ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.068.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 68 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
55. sējums |
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
REGULAS |
|
|
|
||
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
2012/140/ES |
|
|
* |
Komisijas Lēmums (2011. gada 20. septembris) par pasākumu C 35/10 (ex N 302/10), ko Dānija plāno īstenot, ieviešot Dānijas Azartspēļu nodevu likumā nodevas par azartspēlēm tiešsaistē (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 6499) ( 1 ) |
|
|
|
PROCESUĀLIE NOTEIKUMI |
|
|
* |
||
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
7.3.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 68/1 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 184/2012
(2012. gada 6. marts),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 6. martā
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
José Manuel SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
0702 00 00 |
IL |
76,4 |
JO |
78,3 |
|
MA |
69,1 |
|
SN |
207,5 |
|
TN |
85,7 |
|
TR |
93,8 |
|
ZZ |
101,8 |
|
0707 00 05 |
EG |
158,2 |
JO |
204,2 |
|
TR |
155,2 |
|
ZZ |
172,5 |
|
0709 91 00 |
EG |
76,0 |
ZZ |
76,0 |
|
0709 93 10 |
MA |
54,2 |
TR |
134,6 |
|
ZZ |
94,4 |
|
0805 10 20 |
EG |
53,8 |
IL |
68,5 |
|
MA |
52,0 |
|
TN |
52,8 |
|
TR |
68,6 |
|
ZZ |
59,1 |
|
0805 50 10 |
BR |
43,7 |
TR |
56,0 |
|
ZZ |
49,9 |
|
0808 10 80 |
CA |
124,8 |
CL |
96,3 |
|
CN |
105,4 |
|
MK |
31,8 |
|
US |
154,3 |
|
ZZ |
102,5 |
|
0808 30 90 |
AR |
88,1 |
CL |
153,9 |
|
CN |
48,3 |
|
US |
99,0 |
|
ZA |
102,7 |
|
ZZ |
98,4 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
LĒMUMI
7.3.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 68/3 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2011. gada 20. septembris)
par pasākumu C 35/10 (ex N 302/10), ko Dānija plāno īstenot, ieviešot Dānijas Azartspēļu nodevu likumā nodevas par azartspēlēm tiešsaistē
(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 6499)
(Autentisks ir tikai teksts dāņu valodā)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2012/140/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
pēc tam, kad ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt piezīmes atbilstoši minētajiem nosacījumiem (1), un ņemot vērā to iesniegtās piezīmes,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
(1) |
Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 3. punktam Dānijas iestādes 2010. gada 6. jūlijā tiesiskās noteiktības dēļ izziņoja tiesību akta priekšlikumu L 203 par azartspēļu nodevām (“Azartspēļu nodevu likums” (2)), kas pieņemts 2010. gada 25. jūnijā. Komisija 2010. gada 11. augusta un 22. septembra vēstulē pieprasīja papildinformāciju. Dānijas iestādes sniedza prasīto informāciju 2010. gada 20. oktobra vēstulē. |
(2) |
Komisija arī saņēma divas atsevišķas sūdzības saistībā ar ierosināto Azartspēļu nodevu likumu. Pirmo sūdzību 2010. gada 23. jūlijā iesniedza Dansk Automat Brancheforening (Dānijas Spēļu automātu nozares asociācija) (DAB). Otro sūdzību 2010. gada 6. augustā iesniedza klātienes kazino spēļu organizators Royal Casino. Abas sūdzības 2010. gada 23. septembrī tika nosūtītas Dānijas iestādēm piezīmju iesniegšanai. Dānijas iestādes iesniedza piezīmes savā 2010. gada 20. oktobra vēstulē. |
(3) |
Briselē 2010. gada 10. novembrī notika tikšanās ar Dānijas iestādēm, lai apspriestu minēto izziņošanu un abas iepriekšminētās sūdzības. Tikšanās laikā Dānijas iestādes iesniedza ziņojumu The dilemma created by the pending State aid case (“Dilemma, ko rada neatrisinātā valsts atbalsta lieta”), kurā tās arī paziņoja par savu ieceri atlikt izsludinātā likuma stāšanos spēkā, līdz Komisija būs pieņēmusi lēmumu (3). |
(4) |
Ar 2010. gada 14. decembra lēmumu Komisija informēja Dāniju, ka tā ir nolēmusi uzsākt LESD 108. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz izsludināto pasākumu. Komisijas lēmums uzsākt procedūru (turpmāk – “lēmums par uzsākšanu”) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. |
(5) |
Dānijas iestādes piezīmes attiecībā uz lēmumu par uzsākšanu iesniedza 2011. gada 14. janvāra vēstulē. |
(6) |
Kopumā laikposmā no 2011. gada 11. februāra līdz 22. februārim piezīmes iesniedza 17 ieinteresētās trešās personas (5). Minētās piezīmes 2011. gada 16. martā tika nosūtītas Dānijai, kam tika dota iespēja sniegt atbildi. Komisija Dānijas piezīmes saņēma 2011. gada 14. aprīļa vēstulē. |
2. PASĀKUMA APRAKSTS
(7) |
Pēc pārkāpumu konstatēšanas procedūras uzsākšanas un argumentēta atzinuma nosūtīšanas 2007. gada 23. martā par šķēršļiem sporta derību pakalpojumu brīvai apritei Dānijā (6) Dānijas valdība nolēma veikt to valsts tiesību aktu reformu, kuri reglamentē azartspēļu un derību pakalpojumus, un aizstāt esošo monopola režīmu ar reglamentētu un daļēji liberalizētu režīmu. Liberalizācija tika uzskatīta par nepieciešamu, lai cita starpā ievērotu ES tiesību aktus un reaģētu uz draudiem, ko rada nelikumīgi tiešsaistes azartspēļu pakalpojumi, kurus piedāvā citās jurisdikcijās esoši pakalpojumu sniedzēji. |
(8) |
Izsludinātais Azartspēļu nodevu likums ir daļa no tādu likumu kopuma, kas ieviesti, lai liberalizētu azartspēļu nozari (7). Saskaņā ar Azartspēļu likuma 1. pantu šīs jaunās tiesību aktu reformas azartspēļu nozarē vispārējais mērķis ir
|
(9) |
Saskaņā ar Azartspēļu likumu “azartspēļu pakalpojumu sniegšanai vai organizēšanai ir vajadzīga licence, ja vien šis likums vai citi tiesību akti neparedz citādi”. Turklāt par azartspēļu pakalpojumu sniegšanu vai organizēšanu ir jāmaksā nodeva (Azartspēļu nodevu likuma 1. pants). |
(10) |
Azartspēļu likuma 5. pantā azartspēles ir definētas kā: i) loterijas, ii) kombinācijas azartspēles un iii) derības. |
(11) |
Kombinācijas azartspēles ir “darbības, kurās dalībniekam ir iespēja laimēt balvu un kurās izredzes vinnēt ir atkarīgas no prasmju un veiksmes kombinācijas”. Tādējādi kombinācijas azartspēles ietver spēles, ko bieži piedāvā spēļu nami, tādas kā rulete, pokers, bakara, black jack un azartspēļu automāti, kuri piedāvā skaidras naudas vinnestus. |
(12) |
Azartspēļu likuma 5. pantā tiešsaistes azartspēles ir definētas kā “azartspēles, kas tiek spēlētas starp spēlmani un azartspēļu pakalpojumu sniedzēju, izmantojot attālinātu komunikāciju”. Tajā pašā pantā klātienes azartspēles ir definētas kā “azartspēles, kas tiek spēlētas starp spēlmani un azartspēļu pakalpojumu sniedzēju vai pakalpojumu sniedzēja aģentu, tiekoties klātienē”. Derību pakalpojumi ir definēti kā “darbības, kurās dalībniekam ir izredzes laimēt vinnestu un kurās tiek noslēgtas derības par kāda nākotnē gaidāma notikuma rezultātu vai par kāda pasākuma notikšanu nākotnē”. |
(13) |
Saskaņā ar Azartspēļu nodevu likuma 2.–17. pantu azartspēles, kam piemēro nodevu, ir i) loterijas, tostarp klašu loterijas un bezpeļņas loterijas, ii) derības, tostarp vietēja kopfonda derības, iii) klātienes spēļu nami, iv) tiešsaistes spēļu nami, v) azartspēļu automāti, kas piedāvā skaidras naudas vinnestus azartspēļu zālēs vai krogos, bāros utt., un vi) spēles bez likmēm. |
(14) |
Azartspēļu nodevu likums nosaka atšķirīgas nodevu likmes atkarībā no tā, vai spēles nodrošina tiešsaistes vai klātienes spēļu nami. |
(15) |
Saskaņā ar Azartspēļu nodevu likuma 10. pantu tādas licences turētājiem, kas ļauj sniegt azartspēļu pakalpojumus klātienes spēļu namos, piemēro 45 procentu pamatlikmi no azartspēļu bruto ieņēmumiem (ABI) (t. i., likmes mīnus vinnesti), atskaitot dzeramnaudas žetonu vērtību, un 30 procentu papildu likmi no tiem ABI (atskaitot dzeramnaudas žetonu vērtību), kuri pārsniedz DKK 4 miljonus (aprēķina reizi mēnesī) (8). |
(16) |
Saskaņā ar Azartspēļu nodevu likuma 11. pantu tādas licences turētājiem, kas ļauj sniegt azartspēļu pakalpojumus tiešsaistes spēļu namos, piemēro 20 procentu likmi no to ABI. |
(17) |
Tādas licences turētājiem, kas ļauj sniegt azartspēļu pakalpojumus, kuros piedāvā skaidras naudas vinnestus (monētu automāti) azartspēļu zālēs un krogos, bāros utt., piemēro 41 procenta likmi no to ABI. Papildu 30 procentus maksā par azartspēļu automātiem krogos, bāros utt. no ABI, kas pārsniedz DKK 30 000, un par azartspēļu automātiem azartspēļu zālēs no ABI, kuri pārsniedz DKK 250 000 (9). |
(18) |
Attiecībā uz licenču maksu Azartspēļu likums paredz, ka ikvienam, kurš piesakās licences saņemšanai, lai varētu piedāvāt derību vai tiešsaistes kazino spēles, ir jāsamaksā DKK 250 000 (DKK 350 000, ja piesakās licences saņemšanai gan derību, gan tiešsaistes kazino spēļu pakalpojumu sniegšanai) un gada licences maksa, kas svārstās no DKK 50 000 līdz DKK 1 500 000 atkarībā no ienākumiem, kuri tiek gūti no azartspēlēm. |
(19) |
Azartspēļu likums nosaka, ka tiešsaistes azartspēļu organizatoriem vai nu jābūt reģistrētiem Dānijā, vai arī tiem jāieceļ apstiprināts pārstāvis (27. pants), ja tie ir citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts rezidenti. |
3. IEMESLI PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAI
(20) |
Komisija uzsāka LESD 108. panta 2. punktā noteikto formālo izmeklēšanas procedūru attiecībā uz konkrēto pasākumu, to pamatojot ar argumentu, ka pasākums varētu būt saistīts ar valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. |
(21) |
Konkrēti Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā tiesu praksi, pasākumu varētu uzskatīt par selektīvu. Tā atgādināja, ka jebkurā nodevu pasākuma selektivitātes novērtējumā ir jāpārbauda, vai konkrētais pasākums ir izdevīgs atsevišķiem uzņēmumiem salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuru tiesiskā un faktiskā situācija ir salīdzināma, ņemot vērā attiecīgā pasākuma mērķi (10). |
(22) |
Ņemot vērā tiešsaistē un klātienes iestādēs piedāvāto azartspēļu būtību, sociālo pieredzi, ko sniedz abu veidu azartspēles, un patērētāju sociālekonomisko raksturojumu, Komisijai ir šaubas par to, vai atšķirības starp tiešsaistes un klātienes azartspēļu pakalpojumiem bija pietiekami būtiskas, lai tos uzskatītu par juridiski un faktiski nesalīdzināmiem, ciktāl runa ir par tiem piemērojamo nodevu režīmu saskaņā ar Azartspēļu nodevu likumu. |
(23) |
Turklāt minētajā procedūras posmā Komisija uzskatīja, ka, ja pasākums būtu prima facie uzskatāms par selektīvu, Dānijas iestādes nebūtu konstatējušas, ka pasākums varētu būt pamatots ar nodokļu sistēmas loģiku. |
(24) |
Šajā saistībā Dānijas iestādes apgalvoja, ka tiešsaistes azartspēļu pakalpojumiem piemērojamā nodevas likme atspoguļo vajadzīgo līdzsvaru starp azartspēļu jomā pieņemto Dānijas tiesību aktu mērķu sasniegšanu, lai pasargātu spēlmaņus, no vienas puses, un spēju izturēt konkurenci, ko rada tiešsaistes azartspēļu organizatori citās valstīs, kurās ir zemākas nodevu likmes, no otras puses. |
(25) |
Turklāt attiecībā uz Dānijas iestāžu atsauci uz Azartspēļu likumā noteiktajiem vispārējiem mērķiem (sk. 8. punktu) Komisija uzskatīja, ka minētie mērķi ir vispārīgi un ar nodokļu sistēmu nesaistīti. Tā kā saskaņā ar iedibināto tiesu praksi nozīme ir tikai ar nodokļu sistēmu saistītajiem mērķiem, Komisija uzskatīja, ka Dānijas iestādes nav pietiekami pamatojušas to apgalvojumu, ka konkrētā nodevu pasākuma selektivitātes nepieciešamību noteica nodokļu sistēmas loģika. |
(26) |
Turklāt Komisija uzskatīja, ka izsludinātais likums ietver nodevu priekšrocību, kas tiek piešķirta ar valsts resursu izmantošanas starpniecību, jo neiegūtie nodevu ieņēmumi nodrošināja tiešsaistes azartspēļu organizatoriem priekšrocību ievērojami zemākas nodevas likmes veidā. Ciktāl pasākums paredz selektīvu ekonomisku priekšrocību tiešsaistes azartspēļu organizatoriem, kas darbojas Dānijā, tas varētu ietekmēt tirdzniecību iekšējā tirgū un izkropļot konkurenci. |
(27) |
Visbeidzot, Komisija izteica šaubas par to, vai uz izsludināto pasākumu var attiecināt kādu no LESD 107. panta 2. un 3. punktā noteiktajām atkāpēm. |
4. DĀNIJAS IESTĀŽU IESNIEGTĀS PIEZĪMES
(28) |
Dānijas iestādes 2011. gada 14. janvāra vēstulē iesniedza savas piezīmes par Komisijas lēmumu uzsākt procedūru. |
(29) |
Dānijas iestādes, atsaucoties uz sarakstu, kurā uzskaitītas to paziņojumā norādītās faktiskās un ekonomiskās atšķirības starp tiešsaistes un klātienes azartspēlēm, atkārtoti pauda uzskatu, ka tiešsaistes azartspēles būtu jāuzskata par darbību, kas atšķiras no klātienes azartspēlēm. |
(30) |
Pēc Dānijas iestāžu ieskatiem, programmatūra, ko izmanto konkrētās elektroniskajās spēlēs, kuras piedāvā klātienes spēļu nami, un spēlēs, ko piedāvā tiešsaistes spēļu nami, nav identiska. Papildus faktam, ka platformas un organizatori nav vieni un tie paši, tika arī apgalvots, ka ir būtiskas atšķirības starp šīm elektroniskajām spēlēm, jo, lai tās varētu spēlēt klātienes spēļu namos, ir vajadzīga spēlmaņu fiziska klātbūtne. Fiziska klātbūtne ir saistīta ar dažādām izmaksām (piemēram, transporta izmaksas, ieejas maksa, garderobes maksa, pārtika un dzērieni), kas nerodas, spēlējot tiešsaistes azartspēles. |
(31) |
Dānijas iestādes uzskatīja, ka fakts, ka daudzas dalībvalstis aizliedz tiešsaistes azartspēles, atļaujot klātienes azartspēļu pakalpojumus, liecina par atšķirībām šo abu veidu azartspēļu pakalpojumu sniegšanā. |
(32) |
Turklāt Dānijas iestādes apgalvoja, ka Komisija savā vērtējumā nav ņēmusi vērā secinājumus, ko tā izdarījusi savā 2006. gada pētījumā par azartspēļu pakalpojumiem Eiropas Savienības iekšējā tirgū (Study of Gambling Services in the Internal Market of the European Union) (11), saskaņā ar kuru tiešsaistes un klātienes spēļu nami būtu jāuzskata par atšķirīgiem tirgiem. |
(33) |
Dānijas iestādes arī uzsvēra, ka Komisijas vērtējums ir vērsts tikai uz klātienes spēļu namiem un ka tajā nav ņemti vērā azartspēļu automāti (t. i., monētu automāti, bet ne ruletes, black jack, pokers utt.), kas izvietoti krogos, bāros vai spēļu zālēs. |
(34) |
Attiecībā uz pasākumu pamatojumu atbilstoši nodokļu sistēmas loģikai Dānijas iestādes apgalvo, ka Komisija varētu būt nepareizi interpretējusi izsludinātā pasākuma mērķi. Šā pasākuma mērķis ir nevis saglabāt Dānijas azartspēļu nozares starptautisko konkurētspēju, bet gan tiekties uz tiesību aktos noteiktajiem četriem mērķiem (saglabāt azartspēļu pakalpojumu patēriņu mērenā līmenī; pasargāt jauniešus vai citas neaizsargātas personas no viņu izmantošanas ar spēļu starpniecību vai no azartspēļu atkarības rašanās; pasargāt azartspēļu spēlmaņus, nodrošinot, ka azartspēļu pakalpojumi tiek piedāvāti saprātīgā, uzticamā un pārredzamā veidā; nodrošināt sabiedrisko kārtību un novērst azartspēļu izmantošanu krimināliem mērķiem). |
(35) |
Attiecībā uz atšķirīgām nodevas likmēm, ko piemēro tiešsaistes un klātienes azartspēlēm, Dānijas iestādes paskaidroja, ka tās saskaras ar leģislatīvu un regulatīvu dilemmu. No vienas puses, tās vairs nevar saglabāt līdzšinējo monopolstāvokli un aizkavēt tiešsaistes azartspēļu tirgus liberalizāciju. No otras puses, vienota nodevu līmeņa noteikšana tiešsaistes un klātienes azartspēlēm grautu politikas mērķus, ko šajā jomā noteikusi valdība. |
(36) |
Dānijas iestādes jo īpaši apgalvoja, ka vienota nodevu līmeņa noteikšana visām azartspēlēm izraisītu nesaderīgus risinājumus neatkarīgi no izvēlētā nodevu modeļa. Izvēloties modeli, kura pamatā ir zemāka vienota nodevas likme 20 procentu apmērā, tiktu radīts spēcīgs stimuls spēlēt azartspēles klātienes spēļu namos – tas būtu pretrunā vispārējām patērētāju tiesību aizsardzības interesēm. |
(37) |
Turpretī modelis, kura pamatā ir vienota nodevas likme, kas ir augstāka par klātienes azartspēlēm piemērojamo likmi, atturētu tiešsaistes azartspēļu organizatorus no licences pieprasīšanas Dānijā pakalpojumu sniegšanai, tādējādi graujot tiesību aktos noteiktos liberalizācijas mērķus. Tas arī būtu pretrunā patērētāju tiesību aizsardzības interesēm, jo nebūtu iespējama efektīva tiešsaistes azartspēļu kontrole. |
(38) |
Lai pamatotu savu nostāju, Dānijas iestādes iesniedza Nodokļu ministrijas 2010. gada 6. marta memorandu Dānijas parlamenta politisko partiju politikas runasvīram par nodevu līmeni, kas jānosaka (12). Minētais memorands pierāda, ka pašreizējais diferencētais nodevu režīms būtu jāuzskata par rezultātu, ko radījusi līdzsvarošana, kuras mērķis, no vienas puses, bija nodrošināt likuma ievērošanu, un, no otras puses, vienlaikus maksimāli palielināt ienākumus un saglabāt azartspēļu pakalpojumu patēriņu mērenā līmenī. |
(39) |
Šajā saistībā Dānijas iestādes pauda uzskatu, ka būtu jāņem vērā arī tiešsaistes azartspēļu nozares starptautiskā konkurētspēja un globālais raksturs. Šajā ziņā Dānijas iestādes atsaucās uz 2006. gada pētījumu par azartspēļu pakalpojumiem Eiropas Savienības iekšējā tirgū (Study of Gambling Services in the Internal Market of the European Union), saskaņā ar kuru pakalpojumu sniedzēju uz vietas īstenotās uzņēmējdarbības izmaksas nedrīkstētu pārsniegt ārzonās veiktās uzņēmējdarbības izmaksas, lai patērētājiem un pakalpojumu sniedzējiem būtu lielāks stimuls spēlēt un piedāvāt spēles savā jurisdikcijā, nevis citās valstīs (13). |
(40) |
Turklāt Dānijas iestādes apgalvoja, ka princips, kuru Tiesa noteikusi spriedumā Salzgitter lietā un saskaņā ar kuru Komisija nedrīkstētu salīdzināt izziņoto nodevu līmeni ar citās dalībvalstīs piemērojamo nodokļu līmeni, lai noteiktu, vai izsludinātais pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu (14), nav attiecināms uz izsludināto pasākumu, jo klātienes un tiešsaistes azartspēlēm piemērojamā diferencētā nodokļu režīma pamatā ir vienīgi iekšēji nodevu apsvērumi. Jo īpaši Dānijas valdība nav ņēmusi vērā citās dalībvalstīs piemērojamās nodevu likmes, lai uzlabotu Dānijas azartspēļu nozares konkurētspēju, bet ir tikai vēlējusies rast atbilstīgu līdzsvaru ar četriem iepriekšminētajiem izsludinātā likuma politikas mērķiem. |
(41) |
