ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.166.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 166 |
|
![]() |
||
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
55. sējums |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
27.6.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 166/1 |
PADOMES LĒMUMS
(2012. gada 23. aprīlis)
par to, lai Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, ar kuru groza 1. un 2. protokola pielikumus Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumam, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses
(2012/338/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 5. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgums, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses (1) (turpmāk “ Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgums”), tika parakstīts 1995. gada 20. novembrī. |
(2) |
Padome 2005. gada 14. novembrī pilnvaroja Komisiju risināt sarunas, lai panāktu lauksaimniecības produktu, pārstrādātu lauksaimniecības produktu un zivju un zivsaimniecības produktu tirdzniecības lielāku liberalizāciju ar dažām Vidusjūras reģiona valstīm. Sarunas ar Izraēlu sekmīgi noslēdzās 2008. gada 18. jūlijā. Šo sarunu rezultāti ir iekļauti Nolīgumā vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Izraēlas Valsti par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, zivīm un zivsaimniecības produktiem, 1. un 2. protokola un šo protokolu pielikumu aizstāšanu un grozījumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar kuru izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas valsti, no otras puses (2) (turpmāk “2010. gada nolīgums”), kurš stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī. |
(3) |
Pēc 2010. gada nolīguma stāšanās spēkā Eiropas Komisijai un Izraēlai bija dažas tehniskas sanāksmes saistībā ar tā īstenošanu. Minētās sanāksmes liecināja, ka vajadzīgi daži tehniski pielāgojumi Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumā, lai ievērotu to iepriekšējo nolīgumu saistības, kuri ir noslēgti starp Eiropas Kopienām un Izraēlas Valsti un ir stājušies spēkā 2000. un 2006. gadā. Komisija un Izraēla 2011. gada 19. septembrī noslēdza sarunas par vajadzīgajiem tehniskajiem pielāgojumiem, kuri iekļauti jaunajā Nolīgumā vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, ar kuru groza 1. un 2. protokola pielikumus Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumam, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses (turpmāk “nolīgums”). |
(4) |
Nolīgums būtu jāparaksta Savienības vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Savienības vārdā tiek atļauts parakstīt Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, ar kuru groza 1. un 2. protokola pielikumus Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu (3).
2. pants
Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu, ņemot vērā tā noslēgšanu.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas.
Luksemburgā, 2012. gada 23. aprīlī
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
C. ASHTON
(1) OV L 147, 21.6.2000., 3. lpp.
(2) OV L 313, 28.11.2009., 83. lpp.
(3) Nolīguma tekstu publicēs kopā ar lēmumu par tā noslēgšanu.
REGULAS
27.6.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 166/3 |
PADOMES REGULA (ES) Nr. 551/2012
(2012. gada 21. jūnijs),
ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 7/2010, ar ko atsevišķiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem ievieš autonomas Savienības tarifa kvotas un nosaka to pārvaldību
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 31. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Lai nodrošinātu dažu Savienībā nepietiekamā daudzumā ražotu preču pietiekamu un nepārtrauktu piegādi un nepieļautu nekādus tirgus traucējumus, ar Padomes Regulu (ES) Nr. 7/2010 (1) dažiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem ir ieviestas autonomas tarifa kvotas, kuru robežās šos produktus var importēt ar pazeminātu vai nulles nodokļa likmi. Šo pašu iemeslu dēļ zināmiem divu ražojumu daudzumiem ir jāievieš jauna tarifa kvota ar nulles nodokļa likmi, kas būtu spēkā no 2012. gada 1. jūlija. |
(2) |
Iepriekš noteiktie kvotu apjomi Savienības autonomajām tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.2638, 09.2814 un 09.2889 nav pietiekami, lai apmierinātu Savienības rūpniecības vajadzības. Tāpēc minētie kvotu apjomi no 2012. gada 1. janvāra būtu jāpalielina. |
(3) |
Turklāt būtu jāpielāgo ražojuma apraksts autonomajai Savienības tarifa kvotai ar kārtas numuru 09.2633. |
(4) |
Turklāt attiecībā uz kvotu ar kārtas numuru 09.2767 Savienības interesēs vairs nav turpināt piešķirt tarifa kvotu 2012. gada otrajā pusgadā. Tāpēc minētā tarifa kvota būtu jāslēdz no 2012. gada 1. jūlija un būtu jāsvītro attiecīgā rinda Regulas (ES) Nr. 7/2010 pielikumā. |
(5) |
Ņemot vērā, ka dažiem no šajā regulā paredzētajiem pasākumiem vajadzētu būt spēkā no 2012. gada 1. janvāra un citiem – no 2012. gada 1. jūlija, šī regula būtu jāpiemēro no tiem pašiem datumiem, un tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
(6) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 7/2010, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ar šo Regulas (ES) Nr. 7/2010 pielikumu groza šādi:
1) |
iekļauj šīs regulas I pielikumā noteiktās rindas ar kārtas numuriem 09.2644 un 09.2645; |
2) |
rindas ar tarifa kvotu kārtas numuriem 09.2638, 09.2814 un 09.2889 aizstāj ar šīs regulas II pielikumā noteiktajām rindām; |
3) |
rindu ar tarifa kvotas kārtas numuru 09.2633 aizstāj ar šīs regulas I pielikumā noteikto rindu; |
4) |
svītro tarifa kvotas rindu ar kārtas numuru 09.2767. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2012. gada 1. jūlija.
Tomēr regulas 1. panta 2. punktu piemēro no 2012. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Luksemburgā, 2012. gada 21. jūnijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
M. FREDERIKSEN
(1) OV L 3, 7.1.2010., 1. lpp.
I PIELIKUMS
1. panta 1. punktā un 1. panta 3. punktā minētās tarifa kvotas
Kārtas Nr. |
KN kods |
TARIC |
Apraksts |
Kvotas ilgums |
Kvotas lielums |
Kvotas nodevas likme (%) |
||||||
09.2644 |
ex 3824 90 97 |
96 |
Preparāts, kura sastāvā ir:
|
1.7.–31.12. |
7 500 tonnu |
0 % |
||||||
09.2645 |
ex 3921 14 00 |
20 |
Reģenerētas celulozes šūnu bloks, piesūcināts ar magnija hlorīda un četrvērtīgā amonija savienojumu saturošu ūdeni, izmēri: 100 cm (± 10 cm) × 100 cm (± 10 cm) × 40 cm (± 5 cm) |
1.7.–31.12. |
650 tonnu |
0 % |
||||||
09.2633 |
ex 8504 40 82 |
20 |
Elektriskais taisngriezis, kura jauda nepārsniedz 1 kVA un kuru paredzēts izmantot epilācijas aparātu ražošanā (1) |
1.1.–31.12. |
4 500 000 vienību |
0 % |
(1) Uz šīs apakšpozīcijas ierakstu attiecas Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 291.–300. pants (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).
II PIELIKUMS
Regulas 1. panta 2. punktā minētās tarifa kvotas
Kārtas Nr. |
KN kods |
TARIC |
Apraksts |
Kvotas ilgums |
Kvotas lielums |
Kvotas nodevas likme (%) |
09.2638 |
ex 2915 21 00 |
10 |
Etiķskābe ar tīrības pakāpi 99 % vai augstāku (CAS RN 64-19-7) |
1.1.–31.12. |
1 000 000 tonnu |
0 % |
09.2889 |
3805 10 90 |
|
Sulfātterpentīns |
1.1.–31.12. |
25 000 tonnu |
0 % |
09.2814 |
ex 3815 90 90 |
76 |
Katalizators, kas sastāv no titāna dioksīda un volframa trioksīda |
1.1.–31.12. |
3 000 tonnu |
0 % |
27.6.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 166/7 |
PADOMES REGULA (ES) Nr. 552/2012
(2012. gada 21. jūnijs),
ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1344/2011, ar ko atliek kopīgā muitas tarifa autonomos nodokļus konkrētiem lauksaimniecības, zvejniecības un rūpniecības produktiem
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 31. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Savienības interesēs ir pilnībā apturēt kopīgā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu dažiem ražojumiem, kuri patlaban nav uzskaitīti Padomes Regulas (ES) Nr. 1344/2011 (1) pielikumā. |
(2) |
Seši ražojumi ar Taric kodiem 2914390020, 2918300050, 3206110020, 3815120020, 3815120030 un 8302420080, kas šobrīd uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1344/2011 pielikumā, būtu jāsvītro, jo kopīgā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanas apturēšana attiecībā uz šiem ražojumiem vairs nav Savienības interesēs. |
(3) |
Lai ņemtu vērā ražojumu tehnisko attīstību un ekonomikas tendences tirgū, Regulas (ES) Nr. 1344/2011 pielikumā ir jāizdara izmaiņas aprakstos ražojumam ar KN kodu 2819 10 00 un ražojumiem ar Taric kodu 2914199040, 2914700050, 2922498510, 3815199010, 3919900051, 3920102891, 3920510030, 3920910093, 8529909250 un 9401908010. Turklāt būtu jāmaina esošie Taric kodi 2009419270, 2009897992 un 8505199031. Papildus tam tiek uzskatīts, ka ražojumam ar Taric kodu 3904400091 ir nepieciešama dubulta klasifikācija. |
(4) |
Tie ražojumi, attiecībā uz kuriem apturēta autonomo nodokļu piemērošana un kuriem nepieciešamas tehniskas izmaiņas, būtu jāsvītro no Regulas (ES) Nr. 1344/2011 pielikumā ietvertā piemērošanas apturēšanas saraksta un būtu jāiekļauj minētajā sarakstā ar jauniem ražojumu aprakstiem vai jauniem KN vai Taric kodiem. |
(5) |
Ņemot vērā piemērošanas apturēšanas pagaidu raksturu, I pielikumā uzskaitītie ražojumi, attiecībā uz kuriem apturēta autonomo nodokļu piemērošana, būtu sistemātiski jāpārskata, vēlākais piecus gadus pēc apturēšanas piemērošanas vai atjaunošanas. Turklāt būtu jāgarantē iespēja jebkurā laikā dažiem ražojumiem pārtraukt nodokļa piemērošanas apturēšanu, balstoties uz Komisijas priekšlikumu, kas pamatojas uz pārskatu, kurš veikts pēc Komisijas ierosinājuma vai pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma, ja piemērošanas apturēšana vairs nav Savienības interesēs vai ja iemesls ir ražojumu tehniskā attīstība, apstākļu izmaiņas vai ekonomiskās tendences tirgū. |
(6) |
Ņemot vērā, ka šajā regulā paredzētajai nodokļu piemērošanas apturēšanai būtu jāstājas spēkā 2012. gada 1. jūlijā, šī regula būtu jāpiemēro no minētās dienas, un tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
(7) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 1344/2011, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (ES) Nr. 1344/2011 pielikumu groza šādi:
1) |
iekļauj šīs regulas I pielikumā uzskaitīto ražojumu rindas; |
2) |
svītro to ražojumu rindas, kuru KN un Taric kodi ir uzskaitīti šīs regulas II pielikumā. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2012. gada 1. jūlija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Luksemburgā, 2012. gada 21. jūnijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
M. FREDERIKSEN
(1) OV L 349, 31.12.2011., 1. lpp.
