbības TER lēmuma dēļ. Tomēr šis apgalvojums ir nepatiess, jo par atteikšanos tapa zināms 2012. gada 3. jūlijā, kurpretim konstatējumi par TER tika izpausti 2012. gada 12. jūlijā.

(37)

Neviens no izvirzītajiem apgalvojumiem nebija tāds, lai mainītu konstatējumus par TER piešķiršanu.

(38)

Ņemot vērā iepriekš minēto, neviena no abām ĶTR ražotāju eksportētāju grupām, kas sadarbojās un kas bija pieprasījušas TER, nevarēja pierādīt, ka tās atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

2.   Atsevišķais režīms (AR)

(39)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas minētais pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, ja tāds ir piemērojams, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi var pierādīt, ka tie atbilst pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Īsumā un vienīgi ērtības labad šeit sniegts šo kritēriju izklāsts:

tie, ja firmas vai kopuzņēmumi pilnīgi vai daļēji pieder ārvalstniekiem vai kopuzņēmumiem, var brīvi repatriēt kapitālu un peļņu,

eksporta cenas un daudzumi, un pārdošanas noteikumi ir brīvi noteikti,

vairākums akciju pieder privātpersonām. Valsts ierēdņi, kas ir valdē vai ieņem galvenos amatus vadībā, ir mazākumā, vai arī ir jāpierāda, ka uzņēmējsabiedrība tomēr ir pietiekami neatkarīga no valsts iejaukšanās,

valūtas maiņas kursu pārrēķina atbilstīgi tirgus likmei un

valsts iejaukšanās nepieļauj pasākumu apiešanu, ja individuālajiem eksportētājiem piemēro dažādas maksājuma likmes.

(40)

Izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs, kurš pieprasīja TER, pieprasīja arī AR gadījumā, ja tam netiktu piešķirts TER. Otrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs pieprasīja tikai AR. Balstoties uz pieejamo informāciju, tika provizoriski noteikts, ka šie abi ražotāji eksportētāji ĶTR atbilst AR piešķiršanas kritērijiem.

3.   Atsevišķa pārbaude

(41)

Seši ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu iesniedza pieprasījumu veikt atsevišķu pārbaudi, un tikai viens no tiem pieprasīja TER. Provizoriski tika nolemts atsevišķi pārbaudīt ražotāju eksportētāju, kurš bija pieprasījis TER, Union Steel China, jo tas bija diezgan viegli izdarāms – minētais ražotājs eksportētājs jau bija pārbaudīts saistībā ar pieprasījumu par TER.

(42)

Šis ražotājs eksportētājs pieprasīja ne vien TER, bet arī AR gadījumā, ja tam netiktu piešķirts TER. Pēc minētā pieprasījuma izskatīšanas tika provizoriski nolemts Union Steel China piešķirt AR, jo tas atbilda AR piešķiršanas kritērijiem.

4.   Normālā vērtība

4.1.   Analogās valsts izvēle

(43)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER, normālā vērtība jānosaka, izmantojot cenas iekšzemes tirgū vai salikto normālo vērtību kādā analogā valstī.

(44)

Procedūras sākšanas paziņojumā Komisija pauda nodomu normālās vērtības noteikšanai par piemērotu analogo valsti izmantot Kanādu vai Dienvidāfriku, un ieinteresētās personas tika aicinātas par to izteikt piezīmes.

(45)

Komisija pārbaudīja, vai par analogo valsti varētu izvēlēties citas valstis, un nosūtīja anketu ne vien OTR ražotājiem Kanādā un Dienvidāfrikā, bet arī Brazīlijā un Dienvidkorejā. Tikai divi OTR ražotāji – viens Kanādā un viens Dienvidkorejā – atbildēja uz anketas jautājumiem. Abās valstīs ir atvērts tirgus, kurā nav ievedmuitas nodokļu un ir būtisks importa apjoms no vairākām trešām valstīm. Turklāt Dienvidkorejā bija vismaz četri attiecīgā ražojuma vietējie ražotāji, kas tādējādi nodrošina pietiekamu konkurences līmeni iekšzemes tirgū. Tomēr vēlīnā procedūras posmā, 2012. gada 3. jūlijā, tieši pirms Komisijas dienestu pārbaudes apmeklējuma sākšanas, Dienvidkorejas ražotājs, neko nepaskaidrojot, atteicās no sadarbības.

(46)

Ņemot vērā iepriekš minēto, par analogo valsti tika izvēlēta Kanāda. Kanādā ir vismaz četri citi attiecīgā ražojuma vietējie ražotāji, kas tādējādi nodrošina pietiekamu konkurences līmeni iekšzemes tirgū. Izmeklēšanā netika konstatēti iemesli, kāpēc Kanāda nebūtu piemērota normālās vērtības noteikšanai.

(47)

Vairākas ieinteresētās personas iebilda, ka Kanādas ražotāja izmaksu struktūra nav salīdzināma ar Ķīnas ražotāja eksportētāja izmaksu struktūru. Tomēr ievērojamas izmaksu struktūras atšķirības netika konstatētas, tāpēc šis iebildums tika noraidīts.

(48)

Ziņas, kuras aizpildītajā anketā bija sniedzis Kanādas ražotājs, kas sadarbojās, tika izanalizētas un atzītas par drošu informāciju, ar kuru var pamatot normālo vērtību.

(49)

Tādēļ tiek provizoriski secināts, ka Kanāda ir piemērota un pamatoti izraudzīta analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

4.2.   Normālās vērtības noteikšana

(50)

Viens izlasē iekļautais uzņēmums un uzņēmums, kuram tika apstiprināts pieprasījums par atsevišķas pārbaudes veikšanu, nevarēja pierādīt, ka tie atbilst TER piešķiršanas kritērijiem, bet otrs izlasē iekļautais uzņēmums nepieprasīja TER, tāpēc normālo vērtību Ķīnas ražotājiem eksportētājiem noteica, izmantojot analogās valsts ražotāja sniegto informāciju.

(51)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms Kanādā neatkarīgiem patērētājiem bija reprezentatīvs. Tika konstatēts, ka līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms, ko Kanādas līdzīgā ražojuma ražotājs, kurš sadarbojās, bija pārdevis Kanādas iekšzemes tirgū, bija reprezentatīvs salīdzinājumā ar attiecīgā ražojuma apjomu, kuru izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji un ražotājs eksportētājs, kura pieprasījums par atsevišķu pārbaudi tika apstiprināts, bija eksportējuši uz Savienību.

(52)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai varētu uzskatīt, ka minētā pārdošana notikusi parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tas tika darīts, nosakot rentablo pārdevumu īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem. Pārdošanas darījumus uzskatīja par rentabliem, ja vienības cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām. Tāpēc tika noteiktas Kanādas ražotāja ražošanas izmaksas izmeklēšanas periodā.

(53)

Ražojuma veidiem, kuriem vairāk nekā 80 % no pārdevumu apjoma iekšzemes tirgū pārsniedza izmaksas un vidējā svērtā pārdevumu cena bija vienāda vai lielāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību attiecīgajam ražojuma veidam aprēķināja kā visu attiecīgā veida pārdevumu faktisko iekšzemes cenu vidējo svērto vērtību, neņemot vērā, vai minētie pārdevumi bijuši rentabli.

(54)

Ja kāda ražojuma veida rentablo pārdevumu apjoms bija mazāks par 80 % vai vienāds ar 80 % no kopējā minētā veida pārdevumu apjoma vai ja minētā veida vidējā svērtā cena bija mazāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, izmantojot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā vidējo svērto cenu vienīgi attiecīgā veida rentablajiem pārdevumiem, kas IP veikti iekšzemes tirgū.

(55)

Normālo vērtību ražojuma veidu nerentablajiem pārdevumiem noteica, izmantojot Kanādas ražotāja ražošanas izmaksas, kam tika pieskaitītas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņas norma par tiem ražojuma veidiem, kuru pārdošana bija rentabla.

4.3.   Eksporta cenas ražotājiem eksportētājiem, kam piešķirts AR

(56)

Tā kā visi ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās un kuriem piešķirts AR, pārdeva attiecīgo ražojumu eksportam uz Savienību tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu tika noteiktas, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai jāmaksā par attiecīgo ražojumu.

4.4.   Salīdzinājums

(57)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja EXW līmenī. Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Visos gadījumos, kad tas bija pieņemami, precīzi un pamatoti ar pierādījumiem, vajadzības gadījumā tika izdarītas korekcijas attiecībā uz transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas un papildu izmaksām, iepakojuma, kredīta izmaksām un maksājumiem par banku pakalpojumiem un komisijas maksām.

5.   Dempinga starpības

(58)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu ražotājiem eksportētājiem, kuriem piešķirts AR, dempinga starpības noteica, pamatojoties uz analogās valsts vidējās svērtās normālās vērtības salīdzinājumu ar katra uzņēmuma vidējo svērto eksporta cenu, kas izteikta procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu samaksas.

(59)

Izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpību vidējo svērto rādītāju aprēķināja arī attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās. Tādējādi provizoriskā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir 61,1 %.

