1. pants.

2. pants.

3. pants.

4. pants.

5. pants.

6. pants.

7. pants.

8. pants.

9. pants.

10. pants.

11. pants.

12. pants.

13. pants.

14. pants.

15. pants.

16. pants.

17. pants.

18. pants.

19. pants.

20. pants.

21. pants.

22. pants.

23. pants.

24. pants.

25. pants.

26. pants.

27. pants.

28. pants.

29. pants.

30. pants.

31. pants.

1. PIELIKUMS.

2. PIELIKUMS.

1.1.

Ir izveidota Eiropas pētniecības infrastruktūra, kuras nosaukums ir “Vienota valodas resursu un tehnoloģiju infrastruktūra”, turpmāk — CLARIN.

1.2.

CLARIN juridiskā forma ir Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs (ERIC), kas reģistrēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 723/2009 noteikumiem un ko dēvē par CLARIN ERIC.

1.3.

CLARIN ir dalīta pētniecības infrastruktūra, kas atrodas visās CLARIN ERIC dalībvalstīs, kā arī citās valstīs, kurās CLARIN ERIC ir noslēdzis nolīgumus saskaņā ar 18. pantu.

1.4.

CLARIN ERIC juridiskā adrese ir Utrehtā, Nīderlandē.

1.5.

CLARIN ERIC darba valoda ir angļu valoda.

2.1.

CLARIN ERIC galamērķis ir veicināt pētniecību humanitārajās un sociālajās zinātnēs, nodrošinot zinātniekiem vienotu piekļuvi platformai, kurā Eiropas līmenī integrēti uz valodām balstīti resursi un progresīvi instrumenti. To īsteno, izveidojot un izmantojot kopēju dalītu pētniecības infrastruktūru, kuras mērķis ir nodrošināt valodas resursu, tehnoloģijas un zinātības pieejamību humanitāro un sociālo zinātņu pētniecības kopienām kopumā.

2.2.

Tālab CLARIN ERIC uzņemas un koordinē dažādas darbības, tostarp — bet ne tikai — šādas:

2.3.

CLARIN ERIC izveido un izmanto CLARIN bez ekonomiskiem apsvērumiem; lai turpinātu inovācijas veicināšanu, kā arī zināšanu un tehnoloģijas nodošanu, var veikt ierobežotas saimnieciskas darbības, kamēr vien tās neapdraud pamatdarbības.

3.1.

Par CLARIN ERIC locekļiem vai par novērotājiem bez balsstiesībām var kļūt šādas struktūras:

Nosacījumi locekļu un novērotāju uzņemšanai ir izklāstīti šo statūtu 4.1. un 4.2. punktā.

3.2.

CLARIN ERIC locekļu vidū ir vismaz trīs dalībvalstis.

3.3.

Dalībvalstīm visām kopā ir balsu vairākums Ģenerālajā asamblejā.

3.4.

Jebkuru locekli vai novērotāju var pārstāvēt viena publiska struktūra vai viena privāta struktūra, kam uzticētas civildienesta funkcijas, pēc tā izvēles, un šādu struktūru ieceļ saskaņā ar locekļa vai novērotāja noteikumiem un kārtību.

3.5.

Pašreizējie locekļi, novērotāji un struktūras, kas tos pārstāv, ir uzskaitīti 1. pielikumā. Locekļus, kas ir tādi ERIC pieteikuma iesniegšanas brīdī, dēvē par dibinātājiem.

4.1.

Jaunu locekļu uzņemšanas nosacījumi ir šādi:

4.2.

Struktūras, kas uzskaitītas 3.1. punktā un vēlas sniegt ieguldījumu CLARIN ERIC darbībā, bet vēl nav tādā situācijā, lai pievienotos kā locekļi, var pieteikties novērotāja statusam. Novērotāju uzņemšanas nosacījumi ir šādi:

5.1.

Pirmajos piecos gados pēc CLARIN ERIC izveides nedrīkst izstāties neviens no locekļiem, ja vien dalība nav uzsākta uz noteiktu īsāku termiņu.

5.2.

Beidzoties pirmo piecu gadu termiņam pēc CLARIN ERIC izveides, loceklis var izstāties finanšu gada beigās, iesniedzot attiecīgu pieteikumu 12 mēnešus pirms izstāšanās.

5.3.

Novērotāji var izstāties finanšu gada beigās, iesniedzot attiecīgu pieteikumu sešus mēnešus pirms izstāšanās.

5.4.

Pirms izstāšanās atzīšanas jābūt izpildītām finansiālajām un citām saistībām.

5.5.

Ģenerālajai asamblejai ir pilnvaras izbeigt locekļa dalību vai novērotāja statusu šādos gadījumos:

Loceklim vai novērotājam tiek dota iespēja apstrīdēt lēmumu attiecīgi par dalības/statusa izbeigšanu un iesniegt savus aizstāvības argumentus Ģenerālajai asamblejai.

6.1.

Locekļu tiesības ir šādas:

6.2.

Katrs loceklis:

6.3.

Locekļi, kas pievienojušies CLARIN ERIC, paturot tiesības izstāties pirms pirmo piecu gadu termiņa beigām pēc CLARIN ERIC izveides, maksā lielāku gada dalības maksu, kā norādīts 2. pielikumā.

6.4.

Citas iemaksas, kas nav gada maksa par dalību CLARIN ERIC, locekļi var veikt individuāli vai kopīgi, sadarbojoties ar citiem locekļiem, novērotājiem vai trešām personām. Šādas iemaksas var veikt naudā vai natūrā.

6.5.

