ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2011.296.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 296

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

54. sējums
2011. gada 15. novembris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 1150/2011 (2011. gada 14. novembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 442/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā

1

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1151/2011 (2011. gada 14. novembris), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 442/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā

3

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1152/2011 (2011. gada 14. jūlijs), ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 998/2003 attiecībā uz profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem Echinococcus multilocularis infekcijas kontrolei suņiem ( 1 )

6

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1153/2011 (2011. gada 30. augusts), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 998/2003 Ib pielikumu attiecībā uz tehniskajām prasībām vakcinācijai pret trakumsērgu ( 1 )

13

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1154/2011 (2011. gada 10. novembris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Zgornjesavinjski želodec (AĢIN))

14

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1155/2011 (2011. gada 10. novembris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Šebreljski želodec (AĢIN))

16

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1156/2011 (2011. gada 10. novembris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Kočevski gozdni med (ACVN))

18

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 1157/2011 (2011. gada 10. novembris), ar ko nosaka aizliegumu Francijas karoga kuģiem zvejot siļķes ES un starptautiskajos ūdeņos Vb, VIb, un VIaN zonā

20

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 1158/2011 (2011. gada 11. novembris), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Zviedrijas karogu, zvejot pikšas IIIa zonā un ES ūdeņos 22.–32. apakšrajonā

22

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 1159/2011 (2011. gada 11. novembris), ar ko nosaka aizliegumu Spānijas karoga kuģiem zvejot mencas Norvēģijas ūdeņos I un II zonā

24

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 1160/2011 (2011. gada 14. novembris) par atļauju piešķiršanu un atļaujas piešķiršanas atteikumu konkrētām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras attiecas uz slimības riska samazināšanu ( 1 )

26

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 1161/2011 (2011. gada 14. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/46/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1925/2006 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 953/2009 attiecībā uz sarakstiem ar minerālvielām, ko drīkst pievienot pārtikas produktiem ( 1 )

29

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1162/2011 (2011. gada 14. novembris), ar ko nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

31

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1163/2011 (2011. gada 14. novembris), ar ko groza ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 971/2011 2011./12. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

33

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Komisijas Direktīva 2011/90/ES (2011. gada 14. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK I pielikuma II daļu, nosakot papildu pieņēmumus gada procentu likmes aprēķināšanai ( 1 )

35

 

 

LĒMUMI

 

 

2011/734/ES

 

*

Padomes Lēmums (2011. gada 12. jūlijs), kas adresēts Grieķijai, lai pastiprinātu un paplašinātu fiskālo uzraudzību, un ar ko Grieķijai pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu

38

 

*

Padomes Lēmums 2011/735/KĀDP (2011. gada 14. novembris), ar ko groza Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju

53

 

*

Padomes īstenošanas Lēmums 2011/736/KĀDP (2011. gada 14. novembris), ar ko īsteno Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju

55

 

 

2011/737/ES, Euratom

 

*

Komisijas Lēmums (2011. gada 9. novembris), ar ko groza tās reglamentu

58

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

15.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 296/1


PADOMES REGULA (ES) Nr. 1150/2011

(2011. gada 14. novembris),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 442/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (1),

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2011. gada 9. maijā pieņēma Regulu (ES) Nr. 442/2011 (2) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā.

(2)

Padome 2011. gada 2. septembrī grozīja (3) Regulu (ES) Nr. 442/2011, lai paplašinātu pret Sīriju vērstos pasākumus, tai skaitā, paplašinot kritērijus iekļaušanai sarakstos, par kuriem panākta vienošanās līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanai, un nosakot aizliegumu iepirkt, importēt un transportēt jēlnaftu no Sīrijas. Padome 2011. gada 23. septembrī grozīja (4) Regulu (ES) Nr. 442/2011, vēl vairāk paplašinot pasākumus pret Sīriju, lai iekļautu aizliegumu ieguldīt jēlnaftas nozarē, pievienotu papildu sarakstus un aizliegumu piegādāt Sīrijas banknotes un monētas Sīrijas Centrālajai bankai. Padome 2011. gada 13. oktobrī atkārtoti grozīja (5) Regulu (ES) Nr. 442/2011, uzskaitot papildu vienību un izdarot atkāpi, kas ļauj uz ierobežotu laiku izmantot iesaldētos līdzekļus, ko šī vienība vēlāk saņēmusi saistībā ar tirdzniecības finansēšanu ar sarakstā neiekļautām personām un vienībām.

(3)

Ņemot vērā Sīrijas valdības veiktās nepārtrauktās nežēlīgās represijas un cilvēktiesību pārkāpumus, 2011. gada 14. novembrī Padome pieņēma Lēmumu 2011/735/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (6), paredzot papildu pasākumu, proti, aizliegumu Eiropas Investīciju bankai veikt jebkādas izmaksas vai maksājumus saskaņā ar jau esošajiem aizdevuma līgumiem ar Sīriju vai saistībā ar tiem un visu spēkā esošo tehniskās palīdzības pakalpojumu līgumu attiecībā uz suverēniem projektiem, kas atrodas Sīrijā, apturēšanu.

(4)

Šis pasākums ir Līguma par Eiropas Savienības darbību darbības jomā, un tādēļ, īpaši lai nodrošinātu to, ka uzņēmēji visās dalībvalstīs to piemēro vienādi, ir nepieciešamas Savienības līmeņa reglamentējošas darbības šā pasākuma īstenošanai.

(5)

Turklāt Lēmums 2011/735/KĀDP paredz atjaunināt informāciju attiecībā uz vienu personu, kas iekļauta sarakstā Lēmuma 2011/273/KĀDP I pielikumā.

(6)

Regula (ES) Nr. 442/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai ir jāstājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulā (ES) Nr. 442/2011 iekļauj šādupantu:

"3.d pants

Eiropas Investīciju bankai (EIB)

a)

ir aizliegts veikt jebkādas izmaksas vai maksājumus saskaņā ar jau esošajiem aizdevuma līgumiem, kas noslēgti starp Sīrijas valsti vai jebkuru tās valsts sektora iestādi un EIB, vai saistībā ar tiem;

b)

ir jāaptur visi spēkā esošie tehniskās palīdzības pakalpojumu līgumi saistībā ar projektiem, ko paredzēts izpildīt Sīrijā un ko finansē saskaņā ar a) apakšpunktā minētajiem aizdevuma līgumiem, un kas sniegtu tiešu vai netiešu labumu Sīrijas valstij vai kādai tās valsts sektora iestādei."

2. pants

Regulas (ES) Nr. 442/2011 II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 14. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  OV L 121, 10.5.2011., 11. lpp.

(2)  OV L 121, 10.5.2011., 1. lpp.

(3)  Padomes Regula (ES) Nr. 878/2011, OV L 228, 3.9.2011., 1. lpp.

(4)  Padomes Regula (ES) Nr. 950/2011, OV L 247, 24.9.2011., 3. lpp.

(5)  Padomes Regula (ES) Nr. 1011/2011, OV L 269, 14.10.2011., 18. lpp.

(6)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 53 lpp.


PIELIKUMS

Ierakstu Nizar AL-ASSAAD Regulas (ES) Nr. 442/2011 II pielikumā aizstāj ar šādu ierakstu:

 

Name

Identifying information

Reasons

Date of listing

“38.

Nizar Al-Assad

(Image)

Bashar Al-Assad brālēns; iepriekš bijis uzņēmuma "Nizar Oilfield Supplies" vadītājs.

Valdības ierēdņiem ļoti tuvu stāvoša persona. Finansē Shabiha kaujiniekus Latakijas reģionā.

23.08.2011”.


15.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 296/3


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1151/2011

(2011. gada 14. novembris),

ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 442/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 442/2011 (2011. gada 9. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (1) un jo īpaši tās 14. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Padome 2011. gada 9. maijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 442/2011 par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju.

(2)

Ņemot vērā situācijas nopietnību Sīrijā un saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2011/736/KĀDP (2011. gada 14. novembris), ar ko īsteno Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (2), Regulas (ES) Nr. 442/2011 II pielikumā iekļautais personu, vienību un struktūru saraksts, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus, būtu jāpapildina ar jaunām personām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 442/2011 II pielikumā iekļauto sarakstu papildina ar šīs regulas pielikumā uzskaitītajām personām.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2011. gada 14. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  OV L 121, 10.5.2011., 1. lpp.

(2)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 55 lpp.


PIELIKUMS

1. pantā minētās personas

 

Vārds, uzvārds

Informācija identificēšanai

Pamatojums

Sarakstā iekļaušanas datums

1.

Ģenerālmajors Jumah Al-Ahmad

 

Īpašo spēku komandieris. Atbildīgs par vardarbību, kas visur Sīrijā tiek pielietota pret protestētājiem.

14.11.2011

2.

Pulkvedis Lu’ai al-Ali

 

Sīrijas militārā izlūkdienesta vadītājs, Dera'a nodaļa. Atbildīgs par vardarbību, kas Dera'a tika pielietota pret protestētājiem.

14.11.2011

3.

Ģenerālleitnants Ali Abdullah Ayyub

 

Ģenerālštāba vadītāja vietnieks (personāls un darbaspēks). Atbildīgs par vardarbību, kas visur Sīrijā tiek pielietota pret protestētājiem.

14.11.2011

4.

Ģenerālleitnants Jasim al-Furayj

 

Ģenerālštāba vadītājs. Atbildīgs par vardarbību, kas visur Sīrijā tiek pielietota pret protestētājiem.

14.11.2011

5.

Ģenerālis Aous (Aws) ASLAN

Dzimis 1958. gadā

Republikas gvardes majors. Maher al-ASSAD un prezidenta al-ASSAD līdzgaitnieks. Līdzdalība vardarbībā, kas visā Sīrijas teritorijā tiek pielietota pret civiliedzīvotājiem.

14.11.2011

6.

Ģenerālis Ghassan BELAL

 

4. divīzijas rezerves štāba ģenerālis. Maher al-ASSAD padomnieks un drošības operāciju koordinators. Atbildīgs par vardarbību, kas visā Sīrijas teritorijā tiek pielietota pret civiliedzīvotājiem.

14.11.2011

7.

Abdullah BERRI

 

Vada BERRI ģimenes militāro grupējumu. Atbildīgs par valdības atbalstītāju militāro grupējumu veiktajām vardarbīgajām represijām pret ALEP civiliedzīvotājiem.

14.11.2011

8.

George CHAOUI

 

Sīrijas elektronisko drošības spēku dalībnieks. Līdzdalība vardarbīgās represijās un mudināšana uz vardarbību, kas visā Sīrijas teritorijā tiek pielietota pret civiliedzīvotājiem.

14.11.2011

9.

Ģenerālmajors Zuhair Hamad

 

Izlūkdienesta ģenerāldirektorāta vadītāja vietnieks. Atbildīgs par vardarbības pielietošanu visā Sīrijā un par protestētāju iebiedēšanu un spīdzināšanu.

14.11.2011

10.

Amar ISMAEL

 

Sīrijas elektronisko drošības spēku civilais komandieris (sauszemes spēku izlūkdienests) Līdzdalība vardarbīgās represijās un mudināšana uz vardarbību, kas visā Sīrijas teritorijā tiek pielietota pret civiliedzīvotājiem.

14.11.2011

11.

Mujahed ISMAIL

 

Sīrijas elektronisko drošības spēku dalībnieks. Līdzdalība vardarbīgās represijās un mudināšana uz vardarbību, kas visā Sīrijas teritorijā tiek pielietota pret civiliedzīvotājiem.

14.11.2011

12.

Saqr KHAYR BEK

 

Tieslietu ministrijas valsts ministrs. Atbildīgs par vardarbīgajām represijām, kas Sīrijā tiek vērstas pret civiliedzīvotājiem.

14.11.2011

13.

Ģenerālmajors Nazih

 

Izlūkdienesta ģenerāldirektorāta direktora vietnieks. Atbildīgs par vardarbības pielietošanu visā Sīrijā un par protestētāju iebiedēšanu un spīdzināšanu.

14.11.2011

14.

Kifah MOULHEM

 

Bataljona komandieris 4. divīzijā. Atbildīgs par vardarbīgajām represijām, kas Deïr el-Zor vērstas pret civiliedzīvotājiem.

14.11.2011

15.

Ģenerālmajors Wajih Mahmud

 

18. bruņotās divīzijas komandieris. Atbildīgs par vardarbību, kas Homs vērsta pret civiliedzīvotājiem.

14.11.2011

16.

Bassam SABBAGH

Dzimis 24.8.1959. Damas. Adrese: Kasaa, rue Anwar al Attar, immeuble al Midani, Damas. Sīrijas pase Nr. 004326765, izdota 2.11.2008., derīga līdz 2014. gada novembrim.

Vada Sabbagh et Associés biroju (Damas), Parīzes advokātu asociācija Juridiskais padomnieks, Rami Makhlouf un Khaldoun Makhlouf lietu finansētājs un pārvaldnieks. Bachar al-Assad palīgs kāda Lattaquié nekustāmā īpašuma projekta finansēšanā. Režīmam sniedz finansiālu atbalstu.

14.11.2011

17.

Ģenerālleitnants Tala Mustafa Tlass

 

Ģenerālštāba vadītāja vietnieks (loģistika un piegāde). Atbildīgs par vardarbību, kas visur Sīrijā tiek pielietota pret protestētājiem.

14.11.2011

18.

Ģenerālmajors Fu’ad Tawil

 

Sīrijas gaisa spēku izlūkdienesta vadītāja vietnieks. Atbildīgs par vardarbības pielietošanu visā Sīrijā un par protestētāju iebiedēšanu un spīdzināšanu.

14.11.2011


15.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 296/6


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1152/2011

(2011. gada 14. jūlijs),

ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 998/2003 attiecībā uz profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem Echinococcus multilocularis infekcijas kontrolei suņiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 998/2003 noteiktas dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai. Tajā jo īpaši ietverti noteikumi, kas piemērojami suņu, kaķu un balto sesku nekomerciālai pārvietošanai dalībvalstīs, un nepieciešamības gadījumā paredzēta profilaktisku veselības aizsardzības pasākumu pieņemšana ar deleģētiem aktiem, lai nodrošinātu kontroli tādām slimībām, kas nav trakumsērga un kas varētu izplatīties, pārvietojot šos dzīvniekus. Šiem pasākumiem jābūt zinātniski pamatotiem un samērīgiem šo slimību izplatības riskam šādas pārvietošanas rezultātā.

(2)

Turklāt Regulā (EK) Nr. 998/2003 paredzēts, ka lolojumdzīvniekiem līdzi ir jābūt kompetentas iestādes pilnvarota veterinārārsta izdotai pasei, kurā nepieciešamības gadījumā apstiprināts, ka attiecīgajam dzīvniekam veikti profilaktiski veselības aizsardzības pasākumi attiecībā uz slimībām, kas nav trakumsērga.

(3)

Alveolāra ehinokokoze ir parazītiska slimība, kuru izraisa lentenis Echinococcus multilocularis. Ja slimība ir ieviesusies, tipisks parazīta pārnešanas cikls Eiropā ir saistīts ar savvaļas dzīvniekiem, un tajā savvaļas plēsēji ir definitīvie saimnieki un vairākas zīdītāju sugas, sevišķi sīkie grauzēji, ir starpsaimnieki, kuri inficējas, apēdot definitīvo saimnieku izkārnījumos esošās olas.

(4)

Lai gan suņiem ir sekundāra nozīme parazīta dzīves cikla nepārtrauktībā endēmiskos apstākļos, tie var inficēties, apēdot inficētos grauzējus. Tā kā suņi ir potenciāli definitīvie saimnieki un ir ciešā saskarē ar cilvēkiem, tie var kalpot kā inficēšanās avots cilvēkiem, kā arī kā vides piesārņojuma avots, tostarp no parazītiem brīvās teritorijās aiz to dabiskajiem šķēršļiem. Nav zināmi gadījumi, kad baltie seski būtu definitīvie saimnieki, un saskaņā ar jaunāko informāciju kaķu dalība infekcijas pārnešanas ciklā ir apšaubāma.

(5)

Ja cilvēki ir kļuvuši par nejaušiem starpsaimniekiem lenteņa kāpuram, slimības smagas klīniskas un patoloģiskas pazīmes novēro pēc ilga inkubācijas perioda, un neārstētiem vai nepareizi ārstētiem pacientiem mirstība var pārsniegt 90 %. Slimības pieaugošā izplatība atsevišķās Eiropas daļās savvaļā un paralēli arī cilvēkiem rada nopietnas bažas sabiedrības veselības iestādēm daudzās dalībvalstīs.

(6)

Lai gan Echinococcus multilocularis infekcija dzīvniekiem raksturīga Ziemeļu puslodē, tostarp Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā, Āzijā un Ziemeļamerikā, tā nekad nav tikusi konstatēta mājas un savvaļas definitīvajiem saimniekiem dažās Eiropas Savienības teritorijās, neraugoties uz to, ka tiek veikta nepārtraukta savvaļas dzīvnieku kontrole un suņiem nepastāv ievešanas ierobežojumi.

(7)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) tās zinātniskajā atzinumā par riska novērtējumu attiecībā uz ehinokokozes ievazāšanu Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Zviedrijā, Maltā un Somijā valstu noteikumu atcelšanas rezultātā (2) ir atzinusi inficētu savvaļas dzīvnieku pārrobežu pārvietošanos kā galveno potenciālo parazīta Echinococcus multilocularis ievazāšanas ceļu, jo īpaši vietās, kur trūkst efektīvu fizisku šķēršļu, piemēram, atklāta jūra. EFSA uzskata, ka suņu epidemioloģiskā loma parazīta dzīves ciklā endēmiskos apstākļos ir ierobežota.

(8)

Tomēr EFSA uzskata, ka risks, ka parazīta Echinococcus multilocularis izplatīšanās cikls varētu izveidoties piemērotos savvaļas starpsaimniekos un definitīvos saimniekos vietās, kas līdz šim bijušas brīvas no parazīta, ir lielāks nekā nenozīmīgs, ja parazītu ievazā inficēti suņi, kas pārvietojoties izplata lenteņa olas.

(9)

Saskaņā ar EFSA atzinumu parazīta Echinococcus multilocularis ievazāšanas risku teritorijās, kas līdz šim bijušas brīvas no parazīta, varētu mazināt, ja suņi no endēmiskajām teritorijām tiktu ārstēti. Lai novērstu atkārtotu inficēšanos, šāda terapija būtu jāpiemēro pēc iespējas drīz pirms ierašanās no šā parazīta brīvās teritorijās. Tomēr ir nepieciešams minimālais pēcterapijas periods 24 stundu garumā, lai novērstu infekcijas olu atlikumu izplatīšanu no parazīta brīvo teritoriju vidē.

(10)

Lai nodrošinātu Echinococcus multilocularis infekcijas kontroles efektivitāti suņiem, zālēm būtu jāpiešķir tirdzniecības atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (3), vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulu (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (4), vai tām jābūt dzīvnieka izcelsmes trešās valsts kompetentās iestādes apstiprinātām vai licencētām.

