28.1.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2011/92/ES

(2011. gada 13. decembris)

par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu

(kodificēta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Padomes Direktīva 85/377/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (3) ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē.

(2)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantu Savienības vides politika balstās uz piesardzības principu un preventīvās darbības principu un uz principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un uz principu, ka maksā piesārņotājs. Ietekme uz vidi būtu jāņem vērā pēc iespējas agrākā visu tehniskās plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesu stadijā.

(3)	Būtu jāsaskaņo ietekmes uz vidi novērtējuma principi, jo īpaši attiecībā uz projektiem, kurus vajadzētu novērtēt, uz attīstītāju galvenajiem pienākumiem un uz novērtējuma saturu. Dalībvalstis var noteikt stingrākus noteikumus, lai aizsargātu vidi.

(4)	Turklāt jāsasniedz viens no Savienības mērķiem vides aizsardzības un dzīves kvalitātes jomā.

(5)	Savienības tiesību aktos vides jomā ir normas, kas ļauj valsts iestādēm un citām struktūrām pieņemt lēmumus, kuri var būtiski ietekmēt vidi, kā arī personu veselību un labklājību.

(6)	Būtu jāparedz ietekmes uz vidi novērtējuma vispārēji principi, lai papildinātu un koordinētu attīstības piekrišanas procedūru, kas reglamentē valsts un privātus projektus, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi.

(7)

Attīstības piekrišana valsts un privātiem projektiem, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi, būtu jānodrošina vienīgi pēc tam, kad veikts minēto projektu iespējamās nozīmīgās ietekmes uz vidi novērtējums. Minētais novērtējums būtu jāveic, pamatojoties uz attiecīgu informāciju, ko sniedzis attīstītājs un ko var papildināt iestādes un tā sabiedrības daļa, kurai var būt interese par attiecīgo projektu.

(8)	Projektiem, kas pieder pie konkrētiem tipiem, ir būtiska ietekme uz vidi, un minētie projekti parasti būtu sistemātiski jānovērtē.

(9)	Citu tipu projektiem var nebūt būtiskas ietekmes uz vidi visos gadījumos, un minētie projekti būtu jānovērtē gadījumos, kad dalībvalstis uzskata, ka tiem var būt būtiska ietekme uz vidi.

(10)	Dalībvalstis var noteikt limitus vai kritērijus, lai noteiktu, kuri šāda veida projekti būtu jānovērtē, pamatojoties uz to ietekmes uz vidi būtiskumu. Nevajadzētu būt prasībai dalībvalstīm katrā gadījumā pārbaudīt projektus, kas nesasniedz minētos limitus vai kas neatbilst minētajiem kritērijiem.

(11)

Nosakot šādus limitus vai kritērijus vai pārbaudot projektus katrā gadījumā, lai noteiktu, kuri projekti būtu jānovērtē, pamatojoties uz to būtisko ietekmi uz vidi, dalībvalstīm būtu jāņem vērā attiecīgie atlasītie kritēriji, kas paredzēti šajā direktīvā. Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstīm ir visērtāk piemērot minētos kritērijus specifiskos gadījumos.

(12)	Attiecībā uz novērtējamiem projektiem būtu jānodrošina noteikts minimālais informācijas daudzums par projektu un tā ietekmi.

(13)

Ir lietderīgi noteikt kārtību, lai dotu iespēju attīstītājam saņemt atzinumu no kompetentajām iestādēm par tās informācijas saturu un apjomu, kas jāsagatavo un jāiesniedz novērtējumam. Dalībvalstis saskaņā ar šo kārtību var pieprasīt, lai attīstītājs nodrošinātu inter alia alternatīvas projektiem, par kuriem tas gatavojas iesniegt pieteikumu.

(14)	Projekta ietekme uz vidi būtu jānovērtē, lai ņemtu vērā rūpes par cilvēka veselības aizsardzību, lai ar labāku vidi veicinātu dzīves kvalitāti, lai nodrošinātu sugu daudzveidības saglabāšanos un lai saglabātu ekosistēmas reprodukcijas spēju kā dzīvības pamatavotu.

(15)	Ir vēlams paredzēt stingrākus noteikumus par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā, lai ņemtu vērā attīstību starptautiskā mērogā. Eiropas Kopiena 1991. gada 25. februārī parakstīja Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā, un to ratificēja 1997. gada 24. jūnijā.

(16)

Efektīva sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā dod iespēju sabiedrībai paust un lēmumu pieņēmējam ņemt vērā viedokļus un bažas, kas var būt saistītas ar minētajiem lēmumiem, tādējādi palielinot politisko atbildību un lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību un sekmējot sabiedrības informētību vides jautājumos un atbalstu pieņemtajiem lēmumiem.

(17)	Līdzdalība, tostarp apvienību, organizāciju un grupu, jo īpaši nevalstisko vides aizsardzības organizāciju līdzdalība, attiecīgi būtu jāveicina, inter alia uzlabojot sabiedrības izglītotību vides jautājumos.

(18)	Eiropas Kopiena 1998. gada 25. jūnijā parakstīja ANO/EEK Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesās saistībā ar vides jautājumiem (“Orhūsas konvencija”) un ratificēja to 2005. gada 17. februārī.

(19)	Viens no Orhūsas konvencijas mērķiem ir vēlme garantēt tiesības uz sabiedrības dalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, lai palīdzētu aizsargāt personu tiesības dzīvot veselībai un labklājībai piemērotā vidē.

(20)	Orhūsas konvencijas 6. pantā paredzēta sabiedrības dalība tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar konkrētas darbības, kuras uzskaitītas konvencijas I pielikumā, un darbības, kuras nav šādi uzskaitītas, bet var būtiski ietekmēt vidi.

(21)	Orhūsas konvencijas 9. panta 2. un 4. punktā paredzēta tiesas procesu vai citu procedūru pieejamība, lai apstrīdētu tādu lēmumu, darbību vai bezdarbību būtības vai procesuālo likumību, uz kurām attiecas minētās konvencijas 6. panta noteikumi par sabiedrības dalību.

(22)	Tomēr šī direktīva nebūtu jāpiemēro projektiem, kuru sīks izklāsts pieņemts ar īpašu valsts tiesību aktu, jo šīs direktīvas mērķi, tostarp sniegt informāciju, tiek sasniegti likumdošanas procesā.

(23)	Turklāt izņēmuma gadījumos var būt pieļaujama konkrēta projekta nepakļaušana novērtējuma procedūrai, kas paredzēta šajā direktīvā, ja attiecīgā informācija tiek sniegta Komisijai un sabiedrībai.

(24)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga un seku dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(25)	Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem V pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Šī direktīva attiecas uz to valsts un privāto projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kuriem, iespējams, ir būtiska ietekme uz vidi.

2. Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

“projekts” nozīmē:

—	celtniecības darbu vai citu ierīkošanu vai programmu izpildi,

—	citu iejaukšanos dabiskajā apkārtnē un ainavā, to skaitā iejaukšanos, kas saistīta ar minerālo resursu ieguvi;

b)	“attīstītājs” nozīmē atļaujas pieprasītāju privātam projektam vai valsts iestādi, kas ierosina projektu;

c)	“attīstības piekrišana” nozīmē kompetentās iestādes vai iestāžu lēmumu, kas piešķir attīstītājam tiesības turpināt projektu;

d)	“sabiedrība” nozīmē vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un – saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai praksi – to apvienības, organizācijas vai grupas;

“attiecīgā sabiedrības daļa” nozīmē sabiedrības daļu, kuru ietekmē vai var ietekmēt ar vidi saistīto lēmumu pieņemšanas procedūra, kas minēta 2. panta 2. punktā, vai kura ir šajā jautājumā ieinteresēta; piemērojot šo definīciju, uzskata, ka nevalstiskās organizācijas, kuras veicina vides aizsardzību un atbilst visām attiecīgās valsts tiesību aktu prasībām, ir ieinteresētas;

f)	“kompetentā iestāde vai iestādes” nozīmē iestādi vai iestādes, ko dalībvalstis iecēlušas kā atbildīgās par to pienākumu izpildi, kuri izriet no šīs direktīvas.

3. Dalībvalstis – ja valsts tiesību akti to paredz, tad katrā gadījumā atsevišķi – var nolemt nepiemērot šo direktīvu projektiem, kas paredzēti valsts aizsardzības mērķiem, ja tās uzskata, ka šāda piemērošana negatīvi ietekmēs minētos mērķus.

4. Šī direktīva neattiecas uz projektiem, kuru sīku izklāstu pieņem ar īpašu valsts tiesību aktu, jo šīs direktīvas mērķi, tostarp sniegt informāciju, tiek sasniegti likumdošanas procesā.

2. pants

1. Dalībvalstis nosaka visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, pirms tiek dota piekrišana, uz tiem projektiem, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi inter alia to rakstura, apjoma vai atrašanās vietas dēļ, attiektos prasība par attīstības piekrišanu un novērtējumu attiecībā uz to ietekmi. Minētie projekti ir noteikti 4. pantā.

2. Ietekmes uz vidi novērtējumu var iekļaut dalībvalstīs pastāvošajā projektu piekrišanas procedūrā vai, ja tas neizdodas, citā procedūrā, vai procedūrā, kas jāizveido, lai īstenotu šīs direktīvas mērķus.

3. Dalībvalstis var paredzēt vienotu kārtību, lai īstenotu šīs direktīvas prasības un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/1/EK (2008. gada 15. janvāris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (5) prasības.

4. Neskarot 7. pantu, dalībvalstis var izņēmuma gadījumos nepakļaut konkrētu projektu pilnībā vai daļēji noteikumiem, kas paredzēti šajā direktīvā.

Šajā gadījumā dalībvalstis:

a)	apsver, vai būtu vajadzīgs cita veida novērtējums;

b)	attiecīgajai sabiedrības daļai dara zināmu informāciju, kas iegūta a) apakšpunktā minētajā cita veida novērtējumā, informāciju, kura attiecas uz atbrīvojumu un tā piešķiršanas iemesliem;

c)	pirms tiek dota piekrišana, informē Komisiju par iemesliem, kas attaisno atbrīvojuma piešķiršanu, un nodrošina to ar informāciju, kas attiecīgos gadījumos darīta zināma tās pilsoņiem.

Komisija nekavējoties nosūta šos dokumentus pārējām dalībvalstīm.

Komisija katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentā un Padomē ziņojumu par šā punkta piemērošanu.

3. pants

Ietekmes uz vidi novērtējums pienācīgā veidā, ņemot vērā katru atsevišķu gadījumu un saskaņā ar 4. līdz 12. pantu, nosaka, raksturo un novērtē projekta tiešo un netiešo ietekmi uz šādiem faktoriem:

a)	cilvēku, faunu un floru;

b)	augsni, ūdeni, gaisu, klimatu un ainavu;

c)	materiālām vērtībām un kultūras mantojumu;

d)	mijiedarbību starp faktoriem, kas minēti a), b) un c) punktā.

4. pants

1. Saskaņā ar 2. panta 4. punktu I pielikumā uzskaitītos projektus pakļauj novērtējumam saskaņā ar 5. līdz 10. pantu.

2. Saskaņā ar 2. panta 4. punktu attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem projektiem dalībvalstis nolemj, vai projekts jānovērtē saskaņā ar 5. līdz 10. pantu. Dalībvalstis nolemj, izmantojot:

a)	katra gadījuma pārbaudes; vai

b)	dalībvalsts noteiktos limitus vai kritērijus.

Dalībvalstis var nolemt piemērot gan a), gan b) apakšpunktā minēto kārtību.

3. Kad katra gadījuma pārbaude tiek veikta vai ir noteikti limiti vai kritēriji, kas šim mērķim paredzēti 2. punktā, ņem vērā attiecīgos atlasītos kritērijus, kas paredzēti III pielikumā.

4. Dalībvalstis nodrošina, lai tas, ko kompetentās iestādes nosaka saskaņā ar 2. punktu, tiktu paziņots sabiedrībai.

5. pants

1. Gadījumā, kad pastāv projekti, kas saskaņā ar 4. pantu jāpakļauj ietekmes uz vidi novērtējumam saskaņā ar šo pantu un 6. līdz 10. pantu, dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attīstītājs attiecīgā formā sniedz IV pielikumā paredzēto informāciju tiktāl, ciktāl:

a)	dalībvalstis uzskata, ka informācija ir saistīta ar doto piekrišanas procedūras stadiju un ar tām konkrēta projekta vai projekta tipa un vides īpašībām, kas var tikt ietekmētas;

b)	dalībvalstis uzskata, ka attīstītājam var pieprasīt apkopot šo informāciju, inter alia ņemot vērā pašreizējās novērtējuma zināšanas un metodes.

