23.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/1

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 252/2012

(2012. gada 21. marts),

ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes dioksīnu un dioksīniem līdzīgu polihlorbifenilu (PCB) un PCB, kuri nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas oficiālai kontrolei konkrētos pārtikas produktos un atceļ Regulu (EK) Nr. 1883/2006

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (1), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2006. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (2), nosaka PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, dioksīnu un furānu maksimālo pieļaujamo koncentrāciju, kā arī dioksīnu, furānu un dioksīniem līdzīgu PCB summu konkrētos pārtikas produktos.

(2)

Komisijas 2011. gada 23. augusta Ieteikumā 2011/516/ES par dioksīnu, furānu un PCB klātbūtnes samazināšanu dzīvnieku barībā un pārtikā (3) ir noteikti iedarbības koncentrācijas līmeņi, lai veicinātu aktīvu pieeju polihlordibenzoparadioksīnu un polihlordibenzofurānu (PCDD/F) un dioksīniem līdzīgu PCB klātbūtnes samazināšanai pārtikā. Šie iedarbības koncentrācijas līmeņi ir instruments, ko kompetentās iestādes un uzņēmēji var izmantot, lai izceltu gadījumus, kad jāidentificē piesārņojuma avots un jāveic pasākumi tā samazināšanai vai likvidēšanai.

(3)

Komisijas 2006. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 1883/2006, ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācijas oficiālai kontrolei noteiktos pārtikas produktos (4), ir iekļauti īpaši noteikumi par oficiālā kontrolē izmantojamo paraugu ņemšanas procedūru un analīzes metodēm.

(4)

Lai piemērotu tādu PCB jauno maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, kuri nav līdzīgi dioksīniem, kas noteikta pēc tam, kad no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) saņemts zinātnisks atzinums par PCB, kuri nav līdzīgi dioksīniem, un arī lai nodrošinātu saskaņošanu ES līmenī, kā arī atjauninātu skrīninga metožu kritērijus, nepieciešami būtiski grozījumi. Tāpēc skaidrības labad Regula (EK) Nr. 1883/2006 ir jāaizstāj ar šo regulu.

(5)

Šīs regulas noteikumi attiecas tikai uz dioksīnu, dioksīniem līdzīgu PCB un PCB, kuri nav līdzīgi dioksīniem, paraugu ņemšanas metodēm un analīzes metodēm, kas izmantojamas, īstenojot Regulu (EK) Nr. 1881/2006. Tie neattiecas uz paraugu ņemšanas stratēģiju, paraugu daudzumu un ņemšanas biežumu, kas noteikti III un IV pielikumā Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvai 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (5). Tie neietekmē paraugu ņemšanai izvirzītos kritērijus, kas noteikti Komisijas 1998. gada 23. februāra Lēmumā 98/179/EK, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par paraugu oficiālu ņemšanu konkrētu vielu un to atlieku kontrolei dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku valsts produktos (6).

(6)

Skrīninga analīzes metodi ar plaši pieņemamu apstiprinājumu un liela skaita paraugu atlasi var izmantot, lai identificētu paraugus ar ievērojamu PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrāciju (ieteicams atlasīt tādus paraugus, kuros pārsniegta iedarbības koncentrācija, un nodrošināt tādu paraugu atlasi, kuros tiek pārsniegta maksimālā pieļaujamā koncentrācija). PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācija šajos paraugos jānosaka ar apstiprinājuma analīzes metodi. Tāpēc ir jānosaka piemērotas prasības attiecībā uz skrīninga metodi, nodrošinot, ka maksimālās pieļaujamās koncentrācijas šķietamās atbilstības attiecība ir mazāka par 5 %, un stingras prasības attiecībā uz apstiprinājuma analīzes metodēm. Turklāt, izmantojot apstiprinājuma metodes, ir iespējams noteikt koncentrāciju arī zemā fona diapazonā. Tas ir svarīgi tendenču uzraudzībai laikā, iedarbības novērtēšanai un maksimālās koncentrācijas un iedarbības koncentrācijas atkārtotai novērtēšanai.

(7)	Lai nodrošinātu visā Savienībā saskaņotu pieeju, attiecībā uz paraugiem no ļoti lielām zivīm jāprecizē paraugu ņemšanas veids.

(8)

Vienas sugas un viena reģiona izcelsmes zivīs dioksīnu, dioksīniem līdzīgu PCB un PCB, kuri nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācija var būt atšķirīga, ja atšķiras zivs izmērs un/vai vecums. Turklāt dažādās zivs daļās var būt atšķirīga dioksīnu, dioksīniem līdzīgu PCB un PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācija. Tādēļ, lai visā Savienībā nodrošinātu saskaņotu pieeju, jāprecizē paraugu ņemšanas un sagatavošanas veids.

(9)	Lai visā Savienībā nodrošinātu saskaņotu piemērošanas veidu, ir ļoti svarīgi vienveidīgi paziņot un interpretēt analīžu rezultātus.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un tiem nav iebildis ne Eiropas Parlaments, ne arī Padome,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šajā regulā piemēro I pielikumā izklāstītās definīcijas un saīsinājumus.

2. pants

Paraugus dioksīnu, furānu, dioksīniem līdzīgu PCB un PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas oficiālai kontrolei pārtikas produktos, kuri uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikuma 5. sadaļā, ņem saskaņā ar šīs regulas II pielikumā aprakstītajām metodēm.

3. pants

Paraugu sagatavošanu un analīzes dioksīnu, furānu un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācijas oficiālai kontrolei pārtikas produktos, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikuma 5. sadaļā, veic saskaņā ar šīs regulas III pielikumā aprakstītajām metodēm.

4. pants

Analīzes PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas oficiālai kontrolei pārtikas produktos, kuri uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikuma 5. sadaļā, veic saskaņā ar šīs regulas IV pielikumā aprakstītajām analīzes procedūru prasībām.

5. pants

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1883/2006.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

6. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no spēkā stāšanās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 21. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp.

(3) OV L 218, 24.8.2011., 23. lpp.

(4) OV L 364, 20.12.2006., 32. lpp.

(5) OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.

(6) OV L 65, 5.3.1998., 31. lpp.

I PIELIKUMS

Definīcijas un saīsinājumi

I. DEFINĪCIJAS

Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas I pielikumā Komisijas 2002. gada 14. augusta Lēmumam 2002/657/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 96/23/EK par analīzes metožu veiktspēju un rezultātu interpretēšanu (1).

Papildus šīm definīcijām regulā piemēro arī turpmāk izklāstītās definīcijas.

1.1.	“Iedarbības koncentrācija” ir konkrētās vielas koncentrācija, kas noteikta Ieteikuma 2011/516/ES pielikumā un kas ir pamatā tam, lai gadījumos, kad tiek konstatēta šīs vielas paaugstināta koncentrācija, sāktu izmeklēšanu ar mērķi identificēt tās avotu.

1.2.

“Bioanalīzes metodes” ir metodes, kas balstītas uz tādu bioloģisko principu izmantošanu kā, piemēram, šūnu testi, receptoru testi vai imūntesti. Tās nesniedz rezultātus radniecīgas vielas līmenī, bet gan vienīgi norāda (2) toksiskuma ekvivalenta (TEQ) līmeni, izteiktu bioanalīzes ekvivalentos (BEQ), lai atzītu to, ka ne visi parauga ekstraktā esošie savienojumi, kas rada signālu testā, var atbilst visām TEQ principa prasībām.

1.3.

“Biotesta acīmredzamā atgūstamība” ir BEQ līmenis, ko aprēķina, pamatojoties uz TCDD vai PCB 126 kalibrēšanas līkni, koriģētu ar tukšo paraugu un tad sadalītu ar TEQ līmeni, kas noteikts, izmantojot GC/HRMS metodi. Nolūks ir koriģēt tādus faktorus kā PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu savienojumu zudumu ekstrakcijas un attīrīšanas posmos, vienlaikus ekstrahētos savienojumus, kas palielina vai samazina signālu (agoniska vai antagoniska ietekme), līknes atbilstības kvalitāti vai atšķirības starp TEF un relatīvās spējas (REP) vērtībām. Biotesta acīmredzamo atgūstamību aprēķina, pamatojoties uz piemērotiem standartparaugiem ar reprezentatīvām radniecīgām struktūrām koncentrācijā, kas aptuveni atbilst interesējošajai koncentrācijai.

1.4.	“Daļēji kvantitatīvas metodes” ir metodes, ar ko var iegūt aptuvenu informāciju par iedomātās analizējamās vielas koncentrāciju, ja skaitliskais rezultāts neatbilst kvantitatīvo metožu prasībām.

1.5.

“Pieņemtā īpašā kvantitatīvās noteikšanas robeža atsevišķām radniecīgām vielām” ir analizējamās vielas koncentrācija parauga ekstraktā, kas izraisa atbilstošu reakciju pie diviem dažādiem joniem, kurus uzrauga ar signāla/trokšņa attiecību 3:1 mazāk jutīgam signālam, un kas atbilst tādiem identifikācijas kritērijiem, kuri aprakstīti, piemēram, standartā prEN 16215 (Dzīvnieku barība – dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB noteikšana ar GC/HRMS un indikatoru PCB noteikšana ar GC/HRMS) un/vai EPA 1613. metodes B pārskatītajā redakcijā.

1.6.	“Augšējā robeža” ir jēdziens, kas paredz kvantitatīvās noteikšanas robežas izmantošanu attiecībā uz katru kvantitatīvi nenoteiktās radniecīgās vielas daļu.

1.7.	“Apakšējā robeža” ir jēdziens, kas paredz nulles izmantošanu attiecībā uz katru kvantitatīvi nenoteiktās radniecīgās vielas daļu.

1.8.	“Vidējā robeža” ir jēdziens, kas paredz puses no kvantitatīvās noteikšanas robežas izmantošanu katras kvantitatīvi nenoteiktās radniecīgās vielas daļas aprēķināšanai.

1.9.

“Partija” ir identificējams pārtikas daudzums, ko piegādā vienā reizē un kam ir oficiāli noteikti kopīgi raksturlielumi, piemēram, izcelsme, šķirne, iepakojuma veids, iepakotājs, nosūtītājs vai marķējums. Zivju un zvejniecības produktu gadījumā arī zivju lielumam jābūt salīdzināmam. Ja vienā sūtījumā esošo zivju lielums un/vai svars nav salīdzināms, sūtījumu tomēr var uzskatīt par partiju, tikai jāpielieto īpaša paraugu ņemšanas procedūra.

1.10.

“Apakšpartija” ir lielas partijas daļa, kas izraudzīta paraugu ņemšanai, izmantojot noteiktu paraugu ņemšanas metodi. Katrai apakšpartijai jābūt fiziski nodalītai un identificējamai.

1.11.

“Elementārparaugs” ir tāda materiāla daudzums, kas ņemts kādā vienā partijas vai apakšpartijas vietā.

1.12.

“Kopparaugs” ir visu no partijas vai apakšpartijas ņemto elementārparaugu kopums.

1.13.

“Laboratorijas paraugs” ir analīzēm laboratorijā paredzēta kopparauga reprezentatīva daļa vai daudzums.

II. LIETOTIE SAĪSINĀJUMI

BEQ	bioanalīzes ekvivalenti
GC	gāzes hromatogrāfija
HRMS	augstas izšķirtspējas masspektrometrija
LRMS	zemas izšķirtspējas masspektrometrija
PCB	polihlorbifenili
PCDD	polihlordibenzo-p-dioksīni
PCDF	polihlordibenzofurāni
QC	kvalitātes kontrole
REP	relatīvā spēja
TEF	toksiskuma ekvivalenta koeficients
TEQ	toksiskuma ekvivalenti
TCDD	tetrahlorodibenzodioksīns
U	paplašinātā mērījuma neprecizitāte

(1) OV L 221, 17.8.2002., 8. lpp.

(2) Bioanalīzes metodes neattiecas konkrēti uz radniecīgajām vielām, kas iekļautas toksiskuma ekvivalenta koeficienta (TEF) shēmā. Parauga ekstraktā, kas veido kopējo signālu, var ietilpt citi strukturāli saistīti AhR-aktīvi savienojumi. Tāpēc bioanalīzes rezultāti nevar būt aplēse, bet drīzāk gan norāde par TEQ līmeni paraugā.

II PIELIKUMS

Paraugu ņemšanas metodes dioksīnu (PCDD/PCDF), dioksīniem līdzīgu PCB un PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas oficiālai kontrolei konkrētos pārtikas produktos

I. DARBĪBAS JOMA

Paraugus dioksīnu (PCDD/PCDF), dioksīniem līdzīgu PCB un PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas oficiālajai kontrolei pārtikas produktos ņem saskaņā ar šajā pielikumā aprakstītajām metodēm. Tādā veidā iegūtos kopparaugus uzskata par reprezentatīviem attiecīgajām partijām vai apakšpartijām, no kurām tie ņemti. Atbilstību maksimāli pieļaujamai koncentrācijai, kas noteikta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1881/2006, ar kuru nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, konstatē, ņemot vērā laboratorijas paraugos kvantitatīvi noteikto koncentrāciju.

II. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. Personāls

Paraugu ņemšanu veic pilnvarota persona, kuru izraudzījusies dalībvalsts.

2. Materiāls, no kā ņem paraugus

No katras pārbaudāmās partijas vai apakšpartijas paraugus ņem atsevišķi.

3. Piesardzības pasākumi

Ņemot paraugus un gatavojot paraugus, jāveic piesardzības pasākumi, lai nepieļautu paraugu izmaiņas, kas varētu ietekmēt dioksīnu un PCB saturu tajos, nevēlami ietekmēt analīzi vai padarīt kopparaugus nereprezentatīvus.

4. Elementārparaugi

Cik iespējams, elementārparaugus ņem dažādās partijas vai apakšpartijas vietās. Atkāpes no šīs procedūras jāreģistrē šā pielikuma II.8. punktā paredzētajā paraugu ņemšanas protokolā.

5. Kopparauga sagatavošana

Kopparaugu veido, apvienojot elementārparaugus. Tā masa ir vismaz 1 kg, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams, piemēram, ja paraugam ņem vienu iepakotu vienību vai ja produktam ir ļoti augsta komerciālā vērtība.

6. Paralēlie paraugi

Paralēlos paraugus prasību izpildes, apstiprināšanas un kontroles nolūkiem ņem no homogenizēta kopparauga, ja tas nav pretrunā noteikumiem dalībvalstu pārtikas nozares uzņēmēju tiesībās. Prasību izpildes nolūkiem laboratorijas paraugiem jābūt vismaz tik lieliem, lai vajadzības gadījumā varētu veikt atkārtotas analīzes.

7. Paraugu iepakošana un pārsūtīšana

Katru paraugu ievieto tīrā inerta materiāla konteinerā, kas pietiekami aizsargā pret piesārņojumu, no analizējamo vielu zudumiem, kuri rodas, tiem adsorbējoties uz konteinera iekšējās sienas, kā arī pret bojājumiem/zudumiem, kas rodas transportēšanas laikā. Veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu jebkuras tādas izmaiņas parauga sastāvā, kas varētu rasties, to pārvadājot vai glabājot.

8. Paraugu plombēšana un marķēšana

Katru oficiālam lietojumam ņemtu paraugu plombē parauga ņemšanas vietā un identificē saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts noteikumiem.

Par katru paraugu ņemšanu raksta protokolu, nodrošinot to, ka katru partiju var nepārprotami identificēt, un norādot paraugu ņemšanas vietu un dienu, kā arī visu analīžu veicējiem noderīgo papildu informāciju.

III. PARAUGU ŅEMŠANAS PLĀNS

Ar paraugu ņemšanas metodi nodrošina, ka kopparaugs ir reprezentatīvs pārbaudāmajai (apakš)partijai.

1. Partiju sadalīšana apakšpartijās

Lielas partijas sadala apakšpartijās ar nosacījumu, ka apakšpartijas var fiziski nošķirt. Ražojumiem, ko pārdod lielos beztaras apjomos (piemēram, augu eļļas), piemēro 1. tabulu. Citiem ražojumiem piemēro 2. tabulu. Tā kā apakšpartiju svars ne vienmēr precīzi sakrīt, tas nedrīkst pārsniegt vidējo aritmētisko apakšpartijas svaru par vairāk nekā 20 %.

1. tabula

Partiju sadalīšana apakšpartijās liela apjoma beztaras ražojumiem

Partijas svars (t)	Apakšpartiju svars vai skaits
≥ 1 500	500 tonnu
> 300 un < 1 500	3 apakšpartijas
≥ 50 un ≤ 300	100 tonnu
< 50	—

2. tabula

Partiju sadalīšana apakšpartijās (citi ražojumi)

Partijas svars (t)	Apakšpartiju svars vai skaits
≥ 15	15–30 tonnu
< 15	—

2. Elementārparaugu skaits

No visiem elementārparaugiem izveidotā kopparauga masa ir vismaz 1 kg (sk. šā pielikuma II.5. punktu).

Minimālais elementārparaugu skaits, kas jāņem no vienas partijas vai apakšpartijas, norādīts 3. un 4. tabulā.

