3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/1

3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/2

(1)

Eiropas Komisija 2003. gada maijā pieņēma paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība (FLEGT). Priekšlikums ES rīcības plānam”, ar kuru aicināja pieņemt pasākumus nelikumīgas mežizstrādes novēršanai, izstrādājot brīvprātīgus partnerattiecību nolīgumus ar koksnes ražotājvalstīm. Padome 2003. gada oktobrī pieņēma secinājumus par minēto rīcības plānu (1), un Eiropas Parlaments 2005. gada 11. jūlijā šajā jautājumā pieņēma rezolūciju (2).

(2)

Padome 2005. gada 5. decembrī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas par partnerattiecību nolīgumiem, lai īstenotu ES rīcības plānu FLEGT.

(3)

Padome 2005. gada 20. decembrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 2173/2005 (3) par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Savienībā no valstīm, ar kurām Eiropas Savienība ir noslēgusi brīvprātīgus partnerattiecību nolīgumus.

(4)

Sarunas ar Centrālāfrikas Republiku ir pabeigtas, un Brīvprātīgs partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Centrālāfrikas Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (FLEGT) (turpmāk “nolīgums”) tika parafēts 2010. gada 21. decembrī.

(5)

Nolīgums būtu jāparaksta, ņemot vērā tā noslēgšanu,

3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/3

(1)

Līguma 43. panta 3. punktā paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) paredzēts, ka jāparedz pasākumi, kuri reglamentē piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, un jo īpaši Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) sagatavoto ziņojumu, kā arī ņemot vērā visus ieteikumus, kas saņemti no reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(3)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu zvejniecībām vai zvejniecību grupām un attiecīgā gadījumā jāparedz ar tām funkcionāli saistīti konkrēti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un pienācīgi ņemtu vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 2371/2002.

(4)

Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociāli ekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, ko ieinteresētās personas paudušas apspriešanās gaitā, jo īpaši sanāksmēs ar Zvejniecības un akvakultūras padomdevēju komiteju un attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(5)

Krājumiem, kuriem izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar minētajos plānos paredzētajiem noteikumiem. Tāpēc mencas krājumu nozvejas limiti un zvejas piepūles limiti Baltijas jūrā būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1098/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto (2) (turpmāk “Baltijas jūras mencu plāns”).

(6)

Ņemot vērā visjaunākos zinātniskos ieteikumus, ir iespējams uzsākt elastīgu Baltijas jūras mencu krājumu zvejas piepūles pārvaldi, neapdraudot Baltijas jūras mencu plāna mērķus un neradot lielāku zvejas izraisītu mirstību. Tāds elastīgums ļautu efektīvāk pārvaldīt zvejas piepūli gadījumos, kad kvotas dalībvalsts flotē nav vienlīdzīgi sadalītas, un veicinātu ātru reakciju uz kvotu apmaiņu. Tāpēc dalībvalstij būtu jāatļauj kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, piešķirt papildu dienas, ko kuģis drīkst pavadīt ārpus ostas, ja vienlīdzīgs dienu skaits ir noņemts citiem kuģiem, kas kuģo ar minētās dalībvalsts karogu.

(7)

Ņemot vērā visjaunākos zinātniskos ieteikumus, ir lietderīgi jau 2011. gadā ieviest šādu elastīgumu Baltijas jūras mencu krājuma zvejas piepūles pārvaldē. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Padomes Regulas (ES) Nr. 1124/2010 (2010. gada 29. novembris), ar ko 2011. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā (3), II pielikums.

(8)

Uz šajā regulā paredzēto zvejas iespēju izmantošanu būtu jāattiecina Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (4), un jo īpaši tās 33. un 34. pants attiecīgi par nozvejas un zvejas piepūles reģistrēšanu un informāciju par zvejas iespēju pilnīgas izmantošanas datiem. Tālab ir jāprecizē, kādi kodi attiecībā uz izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, dalībvalstīm jālieto, sūtot Komisijai datus.

(9)

Saskaņā ar 2. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (5), ir jānosaka krājumi, uz kuriem attiecas dažādi regulā minētie pasākumi.

(10)

Lai izvairītos no zvejas darbību pārtraukšanas un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, ir svarīgi minēto zveju sākt 2012. gada 1. janvārī. Tomēr, tā kā Regulu (ES) 1124/2010 piemēro no 2011. gada 1. janvāra, šīs regulas noteikumi, kas atļauj elastīgumu Baltijas jūras mencu krājuma zvejas piepūles pārvaldē, būtu jāpiemēro no 2011. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

a)

“Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zonas” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas definēti I pielikumā Padomes Regulā (EK) Nr. 2187/2005 (2005. gada 21. decembris), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā (6);

b)

“Baltijas jūra” ir ICES 22.–32. apakšrajons;

c)

“ES kuģis” ir zvejas kuģis, kas kuģo ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēts Savienībā;

d)

“kopējā pieļaujamā nozveja (KPN)” ir daudzums, ko katru gadu drīkst iegūt no katra krājuma;

e)

“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

f)

“diena ārpus ostas” ir ikviens nepārtraukts 24 stundu laikposms vai tā daļa, kad kuģis neatrodas ostā.

a)

zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b)

zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)

atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37., 105., 106. un 107. pantu.

a)

nozveju guvuši tādu dalībvalstu kuģi, kurām ir kvota, kas nav pilnībā apgūta; vai

b)

nozveja ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.

3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/12

(1)

Ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 810/2008 (2) 1. pantu ir atvērtas gada tarifu kvotas attiecībā uz augstas kvalitātes svaigu, atdzesētu vai saldētu liellopu gaļu, kas atbilst KN kodiem 0201 un 0202, produktiem, kas atbilst KN kodiem 0206 10 95 un 0206 29 91, kā arī attiecībā uz saldētu bifeļa gaļu bez kauliem, kura atbilst KN kodam 0202 30 90.

(2)

Ar Regulas (EK) Nr. 810/2008 2. panta a) punktu ir iedalītas 28 000 tonnas atkaulotai liellopu gaļai, kura atbilst KN kodiem 0201 30 00 un 0206 10 95 un kuras izcirtņi precīzi atbilst konkrētai definīcijai.

(3)

Nolīgumā vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Argentīnu atbilstīgi 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXIV panta 6. punktam un XXVIII pantam par koncesiju izmaiņām grafikos, kas attiecas uz Bulgāriju un Rumāniju saistībā ar šo valstu pievienošanos Eiropas Savienībai (3), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2011/769/ES (4), paredzēts par 1 500 tonnām palielināt valstij (Argentīnai) piešķirto ES tarifa kvotu “svaigai vai atdzesētai liellopu gaļai bez kauliem”. Pirmajos četros īstenošanas gados palielinājumam jābūt 2 000 tonnām gadā. Nolīgumā paredzēts arī izveidot valsts (Argentīnas) tarifa kvotu 200 tonnu apmērā saskaņā ar ES tarifa kvotu “saldētai bifeļu gaļai bez kauliem”, jo Argentīnai piešķirtā kvota attiecas arī uz “svaigu vai atdzesētu” gaļu.

(4)

Skaidrības labad ir lietderīgi norādīt bifeļu gaļas izcelsmes valsti.

(5)

Ar Regulas (EK) Nr. 810/2008 2. panta e) punktu ir piešķirta kvota 1 300 tonnu apmērā gaļai, kura atbilst KN kodiem 0201 20 90, 0201 30, 0202 20 90, 0202 30, 0206 10 95 un 0206 29 91 un kuras izcirtņi precīzi atbilst konkrētai definīcijai.

(6)

Nolīgumā vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi atbilstīgi 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV panta 6. punktam un XXVIII pantam par koncesiju izmaiņām grafikos, kas attiecas uz Bulgāriju un Rumāniju saistībā ar šo valstu pievienošanos Eiropas Savienībai (5), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu Nr. 2011/767/ES (6), paredzēts veikt izmaiņas definīcijā, kura attiecas uz ES tarifa kvotu 1 300 tonnu apmērā “augstas kvalitātes liellopu gaļai”.

(7)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 810/2008.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

regulas 1. panta 1. punktu groza šādi:

2)

regulas 2. pantu groza šādi:

3)

regulas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Importējot daudzumus, kas noteikti 1. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 2. panta a) līdz e) punktā un g) punktā, un produktus laižot brīvā apgrozībā, jāuzrāda importa licences, kas izdotas saskaņā ar 4. panta a) un b) apakšpunktu, kā arī šā panta 2. punktu.”;

4)

regulas 10. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz šīs regulas 1. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 2. panta a) līdz e) punktā un g) punktā minētajiem daudzumiem tiek piemēroti Regulas (EK) Nr. 376/2008, Regulas (EK) Nr. 1301/2006 III nodaļas un Regulas (EK) Nr. 382/2008 noteikumi, ja vien šī regula neparedz citādi.”;

5)

regulas 11. pantu groza šādi:

6)

regulas I pielikumā definīciju aizstāj ar šādu:

“… izcelsmes augstas kvalitātes liellopu gaļa

(attiecīgā definīcija)

vai Austrālijas izcelsmes bifeļu gaļa

vai Argentīnas izcelsmes bifeļu gaļa”;

7)

regulas II pielikuma pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

8)

regulas IV, V un VI pielikumā pēc kārtas numura un izcelsmes valsts pievieno:

“09.4004”

“Argentīna”.

