ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2012.134.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 134

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

55. sējums
2012. gada 24. maijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

 

2012/271/ES

 

*

Padomes Lēmums (2012. gada 24. aprīlis) par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības

1

 

 

2012/272/ES

 

*

Padomes Lēmums (2012. gada 14. maijs) par to, lai Savienības vārdā parakstītu Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses

3

 

 

2012/273/ES

 

*

Padomes Lēmums (2012. gada 14. maijs) par to, lai Savienības vārdā parakstītu Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses

4

 

*

Informācija par grozījumiem Protokola par vīna etiķetēšanu IV papildinājumā, kā minēts 8. panta 2. punktā Nolīgumā par vīna tirdzniecību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm

5

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 434/2012 (2012. gada 16. maijs) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Chelčicko – Lhenické ovoce (AĢIN))

6

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 435/2012 (2012. gada 16. maijs) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Φασόλια Βανίλιες Φενεού (Fasolia Vanilies Feneou) (AĢIN))

8

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 436/2012 (2012. gada 23. maijs), ar ko attiecībā uz vielu azametifoss groza pielikumu Regulai (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura ( 1 )

10

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 437/2012 (2012. gada 23. maijs), ar ko sāk izmeklēšanu par tādu antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu, kuri ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 791/2011 noteikti konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam, ko veic, tos nosūtot no Taivānas un Taizemes un deklarējot vai nedeklarējot kā Taivānas un Taizemes izcelsmes ražojumus, un par šāda importa reģistrāciju

12

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 438/2012 (2012. gada 23. maijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

16

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 439/2012 (2012. gada 23. maijs), ar ko groza ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 971/2011 2011./2012. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

18

 

 

LĒMUMI

 

 

2012/274/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 24. aprīlis), ar ko nosaka otro reģionu grupu Vīzu informācijas sistēmas (VIS) darbības sākšanai (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 2505)

20

 

 

2012/275/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 2. maijs) par vīnogulāju šķirņu iekļaušanu Protokola par vīna etiķetēšanu IV papildinājumā, kā minēts 8. panta 2. punktā Nolīgumā par vīna tirdzniecību starp EK un ASV

23

 

 

2012/276/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 10. maijs) par Eiropas Savienības finansiālo ieguldījumu 10 dalībvalstu (Beļģijas, Bulgārijas, Dānijas, Igaunijas, Itālijas, Kipras, Latvijas, Rumānijas, Slovēnijas un Somijas) programmās datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē 2012. gadā (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 3024)

27

 

 

2012/277/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 21. maijs), ar kuru groza Lēmumu 2002/840/EK, ar ko pieņem sarakstu attiecībā uz apstiprinātām iekārtām pārtikas produktu apstarošanai trešās valstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 3179)  ( 1 )

29

 

 

2012/278/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2012. gada 23. maijs), ar ko izbeidz antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda savienotājelementu un to daļu importu

31

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

24.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/1


PADOMES LĒMUMS

(2012. gada 24. aprīlis)

par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības

(2012/271/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 196. pantu un 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2894/94 (1994. gada 28. novembris) par kārtību, lai īstenotu Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (1), un jo īpaši tās 1. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (2) ("EEZ līgums") 31. protokolā ietverti īpaši nosacījumi un noteikumi par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības.

(2)

EEZ līguma Līgumslēdzēju pušu sadarbību ir lietderīgi paplašināt attiecībā uz pasākumiem, kas nav četras pamatbrīvības.

(3)

Lai šāda paplašināta sadarbība būtu iespējama, būtu jāizdara grozījumi EEZ līguma 31. protokolā, tā darbības jomā iekļaujot Padomes Direktīvu 2008/114/EK (2008. gada 8. decembris) par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (3).

(4)

Tādēļ Savienības nostājai EEZ Apvienotajā komitejā būtu jāpamatojas uz pievienoto lēmuma projektu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Eiropas Savienībai jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz ierosināto grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības, pamatojas uz EEZ Apvienotās komitejas lēmuma projektu, kas pievienots šim lēmumam.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2012. gada 24. aprīlī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

N. WAMMEN


(1)  OV L 305, 30.11.1994., 6. lpp.

(2)  OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(3)  OV L 345, 23.12.2008., 75. lpp.


PROJEKTS

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. …/2012

(… gada …),

ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, kurā grozījumi izdarīti ar Protokolu, ar ko pielāgo Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu ("EEZ līgums"), un jo īpaši tā 86. un 98. pantu,

tā kā:

(1)

EEZ līguma 31. protokols tika grozīts ar EEZ Apvienotās komitejas … Lēmumu Nr. …/… (1).

(2)

Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma līgumslēdzēju pušu sadarbību, iekļaujot Padomes Direktīvu 2008/114/EK (2008. gada 8. decembris) par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (2).

(3)

Lai šāda paplašināta sadarbība būtu iespējama, būtu jāgroza EEZ līguma 31. protokols,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

EEZ līguma 31. protokola par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības 10. pantam pievieno šādu punktu:

"9.

a)

Līgumslēdzējas puses sadarbojas jomās, kuras aptver šis tiesību akts:

32008 L 0114: Padomes Direktīva 2008/114/EK (2008. gada 8. decembris) par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (OV L 345, 23.12.2008., 75. lpp.).

b)

Lai sasniegtu Direktīvā 2008/114/EK noteiktos mērķus, līgumslēdzējas puses izmanto atbilstošus sadarbības veidus, kuri minēti EEZ līguma 80. pantā.

c)

Saskaņā ar EEZ līguma 79. panta 3. punktu EEZ līguma VII daļu (Noteikumi par iestādēm), izņemot 3. nodaļas 1. un 2. iedaļu, attiecina uz šo punktu."

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc pēdējā paziņojuma iesniegšanas EEZ Apvienotajai komitejai saskaņā ar EEZ līguma 103. panta 1. punktu (3).

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

…,

EEZ Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

EEZ Apvienotās komitejas sekretāri


(1)  OV L …

(2)  OV L 345, 23.12.2008., 75. lpp.

(3)  [Konstitucionālās prasības nav norādītas.] [Konstitucionālās prasības ir norādītas.]


24.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/3


PADOMES LĒMUMS

(2012. gada 14. maijs)

par to, lai Savienības vārdā parakstītu Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses

(2012/272/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 79. panta 3. punktu, 91. un 100. pantu, 191. panta 4. punktu, 207. un 209. pantu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2004. gada 25. novembrī pilnvaroja Komisiju risināt sarunas ar Filipīnu Republiku par partnerības un sadarbības pamatnolīgumu (“nolīgums”).

(2)

Nolīguma noteikumi, uz ko attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļa, Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoši kā atsevišķām līgumslēdzējām pusēm un nevis kā Eiropas Savienības daļai, izņemot, ja Eiropas Savienība kopīgi ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju paziņo Filipīnu Republikai, ka Apvienotā Karaliste vai Īrija ir uzņēmusies saistības kā Eiropas Savienības daļa saskaņā ar Protokolu Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību. Ja uz Apvienoto Karalisti un/vai Īriju vairs neattiecas saistības kā uz Eiropas Savienības daļu saskaņā ar Protokola Nr. 21 4.a pantu, Eiropas Savienībai kopīgi ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju nekavējoties jāinformē Filipīnu Republika par izmaiņām to statusā, un šādā gadījumā nolīguma noteikumiem uz tām jāattiecas uz katru atsevišķi. Tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar Protokolu Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem līgumiem.

(3)

Ja Apvienotā Karaliste un/vai Īrija nav sniegušas vajadzīgo paziņojumu atbilstīgi 3. pantam Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, tās nepiedalās šā Padomes lēmuma pieņemšanā, ciktāl tas attiecas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļas noteikumiem. Tas pats attiecas uz Dāniju atbilstīgi Protokolam Nr. 22 par Dānijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

(4)

Nolīgums būtu jāparaksta, ņemot vērā tā noslēgšanu nākotnē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek atļauts parakstīt Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses, ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu (1).

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas parakstīt nolīgumu Savienības vārdā.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas.

Briselē, 2012. gada 14. maijā

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  Nolīguma tekstu publicēs kopā ar lēmumu par tā noslēgšanu.


24.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/4


PADOMES LĒMUMS

(2012. gada 14. maijs)

par to, lai Savienības vārdā parakstītu Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses

(2012/273/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 79. panta 3. punktu, 207. un 209. pantu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2009. gada 27. jūlijā pilnvaroja Komisiju risināt sarunas ar Mongoliju par partnerības un sadarbības pamatnolīgumu (“Nolīgums”).

(2)

Nolīguma noteikumi, kas ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļas darbības jomā, Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoši kā atsevišķām līgumslēdzējām pusēm, nevis kā Eiropas Savienības daļai, ja vien Eiropas Savienība kopā ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju nav kopīgi paziņojušas Mongolijai, ka Apvienotajai Karalistei vai Īrijai noteikumi ir saistoši kā Eiropas Savienības daļai saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Ja Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai noteikumi vairs nav saistoši kā Eiropas Savienības daļai saskaņā ar Protokola Nr. 21 4.a pantu, Eiropas Savienībai kopā ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju nekavējoties jāinformē Mongolija par jebkādām izmaiņām to nostājā, un šādā gadījumā tām nolīguma noteikumiem tām joprojām ir jābūt saistošiem katrai atsevišķi. Tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar Protokolu Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem līgumiem.

(3)

Ja Apvienotā Karaliste un/vai Īrija nav sniegušas vajadzīgo paziņojumu atbilstīgi 3. pantam Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, tās nepiedalās šā Padomes lēmuma pieņemšanā, ciktāl tas attiecas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļas noteikumiem. Tas pats attiecas uz Dāniju atbilstīgi Protokolam Nr. 22 par Dānijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

(4)

Nolīgums būtu jāparaksta, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek atļauts parakstīt Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses, ņemot vērā tā noslēgšanu (1).

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas.

Briselē, 2012. gada 14. maijā

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  Nolīguma tekstu publicēs kopā ar lēmumu par tā noslēgšanu.