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja to pieprasa attīstītājs pirms attīstības piekrišanas pieprasījuma iesniegšanas, kompetentā iestāde sniedz atzinumu par informāciju, kas attīstītājam jāsniedz saskaņā ar 1. punktu. Kompetentā iestāde apspriežas ar attīstītāju un iestādēm, kas iepriekš minētas 6. panta 1. punktā, pirms tā sniedz savu atzinumu. Fakts, ka iestāde ir sniegusi atzinumu saskaņā ar šo punktu, neliedz tai pēc tam pieprasīt attīstītājam sniegt turpmāku informāciju.

Dalībvalstis var pieprasīt, lai kompetentās iestādes sniedz šādu atzinumu, neatkarīgi no tā, vai attīstītājs to pieprasa.

3. Informācija, kas attīstītājam jāsniedz saskaņā ar 1. punktu, ietver vismaz:

a)	projekta aprakstu, kas satur informāciju par projekta norises vietu, tā dizainu un apjomu;

b)	to pasākumu aprakstu, kas paredzēti, lai izvairītos no būtiskas negatīvas ietekmes, samazinātu to un, ja iespējams, to kompensētu;

c)	datus, kas ir vajadzīgi, lai noteiktu un novērtētu galveno ietekmi uz vidi, kāda var būt projektam;

d)	īsu galveno alternatīvu aprakstu, kuru ir izpētījis attīstītājs, un šīs izvēles galvenā iemesla norādījumu, ņemot vērā ietekmi uz vidi;

e)	šā punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās informācijas netehnisku kopsavilkumu.

4. Dalībvalstis vajadzības gadījumā nodrošina, lai jebkura iestāde, kuras rīcībā ir attiecīga informācija, kurai ir tiešs sakars ar 3. pantu, dara šo informāciju zināmu attīstītājam.

6. pants

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tām iestādēm, kuras var būt saistītas ar projektu to īpašās atbildības par vidi dēļ, tiek dota iespēja izteikt savu viedokli par attīstītāja sniegto informāciju un par attīstības piekrišanas lūgumu. Šajā nolūkā dalībvalstis nosaka iestādes, ar kurām apspriesties vai nu vispārīgos jautājumos, vai par katru gadījumu atsevišķi. Informāciju, kas iegūta saskaņā ar 5. pantu, nosūta šīm iestādēm. Apspriešanās kārtību sīki izstrādā dalībvalstis.

2. Pēc iespējas agrīnākā stadijā ar vidi saistītā lēmuma pieņemšanas procedūrā, kas minēta 2. panta 2. punktā, un vēlākais, tiklīdz pamatoti iespējams šādu informāciju sniegt, sabiedrībai sniedz informāciju (ar publisku paziņojumu vai citā piemērotā veidā, piemēram, elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos, ja tie ir pieejami) šādos jautājumos:

a)	lūgums piešķirt attīstības piekrišanu;

b)	tas, ka uz konkrēto projektu attiecas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra un, attiecīgā gadījumā, šīs direktīvas 7. pants;

c)	sīkāka informācija par kompetentajām iestādēm, kas atbild par lēmuma pieņemšanu un kurās var saņemt attiecīgu informāciju, un kam var iesniegt atsauksmes vai jautājumus, kā arī atsauksmju vai jautājumu iesniegšanas termiņš;

d)	iespējamo lēmumu būtība vai – ja iespējams tikai viens lēmums – lēmuma projekts;

e)	norāde uz tās informācijas pieejamību, kas savākta, ievērojot 5. pantu;

f)	norāde uz attiecīgās informācijas pieejamības laiku, vietu un veidu;

g)	sīkāka informācija par tiem pasākumiem sabiedrības līdzdalībai, kas veikti saskaņā ar šā panta 5. punktu.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka pieņemamā termiņā attiecīgajai sabiedrības daļai ir pieejama:

a)	visa informācija, kas savākta saskaņā ar 5. pantu;

b)	saskaņā ar valsts tiesību aktiem – būtiskākie ziņojumi un ieteikumi, kurus kompetentā iestāde vai iestādes ir saņēmušas līdz laikam, kad attiecīgo sabiedrības daļu informē saskaņā ar šā panta 2. punktu;

saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (6) noteikumiem – šā panta 2. punktā neminēta informācija, kas attiecas uz lēmumu, kuru pieņem saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu, un kas kļūst pieejama tikai pēc attiecīgās sabiedrības daļas informēšanas saskaņā ar šā panta 2. punktu.

4. Attiecīgajai sabiedrības daļai laikus dod reālas iespējas piedalīties vides lēmumu pieņemšanas procedūrā, kas minēta 2. panta 2. punktā, un tālab tai ir tiesības sniegt atsauksmes un paust viedokļus kompetentajai iestādei, kamēr vēl tiek izskatītas visas iespējas un nav pieņemts lēmums attiecībā uz attīstības piekrišanas piešķiršanas lūgumu.

5. Dalībvalstis paredz sīki izstrādātus noteikumus sabiedrības informēšanai (piemēram, izsūtot informāciju pa pastu noteiktā teritorijā vai publicējot to vietējā laikrakstā) un attiecīgās sabiedrības daļas viedokļa apzināšanai (piemēram, aicinot iedzīvotājus izteikties rakstiski vai veicot sabiedrības aptauju).

6. Dažādajos lemšanas posmos jāparedz pieņemami termiņi, ar tiem atvēlot pietiekami daudz laika sabiedrības informēšanai un ļaujot attiecīgajai sabiedrības daļai sagatavoties un efektīvi piedalīties vides lēmumu pieņemšanā saskaņā ar šo pantu.

7. pants

1. Ja dalībvalsts apzinās, ka projektam var būt būtiska ietekme uz vidi citā dalībvalstī, vai ja dalībvalsts, kuru šis projekts var būtiski ietekmēt, to pieprasa, tad dalībvalsts, kuras teritorijā paredzēts īstenot projektu, pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā tad, kad tā informē savu sabiedrību, ietekmētajai dalībvalstij, inter alia, nosūta:

a)	projekta aprakstu kopā ar visu pieejamo informāciju par tā iespējamo pārrobežu ietekmi;

b)	informāciju par iespējamā lēmuma būtību.

Dalībvalsts, kuras teritorijā plānots veikt projektu, atvēl otrai dalībvalstij pietiekami daudz laika, kurā norādīt, vai tā vēlas piedalīties 2. panta 2. punktā minētajā vides lēmumu pieņemšanas procedūrā; turklāt projekta īstenotāja dalībvalsts var iekļaut šajā sūtījumā informāciju, kas minēta šā panta 2. punktā.

2. Ja dalībvalsts, kas saņem informāciju saskaņā ar 1. punktu, norāda, ka tā vēlas piedalīties 2. panta 2. punktā minētajā vides lēmumu pieņemšanas procedūrā, tad dalībvalsts, kuras teritorijā paredzēts īstenot projektu, nosūta (ja tā vēl to nav izdarījusi) ietekmētajai dalībvalstij informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 6. panta 2. punktu un jādara pieejama saskaņā ar 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu.

3. Attiecīgās dalībvalstis, katra tik lielā mērā, cik ir ieinteresēta, arī nodrošina:

a)	lai 1. un 2. punktā minētā informācija būtu pieejama saprātīgā termiņā attiecīgajām iestādēm, kas minētas 6. panta 1. punktā, un attiecīgajai sabiedrības daļai tās dalībvalsts teritorijā, kas var tikt būtiski ietekmēta; un

b)	lai 6. panta 1. punktā minētajām iestādēm un attiecīgajai sabiedrības daļai būtu dota iespēja, pirms sniedz projekta attīstības piekrišanu, izteikt savu viedokli saprātīgā laikposmā par informāciju, kas sniegta kompetentajai iestādei tajā dalībvalstī, kuras teritorijā paredzēts veikt projektu.

4. Attiecīgās dalībvalstis apspriežas par inter alia iespējamo projekta pārrobežu ietekmi un par paredzētajiem pasākumiem, lai samazinātu vai novērstu šādu ietekmi, un vienojas par saprātīgu apspriedes ilguma termiņu.

5. Attiecīgā dalībvalsts var paredzēt sīki izstrādātus šā panta īstenošanas noteikumus, un tiem jābūt tādiem, lai attiecīgā sabiedrības daļa ietekmētās dalībvalsts teritorijā varētu efektīvi piedalīties 2. panta 2. punktā minētajā vides lēmumu pieņemšanas procedūrā attiecībā uz konkrēto projektu.

8. pants

Attīstības piekrišanas procedūrā jāņem vērā informācija, kas iegūta saskaņā ar 5., 6. un 7. pantu.

9. pants

1. Kad ir pieņemts lēmums piešķirt vai atteikt attīstības piekrišanu, kompetentā iestāde vai iestādes saskaņā ar attiecīgo procedūru informē par to sabiedrību un dara tai pieejamu šādu informāciju:

a)	lēmuma saturs un visi ar to saistītie nosacījumi;

b)	pēc attiecīgās sabiedrības daļas pausto bažu un viedokļu izpētes – galvenie iemesli un apsvērumi, kas ir šā lēmuma pamatā, tostarp informācija par sabiedrības līdzdalības procesu;

c)	vajadzības gadījumā – to galveno pasākumu apraksts, kas paredzēti, lai novērstu būtisku negatīvu ietekmi, mazinātu to un, ja iespējams, to kompensētu.

2. Kompetentā iestāde vai iestādes informē katru dalībvalsti, ar kuru notikusi apspriešanās saskaņā ar 7. pantu, nosūtot tai informāciju, kas minēta šā panta 1. punktā.

Dalībvalsts, ar kuru notikusi apspriešanās, nodrošina, ka šo informāciju piemērotā veidā dara pieejamu attiecīgajai sabiedrības daļai tās teritorijā.

10. pants

Šīs direktīvas noteikumi neskar kompetento iestāžu pienākumu ievērot ierobežojumus, kādus uzliek valsts normatīvie un administratīvie akti un ieviestā tiesiskā prakse attiecībā uz rūpniecisko un komercnoslēpumu, ietverot intelektuālo īpašumu, un sabiedrības interešu aizsardzību.

Gadījumos, kad ir piemērojams 7. pants, uz informācijas nosūtīšanu uz citu dalībvalsti un tās saņemšanu citā dalībvalstī attiecas ierobežojumi, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā projekts ierosināts.

11. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar valsts tiesību sistēmu attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem:

a)	kuri ir pietiekami ieinteresēti; vai

b)	ja dalībvalsts administratīvi procesuālajās tiesībās tas paredzēts kā priekšnoteikums – kuru tiesības ir aizskartas;

ir iespēja pārskatīšanas kārtībā ierosināt lietu tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, kas izveidota ar tiesību aktiem, lai apstrīdētu tādu lēmumu, darbību vai bezdarbības būtības vai procesuālo likumību, uz kuru attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību.

2. Dalībvalstis nosaka, kurā stadijā minētos lēmumus, darbības vai bezdarbību var apstrīdēt.

3. Dalībvalstis nosaka, kas tieši uzskatāms par pietiekamu ieinteresētību un tiesību aizskārumu, paturot prātā mērķi – attiecīgajai sabiedrības daļai nodrošināt tiesas pieejamību. Tālab šā panta 1. punkta a) apakšpunkta sakarā jebkuras 1. panta 2. punktā minētajām prasībām atbilstošas nevalstiskās organizācijas interesi uzskata par pietiekamu. Uzskata arī, ka šādām organizācijām ir tiesības, kas var tikt aizskartas, kā noteikts šā panta 1. punkta b) apakšpunktā.

4. Šā panta noteikumi neliedz lietu nodot iepriekšējai izskatīšanai administratīvā iestādē, un – ja valsts tiesību aktos ir šāda prasība – tie neietekmē prasību pirms juridiskās pārskatīšanas procedūras piemērošanas izmantot visas iespējas administratīvajā pārskatīšanas procedūrā.

Visām šīm procedūrām jābūt godīgām, taisnīgām, laicīgām un ne pārmērīgi dārgām.

5. Lai veicinātu šā panta noteikumu efektivitāti, dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama praktiska informācija par piekļuvi administratīvajām un tiesu pārskatīšanas procedūrām.

12. pants

1. Dalībvalstis un Komisija apmainās ar informāciju par gūto pieredzi šīs direktīvas piemērošanā.

2. Jo īpaši dalībvalstis informē Komisiju par jebkādiem kritērijiem un/vai limitiem, kas pieņemti, lai atlasītu attiecīgos projektus, saskaņā ar 4. panta 2. punktu.