3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/15

(1)

Komisijas 2006. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (2), ir noteikta nitrātu maksimāli pieļaujamā koncentrācija dažos lapu dārzeņos.

(2)

Dažos gadījumos, lai gan labas lauksaimniecības prakse ir pilnveidota, maksimāli pieļaujamā koncentrācija tiek pārsniegta, tāpēc atsevišķām dalībvalstīm piešķīra pagaidu atkāpi konkrētu lapu dārzeņu laišanai tirgū, kuri audzēti un paredzēti patēriņam attiecīgās valsts teritorijā un kuru nitrātu koncentrācija pārsniedz noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju.

(3)

Kopš maksimāli pieļaujamo koncentrāciju sāka piemērot salātiem un spinātiem, ir veiktas daudzas izmeklēšanas par faktoriem, kuri ietekmē nitrātu sastopamību salātos un spinātos, un pasākumiem, kas veicami, lai pēc iespējas mazinātu nitrātu sastopamību salātos un spinātos. Lai gan attiecībā uz labu lauksaimniecības praksi ir gūtas sekmes, lai mazinātu nitrātu sastopamību salātos un spinātos, un stingru šīs labās lauksaimniecības prakses piemērošanu, dažos Savienības reģionos nav iespējams konsekventi panākt tādu nitrātu koncentrāciju salātos un svaigos spinātos, kas būtu zemāka par patlaban noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju. Tam par iemeslu ir tas, ka klimatiskie un it īpaši gaismas apstākļi ir galvenie faktori, kas nosaka nitrātu sastopamību salātos un spinātos. Ražotājs nevar ietekmēt vai mainīt šos klimatiskos apstākļus.

(4)

Lai nodrošinātu aktuālu zinātnisku pamatojumu ilgtermiņa stratēģijai, kā pārvaldīt dārzeņos sastopamo nitrātu radīto risku, bija vajadzīgs Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) veikts zinātnisks riska novērtējums, kurā ņemta vērā jaunākā informācija. Šādā novērtējumā bija jāņem vērā visi saistītie apsvērumi par risku un priekšrocībām, piemēram, jāizvērtē nitrātu iespējamā nelabvēlīgā ietekme attiecībā pret dārzeņu patēriņa labvēlīgo ietekmi, tostarp antioksidējošo iedarbību vai citām īpašībām, kas kādā veidā varētu neitralizēt vai līdzsvarot no nitrātiem un to atvasinājumiem, nitrozosavienojumiem, izrietošos riskus.

(5)

Pēc Komisijas pieprasījuma Ekspertu grupa jautājumos par piesārņojumu pārtikas apritē (“ekspertu grupa”) 2008. gada 10. aprīlī pieņēma zinātnisku atzinumu par nitrātiem dārzeņos (3). Ekspertu grupa salīdzināja dārzeņos sastopamo nitrātu iedarbības riskus un priekšrocības. Kopumā domājams, ka aplēstā iedarbība no nitrātiem dārzeņos neradīs ievērojamu apdraudējumu veselībai, tāpēc dārzeņu patēriņa atzītā labvēlīgā ietekme dominē. Ekspertu grupa atzina, ka atsevišķos gadījumos (piemēram, ja vietējie/iekšzemes ražošanas apstākļi ir nelabvēlīgi) dārzeņiem, kuri veido lielo uztura daļu, vai personām, kuras uzturā patērē daudz dārzeņu, tostarp rukola salātus, būs vajadzīgs specifisks novērtējums.

(6)

Pēc pārrunām par piemērotiem pasākumiem un bažām, kas paustas attiecībā uz risku zīdaiņiem un maziem bērniem saistībā ar akūtu uztura iedarbību, Komisija aicināja EFSA sniegt papildu zinātnisku paziņojumu par nitrātiem dārzeņos, kurā sīkāk novērtēts iespējamais risks zīdaiņiem un maziem bērniem saistībā ar nitrātu sastopamību svaigos dārzeņos, apsverot arī akūtas uztura iedarbības iespēju, ņemot vērā jaunākos datus par nitrātu sastopamību dārzeņos, sīkākus datus par zīdaiņu un mazu bērnu dārzeņu patēriņu un iespēju noteikt vēl nedaudz augstāku nitrātu maksimāli pieļaujamo koncentrāciju lapu dārzeņos nekā patlaban noteiktā koncentrācija. Ekspertu grupa 2010. gada 1. decembrī pieņēma paziņojumu par iespējamu sabiedrības veselības apdraudējumu zīdaiņiem un maziem bērniem no nitrātu sastopamības lapu dārzeņos (4).

(7)

Minētajā paziņojumā ekspertu grupa secināja, ka pašreizējā vai paredzētajā maksimāli pieļaujamajā koncentrācijā nitrātu iedarbība no spinātiem, kas gatavoti no svaigiem spinātiem, domājams, neradīs bažas veselībai, tomēr nevar izslēgt risku zīdaiņiem, kuri spinātus ēd vairāk nekā vienā ēdienreizē dienā. EFSA norādīja, ka tā nebija ņēmusi vērā iespējamas nitrātu sastāva izmaiņas, kas rodas pārtikas apstrādē, piemēram, mazgājot, mizojot un/vai gatavojot, jo tas nebija iespējams reprezentatīvu datu trūkuma dēļ. Neņemot vērā pārtikas apstrādes kvantitatīvo ietekmi uz nitrātu līmeni, iedarbība var tikt pārvērtēta. Turklāt secināja, ka nitrātu līmenis salātos nerada bažas par bērnu veselību. Piemērojot pašreizējo maksimāli pieļaujamo nitrātu koncentrāciju salātos un spinātos vai paredzēto maksimālo koncentrāciju (par 500 mg/kg vairāk nekā patlaban), ietekme būtu minimāla.

(8)

Lai ražotājiem visos Eiropas Savienības reģionos nodrošinātu tiesisko noteiktību, kas stingri piemēro labu lauksaimniecības praksi, lai pēc iespējas mazinātu nitrātu sastopamību spinātos un salātos, ir lietderīgi mazliet paaugstināt maksimāli pieļaujamo nitrātu koncentrāciju svaigos spinātos un salātos, neapdraudot sabiedrības veselību.

(9)

Tā kā rukola salātos sastopamās nitrātu koncentrācijas nereti ir ļoti augstas, ir lietderīgi noteikt maksimāli pieļaujamo koncentrāciju rukola salātiem. Maksimāli pieļaujamā koncentrācija rukola salātiem būtu jāpārskata pēc diviem gadiem ar mērķi samazināt koncentrāciju, kad būs noteikti faktori, kuri ietekmē nitrātu sastopamību rukola salātos, un pilnībā īstenot labu lauksaimniecības praksi attiecībā uz rukola salātiem, lai samazinātu nitrātu koncentrāciju.

(10)

Komisija ir pilnvarojusi EFSA vienā datubāzē apkopot datus par visiem ar piesārņotājiem, tostarp nitrātiem, saistītiem gadījumiem, tāpēc ir lietderīgi šos rezultātus sūtīt tieši EFSA.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un ne Eiropas Parlaments, ne Padome pret tiem nav iebildusi,

1)

regulas 7. pantā 1., 2. un 3. punktu svītro;

2)

regulas 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis uzrauga nitrātu koncentrāciju dārzeņos, kas var saturēt ievērojamu nitrātu daudzumu, īpaši zaļo lapu dārzeņos, un rezultātus regulāri paziņo EFSA”;

3)

regulas pielikumā 1. sadaļu “Nitrāti” aizstāj ar sadaļu, kas iekļauta šīs regulas pielikumā.

3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/18

(1)

Komisijas 2006. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (2), ir noteikta dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PHB maksimāli pieļaujamā koncentrācija virknē pārtikas produktu.

(2)

Dioksīni attiecas uz 75 polihlordibenzo-p-dioksīnam (PHDD) radniecīgu vielu un 135 polihlordibenzofurānam (PHDF) radniecīgu vielu grupu, kurā 17 vielas uzskatāmas par toksiskām. Polihlorbifenili (PHB) ir 209 dažādu radniecīgu vielu grupa, ko var iedalīt divās grupās atbilstīgi minēto vielu toksikoloģiskajām īpašībām: 12 radniecīgajām vielām ir tādas pašas toksikoloģiskās īpašības kā dioksīniem, tāpēc tās bieži sauc par “dioksīniem līdzīgiem polihlorbifeniliem” (DL-PHB). Pērējiem PHB nepiemīt dioksīniem raksturīgais toksiskums, bet ir atšķirīgs toksikoloģiskās iedarbības raksturojums, tāpēc tos sauc par “PHB, kas nav līdzīgi dioksīniem” (DNL-PHB).