(60)

Lai aprēķinātu valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, vai nezināmiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, vispirms noteica sadarbības līmeni, salīdzinot ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, paziņoto eksporta apjomu uz Savienību un līdzvērtīgus Eurostat statistikas datus.

(61)

Tā kā ĶTR personu sadarbības līmenis bija apmēram 70 %, visiem pārējiem ĶTR eksportētājiem piemērojamo valsts mēroga dempinga starpību aprēķināja, izmantojot augstāko dempinga starpību, kas bija noteikta reprezentatīviem ražotāju eksportētāju ražojuma veidiem. Tādējādi valsts mēroga dempinga līmenis provizoriski tika noteikts 77,9 % apmērā no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas.

(62)

Tādējādi pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas.

Uzņēmums

Provizoriskā dempinga starpība

Zhangjiagang Panhua Steel Strip Co., Ltd, Chongqing Wanda Steel Strip Co., Ltd, Zhangjiagang Wanda Steel Strip Co., Ltd, Jiangsu Huasheng New Construction Materials Co. Ltd) un Zhangjiagang Free Trade Zone Jiaxinda International Trade Co., Ltd

67,4%

Zhejiang Huadong Light Steel Building Material Co. Ltd un Hangzhou P.R.P.T. Metal Material Company Ltd

54,6%

Union Steel China un Wuxi Changjiang Sheet Metal Co. Ltd

59,2%

Vidējais svērtais rādītājs izlasē iekļautajiem uzņēmumiem

61,1%

Valsts mēroga dempinga starpība

77,9%

D.   KAITĒJUMS

1.   Savienības ražošanas apjoms un Savienības ražošanas nozare

(63)

Lai noteiktu Savienības ražošanas kopējo apjomu attiecīgajā periodā, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražotājiem, tostarp sūdzībā sniegtā informācija, dati, kas savākti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas, un pārbaudītās izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(64)

Izmeklēšanas periodā OTR Savienībā ražoja 22 ražotāji. Pamatojoties uz iepriekšējā apsvērumā minēto, tika aplēsts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bijis apmēram 3 645 298 tonnu. Pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē Savienības ražošanas nozari veido Savienības ražotāji, kuru saražotā produkcija veido Savienības kopējo ražošanas apjomu, un tie turpmāk tekstā tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

2.   Attiecīgā Savienības tirgus noteikšana

(65)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju produkcijas būtiska daļa bija paredzēta izmantošanai savām vajadzībām, proti, bieži vien tā (bez rēķina) tika nodota un/vai piegādāta par transfertcenām vienā un tajā pašā uzņēmumā vai uzņēmumu grupā turpmākai pakārtotai apstrādei.

(66)

Lai noskaidrotu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, un lai noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, tika pētīts, vai un kādā mērā izvērtējumā jāņem vērā Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma turpmākais lietojums.

(67)

Lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku ainu par Savienības ražošanas nozares stāvokli, informāciju ieguva un analizēja par visām ar OTR saistītām darbībām, pēc tam nosakot, vai saražotā produkcija bija paredzēta iekšējai izmantošanai vai brīvajam tirgum.

(68)

Nosakot Savienības ražošanas nozares ekonomiskos rādītājus, tika konstatēts, ka analīzē un izvērtējumā lielākā vērība jāveltī situācijai, kas dominē brīvajā tirgū – pārdošanas apjomam un pārdošanas cenām Savienības tirgū, tirgus daļai, pieaugumam, eksporta apjomam un cenām, un tādējādi tika laboti kaitējuma rādītāji, ņemot vērā zināmo izmantošanu savām vajadzībām un pārdošanu Savienības ražošanas nozarē, kā arī atsevišķi tika analizēta izmantošana un pārdošana savām vajadzībām.

(69)

Attiecībā uz citiem ekonomikas rādītājiem izmeklēšanā tomēr atklāja, ka tos var pamatoti izvērtēt, tikai ņemot vērā visu darbību kopumā. Patiešām, ražošana (gan ierobežotajam, gan brīvajam tirgum), ražošanas jauda, jaudas izmantojums, ieguldījumi, krājumi, nodarbinātība, ražīgums, algas un spēja piesaistīt kapitālu ir atkarīgi no visām darbībām kopumā neatkarīgi no tā, vai ražošana paredzēta ierobežotajam tirgum vai pārdošanai brīvajā tirgū.

3.   Patēriņš Savienībā

(70)

Savienības ražošanas nozare pārdod līdzīgo ražojumu nesaistītiem pircējiem, kā arī pārdod/nodod saistītiem uzņēmumiem turpmākai pakārtotai apstrādei, piemēram, tērauda apstrādes centros.

(71)

Aprēķinot acīmredzamo OTR patēriņu Savienībā, Komisija skaitīja kopā Eurostat norādīto kopējo OTR importa apjomu Savienībā un Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu un pašu vajadzībām izmantoto apjomu, ko bija norādījis sūdzības iesniedzējs un kas bija pārbaudīts izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudes apmeklējumā.

(72)

Attiecībā uz Eurostat sniegtajiem importa datiem jānorāda, ka attiecīgo KN kodu (sk. 13. apsvērumā iepriekš) apraksti neaprobežojas tikai ar izmeklējamā ražojuma aprakstu, tādējādi ar šiem kodiem klasificētā ražojuma importa apjomos, par kuriem ziņojis Eurostat, var būt ietverti arī citi ražojumi. Tomēr, tā kā nebija informācijas par šādu citu importa apjomu iespējamām izmaiņām vai pierādījumu, ka šādi apjomi varētu būt ievērojami, tika provizoriski nolemts pilnībā izmantot Eurostat sniegtos datus par to ražojumu importu, kas klasificēti ar attiecīgajiem KN kodiem.

(73)

Pamatojoties uz šo informāciju, kopējais patēriņš Savienībā attīstījās šādi.

 

2008

2009

2010

IP

Patēriņš (tonnas)

5 691 713

4 327 650

4 917 068

5 177 970

Indekss (2008=100)

100

76

86

91

(74)

Kopējais patēriņš ES tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %. Pasaules ekonomikas krīzes negatīvās ietekmes rezultātā, jo īpaši būvniecības nozarē, 2008.–2009. gadā samazinājums bija apmēram 24 %. Pēc tam no 2009. gada līdz IP patēriņš uzlabojās, kopumā palielinoties par 20 %, taču tas nesasniedza sākotnējo – 2008. gada – līmeni.

4.   No attiecīgās valsts veiktā importa apjoms un tirgus daļa

(75)

Imports no ĶTR uz Savienību attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

 

2008

2009

2010

IP

ĶTR izcelsmes importa apjoms (tonnas)

472 988

150 497

464 582

702 452

Indekss (2008=100)

100

32

98

149

Tirgus daļa

8,3%

3,5%

9,4%

13,6%

Indekss (2008=100)

100

42

114

163

Avots: Eurostat.

(76)

Neatkarīgi no patēriņa izmaiņām importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā būtiski palielinājās par 49 %. Ekonomikas krīzes negatīvās ietekmes dēļ 2009. gadā strauji samazinājās arī importa apjoms no ĶTR. Tomēr ĶTR izcelsmes imports sāka atgūties ārkārtīgi strauji un no 2009. gada līdz IP sasniedza ievērojamu pieaugumu – 367 %.

(77)

Līdzīgi šā importa tirgus daļa attiecīgajā periodā pieauga par 63 %. Lai gan no 2008. līdz 2009. gadam tā samazinājās vairāk nekā uz pusi, no 2009. gada līdz IP tā atkal būtiski palielinājās – par 290 %.

4.1.   Importa cenas un to samazinājums

Imports no ĶTR

2008

2009

2010

IP

Vidējā cena (EUR/t)

875

728

768

801

Indekss (2008=100)

100

83

88

91

Avots: Eurostat.

(78)

Vidējā ĶTR izcelsmes importa cena attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %. No 2008. gada līdz 2009. gadam tā ievērojami samazinājās par 17 %, savukārt no 2009. gada līdz 2010. gadam tā palielinājās par pieciem procentu punktiem un izmeklēšanas periodā – vēl par trijiem procentu punktiem.

(79)

ĶTR izcelsmes importa cenas visā attiecīgajā periodā bija nemainīgi zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām. Kā redzams tabulā iepriekš, 2009. gadā, kad ekonomikas krīze bija visdziļākā, pat cenas samazinājums par 17 % nepalīdzēja Ķīnas importam saglabāt tirgus daļu situācijā, kad piepeši samazinājās patēriņš un ievērojami palēninājās tirgus darbība, savukārt ar nepārtrauktu cenu samazināšanu turpmākajos gados ir izskaidrojams ievērojams ĶTR importa tirgus daļas pieaugums laikā no 2009. gada līdz IP.

(80)

Lai noteiktu cenu starpību IP, izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū pa ražojuma veidiem, koriģējot tās EXW līmenī, salīdzināja ar Ķīnas ražotāju, kuri sadarbojās, importa atbilstīgajām vidējām svērtajām CIF cenām pa ražojuma veidiem pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, veicot atbilstīgas korekcijas saistībā ar pēcimportēšanas izmaksām.

(81)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājumu izsakot procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma IP, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, vidējā svērtā cenu starpība bija 25,9 %.

