24.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/1

(1)

Pēc tam, kad stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/40/EK (3), ieinteresētās personas, jo īpaši medicīnas aprindu pārstāvji, pauda nopietnas bažas par to, kāda varētu būt minētās direktīvas īstenošanas ietekme uz tādu medicīnisko procedūru izmantošanu, kuru pamatā ir medicīnas attēlveidošana, kā arī tās ietekme uz konkrētām rūpnieciskām darbībām.

(2)

Komisija izskatīja ieinteresēto personu izvirzītos apsvērumus un nolēma pārskatīt dažus Direktīvas 2004/40/EK noteikumus, pamatojoties uz jauniem zinātniskiem pierādījumiem.

(3)

Direktīvas 2004/40/EK transponēšanas termiņš ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/46/EK (4) tika atlikts līdz 2012. gada 30. aprīlim, lai, balstoties uz jaunākajiem pierādījumiem, līdz minētajam termiņam varētu pieņemt jaunu direktīvu.

(4)

Komisija 2011. gada 14. jūnijā pieņēma priekšlikumu jaunai direktīvai, ar ko aizstāj Direktīvu 2004/40/EK. Jaunās direktīvas mērķis ir nodrošināt darba ņēmējiem augstu veselības un drošības aizsardzības līmeni, kā arī tādu medicīniskās un citu rūpniecības nozaru darbību nepārtrauktību un attīstību, kurās izmanto elektromagnētiskos laukus. Tādējādi, gaidot jaunās direktīvas pieņemšanu līdz 2012. gada 30. aprīlim, lielākā daļa dalībvalstu nav transponējušas Direktīvu 2004/40/EK.

(5)

Tomēr, ņemot vērā konkrētā jautājuma tehnisko sarežģītību, ir maz ticams, ka jauno direktīvu pieņems līdz 2012. gada 30. aprīlim.

(6)

Tādējādi 2012. gada 30. aprīļa termiņš būtu jāpagarina. Tādēļ ir nepieciešams, lai šī direktīva stātos spēkā dienā, kad to publicē,

24.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/3

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 130/2006 (2) (turpmāk “sākotnējā regula”) noteica galīgo antidempinga maksājumu 0 % līdz 34,9 % apmērā Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk “Ķīna”) izcelsmes vīnskābes importam. Tiek atgādināts, ka galīgā antidempinga maksājuma likme, kas noteikta Ķīnas ražotāja eksportētāja Hangzhou Bioking Biochemical Engineering Co., Ltd. (turpmāk “Hangzhou Bioking”) ražotajai vīnskābei, ir 0 %, savukārt citiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tā ir no 4,7 % līdz 34,9 %.

(2)

Pēc pārskatīšanas, kas tika sākta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, Padome 2008. gada 22. februārī ar Regulu (EK) Nr. 150/2008 (3) grozīja minēto pasākumu piemērošanas jomu.

(3)

Pēc uzņēmumam Hangzhou Bioking noteikto pasākumu pārskatīšanas, kas tika sākta, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1515/2001 2. panta 3. punktu, ņemot vērā PTO Apelācijas padomes ziņojumu “Meksika – Galīgie antidempinga pasākumi liellopu gaļai un rīsiem” (4), kura 305. un 306. punktā norādīts, ka ražotājs eksportētājs, par ko sākotnējā izmeklēšanā ir konstatēts, ka tas nenodarbojas ar dempingu, minētās izmeklēšanas rezultātā ir jāizslēdz no galīgā pasākuma piemērošanas jomas un attiecībā uz to neveic administratīvu un jaunu apstākļu pārskatīšanu, Padome 2012. gada 16. aprīlī ar Regulu (ES) Nr. 332/2012 (5) grozīja pasākumus attiecībā uz Hangzhou Bioking.

(4)

Izmeklēšana, kuras rezultātā ar sākotnējo regulu noteica pasākumus, turpmāk tiks dēvēta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(5)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (6), Komisija 2009. gada 27. oktobrī saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam. Pieprasījumu iesniedza ražotāji (turpmāk “pieprasījuma iesniedzēji”) Distillerie Bonollo SpA, Industria Chimica Valenzana SpA, Distillerie Mazzari SpA, Caviro Distillerie S.r.l un Comercial Química Sarasa SL, kas ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 %, no kopējā Savienībā saražotā vīnskābes apjoma.

(6)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc Ķīnas izcelsmes vīnskābes importam noteikto pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei visticamāk turpināsies.

(7)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2011. gada 26. janvārī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (7) (turpmāk “paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(8)

Komisija 2011. gada 29. jūlijā arī paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu (8) saskaņā ar 5. pantu saistībā ar Ķīnas izcelsmes vīnskābes importu, attiecinot to vienīgi uz Ķīnas ražotāju eksportētāju Hangzhou Bioking.

(9)

Tajā pašā dienā Komisija paziņoja par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu (9) saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, pārskatot Ķīnas izcelsmes vīnskābes importam piemērojamos antidempinga pasākumus un izmeklējot vienīgi dempingu, ko, iespējams, veic divi Ķīnas ražotāji eksportētāji – Changmao Biochemical Engineering Co., Ltd, Changzhou City un Ninghai Organic Chemical Factory, Ninghai.

(10)

Izmeklēšana par dempinga turpināšanos aptvēra laikposmu no 2010. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (turpmāk “pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk “attiecīgais periods”).

(11)

Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus, lietotājus Savienībā, kuri zināmi kā ieinteresētās personas, un to apvienības, kā arī attiecīgās eksportētājvalsts pārstāvjus.

(12)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(13)

Ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju, nesaistīto importētāju Savienībā un Savienības ražotāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, minētās ieinteresētās personas tika lūgtas atbilstīgi pamatregulas 17. pantam pieteikties 15 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas un sniegt Komisijai informāciju, kas pieprasīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(14)

Ņemot vērā saņemtās atbildes, tika nolemts veikt Savienības ražotāju atlasi. Izmeklēšanā nesadarbojās neviens no nesaistītajiem importētājiem Savienībā. Vēlmi sadarboties izmeklēšanā izrādīja tikai divi Ķīnas ražotāji eksportētāji. Tāpēc tika nolemts, ka ražotāju eksportētāju atlase nav jāveic.

(15)

Seši Savienības ražotāji sniedza paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ievērojot no šiem Savienības ražotājiem saņemto informāciju, Komisija atlasīja četrus Savienības ražotājus, par kuriem tika konstatēts, ka to līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomi Savienībā reprezentatīvi atspoguļo Savienības ražošanas nozares sniegumu šajā ziņā. To pārdošanas apjoms kopā bija 61 % no pārdošanas apjoma Savienības tirgū.

(16)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no četriem atlasītajiem Savienības ražotājiem, diviem lietotājiem Savienībā un diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Turklāt divi Savienības ražotāji, kas sadarbojās, sniedza pieprasītos vispārējos datus kaitējuma analīzei.

(17)

Dempinga un kaitējuma analīzē, kas ietvēra dempinga turpināšanās iespējamības un importa par dempinga cenām nodarītā kaitējuma atkārtošanās riska novērtējumu, netika iekļauts eksports, ko veica Hangzhou Bioking, kura individuālā dempinga starpība sākotnējā izmeklēšanā bija nulle. Tāpēc šajā pārskatīšanā veiktajā analīzē tika izmantots attiecīgā ražojuma eksports no Ķīnas uz Savienību PIP, izņemot ražotāja Hangzhou Bioking veikto eksportu, un šajā regulā tas dēvēts arī par “eksportu, kam piemēro pasākumus”.

(18)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

(19)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats, kas definēts Regulā (EK) Nr. 150/2008, ar kuru, kā paskaidrots iepriekš, tika grozīta ar sākotnējo regulu noteikto pasākumu piemērošanas joma. Attiecīgais ražojums ir tāda vīnskābe (izņemot D-(-)-vīnskābi ar vismaz 12,0 grādu negatīvu optisko rotāciju, ko mēra ūdens šķīdumā saskaņā ar Eiropas farmakopejā aprakstīto metodi), kuras izcelsme ir Ķīnā un kuru pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2918 12 00 (Taric kods 2918120090) (turpmāk “attiecīgais ražojums”).

