ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2012.148.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 148

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

55. sējums
2012. gada 8. jūnijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 480/2012 (2012. gada 7. jūnijs), ar ko atver tarifu kvotu KN koda 10064000 šķeltajiem rīsiem, kas paredzēti KN koda 19011000 pārtikas izstrādājumu ražošanai, un paredz šīs kvotas pārvaldi

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 481/2012 (2012. gada 7. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus tarifa kvotas pārvaldīšanai augstas kvalitātes liellopu gaļai

9

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 482/2012 (2012. gada 7. jūnijs), ar ko apstiprina maznozīmīgus grozījumus tāda nosaukuma specifikācijā, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Tettnanger Hopfen (AĢIN))

15

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 483/2012 (2012. gada 7. jūnijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

20

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 484/2012 (2012. gada 7. jūnijs), ar ko nosaka atbalsta maksimālo apjomu par olīveļļas uzglabāšanu privātās noliktavās saskaņā ar konkursa procedūru, kas izsludināta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 430/2012

22

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 485/2012 (2012. gada 7. jūnijs) par minimālā muitas nodokļa noteikšanu cukuram septītajai konkursa kārtai saskaņā ar konkursa procedūru, kas uzsākta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2011

24

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

8.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 148/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 480/2012

(2012. gada 7. jūnijs),

ar ko atver tarifu kvotu KN koda 1006 40 00 šķeltajiem rīsiem, kas paredzēti KN koda 1901 10 00 pārtikas izstrādājumu ražošanai, un paredz šīs kvotas pārvaldi

(kodificēta redakcija)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 1095/96 par koncesiju īstenošanu, kas iekļautas sarakstā CXL, kas izveidots GATT XXIV.6 sarunu nobeigumā (1), un jo īpaši tās 1. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1996. gada 28. oktobra Regula (EK) Nr. 2058/96, ar ko atver tarifu kvotu KN koda 1006 40 00 šķeltajiem rīsiem, kas paredzēti KN koda 1901 10 pārtikas izstrādājumu ražošanai, un paredz šīs kvotas pārvaldi (2), ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)

Viena no iepriekš minētajām piešķirtajām koncesijām ir 1 000 tonnu tarifa kvota attiecībā uz šķeltajiem rīsiem, kas atbilst KN kodam 1006 40 00, ko katru gadu, piemērojot nulles muitas nodokli, var ievest KN koda 1901 10 00 pārtikas izstrādājumu ražošanai.

(3)

Būtu jānosaka, ka ievedumiem, ko veic saskaņā ar šo regulu, piemēro Komisijas 2003. gada 28. jūlija Regulu (EK) Nr. 1342/2003 par īpašiem sīki izstrādātiem noteikumiem ievešanas un izvešanas atļauju sistēmas piemērošanai attiecībā uz labību un rīsiem (4).

(4)

Ar Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (5), jo īpaši tika pieņemti noteikumi attiecībā uz ievešanas atļauju pieteikumiem, pieteikumu iesniedzēju statusu un atļauju izsniegšanu. Ar minēto regulu atļauju derīguma termiņš ir ierobežots līdz tarifu kvotas perioda pēdējai dienai un to piemēro, neskarot nozaru regulās noteiktos papildu nosacījumus vai atkāpes.

(5)

Lai labāk pārvaldītu tarifu kvotas, kas atvērtas ar šo regulu, arī turpmāk ir jāatļauj uzņēmējiem par katru kvotu periodu iesniegt vairāk nekā vienu atļaujas pieteikumu, tādējādi atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 6. panta 1. punkta. Turklāt, lai uzlabotu šīs kvotas kontroli, kā arī saskaņotu un vienkāršotu tās pārvaldību, ir jāparedz, ka pieteikumi ievešanas atļauju saņemšanai ir jāiesniedz katru nedēļu.

(6)

Lai nodrošinātu šīs kvotas pienācīgu pārvaldi, ir vajadzīgi īpaši noteikumi par pieteikumu iesniegšanu un licenču izsniegšanu. Ar minētajiem noteikumiem vai nu papildina noteikumus Komisijas 2008. gada 23. aprīļa Regulā (EK) Nr. 376/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (6), vai nosaka atkāpes no tiem.

(7)

Ir vajadzīgi īpaši noteikumi, lai nodrošinātu, ka importētie šķeltie rīsi netiek novirzīti no paredzētā izmantojuma. Tādēļ ir jānosaka, ka atbrīvojumam no nodokļiem ir vajadzīgs importētāja iesniegts saistības raksts, kas apliecina paredzēto rīsu izmantojumu, un nodrošinājums, kas vienāds ar neuzliktā nodokļa summu. Kvotas pienācīgai pārvaldei ir jānosaka pieņemams pārstrādes laiks. Saskaņā ar Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (7), attiecībā uz preču sūtījumu dalībvalstī, kurā tas laists brīvā apritē, tiek izpildīts kontroles eksemplārs T5, kas ir atbilstīgs pārstrādes pierādījuma dokuments. Gadījumā, kad pārstrāde notikusi dalībvalstī, kurā izstrādājums laists brīvā apritē, pierādījumam par pārstrādi var izmantot līdzvērtīgu attiecīgās valsts dokumentu.

(8)

Lai gan nodrošinājuma mērķis ir nodrošināt jauna varbūtēja importa parāda nomaksu, šā nodrošinājuma atmaksāšanā būtu jāievēro zināma elastība.

(9)

Lai veiktu kvotas pienācīgu pārvaldi, būtu jāparedz, ka nodrošinājums, pret kuru izsniedz importa licences, ir EUR 25 par tonnu.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo saskaņā ar šīs regulas noteikumiem ir atvērta ikgadēja 1 000 tonnu tarifa kvota ar nulles nodokli attiecībā uz šķeltajiem rīsiem, kas atbilst KN kodam 1006 40 00 un paredzēti KN koda 1901 10 00 pārtikas izstrādājumu ražošanai.

Minētās kvotas kārtas numurs ir 09.4079.

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, pirmajā daļā minētajai kvotai piemēro Regulu (EK) Nr. 1342/2003, (EK) Nr. 1301/2006 un (EK) Nr. 376/2008.

2. pants

1.   Pieteikumā importa licences saņemšanai norādītais daudzums nedrīkst būt mazāks par 5 tonnām un lielāks par 500 tonnām.

Katrā licences pieteikumā norāda daudzumu kilogramos (veselos skaitļos).

Pieteikumus importa licences saņemšanai dalībvalstu kompetentajām iestādēm iesniedz vēlākais līdz katras piektdienas plkst. 13.00 pēc Briseles laika.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 6. panta 1. punkta, pieteikuma iesniedzējs drīkst iesniegt vairāk nekā vienu atļaujas pieteikumu par vienu un to pašu kvotas periodu. Tomēr pieteikuma iesniedzējs drīkst iesniegt tikai vienu atļaujas pieteikumu nedēļā.

3.   Licences pieteikuma un importa licences 7. ailē norāda eksportētāja valsti un vārdu “jā” atzīmē ar krustiņu.

4.   Licences pieteikumos un licencēs:

a)

20. iedaļā norāda vienu no tiem ierakstiem, kas minēti I pielikumā;

b)

24. iedaļā norāda vienu no tiem ierakstiem, kas minēti II pielikumā.

5.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1342/2003 12. panta, šajā regulā paredzētā importa licenču nodrošinājums ir EUR 25 par tonnu.

3. pants

1.   Ja nedēļā pieprasītais daudzums pārsniedz attiecīgo pieejamo kvotas daudzumu, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 7. panta 2. punktu vēlākais ceturtajā darbdienā pēc pieteikumu iesniegšanas pēdējās dienas, kas noteikta šīs regulas 2. panta 1. punkta trešajā daļā, iepriekšējā nedēļā pieprasītajiem daudzumiem nosaka sadales koeficientu un līdz kvotas perioda beigām aptur jaunu importa licenču pieteikumu iesniegšanu.