(3)

Katrai dioksīniem vai DL-PHB radniecīgai vielai ir atšķirīgs toksiskuma līmenis. Lai varētu novērtēt šo dažādo radniecīgo vielu toksiskumu un veicināt riska novērtējumu un reglamentējošu kontroli, tika ieviests toksiskuma ekvivalences koeficienta (TEF) jēdziens. Tāpēc analītiskos rezultātus attiecībā uz visiem toksikoloģiski bīstamajiem dioksīniem un dioksīniem līdzīgajiem PHB izsaka kā atsevišķu izrēķināmu vienību — THDD toksiskuma ekvivalentu (TEQ).

(4)

Pasaules Veselības organizācija (PTO) 2005. gada 28.–30. jūnijā organizēja ekspertu semināru par PTO 1998. gadā pieņemtajām TEF vērtībām. Vairākas TEF vērtības bija mainītas, īpaši PHB, oktahlorīdu radniecīgajām vielām un pentahlorfurāniem. Informācija par jauno TEF vērtību stāšanos spēkā un jaunākie dati par to sastopamību ir apkopoti Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātniskajā ziņojumā “Dioksīna līmeņa pārtikā un dzīvnieku barībā monitoringa rezultāti” (3). Tāpēc ir lietderīgi pārskatīt PHB maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, ņemot vērā šos jaunos datus.

(5)

EFSA Zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, pēc Komisijas pieprasījuma pieņēma atzinumu par DNL-PHB klātbūtni dzīvnieku barībā un pārtikā (4).

(6)

Sešu marķieru jeb PHB indikatoru (PHB 28, 52, 101, 138, 153 un 180) summa veido apmēram pusi no kopējās NDL-PHB klātbūtnes dzīvnieku barībā un pārtikā. Minēto summu uzskata par atbilstošu marķieri, lai noteiktu NDL-PHB sastopamību un ietekmi uz cilvēkiem, tāpēc tā būtu jānosaka kā maksimāli pieļaujamā koncentrācija.

(7)

Maksimāli pieļaujamo koncentrāciju nosaka, ņemot vērā jaunākos datus par sastopamību, kas apkopoti EFSA zinātniskajā ziņojumā “Dioksīna līmeņa pārtikā un dzīvnieku barībā monitoringa rezultāti” (5). Lai gan ir iespējams sasniegt zemāku kvantitatīvās noteikšanas robežu (LOQ), ir redzams, ka ievērojamā skaitā laboratoriju piemērotā LOQ ir 1 μg/kg tauku vai pat 2 μg/kg tauku. Ja analītisko rezultātu izsaka kā maksimālo robežu, dažos gadījumos noteiktais līmenis var pietuvoties maksimāli pieļaujamai koncentrācijai, ja maksimāli pieļaujamā koncentrācija būtu noteikta ļoti stingri, pat ja neviens PHB nav izteikts kā izrēķināma vienība. Tāpat ir pierādījies, ka informācija attiecībā uz atsevišķām pārtikas kategorijām nav īpaši plaša. Tāpēc būtu lietderīgi 3 gadu laikā pārskatīt maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, pamatojoties uz plašāku datubāzi, kurā dati apkopoti, izmantojot analīzes metodi, kas būtu pietiekami precīza, lai varētu noteikt zemus koncentrācijas līmeņus.

(8)

Somijai un Zviedrijai ir noteikta atkāpe attiecībā uz tādu Baltijas reģiona izcelsmes zivju laišanu tirgū, kuras ir paredzētas patēriņam to teritorijā un kurās dioksīnu koncentrācija ir lielāka nekā noteiktā maksimāli pieļaujamā dioksīnu un DL-PHB summas maksimāli pieļaujamā koncentrācija zivīs. Šīs dalībvalstis ir izpildījušas nosacījumus attiecībā uz patērētāju informēšanu par uztura ieteikumiem. Tās ik gadu paziņo Komisijai veiktā monitoringa rezultātus saistībā ar dioksīnu koncentrāciju Baltijas jūras reģiona zivīs, kā arī ziņo par pasākumiem, kas veikti, lai mazinātu Baltijas reģiona dioksīnu ietekmi uz cilvēkiem.

(9)

Pamatojoties uz Somijā un Zviedrijā veiktā dioksīnu un DL-PHB koncentrācijas monitoringa rezultātiem, atkāpes varētu noteikt tikai attiecībā uz konkrētām zivju sugām. Ņemot vērā dioksīnu noturīgo klātbūtni vidē un līdz ar to arī zivīs, minēto atkāpi ir lietderīgi noteikt uz neierobežotu laiku.

(10)

Attiecībā uz savvaļā nozvejotiem lašiem Latvija ir pieprasījusi tādu pašu atkāpi, kāda noteikta Somijai un Zviedrijai. Šajā saistībā Latvija ir pierādījusi, ka dioksīnu un DL-PHB ietekme uz cilvēkiem tās teritorijā nav lielāka par augstāko vidējo līmeni citās dalībvalstīs un ka tā ir ieviesusi sistēmu, lai nodrošinātu, ka patērētāji saņem pilnīgu informāciju par uztura ieteikumiem saistībā ar Baltijas reģiona zivju patēriņa ierobežojumiem attiecībā uz noteiktām mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, lai izvairītos no iespējama veselības apdraudējuma. Turklāt būtu jāveic dioksīnu un DL-PHB koncentrācijas monitorings Baltijas reģiona zivīs un jāpaziņo Komisijai tā rezultāti un pasākumi, kas veikti, lai mazinātu Baltijas reģiona zivīs esošo dioksīnu un DL-PHB iedarbību uz cilvēkiem. Ir ieviesti nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka zivis un zivju produkti, kuros pārsniegta ES maksimāli pieļaujamā PHB koncentrācija, netiek laisti tirgū pārējās dalībvalstīs.

(11)

Ņemot vērā to, ka NDL-PHB piesārņojums Baltijas reģiona zivīs ir līdzīgs dioksīnu un DL-PHB piesārņojumam un arī NDL-PHB klātbūtne vidē ir ļoti noturīga, attiecībā uz DNL-PHB ir lietderīgi noteikt tādu pašu atkāpi kā attiecībā uz dioksīnu un DL-PHB klātbūtni Baltijas reģiona zivīs.

(12)

EFSA ir saņēmusi pieprasījumu sniegt zinātnisku atzinumu par dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PHB klātbūtni aitu un briežu aknās un to, cik piemērota būtu maksimālās dioksīnu un PHB koncentrācijas noteikšana aknās un atvasinātos produktos attiecībā pret produktu nevis attiecībā pret tauku saturu, kā ir šobrīd. Tāpēc, kolīdz būs pieejams EFSA atzinums, būtu jāpārskata noteikumi attiecībā uz aknām un atvasinātiem produktiem, jo īpaši noteikumi attiecībā uz aitu un briežu aknām. Tikmēr maksimālo pieļaujamo dioksīnu un PHB koncentrāciju ir lietderīgi noteikt attiecībā pret tauku saturu.

(13)

Uz pārtikas produktiem, kuros ir mazāk nekā 1 % tauku, maksimāli pieļaujamā dioksīnu un PHB koncentrācija līdz šim neattiecās, jo šādu pārtikas produktu ietekme uz cilvēkiem parasti nav liela. Tomēr ir bijuši gadījumi, kad pārtikas produkta tauku saturs nepārsniedz 1 %, taču dioksīnu un DL-PHB koncentrācija šajos taukos ir ļoti augsta. Tāpēc šādos pārtikas produktos ir lietderīgi noteikt maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, bet tā jānosaka attiecībā pret produktu. Ņemot vērā to, ka dažos zema tauku satura pārtikas produktos maksimāli pieļaujamo koncentrāciju nosaka attiecībā pret produktu, maksimāli pieļaujamo koncentrāciju attiecībā pret produktu ir lietderīgi noteikt pārtikas produktiem, kuros nav vairāk kā 2 % tauku.

(14)

Ņemot vērā datus, kas iegūti, veicot dioksīnu un DL-PHB koncentrācijas zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā monitoringu, ir lietderīgi noteikt zemāku maksimāli pieļaujamo dioksīnu un DL-PHB koncentrāciju līmeņus zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā. Vācijas Federālais riska novērtēšanas institūts ir vērsies EFSA ar īpašu pieprasījumu izvērtēt risku, ko zīdaiņiem un maziem bērniem rada dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PHB klātbūtne zīdaiņu un bērnu pārtikā. Tāpēc noteikumi attiecībā uz zīdaiņu un mazu bērnu pārtiku būtu jāpārskata, kolīdz būs pieejams EFSA atzinums.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un ne Eiropas Parlaments, ne Padome pret tiem nav iebildusi,

1)

regulas 7. pantu groza šādi:

2)

Pielikumā izdara grozījumus saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/24

(1)

Ievērojot to, ka ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 562/2011 (3) pieņemtajā plānā 2012. gadam piegādes shēmas pārtikas izplatīšanai vistrūcīgākajām personām intervences krājumu pieejamība, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir ievērojami samazināta, ir lietderīgi pagarināt ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 945/2010 (4) pieņemtā 2011. gada plāna izpildes laikposmu, lai ļautu dalībvalstīm papildināt pārtiku, kas sadalāma galīgajiem saņēmējiem saskaņā ar 2012. gada plānu, ar resursiem, kas varētu tikt ietaupīti 2011. gada plāna ietvaros.