(20)

Pārskatīšanas izmeklēšanā tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā tika apstiprināts, ka attiecīgajam ražojumam, ko importē Savienības tirgū, un ražojumiem, kurus ražotāji eksportētāji ražo un pārdod iekšzemes tirgos, kā arī ražojumiem, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā (turpmāk “līdzīgais ražojums”), ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās īpašības un tos izmanto vienam un tam pašam mērķim. Tādēļ šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(21)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas rezultātā dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(22)

Kā minēts 13. apsvērumā, ņemot vērā šajā pārskatīšanā iesaistīto ražotāju eksportētāju iespējami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase. No 20 zināmajiem ražotājiem eksportētājiem pieteicās un piekrita sadarboties tikai divi uzņēmumi, kuriem abiem piemēro tirgus ekonomikas režīmu. Šie divi uzņēmumi PIP veica lielāko daļu attiecīgā ražojuma importa no Ķīnas Savienībā, izņemot eksportu, ko veica Hangzhou Bioking, kura individuālā dempinga starpība sākotnējā izmeklēšanā bija nulle.

(23)

Ķīna ir pārejas ekonomikas valsts, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts tirgus ekonomikas režīms (turpmāk “TER”), nosaka, pamatojoties uz cenām vai salikto vērtību atbilstīgā tirgus ekonomikas trešajā valstī (turpmāk “analogā valsts”).

(24)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā arī paziņojumā par procedūras sākšanu kā piemērota analogā valsts normālās vērtības noteikšanai tika ierosināta Argentīna. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par šīs izvēles piemērotību.

(25)

Viens vīnskābes rūpnieciskais patērētājs norādīja dažus ierobežojumus saistībā ar to, ka Argentīna izvēlēta par analogo tirgu, un apgalvoja, ka tai nevajadzētu būt vienīgajai atsaucei normālās vērtības noteikšanā. Šī ieinteresētā persona konkrēti minēja iespējamas ražošanas procesu atšķirības Ķīnā un Argentīnā, gadā saražotā apjoma nelielo daudzumu salīdzinājumā ar saražoto visā pasaulē, kā arī valūtas maiņas kursa svārstības. Tomēr neviens no šiem argumentiem netika pamatots ar dokumentiem.

(26)

Katrā ziņā atšķirīgie ražošanas procesi Argentīnā un Ķīnā un to ietekme uz attiecīgā ražojuma izmaksu un vērtības noteikšanu tika rūpīgi ņemti vērā jau sākotnējā izmeklēšanā, kad tika secināts, ka tas nemaina to ražojumu salīdzināmību, kuri atzīti par līdzīgiem. Šā rūpnieciskā patērētāja apgalvojumos nebija nekā jauna, un tie netika pamatoti, tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti. Šīs pārskatīšanas izmeklēšanas konstatējumi tādējādi apstiprina sākotnējās izmeklēšanas konstatējumus, ka atšķirības ražošanas procesos neietekmē ražojumu salīdzināmību.

(27)

Argentīnas gadā saražotais nelielais apjoms salīdzinājumā ar pasaules vīnskābes tirgu nav būtisks arguments, vērtējot to, vai konkrēts tirgus ir piemērots normālās vērtības noteikšanai analogā tirgū. Izmeklēšana apstiprināja, ka Argentīnā ir atvērts konkurences tirgus ar vismaz diviem šīs jomas uzņēmējiem. Tādēļ šis arguments tiek noraidīts.

(28)

Apgalvojums par ievērojamām valūtas maiņas kursa svārstībām starp reģioniem netika pamatots. Turklāt izmeklēšanā uz vietas netika konstatēts nekas, kas liecinātu par valūtas kursu izkropļojumu starp reģioniem. Tādēļ arī šis arguments tiek noraidīts.

(29)

Tādējādi tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā tika secināts, ka Argentīna ir piemērota analogā valsts normālās vērtības noteikšanai.

(30)

Notika saziņa ar diviem zināmiem Argentīnas uzņēmumiem, taču tikai viens no tiem piekrita sadarboties, atbildēt uz anketas jautājumiem un uzņemt pārbaudes apmeklējumu. Normālās vērtības noteikšanai ir izmantoti šā uzņēmuma sniegtie dati.

(31)

Abiem uzņēmumiem, kam sākotnējā izmeklēšanā bija piešķirts TER, normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz to attiecīgajiem datiem. Saskaņā ar pamatregulas 2. pantu Komisija pārbaudīja, vai vīnskābes iekšzemes pārdošanas apjomi neatkarīgiem pircējiem PIP bija reprezentatīvi, t. i., vai iekšzemes patēriņam paredzētais ražojuma pārdošanas apjoms ir 5 % vai vairāk no šo uzņēmumu attiecīgā ražojuma eksporta uz Savienību.

(32)

Vienam uzņēmumam, kam bija piešķirts TER, normālā vērtība bija jāaprēķina, jo tā iekšzemes pārdošanas apjomi nebija pietiekami, lai tos varētu uzskatīt par reprezentatīviem saskaņā ar 31. apsvērumu. Tādēļ normālā vērtība tika aprēķināta, uzņēmuma ražošanas izmaksām pieskaitot pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un pārdošanā parastā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū gūto peļņu.

(33)

Otram uzņēmumam, kam bija piešķirts TER, normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz neatkarīgu pircēju maksātajām cenām eksportētājvalstī, jo tā iekšzemes pārdošanas apjomi bija reprezentatīvi un pārdošana bija veikta parastā tirdzniecības apritē.

(34)

Uzņēmumiem, kam sākotnējā izmeklēšanā nebija piešķirts TER, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību noteica, pamatojoties uz informāciju no analogās valsts ražotāja, kurš sadarbojās.

(35)

Tādējādi arī iekšzemes pārdošanas apjomi neatkarīgiem pircējiem analogajā valstī tika vērtēti saskaņā ar pamatregulas 2. pantā noteikto kritēriju. Komisija varēja pārliecināties, ka šī pārdošana ir notikusi pietiekamā apjomā un parastā tirdzniecības apritē un tādēļ šos pārdošanas apjomus var izmantot normālās vērtības noteikšanai tiem uzņēmumiem, kam nav piešķirts TER.

(36)

Visa ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, veiktā pārdošana eksportam uz Savienību notika tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz cenām, kas faktiski tika maksātas vai bija jāmaksā.

(37)

Visu pārējo Ķīnas ražotāju eksporta cenas noteikšanai tika izmantota 14. panta 6. punkta datu bāzē pieejamā importa statistikas informācija.

(38)

Normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta, izmantojot EXW cenas.

(39)

Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā transporta, apdrošināšanas, nodokļu un kredītu izmaksu atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(40)

Lai taisnīgi salīdzinātu EXW normālo vērtību analogajā valstī un 37. apsvērumā minēto eksporta cenu, CIF eksporta cenas tika koriģētas EXW līmenī, izmantojot pārbaudes apmeklējumos iegūto informāciju.

(41)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpība tika noteikta, vidējo svērto normālo vērtību salīdzinot ar vidējo svērto eksporta cenu.

(42)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kam sākotnējā izmeklēšanā bija piešķirts TER, šis salīdzinājums liecināja, ka šie uzņēmumi ir turpinājuši nodarboties ar dempingu, tomēr nedaudz zemākā līmenī.

(43)

Aprēķinātais atlikušais maksājums uzrādīja ievērojamu dempinga līmeni, kas bija pat augstāks nekā sākotnējā izmeklēšanā noteiktais.

(44)

Papildus dempinga esības analīzei PIP tika pārbaudīta arī dempinga turpināšanās iespējamība.

(45)

Šajā nolūkā tika analizēti šādi elementi: importa par dempinga cenām no Ķīnas apjoms un cenas, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā, Savienības tirgus un citu trešo valstu tirgu pievilcība.

(46)

Pēc galīgo pasākumu noteikšanas 2006. gada janvārī importa par dempinga cenām no Ķīnas apjoms turpināja pieaugt, palielinoties no 3 034 tonnām (t) 2007. gadā līdz 3 649 t PIP, t. i., par apmēram 20 %. Vienlaikus importa par dempinga cenām no Ķīnas tirgus daļa attiecīgajā periodā pieauga par 1 procentpunktu – no 12,6 % 2007. gadā līdz 13,5 % PIP.