Loceklis pilnvaro savu pārstāvošo struktūru vai struktūru, kas pārstāv valsts konsorciju, veikt 6.2. punkta a) un d)–l) apakšpunktā minētos pienākumus. CLARIN ERIC noslēdz ar šādu struktūru CLARIN nolīgumu, lai paredzētu nosacījumus un specifikācijas, saskaņā ar kuriem jāveic minētie pienākumi vai iemaksas.

7.1.

Novērotāju tiesības ir šādas:

7.2.

Katrs novērotājs:

7.3.

Citas iemaksas, kas nav gada maksa par dalību CLARIN ERIC, novērotāji var veikt individuāli vai kopīgi, sadarbojoties ar citiem locekļiem, novērotājiem vai trešām personām. Šādas iemaksas var veikt naudā vai natūrā.

7.4.

Novērotājs pilnvaro savu pārstāvošo struktūru veikt 7.2. punkta b) un c) apakšpunktā minētos pienākumus. CLARIN ERIC noslēdz ar šādu struktūru CLARIN Novērotāja nolīgumu, lai paredzētu nosacījumus un specifikācijas, saskaņā ar kuriem jāveic minētie pienākumi vai iemaksas.

8.1.

Ģenerālā asambleja ir pilntiesīga CLARIN ERIC lēmumu pieņemšanas struktūra un pārstāv CLARIN ERIC locekļus. Katram loceklim ir viena balss. Katra struktūra, kas pārstāv locekli, izvirza vienu oficiālo pārstāvi. Turklāt katrs loceklis var pieaicināt ekspertu. Attiecīgi katras delegācijas sastāvā var būt līdz divām personām, bet balsstiesības ir oficiālajam pārstāvim.

8.2.

Ģenerālās asamblejas sanāksmi sasauc ne retāk kā reizi gadā, un šādā sanāksmē vismaz:

8.3.

Ģenerālās asamblejas sanāksmi sasauc prezidents, par to informējot vismaz četras nedēļas iepriekš, un sanāksmes darba kārtību izsūta vismaz divas nedēļas pirms sanāksmes. Locekļiem ir tiesības ierosināt jautājumus iekļaušanai darba kārtībā ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms sanāksmes. Ģenerālās asamblejas sanāksmi var pieprasīt vismaz 50 % locekļu, un sanāksmi rīko pēc iespējas drīzāk, par to informējot vismaz divas nedēļas iepriekš.

8.4.

Ģenerālā asambleja ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē prezidentu. Prezidentam ir jābūt locekļa oficiālajam pārstāvim. Prezidentu ievēlē uz divu gadu termiņu, un šo amatu nedrīkst ieņemt vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. Ja prezidents atkāpjas no amata pirms termiņa beigām, Ģenerālā asambleja ievēlē jaunu prezidentu.

8.5.

Ģenerālā asambleja ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē viceprezidentu. Viceprezidentam ir jābūt locekļa oficiālajam pārstāvim. Viceprezidentu ievēlē uz divu gadu termiņu, un šo amatu nedrīkst ieņemt vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. Ja viceprezidents atkāpjas no amata pirms termiņa beigām, Ģenerālā asambleja ievēlē jaunu viceprezidentu. Viceprezidents aizvieto prezidentu viņa prombūtnes laikā un interešu konflikta gadījumā.

8.6.

Ja oficiālais pārstāvis nevar piedalīties Ģenerālās asamblejas sanāksmē, attiecīgais loceklis var pilnvarot citu pārstāvi no tās pašas struktūras, valsts ekspertu vai cita locekļa oficiālo pārstāvi balsot tā vārdā, pamatojoties uz rakstisku un pienācīgi parakstītu pilnvaru, ko iesniedz prezidentam pirms sanāksmes sākuma. Nevienam pārstāvim nav atļauts iesniegt vairāk par trim pilnvarām.

8.7.

Ģenerālās asamblejas sanāksmes vada prezidents, bet viņa prombūtnes laikā — viceprezidents. Prezidents vai viņa pilnvarota persona atbild par 1. pielikuma atjaunināšanu, lai tajā vienmēr būtu iekļauts precīzs locekļu, novērotāju un to pārstāvošo struktūru uzskaitījums.

8.8.

Visus lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot lēmumus:

8.9.

Šādu lēmumu pieņemšanai ir vajadzīgas divas trešdaļas balsu:

Jebkuriem statūtu grozījumiem piemēro Regulas (EK) Nr. 723/2009 11. panta noteikumus.

8.10.

Lai pieņemtu lēmumu izbeigt dalību vai atcelt novērotāja statusu, ir vajadzīgs vienprātīgs balsojums, neskaitot attiecīgā locekļa balsi vai dalībniekus, kas atturējušies balsot.

8.11.

Ja to pieprasa pārstāvis, balsošana notiek aizklāti. Vienāda balsu skaita gadījumā izšķirošā ir prezidenta balss.

8.12.

Ģenerālās asamblejas sanāksmes kvorumu veido divas trešdaļas balsstiesīgo dalībnieku. Pārstāvji var piedalīties personīgi vai uz pilnvaras pamata, kā izklāstīts 8.6. punktā. Ģenerālā asambleja var nolemt sanāksmēm izmantot tehnoloģijas, piemēram, videokonferences tehnoloģiju.

8.13.