3. Pamatojoties uz minēto informācijas apmaiņu, Komisija, ja ir nepieciešams, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei papildu priekšlikumus, lai nodrošinātu ka šo direktīvu piemēro pietiekami koordinētā veidā.

13. pants

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

14. pants

Direktīvu 85/337/EEK, kā tā grozīta ar direktīvām, kas minētas V pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem V pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas VI pielikumā.

15. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

16. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2011. gada 13. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. SZPUNAR

(1) OV C 248, 25.8.2011., 154. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2011. gada 13. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 15. novembra lēmums.

(3) OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.

(4) Sk. VI pielikuma A daļu.

(5) OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.

(6) OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.

I PIELIKUMS

PROJEKTI, KAS MINĒTI 4. PANTA 1. PUNKTĀ

1.	Naftas pārstrādes rūpnīcas (izņemot uzņēmumus, kas no naftas ražo vienīgi smērvielas) un iekārtas 500 un vairāk tonnu ogļu vai degakmens gazifikācijai vai šķidrināšanai dienā.

a)	Termoelektrostacijas un citas iekšdedzes iekārtas ar 300 megavatu vai lielāku siltuma jaudu;

atomelektrostacijas un citi kodolreaktori, ietverot šādu atomelektrostaciju vai kodolreaktoru izjaukšanu vai to ekspluatācijas pārtraukšanu (1) (izņemot pētījumu iekārtas šķelšanās un bagātināšanās materiālu ražošanai un konversijai, kuru maksimālā jauda nepārsniedz 1 kilovatu nepārtraukta siltuma daudzuma).

a)	Iekārtas kodoldegvielas ar samazinātu radioaktivitāti pārstrādei;

iekārtas, kas konstruētas:

i)	kodoldegvielas ražošanai vai bagātināšanai;

ii)	kodoldegvielas ar samazinātu radioaktivitāti vai augstas pakāpes radioaktīvu atkritumu apstrādei;

iii)	kodoldegvielas ar samazinātu radioaktivitāti galējai noglabāšanai;

iv)	vienīgi radioaktīvo atkritumu galējai noglabāšanai;

v)	vienīgi kodoldegvielas ar samazinātu radioaktivitāti vai radioaktīvo atkritumu glabāšanai (plānota ilgāk par 10 gadiem) no to ražošanas vietas atšķirīgā vietā.

a)	Rūpnīca čuguna un tērauda sākotnējai kausēšanai;

b)	iekārtas neapstrādātu krāsaino metālu ražošanai no rūdas, koncentrātiem vai sekundārām izejvielām metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesos.

Iekārtas azbesta ieguvei un azbesta un azbestu saturošu vielu apstrādei un pārstrādei: azbesta cementa ražojumiem ar ražošanas apjomu gadā, kas pārsniedz 20 000 tonnu pabeigtu ražojumu, abrazīviem materiāliem ar ražošanas apjomu gadā, kas pārsniedz 50 tonnu pabeigtu ražojumu, un citiem azbesta izmantošanas veidiem ar izlietojumu, kas pārsniedz 200 tonnu gadā.

Ķīmiskās rūpnīcas, t. i., tās iekārtas vielu ražošanai rūpnīcu mērogā, izmantojot ķīmiskās konversijas procesus, kuros vairākas vienības tiek pretstatītas un funkcionāli pielāgotas viena otrai un kuras ir paredzētas:

a)	pamata organisko ķīmisko vielu ražošanai;

b)	pamata neorganisko ķīmisko vielu ražošanai;

c)	fosforu, slāpekli vai kāliju saturoša mēslojuma (vienkārša mēslojuma vai maisījuma) ražošanai;

d)	augu aizsardzības produktu un biocīdu ražošanai;

e)	pamata farmaceitisko preču ražošanai, izmantojot ķīmisku vai bioloģisku procesu;

f)	sprāgstvielu ražošanai.

a)	Tālsatiksmes dzelzceļa līniju un lidostu (2) ar pamata skrejceļu, kura garums ir 2 100 m vai vairāk, būve;

b)	automaģistrāļu un ātrgaitas šoseju būve (3);

c)	jauna četru joslu ceļa būve vai esošo divu vai mazāk joslu ceļu joslu pārdalīšana un/vai ceļu paplašināšana tā, lai nodrošinātu četras vai vairākas joslas, ja šāds jauns ceļš vai pārgrupēta un/vai paplašināta ceļa daļa ir 10 km vai vairāk nepārtrauktā garumā.

a)	Iekšzemes ūdensceļi un ostas iekšzemes ūdenstransporta satiksmei, kas var uzņemt kuģus, kuru masa pārsniedz 1 350 tonnu;

b)	tirdzniecības ostas, iekraušanas un izkraušanas kuģu piestātnes ārpus ostām, kas savienotas ar zemi (izņemot prāmju piestātnes) un kas var uzņemt kuģus, kuru masa pārsniedz 1 350 tonnu.

Atkritumu noglabāšanas iekārtas bīstamo atkritumu sadedzināšanai, ķīmiskai apstrādei, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem (4) I pielikumā zem nosaukuma D9, vai bīstamo atkritumu aprakšanai, kā definēts minētās direktīvas 3. panta 2. punktā.

10.	Atkritumu noglabāšanas iekārtas nebīstamo atkritumu sadedzināšanai vai ķīmiskai apstrādei, kā noteikts Direktīvas 2008/98/EK I pielikumā zem nosaukuma D9, kuru ražošanas jauda pārsniedz 100 tonnu dienā.

11.	Pazemes ūdeņu ieguve vai mākslīga pazemes ūdeņu papildināšana, ja iegūtā vai ievadītā ūdens daudzums gadā ir līdzvērtīgs vai pārsniedz 10 miljonus kubikmetru.

12.

a)	Projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem, ja minētais pārvietošanas mērķis ir novērst iespējamo ūdens iztrūkumu un ja pārvietotā ūdens daudzums pārsniedz 100 miljonus kubikmetru gadā;

b)	visos pārējos gadījumos – projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem, ja vairākos gados vidējā novadīšanas baseina plūsma pārsniedz 2 000 miljonus kubikmetru gadā un ja pārvietotā ūdens daudzums pārsniedz 5 % no minētās plūsmas.

Abos gadījumos dzeramā ūdens pievadīšana pa caurulēm ir izslēgta.

13.	Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuru ražošanas jauda pārsniedz 150 000 cilvēka ekvivalentu, kas ir līdzvērtīga Padomes Direktīvas 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (5) 2. panta 6. punktā paredzētajai jaudai.

14.	Naftas un dabasgāzes ieguve komerciāliem mērķiem, ja iegūtais daudzums pārsniedz 500 tonnas dienā attiecībā uz naftu un 500 000 m3 dienā attiecībā uz gāzi.

15.	Dambji un citas iekārtas, kas konstruētas ūdens uzkrāšanai vai pastāvīgai glabāšanai, ja jaunā vai papildu ūdens daudzums, kas uzkrāts vai saglabāts, pārsniedz 10 miljonus kubikmetru.

16.

Cauruļvadi, kuru diametrs pārsniedz 800 mm un garums – 40 km:

a)	gāzes, naftas un ķīmisko vielu transportam;

b)	oglekļa dioksīda (CO2) plūsmu transportēšanai, lai tās ģeoloģi uzglabātu, tostarp saistītās kompresijas stacijas.

17.

Kompleksi intensīvai putnu un cūku audzēšanai ar vairāk nekā:

a)	85 000 vietām broileriem, 60 000 vietām dējējvistām;

b)	3 000 vietām nobarojamām cūkām (virs 30 kg); vai

c)	900 vietām sivēnmātēm.

18.

Rūpnieciskās ražotnes:

a)	celulozes ražošanai no koka vai citiem šķiedru materiāliem;

b)	papīra un kartona ražošanai ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 200 tonnu dienā.

19.	Karjeri vai atklātas izrakteņu ieguves vietas, ja to laukuma platība pārsniedz 25 hektārus, vai kūdras ieguves vietas, ja to laukuma platība pārsniedz 150 hektāru.

20.	Elektroenerģijas gaisvadu līniju būvniecība, kurām ir 220 kV vai lielāks spriegums un vairāk nekā 15 km liels garums.

21.	Iekārtas naftas, naftas ķīmijas produktu vai ķīmijas produktu glabāšanai ar 200 000 tonnu vai lielāku ietilpību.

22.	Uzglabāšanas vietas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/31/EK (2009. gada 23. aprīlis) par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu (6).

23.	Iekārtas CO2 plūsmu uztveršanai, lai tās ģeoloģiski uzglabātu saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK, no šajā pielikumā minētajām iekārtām, kā arī tad, ja gadā uztvertais CO2 apjoms ir 1,5 megatonnas vai lielāks.

24.	Visas šajā pielikumā uzskaitīto projektu izmaiņas vai paplašināšana, ja šīs izmaiņas vai paplašinājums pats atbilst robežvērtībām, ja tādas ir noteiktas šajā pielikumā.

(1) Atomelektrostacijas un citi kodolreaktori vairs nav uzskatāmi par šādām iekārtām, ja visa kodoldegviela un citi radioaktīvie elementi tiek pastāvīgi aizvesti no iekārtas atrašanās vietas.

(2) Šajā direktīvā “lidosta” ir lidosta, kas atbilst 1944. gada Čikāgas Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dibināšanas konvencijas (14. pielikums) definīcijai.

(3) Šajā direktīvā “ātrgaitas šoseja” ir šoseja, kas atbilst 1975. gada 15. novembra Eiropas Līguma par galvenajām starptautiskajām maģistrālēm definīcijai.

(4) OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

(5) OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.

(6) OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.

II PIELIKUMS

PROJEKTI, KAS MINĒTI 4. PANTA 2. PUNKTĀ

1. ZEMKOPĪBA, MEŽKOPĪBA UN AKVAKULTŪRA

a)	Projekti lauku zemes īpašumu pārstrukturēšanai;

b)	projekti neapstrādātās zemes vai daļēji neskarto platību izmantošanai zemkopībā;

c)	ūdens apsaimniekošanas projekti zemkopībā, ietverot apūdeņošanas un zemes drenēšanas projektus;

d)	sākotnējā apmežošana un atmežošana, lai pārietu uz citu zemes izmantošanas veidu;

e)	intensīvās lopkopības kompleksi (projekti, kas nav ietverti I pielikumā);

f)	intensīvā zivju audzēšana;

g)	jūras teritoriju apguve.

2. IEGUVES RŪPNIECĪBA

a)	Akmeņlauztuves, derīgo izrakteņu ieguve atklātos karjeros un kūdras ieguve (projekti, kas nav ietverti I pielikumā);

b)	pazemes raktuves;

c)	derīgo izrakteņu ieguve, veicot jūras vai upju bagarēšanu;

dziļurbumi, jo īpaši:

i)	ģeotermālais urbums;

ii)	urbums radioaktīvo atkritumu glabāšanai;

iii)	urbums ūdens apgādei;

izņemot urbumus augsnes stabilitātes pārbaudei;

e)	virszemes rūpnieciskās iekārtas ogļu, naftas, dabas gāzes un rūdu, kā arī degakmens ieguvei.

3. ENERĢIJAS RŪPNIECĪBA

a)	Rūpnieciskās iekārtas elektrības, tvaiku un karstā ūdens ražošanai (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);

b)	rūpnieciskās iekārtas elektrības, tvaika un karstā ūdens pārvietošanai; elektroenerģijas pārraidīšana pa gaisvadu elektrolīnijām (projekti, kas nav ietverti I pielikumā);

c)	dabas gāzes virszemes glabāšana;

d)	deggāzu pazemes glabāšana;

e)	fosilā kurināmā virszemes glabāšana;

f)	brikešu rūpnieciskā ražošana no oglēm un brūnoglēm;

g)	iekārtas radioaktīvo atkritumu pārstrādei un glabāšanai (ja tās nav iekļautas I pielikumā);

h)	iekārtas hidroelektroenerģijas ražošanai;

i)	iekārtas vēja izmantošanai, lai ražotu enerģiju (vēja saimniecības);

j)	iekārtas CO2 plūsmu uztveršanai no šīs direktīvas I pielikumā neminētām iekārtām, lai šādas plūsmas ģeoloģiski uzglabātu saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK.

