1.

Atjaunot uzticību finanšu nozarei un panākt, lai pareizi darbotos finanšu tirgi, ir obligāts priekšnoteikums, lai atveseļotos no pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes (2). EBTA Uzraudzības iestāde (turpmāk “Iestāde”) atzīmē – lai atjaunotu uzticību finanšu sistēmai, saglabātu iekšējo tirgu un nodrošinātu aizdevumus ekonomikai, Kopienas mērogā ir ierosināti vairāki pasākumi, kuros tiek ņemta vērā krīzes sistēmiskā būtība un finanšu nozares savstarpējā savienojamība (3).

2.

Iestāde piekrīt, ka šīs iniciatīvas ir jāpapildina ar rīcību finanšu iestāžu līmenī, nodrošinot, ka šīs iestādes spēj noturēties pašreizējās krīzes apstākļos un atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju, nepaļaujoties uz valsts atbalstu; tas savukārt veido stabilāku pamatu to aizdevēja funkciju veikšanai. Kopienas līmenī Komisija jau izskata vairākas valsts atbalsta lietas attiecībā uz EK valstu veiktajiem pasākumiem saistībā ar likviditātes, maksātspējas vai aizdošanas problēmām. Iestāde trijās savu pamatnostādņu nodaļās ir devusi norādījumus, kā jāizstrādā un jāsniedz valsts atbalsts bankām (4). Šajās nodaļās atzīts, ka krīzes nopietnība attaisno valsts atbalsta piešķiršanu, kurš uzskatāms par saderīgu saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu, un radīja satvaru, lai EBTA valstis varētu saskaņoti sniegt valsts garantijas un veikt rekapitalizācijas un samazinātas vērtības aktīvu glābšanas pasākumus. Minēto noteikumu galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai ar glābšanas pasākumu palīdzību pilnībā varētu sasniegt finansiālas stabilitātes un kredītu plūsmas uzturēšanas mērķus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgas iespējas bankām (5), kas atrodas dažādas EEZ valstīs, kā arī starp tām bankām, kas saņem valsts atbalstu, un tām, kas to nesaņem, tajā pašā laikā izvairoties no konkurencei kaitīgām cīņām par subsīdijām, ierobežojot morālo kaitējumu un nodrošinot EEZ banku konkurētspēju un efektivitāti EEZ un starptautiskajos tirgos.

3.

Valsts atbalsta noteikumi ļauj nodrošināt to EBTA valstu pasākumu saskaņotību, kas nolēmušas rīkoties. Tomēr lēmums par to, vai izmantot valsts līdzekļus, lai, piemēram, pasargātu bankas no samazinātas vērtības aktīviem, ir jāpieņem pašām EBTA valstīm. Dažos gadījumos finanšu iestādes var pārvarēt pašreizējo krīzi, neveicot lielus pielāgojumus, vai bez papildu atbalsta. Citos turpretim iespējams, ka valsts atbalsts ir vajadzīgs garantiju, rekapitalizācijas vai palīdzības pasākumu veidā, glābjot samazinātas vērtības aktīvus.

4.

Ja kāda finanšu iestāde ir saņēmusi valsts atbalstu, attiecīgai EBTA valstij ir jāiesniedz dzīvotspējas plāns vai plaši izvērsts pārstrukturēšanas plāns; tas vajadzīgs, lai apstiprinātu konkrētās bankas ilgtermiņa dzīvotspēju neatkarīgi no valsts atbalsta. Ir noteikti attiecīgi kritēriji, lai definētu apstākļus, kādos bankai būtu nepieciešama vērienīgāka pārstrukturēšana un kad ir vajadzīgi pasākumi to konkurences traucējumu novēršanai, kas radušies atbalsta rezultātā (6). Šī nodaļa nemaina minētos kritērijus. Drīzāk gan tā papildina šos kritērijus prognozējamības un saskaņotas pieejas interesēs, izskaidrojot, kā Iestāde šajos sistēmiskās krīzes apstākļos vērtēs EBTA valstu sniegtā pārstrukturēšanas atbalsta finanšu iestādēm saderīgumu (7) ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

5.

Banku jomas pamatnostādnēs, Rekapitalizācijas pamatnostādnēs un Samazinātas vērtības aktīvu pamatnostādnēs tiek atgādināts par pamatprincipiem, kas iekļauti Pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (8). Saskaņā ar šiem principiem pirmais un galvenais, kas pārstrukturēšanas atbalstam būtu jānodrošina, ir uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošana ilgtermiņā bez valsts atbalsta palīdzības. Turklāt pārstrukturēšanas atbalstā pēc iespējas būtu jāiekļauj nosacījumi par atbilstīgu sloga sadalījumu un pasākumi konkurences traucējumu mazināšanai, jo šie traucējumi ilgākā laika posmā ievērojami vājinātu attiecīgā tirgus struktūru un darbību.

6.