Dānijas iestādes arī apgalvoja, ka Komisija ir nepareizi interpretējusi spriedumu Salzgitter lietā, jo ir atsaukusies uz to, nevis lai novērtētu izsludinātā pasākuma selektivitāti, bet lai pārbaudītu, vai izsludinātā pasākuma selektivitāti var uzskatīt par pamatotu. |
(42) |
Minēto iemeslu dēļ Dānijas iestādes uzskata, ka izsludinātais nodokļu pasākums, ja tas tiktu atzīts par selektīvu, būtu jāuzskata par tādu, kas ir pamatots ar nodokļu sistēmas loģiku. |
5. TREŠO PERSONU PIEZĪMES
(43) |
Komisija saņēma piezīmes no 17 ieinteresētajām trešām personām, tostarp sūdzību iesniedzējiem – septiņām asociācijām (15), septiņiem uzņēmumiem (16) un trim dalībvalstīm (17). |
(44) |
Attiecībā uz pasākuma selektivitāti dažas no ieinteresētajām personām apgalvo, ka tiešsaistes un klātienes spēļu namu tiesiskā un faktiskā situācija nav salīdzināma, jo šie uzņēmumi nedarbojas vienā un tajā pašā tirgū, un attiecīgi konkrētais nodevu pasākums nav atkāpe no vispārpiemērojamās nodokļu sistēmas. Tāpēc nodevu pasākums nebūtu uzskatāms par selektīvu. |
(45) |
Pamatojot šo nostāju, ieinteresētās trešās personas apgalvo, ka klātienes un tiešsaistes spēļu namu piedāvātie produkti būtiski atšķiras. Klātienes spēļu namu piedāvātās darbības veido tādu sociālo pieredzi, kur atšķirībā no tiešsaistes azartspēlēm spēlēšanas pieredzē būtiska nozīme ir sarunām, izskatam un fiziskajai videi. Turklāt klātienes azartspēles būtu jāuzskata par daļu no vispārējās izklaides pieredzes, ko papildina citas darbības, piemēram, tās, ko piedāvā restorāni, bāri, konferenču telpas un viesnīcas. |
(46) |
Turklāt minētās ieinteresētās personas apgalvo, ka tiešsaistes un klātienes azartspēles nerada vienādu atkarības risku. Lai pamatotu minēto, tās atsaucas uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, saskaņā ar kuru pazīmes, kas ir raksturīgas internetā piedāvātām azartspēlēm, var izrādīties par cita veida riska avotu, kuram ir lielāka nozīme patērētāju aizsardzības jomā (18). Minētās personas atsaucas arī uz Institut National de la Santé et de la Recherche Médicale (19) publicēto pētījumu par azartspēlēm, saskaņā ar kuru tiešsaistes azartspēles rada reālu atkarības risku, kas tomēr jākontrolē ar reglamentētu tiešsaistes azartspēļu tirgu. |
(47) |
Turklāt dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka azartspēļu tirgus ir segmentēts, pamatojoties uz atšķirīgiem izplatīšanas kanāliem, – tas būtu būtisks elements atšķirīgu attiecīgo tirgu nošķiršanai. Šajā saistībā tās atsaucas uz Francijas Konkurences iestādes 2011. gada 20. janvāra atzinumu, kurā norādīts, ka tiešsaistes azartspēles varētu nošķirt no azartspēlēm, ko spēlē klubos vai šim nolūkam paredzētās vietās (20). |
(48) |
Dažas no ieinteresētajām personām arī norādīja, ka klātienes azartspēļu organizatori izjūt ierobežotu konkurences spiedienu tajā konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā, kurā tie piedāvā savas spēles. Turpretī tiešsaistes azartspēļu organizatori izjūt spēcīgu konkurenci no citiem azartspēļu organizatoriem. Jo īpaši, tā kā azartspēļu spēlēšanai klātienes spēļu namos ir nepieciešama fiziska klātbūtne, klientiem ir fiziski jānokļūst līdz attiecīgajai vietai. Piemēram, Dānijā ir tikai sešas vietas, kur var darboties klātienes spēļu nami. Turpretī tiešsaistes azartspēles ļauj spēlmaņiem piekļūt daudziem azartspēļu sarakstiem, ko piedāvā dažādi starptautiski azartspēļu organizatori. Turklāt spēcīgo konkurenci, ko izjūt tiešsaistes spēļu nami, vēl vairāk palielina tādu specializētu tīmekļa vietņu esamība, kurās tiek salīdzināts dažādu tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu sniedzēju piedāvājums, un daudzie blogi un forumi, kas ļauj spēlmaņiem salīdzināt tiešsaistes azartspēļu organizatoru piedāvātos produktus, cenas un pakalpojumus. |
(49) |
Tajā pašā laikā minētās ieinteresētās personas norāda, ka ar tiešsaistes azartspēlēm saistītās peļņas normas ir daudz zemākas nekā tās, kas saistītas ar klātienes azartspēlēm, ņemot vērā spēcīgo konkurenci starp tiešsaistes azartspēļu organizatoriem un šādas konkurences neesamību starp klātienes spēļu namiem. Tādējādi tiešsaistes spēļu namiem ir daudz zemākas peļņas normas attiecībā uz izmaksas koeficientu, t. i., to derību summu īpatsvaru, kuras tiek atmaksātas klientiem. Turklāt klātienes spēļu nami var piedāvāt citus blakusproduktus un tādējādi gūt papildu ieņēmumus, piemēram, no spēļu namu viesnīcām, bāriem vai restorāniem, kuru nav tiešsaistes vidē. Attiecīgi, tā kā klātienes azartspēļu organizatori varētu gūt lielāku peļņu no azartspēlēm nekā tiešsaistes azartspēļu organizatori, nodevu likmes atšķirības būtu pamatotas ar “maksātspējas” principu, saskaņā ar kuru tiem, kas var uzņemties lielāku slogu, būtu jāmaksā lielāki nodokļi. |
(50) |
Papildus minētajiem argumentiem dažas ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka pat tad, ja Dānijas pasākums tiktu atzīts par selektīvu, selektivitātes kritērijs būtu pamatots ar nodokļu sistēmas būtību un vispārējo shēmu. Atšķirīgu Dānijas nodevu likmju piemērošanas mērķis bija nodrošināt, ka azartspēļu organizatori piesakās Dānijas licencei un tādējādi nākotnē maksā Dānijas nodokļus, tajā pašā laikā garantējot, ka tiek sasniegti patērētāju tiesību aizsardzības mērķi, kas noteikti azartspēļu jomā pieņemtajos Dānijas tiesību aktos. |
(51) |
Šajā saistībā dažas ieinteresētās personas atsaucās uz Komisijas 1998. gada Paziņojumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar tiešajiem nodokļiem uzņēmējdarbībai (21), saskaņā ar kuru nodokļu sistēmas mērķis ir iekasēt ieņēmumus, lai finansētu valsts izdevumus. Pamatojoties uz minēto, tās uzskata, ka mērķis optimizēt nodokļu ieņēmumus no tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu sniegšanas Dānijas iedzīvotājiem citādi netiktu sasniegts, piemērojot augstāku nodevu likmi nekā likme, kas tiešsaistes azartspēlēm noteikta izsludinātajā likumā. |
(52) |
Pretēji minētajiem argumentiem citas trešās personas – galvenokārt klātienes azartspēļu organizatori – iesniedza piezīmes pret Dānijas iestāžu pieņemto nostāju. |
(53) |
Būtībā minētās ieinteresētās personas apgalvoja, ka Dānijas nodokļu režīms būtu jāuzskata par selektīvu, jo ar to tiek ieviests atšķirīgs nodokļu režīms starp divām uzņēmumu grupām, kuru tiesiskā un faktiskā situācija ir salīdzināma, ņemot vērā pasākuma mērķus. Minētās personas apgalvo, ka tiešsaistes un klātienes spēļu nami veic konkurējošas darbības vienā un tajā pašā tirgū un tāpēc tie atrodas salīdzināmā situācijā. |
(54) |
Atbalstot šo nostāju, ieinteresētās personas apgalvo, ka tiešsaistes un klātienes spēļu namu piedāvātās spēles ir līdzīgas. Kazino spēļu noteikumi būtu jāuzskata par vienādiem, un virtuālā mijiedarbība ar krupjē un citiem spēlmaņiem tiešsaistē ir salīdzināma ar reālo mijiedarbību klātienes spēļu namos. Klātienes azartspēļu automātu ražotāji lietošanai tiešsaistē izgatavo tādus pašus modeļus kā izmantošanai klātienē. Tāpēc no tehniskā viedokļa tiešsaistē un klātienē piedāvātās kazino spēles ir identiskas tehnoloģisko platformu, aprakstu, īpašību, formātu un parametru ziņā. |
(55) |
Turklāt ieinteresētās personas apgalvo, ka tiešsaistes un klātienes spēļu namu pakalpojumu patērētāju raksturojums ir salīdzināms. Tāpēc patērētāju aspektu nedrīkstētu izmantot kā nozīmīgu argumentu, lai nošķirtu tiešsaistes azartspēles no klātienes azartspēlēm. |
(56) |
Dažas ieinteresētās personas uzskatīja, ka tiešsaistes azartspēles būtu jāuzskata nevis par atšķirīgām no klātienes azartspēlēm, bet vienkārši par citu kanālu, ar kura starpniecību spēles tiek piedāvātas spēlmaņiem. |
(57) |
Papildus minētajiem argumentiem ieinteresētās personas pauda uzskatu, ka pašreizējais azartspēļu tirgus jāuzskata par vienotu tirgu, kurā notiek būtiskas pārmaiņas, ko raksturo ievērojama spēlmaņu pārorientēšanās no klātienes spēļu namiem uz tiešsaistes spēļu namiem. Šai nesenajai tendencei varētu būt vairāki iemesli, tostarp interneta arvien pieaugošā izmantošana, tiešsaistes spēļu namu zemās pamatdarbības izmaksas visos līmeņos (ēkas un aprīkojums, personāls un nemainīgās izmaksas), fakts, ka tiešsaistes spēļu nami var nodrošināt neierobežotu piekļuvi tiešsaistes azartspēlēm divdesmit četras stundas diennaktī jebkurā vietā, ņemot vērā jauno tehnoloģiju pastāvīgo attīstību. |
(58) |
Ieinteresētās personas prognozē, ka, ņemot vērā tehnoloģiju attīstības straujo tempu un e-komercijai tipisko iekļūšanu tirgū, kā rezultātā azartspēļu nozare ir kļuvusi ārkārtīgi dinamiska un mainīga, šī tirgus daļas pārvirze no klātienes azartspēlēm uz tiešsaistes azartspēlēm nākotnē palielināsies. Šajā saistībā tās arī atsaucas uz ģenerāladvokāta Y. Bot sniegto atzinumu lietā Liga Portuguesa de Futebol Profissional (22), saskaņā ar kuru jaunu saziņas līdzekļu ietekme ir tāda, ka azartspēles, kas iepriekš bija pieejamas tikai īpašās telpās, tagad var spēlēt jebkurā laikā un vietā, ņemot vērā jauno tehnoloģiju (telefona, interaktīvās televīzijas un interneta) attīstību. |
(59) |
Tās atsaucas arī uz Komisijas 2006. gada “Pētījumu par azartspēļu pakalpojumiem iekšējā tirgū” (23). Attiecīgi “azartspēļu nākotne spēļu namos arvien vairāk būs balstīta serveros, jo azartspēļu automāti arvien biežāk kļūst pieejami kā lejupielādējama spēles programmatūra” (24). Šai attīstībai būs raksturīga jaunu azartspēļu norises hibrīdvietu rašanās. |
(60) |
Pamatojoties uz minēto argumentu, ieinteresētās personas secina, ka pasākums ir selektīvs, jo tiešsaistes un klātienes spēļu nami savu darbību veic juridiski un faktiski salīdzināmās situācijās. Tāpat šādu selektivitāti nevar pamatot ar nodokļu sistēmas loģiku. Turklāt tās uzskata, ka augstākas nodevas likmes piemērošana neatturētu tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu sniedzējus no pieteikšanās licences saņemšanai Dānijā. |
(61) |
Arī Dānijas atsauce uz citu dalībvalstu nodokļu sistēmām, lai pamatotu vajadzību piesaistīt tiešsaistes spēļu namu pakalpojumu sniedzējus, nav būtiska, jo saskaņā ar iedibināto judikatūru ikvienam pamatojumam jābūt balstītam vienīgi uz valsts nodokļu sistēmu (25). Turklāt tiesas ir pastāvīgi noraidījušas Dānijas iestāžu argumentu, ka konkrētiem uzņēmumiem piemērojamās nodevu likmes samazināšana ir vajadzīga, lai palielinātu tirgus konkurētspēju. |
6. DĀNIJAS PIEZĪMES PAR TREŠO PERSONU PIEZĪMĒM
(62) |
Vienlaikus atkārtojot savu uzskatu, ka izsludinātais pasākums nav selektīvs un nav uzskatāms par valsts atbalstu, Dānijas iestādes norāda, ka visas lietā iestājušās valdības atbalsta to nostāju, proti, ka no regulatīvā viedokļa ir nepieciešams nošķirt tiešsaistes spēļu namus no klātienes spēļu namiem. |
(63) |
Tās arī norāda, ka metodoloģija, kas izmantota, lai definētu attiecīgo tirgu LESD 101. un 102. panta nolūkos, ir paredzēta privātiem uzņēmumiem un ir balstīta uz produktu aizvietojamību no pieprasījuma un piedāvājuma viedokļa, un tāpēc tā nav piemērojama valsts atbalsta novērtējuma mērķiem. Šīs metodoloģijas piemērošana pārsniegtu valsts atbalsta noteikumu robežas, ko šajā gadījumā piemēro dalībvalsts suverēnajām nodokļu pilnvarām. |
(64) |
Minētās iestādes uzskata, ka tiešsaistes azartspēles būtu jānošķir no klātienes azartspēlēm. Šajā saistībā tās arī atsaucas uz Komisijas nostāju, kura pieņemta apvienošanās procedūrā un saskaņā ar kuru azartspēļu automāti (džekpota automāti, žetonu automāti un tikai skaidras naudas spēļu automāti vai izklaides automāti spēļu zālēs ar iespēju iegūt naudas laimestu (amusements with prizes, AWP)) ir uzskatāmi par atsevišķu produktu tirgu (26). Dānijas iestādes cita starpā arī min Francijas Konkurences iestādes pieņemto lēmumu, saskaņā ar kuru klātienes pokers nav daļa no tā paša tirgus, kura daļa ir tiešsaistes pokers, jo klātienes pokerā ir vajadzīga personīga paškontrole, citu spēlmaņu novērošana, tajā bieži vien rodas lielākas izmaksas, un tas ir ierobežots no ģeogrāfiskā viedokļa (27). Iestādes atsaucas arī uz Lielbritānijas Godīgas tirdzniecības biroja (Office of Fair Trading) lēmumu par apvienošanu, kurā ir nošķirtas licencētas derību aģentūras, no vienas puses, un derības pa telefonu vai internetā, no otras puses (28). |
(65) |
Attiecībā uz produktu tirgu atšķirībām Dānijas iestādes norāda, kā minējušas arī vairākas iestājpersonas, ka azartspēļu iestādēs piedāvā papildu – un daudz dārgākus – pakalpojumus. No socioloģiskā viedokļa Dānijas iestādes atkārtoja savu uzskatu, ka attālinātie un klātienes spēlmaņi ir atšķirīgu veidu patērētāji, kā tas norādīts arī Komisijas nesen pieņemtajā 2011. gada 24. marta Zaļajā grāmatā par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū, kurā konstatēts, ka tiešsaistes spēlmaņu raksturojums atšķiras no tradicionālo spēļu namu vai derību aģentūru klientu raksturojuma (29). |
(66) |
Dānijas iestādes arī atkārto, ka izmaksas koeficients tiešsaistes azartspēļu organizatoriem ir ievērojami augstāks, ņemot vērā to zemās pamatdarbības izmaksas. Tās arī norāda, ka atšķirības starp tiešsaistes un klātienes spēļu namiem var pamatot ar izmantotās programmatūras tehniskiem aspektiem, atšķirīgiem noteikumiem licenču piešķiršanai un klātienes spēļu namu vietējo dominējošo stāvokli. |
(67) |
Dānijas iestādes apstrīd arī to, kā dažas ieinteresētās personas interpretē iepriekš minēto ģenerāladvokāta Y. Bot sniegto atzinumu Liga Portuguesa lietā. Tās norāda, ka minētais atzinums, kas izdots saistībā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību, atbilst uzskatam, ka attālinātu azartspēļu organizatori būtu jāuzskata par tādiem, kuru tiesiskā un faktiskā situācija atšķiras no klātienes azartspēļu organizatoru tiesiskās un faktiskās situācijas. |
(68) |
Tomēr Dānijas iestādes atzīst, ka atsevišķu veidu tiešsaistes azartspēles joprojām varētu uzskatīt par citu tirdzniecības veidu, kā tas ir derību pakalpojumu gadījumā. |
(69) |
Attiecībā uz izsludinātā likuma mērķiem Dānijas iestādes noraida atsevišķu ieinteresēto personu argumentu, ka izsludinātā likuma mērķis ir piesaistīt ārvalstu azartspēļu pakalpojumu sniedzējus. Mērķi, kurus tiecas sasniegt valdība, drīzāk ir Azartspēļu likumā norādītie mērķi. Turklāt nemainās jaunā likuma vispārējais mērķis, proti, gūt ienākumus no azartspēlēm tāpat kā no jebkuras līdzīgas sistēmas ieņēmumu gūšanai, lai finansētu valsts budžetu. |
(70) |
Dānijas iestādes arī piekrīt dažu ieinteresēto personu paustajam viedoklim, ka nodevas maksātāja maksātspēju varētu uzskatīt par derīgu pamatojumu. Šajā gadījumā tiešsaistes azartspēļu organizatoru finansiālās iespējas patiešām būtu ievērojami zemākas. |
(71) |
Visbeidzot, Dānijas iestādes norāda, ka to nodokļu sistēma, ko piemēro tiešsaistes azartspēļu pakalpojumiem, ir veidota tā, lai nodrošinātu vislielākos iespējamos ieņēmumus. Tādējādi zemākā nodevas likme, ko piemēro tiešsaistes azartspēlēm, atspoguļotu vajadzību līdzsvarot četrus izsludinātajā likumā noteiktos mērķus ar vajadzību maksimāli palielināt nodevu ieņēmumus. |
7. PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS
7.1. Valsts atbalsta esamība atbilstoši LESD 107. panta 1. punktam
(72) |
Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. |
7.1.1. Valsts līdzekļi
(73) |
Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu finansējumu pasākumam piešķir dalībvalsts vai no valsts līdzekļiem. Nodokļu ieņēmumu zaudējums ir līdzvērtīgs valsts līdzekļu patēriņam fiskālo izdevumu veidā. |
(74) |
Konkrētajā gadījumā, kas tiek izvērtēts, valsts līdzekļu esamību nav apstrīdējusi neviena persona – ne Dānijas iestādes, ne sūdzību iesniedzēji, ne trešās personas. |
(75) |
Ļaujot tiešsaistes azartspēļu organizatoriem maksāt salīdzinoši zemāku nodevas likmi, kas ir 20 procenti no to ABI (30), Dānijas iestādes zaudē ieņēmumus, kuri veido valsts līdzekļus. Tāpēc Komisija uzskata, ka attiecīgais pasākums ir saistīts ar valsts līdzekļu zaudēšanu un tāpēc tiek finansēts no valsts līdzekļiem. |
7.1.2. Priekšrocība
(76) |
Pasākumam ir arī jārada finansiāla priekšrocība saņēmējam. Ar priekšrocību saprot ne vien pozitīvu priekšrocību, bet arī intervenci, kas dažādos veidos samazina izdevumus, kuri parasti tiek segti no uzņēmuma budžeta (31). |
(77) |
Šajā lietā priekšrocības esamību nav apstrīdējusi neviena no personām – ne Dānijas iestādes, ne sūdzību iesniedzēji, ne trešās personas. |
(78) |
Saskaņā ar Azartspēļu nodevu likumu tiešsaistes azartspēļu organizatoriem ir jāmaksā nodeva 20 procentu apmērā no ABI. Šī nodevas likme ir ievērojami zemāka nekā tā, ko piemēro klātienes azartspēļu organizatoriem. Tādējādi tiešsaistes azartspēļu organizatoriem tiek piešķirta priekšrocība mazāka nodevu sloga veidā. No tā izriet, ka pārbaudāmais pasākums rada priekšrocību uzņēmumiem, kas sniedz tiešsaistes azartspēļu pakalpojumus. |
7.1.3. Konkurences izkropļojums un ietekme uz tirdzniecību
(79) |
Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu pasākumam jābūt tādam, kas ietekmē ES iekšējo tirdzniecību un rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus. Šajā lietā tiešsaistes azartspēļu organizatori, kas reģistrēsies Dānijā, izjutīs konkurenci un tiks iesaistīti tirdzniecībā starp dalībvalstīm. Attiecīgi Azartspēļu nodevu likums, kas paredz labvēlīgu nodokļu režīmu tiem Dānijas uzņēmumiem, kuri sniedz tiešsaistes azartspēļu pakalpojumus, noteikti ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus. |
7.1.4. Selektivitāte
(80) |
Lai pasākumu varētu uzskatīt par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, tam jābūt atzītam par selektīvu, ciktāl tas dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai. |
(81) |