Prezidents var nolemt lēmumu pieņemšanai izmantot rakstisku procedūru. Tādos gadījumos prezidents vai viņa pilnvarota persona izsūta priekšlikumu visiem Ģenerālās asamblejas oficiālajiem pārstāvjiem, kuri tad atvēlētajā termiņā paziņo savus iebildumus, grozījumus vai nodomu atturēties no balsošanas. Atbildes sniegšanas termiņš ir ne mazāk kā 14 kalendārās dienas. Neatliekamos gadījumos un tad, ja pasākums, kas ir jāpieņem, ir jāīsteno nekavējoties, prezidents var saīsināt atbildes sniegšanas termiņu līdz piecām kalendārajām dienām. Ja atvēlētajā termiņā netiek saņemti iebildumi, grozījumi vai informācija par nodomu atturēties no balsošanas, priekšlikumu pieņem automātiski. Ja oficiālajam pārstāvim ir iebildumi vai grozījumu ierosinājumi, prezidents var nolemt priekšlikumu mainīt un atkārtoti iesniegt rakstiskai procedūrai vai iekļaut attiecīgo jautājumu nākamās Ģenerālās asamblejas sanāksmes darba kārtībā.

9.1.

Zinātniskās konsultatīvās padomes locekļus ieceļ Ģenerālā asambleja. Zinātniskās konsultatīvās padomes sastāvā ir augsta līmeņa pētnieki, kuri ir neatkarīgi (1) no CLARIN ERIC. Zinātniskajā konsultatīvajā padomē ir pārstāvēta gan CLARIN ERIC pakalpojumu sniedzēju, gan lietotāju kopiena.

9.2.

Par Zinātniskās konsultatīvās padomes locekļu skaitu lemj Ģenerālā asambleja. Šis skaits nedrīkst būt mazāks par pieciem un lielāks par desmit.

9.3.

Zinātniskās konsultatīvās padomes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi, ar iespēju to pagarināt par vēl vienu termiņu, par ko lemj Ģenerālā asambleja.

9.4.

Zinātniskā konsultatīvā padome sniedz ieguldījumu Ģenerālās asamblejas darbā, nodrošinot prasītas un neprasītas konsultācijas par stratēģiskiem jautājumiem, tostarp — bet ne tikai — par iecerēm, jaunām iniciatīvām, darba plāniem un kvalitātes nodrošināšanu. Zinātniskā konsultatīvā padome var sniegt ieguldījumu Ģenerālās asamblejas darbā, lai novērtētu darba panākumus un CLARIN ERIC piedāvātos pakalpojumus.

9.5.

Zinātniskās uzraudzības padomes priekšsēdētāju ieceļ Ģenerālā asambleja. Zinātniskās uzraudzības padomes nolikumu izstrādā, pamatojoties uz Valdes izstrādāto vispārējo nolikuma shēmu. Nolikumu apstiprina Valde.

10.1.

Katram loceklim, kas ir valsts, ir pienākums iecelt valsts koordinatoru. Valsts koordinators darbojas kā galvenais sadarbības koordinators starp CLARIN ERIC un valsts konsorciju.

Valstu koordinatori ir atbildīgi par to, lai viņu valsts ievērotu Ģenerālās asamblejas politikas virzienus un stratēģijas CLARIN izveidei un izmantošanai.

10.1.1.

Katram loceklim, kas ir starpvaldību organizācija ar operatīvu struktūru, ir pienākums iecelt koordinatoru. Koordinators darbojas kā galvenais sadarbības koordinators starp CLARIN ERIC un starpvaldību organizācijas operatīvo(-ajām) struktūru(-ām). Koordinators atbild par to, lai viņa organizācija ievērotu Ģenerālās asamblejas politikas virzienus un stratēģijas CLARIN izveidei un izmantošanai. Atlikušajā šo statūtu daļā jēdziens “valsts koordinators” ietver arī starpvaldību organizāciju ieceltus koordinatorus.

10.2.

Valstu koordinatoru foruma sastāvā ir visi valstu koordinatori. Valstu koordinatoru foruma pienākums ir nodrošināt Ģenerālās asamblejas noteikto stratēģiju īstenošanas koordināciju. Forumam ir jāuztur saskanība un konsekvence visā CLARIN, kā arī sadarbība starp locekļiem.

10.3.

Valstu koordinatoru foruma priekšsēdētāju ievēlē saskaņā ar foruma nolikumu. Priekšsēdētājs pēc amata ir arī Valdes loceklis.

10.4.

Valstu koordinatoru foruma nolikumu izstrādā, pamatojoties uz Valdes izstrādāto vispārējo nolikuma shēmu. Nolikumu apstiprina Valde.

11.1.

Ģenerālā asambleja ieceļ CLARIN ERIC izpilddirektoru saskaņā ar tās noteikto procedūru. Izpilddirektors un Valde kopīgi ir CLARIN ERIC likumīgais pārstāvis. Izpilddirektors nodrošina CLARIN ERIC ikdienas pārvaldību. Izpilddirektors atbild par to, lai tiktu īstenoti Ģenerālās asamblejas lēmumi grozīt 2. pielikumu.

11.2.

Izpilddirektora pilnvaru termiņš ir pieci gadi, ar iespēju to pagarināt administratīvā kārtā — tas nozīmē, ka tas tiek pagarināts bez konkursa procedūras par ne vairāk kā diviem gadiem, par ko izlemj Ģenerālā asambleja. Piecu gadu termiņa beigās vai tad, kad amata pilnvaru termiņu vairs nevar pagarināt, izsludina vēl vienu atklātu uzaicinājumu uz konkursu.

12.1.

Ģenerālā asambleja ieceļ Valdē augsta ranga personības. Par Valdes locekļu skaitu lemj Ģenerālā asambleja. Iecelšanas procedūru nosaka Ģenerālā asambleja. Valdes kopējā atbildībā ir pārvaldība, tehniskā infrastruktūra, valodas resursi un instrumenti, kā arī lietotāju vajadzības.

