20.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/1

(1)

Padome 1999. gada 16. jūlijā pilnvaroja Komisiju Eiropas Kopienas vārdā risināt sarunas Eiropas Padomē par konvenciju attiecībā uz tiesisko aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to.

(2)

Eiropas Padome 2001. gada 24. janvārī pieņēma Eiropas Konvenciju par tiesisko aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to (“konvencija”).

(3)

Ar konvenciju tiek ieviests tiesiskais regulējums, kas ir gandrīz tāds pats kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/84/EK (1998. gada 20. novembris) par tiesisku aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to (1).

(4)

Konvencija stājās spēkā 2003. gada 1. jūlijā un ir atvērta parakstīšanai Savienībai un tās dalībvalstīm.

(5)

Konvencijas parakstīšana palīdzētu paplašināt to noteikumu piemērošanu ārpus Savienības robežām, kuri līdzīgi Direktīvā 98/84/EK ietvertajiem noteikumiem, un izveidotu ierobežotas piekļuves pakalpojumu tiesisko regulējumu, kas būtu piemērojams visā Eiropas kontinentā.

(6)

Pieņemot Direktīvu 98/84/EK, Savienība īstenoja savu iekšējo kompetenci jomās, uz ko attiecas konvencija, izņemot attiecībā uz tās 6. un 8. pantu, ciktāl 8. pants attiecas uz pasākumiem saskaņā ar 6. pantu. Tāpēc konvenciju vajadzētu parakstīt gan Savienībai, gan tās dalībvalstīm.

(7)

Konvencija būtu jāparaksta Savienības vārdā, ņemot vērā tās noslēgšanu,

20.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/6

(1)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 627/2011 (2) (“pagaidu regula”) ir noteikusi pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam.

(2)

Procedūra tika sākta pēc tam, kad 2010. gada 16. augustā Eiropas Savienības Nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu ražošanas nozares aizsardzības komiteja (“aizsardzības komiteja”) iesniedza sūdzību (“sūdzība”) divu Savienības ražotāju grupu (“sūdzības iesniedzēji”) vārdā, kas pārstāv lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 %, no nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu kopējā ražošanas apjoma ES.

(3)

Jāatgādina, ka saskaņā ar pagaidu regulas 14. apsvērumu dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Pēc tam, kad atklātībā nonāca būtiski fakti un apsvērumi, kuri bija pamatā lēmumam piemērot pagaidu pasākumus (“pagaidu paziņojuma sniegšana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus iesniegumus, kuros izteica savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personas, kas to lūdza, tika uzklausītas. Komisija turpināja vākt informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, lai sagatavotu galīgos konstatējumus.

(5)

Attiecībā uz trim prasībām veikt individuālu pārbaudi tika galīgi nolemts, ka šādu pārbaudi nav iespējams veikt, jo tā padarītu izmeklēšanu pārmērīgi apgrūtinošu, kā arī neļautu to laikus pabeigt. Kā norādīts pagaidu regulas 6. apsvērumā, Komisija bija izraudzījusies reprezentatīvu izlasi, kurā iekļauti 25 % no Eurostat reģistrētā kopējā importa apjoma izmeklēšanas periodā un vairāk nekā 38 % no sadarbībā iesaistīto eksportētāju kopējā eksporta apjoma izmeklēšanas periodā. Kā norādīts pagaidu regulas 13. apsvērumā, divi no trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem veido lielas grupas. Grupu lielums radīja īpašu apgrūtinājumu šai izmeklēšanai gan izmeklēšanas darba, gan analīzes ziņā. Šādos apstākļos nebija iespējams apmierināt vēl citu ražotāju eksportētāju individuālas pārbaudes pieprasījumus.

(6)

Jāatgādina, ka attiecīgais ražojums, kā norādīts pagaidu regulas 15. apsvērumā, ir ĶTR izcelsmes nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes (izņemot caurules un caurulītes ar piestiprinātiem savienotājelementiem, derīgas gāzu vai šķidrumu pārvadīšanai civilās aviācijas gaisa kuģos), kuras pašlaik klasificē ar KN kodiem 7304 11 00, 7304 22 00, 7304 24 00, ex 7304 41 00, 7304 49 10, ex 7304 49 93, ex 7304 49 95, ex 7304 49 99 un ex 7304 90 00 (“attiecīgais ražojums”).

(7)

Tā kā pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas par attiecīgo ražojumu nav saņemtas piezīmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 15.–19. apsvērums.

(8)

Tā kā par to nav saņemtas piezīmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 20. apsvērums.

(9)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas dažas personas apstrīdēja atsevišķus secinājumus attiecībā uz tirgus ekonomikas režīma (“TER”) noteikšanu atbilstoši pagaidu regulas 21.–43. apsvērumam.

(10)

Viena persona apgalvoja, ka Komisija nav atklājusi izejmateriālu cenu atšķirības ES un ĶTR tirgū. Šajā saistībā jānorāda, ka gan publiskotajos konstatējumos par TER, gan pagaidu regulā ir atklāta atšķirība, kas pastāv starp izejvielu nominālajām cenām ES, ASV un ĶTR. Kā norādīts pagaidu regulas 27. apsvērumā, šī atšķirība vidēji un atkarībā no tērauda markas ir aptuveni 30 %. Ciktāl tas attiecas uz informācijas avotiem, kuri ir šā salīdzinājuma pamatā, Komisija izmantoja datus, ko sniedza sadarbībā iesaistītie Savienības ražotāji un ĶTR ražotāji eksportētāji. Šie dati tika salīdzināti ar atsevišķiem publiski pieejamiem avotiem (3).

(11)

Turklāt tika apgalvots, ka Komisija nav salīdzinājusi Ķīnā importētās dzelzs rūdas cenas ar cenām starptautiskajā tirgū. Ar to bija saistīts apgalvojums, ka nav sniegti dati par dzelzs rūdas ietekmi uz tādu izejvielu (sagatavju, lietņu, apaļo stieņu) cenām, ko pērk attiecīgā ražojuma ražotāji. Atsauce uz dzelzs rūdu pagaidu regulas 28. apsvērumā tika izdarīta saistībā ar salīdzināmām priekšrocībām, lai analizētu iespējamos skaidrojumus par tērauda sagatavju, lietņu un apaļo stieņu zemajām cenām ĶTR. Dzelzs rūda, kā arī niķelis un hroms rada galvenās izmaksas nerūsējošā tērauda sagatavju, lietņu un apaļo stieņu ražošanā. Tomēr, tā kā dzelzs rūdas, niķeļa un hroma cenu pamatā ir cenas starptautiskajā tirgū, to ietekme uz sagatavju, lietņu un apaļo stieņu cenām, kā arī uz nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu cenām ES un ĶTR var būt tikai neliela. Tāpēc konstatējumi, kuru dēļ tika noraidīta prasība par TER 1. kritēriju, pamatojās nevis uz dzelzs rūdas cenām, bet gan uz to izejvielu (sagatavju, lietņu un apaļo stieņu) cenu atšķirībām, ko tieši izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā; šī cenu atšķirība apvienojumā ar konstatēto valsts iejaukšanos (eksporta nodoklis un PVN atmaksa) ļāva secināt, ka nav pierādīts, vai ir izpildīts 1. kritērijs TER piešķiršanai.