24.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/5


Informācija par grozījumiem Protokola par vīna etiķetēšanu IV papildinājumā, kā minēts 8. panta 2. punktā Nolīgumā par vīna tirdzniecību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm

Komisija 2012. gada 16. maija vēstulē apstiprināja Amerikas Savienotajām Valstīm, ka Savienība piekrīt Protokola par vīna etiķetēšanu (1) IV papildinājuma grozījumiem.

Saskaņā ar 11. panta 5. punktu Nolīgumā par vīna tirdzniecību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm grozījumi stājas spēkā 2012. gada 1. jūnijā.


(1)  OV L 87, 24.3.2006., 65. lpp.


REGULAS

24.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/6


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 434/2012

(2012. gada 16. maijs)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Chelčicko – Lhenické ovoce (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu un piemērojot minētās regulas 17. panta 2. punktu, Čehijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu “Chelčicko – Lhenické ovoce” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu ieraksta reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 16. maijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOȘ


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2)  OV C 271, 14.9.2011., 22. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.6. grupa.   Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

ČEHIJA

Chelčicko – Lhenické ovoce (AĢIN)


24.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/8


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 435/2012

(2012. gada 16. maijs)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Φασόλια Βανίλιες Φενεού (Fasolia Vanilies Feneou) (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu Grieķijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu “Φασόλια Βανίλιες Φενεού (Fasolia Vanilies Feneou)” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu ieraksta reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 16. maijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOȘ


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2)  OV C 273, 16.9.2011., 26. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.6. grupa.   Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

GRIEĶIJA

Φασόλια Βανίλιες Φενεού (Fasolia Vanilies Feneou) (AĢIN)


24.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/10


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 436/2012

(2012. gada 23. maijs),

ar ko attiecībā uz vielu azametifoss groza pielikumu Regulai (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (1), un jo īpaši tās 14. pantu saistībā ar 17. pantu,

ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras atzinumu, ko sagatavojusi Veterināro zāļu komiteja,

tā kā:

(1)

Farmakoloģiski aktīvo vielu, kas Savienībā paredzētas izmantošanai veterinārās zālēs produktīvajiem dzīvniekiem vai biocīdos produktos, kurus izmanto lopkopībā, atlieku maksimāli pieļaujamais saturs (turpmāk “MRL”) būtu jānosaka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009.

(2)

Farmakoloģiski aktīvās vielas un to klasifikācija pēc to MRL dzīvnieku izcelsmes produktos ir noteikta pielikumā Komisijas 2009. gada 22. decembra Regulai (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura (2).

(3)

Šobrīd azametifoss ir iekļauts Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā kā atļauta viela lašu (salmonidae) dzimtas zivju sugās.

(4)

Eiropas Zāļu aģentūrai ir iesniegts pieteikums, lai paplašinātu spēkā esošo ierakstu par azametifosu, ko piemēro zivju sugām.

(5)

Veterināro zāļu komiteja ir ieteikusi paplašināt minēto ierakstu un atzinusi, ka nav vajadzīgs noteikt azametifosa MRL zivju sugās.

(6)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza ieraksts par azametifosu Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Veterināro zāļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikumu groza atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 23. maijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 152, 16.6.2009., 11. lpp.

(2)  OV L 15, 20.1.2010., 1. lpp.


PIELIKUMS

Ierakstu par azametifosu Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā aizstāj ar šādu:

Farmakoloģiski aktīvā viela

Marķieratliekas

Dzīvnieku suga

MRL

Izmeklējamie audi

Citi noteikumi (saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 470/2009 14. panta 7. punktu)

Terapeitiskā klasifikācija

“Azametifoss

NEPIEMĒRO

Zivis

MRL nav vajadzīgs

NEPIEMĒRO

IERAKSTA NAV

Pretparazītu līdzekļi / līdzekļi pret ektoparazītiem”


24.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/12


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 437/2012

(2012. gada 23. maijs),

ar ko sāk izmeklēšanu par tādu antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu, kuri ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 791/2011 noteikti konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam, ko veic, tos nosūtot no Taivānas un Taizemes un deklarējot vai nedeklarējot kā Taivānas un Taizemes izcelsmes ražojumus, un par šāda importa reģistrāciju

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu,

saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu apspriedusies ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PIEPRASĪJUMS

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu saņēma pieprasījumu izmeklēt to antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu, kas noteikti konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam, un attiecināt reģistrāciju uz konkrētiem stikla šķiedras sieta audumiem, kurus nosūta no Taivānas un Taizemes, deklarējot vai nedeklarējot Taivānas un Taizemes izcelsmi.

(2)

Pieprasījumu 2012. gada 10. aprīlī iesniedza četri konkrētu stikla šķiedras sieta audumu Savienības ražotāji: Saint-Gobain Adfors CZ s.r.o., Tolnatext Fonalfeldolgozo, AS “Valmieras stikla šķiedra” un Vitrulan Technical Textiles GmbH.

B.   RAŽOJUMS

(3)

Ražojums, uz kuru attiecas iespējamā pasākumu apiešana, ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumi, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm, kas sver vairāk nekā 35 g/m2 (izņemot stikla šķiedras diskus), un ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7019 51 00 un ex 7019 59 00 (“attiecīgais ražojums”).

(4)

Izmeklējamais ražojums ir tāds pats kā iepriekšējā apsvērumā definētais ražojums, taču tas tiek sūtīts no Taivānas un Taizemes neatkarīgi no tā, vai šā ražojuma izcelsme ir vai nav deklarēta Taivānā un Taizemē, un to pašlaik klasificē ar tādu pašu KN kodu, ar kādu tiek klasificēts attiecīgais ražojums.

C.   SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(5)

Pašlaik spēkā esošie pasākumi, kuri, iespējams, tiek apieti, ir antidempinga pasākumi, kas noteikti ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 791/2011 (2).

D.   PAMATOJUMS

(6)

Pieprasījumā ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi, ka antidempinga pasākumi, kas piemērojami konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam, tiek apieti, pārsūtot to caur Taivānu un Taizemi.

(7)

Iesniegtie pirmšķietamie pierādījumi ir šādi.

(8)

Pieprasījumā norādīts, ka pēc tam, kad attiecīgajam ražojumam piemēroja pasākumus, ir ievērojami mainījies tirdzniecības modelis saistībā ar eksportu no Ķīnas Tautas Republikas, Taivānas un Taizemes uz Savienību, un šādām pārmaiņām nav cita attaisnojoša iemesla vai pamatojuma kā antidempinga maksājuma noteikšana.

(9)

Šķiet, šīs tirdzniecības modeļa pārmaiņas radušās tādēļ, ka konkrēti ĶTR izcelsmes stikla šķiedras sieta audumi uz Savienību tiek pārsūtīti caur Taivānu un Taizemi.

(10)

Turklāt pieprasījumā ir pietiekami daudz pirmšķietamu pierādījumu tam, ka attiecīgajam ražojumam piemēroto pašreizējo antidempinga pasākumu koriģējošās sekas tiek mazinātas gan attiecībā uz daudzumu, gan cenu. Ievērojami izmeklējamā ražojuma importa apjomi, šķiet, ir aizstājuši attiecīgā ražojuma importu. Turklāt ir pietiekami daudz pierādījumu tam, ka izmeklējamā ražojuma imports notiek par cenām, kuras ir zemākas par cenu, kas nerada kaitējumu un kas konstatēta izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi.

(11)

Visbeidzot, pieprasījumā ir pietiekami daudz pirmšķietamu pierādījumu tam, ka izmeklējamajam ražojumam tiek piemērotas dempinga cenas, salīdzinot ar normālo vērtību, kas attiecīgajam ražojumam tika konstatēta iepriekš.

(12)

Ja izmeklēšanā tiktu konstatēta tāda pasākumu apiešana caur Taivānu un Taizemi, uz kuru attiecas pamatregulas 13. pants, izņemot pārsūtīšanu, izmeklēšanu var attiecināt arī uz šo apiešanu.

E.   PROCEDŪRA

(13)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas pamato izmeklēšanas sākšanu atbilstīgi pamatregulas 13. panta 3. punktam, un tam, lai reģistrētu izmeklējamā ražojuma importu, neatkarīgi no tā, vai tā izcelsme ir vai nav deklarēta Taivānā un Taizemē, saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu.

a)   Anketas

(14)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas zināmajiem eksportētājiem/ražotājiem un zināmajām eksportētāju/ražotāju apvienībām Taivānā un Taizemē, zināmajiem eksportētājiem/ražotājiem un zināmajām eksportētāju/ražotāju apvienībām Ķīnas Tautas Republikā, zināmajiem importētājiem un importētāju apvienībām Savienībā, kā arī Ķīnas Tautas Republikas, Taivānas un Taizemes iestādēm. Informāciju var attiecīgi iegūt arī no Savienības ražošanas nozares.

(15)

Visām ieinteresētajām personām vienmēr nekavējoties un ne vēlāk kā šīs regulas 3. pantā norādītajā termiņā jāsazinās ar Komisiju un šīs regulas 3. panta 1. punktā noteiktajā termiņā jāpieprasa anketa, jo šīs regulas 3. panta 2. punktā norādītais termiņš attiecas uz visām ieinteresētajām personām.

(16)

Ķīnas Tautas Republikas, Taivānas un Taizemes iestādes tiks informētas par izmeklēšanas sākšanu.

b)   Informācijas vākšana un uzklausīšanas organizēšana

(17)

Ar šo visas ieinteresētās personas tiek aicinātas rakstiski darīt zināmu savu viedokli un sniegt apstiprinošus pierādījumus. Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to rakstiski pieprasa un norāda konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

c)   Atbrīvojums no importa reģistrācijas vai pasākumiem

(18)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu izmeklējamā ražojuma importu var atbrīvot no reģistrācijas vai pasākumiem, ja ar šādu importu pasākumi netiek apieti.

(19)

Iespējamā pasākumu apiešana notiek ārpus Savienības, tādēļ saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu var piešķirt atbrīvojumu konkrētu stikla šķiedras sieta audumu, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2 (izņemot stikla šķiedras diskus), ražotājiem Taivānā un Taizemē, kuri var pierādīt, ka nav saistīti (3) ne ar vienu ražotāju, uz ko attiecas pasākumi (4), un ja ir konstatēts, ka tie nav iesaistīti pamatregulas 13. panta 1. un 2. punktā definētajā pasākumu apiešanā. Ražotājiem, kas vēlas saņemt atbrīvojumu, šīs regulas 3. panta 3. punktā norādītajā termiņā būtu jāiesniedz pieprasījums, kas pienācīgi pamatots ar pierādījumiem.

