10.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/1

(1)

Padome 2008. gada 17. martā pieņēma Regulu (EK) Nr. 241/2008 par to, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku (1).

(2)

Eiropas Savienība risināja sarunas ar Gvinejas-Bisavas Republiku par jaunu protokolu, ar kuru ES kuģiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zveju ir Gvinejas-Bisavas suverenitātē vai jurisdikcijā (turpmāk “protokols”).

(3)

Šo sarunu rezultātā 2011. gada 15. jūnijā protokols tika parafēts.

(4)

Šis protokols ir parakstīts saskaņā ar Padomes Lēmumu 2011/885/ES (2), un to provizoriski piemēro no 2011. gada 16. jūnija.

(5)

Minētais protokols būtu jānoslēdz,

10.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/2

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (2), proti, tās 18. un 26. pantu, ražotājam jānodrošina, ka katram jaunam vieglajam kravas automobilim, ko laiž tirgū Savienībā, ir izsniegts derīgs atbilstības sertifikāts, un dalībvalsts nedrīkst reģistrēt šādu transportlīdzekli, ja tam nav izsniegts šāds sertifikāts. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 510/2011 II pielikumu datiem, kurus dalībvalsts apkopojusi, lai uzraudzītu to, kā ražotājs ievēro minētās regulas 4. un 11. punktu, jābūt saskaņotiem ar atbilstības sertifikātu un balstītiem tikai uz šo dokumentu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 443/2009, ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem transportlīdzekļiem, nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem (3), paredz, ka dalībvalstīm ir jāizmanto atbilstības sertifikāts kā datu avots, taču tā atļauj izmantot citus dokumentus, kuri nodrošina līdzvērtīgu precizitāti vieglo automobiļu CO2 emisiju monitoringam un paziņošanai. Lai nodrošinātu izmaksu ziņā izdevīgu un precīzu monitoringu un ziņošanu saistībā ar vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju datiem, Regulai (ES) Nr. 510/2011 atbilstīga monitoringa un paziņošanas nolūkā ir lietderīgi īstermiņā atļaut dalībvalstīm izmantot tādu pašu procedūru un datu avotus, kas izmantota ziņošanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 443/2009. Tāpēc Regulas (ES) Nr. 510/2011 II pielikumam pamatotos gadījumos būtu jāatļauj izmantot citus datu avotus, kas CO2 emisiju monitoringa un ziņošanas nolūkā nodrošina līdzvērtīgu precizitāti. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai monitoringa procedūrā nodrošinātu pienācīgu precizitāti.

(3)

Balstoties uz vieglo automobiļu CO2 emisiju monitoringā gūto pieredzi un ar mērķi uzlabot iespējas pārbaudīt datu precizitāti, ir lietderīgi pievienot tipa apstiprinājuma numuru kā detalizēto datu parametru, kas jāpaziņo dalībvalstīm. Turklāt ir kļuvis skaidrs, ka nav vajadzīgs parametrs “tirdzniecības nosaukums”, tāpēc tas būtu jāsvītro no detalizētajiem monitoringa datiem.

(4)

Lai nodrošinātu skaidrību un precizitāti dalībvalstu veiktajā monitoringā un paziņošanā, ir vajadzīgs arī nodrošināt konsekvenci starp dažādajām prasībām, kas norādītas Regulas (ES) Nr. 510/2011 II pielikumā. Detalizēto datu prasības ir norādītas ziņošanas formātos II pielikuma C daļā. Tāpēc būtu jāpielāgo minētā pielikuma A un B daļa, lai pareizi atspoguļotu šīs detalizēto datu prasības.

(5)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 510/2011 II pielikums,

10.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/7

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK Komisijai ir jānosaka ekodizaina prasības tādiem ar enerģiju saistītiem ražojumiem, kuru pārdošanas un tirdzniecības apjoms ir ievērojams, kuriem ir ievērojama ietekme uz vidi un kuru ietekmi uz vidi iespējams būtiski samazināt bez pārmērīgām izmaksām, veicot konstruktīvus uzlabojumus.

