ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2011.326.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 326

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

54. sējums
2011. gada 8. decembris


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1227/2011 (2011. gada 25. oktobris) par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību ( 1 )

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1228/2011 (2011. gada 16. novembris), ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 429/73, ar ko paredz īpašus noteikumus dažu tādu preču ievešanai Kopienā, uz kurām attiecas Regula (EEK) Nr. 1059/69 un kuru izcelsme ir Turcijā

17

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1229/2011 (2011. gada 16. novembris), ar ko atceļ dažus novecojušus Padomes tiesību aktus kopējās lauksaimniecības politikas jomā

18

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1230/2011 (2011. gada 16. novembris), ar ko atceļ dažus novecojušus Padomes tiesību aktus kopējās tirdzniecības politikas jomā

21

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1231/2011 (2011. gada 16. novembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 378/2007 attiecībā uz noteikumu par brīvprātīgas modulācijas tiešajiem maksājumiem īstenošanu saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku

24

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1232/2011, (2011. gada 16. novembris), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei

26

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1233/2011 (2011. gada 16. novembris) par dažu pamatnostādņu piemērošanu oficiāli atbalstītu eksporta kredītu jomā un ar ko atceļ Padomes Lēmumus 2001/76/EK un 2001/77/EK

45

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/89/ES (2011. gada 16. novembris), ar ko attiecībā uz finanšu konglomerātā esošo finanšu sabiedrību papildu uzraudzību groza Direktīvu 98/78/EK, 2002/87/EK, 2006/48/EK un 2009/138/EK ( 1 )

113

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

8.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1227/2011

(2011. gada 25. oktobris)

par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 194. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Nepieciešams nodrošināt, lai patērētāji un citi tirgus dalībnieki varētu būt pārliecināti par elektroenerģijas un gāzes tirgu integritāti un lai enerģijas vairumtirgos noteiktās cenas atspoguļotu patiesu un konkurētspējīgu piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbību, kā arī lai nevarētu gūt ienākumus no tirgus ļaunprātīgas izmantošanas.

(2)

Enerģijas vairumtirgu integritātes un pārredzamības palielināšanas mērķim vajadzētu būt atklātas un godīgas konkurences stiprināšanai enerģijas vairumtirgos enerģijas galapatērētāju labā.

(3)

Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja un Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupa konsultācijās apstiprināja, ka esošo tiesību aktu darbības joma varētu pienācīgi nerisināt tirgus integritātes jautājumus elektroenerģijas un gāzes tirgos, un ieteica apsvērt tieši enerģētikas nozarei paredzēta atbilstīga tiesiskā pamata izstrādāšanu, kurš novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un kurā būtu ņemti vērā nozares īpašie apstākļi, kas nav minēti citās direktīvās un regulās.

(4)

Enerģijas vairumtirgi visā Savienībā kļūst aizvien ciešāk saistīti. Tirgus ļaunprātīga izmantošana vienā dalībvalstī nereti ietekmē ne vien elektroenerģijas un dabasgāzes vairumtirdzniecības cenas aiz šīs valsts robežām, bet arī mazumtirdzniecības cenas patērētājiem un mikrouzņēmumiem. Tāpēc rūpes par tirgu integritātes nodrošināšanu nevar būt tikai atsevišķu dalībvalstu ziņā. Stingrai uzraudzībai pārrobežu mērogā ir svarīga nozīme, lai izveidotu pilnībā funkcionējošu, savstarpēji saistītu un integrētu iekšējo enerģijas tirgu.

(5)

Enerģijas vairumtirgu veido gan preču tirgi, gan atvasināto instrumentu tirgi, kas ārkārtīgi ietekmē enerģijas un finanšu tirgus, un cenu veidošana abu veidu tirgos ir savstarpēji saistīta. Tas inter alia attiecas arī uz regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un tiešiem vai brokeru veiktiem ārpusbiržas darījumiem un divpusējiem līgumiem.

(6)

Līdz šim enerģijas tirgu uzraudzība dalībvalstīs un nozarē bija atšķirīga. Atkarībā no vispārējās tirgus struktūras un regulējuma tā rezultātā var izveidoties situācija, kad tirdzniecības darbības ir pakļautas vairākām jurisdikcijām un uzraudzību veic vairākas atšķirīgas iestādes, kuras, iespējams, atrodas dažādās dalībvalstīs. Šādā gadījumā nav skaidrs, kas ir atbildīgā iestāde, un ir iespējama pat tāda situācija, kad uzraudzība nemaz netiek veikta.

(7)

Pašlaik dažos vissvarīgākajos enerģijas tirgos nav noteikts skaidrs aizliegums darbībai, kas mazina enerģijas tirgus integritāti. Lai aizsargātu galapatērētājus un Eiropas iedzīvotājiem garantētu pieņemamas enerģijas cenas, ir svarīgi aizliegt šādu darbību.

(8)

Enerģijas vairumtirgos notiek gan preču tirdzniecība, gan atvasināto instrumentu tirdzniecība, saistībā ar kuru var veikt vai nu preču, vai finanšu norēķinus. Tāpēc ir svarīgi, lai definīcijas iekšējās informācijas izmantošanai un tirgus manipulācijām, kas veido tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, būtu saderīgas atvasināto instrumentu un preču tirgos. Šī regula principā būtu jāpiemēro visiem noslēgtajiem darījumiem, taču vienlaikus būtu jāņem vērā enerģijas vairumtirgu specifiskās īpašības.

(9)

Attiecībā uz mazumtirdzniecības līgumiem par elektroenerģijas vai dabasgāzes piegādi galapatērētājiem nav tik viegli veikt tirgus manipulācijas, un tādējādi tie atšķiras no vairumtirdzniecības līgumiem, kurus ir viegli iegādāties un pārdot. Tomēr arī lielāko enerģijas lietotāju lēmumi par patēriņu var ietekmēt cenas enerģijas vairumtirgos, un to sekas jūtamas pāri valstu robežām. Tādēļ, gādājot par enerģijas vairumtirgu integritāti, ir lietderīgi apsvērt arī šādu lielu lietotāju piegādes līgumus.

(10)

Ņemot vērā pārbaudes rezultātus, kas izklāstīti Komisijas 2010. gada 21. decembra paziņojumā “Virzībā uz plašāku tirgus uzraudzības regulējumu ES emisiju tirdzniecības sistēmā”, Komisijai būtu jāapsver iespēja iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai pienācīgā laikā novērstu konstatētos trūkumus Eiropas oglekļa tirgus pārredzamībā, integritātē un uzraudzībā.

(11)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 714/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 715/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem (4) noteikts, ka nepieciešama vienlīdzīga piekļuve informācijai par sistēmas fizisko situāciju un efektivitāti, lai visi tirgus dalībnieki varētu novērtēt kopējo pieprasījumu un piedāvājumu un konstatēt vairumtirdzniecības cenu svārstību iemeslus.

(12)

Būtu skaidri jāaizliedz izmantot vai mēģināt izmantot iekšējo informāciju tirdzniecībā gan par saviem līdzekļiem, gan par trešās personas līdzekļiem. Iekšējās informācijas izmantošana var būt arī energoproduktu vairumtirdzniecība, ko veic personas, kuras zina vai kurām būtu bijis jāzina, ka viņu rīcībā esošā informācija ir iekšēja informācija. Informācija par tirgus dalībnieku tirdzniecības plāniem un stratēģijām nebūtu jāuzskata par iekšējo informāciju. Informācija, kas jādara zināma atklātībai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 714/2009 vai Regulu (EK) Nr. 715/2009, tostarp pamatnostādnes un tīklu kodeksi atbilstīgi minētajām regulām, var būt (ja šī informācija var ietekmēt cenas) par pamatu tirgus dalībnieku lēmumiem iesaistīties darījumos ar vairumtirdzniecības energoproduktiem un līdz ar to var būt iekšējā informācija, iekams tā nav darīta zināma atklātībai.

(13)

Manipulācijas enerģijas vairumtirgū ietver personu veiktas darbības, ar ko mākslīgi rada tāda līmeņa cenas, kas nav pamatotas ar tirgus piedāvājumu un pieprasījumu, tostarp darbības attiecībā uz ražošanas, uzglabāšanas vai transportēšanas faktiskās pieejamības jaudu, kā arī pieprasījumu. Tirgus manipulāciju veidi ietver viltotu tirdzniecības rīkojumu iesniegšanu un atsaukšanu; nepatiesas vai maldinošas informācijas vai baumu izplatīšanu plašsaziņas līdzekļos, tostarp internetā vai ar jebkādiem citiem līdzekļiem; apzinātu nepatiesas informācijas sniegšanu uzņēmumiem, kuri veic cenu novērtējumus vai sniedz tirgus pārskatus, lai maldinātu tirgus dalībniekus, kuri tad rīkojas, pamatojoties uz šādiem cenu novērtējumiem vai tirgus pārskatiem; un apzinātu iespaida radīšanu par tādu elektroenerģijas ražošanas jaudu vai dabasgāzes vai pārvades jaudu pieejamību, kas atšķiras no faktiskās tehniskās pieejamības, ja šāda informācija ietekmē vai var ietekmēt vairumtirdzniecības energoproduktu cenu. Manipulācijas un to ietekme var notikt pāri valstu robežām, attiekties uz elektroenerģijas un gāzes tirgiem un finanšu un preču tirgiem, tostarp emisiju kvotu tirgiem.

(14)

Tirgus manipulācijas un mēģinājumi manipulēt ar tirgiem ir, piemēram, personas vai personu grupas, kas darbojas saskaņoti, rīcība, lai nodrošinātu izšķirošu ietekmi pār vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu vai pieprasījumu, kura rezultātā tieši vai netieši var vai varētu tikt noteiktas cenas vai radīti citi negodīgas tirdzniecības nosacījumi; un vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvāšana, pirkšana vai pārdošana ar mērķi vai nolūku maldināt tirgus dalībniekus, kuri rīkojas, pamatojoties uz salīdzināmām cenām, kā arī minētās darbības, ja tām ir šāda ietekme. Tomēr pieņemta tirgus prakse, piemēram, tāda, kuru piemēro finanšu pakalpojumu jomā un kuru pašlaik nosaka 1. panta 5. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (5), un kuru var pielāgot, ja groza šo direktīvu, var būt likumīgs veids, kā tirgus dalībniekiem nodrošināt labvēlīgu cenu par vairumtirdzniecības energoproduktu.

(15)

Iekšējās informācijas izpaušana attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu, ko veic žurnālisti, pildot savus profesionālos pienākumus, būtu jānovērtē, ņemot vērā noteikumus, kas reglamentē viņu profesiju, un noteikumus, kas reglamentē preses brīvību, ja vien minētās personas negūst tiešu vai netiešu labumu vai peļņu no attiecīgās informācijas izplatīšanas vai ja izpaušana nav veikta ar nodomu maldināt tirgu attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu.

(16)

Finanšu tirgiem attīstoties, šo tirgu ļaunprātīgas izmantošanas jēdzieni tiks pielāgoti. Tādēļ, lai nodrošinātu nepieciešamo elastību un varētu ātri reaģēt uz šīm norisēm, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt aktus atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam attiecībā uz iekšējās informācijas un tirgus manipulāciju definīciju tehnisko atjaunināšanu, lai tādējādi nodrošinātu saskaņotību ar pārējiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem finanšu pakalpojumu un enerģētikas jomā. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, pienācīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaikus, bez kavēšanās un pienācīgā veidā nosūtītu Eiropas Parlamentam un Padomei.

(17)

Efektīva tirgus uzraudzība Savienības līmenī ir ļoti svarīga, lai atklātu un novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu enerģijas vairumtirgos. Energoregulatoru sadarbības aģentūra, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 713/2009 (6), (“Aģentūra”) ir vislabāk piemērota šādas uzraudzības veikšanai, jo tai ir gan Savienības mēroga skatījums uz elektroenerģijas un gāzes tirgiem, gan vajadzīgās zināšanas par elektroenerģijas un gāzes tirgu un sistēmu darbību Savienībā. Valsts regulatīvajām iestādēm, kas izprot enerģijas tirgu attīstību savās dalībvalstīs, vajadzētu būt svarīgai lomai efektīvas tirgus uzraudzības nodrošināšanā valstu līmenī. Lai nodrošinātu enerģijas tirgu pienācīgu uzraudzību un pārredzamību, ir vajadzīga Aģentūras un valsts iestāžu cieša sadarbība un saskaņota rīcība. Aģentūra ievāc datus, neskarot valsts iestāžu tiesības ievākt papildu datus valsts vajadzībām.

(18)

Efektīvai tirgus uzraudzībai nepieciešama regulāra un savlaicīga piekļuve darījumu uzskaitei, kā arī piekļuve pamatdatiem par elektroenerģijas vai dabasgāzes ražošanas, uzglabāšanas, patēriņa vai pārvades iekārtu jaudu un to izmantošanu. Tādēļ būtu jānosaka prasība, lai tirgus dalībnieki, kuri nodarbojas ar energoproduktu vairumtirdzniecību, tostarp pārvades sistēmu operatori, piegādātāji, tirgotāji, ražotāji, brokeri un lielie lietotāji, nodrošinātu Aģentūru ar minēto informāciju. Arī pati Aģentūra var izveidot spēcīgas saites ar galvenajām organizēta tirgus vietām.

(19)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus datu apkopošanas noteikumu īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (7). Ziņošanas pienākumi būtu jāsamazina līdz minimumam, un tiem nevajadzētu radīt nevajadzīgas izmaksas vai administratīvo slogu tirgus dalībniekiem. Attiecībā uz vienotiem noteikumiem par informācijas ziņošanu tāpēc būtu jāveic ex ante izmaksu un ieguvumu analīze, būtu jāizvairās no divkāršas ziņošanas un būtu jāņem vērā ziņošanas kārtība, kāda noteikta saskaņā ar citiem saistītiem tiesību aktiem. Turklāt nepieciešamā informācija vai tās daļas būtu jāiegūst no citām personām un jau esošiem avotiem, ja tas iespējams. Ja tirgus dalībnieks vai trešā persona, kas rīkojas tirgus dalībnieka uzdevumā, tirdzniecības paziņojumu sniegšanas sistēma, organizēts tirgus, tirdzniecības darījumu savietošanas sistēma vai cita persona, kas profesionāli veic darījumus, ir izpildījusi savus pienākumus iesniegt ziņojumus kompetentajām iestādēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (8) vai piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem par darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem, tās ziņošanas pienākums būtu uzskatāms par izpildītu arī saskaņā ar šo regulu, taču tikai tādā apjomā, ka visa informācija, kas prasīta saskaņā ar šo regulu, ir paziņota.

(20)

Ir svarīgi, lai Komisija un Aģentūra cieši sadarbotos šīs regulas īstenošanā un pienācīgi apspriestos ar elektroenerģijas un gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkliem un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (9), ar valsts regulatīvajām iestādēm, kompetentajām finanšu iestādēm un citām dalībvalstu iestādēm, piemēram, valsts konkurences iestādēm, kā arī ar ieinteresētajām personām, piemēram, organizēta tirgus vietām (piemēram, enerģijas biržām) un tirgus dalībniekiem.

(21)

Būtu jāizveido uz valstu reģistriem balstīts tirgus dalībnieku Eiropas reģistrs, lai uzlabotu enerģijas vairumtirgu vispārējo pārredzamību un integritāti. Vienu gadu pēc šā reģistra izveides Komisijai sadarbībā ar Aģentūru un valsts regulatīvajām iestādēm un atbilstīgi ziņojumiem, kurus Aģentūra iesniegusi Komisijai, būtu jānovērtē tirgus dalībnieku Eiropas reģistra darbība un lietderība. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, Komisijai nepieciešamības gadījumā būtu jāapsver iespēja piedāvāt papildu instrumentus, lai uzlabotu enerģijas vairumtirgu vispārējo pārredzamību un integritāti un nodrošinātu Savienības mērogā līdzvērtīgus konkurences apstākļus tirgus dalībniekiem.

(22)

Lai sekmētu efektīvu uzraudzību attiecībā uz visiem vairumtirdzniecības energoproduktu tirdzniecības aspektiem, Aģentūrai būtu jāizveido mehānismi, lai nodrošinātu piekļuvi informācijai, ko tā saņem par darījumiem enerģijas vairumtirgos, citām attiecīgām iestādēm, jo īpaši EVTI, valsts regulatīvajām iestādēm, dalībvalstu kompetentajām finanšu iestādēm, valsts konkurences iestādēm un citām attiecīgām iestādēm.

(23)

Aģentūrai būtu jānodrošina saņemto datu drošība un aizsardzība, jānovērš neatļauta piekļūšana Aģentūras rīcībā esošajai informācijai un jānosaka procedūras, lai nodrošinātu, ka Aģentūras saņemtos datus ļaunprātīgi neizmanto personas, kuras ir pilnvarotas piekļūt šiem datiem. Aģentūrai arī būtu jāpārliecinās, vai tās iestādes, kurām ir piekļuve Aģentūras rīcībā esošajiem datiem, spēj uzturēt vienlīdz augstu drošības līmeni un ka tām ir saistoši atbilstīgi konfidencialitātes pasākumi. Tāpēc ir jānodrošina arī to IT sistēmu darbības drošums, ar kurām apstrādā un pārraida datus. Lai izveidotu IT sistēmu, kura garantē pēc iespējas lielāku datu konfidencialitāti, Aģentūra būtu jāmudina cieši sadarboties ar Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA). Šie noteikumi būtu jāattiecina arī uz citām iestādēm, kurām ir tiesības piekļūt datiem, piemērojot šo regulu.

(24)

Šajā regulā tiek respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā minētajā Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un kas izriet no dalībvalstu konstitucionālajām tradīcijām, un regula būtu jāpiemēro saskaņā ar tiesībām uz vārda un informācijas brīvību, kas atzītas Pamattiesību hartas 11. pantā.

(25)

Ja informācija nav vai vairs nav svarīga no komerciālā vai drošības viedokļa, Aģentūrai vajadzētu būt iespējai darīt šo informāciju pieejamu tirgus dalībniekiem un plašākai sabiedrībai, lai sekmētu plašākas zināšanas par tirgu. Šāda pārredzamība palīdzēs veidot uzticēšanos tirgum un vairos zināšanas par enerģijas vairumtirgu darbību. Aģentūrai būtu jāievieš un jādara zināmi atklātībai noteikumi par to, kā tā darīs minēto informāciju pieejamu godīgā un pārredzamā veidā.

(26)

Valsts regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt atbildīgām par šīs regulas īstenošanu dalībvalstīs. Tādēļ to rīcībā vajadzētu būt nepieciešamajām izmeklēšanas pilnvarām, kas ļautu tām efektīvi īstenot minēto uzdevumu. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un tām var tikt piemērota atbilstīga pārraudzība.

(27)

Aģentūrai būtu jānodrošina, ka šo regulu koordinēti piemēro visā Savienībā un saskaņoti ar Direktīvas 2003/6/EK piemērošanu. Tādēļ Aģentūrai būtu jāpublicē nesaistošas pamatnostādnes par to, kā attiecīgā gadījumā piemērot šajā regulā noteiktās definīcijas. Minētajām pamatnostādnēm inter alia būtu jāattiecas uz jautājumu par pieņemtu tirgus praksi. Turklāt, tā kā tirgus ļaunprātīga izmantošana enerģijas vairumtirgos bieži vien ietekmē vairāk nekā vienu dalībvalsti, Aģentūrai būtu jāuzņemas nozīmīga loma, nodrošinot izmeklēšanu efektīvā un saskaņotā veidā. Lai to panāktu, Aģentūrai būtu jāspēj koordinēt darbību, ko veic izmeklēšanas grupas, kuras veido attiecīgo valsts regulatīvo iestāžu pārstāvji un vajadzības gadījumā citu iestāžu pārstāvji, tostarp valstu konkurences iestādes, un pieprasīt minēto struktūru sadarbību.

(28)

Aģentūra būtu jānodrošina ar atbilstīgiem finanšu un personāla resursiem, lai tā varētu pienācīgi pildīt šajā regulā paredzētos papildu uzdevumus. Šim nolūkam procedūrā, kas attiecas uz tās budžeta izveidi, izpildi un kontroli, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 713/2009 23. un 24. pantā, būtu pienācīgi jāņem vērā šie uzdevumi. Budžeta lēmējinstitūcijai būtu jānodrošina, ka tiek ievēroti visaugstākie efektivitātes standarti.

(29)

Valsts regulatīvajām iestādēm, dalībvalstu kompetentajām finanšu iestādēm un attiecīgā gadījumā arī valsts konkurences iestādēm būtu jāsadarbojas, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju, risinot jautājumu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu enerģijas vairumtirgū, kas ietver gan preču, gan atvasināto instrumentu tirgu. Minētajai sadarbībai būtu jāattiecas uz savstarpēju apmaiņu ar informāciju par aizdomām, ka enerģijas vairumtirgū notiek vai ir notikušas darbības, kas varētu būt pretrunā šai regulai, Direktīvai 2003/6/EK vai konkurences tiesībām. Turklāt minētajai sadarbībai vajadzētu veicināt saskaņotu un atbilstīgu pieeju izmeklēšanas un tiesvedības jomā.

(30)

Svarīgi nodrošināt, ka personām, kas iegūst konfidenciālu informāciju saskaņā ar šo regulu, piemēro dienesta noslēpuma prasību. Aģentūrai, valsts regulatīvajām iestādēm, dalībvalstu kompetentajām finanšu iestādēm un valsts konkurences iestādēm būtu jānodrošina saņemtās informācijas konfidencialitāte, integritāte un aizsardzība.

(31)

Turklāt ir svarīgi nodrošināt, lai piemērojamās sankcijas par šīs regulas pārkāpšanu ir samērīgas, iedarbīgas un atturošas un atspoguļo pārkāpuma smagumu, patērētājiem nodarīto kaitējumu un iespējamos ieguvumus no iekšējās informācijas un tirgus manipulāciju izmantošanas tirdzniecībā. Šo sankciju piemērošana būtu jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Atzīstot mijiedarbību starp tirdzniecību ar elektroenerģijas un dabasgāzes atvasinātajiem produktiem un tirdzniecību ar faktisko elektroenerģiju un gāzi, sankcijām par šīs regulas pārkāpumiem būtu jāatbilst tām sankcijām, ko dalībvalstis noteikušas, ieviešot Direktīvu 2003/6/EK. Ņemot vērā apspriešanos par Komisijas 2010. gada 12. decembra paziņojumu “Par sankciju režīma pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē”, Komisijai būtu jāapsver iespēja iesniegt priekšlikumus par pienācīgā laikā veicamu minimālo standartu saskaņošanu attiecībā uz dalībvalstu sankciju sistēmām. Šī regula neietekmē ne valstu noteikumus par pierādījumu apjomu, ne dalībvalstu regulatīvo iestāžu un tiesu pienākumu noskaidrot lietas faktus, ja šādi noteikumi un pienākumi ir saderīgi ar Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem.

(32)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, noteikt saskaņotu regulējumu enerģijas vairumtirgus pārredzamības un integritātes nodrošināšanai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets, darbības joma un saistība ar citiem Savienības tiesību aktiem

1.   Ar šo regulu paredz noteikumus tādu ļaunprātīgu darbību aizliegšanai, kas ietekmē enerģijas vairumtirgus, kuri ir saskaņoti ar finanšu tirgos piemērojamiem noteikumiem un nodrošina minēto enerģijas vairumtirgu pienācīgu darbību, vienlaikus ņemot vērā to specifiskās īpašības. Noteikumos paredzēts, ka enerģijas vairumtirgus uzrauga Energoregulatoru sadarbības aģentūra (“Aģentūra”), cieši sadarbojoties ar valsts regulatīvajām iestādēm un ņemot vērā mijiedarbību starp emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu un enerģijas vairumtirgiem.

2.   Šī regula attiecas uz energoproduktu vairumtirdzniecību. Šīs regulas 3. un 5. pantu nepiemēro tādiem vairumtirdzniecības energoproduktiem, kas ir finanšu instrumenti un uz ko attiecas Direktīvas 2003/6/EK 9. pants. Šī regula neskar Direktīvas 2003/6/EK un 2004/39/EK, kā arī Eiropas konkurences tiesību aktu piemērošanu darbībām, uz ko attiecas šī regula.

3.   Aģentūra, valsts regulatīvās iestādes, EVTI, dalībvalstu kompetentās finanšu iestādes un attiecīgā gadījumā arī valsts konkurences iestādes sadarbojas, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju attiecīgo noteikumu izpildē attiecībā uz darbībām, kas ir saistītas ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, kuriem piemēro Direktīvas 2003/6/EK 9. pantu, un vienu vai vairākiem vairumtirdzniecības energoproduktiem, kuriem piemēro šīs regulas 3., 4. un 5. pantu.

4.   Aģentūras Valde nodrošina, ka ar šo regulu tai uzticētos uzdevumus Aģentūra pilda atbilstīgi šai regulai un Regulai (EK) Nr. 713/2009.

5.   Aģentūras direktors apspriežas ar Aģentūras regulatoru valdi par visiem šīs regulas īstenošanas aspektiem un pienācīgi apsver tās ieteikumus un viedokļus.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“iekšējā informācija” ir precīza informācija, kas nav darīta zināma atklātībai, kas tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem vairumtirdzniecības energoproduktiem un kas varētu ievērojami ietekmēt minēto vairumtirdzniecības energoproduktu cenas, ja tā tiktu darīta zināma atklātībai.

Lai piemērotu minēto definīciju, “informācija” ir:

a)

informācija, kas jādara zināma atklātībai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009, tostarp pamatnostādnes un tīklu kodeksi atbilstīgi minētajām regulām;

b)

informācija, kas attiecas uz elektroenerģijas vai dabasgāzes ražošanas, glabāšanas, patēriņa vai pārvades iekārtu jaudu un izmantošanu vai ir saistīta ar sašķidrinātas dabasgāzes iekārtu jaudu un izmantošanu, tostarp šo iekārtu plānotu vai neplānotu nepieejamību;

c)

informācija, kas jāpublisko atbilstīgi Savienības vai valstu līmeņa tiesību vai regulatīvajām normām, tirgus noteikumiem, līgumiem vai paražu tiesībām attiecīgajā enerģijas vairumtirgū, ciktāl šāda informācija varētu ievērojami ietekmēt vairumtirdzniecības energoproduktu cenas; un

d)

cita informācija, ko saprātīgs tirgus dalībnieks varētu izmantot kā daļēju pamatu savam lēmumam noslēgt darījumu vai izdot tirdzniecības rīkojumu attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu.

Uzskata, ka informācija ir precīza, ja tā norāda uz pastāvošu apstākļu kopumu vai tādu apstākļu kopumu, par kuriem ir pamats uzskatīt, ka tie iestāsies, vai arī bijušu notikumu vai notikumu, par kuru ir pamats uzskatīt, ka tas notiks, un tā ir pietiekami specifiska, lai ļautu izdarīt secinājumu par šā apstākļu kopuma vai notikuma iespējamo ietekmi uz vairumtirdzniecības energoproduktu cenām;

2)

“tirgus manipulācijas” ir:

a)

jebkurš darījums vai jebkura tirdzniecības rīkojuma izdošana attiecībā uz energoproduktu vairumtirdzniecību:

i)

kas sniedz vai var sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz energoproduktu vairumtirdzniecības piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu;

ii)

kurā viena persona vai vairākas personas savstarpējā sadarbībā vienam vai vairākiem vairumtirdzniecības energoproduktiem ir noteikušas vai centušās noteikt mākslīgu cenu, ja vien persona, kas veikusi darījumu vai izdevusi tirdzniecības rīkojumu, nepierāda, ka šādas rīcības motīvi ir likumīgi un ka minētais darījums vai tirdzniecības rīkojums atbilst pieņemtajai tirgus praksei attiecīgajā enerģijas vairumtirgū; vai

iii)

kas izmanto vai mēģina izmantot fiktīvu procedūru vai cita veida krāpšanu vai viltu, kuras sniedz vai var sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu un pieprasījumu vai cenu;

vai

b)

informācijas, kura sniedz vai var sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu, izplatīšana plašsaziņas līdzekļos, arī internetā vai ar jebkādiem citiem līdzekļiem, tostarp arī baumu un nepareizu vai maldinošu ziņu izplatīšana, ja šo informāciju izplatījusī persona zināja vai tai būtu vajadzējis zināt to, ka šī informācija ir nepareiza vai maldinoša.

Ja informācija tiek izplatīta žurnālistikas vai mākslinieciskās izteiksmes nolūkos, šādu informācijas izplatīšanu izvērtē, ņemot vērā noteikumus, kas reglamentē preses brīvību un vārda brīvību citos plašsaziņas līdzekļos, ja vien:

i)

minētās personas tieši vai netieši negūst kādu labumu vai peļņu no attiecīgās informācijas izplatīšanas; vai

ii)

izpaušana vai izplatīšana netiek veikta ar nodomu maldināt tirgu attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu un pieprasījumu vai cenu;

3)

“mēģinājums veikt tirgus manipulācijas” ir:

a)

jebkurš darījums, jebkura tirdzniecības rīkojuma izdošana vai jebkuras citas darbības attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktiem, lai:

i)

sniegtu nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu;

ii)

noteiktu mākslīgu cenu vienam vai vairākiem vairumtirdzniecības energoproduktiem, ja vien persona, kas veikusi darījumu vai izdevusi tirdzniecības rīkojumu, nepierāda, ka šādas rīcības motīvi ir likumīgi un ka minētais darījums vai tirdzniecības rīkojums atbilst pieņemtajai tirgus praksei attiecīgajā enerģijas vairumtirgū; vai

iii)

izmantotu fiktīvas procedūras vai cita veida krāpšanu vai viltu, kas sniedz vai var sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu;

vai

b)

informācijas izplatīšana, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, tostarp internetu, vai arī kādus citus līdzekļus ar nolūku sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu un pieprasījumu vai cenu;

4)

“vairumtirdzniecības energoprodukti” ir šādi līgumi un atvasinātie instrumenti neatkarīgi no to tirdzniecības vietas un veida:

a)

līgumi par elektroenerģijas vai dabasgāzes piegādi, ja tā notiek Savienībā;

b)

atvasinātie instrumenti, kas attiecas uz Savienībā ražotu, tirgotu vai piegādātu elektroenerģiju vai dabasgāzi;

c)

līgumi par elektroenerģijas pārvadi vai dabasgāzes transportēšanu Savienībā;

d)

atvasinātie instrumenti, kas attiecas uz elektroenerģijas pārvadi vai dabasgāzes transportēšanu Savienībā.

Līgumi par elektroenerģijas vai dabasgāzes piegādi un sadali izmantošanai galapatērētājiem nav vairumtirdzniecības energoprodukti. Tomēr līgumi par elektroenerģijas vai dabasgāzes piegādi un sadali izmantošanai tādiem galapatērētājiem, kuru spēja patērēt ir lielāka nekā 5. punkta otrajā daļā noteiktais apjoms, tiek uzskatīti par vairumtirdzniecības energoproduktiem;

5)

“spēja patērēt” ir galapatērētāja elektroenerģijas vai dabasgāzes patēriņš, pilnībā izmantojot minētā patērētāja ražošanas jaudu. Tas ir minētā patērētāja kopējais patēriņš kā vienotai ekonomiskai vienībai, ja patēriņš notiek tirgos ar savstarpēji saistītām vairumtirdzniecības cenām.

Piemērojot šo definīciju, atsevišķas iekārtas, kura ir vienas ekonomiskās vienības kontrolē, spēju patērēt neņem vērā, ja patēriņš notiek dažādās iekārtās, kuru spēja patērēt ir mazāka nekā 600 GWh gadā, ja šīs iekārtas kopīgi neietekmē enerģijas vairumtirdzniecības tirgu cenas, jo tās atrodas dažādos attiecīgos ģeogrāfiskos tirgos;

6)

“enerģijas vairumtirgus” ir jebkurš Savienības tirgus, kur tirgo vairumtirdzniecības energoproduktus;

7)

“tirgus dalībnieks” ir ikviena persona – tostarp pārvades sistēmu operatori –, kas veic darījumus, tostarp izdod tirdzniecības rīkojumus, vienā vai vairākos enerģijas vairumtirgos;

8)

“persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona;

9)

“kompetentā finanšu iestāde” ir kompetentā iestāde, kas norīkota atbilstīgi Direktīvas 2003/6/EK 11. pantā noteiktajai procedūrai;

10)

“valsts regulatīvā iestāde” ir valsts regulatīvā iestāde, kas norīkota atbilstīgi 35. panta 1. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (10) un 39. panta 1. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (11);

11)

“pārvades sistēmas operators” lietots nozīmē, kas noteikta Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 4. punktā un Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 4. punktā;

12)

“mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums Padomes Septītās direktīvas 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem (12), 1. un 2. panta nozīmē;

13)

“saistīts uzņēmums” ir vai nu meitasuzņēmums, vai cits uzņēmums, kurā ir līdzdalība, vai arī uzņēmums, kas ar citu uzņēmumu ir saistīts tādām attiecībām, kuras minētas Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punktā;

14)

“dabasgāzes sadale” ir sadale Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 5. punkta izpratnē;

15)

“elektroenerģijas sadale” ir sadale Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 5. punkta izpratnē.

3. pants

Aizliegums darījumos ļaunprātīgi izmantot iekšējo informāciju

1.   Personām, kuru rīcībā ir iekšējā informācija attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu, ir aizliegts:

a)

izmantot šo informāciju, tieši vai netieši, par saviem vai trešās personas līdzekļiem iegādājoties vai realizējot tos vairumtirdzniecības energoproduktus, uz kuriem minētā informācija attiecas, vai mēģinot tos iegādāties vai realizēt;

b)

izpaust iekšējo informāciju kādai citai personai, ja vien šāda izpaušana nenotiek, veicot savam darbam, profesijai vai pienākumiem atbilstīgas parastas darbības;

c)

balstoties uz iekšēju informāciju, ieteikt citai personai vai to pamudināt iegādāties vai realizēt tādus vairumtirdzniecības energoproduktus, uz kuriem attiecas minētā informācija.

2.   Šā panta 1. punktā noteikto aizliegumu piemēro šādām personām, kuru rīcībā ir iekšējā informācija, kas attiecas uz vairumtirdzniecības energoproduktu:

a)

uzņēmuma administratīvo, pārvaldes un uzraudzības struktūru locekļiem;

b)

personām, kurām pieder kapitāldaļas uzņēmumā;

c)

personām, kurām ir pieeja informācijai saistībā ar darbu, profesiju vai pienākumiem;

d)

personām, kas ieguvušas šādu informāciju, veicot noziedzīgu darbību;

e)

personām, kuras zina vai kurām būtu bijis jāzina, ka tā ir iekšēja informācija.

3.   Šā panta 1. punkta a) un c) apakšpunkts neattiecas uz pārvades sistēmas operatoriem, kad tie iepērk elektroenerģiju vai dabasgāzi, lai nodrošinātu drošu un uzticamu sistēmas darbību atbilstīgi savām saistībām, ko paredz Direktīvas 2009/72/EK 12. panta d) un e) punkts vai Direktīvas 2009/73/EK 13. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkts.

4.   Šo pantu nepiemēro:

a)

darījumiem, kas veikti, pildot saistības iegādāties vai realizēt vairumtirdzniecības energoproduktus, ja minētās saistības izriet no nolīguma vai tirdzniecības rīkojuma, kas attiecīgi noslēgts vai iesniegts, pirms attiecīgā persona ieguvusi iekšējo informāciju;

b)

darījumiem, kurus veikuši elektroenerģijas un dabasgāzes ražotāji, dabasgāzes uzglabāšanas iekārtu operatori un sašķidrinātas dabasgāzes importēšanas iekārtu operatori, lai sasniegtu vienu konkrētu mērķi, proti, aizsargātos pret padeves neplānotas pārtraukšanas radītiem tūlītējiem materiāliem zaudējumiem, ja, šādi neaizsargājoties, tirgus dalībnieks nebūtu spējīgs izpildīt esošās līgumsaistības vai arī ja šāda darbība tiek veikta, saskaņojot to ar attiecīgo(-ajiem) pārvades sistēmas operatoru(-iem), lai nodrošinātu drošu un uzticamu sistēmas darbību. Šādā situācijā attiecīgo informāciju par darījumiem paziņo Aģentūrai un valsts regulatīvajai iestādei. Šis paziņošanas pienākums neskar pienākumu, kas noteikts 4. panta 1. punktā;

c)

tirgus dalībniekiem, kas rīkojas saskaņā ar valsts noteikumiem ārkārtas situācijās, ja valsts iestādes ir iejaukušās, lai nodrošinātu elektroenerģijas un dabasgāzes piegādes un tirgus mehānismi ir bijuši apturēti visā dalībvalstī vai tās daļās. Šādā gadījumā iestāde, kura atbild par rīcības plānošanu ārkārtas situācijās, nodrošina publiskošanu saskaņā ar 4. pantu.

5.   Ja persona, kuras rīcībā ir iekšēja informācija, kas attiecas uz vairumtirdzniecības energoproduktu, ir juridiska persona, 1. punktā noteikto aizliegumu piemēro arī attiecībā uz fiziskām personām, kas līdzdarbojas, pieņemot lēmumu veikt darbību uz attiecīgās juridiskās personas rēķina.

6.   Ja informācija tiek izplatīta žurnālistikas vai mākslinieciskās izteiksmes nolūkos, šādu informācijas izplatīšanu izvērtē, ņemot vērā noteikumus, kas reglamentē preses brīvību un vārda brīvību citos plašsaziņas līdzekļos, ja vien:

a)

minētās personas tieši vai netieši negūst kādu labumu vai peļņu no attiecīgās informācijas izplatīšanas; vai

b)

ja izpaušana vai izplatīšana netiek veikta ar nodomu maldināt tirgu attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu.

4. pants

Pienākums publiskot iekšējo informāciju

1.   Tirgus dalībnieki efektīvi un savlaicīgi izpauž iekšējo informāciju, kura tiem ir par uzņēmumu vai iekārtām, kas pieder attiecīgajam tirgus dalībniekam vai tā mātesuzņēmumam, vai saistītam uzņēmumam vai ko tas kontrolē, vai par kuru darbības jautājumiem pilnībā vai daļēji atbild minētais tirgus dalībnieks vai uzņēmums. Šāda izpaušana ietver informāciju, kas attiecas uz elektroenerģijas vai dabasgāzes ražošanas, glabāšanas, patēriņa vai pārvades iekārtu jaudu un izmantošanu vai par sašķidrinātas dabasgāzes iekārtu jaudu un izmantošanu, tostarp šo iekārtu plānotu vai neplānotu nepieejamību.