Pieteikumus, kas iesniegti attiecīgajā nedēļā, nepieņem.

Dalībvalstis ļauj uzņēmumiem divās darbdienās no dienas, kad publicēta īstenošanas regula, ar ko nosaka sadales koeficientu, atsaukt pieteikumus, par kuriem izdodamās licences paredz daudzumu, kurš ir mazāks par 20 tonnām.

2.   Importa licenci izdod astotajā darbdienā pēc pieteikumu iesniegšanas pēdējās dienas.

4. pants

Dalībvalstis, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, paziņo Komisijai:

a)

vēlākais nākamajā pirmdienā pēc licenču pieteikumu iesniegšanas nedēļas beigām līdz plkst. 18.00 (pēc Briseles laika) – Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto informāciju par importa licenču pieteikumiem, norādot šajos pieteikumos minētos kopējos daudzumus;

b)

vēlākais otrajā darbdienā pēc importa licenču izdošanas dienas – Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto informāciju par izdotajām licencēm, norādot kopējos daudzumus, attiecībā uz kuriem importa licences izdotas, kā arī daudzumus, attiecībā uz kuriem saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punkta trešo daļu licenču pieteikumi ir atsaukti;

c)

vēlākais katra mēneša pēdējā dienā – kopējos daudzumus, kas, pamatojoties uz attiecīgo kvotu, faktiski laisti brīvā apgrozībā priekšpēdējā mēnesī. Ja kādā no šiem mēnešiem produkti brīvā apgrozībā nav laisti, nosūta “nulles” paziņojumu. Tomēr šo paziņojumu vairs nesūta trešajā mēnesī pēc licences derīguma termiņa beigām.

5. pants

1.   Atbrīvojumam no muitas nodokļa ir vajadzīga:

a)

importētāja rakstiska apņemšanās, kas iesniegta, laižot preces brīvā apritē, ka visas reģistrētās preces tiks pārstrādātas, kā norādīts licences 20. ailē, sešos mēnešos pēc dienas, kad apstiprināta preču laišana brīvā apritē;

b)

nodrošinājums, ko importētājs iesniedz, laižot preces brīvā apritē, atbilstoši muitas nodoklim par šķeltajiem rīsiem, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (8) 140. pantā.

2.   Laižot izstrādājumus brīvā apritē, importētājs kā pārstrādes vietu norāda vai nu pārstrādes uzņēmuma nosaukumu un dalībvalsti, vai, lielākais, piecas dažādas pārstrādes rūpnīcas. Nosūtīšanas dalībvalstī attiecībā uz rīsu sūtījumu sastāda T5 kontroles eksemplāru, kuru saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2454/93 var izmantot arī kā pārstrādes pierādījumu.

Tomēr, ja pārstrāde notikusi dalībvalstī, kur izstrādājums laists brīvā apritē, pārstrādes pierādījums var būt līdzvērtīgs attiecīgās valsts dokuments.

3.   T5 kontroles eksemplārā:

a)

104. iedaļā norāda vienu no tiem ierakstiem, kas minēti III pielikumā;

b)

107. iedaļā norāda vienu no tiem ierakstiem, kas minēti IV pielikumā.

4.   Izņemot force majeure gadījumus, 1. punkta b) apakšpunktā norādīto nodrošinājumu atmaksā, kad importētājs iesniedz kompetentajam dienestam dalībvalstī, kur preces laistas brīvā apritē, pierādījumu tam, ka visi reģistrētie rīsi ir pārstrādāti importa licencē norādītajā izstrādājumā. Šo pārstrādi uzskata par notikušu, ja 1. punkta a) apakšpunktā norādītajā laikā attiecīgais izstrādājums bijis izgatavots vienā vai vairākās 2. punktā norādītā uzņēmuma pārstrādes rūpnīcās, kas atrodas šajā punktā minētajā dalībvalstī, vai vienā vai vairākās minētajā punktā minētajās pārstrādes rūpnīcās.

Ja brīvā apritē laistie rīsi nav pārstrādāti noteiktajā termiņā, atmaksājamo nodrošinājumu samazina par 2 % par katru termiņa pārsnieguma dienu.

5.   Pārstrādes pierādījumu iesniedz kompetentajam dienestam sešos mēnešos pēc pārstrādes termiņa beigām.

Ja pierādījums nav iesniegts šajā punktā noteiktajā termiņā, 1. punkta b) apakšpunktā minēto nodrošinājumu, no kura vajadzības gadījumā atskaitīti 4. punkta otrajā daļā paredzētie procenti, samazina par 2 % par katru termiņa pārsnieguma dienu.

Nodrošinājuma summu, ko neatmaksā, atsavina kā muitas nodokli.

6. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 376/2008 7. panta 4. punkta, brīvā apritē laistais daudzums nedrīkst pārsniegt importa licences 17. un 18. ailē norādīto daudzumu. Licences 19. ailē attiecīgi ieraksta “0”.

7. pants

Regulu (EK) Nr. 2058/96 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas VI pielikumā.

8. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 7. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 146, 20.6.1996., 1. lpp.

(2)  OV L 276, 29.10.1996., 7. lpp.

(3)  Sk. V pielikumu.

(4)  OV L 189, 29.7.2003., 12. lpp.

(5)  OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.

(6)  OV L 114, 26.4.2008., 3. lpp.

(7)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(8)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.


I PIELIKUMS

Ieraksti, kas minēti 2. panta 4. punkta a) apakšpunktā

:

bulgāru valodā

:

Натрошен ориз с код по КН 1006 40 00, предназначен за производство на хранителни заготовки с код по КН 1901 10 00

:

spāņu valodā

:

Partidos de arroz, del código NC 1006 40 00, destinados a la producción de preparaciones alimenticias del código NC 1901 10 00

:

čehu valodā

:

Zlomková rýže kódu KN 1006 40 00 pro výrobu potravinových přípravků kódu KN 1901 10 00

:

dāņu valodā

:

Brudris, henhørende under KN-kode 1006 40 00, bestemt til fremstilling af tilberedte næringsmidler, henhørende under KN-kode 1901 10 00

:

vācu valodā

:

Bruchreis des KN-Codes 1006 40 00, bestimmt zur Herstellung von Lebensmittelzubereitungen des KN-Codes 1901 10 00

:

igauņu valodā

:

CN-koodi 1006 40 00 alla kuuluv purustatud riis CN-koodi 1901 10 00 alla kuuluvate toiduainete tootmiseks

:

grieķu valodā

:

Θραύσματα ρυζιού υπαγόμενα στον κωδικό ΣΟ 1006 40 00, που προορίζονται για την παραγωγή παρασκευασμάτων διατροφής του κωδικού ΣΟ 1901 10 00

:

angļu valodā

:

Broken rice of CN code 1006 40 00 for production of food preparations of CN code 1901 10 00

:

franču valodā

:

Brisures de riz, relevant du code NC 1006 40 00, destinées à la production de préparations alimentaires du code NC 1901 10 00

:

itāļu valodā

:

Rotture di riso, di cui al codice NC 1006 40 00, destinate alla produzione di preparazioni alimentari del codice NC 1901 10 00

:

latviešu valodā

:

Šķeltie rīsi, uz kuriem attiecas KN kods 1006 40 00, kas paredzēti to pārtikas produktu ražošanai, uz kuriem attiecas KN kods 1901 10 00

:

lietuviešu valodā

:

KN kodu 1006 40 00 klasifikuojami skaldyti ryžiai, skirti KN kodu 1901 10 00 klasifikuojamų maisto produktų gamybai

:

ungāru valodā

:

A 1901 10 00 KN-kód alá tartozó élelmiszer-készítmények előállítására szánt, a 1006 40 00 KN-kód alá tartozó törmelékrizs

:

maltiešu valodā

:

Ross miksur tal-kodiċi NK 1006 40 00 għall-produzzjoni ta’ preparazzjonijiet alimentari tal-kodiċi NK 1901 10 00

