(1)

Padome 2007. gada 23. aprīlī pilnvaroja Komisiju Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā risināt sarunas ar Korejas Republiku par brīvās tirdzniecības nolīgumu.

(2)

Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses (1), (“nolīgums”) tika parakstīts 2010. gada 6. oktobrī.

(3)

Saskaņā ar nolīguma 15.10. panta 5. punktu nolīgumu provizoriski piemēro no 2011. gada 1. jūlija, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

(4)

Nolīguma 13.13. panta 1. punktā paredzēts, ka Puses, pieņemot Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) komitejas (“ES un Korejas Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības komiteja”) lēmumu, ne vēlāk kā viena gada laikā pēc nolīguma stāšanās spēkā vienojas par Pilsoniskās sabiedrības foruma darbību.

(5)

Nolīguma 13.15. panta 3. punktā paredzēts izveidot to personu sarakstu, kuras varētu aicināt piedalīties ekspertu grupas darbā, lai izskatītu jebkādus jautājumus, kas radušies saistībā ar TIA nodaļu un kurus nevarēja pietiekami risināt apspriedēs ar valdību.

(6)

Savienībai būtu jāpieņem nostāja, kas jāieņem attiecībā uz Pilsoniskās sabiedrības foruma darbību un tādu personu sarakstu, kuras varētu aicināt piedalīties kā ekspertus,

a)

nolīguma 13.13. panta 1. punktā paredzētā Pilsoniskās sabiedrības foruma darbību; un

b)

tādu kvalificētu personu saraksta izveidi, kuras darbosies kā grupas dalībnieki saskaņā ar nolīguma 13.15. panta 3. punktu,

(1)

Padomes 2010. gada 13. decembra Regulā (ES) Nr. 1225/2010, ar ko 2011. un 2012. gadam ES kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (2), ir noteiktas kvotas 2012. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2012. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

(1)

Regulas (EK) Nr. 73/2009 29. panta 2. punkts paredz, ka tās I pielikumā uzskaitītie atbalsta shēmu maksājumi jāizmaksā no 1. decembra līdz nākamā kalendārā gada 30. jūnijam. Tomēr atbilstīgi minētās regulas 29. panta 4. punkta a) apakšpunktam Komisija var paredzēt avansa maksājumus.

(2)

Nelabvēlīgie laikapstākļi Eiropā 2012. gadā – ārkārtējais sausums dažās dalībvalstīs un ļoti barga ziema un lietusgāzes citās – ir radījuši ievērojamus zaudējumus augkopības un lopbarības ražošanas nozarē. Tā rezultātā lauksaimnieki, jo īpaši liellopu audzētāji, ir piedzīvojuši nopietnas finansiālas grūtības. Šīs grūtības vēl vairāk saasina pašreizējā finanšu krīze, kā dēļ daudzi zemnieki saskārušies ar nopietnām maksātspējas problēmām. Lai mēģinātu uzlabot šo sarežģīto situāciju, ir lietderīgi atļaut lauksaimniekiem saņemt avansa maksājumus, kuru apmērs ir līdz 50 % no atbalsta shēmām, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 73/2009 I pielikumā. Attiecībā uz liellopu un teļa gaļas maksājumiem, kuri paredzēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļas 1. nodaļas 11. iedaļā, vajadzētu arī ļaut dalībvalstīm palielināt avansa maksājumus līdz pat 80 % no maksājuma summas, kā minēts 82. pantā Komisijas 2009. gada 29. oktobra Regulā (EK) Nr. 1121/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV un V sadaļā paredzēto noteikumu piemērošanai atbalsta shēmām lauksaimniekiem (2).