Piemērojot iepriekš minētos atzinumus, galvenokārt jāņem vērā iekšējā tirgus integritāte un banku attīstība EEZ. Jāizvairās no tirgus fragmentēšanas un dalīšanas. Tiklīdz šī krīze būs pārvarēta, EEZ bankām, balstoties uz vienotu EEZ finanšu tirgu, jāieņem stabila globālā pozīcija. Turklāt Iestāde vēlreiz apstiprina, ka pārmaiņas jāparedz un jāspēj ar tām tikt galā sociāli atbildīgā veidā, un uzsver, ka jāpanāk atbilstība valstu tiesību aktiem, īstenojot Kopienas direktīvas par darba ņēmēju informēšanu un apspriešanos ar tiem, kuras piemēro šādos apstākļos.

7.

Šajā nodaļā ir izskaidrots, kā Iestāde pašreizējā krīzes situācijā pārbaudīs bankām paredzēto pārstrukturēšanas atbalstu; tā ņems vērā vajadzību mainīt pagātnes praksi saistībā ar krīzes globālo mērogu un raksturu, banku nozares sistēmisko lomu ekonomikā kopumā un iespējamās sistēmiskās sekas, ko varētu radīt vajadzība vienlaikus pārstrukturēt vairākas bankas.

8.

Šīs nodaļas 2. iedaļa attiecas tikai uz gadījumiem, kuros EBTA valstij ir pienākums paziņot pārstrukturēšanās plānu (10). Principi, kas iekļauti 2. iedaļā, pēc analoģijas attiecas uz tiem gadījumiem, kad EBTA valstij nav formāla pienākuma paziņot pārstrukturēšanas plānu, bet tai jebkurā gadījumā ir jāpierāda saņēmējas bankas dzīvotspēja (11). Pēdējā gadījumā, izņemot, ja Iestāde šaubās, tā parasti neprasīs tik sīku informāciju (12). Atbilstīgi 13. punktam šaubu gadījumā Iestāde pierādījumu gūšanai izmantos stresa testu, un tā vērsīsies pie valsts kompetentās iestādes, lai apstiprinātu šā testa rezultātus. 3., 4. un 5. iedaļa attiecas tikai uz gadījumiem, kuros EBTA valstij ir pienākums paziņot pārstrukturēšanas plānu. Uz šīs nodaļas ierobežoto darbības laiku attiecas 6. iedaļa, un tā attiecas gan uz EBTA valstīm, kuru pienākums ir paziņot atbalsta saņēmēja pārstrukturēšanas plānu, gan arī uz EBTA valstīm, kam jāpierāda tikai atbalsta saņēmēja dzīvotspēja.

9.

Ja EBTA valstij, pamatojoties uz iepriekšējiem Iestādes norādījumiem vai lēmumiem, ir pienākums iesniegt pārstrukturēšanas plānu (13), šim plānam ir jābūt visaptverošam, sīki izstrādātam un sistematizētam. Šajā plānā ir uzskatāmi jāparāda, kā banka iespējami īsā laikā bez valsts atbalsta grasās atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju (14). Lai Iestāde varētu novērtēt (15), vai pastāv citi, vairāk uz tirgu orientēti un lētāki vai mazāk konkurenci traucējoši risinājumi finansiālās stabilitātes saglabāšanai, paziņojumā par pārstrukturēšanas plānu jāiekļauj salīdzinājums ar iespējamām alternatīvām – sadalīšanu vai pārņemšanu no citas bankas puses. Ja banka nevar atjaunot savu dzīvotspēju, pārstrukturēšanas plānā jānorāda, kā to pareizi likvidēt.

10.

Pārstrukturēšanas plānā skaidri jānorāda minētās bankas grūtību iemesli un tās trūkumi, kā arī jāizklāsta, kā ierosinātie pārstrukturēšanas pasākumi likvidēs konkrētās bankas problēmas.

11.

Pārstrukturēšanas plānā ir jāiekļauj informācija par saņēmēja uzņēmējdarbības modeli, īpašu uzmanību pievēršot šādiem faktiem: organizatoriskai struktūrai, finansējumam (pierādot īstermiņa un ilgtermiņa finansējuma struktūras dzīvotspēju (16)), korporatīvai pārvaldībai (pierādot, ka tiek novērsts interešu konflikts un veiktas vajadzīgās izmaiņas vadībā (17)), riska pārvaldībai (tostarp samazinātas vērtības aktīvu atklāšanai un piesardzīgai nodrošinājuma veidošanai paredzamajiem nedrošajiem aktīviem), aktīvu un pasīvu pārvaldībai, naudas plūsmas nodrošināšanai (kam bez valsts atbalsta ir jābūt pietiekamā apmērā), ārpusbilances saistībām (pierādot to noturību un konsolidāciju, ja banka ir pakļauta lielākam riskam (18)), ieguldījumiem par saņemtā kredīta līdzekļiem, pašreizējai un gaidāmai kapitāla pietiekamībai atbilstoši spēkā esošajam uzraudzības regulējumam (pamatojoties uz piesardzīgu vērtējumu un atbilstīgu nodrošinājumu), atlīdzības struktūras stimulējošam raksturam (19) (parādot, kā tas sekmē saņēmēja ilgtermiņa rentabilitāti).

12.