(12)

Viena persona vairākkārt iesniedza vienu un to pašu prasību saistībā ar TER noteikšanas procedūras aspektiem. Šī prasība attiecās uz apspriešanos ar Dalībvalstu padomdevēju komiteju, konkrēti, uz informāciju, kas šīs izmeklēšanas gaitā tika nodota minētajai komitejai. Minētajai personai tika nosūtītas divas vēstules, kurās šis jautājums izskaidrots, un tas vairākkārt tika apspriests ar uzklausīšanas amatpersonu. Šajā saistībā jānorāda, ka saskaņā ar pamatregulas 19. panta 5. punktu informācijas apmaiņa, kas attiecas uz konsultācijām ar Dalībvalstu padomdevēju komiteju, netiek izpausta, ja vien pamatregulā tas nav īpaši norādīts. Tāpēc spēkā esošie noteikumi saņēmējām personām liedz jebkādu piekļuvi informācijas apmaiņai starp Komisiju un dalībvalstīm.

(13)

Tā pati persona iesniedza atsevišķas prasības galvenokārt attiecībā uz jautājumu par izkropļojumiem izejvielu tirgū. Tika apgalvots, ka nerūsējošā tērauda sagataves, kas iepirktas ĶTR vietējā tirgū, veido tikai daļu no izmeklēšanas periodā veiktajiem izejvielu iepirkumiem. Šajā saistībā pirmkārt un galvenokārt jānorāda, ka pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā nav noteikts slieksnis attiecībā uz izejmateriālu iepirkumu daļu, ko varētu ietekmēt izkropļojumi. Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka lielāko ieguldījumu izmaksas būtībā atspoguļo tirgus vērtības. Tomēr svarīgākais ir tas, ka Komisija izskaidroja, ka izejvielu tirgus izkropļojumi ĶTR attiecas uz galvenajām izejvielām, ko izmanto nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu ražošanā, un ne tikai uz sagatavēm. Galvenās izejvielas, ko izmanto nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu ražošanā, ir nerūsējošā tērauda sagataves, lietņi un apaļie stieņi, kuri veido vairāk nekā 50 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām. Šīs izejvielas kopā klasificē ar HS kodu 7218 10 (lietņi un citas primārās nerūsējošā tērauda veidnes). Uz tām visām attiecas 15 % eksporta nodoklis un neattiecas 17 % PVN atmaksa, ja tās tiek eksportētas. Tieši šajā saistībā tika konstatēti izkropļojumi, kas ļāva secināt, ka TER izvērtējuma 1. kritērijam neatbilst neviens no izlasē iekļautajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem. Izejvielas, ko attiecīgais uzņēmums izmanto attiecīgā ražojuma ražošanai un iepērk ĶTR vietējā tirgū, veido būtisku daļu – aptuveni 30 % – no iepirkumiem. Jānorāda arī tas, ka būtiska daļa izejvielu tiek importēta no saistītiem uzņēmumiem.

Pievērošot uzmanību ieprikumiem no nesaistītiem piegādātājiem, ir redzams, ka 56 % šādu ieprikumu ir veikti pašmāju tirgū. Tātad, pretēji minētās personas apgalvojumam, faktu nepareiza interpretācija, ciktāl tas attiecas uz TER noteikšanu, nav notikusi ne komunikācijā ar minēto personu, ne apspriedēs ar Padomdevēju komiteju, kura tika informēta par visiem iesniegtajiem argumentiem. Tāpēc šī prasība ir jānoraida.

(14)

Viens uzņēmums apgalvoja, ka lēmumam atteikt TER vajadzētu būt individuālam un attiecināmam uz konkrētu uzņēmumu, taču šajā gadījumā iestādes uz atsevišķiem ražotājiem attiecināja vispārīgos valsts mēroga konstatējumus. Šis arguments nav pieņemams; iestādes analizēja katru izlasē iekļauto ražotāju atsevišķi. Iestādes patiešām nonāca pie vienādiem secinājumiem attiecībā uz visiem trim uzņēmumiem, taču tas izskaidrojams ar faktu, ka visu šo uzņēmumu lēmumu pieņemšanas procesā ir vērojama valsts iejaukšanās, kā skaidrots pagaidu regulā.

(15)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar šo tiek apstiprināts konstatējums, ka visi TER pieprasījumi ir jānoraida, kā noteikts pagaidu regulas 21.–43. apsvērumā.

(16)

Viena persona apgalvoja, ka par analogo valsti vajadzēja izmantot ASV. Šajā saistībā jānorāda, ka lēmuma neizmantot ASV par analogo valsti pamatojums ir sīki aprakstīts pagaidu regulas 46.–48. apsvērumā. Tā kā minētā persona savu prasību nepamatoja un nesniedza nekādus papildu argumentus, kas varētu mainīt konstatējumus par ASV kā iespējamo analogo valsti, šī prasība ir noraidāma.

(17)

Vienlaikus jāuzsver, ka Komisija turpināja darbu, lai panāktu piemērotas analogās valsts sadarbību. Papildus pasākumiem, kas aprakstīti pagaidu regulas 47. apsvērumā, Komisija arī sazinājās ar ražotājiem Brazīlijā, Dienvidāfrikā, Dienvidkorejā, Kanādā, Malaizijā, Meksikā, Taivānā un Ukrainā. Kopumā Komisija sazinājās ar 46 uzņēmumiem, bet sadarbību panākt nevarēja.

(18)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar šo tiek apstiprināts pagaidu secinājums, ka normālās vērtības pamatā vajadzētu būt cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas Savienībā par līdzīgu ražojumu un nepieciešamības gadījumā attiecīgi koriģētas, ietverot pieņemamu peļņas procentu, kā noteikts pagaidu regulas 51. apsvērumā.

(19)

Kā sīki aprakstīts pagaidu regulas 49.–51. apsvērumā, normālās vērtības pamatā ir cenas, kas samaksātas vai maksājamas Savienībā par līdzīgiem ražojumiem (nepieciešamības gadījumā cenas attiecīgi koriģēja, ietverot pieņemamu peļņas procentu) ar tādu pašu diametru, tērauda marku un tāda paša ražojuma veida (piemēram, auksti vai karsti velmēts).

(20)

Minētās personas komentāri par Savienībā faktiski samaksātajām vai maksājamām cenām, kā arī par veiktajām korekcijām (tādām kā tirdzniecības līmenis un kvalitātes uztvere) izklāstīti turpmāk 45. un 46. apsvērumā.

(21)

Viens uzņēmums apgalvoja, ka normālo vērtību var noteikt, pamatojoties uz nerūsējošā tērauda dobu sagatavju importa cenām, kuras piemēro, ja Savienības ražotāji minētos ražojumus importē no ES ASV vai importē ES. Šis apgalvojums nav sīkāk pamatots. Minētais uzņēmums nesniedza nekādus argumentus, kāpēc šāda metode normālās vērtības noteikšanai būtu piemērotāka nekā pagaidu regulā izmantotā metode. Jo īpaši nav pamatots, kāpēc normālo vērtību būtu lietderīgāk noteikt, pamatojoties uz dobu sagatavju cenām, nevis uz cenām, kas Savienības ražošanas nozarē noteiktas līdzīgajam ražojumam.

(22)

Turklāt nav pamatots, kāpēc būtu jāņem vērā ES eksports uz ASV. Šī alternatīva šķiet nelietderīga, jo īpaši ņemot vērā to, ka visi sadarbībā iesaistītie ASV ražotāji paļaujas uz importu no to ES mātesuzņēmumiem, kā jau minēts pagaidu regulas 48. apsvērumā. Turklāt ieteikto metodi nelietderīgu padarītu augstās pārstrādes izmaksas, kas minētas pagaidu regulas 48. apsvērumā un kas ir galvenais iemesls, kāpēc ASV uzskata par neatbilstošu analogo valsti.