(47)

Tajā pašā laikposmā šā importa cenas saglabājās salīdzinoši nemainīgas, no 2007. līdz 2008. gadam palielinoties par 12,6 %, tad 2009. gadā un PIP pastāvīgi samazinoties, lai PIP laikā sasniedzot 2007. gada līmeni.

(48)

Par kopējo vīnskābes ražošanas jaudu Ķīnā dažādi publiski pieejami informācijas avoti (10) norāda, ka ražošanas jauda ievērojami pārsniedz pieprasījumu Ķīnas iekšzemes tirgū.

(49)

Tiek lēsts, ka kopējā ražošanas jauda Ķīnā ir apmēram 25 000 t, ņemot vērā izmeklēšanā uzņēmumos iegūto informāciju un tirgus pētījumus (11). Ķīnas tirgus, kura patēriņš tiek lēsts 5 000 t apjomā, ir mazs salīdzinājumā ar Ķīnā pieejamo jaudu.

(50)

Turklāt ir nepārprotamas pazīmes, ka ražošanas jauda Ķīnā ir pat lielāka nekā 25 000 t. Salīdzinot datus par sākotnējo IP ar datiem par pašreizējo PIP, abu to Ķīnas eksportētāju kopējā jauda, kuri sadarbojās, palielinājās par vairāk nekā 200 %. Atbilstīgā neizmantotā jauda PIP bija apmēram 20 % no kopējās jaudas.

(51)

Tāpat arī informācija no 48. apsvērumā minēto ziņojumu fragmentiem un publiski pieejamā informācija liecina, ka 2007. gadā tika izveidoti vismaz divi jauni vīnskābes ražotāji.

(52)

Tādējādi ir skaidrs, ka ražošanas jauda Ķīnā ir neproporcionāla iekšzemes patēriņam, un tas skaidri apstiprina nepieciešamību Ķīnas ražotājiem paplašināt savas pozīcijas eksporta tirgos.

(53)

Informācija, kas iegūta Ķīnas uzņēmumos, kuri sadarbojās, liecina, ka cenu līmenis trešās valstīs atbilst tam cenu līmenim, ko tie varētu iegūt Savienības tirgū. Kā minēts iepriekš, Ķīnas iekšzemes tirgū pastāv ievērojams ražošanas jaudas pārpalikums, kas liecina par lielu un dabisku nepieciešamību atrast alternatīvus tirgus, kur šo ražošanas jaudas pārpalikumu novadīt.

(54)

Savienības tirgus ir pārliecinoši lielākais tirgus pasaulē, sasniedzot apmēram 40 % no visas pasaules vīnskābes patēriņa, un tas, kā minēts 60. apsvērumā, joprojām pieaug. Tāpat, balstoties uz izmeklēšanā savākto informāciju, ir skaidrs, ka Ķīnas uzņēmumi ir izrādījuši lielu interesi par iespēju palielināt klātbūtni lielākajā pasaules tirgū un noturēt ievērojamu Savienības tirgus daļu.

(55)

Ņemot vērā aprakstītos konstatējumus, var secināt, ka imports ievērojamā apjomā no Ķīnas joprojām notiek par dempinga cenām un ka dempinga turpināšanās iespējamība ir liela. Ņemot vērā iespējamo neizmantoto ražošanas jaudu Ķīnā, ietverot jaunos ražotājus, kas ir parādījušies Ķīnas tirgū, un to, ka Savienības tirgus ir lielākais tirgus pasaulē ar pievilcīgu cenu līmeni, var secināt – ja antidempinga pasākumi tiks izbeigti, Ķīnas eksportētāji visticamāk turpinās palielināt eksportu uz Savienību par dempinga cenām.

(56)

PIP laikā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja deviņi ražotāji. Seši no tiem pilnībā sadarbojās izmeklēšanā, iesniedza atlases anketas un lūdza tos iekļaut izlasē. Tika konstatēts, ka šie seši ražotāji ražo nozīmīgu daļu no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā, šajā gadījumā – vairāk nekā 73 %. Kā minēts 57. apsvērumā, deviņi ražotāji, kas sniedza datus pārskatīšanas pieprasījumā, turpmāk tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(57)

Lai veiktu kaitējuma analīzi, tika noteikti kaitējuma rādītāji šādos divos līmeņos:

(58)

Tiek norādīts, ka Savienības vīnskābes tirgu raksturo salīdzinoši mazs ražotāju skaits – lielākoties tie ir mazie un vidējie uzņēmumi Itālijā un Spānijā. Izņemot vienu ražotāju Spānijā, kurš ražo vienīgi vīnskābi, visi pārēji ražotāji ir vertikāli integrēti – to galvenā uzņēmējdarbība ir alkohola ražošana no vīnogu atliekām, bet vīnskābe šajā procesā ir blakusprodukts.

(59)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū, Ķīnas eksporta datu bāzi un Eurostat datiem par importa apjomu Savienības tirgū, bet attiecībā uz pārējiem Savienības ražotājiem – veicot aplēses saskaņā ar pārskatīšanas pieprasījumā iekļautajiem datiem.

(60)

Vīnskābes patēriņš Savienībā no 2007. gada līdz PIP palielinājās par 11 %. Raugoties detalizētāk, iespējamais pieprasījums no 2007. līdz 2009. gadam samazinājās par 15 %. Tomēr PIP laikā Savienības patēriņš sasniedza 29 964 t, kas bija ievērojams pieaugums (par 26 procentpunktiem) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šis pieaugums skaidrojams ar vīnskābes lielo cenas elastīgumu. Ja cenas ir zemas, kā tas bija PIP laikā, vīnskābi var izmantot papildu lietojumiem kā aizstājēju citiem ķīmiskiem izejmateriāliem, piemēram, citronskābei un ābolskābei, un tas izskaidro kopējā patēriņa pieaugumu Savienībā.

1.   tabula

(61)

Visa attiecīgā ražojuma importa apjoms Savienībā no Ķīnas attiecīgajā periodā palielinājās par 45 %. PIP tas sasniedza 8 495 t, kas atbilst tirgus daļai 28,4 % apmērā.

(62)

Vīnskābes apjoms, ko Savienībā importēja Ķīnas eksportētāji, kuriem tika piemēroti antidempinga pasākumi, PIP palielinājās par 20 % un sasniedza 3 649 t, kas atbilst tirgus daļai 12,2 % apmērā un uzrāda pieaugumu salīdzinājumā ar 11,3 % attiecīgā perioda sākumā. Pārējo importu 4 846 t apjomā veica Ķīnas eksportētājs, kam bija piemērota 0 % likme un kas attiecīgajā periodā arī palielināja savu daļu kopējā Ķīnas eksportā uz Savienību (par 9 procentpunktiem).

2.   tabula

(63)

Nākamajā tabulā parādīts, kā mainījušās vidējās CIF cenas līdz Savienības robežai Ķīnas importam, kam tika piemēroti pasākumi, un Savienības ražošanas nozares attiecīgās vidējās pārdošanas cenas.

3.   tabula

(64)

Tā Ķīnas eksporta vienības vidējās pārdošanas cenas, kam piemēro pasākumus, CIF līmenī PIP sasniedza 1 819 EUR/t, un tas ir 20 % pieaugums attiecīgajā periodā.

(65)

Analizējot vīnskābes pārdošanas cenu Savienības tirgū PIP, tika salīdzinātas cenas vīnskābei, ko ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, ar tās vīnskābes cenām, kuru importē no Ķīnas un kurai piemēro pasākumus. Savienības ražošanas nozares attiecīgās pārdošanas cenas bija cenas neatkarīgiem pircējiem, kuras vajadzības gadījumā tika koriģētas EXW līmenī, t. i., neiekļaujot pārvadājumu izmaksas Savienībā un atskaitot atlaides un rabatus. Šīs cenas tika salīdzinātas ar minēto Ķīnas ražotāju eksportētāju pārdošanas cenām bez atlaidēm un vajadzības gadījumā koriģētas līdz CIF cenai līdz Savienības robežai, veicot arī atbilstīgas korekcijas saistībā ar muitošanas un pēcimportēšanas izmaksām. Savienības vidējā svērtā pārdošanas cena PIP bija 2 496 EUR/t.