Katra darbības joma un peļņas centrs ir jānorāda atsevišķi, un jāanalizē to dzīvotspēja. Bankas dzīvotspēja galvenokārt jāatgūst iekšējo pasākumu rezultātā. Ārēji faktori, piemēram, cenu un pieprasījuma svārstības, ko uzņēmums tikpat kā nevar ietekmēt, ir jāņem vērā tikai tādos gadījumos, ja runa ir par vispārēji atzītām tirgus prognozēm. Pārstrukturēšana prasa atteikties no darbības jomām, kas vidējā termiņā turpinātu nest strukturālus zaudējumus.

13.

Ilgtermiņa dzīvotspēja ir sasniegta, ja banka spēj segt visas savas izmaksas, ietverot nolietojuma un finansiālās izmaksas, un, ievērojot bankas riska profilu, gūt atbilstīgu peļņu no pašu kapitāla. Pārstrukturētai bankai pašai saviem spēkiem ir jāspēj konkurēt kapitāla tirgū atbilstīgi attiecīgajām regulējuma prasībām. Plānotās pārstrukturēšanas gaidāmie rezultāti ir jāapliecina gan pamatscenārijā, gan “stresa” scenārijos. Šo iemeslu dēļ pārstrukturēšanas plānā cita starpā ir jāņem vērā gan finanšu tirgu pašreizējā situācija, gan nākotnes prognozes, un jāpauž vērtējums par bāzes un vissliktāko gaidāmo rezultātu. Stresa testā jāaplūko vairāki scenāriji, tostarp stresa situācijas pasaules līmeņa ekonomikas lejupslīdes kontekstā. Pieņēmumi ir jāsalīdzina ar atbilstīgiem nozares kritērijiem, kas attiecīgi jāpielāgo, ievērojot jaunākos pavērsienus saistībā ar pašreizējo krīzi finanšu tirgos. Šajā plānā jāiekļauj pasākumi, kas atbilstu stresa testa rezultātā iegūtajiem nosacījumiem. Minētajam stresa testam pēc iespējas vajadzētu balstīties uz kopējiem parametriem, piemēram, tādiem, kas pieņemti Kopienas līmenī (piemēram, metodiku, ko izstrādājusi Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja), ko vajadzības gadījumā var pielāgot, lai ņemtu vērā attiecīgās valsts un banku nozarei raksturīgos apstākļus.

14.

Pašreizējās krīzes apstākļos valdības ir rekapitalizējušas bankas ar tādiem noteikumiem, kas galvenokārt ir izvēlēti finansiālas stabilitātes, nevis peļņas dēļ, kā tas būtu pieņemami privātam ieguldītājam. Tālab ilgtermiņa dzīvotspēja prasa, lai jebkurš saņemtais valsts atbalsts vai nu, kā tas tika plānots, piešķirot šo atbalstu, noteiktā laikā tiktu atmaksāts, vai arī par to tiktu atlīdzināts saskaņā ar tirgus nosacījumiem, tādējādi nodrošinot, ka jebkāda veida papildu valsts atbalsts tiek izbeigts. Ievērojot EEZ līguma neitralitāti attiecībā uz īpašuma tiesībām, valsts atbalsta noteikumus piemēro neatkarīgi no tā, vai banka ir privāts vai valsts īpašums.

15.

Lai gan pārstrukturēšanas periodam, kas paredzēts, lai ātri atjaunotu dzīvotspēju, ir jābūt pēc iespējas īsākam, Iestāde, ievērojot pašreizējos krīzes apstākļus, var atļaut veikt dažus strukturālus pasākumus ilgāk nekā parasti, proti, lai izvairītos no tirgus traucējumiem, ko rada piespiedu pārdošana (20). Tomēr, lai pārstrukturēšana būtu efektīva un atjaunotu attiecīgās bankas dzīvotspēju, tā ir jāveic pēc iespējas ātrāk un tā nedrīkst ilgt vairāk kā piecus gadus (21).

16.

Ja pārstrukturēšanas periodā izrādās, ka dzīvotspējas atjaunošanai vajadzīgs turpmāks atbalsts, kas sākotnēji nebija paredzēts paziņotajā pārstrukturēšanas plānā, jāsniedz individuāls ex ante paziņojums, lai Iestāde savā galīgajā lēmumā varētu ņemt vērā jebkuru šādu turpmāko atbalstu.

17.

Grūtībās nonākušas bankas pārdošana citai finanšu iestādei var sekmēt ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu un var palīdzēt atjaunot uzticību tirgum, ja pircējs ir dzīvotspējīgs un spēj absorbēt grūtībās nonākušo banku. Tāpat tā var sekmēt finanšu nozares konsolidāciju. Pircējam ir jāpierāda, ka integrētā banka būs dzīvotspējīga. Arī pārdošanas gadījumā ir jāievēro prasības attiecībā uz dzīvotspēju, pašu ieguldījumu un konkurences traucējumiem.

18.

Lai potenciālajiem pircējiem nodrošinātu vienādas iespējas, jāorganizē pārredzama, objektīva, beznosacījumu, nediskriminējoša, uz konkurenci balstīta pārdošanas procedūra (22).