Saskaņā ar tiesu praksē iedibināto selektivitātes kritērija interpretāciju pasākums ir selektīvs, ja “tā mērķis ir uzņēmumus daļēji atbrīvot no finansiāliem maksājumiem, kuri rodas, parastā režīmā piemērojot ar likumu noteikto vispārīgo sociālā nodrošinājuma sistēmu” (32). No tā izriet, ka pasākums ir selektīvs, ja tas rada atkāpi no vispārējās nodokļu sistēmas piemērošanas. Saskaņā ar pašreizējo tiesu praksi jāpārbauda, vai attiecīgais pasākums dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem attiecībā pret citiem uzņēmumiem, kuru tiesiskā un faktiskā situācija ir salīdzināma, ņemot vērā attiecīgā pasākuma mērķi (33). |
(82) |
Saskaņā ar tiesu praksi, ja pasākumu uzskata par tādu, kas rada atkāpi no vispārējās nodokļu sistēmas, jāpārbauda, vai šāda nošķiršana izriet no tās nodokļu sistēmas rakstura vai vispārējās shēmas, kuras daļa tā ir (34). Citiem vārdiem sakot, jāpārbauda, vai attiecīgais pasākums, kas prima facie ir selektīvs, ir pamatots, ņemot vērā nodokļu sistēmas loģiku (35). |
(83) |
Šajā lietā atsauces sistēma būtu jādefinē kā nodevu sistēma, ko piemēro azartspēlēm Dānijā. Azartspēļu nodevu likuma mērķis ir reglamentēt nodokļu samaksu par visām azartspēlēm, ko nodrošina vai organizē Dānijā neatkarīgi no tā, vai tās notiek tiešsaistē vai klātienē. Tāpēc attiecīgais pasākums (t. i., diferencēts nodokļu režīms par labu tiešsaistes azartspēlēm) būtu jānovērtē attiecībā pret šo atsauces nodokļu sistēmu. |
(84) |
Tā kā izsludinātais likums paredz, ka tādas licences turētājiem, kas ļauj sniegt azartspēļu pakalpojumus tiešsaistes spēļu namos, piemēro 20 procentu likmi no ABI, savukārt tādas licences turētājiem, kura ļauj sniegt azartspēļu pakalpojumus klātienes spēļu namos, piemēro pamatlikmi 45 procentu apmērā no ABI un papildu likmi maksimums 30 procentu apmērā no ABI, rodas jautājums, vai tiešsaistes un klātienes azartspēļu organizatori, kam piemēro atšķirīgas nodevu likmes, būtu jāuzskata par juridiski un faktiski salīdzināmiem. |
(85) |
Šajā saistībā Dānijas iestādes ir pastāvīgi apgalvojušas, ka tiešsaistes un klātienes azartspēles nav juridiski un faktiski salīdzināmas no platformu, izmaksu, finansējuma, sociālās pieredzes, pakalpojumu sniedzēju vai produktu viedokļa. |
(86) |
Turklāt tās tāpat kā citas ieinteresētās personas ir uzsvērušas būtisko atšķirību starp abām azartspēļu organizatoru kategorijām, atsaucoties uz spēcīgo konkurenci, ko tiešsaistes spēļu nami izjūt salīdzinājumā ar klātienes azartspēļu organizatoriem, kuri neizjūt konkurenci. |
(87) |
Neraugoties uz vairākām objektīvām atšķirībām starp tiešsaistes un klātienes azartspēļu organizatoriem (piemēram, fiziska klātbūtne pret klātbūtni tiešsaistē), Komisija uzskata, ka minētās atšķirības starp tiešsaistes un klātienes spēļu namiem ir nepietiekamas, lai konstatētu būtisku un izšķirošu juridisku un faktisku atšķirību starp šiem abiem uzņēmumu veidiem. |
(88) |
Šajā saistībā Komisija atzīmē, ka azartspēles, ko piedāvā klātienes un tiešsaistes azartspēļu organizatori, ir līdzvērtīgas. Azartspēles, ko piedāvā gan tiešsaistes, gan klātienes azartspēļu organizatori, tostarp rulete, bakara, punto banco, black jack, pokers un spēles azartspēļu automātos, ir viens un tas pats azartspēļu veids neatkarīgi no tā, vai tās notiek tiešsaistē vai klātienē. Turklāt no tehniskā viedokļa tiešsaistē un klātienē piedāvātās kazino spēles ir salīdzināmas tehnoloģisko platformu, formātu un parametru ziņā. |
(89) |
Šajā saistībā Komisija uzskata, ka, ciktāl runa ir par nodokļu piemērošanu azartspēlēm, tiešsaistes azartspēles kļūst par vēl vienu līdzīga veida azartspēļu izplatīšanas kanālu. Atbalstot šo nostāju, Komisija norāda uz tiešsaistes spēļu namu ievērojamiem centieniem simulēt pieredzes gūšanu klātienes spēļu namos, lai tiešsaistes spēlmaņiem šķistu, ka viņi spēlē klātienes spēļu namos, nevis virtuālā vidē. |
(90) |
Lai pamatotu savu uzskatu, ka tiešsaistes un klātienes azartspēles nav juridiski un faktiski salīdzināmas darbības, Dānijas iestādes cita starpā ir atsaukušās uz Lielbritānijas Godīgas tirdzniecības biroja (British Office of Fair Trading) lēmumu, kurā ir nošķirtas licencētas derību aģentūras, no vienas puses, un derības pa telefonu vai internetā, no otras puses (36). Tomēr šis lēmums ir pretrunā Dānijas iestāžu nostājai, ka derības tiešsaistē un klātienē ir identiski pakalpojumi (37). Šajā saistībā pretrunīgi ir arī tas, ka Dānijas iestādes uzskata klātienes un tiešsaistes derību pakalpojumus par līdzīgām darbībām un tāpēc piemēro tiem vienādu nodokļu režīmu, tajā pašā laikā uzskatot citu veidu tiešsaistes un klātienes azartspēles par atšķirīgām darbībām un piemērojot tām atšķirīgas nodevu likmes. |
(91) |
Dānijas iestādes atsaucās arī uz Komisijas lēmumu lietā Candover/Cinven/Gala (38), kurā noteikts, ka azartspēļu automāti (džekpota automāti, žetonu automāti un tikai skaidras naudas spēļu automāti vai AWP) veido neatkarīgu produktu tirgu (39). Tomēr neatkarīgi no fakta, ka minētais lēmums neattiecas ne uz valsts atbalsta noteikumu piemērošanu, ne arī uz selektivitātes jautājumu, jāņem vērā, ka, lai gan lēmumā ir noteikts, ka “azartspēļu automāti (džekpota automāti, žetonu automāti un tikai skaidras naudas spēļu automāti vai AWP) veido atsevišķu produktu tirgu, tajā ir arī norādīts, ka minētos automātus var uzskatīt par integrētiem azartspēļu paketē attiecīgajās vietās, kurās tie atrodas, t. i., spēļu namos, bingo klubos, spēļu zālēs, krogos, derību aģentūrās utt.” (40). |
(92) |
Tāpat arī minētās patērētāju sociālekonomiskā raksturojuma, atkarības rašanās risku vai tirgus attīstības atšķirības ir nepietiekamas, lai pierādītu, ka tiešsaistes un klātienes azartspēles ir divi dažādi darbību veidi, kas nav juridiski un faktiski salīdzināmi. Dažos pētījumos, uz ko vienlīdz atsaucas gan Dānijas iestādes, gan sūdzību iesniedzēji, šķiet, ir ietverts pietiekami daudz konstatējumu, lai pamatotu savstarpēji pretējus secinājumus. Tādējādi attiecībā uz Komisijas 2006. gada “Pētījumu par azartspēļu pakalpojumiem iekšējā tirgū” (41) Dānijas iestādes apgalvo, ka šim pētījumam bija jāpierāda, ka tiešsaistes un klātienes azartspēļu tirgi ir atsevišķi tirgi (42). Turpretī dažas ieinteresētās personas to pašu ziņojumu citē (43), lai pierādītu, ka tiešsaistes azartspēļu tirgus būtu jāuzskata nevis par jaunu tirgu, bet par tā paša azartspēļu tirgus attīstību, ko iezīmē jaunu azartspēļu norises hibrīdvietu rašanās (44). |
(93) |
Tāpat pretrunīgus apgalvojumus var atrast Dānijas Valsts sociālās pētniecības centra (45) veiktajā pētījumā, ko citē Dānijas iestādes un sūdzību iesniedzēji. Lai gan Dānijas iestādes apgalvo, ka azartspēļu spēlmaņi klātienes spēļu namos atšķiras no spēlmaņiem tiešsaistes spēļu namos vecuma, dzimuma un izglītības līmeņa ziņā, sūdzību iesniedzēji, atsaucoties uz to pašu pētījumu, nonāk pie pretēja secinājuma, apgalvojot, ka pētījums pierāda, ka nav būtiskas atšķirības starp to patērētāju raksturojumu, kas spēlē azartspēles klātienes vai tiešsaistes spēļu namos. Tie uzskata, ka pētījums pierāda, ka patērētāji, kas spēlē azartspēles gan klātienes, gan tiešsaistes spēļu namos, parasti ir vieni un tie paši jauni vīrieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (46). |
(94) |
Pamatojoties uz minēto, Komisija secina, ka tiešsaistes un klātienes spēļu nami būtu jāuzskata par juridiski un faktiski salīdzināmiem. Tā kā gan tiešsaistes, gan klātienes azartspēles rada vienādus riskus, izsludinātais pasākums attiecas gan uz tiešsaistes, gan klātienes azartspēlēm. Ar konkrēto pasākumu tiek ieviests diferencēts nodokļu režīms par labu tiešsaistes azartspēļu organizatoriem, kaitējot klātienes spēļu namiem. No tā izriet, ka izvērtējamais pasākums būtu jāuzskata prima facie par selektīvu LESD 107. panta nozīmē, jo ar to notiek atkāpšanās no vispārējās nodokļu sistēmas. |
(95) |
Tas, vai pasākumu, kas prima facie šķiet selektīvs, var pamatot ar sistēmas būtību un vispārējo shēmu, ir jānovērtē, ņemot vērā esošo judikatūru. Lai pamatotu pasākuma selektivitāti, var atsaukties uz nodokļu sistēmas pamatprincipiem vai vadlīnijām. |
(96) |
Šajā ziņā Dānijas iestādes apgalvoja, ka, ņemot vērā iesaistītās nozares specifiku, diferencētais nodokļu režīms par labu tiešsaistes azartspēļu organizatoriem ir vienīgais veids, kā nodrošināt Dānijas nodokļu sistēmas efektivitāti. Augstākas nodevas likmes noteikšana atturētu tiešsaistes azartspēļu organizatorus no pieteikšanās Dānijas licences saņemšanai, savukārt zemākas nodevas likmes ieviešana visiem attiecīgajiem organizatoriem būtu pretrunā vispārējam mērķim saglabāt azartspēļu pakalpojumu patēriņu saprātīgā līmenī. |
(97) |
Dānijas iestādes arī apgalvoja, ka tiešsaistes azartspēļu organizatoru finansiālās iespējas, kas esot mazākas nekā klātienes kazino spēļu organizatoriem, varētu pamatot ar atšķirīgajām nodevu likmēm starp abām azartspēļu organizatoru kategorijām. |
(98) |
Ņemot vērā minētos argumentus, Komisija atgādina, ka saskaņā ar judikatūru (47) un Komisijas Paziņojumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar tiešajiem nodokļiem uzņēmējdarbībai (48), dalībvalstij ir jāpierāda, ka attiecīgais pasākums izriet no minētās sistēmas pamatprincipiem. Pamatojums, kas balstīts uz attiecīgās nodokļu sistēmas būtību vai vispārējo struktūru, ir izņēmums no principa, ka valsts atbalsts ir aizliegts. Tāpēc tas jāinterpretē stingri (49). |
(99) |
No tā izriet, ka Dānijas iestādēm ir pienākums pierādīt, ka attiecīgais nodokļu pasākums ir pamatots ar nodokļu sistēmas loģiku. Tomēr Dānijas iestādes nav sniegušas pietiekamus un pārliecinošus pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka nodevu likmes pazemināšana plašākas kategorijas (azartspēļu organizatoru) konkrētam segmentam (tiešsaistes azartspēļu operatoriem), lai tādējādi nodrošinātu, ka tiešsaistes azartspēļu operatori piesakās licences saņemšanai, izriet no to nodokļu sistēmas pamatā esošiem principiem un loģikas. Jo īpaši mērķis piesaistīt ārvalstu tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu sniedzējus Dānijā un piemērot tiem Dānijas noteikumus būtu jāuzskata par politisku mērķi, kas ir ārpus nodokļu sistēmas loģikas. |
(100) |
Līdzīgi arī attiecībā uz apgalvojumu, ka tiešsaistes azartspēļu organizatoriem esot zemāka maksātspēja, Dānijas iestādes nespēja pierādīt, ka starp azartspēlēm tiešsaistes un klātienes spēļu klubos pastāv tādas rentabilitātes atšķirības, kas pamatotu diferencēto nodokļu režīmu. Tāpat Dānijas iestādes nav arī pierādījušas, ka maksātspēja ir princips, kas integrēts to tiešo uzņēmējdarbības nodokļu sistēmā, uz kuru varētu atsaukties šajā gadījumā, lai pamatotu diferencētā nodokļu režīma piemērošanu tiešsaistes un klātienes spēļu namiem. |
(101) |
No minētā izriet, ka Komisija neuzskata, ka izsludinātā likuma selektivitāte ir pamatota, ņemot vērā nodokļu sistēmas loģiku. |
7.1.5. Secinājums
(102) |
Ņemot vērā minēto, Komisija uzskata, ka ir izpildīti LESD 107. panta 1. punktā noteiktie kritēriji un pasākums, ar ko piemēro zemāku nodevu likmi tiešsaistes azartspēlēm, ir valsts atbalsts Dānijā reģistrētajiem tiešsaistes azartspēļu organizatoriem. |
7.2. Pasākuma saderība ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu
(103) |
Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 2. un 3. punkts paredz noteikumus, kas nosaka, kad konkrēti atbalsta pasākumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu un kāda veida atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. |
(104) |
Komisija uzskata, ka konkrēto pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto atkāpi, kura pieļauj “(…) atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kurš ir pretrunā kopīgām interesēm.” |
(105) |
Komija norāda, ka uz pasākumu neattiecas pašreiz spēkā esošās pamatnostādnes LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta piemērošanai. Tāpēc tas ir jānovērtē tieši, ņemot vērā šo Līguma noteikumu. Lai atbalsta pasākums būtu saderīgs ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, tam vajadzīgā un samērīgā veidā ir jāīsteno vispārējas nozīmes mērķis. Novērtējot pasākuma saderību ar iekšējo tirgu, Komisija salīdzina tā pozitīvo ietekmi no kopējas intereses mērķa sasniegšanas viedokļa ar tā potenciāli negatīvo ietekmi, piemēram, tirdzniecības un konkurences kropļošana. Vērtējuma pamatā ir pārbaude, ko veic trijos posmos. Pirmajos divos posmos izvērtē valsts atbalsta pozitīvo ietekmi, trešajā posmā – negatīvo ietekmi, kā arī izsver pozitīvo un negatīvo ietekmi (50). Pārbaudi strukturē šādi:
|
7.2.1. Vispārējas nozīmes mērķis
(106) |
Dānijas iestādes paskaidroja, ka tās ir nolēmušas turpināt azartspēļu un derību pakalpojumu jomā spēkā esošo tiesību aktu reformu, lai aizstātu pašreizējo monopola režīmu ar reglamentētu un daļēji liberalizētu režīmu. Liberalizācija tika uzskatīta par nepieciešamu, lai cita starpā ievērotu ES tiesību aktus, kas pieņemti pēc pārkāpumu konstatēšanas procedūras uzsākšanas un argumentēta atzinuma nosūtīšanas 2007. gada 23. martā (51), un reaģētu uz draudiem, kurus rada nelikumīgie tiešsaistes azartspēļu pakalpojumi, ko sniedz azartspēļu organizatori citās valstīs. |
(107) |
Līdz šim Dānijas azartspēļu nozare būtībā ir bijusi valsts monopols, jo ir izsniegta tikai viena licence valsts kontrolētam uzņēmumam Danske Spil A/S. Neraugoties uz to, ka tiesiskais regulējums aizliedz ārvalstu tiešsaistes azartspēļu organizatoriem pārdot to pakalpojumus patērētājiem Dānijā, daudzi tiešsaistes azartspēļu organizatori, kuri reģistrēti citās dalībvalstīs un arī trešās valstīs, ir piedāvājuši savus pakalpojumus ar tādu kanālu starpniecību, kas neatrodas Dānijā, piemēram, izmantojot satelīttelevīzijas kanālus, kuros apraide notiek no Apvienotās Karalistes. Dānijas iestādes savā paziņojumā norādīja, ka praksē tās nevar aizliegt citiem azartspēļu organizatoriem pārdot to pakalpojumus Dānijā, ņemot vērā Dānijas tiesvedību, kurā tika atzīts, ka pašreizējais Dānijas azartspēļu monopols ierobežo pakalpojumu brīvu apriti. Tāpēc pastāv neapmierinoša situācija, kurā esošā monopola likumību liek apšaubīt ne vien administratīvi un tiesas procesi, bet arī tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu tiešais piedāvājums, ko nodrošina citās jurisdikcijās reģistrēti nelicencēti azartspēļu organizatori. |
(108) |
Saskaņā ar Azartspēļu likumam pievienoto paskaidrojuma rakstu liberalizācijas process tika pamatots, atsaucoties uz jaunākajām tehnoloģiju attīstības tendencēm, kas nozīmē, ka Dānija tagad ir daļa no globālās komunikācijas sabiedrības, kurā patērētāji var piekļūt plašam tādu pakalpojumu klāstam, ko piedāvā pakalpojumu sniedzēji dažādās jurisdikcijās. Pēdējos desmit gados azartspēles ir attīstījušās un kļuvušas par nozīmīgu tirdzniecības produktu internetā, jo īpaši pēc tiešsaistes pokera ieviešanas. Internets ir devis Dānijas iedzīvotājiem iespēju salīdzināt Danske Spil produktus un produktu klāstu ar produktiem, ko piedāvā Apvienotajā Karalistē, Maltā, Gibraltārā un citās valstīs reģistrēti tiešsaistes azartspēļu organizatori. Pēdējos gados ir strauji palielinājies to dāņu skaits, kuri ir sākuši spēlēt azartspēles, ko piedāvā starptautiski azartspēļu organizatori. Kā paskaidrojušas Dānijas iestādes, valdība raizējās, ka azartspēļu pakalpojumu sniegšana, ja tā netiek reglamentēta un efektīvi kontrolēta, varētu būt saistīta ar negatīvu ietekmi uz sabiedrību, kas izpaužas kā noziedzība un sabiedriskās kārtības graušana, un varētu izraisīt neaizsargātu personu atkarību no azartspēlēm. Tajā pašā laikā Danske Spil peļņa ir pastāvīgi samazinājusies. Tāpēc Dānijas iestādēm bija jāspēj reglamentēt un kontrolēt Dānijas iedzīvotājiem piedāvātos azartspēļu pakalpojumus, lai tos iekļautu kontrolētā regulējumā un tādējādi novērstu negatīvu ietekmi uz sabiedrību. |
(109) |
Šajā saistībā Komisija atgādina, ka azartspēļu nozarē nekad nav veikta nekāda saskaņošana Eiropas Savienības mērogā. Saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas 2. pantu minēto direktīvu nepiemēro azartspēļu darbībām. (52) Tomēr, neraugoties uz sekundāru tiesību aktu neesamību šajā jomā, uz pārrobežu azartspēļu darbībām var attiecināt Līgumā paredzētās pamatbrīvības, proti, brīvību veikt uzņēmējdarbību (LESD 49. pants) un pakalpojumu sniegšanas brīvību (LESD 56. pants). |
(110) |
Principā LESD 56. pants nosaka, ka ir jāatceļ visi pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumi, pat ja šādi ierobežojumi ir vienādi piemērojami valsts organizatoriem un organizatoriem no citām dalībvalstīm, ja ierobežojumi var aizliegt, kavēt vai padarīt par mazāk izdevīgām to pakalpojumu sniedzēju darbības, kas reģistrēti citā dalībvalstī, kurā tie likumīgi sniedz līdzīgus pakalpojumus. (53) Arī saskaņā ar iedibināto judikatūru dalībvalsts tiesību akti, kas aizliedz citās dalībvalstīs reģistrētiem organizatoriem piedāvāt pakalpojumus šādas dalībvalsts teritorijā ar interneta starpniecību, ir uzskatāmi par LESD 56. pantā noteiktās pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu (54). Turklāt ieguvēji no pakalpojumu sniegšanas brīvības ir gan pakalpojumu sniedzēji, gan pakalpojumu saņēmēji (55). |
(111) |
Šajā gadījumā, lai gan uz azartspēļu pakalpojumu sniegšanu attiecas galvenokārt LESD 56. pantā noteiktās pamatbrīvības darbības joma, arī Dānijas tiesību akti ietekmē brīvību veikt uzņēmējdarbību. Saskaņā ar Azartspēļu likuma 27. pantu Dānija pieprasa, lai tiešsaistes azartspēļu organizatori vai nu būtu reģistrēti Dānijā, vai arī – ja tie ir citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts rezidenti – lai tie ieceltu apstiprinātu pārstāvi. Ierobežojumu pamatojums ir viens un tas pats gan attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību, gan attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību. |
(112) |
Šo pamatbrīvību ierobežojumi ir pieejami tikai kā izņēmuma pasākumi, kas ir skaidri paredzēti LESD 52. pantā vai saskaņā ar Tiesas judikatūru ir pamatoti ar sevišķi svarīgu vispārības interešu apsvērumiem. LESD 52. panta 1. punkts pieļauj ierobežojumus, kas ir pamatoti ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības aizsardzības apsvērumiem. |