(23)

Jautājums par eksportu no ASV uz ES ir skaidrots pagaidu regulas 49. apsvērumā. Tika uzskatīts, ka augstās ražošanas izmaksas ietekmē ASV eksporta cenas un ka šāda eksporta apjoms ir ļoti neliels.

(24)

Tas pats uzņēmums ierosināja noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz faktiskajām ES ražotāju nerūsējošā tērauda dobu sagatavju importa cenām. Tomēr Savienības ražotājs, kas dobas sagataves Savienībā importē no Indijas, kā minēts sūdzībā, šajā izmeklēšanā nesadarbojas. Arī neviens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem neimportē dobas sagataves ne no vienas valsts ārpus ES. Tāpēc ieteikto metodi nevar izmantot.

(25)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar šo tiek apstiprināts, ka normālo vērtību nosaka, kā paredzēts pagaidu regulas 49.–51. apsvērumā.

(26)

Viena persona atkārtoti iesniedza savu prasību par to, ka godīga salīdzinājuma nodrošināšanai par pārdošanas dienu būtu jāuzskata diena, kad veikts pasūtījums, nevis izrakstīts rēķins. Šī prasība tika iesniegta, atsaucoties uz pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu. Kā jau attiecīgajai personai tika paskaidrots uzklausīšanas laikā pie uzklausīšanas amatpersonas 2011. gada 11. martā, konkrētais noteikums attiecas tikai uz valūtas pārrēķiniem, t. i., valūtas maiņas kursiem, kas piemērojami, kad cenu salīdzināšanai nepieciešama valūtas pārrēķināšana. Tādējādi atsauce uz pirkuma pasūtījuma dienu attiecas uz valūtas pārrēķinu nolūkā nodrošināt godīgu salīdzinājumu starp eksporta cenu un normālo vērtību un neattiecas uz apgrozījumu un ražojumu apjomu, kas izmeklēšanas periodā tika pārdots eksportam uz Savienību.

(27)

Visos gadījumos attiecīgais ražojums tika eksportēts neatkarīgiem pircējiem Savienībā, tāpēc eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām eksporta cenām. Tādējādi ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 52. apsvērums.

(28)

Kā minēts 20. apsvērumā, šīs personas komentāri par Savienībā faktiski samaksātajām vai maksājamām cenām, kā arī par veiktajām korekcijām (tādām kā tirdzniecības līmenis un kvalitātes uztvere) izklāstīti turpmāk 45. un 46. apsvērumā.

(29)

Viena persona apstrīdēja eksporta cenas un normālās vērtības salīdzināšanas metodi, pamatojoties uz trim konkrētiem parametriem (diametru, tērauda marku un ražojuma veidu (piem., auksti vai karsti velmēts)). Minētā persona apgalvoja, ka salīdzinājums būtu jāveic sīkāk, t. i., ņemot vērā arī citus parametrus, proti, sieniņu biezumu, garumu un testēšanu.

(30)

Komisijas dienesti tiešām savāca informāciju par vairākiem parametriem, tostarp par sieniņu biezumu, garumu un testēšanu.

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpību parasti nosaka, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības un visu eksporta darījumu vidējo svērto cenu salīdzinājumu. Pamatregulas 2. panta 11. punktā noteikts, ka dempinga aprēķinu pamatā ir “visi uz Kopienu orientētie eksporta darījumi”, tomēr šādi aprēķini jāveic, “ņemot vērā attiecīgos taisnīgas salīdzināšanas noteikumus”. Minētais uzņēmums atsaucās uz tā saukto ražojuma kontroles numuru un tajā ietvertajiem parametriem. Šajā saistībā jānorāda, ka ražojuma kontroles numurs ir rīks, ko izmanto izmeklēšanā, lai strukturētu un organizētu ievērojamu apjomu ļoti detalizētu datu, kurus iesnieguši uzņēmumi. Tas ir palīglīdzeklis sīkākas analīzes veikšanai par dažādiem ražojumu raksturlielumiem attiecīgā ražojuma un līdzīgo ražojumu kategorijā. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, tā pamatā bija vispiemērotākie raksturlielumi.

(32)

Pēc prasības saņemšanas Komisija vēstulē uzņēmumam paskaidroja, ka caurules sieniņu biezums ir proporcionāls tās svaram un ka tādējādi šis raksturlielums ir netieši iekļauts salīdzinājumā. Citu raksturlielumu, piemēram, testēšanas, ietekme uz salīdzinājumu nav liela. Piemēram, gandrīz uz visiem attiecīgajiem ražojumiem attiecas standarta testi.

(33)

Jāuzsver, ka pretēji minētās personas apgalvojumiem Komisija šo informāciju neignorēja. Tomēr tas nav nekas neprasts, ka atsevišķi parametri, kurus izmanto ražojuma kontroles numurā, ir maznozīmīgāki un ka dažus parametrus taisnīga salīdzinājuma veikšanā var izmantot lietderīgāk nekā citus. Neviena veida caurules no salīdzinājuma netika izslēgtas, pamatojoties uz fiziskām atšķirībām vai citiem iemesliem, un netika arī izveidoti jauni ražojumu veidi. Gluži pretēji, salīdzinājumā tika iekļauti visi pārdošanas darījumi neatkarīgi no caurules diametra un garuma.

(34)

Pēc tam minētais uzņēmums apgalvoja, ka Komisijas izmantotā pieeja liedz tam iespēju izvirzīt prasību par fizisko raksturlielumu korekcijām. Šī prasība bija pamatota ar faktu, ka Komisija salīdzinājumu ir veikusi, pamatojoties uz trim parametriem un ne vairāk, un šis jautājums jau ir iztirzāts 31. un turpmākajos apsvērumos.

(35)

Attiecībā uz salīdzināšanas jautājuma procesuālo aspektu, ko arī minēja tā pati persona, jānorāda, ka šim uzņēmumam bija iespēja izteikt piezīmes par aprēķiniem, kuri tika veikti konkrētajā gadījumā. Visa informācija par šiem aprēķiniem tika atklāta pagaidu regulas publicēšanas dienā. Uzņēmums 2011. gada 11. jūlija vēstulē izteica piezīmes par salīdzinājumā izmantotajiem parametriem, prasot papildu paskaidrojumus. Komisijas dienesti sniedza atbildi 2011. gada 19. jūlijā. Minētais uzņēmums atkārtoja savus argumentus 2011. gada 29. jūlija vēstulē. Uzņēmums neatbalstīja salīdzinājuma pamatojumu un atkārtoti apgalvoja, ka cenas ietekmē arī tādi parametri kā sieniņu biezums, garums un testēšana. Kā norādīts iepriekš, Komisija atzīst, ka šiem parametriem ir zināma ietekme uz cenām. Tomēr tika atzīts, ka aprēķinus būtu lietderīgāk veikt, pamatojoties trim svarīgākajiem parametriem, tādējādi nodrošinot augstāko atbilstības līmeni un vienlaikus sniedzot iespēju atrast visiem eksporta darījumiem atbilstošus pārdošanas darījumus.

(36)

Minētais uzņēmums apgalvoja, ka tam netika ļauts iesniegt prasību veikt korekcijas. Šis arguments ir noraidāms. Iespējas iesniegt prasības bija visā procedūras laikā, ne tikai provizorisko secinājumu izpaušanas laikā, kad uzņēmums ieguva pilnīgu informāciju par aprēķiniem.