:

holandiešu valodā

:

Breukrijst van GN-code 1006 40 00, voor de productie van voor voeding bestemde bereidingen van GN-code 1901 10 00

:

poļu valodā

:

Ryż łamany objęty kodem CN 1006 40 00 do produkcji przetworów spożywczych objętych kodem CN 1901 10 00

:

portugāļu valodā

:

Trincas de arroz do código NC 1006 40 00, destinadas à produção de preparações alimentares do código NC 1901 10 00

:

rumāņu valodā

:

brizuri de orez având codul NC 1006 40 00 destinate producției de preparate alimentare având codul NC 1901 10 00

:

slovāku valodā

:

Zlomková ryža spadajúca pod číselný znak KN 1006 40 00 na výrobu potravinových prípravkov spadajúcich pod číselný znak KN 1901 10 00

:

slovēņu valodā

:

Lomljen riž z oznako KN 1006 40 00 za proizvodnjo živilskih izdelkov z oznako KN 1901 10 00

:

somu valodā

:

CN-koodiin 1006 40 00 kuuluvat rikkoutuneet riisinjyvät CN-koodiin 1901 10 00 kuuluvien elintarvikevalmisteiden valmistamiseksi

:

zviedru valodā

:

Brutet ris som omfattas av KN-nummer 1006 40 00, avsett för produktion av livsmedelsberedningar som omfattas av KN-nummer 1901 10 00.


II PIELIKUMS

Ieraksti, kas minēti 2. panta 4. punkta b) apakšpunktā

:

bulgāru valodā

:

Освободено от мито (Регламент за изпълнение (ЕC) № 480/2012)

:

spāņu valodā

:

Exención del derecho de aduana [Reglamento de Ejecución (UE) no 480/2012]

:

čehu valodā

:

Osvobozeno od cla (prováděcí nařízení (EU) č. 480/2012)

:

dāņu valodā

:

Toldfri (gennemførelsesforordning (EU) nr. 480/2012)

:

vācu valodā

:

Zollfrei (Durchführungsverordnung (EU) Nr. 480/2012)

:

igauņu valodā

:

Tollimaksuvaba (rakendusmäärus (EL) nr 480/2012)

:

grieķu valodā

:

Απαλλαγή του δασμού [εκτελεστικός κανονισμός (ΕΕ) αριθ. 480/2012]

:

angļu valodā

:

Free of customs duty (Implementing Regulation (EU) No 480/2012)

:

franču valodā

:

Exemption du droit de douane [règlement d’exécution (UE) no 480/2012]

:

itāļu valodā

:

Esenzione dal dazio doganale [regolamento di esecuzione (UE) n. 480/2012]

:

latviešu valodā

:

Atbrīvots no muitas nodokļa (Īstenošanas regula (ES) Nr. 480/2012)

:

lietuviešu valodā

:

Muitas netaikomas (įgyvendinimo reglamentas (ES) Nr. 480/2012)

:

ungāru valodā

:

Vámmentes (480/2012/EU végrehajtási rendelet)

:

maltiešu valodā

:

Eżenti mid-dazju doganali (Regolament ta’ Implimentazzjoni (UE) Nru 480/2012)

:

holandiešu valodā

:

Vrijgesteld van douanerecht (Uitvoeringsverordening (EU) nr. 480/2012)

:

poļu valodā

:

Wolne od opłat celnych (rozporządzenie wykonawcze (UE) nr 480/2012)

:

portugāļu valodā

:

Isenção de direito aduaneiro (Regulamento de Execução (UE) n.o 480/2012)

:

rumāņu valodā

:

Scutit de drepturi vamale [Regulamentul de punere în aplicare (UE) nr. 480/2012]

:

slovāku valodā

:

Oslobodené od cla (vykonávacie nariadenie (EÚ) č. 480/2012)

:

slovēņu valodā

:

Carine prosto (Izvedbena uredba (EU) št. 480/2012)

:

somu valodā

:

Tullivapaa (täytäntöönpanoasetus (EU) N:o 480/2012)

:

zviedru valodā

:

Tullfri (genomförandeförordning (EU) nr 480/2012).


III PIELIKUMS

Ieraksti, kas minēti 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā

:

bulgāru valodā

:

Предназначени за производство на хранителни заготовки с код по КН 1901 10 00

:

spāņu valodā

:

Destinadas a la producción de preparaciones alimenticias del código NC 1901 10 00

:

čehu valodā

:

Pro výrobu potravinových přípravků kódu KN 1901 10 00

:

dāņu valodā

:

Bestemt til fremstilling af tilberedte næringsmidler, henhørende under KN-kode 1901 10 00

:

vācu valodā

:

Bestimmt zur Herstellung von Lebensmittelzubereitungen des KN-Codes 1901 10 00

:

igauņu valodā

:

CN-koodi 1901 10 00 alla kuuluvate toiduainete tootmiseks

:

grieķu valodā

:

Προορίζονται για την παραγωγή παρασκευασμάτων διατροφής του κωδικού ΣΟ 1901 10 00

:

angļu valodā

:

For production of food preparations of CN code 1901 10 00

:

franču valodā

:

Destinées à la production de préparations alimentaires du code NC 1901 10 00

:

itāļu valodā

:

Destinate alla produzione di preparazioni alimentari del codice NC 1901 10 00

:

latviešu valodā

:

Paredzēti to pārtikas produktu ražošanai, uz kuriem attiecas KN kods 1901 10 00

:

lietuviešu valodā

:

Skirti KN kodu 1901 10 00 klasifikuojamų maisto produktų gamybai

:

ungāru valodā

:

A 1901 10 00 KN-kód alá tartozó élelmiszer-készítmények előállítására szánt

:

maltiešu valodā

:

Għall-produzzjoni ta’ preparazzjonijiet alimentari tal-kodiċi KN 1901 10 00

:

holandiešu valodā

:

Bestemd voor de productie van voor voeding bestemde bereidingen van GN-code 1901 10 00

:

poļu valodā

:

Do produkcji przetworów spożywczych objętych kodem CN 1901 10 00

:

portugāļu valodā

:

Destinadas à produção de preparações alimentares do código NC 1901 10 00

:

rumāņu valodā

:

Destinate producției de preparate alimentare având codul NC 1901 10 00

:

slovāku valodā

:

Na výrobu potravinových prípravkov spadajúcich pod číselný znak KN 1901 10 00

:

slovēņu valodā

:

Za proizvodnjo živilskih izdelkov z oznako KN 1901 10 00

:

somu valodā

:

Tarkoitettu CN-koodiin 1901 10 00 kuuluvien elintarvikevalmisteiden valmistukseen

:

zviedru valodā

:

Avsett för produktion av livsmedelsberedningar som omfattas av KN-nummer 1901 10 00.


IV PIELIKUMS

Ieraksti, kas minēti 5. panta 3. punkta b) apakšpunktā

:

bulgāru valodā

:

Член 4 от Регламент за изпълнение (ЕC) № 480/2012

:

spāņu valodā

:

Reglamento de Ejecución (UE) no 480/2012 — artículo 4

:

čehu valodā

:

Článek 4 prováděcího nařízení (EU) č. 480/2012

:

dāņu valodā

:

Gennemførelsesforordning (EU) nr. 480/2012 — artikel 4

:

vācu valodā

:

Durchführungsverordnung (EU) Nr. 480/2012 — Artikel 4

:

igauņu valodā

:

Rakendusmääruse (EL) nr 480/2012 artikkel 4

:

grieķu valodā

:

Εκτελεστικός κανονισμός (ΕΕ) αριθ. 480/2012 — άρθρο 4

:

angļu valodā

:

Article 4 of Implementing Regulation (EU) No 480/2012

:

franču valodā

:

Règlement d’exécution (UE) no 480/2012 — article 4

:

itāļu valodā

:

Regolamento di esecuzione (UE) n. 480/2012 — articolo 4

:

latviešu valodā

:

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 480/2012 4. pants

:

lietuviešu valodā

:

Įgyvendinimo reglamento (ES) Nr. 480/2012 4 straipsnis

:

ungāru valodā

:

A 480/2012/EU végrehajtási rendelet – 4. cikk

:

maltiešu valodā

:

Artikolu 4 tar-Regolament ta’ Implimentazzjoni (UE) Nru 480/2012

:

holandiešu valodā

:

Uitvoeringsverordening (EU) nr. 480/2012, artikel 4

:

poļu valodā

:

Art. 4 rozporządzenia wykonawczego (UE) nr 480/2012

:

portugāļu valodā

:

Regulamento de Execução (UE) n.o 480/2012 — artigo 4.o

:

rumāņu valodā

:

Regulamentul de punere în aplicare (UE) nr. 480/2012, articolul 4

:

slovāku valodā

:

Článok 4 vykonávacieho nariadenia (EÚ) č. 480/2012

:

slovēņu valodā

:

Člen 4 Izvedbene uredbe (EU) št. 480/2012

:

somu valodā

:

Täytäntöönpanoasetuksen (EU) N:o 480/2012 4 artikla

:

zviedru valodā

:

Genomförandeförordning (EU) nr 480/2012 – artikel 4.


V PIELIKUMS

Atceltā regula ar sekojošo grozījumu sarakstu

Komisijas Regula (EK) Nr. 2058/96

(OV L 276, 29.10.1996., 7. lpp.)

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1950/2005

(OV L 312, 29.11.2005., 18. lpp.)

tikai 5. pants un IV pielikums

Komisijas Regula (EK) Nr. 1996/2006

(OV L 398, 30.12.2006., 1. lpp.)

tikai 7. pants un VI pielikums

Komisijas Regula (EK) Nr. 2019/2006

(OV L 384, 29.12.2006., 48. lpp.)

tikai 1. pants

Komisijas Regula (EK) Nr. 1456/2007

(OV L 325, 11.12.2007., 76. lpp.)

tikai 1. pants


VI PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 2058/96

Šī regula

1.–5. pants

1.–5. pants

6. panta 1. punkts

6. pants

7. pants

7. pants

8. pants

I–IV pielikums

I–IV pielikums

V pielikums

VI pielikums


8.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 148/9


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 481/2012

(2012. gada 7. jūnijs),

ar ko nosaka noteikumus tarifa kvotas pārvaldīšanai augstas kvalitātes liellopu gaļai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 144. panta 1. punktu un 148. pantu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 617/2009 (2) paredz vairāku gadu laikposmā autonomas importa tarifa kvotas atvēršanu 20 000 tonnu augstas kvalitātes liellopu gaļas importam. Minētā regula ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 464/2012 (3), kas paaugstina attiecīgo importa tarifa kvotu līdz 21 500 tonnām no nākamā mēneša pirmās dienas pēc tās publicēšanas un līdz 48 200 tonnām no 2012. gada 1. augusta. Tarifa kvotas lauksaimniecības produktiem ir jāpārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 144. panta 2. punktu. Regulas (EK) Nr. 617/2009 2. pantā, kurš grozīts ar Regulu (ES) Nr. 464/2012, noteikts, ka tarifa kvotu pārvalda Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, kas jāpieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kura paredzēta 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (4).

(2)

Komisijas 2009. gada 13. jūlija Regulā (EK) Nr. 620/2009, ar ko paredz importa tarifa kvotu pārvaldību augstas kvalitātes liellopu gaļai (5), paredzēti noteikumi attiecīgās tarifa kvotas pārvaldībai, piemērojot importa licenču pieteikumu vienlaicīgas pārbaudes metodi, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 144. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Nesenā pieredze ar Savienības tarifa kvotu pārvaldību augstas kvalitātes liellopu gaļai liecina, ka jāuzlabo šādu tarifa kvotu pārvaldība. Pieredze rindas kārtības pārvaldības sistēmas izmantošanā, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 144. panta 2. punkta a) apakšpunktā, citās lauksaimniecības nozarēs ir bijusi pozitīva. Tāpēc, lai vienkāršotu pārvaldību un lai novērstu jebkādu spekulatīvu rīcību, tarifa kvota attiecībā uz augstas kvalitātes liellopu gaļas importu, kuras izcelsme ir trešās valstīs, jāpārvalda saskaņā ar 308.a pantu līdz 308.c panta 1. punktu Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (6), kas paredz noteikumus tarifa kvotu pārvaldībai, ievērojot muitas deklarāciju pieņemšanas datumu hronoloģisko secību. Ja importu pārvalda saskaņā ar šiem noteikumiem, vairs nebūtu jāprasa importa licences.

(3)

Lai nodrošinātu regulāru importa plūsmu, ir lietderīgi sadalīt ikgadējo tarifa kvotu ceturkšņa apakšperiodos. Atbilstoši kārtas numuri būtu jānosaka saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a panta 6. punktu.

(4)

Regulā (EK) Nr. 617/2009 noteikts, ka kvotas gads ilgst no 1. jūlija līdz 30. jūnijam. Lai nodrošinātu ātru pāreju no pašreizējās vienlaicīgas pārbaudes metodes uz rindas kārtības pārvaldības sistēmu, no 2012. gada 1. jūlija būtu jāpiemēro jaunā pārvaldības metode.

(5)

Pirmajā ceturkšņa apakšperiodā (no 2012. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim) pieejamais daudzums būtu jāaprēķina proporcionāli, ņemot vērā ikgadējo tarifa kvotas apmēru, kas piemērojams līdz 2012. gada 31. jūlijam, un jauno palielināto ikgadējo tarifa kvotas apmēru, kas piemērojams no 2012. gada 1. augusta.

(6)

Lai laistu brīvā apgrozībā preces, kas importētas atbilstīgi tarifa kvotai, kura atvērta ar Regulu (EK) Nr. 617/2009, būtu jāuzrāda autentiskuma apliecība, ko izdevusi eksportētājas trešās valsts kompetentā iestāde. Šādu autentiskuma apliecību izdošana būtu garantija tam, ka importētās preces kvalificē kā augstas kvalitātes liellopu gaļu, kā definēts šajā regulā.

(7)

Tāpēc skaidrības labad Regula (EK) Nr. 620/2009 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu īstenošanas regulu.

(8)

Ievērojot to, ka jaunā pārvaldības sistēma ir piemērojama no 2012. gada 1. jūlija, licences, kuru pieteikums iesniegts 2012. gada jūnijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 620/2009, nevajadzētu izsniegt.

(9)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā paredzēti noteikumi par augstas kvalitātes liellopu gaļas Savienības gada tarifa kvotas pārvaldīšanu, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 617/2009, turpmāk tekstā “tarifa kvota”. Tarifa kvotas periods, apjoms un nodoklis izklāstīts šīs Regulas I pielikumā.

2.   Šī regula attiecas uz augstas kvalitātes svaigu, atdzesētu vai saldētu liellopu gaļu, kas atbilst II pielikumā minētajām prasībām.

Šajā regulā “saldēta gaļa” ir gaļa, kuras iekšējā temperatūra ir – 12 °C vai zemāka, to ievedot Eiropas Savienības muitas teritorijā.

2. pants

Tarifa kvotas pārvaldība

1.   Tarifa kvotu pārvalda rindas kārtībā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a un 308.b pantu un 308.c panta 1. punktu. Importa licences netiek prasītas.

2.   Tarifa kvotu pārvalda kā pamata tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.2201 ar četrām ceturkšņa apakštarifa kvotām ar kārtas numuru 09.2202.

Labumu no tarifa kvotas var piešķirt, tikai piesakoties uz kārtas numuru 09.2202, kas attiecas uz apakštarifa kvotām.