F.   REĢISTRĀCIJA

(20)

Ievērojot pamatregulas 14. panta 5. punktu, izmeklējamā ražojuma imports būtu jāreģistrē, lai nodrošinātu, ka tad, ja izmeklēšanā konstatē pasākumu apiešanu, antidempinga maksājumus atbilstošā apmērā varētu piemērot no dienas, kad šāda importa no Taivānas un Taizemes reģistrēšana sākta.

G.   TERMIŅI

(21)

Pārdomātas pārvaldības labad būtu jānosaka termiņi, kuros:

ieinteresētās personas var pieteikties Komisijā, rakstiski darīt zināmu savu viedokli un iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem un visu pārējo informāciju, kas jāņem vērā izmeklēšanā,

ražotāji Taivānā un Taizemē var pieprasīt atbrīvojumu no importa reģistrācijas vai pasākumiem,

ieinteresētās personas var iesniegt Komisijai rakstisku uzklausīšanas pieprasījumu.

Uzmanība tiek pievērsta faktam, ka vairākuma pamatregulā noteikto procesuālo tiesību īstenošana ir atkarīga no tā, vai persona piesakās šīs regulas 3. pantā minētajā termiņā.

H.   NESADARBOŠANĀS

(22)

Gadījumos, kad ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai arī ievērojami kavē izmeklēšanu, apstiprinošus vai negatīvus konstatējumus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu var sagatavot, balstoties uz pieejamajiem faktiem.

(23)

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju neņem vērā un izmanto pieejamos faktus.

(24)

Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir balstīti uz pieejamajiem faktiem, šai personai rezultāts var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

I.   IZMEKLĒŠANAS GRAFIKS

(25)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu izmeklēšana tiks pabeigta deviņu mēnešu laikā no šīs regulas publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

J.   PERSONAS DATU APSTRĀDE

(26)

Tiek norādīts, ka šajā izmeklēšanā savāktos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (5).

K.   UZKLAUSĪŠANAS AMATPERSONA

(27)

Ieinteresētās personas var lūgt Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona darbojas kā vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas izmeklēšanas dienestiem. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi lietai, strīdus attiecībā uz dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un trešo personu uzklausīšanas pieprasījumus. Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu atsevišķai ieinteresētajai personai un darboties kā vidutājs, lai pilnībā tiktu īstenotas ieinteresētās personas tiesības uz aizstāvību.

(28)

Uzklausīšanas pieprasījums būtu jāiesniedz uzklausīšanas amatpersonai rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Uzklausīšanas amatpersona arī nodrošinās iespēju piedalīties uzklausīšanā, kurā iesaistītās personas varēs paust dažādus viedokļus un piedāvāt atspēkojošus argumentus.

(29)

Papildu informāciju un kontaktinformāciju ieinteresētās personas var atrast uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta vietnē http://ec.europa.eu/trade/tackling-unfair-trade/hearing-officer/index_en.htm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 13. panta 3. punktu tiek sākta izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai, Savienībā importējot tādu stikla šķiedras sieta audumu, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm, kas sver vairāk nekā 35 g/m2 (izņemot stikla šķiedras diskus) un kas tiek sūtīti no Taivānas un Taizemes, neatkarīgi no tā, vai šā ražojuma izcelsme ir vai nav deklarēta Taivānā un Taizemē, un ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7019 51 00 un ex 7019 59 00 (TARIC kodi 7019510012, 7019510013, 7019590012 un 7019590013), tiek apieti ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 791/2011 noteiktie pasākumi.

2. pants

Ar šo muitas dienestiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu uzdod veikt vajadzīgos pasākumus, lai reģistrētu šīs regulas 1. pantā noteikto importu Savienībā.

Reģistrāciju beidz deviņus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Komisija ar regulu var uzdot muitas dienestiem pārtraukt to ražojumu importa reģistrāciju Savienībā, kurus ražojuši ražotāji, kas iesnieguši pieteikumu par atbrīvojumu no reģistrācijas un par ko konstatēts, ka tie atbilst atbrīvojuma piešķiršanas nosacījumiem.

3. pants

Anketas no Komisijas jāpieprasa 15 dienu laikā no šīs regulas publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Ieinteresētajām personām, kuras vēlas, lai to viedokli ņemtu vērā izmeklēšanā, jāpiesakās, sazinoties ar Komisiju, rakstiski jāizklāsta savs viedoklis un jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem un visa pārējā informācija 37 dienu laikā no dienas, kad šo regulu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

Taizemes un Taivānas ražotājiem, kuri pieprasa atbrīvojumu no importa reģistrācijas vai pasākumiem, tajā pašā 37 dienu termiņā jāiesniedz pieprasījums, kas pienācīgi pamatots ar pierādījumiem.

Ieinteresētajām personām, lai tās uzklausītu, tajā pašā 37 dienu termiņā jāpiesakās Komisijā.

Ieinteresētās personas tiek lūgtas visu informāciju un pieprasījumus iesniegt elektroniski (nekonfidenciālo informāciju pa e-pastu, konfidenciālo CD-R/DVD), un tām jānorāda savs nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs. Tomēr pilnvaras, parakstītus apliecinājumus un to atjauninājumus, ko pievieno atbildēm uz anketas jautājumiem, jāiesniedz uz papīra, t. i., jānosūta pa pastu vai jāiesniedz personīgi turpmāk norādītajā adresē. Ja kāda ieinteresētā persona dokumentus un pieprasījumus nevar iesniegt elektroniski, tai saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punktu nekavējoties jāsazinās ar Komisiju. Sīkāku informāciju par saraksti ar Komisiju ieinteresētās personas var atrast attiecīgajā lapā Tirdzniecības ģenerāldirektorāta vietnē: http://ec.europa.eu/trade/tackling-unfair-trade/trade-defence.

Visi rakstiski iesniegtie dokumenti, tostarp šajā paziņojumā prasītā informācija, kā arī atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste, ko ieinteresētās personas veic konfidenciāli, jābūt ar norādi “Limited (6), un saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu dokumentiem jāpievieno nekonfidenciāla versija, kurai jābūt ar norādi “For inspection by interested parties”.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: N105 4/92

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Fakss: +32 2 295 65 05

E-pasts: TRADE-AC-MESH-TT@ec.europa.eu

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 23. maijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  OV L 204, 9.8.2011., 1. lpp.

(3)  Saskaņā ar 143. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 par Kopienas Muitas kodeksa īstenošanu personas uzskata par saistītām tikai tad, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) personas ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) personas ir darba devējs un darba ņēmējs; d) kādai personai tieši vai netieši pieder, tā kontrolē vai tur 5% vai vairāk abu personu balsstiesīgās apgrozībā esošās akcijas vai daļas; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona; g) abas personas kopā tieši vai netieši kontrolē kādu trešo personu; vai h) personas ir vienas ģimenes locekļi. Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šāda radniecība: i) vīrs un sieva, ii) tēvs vai māte un bērns, iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa, iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns, v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns, vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla, vii) svainis un svaine. (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.). Šajā kontekstā termins “persona” attiecas gan uz fizisku, gan juridisku personu.

(4)  Tomēr pat tad, ja ražotāji iepriekšminētajā nozīmē ir saistīti ar uzņēmumiem, uz kuriem attiecas spēkā esošie pasākumi par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importu (sākotnējie antidempinga pasākumi), atbrīvojumu var piešķirt, ja nav pierādījumu, ka saistība ar uzņēmumiem, uz kuriem attiecās sākotnējie pasākumi, tika izveidota vai izmantota, lai tos apietu.

(5)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(6)  Dokumentu ar norādi “Limited” uzskata par konfidenciālu saskaņā ar 19. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.) un 6. pantu PTO Nolīgumā par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums). Tas ir aizsargāts atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).


24.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/16


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 438/2012

(2012. gada 23. maijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 23. maijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

AL

98,8

MA

53,2

TR

86,8

ZZ

79,6

0707 00 05

AL

41,0

JO

183,3

MK

36,4

TR

136,6

ZZ

99,3

0709 93 10

JO

183,3

TR

110,3

ZZ

146,8

0805 10 20

EG

46,9

IL

72,0

MA

48,6

ZZ

55,8

0805 50 10

TR

94,2

ZA

85,7

ZZ

90,0

0808 10 80

AR

127,9

BR

83,9

CA

135,2

CL

96,6

CN

82,5

EC

94,2

MK

41,0

NZ

142,4

US

168,3

UY

67,9

ZA

93,8

ZZ

103,1


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


24.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/18


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 439/2012

(2012. gada 23. maijs),

ar ko groza ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 971/2011 2011./2012. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2011./2012. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 971/2011 (3). Jaunākie grozījumi šajās cenās un nodokļos izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 425/2012 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 951/2006 36. pantam.

(3)

Tā kā šī pasākuma piemērošana jānodrošina iespējami drīzāk pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 971/2011 2011./2012. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 951/2006 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 23. maijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3)  OV L 254, 30.9.2011., 12. lpp.

(4)  OV L 131, 22.5.2012., 3. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2012. gada 24. maija piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 12 10 (1)

37,46

0,00

1701 12 90 (1)

37,46

3,37

1701 13 10 (1)

37,46

0,05

1701 13 90 (1)

37,46

3,67

1701 14 10 (1)

37,46

0,05

1701 14 90 (1)

37,46

3,67

1701 91 00 (2)

43,57

4,40

1701 99 10 (2)

43,57

1,27

1701 99 90 (2)

43,57

1,27

1702 90 95 (3)

0,44

0,25


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


LĒMUMI

24.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/20


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 24. aprīlis),

ar ko nosaka otro reģionu grupu Vīzu informācijas sistēmas (VIS) darbības sākšanai

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 2505)

(2012/274/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (“VIS regula”) (1) un jo īpaši tās 48. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 767/2008 48. pantā ir paredzēta VIS darbības pakāpeniska īstenošana. Komisija Lēmumā 2010/49/EK (2) noteica pirmos reģionus VIS darbības sākšanai. Tā kā VIS darbību sāka 2011. gada 11. oktobrī, nepieciešams noteikt otro reģionu grupu, kuros attiecībā uz visiem pieteikumiem attiecīgajā reģionā ievāc datus, kas jāapstrādā VIS, tostarp fotogrāfijas un pirkstu nospiedumu datus, un pēc tam pārsūta uz VIS.