5.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

5.1.   Ievadpiezīmes

(82)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(83)

Kā minēts 5. apsvērumā, lai pārbaudītu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, izmantoja atlasi.

(84)

Sešu izlasē iekļauto ES ražotāju sniegtie un pārbaudītie dati tika izmantoti, lai noteiktu tādus mikroekonomiskos rādītājus kā vienības cena, vienības izmaksas, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem, spēja piesaistīt kapitālu un krājumi.

(85)

Dati, kurus par visiem OTR ražotājiem Savienībā bija sniedzis sūdzības iesniedzējs un kuri tika pārbaudīti salīdzinājumā ar citiem pieejamajiem avotiem, un pārbaudīti dati, ko bija snieguši izlasē iekļautie Savienības ražotāji, tika izmantoti, lai noteiktu tādus makroekonomiskos rādītājus kā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms, ražošanas jauda, tās izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība un ražīgums.

5.2.   Dati par Savienības ražošanas nozari kopumā

5.2.1.   Ražošana, ražošanas jauda un tās izmantojums

(86)

Lai noteiktu Savienības ražošanas kopējo apjomu attiecīgajā periodā, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozari, tostarp sūdzībā sniegtā informācija, dati, kas savākti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas, un pārbaudītās izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

 

2008

2009

2010

IP

Ražošanas apjoms (tonnas)

4 218 924

3 242 741

3 709 441

3 645 298

Indekss (2008=100)

100

77

88

86

Ražošanas jauda (tonnas)

5 649 268

5 754 711

5 450 138

5 431 288

Indekss (2008=100)

100

102

96

96

Jaudas izmantojums

75 %

56 %

68 %

67 %

Indekss (2008=100)

100

75

91

90

Avots: sūdzība, atbildes uz anketas jautājumiem.

(87)

Iepriekšējā tabula liecina, ka ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 14 %. Vienlaikus ar pieprasījuma kritumu strauji samazinājās ražošanas apjoms 2009. gadā, pēc tam 2010. gadā tas nedaudz atguvās, bet izmeklēšanas periodā, neraugoties uz patēriņa pieaugumu, atkal nedaudz saruka.

(88)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās par 4 %. Jaudas izmantojums sekoja ražošanas apjoma tendencei, proti, attiecīgajā periodā saruka par 10 %.

5.2.2.   Pārdošanas apjoms, tirgus daļa un pieaugums

 

2008

2009

2010

IP

Pārdošanas apjoms (tonnas)

3 355 766

2 707 611

3 003 917

2 936 255

Indekss (2008=100)

100

81

90

87

Tirgus daļa (tonnas)

59,0%

62,6%

61,1%

56,7%

Indekss (2008=100)

100

106

104

96

Avots: sūdzība, atbildes uz anketas jautājumiem.

(89)

2009. gadā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem strauji samazinājās par 19 %. 2010. gadā tas pieauga par deviņiem procentu punktiem, bet izmeklēšanas periodā samazinājās par trim procentu punktiem.

(90)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 4 %. Pēc tam, kad Savienības ražošanas nozares tirgus daļa 2009. gadā bija palielinājusies, 2010. gadā un IP tā atkal samazinājās un IP bija par 6 % mazāka nekā 2009. gadā. Tas notika laikā, kad minētajā periodā patēriņš pieauga par vairāk nekā 20 %. Tādējādi Savienības ražošanas nozare nespēja izmantot pieaugošo patēriņu un atgūt pārdošanas apjomus un daļu no iepriekš zaudētās tirgus daļas.

(91)

Savienības patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %, bet Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītām personām – par 13 %, savukārt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 2,3 procentu punktiem – no 59 % 2008. gadā līdz 56,7 % IP.

5.2.3.   Nodarbinātība un ražīgums

 

2008

2009

2010

IP

Nodarbinātība (pilna laika ekvivalents)

6 790

5 953

5 723

5 428

Indekss (2008=100)

100

88

84

80

Ražīgums (tonnas/pilna laika ekvivalents)

621

545

648

672

Indekss (2008=100)

100

88

104

108

Avots: sūdzība, atbildes uz anketas jautājumiem, Eurofer.

(92)

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē pakāpeniski samazinājās. Tādējādi kopējais nodarbināto skaits, ko izsaka kā pilna laika ekvivalentu (PLE), nozarē attiecīgajā periodā samazinājās par 20 % un viszemāko rādītāju sasniedza IP. Tomēr ražīgums attiecīgajā periodā palielinājās par 8 %, kas liecina par to, ka nozare centās racionalizēt ražošanas izmaksas.

5.3.   Dati par izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem

5.3.1.   Vienības vidējās pārdošanas cenas Savienībā un ražošanas izmaksas

(93)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem ES attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %. No 2009. gada līdz IP līdz ar patēriņa un pārdošanas apjomu pieaugumu cenas palielinājās par 23 %, taču 2008. gada līmeni nesasniedza.

(94)

Līdztekus tam līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas vidējās izmaksas attiecīgajā periodā pieauga par 6 %, jo bija palielinājušās vienības ražošanas izmaksas, bet vienas vienības pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas bija sarukušas par 34 %.

(95)

2009. gadā vienas vienības cena nesaistītiem pircējiem bija samazinājusies par 21 % un bija radušies zaudējumi, taču pēc tam šī cena sāka pieaugt. 2010. gadā un IP Savienības ražošanas nozarē bija vērojams izmaksu pieaugums, kura segšanai tā varēja nedaudz palielināt cenas – tikai tik daudz, lai saglabātu nemainīgu rentabilitāti 2010. gadā un IP. Tomēr tā rezultātā radās vēl lielāks tirgus daļas zaudējums, jo Savienības ražošanas nozares cenas nemitīgi bija augstākas par Ķīnas izcelsmes importa cenām.

 

2008

2009

2010

IP

Vienības cena nesaistītiem pircējiem ES (EUR/t)

1 023

805

911

994

Indekss (2008=100)

100

79

89

97

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t)

925

884

893

978

Indekss (2008=100)

100

95

97

106

Avots: pārbaudītās izlasē iekļauto ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

5.3.2.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

 

2008

2009

2010

IP

Nesaistītiem pircējiem ES veikto pārdevumu rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)

6,7%

-9,3%

2,8%

2,6%

Indekss (2008=100)

100

- 138

41

39

Naudas plūsma (EUR)

328 190 880

211 298 356

152 030 083

204 650 414

Indekss (2008=100)

100

64

46

62

Ieguldījumi (EUR)

55 717 957

4 537 128

12 530 132

15 302 264

Indekss (2008=100)

100

8

22

27

Ienākumi no ieguldījumiem

13,8%

-13,9%

5,9%

6%

Indekss (2008=100)

100

- 101

43

44

Avots: pārbaudītās izlasē iekļauto ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(96)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāti noteica, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. 2009. gadā, kad bija vērojama ekonomikas krīze, Savienības ražošanas nozares rentabilitāte būtiski samazinājās, radot zaudējumus 13,9 % apmērā. No 2010. gada tā sāka palielināties, taču arvien pieaugošās ražošanas izmaksas neļāva sasniegt līmeni, kas nozarē būtu uzskatāms par veselīgu un ilgtspējīgu, proti, 6,7 % (sk. 156. apsvērumu). Rentabilitāte visā attiecīgajā periodā saruka par 61 %.

(97)

Naudas plūsmas tendence lielā mērā sekoja rentabilitātes negatīvajai tendencei. Viszemākais līmenis tika sasniegts 2010. gadā. Tāpat arī ienākumi no ieguldījumiem samazinājās par 56 % – no 13,8 % 2008. gadā līdz 6 % IP.

(98)

Rentabilitātes, naudas plūsmas un ienākumu no ieguldījumiem attīstība attiecīgajā periodā ierobežoja Savienības ražošanas nozares spēju ieguldīt savā darbībā un apgrūtināja tās attīstību. Savienības ražošanas nozarei attiecīgā perioda sākumā izdevās veikt būtiskus ieguldījumus, tomēr pēc tam, 2009. gadā, ieguldījumi ievērojami samazinājās – kopumā attiecīgajā periodā par 73 %.

(99)

Kā norādīts iepriekš, Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis pasliktinājās, tomēr netika konstatēts, ka attiecīgajā periodā būtu nopietni ietekmēta tās spēja piesaistīt kapitālu.

5.3.3.   Krājumi

 

2008

2009

2010

IP

Perioda beigu krājumi (tonnas)

116 852

97 533

124 848

130 593

Indekss (2008=100)

100

83

107

112

Avots: pārbaudītās izlasē iekļauto ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(100)

Sešu izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumi veidoja apmēram 8 % no ražošanas apjoma IP. Perioda beigu krājumi attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %. Lai gan jānorāda, ka krājumi nav būtisks nozares darbības rādītājs, jo ražošana galvenokārt notiek pēc pasūtījuma principa, lielākais krājumu pieaugums bija vērojams no 2009. gada līdz IP un sakrita ar par dempinga cenām veiktā importa straujo pieaugumu no ĶTR.

5.3.4.   Darbaspēka izmaksas

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto izlasē iekļautajiem ES ražotājiem (EUR)

60 959

57 892

58 637

62 347

Indekss (2008=100)

100

95

96

102

(101)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā pieauga tikai par 2 %, kas ir mazāk nekā inflācijas likme. Izmeklēšana parādīja, ka izlasē iekļautie ražotāji ievērojami samazināja īpaši vispārējās un administratīvās izmaksas un ļoti centās nodrošināt efektivitāti.