3.   Piektajā Komisijas darbdienā novembrī, februārī un maijā aptur to apakštarifa kvotu izmantošanu, kas attiecīgi piemērojamas līdz 30. septembrim, 31. decembrim un 31. martam. To neizmantotos atlikumus pieskaita to ceturkšņa apakštarifa kvotu daudzumiem, kas sākas attiecīgi ar 1. oktobri, 1. janvāri un 1. aprīli. Neviens no neizmantotajiem atlikumiem kvotas gada beigās netiek pārcelts uz citu kvotas gadu.

3. pants

Autentiskuma apliecība

1.   Lai varētu gūt labumu no tarifa kvotas, Savienības muitas iestādēm jāiesniedz autentiskuma apliecība, kas izdota attiecīgajā trešā valstī, un muitas deklarācija par attiecīgo preču laišanu brīvā apgrozībā.

2.   Autentiskuma apliecību, kas minēta 1. punktā, sagatavo saskaņā ar paraugu, kas sniegts III pielikumā.

3.   Autentiskuma apliecības otrajā pusē jānorāda tas, ka eksportētājvalsts izcelsmes gaļa atbilst II pielikumā noteiktajām prasībām.

4.   Autentiskuma apliecība ir derīga tikai tad, ja izdevējiestāde to ir pienācīgi aizpildījusi un vizējusi.

5.   Autentiskuma apliecību uzskata par pienācīgi vizētu tad, ja tajā ir norādīts izdošanas datums un vieta, uz tās ir izdevējiestādes zīmogs un tās personas vai personu paraksts, kas ir pilnvarota vai pilnvarotas to parakstīt.

6.   Zīmogu var aizvietot ar uzdrukātu zīmogu uz autentiskuma apliecības oriģināla un tās kopijām.

7.   Autentiskuma apliecības derīguma termiņš beidzas vēlākais 30. jūnijā pēc tās izsniegšanas datuma.

4. pants

Izdevējiestādes trešās valstīs

1.   Šīs regulas 3. pantā minētā izdevējiestāde:

a)

ir eksportētājvalsts kompetentās iestādes atzīta;

b)

apņemas pārbaudīt ierakstus autentiskuma apliecībās.

2.   Komisijai iesniedz šādu informāciju:

a)

tās atzītās iestādes vai atzīto iestāžu nosaukumu un adresi (ja iespējams, e-pasta adresi un interneta adresi), kuras ir tiesīgas izdot autentiskuma apliecības, kas minētas 3. pantā;

b)

izdevējiestādes vai izdevējiestāžu izmantoto zīmogu nospiedumu paraugus;

c)

procedūras un kritērijus, pēc kuriem izdevējiestāde vai izdevējiestādes konstatē, vai II pielikumā minētās prasības ir izpildītas.

5. pants

Trešo valstu paziņojumi

Ja II pielikumā noteiktās prasības ir izpildītas, Komisija publicē izdevējiestādes vai iestāžu nosaukumu(-us) Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā vai ar jebkādu citu piemērotu paņēmienu.

6. pants

Pārbaudes uz vietas trešās valstīs

Komisija var pieprasīt, lai trešā valsts pilnvaro Komisijas pārstāvjus vajadzības gadījumā veikt pārbaudes uz vietas minētajā trešā valstī. Minētās pārbaudes veic kopā ar attiecīgās trešās valsts kompetentajām iestādēm.

7. pants

Atcelšana

Regula (EK) Nr. 620/2009 ir atcelta.

8. pants

Pārejas pasākumi

Licenču pieteikumi, kas iesniegti 2012. gada jūnija pirmajās septiņās dienās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 620/2009 3. pantu, sākot no šīs regulas spēkā stāšanās dienas ir jānoraida. Iesniegto nodrošinājumu, kas iemaksāts saskaņā ar minētajiem pieteikumiem, atmaksā.

9. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 1. jūlija.

Tomēr 8. pantu piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 7. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 182, 15.7.2009., 1. lpp.

(3)  OV L 149, 8.6.2012., 1. lpp.

(4)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(5)  OV L 182, 15.7.2009., 25. lpp.

(6)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.


I PIELIKUMS

Tarifa kvotas augstas kvalitātes svaigai, atdzesētai un saldētai liellopu gaļai

Kārtas Nr.

KN kods

Preču apraksts

Tarifa kvotas periods

Tarifa kvotas apjoms

(tonnās neto svara)

Tarifa kvotas nodoklis

Laikposmam no 2012. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam

09.2201 (1)

ex 0201

Svaiga, atdzesēta un saldēta liellopu gaļa, kas atbilst II pielikumā minētajām prasībām.

No 1. jūlija līdz 30. jūnijam

45 975

nulle

ex 0202

ex 0206 10 95

ex 0206 29 91

 

 

 

tostarp:

09.2202

 

no 1. jūlija līdz 30. septembrim

9 825

09.2202

 

no 1. oktobra līdz 31. decembrim

12 050

09.2202

 

no 1. janvāra līdz 31. martam

12 050

09.2202

 

no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam

12 050

Laikposmiem no 2013. gada 1. jūlija

09.2201 (1)

ex 0201

Svaiga, atdzesēta un saldēta liellopu gaļa, kas atbilst II pielikumā minētajām prasībām.

No 1. jūlija līdz 30. jūnijam

48 200

nulle

ex 0202

ex 0206 10 95

ex 0206 29 91

 

 

 

tostarp:

09.2202

 

no 1. jūlija līdz 30. septembrim

12 050

09.2202

 

no 1. oktobra līdz 31. decembrim

12 050

09.2202

 

no 1. janvāra līdz 31. martam

12 050

09.2202

 

no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam

12 050


(1)  Saskaņā ar 2. panta 2. punktu labumu no tarifa kvotas var piešķirt, tikai piesakoties uz kārtas numuru 09.2202, kas attiecas uz apakštarifa kvotu.


II PIELIKUMS

Prasības attiecībā uz produktiem, kurus importē saskaņā ar 1. pantā minēto tarifa kvotu

1.

Liellopu gaļas izcirtņi, kas iegūti no telēm vai vēršiem (1), kuru vecums nepārsniedz 30 mēnešus un kuri vismaz 100 dienas pirms nokaušanas saņēmuši barību, kurā ir vismaz 62 % koncentrātu, un/vai barību no graudaugu blakusproduktiem (sausnu), un kuras metaboliskās enerģijas saturs ir 12,26 MJ uz vienu kilogramu sausnas.

2.

Sausnas daudzumam vienā dienā vidēji jāatbilst 1,4 % no to teļu vai vēršu dzīvsvara, kas saņēmuši barību, kā aprakstīts pielikuma 1. punktā.

3.

Kautķermeni, no kura iegūst liellopu gaļas izcirtņus, pārbauda valsts iestāžu noalgots novērtētājs, kas veic minēto pārbaudi un no tās izrietošo kautķermeņa klasifikāciju, izmantojot metodi, ko apstiprinājusi valsts iestāde. Ar valsts iestāžu apstiprināto pārbaudes metodi un tās noteiktajām klasifikācijām jānovērtē kautķermeņa kvalitāte, izmantojot kautķermeņa brieduma pakāpi un liellopu gaļas izcirtņu garšas īpašības. Šādā kautķermeņa pārbaudes metodē ietilpst, bet ne tikai, kautķermeņa brieduma pakāpes noteikšana, pārbaudot muguras garākā muskuļa (m. longissimus dorsi) krāsu un tekstūru, kaulu un skrimšļu pārkaulošanās pakāpi, kā arī novērtējot iespējamās garšas īpašības, tostarp pārbaudot konkrētas starpmuskuļu tauku īpašības un muguras garā muskuļa ribeņa stingrību.

4.

Izcirtņus marķē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1760/2000 (2) 13. pantam.

5.

Informācijai uz etiķetes var pievienot norādi “Augstas kvalitātes liellopu gaļa”.


(1)  Šajās prasībās tiek pieņemts, ka teles un vērši atbilst attiecīgi E un C kategorijai, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma A daļā.

(2)  OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.


