30.3.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 92/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 281/2012/ES

(2012. gada 29. marts),

ar kuru groza Lēmumu Nr. 573/2007/EK, ar ko laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Bēgļu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 78. panta 2. punkta g) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Ņemot vērā kopējas ES pārvietošanas programmas izveidi, kuras mērķis ir palielināt Savienības mītnesvietas maiņas centienu ietekmi, sniedzot aizsardzību bēgļiem, un nodrošināt iespējami lielāku mītnesvietas maiņas stratēģisko ietekmi, mērķtiecīgāk orientējoties uz personām, kurām visvairāk vajadzīga mītnesvietas maiņa, kopīgās prioritātes attiecībā uz mītnesvietas maiņu būtu jānosaka Savienības līmenī.

(2)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 80. pantā ir noteikts, ka uz Savienības politiku, kas izklāstīta nodaļā par robežkontroles, patvēruma un imigrācijas politiku un tās īstenošanu, attiecas solidaritātes princips un atbildība, tostarp tās finansiālo seku, taisnīga sadalījuma princips dalībvalstu starpā, un ka, ja nepieciešams, Savienības aktos, kas pieņemti saskaņā ar minēto nodaļu, iekļauj atbilstīgus pasākumus, lai minētais princips stātos spēkā.

(3)

Šajā nolūkā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 573/2007/EK (2) pielikumā, kas pievienots ar šo lēmumu, uzskaitītās īpašās kopīgās Savienības prioritātes mītnesvietas maiņas jomā 2013. gadam jānosaka, balstoties uz divām kategorijām: pirmajā būtu jāietilpst personām, kas pieder kādai īpašai kategorijai, kura atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) mītnesvietas maiņas kritērijiem, bet otrajā būtu jāietilpst personām no kādas valsts vai reģiona, kas noteikts UNHCR ikgadējās mītnesvietas maiņas prognozēs un kur Savienības kopīgai rīcībai būtu ievērojama ietekme aizsardzības vajadzību risināšanā.

(4)

Ņemot vērā mītnesvietas maiņas vajadzības, kuras izklāstītas Lēmuma Nr. 573/2007/EK pielikumā, kas pievienots ar šo lēmumu, un kurā uzskaitītas īpašās kopīgās Savienības prioritātes mītnesvietas maiņas jomā, ir jāsniedz arī papildu finansiāla palīdzība, lai nodrošinātu mītnesvietas maiņu personām no konkrētiem ģeogrāfiskiem reģioniem un tautībām, kā arī īpašām pārvietojamo bēgļu kategorijām gadījumos, kad mītnesvietas maiņa atzīta par vispiemērotāko risinājumu to īpašajām vajadzībām.

(5)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir stratēģiski izmantot mītnesvietas maiņu no valstīm vai reģioniem, kas noteikti Reģionālo aizsardzības programmu īstenošanai, ir jāsniedz papildu finansiāla palīdzība, lai nodrošinātu mītnesvietas maiņu personām no Tanzānijas, Austrumeiropas (Baltkrievijas, Moldovas Republikas un Ukrainas), Āfrikas raga (Džibutijas, Kenijas un Jemenas) un Ziemeļāfrikas (Ēģiptes, Lībijas un Tunisijas), un no citām valstīm vai reģioniem, ko noteiks turpmāk.

(6)	Lai mudinātu vairāk dalībvalstu iesaistīties mītnesvietas maiņas darbībās, ir arī jānodrošina papildu finansiāla palīdzība tām dalībvalstīm, kas nolemj pārvietot personas pirmoreiz.

(7)	Jānosaka arī noteikumi par izdevumu atbilstību attiecībā uz to, lai varētu saņemt papildu finansiālo palīdzību mītnesvietas maiņai.

(8)

Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Apvienotā Karaliste ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(9)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu un 4.a panta 1. punktu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro.

(10)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu 22. protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu Nr. 573/2007/EK groza šādi:

1)

lēmuma 13. pantu groza šādi: a) panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3.   Dalībvalstis saņem fiksētu summu saskaņā ar 3.a punktu par katru personu, kas pārvietota pamatojoties uz vienu vai vairākām šādām prioritātēm: a) personas no valsts vai reģiona, kas noteikts Reģionālās aizsardzības programmas īstenošanai; b) personas, kas ietilpst vienā vai vairākās šādās neaizsargātās grupās: — apdraudēti bērni un sievietes, — nepavadīti nepilngadīgie, — personas, kuras pārcietušas vardarbību un/vai spīdzināšanu, — personas ar nopietnām medicīniska rakstura vajadzībām, kuras var nodrošināt vienīgi, ja tās tiek pārvietotas, — personas, kam nepieciešama ārkārtas mītnesvietas maiņa un/vai steidzama mītnesvietas maiņa juridiskas vai fiziskas aizsardzības dēļ; c) īpašās kopīgās Savienības prioritātes mītnesvietas maiņas jomā 2013. gadam, kas izklāstītas šā lēmuma pielikumā.”; b) iekļauj šādu punktu: “3.a   Dalībvalstis saņem fiksētu summu EUR 4 000 apmērā par katru personu, kas pārvietota, pamatojoties uz 3. punktā uzskaitītajām prioritātēm. Turpmāk norādītajos gadījumos fiksēto summu palielina šādi: — EUR 6 000 par katru pārvietoto personu tām dalībvalstīm, kas fiksēto summu par mītnesvietas maiņu no fonda saņem pirmoreiz, — EUR 5 000 par katru pārvietoto personu tām dalībvalstīm, kas fiksēto summu par mītnesvietas maiņu no fonda vienreiz jau saņēmušas tā iepriekšējo darbības gadu laikā.”; c) panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4.   Ja dalībvalsts pārvieto personu, pamatojoties uz vairāk nekā vienu no 3. punktā uzskaitītajām Savienības prioritātēm mītnesvietas maiņas jomā, tā saņem fiksēto summu par šo personu tikai vienreiz.”; d) panta 6. punktu aizstāj ar šādu: “6.   Līdz 2012. gada 1. maijam dalībvalstis sniedz Komisijai aplēsi par to personu skaitu, ko tās pārvietos nākamajā kalendārā gadā, pamatojoties uz 3. punktā uzskaitītajām prioritātēm, kā arī sadalījumu pa dažādām minētajā punktā minētām kategorijām. Komisija šo informāciju dara zināmu 52. pantā minētajai komitejai.”; e) pievieno šādu punktu: “7.   Dalībvalstis par mītnesvietas maiņas darbībām, kas veiktas, pamatojoties uz 3. punktā uzskaitītajām prioritātēm, finansiālā stimula rezultātiem un ietekmi informē ziņojumā, kas minēts 50. panta 2. punktā, bet Komisija – ziņojumā, kas minēts 50. panta 3. punktā.”;

2)	lēmuma 35. pantam pievieno šādu punktu: “5.   Fiksēto summu par katru pārvietoto personu dalībvalstīm piešķir kā vienreizēju maksājumu par katru faktiski pārvietoto personu.”;

3)	šā lēmuma pielikuma tekstu pievieno kā pielikumu Lēmumam Nr. 573/2007/EK.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem.

---

(1)  Eiropas Parlamenta 2010. gada 18. maija nostāja (OV C 161 E, 31.5.2011., 161. lpp.) un Padomes 2012. gada 8. marta nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2012. gada 29. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2)  OV L 144, 6.6.2007., 1. lpp.

