ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2012.129.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 129

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

55. sējums
2012. gada 16. maijs


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 386/2012 (2012. gada 19. aprīlis) par tādu uzdevumu uzticēšanu Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes un dizainparaugi), kuri saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, tostarp par publiskā un privātā sektora pārstāvju sapulcēšanu Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrā ( 1 )

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 387/2012 (2012. gada 19. aprīlis), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu attiecībā uz konkrētiem noteikumiem par finanšu pārvaldību konkrētām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības attiecībā uz to finanšu stabilitāti

7

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 388/2012 (2012. gada 19. aprīlis), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei

12

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

16.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 386/2012

(2012. gada 19. aprīlis)

par tādu uzdevumu uzticēšanu Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes un dizainparaugi), kuri saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, tostarp par publiskā un privātā sektora pārstāvju sapulcēšanu Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu un 118. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Savienības ekonomiskā labklājība ir atkarīga no noturīgas jaunrades un inovācijām. Tādēļ efektīvi pasākumi jaunrades un inovāciju aizsardzībai ir neaizstājami nākotnes labklājības nodrošināšanai Savienībā.

(2)

Intelektuālā īpašuma tiesības ir vērtīgi uzņēmējdarbības aktīvi, kas palīdz nodrošināt to, lai radošo profesiju pārstāvji un inovāciju radītāji saņemtu taisnīgu atlīdzību par savu darbu un lai tiktu aizsargāts viņu ieguldījums pētniecībā un jaunās idejās.

(3)

Racionāla, saskaņota un progresīva pieeja intelektuālā īpašuma tiesībām ir ārkārtīgi svarīga, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020”, tostarp Eiropas digitalizācijas programmas mērķus.

(4)

Pastāvīgi pieaugošais intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu skaits apdraud ne tikai Savienības ekonomiku, bet daudzos gadījumos arī Savienības patērētāju veselību un drošību. Tādēļ, lai veiksmīgi cīnītos ar šo parādību, ir vajadzīga efektīva, tūlītēja un vienota darbība valstu, Eiropas un pasaules līmenī.

(5)

Padomes Rezolūcijā (2008. gada 25. septembris) par visaptverošu Eiropas mēroga plānu cīņai pret viltošanu un pirātismu (3) paredzētās vispārējās intelektuālā īpašuma tiesību stratēģijas kontekstā Padome aicināja Komisiju izveidot Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centru. Tādēļ Komisija izveidoja publiskā un privātā sektora ekspertu tīklu un sīkāk izskaidroja minētā tīkla uzdevumus paziņojumā “Intelektuālā īpašuma tiesību stingrāka piemērošana iekšējā tirgū”. Viltošanas un pirātisma novērošanas centra nosaukums būtu jāmaina, pārsaucot to par “Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centru” (“Novērošanas centrs”).

(6)

Minētajā paziņojumā tika noteikts, ka Novērošanas centram vajadzētu būt centrālajam resursam tādas informācijas un datu vākšanai, pārraudzībai un apkopošanai, kuri saistīti ar visiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. Centram vajadzētu būt vietai, kur valstu iestāžu un ieinteresēto personu pārstāvji varētu dalīties idejās un pieredzē par paraugpraksi un sniegt ieteikumus politikas veidotājiem par kopīgām piemērošanas stratēģijām. Paziņojumā tika norādīts, ka Novērošanas centru uzturēs un pārvaldīs Komisijas dienesti.

(7)

Padome 2010. gada 1. marta rezolūcijā par intelektuālā īpašuma tiesību stingrāku piemērošanu iekšējā tirgū (4) aicināja Komisiju, dalībvalstis un nozaru pārstāvjus sniegt Novērošanas centram ticamus un salīdzināmus pieejamos datus par viltošanu un pirātismu, kā arī kopīgi izstrādāt un vienoties par plāniem turpmākas informācijas vākšanai Novērošanas centra kontekstā. Padome arī aicināja Novērošanas centru katru gadu publiskot visaptverošu gada pārskatu, kas ietvertu informāciju par viltošanas un pirātisma apjomu, mērogu un galvenās iezīmes, kā arī to ietekmi uz iekšējo tirgu. Minētais gada pārskats būtu jāsagatavo, izmantojot būtisko informāciju, ko šajā sakarā sniegušas dalībvalstu iestādes, Komisija un privātais sektors, ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus. Padome arī atzina, ka ir svarīgi izstrādāt jaunus konkurētspējīgus uzņēmējdarbības modeļus, kas paplašinātu kultūras un radoša satura likumīgo piedāvājumu un vienlaikus novērstu un apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus, kā nepieciešamu līdzekli, lai sekmētu ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību un kultūras daudzveidību.

(8)

Padome 2010. gada 25. maija secinājumos par Eiropas Savienības preču zīmju sistēmas turpmāku pārskatīšanu (5) aicināja Komisiju noteikt juridisku pamatu Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes un dizainparaugi) (“Birojs”) iesaistīšanai tiesību piemērošanas pasākumos, tostarp cīņā pret viltošanu, jo īpaši – sekmējot Biroja sadarbību ar valstu preču zīmju iestādēm un Novērošanas centru. Šajā sakarā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (6) nosaka, inter alia, dažus pasākumus sadarbības, tostarp informācijas apmaiņas, veicināšanai dalībvalstu starpā un starp dalībvalstīm un Komisiju.

(9)

Eiropas Parlaments 2009. gada 26. marta ieteikumā par drošības un pamatbrīvību stiprināšanu internetā (7) ieteica Padomei nodrošināt pilnvērtīgu un drošu piekļuvi internetam, vienlaikus veicinot privātā un publiskā sektora sadarbību, lai uzlabotu sadarbību tiesībaizsardzības jomā.

(10)

Eiropas Parlaments 2010. gada 22. septembra rezolūcijā par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū (8) aicināja dalībvalstis un Komisiju paplašināt sadarbību starp Biroju un valstu intelektuālā īpašuma birojiem, tajā iekļaujot arī jautājumus par intelektuāla īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošanu.

(11)

Eiropas Parlaments 2011. gada 12. maija rezolūcijā par kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošanu (9) mudināja Komisiju ņemt vērā īpašās problēmas, ar kurām saskaras mazie un vidējie uzņēmumi, aizstāvot savas intelektuālā īpašuma tiesības, kā arī veicināt paraugpraksi un iedarbīgas metodes šo tiesību ievērošanai.

(12)

Eiropas Parlaments 2011. gada 6. jūlija rezolūcijā par vispusīgu pieeju personas datu aizsardzībai Eiropas Savienībā (10) aicināja Komisiju nodrošināt pilnīgu saskaņošanu un juridisko noteiktību tā, lai jebkuros apstākļos tiktu nodrošināta personu vienota un augsta līmeņa aizsardzība.

(13)

Ņemot vērā Novērošanas centram uzticēto uzdevumu spektru, ir nepieciešamas risinājums, lai nodrošinātu piemērotu un ilgtspējīgu infrastruktūru tā uzdevumu izpildei.

(14)

Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi (11) paredz administratīvu sadarbību starp Biroju un dalībvalstu tiesām vai iestādēm, kā arī publikāciju apmaiņu starp Biroju un dalībvalstu centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem. Pamatojoties uz to, Birojs ir iedibinājis sadarbību ar tiem valstu birojiem, kas aktīvi darbojas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā. Tādējādi Biroja rīcībā jau ir ievērojama daļa nepieciešamās pieredzes un kompetences, lai Novērošanas centra uzdevumu jomā nodrošinātu piemērotu un ilgtspējīgu infrastruktūru.

(15)

Tādēļ Birojs ir piemērots, lai tam tiktu uzticēta minēto uzdevumu veikšana.

(16)

Minētajiem uzdevumiem būtu jāattiecas uz visām Direktīvā 2004/48/EK ietvertajām intelektuālā īpašuma tiesībām, jo daudzos gadījumos pārkāpums attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību kopumu. Turklāt, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par situāciju un varētu izstrādāt visaptverošas stratēģijas intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu skaita samazināšanai, nepieciešami dati un paraugprakses apmaiņa par visu iepriekš minēto intelektuālā īpašuma tiesību spektru.

(17)

Uzdevumi, kas Birojam būtu jāveic, var tikt saistīti ar Direktīvā 2004/48/EK noteiktajiem tiesību piemērošanas un paziņošanas pasākumiem. Tādējādi Birojam valstu iestādēm vai uzņēmumiem būtu jāsniedz pakalpojumi, kas jo īpaši ietekmē direktīvas vienveidīgu īstenošanu un kas varētu sekmēt tās piemērošanu. Tāpēc Biroja uzdevumi būtu jāuzskata par cieši saistītiem ar jomām, kas ir dalībvalstu normatīvo un administratīvo normu tuvināšanas priekšmets.

(18)

Biroja sapulcētajam Novērošanas centram būtu jākļūst par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu datu un informācijas izcilības centru, izmantojot Biroja kompetences, pieredzes un resursu sniegtās priekšrocības.

(19)

Birojam būtu jāpiedāvā vieta, kur sapulcināt valsts iestāžu un privātā sektora pārstāvjus, nodrošinot tādu būtisku objektīvu, salīdzināmu un ticamu datu vākšanu, analīzi un izplatīšanu, kuri attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību vērtību un minēto tiesību pārkāpumiem, paraugprakses un intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas stratēģiju noteikšanu un veicināšanu, kā arī sabiedrības izpratnes veicināšanu par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ietekmi. Turklāt Birojam būtu jāveic papildu uzdevumi, piemēram, jāpalielina izpratne par intelektuālā īpašuma tiesību vērtību, jāveicina informācijas apmaiņa par jauniem konkurētspējīgiem uzņēmējdarbības modeļiem, kas ļautu paplašināt kultūras un radoša satura likumīgo piedāvājumu, jāpaaugstina intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanā iesaistīto personu kompetence ar atbilstošiem mācību pasākumiem, jāpaplašina zināšanas par paņēmieniem viltošanas novēršanai un jāuzlabo sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām. Komisija būtu jāiesaista pasākumos, ko Birojs veic saskaņā ar šo regulu.

(20)

Birojam tādējādi būtu jāveicina un jāatbalsta valsts iestāžu, privātā sektora un Savienības iestāžu pasākumi, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, un jo īpaši tie pasākumi, kas paredzēti cīņai pret minēto tiesību pārkāpumiem. Šajā regulā noteikto Biroja pilnvaru īstenošana nekavē dalībvalstis īstenot savas kompetences. Šajā regulā noteiktajos Biroja uzdevumos un pasākumos neietilpst līdzdalība atsevišķās operācijās vai izmeklēšanās, ko veic kompetentās iestādes.

(21)

Lai minētos uzdevumus izpildītu pēc iespējas efektīvāk, Birojam būtu jākonsultējas un jāsadarbojas ar citām valsts, Eiropas un vajadzības gadījumā starptautiska līmeņa iestādēm, jāveido sinerģijas ar šo iestāžu veiktajiem pasākumiem un jāizvairās no pasākumu dublēšanās.

(22)

Birojam ar intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu saistītie uzdevumi un pasākumi būtu jāīsteno, izmantojot savus budžeta līdzekļus.

(23)

Novērošanas centra sasaukšanā savas darbības kontekstā Birojam būtu jāiesaista privātā sektora pārstāvji, t. i., reprezentatīva pārstāvju izlase no tiem tautsaimniecības sektoriem – tostarp radošajām nozarēm – kurus visvairāk skar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi vai kuriem ir vislielākā pieredze cīņā ar šiem pārkāpumiem, jo īpaši tiesību īpašnieku, tostarp autoru un citu radošo profesiju, kā arī interneta starpnieku pārstāvji. Turklāt būtu jānodrošina arī pienācīga patērētāju un mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvība.

(24)

Šajā regulā dalībvalstīm un privātā sektora pārstāvjiem noteiktajam pienākumam sniegt informāciju nevajadzētu radīt lieku administratīvo slogu, un būtu jācenšas panākt, lai netiktu dublēti dati, kurus dalībvalstis un privātā sektora pārstāvji jau ir snieguši Savienības iestādēm saskaņā ar pašreizējām Savienības ziņošanas prasībām.

(25)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, uzticēt Birojam uzdevumus saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tā ietekmes dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes un dizainparaugi) (“Birojs”) uztic uzdevumus, kuru mērķis ir veicināt un atbalstīt valsts iestāžu, privātā sektora un Savienības iestāžu pasākumus cīņā pret Direktīvā 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu ietverto intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. Veicot šos uzdevumus, Birojs organizē, vada un atbalsta “Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra” (“Novērošanas centrs”) sanāksmes, kurās ir sapulcināti eksperti, iestāžu pārstāvji un ieinteresētās personas.

Šajā regulā noteiktajos Biroja uzdevumos un pasākumos neietilpst līdzdalība atsevišķās operācijās vai izmeklēšanās, ko veic kompetentās iestādes.

2. pants

Uzdevumi un pasākumi

1.   Birojam ir šādi uzdevumi:

a)

uzlabot izpratni par intelektuālā īpašuma vērtību;

b)

uzlabot izpratni par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu jomu un ietekmi;

c)

vairot zināšanas par publiskā un privātā sektora paraugpraksi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā;

d)

palīdzēt veicināt iedzīvotāju izpratni par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ietekmi;

e)

paaugstināt intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanā iesaistīto personu kompetenci;

f)

uzlabot zināšanas par tehnisko aprīkojumu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novēršanai un risināšanai, tostarp par uzraudzības un izsekošanas sistēmām, kas palīdz atšķirt oriģinālas preces no viltojumiem;

g)

nodrošināt mehānismus, kas palīdz uzlabot ar intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu saistītās informācijas apmaiņu tiešsaistē starp tām dalībvalstu iestādēm, kas darbojas šādu tiesību piemērošanas jomā, un veicināt sadarbību ar minētajām iestādēm un starp tām;

h)

apspriežoties ar dalībvalstīm, sekmēt starptautisko sadarbību ar intelektuālā īpašuma birojiem trešās valstīs, lai izstrādātu stratēģijas un pilnveidotu metodes, prasmes un līdzekļus intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanai.

2.   Lai izpildītu 1. punktā noteiktos uzdevumus, Birojs saskaņā ar darba programmu, kas pieņemta atbilstīgi 7. pantam, un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem veic šādus pasākumus:

a)

izstrādā pārredzamu metodoloģiju neatkarīgu, objektīvu, salīdzināmu un ticamu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu datu vākšanai, analīzei un paziņošanai;

b)

vāc, analizē un izplata būtiskus objektīvus, salīdzināmus un ticamus datus par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem;

c)

vāc, analizē un izplata būtiskus objektīvus, salīdzināmus un ticamus datus par intelektuālā īpašuma tiesību ekonomisko vērtību un tā devumu ekonomikas izaugsmē, labklājībā, inovācijās, jaunradē, kultūras daudzveidībā, augstas kvalitātes darba vietu radīšanā un augstas kvalitātes preču un pakalpojumu izstrādē Savienībā;

d)

nodrošina tādus regulārus novērtējumus un īpašus ziņojumus par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem nozaru, teritorijas un pārkāpto intelektuālā īpašuma tiesību veida griezumā, kuros novērtēta, inter alia, intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ietekme uz sabiedrību un ekonomiku, tostarp novērtējums par ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī veselību, vidi, drošumu un drošību;

e)

vāc, analizē un izplata pārstāvjiem, kas piedalās Novērošanas centra sanāksmēs, informāciju par paraugpraksi un vajadzības gadījumā izstrādā ieteikumus stratēģijām, pamatojoties uz šādu paraugpraksi;

f)

sagatavo ziņojumus un publikācijas Savienības pilsoņu izpratnes veicināšanai par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ietekmi, un tādēļ organizē konferences, pasākumus un sanāksmes Eiropas un starptautiskā līmenī, kā arī atbalsta valsts un Eiropas mēroga pasākumus, tostarp tiešsaistes un bezsaistes kampaņas, galvenokārt sniedzot datus un informāciju;

g)

pārrauga tādu jaunu konkurētspējīgu uzņēmējdarbības modeļu attīstību, kuri paplašina kultūras un radoša satura likumīgo piedāvājumu, mudina apmainīties ar informāciju un šajā sakarā palielina patērētāju informētību;

h)

izveido un organizē mācības – tiešsaistē un citā formā – tām valstu amatpersonām, kas iesaistītas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā;

i)

organizē ekspertu, tostarp akadēmisko ekspertu, un attiecīgo pilsoniskās sabiedrības pārstāvju ad hoc sanāksmes, lai atbalstītu šajā regulā noteiktā darba veikšanu;

j)

nosaka un popularizē profesionālo tehnisko aprīkojumu un salīdzinošās novērtēšanas paņēmienus, tostarp uzraudzības un izsekošanas sistēmas, kas palīdz atšķirt oriģinālas preces no viltojumiem;

k)

sadarbojas ar valstu iestādēm un Komisiju ar mērķi izveidot tiešsaistes tīklu, lai dalībvalstīs atvieglotu informācijas apmaiņu par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem starp tām valsts administratīvajām iestādēm, struktūrām un organizācijām, kuras nodarbojas ar minēto tiesību aizsardzību un piemērošanu;

l)

sadarbojas ar dalībvalstu centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem, tostarp Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroju, un veido sinerģijas starp šiem birojiem un citām dalībvalstu iestādēm, kuras darbojas intelektuālā īpašuma tiesību jomā, lai izstrādātu un veicinātu ar intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu saistītas metodes, prasmes un līdzekļus, tostarp mācību programmas un izpratnes veicināšanas kampaņas;

m)

apspriežoties ar dalībvalstīm, izstrādā programmas tehniskās palīdzības sniegšanai trešām valstīm, kā arī izstrādā un vada īpašas mācību programmas un pasākumus tām trešo valstu amatpersonām, kas iesaistītas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā;

n)

pēc Komisijas pieprasījuma sniedz ieteikumus Komisijai par jautājumiem, kas attiecas uz šīs regulas darbības jomu;

o)

veic līdzīgus pasākumus, kas nepieciešami, lai Birojs varētu izpildīt 1. punktā minētos uzdevumus.

3.   Pildot 1. un 2. punktā minētos uzdevumus un pasākumus, Birojs ievēro pašreizējos Savienības tiesību aktu noteikumus par datu aizsardzību.

3. pants

Finansējums

Birojs pastāvīgi nodrošina, lai tam ar šo regulu uzticētie pasākumi tiktu veikti par Biroja budžeta līdzekļiem.

4. pants

Novērošanas centra sanāksmes

1.   Lai izpildītu 2. panta 2. punktā noteiktos pasākumus, Birojs vismaz reizi gadā aicina uz Novērošanas centra sanāksmēm pārstāvjus no tām dalībvalstu valsts pārvaldes iestādēm, struktūrām un organizācijām, kas nodarbojas ar intelektuālā īpašuma tiesībām, un privātā sektora pārstāvjus, lai nodrošinātu viņu līdzdalību Biroja darbā saskaņā ar šo regulu.

2.   To privātā sektora pārstāvju vidū, kas aicināti uz Novērošanas centra sanāksmēm, iekļauj plašu, reprezentatīvu un līdzsvarotu izlasi no tām Savienības un valstu struktūrām, kuras pārstāv dažādas tautsaimniecības nozares, tostarp radošās nozares, ko visvairāk skar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi vai kam ir vislielākā pieredze cīņā ar tiem.

Tiek nodrošināta pienācīga patērētāju organizāciju, mazo un vidējo uzņēmumu, autoru un citu radošo profesiju pārstāvība.

3.   Birojs aicina ikvienu dalībvalsti nosūtīt uz Novērošanas centra sanāksmēm vismaz vienu pārstāvi no valsts pārvaldes. Tādējādi dalībvalstis nodrošina Novērošanas centra darba nepārtrauktību.

4.   Papildus 1. punktā minētajām sanāksmēm var darboties arī Novērošanas centra darba grupas, ko veido dalībvalstu pārstāvji un privātā sektora pārstāvji.

5.   Vajadzības gadījumā un papildus 1. punktā minētajām sanāksmēm Birojs organizē sanāksmes, kurās piedalās:

a)

dalībvalstu valsts pārvaldes iestāžu, struktūru un organizāciju pārstāvji, vai

b)

privātā sektora pārstāvji.

6.   Eiropas Parlamenta deputātus vai citus pārstāvjus un Komisijas pārstāvjus uz šajā pantā minētajām sanāksmēm aicina kā dalībniekus vai, attiecīgā gadījumā, kā novērotājus.

7.   Šajā pantā minēto sanāksmju dalībnieku vārdus, darba kārtību un protokolu publicē Biroja tīmekļa vietnē.

5. pants

Pienākums sniegt informāciju

1.   Attiecīgā gadījumā pēc Biroja pieprasījuma vai pašu dalībvalstu iniciatīvas dalībvalstis, ievērojot valsts tiesību aktus, tostarp tos tiesību aktus, ar kuriem reglamentē personas datu apstrādi:

a)

informē Biroju par savām vispārējo intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas politikas nostādnēm un stratēģijām, kā arī par jebkurām izmaiņām tajās;

b)

nodrošina pieejamos statistikas datus par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem;

c)

informē Biroju par svarīgu judikatūru.

2.   Neskarot personas datu apstrādi reglamentējošos tiesību aktus un konfidenciālas informācijas aizsardzību, privātā sektora pārstāvji, kas piedalās Novērošanas centra sanāksmēs, visos iespējamos gadījumos pēc Biroja pieprasījuma:

a)

informē Biroju par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas politikas nostādnēm un stratēģijām savā darbības jomā, kā arī par jebkurām izmaiņām tajās;

b)

nodrošina statistikas datus par savā darbības jomā konstatētajiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem.

6. pants

Birojs

1.   Šajā regulā paredzēto uzdevumu un pasākumu veikšanai piemēro Regulas (EK) Nr. 207/2009 XII sadaļas attiecīgos noteikumus.

2.   Izmantojot ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 124. pantu piešķirtās pilnvaras, Biroja priekšsēdētājs pieņem iekšējās administratīvās instrukcijas un publicē paziņojumus, kas Birojam nepieciešami, lai veiktu visus uzdevumus, kuri tam uzticēti ar šo regulu.

7. pants

Darba programmas un vadības ziņojuma saturs

1.   Saskaņā ar Savienības politikas nostādnēm un prioritātēm intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā un sadarbībā ar 4. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētajiem pārstāvjiem Birojs ik gadu sagatavo darba programmu, kurā Novērošanas centra sanāksmju vajadzībām atbilstīgi prioretizē šajā regulā paredzētos pasākumus.

2.   Šā panta 1. punktā minēto darba programmu informatīvos nolūkos iesniedz Biroja Administratīvajai padomei.

3.   Regulas (EK) Nr. 207/2009 124. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzētajā vadības ziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju par Biroja uzdevumiem un pasākumiem saskaņā ar šo regulu:

a)

iepriekšējā kalendārajā gadā veikto galveno pasākumu pārskats;

b)

iepriekšējā kalendārajā gadā sasniegtie rezultāti, kuriem vajadzības gadījumā pievienoti nozaru ziņojumi, kuros analizēta situācija dažādos nozaru un ražojumu sektoros;

c)

šajā regulā noteikto un saskaņā ar 1. punktu sagatavotajā darba programmā paredzēto Biroja uzdevumu izpildes vispārējais novērtējums;

d)

Biroja plānoto turpmāko pasākumu pārskats;

e)

novērojumi par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu un iespējamās nākotnes politikas nostādnes un stratēģijas, tostarp par to, kā uzlabot efektīvu sadarbību ar dalībvalstīm un starp tām;

f)

visu 4. panta 2. punktā minēto Novērošanas centra sanāksmju dalībnieku pienācīgas pārstāvības vispārējs novērtējums.

Pirms vadības ziņojuma iesniegšanas Eiropas Parlamentam, Komisijai un Administratīvajai padomei Biroja priekšsēdētājs par ziņojuma attiecīgajām daļām apspriežas ar 4. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētajiem pārstāvjiem.

8. pants

Novērtējums

1.   Komisija līdz 2017. gada 6. jūnijs pieņem ziņojumu, kurā izvērtē šīs regulas piemērošanu.

2.   Novērtējuma ziņojumā novērtē šīs regulas darbību, jo īpaši attiecībā uz tās ietekmi uz intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū.

3.   Sagatavojot novērtējuma ziņojumu, Komisija par 2. punktā minētajiem jautājumiem apspriežas ar Biroju, dalībvalstīm un Novērošanas centra darbā iesaistītajiem pārstāvjiem.

4.   Komisija nosūta novērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un par novērtējuma ziņojumu veic plašu apspriešanos ar ieinteresētajām personām.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2012. gada 19. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. BØDSKOV


(1)  OV C 376, 22.12.2011., 62. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2012. gada 22. marta lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  OV C 253, 4.10.2008., 1. lpp.

(4)  OV C 56, 6.3.2010., 1. lpp.

(5)  OV C 140, 29.5.2010., 22. lpp.

(6)  OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp. Labota versija OV L 195, 2.6.2004., 16. lpp.

(7)  OV C 117 E, 6.5.2010., 206. lpp.

(8)  OV C 50 E, 21.2.2012., 48. lpp.

(9)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

(10)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

(11)  OV L 78, 24.3.2009., 1. lpp.


16.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/7


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 387/2012

(2012. gada 19. aprīlis),

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu attiecībā uz konkrētiem noteikumiem par finanšu pārvaldību konkrētām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības attiecībā uz to finanšu stabilitāti

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Vēl nepieredzēta pasaules finanšu krīze un ekonomikas lejupslīde ir būtiski iedragājusi ekonomisko izaugsmi un finanšu stabilitāti, kā arī izraisījusi ievērojamu finanšu un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos vairākās dalībvalstīs. Konkrēti, dažas dalībvalstis saskaras ar nopietnām grūtībām vai tām draud šādas grūtības, īpaši problēmas attiecībā uz ekonomisko izaugsmi, finanšu stabilitāti un budžeta deficīta un parāda situācijas pasliktināšanos, starptautiskās ekonomikas un finanšu vides dēļ.

(2)

Kaut arī jau ir veikti nozīmīgi pasākumi krīzes negatīvās ietekmes mazināšanai, tostarp grozījumi tiesību aktos, finanšu krīzes ietekme uz reālo ekonomiku, darba tirgu un iedzīvotājiem ir jūtama plašā apmērā. Palielinās spiediens uz valstu finansiālajiem resursiem, un būtu jāveic turpmāki pasākumi tā mazināšanai, maksimāli un optimāli izmantojot Eiropas Zivsaimniecības fonda finansējumu.

(3)

Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 122. panta 2. punktam, kurā paredzēta iespēja piešķirt Savienības finansiālu palīdzību dalībvalstij, kurai ir grūtības vai kurai nopietni draud lielas grūtības, ko izraisījuši, inter alia, ārkārtēji notikumi, kurus tā nevar ietekmēt, ar Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (3) ir izveidots Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms ar nolūku saglabāt Savienības finanšu stabilitāti.

(4)

Ar Padomes Īstenošanas lēmumiem 2011/77/ES (4) un 2011/344/ES (5) šādu Savienības finansiālo palīdzību piešķīra attiecīgi Īrijai un Portugālei.

(5)

Grieķija saskārās ar nopietnām grūtībām saistībā ar finanšu stabilitāti jau pirms Regulas (ES) Nr. 407/2010 stāšanās spēkā. Tāpēc finansiālo palīdzību Grieķijai nevarēja pamatot uz minēto regulu.

(6)

Kreditoru nolīgums un Aizdevumu mehānisma nolīgums attiecībā uz Grieķiju tika parakstīts 2010. gada 8. maijā un stājās spēkā 2010. gada 11. maijā. Kreditoru nolīgumam jāpaliek spēkā pilnā apmērā trīs gadu programmas laikposmā, kamēr saskaņā ar Aizdevumu mehānisma nolīgumu nav samaksātas visas summas.

(7)

Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002 (2002. gada 18. februāris), ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (6), paredz, ka Padomei jāsniedz savstarpēja palīdzība gadījumos, kad dalībvalsts, kurā nav ieviests euro, ir nonākusi grūtībās vai arī tai draud nopietnas grūtības attiecībā uz maksājumu bilanci.

(8)

Ar Padomes Lēmumiem 2009/102/EK (7), 2009/290/EK (8) un 2009/459/EK (9) šādu Savienības finansiālo palīdzību piešķīra attiecīgi Ungārijai, Latvijai un Rumānijai.

(9)

Laikposms, kurā Īrijai, Ungārijai, Latvijai, Portugālei un Rumānijai ir pieejama finansiālā palīdzība, ir noteikts attiecīgajos Padomes lēmumos. Laikposms, kurā finansiāla palīdzība tika darīta pieejama Ungārijai, beidzās 2010. gada 4. novembrī.

(10)

Laikposms, kurā Grieķijai ir pieejama finansiāla palīdzība saskaņā ar Kreditoru nolīgumu un Aizdevumu mehānisma nolīgumu, ir atšķirīgs katrai šajos instrumentos iesaistītajai dalībvalstij.

(11)

Pēc Eiropadomes 2011. gada 25. marta lēmuma 17 eurozonas dalībvalstu finanšu ministri 2011. gada 11. jūlijā parakstīja līgumu par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi. Pēc eurozonas dalībvalstu valsts galvu un valdību vadītāju lēmumiem, kas pieņemti 2011. gada 21. jūlijā un 9. decembrī, līgumā tika izdarītas izmaiņas, lai uzlabotu mehānisma efektivitāti, un tas tika parakstīts 2012. gada 2. februārī. Saskaņā ar minēto līgumu Eiropas Stabilizācijas mehānisms līdz 2013. gadam pārņems uzdevumus, kurus pašlaik veic Eiropas finanšu stabilitātes instruments un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms. Tādējādi šis jaunais mehānisms jau būtu jāņem vērā šajā regulā.

(12)

Eiropadome 2011. gada 23. un 24. jūnija secinājumos atzinīgi novērtēja Komisijas nodomu uzlabot sinerģiju starp Grieķijai paredzēto aizdevuma programmu un Savienības fondiem un atbalstīja centienus palielināt Grieķijas spējas apgūt Savienības piešķirtos līdzekļus, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, pārorientējot uzmanību uz konkurētspējas uzlabošanu un darba vietu izveidi. Turklāt secinājumos atzinīgi vērtēts un atbalstīts tas, ka Komisija kopā ar dalībvalstīm gatavo visaptverošu tehniskās palīdzības programmu Grieķijai. Šī regula sniedz ieguldījumu šādos sinerģijas veicināšanas centienos.