Šķidrajiem beztaras ražojumiem partija un apakšpartija tieši pirms paraugu ņemšanas ir kārtīgi jāsamaisa manuāli vai mehāniski, bet tikai tik daudz, lai nepasliktinātu ražojuma kvalitāti. Šādi attiecīgajā partijā vai apakšpartijā var iegūt vienmērīgu piesārņotāju koncentrāciju. Tādēļ kopparauga veidošanai pietiek ar trijiem no partijas vai apakšpartijas ņemtiem elementārparaugiem.

Visu elementārparaugu masa ir aptuveni vienāda. Elementārparauga masa ir vismaz 100 gramu.

Atkāpes no šīs procedūras reģistrē šā pielikuma II.8. punktā paredzētajā protokolā. Saskaņā ar Komisijas 1997. gada 27. oktobra Lēmumu 97/747/EK, ar ko nosaka, cik daudz un cik bieži ņem paraugus saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/23/EK par konkrētu vielu un to atlieku kontroli konkrētos dzīvnieku izcelsmes produktos (1), vistu olu kopparaugā ir vismaz 12 olu (attiecībā uz beztaras partijām un partijām, kas sastāv no atsevišķiem iepakojumiem, piemēro 3. un 4. tabulu).

3. tabula

No katras partijas vai apakšpartijas ņemamo elementārparaugu minimālais skaits

Partijas/apakšpartijas svars vai tilpums (kilogramos vai litros)	Minimālais elementārparaugu skaits, kas jāņem
< 50	3
50–500	5
> 500	10

Ja partija vai apakšpartija sastāv no atsevišķiem iepakojumiem vai vienībām, tad apvienotajam paraugam ņem tādu iepakojumu vai vienību skaitu, kāds norādīts 4. tabulā.

4. tabula

Iepakojumu vai vienību (elementārparaugu) skaits, ko ņem, lai izveidotu kopparaugu, ja partija vai apakšpartija sastāv no atsevišķiem iepakojumiem vai vienībām

Iepakojumu vai vienību skaits partijā/apakšpartijā	Iepakojumu vai vienību skaits, kas jāņem
1–25	vismaz 1 iepakojums vai vienība
26–100	aptuveni 5 %, vismaz 2 iepakojumi vai vienības
> 100	aptuveni 5 %, ne vairāk par 10 iepakojumiem vai vienībām

3. Īpaši noteikumi par paraugu ņemšanu no partijām, kurās ir veselas zivis ar salīdzināmu svaru un lielumu

Zivju izmēru un svaru uzskata par salīdzināmiem, ja tie neatšķiras vairāk kā par 50 %.

No partijas ņemamo elementārparaugu skaits ir norādīts 3. tabulā. No visiem elementārparaugiem izveidotā kopparauga masa ir vismaz 1 kg (sk. II.5. punktu).

—

Ja partijā, no kuras ņemams paraugs, ir mazas zivis (atsevišķas zivs svars < 1 kg), kopparaugam kā elementārparaugu ņem visu zivi. Ja šādi iegūtais kopparaugs sver vairāk par 3 kg, elementārparaugi var sastāvēt no kopparaugu veidojošo zivju vidējās daļas, kas katra sver vismaz 100 gramus. Parauga homogenizēšanai izmanto visu daļu, uz kuru attiecas maksimālā pieļaujamā koncentrācija.

Zivs vidējā daļā ir tās smaguma centrs. Tas lielākoties atrodas tās muguras spurā (ja zivij ir muguras spura) vai tieši vidū starp žaunu atveri un anālo atveri.

—

Ja partijā, no kuras ņemams paraugs, ir lielākas zivis (atsevišķas zivs svars ir lielāks par aptuveni 1 kg), elementārparaugu veido zivs vidējā daļa. Katrs elementārparaugs sver vismaz 100 gramus.

Vidēja lieluma zivīm (apmēram 1–6 kg) elementārparaugu ņem, zivs vidējā daļā nogriežot sloksni zivs gaļas no mugurkaula līdz vēderdaļai.

Ļoti lielām zivīm (piemēram, smagākām par 6 kg) elementārparaugu ņem no gaļas zivs labajā pusē (frontālais skats) pie dorsālā laterālā muskuļa zivs vidējā daļā. Ja, ņemot šādu paraugu zivs vidējā daļā, tiktu ievērojami mazināta tās tirdzniecības vērtība, šādu paraugu var aizstāt ar trim elementārparaugiem, kas katrs sver vismaz 350 gramus, neatkarīgi no partijas lieluma, vai – pastāv alternatīva iespēja tikpat lielu elementārparaugu, kurš uzskatāms par reprezentatīvu dioksīnu koncentrācijai visā zivī, ņemt no muskuļu gaļas, kas atrodas zivs astes daļā, un no muskuļu gaļas, kura atrodas tuvu tās pašas zivs galvas daļai.

4. Paraugu ņemšana no zivju partijām, kurās ir veselas zivis ar dažādiem izmēriem un/vai svaru

—	Piemēro III.3. punkta noteikumus par parauga veidošanu.

—	Ja kāds zivs izmērs vai svars ir pārsvarā (apmēram 80 % vai vairāk no partijas apjoma), paraugu ņem no šā pārsvarā esošā izmēra vai svara zivīm. Šo paraugu uzskata par reprezentatīvu attiecībā uz visu partiju.

—

Ja neviens zivs izmērs vai svars nav pārsvarā, jānodrošina, lai paraugam izvēlētās zivis būtu reprezentatīvas attiecībā uz partiju. Īpaši ieteikumi saistībā ar šādiem gadījumiem ir sniegti Guidance on sampling of whole fishes of different size and/or weight (Vadlīnijas paraugu atlasei no dažāda lieluma un/vai svara veselām zivīm) (2).

5. Paraugu ņemšana mazumtirdzniecības posmā

Pārtikas paraugu ņemšana mazumtirdzniecības posmā pēc iespējas jāveic saskaņā ar paraugu ņemšanas nosacījumiem, kas noteikti šā pielikuma III.2. punktā.

Ja tas nav iespējams, mazumtirdzniecības posmā var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas procedūru, ja tā nodrošina partijai vai apakšpartijai pietiekami reprezentatīvu paraugu iegūšanu.

IV. PARTIJAS VAI APAKŠPARTIJAS ATBILSTĪBA SPECIFIKĀCIJAI

1. Attiecībā uz PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem

Ievērojot mērījumu neprecizitāti, partiju pieņem, ja analīzes rezultāts nepārsniedz Regulā (EK) Nr. 1881/2006 noteikto tādu PCB maksimālo pieļaujamo koncentrāciju, kuri nav līdzīgi dioksīniem.

Partija tiek uzskatīta par neatbilstošu maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1881/2006, ja augšējās robežas analīžu rezultāti, kuri apstiprināti otrreizējā analīzē (3), acīmredzami pārsniedz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju, ņemot vērā mērījumu neprecizitāti.

Mērījumu neprecizitāti var ņemt vērā saskaņā ar vienu no šādām pieejām:

—	aprēķinot izvērsto neprecizitāti, izmantojot paplašinājuma koeficientu 2, kas nodrošina aptuveni 95 % ticamības līmeni. Partija vai apakšpartija nav atbilstoša, ja, atņemot U (paplašinātā mērījuma neprecizitāte) no aprēķinātās vērtības, iegūtā vērtība ir virs noteiktās atļautās vērtības,

—	nosakot izšķiršanas robežu (CCα) saskaņā ar noteikumiem Lēmumā 2002/657/EK (šā lēmuma I pielikuma 3.1.2.5. punkts – vielas, kurām ir noteikta atļautā robeža). Partija vai apakšpartija nav atbilstoša, ja aprēķinātā vērtība ir vienāda ar CCα vai lielāka par to.

Iepriekš minētos noteikumus piemēro analīžu rezultātiem, kas iegūti, analizējot oficiālai kontrolei ņemtu paraugu. Analīzēm, kas vajadzīgas aizstāvības vai arbitrāžas vajadzībām, piemēro attiecīgās valsts tiesību normas.

2. Attiecībā uz dioksīniem (PCDD/PCDF) un dioksīniem līdzīgiem PCB

Partiju pieņem, ja rezultāti, kurus iegūst tādā atsevišķā analīzē:

—	ko veic, izmantojot skrīninga metodi ar šķietamās atbilstības attiecību zemāku par 5 %, liecina par to, ka koncentrācija nepārsniedz attiecīgo maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, kas Regulā (EK) Nr. 1881/2006 noteikta attiecībā uz PCDD/F un PCDD/F un dioksīniem līdzīgo PCB summu,

—	ko veic, izmantojot apstiprinājuma metodi, nepārsniedz attiecīgo maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, kas Regulā (EK) Nr. 1881/2006 noteikta attiecībā uz PCDD/F un PCDD/F un dioksīniem līdzīgo PCB summu, ņemot vērā mērījumu neprecizitāti.

Skrīninga testos robežvērtību nosaka, lai lemtu par atbilstību attiecīgajai interesējošajai koncentrācijai, kas noteikta attiecībā uz PCDD/F vai PCDD/F un dioksīniem līdzīgo PCB summu.

Partija tiek uzskatīta par neatbilstošu maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1881/2006, ja augšējās robežas analīžu rezultāti, kuri iegūti ar apstiprinājuma metodi un apstiprināti otrreizējā analīzē (3), acīmredzami pārsniedz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju, ņemot vērā mērījumu neprecizitāti.

Mērījumu neprecizitāti var ņemt vērā saskaņā ar vienu no šādām pieejām:

—

aprēķinot izvērsto neprecizitāti, izmantojot paplašinājuma koeficientu 2, kas nodrošina aptuveni 95 % ticamības līmeni. Partija vai apakšpartija nav atbilstoša, ja, atņemot U no aprēķinātās vērtības, iegūtā vērtība ir virs noteiktās atļautās vērtības. Ja PCDD/F un dioksīniem līdzīgus PCB nosaka atsevišķi, atsevišķo PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB analīžu rezultātu aprēķinātā izvērstās neprecizitātes summa ir jāizmanto kā PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summas aprēķinātā izvērstā neprecizitāte,

—	nosakot izšķiršanas robežu (CCα) saskaņā ar noteikumiem Lēmumā 2002/657/EK (šā lēmuma I pielikuma 3.1.2.5. punkts – vielas, kurām ir noteikta atļautā robeža), partija vai apakšpartija nav atbilstoša, ja aprēķinātā vērtība ir vienāda ar CCα vai lielāka par to.

V. IEDARBĪBAS KONCENTRĀCIJAS PĀRSNIEGŠANA

Iedarbības koncentrāciju izmanto paraugu atlasei gadījumos, kad ir jāidentificē piesārņojuma avots un jāveic pasākumi tā samazināšanai vai likvidēšanai. Ar skrīninga metodēm tiek noteiktas atbilstīgas robežvērtības šo paraugu atlasei. Pasākumus, kas nepieciešami avota identificēšanai un piesārņojuma samazināšanai vai likvidēšanai, veic tikai tad, ja iedarbības koncentrācijas pārsniegšana ir apstiprināta atkārtotā analīzē, kura veikta ar apstiprinošo metodi, un ir ņemta vērā mērījuma neprecizitāte (4).

(1) OV L 303, 6.11.1997., 12. lpp.

(2) http://ec.europa.eu/food/food/chemicalsafety/contaminants/dioxins_en.htm

(3) Otrreizēja analīze ir nepieciešama, lai nepieļautu savstarpēju piesārņošanos vai paraugu nejaušu sajaukšanos. Pirmo analīzi izmanto atbilstības pārbaudei, ņemot vērā mērījumu neprecizitāti. Ja analīze tiek veikta sakarā ar piesārņojumu, otrreizēju analīzi apstiprinājuma gūšanai var neveikt, ja iespējams izsekot tam, ka analīzei atlasītie paraugi ir saistīti ar notikušo piesārņojumu.

(4) Iedarbības koncentrācijas kontroles nolūkā veiktās otrreizējās analīzes skaidrojums un prasības identiskas tam, kā norādīts 3. zemsvītras piezīmē attiecībā uz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju.

III PIELIKUMS

Paraugu gatavošana un prasības attiecībā uz analīzes metodēm, ko izmanto dioksīnu (PCDD/PCDF) un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācijas oficiālai kontrolei konkrētos pārtikas produktos

1. PIEMĒROŠANAS JOMA

Šajā pielikumā noteiktās prasības jāpiemēro gadījumos, kad pārtikas produktu analīzi veic 2,3,7,8-aizvietoto polihlordibenzo-p-dioksīnu un polihlordibenzofurānu (PCDD/F) un dioksīniem līdzīgu polihlorbifenilu (dioksīniem līdzīgu PCB) koncentrācijas oficiālai kontrolei un citām regulatīvām vajadzībām.

PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB klātbūtnes uzraudzībai pārtikas produktos var būt divi atšķirīgi mērķi:

to paraugu atlase, kuros PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācija pārsniedz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai iedarbības koncentrāciju. Šajā pieejā var būt izmantota skrīninga metode, kas nodrošina iespēju rentabli apstrādāt lielu daudzumu paraugu, tādējādi uzlabojot izredzes atklāt jaunus incidentus ar augstu iedarbību uz patērētājiem un apdraudējumu to veselībai. Skrīninga metodēs var ietilpt bioanalīzes metodes un GC/MS metodes. To piemērošanā jācenšas izvairīties no šķietamās atbilstības rezultātiem. PCDD/F un PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summas koncentrācija šajos paraugos ar ievērojamu koncentrāciju ir jānosaka/jāapstiprina, izmantojot apstiprinājuma metodi;

PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācijas noteikšana pārtikas produktu paraugos zemu fona līmeņu diapazonā. Tas ir svarīgi, lai varētu uzraudzīt tendences laikā, novērtēt populācijas pakļaušanu iedarbībai un izveidot datubāzi iedarbības koncentrācijas un maksimālās pieļaujamās koncentrācijas iespējamai atkārtotai novērtēšanai. Šis mērķis tiek sasniegts, izmantojot apstiprinājuma metodes, kas ļauj nepārprotami identificēt un kvantitatīvi noteikt PCDD/F un dioksīniem līdzīgus PCB interesējošajā koncentrācijā. Šīs metodes var izmantot ar skrīninga metodēm iegūto rezultātu apstiprināšanai un zemu fona līmeņu noteikšanai pārtikas uzraudzībā. Tām ir būtiska nozīme arī radniecīgo struktūru noteikšanā, lai identificētu iespējamā piesārņojuma avotu. Pašlaik šādās metodēs izmanto augstas izšķirtspējas gāzes hromatogrāfiju/ augstas izšķirtspējas masspektrometriju (HRGC/HRMS).

2. METOŽU KLASIFIKĀCIJA, PAMATOJOTIES UZ TO KVANTITATĪVĀS NOTEIKŠANAS PAKĀPI (1)

Kvalitatīvajās metodēs tiek sniegta “jā/nē” atbilde uz jautājumu par nosakāmo vielu klātbūtni, skaitliski nenorādot iedomātās analizējamās vielas koncentrāciju. Ar šīm metodēm būtu iespējams iegūt daļēji kvantitatīvus rezultātus, taču tās izmanto vienīgi tam, lai sniegtu “jā/nē” atbildi uz jautājumu par koncentrāciju virs noteikta līmeņa, piemēram, noteikšanas robežas, kvantitatīvās noteikšanas robežas vai robežvērtībām, vai zem tā.

PCDD/F un dioksīniem līdzīgu savienojumu maksimālās pieļaujamās koncentrācijas un iedarbības koncentrācijas pārtikā kontrolei var izmantot skrīninga metodes, kuru pamatā ir analīzes rezultātu salīdzināšana ar robežvērtību un kuras sniedz “jā/nē” atbildi uz jautājumu par interesējošās koncentrācijas iespējamo pārsniegšanu. Šim nolūkam tika ieviestas bioanalīzes metodes. Varētu izstrādāt arī fizikāli ķīmiskas metodes, taču nav praktisku piemēru attiecībā uz tādu maksimālo pieļaujamo koncentrāciju un iedarbības koncentrāciju, kuras pamatā ir TEQ, kā arī attiecībā uz komplekso analīzi, kurā jānosaka būtiskās atsevišķās radniecīgās vielas.

Daļēji kvantitatīvas metodes sniedz aptuvenu informāciju par koncentrāciju, kas var būt lietderīga kā informācija par analizējamās vielas koncentrācijas diapazonu un palīdz analizētājam pieņemt lēmumu par kalibrācijas diapazonu apstiprinājuma testam, kurš sekojoši jāveic, un kvalitātes kontroles vajadzībām. Piemēri:

—

bioanalīzes metodes, ar ko iespējams konstatēt nosakāmās vielas, ietver kalibrēšanas līknes, tās sniedz “jā/nē” atbildi uz jautājumu par interesējošās koncentrācijas iespējamo pārsniegšanu un ļauj paziņot rezultātu kā bioanalīzes ekvivalentus (BEQ), kuri ir norāde par TEQ vērtību attiecīgajā paraugā,

—	fizikāli ķīmiskais tests (piemēram, GC-MS/MS vai GC/LRMS), kurā mērāmie metodes precizitātes parametri neatbilst kvantitatīvo testu prasībām.