III PIELIKUMS

Image


8.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 148/15


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 482/2012

(2012. gada 7. jūnijs),

ar ko apstiprina maznozīmīgus grozījumus tāda nosaukuma specifikācijā, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Tettnanger Hopfen (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija izvērtēja Vācijas lūgumu apstiprināt specifikācijas elementu grozījumus aizsargātajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei “Tettnanger Hopfen”, kas reģistrēta saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 415/2010 (2).

(2)

Lūguma mērķis ir specifikācijas grozīšana. Ekonomisku apsvērumu dēļ ir atļauts izmantot jauna veida režģu sistēmas. Augu apgriešanai atvēlēto laikposmu koriģē, lai sekmīgāk pielāgotos aizvien mazāk labvēlīgajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem. Lai palielinātu apiņu augiem pieejamā ūdens daudzumu, jaunajās režģu sistēmās ir atļauts izmantot herbicīdus. Ņemot vērā jaunu zinātnisko informāciju, maksimālo žāvēšanas temperatūru palielina līdz 65 °C.

(3)

Komisija izskatīja minēto grozījumu un nolēma, ka tas ir pamatots. Tā kā grozījums Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta nozīmē ir maznozīmīgs, Komisija to var apstiprināt, nepiemērojot minētās regulas 5., 6. un 7. pantā izklāstīto procedūru,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Tettnanger Hopfen” specifikāciju groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2. pants

Specifikācijas galveno elementu kopsavilkums ir ietverts šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 7. jūnijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOȘ


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2)  OV L 119, 13.5.2010., 5. lpp.


I PIELIKUMS

Apstiprina šādus aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Tettnanger Hopfen” specifikācijas grozījumus.

Ražošanas metode

1)

Pilnībā svītro ceturto, piekto un sesto teikumu:

Tettnanger Hopfen” audzētāji var uzsākt sagatavošanas darbus tikai pavasarī pretēji citiem audzēšanas apgabaliem, kuros stieples karina jau ziemā. Tas ir saistīts ar šim reģionam raksturīgajām režģu sistēmām. Salīdzinājumā ar citiem audzēšanas reģioniem, kuros galvenokārt izmanto vienrindu sistēmu, Tetnangā sešas apiņu rindas veido vienu “nodalījumu”, un tikai tad ir celiņš.

Paskaidrojums: jaunā veida režģu sistēmu ieviešanai ir ekonomisks pamatojums; tā atvieglo lauksaimniecības mašīnu izmantošanu.

2)

Septītajā teikumā vārdkopu “no aprīļa sākuma līdz vidum” aizstāj ar vārdkopu “no marta sākuma līdz aprīļa vidum”.

Paskaidrojums: augu apgriešanai atvēlēto laikposmu pagarina, lai sekmīgāk pielāgotos aizvien mazāk labvēlīgajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, kuri ir klimata pārmaiņu sekas, un lai racionālāk izmantotu pieejamo darbaspēku.

3)

Pilnībā svītro sešpadsmito un septiņpadsmito teikumu:

Īpatnība ir tā, ka apiņu ziedēšanas laikā sazeļ arī zāle (pretēji citiem audzēšanas reģioniem šā apgabala apiņu audzētāji brīvprātīgi apņēmušies neizmantot herbicīdus) un tādēļ augsnes apstrāde vairs nav jāveic. Tas novērš augsnes sablīvēšanos un izskalojumus, kā arī veicina humusa veidošanos.

Paskaidrojums: jaunajās režģu sistēmās var nākties izmantot herbicīdus. Tas attiecas tikai uz relatīvi retajiem gadījumiem, kad bagātīgi savairojušās nezāles, un ir vajadzīgs, lai palielinātu apiņu augiem pieejamā ūdens daudzumu. Tāpēc apiņu kvalitātei no tā nevajadzētu ciest.

4)

Divdesmitajā teikumā norādi “62 °C” aizstāj ar “65 °C”.

Paskaidrojums: jaunākās zinātniskās atziņas liecina, ka maksimālā žāvēšanas temperatūra var būt jāpalielina līdz 65 °C. Maksimālās žāvēšanas temperatūras palielināšana ir saskaņā ar apiņu piegādes līguma vispārīgajiem noteikumiem; Vācijas apiņiem izvirzīto kvalitātes prasību tabulā, kas iekļauta minētajos noteikumos, norādīts, ka neapstrādātiem apiņiem jābūt žāvētiem 60–65 °C temperatūrā. Turklāt žāvēšana augstākā temperatūrā uzlabo energoefektivitātes rādītājus. Tā nekādi nekaitē apiņu maigajai smaržai.


II PIELIKUMS

VIENOTS DOKUMENTS

Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

“TETTNANGER HOPFEN”

EK Nr. DE-PGI-0105-0528-03.11.2011.

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums

“Tettnanger Hopfen”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Vācija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.8. grupa.

Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u. c.)

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1. punkts)

Botāniskais apraksts. No botānikas viedokļa apiņi (Humulus lupulus) ir nātru rindas (Urticales) kaņepju dzimtas (Cannabaceae) augi. Apiņi ir divmāju augi, proti, uz viena auga veidojas tikai sievišķās vai arī tikai vīrišķās ziedkopas. Audzē tikai “sievišķos apiņus”, no kuru ziedkopām veidojas rogas. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 510/2006 aizsargā tikai sievišķās apiņu rogas (parastais apinis) un no tām iegūstamos pārstrādes produktus, jo īpaši apiņu granulas un apiņu ekstraktu. Apiņu sievišķie ziedi sakārtoti galviņās, kas veidotas no pieziedlapām, seglapām, īsa ziedkātiņa, kā arī ziedkopu asīm, sniedzot vērtīgas izejvielas “Tettnanger Hopfen” alus brūvēšanai. Apiņi ir īsās dienas augi, proti, tie aug un attīstās pavasarī, kad dienas kļūst garākas, bet zied parasti no aptuveni 21. jūnija, kad dienas atkal sāk kļūt īsākas. Pateicoties labvēlīgākiem klimatiskajiem apstākļiem (augsne, nokrišņu daudzums un vidējās gaisa temperatūras) salīdzinājumā ar citiem audzēšanas reģioniem, “Tettnanger Hopfen” šeit sasniedz līdz pat 8,30 m augstumu (sastatnes citos audzēšanas reģionos parasti ir 7–7,50 m augstas). Apinis ir ātraudzīgs augs (līdz 30 cm dienā), kas vijas pulksteņrādītāja virzienā. “Tettnanger Hopfen” ir aromātisko šķirņu apiņi, ko audzē Tetnangas [Tettnang] reģionā. Līdztekus galvenajām šķirnēm ’Tettnanger’ (kopš 1973. gada vienots nosaukums “Tettnanger Frühhopfen”; sk. P. Heidtmann, “Grünes Gold”, 1994, 342. lpp.) un ’Hallertauer Mittelfrüher’ audzē arī šķirnes ’Hallertauer Tradition’ un ’Perle’. ’Tettnanger’ šķirni audzē tikai Tetnangas audzēšanas reģionā.

Izmantošana. “Tettnanger Hopfen” apiņi galvenokārt paredzēti alus darīšanai (aptuveni 99 %) (pavisam nelielu daudzumu izmanto farmācijas nozarē). Klienti saņem “Tettnanger Hopfen” lielākoties pārstrādātā veidā kā apiņu granulas un tikai nelielu daļu kā apiņu ekstraktu, jo, iegūstot ekstraktu, var zust vērtīgais “Tettnanger Hopfen” aromāts.

Sastāvs. Vērtīgās apiņu sastāvdaļas ir rūgtvielas (apiņu sveķi), smaržvielas (ēteriskās eļļas) un miecvielas (polifenoli). Tetnanga ir aromātisko apiņu audzēšanas reģions.