2.   Tirgus dalībnieks pats uz savu atbildību izņēmuma kārtā var aizkavēt kādas iekšējās informācijas izpaušanu, lai nekaitētu savām likumīgajām interesēm, ar noteikumu, ka šāda aizkavēšana nevar izraisīt sabiedrības maldināšanu un ja tirgus dalībnieks ir spējīgs nodrošināt minētās informācijas konfidencialitāti un nepieņem lēmumus attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu tirdzniecību, pamatojoties uz šo informāciju. Šādā situācijā tirgus dalībnieks nekavējoties sniedz minēto informāciju Aģentūrai un attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei, ņemot vērā 8. panta 5. punktu, pievienojot arī pamatojumu, kāpēc publiska izpaušana tiek aizkavēta.

3.   Ja tirgus dalībnieks vai persona, kuru nodarbina tirgus dalībnieks vai kura rīkojas tā uzdevumā, izpauž iekšējo informāciju saistībā ar vairumtirdzniecības energoproduktu, normāli veicot savu darbu vai profesionālos pienākumus, kā minēts 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā, minētais tirgus dalībnieks vai persona nodrošina vienlaicīgu, pilnīgu un efektīvu šīs informācijas publisku izpaušanu. Ja informācija ir izpausta netīši, tirgus dalībnieks nodrošina pilnīgu un efektīvu informācijas publisku izpaušanu cik vien iespējams drīz pēc šīs informācijas netīšas izpaušanas. Šo punktu nepiemēro tad, ja personai, kas saņem šo informāciju ir konfidencialitātes pienākums, neatkarīgi no tā, vai šis pienākums izriet no likuma, noteikumiem, statūtiem vai līguma.

4.   Iekšējās informācijas publiskošana, tostarp apkopotā veidā, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 714/2009 vai Regulu (EK) Nr. 715/2009 vai arī atbilstīgi pamatnostādnēm un tīklu kodeksiem, kas pieņemti saskaņā ar šīm regulām, ir vienlaicīga, pilnīga un efektīva informācijas publiska izpaušana.

5.   Ja atbrīvojums no pienākuma publiskot noteiktu informāciju ir piešķirts pārvades sistēmas operatoram saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 714/2009 vai Regulu (EK) Nr. 715/2009, minētais operators tādējādi ir atbrīvots arī no šā panta 1. punktā noteiktā pienākuma attiecībā uz minētajiem datiem.

6.   Šā panta 1. un 2. punkts neskar tirgus dalībnieku saistības, ko paredz Direktīva 2009/72/EK, Direktīva 2009/73/EK, Regula (EK) Nr. 714/2009 un Regula (EK) Nr. 715/2009, tostarp pamatnostādnes un tīklu kodeksi, kas pieņemti atbilstīgi minētajām direktīvām un regulām, jo īpaši attiecībā uz informācijas publiskošanas paredzamo laiku un veidu.

7.   Šā panta 1. un 2. punkts neskar tirgus dalībnieku tiesības aizkavēt konfidenciālas, ar kritiskās infrastruktūras aizsardzību saistītas informācijas izpaušanu, kā paredzēts 2. panta d) punktā Padomes Direktīvā 2008/114/EK (2008. gada 8. decembris) par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (13), ja šāda informācija šo tirgus dalībnieku valstī ir klasificēta.

5. pants

Tirgus manipulāciju aizliegums

Veikt vai mēģināt veikt tirgus manipulācijas enerģijas vairumtirgū ir aizliegts.

6. pants

Iekšējās informācijas un tirgus manipulāciju definīciju tehniska atjaunināšana

1.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, lai:

a)

saskaņotu 2. panta 1., 2., 3. un 5. punkta minētās definīcijas un nodrošinātu saskaņotību ar citiem saistītiem Savienības tiesību aktiem finanšu pakalpojumu un enerģētikas jomās; un

b)

atjauninātu minētās definīcijas ar vienu mērķi, proti, ņemt vērā turpmāko attīstību enerģijas vairumtirgū.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos deleģētajos aktos ņem vērā vismaz:

a)

enerģijas vairumtirgiem raksturīgo darbību, tostarp elektroenerģijas un gāzes tirgu īpatnības, un preču tirgu un atvasināto instrumentu tirgu mijiedarbību;

b)

iespēju veikt manipulācijas pāri valstu robežām, starp elektroenerģijas un gāzes tirgiem un preču un atvasināto instrumentu tirgiem;

c)

faktiskās vai plānotās ražošanas, patēriņa, pārvades izmantošanas vai uzglabāšanas jaudas izmantošanas iespējamo ietekmi uz enerģijas vairumtirgu cenām; un

d)

tīkla kodeksus un pamatnostādnes, kas pieņemtas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 714/2009 un Regulai (EK) Nr. 715/2009.

7. pants

Tirgus uzraudzība

1.   Aģentūra uzrauga tirdzniecības darbību ar vairumtirdzniecības energoproduktiem, lai atklātu un novērstu tirdzniecību, kuras pamatā ir iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un tirgus manipulācijas. Tā apkopo datus, lai izvērtētu un uzraudzītu enerģijas vairumtirgus, kā paredzēts 8. pantā.

2.   Valsts regulatīvās iestādes sadarbojas gan reģionālā līmenī, gan ar Aģentūru, veicot 1. punktā paredzēto enerģijas vairumtirgu uzraudzību. Šim nolūkam valsts regulatīvajām iestādēm ir pieejama attiecīgā Aģentūras rīcībā esošā informācija, ko tā ir apkopojusi saskaņā ar šā panta 1. punktu, ievērojot 10. panta 2. punktu. Valsts līmenī energoproduktu vairumtirdzniecību var uzraudzīt arī valsts regulatīvās iestādes.

Dalībvalstis var uzdot valsts konkurences iestādei vai šajā iestādē izveidotai tirgus uzraudzības struktūrai veikt tirgus uzraudzību sadarbībā ar valsts regulatīvo iestādi. Veicot šādu tirgus uzraudzību, valsts konkurences iestādei vai šajā iestādē izveidotai tirgus uzraudzības struktūrai ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā valsts regulatīvajai iestādei atbilstīgi šā punkta pirmajai daļai, šā panta 3. punkta otrās daļas otrajam teikumam, 4. panta 2. punkta otrajam teikumam, 8. panta 5. punkta pirmajam teikumam un 16. pantam.

3.   Aģentūra vismaz reizi gadā iesniedz ziņojumu Komisijai par savu darbību atbilstīgi šai regulai un dara šo ziņojumu zināmu atklātībai. Šādos ziņojumos Aģentūra izvērtē dažādu kategoriju tirgus vietu un dažādu tirdzniecības veidu darbību un pārredzamību un var sniegt ieteikumus Komisijai attiecībā uz tirgus noteikumiem, standartiem un procedūrām, kas varētu uzlabot tirgus integritāti un iekšējā tirgus darbību. Tā var arī novērtēt, vai minimālās prasības attiecībā uz organizētiem tirgiem var palīdzēt uzlabot tirgus pārredzamību. Ziņojumus var apvienot ar Regulas (EK) Nr. 713/2009 11. panta 2. punktā minēto ziņojumu.

Aģentūra var sniegt ieteikumus Komisijai attiecībā uz darījumu uzskaiti, tostarp tirdzniecības rīkojumus, kuras tā uzskata par nepieciešamiem efektīvai un iedarbīgai enerģijas vairumtirgu uzraudzībai. Pirms šādu ieteikumu sniegšanas Aģentūra konsultējas ar ieinteresētajām personām, jo īpaši ar valsts regulatīvajām iestādēm, dalībvalstu kompetentajām finanšu iestādēm, valsts konkurences iestādēm un EVTI.

Visi ieteikumi būtu jādara pieejami Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, un sabiedrībai.

8. pants

Datu apkopošana

1.   Tirgus dalībnieki vai persona vai iestāde, kas minēta 4. punkta b) līdz f) apakšpunktā un kas rīkojas to vārdā, iesniedz Aģentūrai informāciju par darījumiem enerģijas vairumtirgū, tostarp tirdzniecības rīkojumus. Iesniedzamajā informācijā ir precīzi norādīti pirktie un pārdotie vairumtirdzniecības energoprodukti, nolīgtā cena un apjoms, darījuma izpildes datumi un laiks, darījuma puses un ieguvēji no darījuma, kā arī cita būtiska informācija. Kaut arī kopumā atbildīgi ir tirgus dalībnieki, gadījumā, ja nepieciešamā informācija ir saņemta no personas vai iestādes, kas minēta punkta 4. punkta b) līdz f) apakšpunktā, attiecīgā tirgus dalībnieka ziņošanas pienākumu uzskata par izpildītu.

2.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus:

a)

sastāda līgumu un atvasināto instrumentu, tostarp tirdzniecības rīkojumu, sarakstu, par kuriem jāziņo saskaņā ar 1. punktu, un nosaka atbilstīgās minimālās robežvērtības ziņošanai par darījumiem attiecīgos gadījumos;

b)

pieņem vienotus noteikumus par tās informācijas ziņošanu, kas jāsniedz saskaņā ar 1. punktu;

c)

nosaka laiku un veidu, kādā minētā informācija jāpaziņo.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Tajos ņem vērā jau pastāvošās ziņošanas sistēmas.

3.   Personām, kuras ir minētas 4. punkta a) līdz d) apakšpunktā un kuras ziņojušas par darījumiem saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK vai piemērojamiem Savienības tiesību aktiem par darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem, nepiemēro divkāršu ziņošanas pienākumu attiecībā uz šiem darījumiem.

Neskarot šā punkta pirmo daļu, ar īstenošanas aktiem, kas minēti 2. punktā, var ļaut organizētiem tirgiem un tirdzniecības darījumu savietošanas vai paziņojumu sniegšanas sistēmām sniegt Aģentūrai datus par vairumtirdzniecības darījumiem ar enerģiju.

4.   Lai īstenotu 1. punktu, informāciju sniedz:

a)

tirgus dalībnieks;

b)

trešā persona, kas rīkojas tirgus dalībnieka uzdevumā;

c)

tirdzniecības paziņojumu sniegšanas sistēma;

d)

organizēts tirgus, tirdzniecības darījumu savietošanas sistēma vai cita persona, kas profesionāli veic darījumus;

e)

darījumu reģistri, kas reģistrēti vai atzīti saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem par darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem; vai

f)

kompetentā iestāde, kas ir saņēmusi minēto informāciju saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 3. punktu, vai EVTI, ja tā ir saņēmusi šo informāciju saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem par darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem.

5.   Tirgus dalībnieki sniedz informāciju Aģentūrai un valsts regulatīvajām iestādēm attiecībā uz elektroenerģijas vai dabasgāzes ražošanas iekārtu, uzglabāšanas, patēriņa vai pārvades iekārtu jaudu un izmantošanu vai par sašķidrinātas dabasgāzes iekārtu jaudu un izmantošanu, tostarp šo iekārto plānotu vai neplānotu nepieejamību, lai Aģentūra varētu uzraudzīt tirdzniecību enerģijas vairumtirgos. Ziņošanas pienākumus tirgus dalībniekiem samazina, nepieciešamo informāciju pilnībā vai daļēji cik vien iespējams iegūstot no esošajiem avotiem.

6.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus:

a)

pieņem vienotus noteikumus par tās informācijas ziņošanu, kas jāsniedz saskaņā ar 5. punktu, un attiecīgos gadījumos par atbilstīgām minimālajām robežvērtībām ziņošanai par darījumiem;

b)

nosaka laiku un veidu, kādā minētā informācija jāpaziņo.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Tajos ņem vērā jau pastāvošos ziņošanas pienākumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009.

9. pants

Tirgus dalībnieku reģistrēšana

1.   Tirgus dalībnieki, kuri iesaistās darījumos, par kuriem ir jāziņo Aģentūrai saskaņā ar 8. panta 1. punktu, reģistrējas valsts regulatīvajā iestādē dalībvalstī, kurā tie ir reģistrēti vai dzīvo, vai, ja tie nav reģistrēti vai nedzīvo Savienībā, – dalībvalstī, kurā tie darbojas.

Tirgus dalībnieki reģistrējas tikai vienā valsts regulatīvajā iestādē. Dalībvalstis neprasa vēlreiz reģistrēties tirgus dalībniekam, kurš jau ir reģistrēts citā dalībvalstī.

Tirgus dalībnieku reģistrācija neskar pienākumus nodrošināt atbilstību attiecīgajiem tirdzniecības un līdzsvarošanas noteikumiem.

2.   Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc dienas, kad Komisija pieņem 8. panta 2. punktā minētos īstenošanas aktus, valsts regulatīvās iestādes izveido tirgus dalībnieku valsts reģistrus, kurus pastāvīgi atjaunina. Reģistrā katram tirgus dalībniekam piešķir unikālu identifikācijas numuru, un reģistrā iekļautā informācija ir pietiekama, lai noteiktu tirgus dalībnieku, tostarp attiecīgos datus par tā pievienotās vērtības nodokļa numuru, reģistrācijas vietu, personām, kas atbildīgas par darbības un tirdzniecības lēmumiem, un galveno lēmumu pieņēmēju par tirgus dalībnieka tirdzniecības darbībām vai labuma guvēju no tām.

3.   Valsts regulatīvās iestādes valsts reģistra informāciju Aģentūrai nosūta formātā, ko noteikusi Aģentūra. Aģentūra, sadarbojoties ar minētajām iestādēm, nosaka šo formātu un publisko to līdz 2012. gada 29. jūnijam. Pamatojoties uz valsts regulatīvo iestāžu sniegto informāciju, Aģentūra izveido tirgus dalībnieku Eiropas reģistru. Valsts regulatīvajām iestādēm un citām attiecīgām iestādēm ir piekļuve Eiropas reģistram. Ievērojot 17. pantu, Aģentūra var pieņemt lēmumu Eiropas reģistru vai izrakstus no tā padarīt publiski pieejamus ar noteikumu, ka komerciāli svarīga informācija par konkrētiem tirgus dalībniekiem netiek izpausta.

4.   Tirgus dalībnieki, kas minēti šā panta 1. punktā, iesniedz reģistrācijas pieteikumu valsts regulatīvajai iestādei, pirms tie veic darījumu, par kuru ir jāziņo Aģentūrai saskaņā ar 8. panta 1. punktu.

5.   Tirgus dalībnieki, kas minēti 1. punktā, tūlīt ziņo valsts regulatīvajai iestādei par jebkādām izmaiņām, kas notikušas attiecībā uz reģistrācijas pieteikumā sniegto informāciju.

10. pants

Informācijas apmaiņa starp Aģentūru un citām iestādēm

1.   Aģentūra izveido mehānismus atbilstīgi 7. panta 1. punktam un 8. pantam saņemtās informācijas apmaiņai ar valsts regulatīvajām iestādēm, dalībvalstu kompetentajām finanšu iestādēm, valstu konkurences iestādēm, EVTI un citām attiecīgajām iestādēm. Pirms šādu mehānismu izveides Aģentūra apspriežas ar minētajām iestādēm.

2.   Aģentūra nodrošina pieeju šā panta 1. punktā minētajiem mehānismiem tikai tām iestādēm, kuras ir izveidojušas sistēmas, kas ļauj Aģentūrai izpildīt 12. panta 1. punkta prasības.

3.   Darījumu reģistri, kas reģistrēti vai atzīti saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem par darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem, sniedz Aģentūrai visu attiecīgo informāciju, ko tie apkopojuši attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktiem un emisijas kvotu atvasinājumiem.

EVTI nosūta Aģentūrai atbilstīgi Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 3. punktam un piemērojamiem Savienības tiesību aktiem par darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem saņemtos ziņojumus par darījumiem ar vairumtirdzniecības energoproduktiem. Kompetentās iestādes, kas saņem ziņojumus par darījumiem ar vairumtirdzniecības energoproduktiem saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 3. punktu, nosūta šos ziņojumus Aģentūrai.

Aģentūra un iestādes, kas pārrauga emisiju kvotu vai ar emisijas kvotām saistītu atvasinājumu tirdzniecību, savstarpēji sadarbojas un izveido piemērotus mehānismus, lai Aģentūrai būtu pieeja uzskaitei par darījumiem, kas veikti ar šādām kvotām un atvasinājumiem, ja šīs iestādes apkopo informāciju par šādiem darījumiem.

11. pants

Datu aizsardzība

Šī regula neskar dalībvalstu saistības attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (14) vai Aģentūras saistības, tai veicot savus pienākumus, attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (15).

12. pants

Darbības uzticamība

1.   Aģentūra nodrošina atbilstīgi 4. panta 2. punktam, 8. un 10. pantam saņemtās informācijas konfidencialitāti, integritāti un aizsardzību. Aģentūra veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu savās sistēmās glabātās informācijas jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu un neatļautu piekļuvi tai.

Valsts regulatīvās iestādes, dalībvalstu kompetentās finanšu iestādes, valstu konkurences iestādes, EVTI un citas attiecīgās iestādes nodrošina tās informācijas konfidencialitāti, integritāti un aizsardzību, kuru tās saņem saskaņā ar 4. panta 2. punktu, 7. panta 2. punktu, 8. panta 5. punktu vai 10. pantu, un veic pasākumus, lai novērstu jebkādu šīs informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.

Aģentūra identificē darbības riska cēloņus un mazina tos, izstrādājot atbilstīgas sistēmas, pārbaudes un procedūras.

2.   Ievērojot 17. pantu, Aģentūra var nolemt darīt zināmu atklātībai daļu no tās rīcībā esošās informācijas ar noteikumu, ka netiek atklāta komerciāli svarīga informācija par konkrētiem tirgus dalībniekiem vai atsevišķiem darījumiem, vai atsevišķām tirgus vietām un ka šādu informāciju nevar secināt.

Aģentūra zinātniskiem mērķiem dara pieejamu to datubāzes daļu, kurā nav komerciāli svarīgas informācijas, ievērojot konfidencialitātes prasības.

Informāciju publicē vai dara pieejamu, lai uzlabotu enerģijas vairumtirgu pārskatāmību un tikai tad, ja tas nevar radīt konkurences traucējumus minētajos enerģijas tirgos.

Aģentūra izplata informāciju taisnīgi un saskaņā ar pārskatāmiem noteikumiem, kurus tā sastāda un dara publiski pieejamus.

13. pants

Aizliegumu ieviešana attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu

1.   Valsts regulatīvās iestādes nodrošina 3. un 5. pantā noteikto aizliegumu un 4. pantā noteikto pienākumu piemērošanu.

Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās valsts regulatīvajām iestādēm līdz 2013. gada 29. jūnijam ir izmeklēšanas un izpildes pilnvaras, kas ir nepieciešamas šīs funkcijas veikšanai. Minētās pilnvaras īsteno proporcionālā veidā.

Minētās pilnvaras īsteno:

a)

tieši;

b)

sadarbībā ar citām iestādēm; vai

c)

vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs.

Attiecīgā gadījumā valsts regulatīvās iestādes var izmantot savas izmeklēšanas pilnvaras sadarbībā ar organizētajiem tirgiem, tirdzniecības darījumu savietošanas sistēmām vai citām personām, kas profesionāli veic darījumus, kā minēts 8. panta 4. punkta d) apakšpunktā.

2.   Šā panta 1. punktā minētās izmeklēšanas un izpildes pilnvaras ierobežo un attiecina tikai uz izmeklēšanas mērķi. Tās īsteno saskaņā ar valsts tiesību aktiem un tajās ietver šādas tiesības:

a)

piekļūt jebkuram atbilstīgam dokumentam jebkādā formā un saņemt tā kopiju;

b)

pieprasīt informāciju no visām attiecīgajām personām, tostarp arī no tām, kuras secīgi iesaistās rīkojumu nodošanā vai attiecīgo darbību veikšanā, kā arī no to vadītājiem un vajadzības gadījumā izsaukt kādu personu vai vadītāju un uzklausīt;

c)

veikt pārbaudes uz vietas;

d)

pieprasīt esošus telefonsarunu ierakstus un esošus datu plūsmas ierakstus;

e)

pieprasīt izbeigt jebkuru praksi, kas ir pretrunā šai regulai vai deleģētajiem aktiem vai īstenošanas aktiem, kas pieņemti, pamatojoties uz to;

f)

lūgt tiesai aktīvu iesaldēšanu un/vai sekvestrāciju;

g)

lūgt tiesai vai jebkurai kompetentajai iestādei noteikt profesionālās darbības pagaidu aizliegumu.

14. pants

Pārsūdzības tiesības

Dalībvalstis nodrošina piemērotus valsts līmeņa mehānismus, lai puse, kuru skar regulatīvās iestādes lēmums, varētu šo lēmumu pārsūdzēt no iesaistītajām pusēm un no jebkuras valdības neatkarīgā struktūrā.

15. pants

To personu pienākumi, kuras profesionāli veic darījumus

Ikviena persona, kas profesionāli veic darījumus ar vairumtirdzniecības energoproduktiem, nekavējoties brīdina valsts regulatīvo iestādi, ja minētajai personai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ar kādu darījumu varētu pārkāpt 3. vai 5. pantu.

Personas, kas profesionāli veic darījumus ar vairumtirdzniecības energoproduktiem, ievieš un uztur efektīvus pasākumus un procedūras, lai konstatētu 3. vai 5. panta pārkāpumus.

16. pants

Sadarbība Savienības un valstu līmenī

1.   Aģentūra cenšas nodrošināt, ka valsts regulatīvās iestādes saskaņotā un konsekventā veidā veic šajā regulā paredzētos uzdevumus.

Aģentūra publicē nesaistošas pamatnostādnes par to, kā attiecīgā gadījumā piemērot 2. pantā noteiktās definīcijas.

Valsts regulatīvās iestādes sadarbojas ar Aģentūru un savā starpā, tostarp reģionālā līmenī, lai veiktu savus pienākumus atbilstīgi šai regulai.

Valsts regulatīvās iestādes, kompetentās finanšu iestādes un valsts konkurences iestādes dalībvalstī var izveidot atbilstīgus sadarbības veidus, lai nodrošinātu efektīvu un rezultatīvu izmeklēšanu un izpildi un lai veicinātu saskaņotu un konsekventu pieeju izmeklēšanai, tiesvedībai un šīs regulas un attiecīgo finanšu un konkurences tiesību aktu izpildei.

2.   Valsts regulatīvās iestādes nekavējoties un pēc iespējas sīki informē Aģentūru, ja tām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka to dalībvalstī vai kādā citā dalībvalstī tiek veiktas vai ir tikušas veiktas darbības, kas ir pretrunā šai regulai.

Ja valsts regulatīvā iestāde uzskata, ka kādā citā dalībvalstī tiek veiktas darbības, kas ietekmē enerģijas vairumtirgus vai vairumtirdzniecības energoproduktu cenas tās dalībvalstī, tā var pieprasīt Aģentūrai rīkoties saskaņā ar šā panta 4. punktu un saskaņā ar šā panta 3. punktu, ja šīs darbības ietekmē finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas Direktīvas 2003/6/EK 9. pants.

3.   Lai nodrošinātu saskaņotu un konsekventu pieeju jautājumā par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu enerģijas vairumtirgos:

a)

valsts regulatīvās iestādes informē savas dalībvalsts kompetento finanšu iestādi un Aģentūru, ja tām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka enerģijas vairumtirgos tiek veiktas vai ir tikušas veiktas darbības, kas uzskatāmas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu Direktīvas 2003/6/EK izpratnē un kas ietekmē finanšu instrumentus, ievērojot minētās direktīvas 9. pantu; šādā nolūkā valsts regulatīvās iestādes var izveidot atbilstīgus sadarbības veidus ar kompetento finanšu iestādi savā dalībvalstī;

b)

Aģentūra informē EVTI un kompetento finanšu iestādi, ja tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka enerģijas vairumtirgos tiek veiktas vai ir tikušas veiktas darbības, kas uzskatāmas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu Direktīvas 2003/6/EK izpratnē un kas ietekmē finanšu instrumentus, ievērojot minētās direktīvas 9. pantu;

c)

dalībvalsts kompetentā finanšu iestāde informē EVTI un Aģentūru, ja tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka citas dalībvalsts enerģijas vairumtirgos tiek veiktas vai ir tikušas veiktas darbības, pārkāpjot 3. un 5. pantu;

d)

valsts regulatīvās iestādes informē savas dalībvalsts konkurences iestādi, Komisiju un Aģentūru, ja minētajām iestādēm ir pamatots iemesls uzskatīt, ka enerģijas vairumtirgū tiek veiktas vai ir tikušas veiktas darbības, ko var uzskatīt par konkurences tiesību pārkāpumu.

4.   Lai veiktu 1. punktā paredzētās funkcijas, inter alia pamatojoties uz sākotnējiem novērtējumiem vai analīzi, tādos gadījumos, kad Aģentūra uzskata, ka ir pārkāpta šī regula, tai ir šādas pilnvaras:

a)

pieprasīt vienai vai vairākām valsts regulatīvajām iestādēm sniegt informāciju, kas attiecas uz iespējamo pārkāpumu;

b)

pieprasīt vienai vai vairākām valsts regulatīvajām iestādēm sākt iespējamā pārkāpuma izmeklēšanu un attiecīgi rīkoties, lai labotu ikvienu konstatēto pārkāpumu. Par ikvienu lēmumu attiecībā uz atbilstīgiem pasākumiem jebkāda konstatētā pārkāpuma labošanai ir atbildīga attiecīgā valsts regulatīvā iestāde;

c)

ja tā uzskata, ka iespējamam pārkāpumam ir vai ir bijusi pārrobežu ietekme, izveidot un koordinēt izmeklēšanas grupu, ko veido attiecīgo valsts regulatīvo iestāžu pārstāvji, lai izmeklētu, vai ir tikusi pārkāpta šī regula un kurā dalībvalstī ir noticis pārkāpums. Vajadzības gadījumā Aģentūra var pieprasīt arī vienas vai vairāku dalībvalstu kompetento finanšu iestāžu vai citas attiecīgas iestādes pārstāvju piedalīšanos izmeklēšanas grupā.

5.   Valsts regulatīvā iestāde, kas saņēmusi informācijas pieprasījumu saskaņā ar 4. punkta a) apakšpunktu vai saņēmusi prasību sākt iespējamā pārkāpuma izmeklēšanu atbilstīgi 4. punkta b) apakšpunktam, nekavējoties veic atbilstīgus pasākumus, lai izpildītu minēto prasību. Ja minētā valsts regulatīvā iestāde nespēj tūlīt sniegt pieprasīto informāciju, tā nekavējoties informē Aģentūru par iemesliem.

Atkāpjoties no pirmās daļas, valsts regulatīvā iestāde var atteikties izpildīt pieprasījumu, ja:

a)

izpilde var nelabvēlīgi ietekmēt pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts suverenitāti vai drošību;

b)

dalībvalsts iestādes ir uzsākušas tiesvedību saistībā ar tām pašām darbībām un pret tām pašām personām pirms pieprasījuma saņemšanas; vai

c)

pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī jau ir pasludināts galīgais spriedums attiecībā uz šādām personām un saistībā ar tām pašām darbībām.

Jebkurā šādā gadījumā valsts regulatīvā iestāde attiecīgi informē Aģentūru, sniedzot pēc iespējas sīkāku informāciju par minētajiem tiesiskajiem procesiem vai par spriedumu.

Valsts regulatīvās iestādes piedalās izmeklēšanas grupā, kas sasaukta saskaņā ar 4. punkta c) apakšpunktu, sniedzot nepieciešamo palīdzību. Izmeklēšanas grupu koordinē Aģentūra.

6.   Kad Aģentūra veic uzdevumus saskaņā ar šo regulu, tai nepiemēro Regulas (EK) Nr. 713/2009 15. panta 1. punkta pēdējo teikumu.

17. pants

Dienesta noslēpums

1.   Uz jebkādu konfidenciālu informāciju, kas saņemta, ar ko veikta apmaiņa vai kas nosūtīta atbilstīgi šai regulai, attiecas 2., 3. un 4. punktā noteiktie dienesta noslēpuma nosacījumi.

2.   Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums attiecas uz:

a)

personām, kas strādā vai ir strādājušas Aģentūrā;

b)

revidentiem un ekspertiem, kas strādā Aģentūras uzdevumā;

c)

personām, kas strādā vai ir strādājušas valsts regulatīvajās iestādēs vai citās attiecīgajās iestādēs;

d)

revidentiem un ekspertiem, kas strādā valsts regulatīvo iestāžu vai citu attiecīgo iestāžu uzdevumā un saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar šo regulu.

3.   Konfidenciālu informāciju, ko saņēmušas šā panta 2. punktā minētās personas, pildot savus pienākumus, nedrīkst izpaust nevienai citai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma veidā tā, ka nav iespējams atpazīt atsevišķu tirgus dalībnieku vai tirgus vietu, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības, citi šīs regulas noteikumi vai citi attiecīgi Savienības tiesību akti.

4.   Neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības, Aģentūra, valsts regulatīvās iestādes, dalībvalstu kompetentās finanšu iestādes, EVTI, struktūras vai personas, kas saņem konfidenciālu informāciju atbilstīgi šai regulai, to var izmantot, tikai veicot savus pienākumus un funkcijas. Citas iestādes, struktūras vai personas var izmantot minēto informāciju mērķim, kādam šī informācija tām sniegta, vai saistībā ar administratīvo tiesvedību vai tiesvedību, kas ir īpaši saistīta ar minēto funkciju veikšanu. Iestāde, kas saņem informāciju, var izmantot to citiem mērķiem, ja Aģentūra, valsts regulatīvās iestādes, dalībvalstu kompetentās finanšu iestādes, EVTI, struktūras vai personas, kas sniedz informāciju, tam piekrīt.

5.   Šis pants neliedz dalībvalsts iestādei, rīkojoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem, apmainīties ar konfidenciālu informāciju ar noteikumu, ka tā nav saņemta no citas dalībvalsts iestādes vai no Aģentūras, vai arī nosūtīt šādu informāciju.

18. pants

Sankcijas

Dalībvalstis izstrādā noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām ir jābūt iedarbīgām, atturošām un samērīgām, atspoguļojot pārkāpuma veidu, ilgumu un smagumu, kaitējumu patērētājiem un iespējamos ieguvumus no tirdzniecības, kas veikta, pamatojoties uz iekšējo informāciju un tirgus manipulāciju.

Ne vēlāk kā līdz 2013. gada 29. jūnijam dalībvalstis informē Komisiju par minētajiem noteikumiem un nekavējoties ziņo par visiem turpmākajiem tajos izdarītajiem grozījumiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvā iestāde var nodot atklātībai pasākumus vai sankcijas, kas uzliktas par šīs regulas pārkāpumiem, izņemot gadījumus, kad šāda izpaušana varētu radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm.

19. pants

Starptautiskās attiecības

Ciktāl tas nepieciešams šajā regulā noteikto mērķu sasniegšanai un neskarot dalībvalstu un Savienības iestāžu, tostarp Eiropas Ārējās darbības dienesta, attiecīgās kompetences, Aģentūra var veidot kontaktus un slēgt administratīvus nolīgumus ar uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un iestādēm trešās valstīs, jo īpaši tajās, kuras ietekmē Savienības enerģijas vairumtirgu, lai tādējādi veicinātu reglamentējošo noteikumu saskaņošanu. Šie pasākumi nerada juridiskus pienākumus Savienībai un dalībvalstīm, kā arī tie neliedz dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm slēgt divpusējas vai daudzpusējas vienošanās ar šīm uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm.

20. pants

Deleģējuma īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šā panta nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minēti 6. pantā, Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2011. gada 28. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome šādam pagarinājumam neiebilst ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 6. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto tiesību aktu, tā vienlaikus to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 6. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka tie iebildumus neizteiks. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

21. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Tā ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 8. panta 1. punktu, 3. punkta pirmo daļu un 4. un 5. punktu sāk piemērot sešus mēnešus pēc dienas, kad Komisija pieņem attiecīgos īstenošanas aktus, kas minēti 8. panta 2. un 6. punktā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2011. gada 25. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. DOWGIELEWICZ


(1)  OV C 132, 3.5.2011., 108. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2011. gada 14. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 10. oktobra lēmums.

(3)  OV L 211, 14.8.2009., 15. lpp.

(4)  OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.

(5)  OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.

(6)  OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.

(7)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(8)  OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

(9)  OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

(10)  OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.

(11)  OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.

(12)  OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.

(13)  OV L 345, 23.12.2008., 75. lpp.

(14)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(15)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.


KOMISIJAS DEKLARĀCIJA

Komisija uzskata, ka robežvērtības ziņošanai par darījumiem 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē un informācijas ziņošanai 8. panta 6. punkta a) apakšpunkta nozīmē nevar noteikt ar īstenošanas aktiem.

Attiecīgā gadījumā Komisija iesniegs tiesību akta priekšlikumu, lai noteiktu šādas robežvērtības.


PADOMES DEKLARĀCIJA

ES likumdevējs ir piešķīris Komisijai īstenošanas pilnvaras saskaņā ar LESD 291. pantu attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti 8. pantā. Lai arī Komisija ir iesniegusi deklarāciju par 8. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 8. panta 6. punkta a) apakšpunktu, Komisijai tas ir juridiski saistošs pienākums.


8.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/17


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1228/2011

(2011. gada 16. novembris),

ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 429/73, ar ko paredz īpašus noteikumus dažu tādu preču ievešanai Kopienā, uz kurām attiecas Regula (EEK) Nr. 1059/69 un kuru izcelsme ir Turcijā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Savienības tiesību aktu pārredzamības uzlabošana ir būtisks elements labākas tiesību aktu izstrādes stratēģijā, ko īsteno Savienības iestādes. Šajā sakarā ir lietderīgi atcelt tos spēkā esošos tiesību aktus, kam vairs nav faktiskas ietekmes.

(2)

Padomes Regula (EEK) Nr. 429/73 (2) tika pieņemta, lai noteiktu fiksētas ievedmuitas nodokļa daļas samazinājumu Turcijas izcelsmes pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kas importēti saskaņā ar papildprotokolu Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Turciju un kurš parakstīts 1970. gada 23. novembrī.

(3)

Ar EK un Turcijas Asociācijas Padomes 1995. gada 22. decembra Lēmumu Nr. 1/95 par Muitas Savienības pēdējā posma īstenošanu (3) paredz noteikumus muitas nodokļu noteikšanai attiecībā uz Turcijas izcelsmes pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kurus importē Eiropas Savienībā. Tādēļ Regula (EEK) Nr. 429/73 ir novecojusi.

(4)

Tādēļ juridiskās skaidrības un noteiktības labad Regula (EEK) Nr. 429/73 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Regulu (EEK) Nr. 429/73 ar šo atceļ.

2.   Šā panta 1. punktā minētā akta atcelšana neskar to, ka:

a)

paliek spēkā Savienības akti, kas pieņemti, pamatojoties uz 1. punktā minēto aktu; un

b)

joprojām ir spēkā grozījumi, kas ar 1. punktā minēto aktu izdarīti citos Savienības aktos, kuri nav atcelti ar šo regulu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2011. gada 16. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

W. SZCZUKA


(1)  Eiropas Parlamenta 2011. gada 13. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 20. oktobra lēmums.

(2)  OV L 59, 5.3.1973., 85. lpp.

(3)  OV L 35, 13.2.1996., 1. lpp.


8.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/18


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1229/2011

(2011. gada 16. novembris),

ar ko atceļ dažus novecojušus Padomes tiesību aktus kopējās lauksaimniecības politikas jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. panta pirmo daļu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā 1979. gada Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 60. pantu, 61. panta 5. punktu un 72. panta 1. punktu,

ņemot vērā 1985. gada Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 234. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un 1985. gada Pievienošanās akta 234. panta 3. punktā minēto prasību par vienprātīgu Padomes lēmumu (2),

tā kā:

(1)

Savienības tiesību aktu pārredzamības uzlabošana ir būtisks elements labākas tiesību aktu izstrādes stratēģijā, ko īsteno Savienības iestādes. Šajā sakarā ir lietderīgi atcelt tos spēkā esošos tiesību aktus, kam vairs nav faktiskas ietekmes.

(2)

Vairākas ar kopējo lauksaimniecības politiku saistītās regulas ir novecojušas, lai arī formāli tās vēl aizvien ir spēkā.

(3)

Padomes Regulai (EEK) Nr. 2052/69 (1969. gada 17. oktobris) par to, kā Kopienā finansē izdevumus, kas rodas, īstenojot Pārtikas atbalsta konvenciju (3), vairs nav ietekmes, jo tās saturs ir iekļauts turpmākos tiesību aktos.

(4)

Padomes Regulai (EEK) Nr. 1467/70 (1970. gada 20. jūlijs), ar ko paredz konkrētus vispārīgus noteikumus, kas reglamentē intervenci jēltabakas tirgū (4), vairs nav ietekmes, jo tabakas nozarē kopš 1992. gada ir notikušas turpmākas reformas.

(5)

Padomes Regulai (EEK) Nr. 3279/75 (1975. gada 16. decembris) par tā režīma standartizāciju, ko atsevišķas dalībvalstis piemēro attiecībā uz veģetējošu koku un citu augu, sīpolu, sakņu un tamlīdzīgi, grieztu ziedu un dekoratīvo zaļumu importu no ārpuskopienas valstīm (5), vairs nav ietekmes, jo tās saturs ir iekļauts turpmākos tiesību aktos.

(6)

Ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1078/77 (1977. gada 17. maijs), ar ko ievieš piemaksu sistēmu par piena un piena produktu netirgošanu un par piena govju ganāmpulku pārveidošanu (6), tika ieviesti pasākumi, kuri bija īstenojami līdz 1981. gadam, tāpēc tai vairs nav ietekmes.

(7)

Ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1853/78 (1978. gada 25. jūlijs), ar ko pieņem vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašiem pasākumiem rīcinaugu sēklām (7), tika ieviesti pasākumi, lai īstenotu Padomes Regulu (EEK) Nr. 2874/77 (1977. gada 19. decembris), kurā izklāstīti īpaši pasākumi attiecībā uz rīcinaugu sēklām (8), kas bija spēkā līdz 1984. gada 30. septembrim, tāpēc tai vairs nav ietekmes.

(8)

Padomes Regula (EEK) Nr. 2580/78 (1978. gada 31. oktobris), kas pagarina 1977./78. olīveļļas tirdzniecības gadu, nosakot īpašus pasākumus šajā nozarē, un groza Regulu (EEK) Nr. 878/77 attiecībā uz lauksaimniecībā piemērojamiem maiņas kursiem (9), attiecās tikai uz 1977./78. un 1978./79. tirdzniecības gadu, tāpēc tai vairs nav ietekmes.