(11)

Regulas (EK) Nr. 998/2003 16. pantā paredzēts, ka Somija, Īrija, Malta, Zviedrija un Apvienotā Karaliste attiecībā uz ehinokokozes kontroli lolojumdzīvnieku ievešanai to teritorijās var piemērot īpašus noteikumus, kas tām ir minētās regulas spēkā stāšanās dienā. Tā kā minētās regulas 16. pantu piemēro tikai līdz 2011. gada 31. decembrim, līdz šim datumam ir jāpieņem pasākumi, lai nodrošinātu nepārtrauktu aizsardzību konkrētajā pantā minētajām dalībvalstīm, kuras paziņojušas, ka ir brīvas no parazīta valsts noteikumu piemērošanas rezultātā.

(12)

Pieredze rāda, ka 24–48 stundu ārstēšanas logs, ko valstu noteikumos pieprasa dažas dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 998/2003 16. pantu, var būt ļoti apgrūtinoša vai pat neiespējama prasība lolojumdzīvnieku īpašniekiem, īpaši tajos gadījumos, kad terapija jāveic nedēļas nogalē vai valsts svētkos vai kad aizbraukšana pēc terapijas aizkavējas tādu iemeslu dēļ, ko īpašnieks nespēj ietekmēt.

(13)

Ņemot vērā dažu citu dalībvalstu pieredzi, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 998/2003 16. pantu valstu noteikumos pieļauj garāku ārstēšanas logu un joprojām ir brīvas no šī parazīta, pamatots ārstēšanas loga pagarinājums līdz 24–120 stundām ievērojami nepalielinās risku ārstētajiem suņiem no endēmiskajām teritorijām no jauna inficēties ar parazītu Echinococcus multilocularis.

(14)

Tādēļ profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem infekcijas Echinococcus multilocularis kontrolei suņiem būtu jāparedz, ka veterinārārsts veic efektīvu atļautu vai licencētu tādu zāļu dokumentētu ievadi, kas garantē parazīta Echinococcus multilocularis zarnu formu savlaicīgu elimināciju.

(15)

Ārstēšana būtu jādokumentē attiecīgajā iedaļā pasē, kā noteikts Komisijas 2003. gada 26. novembra Lēmumā 2003/803/EK, ar ko ievieš pases paraugu suņu, kaķu un balto sesku pārvadāšanai Kopienā (5), vai veselības sertifikātā, kā noteikts Komisijas 2004. gada 1. decembra Lēmumā 2004/824/EK par standarta veselības sertifikāta izveidošanu suņu, kaķu un balto sesku nekomerciālai pārvietošanai no trešām valstīm Kopienas valstīs (6).

(16)

Ņemot vērā, ka profilaktiskie veselības aizsardzības pasākumi ir apgrūtinoši, tie būtu jāpiemēro samērīgi Echinococcus multilocularis infekcijas izplatīšanās riskam, nekomerciāli pārvietojot suņus. Tādēļ ir lietderīgi mazināt šādus riskus, piemērojot šajā regulā noteiktos profilaktiskos veselības aizsardzības pasākumus nekomerciālai suņu pārvietošanai, ievedot tos dalībvalstu teritorijā vai to daļās, kurās infekcija nav reģistrēta, proti, tajās dalībvalstīs, kas uzskaitītas šīs regulas I pielikuma A daļā.

(17)

Turklāt stingri noteiktā laika posmā šīs regulas I pielikuma B daļā uzskaitītajās dalībvalstīs būtu jāveic arī profilaktiskie veselības aizsardzības pasākumi, lai novērstu parazīta Echinococcus multilocularis atkārtotu ievešanu dalībvalstīs vai to daļās, kur parazīta izplatība ir neliela un tiek īstenota obligāta programma parazīta izskaušanai savvaļas definitīvajos saimniekos.

(18)

Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK (7) A(I) pielikumā, cita starpā nosaka dzīvnieku veselības noteikumus suņu tirdzniecībai un importam no trešām valstīm. Veselības prasības minētās direktīvas 10. un 16. pantā attiecas uz Regulu (EK) Nr. 998/2003. Tādēļ Savienības tiesību aktu konsekvences interesēs ir lietderīgi sastādīt un iesniegt Komisijai programmas infekcijas Echinococcus multilocularis izskaušanai savvaļas definitīvajos saimniekos, jo īpaši izceļot Direktīvas 92/65/EEK 14. panta 1. punkta elementus.

(19)

Tā kā suņu pārvietošana no teritorijām, kas ir brīvas no parazīta Echinoccocus multilocularis, rada nenozīmīgu slimības izplatības risku, nebūtu jāpieprasa profilaktisku veselības aizsardzības pasākumu veikšana attiecībā uz suņiem, kas ierodas no dalībvalstīm vai to daļām, kuras ir uzskaitītas šīs regulas I pielikuma A daļā.

(20)

Zviedrija ir ziņojusi par Echinococcus multilocularis infekcijas gadījumiem savvaļas dzīvniekiem kopš 2011. gada janvāra, bet Īrija, Somija un Apvienotā Karaliste ir iesniegušas Komisijai rezultātus par parazīta Echinococcus multilocularis kontroli savvaļas definitīvajiem saimniekiem, un šie rezultāti apstiprina šo valstu paziņojumus, ka to attiecīgās ekosistēmas ir brīvas no šā parazīta.

(21)

Malta ir iesniegusi pierādījumus, ka salā nav piemērotu definitīvu savvaļas saimniekdzīvnieku, ka parazīts Echinococcus multilocularis nekad nav konstatēts mājas definitīvajiem pamata saimniekdzīvniekiem un vide nav piemērota ievērojamai potenciālo starpsaimniekdzīvnieku populācijai.

(22)

Ņemot vērā Īrijas, Maltas, Somijas un Apvienotās Karalistes iesniegto informāciju, ir skaidrs, ka šīs dalībvalstis atbilst vienam no nosacījumiem, lai to teritorijas pilnībā iekļautu šīs regulas I pielikuma A daļas sarakstā. Līdz ar to tām būtu jāatļauj piemērot šajā regulā noteiktos profilaktiskos veselības aizsardzības pasākumus no 2012. gada 1. janvāra, kad spēku zaudē Regulas (EK) Nr. 998/2003 16. pantā ietvertais pārejas pasākums.

(23)

Saskaņā ar EFSA 2006. gada atzinumu parazīta Echinococcus multilocularis infekcijas olu izplatīšana nesākas agrāk kā 28 dienas pēc inficētā starpsaimnieka apēšanas. Tādēļ šai regulai būtu jānosaka nosacījumi atkāpju piešķiršanai gadījumos, ja suņi šīs regulas I pielikumā uzskaitīto dalībvalstu teritorijā vai to daļās uzturas mazāk nekā 28 dienas pēc profilaktisko veselības aizsardzības pasākumu piemērošanas, jo šie suņi nerada risku šī parazīta ievazāšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā noteikti profilaktiskie veselības aizsardzības pasākumi Echinococcus multilocularis infekcijas kontrolei suņiem, kurus paredzēts nekomerciāli pārvietot dalībvalstu teritorijās vai to daļās, kuras nosaka, pamatojoties uz šādiem nosacījumiem:

a)

parazīta Echinococcus multilocularis neesamība definitīvajos saimniekdzīvniekos; vai

b)

parazīta Echinococcus multilocularis izskaušanas programmas īstenošana savvaļas definitīvajos saimniekdzīvniekos noteiktā laika periodā.

2. pants

Profilaktisko veselības aizsardzības pasākumu ģeogrāfiskā piemērošana

1.   Regulas I pielikumā uzskaitītās dalībvalstis piemēro 7. pantā (“profilaktiskie veselības aizsardzības pasākumi”) noteiktos profilaktiskos veselības aizsardzības pasākumus suņiem, kurus paredzēts nekomerciāli ievest dalībvalstu teritorijā vai to daļās, kas uzskaitītas minētajā pielikumā.

2.   Regulas I pielikuma A daļā uzskaitītās dalībvalstis nepiemēro profilaktiskos veselības aizsardzības pasākumus suņiem, ko paredzēts nekomerciāli pārvietot tieši no citām dalībvalstīm vai to daļām, kas uzskaitītas minētajā daļā.

3.   Regulas I pielikuma B daļā uzskaitītās dalībvalstis nepiemēro profilaktiskos veselības aizsardzības pasākumus suņiem, ko paredzēts nekomerciāli pārvietot tieši no citām dalībvalstīm vai to daļām, kas uzskaitītas A daļā.

3. pants

Nosacījumi dalībvalstu vai to daļu iekļaušanai I pielikuma A daļas sarakstā

Dalībvalstu teritorijas kopumā vai to daļas iekļauj I pielikuma A daļas sarakstā, ja tās iesniegušas Komisijai pieteikumu, kurā dokumentēta atbilstība vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a)

tās saskaņā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 2010. gada izdevuma 1. sējuma 1.4. nodaļas 1.4.6. panta 3. punktā ieteikto procedūru ir paziņojušas, ka visa to teritorija vai teritorijas daļa ir brīva no parazīta Echinococcus multilocularis definitīvajos saimniekdzīvniekos, un ir pieņēmušas noteikumus, kas paredz, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir obligāti jāziņo par Echinococcus multilocularis infekciju saimniekdzīvniekos;

b)

piecpadsmit gadu laikā pirms šā pieteikuma iesniegšanas datuma un nepiemērojot patogēna specifiskas uzraudzības programmu, tās nav reģistrējušas nevienu Echinococcus multilocularis infekcijas gadījumu saimniekdzīvniekos, ar nosacījumu, ka desmit gadu laikā pirms minētā datuma ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)

ir bijuši spēkā noteikumi, kas paredz, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir obligāti jāpaziņo par Echinococcus multilocularis infekciju saimniekdzīvniekos;

ii)

ir pastāvējusi Echinococcus multilocularis infekcijas saimniekdzīvniekos agrīnās noteikšanas sistēma;

iii)

ir īstenoti pienācīgi pasākumi, lai novērstu parazīta Echinococcus multilocularis ievazāšanu ar mājas definitīvajiem saimniekdzīvniekiem;

iv)

nav zināms, ka to teritorijā būtu ieviesusies parazīta Echinococcus multilocularis infekcija savvaļas saimniekdzīvniekiem;

c)

trīs divpadsmit mēnešu periodus pirms šā pieteikuma iesniegšanas datuma dalībvalstis ir īstenojušas patogēna specifisku uzraudzības programmu, kura atbilst II pielikuma prasībām, un savvaļas definitīvajiem saimniekdzīvniekiem nav reģistrēts neviens Echinococcus multilocularis infekcijas gadījums, un par šādiem gadījumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir obligāti jāziņo.

4. pants

Nosacījumi dalībvalstu vai to daļu iekļaušanai I pielikuma B daļas sarakstā

Dalībvalstis iekļauj I pielikuma B daļas sarakstā uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem divpadsmit mēnešu uzraudzības periodiem, ja tās iesniegušas Komisijai pieteikumu, dokumentējot, ka:

a)

to teritorijā vai tās daļā, kas jāietver minētās B daļas sarakstā, saskaņā ar Direktīvas 92/65/EEK 14. panta 1. punkta ievilkumiem ir īstenota obligāta programma Echinococcus multilocularis infekcijas izskaušanai savvaļas definitīvajos saimniekdzīvniekos;

b)

ir spēkā noteikumi, kas paredz, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir obligāti jāziņo par Echinococcus multilocularis infekciju saimniekdzīvniekos.

5. pants

I pielikumā uzskaitīto dalībvalstu pienākumi

1.   Regulas I pielikumā uzskaitītās dalībvalstis ievieš:

a)

noteikumus, kas paredz, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir obligāti jāziņo par Echinococcus multilocularis infekciju saimniekdzīvniekos;

b)

Echinococcus multilocularis infekcijas saimniekdzīvniekos agrīnās noteikšanas sistēmu.

2.   Regulas I pielikumā uzskaitītās dalībvalstis īsteno patogēna specifisku uzraudzības programmu, kas tiek sastādīta un veikta saskaņā ar II pielikumu.

3.   Regulas I pielikumā uzskaitītās dalībvalstis nekavējoši ziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par Echinococcus multilocularis infekcijas atklāšanu paraugos, kas ņemti no savvaļas definitīvajiem saimniekdzīvniekiem:

a)

regulas I pielikuma A daļā uzskaitītās dalībvalstis vai to daļas – iepriekšējā divpadsmit mēnešu uzraudzības periodā; vai

b)

pēc pirmā 24 mēnešu perioda, kas seko 4. pantā noteiktās obligātās programmas sākumam Echinococcus multilocularis infekcijas izskaušanai savvaļas definitīvajos saimniekdzīvniekos I pielikuma B daļā uzskaitītajās dalībvalstīs vai to daļās.

4.   Regulas I pielikumā uzskaitītās dalībvalstis ziņo Komisijai par 2. punktā minētās patogēna specifiskas uzraudzības programmas rezultātiem līdz 31. maijam pēc katra divpadsmit mēnešu uzraudzības perioda beigām.

6. pants

Nosacījumi dalībvalstu vai to daļu izslēgšanai no I pielikuma saraksta

Komisija izslēdz dalībvalsti vai tās daļu no I pielikuma attiecīgā saraksta, ja:

a)

vairs netiek piemēroti 5. panta 1. punkta nosacījumi; vai

b)

kādā no 5. panta 3. punktā minētajiem uzraudzības periodiem konstatēts Echinococcus multilocularis infekcijas gadījums definitīvajos saimniekdzīvniekos; vai

c)

regulas 5. panta 4. punktā noteiktajā termiņā Komisijai nav iesniegts 5. panta 4. punktā minētais ziņojums; vai

d)

regulas 4. pantā paredzētā izskaušanas programma ir tikusi pabeigta.

7. pants

Profilaktiskie veselības aizsardzības pasākumi

1.   Suņus, ko plāno nekomerciālos nolūkos ievest kādā no I pielikumā uzskaitītajām dalībvalstīm vai dalībvalsts daļā, pakļauj terapijai, lai iznīcinātu parazīta Echinococcus multilocularis nobriedušās un nenobriedušās zarnu formas; terapiju veic laika periodā ne agrāk par 120 stundām un ne vēlāk par 24 stundām pirms plānotās ievešanas šādā dalībvalstī vai dalībvalsts daļā.

2.   Šā panta 1. punktā minēto terapiju veic veterinārārsts, un tajā izmanto šādas zāles:

a)

zāles, kas satur atbilstošu devu:

i)

prazikvantela; vai

ii)

farmakoloģiski aktīvas vielas, kas saskaņā ar iegūtajiem pierādījumiem vienas pašas vai kombinācijā attiecīgajām saimnieksugām samazina parazīta Echinococcus multilocularis nobriedušo un nenobriedušo zarnu formu slodzi;

b)

kam piešķirta:

i)

tirdzniecības atļauja saskaņā ar Direktīvas 2001/82/EK 5. pantu vai Regulas (EK) Nr. 726/2004 3. pantu; vai

ii)

apstiprinājums vai licence, ko izdevusi kompetentā iestāde trešā valstī, kas ir suņa, ko paredzēts nekomerciāli pārvietot, izcelsmes valsts.

3.   Šā panta 1. punktā noteikto terapiju apliecina:

a)

suņu nekomerciālai pārvietošanai Savienības iekšienē – vakcinējošais veterinārārsts Lēmuma 2003/803/EK noteiktā pases parauga attiecīgajā iedaļā; vai

b)

suņu nekomerciālai pārvietošanai no trešām valstīm – pilnvarots veterinārārsts Lēmuma 2004/824/EK noteiktā standarta dzīvnieku veselības sertifikāta attiecīgajā iedaļā.

8. pants

Atkāpe no profilaktisko veselības aizsardzības pasākumu piemērošanas

1.   Atkāpjoties no 7. panta 1. punkta, nekomerciālā pārvietošana I pielikumā uzskaitītajās dalībvalstīs vai to daļās ir atļauta attiecībā uz suņiem, kuri ir bijuši pakļauti profilaktiskajiem veselības aizsardzības pasākumiem, kas noteikti:

a)

regulas 7. panta 2. punktā un 3. punkta a) apakšpunktā, vismaz divreiz ar intervālu, kas ilgst maksimāli 28 dienas, un ja pēc tam terapija tiek atkārtota regulāros intervālos, kas nepārsniedz 28 dienas;

b)

regulas 7. panta 2. un 3. punktā, ne mazāk kā 24 stundas pirms ievešanas un ne vairāk kā 28 dienas pirms tranzīta pabeigšanas; šajā gadījumā šiem suņiem jāierodas kādā no ceļotāju iebraukšanas vietām, ko šī dalībvalsts iekļāvusi sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 998/2003 13. pantu.

2.   Šā panta 1. punktā noteikto atkāpi piemēro tikai tādai suņu pārvietošanai, ja tie ierodas I pielikumā uzskaitītajās dalībvalstīs vai to daļās, kuras ir:

a)

paziņojušas Komisijai par šādas pārvietošanas kontroles nosacījumiem; un

b)

šos nosacījumus izziņojušas publiski.

9. pants

Pārskatīšana

Komisija:

a)

pārskata šo regulu vēlākais piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā, ņemot vērā zinātnes attīstību attiecībā uz Echinococcus multilocularis infekciju dzīvniekiem;

b)

pārskata rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pārskatā jo īpaši izvērtē profilaktisko veselības aizsardzības pasākumu proporcionalitāti un zinātnisko pamatotību.

10. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 14. jūlijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 146, 13.6.2003., 1. lpp.

(2)  EFSA žurnāls (2006) 441, 1.–54. lpp.(http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/doc/441.pdf).

(3)  OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.

(4)  OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.

(5)  OV L 312, 27.11.2003., 1. lpp.

(6)  OV L 358, 3.12.2004., 12. lpp.

(7)  OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.


I PIELIKUMS

A   DAĻA

Dalībvalstu vai to daļu saraksts, kuras atbilst 3. panta nosacījumiem

ISO kods

Dalībvalsts

Teritorijas daļa

FI

SOMIJA

Visa teritorija

GB

APVIENOTĀ KARALISTE

Visa teritorija

IE

ĪRIJA

Visa teritorija

MT

MALTA

Visa teritorija


B   DAĻA

Dalībvalstu vai to daļu saraksts, kuras atbilst 4. panta nosacījumiem

ISO kods

Dalībvalsts

Teritorijas daļa

 

 

 


II PIELIKUMS

Prasības attiecībā uz 3. panta c) punktā noteikto patogēna specifiskas uzraudzības programmu

1.

Izstrādā patogēna specifisku uzraudzības programmu, lai katrā epidemioloģiski nozīmīgā dalībvalsts vai tās daļas ģeogrāfiskajā vienībā ar vismaz 95 % ticamību konstatētu, ka parazīta izplatība nepārsniedz 1 %.