19.

Turklāt, neskarot uzņēmumu apvienošanās kontroles sistēmu, kas, iespējams, tiks izmantota, un atzīstot, ka atbalstu saņēmušas grūtībās nonākušas bankas pārdošana konkurentam var gan sekmēt ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu, gan arī veicināt finanšu nozares lielāku konsolidāciju, to nedrīkst atļaut, ja šāda pārdošana prima facie izraisa nopietnus efektīvas konkurences traucējums, izņemot, ja atbalsta ietvaros tiek veikti attiecīgi pasākumi konkurences traucējumu novēršanai.

20.

Bankas pārdošana var būt saistīta arī ar valsts atbalstu pircējam un/vai pārdotajai uzņēmējdarbībai (23). Ja pārdošanu veic atklāta un beznosacījumu konkursa kārtībā un aktīvi nonāk pie tā, kas sola visvairāk, pārdošanas cenu uzskata par tirgus cenu un pircēja atbalstu var izslēgt (24). Negatīva pārdošanas cena (vai finansiāls atbalsts, lai kompensētu šo negatīvo cenu) izņēmuma kārtā netiks uzskatīta par valsts atbalstu, ja pārdevējam likvidēšanas gadījumā rodas lielākas izmaksas (25). Šādā gadījumā Iestāde, aprēķinot likvidēšanas izmaksas, ņems vērā tikai tās saistības, ko uzņemtos tirgus ekonomikas ieguldītājs (26). Tas neattiecas uz saistībām, kas rodas no valsts atbalsta (27).

21.

Ja nav ticams, ka banka varēs atgūt ilgtermiņa dzīvotspēju, ir jāapsver tiesiski pareizas likvidācijas vai neveiksmi cietušās bankas izsoles iespēja. Valdībām vajag atbalstīt to, ka tirgus dalībnieki, kas nav dzīvotspējīgi, pamet tirgu, un rūpēties, lai šis process notiktu piemērotā laikā un finansiālās stabilitātes interesēs. Banku jomas pamatnostādnēs ir izklāstīta tiesiski pareizas likvidācijas procedūra (28). Stabilai bankai “labu” aktīvu un pasīvu iegūšana no grūtības nonākušas bankas var būt viena no rentablām iespējām, kā palielināt savus noguldījumus un veidot attiecības ar uzticamiem kredītu ņēmējiem. Turklāt, izveidojot autonomu “labu banku” no esošās bankas labiem aktīviem un pasīviem, arī var būt pieņemams veids, kā atjaunot dzīvotspēju, ar nosacījumu, ka šī jaunā banka nevar pārmērīgi traucēt konkurenci.

22.

Lai ierobežotu konkurences traucējumus un novērstu morālu kaitējumu, atbalsts jāierobežo līdz nepieciešamajam minumam un atbalsta saņēmējam jādod attiecīgs paša ieguldījums pārstrukturēšanas izmaksās. Bankai un tās kapitāla turētājiem jāiegulda pārstrukturēšanas pasākumos pēc iespējas vairāk pašu līdzekļu. Tas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka pārstrukturētās bankas uzņemas adekvātu atbildības daļu par savas pagātnes rīcības sekām, un lai radītu piemērotas iniciatīvas to rīcībai nākotnē.

23.

Pārstrukturēšanas atbalsta izmaksas jāierobežo līdz to izmaksu segšanai, kas vajadzīgas, lai atjaunotu dzīvotspēju. Tas nozīmē, ka uzņēmumam nedrīkst piešķirt valsts līdzekļus, ko tas varētu izmantot, lai finansētu tirgu kropļojošas, ar pārstrukturēšanas procesu nesaistītas darbības. Piemēram, valsts atbalstu var izmantot, lai finansētu citu uzņēmumu akciju iegūšanu vai izdarītu jaunus ieguldījumus tikai tādā gadījumā, ja tas ir būtiski, lai atjaunotu uzņēmuma dzīvotspēju (29).

24.

Lai ierobežotu atbalsta summu līdz nepieciešamajam minimumam, bankām pārstrukturēšanā vispirms jāizmanto pašu resursi. Tā, piemēram, var būt aktīvu pārdošana. Valsts atbalsta noteikumos ir jāiekļauj atbilstīgi sloga sadalījuma noteikumi (30). Tas nozīmē, ka ar pārstrukturēšanu saistītās izmaksas nesedz vienīgi valsts, bet arī tie, kas ir ieguldījuši attiecīgajā bankā, ar pieejamo kapitālu kompensējot zaudējumus un maksājot atbilstošu atlīdzību par valsts intervenci (31). Tomēr Iestāde uzskata, ka pašreizējās sistēmiskās krīzes kontekstā nav piemēroti noteikt robežvērtības saistībā ar sloga sadalījumu ex ante, jo tas var traucēt mērķim – atvieglot piekļuvi privātam kapitālam un atgriezties normālos tirgus apstākļos.

25.