I PIELIKUMS
Ražojumi, kas minēti 1. panta 1. punktā
KN kods |
Taric |
Apraksts |
Autonomā muitas nodokļa likme |
Obligātās pārskatīšanas datums |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2009 41 92 |
20 |
Ananasu sula: |
8 % |
31.12.2015. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2009 41 99 |
70 |
izmanto dzērienu rūpniecības produktu ražošanā (1) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2009 89 79 |
20 |
Saldēts boizeņu sulas koncentrāts ar Briksa skaitli no 61 līdz 67, ar 50 l vai lielāku tilpumu |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2811 19 80 |
20 |
Ūdeņraža jodīds (CAS RN 10034-85-2) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
2819 10 00 |
|
Hroma trioksīds (CAS RN 1333-82-0) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2819 90 90 |
10 |
Dihroma trioksīds metalurģijas vajadzībām (CAS RN 1308-38-9) (1) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2826 90 80 |
15 |
Litija heksafluorfosfāts (CAS RN 21324-40-3) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2850 00 20 |
40 |
Germānija tetrahidrīds (CAS RN 7782-65-2) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2903 39 90 |
15 |
Perfluor(4-metil-2-pentēns), (CAS RN 84650-68-0) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2903 89 90 |
40 |
Heksabromciklododekāns |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2907 29 00 |
40 |
2,3,5-Trimetilhidrohinons (CAS RN 700-13-0) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2907 29 00 |
45 |
2-Metilhidrohinons (CAS RN 95-71-6) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2909 20 00 |
10 |
8-Metoksicedrāns (CAS RN 19870-74-7) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2909 30 38 |
20 |
1,1’-Propān-2,2-diil-bis[3,5-dibrom-4-(2,3-dibrompropoksi)benzols], (CAS RN 21850-44-2) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2910 90 00 |
80 |
Alilglicidilēteris (CAS RN 106-92-3) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2914 19 90 |
40 |
Pentān-2-ons (CAS RN 107-87-9) |
0 % |
31.12.2012. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2914 29 00 |
50 |
trans-β-Damaskons (CAS RN 23726-91-2) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2914 50 00 |
40 |
4-(4-Hidroksifenil)butān-2-ons (CAS RN 5471-51-2) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2914 69 90 |
40 |
p-Benzohinons (CAS RN 106-51-4) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2914 70 00 |
50 |
3’-Hlorpropionfenons (CAS RN 34841-35-5) |
0 % |
31.12.2013. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2916 12 00 |
50 |
2-Hidroksietilakrilāts ar 97 % (masas) tīrības pakāpi vai augstāku (CAS RN 818-61-1) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2916 31 00 |
10 |
Benzilbenzoāts (CAS RN 120-51-4) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2918 99 90 |
80 |
Nātrija 5-[2-hlor-4-(trifluormetil)fenoksi]-2-nitrobenzoāts, (CAS RN 62476-59-9) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2919 90 00 |
50 |
Trietilfosfāts (CAS RN 78-40-0) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2922 49 85 |
10 |
Ornitīna aspartāts (INNM), (CAS RN 3230-94-2) |
0 % |
31.12.2013. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2924 29 98 |
63 |
N-Etil-2-(izopropil)-5-metilcikloheksānkarboksamīds (CAS RN 39711-79-0) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2928 00 90 |
30 |
N-Izopropilhidroksilamīns (CAS RN 5080-22-8) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2930 90 99 |
13 |
Merkaptamīna hidrohlorīds (CAS RN 156-57-0) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2930 90 99 |
18 |
1-Metil-5-[3-metil-4-[4-[(trifluormetil)tio]fenoksi]fenil]biurets, (CAS RN 106310-17-2) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2931 90 90 |
18 |
Trioktilfosfīna oksīds (CAS RN 78-50-2) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2932 99 00 |
20 |
Etil-2-metil-1,3-dioksolān-2-acetāts (CAS RN 6413-10-1) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2933 29 90 |
70 |
Ciazofamīds (ISO), (CAS RN 120116-88-3) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2933 39 99 |
70 |
2,3-Dihlor-5-triflurometilpiridīns, (CAS RN 69045-84-7) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2933 39 99 |
72 |
5,6-Dimetoksi-2-[(4-piperidīnil)metil]indān-1-ons, (CAS RN 120014-30-4) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2933 59 95 |
72 |
Triacetilganciklovirs (CAS RN 86357-14-4) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2933 69 80 |
72 |
Dietilheksilbutamidotriazons (INCI), (CAS RN 154702-15-5) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2933 99 80 |
67 |
Kandesartāna etilesteris (INNM), (CAS RN 139481-58-6) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2934 99 90 |
43 |
Klopidogrelskābes hidrohlorīds (CAS RN 144750-42-5) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2934 99 90 |
48 |
Propān-2-ol – 2-metil-4-(4-metilpiperazīn-1-il)-10H-tiēn[2,3-b][1,5]benzodiazepīna (1:2) dihidrāts, (CAS RN 864743-41-9) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 2935 00 90 |
48 |
(3R,5S,6E)-7-[4-(4-Fluorfenil)-2-[metil(metilsulfonil)amino]-6-(propān-2-il)pirimidīn-5-il]-3,5-dihidroksihept-6-ēnskābes – 1-[(R)-(4-hlorfenil)(fenil)metil]piperazīns (1:1), (CAS RN 1235588-99-4) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3204 12 00 |
10 |
Dzeltenais C.I. Acid Blue 9 |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3204 17 00 |
15 |
Dzeltenais C.I. Pigment Green 7 |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3204 17 00 |
20 |
Dzeltenais C.I. Pigment Blue 15:3 |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3204 17 00 |
25 |
Dzeltenais C.I. Pigment Yellow 14 |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3204 17 00 |
35 |
Dzeltenais C.I. Pigment Red 202 |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3204 17 00 |
45 |
Dzeltenais C.I. Pigment Violet 27 |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3204 20 00 |
20 |
Dzeltenais C.I. Fluorescent Brightener 71 |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3204 20 00 |
30 |
Dzeltenais C.I. Fluorescent Brightener 351 |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3205 00 00 |
20 |
Dzeltenais C.I. Carbon Black 7 Lake |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3206 19 00 |
10 |
Preparāts, kurā pēc masas ir
|
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3801 90 00 |
10 |
Izplešams grafīts (CAS RN 90387-90-9 un CAS RN 12777-87-6) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3812 30 80 |
55 |
UV starojuma stabilizators, kurā ietilpst:
|
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3812 30 80 |
60 |
Gaismas stabilizators, kas veidots no 3-(2H-benzotriazolil)-5-(1,1-di-metiletil)-4-hidroksi-benzolpropānskābes sazarotas un lineāras molekulas alkilesteriem (CAS RN 127519-17-9) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3812 30 80 |
65 |
Plastmasas materiālu stabilizētājs, kurā ietilpst:
|
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3812 30 80 |
70 |
Gaismas stabilizētājs, kas satur:
|
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3815 19 90 |
10 |
Katalizators, kas sastāv no hroma trioksīda vai dihroma trioksīda, vai hroma metālorganiskajiem savienojumiem, kas atrodas uz silikona dioksīda pamatnes, ar poru tilpumu, kas noteikts ar slāpekļa absorbcijas metodi, 2 cm3/g vai vairāk |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3815 19 90 |
87 |
Katods, ruļļos, cinka-gaisa podziņelementiem (dzirdes aparātu baterijas) (1) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8506 90 00 |
10 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3817 00 80 |
30 |
Jaukti alkilnaftalīni, kas modificēti ar alifātiskajām ķēdēm, ar ķēdes garumu no 12 līdz 56 oglekļa atomiem |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3824 90 97 |
26 |
Ūdens dispersija, kas pēc masas satur:
|
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3824 90 97 |
31 |
Maisījums, kas pēc masas satur:
|
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3824 90 97 |
32 |
Maisījums no:
|
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3824 90 97 |
33 |
Preparāts, kurā ietilpst:
|
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3903 90 90 |
60 |
Pārslveida vai pulverveida stirola un maleīnskābes anhidrīda kopolimērs, daļēji esterificēts vai ķīmiski pilnīgi modificēts, ar vidējo molekulmasu, kas nepārsniedz 4 500 |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3911 90 99 |
60 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3904 30 00 |
30 |
Vinila hlorīda kopolimērs ar vinila acetātu un vinila alkoholu, satur: |
0 % |
31.12.2013. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3904 40 00 |
91 |
vienā no formām, kas minētas 39. nodaļas 6 (a) vai 6 (b) piezīmē, 3215 vai 8523 pozīcijā minēto preču ražošanai vai izmantošanai konteineru un tvertņu pārklājumu ražošanā, ko lieto pārtikas un dzērienu uzglabāšanai (1) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3907 20 11 |
50 |
[3-[3-(2H-benzotriazol-2-il)-5-(1,1-dimetiletil)-4-hidroksifenil]-1-oksopropil]-hidroksipoli(okso-1,2-etanediils) (CAS RN 104810-48-2) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3907 20 11 |
60 |
Preparāts, ko veido
|
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3912 20 11 |
10 |
Nitroceluloze |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3919 10 80 |
80 |
Akrila lentas ruļļi: |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3919 90 00 |
83 |
izmantošanai 8521 un 8528 pozīcijas produktu izgatavošanā (1) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3919 90 00 |
51 |
Biaksiāli orientēta poli(metilmetakrilāta) plēve, kuras biezums ir 50 μm vai lielāks, bet ne lielāks par 90 μm, un kuras viena puse ir vai nav pārklāta ar adhezīvu slāni un atdalāmu aizsargslāni |
0 % |
31.12.2013. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3919 90 00 |
85 |
Daudzslāņu poli(metilmetakrilāta) plēve un metalizēti sudraba un vara slāņi:
|
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3919 90 00 |
87 |
Caurspīdīga pašlīmējoša plēve, kuras gaismas caurlaidība ir lielāka par 90 % un aptumšojums mazāks par 3 % (atbilstīgi standartam ASTM D1003) un kuru veido vairāki slāņi, tostarp:
|
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3920 10 28 |
91 |
Poli(etilēna) plēve, apdrukāta ar grafiskiem zīmējumiem, kas sastāv no četrām dažādām tintes pamatkrāsām un speciālas krāsas vairāku tintes krāsu radīšanai vienā plēves pusē un no vienas krāsas otrā pusē; grafiskajam zīmējumam piemīt arī šādas īpašības:
|
0 % |
31.12.2013. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3920 20 21 |
40 |
Biaksiāli orientētas polipropilēna plēves loksnes:
|
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3920 20 29 |
50 |
Polipropilēna loksnes rullis ar šādiem izmēriem: |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8507 90 30 |
95 |
izmantošanai elektrisko transportlīdzekļu litija–jonu akumulatoru separatoru ražošanai (1) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3920 51 00 |
30 |
Biaksiāli orientēta poli(metilmetakrilāta) plēve, kuras biezums ir 50 μm vai lielāks, bet ne lielāks par 90 μm |
0 % |
31.12.2013. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3920 91 00 |
93 |
Poli(etilēntereftalāta) plēve, arī vienā vai abās pusēs metalizēta, vai laminēta poli(etilēntereftalāta) plēve, metalizēta tikai no ārpuses, ar šādām īpašībām:
izmantošanai siltumatstarojoša vai dekoratīva laminēta stikla ražošanā (1) |
0 % |
31.12.2013. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3921 90 90 |
10 |
Polimēra-metāla lamināta rullis ar šādu sastāvu: |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8507 90 80 |
50 |
izmantošanai elektrisko transportlīdzekļu litija–jonu akumulatoru ražošanai (1) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3923 10 00 |
10 |
Fotomasku ietvari:
izmantošanai fotolitogrāfiju ražošanā fotošablonu ievietošanai |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 3926 90 97 |
80 |
Automobiļu radio priekšējo paneļu daļas
|
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 7318 14 99 |
20 |
Enkurskrūve |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 7318 14 99 |
29 |
ko izmanto raktuvju balstiem |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 7326 90 98 |
40 |
Televizora statīvs ar metāla augšdaļu televizora fiksēšanai un stabilizācijai |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8529 90 49 |
10 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8529 90 92 |
60 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 7410 11 00 |
10 |
Grafīta un vara lamināta folijas rullis ar: |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8507 90 80 |
60 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8545 90 90 |
30 |
izmantošanai elektrisko transportlīdzekļu litija–jonu akumulatoru ražošanai (1) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 7410 22 00 |
10 |
No ar niķeli pārklātas vara folijas izgriezta plāksne ar: |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8507 90 80 |
70 |
izmantošanai elektrisko transportlīdzekļu litija–jonu akumulatoru ražošanai (1) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 7607 11 90 |
40 |
Alumīnija folija ruļļos:
|
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 7607 19 90 |
10 |
Sarullēta loksne, kas sastāv no alumīnijam piesaistīta litija un mangāna lamināta: |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8507 90 80 |
80 |
izmantošanai elektrisko transportlīdzekļu litija–jonu akumulatoru katodu ražošanai (1) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 7616 99 90 |
70 |
Savienojoši komponenti helikopteru astes rotora vārpstu ražošanai (1) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8482 80 00 |
10 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8803 30 00 |
40 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8108 90 30 |
40 |
Titāna sakausējuma stieple ar
|
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8108 90 50 |
70 |
Titāna sakausējuma sloksnes, kurās pēc masas satura ir:
|
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8108 90 50 |
75 |
Titāna sakausējuma plāksnes, loksnes, sloksnes un folijas, kurās pēc masas satura ir:
|
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8108 90 50 |
80 |
Auksti velmēta titāna sakausējuma plāksnes, loksnes, sloksnes un folijas, kurās pēc masas satura ir ne vairāk kā:
|
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8108 90 90 |
20 |
Titāna sakausējuma briļļu ietvaru daļas un stiprinājumi, tostarp tāda veida skrūves, kādas izmanto briļļu ietvaru daļām un stiprinājumiem |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 9003 90 00 |
10 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8113 00 20 |
10 |
Metālkeramikas bloki, kas pēc masas satur 60 % vai vairāk alumīnija un 5 % vai vairāk bora karbīda |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8409 91 00 |
10 |
Izplūdes kolektori, kas atbilst standartam DIN EN 13835, ar turbīnas apvalku vai bez tā, ar četriem ieplūdes kanāliem, paredzēti tādu izplūdes kolektoru ražošanai, kas ir apvirpoti, slīpēti, ar caururbumiem un/vai apstrādāti ar citiem līdzekļiem (1) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8409 99 00 |
20 |
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8414 59 80 |
40 |
Šķērsplūsmas ventilators, |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8414 90 00 |
60 |
izmantojams divbloku gaisa kondicionēšanas iekārtu ražošanai iekštelpām (1) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8501 31 00 |
60 |
Bezsuku līdzstrāvas motors, kas var griezties pretēji pulksteņrādītāja virzienam (CCW), ar:
lietošanai dalīta tipa gaisa kondicionēšanas iekārtu iekštelpas un ārtelpas vienību ražošanā (1) |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8504 40 82 |
40 |
Iespiedshēmas plate, kas aprīkota ar tiltaslēguma taisngrieža shēmu un citiem aktīviem un pasīviem elementiem:
|
0 % |
31.12.2012. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8505 11 00 |
31 |
Pastāvīgais magnēts, kura paliekošā magnetizācija ir 455 mT (± 15 mT) |
0 % |
31.12.2013. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8505 11 00 |
40 |
Neodīma dzelzs gredzens ar ārējo diametru ne vairāk kā 13 mm, ar iekšējo diametru ne vairāk kā 9 mm |
0 % |
31.12.2013. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8507 60 00 |
65 |
Cilindriska litija jonu baterija ar:
|
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8507 60 00 |
75 |
Taisnstūrveida litija jonu akumulators ar:
|
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8529 90 92 |
50 |
Krāsu LCD displeja panelis, kas paredzēts pozīcijas 8528 LCD monitoriem:
lietošanai 87. nodaļas transportlīdzekļu ražošanā (1) |
0 % |
31.12.2015. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8708 80 99 |
10 |
Virzuļa stienis amortizatoriem, ko izmanto transportlīdzekļu balstiekārtās:
|
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 8803 30 00 |
50 |
Iepriekš sagatavotas helikopteru rotoru vārpstas
|
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 9001 10 90 |
30 |
Polimēra optiskā šķiedra
izmantošanai polimēra šķiedras kabeļu izgatavošanā |
0 % |
31.12.2016. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
ex 9401 90 80 |
10 |
Sprūdrata diski, ko izmanto nolaižamu autosēdekļu ražošanā |
0 % |
31.12.2015. |
(1) Uz nodokļu atlikšanu attiecas Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 291.–300. pants (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).
II PIELIKUMS
Ražojumi, kas minēti 1. panta 2. punktā
KN kods |
Taric |
2009 41 92 |
70 |
2009 41 99 |
70 |
2009 89 79 |
92 |
2819 10 00 |
|
2914 19 90 |
40 |
2914 39 00 |
20 |
2914 70 00 |
50 |
2918 30 00 |
50 |
2922 49 85 |
10 |
3206 11 00 |
20 |
3815 19 90 |
10 |
3815 12 00 |
20 |
3815 12 00 |
30 |
3904 40 00 |
91 |
3919 90 00 |
51 |
3920 10 28 |
91 |
3920 51 00 |
30 |
3920 91 00 |
93 |
8302 42 00 |
80 |
8505 19 90 |
31 |
8529 90 92 |
50 |
9401 90 80 |
10 |
27.6.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 166/18 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 553/2012
(2012. gada 19. jūnijs)
par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju. |
(2) |
Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību. |
(3) |
Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam. |
(4) |
Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2). |
(5) |
Muitas kodeksa komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU:
1. pants
Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.
2. pants
Saistošo izziņu par tarifu, ko izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 12. panta 6. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 19. jūnijā
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
Komisijas loceklis
Algirdas ŠEMETA
(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.
(2) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.
PIELIKUMS
Preču apraksts |
Klasifikācija (KN kods) |
Pamatojums |
(1) |
(2) |
(3) |
Tērauda (izņemot nerūsošo tēraudu) bezvītnes izstrādājums ar sešstūrveida galvu, stiepes izturību 1 040 MPa un šādiem izmēriem: garums 160 mm, galvas izmērs 32 mm un kāta diametrs 16 mm. Pēc uzrādīšanas no tā paredzēts izgatavot pozīcijas 7318 izstrādājumus.. |
7318 15 89 |
Klasifikācija noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras 1., 2.a un 6. vispārīgo interpretācijas noteikumu un KN kodu 7318, 7318 15 un 7318 15 89 formulējumu. Izstrādājums nav paredzēts tūlītējai lietošanai, tam ir gatavam izstrādājumam līdzīga forma un to var izmantot tikai pozīcijā 7318 klasificēta gatava izstrādājuma iegūšanai, tāpēc to uzskata par negatavu izstrādājumu vispārīgā interpretācijas noteikuma (VIN) 2.a) nozīmē, jo tā ir sagatave (sk. arī HS skaidrojumus par VIN 2.a), II punkts, un par pozīciju 7318, A daļa, piektā rindkopa). Ņemot vērā izstrādājuma objektīvās īpašības, proti, formu, sešstūrveida galvu un stiepes izturību, to uzskata par negatavu izstrādājumu ar KN kodu 7318 15 89. Tāpēc izstrādājums ir jāklasificē ar KN kodu 7318 15 89. |
27.6.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 166/20 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 554/2012
(2012. gada 19. jūnijs)
par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju. |
(2) |
Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību. |
(3) |
Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam. |
(4) |
Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2). |
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.