(2)

Konkursu procedūras pārsūdzēšanas un tiesvedības kavēšanās dēļ Grieķija nespēja pilnībā veikt maksājumus par dažiem pārtikas produktu iepirkumiem tirgū un izņemt no Savienības intervences krājumiem daļu no piešķirtā sviesta daudzuma. Grieķijas iestādes iesniedza Komisijai lūgumu pagarināt termiņu, kas noteikts 3. panta 3. punktā Komisijas 2010. gada 14. septembra Regulā (ES) Nr. 807/2010, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām Savienībā (5), un termiņu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 945/2010 4. pantā. Portugāle iesniedza līdzīgu lūgumu attiecībā uz maksājumu operāciju termiņu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 807/2010 3. panta 3. punktā. Ņemot vērā šo dalībvalstu grūto finansiālo stāvokli, ir lietderīgi ļaut tām pabeigt maksājumu operācijas par tirgū mobilizētajiem produktiem, kā arī ļaut izņemt atlikušos daudzumus no intervences krājumiem, lai tos varētu izmantot, palielinot vistrūcīgākajām personām sadalāmo pārtikas produktu apjomu. Tādēļ nepieciešams pagarināt abus minētos termiņus. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm, atkāpēm jāattiecas uz visām maksājumu operācijām par tirgū mobilizētajiem produktiem un visu piena produktu izņemšanu no intervences krājumiem saskaņā ar 2011. gada plānu. Noteiktais termiņš maksājumu operācijām par tirgū mobilizētajiem produktiem bija 1. septembris un piena produktu izņemšanai no Savienības intervences krājumiem – 30. septembris, tāpēc abas minētās atkāpes būtu jāpiemēro retrospektīvi.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

iekļauj šādu 3.a pantu:

“3.a pants

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 807/2010 3. panta 1. punkta, 2011. gada sadales plāna izpildes laikposms beidzas 2012. gada 29. februārī.”;

2)

regulas 4. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 807/2010 3. panta 2. punkta pirmās un trešās daļas, attiecībā uz 2011. gada sadales plānu sviesta un sausā vājpiena izņemšana no intervences krājumiem notiek no 2011. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim. Izdevumus, kas rodas, paturot piešķirtos sviesta un sausā vājpiena daudzumus intervences krājumos laikā no 30. septembra līdz datumam, kad notiek faktiskā izņemšana no intervences krājumiem, sedz dalībvalsts, kam produkti piešķirti saskaņā ar 2011. gada sadales plānu.”;

3)

iekļauj šādu 5.a pantu:

“5.a pants

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 807/2010 3. panta 3. punkta, attiecībā uz 2011. gada sadales plānu maksājumus, kas paredzēti pakalpojuma sniedzējam par produktu piegādi attiecībā uz produktiem, kas mobilizējami tirgū saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 807/2010 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) and iv) punktu, noslēdz līdz 2011. gada 31. decembrim.”

3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/26

3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/28

(1)

Saskaņā ar LESD 136. panta 1. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, var pieņemt īpašus pasākumus, lai stiprinātu to budžeta disciplīnas koordināciju un uzraudzību.

(2)

LESD 126. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta, un šim nolūkam minētajā pantā ir izklāstīta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Stabilitātes un izaugsmes pakts, kura korektīvajā daļā ir noteikta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošana, kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā ekonomisko situāciju.

(3)

Padome 2009. gada 27. aprīlī saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 6. punktu nolēma, ka Grieķijā ir pārmērīgs budžeta deficīts.

(4)

Padome 2010. gada 10. maijā saskaņā ar Līguma 126. panta 9. punktu un 136. pantu pieņēma Lēmumu 2010/320/ES (1), kas adresēts Grieķijai, lai pastiprinātu un paplašinātu fiskālo uzraudzību, un ar ko Grieķijai pieprasīja veikt tādus budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīga budžeta deficīta situāciju vēlākais līdz 2014. gadam. Padome noteica šādu pārmērīga deficīta novēršanas korekciju: valdības budžeta deficīts, kas 2010. gadā nepārsniedz EUR 18 508 miljonus, 2011. gadā – EUR 17 065 miljonus, 2012. gadā – EUR 14 916 miljonus, 2013. gadā – EUR 11 399 miljonus un 2014. gadā – EUR 6 385 miljonus.

(5)

Lēmums 2010/320/ES ir vairākkārt būtiski grozīts (2). Tā kā bija vajadzīgi jauni grozījumi, tad skaidrības labad tā redakcija tika pārstrādāta 2011. gada 12. jūlijā ar Padomes Lēmumu 2011/734/ES (3).

(6)

2011. gada septembrī kļuva skaidrs, ka, ņemot vērā budžeta izpildi līdz minētajam septembrim, turpinot līdzšinējo politiku, budžeta deficīts ievērojami pārsniegs deficīta mērķi 2011. gadam, apdraudot programmas kopējo uzticamību. 2011. gada oktobrī Grieķijas valdība paziņoja par pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt novirzes 2011. gada budžetā, un iesniedza 2012. gada budžeta projektu, kura mērķis ir ievērot ar Lēmumu 2010/320/ES 2012. gadam noteikto maksimāli pieļaujamo apjomu. Tiesību akti par šiem pasākumiem tiks pieņemti līdz 2011. gada oktobra beigām. Starp Grieķijas iestādēm un Komisijas dienestiem par šiem pasākumiem noritēja plašas apspriedes.

(7)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir lietderīgi grozīt vairākus Lēmuma 2011/734/ES aspektus, vienlaikus saglabājot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņu,

1)

pantā iekļauj šādu punktu:

“6.a   Grieķija nekavējoties pieņem un ievieš šādus pasākumus:

2)

panta 7. punktu groza šādi:

3)

panta 8. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

4)

pievieno šādu punktu:

“9.   Līdz 2012. gada jūnija beigām Grieķija pieņem šādus pasākumus:

3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/32

(1)

Padome saskaņā ar Vienotās rīcības 2008/851/KĀDP 6. panta 1. punktu ir pilnvarojusi Politikas un drošības komiteju (PDK) pieņemt lēmumus par ES spēku komandiera iecelšanu.

(2)

PDK 2011. gada 5. jūlijā pieņēma Lēmumu Atalanta/3/2011 (2), ieceļot kontradmirāli Thomas JUGEL par ES spēku komandieri Eiropas Savienības militārajai operācijai ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas un atturēt no šādiem nodarījumiem.

(3)

ES operācijas komandieris ir ieteicis iecelt kapteini Jorge MANSO par jauno ES spēku komandieri Eiropas Savienības militārajai operācijai ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas un atturēt no šādiem nodarījumiem.

(4)

ES Militārā komiteja atbalsta minēto ieteikumu.

(5)

Saskaņā ar 5. pantu 22. protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un ieviešanā,

3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/33

(1)

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (2) (turpmāk “nolīgums”) stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā.

(2)

Apvienotā lauksaimniecības komiteja, kas izveidota ar minētā nolīguma 6. pantu (turpmāk “komiteja”), ir atbildīga par nolīguma pārvaldību un tā pareizu darbību.

(3)

Saskaņā ar minētā nolīguma 6. panta 4. un 7. punktu Komiteja 2003. gada 21. oktobrī pieņēma savu iekšējo reglamentu (3) un izveidoja darba grupas, kas nepieciešamas nolīguma pielikumu pārvaldībai (4).

(4)

Bioloģisko produktu darba grupa ir sanākusi, lai izvērtētu jo īpaši 9. pielikuma piemērošanas jomu, abām līgumslēdzējām pusēm piemērojamos importēšanas noteikumus un informācijas apmaiņu starp tām un formulētu ieteikumus Komitejai par attiecīgu 9. pielikuma pielāgošanu.

(5)

Saskaņā ar nolīguma 11. pantu Komiteja var lemt par grozījumiem nolīguma pielikumos.

(6)

Eiropas Savienības delegācijas vadītājs Apvienotajā lauksaimniecības komitejā pauž Eiropas Savienības piekrišanu Apvienotās komitejas lēmuma projekta galīgajai versijai.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 (5) 37. pantā paredzētā komiteja,

3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/37

(1)

Saskaņā ar Finanšu regulas 75. pantu un Īstenošanas kārtības 90. panta 1. punktu, pirms uzņemties izdevumu saistības attiecībā uz Savienības budžetu, tiek pieņemts finansēšanas lēmums, kurā izklāstītas ar izdevumiem saistītās darbības būtiskās sastāvdaļas un kuru pieņem iestāde vai institūcijas, kam iestāde ir deleģējusi šīs pilnvaras.