(13)

Lai sekmētu Savienības finansējuma pārvaldību, paātrinātu ieguldījumus dalībvalstīs un reģionos un palielinātu finansējuma ietekmi uz ekonomiku, pamatotos gadījumos, pagaidu kārtā un neskarot 2014.–2020. gada plānošanas periodu, ir nepieciešams atļaut starpposma maksājumu palielinājumu no Eiropas Zivsaimniecības fonda par summu, kas atbilst desmit procentpunktiem virs līdzfinansējuma likmes, kāda piemērojama katram prioritārajam virzienam dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām attiecībā uz finanšu stabilitāti un kuras ir lūgušas iespēju izmantot šo pasākumu, kas paredz attiecīgi samazināt valsts līdzfinansējumu. Tā kā minētais palielinājums ir īslaicīgs un lai saglabātu sākotnējās līdzfinansējuma likmes kā atsauces vērtību uz laiku palielinātās summas aprēķināšanā, izmaiņas, kas izriet no mehānisma piemērošanas, nebūtu jāatspoguļo darbības programmās iekļautajā finanšu plānā. Tomēr būtu jāparedz iespēja darbības programmas atjaunināt, lai līdzekļus vērstu uz konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību un lai programmu mērķus saskaņotu ar kopējā pieejamā finansējuma samazinājumu.

(14)

Dalībvalstij, kura Komisijai lūdz iespēju izmantot atkāpi saskaņā ar šo regulu, savā lūgumā būtu jāsniedz visa informācija, kas vajadzīga, lai, pamatojoties uz datiem par šīs valsts makroekonomikas un fiskālo situāciju, noteiktu, ka līdzekļi valsts līdzfinansējumam nav pieejami. Tajā arī būtu jānorāda, ka ar atkāpi paredzētais maksājumu palielinājums ir vajadzīgs, lai nodrošinātu darbības programmu turpmāku īstenošanu, un ka problēmas ar absorbcijas spēju pastāv pat tad, ja tiek izmantoti maksimālie apjomi, kas piemērojami Padomes Regulas (EK) Nr. 1198/2006 (10) 53. panta 3. punktā minētajām līdzfinansējuma likmēm.

(15)

Dalībvalstij, kura Komisijai lūdz iespēju izmantot atkāpi saskaņā ar šo regulu, būtu arī jāsniedz atsauce uz attiecīgo Padomes lēmumu vai citu tiesību aktu, saskaņā ar kuru dalībvalsts ir tiesīga izmantot atkāpi. Komisijai ir jābūt pietiekami ilgam laikam no dalībvalsts lūguma iesniegšanas dienas, lai pārbaudītu iesniegtās informācijas pareizību un paustu iebildumus. Lai atkāpe būtu efektīva un darbotiesspējīga, būtu jāpieņem, ka šāds lūgums ir pamatots, ja Komisija nepauž iebildumus. Ja Komisija pauž iebildumus pret dalībvalsts lūgumu, tā, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem attiecīgu lēmumu, kurā pamato iemeslus.

(16)

Atbilstoši būtu jāgroza noteikumi par starpposma maksājumu un darbības programmu noslēguma maksājumu aprēķināšanu laikposmā, kurā dalībvalstis saņem Savienības finansiālo palīdzību, lai novērstu nopietnas grūtības, kas saistītas ar finanšu stabilitāti.

(17)

Ir jānodrošina, ka tiek sniegti pienācīgi ziņojumi par to, kā tiek izmantotas palielinātās summas, kas darītas pieejamas tām dalībvalstīm, kuras izmanto starpposma maksājumu pagaidu palielinājumu saskaņā ar šo regulu.

(18)

Pēc tā laikposma beigām, kurā ir bijusi pieejama finansiālā palīdzība, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 18. panta 2. punktu veiktajos novērtējumos varētu būt jāizvērtē, inter alia, vai valsts līdzfinansējuma samazinājums neizraisa ievērojamu nobīdi no sākotnēji noteiktajiem mērķiem. Šādi novērtējumi var izraisīt darbības programmas pārskatīšanu.

(19)

Tā kā vēl nepieredzētā krīze, kas ietekmējusi starptautiskos finanšu tirgus, un vēl nepieredzētā ekonomikas lejupslīde, kas būtiski iedragāja vairāku dalībvalstu finanšu stabilitāti, prasa steidzamu rīcību, lai cīnītos ar sekām ekonomikā kopumā, šai regulai būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk. Ņemot vērā attiecīgo dalībvalstu ārkārtas apstākļus, tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku, sākot – atkarībā no lūguma iesniedzējas dalībvalsts statusa – vai nu no 2010. budžeta gada, vai no dienas, kad finansiālā palīdzība tika darīta pieejama, attiecībā uz tiem laikposmiem, kuros dalībvalstis saņēma finansiālo palīdzību no Savienības vai citām eurozonas dalībvalstīm, lai novērstu nopietnas grūtības, kas saistītas ar to finanšu stabilitāti.

(20)

Ja paredzēts starpposma maksājuma pagaidu palielinājums, tas būtu jāņem vērā arī saistībā ar budžeta ierobežojumiem, kas skar visas dalībvalstis, un minētajiem budžeta ierobežojumiem vajadzētu būt pienācīgi atspoguļotiem Eiropas Savienības vispārējā budžetā. Turklāt, tā kā mehānisma galvenais mērķis ir risināt konkrētas pašreizējās grūtības, būtu jāierobežo tā piemērošanas termiņš. Tādēļ mehānismu būtu jāsāk piemērot 2010. gada 1. janvārī, un tā darbības ilgums būtu jāparedz uz ierobežotu laikposmu līdz 2013. gada 31. decembrim.

(21)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1198/2006,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1198/2006 groza šādi:

1)

regulas 76. un 77. pantu aizstāj ar šādiem:

“76. pants

Starpposma maksājumu aprēķināšanas noteikumi

1.   Starpposma maksājumus aprēķina, līdzfinansējuma likmi, kas pašreizējā finansēšanas plānā noteikta šim prioritārajam virzienam un mērķim, piemērojot valsts ieguldījumam, kas katram prioritārajam virzienam un katram konverģences mērķim / mērķim, kas nav konverģences mērķis, norādīti izdevumu deklarācijā, ko apstiprinājusi sertifikācijas iestāde.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, pamatojoties uz konkrētu un atbilstīgi pamatotu dalībvalsts lūgumu, starpposma maksājumu aprēķina kā Savienības palīdzības summu, kas samaksāta vai maksājama saņēmējiem saistībā ar prioritāro virzienu un mērķi. Šī summa dalībvalstij jānorāda izdevumu deklarācijā.

3.   Atkāpjoties no 53. panta 3. punkta, pēc dalībvalsts lūguma starpposma maksājumus palielina par summu, kas atbilst desmit procentpunktiem virs esošās līdzfinansējuma likmes katram dalībvalstu prioritārajam virzienam līdz maksimums 100 %, ko piemēro nesen deklarētajiem valsts attaisnotajiem izdevumiem katrā apstiprinātajā izdevumu deklarācijā, kas iesniegta laikposmā, kad dalībvalsts atbilst kādam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

tai ir pieejama finansiāla palīdzība saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (11), vai pirms minētās regulas stāšanās spēkā tai ir pieejama citu eurozonas dalībvalstu palīdzība;

b)

tai ir pieejama vidēja termiņa finansiāla palīdzība saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002 (2002. gada 18. februāris), ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (12);

c)

tai ir pieejama finansiāla palīdzība saskaņā ar līgumu par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi, ko parakstīja 2012. gada 2. februārī.

4.   Lai aprēķinātu starpposma maksājumus pēc tam, kad dalībvalsts vairs nesaņem 3. punktā minēto Savienības finansiālo palīdzību, Komisija neņem vērā palielinātās summas, kas izmaksātas saskaņā ar minēto punktu.

Tomēr minētās summas ņem vērā 79. panta 1. punktā minētajiem nolūkiem.

5.   Palielinātos starpposma maksājumus, kas izriet no 3. punkta piemērošanas, pēc iespējas drīzāk dara pieejamus vadošajai iestādei un izmanto vienīgi tam, lai veiktu darbības programmas īstenošanas maksājumus.

6.   Saistībā ar gada ziņojumiem saskaņā ar 67. panta 1. punktu dalībvalstis sniedz Komisijai atbilstīgu informāciju par šā panta 3. punktā minētās atkāpes izmantošanu, izklāstot, kā palielinātais atbalsta apjoms ir palīdzējis veicināt konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību attiecīgajā dalībvalstī. Komisija šo informāciju ņem vērā, izstrādājot gada ziņojumus, kas paredzēti 68. panta 1. punktā.

77. pants

Noslēguma maksājumu aprēķināšanas noteikumi

1.   Noslēguma maksājumi ir mazākās no turpmāk norādītajām divām summām:

a)

summa, kuru aprēķina, līdzfinansējuma likmi, kas pašreizējā finansēšanas plānā noteikta šim prioritārajam virzienam un mērķim, piemērojot valsts ieguldījumam, kas katram prioritārajam virzienam un katram konverģences mērķim / mērķim, kas nav konverģences mērķis, norādīti noslēguma izdevumu deklarācijā, ko apstiprinājusi sertifikācijas iestāde;

b)

Savienības palīdzības summa, kas samaksāta vai maksājama saņēmējiem saistībā ar katru prioritāro virzienu un katru mērķi. Šo summu dalībvalsts attiecībā uz katru prioritāro virzienu un katru mērķi norāda galīgajā izdevumu deklarācijā, kuru apstiprinājusi sertifikācijas iestāde.

2.   Atkāpjoties no 53. panta 3. punkta noteikumiem, pēc dalībvalsts lūguma noslēguma maksājumus palielina par summu, kas atbilst desmit procentpunktiem virs esošās līdzfinansējuma likmes katram dalībvalstu prioritārajam virzienam līdz maksimums 100 %, ko piemēro nesen deklarētajiem valsts attaisnotajiem izdevumiem katrā apstiprinātajā izdevumu deklarācijā, kas iesniegta laikposmā, kad dalībvalsts atbilst kādam no 76. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

3.   Lai aprēķinātu noslēguma maksājumus pēc tam, kad dalībvalsts vairs nesaņem 76. panta 3. punktā minēto Savienības finansiālo palīdzību, Komisija neņem vērā palielinātās summas, kas izmaksātas saskaņā ar minēto punktu.

2)

iekļauj šādu pantu:

“77.a pants

Ierobežojums Savienības ieguldījumam, ko veido starpposma maksājumi un noslēguma maksājumi

1.   Neatkarīgi no 76. panta 3. punkta un 77. panta 2. punkta Savienības ieguldījums, ko veido starpposma maksājumi un noslēguma maksājumi, nepārsniedz valsts ieguldījumu un EZF palīdzības maksimālo apjomu katram prioritārajam virzienam, kā noteikts Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina darbības programmu.

2.   Šā panta 76. panta 3. punktā un 77. panta 2. punktā minētās atkāpes Komisija piešķir pēc tādas dalībvalsts rakstiska lūguma, kura atbilst kādam no 76. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem. Minēto lūgumu iesniedz līdz 2012. gada 17. jūlijam vai divu mēnešu laikā pēc tam, kad dalībvalsts atbilst kādam no 76. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

3.   Komisijai iesniegtajā lūgumā dalībvalsts pamato nepieciešamību pēc 76. panta 3. punktā un 77. panta 2. punktā minētās atkāpes, sniedzot informāciju, kas nepieciešama, lai noteiktu, ka:

a)

pamatojoties uz datiem par šīs valsts makroekonomikas un fiskālo situāciju, līdzekļi valsts līdzfinansējumam nav pieejami;

b)

ir jāpalielina 76. panta 3. punktā un 77. panta 2. punktā minētie maksājumi, lai nodrošinātu darbības programmu turpmāku īstenošanu;

c)

problēmas pastāv pat tad, ja tiek izmantoti maksimālie apjomi, kas piemērojami 53. panta 3. punktā minētajām līdzfinansējuma likmēm;

d)

tā atbilst kādam no 76. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, ko pamato ar atsauci uz Padomes lēmumu vai citu tiesību aktu, kā arī konkrētu sākuma dienu, kad dalībvalstij tika darīta pieejama finanšu palīdzība.

Komisija pārbauda, vai iesniegtā informācija pamato atkāpes piešķiršanu. Komisija 30 dienu laikā no lūguma iesniegšanas dienas pauž iebildumus par iesniegto informāciju. Ja Komisija nolemj iebilst pret dalībvalsts lūgumu, tā, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem attiecīgu lēmumu, kurā pamato iemeslus.

Ja Komisija nepauž iebildumus pret dalībvalsts lūgumu, minēto lūgumu uzskata par pamatotu.

4.   Dalībvalsts lūgumā izklāsta arī to, kā paredzēts izmantot 76. panta 3. punktā un 77. panta 2. punktā minēto atkāpi, un sniedz informāciju par papildu pasākumiem, kas paredzēti, lai līdzekļus vērstu uz konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību, tostarp vajadzības gadījumā izdarot izmaiņas darbības programmās.

5.   Regulas 76. panta 3. punktā un 77. panta 2. punktā paredzēto atkāpi nepiemēro deklarācijām, kas iesniegtas pēc 2013. gada 31. decembra.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr šādām dalībvalstīm to piemēro ar atpakaļejošu spēku:

a)

Īrijai, Grieķijai un Portugālei – no dienas, kad minētajām dalībvalstīm tika darīta pieejama finansiālā palīdzība saskaņā ar 76. panta 3. punktu;

b)

Ungārijai, Latvijai un Rumānijai – no 2010. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2012. gada 19. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. BØDSKOV


(1)  OV C 24, 28.1.2012., 84. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2012. gada 22. marta Lēmums.

(3)  OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.

(4)  OV L 30, 4.2.2011., 34. lpp.

(5)  OV L 159, 17.6.2011., 88. lpp.

(6)  OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.

(7)  OV L 37, 6.2.2009., 5. lpp.

(8)  OV L 79, 25.3.2009., 39. lpp.

(9)  OV L 150, 13.6.2009., 8. lpp.

(10)  OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.

(11)  OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.

(12)  OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.”;


16.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/12


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 388/2012

(2012. gada 19. aprīlis),

ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 428/2009 (2) ir paredzēts, ka attiecībā uz divējāda lietojuma precēm (tostarp programmatūru un tehnoloģijām) jānosaka efektīva kontrole gadījumos, kad tās no Savienības eksportē vai veic to tranzītu caur Savienību, vai piegādā uz trešo valsti, izmantojot starpniecības pakalpojumus, ko sniedz starpnieks, kas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību Savienībā.

(2)

Lai dalībvalstīm un Savienībai būtu iespējams izpildīt starptautiskās saistības, Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikumā ir izveidots tās 3. pantā minēto divējāda lietojuma preču kopējais saraksts, ar ko īsteno starptautiski saskaņotu divējāda lietojuma preču kontroli. Šīs saistības uzņēmās saistībā ar dalību Austrālijas grupā, Raķešu tehnoloģiju kontroles režīmā, Kodolmateriālu piegādātājvalstu grupā, Vasenāras mehānismā un Ķīmisko ieroču konvencijā.

(3)

Regulā (EK) Nr. 428/2009 paredzēts atjaunināt I pielikumā ietverto sarakstu atbilstīgi attiecīgajiem pienākumiem un saistībām, un visiem to grozījumiem, kurus katra dalībvalsts ir pieņēmusi, būdama starptautisko ieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles pasākumu dalībniece vai ratificēdama attiecīgos starptautiskos nolīgumus.

(4)

Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikums būtu jāgroza, lai ņemtu vērā pārmaiņas, par kurām pēc minētās regulas pieņemšanas vienojās Austrālijas grupā, Kodolmateriālu piegādātājvalstu grupā, Raķešu tehnoloģiju kontroles režīmā un Vasenāras mehānismā.

(5)

Lai eksporta kontroles iestādēm un praktiskā darba veicējiem būtu vieglāk izmantot atsauces, būtu jāpublicē Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikuma atjaunināta un konsolidēta redakcija.

(6)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 428/2009 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 30. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2012. gada 19. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. BØDSKOV


(1)  Eiropas Parlamenta 2011. gada 13. septembra nostāja (OV C 7 E, 10.1.2012., 28. lpp.) un Padomes 2012. gada 21. februāra nostāja pirmajā lasījumā (OV C 107 E, 13.4.2012., 1. lpp.). Eiropas Parlamenta 2012. gada 29. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2)  OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.


PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

Saraksts, kas minēts šīs regulas 3. pantā

DIVĒJĀDA LIETOJUMA PREČU SARAKSTS

Šajā sarakstā iekļautas starptautiskai kontrolei pakļautās divējāda lietojuma preces, ieskaitot tādus instrumentus kā Vasenāras vienošanās, Raķešu tehnoloģiju kontroles režīms (MTCR), Kodolmateriālu piegādātāju valstu grupa (NSG), Austrālijas grupa un Ķīmisko ieroču konvencija (CWC).

SATURS

Piezīmes

Akronīmi un saīsinājumi

Definīcijas

0. kategorija

Kodolmateriāli, jaudas un iekārtas

1. kategorija

Īpaši materiāli un ar tiem saistītas iekārtas

2. kategorija

Materiālu apstrāde un pārstrāde

3. kategorija

Elektronika

4. kategorija

Datori

5. kategorija

Sakari un “informācijas drošība”

6. kategorija

Sensori un lāzeri

7. kategorija

Navigācija un avioelektronika

8. kategorija

Jūrniecība

9. kategorija

Kosmoss, aviācija un vilces dzinēju sistēmas

VISPĀRĒJAS PIEZĪMES PAR I PIELIKUMU

1.

Par militārām vajadzībām ražotu vai pielāgotu preču kontroli sk. attiecīgo(-os) konkrētu dalībvalstu sastādīto(-os) militārām vajadzībām ražoto preču sarakstu(-us). Šajā pielikumā minētās atsauces “SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS” attiecas uz tādiem sarakstiem.

2.

Šajā pielikumā iekļautos objektus, uz ko ir attiecināma kontrole, nedrīkst izvest kā nekontrolējamas preces (arī rūpnīcu iekārtas), ja tajās ir viens vai vairāki kontrolējami komponenti un ja kontrolējamais komponents vai kontrolējamie komponenti ir galvenās preču sastāvdaļas un tos var viegli atdalīt vai izmantot citiem mērķiem.

Vērtējot to, vai kontrolējamo komponentu vai kontrolējamos komponentus var uzskatīt par galvenām sastāvdaļām, jāņem vērā tādi faktori kā daudzums, vērtība, izmantotās tehnoloģiskās prasmes (know-how) un citi speciāli apstākļi, kas var palīdzēt noteikt to, vai kontrolējamie komponenti ir uzskatāmi par preču galvenām sastāvdaļām.

3.

Šajā pielikumā minētās preces ietver gan jaunas, gan lietotas preces.

4.

Dažos gadījumos ķīmiskas vielas ir iekļautas sarakstā, norādot to nosaukumu un CAS numuru. Saraksts attiecas uz ķīmiskām vielām ar tādu pašu strukturālu formulu (tostarp hidrātiem) neatkarīgi no nosaukuma un CAS numura. CAS numuri ir norādīti, lai palīdzētu noteikt konkrētu ķīmisku vielu vai maisījumu neatkarīgi no nomenklatūras. CAS numurus nevar izmantot kā vienīgos identifikatorus, jo dažām no sarakstā iekļauto ķīmisko vielu formām ir atšķirīgi CAS numuri un maisījumiem, kuru sastāvā ir sarakstā iekļauta ķīmiska viela, arī var būt atšķirīgi CAS numuri.

PIEZĪME PAR KODOLTEHNOLOĢIJĀM (PK)

(Jālasa saistībā ar 0. kategorijas E sadaļu.)

“Tehnoloģijas”, kas ir tieši saistītas ar visām 0. kategorijas precēm, kontrolē saskaņā ar 0. kategorijas noteikumiem.

“Tehnoloģijas” kontrolējamu preču “pilnveidošanai”, “ražošanai” vai “lietošanai” kontrolē arī tad, ja tās izmanto precēm, uz ko neattiecas kontrole.

Preču eksporta atļauja nozīmē arī to, ka tam pašam galalietotājam drīkst eksportēt “tehnoloģiju” tādā apjomā, kas noteikti vajadzīgs preču uzstādīšanai, lietošanai, apkopei un remontam.

“Tehnoloģiju” nodošanas kontrole neattiecas uz “atklātībā pieejamu” informāciju vai “fundamentāliem zinātnes pētījumiem”.

VISPĀRĒJA PIEZĪME PAR TEHNOLOĢIJĀM (VPT)

(Jālasa saistībā ar E sadaļu 1. līdz 9. kategorijā.)

Tās “tehnoloģijas” eksportu, kas ir “nepieciešama” 1. līdz 9. kategorijas preču “pilnveidošanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”, kontrolē saskaņā ar noteikumiem, kuri attiecas uz 1. līdz 9. kategoriju.

“Tehnoloģiju” kontrolējamo preču “pilnveidošanai”, “ražošanai” vai “lietošanai” kontrolē arī tad, ja to lieto precēm, uz ko neattiecas kontrole.

Kontroli neattiecina uz tām “tehnoloģijām”, kas ir obligāti vajadzīgas to preču uzstādīšanai, lietošanai, apkopei (pārbaudei) un remontam, kuras nav pakļautas kontrolei vai kuras ir atļauts eksportēt.

Minētais neattiecas uz “tehnoloģijām”, kas minētas 1E002.e., 1E002.f., 8E002.a. un 8E002.b. pozīcijā.

“Tehnoloģijas” nodošanas kontrole neattiecas uz “atklātībā pieejamu” informāciju un “fundamentāliem zinātnes pētījumiem”, kā arī uz informācijas minimumu, kas obligāti vajadzīgs patentu pieteikumiem.

VISPĀRĒJA PIEZĪME PAR PROGRAMMATŪRU (VPP)

(Šai piezīmei ir lielāks spēks par visiem kontroles pasākumiem, kas attiecas uz 0. līdz 9. kategorijas D sadaļu.)

Šā saraksta 0. līdz 9. kategorijai noteiktā kontrole neattiecas uz “programmatūru”, kas ir vai nu:

a.

vispārpieejama, jo tā ir:

1.

bez ierobežojumiem nopērkama mazumtirdzniecībā:

a.

klātienē ir brīvi pieejama tirdzniecības vietās;

b.

pasūtot pa pastu;

c.

noslēdzot darījumu ar elektroniskiem līdzekļiem; vai

d.

pasūtot pa tālruni; un

2.

izveidota tā, lai lietotājs varētu pats to instalēt bez turpmākas būtiskas piegādātāja palīdzības; vai

Vispārējās piezīmēs par programmatūru a. ieraksts neattiecas uz 5. kategorijas 2. daļā (“Informācijas drošība”) minēto “programmatūru”.

b.

“atklātībā pieejama”.

PIELIKUMĀ LIETOTIE AKRONĪMI UN SAĪSINĀJUMI

Akronīmu vai saīsinājumu, kad to lieto kā definētu terminu, var atrast sadaļā “Šajā pielikumā lietoto terminu definīcijas”.

Akronīms vai saīsinājums

Nozīme

ABEC

Gredzenveida gultņu inženieru komiteja

AGMA

Amerikas Piedziņas mehānismu ražotāju asociācija

AHRS

stāvokļa un virziena etalonsistēmas

AISI

Amerikas Dzelzs un tērauda institūts

ALU

aritmētiskās loģikas elements

ANSI

Amerikas Nacionālais standartu institūts

ASTM

Amerikas Materiālu un izmēģinājumu biedrība

ATC

aviosatiksmes kontrole

AVLIS

atomizēta tvaika lāzera izotopu separācija

CAD

datorprojektēšana

CAS

Ķīmijas analītisko apskatu indekss

CCITT

Starptautiskā Telegrāfa un telefona padomdevēja komiteja

CDU

indikācijas un kontroles bloks

CEP

varbūtējā cirkulārā kļūda

CNTD

vadāmas nukleācijas termopārklāšana

CRISLA

ķīmiskā reakcija ar izotopu jutīga lāzera aktivāciju

CVD

ķīmisko savienojumu tvaika kondensācijas pārklāšana

CW

ķīmiskais karš

CW (lāzeriem)

nepārtraukts vilnis

DME

iekārta attāluma mērīšanai

DS

virzīti sacietināts

EB-PVD

fizikāli termiskā pārklāšana elektronu kūlī

EBU

Eiropas Radio un televīzijas savienība

ECM

elektroķīmiskās mašīnas

ECR

elektronu ciklotrona rezonanse

EDM

elektriskā loka izlādes mašīnas

EEPROMS

elektriski pārprogrammējama lasāmatmiņa

EIA

Elektroniskās rūpniecības asociācija

EMC

elektromagnētiskā savietojamība

ETSI

Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts

FFT

ātrais Furjē pārveidojums

GLONASS

globālā navigācijas satelītu sistēma

GPS

globālā pozicionēšanas sistēma

HBT

heterobipolārie tranzistori

HDDR

augsta blīvuma ciparu ieraksts

HEMT

augsta elektronu kustīguma tranzistori

ICAO

Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija

IEC

Starptautiskā Elektrotehnikas komisija

IEEE

Elektronikas un elektrotehnikas inženieru institūts

IFOV

momentānais redzes leņķis

ILS

automātiskā nosēšanās sistēma

IRIG

starpdiapazonu instrumentu grupa

ISA

starptautiskā standartatmosfēra

ISAR

inversās sintētiskās diafragmas radars

ISO

Starptautiskā Standartizācijas organizācija

ITU

Starptautiskā Telekomunikāciju savienība

JIS

Japānas rūpnieciskais standarts

JT

Džoula-Tomsona

LIDAR

gaismas avota atklāšana un attāluma noteikšana līdz tam

LRU

viegli nomaināms bloks

MAC

informācijas drošības kods

Mach

objekta ātruma attiecība pret skaņas ātrumu (pēc Ernsta Maha)

MLIS

izotopu molekulu separācija ar lāzeru

MLS

nolaišanās vadības mikroviļņu sistēmas

MOCVD

metālorganisko savienojumu ķīmisko tvaiku kondensācija

MRI

kodolmagnētiskās rezonanses caurskate

MTBF

vidējais laiks starp atteicēm

Mtops

miljoni teorētisko operāciju sekundē

MTTF

vidējais laiks līdz atteicei

NBC

nukleārais, bioloģiskais un ķīmiskais

NDT

nesagraujoša pārbaude

PAR

precīza pielidojuma radars

PIN

personas identifikācijas numurs

ppm

miljondaļas

PSD

jaudas spektrālais blīvums

QAM

kvadrātiskā amplitūdas modulācija

RF

radiofrekvence

SACMA

Augstu tehnoloģiju kompozītmateriālu ražotāju asociācija

SAR

sintētiskās diafragmas radars

SC

monokristāls

SLAR

lidaparāta sānskata radars

SMPTE

Kino un televīzijas inženieru biedrība

SRA

nomaināms agregāts

SRAM

statiskā brīvpiekļuves atmiņa

SRM

SACMA ieteicamas metodes

SSB

individuāla blakusfrekvenču josla

SSR

sekundārs pārraudzības radars

TCSEC

datoru standarts Trusted computer system evaluation criteria

TIR

kopējais rādījums

UV

ultravioletais

UTS

robežspriegums

VOR

ļoti augstas frekvences vienvirziena diapazons

YAG

itrija/alumīnija granāts

ŠAJĀ PIELIKUMĀ LIETOTO TERMINU DEFINĪCIJAS

Terminu definīcijas ‘vienpēdiņās’ ir dotas tehniskās piezīmēs par katru attiecīgo preci.

Terminu definīcijas “pēdiņās” ir šādas:

Iekavās aiz termina dota atsauce uz preču kategoriju.

“Aktīvais punkts” (6 8) ir mazākais (individuāls) cietas fāzes kopuma elements, kas gaismas (elektromagnētiskā starojuma) iedarbībā darbojas kā fotoelektrisks pārveidotājs.

“Aktīvas lidojumu vadības sistēmas” (7) ir sistēmas, kuru funkcijas ir novērst nevēlamas “lidaparātu” un raķešu kustības vai struktūras slodzes, autonomi apstrādājot daudzu sensoru datus un dodot vajadzīgās preventīvās komandas automātiskas kontroles īstenošanai.

APP” (4) ir “koriģēta maksimālā jauda”.

“Ar izotopu 235 vai 233 bagātināts urāns” (0) ir urāns, kurā ir izotops 235 vai 233 (vai abus) tādā daudzumā, ka šo izotopu summārā satura attiecība pret izotopa 238 daudzumu ir lielāka par dabā sastopamā izotopa 235 attiecību pret izotopu 238 (izotopu attiecība 0,71 %).

“Ar visām iespējamām kompensācijām” (2) nozīmē to, ka ir ņemti vērā visi ražotājam pieejamie līdzekļi konkrētu metālapstrādes darbgaldu sistemātisku pozicionēšanas kļūdu vai konkrētu koordinātu mērīšanas darbgaldu kļūdu mazināšanai.

“Asimetriskais algoritms” (5) ir kriptogrāfisks algoritms, kas šifrēšanai un atšifrēšanai izmanto dažādas matemātiski saistītas kodu atslēgas.

Parastais “asimetriskā algoritma” pielietojums ir atslēgu vadība.

“Atkārtojamība” (7) ir viena un tā paša mainīgā lieluma atkārtotu mērījumu rezultātu tuva sakritība vienādos darba apstākļos, ja mērījumu starplaikā mainās apstākļi vai gadās dīkstāves (atsauce: IEEE STD 528-2001 (1 sigma standartnovirze)).

“Atklātībā pieejama” (PK VPT VPP) šajā kontekstā nozīmē “tehnoloģiju” vai “programmatūru”, kas ir darīta pieejama bez ierobežojumiem turpmākai izplatīšanai (autortiesību noteiktie ierobežojumi “tehnoloģiju” vai “programmatūru” nepadara par tādu, kas nav “atklātībā pieejama”).

“Attēlu korekcija” (4) ir ārējas izcelsmes informāciju nesošu attēlu apstrāde, izmantojot algoritmus, piemēram, laika kompresiju, filtrāciju, ekstrakciju, selekciju, korelāciju, sagriešanu vai pārveidošanu domēnu starpā (piem., ar ātriem Furjē vai Volša pārveidojumiem). Pie attēla korekcijas līdzekļiem nepieder algoritmi, ar ko veic tikai viena attēla lineāru vai rotācijas transformāciju, piemēram, translāciju, būtiskās daļas izdalīšanu, reģistrāciju vai nepatieso iekrāsošanu.

“Automātiska mērķa izsekošana” (6) ir datu apstrādes paņēmiens, ar ko automātiski nosaka un uzrāda reālā laikā ekstrapolētu visiespējamāko mērķa atrašanās vietu.

“Avota kods” (jeb avota valoda) (6 7 9) ir izteiksme, kas piemērota vienam vai vairākiem procesiem, ko programmēšanas sistēma var pārvērst iekārtai izpildāmā formā (“objekta kodā” vai objekta valodā).

“Bezpilota lidaparāts” (UAV) (9) ir jebkurš lidaparāts, kas spēj sākt lidojumu un veikt kontrolētu lidojumu, un navigēt bez cilvēku klātbūtnes lidaparātā.

CEP” (vienādas varbūtības apļa diagramma) (7) ir precizitātes mērs; noteikta garuma rādiuss aplim, kā centrs ir noteiktā attālumā novietotā mērķī, kam trāpa ar 50 % varbūtību.