(2)

Regulas (EK) Nr. 767/2008 48. panta 4. punktā paredz secību, kādā minētajos reģionos tiks ieviesta VIS, pamatojoties uz šādiem kritērijiem: nelegālas imigrācijas risks, draudi dalībvalstu iekšējai drošībai un iespējas ievākt biometriskos datus no visām attiecīgā reģiona vietām.

(3)

Komisija ir veikusi dažādo reģionu novērtējumu, attiecībā uz pirmo kritēriju ņemot vērā tādus aspektus kā vīzu atteikumu vidējais skaits, ieceļošanas atteikumu skaits un dalībvalstī nelegāli esošo trešo valstu valstspiederīgo skaits; attiecībā uz otro kritēriju ņemot vērā Eiropola veiktu draudu izvērtējumu; savukārt attiecībā uz trešo kritēriju ņemot vērā faktu, ka kopš Lēmuma 2010/49/EK pieņemšanas konsulārā klātbūtne vai konsulārā pārstāvniecība visos pasaules reģionos ir palielinājusies.

(4)

Saskaņā ar šo novērtējumu par reģioniem, kuros attiecībā uz visiem vīzu pieteikumiem būtu jāsāk ievākt vīzu datus un pēc tam tie būtu jāpārsūta uz VIS, būtu jānosaka šādi reģioni: Rietumāfrika, Centrālā Āfrika, Austrumāfrika, Dienvidāfrika, Dienvidamerika, Vidusāzija un Dienvidaustrumāzija.

(5)

Okupētā Palestīnas teritorija no Tuvo Austrumu reģiona, uz kuru attiecās Lēmuma 2010/49/EK darbības joma, tika izslēgta tehnisku grūtību dēļ, kādas varētu rasties saistībā ar attiecīgo konsulāro iestāžu vai biroju aprīkojumu. Lai pārvarētu pārrāvumu starp nelegālās imigrācijas apkarošanu un iekšējās drošības nodrošināšanu, un ņemot vērā laiku, kāds dalībvalstīm ir atlicis tehnisko grūtību atrisināšanai, Okupētajai Palestīnas teritorijai būtu jābūt vienpadsmitajam reģionam, kurā attiecībā uz visiem vīzu pieteikumiem būtu jāsāk ievākt vīzas datus un pēc tam tie būtu jāpārsūta uz VIS.

(6)

Darbības sākums katrā no šiem reģioniem Komisijai jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 48. panta 3. punktu.

(7)

Lai noteiktu turpmākos reģionus, vēlāk būtu jāpieņem turpmāki lēmumi, ņemot vērā papildu un atjauninātus šo reģionu novērtējumus saskaņā ar attiecīgajiem kritērijiem un īstenošanas pieredzi reģionos, kas noteikti Lēmumā 2010/49/EK un šajā lēmumā.

(8)

Tā kā VIS regula balstās uz Šengenas acquis, Dānija paziņoja par VIS regulas transponēšanu Dānijas tiesību aktos saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam. Tādējādi saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem Dānijai ir saistoša šā lēmuma īstenošana.

(9)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (3). Šis lēmums Apvienotajai Karalistei tādējādi nav saistošs un nav jāpiemēro.

(10)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (4). Šis lēmums Īrijai tādējādi nav saistošs un nav jāpiemēro.

(11)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (5) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta B punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (6) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(12)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (7) šis lēmums ir to Šengenas acquis, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta B. punktā Lēmumā 1999/437/EK, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (8) 3. pantu.

(13)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (9) 3. pantu.

(14)

Attiecībā uz Kipru šis lēmums ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis, vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā.

(15)

Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju šis lēmums ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis, vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā.

(16)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar 51. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (10),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pēc Lēmumā 2010/49/EK noteiktajiem reģioniem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 48. panta 3. punktu datu vākšana un pārsūtīšana uz Vīzu informācijas sistēmu (VIS) tiks sākta šādos reģionos.

Ceturtais reģions:

Benina,

Burkinafaso,

Kaboverde,

Ziloņkaula Krasts,

Gambija,

Gana,

Gvineja,

Gvineja-Bisava,

Libērija,

Mali,

Nigēra,

Nigērija,

Senegāla,

Sjerraleone,

Togo.

Piektais reģions:

Burundi,

Kamerūna,

Centrālāfrikas Republika,

Čada,

Kongo,

Kongo Demokrātiskā Republika,

Ekvatoriālā Gvineja,

Gabona,

Ruanda,

Santome un Prinsipi.

Sestais reģions:

Komoru salas,

Džibutija,

Eritreja,

Etiopija,

Kenija,

Madagaskara,

Maurīcija,

Seišelas,

Somālija,

Dienvidsudāna,

Sudāna,

Tanzānija,

Uganda.

Septītais reģions:

Angola,

Botsvāna,

Lesoto,

Malāvija,

Mozambika,

Namībija,

Dienvidāfrika,

Svazilenda,

Zambija,

Zimbabve.

Astotais reģions:

Argentīna,

Bolīvija,

Brazīlija,

Čīle,

Kolumbija,

Ekvadora,

Paragvaja,

Peru,

Urugvaja,

Venecuēla.

Devītais reģions:

Kazahstāna,

Kirgizstāna,

Tadžikistāna,

Turkmenistāna,

Uzbekistāna.

Desmitais reģions:

Bruneja,

Birma/Mjanma,

Kambodža,

Indonēzija,

Laosa,

Malaizija,

Filipīnas,

Singapūra,

Taizeme,

Vjetnama.

Vienpadsmitais reģions:

Okupētā Palestīnas teritorija.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Bulgārijas Republikai, Čehijas Republikai, Vācijas Federatīvajai Republikai, Igaunijas Republikai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Kipras Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Luksemburgas Lielhercogistei, Ungārijai, Maltas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Austrijas Republikai, Polijas Republikai, Portugāles Republikai, Rumānijai, Slovēnijas Republikai, Slovākijas Republikai, Somijas Republikai un Zviedrijas Karalistei.

Briselē, 2012. gada 24. aprīlī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Cecilia MALMSTRÖM


(1)  OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.

(2)  OV L 23, 27.1.2010., 62. lpp.

(3)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(4)  OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(5)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(6)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(7)  OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(8)  OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.

(9)  OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.

(10)  OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.


24.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/23


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 2. maijs)

par vīnogulāju šķirņu iekļaušanu Protokola par vīna etiķetēšanu IV papildinājumā, kā minēts 8. panta 2. punktā Nolīgumā par vīna tirdzniecību starp EK un ASV

(2012/275/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. decembra Lēmumu 2006/232/EK, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm par vīna tirdzniecību (1), un jo īpaši tā 3. pantu,

tā kā:

(1)

Amerikas Savienotās Valstis ir pieprasījušas izdarīt grozījumus Protokola par vīna etiķetēšanu IV papildinājumā, kā minēts 8. panta 2. punktā Nolīgumā par vīna tirdzniecību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm (2), lai tajā iekļautu vīnogulāju šķirnes, kuras Amerikas Savienotās Valstis paziņoja Komisijai 2011. gada 27. oktobrī. Pieprasījums tika izdarīts saskaņā ar iepriekšminētā protokola 3.6. punkta b) apakšpunktu.

(2)

Paziņošana attiecas uz Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu nodokļu un tirdzniecības biroja pieņemto galīgo noteikumu, kas publicēts Federālajā reģistrā 2011. gada 27. oktobrī (3) un ar ko ir grozīti Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu nodokļu un tirdzniecības biroja noteikumi, pievienojot sarakstam lielu skaitu vīnogu šķirņu nosaukumu, kuri ir apstiprināti Amerikas vīnu apzīmēšanai.

(3)

Komisija ir informējusi Amerikas Savienotās Valstis 60 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas, ka vīnogulāju šķirnes “Montepulciano” un “Blaufränkisch” pašlaik var izmantot vienīgi dažu dalībvalstu vīniem saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 607/2009 (4) 62. panta 3. punktu.

(4)

Tāpēc Komisijai būtu jāapstiprina, ka Savienība piekrīt ierosinātajiem grozījumiem Protokola par vīna etiķetēšanu IV papildinājumā, izņemot attiecībā uz vīnogulāju šķirnēm ‘Montepulciano’ un ‘Blaufränkisch’.

(5)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Saskaņā ar 11. panta 5. punktu Nolīgumā par vīna tirdzniecību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm Komisija apstiprina, ka Savienība piekrīt ierosinātajiem grozījumiem Protokola par vīna etiķetēšanu IV papildinājumā, izņemot attiecībā uz vīnogulāju šķirnēm ‘Montepulciano’ un ‘Blaufränkisch’.

Savienības pieņemtais IV papildinājuma grozītais teksts ir izklāstīts pielikumā.

2. pants

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors ar šo tiek pilnvarots pārsūtīt rakstisku atbildi Amerikas Savienotajām Valstīm.

Briselē, 2012. gada 2. maijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 87, 24.3.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 87, 24.3.2006., 65. lpp.

(3)  Federālā reģistra 76. krājums, Nr. 208, 27.10.2011., 66626. lpp.

(4)  OV L 193, 24.7.2009., 60. lpp.