(66)

Salīdzinot pa ražojuma veidiem, tika konstatēts, ka PIP attiecīgais ražojums, ko importēja no Ķīnas un kam piemēroja pasākumus, tika pārdots Savienībā par cenām, kuras bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas – procentuāli par 32,6 %.

(67)

Turpmākajā tabulā parādīts imports no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā – tā apjoms, tirgus daļa un vidējā cena.

4.   tabula

(68)

Vīnskābes importa apjoms Savienībā no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 43 % un PIP sasniedza 845 t. Šā importa cenas ir salīdzinoši augstas – tās ievērojami pārsniedz importa no Ķīnas attiecīgās cenas un ir tikai nedaudz zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējo cenu līmeni. Tomēr var uzskatīt, ka eksports no citām trešām valstīm ir bijis niecīgs, jo PIP laikā tā tirgus daļa bija tikai 2,8 %, neraugoties uz straujo procentuālo pieaugumu attiecīgā perioda beigās.

(69)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu tika izvērtēti visi attiecīgie ekonomiskie faktori un rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(70)

Tā kā Savienības ražošanas nozarei tika piemērota atlase, kaitējuma analīzes nolūkos kaitējuma rādītāji tika noteikti divos līmeņos, kā minēts 57. apsvērumā.

(71)

Ražošanas apjoms Savienībā no 2007. gada līdz PIP palielinājās par 5 %. Precīzāk, pēc straujā krituma par 14 % no 2007. līdz 2009. gadam, tas no 2009. gada līdz PIP pieauga par 19 procentpunktiem līdz apmēram 30,5 tūkstošiem tonnu. Lielāks ražošanas apjoms ļāva Savienības ražošanas nozarei ierobežot ražošanas izmaksu pieaugumu un pozitīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti kopumā.

5.   tabula

(72)

Savienības ražotāju ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %.

(73)

Jaudas izmantojums, kas 2007. gadā bija 63 %, 2009. gadā samazinājās līdz 56 %, bet PIP atkal sasniedza 68 %. Mazāks jaudas izmantojums 2009. gadā atspoguļoja krīzes negatīvo ietekmi. Jaudas izmantojums kopumā attiecīgajā periodā pieauga par 8 %, un tas veicināja turpmāku nemainīgo izmaksu nozīmes samazināšanos kopējās izmaksās.

6.   tabula

(74)

Savienības ražotāju pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū PIP nedaudz palielinājās (par 1 %). Vispirms tas no 2007. līdz 2008. gadam samazinājās par 11 %, tad vēl par 9 % 2009. gadā, attiecīgā perioda beigās sasniedzot gandrīz tādu pašu līmeni kā attiecīgā perioda sākumā, tādējādi demonstrējot plašas svārstības galvenokārt 2008. un 2009. gada ekonomikas krīzes dēļ.

7.   tabula

(75)

Savienības ražotāji attiecīgajā periodā zaudēja 7,3 procentpunktus no tirgus daļas, kas no 76,1 % 2007. gadā samazinājās līdz 68,8 % PIP. Šis tirgus daļas zaudējums atspoguļo to, ka, neraugoties uz patēriņa pieaugumu, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā nespēja palielināties tādā pašā ātrumā, bet saglabājās diezgan nemainīgs.

8.   tabula

(76)

Lai gan no 2007. gada līdz PIP patēriņš Savienībā palielinājās par 11 %, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū saglabājās nemainīgs, un tās tirgus daļa samazinājās par 10 %. Tādējādi tiek secināts, ka Savienības ražotāji nevarēja gūt labumu no tirgus izaugsmes.

(77)

Savienības ražošanas nozarē nodarbinātības līmenis no 2007. gada līdz PIP samazinājās par 28 %. Konkrētāk, darbinieku skaits samazinājās ievērojami – no 320 cilvēkiem 2007. un 2008. gadā līdz 280 cilvēkiem 2009. gadā un 230 – PIP. Kritums 2009. gadā atspoguļo vairāku Savienības ražotāju īstenoto pārstrukturēšanu.

9.   tabula

(78)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā produkcijas izlaidi (tonnās) uz vienu darbinieku gadā, attiecīgajā periodā pieauga par 47 %. Tas atspoguļo ražošanas apjoma pieaugumu par 5 % vienlaikus ar nodarbinātības līmeņa samazināšanos par 28 % un liecina par Savienības ražošanas nozares efektivitātes pieaugumu. Tas ir īpaši pamanāms PIP, kad, neraugoties uz to, ka nodarbinātības līmenis turpināja samazināties, ražošanas apjoms palielinājās un ražīgums bija par 48 procentpunktiem augstāks nekā 2009. gadā.

10.   tabula

(79)

Atlasīto ražotāju gada vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū no 2007. līdz 2009. gadam palielinājās par 8 %, bet attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %, jo PIP gada vidējā pārdošanas cena bija 2 496 EUR/t salīdzinājumā ar 2 667 EUR/t 2007. gadā. Tā kalcija tartrāta pieejamība, ko ražo no vīnogu atliekām un kas rada 66 % no vīnskābes ražošanas kopējām izmaksām, ir atkarīga no vīnogu ražas kvalitātes. Tādēļ labvēlīgi vai nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi ietekmē kopējo kalcija tartrāta piedāvājumu, kas savukārt ietekmē gada vidējās pārdošanas cenas. Jānorāda, ka 2007. un 2008. gads nebija vīnogu ražai labvēlīgi gadi, un tādēļ pēc ražošanas perioda palielinājās izejmateriālu un pārdošanas cenas (tā kā šis ir sezonāls produkts, sekas jūtamas tikai vairākus mēnešus pēc ražas novākšanas perioda). Tā kā savukārt 2009. gads bija labs vīnogu ražas gads, gada vidējā pārdošanas cena PIP bija par 14 % zemāka nekā gadu iepriekš.

11.   tabula

(80)

Ņemot vērā šajā izmeklēšanā konstatēto dempinga līmeni, nevar konstatēt pilnīgu atgūšanos no iepriekšējā dempinga, un tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir neaizsargāta pret kaitējumu, ko nodara imports par dempinga cenām Savienības tirgū. Tiek atgādināts, ka sākotnējā izmeklēšanā diviem attiecīgajiem Ķīnas ražotājiem, kas sadarbojās un kam tika piešķirts TER, tika konstatēta dempinga starpība 4,7 % un 10,1 % apmērā. Dempinga starpība visiem pārējiem uzņēmumiem ir 34,9 %. Turklāt, kā minēts 7. apsvērumā, tika sākta antidempinga procedūra tikai attiecībā uz vienu Ķīnas ražotāju eksportētāju Hangzhou Bioking, kuram netika piemēroti pasākumi, un nevar izslēgt iespējamu konstatējumu, ka šis ražotājs eksportētājs nodarbojas ar dempingu. Turklāt, kā minēts 48. līdz 54. apsvērumā, dempinga turpināšanās iespējamība tika konstatēta, galvenokārt pamatojoties uz Ķīnā pieejamo neizmantoto jaudu un salīdzinoši nelielo Ķīnas iekšzemes tirgu. Par atgūšanos no iepriekšējā importa par dempinga cenām no Ķīnas svarīgi atgādināt, ka pēc galīgo pasākumu noteikšanas 2006. gada janvārī imports no Ķīnas, kuram piemēro pasākumus, turpina palielināties, kā minēts 46. apsvērumā. Tādējādi faktisku atgūšanos no iepriekšējā dempinga nevar konstatēt, un tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir neaizsargāta pret kaitējumu, ko nodara imports par dempinga cenām Savienības tirgū.

(81)

Krājumu apjoms attiecīgajā periodā saglabājās nemainīgs ar nelielu pieaugumu 2 % apmērā. Tas strauji (par 65 %) pieauga 2008. gadā, un tas bija tieši saistīts ar pārdošanas apjomu izmaiņām, kas minētas 74. apsvērumā. No 2008. gada līdz PIP krājumu apjoms samazinājās, jo šajā periodā palielinājās pārdošanas apjoms nesaistītām personām.