“Ciparu dators” (4 5) ir iekārta, kas viena vai vairāku diskrētu mainīgo lielumu formā var veikt visas šīs operācijas:

a.

saņemt datus;

b.

glabāt datus vai instrukcijas fiksētās vai maināmās (rakstāmās) datu glabāšanas iekārtās;

c.

apstrādāt datus ar iepriekš ievadītu maināmu instrukciju secību; un

d.

izvadīt datus.

Pie saglabātās instrukciju secību maiņām pieder fiksētu datu glabāšanas iekārtu nomaiņa, nevis fiziskas pārmaiņas savstarpējos savienojumos vai komutācijā.

“Ciparu datu pārsūtīšanas ātrums” (def) ir kopējais bitu pārsūtīšanas ātrums tādai informācijai, ko tieši pārnes uz jebkuru datu nesējvidi.

Sk. arī “kopējais digitālu datu pārsūtīšanas ātrums”.

“Ciparu kontrole” (2) ir automātiska tāda procesa kontrole, ko veic ierīce, kas izmanto ciparu datus, kurus parasti ievada ierīces darbības laikā (sk. ISO 2382).

“Cirkulācijas kontrolētās pretvērpes vai cirkulācijas kontrolētas tiešās vadības sistēmas” (7) ir sistēmas, kas izmanto gaisa plūsmas iedarbību uz aerodinamiskām virsmām šo virsmu radīto spēku palielināšanai vai kontrolei.

“Civils lidaparāts” (1 3 4 7) ir “lidaparāts”, kas minēts publicētos civilās aviācijas iestāžu sertifikācijas sarakstos kā derīgs lidojumiem komerciālos iekšzemes un ārzemju maršrutos vai likumīgām civilām, privātām vai uzņēmējdarbības vajadzībām.

Sk. arī “lidaparāts”.

CW lāzers” ir “lāzers”, kas nomināli izstaro konstantu enerģiju ilgāk par 0,25 sekundēm.

“Dabīgais urāns” (0) ir urāns, kas satur dabā sastopamo izotopu maisījumus.

“Dalībvalsts” (7 9) ir Vasenāras vienošanās dalībvalsts.

“Datu apstrāde reālā laikā” (2 6 7) ir datu apstrāde ar datorsistēmu, kas, izmantojot reālas iespējas, nodrošina vajadzīgo servisa līmeni ar garantētu atbildes laiku neatkarīgi no sistēmas noslodzes, ja to ierosina ārēji notikumi.

“Daudzelementu integrālā shēma” (multichip) (3) ir divas vai vairākas “monolītas integrālās shēmas”, kas saistītas pie kopīga “substrāta”.

“Deformējami spoguļi” (6) (ko arī dēvē par pielāgojamiem optiskiem spoguļiem) ir spoguļi, kam ir:

a.

viena nepārtraukta optiski atstarotāja virsma, kas ir dinamiski deformēta ar individuāliem vērpes spēkiem vai griezes momentiem, lai kompensētu spoguļa optisko viļņu formu radītās svārstības; vai

b.

optiski atstarotāju elementu kopums, ko var individuāli un dinamiski pārvietot, pieliekot griezes momentus vai spēkus, lai kompensētu spoguļa optisko viļņu formu radītās svārstības.

“Difūzā savienošana” (1 2 9) notiek, ja vismaz divus dažādus metālus cietā stāvoklī molekulāri savieno vienā gabalā, kura stiprība ir vienlīdzīga vājākā materiāla stiprībai.

“Dinamiski signālu analizatori” (3) ir “signālu analizatori”, kas izmanto digitālus modelēšanas un pārveidošanas paņēmienus, lai formētu Furjē spektra attēlu konkrētam vilnim, ieskaitot informāciju par tā amplitūdu un fāzi.

Sk. arī “signālu analizatori”.

“Dreifa ātrums” (žiroskopiem) (7) ir žiroskopu izejas signāla sastāvdaļa, kas funkcionāli nav atkarīga no ieejas rotācijas. To izsaka kā leņķisko ātrumu (IEEE STD 528-2001).

“Dzija” (1) ir savērptu ‘šķiedru’ pavediens.

‘Šķiedra’ ir aptuveni paralēlu “monopavedienu” (parasti virs 200) kūlītis.

“Efektīvais grams” (0 1) attiecībā uz “speciālajiem skaldāmiem materiāliem” ir:

a.

plutonija izotopiem un urānam-233 – to masa gramos;

b.

urānam, kā izotops 235 ir bagātināts par 1 % vai vairāk, – elementa masa gramos, reizināta ar bagātināšanas koeficientu (izteiktu svara desmitdaļās) kvadrātā;

c.

urānam, kā izotops urāns-235 ir bagātināts mazāk par 1 %, – elementa masa gramos, kas reizināta ar 0,0001.

“Ekspertsistēmas” (7) ir sistēmas, kas nodrošina rezultātus, piemērojot noteikumus datiem, ko glabā neatkarīgi no “programmas”, un kas spēj veikt jebkuru no šīm darbībām:

a.

automātiski pārveidot lietotāja ievadītu “avota kodu”;

b.

sniegt zināšanas, kas saistītas ar kādu problēmu grupu kvazinaturālā valodā; vai

c.

iegūt zināšanas, kas vajadzīgas to attīstīšanai (simbolisks treniņš).

“Ekvivalentais blīvums” (6) ir optiskā masa uz optiskā laukuma vienību, kas projicēta uz optiskās virsmas.

“Elektroniski vadāma fāzētu bloku antena” (5 6) ir antena, kas formē fāzētu staru, t. i., stara virzienu kontrolē, izmantojot kompleksus izstaroto elementu ierosināšanas koeficientus, un stara virzienu var mainīt pēc azimuta vai augstuma, vai reizē abējādi, gan elektrisko signālu pārraides, gan uztveršanas režīmā.

“Elektronisks mezgls” (2 3 4 5) ir vairāki elektroniski komponenti (t. i., ‘shēmas elementi’, ‘diskrēti komponenti’, integrālās shēmas u. c.), kas savstarpēji savienoti, lai veiktu kādas(-u) konkrētas(-u) funkcijas(-u), un kas ir maināmi kā bloki, un ko normālos apstākļos var demontēt.

‘Shēmas elements’: viena aktīva vai pasīva funkcionāla elektroniskās shēmas daļa, piemēram, viena diode, viens tranzistors, viena pretestība, viens kondensators u. c.

‘Diskrēts komponents’: individuālā blokā samontēts ‘shēmas elements’ ar saviem ārējiem kontaktiem.

“Energoietilpīgi materiāli” (1) ir vielas vai vielu maisījumi, kuri ķīmiskā reakcijā izdala enerģiju, kas vajadzīga to iecerētajam pielietojumam. Energoietilpīgu materiālu paveidi ir “sprāgstvielas”, “pirotehnika” un “propelenti”.

FADEC sistēmas” (7 9) ir pilnīgi vadāmas dzinēju ciparu kontroles sistēmas – ciparu kontroles sistēma gāzes turbīnas dzinējam, kas var autonomā režīmā kontrolēt dzinēju visā tā darbības diapazonā no dzinēja piespiedu palaišanas līdz dzinēja piespiedu apturēšanai gan parastos apstākļos, gan bojājuma gadījumā.

“Fokālās plaknes bloki” (6 8) ir plakans lineārs vai divdimensiju individuālu detektorelementu slānis vai plakanu individuālu detektorelementu slāņu kombinācija ar nolasīšanas iekārtu vai bez tās, kura darbojas fokusa plaknē.

Nav paredzēts, ka tajā ietvertu individuālu detektorelementu blokus vai jebkādus detektorus no diviem, trijiem vai četriem elementiem, ja kavēšana un integrēšana nenotiek pašā elementā.

“Frakcionālais frekvenču diapazons” (3 5) ir procentos izteikta “momentānā joslas platuma” attiecība pret diapazona centrālo frekvenci.

“Frekvenču lēciens” (5) ir “izkliedes spektra” forma, kurā kāda sakaru kanāla raidfrekvenci pakāpeniski maina ar nejauši izvēlētiem vai šķietami nejauši izvēlētiem diskrētiem soļiem.

“Frekvenču pārslēgšanās laiks” (3 5) ir signāla kavējums, kad to pārslēdz no konkrētas sākotnējās izejas frekvences, lai precīzi vai ar precizitāti ± 0,05 % sasniegtu konkrētu beigu frekvenci. Preces, kuru noteiktais frekvenču diapazons ir mazāks par ± 0,05 % ap to centrālo frekvenci, definē kā tādas, kurām nav iespējama frekvenču pārslēgšanās.

“Frekvenču sintezators” (3) ir jebkurš frekvenču avots, kas neatkarīgi no faktiski lietotā paņēmiena nodrošina vienlaicīgu vai mainīgu izejas frekvenču kopumu vienā vai vairākās izejās, kuru kontrolē ar mazāku skaitu standarta vai etalonfrekvenču.

“Fundamentāli zinātnes pētījumi” (VPT, PK) ir eksperimentāli vai teorētiski darbi, ko veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par parādībām vai fundamentāliem novēroto faktu principiem, un kas nav speciāli vērsts uz konkrētu praktisku izmantojumu vai mērķi.

“Galvenā atmiņa” (4) ir primārā, centrālam izpildelementam ātri pieejama datu vai instrukciju krātuve. Tā sastāv no “ciparu datora” iekšējās atmiņas un tās hierarhiska paplašinājuma, piemēram, buferatmiņas vai nesekvenciāli izmantojamas paplašinātas atmiņas.

“Galvenais elements” (4) 4. kategorijas izpratnē ir “galvenais elements” gadījumos, kad tā aizstāšanas vērtība ir lielāka par 35 % no visas sistēmas kopvērtības, kurā tas ietilpst. Elementa vērtība ir cena, ko par elementu maksā sistēmas izgatavotājs vai komplektētājs. Kopējā vērtība ir parastā starptautiskā pārdošanas cena nesaistītām pusēm ražošanas vai sūtījuma komplektācijas vietā.

“Gāzes pulverizācija” (1) ir process, kurā izkausēta metāla sakausējuma plūsmu augstspiediena gāzes plūsmā sadala daļiņās, kuru diametrs nepārsniedz 500 μm.

“Ģeogrāfiski izkliedēts” (6) attiecas uz ģeogrāfiskiem punktiem, kas cits no cita atrodas vairāk nekā 1 500 m attālumā. Mobilos sensorus vienmēr uzskata par “ģeogrāfiski izkliedētiem”.

“Hibrīda integrālā shēma” (3) ir jebkurš integrālo shēmu slēgums vai integrālo shēmu slēgums ar shēmas ‘elementiem’ vai ‘diskrētiem komponentiem’, kas savienoti kādu noteiktu funkciju izpildei un kam piemīt visas šīs īpašības:

a.

tai ir vismaz viena neiekapsulēta iekārta;

b.

tās ir savā starpā savienotas, izmantojot tipiskas IS ražošanas metodes;

c.

tās ir nomaināmas kā vienots veselums; un

d.

tās parasti nav izveidotas tā, lai varētu atvienot citu no cita.

‘Shēmas elements’: viena aktīva vai pasīva funkcionāla elektroniskās shēmas daļa, piemēram, viena diode, viens tranzistors, viena pretestība, viens kondensators u. c.

‘Diskrētais komponents’: individuāls ‘shēmas elements’ ar ārējiem izvadiem.

“Iekšēju oderējumu” (9) izmanto par reaktīvu dzinēju cietās degvielas saistvirsmu ar apvalku vai izolācijas slāni. Parasti izmanto dispersētus ugunsizturīgus vai izolācijas materiālus uz šķidru polimēru bāzes, piemēram, ar oglekli bagātinātu hidroksila terminētu polibutadīnu (HTPB) vai citus polimērus ar pievienotām stabilizējošām vielām, un šos materiālus uzsmidzina vai uzklāj apvalka iekšpusē.

“Iepriekš atdalīts” (0 1) – jebkura procesa izmantošana, kas paredzēta kontrolējamā izotopa koncentrācijas palielināšanās

“Impulsa ilgums” (6) ir “lāzera” impulsa ilgums, ko mēra pilna platuma pusintensitātes (FWHI) līmenī.

“Impulsu kompresija” (6) ir garu radara signāla impulsu pārkodēšana un apstrāde, lai iegūtu īsus impulsus, reizē saglabājot priekšrocības, ko dod impulsi ar lielu enerģiju.

“Impulsu lāzers” (6) ir “lāzers”, kā “impulsa ilgums” līdzinās 0,25 sekundēm vai ir īsāks par to.

“Imunotoksīns” (1) ir vienas specifiskas šūnas monoklonālā antiviela un “toksīns” jeb “toksīna pirmējā vienība”, kas selektīvi iedarbojas uz slimām šūnām.

“Informācijas drošība” (4 5) ir visi līdzekļi un funkcijas, kas nodrošina informācijas vai komunikāciju pieejamību, konfidencialitāti vai integritāti, izņemot tos līdzekļus un funkcijas, kas paredzētas kā nodrošinājums pret disfunkciju. “Informācijas drošība” ietver “kriptogrāfiju”, “kriptogrāfijas aktivizēšanu”, ‘kriptoanalīzi’, datoru drošību un aizsardzību pret informācijas noplūdi.

‘Kriptoanalīze’: kriptogrāfiskas sistēmas vai tās ieejas un izejas datu analīze, kā uzdevums ir iegūt konfidenciālus mainīgos lielumus vai datus, ieskaitot lasāmu tekstu.

“Instrumentālais attālums” (6) ir konkrēti norādītais radara ekrāna attēla nekļūdīgais attālums.

“Īpatnējā stiepes izturība” (0 1 9) ir maksimālā stiepes izturība Pa, kas izteikta N/m2, dalīta ar īpatnējo svaru N/m3, un ko mēra 296 + 2 K (23 + 2 °C) temperatūrā pie relatīvā gaisa mitruma 50 + 5 %.

“Īpatnējais modulis” (0 1 9) ir Junga modulis Pa, kas izteikts kā N/m2 dalījums ar īpatnējo svaru N/m3 un ko mēra 296 + 2 K (23 + 2 °C) temperatūrā pie relatīvā gaisa mitruma 50 + 5 %.

ITU piešķirts” (3 5) nozīmē frekvenču joslu piešķiršanu saskaņā ar ITU Radio noteikumiem (ITU Radio Regulations) pašreizējo redakciju par pamatpakalpojumu, atļauto pakalpojumu un papildpakalpojumu sniegšanu.

Nav ietvertas papildu vai alternatīvas frekvences.

“Izkliedētā spektra radars” (6), sk. “Radara izkliedes spektrs”.

“Izkliedētais spektrs” (5) ir tehnoloģija, kas ļauj relatīvi šaura sakaru kanāla enerģiju izvērst daudz plašākā enerģijas spektrā.

“Izolācija” (9) tiek izmantota raķešu dzinēju komponentiem, t. i., apvalkam, sprauslai, ielūdēm, apvalka savienojumiem, un pie tās pieder vulkanizētas vai pusvulkanizētas gumijas loksnes, kurās iestrādāts izolācijas vai ugunsizturīgs materiāls. “Izolāciju” var lietot arī kā slodzes izlīdzināšanas elementus.

“Izolētas dzīvkultūras” (1) ietver dzīvkultūras anabiotiskās formās un žāvētos preparātos.

“Izostatiskas preses” (2) ir iekārtas, kas spēj dažādās vidēs (gāzēs, šķidrumos, cietās daļiņās u. c.) iedarboties uz apstrādājamo detaļu vai materiālu ar vienādu spiedienu no visām pusēm noslēgtās iedobēs.

“Izšķiršanas spēja” (2) ir mēriekārtas mazākā izmērāmā vienība; digitāliem instrumentiem – vismazākais nozīmīgais bits (sk. ANSI B-89.1.12.).

“Izstarojuma jutība” (6) – izstarojuma jutība (mA/W) = 0,807 × (viļņu garums nm) × kvantu efektivitāte (QE).

QE parasti izsaka procentos; tomēr šajā formulā QE ir izteikts kā decimāldaļskaitlis, kas ir mazāks par 1, piemēram, 78 % ir 0,78.

“Izvirzījums” (2) ir aksiāla galvenās vārpstas nobīde viena apgrieziena laikā, ko mēra vārpstas virsmai perpendikulārā plaknes punktā uz ass aploces (sk. ISO 230/1 1986, pk. 5.63.).

“Jaudas pārvaldīšana” (7) ir altimetra pārraidītā signāla jaudas maiņa, lai saņemtā jauda vienmēr būtu tik liela, cik minimāli nepieciešams “lidaparāta” augstuma noteikšanai.

“Karstā izostatiskā sabiezināšana” (2) ir lējuma presēšanas process slēgtā telpā dažādās vidēs (gāzē, šķidrumā, cietās daļiņās u. c.) temperatūrā virs 375 K (102 °C), pieliekot vienādu spēku visos virzienos, lai mazinātu vai novērstu tukšumus lējumā.

“Kausējams” (1) – tāds, kurā siltuma, radiācijas, katalizatoru utt. ietekmē var veidoties šķērssaites vai kuru var papildus polimerizēt (vulkanizēt) vai izkausēt bez pirolīzes.

“Kausējuma ekstrakcija” (1) ir ‘ātras cietināšanas process’, ar ko iegūst lentveida sakausējumus, izkausētā metālu sakausējuma vannā ievietojot īsu atdzesēta rotējoša bloka daļu.

‘Ātra cietināšana’: izkausēta materiāla cietināšana ar dzesēšanas ātrumu virs 1 000 K/s.

“Kausējuma vērpšana” (1) ir ‘ātras cietināšanas process’, kurā izkausēta metāla plūsma nāk kontaktā ar atdzesētu rotējošu bloku, veidojot pārslveida, lentveida vai stieņveida izstrādājumus.

‘Ātrā cietināšana’: izkausēta materiāla cietināšana ar dzesēšanas ātrumu virs 1 000 K/s.

“Kodolreaktors” (0) ir pilnīgs reaktors, kas spēj darboties, saglabājot kontrolētu pašpietiekamu kodola šķelšanās ķēdes reakciju. Kodolreaktors ietver visus objektus, kas atrodas reaktora korpusā vai ir tieši saistīti ar to, iekārtas, kas kontrolē serdes jaudu, un to sastāvdaļas, kuri parasti satur reaktora serdes galveno siltummaini, ir tiešā saskarē ar to vai to kontrolē.

“Kompensācijas sistēmas” (6) sastāv no primāra skalāra sensora, viena vai vairākiem kontrolsensoriem (piem., vektora magnetometriem) līdz ar programmatūru, kas ļauj mazināt platformas cietā korpusa rotācijas trokšņus.

“Kompozīts” (1 2 6 8 9) ir “saistviela” (matrica) un papildu fāze vai fāzes, kas sastāv no daļiņām, matiņiem, šķiedrām vai no jebkuras to kombinācijas un kas pievienotas ar speciāliem nolūkiem vai nolūku.

“Konturēšanas kontrole” (2) ir divas vai vairākas “skaitliski kontrolētas” kustības, kas darbojas saskaņā ar instrukcijām, kuras nosaka nākamo vajadzīgo pozīciju un vajadzīgos padeves ātrumus šai pozīcijai. Minētos padeves ātrumus maina savā starpā, lai var radītu vēlamo kontūru (sk. ISO/DIS 2806-1980).

“Kopējais ciparu datu pārsūtīšanas ātrums” (5) ir bitu skaits laika vienībā, ieskaitot līnijkodēšanu, protokolu signālus utt., kas vajadzīgs signāla pārraidīšanai starp attiecīgām ciparu pārraides sistēmas iekārtām.

Sk. arī “ciparu datu pārsūtīšanas ātrums”.

“Kopējais strāvas blīvums” (3) ir kopējais spoles ampērvijumu skaits (t. i., vijumu skaita kopsumma, reizināta ar maksimālo strāvas stiprumu katrā vijumā), dalīts ar kopējo spoles šķērsgriezumu (ieskaitot supravadošos pavedienus, metāla matrici, kurā supravadītāja pavedieni iestrādāti, iekapsulētājmateriālu, visus dzesēšanas kanālus utt.).

“Koriģēta maksimālā jauda” (4) ir koriģēts maksimālais ātrums, kādā “ciparu datori” veic 64-bitu vai apjomīgāku summēšanu un reizināšanu “peldošā komata” režīmā, un to izsaka svērtās TeraFLOPS (WT) vienībās, pa 1012“peldošā komata” koriģētām darbībām sekundē.

Sk. arī 4. kategorijas tehnisko piezīmi.

“Kosmiskais kuģis” (7 9) ir aktīvs vai pasīvs pavadonis vai kosmiskā zonde.

“Kriptogrāfija” (5) ir disciplīna, kurā ietilpst datu pārveides principi, līdzekļi un metodes, lai slēptu to informatīvo saturu, aizsargātu pret neatļautu lietošanu vai slepenu pārveidošanu. “Kriptogrāfija” ir ierobežota ar informācijas transformācijas metodēm, lietojot vienu vai vairākus ‘slepenus parametrus’ (piem., kriptomainīgos lielumus) vai vienotu koda atslēgu.

‘Slepenais parametrs’ ir konstante vai koda atslēga, ko slēpj no citiem vai kas ir zināma tikai kādai personu grupai.

“Kriptogrāfijas aktivizēšana” (5) ir jebkāds paņēmiens, ar ko kriptogrāfijas spējas aktivizē vai dara pieejamas, izmantojot drošu mehānismu, ko precē ir iestrādājis tās ražotājs un kas ir piesaistīts tikai konkrētajai precei vai klientam, kura vajadzībām kriptogrāfijas spējas tiek aktivizētas vai tiek darītas pieejamas (piemēram, izmantojot uz sērijas numuru balstītu licences kodu vai autentifikācijas instrumentu, piemēram, sertifikātu ar digitālu parakstu).

“Kriptogrāfijas aktivizēšanas” paņēmienus un mehānismus var izstrādāt gan kā aparatūru, gan arī kā “programmatūru” vai “tehnoloģiju”.

“Kritiskā temperatūra” (1 3 5) ir “supravadītāja” materiāla temperatūra (dažreiz saukta par pārejas temperatūru), kurā materiāls zaudē jelkādu pretestību līdzstrāvas plūsmai.

“Kvantu kriptogrāfija” (5) ir paņēmienu kopums, ar ko izstrādā vienotu “kriptogrāfijas” atslēgu, mērot kādas fiziskas sistēmas kvantu un mehāniskās īpašības (tostarp tādas fiziskas īpašības, kas skaidri attiecas uz kvantu optikas, kvantu lauka teorijas vai kvantu elektrodinamikas jomu).

“Kurināmā elements” (8) ir elektroķīmiska iekārta, kura ķīmisku enerģiju tieši pārveido līdzstrāvā, patērējot kurināmo no ārēja avota.

“Ķīmiskais lāzers” (6) ir “lāzers”, kurā ierosinātās daļiņas rodas ķīmiskas reakcijas izdalītās enerģijas rezultātā.

“Ķīmiskais maisījums” (1) ir ciets, šķidrs vai gāzveida produkts no vismaz diviem komponentiem, kas maisījuma glabāšanas apstākļos savstarpēji nereaģē.

“Laika konstante” (6) ir laiks, kas uzņemts no gaismas stimula piemērošanas strāvas palielināšanai, lai sasniegtu vērtību 1–1/e reizes no galīgās vērtības (t. i., 63 % galīgās vērtības).

“Lāzera ilgums” (def) ir laiks, kurā “lāzers” emitē “lāzera” starojumu, kas “impulsu lāzeriem” atbilst laikam, kurā emitē vienu impulsu vai vairākus secīgus impulsus.

“Lāzers” (0 2 3 5 6 7 8 9) ir komponentu kopums, kas rada telpā un laikā koherentu starojumu, ko pastiprina ierosinātā starojuma emisija.

Sk. arī:

“ķīmiskais lāzers”;

“superjaudīgs lāzers”;

“pārneses lāzers”.

“Lente” (1) ir no savītām vai paralēlām “monošķiedrām”, ‘pavedieniem’, “paralēlu šķiedru kūlīšiem”, “tauvām” vai “dzijām” u. c. izgatavots materiāls, kas parasti piesūcināts ar sveķiem.

‘Šķiedra’ ir aptuveni paralēlu “monopavedienu” (parasti virs 200) kūlītis.

“Leņķa nejaušība” (7) ir pakāpenisks leņķveidīgs kļūdas palielinājums, ko rada leņķiskā ātruma baltais troksnis (IEEE STD 528-2001).

“Leņķiskā pozīcijas novirze” (2) ir maksimālā atšķirība starp leņķisko pozīciju un reālo, ļoti precīzi izmērīto leņķa pozīciju pēc tam, kad fiksētais darba objekts ir novirzīts no sākotnējās pozīcijas (sk. VDI/VDE 2617, projekts ‘Rotējošie galdi koordinātu darbgaldos’).

“Lidaparāts” (1 7 9) ir lidot spējīgs aviosatiksmes līdzeklis ar fiksētiem spārniem, šarnīra spārniem, ar rotējošiem spārniem (helikopteri), ar slīpu rotoru vai slīpspārniem.

Sk. arī “civils lidaparāts”.

“Lidojuma maršruta optimizācija” (7) ir procedūra, kas mazina novirzes no vēlamās četrdimensiju (laika un telpas) trajektorijas, maksimāli izmantojot aparatūras jaudas vai tehniskās iespējas, lai izpildītu doto uzdevumu.

“Lidojumu vadības optisko sensoru bloks” (7) ir izkliedētu optisko sensoru tīkls, kas izmanto “lāzera” starus, lai reālā laikā nodrošinātu lidojumu vadības datu apstrādi lidaparātā.

“Lietojams kosmosā” (3 6 8) attiecas uz produktiem, kuri ir izstrādāti, ražoti un pārbaudīti, lai izturētu speciālas elektriskas, mehāniskas u. c. prasības, un paredzēti izmantošanai raķešu palaišanā un pavadoņu vai citu lielā augstumā (100 km vai augstāk) lidojošu sistēmu darbības izvēršanai.

“Lietošana” (VPT, PK, visur sarakstā) ir darbināšana, uzstādīšana (ieskaitot uzstādīšanu darbības vietā), apkopi (pārbaudi), remontu, kapitālo remontu un atjaunošanu.

“Lietotājam pieejama programmējamība” (6) ir iekārta, kas ļauj lietotājam ievietot, pārveidot vai aizvietot “programmas” citādi, nevis:

a.

fiziski pārmainot slēgumus vai savienojumus; vai

b.

mainot kontrolparametru iestatītās vērtības, ieskaitot parametru ievadīšanu.

“Linearitāte” (2) (parasti to mēra kā nelinearitāti) ir lieluma maksimālā pozitīvā vai negatīvā faktiskās vērtības novirze no taisnas līnijas, kas novietota tā, lai izlīdzinātu un samazinātu lielākās novirzes.

“Magnētiskie gradiometri” (6) ir instrumenti, kas paredzēti, lai noteiktu ārpus instrumenta esoša magnētiska lauka telpiskas pārmaiņas. Tie sastāv no daudziem “magnetometriem” un ar tiem saistītām elektroniskām ierīcēm, kas izejas signālu dod magnētiskā lauka gradienta mērvienībās.

Sk. arī “patiesais magnētiskais gradiometrs”.

“Magnetometri” (6) ir instrumenti, kas paredzēti, lai noteiktu ārpus instrumenta esošus magnētiskos laukus. Tie sastāv no viena elementa, kas spēj noteikt magnētisko lauku un ar šo elementu saistītu elektronikas bloku, kā izejas signāls dod magnētiskā lauka mērījumu.

“Maināmas ģeometrijas aerodinamiskie elementi” (7) ir eleronu vai plākšņu izmantošana spārna priekšējās vai aizmugurējās malas formas maiņai vai noliecams lidaparāta priekšgals, ko var kontrolēt lidojuma laikā.

“Maksimāla jauda” (6) ir augstākā “lāzera ilguma” laikā sasniegtā jauda.

“Manipulatora izpildmehānismi” (2) ir satvērējierīces, ‘aktīvas darba instrumentu vienības’ un jebkuras citas instrumentu iekārtas, kas ir pierīkotas “robota” manipulatora rokas pamatplates galā.

‘Aktīvās darba instrumentu vienības’ ir ierīces, ar ko apstrādājamai detaļai pievada dzinējspēku, apstrādes enerģiju vai nodrošina sensora funkciju.

“Materiāli, noturīgi pret UF6 koroziju” (0) var būt varš, nerūsējošais tērauds, alumīnijs, alumīnija oksīds, alumīnija sakausējumi, niķelis vai niķeļa sakausējumi, kurā 60 % vai vairāk niķeļa, un pret UF6 iedarbību noturīgi fluorētu ogļūdeņražu polimēri, ko izmanto attiecīgos separācijas procesos.

“Matrica” (1 2 8 9) (saistviela) ir viendabīga viela, kas aizpilda telpu starp daļiņām, kristālu šķiedrām vai šķiedrām.

“Mehāniska sakausēšana” (1) ir sakausēšanas process, kurā ar mehānisku iedarbību sagrauj un par jaunu savieno pievienojamā sakausējuma pulveri ar galveno sakausējuma pulveri. Nemetāliskas daļiņas var iekļaut “mehāniskā sakausējumā”, pievienojot attiecīgus pulverus.

“Mērījuma nenoteiktība” (2) ir raksturojošs lielums, ar ko norāda, kādā intervālā ar 95 % ticamību ir mērāmā lieluma īstā vērtība. Tā ietver nekoriģētas sistemātiskās kļūdas, nekoriģētas novirzes un gadījuma kļūdas (sk. ISO 10360-2 vai VDI/VDE 2617).

“Mērķa kods” (9) ir ērta viena vai vairāku procesu izpilde (“avota kods” (avota valoda)), kas sastādīts ar programmēšanas sistēmu un ko izpilda iekārta.

“Mēroga koeficients” (žiroskopam vai akselerometram) (7) ir izejas signāla izmaiņas attiecība pret mēramā ieejas signāla izmaiņām. Mēroga koeficientu parasti aprēķina kā tādas taisnes slīpumu, ko var konstruēt pēc mazāko kvadrātu metodes no ieejas un izejas datiem, ko iegūst, ieejas datus cikliski mainot visā ieejas diapazonā.

“Mešana” (2) ir galvenās vārpstas radiāla nobīde vienā apgriezienā, to mēra asij perpendikulārā plaknes punktā uz pārbaudāmās iekšējās vai ārējās rotācijas virsmas (sk. ISO 230/1 1986, pk. 5.61.).

“Mikrodatora mikroshēma” (3) ir “monolīta integrālā shēma” jeb “daudzelementu (čipu) integrālā shēma” ar aritmētisko loģisko elementu (ALU), kura no ārējas atmiņas var izpildīt vispārējas instrukcijas iekšējas atmiņas datiem.

Iekšējo atmiņu var papildināt ar ārēju atmiņu.

“Mikroorganismi” (1 2) ir baktērijas, vīrusi, mikoplazmīdas, riketsijas, hlamīdijas vai sēnītes, dabīgas, uzlabotas vai pārveidotas, “izolētu dzīvkultūru” veidā vai arī kā materiāls, kas apzināti inokulēts vai inficēts ar šīm kultūrām.