PIELIKUMS

“IV PAPILDINĀJUMS

par vīnogulāju šķirņu nosaukumiem, kas minēti Protokola A daļas 3.3.6. punktā

 

Aglianico

 

Agawam

 

Albariño

 

Albemarle

 

Aleatico

 

Alicante Bouschet

 

Aligote

 

Alvarelhão

 

Alvarinho

 

Arneis

 

Aurore

 

Auxerrois

 

Bacchus

 

Baco blanc

 

Baco noir

 

Barbera

 

Beacon

 

Beclan

 

Bellandais

 

Beta

 

Biancolella

 

Black Corinth

 

Black Malvoisie

(Cinsaut)

 

Black Monukka

 

Black Muscat

(Muscat Hamburg)

 

Black Pearl

 

Blanc Du Bois

 

Blue Eye

 

Bonarda

 

Bountiful

 

Brianna

 

Burdin 4672

 

Burdin 5201

 

Burdin 11042

 

Burgaw

 

Burger

 

Cabernet franc

 

Cabernet Diane

 

Cabernet Doré

 

Cabernet Pfeffer

 

Cabernet Sauvignon

 

Calzin

 

Campbell Early

(Island Belle)

 

Canada Muscat

 

Canaiolo

(Canaiolo Nero)

 

Canaiolo Nero

(Canaiolo)

 

Captivator

 

Carignan

(Carignane)

 

Carignane

(Carignan)

 

Carlos

 

Carmenère

 

Carmine

 

Carnelian

 

Cascade

 

Castel 19-637

 

Catawba

 

Cayuga White

 

Centurion

 

Chambourcin

 

Chancellor

 

Charbono

 

Chardonel

 

Chardonnay

 

Chasselas doré

 

Chelois

 

Chenin blanc

 

Chief

 

Chowan

 

Cinsaut

(Black Malvoisie)

 

Clairette blanche

 

Clinton

 

Colombard

(French Colombard)

 

Colobel

 

Corot noir

 

Cortese

 

Corvina

 

Concord

 

Conquistador

 

Couderc noir

 

Counoise

 

Cowart

 

Creek

 

Crimson Cabernet

 

Cynthiana

(Norton)

 

Dearing

 

De Chaunac

 

Delaware

 

Diamond

 

Dixie

 

Dolcetto

 

Doreen

 

Dornfelder

 

Dulcet

 

Durif

(Petite Sirah)

 

Dutchess

 

Early Burgundy

 

Early Muscat

 

Edelweiss

 

Eden

 

Ehrenfelser

 

Ellen Scott

 

Elvira

 

Emerald Riesling

 

Erbaluce

 

Favorite

 

Feher Szagos

 

Fernao Pires

 

Fern Munson

 

Fiano

 

Flora

 

Florental

 

Folle blanche

 

Forastera

 

Fredonia

 

Freedom

 

French Colombard

(Colombard)

 

Freisa

 

Frontenac

 

Frontenac gris

 

Fry

 

Fumé blanc

(Sauvignon blanc)

 

Furmint

 

Gamay noir

 

Garnacha

(Grenache, Grenache noir)

 

Garnacha blanca

(Grenache blanc)

 

Garronet

 

Geneva Red 7

 

Gewürztraminer

 

Gladwin 113

 

Glennel

 

Gold

 

Golden Isles

 

Golden Muscat

 

Graciano

 

Grand Noir

 

Green Hungarian

 

Grenache

(Garnacha, Grenache noir)

 

Grenache blanc

(Garnacha blanca)

 

Grenache noir

(Garnacha, Grenache)

 

Grignolino

 

Grillo

 

Gros Verdot

 

Grüner Veltliner

 

Helena

 

Herbemont

 

Higgins

 

Horizon

 

Hunt

 

Interlaken

 

Iona

 

Isabella

 

Island Belle

(Campbell Early)

 

Ives

 

James

 

Jewell

 

Joannes Seyve 12-428

 

Joannes Seyve 23-416

 

Kerner

 

Kay Gray

 

Kleinberger

 

La Crescent

 

LaCrosse

 

Lagrein

 

Lake Emerald

 

Lambrusco

 

Landal

 

Landot noir

 

Lenoir

 

Leon Millot

 

Lemberger

(Limberger)

 

Limberger

(Lemberger)

 

Louise Swenson

 

Lucie Kuhlmann

 

Madeline Angevine

 

Magnolia

 

Magoon

 

Malbec

 

Malvasia bianca

(Moscato greco)

 

Mammolo

 

Marechal Foch

 

Marquette

 

Marsanne

 

Mataro

(Monastrell, Mourvèdre)

 

Melody

 

Melon

(Melon de Bourgogne)

 

Melon de Bourgogne

(Melon)

 

Merlot

 

Meunier

(Pinot Meunier)

 

Mish

 

Mission

 

Missouri Riesling

 

Monastrell

(Mataro, Mourvèdre)

 

Mondeuse

(Refosco)

 

Montefiore

 

Moore Early

 

Morio-Muskat

 

Moscato greco

(Malvasia bianca)

 

Mourvèdre

(Mataro, Monastrell)

 

Müller-Thurgau

 

Münch

 

Muscadelle

 

Muscat blanc

(Muscat Canelli)

 

Muscat Canelli

(Muscat blanc)

 

Muscat du Moulin

 

Muscat Hamburg

(Black Muscat)

 

Muscat of Alexandria

 

Muscat Ottonel

 

Naples

 

Nebbiolo

 

Negrara

 

Négrette

 

Negro Amaro

 

Nero d’Avola

 

New York Muscat

 

Niagara

 

Noah

 

Noble

 

Noiret

 

Norton

(Cynthiana)

 

Ontario

 

Orange Muscat

 

Palomino

 

Pamlico

 

Pedro Ximenes

 

Peloursin

 

Petit Bouschet

 

Petit Manseng

 

Petit Verdot

 

Petite Sirah

(Durif)

 

Peverella

 

Picpoul

(Piquepoul blanc)

 

Pinotage

 

Pinot blanc

 

Pinot Grigio

(Pinot gris)

 

Pinot gris

(Pinot Grigio)

 

Pinot Meunier

(Meunier)

 

Pinot noir

 

Piquepoul blanc

(Picpoul)

 

Prairie Star

 

Precoce de Malingre

 

Pride

 

Primitivo

 

Princess

 

Rayon d’Or

 

Ravat 34

 

Ravat 51

(Vignoles)

 

Ravat noir

 

Redgate

 

Refosco

(Mondeuse)

 

Regale

 

Reliance

 

Riesling

(White Riesling)

 

Rkatsiteli

(Rkatziteli)

 

Rkatziteli

(Rkatsiteli)

 

Roanoke

 

Rondinella

 

Rosette

 

Roucaneuf

 

Rougeon

 

Roussanne

 

Royalty

 

Rubired

 

Ruby Cabernet

 

Sabrevois

 

Sagrantino

 

St. Croix

 

St. Laurent

 

St. Pepin

 

St. Vincent

 

Saint Macaire

 

Salem

 

Salvador

 

Sangiovese

 

Sauvignon blanc

(Fumé blanc)

 

Sauvignon gris

 

Scarlet

 

Scheurebe

 

Sémillon

 

Sereksiya

 

Seyval

(Seyval blanc)

 

Seyval blanc

(Seyval)

 

Shiraz

(Syrah)

 

Siegerrebe

 

Siegfried

 

Southland

 

Souzão

 

Steuben

 

Stover

 

Sugargate

 

Sultanina

(Thompson Seedless)

 

Summit

 

Suwannee

 

Sylvaner

 

Symphony

 

Syrah

(Shiraz)

 

Swenson Red

 

Tannat

 

Tarheel

 

Taylor

 

Tempranillo

(Valdepeñas)

 

Teroldego

 

Thomas

 

Thompson Seedless

(Sultanina)

 

Tinta Madeira

 

Tinto cão

 

Topsail

 

Touriga

 

Traminer

 

Traminette

 

Trebbiano

(Ugni blanc)

 

Trousseau

 

Trousseau gris

 

Ugni blanc

(Trebbiano)

 

Valdepeñas

(Tempranillo)

 

Valdiguié

 

Valerien

 

Valiant

 

Valvin Muscat

 

Van Buren

 

Veeblanc

 

Veltliner

 

Ventura

 

Verdelet

 

Verdelho

 

Vergennes

 

Vermentino

 

Vidal blanc

 

Vignoles

(Ravat 51)

 

Villard blanc

 

Villard noir

 

Vincent

 

Viognier

 

Vivant

 

Watergate

 

Welder

 

Welsch Rizling

 

White Riesling

(Riesling)

 

Wine King

 

Yuga

 

Zinfandel

 

Zinthiana

 

Zweigelt”


24.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/27


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 10. maijs)

par Eiropas Savienības finansiālo ieguldījumu 10 dalībvalstu (Beļģijas, Bulgārijas, Dānijas, Igaunijas, Itālijas, Kipras, Latvijas, Rumānijas, Slovēnijas un Somijas) programmās datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē 2012. gadā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 3024)

(Autentisks ir tikai teksts bulgāru, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, rumāņu, slovēņu, somu un zviedru valodā)

(2012/276/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 861/2006, ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā (1), un jo īpaši tās 24. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 861/2006 paredzēti nosacījumi, ar kādiem dalībvalstis drīkst saņemt Eiropas Savienības līdzekļus izdevumu segšanai valsts programmās datu vākšanai un pārvaldībai.

(2)

Šīs programmas ir jāizstrādā saskaņā ar Padomes 2008. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (2) un Komisijas 2008. gada 14. jūlija Regulu (EK) Nr. 665/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (3).

(3)

Beļģija, Bulgārija, Dānija, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvija, Rumānija, Slovēnija un Somija, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 199/2008 4. panta 4. un 5. punktā, ir iesniegušas valsts programmas 2011.–2013. gadam. Šīs programmas apstiprināja 2011. gadā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 199/2008 6. panta 3. punktu.

(4)

Saskaņā ar 2. pantu Komisijas 2008. gada 3. novembra Regulā (EK) Nr. 1078/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 861/2006 piemērošanai dalībvalstu izdevumiem zvejniecības pamatdatu vākšanā un pārvaldībā (4), minētās dalībvalstis ir iesniegušas gada budžeta prognozes par 2012. gadu. Komisija ir novērtējusi dalībvalstu gada budžeta prognozes, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1078/2008 4. pantā, ņemot vērā apstiprinātās valsts programmas.