Kvantitatīvās metodes atbilst tām pašām pareizības, dinamiskā diapazona un precizitātes prasībām, kurām atbilst apstiprinājuma testi. Ja nepieciešama kvantitatīva noteikšana, šīs metodes validē kā apstiprinājuma metodes atbilstīgi tam, kā sīki izklāstīts šajā dokumentā, runājot par PCDD/F un dioksīniem līdzīgiem PCB.

3. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Lai aprēķinātu toksiskuma ekvivalentu (TEQ) koncentrāciju, attiecīgajā paraugā ietilpstošo atsevišķo vielu koncentrāciju reizina ar šo vielu toksiskuma ekvivalenta koeficientu (TEF), ko noteikusi Pasaules Veselības organizācija un kas norādīts šā pielikuma papildinājumā, un rezultātus pēc tam summē, iegūstot dioksīniem līdzīgo savienojumu kopējo koncentrāciju, kura izteikta kā TEQ.

Skrīninga un apstiprinājuma metodes var piemērot noteiktas matricas kontrolē vienīgi tad, ja šīs metodes ir pietiekami jutīgas, lai ar tām varētu noteikt koncentrācijas ticamību interesējošajā koncentrācijā (iedarbības koncentrācijā vai maksimālajā pieļaujamajā koncentrācijā).

4. KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS PRASĪBAS

—	Jāveic pasākumi, lai nevienā paraugu ņemšanas un analīzes posmā nepieļautu paraugu savstarpēju piesārņošanos.

—	Paraugi jāglabā un jātransportē stikla, alumīnija, polipropilēna vai polietilēna traukos, kas piemēroti glabāšanai un neietekmē PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrāciju paraugos. No parauga trauka jānotīra papīra putekļu paliekas.

—	Paraugi jāglabā un jātransportē tā, lai nodrošinātu attiecīgo pārtikas produktu paraugu integritāti.

—	Vajadzības gadījumā katru laboratorijas paraugu rūpīgi sasmalcina un rūpīgi samaisa, izmantojot apstrādi, kas nodrošina pilnīgu homogenizāciju (piemēram, samaļ tā, lai paraugs pilnībā izietu caur 1 mm sietu); pārlieku mitri paraugi pirms sasmalcināšanas jāizžāvē.

—	Ļoti svarīgi pārbaudīt, kā reaģenti, stikla trauki un aprīkojums ietekmē uz TEQ un BEQ balstītus rezultātus.

—	Tukšo analīzi veic, izpildot visu analītisko procedūru bez analizējamā parauga.

—

Bioanalīzes metožu gadījumā ir ļoti svarīgi pārbaudīt, vai analīzē izmantotie stikla trauki un šķīdinātāji nesatur savienojumus, kas traucētu nosakāmo savienojumu konstatēšanu darba diapazonā. Stikla trauki jāskalo ar šķīdinātājiem un/vai jākarsē temperatūrā, kas piemērota tam, lai notīrītu PCDD/F, dioksīnam līdzīgu savienojumu un traucējošo savienojumu pēdas no to virsmas.

—	Ekstrakcijai izmantojamā parauga daudzumam jābūt pietiekami lielam, lai tiktu ievērotas prasības attiecībā uz pietiekami zemu darba diapazonu, kurā ietilpst interesējošā koncentrācija.

—	Īpašajām paraugu sagatavošanas procedūrām, ko izmanto attiecīgajiem produktiem, jāatbilst starptautiski pieņemtām vadlīnijām.

—	Pārbaudot zivis, tām ir jānoņem āda, jo maksimālā koncentrācija attiecas uz muskuļu gaļu bez ādas. Tomēr visa atlikusī muskuļu gaļa un taukaudi ādas iekšpusē ir uzmanīgi un pilnībā jānokasa no ādas, un šie muskuļu gaļas un taukaudu atlikumi ir jāpievieno analizējamajam paraugam.

5. PRASĪBAS LABORATORIJĀM

—	Lai garantētu, ka laboratorijas piemēro kvalitātes sistēmu analītisko rezultātu kvalitātes nodrošināšanai, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004 tās jāakreditē atzītā iestādē, kura darbojas saskaņā ar ISO Guide 58. Laboratorijas jāakreditē, ievērojot EN ISO/IEC 17025 standartu.

—	Laboratoriju kompetence ir pastāvīgi jāapliecina, tām sekmīgi piedaloties starplaboratoriju pētījumos, kuros kvantitatīvi nosaka PCDD/F un dioksīniem līdzīgus PCB attiecīgajās pārtikas matricās un koncentrācijas diapazonos.

—	Laboratorijas, kas piemēro skrīninga metodes paraugu regulārai pārbaudei, gan kvalitātes kontrolē, gan aizdomīgo paraugu analīzes rezultātu apstiprināšanā izveido ciešu sadarbību ar laboratorijām, kuras piemēro apstiprinājuma metodi.

6. PAMATPRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, VEICOT ANALĪZES PROCEDŪRAS DIOKSĪNU (PCDD/F) UN DIOKSĪNIEM LĪDZĪGU PCB NOTEIKŠANAI

6.1. Zems darbības diapazons un kvantitatīvās noteikšanas robežas

—

PCDD/F gadījumā nosakāmajam daudzumam jābūt augšējā femtograma (10–15 g) diapazonā, jo daži no šiem savienojumiem ir ārkārtīgi toksiski. Attiecībā uz lielāko daļu PCB radniecīgo vielu kvantitatīvās noteikšanas robežu ir pietiekami izteikt nanogramos (10–9 g). Tomēr, lai kvantitatīvi noteiktu toksiskākas dioksīniem līdzīgu PCB radniecīgās vielas (jo īpaši orto-neizvietotās radniecīgās vielas), darbības diapazona lejasgalam jāsasniedz zema pikogramu (10–12 g) koncentrācija.

6.2. Augsta selektivitāte (specifiskums)

—

Jāatšķir PCDD/F un dioksīniem līdzīgi PCB no daudziem citiem vienlaikus ekstrahētiem savienojumiem un varbūtēji traucējošiem savienojumiem, kuru koncentrācija līdz vairākām kārtām pārsniedz nosakāmās vielas koncentrāciju. Ja izmanto gāzu hromatogrāfijas/masspektrometrijas (GC/MS) metodes, jādiferencē dažādas tādas atšķirīgas radniecīgas vielas kā toksiskās radniecīgās vielas (piemēram, septiņpadsmit 2,3,7,8-aizvietotie PCDD/F un divpadsmit dioksīniem līdzīgie PCB) un citas radniecīgas vielas.

—

Izmantojot bioanalīzes metodes, nosakāmos savienojumus jāspēj konstatēt kā PCDD/F un/vai dioksīniem līdzīgo PCB summu. Parauga attīrīšanā jācenšas atbrīvot to no visiem savienojumiem, kas rada šķietami neatbilstošus rezultātus, vai no savienojumiem, kuri var samazināt signālu, radot šķietami atbilstošus rezultātus.

6.3. Augsta precizitāte (pareizība un precizitāte, biotesta acīmredzamā atgūstamība)

—

Runājot par GC/MS metodēm, kvantitatīvajā noteikšanā jāiegūst pareizs patiesās koncentrācijas novērtējums paraugā. Augsta precizitāte (mērījuma precizitāte – mērāmā lieluma izmērītās vērtības un tā patiesās vai pieņemtās vērtības sakritība) ir vajadzīga, lai noteiktā TEQ līmeņa mazās ticamības dēļ nevarētu noraidīt parauga analīzes rezultātus. Precizitāti izsaka ar “pareizību” (starpība starp analizējamās vielas vidējo vērtību, kas izmērīta, analizējot sertificētu standartmateriālu, un tās sertificēto vērtību, kuru izsaka procentos no šīs vērtības) un “precizitāti” (RSDR relatīvā standartnovirze, ko aprēķina no atkārtojamības apstākļos iegūtiem rezultātiem).

—	Bioanalīzes metodēs ir jānosaka biotestu acīmredzamā atgūstamība.

6.4. Apstiprināšana interesējošās koncentrācijas diapazonā un vispārēji kvalitātes kontroles pasākumi

—	Apstiprināšanas procedūrā un/vai regulārajā analīzē laboratorijas pierāda metodes efektivitāti interesējošās koncentrācijas diapazonā, kas ir, piemēram, 0,5 ×, 1 × un 2 × interesējošā koncentrācija, un ka šajā diapazonā ir pieņemams atkārtotu analīžu noviržu koeficients.

—

Kvalitātes iekšējās kontroles nolūkos regulāri izdara tukšo paraugu analīzes un eksperimentus ar standartpiedevu metodi vai kontrolparaugu analīzes (ja iespējams, ieteicams izmantot sertificētu standartmateriālu). Jāizveido un jāpārbauda tukšo paraugu analīzes, eksperimentu ar standartpiedevu metodi vai kontrolparaugu analīzes kvalitātes kontroles grafiki, lai pārliecinātos, ka analītiskā veiktspēja atbilst izvirzītajām prasībām.

6.5. Kvantitatīvās noteikšanas robeža

—

Bioanalīzes skrīninga metodes gadījumā LOQ noteikšana nav obligāta prasība, bet ir jāapliecina, ka ar šo metodi ir iespējams atšķirt tukšo paraugu no parauga ar robežvērtību. Nodrošinot BEQ līmeni, jānosaka ziņošanas līmenis, lai risinātu jautājumu par tiem paraugiem, kuru signāls ir zemāks par šo līmeni. Ziņošanas līmenim ievērojami jāatšķiras (vismaz trīs reizes) no procedūras tukšajiem paraugiem ar signālu, kas zemāks par darbības diapazonu. Tāpēc tas jāaprēķina, izmantojot paraugus, kas satur nosakāmos savienojumus aptuveni noteiktajā minimālajā koncentrācijā, nevis izmantojot signāla/trokšņa attiecību vai tukšo testa paraugu.

—	Kvantitatīvās noteikšanas robežai (LOQ) apstiprinājuma metodē ir jāietilpst diapazonā, kas atbilst aptuveni vienai piektdaļai no interesējošās koncentrācijas.

6.6. Analīzes kritēriji

—

Lai ar apstiprinājuma vai skrīninga metodēm iegūtu ticamus rezultātus, turpmāk norādītie kritēriji ir jāizpilda attiecībā uz TEQ vērtību, respektīvi, attiecībā uz BEQ vērtību, ko nosaka kā kopējo TEQ (kā PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summu) vai atsevišķi PCDD/F un dioksīniem līdzīgajiem PCB.

	Skrīnings, izmantojot bioanalīzes vai fizikāli ķīmiskās metodes	Apstiprinājuma metodes
Šķietamās atbilstības attiecība (2)	< 5 %
Ticamība		no – 20 % līdz + 20 %
Atkārtojamība (RSDr )	< 20 %
Reproducējamība laboratorijā (RSDR )	< 25 %	< 15 %

6.7. Īpašas prasības skrīninga metodēm

—	Par skrīninga metodēm var izmantot gan GC/MS metodes, gan bioanalīzes metodes. Attiecībā uz GC/MS metodēm jāievēro šā pielikuma 7. punktā noteiktās prasības. Attiecībā uz šūnu bioanalīzes metodēm īpašas prasības noteiktas šā pielikuma 8. punktā.

—	Laboratorijas, kas piemēro skrīninga metodes paraugu regulārajās pārbaudēs, izveido ciešu sadarbību ar laboratorijām, kuras piemēro apstiprinājuma metodi.

—	Regulārās analīzes laikā ir jāveic skrīninga metodes veiktspējas pārbaude, izmantojot analīzes kvalitātes kontroli un nepārtrauktu metodes novērtēšanu. Jāpiemēro nepārtraukta programma atbilstīgo rezultātu kontrolei.

—

Šūnas signāla un citotoksicitātes iespējamās apslāpēšanas kontrole

20 % no parauga ekstraktiem mērījumus veic regulārajā skrīningā, nepievienojot 2,3,7,8-TCDD vai pievienojot to atbilstoši interesējošajai koncentrācijai, lai pārbaudītu, vai parauga ekstraktā ietilpstošās traucējošās vielas neapslāpē signālu. Izmērīto piesātinātā parauga koncentrāciju salīdzina ar nepiesātinātā ekstrakta koncentrācijas un piesātinājuma koncentrācijas summu. Ja šī izmērītā koncentrācija ir par vairāk nekā 25 % mazāka par aprēķināto (summāro) koncentrāciju, tas liecina par iespējamo signāla apslāpēšanu, un attiecībā uz konkrēto paraugu ir jāveic GC/HRMS apstiprinājuma analīze. Rezultātus novēro kvalitātes kontroles grafikos.

—	Kvalitātes kontrole attiecībā uz atbilstīgiem paraugiem Atkarībā no parauga matricas un laboratorijas pieredzes aptuveni 2–10 % no atbilstīgajiem paraugiem ir jāapstiprina ar GC/HRMS.

—

Šķietamās atbilstības attiecības noteikšana, pamatojoties uz kvalitātes kontroles datiem

Jānosaka tādu paraugu skrīningā iegūto šķietamās atbilstības rezultātu attiecība, kuros koncentrācija ir zemāka un augstāka par maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai iedarbības koncentrāciju. Faktiskajai šķietamās atbilstības attiecībai jābūt mazākai par 5 %.

Pēc tam, kad atbilstīgo paraugu kvalitātes kontrolē no katras matricas / matricu grupas ir iegūti vismaz 20 apstiprināti rezultāti, izdara secinājumus par šķietamās atbilstības attiecību, pamatojoties uz šo datubāzi. Minimālajā 20 rezultātu grupā, ko izmanto šķietamās atbilstības attiecības novērtēšanai, var iekļaut arī rezultātus, kuri iegūti, analizējot paraugus starplaboratoriju salīdzinošajā testēšanā vai piesārņojuma incidentos, ar koncentrācijas diapazonu līdz, piemēram, 2 × maksimālā pieļaujamā koncentrācija (ML). Ar paraugiem ir jāaptver visbiežāk sastopamās radniecīgās struktūras no dažādiem avotiem.

Lai gan skrīninga testos pirmām kārtām jācenšas noteikt paraugus, kas pārsniedz iedarbības koncentrāciju, šķietamās atbilstības attiecības noteikšanas kritērijs ir maksimālā pieļaujamā koncentrācija, ievērojot apstiprinājuma metodes mērījumu neprecizitāti.

—

Iespējamos neatbilstošos skrīninga rezultātus vienmēr pārbauda, izmantojot apstiprinājuma analīzes metodi (GC/HRMS). Šos paraugus var arī izmantot, lai novērtētu šķietami neatbilstošo rezultātu attiecību. Skrīninga metožu gadījumā “šķietami neatbilstošo rezultātu” attiecība ir to rezultātu daļa, kas apstiprināti kā atbilstoši GC/HRMS apstiprinājuma analīzē, lai gan iepriekšējā skrīningā bija radušās aizdomas, ka attiecīgais paraugs ir neatbilstošs. Tomēr skrīninga metodes izdevīgumu novērtē, pamatojoties uz šķietami neatbilstošu paraugu salīdzinājumu ar kopējo pārbaudīto paraugu skaitu. Lai skrīninga instrumenta izmantošana būtu izdevīga, šai attiecībai ir jābūt pietiekami zemai.

—	Vismaz apstiprināšanas apstākļos bioanalīzes metodes sniedz ticamu norādi par TEQ līmeni, kas aprēķināts un izteikts kā BEQ.

—	Arī to bioanalīzes metožu gadījumā, kas tiek piemērotas atkārtojamības apstākļos, laboratorijas RSDr parasti būtu mazāks par reproducējamību RSDR .

7. ĪPAŠAS PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ GC/HRMS METODĒM, KURAS IZMANTO SKRĪNINGAM VAI APSTIPRINĀŠANAI

7.1. Vispārējas prasības

—

Starpība starp augšējo un apakšējo robežu nedrīkst pārsniegt 20 % attiecībā uz pārtikas produktiem, kuros piesārņojums ir aptuveni 1 pg PVO TEQ uz gramu tauku (noteikts, pamatojoties uz PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summu). Pārtikas produktiem ar zemu tauku saturu attiecībā uz piesārņojuma līmeni piemēro tādas pašas prasības – aptuveni 1 pg PVO TEQ uz gramu produkta. Ja piesārņojums ir mazāks, piemēram, 0,5 pg PVO TEQ uz gramu produkta, starpība starp augšējo un apakšējo robežu var būt no 25 % līdz 40 %.

7.2. Atgūstamības kontrole

—

Lai analīzes procedūra būtu atzīstama par derīgu, sākot analīzi, piemēram, pirms ekstrakcijas, jāpievieno ar 13C iezīmēti 2,3,7,8-hloraizvietoti iekšējie PCDD/F standarti un ar 13C iezīmēti dioksīniem līdzīgu PCB iekšējie standarti. Katrai tetra- līdz oktahloratvasināto PCDD/F homologu grupai jāpievieno vismaz viena radniecīga viela, un vismaz viena radniecīga viela jāpievieno katrai dioksīniem līdzīgu PCB homologu grupai (alternatīvi jāpievieno vismaz viena radniecīga viela uz katru masspektrometrijai izraudzīto reģistrējamo jonu funkciju, ko izmanto PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB uzraudzībai). Apstiprinājuma metožu gadījumā izmanto visus 17 ar 13C iezīmētus 2,3,7,8,-aizvietotos iekšējos PCDD/F standartus un visus 12 ar 13C iezīmētus dioksīniem līdzīgu PCB iekšējos standartus.