“Mikroprocesora mikroshēma” (3) ir “monolīta integrālā shēma” jeb “daudzelementu (čipu) integrālā shēma” ar aritmētisko loģisko elementu (ALU), kura var izpildīt vispārēju ārējas atmiņas instrukciju sekvences.

“Mikroprocesora mikroshēma” parasti nesatur integrālu, lietotājiem pieejamu atmiņu, kaut arī čipā esošo atmiņu var izmantot čipa loģisko funkciju veikšanai.

Iepriekš minētais attiecas arī uz čipu kompleksiem, kas paredzēti, lai darbotos kopā, nodrošinot “mikroprocesora mikroshēmas” funkcijas.

“Momentāns joslas platums” (3 5 7) ir frekvenču joslas platums, kurā izejas signāla līmenis ir konstants 3 dB robežās bez pieregulēšanas vai citu parametru maiņas.

“Monolīta integrālā shēma” (3) ir aktīvu un pasīvu vai abējādu ‘shēmas elementu’ kombinācija:

a.

kas ir izveidota, izmantojot difūzijas, implantācijas vai nogulsnēšanas procesus atsevišķā pusvadītāja materiālā, t. s. čipā vai uz tāda materiāla;

b.

ko var uzskatīt par nedalāmi savienotu; un

c.

kas izpilda shēmas funkciju vai funkcijas.

‘Shēmas elements’ ir individuāla aktīva vai pasīva elektroniskas ķēdes daļa, piemēram, viena diode, viens tranzistors, viena pretestība, viens kondensators u. c.

“Monospektrālu attēlu sensori” (6) ir sensori, kas spēj iegūt attēlu no viena diskrēta spektra viļņu garuma.

“Monošķiedra” (1) ir smalkākais šķiedrveida materiāls, parasti dažu mikronu diametrā.

“Multispektrālu attēlu sensori” (6) spēj reizē vai pēc kārtas iegūt attēlu datus no divām vai vairākām diskrētām spektra joslām. Sensorus, kam ir vairāk par 20 diskrētām spektra joslām, dažkārt dēvē par hiperspektrāliem attēlu sensoriem.

“Neirālais dators” (4) ir skaitļošanas iekārta, kas izstrādāta vai pārveidota, lai atdarinātu kāda neirona vai neironu grupas izturēšanos (funkcijas), t. i., skaitļošanas iekārta, kas speciāli izceļas ar iespējām modulēt daudzu skaitļošanas komponentu savstarpējo slēgumu noslodzi un skaitu, balstoties uz agrākiem datiem.

“Nemainīgs (fiksēts)” (5) nozīmē to, ka kodēšanas vai kompresijas algoritms nevar pieņemt parametrus no ārienes (t. i., kriptogrāfiskus vai atslēgu mainīgos lielumus) un to nevar pārveidot lietotājs.

“Nepieciešamais” (VPT, 1–9), pielietojot “tehnoloģijām”, attiecas tikai uz to “tehnoloģijas” daļu, kas ir tieši atbildīga par kontrolējamo izpildes līmeņu, raksturlielumu vai funkciju sasniegšanu vai pārsniegšanu. Šādu “nepieciešamo”“tehnoloģiju” var attiecināt uz vairākām precēm reizē.

“Noliecama vārpsta” (2) ir metālgriešanas instrumenta saturētāja vārpsta ar apstrādes procesa laikā maināmu centra līnijas leņķi attiecībā pret citām asīm.

“Noplicināts urāns” (0) ir urāns, kurā izotopa 235 ir mazāk nekā dabā sastopamajā urānā.

“Noskaņojams” (6) ir “lāzera” spēja radīt nepārtrauktu starojumu visos viļņa garumos vairākos “lāzera” impulsos. Līnijselektējams “lāzers” rada diskrēta viļņa garuma starojumu vienā “lāzera” impulsā un nav uzskatāms par “noskaņojamu”.

“Novirze” (akselerometra) (7) ir noteiktā laikposmā iegūts akselerometra izejas datu vidējais rādītājs, ko mēra konkrētos darbības apstākļos, kuri nav saistīti ar ieejas paātrinājumu vai rotāciju. “Novirzi” izsaka gramos vai metros sekundē kvadrātā (g vai m/s2). (IEEE STD 528-2001) (Mikro g ir vienāds ar 1 × 10–6 g).

“Novirze” (žiroskopa) (7) ir noteiktā laikposmā iegūts žiroskopa izejas datu vidējais rādītājs, ko mēra konkrētos darbības apstākļos, kuri nav saistīti ar ieejas rotāciju vai paātrinājumu. “Novirzi” parasti izsaka grādos stundā (grādi/st.). (IEEE STD 528-2001).

“Oglekļa šķiedru sagataves” (1) ir noteiktā veidā sakārtotas, pārklātas vai nepārklātas šķiedras, kas veido armatūru vai tās daļu, pirms ievada “saistvielu” (matricu) “kompozīta” izveidošanai.

“Optiska integrālā shēma” (3) ir “monolīta integrālā shēma” vai “hibrīda integrālā shēma”, kurā ir viena vai vairākas detaļas, kas paredzētas, lai darbotos kā fotosensori vai fotoemiteri, lai izpildītu optisku vai fotoelektrisku funkciju vai funkcijas.

“Optiska pārslēgšana” (5) ir optisko signālu maršrutēšana vai pārslēgšana, tos nepārveidojot elektriskos signālos.

“Optisks dators” (4) ir dators, kas izveidots vai pārveidots tā, lai izmantotu gaismu, pārnesot un apstrādājot datus, un kura loģiskie skaitļošanas elementi izmanto tieši savienotas optiskas ierīces.

“Optisks pastiprinājums” (5) optiskās saziņas sistēmās ir pastiprināšanas metode, kas pastiprina konkrēta optiska avota ģenerētus optiskus signālus, tos nepārvēršot elektriskos signālos, piemēram, izmantojot pusvadītāju optiskos pastiprinātājus vai optisko šķiedru luminiscences pastiprinātājus.

“Par gaisu vieglāki aviotransportlīdzekļi” (9) ir baloni un lidaparāti, kas kā cēlējspēku izmanto karstu gaisu vai citas par gaisu vieglākas gāzes, piemēram, hēliju un ūdeņradi.

“Paralēlu šķiedru kūlis” (1) ir (parasti 12–120) aptuveni paralēlu ‘šķiedru’ kūlis.

‘Šķiedra’ ir aptuveni paralēlu “monopavedienu” (parasti vairāk nekā 200) kūlītis.

“Pārneses lāzers” (6) ir “lāzers”, kurā notiek enerģijas pārnese neierosināta atoma vai molekulas sadursmē ar atomu vai molekulu, kas ģenerē starojumu.

“Pārveidots militārām vajadzībām” (1) nozīmē jebkuru modifikāciju vai selekciju (piemēram, mainīt tīrības pakāpi, glabāšanas laiku, virulenci, izplatīšanas īpašības vai noturību pret ultravioleto starojumu), lai cilvēkiem, dzīvniekiem, iekārtām, ražai vai apkārtējai videi nodarītu pēc iespējas lielāku kaitējumu vai postījumus.

“Patiesais magnētisks gradiometrs” (6) ir viens magnētiskā lauka gradientu mērīšanas elements un attiecīga elektroniska shēma, kuras izejas signāls ir magnētiskā lauka gradienta mērvienībās.

Sk. arī “magnētisks gradiometrs”.

“Personālais tīkls (PAN)” (5) ir datu pārraides sistēma, kam piemīt visas šīs īpašības:

a)

tajā nenoteiktam skaitam neatkarīgu vai savstarpēji savienotu ‘datu ierīču’ ir dota tiešu sakaru iespēja; un

b)

tā aprobežojas ar ierīču savstarpējiem sakariem atsevišķas personas vai ierīču vadāmierīces tiešā tuvumā (piemēram, vienā telpā, birojā vai automašīnā).

‘Datu ierīce’ ir iekārta, ar kuras palīdzību var nosūtīt vai saņemt informāciju ciparu sekvenču formā.

“Pilnveidošana” (VPT, PK un visā sarakstā) attiecas uz visiem posmiem pirms sērijveida ražošanas, piemēram: projektēšanu, projektu pētījumiem, projekta analīzi, projekta koncepcijām, prototipu montāžu un izmēģinājumiem, eksperimentālo ražošanu, projektēšanas datu pārtapšanu izstrādājumā, konfigurācijas izstrādi, izstrādes integrāciju, dažādu elementu izvietojuma plānošanu un maketēšanu.

“Plēves tipa integrālās shēmas” (3) ir ‘shēmas elementu’ kopums un to savstarpēji metāla savienojumi, kas izveidoti, uzklājot biezu vai plānu plēvi uz izolatora “substrāta”.

‘Shēmas elements’ ir viena aktīva vai pasīva elektroniskas shēmas daļa, piemēram, viena diode, viens tranzistors, viena pretestība, viens kondensators u. c.

“Precizitāte” (2 6) ir maksimālā pozitīvā vai negatīvā rādījuma novirze no pieņemta standarta vai patiesās skaitliskās vērtības; to parasti mērī kā neprecizitāti.

“Primārā lidojumu vadība” (7) ir “lidaparāta” stabilitātes vai manevrēšanas kontrole, izmantojot virzītājspēka ģeneratorus, t. i., mainot aerodinamisko virsmas vai dzinējspēka pielikšanas virzienu (vektoru).

“Programma” (2 6) ir kāda procesa izpildei paredzētas secīgas instrukcijas, kas izstrādātas elektroniskam datoram saprotamā formā.

“Programmatūra” (VPP, visur sarakstā) ir vienas vai vairāku “programmu” vai ‘mikroprogrammu’ kopums, kas fiksēts jebkādā taustāmā nesējā.

‘Mikroprogramma’ ir īpašā atmiņā glabāta elementāru instrukciju secība, kuras izpildi ierosina ar attiecīgu instrukciju no instrukciju reģistra.

“Radara frekvenču lēkāšana” (6) ir jebkura metode, ar ko pseidogadījuma secībā maina raidītājradara nesējfrekvenci starp impulsiem vai impulsu grupām par lielumu, kas līdzinās impulsa joslas plakumam vai ir lielāks par to.

“Radara izkliedes spektrs” (6) ir jebkura modulācijas metode, ar ko relatīvi šaurā frekvenču joslā raidīto signāla enerģiju izplata daudz plašākā frekvenču diapazonā, izmantojot gadījuma vai pseidogadījuma kodus.

“Raķetes” (1 3 6 7 9) ir pilnīgas raķešu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmas, kas spēj nogādāt vismaz 500 kg smagu kravu vismaz 300 km attālumā.

“Ražošana” (VPT PK un visur sarakstā) ir visas ražošanas fāzes, piemēram, konstruēšana, ražošanas iekārtu projektēšana, izgatavošana, integrācija, montāža (uzstādīšana), inspekcija, pārbaude, kvalitātes sertifikācija.

“Ražošanas aprīkojums” (7 9) ir “ražošanas iekārtas” un speciāli izveidota, iekārtās integrēta programmatūra, lai “pilnveidotu” vienu vai vairākas “ražošanas” fāzes.

“Ražošanas iekārtas” (1 7 9) ir tikai tie darbarīki, vadules, spīles, liešanas formas, veidnes, krāsas, armatūra, iestatīšanas mehānismi, pārbaudes ierīces, citas iekārtas un to komponenti, kas speciāli paredzēti vai pielāgoti “pilnveidošanai” vai arī vienai vai vairākām “ražošanas” fāzēm.

“Reālā laika joslas platums” (3) “dinamisku signālu analizatoriem” ir plašākais frekvenču diapazons, kuru analizators var izvadīt uz ekrāna vai atmiņas ierīces, nepārtraucot ieejas datu analīzi. Analizatoriem ar vairākiem kanāliem, izdarot aprēķinus, jālieto kanālu konfigurācijā iegūtais “reālā laika joslas platums”.

“Robots” (2 8) ir manipulācijas mehānisms, kas var būt konveijertipa vai darboties pēc principa “no punkta uz punktu”, tas var izmantot sensorus un tam ir visas šīs īpašības:

a.

tas ir daudzfunkcionāls;

b.

tas var pozicionēt vai orientēt materiālus, detaļas, instrumentus vai citas īpašas ierīces, veicot dažādas kustības trīsdimensiju telpā;

c.

ietver trīs vai vairākas slēgta vai atvērta tipa servoiekārtas, pie kā var pieskaitīt soļu elektrodzinējus; un

d.

kam ir “lietotājam pieejama programmējamība” pēc mācības/izpildes metodes vai izmantojot elektronisku datoru, kas var būt programmējams loģiskais kontrolieris, t. i., bez vajadzības mehāniski iejaukties.

Iepriekš minētā definīcija neattiecas uz šādām iekārtām:

1.

uz manipulācijas mehānismiem, ko kontrolē tikai ar roku/teleoperators;

2.

uz nemainīgas secības manipulācijas mehānismiem, kas ir iekārtas, kuras kustas automātiski un darbojas, veicot mehāniskas nemainīgi programmētas kustības. To programma ir mehāniski ierobežota ar nemainīgiem soļiem, ko nosaka atdures, piemēram, adatas vai izciļņi. Kustību secība un ceļu vai leņķu izvēle nav mehāniski, elektroniski vai elektriski maināma;

3.

uz mehāniski kontrolētiem mainīgas secības manipulāciju mehānismiem, kas ir iekārtas, kuras kustas automātiski un darbojas saskaņā ar mehāniski nemainīgām, programmētām kustībām. To programma ir mehāniski ierobežota ar nemainīgiem, bet koriģējamiem soļiem, ko nosaka atdures, piemēram, adatas vai izciļņi. Kustību secība un ceļu vai leņķu izvēle ir maināma nemainīgas programmas modelī. Programmas darbības pārmaiņas (piem., adatu izvietojuma maiņu vai izciļņu nomaiņu) vienā vai vairākās kustības asīs veic tikai mehāniski;

4.

uz mainīgas secības manipulācijas mehānismiem, ko nevada ar servoiekārtām un kas kustas automātiski un darbojas, veicot mehāniski nemainīgas programmētas kustības. To programma ir maināma, bet secību izpilda tikai vadotnēs, pēc mehāniski fiksētu elektrisko bināro iekārtu bināriem signāliem vai regulējamām atdurēm;

5.

uz noliktavu telferiem, kas definēti kā Dekarta koordinātu manipulatoru sistēmas, izgatavoti kā vertikālu glabāšanas tvertņu bloku sastāvdaļas un konstruēti tā, lai šo tvertņu saturs būtu pieejams un paņemams.

“Rotācijas pulverizācija” (1) ir process 500 μm vai mazāku metāla daļiņu iegūšanai, ar centrbēdzes spēkiem iedarbojoties uz izkausētu metālu vai izkausēta metāla strūklu.

“Sajauktas” (1) ir šķiedras, kas rodas, sajaucot un formējot termoplastiskas un armatīvas šķiedras, lai veidotu armētu “saistvielu” (matricu).

“Sakaru kanāla kontrolieris” (4) ir fiziska saskarne, kas kontrolē sinhronas vai asinhronas digitālas informācijas plūsmu. Šāds bloks var būt ievietots datorā vai tālsakaru iekārtā, lai nodrošinātu piekļuvi sakariem.

“Salikts rotējošais galds” (2) ir galds, kas ļauj darba objektam griezties un sagāzties slīpi pa divām neparalēlām asīm, kuras var reizē koordinēt “konturēšanas kontrolei”.

“III/V savienojumi” (3 6) ir polikristāliski, bināri vai kompleksi monokristāliski produkti, kas sastāv no Mendeļejeva elementu periodiskās sistēmas tabulas III A un V A grupas elementiem (piemēram, gallija arsenīds, gallija un alumīnija arsenīds, indija fosfīds).

SHPL” ir “superjaudīgs lāzers”.

“Signālu analizatori” (3) ir aparāti, ar ko var mērīt un attēlot daudzfrekvenču signālu vienfrekvences komponentu galvenās īpašības.

“Signālu apstrāde” (3 4 5 6) ir algoritmiskas ārējas izcelsmes informācijas nesēju signālu apstrāde, piemēram, laika kompresija, filtrēšana, ekstrakcija, selekcija, korelācija, sagriešana vai transformēšana domēnu starpā (piem., ātrais Furjē vai Volša pārveidojums).

“Simetrisks algoritms” (5) ir kriptogrāfisks algoritms, kurā šifrēšanai un atšifrēšanai izmanto identiskas atslēgas.

“Simetrisko algoritmu” parasti izmanto konfidenciālu datu aizsardzībai.

“Sistēmsekošana” (6) ir apstrādāti, korelēti (radara datu saskaņošana ar lidaparāta pozīciju) un precizēti dati lidaparātu atrašanās vietas noteikšanai, kas ir pieejami Aviosatiksmes kontroles centra operatoriem.

“Sistoliska bloka dators” (4) ir dators, kurā datu plūsma un modifikācija ir lietotājam dinamiski kontrolējama loģiskās ieejas līmenī.

“Smalcināšana” (1) ir process, kas materiālu sadala daļiņās drupinot vai maļot.

“Speciālie skaldāmie materiāli” (0) ir plutonijs-239, urāns-233, “ar 233 vai 235 izotopu bagātināts urāns” vai jebkurš cits materiāls, kas tos satur.

“Spiediena devēji” (2) ir iekārtas, kas pārveido spiediena mērījumus elektriskā signālā.

“Sprāgstvielas” (1) ir cieta, šķidra vai gāzveida agregātstāvokļa vielas vai vielu maisījumi, kuriem jāsprāgst, ja tos izmanto kā injicētājlādiņus, palīglādiņus vai galvenos lādiņus kaujas uzgaļos, spridzināšanā un citos lietojumos.

“Stabilitāte” (7) ir attiecīgā parametra noviržu vidējā izkliede (1 sigma) no kalibrētās vērtības, kura mērīta stabilas temperatūras apstākļos. “Stabilitāti” var izteikt kā laika funkciju.

“Stabilizācijas laiks” (3) ir laiks, kas vajadzīgs, lai, pārslēdzoties starp jebkuriem diviem pārveidotāja līmeņiem, beigu vērtība būtu pusbita robežās.

“Substrāts” (3) ir pamatmateriāla loksne ar savienojumu zīmējumu vai bez tā un uz kā vai kurā var izvietot ‘diskrētos komponentus’ un/vai integrālās shēmas.

‘Diskrēts komponents’: individuāls ‘shēmas elements’ ar ārējiem izvadiem.

‘Shēmas elements’: individuāla aktīva vai pasīva funkcionāla elektroniskās shēmas daļa, piemēram, viena diode, viens tranzistors, viena pretestība, viens kondensators u. c.

“Substrātu sagataves” (6) ir monolīti savienojumi ar atbilstošiem izmēriem, lai varētu izgatavot tādus optiskos elementus kā spoguļus vai optiskos logus.

“Superjaudīgs lāzers” (“SHPL”) (6) ir “lāzers”, kas spēj pārnest izejas starojuma enerģiju (kopējo vai daļu) virs 1 kJ 50 milisekundēs vai kura vidējā vai nepārtrauktas darbības jauda ir lielāka par 20 kW.

“Superplastiskā formēšana” (1 2) ir karsts tādu metālu deformācijas process, kuriem raksturīgas zemas stiepes deformācijas vērtības (zem 20 %) pārraušanas punktā, ko nosaka, stiepes stiprību pārbaudot istabas temperatūrā, lai iegūtu stiepes deformācijas, kas vismaz divkārt pārsniedz šīs vērtības.

“Supersakausējumi” (2 9) ir sakausējumi uz niķeļa, kobalta vai dzelzs bāzes, kas ir izturīgāki par jebkuru no AISI 300 sērijas sakausējumiem temperatūrā, kura pārsniedz 922 K (649 °C), pie smagiem vides un ekspluatācijas apstākļiem.

“Supravadoši” (1 3 5 6 8) ir materiāli, piemēram, metāli, sakausējumi vai savienojumi, kas var pilnībā zaudēt elektrisko pretestību, t. i., var sasniegt bezgalīgu elektrovadītspēju un vadīt ļoti stipru elektrisko strāvu bez Džoula siltuma.

Materiāla “supravadītāja” stāvokli konkrēti raksturo “kritiskā temperatūra”, kritisks magnētiskais lauks, kas ir temperatūras funkcija, un kritiskais strāvas blīvums, kas tomēr ir gan magnētiskā lauka, gan temperatūras funkcija.

“Šķiedru kūlis” (1) ir aptuveni paralēlu “monopavedienu” kūlis.

“Šķiedru vai pavedienu materiāli” (0 1 8) ietver:

a.

viengabala “monopavedienus”;

b.

viengabala “dzijas” un “šķiedras”;

c.

“lentes”, audumus, neaustus materiālus un pinumus;

d.

šķērētas šķiedras, vistras šķiedras un viendabīgus šķiedru slāņojumus;

e.

jebkura garuma monokristālu vai polikristālu šķiedras;

f.

aromātisko poliamīdu masu.

“Tehnoloģija” (VPT PK, visur sarakstā) ir specifiska informācija, kas vajadzīga preču “pilnveidošanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”. Šī informācija ir ‘tehnisko datu’ vai ‘tehniskās palīdzības’ veidā.

‘Tehniskā palīdzība’ (VPT, PK) var būt instrukciju, prasmju, mācību, darba prasmes un konsultēšanas pakalpojumu veidā un var saturēt “tehnisko datu” nodošanu.

‘Tehniskie dati’ (VPT, PK) var būt rasējumu, plānu, diagrammu, modeļu, formulu, tabulu, inženierdizaina, rakstisku specifikāciju, rokasgrāmatu un instrukciju veidā, kas var būt rakstveida vai ierakstītas, piemēram, uz diska, lentē vai nolasāmās atmiņas ierīcēs.

“Tieša hidrauliska presēšana” (2) ir deformācijas process, kurā izmanto ar šķidrumu pildītu elastīgu kameru, kas ir tiešā saskarē ar apstrādājamo objektu.

“Tīkla piekļuves kontrolieris” (4) ir fiziska saskarne sadalītam komutācijas tīklam. Tas izmanto vienu kopīgu vidi, kas viscaur darbojas vienā un tajā pašā “ciparu datu pārsūtīšanas ātrumā”, pārraidei izmantojot arbitrāciju (piem., iezīmējot informāciju). Neatkarīgi no citām saskarnēm tas atlasa datu paketes vai datu grupas (piem., IEEE 802), kas attiecinātas uz to. Šādu iekārtu var iebūvēt datorā vai tālsakaru sistēmā, lai nodrošinātu pieeju sakariem.

“Toksīna pirmējā vienība” (1) ir “toksīna” strukturāli vai funkcionāli diskrēts komponents.

“Toksīni” (1 2) ir preparātu vai maisījumu veidā speciāli izolēti toksīni neatkarīgi no to izgatavošanas veida, izņemot ar toksīniem piesārņotus materiālus, piemēram, patoloģiskos paraugus, labību, pārtikas produktus vai “mikroorganismu” sporas.

“Tolerance pret defektu kļūmēm” (4) ir datorsistēmas spēja turpināt darbību pēc jebkādas tās aparatūras vai programmatūras disfunkcijas bez cilvēka iejaukšanās kādā konkrētā pakalpojumu līmenī, konkrētā laikā nodrošinot nepārtrauktu darbību, datu integritāti un darbaspēju atjaunošanos bez ārējas iejaukšanās.

“Totāla lidojumu vadība” (7) ir “lidaparāta” stāvokļa mainīgo lielumu un lidojuma maršruta automātiska kontrole, lai izpildītu konkrētu uzdevumu atkarā no datu izmaiņām reālajā laikā par doto uzdevumu, apdraudējumiem vai citiem “lidaparātiem”.

“Uz datiem balstītas atsauces navigācijas” (“DBRN”) (7) sistēmas ir sistēmas, kas izmanto dažādus iepriekš mērītu ģeokartografēšanas datu avotus, kas integrēti, lai sniegtu precīzu navigācijas informāciju mainīgos apstākļos. Datu avoti ietver batimetriskās kartes, zvaigžņu kartes, gravitācijas kartes, magnētiskās kartes vai digitālas trīsdimensiju topografiskās kartes.

“Uzgaļa apvalks” (9) ir stacionārs gredzenveida komponents (viengabalains vai segmentēts), kas piestiprināts dzinēja turbīnas apvalka iekšējai virsmai, vai elements uz turbīnas lāpstiņas ārējā gala, kura galvenā funkcija ir nodrošināt gāzes blīvi starp stacionāriem un rotējošiem komponentiem.

“Uzsmidzināšana” (1) ir ‘ātrās cietināšanas’ process, kurā izkausēta metāla strūkla nonāk kontaktā ar atdzesētu bloku, veidojot pārslveida produktu.

‘Ātrā cietināšana’ ir izkausēta materiāla cietināšana ar dzesēšanas ātrumu virs 1 000 K/s.

“Vadības kompleksi” (7) ir sistēmas, kas integrē lidaparāta atrašanās vietas un ātruma (t. i., navigācijas) mērīšanu un izskaitļošanu ar komandu izskaitļošanu un sūtīšanu lidaparāta lidojumu vadības sistēmām, lai koriģētu lidojuma trajektoriju.

“Vakcīna” (1) ir medikaments ar farmaceitisku formulu, kuru ražotāja vai lietotāja valsts regulācijas iestādes ir licencējušas vai par ko ir izsniegušas tirdzniecības vai klīnisko izmēģinājumu atļauju, un kurš ir paredzēts cilvēku vai dzīvnieku imunoloģiskas aizsargreakcijas stimulēšanai, lai novērstu slimības tajos, kam tā iepotēta.

“Vakuumpulverizācija” (1) ir process, kurā iegūst 500 μm vai mazākas metāla daļiņas, izmantojot strauju izšķīdušas gāzes izdalīšanos, kad izkausēta metāla strūklu iepūš vakuumā.

“Valstis, kas (nav) Ķīmisko ieroču konvencijas dalībvalstis” (1) ir valstis, kurās (nav) spēkā Konvencija par ķīmisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas, glabāšanas un lietošanas aizliegšanu.

“Ventiļa nostrādāšanas kavējuma pamatlaiks” (3) ir izplatīšanās kavējuma laika vērtība, kas attiecināta uz pamatizeju, ko lieto “monolītās integrālās shēmās”. “Monolītu integrālo shēmu”‘saimē’ šo terminu var precizēt konkrētai ‘saimei’ kā kavējuma laiku tipiskai izejai šajā ‘saimē’ vai kā tipisku ātrumu kavējuma laiku izejai konkrētajā ‘saimē’.

“Pamatizejas izplatīšanās kavējuma laiku” nedrīkst jaukt ar kompleksas “monolītas integrālās shēmas” ieejas vai izejas kavējuma laiku.

‘Saimē’ ietilpst visas integrālās shēmas, kam saskaņā ar izgatavošanas metodēm un parametriem ir visas šīs kopējās īpašības, izņemot to attiecīgās funkcijas:

a.

kopēja datoru fizisko komponentu un programmatūras arhitektūra;

b.

kopēja projektēšanas un procesa tehnoloģija; un

c.

kopēji pamata raksturlielumi.

“Vidējā izejas jauda” (6) ir kopējā “lāzera” enerģija džoulos, kas dalīta ar “lāzera ilgumu” sekundēs.

“Vienkanāla signalizācija” (5) ir signalizācijas metode, kas paredz to, ka centrāļu informācijas apmaiņa notiek vienā kanālā ar iezīmētiem paziņojumiem, sūtot uz daudzām ķēdēm un daudziem pieslēgumiem attiecināmu informāciju vai izsaukumus un citu informāciju, piemēram, tīkla vadībai izmantojamu informāciju.

“Vielas nekārtību novēršanai” (1) ir vielas, kuras paredzētos izmantošanas apstākļos nekārtību novēršanā cilvēkiem ātri izraisa sensorisku kairinājumu vai fizisku vājumu, kas pazūd īsā laikā pēc iedarbības beigām.

Asaru gāzes ir “vielu nekārtību novēršanai” apakšklase.

“Vietējais tīkls” (LAN) (4 5) ir datu pārraides sistēma, kam piemīt visas šīs īpašības:

a.

tā ļauj jebkuram skaitam neatkarīgu ‘datu iekārtu’ tieši sazināties savā starpā; un

b.

tā ir ierobežota ģeogrāfiski mazā platībā (piem., biroju ēkā, rūpnīcā, universitātes pilsētiņā, noliktavā).

‘Datu iekārta’ ir aparatūra, kas spēj nosūtīt vai saņemt informāciju ciparu sekvenču formā.

0.   KATEGORIJA

KODOLMATERIĀLI, JAUDAS UN IEKĀRTAS

0A
Sistēmas, iekārtas un to komponentes

0A001
“Kodolreaktori” un speciālas tiem konstruētas vai pielāgotas komponentes un iekārtas, tas ir:

a.

“kodolreaktori”;

b.

metāla tilpnes vai galvenās to rūpnieciski izgatavotās koponentes, tostarp reaktora aktīvās zonas spiediena tilpnes vāks, kas speciāli konstruētas vai pielāgotas, lai ietvertu “kodolreaktora” aktīvo zonu, ieskaitot reaktora aktīvās zonas spiediena tilpnes vāku;

c.

degvielas elementu manipulācijas iekārtas, kas speciāli konstruētas vai pielāgotas degvielas iekraušanai un izkraušanai “kodolreaktorā”;

d.

kontrolstieņi, kas speciāli izgatavoti vai pielāgoti, lai regulētu kodoldalīšanās procesu “kodolreaktorā”, to balstu konstrukcijas vai struktūras, kā arī kontrolstieņu piedziņas mehānismi un piedziņas vadules;

e.

spiediena caurules, kuras speciāli konstruētas vai sagatavotas degvielas elementiem un primārajam dzesēšanas aģentam “kodolreaktorā” pie darba spiediena virs 5,1 MPa;

f.

caurules vai cauruļu bloki, kas izgatavoti no cirkonija vai tā sakausējumiem, kuros hafnija masas attiecība pret cirkonija masu ir mazāka par 1:500, un kas speciāli konstruēti vai pielāgoti darbam “kodolreaktorā”;

g.

dzesēšanas sūkņi, kas speciālispeciāli izgatavoti vai pielāgoti primārā dzesēšanas aģenta cirkulācijai “kodolreaktorā”;

h.

‘kodolreaktora iekšējie komponenti’, kas speciāli izgatavoti vai pielāgoti izmantošanai “kodolreaktorā”, ieskaitot reaktora aktīvās zonas balstu struktūras, degvielas kanālus, siltumekrānus, atstarotājus, serdeņa sietplates un difuzora plates;

.

0A001.h. pozīcijā ‘kodolreaktora iekšējie komponenti’ ir visas galvenās struktūras reaktora iekšienē, kurām ir viena vai vairākas funkcijas, piemēram, aktīvās zonas balstīšana, degvielas bloka regulācija, primārā dzesēšanas aģenta plūsmas virzība, reakcijas tilpnes starojuma aizsargekrānu funkcija un reaktora aktīvās zonas instrumentu vadīšana.

i.

siltummaiņi (tvaika ģeneratori), kas speciāli konstruēti vai pielāgoti izmantošanai “kodolreaktoru” primārajā dzesēšanas kontūrā;

j.

neitronu detektori un mērinstrumenti, kas speciāli konstruēti vai pielāgoti neitronu plūsmas noteikšanai “kodolreaktora” aktīvajā zonā.