4. METĀLU RAŽOŠANA UN APSTRĀDE

a)	Iekārtas čuguna vai tērauda ražošanai (pirmā vai otrā sakausējuma), ietverot nepārtrauktu liešanu;

iekārtas melno metālu apstrādei:

i)	karstās velmētavas;

ii)	smēdes ar āmuriem;

iii)	metālu aizsargpārklājumu uzkausēšanai;

c)	melno metālu lietuves;

d)	iekārtas krāsaino metālu kausēšanai, ietverot to leģēšanu, izņemot dārgmetālus, ietverot reģenerētos produktus (attīrīšana, liešana lietnē utt.);

e)	iekārtas metālu un plastikāta materiālu virsmas apstrādei, izmantojot elektrolītisku vai ķīmisku procesu;

f)	transportlīdzekļu ražošana un komplektēšana un transportlīdzekļu dzinēju ražošana;

g)	kuģu būvētavas;

h)	iekārtas lidmašīnu būvēšanai un remontēšanai;

i)	dzelzceļa iekārtu ražošana;

j)	sprāgstvielu štancēšana;

k)	iekārtas metāla rūdu kausēšanai un aglomerācijai.

5. IEGUVES NOZARE

a)	Koksa krāsnis (sausā ogļu pārtvaice);

b)	cementa ražošanas iekārtas;

c)	iekārtas azbesta ražošanai un azbesta izstrādājumu izgatavošanai (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);

d)	iekārtas stikla, to skaitā arī stikla šķiedras, ražošanai;

e)	iekārtas minerālo vielu kausēšanai, to skaitā minerālo šķiedru ražošanai;

f)	keramikas produktu izgatavošana, tos apdedzinot, jo īpaši jumta kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, keramikas trauku vai porcelāna izgatavošana.

6. ĶĪMIJAS RŪPNIECĪBA (PROJEKTI, KAS NAV IETVERTI I PIELIKUMĀ)

a)	Starpproduktu apstrāde un ķīmisko vielu ražošana;

b)	pesticīdu un farmaceitisko preču, krāsu un laku, elastomēru un peroksīdu ražošana;

c)	glabāšanas iekārtas naftai, petroķīmiskiem un ķīmiskiem ražojumiem.

7. PĀRTIKAS RŪPNIECĪBA

a)	Augu un dzīvnieku eļļu un tauku ražošana;

b)	dzīvnieku un augu izcelsmes produktu iepakošana un konservēšana;

c)	piena produktu ražošana;

d)	brūvēšana un iesala gatavošana;

e)	konditorejas izstrādājumu un sīrupa ražošana;

f)	iekārtas dzīvnieku kaušanai;

g)	rūpnieciskās cietes ražošanas iekārtas;

h)	zivju produktu un zivju eļļas fabrikas;

i)	cukura fabrikas.

8. TEKSTILA, ĀDAS, KOKSNES UN PAPĪRA RŪPNIECĪBA

a)	Rūpnieciskās ražotnes papīra un kartona ražošanai (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);

b)	rūpnīcas šķiedru vai tekstila pirmapstrādei (tādas darbības kā mazgāšana, balināšana, merserizēšana) vai to krāsošanai;

c)	rūpnīcas ādu miecēšanai;

d)	celulozes apstrādes un ražošanas iekārtas.

9. GUMIJAS RŪPNIECĪBA

Uz elastomēru bāzes veidotu produktu ražošana un pārstrāde.

10. Infrastruktūras projekti:

a)	rūpniecisko kompleksu celtniecības projekti;

b)	pilsētu celtniecības projekti, ietverot tirdzniecības centru un autostāvvietu celtniecību;

c)	dzelzceļu būve un preču pārkraušanas vietu un pārsēšanās terminālu celtniecība (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);

d)	lidlauku būve (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);

e)	ceļu, ostu būve, to skaitā zvejniecības ostu būve (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);

f)	to iekšzemes ūdensceļu būve, kas nav iekļauti I pielikumā; kanalizācijas un plūdu novēršanas darbi;

g)	dambji un citas iekārtas, kas konstruētas, lai noturētu ūdeni vai uzglabātu to ilgstošu laika periodu (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);

h)	tramvaju sliedes, virszemes un pazemes dzelzceļi, gaisa tilti vai līdzīgas konkrēta tipa brauktuves, kas tiek izmantotas vienīgi vai galvenokārt pasažieru transportēšanai;

i)	naftas un gāzes cauruļvadu iekārtas un cauruļvadi CO2 plūsmu transportēšanai, lai tās ģeoloģiski uzglabātu (I pielikumā neiekļautie projekti);

j)	garas distances ūdensvadu ierīkošana;

k)	darbs krastā, lai novērstu eroziju, un piejūras darbi, ar kuriem var pārveidot krastu, uzbūvējot, piemēram, dambjus, molus, aizsprostus, un citi jūras aizsardzības darbi, izņemot šo būvju uzturēšanu un pārbūvēšanu;

l)	pazemes ūdeņu ieguve vai mākslīga pazemes ūdeņu papildināšana, kas nav iekļauta I pielikumā;

m)	darbi, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem, kas nav iekļauti I pielikumā.

11. CITI PROJEKTI

a)	Pastāvīgie sacensību un testa treki motorizētiem transporta līdzekļiem;

b)	iekārtas atkritumu noglabāšanai (projekti, kas nav ietverti I pielikumā);

c)	notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (projekti, kas nav ietverti I pielikumā);

d)	dūņu nogulsnēšanas vietas;

e)	melno metālu metāllūžņu, to skaitā metāllūžņos nododamo transporta līdzekļu, glabāšana;

f)	dzinēju, turbīnu un reaktoru pārbaudes stendi;

g)	mākslīgo minerālu šķiedru ražošanas iekārtas;

h)	iekārtas sprāgstvielu reģenerēšanai vai iznīcināšanai;

i)	tādu dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādes vietas, kas nav paredzēti izmantošanai pārtikā.

12. TŪRISMS UN ATPŪTA

a)	Slēpotāju pacēlāji, lifti un bugeļi un ar tiem saistīti uzlabojumi;

b)	jahtu ostas;

c)	brīvdienu ciematiņi un viesnīcu kompleksi ārpus pilsētas robežām un ar to saistīti attīstības pasākumi;

d)	pastāvīgās kempinga vietas un autofurgonu stāvvietas;

e)	tematiskie parki.

a)	Jebkādas izmaiņas vai papildinājumi projektos, kas uzskaitīti I vai šajā pielikumā, kas jau ir apstiprināti, paveikti vai ir veikšanas procesā un kam var būt būtiska negatīva ietekme uz vidi (projekta izmaiņas vai paplašinājums, kas nav ietverts I pielikumā);

b)	tajos projektos I pielikumā, kas veikti vienīgi vai galvenokārt, lai attīstītu un pārbaudītu jaunas metodes vai produktus, un kas nav izmantoti vairāk kā divus gadus.

III PIELIKUMS

4. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTIE ATLASES KRITĒRIJI

1. PROJEKTU ĪPAŠĪBAS

Projektu īpašības jāapsver, jo īpaši ņemot vērā:

a)	projekta apjomu;

b)	saistību ar citiem projektiem;

c)	dabas resursu izlietošanu;

d)	atkritumu rašanos;

e)	piesārņojumu un traucējumus;

f)	katastrofu riska pakāpi, jo īpaši ņemot vērā izmantojamās vielas vai tehnoloģijas.

2. PROJEKTU ATRAŠANĀS VIETA

Jāņem vērā to ģeogrāfisko apgabalu vides jutīgums, kurus projekti var ietekmēt, jo īpaši ņemot vērā:

a)	pastāvošo zemes izmantošanu;

b)	dabas resursu relatīvo bagātību, kvalitāti un spēju reģenerēties šajā apgabalā;

dabiskās vides absorbcijas spēju, pievēršot īpašu uzmanību šādām zonām:

i)	mitrzemes;

ii)	piekrastes zonas;

iii)	kalnu un mežu zonas;

iv)	dabas rezervāti un parki;

teritorijas, kas ir klasificētas vai aizsargātas saskaņā ar dalībvalstu likumiem; īpaši aizsargātās teritorijas, kuras dalībvalstis nozīmējušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (1) un Padomes Direktīvu 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (2);

vi)	teritorijas, kurās Savienības tiesību aktos noteiktie vides kvalitātes standarti jau ir pārsniegti;

vii)	blīvi apdzīvotas teritorijas;

viii)

ainavas, kas ir nozīmīgas no vēstures, kultūras un arheoloģijas viedokļa.

3. IESPĒJAMĀS IETEKMES PAZĪMES

Projektu iespējamā nozīmīgā ietekme jāņem vērā saistībā ar kritērijiem, kas paredzēti 1. un 2. punktā, un jo īpaši ņemot vērā:

a)	ietekmes pakāpi (ietekmētās populācijas ģeogrāfiskais apgabals un izmērs);

b)	ietekmes pārrobežu raksturu;

c)	ietekmes svarīgumu un sarežģītību;

d)	ietekmes iespējamību;

e)	ietekmes ilgumu, biežumu un atgriezeniskumu.

(1) OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.

(2) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

IV PIELIKUMS

5. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀ INFORMĀCIJA

Projekta apraksts, kurā jo īpaši ietverts:

a)	visa projekta fizisko pazīmju raksturojums un zemes izmantošanas prasības tā konstruēšanas un darbības fāžu laikā;

b)	ražošanas procesu galveno pazīmju raksturojums, piemēram, izlietoto materiālu iedaba un daudzums;

c)	to paredzamo atkritumu un izplūdes aprēķins pēc tipa un daudzuma (ūdens, gaisa un augsnes piesārņojums, troksnis, vibrācija, gaisma, karstums, radiācija utt.), ko izraisījusi ierosinātā projekta darbošanās.

2.	Īss galveno alternatīvu apraksts, kuras izpētījis attīstītājs, un šīs izvēles galvenā iemesla norādījums, ņemot vērā ietekmi uz vidi.

3.	To vides aspektu apraksts, kurus ierosinātais projekts var būtiski ietekmēt, jo īpaši populāciju, faunu, augsni, ūdeni, gaisu, klimatiskos faktorus, materiālos īpašumus, ietverot arhitektūras un arheoloģisko mantojumu, ainavu un iepriekš minēto faktoru savstarpējo mijiedarbību.

Ierosinātā projekta iespējamās ietekmes uz vidi apraksts (1), ko izraisa:

a)	projekta pastāvēšana;

b)	dabas resursu izlietošana;

c)	piesārņotāju noplūde, traucējumu radīšana un atkritumu iznīcināšana.

5.	Attīstītāja sniegtais apraksts par izmantotajām aprēķināšanas metodēm, lai novērtētu 4. punktā minēto ietekmi uz vidi.

6.	Paredzēto pasākumu apraksts, lai novērstu, samazinātu un, ja tas ir iespējams, kompensētu jebkādu būtisku negatīvu ietekmi uz vidi.

7.	Netehnisks kopsavilkums par informāciju, kas sniegta zem 1. līdz 6. virsraksta.

8.	Norāde uz jebkādām grūtībām (tehniskie trūkumi vai prasmes trūkums), ar kādām sastapies attīstītājs, iegūstot pieprasīto informāciju.

(1) Šajā aprakstā būtu jāietver projekta tiešā ietekme un jebkāda tā netiešā, sekundārā, kopīgā, īstermiņa, vidēji ilga termiņa un ilgtermiņa, pastāvīga un pagaidu, pozitīva un negatīva ietekme.

V PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltā direktīva ar sekojošo grozījumu sarakstu

(minēti 14. pantā)

Padomes Direktīva 85/337/EEK (OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.)
Padomes Direktīva 97/11/EK (OV L 73, 14.3.1997., 5. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/35/EK (OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp.)	tikai 3. pants
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK (OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.)	tikai 31. pants

B DAĻA

Termiņu saraksts transponēšanai valsts tiesību aktos

(minēti 14. pantā)

Direktīva	Termiņš transponēšanai
85/337/EEK	1988. gada 3. jūlijs
97/11/EK	1999. gada 14. marts
2003/35/EK	2005. gada 25. jūnijs
2009/31/EK	2011. gada 25. jūnijs

VI PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 85/337/EEK	Šī direktīva
1. panta 1. punkts	1. panta 1. punkts
1. panta 2. punkts, pirmā daļa	1. panta 2. punkts, ievadfrāze
1. panta 2. punkts, otrā daļa, ievadfrāze	1. panta 2. punkta a) apakšpunkts, ievadfrāze
1. panta 2. punkts, otrā daļa, pirmais ievilkums	1. panta 2. punkta a) apakšpunkts, pirmais ievilkums
1. panta 2. punkts, otrā daļa, otrais ievilkums	1. panta 2. punkta a) apakšpunkts, otrais ievilkums
1. panta 2. punkts, trešā daļa	1. panta 2. punkta b) apakšpunkts
1. panta 2. punkts, ceturtā daļa	1. panta 2. punkta c) apakšpunkts
1. panta 2. punkts, piektā daļa	1. panta 2. punkta d) apakšpunkts
1. panta 2. punkts, sestā daļa	1. panta 2. punkta e) apakšpunkts
1. panta 3. punkts	1. panta 2. punkta f) apakšpunkts
1. panta 4. punkts	1. panta 3. punkts
1. panta 5. punkts	1. panta 4. punkts
2. panta 1. punkts	2. panta 1. punkts
2. panta 2. punkts	2. panta 2. punkts
2. panta 2.a punkts	2. panta 3. punkts
2. panta 3. punkts	2. panta 4. punkts
3. pants, ievadfrāze	3. pants, ievadfrāze
3. pants, pirmais ievilkums	3. panta a) punkts
3. pants, otrais ievilkums	3. panta b) punkts
3. pants, trešais ievilkums	3. panta c) punkts
3. pants, ceturtais ievilkums	3. panta d) punkts
4. pants	4. pants
5. panta 1. punkts	5. panta 1. punkts
5. panta 2. punkts	5. panta 2. punkts
5. panta 3. punkts, ievadfrāze	5. panta 3. punkts, ievadfrāze
5. panta 3. punkts, pirmais ievilkums	5. panta 3. punkta a) apakšpunkts
5. panta 3. punkts, otrais ievilkums	5. panta 3. punkta b) apakšpunkts
5. panta 3. punkts, trešais ievilkums	5. panta 3. punkta c) apakšpunkts
5. panta 3. punkts, ceturtais ievilkums	5. panta 3. punkta d) apakšpunkts
5. panta 3. punkts, piektais ievilkums	5. panta 3. punkta e) apakšpunkts
5. panta 4. punkts	5. panta 4. punkts
6. pants	6. pants
7. panta 1. punkts, ievadfrāze	7. panta 1. punkts, pirmā daļa, ievadfrāze
7. panta 1. punkta a) apakšpunkts	7. panta 1. punkts, pirmā daļa, a) punkts
7. panta 1. punkta b) apakšpunkts	7. panta 1. punkts, pirmā daļa, b) punkts
7. panta 1. punkts, pēdējā frāze	7. panta 1. punkts, otrā daļa
7. panta 2. punkts līdz 7. panta 5. punkts	7. panta 2. punkts līdz 7. panta 5. punkts
8. pants	8. pants
9. panta 1. punkts, ievadfrāze	9. panta ievadfrāze
9. panta 1. punkts, pirmais ievilkums	9. panta 1. punkta a) apakšpunkts
9. panta 1. punkts, otrais ievilkums	9. panta 1. punkta b) apakšpunkts
9. panta 1. punkts, trešais ievilkums	9. panta 1. punkta c) apakšpunkts
9. panta 2. punkts	9. panta 2. punkts
10. pants	10. pants
10.a pants, pirmā daļa	11. panta 1. punkts
10.a pants, otrā daļa	11. panta 2. punkts
10.a pants, trešā daļa	11. panta 3. punkts
10.a pants, ceturtā un piektā daļa	11. panta 4. punkts, pirmā un otrā daļa
10.a pants, sestā daļa	11. panta 5. punkts
11. panta 1. punkts	12. panta 1. punkts
11. panta 2. punkts	12. panta 2. punkts
11. panta 3. punkts	—
11. panta 4. punkts	12. panta 3. punkts
12. panta 1. punkts	—
12. panta 2. punkts	13. pants
—	14. pants
—	15. pants
14. pants	16. pants
I pielikums, 1. punkts	I pielikums, 1. punkts
I pielikums, 2. punkts, pirmais ievilkums	I pielikums, 2. punkta a) apakšpunkts
I pielikums, 2. punkts, otrais ievilkums	I pielikums, 2. punkta b) apakšpunkts
I pielikums, 3. punkta a) apakšpunkts	I pielikums, 3. punkta a) apakšpunkts
I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkts, ievadfrāze	I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkts, ievadfrāze
I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkts, pirmais ievilkums	I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkta i) punkts
I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkts, otrais ievilkums	I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkta ii) punkts
I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkts, trešais ievilkums	I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkta iii) punkts
I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkts, ceturtais ievilkums	I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkta iv) punkts
I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkts, piektais ievilkums	I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkta v) punkts
I pielikums, 4. punkts, pirmais ievilkums	I pielikums, 4. punkta a) apakšpunkts
I pielikums, 4. punkts, otrais ievilkums	I pielikums, 4. punkta b) apakšpunkts
I pielikums, 5. punkts	I pielikums, 5. punkts
I pielikums, 6. punkts, ievadfrāze	I pielikums, 6. punkts, ievadfrāze
I pielikums, 6. punkta i) apakšpunkts	I pielikums, 6. punkta a) apakšpunkts
I pielikums, 6. punkta ii) apakšpunkts	I pielikums, 6. punkta b) apakšpunkts
I pielikums, 6. punkta iii) apakšpunkts	I pielikums, 6. punkta c) apakšpunkts
I pielikums, 6. punkta iv) apakšpunkts	I pielikums, 6. punkta d) apakšpunkts
I pielikums, 6. punkta v) apakšpunkts	I pielikums, 6. punkta e) apakšpunkts
I pielikums, 6. punkta vi) apakšpunkts	I pielikums, 6. punkta f) apakšpunkts
I pielikums, 7.–15. punkts	I pielikums, 7.–15. punkts
I pielikums, 16. punkts, ievadfrāze	I pielikums, 16. punkts, ievadfrāze
I pielikums, 16. punkts, pirmais ievilkums	I pielikums, 16. punkta a) apakšpunkts
I pielikums, 16. punkts, otrais ievilkums	I pielikums, 16. punkta b) apakšpunkts
I pielikums, 17.–21. punkts	I pielikums, 17.–21. punkts
I pielikums, 22. punkts	I pielikums, 24. punkts
I pielikums, 23. punkts	I pielikums, 22. punkts
I pielikums, 24. punkts	I pielikums, 23. punkts
II pielikums, 1. punkts	II pielikums, 1. punkts
II pielikums, 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts	II pielikums, 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts
II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkts, ievadfrāze	II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkts, ievadfrāze
II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkts, pirmais ievilkums	II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkta i) punkts
II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkts, otrais ievilkums	II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkta ii) punkts
II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkts, trešais ievilkums	II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkta iii) punkts
II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkts, pēdējā frāze	II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkts, pēdējā frāze
II pielikums, 2. punkta e) apakšpunkts	II pielikums, 2. punkta e) apakšpunkts
II pielikums, 3.–12. punkts	II pielikums, 3.–12. punkts
II pielikums, 13. punkts, pirmais ievilkums	II pielikums, 13. punkta a) apakšpunkts
II pielikums, 13. punkts, otrais ievilkums	II pielikums, 13. punkta b) apakšpunkts
III pielikums, 1. punkts, ievadfrāze	III pielikums, 1. punkts, ievadfrāze
III pielikums, 1. punkts, pirmais ievilkums	III pielikums, 1. punkta a) apakšpunkts
III pielikums, 1. punkts, otrais ievilkums	III pielikums, 1. punkta b) apakšpunkts
III pielikums, 1. punkts, trešais ievilkums	III pielikums, 1. punkta c) apakšpunkts
III pielikums, 1. punkts, ceturtais ievilkums	III pielikums, 1. punkta d) apakšpunkts
III pielikums, 1. punkts, piektais ievilkums	III pielikums, 1. punkta e) apakšpunkts
III pielikums, 1. punkts, sestais ievilkums	III pielikums, 1. punkta f) apakšpunkts
III pielikums, 2. punkts, ievadfrāze	III pielikums, 2. punkts, ievadfrāze
III pielikums, 2. punkts, pirmais ievilkums	III pielikums, 2. punkta a) apakšpunkts
III pielikums, 2. punkts, otrais ievilkums	III pielikums, 2. punkta b) apakšpunkts
III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, ievadfrāze	III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkts, ievadfrāze
III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, a) punkts	III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkta i) punkts
III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, b) punkts	III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkta ii) punkts
III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, c) punkts	III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkta iii) punkts
III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, d) punkts	III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkta iv) punkts
III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, e) punkts	III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkta v) punkts
III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, f) punkts	III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkta vi) punkts
III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, g) punkts	III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkta vii) punkts
III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, h) punkts	III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkta viii) punkts
III pielikums, 3. punkts, ievadfrāze	III pielikums, 3. punkts, ievadfrāze
III pielikums, 3. punkts, pirmais ievilkums	III pielikums, 3. punkta a) apakšpunkts
III pielikums, 3. punkts, otrais ievilkums	III pielikums, 3. punkta b) apakšpunkts
III pielikums, 3. punkts, trešais ievilkums	III pielikums, 3. punkta c) apakšpunkts
III pielikums, 3. punkts, ceturtais ievilkums	III pielikums, 3. punkta d) apakšpunkts
III pielikums, 3. punkts, piektais ievilkums	III pielikums, 3. punkta e) apakšpunkts
IV pielikums, 1. punkts, ievadfrāze	IV pielikums, 1. punkts, ievadfrāze
IV pielikums, 1. punkts, pirmais ievilkums	IV pielikums, 1. punkta a) apakšpunkts
IV pielikums, 1. punkts, otrais ievilkums	IV pielikums, 1. punkta b) apakšpunkts
IV pielikums, 1. punkts, trešais ievilkums	IV pielikums, 1. punkta c) apakšpunkts
IV pielikums, 2. un 3. punkts	IV pielikums, 2. un 3. punkts
IV pielikums, 4. punkts, ievadfrāze	IV pielikums, 4. punkts, pirmā daļa, ievadfrāze
IV pielikums, 4. punkts, pirmais ievilkums	IV pielikums, 4. punkts, pirmā daļa, a) punkts
IV pielikums, 4. punkts, otrais ievilkums	IV pielikums, 4. punkts, pirmā daļa, b) punkts
IV pielikums, 4. punkts, trešais ievilkums	IV pielikums, 4. punkts, pirmā daļa, c) punkts
IV pielikums, 4. punkts, pēdējā frāze	IV pielikums, 5. punkts
IV pielikums, 5. punkts	IV pielikums, 6. punkts
IV pielikums, 6. punkts	IV pielikums, 7. punkts
IV pielikums, 7. punkts	IV pielikums, 8. punkts
—	V pielikums
—	VI pielikums

28.1.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/22

Informācija par dienu, kad stājas spēkā Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Kaboverdes Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā

Eiropas Savienība 2011. gada 10. oktobrī informēja Kaboverdes Republiku par to, ka Padome Eiropas Savienības vārdā ir pabeigusi procedūras, kas vajadzīgas, lai minētais 2011. gada 27. jūlijā Briselē parakstītais protokols stātos spēkā.

Tāpat arī Kaboverdes Republika 2012. gada 17. janvārī informēja Eiropas Savienību par savu noslēgšanas procedūru pabeigšanu.

Protokols attiecīgi stājās spēkā 2012. gada 17. janvārī saskaņā ar tā 16. pantu.

28.1.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/23

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 71/2012

(2012. gada 27. janvāris)

par I pielikuma grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 689/2008 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 689/2008 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (1) un jo īpaši tās 22. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 689/2008 tiek īstenota Roterdamas Konvencija par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, kas tika parakstīta 1998. gada 11. septembrī un ko Kopienas vārdā apstiprinājusi Padome ar Lēmumu 2003/106/EK (2).

(2)

Būtu jāizdara grozījumi Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikumā, ņemot vērā dažus ķīmisko vielu reglamentēšanas pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (3), Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (5).

(3)

Dihlobenils, diklorāns, etoksihīns un propizohlors nav iekļauti kā aktīvās vielas Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvas 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (6) I pielikumā, un rezultātā šīs aktīvās vielas ir aizliegts izmantot par pesticīdiem, tāpēc tās jāiekļauj ķīmisko vielu sarakstos Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 1. un 2. daļā. Dihlobenila, diklorāna, etoksihīna un propizohlora iekļaušana I pielikumā tika apturēta, jo atbilstīgi 13. pantam Komisijas 2008. gada 17. janvāra Regulā (EK) Nr. 33/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 91/414/EEK piemērošanai attiecībā uz parasto un paātrināto procedūru to aktīvo vielu novērtēšanai, kas iekļautas darba programmā, kura minēta šīs direktīvas 8. panta 2. punktā, bet nav iekļautas I pielikumā (7), tika iesniegts jauns pieteikums par iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Šā jaunā pieteikuma rezultātā atkal tika pieņemts lēmums dihlobenilu, diklorānu, etoksihīnu un propizohloru kā aktīvās vielas neiekļaut Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, un rezultātā dihlobenilu, diklorānu, etoksihīnu un propizohloru joprojām ir aizliegts izmantot par pesticīdu un vairs nav iemesla apturēt iekļaušanu I pielikumā. Tāpēc dihlobenils, diklorāns, etoksihīns un propizohlors jāiekļauj ķīmisko vielu sarakstā Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 1. un 2. daļā.