(37)

Viena persona apgalvoja, ka, piemērojot mazāka diametra cauruļu ražošanas izmaksas lielāka diametra caurulēm, netiek uzrādītas faktiskās izmaksas, jo lielāka diametra cauruļu izmaksas ir daudz lielākas. Tomēr minētā persona nepiedāvāja nekādas alternatīvas un arī nepamatoja savu apgalvojumu. Tāpēc, ņemot vērā to, ka nav minēta alternatīva metode, izmantoto metodi uzskata par pieņemamāko.

(38)

Viens uzņēmums apgalvoja, ka korekciju skaits (tas, ka Komisija izmantoja trīs parametrus un ne vairāk, kvalitātes uztvere un tirdzniecības korekciju līmenis) liecina, ka Savienības ražotāju ražojumus ir grūti salīdzināt ar importētajiem ĶTR ražojumiem. Šajā saistībā jānorāda, ka iestāžu veiktās korekcijas ir raksturīgas visiem dempinga aprēķiniem. Minētās korekcijas ir paredzētas pamatregulā un līdz ar to neliek apšaubīt attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma salīdzināmību. Patiesībā augstais atbilstības koeficients apstiprina, ka attiecīgais ražojums un līdzīgais ražojums ir pilnīgi salīdzināmi.

(39)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar šo tiek apstiprināti konstatējumi, kas iekļauti pagaidu regulas 53. un 54. apsvērumā.

(40)

Viena persona apgalvoja, ka niķeļa cenas lielo svārstību dēļ dempinga starpību būtu bijis jāaprēķina par katru ceturksni. Šajā saistībā jāuzsver, ka konkrētajā gadījumā salīdzinājums starp eksporta cenu un normālo vērtību nav salīdzinājums starp cenām un izmaksām, bet gan tikai starp svērtajām vidējām pārdošanas cenām (normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz ES ražošanas nozares pārdošanas cenām). Turklāt niķeļa cenas pieaugums notika pasaules tirgū, tāpēc tā nebija parādība, kas skar tikai uz ĶTR. Minētā cenas pieauguma ietekme bija jūtama trīs izmeklēšanas perioda mēnešus, bet attiecīgo ražojumu pārdeva visā izmeklēšanas periodā. Turklāt izejvielu cenu izmaiņas jāuzskata par parastu uzņēmējdarbības parādību. Lielākām niķeļa cenām vajadzētu vienlīdz ietekmēt ražotājus gan Savienībā, gan ĶTR, jo niķelis tiek kotēts Londonas Metālu biržā. Visas atšķirības būtu radījuši izejvielu cenu izkropļojumi ĶTR, un tāpēc tās aprēķinos nevajadzētu ņemt vērā. Līdz ar to šī prasība jānoraida un salīdzinājums, kura pamatā ir ikgadējais ĶTR eksporta vidējo cenu salīdzinājums ar ikgadējām vidējām ES cenām, pienācīgi jākoriģē, ietverot pieņemamu peļņas procentu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(41)

Viens ĶTR ražotājs iesniedza pamatotu prasību par to, ka korekciju aprēķins, kas izmantots, nosakot tā individuālo dempinga starpību, bijis neprecīzs. Komisija šo prasību pieņēma un veica jaunus aprēķinus, saskaņā ar kuriem dempinga starpība bija 83,7 %. Izņemot šo izmaiņu, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 55.–61. apsvērumā ieklāstītie konstatējumi. Pārskatītās dempinga starpības ir šādas.

(42)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares definīciju un Savienības ražotāju izlases reprezentativitāti pēc pagaidu ziņojuma publicēšanas prasības nav saņemtas. Tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 62. un 63. apsvērums.

(43)

Attiecībā uz patēriņu Savienībā prasības netika saņemtas. Tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 64.–66. apsvērums.

(44)

Attiecībā uz pagaidu konstatējumiem attiecībā uz importa apjomu par dempinga cenām, tirgus daļu un cenu attīstību ieinteresētās personas prasības neiesniedza. Tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 67.–69. apsvērumu.

(45)

Attiecībā uz importa no ĶTR radītā cenu samazinājuma aprēķinu ĶTR ražotāji eksportētāji un Savienības ražošanas nozare pieprasīja papildu informāciju par metodi, kā noteiktas dažas korekcijas (piemēram, izmaksas pēc importēšanas, tirdzniecības līmenis un kvalitātes uztvere tirgū), kuras izmantotas aprēķinos. Komisija reaģēja uz šiem pieprasījumiem, atklājot, kā noteiktas šīs korekcijas, tomēr vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievēroti konfidencialitātes noteikumi.

(46)

Ņemot vērā ĶTR ražotāja izteiktās piezīmes, tika izdarīts neliels labojums cenu samazinājuma aprēķinā, jo pagaidu aprēķinā tirdzniecības līmeņa korekcijās bija ietverta arī daļa no pēcimportēšanas izmaksām, kurām vienlaikus tika piemērotas atsevišķas korekcijas, kas attiecās uz visām pēcimportēšanas izmaksām. Ņemot vērā šo labojumu, cenas samazinājuma starpības un kaitējuma novēršanas līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējo posmu mainījās par mazāk nekā vienu procentpunktu (attiecībā uz kaitējuma novēršanas līmeni sk. 82. un 83. apsvērumu).

(47)

Izņemot iepriekš minētās izmaiņas un tā kā citas piezīmes netika saņemtas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 70. un 71. apsvērums.

(48)

Pēc pagaidu ziņojuma publicēšanas daži ĶTR ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka no kaitējuma analīzes būtu jāizslēdz daži rādītāji. Proti, tie apgalvoja, ka ražošanas apjoms un ražošanas jaudas izmantojums samazinājās tikpat strauji, kā kritās Savienības patēriņš, uzskatot, ka šā iemesla dēļ minētos rādītājus nevajadzētu uzskatīt par faktoriem, kas jāņem vērā, analizējot nodarīto būtisko kaitējumu. Līdzīga prasība tika iesniegta attiecībā uz pārdošanas apjoma samazinājumu Savienībā, kas it kā arī esot noticis līdzīgā tempā kā patēriņa samazinājums.

(49)

Šajā saistībā vispirms jānorāda, ka saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu kaitējuma analīzē jāpārbauda “visi būtiskie ekonomiskie faktori un indeksi, kas raksturo [ražošanas] nozares stāvokli”. Iespējamā ietekme uz kaitējumu, ko varēja radīt citi faktori, izņemot importu par dempinga cenām, ir izklāstīti F nodaļā “Cēloņsakarības”, jo īpaši punktā par citu faktoru ietekmi (sk. 59.–69. apsvērumu).

(50)

Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 72.–89. apsvērums.

(51)

Tā kā citas piezīmes netika saņemtas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 90.–92. apsvērums.

(52)

Dažas personas atkārtoja pagaidu posmā iesniegtās prasības par to, ka būtiska daļa kaitējuma, kas tika nodarīta Savienības ražošanas nozarei, būtu jāattiecina uz citiem faktoriem, nevis uz importu par dempinga cenām.

(53)

Šajā saistībā pēc pagaidu ziņojuma publicēšanas daži ĶTR ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka tirdzniecības apjoma kritumu un tirgus daļas samazināšanos lielā mērā izraisīja pieprasījuma samazināšanās ekonomiskās krīzes ietekmē, nevis imports par dempinga cenām no ĶTR. Vēl tie apgalvoja, ka salīdzināmais ĶTR importa un Savienības ražošanas nozares cenu kritums attiecīgajā periodā (attiecīgi par 9 % un 8 %) arī liecina, ka Savienības ražošanas nozares cenu kritumu izraisījis tikai samazinātais tirgus pieprasījums, nevis imports par dempinga cenām.