12.   tabula

(82)

Vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 19 %, neraugoties uz atlasīto ražotāju centieniem samazināt darbaspēka izmaksas īpaši saistībā ar nekvalificētiem darbiniekiem, ko atspoguļo 77. apsvērumā minētā darbaspēka skaita samazināšanās kopumā.

13.   tabula

(83)

Attiecīgajā periodā atlasīto ražotāju rentabilitāte, kas izteikta procentos no tīrajiem pārdošanas ienākumiem, attiecībā uz līdzīgo ražojumu pārdošanu nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū palielinājās par vairāk nekā 6 procentpunktiem. Precīzāk, atlasīto ražotāju rentabilitāte 2007.–2008. gadā saruka par 3,7 procentpunktiem, sasniedzot 7,7 %, kas tika uzskatīts par rādītāju zem plānotās peļņas, bet pieauga 2009. gadā un PIP, sasniedzot 17,6 %.

(84)

Ienākums no ieguldījumiem (INI), ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības, kopumā atbilda rentabilitātes tendencei. Tas samazinājās no 36,4 % 2007. gadā līdz 21,9 % 2008. gadā. 2009. gadā tas pieauga līdz 44,4 % un PIP atkal palielinājās līdz 142,9 %. Kopumā ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā saglabājās ļoti augsts.

14.   tabula

(85)

Neto naudas plūsma no pamatdarbības 2007. gadā bija pozitīva: 4,6 miljoni EUR. Tā samazinājās līdz 1,8 miljoniem EUR 2008. gadā, bet līdz attiecīgā perioda beigām ievērojami uzlabojās, PIP sasniedzot 6,8 miljonus EUR. Kopumā naudas plūsma attiecīgajā periodā visu laiku ir bijusi pozitīva.

(86)

Nekas neliecināja par to, ka Savienības ražošanas nozare būtu saskārusies ar grūtībām piesaistīt kapitālu, galvenokārt tāpēc, ka lielākā daļa atlasīto ražotāju ir integrēti uzņēmumi, kā minēts 58. apsvērumā.

15.   tabula

(87)

Atlasīto ražotāju gada ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā no 2007. gada līdz PIP samazinājās par 23 %. Tie 2007.–2008. gadā palielinājās par 5 % un pēc tam 2009. gadā – vēl par 32 procentpunktiem. Ieguldījumu straujo kritumu no 2009. gada līdz PIP (- 60 procentpunkti) var daļēji skaidrot ar to, ka izmeklējamie uzņēmumi jau attiecīgajā periodā bija veikuši galvenos plānotos ieguldījumus.

16.   tabula

(88)

Makroekonomisko datu analīze liecina, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā palielināja ražošanas un pārdošanas apjomus. Tomēr konstatētais palielinājums, kas pats par sevi nebija ievērojams, būtu jāaplūko kontekstā ar to pieaugošo pieprasījumu no 2007. gada līdz PIP, kā rezultātā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 7,3 procentpunktiem līdz 68,8 %.

(89)

Vienlaikus attiecīgie mikroekonomiskie rādītāji liecina par Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos. Rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma PIP saglabājās pozitīva.

(90)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. Tomēr tas, ka kopumā būtiska kaitējuma PIP laikā nav, būtu jāanalizē kopā ar citiem svarīgiem kaitējuma rādītājiem, kuru attīstība attiecīgajā periodā bija negatīva, jo īpaši pārdošanas cenas, tirgus daļas zaudēšana un nodarbinātība. Tādēļ tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir neaizsargāta un dažos aspektos tālu no tā līmeņa, ko varētu gaidīt, ja tā būtu pilnīgi atguvusies no sākotnējā izmeklēšanā konstatētā kaitējuma.

(91)

Kā secināts 48. līdz 52. apsvērumā, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda un nepārprotams potenciāls ievērojami palielināt eksporta apjomu uz Savienības tirgu, kā arī pārvirzīt eksportu no citiem tirgiem.

(92)

Vīnskābes CIF eksporta cenas uz Savienību, ko piedāvā Ķīnas eksportētāji, kuriem pašlaik piemēro pasākumus, PIP ir bijušas ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām (salīdzinot konkrētus ražojuma veidus) – šī starpība ir 32,6 %.

(93)

Analizējot Ķīnas vīnskābes eksportu (12) uz citām pasaules valstīm pēc PIP, redzams, ka tā apjoms ievērojami samazinājās – no 10 862 t PIP līdz 8 118 t 2011. gada jūlija beigās (– 25 %). Šis Ķīnas eksporta uz citiem tirgiem apjoma samazinājums par 2 744 t varētu radīt Ķīnas eksporta papildu plūsmu uz Savienības tirgu.

(94)

Ņemot vērā pašreiz neizmantoto vīnskābes ražošanas jaudu Ķīnā, kā arī iepriekš minēto Savienības tirgus pievilcību, Ķīnas eksportētāji visticamāk censtos palielināt savu tirgus daļu Savienībā, tā radot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tādējādi, ja nebūtu antidempinga maksājumu par Ķīnas izcelsmes vīnskābes importu, šā importa par dempinga cenām pieaugums izdarītu vēl lielāku cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari un radītu būtisku kaitējumu.

(95)

Kā minēts 79. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares finansiālo stāvokli kopumā zināmā mērā nosaka ar klimatu un ražu saistīti apstākļi. Tiek atgādināts, ka vīnskābi, kuru izmanto arī vīna ražotāji, var iegūt vai nu no vīna ražošanas blakusproduktiem, vai – Ķīnas eksportētāju gadījumā – ķīmiskas sintēzes ceļā no tādiem naftas ķīmijas vai ar ogli saistītiem savienojumiem kā benzols.

(96)

Tādējādi būtu jānorāda arī, ka Ķīnas ražotājiem nav nekādu vērā ņemamu ražošanas apjoma ierobežojumu, ņemot vērā to sintētiskās ražošanas metodes, savukārt Savienības ražošanas nozarei, kas izmanto dabīgus izejmateriālus (vīnogu atliekas), tādi ir.

(97)

Tā kā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte daļēji ir atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem, šķiet, ka PIP sasniegto augsto rentabilitāti nevar uzskatīt par ilglaicīgu. Pat attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare ne vienmēr spēja sasniegt plānoto peļņu 8 % apmērā. Turklāt sešos mēnešos pēc PIP beigām Savienības ražošanas nozares rentabilitāte jau ievērojami samazinājās līdz apmēram 3 %, un ražošanas nozare atkal kļuva neaizsargāta.

(98)

Tādējādi tiek secināts, ka pēc pasākumu atcelšanas Ķīnas izcelsmes imports par dempinga cenām visticamāk palielinātos, izraisot lejup vērstu spiedienu uz Savienības ražošanas nozares cenām un pasliktinot tās ekonomisko stāvokli. Tādēļ tiek secināts, ka, atceļot pasākumus pret Ķīnu, visticamāk atkārtotos kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(99)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo pret Ķīnu vērsto antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(100)

Tiek atgādināts – sākotnējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir pasākumu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kad antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi nevajadzīga nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām personām.

(101)

Uz šā pamata tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par iespējamību, ka dempings, kurš izraisa kaitējumu, atkārtosies, pastāv nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka Savienības interesēs nav saglabāt pasākumus pret Ķīnas izcelsmes importu.

(102)

Savienības ražošanas nozare apliecinājusi, ka kopumā ir dzīvotspējīga ražošanas nozare. To apstiprina tās ekonomiskā stāvokļa pozitīvā attīstība attiecīgajā periodā, kas daļēji skaidrojama ar nozares veikto pārstrukturēšanu un spēkā esošajiem pasākumiem. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare īpaši uzlaboja izmaksu struktūru, kā arī peļņas un ražošanas apjoma rādītājus.