(9)

Padomes Regulu (EEK) Nr. 1/81 (1981. gada 1. janvāris), ar ko paredz vispārējus noteikumus par iestāšanās kompensācijas summu sistēmu labībai (10), bija paredzēts piemērot pārejas posmā pēc Grieķijas pievienošanās Eiropas Kopienām, tāpēc regulai vairs nav ietekmes.

(10)

Padomes Regulai (EEK) Nr. 1946/81 (1981. gada 30. jūnijs), ar ko ierobežo ieguldījumu atbalstu piena ražošanai (11), vairs nav ietekmes, jo tās saturs ir iekļauts turpmākos tiesību aktos.

(11)

Ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2989/82 (1982. gada 9. novembris) par atbalsta piešķiršanu saistībā ar sviesta patēriņu Dānijā, Grieķijā, Itālijā un Luksemburgā (12) tika ieviesti tikai pagaidu pasākumi, tāpēc tai vairs nav ietekmes.

(12)

Padomes Regulu (EEK) Nr. 3033/83 (1983. gada 26. oktobris), ar ko atceļ iestāšanās kompensāciju apjomu, ko piemēro desertvīniem (13), bija paredzēts piemērot pārejas posmā pēc Grieķijas pievienošanās Eiropas Kopienām, tāpēc regulai vairs nav ietekmes.

(13)

Padomes Regula (EEK) Nr. 564/84 (1984. gada 1. marts) par atbalsta apturēšanu ieguldījumiem piena ražošanas nozarē (14) attiecās tikai uz 1984. gadu, tāpēc tai vairs nav ietekmes.

(14)

Ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2997/87 (1987. gada 22. septembris), ar ko attiecībā uz apiņiem nosaka atbalsta apjomu ražotājiem 1986. gada ražai, nosakot īpašus pasākumus dažos ražošanas reģionos (15), tika ieviests īpašs pasākums, kas bija īstenojams līdz 1995. gadam, tāpēc tai vairs nav ietekmes.

(15)

Ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1441/88 (1988. gada 24. maijs), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 822/87 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (16), Padome tika pilnvarota pielāgot dažus pārejas noteikumus saistībā ar Portugāles pievienošanos Eiropas Kopienām, tāpēc regulai vairs nav ietekmes.

(16)

Ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1720/91 (1991. gada 13. jūnijs), ar ko groza Regulu Nr. 136/66/EEK par eļļas un tauku tirgus kopīgo organizāciju (17), tika ieviesti vairāki izņēmuma pasākumi eļļas un tauku tirgus kopīgajā organizācijā, kas bija īstenojami vēlākais līdz 1992. gada 30. jūnijam, tāpēc regulai vairs nav ietekmes.

(17)

Ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 740/93 (1993. gada 17. marts), ar ko nosaka Kopienas kompensāciju par piena ražošanas pilnīgu pārtraukšanu Portugālē (18), tika ieviests īpašs pasākums, kas bija īstenojams līdz 1996. gadam, tāpēc tai vairs nav ietekmes.

(18)

Padomes Regulu (EEK) Nr. 741/93 (1993. gada 17. marts) par kopējās intervences cenas piemērošanu olīveļļai Portugālē (19) bija paredzēts piemērot pārejas posmā pēc Portugāles pievienošanās Eiropas Kopienām, tāpēc regulai vairs nav ietekmes.

(19)

Padomes Regula (EEK) Nr. 744/93 (1993. gada 17. marts), ar ko nosaka vispārējus noteikumus tirdzniecības papildu mehānisma piemērošanai attiecībā uz tādu produktu piegādi Portugālē, kas nav augļi un dārzeņi (20), attiecās uz Padomes Regulas (EEK) Nr. 3817/92 (1992. gada 28. decembris), ar ko nosaka vispārējus noteikumus tirdzniecības papildu mehānisma piemērošanai attiecībā uz tādu produktu importu Spānijā, kas nav augļi vai dārzeņi (21), un kas vēlāk tika atcelta, piemērojamību Portugālei, tāpēc regulai vairs nav ietekmes.

(20)

Padomes Regula (EK) Nr. 2443/96 (1996. gada 17. decembris), ar ko paredz papildu pasākumus ražotāju ienākumu vai liellopu un teļa gaļas nozares tiešam atbalstam (22), attiecās tikai uz 1997. gadu, tāpēc tai vairs nav ietekmes.

(21)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2200/97 (1997. gada 30. oktobris) par ābolu, bumbieru, persiku un nektarīnu audzēšanas uzlabošanu Kopienā (23) bija paredzēts ieviest īpašas piemaksas par 1997./98. tirdzniecības gadu, tāpēc tai vairs nav ietekmes.

(22)

Padomes Regula (EK) Nr. 2330/98 (1998. gada 22. oktobris), kas paredz piedāvāt kompensāciju piena un piena produktu ražotājiem, kuru darbība uz laiku ir ierobežota (24), attiecās tikai uz īpašiem pagaidu pasākumiem, tāpēc tai vairs nav ietekmes.

(23)

Padomes Regula (EK) Nr. 2800/98 (1998. gada 15. decembris) par pārejas pasākumiem, kas jāpiemēro kopējā lauksaimniecības politikā, ņemot vērā euro ieviešanu (25), bija paredzēta tikai pārejas pasākumu noteikšanai, tāpēc tai vairs nav ietekmes.

(24)

Padomes Regula (EK) Nr. 2802/98 (1998. gada 17. decembris) par programmu lauksaimniecības produktu piegādei uz Krievijas Federāciju (26) bija paredzēta tikai vienreizēja pasākuma noteikšanai, tāpēc tai vairs nav ietekmes.

(25)

Padomes Regula (EK) Nr. 660/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2075/92 un nosaka piemaksas un garantiju sliekšņus lapu tabakai katrai šķirņu grupai un dalībvalstīm attiecībā uz 1999., 2000. un 2001. gada ražu (27), attiecās tikai uz 1999., 2000. un 2001. gada ražu, tāpēc regulai vairs nav ietekmes.

(26)

Padomes Regula (EK) Nr. 546/2002 (2002. gada 25. marts), ar ko nosaka piemaksas un garantiju sliekšņus lapu tabakai katrai šķirņu grupai un dalībvalstīm attiecībā uz 2002., 2003. un 2004. gada ražu un groza Regulu (EEK) Nr. 2075/92 (28), attiecās tikai uz 2002., 2003., 2004. un 2005. gada ražu, tāpēc regulai vairs nav ietekmes.

(27)

Padomes Regula (EK) Nr. 527/2003 (2003. gada 17. marts), ar ko atļauj piedāvāt un piegādāt tiešam patēriņam pārtikā dažus no Argentīnas ievestus vīnus, kuru gatavošanā, iespējams, izmantoti Regulā (EK) Nr. 1493/1999 neparedzēti vīndarības procesi (29), bija paredzēta atkāpju ieviešanai līdz 2008. gada 31. decembrim, tāpēc tai vairs nav ietekmes.

(28)

Juridiskās noteiktības un skaidrības labad minētās novecojušās regulas būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Regulas (EEK) Nr. 2052/69, (EEK) Nr. 1467/70, (EEK) Nr. 3279/75, (EEK) Nr. 1078/77, (EEK) Nr. 1853/78, (EEK) Nr. 2580/78, (EEK) Nr. 1/81, (EEK) Nr. 1946/81, (EEK) Nr. 2989/82, (EEK) Nr. 3033/83, (EEK) Nr. 564/84, (EEK) Nr. 2997/87, (EEK) Nr. 1441/88, (EEK) Nr. 1720/91, (EEK) Nr. 740/93, (EEK) Nr. 741/93, (EEK) Nr. 744/93, (EK) Nr. 2443/96, (EK) Nr. 2200/97, (EK) Nr. 2330/98, (EK) Nr. 2800/98, (EK) Nr. 2802/98, (EK) Nr. 660/1999, (EK) Nr. 546/2002 un (EK) Nr. 527/2003 ar šo atceļ.

2.   Šā panta 1. punktā minēto aktu atcelšana neskar to, ka:

a)

paliek spēkā tie Savienības akti, kuri pieņemti, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem aktiem; un

b)

joprojām ir spēkā grozījumi, kas ar 1. punktā minētajiem aktiem izdarīti citos Savienības aktos, kuri nav atcelti ar šo regulu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2011. gada 16. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

W. SZCZUKA


(1)  OV C 107, 6.4.2011., 72. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2011. gada 13. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 20. oktobra lēmums.

(3)  OV L 263, 21.10.1969., 6. lpp.

(4)  OV L 164, 27.7.1970., 32. lpp.

(5)  OV L 326, 18.12.1975., 1. lpp.

(6)  OV L 131, 26.5.1977., 1. lpp.

(7)  OV L 212, 2.8.1978., 1. lpp.

(8)  OV L 332, 24.12.1977., 1. lpp.

(9)  OV L 309, 1.11.1978., 13. lpp.

(10)  OV L 1, 1.1.1981., 1. lpp.

(11)  OV L 197, 20.7.1981., 32. lpp.

(12)  OV L 314, 10.11.1982., 25. lpp.

(13)  OV L 297, 29.10.1983., 1. lpp.

(14)  OV L 61, 2.3.1984., 34. lpp.

(15)  OV L 284, 7.10.1987., 19. lpp.

(16)  OV L 132, 28.5.1988., 1. lpp.

(17)  OV L 162, 26.6.1991., 27. lpp.

(18)  OV L 77, 31.3.1993., 5. lpp.

(19)  OV L 77, 31.3.1993., 7. lpp.

(20)  OV L 77, 31.3.1993., 11. lpp.

(21)  OV L 387, 31.12.1992., 12. lpp.

(22)  OV L 333, 21.12.1996., 2. lpp.

(23)  OV L 303, 6.11.1997., 3. lpp.

(24)  OV L 291, 30.10.1998., 4. lpp.

(25)  OV L 349, 24.12.1998., 8. lpp.

(26)  OV L 349, 24.12.1998., 12. lpp.

(27)  OV L 83, 27.3.1999., 10. lpp.

(28)  OV L 84, 28.3.2002., 4. lpp.

(29)  OV L 78, 25.3.2003., 1. lpp.


8.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/21


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1230/2011

(2011. gada 16. novembris),

ar ko atceļ dažus novecojušus Padomes tiesību aktus kopējās tirdzniecības politikas jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Savienības tiesību pārredzamības pilnveidošana ir būtisks elements labākas tiesību aktu izstrādes stratēģijā, ko īsteno Savienības iestādes. Šajā sakarā ir lietderīgi atcelt tos spēkā esošos tiesību aktus, kam vairs nav faktiskas ietekmes.

(2)

Vairāki ar kopējo tirdzniecības politiku saistīti tiesību akti ir novecojuši, lai arī formāli tie vēl aizvien ir spēkā.

(3)

Padomes Regula (EEK) Nr. 1471/88 (1988. gada 16. maijs) par noteikumiem, ko piemēro noteiktai izmantošanai paredzēto batāšu un maniokas cietes importam (2), ir zaudējusi ietekmi, jo tās saturs ir iekļauts turpmākos tiesību aktos.

(4)

Padomes Regula (EEK) Nr. 478/92 (1992. gada 25. februāris), ar ko atver ikgadējo Kopienas tarifa kvotu suņu un kaķu barībai, kura sagatavota mazumtirdzniecībai un kuras KN kods ir 2309 10 11, un ikgadējo Kopienas tarifa kvotu Farēru salu izcelsmes zivju barībai, ko ieved no Farēru salām un kuras KN kods ir ex 2309 90 41 (3), bija paredzēta tarifa kvotas atklāšanai 1992. gadam un tāpēc ir zaudējusi ietekmi.

(5)

Padomes Regula (EEK) Nr. 3125/92 (1992. gada 26. oktobris) par režīmu, kas piemērojams tādu aitu un kazu gaļas produktu ievešanai Kopienā, kuru izcelsme ir Bosnijā-Hercegovinā, Horvātijā, Slovēnijā, Melnkalnē, Serbijā un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (4), attiecās uz pagaidu situāciju un tāpēc ir zaudējusi ietekmi.

(6)

Padomes Regula (EK) Nr. 2184/96 (1996. gada 28. oktobris), kas attiecas uz tādu rīsu importu Kopienā, kuru izcelsmes un nosūtīšanas vieta ir Ēģipte (5), bija paredzēta, lai piešķirtu muitas nodokļu samazinājumus saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kas tika aizstāts ar 2009. gada 28. oktobrī parakstītu nolīgumu ar Ēģipti, kas stājās spēkā 2010. gada 1. jūnijā, tāpēc regula ir zaudējusi ietekmi.

(7)

Padomes Regula (EK) Nr. 2398/96 (1996. gada 12. decembris), ar ko atver tarifu kvotu Izraēlas izcelsmes tītara gaļas ievedumiem no šīs valsts, kas paredzēta Asociācijas līgumā un Eiropas Kopienas un Izraēlas pagaidu nolīgumā (6), ir zaudējusi ietekmi, jo tā bija balstīta uz 1995. gadā parakstīto Asociācijas nolīgumu, kas tika aizstāts ar 2009. gada 4. novembrī ar Izraēlu parakstīto Asociācijas nolīgumu, kurš stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī un kurā bija noteiktas jaunas tarifa likmes kvotas.

(8)

Padomes Regula (EK) Nr. 1722/1999 (1999. gada 29. jūlijs) par to kliju, atsiju un citu atlieku importu, ko radījusi dažu graudaugu sijāšana, malšana vai cita apstrāde un kuru izcelsme ir Alžīrijā, Marokā un Ēģiptē, un par to cieto kviešu importu, kuru izcelsme ir Marokā (7), ir zaudējusi ietekmi, jo tā bija paredzēta kā pagaidu instruments laika posmam, pirms stājas spēkā 2002. gada 22. aprīlī ar Alžīriju parakstītais Asociācijas nolīgums, kas stājās spēkā 2005. gada 1. septembrī, 1996. gada 26. februārī ar Maroku parakstītais Asociācijas nolīgums, kurš stājās spēkā 2000. gada 1. martā un kura pielikumos par lauksaimniecības jautājumiem veica izmaiņas ar nolīgumiem, kas stājās spēkā 2003. un 2005. gadā, kā arī 2009. gada 28. oktobrī ar Ēģipti parakstītais Asociācijas nolīgums, kas stājās spēkā 2010. gada 1. jūnijā.

(9)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2798/1999 (1999. gada 17. decembris), ar ko paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz Tunisijas izcelsmes olīveļļas importu laika posmā no 2000. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 906/98 (8), tika ieviests pasākums, kas bija piemērojams tikai 2000. gadā, tāpēc regula ir zaudējusi ietekmi.

(10)

Padomes Regula (EK) Nr. 215/2000 (2000. gada 24. janvāris), ar kuru 2000. gadam atjauno pasākumus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1416/95, ar ko 1995. gadam Kopienas tarifu kvotu veidā nosaka noteiktas koncesijas dažiem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem (9), attiecās tikai uz 2000. gadu, tāpēc regula ir zaudējusi ietekmi.

(11)

Padomes Lēmumam 2004/910/EK (2004. gada 26. aprīlis) noslēgt nolīgumus vēstuļu apmaiņas formā starp Eiropas Kopienu un, no vienas puses, Barbadosu, Belizu, Kongo Republiku, Fidži, Gajānas Kooperatīvo Republiku, Kotdivuāras Republiku, Jamaiku, Kenijas Republiku, Madagaskaras Republiku, Malāvijas Republiku, Maurīcijas Republiku, Ugandas Republiku, Surinamas Republiku, Sentkristoferu un Nevisu, Svazilendas Karalisti, Tanzānijas Apvienoto Republiku, Trinidadas un Tobago Republiku, Zambijas Republiku un Zimbabves Republiku, un Indijas Republiku, no otras puses, par garantētajām cenām cukurniedrēm 2003./2004. un 2004./2005. piegādes gadā (10), bija pagaidu raksturs, tāpēc tas zaudējis ietekmi.

(12)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1923/2004 (2004. gada 25. oktobris), ar ko Šveices Konfederācijai ir noteiktas dažas koncesijas tādu Kopienas tarifu kvotu formā, kuras paredzētas konkrētiem apstrādātiem lauksaimniecības produktiem (11), tika ieviests pasākums, kas bija piemērojams no 2004. gada 1. maija līdz 31. decembrim, tāpēc regula ir zaudējusi ietekmi.

(13)

Padomes Lēmums 2007/317/EK (2007. gada 16. aprīlis), ar ko paredz nostāju, kuru Kopienas vārdā izsaka Starptautiskajā Graudu padomē attiecībā uz 1995. gada Graudu tirdzniecības konvencijas termiņa pagarināšanu (12), ir zaudējis ietekmi, jo tā saturs ir iekļauts turpmākā tiesību aktā.

(14)

Vairāki tiesību akti, kas attiecas uz noteiktām valstīm, ir novecojuši pēc šo valstu pievienošanās Savienībai.

(15)

Padomes Lēmums 98/658/EK (1998. gada 24. septembris) par Papildprotokola noslēgšanu Pagaidu nolīgumam par tirdzniecību un ar to saistītajiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, Eiropas Ogļu un tērauda kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Slovēnijas Republiku, no otras puses, un Eiropas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Slovēnijas Republiku, no otras puses (13), ir zaudējis ietekmi pēc Slovēnijas pievienošanās Savienībai.

(16)

Padomes Regula (EK) Nr. 278/2003 (2003. gada 6. februāris), ar ko pieņem autonomus un pārejas pasākumus attiecībā uz konkrētu tādu apstrādātu lauksaimniecības produktu importu, kuriem ir Polijas izcelsme (14), ir zaudējusi ietekmi pēc Polijas pievienošanās Savienībai.

(17)

Padomes Regula (EK) Nr. 999/2003 (2003. gada 2. jūnijs), ar ko pieņem autonomus un pārejas posma pasākumus attiecībā uz konkrētu tādu apstrādātu lauksaimniecības produktu importu, kuriem ir Ungārijas izcelsme, un konkrētu apstrādātu lauksaimniecības produktu eksportu uz Ungāriju (15), ir zaudējusi ietekmi pēc Ungārijas pievienošanās Savienībai.

(18)

Padomes Regula (EK) Nr. 1039/2003 (2003. gada 2. jūnijs), ar ko pieņem autonomus un pārejas posma pasākumus attiecībā uz konkrētu tādu apstrādātu lauksaimniecības produktu ievešanu, kuriem ir Igaunijas izcelsme, un konkrētu lauksaimniecības produktu izvešanu uz Igauniju (16), ir zaudējusi ietekmi pēc Igaunijas pievienošanās Savienībai.

(19)

Padomes Regula (EK) Nr. 1086/2003 (2003. gada 18. jūnijs), ar ko pieņem autonomus un pārejas posma pasākumus attiecībā uz konkrētu tādu apstrādātu lauksaimniecības produktu ievešanu, kuriem ir Slovēnijas izcelsme, un konkrētu apstrādātu lauksaimniecības produktu izvešanu uz Slovēniju (17), ir zaudējusi ietekmi pēc Slovēnijas pievienošanās Savienībai.

(20)

Padomes Regula (EK) Nr. 1087/2003 (2003. gada 18. jūnijs), ar ko pieņem autonomus un pārejas posma pasākumus attiecībā uz konkrētu tādu apstrādātu lauksaimniecības produktu ievešanu, kuriem ir Latvijas izcelsme, un konkrētu apstrādātu lauksaimniecības produktu izvešanu uz Latviju (18), ir zaudējusi ietekmi pēc Latvijas pievienošanās Savienībai.

(21)

Padomes Regula (EK) Nr. 1088/2003 (2003. gada 18. jūnijs), ar ko pieņem autonomus un pārejas posma pasākumus attiecībā uz konkrētu tādu apstrādātu lauksaimniecības produktu ievešanu, kuriem ir Lietuvas izcelsme, un konkrētu apstrādātu lauksaimniecības produktu izvešanu uz Lietuvu (19), ir zaudējusi ietekmi pēc Lietuvas pievienošanās Savienībai.

(22)

Padomes Regula (EK) Nr. 1089/2003 (2003. gada 18. jūnijs), ar ko pieņem autonomus un pārejas posma pasākumus attiecībā uz konkrētu tādu apstrādātu lauksaimniecības produktu ievešanu, kuriem ir Slovākijas Republikas izcelsme, un konkrētu apstrādātu lauksaimniecības produktu izvešanu uz Slovākijas Republiku (20), ir zaudējusi ietekmi pēc Slovākijas pievienošanās Savienībai.

(23)

Padomes Regula (EK) Nr. 1090/2003 (2003. gada 18. jūnijs), ar ko pieņem autonomus un pārejas posma pasākumus attiecībā uz konkrētu tādu apstrādātu lauksaimniecības produktu ievešanu, kuriem ir Čehijas Republikas izcelsme, un konkrētu apstrādātu lauksaimniecības produktu izvešanu uz Čehijas Republiku (21), ir zaudējusi ietekmi pēc Čehijas Republikas pievienošanās Savienībai.

(24)

Juridiskās noteiktības un skaidrības labad minētie novecojušie akti būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Regulas (EEK) Nr. 1471/88, (EEK) Nr. 478/92, (EEK) Nr. 3125/92, (EK) Nr. 2184/96, (EK) Nr. 2398/96, (EK) Nr. 1722/1999, (EK) Nr. 2798/1999, (EK) Nr. 215/2000, (EK) Nr. 278/2003, (EK) Nr. 999/2003, (EK) Nr. 1039/2003, (EK) Nr. 1086/2003, (EK) Nr. 1087/2003, (EK) Nr. 1088/2003, (EK) Nr. 1089/2003, (EK) Nr. 1090/2003, (EK) Nr. 1923/2004 un Lēmumus 98/658/EK, 2004/910/EK, 2007/317/EK ar šo atceļ.

2.   Šā panta 1. punktā minēto aktu atcelšana neskar to, ka:

a)

paliek spēkā Savienības akti, kas pieņemti, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem aktiem; un

b)

joprojām ir spēkā grozījumi, kas ar 1. punktā minētajiem aktiem izdarīti citos Savienības aktos, kuri nav atcelti ar šo regulu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2011. gada 16. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

W. SZCZUKA


(1)  Eiropas Parlamenta 2011. gada 13. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 20. oktobra lēmums.

(2)  OV L 134, 31.5.1988., 1. lpp.

(3)  OV L 55, 29.2.1992., 2. lpp.

(4)  OV L 313, 30.10.1992., 3. lpp.

(5)  OV L 292, 15.11.1996., 1. lpp.

(6)  OV L 327, 18.12.1996., 7. lpp.

(7)  OV L 203, 3.8.1999., 16. lpp.

(8)  OV L 340, 31.12.1999., 1. lpp.

(9)  OV L 24, 29.1.2000., 9. lpp.

(10)  OV L 391, 31.12.2004., 1. lpp.

(11)  OV L 331, 5.11.2004., 9. lpp.

(12)  OV L 119, 9.5.2007., 30. lpp.

(13)  OV L 314, 24.11.1998., 6. lpp.

(14)  OV L 42, 15.2.2003., 1. lpp.

(15)  OV L 146, 13.6.2003., 10. lpp.

(16)  OV L 151, 19.6.2003., 1. lpp.

(17)  OV L 163, 1.7.2003., 1. lpp.

(18)  OV L 163, 1.7.2003., 19. lpp.

(19)  OV L 163, 1.7.2003., 38. lpp.

(20)  OV L 163, 1.7.2003., 56. lpp.

(21)  OV L 163, 1.7.2003., 73. lpp.


8.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/24


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1231/2011

(2011. gada 16. novembris),

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 378/2007 attiecībā uz noteikumu par brīvprātīgas modulācijas tiešajiem maksājumiem īstenošanu saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 378/2007 (2007. gada 27. marts), ar ko paredz noteikumus par brīvprātīgu modulāciju tiešajiem maksājumiem, kuri noteikti Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (3), Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras, lai īstenotu dažus minētās regulas noteikumus.

(2)

Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 378/2007 Komisijai piešķirtās pilnvaras ir jāsaskaņo ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantu.

(3)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 378/2007 īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras.

(4)

Īstenošanas pilnvaras, lai pieņemtu īpašus noteikumus par to, ka lauku attīstības programmās tiek iekļauta brīvprātīga modulācija, un par brīvprātīgās modulācijas finanšu pārvaldību būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (4).

(5)

Komisijai, izmantojot īstenošanas aktus un ņemot vērā to īpašo raksturu, nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011, būtu jānosaka neto summas, ko iegūst no brīvprātīgas modulācijas piemērošanas.

(6)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 378/2007 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 378/2007 ar šo groza šādi:

1)

regulas 4. panta 1. punkta ievadvārdus aizstāj ar šādiem:

“1.   Neto summas, ko iegūst, piemērojot brīvprātīgo modulāciju, nosaka Komisija, nepiemērojot 6.a pantu un izmantojot īstenošanas aktus, pamatojoties uz:”;

2)

regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

1.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem īpašus noteikumus brīvprātīgas modulācijas iekļaušanai lauku attīstības programmās. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 6.a panta 1. punktā.

2.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem īpašus noteikumus brīvprātīgas modulācijas finanšu pārvaldībai. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 6.a panta 2. punktā.”;

3)

pievieno šādu pantu:

“6.a pants

1.   Komisijai palīdz Lauku attīstības komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 (5) nozīmē.

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

2.   Komisijai palīdz Lauksaimniecības fondu komiteja, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2011. gada 16. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

W. SZCZUKA


(1)  OV C 132, 3.5.2011., 87. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2011. gada 13. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 20. oktobra lēmums.

(3)  OV L 95, 5.4.2007., 1. lpp.

(4)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”.


8.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/26


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1232/2011,

(2011. gada 16. novembris),

ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs), ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (2), ir paredzēts, ka divējāda lietojuma preces (tostarp programmatūra un tehnoloģijas) ir efektīvi jākontrolē, veicot to eksportu no Savienības vai pārvadājot tās tranzītā caur Savienību, vai piegādājot tās trešai valstij, izmantojot starpniecības pakalpojumus, ko sniedz starpnieks, kurš dzīvo vai veic uzņēmējdarbību Savienībā.

(2)

Ir vēlams panākt vienotu un konsekventu kontroli visā Savienībā, lai izvairītos no negodīgas konkurences Savienības eksportētāju starpā, saskaņotu Savienības vispārējo eksporta atļauju darbības jomu un nosacījumus to izmantošanai Savienības eksportētāju starpā un lai Savienībā nodrošinātu drošības kontroles efektivitāti.

(3)

Komisija 2006. gada 18. decembra paziņojumā izklāstīja ideju par jaunu Savienības vispārējo eksporta atļauju izveidi, lai veicinātu nozares konkurētspēju un nodrošinātu vienādas iespējas visiem Savienības eksportētājiem, tiem eksportējot konkrētas īpašas divējāda lietojuma preces uz konkrētiem īpašiem galamērķiem, vienlaicīgi nodrošinot augstu drošības līmeni un starptautisko saistību pilnīgu ievērošanu.

(4)

Ar Regulu (EK) Nr. 428/2009 no 2009. gada 27. augusta atcēla Padomes Regulu (EK) Nr. 1334/2000 (2000. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei (3). Tomēr attiecīgos Regulas (EK) Nr. 1334/2000 noteikumus turpina piemērot eksporta atļauju pieteikumiem, kas iesniegti līdz minētajam datumam.

(5)

Lai izveidotu jaunas Savienības vispārējās eksporta atļaujas konkrētu īpašu divējāda lietojuma preču eksportam uz konkrētiem īpašiem galamērķiem, ir jāgroza attiecīgie Regulas (EK) Nr. 428/2009 noteikumi, pievienojot tai jaunus pielikumus.

(6)

Tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību, būtu jānodrošina iespēja aizliegt izmantot Savienības vispārējās eksporta atļaujas saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 428/2009, kā tā grozīta ar šo regulu.

(7)

Kopš stājies spēkā Lisabonas līgums, ieroču embargo saskaņā ar Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku pieņem ar Padomes lēmumiem. Saskaņā ar 9. pantu 36. Protokolā par pārejas noteikumiem tādu kopējo nostāju tiesiskās sekas, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības V sadaļu, pirms stājās spēkā Lisabonas Līgums, paliek nemainīgas tiktāl, ciktāl minētās nostājas netiks atceltas, anulētas vai grozītas, piemērojot Līgumus.

(8)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 428/2009 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 428/2009 ar šo groza šādi:

1)

regulas 2. panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9)

“Kopienas vispārējā eksporta atļauja” ir eksporta atļauja eksportam uz konkrētām galamērķa valstīm, kas pieejama visiem eksportētājiem, kuri ievēro tās nosacījumus un prasības, kas norādītas IIa līdz IIf pielikumā;”;

2)

regulas 4. panta 2. punktā vārdus “par ko pieņemts lēmums ar Padomes kopējo nostāju vai vienoto rīcību” aizstāj ar vārdiem “kas noteikts ar Padomes pieņemtu lēmumu vai kopējo nostāju”;

3)

regulas 9. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ar šo regulu konkrētiem eksporta veidiem tiek ieviestas Savienības vispārējās eksporta atļaujas, kā noteikts IIa līdz IIf pielikumā.

Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību, var aizliegt eksportētājam izmantot šīs atļaujas, ja ir pamatotas aizdomas par eksportētāja spēju ievērot šādas atļaujas nosacījumus vai eksporta kontroles tiesību aktu noteikumus.

Dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par eksportētājiem, kuriem atņemtas tiesības izmantot Savienības vispārējo eksporta atļauju, ja vien tās nekonstatē, ka eksportētājs nemēģinās eksportēt divējāda lietojuma preces caur citas dalībvalsts teritoriju. Šim nolūkam izmanto 19. panta 4. punktā minēto sistēmu.”;

b)

panta 4. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

neattiecas uz precēm, kas minētas IIg pielikumā”;

c)

panta 4. punkta c) apakšpunktā vārdus “par ko izlemts ar kopēju nostāju vai vienotu rīcību, ko pieņēmusi Padome” aizstāj ar vārdiem “kas noteikts ar Padomes pieņemtu lēmumu vai kopējo nostāju”;

4)

regulas 11. panta 1. punktā pirmajā teikumā atsauci uz II pielikumu aizstāj ar atsauci uz IIa pielikumu;

5)

regulas 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā vārdus “Padomes kopējo nostāju vai vienoto rīcību” aizstāj ar vārdiem “Padomes pieņemtu lēmumu vai kopējo nostāju”;

6)

regulas 13. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Visus saskaņā ar šo pantu nepieciešamos paziņojumus nosūta, izmantojot drošus elektroniskos līdzekļus, tostarp 19. panta 4. punktā minēto sistēmu.”;

7)

regulas 19. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punkta a) apakšpunktā vārdus “Kopienas vispārējās eksporta atļaujas” aizstāj ar vārdiem “Savienības vispārējās eksporta atļaujas”;

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Komisija, konsultējoties ar divējāda lietojuma preču koordinācijas grupu, kas izveidota saskaņā ar 23. pantu, izveido drošu un kodētu sistēmu informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un vajadzības gadījumā – ar Komisiju. Eiropas Parlamentu informē par sistēmas budžetu, izstrādi, pagaidu un galīgo struktūru un darbību un tīkla izmaksām.”;

8)

regulas 23. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Komisija par divējāda lietojuma preču koordinācijas grupas darbībām, pārbaudēm un apspriedēm Eiropas Parlamentam sniedz gada ziņojumu, kam piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. pantu (4).

9)

regulas 25. pantu aizstāj ar šādu:

“25. pants

1.   Katra dalībvalsts informē Komisiju par normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas pieņemti, īstenojot šo regulu, tostarp par 24. pantā minētajiem pasākumiem. Komisija šo informāciju paziņo citām dalībvalstīm.

2.   Reizi trīs gados Komisija pārskata šīs regulas īstenošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei visaptverošu īstenošanas un ietekmes novērtējuma ziņojumu, kurā var ietvert priekšlikumus minētās regulas grozījumiem. Dalībvalstis Komisijai dara zināmu visu informāciju, kas vajadzīga šā ziņojuma sagatavošanai.

3.   Atsevišķās ziņojuma sadaļās aplūko:

a)

divējāda lietojuma preču koordinācijas grupu un tās darbības. Informāciju, ko Komisija sniedz par divējāda lietojuma preču koordinācijas grupas pārbaudēm un apspriedēm, uzskata par konfidenciālu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantu. Informāciju vienmēr uzskata par konfidenciālu, ja tās izpaušana varētu būtiski negatīvi ietekmēt informācijas sniedzēju vai avotu;

b)

šīs regulas 19. panta 4. punkta īstenošanu un sniedz ziņojumu par līmeni, kas sasniegts tādas drošas un kodētas sistēmas ieviešanā, kas paredzēta informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju;

c)

šīs regulas 15. panta 1. punkta īstenošanu;

d)

šīs regulas 15. panta 2. punkta īstenošanu;

e)

visaptverošu informāciju par pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas saskaņā ar 24. pantu un kas paziņoti Komisijai saskaņā ar šā panta 1. punktu.

4.   Ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu ar šīs regulas īstenošanas izvērtējumu, īpašu uzmanību pievēršot IIb pielikuma un Savienības vispārējās eksporta atļaujas Nr. EU002 īstenošanai un vajadzības gadījumā papildus sniedzot tiesību akta priekšlikumu šīs regulas grozīšanai, jo īpaši attiecībā uz jautājumu par zemas vērtības sūtījumiem.”;

10)

iekļauj šādu pantu:

“25.a pants

Neskarot noteikumus par tādiem savstarpējas administratīvas palīdzības nolīgumiem vai protokoliem muitas jautājumos, kas noslēgti starp Savienību un trešām valstīm, Padome var atļaut Komisijai ar trešām valstīm apspriest nolīgumus, ar ko paredz šajā regulā iekļauto divējāda lietojuma preču eksporta kontroles savstarpēju atzīšanu, un jo īpaši nolūkā atcelt prasības, kas attiecas uz atļauju saņemšanu reeksportam Savienības teritorijā. Šīs sarunas risina attiecīgi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 3. punktā noteikto kārtību un ar Eiropas Atomenerģijas Kopienas dibināšanas līgumu.”;

11)

regulas II pielikumu pārnumurē par IIa pielikumu un groza šādi:

a)

nosaukumu aizstāj ar šādu:

SAVIENĪBAS VISPĀRĒJĀ EKSPORTA ATĻAUJA NR. EU001

(minēta šīs regulas 9. panta 1. punktā)

Eksports uz Austrāliju, Kanādu, Japānu, Jaunzēlandi, Norvēģiju, Šveici, tostarp Lihtenšteinu, un Amerikas Savienotajām Valstīm

Izdevējiestāde: Eiropas Savienība”;

b)

pielikuma 1. daļu aizstāj ar šādu:

1.

daļa

Šī vispārējā eksporta atļauja attiecas uz visām šīs regulas I pielikuma jebkurā ierakstā minētajām divējāda lietojuma precēm, izņemot tās, kas uzskaitītas IIg pielikumā.”;

c)

svītro 2. daļu;

d)

pielikuma 3. daļu pārnumurē par 2. daļu un groza šādi:

i)

pirmajā daļā vārdu “Kopienā” aizstāj ar vārdu “Savienībā”;

ii)

vārdu “Šveice” aizstāj ar vārdiem “Šveice, tostarp Lihtenšteina”;

iii)

vārdus “Kopienas vispārējā eksporta atļauja” un “šī Kopienas vispārējā eksporta atļauja” (attiecīgā locījumā) aizstāj ar vārdiem “šī atļauja” (attiecīgā locījumā);

iv)

vārdus “kas piemērots ar Padomes pieņemtu kopējo nostāju vai vienoto rīcību” aizstāj ar vārdiem “kas noteikts ar Padomes pieņemtu lēmumu vai kopējo nostāju”;

12)

iekļauj IIb līdz IIg pielikumu, kas ir šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2011. gada 16. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

W. SZCZUKA


(1)  Eiropas Parlamenta 2011. gada 27. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 27. oktobra lēmums.

(2)  OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.

(3)  OV L 159, 30.6.2000., 1. lpp.

(4)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.”;


PIELIKUMS

IIB PIELIKUMS

SAVIENĪBAS VISPĀRĒJĀ EKSPORTA ATĻAUJA Nr. EU002

(minēta šīs regulas 9. panta 1. punktā)

Konkrētu divējāda lietojuma preču eksports uz konkrētiem galamērķiem

Izdevējiestāde: Eiropas Savienība

1. daļa –   Preces

Šī vispārējā eksporta atļauja attiecas uz šādām divējāda lietojuma precēm, kas norādītas šīs regulas I pielikumā:

1A001;

1A003;

1A004;

1C003b–c;

1C004;

1C005;

1C006;

1C008;

1C009;

2B008;

3A001a3;

3A001a6–12;

3A002c–f;

3C001;

3C002;

3C003;

3C004;

3C005;

3C006.

2. daļa –   Galamērķi

Šī atļauja ir derīga visā Savienībā eksportēšanai uz šādiem galamērķiem:

Argentīna;

Horvātija;

Islande;

Dienvidāfrika;

Dienvidkoreja;

Turcija.

3. daļa –   Izmantošanas nosacījumi un prasības

1.

Šī atļauja neļauj eksportēt preces, ja:

1)

tās dalībvalsts, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību, kompetentās iestādes (kā noteikts šīs regulas 9. panta 6. punktā) ir informējušas eksportētāju par to, ka konkrētās preces ir vai var būt pilnībā vai daļēji paredzētas:

a)

izmantošanai saistībā ar ķīmisko ieroču, bioloģisko ieroču vai kodolieroču vai citu kodolsprādzienierīču izstrādāšanu, ražošanu, lietošanu, palaišanu, apkopi, glabāšanu, atklāšanu, identificēšanu vai izkliedēšanu, vai tādu raķešu izstrādi, ražošanu, apkopi vai glabāšanu, kas var nest šādus ieročus;

b)

militāriem galamērķiem (kā noteikts šīs regulas 4. panta 2. punktā), valstī, uz kuru attiecas ieroču embargo, kas noteikts ar Padomes pieņemtu lēmumu vai kopējo nostāju vai ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas lēmumu, vai ieroču embargo, kas noteikts ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes saistošu rezolūciju; vai

c)

izmantošanai kā daļas vai komponenti militārajām precēm, kas uzskaitītas valsts kara materiālu sarakstos un kas ir eksportētas no minētās dalībvalsts teritorijas bez atļaujas vai neievērojot atļaujas, kuras noteiktas minētās dalībvalsts tiesību aktos;

2)

eksportētājs atbilstīgi savam pienākumam rīkoties ar pienācīgu rūpību zina, ka minētās preces pilnībā vai daļēji ir paredzētas jebkuram no 1. apakšpunktā minētajiem pielietojuma veidiem; vai

3)

attiecīgās preces eksportē uz brīvo muitas zonu vai brīvo noliktavu, kas atrodas galamērķī, uz kuru attiecas šī atļauja.

2.

Vienotā administratīvā dokumenta 44. ailē eksportētājiem ir jānorāda ES atsauces numurs X002 un jāprecizē, ka preces tiek eksportētas ar Savienības vispārējo eksporta atļauju EU002.

3.

Katram eksportētājam, kas izmanto šo atļauju, ir jāpaziņo tās dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību, kompetentajām iestādēm par šīs atļaujas izmantošanu pirmo reizi ne vēlāk kā 30 dienas pēc pirmā eksporta veikšanas datuma vai arī saskaņā ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes prasību, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību, pirms šīs atļaujas izmantošanas pirmo reizi. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šai atļaujai izraudzīto paziņošanas mehānismu. Komisija publicē tai paziņoto informāciju Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

Dalībvalstis nosaka prasības attiecībā uz pārskatu iesniegšanu, kas saistītas ar šīs atļaujas izmantošanu, un attiecībā uz papildu informāciju, ko dalībvalsts, no kuras eksportu veic, varētu pieprasīt par precēm, kuras eksportē saskaņā ar šo atļauju.

Dalībvalsts var pieprasīt, lai eksportētāji, kas veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī, reģistrējas pirms šīs atļaujas izmantošanas pirmās reizes. Reģistrācija ir automātiska, un kompetentās iestādes to atzīst eksportētājam nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 10 darbadienās pēc reģistrācijas pieprasījuma saņemšanas saskaņā ar šīs regulas 9. panta 1. punktu.

Attiecīgos gadījumos šā punkta otrajā un trešajā daļā izklāstītās prasības ir balstītas uz prasībām, kas noteiktas tādu valsts vispārējo eksporta atļauju izmantošanai, kuras piešķīrušas dalībvalstis, kurās šādas atļaujas ir paredzētas.

IIC PIELIKUMS

SAVIENĪBAS VISPĀRĒJĀ EKSPORTA ATĻAUJA Nr. EU003

(minēta šīs regulas 9. panta 1. punktā)

Eksports pēc remonta/aizstāšanas

Izdevējiestāde: Eiropas Savienība

1. daļa –   Preces

1.

Šī vispārējā eksporta atļauja attiecas uz visām divējāda lietojuma precēm, kas minētas šīs regulas I pielikuma jebkurā ierakstā, izņemot tās, kuras uzskaitītas turpmāk 2. punktā, ja:

a)

preces reimportētas Eiropas Savienības muitas teritorijā nolūkā veikt to tehnisko apkopi, remontu vai aizstāšanu un tās eksportē vai reeksportē uz saņēmēju valsti bez jebkādām izmaiņām to sākotnējās īpašībās piecos gados pēc sākotnējās eksporta atļaujas piešķiršanas datuma; vai

b)

preces eksportē uz saņēmēju valsti apmaiņā pret tādas pašas kvalitātes un tāda paša skaita precēm, kādas tika reimportētas Eiropas Savienības muitas teritorijā apkopei, remontam vai aizstāšanai piecos gados pēc sākotnējās eksporta atļaujas piešķiršanas datuma.

2.

Netiek ietvertas šādas preces:

a)

visas IIg pielikumā uzskaitītās preces;

b)

visas D un E sadaļas preces, kā izklāstīts šīs regulas I pielikumā;

c)

šādas preces, kas norādītas šīs regulas I pielikumā:

1A002a;

1C012a;

1C227;

1C228;

1C229;

1C230;

1C231;

1C236;

1C237;

1C240;

1C350;

1C450;

5A001b5;

5A002a2 līdz 5A002a9;

5B002 šādas iekārtas:

a)

iekārtas, kas speciāli izstrādātas 5A002a2. līdz 5A002a9. pozīcijā minēto iekārtu “izstrādei” vai “ražošanai”;

b)

mērīšanas iekārtas, kas īpaši paredzētas, lai novērtētu un apstiprinātu “informācijas drošības” funkcijas, kas konkretizētas 5A002a2. līdz 5A002a9. pozīcijā;

6A001a2a1;

6A001a2a5;

6A002a1c;

6A008l3;

8A001b;

8A001d;

9A011.

2. daļa –   Galamērķi

Šī atļauja ir derīga visā Savienībā eksportam uz šādiem galamērķiem:

 

Albānija

 

Argentīna

 

Bosnija un Hercegovina

 

Brazīlija

 

Čīle

 

Ķīna (tostarp Honkonga un Makao)

 

Horvātija

 

bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

 

Francijas aizjūras teritorijas

 

Islande

 

Indija

 

Kazahstāna

 

Meksika

 

Melnkalne

 

Maroka

 

Krievija

 

Serbija

 

Singapūra

 

Dienvidāfrika

 

Dienvidkoreja

 

Tunisija

 

Turcija

 

Ukraina

 

Apvienotie Arābu Emirāti

3. daļa –   Izmantošanas nosacījumi un prasības

1.

Šo atļauju var izmantot tikai tad, ja sākotnējais eksports ir veikts ar Savienības vispārējo eksporta atļauju vai ja tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā sākotnējais eksportētājs veic uzņēmējdarbību, ir izdevušas sākotnējo eksporta atļauju to preču eksportēšanai, kuras pēc tam ir reimportētas Eiropas Savienības muitas teritorijā nolūkā veikt to apkopi, tās remontēt vai aizstāt. Šī atļauja ir derīga tikai eksportam uz sākotnējā galalietotāja valsti.

2.

Šī atļauja neļauj eksportēt preces, ja:

1)

tās dalībvalsts, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību, kompetentās iestādes (kā noteikts šīs regulas 9. panta 6. punktā) ir to informējušas par to, ka konkrētās preces ir vai var būt pilnībā vai daļēji paredzētas:

a)

izmantošanai saistībā ar ķīmisko ieroču, bioloģisko ieroču vai kodolieroču vai citu kodolsprādzienierīču izstrādāšanu, ražošanu, lietošanu, palaišanu, apkopi, glabāšanu, atklāšanu, identificēšanu vai izkliedēšanu, vai tādu raķešu izstrādi, ražošanu, apkopi vai glabāšanu, kas var nest šādus ieročus;

b)

militāriem galamērķiem (kā noteikts šīs regulas 4. panta 2. punktā), ja uz pircēju valsti vai galamērķa valsti attiecas ieroču embargo, kas noteikts ar Padomes pieņemtu lēmumu vai kopējo nostāju vai ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas lēmumu, vai ieroču embargo, kas noteikts ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes saistošo rezolūciju; vai

c)

izmantošanai kā daļas vai komponenti militārajām precēm, kas uzskaitītas valsts kara materiālu sarakstos un kas ir eksportētas no minētās dalībvalsts teritorijas bez atļaujas vai neievērojot atļaujas, kuras noteiktas minētās dalībvalsts tiesību aktos;

2)

eksportētājs zina, ka minētās preces pilnībā vai daļēji ir paredzētas jebkuram no 1. apakšpunktā minētajiem pielietojuma veidiem;

3)

attiecīgās preces eksportē uz brīvo muitas zonu vai brīvo noliktavu, kas atrodas galamērķī, uz kuru attiecas šī atļauja;

4)

sākotnējā atļauja ir anulēta, apturēta, grozīta vai atsaukta;

5)

eksportētājs atbilstīgi savam pienākumam rīkoties ar pienācīgu rūpību zina, ka konkrēto preču gala izmantojums atšķiras no sākotnējā eksporta atļaujā norādītā.

3.

Eksportējot jebkādas preces saskaņā ar šo atļauju, eksportētājiem:

1)

muitas eksporta deklarācijā ir jānorāda sākotnējās eksporta atļaujas atsauces numurs, kā arī dalībvalsts, kas atļauju izdevusi, vienotā administratīvā dokumenta 44. ailē jānorāda ES atsauces numurs X002 un jāprecizē, ka preces tiek eksportētas ar Savienības vispārējo eksporta atļauju EU003;

2)

pēc pieprasījuma jāiesniedz muitas ierēdņiem dokumentāri pierādījumi par preču importēšanas datumu Savienībā, par jebkādu preču apkopi un remontu vai to aizstāšanu Savienībā, un par to, ka preces tiek atgrieztas galalietotājam un valstij, no kuras tās tika importētas Savienībā.

4.

Katram eksportētājam, kas izmanto šo atļauju, ir jāpaziņo tās dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību, kompetentajām iestādēm par šīs atļaujas izmantošanu pirmo reizi ne vēlāk kā 30 dienas pēc pirmā eksporta veikšanas datuma vai arī saskaņā ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes prasību, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību, pirms šīs atļaujas izmantošanas pirmo reizi. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šai atļaujai izraudzīto paziņošanas mehānismu. Komisija publicē tai paziņoto informāciju Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

Dalībvalstis nosaka prasības attiecībā uz pārskatu iesniegšanu, kas saistītas ar šīs atļaujas izmantošanu, kā arī attiecībā uz papildu informāciju, ko dalībvalsts, no kuras tiek veikts eksports, varētu pieprasīt par precēm, kuras eksportē ar šo atļauju.

Dalībvalsts var pieprasīt, lai eksportētājs, kurš veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī, reģistrējas pirms šīs atļaujas izmantošanas pirmās reizes. Reģistrācija ir automātiska, un kompetentās iestādes to atzīst eksportētājam nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 10 darbadienās pēc pieprasījuma saņemšanas atbilstīgi šīs regulas 9. panta 1. punktam.

Attiecīgos gadījumos šā punkta otrajā un trešajā daļā izklāstītās piemērojamās prasības ir balstītas uz prasībām, kas noteiktas tādu valsts vispārējo eksporta atļauju izmantošanai, kuras piešķīrušas dalībvalstis, kurās šādas atļaujas ir paredzētas.

5.

Šī atļauja attiecas uz precēm, kurām vajadzīgs “remonts”, “aizstāšana” un “apkope”. Minētais var būt saistīts ar sākotnējo preču gadījuma rakstura uzlabošanu, piem., kas izriet no modernu rezerves daļu izmatošanas vai no vēlāk izveidota standarta piemērošanas uzticamības vai drošības nolūkos, ja vien tā rezultātā nav uzlabojušās preču funkcionālās spējas vai ja precēm netiek radītas jaunas vai papildu funkcijas.

IID PIELIKUMS

SAVIENĪBAS VISPĀRĒJĀ EKSPORTA ATĻAUJA Nr. EU004

(minēta šīs regulas 9. panta 1. punktā)

Pagaidu eksports izstādēm vai tirdzniecības izstādēm

Izdevējiestāde: Eiropas Savienība

1. daļa –   Preces

Šī vispārējā eksporta atļauja attiecas uz visām divējāda lietojuma precēm, kas norādītas šīs regulas I pielikuma jebkurā ierakstā, izņemot:

a)

visas IIg pielikumā uzskaitītās preces;

b)

visas D sadaļas preces, kā izklāstīts šīs regulas I pielikumā (izņemot programmatūru, kas nepieciešama iekārtas pienācīgai darbībai demonstrēšanas nolūkā);

c)

visas E sadaļas preces, kā izklāstīts šīs regulas I pielikumā;

d)

šādas preces, kas norādītas šīs regulas I pielikumā:

1A002a;

1C002.b.4;

1C010;

1C012.a;

1C227;

1C228;

1C229;

1C230;

1C231;

1C236;

1C237;

1C240;

1C350;

1C450;

5A001b5;

5A002a2 līdz 5A002a9;

5B002 šādas iekārtas:

a)

iekārtas, kas speciāli izstrādātas 5A002a2. līdz 5A002a9. pozīcijā minēto iekārtu “izstrādei” vai “ražošanai”;

b)

mērīšanas iekārtas, kas īpaši paredzētas, lai novērtētu un apstiprinātu “informācijas drošības” funkcijas, kas konkretizētas 5A002a2. līdz 5A002a9. pozīcijā;

6A001;

6A002a;

6A008l3;

8A001b;

8A001d;

9A011.

2. daļa –   Galamērķi

Šī atļauja ir derīga visā Savienībā eksportam uz šādiem galamērķiem:

Albānija, Argentīna, Horvātija, Bosnija un Hercegovina, Brazīlija, Čīle, Ķīna (tostarp Honkonga un Makao), bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Francijas aizjūras teritorijas, Islande, Indija, Kazahstāna, Meksika, Melnkalne, Maroka, Krievija, Serbija, Singapūra, Dienvidāfrika, Dienvidkoreja, Tunisija, Turcija, Ukraina, Apvienotie Arābu Emirāti.

3. daļa –   Izmantošanas nosacījumi un prasības

1.

Šī atļauja dod tiesības eksportēt 1. daļā uzskaitītās preces ar nosacījumu, ka eksports ir pagaidu eksports izstādes vai tirdzniecības izstādes (kā noteikts 6. punktā) vajadzībām un ka preces – neskartas un bez izmaiņām – 120 dienās pēc sākotnējā eksporta tiks reimportētas Savienības muitas teritorijā.

2.

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde (kā noteikts šīs regulas 9. panta 6. punktā), kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību, var pēc eksportētāja pieprasījuma atcelt prasību par preču reimportēšanu, kā noteikts 1. punktā. Lai atceltu prasību, attiecīgi piemēro šīs regulas 9. panta 2. punktā un 14. panta 1. punktā paredzēto procedūru individuālajām atļaujām.

3.

Šī atļauja neļauj eksportēt preces, ja:

1)

tās dalībvalsts, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību, kompetentās iestādes ir to informējušas par to, ka konkrētās preces ir vai var būt pilnībā vai daļēji paredzētas:

a)

izmantošanai saistībā ar ķīmisko ieroču, bioloģisko ieroču vai kodolieroču vai citu kodolsprādzienierīču izstrādāšanu, ražošanu, lietošanu, palaišanu, apkopi, glabāšanu, atklāšanu, identificēšanu vai izkliedēšanu, vai tādu raķešu izstrādi, ražošanu, apkopi vai uzglabāšanu, kas var nest šādus ieročus;

b)

militāriem galamērķiem (kā noteikts šīs regulas 4. panta 2. punktā), ja uz pircēju valsti vai galamērķa valsti attiecas ieroču embargo, kas noteikts ar Padomes pieņemtu lēmumu vai kopējo nostāju vai ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas lēmumu, vai ieroču embargo, kas noteikts ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes saistošo rezolūciju; vai

c)

izmantošanai kā daļas vai komponenti militārajām precēm, kas uzskaitītas valsts kara materiālu sarakstos un kas ir eksportētas no minētās dalībvalsts teritorijas bez atļaujas vai neievērojot atļaujas, kuras noteiktas minētās dalībvalsts tiesību aktos;

2)

eksportētājs zina, ka minētās preces pilnībā vai daļēji ir paredzētas jebkuram no 1. apakšpunktā minētajiem pielietojuma veidiem;

3)

attiecīgās preces eksportē uz brīvo muitas zonu vai brīvo noliktavu, kas atrodas galamērķī, uz kuru attiecas šī atļauja;

4)

eksportētāju ir informējusi tās dalībvalsts, kurā viņš veic uzņēmējdarbību, kompetentā iestāde, vai viņš citā veidā ir uzzinājis (piemēram, no ražotāja saņemta informācija), ka kompetentā iestāde ir klasificējusi konkrētās preces ar valsts drošības klasifikācijas marķējumu, kas ir pielīdzināms marķējumam CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāks;

5)

eksportētājs nevar garantēt to atpakaļnodošanu sākotnējā stāvoklī bez demontāžas un kādas daļas vai programmatūras kopēšanas vai izplatīšanas, vai ja tehnoloģijas pārnese ir saistīta ar preces prezentāciju;

6)

attiecīgās eksportējamās preces ir paredzētas privātai prezentācijai vai demonstrācijai (piemēram, privātās izstāžu zālēs);

7)

attiecīgās preces paredzēts iekļaut jebkādā ražošanas procesā;

8)

attiecīgās preces paredzēts izmantot paredzētajam mērķim, izņemot minimālas atkāpes, kas vajadzīgas efektīvai demonstrācijai, taču nenodrošinot trešām pusēm konkrētu testu rezultātu pieejamību;

9)

eksports jāveic komerciāla darījuma, īpaši attiecīgo preču pārdošanas, izīrēšanas vai iznomāšanas, rezultātā;

10)

attiecīgās preces izstādē vai tirdzniecības izstādē tiks glabātas tikai ar mērķi tās pārdot, izīrēt vai iznomāt un nenotiks to prezentācija vai demonstrācija;

11)

eksportētājs slēdz jebkādu vienošanos, kuras rezultātā visā pagaidu eksporta laikā viņš nekontrolēs attiecīgās preces;

4.

Vienotā administratīvā dokumenta 44. ailē eksportētājiem ir jānorāda ES atsauces numurs X002 un jāprecizē, ka preces tiek eksportētas ar Savienības vispārējo eksporta atļauju EU004.

5.

Katram eksportētājam, kas izmanto šo atļauju, ir jāpaziņo tās dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību, kompetentajām iestādēm par šīs atļaujas izmantošanu pirmo reizi ne vēlāk kā 30 dienas pēc pirmā eksporta veikšanas datuma vai arī saskaņā ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes prasību, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību, pirms šīs atļaujas izmantošanas pirmo reizi. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šai atļaujai izraudzīto paziņošanas mehānismu. Komisija publicē tai paziņoto informāciju Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

Dalībvalstis nosaka prasības attiecībā uz pārskatu iesniegšanu, kas saistītas ar šīs atļaujas izmantošanu, kā arī attiecībā uz papildu informāciju, ko dalībvalsts, no kuras tiek veikts eksports, var pieprasīt par precēm, kuras eksportē saskaņā ar šo atļauju.

Dalībvalsts var pieprasīt, lai eksportētāji, kuri veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī, reģistrējas pirms šīs atļaujas izmantošanas pirmās reizes. Reģistrācija ir automātiska, un kompetentās iestādes to atzīst eksportētājam nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 10 darbadienās pēc pieprasījuma saņemšanas atbilstīgi šīs regulas 9. panta 1. punktam.

Attiecīgos gadījumos šā punkta otrajā un trešajā daļā izklāstītās piemērojamās prasības ir balstītas uz prasībām, kas noteiktas tādu valsts vispārējo eksporta atļauju izmantošanai, kuras piešķīrušas dalībvalstis, kurās šādas atļaujas ir paredzētas.

6.

Šajā atļaujā “izstāde vai tirdzniecības izstāde” ir noteikta ilguma komerciāli pasākumi, kuru laikā vairāki dalībnieki demonstrē savus izstrādājumus pasākumu apmeklētājiem vai plašākai sabiedrībai.

IIe PIELIKUMS

SAVIENĪBAS VISPĀRĒJĀ EKSPORTA ATĻAUJA Nr. EU 005

(minēta šīs regulas 9. panta 1. punktā)

Telekomunikācijas

Izdevējiestāde: Eiropas Savienība

1. daļa –   Preces

Šī vispārējā eksporta atļauja attiecas uz šādām divējāda lietojuma precēm, kas noradītas šīs regulas I pielikumā:

a)

šādas 5. kategorijas 1. daļas preces:

i)

preces, tostarp to speciāli paredzētas vai izstrādātas sastāvdaļas un piederumi, kas minētas 5A001b2. un 5A001c un d pozīcijā;

ii)

preces, kas minētas 5B001. un 5D001. pozīcijā, ja tās attiecas uz pārbaudes, kontroles un ražošanas iekārtām, un programmatūra i) apakšpunktā minētajām precēm;

b)

tehnoloģijas, kas ietvertas 5E001a pozīcijā, ja tās ir vajadzīgas a) punktā minēto preču uzstādīšanai, darbināšanai, apkopei vai remontam un ja tās paredzētas tam pašam galalietotājam.

2. daļa –   Galamērķi

Šī atļauja ir derīga visā Savienībā eksportam uz šādiem galamērķiem:

Argentīna, Ķīna (tostarp Honkonga un Makao), Horvātija, Indija, Krievija, Dienvidāfrika, Dienvidkoreja, Turcija, Ukraina.

3. daļa –   Izmantošanas nosacījumi un prasības

1.

Šī atļauja neļauj eksportēt preces, ja:

1)

tās dalībvalsts, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību, kompetentās iestādes (kā noteikts šīs regulas 9. panta 6. punktā) ir to informējušas par to, ka konkrētās preces ir vai var būt pilnībā vai daļēji paredzētas:

a)

izmantošanai saistībā ar ķīmisko ieroču, bioloģisko ieroču vai kodolieroču vai citu kodolsprādzienierīču izstrādāšanu, ražošanu, lietošanu, palaišanu, apkopi, glabāšanu, atklāšanu, identificēšanu vai izkliedēšanu, vai tādu raķešu izstrādi, ražošanu, apkopi vai glabāšanu, kas spēj piegādāt šādus ieročus;

b)

militāriem galamērķiem (kā noteikts šīs regulas 4. panta 2. punktā), ja uz pircēju valsti vai galamērķa valsti attiecas ieroču embargo, kas noteikts ar Padomes pieņemtu lēmumu vai kopējo nostāju vai ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas lēmumu, vai ieroču embargo, kas noteikts ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes saistošo rezolūciju;

c)

izmantošanai kā daļas vai komponenti militārajām precēm, kas uzskaitītas valsts kara materiālu sarakstos un kas ir eksportētas no minētās dalībvalsts teritorijas bez atļaujas vai neievērojot atļaujas, kuras noteiktas minētās dalībvalsts tiesību aktos; vai

d)

tādai izmantošanai, kas saistīta ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paredzēto cilvēktiesību, demokrātijas principu un vārda brīvības pārkāpšanu, izmantojot noklausīšanās tehnoloģijas un digitālo datu pārraides ierīces mobilo telefonu sarunu un īsziņu kontrolei, kā arī mērķtiecīgai interneta lietošanas uzraudzībai (piemēram, izmantojot uzraudzības centrus un likumīgas datu pārtveršanas vārtejas);

2)

eksportētājs atbilstīgi savam pienākumam rīkoties ar pienācīgu rūpību zina, ka konkrētās preces pilnībā vai daļēji ir paredzētas jebkuram no 1. apakšpunktā minētajiem pielietojuma veidiem;

3)

eksportētājs atbilstīgi savam pienākumam rīkoties ar pienācīgu rūpību zina, ka konkrētās preces tiks reeksportētas uz kādu no galamērķiem, kas nav iekļauti šajā pielikumā vai IIa pielikuma 2. daļā, vai uz kādu no dalībvalstīm;

4)

attiecīgās preces eksportē uz brīvo muitas zonu vai brīvo noliktavu, kas atrodas galamērķī, uz ko attiecas šī atļauja.

2.

Vienotā administratīvā dokumenta 44. ailē eksportētājiem ir jānorāda ES atsauces numurs X002 un jāprecizē, ka preces tiek eksportētas saskaņā ar Savienības vispārējo eksporta atļauju EU005.

3.

Katram eksportētājam, kas izmanto šo atļauju, ir jāpaziņo tās dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību, kompetentajām iestādēm par šīs atļaujas izmantošanu pirmo reizi ne vēlāk kā 30 dienas pēc pirmā eksporta veikšanas datuma vai arī saskaņā ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes prasību, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību, pirms šīs atļaujas izmantošanas pirmo reizi. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šai atļaujai izraudzīto paziņošanas mehānismu. Komisija publicē tai paziņoto informāciju Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

Dalībvalstis nosaka prasības attiecībā uz pārskatu iesniegšanu, kas saistītas ar šīs atļaujas izmantošanu, kā arī attiecībā uz papildu informāciju, ko dalībvalsts, no kuras tiek veikts eksports, varētu pieprasīt par precēm, kuras eksportē ar šo atļauju.

Dalībvalsts var pieprasīt, lai eksportētājs, kurš veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī, reģistrējas pirms šīs atļaujas izmantošanas pirmās reizes. Reģistrācija ir automātiska, un kompetentās iestādes to atzīst eksportētājam nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 10 darbadienās pēc pieprasījuma saņemšanas atbilstīgi šīs regulas 9. panta 1. punktam.

Attiecīgos gadījumos otrajā un trešajā daļā izklāstītās piemērojamās prasības ir balstītas uz prasībām, kas noteiktas tādu valsts vispārējo eksporta atļauju izmantošanai, kuras piešķīrušas dalībvalstis, kurās šādas atļaujas ir paredzētas.

IIf PIELIKUMS

SAVIENĪBAS VISPĀRĒJĀ EKSPORTA ATĻAUJA Nr. EU006

(minēta šīs regulas 9. panta 1. punktā)

Ķimikālijas

1. daļa –   Preces

Šī vispārējā eksporta atļauja attiecas uz šādām divējāda lietojuma precēm, kas norādītas šīs regulas I pielikumā:

 

1C350:

1.

tiodiglikols (111-48-8);

2.

fosfora oksihlorīds (10025-87-3);

3.

dimetilmetilfosfonāts (756-79-6);

5.

metilfosfonildihlorīds (676-97-1);

6.

dimetilfosfīts (DMP) (868-85-9);

7.

fosfora trihlorīds (7719-12-2);

8.

trimetilfosfīts (TMP) (121-45-9);

9.

tionilhlorīds (7719-09-7);

10.

3-hidroksi-1-metilpiperidīns (3554-74-3);

11.

N,N-diizopropil-(beta)-aminoetilhlorīds (96-79-7);

12.

N,N-diizopropil-(beta)-aminoetantiols (5842-07-9);

13.

3-hinuklidinols (1619-34-7);

14.

kālija fluorīds (7789-23-3);

15.

2-hloretanols (107-07-3);

16.

dimetilamīns (124-40-3);

17.

dietiletilfosfonāts (78-38-6);

18.

dietil-N,N-dimetilamidofosfāts (2404-03-7);

19.

dietilfosfīts (762-04-9);

20.

dimetilamīna hidrogēnhlorīds (506-59-2);

21.

etilfosfinildihlorīds (1498-40-4);

22.

etilfosfonildihlorīds (1066-50-8);

24.

fluorūdeņradis (7664-39-3);

25.

metilbenzilāts (76-89-1);

26.

metilfosfinildihlorīds (676-83-5);

27.

N,N-diizopropil-(beta)-aminoetanols (96-80-0);

28.

pinakolilspirts (3,3-dimetil 2-butanols) (464-07-3);

30.

trietilfosfīts (122-52-1);

31.

arsēna trihlorīds (trihlorarsēns) (7784-34-1);

32.

benzilskābe (76-93-7);

33.

dietilmetilfosfonīts (15715-41-0);

34.

dietilmetilfosfonāts (6163-75-3);

35.

etilfosfinildifluorīds (430-78-4);

36.

metilfosfinildifluorīds (753-59-3);

37.

3-hinuklidons (3731-38-2);

38.

fosfora pentahlorīds (10026-13-8);

39.

pinakolons (75-97-8);

40.

kālija cianīds (151-50-8);

41.

kālija bifluorīds (7789-29-9);

42.

amonija hidrogēnfluorīds vai amonija bifluorīds (1341-49-7);

43.

nātrija fluorīds (7681-49-4);

44.

nātrija bifluorīds (1333-83-1);

45.

nātrija cianīds (143-33-9);

46.

trietanolamīns (102-71-6);

47.

fosfora pentasulfīds (1314-80-3);

48.

diizopropilamīns (108-18-9);

49.

dietilaminoetanols (100-37-8);

50.

nātrija sulfīds (1313-82-2);

51.

sēra monohlorīds (10025-67-9);

52.

sēra dihlorīds (10545-99-0);

53.

trietanolamīna hidrogēnhlorīds (637-39-8);

54.

2-hlor-N,N-diizopropilaminoetāna hidrogēnhlorīds (4261-68-1);

55.

metilfosfonskābe (993-13-5);

56.

dietilmetilfosfonāts (683-08-9);

57.

N,N-dimetilaminofosfora dihlorīds (677-43-0);

58.

triisopropilfosfīts (116-17-6);

59.

etildietanolamīns (139-87-7);

60.

O,O-Dietilfosfortioāts (2465-65-8);

61.

O,O-Dietilfosforditioāts (298-06-6);

62.

nātrija heksafluorsilikāts (16893-85-9);

63.

metilfosfonotioiskais dihlorīds (676-98-2).

 

1C450 a:

4.

fosgēns: fosgēns, karbonildihlorīds (75-44-5);

5.

hlorciāns (506-77-4);

6.

ciānūdeņradis (74-90-8);

7.

hlorpikrīns: trihlornitrometāns (76-06-2);

 

1C450 b:

1.

ķīmiskas vielas, kas satur fosfora atomu, ar ko saistīta tikai viena metil-, etil- vai propil- (vai izopropil-) grupa, izņemot militāro preču kontroles sarakstos vai 1C350. pozīcijā minētās vielas;

2.

N,N-dialkil(Me, Et, n-Pr vai i-Pr)-amidodihalofosfāti, izņemot N,N-dimetilaminofosfora dihlorīdu, kas ir norādīts 1C350.57. pozīcijā;

3.

dialkil (Me, Et, n-Pr vai i-Pr)-N,N-dialkil (Me, Et, n-Pr vai i-Pr)-amidofosfāti, izņemot 1C350. pozīcijā minēto dietil-N,N-dimetilamidofosfātu;

4.

N,N-dialkil (Me, Et, n-Pr vai i-Pr)aminoetil-2-hlorīdi un attiecīgie protonētie sāļi, izņemot 1C350. pozīcijā minēto N,N-diizopropil- (beta)-aminoetilhlorīdu vai N,N-diizopropil- (beta)-aminoetilhlorīda hidrohlorīdu;

5.

N,N-dialkil(Me, Et, n-Pr vai i-Pr)aminoetān-2-ols un attiecīgie protonētie sāļi, izņemot 1C350. pozīcijā minētos N,N-diizopropil-(β)-aminoetanolu (96-80-0) un N,N-dietilaminoetanolu (100-37-8);

6.

N,N-dialkil (Me, Et, n-Pr vai i-Pr)aminoetān-2-tioli un attiecīgie protonētie sāļi, izņemot 1C350. pozīcijā minēto N,N-diizopropil-(beta)-aminoetāntiolu;

8.

metildietanolamīns (105-59-9).

2. daļa –   Galamērķi

Šī atļauja ir derīga visā Savienībā eksportam uz šādiem galamērķiem:

Argentīna, Horvātija, Islande, Dienvidkoreja, Turcija, Ukraina.

3. daļa –   Izmantošanas nosacījumi un prasības

1.

Šī atļauja neļauj eksportēt preces, ja:

1)

tās dalībvalsts, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību, kompetentās iestādes (kā noteikts šīs regulas 9. panta 6. punktā) ir to informējušas par to, ka konkrētās preces ir vai var būt pilnībā vai daļēji paredzētas:

a)

izmantošanai saistībā ar ķīmisko ieroču, bioloģisko ieroču vai kodolieroču vai citu kodolsprādzienierīču izstrādāšanu, ražošanu, lietošanu, palaišanu, apkopi, glabāšanu, atklāšanu, identificēšanu vai izkliedēšanu, vai tādu raķešu izstrādi, ražošanu, apkopi vai glabāšanu, kas var nest šādus ieročus;

b)

militāriem galamērķiem (kā noteikts šīs regulas 4. panta 2. punktā), ja uz pircēju valsti vai galamērķa valsti attiecas ieroču embargo, kas noteikts ar Padomes pieņemtu lēmumu vai kopējo nostāju vai ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas lēmumu, vai ieroču embargo, kas noteikts ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes saistošo rezolūciju; vai

c)

izmantošanai kā daļas vai komponenti militārajām precēm, kas uzskaitītas valsts kara materiālu sarakstos un kas ir eksportētas no minētās dalībvalsts teritorijas bez atļaujas vai neievērojot atļaujas, kuras noteiktas minētās dalībvalsts tiesību aktos;

2)

eksportētājs atbilstīgi savam pienākumam rīkoties ar pienācīgu rūpību zina, ka minētās preces pilnībā vai daļēji ir paredzētas jebkuram no 1. apakšpunktā minētajiem pielietojuma veidiem;

3)

eksportētājs atbilstīgi savam pienākumam rīkoties ar pienācīgu rūpību zina, ka konkrētās preces tiks reeksportētas uz kādu no galamērķiem, kas nav iekļauti šā pielikuma 2. daļā vai IIa pielikuma 2. daļā, vai uz kādu no dalībvalstīm; vai

4)

attiecīgās preces eksportē uz brīvo muitas zonu vai brīvo noliktavu, kas atrodas galamērķī, uz ko attiecas šī atļauja.

2.

Vienotā administratīvā dokumenta 44. ailē eksportētājiem ir jānorāda ES atsauces numurs X002 un jāprecizē, ka preces tiek eksportētas ar Savienības vispārējo eksporta atļauju EU006.

3.

Katram eksportētājam, kas izmanto šo atļauju, ir jāpaziņo tās dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību, kompetentajām iestādēm par šīs atļaujas izmantošanu pirmo reizi ne vēlāk kā 30 dienas pēc pirmā eksporta veikšanas datuma vai arī saskaņā ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes prasību, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību, pirms šīs atļaujas izmantošanas pirmo reizi. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šai atļaujai izraudzīto paziņošanas mehānismu. Komisija publicē tai paziņoto informāciju Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

Dalībvalstis nosaka prasības attiecībā uz pārskatu iesniegšanu, kas saistītas ar šīs atļaujas izmantošanu, kā arī attiecībā uz papildu informāciju, ko dalībvalsts, no kuras tiek veikts eksports, varētu pieprasīt par precēm, kuras eksportē ar šo atļauju.

Dalībvalsts var pieprasīt, lai eksportētājs, kurš veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī, reģistrējas pirms šīs atļaujas izmantošanas pirmās reizes. Reģistrācija ir automātiska, un kompetentās iestādes to atzīst eksportētājam nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 10 darbadienās pēc reģistrācijas pieprasījuma saņemšanas atbilstīgi šīs regulas 9. panta 1. punktam.

Attiecīgos gadījumos šā punkta otrajā un trešajā daļā izklāstītās piemērojamās prasības ir balstītas uz prasībām, kas noteiktas tādu valsts vispārējo eksporta atļauju izmantošanai, kuras piešķīrušas dalībvalstis, kurās šādas atļaujas ir paredzētas.

IIg PIELIKUMS

(Saraksts, kas minēts šīs regulas 9. panta 4. punkta a) apakšpunktā un šīs regulas IIa, IIc un IId pielikumā)

Ne vienmēr dots pilnīgs attiecīgo preču apraksts un ar to saistītās piezīmes I pielikumā. Pilnīgs preču apraksts dots tikai I pielikumā.

Preces iekļaušana šajā pielikumā neskar I pielikumā dotās vispārīgās piezīmes par programmatūru (GSN) piemērošanu.

Visas IV pielikumā minētās preces.

0C001. “Dabīgs urāns”, “noplicināts urāns” vai torijs metāla, sakausējuma, ķīmiska savienojuma vai koncentrāta veidā, un visi citi materiāli, kas satur vienu vai vairākus no iepriekš minētajiem.

0C002. “Īpašie skaldmateriāli”, izņemot IV pielikumā minētos.

0D001. “Programmatūra”, kas ir īpaši izstrādāta vai pārveidota 0 kategorijā minēto preču “izstrādei”, “ražošanai” vai “lietojumam”, ja tās saistītas ar 0C001. pozīcijā minētajām precēm vai tām 0C002. pozīcijā minētajām precēm, kas nav iekļautas IV pielikumā.

0E001. “Tehnoloģija” saskaņā ar piezīmi par kodoltehnoloģijām 0 kategorijā minēto preču “izstrādei”, “ražošanai” vai “lietojumam”, ja tās saistītas ar 0C001. pozīcijā minētajām precēm vai tām 0C002. pozīcijā minētajām precēm, kas nav iekļautas IV pielikumā.

1A102. Pirolizēts atkārtoti piesātināts ogleklis-oglekļa sastāvdaļas, kas izstrādātas 9A004. pozīcijā minētām kosmiskām nesējraķetēm vai 9A104. pozīcijā minētām zondēšanas raķetēm.

1C351. Cilvēka patogēni, zoonozes un “toksīni”.

1C352. Dzīvnieku patogēni.

1C353. Ģenētiski elementi un ģenētiski pārveidoti organismi.

1C354. Augu patogēni.

1C450a.1. amitons: O,O-dietil S-[2-(dietilamino)etil]fosfotiolāts (78-53-5) un attiecīgie alkilētie vai protonētie sāļi.

1C450a.2. PFIB: 1,1,3,3,3-pentafluor-2-(trifluormetil)-1-propēns (382-21-8).

7E104. “Tehnoloģijas” lidojuma kontroles, virzības un vilces datu integrācijai lidojuma vadības sistēmā, lai optimizētu raķešu sistēmas trajektoriju.

9A009.a. Hibrīdas raķešu vilces sistēmas, kuru kopējā impulsa jauda ir lielāka par 1,1 MNs.

9A117. Pakāpju mehānismi, atdalīšanas mehānismi un “raķetēs” izmantojamās starppakāpes.


KOMISIJAS DEKLARĀCIJA

Komisija ir paredzējusi pārskatīt šo regulu ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī, jo īpaši attiecībā uz to, lai izvērtētu iespēju ieviest vispārēju eksporta atļauju zemas vērtības sūtījumiem.


EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS DEKLARĀCIJA PAR ZEMAS VĒRTĪBAS SŪTĪJUMIEM

Šī regula neattiecas uz valsts vispārējām eksporta atļaujām zemas vērtības sūtījumiem, kuras dalībvalstis izsniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 428/2009 9. panta 4. punktu.


8.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/45


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1233/2011

(2011. gada 16. novembris)

par dažu pamatnostādņu piemērošanu oficiāli atbalstītu eksporta kredītu jomā un ar ko atceļ Padomes Lēmumus 2001/76/EK un 2001/77/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Eksporta kredīta aģentūras (“EKA”) sniedz ieguldījumu pasaules tirdzniecības attīstībā, atbalstot eksportu un uzņēmumu ieguldījumus tādā veidā, kas papildina privātā finanšu un apdrošināšanas sektora pakalpojumus. Savienība ir līgumslēdzēja puse Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem (“vienošanās”). Ar vienošanos, ko noslēdza tās dalībnieki, regulē finanšu noteikumus un nosacījumus, kurus EKA var piedāvāt, lai veicinātu vienādu spēles noteikumu nodrošināšanu oficiāli atbalstītu eksporta kredītu jomā.

(2)

Pamatojoties uz Padomes Lēmumu 2001/76/EK (2000. gada 22. decembris), ar ko aizstāj 1978. gada 4. aprīļa Lēmumu par dažu pamatnostādņu piemērošanu oficiāli atbalstītu eksporta kredītu jomā (2), un Padomes Lēmumu 2001/77/EK (2000. gada 22. decembris) par pamatnolīguma principu piemērošanu projektu finansējumam oficiāli atbalstītu eksporta kredītu jomā (3), Savienībā piemēro vienošanās ietvertās pamatnostādnes un īpašos noteikumus projektu finansēšanai.

(3)

Vienošanās palīdz netieši, izmantojot EKA darbības, nodrošināt brīvu un taisnīgu tirdzniecību un ieguldījumus no uzņēmumiem, kuriem citādi būtu grūtāk piekļūt privātā sektora kredītiem.

(4)

Dalībvalstīm būtu jāievēro Savienības vispārīgie ārējās darbības noteikumi, piemēram, par demokrātijas konsolidāciju, cilvēktiesību ievērošanu un attīstības politikas saskaņotību un par cīņu pret klimata pārmaiņām, kad tiek izveidotas, izstrādātas un īstenotas valsts eksporta kredītu sistēmas un veikta oficiāli atbalstītu eksporta kredītu jomas darbību uzraudzība.

(5)

Vienošanās dalībnieki ir iesaistīti nepārtrauktā procesā, kura mērķis ir minimizēt tirgus traucējumus un izveidot līdzvērtīgus konkurences apstākļus, kuros EKA iekasētās prēmijas ir balstītas uz risku un kurām vajadzētu būt atbilstošām, lai segtu darbības ilgtermiņa izmaksas un zaudējumus, kā arī tām jābūt saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteiktajām saistībām. Lai sasniegtu šo mērķi, eksporta kredītu sistēmas darbojas pārredzami un aģentūras atbilstoši ziņo ESAO.

(6)

Pareizi orientēti EKA nodrošinātie eksporta kredīti var uzlabot tirgus piekļuves iespējas Savienības uzņēmumiem, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

(7)

Vienošanās dalībnieki un Savienības dalībvalstis vienojās atklāt daļu informācijas par eksporta kredītiem saskaņā ar ESAO un Savienības pārredzamības noteikumiem, lai veicinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus vienošanās dalībniekiem un dalībvalstīm.

(8)

Savienība piemēro pasākumus attiecībā uz pārredzamību un ziņošanu, kā noteikts I pielikumā.

(9)

Ņemot vērā intensīvo konkurenci pasaules tirgos un nolūkā novērst konkurences ziņā nelabvēlīgus apstākļus Savienības uzņēmumiem, Komisijai, ievērojot dalībvalstu pilnvarojumu sarunām, būtu jāatbalsta ESAO centieni iesaistīt vienošanos neparakstījušās valstis. Komisijai būtu jāizmanto divpusējās un daudzpusējās sarunas, lai noteiktu pasaules standartus attiecībā uz oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem. Pasaules standarti šajā jomā ir priekšnosacījums līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem pasaules tirdzniecībā.

(10)

Lai gan ESAO valstis ievēro vienošanos, valstis, kas nepiedalās ESAO, nav vienošanās dalībnieces, un tas var radīt šo valstu eksportētājiem konkurences priekšrocības. Tādēļ attiecīgās valstis tiek mudinātas piemērot vienošanos, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus arī pasaules mērogā.

(11)

Ņemot vērā Savienības labāka regulējuma politiku, kuras mērķis ir vienkāršot un uzlabot pastāvošo regulējumu, Komisija un dalībvalstis, turpmāk pārskatot vienošanos, attiecīgā gadījumā pievērsīsies uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm, tostarp EKA, uzliktā administratīvā sloga mazināšanai.

(12)

Vienošanās dalībnieki ir nolēmuši grozīt un racionalizēt vienošanos. Izmaiņas, par kurām tie vienojušies, attiecas uz uzlabotu lietotājdraudzīgumu, atbilstīgo starptautisko pienākumu saskaņotības uzlabošanu un labākas pārredzamības sasniegšanu, jo īpaši attiecībā pret valstīm, kas nav vienošanās dalībnieces. Turklāt vienošanās dalībnieki arī vienojās vienošanās tekstā iekļaut noteikumus par projektu finansēšanu, kas tika ieviesti ar Lēmumu 2001/77/EK, un noteikumus par eksporta kredītu piešķiršanu kuģiem, kas tika ieviesti ar Padomes Lēmumu 2002/634/EK (4), ar ko grozīja Lēmumu 2001/76/EK.

(13)

Tādēļ Lēmums 2001/76/EK ar tajā veiktajiem grozījumiem būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu un tās pielikumā iekļauto konsolidēto un pārskatīto vienošanās tekstu un būtu jāatceļ Lēmums 2001/77/EK.

(14)

Lai raiti un nekavējoties Savienības tiesību aktos iekļautu vienošanās paredzēto pamatnostādņu grozījumus, par kuriem vienojušies dalībnieki, Komisijai būtu jāpieņem deleģētie akti, lai vajadzības gadījumā grozītu II pielikumu. Tādēļ Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz pamatnostādņu grozījumiem, kā vienojušies vienošanās dalībnieki. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Vienošanās piemērošana

Savienībā piemēro pamatnostādnes, kas ietvertas Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem (“vienošanās”). Vienošanās teksts ir iekļauts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 3. pantu, lai grozītu II pielikumu atbilstīgi pamatnostādņu grozījumiem, par kuriem vienojušies vienošanās dalībnieki.

Ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, ja tiek grozīts II pielikums atbilstīgi pamatnostādņu grozījumiem, par kuriem vienojušies vienošanās dalībnieki, 4. pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

3. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 2. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2011. gada 9. decembra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 2. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

4. pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstoši 2. punktam. Paziņojot deleģēto aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 3. panta 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.

5. pants

Pārredzamība un ziņošana

Savienībā piemērojamie pasākumi attiecībā uz pārredzamību un ziņošanu ir noteikti I pielikumā.

6. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Lēmumus 2001/76/EK un 2001/77/EK.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2011. gada 16. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

W. SZCZUKA


(1)  Eiropas Parlamenta 2011. gada 13. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 8. novembra lēmums.

(2)  OV L 32, 2.2.2001., 1. lpp.

(3)  OV L 32, 2.2.2001., 55. lpp.

(4)  OV L 206, 3.8.2002., 16. lpp.


I PIELIKUMS

1.

Neskarot to dalībvalstu iestāžu prerogatīvas, kuras veic valsts eksporta kredītu programmu uzraudzību, katra dalībvalsts iesniedz Komisijai ikgadēju darbības ziņojumu, lai uzlabotu pārredzamību Savienības līmenī. Dalībvalstis ziņo atbilstoši to tiesiskajam regulējumam par aktīviem un pasīviem, samaksātajām summām un atgūtajiem līdzekļiem, jaunām saistībām, riskiem un prēmiju maksām. Ja no oficiāli atbalstītajām eksporta kredītu darbībām varētu rasties iespējamas saistības, par minētajām darbībām ziņo gada darbības ziņojumā.

2.

Gada darbības ziņojumā dalībvalstis apraksta, kā EKA oficiāli atbalstītajās eksporta kredītu jomas darbībās tiek ņemti vērā vides riski, kas var izraisīt citus attiecīgus riskus.

3.

Komisija, pamatojoties uz šo informāciju, Eiropas Parlamentam sagatavo gada pārskatu, iekļaujot novērtējumu par EKA atbilstību Savienības mērķiem un saistībām.

4.

Komisija atbilstoši tās kompetencei sniedz Eiropas Parlamentam gada ziņojumu par veiktajām sarunām, attiecībā uz kurām Komisijai ir sarunu vešanas atļauja dažādos starptautiskos sadarbības forumos, lai noteiktu pasaules standartus oficiāli atbalstītu eksporta kredītu jomā.

Atbilstoši šīs regulas darbības jomai pirmais ziņojumā aplūkojamais periods ir 2011. gads.


II PIELIKUMS

VIENOŠANĀS PAR OFICIĀLI ATBALSTĪTIEM EKSPORTA KREDĪTIEM

SATURS

I NODAĻA.

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.

MĒRĶIS

2.

STATUSS

3.

LĪDZDALĪBA

4.

INFORMĀCIJA, KAS PIEEJAMA VALSTĪM, KURAS NAV DALĪBNIECES

5.

PIEMĒROŠANAS JOMA

6.

NOZARU VIENOŠANĀS

7.

PROJEKTU FINANSĒŠANA

8.

IZSTĀŠANĀS

9.

UZRAUDZĪBA

II NODAĻA.

FINANŠU NOTEIKUMI EKSPORTA KREDĪTIEM

10.

PIRMĀ IEMAKSA, MAKSIMĀLAIS OFICIĀLAIS ATBALSTS UN VIETĒJĀS IZMAKSAS

11.

VALSTU IEDALĪJUMS, LAI NOTEIKTU MAKSIMĀLOS ATMAKSAS TERMIŅUS

12.

MAKSIMĀLIE ATMAKSAS TERMIŅI

13.

ATMAKSAS NOTEIKUMI SPĒKSTACIJĀM, KAS NAV KODOLSPĒKSTACIJAS

14.

PAMATSUMMAS ATMAKSA UN PROCENTU ATMAKSA

15.

PROCENTU LIKMES, PRĒMIJU LIKMES UN CITAS NODEVAS

16.

EKSPORTA KREDĪTU SPĒKĀ ESĪBAS LAIKS

17.

RĪCĪBA, LAI NOVĒRSTU VAI MAZINĀTU ZAUDĒJUMUS

18.

SASKAŅOŠANA

19.

OFICIĀLĀ FINANSĒŠANAS ATBALSTA MINIMĀLĀS NEMAINĪGĀS PROCENTU LIKMES

20.

CIRR NOTEIKŠANA

21.

CIRR DERĪGUMA TERMIŅŠ

22.

CIRR PIEMĒROŠANA

23.

KREDĪTRISKA PRĒMIJA

24.

MINIMĀLĀS PRĒMIJU LIKMES VALSTIJ UN VALSTS KREDĪTRISKS

25.

VALSTS RISKA KLASIFIKĀCIJA

26.

DAUDZPUSĒJU UN REĢIONĀLU IESTĀŽU KLASIFIKĀCIJA

27.

OFICIĀLĀ EKSPORTA KREDĪTU SEGUMA PROCENTUĀLĀ DAĻA UN KVALITĀTE

28.

ATSEVIŠĶU VALSTS RISKA ELEMENTU IZSLĒGŠANA UN VALSTU RISKA MAZINĀŠANAS METODES

29.

MINIMĀLO VALSTS PRĒMIJU LIKMJU UN VALSTS KREDĪTRISKA SPĒKĀ ESĪBAS PĀRSKATĪŠANA

III NODAĻA.

SAISTĪTĀ ATBALSTA NOTEIKUMI

30.

VISPĀRĪGI PRINCIPI

31.

SAISTĪTĀ ATBALSTA VEIDI

32.

SAISTĪTĀ FINANSĒŠANA

33.

VALSTU ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI ATTIECĪBĀ UZ SAISTĪTO ATBALSTU

34.

PROJEKTA ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

35.

MINIMĀLAIS KONCESIJAS LĪMENIS

36.

IZŅĒMUMI ATTIECĪBĀ UZ VALSTĪM UN PROJEKTIEM, KAS TIESĪGI SAŅEMT SAISTĪTO ATBALSTU

37.

SAISTĪTĀ ATBALSTA KONCESIJAS LĪMEŅA APRĒĶINS

38.

SAISTĪTĀ ATBALSTA SPĒKĀ ESĪBAS LAIKS

39.

SASKAŅOŠANA

IV NODAĻA.

PROCEDŪRAS

1. IEDAĻA.

KOPĪGAS PROCEDŪRAS EKSPORTA KREDĪTIEM UN ATBALSTAM TIRDZNIECĪBAI

40.

PAZIŅOJUMI

41.

INFORMĀCIJA PAR OFICIĀLO ATBALSTU

42.

SASKAŅOŠANAS PROCEDŪRAS

43.

ĪPAŠAS APSPRIEDES

2. IEDAĻA.

EKSPORTA KREDĪTU PROCEDŪRAS

44.

IEPRIEKŠĒJA PAZIŅOŠANA AR APSPRIEŠANOS

45.

IEPRIEKŠĒJA PAZIŅOŠANA BEZ APSPRIEŠANĀS

3. IEDAĻA.

PROCEDŪRAS ATBALSTAM TIRDZNIECĪBAS JOMĀ

46.

IEPRIEKŠĒJA PAZIŅOŠANA

47.

STEIDZAMA PAZIŅOŠANA

4. IEDAĻA.

SAISTĪTĀ ATBALSTA APSPRIEŠANAS PROCEDŪRAS

48.

APSPRIEŠANĀS MĒRĶIS

49.

APSPRIEŠANĀS JOMA UN GRAFIKS

50.

APSPRIEŽU REZULTĀTS

5. IEDAĻA.

INFORMĀCIJAS APMAIŅA PAR EKSPORTA KREDĪTIEM UN ATBALSTU TIRDZNIECĪBAS JOMĀ

51.

KONTAKTADRESES

52.

INFORMĀCIJAS LŪGUMU SATURS

53.

ATBILŽU SATURS

54.

MUTVĀRDU APSPRIEDES

55.

KOPĪGO NOSTĀJU PROCEDŪRAS UN VEIDS

56.

ATBILDES UZ KOPĪGO NOSTĀJU PRIEKŠLIKUMIEM

57.

KOPĪGO NOSTĀJU PIEŅEMŠANA

58.

DOMSTARPĪBAS PAR KOPĪGAJĀM NOSTĀJĀM

59.

KOPĪGĀS NOSTĀJAS PIEMĒROŠANAS DIENA

60.

KOPĪGO NOSTĀJU SPĒKĀ ESĪBA

6. IEDAĻA.

DARBĪBAS NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ MINIMĀLO PROCENTU LIKMJU (CIRR) PAZIŅOŠANU

61.

MINIMĀLO PROCENTU LIKMJU PAZIŅOŠANA

62.

PROCENTU LIKMJU PIEMĒROŠANAS DIENA

63.

STEIDZAMAS PROCENTU LIKMJU IZMAIŅAS

7. IEDAĻA.

PĀRSKATĪŠANA

64.

VIENOŠANĀS REGULĀRA PĀRSKATĪŠANA

65.

MINIMĀLO PROCENTU LIKMJU PĀRSKATĪŠANA

66.

MINIMĀLO PRĒMIJU LIKMJU UN SAISTĪTU JAUTĀJUMU PĀRSKATĪŠANA

I PIELIKUMS.

NOZARES VIENOŠANĀS PAR EKSPORTA KREDĪTIEM KUĢIEM

II PIELIKUMS.

NOZARES VIENOŠANĀS PAR EKSPORTA KREDĪTIEM KODOLSPĒKSTACIJĀM

III PIELIKUMS.

NOZARES VIENOŠANĀS PAR EKSPORTA KREDĪTIEM CIVILIEM LIDAPARĀTIEM

IV PIELIKUMS.

NOZARES VIENOŠANĀS PAR EKSPORTA KREDĪTIEM ATJAUNOJAMĀS ENERĢIJAS UN ŪDENSSAIMNIECĪBAS PROJEKTIEM, KAS IR SPĒKĀ UZ PĀRBAUDES LAIKU LĪDZ 2007. GADA 30. JŪNIJAM

V PIELIKUMS.

INFORMĀCIJA, KAS JĀNODROŠINA PAZIŅOJUMOS

VI PIELIKUMS.

MINIMĀLO PRĒMIJU LIKMJU APRĒĶINĀŠANA

VII PIELIKUMS.

KRITĒRIJI UN NOTEIKUMI, KAS REGULĒ VALSTU RISKA KLASIFIKĀCIJAS PIEMĒROŠANU, IEKĻAUJOT GARANTĒTĀJU TREŠĀ VALSTĪ VAI DAUDZPUSĒJU VAI REĢIONĀLU INSTITŪCIJU

VIII PIELIKUMS.

KRITĒRIJI UN NOTEIKUMI, KAS REGULĒ VALSTU RISKA MAZINĀŠANU/IZSLĒGŠANU, APRĒĶINOT MINIMĀLO PRĒMIJU LIKMES

IX PIELIKUMS.

ATTĪSTĪBAS KVALITĀTES PĀRBAUDES PROTOKOLS

X PIELIKUMS.

NOTEIKUMI UN NOSACĪJUMI, KAS PIEMĒROJAMI PROJEKTA FINANSIĀLAJIEM DARĪJUMIEM

XI PIELIKUMS.

DEFINĪCIJU SARAKSTS

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.   Mērķis

a)

Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem, turpmāk tekstā “vienošanās”, galvenais mērķis ir nodrošināt pamata noteikumus oficiāli atbalstītu kredītu sakārtotai izmantošanai.

b)

Vienošanās ir vērsta uz līdzvērtīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu oficiālā atbalsta jomā, kā noteikts 5. panta a) punktā, lai eksportētāju starpā veicinātu konkurenci, kas balstās uz eksportējamo preču un pakalpojumu kvalitāti un cenu, nevis visizdevīgākajiem oficiāli atbalstītajiem finanšu noteikumiem.

2.   Statuss

ESAO izstrādātā vienošanās sākotnēji stājās spēkā 1978. gada aprīlī, un tā ir beztermiņa. Vienošanās ir vienošanās uz savstarpējas uzticēšanās pamata; tā nav ESAO tiesību akts (1), lai gan saņem administratīvu ESAO sekretariāta atbalstu (turpmāk tekstā “sekretariāts”).

3.   Līdzdalība

Vienošanās pašreizējās dalībnieces ir: Austrālija, Kanāda, Eiropas Savienība, Japāna, Koreja, Jaunzēlande, Norvēģija, Šveice un Savienotās Valstis. Esošie dalībnieki var uzaicināt pievienoties citas ESAO dalībvalstis un valstis, kas nav dalībnieces.

4.   Informācija, kas pieejama valstīm, kuras nav dalībnieces

a)

Tām valstīm, kas nav dalībnieces, dalībnieki apņemas nodot informāciju par paziņojumiem saistībā ar oficiālu atbalstu, kā tas noteikts 5. panta a) punktā.

b)

Dalībnieks, pamatojoties uz savstarpējas apmaiņas principu, konkurences situācijā atbild uz valsts, kas nav dalībnieks, lūgumu par oficiāla atbalsta piedāvātajiem finanšu noteikumiem, tāpat kā tas būtu atbildējis uz dalībnieka lūgumu.

5.   Piemērošanas joma

Vienošanās attiecas uz visu veidu oficiālu atbalstu, ko valdība nodrošina vai tās vārdā nodrošina preču un/vai pakalpojumu eksportam, tostarp finanšu nomai, kuras atmaksas termiņi ir divi gadi vai vairāk.

a)

Iespējamie oficiāla atbalsta veidi:

1)

eksporta kredīta garantija vai apdrošināšana (tīrais segums);

2)

oficiāls finansēšanas atbalsts:

tiešais kredīts/finansēšana un refinansēšana vai

procentu likmju atbalsts;

3)

jebkura iepriekšminēto atbalstu kombinācija.

b)

Vienošanās attiecas uz saistīto atbalstu; IV nodaļā izklāstītās procedūras attiecas arī uz nesaistīto atbalstu tirdzniecībai.

c)

Vienošanās neattiecas uz militārās tehnikas un lauksaimniecības preču eksportu.

d)

Oficiālais atbalsts netiek piešķirts, ja ir skaidri pierādījumi, ka līgums ar pircēju valstī, kas nav preču galamērķa valsts, galvenokārt noslēgts ar mērķi iegūt labvēlīgākus atmaksas noteikumus.

6.   Nozaru vienošanās

a)

Šī vienošanās ietver nozaru vienošanās par šādām jomām:

kuģi (I pielikums),

kodolspēkstacijas (II pielikums),

civilie lidaparāti (III pielikums),

atjaunojamās enerģijas un ūdenssaimniecības projekti (IV pielikums).

b)

Nozares vienošanās dalībnieks var piemērot tās noteikumus attiecībā uz oficiālo atbalstu to preču un/vai pakalpojumu eksportam, kas ietvertas attiecīgās nozares vienošanās. Gadījumā, ja nozares vienošanās neietver atbilstošu noteikumu, nozares vienošanās dalībnieks piemēro šīs vienošanās attiecīgo noteikumu.

7.   Projektu finansēšana

a)

Dalībnieki var piemērot X pielikumā izklāstītos noteikumus attiecībā uz preču un/vai pakalpojumu eksporta darījumiem, kas atbilst X pielikuma 1. papildinājuma kritērijiem.

b)

Šā panta a) punkts nav piemērojams to preču un pakalpojumu eksportam, uz ko attiecas nozares vienošanās par civilajiem lidaparātiem.

8.   Izstāšanās

Dalībnieks var izstāties, rakstiski informējot sekretariātu ar ātra sakaru līdzekļa palīdzību, piemēram, ESAO tiešsaistes informācijas sistēmu (OLIS). Izstāšanās stājas spēkā 180 kalendārās dienas pēc tam, kad sekretariāts saņēmis paziņojumu.

9.   Uzraudzība

Sekretariāts uzrauga vienošanās izpildi.

II   NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI EKSPORTA KREDĪTIEM

Finanšu noteikumi eksporta kredītiem ietver visus šajā nodaļā izklāstītos noteikumus, kas lasāmi saistībā cits ar citu.

Vienošanās paredz tādu noteikumu ierobežojumus, kas var tikt oficiāli atbalstīti. Dalībnieki atzīst, ka finanšu noteikumus, kas paredz stingrākus ierobežojumus nekā šī vienošanās, tradicionāli piemēro dažām tirdzniecības vai rūpniecības nozarēm. Dalībnieki turpina ievērot šādus pieņemtus finanšu noteikumus, jo īpaši principu, saskaņā ar kuru atmaksas termiņi nepārsniedz preču lietošanas ilgumu.

10.   Pirmā iemaksa, maksimālais oficiālais atbalsts un vietējās izmaksas

a)

Dalībnieki pieprasa to preču un to pakalpojumu pircējiem, kas saņem oficiālo atbalstu, veikt pirmo iemaksu vismaz 15 % apmērā no eksporta līguma vērtības kreditēšanas termiņa sākumā, kas noteikts XI pielikumā, vai pirms tā. Lai noteiktu pirmo iemaksu, eksporta līguma vērtību var proporcionāli samazināt, ja darījumā ietvertas tādas preces un pakalpojumi no trešām valstīm, kas nesaņem oficiālu atbalstu. Ir pieļaujama finansēšana/apdrošināšana 100 % apjomā no prēmijas. Prēmiju var iekļaut vai neiekļaut eksporta līguma vērtībā. Drošības iemaksas, kas veiktas pēc kreditēšanas termiņa sākuma, neuzskata par pirmo iemaksu šajā nozīmē.

b)

Oficiālu atbalstu šādām pirmajām iemaksām var piešķirt tikai apdrošināšanas vai garantijas veidā pret parastajiem pirmskredīta riskiem.

c)

Izņemot b) un d) apakšpunkta nosacījumus, dalībnieki nesniedz oficiālu atbalstu, kas pārsniedz 85 % no eksporta līguma vērtības, ieskaitot trešo valstu piegādes, bet neieskaitot vietējās izmaksas.

d)

Dalībnieki var piešķirt oficiālu atbalstu vietējām izmaksām ar nosacījumu, ka:

1)

kopējais apvienotais oficiālais atbalsts, ko sniedz saskaņā ar c) un d) apakšpunktu, nepārsniedz 100 % no eksporta līguma vērtības. Tā rezultātā atbalstīto vietējo izmaksu summa nedrīkst pārsniegt pirmo iemaksu;

2)

tas netiek piešķirts ar noteikumiem, kas ir labvēlīgāki/mazāk ierobežojoši nekā tie, kas ir spēkā attiecībā uz saistītu eksportu;

3)

I kategorijas valstīm, kas definētas 11. panta a) punktā, tas aprobežojas ar tīro segumu.

11.   Valstu iedalījums, lai noteiktu maksimālos atmaksas termiņus

a)

I kategorijas valstis ir tās, kas ir Pasaules Bankas gradācijas sarakstā (2). Visas citas valstis ir II kategorijā. Pasaules Bankas gradācijas līmeni pārrēķina katru gadu. Valsts kategoriju var mainīt tikai tad, kad tās Pasaules Bankas kategorija ir palikusi nemainīga divus gadus pēc kārtas.

b)

Šādus darbības kritērijus un procedūras ņem vērā, klasificējot valstis:

1)

iedalījumu šīs vienošanās vajadzībām nosaka nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju, ko aprēķina Pasaules Banka, lai izveidotu Pasaules Bankas aizņēmējvalstu iedalījumu;

2)

gadījumos, kad Pasaules Bankai nav pietiekami informācijas, lai publicētu datus par NKI uz vienu iedzīvotāju, Pasaules Banku lūdz aprēķināt, vai attiecīgās valsts NKI uz vienu iedzīvotāju ir augstāks vai zemāks par pašreizējo robežvērtību. Valsti klasificē atbilstoši šim aprēķinam, ja vien dalībnieki nelemj rīkoties savādāk;

3)

ja valsts ir pārklasificēta saskaņā ar 11. panta a) punktu, pārklasificēšana stājas spēkā divas nedēļas pēc tam, kad sekretariāts visiem dalībniekiem darījis zināmu slēdzienu, kas sagatavots, izmantojot iepriekšminētos Pasaules Bankas datus;

4)

gadījumos, kad Pasaules Banka pārskata skaitliskos datus, šādas pārskatīšanas neņem vērā attiecībā uz vienošanos. Tomēr valstu klasifikāciju var izmainīt kopīgas nostājas veidā, un dalībnieki labvēlīgi izskata izmaiņas to kļūdu un tās nolaidības dēļ, kas attiecas uz skaitliskiem datiem un kas atzītas tajā pašā kalendārajā gadā, kurā sekretariāts pirmo reizi izplatīja šos skaitliskos datus.

12.   Maksimālie atmaksas termiņi

Neierobežojot 13. panta darbību, maksimālais atmaksas termiņš atšķiras atkarībā no galamērķa valsts iedalījuma, ko nosaka saskaņā ar 11. panta kritērijiem.

a)

Valstīm, kas pieder pie I kategorijas, maksimālais atmaksas termiņš ir pieci gadi ar iespēju vienoties par astoņiem ar pusi gadiem, ja ir ievērotas 45. pantā norādītās iepriekšējās informēšanas procedūras.

b)

Valstīm, kas pieder pie II kategorijas, maksimālais atmaksas termiņš ir desmit gadi.

c)

Gadījumā, ja ir līgums, kur paredzēta vairāk nekā viena galamērķa valsts, dalībniekiem atbilstoši 55. līdz 60. panta procedūrām jācenšas izveidot kopīgu nostāju, lai panāktu vienošanos par attiecīgiem noteikumiem.

13.   Atmaksas noteikumi spēkstacijām, kas nav kodolspēkstacijas

a)

Spēkstacijai, kas nav kodolspēkstacija, maksimālais atmaksas termiņš ir 12 gadi. Ja dalībnieks plāno atbalstīt atmaksas termiņu, kas ir ilgāks par 12. pantā noteikto, dalībnieks izdara iepriekšēju paziņošanu saskaņā ar 45. panta procedūru.

b)

Spēkstacija, kas nav kodolspēkstacija, ir pabeigtas spēkstacijas vai to daļas, kas darbojas bez kodolenerģijas; tās iekļauj visas detaļas, iekārtas, materiālus un pakalpojumus (tajā skaitā darbinieku apmācību), kas vajadzīgi tieši tādu spēkstaciju būvniecībai un ekspluatācijas uzsākšanai, kuras nav kodolspēkstacijas. Tas neattiecas uz izmaksām, par kurām parasti ir atbildīgs pircējs, piemēram, izdevumi, kas attiecas uz zemes apbūvi, ceļiem, ciemu būvniecību, elektrolīnijām un ūdens piegādi, kā arī izmaksām, kas izriet no oficiālām apstiprinājuma procedūrām (piemēram, novietojuma atļaujām, būvniecības atļaujām, degvielas iepildes atļaujām) pircēja valstī, izņemot:

1)

gadījumos, kad kontrolcentra pircējs ir tas pats, kas spēkstacijas pircējs, maksimālais atmaksas termiņš oriģinālajam kontrolcentram ir tāds pats kā spēkstacijai, kas nav kodolspēkstacija (t. i., 12 gadi); un

2)

maksimālais atmaksas termiņš apakšstacijām, transformatoriem un sadales līnijām ar minimālo sprieguma slieksni 100 kv ir tāds pats kā spēkstacijai, kas nav kodolspēkstacija.

14.   Pamatsummas atmaksa un procentu atmaksa

a)

Eksporta kredīta pamatsummu atmaksā ar vienādām un regulārām iemaksām.

b)

Eksporta kredīta pamatsummu un procentus parasti atmaksā ar vienādām un regulārām iemaksām ne retāk kā reizi sešos mēnešos, pirmais maksājums jāveic ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc kreditēšanas termiņa sākuma.

c)

Gadījumos, kad eksporta kredīts piešķirts attiecībā uz nomu, a) apakšpunktā aprakstīto vienādo pamatsummas maksājumu vietā var piemērot vienādus pamatsummas un procentu kombinētos maksājumus.

d)

Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos eksporta kredītus drīkst piešķirt ar noteikumiem, kas atšķiras no a) līdz c) apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem. Šāda atbalsta piešķiršanu izskaidro ar neatbilstībām starp kredīta ņēmējam pieejamā finansējuma laiku un parāda apkalpošanas profilu, kas paredz atmaksas grafiku ar vienlīdzīgiem maksājumiem reizi pusgadā, un tam jāatbilst šādiem kritērijiem:

1)

neviens pamatsummas maksājums vai maksājumu virkne sešu mēnešu periodā nedrīkst pārsniegt 25 % no kredīta pamatsummas;

2)

pamatsumma atmaksājama ne retāk kā reizi 12 mēnešos. Pirmais pamatsummas maksājums jāveic ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc kreditēšanas termiņa sākuma, un 12 mēnešus pēc kreditēšanas termiņa sākuma jābūt atmaksātiem ne mazāk kā 2 % no kredīta pamatsummas;

3)

procentus maksā ne retāk kā reizi 12 mēnešos un pirmo procentu maksājumu veic ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc kreditēšanas termiņa sākuma;

4)

maksimālais svērtais atmaksas perioda ilgums nedrīkst pārsniegt:

darījumiem, kad pircējs ir valsts (vai pircējs ar valsts garantētu atmaksu), četrus ar pusi gadus darījumiem I kategorijas valstīs un piecus gadus un trīs mēnešus II kategorijas valstīs,

darījumiem ar pircējiem, kas nepārstāv valsti (un bez valsts garantētas atmaksas), piecus gadus I kategorijas valstīs un sešus gadus II kategorijas valstīs,

neierobežojot divu iepriekšējo ievilkumu noteikumus, darījumiem, kas ietver atbalstu spēkstacijām, kas nav kodolspēkstacijas saskaņā ar 13. pantu, sešus gadus un trīs mēnešus;

5)

dalībnieks izdara iepriekšēju paziņojumu saskaņā ar 45. pantu, kas paskaidro iemeslu, kāpēc nav piešķirts atbalsts saskaņā ar a) līdz c) apakšpunktu.

e)

Maksājamos procentus pēc kreditēšanas termiņa sākuma nekapitalizē.

15.   Procentu likmes, prēmiju likmes un citas nodevas

a)

Procentos neietver:

1)

jebkādu prēmijas veida maksājumu vai citu maksu, lai apdrošinātu vai garantētu piegādātāja kredītus vai finanšu kredītus;

2)

jebkuru citu maksājumu bankas nodevas veidā vai komisijas maksas, kas saistītas ar eksporta kredītu un kas nav gada vai pusgada bankas nodevas, kuras jāmaksā visu atmaksas periodu; un

3)

ieturamos nodokļus, ko uzliek importētāja valsts.

b)

Ja tiek sniegts oficiāls atbalsts, izmantojot tiešus kredītus/finansēšanu vai refinansēšanu, prēmiju var pievienot procentu likmes nominālvērtībai vai prēmija var būt atsevišķa maksa; abas daļas dalībniekiem jānosaka atsevišķi.

16.   Eksporta kredītu spēkā esības laiks

Finanšu noteikumus atsevišķam eksporta kredītam vai kredītlīnijai, kuru spēkā esības laiks atšķiras no derīguma termiņa tirgus procentu bāzes likmēm (CIRR), ko nosaka 21. pants, pirms galīgo saistību uzņemšanās nenosaka laikposmam, kas ilgāks par sešiem mēnešiem.

17.   Rīcība, lai novērstu vai mazinātu zaudējumus

Vienošanās neliedz eksporta kredītu apdrošināšanas vai finansēšanas iestādēm vienoties par izdevīgākiem noteikumiem, nekā paredzēti šajā vienošanās, ja šāda rīcība tiek veikta pēc līguma piešķiršanas (ja eksporta kredītnolīgums un papildu dokumenti ir jau stājušies spēkā) un ja nodoms ir vienīgi novērst vai mazināt zaudējumus no notikumiem, kas varētu izraisīt nemaksāšanu vai prasījumus.

18.   Saskaņošana

Ņemot vērā dalībnieka starptautiskās saistības un saskaņā ar vienošanās mērķi, dalībnieks var saskaņā ar 42. pantā noteikto procedūru saskaņot dalībnieka vai nepievienojušās valsts piedāvātos finanšu noteikumus. Finanšu noteikumi, kas piešķirti saskaņā ar šo pantu, tiek uzskatīti par atbilstīgiem I un II nodaļas un vajadzības gadījumā I, II, III, IV un X pielikuma noteikumiem.

19.   Oficiālā finansēšanas atbalsta minimālās nemainīgās procentu likmes

a)

Dalībvalstis, kas sniedz oficiālu finansēšanas atbalstu nemainīgas likmes aizdevumiem, piemēro attiecīgās tirgus procentu bāzes likmes (CIRR) kā minimālās likmes. CIRR ir procentu likmes, kas noteiktas atbilstoši šādiem principiem:

1)

CIRR būtu jāatspoguļo galīgās tirgus aizdevumu procentu likmes attiecīgās valūtas vietējā tirgū;

2)

CIRR būtu cieši jāatbilst likmei pirmās klases vietējiem aizņēmējiem;

3)

CIRR būtu jābalstās uz finansējuma izmaksu finansējumam ar nemainīgu procentu likmi;

4)

CIRR nedrīkstētu deformēt vietējās konkurences nosacījumus; un

5)

CIRR vajadzētu būt tuvām likmei, kas pieejama pirmās klases ārzemju aizņēmējiem.

b)

Oficiālais finansēšanas atbalsts nedrīkst atcelt vai kompensēt – daļēji vai pilnībā – attiecīgo kredītriska prēmiju, kas maksājuma par neatmaksas risku atbilstīgi 23. panta noteikumiem.

20.   CIRR noteikšana

a)

Katrs dalībnieks, kas vēlas noteikt CIRR, savai valsts valūtai izvēlas vienu no divām šādām pamatlikmju sistēmām:

1)

trīs gadu valsts obligāciju ienākumi ar atmaksas termiņiem līdz pieciem gadiem ieskaitot; piecu gadu valsts obligāciju ienākumi piecu gadu laikā un līdz astoņiem ar pusi gadiem ieskaitot; un septiņu gadu valsts obligāciju ienākumi astoņu ar pusi gadu laikā; vai

2)

piecu gadu valsts obligāciju ienākumi attiecībā uz visiem maksājumu termiņiem.

Par atkāpēm no pamatlikmju sistēmas vienojas dalībnieki.

b)

CIRR nosaka kā fiksētu 100 bāzes punktu rezervi virs tai attiecīgās pamatlikmes, ja vien dalībnieki nav vienojušies citādi.

c)

Citi dalībnieki izmanto CIRR, kas noteikts šai valūtai, ja tie nolemj par finansēšanu attiecīgajā valūtā.

d)

Dalībnieks var mainīt savu pamatlikmju sistēmu sešus mēnešus pēc iepriekšējas paziņošanas un pēc apspriešanās ar dalībniekiem.

e)

Dalībnieks vai valsts, kas nav vienošanās dalībniece, drīkst lūgt noteikt CIRR tādas valsts valūtai, kas nav dalībniece. Pēc apspriešanās ar ieinteresēto valsti, kas nav dalībniece, dalībnieks vai sekretariāts šīs valsts vārdā drīkst izteikt priekšlikumu CIRR noteikšanai šajā valūtā, izmantojot kopīgās nostājas procedūras saskaņā ar 55. līdz 60. pantu.

21.   CIRR derīguma termiņš

Procentu likmi, kas attiecas uz darījumu, nosaka laikposmam, kas nepārsniedz 120 dienas. Ja oficiālā finansēšanas atbalsta noteikumi ir noteikti pirms līguma parakstīšanas dienas, CIRR pieskaita 20 bāzes punktu rezervi.

22.   CIRR piemērošana

a)

Ja oficiālo finansēšanas atbalstu sniedz mainīgu likmju aizdevumiem, bankām un citām finansēšanas iestādēm nav atļauts visā aizdevuma laikā piedāvāt zemākās likmes iespēju – CIRR (sākotnējā līguma laikā) vai īstermiņa tirgus likmi visā aizdevuma periodā.

b)

Ja aizdevums vai kāda tā daļa tiek brīvprātīgi atmaksāta pirms termiņa, aizņēmējs valsts iestādei, kas piešķīrusi oficiālo finansēšanas atbalstu, kompensē visas izmaksas un zaudējumus, kas radušies pirmstermiņa atmaksas rezultātā, ieskaitot valsts iestāžu izmaksas par tās fiksēto likmju skaidras naudas ieplūšanas daļas aizvietošanu, ko pārtrauca pirmstermiņa atmaksa.

23.   Kredītriska prēmija

Dalībnieki papildus procentu maksai iekasē prēmiju, lai segtu eksporta kredītu neatmaksas risku. Dalībnieku iekasētajām prēmiju likmēm jābūt balstītām uz risku, saskaņotām, un tās nedrīkst būt nepietiekamas, lai segtu ilgtermiņa darbības izdevumus un zaudējumus.

24.   Minimālās prēmiju likmes valstij un valsts kredītrisks

Dalībnieki nosaka maksu ne mazāku kā minimālās prēmijas likmi (MPR) attiecībā uz valsts kredītņēmēja risku un valsts kredītrisku neatkarīgi no tā, vai pircējs/aizņēmējs ir privāta vai valsts iestāde.

a)

Piemērojamā MPR tiek noteikta saskaņā ar šādiem faktoriem:

piemērojamo valsts riska klasifikāciju, ko nosaka 25. pants,

to, vai valsts eksporta kredītu segums ir stingri ierobežots saistībā ar valsts risku, kā to nosaka 25. panta a) punkts,

riska laiku (t. i., riska horizontu jeb HOR),

seguma procentuālo apjomu un nodrošinātā oficiālā eksporta kredīta produkta kvalitāti, kā to nosaka 27. pants, un

jebkādu piemēroto valsts riska mazināšanas/izslēgšanas tehniku, kā to nosaka 28. pants.

b)

MPR izteiktas procentuāli no kredīta pamatsummas tā, it kā prēmijas tiktu iekasētas pilnā apjomā datumā, kad noticis pirmais kredīta samazinājums. MPR aprēķināšanā izmantotās matemātiskās formulas skaidrojums ir sniegts VI pielikumā.

c)

Saskaņā ar 25. pantu valstīm, kas klasificētas 0. kategorijā, nav noteikta MPR, taču dalībnieki nedrīkst piemērot prēmiju likmes, kas ir zemākas par pieejamām privātā tirgus cenām.

d)

“Augstākā riska” valstīm, kas pieder pie 7. kategorijas, principā aprēķina prēmiju likmes, kas ir augstākās par šai kategorijai noteiktajām MPR; šīs prēmiju likmes nosaka dalībvalsts, kas sniedz oficiālo atbalstu.

e)

Aprēķinot darījuma MPR, piemērojamā valsts riska klasifikācija ir pircēja valsts klasifikācija, izņemot gadījumus, kad:

iestāde, kas ir kredītspējīga attiecībā uz garantētā kredīta apjomu, iesniedz nodrošinājumu neatsaucamas, beznosacījumu, pieprasījuma, juridiski spēkā esošas un īstenojamas garantijas formā par visu parāda atmaksas saistību visam kredīta termiņam trešā valstī, un šajā gadījumā piemērojamā valsts riska klasifikācija var būt atbilstoša garantētāja atrašanās valsts riska klasifikācijai, vai

daudzpusēja vai reģionāla iestāde, kā to nosaka 26. pants, darījumā darbojas vai nu kā aizņēmējs, vai garantētājs, un šai gadījumā piemērojamā valsts riska klasifikācija var būt atbilstoša konkrētās daudzpusējās vai reģionālās institūcijas atrašanās valsts riska klasifikācijai.

f)

Kritēriji un nosacījumi, kas attiecas uz valsts riska klasifikācijas piemērošanu saskaņā ar 24. panta e) punkta pirmo un otro ievilkumu, ir noteikti VII pielikumā.

g)

Ja oficiālais atbalsts ir stingri saistīts ar valsts risku, kā nosaka 25. panta a) punkts, t. i., pircēja/aizņēmēja riska segums ir pilnīgi izslēgts, MPR ir samazināta par 10 %; tas ir atspoguļots matemātiskā formulā, kas tiek izmantota MPR aprēķināšanā VI pielikumā.

h)

Riska horizonta (HOR) metode, kas izmantota MPR aprēķināšanā, atbilst pusei no izmaksu perioda, pieskaitot visu atmaksas periodu, un atbilst regulāra eksporta kredīta atmaksas profilam, t. i., atmaksa vienādās pusgada pamatsummas plus uzkrāto procentu iemaksās, sākot sešus mēnešus pēc kreditēšanas termiņa sākuma. Eksporta kredītiem ar nestandarta atmaksas profiliem ekvivalentais atmaksas periods (izteikts vienādos pusgada maksājumos) tiek aprēķināts, izmantojot šādu formulu: ekvivalents atmaksas periods = (vidējais svērtais atmaksas perioda ilgums – 0,25) / 0,5.

i)

Dalībnieks, kas piemēro MPR e) apakšpunkta pirmajā ievilkumā minētajā gadījumā, kā rezultātā prēmijas likme ir zemāka nekā MPR, kas piemērojama pircēja valstij, izdara iepriekšēju paziņojumu saskaņā ar 44. panta a) punktu. Dalībnieks, kas piemēro MPR gadījumā, kas minēts 24. panta e) punkta otrajā ievilkumā vai 24. panta g) punktā, izdara iepriekšēju paziņojumu saskaņā ar 45. panta a) punktu.

25.   Valsts riska klasifikācija

Valsts kredītrisks ir novērtējums attiecībā uz to, vai valsts apmaksās savus ārējos parādus (t. i., valsts kredītrisks).

a)

Pieci valsts kredītriska elementi ir:

tāds vispārējs moratorijs attiecībā uz atmaksām, ko noteikusi pircēja/aizņēmēja/garantētāja valdība vai tās valsts aģentūra, ar kuras starpniecību tiek īstenota atmaksa,

politiski notikumi un/vai saimnieciskas grūtības, kas rodas ārpus dalībnieka paziņotāja valsts, vai tiesību akti vai administratīvi pasākumi, kas pieņemti ārpus tā dalībnieka paziņotāja valsts, kurš neļauj vai atliek to līdzekļu pārsūtīšanu, kas nomaksāti saistībā ar kredītu,

pircēja/aizņēmēja valstī pieņemtas tiesību normas, kas nosaka, ka vietējā valūtā veiktā atmaksa ir likumīga samaksa par parādu, neraugoties uz to, ka valūtu maiņas kursu svārstību rezultātā līdzekļu pārsūtīšanas dienā šāda atmaksa, konvertējot kredīta valūtā, vairs nenosedz parāda summu,

jebkurš cits ārvalsts valdības pasākums vai lēmums, kas neļauj atmaksu saistībā ar kredītu, un

force majeure gadījumi, kas rodas ārpus dalībnieka paziņotāja valsts, t. i., karš (ieskaitot pilsoņu karu), ekspropriācija, revolūcija, sacelšanās, pilsoņu nemieri, cikloni, plūdi, zemestrīces, izvirdumi, paisuma viļņi un kodolnegadījumi.

b)

Valstis tiek klasificētas kādā no astoņām valsts riska kategorijām (0.–7.). MPR ir noteiktas no 1. līdz 7. kategorijai, bet 0. kategorijai tās nenosaka, jo šai kategorijai valsts riska līmenis tiek uzskatīts par nenozīmīgu.

c)

ESAO valstis ar augstu ienākumu līmeni, ko katru gadu, pamatojoties uz NKI uz vienu iedzīvotāju, nosaka Pasaules Banka, klasificē 0. kategorijā.

Lai noteiktu MPR, jebkura ESAO valsts, kas pieder pie 0. kategorijas, pateicoties augstam ienākumu līmenim, paliek klasificēta 0. kategorijā, līdz tā noslīd zem augsta ienākumu līmeņa NKI sliekšņa divus gadus pēc kārtas, un šajā laikā valsts klasifikācija jāpārskata saskaņā ar 25. panta d) līdz f) punktu.

Jebkuru ESAO valsti, kas divus gadus pēc kārtas pārsniedz augsta ienākumu līmeņa slieksni, pēc definīcijas klasificē 0. kategorijā. Klasifikācija stājas spēkā tūlīt pēc tam, kad sekretariāts paziņojis par valsts statusu, ko noteikusi Pasaules Banka.

Citas valstis, kuru riska līmeni uzskata par līdzīgu, arī drīkst klasificēt 0. kategorijā.

d)

Visas valstis, kas nav ESAO valstis ar augstu ienākumu līmeni (3), tiek klasificētas ar valsts riska klasifikācijas metodikas palīdzību, kas ietver:

valsts riska novērtējuma modeli (turpmāk tekstā “modelis”), kas paredz valsts kredītriska kvantitatīvu novērtējumu, ko attiecībā uz katru valsti balsta uz trijām riska rādītāju grupām: dalībnieku pieredzi attiecībā uz maksāšanu, finanšu stāvokli un ekonomikas stāvokli. Modeļa metodika ietver dažādus pasākumus, tostarp trīs riska rādītāju grupu novērtēšanu, kā arī riska rādītāju grupu kombinēšanu un elastīgu vērtēšanu,

modeļa rezultātu kvalitatīvu izvērtējumu attiecībā uz katru valsti, lai ietvertu politisko risku un/vai citus riska faktorus, kas daļēji vai vispār nav ņemti vērā modelī. Vajadzības gadījumā modeļa kvantitatīvajā vērtējumā var būt jāveic korekcijas, lai atspoguļotu galīgo valsts kredītriska novērtējumu.

e)

Valstu riska klasifikāciju nepārtraukti uzrauga un pārskata vismaz reizi gadā, un izmaiņas, kas izriet no valsts riska klasifikācijas metodikas, nekavējoties jāpaziņo sekretariātam. Kad valsts tiek pārkvalificēta zemākā vai augstākā valsts riska kategorijā, dalībnieki ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc tam, kad sekretariāts paziņojis par pārklasifikāciju, uzliek prēmiju likmes, kuras vienādas ar vai augstākas nekā MPR, kas atbilst jaunajai valsts riska kategorijai.

f)

Piemērojamo valstu riska klasifikāciju publisko sekretariāts.

26.   Daudzpusēju un reģionālu iestāžu klasifikācija

Daudzpusējās un reģionālās iestādes pienācīgi klasificē un uzrauga; sekretariāts publisko piemērojamo klasifikāciju.

27.   Oficiālā eksporta kredītu seguma procentuālā daļa un kvalitāte

MPR tiek diferencētas, lai ņemtu vērā eksporta kredītu produktu atšķirīgo kvalitāti un dalībnieku nodrošināto seguma procentuālo daļu, kā to nosaka VI pielikums. Diferencēšana ir balstīta uz eksportētāja izredzēm (t. i., lai neitralizētu konkurējošo ietekmi, kas saistīta ar eksportētājam/finanšu institūcijai iesniegto produktu atšķirīgo kvalitāti).

a)

Eksporta kredīta produkta kvalitāte ir funkcija, kas saistīta ar to, vai produkts ir apdrošināšana, garantija vai tiešs kredīts/finansējums, un apdrošināšanas produktiem – procentu seguma esība prasību gaidīšanas periodā (t. i., periodā starp pienācīgo pircēja/aizņēmēja maksājuma izdarīšanas datumu un datumu, kad apdrošinātājam ir jāatlīdzina eksportētājam/finanšu institūcijai) tiek nodrošināta bez papildu maksas.

b)

Visus dalībnieku piedāvātos eksporta kredītu produktus klasificē kādā no trim produktu kategorijām, kas ir:

standartam neatbilstošs produkts, t. i., apdrošināšana bez procentu seguma pieprasījumu nogaidīšanas perioda laikā un apdrošināšana ar procentu segumu pieprasījumu nogaidīšanas perioda laikā ar attiecīgu prēmijas papildu atskaitījumu,

standarta produkts, t. i., apdrošināšana ar procentu segumu pieprasījumu nogaidīšanas perioda laikā bez attiecīga prēmijas papildu atskaitījuma un tiešie kredīti/finansēšana, un

produkts virs standarta, t. i., garantijas.

28.   Atsevišķu valsts riska elementu izslēgšana un valstu riska mazināšanas metodes

Dalībnieki saskaņā ar īpašiem kritērijiem un nosacījumiem, kas minēti VIII pielikumā, drīkst izslēgt noteiktus valstu riska elementus vai izmantot noteiktas valsts riska mazināšanas metodes, kas uzskaitītas 28. panta b) punktā, kā rezultātā tiek pazeminātas piemērojamās MPR, izmantojot valsts riska mazināšanas/izslēgšanas faktoru (MEF) MPR formulā. MEF nosaka šādi:

a)

attiecībā uz izraudzītu valstu kredītriska elementu izslēgšanu no valsts eksportkredīta seguma:

situācijās, kad tikai pirmie trīs valsts kredītriska elementi, kā nosaka 25. panta a) punkts, tiek kopumā izslēgti no seguma, piemēro MEF 0,5,

situācijās, kad tikai ceturtais un piektais valsts kredītriska elements, kas minēts 25. panta a) punktā, tiek kopumā izslēgts no seguma, drīkst piemērot MEF 0,2.

b)

Attiecībā uz šīm valsts riska mazināšanas metodēm piemērojamās MPR, kā arī kritēriji un nosacījumi, saskaņā ar kuriem drīkst piemērot MEF, ir noteikti VIII pielikumā:

ārzonas nākotnes plūsmas struktūra kombinācijā ar ārzonas darījuma kontu,

ārzonas konvertējamie vērtspapīri,

uz aktīviem balstīti ārzonas vērtspapīri,

ar aktīviem nodrošinātais un uz aktīviem balstītais ārzonas finansējums,

starptautisko finanšu institūciju līdzfinansējums,

finansējums vietējā valūtā,

trešās valsts apdrošināšana vai nosacījuma garantija,

parādnieks, kas pārstāv mazāku risku nekā valsts.

c)

Vairāk nekā vienas 28. panta b) punktā aprakstītās valsts riska mazināšanas metodes izmantošanai nav tiešas kumulatīvās ietekmes uz MEF piemērošanu. Atbilstošā MEF izvēlē, lai atspoguļotu valsts riska mazināšanas metožu kombināciju, ņem vērā iespējamo divu vai vairāku metožu pārklāšanās ietekmi uz identiskiem valsts kredītriskiem. Pārklāšanās gadījumā parasti ņem vērā tikai vislabākās kvalitātes nodrošinājumu, lai noteiktu piemērotāko piemērojamo MEF.

d)

Dalībnieks, kas piemēro MPR gadījumos, kuri aprakstīti 28. panta a) līdz c) punktā, izdara iepriekšēju paziņojumu saskaņā ar 44. panta a) punktu.

e)

Valsts riska mazināšanas metožu saraksts, kas minēts 28. panta b) punktā, nav uzskatāms par slēgtu sarakstu; saskaņā ar 66. pantu dalībnieki uzrauga un pārskata pieredzes kopumu par šo metožu izmantošanu, ietverot piemērojamos kritērijus, nosacījumus, apstākļus un VIII pielikumā noteiktos MEF.

29.   Minimālo valsts prēmiju likmju un valsts kredītriska spēkā esības pārskatīšana

a)

Lai novērtētu MPR atbilstību un nepieciešamības gadījumā pieļautu korekcijas uz augšu vai uz leju, paralēli izmanto trīs prēmiju atgriezeniskās saites instrumentus (PFT), lai pārraudzītu un pielāgotu MPR.

b)

Naudas plūsmas PFT un uzkrājumu PFT ir norēķinu pieejas, kas novērtē MPR derīgumu, balstoties uz kopējo apjomu, valsts riska kategoriju un riska horizontu saskaņā ar dalībnieku patiesajiem rezultātiem saistībā ar valsti un valsts kredītrisku attiecībā uz eksporta kredītiem, uz kuriem attiecas MPR.

c)

Trešo PFT veido četri privātā tirgus rādītāju komplekti (4), kas nodrošina informāciju par tirgus cenām valstī un valsts kredītrisku.

III   NODAĻA

SAISTĪTĀ ATBALSTA NOTEIKUMI

30.   Vispārīgi principi

a)

Dalībnieki ir vienojušies par vispārēju principu, ka tiem ir jābūt papildu politikai attiecībā uz eksporta kredītiem un saistīto atbalstu. Eksporta kredītu politika jābalsta uz atklātu konkurenci un brīvu tirgus spēku darbību. Saistītā atbalsta politikai jānodrošina valstis, nozares un projekti, kam ir maza piekļuve tirgus finansējumam vai tādas nav, ar vajadzīgajiem ārējiem resursiem. Saistītā atbalsta politikai jānodrošina vislabākā cenas un vērtības attiecība, jāmazina tirdzniecības traucējumi un jāsekmē no attīstības viedokļa efektīva šo resursu izmantošana.

b)

Vienošanās saistītā atbalsta noteikumi neattiecas uz daudzpusējo vai reģionālo iestāžu atbalsta programmām.

c)

Šie principi neietekmē Attīstības veicināšanas komitejas (DAC) viedokļus attiecībā uz saistītā un nesaistītā atbalsta kvalitāti.

d)

Dalībnieks drīkst lūgt papildu informāciju, kas attiecas uz saistījuma statusu jebkuram atbalsta veidam. Ja pastāv neskaidrība par to, vai konkrēta finansējuma prakse attiecināma uz saistītā atbalsta definēto darbības jomu, kas aprakstīta XI pielikumā, donorvalsts iesniedz pierādījumus jebkuras prasības atbalstam, lai konstatētu, ka atbalsts patiesībā ir “nesaistīts” saskaņā ar XI pielikumā sniegto definīciju.

31.   Saistītā atbalsta veidi

Saistīto atbalstu var piešķirt turpmāk minētajos veidos:

a)

oficiāla atbalsta attīstības jomā (ODA) aizdevumi, kas definēti “Attīstības veicināšanas komitejas (DAC) pamatprincipos attiecībā uz saistīto finansēšanu un saistīto un daļēji nesaistīto oficiālo atbalstu attīstības jomā (1987)”;

b)

ODA dotācijas, kas definētas “DAC pamatprincipos attiecībā uz saistīto finansēšanu un saistīto un daļēji nesaistīto oficiālo atbalstu attīstības jomā (1987)”;

c)

citas oficiālās finanšu plūsmas (OOF), kas ietver dotācijas un aizdevumus, bet neietver oficiālā atbalstīta eksporta kredītus, kuri atbilst vienošanās noteikumiem; vai

d)

jebkura likumos paredzēta vai faktiska kombinācija (piemēram, sajaukums), ko kontrolē devējs, aizdevējs vai aizņēmējs un kas ietver vismaz divus iepriekšminētos un/vai šādas finansēšanas sastāvdaļas:

1)

eksporta kredītu, kas saņem oficiālu atbalstu ar tādiem tiešiem kredītiem/finansēšanu, refinansēšanu, procentu likmju atbalstu, garantiju vai apdrošināšanu, uz ko attiecas vienošanās;

2)

citus līdzekļus ar tirgus nosacījumiem vai tādiem, kas ir tuvu tiem, vai naudas maksājumus no pircēja.

32.   Saistītā finansēšana

a)

Saistīto finansēšanu var īstenot dažādos veidos, tostarp kā jauktus kredītus, jaukto finansēšanu, kopfinansēšanu, paralēlo finansēšanu vai atsevišķi integrētus darījumus. Saistītās finansēšanas raksturīgākās iezīmes ir šādas:

koncesijas sastāvdaļa, kas ar likumu vai faktiski saistīta ar nekoncesijas sastāvdaļu,

viena tāda daļa vai visi finansēšanas pasākumi, kas būtībā ir saistītais atbalsts,

koncesijas līdzekļi, kas ir pieejami tikai tad, ja saistīto nekoncesijas sastāvdaļu ir pieņēmis saņēmējs.

b)

Saistību faktiski nosaka šādi faktori:

neoficiālas vienošanās pastāvēšana starp saņēmēju un devēju iestādi,

devēja nodoms veicināt finansēšanas pasākumu pieņemamību, izmantojot ODA,

efektīva visu finansēšanas pasākumu sasaistīšana ar pasūtītāju donorvalstī,

ODA sasaistošais statuss un katra finansēšanas darījuma konkursa vai līguma slēgšanas līdzekļi vai

jebkura cita prakse, kuru noteikusi DAC vai dalībnieki un kurā pastāv faktiska saistība vismaz starp divām finansēšanas sastāvdaļām.

c)

Saistības vai kombinācijas faktisku noteikšanu neliedz šādas darbības:

līguma sadalīšana, izmantojot atsevišķu viena līguma sastāvdaļu paziņošanu,

to līgumu sadalīšana, ko finansē vairākos posmos,

savstarpēji atkarīgu līguma daļu nepaziņošana,

nepaziņošana, kuras iemesls ir tas, ka finansēšanas pasākumu daļa ir nesaistīta.

33.   Valstu atbilstības kritēriji attiecībā uz saistīto atbalstu

a)

Saistītais atbalsts netiek piešķirts valstīm, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir pietiekams, lai tās nevarētu pretendēt uz 17 gadu aizdevumiem no Pasaules Bankas (5). Valsti pārklasificē tikai pēc tam, kad tās Pasaules Bankas kategorija nav mainījusies divus secīgus gadus.

b)

Klasificējot valstis, piemēro šādus darbības kritērijus un procedūras:

1)

klasifikāciju vienošanās mērķiem nosaka pēc NKI uz vienu iedzīvotāju, ko aprēķina Pasaules Banka aizņēmēju valstu Pasaules Bankas klasifikācijas nolūkā. Šo informāciju publisko sekretariāts;

2)

gadījumos, kad Pasaules Bankai nav pietiekamas informācijas, lai publicētu NKI uz vienu iedzīvotāju, Pasaules Banku lūdz aprēķināt, vai attiecīgās valsts NKI uz vienu iedzīvotāju ir augstāks vai zemāks par pašreizējo robežvērtību. Valsti klasificē atbilstoši šim aprēķinam, ja vien dalībnieki nelemj rīkoties savādāk;

3)

ja valsts tiesības uz saistīto atbalstu mainās saskaņā ar 33. panta a) punktu, pārklasifikācija stājas spēkā divas nedēļas pēc tam, kad sekretariāts visiem dalībniekiem paziņojis secinājumus, kas izriet no iepriekšminētajiem Pasaules Bankas datiem. Pirms pārklasifikācijas spēkā stāšanās dienas nevar izziņot saistītā atbalsta finansējumu valstij, kas tikko kvalificēta kā tiesīga saņemt atbalstu; pēc šīs dienas nevar izziņot saistītā atbalsta finansējumu jaunai izvirzītai valstij, izņemot atsevišķus darījumus, ko sedz saskaņā ar iepriekšēji piešķirtu kredītlīniju, kurus var paziņot līdz kredītlīnijas termiņa beigām (kas nav ilgāks par vienu gadu pēc piemērošanas dienas);

4)

gadījumos, kad Pasaules Banka pārskata skaitliskos datus, šādas pārskatīšanas neņem vērā attiecībā uz vienošanos. Tomēr klasifikāciju var mainīt ar kopīgu nostāju saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas no 55. līdz 60. pantam, un dalībnieki labvēlīgi izskata izmaiņas, kuru iemesls ir kļūdas un nolaidības, kas saistītas ar skaitliskiem datiem un atzītas tajā pašā gadā, kurā sekretariāts šos skaitliskos datus izplatīja pirmo reizi;

5)

neraugoties uz to valstu klasifikāciju, kas var vai nevar pretendēt uz saistīto atbalstu, dalībnieki izvairās no jebkādiem saistītā atbalsta kredītiem, kas atšķiras no tiešām dotācijām, pārtikas un humānās palīdzības, kā arī palīdzības, lai mazinātu kodolavāriju vai lielu rūpniecisku avāriju sekas vai novērstu šādas avārijas Baltkrievijā, Bulgārijā, Rumānijā, Krievijas Federācijā un Ukrainā. Ja šo valstu NKI uz vienu iedzīvotāju trīs secīgus gadus pārsniedz Pasaules Bankas slieksni, kas liedz saņemt 17 gadu kredītu, valsts tiesības uz šādiem kredītiem nosaka iepriekšminētā 33. panta a) punktā un b) punkta 1. līdz 4. apakšpunktā ietvertie noteikumi, kā arī citi šīs vienošanās nosacījumi par saistīto atbalstu (6).

34.   Projekta atbilstības kritēriji

a)

Saistīto atbalstu nesniedz valsts vai privātiem projektiem, kas parastos apstākļos būtu komerciāli dzīvotspējīgi, ja tos finansētu ar tirgus vai vienošanās nosacījumiem.

b)

Galvenie atbilstības kritēriji, lai saņemtu atbalstu, ir šādi:

projekts ir finansiāli dzīvotnespējīgs, t. i., projektam ar attiecīgu izcenojumu, kas noteikts atbilstoši tirgus principiem, nav iespējas ģenerēt pietiekamu naudas plūsmu, lai segtu projekta darbības izmaksas un lai apkalpotu izmantoto kapitālu, t. i., pirmais galvenais kritērijs, vai

pamatojoties uz saziņu ar citiem dalībniekiem, ir pamats secināt, ka iespēja projektu finansēt ar tirgus vai vienošanās nosacījumiem ir maz ticama, t. i., otrais galvenais kritērijs. Attiecībā uz projektiem, kas pārsniedz SDR 50 miljonus, izsverot šāda atbalsta piemērotību, īpaša uzmanība jāpievērš gaidāmajai finansējuma pieejamībai tirgū vai vienošanās noteikumiem.

c)

Šā panta b) punktā norādītie galvenie kritēriji ir paredzēti, lai aprakstītu, kā jāvērtē projekts, lai noteiktu, vai tas jāfinansē ar šādu atbalstu vai ar eksporta kredītiem atbilstoši tirgus vai vienošanās nosacījumiem. Izmantojot 48. līdz 50. pantā minēto apspriešanās procedūru, ir sagaidāms, ka laika gaitā tiks uzkrāta pieredze, kura attiecībā uz eksporta kredītu un atbalsta aģentūrām ļaus precīzāk definēt ex ante vadlīniju, kas attieksies uz šo divu kategoriju nošķiršanu attiecībā uz projektiem.

35.   Minimālais koncesijas līmenis

Dalībnieki nepiešķir saistīto atbalstu, ja koncesijas līmenis ir mazāks nekā 35 % vai 50 %, ja saņēmējvalsts ir vismazāk attīstītā valsts (LDC), izņemot turpmāk minētos gadījumus, uz kuriem arī neattiecas paziņošanas procedūras, kuras nosaka 47. panta a) punkts:

a)

tehniskā palīdzība: saistītais atbalsts, kurā oficiālais atbalsts attīstības jomā ietver tikai tehnisko sadarbību, kas ir mazāk nekā 3 % no kopējās darījuma vērtības vai SDR (īpašās aizņēmumtiesības) viens miljons, ņemot vērā mazāko; un

b)

mazi projekti: kapitāla projekti, kuru vērtība ir mazāka nekā SDR viens miljons un ko pilnībā finansē no attīstības palīdzības dotācijām.

36.   Izņēmumi attiecībā uz valstīm un projektiem, kas tiesīgi saņemt saistīto atbalstu

a)

Šīs vienošanās 33. un 34. panta noteikumi neattiecas uz saistīto atbalstu, ja koncesijas līmenis ir 80 % vai vairāk, izņemot attiecībā uz saistīto atbalstu, kas veido 32. pantā aprakstītās saistītās finansēšanas pasākumu daļu.

b)

Šīs vienošanās 34. panta noteikumi neattiecas uz saistīto atbalstu, kura vērtība ir mazāka par SDR diviem miljoniem, izņemot saistīto atbalstu, kas ir daļa no 32. pantā aprakstītās saistītās finansēšanas.

c)

Šīs vienošanās 33. un 34. panta noteikumi neattiecas uz saistīto atbalstu vismazāk attīstītām valstīm (LDC), kuras definējusi Apvienoto Nāciju Organizācija.

d)

Neierobežojot 33. un 34. panta darbību, dalībnieks izņēmuma kārtā drīkst piešķirt atbalstu, izmantojot vienu no šiem līdzekļiem:

kopīgās nostājas procedūru, kas definēta XI pielikumā un aprakstīta 55. līdz 60. pantā, vai

kā pamatojumu atbalsta piešķiršanai izmantojot ievērojamas dalībnieku daļas viedokli, kā aprakstīts 48. un 49. pantā, vai

vēstuli ESAO ģenerālsekretāram saskaņā ar 50. panta procedūrām, kas, kā uzskata dalībnieki, būs retas un neregulāras.

37.   Saistītā atbalsta koncesijas līmeņa aprēķins

Saistītā atbalsta koncesijas līmeni aprēķina, izmantojot to pašu metodi, ko DAC izmanto attiecībā uz dotācijas elementu, izņemot turpmāk izklāstīto.

a)

Diskonta likmi, ko izmanto, lai aprēķinātu aizdevuma koncesijas līmeni attiecīgā valūtā, t. i., atšķirīgo diskonta likmi (DDR), katru gadu izmaina 15. janvārī un aprēķina šādi:

vidējā CIRR vērtība + rezerve

Rezerve (R) ir atkarīga no atmaksas termiņiem (A) šādi:

A

R

mazāk nekā 15 gadi

0,75

no 15 līdz 20 gadiem neieskaitot

1,00

no 20 līdz 30 gadiem neieskaitot

1,15

30 gadi un vairāk

1,25

visām valūtām vidējo CIRR vērtību aprēķina, ņemot vērā vidējās mēnešu CIRR vērtības, kas ir spēkā sešu mēnešu periodā no iepriekšējā gada 15. augusta līdz pašreizējā gada 14. februārim. Pārrēķināto likmi, ieskaitot rezervi, noapaļo līdz tuvākajiem 10 bāzes punktiem. Ja valūtai ir vairāk par vienu CIRR, šim aprēķinam izmanto CIRR ilgākajam maksājuma termiņam, kas norādīts 20. panta a) punktā.

b)

Bāzes datums koncesijas līmeņa aprēķināšanai ir kredīta sākuma termiņš, kas norādīts XI pielikumā.

c)

Vispārējā saistīto finansēšanas pasākumu koncesijas līmeņa aprēķināšanas nolūkā attiecībā uz šādiem kredītiem, līdzekļiem un maksājumiem koncesijas līmeni uzskata par nulli:

eksporta kredītiem, kas atbilst vienošanās noteikumiem,

citiem līdzekļiem ar tirgus likmēm vai tādām likmēm, kas ir tuvu tirgus likmēm,

citiem valsts līdzekļiem ar koncesijas līmeni mazāku nekā 35. panta mazākais atļautais, izņemot saskaņošanas gadījumus,

pirmajai iemaksai no pircēja.

Maksājumus, ko kreditēšanas termiņa sākumā vai pirms tā neuzskata par pirmo iemaksu, neiekļauj koncesijas līmeņa aprēķinā.

d)

Diskonta likme saskaņošanā: saskaņojot atbalstu, vienādi saskaņošanas līdzekļi ar vienādu koncesijas līmeni, kas pārrēķināts ar attiecīgo diskonta likmi, kura ir spēkā saskaņošanas laikā.

e)

Vietējās izmaksas un trešās valsts iepirkumu iekļauj koncesijas līmeņa aprēķinā tikai tad, ja tos finansē devēja valsts.

f)

Vispārējo pasākumu koncesijas līmeni nosaka, reizinot katra pasākumu komponenta nominālvērtību ar attiecīgo katra komponenta koncesijas līmeni, saskaitot rezultātus un izdalot šo kopējo vērtību ar komponentu kopējo nominālvērtību.

g)

Diskonta likme attiecīgam atbalsta aizdevumam ir likme, kas ir spēkā paziņošanas laikā. Tomēr steidzamas paziņošanas gadījumos diskonta likme ir tā, kas spēkā laikā, kad tika noteikti atbalsta aizdevuma noteikumi. Diskonta likmes izmaiņas aizdevuma laikā neizmaina tā koncesijas līmeni.

h)

Ja valūtas maiņa ir izdarīta, pirms līgums ir noslēgts, paziņošanu pārskata. Diskonta likme, ko izmanto, lai aprēķinātu koncesijas līmeni, ir tā, ko piemēro pārskatīšanas dienā. Pārskatīšana nav vajadzīga, ja alternatīvā valūta un visa informācija, kas vajadzīga koncesijas līmeņa aprēķināšanai, ir norādīta sākotnējā paziņojumā.

i)

Neraugoties uz g) apakšpunktu, diskonta likme, ko izmanto, lai aprēķinātu to atsevišķo darījumu koncesijas līmeni, kuri iesākti saskaņā ar atbalsta kredītlīniju, ir likme, ko sākotnēji paziņoja attiecībā uz kredītlīniju.

38.   Saistītā atbalsta spēkā esības laiks

a)

Dalībnieki var noteikt noteikumus saistītam atbalstam ne ilgāk par diviem gadiem neatkarīgi no tā, vai tā ir saistīta ar atsevišķu darījumu finansēšanu vai atbalsta protokolu, atbalsta kredītlīniju vai līdzīgu vienošanos. Atbalsta protokola, atbalsta kredītlīnijas vai līdzīgas vienošanās gadījumā spēkā esības periods sākas to parakstīšanas dienā, kas jāpaziņo atbilstoši 47. pantam; kredītlīnijas paildzināšanu paziņo tā, it kā tas būtu jauns darījums, ar piezīmi, kas izskaidro, ka tā ir paildzināšana un ka to atjauno ar noteikumiem, kas atļauti paildzināšanas paziņošanas laikā. Atsevišķu darījumu, tajā skaitā to, kas paziņoti saskaņā ar atbalsta protokolu, atbalsta kredītlīniju vai līdzīgu vienošanos, gadījumā spēkā esības periods sākas dienā, kad saskaņā ar 46. vai attiecīgā gadījumā 47. pantu tiek paziņotas saistības.

b)

Valstij pirmo reizi zaudējot tiesības uz 17 gadu Pasaules Bankas aizdevumiem, pašreizējo un jauno saistītā atbalsta protokolu un kredītlīniju spēkā esību ierobežo līdz vienam gadam pēc dienas, kad iespējama pārklasifikācija atbilstoši 33. panta b) punktam.

c)

Šādu protokolu un kredītlīniju atjaunošana ir iespējama tikai ar nosacījumiem, kas ir saskaņā ar vienošanās 33. un 34. panta noteikumiem, pēc:

valstu pārklasifikācijas un

vienošanās noteikumu izmaiņām.

Šajos apstākļos pašreizējos noteikumus var saglabāt neatkarīgi no tās diskonta likmes izmaiņām, kas norādītas 37. pantā.

39.   Saskaņošana

Ņemot vērā dalībnieka starptautiskās saistības un saskaņā ar šīs vienošanās mērķi, dalībvalsts drīkst saskaņot, ievērojot 42. pantā noteiktās procedūras, finansiālos noteikumus, kurus piedāvā dalībvalsts vai valsts, kas nav vienošanās dalībniece.

IV   NODAĻA

PROCEDŪRAS

1. iedaļa.   Kopīgas procedūras eksporta kredītiem un atbalstam tirdzniecībai

40.   Paziņojumi

Paziņojumi, ko paredz šīs vienošanās procedūras, izdarāmi saskaņā ar V pielikumu, un tiem jāietver tajā paredzētā informācija, un to kopijas iesniedzamas sekretariātam.

41.   Informācija par oficiālo atbalstu

a)

Tiklīdz dalībvalsts sniedz oficiālo atbalstu, ko tā ir izziņojusi saskaņā ar 44. līdz 47. panta procedūrām, tā vienmēr atbilstīgi informē pārējās dalībvalstis, iekļaujot paziņojuma atsauces numuru attiecīgajā kreditoru izziņošanas sistēmas (CRS) 1C veidlapā.

b)

Apmainoties ar informāciju saskaņā ar 52. līdz 54. pantu, dalībvalsts informē pārējās valstis par kredīta noteikumiem, kurus tā paredz atbalstīt konkrētajā darījumā, un drīkst lūgt līdzīgu informāciju no pārējām dalībvalstīm.

42.   Saskaņošanas procedūras

a)

Pirms to finanšu noteikumu saskaņošanas, ko dalībnieks vai nepievienojusies valsts gatavojas piedāvāt saskaņā ar 18. un 39. pantu, dalībnieks veic visus saprātīgos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā apspriedes klātienē, kas aprakstītas 54. pantā, lai pārliecinātos, ka šos noteikumus oficiāli atbalsta un tie atbilst šādiem nosacījumiem:

1)

dalībnieks informē pārējos dalībniekus par noteikumiem, kurus tas plāno atbalstīt, ievērojot tādas pašas paziņošanas procedūras, kas tiek prasītas saskaņotajiem noteikumiem un nosacījumiem. Saskaņošanas gadījumā ar nepievienojušos valsti dalībnieks, kas veic saskaņošanu, ievēro tādas pašas paziņošanas procedūras, kādas tiktu prasītas, ja saskaņotos noteikumus būtu piedāvājis dalībnieks;

2)

neraugoties uz iepriekšminēto 1. apakšpunktu, ja piemērojamā paziņošanas procedūra prasītu saskaņošanu veicošajam dalībniekam aizkavēt saistības pēc pēdējā piedāvājumu iesniegšanas termiņa, saskaņošanu veicošajam dalībniekam par šādu nodomu jāinformē, cik ātri vien iespējams;

3)

ja ierosinātājs dalībnieks maina vai atsauc savu nodomu atbalstīt paziņotos noteikumus un nosacījumus, tam nekavējoties par to jāinformē pārējie dalībnieki.

b)

Dalībnieks, kas vēlas piedāvāt identiskus finansiālos noteikumus kā tie, par kuriem paziņots atbilstīgi 44. un 45. pantam, drīkst to darīt pēc šeit paredzētā nogaidīšanas perioda beigām. Šim dalībniekam jāpaziņo par savu nodomu, cik ātri vien iespējams.

43.   Īpašas apspriedes

a)

Dalībvalsts, kurai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka finanšu noteikumi, kurus piedāvā cita dalībvalsts (ierosinātāja dalībvalsts), ir labvēlīgāki nekā tie, ko paredz vienošanās, informē sekretariātu; sekretariāts nekavējoties padara šo informāciju pieejamu.

b)

Ierosinātāja dalībvalsts apliecina šā piedāvājuma finansiālos noteikumus divu darbdienu laikā pēc tam, kad informāciju paziņojis sekretariāts.

c)

Pēc ierosinātājas dalībvalsts paskaidrojuma jebkurš dalībnieks drīkst prasīt sekretariātam piecu darbdienu laikā sasaukt īpašu dalībvalstu sanāksmi, lai apspriestu šo jautājumu.

d)

Kamēr nav zināmi īpašās dalībvalstu sanāksmes pieņemtie lēmumi, finansiālie noteikumi, kas ietver oficiālu atbalstu, nestājas spēkā.

2. iedaļa.   Eksporta kredītu procedūras

44.   Iepriekšēja paziņošana ar apspriešanos

a)

Dalībnieks paziņo visiem pārējiem dalībniekiem vismaz desmit kalendārās dienas pirms jebkādu saistību uzņemšanās, ja tas plāno piemērot minimālo prēmijas standartu saskaņā ar 24. panta e) punkta pirmo ievilkumu vai 28. pantu atbilstīgi vienošanās V pielikumam. Ja kāds cits dalībnieks lūdz apspriedi šajā laika posmā, dalībnieks atkāpju ierosinātājs uzgaida papildu desmit kalendārās dienas. Ja piemērojamā MPR pēc riska samazināšanas/izslēgšanas ir mazāka par vai vienāda ar 75 % no MPR, kas veidotos, piemērojot pircēja valsts riska klasifikāciju bez jebkādas riska mazināšanas vai izslēgšanas, dalībnieks, kas izdara paziņojumu, informē visus citus dalībniekus vismaz 20 kalendārās dienas pirms jebkādu saistību uzņemšanās.

b)

Dalībnieks informē visus citus dalībniekus par galīgo lēmumu pēc apspriešanās, lai atvieglotu pieredzes kopuma pārskatīšanu saskaņā ar 66. pantu. Dalībnieki saglabā datus par savu pieredzi attiecībā uz prēmiju likmēm, par kurām paziņots saskaņā ar šā panta a) punktu.

45.   Iepriekšēja paziņošana bez apspriešanās

a)

Dalībnieks paziņo visiem pārējiem dalībniekiem vismaz desmit kalendārās dienas pirms jebkādu saistību uzņemšanās saskaņā ar V pielikumu, ja tas plāno:

1)

atbalstīt atmaksas termiņus, kuri ir ilgāki par pieciem gadiem, bet nepārsniedz astoņus ar pusi gadus, attiecībā uz I kategorijas valsti;

2)

piešķirt atbalstu spēkstacijai, kas nav kodolspēkstacija, ar atmaksu, kura ir ilgāka nekā attiecīgais 12. pantā pieļaujamais maksimums, bet nepārsniedz 12 gadus, kas noteikti 13. panta a) punktā;

3)

piešķirt atbalstu saskaņā ar 14. panta d) punktu;

4)

piemērot prēmijas likmi saskaņā ar 24. panta e) punkta otro ievilkumu;

5)

piemērot prēmijas likmi saskaņā ar 24. panta g) punktu.

b)

Ja ierosinātājs dalībnieks maina vai atsauc savu nodomu piešķirt atbalstu šādam darījumam, tas nekavējoties informē visus pārējos dalībniekus.

3. iedaļa.   Procedūras atbalstam tirdzniecības jomā

46.   Iepriekšēja paziņošana

a)

Dalībnieks sniedz iepriekšēju paziņojumu, ja tas plāno piešķirt oficiālu atbalstu:

tādam nesaistītajam atbalstam tirdzniecības jomā, kura vērtība ir SDR divi miljoni vai vairāk un koncesijas līmenis ir mazāks nekā 80 %,

tādam nesaistītajam atbalstam tirdzniecības jomā, kura vērtība ir mazāka nekā SDR divi miljoni un kura dotācijas elements (ko definējusi DAC) ir mazāks nekā 50 %,

tādam saistītajam atbalstam tirdzniecības jomā, kura vērtība ir SDR divi miljoni vai vairāk un koncesijas līmenis ir mazāks nekā 80 %, vai

tādam saistītajam atbalstam tirdzniecības jomā, kura vērtība ir mazāka nekā SDR divi miljoni un koncesijas līmenis ir mazāks nekā 50 %, izņemot 35. panta a) un b) punktā noteiktos gadījumus.

b)

Iepriekšēju paziņošanu veic vēlākais 30 darbdienas pirms piedāvājuma slēgšanas vai saistību uzņemšanās dienas, ņemot vērā agrāko termiņu.

c)

Ja dalībnieks ierosinājis mainīt vai atsaukt savu nodomu atbalstīt paziņotos noteikumus, tas nekavējoties atbilstīgi informē visus pārējos dalībniekus.

d)

Šā panta noteikumi attiecas uz saistīto atbalstu, kas veido tās saistītās finansēšanas pasākumu daļu, kura aprakstīta 32. pantā.

47.   Steidzama paziņošana

a)

Dalībnieks steidzami, proti, divu darbdienu laikā, paziņo visiem pārējiem dalībniekiem par saistībām, ja tas piešķir tādu saistīto atbalstu tirdzniecības jomā, kura vērtība ir:

SDR divi miljoni vai vairāk un koncesijas līmenis ir 80 % vai vairāk vai

mazāka nekā SDR divi miljoni un koncesijas līmenis ir 50 % vai vairāk, izņemot 35. panta a) un b) punktā minētos gadījumus.

b)

Dalībnieks arī nekavējoties paziņo visiem pārējiem dalībniekiem, ja tiek parakstīts atbalsta protokols, kredītlīnija vai līdzīga vienošanās.

c)

Iepriekšējs paziņojums nav jāizdara, ja dalībnieks plāno saskaņot finansiālos noteikumus, par kuriem izdarīts steidzams paziņojums.

4. iedaļa.   Saistītā atbalsta apspriešanas procedūras

48.   Apspriešanās mērķis

a)

Dalībnieks, kas cenšas noskaidrot iespējamo tirdzniecības pamatojumu attiecībā uz saistīto atbalstu, var lūgt nodrošināt pilnu atbalsta kvalitātes novērtējumu (sīki izklāstīts IX pielikumā).

b)

Turklāt dalībnieks var lūgt apspriešanos ar citiem dalībniekiem saskaņā ar 49. pantu. Tā ietver 54. pantā minētās mutvārdu apspriedes, lai izvērtētu:

pirmkārt, vai atbalsta piedāvājums atbilst 33. un 34. panta prasībām, un

vajadzības gadījumā, vai atbalsta piedāvājums ir pamatots, pat ja tas neatbilst 33. un 34. panta prasībām.

49.   Apspriešanās joma un grafiks

a)

Apspriežu laikā dalībnieks cita starpā var lūgt šādu informāciju:

sīki izstrādāta tehniski ekonomiska pamatojuma/projekta aplēses novērtējumu,

vai ir piedāvājums, kas konkurē ar atbalsta finansējumu vai finansēšanu bez koncesijas,

par sagaidāmiem ārvalstu valūtas ienākumiem vai uzkrājumiem no projekta,

vai ir sadarbība ar daudzpusējām organizācijām, piemēram, Pasaules Banku,

par starptautiskā konkurējošā piedāvājuma (ICB) klātbūtni, jo īpaši – ja donorvalsts piegādātājs ir zemākais novērtētais piedāvājums,

par saistībām attiecībā uz vidi,

par jebkādu privātā sektora līdzdalību un

koncesijas vai atbalsta kredītu paziņojumu grafiku (piemēram, seši mēneši līdz piedāvājuma slēgšanai vai saistību uzņemšanās dienai).

b)

Apspriešanos pabeidz un rezultātus attiecībā uz abiem 48. panta jautājumiem sekretariāts paziņo visiem dalībniekiem vismaz desmit darbdienas pirms piedāvājuma slēgšanas vai saistību uzņemšanās dienas, ņemot vērā agrāko termiņu. Ja starp pusēm, kas apspriežas, ir domstarpības, sekretariāts aicina citus dalībniekus paust savus viedokļus piecu darbdienu laikā. Tas ziņo šos viedokļus dalībniekam paziņotājam, kuram jāpārskata turpmākā rīcība, ja izrādās, ka atbalsts atbalsta piedāvājumam nav būtisks.

50.   Apspriežu rezultāts

a)

Donors, kas vēlas turpināt projektu, neraugoties uz to, ka nav būtiska atbalsta, sniedz iepriekšēju paziņojumu par saviem nodomiem pārējiem dalībniekiem ne vēlāk kā 60 kalendārās dienas pēc apspriedes pabeigšanas, t. i., priekšsēdētāja lēmuma pieņemšanas. Donors arī uzraksta vēstuli ESAO ģenerālsekretāram, kurā izklāsta apspriežu rezultātus un paskaidro valsts intereses, kas nav saistītas ar tirdzniecību un kas nosaka šādu rīcību. Dalībnieki uzskata, ka šādi gadījumi būs reti.

b)

Donors nekavējoties paziņo dalībniekiem, ka tas ir nosūtījis vēstuli ESAO ģenerālsekretāram, un tās kopiju pievieno paziņojumam. Ne donors, ne arī kāds cits dalībnieks neuzņemas saistītā atbalsta saistības desmit darbdienu laikā pēc tam, kad dalībniekiem sniegts šis paziņojums. Projektiem, attiecībā uz kuriem apspriešanās procesā ir noteikti konkurējoši komerciāli piedāvājumi, iepriekšminēto desmit darbdienu laikposmu pagarina līdz 15 dienām.

c)

Sekretariāts pārrauga apspriežu noriti un rezultātus.

5. iedaļa.   Informācijas apmaiņa par eksporta kredītiem un atbalstu tirdzniecības jomā

51.   Kontaktadreses

Visu saziņu veic starp katrā valstī izraudzītām kontaktadresēm, izmantojot tūlītējas saziņas līdzekļus, piemēram, OLIS, un ar to rīkojas konfidenciāli.

52.   Informācijas lūgumu saturs

a)

Dalībnieks var lūgt informāciju citam dalībniekam par attieksmi, kāda tam ir attiecībā uz trešo valsti, iestādi trešā valstī vai konkrētu uzņēmējdarbības īstenošanas paņēmienu.

b)

Dalībnieks, kas saņēmis pieteikumu oficiālam atbalstam, var lūgt informāciju citam dalībniekam, norādot visizdevīgākos kredīta noteikumus, ko dalībnieks informācijas lūguma iesniedzējs vēlētos atbalstīt.

c)

Ja informācijas lūgums ir iesniegts vairāk nekā vienam dalībniekam, tajā ietver adresātu sarakstu.

d)

Visu informācijas lūgumu kopijas nosūta sekretariātam.

53.   Atbilžu saturs

a)

Dalībnieks, kuram ir adresēts informācijas lūgums, atbild septiņu kalendāro dienu laikā un sniedz pēc iespējas vairāk informācijas. Atbildē iekļauj visprecīzākās norādes, ko dalībnieks var sniegt par lēmumu, kuru tas, iespējams, pieņems. Ja nepieciešams, pilna atbilde seko iespējami īsā laikā. Kopijas nosūta citiem informācijas lūguma adresātiem un sekretariātam.

b)

Ja atbilde uz informācijas lūgumu vēlāk kļūst par nederīgu jebkāda iemesla dēļ, piemēram:

pieteikums ir izdarīts, mainīts vai atsaukts vai

citi apstākļi tiek izskatīti,

atbildi sniedz nevilcinoties un kopijas sniedz visiem pārējiem informācijas lūguma adresātiem un sekretariātam.

54.   Mutvārdu apspriedes

a)

Dalībnieki vienojas labvēlīgi atbildēt uz lūgumiem pēc ātrām mutvārdu apspriedēm desmit darbdienu laikā.

b)

Lūgumu sasaukt mutvārdu apspriedi drīkst izteikt gan dalībnieki, gan nepievienojušās valstis. Apspriedes norit iespējami īsā laikā pēc desmit darbdienu laika posma beigām.

c)

Dalībnieku priekšsēdētājs ar sekretariātu saskaņo nepieciešamību pēc nepieciešamas turpmākas rīcības, piemēram, kopīgas nostājas. Sekretariāts nekavējoties paziņo apspriedes rezultātus.

55.   Kopīgo nostāju procedūras un veids

a)

Kopīgās nostājas priekšlikumi ir adresēti vienīgi sekretariātam. Kopīgās nostājas priekšlikumu sekretariāts nosūta visiem dalībniekiem un, ja tas attiecas uz saistīto atbalstu, uz visām DAC kontaktadresēm. OLIS kopīgo nostāju reģistra paziņojumu sadaļā nenorāda ierosinātāja identitāti. Sekretariāts tomēr var mutiski atklāt ierosinātāja identitāti dalībniekam vai DAC loceklim pēc pieprasījuma. Sekretariāts saglabā šādu pieprasījumu uzskaites datus.

b)

Kopīgās nostājas priekšlikumu datē, un tie ir šādā formātā:

atsauces numurs, “Kopīga nostāja”,

importētājvalsts un pircēja nosaukums,

iespējami precīzs projekta nosaukums vai apraksts, lai skaidri identificētu projektu,

noteikumi, ko paredz ierosinātāja valsts,

kopīgās nostājas priekšlikums,

zināmo konkurējošo solītāju valstiskā piederība un nosaukumi,

komerciālā un finanšu piedāvājuma slēgšanas diena un piedāvājuma numurs, cik vien tas ir zināms,

cita saistītā informācija, ieskaitot kopīgās nostājas iemeslus, projekta pētījumu pieejamību un/vai īpašus apstākļus.

c)

Kopīgās nostājas priekšlikumu, kas ierosināts saskaņā ar 33. panta b) punkta 4. apakšpunktu, adresē sekretariātam un kopijas nosūta pārējiem dalībniekiem. Dalībnieks, kas iesniedz kopīgās nostājas priekšlikumu, sniedz pilnu paskaidrojumu par iemesliem, kādēļ tas uzskata, ka valsts klasificēšanai jābūt atšķirīgai no 33. panta b) punktā izklāstītās procedūras.

d)

Sekretariāts publisko pieņemtās kopīgās nostājas.

56.   Atbildes uz kopīgo nostāju priekšlikumiem

a)

Atbildes sniedz 20 kalendāro dienu laikā, lai gan dalībnieki ir mudināti atbildēt uz kopīgās nostājas priekšlikumu iespējami ātrāk.

b)

Atbilde var būt lūgums pēc papildu informācijas, akcepts, noraidījums, kopīgās nostājas koriģēšanas priekšlikums vai alternatīvas kopīgās nostājas priekšlikums.

c)

Attiecībā uz dalībnieku, kas paziņo, ka tam nav nekādas nostājas, jo nav saskāries ar eksportētāju vai iestādi saņēmējā valstī saistībā ar atbalstu attiecīgajam projektam, uzskata, ka tas ir akceptējis kopīgās nostājas priekšlikumu.

57.   Kopīgo nostāju pieņemšana

a)

Pēc 20 kalendāro dienu laikposma sekretariāts informē visus dalībniekus par kopīgās nostājas priekšlikuma statusu. Ja kopīgo nostāju nav akceptējuši visi dalībnieki, bet neviens to nav noraidījis, priekšlikumu atstāj spēkā uz papildu astoņu kalendāro dienu laika posmu.

b)

Pēc šā papildu laikposma attiecībā uz dalībnieku, kas nav skaidri noraidījis kopīgās nostājas priekšlikumu, uzskata, ka tas ir pieņēmis kopīgo nostāju. Tomēr dalībnieks, arī dalībnieks ierosinātājs, savu kopīgās nostājas akceptu var noteikt atkarīgu no tā, vai viens vai vairāki dalībnieki sniedz skaidru akceptu.

c)

Ja dalībnieks neakceptē vienu vai vairākus kopīgās nostājas elementus, tas netieši akceptē visus pārējos kopīgās nostājas elementus. Saprotams, ka šāda daļēja akceptēšana var izraisīt to, ka citi dalībnieki maina savu attieksmi pret piedāvāto kopīgo nostāju. Visi dalībnieki var brīvi piedāvāt vai saskaņot noteikumus, uz kuriem neattiecas kopīgā nostāja.

d)

Kopīgo nostāju, kas netika pieņemta, var izskatīt no jauna, izmantojot 55. un 56. panta procedūras. Šādos apstākļos dalībnieki nav saistīti ar savu sākotnējo lēmumu.

58.   Domstarpības par kopīgajām nostājām

Ja ierosinātājs dalībnieks un dalībnieks, kas ir piedāvājis koriģēšanu vai alternatīvu, nevar vienoties par kopīgo nostāju papildu astoņu kalendāro dienu laikposmā, šo laikposmu var pagarināt ar abpusēju piekrišanu. Sekretariāts informē visus dalībniekus par jebkuru šādu pagarināšanu.

59.   Kopīgās nostājas piemērošanas diena

Sekretariāts informē visus dalībniekus par to, ka kopīgā nostāja stāsies spēkā vai ka tā ir noraidīta. Kopīgā nostāja stājas spēkā trīs kalendārās dienas pēc šā paziņojuma. Sekretariāts ar OLIS starpniecību paziņo pastāvīgi atjauninātus uzskaites datus par visām kopīgajām nostājām, attiecībā uz kurām ir panākta vienošanās vai par kurām nav nolemts.

60.   Kopīgo nostāju spēkā esība

a)

Kopīgā nostāja, tiklīdz panākta vienošanās par to, ir spēkā divus gadus no tās piemērošanas dienas, ja vien sekretariāts nav informēts par to, ka tā vairs nav saistoša un ka šo faktu ir akceptējuši visi dalībnieki. Kopīgā nostāja paliek spēkā papildu divu gadu laikposmā, ja dalībnieks lūdz pagarinājumu 14 kalendāro dienu laikā pēc sākotnējā beigu termiņa. Par turpmākiem pagarinājumiem var vienoties, izmantojot to pašu procedūru. Kopīgā nostāja, par kuru panākta vienošanās atbilstoši 33. panta b) punkta 4. apakšpunktam, ir spēkā līdz brīdim, kad ir pieejami Pasaules Bankas dati par nākamo gadu.

b)

Sekretariāts pārrauga kopīgo nostāju statusu un atbilstīgi informē dalībniekus, uzturot OLIS“spēkā esošo kopīgo nostāju statusa” sarakstu. Sekretariāts cita starpā veic šādas darbības:

pievieno jaunās kopīgās nostājas, kad tās ir akceptējuši dalībnieki,

atjaunina beigu datumu, ja dalībnieks lūdz pagarinājumu,

dzēš kopīgās nostājas, kuru termiņš ir beidzies,

katru ceturksni izdod kopīgo nostāju sarakstu, kuru termiņš beidzas nākamajā ceturksnī.

6. iedaļa.   Darbības noteikumi attiecībā uz minimālo procentu likmju (CIRR) paziņošanu

61.   Minimālo procentu likmju paziņošana

a)

To valūtu CIRR, kas noteiktas saskaņā ar 20. panta noteikumiem, vismaz reizi mēnesī nosūta sekretariātam, izmantojot tūlītējas saziņas līdzekļus, izsūtīšanai visiem dalībniekiem.

b)

Šādam paziņojumam jānonāk sekretariātā ne vēlāk kā piecas dienas pēc tā mēneša beigām, uz ko attiecas šī informācija. Tad sekretariāts nekavējoties informē visus dalībniekus par piemērojamajām likmēm.

62.   Procentu likmju piemērošanas diena

Jebkuras izmaiņas procentu likmēs stājas spēkā piecpadsmitajā dienā pēc katra mēneša beigām.

63.   Steidzamas procentu likmju izmaiņas

Ja tirgus norises nosaka vajadzību pēc to CIRR izmaiņu paziņošanas, kas notikušas attiecīgā mēneša laikā, izmainīto likmi ievieš desmit dienas pēc tam, kad paziņojumu par šo izmaiņu ir saņēmis sekretariāts.

7. iedaļa.   Pārskatīšana

64.   Vienošanās regulāra pārskatīšana

a)

Dalībnieki vismaz reizi gadā pārskata vienošanās darbību. Pārskatīšana parasti notiek katra gada otrajā ceturksnī. Pārskatīšanā dalībnieki cita starpā pārbauda paziņošanas procedūras, atkāpes, DDR sistēmas īstenošanu un darbību, noteikumus un procedūras attiecībā uz saistīto atbalstu, saskaņošanas jautājumus, iepriekšējās saistības, praksi attiecībā uz lauksaimniecības izstrādājumiem un plašākas vienošanās līdzdalības iespējas.

b)

Šo pārskatīšanu balsta uz informāciju par dalībnieku pieredzi un uz to priekšlikumiem, lai uzlabotu vienošanās darbību un efektivitāti. Dalībnieki ņem vērā vienošanās mērķus un dominējošo ekonomikas un monetāro stāvokli. Informācija un priekšlikumi, ko dalībnieki vēlas iesniegt šai pārskatīšanai, nonāk sekretariātā ne vēlāk kā četrdesmit piecas kalendārās dienas pirms pārskatīšanas dienas.

65.   Minimālo procentu likmju pārskatīšana

a)

Dalībnieki periodiski pārskata CIRR noteikšanas sistēmu, lai nodrošinātu, ka paziņotās likmes atspoguļo pašreizējos tirgus nosacījumus un atbilst spēkā esošo likmju noteikšanas pamatmērķiem. Šādas pārskatīšanas attiecas arī uz rezervi, kas jāpieskaita, piemērojot šīs likmes.

b)

Dalībnieks var iesniegt dalībnieku priekšsēdētājam argumentētu lūgumu pēc ārkārtējas pārskatīšanas, ja šis dalībnieks uzskata, ka vienas vai vairāku valūtu CIRR vairs neatspoguļo pašreizējos tirgus nosacījumus.

66.   Minimālo prēmiju likmju un saistītu jautājumu pārskatīšana

Dalībnieki regulāri pārrauga un pārskata visus prēmiju noteikumus un kārtību. Tas ietver šādus pasākumus:

a)

valsts riska modeļa metodikas pārskatīšanu attiecībā uz tās pamatotību, ņemot vērā pieredzi;

b)

minimālās prēmiju likmes valstij un valsts kredītriskam, lai laika gaitā tās pielāgotu ar mērķi nodrošināt, ka tās saglabājas kā precīzs riska mērs, ņemot vērā trīs PFT: naudas plūsmu un uzkrājuma pieejas, un attiecīgā gadījumā privātā tirgus rādītājus;

c)

MPR izmaiņas, kas ņem vērā eksporta kredītu produktu atšķirīgo kvalitāti un nodrošinātā seguma procentuālo daļu; un

d)

uzkrāto pieredzi saistībā ar riska mazināšanu un/vai izslēgšanu, kā to nosaka 28. pants, un turpmāku konkrēto riska mazināšanas/izslēgšanas faktoru derīgumu un piemērotību. Lai palīdzētu pārskatīšanā, sekretariāts sniedz ziņojumus par visiem paziņojumiem.


(1)  Kā nosaka ESAO konvencijas 5. pants.

(2)  Balstoties uz Pasaules Bankas gada pārskatu par valstu iedalījumu, valstu kategorijas klasifikācijai tiks izmantots nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju; šie sliekšņi ir pieejami ESAO tīmekļa vietnē (www.oecd.org/ech/xcred).

(3)  Administratīviem mērķiem dažas valstis, kas parasti nesaņem valsts atbalstītus eksporta kredītus, drīkst neklasificēt.

(4)  Privātā tirgus rādītāji ir: valsts obligācijas, salīdzinājuma metode, zaudējumu tirgus un sindicētie aizdevumi.

(5)  Balstoties uz Pasaules Bankas gada pārskatu par valstu iedalījumu, lai noteiktu tiesības uz saistīto palīdzību, tiks izmantots nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju; šīs robežvērtības pieejamas ESAO tīmekļa vietnē (www.oecd.org/ech/xcred).

(6)  33. panta b) punkta 5. apakšpunkta izpratnē kodolspēkstacijas norakstīšanu var uzskatīt par humāno palīdzību. Kodolnegadījuma vai lielas rūpnieciskas katastrofas gadījumā, kas izraisa nopietnu pārrobežu piesārņojumu, jebkurš tās skartais dalībnieks drīkst piešķirt saistīto palīdzību, lai likvidētu vai mazinātu tās sekas. Gadījumā, ja pastāv ievērojams šādas avārijas risks, jebkurš potenciāli skarts dalībnieks, kas vēlas piešķirt palīdzību, lai novērstu tās notikšanu, iepriekš par to paziņo saskaņā ar 46. pantu. Citi dalībnieki labvēlīgi izskata saistītās palīdzības procedūru paātrināšanu saskaņā ar konkrētajiem apstākļiem.

I PIELIKUMS

NOZARES VIENOŠANĀS PAR EKSPORTA KREDĪTIEM KUĢIEM

I   NODAĻA

NOZARES VIENOŠANĀS DARBĪBAS JOMA

1.   Līdzdalība

Nozares vienošanās dalībnieki ir: Austrālija, Eiropas Savienība, Japāna, Koreja un Norvēģija.

2.   Piemērošanas joma

Šī nozares vienošanās, kas papildina vienošanos, nosaka konkrētas vadlīnijas oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem, kas attiecas uz šādiem eksporta līgumiem:

a)

ikvienu jaunu jūras kuģi ar 100 gt un vairāk, ko izmanto preču vai cilvēku pārvadāšanai vai īpašu pakalpojumu veikšanai (piemēram, zvejas kuģi, zivju pārstrādes bāzes kuģi, ledlauži un tādi kuģi kā bagari, kam, pateicoties to dzinējspēkam un vadīšanai (stūrēšanai), nemainīgi ir raksturīgas visas īpašības, lai tie būtu piemēroti patstāvīgai kuģošanai atklātā jūrā), velkoņiem, kuru jauda ir no 365 kilovatiem un vairāk, kā arī kuģu nepabeigtajiem korpusiem, kas ir peldoši un pārvietojami. Nozares vienošanās neattiecas uz karakuģiem. Nozares vienošanās neattiecas uz peldošām piestātnēm un mobilām piekrastes iekārtām, bet gadījumā, ja rastos problēmas saistībā ar eksporta kredītu piešķiršanu šīm iekārtām, nozares vienošanās dalībnieki (turpmāk – dalībnieki), izskatot ikviena dalībnieka pamatotu pieprasījumu, var nolemt, ka nozaru vienošanās attiecas uz minētajām iekārtām;

b)

jebkāda veida kuģa pārbūvi. Kuģa pārbūve nozīmē ikvienu pārbūvi, ko veic jūras kuģiem vairāk nekā ar 1 000 gt, ja pārbūves darbības rada būtiskas kravas izvietojuma, korpusa vai dzinēja sistēmas izmaiņas;

c)

1)

lai gan nozares vienošanās neietver kuģus, kas atbilst gaisa spilvena kuģu tipam, dalībniekiem ir atļauts piešķirt gaisa spilvena kuģiem eksporta kredītus ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā piešķirot tos kuģiem, kuri nozares vienošanās ziņā ir dominējošie. Tie apņemas samērīgi izmantot šo iespēju un nepiešķirt šādus kredīta nosacījumus gaisa spilvena kuģiem gadījumos, ja konstatē, ka nozares vienošanās noteikumu piemērošana nenodrošina konkurenci;

2)

attiecībā uz nozares vienošanos terminu “gaisa spilvena kuģis” definē šādi: amfībijas tipa transportlīdzeklis, kas sver vismaz 100 tonnu un ir izveidots tā, lai to pilnībā balstītu no transportlīdzekļa plūstošais gaiss, kas veido elastīgā gaisa spilvenu norobežojošā virsmā ietvertu kameru ap transportlīdzekļa perifēriju, un kuru virzīt uz priekšu un kontrolēt spēj dzenskrūves, no ventilatoriem pievadītais gaiss vai līdzīgas ierīces, zemei vai ūdens virsmai atrodoties zem transportlīdzekļa;

3)

ar to saprot, ka ir jāierobežo eksporta kredītu piešķiršana ar vienādiem nosacījumiem, ko ietver šī nozares vienošanās tiem gaisa spilvenu kuģiem, ko izmanto jūras ceļos un ceļos, kuri nav sauszemes ceļi, izņemot piekļūšanai kuģu piestātnēm, kas atrodas ne vairāk kā viena kilometra attālumā no ūdens.

II   NODAĻA

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ EKSPORTA KREDĪTIEM UN SAISTĪTO ATBALSTU

3.   Maksimālais atmaksas termiņš

Neatkarīgi no valstu klasifikācijas maksimālais atmaksas termiņš ir 12 gadi pēc piegādes.

4.   Skaidras naudas maksājumi

Veicot piegādi, dalībnieki pieprasa minimālo skaidras naudas maksājumu 20 % apmērā no līgumcenas.

5.   Pamatsummas atmaksa

Eksporta kredīta pamatsummu atmaksā parasti sešu mēnešu un ilgākais 12 mēnešu laikā, regulāri veicot vienādas iemaksas.

6.   Minimālā prēmija

Vienošanās noteikumus, kas attiecas uz minimālās prēmijas standartiem, nepiemēro, kamēr šos noteikumus nav papildus pārskatījuši šīs nozares vienošanās dalībnieki.

7.   Palīdzība

Ikvienam dalībniekam, kas vēlas piešķirt atbalstu, papildus vienošanās noteikumiem ir jāapstiprina, ka kreditēšanas periodā ar kuģi neveic darbības atvērtajā reģistrā un ka ir saņemts attiecīgs apliecinājums tam, ka galaīpašnieks dzīvo saņēmējvalstī, tas nav ārzemju meitasuzņēmums, kas neveic darbību un ir apņēmies nepārdot kuģi bez savas valdības apstiprinājuma.

III   NODAĻA

PROCEDŪRAS

8.   Paziņošana

Lai nodrošinātu pārredzamību, katrs dalībnieks papildus vienošanās noteikumiem un SRAB/Bernes savienības/ESAO kreditoru paziņošanas procedūras noteikumiem katru gadu sniedz informāciju par oficiāla atbalsta piešķiršanas sistēmu un par šīs nozares vienošanās piemērošanas līdzekļiem, tajā skaitā spēkā esošajām sistēmām.

9.   Pārskatīšana

a)

Nozares vienošanos pārskata katru gadu vai pēc kāda dalībnieka pieprasījuma ESAO Kuģu būves darba grupā un sniedz ziņojumu par to vienošanās dalībniekiem.

b)

Lai veicinātu vienotību un konsekvenci starp vienošanos un šo nozares vienošanos un ņemot vērā kuģu būves nozares specifiku, šīs nozares vienošanās un vienošanās dalībnieki vajadzības gadījumā apspriedīsies un veiks saskaņošanu.

c)

Pēc vienošanās dalībnieku lēmuma mainīt vienošanos šīs nozares vienošanās dalībnieki (dalībnieki) izskatīs šādu lēmumu un izvērtēs tā ietekmi uz nozares vienošanos. Kamēr minētā izvērtēšana nav pabeigta, vienošanās grozījumi uz šo nozares vienošanos neattieksies. Ja nozares vienošanās dalībniekiem vienošanās grozījumi ir pieņemami, viņi to paziņo rakstiski vienošanās dalībniekiem. Ja nozares vienošanās dalībniekiem vienošanās grozījumi nav pieņemami, ciktāl tie attiecas uz kuģu būvēšanu, viņi informē vienošanās dalībniekus par saviem iebildumiem un sāk sarunas ar tiem, lai jautājumiem rastu risinājumu. Gadījumā, ja abām grupām neizdodas vienoties, nozares vienošanās dalībnieku uzskati attiecībā uz grozījumu piemērošanu kuģu būvniecībai ir noteicošie.

d)

Pēc tam, kad stājas spēkā “Vienošanās par standarta konkurences noteikumu ievērošanu komerciālās kuģu būvniecības un remonta nozarē”, šo nozares vienošanos pārstāj piemērot tiem dalībniekiem, kuriem pēc tiesiskā pamatojuma ir jāpiemēro 1994. gada Vienošanās par eksporta kredītu piešķiršanu kuģiem (C/WP6(94)6). Šie dalībnieki nekavējoties veic pārskatīšanu, lai saskaņotu 1994. gada vienošanos ar šo nozares vienošanos.

Pielikums

SAISTĪBAS TURPMĀKAJAM DARBAM

Papildus vienošanās turpmākajam darbam šīs nozares vienošanās dalībnieki apņemas:

a)

izstrādāt orientējošu sarakstu, iekļaujot tajā tādu veidu kuģus, kurus parasti uzskata par komerciāli neizdevīgiem, ņemot vērā saistītā atbalsta disciplīnas, ko paredz vienošanās;

b)

pārskatīt vienošanās noteikumus saistībā ar minimālās prēmijas standartiem, lai iekļautu tos šīs nozares vienošanās saturā;

c)

atkarībā no sasniegumiem attiecīgajās starptautiskajās sarunās apspriest citu minimālo likmju disciplīnu iekļaušanu, tajā skaitā īpašo tirgus procentu bāzes likmi un mainīgās likmes;

d)

apspriest ikgadējās iemaksas piemērošanu pamatsummas nomaksai.

II PIELIKUMS

NOZARES VIENOŠANĀS PAR EKSPORTA KREDĪTIEM KODOLSPĒKSTACIJĀM

I   NODAĻA

NOZARES VIENOŠANĀS DARBĪBAS JOMA

1.   Darbības joma

a)

Šī nozares vienošanās, kas papildina vienošanos:

izklāsta īpašas pamatnostādnes, ko piemēro valsts atbalstītiem eksporta kredītiem, kuri saistīti ar pabeigtu kodolspēkstaciju vai to daļu eksporta līgumiem, kas ietver visas sastāvdaļas, ierīces un pakalpojumus, tajā skaitā personālsastāva apmācību, kas vajadzīga šādu kodolspēkstaciju būvniecībai un ekspluatācijas uzsākšanai. Vienošanās arī nosaka noteikumus, ko piemēro atbalstam saistībā ar kodoldegvielu,

neattiecas uz priekšmetiem, par kuriem pircējs ir parasti atbildīgs, jo īpaši uz izmaksām, kas saistītas ar zemes apbūvi, ceļiem, ciemu būvniecību, elektrolīnijām un ūdens piegādi, kā arī izmaksām, kas izriet no oficiālām apstiprināšanas procedūrām (piemēram, novietojuma atļaujām, būvniecības atļaujām, degvielas iepildes atļaujām), izņemot:

gadījumos, kad kontrolcentra pircējs ir tas pats, kas spēkstacijas pircējs, un līgums ir noslēgts saistībā ar sākotnējo šīs spēkstacijas kontrolcentru, maksimālais atmaksas termiņš un minimālās procentu likmes par sākotnējo kontrolcentru ir tādas pašas kā kodolspēkstacijas gadījumā (t. i., 15 gadi un SCIRR likmes),

neattiecas uz apakšstacijām, transformatoriem un pārvades līnijām.

b)

Šo nozares vienošanos piemēro arī esošo kodolspēkstaciju modernizēšanai gadījumos, kad kopējā modernizācijas vērtība ir SDR 80 miljoni vai lielāka (X kategorija) un stacijas ekonomiskā darbība varētu tikt pagarināta vismaz par 15 gadiem. Ja kāds no šiem kritērijiem nav izpildīts, piemērojami vienošanās nosacījumi.

c)

Vienošanās noteikumus biežāk nekā nozares vienošanās noteikumus piemēro oficiālajam atbalstam, ko sniedz kodolspēkstacijas ekspluatācijas pārtraukšanai. Ekspluatācijas pārtraukšanu definē kā kodolspēkstacijas slēgšanu vai demontāžu. Vienošanās 55. līdz 60. pantā izklāstītās kopīgās nostājas procedūras sniedz iespēju ierobežot vai pagarināt atmaksas termiņus.

2.   Pārskatīšana

Dalībnieki regulāri pārskata nozares vienošanās noteikumus.

II   NODAĻA

EKSPORTA KREDĪTU UN SAISTĪTĀ ATBALSTA NOTEIKUMI

3.   Maksimālais atmaksas termiņš

Maksimālais atmaksas termiņš, neraugoties uz valstu klasifikāciju, ir piecpadsmit gadi.

4.   Pamatsummas un procentu atmaksa

a)

Eksporta kredīta pamatsumma atmaksājama vienādās daļās.

b)

Pamatsumma atmaksājama un procenti maksājami ne retāk kā katrus sešus mēnešus, un pirmais pamatsummas un procentu maksājums izdarāms ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc kredīta spēkā stāšanās dienas.

c)

Eksporta kredītiem, kas piešķirti nomas darījumu atbalstam, vienādi kombinēti pamatsummas un procentu maksājumi var tikt piemēroti vienādu pamatsummas atmaksu vietā, kā minēts a) apakšpunktā.

5.   Minimālās procentu likmes

a)

Dalībnieki, piešķirot oficiālo finansēšanas atbalstu ar tiešās finansēšanas, refinansēšanas vai procentu likmes atbalsta starpniecību, piemēro minimālās procentu likmes; dalībnieki piemēro attiecīgo speciālo tirgus procentu bāzes likmi (SCIRR). Ja nemainīgas SCIRR saistības ir sākotnēji noteiktas ilgākajam pieļaujamajam laika posmam, kas nepārsniedz 15 gadus, sākot no līguma piešķiršanas dienas, jebkuru oficiālo atbalstu atlikušajam aizdevuma laika posmam arī ierobežo tā, lai tas attiektos tikai uz garantijām vai procentu likmes atbalstu pie attiecīgās SCIRR, kura dominē jaunas procentu likmes noteikšanas brīdī.

b)

Ja oficiālais finansēšanas atbalsts piešķirts attiecībā uz iekārtām, kuras ir domātas daļējai kodolspēkstacijas apgādei un attiecībā uz kurām piegādātājs nav atbildīgs par ekspluatācijas uzsākšanu, minimālā procentu likme ir SCIRR atbilstoši šīs nozares vienošanās 6. pantam. Citā gadījumā dalībnieks var piedāvāt attiecīgo tirgus procentu bāzes likmi (CIRR) atbilstoši vienošanās 20. pantam, ja ilgākais pieļaujamais laika posms no līguma piešķiršanas dienas līdz pēdējai atmaksai nepārsniedz 10 gadus.

6.    SCIRR noteikšana

SCIRR nosaka nemainīgā līmenī, par 75 bāzes punktiem pārsniedzot attiecīgās valūtas CIRR, izņemot attiecībā uz Japānas jenu – par 40 bāzes punktiem pārsniedzot CIRR. Attiecībā uz valūtām, kurām ir vairāk nekā viena CIRR likme saskaņā ar vienošanās 20. panta a) punkta pirmo ievilkumu, SCIRR noteikšanai izmanto CIRR ilgākajam termiņam.

7.   Vietējās izmaksas un procentu kapitalizācija

Vienošanās 10. panta d) punkta noteikumi nav spēkā, ja oficiālo finansēšanas atbalstu piešķir, balstoties uz SCIRR. Oficiālais finansēšanas atbalsts, piemērojot citas likmes, nevis SCIRR, gan attiecībā uz vietējām izmaksām, gan attiecībā uz to procentu kapitalizāciju, kas uzkrāti pirms sākuma termiņa, kopsummā nedrīkst pārsniegt 15 % no eksporta vērtības.