2.

Patogēna specifiskajā uzraudzības programmā veic atbilstošu paraugu ievākšanu, ņemot vērā risku vai reprezentatīvā veidā, lai nodrošinātu parazīta Echinococcus multilocularis noteikšanu, ja tas ir sastopams jebkurā dalībvalsts daļā, saskaņā ar 1. punktā noteikto izplatību.

3.

Īstenojot patogēna specifisko uzraudzības programmu, divpadsmit mēnešu uzraudzības perioda laikā ievāc paraugus no savvaļas definitīvajiem saimniekdzīvniekiem vai, ja ir gūti pierādījumi, ka savvaļas definitīvo saimnieku dalībvalstī vai tās daļā nav, – paraugus no mājas definitīvajiem saimniekdzīvniekiem, lai analizētu, pārbaudot:

a)

zarnu saturu parazīta Echinococcus multilocularis noteikšanai, izmantojot sedimentācijas un skaitīšanas metodi (SCT) vai citu līdzvērtīgi jutīgu un specifisku metodi; vai

b)

izkārnījumus sugai specifiskas dezoksiribonukleīnskābes (DNS) noteikšanai parazīta Echinococcus multilocularis audos vai olās, izmantojot polimerāzes ķēdes reakciju (PCR) vai citu līdzvērtīgi jutīgu un specifisku metodi.


15.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 296/13


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1153/2011

(2011. gada 30. augusts),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 998/2003 Ib pielikumu attiecībā uz tehniskajām prasībām vakcinācijai pret trakumsērgu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK (1), un jo īpaši tās 19.a panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 998/2003 paredzētas dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas regulas I pielikuma A un B daļā uzskaitīto suņu, kaķu un balto sesku nekomerciālai pārvietošanai dalībvalstīs. Tajā noteikts, ka, pārvietojot šos dzīvniekus, tiem līdzi jābūt pasei, kas apliecina, ka attiecīgais dzīvnieks ir vakcinēts pret trakumsērgu saskaņā ar Ib pielikumu. Regulā (EK) Nr. 998/2003 arī paredzēts, ka tehniskās prasības attiecībā uz vakcināciju pret trakumsērgu, kas noteiktas Ib pielikumā, var grozīt ar deleģētajiem tiesību aktiem.

(2)

Regulas (EK) Nr. 998/2003 Ib pielikumā noteikts, ka vakcināciju pret trakumsērgu var uzskatīt par derīgu tikai tad, ja cita starpā vakcinācijas datums nav agrāks par mikročipa ievietošanas datumu, kas norādīts pasē vai pievienotajā dzīvnieka veselības sertifikātā. Tomēr tiek uzskatīts, ka dzīvnieks ir identificēts atbilstoši minētajai regulai arī tad, ja tam ir skaidri saskatāms tetovējums, kas izveidots pirms 2011. gada 3. jūlija. Tāpēc Savienības tiesību aktu skaidrības labad ir jāgroza Regulas (EK) Nr. 998/2003 Ib pielikums, lai nodrošinātu, ka vakcināciju pret trakumsērgu uzskata par derīgu, ja cita starpā vakcinācijas pret trakumsērgu datums nav agrāks par mikročipa ievietošanas datumu vai tetovēšanas datumu.

(3)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 998/2003 Ib pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 998/2003 Ib pielikuma 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

datums, kas norādīts a) apakšpunktā, nevar būt agrāks par mikročipa ievietošanas datumu vai tetovēšanas datumu, kas norādīts:

i)

pases III daļas 2. iedaļā vai III daļas 5. iedaļā; vai

ii)

pievienotā dzīvnieka veselības sertifikāta atbilstošajā sadaļā;”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 30. augustā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 146, 13.6.2003., 1. lpp.


15.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 296/14


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1154/2011

(2011. gada 10. novembris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Zgornjesavinjski želodec (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu Slovēnijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu “Zgornjesavinjski želodec” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu ieraksta reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 10. novembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOȘ


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2)  OV C 45, 12.2.2011., 28. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.2. grupa.   Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

SLOVĒNIJA

Zgornjesavinjski želodec (AĢIN)


15.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 296/16


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1155/2011

(2011. gada 10. novembris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Šebreljski želodec (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu Slovēnijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu “Šebreljski želodec” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu ieraksta reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 10. novembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOȘ


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2)  OV C 45, 12.2.2011., 25. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.2. grupa.   Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

SLOVĒNIJA

Šebreljski želodec (AĢIN)


15.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 296/18


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1156/2011

(2011. gada 10. novembris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Kočevski gozdni med (ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu Slovēnijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu “Kočevski gozdni med” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu ieraksta reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 10. novembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOȘ


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2)  OV C 70, 4.3.2011., 11. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.4. grupa.   Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

SLOVĒNIJA

Kočevski gozdni med (ACVN)


15.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 296/20


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1157/2011

(2011. gada 10. novembris),

ar ko nosaka aizliegumu Francijas karoga kuģiem zvejot siļķes ES un starptautiskajos ūdeņos Vb, VIb, un VIaN zonā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2011. gada 18. janvāra Regulā (ES) Nr. 57/2011, ar ko 2011. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi (2), ir noteiktas kvotas 2011. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2011. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2011. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no minētajā pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Ar šīs regulas pielikumā norādīto krājumu saistītas zvejas darbības, kuras veic pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegtas no minētajā pielikumā noteiktās dienas. Konkrēti, pēc minētās dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut zivis, ko minētie kuģi nozvejojuši no šā krājuma.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 10. novembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektore

Lowri EVANS


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 24, 27.1.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Nr.

66/T&Q

Dalībvalsts

Francija

Krājums

HER/5B6ANB

Suga

Siļķe (Clupea harengus)

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi Vb, VIb un VIaN zonā

Datums

12.10.2011.


15.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 296/22


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1158/2011

(2011. gada 11. novembris),

ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Zviedrijas karogu, zvejot pikšas IIIa zonā un ES ūdeņos 22.–32. apakšrajonā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2011. gada 18. janvāra Regulā (ES) Nr. 57/2011, ar ko 2011. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi (2), ir noteiktas kvotas 2011. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2011. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2011. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no minētajā pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Ar šīs regulas pielikumā norādīto krājumu saistītas zvejas darbības, kuras veic pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegtas no minētajā pielikumā noteiktās dienas. Konkrēti, pēc minētās dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut zivis, ko minētie kuģi nozvejojuši no šā krājuma.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 11. novembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektore

Lowri EVANS


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 24, 27.1.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Nr.

69/T&Q

Dalībvalsts

Zviedrija

Krājums

HAD/3A/BCD

Suga

Pikša (Melanogrammus aeglefinus)

Zona

IIIa; ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

Datums

24.10.2011.


15.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 296/24


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1159/2011

(2011. gada 11. novembris),

ar ko nosaka aizliegumu Spānijas karoga kuģiem zvejot mencas Norvēģijas ūdeņos I un II zonā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2011. gada 18. janvāra Regulā (ES) Nr. 57/2011, ar ko 2011. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi (2), ir noteiktas kvotas 2011. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2011. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2011. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no minētajā pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Ar šīs regulas pielikumā norādīto krājumu saistītas zvejas darbības, kuras veic pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegtas no minētajā pielikumā noteiktās dienas. Konkrēti, pēc minētās dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut zivis, ko minētie kuģi nozvejojuši no šā krājuma.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 11. novembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektore

Lowri EVANS


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 24, 27.1.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Nr.

67/T&Q

Dalībvalsts

Spānija

Krājums

COD/1N2AB.

Suga

Menca (Gadus morhua)

Zona

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

Datums

6.7.2011.


15.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 296/26


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1160/2011

(2011. gada 14. novembris)

par atļauju piešķiršanu un atļaujas piešķiršanas atteikumu konkrētām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras attiecas uz slimības riska samazināšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (1) un jo īpaši tās 17. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006 veselīguma norādes uz pārtikas produktiem ir aizliegtas, ja vien Komisija saskaņā ar minēto regulu tās nav atļāvusi un iekļāvusi atļauto norāžu sarakstā.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1924/2006 paredzēts arī, ka uzņēmēji, kas iesaistīti pārtikas apritē, pieteikumus par atļauju piešķiršanu veselīguma norādēm var iesniegt dalībvalsts kompetentajai iestādei. Dalībvalsts kompetentā iestāde nosūta derīgus pieteikumus Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA), turpmāk “iestāde”.

(3)

Pēc pieteikuma saņemšanas iestāde par to nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju un sniedz atzinumu par attiecīgo veselīguma norādi.

(4)

Komisijai ir jālemj par atļaujas piešķiršanu veselīguma norādēm, ņemot vērā iestādes sniegto atzinumu.

(5)

Pēc tam, kad uzņēmums CreaNutrition AG iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar auzu beta-glikāna ietekmi uz holesterīna līmeni asinīs (jautājums Nr. EFSA-Q-2008-681) (2). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja šādu norādes formulējumu: “Auzu beta-glikāna iekļaušana līdzsvarota uztura sastāvā var aktīvi mazināt zema blīvuma lipoproteīna (ZBL) līmeni asinīs un kopējo holesterīna līmeni.”

(6)

Pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, iestāde atzinumā, kuru Komisija un dalībvalstis saņēma 2010. gada 8. decembrī, secināja, ka pastāv cēloņsakarība starp auzu beta-glikāna lietošanu un ZBL holesterīna koncentrāciju asinīs. Attiecīgi veselīguma norāde, kas ir saskaņā ar šo secinājumu, jāuzskata par atbilstošu Regulā (EK) Nr. 1924/2006 noteiktajām prasībām, un tā jāiekļauj Savienības atļauto norāžu sarakstā.

(7)

Regulas (EK) Nr. 1924/2006 16. panta 4. punktā ir noteikts – ja atzinums ir labvēlīgs attiecībā uz atļaujas piešķiršanu veselīguma norādei, tajā jāiekļauj konkrētas ziņas. Attiecīgi šīm ziņām jābūt minētām šīs regulas I pielikumā attiecībā uz atļauto veselīguma norādi, un vajadzības gadījumā tajā jāiekļauj pārskatītais norādes formulējums, īpašie norādes lietošanas nosacījumi un attiecīgā gadījumā – pārtikas produkta lietošanas nosacījumi vai ierobežojumi un/vai papildu paziņojums vai brīdinājums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 noteikumiem un atbilstoši iestādes atzinumiem.

(8)

Viens no Regulas (EK) Nr. 1924/2006 mērķiem ir nodrošināt, lai veselīguma norādes būtu patiesas, skaidras, uzticamas un lietderīgas patērētājam, un saistībā ar iepriekš minēto tiek ņemts vērā veselīguma norāžu formulējums un noformējums. Tāpēc gadījumos, kad norāžu formulējums patērētājiem nozīmē to pašu, ko veselīguma norāde, par kuru jau ir izsniegta atļauja, jo tas liecina, ka pastāv tāda pati saikne, kāda ir starp pārtikas produktu kategoriju, pārtikas produktu vai kādu tā sastāvdaļu un veselību, uz to jāattiecina tādi paši lietošanas nosacījumi, kā minēts šīs regulas pielikumā.

(9)

Pēc tam, kad uzņēmums HarlandHall Ltd (Sojas proteīnu asociācijas, Eiropas Augu proteīnu asociācijas un Eiropas Dabisko sojas produktu ražotāju asociācijas uzdevumā) iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar sojas proteīnu ietekmi uz holesterīna koncentrācijas samazināšanu asinīs (jautājums Nr. EFSA-Q-2009-00672) (3). Pieteikuma iesniedzēji ierosināja norādi formulēt šādi: “Ir pierādīts, ka sojas proteīni pazemina/samazina holesterīna līmeni asinīs; pazeminot holesterīna līmeni asinīs, samazinās risks saslimt ar sirds (asinsvadu) slimībām.”

(10)

Pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, iestāde atzinumā, kuru Komisija un dalībvalstis saņēma 2010. gada 30. jūlijā, secināja, ka nav noteikta cēloņsakarība starp sojas proteīnu lietošanu un norādīto ietekmi. Attiecīgi, tā kā minētā veselīguma norāde neatbilst Regulā (EK) Nr. 1924/2006 noteiktajiem kritērijiem, tai nevar piešķirt atļauju.

(11)

Pēc tam, kad uzņēmums Danone France iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar Actimel®, fermentēta piena produkta, kas satur Lactobacillus casei DN-114 001 un jogurta simbiozi, ietekmi uz Clostridium difficile toksīnu klātbūtnes mazināšanu zarnās (jautājums Nr. EFSA-Q-2009-00776) (4). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja norādi formulēt šādi: “Fermentēts piens, kas satur probiotisko Lactobacillus casei DN-114001 un jogurta simbiozi, mazina Clostridium difficile toksīnu klātbūtni zarnās (īpaši vecākiem cilvēkiem, kas ir pret tiem uzņēmīgāki). Clostridium difficile toksīnu klātbūtne ir saistīta ar akūtas diarejas gadījumiem.”

(12)

Pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, iestāde savā atzinumā, kuru Komisija un dalībvalstis saņēma 2010. gada 8. decembrī, secināja, ka sniegtie pierādījumi ir nepietiekami, lai noteiktu cēloņsakarību starp Actimel® lietošanu un C. difficile diarejas riska mazināšanu, mazinoties C. difficile toksīnu klātbūtnei. Attiecīgi, tā kā minētā veselīguma norāde neatbilst Regulā (EK) Nr. 1924/2006 noteiktajiem kritērijiem, tai nevar piešķirt atļauju.

(13)

Nosakot šajā regulā paredzētos pasākumus, Komisija ņēma vērā atsauksmes, ko tā saņēmusi no pieteikuma iesniedzējiem un sabiedrības pārstāvjiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 16. panta 6. punktu.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un ne Eiropas Parlaments, ne Padome pret tiem nav iebilduši,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Šīs regulas I pielikumā minēto veselīguma norādi ir atļauts lietot uz pārtikas produktiem Eiropas Savienības tirgū saskaņā ar minētajā pielikumā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Šā panta 1. punktā minēto veselīguma norādi iekļauj Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punktā paredzētajā Savienības atļauto norāžu sarakstā.

2. pants

Šīs regulas II pielikumā minētās veselīguma norādes neiekļauj Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punktā paredzētajā Savienības atļauto norāžu sarakstā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 14. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp.

(2)  The EFSA Journal (2010); 8(12):1885.

(3)  The EFSA Journal 2010; 8(7):1688.

(4)  The EFSA Journal 2010; 8(12):1903.


I PIELIKUMS

ATĻAUTĀ VESELĪGUMA NORĀDE

Pieteikums – Regulas (EK) Nr. 1924/2006 attiecīgie noteikumi

Pieteikuma iesniedzējs, adrese

Uzturviela, viela, pārtikas produkts vai pārtikas produktu kategorija

Norāde

Norādes lietošanas nosacījumi

Pārtikas produkta lietošanas nosacījumi un/vai ierobežojumi un/vai papildu paziņojums vai brīdinājums

Atsauce uz EFSA atzinumu

14. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā veselīguma norāde, kas attiecas uz slimības riska samazināšanu

CreaNutrition AG, Business Park, 6301 Zug, Switzerland

Auzu beta-glikāns

Ir pierādīts, ka auzu beta-glikāns pazemina/samazina holesterīna līmeni asinīs. Augsts holesterīna līmenis ir riska faktors saslimšanai ar koronāro sirds slimību.

Patērētāji jāinformē par to, ka labvēlīgo ietekmi panāk, katru dienu lietojot pārtikā 3 g auzu beta-glikāna.

Norādi drīkst izmantot produktiem, kas satur vismaz 1 g auzu beta-glikāna aprēķinātajā porcijā.

 

Q-2008-681


II PIELIKUMS

NORAIDĪTĀS VESELĪGUMA NORĀDES

Pieteikums – Regulas (EK) Nr. 1924/2006 attiecīgie noteikumi

Uzturviela, viela, pārtikas produkts vai pārtikas produktu kategorija

Norāde

Atsauce uz EFSA atzinumu

14. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā veselīguma norāde, kas attiecas uz slimības riska samazināšanu

Sojas proteīns

Ir pierādīts, ka sojas proteīns pazemina/samazina holesterīna līmeni asinīs; pazeminot holesterīna līmeni asinīs, samazinās risks saslimt ar sirds (asinsvadu) slimībām.

Q-2009-00672

14. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā veselīguma norāde, kas attiecas uz slimības riska samazināšanu

ACTIMEL® Lactobacillus casei DN-114 001 un jogurta simbioze

Fermentēts piens, kas satur probiotisko Lactobacillus casei DN-114 001 un jogurta simbiozi, mazina Clostridium difficile toksīnu klātbūtni zarnās (īpaši vecākiem cilvēkiem, kas ir pret tiem uzņēmīgāki). Clostridium difficile toksīnu klātbūtne ir saistīta ar akūtas diarejas gadījumiem.

Q-2009-00776


15.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 296/29


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1161/2011

(2011. gada 14. novembris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/46/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1925/2006 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 953/2009 attiecībā uz sarakstiem ar minerālvielām, ko drīkst pievienot pārtikas produktiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīvu 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (1) un jo īpaši tās 4. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1925/2006 par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (2) un jo īpaši tās 3. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/39/EK par īpašas diētas pārtikas produktiem (3) un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

apspriedusies ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA),

tā kā:

(1)

Direktīvas 2002/46/EK II pielikumā ir iekļauts saraksts ar vitamīniem un minerālvielām, ko var izmantot uztura bagātinātāju ražošanā. Direktīvas 2002/46/EK I un II pielikumu aizstāja ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1170/2009 (4). Izmaiņas Direktīvas 2002/46/EK II pielikumā iekļautajā sarakstā, kas grozīts ar minēto regulu, pieņem atbilstīgi minētās direktīvas 4. panta prasībām un saskaņā ar tās 13. panta 3. punktā minēto kārtību.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1925/2006 II pielikumā ir iekļauts saraksts ar vitamīniem un minerālvielām, ko drīkst pievienot pārtikas produktiem.

(3)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 953/2009 (5) pielikumā iekļauts saraksts ar vielām, kuras īpašu uztura apsvērumu dēļ var pievienot īpašas diētas pārtikas produktiem.

(4)

EFSA ir novērtējusi jaunas minerālvielas attiecībā uz izmantošanu pārtikā. Vielas, par kurām EFSA sniegusi labvēlīgu atzinumu, būtu jāiekļauj minēto tiesību aktu sarakstos.

(5)

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām notika Pārtikas aprites un dzīvnieku un augu veselības padomdevējā grupā, un ir ņemti vērā sniegtie komentāri.