---

---

30.3.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 92/4

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 282/2012

(2012. gada 28. marts),

ar ko nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus garantijas ķīlu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem

(kodificēta redakcija)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 43. panta a), d), f) un j) punktu, 47. panta 2. punktu, 134. pantu, 143. panta b) punktu, 148. pantu, 161. panta 3. punktu, 171. pantu un 172. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (2) un jo īpaši tās 37. un 38. pantu,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1216/2009, ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm (3), un jo īpaši tās 4. panta 4. punktu, 6. panta 4. punktu, 7. panta 3. punktu un 11. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 30. janvāra Regulu (EK) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (4), un jo īpaši tās 25. pantu,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulu (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (5), un jo īpaši tās 142. panta c) punktu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2799/98, ar ko nosaka eiro agromonetāro režīmu (6), un jo īpaši tās 9. pantu,

tā kā:

(1)	Komisijas 1985. gada 22. jūlija Regula (EEK) Nr. 2220/85, ar ko nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus garantijas ķīlu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (7), ir vairākas reizes būtiski grozīta (8). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)

Vairāki noteikumi Savienības lauksaimniecības regulās paredz, ka jāiesniedz garantijas ķīla, lai nodrošinātu maksājamās summas nomaksu saistību neizpildes gadījumā. Pieredze tomēr ir parādījusi, ka šo prasību praksē interpretē ļoti dažādi. Tāpēc, lai izvairītos no nevienādiem konkurences nosacījumiem, šī prasība būtu jādefinē.

(3)	Jo īpaši būtu jādefinē garantijas ķīlas veids.

(4)

Daudzi noteikumi Savienības lauksaimniecības regulās paredz, ka iesniegtā garantijas ķīla tiek konfiscēta, ja nav izpildīta kāda garantētā saistība, nešķirojot galveno un sekundāro vai pakārtoto saistību neizpildi. Taisnīguma dēļ būtu jānošķir galvenās saistības neizpilde no sekundāras vai pakārtotas saistības neizpildes. Jo īpaši būtu jāparedz iespēja, ja vien tas pieļaujams, ka konfiscēta tiek tikai daļa garantijas ķīlas, ja galvenā saistība ir izpildīta, bet tās izpildes termiņš ir mazliet pārsniegts vai ja nav izpildīta sekundārā vai pakārtotā saistība.

(5)	Nevajadzētu šķirot saistības neizpildes sekas pēc tā, vai avansa maksājums ir saņemts vai nav. Tāpēc uz garantijas ķīlām, ko iesniedz par avansu, būtu jāattiecina atsevišķi noteikumi.

(6)

Garantijas ķīlas iesniegšanas izmaksas, kas rodas gan pusei, kura sniedz ķīlu, gan kompetentajai iestādei, var būt neproporcionālas summai, kuras nomaksu garantē ķīla, ja šī summa ir mazāka par noteiktu lielumu. Kompetentajām iestādēm tāpēc būtu jābūt tiesībām atteikties no prasības pēc ķīlas, ja maksājuma summa ir mazāka par šo lielumu. Kompetentajai iestādei turklāt būtu jābūt tiesībām atteikties no prasības pēc ķīlas, ja tās personas īpašības, kurai jāpilda saistības, padara šādu prasību nevajadzīgu.

(7)	Kompetentajai iestādei būtu jābūt tiesībām noraidīt piedāvāto garantijas ķīlu, ja tā uzskata to par nepietiekamu.

(8)	Būtu jānosaka termiņš, līdz kuram iesniedzami pierādījumi, kas vajadzīgi, lai atbrīvotu garantēto summu, ja vien šāds termiņš nav noteikts citur.

(9)	Saistībā ar maiņas kursu, ko lieto, lai garantēto summu, kas izteikta euro, pārrēķinātu valsts valūtā, būtu jādefinē ekonomiskā mērķa sasniegšanas brīdis, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2799/98 3. pantā, saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1913/2006 (9).

(10)	Būtu jānosaka procedūra, kas jāievēro, kad garantijas ķīla ir konfiscēta.

(11)	Komisijai būtu jābūt iespējai kontrolēt noteikumu, kas attiecas uz garantijas ķīlām, izpildi.

(12)	Šī regula paredz noteikumus, kas ir piemērojami vispārīgi, ja vien īpašie Savienības tiesību akti neparedz atšķirīgus noteikumus.

(13)	Šajā regulā paredzētie pasākumi atbilst Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumam un tika iesniegti informācijai citām kompetentajām komitejām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Šī regula paredz noteikumus, kas reglamentē paredzētos nodrošinājumus atbilstīgi vai nu turpmāk minētajām regulām, vai regulām, kas pieņemtas saskaņā ar minētajām regulām, ja vien tajās nav izklāstīti citādi noteikumi:

a)	regulas, ar kurām nosaka dažu lauksaimniecības produktu kopīgu tirgu organizāciju: — Regula (EK) Nr. 104/2000 (zvejniecības un akvakultūras produkti), — Regula (EK) Nr. 1234/2007 (Vienotā TKO regula);

b)	Regula (EK) Nr. 73/2009 (tiešās atbalsta shēmas);

c)	Regula (EK) Nr. 1216/2009 (tirdzniecības režīmi, kas piemērojami dažām precēm, kuras iegūtas, pārstrādājot lauksaimniecības produktus).

2. pants

Šo regulu piemēro visos gadījumos, kad 1. pantā minētās regulas paredz garantijas ķīlu, kā definēts 3. pantā, neatkarīgi no tā, vai ir lietots konkrētais termins “garantijas ķīla”.

Šī regula neattiecas uz garantijas ķīlām, ko iemaksā, lai nodrošinātu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (10) minēto importa un eksporta nodokļu maksājumu.

3. pants

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“garantijas ķīla” ir garantija, ka saistību neizpildes gadījumā tiks samaksāta vai konfiscēta naudas summa par labu kompetentai iestādei;

b)	“grupveida garantijas ķīla” ir garantijas ķīla, kas nodota kompetentajai iestādei, lai nodrošinātu vairāk nekā vienas saistības izpildi;

c)	“saistība” ir kāda regulas uzlikta prasība vai prasību kopums izpildīt kādu darbību vai atturēties no kādas darbības;

d)	“kompetenta iestāde” ir vai nu puse, kas pilnvarota saņemt garantijas ķīlu, vai puse, kas saskaņā ar attiecīgo regulu pilnvarota izlemt, vai garantijas ķīla atbrīvojama vai konfiscējama.

II   NODAĻA

PRASĪBA PĒC GARANTIJAS ĶĪLAS

4. pants

Garantijas ķīlu iesniedz tā persona vai kāds cits tās personas vārdā, kura ir atbildīga par tās naudas summas nomaksu, kas maksājama, ja nav izpildīta kāda saistība.

5. pants

1.   Kompetentā iestāde var atteikties no prasības pēc garantijas ķīlas, ja garantētās summas vērtība ir mazāka par EUR 500.

2.   Ja izmanto 1. punktā paredzēto iespēju, attiecīgā persona rakstiski apņemas samaksāt tik lielu summu, kāda tai būtu jāmaksā, ja tā būtu iesniegusi garantijas ķīlu un šī garantijas ķīla pēc tam būtu daļēji vai pilnīgi konfiscēta.

6. pants

Kompetentā iestāde var atteikties no prasības pēc garantijas ķīlas, ja persona, kas atbildīga par prasības izpildi, ir:

a)	vai nu valsts organizācija, kas atbild par valsts pienākumu izpildi,

b)	vai privāta organizācija, kas a) punktā minētos pienākumus veic valsts pārraudzībā.

III   NODAĻA

GARANTIJAS ĶĪLU FORMA

7. pants

1.   Garantijas ķīlu var iesniegt:

a)	izdarot skaidras naudas depozītu, kā minēts 12. un 13. pantā; un/vai

b)	sagādājot galvotāju, kā definēts 15. panta 1. punktā.

2.   Pēc kompetentās iestādes ieskatiem, garantijas ķīlu var iesniegt:

a)	nodrošinot hipotēku; un/vai

b)	ieķīlājot skaidras naudas depozītus bankā; un/vai

c)	ieķīlājot atzītas prasības pret valsts iestādi vai sabiedriskiem fondiem, kam pienācis maksājuma termiņš un pret ko nevienai citai prasībai nav prioritātes tiesību; un/vai

d)	ieķīlājot attiecīgajā dalībvalstī tirgojamus vērtspapīrus ar noteikumu, ka tos izdevusi vai garantējusi šī dalībvalsts; un/vai

e)	ieķīlājot obligācijas, ko izdevusi hipotēku kreditēšanas apvienība, kuras kotētas valsts biržā un pieejamas brīvā tirdzniecībā, ar noteikumu, ka to kredīta reitings līdzinās valdības obligācijām.