(2)

Lēmumā 2009/470/EK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Savienības finansiālo ieguldījumu īpašos veterināros pasākumos, tostarp ārkārtas pasākumos. Lai iespējami drīz izskaustu putnu gripu, Savienībai būtu jāsniedz finansiālais atbalsts dalībvalstīm attiecināmo izdevumu segšanai. Minētā lēmuma 4. panta 3. punkta pirmajā un otrajā ievilkumā ir noteikumi par procentiem, kas jāpiemēro dalībvalstu izdevumiem.

(3)

Komisijas 2005. gada 28. februāra Regulas (EK) Nr. 349/2005, ar ko paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un cīņai pret noteiktām dzīvnieku slimībām atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK (2), 3. pantā paredzēti noteikumi par izdevumiem, uz kuriem attiecas Savienības finansiālā palīdzība.

(4)

Ar Komisijas 2011. gada 31. marta Īstenošanas lēmumu 2011/204/ES par Savienības finansiālo ieguldījumu ārkārtas pasākumiem putnu gripas apkarošanai Dānijā un Nīderlandē 2010. gadā (3) cita starpā piešķīra Savienības finansiālu ieguldījumu putnu gripas apkarošanas ārkārtas pasākumiem Nīderlandē 2010. gadā. Nīderlande 2011. gada 20. maijā iesniedza oficiālu kompensācijas pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. panta 1. un 2. punktu.

(5)

Savienības finansiālais ieguldījums jāizmaksā ar nosacījumu, ka plānotie pasākumi ir faktiski veikti un ka attiecīgās iestādes noteiktajā termiņā sniegušas visu vajadzīgo informāciju.

(6)

Nīderlande saskaņā ar Lēmuma 2009/470/EK 3. panta 4. punktu nekavējoties informēja Komisiju un citas dalībvalstis par pasākumiem, kas veikti, ievērojot Savienības tiesību aktus par paziņošanu un izskaušanu, un par to rezultātiem. Kā prasīts Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. pantā, kompensācijas pieprasījumam bija pievienots finanšu pārskats, apliecinājuma dokumenti, epidemioloģiskais ziņojums par katru saimniecību, kurā dzīvnieki nokauti vai iznīcināti, un attiecīgo revīziju rezultāti.

(7)

Komisijas apsvērumus, attiecināmo izdevumu aprēķina metodi un galīgos secinājumus Nīderlandes iestādēm paziņoja 2011. gada 8. augusta vēstulē. Nīderlande 2011. gada 16. augusta e-pasta vēstulē izteica piekrišanu.

(8)

Tāpēc tagad iespējams noteikt Savienības finansiālā atbalsta kopējo summu, kas paredzēta to attiecināmo izdevumu segšanai, kuri radušies, izskaužot putnu gripu Nīderlandē 2010. gadā.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/39

(1)

Saskaņā ar Finanšu regulas 75. pantu un Īstenošanas kārtības 90. panta 1. punktu pirms izdevumu saistību uzņemšanās no Savienības budžeta pieņem finansēšanas lēmumu, kurā izklāstītas būtiskās sastāvdaļas ar izdevumiem saistītajai darbībai un kuru pieņem iestāde vai institūcijas, kam iestāde ir deleģējusi šīs pilnvaras.

(2)

Lēmumā 2009/470/EK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Savienības finansiālo ieguldījumu īpašos veterināros pasākumos, tostarp ārkārtas pasākumos. Lai pēc iespējas drīz palīdzētu izskaust cūku vezikulāro slimību, Savienībai būtu jāsniedz finansiāls atbalsts dalībvalstīm attaisnoto izdevumu segšanai. Minētā lēmuma 3. panta 6. punkta pirmajā ievilkumā noteikts, kādi procenti jāpiemēro dalībvalstu izdevumiem.

(3)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 349/2005 (2) paredzēti noteikumi Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un cīņai pret konkrētām dzīvnieku slimībām atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK. Minētās regulas 3. pantā paredzēti noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem, par kuriem Savienība sniedz finansiālu atbalstu.

(4)

Saskaņā ar Komisijas 2010. gada 5. marta Lēmumu 2010/143/ES par Savienības finansiālo atbalstu ārkārtas pasākumiem cūku vezikulārās slimības apkarošanai Itālijā 2009. gadā (3) Savienība piešķīra finansiālu atbalstu Itālijai to izdevumu segšanai, kas radušies, īstenojot cūku vezikulārās slimības izskaušanas ārkārtas pasākumus.

(5)

Itālija 2010. gada 3. un 4. maijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. panta 1. un 2. punktu iesniedza oficiālu atmaksāšanas pieprasījumu. Komisijas galīgos secinājumus paziņoja Itālijai 2011. gada 29. jūnija e-pasta vēstulē. Itālija piekrita ar 2011. gada 23. augusta e-pasta vēstuli.

(6)

Savienības finansiālais ieguldījums jāizmaksā ar nosacījumu, ka plānotie pasākumi ir faktiski veikti un attiecīgās iestādes noteiktajā termiņā ir iesniegušas visu vajadzīgo informāciju.

(7)

Itālijas iestādes ir pilnībā izpildījušas Lēmuma 2009/470/EK 3. panta 4. punkta un Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. panta tehniskās un administratīvās prasības.

(8)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, tagad būtu jānosaka Savienības finansiālā ieguldījuma kopējā summa, kas paredzēta to attaisnoto izdevumu segšanai, kuri radušies, izskaužot cūku vezikulāro slimību Itālijā 2009. gadā.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/41

(1)

Saskaņā ar Finanšu regulas 75. pantu un Īstenošanas kārtības 90. panta 1. punktu pirms izdevumu saistību uzņemšanās no Savienības budžeta tiek pieņemts finansēšanas lēmums, kurā izklāstītas būtiskās sastāvdaļas ar izdevumiem saistītajai darbībai un kuru pieņem iestāde vai institūcijas, kam iestāde ir deleģējusi šīs pilnvaras.

(2)

Lēmumā 2009/470/EK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Savienības finansiālo ieguldījumu īpašos veterināros pasākumos, tostarp ārkārtas pasākumos. Lai pēc iespējas ātrāk izskaustu putnu gripu, Savienībai būtu jāsniedz finansiāls atbalsts dalībvalstīm attaisnoto izdevumu segšanai. Minētā lēmuma 4. panta 3. punkta pirmajā un otrajā ievilkumā ir paredzēts, cik lielu Savienības finansiālo ieguldījumu procentuālo daļu var izmaksāt, lai kompensētu dalībvalstu izmaksas.

(3)

Komisijas 2005. gada 28. februāra Regulas (EK) Nr. 349/2005, ar ko paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un cīņai pret noteiktām dzīvnieku slimībām atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK (2), 3. pantā paredzēti noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem, par kuriem Savienība sniedz finansiālu atbalstu.

(4)

Savienības finansiālais atbalsts ārkārtas pasākumiem putnu gripas apkarošanai Klopenburgā, Vācijā, 2008. gada decembrī un 2009. gada janvārī tika piešķirts ar Komisijas 2009. gada 29. jūlija Lēmumu 2009/581/EK par Kopienas finansiālo atbalstu ārkārtas pasākumiem putnu gripas apkarošanai Klopenburgā, Vācijā, 2008. gada decembrī un 2009. gada janvārī (3).

(5)

Vācija 2009. gada 3. septembrī iesniedza oficiālu atmaksāšanas pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. panta 1. un 2. punktu.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. pantu minēto Savienības finansiālo ieguldījumu izmaksā tikai tad, ja plānotie pasākumi ir faktiski veikti un attiecīgās iestādes noteiktajā termiņā ir sniegušas visu vajadzīgo informāciju.

(7)

Lēmums 2009/581/EK paredz, ka pirmais maksājums EUR 2 000 000 apmērā būtu jāizmaksā kā daļa no Savienības finansiālā ieguldījuma.

(8)

Finanšu revīzijā, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 349/2005 10. pantu veica Komisijas dienesti, tika konstatētas tikai nebūtiskas finansiālas nepilnības.

(9)

Tādējādi Vācija ir izpildījusi Lēmuma 2009/470/EK 3. panta 4. punktā un Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. pantā paredzētās tehniskās un administratīvās prasības.

(10)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, tagad būtu jānosaka Savienības finansiālā atbalsta otrais maksājums, lai segtu attaisnotos izdevumus, kas radušies saistībā ar putnu gripas izskaušanu Klopenburgā, Vācijā, 2008. gada decembrī un 2009. gada janvārī.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/43

(1)

Saskaņā ar Finanšu regulas 75. pantu un Īstenošanas kārtības 90. panta 1. punktu pirms izdevumu saistību uzņemšanās no Savienības budžeta pieņem finansēšanas lēmumu, kurā izklāstītas būtiskās sastāvdaļas ar izdevumiem saistītajai darbībai un kuru pieņem iestāde vai institūcijas, kam iestāde ir deleģējusi šīs pilnvaras.

(2)

Lēmumā 2009/470/EK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Savienības finansiālo ieguldījumu īpašos veterināros pasākumos, tostarp ārkārtas pasākumos. Lai pēc iespējas drīz palīdzētu izskaust Ņūkāslas slimību, Savienībai būtu jāsniedz finansiāls atbalsts dalībvalstīm attaisnoto izdevumu segšanai. Minētā lēmuma 3. panta 6. punkta pirmajā ievilkumā noteikts, kādi procenti jāpiemēro dalībvalstu izdevumiem.