Tettnanger Hopfen” apiņi ir pazīstami visā pasaulē arī un jo īpaši izsmalcinātā aromāta dēļ, kas veidojas no apiņos esošajām vairāk nekā 300 ēteriskajām eļļām (tā sauktais apiņu zieds). “Tettnanger Hopfen” aromāts atgādina ziedus, citrusaugļus, augļus, jāņogas, tam raksturīgas saldenas un pikantas nianses. Šajā reģionā audzēto apiņu aromātu raksturo kā “harmonisku, noturīgi pilnīgu un maigu”.

Līdztekus šim iedalījumam apiņu šķirnes oficiāli iedala pēc to sastāvdaļām: “apiņi ar izsmalcinātu aromātu”, “aromātiskie apiņi”, “rūgtvielu apiņi”, “apiņi ar augstu α-sveķskābes saturu”. 96 % “Tettnanger Hopfen” apiņu (’Tettnanger’ un ’Hallertauer’ šķirne) ietilpst “izsmalcinātā aromāta” grupā, atlikušie 4 % (’Perle’ un ’Hallertauer Tradition’) – “aromātisko apiņu” grupā. Tā kā daudzas no 300 aromātiskajām sastāvdaļām joprojām nevar noteikt ar sajūtu orgāniem, alus darītavu apiņu iepircēji un lēmumu pieņēmēji vēl joprojām paļaujas uz subjektīvu aromāta iespaidu (izvēloties apiņus, iepircējs pasmaržo apiņus). Lietpratēji “Tettnanger Hopfen” vērtē kā izsmalcinātākos apiņus.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Neapstrādātu apiņu ražošanai līdz pat rogu iepakošanai un produkcijas apzīmogošanai un sertificēšanai vietējā sertifikācijas centrā pilnībā jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals ir Tetnangas audzēšanas reģions. Tas ietver:

1.

Bodenzē [Bodensee] rajonā šādu pašvaldību teritoriju – Eriskirch, Friedrichshafen, Hagnau am Bodensee, Immenstaad am Bodensee, Kressbronn am Bodensee, Langenargen, Markdorf, Meckenbeuren, Neukirch, Oberteuringen un Tettnang;

2.

Rāvensburgas [Ravensburg] rajonā šādu pašvaldību teritoriju – Achberg, Amtzell, Berg, Bodnegg, Grünkraut, Ravensburg, Wangen im Allgäu (agrāko Neuravensburg un Schomburg pašvaldību teritoriju apgabals);

3.

Lindavas [Lindau] (Bodenzē) rajonā šādu pašvaldību teritoriju – Bodolz, Lindau (Bodenzē), Nonnenhorn un Wasserburg (Bodenzē).

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Pirmie rakstu avoti par apiņu audzēšanu Tetnangas reģionā ir datēti ar 1150. gadu (P. Heidtmann, “Grünes Gold”, 1994, 12. lpp.). 1838. gadā minētas četrpadsmit alus darītavas toreizējā Tetnangas apriņķī (sk. Memminger, “Beschreibung des Oberamts Tettnang”, 1838, 62. lpp.), trīs no tām pilsētā. Trīs gadus vēlāk, 1841. gadā, tās jau bija sešas (sk. P. Heidtmann, “Grünes Gold”, 1994, 13. lpp.). Alus darītavu īpašnieki apiņus audzēja paši. Plānveida apiņu audzēšana tika uzsākta 1844. gadā, kad reģionā, kas bija mazāk piemērots vīnogu audzēšanai, kopā ar astoņiem pilsētas iedzīvotājiem to uzsāka Tetnangas ārsts Johann Nepomuk von Lentz (P. Heidtmann, “Grünes Gold”, 1994, 15. lpp.). No 1860. gada apiņu audzēšana paplašinājās, ziemeļos pietuvojoties vecākajam audzēšanas apgabalam ap Altshauzenu [Altshausen] (kopš aptuveni 1821. gada; P. Heidtmann, “Grünes Gold”, 1994, 14. lpp.), (1864. gadā – 91 ha, 1866. gadā – 160 ha, 1875. gadā – 400 ha, 1914. gadā – 630 ha; P. Heidtmann, “Grünes Gold”, 1994, 22. un turpmākās lpp.). Lielākā paplašināšanās Tetnangas audzēšanas reģionā norisinājās 20. gadsimta deviņdesmitajos gados, sasniedzot 1 650 hektārus (1997. gada Ziņojums par ES apiņu tirgu, 1997. gada HVG Hopfenverwertungsgenossenschaft e. G. ziņojums). Tetnangas reģionā vienmēr selekcionēti un kultivēti tikai aromātiskie apiņi.

Tettnanger Hopfen” audzē tikai uz tā dēvētās apakšējās grants terases, pēdējā ledus laikmeta vēlākās morēnas, Šusenas [Schussen] baseinā, gar Argenas [Argen] upi un tās ledus laikmetā izveidotajiem krastiem. Šie ģeoloģiskie veidojumi ar dziļām gruntsūdeņu straumēm ļauj apiņiem veidot dziļu sakņu sistēmu (līdz pat 2 m). Vienlaicīgi tiek nodrošināts nepārtraukts augsnes mitrums, arī ilgstoša sausuma laikā. Vēl viens būtisks faktors, kas nosaka “Tettnanger Hopfen” aromāta veidošanos, ir mērenais maigais klimats, kāds valda 400 līdz 600 m augstumā virs jūras līmeņa un ko daļēji ietekmē Bodenzē ezers.

Tettnanger Hopfen” audzē unikālos klimatiskajos apstākļos (gada vidējās temperatūras, saules spīdēšanas ilguma un nokrišņu daudzuma ziņā). Temperatūra 9,4 grādi pēc Celsija, gandrīz 1 800 saules spīdēšanas stundas un nokrišņu daudzums 1 136 mm gadā, kas ir pēdējo trīsdesmit gadu laikā reģistrētie vidējie rādītāji (2009. gada dati), nodrošina apiņiem “Tettnanger Hopfen” daudz labvēlīgākus apstākļus nekā citos Vācijas audzēšanas reģionos.

5.2.   Produkta specifika

Tettnanger Hopfen” ir aromātisko šķirņu apiņi, ko audzē Tetnangas [Tettnang] reģionā. Līdztekus galvenajām šķirnēm ’Tettnanger’ un ’Hallertauer Mittelfrüher’ audzē arī šķirnes ’Hallertauer Tradition’ un ’Perle’. ’Tettnanger’ šķirni audzē tikai Tetnangas audzēšanas reģionā.

Tettnanger Hopfen” apiņiem ir izsmalcināts aromāts, kas veidojas no apiņos esošajām vairāk nekā 300 ēteriskajām eļļām (tā sauktais apiņu zieds). “Tettnanger Hopfen” aromāts atgādina ziedus, citrusaugļus, augļus, jāņogas, tam raksturīgas saldenas un pikantas nianses. Šajā reģionā audzēto apiņu aromātu raksturo kā “harmonisku, noturīgi pilnīgu un maigu”.

Saskaņā ar apiņu tirgotāju izstrādāto iedalījumu 96 % “Tettnanger Hopfen” apiņu (’Tettnanger’ un ’Hallertauer’ šķirne) ietilpst “izsmalcinātā aromāta” grupā, atlikušie 4 % (’Perle’ un ’Hallertauer Tradition’) – “aromātisko apiņu” grupā.

Tettnanger Hopfen” raksturīga arī augsta viendabības pakāpe.

To apliecina arī neatkarīgas produkcijas partiju kvalitātes pārbaudes, ko ik gadu veic specializētajā Tetnangas apiņu laboratorijā.

Šos viendabīguma pārbaužu rezultātus turklāt ir apstiprinājusi Hohenhaimas [Hohenheim] universitāte attiecībā uz šķirni ’Tettnanger’, bet alus darītava Anheuser/Busch – attiecībā uz šķirni ’Hallertauer Mittelfrüher’.