12.2.

Ģenerālā asambleja ieceļ vienu no Valdes locekļiem par direktora vietnieku. Direktora vietnieks aizvieto izpilddirektoru viņa prombūtnes laikā vai interešu konflikta gadījumā.

12.3.

Valdes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi, ar iespēju to pagarināt par vēl vienu termiņu, par ko lemj Ģenerālā asambleja.

12.4.

Valde un izpilddirektors kopīgi ir CLARIN ERIC izpildinstitūcija. Valde ir atbildīga par netraucētu CLARIN ERIC darbību atbilstoši Ģenerālās asamblejas norādījumiem un lēmumiem, kā arī par atsauksmju saņemšanu no citām padomēm un komitejām.

12.5.

Valde izstrādā vispārēju nolikuma shēmu, kas jāizmanto attiecībā uz visām šajos statūtos minētajām padomēm un komitejām, un apstiprina katras padomes un komitejas konkrēto nolikumu. Valde izstrādā savu nolikumu, pamatojoties uz vispārējo shēmu.

12.6.

Izpilddirektors ir Valdes priekšsēdētājs.

13.1.

Izveido CLARIN tehnisko centru pastāvīgo komiteju. CLARIN centru pastāvīgās komitejas sastāvā ir to CLARIN centru direktori (vai direktoru izraudzīti pārstāvji), kas atzīti par būtiski svarīgiem CLARIN darbībai, pamatojoties uz kritērijiem, kuri jānosaka Valdei. Lēmumu atzīt tehnisko centru par būtiski svarīgu CLARIN darbībai pieņem Ģenerālā asambleja.

13.2.

CLARIN centru pastāvīgās komitejas uzdevums ir nodrošināt infrastruktūras pakalpojumu konsekvenci, saskaņotību un stabilitāti, pieņemot lēmumus par īstenošanu, kā arī koordinācija starp centriem un locekļiem. Minētā komiteja ziņo Valstu koordinatoru forumam un Valdei. Pastāvīgās komitejas priekšsēdētāju ievēlē saskaņā ar komitejas nolikumu. Priekšsēdētājs pēc amata ir arī Valdes loceklis.

13.3.

Pastāvīgā komiteja darbojas kā forums, kurā CLARIN centri apmainās ar idejām un pieredzi. Pastāvīgās komitejas uzdevums ir sniegt konsultācijas un iesniegt pieprasījumus un priekšlikumus CLARIN ERIC un valstu koordinatoriem, lai nodrošinātu pakalpojumu konsekvenci, saskaņotību un stabilitāti.

13.4.

Pastāvīgās komitejas nolikumu izstrādā, pamatojoties uz Valdes izstrādāto vispārējo nolikuma shēmu. Nolikumu apstiprina Valde.

14.1.

Valde var izveidot un likvidēt darba grupas jautājumos, kuru risināšanai nepieciešamas īpašas pūles un kurus nevar risināt Valde.

14.2.

Darba grupu nolikumu izstrādā, pamatojoties uz Valdes izstrādāto vispārējo nolikuma shēmu. Nolikumu apstiprina Valde.

15.1.

CLARIN ERIC finanšu gads sākas katra gada 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

15.2.

Visus CLARIN ERIC ieņēmumu un izdevumu posteņus iekļauj tāmēs, kas jāizstrādā par katru finanšu gadu, un uzrāda gada budžetā. Gada budžets atbilst pārredzamības principiem.

15.3.

CLARIN ERIC pārskatiem pievieno ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā finanšu gadā.

15.4.

Uz CLARIN ERIC attiecas piemērojamo tiesību aktu prasības attiecībā uz pārskatu sagatavošanu, aizpildīšanu, revīziju un publicēšanu.

15.5.

CLARIN ERIC nodrošina, ka apropriējumi tiek izmantoti saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem.

15.6.

CLARIN ERIC savas saimnieciskās darbības izmaksu un ieņēmumu uzskaiti veic atsevišķi.

16.1.

CLARIN ERIC atbild par saviem parādiem.

16.2.

Locekļi nav kopīgi atbildīgi par CLARIN ERIC parādiem.

16.3.

Locekļu finansiālā atbildība par CLARIN ERIC parādiem ir ierobežota līdz katra individuālā locekļa gada iemaksām, kas norādītas 2. pielikumā.

16.4.

CLARIN ERIC gādā par attiecīgu apdrošināšanu, lai segtu īpaši ar CLARIN izveidi un darbību saistītus riskus.

17.1.

CLARIN ERIC iesniedz gada darbības ziņojumu, kurā jo īpaši izklāsta savas darbības zinātniskos, operatīvos un finansiālos aspektus. Ziņojumu apstiprina Ģenerālā asambleja, to nosūta Komisijai un attiecīgajām publiskā sektora iestādēm sešos mēnešos no atbilstošā finanšu gada beigām. Ziņojumu dara publiski pieejamu.

17.2.

CLARIN ERIC informē Komisiju par visiem apstākļiem, kas var būtiski apdraudēt CLARIN ERIC uzdevumu veikšanu vai kavēt CLARIN ERIC izpildīt Regulā (EK) Nr. 723/2009 noteiktās prasības.

18.1.

Ja CLARIN ERIC to uzskata par lietderīgu, tā var noslēgt nolīgumus ar trešām personām, piemēram, atsevišķām iestādēm, reģioniem un valstīm, kas nav dalībvalstis.

18.2.