(5)

Regulas (EK) Nr. 1078/2008 5. pantā noteikts, ka Komisijai jāapstiprina gada budžeta prognozes un jāpieņem lēmums par ikgadējo Savienības finansiālo ieguldījumu katrā valsts programmā, ievērojot kārtību, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 861/2006 24. pantā, un pamatojoties uz gada budžeta prognožu novērtējuma rezultātiem, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1078/2008 4. pantā.

(6)

Regulas (EK) Nr. 861/2006 24. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka ar Komisijas lēmumu ir jānosaka finansiālā ieguldījuma likme. Minētās regulas 16. pantā noteikts, ka Savienības finanšu pasākumu apmērs saistībā ar pamatdatu vākšanu nedrīkst pārsniegt 50 % no izmaksām, kas dalībvalstij radušās, īstenojot datu vākšanas, pārvaldības un izmantošanas programmu zivsaimniecības nozarē.

(7)

Šis lēmums ir finanšu lēmums Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), 75. panta 2. punkta nozīmē.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības finansiālā ieguldījuma, kas piešķirams katrai dalībvalstij zivsaimniecības nozares datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai 2012. gadā, maksimālās kopējās summas un Savienības finansiālā ieguldījuma likme ir noteikta pielikumā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijai Karalistei, Bulgārijas Republikai, Dānijas Karalistei, Igaunijas Republikai, Itālijas Republikai, Kipras Republikai, Latvijas Republikai, Rumānijai, Slovēnijas Republikai un Somijas Republikai.

Briselē, 2012. gada 10. maijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Maria DAMANAKI


(1)  OV L 160, 14.6.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.

(3)  OV L 186, 15.7.2008., 3. lpp.

(4)  OV L 295, 4.11.2008., 24. lpp.

(5)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.


PIELIKUMS

VALSTS PROGRAMMAS 2011.–2013. GADAM

ATTIECINĀMIE IZDEVUMI UN MAKSIMĀLAIS SAVIENĪBAS IEGULDĪJUMS 2012. GADAM

(EUR)

Dalībvalsts

Attiecināmie izdevumi

Maksimālais Savienības ieguldījums

(likme 50 %)

Beļģija

2 108 145,00

1 054 072,50

Bulgārija

199 740,00

99 870,00

Dānija

6 440 240,00

3 220 120,00

Igaunija

566 084,00

283 042,00

Itālija

7 859 576,00

3 929 788,00

Kipra

395 709,00

197 854,50

Latvija

337 444,00

168 722,00

Rumānija

507 906,00

253 953,00

Slovēnija

180 783,00

90 391,50

Somija

1 761 072,00

880 536,00

Kopā

20 356 699,00

10 178 349,50


24.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/29


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 21. maijs),

ar kuru groza Lēmumu 2002/840/EK, ar ko pieņem sarakstu attiecībā uz apstiprinātām iekārtām pārtikas produktu apstarošanai trešās valstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 3179)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2012/277/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 22. februāra Direktīvu 1999/2/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtiku un pārtikas sastāvdaļām, kas ir apstrādātas ar jonizējošo radiāciju (1), un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 1999/2/EK ar jonizēto starojumu apstrādātu pārtiku nedrīkst ievest no trešās valsts, ja vien tā nav apstrādāta Eiropas Savienības apstiprinātā uzņēmuma apstarošanas iekārtā.

(2)

Ar Komisijas Lēmumu 2002/840/EK (2) tika noteikts trešās valstīs apstiprinātu uzņēmumu iekārtu saraksts.

(3)

Taizemes iestādes ir informējušas Komisiju par nosaukuma maiņu vienai no Taizemē ierīkotajām apstarošanas iekārtām.

(4)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2002/840/EK.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2002/840/EK pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2012. gada 21. maijā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

John DALLI


(1)  OV L 66, 13.3.1999., 16. lpp.

(2)  OV L 287, 25.10.2002., 40. lpp.


PIELIKUMS

Lēmuma 2002/840/EK pielikumā ierakstu:

Atsauces Nr.: EU-AIF 08-2006

ISOTRON (THAILAND) LTD

Bangpakong Industrial Park (Amata Nakorn)

700/465 Moo 7, Tambon Donhuaroh,

Amphur Muang,

Chonburi 20000

Taizeme

Tālr.: +66 (0) 38 458431 līdz 4

Fakss: +66 (0) 38 458435”

aizstāj ar šādu:

Atsauces Nr.: EU-AIF 08-2006

Synergy Health (Thailand) Ltd

700/465 Amata Nakorn Industrial

Moo 7, Tambon Donhuaroh,

Amphur Muang,

Chonburi 20000

Taizeme

Tālr.: +66 (0) 38458431 līdz 3 un +66 (0) 38450092 līdz 3

Fakss: +66 (0) 38458435 un +66 (0) 38717146”.


24.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/31


KOMISIJAS LĒMUMS

(2012. gada 23. maijs),

ar ko izbeidz antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda savienotājelementu un to daļu importu

(2012/278/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulu (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 14. pantu,

pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Pagaidu pasākumi

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Regulu (ES) Nr. 115/2012 (2) (“pagaidu regula”) konkrētu Indijas (“Indija” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes nerūsējošā tērauda savienotājelementu un to daļu importam piemēroja pagaidu kompensācijas maksājumu.

(2)

Procedūra tika sākta 2011. gada 13. maijā (3) pēc tam, kad Eiropas Rūpniecisko savienotājelementu institūts (EIFI) (“sūdzības iesniedzējs”) 2011. gada 31. martā iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 25 % no kopējā konkrētu nerūsējošā tērauda savienotājelementu un to daļu ražošanas apjoma Savienībā.

(3)

Atbilstoši pagaidu regulas 21. apsvērumā minētajam izmeklēšana par subsīdiju un kaitējumu aptvēra laikposmu no 2010. gada 1. aprīļa līdz 2011. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2008. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

1.2.   Turpmākā procedūra

(4)

Pēc tam, kad tika atklāti būtiskie fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem tika pieņemts lēmums noteikt pagaidu kompensācijas pasākumus (“provizoriskā informācijas izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstisku informāciju, izsakot savu viedokli par provizoriskajiem konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, tika dota iespēja tikt uzklausītām.

(5)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Tika ņemtas vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstiski sniegtās piezīmes, un vajadzības gadījumā tika attiecīgi grozīti pagaidu konstatējumi.

(6)

Pēc tam visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija paredzēts izbeigt antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda savienotājelementu un to daļu importu, un atbrīvot tās summas, kas kalpoja kā drošības nauda ar piemēroto pagaidu maksājumu (“galīgā informācijas izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja izteikt piezīmes saistībā ar galīgo informācijas izpaušanu.

2.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(7)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena persona atkārtoti izteica piezīmes par pagaidu regulas 22. un 23. apsvērumā sniegto attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma definīciju, apgalvojot, ka konkrēti ražojumu veidi būtu jāizslēdz no šīs izmeklēšanas aptvertā ražojumu klāsta.

(8)

Tomēr izmeklēšana apstiprināja, ka uz dažādajiem ražojumu veidiem attiecas attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma apraksts un ka tiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un lietojums, tādējādi tie ir vienas kategorijas ražojumi. Tāpēc šis iebildums tika noraidīts.

(9)

Tā kā netika iesniegtas citas piezīmes par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 22. un 23. apsvērumu.

3.   SUBSIDĒŠANA

3.1.   Ievads

(10)

Pagaidu regulas 24. apsvērumā bija atsauce uz šādām shēmām, ar kurām, iespējams, tika piešķirtas subsīdijas:

a)

Piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem (“DEPBS”);

b)

Iepriekšēju atļauju shēma (“AAS”);

c)

Ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanas shēma (“EPCGS”);

d)

Uz eksportu orientētas struktūras shēma (“EOUS”);

e)

Mērķa ražojumu shēma (“FPS”);

f)

Eksporta kredītu shēma (“ECS”);

g)

atbrīvojums no elektroenerģijas nodokļa.

(11)

Savienības ražošanas nozare uzskatīja, ka Komisija nav ņēmusi vērā vairākas subsīdiju shēmas, un tādējādi Indijas ražotāju saņemtās subsīdijas nav pienācīgi novērtētas.

(12)

Atbildot uz iepriekš minēto, jāatzīmē, ka sūdzībā bija ietverts liels skaits valsts un vietējo subsīdiju shēmu, kuras bija iekļautas anketā ražotājiem eksportētājiem Indijā un kuras pārbaudīja Komisija. Tomēr tikai attiecībā uz 10. apsvērumā minētajām shēmām tika konstatēts, ka pārbaudītie izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ir saņēmuši subsīdijas.

(13)

Tā kā citu piezīmju nebija, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 24. līdz 27. apsvērums.

(14)

Piezīmes par FPS un par atbrīvojumu no elektroenerģijas nodokļa netika saņemtas. Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, sniedza detalizētas piezīmes par DEPBS, AAS, EPCGS un ECS. Piezīmes lielākoties bija par subsīdiju summu aprēķinu, un dažās piezīmēs tika minēti nelieli šo aprēķinu labojumi. Tomēr šīs piezīmes neietekmēja vispārējos secinājumus par minētajām shēmām, kas līdz ar šo tiek apstiprināti. Tika iesniegtas piezīmes arī par EOUS. Tā kā šīs piezīmes ietekmē EOUS, kā turpmāk tekstā apkopots 13. līdz 19. apsvērumā, nav nepieciešams sīki atkārtot visas piezīmes, kas saņemtas par četrām iepriekš minētajām shēmām.