2. pants
Saistošo izziņu par tarifu, ko izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 12. panta 6. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 19. jūnijā
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
Komisijas loceklis
Algirdas ŠEMETA
(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.
(2) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.
PIELIKUMS
Preču apraksts |
Klasifikācija (KN kods) |
Pamatojums |
(1) |
(2) |
(3) |
Dekoratīvs zars, kas sastāv no mākslīgiem ziediem (puansētijām), lapām un augļiem (skujām un ogām). Tas ir izgatavots no brokāta, plastmasas un metāla stieples. Izstrādājums izmantojams par sveces rotājumu. To uzrāda bez sveces un svečtura. (1) Sk. attēlu. |
6702 90 00 |
Klasifikācija noteikta, ievērojot 1. un 6. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu un KN kodu 6702 un 6702 90 00 formulējumu. Zars nav uzskatāms par pozīcijas 9505 svētku izstrādājumu, jo tas nav konstruēts un izgatavots tikai kā svētku izstrādājums un netiek par tādu atzīts. Tam nav apdrukas, rotājumu, simbolu un gravējumu, un līdz ar to tas nav paredzēts lietošanai konkrētos svētkos (sk. arī KN skaidrojumus par pozīciju 9505). Tādējādi to nav iespējams klasificēt pozīcijā 9505 pie svētku izstrādājumiem. Tāpēc tas ir klasificējams ar KN kodu 6702 90 00 kā no mākslīgiem ziediem, lapām un augļiem izgatavots izstrādājums no citiem materiāliem. |
(1) Attēls pievienots tikai informācijai.
27.6.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 166/22 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 555/2012
(2012. gada 22. jūnijs),
ar ko attiecībā uz datu prasību un definīciju atjaunināšanu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 184/2005 par Kopienas statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 184/2005 par Kopienas statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (1) un jo īpaši tās 10. pantu,
tā kā:
(1) |
Ar Regulu (EK) Nr. 184/2005 tika izveidota kopēja sistēma sistemātiskai Savienības statistikas apkopošanai par maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. |
(2) |
Ņemot vērā pārmaiņas ekonomikas un tehnikas jomā, ir jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 184/2005 datu prasības un definīcijas, saskaņojot tās ar starptautiskajiem standartiem, kuros paredzēti vispārējie noteikumi statistikas sagatavošanai par maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. |
(3) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Maksājumu bilances komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 184/2005 pielikumus aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 22. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 5, 8.2.2005., 23. lpp.
PIELIKUMS
I PIELIKUMS
1. tabula.
Mēneša Maksājumu Bilance
Termiņš:
44. kalendārā diena pēc pārskata perioda beigāmPeriodiskums:
reizi mēnesīPirmais pārskata periods:
2014. gada aprīlis
|
Kredīts |
Debets |
Saldo |
1. Tekošais konts |
|||
Preces |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Pakalpojumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Sākotnējie ienākumi |
|||
Atlīdzība nodarbinātajiem |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Investīciju ienākumi |
|
|
|
Tiešās investīcijas |
|
|
|
Pašu kapitāls |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
t.sk.: reinvestētā peļņa atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1) |
Geo 2 (1) |
Geo 2 (1) |
|
Parāda instrumenti |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Portfeļieguldījumi |
|
|
|
Akcijas un ieguldījumu fondu daļas |
Geo 3 |
Geo 1 |
|
Parāda vērtspapīri |
Geo 3 |
Geo 1 |
|
Citi ieguldījumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
t.sk.: procenti |
Geo 2 (1) |
Geo 2 (1) |
|
Rezerves aktīvi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
t.sk.: procenti |
Geo 2 (1) |
Geo 2 (1) |
|
Citi sākotnējie ienākumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Otrreizējie ienākumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
2. Kapitāla konts |
|||
Kapitāla konts |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
|
Finanšu aktīvu neto iegāde |
Neto radušās saistības |
Neto |
3. Finanšu konts |
|||
Tiešās investīcijas |
|||
Pašu kapitāls atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1) |
Geo 2 (1) |
Geo 2 (1) |
|
Parāda instrumenti atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1) |
Geo 2 (1) |
Geo 2 (1) |
|
Portfeļieguldījumi |
|||
Akcijas un ieguldījumu fondu daļas |
|
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1) |
Geo 2 (1) |
Geo 1 (1) |
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 1) |
Geo 2 (1) |
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
Īstermiņa |
|
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1) |
Geo 2 (1) |
Geo 1 (1) |
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 1) |
Geo 2 (1) |
|
|
Ilgtermiņa |
|
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1) |
Geo 2 (1) |
Geo 1 (1) |
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 1) |
Geo 2 (1) |
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti (izņemot rezerves aktīvus) un darbinieku akciju iespējas līgumi |
|
|
Geo 2 (1) |
Citi ieguldījumi |
|||
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1) |
Geo 2 (1) |
Geo 2 (1) |
|
t.sk.: nauda un noguldījumi |
Geo 2 (1) |
Geo 2 (1) |
|
Rezerves aktīvi |
|||
Monetārais zelts |
|
|
|
Zelts |
Geo 1 (1) |
|
|
Neasignēta zelta konti |
Geo 1 (1) |
|
|
Speciālās aizņēmuma tiesības (SDR) |
Geo 1 (1) |
|
|
Rezerves pozīcija Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) |
Geo 1 (1) |
|
|
Citi rezerves aktīvi |
|
|
|
Nauda un noguldījumi |
|
|
|
Prasības pret monetārajām iestādēm, SVF un Starptautisko norēķinu banku (SNB) |
Geo 1 (1) |
|
|
Prasības pret citām iestādēm (bankām) |
Geo 1 (1) |
|
|
Vērtspapīri |
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
Īstermiņa |
Geo 1 (1) |
|
|
Ilgtermiņa |
Geo 1 (1) |
|
|
Akcijas un ieguldījumu fondu daļas |
Geo 1 (1) |
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti (neto) |
Geo 1 (1) |
|
|
Pārējās prasības |
Geo 1 (1) |
|
|
2. tabula.
Ceturkšņa maksājumu bilance un starptautisko investīciju bilance
Periodiskums:
reizi ceturksnīPirmais pārskata periods:
2014. gada pirmais ceturksnisTermiņš:
T+85 no 2014. līdz 2016. gadam; T+82 no 2017. līdz 2018. gadam (3) ; T+80 no 2019. gada (3)
|
Kredīts |
Debets |
Saldo |
A. Tekošais konts |
|||
Preces |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Vispārējās nozīmes preces saskaņā ar maksājumu bilances principu |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Preču tirdzniecības starpniecības apstākļos neto eksports |
Geo 3 |
|
|
Tirdzniecības starpniecības darījumos iegūtās preces (negatīvais kredīts) |
Geo 3 |
|
|
Tirdzniecības starpniecības darījumos pārdotās preces |
Geo 3 |
|
|
Nemonetārais zelts |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Ar zīmolradi saistītā kvazitranzīttirdzniecības korekcija |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Pakalpojumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Ražošanas pakalpojumi, apstrādājot citiem piederošus izejmateriālus |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Citur neiekļauti apkopes un remonta pakalpojumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Pārvadājumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Braucieni |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Būvniecība |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Apdrošināšanas un pensiju pakalpojumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Finanšu pakalpojumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Finanšu pakalpojumi, par kuriem maksā tieši, un citi finanšu pakalpojumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Netieši novērtētie finanšu starpniecības pakalpojumi (NNFSP) |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Citur neiekļauta maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Telekomunikāciju pakalpojumi, datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Citi saimnieciskās darbības pakalpojumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Pētniecības un attīstības pakalpojumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Profesionālie un vadībzinību pakalpojumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Citur neiekļautas valdības preces un pakalpojumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Sākotnējie ienākumi |
|||
Atlīdzība nodarbinātajiem |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Investīciju ienākumi |
|||
Ienākumi no tiešajām investīcijām |
|||
Pašu kapitāls |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Dividendes un izmaksas no kvazisabiedrību ienākumiem |
|
|
|
Tiešo investīciju uzņēmumos |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Tiešajos investoros (reversais ieguldījums) |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Starp saistītajiem uzņēmumiem |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
|
Reinvestētā peļņa |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
|
Parāda instrumenti |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Tiešo investīciju uzņēmumos |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Tiešajos investoros (reversais ieguldījums) |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Starp saistītajiem uzņēmumiem |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
t.sk.: procenti |
|
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
|
Ienākumi no portfeļieguldījumiem |
|||
Akcijas un ieguldījumu fondu daļas |
Geo 4 |
Geo 1 |
|
Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri |
|
|
|
Dividendes |
|
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 |
Geo 1 (5) |
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 (2) |
|
|
Ieguldījumu fondu daļas |
|
|
|
Dividendes |
|
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 |
Geo 1 (5) |
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 (2) |
|
|
Reinvestētā peļņa |
|
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 |
Geo 1 (5) |
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 (2) |
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
Īstermiņa |
Geo 4 |
Geo 1 |
|
Procenti |
|
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 |
Geo 1 (5) |
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 (2) |
|
|
Ilgtermiņa |
Geo 4 |
Geo 1 |
|
Procenti |
|
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 |
Geo 1 (5) |
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 (2) |
|
|
Citi ienākumi no ieguldījumiem |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Izmaksas no kvazisabiedrību ienākumiem |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Procenti |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
|
t.sk.: procenti par speciālajām aizņēmuma tiesībām (SDR) |
|
Geo 1 |
|
t.sk.: procenti pirms NIFSP |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
|
Ieguldījumu ienākumi, kas saistīti ar polišu turētājiem apdrošināšanā, pensiju shēmās un standartizētajās garantiju shēmās |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
|
Ienākumi no rezerves aktīviem |
Geo 3 |
|
|
t.sk.: procenti |
Geo 3 |
|
|
Citi sākotnējie ienākumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Valdība |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Ražošanas un importa nodokļi |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|
Nodokļi par precēm |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|
Citi ražošanas nodokļi |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|
Subsīdijas |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|
Subsīdijas par precēm |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|
Pārējās ražošanas subsīdijas |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|
Rente |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Citi sektori |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Ražošanas un importa nodokļi |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|
Nodokļi par precēm |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|
Citi ražošanas nodokļi |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|
Subsīdijas |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|
Subsīdijas par precēm |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|
Pārējās ražošanas subsīdijas |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|
Rente |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Otrreizējie ienākumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Valdība |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Ienākuma, īpašuma u.c. nodokļi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Sociālās iemaksas |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Sociālie pabalsti |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Pašreizējā starptautiskā sadarbība (D74) |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
t.sk.: ar Savienības iestādēm (izņemot ECB) |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|
Dažādi kārtējie pārvedumi (D75) |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Pievienotās vērtības nodokļa un bruto nacionālā ienākuma Savienības pašu resursi (D76) |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|
Citi sektori |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Ienākumu, īpašuma u.c. nodokļi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Sociālās iemaksas |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Sociālie pabalsti |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Neto nedzīvības apdrošināšanas prēmijas |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Neto nedzīvības apdrošināšanas atlīdzības |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Dažādi kārtējie pārvedumi (D75) |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
t.sk.: personiskie pārvedumi (starp rezidentu un nerezidentu mājsaimniecībām) |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
t.sk.: nodarbināto naudas pārvedumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Pensiju tiesību pārmaiņu korekcija |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
B. Kapitāla konts |
|||
Kapitāla konts |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Neproducēto nefinanšu aktīvu bruto iegāde/realizācija |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Kapitāla pārvedumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Valdība |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Kapitāla nodokļi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Ieguldījumu pārvedumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Citi kapitāla pārvedumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
t.sk.: parādu atlaišana |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Citi sektori |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Kapitāla nodokļi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Ieguldījumu pārvedumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Citi kapitāla pārvedumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
t.sk.: parādu atlaišana |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
|
Finanšu aktīvu neto iegāde |
Neto radušās saistības |
Neto |
C. Finanšu konts |
|||
Finanšu konts |
Geo 1 |
Geo 1 |
|
Tiešās investīcijas |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Pašu kapitāls |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Pašu kapitāls, izņemot reinvestēto peļņu |
|
|
|
Tiešo investīciju uzņēmumos |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Tiešajos investoros (reversais ieguldījums) |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Starp saistītajiem uzņēmumiem |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
|
Biržā kotēti |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
|
Biržā nekotēti |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
|
Pārējais (piemēram, nekustamais īpašums) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
|
Reinvestētā peļņa |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
|
Parāda instrumenti |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Tiešo investīciju uzņēmumos |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Tiešajos investoros (reversais ieguldījums) |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Starp saistītajiem uzņēmumiem |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
|
Portfeļieguldījumi |
Geo 4 |
Geo 1 |
|
Akcijas un ieguldījumu fondu daļas |
Geo 4 |
Geo 1 |
|
Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri |
|
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 |
Geo 1 (5) |
|
Biržā kotēti |
Geo 2 (2) |
Geo 1 (2) |
|
Biržā nekotēti |
Geo 2 (2) |
Geo 1 (2) |
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
|
|
|
Biržā kotēti |
Geo 2 (2) |
|
|
Biržā nekotēti |
Geo 2 (2) |
|
|
Ieguldījumu fondu daļas |
|
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 |
Geo 1 (5) |
|
t.sk.: reinvestētā peļņa |
Geo 3 |
Geo 1 (5) |
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 (2) |
|
|
t.sk.: reinvestētā peļņa |
Geo 2 (2) |
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
Īstermiņa |
Geo 4 |
Geo 1 |
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 |
Geo 1 (5) |
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 (2) |
|
|
Ilgtermiņa |
Geo 4 |
Geo 1 |
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 |
Geo 1 (5) |
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 (2) |
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti (izņemot rezerves aktīvus) un darbinieku akciju iespējas līgumi |
|||
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
|
|
Geo 3 |
Citi ieguldījumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1) |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
Cits kapitāls |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Nauda un noguldījumi |
|
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
|
|
|
Īstermiņa |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Ilgtermiņa |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Aizņēmumi/aizdevumi |
|
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
|
|
|
Īstermiņa |
Geo 3, SVF |
Geo 3, SVF |
|
Ilgtermiņa |
Geo 3, SVF |
Geo 3, SVF |
|
Apdrošināšana, pensiju shēmas un standartizētās garantiju shēmas |
|
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Tirdzniecības kredīti un avansi |
|
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
|
|
|
Īstermiņa |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Ilgtermiņa |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Citi aktīvi/pasīvi |
|
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
|
|
|
Īstermiņa |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Ilgtermiņa |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
Speciālās aizņēmuma tiesības |
|
Geo 1 |
|
Rezerves aktīvi |
Geo 3 |
|
|
D. Balansposteņi |
|||
Preču un pakalpojumu bilance |
|
|
Geo 4 |
Tekošā konta bilance |
|
|
Geo 1 |
Neto kreditēšana (+)/neto aizņemšanās (–) (tekošā un kapitāla konta bilance) |
|
|
Geo 1 |
Neto kreditēšana (+)/neto aizņemšanās (–) (no finanšu konta) |
|
|
Geo 1 |
Neto novirze |
|
|
Geo 1 |
|
Aktīvi |
Pasīvi |
||||
|
Pozīcijas |
Pārvērtēšana atbilstoši valūtas kursa svārstībām |
Pārvērtēšana atbilstoši citām pārmaiņām un cenu pārmaiņām |
Pozīcijas |
Pārvērtēšana atbilstoši valūtas kursa svārstībām |
Pārvērtēšana atbilstoši citām pārmaiņām un cenu pārmaiņām |
E. Starptautisko investīciju bilance |
||||||
Finanšu konts |
Geo 1 |
|
|
Geo 1 |
|
|
Tiešās investīcijas |
Geo 4 (4) |
|
|