Jebkura atkāpe no atbilstīga sloga sadalījuma ex ante, ko glābšanas posmā izņēmuma kārtā atļāva finansiālās stabilitātes dēļ, vēlākā laika posmā ir jākompensē ar turpmākiem ieguldījumiem pārstrukturēšanas pasākumos, piemēram, ar apvērses klauzulu un/vai visaptverošāku pārstrukturēšanu, tostarp papildu pasākumiem konkurences traucējumu ierobežošanā (32).

26.

Bankām jāspēj no darbības rezultātā iegūtās peļņas samaksāt par kapitālu, tostarp ar dividendēm un kuponiem par nesamaksātiem subordinētiem aizdevumiem. Tomēr pašu līdzekļu kompensācijai (kapitāla un subordinēto aizdevumu) bankas nedrīkst izmantot valsts atbalstu, ja to darbība nedod pietiekami lielu peļņu. Tālab pārstrukturēšanas kontekstā saņēmējas bankas apdomīga zaudējumu segšana (piemēram, atbrīvojot rezerves vai samazinot pašu kapitālu), lai garantētu dividenžu un kuponu maksājumus par nesamaksātiem subordinētiem aizdevumiem, principā nav savienojama ar sloga sadales mērķi (33). To vajadzētu līdzsvarot, nodrošinot bankas refinansēšanas iespējas un iziešanas stimulus (34). Lai sekmētu saņēmējas bankas refinansēšanu, Iestāde var pozitīvi vērtēt kuponu maksājumus par jauniem kapitāla hibrīda instrumentiem, kam ir priekšroka salīdzinājumā ar esošo subordinēto aizdevumu. Jebkurā gadījumā pārstrukturēšanas periodā bankām parasti nevajadzētu atļaut pirkt pašām savas akcijas.

27.

Jāapsver iespēja pārstrukturēšanas periodā sniegt papildu atbalstu, ja tas ir attaisnojams ar finansiālo stabilitāti. Jebkurš papildu atbalsts ir jāierobežo līdz minimumam, kas nepieciešams, lai nodrošinātu dzīvotspēju.

28.

Lai gan sistēmiskās krīzes laikā valsts atbalstam ir liela pozitīva ietekme un tas var veicināt finansiālo stabilitāti, tomēr tas var arī dažādi traucēt konkurenci. Ja bankas savstarpēji konkurē ar saviem produktiem un pakalpojumiem, tad tās bankas, kas uzņemas pārmērīgi lielu risku un/vai balstās uz uzņēmējdarbības modeļiem, kas nav ilgspējīgi, galu galā zaudē tirgus daļas un, iespējams, aiziet no šā tirgus, kamēr efektīvāki konkurenti paplašina savu darbību vai ienāk attiecīgajos tirgos. Valsts atbalsta rezultātā tiek paildzināti konkurences traucējumi, kas radušies uzņēmējdarbības modeļu, kas nav ilgspējīgi, vai pārmērīgi liela riska rezultātā, jo saņēmēju tirgus vara tiek uzturēta mākslīgi. Šis apstāklis var radīt saņēmējiem morālu kaitējumu, vienlaikus mazinot banku, kas nav saņēmējas, vēlmi konkurēt, ieguldīt un ieviest jauninājumus. Visbeidzot, valsts atbalsts, uzliekot citām EBTA valstīm nevienlīdzīgu strukturālo pielāgojumu slogu un ar tiem saistītās sociālās un ekonomiskās problēmas, var graut vienoto tirgu un vienlaikus radīt šķēršļus ienākšanai tirgū, kā arī mazināt pārrobežu darbības stimulus.

29.

Sistēmiskās krīzes laikā finanšu nozarei paredzētā valsts atbalsta galvenais mērķis ir finansiālā stabilitāte, bet īstermiņa sistēmiskās stabilitātes saglabāšana nedrīkst nodarīt ilglaicīgu kaitējumu tirgus viengabalainībai un negatīvi ietekmēt konkurentu vienlīdzīgās iespējas un konkurējošus tirgus. Šajā sakarā turpmāk minēto iemeslu dēļ liela nozīme cita starpā ir valsts atbalsta radīto konkurences traucējumu ierobežošanas pasākumiem. Pirmkārt, krīze ir ietekmējusi EEZ bankas dažādās pakāpēs, un valsts atbalsts grūtībās nonākušu banku glābšanai un pārstrukturēšanai var pasliktināt to banku stāvokli, kas ir saglabājušas stabilitāti; tas savukārt var negatīvi ietekmēt finansiālo stabilitāti. Kas attiecas uz valsts intervences nodrošināšanai pieejamiem resursiem, finanšu, ekonomikas un budžeta krīzes apstākļos atšķirības starp EBTA valstīm kļūst aizvien lielākas, kas savukārt negatīvi ietekmē konkurentu vienlīdzīgās iespējas vienotajā tirgū. Otrkārt, pašreizējās krīzes apstākļos dalībvalstu intervence jau pēc savas būtības galveno uzmanību pievērš attiecīgās valsts tirgum; tas savukārt veicina savrupēšanos valsts robežās un vienotā tirgus fragmentāciju. Novērtējot atbalsta saņēmēju līdzdalību tirgū, jāseko, lai tiktu nodrošināta efektīva konkurence, ierobežota tirgus vara, nebūtu šķēršļu ienākšanai tirgū, netiktu kavēta pārrobežu darbība un līdz ar to netiktu skartas EEZ uzņēmējdarbības un patērētāju intereses. Treškārt, vēl lielāku morālo kaitējumu var izraisīt finansiālās stabilitātes nodrošināšanai nepieciešamais valsts intervences apmērs un iespējamā atkāpšanās no parasti pieņemtā sloga dalījuma, tālab jāpanāk, lai nerastos nevēlami stimuli un bankas atturētos no pārmērīga riska, kā arī tiktu radīti priekšnoteikumi, kas ļautu bez valsts atbalsta palīdzības ātri atgriezties normālos tirgus apstākļos.