5.3.5.   Izmantošana un pārdošana savām vajadzībām

(102)

Kā norādīts 65. apsvērumā, ES ir ievērojams OTR tirgus, kas veidojas, Savienības ražošanas nozarei izmantojot saražotos OTR savām vajadzībām. Analizējot šo tirgu, tika ņemti vērā visi apjomi, ko izlasē iekļautie un citi Savienības ražotāji bija izmantojuši savām vajadzībām un pārdevuši saistītām personām (pārdošana savām vajadzībām).

(103)

Tika konstatēts, ka minētās izmantošanas un pārdošanas apjomi bija paredzēti turpmākai pārveidošanai, ko veic paši uzņēmumi vai to saistītie uzņēmumi izlasē iekļauto Savienības ražotāju grupās, kuri galvenokārt nodarbojas ar būvmateriāliem, proti, ir OTR gala lietotāji.

(104)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika noteikts, ka apjoms, ko Savienības ražotāji bija izmantojuši un pārdevuši savām vajadzībām, bija 27 % no ražošanas kopapjoma IP. Izmantošana savām vajadzībām un saistītie pārdošanas apjomi attiecīgajā periodā samazinājās par 19 %, bet tirgus daļa – par 11 %.

 

2008

2009

2010

IP

Izmantošana un pārdošana savām vajadzībām (tonnas)

1 225 686

935 374

994 933

993 701

Indekss (2008=100)

100

76

81

81

Tirgus daļa

22%

22%

20%

19%

Indekss (2008=100)

100

100

94

89

Avots: sūdzība un pārbaudītās izlasē iekļauto ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(105)

Savām vajadzībām izmantotie un pārdotie apjomi tika noteikti, balstoties uz atbildēm anketās, kuras bija aizpildījuši izlasē iekļautie ražotāji un kuras pārbaudes apmeklējumu laikā tika pārbaudītas. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka nav būtiskas atšķirības starp izmantošanu un pārdošanu savām vajadzībām ražojumu gala lietojuma ziņā. Par izmantošanu savām vajadzībām ziņoja uzņēmumi, kuru pakārtotā ražošana notika vienā un tajā pašā juridiskajā adrese, kurpretim pārdošana savām vajadzībām bija pārdošana citiem saistītiem juridiskajiem uzņēmumiem, kam tika piestādīts rēķins. Līdzīga bija arī cenu noteikšanas metode, gan izmantojot savām vajadzībām, gan pārdodot saistītām personām, proti, ražojuma patiesā vērtība (“pieskaitītu izmaksu” metode) tika pieprasīta gan saistītiem uzņēmumiem gan iekšējām pakārtotām izlasē iekļauto uzņēmumu ražošanas vienībām.

(106)

Tādējādi vidējā vērtība par tonnu attiecīgajā periodā palielinājās par 1 % un bija par 2 % zemāka par izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem izmeklēšanas periodā.

 

2008

2009

2010

IP

Izmantošana un pārdošana savām vajadzībām (EUR/t)

967

787

910

975

Indekss (2008=100)

100

81

94

101

Avots: pārbaudītās izlasē iekļauto ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(107)

Tā kā lielākā daļa no izmantošanas un pārdošanas savām vajadzībām bija paredzēta Savienības ražotāju pakārtotajai būvmateriālu ražošanai, uz šo pārdošanu un izmantošanu netieši attiecās konkurence, ko radīja citi tirgus dalībnieki, tostarp arī imports par dempinga cenām no ĶTR. Pakārtotās ražošanas iekšējais pieprasījums ir atkarīgs no iespējas pārdot šādus ražojumus brīvajā tirgū, kuru nav skāris imports par dempinga cenām. Tādējādi var secināt, ka apjomu un tirgus daļas samazinājumu attiecīgajā periodā izraisīja konkurence, ko bija radījis imports par dempinga cenām no ĶTR.

5.3.6.   Iepriekšējā dempinga vai subsidēšanas ietekme

(108)

Šī ir pirmā antidempinga procedūra saistībā ar attiecīgo ražojumu, tāpēc nav datu, kas ļautu novērtēt iepriekšēja dempinga vai subsidēšanas iespējamo ietekmi.

6.   Faktiskās dempinga starpības lielums

(109)

Visas nodaļā par dempingu konstatētās un iepriekš noteiktās dempinga starpības ir ievērojami lielākas nekā de minimis līmenis. Turklāt, ņemot vērā ĶTR importa par dempinga cenām apjomu un cenas, faktiskās dempinga starpības ietekmi uz ES tirgu nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

7.   Secinājums par kaitējumu

(110)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visi kaitējuma rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, attiecīgajā periodā ir pasliktinājušies vai arī nav attīstījušies atbilstoši patēriņam.

(111)

Attiecīgajā periodā patēriņš samazinājās, savukārt importa apjoms no ĶTR pakāpeniski un ievērojami palielinājās. Vienlaikus Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms kopumā samazinājās par 13 %, tās tirgus daļa savukārt samazinājās no 59 % 2008. gadā līdz 56,7 % IP. Lai gan pēc ekonomikas krīzes gada, kas bija ietekmējis pieprasījumu, patēriņš no 2009. gada līdz IP pieauga par 20 %, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa aizvien samazinājās. Savienības ražošanas nozare nespēja atgūt iepriekš zaudēto tirgus daļu, jo ES tirgū bija ievērojami palielinājies imports par dempinga cenām no ĶTR. Importam par zemām dempinga cenām attiecīgajā periodā palielinoties, tā cenas pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(112)

Turklāt tika ievērojami ietekmēti ar Savienības ražošanas nozares finansiālo sniegumu saistītie kaitējuma rādītāji, proti, naudas plūsma un rentabilitāte. Tas nozīmē, ka tika apdraudēta Savienības ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu un veikt ieguldījumus.

(113)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

E.   CĒLOŅSAKARĪBA

1.   Ievads

(114)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā mērā, lai to varētu uzskatīt par būtisku. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu iespējamu kaitējumu, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, tomēr Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši kaitējumu, tika izvērtēti arī citi zināmie faktori.

2.   Importa par dempinga cenām radītā ietekme

(115)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības patēriņš attiecīgajā periodā bija samazinājies par 9 %, savukārt ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām apjoms bija ievērojami palielinājies – par aptuveni 49 %, un par 63 % bija palielinājusies arī šā importa tirgus daļa – no 8,3 % 2008. gadā līdz 13,6 % IP. Vienlaikus Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītām personām bija samazinājies par 13 %, un tā tirgus daļa sarukusi par 4 % – no 59 % 2008. gadā līdz 56,7 % IP.

(116)

Turklāt ĶTR izcelsmes imports, ko bija ietekmējusi arī ekonomikas krīze, no 2008. līdz 2009. gadam bija samazinājies par 68 %, bet no 2009. gada līdz IP tas atkal ļoti strauji atguvās, IP beigās sasniedzot 367 % pieaugumu, lai gan patēriņš Savienībā šajā periodā bija palielinājies tikai par 20 %. Ķīnas izcelsmes importa vienības cena samazinājās par 9 % salīdzinājumā ar 2008. gadu un IP laikā bija par 25,9 % zemāka nekā Savienības ražošanas nozares cena, no 2008. gada līdz IP Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa pieauga par 63 % un sasniedza 13,6 %.

(117)

Vienlaikus Savienības ražotāju pārdošanas apjomi nesaistītām personām no 2008. gada līdz IP kopumā samazinājās par 13 %. No 2009. gada līdz IP, kad notika tirgus atgūšanās, Savienības ražošanas nozarei izdevās palielināt pārdošanas apjomus nesaistītām personām tikai par 8 %, savukārt tās tirgus daļa samazinājās par 9 %, tādējādi no ieguvums no patēriņa pieauguma bija pavisam neliels. No patēriņa pieauguma visvairāk ieguva tieši Ķīnas izcelsmes imports, pārējos tirgus dalībniekus atstājot tālu atpakaļ.

(118)

Vidējās ĶTR izcelsmes importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %. Lai gan pēc straujā cenu samazinājuma 2009. gadā laikposmā no 2009. gada līdz IP tās atkal sāka palielināties, tās aizvien bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenu līmeni. Vienības cena nesaistītiem pircējiem ES samazinājās tikai par 3 %, tādējādi mazliet pretojoties cenu spiedienam, ko bija radījis Ķīnas izcelsmes imports. Tomēr šīs cenas bija tādas uz samazinātu pārdošanas apjomu un rentabilitātes fona; ražošanas izmaksu pieauguma dēļ pārdošanas apjomi bija samazinājušies par 61 % – no 6,7 % 2008. gadā līdz 2,6 % IP.

(119)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka ievērojamam ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām pieaugumam ar tādām cenām, kas ir pastāvīgi zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, bija noteicošā loma, nodarot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, kas traucēja tai pilnībā izmantot Savienības patēriņa pieauguma piedāvātās priekšrocības.