—	Izmantojot attiecīgus kalibrēšanas šķīdumus, signāla relatīvā attiecība pret masas vienību jānosaka arī tām radniecīgajām vielām, kam nepievieno ar 13C iezīmētu analogu.

—

Pirms ekstrakcijas iekšējie standarti obligāti jāpievieno tiem augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, kuros ir mazāk nekā 10 % taukvielu. Analizējot dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, kas satur vairāk nekā 10 % tauku, iekšējos standartus var pievienot pirms vai pēc tauku ekstrakcijas. Atkarībā no tā, kurā analīzes posmā pievieno iekšējos standartus un vai rezultātus izsaka produktam vai arī tikai taukiem, jānovērtē ekstrakcijas efektivitāte.

—	Pirms GC/MS analīzes jāpievieno 1 vai 2 atgūstamības (surogāta) standarti.

—

Nepieciešama atgūstamības kontrole. Attiecībā uz apstiprinājuma metodēm atsevišķo iekšējo standartu atgūstamībai jābūt diapazonā no 60 % līdz 120 %. Lielāka vai mazāka atsevišķu radniecīgo vielu, jo īpaši dažu hepta- un oktahloratvasināto dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu, atgūstamība ir pieņemama ar nosacījumu, ka to daļa TEQ vērtībā nepārsniedz 10 % no kopējās TEQ vērtības (pamatojoties uz PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summu). Ja piemēro GC/MS skrīninga metodes, atgūstamībai jābūt diapazonā no 30 % līdz 140 %.

7.3. Traucējošo vielu izvadīšana

—	No tādiem traucējošiem hloratvasinātiem savienojumiem kā PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, un hloratvasinātiem difenilēteriem PCDD/F jāatdala ar piemērotām hromatogrāfijas metodēm (ieteicams, ar florisila, alumīnija oksīda un/vai aktīvās ogles kolonnu).

—	Izomēru atdalīšanai gāzu hromatogrāfijā jābūt pietiekamai (1,2,3,4,7,8-HxCDF signāla attiecība pret 1,2,3,6,7,8-HxCDF signālu < 25 %).

7.4. Kalibrēšana ar standartlīkni

—	Attiecīgajam interesējošās koncentrācijas vērtību diapazonam jāietilpst kalibrēšanas līknes diapazonā.

8. ĪPAŠAS PRASĪBAS BIOANALĪZES METODĒM

Bioanalīzes metodes ir metodes, kuru pamatā ir tādu bioloģisko principu izmantošana kā šūnu testi, receptoru testi vai imūntesti. Šajā 8. punktā noteiktas vispārējās prasības bioanalīzes testiem.

Ar skrīninga metodi paraugs principā tiek klasificēts kā atbilstīgs paraugs vai kā tāds paraugs, attiecībā uz kuru pastāv aizdomas par neatbilstību. Šai nolūkā aprēķinātais BEQ līmenis tiek salīdzināts ar robežvērtību (sk. 8.3. punktu). Paraugi, kuri nesasniedz robežvērtību, tiek uzskatīti par atbilstošiem paraugiem, bet paraugi, kuri ir vienādi ar robežvērtību vai pārsniedz to, tiek uzskatīti par iespējami neatbilstošiem paraugiem, kas jāanalizē, izmantojot apstiprinājuma metodi. Praksē BEQ līmeni, kas atbilst 2/3 no maksimālās pieļaujamās koncentrācijas, var izmantot kā vispiemērotāko robežvērtību, kura nodrošina, ka šķietamās atbilstības attiecība ir zemāka par 5 %, un pieņemamu šķietami neatbilstošo rezultātu attiecību. Ņemot vērā, ka PCDD/F maksimālā pieļaujamā koncentrācija atšķiras no maksimālās pieļaujamās koncentrācijas, ko piemēro attiecībā uz PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summu, paraugu atbilstības pārbaudei, neveicot frakcionēšanu, nepieciešamas piemērotas PCDD/F biotestu robežvērtības. Iedarbības koncentrāciju pārsniegušo paraugu pārbaudēs kā robežvērtību var noteikt atbilstīgu procentuālu daļu no attiecīgās interesējošās koncentrācijas.

Turklāt atsevišķu bioanalīzes metožu gadījumā attiecībā uz darbības diapazonā ietilpstošiem un ziņošanas robežu pārsniedzošiem paraugiem var norādīt indikatīvu koncentrāciju, kas izteikta BEQ (sk. 8.1.1. un 8.1.6. punktu).

8.1. Testa signāla novērtējums

8.1.1. Vispārējas prasības

—

Kad aprēķina koncentrāciju no TCDD kalibrēšanas līknes, vērtības līknes lejasgalā un augšgalā atspoguļos augstu variāciju (augsts variācijas koeficients (CV)). Darbības diapazons ir lauks, kurā CV ir mazāks par 15 %. Darbības diapazona lejasgals (ziņošanas robeža) ir jānosaka ievērojami (vismaz trīs reizes) augstāk par procedūras tukšajiem paraugiem. Darbības diapazona augšgalā parasti atrodas EC70 vērtība (70 % no maksimālās efektīvās koncentrācijas), taču tā ir zemāka, ja CV šajā diapazonā ir lielāks par 15 %. Darbības diapazons ir jāizveido apstiprināšanas procesa laikā. Arī robežvērtībām (8.3. punkts) jāietilpst darbības diapazonā.

—

Standarta šķīdumi un parauga ekstrakti jātestē vismaz divos eksemplāros. Ja izmanto divus eksemplārus, standarta šķīdumam vai kontroles ekstraktam, kas testēts 4–6 vienā platē nodalītos padziļinājumos, jārada signāls vai koncentrācija (iespējams vienīgi darbības diapazonā), pamatojoties uz CV < 15 %.

8.1.2. Kalibrēšana

8.1.2.1. Kalibrēšana ar standartlīkni

—	Paraugos koncentrāciju var novērtēt, salīdzinot testa signālu ar TCDD kalibrēšanas līkni (vai PCB 126 vai PCDD/F/dioksīnam līdzīga PCB standartmaisījumu), lai aprēķinātu BEQ līmeni ekstraktā un pēc tam arī paraugā.

—

Kalibrēšanas līknēs jāietilpst 8–12 koncentrācijas vērtībām (vismaz divu eksemplāru gadījumā) ar pietiekamu koncentrācijas vērtību skaitu līknes lejasdaļā (darbības diapazons). Īpaša uzmanība jāpievērš līknes atbilstības kvalitātei darbības diapazonā. Pašai R2 vērtībai ir neliela nozīme līknes derīguma novērtēšanā nelineārā regresijā vai vispār nav šādas nozīmes. Labāka līknes atbilstība tiks nodrošināta, samazinot atšķirību starp aprēķināto koncentrāciju un novēroto koncentrāciju līknes darbības diapazonā (piemēram, samazinot atlikumu kvadrātu summu).

—

Prognozētā koncentrācija parauga ekstraktā pēc tam tiek koriģēta par BEQ līmeni, kas aprēķināts attiecībā uz matricas/šķīdinātāja tukšo paraugu (lai ņemtu vērā izmantoto šķīdinātāju un ķimikāliju piemaisījumus), un par acīmredzamo atgūstamību (kas aprēķināta, pamatojoties uz piemērotu standartparaugu ar reprezentatīvām radniecīgām struktūrām aptuveni interesējošajā koncentrācijā BEQ līmeni). Lai varētu veikt atgūstamības korekciju, acīmredzamajai atgūstamībai vienmēr ir jāietilpst noteiktajā diapazonā (sk. 8.1.4. punktu). Atgūstamības korekcijā izmantotajiem standartparaugiem jāatbilst 8.2. punktā noteiktajām prasībām.

8.1.2.2. Kalibrēšana ar standartparaugiem

Var izmantot arī tādu kalibrācijas līkni, kas sagatavota no vismaz četriem standartparaugiem (sk. 8.2. punktu: viena tukša matrica kopā ar trīs standartparaugiem ar koncentrāciju, kas attiecīgi 0,5, 1 un 2 reizes pārsniedz interesējošo koncentrāciju) aptuveni interesējošajā koncentrācijā, tādējādi likvidējot nepieciešamību veikt ar tukšo paraugu un atgūstamību saistītas korekcijas. Šajā gadījumā testa signālu, kas atbilst 2/3 no maksimālās pieļaujamās koncentrācijas (sk. 8.3. punktu), var aprēķināt tieši no šiem paraugiem un izmantot kā robežvērtību. Iedarbības koncentrāciju pārsniegušo paraugu pārbaudēm kā robežvērtību var izmantot atbilstīgo procentuālo daļu no šīs iedarbības koncentrācijas.

8.1.3. PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB atsevišķa noteikšana

Ekstraktus var sadalīt daļās, kas satur PCDD/F un dioksīniem līdzīgus PCB, ļaujot atsevišķi norādīt PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB TEQ līmeņus (izteiktus BEQ). PCB 126 standarta kalibrācijas līkne pirmām kārtām jāizmanto, lai novērtētu dioksīniem līdzīgo PCB saturošās daļas uzrādītos rezultātus.

8.1.4. Biotestu acīmredzamā atgūstamība

“Biotestu acīmredzamo atgūstamību” aprēķina, pamatojoties uz piemērotiem standartparaugiem ar reprezentatīvām radniecīgām struktūrām aptuveni interesējošajā koncentrācijā, un izsaka kā BEQ līmeņa procentuālu attiecību pret TEQ līmeni. Atkarībā no izmantotā testa veida un TEF (3) atšķirības starp TEF un REP koeficientiem, ko piemēro attiecībā uz dioksīniem līdzīgiem PCB, var radīt zemu acīmredzamo atgūstamību dioksīniem līdzīgajiem PCB salīdzinājumā ar PCDD/F. Tāpēc, ja PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB noteikšanu veic atsevišķi, biotestu acīmredzamajai atgūstamībai jābūt šādai: dioksīniem līdzīgajiem PCB – 25–60 %, PCDD/F – 50–130 % (diapazoni attiecas uz TCDD kalibrācijas līkni). Tā kā dažādās matricās un paraugos dioksīniem līdzīgu PCB daļa PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summā var savstarpēji atšķirties, biotestu acīmredzamā atgūstamība summas rādītājam atspoguļo šos diapazonus, un tai jāietilpst 30–130 % diapazonā.

8.1.5. Atgūstamības kontrole attīrīšanas gadījumā

—

Apstiprināšanā ir jāpārbauda attīrīšanā zaudētie savienojumi. Attīrīšanai ir jāiesniedz ar dažādu radniecīgu vielu maisījumu piesātināts tukšs paraugs (n nav mazāks par 3), un GC/HRMS analīzē jāpārbauda atgūstamība un mainīgums. Atgūstamībai jābūt 60–120 % diapazonā, un tas jo īpaši attiecas uz tām radniecīgajām vielām, kas dažādos maisījumos veido vairāk par 10 % no TEQ līmeņa.

8.1.6. Ziņošanas robeža

—

Kad tiek paziņoti BEQ līmeņi, ziņošanas robežas noteikšanai jāizmanto attiecīgie matricas paraugi ar tipiskajām radniecīgajām struktūrām, bet ne standartu kalibrācijas līkne, ņemot vērā līknes zemākā diapazona zemo precizitāti. Jāņem vērā ekstrahēšanas un attīrīšanas radītā ietekme. Ziņošanas robeža ir jānosaka ievērojami (vismaz trīs reizes) augstāk par procedūras tukšajiem paraugiem.

8.2. Standartparaugu izmantošana

—	Standartparaugiem ir jāreprezentē PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB parauga matrica, radniecīgas struktūras un koncentrācijas diapazoni aptuveni interesējošajā koncentrācijā (maksimālajā pieļaujamajā koncentrācijā vai iedarbības koncentrācijā).

—

Analīžu sērijā jāiekļauj procedūras tukšais paraugs vai, ieteicams, matricas tukšais paraugs un standartparaugs interesējošajā koncentrācijā. Šie paraugi ir jāekstrahē un jātestē vienlaikus un identiskos apstākļos. Salīdzinājumā ar tukšo paraugu standartparauga signālam ir jābūt izteikti augstākam, tādējādi apliecinot testa piemērotību. Šos paraugus var izmantot tukšo paraugu un atgūstamības korekcijām.

—	Standartparaugiem, kas izraudzīti atgūstamības korekcijas veikšanai, jāreprezentē testa paraugi, proti, radniecīgās struktūras nedrīkst izraisīt to, ka koncentrācija tiek novērtēta pārāk zemu.

—

Jāiekļauj papildu standartparaugi, kuros attiecīgā koncentrācija ir, piemēram, 0,5 un 2 reizes lielāka par interesējošo koncentrāciju, lai parādītu analīzes efektivitāti nepieciešamajā diapazonā, nolūkā kontrolēt nosakāmo koncentrāciju. Šos paraugus apvienojot, tos var izmantot BEQ līmeņa aprēķināšanai testa paraugos (8.1.2.2. punkts).

8.3. Robežvērtību noteikšana

Jānoskaidro saistība starp bioanalīzes rezultātiem, izteiktiem ar BEQ, un GC/HRMS rezultātiem, izteiktiem ar TEQ (piemēram, veicot matricās saskaņotus kalibrēšanas eksperimentus ar standartparaugiem, kuros piesātinājuma koncentrācija ir 0, 0,5, 1 un 2 reizes lielāka par maksimālo pieļaujamo koncentrāciju (ML), ar 6 atkārtojumiem katrā koncentrācijas līmenī (n = 24)). Korekcijas koeficientus (tukšs paraugs un atgūstamība) var aprēķināt, pamatojoties uz šo saistību, taču katrā analīžu sērijā tā ir jāpārbauda, iekļaujot procedūru/matricu tukšos paraugus un atgūstamības paraugus (8.2. punkts).

Robežvērtības nosaka, lai varētu noteikt parauga atbilstību maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai vai nepieciešamības gadījumā veikt iedarbības koncentrācijas kontroli, attiecīgajai interesējošajai koncentrācijai esot noteiktai atsevišķi attiecībā uz PCDD/F un dioksīniem līdzīgiem PCB vai attiecībā uz PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summu. Tās reprezentē bioanalīzes rezultātu sadalījuma zemākais parametrs (koriģēts attiecībā uz tukšajiem paraugiem un atgūstamību) atbilstīgi GC/HRMS izšķiršanas robežai, pamatojoties uz 95 % augstu ticamības līmeni, kas nozīmē, ka šķietamās atbilstības attiecība ir mazāka par 5 %, un uz RSDR , kurš ir mazāks par 25 %. GC/HRMS izšķiršanas robeža ir maksimālā pieļaujamā koncentrācija, ņemot vērā mērījuma neprecizitāti.

Praksē robežvērtību (izteiktu ar BEQ) var aprēķināt, piemērojot turpmāk izklāstītās pieejas (sk. 1. attēlu).

8.3.1. 95 % prognozes intervāla apakšējās joslas izmantošana pie GC/HRMS izšķiršanas robežas

Formula

kur:

BEQDL	BEQ, kas atbilst GC/HRMS izšķiršanas robežai, kura ir ML ar vērā ņemtu mērījuma neprecizitāti,
sy,x	atlikuma standartnovirze,
t α,f=m-2	studentu faktors (α = 5 %, f = brīvības pakāpes, vienpusējas),
m	kalibrācijas punktu kopējais skaits (rādītājs j),
n	atkārtojumu skaits katrā līmenī,
xi	GC/HRMS paraugu koncentrācija (izteikta ar TEQ) kalibrācijas punktam i,
	visu kalibrācijas paraugu koncentrācijas vērtību vidējā vērtība (izteikta ar TEQ),

Formula kvadrātu summas parametrs, i = kalibrācijas punkta i rādītājs.

8.3.2. Aprēķins, izmantojot bioanalīzes rezultātus (koriģētus attiecībā uz tukšajiem paraugiem un atgūstamību) no GC/HRMS izšķiršanas robežas līmenī piesārņotu paraugu vairākkārtīgas analīzes (n ≥ 6), kā datu sadalījuma apakšējais parametrs pie atbilstošās vidējās BEQ vērtības:

robežvērtība = BEQDL – 1,64 × SDR ,

kur:

SDR	biotesta rezultātu standartnovirze pie BEQDL , mērīta laboratorijas reproducējamības apstākļos.

8.3.3. Aprēķins kā tādu bioanalīzes rezultātu (izteiktu ar BEQ, koriģētu attiecībā uz tukšajiem paraugiem un atgūstamību) vidējā vērtība, kas iegūti tādu paraugu vairākkārtīgā analīzē (n ≥ 6), kuru piesārņojums ir 2/3 no interesējošās koncentrācijas. Tā pamatā ir novērojums, ka šāda koncentrācija aptuveni atbildīs robežvērtībai, kas noteikta saskaņā ar 8.3.1. vai 8.3.2. punktu.