30.

Pasākumi konkurences traucējumu ierobežošanai vienmēr ir jāparedz īpaši tiem traucējumiem, kas konstatēti tirgos, kuros darbojas pārstrukturēšanas rezultātā dzīvotspēju atguvusī saņēmēja banka, vienlaikus ievērojot kopēju politiku un principus. Lai novērtētu šādu pasākumu nepieciešamību, Iestāde vispirmām kārtām ņems vērā attiecīgās bankas darbības apjomu, mērogu un mērķi, ko atbilstīgi šīs nodaļas 2. iedaļai saskaņā ar pamatotu pārstrukturēšanas plānu attiecīgā banka grasās īstenot. Atkarībā no konkurences traucējumu rakstura pret šiem traucējumiem var vērsties ar pasākumiem, kas paredzēti saistībām un/vai aktīviem (35). Šādu pasākumu raksturs un veids ir atkarīgs no diviem kritērijiem. Pirmkārt, no atbalsta lieluma, nosacījumiem un apstākļiem, kādos tas ir piešķirts, un, otrkārt, no tirgus vai tirgu raksturīgajām īpašībām, kuros darbosies saņēmēja banka.

31.

Attiecībā uz pirmo kritēriju pasākumi konkurences traucējumu ierobežošanai ievērojami atšķirsies atkarībā no atbalsta apjoma, sloga sadalījuma attiecības un cenu līmeņa. Šā iemesla dēļ valsts atbalsta apjomu vērtēs divējādi – gan absolūtā izteiksmē (saņemtais kapitāls, atbalsta daļa garantijās un aktīvu glābšanas pasākumi), gan arī saistībā ar bankas riska svērtajiem aktīviem. Iestāde ņems vērā saņēmējam piešķirto kopējo atbalstu, tostarp arī jebkāda veida glābšanas atbalstu. Tādā pašā veidā Iestāde ņems vērā saņēmēja paša ieguldījuma apjomu un sloga sadalījumu pārstrukturēšanas periodā. Pamatā, jo lielāks sloga sadalījums un paša ieguldījums, jo mazākas negatīvās sekas, ko rada morālais kaitējums. Tādējādi samazinās vajadzība veikt turpmākus pasākumus (36).

32.

Attiecībā uz otro kritēriju Iestāde pārbaudīs varbūtējo atbalsta ietekmi tirgos, kuros saņēmēja banka darbojas pēc pārstrukturēšanas rezultātā atgūtās dzīvotspējas. Pirmām kārtām tiks vērtēts, cik liela ir attiecīgā banka un kāda ir tās relatīvā nozīme pēc dzīvotspējas atgūšanas attiecīgajā tirgū vai tirgos. Ja pēc pārstrukturēšanas minētās bankas tirgus daļa nav liela, iespēja, ka būs vajadzīgi papildu ierobežojumi atsavināšanas vai ar rīcību saistītu ierobežojumu veidā, ir neliela. Lai nodrošinātu efektīvas konkurences saglabāšanu, pasākumus izstrādās atbilstīgi konkrētā tirgus īpatnībām (37). Dažos gadījumos atsavināšana var radīt pretēju efektu, un tā ne vienmēr ir vajadzīga vēlamā rezultāta sasniegšanai; tādā gadījumā labāks risinājums varētu būt likumsakarīgas izaugsmes ierobežošana. Citos gadījumos, īpaši – ja tas attiecas uz vietējiem tirgiem ar augstiem iekļūšanas šķēršļiem, atsavināšana var būt nepieciešama, lai dotu konkurentiem iespēju ienākt šajā tirgū vai paplašināt tajā savu darbību. Pasākumi konkurences traucējumu ierobežošanai nedrīkst negatīvi ietekmēt bankas izredzes atgūt dzīvotspēju.

33.