3.   Kompetentā iestāde var izvirzīt papildu noteikumus tādu tipu garantijas ķīlu pieņemšanai, kādi uzskaitīti 2. punktā.

8. pants

Kompetentā iestāde atsakās pieņemt vai pieprasa nomainīt katru tādu garantijas ķīlu, kuru tā uzskata par nepietiekamu vai neapmierinošu vai kura nesniedz garantiju pietiekami ilgā laikā.

9. pants

1.   Īpašumiem, kas ieķīlāti saskaņā ar 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un vērtspapīriem vai obligācijām, kas ieķīlātas saskaņā ar 7. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktu, garantijas ķīlas iesniegšanas brīdī pārdošanas vērtība ir vismaz 115 % no vajadzīgās garantijas ķīlas vērtības.

Kompetenta iestāde var pieņemt tādu tipu garantijas ķīlas, kādi uzskaitīti 7. panta 2. punkta a), d) vai e) apakšpunktā, vienīgi tad, ja persona, kas tās piedāvā, rakstiski apņemas vai nu iesniegt papildu garantijas ķīlu, vai nomainīt sākotnējo garantijas ķīlu, ja attiecīgo līdzekļu, vērtspapīru vai obligāciju pārdošanas vērtība ilgāk nekā trīs mēnešus bijusi mazāka nekā 105 % no vajadzīgās garantijas ķīlas. Šāda rakstiska apņemšanās nav nepieciešama, ja tas jau paredzēts attiecīgās valsts likumos. Kompetentā iestāde regulāri pārskata šādu līdzekļu, vērtspapīru vai obligāciju vērtību.

2.   Tādu garantijas ķīlu pārdošanas vērtību, kādas minētas 7. panta 2. punkta a), d) un e) apakšpunktā, novērtē kompetentā iestāde, ņemot vērā ar to pārdošanu saistītās izmaksas.

Vērtspapīru un obligāciju pārdošanas vērtību novērtē, izmantojot pēdējo pieejamo kotāciju.

Persona, kas iesniedz šo garantijas ķīlu, pēc kompetentās iestādes pieprasījuma sniedz pierādījumus par tās pārdošanas vērtību.

10. pants

1.   Jebkuru garantijas ķīlu var nomainīt ar citu.

Kompetentās iestādes piekrišana tomēr vajadzīga šādos gadījumos:

a)	ja sākotnējā garantijas ķīla ir konfiscēta, bet vēl nav realizēta; vai

b)	ja garantijas ķīla, ko iesniedz vietā, ir tāda tipa, kā uzskaitīts 7. panta 2. punktā.

2.   Grupveida garantijas ķīlu var nomainīt ar citu grupveida garantijas ķīlu ar nosacījumu, ka jaunā grupveida garantijas ķīla nosedz vismaz to sākotnējās grupveida garantijas ķīlas daļu, kas nomaiņas brīdī ir iedalīta, lai nodrošinātu vienu vai vairākas vēl neizpildītas saistības.

11. pants

1.   Visas 1. pantā minētās garantijas nosaka euro.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja dalībvalstī, kura atrodas ārpus euro zonas, garantiju pieņem dalībvalsts valūtā, garantijas summu euro konvertē šīs valsts valūtā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1913/2006 10. pantu. Garantijai atbilstošās saistības un summa, ko, iespējams, ieturēs pārkāpuma vai saistību nepildīšanas gadījumā, nemainās – tās ir noteiktas euro.

12. pants

Ja skaidru naudu deponē ar pārskaitījumu, tikai no brīža, kad kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka naudas summa ir tās rīcībā, uzskata, ka depozīts rada garantijas ķīlu.

13. pants

1.   Čeku par summu, kuras apmaksu garantē finanšu iestāde, kuru attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalsts atzinusi šādiem mērķiem, uzskata par skaidras naudas depozītu. Kompetentajai iestādei nav jāiesniedz šāds čeks apmaksai ātrāk kā īsi pirms tā termiņa beigām, kuram tas ir garantēts.

2.   Čeks, kas nav 1. punktā minētais čeks, rada garantijas ķīlu tikai tad, kad kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka naudas summa ir tās rīcībā.

3.   Visus finanšu iestādes uzliktos maksājumus apmaksā persona, kas iesniedz garantijas ķīlu.

14. pants

Persona, kas iesniedz garantijas ķīlu skaidras naudas depozīta formā, nesaņem par to procentus.

15. pants

1.   Garantijas iesniedzējam jābūt pastāvīgai dzīvesvietai vai uzņēmējdarbības reģistrācijas vietai Savienībā, un, ievērojot Līguma noteikumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību, viņam jābūt tās dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprinājumam, kurā iesniedz garantijas ķīlu. Garantijas iesniedzējs uzņemas saistības ar rakstisku garantiju.

2.   Rakstiskajā garantijā norāda vismaz šādas ziņas:

a)	saistību vai – grupveida garantijas ķīlai – saistību tipu(-us), kuru izpildi tā garantē ar naudas summas samaksu;

b)	maksimālo maksājuma atbildību, ko uzņemas garantijas iesniedzējs;

c)	to, ka garantijas iesniedzējs solidāri ar personu, kas atbildīga par saistības izpildi, apņemas 30 dienās pēc kompetentās iestādes pieprasījuma samaksāt jebkuru summu garantijas ietvaros, kas maksājama, tiklīdz garantijas ķīlu pasludina par konfiscētu.

3.   Kompetentā iestāde var pieņemt kā rakstisku garantiju ziņu, ko garantijas iesniedzējs rakstiski nosūtījis, izmantojot telekomunikācijas līdzekli. Ja kompetentā iestāde tā uzskata, tā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārliecinātos, ka telekomunikācijas ziņa nav viltota.

4.   Ja ir jau iesniegta rakstiska grupveida garantija, kompetentā iestāde nosaka procedūru, kas jāievēro, lai visu grupveida garantiju vai tās daļu piešķirtu konkrētai saistībai.

16. pants

Tiklīdz grupveida garantijas ķīlas daļu piešķir konkrētai saistībai, fiksē grupveida garantijas ķīlas atlikumu.

IV   NODAĻA

AVANSA MAKSĀJUMI

17. pants

Šīs nodaļas noteikumi ir piemērojami visos gadījumos, kad īpaši Savienības noteikumi paredz, ka kādu naudas summu var piešķirt avansā, pirms izpildīta attiecīgā saistība.

18. pants

1.   Garantijas ķīlu atbrīvo, kad:

a)	konstatēts, ka ir galīgas tiesības uz avansā piešķirto summu; vai

b)	atmaksāta piešķirtā summa kopā ar īpašajos Savienības noteikumos paredzēto palielinājumu.

2.   Ja pagājis termiņš, līdz kuram jāpierāda galīgās tiesības uz piešķirto summu, bet pierādījumi par tiesībām uz to nav iesniegti, kompetentā iestāde tūlīt rīkojas 28. pantā noteiktajā kārtībā.

Termiņu var pagarināt force majeure gadījumā.

Gadījumos, kas paredzēti Savienības tiesību aktos, pierādījumus tomēr drīkst iesniegt pēc noliktās dienas, daļēji atmaksājot garantijas summu.

3.   Ja Savienības tiesību aktos ietvertie force majeure noteikumi paredz iespēju atmaksāt tikai avansa summu, piemērojami šādi papildu noteikumi:

a)	apstākļus, ko min kā force majeure, dara zināmus kompetentajai iestādei ne vēlāk kā 30 dienas pēc tās dienas, kad attiecīgā persona saņēmusi informāciju, ka radušies apstākļi, kas norāda uz iespējamu force majeure; un

b)	attiecīgā persona atmaksā avansēto summu vai attiecīgu tās daļu 30 dienās, sākot ar to dienu, kad kompetentā iestāde izdevusi atmaksājuma pieprasījumu.