(113) |
Ciktāl runa ir par azartspēlēm, Tiesa savos spriedumos ir atzinusi vairākus sevišķi svarīgu vispārības interešu apsvērumus, piemēram, patērētāju aizsardzību, krāpšanas un mudināšanas uz pārmērīgiem izdevumiem saistībā ar spēli novēršanu, kā arī sabiedriskās kārtības ievērošanas vispārējo vajadzību. Minētajā kontekstā morālās, reliģiskās un kultūras īpatnības, kā arī ar spēlēm un derībām saistītās sekas, kas morāli un finansiāli kaitē indivīdam un sabiedrībai, var būt pamats pietiekamai valsts iestāžu rīcības brīvībai, lai noteiktu vajadzīgos pasākumus nolūkā aizsargāt patērētājus un nodrošināt sabiedrisko kārtību. Attiecīgi ierobežojumiem jābūt pamatotiem ar sevišķi svarīgiem vispārīgas intereses apsvērumiem, tiem jābūt piemērotiem tiem izvirzīto mērķu sasniegšanai, un tie nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešams šāda mērķa sasniegšanai. Tie ir arī jāpiemēro bez diskriminācijas (56). |
(114) |
Tomēr jānorāda, ka nodokļu ieņēmumu zaudējums nav viens no LESD 52. pantā uzskaitītajiem apsvērumiem un nav arī atzīts judikatūrā (57), un tāpēc to nevar uzskatīt par īpaši svarīgu vispārējas intereses apsvērumu, uz ko varētu atsaukties, lai pamatotu pasākumu, kurš principā ir pretrunā pamatbrīvībai. |
(115) |
Konkrēti attiecībā uz pamatojumu pārrobežu azartspēļu pakalpojumu ierobežojumiem Tiesa ir nospriedusi (58):
|
(116) |
Nesen pieņemtā spriedumā Tiesa arī sīki izklāstīja tiešsaistes azartspēļu radītos riskus (59):
|
(117) |
Saskaņošanas neesamība azartspēļu jomā un dalībvalstu atšķirīgā pieeja attiecībā uz atļauto spēļu klāstu un azartspēļu organizatoriem, kam atļauts tās piedāvāt, rada priekšstatu, ka iekšējais tirgus pārrobežu azartspēļu pakalpojumu sniegšanai ir ļoti sadrumstalots. Lai gan dažas dalībvalstis ierobežo vai pat aizliedz piedāvāt konkrētas azartspēles, citas ir izvēlējušās par labu atvērtākiem tirgiem. Daudzas dalībvalstis ir arī nesen pārskatījušas savus azartspēļu jomā pieņemtos tiesību aktus vai pašlaik to dara, ņemot vērā tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu attīstību. |
(118) |
Dānijas iestādes nav minējušas precīzus aprēķinus par to, cik daudz Dānijas iedzīvotāju spēlē nelikumīgas azartspēles, bet ir norādījušas, ka nereglamentētā tiešsaistes azartspēļu nozares attīstība ir satraucošs aspekts no sabiedrības viedokļa. |
(119) |
Šo tendenci apstiprina Eiropas Komisijas 2011. gada marta Zaļā grāmata (60). Tai pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā ir minēts, ka 2008. gadā kopējie bruto ienākumi no tiešsaistes azartspēlēm Dānijā bija EUR 250 miljoni, no kuriem 14 % (t. i., EUR 34 miljoni) bija saistīti ar kazino spēlēm, un 22 % (t. i., EUR 56 miljoni) – ar pokeru (61). Pēc definīcijas gan tiešsaistes kazino spēles, gan tiešsaistes pokers ir aizliegtas darbības. |
(120) |
Paredzams, ka šie rādītāji palielināsies. Zaļajā grāmatā ir norādīts, ka tiešsaistes azartspēļu tirgus ir visstraujāk augošais kopējā azartspēļu tirgus segments, kas 2008. gadā nodrošināja 7,5 % no visas azartspēļu nozares gada ienākumiem (ES-27 valstīs), un tiek prognozēts, ka līdz 2013. gadam tas pieaugs divkārtīgi (62). Turklāt valsts tiešsaistes azartspēļu patēriņa īpatsvars Dānijā tiek lēsts 21,9 procentu apmērā, kas ir otrais augstākais rādītājs ES, kur tas ir vidēji 7,5 procenti (63). |
(121) |
Ņemot vērā minēto judikatūru, kā arī ES azartspēļu tirgus vispārējās iezīmes, Komisija uzskata, ka argumenti, ko Dānijas iestādes minējušas, lai pamatotu izsludinātā pasākuma pieņemšanu, ir pamatoti. Komisija jo īpaši ņem vērā raksturīgās iezīmes, kuras piemīt attiecīgajam tirgum, proti, tiešsaistes azartspēles, ko piedāvā ar interneta starpniecību, ir pārveidojušas šo nozari, radot globālu tirgu, kurā fiziskās robežas ir neskaidras. Šajā saistībā, kā noteikts 2011. gada Zaļajā grāmatā (64), Komisija arī ņem vērā vajadzību kontrolēt tiešsaistes azartspēļu nozari, lai novērstu kaitējošas negatīvas sekas, kādas tiešsaistes azartspēles var radīt patērētājiem. Papildus būtiskajam tiešsaistes azartspēļu atkarības rašanās riskam, kas konstatēts vairākos sociālos pētījumos (65), īpaša uzmanība būtu jāpievērš nepilngadīgajiem un citiem apdraudētiem cilvēkiem, tostarp spēlmaņiem ar zemiem ienākumiem, spēlmaņiem ar iepriekšēju atkarību no azartspēlēm un jauniešiem, kuri neapzinās ar azartspēļu problēmām saistītos riskus. Lai pasargātu šīs potenciālo spēlmaņu kategorijas, dalībvalstīm būtu jāspēj kontrolēt tiešsaistes azartspēļu nozari, cita starpā nosakot vecuma ierobežojumus vai licences saņemšanas nosacījumus, kontrolējot maksājumu apstrādes sistēmas un ierobežojot tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu tirdzniecību vai reklāmu. |
(122) |
Tāpēc Dānijā veiktā reforma, kā rezultātā tika pieņemts izsludinātais likums, ir saskaņā ar mērķi, kas noteikts Eiropas Komisijas 2011. gada 24. marta Zaļajā grāmatā par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū, proti, sekmēt tāda tiesiskā regulējuma rašanos dalībvalstīs attiecībā uz tiešsaistes azartspēlēm, kurš nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību visām ieinteresētajām personām (66). Zaļā grāmata tika izstrādāta, atbildot uz Padomes 2010. gada decembra secinājumiem, kuros Padome pauda atzinību par to, la Komisija rīkos plašas apspriedes par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū, kas ļaus padziļināti pārrunāt jautājumus, kuri saistīti jo īpaši ar tiešsaistes azartspēļu pakalpojumiem (67), un par Eiropas Parlamenta 2009. gada 10. marta lēmumu, kurā Komisija tika aicināta ciešā sadarbībā ar valstu valdībām izpētīt pārrobežu azartspēļu pakalpojumu sniegšanas ekonomisko un ar ekonomiku nesaistīto ietekmi. (68) Jāuzsver, ka ar izsludinātā likuma starpniecību īstenotā tiesību aktu reforma ir saskaņā ar Komisijas atbalstītajiem mērķiem, pamatojoties uz kuriem tika uzsākta pārkāpumu konstatēšanas procedūra un 2007. gada martā Dānijas iestādēm tika nosūtīts argumentēts atzinums (69). |
(123) |
Šo iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka izsludinātais Azartspēļu nodevu likums, ciktāl tas liberalizēs tirgu un ļaus Dānijas un ārvalstu tiešsaistes azartspēļu organizatoriem sniegt to pakalpojumus Dānijas iedzīvotājiem, vienlaikus nodrošinot, ka tie izpildīs vajadzīgos nosacījumus, lai varētu saņemt Dānijas iestāžu izsniegtas licences, kalpo skaidri definētam vispārējas nozīmes mērķim. |
7.2.2. Atbalsts, kas ir piemērots vēlamajam mērķim
(124) |
Atbalsta pasākumu uzskata par nepieciešamu un samērīgu, ja tas ir atbilstošs instruments noteiktā vispārējas nozīmes mērķa sasniegšanai, ja tam ir stimulējoša ietekme uz tā saņēmējiem un ja tas nerada nevajadzīgus konkurences izkropļojumus. |
(125) |
Dānijas valdība nolēma liberalizēt Dānijas tiešsaistes azartspēļu tirgu un ļaut izsniegt neierobežotu skaitu licenču spēļu organizēšanai tiešsaistē. Tomēr šādas licences izsniedz tikai tad, ja ir izpildīti vairāki nosacījumi, kas cita starpā saistīti ar licenci pieprasošā uzņēmuma vadītāju uzticamību. Lai liberalizācija noritētu veiksmīgi, Dānijas valdība nolēma arī pazemināt nodevu likmi tiešsaistes azartspēļu organizatoriem, nemainot nodevu likmes, kas piemērojamas klātienes azartspēļu organizatoriem. Šajā saistībā sūdzību iesniedzēji iebilda, ka nodevu likmes pazemināšana tiešsaistes azartspēļu organizatoriem nav visatbilstošākais risinājums. Piemēram, liberalizācijas procesa mērķu sasniegšanai joprojām varēja izmantot maksājumu un interneta bloķēšanu (ierobežojoši instrumenti), bez vajadzības ieviest zemākas nodevu likmes tiešsaistes azartspēļu organizatoriem. Kā norādījuši sūdzību iesniedzēji, šā iemesla dēļ Dānija būtu varējusi izvēlēties ieviest nelikumīgo tiešsaistes azartspēļu aizliegumu, izmantojot “maksājumu un interneta” bloķēšanu (domēna nosaukuma filtrēšana, IP adrešu bloķēšana un maksājumu bloķēšana) vai ierobežojot izsniedzamo licenču skaitu. |
(126) |
Attiecībā uz “bloķēšanas sistēmu” izmantošanu Komisijas Zaļajā grāmatā ir noteikts, ka bloķēšanas sistēmu efektivitāte ir atkarīga no iepriekš noteikta un atjaunināta bloķējamo pozīciju saraksta, kā arī no efektīvām programmatūru sistēmām. Tomēr, kā norādīja Dānijas iestādes, ir apšaubāmi, vai šādas bloķēšanas sistēmas varētu radīt vēlamos rezultātus, jo tiešsaistes spēlmaņi varētu apiet interneta bloķēšanu, mainot izmantotās pieslēgvietas, un konkrētu maksājumu aizliegšana varētu bloķēt pilnībā likumīgus komercdarījumus, kas nav ar likmēm un vinnestiem saistīti maksājumi. |
(127) |
Attiecībā uz iespēju izsniegt ierobežotu tiešsaistes licenču skaitu jānorāda, ka ietekme ir atkarīga no izsniedzamo licenču skaita. Ja to skaits tiks ierobežots tikai līdz dažām licencēm, nedaudzie konkurenti samazinās konkurenci un ietekmēs piedāvājumu, un tas varētu nozīmēt augstākas izmaksas patērētājiem, jo izmaksas koeficients būs zemāks nekā neierobežota licenču skaita gadījumā. Ierobežots licenču skaits arī samazina patērētājiem tirgū pieejamās izvēles daudzveidību un kvalitāti un mudina ražotājus mazāku uzmanību pievērst patērētāju vēlmēm un vajadzībām (70). Licenču skaita ierobežošana arī aktualizē tādus jautājumus kā kritēriji nepatvaļīgai licenču skaita noteikšanai, kuras iestādes un kādā veidā uzraudzīs licencēšanas prasības un kā notiks vēršanās pret nelikumīgu pakalpojumu sniegšanu, t. i., kas veiks nelikumīgi sniegtu azartspēļu pakalpojumu apkarošanas pasākumus un kādi būs šie pasākumi (71). |
(128) |
Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija uzskata, ka zemāka nodevu likme tiešsaistes azartspēlēm ir atbilstošs instruments jaunā Azartspēļu likuma liberalizācijas mērķu sasniegšanai. Atbalsta pasākums nodrošinās, ka tiešsaistes azartspēļu organizatori, kas vēlēsies sniegt azartspēļu pakalpojumus Dānijas iedzīvotājiem, pieteiksies licences saņemšanai un ievēros piemērojamos valsts noteikumus. |
(129) |
Komisija uzskata, ka atbalsta pasākums var mainīt ārvalstu tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu sniedzēju rīcību, jo zemāka nodevu likme stimulē šādus pakalpojumu sniedzējus saņemt licenci Dānijā un tādējādi sākt likumīgu tiešsaistes pakalpojumu sniegšanu. |
(130) |
Atbalstu uzskata par samērīgu, ja tādas pašas izmaiņas rīcībā nevarētu panākt ar mazāku atbalstu un mazākiem konkurences izkropļojumiem. Atbalsta apjomam jābūt ierobežotam līdz minimumam, kas vajadzīgs, lai atbalstītā darbība notiktu. Šajā lietā Komisija uzskata, ka Dānijas iestādes ir veidojušas pasākumu tā, lai samazinātu iespējamo iesaistīto valsts atbalsta apjomu un līdz minimumam samazinātu no pasākuma izrietošos konkurences izkropļojumus. |
(131) |
Dānijas Nodokļu ministrijas 2010. gada 6. marta memorandā Dānijas parlamenta politisko partiju politikas runasvīram par nodokļa līmeņa noteikšanu (72), izvēle par labu zemākas nodevas likmes 20 procentu apmērā no ABI piemērošanai tiešsaistes azartspēlēm tika pamatota, atsaucoties uz šādiem kritērijiem:
|
(132) |
Minētajā memorandā Dānijas iestādes norāda, ka Apvienotās Karalistes tiesību akti, kas būtu jāuzskata par ļoti līdzīgiem Dānijas azartspēļu regulējumam, paredz tiešsaistes azartspēlēm 15 procentu nodevas likmi. Dānijas iestādes uzskatīja, ka nodevu likmi tiešsaistes azartspēlēm var noteikt augstāku nekā Apvienotajā Karalistē, jo Dānija atšķirībā no Apvienotās Karalistes arī ieviesīs papildu bloķēšanas pasākumus, lai spēlmaņiem būtu sarežģītāk spēlēt azartspēles tādu ārvalstu azartspēļu organizatoru tīmekļa vietnēs, kas nav saņēmuši Dānijas licenci. |
(133) |
Tāpat Dānijas iestādes kā piemērus min Franciju un Itāliju, kas ir liberalizējušas savus tirgus un piemērojušas augstākas nodevas likmes nekā Apvienotā Karaliste. Dānijas iestādes norāda, ka šie tirgi ir ievērojami lielāki nekā Dānijas tirgus. Tirgus lielums var tieši ietekmēt azartspēļu organizatoru vēlmi iekļūt tirgū, pat ja tajā ir augstāka nodevas likme, jo izmaksas, ar kurām vienmēr ir saistīta darbības uzsākšana jaunā tirgū, parasti ir salīdzinoši augstākas iekļūšanai mazākos tirgos. |
(134) |
Memorandā ir ietverta simulācija par 15, 20 un 25 procentu nodevas likmes iespējamo ietekmi uz ieņēmumiem, ņemot vērā arī iespējamās izmaiņas spēlmaņu spēlēšanas paradumos un azartspēļu organizatoru darbībā. Simulācijā ir secināts, ka 20 procentu nodevas likme, domājams, joprojām būs pietiekami izdevīga, lai azartspēļu organizatori pieteiktos Dānijas licences saņemšanai un lai spēlmaņiem varētu piedāvāt pievilcīgus pakalpojumus. Paredzams, ka augstākas nodevas likmes (t. i., 25 %) noteikšana palielinās spiedienu uz izmaksas koeficientiem, kā rezultātā 25 procentu likmes radītā pozitīvā ietekme uz ienākumiem var izrādīties mazāka nekā 20 procentu likmes gadījumā. |
(135) |
Tāpēc Dānijas iestādes secināja, ka augstākas nodevas likmes noteikšana tiešsaistes azartspēlēm, visticamāk, radīs azartspēļu produktu, kas nebūs pietiekami pievilcīgs spēlmaņiem, kā rezultātā, savukārt, apgrozījums būs zemāks, tādējādi mazinot izredzes tūlītēji gūt augstākus nodokļu ieņēmumus. |
(136) |
Dānijas iestāžu izdarītos secinājumus par optimālo nodevas likmi tiešsaistes azartspēlēm apstiprina arī nozares konsultāciju uzņēmuma ziņojums, kurā konstatēts, ka 20 procentu nodevas likme nenozīmē, ka valsts zaudēs ieņēmumus, ko tā citādi būtu saņēmusi (73). Saskaņā ar minēto ziņojumu šī bija visaugstākā ekonomiski pamatotā likme – augstāka likme būtu “likme bez atdeves”, t. i., nodevas likme, kas vienkārši ir pārāk augsta, lai azartspēļu operatori būtu motivēti iekļūt tirgū. Pārsniedzot šo likmi, nodokļu ieņēmumi sāktu samazināties. |
(137) |
Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka tiešsaistes azartspēļu organizatoriem piemērojamā nodevas likme 20 procentu apmērā no ABI nav zemāka nekā nepieciešams, lai nodrošinātu Azartspēļu likuma mērķu sasniegšanu. Tāpēc atbalsta pasākums atbilst Tiesas judikatūrā noteiktajai samērīguma prasībai. |
7.2.3. Ietekme uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm
(138) |
Attiecībā uz atbalsta pasākuma ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību ir jānošķir iespējamie izkropļojumi tirdzniecībā starp dalībvalstīm, no vienas puses, un konkurences izkropļojumi Dānijā, no otras puses, jo īpaši konkurence ar pašreizējiem klātienes azartspēļu organizatoriem. |
(139) |
Attiecībā uz tirdzniecību starp dalībvalstīm nav paredzama negatīva ietekme. Azartspēļu likums ļauj Dānijas iedzīvotājiem likumīgi spēlēt azartspēles licencētu tiešsaistes azartspēļu organizatoru tīmekļa vietnēs. Šādas tīmekļa vietnes ir pieejamas ne tikai lietotājiem, kas ir Dānijas iedzīvotāji, – tām var piekļūt visu ES dalībvalstu iedzīvotāji, ievērojot ierobežojumus, kurus nosaka to attiecīgās valsts tiesību akti. Nosakot tiešsaistes azartspēļu organizatoriem piemērojamo nodevas likmi 20 procentu apmērā no ABI, Dānijas atbalsta pasākums kopumā atbilst līdzīgu nodevu likmēm, ko piemēro citas dalībvalstis, kuras jau ir veikušas savu tiešsaistes azartspēles reglamentējošo tiesību aktu reformu. Piemēram, gan Beļģija, gan Apvienotā Karaliste piemēro tiešsaistes azartspēlēm nodevas likmi 15 procentu apmērā no ABI, savukārt citas dalībvalstis piemēro vēl zemākas likmes (piemēram, 5 % no ABI Igaunijā, 10 % no GGR Latvijā, 8,25 % no ABI Somijā). Tikai Slovākija ir noteikusi augstāku procentu likmi – 27 % no ABI. |
(140) |
Attiecībā uz konkurences izkropļojumiem Dānijā pasākums būs potenciāli izdevīgs ievērojamam skaitam dažādu Dānijas un ārvalstu tiešsaistes azartspēļu organizatoru, kam līdz šim bija aizliegts sniegt savus pakalpojumus Dānijas iedzīvotājiem. Dānija iesniedza to tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu sniedzēju sarakstu, kas jau ir izteikuši vēlmi pieteikties licences saņemšanai. Tā kā līdz šim tikai iepriekšminētajam valsts kontrolētajam uzņēmumam bija atļauts sniegt tiešsaistes azartspēļu pakalpojumus, liberalizācija palielinās vispārējo konkurenci tirgū. |
(141) |
Lai gan pasākums ir valsts atbalsts un tā īstenošana, iespējams, nenoritēs, negatīvi neietekmējot pašreizējos klātienes azartspēļu organizatorus, kam piemēro nodevas likmi maksimums 75 procentu apmērā no ABI, Komisija uzskata, ka pasākuma īstenošanas kopumā ir pozitīva. |
(142) |
Kā izriet no iepriekšminētā, nodevas likmes noteikšana tiešsaistes azartspēlēm tādā pašā vai augstākā līmenī nekā klātienes azartspēļu organizatoriem būtu radījusi situāciju, kurā azartspēļu organizatori un spēlmaņi nereaģē uz iespēju likumīgi sniegt tiešsaistes azartspēļu pakalpojumus Dānijas tirgū, tādējādi graujot noteiktos vispārējas nozīmes mērķus, kas jāsasniedz ar Azartspēļu likumu. |
(143) |
Attiecīgi Komisija secina, ka pasākums ir saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam. |
8. SECINĀJUMS
(144) |
Komisija uzskata, ka izsludinātais likums piešķir tiešsaistes azartspēļu organizatoriem nodokļu priekšrocību no valsts līdzekļiem. Pasākums tiek uzskatīts prima facie par selektīvu, jo tas nošķir tiešsaistes azartspēļu organizatorus no klātienes azartspēļu organizatoriem, kuru faktiskā un tiesiskā situācija, ņemot vērā pasākuma mērķi, ir salīdzināma. Dānijas iestādes nav pierādījušas, ka izsludinātā pasākuma prima facie selektivitāte ir pamatota ar nodokļu sistēmas loģiku. Tāpēc izsludinātais pasākums tiek uzskatīts par valsts atbalstu LESD līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. |
(145) |
Tomēr Komisija uzskata, ka atbalsts atbilst nosacījumiem, lai to uzskatītu par saderīgu ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Pasākums C 35/10, ko Dānija plāno īstenot, ieviešot Dānijas Azartspēļu nodevu likumā nodokļus tiešsaistes azartspēlēm, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma par Eiropas Savienību 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē.