(6)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 2002/46/EK, Regula (EK) Nr. 1925/2006 un Regula (EK) Nr. 953/2009.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebilduši,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Direktīvas 2002/46/EK II pielikuma B daļu groza šādi:

a)

pēc ieraksta “dzelzs fosfāts” iekļauj šādus ierakstus:

“dzelzs amonija fosfāts

dzelzs(III)-nātrija-EDTA”;

b)

pēc ieraksta “ortofosforskābes nātrija sāļi” iekļauj šādus ierakstus:

“nātrija sulfāts

kālija sulfāts”.

2. pants

Regulas (EK) Nr. 1925/2006 II pielikuma 2. daļu groza šādi:

a)

pēc ieraksta “dzelzs sulfāts” iekļauj šādus ierakstus:

“dzelzs amonija fosfāts

dzelzs(III)-nātrija-EDTA”;

b)

pēc ieraksta “hroma (III) sulfāts un tā heksahidrāts” iekļauj šādu ierakstu:

“hroma pikolināts”.

3. pants

Regulas (EK) Nr. 953/2009 pielikumā 2. kategoriju (Minerālvielas) groza šādi:

a)

pēc ieraksta “dzelzs sulfāts” iekļauj šādus ierakstus:

“dzelzs amonija fosfāts

x

 

dzelzs(III)-nātrija-EDTA

x”

 

b)

pēc ieraksta “hroma (III) sulfāts un tā heksahidrāts” iekļauj šādu ierakstu:

“hroma pikolināts

x”

 

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 14. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.

(2)  OV L 404, 30.12.2006., 26. lpp.

(3)  OV L 124, 20.5.2009., 21. lpp.

(4)  OV L 314, 1.12.2009., 36. lpp.

(5)  OV L 269, 14.10.2009., 9. lpp.


15.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 296/31


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1162/2011

(2011. gada 14. novembris),

ar ko nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas minētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2011. gada 15. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 14. novembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

AL

64,0

AR

40,4

MA

67,1

TR

89,1

ZZ

65,2

0707 00 05

AL

64,0

TR

143,9

ZZ

104,0

0709 90 70

AR

61,1

MA

59,0

TR

129,4

ZZ

83,2

0805 20 10

MA

115,3

ZA

71,4

ZZ

93,4

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

HR

29,1

IL

75,8

MA

79,7

TR

82,5

UY

54,6

ZZ

64,3

0805 50 10

TR

61,0

ZA

59,4

ZZ

60,2

0806 10 10

BR

235,4

EC

65,7

LB

271,1

TR

145,0

US

266,1

ZA

77,5

ZZ

176,8

0808 10 80

CA

86,1

CL

90,0

CN

67,2

NZ

182,1

US

142,4

ZA

142,9

ZZ

118,5

0808 20 50

CL

73,3

CN

46,3

TR

133,1

ZA

73,2

ZZ

81,5


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


15.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 296/33


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1163/2011

(2011. gada 14. novembris),

ar ko groza ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 971/2011 2011./12. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2011./12. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 971/2011 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1137/2011 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2011./12. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Īstenošanas regulas (ES) Nr. 971/2011 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2011. gada 15. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 14. novembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3)  OV L 254, 30.9.2011., 12. lpp.

(4)  OV L 292, 10.11.2011., 10. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2011. gada 15. novembra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

43,24

0,00

1701 11 90 (1)

43,24

1,93

1701 12 10 (1)

43,24

0,00

1701 12 90 (1)

43,24

1,64

1701 91 00 (2)

47,87

3,11

1701 99 10 (2)

47,87

0,00

1701 99 90 (2)

47,87

0,00

1702 90 95 (3)

0,48

0,23


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


DIREKTĪVAS

15.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 296/35


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2011/90/ES

(2011. gada 14. novembris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK I pielikuma II daļu, nosakot papildu pieņēmumus gada procentu likmes aprēķināšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvu 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (1) (Patēriņa kredītu direktīva) un jo īpaši tās 19. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Pieredze, ko dalībvalstis ieguvušas, īstenojot Direktīvu 2008/48/EK, liecina, ka minētās direktīvas I pielikuma II daļā izklāstītie pieņēmumi nav pietiekami, lai aprēķinātu gada procentu likmi pēc vienota parauga, un tie vairs nav pielāgoti komerciālajai situācijai tirgū.

(2)

Šie pieņēmumi ir jāpapildina, atkārtoti nosakot jaunus pieņēmumus attiecībā uz beztermiņa kredītu vai pilnībā atmaksājamo kredītu gada procentu likmes aprēķināšanas standartiem. Tāpat būtu jānosaka standarti attiecībā uz sākotnējās kredīta izņemšanas un patērētāja veicamo maksājumu termiņiem.

(3)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas 2008/48/EK I pielikuma II daļa.

(4)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2008/48/EK 25. panta 1. punktu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebildusi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2008/48/EK I pielikuma II daļu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2013. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2011. gada 14. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.


PIELIKUMS

Direktīvas 2008/48/EK I pielikuma II daļu aizstāj ar šādu:

“II.

Papildu pieņēmumi gada procentu likmes aprēķināšanai ir šādi:

a)

ja kredītlīgumā patērētājam paredzētas iespējas brīvi izņemt kredītu, kopējo kredīta summu uzskata par izņemtu nekavējoties un pilnībā;

b)

ja kredītlīgumā patērētājam paredzētas iespējas brīvi izņemt kredītu, taču starp dažādajiem kredīta izņemšanas veidiem paredzēts ierobežojums attiecībā uz summu un laika periodu, kopējo kredīta summu uzskata par izņemtu tuvākajā datumā, kas norādīts kredītlīgumā, un saskaņā ar minētajiem kredīta izņemšanas ierobežojumiem;

c)

ja kredītlīgumā ir paredzēti dažādi kredīta izņemšanas veidi ar dažādām maksām vai aizņēmuma likmēm, kopējo kredīta summu uzskata par izņemtu ar visaugstāko maksu un aizņēmuma likmi, ko piemēro izņemšanas mehānismiem, kurus visbiežāk izmanto saistībā ar šā veida kredītlīgumiem;

d)

pārtēriņa iespējas gadījumā kopējo kredīta summu uzskata par izņemtu pilnībā un par visu kredītlīguma darbības termiņu. Ja pārtēriņa iespējas ilgums nav zināms, aprēķinot gada procentu likmi, pieņem, ka kredīta ilgums ir trīs mēneši;

e)

beztermiņa kredītlīgumu gadījumā, izņemot pārtēriņa iespēju, pieņem, ka:

i)

kredīts ir piešķirts uz gadu, skaitot no sākotnējās izņemšanas dienas, un patērētāja pēdējais maksājums dzēš iespējamo kapitāla, procentu un citu maksu atlikumu;

ii)

patērētājs atmaksā kapitālu, veicot vienādus ikmēneša maksājumus, atmaksu sākot mēnesi pēc sākotnējās izņemšanas dienas. Tomēr gadījumos, kad katrā maksājuma periodā kapitāls ar vienu maksājumu jāatmaksā pilnībā, pieņem, ka turpmākas visa kapitāla izņemšanas un atmaksas, ko veic patērētājs, notiek gada laikā. Procentu un citas maksas piemēro saskaņā ar minētajām kapitāla izņemšanām un kapitāla atmaksām un saskaņā ar kredītlīguma nosacījumiem.

Šā punkta izpratnē beztermiņa kredītlīgums ir kredītlīgums, kuram nav noteikts termiņš un saskaņā ar kuru kredīti noteiktā termiņā vai pēc noteikta laika jāatmaksā pilnā apmērā, taču pēc atmaksas tos var atkārtoti izņemt;

f)

attiecībā uz kredītlīgumiem, izņemot pārtēriņus un beztermiņa kredītus, kas minēti d) un e) punktā paredzētajos pieņēmumos, spēkā ir šādi nosacījumi:

i)

ja nevar noteikt datumu vai patērētāja veicamā kapitāla maksājuma apjomu, pieņem, ka atmaksa veicama agrākajā kredītlīgumā norādītajā datumā un tās apjoms atbilst mazākajai kredītlīgumā noteiktajai summai;

ii)

ja nav zināms kredītlīguma noslēgšanas datums, pieņem, ka kredīts pirmo reizi izņemts dienā, kas atbilst īsākajam intervālam starp to dienu un dienu, kad patērētājam jāveic pirmais maksājums;

g)

ja, pamatojoties uz kredītlīgumu vai pieņēmumiem, kas izklāstīti d), e) vai f) punktā, nevar noteikt patērētāja veicamā maksājuma dienu vai apjomu, pieņem, ka maksājums veicams saskaņā ar kreditora noteiktajiem termiņiem un nosacījumiem; ja tie nav zināmi, tad:

i)

procentus atmaksā reizē ar kapitālu;

ii)

kredītlīguma noslēgšanas dienā veic bezprocentu maksājumu, kas izteikts kā viena summa;

iii)

sākot no pirmās kapitāla iemaksas dienas, regulāri veic vairākus bezprocentu maksājumus un, ja šādu maksājumu apjoms nav zināms, pieņem, ka tie ir vienāda apmēra;

iv)

ar pēdējo maksājumu tiek dzēsts iespējamais kapitāla, procentu un citu maksu atlikums;

h)

ja kredītam piemērojamā maksimālā summa nav vēl nolīgta, par maksimālo summu uzskata EUR 1 500;

i)

ja uz ierobežotu laikposmu vai summu piedāvā atšķirīgas aizņēmuma likmes un maksas, par aizņēmuma likmi un maksām uzskata augstāko likmi visa kredītlīguma darbības laikā;

j)

patēriņa kredītlīgumiem, kuriem fiksētā aizņēmuma likme ir noteikta attiecībā uz sākotnējo laikposmu, kura beigās nosaka jaunu aizņēmuma likmi un to turpmāk periodiski pielāgo atbilstīgi saskaņotam rādītājam, gada procentu likmi aprēķina, pamatojoties uz pieņēmumu, ka fiksētā aizņēmuma likmes laikposma beigās aizņēmuma likme ir tāda pati kā gada procentu likmes aprēķināšanas laikā, pamatojoties uz saskaņotā rādītāja vērtību attiecīgā laikā.”


LĒMUMI

15.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 296/38


PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 12. jūlijs),

kas adresēts Grieķijai, lai pastiprinātu un paplašinātu fiskālo uzraudzību, un ar ko Grieķijai pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu

(pārstrādāta versija)

(2011/734/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 9. punktu un 136. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Lēmums 2010/320/ES (2010. gada 10. maijs), kas adresēts Grieķijai, lai pastiprinātu un paplašinātu fiskālo uzraudzību, un ar ko Grieķijai pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu (1), ir vairakkārt būtiski grozīts (2). Tā kā ir jāveic jauni grozījumi, skaidrības labad tas būtu jāpārstrādā.

(2)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 136. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēta iespēja attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, pieņemt īpašus pasākumus, lai stiprinātu to budžeta disciplīnas koordināciju un uzraudzību.

(3)

LESD 126. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta, un šim nolūkam minētajā pantā ir izklāstīta budžeta deficīta novēršanas procedūra. Stabilitātes un izaugsmes pakts, kura korektīvajā daļā ir noteikta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošana, kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā ekonomisko situāciju.

(4)

Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EKL) 104. panta 6. punktu Padome 2009. gada 27. aprīlī nolēma, ka Grieķijā ir pārmērīgs budžeta deficīts, un saskaņā ar EKL 104. panta 7. punktu un 3. panta 4. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (3), sagatavoja ieteikumus, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu vēlākais līdz 2010. gadam. Turklāt Padome noteica, ka efektīvu pasākumu veikšanas termiņš Grieķijai ir 2009. gada 27. oktobris. Saskaņā ar LESD 126. panta 8. punktu Padome 2009. gada 30. novembrī konstatēja, ka Grieķija nav veikusi efektīvus pasākumus; kā rezultātā saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu Padome 2010. gada 16. februārī pieprasīja Grieķijai veikt deficīta samazināšanas pasākumus vēlākais līdz 2012. gadam (turpmāk “Padomes lēmums saskaņā ar 126. panta 9. punktu”). Padome arī noteica, ka efektīvu pasākumu veikšanas termiņš ir 2010. gada 15. maijs.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 5. panta 2. punktu, ja dalībvalsts ir veikusi efektīvus pasākumus saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu un ja pēc minētā ieteikuma pieņemšanas norisinās negaidīti nelabvēlīgi ekonomikas notikumi, kas lielā mēra negatīvi ietekmē valsts finanses, tad Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, var nolemt pieņemt pārskatītu ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu.

(6)

Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozēm, ko par pamatu izmantoja sākotnējā Grieķijai adresētajā paziņojumā, bija paredzēts, ka 2010. gadā IKP samazināsies par 0,25 % un, sākot ar 2011. gadu, šis rādītājs uzlabosies, ņemot vērā prognozēto ekonomikas izaugsmi 0,7 % apmērā. 2010. gadā reālais IKP piedzīvoja dziļāku lejupslīdi, un paredzams, ka šī lejupslīde turpināsies 2011. gadā. Sagaidāms, ka pēc tam izaugsme pakāpeniski atjaunosies. Ja netiks veiktas izmaiņas politikā, šī ekonomiskās situācijas ievērojamā pasliktināšanās negatīvi ietekmēs arī valsts finanšu prognozes. Te būtu jāpiemin arī valsts budžeta deficīta 2009. gada pārskatīšana (laikā, kad tika pieņemts Padomes lēmums saskaņā ar 126. panta 9. punktu, aplēstais rādītājs bija 12,7 % no IKP, savukārt budžeta paziņojumā, ko Grieķija iesniedza 2010. gada 1. aprīlī, uzrādītais deficīts bija 13,6 %) (4), kā arī vēlāk, rādītājam sasniedzot 15,4 % no IKP pēc tam, kad tika pabeigtas Eurostat un Grieķijas statistikas iestāžu kopīgi veiktās pārbaudes (5). Visbeidzot, tirgos pastāvošās bažas par valsts finanšu perspektīvām ir krasi palielinājušas riska uzcenojumu valsts parādam, kas ir vēl vairāk apgrūtinājis valsts budžeta deficīta un valsts parāda dinamikas kontroli.

(7)

Valsts kopējais parāds 2009. gada beigās bija 127,1 % no IKP. Šī parāda attiecība ir augstākā ES un ievērojami pārsniedz Līgumā noteikto atsauces vērtību 60 % no IKP. Ja izdotos samazināt budžeta deficītu, kas tiek uzskatīts par vajadzīgu un šābrīža apstākļos paveicamu uzdevumu, no 2013. gada parāda pieaugums tiktu apturēts. Papildus pastāvīgi augstajam valsts budžeta deficītam arī dažas finanšu operācijas ir ietekmējušas parāda pieaugumu. Minētie faktori ir mazinājuši tirgu pārliecību, ka Grieķijas valdība spēs apturēt parāda palielināšanos. Attiecībā uz budžeta deficītu un citiem faktoriem, kas palielina parādu, Grieķijai ir nekavējoties jāveic izšķiroši pasākumi iepriekš nepieredzētā apmērā, lai apturētu parāda un IKP attiecības palielināšanos un lai iespējami drīz vajadzīgo finansējumu atkal nodrošinātu tirgus.

(8)

Ņemot vērā Grieķijas valdības finanšu stāvokļa kraso pasliktināšanos, pārējās euro zonas dalībvalstis ir nolēmušas papildus daudzpusējai palīdzībai, ko piešķīris Starptautiskais Valūtas fonds, sniegt Grieķijai stabilitātes nodrošināšanai paredzētu atbalstu, lai visā euro zonā saglabātu finanšu stabilitāti. Euro zonas dalībvalstu atbalstu sniegs, sakopojot divpusējus aizdevumus, un to koordinēs Komisija. Aizdevēji ir nolēmuši, ka atbalsts būs atkarīgs no tā, vai Grieķija ievēros šo lēmumu. Jo īpaši no Grieķijas tiek sagaidīts, ka tā īstenos šajā lēmumā norādītos pasākumus saskaņā ar tajā minēto grafiku.

(9)

2011. gada jūnijā kļuva skaidrs, ka, ņemot vērā 2010. gada budžeta neizpildi un budžeta īstenošanu līdz maijam, ja netiks veiktas izmaiņas politikā,budžeta deficīts 2011. gadam ievērojami pārsniegs deficīta mērķi, turklāt tas apdraudēs programmas kopējo uzticamību. Tādējādi nepieciešams atjaunināt atsevišķus budžeta pasākumus, lai Grieķija nepārsniegtu budžeta deficīta mērķi 2011. gadam un ievērotu Lēmumā 2010/320/ES noteiktos budžeta deficīta maksimāli pieļaujamos apjomus turpmākajiem gadiem. Šie pasākumi ir plaši apspriesti ar Grieķijas valdību, un par tiem ir panākta Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda kopīga vienošanās.

(10)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir lietderīgi grozīt vairākus Lēmuma 2010/320/ES aspektus, vienlaikus saglabājot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Grieķija pēc iespējas ātri un vēlākais līdz 2014. gadam novērš pašreizējo pārmērīgo budžeta deficītu.

2.   Pārmērīga budžeta deficīta novēršanai nepieciešamās korekcijas mērķis ir nodrošināt, ka valsts kopbudžeta deficīts nepārsniedz EUR 18 508 miljonus (8,0 % no IKP) 2010. gadā, EUR 17 065 miljonus (7,6 % no IKP) 2011. gadā, EUR 14 916 miljonus (6,5 % no IKP) 2012. gadā, EUR 11 399 miljonus (4,8 % no IKP) 2013. gadā un EUR 6 385 miljonus (2,6 % no IKP) 2014. gadā. Šā mērķa īstenošanai laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam būs jāpanāk strukturālās bilances uzlabojumi vismaz 10 % apmērā no IKP.

3.   Šā panta 2. punktā minētajai korekcijas norisei nepieciešams, lai valsts konsolidētā kopējā parāda ikgadējās izmaiņas nepārsniegtu EUR 34 058 miljonus 2010. gadā, EUR 17 365 miljonus 2011. gadā, EUR 15 016 miljonus 2012. gadā, EUR 11 599 miljonus 2013. gadā un EUR 7 885 miljonus 2014. gadā. Pamatojoties uz 2011. gada maija IKP prognozēm, parāda attiecība pret IKP nepārsniedz 143 % 2010. gadā, 154 % 2011. gadā, 158 % 2012. gadā, 159 % 2013. gadā un 157 % 2014. gadā.