(3)

Komisijas 2005. gada 28. februāra Regulas (EK) Nr. 349/2005, ar ko paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un cīņai pret noteiktām dzīvnieku slimībām atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK (2), 3. pantā paredzēti noteikumi par izdevumiem, uz kuriem attiecas Savienības finansiālais atbalsts.

(4)

Saskaņā ar Komisijas 2011. gada 1. aprīļa Īstenošanas lēmumu 2011/208/ES par Savienības finansiālo ieguldījumu ārkārtas pasākumiem Ņūkāslas slimības apkarošanai Spānijā 2009. gadā (3) Savienība cita starpā piešķīra finansiālu atbalstu Ņūkāslas slimības apkarošanas ārkārtas pasākumiem Spānijā 2009. gadā. Spānija 2011. gada 31. maijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. panta 1. un 2. punktu iesniedza oficiālu atmaksāšanas pieprasījumu.

(5)

Savienības finansiālais ieguldījums jāizmaksā ar nosacījumu, ka plānotie pasākumi ir faktiski veikti un attiecīgās iestādes noteiktajā termiņā ir iesniegušas visu vajadzīgo informāciju.

(6)

Spānija atbilstīgi Lēmuma 2009/470/EK 3. panta 4. punktam bez kavēšanās informēja Komisiju un pārējās dalībvalstis par pasākumiem, kurus veic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par paziņošanu un izskaušanu, kā arī par to rezultātiem. Atmaksāšanas pieprasījumam atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. panta prasībām bija pievienots finanšu pārskats, apliecinājuma dokumenti, epidemioloģiskais ziņojums par katru saimniecību, kurā dzīvnieki ir nokauti vai iznīcināti, kā arī attiecīgās revīzijas rezultāti.

(7)

Komisijas konstatējumus, attaisnoto izdevumu aprēķina metodi un galīgos secinājumus paziņoja Spānijai 2011. gada 20. oktobrī. Spānija piekrita ar 2011. gada 20. oktobra e-pasta vēstuli.

(8)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tagad var noteikt Savienības finansiālā atbalsta kopējo summu, kas paredzēta to attaisnoto izdevumu segšanai, kuri radušies saistībā ar Ņūkāslas slimības izskaušanu Spānijā 2009. gadā.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/45

(1)

Saskaņā ar Finanšu regulas 75. pantu un Īstenošanas kārtības 90. panta 1. punktu pirms izdevumu saistību uzņemšanās no Savienības budžeta tiek pieņemts finansēšanas lēmums, kurā izklāstītas būtiskās sastāvdaļas ar izdevumiem saistītajai darbībai un kuru pieņem iestāde vai institūcijas, kam iestāde ir deleģējusi šīs pilnvaras.

(2)

Lēmumā 2009/470/EK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Savienības finansiālo ieguldījumu īpašos veterināros pasākumos, tostarp ārkārtas pasākumos. Lai pēc iespējas ātrāk izskaustu putnu gripu, Savienībai būtu jāsniedz finansiāls atbalsts dalībvalstīm attaisnoto izdevumu segšanai. Minētā lēmuma 4. panta 3. punkta pirmajā un otrajā ievilkumā ir paredzēts, cik lielu Savienības finansiālo ieguldījumu procentuālo daļu var izmaksāt, lai kompensētu dalībvalstu izmaksas.

(3)

Komisijas 2005. gada 28. februāra Regulas (EK) Nr. 349/2005, ar ko paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un cīņai pret noteiktām dzīvnieku slimībām atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK (2), 3. pantā paredzēti noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem, par kuriem Savienība sniedz finansiālu atbalstu.

(4)

Savienības finansiālais atbalsts ārkārtas pasākumiem putnu gripas apkarošanai Spānijā 2009. gadā tika piešķirts ar Komisijas 2010. gada 5. marta Lēmumu 2010/148/ES par Savienības finansiālo atbalstu ārkārtas pasākumiem putnu gripas apkarošanai Čehijā, Vācijā, Spānijā, Francijā un Itālijā 2009. gadā (3).

(5)

Spānija 2010. gada 3. maijā iesniedza oficiālu atmaksāšanas pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. panta 1. un 2. punktu.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. pantu Savienības finansiālo ieguldījumu izmaksā tikai tad, ja plānotie pasākumi ir faktiski veikti un attiecīgās iestādes noteiktajā termiņā ir sniegušas visu vajadzīgo informāciju.

(7)

Finanšu revīzijā, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 349/2005 10. pantu veica Komisijas dienesti, tika konstatētas tikai nebūtiskas finansiālas nepilnības.

(8)

Tādējādi Spānija ir izpildījusi Lēmuma 2009/470/EK 3. panta 4. punktā un Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. pantā paredzētās tehniskās un administratīvās prasības.

(9)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, tagad būtu jānosaka Savienības finansiālā atbalsta pirmais maksājums Spānijai, lai segtu attaisnotos izdevumus, kas radušies saistībā ar putnu gripas izskaušanu 2009. gadā.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/47

(1)

Saskaņā ar Finanšu regulas 75. pantu un Īstenošanas kārtības 90. panta 1. punktu pirms izdevumu saistību uzņemšanās no Savienības budžeta tiek pieņemts finansēšanas lēmums, kurā izklāstītas būtiskās sastāvdaļas ar izdevumiem saistītajai darbībai un kuru pieņem iestāde vai institūcijas, kam iestāde ir deleģējusi šīs pilnvaras.

(2)

Lēmumā 2009/470/EK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Savienības finansiālo ieguldījumu īpašos veterināros pasākumos, tostarp ārkārtas pasākumos. Lai pēc iespējas ātrāk izskaustu putnu gripu, Savienībai būtu jāsniedz finansiāls atbalsts dalībvalstīm attaisnoto izdevumu segšanai. Minētā lēmuma 4. panta 3. punkta pirmajā un otrajā ievilkumā ir paredzēts, cik lielu Savienības finansiālo ieguldījumu procentuālo daļu var izmaksāt, lai kompensētu dalībvalstu izmaksas.

(3)

Komisijas 2005. gada 28. februāra Regulas (EK) Nr. 349/2005, ar ko paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un cīņai pret noteiktām dzīvnieku slimībām atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK (2), 3. pantā paredzēti noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem, par kuriem Savienība sniedz finansiālu atbalstu.

(4)

Savienības finansiālais ieguldījums ārkārtas pasākumiem putnu gripas apkarošanai Polijā 2007. gadā tika piešķirts ar Komisijas 2008. gada 27. jūnija Lēmumu 2008/557/EK par Kopienas finansiālo atbalstu ārkārtas pasākumiem putnu gripas apkarošanai Polijā 2007. gadā (3).

(5)

Polija 2008. gada 13. martā iesniedza oficiālu atmaksāšanas pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. panta 1. un 2. punktu.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. pantu Savienības finansiālo ieguldījumu izmaksā tikai tad, ja plānotie pasākumi ir faktiski veikti un attiecīgās iestādes noteiktajā termiņā ir sniegušas visu vajadzīgo informāciju.

(7)

Lēmums 2008/557/EK paredz, ka sākotnējais maksājums EUR 845 000 apmērā būtu jāizmaksā kā daļa no Savienības finansiālā ieguldījuma.

(8)

Finanšu revīzijā, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 349/2005 10. pantu veica Komisijas dienesti, tika konstatētas tikai nebūtiskas finansiālas nepilnības.

(9)

Tādējādi Polija ir pilnībā izpildījusi Lēmuma 2009/470/EK 3. panta 4. punktā un Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. pantā paredzētās tehniskās un administratīvās prasības.

(10)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, tagad būtu jānosaka Savienības finansiālā atbalsta otrais maksājums Polijai, lai segtu attaisnotos izdevumus, kas radušies saistībā ar putnu gripas izskaušanu 2007. gadā.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/49

(1)

Saskaņā ar Finanšu regulas 75. pantu un Īstenošanas kārtības 90. panta 1. punktu pirms izdevumu saistību uzņemšanās no Savienības budžeta tiek pieņemts finansēšanas lēmums, kurā izklāstītas būtiskās sastāvdaļas ar izdevumiem saistītajai darbībai un kuru pieņem iestāde vai institūcijas, kam iestāde ir deleģējusi šīs pilnvaras.

(2)

Lēmumā 2009/470/EK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Savienības finansiālo ieguldījumu īpašos veterināros pasākumos, tostarp ārkārtas pasākumos. Lai pēc iespējas ātrāk izskaustu infekciozā katarālā drudža izplatību, Savienībai būtu jāsniedz finansiāls atbalsts dalībvalstīm attaisnoto izdevumu segšanai. Minētā lēmuma 3. panta 6. punkta pirmajā ievilkumā ir paredzēts, cik lielu Savienības finansiālo ieguldījumu procentuālo daļu var izmaksāt, lai kompensētu dalībvalstu izmaksas.