Geo 4 (4) |
|
|
Pašu kapitāls |
Geo 4 (2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
Geo 4 (2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
Tiešo investīciju uzņēmumos |
Geo 2 (2) |
|
|
Geo 2 (2) |
|
|
Tiešajos investoros (reversais ieguldījums) |
Geo 2 (2) |
|
|
Geo 2 (2) |
|
|
Starp saistītajiem uzņēmumiem |
Geo 2 (2) |
|
|
Geo 2 (2) |
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 (2) |
|
|
Geo 2 (2) |
|
|
Biržā kotēti |
Geo 2 (2) |
|
|
Geo 2 (2) |
|
|
Biržā nekotēti |
Geo 2 (2) |
|
|
Geo 2 (2) |
|
|
Pārējais (piemēram, nekustamais īpašums) |
Geo 2 (2) |
|
|
Geo 2 (2) |
|
|
Parāda instrumenti |
Geo 4 (4) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
Geo 4 (4) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
Tiešo investīciju uzņēmumos |
Geo 2 (2) |
|
|
Geo 2 (2) |
|
|
Tiešajos investoros (reversais ieguldījums) |
Geo 2 (2) |
|
|
Geo 2 (2) |
|
|
Starp saistītajiem uzņēmumiem |
Geo 2 (2) |
|
|
Geo 2 (2) |
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 (2) |
|
|
Geo 2 (2) |
|
|
Portfeļieguldījumi |
Geo 4 (4) |
|
|
Geo 1 |
|
|
Akcijas un ieguldījumu fondu daļas |
Geo 4 (4) |
|
|
Geo 1 |
|
|
Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 (4) |
|
|
Geo 1 (5) |
|
|
Biržā kotēti |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
Geo 1 (2) |
Geo 1 (2) |
Geo 1 (2) |
Biržā nekotēti |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
Geo 1 (2) |
Geo 1 (2) |
Geo 1 (2) |
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
|
|
|
|
|
|
Biržā kotēti |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
|
|
|
Biržā nekotēti |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
|
|
|
Ieguldījumu fondu daļas |
|
|
|
|
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
Geo 1 (2) |
Geo 1 (2) |
Geo 1 (2) |
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
Īstermiņa |
Geo 4 (4) |
|
|
Geo 1 |
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 (4) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
Geo 1 (5) |
Geo 1 (2) |
Geo 1 (2) |
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
|
|
|
Valūtu dalījumā: |
|
|
|
|
|
|
Euro |
Geo 2 (2) |
|
|
Geo 1 (2) |
|
|
ASV dolārs |
Geo 2 (2) |
|
|
Geo 1 (2) |
|
|
Citas valūtas |
Geo 2 (2) |
|
|
Geo 1 (2) |
|
|
Ilgtermiņa |
Geo 4 (4) |
|
|
Geo 1 |
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 (4) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
Geo 1 (5) |
Geo 1 (2) |
Geo 1 (2) |
Ar dzēšanas termiņu līdz 1 gadam (ieskaitot) |
|
|
|
Geo 1 (2) |
|
|
Ar dzēšanas termiņu ilgāku par 1 gadu |
|
|
|
Geo 1 (2) |
|
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
|
|
|
Ar dzēšanas termiņu līdz 1 gadam (ieskaitot) |
Geo 2 (2) |
|
|
|
|
|
Ar dzēšanas termiņu ilgāku par 1 gadu |
Geo 2 (2) |
|
|
|
|
|
Valūtu dalījumā |
|
|
|
|
|
|
Euro |
Geo 2 (2) |
|
|
Geo 1 (2) |
|
|
ASV dolārs |
Geo 2 (2) |
|
|
Geo 1 (2) |
|
|
Citas valūtas |
Geo 2 (2) |
|
|
Geo 1 (2) |
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti (izņemot rezerves aktīvus) un darbinieku akciju iespējas līgumi |
Geo 4 (4) |
|
|
Geo 4 (4) |
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 (2) |
|
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
|
Geo 2 (2) |
Citi ieguldījumi |
Geo 4 (4) |
|
|
Geo 4 (4) |
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1) |
Geo 4 (4) |
|
|
Geo 4 (4) |
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
|
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
|
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
Cits kapitāls |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
Nauda un noguldījumi |
Geo 4 (4) |
Geo 2 (2) |
|
Geo 4 (4) |
Geo 2 (2) |
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
|
|
|
|
|
|
Īstermiņa |
Geo 3 (4) |
|
|
Geo 3 (4) |
|
|
Ilgtermiņa |
Geo 3 (4) |
|
|
Geo 3 (4) |
|
|
Aizņēmumi/aizdevumi |
Geo 4 (4) |
Geo 2 (2) |
|
Geo 4 (4) |
Geo 2 (2) |
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
|
|
|
|
|
|
Īstermiņa |
Geo 3 (4), SVF |
|
|
Geo 3 (4), SVF |
|
|
Ilgtermiņa |
Geo 3 (4), SVF |
|
|
Geo 3 (4), SVF |
|
|
Apdrošināšana, pensiju shēmas un standartizētās garantiju shēmas |
|
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
|
Geo 2 (2) |
Geo 2 (2) |
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 (4) |
|
|
Geo 3 (4) |
|
|
Tirdzniecības kredīti un avansi |
Geo 4 (4) |
Geo 2 (2) |
|
Geo 4 (4) |
Geo 2 (2) |
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
|
|
|
|
|
|
Īstermiņa |
Geo 3 (4) |
|
|
Geo 3 (4) |
|
|
Ilgtermiņa |
Geo 3 (4) |
|
|
Geo 3 (4) |
|
|
Citi aktīvi/pasīvi |
|
Geo 2 (2) |
|
|
Geo 2 (2) |
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
|
|
|
|
|
|
Īstermiņa |
Geo 3 (4) |
|
|
Geo 3 (4) |
|
|
Ilgtermiņa |
Geo 3 (4) |
|
|
Geo 3 (4) |
|
|
Speciālās aizņēmuma tiesības |
|
|
|
Geo 1 |
Geo 1 (2) |
|
3. tabula.
Starptautiskā pakalpojumu tirdzniecība
Termiņš:
T + 9 mēnešiPeriodiskums:
reizi gadāPirmais pārskata periods:
2013. gads
|
Kredīts |
Debets |
Saldo |
Atlīdzība nodarbinātajiem |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Personiskie pārvedumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Nodarbināto naudas pārvedumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
PAKALPOJUMI |
Geo 6 |
Geo 6 |
Geo 6 |
Ražošanas pakalpojumi, apstrādājot citiem piederošus izejmateriālus |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Citur neiekļauti apkopes un remonta pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Pārvadājumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Jūras pārvadājumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Jūras pasažieru pārvadājumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Jūras kravu pārvadājumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Citi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Aviopārvadājumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Pasažieru aviopārvadājumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Kravu aviopārvadājumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Citi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Citi pārvadājumu veidi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Pasažieru |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Kravas |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Citi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
“Citu pārvadājumu veidu” plašāka klasifikācija ir šāda |
|||
Kosmosa pārvadājumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Dzelzceļa pārvadājumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Dzelzceļa pasažieru pārvadājumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Dzelzceļa kravu pārvadājumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Citi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Autopārvadājumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Pasažieru autopārvadājumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Kravu autopārvadājumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Citi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Iekšējo ūdensceļu pārvadājumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Iekšējo ūdensceļu pasažieru pārvadājumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Iekšējo ūdensceļu kravu pārvadājumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Citi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Cauruļvadu transports |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Elektroenerģijas pārvade |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Citi atbalsta un pārvadājumu papildpakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Pasta un kurjeru pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Braucieni |
|||
Darījumu braucieni |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Pakalpojumu un preču iegāde, ko veic pārrobežu, sezonālie vai citi nodarbinātie |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Citi darījumu braucieni |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Personiskie braucieni |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Ar veselību saistītie izdevumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Ar izglītību saistītie izdevumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Citi personiskie braucieni |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Būvniecība |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Būvniecība ārvalstīs |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Būvniecība ekonomikā, par kuru ziņo |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Apdrošināšanas un pensiju pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Tiešā apdrošināšana |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Dzīvības apdrošināšana |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Kravu apdrošināšana |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Cita veida tiešā apdrošināšana |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Pārapdrošināšana |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Apdrošināšanas papildpakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Pensiju un standartizētie garantiju pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Pensiju pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Standartizētie garantiju pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Finanšu pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Finanšu pakalpojumi, par kuriem maksā tieši, un citi finanšu pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Netieši novērtētie finanšu starpniecības pakalpojumi (NNFSP) |
Geo 3 |
Geo 3 |
Geo 3 |
Citur neiekļauta maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Telekomunikāciju pakalpojumi, datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Telekomunikāciju pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Datorpakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Informācijas pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Ziņu aģentūru pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Citi informācijas pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Citi saimnieciskās darbības pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Pētniecības un attīstības pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Sistemātisks darbs, ko veic, lai palielinātu uzkrātās zināšanas |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Pielāgotu un nepielāgotu pētniecības un attīstības pakalpojumu sniegšana |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Pētniecībā un attīstībā iegūto īpašumtiesību pārdošana |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Citi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Profesionālie un vadībzinību pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Juridiskie, grāmatvedības, vadībzinību un sabiedrisko attiecību pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Juridiskie pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Grāmatvedības, revīzijas, uzskaites pakalpojumi, konsultācijas nodokļu jomā |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Konsultācijas saimnieciskās darbības un vadībzinību jomā un sabiedrisko attiecību pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Reklāmas, tirgus un sabiedriskās domas izpēte |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Arhitektūras, inženiertehniskie, zinātniskie un citi tehniskie pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Arhitektūras pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Inženiertehniskie pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Zinātniskie un citi tehniskie pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Atkritumu pārstrāde un attīrīšana, lauksaimniecības un ieguves rūpniecības pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
t.sk.: atkritumu pārstrāde un attīrīšana |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Operatīvās nomas pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Ar tirdzniecību saistītie pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Citur neiekļautie saimnieciskās darbības pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Audiovizuālie un ar tiem saistītie pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Citi individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Veselības aprūpes pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Izglītības pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Kultūras mantojuma un atpūtas pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Citi individuālie pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Citur neiekļautās valdības preces un pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Vēstniecības un konsulāti |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Militārās vienības un aģentūras |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Citas valdības preces un pakalpojumi |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
4. tabula.
Ārvalstu tiešo investīciju darījumi (ieskaitot ienākumus)
4.1. tabula. Ārvalstu tiešo investīciju darījumi
Termiņš:
T + 9 mēnešiPeriodiskums
reizi gadāPirmais pārskata periods
2013. gads
|
Neto |
Finanšu aktīvu neto iegāde |
Neto radušās saistības |
VISAS REZIDENTU VIENĪBAS |
|||
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA) — Darījumi |
Geo 6 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIA pašu kapitāls, izņemot reinvestēto peļņu |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIA pašu kapitāls, izņemot reinvestēto peļņu (izņemot pašu kapitālu starp saistītajiem uzņēmumiem) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIA pašu kapitāls, izņemot reinvestēto peļņu starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents valstī, par kuru ziņo) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIA reinvestētā peļņa |
Geo 5 |
Geo 5 |
|
DIA parāda instrumenti |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIA parāda instrumenti (izņemot parādus starp saistītajiem uzņēmumiem) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIA parāda instrumenti starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents valstī, par kuru ziņo) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE) — Darījumi |
Geo 6 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIRE pašu kapitāls, izņemot reinvestēto peļņu |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIRE pašu kapitāls, izņemot reinvestēto peļņu (izņemot pašu kapitālu starp saistītajiem uzņēmumiem) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIRE pašu kapitāls, izņemot reinvestēto peļņu starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums nav rezidents valstī, par kuru ziņo) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
t.sk.: augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents citā euro zonas valstī |
Geo 5 |
|
|
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ES, bet ārpus euro zonas |
Geo 5 |
|
|
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ārpus ES |
Geo 5 |
|
|
DIRE reinvestētā peļņa |
Geo 5 |
|
Geo 5 |
DIRE parāda instrumenti |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIRE parāda instrumenti (izņemot parādus starp saistītajiem uzņēmumiem) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIRE parāda instrumenti starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums nav rezidents valstī, par kuru ziņo) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
t.sk.: Augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents citā euro zonas valstī |
Geo 5 |
|
|
Augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ES, bet ārpus euro zonas |
Geo 5 |
|
|
Augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ārpus ES |
Geo 5 |
|
|
ĪPAŠAM MĒRĶIM IZVEIDOTI SUBJEKTI, KAS IR REZIDENTI |
|||
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA) — Darījumi (6) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE) — Darījumi (6) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
4.2. tabula. Ienākumi no tiešajām investīcijām
Termiņš:
T + 9 mēnešiPeriodiskums:
reizi gadāPirmais pārskata periods:
2013. gads
|
Saldo |
Kredīts |
Debets |
VISAS REZIDENTU VIENĪBAS |
|||
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA) — Ienākumi |
Geo 6 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIA Dividendes |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIA dividendes (izņemot dividendes starp saistītajiem uzņēmumiem) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIA dividendes starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents valstī, par kuru ziņo) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIA reinvestētā peļņa |
Geo 5 |
Geo 5 |
|
DIA ienākumi no parāda |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIA ienākumi no parāda (izņemot ienākumus no parāda starp saistītajiem uzņēmumiem) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIA ienākumi no parāda starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents valstī, par kuru ziņo) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE) — Ienākumi |
Geo 6 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIRE dividendes |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIRE dividendes (izņemot dividendes starp saistītajiem uzņēmumiem) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIRE dividendes starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums nav rezidents valstī, par kuru ziņo) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
t.sk.: augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents citā euro zonas valstī |
Geo 5 |
|
|
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ES, bet ārpus euro zonas |
Geo 5 |
|
|
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ārpus ES |
Geo 5 |
|
|
DIRE reinvestētā peļņa |
Geo 5 |
|
Geo 5 |
DIRE ienākumi no parāda |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIRE ienākumi no parāda (izņemot ienākumus no parāda starp saistītajiem uzņēmumiem) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIRE ienākumi no parāda starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums nav rezidents valstī, par kuru ziņo) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
t.sk.: augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents citā euro zonas valstī |
Geo 5 |
|
|
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ES, bet ārpus euro zonas |
Geo 5 |
|
|
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ārpus ES |
Geo 5 |
|
|
ĪPAŠAM MĒRĶIM IZVEIDOTI SUBJEKTI, KAS IR REZIDENTI |
|||
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA) — Ienākumi (7) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE) — Ienākumi (7) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
4.3. tabula. Darbību un ģeogrāfiskais iedalījums
Termiņš:
T + 21 mēnešiPeriodiskums:
reizi gadāPirmais pārskata periods:
2013. gads
|
Datu veids |
Ģeogrāfiskais iedalījums |
Darbību iedalījums NACE 2 red. |
VISAS REZIDENTU VIENĪBAS |
|||
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA) |
Neto |
Geo 5 |
1. līmenis |
Geo 4 |
2. līmenis |
||
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE) |
Neto |
Geo 5 |
1. līmenis |
Geo 4 |
2. līmenis |
||
Ienākumi no tiešajām investīcijām |
Kredīts, debets, saldo |
Geo 5 |
1. līmenis |
Geo 4 |
2. līmenis |
||
ĪPAŠAM MĒRĶIM IZVEIDOTI SUBJEKTI, KAS IR REZIDENTI |
|||
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA) (8) |
Neto |
Geo 5 |
1. līmenis |
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE) (8) |
Neto |
Geo 5 |
1. līmenis |
Ienākumi no tiešajām investīcijām (8) |
Kredīts, debets, saldo |
Geo 5 |
1. līmenis |
5. tabula.