Attiecīgi šā pasākuma īstenošana tiek atļauta.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Dānijas Karalistei.
Briselē, 2011. gada 20. septembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja vietnieks
Joaquín ALMUNIA
(1) OV C 22, 22.1.2011., 9. lpp.
(2) Likums Nr. 698 par azartspēļu nodevām (Lov om afgifter af spil).
(3) Kaut gan izsludinātajam pasākumam sākotnēji bija jāstājas spēkā 2011. gada 1. janvārī, lai izpildītu valsts atbalsta noteikumus, Azartspēļu nodevu likuma 35. panta 1. punkts paredz, ka nodokļu ministrs noteiks akta spēkā stāšanās dienu.
(4) Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.
(5) Skatīt 5. iedaļu turpmāk.
(6) Pārkāpumu konstatēšanas procedūra Nr. 2003/4365. Sk. arī IP/07/360.
(7) Azartspēļu likums (Nr. 848, 2010. gada 1. jūlijs); Likums par tās peļņas sadalīšanu, kas gūta no loterijām un zirgu un suņu skriešanās sacīkstēm (Nr. 696, 2010. gada 25. jūnijs); Likums, ar ko nosaka Danske Spil A/S statūtus (Likums Nr. 695, 2010. gada 25. jūnijs).
(8) 1 Dānijas krona (DKK) ≈ EUR 0,13.
(9) Saskaņā ar Azartspēļu nodevu likuma 12. pantu mēnesī iekasē šādas papildu summas: DKK 3 000 par katru azartspēļu automātu, ja to skaits ir līdz 50, un DKK 1 500 par azartspēļu automātiem, kas ir virs šā skaita.
(10) Skatīt lēmuma par uzsākšanu 73. punktu un turpmākos punktus.
(11) Šveices Salīdzinošo tiesību institūts, Pētījums par azartspēļu pakalpojumiem Eiropas Savienības iekšējā tirgū, Nobeiguma ziņojums, Eiropas Komisija, 2006. gads. http://ec.europa.eu/internal_market/services/docs/gambling/study1_en.pdf
(12) Memoranda versiju angļu valodā skatīt B pielikumā Dānijas iestāžu 2011. gada 14. janvāra piezīmēm attiecībā uz lēmumu par uzsākšanu. Memoranda versija dāņu valodā atrodama Dānijas iestāžu 2010. gada 6. jūlija paziņojuma 20. pielikumā.
(13) Šveices Salīdzinošo tiesību institūts, Pētījums par azartspēļu pakalpojumiem Eiropas Savienības iekšējā tirgū, Eiropas Komisija, 2006. gads, 7. nodaļa, 1402. lpp.
(14) Spriedums lietā T-308/00 Salzgitter pret Eiropas Kopienu Komisiju, 2004, ECR II-1933, 81. punkts. Minētā punkta formulējums ir šāds: “Līdz ar to, lai noteiktu, kas veido priekšrocību judikatūras par valsts atbalsta jēdzienu nozīmē, ir obligāti jānosaka atsauces punkts dotā tiesiskā regulējuma ietvaros, ar kuru šo priekšrocību būs iespējams salīdzināt. Šajā gadījumā, lai noteiktu, kas veido “normālo” nodokļu nastu minētās judikatūras nozīmē, piemērojamo nodokļu pasākumu salīdzinošā analīze nav jāveic visās dalībvalstīs, bet tikai dažās no tām, neskarot noteikumu par valsts atbalsta kontroli būtību. Tā kā dalībvalstu nodokļu noteikumi nav saskaņoti Kopienu līmenī, šis izvērtējums pārvēršas pār dažādu faktisko un tiesisko situāciju salīdzinājumu, kam par pamatu ir atšķirīgi dalībvalstu regulējumi. Dati, ko prasītāja iesniedza šīs prasības ietvaros, pierāda, ka starp dalībvalstīm pastāv atšķirības, proti, attiecībā uz ražošanas mantas līdzekļu ar nodokli apliekamo summu un likmi.” Komisijas Lēmums C2/09 MoRaKG, Nosacījumi kapitālieguldījumiem (OV C 60, 14.3.2009., 9. lpp.), 25. punkts.
(15) Eiropas Azartspēļu un derību asociācija (European Gaming and Betting Association, EGBA), Attālo azartspēļu asociācija (Remote Gambling Association, RGA), Automatenverband, Eupportunity, Van Speelautomaten, Dānijas Tirdzniecības kamera (Danish Chamber of Commerce) un Eiropas Kazino asociācija (European Casino Association, ECA).
(16) PokerStars, Betfair, Club Hotel Casino Loutraki, Royal Casino (kopā ar DAB), BWin, Compu-Game, deviņi spēļu nami Grieķijā (Club Hotel Casino Loutraki, Regency Casino Parnes, Regency Casino Thessaloniki, Casino Xanthi (Vivere Entertainment S.A.), Casino Rio (Theros International gaming INC.), Casino Corfu (Greek Casino Corfu), Casino Rodos, Porto Carras Grand Resort 20 un Casino Syrou).
(17) Igaunija, Francija un Spānija.
(18) Spriedums lietā C-46/08 Carmen Media Group, 2009, vēl nav publicēts, 103. punkts.
(19) Institut National de la Santé et de la Recherche Médicale, Jeux de hasard et d’argent – Contextes et addictions, 2008. gada jūlijs, http://lesrapports.ladocumentationfrancaise.fr/BRP/084000697/0000.pdf
(20) Autorité de la Concurrence Française, Avis 11-A-02 du 20 janvier 2011.
(21) Komisijas Paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar tiešajiem nodokļiem uzņēmējdarbībai (OV C 384, 10.12.1998.), 26. punkts.
(22) Ģenerāladvokāta Y. Bot atzinums (2008. gada 14. oktobris) lietā C-42/07 Liga Portuguesa de Futebol Profissional, 2009, ECR I-10447, 41. punkts un turpmākie punkti.
(23) Šveices Salīdzinošo tiesību institūts, Pētījums par azartspēļu pakalpojumiem Eiropas Savienības iekšējā tirgū, Eiropas Komisija, 2006. gads.
(24) Turpat, 1403. lpp.
(25) Spriedums lietā T-308/00 Salzgitter AG pret Eiropas Kopienu Komisiju, 2004, ECR II-1933, 81. punkts.
(26) Komisijas 2003. gada 14. marta Lēmums COMP/M.3109, Candover/Cinven/Gala, 16. punkts.
(27) Autorité de la Concurrence Avis no 11-A-02 du 20 janvier 2011 relatif au secteur des jeux d’argent et de hasard en ligne.
(28) Godīgas tirdzniecības birojs, 2005. gada 15. augusta Lēmums ME/1716-05 par licencēto Stanley Plc derību aģentūru pārņemšanu, ko veic William Hill.
(29) Eiropas Komisija, Zaļā grāmata par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū, COM(2011) 128 galīgā redakcija, 3. lpp.
(30) Skatīt 15. un 16. punktu iepriekš.
(31) Spriedums lietā 30/59 De Gezamenlijke Steenkolenmijnen in Limburg pret Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Augsto iestādi, 1961, ECR 3, 19. lpp.
(32) Spriedums lietā 173/73 Itālijas Republika pret Eiropas Kopienu Komisiju, 1974, ECR 709, kopsavilkums Nr. 3.
(33) Spriedumi lietās C-88/03 Portugāles Republika pret Eiropas Kopienu Komisiju, 2006, ECR I-7115, 54. punkts; C-172/03, Wolfgang Heiser pret Finanzamt Innsbruck, 2005, ECR I-1627, 40. punkts; C-169/08, Presidente del Consiglio dei Ministri pret Regione Sardegna, 2009, ECR I-10821, 61. punkts.
(34) Spriedums lietā C-487/06 P British Aggregates Association pret Komisiju, 2008, ECR-10515, 83. punkts.
(35) Spriedums lietā 173/73 Itālijas Republika pret Eiropas Kopienu Komisiju, 1974, ECR 709, 15. punkts; Komisijas Paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar tiešajiem nodokļiem uzņēmējdarbībai (OV C 384, 10.12.1998.), 23. punkts.
(36) Skatīt 28. zemsvītras piezīmi.
(37) Azartspēļu nodevu likuma 6. pants.
(38) Sk. iepriekš 64. punktu.
(39) Skatīt 26. zemsvītras piezīmi.
(40) Turpat.
(41) Šveices Salīdzinošo tiesību institūts, Pētījums par azartspēļu pakalpojumiem Eiropas Savienības iekšējā tirgū, 2006. gads.
(42) Skatīt Dānijas iestāžu nosūtītās atbildes uz informācijas pieprasījumu, 2010. gada 20. oktobris, 2.10. punkts; Dānijas iestāžu nosūtītie apsvērumi, 2011. gada 14. janvāris, 9. lpp., 42. punkts.
(43) Skatīt Dānijas spēļu automātu nozares asociācijas un Royal Casino piezīmes, kas nosūtītas 2011. gada 18. februārī, 1. lpp.
(44) Turpat, 1403. lpp.
(45) Socialforskningsinstituttet (Valsts Sociālās pētniecības centra) pētījums, 2007. gads.
(46) Skatīt, piemēram, deviņu Grieķijas spēļu namu nosūtītās piezīmes, 2011. gada 21. februāris, 18. lpp.
(47) Spriedums lietā 173/73 Itālijas Republika pret Eiropas Kopienu Komisiju, 1974, ECR 709, 15. punkts.
(48) Komisijas Paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar tiešajiem nodokļiem uzņēmējdarbībai (OV C 384, 10.12.1998.), 23. punkts.
(49) Spriedums apvienotajās lietās T-127/99, T-129/99 un T-148/99 Diputación Foral de Álava un citi pret Komisiju, 2002, ECR II-1275, 250. punkts.
(50) Šajā saistībā sk. paziņojumu “Valsts atbalsta rīcības plāns. Mazāks un mērķtiecīgāks valsts atbalsts: plāns valsts atbalsta reformai 2005.–2009. gadam”, COM(2005) 107 galīgā redakcija.
(51) Skatīt 6. zemsvītras piezīmi.
(52) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).
(53) Spriedums lietā C-76/90 Säger, 1991, ECR I-4221, 12. punkts; spriedums lietā C-58/98 Corsten, 2000, ECR I-7919, 33. punkts.
(54) Spriedums lietā C-243/01 Gambelli, 2003, ECR I-13031, 54. punkts.
(55) Spriedums apvienotajās lietās 286/82 un 26/83 Luisi un Carbone, 1984, ECR 377, 16. punkts.
(56) Sk. spriedumus lietā C-243/01 Gambelli, 2003, ECR I-13031, 63.–65. punkts, un apvienotajās lietās C-338/04, C-359/04 un C-360/04 Placanica un citi, 2007, ECR I-1891, 46.–49. punkts.
(57) Spriedums lietā C-446/03 Marks & Spencer, 2005, ECR I-10837, 44. punkts; spriedums lietā C-319/02 Manninen, 2004, ECR I-7477, 49. punkts, un citētā judikatūra. Attiecībā uz azartspēļu ierobežojumiem sk. spriedumu lietā C-243/01, Gambelli, 2003, ECR I-13031, 61. un 62. punktu.
(58) Spriedums lietā C-42/07 Liga Portuguesa de Futebol Profissional, 2009, ECR I-10447, 57. punkts un turpmākie punkti.
(59) Spriedums lietā C-46/08 Carmen Media Group, 2009, vēl nav publicēts, 103. punkts.
(60) Eiropas Komisija, Zaļā grāmata par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū, COM(2011) 128 galīgā redakcija, 8. lpp.
(61) Eiropas Komisija, Zaļā grāmata par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū, Komisijas dienestu darba dokuments SEC(2011) 321, 10. lpp.
(62) Skatīt 60. zemsvītras piezīmi.
(63) Eiropas Komisija, Zaļā grāmata par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū, Komisijas dienestu darba dokuments SEC(2011) 321, 9. lpp.
(64) Eiropas Komisija, Zaļā grāmata par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū, COM(2011) 128 galīgā redakcija, 19. lpp.
(65) Vairāk informācijas par šiem pētījumiem sk. Eiropas Komisijas Zaļajā grāmatā par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū, COM(2011) 128 galīgā redakcija, 19. lpp. un turpmākajās lappusēs.
(66) Eiropas Komisija, Zaļā grāmata par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū, COM(2011) 128 galīgā redakcija, 7. lpp.
(67) Secinājumi par azartspēļu un derību regulējumu ES dalībvalstīs, pieņemti Konkurences padomes 3057. sanāksmē 2010. gada 10. decembrī Briselē, Padomes dokuments 16884/10.
(68) Eiropas Parlamenta 2009. gada 10. marta Rezolūcija par tiešsaistes azartspēļu integritāti. (2008/22125(INI)), P6-2009-0097. Šie jautājumi ir reklāma un tirgvedība, nepilngadīgie, krāpšana un noziedzīga rīcība, un godīgums, sociālā atbildība, patērētāju tiesību aizsardzība un nodokļu uzlikšana.
(69) Skatīt 7. punktu iepriekš.
(70) Šveices Salīdzinošo tiesību institūts, Pētījums par azartspēļu pakalpojumiem Eiropas Savienības iekšējā tirgū, Eiropas Komisija, 2006. gads, 1108. lpp.
(71) Šveices Salīdzinošo tiesību institūts, International vergleichende Analyse des Glücksspielwesens, 2009. gads, 18. lpp. http://mpk.rlp.de/mpkrlpde/sachthemen/studie-zum-gluecksspielwesen/
(72) Skatīt 38. punktu iepriekš.
(73) H2 Gambling Capital, Neatkarīgs modeļu novērtējums par dažādiem nodokļu piemērošanas/licencēšanas modeļiem attālinātu azartspēļu reglamentēšanai Nīderlandē, 2011. gada februāris.
PROCESUĀLIE NOTEIKUMI
7.3.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 68/20 |
GROZĪJUMI NORĀDĪJUMOS VISPĀRĒJĀS TIESAS SEKRETĀRAM
VISPĀRĒJĀ TIESA,
ņemot vērā tās Reglamenta 23. pantu,
ņemot vērā 2007. gada 5. jūlijā pieņemtos Norādījumus sekretāram, kuros grozījumi izdarīti ar Vispārējās tiesas 2010. gada 17. maija lēmumu,
PIEŅEM ŠĀDUS GROZĪJUMUS NORĀDĪJUMOS SEKRETĀRAM:
1. pants
1. Grozījums 2. panta 5. punktā neattiecas uz teksta redakciju latviešu valodā.
2. 3. pantu grozīt šādi:
— |
1. punktā vārdus “visus dokumentus” aizstāt ar vārdiem “visus procesuālos dokumentus”; |
— |
grozījums 2. punktā neattiecas uz teksta redakciju latviešu valodā; |
— |
4. punkta otrās daļas tekstu aizstāt ar šādu tekstu: “Atzīmi par ierakstīšanu reģistrā, kurā ir norādīts reģistrācijas numurs un datums, kad dokuments ierakstīts reģistrā, izdara uz katra lietas dalībnieku iesniegtā procesuālā dokumenta oriģināla vai dokumenta, kuru uzskata par šī procesuālā dokumenta oriģinālu (1), kā arī katras kopijas, ko tiem izsniedz. Šo atzīmi izdara tiesvedības valodā.”; |
— |
5. punkta tekstu aizstāt ar šādu tekstu: “Ja procesuālais dokuments nav ierakstīts reģistrā tajā pašā dienā, kad tas ir iesniegts, reģistrā ieraksta iesniegšanas datumu un norāda to uz attiecīgā procesuālā dokumenta oriģināla vai dokumenta, kuru uzskata par šī procesuālā dokumenta oriģinālu, kā arī tā kopijām.”; |
— |
6. punktā pēc vārdiem “kancelejas ierēdnis vai darbinieks” pievienot teikuma daļu “, Vispārējās tiesas 2011. gada 14. septembra lēmuma 5. pantā minēto dienu”. |
3. 4. pantu grozīt šādi:
— |
2. punkta otrā daļa kļūst par 3. punkta pirmo daļu; |
— |
2. punkta trešā daļa kļūst par 3. punkta otro daļu; |
— |
2. punkta ceturtā daļa kļūst par 4. punktu; |
— |
3. punkts kļūst par 5. punktu. |
4. 5. pantu grozīt šādi:
— |
1. punkta tekstu aizstāt ar šādu tekstu: “Lietas materiālos atrodas: procesuālie dokumenti, kuriem attiecīgā gadījumā ir pievienoti to pielikumi un uz kuriem ir izdarīta šo norādījumu 3. panta 4. punkta otrajā daļā minētā atzīme, kuru ir parakstījis sekretārs; šajā lietā pieņemtie nolēmumi, tostarp visi nolēmumi attiecībā uz atteikumiem pieņemt dokumentus; ziņojumi tiesas sēdē; tiesas sēžu protokoli; tiesas sekretāra veiktie paziņojumi, kā arī – attiecīgā gadījumā – visi citi dokumenti vai sarakste, kas jāņem vērā, izskatot lietu.”; |
— |
2. punktā teikuma daļu “to, vai dokuments ir iekļaujams lietas materiālos,” aizstāt ar teikuma daļu “procesuālā dokumenta iekļaušanu lietas materiālos”; |
— |
4. punkta pirmajā daļā svītrot vārdu “oriģinālu” un vārdus “lietas materiālu” aizstāt ar vārdiem “lietas materiālus”; |
— |
5. punkta tekstu aizstāt ar šādu tekstu: “Procesuālo dokumentu konfidenciālās un nekonfidenciālās versijas lietas materiālos glabā atsevišķi. Piekļūt procesuālo dokumentu konfidenciālajai versijai ir atļauts tikai lietas dalībniekiem, uz kuriem neattiecas rīkojums par konfidencialitāti.”; |
— |
6. punktā vārdu “dokumentu” aizstāt ar vārdiem “procesuālo dokumentu”; |
— |
7. punktā vārdu “dokumentu” aizstāt ar vārdiem “procesuālo dokumentu”; |
— |
grozījums 8. punktā neattiecas uz teksta redakciju latviešu valodā. |
5. 6. pantu grozīt šādi:
— |
1. punktā vārdus “faktu vai dokumentu” aizstāt ar vārdu “datu”; |
— |
2. punkta pirmajā daļā vārdus “faktiem vai dokumentiem” aizstāt ar vārdu “datiem” un teikuma daļu “74.–77. punkts” aizstāt ar teikuma daļu “88.–91. punkts”. |
6. 7. pantu grozīt šādi:
— |
virsrakstā vārdu “Dokumentu” aizstāt ar vārdiem “Procesuālo dokumentu”; |
— |
grozījums 1. punkta pirmajā daļā neattiecas uz teksta redakciju latviešu valodā; |
— |
1. punkta otrajā daļā vārdu “dokumentos” aizstāt ar vārdiem “procesuālajos dokumentos”; |
— |
1. punkta trešajā daļā vārdus “Procesuālā raksta” aizstāt ar vārdiem “Procesuālā dokumenta” un teikuma daļu “55. un 56. punktā” aizstāt ar teikuma daļu “55. punktā”; |
— |
1. punkta ceturtajā daļā teikuma daļu “57. un 59. punktā” aizstāt ar teikuma daļu “64. un 66.–68. punktā” un vārdus “procesuālā raksta” aizstāt ar vārdiem “procesuālā dokumenta”; |
— |
2. punktā svītrot vārdus “procesuālus rakstus vai”; |
— |
3. punkta pirmajā daļā vārdu “dokumentu” aizstāt ar vārdiem “procesuālo dokumentu”, teikuma daļu “šī paša Reglamenta 43. panta 7. punktā paredzēto lēmumu, kurā ir ietverti nosacījumi, saskaņā ar kuriem procesuāls dokuments, kas ir nosūtīts uz kanceleju elektroniskā veidā, tiek uzskatīts par šā dokumenta oriģinālu” aizstāt ar teikuma daļu “Vispārējās tiesas 2011. gada 14. septembra lēmumu” un pirms vārda “paraksta” pievienot vārdus “pašrocīgi rakstīta”; |
— |
4. punktā svītrot vārdus “Procesuālajam rakstam vai” un “procesuālo rakstu”; vārdu “procesuālajiem” atveidot ar lielo sākuma burtu; |
— |
5. punkta pirmajā daļā svītrot vārdus “procesuālos rakstus vai”; |
— |
5. punkta otrajā daļā teikuma daļu “dokumentiem, kas pievienoti procesuālajam rakstam vai dokumentam” aizstāt ar teikuma daļu “dokumentiem, kas pievienoti procesuālajam dokumentam”; |
— |
5. punkta trešajā daļā vārdu “paziņošanas” aizstāt ar vārdu “izsniegšanas”; |
— |
6. punkta tekstu aizstāt ar šādu tekstu: “Ja kāds lietas dalībnieks apstrīd sekretāra atteikumu pieņemt procesuālo dokumentu, sekretārs šo dokumentu iesniedz priekšsēdētājam, lai viņš izlemtu, vai dokuments ir jāpieņem.”. |
7. 9. panta 2. punktā svītrot vārdus “procesuālo rakstu vai”.
8. 10. pantu grozīt šādi:
— |
1. punkta pirmajā daļā teikuma daļu “Izsniegšanu veic saskaņā ar Reglamenta 100. panta 1. punktu” aizstāt ar teikuma daļu “Izsniegšanu saskaņā ar Reglamenta 100. panta 1. punktu veic”; |
— |
1. punkta otrajā daļā svītrot pēdējo teikumu; |
— |
4. punkta otrajā daļā vārdu “dokumentus” aizstāt ar vārdiem “procesuālos dokumentus”; |
— |
grozījums 5. punktā neattiecas uz teksta redakciju latviešu valodā; |
— |
6. punkta tekstu aizstāt ar šādu tekstu: “Ja procesuālā dokumenta pielikums tā apjoma vai citu iemeslu dēļ ir pievienots tikai vienā eksemplārā un ja tā kopijas nevar izsniegt lietas dalībniekiem, sekretārs par to informē lietas dalībniekus un norāda tiem, ka ar konkrēto pielikumu viņi var iepazīties kancelejā.”. |
9. 11. panta 2. punktā vārdu “Dokumentus” aizstāt ar vārdiem “Procesuālos dokumentus”;
10. Grozījums 12. pantā neattiecas uz teksta redakciju latviešu valodā.
11. 13. panta 3. punktā teikuma daļu “pierādījumi vai dokumenti” aizstāt ar teikuma daļu “procesuālie dokumenti”.
12. Grozījumi 17. panta 1. un 2. punktā neattiecas uz teksta redakciju latviešu valodā.
13. 19. panta 2. punktā pēc vārda “Reglamentu” pievienot teikuma daļu “, Vispārējās tiesas 2011. gada 14. septembra lēmumu, lietojumprogrammas e-Curia lietošanas noteikumiem”.
2. pants
Šos grozījumus Norādījumos sekretāram publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas.
Luksemburgā, 2012. gada 24. janvārī
Sekretārs
E. COULON
Priekšsēdētājs
M. JAEGER
(1) Vispārējās tiesas 2011. gada 14. septembra lēmuma par procesuālo dokumentu iesniegšanu un izsniegšanu, izmantojot lietojumprogrammu e-Curia (OV C 289, 9. lpp.), 3. panta izpratnē.
7.3.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 68/23 |
PRAKTISKI NORĀDĪJUMI LIETAS DALĪBNIEKIEM VISPĀRĒJĀ TIESĀ
Satura rādītājs
I. |
PAR RAKSTVEIDA PROCESU |
A. |
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI |
A.1. |
Par tehnisko sakaru līdzekļu izmantošanu |
1) |
ar lietojumprogrammu e-Curia |
2) |
pa faksu vai elektronisko pastu |
A.2. |
Par procesuālo dokumentu formu |
A.3. |
Par datņu, kas iesniegtas ar lietojumprogrammu e-Curia, formu |
A.4. |
Par procesuālo rakstu garumu |
B. |
PAR PROCESUĀLO RAKSTU STRUKTŪRU UN SATURU |
B.1. |
Tiešās prasības |
1) |
Prasības pieteikums un iebildumu raksts (lietās, kas neattiecas uz intelektuālo īpašumu) |
a. |
Pieteikums par lietas ierosināšanu |
b. |
Iebildumu raksts |
2) |
Prasības pieteikums un atbildes raksts (intelektuālā īpašuma lietās) |
a. |
Pieteikums par lietas ierosināšanu |
b. |
Atbildes raksts |
B.2. |
Apelācijas |
a. |
Apelācijas sūdzība |
b. |
Atbildes raksts uz apelāciju |
C. |
PAR PROCESUĀLO DOKUMENTU PIELIKUMU IESNIEGŠANU |
D. |
PAR TRŪKUMU NOVĒRŠANU PROCESUĀLAJOS DOKUMENTOS |
D.1. |
Trūkumu novēršana prasības pieteikumā |
a. |
Nosacījumi, kuru neievērošana attaisno prasības pieteikuma neizsniegšanu |
b. |
Formas prasības, kuru neievērošana attaisno dokumentu izsniegšanas atlikšanu |
c. |
Formas prasības, kuru neievērošana neaizkavē dokumentu izsniegšanu |
D.2. |
Trūkumu novēršana apjomīgos prasības pieteikumos |
D.3. |
Trūkumu novēršana citos procesuālajos dokumentos |
E. |
PAR PIETEIKUMU LIETU IZSKATĪT PAĀTRINĀTĀ PROCESĀ |
F. |
PAR PIETEIKUMIEM PAR PIEMĒROŠANAS UN IZPILDES APTURĒŠANU UN CITIEM PAGAIDU NOREGULĒJUMA PASĀKUMIEM |
G. |
PAR PIETEIKUMIEM PIEMĒROT KONFIDENCIALITĀTI |
a. |
Gadījums, kad ir iesniegts pieteikums par iestāšanos lietā |
b. |
Gadījums, kad lietas ir apvienotas |
H. |
PAR PIETEIKUMIEM ATTIECĪBĀ UZ OTRREIZĒJU PROCESUĀLO RAKSTU APMAIŅU |
H.1. |
Par pieteikumiem iesniegt replikas rakstu vai atbildes rakstu uz repliku intelektuālā īpašuma lietās |
H.2. |
Par pieteikumiem iesniegt replikas rakstu apelācijas tiesvedībā |
I. |
PAR PIETEIKUMIEM UZKLAUSĪT MUTVĀRDU PASKAIDROJUMUS |
I.1. |
Par pieteikumiem uzklausīt mutvārdu paskaidrojumus intelektuālā īpašuma lietās |
I.2. |
Par pieteikumiem uzklausīt mutvārdu paskaidrojumus apelācijas tiesvedībā |
J. |
PAR PIETEIKUMIEM PAR JURIDISKO PALĪDZĪBU |
II. |
PAR MUTVĀRDU PROCESU |
III. |
ŠO PRAKTISKO NORĀDĪJUMU STĀŠANĀS SPĒKĀ |
VISPĀRĒJĀ TIESA,
ņemot vērā Reglamenta 150. pantu;
tā kā pareizas tiesvedības interesēs lietas dalībnieku pārstāvjiem, kas ir advokāti un pārstāvji Protokola par Eiropas Savienības Tiesas Statūtiem (turpmāk tekstā – “Statūti”) 19. panta izpratnē, ir jāsniedz praktiski norādījumi par to, kādā veidā iesniegt procesuālos dokumentus un vislabāk sagatavot mutvārdu paskaidrojumus tiesas sēdei Vispārējā tiesā;
tā kā šajos norādījumos ir atspoguļotas, izskaidrotas un papildinātas dažas Vispārējās tiesas Reglamenta normas un to mērķis ir ļaut lietas dalībnieku pārstāvjiem ņemt vērā apstākļus, kuri ir tiesas darba neatņemama sastāvdaļa, it īpaši saistībā ar procesuālo dokumentu tulkošanu, to iekšēju apstrādi un mutiskās tulkošanas nodrošināšanu;
tā kā saskaņā ar norādījumiem, ko Vispārējā tiesa 2007. gada 5. jūlijā ir devusi savam sekretāram (OV L 232, 1. lpp.), ar grozījumiem, kas izdarīti 2010. gada 17. maijā (OV L 170, 53. lpp.) un 2012. gada 24. janvārī (OV L 68, 23. lpp.) (turpmāk tekstā – “Norādījumi sekretāram”), sekretāram ir pienākums rūpēties par lietas materiālos iekļauto procesuālo dokumentu atbilstību Statūtu, Reglamenta un šo Praktisko norādījumu lietas dalībniekiem (turpmāk tekstā – “Praktiski norādījumi”) noteikumiem, kā arī minētajiem Norādījumiem sekretāram un it īpaši lūgt novērst trūkumus dokumentos, kas neatbilst izvirzītajām prasībām, un attiecīgā gadījumā, ja trūkumi netiek novērsti un ja šie dokumenti neatbilst Statūtos vai Reglamentā iekļautajiem noteikumiem, tos atteikties pieņemt;
tā kā, ievērojot Praktiskos norādījumus, lietas dalībnieku pārstāvji, rīkojoties tiesu sistēmai piederīgās personas statusā, var būt pārliecināti, ka to iesniegtos procesuālos dokumentus Vispārējā tiesa varēs atbilstoši izskatīt un ka saistībā ar šajos Praktiskajos norādījumos aplūkotajiem jautājumiem tiem nebūs jāpiemēro Reglamenta 90. panta a) punkts;
pēc apspriešanās ar dalībvalstu pārstāvjiem un to iestāžu pārstāvjiem, kas piedalās tiesvedībā Vispārējā tiesā, un Eiropas advokātu kolēģiju un juristu biedrību padomi (CCBE);
PIEŅEM ŠOS PRAKTISKOS NORĀDĪJUMUS.
I. PAR RAKSTVEIDA PROCESU
A. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
A.1. Par tehnisko sakaru līdzekļu izmantošanu
1) ar lietojumprogrammu e-Curia
1. |
Procesuālos dokumentus tikai elektroniski var iesniegt ar lietojumprogrammu e-Curia (https://curia.europa.eu/e-Curia) saskaņā ar lietojumprogrammas e-Curia lietošanas noteikumiem. |
2. |
Procesuālā dokumenta pielikumus, kuri minēti šajā dokumentā un kuru raksturs neļauj tos iesniegt ar e-Curia, var iesniegt atsevišķi saskaņā ar Reglamenta 43. panta 1. punktu, ar nosacījumu, ka šie pielikumi ir jānorāda ar e-Curia iesniegta dokumenta pielikumu sarakstā. Pielikumu sarakstā ir jānorāda atsevišķi iesniegtie pielikumi. Šos pielikumus kancelejai ir jāsaņem, vēlākais, desmit dienu laikā pēc procesuālā dokumenta iesniegšanas ar e-Curia. |
3. |
Neskarot īpašus noteikumus, šajos norādījumos ietvertos noteikumus piemēro procesuālajiem dokumentiem, kuri iesniegti ar e-Curia. |
2) pa faksu vai elektronisko pastu
4. |
Parakstīta procesuālā dokumenta oriģināla kopiju kancelejā, kā paredzēts Reglamenta 43. panta 6. punktā, var iesniegt:
|
5. |
Ja nosūtīšanai izmanto elektronisko pastu, pieņem tikai parakstīta oriģināla skenētas kopijas. Skenētos dokumentus vēlams skenēt 300 DPI izšķirtspējā un PDF formātā (attēls un teksts), izmantojot tādas programmas kā “Acrobat” vai “Readiris 7 Pro”. Parastas elektroniskas datnes vai dokumenti ar elektronisko parakstu vai ar datoru veidotu faksa parakstu neatbilst Reglamenta 43. panta 6. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Ar lietu saistīta sarakste ar Vispārējo tiesu, kurai tiek izmantots tikai elektroniskais pasts, netiek ņemta vērā. |
6. |
Procesuālā dokumenta, kas nosūtīts pa faksu vai elektronisko pastu, iesniegšanas datumu saistībā ar termiņa ievērošanu ņem vērā tikai tad, ja kancelejā, vēlākais, desmit dienu laikā pēc šīs iesniegšanas, kā paredzēts Reglamenta 43. panta 6. punktā, tiek iesniegts oriģināls ar pārstāvja pašrocīgi rakstītu parakstu. |
7. |
Parakstītais oriģināls jānosūta nekavējoties, tūlīt pēc kopijas nosūtīšanas, neizdarot nekādus, pat nelielus, labojumus vai grozījumus. Gadījumā, ja parakstītais oriģināls un iepriekš iesniegtā kopija atšķiras, ņem vērā tikai dienu, kad iesniegts parakstītais oriģināls. Atbilstoši Reglamenta 43. panta 1. punkta otrajai daļai ikviena procesuālā dokumenta parakstītajam oriģinālam pievieno pietiekamu apliecināto kopiju skaitu. |
8. |
Paziņojumā, kurā viens lietas dalībnieks saskaņā ar Reglamenta 44. panta 2. punktu piekrīt tam, ka dokumenti tam tiek izsniegti pa faksu vai ar citiem tehniskiem sakaru līdzekļiem, ir jānorāda faksa numurs un/vai elektroniskā pasta adrese, lai kanceleja nosūtītu izsniedzamos dokumentus. Saņēmēja datoram ir jābūt aprīkotam ar piemērotu programmu (piemēram, “Acrobat” vai “Readiris 7 Pro”), kas ļauj aplūkot kancelejas izsniegtos dokumentus, kuri tiek nosūtīti PDF formātā. |
A.2. Par procesuālo dokumentu formu
9. |
Procesuālā dokumenta pirmajā lappusē ir jānorāda šādas ziņas:
|
10. |
Katra dokumenta rindkopa ir jānumurē. |
11. |
Ja dokumentus neiesniedz ar lietojumprogrammu e-Curia, dokumenta beigās ir jābūt attiecīgā lietas dalībnieka pārstāvja pašrocīgi rakstītam parakstam. Gadījumā, ja ir vairāki pārstāvji, pietiek, ja dokumentu paraksta viens no viņiem. |
12. |
Procesuālajiem dokumentiem ir jābūt tādā formā, kas pieļauj dokumentu elektronisku apstrādi Vispārējā tiesā. Tādējādi ir jāievēro šādas prasības:
|
13. |
Uz katras procesuālā dokumenta parakstītā oriģināla, kas nav iesniegts ar lietojumprogrammu e-Curia, kopijas, kas lietas dalībniekiem jāiesniedz saskaņā ar Reglamenta 43. panta 1. punkta otro daļu, pirmās lapas attiecīgā lietas dalībnieka pārstāvim jāizdara viņa apstiprināta piezīme, apliecinot, ka kopija atbilst dokumenta oriģinālam. |
A.3. Par datņu, kas iesniegtas ar lietojumprogrammu e-Curia, formu
14. |
Ar lietojumprogrammu e-Curia procesuālos dokumentus iesniedz, izmantojot datnes. Lai kanceleja tās varētu apstrādāt, ieteicams ievērot Eiropas Savienības Tiesas interneta vietnē pieejamajā e-Curia lietošanas rokasgrāmatā minētos praktiskos padomus, proti:
|
A.4. Par procesuālo rakstu garumu
15. |
Atkarībā no izskatāmā jautājuma un lietas apstākļiem procesuālo rakstu (3) maksimālais lappušu skaits ir šāds:
|
16. |
Šo maksimālo lappušu skaitu pārsniegšana ir atļauta tikai tad, ja lieta saistīta ar īpaši sarežģītiem juridiskiem vai faktiskiem apstākļiem. |
B. PAR PROCESUĀLO RAKSTU STRUKTŪRU UN SATURU
B.1. Tiešās prasības
17. |
Reglamentā ir iekļauti noteikumi, kas konkrēti reglamentē strīdus par intelektuālā īpašuma tiesībām (130.–136. pants). Normas, kas attiecas uz prasības pieteikumiem un atbildes rakstiem, kuri iesniegti saistībā ar šiem strīdiem (2), ir izklāstītas atsevišķi no tām, kas attiecas uz prasības pieteikumiem un iebildumu rakstiem, kuri iesniegti saistībā ar visiem citiem strīdiem (1). |
1) Prasības pieteikums un iebildumu raksts (lietās, kas neattiecas uz intelektuālo īpašumu)
a. Pieteikums par lietas ierosināšanu
18. |
Reglamenta 44. pantā ir norādītas ziņas, kas jāiekļauj ikvienā pieteikumā par lietas ierosināšanu. |
19. |
Prasības pieteikuma sākuma daļā ir jānorāda šādas ziņas:
|
20. |
Pēc prasības pieteikuma ievaddaļas jābūt īsam tiesvedības rašanās faktu izklāstam. |
21. |