0B
Izmēģinājumu, pārbaudes un ražošanas iekārtas

0B001
Rūpnīcas “dabīgā urāna” un “noplicinātā urāna” un “īpašo skaldmateriālu” izotopu separācijai, kā arī speciāli tām konstruēts vai pielāgotas iekārtas un to komponenti:

a.

rūpnīcas, kas speciāli paredzētas “dabīgā urāna”, “noplicinātā urāna” un “speciālo skaldāmo materiālu” izotopu separācijai, tas ir:

1.

gāzu centrifūgu separācijas ražotnes;

2.

gāzu difūzijas separācijas ražotnes;

3.

aerodinamiskās separācijas ražotnes;

4.

ķīmiskās apmaiņas separācijas ražotnes;

5.

jonu apmaiņas separācijas ražotnes;

6.

atomizēta tvaika “lāzera” izotopu separācijas (AVLIS) ražotnes;

7.

molekulāro “lāzeru” izotopu separācijas (MLIS) ražotnes;

8.

plazmas separācijas ražotnes;

9.

elektromagnētiskās separācijas ražotnes;

b.

gāzu centrifūgas, agregāti un to komponentes, kas ir speciāli konstruētas vai pielāgotas gāzu centrifūgas separācijas procesam:

0B001.b. pozīcijā ‘materiāls ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu’ ir jebkurš no šiem:

a.

martensīta tēraudi ar stiepes robežstiprību u 2 050 MPa vai vairāk;

b.

alumīnija sakausējumi ar stiepes robežstiprību 460 MPa vai vairāk; vai

c.

“šķiedru vai pavedienveida materiāli” ar “īpatnējo moduli”, kas lielāks par 3,18 × 106 m, un “īpatnējo stiepes izturību”, kas lielāka par 76,2 × 103 m;

1.

gāzu centrifūgas;

2.

pilnīgi rotoru kompleksi;

3.

rotora cauruļu cilindri ar sieniņu biezumu 12 mm vai mazāk un diametru no 75 līdz 400 mm, kas izgatavoti no ‘materiāliem ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu’;

4.

gredzeni un balsti ar sieniņu biezumu 3 mm vai mazāku un diametru no 75 līdz 400 mm, kuru konstrukcija nodrošina vietēju atbalstu rotora caurulei vai vairākām savstarpēji saistītām caurulēm un kuri izgatavoti no ‘materiāliem ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu’;

5.

rotora caurulē iemontējami deflektori, kuru diametrs ir no 75 līdz 400 mm un kuri izgatavoti no ‘materiāliem ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu’;

6.

augšējie un apakšējie rotora caurules slēgi, kuru diametrs ir no 75 līdz 400 mm, kas pieguļ rotora caurules galiem un izgatavoti no ‘materiāliem ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu’;

7.

magnētiskās piekares gultņi, kas sastāv no riņķveida magnēta ar aizsargapvalku, kurš izgatavots no “materiāliem, izturīgiem pret UF6 koroziju” vai ar tiem aizsargāts un kuriem ir vibrācijas slāpētājoša vide un magnētiska saite ar polu vai ar citu magnētu, kas uzmontēts rotora virsējam slēgam;

8.

speciāli gultņi ar šarnīra bloku, kas uzmontēti uz amortizatoriem;

9.

molekulāri sūkņi, kas sastāv no cilindriem ar iestrādātām vai ekstrudētām spirālveida rievām un iekšējās virsmās iestrādātiem kanāliem;

10.

gredzenveida motora statori daudzfāžu maiņstrāvas histerēzes (vai magnētiskās pretestības) motoriem sinhronai darbībai vakuumā un frekvenču diapazonā no 600 līdz 2 000 Hz ar jaudu no 50 līdz 1 000 VA;

11.

centrifūgu apvalki/nodalījumi gāzu centrifūgu rotoru cauruļu ievietošanai, kas sastāv no nekustīgiem cilindriem ar precīzi apstrādātiem galiem, ko izgatavo no “materiāliem, izturīgiem pret UF6 koroziju” ar līdz 30 mm biezām sieniņām;

12.

UF6 ekstrakcijas iekārtas uztvērējkauss, kas sastāv no caurulēm, kuru iekšējais diametrs ir līdz 12 mm, UF6 ekstrakcijai no centrifūgas rotoriem, izmantojot Pito cauruļu efektu, ko izgatavo no “materiāliem, izturīgiem pret UF6 koroziju” vai kas ir aizsargātas ar tiem;

13.

frekvenču pārveidotāji (konvertori vai invertori) un speciāli tiem izgatavotas komponentes, kas ir speciāli konstruētas vai pielāgotas gāzu centrifūgu bagātināšanas iekārtu motoru statoru barošanai un kam ir visas šīs īpašības:

a.

daudzfāžu izeja ar frekvenci no 600 līdz 2 000 Hz;

b.

frekvenču kontrole labāka par 0,1 %;

c.

harmoniskie kropļojumi mazāki par 2 %; un

d.

lietderības koeficients lielāks par 80 %;

14.

silfona vārsti, ko izgatavo no “materiāliem, izturīgiem pret UF6 koroziju” vai kas ir aizsargāti ar tiem, ar diametru no 10 mm līdz 160 mm;

c.

iekārtas un to komponentes, kas ir speciāli konstruētas vai pielāgotas gāzu centrifūgu separācijas procesiem, tas ir:

1.

gāzu difūzijas barjeru membrānas, kas izgatavotas no porainiem metāla, polimēriem vai keramikas “materiāliem, izturīgiem pret UF6 koroziju” ar poru izmēru no 10 līdz 100 nm, biezumu 5 mm vai mazāku, vai cauruļveida formām, kuru diametrs ir 25 mm vai mazāks;

2.

gāzu difuzoru apvalki, kas izgatavoti no “materiāliem, izturīgiem pret UF6 koroziju” vai aizsargāti ar tiem;

3.

kompresori (turbo, centrbēdzes un aksiālas plūsmas tipa) vai gāzpūtēji, kas izgatavoti no “materiāliem, izturīgiem pret UF6 koroziju” vai aizsargāti ar tiem, ar ražību 1 m3/min UF6 vai vairāk un izejas spiedienu līdz 666,7 kPa;

4.

0B00l.c.3. pozīcijā minēto gāzpūtēju vai kompresoru rotējošo vārpstu blīvslēgi, kas izgatavoti tā, lai bufera gāzes ieplūdes ātrums būtu mazāks par 1 000 cm3/min;

5.

siltummaiņi, kas izgatavoti no alumīnija, vara, niķeļa vai to sakausējumiem un satur vairāk nekā 60 % niķeļa, vai šo metālu kombinācijas oderētu cauruļu veidā, kas paredzētas darbam pie negatīva spiediena ar tādu noplūdes ātrumu, pie kuras spiediens nepieaug vairāk kā par 10 Pa stundā pie spiedienu starpības 100 kPa;

6.

silfona vārsti, kuru diametrs ir no 40 līdz 1 500 mm un kuri ir pārklāti ar “materiāliem, izturīgiem pret UF6 koroziju” vai izgatavoti no tiem;

d.

iekārtas un to komponentes, kas ir speciāli konstruētas vai pielāgotas aerodinamiskas separācijas procesiem:

1.

UF6 korozijas izturīgas separācijas sprauslas, kas sastāv no šķelta veida liektiem kanāliem, kuru liekuma rādiuss ir mazāks par 1 mm, un šķēlējplaknes, kas sadala caurplūstošo gāzi divās plūsmās;

2.

cilindriskās vai koniskās tangenciālās ieplūdes caurules (virpuļcaurules), kuru diametrs ir no 0,5 līdz 4 cm un garuma attiecība pret diametru ir 20:1 vai mazāka, ar vienu vai vairākām tangenciālajām ieejām, kas izgatavotas no “materiāliem, izturīgiem pret UF6 koroziju” vai aizsargātas ar tiem;

3.

kompresori (turbo, centrbēdzes, aksiālas plūsmas) vai gāzpūtēji ar ražību 2 m3/min kas izgatavoti no “materiāliem, izturīgiem pret UF6 koroziju”un attiecīgie rotora vārpstas blīvslēgi, vai aizsargāti ar tiem;

4.

siltummaiņi, kas izgatavoti no “materiāliem, izturīgiem pret UF6 koroziju” vai aizsargāti ar tiem;

5.

aerodinamiskās separācijas elementu apvalki, kas satur virpuļcaurules vai separācijas sprauslas un izgatavoti no “materiāliem, izturīgiem pret UF6 koroziju” vai aizsargāti ar tiem;

6.

silfona ventiļi, kuru diametrs ir no 40 līdz 1 500 mm un kuri izgatavoti no “materiāliem, izturīgiem pret UF6 koroziju” vai aizsargāti ar tiem;

7.

pārstrādes sistēmas UF6 atdalīšanai no nesējgāzes (hēlija vai ūdeņraža) līdz UF6 saturam 1 ppm vai zemākam, ieskaitot:

a.

kriogēnus siltummaiņus un krioseparātorus darbam 153 K (– 120 °C) vai zemākā temperatūrā;

b.

kriogēnās saldēšanas iekārtas darbam 153 K (– 120 °C) vai zemākā temperatūrā;

c.

separācijas sprauslas vai virpuļcaurules UF6 atdalīšanai no nesējgāzes;

d.

UF6 izsaldēšanas iekārtas darbam 253 K (– 20 °C) vai zemākā temperatūrā;

e.

iekārtas un to komponentes, kas speciāli paredzētas vai pielāgotas ķīmiskās apmaiņas separācijas procesiem:

1.

ātras šķidruma–šķidruma apmaiņas pulsējošas kolonnas, kuru fāzu kontaktlaiks ir 30 s vai mazāks, noturīgas pret koncentrētas sālsskābes iedarbību (piemēram, izgatavotas no piemērotiem plastikātu materiāliem, tādiem, kā fluoroglekļa polimēri vai stikls, vai ar tiem oderētas);

2.

ātrdarbīgi šķidruma-šķidruma centrbēdzes ekstraktori, kuru fāzu kontaktlaiks ir 30 s vai mazāks, noturīgi pret koncentrētas sālsskābes iedarbību (piemēram, izgatavoti no piemērotiem plastikātu materiāliem, tādiem kā, fluoroglekļa polimēri vai stikls, vai ar tiem oderēti);

3.

pret koncentrētas sālsskābes šķīdumu iedarbību noturīgi elektroķīmiskās reducēšanas elementi urāna reducēšanai no vienas valences uz citu;

4.

elektroķīmiskās reducēšanas elementu barošanas iekārtas U+4 separācijai no organisko vielu plūsmas, kurām daļas, kas ar to saskaras, ir izgatavotas no piemērotiem materiāliem (piemēram, no fluoroglekļa polimēriem, polifenilsulfāta, poliētera sulfona vai grafīta, kas impregnēts ar sveķiem) vai aizsargātas ar tiem;

5.

barošanas sagatavošanas sistēmas augstas tīrības urāna hlorīda šķīduma ražošanai, kas sastāv no šķīdināšanas, šķīdinātāja ekstrakcijas un/vai jonu apmaiņas iekārtām bagātināšanai un elektrolītiskajiem elementiem, lai U+6 vai U+4 reducētu par U+3;

6.

urāna oksidēšanas sistēmas U+3 oksidēšanai par U+4;

f.

iekārtas un to komponentes, kas speciāli paredzētas vai pielāgotas jonu apmaiņas separācijas procesiem:

1.

ātri reaģējoši jonu apmaiņas sveķi, šūnveida vai poraini sašūti sveķi, kuros aktīvās ķīmiskās apmaiņas grupas ir ierobežotas līdz inertās porainā pamata virsmas pārklājumam, kā arī citas piemērotas formas kompozītu struktūras, ieskaitot daļiņas vai šķiedras, kuru diametrs ir 0,2 mm vai mazāks un kuras ir noturīgas pret koncentrētas sālsskābes iedarbību un izgatavotas tā, lai apmaiņas ātruma puslaiks būtu mazāks par 10 s un spētu darboties temperatūras intervālā no 373 K (100 °C) līdz 473 K (200 °C);

2.

jonu apmaiņas kolonnas (cilindriskas), kuru diametrs lielāks par 1 000 mm un kuras izgatavotas no materiāliem, kas ir noturīgi pret koncentrētas sālsskābes iedarbību (piemēram, titāna vai fluoroglekļa polimēriem), vai aizsargātas ar šiem materiāliem un spēj darboties temperatūras intervālā no 373 K (100 °C) līdz 473 K (200 °C) un pie spiediena virs 0,7 MPa;

3.

jonu apmaiņas atteces sistēmas (ķīmiskās vai elektroķīmiskās oksidēšanas vai reducēšanas sistēmas) jonu apmaiņas bagātināšanas iekārtu kaskādēs lietoto ķīmiskās reducēšanas vai oksidēšanas aģentu reģenerēšanai;

g.

iekārtas un to komponentes, kas ir speciāli konstruētas vai pielāgotas atomāras “lāzera” iztvaices (AVLIS) separācijas procesiem:

1.

lieljaudas svītru vai skanējošie elektronu staru lielgabali, kuru jauda lielāka par 2,5 kW/cm, izmantošanai urāna iztvaicēšanas sistēmās;

2.

šķidra urāna metāla apstādināšanas sistēmas urāna vai urāna sakausējumiem, kurās ietilpst tīģeļi, kas izgatavoti no piemērotiem karstumizturīgiem un pret koroziju izturīgiem materiāliem (piemēram, tantala, ar itriju pārklāta grafīta, grafīta, kas pārklāts ar citu retzemju elementu oksīdiem vai to savienojumiem) vai pārklāti ar tiem, un šo tīģeļu dzesēšanas iekārtas;

NB!

SK. ARĪ 2A225. POZĪCIJU.

3.

produkta un atkritumproduktu kolektoru sistēmas, kas izgatavotas vai pārklātas ar materiāliem, kas izturīgi pret šķidra urāna vai tā tvaiku iedarbību, piemēram, ar itriju pārklāta grafīta vai tantala;

4.

separatoru moduļu apvalki (cilindriski vai taisnstūrveida trauki), kuros ir urāna metāla tvaiku avots, elektronu staru lielgabals un produkta un atkritumproduktu kolektors;

5.

“lāzerus” vai “lāzeru” sistēmas ar frekvenču spektra stabilizāciju ilgstošam urāna izotopu separācijas procesam;

NB!

SK. ARĪ 6A005. UN 6A205. POZĪCIJU.

h.

iekārtas un to komponentes, kas ir speciāli konstruētas vai pielāgotas molekulārajiem “lāzera” izotopu separācijas (MLIS) procesiem vai ķīmiskām reakcijām ar izotopjutīgu lāzera aktivizāciju (CRISLA), tas ir:

1.

virsskaņas izplešanās sprauslas UF6 un nesējgāzes maisījumu dzesēšanai līdz 150 K (– 123 °C) vai zemākai temperatūrai, izgatavotas no “materiāliem, izturīgiem pret UF6 koroziju”;

2.

urāna pentafluorīda (UF5) produktu kolektori, kas sastāv no filtra, trieciena vai ciklona tipa kolektoriem vai to kombinācijām un izgatavoti no “materiāliem, izturīgiem pret UF5/UF6 koroziju”;

3.

kompresori un to rotoru vārpstu blīvslēgi, kas izgatavoti no “materiāliem, izturīgiem pret UF6 koroziju” vai pārklāti ar tiem;

4.

iekārtas UF5 (cietā fāze) fluorēšanai par UF6 (gāzveida fāze);

5.

sistēmas UF6 atdalīšanai no nesējgāzes (piemēram, slāpekļa vai argona), ieskaitot:

a.

kriogēnus siltummaiņus un krioseparatorus darbam 153 K (– 120 °C) vai zemākā temperatūrā;

b.

kriogēnās saldēšanas iekārtas darbam 153 K (– 120 °C) vai zemākā temperatūrā;

c.

UF6 izsaldēšanas iekārtas darbam 253 K (– 20 °C) vai zemākā temperatūrā;

6.

“lāzerus” vai “lāzeru” sistēmas ar frekvenču spektra stabilizāciju ilgstošam urāna izotopu separācijas procesam;

NB!

SK. ARĪ 6A005. UN 6A205. POZĪCIJU.

i.

iekārtas un to komponentes, kas ir speciāli konstruētas vai pielāgotas plazmas separācijas procesiem:

1.

mikroviļņu enerģijas avoti un antenas jonu veidošanai vai paātrināšanai ar izejas frekvenci virs 30 GHz un vidējo izejas jaudu virs 50 kW;

2.

radio frekvences jonu ierosmes spoles frekvencēm virs 100 kHz, kas spēj uzturēt vidējo jaudu virs 40 kW;

3.

urāna plazmas ģeneratoru sistēmas;

4.

sistēmas darbam ar šķidriem metāliem urāna vai urāna sakausējumiem, kurās ietilpst tīģeļi, kas izgatavoti no piemērotiem karstumizturīgiem un pret koroziju izturīgiem materiāliem (piemēram, tantala, ar itriju pārklāta grafīta, grafīta, kas pārklāts ar citu retzemju elementu oksīdiem vai to savienojumiem) vai pārklāti ar tiem, un šo tīģeļu dzesēšanas iekārtas;

NB!

SK. ARĪ 2A225. POZĪCIJU.

5.

produktu un atkritumproduktu kolektori, kas izgatavoti no materiāliem, kuri ir karstumizturīgi un izturīgi pret urāna tvaiku koroziju, vai ar to pārklājumu, piemēram, grafīta ar itrija pārklājumu, vai no tantala;

6.

separatoru moduļu apvalki (cilindriski) urāna plazmas avotam, radiofrekvences piedziņas spolei, produktu un atkritumproduktu kolektoriem, kas izgatavoti no piemērota nemagnētiska materiāla (piemēram, nerūsējošā tērauda);

j.

iekārtas un to komponentes, kas ir speciāli konstruētas vai pielāgotas elektromagnētiskās separācijas procesiem:

1.

jonu avoti, individuāli vai salikti, kas sastāv no tvaiku avota, jonizētāja un staru kūļa paātrinātāja, izgatavoti no piemērotiem nemagnētiskiem materiāliem (piemēram, grafīta, nerūsējošā tērauda vai vara) un var nodrošināt 50 mA vai lielāku kopējo jonu staru kūļa strāvu;

2.

jonu kolektoru plates bagātinātā vai noplicinātā urāna jonu staru kūļa savākšanai, kuras sastāv no diviem vai vairākiem šķēlumiem un kabatām un ir izgatavotas no piemērotiem nemagnētiskiem materiāliem (piemēram, grafīta vai nerūsējošā tērauda);

3.

vakuumapvalki urāna elektromagnētiskajiem separatoriem, izgatavoti no nemagnētiskiem materiāliem (piemēram, nerūsējošā tērauda) un paredzēti darbam pie 0,1 Pa vai zemākā spiediena;

4.

magnētu poli, kuru diametrs ir lielāks par 2 m;

5.

augstsprieguma energoavoti jonu avotiem, kuriem ir visas šīs īpašības:

a.

spēj darboties nepārtraukti;

b.

izejas spriegums ir 20 000 V vai lielāks;

c.

izejas strāva ir 1 A vai lielāka; un

d.

sprieguma regulācijas precizitāte ir labāka par 0,01 % astoņu stundu laikā;

NB!

SK. ARĪ 3A227. POZĪCIJU.

6.

magnētu enerģijas avoti (lieljaudas, līdzstrāvas), kam piemīt visas šīs īpašības:

a.

spēj nepārtraukti nodrošināt izejas strāvu 500 A vai vairāk pie sprieguma 100 V vai lielāka; un

b.

strāvas vai sprieguma regulācijas precizitāte ir labāka par 0,01 % astoņu stundu laikā.

NB!

SK. ARĪ 3A226. POZĪCIJU.

0B002
Speciāli konstruētas vai pielāgotas palīgsistēmas, iekārtas un to komponentes 0B001 pozīcijā minētajām izotopu separācijas iekārtām, kas izgatavotas no “materiāliem, izturīgiem pret UF6 koroziju” vai aizsargātas ar tiem:

a.

padeves autoklāvi, krāsnis vai sistēmas UF6 ievadīšanai bagātināšanas procesā;

b.

desublimatori un izsaldētāji, ko lieto UF6 uztveršanai no bagātināšanas procesa un novadīšanai uz tam sekojošo uzkarsēšanu;

c.

produkta un atkritumproduktu stacijas UF6 iepildīšanai konteineros;

d.

sašķidrināšanas vai sacietināšanas iekārtas, kurās UF6 izdala no bagātināšanas procesa, to saspiežot, atdzesējot un pārveidojot šķidrā vai cietā stāvoklī;

e.

cauruļvadu un vakuumsistēmas, kas speciāli paredzētas darbam ar UF6 gāzu difūzijas, centrifūgu vai aerodinamiskās kaskādēs;

f.

1.

vakuumaģistrāles un vakuumkolektori, kuru sūkšanas jauda ir 5 m3/min vai lielāka; vai

2.

vakuumsūkņi, kas speciāli paredzēti izmantošanai UF6 nesēju atmosfērās;

g.

UF6 masas spektrometri vai jonu avoti, kas speciāli konstruēti vai pielāgoti nepārtrauktai produkta vai iemaisījumu paraugu analīzei, UF6, gāzu plūsmās, kam piemīt visas šīs īpašības:

1.

vienas vienības izšķirtspēja atommasām, kas lielākas par 320 atommasas oglekļa vienībām;

2.

jonu avoti, kas pārklāti ar vai izgatavoti no nihroma vai monela, vai niķelēti;

3.

ir elektronu bombardēšanas jonizācijas avoti; un

4.

ir izotopu analīzei piemērota kolektoru sistēma.

0B003
Urāna pārstrādes ražotnes un tām speciāli konstruētas vai pielāgotas ierīces, tas ir:

a.

sistēmas UO3 ieguvei no urāna rūdas koncentrāta;

b.

sistēmas UO3 pārvēršanai par UF6;

c.

sistēmas UO3 pārvēršanai par UO2;

d.

sistēmas UO2 pārvēršanai par UF4;

e.

sistēmas UF4 pārvēršanai par UF6;

f.

sistēmas UF4 pārvēršanai metāliskā urānā;

g.

sistēmas UF6 pārvēršanai par UO2;

h.

sistēmas UF6 pārvēršanai par UF4;

i.

sistēmas UO2 pārvēršanai par UCl4.

0B004
Rūpnīcas smagā ūdens, deitērija un deitērija savienojumu ražošanai vai koncentrēšanai un tām speciāli konstruētas vai pielāgotas ierīces un to komponentes:

a.

ražotnes smagā ūdens, deitērija un deitērija savienojumu ražošanai, tas ir:

1.

ūdens un sērūdeņraža apmaiņas ražotnes;

2.

amonjaka un ūdeņraža apmaiņas ražotnes;

b.

iekārtas un to sastāvdaļas:

1.

ūdens-sērūdeņraža apmaiņas kolonnas, kuras izgatavotas no smalkgraudaina oglekļa tērauda (piemēram, ASTM A516) un kuru diametrs ir no 6 līdz 9 m, kas spēj darboties pie spiediena, kurš lielāks vai vienāds ar 2 MPa, un ar korozijas pielaidi 6 mm vai vairāk;

2.

vienpakāpes zemspiediena (t. i., 0,2 MPa) centrbēdzes gāzpūtēji vai kompresori gāzveida sērūdeņraža cirkulācijai (t. i., gāzei, kas satur vairāk par 70 % H2S) ar caurplūdes jaudu, kas vienāda ar vai lielāka par 56 m3/s pie darba spiediena, kas vienāds ar vai lielāks par 1,8 MPa, kuriem ir blīvslēgi, kas piemēroti kontaktam ar šķidru H2S;

3.

amonjaka-ūdeņraža apmaiņas kolonnas, kuru augstums ir 35 m vai lielāks, bet diametrs – no 1,5 līdz 2,5 m, un kas piemērotas darba spiedieniem virs 15 MPa;

4.

kolonnu iekšējās sastāvdaļas, ieskaitot pakāpju kontaktorus un pakāpju sūkņus, arī iegremdējamos sūkņus, smagā ūdens ražošanai, izmantojot amonjaka-ūdeņraža apmaiņas procesu;

5.

amonjaka krekinga iekārtas darbam ar spiedieniem 3 MPa vai lielākiem, smagā ūdens ražošanai, izmantojot amonjaka-ūdeņraža apmaiņas procesu;

6.

infrasarkanās absorbcijas analizatori, kas spēj veikt nepārtrauktas ūdeņraža un deitērija attiecības analīzes, ja deitērija koncentrācija ir 90 % vai lielāka;

7.

katalītiski degļi bagātinātas deitērija gāzes pārvēršanai smagajā ūdenī, izmantojot amonjaka-ūdeņraža apmaiņas procesu;

8.

pilnīgas smagā ūdens koncentrēšanas sistēmas vai kolonnas smagā ūdens koncentrēšanai līdz reaktora kvalitātes deitērija koncentrācijai.

0B005
Ražotnes, kas speciāli paredzētas “kodolreaktoru” kodoldegvielas elementu ražošanai un speciāli tām konstruētas vai pielāgotas iekārtas.

.

“Kodolreaktoru” degvielas elementu ražošanas ražotnē ietilpst iekārtas, kuras:

a.

parasti ir tiešā kontaktā vai tieši apstrādā vai kontrolē kodolmateriālu ražošanas norisi;

b.

iekapsulē kodolmateriālus oderējumā;

c.

pārbauda iekapsulējuma vai oderējuma kvalitāti; vai

d.

pārbauda cietās iekapsulētās degvielas beigu apstrādi.

0B006
Rūpnīcas izstrādātās “kodolreaktoru” kodoldegvielas elementu pārstrādei un šim nolūkam speciāli konstruētas vai pielāgotas komponentes un iekārtas.

.

0B006 ietver:

a.

rūpnīcas izstrādātās “kodolreaktora” degvielas elementu pārstrādei, ieskaitot iekārtas un komponentus, kas parasti nonāk kontaktā ar izstrādāto degvielu un tieši vada izstrādātās degvielas, galvenā kodolmateriāla un kodoldalīšanās produktu apstrādes plūsmas;

b.

degvielas elementu kapāšanas vai smalcināšanas mašīnas, t. i., tālvadāmas izstrādātās “kodolreaktora” degvielas komplektu, stieņu vai pakešu griešanas, skaldīšanas vai smalcināšanas iekārtas;

c.

šķīdināšanas tvertnes, kritiski drošas tvertnes (t. i., apaļas vai taisnstūrveida maza diametra tvertnes), kas ir speciāli konstruētas vai sagatavotas izstrādātās “kodolreaktora” degvielas šķīdināšanai un spēj izturēt karstu, stipri korozīvu šķidrumu iedarbību un ko var iekraut/izkraut un apkopt ar tālvadību;

d.

pretplūsmas šķīdinātāju ekstraktoru un jonu apmaiņas procesu iekārtas, kas speciāli konstruētas vai pielāgotas izstrādātā “dabīgā urāna”, “noplicinātā urāna”, “speciālo skaldāmo materiālu” vai “citu kodolmateriālu” pārstrādei;

e.

tvertnes vai trauki, kas speciāli konstruēti kā kritiski droši un izturīgi pret slāpekļskābes koroziju;

.

Kritiski drošām glabāšanas tvertnēm vai traukiem var būt šādas īpašības:

1.

tvertnes sienas vai iekšējās konstrukcijas ir ar minimālo “bora ekvivalentu” vismaz 2 % (rēķinot no visiem elementiem, kā definēts piezīmē pie 0C004);

2.

maksimālais diametrs cilindriskām tvertnēm ir 175 mm; vai

3.

maksimālais izmērs apaļām vai taisnstūrveida tvertnēm ir 75 mm.

f.

procesa kontroles instrumentu iekārtas, kas speciāli konstruētas vai pielāgotas “dabīgā urāna”, “noplicinātā urāna”, “speciālo skaldāmo materiālu” vai citu “kodolmateriālu” pārstrādes procesa novērošanai vai kontrolei.

0B007
Rūpnīcas plutonija pārveidošanai un šim nolūkam speciāli konstruētas vai pielāgotas ierīces:

a.

sistēmas plutonija nitrāta pārvēršanai oksīdā;

b.

sistēmas metāliska plutonija iegūšanai.

0C
Materiāli

0C001
“Dabīgs urāns”, “noplicināts urāns” vai torijs metāla, sakausējuma, ķīmiska savienojuma vai koncentrāta veidā, un visi citi materiāli, kas satur vienu vai vairākus no iepriekš minētajiem.

.

0C001. pozīcija neattiecas uz:

a.

četriem vai mazāk gramiem “dabīgā urāna” vai “noplicinātā urāna”, ja tos satur instrumentu devēja komponentes;

b.

“noplicināto urānu”, kas speciāli ražots šādiem civiliem, nenukleāriem lietojumiem:

1.

ekranēšanai;

2.

paketēm;

3.

balastam ar masu ne lielāku par 100 kg;

4.

atsvariem ar masu ne lielāku par 100 kg;

c.

sakausējumiem, kuros ir mazāk par 5 % torija;

d.

keramiskiem izstrādājumiem, kuri satur toriju un kas izgatavoti nenukleārai izmantošanai.

0C002
“Speciālie skaldāmie materiāli”

.

0C002. pozīcija neattiecina kontroli uz četriem vai mazāk gramiem “dabīgā urāna” vai “vājināta urāna”, ja tos satur instrumenta devēja elements.

0C003
Deitērijs, smagais ūdens (deitērija oksīds) un citi deitērija savienojumi, kā arī citi deitēriju saturoši maisījumi un šķīdumi, kuros deitērija attiecība pret ūdeņradi ir lielāka par 1: 5 000.

0C004
Izmantošanai kodoliekārtās paredzēts grafīts, kura tīrības pakāpe ir augstāka par 5 ‘bora ekvivalenta’ miljondaļām, bet blīvums ir lielāks par 1,5 g/cm3.

NB!

SK. ARĪ 1C107. POZĪCIJU.

.

0C004. pozīcija neattiecas uz:

a.

grafīta izstrādājumiem ar masu, mazāku par 1 kg, ja tie nav speciāli paredzēti vai pielāgoti izmantošanai “kodolreaktoros”;

b.

grafīta pulveri.

.

0C004. pozīcijā ‘bora ekvivalents’ (BE) definēts kā piemaisījumu BEz summa (izņemot BEogleklim, jo oglekli neuzskata par piemaisījumu), ieskaitot boru, kur:

BEz (ppm) – CF × elementa Z koncentrācija, ppm;

Formula

un σB un σZ ir siltuma neitronu absorbcijas efektīvais šķērsgriezums (barnos) attiecīgi dabā sastopamajiem boram un elementam Z; un AB un AZ ir attiecīgi dabā sastopamā bora un elementa Z atommasas.