1. attēls

Robežvērtību aprēķins, pamatojoties uz 95 % augstu ticamības līmeni, kas nozīmē, ka šķietamās atbilstības attiecība ir mazāka par 5 %, un uz RSD R , mazāku par 25 %: 1. no 95 % prognozes intervāla apakšējās joslas pie HRGC/HRMS izšķiršanas robežas, 2. no tādu paraugu vairākkārtīgas analīzes (n ≥ 6), kas piesārņoti HRGC/HRMS izšķiršanas robežas līmenī, kā datu sadalījuma zemākais parametrs (attēlots ar zvana formas līkni 1. attēlā) pie atbilstošās vidējās BEQ vērtības.

8.3.4. Robežvērtību ierobežojumi

Uz BEQ balstītas robežvērtības, kuru aprēķināšanai izmantots RSDR , kas iegūts apstiprināšanā, izmantojot ierobežotu paraugu skaitu ar atšķirīgu matricu / radniecīgām struktūrām, var būt augstākas par interesējošo koncentrāciju, kura balstīta uz TEQ, ņemot vērā, ka ir iespējams iegūt augstāku precizitāti salīdzinājumā ar regulārajiem pasākumiem, kad jāpārbauda nezināms iespējamo radniecīgo struktūru spektrs. Šādos gadījumos robežvērtības aprēķina, pamatojoties uz RSDR = 25 %, vai izvēlas divas trešdaļas no interesējošās koncentrācijas.

8.4. Veiktspējas raksturlielumi

—

Tā kā bioanalīzes metodēs nav iespējams izmantot iekšējos standartus, tad, lai noteiktu rezultātu standartnovirzi vienā analīžu sērijā un starp analīžu sērijām, ir jāveic atkārtojamības testi. Atkārtojamībai jābūt zemākai par 20 %, bet reproducējamībai laboratorijā – zemākai par 25 %. Tam jābūt balstītam uz aprēķinātajiem līmeņiem bioanalīzes ekvivalentos pēc tukšo paraugu un atgūstamības koriģēšanas.

—	Apstiprināšanas procesā jāparāda, ka tests spēj izšķirt starp tukšu paraugu un robežvērtībai atbilstošu līmeni, ļaujot veikt visu to paraugu identifikāciju, kas pārsniedz atbilstīgo robežvērtību (sk. 8.1.2. punktu).

—	Jādefinē nosakāmie savienojumi, iespējamie traucējumi un maksimālās pieļaujamās tukšo paraugu koncentrācijas vērtības.

—	Procentuālā standartnovirze signālā vai koncentrācijā, kas aprēķināta, pamatojoties uz parauga ekstrakta trīskāršā kvantitatīvajā noteikšanā iegūtu signālu (iespējams vienīgi darbības diapazonā), nedrīkst pārsniegt 15 %.

—	Standartparauga(-u) nekoriģētos rezultātus, izteiktus ar BEQ (tukšais paraugs un interesējošā koncentrācija), izmanto bioanalīzes metodes veiktspējas novērtēšanā konstantā laika posmā.

—

Jāizveido un jāpārbauda procedūru tukšo paraugu un katra standartparauga veida kvalitātes kontroles grafiki, lai pārliecinātos, ka analītiskā veiktspēja atbilst prasībām, jo īpaši procedūras tukšo paraugu gadījumā attiecībā uz noteikto minimālo atšķirību no darbības diapazona lejasgala vērtības un standartparaugu gadījumā – attiecībā uz reproducējamību laboratorijā. Procedūru tukšie paraugi ir pienācīgi jākontrolē, lai novērstu šķietami atbilstošus rezultātus, kad tiek veikta atņemšana.

—

Rezultāti, kas iegūti aizdomīgo paraugu GC/HRMS analīzē, un 2–10 % no atbilstošajiem paraugiem (vismaz 20 paraugi katrā matricā) ir jāapkopo un jāizmanto, lai novērtētu skrīninga metodes veiktspēju un BEQ un TEQ savstarpējo saistību. Šo datubāzi varētu izmantot to robežvērtību atkārtotai novērtēšanai, ko piemēro attiecībā uz regulārajiem paraugiem apstiprinātajās matricās.

—

Sekmīgu metodes veiktspēju arī ir iespējams pierādīt, piedaloties starplaboratoriju salīdzinošajā testēšanā. Rezultātus, kas iegūti no starplaboratoriju salīdzinošajā testēšanā analizētajiem paraugiem un aptver koncentrācijas diapazonu līdz, piemēram, 2 × ML līmenim, var iekļaut arī šķietamās atbilstības attiecības novērtējumā, ja laboratorija spēj pierādīt tās sekmīgo veiktspēju. Ar paraugiem ir jāaptver visbiežāk sastopamās radniecīgās struktūras no dažādiem avotiem.

—	Incidentos robežvērtības var novērtēt atkārtoti, atspoguļojot konkrētā incidenta matricu un radniecīgās struktūras.

9. REZULTĀTU PAZIŅOŠANA

Apstiprinājuma metodes

—

Ciktāl saskaņā ar izmantoto analīzes procedūru iespējams, analīžu rezultātos jānorāda atsevišķu PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB radniecīgu vielu koncentrācija, norādot apakšējo, augšējo un vidējo robežu, lai ziņojumā iekļautu maksimāli daudz informācijas par rezultātiem un tādējādi dotu iespēju tos interpretēt saskaņā ar īpašām prasībām.

—

Ziņojumā jānorāda arī izmantotā PCDD/F, dioksīniem līdzīgu PCB un lipīdu ekstrakcijas metode. Lipīdu saturu paraugā nosaka un paziņo attiecībā uz pārtikas paraugiem ar maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai iedarbības koncentrāciju, izsakot attiecībā pret tauku saturu, un paredzamo tauku koncentrāciju diapazonā 0–2 % (atbilstīgi spēkā esošajiem tiesību aktiem), bet citu paraugu gadījumā lipīdu satura noteikšana nav obligāta.

—	Atsevišķu iekšējo standartu atgūstamība jānorāda, ja atgūstamība nav 7.2. punktā norādītajās robežās, ir pārsniegta maksimāli pieļaujamā koncentrācija, kā arī citos gadījumos pēc pieprasījuma.

—

Tā kā, lemjot par parauga atbilstību, ir jāņem vērā mērījumu neprecizitāte, ir jāsniedz arī šis rādītājs. Tādējādi analīzes rezultāti jāpaziņo kā x +/– U, kur x ir analīzes rezultāti un U ir paplašinātā mērījuma neprecizitāte, izmantojot koeficientu 2, kas dod aptuveni 95 % ticamības pakāpi. Ja PCDD/F un dioksīniem līdzīgus PCB nosaka atsevišķi, atsevišķo PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB analīžu rezultātu aprēķinātā izvērstās nenoteiktības summa ir jāizmanto kā PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summa.

—	Ja, piemērojot CCα (kā aprakstīts II pielikuma IV.2. punktā), tiek ņemta vērā mērījumu neprecizitāte, ir jāpaziņo arī šis rādītājs.

—	Rezultāti jāizteic tādās pašās vienībās un ar (vismaz) tādu pašu nozīmīgu rādītāju skaitu kā maksimālā robeža, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1881/2006.

Bioanalīzes skrīninga metodes

—	Skrīninga rezultāti ir jāizsaka kā atbilstoši rezultāti vai kā tādi rezultāti, attiecībā uz kuriem pastāv aizdomas par neatbilstību (“aizdomīgie rezultāti”).

—	Turklāt attiecībā uz PCDD/F un/vai dioksīniem līdzīgiem PCB var sniegt bioanalīzes ekvivalentos (BEQ) (nevis TEQ) izteiktus rezultātus (sk. III pielikuma 2. punktu).

—	Ja attiecībā uz aprēķināto BEQ līmeni mērījumu neprecizitāte tiek norādīta kā, piemēram, standartnovirze, tai jābūt balstītai uz vismaz trīskāršu parauga analīzi (tostarp ekstrakciju, attīrīšanu un testa signāla noteikšanu).

—	Paraugus, kuru signālu vērtība ir zemāka par ziņošanas robežu, izsaka kā tādus, kas ir zemāki par ziņošanas robežu.

—	Attiecībā uz katru parauga matricas veidu ziņojumā ir jānorāda novērtējuma pamatā esošā interesējošā koncentrācija (maksimālā pieļaujamā koncentrācija, iedarbības koncentrācija).

—	Ziņojumā norāda izmantotā testa veidu, galveno testa principu un kalibrēšanas veidu.

—

Ziņojumā norāda arī izmantotā PCDD/F, dioksīniem līdzīgu PCB un lipīdu ekstrakcijas metodi. Lipīdu saturu paraugā nosaka un paziņo attiecībā uz pārtikas paraugiem ar maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai iedarbības koncentrāciju, izsakot attiecībā pret tauku saturu, un paredzamo tauku koncentrāciju diapazonā 0–2 % (atbilstīgi spēkā esošajiem tiesību aktiem), bet citu paraugu gadījumā lipīdu satura noteikšana nav obligāta.

(1) Pielāgots PCDD/F un dioksīniem līdzīgiem savienojumiem no , ES references laboratorijas attiecībā uz veterināro zāļu un piesārņotāju atliekām dzīvnieku izcelsmes pārtikā Fugerā, Berlīnē un Bilthovenā, 20.1.2010., http://ec.europa.eu/food/food/chemicalsafety/residues/lab_analysis_en.htm.

(2) Attiecībā uz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju.

(3) Spēkā esošo prasību pamatā ir TEF, kas publicēta: M. Van den Berg un citi, Toxicol. Sci. 93 (2), 223.–241. lpp. (2006. gads).

III PIELIKUMA papildinājums

PVO TEF tabula, lai novērtētu cilvēku apdraudējumu, pamatojoties uz Pasaules Veselības organizācijas secinājumiem Starptautiskās ķīmiskās drošības programmas (IPCS) ekspertu sanāksmē, kas notika Ženēvā 2005. gada jūnijā (Martin van den Berg un citi, The 2005 World Health Organization Re-evaluation of Human and Mammalian Toxic Equivalency Factors for Dioxins and Dioxin-like Compounds. Toxicological Sciences 93(2), 223.–241. lpp. (2006. gads))

Radniecīgā viela	TEF vērtība
Dibenzo-p-dioksīni (PCDD)
2,3,7,8-TCDD	1
1,2,3,7,8-PeCDD	1
1,2,3,4,7,8-HxCDD	0,1
1,2,3,6,7,8-HxCDD	0,1
1,2,3,7,8,9-HxCDD	0,1
1,2,3,4,6,7,8-HpCDD	0,01
OCDD	0,0003
Dibenzofurāni (PCDF)
2,3,7,8-TCDF	0,1
1,2,3,7,8-PeCDF	0,03
2,3,4,7,8-PeCDF	0,3
1,2,3,4,7,8-HxCDF	0,1
1,2,3,6,7,8-HxCDF	0,1
1,2,3,7,8,9-HxCDF	0,1
2,3,4,6,7,8-HxCDF	0,1
1,2,3,4,6,7,8-HpCDF	0,01
1,2,3,4,7,8,9-HpCDF	0,01
OCDF	0,0003
“Dioksīniem līdzīgi”PCB: neorto PCB + mono-orto PCB
Neorto PCB
PCB 77	0,0001
PCB 81	0,0003
PCB 126	0,1
PCB 169	0,03
Mono-orto PCB
PCB 105	0,00003
PCB 114	0,00003
PCB 118	0,00003
PCB 123	0,00003
PCB 156	0,00003
PCB 157	0,00003
PCB 167	0,00003
PCB 189	0,00003
Lietotie saīsinājumi: “T” = tetra; “Pe” = penta; “Hx” = heksa; “Hp” = hepta; “O” = okta; “CDD” = hlordibenzodioksīns; “CDF” = hlordibenzofurāns; “CB” = hlorbifenils.

IV PIELIKUMS

Paraugu gatavošana un prasības attiecībā uz analīzes metodēm, ko izmanto tādu PCB koncentrācijas oficiālai kontrolei konkrētos pārtikas produktos, kuri nav līdzīgi dioksīniem (PCB # 28, 52, 101, 138, 153, 180)

1. Piemērojamās noteikšanas metodes

Gāzes hromatogrāfija / elektronu satveres detektors (GC/ECD), GC/LRMS, GC/MS-MS, GC/HRMS vai līdzvērtīgas metodes.

2. Nosakāmo vielu identifikācija un apstiprināšana

—	Relatīvais aiztures laiks attiecībā uz iekšējiem standartiem vai atsauces standartiem (pieļaujamā novirze +/– 0,25 %).

—

Visu sešu indikatoru PCB (PCB 28, PCB 52, PCB 101, PCB 138, PCB 153 un PCB 180) atdalīšana gāzu hromatogrāfijā no traucējošajām vielām, jo īpaši no vienlaikus eluējošajiem PCB, it īpaši tad, ja paraugu koncentrācijas vērtības ietilpst atļauto robežu diapazonā un ir jāapstiprina neatbilstība.

Piezīme. Radniecīgās vielas, kas bieži vien eluē vienlaikus, ir, piemēram, PCB 28/31, PCB 52/69 un PCB 138/163/164. GC/MS gadījumā ir jāapsver arī iespējamie traucējumi, ko var radīt augstāk hloratvasinātas radniecīgās vielas.

—

GC/MS paņēmieni

—

Kontrolēt vismaz:

—	divus konkrētus jonus HRMS gadījumā,

—	divus konkrētus jonus, kam m/z > 200, vai trīs konkrētus jonus, kuriem m/z > 100, LRMS gadījumā,

—	1 prekursoru un 2 produkta jonus MS-MS gadījumā.

—

Maksimālās atļautās pielaides satura attiecībai atlasītajiem masas fragmentiem

Atlasīto masas fragmentu satura attiecības relatīvā novirze no teorētiskās satura attiecības vai kalibrācijas standarta mērķa jonam (visizplatītākajam novērotajam jonam) un kvalifikatoram(-iem) jonam(-iem)

Kvalifikatora(-u) jona(-u) relatīvā intensitāte salīdzinājumā ar mērķa jonu	GC-EI-MS (relatīvā novirze)	GC-CI-MS, GC-MSn (relatīvā novirze)
> 50 %	± 10 %	± 20 %
> 20–50 %	± 15 %	± 25 %
> 10–20 %	± 20 %	± 30 %
≤ 10 %	± 50 % (1)	± 50 % (1)

—	GC/ECD gadījumā To rezultātu apstiprinājums, kuri pārsniedz pielaidi ar divām GC ailēm ar atšķirīgas polaritātes nekustīgajām fāzēm.

3. Metodes veiktspējas demonstrējums

Apstiprinājums interesējošās koncentrācijas diapazonā (0,5–2 reizes vairāk par interesējošo koncentrāciju) ar pieņemamu variāciju koeficientu atkārtotai analīzei (prasības, ko piemēro attiecībā uz starpprecizitāti, sk. 8. punktā).

4. Kvantitatīvās noteikšanas robeža

Tukšā parauga vērtības nedrīkst būt augstākas par 30 % no piesārņojuma līmeņa, kas atbilst maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai (2).

5. Kvalitātes kontrole

Regulāra tukšo paraugu kontrole, piesātināto paraugu analīze, kvalitātes kontroles paraugi, līdzdalība attiecīgajām matricām veltītos starplaboratoriju pētījumos.

6. Atgūstamības kontrole

—	Izmantot piemērotus iekšējos standartus ar fizikāli ķīmiskām īpašībām, kas ir salīdzināmas ar nosakāmajām vielām.

—

Iekšējo standartu pievienošana:

—	pievienošana produktiem (pirms ekstrakcijas un attīrīšanas procesa),

—	pievienošanu iespējams veikt arī ekstrahētajiem taukiem (pirms attīrīšanas procesa), ja maksimālā pieļaujamā koncentrācija izteikta uz tauku bāzes.

—

Prasības metodēm, kurās izmanto visas sešas ar izotopiem marķētas indikatoram PCB radniecīgās vielas:

—	rezultātu korekcija iekšējo standartu atgūstamībai,

—	ar izotopiem marķētu iekšējo standartu vispāratzīta atgūstamība ir diapazonā no 50 % līdz 120 %,

—	zemāka vai augstāka atgūstamība atsevišķām radniecīgām vielām, kuru veidotā daļa sešu indikatoru PCB summā ir mazāka par 10 %, ir pieņemama.

—

Prasības metodēm, kurās neizmanto visus sešus ar izotopiem marķētos iekšējos standartus vai izmanto citus iekšējos standartus:

—	iekšējā(-o) standarta(-u) atgūstamības kontrole katra parauga gadījumā,

—	60–120 % liela iekšējā(-o) standarta(-u) atgūstamība ir pieņemama,

—	rezultātu korekcija iekšējo standartu atgūstamībai.