3.   Citu faktoru ietekme

3.1.   Imports no trešām valstīm

Valsts

 

2008

2009

2010

IP

Dienvidkoreja

Apjoms (tonnas)

228 123

226 568

173 935

237 164

 

Indekss (2008=100)

100

99

76

104

 

Tirgus daļa (%)

4%

5,2%

3,5%

4,6%

 

Indekss (2008=100)

100

131

88

114

 

Vidējā cena

901

727

846

903

 

Indekss (2008=100)

100

81

94

100

Indija

Apjoms (tonnas)

159 999

149 138

155 384

141 391

 

Indekss (2008=100)

100

93

97

88

 

Tirgus daļa (%)

2,8%

3,4%

3,2%

2,7%

 

Indekss (2008=100)

100

123

112

97

 

Vidējā cena

932

667

773

824

 

Indekss (2008=100)

100

72

83

88

Citas valstis

Apjoms (tonnas)

249 151

158 461

124 319

167 007

 

Indekss (2008=100)

100

64

50

67

 

Tirgus daļa (%)

4,4%

3,7%

2,5%

3,2%

 

Indekss (2008=100)

100

84

58

74

 

Vidējā cena

951

809

924

955

 

Indekss (2008=100)

100

85

97

100

Visas trešās valstis kopā, izņemot ĶTR

Apjoms (tonnas)

637 274

534 167

453 637

545 562

 

Indekss (2008=100)

100

84

71

86

 

Tirgus daļa (%)

11,2%

12,3%

9,2%

10,5%

 

Indekss (2008=100)

100

110

82

94

 

Vidējā cena

929

735

842

898

 

Indekss (2008=100)

100

79

91

97

Avots: Eurostat.

(120)

Imports no ĶTR izmeklēšanas periodā bija 56 % no visa importa kopapjoma ES, bet citi nozīmīgi importa avoti bija Indijas Republika (turpmāk “Indija”) (11 %) un Dienvidkoreja (19 %). Pretstatā ĶTR izcelsmes importam Indijas izcelsmes importa vidējā cena ievērojami samazinājās par 12 %, un tā apjoms kopumā attiecīgajā periodā samazinājās par 12 % un zaudēja tirgus daļu 3 % apmērā. Dienvidkorejas izcelsmes imports samazinājās tikai par 4 %, bet vidējā cena saglabājās 2008. gada līmenī. Indijas izcelsmes importa tirgus daļa IP bija 2,7 %, savukārt Dienvidkorejas izcelsmes importa tirgus daļa – 4,6 %.

(121)

No citām valstīm veiktais imports, kas bija 14 % no importa kopapjoma, samazinājās par 33 %, un tā vidējā cena saglabājās 2008. gada līmenī.

(122)

Lai gan visu citu valstu importa vidējā cena bija zemāka par Savienības ražošanas nozares cenu līmeni, šā importa ietekme, ja tāda bija, varētu būt diezgan nenozīmīga. Pirmkārt, nav pierādījumu, ka imports no citām valstīm būtu noticis negodīgā veidā. Otrkārt, pretstatā Ķīnas izcelsmes importam, kopējais cenu līmenis importam no citām valstīm saglabājās stabils visā attiecīgajā periodā, kas liecina par to, ka Savienības ražošana nozare var sekmīgi konkurēt ar minēto importu attiecīgajos tirgus segmentos. Treškārt, no citām valstīm veiktā importa apjoms attiecīgajā periodā samazinājās un aizvien ir zemā līmenī, gan vērtējot visu importu kopā, gan galveno eksportētājvalstu importu atsevišķi. Turklāt citu valstu veiktā importa tirgus daļas samazināšanās apstiprina faktu, ka minētais imports nevarētu būt radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

3.2.   Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

 

2008

2009

2010

IP

Eksports (tonnas) (Eurostat)

669 790

612 204

580 477

605 760

Indekss (2008=100)

100

91

87

90

Vidējā cena (EUR/t)

1 068

937

995

1 092

Indekss (2008=100)

100

88

93

102

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju veiktais eksports

53 542

46 516

48 102

46 228

Indekss (2008=100)

100

87

90

86

Vidējā pārdošanas cena (EUR/t)

1 086

826

984

1 132

Indekss (2008=100)

100

76

91

104

Avots: Eurostat un atbildes uz anketas jautājumiem.

(123)

Saskaņā ar Eurostat datiem kopējais Savienības ražošanas nozares uz trešām valstīm eksportētais OTR apjoms attiecīgajā periodā bija sarucis par 10 %. Savukārt vidējā cena attiecīgajā periodā bija palielinājusies par 2 % un bija diezgan augsta. Eksports veidoja 17 % no ES ražošanas kopapjoma, tādējādi palīdzot Savienības ražošanas nozarei panākt apjomradītus ietaupījumus un samazināt ražošanas kopējās izmaksas. Tādējādi var secināt, ka Savienības ražošanas nozares eksporta darbība nevarētu būt bijusi būtiskā kaitējuma cēlonis.

(124)

Šo vispārējo ainu raksturo izlasē iekļauto Savienības ražotāju veiktais eksports nesaistītiem pircējiem trešās valstīs. Šis eksports attiecīgajā periodā samazinājās par 14 %, taču arī šā eksporta cena par vienu vienību nepārtraukti (atkarībā no gada vidēji par 2 līdz 12 %) ir bijusi augstāka nekā cena ES. Tā kā eksporta apjoms bija tikai 3 % no ražošanas kopapjoma, tas nevarētu būt radījis kaitējumu ES tirgum.

3.3.   Savienības ražošanas nozares veiktais imports no ĶTR

(125)

Izmeklēšanā tika apgalvots, ka sūdzības iesniedzēji (ar savu saistīto uzņēmumu starpniecību) bijuši iesaistīti attiecīgā ražojuma importēšanā no ĶTR un ka minētais imports bijis 20 līdz 40 % no ĶTR izcelsmes importa kopapjoma. Tomēr netika sniegti fakti, kas pierādītu šo apgalvojumu. Pēc šo apgalvojumu izmeklēšanas tika konstatēts, ka Savienības ražotāji IP bija importējuši tikai apmēram 10 000 tonnu, kas lielā mērā atbilda sūdzības iesniedzēja sniegtajai informācijai, procedūru uzsākot. Tika konstatēts, ka līdzīgu apjomu, kas netika izpausts saskaņā ar pamatregulas 19. pantu, ir importējuši Savienības ražotāju saistītie uzņēmumi. Minētie importa apjomi kopā veido tikai apmēram 2–3 % no ĶTR izcelsmes importa kopapjoma. Tādējādi nevar secināt, ka Savienības ražošanas nozare no ĶTR būtu importējusi tādus daudzumus tādā veidā, kas, pirmkārt, apšaubītu Savienības ražotāju statusu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai, otrkārt, būtu radījusi kaitējumu Savienības ražotājiem. Tāpēc šis arguments tiek provizoriski noraidīts.

3.4.   Izmantošana un pārdošana savām vajadzībām

(126)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka kaitējums Savienības ražošana nozarei nodarīts, jo tā tieši vai ar grupās ietilpstošo saistīto uzņēmumu starpniecību iesaistījusies būvmateriālu ražošanas pakārtotajās darbībās (piemēram, daudzslāņu paneļu, trapecveida lokšņu u.c. ražošanā). Konkrētāk, tika apgalvots, ka Savienības ražošana nozare izgatavo OTR, kas bijuši pieejami pakārtotiem uzņēmumiem par zemākām cenām nekā nesaistītiem uzņēmumiem, tādējādi grupā tos “subsidējot” un dodot tiem iespēju piedāvāt cenas, kas zemākas par konkurentu cenām pakārtotajā segmentā.

(127)

Kā redzams 102. līdz 107. apsvērumā iepriekš, vidējā cena par tonnu ražošanas apjomam, kas bija izmantots un pārdots savām vajadzībām, IP bija tikai par 2 % zemāka nekā pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem. Turklāt izmeklēšana parādīja – ļoti iespējams, ka par dempinga cenām veiktā importa radītā negodīgā konkurence netieši ietekmēja izmantošanu un pārdošanu pašu vajadzībām. Ja Savienības ražotāju pakārtotie uzņēmumi būtu guvuši kādu labumu, kā izklāstīts apgalvojumā, tad šis kaitējuma rādītājs to būtu atspoguļojis. Tāpēc šis arguments tiek provizoriski noraidīts.

3.5.   Ekonomikas krīze

(128)

Ekonomikas krīze un tās ietekme uz būvniecību vismaz daļēji izskaidro pieprasījuma samazināšanos un cenu spiedienu attiecīgajā periodā. Kā minēts iepriekš, patēriņš 2009. gadā samazinājās par 24 %. Tomēr no 2010. gada tirgus sāka atgūties, un līdz IP beigām patēriņš palielinājās par 20 %.

(129)

Tomēr kaitējuma un cēloņsakarības analīzē tirgus stāvoklis 2009. gadā ir raksturots atsevišķi no stāvokļa no 2009. gada līdz IP, kad notika atgūšanās. Kaitējuma un cēloņsakarības analīzē skaidri redzams, ka ieguvējs no patēriņa pieauguma piedāvātajām priekšrocībām bija ĶTR izcelsmes imports, kas nemitīgi bija zem Savienības ražošanas nozares cenām, tādējādi iespēju visiem dalībniekiem vienādi atgūties no krīzes nepārtraukti pārvēršot par nemitīgu cīņu par izdzīvošanu.