0C005
Speciāli pielāgoti savienojumi vai pulveri pret UF6 koroziju izturīgu gāzu difūzijas membrānu izgatavošanai (piem., niķelis vai sakausējums, kas pēc svara satur 60 % vai vairāk niķeļa, alumīnija oksīds un perfluorētu ogļūdeņražu polimēri), ar tīrības pakāpi 99,9 % pēc svara vai vairāk un vidējo daļiņu izmēru mazāk par 10 μm, ko mēra pēc Amerikas Materiālu un izmēģinājumu biedrības (ASTM) B330 standarta, un augstu daļiņu izmēru viendabīguma pakāpi.

0D
Programmatūra

0D001
“Programmatūra”, kas ir speciāli radīta vai pārveidota šajā kategorijā minēto preču “pilnveidošanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”.

0E
Tehnoloģija

0E001
“Tehnoloģija” saskaņā ar piezīmi par kodoltehnoloģijām šajā kategorijā minēto preču “pilnveidošanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”.

1.   KATEGORIJA

ĪPAŠI MATERIĀLI UN AR TIEM SAISTĪTAS IEKĀRTAS

1A
Sistēmas, iekārtas un komponentes

1A001
No fluorētiem savienojumiem izgatavotas komponentes:

a.

blīvslēgi, blīves, blīvējuma materiāli un elastīgas degvielas tvertnes, kas speciāli izgatavotas “lidaparātu” vajadzībām vai “lietošanai kosmosā” un satur vairāk par 50 % no 1C009.b. vai 1C009.c. pozīcijā minētajiem materiāliem;

b.

pjezoelektriski polimēri un kopolimēri no 1C009.a. pozīcijā minētajiem vinilidēnfluorīda (CAS 75-38-7) materiāliem, kam piemīt visas šīs īpašības:

1.

plākšņu vai plēvju formā; un

2.

biezāki par 200 μm;

c.

blīvslēgi, blīves, vārstu ligzdas, elastīgas tvertnes un diafragmas, kam piemīt visas šīs īpašības:

1.

izgatavoti no fluorelastomēriem, kas satur vismaz vienu vinilētera monomēru; un

2.

īpaši paredzēti “lietojumam kosmosā”, “lidaparātu” vai ‘raķešu’ tehnikas vajadzībām.

‘Raķetes’ 1A001.c. pozīcijā ir pilnīgas raķešu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmas.

1A002
“Kompozītu” vai slāņaino materiālu struktūras, kam ir jebkuras no šīm īpašībām:

NB!

SK. ARĪ 1A202., 9A010. un 9A110. POZĪCIJU.

a.

tās sastāv no organiskas “matricas” un no 1C010.c., 1C010.d. vai 1C010.e. pozīcijā minētajiem materiāliem; vai

b.

tās sastāv no metāla vai oglekļa “matricas” un viena no šiem materiāliem:

1.

oglekļa “šķiedru vai pavedienu materiāliem”, kam ir visas šīs īpašības:

a.

“īpatnēju moduli”, kas lielāks par 10,15 × 106 m; un

b.

“īpatnēju stiepes izturību”, lielāku par 17,7 × 104 m; vai

2.

1C010.c. pozīcijā minētajiem materiāliem.

Saskaņā ar 1A002. pozīciju kontrole neskar no oglekļa “šķiedras vai pavedienu materiāliem” izgatavotus kompozītus vai laminātus, kas piesūcināti ar epoksīdsveķiem un ir paredzēti “civilu lidaparātu” remontdarbiem, un kuriem piemīt visas šīs īpašības:

a.

to platība nepārsniedz 1 m2;

b.

to garums nepārsniedz 2,5 m; un

c.

to platums nepārsniedz 15 mm.

Saskaņā ar 1A002. pozīciju kontroli neattiecina uz pusfabrikātiem, kas ir speciāli paredzēti civiliem mērķiem:

a.

sporta precēm;

b.

automobiļu rūpniecībai;

c.

metālapstrādes darbgaldu nozarei;

d.

medicīnas precēm.

Saskaņā ar 1A002.b.1. pozīciju kontroli neattiecina uz pusfabrikātiem, kuros maksimāli ir divdimensionāli saaustas šķiedras un kuri īpaši izgatavoti šādam lietojumam:

a.

metālu termiskās apstrādes krāsnīm metālu rūdīšanas nolūkos;

b.

silīcija kristāla ražošanas iekārtās.

Saskaņā ar 1A002. pozīciju kontroli neattiecina uz gataviem izstrādājumiem, kas speciāli izgatavoti konkrētam lietojumam.

1A003
Izstrādājumi no “nekausējamiem” aromātiskiem poliimīdiem, kas minēti 1C008.a.3. pozīcijā, plēvju, lokšņu vai lenšu veidā un kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

a.

biezāki par 0,254 mm; vai

b.

klāti vai laminēti ar oglekli, grafītu, metāliem vai vielām ar magnētiskām īpašībām.

Saskaņā ar 1A003. pozīciju kontroli neattiecina uz ražojumiem, kas pārklāti vai laminēti ar varu un paredzēti elektronisko iespiesto shēmu ražošanai.

Attiecībā uz visu veidu “kausējamiem” aromātiskiem poliimīdiem skatīt 1C008.a.3. pozīciju.

1A004
Aizsardzības un detektoru iekārtas un to komponenti, izņemot tos, kas minēti militāro preču kontroles sarakstos, tas ir:

NB!

SK. ARĪ 2B351. UN 2B352. POZĪCIJU.

a.

gāzmaskas, filtru elementi un dezaktivācijas iekārtas un to īpaši izstrādātas sastāvdaļas, kuras izgatavotas vai pielāgotas aizsardzībai pret jebkuru no turpmāk minētajiem materiāliem vai vielām:

1.

bioloģiskie aģenti, kuri “pārveidoti militārām vajadzībām”;

2.

radioaktīvie materiāli, kuri “pārveidoti militārām vajadzībām”;

3.

ķīmiskā kara (CW) vielas; vai

4.

“vielas nekārtību novēršanai”, tostarp:

a.

α-brombenzolacetonitrils, (brombenzilcianīds) (CA) (CAS 5798-79-8);

b.

[(2-hlorfenil) metilēn] propāndinitrils (o-hlorobenzilidēnmalononitrils) (CS) (CAS 2698-41-1);

c.

2-hlor-1-feniletanons, fenilacilhlorīds (ω-hloracetofenons) (CN) (CAS 532-27-4);

d.

dibenz-(b,f)-1,4-oksazepīns (CR) (CAS 257-07-8);

e.

10-hlor-5,10-dihidrofenarsazīns (fenarsazīnhlorīds) (adamsīts) (DM) (CAS 578-94-9);

f.

N-nonanoilmorfolīns (MPA) (CAS 5299-64-9);

b.

aizsargtērpi, cimdi un apavi, kas speciāli izgatavoti vai pielāgoti aizsardzībai pret jebkuru no turpmāk minētajiem materiāliem vai vielām:

1.

bioloģiskie aģenti, kuri “pārveidoti militārām vajadzībām”;

2.

radioaktīvie materiāli, kuri “pārveidoti militārām vajadzībām”; vai

3.

ķīmiskā kara (CW) vielas;

c.

detektorsistēmas un to īpaši izstrādātas sastāvdaļas, kuras speciāli izgatavotas vai pielāgotas jebkuru turpmāk minēto materiālu vai vielu atklāšanai vai identifikācijai:

1.

bioloģiskie aģenti, kuri “pārveidoti militārām vajadzībām”;

2.

radioaktīvie materiāli, kuri “pārveidoti militārām vajadzībām”; vai

3.

ķīmiskā kara (CW) vielas;

d.

elektroniska iekārta, kas paredzēta automātiskai “sprāgstvielu” atlikumu klātbūtnes atklāšanai un apzināšanai un ‘mikrodaļiņu uztveršanas’ paņēmienu izmantošanai (piemēram, virsmas akustisku viļņu ierīces, jonu kustības spektrometrijas, diferenciālā kustības spektrometrija, masas spektrometrijas ierīces).

‘Mikrodaļiņu uztveršana’ ir definējama kā spēja uztvert daļiņas, kas mazākas par 1 ppm gāzveida vielā vai par 1 mg cietā vielā vai šķirdrumā.

1A004.d. pozīcijas kontrole nav attiecināma uz aprīkojumu, kas īpaši izstrādāts lietošanai laboratorijā.

1A004.d. pozīcijas kontrole nav attiecināma uz bezkontakta caurskates drošības vārtiem.

Saskaņā ar 1A004. pozīciju kontroli neattiecina uz:

a.

individuāliem radiācijas dozimetriem;

b.

iekārtām, kuru lietošana funkcionāli vai konstruktīvi ierobežota ar aizsardzību pret kaitīgajiem faktoriem dzīvojamo ēku drošībā vai civilā ražošanā, tostarp:

1.

kalnrūpniecībā;

2.

derīgo izrakteņu ieguvē karjeros;

3.

lauksaimniecībā;

4.

farmaceitiskajā rūpniecībā;

5.

medicīnā;

6.

veterinārijā;

7.

vides aizsardzībā;

8.

atkritumu apsaimniekošanā;

9.

pārtikas rūpniecībā.

1.

1A004. pozīcijā ietvertas iekārtas un sastāvdaļas, kas izgatavotas, veiksmīgi pārbaudītas saskaņā ar valsts standartiem vai citādi pieradījušas savu efektivitāti, lai atklātu vai aizsargātos pret radioaktīviem materiāliem, kuri “pārveidoti militārām vajadzībām”, bioloģiskiem aģentiem, kuri “pārveidoti militārām vajadzībām”, ķīmiskā kara vielām, ‘aizstājējvielām’ vai “vielām nekārtību novēršanai”, pat ja šādas iekārtas un sastāvdaļas izmanto civilajā rūpniecībā, piemēram, kalnrūpniecībā, derīgo izrakteņu ieguvē karjeros, lauksaimniecībā, farmaceitiskajā rūpniecībā, medicīnā, veterinārijā, vides aizsardzībā, atkritumu apsaimniekošanā vai pārtikas rūpniecībā.

2.

‘Aizstājējviela’ ir viela vai materiāls, ko izmanto kā toksiska (ķīmiska vai bioloģiska) aģenta aizstājēju mācībās, pētniecībā, pārbaužu vai izvērtējuma veikšanā.

1A005
Ķermeņa bruņas un speciāli tām izgatavotas sastāvdaļas, izņemot atbilstīgi militārajiem standartiem vai specifikācijām ražotos, vai arī pēc lietošanas īpašībām tiem līdzvērtīgus.

NB!

SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS.

Par “šķiedru vai pavedienu materiāliem”, ko izmanto bruņuvestu izgatavošanai, sk. 1C010. pozīciju.

Saskaņā ar 1A005. pozīciju kontroli neattiecina uz individuālajām ķermeņa bruņām, kas ir līdzi to lietotājiem un tiek izmantoti personīgajai aizsardzībai.

Saskaņā ar 1A005. pozīciju kontroli neattiecina uz aizsargvestēm, kas paredzētas tikai frontālai aizsardzībai pret šķembām un triecienvilni no nemilitāru spridzināšanas iekārtu sprādzieniem.

1A006
Iekārtas un to īpaši izstrādātas sastāvdaļas un piederumi, kuri speciāli izstrādāti vai pārveidoti, lai likvidētu improvizētas spridzināšanas ierīces:

NB!

SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS.

a.

transportlīdzekļi ar tālvadību;

b.

‘neitralizētāji’.

‘Neitralizētāji’ ir ierīces, kas speciāli izstrādātas, lai novērstu spridzināšanas ierīču darbību, izmetot šķidru, cietu vai trauslu šāviņu.

Saskaņā ar 1A006. pozīciju kontroles režīmu neattiecina uz iekārtām, ja tās ir līdzi operatoram.

1A007
Iekārtas un ierīces, kas speciāli izstrādātas, lai, izmantojot elektrību, ierosinātu lādiņus un ierīces, kurās ir “energoietilpīgi materiāli”:

NB!

SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS, 3A229. un 3A232. POZĪCIJU.

a.

spridzināšanas ierīču detonācijas komplekti, kas paredzēti 1A007.b. pozīcijā minēto spridzekļu detonatoru ierosināšanai;

b.

spridzekļu detonatori ar elektrisku ierosmi:

1.

eksplodējošs tiltiņš (EB);

2.

eksplodējoša tiltiņa vads (EBW);

3.

belznis;

4.

eksplodējošas folijas ierosinātāji (EFI).

1.

Dažkārt vārda “detonators” vietā lieto vārdu “ierosinātājs” vai “aizdedzinātājs”.

2.

Visiem 1A007.b. pozīcijā minētajiem detonatoriem izmanto mazu elektrovadošu elementu (tiltiņu, tiltiņa vadu vai foliju), kas eksplozīvi iztvaiko, ja caur to novada ātru lielas strāvas impulsu. Bezbelžņa tipu gadījumā eksplodējošais elektrovadošais elements ierosina ķīmisku detonāciju kontaktā esošajā spēcīgajā sprāgstvielā, piemēram, pentaeritritoltetranitrātā (PETN). Belžņu detonatoros elektrovadošā elementa iztvaikošana izraisa belžņa kustību cauri spraugai, un tā trieciens pa eksplozīvo vielu ierosina ķīmisko detonāciju. Dažās konstrukcijās belzni iedarbina magnētisks spēks. Termins eksplodējošas folijas detonators var attiekties vai nu uz EB, vai belžņa tipa detonatoriem.

1A008
Šādi lādiņi, ierīces un komponenti:

a.

‘kumulatīvie lādiņi’, kam piemīt visas šīs īpašības:

1.

tīrais sprādzienbīstamais saturs (Net Explosive Quantity – NEQ) pārsniedz 90 g; un

2.

ārapvalka diametrs ir 75 mm vai lielāks;

b.

lineāri kumulatīvie griezējlādiņi (linear shaped cutting charges), kam piemīt visas šīs īpašības:

1.

sprādzienbīstamā deva pārsniedz 40 g/m; un

2.

platums ir 10 mm un vairāk;

c.

detonējošās šņores ar sprāgstvielas pamatdevu, kas pārsniedz 64 g/m;

d.

citi griežņi (cutter) kā tie, kas noteikti 1A008.b. pozīcijā, un citi šķelšanas līdzekļi ar tīro sprādzienbīstamo saturu, kas pārsniedz 3,5 kg.

‘Kumulatīvie lādiņi’ ir lādiņi ar formu, kas izstrādāta, lai koncentrētu triecenviļņa efektu.

1A102
Pirolizēti atkārtoti piesātināti oglekļa-oglekļa materiāli, kas izstrādāti 9A004. pozīcijā minētajām kosmiskajām nesējraķetēm vai 9A104. pozīcijā minētajām raķešzondēm.

1A202
Cauruļvadu konstrukcijas no kompozītu materiāliem, izņemot 1A002. pozīcijā minētās konstrukcijas, kurām piemīt abas šīs īpašības:

NB!

SK. ARĪ 9A010. UN 9A110. POZĪCIJU.

a.

iekšējais diametrs no 75 līdz 400 mm; un

b.

izgatavotas no 1C010.a. vai b. vai 1C210.a. pozīcijā minētajiem “šķiedru vai pavedienu materiāliem” vai 1C210.c. pozīcijā minētajiem iepriekš piesūcinātiem oglekļa materiāliem.

1A225
Platinēti katalizatori, kas speciāli konstruēti vai pielāgoti ūdeņraža izotopu apmaiņas reakcijas starp ūdeni un ūdeņradi paātrināšanai, lai iegūstu tritiju no smagā ūdens vai smagā ūdens ražošanai.

1A226
Speciālas paketes, ko var izmantot, lai atdalītu smago ūdeni no parastā ūdens, un kam ir abas šādas īpašības:

a.

izgatavoti no fosfora bronzas pinuma, kas ķīmiski apstrādāts mitrināmības palielināšanai; un

b.

paredzēti izmantošanai vakuumdestilācijas kolonnās.

1A227
Radiācijas aizsarglogi no ļoti blīviem materiāliem (svina stikla vai citiem) un tiem speciāli izgatavoti rāmji, kam piemīt visas šīs īpašības:

a.

‘aukstais laukums’ ir lielāks par 0,09 m2;

b.

blīvums ir lielāks par 3 g/cm3; un

c.

biezums ir 100 mm vai lielāks.

1A227. pozīcijā ‘aukstais laukums’ ir loga skata laukums ar viszemāko radiācijas līmeni attiecīgajai konstrukcijai.

1B
Izmēģinājumu, pārbaudes un ražošanas iekārtas

1B001
Iekārtas 1A002. pozīcijā minēto “kompozītu” vai slāņaino materiālu vai 1C010. pozīcijā minēto “šķiedru vai pavedienu materiālu” ražošanai vai pārbaudei, kā izklāstīts turpmāk, un speciāli tām paredzēti piederumi un to komponentes:

NB!

SK. ARĪ 1B101. UN 1B201. POZĪCIJU.

a.

pavedienu uztīšanas mašīnas, kurās uztīšanas un vērpšanas pozicionēšanas kustības var koordinēt un programmēt pa trīs vai vairākām ‘primārām servopozicionēšanas’ asīm un kas ir speciāli konstruētas “kompozītu” materiālu vai laminātu ražošanai no “šķiedru vai pavedienu materiāliem”;

b.

lentes veidošanas mašīnas, kurās lentes vai sloksnes veidošanas pozicionēšanas kustības koordinē un programmē pa piecām vai vairākām ‘primārām servopozicionēšanas’ asīm un kas ir speciāli konstruētas lidaparātu vai ‘raķešu’ konstrukciju “kompozītu” materiālu ražošanai;

‘Raķetes’ 1B001.b. pozīcijā ir pilnīgas raķešu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmas.

c.

daudzvirzienu, daudzdimensiju stelles vai pinējmašīnas, ieskaitot adapterus un pārveidošanas komplektus, kas speciāli izstrādāti vai pārveidoti aušanai, pīšanai vai ārējā tinuma veidošanai, “kompozītiem” materiāliem;

1B001.c. pozīcijas izpratnē pīšanas tehnika ietver adīšanu.

d.

armatūras šķiedru ražošanai speciāli konstruētas vai šim nolūkam pielāgotas iekārtas:

1.

iekārtas oglekļa vai silīcija karbīda šķiedru ražošanai no polimēru materiālu šķiedrām (piemēram, poliakrilnitrīla, viskozes, polikarbosilāna), kā arī speciālas iekārtas šķiedru nospriegošanai karsēšanas laikā;

2.

iekārtas silīcija karbīda šķiedras ražošanai, sakarsētu šķiedru substrātu pārklājot ar elementiem vai to savienojumiem ar ķīmisku tvaiku kondensācijas metodi;

3.

iekārtas ugunsizturīgu keramikas materiālu (piemēram, alumīnija oksīda) mitrai formēšanai;

4.

termiskās apstrādes iekārtas alumīnija oksīda šķiedru ieguvei no prekursoru šķiedrām, kurās ir alumīnijs;

e.

iekārtas 1C010.e. pozīcijā minēto, iepriekš piesūcināto materiālu ražošanai ar karstas kausēšanas metodi;

f.

šādas speciāli konstruētas “kompozītu” materiālus nesagraujošās kontroles iekārtas:

1.

rentgena tomogrāfijas sistēmas defektu trīsdimensiju kontrolei;

2.

ciparu vadības ultraskaņu kontroliekārtas, kuru pozicionēšanas kustības raidītāji vai uztvērēji tiek vienlaicīgi koordinēti un programmēti četrās vai vairākās asīs, sekojot kontrolējamo sastāvdaļu trīsdimensiju kontūrām;

g.

grīstes veidošanas mašīnas, kurās tauvas vai sloksnes veidošanas pozicionēšanas kustības koordinē un programmē pa divām vai vairākām ‘primārām servopozicionēšanas’ asīm un kuras ir īpaši konstruētas lidaparātu vai ‘raķešu’ konstrukciju “kompozītu” struktūru ražošanai.

1B001. pozīcijā ‘primāras servopozicionēšanas’ asis datorprogrammas vadībā vada manipulatora izpildmehānisma (galviņas) atrašanos telpā attiecībā pret apstrādājamo detaļu, to pareizi orientējot un virzot, lai panāktu vēlamo apstrādi.

1B002
Iekārtas, kas speciāli konstruētas, lai novērstu piemaisījumu rašanos, un speciāli konstruētas izmantošanai 1C002.c.2. pozīcijā minētajiem procesiem metālu sakausējumu, metālu sakausējumu pulveru vai kausējumu materiālu ražošanai.

NB!

SK. ARĪ 1B102. POZĪCIJU.

1B003
Instrumenti, presformas, liešanas formas un citas iekārtas titāna, alumīnija vai to sakausējumu “superplastiskai formēšanai” vai “difūzai savienošanai”, kas speciāli konstruētas, lai izgatavotu jebko no šā:

a.

lidaparāta korpusus vai aerokosmisko iekārtu konstrukcijas;

b.

“lidaparātu” vai aerokosmiskos dzinējus; vai

c.

speciāli 1B003.a. pozīcijā noteiktajām konstrukcijām vai 1B003.b. pozīcijā noteiktajiem dzinējiem paredzētus komponentus.

1B101
Iekārtas, kas nav ietvertas 1B001. pozīcijā un paredzētas konstrukcijām izmantojamo kompozītmateriālu “ražošanai”, to īpašas sastāvdaļas un piederumi:

NB!

SK. ARĪ 1B201. POZĪCIJU.

1B101. pozīcijā minētajos komponentos un piederumos ietilpst liešanas formas, štances, presformas, armatūra un instrumenti sagatavju presēšanai, vulkanizācijai, liešanai, izgulsnēšanai vai saistīšanai kompozītu struktūrās, laminātos un to izstrādājumos.

a.

šķiedru tīšanas mašīnas vai šķiedru pozicionēšanas mašīnas, kurās šķiedru tīšanas kustību pozicionēšanu var koordinēt un programmēt trijās vai vairākās asīs, un kuras ir speciāli konstruētas kompozītmateriālu konstrukciju vai laminātu ražošanai no šķiedru vai pavedienu materiāliem, kā arī attiecīgas koordinācijas un programmvadības iekārtas;

b.

lenšu veidošanas mašīnas, kurās lenšu vai slokšņu veidošanas kustību pozicionēšanu var koordinēt un programmēt divās vai vairākās asīs, kuras ir paredzētas lidaparātu korpusu vai “raķešu” konstrukciju ražošanai no kompozītmateriāliem;

c.

“šķiedru vai pavedienu materiālu”“ražošanai” konstruētas vai pārveidotas iekārtas:

1.

iekārtas polimēru materiālu šķiedru (tādu kā poliakrilonitrīls, viskoze vai polikarbosilāns) konvertēšanai, ieskaitot speciālu aprīkojumu šķiedras nospriegošanai šķiedru karsējot;

2.

iekārtas elementu vai savienojumu fizikālai tvaiku uzklāšanai uz sakarsētiem pavedienu substrātiem;

3.

iekārtas ugunsizturīgu keramikas materiālu (piemēram, alumīnija oksīda) mitrai formēšanai;

d.

iekārtas, kas konstruētas vai pielāgotas speciālai šķiedru virsmas apstrādei vai 9C110. pozīcijā minēto iepriekš piesūcinātu materiālu vai sagatavju ražošanai.

.

1B101.d. pozīcijā ietilpst arī valči, ekstrūderi, pārklājumu veidošanas iekārtas, griešanas mašīnas un filjēras.

1B102
Metālu pulveru “ražošanas iekārtas” un to komponenti, izņemot 1B002. pozīcijā minētos:

NB!

SK. ARĪ 1B115.b. POZĪCIJU.

a.

metālu pulveru “ražošanas iekārtas”, kas izmantojamas 1C011.a., 1C011.b., 1C111.a.1., 1C111.a.2. pozīcijā vai militāras nozīmes preču kontroles sarakstos minēto sfērisku vai atomizētu materiālu “ražošanai” kontrolējamā vidē;

b.

1B002. vai 1B102.a. pozīcijā minēto “ražošanas iekārtu” speciālie komponenti.

1B102. pozīcijā ietilpst:

a.

plazmas ģeneratori (augstfrekvences loka izlādes), ko var izmantot pārslveida vai sfērisku metālu pulveru iegūšanai argona-ūdens vidē;

b.

elektrotrieciena iekārtas, ko var izmantot pārslveida vai sfērisku metālu pulveru iegūšanai argona-ūdens vidē;

c.

iekārtas, ko var izmantot alumīnija pulvera “ražošanai” sfērisku daļiņu veidā, pārvēršot kausējumu pulverī inertā vidē (piemēram, slāpeklī).

1B115
Propelantu un to sastāvdaļu ražošanas iekārtas, izņemot 1B002. vai 1B102. pozīcijā minētās, kā arī speciāli šīm iekārtām izgatavotas sastāvdaļas:

a.

“ražošanas iekārtas” 1C011.a., 1C011.b., 1C111. pozīcijā vai militāro preču kontroles sarakstos minēto šķidro propelantu vai to sastāvdaļu “ražošanai”, glabāšanai un kvalitātes kontrolei;

b.

“ražošanas iekārtas” 1C011.a., 1C011.b., 1C111. pozīcijā vai militāro preču kontroles sarakstos minēto šķidro propelantu vai to sastāvdaļu “ražošanai”, apstrādei, sajaukšanai, uzlabošanai, liešanai, presēšanai, ekstrūdēšanai un kvalitātes kontrolei.

Saskaņā ar 1B115.b. pozīciju kontroli neattiecina uz dozācijas maisītājiem, caurplūdes maisītājiem vai šķidruma enerģijas dzirnavām. Dozācijas maisītāju, caurplūdes maisītāju un šķidruma enerģijas dzirnavu kontrolei sk. 1B117., 1B118. un 1B119. pozīciju.

Iekārtas, kas ir speciāli konstruētas militāras nozīmes preču ražošanai, – sk. militāro preču kontroles sarakstus.

Saskaņā ar 1B115. pozīciju kontroli neattiecina uz iekārtām bora karbīda “ražošanai”, apstrādei un kvalitātes kontrolei.

1B116
Speciāli izgatavotas sprauslas pirolītiski iegūstamu materiālu formēšanai formās, aptverēs vai citās ierīcēs no prekursoru gāzēm, kas sadalās temperatūrā no 1 573 K (1 300 °C) līdz 3 173 K (2 900 °C) un pie spiediena no 130 Pa līdz 20 kPa.

1B117
Dozācijas maisītāji, kas nodrošina sajaukšanu vakuumā no nulles Pa līdz 13,326 kPa, ar iespēju regulēt temperatūru sajaukšanas kamerā, un tiem speciāli konsturētas komponentes, kam ir visas šīs īpašības:

a.

kopējais tilpums 110 litri vai vairāk; un

b.

ir vismaz viena ekscentriska sajaucējvārpsta.

1B118
Caurplūdes maisītāji, kas nodrošina sajaukšanu vakuumā no nulles līdz 13,326 kPa spiedienā, ar iespēju regulēt sajaukšanas kameras temperatūru, un tiem speciāli konstruētas sastāvdaļas, kam ir visas šīs īpašības:

a.

divas vai vairākas sajaukšanas vārpstas; vai

b.

individuāla rotējoša vārpsta, kas svārstās un uz šīs vārpstas, kā arī sajaukšanas kameras apvalka iekšpusē ir mīcīšanas zobi/adatas.

1B119
Šķidruma enerģijas dzirnavas, kas piemērotas 1C011.a., 1C011.b., 1C111. pozīcijā uzskaitīto vai militāro preču kontroles sarakstos minēto militāras nozīmes vielu malšanai.

1B201
Šķiedru formēšanas mašīnas, izņemot 1B001. vai 1B101. pozīcijā minētās, un ar tām saistītās iekārtas:

a.

šķiedru formēšanas mašīnas, kam piemīt visas šīs īpašības:

1.

pozicionēšanas kustības, šķiedru uztīšanu un vērpšanu var koordinēt un programmēt pa divām vai vairākām asīm;

2.

speciāli konstruētas kompozītmateriālu konstrukciju vai laminātu ražošanai no “šķiedru vai pavedienu materiāliem”; un

3.

spēj tīt cilindriskos rotorus ar diametru no 75 mm līdz 400 mm un garumu 600 mm vai vairāk;

b.

koordinācijas un programmēšanas kontroles iekārtas 1B201.a. pozīcijā minētajām šķiedru formēšanas mašīnām;

c.

precīzijas serdeņi 1B201.a. pozīcijā minētajām šķiedru formēšanas mašīnām.

1B225
Elektrolīzes šūnas fluora iegūšanai, kuru ražība ir lielāka par 250 g fluora stundā.

1B226
Elektromagnētiskie izotopu separatori ar vienu vai vairākiem jonu avotiem, kas spēj radīt 50 mA vai lielāku jonu plūsmas kopējo strāvu.

1B226. pozīcijā ietilpst separatori:

a.

kuros var bagātināt stabilos izotopus;

b.

ar magnētiskajā laukā ievietotiem jonu avotiem un kolektoriem, un konfigurācijas, kuros tie ir ārpus magnētiskā lauka.

1B227
Amonjaka sintēzes konvertori vai sintēzes iekārtas, kurās sintēzes gāzes (slāpeklis un ūdeņradis) tiek izvadītas no amonjaka-ūdeņraža augstspiediena apmaiņas kolonnas, bet sintezētais amonjaks tiek ievadīts tajā atpakaļ.

1B228
Ūdeņraža kriogēnās destilācijas kolonnas, kam ir visas šīs īpašības:

a.

paredzētas darbam 35 K (– 238 °C) vai zemākā temperatūrā;

b.

darba spiediens kolonnas iekšienē ir no 0,5 līdz 5 MPa;

c.

tās ir izgatavotas no jebkura šāda materiāla:

1.

300. sērijas nerūsējošā tērauda ar pazeminātu sēra saturu, kurā pēc ASTM (vai tam līdzvērtīga standarta) noteiktais austenīta graudu izmēra numurs ir 5 vai lielāks; vai

2.

līdzvērtīgiem materiāliem, kas ir gan kriogēni, gan saderīgi ar H2; un

d.

iekšējais diametrs ir 1 m vai lielāks, bet efektīvais garums ir 5 m vai lielāks.

1B229
Ūdens-sērūdeņraža apmaiņas šķīvju kolonnas un ‘iekšējās kontaktierīces’:

Par kolonnām, kas ir speciāli konstruētas vai pielāgotas smagā ūdens ražošanai, sk. 0B004. pozīciju.

a.

ūdens-sērūdeņraža apmaiņas šķīvju kolonnas, kam piemīt visas šīs īpašības:

1.

darba spiediens ir 2 MPa vai lielāks;

2.

izgatavotas no oglekļa tērauda, kurā pēc ASTM (vai tam līdzvērtīga standarta) noteiktais austenīta graudu izmēra numurs ir 5 vai lielāks; un

3.

diametrs ir 1,8 m vai lielāks;

b.

‘iekšējas kontaktierīces’ 1B229.a. pozīcijā minētajām ūdens-sērūdeņraža apmaiņas šķīvju kolonnām.