2. pants

1.   Līdz 2010. gada jūnija beigām Grieķija veic šādus pasākumus:

a)

pieņem tiesību aktu, ar ko ievieš progresīva nodokļa sistēmu visiem ienākumu avotiem un horizontāli vienādotu režīmu attiecībā uz ienākumiem, kas gūti no darba un pamatlīdzekļiem;

b)

pieņem tiesību aktu, ar ko atceļ visus nodokļu sistēmā paredzētos atbrīvojumus un noteikumus par autonomo nodokļu piemērošanu, ietverot ienākumus no ierēdņiem izmaksātajiem īpašajiem pabalstiem;

c)

atceļ ārkārtas rezervei paredzētās budžeta apropriācijas, tādējādi ietaupot EUR 700 miljonus;

d)

atceļ lielāko daļu solidaritātes pabalstam paredzēto budžeta apropriāciju (izņemot nabadzības samazināšanai paredzēto daļu), tādējādi ietaupot EUR 400 miljonus;

e)

samazina visaugstākās pensijas, tādējādi pilnā gadā ietaupot EUR 500 miljonus (EUR 350 miljonus 2010. gadā);

f)

samazina Lieldienu, vasaras un Ziemassvētku prēmijas un pabalstus, ko izmaksā ierēdņiem, tādējādi pilnā gadā ietaupot EUR 1 500 miljonus (EUR 1 100 miljonus 2010. gadā);

g)

atceļ Lieldienu, vasaras un Ziemassvētku prēmijas, ko izmaksā pensionāriem, vienlaikus aizsargājot tos, kuri saņem zemas pensijas, tādējādi pilnā gadā ietaupot EUR 1 900 miljonus (EUR 1 500 miljonus 2010. gadā);

h)

palielina PVN likmi, tādējādi pilnā gadā iekasējot vismaz EUR 1 800 miljonus (EUR 800 miljonus 2010. gadā);

i)

palielina akcīzes nodokli degvielai, tabakai un alkoholam, tādējādi pilnā gadā iekasējot vismaz EUR 1 050 miljonus (EUR 450 miljonus 2010. gadā);

j)

pieņem tiesību aktus, ar ko īsteno Pakalpojumu direktīvu (6);

k)

pieņem tiesību aktu, ar ko pārveido un vienkāršo valsts pārvaldi vietējā līmenī, lai samazinātu darbības izmaksas;

l)

izveido darba grupu, lai uzlabotu struktūrfondu un kohēzijas fondu apgūšanas līmeni;

m)

pieņem tiesību aktu, ar ko vienkāršo jaunu uzņēmumu dibināšanu;

n)

valsts ieguldījumus samazina par EUR 500 miljoniem salīdzinājumā ar plāniem;

o)

budžeta apropriācijas, kas paredzētas struktūrfondu un kohēzijas fondu līdzfinansēšanai, novirza īpašā centrālajā kontā, ko nevar izmantot citiem mērķiem;

p)

izveido neatkarīgu finanšu stabilitātes fondu, lai risinātu iespējamās kapitāla trūkuma problēmas un saglabātu finanšu sektora stabilitāti, pēc vajadzības nodrošinot bankām pašu kapitāla atbalstu;

q)

pastiprina banku uzraudzību, palielinot cilvēkresursus, pieprasot biežākus ziņojumus un veicot ik ceturksni stresa pārbaudes.

2.   Līdz 2010. gada septembra beigām Grieķija pieņem šādus pasākumus:

a)

veic fiskālās konsolidācijas pasākumus, kas veido vismaz 3,2 % no IKP (4,3 % no IKP, ja ņem vērā 2010. gadā īstenotos pasākumus) un kas jāiekļauj budžeta projektā 2011. gadam: vispārējās valdības starpposma patēriņu samazina vismaz par EUR 300 miljoniem salīdzinājumā ar 2010. gada līmeni (papildus ietaupījumiem, kas izriet no valsts pārvaldes un pašvaldību reformas, kas minēta šajā punktā); iesaldē pensiju indeksāciju (tādējādi iegūstot vismaz EUR 100 miljonus); ļoti rentabliem uzņēmumiem pagaidu kārtā piemēro ar krīzi saistītu maksājumu (kas 2011., 2012. un 2013. gadā nodrošinātu papildu ikgadējus ienākumus vismaz EUR 600 miljonu apmērā); ievieš uz aprēķina pamata noteiktus nodokļus pašnodarbinātām personām (kas 2011. gadā nodrošinātu vismaz EUR 400 miljonus un vismaz EUR 100 miljonus ieņēmumu 2012. un 2013. gadā); paplašina PVN bāzi, ietverot dažus pakalpojumus, kas pašlaik tajā nav iekļauti, un 30 % preču un pakalpojumu piemērojot nevis pazemināto likmi, bet gan parasto likmi (kas nodrošinātu ieņēmumus EUR 1 miljarda apmērā); pakāpeniski ievieš vides nodokli par CO2 emisijām (kas 2011. gadā nodrošinātu vismaz EUR 300 miljonus); valdība pieņem tiesību aktus, ar ko veic reformas valsts pārvaldē un pašvaldību reorganizāciju (tādējādi 2011. gadā izmaksas samazinot vismaz par EUR 500 miljoniem un 2012. un 2013. gadā vēl par EUR 500 miljoniem katru gadu); samazina iekšzemes finansētos ieguldījumus (vismaz par EUR 500 miljoniem), prioritāti piešķirot ieguldījumu projektiem, ko finansē no ES struktūrfondiem, ievieš iniciatīvas, lai noregulētu zemes izmantošanas noteikumu pārkāpumus (kas laikposmā no 2011. gada līdz 2013. gadam nodrošinātu vismaz EUR 1 500 miljonus, no tiem vismaz EUR 500 miljonus 2011. gadā); iekasē ieņēmumus no spēļu licencēšanas (vismaz EUR 500 miljonus no licenču pārdošanas un EUR 200 miljonus no ikgadējām nodevām); paplašina nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina bāzi, atjauninot aktīvu vērtību (kas nodrošinātu papildu ieņēmumus vismaz EUR 400 miljonu apmērā); palielina nodokļus par natūrā izmaksātām algām, tostarp piemēro nodokli mašīnu nomas maksājumiem (kas nodrošinātu vismaz EUR 150 miljonus); palielina nodokļus par luksusprecēm (vismaz par EUR 100 miljoniem); ievieš īpašu nodokli par neatļautām būvēm (kas nodrošinātu vismaz EUR 800 miljonus gadā); un valsts sektorā aizstāj tikai 20 % no darba ņēmējiem, kuri pensionējas (valdības un pašvaldību iestādēs, valsts uzņēmumos, sociālā nodrošinājuma fondos, valsts aģentūrās un citās valsts iestādēs). Pasākumus, kas nodrošina salīdzināmus budžeta ietaupījumus, var izskatīt pēc apspriešanās ar Komisiju;

b)

pastiprina Galvenās grāmatvedības iestādes lomu un palielina tās resursus, kā arī ievieš aizsardzības pasākumus, lai novērstu iespējamu politisku iejaukšanos datu prognozēšanā un uzskaitē;

c)

izstrādā reformu plānu attiecībā uz tiesību aktiem par atalgojumu valsts sektorā, konkrēti, izveido vienoto maksājumu iestādi, kas veic algu izmaksu; ievieš kopīgus principus un grafiku, lai izveidotu racionalizētu un vienotu valsts sektora atalgojuma sistēmu, ko piemēro valsts iestādēm, pašvaldībām un citām struktūrām;

d)

pieņem tiesību aktus, ar ko uzlabo nodokļu administrēšanas un kontroles efektivitāti;

e)

uzsāk centrālās pārvaldes un esošo sociālo programmu neatkarīgu pārbaudi;

f)

publicē ikmēneša statistikas datus (pamatojoties uz naudas plūsmas principu) par valsts iestāžu un to pakļautībā esošo struktūru ieņēmumiem, izdevumiem, finansējumu un nokavētiem maksājumiem;

g)

izstrādā rīcības plānu, lai uzlabotu valsts vispārējo datu vākšanu un apstrādi, jo īpaši pilnveidojot statistikas iestāžu un Galvenās grāmatvedības iestādes kontroles mehānismus un nodrošinot faktisku personisku atbildību nepareizu ziņojumu sniegšanas gadījumos, tādējādi dodot iespēju ātri iegūt kvalitatīvus valsts iestāžu datus, kas prasīti Regulā (EK) Nr. 2223/96 (7), (EK) Nr. 264/2000 (8), (EK) Nr. 1221/2002 (9), (EK) Nr. 501/2004 (10), (EK) Nr. 1222/2004 (11), (EK) Nr. 1161/2005 (12), (EK) Nr. 223/2009 (13) un (EK) Nr. 479/2009 (14);

h)

regulāri publicē informāciju par finanšu stāvokli valsts uzņēmumos un citās valsts struktūrās, kas nav klasificētas kā valsts pārvaldes iestādes (tostarp detalizētas ienākumu deklarācijas, bilances un datus par nodarbinātību un algu izdevumiem);

i)

izveido visaptverošu centrālo reģistru valsts uzņēmumiem;

j)

nosaka darbības plānu ar grafiku konkrētām darbībām, lai izveidotu centrālu publiskā iepirkuma iestādi;

k)

pieņem tiesību aktu, ar ko laikposmam no 2011. gada līdz 2013. gadam nosaka galīgo ierobežojumu EUR 50 miljonu apmērā ikgadējam ieguldījumam, kuru valsts iestādes piešķir dzelzceļa operatoriem sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ietvaros, un nosaka principu, ka valsts dzelzceļa operatoriem nesniedz nekādu tiešu vai netiešu papildatbalstu;

l)

sagatavo Grieķijas dzelzceļa darbības plānu. Darbības plānā norāda, kā panākt darbību rentabilitāti, tostarp ņemot vērā amortizācijas izmaksu segšanu, sākot no 2011. gada, nerentablu dzelzceļa līniju slēgšanu, tarifu paaugstināšanu, kā arī algu un darba ņēmēju skaita samazināšanu; sniedz jutīguma analīzi par dažādu scenāriju ietekmi uz algu izmaksām saistībā ar koplīgumu un sniedz informāciju par vairākām iespējām attiecībā uz personālu, kā arī paredz kontrolakciju sabiedrības restrukturizāciju, tostarp zemes un citu aktīvu pārdošanu;

m)

pieņem tiesību aktu, lai veiktu algu vienošanās sistēmas reformas privātajā sektorā, tādējādi samazinot samaksas likmes par virsstundu darbu, uzlabojot darba laika organizācijas elastību un nodrošinot, ka saskaņā ar vietējiem teritoriāliem līgumiem algu pieaugumu var noteikt zemāku par nozaru nolīgumos noteikto līmeni;

n)

veic nodarbinātības aizsardzības tiesību aktu reformu, lai jaunu darba ņēmēju pārbaudes laiku pagarinātu līdz vienam gadam un veicinātu terminētu darba līgumu un nepilna laika darba plašāku izmantošanu;

o)

veic šķīrējtiesas sistēmas regulējuma grozījumus, lai ikviena no pusēm varētu vērsties šķīrējtiesā, ja tā nepiekrīt mediatora priekšlikumam;

p)

veic šķīrējtiesas procedūras reformu, lai nodrošinātu, ka tā darbojas saskaņā ar pārskatāmiem, objektīviem kritērijiem, paredzot neatkarīgu šķīrējtiesnešu komiteju ar lēmumu pieņemšanas pilnvarām, kura ir brīva no valdības ietekmes.

3.   Līdz 2010. gada decembra beigām Grieķija pieņem šādus pasākumus:

a)

galīgajā variantā pieņem pasākumus, kas minēti 2. punkta a) apakšpunktā;

b)

īsteno tiesību aktus, lai nostiprinātu fiskālo sistēmu. Šim pasākumam būtu jo īpaši jāiekļauj vidēja termiņa fiskālās sistēmas izveide, obligātas ārkārtas rezerves izveide budžetā 5 % apmērā no kopējām valdības departamentu apropriācijām, izņemot algas, pensijas un procentu maksājumus, izdevumu stingrākas uzraudzības mehānismu izveide, kā arī parlamentam pakļauta budžeta biroja izveide;

c)

ievērojami palielina struktūrfondu un kohēzijas fondu apgūšanas līmeni;

d)

pieņem tiesību aktus, ar ko vienkāršo un paātrina uzņēmumu, rūpniecisko darbību un profesiju licencēšanas procedūras;

e)

veic izmaiņas Grieķijas konkurences iestādes (HCC) organizatoriskajā sistēmā, lai palielinātu tās neatkarību, noteiktu pieņemamus termiņus lēmumu izskatīšanai un pieņemšanai un piešķirtu tai sūdzību noraidīšanas pilnvaras;

f)

veic pasākumus, lai atceltu esošos ierobežojumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību;

g)

izdod rīkojumu, kas pašvaldībām aizliedz radīt budžeta deficītu vismaz līdz 2014. gadam; samazina transfertus pašvaldībām atbilstoši plānotajiem ietaupījumiem un pilnvaru nodošanai;

h)

publicē pensiju izdevumu starpposma ilgtermiņa prognozes līdz 2060. gadam, kā izklāstīts 2010. gada jūlija tiesību aktu reformā, attiecībā uz galvenajām pensiju shēmām (IKA, tostarp civildienesta ierēdņu pensiju shēma, OGA un OAEE);

i)

īsteno vienotu elektronisko recepšu sistēmu; publicē tirgū esošo zāļu cenu pilnu sarakstu; piemēro nekompensējamo zāļu sarakstu un bezrecepšu zāļu sarakstu; publicē kompensējamo zāļu jaunu sarakstu, izmantojot jauno orientējošo cenu sistēmu; no e-receptēm un svītrkodu skenēšanas iegūto informāciju izmanto, lai saņemtu atlaides no farmācijas uzņēmumiem; ievieš uzraudzības mehānismu, kas ļauj katru mēnesi novērtēt izdevumus par zālēm; ievieš pacienta līdzdalības maksājumu EUR 5 apmērā parastiem ambulatoriem pakalpojumiem un līdzdalības maksājumus attiecina uz nepamatotiem ārkārtas dienestu izsaukumiem; publicē slimnīcu un veselības centru auditētus finanšu pārskatus; un izveido veselības politikas ekspertu neatkarīgu darba grupu, kuras uzdevums ir līdz 2011. gada maija beigām sagatavot sīku ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas vispatverošu reformu, lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmas efektivitāti un lietderību;

j)

turpina samazināt darbības izdevumus vēl vismaz par 5 %, kas ļauj ietaupīt vismaz EUR 100 miljonus;

k)

turpina samazināt transfertus, kas valdībai kopumā ļauj ietaupīt vismaz EUR 100 miljonus. Saņēmējas valsts struktūras vienlaikus nodrošina izdevumu samazināšanu, lai novērstu kavēto maksājumu uzkrāšanos;

l)

no 2011. gada janvāra, piešķirot ģimenes pabalstus, veic materiālā stāvokļa pārbaudes, kas ļauj ietaupīt vismaz EUR 150 miljonus (atskaitot attiecīgās administratīvās izmaksas);

m)

samazina militārā aprīkojuma iepirkumu (piegādes) vismaz par EUR 500 miljoniem salīdzinājumā ar faktisko 2010. gada līmeni;

n)

samazina sociālā nodrošinājuma fondu izdevumus par zālēm par EUR 900 miljoniem, papildus samazinot zāļu cenas un izmantojot jaunās iepirkuma procedūras, kā arī slimnīcu izdevumus par zālēm (tajā skaitā arī izdevumus par iekārtām) vismaz par EUR 350 miljoniem;

o)

maina vadību, cenu noteikšanu un algas valsts uzņēmumos, kas ļauj ietaupīt vismaz EUR 800 miljonus;

p)

palielina samazinātās PVN likmes no 5,5 uz 6,5 % un no 11 uz 13 %, iekasējot vismaz EUR 880 miljonus, un samazina piemērojamo PVN likmi zālēm un viesnīcu pakalpojumiem no 11 uz 6,5 %, šā pasākuma izmaksām nepārsniedzot EUR 250 miljonus, atskaitot sociālā nodrošinājuma fondu un slimnīcu ietaupījumus no zemākas PVN likmes zālēm;

q)

pastiprina cīņu pret degvielas kontrabandu (vismaz EUR 190 miljoni);

r)

palielina tiesvedības nodevas (vismaz EUR 100 miljoni);

s)

īsteno rīcības plānu, lai paātrinātu nodokļu parādu iekasēšanu (vismaz EUR 200 miljoni);

t)

paātrina nodokļu sodu iekasēšanu (vismaz EUR 400 miljoni);

u)

iekasē ieņēmumus, ko rada jaunā nodokļu strīdu un tiesvedības sistēma (vismaz EUR 300 miljoni);

v)

iekasē ieņēmumus no tādu telekomunikāciju licenču pagarināšanas, kuru derīguma termiņš drīz beigsies (vismaz EUR 350 miljoni);

w)

iekasē ieņēmumus no koncesijām (vismaz EUR 250 miljoni);

x)

izstrādā Atēnu transporta tīkla (OASA) pārstrukturēšanas plānu. Plāna mērķis ir samazināt uzņēmuma darbības zaudējumus un padarīt to ekonomiski dzīvotspējīgu. Plānā ietverti uzņēmuma darbības izdevumu samazinājumi un tarifu paaugstināšana. Nepieciešamās darbības jāīsteno līdz 2011. gada martam;

y)

pieņem aktu, kas ierobežo darbā pieņemšanu visā vispārējās valdības sektorā līdz attiecībai, kas nav lielāka par vienu pieņemtu darba ņēmēju pret pieciem, kas pensionējas vai tiek atlaisti, bez izņēmumiem pa nozarēm un ieskaitot personālu, kas pārstrukturēšanas ietvaros pārcelts no valsts uzņēmumiem uz valsts struktūrām;

z)

pieņem aktus, lai stiprinātu darba tirgu un noteiktu, ka: bez nepamatotiem ierobežojumiem uzņēmuma līgumi ir noteicošie attiecībā uz sektora un nozares līgumiem; uz uzņēmuma koplīgumiem neattiecina noteikumus par uzņēmumu minimālo lielumu; ir aizliegta sektora un nozares līgumu attiecināšana uz pusēm, kas nav pārstāvētas pārrunās; tiek pagarināts pārbaudes termiņš jauniem darba līgumiem; tiek atcelti termiņu ierobežojumi pagaidu darba aģentūru izmantošanai; tiek likvidēti šķēršļi līgumu uz noteiktu laiku noslēgšanas plašākai piemērošanai; tiek atcelts noteikums, kas nosaka lielāku darba stundas samaksu nepilna laika darba ņēmējiem, un tiek atļauta elastīgāka darba laika organizācija, tostarp nepilna laika maiņu darbs.