(4)

Metilbromīds nav iekļauts kā aktīva viela Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, un metilbromīds nav iekļauts kā aktīva viela Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā, un rezultātā metilbromīdu ir aizliegts izmantot par pesticīdu, un tāpēc tas būtu jāiekļauj ķīmisko vielu sarakstos Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 1. un 2. daļā. Metilbromīda iekļaušana I pielikumā tika apturēta tāpēc, ka atbilstīgi Komisijas Regulas (EK) Nr. 33/2008 13. pantam tika iesniegts jauns pieteikums par iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Šā jaunā pieteikuma rezultātā atkal tika pieņemts lēmums metilbromīdu kā aktīvo vielu neiekļaut Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, un rezultātā metilbromīdu joprojām ir aizliegts izmantot par pesticīdu un vairs nav iemesla apturēt iekļaušanu I pielikumā. Tāpēc metilbromīds būtu jāiekļauj ķīmisko vielu sarakstā Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 1. un 2. daļā.

(5)

Cianamīds kā aktīvā viela nav iekļauts Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, un rezultātā cianamīdu tikai ar ļoti stingriem ierobežojumiem drīkst izmantot par pesticīdu, tāpēc tas jāiekļauj ķīmisko vielu sarakstā Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 1. un 2. daļā, jo praktiski jebkāda tā lietošana ir aizliegta, kaut arī cianamīds tika identificēts un paziņots novērtēšanai saskaņā ar Direktīvu 98/8/EK, un tādējādi dalībvalstis to var atļaut izmantot, līdz saskaņā ar minēto direktīvu tiek pieņemts attiecīgs lēmums. Cianamīda iekļaušana I pielikumā tika apturēta, jo atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 33/2008 13. pantam tika iesniegts jauns pieteikums par iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Pieteikuma iesniedzējs ir atsaucis šo jauno pieteikumu, un rezultātā vairs nav iemesla apturēt iekļaušanu I pielikumā. Tāpēc cianamīds būtu jāiekļauj ķīmisko vielu sarakstā Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 1. un 2. daļā.

(6)

Flurprimidols nav iekļauts kā aktīvā viela Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, un rezultātā flurprimidolu ir aizliegts izmantot par pesticīdu, tāpēc tas jāiekļauj ķīmisko vielu sarakstos Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 1. un 2. daļā. Flurprimidola iekļaušana I pielikuma 2. daļā tika apturēta tāpēc, ka atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 33/2008 13. pantam tika iesniegts jauns pieteikums par iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Šā jaunā pieteikuma rezultātā atkal tika pieņemts lēmums flurprimidolu kā aktīvo vielu neiekļaut Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, un rezultātā flurprimidolu joprojām ir aizliegts izmantot par pesticīdu un vairs nav iemesla apturēt iekļaušanu I pielikuma 2. daļā. Tāpēc flurprimidols būtu jāiekļauj ķīmisko vielu sarakstā Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 2. daļā.

(7)	Triflumurons ir iekļauts kā aktīvā viela Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, un rezultātā triflumuronu vairs nav aizliegts lietot par pesticīdu. Tāpēc triflumurons kā aktīvā viela Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 1. daļā būtu jāsvītro.

(8)	Triazoksīds ir apstiprināts kā aktīvā viela saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, un rezultātā triazoksīdu vairs nav aizliegts lietot par pesticīdu. Tāpēc triazoksīds kā aktīvā viela Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 1. daļā būtu jāsvītro.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu izveidotā Komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikumu groza saskaņā ar šās regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 1. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 27. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 204, 31.7.2008., 1. lpp.

(2) OV L 63, 6.3.2003., 27. lpp.

(3) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(4) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(5) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(6) OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.

(7) OV L 15, 18.1.2008., 5. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. daļu groza šādi:

pievieno šādus ierakstus:

Ķīmiskā viela	CAS Nr.	Einecs numurs	KN kods	Apakškategorija (*)	Lietojuma ierobežojums (**)	Valstis, uz kurām paziņošana neattiecas
“Cianamīds +	420-04-2	206-992-3	2853 00 90	p(1)	b
Dihlobenils +	1194-65-6	214-787-5	2926 90 95	p(1)	b
Diklorāns +	99-30-9	202-746-4	2921 42 00	p(1)	b
Etoksihīns +	91-53-2	202-075-7	2933 49 90	p(1)	b
Metilbromīds +	74-83-9	200-813-2	2903 39 11	p(1)-p(2)	b-b
Propizohlors +	86763-47-5	n.a.	2924 29 98	p(1)	b”

ierakstu par flurprimidolu aizstāj ar šādu:

Ķīmiskā viela

CAS Nr.

Einecs numurs

KN kods

Apakškategorija

(*)

Lietojuma ierobežojums

(**)

Valstis, uz kurām paziņošana neattiecas

“Flurprimidols +

56425-91-3

n.a.

2933 59 95

p(1)

b”

svītro šādu ierakstu:

Ķīmiskā viela

CAS Nr.

Einecs numurs

KN kods

Apakškategorija

(*)

Lietojuma ierobežojums

(**)

Valstis, uz kurām paziņošana neattiecas

“Triflumurons

64628-44-0

264-980-3

2924 29 98

p(1)

b”

svītro šādu ierakstu:

Ķīmiskā viela

CAS Nr.

Einecs numurs

KN kods

Apakškategorija

(*)

Lietojuma ierobežojums

(**)

Valstis, uz kurām paziņošana neattiecas

“Triazoksīds

72459-58-6

276-668-4

2933 29 90

p(1)

b”

pielikuma 2. daļai pievieno šādus ierakstus:

Ķīmiskā viela	CAS numurs	Einecs numurs	KN kods	Kategorija (*)	Lietojuma ierobežojums (**)
“Cianamīds	420-04-2	206-992-3	2853 00 90	p	sr
Dihlobenils	1194-65-6	214-787-5	2926 90 95	p	b
Diklorāns	99-30-9	202-746-4	2921 42 00	p	b
Etoksihīns	91-53-2	202-075-7	2933 49 90	p	b
Flurprimidols	56425-91-3	n.a.	2933 59 95	p	b
Metilbromīds	74-83-9	200-813-2	2903 39 11	p	b
Propizohlors	86763-47-5	n.a.	2924 29 98	p	b”

28.1.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/26

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 72/2012

(2012. gada 27. janvāris),

ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari, un paredz atkāpi no minētās regulas

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 103.h panta b) punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 izveido kopīgu lauksaimniecības tirgus organizāciju, kas ietver augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozares. Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.e panta 1. punktā noteikts, ka tajos dalībvalstu reģionos, kuros ražotāju organizācijas pakāpe augļu un dārzeņu nozarē ir īpaši zema, Komisija, pamatojoties uz pienācīgi pamatotu pieprasījumu, dalībvalstīm atļauj sniegt ražotāju organizācijām finansiālu palīdzību, kuras apjoms nepārsniedz 80 % no minētās regulas 103.b panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām finanšu iemaksām.

(2)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 (2) 91. panta 1. punktā noteikts, ka Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.e panta 1. punkta nolūkos ražotāju organizācijas pakāpi reģionā dalībvalsts aprēķina, tās augļu un dārzeņu produkcijas vērtību, kas tikusi iegūta šajā reģionā un ko pārdevušas ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un ražotāju grupas, dalot ar kopējo šajā reģionā iegūtās augļu un dārzeņu produkcijas vērtību. Lai nodrošinātu pareizu valsts palīdzības izmantošanu, ir lietderīgi precizēt noteikumus par organizācijas pakāpes aprēķināšanu.

(3)

Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 91. panta 2. punkta otro daļu reģions uzskatāms par atsevišķu dalībvalsts teritorijas daļu, ņemot vērā tā pārvaldes, ģeogrāfiskās vai ekonomiskās īpašības. Lai nodrošinātu konsekvenci un pārbaudāmību, ir lietderīgi precizēt reģiona definīciju un noteikt minimālo laikposmu, kura laikā nav atļauts veikt izmaiņas reģiona definīcijā, ja vien tās nav objektīvi pamatotas.

(4)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011.

(5)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 92. panta 1. punkta pirmajā daļā noteikts, ka pieprasījumi, lai saņemtu atļauju piešķirt valsts finansiālo atbalstu par darbības programmām, ko īstenos jebkurā kalendārajā gadā, jāiesniedz Komisijai līdz attiecīgā gada 31. janvārim. Lai grozīto Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 91. pantu varētu piemērot 2012. gadā, ir lietderīgi paredzēt atkāpi no termiņa, kas paredzēts minētās īstenošanas regulas 92. panta 1. punkta pirmajā daļā. Turklāt būtu jāparedz iespēja veikt korekcijas pieprasījumos, kas nosūtīti pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

(6)

Lai nodrošinātu, ka pieprasījumus atļaujai piešķirt valsts finansiālo palīdzību darbības programmām, ko paredzēts īstenot 2012. gadā, var iesniegt saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas. Tomēr saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 95. panta 1. punktu Savienības kompensācijas pieprasījumam ir jāpievieno arī pierādījumi, kas apliecina ražotāju organizācijas pakāpi attiecīgajā reģionā. Tāpēc šai regulai nevajadzētu skart saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 95. panta 1. punktu iesniegtos Savienības kompensācijas pieprasījumus attiecībā uz valsts finansiālo palīdzību, kurus Komisija apstiprinājusi pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 91. pantu aizstāj ar šādu:

"91. pants

Ražotāju organizācijas pakāpe un reģiona definīcija

1. Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.e panta 1. punktu, ražotāju organizācijas pakāpi reģionā dalībvalsts aprēķina, tās augļu un dārzeņu produkcijas vērtību, kas iegūta attiecīgajā reģionā un ko pārdevušas ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un ražotāju grupas, dalot ar kopējo šajā reģionā iegūtās augļu un dārzeņu produkcijas vērtību.

Tās augļu un dārzeņu produkcijas vērtībā, kas iegūta attiecīgajā reģionā un ko pārdevušas pirmajā daļā minētās ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un ražotāju grupas, ietver tikai tos produktus, attiecībā uz kuriem šīs ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un ražotāju grupas ir atzītas. Šīs regulas 42. un 50. pantu piemēro mutatis mutandis. Vērtības aprēķinā iekļauj tikai ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību un ražotāju grupu un to dalībnieku produkciju, kas iegūta attiecīgajā reģionā un ko pārdevušas pirmajā daļā minētās ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un ražotāju grupas.

Lai aprēķinātu attiecīgajā reģionā iegūtās augļu un dārzeņu produkcijas kopējo vērtību, mutatis mutandis piemēro metodes, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 138/2004 (3) I pielikumā.

2. Ražotāju organizācijas pakāpi atsevišķā dalībvalsts reģionā uzskata par īpaši zemu, ja saskaņā ar 1. punktu aprēķinātās organizācijas pakāpes vidējā vērtība pēdējos trīs gados, par kuriem ir pieejami dati, ir mazāka par 20 %.

3. Valsts finansiālo atbalstu drīkst piešķirt tikai par augļu un dārzeņu produkciju, kas saražota šajā pantā minētajā reģionā.

4. Piemērojot šo nodaļu, dalībvalstis definē reģionus, par kuriem ir pieejami dati, lai aprēķinātu organizācijas pakāpi saskaņā ar 1. punktu, kā atsevišķas to teritorijas daļas, ņemot vērā objektīvus un nediskriminējošus kritērijus, piemēram, to agronomiskās un ekonomiskās īpašības un to reģionālo lauksaimniecības/augļu un dārzeņu ražošanas potenciālu vai to institucionālo un administratīvo struktūru.

Reģionus, ko dalībvalsts definējusi, piemērojot šo nodaļu, nemaina vismaz 5 gadus, ja vien šādas izmaiņas nav objektīvi pamatotas ar būtiskiem iemesliem, kas nav saistīti ar ražotāju organizācijas pakāpes aprēķināšanu attiecīgajā reģionā vai reģionos.

2. pants

Atkāpe no Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 543/2011 92. panta 1. punkta

Atkāpjoties no Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 543/2011 92. panta 1. punkta pirmās daļas, pieprasījumu atļaujai piešķirt valsts finansiālo palīdzību atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.e panta 1. punktam attiecībā uz darbības programmām, ko paredzēts īstenot 2012. gadā, dalībvalstis iesniedz līdz 2012. gada 29. februārim.