(54)

Pirmkārt, būtu jānorāda, ka pagaidu regulas 103.–106. apsvērumā ir atzīts, ka ekonomikas lejupslīde un pieprasījuma samazināšanās negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli, un tas veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tas tomēr nemazina kaitīgo ietekmi, ko radīja imports no ĶTR par zemām cenām un dempinga cenām, kura daļa Savienības tirgū attiecīgajā periodā ir ievērojami pieaugusi.

(55)

Kā skaidrots pagaidu regulas 104. un 105. apsvērumā, ietekme, ko rada imports par dempinga cenām, faktiski ir daudz kaitīgāka laikā, kad pieprasījums krītas, nevis straujas izaugsmes gados. Imports no ĶTR varētu būt iemesls tam, ka Savienības cenas attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās. Turklāt izmeklēšanas periodā cenas samazinājās par 21 % –32 % un imports no ĶTR veidoja vairāk nekā 18 % no Savienības tirgus daļas, attiecīgajā periodā to būtiski palielinot par 7,9 procentpunktiem. Tāpēc, lai gan imports no ĶTR radīja acīmredzamu cenu spiedienu, liedzot Savienības ražošanas nozarei iespēju segt izmaksas (nemaz nerunājot par rentablu cenu noteikšanu), šā importa augošais apjoms un tirgus daļa arī bija iemesls tam, kāpēc Savienības ražošanas nozare nevarēja sasniegt lielāku ražošanas apjomu, ražošanas jaudas izlietojumu un pārdošanas apjomu, jo īpaši attiecībā uz pamatizstrādājumiem, kurus pārdod galvenokārt izplatītāji.

(56)

Otrkārt, secinājumu pamatošana tikai ar atsevišķiem kaitējuma rādītājiem, piemēram, pārdošanas apjomu un tirgus daļu, šajā gadījumā sagrozītu analīzi. Piemēram, pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazinājums cita starpā bija apvienots ar ievērojamu rentabilitātes pazemināšanos, un to lielā mērā izraisīja cenu spiediens, ko radīja imports par dempinga cenām. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 3,6 procentpunktiem, kas atbilst ĶTR importa tirgus daļas pieaugumam. Visbeidzot, ņemot vērā cenu samazinājuma apmēru un importa no ĶTR palielinājumu gan relatīvā, gan absolūtā izteiksmē, nekādā gadījumā nevar secināt, ka Savienības ražošanas nozares cenu samazinājums nebija saistīts ar cenu līmeni importam par dempinga cenām.

(57)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar šo tiek apstiprināta cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām un konstatēto būtisko kaitējumu, pamatojoties uz būtisku apjoma un cenu spiedienu, ko uz Savienības ražošanas nozari vienlaikus rada imports no ĶTR.

(58)

Tā kā citas piezīmes netika saņemtas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 94.–96. apsvērums.

(59)

Attiecībā uz ietekmi, ko radīja imports Savienībā no trešām valstīm, daži ĶTR ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka 1,0 no 3,6 procentpunktu Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zuduma būtu bijis jāattiecina uz importu no Japānas un Indijas. Tomēr faktiski imports no ĶTR ieguva tirgus daļu uz citu valstu importa, kā arī uz Savienības ražošanas nozares rēķina. ĶTR importa tirgus daļas palielinājumu par 7,9 procentpunktiem var sadalīt divās daļās: 3,6 procentpunkti atbilst tirgus daļai, ko zaudēja Savienības ražošanas nozare, un 4,3 procentpunkti – tirgus daļai, ko zaudēja imports no citām valstīm.

(60)

Tie paši ĶTR ražotāji apgalvoja, ka vidējās cenas importam no dažām citām izraudzītām trešām valstīm, proti, Ukrainas, Indijas un ASV, arī ir ievērojami samazinājušās un ka tas arī varēja radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Šajā saistībā tomēr jānorāda, ka kopumā vidējās cenas importam no visām valstīm, izņemot ĶTR, faktiski attiecīgajā periodā ir palielinājušās par 34 %. Kā jau minēts pagaidu regulas 100. apsvērumā, vidējā ASV importa cena ievērojami pārsniedza Savienības tirgus cenas. Kā uzsvērts minētajā apsvērumā, Ukrainas importa tirgus daļa samazinājās, savukārt ASV un Indijas importa tirgus daļa bija samērā stabila. Saskaņā ar Eurostat datiem par minēto importu, tomēr nevar secināt, ka importam no citām valstīm būtu bijusi liela nozīme Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanā, lai izjauktu cēloņsakarību starp importu no ĶTR un nodarīto kaitējumu.

(61)

Tā kā par konstatējumiem, kas izklāstīti pagaidu regulas 97.–102. apsvērumā, citas piezīmes netika saņemtas, ar šo tiek apstiprināti minētie konstatējumi.

(62)

Attiecībā uz ekonomiskās lejupslīdes ietekmi, iemesli, kāpēc ekonomisko lejupslīdi nevar uzskatīt par elementu, kas izjauktu cēloņsakarību, ir analizēti iepriekš 52.–58. apsvērumā. Tā kā nevienā no iesniegtajām piezīmēm nav norādīts pretējais, ar šo tiek apstiprināti konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 103.–106. apsvērumā.

(63)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares eksporta rezultātiem, tā kā par pagaidu regulas 107. un 108. apsvērumā izklāstītajiem konstatējumiem piezīmes netika saņemtas, ar šo tiek apstiprināti minētie konstatējumi.

(64)

Vairāki ĶTR ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka vienības ražošanas izmaksu palielinājumam par 18 %, kas izklāstīts pagaidu regulas 109. apsvērumā, bija lielāka nozīme Savienības ražošanas nozares rentabilitātes kritumā nekā importam par dempinga cenām, un pieprasīja veikt sīkāku šīs vienības izmaksu palielinājuma ietekmes analīzi.

(65)

Komisija pārbaudīja šo jautājumu un konstatēja, ka vienības ražošanas izmaksu palielinājums saistāms ar lielākām ražošanas izmaksām, ko radīja augstākas izejvielu cenas, kā arī ar pastāvīgajām izmaksām, piemēram, tiešajām darbaspēka izmaksām, amortizāciju, ražošanas pieskaitāmajām izmaksām un pārdošanas, vispārējām un administratīvajām (PVA) izmaksām, kā arī ar straujo produkcijas apjoma krišanos.

(66)

Ņemot vērā to, ka izejvielu cenu svārstības lielā mērā aptver Savienības ražošanas nozares cenu noteikšanas mehānisms (tā sauktais “sakausējuma uzcenojuma” mehānisms tieši saista cenas ar svarīgāko izejvielu (niķeļa, molibdēna un hroma) kotācijām), to ietekme uz rentabilitāti nevarētu būt nozīmīga. Savukārt citiem elementiem, kas saistīti ar nepietiekamu ražošanas un pārdošanas apjomu, bija tieša ietekme uz rentabilitātes līmeni. Tā kā Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoms būtu bijis ievērojami lielāks, ja nebūtu importa par dempinga cenām, nevar secināt, ka galvenais faktors, kas izraisījis kaitējumu, ir vienības ražošanas izmaksu palielinājums (un nevis imports par dempinga cenām), jo tas ir tieši saistīts ar lielāku importa apjomu par dempinga cenām.

(67)

Daži ĶTR ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka nozīmīgs faktors, kas izraisīja konstatēto kaitējumu, varēja būt arī Savienības ražošanas nozares nespēja pārstrukturēties, reaģējot un patēriņa samazinājumu.