Ja iestādes no valstīm, kas nav dalībvalstis, vai citas personas, kas minētas 18.1. punktā, vēlas sniegt ieguldījumu CLARIN ERIC darbībā, nodrošinot zinātību, pakalpojumus, valodas resursus un tehnoloģiju, CLARIN ERIC ar šādām personām var noslēgt nolīgumus. Nolīgumā norāda konkrēto pakalpojumu/ieguldījumu, ko attiecīgā persona sniegs, un norāda piekļuves tiesības, abonentmaksu un citus nosacījumus, ņemot vērā šādu ieguldījumu. Priekšnoteikums ir tāds, ka CLARIN datu, instrumentu un pakalpojumu lietotājiem jābūt daļai no autentifikācijas un autorizācijas sistēmas.

19.1.

Ciktāl runa ir par pētniekiem nodrošināto piekļuvi CLARIN dalībvalstīs, CLARIN ERIC piedāvātie dati, instrumenti un pakalpojumi ir pieejami visiem darbiniekiem un studentiem tādās pētniecības iestādēs kā universitātes, pētniecības centri, muzeji un pētniecības bibliotēkas saskaņā ar satura nodrošinātāju pilnvaru un ar CLARIN ERIC apstiprinātu autentifikāciju.

19.2.

Ciktāl runa ir par pētniekiem nodrošināto piekļuvi valstīs, kuras nav dalībvalstis, pētniecības iestāde maksā abonentmaksu saskaņā ar 2. pielikumā noteiktajiem principiem, kas nodrošina visiem konkrētās iestādes darbiniekiem un studentiem piekļuvi CLARIN datiem, instrumentiem un pakalpojumiem. Priekšnoteikums ir tāds, ka CLARIN datu, instrumentu un pakalpojumu lietotājiem jāpiedalās tādā autentifikācijas un autorizācijas sistēmā, kas atbilst CLARIN prasībām un ko apstiprinājusi CLARIN ERIC.

19.3.

Citām iestādēm, uzņēmumiem un tamlīdzīgiem īpašiem lietotājiem, kā arī individuāliem pētniekiem, kuri nepieder ne pie vienas iestādes, piekļuvi var piešķirt par maksu. Priekšnoteikums ir tāds, ka CLARIN datu, instrumentu un pakalpojumu lietotājiem jāpiedalās tādā autentifikācijas un autorizācijas sistēmā, kas atbilst CLARIN prasībām un ko apstiprinājis CLARIN ERIC.

19.4.

Plašai sabiedrībai piekļuvi piešķir, ja pakalpojumus vai resursus neierobežo īpašnieku piemēroti licencēšanas nosacījumi. Piešķir piekļuvi metadatiem un atklātā pirmkoda un atklātās pieejas resursiem.

19.5.

Pat ja piekļuve ir piešķirta saskaņā ar 19.1.–19.4. punktu, daži pakalpojumi un resursi var būt pieejami par maksu, ja to pieprasa īpašnieks.

20.1.

CLARIN ERIC veicina pētniecību un vispārīgi atbalsta pēc iespējas brīvāku piekļuvi pētniecības datiem. Neatkarīgi no šā principa CLARIN ERIC veicina augstas kvalitātes pētniecību un atbalsta paraugprakses kultūru, īstenojot apmācības pasākumus.

Ja piekļuve CLARIN pētniecības datiem vai instrumentiem ir jāierobežo jaudas apsvērumu dēļ un ir jāveic projektu atlase, neatkarīgi eksperti salīdzinošā izvērtēšanā spriež par projektu priekšlikumu zinātnisko izcilību, un par kritērijiem un kārtību lemj Ģenerālā asambleja, ko konsultē Zinātniskā konsultatīvā padome. Nosakot šādus kritērijus, ņem vērā arī to, ka noteikts jaudas apjoms būtu jārezervē pilnīgi jaunām idejām, kas, iespējams, vēl nav sasniegušas pilnu briedumu vai plaši atzītu zinātnisko izcilību. Izvērtēšanas speciālistus atlasa Valde saskaņā ar izvērtēšanas politiku.

20.2.

CLARIN ERIC un tā rezultātu izvērtēšana ir Zinātniskās konsultatīvās padomes uzdevums saskaņā ar 9.4. punktu.

21.1.

CLARIN ERIC atbalsta CLARIN un iedrošina pētniekus uzsākt jaunus un inovatīvus projektus un izmantot CLARIN to augstākajā izglītībā.

21.2.

CLARIN ERIC kopumā iedrošina pētniekus darīt to pētījumu rezultātus publiski pieejamus un pieprasa, lai dalībvalstu pētnieki nodrošinātu rezultātu pieejamību ar CLARIN starpniecību.

21.3.

Informācijas izplatīšanas politikā apraksta dažādās mērķa grupas, un CLARIN mērķauditorijas uzrunāšanai izmanto vairākus kanālus, piemēram, tīmekļa portālu, periodisku biļetenu, seminārus, dalību konferencēs, rakstu publicēšanu žurnālos un dienas laikrakstos.

22.1.

Intelektuālā īpašuma tiesības uz CLARIN ERIC radītajiem rezultātiem pieder CLARIN ERIC, un tās pārvalda Valde.

22.2.

Kopumā priekšroku dod atklātā pirmkoda un atklātās pieejas principiem.

22.3.

CLARIN ERIC sniedz norādījumus (arī tīmekļa vietnē) pētniekiem, lai nodrošinātu, ka pētniecība, kurā izmanto materiālu, kas pieejams ar CLARIN ERIC starpniecību, tiek veikta, atzīstot datu īpašnieku tiesības un personu tiesības uz privāto dzīvi.

22.4.