(103)

Ir pamats uzskatīt, ka Savienības ražošanas nozare turpinās gūt labumu no saglabājamajiem pasākumiem. Ja pasākumi pret Ķīnas izcelsmes importu netiktu saglabāti, iespējams, Savienības ražošanas nozare atkal piedzīvotu būtisku kaitējumu, ko izraisa liela apjoma imports par dempinga cenām no Ķīnas, ievērojami pasliktinot šās nozares finansiālo stāvokli. Nepārprotami pastāv iespējamība, ka tiks veikts liela apjoma dempings, kurš izraisītu kaitējumu un ar kuru Savienības ražošanas nozare nespētu cīnīties. Tādēļ Savienības ražošanas nozare turpinās gūt labumu no pašreizējo antidempinga pasākumu saglabāšanas.

(104)

Tādējādi tiek secināts, ka pret Ķīnu vērsto antidempinga pasākumu saglabāšana neapšaubāmi būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(105)

Tiek atgādināts – iepriekšējās izmeklēšanās tika konstatēts, ka pasākumu noteikšanas ietekme nebūtu ievērojama. Neviens tirgotājs un importētājs pašreizējā izmeklēšanā nesadarbojās. Tā kā nav informācijas, kas liecinātu, ka spēkā esošie pasākumi būtiski ietekmētu importētājus, tiek secināts, ka pasākumu turpināšana būtiski neietekmēs Savienības importētājus.

(106)

Vīnskābi galvenokārt izmanto vīna un pārtikas rūpniecībā kā pārtikas un dzērienu piedevu un kā nedegošu vielu būvniecības nozarē, ģipša ražošanā.

(107)

Šajā izmeklēšanā notika sazināšanās ar visiem zināmajiem lietotājiem.

(108)

Lietotāji no būvniecības nozares izmeklēšanā nesadarbojās. Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, vīnskābes izmaksas, ja to lieto, ir mazāk nekā 2 % no ģipša izstrādājumu kopējām izmaksām. Tādēļ tika secināts, ka pasākumu turpināšana ievērojami neietekmētu būvniecības nozares izmaksas un konkurētspēju.

(109)

Procedūrā pilnībā sadarbojās divi lieli importētāji/lietotāji pārtikas nozarē. Bija iespējams konstatēt, ka abi uzņēmumi darbojas rentabli arī tajās produktu līnijās, kur attiecīgo ražojumu izmanto kā vienu no izejmateriāliem. Turklāt to produktu pārdošanas apjoms, kurus ražo, izmantojot attiecīgo ražojumu, bija tikai neliela daļa no to kopējā apgrozījuma. Tādēļ var secināt, ka pasākumu turpināšana pārliecīgi neietekmētu lietotājus pārtikas nozarē. Turklāt šiem lietotājiem bija svarīga dažādu attiecīgā ražojuma piegādes avotu esība.

(110)

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos faktorus, tiek secināts, ka nav nepārvaramu iemeslu, kuru dēļ nevajadzētu saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(111)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata gatavojas ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi saistībā ar Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu tiktu saglabāti. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli.

(112)

Lietotājs būvniecības nozarē apgalvoja, ka spēkā esošo pasākumu pagarināšana radīs attiecīgā ražojuma deficītu un palielinās ražošanas izmaksas un tādējādi arī galaražojumu cenas. Netika sniegti pierādījumi, kas pamatotu šo apgalvojumu. Tādēļ sakarā ar to, ka apgalvojumam trūkst pamatojuma un būvniecības nozares lietotāji izmeklēšanā nesadarbojās, šo apgalvojumu nebija iespējams pārbaudīt.

(113)

Abi pārtikas nozares lietotāji, kas izmeklēšanā sadarbojās, norādīja, ka nav pietiekami novērtēta pasākumu turpināšanas ietekme uz pārtikas nozari, un viens no tiem pieprasīja, lai to uzklausītu uzklausīšanas amatpersona.

(114)

Uzklausīšanā šis lietotājs neiebilda pret secinājumu, ka pasākumu turpināšana kopumā negatīvi neietekmēs visa uzņēmuma rentabilitāti, taču norādīja, ka, viņaprāt, ievērojama ietekme būs uz konkrētās ražošanas līnijas rentabilitāti, kurā izmanto attiecīgo ražojumu un kura ir tikai neliela daļa no kopējā apgrozījuma. Lietotājs arī apgalvoja, ka vīnskābes cenas iekšzemes tirgū pēc PIP beigām ievērojami pieaugušas un ka šis cenu līmenis atkal ievērojami ietekmēs tā produkta rentabilitāti. Tomēr šis lietotājs nenoliedza, ka cenu pieauguma cēlonis ir izejmateriāla piegādes trūkums Savienības tirgū, kur piegādes līmenis regulāri svārstās atkarībā no vīnogu ražas un tādēļ to nevar uzskatīt ne par ilglaicīgu, ne par spēkā esošo antidempinga pasākumu izraisītu.

(115)

Otrs lietotājs, kas sadarbojās, uzklausīšanā pie izmeklētājiem ar līdzīgiem argumentiem iebilda pret pasākumu pagarināšanu. Tādēļ arī šie argumenti tika līdzīgi noraidīti (sk. iepriekšējo apsvērumu).

(116)

Ķīnas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare vairs nav uzskatāma par neaizsargātu, ka galvenais iemesls, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli, ir cieši saistīts ar klimatiskajiem apstākļiem un ka tādēļ tas iestājas pret pasākumu turpināšanu. Šie apgalvojumi netika pamatoti ar pierādījumiem, tādēļ netika pieņemti. Turklāt tie nebija tādi, kas varētu mainīt konstatējumus par Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(117)

Visbeidzot, izskatot savus rentabilitātes rādītājus attiecīgajā periodā, Savienības ražošanas nozare sniedza tiem pamatojumu – vienīgās Francijas ražotnes slēgšana 2008. gada vidū īstermiņā samazināja pieejamā attiecīgā ražojuma daudzumu iekšzemes tirgū, tādējādi īslaicīgi palielinot pārdošanas cenas un attiecīgi palielinot tās rentabilitāti. Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka tādējādi šīs izmaiņas nekādā ziņā nav uzskatāmas par ilgstošām. Tāpēc konstatējumi par Savienības ražošanas nozares stāvokli netiek mainīti.

(118)

Kopumā, apsverot visas piezīmes, kas tika saņemtas pēc izmeklēšanas secinājumu paziņošanas ieinteresētajām personām, tika uzskatīts, ka neviena no šīm piezīmēm nav tāda, lai mainītu izmeklēšanā gūtos secinājumus.

(119)

No iepriekš minētā var secināt, ka Ķīnas izcelsmes vīnskābes importam piemērojamie antidempinga pasākumi būtu jāsaglabā vēl piecus gadus saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu,

24.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/17

(1)

Padome 2012. gada 23. martā pieņēma Regulu (ES) Nr. 267/2012.

(2)

Padome uzskata, ka vairs nav pamata vienu personu un divas vienības atstāt Regulas (ES) Nr. 267/2012 IX pielikumā izklāstītajā to fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus.

(3)

Būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 267/2012 IX pielikumā sniegtais saraksts,

24.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/18

(1)

Regulā (EK) Nr. 661/2009 paredzētas M2, M3, N2 un N3 kategorijas mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas pamatprasības joslu uzraudzības sistēmu uzstādīšanai. Šādai tipa apstiprināšanai ir jānosaka īpašas procedūras, testi un prasības.

(2)

Regula (EK) Nr. 661/2009 nosaka, ka Komisija var pieņemt pasākumus, kas atsevišķiem M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu klasēm paredz atbrīvojumus no pienākuma uzstādīt joslu uzraudzības sistēmas, ja, veicot izmaksu un ieguvumu analīzi un ņemot vērā visus attiecīgos drošības aspektus, tiek pierādīts, ka šo sistēmu izmantošana attiecīgajiem transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu klasēm nav piemērota.