Dalībvalstis norāda reģionus, tostarp to ģeogrāfiskās robežas, kā paredzēts ar šo regulu grozītās Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 543/2011 91. panta 4. punktā, savā pirmajā atļaujas pieprasījumā, kas iesniegts pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Ja vajadzīgs, dalībvalstis koriģē atļaujas pieprasījumus, kas attiecas uz 2012. gadu un nosūtīti Komisijai pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas līdz 2012. gada 29. februārim.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula neskar Savienības kompensācijas pieprasījumus saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 95. panta 1. punktu attiecībā uz valsts finansiālo palīdzību, ko Komisija apstiprinājusi pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 27. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

(3) OV L 33, 5.2.2004., 1. lpp."

28.1.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/28

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 73/2012

(2012. gada 27. janvāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 27. janvārī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	IL	160,4
	MA	53,0
	TN	74,2
	TR	101,9
	ZZ	97,4
0707 00 05	EG	217,9
	JO	241,9
	MA	148,6
	TR	182,3
	ZZ	197,7
0709 91 00	EG	143,2
0709 91 00	ZZ	143,2
0709 93 10	MA	130,8
	TR	161,9
	ZZ	146,4
0805 10 20	EG	52,2
	MA	54,0
	TN	62,6
	TR	61,4
	ZZ	57,6
0805 20 10	MA	98,4
0805 20 10	ZZ	98,4
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	CN	61,5
	EG	81,0
	IL	96,6
	JM	118,0
	KR	92,2
	MA	52,0
	PK	50,1
	TR	89,4
	ZZ	80,1
0805 50 10	TR	55,8
0805 50 10	ZZ	55,8
0808 10 80	CA	123,7
	CL	78,5
	CN	107,9
	US	157,9
	ZZ	117,0
0808 30 90	CN	98,4
	TR	95,1
	US	120,5
	ZA	99,3
	ZZ	103,3

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

28.1.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/30

EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS LĒMUMS

(2012. gada 23. janvāris),

ar ko ieceļ Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) Uzraudzības komitejas locekļus

(2012/45/ES, Euratom)

EIROPAS PARLAMENTS, PADOME UN EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas Lēmumu 1999/352/EK, EOTK, Euratom (1999. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) (1), un jo īpaši tā 4. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) (2) un Padomes Regulu (Euratom) (EK) Nr. 1074/1999 (1999. gada 25. maijs) (3) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), it īpaši šo regulu 11. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1073/1999 un Regulas (Euratom) Nr. 1074/1999 11. panta 2. punktā ir paredzēts, ka Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) Uzraudzības komitejā ir piecas neatkarīgas pieaicinātas personas, kurām ir vajadzīgā kvalifikācija, lai attiecīgās valstīs tās varētu iecelt vadošos amatos, kas saistīti ar biroja darbības jomām, un ka šīs personas, savstarpēji vienojoties, ieceļ Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.

(2)	Saskaņā ar 11. panta 3. punktu Uzraudzības komitejas locekļu pilnvaru laiks ir trīs gadi, un viņus vienreiz var iecelt amatā atkārtoti.

(3)

Uzraudzības komitejas locekļu, kas iecelti 2005. gada 30. novembrī, darbības termiņš ir beidzies. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1073/1999 un Regulas (Euratom) Nr. 1074/1999 11. panta 4. punktu šie locekļi palika amatā pēc viņu pilnvaru termiņa beigām, kamēr Uzraudzības komitejā nav pabeigts jaunu locekļu amatā iecelšanas process. Tādēļ, cik drīz vien iespējams, būtu jāieceļ jauni locekļi,

IR NOLĒMUŠI ŠĀDI.

1. pants

1. Ar šo šādas personas tiek ieceltas par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) Uzraudzības komitejas locekļiem no 2012. gada 23. janvāra:

—	Herbert BÖSCH kungs,

—	Johan DENOLF kungs,

—	Catherine PIGNON kundze,

—	Rita SCHEMBRI kundze,

—	Christiaan TIMMERMANS kungs.

2. Ja kāda no minētajām personām atkāpjas no Uzraudzības komitejas locekļa amata, mirst vai iegūst invaliditāti, to nekavējoties aizvieto ar pirmo personu Uzraudzības komitejas sarakstā, kas vēl nav iecelta amatā:

—	Jens MADSEN kungs,

—	Cristina NICOARĂ kundze,

—	Tuomas Henrik PÖYSTI kungs,

—	Dimitrios ZIMIANITIS kungs.

2. pants

Pildot savus pienākumus, Uzraudzības komitejas locekļi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras norādījumus.

Viņi nerisina jautājumus, kas tiešā vai netiešā veidā skar viņu personīgās intereses, jo īpaši ģimenes un finanšu intereses, un traucē viņu neatkarībai.

Viņiem ir jāievēro stingra slepenība attiecībā uz viņiem iesniegtajiem dokumentiem un viņu apsvērumiem saistībā ar tiem.

3. pants

Uzraudzības komitejas locekļi saņem atlīdzību par izdevumiem, kas radušies pildot savus pienākumus un saņem dienas naudu par katru pienākumu pildīšanas dienu. Atlīdzības apjomu un procedūru nosaka Komisija.

4. pants

Komisija par šo lēmumu informē iepriekš minētās personas un nekavējoties informē ikvienu personu, kas vēlāk iecelta par Uzraudzības komitejas locekli saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

Amatā iecelšana notiek saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1073/1999 11. panta 2. un 3. punktu. Tā neskar turpmākus iespējamus grozījumus šajos noteikumos, kurus varētu pieņemt Eiropas Parlaments un Padome, it īpaši potenciālo pilnvaru termiņa ilguma grozījumu, lai nodrošinātu iespēju ieviest pakāpenisku komitejas locekļu nomaiņas sistēmu.

5. pants

Lēmums stājas spēkā 2012. gada 23. janvārī.

Briselē, 2012. gada 23. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

Martin SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

Jeppe TRANHOLM-MIKKELSEN

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Algirdas ŠEMETA

(1) OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp.

(2) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(3) OV L 136, 31.5.1999., 8. lpp.

28.1.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/32

PADOMES LĒMUMS

(2012. gada 23. janvāris)

par to, lai Nīderlande sāktu daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu

(2012/46/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2008/615/TI (2008. gada 23. jūnijs) par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (1), un jo īpaši tā 25. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2008/616/TI (2008. gada 23. jūnijs) par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI (2), un jo īpaši tā 20. pantu un pielikuma 4. nodaļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Protokolu par pārejas noteikumiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam, tādu aktu tiesiskās sekas, kurus Savienības iestādes un struktūras pieņēmušas, pirms stājās spēkā Lisabonas līgums, paliek nemainīgas tiktāl, ciktāl minētie akti netiks atcelti, anulēti vai grozīti, piemērojot Līgumus.

(2)	Tādējādi Lēmuma 2008/615/TI 25. pants ir piemērojams, un Padomei ir jāpieņem vienprātīgs lēmums par to, vai dalībvalstis ir īstenojušas minētā lēmuma 6. nodaļas noteikumus.

(3)

Lēmuma 2008/616/TI 20. pantā ir noteikts, ka Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktā minētos lēmumus pieņem, pamatojoties uz izvērtējuma ziņojumiem, ko izstrādā ar anketas palīdzību. Attiecībā uz datu automatizētu apmaiņu saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 2. nodaļu izvērtējuma ziņojuma pamatā ir izvērtējuma inspekcija un izmēģinājuma darbības.

(4)

Saskaņā ar Lēmuma 2008/616/TI pielikuma 4. nodaļas 1.1. punktu Padomes attiecīgās darbagrupas izstrādātā anketa attiecas uz katru no automatizētās datu apmaiņas veidiem, un dalībvalstij tā ir jāaizpilda, tiklīdz dalībvalsts uzskata, ka tā izpilda priekšnosacījumus, lai veiktu attiecīgās kategorijas datu apmaiņu.

(5)	Nīderlande ir aizpildījusi anketu par datu aizsardzību un anketu par daktiloskopijas datu apmaiņu.

(6)	Nīderlande ir veikusi sekmīgas izmēģinājuma darbības ar Vāciju.

(7)	Nīderlandē ir notikusi izvērtējuma inspekcija, un Vācijas izvērtējuma grupa ir sagatavojusi ziņojumu par izvērtējuma inspekciju un nosūtījusi to Padomes attiecīgajai darbagrupai.

(8)	Padomei ir iesniegts vispārējs izvērtējuma ziņojums, kurā apkopoti anketas, izvērtējuma inspekcijas un izmēģinājuma darbību rezultāti attiecībā uz daktiloskopijas datu apmaiņu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Attiecībā uz daktiloskopijas datu automatizētu meklēšanu Nīderlande ir pilnībā īstenojusi Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļā paredzētos vispārējos datu aizsardzības noteikumus un no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus atbilstīgi minētā lēmuma 9. pantam.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2012. gada 23. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

M. GJERSKOV

(1) OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.

(2) OV L 210, 6.8.2008., 12. lpp.

28.1.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/33

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 24. janvāris),

ar kuru Zviedrijai atļauj saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu piemērot samazinātu nodokļa likmi attiecībā uz elektroenerģiju, ko patērē mājsaimniecības un pakalpojumu nozares uzņēmumi dažos Zviedrijas ziemeļu apgabalos

(2012/47/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (1), un jo īpaši tās 19. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Ar Padomes Lēmumu 2005/231/EK (2) Zviedrijai līdz 2011. gada 31. decembrim ir atļauts saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi elektroenerģijai, ko patērē mājsaimniecības un pakalpojumu nozares uzņēmumi dažos Zviedrijas ziemeļu apgabalos.

(2)	Zviedrija ar 2011. gada 8. jūnija vēstuli lūdza atļauju vēl turpmākos sešus gadus, proti, līdz 2017. gada 31. decembrim, piemērot samazinātu akcīzes nodokli elektroenerģijai, ko patērē minētie saņēmēji. Samazinājums jāierobežo līdz SEK 96 par MWh.

(3)

Minētajos apgabalos apkures izmaksas ir vidēji par 25 % augstākas nekā citur valstī, jo apkures periods tajos ir ilgāks. Samazinot mājsaimniecību un pakalpojumu nozares uzņēmumu izdevumus par patērēto elektroenerģiju Zviedrijas ziemeļu apgabalos, tiks mazinātas kopējo apkures izmaksu atšķirības starp šiem un pārējiem valsts reģioniem. Tādējādi pasākums veicinās reģionālās un kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu. Turklāt minētais pasākums ļaus Zviedrijai piemērot lielāku elektroenerģijas nodokļa kopējo likmi, kas citādi nebūtu iespējams, un vienlaikus veicinās vides politikas mērķu sasniegšanu.

(4)	Nodokļa samazinājums nedrīkstētu pārsniegt summu, kas paredzēta, lai kompensētu papildu izmaksas par apkuri Zviedrijas ziemeļu reģionu mājsaimniecībām un pakalpojumu uzņēmumiem.

(5)	Samazinātās nodokļu likmes būs lielākas par Direktīvas 2003/96/EK 10. pantā noteiktajām minimālajām likmēm.

(6)

Ņemot vērā, ka nodokļu samazinājums attiecas vienīgi uz attālinātos apgabalos esošām mājsaimniecībām un pakalpojumu nozares uzņēmumiem, kā arī to, ka šāds samazinājums nedrīkst pārsniegt papildu izmaksas par apkuri Zviedrijas ziemeļu apgabalos, nav sagaidāms, ka minētais pasākums varētu radīt būtiskus konkurences izkropļojumus vai izmaiņas dalībvalstu tirdzniecības modeļos.

(7)	Tāpēc pasākums nav pretrunā iekšējā tirgus pareizai darbībai un nepieciešamībai nodrošināt godīgu konkurenci, kā arī tas ir saderīgs ar Eiropas Savienības veselības, vides, enerģētikas un transporta politiku.

(8)	Lai nodrošinātu pietiekamu noteiktību konkrētajiem uzņēmumiem un patērētājiem, ir lietderīgi atļaut Zviedrijai līdz 2017. gada 31. decembrim piemērot samazinātu nodokļu likmi Zviedrijas ziemeļu apgabalos patērētajai elektroenerģijai.

(9)	Būtu jānodrošina, ka atļauju, kas šajā lēmumā minētajiem iemesliem līdzīgu iemeslu dēļ saskaņā ar Lēmumu 2005/231/EK piešķirta iepriekšējam laikposmam, turpina piemērot, neradot pārtraukumu starp minētā lēmuma beigu termiņu un šā lēmuma spēkā stāšanās dienu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Zviedrijai ir atļauts piemērot pazeminātu nodokļu likmi elektroenerģijai, ko patērē mājsaimniecības un pakalpojumu nozares uzņēmumi pielikumā uzskaitītajās pašvaldībās.

Valsts standarta nodokļu likmes elektroenerģijai samazinājums nepārsniedz summu, kas nepieciešama, lai kompensētu papildu izmaksas par apkuri Zviedrijas ziemeļos, salīdzinot ar pārējiem šīs valsts reģioniem, un tas nedrīkst pārsniegt SEK 96 par MWh.