3.2.   Uz eksportu orientētas struktūras shēma (EOUS)

3.2.1.   Vispārīga informācija

(15)

Jāatgādina – kā minēts arī pagaidu regulas 3.5. punktā, saskaņā ar ārējās tirdzniecības politikā 2009.–2014. gadam noteikto būtiski svarīgs uz eksportu orientēto struktūru (EOU) pienākums ir gūt neto valūtas ieņēmumus, proti, attiecīgajā periodā (piecos gados) kopējai eksporta vērtībai jābūt lielākai par kopējo importēto preču vērtību. Būtībā visus uzņēmumus, kas apņemas eksportēt visas savas saražotās preces vai pakalpojumus, var iekļaut EOUS. Savukārt uzņēmumi, kuriem ir EOU statuss, ir tiesīgi saņemt virkni pagaidu regulas 71. apsvērumā minēto koncesiju. Šīs koncesijas ir Indijas valdības veikts finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, un ar tām tiek piešķirts ieguvums EOUS. Juridiski tās ir atkarīgas no eksporta darbības, un tādēļ tās uzskata par konkrētām un kompensējamām saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(16)

Pagaidu regulā tika minēts, ka EOUS nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai nodokļa atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, jo tā atbilst pamatregulas I pielikumā (h) un i) punkts), II pielikumā (nodokļu atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma definīcija un noteikumi) izklāstītajiem striktajiem noteikumiem. Turklāt nav apstiprināts, ka Indijas valdība būtu ieviesusi pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai pārliecinātos, vai un kādā daudzumā bez muitas nodokļa un/vai bez tirdzniecības nodokļa iepirktie resursi tika patērēti eksportētā ražojuma ražošanā (skatīt pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punktu un nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma sistēmas gadījumā – III pielikuma II daļas 2. punktu). Ieviestās pārbaudes sistēmas mērķis ir uzraudzīt pienākumu gūt neto valūtas ieņēmumus, nevis importēto preču patēriņu eksportēto preču ražošanā.

(17)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas pret EOUS netika izteikti būtiski argumenti, kā minēts iepriekš, jo īpaši attiecībā uz efektīvas pārbaudes sistēmas neesamību un tās kompensācijas iespējamību. Līdz ar to tiek apstiprināti pagaidu regulas 78. līdz 81. apsvērumā izklāstītie secinājumi par EOUS.

3.2.2.   Viraj Profiles Limited izvirzītie argumenti

(18)

Vienīgā izlasē iekļautā persona, kurai ir EOU statuss, bija Viraj Profiles Limited (“Viraj”). Šim ražotājam noteiktā subsīdiju likme pagaidu posmā bija 2,73 % no kopējās subsīdiju likmes, kas ir 3,2 %. Viraj ražoja 87 % no Indijas kopējā eksporta apjoma uz Savienību.

(19)

Kā minēts pagaidu regulas 77. apsvērumā, Viraj iesniedza detalizētas piezīmes par šo shēmu. Attiecīgais ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka atbilstoši shēmai aprēķinātā subsīdija neatbilstu pamatregulas 15. panta 1. punktam, saskaņā ar kuru kompensācijas maksājuma apjoms nepārsniedz kompensējamo subsīdiju apjomu, ko faktiski saņēma uzņēmums. Tas apgalvoja, ka tādējādi vispārējā subsīdijas likme uzņēmumam būtu mazāka nekā 2 %, t. i., de minimis. Uzņēmums iesniedza sīki izstrādātus grāmatvedības datus, lai pamatotu šo apgalvojumu.

(20)

Šo apgalvojumu pienācīgi pārbaudīja. Sīki izstrādātos grāmatvedības datus, ko iesniedza Viraj, varēja saistīt ar grāmatvedības datiem, kas pārbaudīti pārbaudes apmeklējuma laikā, un šajos datos atspoguļojās, ka uzņēmumam kompensējamais ieguvums pārbaudes laikā patiešām ir ticis pārvērtēts. Tāpēc kompensācijas maksājums Viraj tika attiecīgi pārrēķināts.

(21)

Tādējādi EOUS subsīdiju likme Viraj tika pārrēķināta un galīgi noteikta 0,44 % apmērā. Ņemot vērā EPCGS noteikto subsīdiju likmi (kas pārrēķināta 0,05 % apmērā), ECS noteikto subsīdiju likmi (kas pārrēķināta 0,12 % apmērā) un atbrīvojumu no elektroenerģijas nodokļa (kas pārrēķināts 0,09 % apmērā), Viraj kopējā subsīdiju likme galīgi tika noteikta 0,7 % apmērā, t. i., zemāka nekā de minimis robežvērtība.

3.2.3.   Savienības ražošanas nozares piezīmes par galīgo informācijas izpaušanu

(22)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Savienības ražošanas nozare iesniedza piezīmes, kurās apgalvoja, ka pārrēķini attiecībā uz EOUS labumu, ko saņēma Viraj, bija nepamatoti un nepareizi. Tā apgalvoja, ka, salīdzinot ar to, kā iestādes parasti kompensē šo shēmu, Komisijas analīze bija nepilnīga un nekonsekventa un ka tā nav ņēmusi vērā citus iespējamos gadījumus, kad Viraj varēja lielos apmēros pārdot ražojumus, kas ir atbrīvoti no nodokļa. Turklāt Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka Viraj ar nokavēšanos iesniegtās nekonfidenciālās piezīmes par provizorisko informācijas izpaušanu būtiski ierobežoja Savienības ražošanas nozares tiesības uz aizstāvību.

(23)

Attiecībā uz Viraj subsīdijas normas pārrēķināšanu būtu jāprecizē, ka šis ražotājs eksportētājs ir pierādījis, ka noteiktā pagaidu kompensācijas maksājuma apjoms pārsniedza faktiski saņemto kompensējamo subsīdiju apjomu. Uzņēmums pierādīja, ka iespējamais nesaņemtais maksājuma apjoms ir ticis provizoriski pārvērtēts un tādējādi galīgajā aprēķinā tas jālabo. Tas būtu bijis pretrunā ar pagaidu regulas 3. pantu, kas paredz kompensēt konkrētus finansiālus ieguldījumus, no kuriem skaidri un nepārprotami Viraj labumu negūst. Tomēr joprojām tiek uzskatīts, ka saskaņā ar shēmu attiecīgajam uzņēmumam par konkrētiem darījumiem tiek piešķirtas konkrētas subsīdijas, kas būtu jākompensē. Tādējādi šī pieeja pilnībā atbilst veidam, kā iestādes šo shēmu kompensējušas iepriekš. Līdz ar to EOUS subsīdijas normas pārskatīšana pilnībā atbilst pamatregulas 15. panta 1. punktam.

(24)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares tiesību uz aizstāvību iespējamo pārkāpšanu jānorāda, ka Viraj piezīmes par EOUS subsīdiju aprēķinu divas reizes tika iekļautas arī nekonfidenciāli iesniegtos dokumentos pirms pagaidu pasākumu piemērošanas, kā arī vēlāk divas reizes nekonfidenciāli iesniegtos dokumentos. Pirmais un galvenais dokuments šajā jautājumā, kā rezultātā Komisija padziļināti analizēja šo jautājumu un visbeidzot mainīja savu nostāju, tika iesniegts 2011. gada decembrī, un tas jau ir minēts pagaidu regulas 77. apsvērumā. Visi iepriekš minētie dokumenti nekavējoties tika iekļauti dokumentu kopumā, kas pieejams pārbaudei ieinteresētajām personām. Viraj piezīmēs par provizorisko informācijas izpaušanu bija tikai apkopota nostāja, kas jau minēta iepriekš iesniegtajos dokumentos. Tā kā Viraj komentāru atklāto versiju par provizorisko informācijas izpaušanu patiešām iesniedza vēlākā izmeklēšanas posmā, Komisija to nekavējoties darīja pieejamu Savienības ražošanas nozarei, kurai tika piešķirts papildu laiks, lai iesniegtu piezīmes par šo jautājumu.

(25)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Savienības ražošanas nozares apgalvojumi tika noraidīti.

3.2.4.   Citi ar subsīdijām saistīti jautājumi

(26)

Tika saņemtas piezīmes arī par subsīdijas normas aprēķināšanu ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, un par atlikušās subsīdijas normas aprēķināšanu. Turklāt vienīgais ražotājs eksportētājs, kas bija pieprasījis individuālu pārbaudi, uzstāja, ka tā lūgums būtu jāizskata. Tomēr, ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti punktā par cēloņsakarību, attiecībā uz šiem jautājumiem nav jāpieņem galīgā nostāja.

4.   SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARE

(27)

Tā kā netika iesniegtas piezīmes par Savienības ražošanas apjomu un Savienības ražošanas nozari, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 120. līdz 123. apsvērums.

5.   KAITĒJUMS

5.1.   Iepriekšējas piezīmes un patēriņš Savienībā

(28)

Tā kā netika iesniegtas piezīmes par iepriekšējām piezīmēm un patēriņu Savienībā, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 124. līdz 130. apsvērums.

5.2.   Imports no attiecīgās valsts

(29)

Viena persona apgalvoja, ka pagaidu analīze par importa no Indijas cenu attīstību un cenu samazinājumu, pamatojoties uz vidējām cenām, bija neprecīza, jo, iespējams, attiecīgajā periodā ik gadu nav ņemta vērā ražojuma sortimenta dažādība.

(30)

Šajā sakarā ir vērts piebilst, ka dati par katra ražojuma veida cenu ir pieejami tikai par IP, kad ražotāji eksportētāji un Savienības ražotāji tika aicināti kopā ar atbildēm uz anketas jautājumiem iesniegt arī detalizētu darījumu sarakstu. Tādējādi, tā kā nav datu par katru ražojuma veidu par pārējiem attiecīgā perioda gadiem, izsmeļošu analīzi par importa cenu attīstību var veikt, tikai pamatojoties uz vidējām cenām. Turklāt jānorāda, ka attiecīgā persona nesniedza nekādus pierādījumus, lai pamatotu, kāpēc analīze par importa cenu attīstību būtu neprecīza. Tāpēc šis iebildums tika noraidīts.

(31)

Attiecībā uz cenu samazinājumu tiek atgādināts – kā minēts pagaidu regulas 134. apsvērumā, lai noteiktu cenu samazinājumu IP laikā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju katra ražojuma veida vidējo svērto pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, kas koriģēta atbilstoši ražotāja cenām, salīdzināja ar atbilstošo attiecīgā no Indijas importētā ražojuma vidējo svērto CIF cenu pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, izdarot atbilstīgas spēkā esošo muitas nodokļu un pēcimporta izmaksu korekcijas.

(32)

Turklāt, kā minēts pagaidu regulas 135. apsvērumā, cenu salīdzinājumu veica pa ražojumu veidiem darījumiem vienā tirdzniecības līmenī. Tāpēc šīs personas iebildums attiecībā uz cenu samazinājumu tika noraidīts.