Tettnanger Hopfen” ir plaši pazīstami arī ārpus reģiona robežām. Smalkajam aromātam, kas nāk no mazās, bet izsmalcinātās apiņu audzēšanas metropoles Tetnangas, ir piekritēji visā pasaulē: Japānā tas nebūt nav mazāk mīlēts kā ASV. Īpašs novērtējuma un kvalitātes apliecinājums ir tad, ja alus darītājs ASV uz alus iepakojuma etiķetes norāda “brūvēts ar “Tettnanger Hopfen””, kas nebūt nav retums. Pateicoties apiņu kvalitātei, “Tettnanger Hopfen” vienmēr sasniedz visaugstākās pārdošanas cenas (deviņdesmito gadu ES ikgadējie ziņojumi, Bavārijas reģionālā aģentūra [Bayerische Landesanstalt] – ikgadējie ziņojumi no 1990. līdz 2000. gadam; P. Heidtmann, “Grünes Gold”, 1994, 368., 369. lpp.). Arī pašu apiņu pilsētas Tetnangas iedzīvotāju dzīve ir saistīta ar apiņiem. To atspoguļo reģionālās struktūras un ar “Tettnanger Hopfen” saistītie pasākumi. Piemēram, apmeklējot 1995. gadā izveidoto “Tettnanger Hopfen” muzeju un iepazīstoties ar visu, kas saistīts ar apiņu audzēšanu, var izjust patiesu valdzinājumu. Pastaigas laikā pa četrus kilometrus garo “Tettnanger Hopfen” audzēšanas taku interesenti var noskaidrot visu, kas jāzina par “Tettnanger Hopfen”. 42 km garais “Tettnanger Hopfen” apkārtceļš ved riteņbraucējus cauri Tetnangas audzēšanas reģionam. Apiņu svētkos, kas katru gadu norisinās augustā neilgi pirms ražas novākšanas Tettnang-Kau, Tetnangas iedzīvotāji godina sava “zaļā zelta” senās tradīcijas. Visbeidzot, katru otro gadu jaunievēlētās Tetnangas apiņu “kronētās personas” (apiņu karaliene un divas princeses) pārstāv “Tettnanger Hopfen” gan savā reģionā, gan starptautiskā mērogā.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN).

Šāds ģeoloģisko (augsnes kvalitāte) un klimatisko faktoru apvienojums rada optimālus apstākļus “Tettnanger Hopfen” augšanai un rogu veidošanai, līdz ar to nodrošinot viendabīgumu, kurā liela nozīme ir ģeogrāfiskajiem faktoriem. “Tettnanger Hopfen” izsmalcinātā aromāta veidošanos nosaka arī ģeogrāfiskā apgabala augsnes tipi un mērenais maigais klimats, ko daļēji ietekmē Bodenzē ezers. “Tettnanger Hopfen” starptautiskās slavas pamatā ir tieši šis aromāts. Tetnangas reģiona senā apiņu audzēšanas tradīcija ir viens no faktoriem, kas veido iedzīvotāju reģionālo identitāti un piederības izjūtu; “Tettnanger Hopfen” ir stabila vietējās kultūras dzīves sastāvdaļa.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

Markenblatt, 33. sēj., 20.8.2010., 7a-bb daļa, 14729. lpp.

http://register.dpma.de/DPMAregister/geo/detail.pdfdownload/19450


8.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 148/20


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 483/2012

(2012. gada 7. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 7. jūnijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

AL

52,8

MA

66,7

MK

52,8

TR

64,5

ZZ

59,2

0707 00 05

MK

24,1

TR

112,0

ZZ

68,1

0709 93 10

TR

98,7

ZZ

98,7

0805 50 10

BO

105,2

TR

110,6

ZA

150,0

ZZ

121,9

0808 10 80

AR

99,9

BR

79,5

CL

101,6

CN

136,2

NZ

136,2

US

139,9

ZA

108,6

ZZ

114,6

0809 10 00

TR

240,2

ZZ

240,2

0809 29 00

TR

454,3

ZZ

454,3


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


8.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 148/22


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 484/2012

(2012. gada 7. jūnijs),

ar ko nosaka atbalsta maksimālo apjomu par olīveļļas uzglabāšanu privātās noliktavās saskaņā ar konkursa procedūru, kas izsludināta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 430/2012

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 43. panta d) punktu saistībā ar 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2012. gada 22. maija Īstenošanas regulā (ES) Nr. 430/2012, ar ko izsludina konkursa procedūru saistībā ar atbalstu par olīveļļas uzglabāšanu privātās noliktavās (2), paredzēti divi piedāvājumu iesniegšanas apakšperiodi.

(2)

Saskaņā ar 13. panta 1. punktu Komisijas 2008. gada 20. augusta Regulā (EK) Nr. 826/2008, ar ko paredz kopīgus noteikumus par atbalsta piešķiršanu dažu lauksaimniecības produktu privātai uzglabāšanai (3), pamatojoties uz dalībvalstu paziņotajiem piedāvājumiem, Komisija nosaka vai nenosaka atbalsta maksimālo summu.

(3)

Pamatojoties uz pirmajā konkursa daļā iesniegtajiem piedāvājumiem, ir lietderīgi noteikt atbalsta maksimālo summu par olīveļļas uzglabāšanu privātās noliktavās attiecībā uz piedāvājumu iesniegšanas apakšperiodu, kas beidzas 2012. gada 5. jūnijā.

(4)

Lai nekavējoties dotu signālu tirgum un nodrošinātu šā pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(5)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 430/2012 izsludinātajā konkursa procedūrā attiecībā uz piedāvājumu iesniegšanas apakšperiodu, kas beidzas 2012. gada 5. jūnijā, atbalsta maksimālā summa par olīveļļu ir norādīta šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 7. jūnijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 132, 23.5.2012., 13. lpp.

(3)  OV L 223, 21.8.2008., 3. lpp.


PIELIKUMS

Produkts

Atbalsta maksimālā summa

(EUR/tonnas dienā)

Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa

0,65

Neapstrādāta olīveļļa

0,65


8.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 148/24


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 485/2012

(2012. gada 7. jūnijs)

par minimālā muitas nodokļa noteikšanu cukuram septītajai konkursa kārtai saskaņā ar konkursa procedūru, kas uzsākta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2011

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 187. pantu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2011 (2) tika izsludināts pastāvīgs konkurss 2011./2012. tirdzniecības gadam attiecībā uz cukura ar KN kodu 1701 importu, kuram piemēro pazemināto muitas nodokli.

(2)

Atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2011 6. pantam Komisijai jāpieņem lēmums par to, vai noteikt minimālo muitas nodokli attiecīgajam astoņciparu KN kodam vai arī nenoteikt, ņemot vērā konkrētajā konkursa kārtā saņemtos piedāvājumus.

(3)

Ņemot vērā piedāvājumus, kas septītajā piektajā konkursa kārtā, minimālais muitas nodoklis būtu jānosaka tikai dažiem astoņciparu kodiem, kuri attiecas uz cukuru ar KN kodu 1701, bet pārējiem astoņciparu kodiem, kuri attiecas uz cukuru ar minēto KN kodu, minimālais muitas nodoklis nebūtu jānosaka.

(4)

Lai nekavējoties dotu signālu tirgum un nodrošinātu šā pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(5)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz septīto konkursa kārtu, kura paredzēta saskaņā ar Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1239/2011 izsludināto konkursa procedūru un kuras iesniegšanas termiņš beidzās 2012. gada 6. jūnijā, minimālais muitas nodoklis ir vai nav noteikts astoņciparu kodiem, kas attiecas uz cukuru ar KN kodu 1701, atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 7. jūnijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 318, 1.12.2011., 4. lpp.


PIELIKUMS

Minimālais muitas nodoklis

(EUR par tonnu)

Astoņciparu KN kods

Minimālais muitas nodoklis

1

2

1701 12 10

X

1701 12 90

X

1701 13 10

X

1701 13 90

1701 14 10

312,60

1701 14 90

1701 91 00

X

1701 99 10

345,00

1701 99 90

(—)

Minimālais muitas nodoklis nav noteikts (visi piedāvājumi noraidīti).

(X)

Nav iesniegts neviens piedāvājums.