Visbeidzot, Iestāde sekos, lai pārstrukturēšanas pasākumi nevājinātu iekšējo tirgu, un pozitīvi vērtēs tos pasākumus, kas sekmēs valstu tirgu atvērtību un stiprinās ticību tiem. Lai gan atbalstu piešķir nolūkā uzturēt finansiālo stabilitāti un kā aizdevumu piešķīrējas EBTA valsts reālajai ekonomikai, tomēr, ja šādu atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka saņēmēja banka ievēro noteiktus kreditēšanas mērķus citās dalībvalstīs, kas nav atbalsta piešķīrēja EBTA valsts, to var uzskatīt par nozīmīgu pozitīvu atbalsta papildu ietekmi. Tas īpaši attiecas uz tādām situācijām, kad salīdzinājumā ar ticamu hipotētisku scenāriju tiek izvirzīti reāli kreditēšanas mērķi un šo mērķu sasniegšana tiek attiecīgi uzraudzīta (piemēram, sadarbojoties izcelsmes valsts un uzņēmējvalsts uzraudzības iestādēm); ja uzņēmējvalsts banku sistēmā dominē bankas, kuru galvenie biroji atrodas ārzemēs, un ja šādas aizdošanas saistības tiek koordinētas Kopienas mērogā (piemēram, sarunu ietvaros par likviditātes problēmu novēršanu).

34.

Atbilstīgas atlīdzības noteikšana par valsts intervenci parasti ir viens no labākajiem līdzekļiem, kā ierobežot konkurences traucējumus, jo tādējādi samazinās atbalsta apjoms. Ja finansiālas stabilitātes dēļ sākuma cena ir noteikta stipri zem tirgus cenas, jānodrošina, ka tiek attiecīgi pārskatīti pārstrukturēšanas plāna noteikumi par finansiālo atbalstu (38), lai ierobežotu subsīdijas kropļojošo ietekmi.

35.

Bankām, kas saņem valsts atbalstu, zināmos apstākļos un pamatojoties uz vērtējumu, kas balstās uz šajā iedaļā izklāstītajiem kritērijiem, var prasīt atbrīvoties no meitasuzņēmumiem vai filiālēm, klientu portfeļiem vai uzņēmējdarbības struktūrām vai veikt citus līdzīgus pasākumus (39), tostarp atbalsta saņēmēja valsts mazumtirdzniecības tirgū. Lai šādi pasākumi sekmētu konkurenci un dotu labumu iekšējam tirgum, tiem jāveicina konkurentu ienākšana tirgū un pārrobežu darbība (40). Atbilstīgi prasībai par dzīvotspējas atjaunošanu Iestāde pozitīvi vērtēs tādus strukturālus pasākumus, kas tiks veikti, nediskriminējot dažādu EBTA valstu uzņēmumus, tādējādi sekmējot finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus saglabāšanu.

36.

Dažkārt ir nepieciešams ierobežot banku ekspansiju dažās uzņēmējdarbības jomās vai ģeogrāfiskajos reģionos, piemēram, izmantojot tirgus orientētus pasākumus, proti, tādus kā īpašas kapitāla prasības, ja tirgū konkurence tiek vājināta tiešu ekspansijas ierobežojumu dēļ vai lai samazinātu morālo kaitējumu. Tajā pašā laikā Iestāde pievērsīs īpašu uzmanību, lai izvairītos no savrupēšanās valstu robežās un no vienotā tirgus fragmentācijas.

37.

Ja ir objektīvi grūti atrast pircēju meitasuzņēmumam, citām darbības jomām vai aktīviem, Iestāde pagarinās termiņu attiecīgo pasākumu īstenošanai, ja ir noteikts saistošs termiņš uzņēmējdarbības jomu (tostarp darbības veidu) samazināšanai. Tomēr termiņš minēto pasākumu īstenošanai nedrīkst pārsniegt piecus gadus.

38.

Novērtējot katrā konkrētā gadījumā nepieciešamos strukturālos pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu konkurences traucējumus, Iestāde ievēro vienlīdzīgas attieksmes principu attiecībā uz pasākumiem, kas vienlaicīgi tiek veikti vienos un tajos pašos tirgos vai tirgus segmentos.

39.

Valsts atbalstu nedrīkst izmantot, lai kaitētu tiem konkurentiem, kas nesaņem līdzvērtīgu valsts atbalstu (41).

40.

Saskaņā ar 41. punktu bankas nedrīkst izmantot valsts atbalstu, lai iegūtu konkurējošus uzņēmumus (42). Šis nosacījums jāpiemēro vismaz trīs gadus un to var turpināt līdz pārstrukturēšanas perioda beigām atkarībā no konkrētā atbalsta apmēra, lieluma un ilguma.

41.

Ārkārtas apstākļos un ja par to ir paziņots, Iestāde var atļaut iepriekš minētās uzņēmumu iegūšanas, ja šī iegūšana pieder pie konsolidācijas procesa un tā mērķis ir atjaunot finansiālo stabilitāti vai nodrošināt efektīvu konkurenci. Iegūšanas procesā ir jāievēro vienādu iespēju princips attiecībā uz visiem potenciālajiem ieguvējiem, un rezultātam ir jānodrošina efektīva konkurence konkrētajos tirgos.

42.

Ja nevar izmantot atsavināšanu un/vai iegūšanas aizliegšana nav piemērota, Iestāde var piekrist, ka EBTA valsts izmanto apvērses mehānismu, piemēram, nodevu, ko uzliek atbalsta saņēmējam. Tas ļautu no bankas atgūt daļu atbalsta pēc tam, kad tā būs atguvusi dzīvotspēju.