(33)

Tā kā netika iesniegtas citas piezīmes par importu no attiecīgās valsts, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 131. līdz 135. apsvērums.

5.3.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

5.3.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(34)

Viena persona apgalvoja, ka pagaidu regulā veiktā analīze par Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma samazināšanos ir neprecīza un ka ražošanas apjoma samazinājums būtu jāanalizē, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares neizmantoto jaudu, kurai attiecīgajā periodā arī bija tendence samazināties.

(35)

Izmeklēšana liecināja, ka ražošanas apjoms samazinājās vienlaicīgi ar pārdošanas apjomu cenu samazināšanos un krājumu palielināšanos. Šīs situācijas ietekmē daži Savienības ražotāji slēdza dažas ražošanas līnijas, kas izskaidro jaudas izmantojuma samazinājumu. Tādēļ šīs personas apgalvojums tika noraidīts.

(36)

Tā kā netika iesniegtas citas piezīmes par ražošanas apjomu, ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 137. un 138. apsvērums.

5.3.2.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(37)

Tā kā netika iesniegtas piezīmes par Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas attīstību, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 139. apsvērums.

5.3.3.   Izaugsme

(38)

Tā kā netika iesniegtas piezīmes par izaugsmi, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 140. apsvērums.

5.3.4.   Nodarbinātība

(39)

Tā kā netika iesniegtas piezīmes par nodarbinātību, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 141. un 142. apsvērums.

5.3.5.   Vidējās vienības cenas Savienībā

(40)

Tā kā netika iesniegtas piezīmes par vidējām vienības cenām Savienībā, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 143. un 144. apsvērums.

5.3.6.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(41)

Tā kā netika iesniegtas piezīmes par rentabilitāti, naudas plūsmu, ieguldījumiem, ienākumiem no ieguldījumiem un spēju piesaistīt kapitālu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 145. līdz 148. apsvērumu.

5.3.7.   Krājumi

(42)

Viena persona lūdza Komisiju paziņot faktiskos, nevis indeksētos rādītājus par krājumu līmeņu attīstību attiecīgajā periodā, apgalvojot, ka indeksācija nav ļāvusi tai iesniegt reālas piezīmes vai novērtēt krājumu līmeni procentos no Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma.

(43)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 127. apsvērumā, konfidencialitātes labad daži mikroekonomikas rādītāji, tajā skaitā krājumi, bija jāindeksē. Jebkurā gadījumā Savienības ražošanas nozares perioda beigu krājumu indeksācija pagaidu regulas 10. tabulā ļauj pienācīgi izprast krājumu attīstības dinamiku attiecīgajā periodā. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(44)

Tā kā netika iesniegtas citas piezīmes par krājumiem, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 149. apsvērums.

5.3.8.   Subsīdijas starpības lielums

(45)

Tiek atgādināts – tika konstatēts, ka lielākais Indijas ražotājs eksportētājs, kas izmeklēšanas periodā veica 87 % no visa Indijas eksporta uz Savienību, nav subsidēts. Tādējādi subsidētais imports aptvēra 13 % no kopējā attiecīgā ražojuma apjoma, kas tika eksportēts no Indijas uz Savienību. Ņemot vērā no Indijas veiktā subsidētā importa apjomu, tirgus daļu un cenas, faktisko subsīdiju normu ietekmi uz Savienības ražošanas nozari var uzskatīt par nenozīmīgu.

5.3.9.   Secinājums par kaitējumu

(46)

Izmeklēšanas laikā apstiprinājās, ka lielākā daļa kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā liecināja par negatīvu tendenci. Tādējādi ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 151. līdz 153. apsvērums, kur secināts, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 8. panta 5. punkta nozīmē.

6.   CĒLOŅSAKARĪBA

6.1.   Ievads

(47)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 5. un 6. punktu tika pārbaudīts, vai Indijas izcelsmes subsidētais imports ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā mērā, lai to varētu uzskatīt par būtisku. Lai uz subsidēto importu neattiecinātu tādu faktoru izraisītu iespējamu kaitējumu, kas nav saistīti ar subsidēto importu, tomēr Savienības ražošanas nozarei vienlaikus var nodarīt kaitējumu, tika izvērtēti arī citi zināmie faktori.

(48)

Kā paskaidrots 18. līdz 21. apsvērumā iepriekš, tika konstatēts, ka subsīdijas norma lielākajam Indijas ražotājam eksportētājam, kura eksports uz Savienību izmeklēšanas periodā veidoja 87 % no Indijas eksporta kopējā apjoma, bija de minimis līmenī pamatregulas 14. panta 5. punkta nozīmē, tāpēc šīs izmeklēšanas nolūkā tas tika uzskatīts par nesubsidētu. Tādējādi IP tika subsidēti tikai 13 % no Indijas attiecīgā ražojuma eksporta uz Savienību. Šā subsidētā importa tirgus daļa IP bija 2 %.

6.2.   Subsidētā importa ietekme

(49)

Izmeklēšana liecināja, ka attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā palielinājās par 9 %, bet Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 14 % un tirgus daļa – par 21 %.

(50)

Analizējot cenas, tika konstatēts, ka subsidētā importa vidējās cenas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām Savienības tirgū. Tomēr tās bija par apmēram 12 % augstākas nekā tā Indijas uzņēmuma cenas, par kuru tika secināts, ka tas nav atzīts par subsidētu.

(51)

Balstoties uz iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka ierobežotais apjoms subsidētajam importam no Indijas, kura cenas bija augstākas par nesubsidētā importa cenām, varēja tikai nedaudz ietekmēt vai nemaz neietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos.

6.3.   Citu faktoru ietekme

6.3.1.   Nesubsidētais imports no Indijas

(52)

Attiecīgajā periodā kopējais importa apjoms no Indijas ievērojami pieauga par 65 %, palielinot tā tirgus daļu no 12,1 % līdz 18,3 %. Tomēr, kā skaidrots iepriekš, nesubsidētā importa apjoms IP bija 87 % no Indijas eksporta kopējā apjoma, un tā tirgus daļa IP bija 15 %, savukārt tirgus daļa subsidētajam importam no Indijas tajā pašā laika posmā bija 2 %.

(53)

Indijas izcelsmes importa cenas attiecīgajā periodā kopumā samazinājās par 9 % un aizvien saglabājās zemākas nekā cenas importam no pārējām pasaules valstīm un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Tomēr, kā paskaidrots 50. apsvērumā, tika konstatēts ka nesubsidētā importa vidējās cenas bija daudz zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, salīdzinot ar subsidētā importa cenām.

6.3.2.   Imports no citām trešām valstīm

(54)

Tā kā netika iesniegtas piezīmes par importu no citām trešām valstīm, ar šo apstiprina pagaidu regulas 161. līdz 165. apsvērumu.

6.3.3.   Ekonomikas krīze

(55)

Tā kā netika iesniegtas piezīmes par to, kā ekonomikas krīze ietekmē Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 166. līdz 169. apsvērumu.

6.3.4.   Izlasē iekļauto Savienības ražošanas nozares pārstāvju eksporta darbība

(56)

Tā kā netika iesniegtas piezīmes par izlasē iekļauto Savienības ražošanas nozares pārstāvju eksporta darbību, ar šo apstiprina pagaidu regulas 170. apsvērumu.

6.4.   Secinājums par cēloņsakarību

(57)

Iepriekš minētā analīze liecināja, ka par zemām cenām veiktā Indijas izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā ievērojami pieauga. Tāpat tika konstatēts, ka šis imports pastāvīgi notika par zemākām cenām nekā Savienības ražošanas nozares prasītās cenas Savienības tirgū.

(58)

Tomēr, ņemot vērā konstatējumu, ka eksports, ko veica lielākais Indijas ražotājs eksportētājs, kurš IP veica 87 % no Indijas eksporta uz Savienību, nebija subsidēts, tiek uzskatīts, ka nav pietiekamas cēloņsakarības starp subsidēto importu, kas bija tikai 13 % no Indijas eksportētā kopējā apjoma, un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Nevar apgalvot, ka kaitējumu Savienības ražošanas nozarei būtu radījis subsidētais eksports no Indijas, kam bija neliels apjoms un ļoti neliela tirgus daļa (2 %), un tas, ka šā importa cenas bija vidēji par 12 % augstākas nekā nesubsidētajam importam.

(59)

Analizējot pārējos zināmos faktorus, kas varētu būt nodarījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tostarp nesubsidēto importu, no citām trešām valstīm veikto importu, ekonomikas krīzi un izlasē iekļauto Savienības ražošanas nozares pārstāvju eksporta darbību, tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei kaitējumu, visticamāk, ir nodarījusi no Indijas veiktā nesubsidētā importa ietekme – šis imports IP aptvēra 87 % no Indijas eksporta kopējā apjoma uz Savienību un tika veikts par ievērojami zemākām cenām nekā subsidētais imports.

7.   ANTISUBSIDĒŠANAS PROCEDŪRAS IZBEIGŠANA

(60)

Tā kā nav būtiskas cēloņsakarības starp subsidēto importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tiek uzskatīts, ka kompensācijas pasākumi nav nepieciešami, un tādēļ saskaņā ar pamatregulas 14. panta 2. punktu šī antisubsidēšanas procedūra būtu jāizbeidz.

(61)

Sūdzības iesniedzējs un visas pārējās ieinteresētās personas tika attiecīgi informētas, un tām tika dota iespēja sniegt piezīmes. Saņemtās piezīmes nemainīja secinājumu, ka šī antisubsidēšanas procedūra būtu jāizbeidz,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo tiek izbeigta antisubsidēšanas procedūra attiecībā uz tādu konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda savienotājelementu un to daļu importu, ko patlaban klasificē ar KN kodiem 7318 12 10, 7318 14 10, 7318 15 30, 7318 15 51, 7318 15 61 un 7318 15 70.

2. pants

Summas, kas, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 115/2012, kalpo kā pagaidu kompensācijas maksājumi par konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda savienotājelementu un to daļu importu, tiek atbrīvotas.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2012. gada 23. maijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.

(2)  OV L 38, 11.2.2012., 6. lpp.

(3)  OV C 142, 13.5.2011., 36. lpp.