Ārvalstu tiešo investīciju pozīcijas
5.1. tabula. Tiešo investīciju pozīcijas
Termiņš:
T + 9 mēnešiPeriodiskums:
reizi gadāPirmais pārskata periods:
2013. gads
|
Neto |
Aktīvi |
Pasīvi |
VISAS REZIDENTU VIENĪBAS |
|||
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA) |
Geo 6 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIA pašu kapitāls |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIA pašu kapitāls (izņemot pašu kapitālu starp saistītajiem uzņēmumiem) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIA pašu kapitāls starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents valstī, par kuru ziņo) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIA parāda instrumenti |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIA parāda instrumenti (izņemot parādus starp saistītajiem uzņēmumiem) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIA parāda instrumenti starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents valstī, par kuru ziņo) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE) |
Geo 6 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIRE pašu kapitāls |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIRE pašu kapitāls (izņemot pašu kapitālu starp saistītajiem uzņēmumiem) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIRE pašu kapitāls starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums nav rezidents valstī, par kuru ziņo) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
t.sk.: augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents citā euro zonas valstī |
Geo 5 |
|
|
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ES, bet ārpus euro zonas |
Geo 5 |
|
|
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ārpus ES |
Geo 5 |
|
|
DIRE parāda instrumenti |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIRE parāda instrumenti (izņemot parādus starp saistītajiem uzņēmumiem) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
DIRE parāda instrumenti starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums nav rezidents valstī, par kuru ziņo) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
t.sk.: augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents citā euro zonas valstī |
Geo 5 |
|
|
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ES, bet ārpus euro zonas |
Geo 5 |
|
|
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ārpus ES |
Geo 5 |
|
|
ĪPAŠAM MĒRĶIM IZVEIDOTI SUBJEKTI, KAS IR REZIDENTI |
|||
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE) |
Geo 5 |
Geo 5 |
Geo 5 |
5.2. tabula. Tiešo investīciju pozīcijas: darbību un ģeogrāfiskais iedalījums
Termiņš:
T + 21 mēnešiPeriodiskums:
reizi gadāPirmais pārskata periods:
2013. gads
|
Datu veids |
Ģeogrāfiskais iedalījums |
Ģeogrāfiskais iedalījums NACE 2. RED. |
VISAS REZIDENTU VIENĪBAS |
|||
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA) |
Neto pozīcijas |
Geo 5 |
1. līmenis |
Geo 4 |
2. līmenis |
||
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE) |
Neto pozīcijas |
Geo 5 |
1. līmenis |
Geo 4 |
2. līmenis |
||
ĪPAŠAM MĒRĶIM IZVEIDOTI SUBJEKTI, KAS IR REZIDENTI |
|||
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA) |
Neto pozīcijas |
Geo 5 |
1. līmenis |
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE) |
Neto pozīcijas |
Geo 5 |
1. līmenis |
6. tabula.
Ģeogrāfiskā iedalījuma līmeņi
GEO 1 |
GEO 2 |
GEO 3 |
PĀRĒJĀ PASAULE |
PĀRĒJĀ PASAULE |
PĀRĒJĀ PASAULE |
|
Euro zonā |
SAVIENĪBĀ |
|
Ārpus euro zonas |
ĀRPUS SAVIENĪBAS |
|
|
Euro zonā |
|
|
Ārpus euro zonas |
GEO 4 |
GEO 5 |
GEO 6 |
PĀRĒJĀ PASAULE |
PĀRĒJĀ PASAULE |
PĀRĒJĀ PASAULE |
|
EIROPA |
EIROPA |
Savienības dalībvalstis ārpus euro zonas (9) |
Beļģija |
Beļģija |
|
Bulgārija |
Bulgārija |
|
Čehija |
Čehija |
|
Dānija |
Dānija |
|
Vācija |
Vācija |
|
Igaunija |
Igaunija |
|
Īrija |
Īrija |
|
Grieķija |
Grieķija |
|
Spānija |
Spānija |
|
Francija |
Francija |
|
Itālija |
Itālija |
|
Kipra |
Kipra |
|
Latvija |
Latvija |
|
Lietuva |
Lietuva |
|
Luksemburga |
Luksemburga |
|
Ungārija |
Ungārija |
|
Malta |
Malta |
|
Nīderlande |
Nīderlande |
|
Austrija |
Austrija |
|
Polija |
Polija |
|
Portugāle |
Portugāle |
|
Rumānija |
Rumānija |
|
Slovēnija |
Slovēnija |
|
Slovākija |
Slovākija |
|
Somija |
Somija |
|
Zviedrija |
Zviedrija |
|
Apvienotā Karaliste |
Apvienotā Karaliste |
|
Islande |
Islande |
|
Lihtenšteina |
Lihtenšteina |
|
Norvēģija |
Norvēģija |
Šveice |
Šveice |
Šveice |
|
CITAS EIROPAS VALSTIS |
CITAS EIROPAS VALSTIS |
|
|
Albānija |
|
|
Andora |
|
|
Baltkrievija |
|
|
Bosnija un Hercegovina |
|
Horvātija |
Horvātija |
|
|
Farēru salas |
|
|
Gibraltārs |
|
|
Gērnsija |
|
|
Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts) |
|
|
Menas sala |
|
|
Džersija |
|
|
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika |
|
|
Moldova |
|
|
Melnkalne |
Krievija |
Krievija |
Krievija |
|
|
Serbija |
|
|
Sanmarīno |
|
Turcija |
Turcija |
|
|
Ukraina |
|
ĀFRIKA |
ĀFRIKA |
|
ZIEMEĻĀFRIKA |
ZIEMEĻĀFRIKA |
|
|
Alžīrija |
|
Ēģipte |
Ēģipte |
|
|
Lībija |
|
Maroka |
Maroka |
|
|
Tunisija |
|
CITAS ĀFRIKAS VALSTIS |
CITAS ĀFRIKAS VALSTIS |
|
|
Angola |
|
|
Benina |
|
|
Botsvāna |
|
|
Britu Indijas okeāna teritorija |
|
|
Burkinafaso |
|
|
Burundi |
|
|
Kamerūna |
|
|
Kaboverde |
|
|
Centrālāfrikas Republika |
|
|
Čada |
|
|
Komoru salas |
|
|
Kongo |
|
|
Kotdivuāra |
|
|
Kongo Demokrātiskā Republika |
|
|
Džibutija |
|
|
Ekvatoriālā Gvineja |
|
|
Eritreja |
|
|
Etiopija |
|
|
Gabona |
|
|
Gambija |
|
|
Gana |
|
|
Gvineja |
|
|
Gvineja-Bisava |
|
|
Kenija |
|
|
Lesoto |
|
|
Libērija |
|
|
Madagaskara |
|
|
Malāvija |
|
|
Mali |
|
|
Mauritānija |
|
|
Maurīcija |
|
|
Mozambika |
|
|
Namībija |
|
|
Nigēra |
|
Nigērija |
Nigērija |
|
Dienvidāfrika |
Dienvidāfrika |
|
|
Ruanda |
|
|
Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala, Tristana da Kuņjas salas |
|
|
Santome un Prinsipi |
|
|
Senegāla |
|
|
Seišelas |
|
|
Sjerraleone |
|
|
Somālija |
|
|
Sudāna |
|
|
Dienvidsudāna |
|
|
Svazilenda |
|
|
Tanzānija |
|
|
Togo |
|
|
Uganda |
|
|
Zambija |
|
|
Zimbabve |
|
AMERIKA |
AMERIKA |
|
ZIEMEĻAMERIKAS VALSTIS |
ZIEMEĻAMERIKAS VALSTIS |
Kanāda |
Kanāda |
Kanāda |
|
|
Grenlande |
Amerikas Savienotās Valstis |
Amerikas Savienotās Valstis |
Amerikas Savienotās Valstis |
|
CENTRĀLAMERIKAS VALSTIS |
CENTRĀLAMERIKAS VALSTIS |
|
|
Angilja |
|
|
Antigva un Barbuda |
|
|
Aruba |
|
|
Bahamu salas |
|
|
Barbadosa |
|
|
Beliza |
|
|
Bermudu salas |
|
|
Bonaire, Sintestatiusa un Saba |
|
|
Britu Virdžīnu salas |
|
|
Kaimanu salas |
|
|
Kostarika |
|
|
Kuba |
|
|
Kirasao |
|
|
Dominika |
|
|
Dominikānas Republika |
|
|
Salvadora |
|
|
Grenāda |
|
|
Gvatemala |
|
|
Haiti |
|
|
Hondurasa |
|
|
Jamaika |
|
Meksika |
Meksika |
|
|
Montserrata |
|
|
Nikaragva |
|
|
Panama |
|
|
Sentkitsa un Nevisa |
|
|
Sentlūsija |
|
|
Senmartīna |
|
|
Sentvinsenta un Grenadīnas |
|
|
Trinidāda un Tobāgo |
|
|
Tērksas un Kaikosas salas |
|
|
ASV Virdžīnu salas |
|
DIENVIDAMERIKAS VALSTIS |
DIENVIDAMERIKAS VALSTIS |
|
Argentīna |
Argentīna |
|
|
Bolīvija |
Brazīlija |
Brazīlija |
Brazīlija |
|
Čīle |
Čīle |
|
|
Kolumbija |
|
|
Ekvadora |
|
|
Folklenda salas |
|
|
Gajāna |
|
|
Paragvaja |
|
|
Peru |
|
|
Surinama |
|
Urugvaja |
Urugvaja |
|
Venecuēla |
Venecuēla |
|
ĀZIJA |
ĀZIJA |
|
TUVO UN VIDĒJO AUSTRUMU VALSTIS |
TUVO UN VIDĒJO AUSTRUMU VALSTIS |
|
PERSIJAS LĪČA ARĀBU VALSTIS |
PERSIJAS LĪČA ARĀBU VALSTIS |
|
|
Bahreina |
|
|
Irāka |
|
|
Kuveita |
|
|
Omāna |
|
|
Katara |
|
|
Saūda Arābija |
|
|
Apvienotie Arābu Emirāti |
|
|
Jemena |
|
CITAS TUVO UN VIDĒJO AUSTRUMU VALSTIS |
CITAS TUVO UN VIDĒJO AUSTRUMU VALSTIS |
|
|
Armēnija |
|
|
Azerbaidžāna |
|
|
Gruzija |
|
|
Izraēla |
|
|
Jordānija |
|
|
Libāna |
|
|
Palestīnas teritorija |
|
|
Sīrija |
|
CITAS ĀZIJAS VALSTIS |
CITAS ĀZIJAS VALSTIS |
|
|
Afganistāna |
|
|
Bangladeša |
|
|
Butāna |
|
|
Bruneja |
|
|
Birma/Mjanma |
|
|
Kambodža |
Ķīna |
Ķīna |
Ķīna |
Honkonga |
Honkonga |
Honkonga |
Indija |
Indija |
Indija |
|
Indonēzija |
Indonēzija |
|
|
Irāna |
Japāna |
Japāna |
Japāna |
|
|
Kazahstāna |
|
|
Kirgizstāna |
|
|
Laosa |
|
|
Makao |
|
Malaizija |
Malaizija |
|
|
Maldivu salas |
|
|
Mongolija |
|
|
Nepāla |
|
|
Ziemeļkoreja |
|
|
Pakistāna |
|
Filipīnas |
Filipīnas |
|
Singapūra |
Singapūra |
|
Dienvidkoreja |
Dienvidkoreja |
|
|
Šrilanka |
|
Taivāna |
Taivāna |
|
|
Tadžikistāna |
|
Taizeme |
Taizeme |
|
|
Austrumtimora |
|
|
Turkmenistāna |
|
|
Uzbekistāna |
|
|
Vjetnama |
|
OKEĀNIJA UN POLĀRIE REĢIONI |
OKEĀNIJA UN POLĀRIE REĢIONI |
|
|
ASV Samoa |
|
|
Guama |
|
|
ASV mazās aizjūras teritorijas |
|
Austrālija |
Austrālija |
|
|
Kokosu (Kīlinga) salas |
|
|
Ziemsvētku sala |
|
|
Hērda sala un Makdonalda salas |
|
|
Norfolkas sala |
|
|
Fidži |
|
|
Francijas Polinēzija |
|
|
Kiribati |
|
|
Māršala salas |
|
|
Mikronēzija |
|
|
Nauru |
|
|
Jaunkaledonija |
|
Jaunzēlande |
Jaunzēlande |
|
|
Kuka salas |
|
|
Niue |
|
|
Tokelau |
|
|
Ziemeļu Marianas salas |
|
|
Palau |
|
|
Papua-Jaungvineja |
|
|
Pitkērna |
|
|
Antarktika |
|
|
Buvē sala |
|
|
Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas |
|
|
Francijas Dienvidjūru teritorija |
|
|
Zālamana salas |
|
|
Tonga |
|
|
Tuvalu |
|
|
Vanuatu |
|
|
Samoa |
|
|
Volisa un Futunas salas |
SAVIENĪBĀ |
SAVIENĪBĀ |
SAVIENĪBĀ |
ĀRPUS SAVIENĪBAS |
ĀRPUS SAVIENĪBAS |
ĀRPUS SAVIENĪBAS |
Euro zonā |
Euro zonā |
Euro zonā |
Ārpus euro zonas |
Ārpus euro zonas |
Ārpus euro zonas |
Savienības iestādes (izņemot ECB) |
Savienības iestādes (izņemot ECB) |
Savienības iestādes (izņemot ECB) |
Eiropas Investīciju banka |
Eiropas Investīciju banka |
Eiropas Investīciju banka |
|
Eiropas Centrālā banka (ECB) |
Eiropas Centrālā banka (ECB) |
|
SAVIENĪBĀ NAV IEDALĪJUMA |
SAVIENĪBĀ NAV IEDALĪJUMA |
|
ĀRPUS SAVIENĪBAS NAV IEDALĪJUMA |
ĀRPUS SAVIENĪBAS NAV IEDALĪJUMA |
Ārzonu finanšu centri |
Ārzonu finanšu centri |
Ārzonu finanšu centri |
Starptautiskās organizācijas (izņemot Savienības iestādes) |
Starptautiskās organizācijas (izņemot Savienības iestādes) |
Starptautiskās organizācijas (izņemot Savienības iestādes) |
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) |
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) |
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) |
7. tabula.