4.   Līdz 2011. gada marta beigām Grieķija pieņem šādus pasākumus:

a)

publicē pensiju izdevumu visaptverošas ilgtermiņa prognozes līdz 2060. gadam, kā noteikts 2010. gada jūlija tiesību aktu reformā. Plānos ietver papildshēmas (palīgshēmas), pamatojoties uz visaptverošu datu kopumu, kurus apkopojusi un izstrādājusi Valsts aktuāriestāde. Plānus salīdzina un apstiprina Ekonomikas politikas komiteja;

b)

valdība apmaksā 2010. gadā uzkrātos kavētos maksājumus un samazina iepriekšējos gados uzkrātos kavētos maksājumus;

c)

izstrādā plānu nodokļu nemaksāšanas novēršanai, kurā ietver kvantitatīvus izpildes rādītājus, lai nodrošinātu ieņēmumu dienesta pārskatatbildību; pieņem tiesību aktus, ar ko vienkāršo administratīvo nodokļu strīdu un pārsūdzību tiesā procesus, un pieņem nepieciešamos tiesību aktus un procedūras, lai labāk risinātu nodokļu amatpersonu pārkāpumu, korupcijas un slikto rezultātu problēmas, tostarp saukšanu pie atbildības pienākumu nepildīšanas gadījumos; un publicē piecu nodokļu nemaksāšanas novēršanas darba grupu ikmēneša ziņojumus, tostarp progresa rādītāju kopumu;

d)

izstrādā detalizētu rīcības plānu ar grafiku, lai pabeigtu un ieviestu vienkāršoto atalgojuma sistēmu; sagatavo vidēja termiņa cilvēkresursu plānu laikposmam līdz 2013. gadam saskaņā ar noteikumu, ka no piecām vakancēm aizpilda vienu, konkretizējot arī plānus kvalificēta personāla pārcelšanai uz prioritārām jomām; un publicē ikmēneša datus par personāla maiņu valdības struktūrās (darba attiecību uzsākšana, darba attiecību izbeigšana, pārcelšana starp struktūrām);

e)

īsteno 2010. gadā uzsākto veselības aprūpes sistēmas visaptverošo reformu ar mērķi panākt, lai valsts veselības aprūpes izdevumi nepārsniegtu 6 % no IKP; veic pasākumus, ar kuriem uz zālēm ietaupa vismaz EUR 2 miljardus salīdzinājumā ar 2010. gada līmeni, no kuriem vismaz EUR 1 miljardu ietaupa 2011. gadā; uzlabo slimnīcu uzskaites un norēķinu sistēmas šādā veidā: pabeidz divkāršā ieraksta uzkrājumu principa grāmatvedības sistēmu ieviešanu visās slimnīcās; izmanto vienotu kodēšanas sistēmu un kopīgu medicīnas preču reģistru; medicīnas preču krājumu un plūsmu visās slimnīcās aprēķina, izmantojot vienotu medicīnas preču kodēšanas sistēmu; un savlaicīgi nosūta rēķinus par ārstēšanas izmaksām (ne vēlāk kā pēc diviem mēnešiem) Grieķijas sociālā nodrošinājuma fondiem, citu dalībvalstu un privātiem veselības apdrošinātājiem; un nodrošina, ka vismaz 50 % no zāļu apjoma, ko izmanto valsts slimnīcās, līdz 2011. gada beigām ir ģenēriskās zāles un zāles, kam beidzies patenta darbības laiks, nosakot, ka visām valsts slimnīcām obligāti jāiepērk zāles, pamatojoties uz aktīvo vielu;

f)

lai cīnītos pret izšķērdību un nesaimniecisku darbību valsts uzņēmumos un lai iegūtu fiskālos ietaupījumus vismaz EUR 800 miljonu apmērā, pieņem aktu, ar kuru: samazina pamatatlīdzību valsts uzņēmumos vismaz par 10 % uzņēmuma līmenī; ierobežo papildu atlīdzību līdz 10 % no pamatatlīdzības; nosaka bruto ienākumu galējo robežu EUR 4 000 mēnesī (12 maksājumi gadā); palielina pilsētas transporta tarifus vismaz par 30 %; pasākumus, ar ko samazina valsts uzņēmumu darbības izdevumus par 15 līdz 25 %; un pieņem tiesību aktu par OASA pārstrukturēšanu;

g)

rada jaunu tiesisko regulējumu, lai veicinātu reģionālo lidostu koncesijas līgumu noslēgšanu;

h)

izveido neatkarīgu darba grupu izglītības politikas jomā, kuras mērķis ir palielināt valsts izglītības sistēmas (pamatskolas, vidusskolas un augstākās izglītības) efektivitāti un panākt efektīvāku resursu izmantošanu;

i)

pieņem tiesību aktu, ar kuru izveido Vienoto publiskā iepirkuma iestādi saskaņā ar rīcības plānu; un izstrādā e-iepirkumu IT platformu un nosaka starpposmu mērķus saskaņā ar rīcības plānu, tostarp: testē izmēģinājuma versiju, visas funkcionalitātes pieejamību visiem līgumiem un pakāpeniski ievieš e-iepirkumu sistēmas obligātu izmantošanu piegādēm, pakalpojumiem un darba līgumiem.

5.   Līdz 2011. gada jūlija beigām Grieķija pieņem šādus pasākumus:

a)

iesniedz parlamentam racionalizētu un vienotu valsts sektora atalgojuma sistēmu, kuru pakāpeniski ievieš trīs gadu laikā un kuru piemēro valsts iestādēm, pašvaldībām un citām struktūrām, un kurā atalgojums atspoguļo produktivitāti un uzdevumus;

b)

izstrādā personāla samazināšanas vidēja termiņa plānu laika posmam līdz 2015. gadam saskaņā ar noteikumu, ka no piecām vakancēm aizpilda vienu (2011. gadā – no desmit vakancēm aizpilda vienu). Šajā plānā iekļauj stingrākus noteikumus attiecībā uz pagaidu personālu, vakanču likvidēšanu un kvalificēta personāla piesaistīšanu prioritārajām jomām un ņem vērā arī darba dienas pagarināšanu valsts sektorā;

c)

izstrādā detalizētu rīcības plānu ar grafiku, lai pabeigtu un ieviestu vienkāršoto atalgojuma shēmu atbilstoši atalgojumam privātajā sektorā, tādējādi panākot samazinājumu kopējos izdevumos darba algām. Šā plāna pamatā izmanto rezultātus, kas atspoguļoti Finanšu ministrijas un Vienotās maksājumu iestādes publicētajā ziņojumā. Tiesību aktus saistībā ar vienkāršoto atalgojuma sistēmu ievieš pakāpeniski trīs gadu laikā. Darba ņēmēju valsts uzņēmumos algas nosaka atbilstīgi jaunajai atalgojuma sistēmai, ko piemēro valsts sektorā;

d)

nostiprina darba inspekciju, nodrošinot kvalificētu personālu un nosakot kvantitatīvus mērķus saistībā ar vairākām veicamajām pārbaudēm;

e)

pieņem aktu, ar ko pārskata pensiju sistēmas galvenos kritērijus, lai valsts sektora pensiju izdevumus laikposmā no 2009. gada līdz 2060. gadam ierobežotu līdz mazāk nekā 2,5 % no IKP, ja ilgtermiņa prognozes parāda, ka prognozētais valsts pensiju izdevumu pieaugums varētu pārsniegt minēto apjomu. Valsts aktuāriestāde (NAA) turpina iesniegt ilgtermiņa prognozes attiecībā uz pensiju izdevumiem līdz 2060. gadam atbilstīgi pieņemtajai reformai. Plānos ietver galvenās papildshēmas (palīgshēmas) (ETEAM, TEADY, MTPY), pamatojoties uz visaptverošiem datiem, kurus apkopojusi un izstrādājusi NAA;

f)

pārskata grūto un bīstamo profesiju sarakstu, lai tas attiektos ne vairāk kā uz 10 % no darba ņemējiem; grūto un bīstamo profesiju jauno sarakstu no 2011. gada 1. augusta piemēro attiecībā uz visiem pašreizējiem un nākamajiem darba ņēmējiem;

g)

pieņem tiesību aktus, lai izveidotu Vienoto publiskā iepirkuma iestādi (SPPA), nosakot tās funkcijas, mērķus, kompetences jomu, pilnvaras, kā arī spēkā stāšanās grafiku atbilstoši rīcības plānam;

h)

veic papildpasākumus, lai sekmētu ģenērisko zāļu izmantošanu: paredz obligātu elektronisko recepti, ņemot vērā aktīvo vielu un lētākas ģenēriskās zāles, ja tādas ir pieejamas; zemāku izmaksu sadalīšanas likmi piesaista ģenēriskajām zālēm, kuru cena ir daudz zemāka nekā atsauces cena (zemāka par 60 % no atsauces cenas), pamatojoties uz pieredzi citās ES dalībvalstīs; nosaka, ka ģenērisko zāļu maksimālā cena nedrīkst pārsniegt 60 % no to zāļu ar preču zīmi (oriģinālproduktu) cenas, kurām ir līdzīga aktīvā viela;

i)

publicē valstij piederošu aktīvu sarakstu, tostarp biržās kotētu un nekotētu uzņēmumu daļas un vērtīgu nekustamo īpašumu un zemi; izveido nekustamā īpašuma attīstības ģenerālsekretariātu, kura mērķi ir uzlabot nekustamā īpašuma aktīvu pārvaldību, tos atbrīvot no apgrūtinājumiem un sagatavot privatizācijai;

j)

izstrādā vidēja termiņa fiskālo stratēģiju (turpmāk “VTFS”) līdz 2015. gadam, kā aprakstīts šā lēmuma I pielikumā, un attiecīgos īstenošanas dokumentus. VTFS veidojas uz pastāvīgo fiskālās konsolidācijas pasākumu pamata, ar kuriem nodrošina, ka ar Padomes lēmumu noteiktais deficīta maksimālais pieļaujamais apjoms 2011.–2015. gadam netiek pārsniegts un ka parāda un IKP attiecība tiek ievirzīta ilgtspējīgā pakāpeniskas samazināšanās gultnē;

k)

privatizē aktīvus vismaz EUR 390 miljonu vērtībā; pieņem privatizācijas programmu, lai līdz 2012. gada beigām iekasētu vismaz EUR 15 miljardus, līdz 2013. gada beigām – EUR 22 miljardus, līdz 2014. gada beigām – EUR 35 miljardus, bet līdz 2015. gada beigām – vismaz EUR 50 miljardus; ieņēmumus no aktīvu (nekustamā īpašuma, koncesiju un finanšu aktīvu) privatizācijas izmanto, lai atmaksātu parādu, un tie nesamazinās fiskālās konsolidācijas centienus sasniegt 1. panta 2. punktā noteiktos budžeta deficīta maksimāli pieļaujamos apjomus;

l)

izveido privatizācijas fondu ar pienācīgu vadības struktūru, lai paātrinātu privatizācijas procesu un garantētu, ka tas ir neatgriezenisks, kā arī tā profesionālu vadību. Fonds iegūst likumīgas īpašumtiesības uz privatizējamajiem aktīviem. Fonds nevar savus aktīvus ieķīlāt tādā veidā, kas izjauktu tā mērķi, respektīvi, aktīvu privatizāciju;

m)

iesniedz tiesību aktus, lai slēgtu, apvienotu vai samazinātu nerentablas struktūras;

n)

pieņem pasākumus izdevumu kontroles pastiprināšanai: lēmumu, kurā nosaka kvalifikāciju un pienākumus tiem grāmatvežiem, kurus ministrijās norīko kā atbildīgos par pienācīgas finanšu uzraudzības nodrošināšanu;

o)

veido jaunus kritērijus un nosacījumus, ar kādiem slēdz sociālā nodrošinājuma fondu līgumus ar visiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, lai sasniegtu plānotos izdevumu samazinājumus; sāk veikt kopīgus medicīnas pakalpojumu un preču iepirkumus nolūkā panākt izdevumu būtisku samazinājumu vismaz par 25 % salīdzinājumā ar 2010. gadu, slēdzot līgumus par liela apjoma iepirkumiem, kā rezultātā veidotos apjomradīti ietaupījumi;

p)

lai nodrošinātu, ka zāļu izmantojums ir izmaksu ziņā efektīvs, pamatojoties uz starptautiskajām vadlīnijām zāļu izrakstīšanai, ārstiem publicē saistošas vadlīnijas par zāļu izrakstīšanu; publicē un pastāvīgi atjaunina sarakstu ar kompensējamām zālēm;

q)

izstrādā īstermiņa un ilgtermiņa plānu slimnīcu reorganizācijai un pārstrukturēšanai nolūkā mazināt pašlaik pastāvošo neefektivitāti, izmantojot apjoma un satura izmaiņu radītus ietaupījumus, un nolūkā uzlabot pacientu aprūpes kvalitāti. Izvirzītais mērķis ir 2011. gadā slimnīcu izmaksas samazināt vismaz par 10 % un vēl par 5 % 2012. gadā papildus iepriekšējā gada samazinājumam.

6.   Līdz 2011. gada septembra beigām Grieķija pieņem šādus pasākumus:

a)

pieņem budžetu 2012. gadam atbilstīgi VTFS un izvirza mērķi – nepārsniegt 1. panta 2. punktā noteikto deficīta maksimālo apjomu;

b)

samazina nodokļu šķēršļus attiecībā uz uzņēmumu apvienošanos un pārņemšanu;

c)

vienkāršo muitošanas procedūras eksporta un importa jomā;

d)

turpina palielināt struktūrfondu un kohēzijas fondu apgūšanas līmeni;

e)

pilnībā īsteno labāka regulējuma programmu, lai par 20 % samazinātu administratīvo slogu (salīdzinājumā ar 2008. gadu);

f)

pieņem tiesību aktus, lai slēgtu, apvienotu vai samazinātu liela apjoma nerentablas struktūras;

g)

veic pasākumus, kas ļauj samazināt iepirkumu un trešās puses izmaksas valsts uzņēmumos, atjaunina tarifus un ievieš jaunus darbības veidus, un samazina personāla izmaksas, pabeidzot un īstenojot darba ņēmēju skaita samazināšanas plāna izstrādi. Ar lieko personālu, ko nevar atlaist, izmantojot darbā pieņemšanas noteikumu, ka no piecām vakancēm aizpilda vienu (2011. gadā – no desmit vakancēm aizpilda vienu), darba attiecības izbeidz, īstenojot nebrīvprātīgu štatu samazināšanu un atvaļināšanu (darbaspēka rezerve). Saistībā ar šo noteikumu netiek piemēroti izņēmumi atkarībā no nozares; tas attiecas arī uz to personālu, kas no valsts uzņēmumiem pārcelts uz citām valsts struktūrām pēc ASEP veiktās profesionālo kvalifikāciju verifikācijas atbilstīgi to parastajiem novērtēšanas kritērijiem. Darbaspēka rezerves personālam maksā 60 % no to pamatalgas ne ilgāk kā 12 mēnešus, pēc kuriem tie tiek atlaisti;

h)

izveido juridisko satvaru, kas ļauj raiti pieņemt lēmumus par zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu un paātrināt valsts zemes īpašumtiesību reģistrāciju;

i)

pieņem aktu, kas sekmētu investīcijas tūrisma nozarē (kūrortos un brīvdienu mājokļos), lai tas kopā ar likumprojektu par zemes izmantošanu paātrinātu Grieķijas tūrisma nekustamā īpašuma aģentūras (ETA) apsaimniekoto zemesgabalu privatizāciju;

j)

pabeidz esošo sociālo programmu funkcionālo pārskatīšanu; valdība izvērtē rezultātus, kas gūti centrālās pārvaldes neatkarīgās funkcionālās pārskatīšanas otrajā un beidzamajā posmā; pieņem tiesību aktus un pasākumus, lai īstenotu valsts pārvaldes centrālā līmeņa funkcionālās pārskatīšanas pirmā posma darbības ieteikumus, un pilnībā pārskata esošās sociālās programmas;

k)

padziļināti pārlūko sekundāro/papildu pensiju valsts fondu, tostarp labklājības fondu un vienreizējo maksājumu shēmu, darbību. Šīs pārskatīšanas mērķis ir stabilizēt pensiju izdevumus, garantēt šo shēmu budžeta neitralitāti un nodrošināt sistēmas vidēja un ilgtermiņa noturību. Pārskatīšanas rezultātā sasniedz turpmāko: vēl vairāk samazināt esošo fondu skaitu; likvidēt nelīdzsvarotību fondos, kam ir deficīts; noturīgā līmenī stabilizēt pašreizējos izdevumus, no 2012. gada 1. janvāra veicot piemērotas korekcijas; pateicoties stingrai saiknei starp iemaksām un ieguvumiem, garantēt sekundāro shēmu ilgtermiņa noturību;

l)

identificē tās shēmas, kuru gadījumā pensionēšanās brīdī izmaksātās vienreizējā maksājuma summas neatbilst veiktajām iemaksām, lai pielāgotu maksājumus līdz 2011. gada decembra beigām;

m)

pieņem turpmākus pasākumus, lai izmaksu ziņā efektīvā veidā paplašinātu zāļu elektronisko recepšu izrakstīšanu, diagnostiku un pacienta nosūtīšanu pie ārstiem speciālistiem un attiecīgi uz visiem sociālā nodrošinājuma fondiem, veselības aprūpes centriem un slimnīcām. Valdība saskaņā ar ES noteikumiem iepirkuma jomā īsteno nepieciešamās iepirkuma procedūras, lai ieviestu visaptverošu un vienotu veselības aprūpes informācijas sistēmu (e-veselības sistēmu);

n)

pieņem turpmākus pasākumus, lai panāktu, ka vismaz 30 % no valsts slimnīcās izmantoto zāļu apjoma ir ģenēriskās zāles, kuru cena ir zemāka nekā līdzīgiem oriģinālproduktiem, un zāles, kam beidzies patenta darbības laiks, jo īpaši nosakot obligātu prasību, lai visas valsts slimnīcas veiktu zāļu iepirkumus, pamatojoties uz aktīvo vielu;

o)

pieņem lēmumus, lai nodrošinātu SPPA (Vienotās publiskā iepirkuma iestādes) personāla funkciju izveidi un īstenošanu, kā arī šīs iestādes cilvēkresursu un pakalpojumu organizāciju saskaņā ar likuma par SPPA izveidi noteikumiem; lai ieceltu SPPA locekļus;

p)

publicē ikmēneša datus par personāla maiņu valdības struktūrās (darba attiecību uzsākšana, darba attiecību izbeigšana, pārcelšana starp struktūrām).

7.   Līdz 2011. gada decembra beigām Grieķija pieņem šādus pasākumus:

a)

galīgajā variantā pieņem 2012. gada budžetu;

b)

stiprina visu pārvaldes iestāžu un starpposma struktūru spējas pārvaldīt darbības programmas atbilstīgi valsts stratēģiskajai atsauces pamatprogrammai 2007.–2013. gadam, kā arī to sertificēšanu ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība);

c)

slimnīcas izmanto uz konkrētiem gadījumiem pamatotu izmaksu aprēķina sistēmu, ko budžeta mērķiem izmanto no 2013. gada;

d)

pieņem tiesību aktus, lai īstenotu valsts pārvaldes centrālā līmeņa funkcionālās pārskatīšanas pirmā posma darbības ieteikumus, un pilnībā pārskata esošās sociālās programmas; novērtē centrālās pārvaldes neatkarīgās funkcionālās pārskatīšanas otrā un pēdējā posma rezultātus;

e)

uzsāk Vienotās publiskā iepirkuma iestādes darbību ar nepieciešamajiem resursiem, lai īstenotu tās pilnvaras, mērķus, kompetences un tiesības, kā noteikts rīcības plānā;

f)

pārskata maksu par medicīnas pakalpojumiem, par kuru sniegšanu slēgti līgumi ar privātā sektora pakalpojumu sniedzējiem, lai 2011. gadā ar medicīnas pakalpojumiem saistītas izmaksas samazinātu vismaz par 15 %, bet 2012. gadā vēl par 15 %;

g)

veic pasākumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa un PVN sistēmas vienkāršošanai, nodokļu bāzes paplašināšanai un nodokļu likmju samazināšanai bez fiskālas ietekmes;

h)

pieņem turpmākus pasākumus, lai panāktu, ka vismaz 50 % no valsts slimnīcās izmantoto zāļu apjoma ir ģenēriskās zāles, kuru cena ir zemāka nekā līdzīgiem oriģinālproduktiem, un zāles, kam beidzies patenta darbības laiks, jo īpaši nosakot par obligātu prasību, lai visas valsts slimnīcas veiktu zāļu iepirkumus, pamatojoties uz aktīvo vielu.