Juridiskie argumenti jāizklāsta, ņemot vērā izvirzītos prasības pamatus. Pēc tiesvedības rašanās faktu izklāsta ir ieteicams shematiski norādīt izvirzītos prasības pamatus. Turklāt katram izvirzītajam pamatam ir ļoti vēlams piešķirt virsrakstu, lai tos viegli varētu identificēt. |
22. |
Prasījumi ir jāformulē precīzi, iekļaujot tos prasības pieteikuma sākumā vai beigās. |
23. |
Prasībai atcelt tiesību aktu ir jāpievieno apstrīdētā tiesību akta kopija, norādot, ka tas ir apstrīdētais tiesību akts. |
24. |
Kopā ar prasības pieteikumu, bet atsevišķi no procesuālajā rakstā minētajiem pielikumiem ir jāiesniedz Reglamenta 44. panta 3. punktā un 5. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētie dokumenti. Saistībā ar Reglamenta 44. panta 3. punktā paredzētā dokumenta iesniegšanu – var atsaukties saskaņā ar Norādījumu sekretāram 8. panta 2. punktu – uz Vispārējas tiesas kancelejā iepriekš iesniegtu dokumentu. |
25. |
Ikvienam prasības pieteikumam ir jāpievieno izvirzīto pamatu un galveno argumentu kopsavilkums, kas paredzēts, lai atvieglotu Reglamenta 24. panta 6. punktā paredzēto paziņojumu sagatavošanu. Tā kā paziņojums Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir jāpublicē visās oficiālajās valodās, šis kopsavilkums nedrīkst pārsniegt divas lappuses un tam ir jābūt sagatavotam atbilstoši paraugam, kas norādīts Eiropas Savienības Tiesas interneta vietnē. Tas ir jāiesniedz atsevišķi no prasības pieteikumā minētajiem pielikumiem. Kopsavilkums, ja to neiesniedz ar lietojumprogrammu e-Curia, kā parasts elektronisks dokuments jānosūta pa elektronisko pastu uz adresi GeneralCourt.Registry@curia.europa.eu, norādot lietu, uz kuru tas attiecas. |
26. |
Ziņām par piedāvātajiem pierādījumiem ir jābūt precīzām un skaidrām, un tajās ir skaidri jānorāda pierādāmie fakti:
|
27. |
Ja prasības pieteikums ir iesniegts pēc pieteikuma par juridisko palīdzību iesniegšanas, kura rezultātā tiek apturēts prasības iesniegšanai noteiktais termiņš atbilstoši Reglamenta 96. panta 4. punktam, šī informācija ir jānorāda pieteikuma par lietas ierosināšanu sākumā. |
28. |
Ja prasības pieteikums ir iesniegts pēc tam, kad ir paziņots rīkojums par pieteikumu par juridisko palīdzību, prasības pieteikumā ir jānorāda arī diena, kurā rīkojums ir darīts zināms prasītājam. |
b. Iebildumu raksts
29. |
Ziņas, kas noteikti ir jāiekļauj ikvienā iebildumu rakstā, ir norādītas Reglamenta 46. panta 1. punktā. |
30. |
Iebildumu raksta sākumā papildus lietas numuram un norādei par prasītāju ir jāiekļauj šādas ziņas:
|
31. |
Atbildētāja prasījumi ir jāformulē precīzi, iekļaujot tos iebildumu raksta sākumā vai beigās. |
32. |
Praktisko norādījumu 21., 24. un 26. punkts attiecas uz iebildumu rakstu. |
33. |
Ja tiek apstrīdēts kāds otra lietas dalībnieka norādīts fakts, tas jādara tieši, precīzi norādot attiecīgos faktus. |
2) Prasības pieteikums un atbildes raksts (intelektuālā īpašuma lietās)
a. Pieteikums par lietas ierosināšanu
34. |
Ziņas, kas noteikti ir jāiekļauj ikvienā pieteikumā par lietas ierosināšanu, ir norādītas Reglamenta 44. pantā un 132. panta 1. punktā. |
35. |
Pieteikuma sākumā jāiekļauj šādas ziņas:
|
36. |
Pieteikumam ir jāpievieno apstrīdētais Apelāciju padomes lēmums. |
37. |
Šo Praktisko norādījumu 20.–22., 24. un 26.–28. punkts attiecas uz prasības pieteikumiem intelektuālā īpašuma lietās. |
b. Atbildes raksts
38. |
Ziņas, kas noteikti ir jāiekļauj atbildes rakstā, ir norādītas Reglamenta 46. panta 1. punktā. |
39. |
Atbildes raksta sākumā papildus lietas numuram un norādei par prasītāju ir jāiekļauj šādas ziņas:
|
40. |
Atbildētāja vai personas, kas iestājusies lietā, prasījumi ir jāformulē precīzi, iekļaujot tos atbildes raksta sākumā vai beigās. |
41. |
Šo Praktisko norādījumu 21., 24., 26. un 33. punkts attiecas uz atbildes rakstu. Ja atbildes rakstu iesniedz, pirms otrs procesā Apelāciju padomē dalībnieks saskaņā ar Reglamenta 131. panta 2. punktu ir izteicis viedokli par tiesvedības valodu, šim procesuālajam rakstam pievieno Reglamenta 44. panta 3. punktā minēto dokumentu. |
B.2. Apelācijas
a. Apelācijas sūdzība
42. |
Apelācijas sūdzības saturam ir jāatbilst Reglamenta 138. panta 1. punktā paredzētajam saturam. |
43. |
Ikvienas apelācijas sūdzības sākumā ir jānorāda:
|
44. |
Apelācijas sūdzības sākumā vai beigās precīzi jāformulē apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi (Reglamenta 139. panta 1. punkts). |
45. |
Principā nav jāapraksta tiesvedības priekšvēsture un priekšmets; pietiek atsaukties uz Civildienesta tiesas nolēmumu. |
46. |
Apelācijas sūdzības sākumā ir vēlams kopsavilkuma veidā un shematiski izklāstīt pamatus. Juridiskie argumenti jāizklāsta, ņemot vērā izvirzītos apelācijas sūdzības pamatojumam norādītos pamatus, proti, attiecīgās juridiskās kļūdas. |
47. |
Pārsūdzētā Civildienesta tiesas nolēmuma kopija ir jāpievieno apelācijas sūdzībai. |
48. |
Ikvienai apelācijas sūdzībai jāpievieno izklāstīto pamatu un galveno argumentu kopsavilkums, kas paredzēts, lai atvieglotu Reglamenta 24. panta 6. punktā paredzēto paziņojumu sagatavošanu. Tā kā paziņojums Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir jāpublicē visās oficiālajās valodās, šis kopsavilkums nedrīkst pārsniegt divas lappuses un tam ir jābūt sagatavotam atbilstoši paraugam, kas norādīts Eiropas Savienības Tiesas interneta vietnē. Tas ir jāiesniedz atsevišķi no apelācijas sūdzībā minētajiem pielikumiem. Kopsavilkums, ja to neiesniedz ar lietojumprogrammu e-Curia, kā parasts elektronisks dokuments jānosūta pa elektronisko pastu uz adresi GeneralCourt.Registry@curia.europa.eu, norādot lietu, uz kuru tas attiecas. |
49. |
Kopā ar apelācijas sūdzību ir jāiesniedz Reglamenta 44. panta 3. punktā paredzētais dokuments (apliecinošs dokuments par to, ka advokāts ir tiesīgs praktizēt dalībvalsts vai valsts, kura ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma līgumslēdzēja puse, tiesā), izņemot gadījumus, kad apelācijas sūdzības iesniedzēju, kas ir Savienības iestāde vai dalībvalsts, pārstāv tās darbinieks. Saistībā ar Reglamenta 44. panta 3. punktā paredzētā dokumenta iesniegšanu var atsaukties – saskaņā ar Norādījumu sekretāram 8. panta 2. punktu – uz Vispārējas tiesas kancelejā iepriekš iesniegtu dokumentu. |
b. Atbildes raksts uz apelāciju
50. |
Atbildes raksta uz apelāciju saturam ir jāatbilst Reglamenta 141. panta 2. punktā paredzētajam saturam. |
51. |
Ikviena atbildes raksta uz apelāciju sākumā papildus lietas numuram un norādei uz apelācijas sūdzības iesniedzēju ir jānorāda:
|
52. |
Atbildes raksta uz apelāciju sākumā vai beigās precīzi jāformulē lietas dalībnieka, kas iesniedzis šo rakstu, prasījumi (Reglamenta 142. panta 1. punkts). |
53. |
Ja atbildes rakstā uz apelāciju izteiktie prasījumi ir vērsti uz to, lai pilnībā vai daļēji atceltu Civildienesta tiesas nolēmumu, balstoties uz pamatu, kas nav norādīts apelācijas sūdzībā, tas ir jānorāda atbildes rakstā uz apelāciju (“atbildes raksts uz apelāciju ar pretapelāciju”). |
54. |
Juridiskie argumenti jāizklāsta, cik vien iespējams ņemot vērā apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzītos pamatus un/vai attiecīgā gadījumā pamatus, kas izvirzīti pretapelācijā. |
55. |
Ņemot vērā, ka faktiskie un juridiskie apstākļi jau ir izklāstīti pārsūdzētajā spriedumā, tie atbildes rakstā uz apelāciju atkārtoti ir jāizklāsta tikai izņēmuma gadījumā, ja to izklāsts apelācijas sūdzībā tiek apstrīdēts vai ja ir nepieciešami precizējumi. Tas, ka tiek apstrīdēti kādi apstākļi, ir jāpauž tieši, un precīzi jānorāda, kuri attiecīgie faktiskie vai juridiskie apstākļi tiek apstrīdēti. |
56. |
Kopā ar atbildes rakstu uz apelāciju ir jāiesniedz Reglamenta 44. panta 3. punktā paredzētais dokuments (apliecinošs dokuments par to, ka advokāts ir tiesīgs praktizēt dalībvalsts vai valsts, kura ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma līgumslēdzēja puse, tiesā), izņemot gadījumus, kad apelācijas sūdzības iesniedzēju, kas ir Savienības iestāde vai dalībvalsts, pārstāv tās darbinieks. |
C. PAR PROCESUĀLO DOKUMENTU PIELIKUMU IESNIEGŠANU
57. |
Procesuālajam dokumentam var pievienot tikai tos dokumentus, kas minēti tā tekstā un kas nepieciešami, lai pierādītu vai atspoguļotu tā saturu. |
58. |
Pielikumi tiek pieņemti tikai tad, ja tiem ir pievienots pielikumu saraksts. Tajā attiecībā uz katru pievienoto dokumentu jānorāda:
|
59. |
Procesuālajam dokumentam pievienoto dokumentu lappuses tiek numurētas pēc kārtas augošā secībā, numuru norādot to labajā augšējā stūrī. Lappuses var numurēt vai nu turpinot tā dokumenta lappušu numerāciju, kuram tie pievienoti, vai arī atsevišķi no attiecīgā dokumenta. |
60. |
Ja pašiem pielikumiem ir pielikumi, tos numurē un noformē tādā veidā, lai novērstu jebkādu sajaukšanas iespēju, attiecīgā gadījumā izmantojot atdalītājus. |
61. |
Ikvienā atsaucē uz iesniegtu dokumentu norāda attiecīgā pielikuma numuru, kas iekļauts pielikumu sarakstā, tai skaitā dokumentu, kuram attiecīgais pielikums ir pievienots, ievērojot šo norādījumu 58. punktā norādīto formu. |
D. PAR TRŪKUMU NOVĒRŠANU PROCESUĀLAJOS DOKUMENTOS
D.1. Trūkumu novēršana prasības pieteikumā
a. Nosacījumi, kuru neievērošana attaisno prasības pieteikuma neizsniegšanu
62. |
Ja prasības pieteikums neatbilst turpmāk uzskaitītajiem nosacījumiem, kanceleja to neizsniedz un tiek noteikts saprātīgs termiņš trūkumu novēršanai:
|
b. Formas prasības, kuru neievērošana attaisno dokumentu izsniegšanas atlikšanu
63. |
Ja prasības pieteikums neatbilst turpmāk uzskaitītajām formas prasībām, prasības pieteikuma izsniegšana tiek atlikta un tiek noteikts saprātīgs termiņš trūkumu novēršanai:
|
c. Formas prasības, kuru neievērošana neaizkavē dokumentu izsniegšanu
64. |
Ja prasības pieteikums neatbilst turpmāk uzskaitītajām formas prasībām, prasības pieteikums tiek izsniegts un tiek noteikts saprātīgs termiņš trūkumu novēršanai:
|
D.2. Trūkumu novēršana apjomīgos prasības pieteikumos
65. |
Prasības pieteikumā, kura lappušu skaits par 40 % pārsniedz šo Praktisko norādījumu 15. punktā paredzēto maksimālo lappušu skaitu, ir jāizdara izmaiņas, novēršot šo trūkumu, ja vien priekšsēdētājs nelemj citādi. |
66. |
Prasības pieteikumā, kura lappušu skaits pārsniedz to pašu šo Praktisko norādījumu 15. punktā paredzēto maksimālo lappušu skaitu par mazāk nekā 40 %, izmaiņas, novēršot šo trūkumu, ir jāizdara tad, ja priekšsēdētājs lūdz to darīt. |
67. |
Ja prasītājs tiek lūgts novērst trūkumus, prasības pieteikuma, kura apjoma dēļ tajā ir izdarāmas izmaiņas, izsniegšana atbildētājam tiek atlikta uz vēlāku laiku. |
D.3. Trūkumu novēršana citos procesuālajos dokumentos
68. |
Iepriekš minētā trūkumu novēršana vajadzības gadījumā attiecas arī uz procesuālajiem dokumentiem, kas nav prasības pieteikums. |
E. PAR PIETEIKUMU LIETU IZSKATĪT PAĀTRINĀTĀ PROCESĀ
69. |
Prasības pieteikuma, attiecībā uz kuru ir iesniegts pieteikums lietu izskatīt paātrinātā procesā, lappušu skaits principā nedrīkst pārsniegt 25 lappuses. Šis prasības pieteikums jāiesniedz atbilstoši šo norādījumu 18.–25. punktā iekļautajiem noteikumiem. |
70. |
Pieteikums, lai Vispārējā tiesa lietu izskatītu paātrinātā procesā, ir jāiesniedz kā atsevišķs dokuments atbilstoši Reglamenta 76.a pantam, un tajā ir jābūt norādītam īsam pamatojumam attiecībā uz lietas īpašo steidzamību un citiem attiecīgiem apstākļiem. Jāpiemēro šo norādījumu A.2., A.3. un C nodaļas noteikumi. |
71. |
Ir vēlams, lai lietas dalībnieks, kas lūdz lietu izskatīt paātrinātā procesā, savā pieteikumā precizētu pamatus, argumentus vai attiecīgā procesuālā raksta (prasības pieteikums vai iebildumu raksts) daļas, kas ir norādītas tikai gadījumam, ja lieta netiks izskatīta paātrinātā procesā. Šie Reglamenta 76.a panta 1. punkta otrajā daļā paredzētie elementi pieteikumā ir jāformulē precīzi, norādot attiecīgo rindkopu numurus. |
72. |
Ir vēlams arī, lai pieteikumam lietu izskatīt paātrinātā procesā, kurā ir norādīti iepriekšējā punktā paredzētie elementi, pielikumā būtu pievienota attiecīgā procesuālā raksta saīsinātā versija. |
73. |
Ja ir pievienota saīsinātā versija, tai ir jāatbilst šādiem norādījumiem:
|
74. |
Lai saīsināto versiju varētu izskatīt cik vien iespējams ātri, tai ir jāatbilst iepriekš izklāstītajiem norādījumiem. |
75. |
Ja Vispārējā tiesa lūdz iesniegt procesuālā raksta saīsināto versiju, pamatojoties uz Reglamenta 76.a panta 4. punktu, saīsinātā versija jāsagatavo atbilstoši iepriekš izklāstītajiem norādījumiem, ja vien nav prasīts citādi. |
76. |
Ja prasītājs pieteikumā nav norādījis pamatus, argumentus vai prasības pieteikuma daļas, kas jāņem vērā tikai tad, ja lieta netiek izskatīta paātrinātā procesā, atbildētājam viena mēneša laikā jāsniedz atbilde uz prasības pieteikumu. |
77. |
Ja prasītājs pieteikumā ir norādījis pamatus, argumentus vai prasības pieteikuma daļas, kas jāņem vērā tikai tad, ja lieta netiek izskatīta paātrinātā procesā, atbildētājam viena mēneša laikā jāsniedz atbilde uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un argumentiem, ņemot vērā pieteikumā lietu izskatīt paātrinātā procesā sniegtās norādes. |
78. |
Ja prasītājs pieteikumam ir pievienojis prasības pieteikuma saīsināto versiju, atbildētājam viena mēneša laikā ir jāsniedz atbilde uz šajā saīsinātajā versijā norādītajiem pamatiem un argumentiem. |
79. |
Ja Vispārējā tiesa nolemj pieteikumu lietu izskatīt paātrinātā procesā noraidīt, vēl pirms atbildētājs ir iesniedzis savu iebildumu rakstu, Reglamenta 76.a panta 2. punkta pirmajā daļā paredzētais viena mēneša termiņš šī raksta iesniegšanai tiek pagarināts vēl par vienu mēnesi. |
80. |
Ja Vispārējā tiesa nolemj pieteikumu lietu izskatīt paātrinātā procesā noraidīt pēc tam, kad atbildētājs ir iesniedzis savu iebildumu rakstu Reglamenta 76.a panta 2. punkta pirmajā daļā paredzētajā viena mēneša termiņā, atbildētājam tiek noteikts jauns viena mēneša termiņš, lai tas varētu papildināt savu iebildumu rakstu. |
F. PAR PIETEIKUMIEM PAR PIEMĒROŠANAS UN IZPILDES APTURĒŠANU UN CITIEM PAGAIDU NOREGULĒJUMA PASĀKUMIEM
81. |
Pieteikums ir jāiesniedz kā atsevišķs dokuments. Tam jābūt saprotamam atsevišķi, neizmantojot prasības pieteikumu pamatlietā. |
82. |
Pieteikumā par piemērošanas un izpildes apturēšanu vai citiem pagaidu noregulējuma pasākumiem ļoti īsi un konkrēti ir jānorāda strīda priekšmets, faktiskie un tiesību apstākļi, ar kuriem ir pamatota prasība pamatlietā un kuri sākotnēji liecina par tās pamatotību (fumus boni juris), kā arī apstākļi, kas norāda uz steidzamību. Tajā precīzi ir jānorāda pieprasītais pasākums vai pieprasītie pasākumi. Jāpiemēro šo norādījumu A.2., A.3., B un C nodaļas noteikumi. |
83. |
Tā kā pieteikuma par pagaidu noregulējumu mērķis ir sniegt iespēju novērtēt fumus boni juris saīsinātās tiesāšanās procedūrā, tajā nav pilnībā jāiekļauj viss pamatlietā iesniegtā prasības pieteikuma teksts. |
84. |
Lai pieteikumu par pagaidu noregulējumu varētu izskatīt steidzamā kārtā, tā maksimālais lappušu skaits atkarībā no izskatāmā jautājuma un lietas apstākļiem principā nedrīkst pārsniegt 25 lappuses. |
G. PAR PIETEIKUMIEM PIEMĒROT KONFIDENCIALITĀTI
85. |
Neskarot Reglamenta 67. panta 3. punkta otro un trešo daļu, Vispārējā tiesa ņem vērā tikai tos dokumentus, kuri ir darīti pieejami lietas dalībnieku pārstāvjiem un attiecībā uz kuriem tiem ir bijusi iespēja izteikt viedokli (Reglamenta 67. panta 3. punkta pirmā daļa). |
86. |
Tomēr lietas dalībnieks var pieprasīt, lai daži fakti vai lietas materiālos iekļauto procesuālo dokumentu daļas, kas ir slepeni vai konfidenciāli:
|
87. |
Pieteikums piemērot konfidencialitāti ir jāiesniedz kā atsevišķs dokuments. Nevar iesniegt tā konfidenciālo versiju. |
88. |
Pieteikumā piemērot konfidencialitāti ir jānorāda lietas dalībnieks, attiecībā pret kuru tiek lūgts piemērot konfidencialitāti. Šādu pieteikumu piemērot konfidencialitāti var iesniegt tikai tad, ja tas ir ļoti nepieciešams. Konfidencialitāti katrā ziņā nevar attiecināt uz visu procesuālo dokumentu, un tikai izņēmuma gadījumā to var attiecināt uz visu pielikumu. Procesuālā dokumenta, kura dažas daļas, vārdi vai skaitļi ir svītroti, nekonfidenciālo versiju parasti var paziņot, neaizskarot attiecīgās intereses. |
89. |
Pieteikumā piemērot konfidencialitāti precīzi jānorāda attiecīgie fakti vai dokumenta fragmenti, tajā jāiekļauj ļoti īss pamatojums, kas apliecina katra šī fakta vai dokumenta fragmenta slepeno vai konfidenciālo raksturu. Šādu norāžu neesamība var būt pamats, lai Vispārējā tiesa pieteikumu noraidītu. |
90. |