—	Nemarķēto radniecīgo vielu atgūstamību pārbauda, izmantojot piesātinātos paraugus vai kvalitātes kontroles paraugus, kuru koncentrācijas vērtības ietilpst interesējošās koncentrācijas diapazonā. Attiecībā uz šīm radniecīgajām vielām ir pieņemama 70–120 % liela atgūstamība.

7. Prasības laboratorijām

Lai garantētu, ka laboratorijas izmanto kvalitātes sistēmu analītisko rezultātu kvalitātes nodrošināšanai, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 noteikumiem tās jāakreditē atzītā iestādē, kas darbojas saskaņā ar ISO Guide 58. Laboratorijas akreditē atbilstīgi EN ISO/IEC 17025 standartam.

8. Veiktspējas raksturlielumi – kritēriji sešu indikatoru PCB summai interesējošajā koncentrācijā

Ticamība	no – 30 līdz + 30 %
Starpprecizitāte (RSD %)	≤ 20 %
Atšķirība starp aprēķināto augšējo robežu un apakšējo robežu	≤ 20 %

9. Rezultātu paziņošana

—

Ciktāl saskaņā ar izmantoto analīzes procedūru iespējams, analīžu rezultātos jānorāda atsevišķu PCB radniecīgo vielu koncentrācija, norādot apakšējo, augšējo un vidējo robežu, lai ziņojumā iekļautu maksimāli daudz informācijas par rezultātiem un tādējādi dotu iespēju tos interpretēt saskaņā ar īpašām prasībām.

—

Ziņojumā jānorāda arī izmantotā PCB un lipīdu ekstrakcijas metode. Lipīdu saturu paraugā nosaka un paziņo attiecībā uz pārtikas paraugiem ar maksimālo pieļaujamo koncentrāciju, izsakot attiecībā pret tauku saturu, un paredzamo tauku koncentrāciju diapazonā 0–2 % (atbilstīgi spēkā esošajiem tiesību aktiem), bet citu paraugu gadījumā lipīdu satura noteikšana nav obligāta.

—	Atsevišķu iekšējo standartu atgūstamība jānorāda, ja atgūstamība nav 6. punktā norādītajās robežās, ir pārsniegta maksimāli pieļaujamā koncentrācija, kā arī citos gadījumos pēc pieprasījuma.

—	Tā kā, lemjot par parauga atbilstību, ir jāņem vērā mērījumu neprecizitāte, ir jāsniedz arī šis rādītājs. Tādējādi analīzes rezultāti jāpaziņo kā x +/– U, kur x ir analīzes rezultāti un U ir paplašinātā mērījuma neprecizitāte, izmantojot koeficientu 2, kas dod aptuveni 95 % ticamības pakāpi.

—	Ja, piemērojot CCα (kā aprakstīts II pielikuma IV.1. punktā), tiek ņemta vērā mērījumu neprecizitāte, ir jāpaziņo arī šis rādītājs.

—	Rezultāti jāizsaka tādās pašās vienībās un ar (vismaz) tādu pašu nozīmīgu rādītāju skaitu kā maksimālā robeža, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1881/2006.

(1) Pieejams pietiekams masas fragmentu skaits ar relatīvo intensitāti > 10 %, tāpēc nav ieteicams izmantot kvalifikatoru(-us) jonu(-us) ar relatīvo intensitāti, kas par 10 % zemāka nekā mērķa jonam.

(2) Ļoti ieteicams, lai reaģenta tukšā parauga koncentrācijas daļa parauga piesārņojuma koncentrācijā būtu iespējami zemāka. Laboratorija ir atbildīga par tukšā parauga koncentrācijas vērtību maiņas kontroli, jo īpaši, ja tukšā parauga koncentrācijas vērtības tiek atskaitītas.

23.3.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/36

KOMISIJAS LĒMUMS

(2012. gada 22. marts),

ar ko izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda savienotājelementu un to daļu importu

(2012/163/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (turpmāk “pamatregula”), un jo īpaši tās 9. pantu,

pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Procedūras sākšana

(1)

Eiropas Komisija (turpmāk “Komisija”) 2011. gada 13. maijā, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) (turpmāk “paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda savienotājelementu un to daļu (turpmāk “attiecīgais ražojums”) importu Savienībā.

(2)	Tajā pašā dienā Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3), paziņoja par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda savienotājelementu un to daļu importu Savienībā un sāka atsevišķu izmeklēšanu.

(3)

Antidempinga procedūra tika sākta pēc tam, kad Eiropas Rūpniecisko savienotājelementu institūts EiFi (turpmāk “sūdzības iesniedzējs”) 2011. gada 31. martā iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no konkrētu nerūsējošā tērauda savienotājelementu un to daļu ražošanas apjoma Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, kas tika uzskatīti par pietiekamiem, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

1.2. Procedūrā iesaistītās personas

(4)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, zināmos importētājus, lietotājus, kurus tas skar, un Indijas iestādes. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(5)	Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

1.2.1. Indijas ražotāju eksportētāju atlase

(6)	Ņemot vērā Indijas ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu dempinga noteikšanai tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu.

(7)

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, ražotāji eksportētāji Indijā tika lūgti pieteikties 15 dienu laikā no izmeklēšanas sākšanas un sniegt pamatinformāciju par savu eksportu un pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū, par precīzu to darbību saistībā ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu un visu ar tiem saistīto attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā iesaistīto uzņēmumu nosaukumus un darbības veidus laika posmā no 2010. gada 1. aprīļa līdz 2011. gada 31. martam (turpmāk “izmeklēšanas periods” jeb “IP”).

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu norādītajā termiņā pieprasīto informāciju sniedza un iekļaušanai izlasē piekrita pavisam pieci Indijas ražotāji eksportētāji, tostarp saistītu uzņēmumu grupa. Šie uzņēmumi, kuri sadarbojās, ziņoja par attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību izmeklēšanas periodā. Salīdzinot Eurostat importa datus un to attiecīgā ražojuma eksporta apjomu uz Savienību, par ko ziņoja pieci uzņēmumi, kuri sadarbojās, tika atklāts, ka Indijas ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis ir tuvu 100 %. Tādējādi izlase tika izveidota, pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza šie pieci ražotāji eksportētāji.

(9)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu izlase tika veidota, pamatojoties uz vislielāko reprezentatīvo attiecīgā ražojuma eksporta apjomu uz Savienību, ko noteiktajā laikā bija iespējams pienācīgi pārbaudīt. Balstoties uz ražotāju eksportētāju sniegto informāciju, Komisija izveidoja izlasi no trim ražotājiem eksportētājiem ar vislielāko eksporta apjomu uz Savienību. Saskaņā ar atlasē iegūto informāciju izraudzītie uzņēmumi vai grupas IP saražoja 99 % no attiecīgā ražojuma eksporta kopapjoma uz Savienību, par ko ziņoja ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās. Tāpēc tika uzskatīts, ka šāda izlase ļautu ierobežot izmeklēšanu, attiecinot to vienīgi uz pienācīgu skaitu ražotāju eksportētāju, ko noteiktajā laikā varētu paspēt pārbaudīt, vienlaikus nodrošinot augstu reprezentativitāti.

1.2.2. Indijas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, atlase

(10)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu par atlasi notika apspriešanās ar attiecīgajām personām un Indijas iestādēm. Uz iekļaušanu izlasē uzstāja arī divi neatlasītie ražotāji eksportētāji. Tomēr, ņemot vērā ierosinātās 8. apsvērumā minētās izlases reprezentativitāti, tika secināts, ka izlase nav jāmaina vai jāpaplašina.

1.2.3. Izlasē neiekļauto uzņēmumu individuāla pārbaude

(11)	Divi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un kas netika atlasīti, pieprasīja individuālu pārbaudi un noteiktajā termiņā atbildēja uz antidempinga anketas jautājumiem.

(12)	Tika secināts, ka šī antidempinga procedūra turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ būtu jāizbeidz, tāpēc individuālās pārbaudes pieprasījumi netika izskatīti.

1.2.4. Savienības ražotāju atlase

(13)	Ņemot vērā Savienības ražotāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu kaitējuma noteikšanai tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Izlasē ietilpa pieci uzņēmumi no 15 Savienības ražotājiem, kuri bija zināmi pirms izmeklēšanas sākšanas, atlasīti pēc pārdošanas apjoma, lieluma un ģeogrāfiskās atrašanās vietas Savienībā. Izmeklēšanas periodā tie pārstāvēja 37 % no kopējā lēstā ražošanas apjoma Savienībā. Ieinteresētās personas tika aicinātas 15 dienu laikā pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas iepazīties ar šo informāciju un sniegt piezīmes par izvēles piemērotību. Neviena ieinteresētā persona neiebilda pret ierosināto piecu uzņēmumu izlasi.

(15)	Viens no pieciem atlasītajiem Savienības ražotājiem vēlāk pārtrauca sadarbību. Pārējie četri atlasītie uzņēmumi izmeklēšanas periodā pārstāvēja 31 % no kopējā lēstā ražošanas apjoma Savienībā. Tādējādi izlase bija uzskatāma par Savienības ražošanas nozares reprezentatīvu izlasi.

1.2.5. Nesaistīto importētāju atlase

(16)

Ņemot vērā procedūrā iesaistīto importētāju iespējamo lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta importētāju atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā divi importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā pieteikušos importētāju nelielo skaitu, tika nolemts atlasi neveikt.

1.3. Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes

(17)

Komisija nosūtīja anketas visām tai zināmajām ieinteresētajām personām un visiem pārējiem, kas pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā. Tādējādi anketas tika nosūtītas atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem Indijā, atlasītajiem Savienības ražotājiem, importētājiem Savienībā, kuri sadarbojās, un visiem lietotājiem, par ko bija zināms, ka uz tiem attiecas izmeklēšana.

(18)	Tika saņemtas atbildes no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem un no četriem atlasītajiem Savienības ražotājiem. Neviens importētājs un neviens lietotājs uz anketas jautājumiem neatbildēja.

(19)	Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko bija sniegušas ieinteresētās personas un ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses.

(20)

Kāda persona norādīja, ka viens no ražotājiem eksportētājiem ir uzstādījis pārāk daudz konfidencialitātes prasību un nav iesniedzis pietiekami saprotamu savu atbilžu uz anketas jautājumiem publiski pieejamo versiju. Tādēļ šā uzņēmuma sniegtā informācija nebūtu jāņem vērā, un tas būtu jāuzskata par personu, kas izmeklēšanā nesadarbojās.

(21)

Tomēr šā ražotāja eksportētāja atbilžu nekonfidenciālā versija, kas ietver sākotnējo atbildi un papildinātu versiju atbilstīgi vēstulei par trūkstošo informāciju, ir vēlreiz novērtēta un atzīta par pietiekami pilnīgu, lai to varētu uzskatīt par saprotamu publiski pieejamo versiju. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(22)

Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu personu telpās.

Ražotāji Savienībā:

—	Inox Viti di Cattinori Bruno & C.s.n.c., Grumello del Monte, Itālija,

—	Bontempi Vibo S.p.A., Rodengo Saiano, Itālija,

—	Ugivis S.A., Belley, Francija.

Ražotāji eksportētāji Indijā:

—	Viraj Profiles Limited, Boisar, Dist. Thane, Maharashtra,

—	Agarwal Fastners Pvt. Ltd., Vasai (East), Dist. Thane, Maharashtra,

—	Raajratna Ventures Ltd., Ahmedabad, Gujarat.

1.4. Izmeklēšanas periods

(23)	Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2010. gada 1. aprīļa līdz 2011. gada 31. martam. Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laika posmu no 2008. gada janvāra līdz IP beigām (turpmāk “attiecīgais periods”).

2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1. Attiecīgais ražojums

(24)	Attiecīgais ražojums ir Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda savienotājelementi un to daļas (NTSS), ko patlaban klasificē ar KN kodiem 7318 12 10, 7318 14 10, 7318 15 30, 7318 15 51, 7318 15 61 un 7318 15 70.

2.2. Līdzīgais ražojums

(25)

Tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam, Indijā ražotajam un iekšzemes tirgū pārdotajam ražojumam, kā arī ražojumam, ko ražo un Savienības tirgū pārdod Savienības ražošanas nozare, ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un tos izmanto vienam un tam pašam mērķim. Tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3. DEMPINGS

3.1. Normālā vērtība

(26)

Lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, Komisija vispirms noteica, vai atlasītie Indijas ražotāji eksportētāji līdzīgo ražojumu neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū pārdevuši reprezentatīvā apjomā, proti, vai šādas pārdošanas apjoms izmeklēšanas periodā bijis vismaz 5 % no viņu pārdotā kopējā apjoma eksportam uz Savienību.

(27)	Tika konstatēts, ka vienam atlasītajam ražotājam eksportētājam līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū nebija reprezentatīvs. Normālā vērtība attiecībā uz šo ražotāju eksportētāju bija jānosaka, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 3. punktu.

3.1.1. Atlasītie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un kam kopumā bija reprezentatīvi pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū

(28)

Pēc tam attiecībā uz atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem kopumā bija reprezentatīvi pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū, Komisija noteica tos ražojuma veidus, ko ražotāji eksportētāji pārdevuši iekšzemes tirgū un kas bija vienādi vai tieši salīdzināmi ar eksportam uz Savienību pārdotajiem ražojuma veidiem.

(29)

Konkrēta ražojuma veida pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū tika uzskatīti par pietiekami reprezentatīviem, ja šā ražojuma veida apjoms, kas izmeklēšanas periodā iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem pircējiem, bija 5 % vai vairāk no salīdzināmā un eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veida kopējā apjoma.

(30)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka attiecīgo uzņēmumu veiktā pārdošana iekšzemes tirgū ir veikta parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tas tika darīts, katram ražojuma veidam nosakot neatkarīgiem pircējiem veikto rentablas pārdošanas apjoma īpatsvaru iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā.

(31)

Ja pārdošanas apjoms kādam ražojuma veidam, ko pārdeva par neto pārdošanas cenu, kura vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, pārsniedza 80 % no šā ražojuma veida pārdošanas kopējā apjoma un ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū. Šo cenu aprēķināja kā vidējo svērto cenu visiem šā ražojuma veida pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bija rentabla.

(32)

Ja kāda ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms bija līdz 80 % no šā veida pārdošanas kopējā apjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā attiecīgā ražojuma veida rentablo pārdošanas apjomu vidējo svērto cenu.

(33)

Ražojuma veidiem, kas iekšzemes tirgū netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos, normālā vērtība bija jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. Tālab vidējām izmaksām, kas eksportētājam radušās, izmeklēšanas periodā ražojot katru ražojuma veidu, pieskaitīja pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un samērīgu peļņas normu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas normas procentuālo apjomu noteica, izmantojot katra ražojuma veida pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas normas vidējo svērto vērtību, attiecīgajam ražotājam eksportētājam pārdodot ražojumus parastā tirdzniecības apritē.

3.1.2. Atlasītais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās un kam kopumā nebija reprezentatīvu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū

(34)

Ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās un kam nebija reprezentatīvu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, līdzīgā ražojuma ražošanas izmaksām, kuras uzņēmumam radušās, pieskaitot pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un saprātīgu peļņas normu katram ražojuma veidam izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas normas procentuālo apjomu noteica, izmantojot katra ražojuma veida pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas normas vidējo svērto rādītāju, ražotājam eksportētājam pārdodot ražojumus parastā tirdzniecības apritē.

3.2. Eksporta cena

(35)	Eksporta pārdošanas cenas noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, izmantojot faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu.

3.3. Salīdzinājums

(36)	Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja EXW līmenī.

(37)	Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(38)	Tādējādi attiecīgos un pamatotos gadījumos tika izdarītas korekcijas saistībā ar transporta izmaksām, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksām, iepakošanas izmaksām, kredīta izmaksām, rēķinā neminētām atlaidēm un komisijas maksām.

3.4. Dempinga starpības

3.4.1. Atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās

(39)	Atlasītajiem uzņēmumiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu katra uz Savienību eksportētā attiecīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(40)

Saskaņā ar šo metodiku dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas.

Uzņēmums	Dempinga starpība
Viraj Profiles Ltd.	0 %
Agarwal Fasteners Pvt. Ltd.	37,6 %
Raajratna Ventures Ltd.	12,0 %

(41)	Tomēr jānorāda, ka Indijas ražotājs eksportētājs, kuram dempings netika konstatēts, veica 87 % no Indijas eksporta uz Savienību.

(42)

Analizējot Komisijas informācijas izpaušanas dokumentu, sūdzības iesniedzējs aprēķināja, ka starpība starp normālo vērtību atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas nodarbojās ar dempingu, un uzņēmumu, kuram dempings netika konstatēts, ir 25 %. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka tirgū, kur pastāv konkurence, nevar būt šādas starpības un ka tā NTSS ražošanas nozarei nav reāla. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka ražotājs eksportētājs, kuram dempings netika konstatēts, iepirka nerūsējošā tērauda metāllūžņus no saistītiem uzņēmumiem Savienībā un ka tādēļ šā izejmateriāla iepirkuma cenas nav uzticams rādītājs, nosakot ražošanas izmaksas.