(3)

Lai nodrošinātu to, ka avansa maksājumi tiek iegrāmatoti attiecībā uz 2013. budžeta gadu, tie būtu jāizmaksā no 2012. gada 16. oktobra. Tomēr pareizas finanšu pārvaldības labad pirms avansu izmaksāšanas būtu jāveic vajadzīgās atbilstības nosacījumu pārbaudes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 29. panta 3. punktu.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Regulas (EK) Nr. 827/2004 I pielikumā ir uzskaitītas fiziskas un juridiskas personas, iestādes un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2012. gada 3., 10. un 20. jūlijā saskaņā ar Rezolūciju 1521 (2003) attiecībā uz Libēriju nolēma grozīt to personu, grupu un organizāciju sarakstu, kam piemēro līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu. Tālab attiecīgi jāgroza I pielikums,

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzēti noteikumi dzīvnieku transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilaksei, kontrolei un apkarošanai. Tādēļ dalībvalstu vai trešo valstu, vai to reģionu (“valstis vai reģioni”) govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) statusu nosaka, tos iedalot kādā no trim kategorijām atkarībā no GSE riska, proti, ar nenozīmīgu GSE risku, ar kontrolētu GSE risku un ar nenoteiktu GSE risku.

(2)

Pielikumā Komisijas 2007. gada 29. jūnija Lēmumam 2007/453/EK, ar ko nosaka dalībvalstu vai trešo valstu, vai to reģionu GSE statusu pēc to GSE riska (2), valstis vai reģioni ir iedalīti saskaņā ar to GSE riska statusu.

(3)

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijai (OIE) ir noteicoša ietekme attiecībā uz valstu vai reģionu iedalīšanu kategorijās pēc to GSE riska. Lēmuma 2007/453/EK pielikuma sarakstā attiecībā uz dalībvalstu un trešo valstu GSE statusu ir ņemta vērā OIE 2011. gada maijā pieņemtā Rezolūcija Nr. 17 “Govju sūkļveida encefalopātijas riska statusa atzīšana dalībniecēm valstīm”.

(4)

OIE 2012. gada maijā pieņēma Rezolūciju Nr. 16 “Govju sūkļveida encefalopātijas riska statusa atzīšana dalībniecēm valstīm”. Minētajā rezolūcijā ir atzīts, ka Beļģija, Austrija, Brazīlija un Kolumbija ir valstis ar nenozīmīgu GSE risku un Horvātija un Nikaragva ir valstis ar kontrolētu GSE risku. Tādēļ būtu jāgroza Lēmuma 2007/453/EK pielikumā ietvertais saraksts, lai to attiecībā uz minētajām dalībvalstīm un trešām valstīm saskaņotu ar minēto rezolūciju.

(5)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2007/453/EK.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Regula (EK) Nr. 715/2009 paredz nediskriminējošus noteikumus par dabasgāzes pārvades tīklu piekļuves nosacījumiem, lai nodrošinātu gāzes iekšējā tirgus pareizu darbību. Tā kā vairumā gadījumu gāzes pārvades sistēmu dublēšana nav ne ekonomiski izdevīga, ne efektīva, konkurenci dabasgāzes tirgos veicina trešo personu piekļuve, kas nodrošina, ka infrastruktūra ir pieejama visiem piegādātājiem pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Tīklos bieži novērojamā līgumpārslodze, kad tīkla lietotāji nevar piekļūt gāzes pārvades sistēmām, lai gan jauda ir fiziski pieejama, ir šķērslis ceļā uz pilnībā funkcionējošu enerģijas iekšējo tirgu.

(2)

Prakse liecina – lai gan ir piemēroti konkrēti pārslodzes vadības principi, piemēram, piedāvāta atslēdzamā jauda, kā to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 28. septembra Regula (EK) Nr. 1775/2005 par dabasgāzes pārvades tīklu piekļuves nosacījumiem (2) un Regula (EK) Nr. 715/2009, vēl aizvien Savienības gāzes pārvades tīklos bieži ir novērojamas līgumpārslodzes, kas joprojām traucē izveidot labi funkcionējošu gāzes iekšējo tirgu. Tāpēc ir jāgroza pamatnostādnes par to, kā piemērojamas pārslodzes vadības procedūras līgumpārslodžu gadījumā. Regulas (EK) Nr. 715/2009 23. panta 3. punktā noteikts, ka ierosinātajās pamatnostādnēs būtu jāatspoguļo valstu gāzapgādes sistēmu atšķirības un var noteikt obligātas prasības, lai nodrošinātu nediskriminējošus un pārredzamus tīkla piekļuves noteikumus attiecībā uz pārslodzes vadības procedūrām.