Institucionālo sektoru iedalījuma līmeņi
Sec 1 |
Sec 2 |
Centrālā banka (S.121) |
Centrālā banka (S.121) |
Citas monetārās finanšu iestādes (citas MFI) |
Citas monetārās finanšu iestādes (citas MFI) |
Noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku (S.122) |
Noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku (S.122) |
Naudas tirgus fondi (S.123) |
Naudas tirgus fondi (S.123) |
Valdība (S.13) |
Valdība (S.13) |
Citi sektori |
Citi sektori |
|
Finanšu sabiedrības, kas nav MFI (S.124+S.125+S.126+S.127+S.128+S.129) |
|
Nefinanšu sabiedrības, mājsaimniecības, mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.11+S.14+S.15) |
8. tabula.
Ekonomisko darbību iedalījuma līmeņi
1. līmenis |
2. līmenis |
NACE 2. red. |
|
LAUKSAIMNIECĪBA, MEŽSAIMNIECĪBA UN ZIVSAIMNIECĪBA |
A sadaļa |
IEGUVES RŪPNIECĪBA UN KARJERU IZSTRĀDE |
IEGUVES RŪPNIECĪBA UN KARJERU IZSTRĀDE |
B sadaļa |
|
Jēlnaftas un dabasgāzes ieguve un ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības |
06., 09. nodaļa |
RŪPNIECĪBA |
RŪPNIECĪBA |
C sadaļa |
|
Pārtikas produkti, dzērieni un tabakas izstrādājumi |
10., 11., 12. nodaļa |
|
Tekstilpreces un koksnes darbības nozare KOPĀ |
13., 14., 16., 17., 18. nodaļa |
|
Tekstilizstrādājumi un apģērbi |
13., 14. nodaļa |
|
Koksne, papīrs, poligrāfija un ierakstu reproducēšana |
16., 17., 18. nodaļa |
Nafta, ķīmiskās vielas, farmaceitiskie preparāti, gumijas un plastmasas izstrādājumi |
Nafta, ķīmiskās vielas, farmaceitiskie preparāti, gumijas un plastmasas izstrādājumi KOPĀ |
19., 20., 21., 22. nodaļa |
|
Kokss un naftas pārstrādes produkti |
19. nodaļa |
|
Ķīmiskas vielas un ķīmiskie produkti |
20. nodaļa |
|
Gumijas un plastmasas izstrādājumi |
22. nodaļa |
Datori, elektroniskās un optiskās ierīces |
Metāli un mašīnas KOPĀ |
24., 25., 26. un 28. nodaļa |
|
Metāli un gatavie metālizstrādājumi |
24., 25. nodaļa |
|
Datori, elektroniskās un optiskās ierīces |
26. nodaļa |
|
Citur neklasificēti mehānismi un iekārtas |
28. nodaļa |
Automobiļi un citi transportlīdzekļi |
Automobiļi un citi transportlīdzekļi KOPĀ |
29., 30. nodaļa |
|
Automobiļi, piekabes un puspiekabes |
29. nodaļa |
|
Citi transportlīdzekļi |
30. nodaļa |
|
Cita rūpniecība KOPĀ |
15., 23., 27., 31., 32., 33. nodaļa |
ELEKTROENERĢIJA, GĀZES APGĀDE, SILTUMAPGĀDE UN GAISA KONDICIONĒŠANA |
ELEKTROENERĢIJA, GĀZES APGĀDE, SILTUMAPGĀDE UN GAISA KONDICIONĒŠANA |
D sadaļa |
ŪDENS APGĀDE; NOTEKŪDEŅU, ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA UN SANĀCIJA |
ŪDENS APGĀDE; NOTEKŪDEŅU, ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA UN SANĀCIJA |
E sadaļa |
|
Notekūdeņu savākšana, attīrīšana un apgāde |
36. nodaļa |
|
Notekūdeņu savākšana un attīrīšana, atkritumu apsaimniekošana, sanitārija |
37., 38., 39. nodaļa |
BŪVNIECĪBA |
BŪVNIECĪBA |
F sadaļa |
PAKALPOJUMI KOPĀ |
PAKALPOJUMI KOPĀ |
G, H, I, J, K, L, M, N O, P, Q, R, S, T, U sadaļa |
VAIRUMTIRDZNIECĪBA UN MAZUMTIRDZNIECĪBA; AUTOMOBIĻU UN MOTOCIKLU REMONTS |
VAIRUMTIRDZNIECĪBA UN MAZUMTIRDZNIECĪBA; AUTOMOBIĻU UN MOTOCIKLU REMONTS |
G sadaļa |
|
Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts |
45. nodaļa |
|
Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus |
46. nodaļa |
|
Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus |
47. nodaļa |
PĀRVADĀJUMI UN UZGLABĀŠANA |
PĀRVADĀJUMI UN UZGLABĀŠANA |
H sadaļa |
|
Pārvadājumi un uzglabāšana KOPĀ |
49., 50., 51., 52. nodaļa |
|
Sauszemes pārvadājumi un cauruļvadu transports |
49. nodaļa |
|
Ūdens pārvadājumi |
50. nodaļa |
|
Aviopārvadājumi |
51. nodaļa |
|
Uzglabāšanas un pārvadājumu palīgdarbības |
52. nodaļa |
|
Pasta un kurjeru darbība |
53. nodaļa |
IZMITINĀŠANA UN ĒDINĀŠANAS PAKALPOJUMI |
IZMITINĀŠANA UN ĒDINĀŠANAS PAKALPOJUMI |
I sadaļa |
INFORMĀCIJA UN KOMUNIKĀCIJA |
INFORMĀCIJA UN KOMUNIKĀCIJA |
J sadaļa |
|
Kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu producēšana, citas izklaides darbības |
59., 60. nodaļa |
|
Telekomunikācijas |
61. nodaļa |
|
Citas informācijas un komunikācijas darbības |
58., 62., 63. nodaļa |
FINANŠU UN APDROŠINĀŠANAS DARBĪBAS |
FINANŠU UN APDROŠINĀŠANAS DARBĪBAS |
K sadaļa |
|
Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu |
64. nodaļa |
|
Holdingkompāniju darbība |
64.2 grupa |
|
Apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu |
65. nodaļa |
|
Citas finanšu darbības |
66. nodaļa |
|
OPERĀCIJAS AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU |
L sadaļa |
PROFESIONĀLIE, ZINĀTNISKIE UN TEHNISKIE PAKALPOJUMI |
PROFESIONĀLIE, ZINĀTNISKIE UN TEHNISKIE PAKALPOJUMI |
M sadaļa |
|
Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi |
69. nodaļa |
|
Juridiskie pakalpojumi |
69.1 grupa |
|
Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos |
69.2 grupa |
|
Centrālo biroju darbība; vadības konsultāciju pakalpojumi |
70. nodaļa |
|
Centrālo biroju darbība |
70.1 grupa |
|
Vadības konsultāciju pakalpojumi |
70.2 grupa |
|
Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze |
71. nodaļa |
Zinātniskās pētniecības darbs |
Zinātniskās pētniecības darbs |
72. nodaļa |
|
Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi |
73. nodaļa |
|
Reklāma |
73.1 grupa |
|
Tirgus un sabiedriskās domas izpēte |
73.2 grupa |
|
Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, veterinārie pakalpojumi |
74., 75. nodaļa |
|
ADMINISTRATĪVO UN APKALPOJOŠO DIENESTU DARBĪBA |
N sadaļa |
|
Iznomāšana un ekspluatācijas līzings |
77. nodaļa |
|
Citi administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumi |
78., 79., 80., 81., 82. nodaļa |
|
IZGLĪTĪBA |
P sadaļa |
|
VESELĪBA UN SOCIĀLĀ APRŪPE |
Q sadaļa |
MĀKSLA, IZKLAIDE UN ATPŪTA |
MĀKSLA, IZKLAIDE UN ATPŪTA |
R sadaļa |
|
Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības |
90. nodaļa |
|
Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība |
91. nodaļa |
|
Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbības; azartspēles un derības |
92., 93. nodaļa |
|
CIT PAKALPOJUMI |
S sadaļa |
|
Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība |
94. nodaļa |
|
Datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonts, citi individuālie pakalpojumi |
95., 96. nodaļa |
|
Nav iedalījuma |
|
|
Privāti nekustamā īpašuma pirkumi un pārdevumi |
|
KOPĒJĀ EKONOMISKĀ DARBĪBA |
KOPĒJĀ EKONOMISKĀ DARBĪBA |
|
II PIELIKUMS
10. pantā minētās DEFINĪCIJAS
Turpmāk minētās definīcijas balstās uz IMF Balance of Payments and International Investment Positions Manual, Sixth Edition (SVF rokasgrāmata par maksājumu bilanci un starptautisko ieguldījumu posteņiem, sestais izdevums) (BPM6), Eiropas kontu sistēmu, Manual on Statistics on International Trade in Services 2010 (Starptautiskās pakalpojumu tirdzniecības statistikas rokasgrāmata), OECD Benchmark Definition of Foreign Direct Investment (BD4) (ESAO Ārvalstu tiešo investīciju etalondefinīcija (BD4).
A. TEKOŠAIS KONTS
Tekošais konts uzrāda preču, pakalpojumu, sākotnējo un otrreizējo ienākumu plūsmas rezidentu un nerezidentu starpā.
1. PRECES
Šis komponents ietver pārvietojamas preces, attiecībā uz kurām notiek īpašumtiesību maiņa rezidentu un nerezidentu starpā.
1.1. Vispārējās nozīmes preces saskaņā ar maksājumu bilances principu
Vispārējās nozīmes preces saskaņā ar maksājumu bilances (MB) principu ietver preces, attiecībā uz kurām notiek ekonomisko īpašumtiesību maiņa rezidenta un nerezidenta starpā un kuras nav iekļautas citās specifiskās kategorijās, piemēram, preces tirdzniecības starpniecības apstākļos (sk. 1.2.) vai nemonetārais zelts (sk. 1.3.), vai ir daļa no pakalpojuma. Vispārējās nozīmes preces uzskaita tirgus vērtībā franko uz kuģa klāja (FOB) cenās. Valstīm sniedzot datus Savienības agregātu sagatavošanai, iekļauj preču kvazitranzīta tirdzniecības importu un eksportu un attiecībā uz tirdzniecību Savienībā partnervalsti nosaka saskaņā ar sūtījuma vietas principu.
1.2. Preču tirdzniecības starpniecības apstākļos neto eksports
Tirdzniecības starpniecību definē kā preču iegādi, ko veic rezidents (ekonomikā, par kuru apkopo datus) no nerezidenta, ja tās pašas preces vēlāk tiek tālāk pārdotas citam nerezidentam bez šo preču klātbūtnes ekonomikā, par kuru apkopo datus. Preču neto eksports tirdzniecības starpniecības rezultātā ir tirdzniecības starpniecībai nopirkto un pārdoto preču starpība. Šis postenis ietver tirgotāja peļņu, turējumu peļņu un zaudējumus un tirdzniecības starpniecības preču krājumu pārmaiņas.
1.2.1. Tirdzniecības starpniecības rezultātā iegūtās preces uzrāda kā tirdzniecības starpnieka valsts negatīvu eksportu/kredītu.
1.2.2. Preču pārdošanu uzrāda kā preces, kas pārdotas tirdzniecības starpniecības apstākļos, parādot kā attiecīgā tirgotāja ekonomikas pozitīvu eksportu/kredītu.
1.3. Nemonetārais zelts
Nemonetārais zelts ietver visu zeltu, kas nav monetārais zelts. Monetārais zelts ir monetāro iestāžu īpašumā un tiek turēts kā rezerves aktīvs (sk. 6.5.1.). Nemonetārais zelts var būt stieņu veidā (t.i. monētas vai stieņi, kuru tīrība ir vismaz 995 daļas no 1 000, t.sk. zelts, kas tiek turēts asignētā zelta kontos), tas var būt zelta pulveris, ka arī zelts citā nekaltā vai daļēji apstrādātā veidā.
1.4. Ar zīmolradi saistītā kvazitranzīttirdzniecības korekcija
Kvazitranzīttirdzniecība ir termins, kas apzīmē preču importu dalībvalstī, tās atmuitojot brīvai apritei Savienībā (un pakļaujot ievedmuitai), ko veic struktūra, kas netiek uzskatīta par rezidentu institucionālu vienību, un vēlāku šo preču nosūtīšanu uz citu dalībvalsti. Zīmolradi uzrāda dalībvalstis, ko skar “kvazitranzīttirdzniecība”, lai sniegtu pārskatu par starpību starp vispārējās nozīmes preču vērtību, ko deklarēja, preces sākotnēji importējot no trešās valsts, un to vērtību, preces nosūtot uz citu dalībvalsti. Ģeogrāfisko iedalījumu sagatavo, pamatojoties uz mātesuzņēmuma rezidences valsti, kurš kontrolē uzņēmumu, kas valstī, par kuru ziņo, nodrošina muitas procedūru saistībā ar šīm precēm.
2. PAKALPOJUMI
Pakalpojumi ir tādas ražošanas darbības rezultāts, kas groza patērētāju vienību darbības apstākļus vai veicina preču vai finanšu aktīvu maiņu. Pakalpojumi parasti nav patstāvīgi objekti, kam var noteikt īpašumtiesības, un tos parasti nevar nošķirt no to sniegšanas darbības.
2.1. Ražošanas pakalpojumi, apstrādājot citiem piederošus izejmateriālus
Ražošanas pakalpojumi, apstrādājot citiem piederošus izejmateriālus, ietver apstrādi, montāžu, marķēšanu, saiņošanu utt., ko veic uzņēmumi, kam attiecīgās preces nepieder. Ražošanu veic struktūra, kas saņem atlīdzību no īpašnieka. Tā kā preču īpašnieks nemainās, netiek uzrādīts vispārējās nozīmes preču darījums starp apstrādes veicēju un īpašnieku. Atlīdzības apjoms par citiem piederošu izejmateriālu apstrādi ne vienmēr ir vienāds ar apstrādei nosūtīto preču vērtības un preču pēcapstrādes vērtības starpību. Neiekļauj iepriekš izgatavotu būvniecības objektu montāžu (iekļauts būvniecībā) un marķēšanu un saiņošanu, kas saistīta ar preču pārvadājumiem (iekļautas pārvadājumos).
2.2. Citur neiekļauti apkopes un remonta pakalpojumi
Citur neiekļauti apkopes un remonta pakalpojumi ietver rezidentu veiktos apkopes un remonta darbus attiecībā uz precēm, kas pieder nerezidentiem (un otrādi). Remontu var veikt remonta veicēja telpās vai citā vietā. Apkopes un remonta vērtība ietver detaļas un materiālus, ko nodrošina remonta veicējs un ko iekļauj maksā par remontu. Detaļas un materiālus, par kuriem maksā atsevišķi, iekļauj vispārējās nozīmes precēs. Šajā postenī iekļauj apkopi un remontu, ko veic uz kuģiem, lidmašīnām un citiem transportlīdzekļiem. Transporta aprīkojuma tīrīšanu neiekļauj, jo tā ir iekļauta pārvadājumu pakalpojumos. Būvniecības objektu apkopi un remontu neiekļauj, jo tas ir iekļauts būvniecībā. Datoru apkopi un remontu neiekļauj, jo tas ir iekļauts datorpakalpojumos.