(3)

Veicot izmaksu un ieguvumu analīzi, ir pierādījies, ka joslu uzraudzības sistēmu uzstādīšana N2 kategorijas puspiekabi velkošiem transportlīdzekļiem, kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas, bet nepārsniedz 8 tonnas, nav piemērota, jo radītu vairāk izmaksu, nekā ieguvumu. Turklāt uzskata, ka, ņemot vērā to parasto izmantošanu specifiskos satiksmes apstākļos, joslu uzraudzības sistēmu uzstādīšana radītu tikai ierobežotus ieguvumus attiecībā uz drošību A klases, I klases un II klases M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem un A klases, I klases un II klases M3 kategorijas posmainiem autobusiem, kā arī noteiktiem speciālajiem transportlīdzekļiem, bezceļu transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem ar vairāk nekā trim asīm. Tādēļ jāparedz atbrīvojumi no pienākuma uzstādīt šādas sistēmas šiem transportlīdzekļiem.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos,

1)

N2 kategorijas puspiekabi velkoši transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas, bet nepārsniedz 8 tonnas;

2)

A klases, I klases un II klases M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi;

3)

A klases, I klases un II klases M3 kategorijas posmaini autobusi;

4)

M2, M3, N2 un N3 kategorijas bezceļu transportlīdzekļi, kā minēts Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma A daļas 4.2. un 4.3. punktā;

5)

M2, M3, N2 un N3 kategorijas speciālie transportlīdzekļi, kā minēts Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma A daļas 5. punktā;

6)

M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļi ar vairāk nekā trim asīm.

1)

“Transportlīdzekļa tips attiecībā uz joslu uzraudzības sistēmu” ir tādas kategorijas transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā:

2)

“Josla” ir viena no garenvirziena joslām, kurās sadalīts ceļš (kā parādīts II pielikuma papildinājumā).

3)

“Saredzams joslu marķējums” ir atstarojoši elementi, kas ar nolūku novietoti uz joslu robežlīnijas un ko vadītājs var braucot skaidri saskatīt.

4)

“Tuvošanās ātrums” ir ātrums, ar kādu transportlīdzeklis atbilstošajā leņķī tuvojas saredzamajam joslu marķējumam brīdinājuma aktivizēšanās brīdī.

5)

“Kopīga telpa” ir telpa, kurā var izvietot divas vai vairākas informācijas funkcijas, bet tas nevar notikt vienlaikus.

24.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/31

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

24.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/33

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2011./2012. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 971/2011 (3). Jaunākie grozījumi šajās cenās un nodokļos izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 345/2012 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 951/2006 36. pantam.

(3)

Tā kā šī pasākuma piemērošana jānodrošina iespējami drīzāk pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

24.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/35

(1)

Padome 2010. gada 26. jūlijā pieņēma Lēmumu 2010/413/KĀDP.

(2)

Padome uzskata, ka vairs nav pamata vienu personu un divas vienības atstāt Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikumā izklāstītajā to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus.

(3)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikumā sniegtais saraksts,

24.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/36

(1)

Padome 2011. gada 1. decembrī pieņēma Lēmumu 2011/782/KĀDP (1).

(2)

Ņemot vērā situācijas nopietnību Sīrijā, Padome uzskata, ka ir jāpiemēro papildu ierobežojoši pasākumi pret Sīrijas režīmu.

(3)

Šajā sakarā būtu jāaizliedz pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt vēl citas preces un tehnoloģijas, ko varētu izmantot iekšējām represijām, vai jānosaka, ka tam ir nepieciešama atļauja.

(4)

Turklāt būtu jāaizliedz pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt uz Sīriju luksuspreces.

(5)

Attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2011/782/KĀDP,

1)

lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

"1. pants

1.   Dalībvalstu valstspiederīgajiem vai no dalībvalstu teritorijām, vai izmantojot kuģus, kuri kuģo ar dalībvalstu karogu, vai dalībvalstu gaisa kuģus, ir aizliegts Sīrijai pārdot, piegādāt, nodot vai uz to eksportēt bruņojumu un ar to saistītus visu veidu materiālus, tostarp ieročus un munīciju, militāros transportlīdzekļus un ekipējumu, paramilitāro ekipējumu un visa minētā rezerves daļas, kā arī tādu ekipējumu, ko varētu izmantot iekšējām represijām, neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir attiecīgo dalībvalstu teritorijās.

2.   Dalībvalstu valstspiederīgajiem vai no dalībvalstu teritorijām, vai izmantojot kuģus, kuri kuģo ar dalībvalstu karogu, vai dalībvalstu gaisa kuģus, ir aizliegts Sīrijai pārdot, piegādāt, nodot vai uz to eksportēt konkrētu citu ekipējumu, preces un tehnoloģijas, ko varētu izmantot iekšējām represijām vai tādu produktu ražošanai un tehniskai apkopei, kurus varētu izmantot iekšējām represijām, neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir attiecīgo dalībvalstu teritorijās.

Savienība veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu atbilstīgos priekšmetus, uz kuriem jāattiecas šim punktam.

3.   Ir aizliegts:

2)

iekļauj šādu pantu:

"1.a pants

1.   Tāda konkrēta ekipējuma, preču vai tehnoloģiju, kas nav minētas 1. panta 2. punktā un ko varētu izmantot iekšējām represijām vai tādu produktu ražošanai un tehniskai apkopei, kurus varētu izmantot iekšējām represijām, pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportēšanai uz Sīriju, ko veic dalībvalstu valstspiederīgie vai no dalībvalstu teritorijām, vai izmantojot kuģus, kuri kuģo ar dalībvalstu karogu, vai dalībvalstu gaisa kuģus, katrā atsevišķā gadījumā ir jāsaņem eksportētājas dalībvalsts kompetento iestāžu atļauja.

Savienība veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu atbilstīgos priekšmetus, uz kuriem jāattiecas šim punktam.

2.   Lai varētu:

arī ir jāsaņem eksportētājas dalībvalsts kompetento iestāžu atļauja.";

3)

iekļauj šādu pantu:

"8.b pants

Dalībvalstu valstspiederīgajiem vai no dalībvalstu teritorijām, vai izmantojot kuģus, kuri kuģo ar dalībvalstu karogu, vai dalībvalstu gaisa kuģus, ir aizliegts Sīrijai pārdot, piegādāt, nodot vai uz to eksportēt luksuspreces.

Savienība veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu atbilstīgos priekšmetus, uz kuriem jāattiecas šim pantam."

24.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/38

(1)

Padomes 2011. gada 23. maija secinājumos par Sīriju (2) Eiropas Investīciju banka (EIB) tiek aicināta pagaidām neapstiprināt jaunus finansēšanas darījumus Sīrijā.

(2)

Eiropas Parlamenta 2011. gada 7. jūlija rezolūcijā par stāvokli Sīrijā, Jemenā un Bahreinā saistībā ar situāciju, kas izveidojusies arābu valstīs un Ziemeļāfrikā, atzinīgi vērtēti Padomes secinājumi, kuros paredzēti ierobežojoši pasākumi pret Sīriju, un jo īpaši aicinājums EIB pagaidām neapstiprināt jaunus finansēšanas darījumus Sīrijā.

(3)

Kopš Lēmuma Nr. 1080/2011/ES pieņemšanas politiskā un ekonomiskā situācija Sīrijā ir pasliktinājusies.

(4)

Padomes 2011. gada 14. novembra secinājumos par Sīriju (3) tika nolemts ieviest jaunus ierobežojošus pasākumus pret Sīrijas režīmu, apturot izmaksas vai citus maksājumus saistībā ar spēkā esošajiem EIB aizdevuma līgumiem ar Sīriju.

(5)

Šajā sakarā Padome pieņēma virkni ierobežojošu pasākumu, tostarp aizliegumu EIB veikt izmaksas saistībā ar spēkā esošajiem EIB aizdevuma līgumiem ar Sīriju, kas tagad ir konsolidēti Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmumā 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, ar ko atceļ Lēmumu 2011/273/KĀDP (4), un Padomes 2012. gada 18. janvāra Regulā (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 442/2011 (5).

(6)

Komisija, iesaistoties Eiropas Ārējās darbības dienestam, ir konstatējusi, ka vispārējās ekonomiskās un politiskās situācijās dēļ Sīrija ir jāsvītro no Lēmuma Nr. 1080/2011/ES III pielikuma, kurā noteikts saraksts ar valstīm, kas ir tiesīgas saņemt EIB finansējumu ar ES garantiju,

24.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/39

(1)

2011. gada 19. decembrī Komisija pieņēma Īstenošanas Lēmumu 2011/861/ES (2), ar ko piešķir īslaicīgu atkāpi no izcelsmes noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikumā, lai ņemtu vērā Kenijas īpašo situāciju attiecībā uz tunzivju fileju.