(68)

Šajā saistībā vispirms jānorāda, ka Savienības ražošanas nozarei nācās saskarties ne vien ar patēriņa samazinājuma ietekmi, bet arī ar ietekmi, kāda šajā patēriņa samazinājuma periodā bija importam par dempinga cenām. Izmeklēšanā tomēr atklājās, ka Savienības ražošanas nozare i) saglabāja savu ražošanas jaudu cerībā, ka krīze būs īslaicīga un pēc tās gaidāma situācijas uzlabošanās, un nevar gaidīt, ka ražošanas nozare pielāgos ražošanas jaudu, reaģējot uz pieaugošo importa apjomu no ĶTR par ārkārtēji zemām dempinga cenām, ii) pastāvīgi dažādoja savus ražojumus, lielāku uzmanību pievēršot specializētiem ražojumiem ar augstāku vērtību, attiecībā uz kuriem ĶTR konkurence nav tik izteikta, un iii) attiecīgajā periodā samazināja savu darbaspēku par 8 % un samazināja vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku par 2 % (ja šos samazinājumus skata tikai krīzes periodā, t. i., laikā no 2008. gada līdz IP, tad to apmērs ir pat attiecīgi 19 procentu punktu un 11 procentu punktu). Visi šie elementi liecina, ka Savienības ražošanas nozare ļoti aktīvi veica pasākumus, cenšoties reaģēt uz tai nodarītā kaitējuma radītajām negatīvajām sekām. Tomēr iepriekš minētie pasākumi nebija pietiekami, lai zema pieprasījuma laikā atsvērtu kaitējumu, ko radījis imports par dempinga cenām.

(69)

Tā kā citas piezīmes netika saņemtas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 109. un 110. apsvērums.

(70)

Neviens no ieinteresēto personu iesniegtajiem argumentiem nepierāda, ka citu faktoru, izņemot importu no ĶTR par dempinga cenām, ietekme būtu tik liela, lai izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un konstatēto būtisko kaitējumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka imports no ĶTR par dempinga cenām ir nodarījis Kopienas ražošanas nozarei būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(71)

Tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 111.–113. apsvērumā apkopotie secinājumi par cēloņsakarību.

(72)

Ņemot vērā ieinteresēto personu piezīmes, Komisija turpināja ar Savienības interesēm saistīto argumentu analīzi.

(73)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares interesēm netika saņemtas citas piezīmes vai informācija. Tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 116.–120. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(74)

Tā kā par šo jautājumu piezīmes netika saņemtas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 121.–123. apsvērums.

(75)

Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas lietotājuzņēmums, kas nebija sadarbojies, iesniedza piezīmes par Savienības interesēm. Proti, minētais lietotājs apgalvoja, ka antidempinga pasākumiem būs būtiska ietekme uz to. Tas apgalvoja, ka nerūsējošā tērauda caurules ir būtiska sastāvdaļa, ko izmanto vairāku saistītu ražojumu, tostarp tādu, ko ražo šis lietotājs (piem., siltummaiņu), ražošanā un ka bažas rada arī piegādes drošība attiecībā uz kavējumiem, ko minētais uzņēmums piedzīvojis saistībā ar dažu Savienības ražotāju piegādēm.

(76)

Tomēr, tā kā minētais lietotājs no Ķīnas iepērk tikai 5 % no sava nerūsējošā tērauda cauruļu apjoma, iespējamā ietekme uz šo uzņēmumu gan izmaksu, gan piegādes drošības ziņā šķiet neliela.

(77)

Apgalvojumu par ietekmi uz izmaksām minētais uzņēmums nepamatoja ar faktiskiem datiem. Turklāt jāatgādina, ka saskaņā ar pagaidu regulas 124. un 125. apsvērumu var uzskatīt, ka ietekme uz vienīgā lietotāja, kurš pilnībā sadarbojās, izmaksām ir nenozīmīga gan attiecībā uz visu uzņēmumu, gan uz tā struktūrvienību, kura izmanto nerūsējošā tērauda caurules.

(78)

Attiecībā uz jautājumu par piegādes drošību, ko minēja konkrētais lietotājs, jāatgādina, ka bez ĶTR ir vēl daudzas citas trešās valsis, kuras joprojām importē Savienībā nerūsējošā tērauda caurules. Turklāt, tā kā Savienības ražošanas nozare arvien ir nozīmīgākais šā ražojuma piegādātājs, tās turpmāka pastāvēšana ir būtiska arī minētā lietotāja ražošanas nozarei.

(79)

Lai gan pagaidu posmā tika arī uzskatīts, ka antidempinga pasākumi varētu nopietnāk ietekmēt lietotājus, kuri izmanto lielus nerūsējuša tērauda cauruļu apjomus, ko importē no ĶTR (sk. pagaidu regulas 126. apsvērumu), ņemot vērā to, ka pēc pagaidu paziņojuma publicēšanas nav iesniegta neviena pamatota prasība vai jauna informācija, var secināt, ka būtiskās priekšrocības, ko Savienības ražošanas nozarei rada antidempinga pasākumu ieviešana, ir lielākas par gaidāmo negatīvo ietekmi uz šādiem lietotājiem. Tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 124.–130. apsvērumā izklāstītie konstatējumi par lietotāju interesēm.

(80)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek galīgi secināts, ka nav nopietnu iemeslu, lai attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importam nepiemērotu galīgos antidempinga pasākumus. Tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 131. un 132. apsvērumā izklāstītie konstatējumi.

(81)

Sūdzību iesniedzēji apgalvoja, ka pagaidu posmā noteiktā mērķa peļņa (5 %) ir pārāk zema, un atkārtoti pauda uzskatu, ka pamatots peļņas līmenis būtu 12 %, jo attiecīgā ražošanas nozare ir kapitālietilpīga un tajā pastāvīgi nepieciešami tehniski uzlabojumi un jauninājumi, kuru ieviešanai jāatvēl ievērojami ieguldījumi. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka šāds peļņas līmenis vajadzīgs, lai gūtu pietiekamu peļņu no kapitāla un varētu veikt minētos ieguldījumus. Iepriekš minētā prasība tomēr nebija pārliecinoši pamatota ar reāliem skaitļiem. Tāpēc tiek secināts, ka mērķa peļņa ir jāsaglabā 5 % līmenī, kā noteikts pagaidu posmā.

(82)

Attiecībā uz kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanu, kā jau iepriekš minēts 45. apsvērumā, nelielo tirdzniecības līmeņa korekciju, kas ietekmēja cenu samazinājuma aprēķinu, piemēroja arī kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķinos.

(83)

Ņemot vērā minēto izmaiņu, nācās nedaudz mainīt arī kaitējuma novēršanas līmeni. Līdz ar to kaitējuma novēršanas līmenis ir no 48,3 % līdz 71,9 %, kā redzams tabulā.

(84)

Viens ĶTR ražotājs eksportētājs uzskatīja, ka ekonomikas krīzes radītā kaitējuma dēļ kaitējuma starpības pamatā vajadzētu būt cenas samazinājumam, nevis mērķa cenas samazinājumam, apgalvojot, ka šāda metode izmantota vairākās antidempinga procedūrās (4). Tomēr visās ražotāja eksportētāja minētajās izmeklēšanās bija īpaši ar ražošanas vai ekonomikas nozari saistīti iemesli (piemēram, monopola izveidošanās risks, būtisks Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudas palielinājums “nobriedušā tirgū”, ražošanas nozares ilgstoša darbība bez peļņas visā pasaulē), kas pamatoja šīs īpašās metodes izmantošanu izņēmuma kārtā. Pašreizējā izmeklēšanā situācija ir citāda, jo ekonomiskā krīze skāra pasaules ekonomiku kopumā, un tāpēc nevar uzskatīt, ka tā radījusi kaitējumu tikai nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu ražošanas nozarei.