Ja a) un b) apakšpunktā noteiktie nosacījumi nav ievēroti, atmaksājuma noteikumi ir tādi, it kā force majeure apstākļi nebūtu radušies.

V   NODAĻA

TĀDU GARANTIJAS ĶĪLU ATBRĪVOŠANA UN KONFISKĀCIJA, KAS NAV MINĒTAS IV NODAĻĀ

19. pants

1.   Saistība var ietvert primāras, sekundāras vai pakārtotas prasības.

2.   Primāra prasība ir kāda regulas uzlikta prasība izpildīt kādu darbību vai atturēties no kādas darbības, tā ir pamatprasība tā regulas mērķa sasniegšanai, kurš uzliek šo saistību.

3.   Sekundāra prasība ir prasība ievērot primārās prasības izpildes termiņu.

4.   Pakārtota prasība ir jebkura cita prasība, ko uzliek regula.

5.   Šī nodaļa nav piemērojama, ja attiecīgajos īpašajos Savienības noteikumos nav definētas primārās prasības.

6.   Šajā nodaļā “garantijas ķīlai atbilstošā summas daļa” nozīmē to daļu no garantijas summas, kas atbilst apjomam, kādā attiecīgā prasība nav izpildīta.

20. pants

Tiklīdz ir iesniegti īpašajos Savienības noteikumos paredzētie pierādījumi, ka izpildītas visas primārās, sekundārās un pakārtotās prasības, garantijas ķīlu atbrīvo.

21. pants

1.   Garantijas ķīlu pilnīgi konfiscē tādā apjomā, kādā nav izpildīta primārā prasība, izņemot gadījumus, kad izpilde nav bijusi iespējama force majeure dēļ.

2.   Primāro prasību uzskata par neizpildītu, ja noliktajā termiņā nav iesniegti atbilstoši pierādījumi par tās izpildi, izņemot gadījumus, kad šādu pierādījumu iesniegšana noliktajā termiņā nav bijusi iespējama force majeure dēļ. Nekavējoties sāk 28. pantā noteikto konfiscēto summu atgūšanas procedūru.

3.   Ja 18 mēnešos no 2. punktā minētā termiņa tiek iesniegti pierādījumi par to, ka visas primārās prasības ir izpildītas, atmaksā 85 % no konfiscētās summas.

Ja 18 mēnešos no minētā termiņa iesniedz pierādījumus par to, ka visas primārās prasības ir izpildītas, bet nav izpildīta būtiska sekundārā prasība, atmaksājamo summu iegūst no summas, kas būtu atmaksājama atbilstīgi 22. panta 2. punktam, atskaitot 15 % no attiecīgās ieķīlātās summas daļas.

4.   Ja pierādījumus par to, ka visas primārās prasības ir izpildītas, iesniedz pēc 3. punktā minētā 18 mēnešu laika posma beigām, ieķīlātā summa netiek atmaksāta, izņemot gadījumus, kad šajā termiņā iesniegt pierādījumus nav bijis iespējams force majeure dēļ.

22. pants

1.   Ja noteiktajā laikā iesniedz īpašajos Savienības noteikumos paredzētos pierādījumus par to, ka izpildītas visas primārās prasības, bet pārkāpta sekundārā prasība, daļēji atbrīvo garantijas ķīlu un konfiscē pārējo ieķīlātās summas daļu. Ievēro 28. pantā noteikto kārtību konfiscētās summas atgūšanai.

2.   Atbrīvojamā ķīlas daļa ir šāda: ķīla, kas atbilst attiecīgajai ieķīlātajai summai, no kuras atņem 15 %, un:

a)	10 % no summas, kas paliek pēc 15 % atvilkšanas, par katru dienu, par kuru: i) pārsniegts 40 vai mazāk dienu maksimums; ii) nav ievērots 40 vai mazāk dienu minimums;

b)	5 % no summas, kas paliek pēc 15 % atvilkšanas, par katru dienu, par kuru: i) pārsniegts maksimuma laika posms no 41 līdz 80 dienām; ii) nav ievērots minimuma laika posms no 41 līdz 80 dienām;

c)	2 % no summas, kas paliek pēc 15 % atvilkšanas, par katru dienu, par kuru: i) pārsniegts 81 vai vairāk dienu maksimums; ii) nav ievērots 81 vai vairāk dienu minimums.

3.   Šis pants nav piemērojams laika posmiem, kas paredzēti, lai pieteiktos importa un eksporta licencēm un iepriekš noteiktas kompensācijas vai maksājuma sertifikātiem vai lai lietotu tos, kā arī laika posmiem, kas attiecas uz ievedmuitu un izvedmuitu, kā arī eksporta kompensāciju noteikšanu ar piedāvājumu konkursu.

23. pants

1.   Ja nav izpildīta viena vai vairākas pakārtotas prasības, konfiscē 15 % no attiecīgās summas, izņemot gadījumus, kad prasības nav izpildītas force majeure dēļ.

2.   Tūlīt sāk 28. pantā noteikto procedūru konfiscētās summas atgūšanai.

3.   Šo pantu nepiemēro apstākļos, kad piemērojams 21. panta 3. punkts.

24. pants

Ja iesniedz pierādījumus par to, ka izpildītas visas primārās prasības, bet ir pārkāpta sekundāra un pakārtota prasība, piemēro 22. un 23. pantu un kopējā konfiscējamā summa ir vienāda ar summu, ko konfiscē saskaņā ar 22. pantu, pieskaitot tai 15 % no attiecīgās garantētās summas daļas.

25. pants

Kopējā konfiscētā summa nepārsniedz 100 % no ieķīlātās summas attiecīgās daļas.

VI   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

26. pants

1.   Pēc pieprasījuma atbrīvo daļu garantijas ķīlas, ja attiecīgie pierādījumi ir iesniegti par daļu no produkta daudzuma, ar noteikumu, ka šī daļa nav mazāka par jebkuru minimumu, ko paredz regula, kas prasa garantijas ķīlu.

Ja īpašie Savienības noteikumi neparedz minimumu, kompetentā iestāde pati var ierobežot daļēju vienas ķīlas atbrīvošanas reižu skaitu un noteikt minimālo summu katrai šādai atbrīvošanai.

2.   Pirms visas ķīlas vai tās daļas atbrīvošanas kompetentā iestāde var pieprasīt, lai tai tiktu iesniegts rakstisks pieprasījums atbrīvot attiecīgo summu.

3.   Ja ķīlas saskaņā ar 9. panta 1. punktu sedz vairāk nekā 100 % no ķīlai obligāti iesniedzamās summas, to ķīlas daļu, kas pārsniedz 100 %, atbrīvo tad, kad galīgi atbrīvo vai konfiscē ieķīlātās summas atlikumu.

27. pants

1.   Ja nav noteikts laiks, kurā jāiesniedz pierādījumi, kas vajadzīgi, lai atbrīvotu ieķīlāto summu, šis laiks ir šāds:

a)	12 mēneši no termiņa, kas noteikts visu primāro prasību izpildei; vai

b)	ja a) apakšpunktā minētais termiņš nav noteikts – 12 mēneši no dienas, kad izpildītas visas primārās prasības.

2.   Laikposms, kas paredzēts 1. punktā, nepārsniedz trīs gadus no brīža, kad ķīla piešķirta konkrētai saistībai, izņemot force majeure gadījumus.

28. pants

1.   Ja kompetentajai iestādei kļūst zināmi apstākļi, kas rada pamatojumu garantijas ķīlas pilnīgai vai daļējai konfiscēšanai, tā tūlīt pieprasa attiecīgajai pusei izpildīt saistības maksāt konfiscējamo summu, dodot laiku līdz 30 dienām kopš maksāšanas prasības saņemšanas brīža.