CLARIN ERIC nodrošina, ka lietotāji piekrīt noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē piekļuvi, un ka ir ieviestas atbilstošas drošības procedūras attiecībā uz iekšējo uzglabāšanu un apstrādi.

22.5.

CLARIN ERIC ievieš pienācīgi izstrādātu kārtību iespējamu drošības nosacījumu pārkāpumu un konfidenciālu pētniecības datu izpaušanas gadījumu izmeklēšanai.

23.1.

CLARIN ERIC ir darba devējs, kas nodrošina iespēju vienlīdzību. Darba līgumi atbilst tās valsts tiesību aktiem, kurā tiek nodarbināts personāls.

23.2.

Katram darba uzdevumam CLARIN ERIC izvēlas vislabāko kandidātu neatkarīgi no tā izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās pārliecības vai dzimuma.

24.1.

CLARIN ERIC pret iepirkuma kandidātiem un pretendentiem izturas vienlīdzīgi un nediskriminējoši, neatkarīgi no tā, vai to juridiskā adrese ir Savienībā. CLARIN ERIC iepirkuma politikā ievēro pārredzamības, nediskriminācijas un konkurences principus. Tā kā CLARIN ir dalīta infrastruktūra, iepirkumu daļēji veic individuālie locekļi, ievērojot attiecīgās valsts iepirkuma noteikumus un procedūras, un daļēji — pati CLARIN ERIC.

24.2.

Par visiem CLARIN ERIC iepirkumiem atbild Valde. Visi uzaicinājumi uz konkursu tiek publiskoti CLARIN ERIC tīmekļa vietnē, kā arī locekļu un novērotāju teritorijā. Ja iepirkuma summa ir lielāka par EUR 200 000, CLARIN ERIC ievēro principus, kas noteikti ES publiskā iepirkuma direktīvās un uz to pamata pieņemtajos piemērojamos valsts tiesību aktos. Lēmumu piešķirt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības publisko, izklāstot pilnīgu tā pamatojumu. Ģenerālā asambleja pieņem Īstenošanas noteikumus, kuros nosaka visu vajadzīgo informāciju par precīzu iepirkuma kārtību un kritērijiem.

24.3.

Locekļu un novērotāju iepirkumu, kas saistīts ar CLARIN darbībām, veic, pienācīgi ņemot vērā CLARIN ERIC vajadzības, tehniskās prasības un attiecīgo struktūru izdotas specifikācijas.

24.4.

Atbrīvojumus no nodokļa, pamatojoties uz 143. panta 1. punkta g) apakšpunktu un 151. panta 1. punkta b) apakšpunktu Padomes Direktīvā 2006/112/EK (2) un saskaņā ar 50. un 51. pantu Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 282/2011 (3), ierobežo līdz to preču un pakalpojumu pievienotās vērtības nodoklim, kuri paredzēti oficiālai lietošanai CLARIN ERIC vajadzībām, kuru vērtība pārsniedz EUR 250 un kurus pilnībā apmaksā un iepērk CLARIN ERIC. Individuālo locekļu iepirkumam šādus atbrīvojumus nepiemēro. Citus ierobežojumus nepiemēro.

25.1.

Kopumā CLARIN ERIC priekšroku dod atklātā pirmkoda un atklātās pieejas principiem, tomēr ievēro spēkā esošās licences.

25.2.

CLARIN ERIC nodrošina visu valodas resursu un instrumentu publisku aplūkojamību, izmantojot pamata metadatu aprakstus.

26.1.

CLARIN ERIC darbojas nenoteiktu laiku.

27.1.

CLARIN ERIC likvidācijā ievēro lēmumu, ko pieņēmusi Ģenerālā asambleja saskaņā ar 8.2. un 8.8. punktu.

27.2.

CLARIN ERIC informē Eiropas Komisiju par tās likvidācijas lēmumu bez nepamatotas kavēšanās un katrā ziņā 10 dienās pēc lēmuma pieņemšanas.

27.3.

Atlikušos aktīvus pēc CLARIN ERIC parādu nomaksas sadala starp locekļiem proporcionāli to uzkrātajām gada iemaksām CLARIN ERIC, kas norādītas 2. pielikumā. Saskaņā ar 16.3. punktu atlikušās saistības pēc CLARIN ERIC aktīvu iekļaušanas sadala starp locekļiem proporcionāli to gada iemaksām CLARIN ERIC, kas norādītas 2. pielikumā.

27.4.

CLARIN ERIC informē Eiropas Komisiju par savu likvidāciju bez nepamatotas kavēšanās un katrā ziņā 10 dienās pēc likvidācijas procedūras pabeigšanas.

27.5.

CLARIN ERIC beidz pastāvēt dienā, kad Eiropas Komisija publicē attiecīgu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

28.1.

CLARIN ERIC darbību reglamentē šādi tiesību akti tādā prioritātē, kādā tie norādīti:

29.1.

Eiropas Savienības Tiesas piekritībā ir strīdi starp locekļiem saistībā ar CLARIN ERIC, starp locekļiem un CLARIN ERIC, un strīdi, kuros viena no pusēm ir Savienība.

29.2.

Strīdos starp CLARIN ERIC un trešām personām ir piemērojami Savienības tiesību akti par piekritību. Gadījumos, uz kuriem neattiecas Savienības tiesību akti, kompetento tiesu šādu strīdu izšķiršanai nosaka Nīderlandes tiesību akti.

30.1.

Statūtu spēkā esošā redakcija vienmēr ir publiski pieejama CLARIN ERIC tīmekļa vietnē un juridiskajā adresē.

31.1.

Cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 45 kalendārās dienas pēc tam, kad stājies spēkā Komisijas lēmums izveidot CLARIN ERIC, uzņēmējvalsts sasauc Ģenerālās asamblejas dibināšanas sapulci.