2.3. Pārvadājumi
Pārvadājumi ir cilvēku un priekšmetu pārvadāšanas no vienas vietas uz otru process, kā arī saistītie atbalsta un papildu pakalpojumi. Pārvadājumi ietver arī pasta un kurjera pakalpojumus. Pārvadājumu pakalpojumus maksājumu bilancē iekļauj tad, ja tos vienas valsts rezidenti sniedz citas valsts rezidentiem. Pārvadājumus var klasificēt:
a) |
pēc pārvadājumu veida, t.i., jūras, aviopārvadājumi vai citi. “Citus” turpmāk var iedalīt dzelzceļa, auto, iekšējo ūdensceļu, cauruļvadu un kosmosa pārvadājumos, kā arī elektroenerģijas pārvadē; |
b) |
pēc tā, kas tiek pārvadāts, t.i., pasažieri vai kravas vai cits (aptver atbalsta un palīgpakalpojumus, piemēram, konteineru uzkraušanu un izkraušanu, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību, saiņošanu un pārsaiņošanu, transporta aprīkojuma tīrīšanu, ko veic ostās un lidostās). |
2.3.1. Jūras pārvadājumi
Ietver visus jūras pārvadājumu pakalpojumus. Ir vajadzīgs iedalījums jūras pasažieru pārvadājumos, jūras kravu pārvadājumos un citos jūras pārvadājumos.
2.3.2. Aviopārvadājumi
Ietver visus aviopārvadājumu pakalpojumus. Ir vajadzīgs iedalījums pasažieru aviopārvadājumos, kravu aviopārvadājumos un citos aviopārvadājumos.
2.3.3. Citi pārvadājumu veidi
Ietver visus pārvadājumu pakalpojumus, kas nav jūras vai aviopārvadājumi. Ir vajadzīgs iedalījums pasažieru, kravu un citos pārvadājumos Citu pārvadājumu plašāka klasifikācija ir šāda:
2.3.3.1. |
Kosmosa pārvadājumi ietver satelītu palaišanu, ko veic komercuzņēmumi pēc satelītu īpašnieku pasūtījuma (piemēram, telekomunikāciju uzņēmumi), un citas darbības, ko veic kosmosa iekārtu operatori, piemēram, preču un cilvēku pārvadājumi zinātnisko eksperimentu nolūkos. Šajā kategorijā ietverti arī kosmosa pasažieru pārvadājumi un valsts veikti maksājumi, lai tās rezidenti tiktu iekļauti citas valsts kosmosa transportlīdzekļa komandā. |
2.3.3.2. |
Dzelzceļa pārvadājumi ietver pārvadājumus ar vilcieniem. Ir vajadzīgs apakšiedalījums dzelzceļa pasažieru pārvadājumos, dzelzceļa kravu pārvadājumos un citos pārvadājumos. |
2.3.3.3. |
Autopārvadājumi ietver pārvadājumus ar kravas automobiļiem, smagkravas automobiļiem un autobusiem. Ir vajadzīgs apakšiedalījums pasažieru autopārvadājumos, kravu autopārvadājumos un citos autopārvadājumos. |
2.3.3.4. |
Iekšējo ūdensceļu pārvadājumi ietver starptautiskos pārvadājumus pa upēm, kanāliem un ezeriem. Šajā kategorijā ietilpst arī ūdensceļi, kas atrodas vienā valstī, un ūdensceļi, kurus savā starpā dala divas vai vairāk valstis. Ir vajadzīgs apakšiedalījums iekšējo ūdensceļu pasažieru pārvadājumos, iekšējo ūdensceļu kravu pārvadājumos un citos iekšējo ūdensceļu pārvadājumos. |
2.3.3.5. |
Cauruļvadu transports aptver preču starptautisko transportēšanu cauruļvados, piemēram, naftas un saistīto produktu, ūdens un gāzes transportēšanu. Nav iekļauti izplatīšanas pakalpojumi, kurus patērētājiem parasti nodrošina ar apakšstacijām (tie ir iekļauti kategorijā citi citur neiekļauti saimnieciskās darbības pakalpojumi), un transportēto preču vērtība (iekļauta kategorijā vispārējās nozīmes preces). |
2.3.3.6. |
Elektroenerģijas pārvade ietver elektroenerģijas pārvades pakalpojumus pie augsta sprieguma, izmantojot starpsavienotās elektrolīniju grupas un saistīto aprīkojumu starp piegādes punktiem un punktiem, kuros notiek transformēšana zemā spriegumā, lai nodrošinātu patērētāju apgādi vai citu elektroenerģijas sistēmu apgādi. Šajā kategorijā iekļauta maksa par elektroenerģijas pārvadi, ja tā tiek veikta atsevišķi no ražošanas un izplatīšanas procesa. Pati apgāde ar elektroenerģiju te neietilpst. Nav iekļauti arī elektroenerģijas izplatīšanas pakalpojumi (ietverti kategorijā citi saimnieciskās darbības pakalpojumi, citur neiekļauti saimnieciskās darbības pakalpojumi). |
2.3.3.7. |
Citi atbalsta un pārvadājumu papildpakalpojumi ietver visus pārvadājumu pakalpojumus, kurus nevar klasificēt kādā no minētajām pārvadājumu pakalpojumu kategorijām. |
2.3.4. Pasta un kurjeru pakalpojumi
Pasta un kurjeru pakalpojumi ietver vēstuļu, avīžu, periodisko izdevumu, brošūru, citu drukāto materiālu, sīkpaku un paku savākšanu, transportēšanu un piegādi, ieskaitot pasta nodaļu pakalpojumus un pastkastīšu nomu.
2.4. Braucieni
Braucienu kredīts ietver preces un pakalpojumus, ko personīgai lietošanai vai kā dāvanas nerezidenti iegādājas kādā valstī, atrodoties vizītē šajā valstī. Braucienu debets ietver preces un pakalpojumus, ko personīgai lietošanai vai kā dāvanas rezidenti iegādājas kādā citā valstī, atrodoties vizītē šajā citā valstī. Braucieni ietver vietējos pārvadājumus (t.i., pārvadājumus apmeklētās valsts iekšienē, ko nodrošina šīs valsts rezidenti), bet neietver starptautiskos pārvadājumus (ko iekļauj pasažieru pārvadājumos). Tāpat neiekļauj preces, ko ceļotājs iegādājies tālākai pārdošanai savā valstī vai kādā citā valstī. Braucienu kategorija ir iedalīta divās galvenajās apakškategorijās: darījumu braucieni un personiskie braucieni.
2.4.1. Darījumu braucieni
Darījumu braucieni ietver preču un pakalpojumu iegādi, ko veic darījumu ceļotājs. Iekļauta arī preču un pakalpojumu iegāde personiskai lietošanai, ko veic sezonas, pārrobežu un citi nodarbinātie, kuri nav rezidenti valstī, kur tie ir nodarbināti. Darījumu braucienu kategoriju iedala apakškategorijās pakalpojumu un preču iegāde, ko veic pārrobežu, sezonālie vai citi nodarbinātie ar īstermiņa līgumiem, un citi darījumu braucieni.
2.4.1.1. Kategorijā pakalpojumu un preču iegāde, ko veic pārrobežu, sezonālie vai citi nodarbinātie ar īstermiņa līgumiem iekļauta arī preču un pakalpojumu iegāde personiskai lietošanai, ko veic sezonas, pārrobežu un citi nodarbinātie, kuri nav rezidenti valstī, kur tie ir nodarbināti, un kuru darba devējs ir šīs valsts rezidents.
2.4.1.2. Citi darījumu braucieni ietver visus darījumu braucienu izdevumus, kas nav radušies pārrobežu, sezonāliem vai citiem nodarbinātajiem ar īstermiņa līgumiem.
2.4.2. Personiskie braucieni
Personiskie braucieni ietver preces un pakalpojumus, ko pērk ceļotāji, kas dodas uz ārvalstīm tādos nolūkos, kas nav saistīti ar darījumiem, piemēram, brīvdienas, dalība atpūtas un kultūras pasākumos, draugu un radinieku apciemošana, svētceļojumi, kā arī izglītības iegūšana vai veselības uzlabošana. Personiskie braucienu kategorija ir iedalīta trijās apakškategorijās: ar veselību saistītie izdevumi, ar izglītību saistītie izdevumi un citi personiskie braucieni.
2.4.2.1. Ar veselību saistītie izdevumi ir kopējie to cilvēku izdevumi, kas ceļo veselības uzlabošanas nolūkos.
2.4.2.2. Ar izglītību saistītie izdevumi ir kopējie studējošo izdevumi.
2.4.2.3. Citi personiskie braucieni ietver visus personiskos braucienus, kas nav iekļauti ar veselības saistītos izdevumos vai ar izglītību saistītos izdevumos.
2.5. Būvniecība
Būvniecība ietver pamatlīdzekļu radīšanu, renovāciju, remontu vai paplašināšanu ēku, inženiertehniska rakstura teritorijas uzlabojumu un citu inženiertehnisku konstrukciju veidā (t.sk. ceļi, tilti, aizsprosti utt.). Tā ietver instalācijas un montāžas darbus, būvlaukuma sagatavošanu un vispārējo būvniecību, specializētos pakalpojumus, piemēram, krāsošanu, santehnikas darbus un nojaukšanu, kā arī būvniecības projektu vadību. Būvniecības līgumi, kas ietverti starptautiskajā pakalpojumu tirdzniecībā, parasti ir īstermiņa. Liela apjoma būvniecības projekts, par ko līgumu noslēdzis uzņēmums nerezidents un kura pabeigšanai nepieciešams gads vai ilgāk, parasti ir iemesls rezidējošas filiāles nodibināšanai.
Būvniecību var iedalīt būvniecībā ārvalstīs un būvniecībā ekonomikā, par kuru apkopo datus.
2.5.1. Būvniecība ārvalstīs
Būvniecība ārvalstīs ietver būvniecības pakalpojumus, ko nerezidentiem sniedz uzņēmumi, kas ir rezidenti valstī, par kuru apkopo datus (kredīts/eksports), un preces un pakalpojumus, ko šie uzņēmumi pērk uzņēmējā valstī (debets/imports).
2.5.2. Būvniecība ekonomikā, par kuru apkopo datus
Būvniecība ekonomikā, par kuru apkopo datus, ietver būvniecības pakalpojumus, ko nerezidentu būvniecības uzņēmumi sniedz tās valsts rezidentiem, par kuru apkopo datus (debets), un preces un pakalpojumus, ko šie nerezidentu uzņēmumi pērk valstī, par kuru apkopo datus (kredīts).
2.6. Apdrošināšanas un pensiju pakalpojumi
Apdrošināšanas un pensiju pakalpojumi ietver: tiešo apdrošināšanu, pārapdrošināšanu, apdrošināšanas papildpakalpojumus, pensiju un standartizēto garantiju pakalpojumus. Tiešo apdrošināšanu iedala dzīvības, kravu un cita veida tiešajā apdrošināšanā. Pensijas un standartizētās garantijas turpmāk iedala pensiju un standartizēto garantiju pakalpojumos. Šo pakalpojumu vērtību aplēš vai novērtē, ņemot vērā kopējā prēmijā iekļautos maksājumus, nevis prēmijas kopējo vērtību.
2.6.1. Dzīvības apdrošināšana
Dzīvības apdrošināšanas polišu turētāji veic regulārus maksājumus apdrošinātājiem (var būt arī tikai viens maksājums), kā rezultātā apdrošinātājs garantē maksāt apdrošināšanas polises turētājam minimālo summu, par kuru ir vienošanās, vai anuitātes summu noteiktajā datumā vai apdrošināšanas polises turētāja nāves gadījumā, ja tas notiek pirms noteiktā datuma. Termiņa dzīvības apdrošināšana, kur pabalsts tiek izsniegts tikai nāves gadījumā, bet ne citos apstākļos, netiek ietverts šajā kategorijā un tiek iekļauts cita veida tiešajā apdrošināšanā.
2.6.2. Kravu apdrošināšana
Kravu apdrošināšanas pakalpojumi attiecas uz apdrošināšanas pakalpojumiem, kas tiek sniegti, veicot preču importu vai eksportu, un ir saskaņā ar preču novērtēšanu FOB cenās un kravu pārvadājumu novērtēšanu.
2.6.3. Cita veida tiešā apdrošināšana
Cita veida tiešā apdrošināšana ietver visus citus nelaimes gadījumu apdrošināšanas veidus. Ietverta ir termiņa dzīvības apdrošināšana; apdrošināšana pret negadījumiem un veselības apdrošināšana (ja vien tās nav paredzētas kā valdības sociālā nodrošināšanas shēmas sastāvdaļas); jūras, aviācijas un citu pārvadājumu veidu apdrošināšana; īpašuma apdrošināšana pret ugunsgrēka un citu nelaimes gadījumu radītiem zaudējumiem; finanšu zaudējumu apdrošināšana; vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana; un citi apdrošināšanas veidi, tādi kā ceļojumu apdrošināšana un apdrošināšana, kas saistīta ar aizdevumiem un kredītkartēm.
2.6.4. Pārapdrošināšana
Pārapdrošināšana ir apdrošināšanas riska sadalīšana daļās, jo īpaši, nododot to specializētiem operatoriem par samērīgu daļu no prēmijas ienākumiem. Pārapdrošināšanas darījumi var attiekties uz dažādu veidu riskiem.
2.6.5. Apdrošināšanas papildpakalpojumi
Ietver darījumus, kas cieši saistīti ar apdrošināšanas un pensiju fondu finansēšanu. Šajā kategorijā ietilpst aģentu komisijas, apdrošināšanas brokeru un aģentu pakalpojumi, apdrošināšanas un pensiju konsultācijas pakalpojumi, novērtēšanas un saskaņošanas pakalpojumi, aktuāru pakalpojumi, glābšanas pārvaldības pakalpojumi un kompensāciju izmaksas un piedziņas regulēšanas un pārraudzības pakalpojumi.
2.6.6. Pensiju pakalpojumi
Pensiju pakalpojumi ietver pakalpojumus, kurus sniedz fondi, kas izveidoti, lai valdība vai apdrošināšanas sabiedrības nodarbināto vārdā noteiktām nodarbināto grupām nodrošinātu ienākumus pensijā un izmaksātu pabalstus nāves vai invaliditātes gadījumā.
2.6.7. Standartizētie garantiju pakalpojumi
Standartizētie garantiju pakalpojumi ir pakalpojumi, kas saistīti ar standartizētajām garantiju shēmām. Tās ir saistības, kad viena puse (garantētājs) apņemas segt zaudējumus aizdevējam, ja aizņēmējs nepilda kredītsaistības. Kā piemērus var minēt eksporta kredītu garantijas un studiju kredītu garantijas.
2.7. Finanšu pakalpojumi
Finanšu pakalpojumi ietver starpniecības un papildu pakalpojumus, izņemot apdrošināšanu un pensijas fondu pakalpojumus, ko parasti sniedz bankas un citas finanšu sabiedrības.