2. Attiecībā uz samazinātajām likmēm ir jāievēro Direktīvas 2003/96/EK prasības, un jo īpaši tās 10. pantā noteiktās minimālās likmes.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

To piemēro no 2012. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Zviedrijas Karalistei.

Briselē, 2012. gada 24. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

M. VESTAGER

(1) OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.

(2) OV L 72, 18.3.2005., 27. lpp.

PIELIKUMS

Reģioni	Pašvaldības
Norrbottens län	Visas pašvaldības
Västerbottens län	Visas pašvaldības
Jämtlands län	Visas pašvaldības
Västernorrlands län	Sollefteå, Ånge, Örnsköldsvik
Gävleborgs län	Ljusdal
Dalarnas län	Malung, Mora, Orsa, Älvdalen
Värmlands län	Torsby

28.1.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/35

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 26. janvāris),

ar kuru pagarina spēkā esamības termiņu Lēmumam 2009/251/EK, ar ko dalībvalstīm pieprasa nodrošināt, ka tirgū netiek laisti vai nav pieejami biocīdu dimetilfumerātu saturoši produkti

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 321)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2012/48/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvu 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (1) un jo īpaši tās 13. pantu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Lēmumu 2009/251/EK (2) dalībvalstīm pieprasa nodrošināt, ka tirgū netiek laisti vai nav pieejami biocīdu dimetilfumerātu (DMF) saturoši produkti.

(2)	Lēmumu 2009/251/EK pieņēma saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 13. panta noteikumiem, kuros paredzēts, ka lēmums ir spēkā laikposmā, kas nepārsniedz vienu gadu, bet šo spēkā esamību var apstiprināt uz turpmākiem laikposmiem, no kuriem neviens nav ilgāks par vienu gadu.

(3)

Ar Komisijas Lēmumiem 2010/153/ES (3) un 2011/135/ES (4) pagarināja Lēmuma 2009/251/EK spēkā esamību katru reizi par vienu gadu. Šobrīd tiek apsvērta iespēja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006 (5) paredzēt pastāvīgu ierobežojumu par DMF klātbūtni izstrādājumos. Tā kā ar minēto pasākumu tiks risināti tie paši jautājumi, kurus risina ar Lēmumu 2009/251/EK, tiesiskās noteiktības labad Lēmums 2009/251/EK būtu jāpiemēro, līdz stājas spēkā pastāvīgais ierobežojums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006.

(4)	Ņemot vērā līdz šim gūto pieredzi un to, ka nav pastāvīga pasākuma attiecībā uz DMF saturošiem patēriņa produktiem, Lēmuma 2009/251/EK spēkā esamības termiņš ir jāpagarina par 12 mēnešiem.

(5)	Tāpēc Lēmums 2009/251/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(6)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2001/95/EK 15. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2009/251/EK 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Piemērošanas laikposms

Šo lēmumu piemēro, līdz stājas spēkā Komisijas Regula, ar kuru groza XVII pielikumu Regulā (EK) Nr. 1907/2006 par DMF, vai līdz 2013. gada 15. martam atkarībā no tā, kas notiek drīzāk.”

2. pants

Dalībvalstis vēlākais līdz 2012. gada 15. martam veic pasākumus, kas vajadzīgi šā lēmuma izpildei, un tos publicē. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2012. gada 26. janvārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

John DALLI

(1) OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.

(2) OV L 74, 20.3.2009., 32. lpp.

(3) OV L 63, 12.3.2010., 21. lpp.

(4) OV L 57, 2.3.2011., 43. lpp.

(5) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

28.1.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/36

KOMISIJAS LĒMUMS

(2012. gada 26. janvāris),

ar ko groza Lēmumu 2011/263/ES un Lēmumu 2011/264/ES, lai ņemtu vērā izmaiņas fermentu klasifikācijā saskaņā ar Padomes Direktīvas 67/548/EEK I pielikumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikumu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 323)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2012/49/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu (1) un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

apspriedusies ar Eiropas Savienības Ekomarķējuma komiteju,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 66/2010 6. panta 6. punktu ES ekomarķējumu nedrīkst piešķirt precēm, kuras satur vielas vai preparātus/maisījumus, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (2) ir klasificēti kā toksiski, bīstami videi, kancerogēni, mutagēni vai toksiski reproduktīvajai sistēmai. ES ekomarķējumu nedrīkst piešķirt arī precēm, kuras satur vielas, kas minētas 57. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (3). Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 66/2010 6. panta 7. punktu Komisija var pieņemt pasākumus, lai piešķirtu atkāpes no minētās regulas 6. panta 6. punkta, ja nav tehniski iespējams aizstāt minētās preces kā tādas vai izmantot alternatīvus materiālus vai mainīt dizainu vai ja produktiem ir ievērojami lielāki vispārējie ekoloģiskie raksturlielumi salīdzinājumā ar citiem tās pašas kategorijas produktiem.

(2)

Komisija ir pieņēmusi 2011. gada 28. aprīļa Lēmumu 2011/263/ES par ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai mazgāšanas līdzekļiem trauku mazgājamām mašīnām (4) un 2011. gada 28. aprīļa Lēmumu 2011/264/ES par ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai veļas mazgāšanas līdzekļiem (5). Pēc minēto lēmumu pieņemšanas būtiskais ferments subtilizīns, kuru izmanto veļas mazgāšanas līdzekļos un trauku mazgājamām mašīnām paredzētajos mazgāšanas līdzekļos, tika klasificēts kā R50 (ļoti toksisks ūdens organismiem) saskaņā ar I pielikumu Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīvā 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (6) un VI pielikumu Regulā (EK) Nr. 1272/2008, kas neatļauj piešķirt ES ekomarķējumu minētajiem veļas mazgāšanas līdzekļiem un trauku mazgājamām mašīnām paredzētajiem mazgāšanas līdzekļiem.

(3)

Tā ir jauna informācija, kas netika ņemta vērā, pārskatot ES ekomarķējuma piešķiršanas kritērijus veļas mazgāšanas līdzekļiem un trauku mazgājamām mašīnām paredzētajiem mazgāšanas līdzekļiem un apsvērumus par atkāpju piemērošanu fermentiem. Tāpēc būtu jāgroza Lēmums 2011/263/ES un Lēmums 2011/264/ES, lai ņemtu vērā izmaiņas fermentu klasifikācijā saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK I pielikumu un Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikumu.

(4)

Būtu jāparedz pārejas periods, lai ražotājiem, kuru produktiem, pamatojoties uz Komisijas Lēmumā 2003/31/EK (7) un Lēmumā 2003/200/EK (8) noteiktajiem kritērijiem, tika piešķirts ekomarķējums veļas mazgāšanas līdzekļiem un trauku mazgājamām mašīnām paredzētajiem mazgāšanas līdzekļiem, būtu pietiekams laiks pielāgot savus produktus un nodrošināt atbilstību pārskatītajiem kritērijiem un prasībām un lai kompensētu ar šo grozījumu radīto ekomarķējuma apturēšanu.

(5)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2011/263/ES un Lēmums 2011/264/ES,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Komisijas Lēmuma 2011/263/ES pielikumu groza atbilstīgi šā lēmuma pielikumam.

2. pants

Komisijas Lēmuma 2011/264/ES pielikumu groza atbilstīgi šā lēmuma pielikumam.

3. pants

Ja ekomarķējums ir piešķirts, pamatojoties uz pieteikumu, kas izskatīts saskaņā ar Lēmumā 2003/31/EK un Lēmumā 2003/200/EK noteiktajiem kritērijiem, minēto ekomarķējumu drīkst izmantot līdz 2012. gada 28. septembrim.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2012. gada 26. janvārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Janez POTOČNIK

(1) OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp.

(2) OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

(3) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(4) OV L 111, 30.4.2011., 22. lpp.

(5) OV L 111, 30.4.2011., 34. lpp.

(6) OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.

(7) OV L 9, 15.1.2003., 11. lpp.

(8) OV L 76, 22.3.2003., 25. lpp.

PIELIKUMS

Lēmuma 2011/263/ES pielikuma 2. kritērija b) punkta piektās daļas atkāpju tabulā pievieno šādu vielu:

“Subtilizīns

H400 Ļoti toksisks ūdens organismiem

R 50”

lēmuma 2011/264/ES pielikuma 4. kritērija b) punkta piektās daļas atkāpju tabulā pievieno šādu vielu:

“Subtilizīns

H400 Ļoti toksisks ūdens organismiem

R 50”

28.1.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/38

Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011 (2011. gada 25. maija), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 153, 2011. gada 11. jūnijs )

Pielikuma A daļā pievieno šādu ierakstu:

Numurs

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība

Apstiprināšanas datums

Apstiprināšanas termiņa beigas

Īpaši noteikumi

“354

Flurhloridons

CAS Nr. 61213-25-0

CIPAC Nr. 430

(3RS,4RS,3RS,4SR)-3-hlor-4-hlormetil-1-(α,α,α-trifluor-m-tolil)-2-pirolidons

≥ 940 g/kg

Būtiski piemaisījumi:

toluols: ne vairāk kā 8 g/kg

2011. gada 1. jūnijs

2021. gada 31. maijs

A DAĻA

Var atļaut lietot tikai kā herbicīdu.

B DAĻA

Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par flurhloridonu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2011. gada 4. februārī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš:

1)	tādu augu un ūdens organismu apdraudējumam, kuri neietilpst mērķgrupā;

2)	gruntsūdeņu aizsardzībai, ja darbīgo vielu lieto reģionos, kuros ir jutīga augsne un/vai klimatiskie apstākļi.

Atļaujas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver apdraudējuma mazināšanas pasākumus.

Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, lai pieteikuma iesniedzējs Komisijai iesniegtu papildu informāciju, kas apstiprina:

1)	piemaisījumu ietekmi (izņemot toluolu);

2)	ekotoksiskuma testa materiāla atbilstību tehniskajām specifikācijām;

3)	gruntsūdeņu metabolīta R42819 (1) ietekmi;

4)	flurhloridona īpašības, kas varētu izraisīt endokrīnās sistēmas traucējumus.

Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, lai pieteikuma iesniedzējs 1. un 2. punktā minēto informāciju Komisijai iesniegtu līdz 2011. gada 1. decembrim, 3. punktā minēto informāciju – līdz 2013. gada 31. maijam un 4. punktā minēto informāciju – divu gadu laikā pēc ESAO testu norādījumu par endokrīnajiem traucējumiem pieņemšanas.

(1) R42819: (4RS)-4-(hlormetil)-1-[3-(trifluormetil)fenil]pirolidīn-2-ons.”

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.026.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 26

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	55. sējums 2012. gada 28. janvāris

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		DIREKTĪVAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu ( 1 )	1

	II Neleģislatīvi akti
	STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
*	Informācija par dienu, kad stājas spēkā Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Kaboverdes Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā	22
	REGULAS
*	Komisijas Regula (ES) Nr. 71/2012 (2012. gada 27. janvāris) par I pielikuma grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 689/2008 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu	23
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 72/2012 (2012. gada 27. janvāris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari, un paredz atkāpi no minētās regulas	26
	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 73/2012 (2012. gada 27. janvāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	28
	LĒMUMI
	2012/45/ES, Euratom
*	Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Lēmums (2012. gada 23. janvāris), ar ko ieceļ Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) Uzraudzības komitejas locekļus	30
	2012/46/ES
*	Padomes Lēmums (2012. gada 23. janvāris) par to, lai Nīderlande sāktu daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu	32
	2012/47/ES
*	Padomes Īstenošanas lēmums (2012. gada 24. janvāris), ar kuru Zviedrijai atļauj saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu piemērot samazinātu nodokļa likmi attiecībā uz elektroenerģiju, ko patērē mājsaimniecības un pakalpojumu nozares uzņēmumi dažos Zviedrijas ziemeļu apgabalos	33
	2012/48/ES
*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 26. janvāris), ar kuru pagarina spēkā esamības termiņu Lēmumam 2009/251/EK, ar ko dalībvalstīm pieprasa nodrošināt, ka tirgū netiek laisti vai nav pieejami biocīdu dimetilfumerātu saturoši produkti (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 321) ( 1 )	35
	2012/49/ES
*	Komisijas Lēmums (2012. gada 26. janvāris), ar ko groza Lēmumu 2011/263/ES un Lēmumu 2011/264/ES, lai ņemtu vērā izmaiņas fermentu klasifikācijā saskaņā ar Padomes Direktīvas 67/548/EEK I pielikumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikumu (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 323) ( 1 )	36

		Labojumi
	*	Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011 (2011. gada 25. maija), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011.)	38


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