31.2.

Uzņēmējvalsts informē dibinātājus par jebkuru īpašu steidzamu tiesisku darbību, kas ir jāveic CLARIN ERIC vārdā pirms dibināšanas sapulces. Ja neviens no dibinātājiem neizvirza iebildumus 5 darba dienās pēc paziņojuma saņemšanas, tiesisko darbību veic persona, kuru uzņēmējvalsts ir pienācīgi pilnvarojusi.

a)

Veterināros sertifikātus saskaņā ar II pielikuma 1. daļā sniegto paraugu izsniedz eksportētājas trešās valsts kompetentā iestāde.

Ja saņēmējai dalībvalstij attiecībā uz sertifikāciju ir papildu prasības, veterinārā sertifikāta oriģināla veidlapā ievieto arī apliecinājumus, kas apstiprina šo prasību izpildi.

b)

Veterinārā sertifikāta oriģināls ir viena papīra lapa; ja nepieciešams garāks teksts, tas jānoformē tā, lai visas vajadzīgās papīra lapas veidotu vienu nedalāmu dokumentu.

c)

Ja veterinārā sertifikāta paraugā norādīts, ka jāatstāj tikai atbilstīgie paziņojumi, par sertificēšanu atbildīgā amatpersona neatbilstīgos paziņojumus drīkst vai nu svītrot, to apliecinot ar iniciāļiem un zīmogu, vai arī no sertifikāta veidlapas pilnīgi dzēst.

d)

Veterināro sertifikātu izstrādā vismaz vienā no oficiālajām tās dalībvalsts valodām, kurai piederīgs ir robežkontroles punkts, caur ko sūtījumu ieved Eiropas Savienībā, un vismaz vienā no saņēmējas dalībvalsts oficiālajām valodām. Tomēr šīs dalībvalstis drīkst atļaut sertifikātu sagatavot citas dalībvalsts oficiālajā valodā, tam attiecīgā gadījumā pievienojot oficiālu tulkojumu.

e)

Ja sūtījuma vienību identifikācijas nolūkā (veterināro sertifikātu paraugu I.28. ailes shēma) veterinārajam sertifikātam pievieno papildu lapas, šīs lapas arī uzskata par veterinārā sertifikāta oriģināla daļu un par sertificēšanu atbildīgā amatpersona uz katras lappuses parakstās un uzliek zīmogu.

f)

Ja veterinārajam sertifikātam kopā ar e) punktā minētajām papildu shēmām ir vairāk nekā viena lappuse, katru lappusi tās apakšā numurē ar (lappuses numurs) no (kopējais lappušu skaits), bet tās augšā norāda sertifikāta numuru, kuru tam piešķīrusi kompetentā iestāde.

g)

Pēdējā darbdienā pirms sūtījuma iekraušanas eksportēšanai uz Eiropas Savienību veterinārā sertifikāta oriģināls jāaizpilda un jāparaksta valsts pilnvarotam veterinārārstam. Eksportētājas trešās valsts kompetentās iestādes nodrošina, lai būtu izpildītas Padomes Direktīvā 96/93/EK (1) noteiktajām prasībām līdzvērtīgas sertifikācijas prasības.

Valsts pilnvarotā veterinārārsta paraksts un zīmogs ir citādā krāsā nekā veterinārā sertifikāta drukas krāsa. Šī prasība attiecas arī uz zīmogiem, izņemot reljefos zīmogus vai ūdenszīmes.

h)

Veterinārā sertifikāta oriģinālam jābūt kopā ar sūtījumu, līdz pēdējais nonāk robežkontroles punktā, caur kuru to ieved Eiropas Savienībā.

i)

Veterinārā sertifikāta parauga I.2. un II.a ailē minētā sertifikāta numura piešķīrējai jābūt eksportētājas trešās valsts kompetentajai iestādei.

1)

Neskarot Direktīvas 2000/29/EK III pielikuma A daļā (9., 16., 18. punkts) un IV pielikuma A daļas I iedaļā (14., 15., 17., 18., 19.2., 20., 22.1., 22.2., 23.1., 23.2., 32.1., 32.3., 33., 34., 36.1., 39., 40., 43., 44., 46. punkts) paredzētos noteikumus, minētajiem augiem, kuru izcelsmes vieta ir trešās valstis (izņemot Ķīnu), par kurām ir zināms, ka tajās sastopams minētais organisms, pievieno minētās direktīvas 13. panta 1. punktā paredzēto sertifikātu, kurā zem virsraksta “Papildu deklarācija” norāda, ka:

2)

Minētos augus, kas importēti saskaņā ar 1. punktu, rūpīgi pārbauda ievešanas punktā vai saņemšanas vietā, kura noteikta atbilstīgi Komisijas Direktīvai 2004/103/EK (1). Izmantotās pārbaudes metodes nodrošina visu iespējamo minētā organisma klātbūtnes pazīmju konstatēšanu, īpaši uz augu saknēm un stumbriem. Šīs pārbaudes laikā tiek veikta arī mērķtiecīga destruktīva paraugu ņemšana. Pārbaudē izmantotais paraugs ir tik liels, lai ar 99 % ticamību varētu konstatēt invadēšanās pakāpi, kas sasniedz vismaz 1 %.