(43)

Normālā vērtība eksportētājam, kurš sadarbojās un kuram dempings netika konstatēts, tika balstīta uz tā ražošanas izmaksām katram ražojuma veidam, un tā ir zemāka nekā pārējiem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem. Tas ir galvenokārt tādēļ, ka šis uzņēmums pats ražo nerūsējošo tēraudu no nerūsējošā tērauda metāllūžņiem un tādējādi ir pilnīgi integrēts un gūst labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, kamēr pārējie minētie uzņēmumi pērk nerūsējošā tērauda stieples, kas ir galvenais izejmateriāls NTSS ražošanā, atklātā tirgū, tostarp arī no eksportētāja, kurš sadarbojās un kuram dempings netika konstatēts.

(44)

Normālā vērtība ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kas nodarbojās ar dempingu, tika noteikta galvenokārt pēc katra ražojuma veida pārdošanas cenām iekšzemes tirgū. Indijas iekšzemes tirgū konkurence ir neliela, un eksportētājs, kurš sadarbojās un kuram dempings netika konstatēts, IP iekšzemes tirgū pārdeva tikai nereprezentatīvus daudzumus.

(45)

Par nerūsējošā tērauda metāllūžņu iepirkšanu, ko veica ražotājs eksportētājs, kuram dempings netika konstatēts, izmeklēšanā atklājās, ka šis uzņēmums ieguva metāllūžņus gan no saistītiem, gan nesaistītiem piegādātājiem – no pēdējiem tika iegādāti vairāk nekā 70 % visa materiāla. Iepirkuma cenu līmeņi abiem iegādes veidiem bija salīdzināmi, arī ņemot vērā metāllūžņu tērauda kategoriju.

(46)	Tādējādi normālās vērtības noteikšana atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem tiek apstiprināta un sūdzības iesniedzēja argumenti tiek noraidīti.

3.4.2. Pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās

(47)

Vidējo svērto dempinga starpību neatlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu, pamatojoties uz tām starpībām, kuras tika noteiktas atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri bija īstenojuši dempingu. Tādējādi dempinga starpība izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, tika noteikta 24,6 % apmērā no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas.

(48)	Viens Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pēc paziņojuma par Komisijas nodomu izbeigt procedūru apgalvoja, ka tā individuālās pārbaudes pieprasījums būtu jāpieņem, jo paziņotā dempinga starpība neatlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, neatspoguļo tā stāvokli.

(49)	Komisija neizskatīja individuālās pārbaudes pieprasījumu, jo procedūras izbeigšanas gadījumā dempinga starpības noteikšana vairs nav vajadzīga.

3.4.3. Ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās

(50)

Komisija vispirms noteica visu pārējo Indijas eksportētāju sadarbības līmeni. Tika salīdzināti eksporta kopējie apjomi, kurus atbildēs uz anketas jautājumiem bija norādījuši visi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, ar importa kopējo apjomu, kurš iegūts no Eurostat statistikas. Tika konstatēts, ka sadarbības līmenis ir 97 %. Tādējādi tika uzskatīts, ka sadarbības līmenis ir augsts. Tāpēc tika uzskatīts par piemērotu ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, noteikt dempinga starpību, kas atbilst atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, noteiktajai vidējai dempinga starpībai. Pieejamā informācija liecina, ka Indijas ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās, vidējās eksporta cenas izmeklēšanas periodā atbilda to ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta cenām. Turklāt nekas neliecina par atšķirīgām normālajām vērtībām ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās.

(51)	Tādējādi valsts mēroga dempinga līmenis tika noteikts 24,6 % apmērā no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas.

4. SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARE

4.1. Ražošana Savienībā

(52)

Lai noteiktu Savienības ražošanas kopējo apjomu, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražotājiem, tostarp sūdzībā sniegtā informācija, dati no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas, kā arī pārbaudītās atlasīto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(53)	Šādi tika aplēsts, ka kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā Savienībā bija apmēram 52 000 tonnu. Šajā apjomā ir iekļauta visu to Savienības ražotāju produkcija, kuri pieteicās, kā arī to ražotāju aplēstais ražošanas apjoms, kuri procedūrā neatsaucās.

(54)

Kā norādīts 13. apsvērumā, Savienības ražotāju izmeklēšanā tika izmantota atlase. No 15 Savienības ražotājiem, kas sniedza informāciju pirms procedūras sākšanas, tika atlasīti pieci uzņēmumi. Pēc tam, kā paskaidrots 15. apsvērumā, viens uzņēmums nolēma izmeklēšanā nesadarboties. Pārējie atlasītie uzņēmumi, kas sadarbojās, pārstāvēja apmēram 32 % no kopējā lēstā ražošanas apjoma Savienībā izmeklēšanas periodā, un tika uzskatīts, ka tā ir Savienības ražošanas nozares reprezentatīva izlase.

4.2. Savienības ražošanas nozare

(55)	Tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē veido visi zināmie Savienības ražotāji, kas minēti 52. apsvērumā, un tie turpmāk tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

5. KAITĒJUMS

5.1. Iepriekšējas piezīmes

(56)	Lai novērtētu būtiskos kaitējuma faktorus, tika izmantota attiecīgā Eurostat importa statistika, sūdzībā sniegtā informācija, dati no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas un pārbaudītās atlasīto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(57)	Kaitējuma analīzē attiecībā uz tādiem makroekonomikas rādītājiem kā ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība un ražīgums ir izmantoti dati par Savienības ražošanas nozari kopumā.

(58)	Kaitējuma analīzē attiecībā uz tādiem mikroekonomikas rādītājiem kā darījumu cenas, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem, spēja piesaistīt kapitālu, krājumi un algas ir izmantoti atlasīto Savienības ražotāju dati.

(59)

Četri atlasītie Savienības ražotāji tika iekļauti izlasē arī 2012. gada 7. janvārī pabeigtajā termiņbeigu pārskatīšanā, kas attiecās uz antidempinga pasākumiem, ko piemēro Ķīnas un Taivānas izcelsmes NTSS importam (4). Minētajā pārskatīšanā izlasē tika iekļauts vēl viens uzņēmums, kurš netika atlasīts šajā izmeklēšanā. Ņemot vērā, ka kaitējuma analīzes periods pārklājas ar termiņbeigu pārskatīšanas periodu, dati par 2008. un 2009. gadu ir identiski, izņemot šo vienu uzņēmumu. Publiskojot skaitļus par 2008. un 2009. gadu, būtu iespējams izsecināt skaitļus par to uzņēmumu, kurš šajā izmeklēšanā netika iekļauts izlasē. Tādēļ tādi mikrorādītāji kā krājumi, algas, ieguldījumi, naudas plūsma, ienākums no ieguldījumiem un rentabilitāte tika indeksēti.

5.2. Patēriņš Savienībā

(60)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienībā, kas norādīts sūdzībā un pārbaudīts salīdzinājumā ar atbildēm uz anketas jautājumiem un no atlasītajiem ražotājiem iegūtajiem pārbaudītajiem datiem. Turklāt tika ņemts vērā arī importa apjoms attiecīgajā periodā saskaņā ar Eurostat datiem.

(61)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņš Savienībā attīstījās šādi.

1. tabula

	2008	2009	2010	IP
Patēriņš Savienībā (tonnas)	120 598	101 143	122 345	131 457
Indekss (2008. gads = 100)	100	84	101	109
Avots: Eurostat dati, sūdzībā norādītie dati un atbildes uz anketas jautājumiem.

(62)

Attiecīgajā periodā kopējais patēriņš ES tirgū palielinājās par 9 %. No 2008. līdz 2009. gadam patēriņš strauji saruka par 16 %, iespējams, sakarā ar ekonomikas krīzes vispārējo negatīvo ietekmi uz tirgu, taču pēc tam no 2009. līdz 2010. gadam tas atkal pieauga par 21 % un no 2010. gada līdz IP – vēl par 7 %.

5.3. Imports no Indijas

(63)

Imports no Indijas Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi.

2. tabula

	2008	2009	2010	IP
Importa apjoms no Indijas (tonnas)	14 546	18 883	21 914	24 072
Indekss (2008. gads = 100)	100	130	151	165
Tirgus daļa	12,1 %	18,7 %	17,9 %	18,3 %
Indekss (2008. gads = 100)	100	155	149	152
Avots: Eurostat dati un ražotāju eksportētāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(64)

Imports no Indijas attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās – par 65 %. Šis pieaugums bija visizteiktākais no 2008. līdz 2009. gadam, kad imports palielinājās par 30 %, bet patēriņš saruka par 16 %. Gadskārtējā salīdzinājumā Indijas imports turpināja pieaugt gan 2010. gadā (+16 %), gan izmeklēšanas periodā (+10 %).

5.4. Importa cenas un to samazinājums

3. tabula

	2008	2009	2010	IP
Vidējā importa cena EUR par tonnu	3 531	2 774	2 994	3 216
Indekss (2008. gads = 100)	100	79	85	91
Avots: Eurostat dati un atlasīto ES ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(65)

Kopumā vidējās importa cenas no Indijas attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %. Tas izskaidro Indijas tirgus daļas pieaugumu no 12,1 % līdz 18,3 % tajā pašā laika posmā. Lielākais pieaugums notika laikposmā no 2008. līdz 2009. gadam, kad Indijas eksportētāji palielināja savu tirgus daļu par vairāk nekā 6 procentpunktiem.

(66)

Lai noteiktu cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, atlasīto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū pa ražojuma veidiem, koriģējot tās EXW līmenī, salīdzināja ar importa no Indijas atbilstīgajām vidējām svērtajām CIF cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, veicot atbilstīgas korekcijas saistībā ar spēkā esošajiem muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām.

(67)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Izsakot procentos no atlasīto Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā, salīdzinājums liecināja par cenu samazinājumu no 3 % līdz 13 %. Šajā sakarā būtu jānorāda, ka vislielākā cenu samazinājuma starpība bija tam Indijas ražotājam eksportētājam, kuram dempings netika konstatēts.

5.5. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

(68)	Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaudot, kā Savienības ražošanas nozari ietekmē imports par dempinga cenām, tika izvērtēti visi pārbaudāmajā periodā Savienības ražošanas nozarē noteiktie ekonomiskie rādītāji.

5.5.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

4. tabula

	2008	2009	2010	IP
Ražošanas apjoms (tonnas)	69 514	56 396	62 213	51 800
Indekss (2008. gads = 100)	100	81	89	75
Ražošanas jauda (tonnas)	140 743	127 200	128 796	111 455
Indekss (2008. gads = 100)	100	90	92	79
Jaudas izmantojums	49 %	44 %	48 %	46 %
Indekss (2008. gads = 100)	100	90	98	94
Avots: visa Savienības ražošanas nozare.

(69)

Iepriekšējā tabula liecina, ka attiecīgajā periodā ražošana ievērojami samazinājās – par 25 %. Kopā ar pieprasījuma samazināšanos 2009. gadā ražošana strauji samazinājās par 19 %, bet pēc tam 2010. gadā nedaudz pieauga par apmēram 10 %. Lai gan patēriņš Savienībā izmeklēšanas periodā pieauga par 7 %, ražošanas apjoms Savienībā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu atkal samazinājās par apmēram 17 %.

(70)	Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās par aptuveni 21 %. Attiecīgajā periodā samazinājās arī jaudas izmantojums, kas pastāvīgi bija zem 50 %.

5.5.2. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

5. tabula

	2008	2009	2010	IP
Pārdošanas apjoms (tonnas)	56 042	44 627	45 976	48 129
Indekss (2008. gads = 100)	100	80	82	86
Tirgus daļa	46,5 %	44,1 %	37,6 %	36,6 %
Indekss (2008. gads = 100)	100	95	81	79
Avots: visa Savienības ražošanas nozare.

(71)

Paralēli pieaugošam patēriņam (+9 %) līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 14 %. Tirgus daļa no 46,5 % 2008. gadā samazinājās līdz 36,6 % izmeklēšanas periodā. Pēc pārdošanas apjoma strauja krituma 2009. gadā (–20 %) tas 2010. gadā un izmeklēšanas periodā atkal mazliet pieauga.

5.5.3. Izaugsme

(72)	Patēriņš Savienībā no 2008. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās par 9 %. Tomēr Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa šajā pašā periodā samazinājās attiecīgi par 14 % un 21 %. Vienlaikus imports no Indijas palielinājās ievērojami – par 65 %.

5.5.4. Nodarbinātība

6. tabula

	2008	2009	2010	IP
Nodarbināto skaits	1 007	863	821	761
Indekss (2008. gads = 100)	100	86	82	76
Ražīgums (vienība/darbinieks) Indekss (2008. gads = 100)	100	95	110	99
Avots: visa Savienības ražošanas nozare.

(73)	Savienības ražošanas nozares apjoma samazināšanas pasākumu dēļ attiecīgajā periodā tika atbilstīgi samazināts darbinieku skaits – par 24 %. No 2008. gada līdz izmeklēšanas periodam darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku palielinājās par 6 %.

(74)	Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā produkcijas izlaidi uz vienu darbinieku gadā, attiecīgajā periodā mazliet samazinājās (par 1 %). Viszemāko līmeni tas sasniedza 2009. gadā, bet pēc tam līdz izmeklēšanas periodam atkal pieauga.

5.5.5. Vidējās vienības cenas Savienībā

7. tabula

	2008	2009	2010	IP
Vienības cena ES nesaistītiem pircējiem (EUR par tonnu)	4 336	2 792	3 914	4 244
Indekss (2008. gads = 100)	100	64	90	98
Avots: atlasīto ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(75)

Vidējās pārdošanas cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %. Saistībā ar ekonomikas lejupslīdi un no Indijas importēto ražojumu cenu strauju samazināšanos (–21 %) Savienības ražošanas nozare 2009. gadā bija spiesta samazināt savas pārdošanas cenas par 36 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas atkal palielinājās 2010. gadā un izmeklēšanas periodā.

(76)

Izmeklēšana liecināja, ka pārdošanas cenu samazinājums 2009. gadā atspoguļoja izmaksu samazinājumu, kas salīdzinājumā ar 2008. gada līmeni bija sarukušas par 18 %. Šis izmaksu samazinājums bija galvenokārt saistīts ar izejmateriālu cenu (īpaši niķeļa, kam ir nestabila cenu dinamika) samazināšanos. Tomēr, ņemot vērā no Indijas par zemām cenām veiktā importa palielināšanos 2009. gadā, Savienības ražošanas nozare bija spiesta samazināt savas pārdošanas cenas vairāk nekā par izmaksu samazinājumu.

5.5.6. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

8. tabula

	2008	2009	2010	IP
ES pārdošanas rentabilitāte (% no neto pārdošanas apjomiem) Indekss (2008. gads = 100)	– 100	– 442	–74	–24
Naudas plūsma Indekss (2008. gads = 100)	– 100	–1 827	–40	– 171
Ieguldījumi (EUR) Indekss (2008. gads = 100)	100	29	59	6
Ienākums no ieguldījumiem Indekss (2008. gads = 100)	– 100	– 284	–59	–28
Avots: atlasīto ES ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(77)

Izmeklēšana liecina – pat ja pārdošanas cenu samazinājums daļēji atspoguļoja izmaksu samazinājumu, NTSS imports no Indijas izdarīja spiedienu uz Savienības ražošanas nozares cenām. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte bija negatīva no attiecīgā perioda sākuma. Sevišķi 2009. gadā Savienības ražošanas nozare bija spiesta samazināt savas pārdošanas cenas vairāk nekā par izmaksu samazinājumu, ņemot vērā, ka imports par zemām cenām no Indijas palielinājās. Tādējādi 2009. gadā ievērojami samazinājās rentabilitāte. Lai gan 2010. gadā un izmeklēšanas periodā rentabilitāte pieauga, tā tomēr saglabājās negatīva.

(78)	Naudas plūsmai, kas ir ražošanas nozares spēja pašai finansēt savu darbību, bija tāda pati tendence kā rentabilitātei. Viszemāko līmeni tā sasniedza 2009. gadā, bet pēc tam palielinājās un izmeklēšanas periodā kļuva pozitīva.

(79)

Pēc ieguldījumu veikšanas NTSS ražošanā 2008. gadā ieguldījumi attiecīgajā periodā samazinājās par apmēram 94 %. Arī ienākums no ieguldījumiem sekoja negatīvajai tendencei, kas bija līdzīga Savienības ražošanas nozares sasniegtajiem negatīvajiem rezultātiem attiecīgajā periodā, un pastāvīgi saglabājās negatīvs.

(80)	Rentabilitātes un naudas plūsmas tendences un zemie ieguldījumi liecina, ka atlasītajiem ES ražotājiem varēja būt bijušas grūtības piesaistīt kapitālu.

5.5.7. Krājumi

9. tabula

2008

2009

2010

Savienības ražošanas nozares krājumi perioda beigās

Indekss (2008. gads = 100)

100

103

Avots: atlasīto ES ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(81)	Atlasīto Savienības ražošanas nozares pārstāvju krājumi attiecīgajā periodā palielinājās par 3 %. Krājumi perioda beigās 2009. gadā samazinājās par 8 %, bet pēc tam, 2010. gadā un IP, tie pieauga attiecīgi par 8 % un 3 %.