2.7.1. Finanšu pakalpojumi, par kuriem maksā tieši, un citi finanšu pakalpojumi
Daudzu finanšu pakalpojumu gadījumā par tiem tiek maksāts tieši, un īpaši aprēķini nav vajadzīgi. Tas ietver maksu par noguldījumu pieņemšanu un kreditēšanu, maksu par vienreizēju garantiju, maksu vai naudas sodu par ātrāku vai vēlāku atmaksu, maksu par kontu, maksu saistībā ar akreditīvu, kredītkaršu pakalpojumiem, komisijas maksu un maksu saistībā ar finanšu līzingu, faktoringu, riska parakstīšanu un maksājumu klīringu. Iekļauti ir arī finanšu konsultāciju pakalpojumi, finanšu aktīvu vai zelta stieņu glabāšana, finanšu aktīvu pārvaldīšana, uzraudzības pakalpojumi, likviditātes nodrošināšanas pakalpojumi, riska uzņemšanās pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu), apvienošanās un pārņemšanas pakalpojumi, kredītreitinga pakalpojumi, biržas pakalpojumi un trasta pakalpojumi. Finanšu instrumentu dīleri maksu par saviem pakalpojumiem var pilnībā vai daļēji noteikt, kā pirkšanas un pārdošanas cenu starpību. Pirkšanas un pārdošanas darījumu cenu starpību iekļauj pakalpojumos, par kuriem maksā tieši, un pārējos finanšu pakalpojumos.
2.7.2. Netieši novērtētie finanšu starpniecības pakalpojumi (NNFSP)
Var uzskatīt, ka faktiskie procenti ietver gan ienākumu elementu, gan maksu par pakalpojumu. Aizdevēji un noguldījumu pieņēmēji saviem noguldītājiem nosaka procentu likmes, kas ir zemākas par likmēm, ko tie prasa aizņēmējiem. No tā izrietošo procentu likmju starpību finanšu sabiedrības izmanto savu izdevumu segšanai un ienesas gūšanai. Parasti šī netiešā maksa saistībā ar procentiem attiecas tikai uz kredītiem un noguldījumiem un tikai tad, ja šos kredītus vai noguldījumus sniedz vai nogulda finanšu sabiedrībās.
2.8. Citur neiekļauta maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu
Citur neiekļauta maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu ietver:
a) |
maksu par īpašumtiesību izmantošanu (piemēram, patenti, prečzīmes, autortiesības, ražošanas procesi un dizaini, kas ietver tirdzniecības noslēpumus un franšīzes). Šīs tiesības var rasties pētniecības un attīstības rezultātā, kā arī marketinga rezultātā; un |
b) |
maksu par licencēm reproducēt vai izplatīt intelektuālo īpašumu, kas ietverts izstrādātajos oriģinālos vai prototipos (piemēram, autortiesības uz grāmatām vai manuskriptiem, programmatūru, kinematogrāfiskajiem darbiem un skaņu ierakstiem), un saistītās tiesības (piemēram, attiecībā uz uzstāšanos nepastarpināti un televīzijas, kabeļtelevīzijas un satelīta pārraidēm). |
2.9. Telekomunikāciju pakalpojumi, datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi
Telekomunikāciju pakalpojumus un datorpakalpojumus definē, izmantojot pakalpojumu veidus, nevis sniegšanas metodes.
2.9.1. Telekomunikāciju pakalpojumi
Telekomunikāciju pakalpojumi ietver skaņas, attēlu vai citas informācijas pārraidi, izmantojot telefonu, teleksu, telegrāfu, radio un televīzijas kabeļu apraidi un virszemes apraidi, satelītsakarus, elektronisko pastu, faksimila pakalpojumus utt., t.sk. komerciālo tīklu pakalpojumus, telekonferenču organizēšanas un atbalsta pakalpojumus. To vērtība neietver pārvietojamās informācijas vērtību. Iekļauti ir arī mobilie telekomunikāciju pakalpojumi, interneta infrastruktūras nodrošināšanas pakalpojumi un tiešsaistes piekļuves pakalpojumi, t.sk. interneta piekļuves nodrošināšanas pakalpojumi. Netiek ietverti telefona tīkla aprīkojuma ierīkošanas pakalpojumi, jo tie ir iekļauti būvniecībā, un datubāzu pakalpojumi (ietverti informācijas pakalpojumos).
2.9.2. Datorpakalpojumi
Ietver ar aparatūru un/vai programmatūru saistītus pakalpojumus, kā arī datu apstrādes pakalpojumus. Iekļauti ir arī aparatūras un programmatūras konsultāciju un ieviešanas pakalpojumi, datoru un perifēro ierīču apkope un remonts, negadījumu seku novēršanas pakalpojumi, konsultāciju un palīdzības sniegšana jautājumos, kas saistīti ar datoru resursu pārvaldību, lietošanai gatavo sistēmu analīze, izstrāde un programmēšana (t.sk. tīmekļa vietņu izveidošana un dizainu), kā arī ar programmnodrošinājumu saistītās tehniskās konsultācijas, licences nespecializēta programmnodrošinājuma izmantošanai, specializēta programmnodrošinājuma izstrāde, sagatavošana, piegāde un dokumentācija, t.sk. operētājsistēmas, kas pēc pasūtījuma izstrādātas konkrētam lietotājam, sistēmu uzturēšana un citi atbalsta pakalpojumi, piemēram, konsultāciju ietvarā sniegta apmācība, datu apstrādes pakalpojumi, piemēram, datu ievade, tabulācija un apstrāde ar laikdalības palīdzību, tīmekļa vietņu mitināšanas pakalpojumi (t.i. servera vietas nodrošināšana internetā, lai mitinātu klienta tīmekļa vietnes), un datoru telpu pārvaldība. Neiekļauj maksu par licencēm reproducēt un/vai izplatīt programmatūru, kas iekļauta maksā par intelektuālā īpašuma izmantošanu. Datoru noma, nenodrošinot operatoru, tiek iekļauta operatīvajā nomā.
2.9.3. Informācijas pakalpojumi
Ietverti ziņu aģentūru pakalpojumi un citi informācijas pakalpojumi.
2.9.3.1. Ziņu aģentūru pakalpojumi ietver ziņu, fotogrāfiju un pamatrakstu sniegšanu plašsaziņas līdzekļiem.
2.9.3.2. Citi informācijas pakalpojumi ietver datubāzu pakalpojumus (datubāzu izveide, datu glabāšana un datu un datubāzu, t.sk. direktoriju un adresātu sarakstu, izplatīšana) gan tiešsaistē, gan izmantojot magnētiskos, optiskos vai drukātos medijus, kā arī tīmekļa meklēšanas portālus (meklētājprogrammu pakalpojumi, kas atrod interneta adreses klientiem, kuri ievada atslēgvārdus). Tāpat iekļauj tiešus, neliela apjoma avīžu un periodisko izdevumu abonentus pa pastu, elektroniski vai citādi, citus tiešsaistes satura sniegšanas pakalpojumus un bibliotēku un arhīvu pakalpojumus. Avīzes un periodiskie izdevumi vairumā tiek iekļauti vispārējās nozīmes precēs. Lejupielādēto saturu, kas nav programmatūra (iekļauj datorpakalpojumos) vai audio un video datnes (audiovizuālie un ar tiem saistītie pakalpojumi), iekļauj informācijas pakalpojumos.
2.10. Citi saimnieciskās darbības pakalpojumi
Tie ietver: pētniecības un attīstības pakalpojumus, profesionālos un vadībzinību pakalpojumus, tehniskos, ar tirdzniecību saistītos un citus saimnieciskās darbības pakalpojumus.
2.10.1. Pētniecības un attīstības pakalpojumi
Pētniecības un attīstības pakalpojumi ietver pakalpojumus, kas saistīti ar fundamentālajiem pētījumiem, lietišķajiem pētījumiem un jaunu produktu un procesu eksperimentālo izstrādi. Parasti šajā kategorijā iekļauj minētās aktivitātes dabaszinātnēs, sabiedriskajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs, t.sk. operētājsistēmu izstrādi, kas reprezentē tehnikas progresu. Tiek iekļauti arī komerciālie pētījumi, kas saistīti ar elektroniku, farmāciju un biotehnoloģiju.
Tas ietver: 1) sistemātisku darbu, ko veic, lai palielinātu uzkrātās zināšanas, un 2) citus pētniecības un attīstības pakalpojumus.
2.10.1.1. Sistemātisks darbs, ko veic, lai palielinātu uzkrātās zināšanas ietver: a) pielāgotu un nepielāgotu pētniecības un attīstības pakalpojumu sniegšanu un b) pētniecībā un attīstībā iegūto īpašumtiesību pārdošanu.
2.10.1.1.a |
Pielāgotu un nepielāgotu pētniecības un attīstības pakalpojumu sniegšana ietver pētniecības un attīstības pakalpojumu sniegšanu, izņemot īpašumtiesību pārdošanu (ietverta 2.10.1.1.b) un pārdevumus saistībā ar licencēm reproducēt vai izmantot intelektuālo īpašumu (ietverti citur neiekļautajā maksā par intelektuālā īpašuma izmantošanu). |
2.10.1.1.b |
Pētniecībā un attīstībā iegūto īpašumtiesību pārdošana ietver patentus, pētniecībā un attīstībā iegūtās autortiesības, ražošanas procesus un izstrādi (ietver tirdzniecības noslēpumus). |
2.10.1.2. Citi pētniecības un attīstības pakalpojumi ietver citas produktu/procesu izstrādes darbības.
2.10.2. Profesionālie un vadībzinību pakalpojumi
Profesionālie un vadībzinību pakalpojumi ietver: 1) juridiskos, grāmatvedības, vadībzinību, vadības un sabiedrisko attiecību pakalpojumus un 2) reklāmas, tirgus un sabiedriskās domas izpētes pakalpojumus.
2.10.2.1. Juridiskie, grāmatvedības, vadībzinību un sabiedrisko attiecību pakalpojumi ietver:
a) juridiskos, b) grāmatvedības, revīzijas, uzskaites pakalpojumus un konsultācijas nodokļu jomā; c) konsultācijas saimnieciskās darbības un vadībzinību jomā un sabiedrisko attiecību pakalpojumus.
2.10.2.1.a |
Juridiskie pakalpojumi ietver juridiskā padomdevēja un pārstāvības pakalpojumus jebkurā juridiskā, tiesvedības un ar tiesību aktiem noteiktajā procedūrā; juridisku dokumentu un instrumentu sagatavošanas pakalpojumus; sertificēšanas konsultācijas un glabāšanas un izlīgšanas pakalpojumus. |
2.10.2.1.b |
Grāmatvedības, revīzijas, uzskaites pakalpojumi, konsultācijas nodokļu jomā ietver komerciālo darījumu ierakstu veikšanu uzņēmumiem un citiem; grāmatvedības ierakstu un finanšu pārskatu pārbaudi, uzņēmējdarbības nodokļu plānošanu, konsultācijas par nodokļiem un nodokļu pārskatu sagatavošanu. |
2.10.2.1.c |
Konsultācijas saimnieciskās darbības un vadībzinību jomā un sabiedrisko attiecību pakalpojumi ietver konsultācijas, padomdevēja un operatīvās palīdzības sniegšanas pakalpojumus, kas tiek sniegti uzņēmumiem attiecībā uz to uzņēmējdarbības politiku un stratēģiju, organizācijas vispārējo plānošanu, tās struktūras izveidi un kontroli. Šajā kategorijā ietver vadības maksu, vadības auditu, tirgus, cilvēkresursu, ražošanas un projektu vadības konsultācijas, padomdevēja un operatīvās palīdzības sniegšanas pakalpojumus, kas saistīti ar klienta tēla pilnveidošanu un tā attiecībām ar sabiedrību un citām organizācijām. |
2.10.2.2. Reklāmas, tirgus un sabiedriskās domas izpēte ietver reklāmas dizainu, izstrādi un tirgvedības pakalpojumus, ko veic reklāmas aģentūras; reklāmas ievietošanu plašsaziņas līdzekļos, tostarp reklāmas vietas pirkšanu un pārdošanu; tirdzniecības izstāžu pakalpojumus; produktu popularizēšanu ārvalstīs; tirgus izpēti; telemārketingu un sabiedriskās domas izpēti par dažādiem jautājumiem.
2.10.3. Tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi
Tie ietver: 1) arhitektūras, inženierzinības, zinātniskos un citus tehniskos pakalpojumus, 2) atkritumu pārstrādāšanas un attīrīšanas, lauksaimniecības un ieguves nozares pakalpojumus, 3) operatīvā līzinga pakalpojumus, 4) ar tirdzniecību saistītos pakalpojumus un 5) citus citur neiekļautus saimnieciskās darbības pakalpojumus.
2.10.3.1 Arhitektūras, inženiertehniskie, zinātniskie un citi tehniskie pakalpojumi
Ietver: a) arhitektūras pakalpojumus, b) inženiertehniskos pakalpojumus, c) zinātniskos un citus tehniskos pakalpojumus.
2.10.3.1.a |
Arhitektūras pakalpojumi ietver darījumus, kas saistīti ar būvju projektēšanu. |
2.10.3.1.b |
Inženiertehniskie pakalpojumi ietver mašīnu, materiālu, instrumentu, struktūru, procesu un sistēmu projektēšanu, izstrādi un izmantošanu. Šādi pakalpojumi ietver projektēšanu, plānošanu un pētījumus, kas saistīti ar inženiertehniskajiem projektiem. Inženiertehniskos pakalpojumus ieguves rūpniecībā neiekļauj (iekļauti pakalpojumos, kas ir saistīti ar ieguves rūpniecību un naftas un gāzes ieguvi). |
2.10.3.1.c |
Zinātniskie un citi tehniskie pakalpojumi ietver zemes mērīšanu, kartogrāfijas pakalpojumus, produktu testēšanu un sertificēšanu; un tehnisko inspekciju veikšanu. |
2.10.3.2. Atkritumu pārstrāde un attīrīšana, lauksaimniecības un ieguves rūpniecības pakalpojumi
Ietver: a) atkritumu pārstrādi un attīrīšanu, b) pakalpojumus, kas ir saistīti ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, c) pakalpojumus, kas ir saistīti ar ieguves rūpniecību un naftas un gāzes ieguvi.
2.10.3.2.a |
Atkritumu pārstrāde un attīrīšana ietver atkritumu savākšanu un apglabāšanu, sanāciju, sanitāriju un citus vides aizsardzības pakalpojumus. Tie arī ietver vides pakalpojumus, piemēram, oglekļa emisiju nodarītā kaitējuma kompensēšanu vai oglekļa sekvestrāciju, kas nav klasificēti specifiskākā kategorijā. |
2.10.3.2.b |
Pakalpojumi, kas ir saistīti ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, ietver lauksaimniecības pakalpojumus, kas ir saistīti ar lauksaimniecības darbiem, piemēram, lauksaimniecības tehnikas nodrošināšana ar apkalpi, labības novākšana, augkopības kultūru apstrāde, kaitēkļu apkarošana, dzīvnieku uzturēšana, dzīvnieku kopšana un audzēšana. Medniecības, slazdošanas, mežniecības, mežistrādes un zvejniecības pakalpojumi arī ietverti šajā kategorijā, tāpat veterinārie pakalpojumi. |