Ja maksājums līdz minētā laika beigām nav izdarīts, kompetentā iestāde:

a)	tūlīt pārskaita 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā aprakstītā veida garantijas ķīlu attiecīgajā kontā;

b)	tūlīt pieprasa 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā aprakstītajam garantētājam maksāt, dodot laiku līdz 30 dienām kopš maksāšanas prasības saņemšanas brīža;

c)	tūlīt veic pasākumus, lai: i) pārvērstu 7. panta 2. punkta a), c), d) un e) apakšpunktā aprakstītās garantijas ķīlas summās, kas būtu pietiekamas, lai atgūtu maksājamo summu; ii) ieskaitītu ķīlā atstātās garantijas ķīlas, kas minētas 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā, savā kontā.

Kompetentā iestāde var tūlīt pārskaitīt jebkuru 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā aprakstīto garantijas ķīlas veidu attiecīgā kontā, vispirms nepieprasot attiecīgajai personai izdarīt maksājumu.

2.   Kompetentā iestāde var atteikties no tādas garantijas ķīlas summas konfiscēšanas, kuras apjoms nepārsniedz EUR 60, ar nosacījumu, ka ir noteikti līdzīgi valstu normatīvi un administratīvi akti salīdzināmiem gadījumiem.

3.   Neskarot 1. punktu, ja lēmums par garantijas ķīlas konfiscēšanu ir pieņemts, bet sakarā ar apelāciju saskaņā ar valsts likumiem pēc tam ir atlikts, attiecīgajai pusei ir jāmaksā procenti par faktiski konfiscēto summu par laika posmu, kas sākas 30 dienas kopš 1. punkta pirmajā daļā minētā maksājuma pieprasījuma saņemšanas un beidzas iepriekšējā dienā pirms faktiski konfiscētās summas samaksāšanas.

Ja pēc pārsūdzības attiecīgajai personai tiek lūgts samaksāt konfiscēto summu 30 dienu laikā, procentu aprēķināšanas nolūkos dalībvalsts var uzskatīt, ka maksājums notiek 20. dienā pēc šā lūguma.

Piemērojamo procentu likmi aprēķina saskaņā ar valsts likumiem, bet tā nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāka kā summu atgūšanai valstī piemērojamā procentu likme.

Maksātājas aģentūras atskaita samaksātos procentus no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) izdevumiem saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 352/78 (11) noteikumiem.

Dalībvalstis var periodiski pieprasīt papildinājumu garantijas ķīlai atbilstīgi attiecīgajiem procentiem.

Ja garantijas ķīla ir konfiscēta un summa jau pārskaitīta ELGF vai ELFLA un ja pēc apelācijas procesa konfiscētā summa, ieskaitot procentus pie likmes atbilstoši valsts likumiem, pilnīgi vai daļēji jāatmaksā, atmaksājamo summu uzņemas ELGF vai ELFLA, ja vien garantijas ķīlas atmaksa nav piedēvējama dalībvalsts administratīvo iestāžu vai citu organizāciju paviršībai vai nopietnai kļūdai.

29. pants

Komisija saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā un atbilstīgajos pantos citās attiecīgajās regulās, var paredzēt atkāpes no iepriekš minētajiem noteikumiem.

VII   NODAĻA

INFORMĀCIJA

30. pants

1.   Katru gadu dalībvalstis saglabā Komisijai pieejamu informāciju par visām konfiscētajām garantijas ķīlām un pilnu to summu neatkarīgi no tā, kādā posmā ir 28. pantā minētā procedūra, katrā atsevišķā gadījumā nodalot summas, kas ir kreditētas valstu budžetos un Savienības budžetā.

2.   Šā panta 1. punktā minētā informācija ir par visām garantijas ķīlām, kuru konfiscētais apjoms pārsniedz EUR 1 000, kā arī par visiem Savienības noteikumiem, kas paredz garantijas ķīlu iemaksu.

3.   Šī informācija aptver gan summas, ko ieinteresētā persona samaksā tieši, gan summas, kuras atgūst, izmantojot garantijas ķīlas.

31. pants

Dalībvalstis Komisijai dara pieejamu šādu informāciju:

a)	to iestāžu veidi, kuras var būt par garantētājām, un attiecīgie noteikumi;

b)	garantijas ķīlu veidi, ko pieņem saskaņā ar 7. panta 2. punktu, un attiecīgie noteikumi.

32. pants

Regulu (EEK) Nr. 2220/85 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas II pielikumā.

33. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.

(3)  OV L 328, 15.12.2009., 10. lpp.

(4)  OV L 42, 14.2.2006., 1. lpp.

(5)  OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.

(6)  OV L 349, 24.12.1998., 1. lpp.

(7)  OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp.

(8)  Skatīt I pielikumu.

(9)  OV L 365, 21.12.2006., 52. lpp.

(10)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(11)  OV L 50, 22.2.1978., 1. lpp.

---

---

---

30.3.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 92/15

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 283/2012

(2012. gada 29. marts),

ar ko no lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla 2012. pārskata gada nosaka standarta maksu par lauku saimniecības darbības pārskatu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Kopienā (1),

ņemot vērā Komisijas 1983. gada 13. jūlija Regulu (EEK) Nr. 1915/83 par konkrētiem sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem attiecībā uz uzskaiti ar mērķi noteikt lauku saimniecību ienākumus (2) un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EEK) Nr. 1915/83 5. panta 1. punktā noteikts, ka Komisija maksā dalībvalstīm standarta maksu par katru pienācīgi izpildīto saimniecības darbības pārskatu, kas tai nosūtīts minētās regulas 3. pantā noteiktajā laika posmā.

(2)

Komisijas 2011. gada 7. marta Regulā (ES) Nr. 224/2011, ar ko nosaka standarta maksu par lauku saimniecības darbības pārskatu lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla 2011. pārskata gadam (3), ir noteikts, ka standarta maksa 2011. pārskata gadam ir EUR 157 par lauku saimniecības darbības pārskatu. Izmaksu tendenču dēļ, kas arī ietekmē saimniecības gada pārskatu aizpildīšanas izmaksas, maksa ir jāpārskata.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kopienas Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 1915/83 5. panta 1. punktā paredzēto standarta maksu nosaka EUR 160 apmērā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. pārskata gada.

---

(1)  OV L 328, 15.12.2009., 27. lpp.

(2)  OV L 190, 14.7.1983., 25. lpp.

(3)  OV L 61, 8.3.2011., 1. lpp.

---

30.3.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 92/16

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 284/2012

(2012. gada 29. marts),

ar ko pēc avārijas Fukusimas atomelektrostacijā paredz īpašus noteikumus, kuri reglamentē Japānas izcelsmes pārtikas un barības importu un pārtikas un barības sūtījumus no Japānas, un ar ko atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 961/2011

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (1), jo īpaši tās 53. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu,

tā kā:

(1)

Lai aizsargātu sabiedrības veselību, dzīvnieku veselību vai vidi gadījumā, kad attiecīgu risku nevar apmierinoši novērst ar pasākumiem, ko veic atsevišķas dalībvalstis, Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantā paredzēta iespēja pieņemt atbilstošus Savienības ārkārtas pasākumus attiecībā uz pārtiku un barību, kas importēta no trešās valsts.

(2)

Pēc avārijas Fukusimas atomelektrostacijā 2011. gada 11. martā Komisija saņēma informāciju, ka radionuklīdu līmenis konkrētā Japānas izcelsmes pārtikā pārsniedz Japānā piemērojamos intervences līmeņus attiecībā uz pārtiku. Šāds piesārņojums var apdraudēt cilvēku veselību un dzīvnieku veselību Savienībā, tādēļ tika pieņemta Komisijas 2011. gada 25. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 297/2011, ar ko pēc avārijas Fukusimas atomelektrostacijā paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē Japānas izcelsmes pārtikas un barības importu un pārtikas un barības sūtījumus no Japānas (2). Šo regulu vēlāk aizstāja ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 961/2011 (3).