Lietas dalībniekam, iesniedzot pieteikumu piemērot konfidencialitāti vienam vai vairākiem procesuālajiem dokumentiem, ir jāiesniedz attiecīgā procesuālā dokumenta vai dokumentu, no kura(-iem) ir svītroti fakti vai dokumenta fragmenti, uz kuriem attiecas pieteikums, nekonfidenciālā versija. |
a. Gadījums, kad ir iesniegts pieteikums par iestāšanos lietā
91. |
Ja lietā tiek iesniegts pieteikums par iestāšanos lietā, lietas dalībnieki tiek aicināti sekretāra paredzētajā termiņā norādīt, vai tie lūdz piemērot konfidencialitāti atsevišķai informācijai, kas ir ietverta dokumentos, kuri jau ir iekļauti lietas materiālos. |
92. |
Attiecībā uz visiem dokumentiem, ko lietas dalībnieki iesniedz vēlāk, tiem šo norādījumu 87.–90. punktā minētajos veidos ir jānorāda informācija, kurai tie lūdz piemērot konfidencialitāti, un kopā ar iesniegto dokumentu pilno versiju jāiesniedz versija, kurā šī informācija ir svītrota. Ja šādas norādes nav, iesniegtie dokumenti tiks darīti zināmi personai, kas iestājusies lietā. |
b. Gadījums, kad lietas ir apvienotas
93. |
Ja ir paredzēts apvienot vairākas lietas, lietas dalībnieki tiek aicināti sekretāra paredzētajā termiņā norādīt, vai tie lūdz piemērot konfidencialitāti atsevišķai informācijai, kas ir ietverta dokumentos, kuri jau ir iekļauti lietas materiālos. |
94. |
Attiecībā uz visiem dokumentiem, ko lietas dalībnieki iesniedz vēlāk, tiem šo norādījumu 88.–90. punktā minētajos veidos ir jānorāda informācija, kurai tie lūdz piemērot konfidencialitāti, un kopā ar iesniegto dokumentu pilno versiju jāiesniedz versija, kurā šī informācija ir svītrota. Ja šādas norādes nav, iesniegtie dokumenti tiks darīti pieejami pārējiem lietas dalībniekiem. |
H. PAR PIETEIKUMIEM ATTIECĪBĀ UZ OTRREIZĒJU PROCESUĀLO RAKSTU APMAIŅU
H.1. Par pieteikumiem iesniegt replikas rakstu vai atbildes rakstu uz repliku intelektuālā īpašuma lietās
95. |
Par pieteikumu, kas iesniegts Reglamenta 135. panta 2. punktā paredzētajā termiņā, priekšsēdētājs var atbilstoši šai tiesību normai atļaut iesniegt replikas rakstu vai atbildes rakstu uz repliku, ja tas ir nepieciešams, lai attiecīgais lietas dalībnieks varētu aizstāvēt savu viedokli. |
96. |
Izņemot īpašus apstākļus, šāds pieteikums nedrīkst būt garāks par 2 lappusēm, un tajā tikai kopsavilkuma veidā ir jānorāda īpašie iemesli, kuru dēļ attiecīgais lietas dalībnieks uzskata, ka ir jāiesniedz replikas raksts vai atbildes raksts uz repliku. Pieteikumam, neatsaucoties uz prasības pieteikumu vai atbildes rakstu(-iem), ir jābūt pašam par sevi saprotamam. |
H.2. Par pieteikumiem iesniegt replikas rakstu apelācijas tiesvedībā
97. |
Atbilstoši pieteikumam, kas iesniegts Reglamenta 143. panta 1. punktā paredzētajā termiņā, priekšsēdētājs var saskaņā ar šo normu ļaut iesniegt replikas rakstu, ja tas ir nepieciešams, lai prasītājs varētu aizstāvēt savu viedokli vai lai sagatavotu lēmuma pieņemšanu par apelāciju. |
98. |
Izņemot īpašus apstākļus, šāds pieteikums nedrīkst būt garāks par 2 lappusēm, un tajā tikai kopsavilkuma veidā ir jānorāda īpašie iemesli, kuru dēļ prasītājs uzskata, ka ir jāiesniedz replikas raksts. Pieteikumam ir jābūt saprotamam, neizmantojot apelācijas sūdzību vai atbildes rakstu uz apelāciju. |
I. PAR PIETEIKUMIEM UZKLAUSĪT MUTVĀRDU PASKAIDROJUMUS
I.1. Par pieteikumiem uzklausīt mutvārdu paskaidrojumus intelektuālā īpašuma lietās
99. |
Vispārējā tiesa var nolemt izskatīt prasību bez mutvārdu procesa, izņemot gadījumu, ja kāds no lietas dalībniekiem iesniedz pieteikumu uzklausīt tā mutvārdu apsvērumus Reglamenta 135.a pantā paredzētajā termiņā. |
100. |
Pieteikumā ir jānorāda iemesli, kuru dēļ lietas dalībnieks vēlas tikt uzklausīts. Šie iemesli ir jāpamato ar konkrētu vērtējumu par mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanas lietderību attiecīgajam lietas dalībniekam, un tajā ir jānorāda tiesas sēdē, pēc šī lietas dalībnieka domām, plašāk iztirzājamie vai atspēkojamie lietas materiālu vai argumentācijas elementi. Nepietiek ar vispārīgu pamatojumu par lietas vai risināmo jautājumu nozīmīgumu. |
I.2. Par pieteikumiem uzklausīt mutvārdu paskaidrojumus apelācijas tiesvedībā
101. |
Vispārējā tiesa var nolemt izskatīt apelācijas sūdzību bez procesa mutvārdu daļas, izņemot gadījumus, kad kāds no lietas dalībniekiem Reglamenta 146. pantā paredzētajā termiņā iesniedz pieteikumu uzklausīt tā mutvārdu apsvērumus. |
102. |
Pieteikumā ir jānorāda iemesli, kuru dēļ lietas dalībnieks vēlas tikt uzklausīts. Šie iemesli ir jāpamato ar konkrētu novērtējumu par mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanas lietderību attiecīgajam lietas dalībniekam, un tajā ir jānorāda tiesas sēdē, pēc šī lietas dalībnieka domām, plašāk iztirzājamie vai atspēkojamie lietas materiālu vai argumentācijas elementi. Nepietiek ar vispārīgu pamatojumu par lietas vai risināmo jautājumu nozīmīgumu. |
J. PAR PIETEIKUMIEM PAR JURIDISKO PALĪDZĪBU
103. |
Lai iesniegtu pieteikumu par juridisko palīdzību, obligāti ir jāizmanto veidlapa. Veidlapa ir pieejama Eiropas Savienības Tiesas interneta vietnē, kuras adrese ir: http://curia.europa.eu. |
104. |
Veidlapu var saņemt, arī pieprasot to Vispārējās tiesas kancelejā, sūtot e-pastu uz šādu adresi: GeneralCourt.Registry@curia.europa.eu, norādot tajā savu vārdu un adresi, vai nosūtot vēstuli uz šādu adresi:
|
105. |
Pieteikums par juridisko palīdzību, kas iesniegts, neizmantojot veidlapu, netiks izskatīts; uz to sekretārs nosūtīs atbildi, kurā tiks atgādināts, ka obligāti ir jāizmanto veidlapa, kas tiks pievienota atbildei. |
106. |
Pieteikuma par juridisko palīdzību oriģināls jāparaksta pieteikuma iesniedzējam vai viņa advokātam. Tomēr, ja pieteikumu pieteikuma iesniedzēja advokāts iesniedz ar e-Curia, advokāta paraksts nav vajadzīgs. |
107. |
Ja pieteikumu par juridisko palīdzību pieteikuma iesniedzēja advokāts ir iesniedzis pirms prasības pieteikuma iesniegšanas, šim pieteikumam ir jāpievieno Reglamenta 44. panta 3. punktā minētais dokuments (dokuments, kas apliecina, ka advokāts ir tiesīgs praktizēt dalībvalsts vai valsts, kura ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma līgumslēdzēja puse, tiesā). Saistībā ar Reglamenta 44. panta 3. punktā paredzētā dokumenta iesniegšanu var atsaukties – saskaņā ar Norādījumu sekretāram 8. panta 2. punktu – uz Vispārējas tiesas kancelejā iepriekš iesniegtu dokumentu. |
108. |
Veidlapas mērķis ir ļaut Vispārējai tiesai atbilstoši Reglamenta 95. panta 2. punktam iegūt informāciju, kas nepieciešama, lai atbilstoši lemtu par pieteikumu par juridisko palīdzību. Jāsniedz:
|
109. |
Pieteikuma iesniedzējam kopā ar veidlapu ir jāiesniedz dokumenti, kas apstiprina šīs ziņas. |
110. |
Pienācīgi aizpildītai veidlapai un apliecinošiem dokumentiem jābūt saprotamiem, neizmantojot citas iespējamās vēstules, ko pieteikuma iesniedzējs iesniedzis Vispārējā tiesā. |
111. |
Neliedzot iespēju Vispārējai tiesai lūgt sniegt papildu informāciju vai iesniegt papildu dokumentus saskaņā ar Reglamenta 64. pantu, pieteikumu par juridisko palīdzību nevar papildināt, vēlāk iesniedzot papildinājumus; ja šādi papildinājumi būs iesniegti, Vispārējai tiesai to nelūdzot, tie tiks nosūtīti atpakaļ. Izņēmuma gadījumos apliecinošos dokumentus, kas iesniegti, lai pierādītu pieteikuma iesniedzēja trūcīgumu, tomēr var pieņemt vēlāk, ja tiek sniegti atbilstoši paskaidrojumi to novēlotai iesniegšanai. |
112. |
Saskaņā ar Reglamenta 96. panta 4. punktu pieteikuma par juridisko palīdzību iesniegšana aptur ar to saistītās prasības celšanai paredzēto termiņu līdz dienai, kad tiek paziņots rīkojums par šo pieteikumu, vai, ja šajā rīkojumā nav iecelts advokāts ieinteresētās personas pārstāvībai, līdz dienai, kad tiek paziņots rīkojums, ar kuru ieceļ advokātu, kam jāpārstāv pieteikuma iesniedzējs. |
113. |
Termiņš tiek apturēts dienā, kad tiek iesniegta veidlapa, vai, ja pieteikums par juridisko palīdzību tiek iesniegts, neizmantojot veidlapu, dienā, kad tiek iesniegts šis pieteikums, ar noteikumu, ka veidlapa tiek nosūtīta termiņā, ko sekretārs šajā nolūkā norādījis šo norādījumu 105. punktā minētajā vēstulē. Ja veidlapa netiek nosūtīta noteiktajā termiņā, termiņš tiek apturēts dienā, kad tiek iesniegta veidlapa. |
114. |
Ja veidlapa tiek nosūtīta pa faksu vai elektronisko pastu, advokāta vai pieteikuma iesniedzēja pašrocīgi parakstīts oriģināls Vispārējās tiesas kancelejā jāiesniedz ne vēlāk kā desmit dienas pēc veidlapas nosūtīšanas, lai faksa vai elektroniskā pasta nosūtīšanas dienu varētu ņemt vērā prasības celšanai paredzētā termiņa apturēšanai. Ja minētajā desmit dienu termiņā oriģināls netiek iesniegts, prasības celšanai noteiktais termiņš tiek apturēts dienā, kad tiek iesniegts oriģināls. Ja parakstītais oriģināls un iepriekš iesniegtā kopija atšķiras, tiek ņemts vērā tikai parakstītais oriģināls, un prasības celšanai paredzētā termiņa apturēšanai tiks ņemta vērā diena, kad ir iesniegts šis oriģināls. |
II. PAR MUTVĀRDU PROCESU
115. |
Mutvārdu procesa mērķis ir:
|
116. |
Ņemot vērā iepriekšējā punktā norādīto mutvārdu procesa mērķi, katram lietas dalībniekam ir jānovērtē, vai mutvārdu paskaidrojumu sniegšana ir patiešām lietderīga un vai nepietiek tikai atsaukties uz rakstveida apsvērumiem vai procesuālajiem rakstiem. Tādējādi mutvārdu procesā var koncentrēties uz atbildēm uz Vispārējās tiesas jautājumiem. Ja pārstāvis uzskata, ka viņam ir jāizsaka savs viedoklis, viņš drīkst izklāstīt arī tikai dažus no punktiem un saistībā ar kādu procesuālo rakstu atsaukties uz citiem procesuālajiem rakstiem. |
117. |
Ja kāds lietas dalībnieks nesniedz mutvārdu paskaidrojumus, tā klusēšana nekādā ziņā netiek uzskatīta par piekrišanu otra lietas dalībnieka paustajiem mutvārdu paskaidrojumiem, ja attiecīgā argumentācija ir tikusi noraidīta jau rakstveidā. Šī klusēšana neliedz šim lietas dalībniekam izteikt repliku par otra lietas dalībnieka mutvārdu paskaidrojumiem. |
118. |
Dažos gadījumos Vispārējā tiesa var uzskatīt, ka mutvārdu procesu ir ieteicams uzsākt ar jautājumiem, ko tās locekļi uzdevuši lietas dalībnieku pārstāvjiem. Šajā gadījumā pēdējie minētie tiek lūgti to ņemt vērā, ja viņi pēc tam vēlas sniegt īsus mutvārdu paskaidrojumus. |
119. |
Skaidrības labad un lai Vispārējās tiesas locekļi labāk varētu saprast mutvārdu paskaidrojumus, parasti ir ieteicams runāt brīvi, izmantojot piezīmes, nevis lasīt sagatavotu tekstu. Lietas dalībnieku pārstāvji arī tiek lūgti cik vien iespējams vienkāršot savu lietas izklāstu. Katrā ziņā ir ieteicams lietot vairākus īsus, nevis vienu garu un sarežģītu teikumu. Turklāt pārstāvji palīdz Vispārējai tiesai, strukturējot savus mutvārdu paskaidrojumus un vispirms precizējot plānu, pēc kāda viņi paredzējuši izklāstīt savus argumentus. |
120. |
Ja paskaidrojumi tiek sagatavoti rakstveidā, sagatavojot tekstu, ir vēlams ņemt vērā, ka teksts ir jānolasa mutiski, un tādējādi tam būtu cik vien iespējams jālīdzinās izklāstam mutvārdos. Lai atvieglotu mutisko tulkošanu, lietas dalībnieku pārstāvji tiek lūgti iepriekš vai nu pa faksu ((+352) 4303 3697), vai pa elektronisko pastu (interpret@curia.europa.eu) mutiskās tulkošanas dienestam nosūtīt iespējamo mutvārdu paskaidrojumu tekstu vai tam izmantotos rakstveida dokumentus. |
121. |
Iesniegtajām piezīmēm par mutvārdu paskaidrojumiem tiek nodrošināta konfidencialitāte. Lai novērstu jebkādus pārpratumus, jānorāda lietas dalībnieka vārds/nosaukums. Piezīmes par mutvārdu paskaidrojumiem netiek iekļautas lietas materiālos. |
122. |
Pārstāvjiem tiek atgādināts, ka katrā atsevišķā gadījumā tikai daži no Vispārējās tiesas locekļiem mutvārdu paskaidrojumus noklausās valodā, kurā tie tiek sniegti, un ka pārējie tos noklausās ar sinhronās mutiskās tulkošanas palīdzību. Mutvārdu procesa pienācīgas norises un sinhronās mutiskās tulkošanas kvalitātes standartu nodrošināšanai pārstāvjiem ir vēlams runāt lēni, izmantojot mikrofonu. |
123. |
Ja pārstāvji ir paredzējuši precīzi citēt atsevišķu tekstu vai dokumentu daļas, it īpaši lietas materiālos neminētas daļas, ir lietderīgi tās darīt zināmas mutiskajiem tulkiem pirms tiesas sēdes. Tāpat arī var būt lietderīgi viņiem darīt zināmus iespējami grūti tulkojamus terminus. |
124. |
Tā kā Vispārējās tiesas sēžu zāles ir aprīkotas ar automātisko megafonu sistēmu, pirms uzsākt runāt pārstāvji tiek lūgti nospiest mikrofona pogu, lai to ieslēgtu, un pagaidīt, ka iedegas gaismas signāls. Jāizvairās spiest pogu tikmēr, kamēr runā tiesnesis vai cita persona, lai neizslēgtu viņu mikrofonu. |
125. |
Mutvārdu paskaidrojumu sniegšanas ilgums var atšķirties atkarībā no lietas sarežģītības un tā, vai pastāv jauni faktiskie apstākļi vai tādi nepastāv. Galveno lietas dalībnieku pārstāvji tiek lūgti mutvārdu paskaidrojumu sniegšanas ilgumu attiecībā uz katru lietas dalībnieku ierobežot līdz apmēram 15 minūtēm un attiecībā uz personām, kas iestājušās lietā, – līdz 10 minūtēm (apvienotajās lietās katram galvenajam lietas dalībniekam ir 15 minūtes attiecībā uz katru lietu un katrai personai, kas iestājusies lietā, ir 10 minūtes attiecībā uz katru lietu), ja vien kanceleja viņiem nav devusi citus norādījumus šajā sakarā. Šis ierobežojums attiecas tikai uz pašiem mutvārdu paskaidrojumiem, neieskaitot laiku, kas izmantots, lai atbildētu uz tiesas sēdē uzdotajiem jautājumiem. |
126. |
Ja attiecīgos apstākļos tas ir nepieciešams, kancelejā vismaz piecpadsmit dienas pirms tiesas sēdes dienas (vai pienācīgi pamatotu ārkārtas apstākļu gadījumā – vēlāk) var iesniegt lūgumu piešķirt atkāpi no šī parastā mutvārdu paskaidrojumu sniegšanai paredzētā laika, kas ir atbilstoši pamatots un kurā ir precizēts laiks, kāds nepieciešams paskaidrojumu sniegšanai. Pārstāvji tiek informēti par mutvārdu paskaidrojumu sniegšanai paredzēto laiku, kāds viņiem tiek dots atbilstoši minētajiem lūgumiem. |
127. |
Ja vairāki pārstāvji pārstāv vienu lietas dalībnieku, principā ne vairāk kā divi no viņiem var sniegt mutvārdu paskaidrojumus un kopējais viņu mutiskās uzstāšanās laiks nedrīkst pārsniegt iepriekš paredzēto laiku mutvārdu paskaidrojumu sniegšanai. Atbildes uz tiesnešu jautājumiem var sniegt un replikas citiem pārstāvjiem tomēr var izteikt citi pārstāvji, kas nav snieguši mutvārdu paskaidrojumus. |
128. |
Ja vairāki lietas dalībnieki Vispārējā tiesā aizstāv vienus un tos pašus argumentus (gadījums, kad notiek iestāšanās lietā vai kad lietas tiek apvienotas), to pārstāvji tiek aicināti pirms tiesas sēdes savstarpēji vienoties, lai izvairītos no jebkādas mutvārdu paskaidrojumu atkārtošanās. |
129. |
Tiesneša referenta ziņojumā tiesas sēdē ir iekļauts tikai pamatu izklāsts un īss lietas dalībnieku argumentu kopsavilkums. |
130. |
Vispārējā tiesa cenšas nodrošināt, lai lietas dalībnieku pārstāvji ziņojumu tiesas sēdē saņemtu trīs nedēļas pirms tiesas sēdes. Ziņojumu tiesas sēdē izmanto, tikai lai tiesas sēdi sagatavotu mutvārdu procesam. |
131. |
Ja mutvārdu apsvērumus par ziņojumu tiesas sēdē pārstāvji izsaka tiesas sēdē, sekretārs vai persona, kas veic sekretāra pienākumus, tos pieraksta. |
132. |
Ziņojums tiesas sēdē sabiedrības zināšanai pie tiesas sēdes zāles tiek izlikts mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanas dienā. |
133. |
Ja pārstāvji citē Tiesas, Vispārējās tiesas vai Civildienesta tiesas nolēmumu, viņi tiek lūgti norādīt lietas numuru tādējādi, kā to parasti apzīmē, un attiecīgā gadījumā precizēt attiecīgā nolēmuma punktu(-us). |
134. |
Tiesas sēdē iesniegtus dokumentus Vispārējā tiesa pieņem tikai ārkārtas apstākļos un tikai pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas šajā sakarā. |
135. |
Lūgums pierādījumu sniegšanai izmantot dažus tehniskus līdzekļus ir jāiesniedz laikus. Šādu līdzekļu izmantošanas kārtība ir jānosaka kopā ar sekretāru, lai ņemtu vērā iespējamos tehniskos vai praktiskos ierobežojumus. |
III. ŠO PRAKTISKO NORĀDĪJUMU STĀŠANĀS SPĒKĀ
136. |
Ar šiem Praktiskajiem norādījumiem tiek atcelti un aizstāti 2007. gada 5. jūlija Praktiskie norādījumi lietas dalībniekiem (OV L 232, 7. lpp.), kurā grozījumi izdarīti 2009. gada 16. jūnijā (OV L 184, 8. lpp.), 2010. gada 17. maijā (OV L 170, 49. lpp.) un 2011. gada 8. jūnijā (OV L 180, 52. lpp.). |
137. |
Šie Praktiskie norādījumi ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas. |
Luksemburgā, 2012. gada 24. janvārī
Sekretārs
E. COULON
Priekšsēdētājs
M. JAEGER
(1) Piemēram, “Times New Roman” šrifts ar burtu lielumu – 12 pamattekstā un “Times New Roman” šrifts ar burtu lielumu – 10 zemsvītras piezīmju tekstā.
(2) Piemēram, rindstarpas lielums – 1 un malu lielums – vismaz 2,5 cm.
(3) Tekstā ir jāievēro šo norādījumu 12. punkta c) apakšpunktā minētās prasības.