43.

Ja bankām, kas saņem valsts atbalstu, tiek prasīts izpildīt konkrētas prasības saistībā ar aizdevumu reālajai ekonomikai, tad attiecīgajai bankai kredīts ir jāsniedz, balstoties uz komercnoteikumiem (43).

44.

Valsts atbalstu nevar izmantot, lai piedāvātu noteikumus (piemēram, procentu likmes vai nodrošinājums), atbilstīgi kuriem konkurenti, kuri nesaņem valsts atbalstu, nespēj konkurēt. Tomēr, ja nav iespējams ierobežot saņēmēja cenu veidošanas politiku, jo tas, piemēram, varētu mazināt efektīvu konkurenci, EBTA valstīm efektīvas konkurences nodrošināšanai ir jāierosina citi, vairāk piemēroti pasākumi, piemēram, tādi, kas sekmē ienākšanu tirgū. Tādā pašā veidā bankas, laižot tirgū savus finansiālos piedāvājumus, nevar atsaukties uz valsts atbalstu kā konkurences priekšrocību (44). Šie nosacījumi ir jāsaglabā vismaz trīs gadus, un to piemērošanu var turpināt līdz pārstrukturēšanas perioda beigām atkarībā no konkrētā atbalsta apmēra, lieluma un ilguma. Tādējādi rodas nepārprotams stimuls pēc iespējas ātrāk atmaksāt valstij līdzekļus.

45.

Iestāde turklāt pārbaudīs, kādā pakāpē tirgus ir atvērts, kā arī konkrētās nozares spēju risināt jautājumus saistībā ar banku maksātnespēju. Iestāde savā vispārējā vērtējumā var apsvērt iespējamās saistības no saņēmēja puses vai EBTA valsts saistības attiecībā uz pasākumu pieņemšanu (45), kas veicinātu stabilākus un konkurētspējīgākus tirgus, piemēram, veicinot ienākšanu tirgū un iziešanu no tā. Šādi pasākumi atbilstošos apstākļos varētu papildināt tos strukturālos vai ar rīcību saistītos pasākumus, ko parasti prasa veikt saņēmējam. Iestāde var pozitīvi vērtēt EBTA valsts apņemšanos ieviest mehānismus, lai risinātu banku problēmas to agrīnajā stadijā, kā līdzekli, kas veicina stabilākus un konkurētspējīgākus tirgus.

46.

Lai pārbaudītu, vai pārstrukturēšanas plāns tiek pienācīgi īstenots, Iestāde pieprasīs regulārus, sīki izstrādātus ziņojumus. Pirmais šāds ziņojums parasti ir jāiesniedz Iestādei ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanas.

47.

Pēc pārstrukturēšanas plāna paziņošanas Iestādei ir jānovērtē, vai šis plāns var pienācīgi atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju un ierobežot konkurences traucējumus. Ja Iestādei ir nopietnas šaubas par to, vai pārstrukturēšanas plāns atbilst attiecīgajām prasībām, tai jāsāk formāla izmeklēšanas procedūra, dodot trešām personām iespēju izteikt savus apsvērumus par minēto pasākumu; tādējādi tiek nodrošināta pārskatāma un saskaņota pieeja un ievēroti konfidencialitātes noteikumi, kas piemērojami valsts atbalsta procedūrai.

48.

Tomēr Iestādei nav jāsāk formāla procedūra, ja pārstrukturēšanas plāns ir pilnīgs un ierosinātie pasākumi kliedē Iestādes šaubas par to saderību Nolīguma starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi 3. protokola II daļas 4. panta 4. punkta izpratnē. Tas īpaši varētu būt gadījums, kad EBTA valsts ir Iestādei paziņojusi par atbalstu kopā ar pārstrukturēšanas plānu, kurā ir ievēroti visi šajā nodaļā noteiktie nosacījumi, lai gūtu juridisko noteiktību par vajadzīgajiem turpmākajiem pasākumiem. Šādos gadījumos Iestāde var pieņemt galīgo lēmumu, nosakot, ka gan glābšanas atbalsts, gan pārstrukturēšanas atbalsts ir saderīgs ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

49.

Šī nodaļa ir pamatota ar pašreizējo ārkārtas krīzi finanšu nozarē, un to piemēro tikai ierobežotu laiku. Iestāde piemēros šo nodaļu, vērtējot pārstrukturēšanas atbalstu, kas Iestādei paziņots 2010. gada 31. decembrī vai pirms tam. Nepaziņota atbalsta gadījumā piemēros pamatnostādnes par noteikumiem, ko piemēro nelikumīga valsts atbalsta vērtēšanai. Iestāde piemēros šo nodaļu, vērtējot nepaziņotu atbalstu, kas piešķirts 2010. gada 31. decembrī vai pirms tam.

50.

Ņemot vērā to, ka šī nodaļa balstās uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Iestāde var pārskatīt tās saturu un darbības laiku, ievērojot tās atbilstību tirgus apstākļiem, gūtajai pieredzei, lietu izskatīšanai un primārajai ieinteresētībai finansiālās stabilitātes saglabāšanā.