Kolonnu ‘iekšējās kontaktierīces’ ir segmentēti šķīvji ar efektīvo komplektēto diametru 1,8 m vai lielāku, kas paredzēti, lai atvieglotu pretplūsmas kontaktus un ir izgatavoti no nerūsējošā tērauda ar oglekļa saturu 0,03 % vai mazāk. Tie var būt sietu šķīvji, vārstu šķīvji, zvaniņu šķīvji vai turbulizācijas sietu šķīvji.

1B230
Sūkņi atšķaidīta vai koncentrēta kālija amīda katalizatora šķīduma cirkulācijai šķidrā amonjakā (KNH2/NH3), kam ir visas šīs īpašības:

a.

hermētiskums (t. i., tie ir hermētiski noslēgti);

b.

jauda ir lielāka par 8,5 m3/h; un

c.

piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.

koncentrētiem kālija amīda šķīdumiem (1 % vai vairāk) darba spiediens ir no 1,5 līdz 60 MPa; vai

2.

atšķaidītiem kālija amīda šķīdumiem (mazāk par 1 %) darba spiediens ir no 20 līdz 60 MPa.

1B231
Tritija ražotnes vai rūpnīcas un tām paredzētas iekārtas:

a.

ražotnes vai rūpnīcas tritija ražošanai, reģenerēšanai, ekstrahēšanai, koncentrēšanai un apstrādei;

b.

tritija ražotņu vai rūpnīcu iekārtas:

1.

ūdeņraža vai hēlija saldēšanas iekārtas, ar ko var atdzesēt līdz 23 K (– 250 °C) vai zemākai temperatūrai un kuru siltuma atdeves jauda ir lielāka par 150 W;

2.

ūdeņraža izotopu uzkrāšanas un attīrīšanas sistēmas, kurās par uzkrāšanas vai attīrīšanas aģentiem izmanto metālu hidrīdus.

1B232
Turboekspanderi un turboekspanderu-kompresoru kompleksi, kam piemīt abas šīs īpašības:

a.

paredzēti darbam ar izejas temperatūru 35 K (– 238 °C) vai zemāk; un

b.

paredzēti 1 000 kg/h vai lielākai ūdeņraža caurlaides spējai.

1B233
Litija izotopu separācijas ražotnes vai rūpnīcas un tām paredzētas iekārtas:

a.

litija izotopu separācijas ražotnes vai rūpnīcas;

b.

ierīces litija izotopu separācijai:

1.

litija amalgamām speciāli paredzētas kompaktās šķidruma-šķidruma apmaiņas kolonnas;

2.

dzīvsudraba vai litija amalgamas sūkņi;

3.

litija amalgamas elektrolīzes kameras;

4.

koncentrēta litija hidroksīda šķīduma iztvaicētāji.

1C
Materiāli

Metāli un sakausējumi:

ja nav norādīts citādi, tad vārdi ‘metāli’ un ‘sakausējumi’ 1C001. līdz 1C012. pozīcijā attiecas uz neapstrādātām formām un pusfabrikātiem.

 

Neapstrādātas formas:

anodi, lodītes, lielgabarīta sagataves, stieņi (ieskaitot iezāģētus stieņus un sagataves stieplēm), kvadrātveida sagataves, bloki, lielizmēra kvadrātveida sagataves, pikas, katodi, kristāli, kubi, diski, graudi, granulas, pārslas, pulveri, kluči, vairogi, sfēras, stabi (taisnstūra velmējumi), sagataves kalšanai, poraini gabali, stienīši.

 

Pusfabrikāti (ar pārklājumu vai bez tā, galvanizēti, urbti vai štancēti):

a.

izgatavoti velmējot, velkot, ekstrudējot, kaļot, štancējot, presējot, granulējot, pulverizējot, slīpējot, piemēram, leņķmetāli, profili, apļsagataves, diski, smalks pulveris, pārslas, folijas, lapiņas, kalumi, biezas loksnes, pulveri, presētas detaļas un presēšanas pārpalikumi, lentes, gredzeni, apaļi stieņi (ieskaitot elektrodu sagataves, tievus velmētus stienīšus un velmētu stiepli), profili, fasonmetāls, skārds, lentes, caurules un plānsienu caurules (ieskaitot apaļas, kvadrātiskas un dubultsienu caurules), vilkta un ekstrudēta stieple;

b.

lietie materiāli, kas izgatavoti, lejot smiltīs, kokilēs, metāla, ģipša vai citās formās, ieskaitot augstspiediena liešanu, sinterētās un pulvermetalurģijas formas.

Eksporta kontrole attiecas arī uz sarakstā neiekļautām formām, kas deklarētas kā gatavi produkti, bet faktiski ir neapstrādātās formas vai pusfabrikāti.

1C001
Materiāli, kas speciāli paredzēti elektromagnētisko viļņu absorbcijai materiāli vai polimēru materiāli ar elektrovadītspēju:

NB!

SK. ARĪ 1C101. POZĪCIJU.

a.

materiāli, kas absorbē frekvences, kuras pārsniedz no 2 × 108 Hz, bet ir mazākas par 3 × 1012 Hz;

Saskaņā ar 1C001.a. pozīciju kontroli neattiecina uz:

a.

matiņu tipa absorbētājiem, izgatavotiem no dabīgām vai sintētiskām šķiedrām ar nemagnētisku pildījumu absorbcijas nodrošināšanai;

b.

absorbētājiem, kuriem nav magnētisko zudumu un kuru saskarsmes virsma pēc formas nav plakana, piemēram, piramīdas, konusi, ķīļveida un viļņotas virsmas;

c.

plakaniem absorbētājiem, kam ir visas šīs īpašības:

1.

tie ir izgatavoti no jebkura šī materiāla:

a.

putuplastiem (elastīgiem vai cietiem) ar oglekļa vai organisku materiālu pildījumu, ieskaitot saistvielu, kas nodrošina atstarošanu vairāk par 5 %, salīdzinājumā ar metāla virsmu, frekvenču joslas platumā, kura ir lielāka par ± 15 % no krītoša starojuma centrālās frekvences un kas neiztur temperatūru, lielāku par 450 K (177 °C); vai

b.

keramikas materiāliem, kas nodrošina atstarošanu vairāk par 20 %, salīdzinot ar metāla virsmu, frekvenču joslas platumā, kas ir lielāka par ± 15 % no krītošā starojuma centrālās frekvences, un kas neiztur temperatūru, kura pārsniedz 800 K (527 °C);

Absorbcijas testa paraugi 1C001.a. pozīcijas piezīmē 1.c.1. ir jāņem kā vidējais kvadrātiskais lielums no vismaz pieciem viļņa garumiem attiecībā pret centrālo frekvenci un jānovieto attālināti no starojuma avota.

2.

to stiepes izturība ir mazāka par 7 × 106 N/m2; un

3.

to spiedes izturība ir mazāka par 14 × 106 N/m2;

d.

plakanus absorbētājus no sinterēta ferīta, kam ir visas šādas īpašības:

1.

ar īpatnējo svaru, kas lielāks par 4,4; un

2.

ar maksimālo darba temperatūru 548 K (275 °C).

1C001.a. pozīcijas 1. piezīme attiecas arī uz tiem magnētiskajiem materiāliem absorbcijas nodrošināšanai, ko satur krāsas.

b.

materiāli, kas absorbē frekvences, kuras pārsniedz 1,5 × 1014 Hz, bet ir mazākas par 3,7 × 1014 Hz, un nelaiž cauri redzamo gaismu;

c.

polimēru materiāli ar elektrovadītspējas īpašībām un ‘tilpuma elektrisko vadītspēju’, kas ir lielāka par 10 000 S/m (sīmensi uz metru), vai ar ‘īpatnējo virsmas pretestību’, kas mazāka par 100 omiem2, izgatavoti uz jebkura no šo polimēra bāzes:

1.

polianilīna;

2.

polipirola;

3.

politiofēna;

4.

polifenilvinilēna; vai

5.

politienilvinilēna.

‘Tilpuma elektrisko vadītspēju’ un ‘virsmas īpatnējo pretestību’ nosaka pēc ASTM D-257 standarta vai tam līdzvērtīga valsts standarta.

1C002
Metālu sakausējumi, metālu sakausējumu pulveri vai sakausējumu materiāli, tas ir:

NB!

SK. ARĪ 1C202. POZĪCIJU.

.

Saskaņā ar 1C002. pozīciju kontroli neattiecina uz metālu sakausējumiem, metālu sakausējumu pulveriem un sakausējumu materiāliem substrātu virsmas pārklāšanai.

1.

1C002. pozīcijā metālu sakausējumi, kuros attiecīgo metālu masas daļa ir lielāka par visu citu elementu saturu;

2.

‘sabrukšanas laiks’ jānosaka pēc ASTM standarta E-139 vai tam līdzvērtīga attiecīgās valsts standarta;

3.

‘zemāko noguruma ciklu skaits’ jānosaka pēc ASTM standarta E-606 ‘Ieteiktās metodes zemāko nogurumu cikla pārbaudei pie vienādas amplitūdas’ vai tam līdzvērtīga attiecīgās valsts standarta. Pārbaudei jābūt aksiālai ar vidējo slodzes koeficientu, vienādu ar 1, un sprieguma koncentrācijas faktoru (Kt), vienādu ar 1. Vidējo spriegumu nosaka kā maksimālo spriegumu, no kā atskaitīts minimālais spriegums, dalīts ar maksimālo spriegumu.

a.

aluminīdi:

1.

niķeļa aluminīdi, kas pēc svara satur vismaz 15 %, bet ne vairāk par 38 % alumīnija un vismaz vēl vienu leģējošu elementu;

2.

titāna aluminīdi, kas satur pēc svara 10 % vai vairāk alumīniju un vismaz vēl vienu leģējošu elementu;

b.

metālu sakausējumi no pozīcijā 1C002.c. minētajiem pulveru vai daļiņu materiāliem:

1.

niķeļa sakausējumi, kuriem ir kāda no šīm iezīmēm:

a.

‘sabrukšanas laiks’ pie 676 MPa slodzes 923 K (650 °C) temperatūrā ir 10 000 stundu vai lielāks; vai

b.

‘zemākais noguruma ciklu skaits’ pie maksimālās slodzes 1 095 MPa un pie 823 K (550°) temperatūras ir 10 000 vai vairāk ciklu;

2.

niobija sakausējumi, kuriem ir kāda no šīm iezīmēm:

a.

‘sabrukšanas laiks’ pie 400 MPa slodzes 1 073 K (800 °C) temperatūrā ir 10 000 stundu vai lielāks; vai

b.

‘zemākais noguruma ciklu skaits’ pie maksimālās slodzes 700 MPa un pie 973 K (700°) temperatūras ir 10 000 vai vairāk ciklu;

3.

titāna sakausējumi, kuriem ir kāda no šīm iezīmēm:

a.

‘sabrukšanas laiks’ pie 200 MPa slodzes 723 K (450 °C) temperatūrā ir 10 000 stundu vai lielāks; vai

b.

‘zemākais noguruma ciklu skaits’ pie maksimālās slodzes 400 MPa un pie 723 K (450°) temperatūras ir 10 000 vai vairāk ciklu;

4.

alumīnija sakausējumi, kuriem ir kāda no šīm iezīmēm:

a.

stiepes izturība ir 240 MPa vai augstāka 473 K (200 °C) temperatūrā; vai

b.

stiepes izturība ir 415 MPa vai augstāka 298 K (25 °C) temperatūrā;

5.

magnija sakausējumi, kuriem ir kāda no šīm iezīmēm:

a.

stiepes izturība 345 MPa vai lielāka; un

b.

korozijas ātrums 3 % nātrija hlorīda šķīdumā, ko nosaka pēc ASTM standarta G-31 vai tam līdzvērtīga attiecīgās valsts nacionālā standarta, nepārsniedz 1 mm gadā;

c.

metāla sakausējumu pulveru vai daļiņu materiāls ar visām šīm īpašībām:

1.

tie ir izgatavoti no jebkuras no šīm kompozītu sistēmām:

Ar X še turpmāk apzīmēti viens vai vairāki leģētāji elementi.

a.

niķeļa sakausējumi (Ni-Al-X, Ni-X-Al), kas piemēroti turbīnu sastāvdaļām vai komponentiem, t. i., ar mazāk par trim nemetālu daļiņām ar izmēru virs 100 μm (ko pievieno ražošanas procesā) uz 109 sakausējuma daļiņām;

b.

niobija sakausējumi (Nb-Al-X vai Nb-X-Al, Nb-Si-X vai Nb-X-Si, Nb-Ti-X vai Nb-X-Ti);

c.

titāna sakausējumi (Ti-Al-X vai Ti-X-Al);

d.

alumīnija sakausējumi (Al-Mg-X vai Al-X-Mg, Al-Zn-X vai Al-X-Zn, Al-Fe-X vai Al-X-Fe); vai

e.

magnija sakausējumi (Mg-Al-X vai Mg-X-Al);

2.

iegūti kontrolētā vidē ar kādu no šiem procesiem:

a.

“vakuumpulverizāciju”;

b.

“gāzes pulverizāciju”;

c.

“rotācijas pulverizāciju”;

d.

“uzsmidzināšanu”;

e.

“kausējuma vērpšanu” un “smalcināšanu”;

f.

“kausējuma ekstrakciju” un “smalcināšanu”; vai

g.

“mehānisku sakausēšanu”; un

3.

ko var izmantot 1C002.a. un 1C002.b. pozīcijā minēto materiālu veidošanā;

d.

sakausēti materiāli, kam ir visas šīs īpašības:

1.

to izgatavošanai izmantota kāda no 1C002.c.1. pozīcijā minētajām kompozītu sistēmām;

2.

ir smalcinātu pārslu, lenšu vai tievu stienīšu veidā; un

3.

iegūti kontrolējamas vides apstākļos ar kādu no šiem procesiem:

a.

“uzsmidzināšana”;

b.

“kausējuma vērpšana”; vai

c.

“kausējuma ekstrakcija”.

1C003
Visu tipu un formu magnētiskie metāli, kam piemīt jebkura no šīm īpašībām:

a.

kuru sākotnējā relatīvā magnētiskā caurlaidība ir 120 000 vai lielāka, bet biezums – 0,05 mm vai mazāks;

Sākotnējās caurlaidības mērījumi jāveic pilnīgi atlaidinātiem materiāliem.

b.

magnetostriktīvi sakausējumi, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.

piesātinājuma magnetostrikcija ir lielāka par 5 × 10–4; vai

2.

magnetomehāniskās pievilkšanās koeficients (k) ir lielāks par 0,8; vai

c.

amorfas vai ‘nanokristālu’ sakausējuma lentes ar visām šīm īpašībām:

1.

to sastāvā ir vismaz 75 % dzelzs, kobalta vai niķeļa;

2.

piesātinājuma magnētiskā indukcija (BS) ir 1,6 T vai lielāka; un

3.

kam piemīt jebkura no še turpmāk minētajām īpašībām:

a.

lentes biezums 0,02 mm vai mazāks; vai

b.

īpatnējā elektriskā pretestība ir 2 × 10–4 omi cm vai lielāka.

1C003.c. pozīcijā minētie ‘nanokristālu’ materiāli ir tādi, kuru kristālu graudu lielums, nosakot ar rentgenstaru difrakcijas metodi, ir 50 nm vai mazāks.

1C004
Urāna sakausējumi ar titānu vai volframa sakausējumi ar “matricu” uz dzelzs, niķeļa vai vara bāzes, kuriem piemīt visas šīs īpašības:

a.

blīvums ir lielāks par 17,5 g/cm3;

b.

elastības modulis ir lielāka par 880 MPa;

c.

stiepes robežstiprība ir lielāka par 1 270 MPa; un

d.

pagarinājums ir lielāks par 8 %.

1C005
“Kompozītu” materiāli ar “supravadītspējas” īpašībām, kuri ir garāki par 100 m vai smagāki par 100 g:

a.

“kompozītu” materiāli ar “supravadītspējas” īpašībām, kurā ir viens vai vairāki niobija- titāna ‘pavedieni’, kuriem piemīt abas šīs īpašības:

1.

ir ievietoti “matricā”, kas nav vara “matrica” vai jaukta “matrica” uz vara bāzes; un

2.

ir ar šķērsgriezumu, mazāku par 0,28 × 10–4 mm2 (ar diametru 6 μm – ‘pavedieniem’ ar apaļu šķērsgriezumu);

b.

“kompozītu” materiāli ar “supravadītspējas” īpašībām, kurā ir viens vai vairāki ‘pavedieni’ ar “supravadītspēju”, izņemot niobija-titāna pavedienus, kuriem piemīt visas šīs īpašības:

1.

un “kritiskā temperatūra” ir lielāka par 9,85 K (– 263,31 °C) ja magnētiskā indukcijas līdzinās nullei; un

2.

tie saglabā “supravadītspēju” 4,2 K (– 268,96 °C) temperatūrā, magnētiskā laukā, kas orientēts jebkurā virzienā perpendikulāri strāvas vadītāja garenasij un atbilst 12 T magnētiskai indukcijai, ar kritiskais strāvas blīvumu lielāku par 1 750 A/mm2 vidējā strāvas vadītāja šķērsgriezumā;

c.

“kompozītu” materiāli ar “supravadītspējas” īpašībām, kuros ir viens vai vairāki “supravadoši”‘pavedieni’ un kas saglabā “supravadītspēju” temperatūrā virs 115 K (– 158,16 °C).

Saistībā ar 1C005. pozīciju ‘pavedieni’ var būt stieples, cilindra, plēves vai lentes formā.

1C006
Šķidrumi un smērvielas:

a.

hidrauliski šķidrumi, kuru galvenās sastāvdaļas ir kāds no šiem savienojumiem vai materiāliem:

1.

sintētiskās ‘silīcijogļūdeņražu eļļas’, kam piemīt visas šīs īpašības:

1C006.a.1. pozīcija attiecas uz ‘silīcijogļūdeņražu eļļām’, kuru sastāvā ir tikai silīcijs, ūdeņradis un ogleklis.

a.

‘uzliesmošanas temperatūra’ ir virs 477 K (204 °C);

b.

‘sastingšanas punkts’ ir 239 K (– 34 °C) vai zemāks;

c.

‘viskozitātes indekss’ ir 75 vai lielāks; un

d.

ir ‘termiski stabili’ 616 K (343 °C) temperatūrā; vai

2.

‘hlorfluorogļūdeņraži’, kam piemīt visas šīs īpašības:

1C006.a.2. pozīcija attiecas uz ‘hlorfluorogļūdeņražiem’, kuru sastāvā ir tikai ogleklis, fluors un hlors.

a.

nav ‘uzliesmošanas temperatūras’;

b.

‘pašaizdegšanās temperatūra’ augstāka par 977 K (704 °C);

c.

‘sastingšanas punkts’ ir 219 K (– 54 °C) vai zemāks;

d.

‘viskozitātes indekss’ ir 80 vai lielāks; un

e.

viršanas temperatūra ir 473 K (200 °C) vai augstāka;

b.

smērvielas, kuru galvenās sastāvdaļas ir kāds no šiem savienojumiem vai materiāliem:

1.

fenilēnēteri, alkilfenilēnēteri, tioēteri, vai to maisījumi, kas satur vairāk par divām ētera vai tioētera funkcijām vai to maisījumi; vai

2.

fluorēti silīcijorganiski šķidrumi ar kinemātisko viskozitāti, kas 298 K (25 °C) temperatūrā ir mazāka par 5 000 mm2/s (5 000 santistoksu);

c.

mitrināšanas vai flotācijas šķidrumi, kuriem ir visas šīs īpašības:

1.

tīrības pakāpe augstāka par 99,8 %;

2.

100 ml satur mazāk nekā 25. daļiņas ar diametru 200 μm vai lielākas; un

3.

izgatavoti no kāda no šiem savienojumiem vai materiāliem (vismaz 85 %):

a.

dibromtetrafluoretāna (CAS 25497-30-7, 124-73-2, 27336-23-8);

b.

polihlortrifluoretilēna (tikai eļļveidīgās vai vaskveidīgās modifikācijas); vai

c.

polibromtrifluoretilēna;

d.

fluoroglekļa šķidrumi elektronikas dzesēšanai, kuriem ir visas šīs īpašības:

1.

satur 85 % vai vairāk jebkuras šīs vielas vai to maisījumu:

a.

perfluorpolialkilētera triazīnu vai perfluoralifātisko ēteru monomēru formās;

b.

perfluoralkilamīnus;

c.

perfluorcikloalkānus; vai

d.

perfluoralkānus;

2.

blīvums 298 K (25 °C) temperatūrā ir 1,5 g/ml;

3.

ir šķidrā agregātstāvoklī 273 K (0 °C) temperatūrā; un

4.

satur 60 svara % vai vairāk fluora.

1C006. pozīcijā minētajiem materiāliem:

1.

‘uzliesmošanas temperatūru’ nosaka pēc Klīvlenda vaļējā tīģeļa metodes saskaņā ar ASTM D-92 standartu vai tam līdzvērtīgu attiecīgās valsts nacionālo standartu;

2.

‘sastingšanas punktu’ nosaka pēc ASTM D-97 standarta vai tam līdzvērtīga attiecīgās valsts nacionālā standarta;

3.

‘viskozitātes indeksu’ nosaka pēc ASTM D-2270 standartā noteiktās metodes vai līdzvērtīga attiecīgās valsts nacionālā standarta;

4.

‘termisko stabilitāti’ nosaka ar šādu vai līdzvērtīgu attiecīgā valstī pieņemtu procedūru:

20 ml testējamā šķidruma iepilda 46 ml 317. tipa nerūsējošā tērauda kamerā, kurā ir ievietota 12,5 mm (nomināls) M-10 instrumentu tērauda, 52100. markas tērauda vai jūras bronzas (60 % Cu, 39 % Zn, 0,75 % Sn) lodīte. Kameru izpūš ar slāpekli, hermetizē atmosfēras spiedienā un temperatūru paaugstina līdz 644 + 6 K (371 ± 6 °C), un iztur šajā temperatūrā sešas stundas. Paraugu uzskata par termiski stabilu, ja pēc iepriekš minētās procedūras tas atbilst visiem šiem parametriem:

a.

svara zudums uz katru lodīti ir mazāks par 10 mg/mm2 lodītes virsmas laukuma;

b.

sākotnējās viskozitātes izmaiņa pie 311 K (38 °C) ir mazāka par 25 %; un

c.

kopējais skābums vai bāziskums ir mazāks par 0,40;

5.

‘pašaizdegšanās temperatūru’ nosaka pēc ASTM E-659 standartā noteiktās metodes vai tam līdzvērtīga attiecīgās valsts nacionālā standarta.

1C007
Materiāli uz keramikas bāzes, keramikas materiāli kas nav “kompozīti”, keramikas “matricas”, “kompozītu” materiāli un prekursoru materiāli:

NB!

SK. ARĪ 1C107. POZĪCIJU.

a.

vienkāršo vai komplekso titāna borīdu bāzes materiāli, kuros metālisko piemaisījumu, kā arī to piedevu saturs nepārsniedz 5 000 ppm (mg/kg), bet daļiņu vidējais diametrs ir vienāds ar vai mazāks par 5 μm, un ne vairāk kā 10 % daļiņu ir lielākas par 10 μm;

b.

titāna borīda, kas nav “kompozīts” keramikas materiāls, neapstrādātās formas vai pusfabrikāti, kuru blīvums ir vismaz 98 % no teorētiskās vērtības;

Saskaņā ar 1C007.b. pozīciju kontroli neattiecina uz abrazīviem materiāliem.

c.

keramikas-keramikas “kompozītu” materiāli ar stikla vai oksīdu “matricu”, kuri ir armēti ar šķiedrām, kam ir visas šīs īpašības:

1.

izgatavoti no jebkura šī materiāla:

a.

Si-N;

b.

Si-C;

c.

Si-Al-O-N; vai

d.

Si-O-N; un

2.

“īpatnējo stiepes izturību”, lielāku par 12,7 × 103 m;

d.

keramikas-keramikas “kompozītu” materiāli ar vienlaidus metālisko fāzi vai bez tās, kas saturdaļiņas, spirāles vai šķiedras, kuros “matricu” veido silīcija, cirkonija vai bora karbīdi vai nitrīdi;

e.

prekursoru materiāli (t. i., speciālie polimēru vai metālorganiski materiāli) jebkuras pozīcijā 1C007.c. minēto materiālu fāzes vai fāžu ražošanai:

1.

polidiorganosilāni (silīcija karbīda ražošanai);

2.

polisilazāni (silīcija nitrīda ražošanai);

3.

polikarbosilazāni (silīciju, oglekli un slāpekli saturošas keramikas ražošanai);

f.

keramikas-keramikas “kompozītu” materiāli ar oksīda vai stikla “matricu”, armēti ar viengabala šādu sistēmu šķiedrām no jebkuras šīs sistēmas:

1.

Al2O3 (CAS 1344-28-1); vai

2.

Si-C-N.

Saskaņā ar 1C007.f. pozīciju kontroli neattiecina uz “kompozītiem” no šo sistēmu šķiedrām ar stiepes robežstiprību zem 700 MPa pie 1 273 K (1 000 °C) temperatūras vai kuru šķiedru tecēšanas deformācija ir lielāka par 1 %, ja noslodze ir 100 MPa un temperatūra 1 273 K (1 000 °C), simt stundās.

1C008
Nefluorinēti polimēri:

a.

šādi imīdi:

1.

bismaleimīdi;

2.

aromātiskie poliamīdi-imīdi (PAI), kuru ‘stiklošanās temperatūra (Tg)’ ir lielāka par 563 K (290 °C);

3.

aromātiskie poliimīdi;

4.

aromātiskie poliēterimīdi ar stiklošanās temperatūru (Tg), lielāku par 513 K (240 °C);

1C008.a. pozīcijā ir paredzēta kontrole vielām šķidrā vai cietā “kausējamā” agregātstāvoklī, ietverot arī sveķus, pulverus, granulas, plēves, loksnes vai lentes.

Attiecībā uz “nekausējamiem” aromātiskiem poliimīdiem plēves, loksnes vai lentes veidā skatīt 1A003. pozīciju.

b.

termoplastiski šķidro kristālu kopolimēri ar siltuma deformācijas temperatūru augstāku par 523 K (250 °C), ko nosaka pēc ISO 75-2 (2004) A metodes vai līdzvērtīga attiecīgās valsts nacionālā standarta, pie slodzes 1,80 N/mm2, kuri sastāv no:

1.

kāda no šiem savienojumiem:

a.

fenilēns, bifenilēns vai naftalīns; vai

b.

metil-, treš-butil- vai fenil aizvietots fenilēns, bifenilēns vai naftalīns; un

2.

kādas no šīm skābēm:

a.

tereftālskābe (CAS 100-21-0);

b.

6-hidroksi-2-naftāļskābe (CAS 16712-64-4); vai

c.

4-hidroksibenzoskābe (CAS 99-96-7);

c.

nepiemēro;

d.

poliarilketoni;

e.

poliarilsulfīdi, kuros arilgrupa ir bifenilēns, trifenilēns vai to kombinācija;

f.

polibifenilenētersulfons, kura ‘stiklošanās temperatūra (Tg)’ pārsniedz 513 K (240 °C).

1C008. pozīcijā minēto materiālu ‘stiklošanās temperatūru (Tg)’ nosaka, izmantojot ISO 11357-2 (1999) vai līdzvērtīgu attiecīgās valsts nacionālā standarta metodi. Papildus attiecībā uz 1C008.a.2. pozīcijā minētajiem materiāliem ‘stiklošanās temperatūru (Tg)’ nosaka, izmantojot PAI testa paraugu, kas sākotnēji sacietināts vismaz 15 minūtes vismaz 310 °C temperatūrā.

1C009
Neapstrādāti fluorēti savienojumi:

a.

nespriegoti vinilidēnfluorīda kopolimēri ar 75 % vai vairāk beta-kristālisko struktūru bez atšķaidījuma;

b.

fluorēti poliimīdi, kas satur 10 % vai vairāk saistītā fluora pēc svara;

c.

fluorēti fosfazīna elastomēri, kas satur 30 % vai vairāk saistītā fluora pēc svara.

1C010
“Šķiedru vai pavedienu materiāli”:

NB!

SK. ARĪ 1C210. UN 9C110. POZĪCIJU.

a.

organiski “šķiedru vai pavedienu materiāli”, kam piemīt abas šīs īpašības:

1.

to “īpatnējais modulis” ir lielāks par 12,7 × 106 m; un

2.

to “īpatnējā stiepes izturība” ir lielāka par 23,5 × 104 m;

Saskaņā ar 1C010.a. pozīciju kontroli neattiecina uz polietilēnu.

b.

oglekļa “šķiedru vai pavedienu materiāli”, kam piemīt abas šīs īpašības:

1.

“īpatnējais modulis”, kas lielāks par 14,65 × 106 m; un

2.

“īpatnējā stiepes izturība”, kas lielāka par 26,82 × 104 m;

Saskaņā ar 1C010.b. pozīciju kontroli neattiecina uz:

a.

“šķiedru vai pavedienu materiāliem”, kas paredzēti “civilu lidaparātu” struktūru vai laminātu remontam un kuriem piemīt visas šīs īpašības:

1.

to platība nepārsniedz 1m2;

2.

to garums nepārsniedz 2,5 m; un

3.

to platums nepārsniedz 15 mm;

b.

mehāniski smalcinātiem, maltiem vai grieztiem oglekļa “šķiedru vai pavedienu materiāliem”, kuru garums nepārsniedz 25,0 mm.

1C010.b. pozīcijā minēto materiālu raksturlielumi jānosaka pēc SACMA ieteiktām metodēm SRM12–17, ISO 10618 (2004) 10.2.1. A metodes vai līdzvērtīgām attiecīgo valstu nacionālajām metodēm, partijām norādot attiecīgo raksturlielumu vidējās vērtības.

c.

neorganiski “šķiedru vai pavedienu materiāli”, kam piemīt abas šīs īpašības:

1.

“īpatnējais modulis” lielāks par 2,54 × 106 m; un

2.

kušanas, sadalīšanās, mīksttapšanas vai sublimēšanās punkta temperatūra inertā atmosfērā ir augstāka par 1 922 K (1 694 °C);

Saskaņā ar 1C010.c. pozīciju kontroli neattiecina uz:

a.

sadrumstalotu, daudzfāžu, polikristālisku alumīnija oksīda šķiedru neausta materiāla veidā, kas satur 3 % vai vairāk pēc svara silīcija dioksīda, ar “īpatnējo moduli”, kas mazāks par 10 × 106 m;

b.

molibdēna vai molibdēna sakausējumu šķiedrām;

c.

bora šķiedrām;

d.

sadrumstalotām keramiskām šķiedrām, kuru kušanas, mīksttapšanas, sadalīšanās vai sublimēšanās temperatūra inertā atmosfērā ir zemāka par 2 043 K (1 770 °C).

d.

“šķiedru vai pavedienu materiāli”, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.

kas satur jebkuru no šīm vielām:

a.

1C008.a. pozīcijā minētos poliēterimīdus; vai

b.