(85)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un ievērojot pamatregulas 9. panta 4. punktu, attiecīgajam ražojumam būtu jāpiemēro galīgs antidempinga maksājums zemākajā dempinga un konstatētā kaitējuma līmeņa apmērā saskaņā ar mazākā nodokļa noteikumu. Tā kā šajā gadījumā kaitējuma novēršanas līmeņi ir zemāki nekā noteiktās dempinga starpības, galīgo pasākumu pamatā vajadzētu būt kaitējuma novēršanas līmenim.

(86)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, maksājuma likmes, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

(87)

Atsevišķiem uzņēmumiem noteiktās antidempinga maksājuma likmes, kas minētas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas secinājumiem. Tāpēc tās atspoguļo minētajā izmeklēšanā konstatēto situāciju saistībā ar attiecīgajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi tādu ĶTR izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi – konkrētās minētās juridiskās personas. Minētās likmes nevar attiecināt uz importētiem ražojumiem, kurus ražojis cits uzņēmums, kas nav īpaši minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp vienības, kas ir saistītas ar īpaši minētajiem uzņēmumiem; uz tiem attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājuma likmi.

(88)

Lai pēc iespējas samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, lai nodrošinātu pareizu antidempinga maksājumu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi ietver tāda derīga rēķina uzrādīšanu dalībvalstu muitas dienestiem, kas atbilst šīs regulas II pielikuma prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina “visiem pārējiem eksportētājiem” piemērojamo antidempinga maksājumu.

(89)

Ja tāda uzņēmuma eksporta apjoms, kas gūst labumu no zemākām individuālajām maksājumu likmēm, pēc attiecīgo pasākumu piemērošanas būtiski palielinās, šādu apjoma palielinājumu varētu uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko radījusi pasākumu piemērošana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu, lai novērstu pasākumu apiešanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt nepieciešamību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un piemērot valsts mēroga maksājumu.

(90)

Visas prasības piemērot uzņēmumam individuālo antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) nekavējoties jāadresē Komisijai (5), sniedzot visu attiecīgo informāciju, it īpaši par jebkurām pārmaiņām uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdevumiem iekšējā tirgū vai eksportu saistībā, piemēram, ar tā nosaukuma maiņu vai ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu struktūras izmaiņām. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi grozīs, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemērojamas individuālās maksājuma likmes.

(91)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt piemērot galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam. Tika noteikts termiņš, kurā minētās personas pēc galīgās informācijas izpaušanas varēja izteikt iebildumus.

(92)

Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika pienācīgi izskatītas. Nevienas no saņemtajām piezīmēm nespēja mainīt izmeklēšanas konstatējumus.

(93)

Lai pareizi piemērotu antidempinga maksājumu, valsts mēroga maksājums ir jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību.

(94)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret jaunajiem eksportētājiem un šīs regulas I pielikumā minētajiem uzņēmumiem, kas netika iekļauti izlasē, taču sadarbojās, būtu jāparedz noteikums, ka minētajiem uzņēmumiem piemērojamā vidējā svērtā maksājuma likme jāpiemēro arī visiem jaunajiem eksportētājiem, kuriem citādi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu būtu tiesības uz pārbaudi, jo šo pantu nepiemēro, ja ir izmantota izlases metode.

(95)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu un Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma līmeni (ar šo regulu paredzētais galīgais maksājums ir noteikts augstākā līmenī nekā pagaidu maksājums, kas paredzēts pagaidu regulā), uzskata, ka būtu galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu,

—

izmeklēšanas periodā (no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam) neeksportēja uz Savienību 1. panta 1. punktā minēto ražojumu,

—

nav saistīts ne ar vienu ĶTR eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi,

—

faktiski ir eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību pēc izmeklēšanas perioda, kas ir minēto pasākumu pamatā, vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu,

20.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/20

(1)

Drošības prasības ir jāpiemēro tādu gaisa kuģu ekspluatantiem, kas reģistrēti dalībvalstī vai trešā valstī un ko ekspluatē Savienības gaisa pārvadātājs, kā arī tādu gaisa kuģu ekspluatantiem, kurus Savienībā izmanto trešās valsts ekspluatants.

(2)

Pēc vairākiem incidentiem gaisā, kuru dēļ pastāvēja sadursmes draudi, tādējādi pārkāpjot drošības robežas, tostarp nelaimes gadījumiem Jaizu (Japānā) 2001. gadā un Īberlingenē (Vācijā) 2002. gadā, pašreiz izmantotā gaisa kuģa sadursmes novēršanas sistēma ir jāatjaunina. Pētījumu rezultātā ir secināts, ka, izmantojot pašreizējo programmatūras sistēmu sadursmju novēršanai gaisā, sadursmes gaisā riska varbūtība ir 2,7 × 10-8 uz vienu lidojuma stundu. Tāpēc tiek uzskatīts, ka pašreiz izmantotā ACAS II 7.0. versija var radīt nepieņemamu drošības apdraudējumu.

(3)

Lai gaisā nenotiktu to gaisa kuģu sadursmes, kuri lido gaisa telpā, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 216/2008, ir jāievieš jauna gaisa kuģa sadursmes novēršanas sistēmas (ACAS II) programmatūras versija.

(4)

Lai garantētu augstākos iespējamos drošības standartus, gaisa kuģos, kuriem nav obligāta šī prasība – būt aprīkotiem ar sadursmes novēršanas sistēmu –, bet kuri ar ACAS II tika aprīkoti pirms šīs regulas stāšanās spēkā, būtu jāuzstāda ACAS II ar jaunāko sadursmes novēršanas programmatūras versiju.

(5)

Lai izdotos sasniegt visus ieguvumus drošības jomā, kas saistīti ar šīs jaunās programmatūras ieviešanu, ar to iespējami drīz ir jāaprīko visi gaisa kuģi. Tajā pašā laikā ir jāparedz pietiekami daudz laika, lai aeronavigācijas nozare varētu pielāgoties šai jaunajai regulai, ņemot vērā jaunā aprīkojuma pieejamību.

(6)

Aģentūra sagatavoja īstenošanas noteikumu projektu un to iesniedza kā atzinumu Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 19. panta 1. punktu.

(7)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantu izveidotā Eiropas Aviācijas drošības aģentūras komiteja,

a)

gaisa kuģu ekspluatantiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 216/2008 4. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, ielidojot vai lidojot Kopienā, vai izlidojot no tās, un

b)

gaisa kuģu ekspluatantiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 216/2008 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā, veicot lidojumus gaisa telpā virs teritorijas, kurā piemēro Līgumu, kā arī jebkurā citā gaisa telpā, kur dalībvalstis piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 551/2004 (2).

1)

“gaisa kuģa sadursmju novēršanas sistēma (ACAS)” ir gaisa kuģa sistēma, kas balstīta uz sekundārās novērošanas radara (SSR) transpondera signāliem un kas strādā neatkarīgi no zemes aprīkojuma, lai pilotam sniegtu informāciju par iespējamu sadursmi ar tādu gaisa kuģi, kurš aprīkots ar SSR transponderiem;

2)

“gaisa kuģa sadursmju novēršanas sistēma II (ACAS II)” ir sadursmju novēršanas sistēma, kas papildus satiksmes konsultatīvajai informācijai sniedz rekomendācijas attiecībā uz izvairīšanos no sadursmes vertikālā plaknē;

3)

“rekomendācija attiecībā uz izvairīšanos no sadursmes (RA)” ir norādes gaisa kuģa apkalpei, iesakot veikt manevru ar mērķi nodrošināt atstatumu no visiem draudiem vai ierobežotu manevru, lai saglabātu esošo atstatumu;

4)

“satiksmes konsultatīvā informācija (TA)” ir norādes gaisa kuģa apkalpei, ka kāds cits gaisa kuģis, kas atrodas tuvu, rada potenciālus draudus.