1)

Neskarot Direktīvas 2000/29/EK III pielikuma A daļā (9., 16., 18. punkts) un IV pielikuma A daļas I iedaļā (14., 15., 17., 18., 19.2., 20., 22.1., 22.2., 23.1., 23.2., 32.1., 32.3., 33., 34., 36.1., 39., 40., 43., 44., 46. punkts) paredzētos noteikumus, minētajiem augiem, kuru izcelsmes vieta ir Ķīna, pievieno minētās direktīvas 13. panta 1. punktā paredzēto sertifikātu, kurā zem virsraksta “Papildu deklarācija” norāda, ka:

2)

Minētos augus, kas importēti saskaņā ar 1. punktu, rūpīgi pārbauda ievešanas punktā vai saņemšanas vietā, kas noteikta atbilstīgi Direktīvai 2004/103/EK. Izmantotās pārbaudes metodes, tostarp mērķtiecīga destruktīva paraugu ņemšana no katras partijas, nodrošina visu iespējamo minētā organisma klātbūtnes pazīmju konstatēšanu, īpaši uz augu saknēm un stumbriem. Pārbaudē izmantotais paraugs ir tik liels, lai ar 99 % ticamību varētu konstatēt invadēšanās pakāpi, kas sasniedz vismaz 1 %.

1. punktā minēto destruktīvo paraugu ņemšanu veic šajā tabulā noteiktajā apmērā.

1)

Minētos augus, kuru izcelsme (2) ir norobežotajās teritorijās Savienībā, var pārvietot Savienības teritorijā tikai tad, ja tiem ir pievienota augu pase, kas sagatavota un izdota saskaņā ar Komisijas Direktīvu 92/105/EEK (3), un tie vismaz divus gadus pirms pārvietošanas ir audzēti audzēšanas vietā:

Uz potcelmiem, kuri atbilst pirmajā punktā noteiktajām prasībām, var būt uzpotēti potzari, kas nav audzēti minētajos apstākļos, taču to diametrs resnākajā vietā nedrīkst pārsniegt 1 cm.

2)

Minētos augus, kuru izcelsme (5) nav norobežotajās teritorijās, bet kuri ir ievesti audzēšanas vietā šādā teritorijā, var pārvietot Savienībā ar nosacījumu, ka attiecīgā audzēšanas vieta atbilst 1. punkta iii) apakšpunktā paredzētajām prasībām, un tikai tad, ja tiem ir pievienota augu pase, kas sagatavota un izdota saskaņā ar Direktīvu 92/105/EEK.

3)

Minētos augus, ko importē no trešām valstīm, par kurām zināms, ka tajās ir sastopams minētais organisms, saskaņā ar 1. iedaļu drīkst pārvietot Savienībā tikai tad, ja tiem ir pievienota 1. punktā minētā augu pase.

1)

Norobežotās teritorijas sastāv no šādām zonām:

2)

Zonu precīza norobežošana jāpamato ar atzītiem zinātniskiem principiem, minētā organisma bioloģiju, invadēšanās pakāpi, saimniekaugu izplatības īpatnībām attiecīgajā teritorijā un pierādījumiem par minētā organisma iedzīvošanos. Ja atbildīgā oficiālā iestāde secina, ka, ņemot vērā uzliesmojuma apstākļus, konkrētās izmeklēšanas rezultātus un to, vai izskaušanas pasākumi piemēroti nekavējoties, attiecīgajā teritorijā ir iespējama minētā organisma izskaušana, buferzonas rādiusu var samazināt, taču tas nedrīkst būt mazāks par vienu kilometru aiz invadētās zonas robežas. Ja attiecīgā organisma izskaušana vairs nav iespējama, rādiuss nedrīkst būt mazāks par diviem kilometriem.

3)

Ja minētā organisma klātbūtne tiek apstiprināta ārpus invadētās zonas, attiecīgi pārskata un maina invadētās zonas un buferzonas robežas.

4)

Ja minētais organisms, pamatojoties uz 5. panta 1. punktā minētajiem apsekojumiem un II pielikuma 3. iedaļas 1. punkta h) apakšpunktā minēto monitoringu, norobežotajā teritorijā netiek konstatēts periodā, ko veido vismaz viens veģetācijas periods un viens papildu gads un kas jebkurā gadījumā nav mazāks par četriem secīgiem gadiem, minētos norobežojumus var atcelt. Precīzs veģetācijas perioda ilgums ir atkarīgs no pierādījumiem, kas pieejami par konkrēto teritoriju vai līdzīgu klimatisko zonu. Norobežojumus var atcelt arī tad, ja turpmākā izmeklēšanā tiek konstatēts, ka 2. iedaļas 1. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti.

1)

Saskaņā ar 6. panta 2. punktu dalībvalstīm 6. panta 1. punktā paredzētā norobežotā teritorija nav jāveido, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2)

Ja 1. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, dalībvalstīm nav jāveido norobežotas teritorijas, ja tās izpilda šādus nosacījumus:

Pasākumus, kas minēti a)–f) apakšpunktā, izklāsta 7. pantā minētajā ziņojumā.

1)

Lai izskaustu minēto organismu, dalībvalstis norobežotajās teritorijās veic šādus pasākumus:

Pasākumus, kas minēti a)–k) apakšpunktā, izklāsta 7. pantā minētajā ziņojumā.

2)

Ja 5. pantā minēto apsekojumu rezultāti vairāk nekā četru secīgu gadu laikā apstiprina minētā organisma klātbūtni kādā teritorijā un ja ir pierādījumi tam, ka minētais organisms vairs nav izskaužams, dalībvalstis var neveikt citus pasākumus, izņemot minētā organisma izplatības ierobežošanu attiecīgajā teritorijā. Minēto pasākumu ietvaros veic vismaz šādas darbības:

Pasākumus, kas minēti a)–i) apakšpunktā, izklāsta 7. pantā minētajā ziņojumā.