(3)

Komisijas 2005. gada 28. februāra Regulas (EK) Nr. 349/2005, ar ko paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un cīņai pret noteiktām dzīvnieku slimībām atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK (2), 3. pantā paredzēti noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem, par kuriem Savienība sniedz finansiālu atbalstu.

(4)

Savienības finansiālais ieguldījums ārkārtas pasākumiem infekciozā katarālā drudža apkarošanai Vācijā 2007. gadā tika piešķirts ar Komisijas 2008. gada 5. jūnija Lēmumu 2008/444/EK par Kopienas finansiālo atbalstu infekciozā katarālā drudža apkarošanas ārkārtas pasākumiem Vācijā 2007. gadā (3).

(5)

Vācija 2008. gada 6. jūnijā iesniedza oficiālu atmaksāšanas pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. panta 1. un 2. punktu.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. pantu Savienības finansiālo ieguldījumu izmaksā tikai tad, ja plānotie pasākumi ir faktiski veikti un attiecīgās iestādes noteiktajā termiņā ir sniegušas visu vajadzīgo informāciju.

(7)

Lēmums 2008/444/EK paredz, ka pirmais maksājums EUR 950 000 apmērā būtu jāizmaksā kā daļa no Savienības finansiālā ieguldījuma.

(8)

Finanšu revīzijā, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 349/2005 10. pantu veica Komisijas dienesti, tika konstatētas tikai nebūtiskas finansiālas nepilnības.

(9)

Tādējādi Vācija ir izpildījusi Lēmuma 2009/470/EK 3. panta 4. punktā un Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. pantā paredzētās tehniskās un administratīvās prasības.

(10)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, tagad būtu jānosaka Savienības finansiālā atbalsta otrais maksājums, lai segtu attaisnotos izdevumus, kas radušies saistībā ar infekciozā katarālā drudža izskaušanu Vācijā 2007. gadā.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/50

(1)

Saskaņā ar Finanšu regulas 75. pantu un Īstenošanas kārtības 90. panta 1. punktu pirms izdevumu saistību uzņemšanās no Savienības budžeta tiek pieņemts finansēšanas lēmums, kurā izklāstītas būtiskās sastāvdaļas ar izdevumiem saistītajai darbībai un kuru pieņem iestāde vai institūcijas, kam iestāde ir deleģējusi šīs pilnvaras.

(2)

Lēmumā 2009/470/EK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Savienības finansiālo ieguldījumu īpašos veterināros pasākumos, tostarp ārkārtas pasākumos. Lai pēc iespējas drīz palīdzētu izskaust infekciozo katarālo drudzi, Savienībai būtu jāsniedz finansiāls atbalsts dalībvalstīm attaisnoto izdevumu segšanai. Minētā lēmuma 3. panta 6. punkta otrajā ievilkumā paredzēts, cik liela procentuālā daļa jāpiemēro dalībvalstu izmaksām.

(3)

Komisijas Regula (EK) Nr. 349/2005 (2) paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un cīņai pret noteiktām dzīvnieku slimībām atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK. Minētās regulas 3. pantā paredzēti noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem, par kuriem Savienība sniedz finansiālu atbalstu.

(4)

Savienības finansiālo ieguldījumu infekciozā katarālā drudža apkarošanas ārkārtas pasākumiem Francijā 2007. un 2008. gadā piešķīra ar Komisijas Lēmumu 2008/655/EK (3), kas grozīts ar Lēmumu 2009/19/EK (4).

(5)

Francija 2009. gada 31. martā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. panta 1. un 2. punktu iesniedza oficiālu atmaksāšanas pieprasījumu.

(6)

Francijā 2008. gada 24.–28. novembrī Pārtikas un veterinārais birojs veica pārbaudi, kurā konstatētas dažas tehniskas nepilnības. Taču šīs nepilnības negatīvi neietekmēja programmas vispārēju īstenošanu un neradīja papildu izdevumus Savienības budžetā.

(7)

Francijā 2009. gada 1.–4. decembrī tika veikta finanšu kontrole, kurā secināts, ka Francijas iesniegtie izdevumi ir attaisnoti.

(8)

Komisijas novērojumus, attaisnoto izdevumu aprēķina metodi un galīgos secinājumus paziņoja Francijas iestādēm 2011. gada 14. jūlija vēstulē.

(9)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, tagad saskaņā ar Lēmuma 2008/655/EK 3. panta 2. punktu būtu jānosaka Savienības finansiālā atbalsta kopējā summa, kas paredzēta to attaisnoto izdevumu segšanai, kuri radušies saistībā ar infekciozā katarālā drudža izskaušanu Francijā 2007. un 2008. gadā.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/52

(1)

Saskaņā ar Finanšu regulas 75. pantu un Īstenošanas kārtības 90. panta 1. punktu pirms izdevumu saistību uzņemšanās no Savienības budžeta tiek pieņemts finansēšanas lēmums, kurā izklāstītas būtiskās sastāvdaļas ar izdevumiem saistītajai darbībai un kuru pieņem iestāde vai institūcijas, kam iestāde ir deleģējusi šīs pilnvaras.

(2)

Lēmumā 2009/470/EK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Savienības finansiālo ieguldījumu īpašos veterināros pasākumos, tostarp ārkārtas pasākumos. Lai pēc iespējas drīz palīdzētu izskaust infekciozo katarālo drudzi, Savienībai būtu jāsniedz finansiāls atbalsts dalībvalstīm attaisnoto izdevumu segšanai. Minētā lēmuma 3. panta 6. punkta otrajā ievilkumā paredzēts, cik liela procentuālā daļa jāpiemēro dalībvalstu izmaksām.

(3)

Komisijas Regula (EK) Nr. 349/2005 (2) paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un cīņai pret noteiktām dzīvnieku slimībām atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK. Minētās regulas 3. pantā paredzēti noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem, par kuriem Savienība sniedz finansiālu atbalstu.

(4)

Savienības finansiālo ieguldījumu infekciozā katarālā drudža apkarošanas ārkārtas pasākumiem Itālijā 2007. un 2008. gadā piešķīra ar Komisijas Lēmumu 2008/655/EK (3), kas grozīts ar Lēmumu 2009/19/EK (4).

(5)

Itālija 2009. gada 12. martā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. panta 1. un 2. punktu iesniedza oficiālu atmaksāšanas pieprasījumu. Komisijas novērojumus, attaisnoto izdevumu aprēķina metodi un galīgos secinājumus paziņoja Itālijas iestādēm 2011. gada 28. marta vēstulē.

(6)

Savienības finansiālais ieguldījums jāizmaksā ar nosacījumu, ka plānotie pasākumi ir faktiski veikti un attiecīgās iestādes noteiktajā termiņā ir iesniegušas visu vajadzīgo informāciju.

(7)

Itālijas iestādes ir pilnībā izpildījušas Lēmuma 2009/470/EK 3. panta 4. punktā un Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. pantā paredzētās tehniskās un administratīvās prasības.

(8)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, tagad saskaņā ar Lēmuma 2008/655/EK 3. panta 2. punktu būtu jānosaka Savienības finansiālā atbalsta kopējā summa, kas paredzēta to attaisnoto izdevumu segšanai, kuri radušies saistībā ar infekciozā katarālā drudža izskaušanu Itālijā 2007. un 2008. gadā.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/54

(1)

Saskaņā ar Finanšu regulas 75. pantu un Īstenošanas kārtības 90. panta 1. punktu pirms izdevumu saistību uzņemšanās no Savienības budžeta tiek pieņemts finansēšanas lēmums, kurā izklāstītas būtiskās sastāvdaļas ar izdevumiem saistītajai darbībai un kuru pieņem iestāde vai institūcijas, kam iestāde ir deleģējusi šīs pilnvaras.

(2)

Lēmumā 2009/470/EK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Savienības finansiālo ieguldījumu īpašos veterināros pasākumos, tostarp ārkārtas pasākumos. Lai pēc iespējas drīz palīdzētu izskaust infekciozo katarālo drudzi, Savienībai būtu jāsniedz finansiāls atbalsts dalībvalstīm attaisnoto izdevumu segšanai. Minētā lēmuma 3. panta 6. punkta otrajā ievilkumā paredzēts, cik liela procentuālā daļa jāpiemēro dalībvalstu izmaksām.

(3)

Komisijas Regula (EK) Nr. 349/2005 (2) paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un cīņai pret noteiktām dzīvnieku slimībām atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK. Minētās regulas 3. pantā paredzēti noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem, par kuriem Savienība sniedz finansiālu atbalstu.

(4)

Savienības finansiālo ieguldījumu infekciozā katarālā drudža apkarošanas ārkārtas pasākumiem Austrijā 2007. un 2008. gadā piešķīra ar Komisijas Lēmumu 2008/655/EK (3), kas grozīts ar Lēmumu 2009/19/EK (4).

(5)

Austrija 2009. gada 31. martā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. panta 1. un 2. punktu iesniedza oficiālu atmaksāšanas pieprasījumu. Komisijas novērojumus, attaisnoto izdevumu aprēķina metodi un galīgos secinājumus paziņoja Austrijas iestādēm 2011. gada 28. marta vēstulē.

(6)

Savienības finansiālais ieguldījums jāizmaksā ar nosacījumu, ka plānotie pasākumi ir faktiski veikti un attiecīgās iestādes noteiktajā termiņā ir iesniegušas visu vajadzīgo informāciju.

(7)

Austrijas iestādes ir pilnībā izpildījušas Lēmuma 2009/470/EK 3. panta 4. punktā un Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. pantā paredzētās tehniskās un administratīvās prasības.

(8)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, tagad saskaņā ar Lēmuma 2008/655/EK 3. panta 2. punktu būtu jānosaka Savienības finansiālā atbalsta kopējā summa, kas paredzēta to attaisnoto izdevumu segšanai, kuri radušies saistībā ar infekciozā katarālā drudža izskaušanu Austrijā 2007. un 2008. gadā.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/56

(1)

Saskaņā ar Finanšu regulas 75. pantu un Īstenošanas kārtības 90. panta 1. punktu pirms izdevumu saistību uzņemšanās no Savienības budžeta tiek pieņemts finansēšanas lēmums, kurā izklāstītas būtiskās sastāvdaļas ar izdevumiem saistītajai darbībai un kuru pieņem iestāde vai institūcijas, kam iestāde ir deleģējusi šīs pilnvaras.

(2)

Lēmumā 2009/470/EK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Savienības finansiālo ieguldījumu īpašos veterināros pasākumos, tostarp ārkārtas pasākumos. Lai pēc iespējas drīz palīdzētu izskaust infekciozo katarālo drudzi, Savienībai būtu jāsniedz finansiāls atbalsts dalībvalstīm attaisnoto izdevumu segšanai. Minētā lēmuma 3. panta 6. punkta otrajā ievilkumā paredzēts, cik liela procentuālā daļa jāpiemēro dalībvalstu izmaksām.

(3)

Komisijas Regula (EK) Nr. 349/2005 (2) paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un cīņai pret noteiktām dzīvnieku slimībām atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK. Minētās regulas 3. pantā paredzēti noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem, par kuriem Savienība sniedz finansiālu atbalstu.

(4)

Savienības finansiālo ieguldījumu infekciozā katarālā drudža apkarošanas ārkārtas pasākumiem Nīderlandē 2007. un 2008. gadā piešķīra ar Komisijas Lēmumu 2008/655/EK (3), kas grozīts ar Lēmumu 2009/19/EK (4).

(5)

Nīderlande 2009. gada 26. martā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. panta 1. un 2. punktu iesniedza oficiālu atmaksāšanas pieprasījumu. Komisijas novērojumus, attaisnoto izdevumu aprēķina metodi un galīgos secinājumus paziņoja Nīderlandes iestādēm 2010. gada 27. septembra vēstulē.

(6)

Savienības finansiālais ieguldījums jāizmaksā ar nosacījumu, ka plānotie pasākumi ir faktiski veikti un attiecīgās iestādes noteiktajā termiņā ir iesniegušas visu vajadzīgo informāciju.

(7)

Nīderlandes iestādes ir pilnībā izpildījušas Lēmuma 2009/470/EK 3. panta 4. punktā un Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. pantā paredzētās tehniskās un administratīvās prasības.

(8)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, tagad saskaņā ar Lēmuma 2008/655/EK 3. panta 2. punktu būtu jānosaka Savienības finansiālā atbalsta kopējā summa, kas paredzēta to attaisnoto izdevumu segšanai, kuri radušies saistībā ar infekciozā katarālā drudža izskaušanu Nīderlandē 2007. un 2008. gadā.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/58

(1)

Saskaņā ar Finanšu regulas 75. pantu un Īstenošanas kārtības 90. panta 1. punktu pirms izdevumu saistību uzņemšanās no Savienības budžeta tiek pieņemts finansēšanas lēmums, kurā izklāstītas būtiskās sastāvdaļas ar izdevumiem saistītajai darbībai un kuru pieņem iestāde vai institūcijas, kam iestāde ir deleģējusi šīs pilnvaras.

(2)

Lēmumā 2009/470/EK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Savienības finansiālo ieguldījumu īpašos veterināros pasākumos, tostarp ārkārtas pasākumos. Lai pēc iespējas drīz palīdzētu izskaust infekciozo katarālo drudzi, Savienībai būtu jāsniedz finansiāls atbalsts dalībvalstīm attaisnoto izdevumu segšanai. Minētā lēmuma 3. panta 6. punkta otrajā ievilkumā paredzēts, cik liela procentuālā daļa jāpiemēro dalībvalstu izmaksām.

(3)

Komisijas Regula (EK) Nr. 349/2005 (2) paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un cīņai pret noteiktām dzīvnieku slimībām atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK. Minētās regulas 3. pantā paredzēti noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem, par kuriem Savienība sniedz finansiālu atbalstu.

(4)

Savienības finansiālo ieguldījumu infekciozā katarālā drudža apkarošanas ārkārtas pasākumiem Zviedrijā 2007. un 2008. gadā piešķīra ar Komisijas Lēmumu 2008/655/EK (3), kas grozīts ar Lēmumu 2009/19/EK (4).

(5)

Zviedrija 2009. gada 30. martā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. panta 1. un 2. punktu iesniedza oficiālu atmaksāšanas pieprasījumu. Komisijas novērojumus, attaisnoto izdevumu aprēķina metodi un galīgos secinājumus paziņoja Zviedrijas iestādēm 2011. gada 28. marta vēstulē.

(6)

Savienības finansiālais ieguldījums jāizmaksā ar nosacījumu, ka plānotie pasākumi ir faktiski veikti un attiecīgās iestādes noteiktajā termiņā ir iesniegušas visu vajadzīgo informāciju.

(7)

Zviedrijas iestādes ir pilnībā izpildījušas Lēmuma 2009/470/EK 3. panta 4. punktā un Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. pantā paredzētās tehniskās un administratīvās prasības.

(8)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, tagad saskaņā ar Lēmuma 2008/655/EK 3. panta 2. punktu būtu jānosaka Savienības finansiālā atbalsta kopējā summa, kas paredzēta to attaisnoto izdevumu segšanai, kuri radušies saistībā ar infekciozā katarālā drudža izskaušanu Zviedrijā 2007. un 2008. gadā.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/60

(1)

Saskaņā ar Finanšu regulas 75. pantu un Īstenošanas kārtības 90. panta 1. punktu pirms izdevumu saistību uzņemšanās no Savienības budžeta tiek pieņemts finansēšanas lēmums, kurā izklāstītas būtiskās sastāvdaļas ar izdevumiem saistītajai darbībai un kuru pieņem iestāde vai institūcijas, kam iestāde ir deleģējusi šīs pilnvaras.

(2)

Lēmumā 2009/470/EK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Savienības finansiālo ieguldījumu īpašos veterināros pasākumos, tostarp ārkārtas pasākumos. Lai pēc iespējas drīz palīdzētu izskaust infekciozo katarālo drudzi, Savienībai būtu jāsniedz finansiāls atbalsts dalībvalstīm attaisnoto izdevumu segšanai. Minētā lēmuma 3. panta 6. punkta otrajā ievilkumā paredzēts, cik liela procentuālā daļa jāpiemēro dalībvalstu izmaksām.

(3)

Komisijas Regula (EK) Nr. 349/2005 (2) paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un cīņai pret noteiktām dzīvnieku slimībām atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK. Minētās regulas 3. pantā paredzēti noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem, par kuriem Savienība sniedz finansiālu atbalstu.

(4)

Savienības finansiālo ieguldījumu infekciozā katarālā drudža apkarošanas ārkārtas pasākumiem Luksemburgā 2007. un 2008. gadā piešķīra ar Komisijas Lēmumu 2008/655/EK (3), kas grozīts ar Lēmumu 2009/19/EK (4).

(5)

Luksemburga 2009. gada 27. martā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. panta 1. un 2. punktu iesniedza oficiālu atmaksāšanas pieprasījumu. Komisijas novērojumus, attaisnoto izdevumu aprēķina metodi un galīgos secinājumus paziņoja Luksemburgas iestādēm 2011. gada 30. marta vēstulē.

(6)

Savienības finansiālais ieguldījums jāizmaksā ar nosacījumu, ka plānotie pasākumi ir faktiski veikti un attiecīgās iestādes noteiktajā termiņā ir iesniegušas visu vajadzīgo informāciju.

(7)

Luksemburgas iestādes ir pilnībā izpildījušas Lēmuma 2009/470/EK 3. panta 4. punktā un Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. pantā paredzētās tehniskās un administratīvās prasības.

(8)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, tagad saskaņā ar Lēmuma 2008/655/EK 3. panta 2. punktu būtu jānosaka Savienības finansiālā atbalsta kopējā summa, kas paredzēta to attaisnoto izdevumu segšanai, kuri radušies saistībā ar infekciozā katarālā drudža izskaušanu Luksemburgā 2007. un 2008. gadā.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,