3.6.   Strukturālais jaudas pārpalikums

(130)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei (kas galvenokārt ir vertikāli integrēti tērauda ražotāji) nodarītā kaitējuma iemesls ir nevis imports no ĶTR, bet gan tādas ES tērauda nozares strukturālās problēmas kā jaudas pārpalikums. Tika arī iebilsts, ka jaudas pārpalikumu bija izraisījusi pirms attiecīgā perioda notikusī tērauda nozares konsolidācija un ka viss nodarītais kaitējums izriet no tā, ka nozarē ir pārāk daudz ražotņu.

(131)

OTR ražošana patiešām ir kapitālietilpīga nozare ar diezgan augstām nemainīgajām izmaksām. Tomēr nevar secināt, ka pirms attiecīgā perioda notikusī tērauda nozares konsolidācija būtu radījusi jaudas pārpalikumu. Konstatējumi liecina, ka pēc tam, kad 2009. gadā nozares jauda nedaudz palielinājās, 2010. gadā un IP tā atkal samazinājās. Jaudas līmenis IP bija zemāks nekā faktiskais patēriņš 2008. gadā, proti, gadu pirms ekonomiskās krīzes visaptverošās ietekmes uz ražošanu. Patēriņš ES vēl aizvien nav atgriezies 2008. gada līmenī.

(132)

Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka jaudas pārpalikuma negatīvo ietekmi tikai minimāli var saistīt ar OTR ražotājiem ES. Pirmkārt, izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozare neapšaubāmi ir veikusi pasākumus efektivitātes saglabāšanai; pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas tika būtiski samazinātas par 34 %, ražīgums visā nozarē palielinājās par 8 %, bet izlasē iekļautajiem uzņēmumiem – par 6 %. Otrkārt, pastāvīgi ieguldījumi ražošanas līnijās un to elastīga izmantošana citu ražojumu ražošanai palīdzēja gūt apjomradītus ietaupījumus un samazināt galīgās nemainīgās izmaksas Tādējādi izlasē iekļauto uzņēmumu jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 18 %, bet ražošanas vidējās izmaksas (ieskaitot izejvielu izmaksas) pieauga tikai par 9 %. Tādējādi nevar secināt, ka jaudas pārpalikums pārtrauktu cēloņsakarību. Tādēļ šis apgalvojums tiek provizoriski noraidīts.

4.   Secinājums par cēloņsakarību

(133)

Ir pierādīts, ka attiecīgajā periodā, jo īpaši no 2009. gada līdz IP, ievērojami palielinājās ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām un tā tirgus daļa. Turklāt tika konstatēts, ka īpaši izmeklēšanas periodā šis imports pastāvīgi bija zem Savienības ražošanas nozares cenām Savienības tirgū.

(134)

ĶTR importa par zemām dempinga cenām apjoma un tirgus daļas pieaugums sakrita ar Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa negatīvo attīstību. Šis stāvoklis pasliktinājās IP, kad Savienības ražošanas nozare, neraugoties uz patēriņa pieaugumu, nespēja atgūt zaudēto tirgus daļu un kad rentabilitāte un citi finanšu rādītāji, piemēram, naudas plūsma un ienākumi no ieguldījumiem, nepārsniedza 2010. gada līmeni un nodarbinātība sasniedza zemāko punktu.

(135)

Pārbaudot pārējos zināmos faktorus, kas būtu varējuši nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tika konstatēts, ka neviens no tiem nepārtrauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(136)

Pamatojoties uz iepriekšminēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi noteikta un nodalīta no kaitējumu radošās ietekmes, ko izraisīja imports par dempinga cenām, provizoriski tika secināts, ka imports par dempinga cenām no ĶTR ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

F.   SAVIENĪBAS INTERESES

1.   Ievadpiezīmes

(137)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai, neraugoties uz pagaidu secinājumu par kaitējumu radošo dempingu, pastāv pārliecinoši iemesli, kas liek secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pagaidu pasākumu pieņemšana nav Savienības interesēs. Analizējot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, attiecīgā ražojuma importētāju un lietotāju intereses.

2.   Savienības ražošanas nozares intereses

(138)

Savienības ražošanas nozarē kopumā ir 22 zināmi ražotāji, kuru saražotais saskaņā ar Eurofer sniegto informāciju veido visu OTR produkciju Savienībā. Ražotāji ir izvietoti dažādās Savienības dalībvalstīs un saistībā ar attiecīgo ražojumu tieši nodarbina vairāk nekā 5 400 cilvēku.

(139)

Neviens no ražotājiem neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu. Kā liecina iepriekš analizētie makroekonomiskie rādītāji, kopumā situācija ES ražošanas nozarē pasliktinājās un to negatīvi ietekmēja imports par dempinga cenām

(140)

Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisīja imports par dempinga cenām no ĶTR. Tiek atgādināts, ka visi kaitējuma rādītāji attiecīgajā periodā attīstījās negatīvi. Īpaši pasliktinājās tādi ar Savienības ražotāju, kuri sadarbojās, finanšu darbību saistīti zaudējumu rādītāji kā rentabilitāte un ienākumi no ieguldījumiem. Ja pasākumi netiks veikti, ir ļoti iespējama Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa turpmāka pasliktināšanās.

(141)

Paredzams, ka pagaidu antidempinga maksājumu noteikšana atjaunos godīgas tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū un ļaus Savienības ražošanas nozarei pielāgot OTR cenas atbilstīgi dažādo sastāvdaļu izmaksām un tirgus apstākļiem. Paredzams arī, ka šo pagaidu pasākumu noteikšana ļaus Savienības ražošanas nozarei vismaz daļēji atgūt attiecīgajā periodā zaudēto tirgus daļu un labvēlīgi ietekmēs tās rentabilitāti un vispārējo finansiālo stāvokli.

(142)

Ja pasākumi netiktu noteikti, būtu sagaidāma turpmāka tirgus daļas samazināšanās un Savienības ražošanas nozares rentabilitātes pasliktināšanās. Šāds stāvoklis nevarētu turpināties vidējā termiņā un ilgtermiņā. Turklāt iespējams, ka atsevišķiem ražotājiem nāktos slēgt savas ražotnes, jo attiecīgajā periodā tie ir darbojušies ar ievērojamiem zaudējumiem. Ņemot vērā radušos zaudējumus un lielos ieguldījumus ražošanā attiecīgā perioda sākumā, paredzams, ka pasākumu nenoteikšanas gadījumā vairums Savienības ražotāju nespētu atpelnīt savus ieguldījumus.

(143)

Tāpēc provizoriski tiek secināts, ka antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

3.   Lietotāju un importētāju intereses

(144)

Kā minēts 10. apsvērumā iepriekš, pieteicās pieci importētāji, bet tikai divi atbildēja uz anketas jautājumiem. 19 no 100 sūdzībā minētajiem lietotājiem pieteicās un bija ieinteresēti piedalīties procedūrā. Desmit uzņēmumi iesniedza aizpildītas anketas.

(145)

Aktīvākie lietotāji un importētāji ir iesnieguši kopīgus rakstiskus apsvērumus, un izmeklēšanas gaitā tika veiktas vairākas uzklausīšanas. Viņu galvenie argumenti par pasākumu noteikšanu ir analizēti turpmāk.

3.1.   Konkurence ES tirgū

(146)

Tika apgalvots, ka OTR tirgus Savienībā nav pietiekami konkurētspējīgs un ka imports no ĶTR uzlabotu tirgus pozīcijas tiem uzņēmumiem, kuri importē un izmanto OTR. Tika izteikts arī pieņēmums, ka Savienības ražošanas nozare ir iesaistīta oligopolistiskos pasākumos, ar kuriem tiek kontrolēts tirgus. Izmeklēšanas provizoriskajā posmā šie pieņēmumi neapstiprinājās. Turklāt tika konstatēts, ka Savienības ražotāji konkurēja vienos un tajos pašos tirgos un bieži vien pārdeva ražojumus vieniem un tiem pašiem pircējiem vai arī cits cita būvuzņēmumiem. Tā kā netika sniegti citi pierādījumu, kā vien atsevišķas sūdzības par grūtībām sarunās par cenām, un tā kā līdztekus piecām sūdzību iesniegušo Savienības ražotāju grupām ES tirgū darbojas vēl 11 citi OTR ražotāji, no kuriem daži ir ļoti ievērojami, un tā kā ir vēl citi importa avoti, tad šis apgalvojums šķiet nepamatots un tiek provizoriski noraidīts.

3.2.   Nepietiekama piegāde

(147)

Tika arī apgalvots, ka pasākumu noteikšana Ķīnas izcelsmes importam radītu OTR deficītu Savienības tirgū. Tomēr, ņemot vērā dažādos iepriekš aprakstītos piegādes avotus, kā arī Savienības ražošanas nozares brīvo ražošanas jaudu, tiek uzskatīts, ka šāds deficīts nevarētu rasties. Tāpēc šis arguments tiek provizoriski noraidīts.