(3)

Japānas iestādes ir informējušas Komisiju, ka nevienā no daudzajiem sakē un citu alkoholisko dzērienu (viskijs un shochu) paraugiem netika noteikta radioaktivitāte. Pulēšanas, fermentācijas un destilācijas procesā radioaktivitāte alkoholiskajā dzērienā gandrīz pilnībā pašlikvidējas. Šim jautājumam sekos arī turpmāk, ņemot vērā sakē, viskija un shochu pastāvīgu uzraudzību, ko veic Japānas iestādes. Tādējādi ir lietderīgi izslēgt no šīs regulas darbības jomas sakē, viskiju un shochu, lai mazinātu Japānas iestāžu un importējošo dalībvalstu kompetento iestāžu administratīvo slogu.

(4)

Japānas iestādes 2012. gada 24. februārī pieņēma tādus jaunus maksimālos līmeņus cēzija-134 un cēzija-137 summai, kurus piemēros no 2012. gada 1. aprīļa, paredzot pārejas pasākumus rīsiem, liellopu gaļai, sojas pupiņām un no tiem pārstrādātajiem produktiem, un kuri ir mazāki nekā tie maksimālie līmeņi, kas noteikti ar Padomes 1987. gada 22. decembra Regulu (Euratom) Nr. 3954/87 par pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas (4). Tā kā liellopu gaļas imports no Japānas uz Savienību ir aizliegts nevis radioaktivitātes, bet citu ar dzīvnieku veselību un sabiedrības veselību saistītu apsvērumu dēļ, pārejas pasākumi attiecībā uz liellopu gaļu nav būtiski. Japānas iestādes arī informēja Komisiju, ka produktus, kurus nav ļauts laist Japānas tirgū, nav ļauts arī eksportēt. Tādēļ, lai nodrošinātu atbilstību starp Japānas iestāžu veiktajām pārbaudēm pirms eksporta un radionuklīdu līmeņa pārbaudēm pārtikai un barībai, kuras izcelsme ir Japānā vai kura sūtīta no Japānas, ir lietderīgi (lai gan tas nav vajadzīgs drošības apsvērumu dēļ), ievedot Savienībā, no Japānas sūtītai barībai un pārtikai Savienībā piemērot tādus pašus radionuklīdu maksimālos līmeņus, kas piemērojami Japānā, ja vien tie ir zemāki par vērtībām, kas noteiktas Regulā (Euratom) Nr. 3954/87.

(5)

Īsi pēc kodolavārijas bija vajadzīgas pārbaudes attiecībā uz joda-131 un cēzija-134 un cēzija-137 summas klātbūtni Japānas izcelsmes pārtikā un barībā, jo bija pierādījumi, ka radioaktivitātes noplūde vidē ļoti lielā mērā bija saistīta ar jodu-131, cēziju-134 un cēziju-137, savukārt radionuklīdu stroncija (Sr-90), plutonija (Pu-239) un amerīcija (Am-241) emisija bija ļoti ierobežota vai tās vispār nebija. Jodam-131 ir īss astoņu dienu pussabrukšanas periods, un, ņemot vērā, ka pēdējos mēnešos radioaktivitātes noplūdes no skartās atomelektrostacijas netika konstatētas, situācija ar skarto kodolreaktoru patlaban ir stabilizējusies, turpmākas noplūdes vidē nav gaidāmas un joda-131 vairs nav vidē, var secināt, ka tā nav arī Japānas izcelsmes pārtikā un barībā. Tādējādi saskaņā ar Komisijas 2011. gada 21. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1371/2011, ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 961/2011, ar ko pēc avārijas Fukusimas atomelektrostacijā paredz īpašus noteikumus, kas reglamentē Japānas izcelsmes pārtikas un barības importu un pārtikas un barības sūtījumus no Japānas (5), pārbaude par joda-131 klātbūtni vairs netika paredzēta. Tādējādi šajā regulā vairs nav vajadzīgs saglabāt maksimālos līmeņus jodam-131.

(6)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 961/2011 paredzēti arī maksimālie līmeņi stroncijam, plutonijam un amerīcijam tādam gadījumam, ja radioaktivitātes noplūdes vidē atkārtotos, ieskaitot šo radionuklīdu noplūdi. Ņemot vērā to, ka situācija ar skarto kodolreaktoru patlaban ir stabilizējusies, iespēja, ka būs radioaktivitātes jaunas noplūdes vidē, ir izslēgta vai ļoti minimāla, un to, ka nav notikušas būtiskas stroncija, plutonija un amerīcija noplūdes vidē pēc avārijas šajā atomelektrostacijā, ir acīmredzams, ka pārbaude par šo radionuklīdu klātbūtni Japānas izcelsmes pārtikā un barībā nav vajadzīga. Tādējādi šajā regulā vairs nav vajadzīgs saglabāt maksimālos līmeņus šiem radionuklīdiem.

(7)

Lai ņemtu vērā situācijas izmaiņas, Īstenošanas regula (ES) Nr. 961/2011 ir grozīta divas reizes. Ņemot vērā, ka šī regula paredz turpmākus grozījumus, saskaņā ar kuriem vajadzīgas izmaiņas vairākos minētās regulas noteikumos, Īstenošanas regulu (ES) Nr. 961/2011 ir lietderīgi aizstāt ar jaunu regulu.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz pārtiku un barību Regulas (Euratom) Nr. 3954/87 1. panta 2. punkta nozīmē, kuras izcelsme ir Japānā vai kas sūtīta no Japānas, izņemot:

a)	produktus, kas izvesti no Japānas pirms 2011. gada 28. marta;

b)	produktus, kas ir novākti un/vai pārstrādāti pirms 2011. gada 11. marta;

c)	sakē, ko deklarē ar KN kodu ex 2206 00 39 (dzirkstošie), ex 2206 00 59 (nedzirkstošie, tarā ar tilpumu 2 l vai mazāk) vai ex 2206 00 89 (nedzirkstošie, tarā ar tilpumu vairāk par 2 l);

d)	viskiju, ko deklarē ar KN kodu 2208 30;

e)	shochu, ko deklarē ar KN kodu ex 2208 90 56, ex 2208 90 69, ex 2208 90 77 vai ex 2208 90 78.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā “pārejas pasākumi, kas paredzēti Japānas tiesību aktos” ir pārejas pasākumi, kurus 2012. gada 24. februārī pieņēmušas Japānas iestādes attiecībā uz maksimālajiem līmeņiem cēzija-134 un cēzija-137 summai, kā izklāstīts III pielikumā.

3. pants

Imports Savienībā

Pārtiku un barību (turpmāk “produkti”), kas minēta 1. pantā, var importēt Eiropas Savienībā tikai tad, ja tā atbilst šai regulai.

4. pants

Cēzija-134 un cēzija-137 maksimālie līmeņi

1.   Produkti, kas minēti 1. pantā, izņemot rīsus, sojas pupiņas un no tiem pārstrādātos produktus, atbilst maksimālajam līmenim cēzija-134 un cēzija-137 summai, kā izklāstīts II pielikumā.

2.   Rīsi, sojas pupiņas un no tiem pārstrādātie produkti atbilst maksimālajam līmenim cēzija-134 un cēzija-137 summai, kā izklāstīts III pielikumā.

5. pants

Deklarācija

1.   Katram 1. pantā minēto produktu sūtījumam pievieno derīgu deklarāciju, kas sagatavota un parakstīta saskaņā ar 6. pantu.

2.   Deklarācijā, kas minēta 1. punktā:

a)	apliecina, ka produkti atbilst Japānā spēkā esošajiem tiesību aktiem; un

b)	norāda, vai uz produktiem attiecas pārejas pasākumi, kas paredzēti Japānas tiesību aktos.