20.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/23

(1)

Komisijas 1994. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 2257/94, ar ko nosaka kvalitātes standartus banāniem (2), Komisijas 1995. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 2898/95 par banānu kvalitātes standartu atbilstības pārbaudi (3) un Komisijas 2007. gada 6. marta Regula (EK) Nr. 239/2007, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 404/93 piemērošanai attiecībā uz prasībām par ziņojumiem banānu nozarē (4) ir būtiski grozītas (5). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētās regulas būtu jākodificē un jāapvieno vienā aktā.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1234/2007 ir paredzēts noteikt tirdzniecības standartus banāniem. Šo standartu mērķis ir nodrošināt to, ka tirgū piegādā vienādas un apmierinošas kvalitātes produktus, jo īpaši Savienībā novāktu banānu gadījumā, attiecībā uz kuriem nepieciešama rīcība kvalitātes uzlabošanā.

(3)

Ņemot vērā plašo Savienībā realizēto šķirņu klāstu un tirdzniecības praksi, būtu jānosaka obligāti standarti nenogatavinātiem zaļiem banāniem, neierobežojot turpmāku standartu ieviešanu, kas piemērojami citam tirdzniecības posmam. Fig banānu īpašības un veids, kādā tos tirgo, ir tāds, ka uz to nevajadzētu attiecināt Savienības standartus.

(4)

Būtu lietderīgi, ņemot vērā izraudzītos mērķus, ļaut banānu ražotājām dalībvalstīm savai produkcijai savā teritorijā piemērot valsts standartus, taču tikai posmos pēc nenogatavinātu zaļu banānu stadijas, ja šie noteikumi nav pretrunā Savienības standartiem un netraucē banānu brīvai apgrozībai Savienībā.

(5)

Būtu jāņem vērā tas, ka tādēļ, ka klimatiskie faktori apgrūtina ražošanas apstākļus Madeirā, Azoru salās, Algarvē, Krētā, Lakonijā un Kiprā, banāni tur neattīstās līdz noteiktajam minimālajam garumam. Šajos gadījumos šādus banānus tomēr drīkst tirgot, bet tikai kā II šķiras.

(6)

Būtu jāpieņem pasākumi, lai nodrošinātu vienveidīgu noteikumu piemērošanu tirdzniecības standartiem banāniem, jo īpaši attiecībā uz atbilstības pārbaudēm.

(7)

Pienācīgi ņemot vērā ātri bojājošos produktu īpašības un tirdzniecības prakses raksturu, kā arī tirdzniecībā izmantojamās pārbaudes procedūras, būtu jānosaka, ka atbilstības pārbaudes jāveic tajā pakāpē, kurai piemēro standartus.

(8)

Produkts, kas apmierina pārbaudes šajā pakāpē tiek uzskatīts par atbilstošu standartiem. Šim novērtējumam būtu jābūt neatkarīgam no jebkādām nepieteiktām pārbaudēm, ko veic pēc tam nobriešanas noliktavu pakāpē.

(9)

Atbilstības pārbaudēm nebūtu jābūt sistemātiskām, bet izlases veida, novērtējot kopējo paraugu, kas paņemts izlases veidā no partijas, ko pārbaudei atlasījusi kompetentā iestāde, un ko uzskata par šo partiju reprezentējošu. Šim nolūkam piemēro attiecīgus Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (6) noteikumus.

(10)

Banānu tirgum raksturīga spēcīga konkurence. Attiecīgie tirgotāji paši ieviesuši stingras pārbaudes. Tādēļ pārbaudes nebūtu jāveic tajā pakāpē, kurā tās noteikuši tirgotāji, kas piedāvā apmierinošas garantijas attiecībā uz personālu un apstrādes iespējām un kas var garantēt, ka banāni, ko tie pārdod Savienībā, atbilst Savienības standartiem. Tai dalībvalstij, kuras teritorijā pārbaudēm principā jānotiek, būtu jāpiešķir šādus atbrīvojumus. Šādus atbrīvojumus būtu jāanulē, ja netiek ievēroti standarti un ar tiem saistītie nosacījumi.

(11)

Pārbaužu veikšanai attiecīgajiem tirgotājiem būtu jāsniedz informācija kompetentajām iestādēm.

(12)

Atbilstības sertifikāts, ko izsniedz pēc pārbaužu pabeigšanas, nedrīkst veidot pavaddokumentu banāniem līdz pat pēdējai tirdzniecības pakāpei, bet dokumentu par banānu atbilstības Savienības standartiem līdz nogatavināšanas noliktavas pakāpei pierādījumu, saskaņā ar standartu ietvariem, ko uzrāda pēc kompetento iestāžu pieprasījuma. Būtu jāuzsver, ka banānus, kas neatbilst šajā regulā noteiktajiem standartiem, nedrīkst Savienībā tirgot patēriņam svaigā veidā.

(13)

Banānu tirgus darbības pārraudzības nolūkā Komisijai jāsaņem ziņas par banānu ražošanu un tirdzniecību Savienībā. Būtu jāparedz noteikumi, kā dalībvalstīm šīs ziņas ir jāiesniedz.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

netraucē tādu banānu brīvu apgrozību, kuru izcelsme ir trešās valstīs vai citos Savienības reģionos, un kuri atbilst 1. pantā minētajiem tirdzniecības standartiem; un

b)

nav nesavienojami ar 1. pantā minētajiem tirdzniecības standartiem.

a)

ir inspektori, kas izgājuši valsts kompetento iestāžu atzītu mācību kursu;

b)

ir aprīkojums un telpas, kas vajadzīgas, lai veiktu pārbaudes un analīzes, kas vajadzīgas pārbaudēm;

c)

ir atbilstošas iespējas informācijas paziņošanai.

a)

ir personāls ar pieredzi attiecībā uz tirdzniecības standartiem un apstrādi, kā arī inspekcijas telpas;

b)

uzglabā ierakstus par to veiktajām darbībām;

c)

uzrāda garantijas, ka viņu tirgoto banānu kvalitāte atbilst 1. pantā minētajiem tirdzniecības standartiem.

a)

to Savienībā ražoto banānu daudzumu, ko tiek tirgoti:

b)

vidējās pārdošanas cenas, kas vietējos tirgos noteiktas Savienībā ražotiem negataviem banāniem, kurus realizē to ražošanas apgabalā;

c)

Savienībā ražotiem banāniem, ko realizē Savienībā, bet ārpus to ražošanas apgabala, – negatavu banānu vidējās pārdošanas cenas, kādas noteiktas, kad tos piegādā pirmajā izkraušanas ostā (neizkrauta prece);

d)

prognozes, kādi divos turpmākajos atskaites periodos varētu būt a), b) un c) apakšpunktā minētie rādītāji.

a)

Kanāriju salas;

b)

Gvadelupa;

c)

Martinika;

d)

Madeira, Azoru salas un Algarve;

e)

Krēta un Lakonija;

f)

Kipra.

a)

no janvāra līdz aprīlim (ieskaitot);

b)

no maija līdz augustam (ieskaitot);

c)

no septembra līdz decembrim (ieskaitot).

20.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/35

(1)

regulas I pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu;

(2)

regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.