8.   Līdz 2012. gada marta beigām Grieķija pieņem šādus pasākumus:

a)

reformē sekundārās/papildu pensiju shēmas, apvienojot fondus un sākot aprēķināt pabalstus, pamatojoties uz jauno nosacīto noteiktu iemaksu sistēmu; iesaldē nominālās papildu pensijas un samazina fondos ar deficītu uzkrāto pensiju kompensācijas likmes, pamatojoties uz aktuārizpēti, ko sagatavojusi Valsts aktuāriestāde. Gadījumā, ja aktuārizpēte nav sagatavota, lai izvairītos no deficīta, kompensācijas likmes samazina, sākot ar 2012. gada 1. janvāri;

b)

aprēķina aptieku peļņas apjomu kā fiksētu summu vai fiksētu maksu, kas kombinēta ar nelielu peļņas apjomu, lai samazinātu vispārējo peļņas apjomu līdz ne vairāk kā 15 %, ieskaitot peļņu par visdārgākajām zālēm.

3. pants

Grieķija pilnībā sadarbojas ar Komisiju un pēc pamatota Komisijas pieprasījuma nekavējoties nosūta visus datus vai dokumentus, lai varētu uzraudzīt, kā tiek pildīts šis lēmums.

4. pants

1.   Grieķija katru ceturksni Padomei un Komisijai iesniedz ziņojumu, kurā izklāstīti šā lēmuma izpildei veiktie politikas pasākumi.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos ziņojumos ietver sīku informāciju par:

a)

konkrētiem pasākumiem, kas līdz ziņojuma datumam īstenoti šā lēmuma izpildei, tostarp par šo pasākumu kvantitatīvo ietekmi uz budžetu;

b)

konkrētiem pasākumiem, kurus šā lēmuma izpildei plānots īstenot pēc ziņojuma datuma, kā arī par to īstenošanas grafiku un paredzēto ietekmi uz budžetu;

c)

valsts budžeta izpildi katru mēnesi;

d)

budžeta īstenošanu saistībā ar sociālā nodrošinājuma, pašvaldību un ārpusbudžeta finansējumu, sniedzot datus biežāk nekā reizi gadā;

e)

valsts parāda vērtspapīru emisiju un atmaksāšanu;

f)

pastāvīgas un pagaidu nodarbinātības tendencēm valsts sektorā;

g)

vēl neapmaksātiem valsts budžeta izdevumiem, precizējot tos, kuru termiņš jau ir nokavēts;

h)

finanšu stāvokli valsts uzņēmumos un citās valsts struktūrās.

3.   Komisija un Padome analizē minētos ziņojumus, lai izvērtētu, kā Grieķija pilda šo lēmumu. Pamatojoties uz šiem novērtējumiem, Komisija var norādīt pasākumus, kas nepieciešami, lai īstenotu lēmumā paredzētās korekcijas pārmērīga budžeta deficīta novēršanai.

5. pants

Lēmumu 2010/320/ES atceļ.

Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

6. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

7. pants

Šis lēmums ir adresēts Grieķijas Republikai.

Briselē, 2011. gada 12. jūlijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. SAWICKI


(1)  OV L 145, 11.6.2010., 6. lpp.

(2)  Skatīt I pielikumu.

(3)  OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

(4)  Eurostat ziņu izlaidums 55/2010, 2010. gada 22. aprīlis.

(5)  Eurostat ziņu izlaidums 60/2011, 2011. gada 26. aprīlis.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Regula (EK) Nr. 264/2000 (2000. gada 3. februāris) par Padomes Regulas (EK) Nr. 2223/96 īstenošanu attiecībā uz valsts finanšu īstermiņa statistiku (OV L 29, 4.2.2000., 4. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2002 (2002. gada 10. jūnijs) par valsts ceturkšņa nefinanšu pārskatiem (OV L 179, 9.7.2002., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 501/2004 (2004. gada 10. marts) par valsts pārvaldes ceturkšņa finanšu pārskatiem (OV L 81, 19.3.2004., 1. lpp.).

(11)  Padomes Regula (EK) Nr. 1222/2004 (2004. gada 28. jūnijs) par to, kā apkopot un sūtīt datus, kas attiecas uz valsts parādu ceturksnī (OV L 233, 2.7.2004., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1161/2005 (2005. gada 6. jūlijs) par ceturkšņa nefinanšu kontu apkopošanu pa institucionāliem sektoriem (OV L 191, 22.7.2005., 22. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(14)  Padomes Regula (EK) Nr. 479/2009 (2009. gada 25. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Vidēja termiņa fiskālās stratēģijas pasākumi

(kā minēts šā lēmuma 2. panta 5. punktā)

Vidēja termiņa fiskālā stratēģija (MTFS) laikposmā līdz 2015. gadam ietvers šādus pasākumus:

 

Samazināt izdevumus darba ņēmēju valsts sektorā algām vismaz par EUR 770 miljoniem 2011. gadā, vēl par EUR 600 miljoniem 2012. gadā, EUR 448 miljoniem 2013. gadā, EUR 306 miljoniem 2014. gadā un EUR 71 miljonu 2015. gadā, īstenojot striktāku personāla samazināšanu, nekā paredz noteikums, ka no piecām vakancēm aizpilda vienu (2011. gadā – no desmit vakancēm aizpilda vienu); palielinot nedēļas darba stundu skaitu darba ņēmējiem valsts sektorā no 37,5 līdz 40 stundām un samazinot atlīdzību par virsstundu darbu; samazinot algotu komiteju un padomju skaitu; ierobežojot citas papildu kompensāciju, pabalstu un prēmiju shēmas; samazinot līgumdarbinieku skaitu (par 50 % 2011. gadā un vēl par 10 % 2012. gadā un turpmākajos gados); uz laiku apturot automātiskus algas pieaugumus; ieviešot jaunu atalgojuma shēmu; valsts sektorā ieviešot daļēja laika darbu un neapmaksātu atvaļinājumu; samazinot jaunuzņemto skaitu militārajās un policijas akadēmijās, liekajam personālam nosakot darbaspēka rezerves statusu un laikposmā līdz 12 mēnešiem maksājot vidēji 60 % no pamatalgas, par 50 % samazinot piemaksu par darba ražīgumu.

 

Samazināt valsts darbības izdevumus vismaz par EUR 190 miljoniem 2011. gadā, vēl par EUR 92 miljoniem 2012. gadā, EUR 161 miljonu 2013. gadā, EUR 323 miljoniem 2014. gadā un EUR 370 miljoniem 2015. gadā, izmantojot e-iepirkumu sistēmu visiem publiskajiem iepirkumiem; racionalizējot valsts sektora izdevumus par enerģiju; efektīvāk izmantojot valsts sektora īpašumus un tādējādi samazinot izdevumus īrei; samazinot izdevumus par telekomunikācijām, atceļot avīžu izplatīšanu par brīvu; samazinot darbības izdevumus parastajā budžetā visās izdevumu kategorijās; piemērojot kritērijus valsts sektora izdevumiem pēc tam, kad gada garumā vispārējās valdības izdevumu pārvaldībai pilnībā izmantota vadības informācijas sistēma (MIS).

 

Samazināt ārpusbudžeta līdzekļu izdevumus un pārvedumus citām struktūrvienībām vismaz par EUR 540 miljoniem 2011. gadā, vēl par EUR 150 miljoniem 2012. gadā, EUR 200 miljoniem 2013. gadā, EUR 200 miljoniem 2014. gadā un EUR 150 miljoniem 2015. gadā, novērtējot visu valsts sektora subsidēto struktūru funkcijas, rentabilitāti un izdevumus, kā arī to apvienošanu un slēgšanu; apvienojot/slēdzot izglītības iestādes (skolas, augstākās izglītības iestādes) un samazinot tām subsīdijas; samazinot valsts atbalstu struktūrām, kas ir ārpus vispārējās valdības sektora, un izveidojot darbības plānu struktūru slēgšanai, apvienošanai un samazināšanai.

 

Valsts uzņēmumos ietaupīt vismaz EUR 414 miljonus 2012. gadā un vēl EUR 329 miljonus 2013. gadā, EUR 297 miljonus 2014. gadā un EUR 274 miljonus 2015. gadā, palielinot OSE, OASA un citu uzņēmumu ieņēmumus, īstenojot Hellenic Defence Systems, Hellenic Aeronautical Industry un Hellenic Horse Racing Corporation pārstrukturizācijas plānus un privatizāciju; pārdodot ar uzņēmumu pamatdarbību nesaistītos aktīvus; samazinot personāla izdevumus; samazinot darbības izdevumus, apvienojot un slēdzot uzņēmumus.

 

Samazināt aizsardzībai veltītos darbības izdevumus vismaz par EUR 133 miljoniem 2013. gadā un vēl par EUR 133 miljoniem 2014. gadā un EUR 134 miljoniem 2015. gadā, turklāt samazinot militārā aprīkojuma iepirkumus (piegādes) par EUR 830 miljoniem laikposmā no 2010. gada līdz 2015. gadam.

 

Samazināt veselības aprūpes izdevumus un izdevumus zālēm vismaz par EUR 310 miljoniem 2011. gadā, vēl par EUR 697 miljoniem 2012. gadā, EUR 349 miljoniem 2013. gadā, EUR 303 miljoniem 2014. gadā un EUR 463 miljoniem 2015. gadā, ieviešot jaunu veselības aprūpes plānu un saistībā ar to samazinot izdevumus par slimnīcām; pārvērtējot citu pārraudzībā esošo veselības aprūpes struktūru (izņemot slimnīcas) pilnvaras un izdevumus; ieviešot centralizētu iepirkumu sistēmu; samazinot vidējās izmaksas uz pacientu, pacientus iedalot diagnostiski saistītās grupās; ierobežojot pakalpojumu sniegšanu neapdrošinātiem pacientiem (“atlases” funkcija); ieviešot maksu par ārvalstu pilsoņiem sniegtajiem pakalpojumiem; nodrošinot Valsts primārās veselības aprūpes organizācijas (EOPI) darbību; nodrošinot, ka IKA veic ar roku izrakstītu recepšu skenēšanu; paplašinot bezrecepšu zāļu sarakstu; nosakot jaunas zāļu cenas; nostiprinot, ka sociālā nodrošinājuma sektors nosaka apdrošināšanas cenu, un pilnībā ieviešot e-recepšu sistēmu.

 

Samazināt sociālos pabalstus vismaz par EUR 1 188 miljoniem 2011. gadā, vēl par EUR 1 230 miljoniem 2012. gadā, EUR 1 025 miljoniem 2013. gadā, EUR 1 010 miljoniem 2014. gadā un EUR 700 miljoniem 2015. gadā, koriģējot papildu pensiju shēmas un 2015. gadā tās “iesaldējot”; “iesaldējot” pamatpensijas; reformējot invaliditātes pensiju sistēmu; veicot pensionāru uzskaiti un personas datu pārbaudi ar sociālā nodrošinājuma numura ieviešanu un maksimāli pieļaujamā pensijas apmēra noteikšanu; racionalizējot pensionēšanās kritērijus (EKAS); racionalizējot OEE-OEK un OAED pabalstus un pabalstu saņemšanu; samazinot vienreizējos maksājumus, ko saņem pensionējoties; pārbaudot personas datus ar noteiktiem limitiem darba devējiem, kas var pievienoties OAED shēmām; samazinot OGA pamatpensijas un citu sociālā nodrošinājuma fondu zemāko pensiju robežvērtības, kā arī nosakot striktākus kritērijus, kas balstās uz pastāvīgas dzīvesvietas prasību; samazinot izdevumus sociālajiem pabalstiem, pārbaudot datus; visiem sociālā nodrošinājuma fondiem ieviešot vienotu regulējumu veselības aprūpes pabalstu saņemšanai; ieviešot vienotus līgumus ar privātajām slimnīcām un medicīnas centriem; pārskatot sociālo pabalstu sniegšanu naudā un pakalpojumu veidā, likvidējot mazāk efektīvo; palielinot īpašo pensionāru maksājumu (sk. Likumu Nr. 3863/2010), ko iekasē no tiem pensionāriem, kuru ikmēneša pensija pārsniedz EUR 1 700; palielinot īpašo pensionāru maksājumu, ko iekasē no tiem pensionāriem, kuri ir jaunāki par 60 gadiem un kuru ikmēneša pensija pārsniedz EUR 1 700; ieviešot īpašu diferencēto maksājumu no papildpensijām, kuras pārsniedz EUR 300 mēnesī, samazinot transfertus uz NAT (jūrnieku pensiju shēma) un OTE pensiju shēmu, vienlaicīgi samazinot pensijas vai palielinot labuma guvēju līdzdalības maksājumus.

 

Samazināt valdības transfertus pašvaldībām vismaz par EUR 150 miljoniem 2011. gadā, vēl par EUR 355 miljoniem 2012. gadā, EUR 345 miljoniem 2013. gadā, EUR 350 miljoniem 2014. gadā un EUR 305 miljoniem 2015. gadā. Šie samazinājumi tiks panākti, galvenokārt samazinot pašvaldību izdevumus vismaz par EUR 150 miljoniem 2011. gadā, vēl par EUR 250 miljoniem 2012. gadā, par EUR 175 miljoniem 2013. gadā, EUR 170 miljoniem 2014. gadā un par EUR 160 miljoniem 2015. gadā. Turklāt pašvaldību ieņēmumi palielināsies vismaz par EUR 105 miljoniem 2012. gadā, vēl par EUR 170 miljoniem 2013. gadā, EUR 130 miljoniem 2014. gadā un EUR 145 miljoniem 2015. gadā, palielinot ieņēmumus no nodevām, maksājumiem, tiesībām un citām ieņēmumu plūsmām pašvaldību apvienošanas rezultātā, kā arī no uzlabotas nodokļu maksātāju saistību izpildes pēc obligāta vietējā nodokļa samaksas apliecinājuma sertifikāta ieviešanas.

 

Samazināt izdevumus valsts sektora investīciju budžetā (valsts sektora investīcijas no iekšzemes finansējuma un ar investīcijām saistītās dotācijas) un administratīvās izmaksas par EUR 950 miljoniem 2011. gadā, no kuriem EUR 350 miljoni būs pastāvīgs samazinājums, un EUR 154 miljonu apmērā (administratīvās izmaksas) būs papildu samazinājums 2012. gadā.

 

Palielināt nodokļus vismaz par EUR 2 017 miljoniem 2011. gadā, vēl par EUR 3 678 miljoniem 2012. gadā, EUR 156 miljoniem 2013. gadā un EUR 685 miljoniem 2014. gadā, sākot ar 2011. gada septembri palielinot PVN restorānos un bāros no 13 % līdz 23 %; palielinot īpašuma nodokli; līdz EUR 8 000 samazinot ieņēmumus, kas nav apliekami ar nodokli, un nosakot progresīvu solidaritātes maksājumu; palielinot uz aprēķinu pamata noteiktus nodokļus un maksājumus pašnodarbinātām personām; samazinot nodokļu atbrīvojumus/izmaksas; mainot nodokļu režīmu tabakas izstrādājumiem, nosakot paātrinātu akcīzes nodokļa samaksas kārtību, un mainot citu nodokļa struktūru; piemērojot akcīzi bezalkoholiskajiem dzērieniem; piemērojot akcīzi dabasgāzei un sašķidrinātajai gāzei; atceļot nodokļa priekšrocības par šķidro kurināmo (uzņēmumiem no 2011. gada oktobra un mājsaimniecībām pakāpeniski no 2011. gada oktobra līdz 2013. gada oktobrim); palielinot transportlīdzekļu nodokli; nosakot ārkārtas maksājumus par transportlīdzekļiem, motocikliem un baseiniem; palielinot soda naudas par nelikumīgu būvniecību un apbūves plānu pārkāpumu legalizāciju; uzliekot nodokli privātajām laivām un jahtām; nosakot īpašu maksājumu par vērtīgu nekustamo īpašumu; nosakot īpašu maksājumu par smēķēšanai atvēlētām vietām.

 

Uzlabot nodokļu maksātāju saistību izpildi vismaz par EUR 878 miljoniem 2013. gadā, vēl par EUR 975 miljoniem 2014. gadā un EUR 1 147 miljoniem 2015. gadā.

 

Palielināt saņemtās sociālās iemaksas vismaz par EUR 629 miljoniem 2011. gadā, vēl par EUR 259 miljoniem 2012. gadā, EUR 714 miljoniem 2013. gadā, EUR 1 139 miljoniem 2014. gadā un EUR 504 miljoniem 2015. gadā, pilnībā ieviešot vienotu atalgojuma sistēmu un vienotu apdrošināšanas iemaksu veikšanas metodi; palielinot iemaksu likmes OGA un ETAA labumguvējiem; izveidojot OAEE labumguvēju solidaritātes fondu; koriģējot bezdarba apdrošināšanas iemaksu privātā sektora darba ņēmējiem; ieviešot bezdarba apdrošināšanas iemaksu pašnodarbinātajiem; kā arī nosakot bezdarbniekiem paredzētu maksājumu, ko iekasē no darba ņēmējiem valsts sektorā, tostarp valsts uzņēmumos, pašvaldībās un citās valsts struktūrās.


II PIELIKUMS

Atceltais lēmums ar tam sekojošo grozījumu sarakstu

Padomes 2010. gada 10. maija Lēmums 2010/320/ES

(OV L 145, 11.6.2010., 6. lpp.)

Padomes 2010. gada 7. septembra Lēmums 2010/486/ES

(OV L 241, 14.9.2010., 12. lpp.)

Padomes 2010. gada 20. decembra Lēmums 2011/57/ES

(OV L 26, 29.1.2011., 15. lpp.)

Padomes 2011. gada 7. marta Lēmums 2011/257/ES

(OV L 110, 29.4.2011., 26. lpp.)


III PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Lēmums 2010/320/ES

Šis lēmums

1. pants

1. pants

2. panta 1. punkts

2. panta 1. punkts

2. panta 2. punkta ievadvārdi

2. panta 2. punkta ievadvārdi

2. panta 2. punkta a) apakšpunkts

2. panta 2. punkta a) apakšpunkts

2. panta 2. punkta c) apakšpunkts

2. panta 2. punkta b) apakšpunkts

2. panta 2. punkta d) apakšpunkts

2. panta 2. punkta c) apakšpunkts

2. panta 2. punkta e) apakšpunkts

2. panta 2. punkta d) apakšpunkts

2. panta 2. punkta f) apakšpunkts

2. panta 2. punkta e) apakšpunkts

2. panta 2. punkta g) apakšpunkts

2. panta 2. punkta f) apakšpunkts

2. panta 2. punkta h) apakšpunkts

2. panta 2. punkta g) apakšpunkts

2. panta 2. punkta i) apakšpunkts

2. panta 2. punkta h) apakšpunkts

2. panta 2. punkta j) apakšpunkts

2. panta 2. punkta i) apakšpunkts

2. panta 2. punkta k) apakšpunkts

2. panta 2. punkta j) apakšpunkts

2. panta 2. punkta l) apakšpunkts

2. panta 2. punkta k) apakšpunkts

2. panta 2. punkta m) apakšpunkts

2. panta 2. punkta l) apakšpunkts

2. panta 2. punkta n) apakšpunkts

2. panta 2. punkta m) apakšpunkts

2. panta 2. punkta o) apakšpunkts

2. panta 2. punkta n) apakšpunkts

2. panta 2. punkta p) apakšpunkts

2. panta 2. punkta o) apakšpunkts

2. panta 2. punkta q) apakšpunkts

2. panta 2. punkta p) apakšpunkts

2. panta 3. punkta ievadvārdi

2. panta 3. punkta ievadvārdi

2. panta 3. punkta a) apakšpunkts

2. panta 3. punkta a) apakšpunkts

2. panta 3. punkta b) apakšpunkts

2. panta 3. punkta b) apakšpunkts

2. panta 3. punkta f) apakšpunkts

2. panta 3. punkta c) apakšpunkts

2. panta 3. punkta i) apakšpunkts

2. panta 3. punkta d) apakšpunkts

2. panta 3. punkta j) apakšpunkts

2. panta 3. punkta e) apakšpunkts

2. panta 3. punkta k) apakšpunkts

2. panta 3. punkta l) apakšpunkts

2. panta 3. punkta f) apakšpunkts

2. panta 3. punkta m) apakšpunkts

2. panta 3. punkta g) apakšpunkts

2. panta 3. punkta n) apakšpunkts

2. panta 3. punkta h) apakšpunkts

2. panta 3. punkta o) apakšpunkts

2. panta 3. punkta i) apakšpunkts

2. panta 3. punkta q) apakšpunkts

2. panta 3. punkta j) apakšpunkts

2. panta 3. punkta r) apakšpunkts

2. panta 3. punkta k) apakšpunkts

2. panta 3. punkta s) apakšpunkts

2. panta 3. punkta l) apakšpunkts

2. panta 3. punkta t) apakšpunkts

2. panta 3. punkta m) apakšpunkts

2. panta 3. punkta u) apakšpunkts

2. panta 3. punkta n) apakšpunkts

2. panta 3. punkta v) apakšpunkts

2. panta 3. punkta o) apakšpunkts

2. panta 3. punkta w) apakšpunkts

2. panta 3. punkta x) apakšpunkts

2. panta 3. punkta p) apakšpunkts

2. panta 3. punkta y) apakšpunkts

2. panta 3. punkta q) apakšpunkts

2. panta 3. punkta z) apakšpunkts

2. panta 3. punkta r) apakšpunkts

2. panta 3. punkta aa) apakšpunkts

2. panta 3. punkta s) apakšpunkts

2. panta 3. punkta bb) apakšpunkts

2. panta 3. punkta t) apakšpunkts

2. panta 3. punkta cc) apakšpunkts

2. panta 3. punkta u) apakšpunkts

2. panta 3. punkta dd) apakšpunkts

2. panta 3. punkta v) apakšpunkts

2. panta 3. punkta ee) apakšpunkts

2. panta 3. punkta w) apakšpunkts

2. panta 3. punkta ff) apakšpunkts

2. panta 3. punkta x) apakšpunkts

2. panta 3. punkta gg) apakšpunkts

2. panta 3. punkta y) apakšpunkts

2. panta 3. punkta hh) apakšpunkts

2. panta 3. punkta z) apakšpunkts

2. panta 4. punkta ievadvārdi

2. panta 4. punkta ievadvārdi

2. panta 4. punkta b) apakšpunkts

2. panta 4. punkta a) apakšpunkts

2. panta 4. punkta c) apakšpunkts

2. panta 4. punkta b) apakšpunkts

2. panta 4. punkta d) apakšpunkts

2. panta 4. punkta e) apakšpunkts

2. panta 4. punkta c) apakšpunkts

2. panta 4. punkta f) apakšpunkts

2. panta 4. punkta d) apakšpunkts

2. panta 4. punkta g) apakšpunkts

2. panta 4. punkta e) apakšpunkts

2. panta 4. punkta h) apakšpunkts

2. panta 4. punkta f) apakšpunkts

2. panta 4. punkta i) apakšpunkts

2. panta 4. punkta g) apakšpunkts

2. panta 4. punkta j) apakšpunkts

2. panta 4. punkta h) apakšpunkts

2. panta 4. punkta k) apakšpunkts

2. panta 4. punkta i) apakšpunkts

2. panta 4. punkta l) apakšpunkts

2. panta 5. punkta ievadvārdi

2. panta 5. punkta ievadvārdi

2. panta 5. punkta a) apakšpunkts

2. panta 5. punkta a) apakšpunkts

2. panta 5. punkta b) apakšpunkts

2. panta 5. punkta b) un c) apakšpunkts

2. panta 5. punkta c) apakšpunkts

2. panta 5. punkta d) apakšpunkts

2. panta 5. punkta d) apakšpunkts

2. panta 5. punkta e) apakšpunkts

2. panta 5. punkta e) apakšpunkts

2. panta 5. punkta f) apakšpunkts

2. panta 5. punkta f) apakšpunkts

2. panta 5. punkta g) apakšpunkts

2. panta 5. punkta g) apakšpunkts

2. panta 5. punkta h) apakšpunkts

2. panta 5. punkta h) apakšpunkts

2. panta 5. punkta i) apakšpunkts

2. panta 5. punkta i) apakšpunkts

2. panta 5. punkta j)–q) apakšpunkts

2. panta 6. punkta ievadvārdi

2. panta 6. punkta ievadvārdi

2. panta 6. punkta a) apakšpunkts

2. panta 6. punkta a) apakšpunkts

2. panta 6. punkta b) apakšpunkts

2. panta 6. punkta b) apakšpunkts

2. panta 6. punkta c) apakšpunkts

2. panta 6. punkta c) apakšpunkts

2. panta 6. punkta d) apakšpunkts

2. panta 6. punkta d) apakšpunkts

2. panta 6. punkta e) apakšpunkts

2. panta 6. punkta e) apakšpunkts

2. panta 6. punkta f) apakšpunkts

2. panta 6. punkta f)–p) apakšpunkts

2. panta 7. punkta ievadvārdi

2. panta 7. punkta ievadvārdi

2. panta 7. punkta a) apakšpunkts

2. panta 7. punkta a) apakšpunkts

2. panta 7. punkta b) apakšpunkts

2. panta 7. punkta b) apakšpunkts

2. panta 7. punkta d) apakšpunkts

2. panta 7. punkta c) apakšpunkts

2. panta 7. punkta e) apakšpunkts

2. panta 7. punkta d) apakšpunkts

2. panta 7. punkta f) apakšpunkts

2. panta 7. punkta e) apakšpunkts

2. panta 7. punkta f)–h) apakšpunkts

2. panta 8. punkta ievadvārdi

2. panta 8. punkta ievadvārdi

2. panta 8. punkta a) apakšpunkts

2. panta 8. punkta a) apakšpunkts

2. panta 8. punkta b) apakšpunkts

3. pants

3. pants

4. pants

4. pants

5. pants

5. pants

6. pants

6. pants

7. pants

I, II un III pielikums


15.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 296/53


PADOMES LĒMUMS 2011/735/KĀDP

(2011. gada 14. novembris),

ar ko groza Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)

Padome 2011. gada 9. maijā ir pieņēmusi Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (1).

(2)

Eiropadome 2011. gada 23. oktobrī ir noteikusi, ka ES piemēros turpmākus pasākumus pret Sīrijas režīmu, kamēr vien turpināsies represijas pret civiliedzīvotājiem.

(3)

Ņemot vērā situācijas nopietnību Sīrijā, Padome uzskata, ka ir jāpiemēro papildu ierobežojoši pasākumi.

(4)

Eiropas Investīciju bankai būtu jāaptur izmaksas vai citi maksājumi, kas paredzēti saskaņā ar spēkā esošajiem aizdevuma līgumiem ar Sīriju vai saistībā ar tiem, kā arī spēkā esošajiem tehniskās palīdzības pakalpojumu līgumiem attiecībā uz suverēniem projektiem, kas atrodas Sīrijā vai saistībā ar tiem.

(5)

Turklāt būtu jāatjaunina informācija par vienu personu minētā lēmuma pielikumā iekļautajā sarakstā.

(6)

Attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2011/273/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Padomes Lēmumā 2011/273/KĀDP iekļauj šādu pantu:

"2.e pants

Ir aizliegts:

a)

Eiropas Investīciju bankai (EIB) veikt izmaksas vai maksājumus saskaņā ar spēkā esošajiem aizdevuma līgumiem, kas noslēgti starp Sīriju un EIB, vai saistībā ar tiem;

b)

EIB turpināt jebkādus spēkā esošos tehniskās palīdzības pakalpojumu līgumus attiecībā uz suverēniem projektiem, kas atrodas Sīrijā.".

2. pants

Lēmuma 2011/273/KĀDP pielikumā iekļauto informāciju par Nizar AL-ASSAAD aizstāj ar informāciju, kas izklāstīta šā lēmuma pielikumā.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2011. gada 14. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  OV L 121, 10.5.2011., 11. lpp.


PIELIKUMS

Lēmuma 2. pantā minētā persona

 

Vārds, uzvārds

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Sarakstā iekļaušanas datums

1.

Nizar Al-Assad

(Image)

Bashar Al-Assad brālēns; agrāk ir bijis uzņēmuma "Nizar Oilfield Supplies" vadītājs.

Augsta ranga valdības ierēdņiem ļoti tuvu stāvoša persona. Finansē Shabiha kaujiniekus Latakijas reģionā.

23.08.2011.


15.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 296/55


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS 2011/736/KĀDP

(2011. gada 14. novembris),

ar ko īsteno Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padome 2011. gada 9. maijā pieņēma Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (1).

(2)

Eiropadome 2011. gada 23. oktobrī paziņoja, ka ES piemēros turpmākus pasākumus pret Sīrijas režīmu, kamēr vien turpināsies represijas pret civiliedzīvotājiem.

(3)

Ņemot vērā situācijas nopietnību Sīrijā, Padome uzskata, ka ir jāpiemēro papildu ierobežojoši pasākumi.

(4)

Turklāt Lēmuma 2011/273/KĀDP I pielikumā ietvertajā to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus, būtu jāiekļauj papildu personas.

(5)

Attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2011/273/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2011/273/KĀDP I pielikumā iekļauto sarakstu papildina ar šā lēmuma pielikumā uzskaitītajām personām.

2. pants

Lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2011. gada 14. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  OV L 121, 10.5.2011., 11. lpp.


PIELIKUMS

1. pantā minētās personas

 

Vārds, uzvārds

Informācija identificēšanai

Pamatojums

Sarakstā iekļaušanas datums

1.

Ģenerālmajors Jumah Al-Ahmad

 

Īpašo spēku komandieris. Atbildīgs par vardarbību, kas visur Sīrijā tiek pielietota pret protestētājiem.

14.11.2011

2.

Pulkvedis Lu'ai al-Ali

 

Sīrijas militārā izlūkdienesta vadītājs, Dera'a nodaļa. Atbildīgs par vardarbību, kas Dera'a tika pielietota pret protestētājiem.

14.11.2011

3.

Ģenerālleitnants Ali Abdullah Ayyub

 

Ģenerālštāba vadītāja vietnieks (personāls un darbaspēks). Atbildīgs par vardarbību, kas visur Sīrijā tiek pielietota pret protestētājiem.

14.11.2011

4.

Ģenerālleitnants Jasim al-Furayj

 

Ģenerālštāba vadītājs. Atbildīgs par vardarbību, kas visur Sīrijā tiek pielietota pret protestētājiem.

14.11.2011

5.

Ģenerālis Aous (Aws) ASLAN

Dzimis 1958. gadā

Republikas gvardes majors. Maher al-ASSAD un prezidenta al-ASSAD līdzgaitnieks. Līdzdalība vardarbībā, kas visā Sīrijas teritorijā tiek pielietota pret civiliedzīvotājiem.

14.11.2011

6.

Ģenerālis Ghassan BELAL

 

4. divīzijas rezerves štāba ģenerālis. Maher al-ASSAD padomnieks un drošības operāciju koordinators. Atbildīgs par vardarbību, kas visā Sīrijas teritorijā tiek pielietota pret civiliedzīvotājiem.

14.11.2011

7.

Abdullah BERRI

 

Vada BERRI ģimenes militāro grupējumu. Atbildīgs par valdības atbalstītāju militāro grupējumu veiktajām vardarbīgajām represijām pret ALEP civiliedzīvotājiem.

14.11.2011

8.

George CHAOUI

 

Sīrijas elektronisko drošības spēku dalībnieks. Līdzdalība vardarbīgās represijās un mudināšana uz vardarbību, kas visā Sīrijas teritorijā tiek pielietota pret civiliedzīvotājiem.

14.11.2011

9.

Ģenerālmajors Zuhair Hamad

 

Izlūkdienesta ģenerāldirektorāta vadītāja vietnieks. Atbildīgs par vardarbības pielietošanu visā Sīrijā un par protestētāju iebiedēšanu un spīdzināšanu.

14.11.2011

10.

Amar ISMAEL

 

Sīrijas elektronisko drošības spēku civilais komandieris (sauszemes spēku izlūkdienests) Līdzdalība vardarbīgās represijās un mudināšana uz vardarbību, kas visā Sīrijas teritorijā tiek pielietota pret civiliedzīvotājiem.

14.11.2011

11.

Mujahed ISMAIL

 

Sīrijas elektronisko drošības spēku dalībnieks. Līdzdalība vardarbīgās represijās un mudināšana uz vardarbību, kas visā Sīrijas teritorijā tiek pielietota pret civiliedzīvotājiem.

14.11.2011

12.

Saqr KHAYR BEK

 

Tieslietu ministrijas valsts ministrs. Atbildīgs par vardarbīgajām represijām, kas Sīrijā tiek vērstas pret civiliedzīvotājiem.

14.11.2011

13.

Ģenerālmajors Nazih

 

Izlūkdienesta ģenerāldirektorāta direktora vietnieks. Atbildīgs par vardarbības pielietošanu visā Sīrijā un par protestētāju iebiedēšanu un spīdzināšanu.

14.11.2011

14.

Kifah MOULHEM

 

Bataljona komandieris 4. divīzijā. Atbildīgs par vardarbīgajām represijām, kas Deïr el-Zor vērstas pret civiliedzīvotājiem.

14.11.2011

15.

Ģenerālmajors Wajih Mahmud

 

18. bruņotās divīzijas komandieris. Atbildīgs par vardarbību, kas Homs vērsta pret civiliedzīvotājiem.

14.11.2011

16.

Bassam SABBAGH

Dzimis 24.8.1959.Damas. Adrese: Kasaa, rue Anwar al Attar, immeuble al Midani, Damas. Sīrijas pase Nr. 004326765, izdota 2.11.2008., derīga līdz 2014. gada novembrim.

Vada Sabbagh et Associés biroju (Damas), Parīzes advokātu asociācija Juridiskais padomnieks, Rami Makhlouf un Khaldoun Makhlouf lietu finansētājs un pārvaldnieks. Bachar al-Assad palīgs kāda Lattaquié nekustāmā īpašuma projekta finansēšanā. Režīmam sniedz finansiālu atbalstu.

14.11.2011

17.

Ģenerālleitnants Tala Mustafa Tlass

 

Ģenerālštāba vadītāja vietnieks (loģistika un piegāde). Atbildīgs par vardarbību, kas visur Sīrijā tiek pielietota pret protestētājiem.

14.11.2011

18.

Ģenerālmajors Fu'ad Tawil

 

Sīrijas gaisa spēku izlūkdienesta vadītāja vietnieks. Atbildīgs par vardarbības pielietošanu visā Sīrijā un par protestētāju iebiedēšanu un spīdzināšanu.

14.11.2011


15.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 296/58


KOMISIJAS LĒMUMS

(2011. gada 9. novembris),

ar ko groza tās reglamentu

(2011/737/ES, Euratom)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 249. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 24. februāra Lēmumu 2010/138/ES, Euratom, ar ko groza tās reglamentu (1),

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja 2011. gada 27. oktobra Lēmumu C(2011)8000,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Komisijas reglamenta 12. pantā pievieno šādu 5. punktu:

"5.   Jebkurš Komisijas loceklis, kurš vēlas apturēt rakstisko procedūru dalībvalstu ekonomikas un budžeta politikas koordinācijas un uzraudzības jomā, un jo īpaši eurozonā, nosūta priekšsēdētājam pamatotu pieprasījumu, kurā skaidri norāda lēmuma projekta elementus, uz kuriem tas attiecas, balstoties uz ierosinātā lēmuma grafika, struktūras, pamatojuma vai rezultāta objektīvu novērtējumu.

Ja priekšsēdētājs uzskata, ka šī argumentācija nav pamatota, un ja apturēšanas prasība tiek uzturēta, viņš var atteikt apturēšanu un nolemt, ka rakstiskā procedūra tiek turpināta; šajā gadījumā ģenerālsekretārs prasa Komisijas pārējo locekļu nostāju, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots kvorums, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 250. pantā. Priekšsēdētājs var arī iekļaut šo punktu Komisijas nākamās sanāksmes darba kārtībā, lai to pieņemtu."

2. pants

Komisijas reglamenta 23. pantā pievieno šādu 5.a punktu:

"5.a.   Apspriešanās ar ģenerāldirektorātu, kas atbild par ekonomikas un finanšu lietām, ir obligāta attiecībā uz visām iniciatīvām, kas attiecas uz izaugsmi, konkurētspēju vai ekonomikas stabilitāti Eiropas Savienībā vai eurozonā vai kuras varētu ietekmēt izaugsmi, konkurētspēju vai ekonomikas stabilitāti Eiropas Savienībā vai eurozonā."

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2011. gada 9. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 55, 5.3.2010., 60. lpp.