3.3.   Secinājums par lietotāju un importētāju interesēm

(148)

To desmit lietotāju importa apjoms, kuri sadarbojās, bija 7 % no Ķīnas izcelsmes importa kopapjoma IP. Izmeklēšana parādīja, ka visi lietotāji izmanto dažādus piegādes avotus. Vidēji iepirkumi no Ķīnas bija apmēram 15 % no OTR ražojumu iepirkuma kopapjoma. Turklāt tika konstatēts, ka lielākie iepirkumi (73 %) ir veikti no ES ražotājiem un 12 % ir importēti no citām trešām valstīm. Tā kā attiecīgais ražojums ir diezgan standartveidīgs, tad klientu piesaistīšanai nav tik lielas nozīmes, jo gan lietotāji, gan importētāji var viegli mainīt piegādes avotus, ciktāl tiek saglabāta ražojuma kvalitāte.

(149)

Izmeklēšana parādīja, ka visi lietotāji, kuri sadarbojās, izņemot vienu, rentabli darbojās nozarē, kurā tiek izmantots attiecīgais ražojums, un ka to rentabilitāte IP atkarībā no uzņēmuma bija no 1 % līdz 13 %. Turklāt minēto uzņēmumu rentabilitāte nebija būtiski atkarīga no attiecīgā ražojuma importa no ĶTR.

(150)

Par pamatu ņemot lietotāju sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem, tika aplēsta ierosināto pasākumu iespējamā ietekme. Tādējādi, pat pieņemot maz iespējamo visnelabvēlīgāko scenāriju attiecībā uz lietotājiem, kuri sadarbojās, proti, ka cenu palielinājumu nevarētu kompensēt un ka viņi būtu spiesti importēt no Ķīnas iepriekšējos apjomos, noteiktā maksājuma apjoms par 1 % līdz 5 % palielinātu viņu ražošanas izmaksas, par 1 līdz 2,8 procentu punktiem samazinātu rentabilitāti, izmantojot lielāko daļu importa, un par apmēram 4 procentu punktiem samazinātu rentabilitāti, izmantojot importu, kam piemēro atlikušo maksājumu. Tomēr iespējamākais scenārijs ir ievērojami mazāka ietekme nekā šeit minētā, jo Ķīnas izcelsmes imports veido diezgan mazu daļu no lietotāju uzņēmējdarbības apjoma, tāpēc paredzams, ka antidempinga pasākumu izraisītais izmaksu palielinājums tiks kompensēts diezgan viegli. Tā kā līdztekus daudziem ES ražotājiem ir pieejami ievērojami alternatīvi importa avoti, uz kuriem neattiecas pasākumi, piemēram, Indija un Dienvidkoreja, tad sagaidāms, ka pēc pasākumu noteikšanas cenas tirgū atspoguļos arī šos faktorus.

(151)

Abu importētāju, kuri sadarbojās, importa apjoms bija 6 % no Ķīnas izcelsmes importa kopapjoma IP; precīzs importa apjoms saskaņā ar pamatregulas 19. pantu netiek izpausts. Tāpat kā lietotājiem, arī importētājiem bez ĶTR bija vēl citi piegādes avoti. Turklāt tika konstatēts, ka tad, ja importētāji saglabātu to importēšanas veidu, kādu viņi izmantoja IP, iespējams, ka pasākumi vairāk ietekmētu importētāju, nevis lietotāju, rentabilitāti. Tomēr praksē importētāji kā tirgotāji ir vēl elastīgāki nekā lietotāji, un viņi droši vien pirmie meklētu alternatīvus piegādes avotus.

(152)

Šajā sakarā arī jāņem vērā, ka labums, ko lietotāji un importētāji guvuši no Ķīnas importa, daļēji ir bijis iespējams negodīgās cenu diskriminācijas dēļ, ko piekopa Ķīnas eksportētāji, nevis no dabīgas konkurences priekšrocības. Tādējādi, atjaunojot konkurences apstākļus ES tirgū un novēršot tirdzniecības izkropļojumu, ko radījis imports par dempinga cenām, OTR tirgus varēs faktiski atgriezties pie veselīgas, dinamiskas, uz tirgus ekonomiku vērstas cenu attīstības, neradot nelabvēlīgus apstākļus citiem tirgus dalībniekiem (lietotājiem, ražotājiem, gala patērētājiem), kuri nespēj gūt tūlītēju labumu no importa par dempinga cenām.

4.   Secinājums par Savienības interesēm

(153)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski tiek secināts, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju par Savienības interesēm, nav pārliecinošu iemeslu, lai ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam nenoteiktu pagaidu pasākumus.

G.   PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

1.   Kaitējuma novēršanas līmenis

(154)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko nodara imports par dempinga cenām.

(155)

Nosakot šo pasākumu līmeni, tika ņemtas vērā konstatētās dempinga starpības un maksājuma apmērs, kas nepieciešams Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma novēršanai.

(156)

Aprēķinot maksājuma apmēru, kāds vajadzīgs kaitējumu radošā dempinga ietekmes novēršanai, uzskatīja, ka pasākumiem jābūt tādiem, kuri ļauj Savienības ražošanas nozarei segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu samaksas, ko šāda veida ražošanas nozare šajā sektorā varētu pienācīgi gūt, pārdodot līdzīgo ražojumu Savienībā normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nav importa par dempinga cenām. Tiek uzskatīts, ka peļņa, kuru bija iespējams sasniegt, ja nebūtu importa par dempinga cenām, ir 2008. gadā gūtā peļņa, kad Ķīnas imports bija mazāk klātesošs Savienības tirgū. Tāpēc tiek uzskatīts, ka peļņas normu 6,7 % no apgrozījuma var uzskatīt par piemērotu minimumu, ko Savienības ražošanas nozarē varētu sasniegt, ja nebūtu kaitējumu radošā dempinga.

(157)

Tādējādi tika aprēķināta Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma cena, kas nerada kaitējumu. Minētā cena tika iegūta, ražošanas izmaksām pieskaitot iepriekšminēto peļņas normu 6,7 % apmērā.

(158)

Tad tika noteikts vajadzīgais cenu palielinājums, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta sadarbībā iesaistītajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un kas koriģēta, ņemot vērā importa izmaksas un muitas nodokļus, salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares cenu, kas nerada kaitējumu un kas noteikta Savienības tirgū IP. Starpību, kas tika iegūta šajā salīdzinājumā, izteica kā procentuālo daļu no salīdzināto ražojumu veidu vidējās CIF importa vērtības.

2.   Pagaidu pasākumi

(159)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu pagaidu antidempinga pasākumi ĶTR izcelsmes importam jānosaka kā mazākais no diviem lielumiem – dempinga starpība vai kaitējuma norma – saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(160)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi ir piemērojamas vienīgi to ĶTR izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi un tādējādi konkrēti minētie tiesību subjekti. Uz importētajiem ražojumiem, kurus ražojis kāds cits uzņēmums, kas nav īpaši minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot ražošanas vienības, kuras ir saistītas ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, nevar attiecināt šīs likmes, un uz tiem attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājuma likmi.

(161)

Visas prasības piemērot uzņēmumam šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunas ražošanas vai tirdzniecības vienības izveidošanas) būtu nekavējoties jānosūta Komisijai (7), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas skar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam saistībā ar, piemēram, nosaukuma maiņu vai ražošanas vai tirdzniecības vienību pārmaiņām. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro individuālās maksājuma likmes.

(162)

Lai nodrošinātu pareizu antidempinga maksājuma piemērošanu, atlikusī maksājuma likme jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri IP neveica eksportu uz Savienību.

(163)

Balstoties uz iepriekš minēto, konstatētā dempinga starpība, kaitējuma norma un pagaidu maksājuma likmes ir šādas.

Uzņēmums

Dempinga starpība

Kaitējuma norma

Pagaidu maksājums

Zhejiang Huadong Light Steel Building Material Co. Ltd un Hangzhou P.R.P.T. Metal Material Company Ltd

54,6%

29,2 %

29,2 %

Zhangjiagang Panhua Steel Strip Co., Ltd un Chongqing Wanda Steel Strip Co., Ltd, Zhangjiagang Wanda Steel Strip Co., Ltd, Jiangsu Huasheng New Construction Materials Co. Ltd) un Zhangjiagang Free Trade Zone Jiaxinda International Trade Co., Ltd

67,4%

55,3 %

55,3 %

Union Steel China un Wuxi Changjiang Sheet Metal Co. Ltd

59,2%

13,2 %

13,2 %

Citi uzņēmumi, kuri sadarbojās

61,1%

42,5 %

42,5 %

Visi pārējie uzņēmumi

77,9%

57,8 %

57,8%

H.   NOBEIGUMA NOTEIKUMS

(164)

Labas pārvaldības labad būtu jānosaka termiņš, kurā ieinteresētās personas, kas pieteikušās termiņā, kurš norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānorāda, ka šīs regulas vajadzībām izdarītie konstatējumi par maksājumu noteikšanu ir provizoriski un ka galīgo pasākumu noteikšanas vajadzībām tos var būt nepieciešams pārskatīt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums šādu konkrētu ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda ražojumu importam, proti, neleģēta un leģēta tērauda (izņemot nerūsējoša tērauda) plakaniem velmējumiem, kuri ir krāsoti, lakoti vai pārklāti ar plastmasu vismaz no vienas puses, izņemot tā sauktos daudzslāņu paneļus, ko izmanto būvniecībā un kas sastāv no divām ārējām metāla loksnēm ar izolācijas materiāla stabilizējošo vidējo slāni, kas iestiprināts starp tām, un izņemot ražojumus ar cinka putekļu galīgo pārklājumu (ar cinku bagātināta krāsa, kurā ir ne mazāk kā 70 masas % cinka), kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7210 70 80, ex 7212 40 80, ex 7225 99 00, ex 7226 99 70 (TARIC kodi 7210708011, 7210708091, 7212408001, 7212408021, 7212408091, 7225990011, 7225990091, 7226997011 un 7226997091) un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā.