(2)

Direktīvas 2009/125/EK 16. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto procedūru un 15. panta 2. punktā paredzētajiem kritērijiem un pēc apspriešanās ar Ekodizaina apspriežu forumu Komisija vajadzības gadījumā ievieš tādus īstenošanas pasākumus, kam piemīt augsts potenciāls racionālā veidā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, piemēram, ražojumiem sildīšanas, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās.

(3)

Komisija ir veikusi priekšizpēti, lai analizētu mājsaimniecībās un nelielos tirdzniecības uzņēmumos parasti izmantotu gaisa kondicionētāju un komforta ventilatoru tehniskos, vides un ekonomiskos aspektus. Izpēte tika veikta kopā ar ieinteresētajām personām no ES un trešām valstīm, un tās rezultāti ir publiskoti.

(4)

Attiecīgo ražojumu galvenie vides aspekti, kuri konstatēti kā būtiski šīs regulas vajadzībām, ir enerģijas patēriņš lietošanas posmā un akustiskās jaudas līmenis. Priekšizpētē noskaidrojās arī, ka būtisks vides aspekts ir aukstumaģenta iespējama noplūde tiešu siltumnīcefekta gāzu emisiju veidā, radot vidēji 10–20 % no kopējām tiešajām un netiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām.

(5)

Kā noskaidrots priekšzpētē un apstiprinājies ietekmes novērtējumā, trūkst informācijas par komforta ventilatoru efektivitāti. Tomēr, lai sniegtu tirgus uzraudzības iestādēm svarīgu informāciju un ļautu tām veikt tirgus efektīvu monitoringu nolūkā nākotnē noteikt minimālās energoefektivitātes prasības, prasības norādīt komforta ventilatoriem informāciju par ražojumu ļaus panākt, ka iekārtas efektivitāte un izmantotā mērījumu metode uz ražojuma ir norādīta labi redzamā veidā. Turklāt komforta ventilatoriem tiek noteiktas gaidstāves un izslēgta režīma prasības.

(6)

Aplēsts, ka to ražojumu elektroenerģijas patēriņš, uz kuriem attiecas šī regula, Eiropas Savienībā 2005. gadā ir bijis 30 TWh. Ja vien netiks veikti īpaši pasākumi, paredzams, ka elektroenerģijas patēriņš 2020. gadā paaugstināsies līdz 74 TWh gadā. Priekšizpēte liecina, ka iespējams ievērojami samazināt elektroenerģijas patēriņu ražojumiem, uz kuru attiecas šī regula.

(7)

Priekšizpēte liecina, ka nav vajadzīgas prasības attiecībā uz citiem ekodizaina parametriem, kas minēti I pielikuma 1. daļā Direktīvā 2009/125/EK, jo svarīgākais vides aspekts ir gaisa kondicionētāju elektroenerģijas patēriņš un akustiskās jaudas līmenis lietošanas posmā.

(8)

Tā kā uz aukstumaģentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 842/2006 par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (2), šajā regulā nekādas īpašas prasības attiecībā uz aukstumaģentiem nav noteiktas. Tomēr saskaņā ar ekodizaina prasībām ir ierosināti veicināšanas pasākumi, lai virzītu tirgu uz tādu aukstumaģentu izmantošanu, kuriem ir mazāka kaitīgā ietekme uz vidi. Minētie veicināšanas pasākumi nozīmēs zemākas minimālās energoefektivitātes prasības iekārtām, kurās izmanto zema globālās sasilšanas potenciāla (GSP) aukstumaģentus.

(9)

Gaisa kondicionētāji var būt ēkās uzstādītu sistēmu daļa. Valstu tiesību aktos, kas cita starpā balstās uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (3), var būt noteiktas jaunas, stingrākas prasības attiecībā uz šādām gaisa kondicionēšanas sistēmām, izmantojot aprēķinu un mērījumu metodes, kas attiecībā uz gaisa kondicionētāja efektivitāti noteiktas šajā regulā.

(10)

Gaidstāves un izslēgta režīma funkcijas var patērēt ievērojamu daļu no šādu iekārtu kopējā enerģijas patēriņa. Gaisa kondicionētājiem, izņemot divkanālu un vienkanāla gaisa kondicionētājus, šo funkciju enerģijas patēriņš ir daļa no minimālajām energopatēriņa prasībām un sezonas efektivitātes mērījumu metodes. Prasības divkanālu un vienkanāla gaisa kondicionētājiem gaidstāves un izslēgtā režīmā ir noteiktas, pamatojoties uz ekodizaina prasībām Komisijas Regulā (EK) Nr. 1275/2008 (4).

(11)

Sagaidāms, ka ekodizaina prasības, kas noteiktas šajā Regulā un Komisijas 2011. gada 4. maija Deleģētajā regulā (ES) Nr. 626/2011, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz gaisa kondicionētāju energomarķējumu (5), ļaus līdz 2020. gadam gadā ietaupīt 11 TWh salīdzinājumā ar situāciju, ja nekādi pasākumi netiktu veikti.

(12)

Jāuzlabo to ražojumu energoefektivitāte, uz kuriem attiecas šī regula, šajā nolūkā izmantojot esošas nepatentētas, izmaksu ziņā efektīvas tehnoloģijas, ar kurām iespējams samazināt šo ražojumu iegādes un ekspluatācijas kopējās izmaksas.

(13)

Ekodizaina prasības nedrīkst ietekmēt ražojuma funkcionalitāti no lietotāja viedokļa un nelabvēlīgi ietekmēt veselību, drošību vai vidi. Jo īpaši – ieguvumam no mazāka elektroenerģijas patēriņa ražojuma lietošanas posmā ir jābūt lielākam nekā tā ražošanas laikā radītā iespējamā papildu ietekme uz vidi.

(14)

Ekodizaina prasības jāievieš pakāpeniski, lai ražotājiem būtu pietiekami daudz laika mainīt to ražojumu konstrukciju, uz kuriem attiecas šī regula. Šis laikposms ir jānosaka tā, lai nepasliktinātu tirgū pieejamo iekārtu funkcionalitāti un ņemtu vērā ietekmi uz galalietotāju un ražotāju izmaksām, jo īpaši uz mazo un vidējo uzņēmumu izmaksām, vienlaikus nodrošinot regulas mērķu savlaicīgu sasniegšanu.

(15)

Ražojumu attiecīgo parametru mērījumi jāveic, izmantojot atzītas mūsdienīgas mērīšanas metodes, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami, tostarp, ja tādi ir pieejami, harmonizētos standartus, ko pieņēmušas Eiropas standartizācijas organizācijas, kuras norādītas I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. jūnija Direktīvā 98/48/EK, ar kuru groza Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (6).

(16)

Saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 8. pantu ar šo regulu nosaka piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras.

(17)

Atbilstības pārbaužu vienkāršošanai ražotājiem jāsniedz Direktīvas 2009/125/EK IV un V pielikumā minētajā tehniskajā dokumentācijā norādītā informācija, ciktāl šī informācija attiecināma uz šajā regulā ietvertajām prasībām.

(18)

Papildus šajā regulā noteiktajām juridiski saistošajām prasībām jānosaka arī labāko pieejamo tehnoloģiju indikatīvie kritēriji, lai nodrošinātu, ka informācija par šajā regulā aplūkoto ražojumu ekoloģiskajiem rādītājiem visā to aprites ciklā ir plaši un viegli pieejama.

(19)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2009/125/EK 19. panta 1. punktu,

a)

iekārtām, kurās izmantoti neelektriski enerģijas avoti;

b)

gaisa kondicionētājiem, kuros kā siltumnesējs kondensatora pusē vai iztvaicētāja pusē, vai abās netiek izmantots gaiss.

1.

“gaisa kondicionētājs” ir ierīce ar elektriskās piedziņas kompresoru, ar kuru iespējams dzesēt un/vai sildīt telpas gaisu, izmantojot tvaika kompresijas ciklu, tostarp gaisa kondicionētāji ar papildu funkcijām, piemēram, gaisa sausināšanas, gaisa attīrīšanas, ventilēšanas vai gaisa papildu sildīšanas funkciju, izmantojot kontaktsildīšanu, un ierīces, kuru kondensatora dzesēšanai var izmantot ūdeni (vai nu kondensātu, kas rodas iztvaicētājā, vai ārēji pievadītu ūdeni), ar noteikumu, ka ierīce spēj darboties arī bez papildu ūdens pievadīšanas, izmantojot tikai gaisu;

2.

“divkanālu gaisa kondicionētājs” ir gaisa kondicionētājs, kas pilnīgi novietots netālu no sienas tās telpas iekšpusē, kur kondicionē gaisu, un kam dzesēšanas vai sildīšanas laikā kondensatora vai iztvaicētāja ieplūdes gaisu pievada no ārvides pa vienu kanālu un izvada ārvidē pa otru kanālu;

3.

“vienkanāla kondicionētājs” ir gaisa kondicionētājs, kam dzesēšanas vai sildīšanas laikā kondensatora vai iztvaicētāja ieplūdes gaisu pievada no telpas, kurā ierīce atrodas, un izvada ārpus šīs telpas;

4.

“nominālā jauda” (Prated) ir ražotāja deklarētā tvaika kompresijas cikla dzesēšanas vai sildīšanas jauda, ja ierīcei nav dzesēšanas funkcijas, pie nominālajiem standartapstākļiem;

5.

“komforta ventilators” ir ierīce, kuras galvenā funkcija ir personas komfortam radīt gaisa plūsmu ap cilvēka ķermeni vai kādu tā daļu, tostarp komforta ventilatori ar papildu funkcijām, piemēram apgaismojumu;

6.

“ventilatora ieejas jauda” (PF) ir komforta ventilatora elektriskā ieejas jauda vatos (W), kad tas darbojas deklarētajā maksimālas plūsmas režīmā un ir iedarbināts oscilācijas mehānisms (ja/kad tāds ir).

No 2013. gada 1. janvāra:

vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāji atbilst I pielikuma 2.a punktā noteiktajām prasībām.

No 2013. gada 1. janvāra:

No 2014. gada 1. janvāra:

10.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/28

(1)

Attiecībā uz dažām medicīnas ierīcēm profesionālajiem lietotājiem varētu būt noderīgi, ja papīra formāta lietošanas pamācību vietā nodrošinātu elektroniskā formāta pamācības. Tādējādi var samazināt ietekmi uz vidi un, samazinot izmaksas, veicināt medicīnas ierīču ražošanas nozares konkurētspēju, vienlaicīgi uzturot vai palielinot drošības līmeni.

(2)

Šāda iespēja papīra formāta lietošanas pamācību vietā nodrošināt elektroniskā formāta lietošanas pamācības būtu jāpiešķir tikai attiecībā uz konkrētām medicīnas ierīcēm un piederumiem, kas paredzēti lietošanai īpašos apstākļos. Jebkurā gadījumā drošības apsvērumu dēļ un lai nodrošinātu efektivitāti, lietotājiem vienmēr būtu jābūt iespējai attiecīgo pamācību saņemt papīra formātā.

(3)

Lai pēc iespējas samazinātu iespējamos riskus, ražotājs, veicot konkrētu risku novērtējumu, nosaka elektroniskā formāta lietošanas pamācības piemērotību.

(4)

Lai lietotājiem nodrošinātu piekļuvi lietošanas pamācībām, būtu jāsniedz attiecīgā informācija par piekļuvi minētajām elektroniskā formāta pamācībām un tiesībām pieprasīt attiecīgo lietošanas pamācību papīra formātā.

(5)

Lai nodrošinātu neierobežotu piekļuvi elektroniskā formāta pamācībām un atvieglotu informācijas apmaiņu attiecībā uz jauninājumiem un ar produktu saistītiem brīdinājumiem, elektroniskā formāta lietošanas pamācībām būtu jābūt pieejamām arī tīmekļa vietnē.

(6)

Neņemot vērā ražotājiem saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem piemērojamās valodu prasības, ražotājiem, kuri nodrošina elektroniskā formāta pamācības, to tīmekļa vietnēs jānorāda, kurās Savienības valodās minētās pamācības ir pieejamas.

(7)

Izņemot attiecībā uz I klases medicīnas ierīcēm, kas definētas Direktīvas 93/42/EEK IX pielikumā, šajā regulā noteikto prasību izpilde atbilstības novērtēšanas procedūras laikā, pamatojoties uz īpašu atlases metodi, būtu jāpārbauda paziņotajai institūcijai.

(8)

Tā kā ražotājiem un paziņotajām institūcijām būtu jāaizsargā fizisku personu tiesības uz privātumu attiecībā uz personas datu apstrādi, ir lietderīgi paredzēt, ka tīmekļa vietnēm, kurās ir pieejamas elektroniskā formāta lietošanas pamācības, jāatbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (3).

(9)

Lai nodrošinātu to, ka elektroniskā formāta lietošanas pamācības, kuras ir pieejamas kā papildinājums papīra formāta lietošanas pamācībām, ir drošas un to saturs atbilst papīra formāta lietošanas pamācībām, šajā regulā būtu jāparedz ierobežojošas prasības attiecībā uz to saturu un tīmekļa vietnēm.

(10)

Ir lietderīgi paredzēt šīs regulas atliktu piemērošanu, lai veicinātu vienmērīgu pāreju uz jauno sistēmu un visiem ražotājiem un dalībvalstīm dotu laiku tai pielāgoties.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi atbilst ar Direktīvas 90/385/EEK 6. panta 2. punktu izveidotās komitejas atzinumam,

a)

“lietošanas pamācības” ir ražotāja sniegta informācija lietotājam par drošu un pareizu ierīces lietošanu, ierīces paredzēto darbību un veicamajiem piesardzības pasākumiem atbilstoši Direktīvas 90/385/EEK 1. pielikuma 15. punktam un Direktīvas 93/42/EEK I pielikuma 13. punktam;

b)

“elektroniskā formāta lietošanas pamācības” ir lietošanas pamācības, kas ir elektroniski nolasāmas attiecīgajā ierīcē, atrodas uz pārnēsājama elektroniskās informācijas nesēja, kuru ražotājs nodrošina kopā ar medicīnas ierīci, vai lietošanas pamācības, kas pieejamas tīmekļa vietnē;

c)

“profesionāli lietotāji” ir personas, kas attiecīgās medicīnas ierīces lieto, veicot savu darbu un sniedzot profesionālu veselības aprūpi;

d)

“stacionāras medicīnas ierīces” ir ierīces un to piederumi, kuras paredzēts uzstādīt, piestiprināt vai citādi nodrošināt konkrētā vietā veselības aprūpes iestādē tā, lai tās nevar pārvietot vai atvienot, neizmantojot darbarīkus vai aprīkojumu, un kuras nav īpaši paredzētas lietošanai mobilā veselības aprūpes iestādē.

a)

aktīvas implantējamas medicīnas ierīces un to piederumi, uz ko attiecas Direktīva 90/385/EEK un kas paredzēti tikai konkrētas aktīvas implantējamas medicīnas ierīces implantēšanai vai programmēšanai;

b)

implantējamas medicīnas ierīces un to piederumi, uz ko attiecas Direktīva 93/42/EEK un kas paredzēti tikai konkrētas implantējamas medicīnas ierīces implantēšanai;

c)

stacionāras medicīnas ierīces, uz ko attiecas Direktīva 93/42/EEK;

d)

medicīnas ierīces un to piederumi ar integrētu sistēmu lietošanas pamācību nolasīšanai, uz ko attiecas Direktīva 90/385/EEK un Direktīva 93/42/EEK;

e)

atsevišķas programmatūras, uz ko attiecas Direktīva 93/42/EEK.

a)

ierīces un to piederumi paredzēti tikai profesionāliem lietotājiem;

b)

nav pamatoti paredzēt, ka medicīnas ierīces lietos citas personas.

a)

paredzamo lietotāju zināšanas un pieredze, jo īpaši attiecībā ierīces lietošanu, un lietotāju vajadzības;

b)

tās vides rādītāji, kurā ierīci paredzēts lietot;

c)

paredzamo lietotāju zināšanas un pieredze attiecībā uz datortehniku un programmatūru, kas vajadzīga elektroniska formāta lietošanas pamācību nolasīšanai;

d)

lietotāja piekļuve pamatoti paredzamiem elektroniskajiem resursiem, kas vajadzīgi lietošanas laikā;

e)

drošības pasākumi, lai nodrošinātu elektronisko datu un satura aizsardzību pret to nelikumīgu lietošanu;

f)

drošības un rezerves mehānismi, kas īstenojami datortehnikas vai programmatūras bojājumu gadījumos, jo īpaši attiecībā uz gadījumiem, kad elektroniskā formāta lietošanas pamācība ir integrēta ierīcē;

g)

paredzamas ārkārtas medicīniskas situācijas, kas nosaka vajadzību pēc papīra formāta lietošanas pamācības;

h)

sekas, kas rodas, ja īslaicīgi nav piekļuves attiecīgajai tīmekļa vietnei vai internetam, vai nav piekļuves tiem veselības aprūpes iestādē, kā arī drošības pasākumi šādu situāciju risināšanai;

i)

laika periods, kurā lietošanas pamācības pēc lietotāja pieprasījuma jānodrošina papīra formātā.

1)

riska novērtējums, kas minēts 4. pantā, rāda, ka, nodrošinot elektroniskā formāta lietošanas pamācības, tiek uzturēts vai palielināts drošības līmenis, kāds ir, nodrošinot papīra formāta lietošanas pamācības;

2)

tie elektroniskā formāta lietošanas pamācības nodrošina visās dalībvalstīs, kurās ražojums ir pieejams tirgū vai tiek lietots, ja to pamato 4. pantā minētais riska novērtējums;

3)

tiem ir noteikta kārtība, kādā lietotājiem bez papildu izmaksām laika periodā, kas noteikts 4. pantā minētajā riska novērtējumā, un ne vēlāk kā septiņu kalendāro dienu laikā pēc lietotāja pieprasījuma saņemšanas vai, ja pasūtījuma veidlapā pieprasīts, piegādājot ierīci, nodrošina lietošanas pamācības papīra formātā;

4)

tie uz ierīces vai pamācībā norāda informāciju par paredzamām ārkārtas medicīniskām situācijām un attiecībā uz ierīcēm ar integrētu sistēmu lietošanas pamācību nolasīšanai – informāciju par to, kā iedarbināt ierīci;

5)

tie nodrošina, ka elektroniskā formāta lietošanas pamācībām ir atbilstošs dizains un tās pienācīgi strādā, un tām paredz attiecīgu pārbaudes un validācijas apliecinājumu;

6)

attiecībā uz medicīnas ierīcēm ar integrētu sistēmu lietošanas pamācību nolasīšanai ražotāji nodrošina, ka lietošanas pamācību nolasīšana neietekmē medicīnas ierīču drošu lietošanu, jo īpaši dzīvībai nepieciešamo funkciju uzraudzību vai nodrošināšanu;

7)

tie savos katalogos vai citos atbilstošos ierīces pavaddokumentos norāda, kāda programmatūra un datortehnika ir vajadzīga, lai nolasītu lietošanas pamācības;

8)

tiem ir noteikta kārtība, kādā skaidri norāda lietošanas pamācības pārskatīšanas laiku un informē ikvienu ierīces lietotāju, vai pārskatīšana veikta drošības apsvērumu dēļ;

9)

attiecībā uz ierīcēm, kam ir noteikts derīguma termiņš, izņemot implantējamas ierīces, tie nodrošina, ka elektroniska formāta lietošanas pamācības ir pieejamas vēl vismaz divus gadus pēc pēdējās izgatavotās ierīces derīguma termiņa beigām;

10)

attiecībā uz ierīcēm bez derīguma termiņa un uz implantējamām ierīcēm, tie nodrošina, ka elektroniska formāta lietošanas pamācības lietotājiem ir pieejamas vēl 15 gadus pēc pēdējās ierīces izgatavošanas.

a)

jebkādu informāciju, kas vajadzīga, lai apskatītu lietošanas pamācību;

b)

unikālu atsauci, kas nodrošina tiešu piekļuvi, un jebkādu citu informāciju, kas lietotājam vajadzīga, lai atrastu attiecīgo lietošanas pamācību un tai piekļūtu;

c)

ražotāja kontaktinformāciju;

d)

kur, kā un kādā laikposmā var pieprasīt un bez papildu maksas saņemt papīra formāta lietošanas pamācības saskaņā ar 5. pantu.

a)

lietošanas pamācībām ir nodrošināts parasti lietots formāts, ko var nolasīt, izmantojot brīvi pieejamu programmatūras;

b)

tās ir aizsargātas pret datortehnikas un programmatūras uzlaušanu;

c)

servera dīkstāves un kļūdu paziņojumi ir samazināti līdz minimumam;

d)

tajās norāda, kurās Savienības valodās ražotājs nodrošina elektroniskā formāta lietošanas pamācības;

e)

tās atbilst Direktīvas 95/46/EEK prasībām;

f)

norādītā interneta adrese saskaņā ar 6. panta 2. punktu ir nemainīga un tieši pieejama 5. panta 9. un 10. punktā norādītajā periodā;

g)

tīmekļa vietnē ir pieejamas visas iepriekšējās elektroniskā formāta lietošanas pamācības versijas un norādīts to izdošanas datums.

10.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/32

(1)

Ar 27. pantu Regulā (EK) Nr. 1234/2007, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 121/2012 (3), ir izveidota shēma pārtikas produktu izplatīšanai vistrūcīgākajām personām Eiropas Savienībā. Šim nolūkam var darīt pieejamus intervences krājumos esošos produktus vai, ja pārtikas izplatīšanai piemēroti intervences krājumi nav pieejami, pārtikas produktus var iepirkt tirgū. Minētā shēma 2012. un 2013. gadam ir iekļauta to pasākumu sarakstā, kuriem var piešķirt finansējumu no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF), kas paredzēts Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (4), ar maksimālo apjomu gadā EUR 500 miljoni.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 27. panta 3. punktu Komisijai jāpieņem gada plāni. Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 562/2011 (5)2011. gada 10. jūnijā tika pieņemts ikgadējais sadales plāns 2012. gadam, kas pamatots tikai uz intervences krājumos pieejamiem produktiem. Būtu nepieciešams piešķirt dalībvalstīm papildu resursus, kas, ar Regulu (ES) Nr. 121/2012 grozot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 27. pantu, darīti pieejami 2012. budžeta gadā pārtikas izdalīšanai vistrūcīgākajām personām Savienībā.

(3)

Lai nodrošinātu gada budžeta maksimālā apjoma ievērošanu, attiecīgā gadījumā izmaksas par pārvešanu no vienas Savienības valsts citā būtu jāietver kopējā finanšu piešķīrumā, kas darīts pieejams katrai dalībvalstij 2012. gada sadales plāna īstenošanai. Turklāt, lai nodrošinātu, ka par 2012. gada sadales plānā piešķirtajiem resursiem var pretendēt uz Savienības atbalstu tikai tad, ja minētie maksājumi ir veikti 2012. budžeta gadā, būtu jāpielāgo termiņi, kas attiecībā uz maksājumu pieprasījumiem un kompetento iestāžu veikto maksājumu izpildi noteikti 9. pantā Komisijas 2010. gada 14. septembra Regulā (ES) Nr. 807/2010, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām Savienībā (6).

(4)

Ņemot vērā, ka dalībvalstīm palicis neilgs laiks 2012. gada sadales plāna īstenošanai, ko nosaka Regulas (ES) Nr. 121/2012 spēkā stāšanās datums, ir lietderīgi piešķirt Regulas (ES) Nr. 807/2010 3. panta 1. un 3. punktā minētā termiņa pagarinājumu attiecībā uz ikgadējā plāna īstenošanu un maksājumu operāciju noslēgšanu par tirgū mobilizētajiem produktiem.

(5)

Šī 2012. gada sadales plāna pārskatīšana notiek laikā, kad valstu administratīvajiem pasākumiem plāna īstenošanai būtu jātuvojas noslēgumam, tāpēc ir lietderīgi neņemt vērā daudzumus, kas pārdalīti pēc Somijas lēmuma, ar kuru tā atsauc daļu sava piešķirtā sausā vājpiena, vai intervences krājumu precīza apjoma atkārtotas novērtēšanas, lai aprēķinātu, vai dalībvalstis ir ievērojušas pienākumu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 807/2010 3. panta 2. punkta otrajā un trešajā daļā par 70 % labības un sausā vājpiena izņemšanu līdz minētajā pantā norādītajiem termiņiem.

(6)

Ņemot vērā faktu, ka 2012. gada sadales plāna īstenošanas periods jau ir sācies, kā arī lai dotu dalībvalstīm iespējami vairāk laika veikt grozītā plāna īstenošanai vajadzīgās darbības, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā.

(7)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regula (ES) Nr. 562/2011.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

regulas 1. un 2. pantu aizstāj ar šādiem:

"1. pants

1.   Pārtikas produktu sadali vistrūcīgākajām personām Savienībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 27. pantu 2012. gadā īsteno atbilstīgi šīs regulas I pielikumā iekļautajam ikgadējam sadales plānam.

Finanšu resursus, kas pieejami 2012. gada plāna īstenošanai, dalībvalstis var izmantot I pielikuma a) punktā norādītajās robežās.

Katra veida produktu daudzums, kas jāizņem no intervences krājumiem, ir norādīts minētā pielikuma b) punktā.

Orientējoši piešķīrumi dalībvalstīm pārtikas produktu iepirkšanai Savienības tirgū ir norādīti minētā pielikuma c) punktā.

2.   Labības izmantošana, lai maksātu par rīsu produktu mobilizāciju tirgū, ir atļauta, kā minēts Regulas (ES) Nr. 807/2010 4. panta 2. punktā.

2. pants

Atļauj šīs regulas II pielikumā uzskaitīto produktu pārvešanu no vienas Savienības valsts citā, ievērojot Regulas (ES) Nr. 807/2010 8. pantā paredzētos nosacījumus. Orientējoši piešķīrumi dalībvalstīm izmaksu segšanai par produktu pārvešanu no vienas Savienības valsts citā, kā pieprasa 1. pantā minētais ikgadējais sadales plāns, ir norādīti I pielikuma d) punktā.";

2)

iekļauj šādu 2.a līdz 2.d pantu:

"2.a pants

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 807/2010 3. panta 1. punkta, 2012. gada sadales plāna izpildes periods beidzas 2013. gada 28. februārī.

2.b pants

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 807/2010 3. panta 3. punkta, attiecībā uz 2012. gada sadales plānu maksājumus, kas paredzēti pakalpojuma sniedzējam par produktu piegādi attiecībā uz produktiem, kas mobilizējami tirgū saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 807/2010 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) and iv) punktu, īsteno līdz 2012. gada 15. oktobrim.

2.c pants

Attiecībā uz 2012. gada sadales plānu Regulas (ES) Nr. 807/2010 3. panta 2. punkta otrās daļas pirmo teikumu un trešo daļu attiecīgā gadījumā nepiemēro šādiem intervences krājumu daudzumiem:

2.d pants

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 807/2010 9. panta attiecībā uz 2012. gada sadales plānu maksājumu pieprasījumi jāiesniedz katras dalībvalsts kompetentajām iestādēm līdz 2012. gada 30. septembrim. Netiks pieņemti pieprasījumi, kas iesniegti pēc minētā datuma, izņemot force majeure gadījumā.

Par izdevumiem I pielikuma a) punktā norādītajās robežās ir tiesības pretendēt uz Savienības atbalstu tikai, ja dalībvalsts tos apmaksājusi saņēmējam vēlākais līdz 2012. gada 15. oktobrim.";

3)

I un II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

10.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/39

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

10.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/41

(1)

Ar 1. protokola (3) 3. panta 1. un 2. punktu Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumā par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses (4), atver tarifa kvotu ar nulles nodokļa likmi, lai ievestu Tunisijas izcelsmes neapstrādātu olīveļļu ar KN kodu 1509 10 10 un 1509 10 90, ko tieši no Tunisijas ieved Eiropas Savienībā, nepārsniedzot katram gadam noteikto ierobežojumu.

(2)

Komisijas 2006. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 1918/2006 par tarifa kvotas atvēršanu un pārvaldīšanu Tunisijas izcelsmes olīveļļai (5) 2. panta 2. punktā noteikti kvantitatīvie ierobežojumi ievešanas atļauju izdošanai mēnesī.

(3)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1918/2006 3. panta 1. punktam kompetentajām iestādēm iesniegto pieteikumu skaits ievešanas atļauju saņemšanai attiecas uz kopējo daudzumu, kas pārsniedz minētās regulas 2. panta 2. punktā martam noteikto ierobežojumu.

(4)

Šajā gadījumā Komisijai ir jānosaka piešķīruma koeficients, lai varētu izdot ievešanas atļaujas proporcionāli pieejamajam daudzumam.

(5)

Tā kā ir sasniegts marta maksimālais daudzums, minētajam mēnesim nevar izdot ievešanas atļaujas,