5.5.8. Faktiskās dempinga starpības apjoms un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(82)

Tiek atgādināts – tika konstatēts, ka lielākajam Indijas ražotājam eksportētājam, kas izmeklēšanas periodā veica 87 % no visa Indijas eksporta uz Savienību, eksports nebija par dempinga cenām. Tādējādi imports par dempinga cenām aptvēra 13 % no kopējā no Indijas uz Savienību eksportētā NTSS apjoma. Ņemot vērā no Indijas par dempinga cenām veiktā importa apjomu, tirgus daļu un cenas, faktisko dempinga starpību ietekmi uz Savienības ražošanas nozari var uzskatīt par nenozīmīgu.

5.6. Secinājums par kaitējumu

(83)

Izmeklēšana liecināja, ka lielākā daļa kaitējuma rādītāju, piemēram, ražošana (–25 %), jaudas izmantojums (–6 %), pārdošanas apjoms (–14 %), tirgus daļa (–21 %) un nodarbinātība (–24 %), attiecīgajā periodā ir pasliktinājusies. Paralēli patēriņa pieaugumam samazinājās gan pārdošanas apjoms, gan tirgus daļa. Salīdzinājumā ar 2009. gadu pārdošanas apjoms mazliet pieauga 2010. gadā un IP, tomēr Savienības ražošanas nozare nespēja atgūt zaudēto tirgus daļu, ņemot vērā Indijas izcelsmes importa paplašināšanos, kas attiecīgajā periodā nepārtraukti pieauga un kā cenas pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(84)	Turklāt tika ievērojami ietekmēti tie kaitējuma rādītāji, kas saistīti ar Savienības ražošanas nozares finansiālo sniegumu, tas ir, naudas plūsma un rentabilitāte. Tas nozīmē, ka tika apdraudēta Savienības ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu.

(85)	Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

6. CĒLOŅSAKARĪBA

6.1. Ievads

(86)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai Indijas izcelsmes imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā mērā, lai to varētu uzskatīt par būtisku. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu iespējamu kaitējumu, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, tomēr Savienības ražošanas nozarei vienlaikus var nodarīt kaitējumu, tika izvērtēti arī citi zināmie faktori.

(87)

Tiek atgādināts – tika konstatēts, ka 40. un 41. apsvērumā minētais lielākais Indijas ražotājs eksportētājs, kas izmeklēšanas periodā veica 87 % no visa Indijas eksporta uz Savienību, neeksportēja par dempinga cenām. Tādējādi izmeklēšanas periodā par dempinga cenām tika eksportēti tikai 13 % no Indijas attiecīgā ražojuma eksporta uz Savienību. Šā importa par dempinga cenām tirgus daļa izmeklēšanas periodā bija 2 %.

6.2. Importa par dempinga cenām radītā ietekme

(88)	Izmeklēšana liecināja, ka attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā palielinājies par 9 %, kamēr Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 14 % un tirgus daļa – par 21 %.

(89)	Analizējot cenas, tika konstatēts, ka importa par dempinga cenām vidējās cenas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām Savienības tirgū. Tomēr tās bija par apmēram 12 % augstākas nekā tā Indijas uzņēmuma cenas, par kuru tika secināts, ka tas ar dempingu nenodarbojas.

(90)

Tādējādi tiek secināts, ka ierobežotais apjoms par dempinga cenām importētajiem Indijas izcelsmes ražojumiem, ko pārdeva par augstākām cenām nekā tos ražojumus, kurus neimportēja par dempinga cenām, varēja tikai nedaudz ietekmēt vai nemaz neietekmēt Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos.

6.3. Citu faktoru ietekme

6.3.1. Imports no Indijas, kas nenotika par dempinga cenām

(91)

Attiecīgajā periodā kopējais importa apjoms no Indijas palielinājās ievērojami (par 65 %), palielinot arī tā tirgus daļu no 12,1 % līdz 18,3 %. Tomēr, kā skaidrots iepriekš, imports, kas netika veikts par dempinga cenām, izmeklēšanas periodā bija 87 % no Indijas eksporta kopējā apjoma, un tā tirgus daļa bija 15 %, savukārt tirgus daļa importam no Indijas par dempinga cenām tajā pašā laika posmā bija 2 %.

(92)

Attiecīgajā periodā Indijas importa cenas kopumā samazinājās par 9 %, un tās vienmēr bija zemākas nekā importa cenas ražotājiem citur pasaulē un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Tomēr tiek norādīts – kā paskaidrots 89. apsvērumā, vidējās cenas importētajiem ražojumiem, ko nepārdeva par dempinga cenām, bija vēl zemākas salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares cenām nekā par dempinga cenām importēto ražojumu cenas.

6.3.2. Imports no citām trešām valstīm

10. tabula

	2008	2009	2010	IP
Importa apjoms no citām trešām valstīm (tonnas)	50 010	37 633	54 454	59 255
Indekss (2008. gads = 100)	100	75	109	118
Importa no citām trešām valstīm tirgus daļa	41,5 %	37,2 %	44,5 %	45,1 %
Indekss (2008. gads = 100)	100	90	107	109
Vidējā cena importam no citām trešām valstīm (EUR par tonnu)	5 380	5 236	5 094	5 234
Indekss (2008. gads = 100)	100	97	95	97
Importa apjoms no Malaizijas (tonnas)	13 712	9 810	9 611	9 966
Importa no Malaizijas tirgus daļa	11,4 %	9,7 %	7,9 %	7,6 %
Importa no Malaizijas vidējā cena (EUR par tonnu)	4 203	2 963	3 324	3 633
Importa apjoms no Filipīnām (tonnas)	7 046	5 406	15 576	18 149
Importa no Filipīnām tirgus daļa	5,8 %	5,3 %	12,7 %	13,8 %
Importa no Filipīnām vidējā cena (EUR par tonnu)	4 645	3 474	3 714	3 912
Importa apjoms no Ķīnas Tautas Republikas (tonnas)	2 332	2 452	3 217	3 288
Importa no Ķīnas Tautas Republikas tirgus daļa (tonnas)	1,9 %	2,4 %	2,6 %	2,5 %
Importa no Ķīnas Tautas Republikas vidējā cena (EUR par tonnu)	4 004	4 561	5 272	5 648
Importa apjoms no Taivānas (tonnas)	4 304	3 703	6 451	6 640
Importa no Taivānas tirgus daļa	3,6 %	3,7 %	5,3 %	5,1 %
Importa no Taivānas vidējā cena (EUR par tonnu)	5 092	4 719	4 755	4 943
Avots: Eurostat.

(93)	Saskaņā ar Eurostat datiem citu trešo valstu izcelsmes NTSS importa apjoms Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 18 %. Vienlaikus attiecīgajā periodā vidējās importa cenas samazinājās par aptuveni 3 %, bet to tirgus daļa palielinājās par aptuveni 9 %.

(94)

Kopš 2005. gada 19. novembra ir spēkā antidempinga pasākumi attiecībā uz NTSS importu no Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas. Neraugoties uz šiem pasākumiem, imports no abām šīm valstīm attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās, lai gan to tirgus daļa IP saglabājās diezgan neliela – attiecīgi 2,5 % un 5,1 %. Citi galvenie importa avoti ir Filipīnas un Malaizija. Imports no Filipīnām attiecīgajā periodā pieauga ievērojami, tā tirgus daļai palielinoties no 5,8 % 2008. gadā līdz 13,8 % izmeklēšanas periodā.

(95)

Importam no Malaizijas attiecīgajā periodā bija lejupejoša tendence, tomēr izmeklēšanas periodā šā importa tirgus daļa joprojām bija 7,6 %. Importa apjoms no Filipīnām attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka vidējā importa cena no Filipīnām bija ievērojami (par apmēram 20 %) augstāka nekā Indijas NTSS vidējā cena.

(96)	Vidējās cenas importam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā saglabājās salīdzinoši nemainīgas un vienmēr pārsniedza gan Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas, gan arī Indijas importa vidējās cenas.

(97)	Tādējādi tika secināts, ka imports no citām trešām valstīm neizraisīja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

6.3.3. Ekonomikas krīze

(98)	Patēriņa samazināšanās Savienībā 2009. gadā ir daļēji skaidrojama ar ekonomikas krīzi. Tomēr jānorāda – neraugoties uz patēriņa samazinājumu 2009. gadā par 16 %, Indijas importa apjoms palielinājās par 30 %.

(99)

Patēriņš Savienībā 2010. gadā un IP pieauga kopā ar vispārējo ekonomikas atveseļošanos. Tomēr Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms palielinājās tikai nedaudz – par 3 % 2010. gadā un par 4,7 % izmeklēšanas periodā. Tas jāsalīdzina ar Indijas importa gada pieaugumu attiecīgi par 16 % un 10 %.

(100)

Normālos ekonomikas apstākļos un ja nebūtu spēcīga spiediena uz cenām un lielāka importa apjoma no Indijas, Savienības ražošanas nozarei, iespējams, būtu bijušas zināmas grūtības pārvarēt patēriņa kritumu un fiksēto vienības izmaksu kāpumu samazinātā jaudas izmantojuma dēļ. Tomēr imports no Indijas par zemām cenām, kura lielākā daļa nebija par dempinga cenām, pastiprināja ekonomikas lejupslīdes ietekmi, un pat vispārējās ekonomikas atveseļošanās laikā Savienības ražošanas nozare nespēja atveseļoties un atgūt tirgus daļu, ko tai bija atņēmis imports no Indijas.

(101)

Tādēļ, lai gan 2008. un 2009. gada ekonomikas krīze varēja veicināt Savienības ražošanas nozares rādītāju pasliktināšanos, nevar uzskatīt, ka tā būtu būtiski ietekmējusi Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

6.3.4. Atlasīto Savienības ražošanas nozares pārstāvju eksporta darbība

12. tabula

	2008	2009	2010	IP
Eksporta pārdošana (tonnas)	967	689	933	884
Indekss (2008. gads = 100)	100	71	97	91
Vienas vienības pārdošanas cena euro	4 770	3 060	4 020	4 313
Indekss (2008. gads = 100)	100	64	84	90
Avots: atlasīto ES ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(102)

Attiecīgajā periodā atlasīto Savienības ražošanas nozares pārstāvju eksporta pārdošanas apjoms samazinājās par 9 %, bet vidējās eksporta cenas – par 10 %. Lai gan nevar izslēgt, ka eksporta darbības negatīvā tendence varēja atstāt turpmāku ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tiek uzskatīts, ka, ņemot vērā nelielo eksporta apjomu salīdzinājumā ar pārdošanas apjomu Savienības tirgū, šī ietekme attiecībā pret konstatēto kaitējumu nebija būtiska.

6.4. Secinājums par cēloņsakarību

(103)

Iepriekš minētā analīze liecina, ka Indijas izcelsmes importa par zemām cenām apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā ievērojami pieauga. Tāpat tika konstatēts, ka šis imports pastāvīgi notika par zemākām cenām nekā Savienības ražošanas nozares prasītās cenas Savienības tirgū.

(104)

Tomēr, ņemot vērā konstatējumu, ka lielākais Indijas ražotājs eksportētājs, kurš IP veica 87 % no Indijas eksporta uz Savienību, neeksportēja NTSS uz Savienību par dempinga cenām, tiek uzskatīts, ka nav pietiekamas cēloņsakarības starp importu par dempinga cenām, kas bija tikai 13 % no Indijas eksportētā kopējā apjoma, un Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu. Nevar apgalvot, ka kaitējumu Savienības ražošanas nozarei nodarītu Indijas eksports par dempinga cenām, kas bija neliels pēc apjoma un ļoti neliels pēc tirgus daļas (2 %), un tas, ka šā importa cenas bija vidēji par 12 % augstākas nekā importam, kuru neveica par dempinga cenām.

(105)

Analizējot citus zināmos faktorus, kas varētu būt nodarījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ieskaitot importu, kurš nebija par dempinga cenām, importu no citām trešām valstīm, ekonomikas krīzi un atlasīto Savienības ražošanas nozares pārstāvju eksporta darbību, tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei kaitējumu, visticamāk, ir nodarījusi importa, kas nebija par dempinga cenām, ietekme – šis imports izmeklēšanas periodā aptvēra 87 % no Indijas eksporta kopējā apjoma uz Savienību un tika veikts par ievērojami zemākām cenām nekā imports par dempinga cenām.

7. ANTIDEMPINGA PROCEDŪRAS IZBEIGŠANA

(106)

Tā kā nav būtiskas cēloņsakarības starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tiek uzskatīts, ka antidempinga pasākumi nav nepieciešami, un tādēļ saskaņā ar pamatregulas 9. panta 2. punktu šī antidempinga procedūra būtu jāizbeidz.

(107)

Sūdzības iesniedzējs un visas pārējās ieinteresētās personas tika attiecīgi informētas, un tām tika dota iespēja sniegt piezīmes. Saņemtās piezīmes nemainīja secinājumu, ka šī antidempinga procedūra būtu jābeidz,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo tiek izbeigta antidempinga procedūra attiecībā uz tādu konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda savienotājelementu un to daļu importu, ko patlaban klasificē ar KN kodiem 7318 12 10, 7318 14 10, 7318 15 30, 7318 15 51, 7318 15 61 un 7318 15 70.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2012. gada 22. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2) OV C 142, 13.5.2011., 30. lpp.

(3) OV C 142, 13.5.2011., 36. lpp.

(4) OV L 5, 7.1.2012., 1. lpp.

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.084.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 84

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	55. sējums 2012. gada 23. marts

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 252/2012 (2012. gada 21. marts), ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes dioksīnu un dioksīniem līdzīgu polihlorbifenilu (PCB) un PCB, kuri nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas oficiālai kontrolei konkrētos pārtikas produktos un atceļ Regulu (EK) Nr. 1883/2006 ( 1 )	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 253/2012 (2012. gada 22. marts), ar ko 167. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu	23
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 254/2012 (2012. gada 22. marts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	26
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 255/2012 (2012. gada 22. marts), ar ko groza ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 971/2011 2011./2012. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem	28
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 256/2012 (2012. gada 22. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1484/95 attiecībā uz reprezentatīvajām cenām mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam	30
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 257/2012 (2012. gada 22. marts), ar ko nosaka eksporta kompensācijas par liellopu un teļa gaļu	32
		LĒMUMI
		2012/163/ES
	*	Komisijas Lēmums (2012. gada 22. marts), ar ko izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda savienotājelementu un to daļu importu	36

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	CR	52,7
	IL	188,6
	JO	64,0
	MA	45,8
	TN	68,9
	TR	90,6
	ZZ	85,1
0707 00 05	JO	107,2
	TR	206,0
	ZZ	156,6
0709 91 00	EG	79,1
0709 91 00	ZZ	79,1
0709 93 10	JO	225,1
	MA	59,1
	TR	128,8
	ZZ	137,7
0805 10 20	BR	35,0
	EG	47,2
	IL	80,8
	MA	51,2
	TN	58,4
	TR	67,2
	ZZ	56,6
0805 50 10	EG	43,8
	TR	46,7
	ZZ	45,3
0808 10 80	AR	89,5
	BR	86,3
	CA	125,0
	CL	90,8
	CN	112,4
	MK	31,8
	US	159,9
	UY	74,9
	ZA	119,9
	ZZ	98,9
0808 30 90	AR	92,2
	CL	112,3
	CN	63,0
	ZA	92,7
	ZZ	90,1

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 12 10 (1)	44,97	0,00
1701 12 90 (1)	44,97	1,12
1701 13 10 (1)	44,97	0,00
1701 13 90 (1)	44,97	1,41
1701 14 10 (1)	44,97	0,00
1701 14 90 (1)	44,97	1,41
1701 91 00 (2)	49,59	2,59
1701 99 10 (2)	49,59	0,00
1701 99 90 (2)	49,59	0,00
1702 90 95 (3)	0,50	0,22

KN kods	Preču apraksts	Reprezentatīvā cena (EUR/100 kg)	Regulas 3. panta 3. punktā minētais nodrošinājums (EUR/100 kg)	Izcelsme (1)
0207 12 10	Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “70 % cāļi”	131,3	0	AR
0207 12 90	Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “65 % cāļi”	137,8	0	AR
0207 12 90	Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “65 % cāļi”	129,0	0	BR
0207 14 10	Atkauloti, saldēti gaiļu vai vistu gabali	288,1	4	AR
		228,1	22	BR
		325,0	0	CL
0207 27 10	Atkauloti, saldēti tītaru gabali	325,1	0	BR
0207 27 10	Atkauloti, saldēti tītaru gabali	415,6	0	CL
0408 11 80	Žāvēti olu dzeltenumi	335,6	0	AR
0408 91 80	Žāvētas olas bez čaumalām	345,0	0	AR
1602 32 11	Termiski neapstrādāti gaiļa vai vistas gaļas izstrādājumi	291,6	0	BR
1602 32 11	Termiski neapstrādāti gaiļa vai vistas gaļas izstrādājumi	353,2	0	CL
3502 11 90	Žāvēts olu albumīns	522,3	0	AR


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