8.   Oficiālais atbalsts kodoldegvielai

a)

Maksimālais atmaksas termiņš sākotnējai degvielas piegādei nepārsniedz četrus gadus pēc piegādes. Dalībnieks, kas piešķir oficiālo finansēšanas atbalstu sākotnējai degvielas piegādei, piemēro minimālās procentu likmes; dalībnieks piemēro attiecīgo CIRR. Sākotnēja degvielas piegāde nozīmē sākotnēji uzstādītu kodolaktīvo zonu un divas turpmākas atkārtotas uzpildes, kas kopā veido ne vairāk kā divas trešdaļas no kodolaktīvās zonas.

b)

Maksimālais atmaksas termiņš turpmākām atkārtotām kodoldegvielas uzpildēm ir seši mēneši. Ja ārkārtas apstākļos par piemērotiem uzskata ilgākus termiņus, bet jebkurā gadījumā ne garākus par diviem gadiem, piemēro vienošanās 44. pantā izklāstītās procedūras. Dalībnieks, kas sniedz oficiālo finansēšanas atbalstu turpmākai kodoldegvielas atkārtotai uzpildei, piemēro minimālās procentu likmes; dalībnieks piemēro attiecīgo CIRR.

c)

Oficiālo atbalstu atsevišķai urāna bagātināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nesniedz ar noteikumiem, kas ir izdevīgāki nekā tie, kurus piemēro kodoldegvielai.

d)

Atkārtotu apstrādi un izmantotās degvielas apsaimniekošanu (tajā skaitā atkritumu apglabāšanu) apmaksā skaidrā naudā.

e)

Dalībnieki nesniedz bezmaksas kodoldegvielu vai pakalpojumus.

9.   Palīdzība

Dalībnieki nesniedz palīdzības atbalstu, ja vien tas nav nesaistītas dotācijas veidā.

III   NODAĻA

PROCEDŪRAS

10.   Iepriekšēja apspriešanās

Atzīstot priekšrocības, kas var rasties, ja var panākt kopīgu nostāju par noteikumiem attiecībā uz kodolspēkstacijām, dalībnieki vienojas, ka visos gadījumos, kad ir nodoms piešķirt oficiālo atbalstu, iepriekš apspriedīsies.

11.   Iepriekšēja paziņošana

a)

Dalībnieks, kas ierosina iepriekšēju apspriešanos, vismaz desmit darbdienas pirms galīgā lēmuma pieņemšanas visiem pārējiem dalībniekiem paziņo noteikumus, ko tas plāno atbalstīt saskaņā ar vienošanās V pielikumu.

b)

Citi dalībnieki desmit dienu laikposmā, kas norādīts a) apakšpunktā, nepieņem galīgo lēmumu attiecībā uz noteikumiem, ko tie atbalstīs, bet piecu dienu laikā apmainās ar informāciju ar visiem pārējiem dalībniekiem, apspriežot atbilstošus kredīta noteikumus darījumam, lai panāktu kopēju nostāju attiecībā uz šiem noteikumiem.

c)

Ja desmit dienu laikposmā pēc sākotnējā paziņojuma saņemšanas, izmantojot minētos līdzekļus, kopīga nostāja nav panākta, katra dalībnieka, kas piedalās apspriešanā, galīgo lēmumu atliek uz papildu desmit darbdienām, kuru laikā mutvārdu apspriedēs cenšas panākt kopīgu nostāju.

III PIELIKUMS

NOZARES VIENOŠANĀS PAR EKSPORTA KREDĪTIEM CIVILIEM LIDAPARĀTIEM

1.   DAĻA

JAUNI, LIELI LIDAPARĀTI UN ŠĀDU LIDAPARĀTU DZINĒJI

I   NODAĻA

DARBĪBAS JOMA

1.   Darbības joma un veids

a)

Nozares vienošanās 1. daļa, kas papildina šo vienošanos, izklāsta īpašas pamatnostādnes, ko piemēro oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem, kas saistīti ar jaunu, lielu civilo lidaparātu, kuri uzskaitīti I papildinājumā, un šādiem lidaparātiem uzstādīto dzinēju pārdošanu vai nomu. Jauns lidaparāts ir ražotāja īpašumā esošs lidaparāts, t. i., lidaparāts, kas nav ticis piegādāts, ne arī iepriekš izmantots tam paredzētajam mērķim pasažieru un/vai kravas transportēšanā. Tas neizslēdz dalībnieka atbalstu saskaņā ar jaunam lidaparātam piemērojamiem noteikumiem darījumiem, kad, iepriekš informējot dalībnieku, ir noslēgtas pagaidu komerciālas vienošanās par finansējumu, jo oficiālā atbalsta piešķiršana ir aizkavējusies. Šādos gadījumos atmaksas termiņš, ieskaitot “kreditēšanas termiņa sākumu” un “galīgo atmaksas dienu”, būs tāds pats kā tad, ja oficiālais atbalsts lidaparāta pārdošanai vai nomai būtu piešķirts dienā, kad lidaparāts ir sākotnēji piegādāts.

b)

I nodaļas noteikumus piemēro arī dzinējiem un rezerves daļām, kas tiek uzskatītas par sākotnējā lidaparāta pasūtījuma sastāvdaļu, saskaņā ar šīs nozares vienošanās 3. daļas 33. panta noteikumiem. To nepiemēro lidojumu stimulatoriem, uz kuriem attiecas vienošanās noteikumi.

2.   Mērķis

Šīs nozares vienošanās daļas mērķis ir nodrošināt līdzsvaru, kas visos tirgos:

izlīdzina konkurences finanšu nosacījumus starp dalībniekiem,

dalībnieku starpā neitralizē finansējumu kā izvēles faktoru konkurējošiem lidaparātiem,

novērš konkurences kropļojumus.

II   NODAĻA

EKSPORTA KREDĪTU UN ATBALSTA NOTEIKUMI

3.   Pirmā iemaksa

a)

Dalībnieki pieprasa veikt pirmo iemaksu vismaz 15 % apmērā no lidaparāta kopējās cenas, kurā ietverta lidaparāta korpusa, jebkuru uzstādīto dzinēju, kā arī rezerves dzinēju un rezerves daļu cena, ciktāl minēts šīs nozares vienošanās 3. daļas 33. pantā.

b)

Oficiālo atbalstu pirmajai iemaksai var piešķirt tikai apdrošināšanas un garantiju veidā, t. i., kā tīro segumu, pret parastiem pirmskredīta riskiem.

4.   Maksimālais atmaksas termiņš

Maksimālais atmaksas termiņš ir 12 gadi.

5.   Atbilstošās valūtas

Valūtas, kurās atļauts piešķirt oficiālo finansēšanas atbalstu, ir ASV dolāri, euro un Apvienotās Karalistes mārciņas.

6.   Pamatsummas atmaksa

a)

Eksporta kredīta pamatsummu parasti atmaksā vienādās un regulārās daļās ne retāk kā reizi sešos mēnešos, un pirmā iemaksa jāveic ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc kreditēšanas termiņa sākuma. Nomas gadījumā šādu atmaksas profilu var piemērot tikai pamatsummai vai pamatsummas un procentu apvienotajiem maksājumiem.

b)

Dalībniekam, kas vēlas piešķirt atbalstu pamatsummas atmaksai ar noteikumiem, kas atšķiras no a) apakšpunktā noteiktajiem, jāievēro šādi nosacījumi:

1)

neviens atsevišķs maksājums vai maksājumu virkne sešu mēnešu periodā nedrīkst pārsniegt 25 % no pamatsummas, kas jāatmaksā atmaksas periodā;

2)

dalībniekam par to iepriekš jāpaziņo.

7.   Procentu maksājumi

a)

Procentus atmaksas periodā parasti nekapitalizē.

b)

Procenti maksājami ne retāk kā reizi sešos mēnešos, un pirmais maksājums jāveic ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc kreditēšanas termiņa sākuma.

c)

Dalībniekam, kas vēlas piešķirt atbalstu procentu maksājumiem ar noteikumiem, kas atšķiras no a) un b) apakšpunktā noteiktajiem, par to iepriekš jāpaziņo.

8.   Minimālās procentu likmes

a)

Dalībnieki, kas piešķir oficiālo finansēšanas atbalstu, kurš nepārsniedz 85 % no tā lidaparāta kopējās cenas, kas minēts nozares vienošanās 3. panta a) punktā, piemēro minimālās procentu likmes, kas nepārsniedz 62,5 % no kopējās lidaparāta cenas, ievērojot šādus nosacījumus:

ar atmaksas termiņu desmit gadi vai īsāku – TB10 + 120 bāzes punkti,

ar atmaksas termiņu, kas pārsniedz desmit gadus, līdz divpadsmit gadiem – TB10 + 175 bāzes punkti,

šajā kontekstā TB10 ir valdības ienākums no obligācijām desmit gadu periodā attiecīgajā valūtā (izņemot euro) pie nemainīga vidējā dzēšanas termiņa pēdējo divu kalendāro nedēļu laikā. Attiecībā uz euro TB10 nozīmē ienākumus no vērtspapīriem desmit gadu periodā, kas aprēķināti, balstoties uz pēdējo divu kalendāro nedēļu euro ienākumu līknes vidējo rādītāju, kuru Eurostat aprēķina, lai noteiktu euro CIRR. Visām valūtām piemēro iepriekš noteikto rezervi.

b)

Maksimālais lidaparāta kopējās cenas procentuālais apjoms, ko var finansēt ar minimālajām procentu likmēm, kuras noteiktas a) apakšpunktā, nevar pārsniegt 62,5 %, ja aizdevuma atmaksa ilgst visu finansēšanas laiku, un 42,5 %, ja aizdevuma atmaksa iekļauta vēlākajos maksājumos. Dalībnieki var arī brīvi izvēlēties atmaksas veidu, ņemot vērā maksimālo ierobežojumu, kas piemērojams šim modelim. Dalībnieks, kas piedāvā šādu piešķīrumu, paziņo citiem dalībniekiem summu, procentu likmi, datumu, kurā procentu likme ir noteikta, procentu spēkā esības laiku un atmaksas modeli. Dalībnieki pārskata abus ierobežojumus, katrā pārskatīšanā atbilstoši šīs nozares vienošanās 17. pantam pārbaudot, vai viens ierobežojums paredz lielākas priekšrocības nekā otrs, ar mērķi koriģēt izdevīgāko, nodrošinot lielāku līdzsvaru.

c)

Ievērojot 85 % robežvērtību, kas noteikta a) apakšpunktā:

1)

dalībnieki var piešķirt papildu oficiālo finansēšanas atbalstu veidā, kas ir pielīdzināms tam, kuru sniedz Private Export Funding Corporation (PEFCO). Pārējie dalībnieki regulāri saņem informāciju par PEFCO aizņēmumu izmaksām un piemērojamām aizdevumu likmēm, neieskaitot valsts garantiju maksas, kas ir spēkā attiecībā uz finansēšanu ar nemainīgām procentu likmēm tūlītējas izmaksas kredītiem, kas attiecas uz vairākām secīgām dienām, kā arī attiecībā uz līguma piedāvājumiem vai konkursa piedāvājumiem. Dalībnieks, kas piedāvā šādu piešķīrumu, paziņo citiem dalībniekiem summu, procentu likmi, datumu, kurā procentu likme ir noteikta, procentu likmes spēkā esības laiku un atmaksas modeli. Jebkurš dalībnieks, kurš saskaņo cita dalībnieka ierosinātu finansēšanu, saskaņo visus tās noteikumus, izņemot saistību piedāvājuma spēkā esības laiku, kā noteiks šīs nozares vienošanās 8. pantā;

2)

šīs paziņotās likmes piemēro visi dalībnieki, kamēr 24 mēnešu izmaksu procentu likme nav lielāka kā 225 bāzes punkti virs TB10. Gadījumā, ja 24 mēnešu likme pārsniedz 225 bāzes punktus, dalībnieki var brīvi piemērot 225 bāzes punktu likmi 24 mēnešu izmaksai un visas atbilstošās likmes, un tie nekavējoties apspriežas, lai rastu pastāvīgu risinājumu.

d)

Minimālajās procentu likmēs ietver kredīta apdrošināšanas prēmiju un garantiju maksas. Tomēr saistību un pārvaldības maksas neiekļauj procentu likmē.

9.   Procentu likmes koriģēšana

Minimālās procentu likmes, kas noteiktas šīs nozares vienošanās 8. pantā, pārskata reizi divās nedēļās. Ja vidējais valdības obligāciju ienākums attiecīgai valūtai pie nemainīga dzēšanas termiņa atšķiras par desmir bāzes punktiem vai vairāk jebkura divu nedēļu perioda beigās, šādas minimālās procentu likmes koriģē par to pašu bāzes punktu starpību, kas pieminēta iepriekš, un pārrēķināto likmi noapaļo līdz tuvākajiem pieciem punktiem.

10.   Eksporta kredītu/procentu likmju piedāvājumu spēkā esības laiks

Atbilstoši šīs nozares vienošanās 8. pantam noteikto minimālo procentu likmju piedāvājuma ilgums nepārsniedz trīs mēnešus.

11.   Procentu likmju piedāvājumu noteikšana un procentu likmju izvēle

a)

Dalībnieki var piešķirt oficiālo finansēšanas atbalstu saskaņā ar šīs nozares vienošanās 8. un 9. pantu ar procentu likmēm, kas piemērojamas dienā, kad attiecīgajam lidaparātam ir sniegts procentu likmes piedāvājums, ja piedāvājums ir pieņemts tā spēkā esības laikā atbilstoši šīs nozares vienošanās 10. pantam. Ja procentu likmes piedāvājums nav šādā veidā pieņemts, turpmākos procentu likmes piedāvājumus var sniegt līdz attiecīgā lidaparāta piegādes termiņam, bet ne vēlāk par to.

b)

Procentu likmes piedāvājumu var pieņemt un procentu likmi izvēlēties jebkurā laikā starp līguma parakstīšanu un attiecīgā lidaparāta piegādes termiņu. Likme, ko izvēlējies aizdevuma ņēmējs, nav atceļama.

12.   Tīrā seguma atbalsts

Dalībnieki var piešķirt oficiālo atbalstu vienīgi garantiju vai apdrošināšanas veidā, t. i., tīrais segums, uz kuru attiecas 85 % robežvērtība, kas noteikta šīs nozares vienošanās 8. panta a) punktā. Jebkurš dalībnieks, kas piešķir šādu atbalstu, paziņo citiem dalībniekiem summu, termiņu, valūtu un atmaksu un procentu likmju modeli.

13.   Konkurences atskaites punkts

Oficiāli atbalstītas konkurences gadījumā lidaparāti, kas ir lielo civilo lidaparātu sarakstā šīs nozares vienošanās I papildinājumā un kas konkurē ar citiem lidaparātiem, var izmantot tādus pašus kredīta noteikumus.

14.   Atmaksas riska garantija

Dalībnieki bez paziņošanas citiem dalībniekiem var lemt par garantiju, ko tie uzskata par pieņemamu, lai nodrošinātu atmaksas risku. Tie tomēr vienojas sniegt informāciju par šādu garantiju, ja to lūdz citi dalībnieki vai ja to uzskata par lietderīgu.

15.   Modeļu izmaiņas

Dalībnieki vienojas, ka, ja fiksētas procentu likmes piedāvājums ir izdarīts vai ir noslēgts attiecībā uz vienu lidaparāta veidu, tajā ietvertos noteikumus nevar pārnest uz citu veidu, kas nozīmē atšķirīgu modeļa apzīmējumu.

16.   Noma

Dalībnieki saskaņā ar citiem nozares vienošanās 1. daļas noteikumiem var piešķirt atbalstu finanšu nomai, pamatojoties uz tiem pašiem noteikumiem, kas piemērojami pirkuma līgumam.

17.   Palīdzība

Dalībnieki nepiešķir palīdzības atbalstu, ja vien tas nav nesaistītas dotācijas veidā. Tomēr dalībnieki labvēlīgi izskata jebkurus lūgumus pieņemt kopīgu nostāju attiecībā uz saistīto atbalstu humāniem mērķiem.

III   NODAĻA

PROCEDŪRAS

18.   Iepriekšēja paziņošana, saskaņošana un informācijas apmaiņa

Šai nozares vienošanās daļai piemēro iepriekšējas paziņošanas, saskaņošanas un informācijas apmaiņas procedūras, kas noteiktas vienošanās noteikumos. Turklāt dalībnieki var lūgt apspriedi, ja ir pamats uzskatīt, ka cits dalībnieks piedāvā oficiāli atbalstītu kredītu ar noteikumiem, kas neatbilst nozares vienošanās noteikumiem. Apspriede notiek desmit dienu laikā, bet citādi ievēro procedūras, kas izklāstītas vienošanās 54. pantā.

19.   Pārskatīšana

Dalībnieki katru gadu pārskata šīs nozares vienošanās procedūras un noteikumus, lai pietuvinātu tos tirgus nosacījumiem. Tomēr, ja tirgus nosacījumi vai ierastā finansēšanas prakse ievērojami izmainās, pārskatīšanu var lūgt jebkurā laikā.

2.   DAĻA

VISI JAUNIE LIDAPARĀTI, IZŅEMOT LIELOS LIDAPARĀTUS

IV   NODAĻA

DARBĪBAS JOMA

20.   Darbības joma un veids

Nozares vienošanās 2. daļa, kas papildina vienošanos, paredz īpašas pamatnostādnes, ko piemēro oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem attiecībā uz tādu jaunu lidaparātu pārdošanu vai nomu, uz kuriem neattiecas šīs nozares vienošanās 1. daļa. To nepiemēro transportlīdzekļiem uz gaisa spilveniem, kā arī lidojuma simulatoriem, uz kuriem attiecas vienošanās noteikumi.

21.   Labākie centieni

Šīs nodaļas noteikumi atspoguļo visdāsnākos noteikumus, ko dalībnieki var piedāvāt, piešķirot oficiālo atbalstu. Dalībnieki tomēr ievēro ierastos tirgus noteikumus attiecībā uz atšķirīgiem lidaparātu veidiem un dara visu, kas ir to spēkos, lai novērtu šo noteikumu pasliktināšanu.

22.   Lidaparātu kategorijas

Dalībnieki ir vienojušies par šādu lidaparātu iedalījumu kategorijās:

—   A kategorija: lidaparāti ar gāzturbīnu dzinēju, tostarp helikopteri (piemēram, lidaparāti ar turboreaktīvo dzinēju, ar turbopropelleru dzinēju un ar turboreaktīvo gaisa plūsmas dzinēju), parasti ar 30 līdz 70 sēdvietām,

—   B kategorija: citi lidaparāti ar turbodzinēju, tostarp helikopteri,

—   C kategorija: citi lidaparāti, tostarp helikopteri.

Paskaidrojošs A un B kategorijas lidaparātu saraksts ir dots I papildinājumā.

V   NODAĻA

EKSPORTA KREDĪTU UN ATBALSTA NOTEIKUMI

23.   Maksimālais atmaksas termiņš

Maksimālais atmaksas termiņš atšķiras atkarībā no lidaparāta kategorijas, ko nosaka pēc kritērijiem, kuri izklāstīti šīs nozares vienošanās 22. pantā.

a)

A kategorijas lidaparātam maksimālais atmaksas termiņš ir desmit gadi.

b)

B kategorijas lidaparātam maksimālais atmaksas termiņš ir septiņi gadi.

c)

C kategorijas lidaparātam maksimālais atmaksas termiņš ir pieci gadi.

24.   Pamatsummas atmaksa

a)

Eksporta kredīta pamatsumma parasti tiek maksāta vienādās un regulārās daļās ne retāk kā reizi sešos mēnešos, un pirmā iemaksa izdarāma ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc kredīta piešķiršanas dienas. Nomas gadījumā šāds atmaksas profils var tikt piemērots vai nu tikai pamatsummai, vai apvienoti pamatsummai un procentiem.

b)

Dalībniekam, kas vēlas atbalstīt pamatsummas atmaksu ar noteikumiem, kas atšķiras no a) apakšpunktā noteiktajiem, jāievēro šādi nosacījumi:

1)

neviens atsevišķs maksājums vai maksājumu sērija sešu mēnešu periodā nedrīkst pārsniegt 25 procentus no pamatsummas, kas atmaksājama atmaksas periodā;

2)

dalībniekam par to iepriekš jāpaziņo.

25.   Procentu samaksa

a)

Procentus atmaksas periodā parasti nekapitalizē.

b)

Procenti maksājami ne retāk kā reizi sešos mēnešos, un pirmais maksājums izdarāms ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc kredīta izsniegšanas datuma.

c)

Dalībniekam, kas vēlas atbalstīt procentu maksājumu ar noteikumiem, kas atšķiras no a) un b) apakšpunktā noteiktajiem, par to iepriekš jāpaziņo.

d)

Procentos neiekļauj:

1)

jebkādu maksājumu prēmijas vai cita maksājuma veidā par piegādātāja kredītu vai finanšu kredītu apdrošināšanu vai garantēšanu. Ja oficiālais atbalsts tiek sniegts ar tiešiem kredītiem/finansējumu vai refinansēšanu, prēmiju vai nu pievieno procentu likmes nominālvērtībai, vai tā ir atsevišķs maksājums; abas sastāvdaļas dalībniekiem jānosaka atsevišķi;

2)

jebkādus citus maksājumus, kā bankas nodevas vai komisijas attiecībā uz eksporta kredītu, kas nav gada vai pusgada bankas uzliktie maksājumi, kas veicami visu atmaksas periodu; un

3)

importētājas valsts oficiāli uzliktos ieturētos nodokļus.

26.   Minimālās procentu likmes

Dalībnieki, sniedzot oficiālo finansēšanas atbalstu, piemēro minimālās procentu likmes. Dalībnieki piemēro attiecīgo CIRR, kas norādīta vienošanās 20. pantā.

27.   Apdrošināšanas prēmija un garantijas maksas

Dalībnieki neatsakās daļēji vai pilnībā no apdrošināšanas prēmijas vai garantijas maksām.

28.   Atbalsts

Dalībnieki nesniedz palīdzības atbalstu, ja vien tas nav nesaistītas dotācijas veidā. Tomēr dalībnieki labvēlīgi izskata jebkurus lūgumus pieņemt kopīgu nostāju attiecībā uz saistīto atbalstu humāniem mērķiem.

VI   NODAĻA

PROCEDŪRAS

29.   Iepriekšēja paziņošana, saskaņošana un informācijas apmaiņa

Oficiāli atbalstītas pārdošanas vai nomas konkurences gadījumā lidaparāti, kas konkurē ar tiem, kas ir citā kategorijā, vai tiem, uz kuriem attiecas citas nozares vienošanās daļas, attiecīgajā konkrētajā pārdošanā vai nomā varēs gūt labumu no tiem pašiem noteikumiem kā citi lidaparāti. Šai nozares vienošanās daļai piemēro iepriekšējas paziņošanas, saskaņošanas un informācijas apmaiņas procedūras, kas izklāstītas vienošanās. Turklāt dalībnieki var lūgt apspriešanos, ja ir kāds pamats uzskatīt, ka cits dalībnieks piedāvā oficiāli atbalstītu kredītu ar noteikumiem, kas neatbilst nozares vienošanās noteikumiem. Apspriede notiek desmit dienu laikā, bet citādi ievēro procedūras, kas izklāstītas vienošanās 54. pantā.

30.   Pārskatīšana

Dalībnieki katru gadu pārskata šīs nozares vienošanās procedūras un noteikumus, lai pietuvinātu tos tirgus nosacījumiem. Tomēr, ja tirgus nosacījumi vai ierastā finansēšanas prakse ievērojami izmainās, pārskatīšanu var lūgt jebkurā laikā.

3.   DAĻA

LIETOTI LIDAPARĀTI, REZERVES DZINĒJI, REZERVES DAĻAS, APKOPE UN PAKALPOJUMU LĪGUMI

VII   NODAĻA

DARBĪBAS JOMA

31.   Piemērošanas veids un joma

Nozares vienošanās 3. daļa, kas papildina vienošanos, nosaka īpašas pamatnostādnes, ko piemēro oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem, kas attiecas uz lietotu lidaparātu pārdošanu vai nomu, kā arī rezerves dzinēju, rezerves daļu, apkopes un pakalpojumu līgumu pārdošanu vai nomu saistībā gan ar jaunu, gan izmantotu lidaparātu. Minētā daļa nav saistoša transportlīdzekļiem uz gaisa spilveniem, kā arī uz lidojuma stimulatoriem, uz kuriem attiecas vienošanās noteikumi. Nozares vienošanās 1. un 2. daļas attiecīgie noteikumi ir spēkā ar izņēmumu attiecībā uz turpmāk noteikto.

32.   Lietoti lidaparāti

Dalībnieki neatbalsta kredīta noteikumus, kas ir izdevīgāki nekā tie, kuri izklāstīti nozares vienošanās noteikumos attiecībā uz jauniem lidaparātiem. Šādi noteikumi attiecas īpaši uz lietotiem lidaparātiem.

a)

Lidaparāta vecums (gadi)

Parastais maksimālais atmaksas termiņš

 

Lieli lidaparāti

A kategorija

B kategorija

C kategorija

1

10

8

6

5

2

9

7

6

5

3

8

6

5

4

4

7

6

5

4

5–10

6

6

5

4

Vairāk nekā 10

5

5

4

3

Šos termiņus pārskata, ja tiek izmainīti maksimālie atmaksas termiņi jauniem lidaparātiem.

b)

Dalībnieki piemēro noteikumus, kas izklāstīti šīs nozares vienošanās 24. un 25. pantā.

c)

Dalībnieki, sniedzot oficiālu finansēšanas atbalstu, piemēro minimālās procentu likmes; dalībnieki piemēro attiecīgo CIRR, kas noteikta vienošanās 20. pantā.

33.   Rezerves dzinēji un rezerves daļas

a)

Šo priekšmetu finansēšana, kad skatīta kā daļa no sākotnējā lidaparāta pasūtījuma, var būt ar tādiem pašiem noteikumiem kā attiecībā uz lidaparātu. Tomēr šādos gadījumos dalībnieki arī ņem vērā katra lidaparāta veida parka lielumu, tajā skaitā lidaparātus, kurus paredzēts iegādāties, lidaparātus, uz kuriem jau attiecas noteikts pasūtījums vai kuri jau ir īpašumā, pamatojoties uz šādiem noteikumiem:

pirmajiem pieciem attiecīgā veida lidaparātiem parkā: 15 procenti no lidaparāta cenas, t. i., lidaparāta korpusa un uzstādītu dzinēju cenas, un

sestajam un turpmākajiem attiecīgā veida lidaparātiem parkā: 10 procenti no lidaparāta cenas, t. i., lidaparāta korpusa un uzstādītu dzinēju cenas.

b)

Ja šos priekšmetus nepasūta kopā ar lidaparātu, maksimālais atmaksas termiņš ir pieci gadi jauniem rezerves dzinējiem un divi gadi citām rezerves daļām.

c)

Atkāpjoties no iepriekšminētā b) apakšpunkta attiecībā uz jauniem rezerves dzinējiem lieliem lidaparātiem, dalībnieki var pārsniegt maksimālo piecu gadu atmaksas termiņu līdz pat trīs gadiem:

ja darījuma mazākā līguma vērtība ir lielāka nekā 20 miljoni ASV dolāru vai

vai ja tas attiecas vismaz uz četriem jauniem rezerves dzinējiem.

Līguma vērtību pārskata reizi divos gados un koriģē atbilstoši cenu eskalācijai.

d)

Dalībnieki patur tiesības mainīt savu praksi un saskaņot konkurējošo dalībnieku praksi attiecībā uz termiņu, kāds ir pirmajai tās pamatsummas atmaksai, kas saistīta ar rezerves dzinējiem un rezerves daļām.

34.   Apkope un pakalpojumu līgumi

Dalībnieki var piedāvāt oficiālu finansēšanas atbalstu ar atmaksas termiņu līdz diviem gadiem attiecībā uz apkopi un pakalpojumu līgumiem.

VIII   NODAĻA

PROCEDŪRAS

35.   Iepriekšēja paziņošana, saskaņošana un informācijas apmaiņa

Šai nozares vienošanās daļai piemēro iepriekšējas paziņošanas, saskaņošanas un informācijas apmaiņas procedūras, kas izklāstītas vienošanās. Turklāt dalībnieki var lūgt apspriešanos, ja ir kāds pamats uzskatīt, ka cits dalībnieks piedāvā oficiāli atbalstītu kredītu ar noteikumiem, kas neatbilst nozares vienošanās noteikumiem. Apspriede notiek desmit dienu laikā, bet citādi ievēro procedūras, kas izklāstītas vienošanās 54. pantā.

36.   Pārskatīšana

Dalībnieki katru gadu pārskata šīs nozares vienošanās procedūras un noteikumus, lai pietuvinātu tos tirgus nosacījumiem. Tomēr, ja tirgus nosacījumi vai ierastā finansēšanas prakse ievērojami izmainās, pārskatīšanu var lūgt jebkurā laikā.

I papildinājums

PASKAIDROJOŠS SARAKSTS

Dalībnieki katru gadu pārskata šīs nozares vienošanās procedūras un noteikumus, lai pietuvinātu tos tirgus nosacījumiem. Tomēr, ja tirgus nosacījumi vai ierastā finansēšanas prakse ievērojami izmainās, pārskatīšanu var lūgt jebkurā laikā.

LIELI CIVILIE LIDAPARĀTI

Ražotājs

Apzīmējums

Airbus

A 300

Airbus

A 310

Airbus

A 318

Airbus

A 319

Airbus

A 320

Airbus

A 321

Airbus

A 330

Airbus

A 340

Boeing

B 737

Boeing

B 747

Boeing

B 757

Boeing

B 767

Boeing

B 777

Boeing

B 707, 727

British Aerospace

RJ70

British Aerospace

RJ85

British Aerospace

RJ100

British Aerospace

RJ115

British Aerospace

BAe146

Fairchild Dornier

728 Jet

Fairchild Dornier

928 Jet

Fokker

F 70

Fokker

F 100

Lockheed

L-100

McDonnell Douglas

MD-80 sērija

McDonnell Douglas

MD-90 sērija

McDonnell Douglas

MD-11

McDonnell Douglas

DC-10

McDonnell Douglas

DC-9

Lockheed

L-1011

Ramaero

1.11-495

A KATEGORIJAS LIDAPARĀTI

Lidaparāti ar turbodzinēju (piemēram, lidaparāti ar turboreaktīvo dzinēju, ar turbopropellerdzinēju un ar turboventilatordzinēju), tajā skaitā helikopteri, galvenokārt ar trīsdesmit līdz septiņdesmit sēdekļiem. Ja tiek izstrādāts jauns liels turbodzinēja lidaparāts ar vairāk nekā septiņdesmit sēdekļiem, tūlītēja apspriešana notiek pēc lūguma, lai vienotos par šāda lidaparāta iekļaušanu šajā kategorijā vai šīs vienošanās 1. daļā, ņemot vērā konkurences stāvokli.

Ražotājs

Apzīmējums

Aeritalia

G 222

Aeritalia/Aerospatiale

ATR 42

Aeritalia/Aerospatiale

ATR 72

Aerospatiale/MBB

C160 Transall

De Havilland

Dash 8

De Havilland

Dash 8-100

De Havilland

Dash 8-200

De Havilland

Dash 8-300

Boeing Vertol

234 Chinook

Broman (U.S.)

BR 2000

British Aerospace

BAe ATP

British Aerospace

BAe 748

British Aerospace

BAe Jetstream 41

British Aerospace

BAe Jetstream 61

Canadair

CL 215T

Canadair

CL 415

Canadair

RJ

Casa

CN235

Dornier

DO 328

EH Industries

EH-101

Embraer

EMB 120 Brasilia

Embraer

EMB 145

Fairchild Dornier

528 Jet

Fairchild Dornier

328 Jet

Fokker

F 50

Fokker

F 27

Fokker

F 28

Gulfstream America

Gulfstream I-4

LET

610

Saab

SF 340

Saab

2000

Short

SD 3-30

Short

SD 3-60

Short

Sherpa

B KATEGORIJAS LIDAPARĀTI

Citi lidaparāti ar turbodzinēju, tostarp helikopteri.

Ražotājs

Apzīmējums

Aerospatiale

AS 332

Agusta

A 109, A 119

Beech

1900

Beech

Super King Air 300

Beech

Starship 1

Bell Helicopter

206B

Bell Helicopter

206L

Bell Helicopter

212

Bell Helicopter

230

Bell Helicopter

412

Bell Helicopter

430

Bell Helicopter

214

Bombardier/Canadair

Global Express

British Aerospace

BAe Jetstream 31

British Aerospace

BAe 125

British Aerospace

BAe 1000

British Aerospace

BAe Jetstream Super 31

Beech Aircraft Corpn d/b/a Raytheon Aircraft Co.

Hawker 1000

Beech Aircraft Corpn d/b/a Raytheon Aircraft Co.

Hawker 800

Beech Aircraft Corpn d/b/a Raytheon Aircraft Co.

King Air 350

Beech Aircraft Corpn d/b/a Raytheon Aircraft Co.

Beechjet 400 sērija

Beech Aircraft Corpn d/b/a Raytheon Aircraft Co.

Starship 2000A

Bell

B 407

Canadair

Challenger 601-3A

Canadair

Challenger 601-3R

Canadair

Challenger 604

Casa

C 212-200

Casa

C 212-300

Cessna

Citation

Cessna

441 Conquest III un Caravan 208 sērija

Claudius Dornier

CD2

Dassault Breguet

Falcon

Dornier

DO 228-200

Embraer

EMB 110 P2

Embraer/FAMA

CBA 123

Eurocopter

AS 350, AS 355, EC 120, AS 365, EC 135

Eurocopter

B0105LS

Fairchild

Merlin/300

Fairchild

Metro 25

Fairchild

Metro III V

Fairchild

Metro III

Fairchild

Metro III A

Fairchild

Merlin IVC-41

Gulfstream America

Gulfstream II, III, IV un V

IAI

Astra SP un SPX

IAI

Arava 101 B

Learjet

31A, 35A, 45 un 60 sērija

MBB

BK 117 C

MBB

BO 105 CBS

McDonnell Helicopter System

MD 902, MD 520, MD 600

Mitsubishi

Mu2 Marquise

Piaggio

P 180

Pilatus Britten-Norman

BN2T Islander

Piper

400 LS

Piper

T 1040

Piper

PA-42-100 (Cheyenne 400)

Piper

PA-42-720 (Cheyenne III A)

Piper

Cheyenne II

Reims

Cessna-Caravan II

SIAI-Marchetti

SF 600 Canguro

Short

Tucano

Westland

W30

IV PIELIKUMS

NOZARES VIENOŠANĀS PAR EKSPORTA KREDĪTIEM ATJAUNOJAMĀS ENERĢIJAS UN ŪDENSSAIMNIECĪBAS PROJEKTIEM, KAS IR SPĒKĀ UZ PĀRBAUDES LAIKU LĪDZ 2007. GADA 30. JŪNIJAM

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.   Piemērošanas joma

Šī nozares vienošanās, kas papildina vienošanos, nosaka finanšu noteikumus, kurus drīkst piemērot oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem, kas attiecas uz līgumiem par atjaunojamās enerģijas un ūdenssaimniecības projektiem; to nozaru, kas tiesīgas saņemt atbalstu, darbības joma ir noteikta 1. papildinājumā.

II   NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI EKSPORTA KREDĪTIEM

2.   Maksimālais atmaksas termiņš

Maksimālais atmaksas termiņš, neņemot vērā vienošanās 11. pantā noteikto valstu klasifikāciju, ir 15 gadi.

3.   Pamatsummas atmaksa un procentu atmaksa

a)

Eksporta kredīta pamatsummu nomaksā vienādās daļās.

b)

Pamatsumma maksājama un procenti samaksājami ne retāk kā reizi sešos mēnešos, un pirmais maksājums no pamatsummas un procentiem izdarāms ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc kredīta izsniegšanas dienas.

c)

Eksporta kredītiem, kas izsniegti nomas darījumu atbalstam, var tikt piemērota pamatsummas un procentu maksājumu vienādās daļās kombinācija tā vietā, lai izdarītu pamatsummas atmaksu vienādās daļās, kā noteikts a) apakšpunktā.

4.   Oficiālā finansēšanas atbalsta minimālās fiksētās procentu likmes

Dalībnieks, kas sniedz oficiālo finansēšanas atbalstu ar tiešā finansējuma, refinansēšanas vai procentu likmju atbalsta palīdzību, piemēro šādas minimālās procentu likmes:

a)

atmaksas termiņam līdz 12 gadiem ieskaitot dalībnieks piemēro atbilstīgo tirgus procentu bāzes likmi (CIRR) saskaņā ar vienošanās 20. pantu;

b)

atmaksas termiņam, kas pārsniedz 12 gadus un ir līdz 14 gadiem ieskaitot, visām valūtām piemēro virsmaksu 20 bāzes punktu apjomā virs CIRR;

c)

atmaksas termiņam, kas ilgāks nekā 14 gadi, visām valūtām piemēro atbilstīgo īpašo tirgus procentu bāzes likmi (SCIRR) saskaņā ar šīs nozares vienošanās 5. pantu.

5.   SCIRR noteikšana

SCIRR nosaka nemainīgā līmenī, par 75 bāzes punktiem pārsniedzot attiecīgās valūtas CIRR, izņemot attiecībā uz Japānas jenu – par 40 bāzes punktiem pārsniedzot CIRR. Attiecībā uz valūtām, kurām ir vairāk nekā viena CIRR likme saskaņā ar vienošanās 20. panta a) punkta pirmo ievilkumu, SCIRR noteikšanai izmanto CIRR ilgākajam termiņam.

III   NODAĻA

PROCEDŪRAS

6.   Iepriekšēja paziņošana bez apspriešanās

Dalībnieks informē visus pārējos dalībniekus vismaz desmit kalendārās dienas pirms jebkādu saistību uzņemšanās, uz kurām attiecas šīs nozares vienošanās darbības joma, saskaņā ar šā vienošanās V pielikumu.

IV   NODAĻA

PĀRSKATĪŠANA

7.   Pārbaudes laiks un uzraudzība

a)

Šīs nozares vienošanās finanšu noteikumi ir spēkā uz divu gadu pārbaudes laiku, t. i., no 2005. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam. Divu gadu pārbaudes laikā dalībnieki uzrauga šīs nozares vienošanās darbību, lai izvērtētu iegūto pieredzi.

b)

Pārbaudes laika beigās šie finanšu noteikumi nav spēkā, ja vien dalībnieki nevienojas par kādu no šādām izvēles iespējām:

turpināt pārbaudes laiku ar jebkādiem nepieciešamiem uzlabojumiem/izmaiņām vai

iekļaut finanšu noteikumus vienošanās saturā ar jebkādiem nepieciešamiem uzlabojumiem/izmaiņām.

c)

Sekretariāts ziņo par šo finanšu noteikumu īstenošanu.

1. papildinājums

NOZARES, KAS TIESĪGAS SAŅEMT ATBALSTU

Atbilstīgi nozaru vienošanā izklāstītajiem finanšu noteikumiem šādas atjaunojamās enerģijas un ūdenssaimniecības nozares ir tiesīgas saņemt atbalstu, ja no 2005. gada 1. jūlija minēto nozaru ietekme uz vidi ir saskaņā ar ESAO 2003. gada Ieteikumu par kopēju pieeju videi un oficiāli atb