(2)

Kenija 2011. gada 1. decembrī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikuma 36. pantu pieprasīja piešķirt jaunu atkāpi no izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti minētajā pielikumā. 2012. gada 16. janvārī Kenija iesniedza papildu informāciju attiecībā uz minēto pieprasījumu. Saskaņā ar Kenijas iesniegto informāciju noteiktas izcelsmes neapstrādātu tunzivju nozveja ir neierasti zema, pat salīdzinājumā ar parastajām sezonālajām svārstībām, un tas ir izraisījis tunzivju fileju ražošanas samazinājumu. Kenija ir norādījusi uz risku, ko rada pirātisms neapstrādātu tunzivju piegādes laikā. Šādā sarežģītā situācijā Kenija noteiktu laiku nevar ievērot izcelsmes noteikumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikumā. Jāpiešķir jauna atkāpe, kas būtu spēkā no 2012. gada 1. janvāra.

(3)

Īstenošanas lēmumu 2011/861/ES piemēro līdz 2011. gada 31. decembrim. Ir vajadzīgs, lai imports no ĀKK valstīm uz Savienību ir nepārtraukts, un sekmīgi jāpāriet uz Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Austrumāfrikas valstu kopienu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (“EAC un ES Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgums”). Tāpēc ir jāpagarina Īstenošanas lēmuma 2011/861/ES piemērošanas termiņš laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

(4)

Nebūtu piemēroti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikuma 36. pantu piešķirt atkāpes, kuras pārsniedz gada kvotu, kas piešķirta Austrumāfrikas valstu kopienai saskaņā ar EAC un ES Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu. Tāpēc 2012. un 2013. gadam jānosaka ikgadējie kvotu daudzumi 2 000 tonnu tunzivju fileju apmērā.

(5)

Skaidrības labad vajadzētu skaidri noteikt: lai tunzivju filejām piemērotu atkāpi, vienīgās nenoteiktas izcelsmes vielas, ko var izmantot tunzivju fileju ražošanā ar KN kodu 1604 14 16, ir tunzivis HS pozīcijās 0302 vai 0303.

(6)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Īstenošanas lēmums 2011/861/ES.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

1)

lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikuma un saskaņā ar tā 36. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tunzivju filejas ar KN kodu 1604 14 16, kuras ražotas no nenoteiktas izcelsmes tunzivīm HS pozīcijās 0302 vai 0303, uzskata par Kenijas izcelsmes ražojumiem saskaņā ar šā lēmuma 2. līdz 5. panta noteikumiem.”;

2)

lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Lēmuma 1. pantā paredzētā atkāpe attiecas uz pielikumā norādītajiem izstrādājumiem un daudzumiem, kuri deklarēti laišanai brīvai apritei Savienībā no Kenijas laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.”;

3)

lēmuma 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Šo lēmumu piemēro no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.”;

4)

pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

24.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/41

(1)

Pēc pieprasījuma, ko saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 20. panta 2. punktu izteica Nīderlandes iestādes, Komisija pieņēma 2011. gada 16. septembra Īstenošanas lēmumu 2011/545/ES par Padomes Direktīvā 2008/118/EK noteikto kontroles un aprites noteikumu attiecināšanu uz tiem produktiem, kuri atbilst KN kodam 3811, saskaņā ar Padomes Direktīvas 2003/96/EK 20. panta 2. punktu (2). Minētajā īstenošanas lēmumā noteikts, ka uz visiem produktiem, kuri atbilst KN kodam 3811, jāattiecina kontroles un aprites noteikumi, kas izklāstīti Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvā 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (3).

(2)

Pieprasījumā Nīderlandes iestādes norādījušas, ka Īstenošanas lēmuma 2011/545/ES mērķis ir nepieļaut izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, to apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, ko varētu nodrošināt, ja Padomes 2008/118/EK izklāstītos kontroles un aprites noteikumus attiecinātu uz konkrētiem produktiem, kurus paredzēts izmantot kā motordegvielu piedevas un kuriem – kā tas ir šajā gadījumā – jāuzliek nodokļi atbilstīgi Direktīvai 2003/96/EK.

(3)

Pēc Īstenošanas lēmuma 2011/545/ES pieņemšanas Komisijas uzmanība tika vērsta uz īpašo situāciju saistībā ar produktiem, kuri atbilst KN kodiem 3811 21 00 un 3811 29 00. Šos produktus nav paredzēts izmantot par kurināmo vai motordegvielu vai kā šo produktu piedevu, un tādējādi tie nerada iespēju izvairīties no nodokļu maksāšanas, tos apiet vai ļaunprātīgi izmantot. Tādēļ uz tiem nebūtu jāattiecina Direktīvā 2008/118/EK izklāstītie kontroles un aprites noteikumi. Šie kontroles un aprites noteikumi būtu jāattiecina vienīgi uz tiem produktiem, kuri atbilst KN kodiem 3811 11 10, 3811 11 90, 3811 19 00 un 3811 90 00.

(4)

Tādēļ Īstenošanas lēmums 2011/545/ES būtu jāaizstāj ar analogu lēmumu, kam būtu jāattiecas vienīgi uz KN kodiem 3811 11 10, 3811 11 90, 3811 19 00 un 3811 90 00.

(5)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Akcīzes nodokļa komitejas atzinumu,

24.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/42

(1)

Direktīvās 2009/28/EK un 2009/30/EK ir noteikti biodegvielu ilgtspējības kritēriji. Ja tiek izdarīta atsauce uz Direktīvas 2009/28/EK 17., 18. panta un V pielikuma noteikumiem, tā jāuzskata arī par atsauci uz līdzīgiem Direktīvas 98/70/EK 7.b un 7.c panta un IV pielikuma noteikumiem.

(2)

Kad biodegvielas un bioloģiskos šķidros kurināmos ņem vērā 17. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkta izpildes vajadzībām, dalībvalstis prasa, lai uzņēmēji pierāda, ka biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie atbilst Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 2.–5. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem.

(3)

Direktīvas 2009/28/EK 76. apsvērumā teikts, ka nevajadzētu radīt nepamatotu slogu nozarei un brīvprātīgas shēmas var palīdzēt rast efektīvus risinājumus pierādīšanai, ka ir ievēroti minētie ilgtspējības kritēriji.

(4)

Komisija var pieņemt lēmumu, ka brīvprātīga valsts vai starptautiska shēma apliecina biodegvielas sūtījumu atbilstību Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 3.–5. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem vai ka brīvprātīga valsts vai starptautiska shēma siltumnīcefekta gāzu emisiju mērīšanai ietver precīzus datus šīs direktīvas 17. panta 2. punkta izpildes vajadzībām.

(5)

Šādu brīvprātīgu shēmu Komisija var atzīt uz pieciem gadiem.

(6)

Ja uzņēmējs iesniedz apliecinājumu vai datus, kas iegūti atbilstīgi Komisijas atzītai shēmai, dalībvalsts neprasa piegādātājam papildu pierādījumus par atbilstību ilgtspējības kritērijiem, ciktāl uz to attiecas atzīšanas lēmums.

(7)

2011. gada 21. novembrī Komisijas atzīšanai tika iesniegta shēma “Ensus voluntary scheme under RED for Ensus bioethanol production” (turpmāk “Ensus shēma”). Šī shēma attiecas uz bioetanolu, ko no ES lopbarības kviešiem ražo rūpnīca “Ensus One”. Atzīto shēmu publiskos saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK izveidotajā pārredzamības platformā. Komisija ņems vērā komercnoslēpuma apsvērumus, un tā var nolemt shēmu publiskot tikai daļēji.

(8)

Ensus shēmas novērtējumā tika konstatēts, ka tā pienācīgi atbilst Direktīvas 2009/28/EK ilgtspējības kritērijiem, kā arī tajā izmantota masu bilances metodika saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 18. panta 1. punkta prasībām.

(9)

Ensus shēmas izvērtējums apliecināja, ka tā ir pienācīgi uzticama, pārredzama un tajā ir nodrošināta neatkarīga revīzija, kā arī ir ievērotas Direktīvas 2009/28/EK V pielikumā paredzētās metodiskās prasības,

24.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/44