3.   Deklarācijā, kas minēta 1. punktā, apliecina arī, ka:

a)	produkti ir novākti un/vai pārstrādāti pirms 2011. gada 11. marta; vai

b)	produktu izcelsme ir prefektūrā un tie nosūtīti no prefektūras, kas nav Fukusima, Gunma, Ibaraki, Točigi, Mijagi, Jamanasi, Saitama, Tokija, Čiba, Kanagava un Šizuka; vai

c)	produkti ir nosūtīti no Fukusimas, Gunmas, Ibaraki, Točigi, Mijagi, Jamanasi, Saitama, Tokijas, Čibas, Kanagavas un Šizukas prefektūras, bet to izcelsme nav šajās prefektūrās un tranzīta laikā tos nav skārusi radioaktivitāte; vai

d)	ja produktu izcelsme ir Fukusimas, Gunmas, Ibaraki, Točigi, Mijagi, Jamanasi, Saitama, Tokijas, Čibas, Kanagavas un Šizukas prefektūrā, produktiem pievieno analītisko ziņojumu, kurā iekļauti paraugu ņemšanas un analīžu rezultāti.

4.   Šā panta 3. punkta d) apakšpunkts attiecas arī uz šeit minēto prefektūru piekrastes ūdeņos nozvejotiem vai ievāktiem produktiem, un to piemēro neatkarīgi no šo produktu izkraušanas vietas.

6. pants

Deklarācijas sagatavošana un parakstīšana

1.   Deklarāciju, kas minēta 5. pantā, sagatavo saskaņā ar I pielikumā sniegto paraugu.

2.   Deklarāciju par 5. panta 3. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem produktiem paraksta Japānas kompetentās iestādes pilnvarotais pārstāvis vai ar šādas iestādes atļauju – tās struktūras pilnvarotais pārstāvis, kuru pilnvarojusi Japānas kompetentā iestāde un kura atrodas minētās Japānas kompetentās iestādes pakļautībā un pārraudzībā.

3.   Deklarāciju par 5. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētajiem produktiem paraksta Japānas kompetentās iestādes pilnvarotais pārstāvis, un tai pievieno analītisko ziņojumu ar paraugu ņemšanas un analīžu rezultātiem.

7. pants

Identifikācija

Katru tādu produktu sūtījumu, kas minēti 1. pantā, identificē ar kodu, ko norāda 5. panta 1. punktā minētajā deklarācijā, 6. panta 3. punktā minētajā analītiskajā ziņojumā, sanitārajā sertifikātā un jebkurā citā tirdzniecības dokumentā, kas pievienots sūtījumam.

8. pants

Robežkontroles punkti un izraudzītās ievešanas vietas

To produktu sūtījumus, kas minēti 1. pantā, izņemot tos, kuri ietilpst Padomes Direktīvas 97/78/EK (6) darbības jomā, ieved Savienībā caur izraudzīto ievešanas vietu (turpmāk “izraudzītā ievešanas vieta”) Komisijas Regulas (EK) Nr. 669/2009 (7) 3. panta b) punkta nozīmē.

9. pants

Iepriekšēja paziņošana

Par katra tādu produktu sūtījuma saņemšanu, kas minēti 1. pantā, pārtikas un barības apritē iesaistītie uzņēmēji vai to pārstāvji robežkontroles punkta vai izraudzītās ievešanas vietas kompetentajām iestādēm paziņo vismaz divas darbdienas pirms sūtījuma faktiskās saņemšanas.

10. pants

Oficiālās pārbaudes

1.   Robežkontroles punkta vai izraudzītās ievešanas vietas kompetentās iestādes veic:

a)	dokumentu pārbaudes visiem tādu produktu sūtījumiem, kas minēti 1. pantā;

b)	fiziskas pārbaudes un identitātes pārbaudes, tostarp laboratorijas analīzes par cēzija-134 un cēzija-137 klātbūtni, vismaz: i) 5 % tādu produktu sūtījumu, kas minēti 5. panta 3. punkta d) apakšpunktā; un ii) 10 % tādu produktu sūtījumu, kas minēti 5. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā.

2.   Sūtījumi paliek oficiālā uzraudzībā ne vairāk kā piecas darbdienas, līdz ir pieejami laboratorijas analīžu rezultāti.

3.   Ja laboratorijas analīžu rezultātos sniegti pierādījumi, ka deklarācijā sniegtās garantijas ir nepatiesas, uzskata, ka deklarācija nav derīga un pārtikas vai barības sūtījums neatbilst šīs regulas noteikumiem.

11. pants

Izmaksas

Visas izmaksas, kas rodas, veicot 10. pantā minētās oficiālās pārbaudes un īstenojot visus pasākumus saistībā ar neatbilstību, sedz pārtikas un barības apritē iesaistītie uzņēmēji.

12. pants

Laišana brīvā apgrozībā

Sūtījumus drīkst laist brīvā apgrozībā, ja pārtikas un barības apritē iesaistītie uzņēmēji vai to pārstāvji muitas iestādēm iesniedz 5. panta 1. punktā minēto deklarāciju, ko:

a)	pienācīgi vizējusi robežkontroles punkta vai izraudzītās ievešanas vietas kompetentā iestāde; un

b)	kas apliecina, ka 10. pantā minētās oficiālās pārbaudes ir veiktas un ka šo pārbaužu rezultāti ir bijuši labvēlīgi.

13. pants

Neatbilstoši produkti

Produktus, kuri neatbilst šīs regulas noteikumiem, nedrīkst laist tirgū. Šādus produktus vai nu iznīcina, ievērojot drošības noteikumus, vai nosūta atpakaļ uz izcelsmes valsti.

14. pants

Ziņojumi

Dalībvalstis, izmantojot ātrās brīdināšanas sistēmu pārtikas un barības jomā (RASFF), reizi mēnesī informē Komisiju par visiem iegūtajiem analīžu rezultātiem.

15. pants

Atcelšana

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 961/2011 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

16. pants

Pārejas pasākums

Atkāpjoties no 3. panta, produktus, kas minēti 1. pantā, var importēt Savienībā, ja tie atbilst Īstenošanas regulas (ES) Nr. 961/2011 noteikumiem un ja:

a)	produkti tika izvesti no Japānas, pirms stājās spēkā šī regula; vai

b)	produktiem ir pievienota tāda deklarācija saskaņā ar šo regulu, kas izdota pirms 2012. gada 1. aprīļa, un produkti tika izvesti no Japānas pirms 2012. gada 15. aprīļa.

17. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas termiņš

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no spēkā stāšanās dienas līdz 2012. gada 31. oktobrim. Šo regulu regulāri pārskata, ņemot vērā piesārņojuma situācijas pārmaiņas.

---

(1)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 80, 26.3.2011., 5. lpp.

(3)  OV L 252, 28.9.2011., 10. lpp.

(4)  OV L 371, 30.12.1987., 11. lpp.

(5)  OV L 341, 22.12.2011., 41. lpp.

(6)  OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.

(7)  OV L 194, 25.7.2009., 11. lpp.

---

---

---

---

30.3.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 92/24

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 285/2012

(2012. gada 29. marts),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

---

---

30.3.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 92/26

---

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 26. marts),

ar ko Rumānijai atļauj ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 287. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

(2012/181/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2011. gada 30. augustā, Rumānija lūdza atļauju ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 287. panta 18. punkta, lai piešķirtu nodokļa atbrīvojumu nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums nav lielāks par EUR 65 000 ekvivalentu valsts valūtā pēc valūtas maiņas kursa, kas bija spēkā dienā, kad Rumānija pievienojās Eiropas Savienībai. Ar šo pasākumu minētos nodokļa maksātājus atbrīvotu no dažām vai visām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) saistībām, kas minētas Direktīvas 2006/112/EK XI sadaļas 2. līdz 6. nodaļā.

(2)	Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija ar 2011. gada 8. novembra vēstuli informēja pārējās dalībvalstis par Rumānijas lūgumu. Komisija 2011. gada 9. novembra vēstulē paziņoja Rumānijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga, lai izvērtētu lūgumu.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļu dalībvalstīm jau ir pieejama īpaša shēma mazajiem uzņēmumiem. Ar šo pasākumu izdara atkāpi no Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas vienīgi tiktāl, ciktāl saskaņā ar shēmu nodokļa maksātāju gada apgrozījuma robežvērtība ir augstāka par EUR 35 000 robežvērtību, kas Rumānijai ir atļauta saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 287. panta 18. punktu.

(4)

Augstāka robežvērtība mazajiem uzņēmumiem paredzētajā īpašajā shēmā ir vienkāršošanas pasākums, jo tā var ievērojami samazināt PVN saistības mazākiem uzņēmumiem, vienlaikus minētā īpašā shēma nodokļa maksātājiem ir fakultatīva. Kopumā paredzams, ka pasākums uzlabos vispārējo PVN saistību izpildes līmeni.

(5)

Komisija 2004. gada 29. oktobra priekšlikumā direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 77/388/EEK, lai vienkāršotu pievienotās vērtības nodokļa saistības, iekļāva noteikumus, kuru mērķis ir atļaut dalībvalstīm palielināt PVN atbrīvojuma shēmas gada apgrozījuma robežvērtību līdz EUR 100 000 vai līdz šīs summas ekvivalentam attiecīgās valsts valūtā, un noteica, ka šo robežvērtību katru gadu var atjaunināt. Rumānijas lūgums atbilst šim priekšlikumam.

(6)	Pasākums neietekmē Savienības pašu resursus, ko veido PVN, un ietekme uz Rumānijas iekasēto nodokļu ieņēmumu kopapjomu galapatēriņa posmā ir nenozīmīga,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 287. panta 18. punkta, Rumānijai atļauj piešķirt atbrīvojumu no PVN nodokļa tiem nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums nav lielāks par EUR 65 000 ekvivalentu valsts valūtā pēc valūtas maiņas kursa, kas bija spēkā dienā, kad tā pievienojās Eiropas Savienībai.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

To piemēro līdz dienai, kad stājas spēkā direktīva, ar ko groza gada apgrozījuma summu robežvērtības, līdz kurām nodokļa maksātāji var saņemt atbrīvojumu no PVN, vai līdz 2014. gada 31. decembrim atkarībā no tā, kura diena ir agrāk.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Rumānijai.

---

(1)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

---

30.3.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 92/28

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 28. marts)

par Savienības finansiālo atbalstu 2012. gada programmai, kas paredzēta, lai Francijas aizjūras departamentos ierobežotu augiem un augu produktiem kaitīgus organismus

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 1954)

(Autentisks ir tikai teksts franču valodā)

(2012/182/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 30. janvāra Regulu (EK) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (1), un jo īpaši 17. panta 3. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,

tā kā:

(1)

Francijas iestādes 2011. gada 8. novembrī iesniedza Komisijai 2012. gada programmu, kurā paredzēti augu veselības pasākumi Francijas aizjūras departamentos. Ņemot vērā iespējamo Savienības finansiālo atbalstu, šajā programmā sīkāk norādīti sasniedzamie mērķi, paredzamie rezultāti, veicamie pasākumi, to ilgums un izmaksas.

(2)

Minētajā programmā paredzētie pasākumi atbilst prasībām Komisijas 2007. gada 10. septembra Lēmumā 2007/609/EK, ar ko nosaka pasākumus, kas pretendē uz Kopienas finansiālu atbalstu augiem un augu produktiem kaitīgu organismu kontroles programmām Francijas aizjūras departamentos, Azoru salās un Madeirā (2).

(3)	Komisija ir novērtējusi pasākumus, kas noteikti programmā, un tie tika apspriesti 2011. gada 24. un 25. novembrī Augu veselības pastāvīgajā komitejā. Komisija tādējādi uzskata, ka minētā programma un tās mērķi atbilst Regulas (EK) Nr. 247/2006 17. panta 1. punkta prasībām.

(4)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 247/2006 17. panta 3. punktu būtu jānosaka pienācīga Savienības finansiālā atbalsta maksimālā summa un jāizdara maksājums, balstoties uz dokumentāciju, ko sniegusi Francija.

(5)

Saskaņā ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (3) Savienības finansiālo atbalstu augu aizsardzības pasākumiem finansē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds. Minēto pasākumu finanšu kontroles nolūkā piemēro minētās regulas 9., 36. un 37. pantu.

(6)

Saskaņā ar 75. pantu Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un saskaņā ar 90. panta 1. punktu Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), pirms izdevumu saistību uzņemšanās no Savienības budžeta iestāde vai institūcijas, kam deleģētas pilnvaras, pieņem finansēšanas lēmumu, izvirzot svarīgākos tās darbības elementus, kas saistīta ar izdevumiem.

(7)

Francijas iestādes 2011. gada 8. novembrī iesniedza programmu, un pasākumi ir paredzēti 2012. gadam. Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 112. pantu dotāciju var piešķirt par jau sāktu darbību vienīgi tad, ja pretendents var pierādīt, ka darbību nepieciešams sākt pirms dotācijas piešķiršanas. Francija ir pierādījusi nepieciešamību no 2012. gada sākuma sākt šo programmu, kas atļautu pienācīgi finansēt minētos pasākumus un sākt to īstenošanu, pirms piešķirts Savienības finansiālais atbalsts, kas noteikts šajā lēmumā.

(8)	Kā noteikts Francijas iesniegtajā programmā, šis lēmums ir līdzfinansēšanas pieprasījumā norādīto izdevumu apstiprinātās maksimālās summas finansēšanas lēmums Finanšu regulas 75. panta nozīmē.

(9)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Francijai tiek piešķirts Savienības finansiālais atbalsts, lai Francijas aizjūras departamentos īstenotu oficiālo 2012. gada programmu, kas paredzēta, lai ierobežotu augiem un augu produktiem kaitīgus organismus, un kas precizēta pielikuma A daļā.

Finansiālais atbalsts nepārsniedz 60 % no kopējiem attaisnotajiem izdevumiem, kā norādīts pielikuma B daļā, t. i., tas nepārsniedz EUR 180 000 (bez PVN).

2. pants

1.   Avansa maksājumu EUR 100 000 izmaksā 60 dienu laikā pēc maksājuma pieprasījuma saņemšanas no Francijas.

2.   Savienības finansiālā atbalsta atlikušo daļu samaksā ar noteikumu, ka ne vēlāk kā 2013. gada 15. martā Komisijai elektroniski ir iesniegts galīgais izpildes ziņojums par programmu, un pēc tam, kad minēto ziņojumu apstiprinājusi Komisija.

Šajā ziņojumā iekļauj vismaz:

a)

visas programmas precīzu tehnisko novērtējumu, tostarp to, kādā mērā ir sasniegti fiziskie un kvalitatīvie mērķi. Minētajā novērtējumā mērķi, kas izvirzīti Francijas iesniegtajā sākotnējā programmā, tiek saistīti ar gūtajiem rezultātiem, kuri izteikti kā paredzamie rezultāti un darba izpildes posmi. Tajā paskaidrots panāktais uzlabojums un novērtēta īstenoto pasākumu tūlītējā fitosanitārā un ekonomiskā ietekme;

b)	finanšu izmaksu pārskatu, kurā plānotās un faktiskās izmaksas norādītas, sadalot pa apakšprogrammām un pasākumiem. Šim paziņojumam pievieno tādus atbilstošus pierādījuma dokumentus par izdevumu apmaksu kā rēķini vai kvītis.

3.   Atbilstīgi pielikuma B daļā norādītajam paredzamajam budžeta sadalījumam Francija vienas apakšprogrammas ietvaros var pielāgot finansējuma sadalījumu starp dažādiem pasākumiem, nepārsniedzot 15 % no Savienības finansiālā atbalsta attiecīgajai apakšprogrammai, ar noteikumu, ka nav pārsniegta kopējā attaisnoto izdevumu summa, kas paredzēta programmā, un ka tādēļ nerodas novirze no programmas galvenajiem mērķiem.

Francija ziņo Komisijai par visiem finansējuma pielāgojumiem.

3. pants

Šo lēmumu piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

---

(1)  OV L 42, 14.2.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 242, 15.9.2007., 20. lpp.

(3)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(4)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

---

---