(3)

Līgumpārslodžu gadījumā būtu jāpiemēro pārslodzes vadības procedūras, kuru mērķis ir novērst šādas līgumpārslodzes, neizmantoto jaudu no jauna darot pieejamu tirgū pārdalīšanai parastā jaudu sadales procesā.

(4)

Ja starpsavienojuma punktā pastāvīgi novērojama fiziska pārslodze, tad pārslodzes vadības procedūras bieži vien var izrādīties neefektīvas. Šādos gadījumos risinājums būtu jāizvērtē no tīklu plānošanas un ieguldījumu viedokļa.

(5)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 713/2009 (3) Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (“Aģentūra”) būtu jāuzrauga un jāizanalizē šo pamatnostādņu īstenošana. Ir svarīgi, lai pārvades sistēmas operatori informāciju, kas nepieciešama, lai konstatētu līgumpārslodzes gadījumus, publicētu apstrādājamā formātā.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 24. pantu valstu regulatīvās iestādes nodrošina atbilstību šīm pamatnostādnēm.

(7)

Lai nodrošinātu, ka pārslodzes vadības procedūras tiek pēc iespējas efektīvāk piemērotas visos starpsavienojumu punktos, un lai maksimāli palielinātu pieejamo jaudu visās blakusesošajās ieejas-izejas sistēmās, ir ļoti svarīgi, lai valstu regulatīvās iestādes un pārvades sistēmu operatori gan no dažādām dalībvalstīm, gan pašās dalībvalstīs savā starpā cieši sadarbotos. It īpaši valstu regulatīvajām iestādēm un pārvades sistēmu operatoriem būtu jāievēro paraugprakse un jācenšas harmonizēt procesus, ar ko īsteno šīs vadlīnijas. Rīkojoties saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 713/2009 7. pantu, Aģentūrai un valstu regulatīvajām iestādēm būtu jānodrošina, ka visā Savienībā attiecīgajos ieejas un izejas punktos īsteno visefektīvākās pārslodzes vadības procedūras.

(8)

Tā kā pārvades sistēmu operatoriem ir sīka informācija par sistēmas fizisko izmantojumu un tie vislabāk spēj izvērtēt gaidāmās plūsmas, ir lietderīgi paredzēt, ka tiem ir jānosaka papildu jaudas daudzums, kas jādara pieejams papildus aplēstajai tehniskajai jaudai. Piedāvājot vairāk konstantas jaudas, nekā tehniski pieejams, ņemot vērā plūsmas scenārijus un paredzētās jaudas, pārvades sistēmas operatori uzņemas risku, kas būtu pienācīgi jākompensē. Tomēr, lai varētu noteikt pārvades sistēmas operatoru ieņēmumus, šādu papildu jaudu vajadzētu piešķirt tikai tad, ja visa pārējā jauda, tostarp jauda, kas rodas, piemērojot citas pārslodzes vadības procedūras, jau ir sadalīta. Lai nodrošinātu tehnisko jaudu, pārvades sistēmas operatoriem būtu cieši jāsadarbojas. Lai novērstu iespējamo fizisko pārslodzi, pārvades sistēmas operatoriem būtu jāizvēlas visrentablākais pasākums, atpērkot jaudu vai veicot citus tehniskus vai komerciālus pasākumus.

(9)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 715/2009.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK (4) 51. pantu izveidotā komiteja,