1C008.b. līdz 1C008.f. pozīcijā minētos materiālus; vai

2.

sastāv no 1C010.d.1.a. vai 1C010.d.1.b. pozīcijā minētajiem materiāliem, kam piejaukti citi 1C010.a., 1C010.b. vai 1C010.c. pozīcijā minētie šķiedrmateriāli;

e.

ar sveķiem vai darvu pilnībā vai daļēji impregnēti “šķiedru vai pavedienu materiāli” (iepriekš piesūcināti), ar metālu vai oglekli pārklāti “šķiedru vai pavedienu materiāli” (sagataves) vai “oglekļa šķiedru sagataves”, kam piemīt visas šīs īpašības:

1.

atbilst jebkuram no turpmāk izklāstītajiem kritērijiem:

a.

neorganiski 1C010.c. pozīcijā minētie “šķiedru vai pavedienu materiāli”; vai

b.

organiski vai oglekļa oglekļa “šķiedru vai pavedienu materiāli”, kam piemīt visas šīs īpašības:

1.

“īpatnējais modulis” ir lielāks par 10,15 × 106 m; un

2.

“īpatnējā stiepes izturība” ir lielāka par 17,7 × 104 m; un

2.

atbilst jebkuram no turpmāk izklāstītajiem kritērijiem:

a.

sveķi vai darva, kā minēts 1C008. vai 1C009.b. pozīcijā;

b.

to ‘dinamiskās mehāniskās analīzes stiklošanās temperatūra (DMA Tg)’ ir ne mazāka par 453 K (180°C), un tie satur fenola sveķus; vai

c.

to ‘dinamiskās mehāniskās analīzes stiklošanās temperatūra (DMA Tg)’ ir ne mazāka par 505 K (232 °C), un tie satur sveķus vai darvu, kas nav minēta 1C008. vai 1C009.b. pozīcijā, un tie nav fenola sveķi.

Ar metālu vai oglekli pārklāti “šķiedru vai pavedienu materiāli” (sagataves) vai “oglekļa šķiedru sagataves”, kuri nav impregnēti ar sveķiem vai darvu, ir norādīti kā “šķiedru vai pavedienu materiāli” 1C010.a., 1C010.b. vai 1C010.c. pozīcijā.

Saskaņā ar 1C010.e. pozīciju kontroli neattiecina uz:

a.

epoksīdsveķu “matricas” (saistvielas) impregnētiem “šķiedru vai pavedienu materiāliem” (iepriekš piesūcinātiem), kas paredzēti “civilu lidaparātu” struktūru vai laminētu remontam un kuriem piemīt visas šīs īpašības:

1.

to platība nepārsniedz 1m2;

2.

to garums nepārsniedz 2,5 m; un

3.

to platums nepārsniedz 15 mm;

b.

pilnīgi vai daļēji ar sveķiem vai darvu impregnētiem, mehāniski smalcinātiem, maltiem vai grieztiem oglekļa “šķiedru vai pavedienu materiāliem”, kuru garums nepārsniedz 25,0 mm, ja ir izmantoti tādi sveķi vai darva, kas nav minēti 1C008. vai 1C009.b. pozīcijā.

1C010.e. pozīcijā minēto materiālu ‘dinamiskās mehāniskās analīzes stiklošanās temperatūru (DMA Tg)’ nosaka pēc ASTM D-7028-07 standartā vai līdzvērtīgā valsts standartā aprakstītās metodes, izmantojot sausu paraugu. Termoreaktīvu materiālu gadījumā sausā parauga sacietēšanas pakāpei jābūt vismaz 90 %, kā norādīts ASTM E 2160-04 standartā vai līdzvērtīgā valsts standartā.

1C011
Metāli un savienojumi, tas ir:

NB!

SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS un 1C111. POZĪCIJU.

a.

metāli daļiņās, mazākās par 60 μm, sfēriskā, atomizētā, sferoidālā, pārslu vai samaltā formā, no materiāliem, kuros ir 99 % vai vairāk cirkonija, magnija vai to sakausējumi;

Dabīgais hafnija saturs cirkonijā (parasti no 2 līdz 7 %) tiek pieskaitīts cirkonija saturam.

Uz 1C011.a. pozīcijā definētajiem metāliem vai sakausējumiem attiecināma kontrole neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav iekapsulēti alumīnijā, magnijā, cirkonijā vai berilijā.

b.

šāds bors vai bora sakausējumi ar daļiņu izmēru 60 μm vai mazāku:

1.

bors ar tīrības pakāpi 85 % no svara vai augstāku;

2.

bora sakausējumi ar bora saturu 85 % no svara vai lielāku;

Uz 1C011.b. pozīcijā definētajiem metāliem vai sakausējumiem attiecināma kontrole neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav iekapsulēti alumīnijā, magnijā, cirkonijā vai berilijā.

c.

guanidīna nitrāts (CAS 506-93-4);

d.

nitroguanidīns (NQ) (CAS 556-88-7).

Skatīt arī militāro preču kontroles sarakstus attiecībā uz metāla pulveriem, kas sajaukti ar citām vielām, lai izveidotu maisījumu, kas paredzēts militāriem nolūkiem.

1C012
Materiāli:

Šos materiālus parasti izmanto kodoltermiskos siltuma avotos.

a.

plutonijs jebkurā formā, kura izotopu sastāvā vairāk par 50 svara % ir plutonijs-238;

Saskaņā ar 1C012.a. pozīciju kontroli neattiecina uz:

a.

kravām, kurās plutonija saturs ir 1 g vai mazāks;

b.

kravām, kas satur 3 vai mazāk “efektīvos gramus”, ja tie ietilpst instrumentos kā devēju komponenti.

b.

“iepriekš atdalīts” neptūnijs-237 jebkurā formā.

Saskaņā ar 1C012.b. pozīciju kontroli neattiecina uz sūtījumiem, kuros neptūnijs-237 ir 1 g vai mazāk.

1C101
Materiāli un ierīces aklājamības samazināšanai, tādai kā radaru signālu atstarojuma mazināšanai vai ultravioleto staru, infrasarkano staru un akustisko pazīšanās signālu vājināšanai, izņemot 1C001. pozīcijā minētos, lietojumam ‘raķetēs’, “raķešu” apakšsistēmās vai 9A012. pozīcijā minētajos bezpilota lidaparātos.

.

1C101. pozīcijā ietilpst:

a.

konstrukciju materiāli vai pārklājumi, kas speciāli izstrādāti radaru signālu atstarojuma vājināšanai;

b.

pārklājumi, arī krāsojums, kas speciāli izstrādāts, lai atstarotu mikroviļņus, infrasarkanā un ultravioletā spektra elektromagnētisko starojumu – vai mazinātu izstarojumu.

1C101. pozīcija neietver pārklājumus, ja tie speciāli lietoti pavadoņu termiskai kontrolei.

‘Raķete’ 1C101. pozīcijā ir pilnīgas raķešu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmas, kuru darbības rādiuss ir vismaz 300 km.

1C102
Pirolizēti, atkārtoti piesātināti oglekļa-oglekļa, kuri ir izstrādāti 9A004. pozīcijā minētajām kosmiskajām nesējraķetēm vai 9A104. pozīcijā minētajām raķešzondēm.

1C107
Grafīta un keramikas materiāli, izņemot 1C007. pozīcijā minētos:

a.

smalkgraudains grafīts ar 1,72 g/cm3 vai lielāku blīvumu 288 K (15 °C) temperatūrā, ar graudiņu izmēru 100 μm vai mazāku, raķešu sprauslu vai atgriešanās moduļu priekšgala smaiļu izgatavošanai, un ko var iestrādāt jebkurā no šiem ražojumiem:

1.

cilindri ar 120 mm vai lielāku diametru un 50 mm gari vai garāki;

2.

caurules ar iekšējo diametru 65 mm vai lielāku un sieniņu biezumu 25 mm vai lielāku un 50 mm garas vai garākas; vai

3.

bloki, kuru izmērs ir 120 mm × 120 mm × 50 mm vai lielāki;

Sk. arī 0C004.

b.

pirolītisks vai armēts šķiedrains grafīts raķešu sprauslu vai atgriešanās moduļu priekšgala smaiļu izgatavošanai, ko var izmantot “raķetēs”, 9A004. pozīcijā minētajās kosmiskajās nesējraķetēs vai 9A104. pozīcijā minētajās raķešzondēs;

Sk. arī 0C004.

c.

keramikas kompozītmateriāli (dielektriskā konstante mazāka par 6 – frekvencēs no 100 MHz līdz 100 GHz), ko lieto aptecētāju izgatavošanai “raķetēm”, 9A004. pozīcijā minētajās kosmiskajām nesējraķetēm vai 9A104. pozīcijā minētajām raķešzondēm;

d.

mehāniski iegūtā birstošā ar silīcija karbīdu armētā keramika priekšgala smaiļu izgatavošanai, ko var izmantot “raķetēs”, 9A004. pozīcijā minētajās kosmiskajās nesējraķetēs vai 9A104. pozīcijā minētajās raķešzondēs;

e.

ar silīcija karbīdu armētas keramikas kompozītmateriāli priekšgala smaiļu, atgriešanās moduļu un sprauslu eleronu izgatavošanai, ko var izmantot “raķetēs”, 9A004. pozīcijā minētajās kosmiskajās nesējraķetēs vai 9A104. pozīcijā minētajās raķešzondēs.

1C111
Propelanti un tajos ietilpstošas ķīmiskas vielas, izņemot 1C011. pozīcijā minētās:

a.

propelantu vielas:

1.

sfēriska alumīnija pulveris, izņemot militāro preču kontroles sarakstos minēto, ar vidējo daļiņu izmēru, kas mazāks par 200 μm, un alumīnija saturu ne mazāk par 97 %, ja vismaz 10 % no kopējā svara veido daļiņas, kuru izmērs mazāks par 63 μm, ko nosaka saskaņā ar ISO 2591:1988 vai tam līdzvērtīgiem valstu nacionālajiem standartiem;

Daļiņu izmērs 63 μm (pēc ISO R-565) atbilst 250 sietam (Tyler) vai 230 sietam (ASTM standarts E-11).

2.

metāliskas degvielas, izņemot militāro preču kontroles sarakstos minētās, sfērisku, atomizētu, sferisku daļiņu, pārslveida vai maltas, kuru izmērs mazāks par 60 μm un kuru sastāvā ne mazāk par 97 % jebkura šāda metāla:

a.

cirkonija;

b.

berilija;

c.

magnija; vai

d.

iepriekš no a. līdz c. apakšpunktā minēto metālu sakausējumu;

Dabīgo hafnija daudzumu cirkonijā (parasti no 2 līdz 7 %) pieskaita cirkonijam.

3.

oksidētājvielas, ko var izmantot šķidrās degvielas raķešu dzinējos:

a.

dislāpekļa trioksīds (CAS 10544-73-7);

b.

slāpekļa dioksīds (CAS 10102-44-0) / slāpekļa tetraoksīds (CAS 10544-72-6);

c.

dislāpekļa pentoksīds (CAS 10102-03-1);

d.

slāpekļa jauktie oksīdi (MON);

Slāpekļa jauktie oksīdi (MON) ir slāpekļa oksīda (NO) šķīdumi dislāpekļa tetraoksīdā/slāpekļa dioksīdā (N2O4/NO2), ko var izmantot raķešu sistēmās. Ir sastāvu spektrs, ko var nosaukt par MONi vai MONij, kur i un j ir veseli skaitļi, kas raksturo slāpekļa oksīda procentuālo daļu maisījumā (piem., MON3 satur 3 % slāpekļa oksīda, MON25 25 % slāpekļa oksīda. Augšējā robeža ir MON40, 40 % no svara).

e.

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS: inhibētā kūpošā slāpekļskābe (IRFNA);

f.

SK. MILITĀRO PREČU SARAKSTUS UN 1C238. POZĪCIJU: fluora un viena vai vairāku citu halogēnu, skābekļa vai slāpekļa savienojumi;

4.

hidrazīna atvasinājumi:

NB!

SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS.

a.

trimetilhidrazīns (CAS 1741-01-1);

b.

tetrametilhidrazīns (CAS 6415-12-9);

c.

N,N dialilhidrazīns;

d.

alilhidrazīns (CAS 7422-78-8);

e.

etilēndihidrazīns;

f.

monometilēnhidrazīna dinitrāts;

g.

asimetriskais dimetilhidrazīna nitrāts;

h.

hidrazīna azīds (CAS 14546-44-2);

i.

dimetilhidrazīna azīds;

j.

hidrazīna dinitrāts;

k.

diimido skābeņskābes hidrazīns (CAS 3457-37-2);

l.

2-hidrooksietilhidrazīna nitrāts (HEHN);

m.

hidrazīna perhlorātu skatīt militāro preču kontroles sarakstos;

n.

hidrazīna diperhlorāts (CAS 13812-39-0);

o.

metilhidrazīna nitrāts (MHN);

p.

dietilhidrazīna nitrāts (DEHN);

q.

3,6-dihidrazīna tetrazīna nitrāts (1,4-dihidrazīna nitrāts) (DHTN);

5.

augsta enerģijas blīvuma materiāli, kas nav norādīti militāro preču kontroles sarakstos un ko var izmantot ‘raķetēs’ vai 9A012. pozīcijā minētajos bezpilota lidaparātos:

a.

jaukta degviela, kas sastāv no cietas un šķidras degvielas, piemēram, bora suspensija, un kuras enerģijas blīvums uz masas vienību ir ne mazāks kā 40 × 106 J/kg;

b.

cita augsta enerģijas blīvuma degviela un degvielas piedevas (piemēram, kubāns, jonu šķīdumi, JP-10), kuru enerģijas blīvums uz apjoma vienību, mērīts 20 °C temperatūrā un vienas atmosfēras spiedienā (101,325 kPa), ir ne mazāks kā 37,5 × 109 J/m3;

Saskaņā ar 1C111.a.5.b. pozīciju kontroli neattiecina uz pārstrādātu fosilo degvielu un no dārzeņiem ražotu biodegvielu, tostarp degvielu, kas paredzēta dzinējiem, kuri sertificēti izmantošanai civilajā aviācijā, izņemot gadījumus, ja tie ir īpaši formulēti izmantošanai ‘raķetēs’ vai 9A012. pozīcijā minētajos bezpilota lidaparātos.

‘Raķete’ 1C111.a.5. pozīcijā ir pilnīgas raķešu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmas, kuru darbības rādiuss pārsniedz 300 km.

b.

polimēru vielas:

1.

karboksiterminēts polibutadiēns (tostarp karboksilterminēts polibutadiēns) (CTPB);

2.

hidroksiterminēts polibutadiēns (tostarp hidroksilterminēts polibutadiēns) (HTPB), kas nav minēts militāro preču kontroles sarakstos;

3.

polibutadiēnakrilskābe (PBAA);

4.

polibutadiēnakrilskābes akrilonitrīls (PBAN);

5.

politetrahidrofurāna polietilēna glikols (TPEG);

Politetrahidrofurāna polietilēna glikols (TPEG) ir poli 1,4-butanediola un polietilēna glikola (PEG) blokkopolimērs.

c.

citas propelantu piedevas un sastāvdaļas:

1.

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS: karborāni, dekarborāni, pentaborāni to atvasinājumi;

2.

trietilēnglikoldinitrāts (TEGDN) (CAS 111-22-8);

3.

2-nitrodifenilamīns (CAS 119-75-5);

4.

trimetiloletāna trinitrāts (TMETN) (CAS 3032-55-1);

5.

dietilēnglikola dinitrāts (DEGDN) (CAS 693-21-0);

6.

perrocēna atvasinājumi, tas ir:

a.

sk. militāro preču kontroles sarakstus: katocēns;

b.

etilperrocēns (CAS 1273-89-8);

c.

propilperrocēns;

d.

sk. militāro preču kontroles sarakstus:n-butilperrocēns;

e.

pentilperrocēns (CAS 1274-00-6);

f.

diciklopentilperrocēns;

g.

dicikloheksilperrocēns;

h.

dietilperrocēns (CAS 1273-97-8);

i.

dipropilperrocēns;

j.

dibutilperrocēns (CAS 1274-08-4);

k.

diheksilperrocēns (CAS 93894-59-8);

l.

acetilperrocēns (CAS 1271-55-2) / 1,1′-diacetilperrocēns (CAS 1273-94-5);

m.

sk. militāro preču kontroles sarakstus: perrocēna karbonskābes;

n.

sk. militāro preču kontroles sarakstus: butacēns;

o.

citi perrocēna atvasinājumi, ko lieto kā raķešu propelantu degšanas ātruma modifikatorus, izņemot militāro preču kontroles sarakstos minētos;

Saskaņā ar 1C111.c.6.o. pozīciju kontroli neattiecina uz perrocēna atvasinājumiem, kuri satur sešu oglekļa atomu aromātisko funcionālo grupu, kas piesaistīta perrocēna molekulai.

7.

4,5 diazidometil-2-metil-1,2,3-triazols (iso-DAMTR), kas nav konkretizēts militāro preču kontroles sarakstos.

1C111. pozīcijā neminētie propelanti vai to sastāvā ietilpstošās ķīmiskās vielas – sk. militāro preču kontroles sarakstos.

1C116
Martensīta tēraudi, kuru stiepes robežstiprība ir 1 500 MPa vai lielāka, mērot pie 293 K (20 °C), plākšņu vai cauruļu formā ar biezumu 5 mm vai mazāk.

NB!

SK. ARĪ 1C216. POZĪCIJU.

Martensīta tēraudi ir dzelzs sakausējumi, kas parasti ir ar lielu niķeļa un ļoti mazu oglekļa daudzumu un leģējošām piedevām, kuras palielina sakausējuma stiprību un rūdījumu.

1C117
Materiāli ‘raķešu’ sastāvdaļu ražošanai:

a.

volframs un sakausējumi smalku granulu veidā, kuros volframa saturs ir vismaz 97 % svara un daļiņu lielums nepārsniedz 50 × 10–6 m (50 μm);

b.

molibdēns un sakausējumi smalku granulu veidā, kuros molibdēna saturs ir vismaz 97 % svara un daļiņu lielums nepārsniedz 50 × 10–6 m (50 μm);

c.

volframa materiāli cietā veidā, kuriem piemīt visas šīs īpašības:

1.

to sastāvā ietilpst jebkurš no šiem savienojumiem:

a.

volframs un sakausējumi, kuros volframa saturs ir vismaz 97 % svara;

b.

ar varu infiltrēts volframs, kurā volframa saturs ir vismaz 80 % svara; vai

c.

ar sudrabu infiltrēts volframs, kurā volframa saturs ir vismaz 80 % svara; un

2.

to var pārstrādāt jebkurā no šiem ražojumiem:

a.

cilindri ar diametru vismaz 120 mm un garumu vismaz 50 mm;

b.

caurules ar iekšējo diametru vismaz 65 mm, sieniņu biezumu vismaz 25 mm un garumu vismaz 50 mm; vai

c.

bloki, kuru izmērs ir 120 mm × 120 mm × 50 mm vai lielāki.

‘Raķetes’ 1C117. pozīcijā ir kompleksas raķešu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmas, kuru darbības rādiuss ir vismaz 300 km.

1C118
Ar titānu stabilizēts dupleksa nerūsošais tērauds (Ti-DSS), kam piemīt visas šīs īpašības:

a.

kam ir visi šādi raksturlielumi:

1.

satur 17,0–23,0 svara % hroma un 4,5–7,0 svara % niķeļa;

2.

satur titānu vairāk par 0,10 svara %; un

3.

ferīta-austenīta struktūra (ko dēvē arī par divfāžu mikrostruktūru), no kuras vismaz 10 tilpuma % ir austenīts (ko nosaka ar ASTM E-1181-87 vai tam līdzvērtīgu valsts nacionālo standartu); un

b.

kam piemīt kāda no šīm formām:

1.

lējumi vai stieņi, ar izmēriem visās dimensijās 100 mm vai lielākiem;

2.

loksnes, 600 mm platas vai platākas un 3 mm biezas vai plānākas; vai

3.

caurules ar ārējo diametru 600 mm vai lielāku un sieniņu biezumu 3 mm vai plānāku.

1C202
Sakausējumi, izņemot 1C002.b.3. vai.b.4. pozīcijā minētos:

a.

alumīnija sakausējumi, kam piemīt abas šīs īpašības:

1.

‘var sasniegt’ stiepes robežstiprību 460 MPa vai augstāku 293 K (20 °C) temperatūrā; un

2.

ir cietu cauruļu vai cilindru formā (ieskaitot kaltos izstrādājumus), ar ārējo diametru vairāk par 75 mm;

b.

titāna sakausējumi, kam piemīt abas šīs īpašības:

1.

‘var sasniegt’ stiepes robežstiprību 900 MPa vai augstāku 293 K (20 °C) temperatūrā; un

2.

ir cietu cauruļu vai cilindru formā (ieskaitot kaltos izstrādājumus), ar ārējo diametru vairāk par 75 mm.

Minētais termins ‘var sasniegt’ attiecas uz sakausējumiem gan pirms, gan pēc to termiskās apstrādes.

1C210
‘Šķiedru vai pavedienu materiāli’ vai iepriekš piesūcinātas šķiedras, kas nav minētas 1C010.a., b. vai e. pozīcijā:

a.

oglekļa vai aramīda ‘šķiedru vai pavedienu materiāli’, kam piemīt jebkura šī īpašība:

1.

“īpatnējais modulis”, kas līdzinās 12,7 × 106 m vai ir lielāks par to; vai

2.

“īpatnējā stiepes izturība”, kas līdzinās 235 × 103 m vai ir lielāka par to;

Saskaņā ar 1C210.a. pozīciju kontroli neattiecina uz aramīda ‘šķiedru vai pavedienu materiāliem’, kuros 0,25 vai vairāk svara % ir šķiedras virsmas modifikators uz esteru bāzes.

b.

stikla ‘šķiedru vai pavedienu materiāli’ ar abām šīm īpašībām:

1.

“īpatnējo moduli”, kas vienāds ar vai lielāks par 3,18 × 106 m; un

2.

“īpatnējā stiepes izturība”, kas vienāda ar vai lielāka par 76,2 × 103 m;

c.

ar termoreaktīviem sveķiem impregnētas “dzijas”, “paralēlu šķiedru kūļi”, “tauvas” vai “lentes” ar platumu 15 mm vai mazāk, kas izgatavotas no 1C210.a. vai b. pozīcijā minētajiem oglekļa vai stikla ‘šķiedru vai pavedienu materiāliem’.

Kompozītu matrica (saistviela) ir sveķi.

1C210. pozīcjā minētie ‘šķiedru vai pavedienu materiāli’ attiecas tikai uz nepārtrauktiem “monopavedieniem”, “dzijām”, “paralēlu šķiedru kūļiem”, “tauvām” vai “lentēm”.

1C216
Martensīta tēraudi, izņemot 1C116. pozīcijā minētos, kas ‘var sasniegt’ stiepes robežstiprību 2 050 MPa vai vairāk 293 K (20 °C) temperatūrā.

Saskaņā ar 1C216. pozīciju kontroli neattiecina uz formām, kuru lineārie izmēri nepārsniedz 75 mm.

Minētais termins ‘var sasniegt’ attiecas uz martensīta tēraudu gan pirms, gan pēc to termiskās apstrādes.

1C225
Bors, bagātināts līdz bora-10 (10B) izotopa saturam, kas lielāks par dabā sastopamo, tas ir:elementārais bors, bora savienojumi, boru saturoši maisījumi, bora izstrādājumi, lūžņi un atkritumi.

Pie 1C225. pozīcijā minētiem bora maisījumiem pieder materiāli, kuros bors ir pildviela.

Dabā sastopamais bora-10 izotopa saturs ir aptuveni 18,5 svara % (20 atomprocenti).

1C226
Volframs, volframa karbīds un sakausējumi, kuros volframa saturs pārsniedz 90 % svara, izņemot 1C117. pozīcijā minētos, un kam piemīt abas šīs īpašības:

a.

izveidoti dobu simetrisku cilindrisku formu veidā (ieskaitot cilindru segmentus), kuru iekšējais diametrs ir no 100 līdz 300 mm; un

b.

masa ir virs 20 kg.

Saskaņā ar 1C226. pozīciju kontroli neattiecina uz detaļām, kas speciāli konstruētas kā atsvari vai gamma staru kolimatori.

1C227
Kalcijs, kam piemīt šīs abas īpašības:

a.

satur mazāk par 1 000 ppm pēc svara citu metālu piemaisījumu, izņemot magniju; un

b.

satur mazāk par 10 ppm pēc svara bora.

1C228
Magnijs, kam piemīt abas šīs īpašības:

a.

satur mazāk par 200 ppm pēc svara citu metālu piemaisījumu, izņemot kalciju; un

b.

satur mazāk par 10 ppm pēc svara bora.

1C229
Bismuts, kam piemīt abas šīs īpašības:

a.

tīrības pakāpe ir 99,99 svara % vai augstāka; un

b.

satur mazāk par 10 ppm pēc svara sudraba.

1C230
Metālisks berilijs, sakausējumi, kuros berilija saturs pārsniedz 50 svara %, berilija savienojumi, to izstrādājumi, atkritumi un lūžņi, izņemot militāro preču kontroles sarakstos minētos.

NB!

SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS.

Saskaņā ar 1C230. pozīciju kontrole neattiecas uz:

a.

rentgenstaru iekārtu metāla logiem vai urbumos ievietotiem rentgenstaru avotiem (devējiem);

b.

gatavām oksīda vai tā sagatavju formām, kas speciāli konstruētas elektronikā izmantojamu sastāvdaļu vai elektronisko shēmu substrātu izgatavošanai;

c.

berilu (berilija un alumīnija silikātu), smaragdu un akvamarīnu formā.

1C231
Metālisks hafnijs, sakausējumi, kuros hafnija saturs ir virs 60 svara %, hafnija savienojumi, kuros hafnija saturs ir virs 60 svara %, to izstrādājumi, atkritumi un lūžņi.

1C232
Hēlijs-3 (3He), hēliju-3 saturoši maisījumi, kā arī tos saturoši produkti un iekārtas.

Saskaņā ar 1C232. pozīciju kontroli neattiecina uz produktiem vai iekārtām, kas satur mazāk par 1 g hēlija-3.

1C233
Litijs, bagātināts līdz litija-6 (6Li) izotopa saturam, kas lielāks par dabā sastopamo, un šādi bagātinātu litiju saturoši produkti vai izstrādājumi, tas ir: metālisks litijs, litija sakausējumi, savienojumi, litiju saturoši maisījumi, izstrādājumi, kā arī atkritumi un lūžņi.

1C233. pozīcija neattiecas uz termoluminiscences dozimetriem.

Dabā sastopamais litija-6 izotopa saturs ir aptuveni 6,5 svara % (7,5 atomprocenti).

1C234
Cirkonijs ar tādu hafnija saturu, kas nepārsniedz vienu masas daļu hafnija uz 500 masas daļām cirkonija šādās formās, tas ir: metālisks cirkonijs un tā sakausējumi, kuros cirkonija saturs ir virs 50 svara %, cirkonija savienojumi, to izstrādājumi, kā arī atkritumi un lūžņi.

Saskaņā ar 1C234. pozīciju kontroli neattiecina uz cirkoniju folijas veidā, ar biezumu 0,10 mm vai mazāku.

1C235
Tritijs, tritija savienojumi, maisījumi, kuros tritija atomu attiecība pret ūdeņraža atomiem ir lielāka par 1:1 000, tos saturoši produkti un ierīces.

Saskaņā ar 1C235. pozīciju kontroli neattiecina uz ražojumiem un ierīcēm, kas satur mazāk par 1,48 × 103 GBq (40 Kiri) tritija.

1C236
Šādas alfastarojuma radionuklīdu formas ar pussabrukšanas periodu lielāku par 10 dienām, bet mazāku par 200 gadiem, šādās formās:

a.

elementu;

b.

savienojumu veidā, ar kopējo alfa-starojuma aktivitāti 37 GBq/kg (1 Kiri/kg) vai vairāk;

c.

maisījumu veidā, ar kopējo alfa-starojuma aktivitāti 37 GBq/kg (1 Kiri/kg) vai vairāk;

d.

ražojumi un ierīces, kas satur kādu no iepriekš minētajiem.

Saskaņā ar 1C236. pozīciju kontroli neattiecina uz izstrādājumiem vai iekārtām ar alfaα-starojuma aktivitāti, kas mazāka par 3,7 GBq (100 mKiri).

1C237
Rādijs-226 (226Ra), rādija-226 sakausējumi, rādija-226 savienojumi, maisījumi, kas satur rādiju-226, to izstrādājumi, kā arī produkti un iekārtas, kas satur kādu no iepriekš minētajiem.

1C237. pozīcija neattiecas uz:

a.

medicīnas aparatūru;

b.

ražojumiem vai ierīcēm, kuros ir mazāk nekā 0,37 GBq (10 mKiri) rādija-226.

1C238
Hlora trifluorīds (C1F3).

1C239
Spēcīgas sprāgstvielas, izņemot militāro preču kontroles sarakstos minētās, vai vielas un maisījumi, kas satur tās vairāk par 2 svara %, ar kristālisko blīvumu, kas lielāks par 1,8 g/cm, un detonācijas ātrumu, kas lielāks par 8 000 m/s.

1C240
Niķeļa pulveris un porains metālisks niķelis, izņemot 0C005. pozīcijā minētos:

a.

niķeļa pulveris, kam ir abas šīs īpašības:

1.

niķeļa tīrības pakāpe ir 99,0 svara % vai augstāka; un

2.

daļiņu vidējais izmērs ir mazāks par 10 μm, ko nosaka pēc Amerikas Materiālu un izmēģinājumu biedrības (ASTM) standarta B330 metodes;

b.

porains metālisks niķelis, ko ražo no 1C240.a. pozīcijā minētajiem materiāliem.

1C240. pozīcija neattiecas uz:

a.

pavedienveida niķeļa pulveriem;

b.

atsevišķām porainā niķeļa plāksnēm, kuru izmērs nepārsniedz 1 000 cm2.

1C240.b. attiecas uz porainu metālu, ko veido, presējot un sacepinot (sinterējot) 1C240.a. pozīcijas materiālus, lai veidotu metāla materiālu ar smalkām porām, kas struktūrā savstarpēji saistītas.

1C350
Ķīmiskas vielas, ko var izmantot par toksisku ķīmisko vielu prekursoriem, un “ķīmiskie maisījumi”, kuros ir viena vai vairākas no šīm vielām, tas ir:

NB!

SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS UN 1C450. POZĪCIJU.

1.

tiodiglikols (111-48-8);

2.

fosfora oksihlorīds (10025-87-3);

3.

dimetilmetilfosfonāts (756-79-6);

4.

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTOS: metilfosfonildifluorīds (676-99-3);

5.

metilfosfonildihlorīds (676-97-1);

6.

dimetilfosfīts (DMP) (868-85-9);

7.

trihlorfosfors (7719-12-2);

8.

trimetilfosfīts (TMP) (121-45-9);

9.

tionilhlorīds (7719-09-7);

10.

3-hidroksi-1-metilpiperidīns (3554-74-3);