2.   Piemērojamā pagaidu antidempinga maksājuma likme, ko piemēro neto cenai par 1. punktā minēto ražojumu, kuru ražo turpmāk minētie uzņēmumi, ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šāda.

Uzņēmums

Maksājums

TARIC papildu kods

Union Steel China; Wuxi Changjiang Sheet Metal Co. Ltd

13,2%

B311

Zhangjiagang Panhua Steel Strip Co., Ltd; Chongqing Wanda Steel Strip Co., Ltd; Zhangjiagang Wanda Steel Strip Co., Ltd; Jiangsu Huasheng New Construction Materials Co. Ltd; Zhangjiagang Free Trade Zone Jiaxinda International Trade Co., Ltd

55,3%

B312

Zhejiang Huadong Light Steel Building Material Co. Ltd; Hangzhou P.R.P.T. Metal Material Company Ltd

29,2%

B313

Angang Steel Company Limited

42,5%

B314

Anyang Iron Steel Co. Ltd

42,5%

B315

Baoshan Iron & Steel Co. Ltd

42,5%

B316

Baoutou City Jialong Metal Works Co. Ltd.

42,5%

B317

Changshu Everbright Material Technology Co.Ltd.

42,5%

B318

Changzhou Changsong Metal Composite Material Co.Ltd.

42,5%

B319

Cibao Modern Steel Sheet Jiangsu Co Ltd.

42,5%

B320

Inner Mongolia Baotou Steel Union Co.Ltd.

42,5%

B321

Jiangyin Ninesky Technology Co.Ltd.

42,5%

B322

Jiangyin Zhongjiang Prepainted Steel Mfg Co.Ltd.

42,5%

B323

Jigang Group Co., Ltd.

42,5%

B324

Maanshan Iron&Steel Company Limited

42,5%

B325

Qingdao Hangang Color Coated Sheet Co. Ltd.

42,5%

B326

Shandong Guanzhou Co. Ltd.

42,5%

B327

Shenzen Sino Master Steel Sheet Co.Ltd.

42,5%

B328

Tangshan Iron And Steel Group Co.Ltd.

42,5%

B329

Tianjin Xinyu Color Plate Co.Ltd.

42,5%

B330

Wuhan Iron And Steel Company Limited

42,5%

B331

Wuxi Zhongcai New Materials Co.Ltd.

42,5%

B332

Xinyu Iron And Steel Co.Ltd.

42,5%

B333

Zhejiang Tiannu Color Steel Co. Ltd.

42,5%

B334

Visi pārējie uzņēmumi

57,8%

B999

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem noteiktās pagaidu antidempinga maksājumu likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem uzrāda derīgu rēķinu, kas atbilst pielikumā minētajām prasībām. Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

4.   Par 1. punktā norādītā ražojuma laišanu brīvā apgrozībā Savienībā iemaksā drošības naudu pagaidu maksājuma apmērā.

5.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1.   Neskarot Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 20. pantu, ieinteresētās personas viena mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var pieprasīt, lai tām izpaustu būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata pieņemta šī regula, kā arī var rakstveidā paziņot savu viedokli un lūgt mutvārdu uzklausīšanu Komisijā.

2.   Atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 21. panta 4. punktam attiecīgās personas viena mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var sniegt piezīmes par šīs regulas piemērošanu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 18. septembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  OV C 373, 21.12.2011., 16. lpp.

(3)  2012. gada 2. februāra spriedums lietā C-249/10 P – Brosmann Footwear (HK) Ltd u.c./Eiropas Savienības Padome.

(4)  SBB/Worldsteelprice.com.

(5)  2012. gada 2. februāra spriedums lietā C-249/10 P – Brosmann Footwear (HK) Ltd u.c./Eiropas Savienības Padome.

(6)  2012. gada 19. jūlija spriedums lietā C-337/09 Eiropas Savienības Padome/Zhejiang Xinan Chemical Industrial Group Co. Ltd.

(7)  European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, 1049 Brussels, Belgium.


PIELIKUMS

Šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajā derīgajā rēķinā jābūt izrakstītāja uzņēmuma pārstāvja parakstītai deklarācijai šādā formā:

(1)

rēķina izrakstītāja uzņēmuma amatpersonas vārds, uzvārds un amats;

(2)

šāds paziņojums: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto [attiecīgā ražojuma] (apjomu), ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražojis uzņēmums (uzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese) (TARIC papildu kods), kurš atrodas (attiecīgā valsts). Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtās ziņas ir pilnīgas un pareizas.”;

(3)

datums un paraksts.


19.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/55


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 846/2012

(2012. gada 18. septembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 18. septembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

MK

50,7

XS

59,9

ZZ

55,3

0707 00 05

MK

31,3

TR

106,4

ZZ

68,9

0709 93 10

TR

116,5

ZZ

116,5

0805 50 10

AR

93,8

BO

100,6

CL

89,9

TR

97,0

UY

76,0

ZA

95,7

ZZ

92,2

0806 10 10

MK

41,5

TN

197,3

TR

122,2

ZZ

120,3

0808 10 80

AR

201,7

BR

89,7

CL

158,8

NZ

122,8

US

119,9

ZA

111,4

ZZ

134,1

0808 30 90

CN

65,0

TR

112,6

ZA

145,4

ZZ

107,7

0809 30

TR

153,9

ZZ

153,9

0809 40 05

BA

60,9

IL

63,3

TR

107,6

XS

74,4

ZZ

76,6


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

19.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/57


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 17. septembris)

par Ēģiptes atzīšanu attiecībā uz jūrnieku apmācības un sertificēšanas sistēmām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/106/EK

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 6297)

(2012/505/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (1) un jo īpaši tās 19. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Kipras 2005. gada 13. maija pieprasījumu, Apvienotās Karalistes 2006. gada 25. septembra pieprasījumu un Grieķijas Republikas 2006. gada 26. oktobra pieprasījumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2008/106/EK dalībvalstis var nolemt atbalstīt trešo valstu izdotos attiecīgos jūrnieku sertifikātus, ja attiecīgo trešo valsti atzīst Komisija. Minētajām trešām valstīm ir jāatbilst visām prasībām Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) 1978. gada Konvencijā par jūrnieku sagatavotības, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW konvencija) (2), kura pārskatīta 1995. gadā.

(2)

Pieprasījumu atzīt Ēģipti iesniedza Kipra ar 2005. gada 13. maija vēstuli, Apvienotā Karaliste ar 2006. gada 25. septembra vēstuli un Grieķijas Republika ar 2006. gada 26. oktobra vēstuli. Pēc minētajiem pieprasījumiem Komisija novērtēja Ēģiptes apmācības un sertifikācijas sistēmas, lai pārbaudītu, vai Ēģipte ievēro STCW konvencijas prasības un vai ir veikti attiecīgi pasākumi, lai novērstu krāpšanu saistībā ar sertifikātiem. Novērtējuma pamatā bija Eiropas Jūras drošības aģentūras ekspertu 2006. gada decembrī veiktās inspekcijas rezultāti. Inspekcijas gaitā tika konstatēti atsevišķi trūkumi apmācības un sertificēšanas sistēmās.

(3)

Komisija nodeva dalībvalstīm ziņojumu ar novērtējuma rezultātiem.

(4)

Ar 2009. gada 16. februāra, 2010. gada 21. septembra un 2011. gada 20. decembra vēstuli Komisija pieprasīja Ēģiptei sniegt pierādījumus, ka konstatētie trūkumi ir novērsti.

(5)

Ar 2009. gada 12. novembra, 2010. gada 25. novembra un 2012. gada 28. februāra vēstuli Ēģipte sniedza pieprasīto informāciju un pierādījumus par atbilstošiem un pietiekamiem koriģējošiem pasākumiem, ko tā īstenojusi, lai novērstu atbilstības novērtēšanas laikā konstatētos trūkumus.

(6)

Atbilstības novērtēšanas rezultāti un Ēģiptes iesniegtās informācijas izvērtējums liecina, ka Ēģipte atbilst attiecīgajām STCW konvencijas prasībām un ir veikusi piemērotus pasākumus, lai novērstu ar sertifikātiem saistītu krāpšanu.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Direktīvas 2008/106/EK 19. panta izpildes vajadzībām Ēģipte tiek atzīta attiecībā uz jūrnieku sagatavošanas un sertificēšanas sistēmām.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2012. gada 17. septembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Siim KALLAS


(1)  OV L 323, 3.12.2008., 33. lpp.

(2)  Pieņēmusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija.