29.10.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 283/1

PADOMES UN PADOMĒ SANĀKUŠO EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJU LĒMUMS

(2011. gada 16. jūnijs)

par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses; un par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Papildnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, Islandi, no otras puses, un Norvēģijas Karalisti, no trešās puses, par to, kā piemērot Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses

(2011/708/ES)

PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠIE EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 5. punktu un 218. panta 8. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Gaisa transporta nolīgumā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, no otras puses (1) (“Gaisa transporta nolīgums”), kuru Amerikas Savienotās Valstis, Eiropas Kopienas dalībvalstis un Eiropas Kopiena parakstīja 2007. gada 25. un 30. aprīlī un kurā grozījumi izdarīti ar Protokolu, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kas parakstīts 2007. gada 25. un 30. aprīlī (2) (“protokols”) un ko Amerikas Savienotās Valstis, Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Savienība parakstīja 2010. gada 24. jūnijā, ir skaidri paredzēta trešo valstu pievienošanās Gaisa transporta nolīgumam.

(2)	Saskaņā ar 18. panta 5. punktu ES un ASV gaisa transporta nolīgumā, kas grozīts ar protokolu, ar to izveidotā Apvienotā komiteja ir izstrādājusi priekšlikumu par Islandes un Norvēģijas Karalistes pievienošanos ES un ASV gaisa transporta nolīgumam, kas grozīts ar protokolu.

(3)	Apvienotā komiteja 2010. gada 16. novembrī ierosināja Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses (“pievienošanās nolīgums”).

(4)

Komisija ir risinājusi sarunas par papildnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, Islandi, no otras puses, un Norvēģijas Karalisti, no trešās puses, par to, kā piemērot Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses (“papildnolīgums”).

(5)	Pievienošanās nolīgums un papildnolīgums būtu jāparaksta un jāpiemēro provizoriski, kamēr nav pabeigtas to noslēgšanai nepieciešamās procedūras,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek atļauts parakstīt Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses un Papildnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, Islandi, no otras puses, un Norvēģijas Karalisti, no trešās puses, par to, kā piemērot Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses, ņemot vērā minēto nolīgumu noslēgšanu.

Pievienošanās nolīguma un papildnolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu un papildnolīgumu.

3. pants

Kamēr nav pabeigtas pievienošanās nolīguma un papildnolīguma noslēgšanai nepieciešamās procedūras, Eiropas Savienība un, dalībvalstis, ciktāl to atļauj attiecīgo valstu tiesību akti, un visas attiecīgās puses tos no parakstīšanas dienas (3) piemēro provizoriski.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2011. gada 16. jūnijā

priekšsēdētājs

VÖLNER P.

(1) OV L 134, 25.5.2007., 4. lpp.

(2) OV L 223, 25.8.2010., 3. lpp.

(3) Pievienošanās nolīguma un papildnolīguma parakstīšanas dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

TULKOJUMS

GAISA TRANSPORTA NOLĪGUMS

AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS (turpmāk “ASV”),

no vienas puses,

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību puses un Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk “dalībvalstis”),

EIROPAS SAVIENĪBA,

no otras puses,

ISLANDE,

no trešās puses, un

NORVĒĢIJAS KARALISTE (turpmāk “Norvēģija”),

no ceturtās puses,

VĒLOTIES attīstīt starptautiskās aviācijas sistēmu, kas balstīta uz konkurenci starp aviokompānijām tirgū ar minimālu valdības iejaukšanos un regulāciju,

VĒLOTIES veicināt starptautiskā gaisa transporta iespēju paplašināšanos, tostarp attīstot gaisa pārvadājumu tīklu atbilstīgi pasažieru un pārvadātāju vajadzībām, lai nodrošinātu ērtus gaisa pārvadājumu pakalpojumus,

VĒLOTIES dot iespēju aviokompānijām piedāvāt ceļotājiem un pārvadātājiem konkurētspējīgas cenas un pakalpojumus atvērta tirgus apstākļos,

VĒLOTIES, lai visas gaisa transporta nozares jomas, tostarp aviokompāniju darbinieki, gūtu labumu liberalizēta nolīguma noslēgšanas rezultātā,

VĒLOTIES nodrošināt visaugstāko aviācijas un lidojumu drošības pakāpi starptautiskajā gaisa satiksmē un atkārtoti apliecinot savas nopietnās bažas par darbībām vai draudiem attiecībā uz gaisa kuģu drošību, kuri apdraud personu vai īpašuma drošību, negatīvi ietekmē gaisa pārvadājumu darbību, kā arī iedragā sabiedrības uzticēšanos civilās aviācijas lidojumu drošībai,

ŅĒMOT VĒRĀ Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju, kas atklāta parakstīšanai Čikāgā 1944. gada 7. decembrī,

ATZĪSTOT, ka valdības subsīdijas var negatīvi ietekmēt konkurenci starp aviokompānijām un apdraudēt šā nolīguma pamatmērķus,

APSTIPRINOT vides aizsardzības nozīmi starptautiskās aviācijas politikas izstrādē un īstenošanā,

ATZĪMĒJOT patērētāju aizsardzības nozīmīgumu, tostarp aizsardzību, ko sniedz 1999. gada 28. maijā Monreālā parakstītā Konvencija par dažu starptautiskā gaisa transporta noteikumu unifikāciju,

AR NODOMU balstīties uz esošo nolīgumu sistēmu nolūkā atvērt pieeju tirgum un maksimāli palielināt patērētāju, aviokompāniju, darbaspēka un sabiedrības priekšrocības abpus Atlantijas okeānam,

ATZĪSTOT, ka ir svarīgi uzlabot aviokompāniju piekļuvi pasaules kapitāla tirgiem, lai stiprinātu konkurenci un sekmētu šā nolīguma mērķu sasniegšanu,

AR NODOMU izveidot globālas nozīmes precedentu liberalizācijas rezultātā gūto priekšrocību attīstīšanai šajā svarīgajā ekonomikas nozarē,

ATZĪSTOT, ka, 2009. gada 1. decembrī stājoties spēkā Lisabonas līgumam, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, Eiropas Savienība aizstāja Eiropas Kopienu un kļuva par tās pēcteci un ka no šā datuma visas Eiropas Kopienas tiesības un pienākumi un visas atsauces uz Eiropas Kopienu, kas sastopamas Gaisa transporta nolīgumā, kuru 2007. gada 25. un 30. aprīlī parakstījušas Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis, attiecas uz Eiropas Savienību,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Definīcija

“Puse” ir ASV, Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, Islande vai Norvēģija.

2. pants

Ar protokolu grozītā gaisa transporta nolīguma piemērošana un šā nolīguma pielikuma piemērošana

Gaisa transporta nolīguma noteikumi, kuru 2007. gada 25. un 30. aprīlī parakstīja Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis (turpmāk “gaisa transporta nolīgums”) un kurā grozījumi izdarīti ar protokolu, ar ko izdara grozījumus gaisa transporta nolīgumā un kuru Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība un tās dalībvalstis parakstīja 2010. gada 24. jūnijā (turpmāk “protokols”), kas šajā tekstā iestrādāti kā atsauce, attiecas uz visām šā nolīguma pusēm, ievērojot šā nolīguma pielikumu. Ar protokolu grozītā gaisa transporta nolīguma noteikumi attiecas uz Islandi un Norvēģiju tā, it kā tās būtu Eiropas Savienības dalībvalstis, lai saskaņā ar minēto nolīgumu Islandei un Norvēģijai būtu visas dalībvalstu tiesības un pienākumi. Šā nolīguma pielikuma noteikumi ir neatņemama tā sastāvdaļa.

3. pants

Nolīguma izbeigšana vai provizoriskas piemērošanas pārtraukšana

1. Gan ASV, gan Eiropas Savienība un tās dalībvalstis drīkst jebkurā brīdī rakstiski ar diplomātisku kanālu starpniecību paziņot pārējām trim pusēm par tās lēmumu izbeigt šo nolīgumu vai šā nolīguma provizorisku piemērošanu saskaņā ar 5. pantu.

Šāda paziņojuma eksemplārs vienlaikus jānosūta Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai (ICAO). Šis nolīgums vai tā provizoriskas piemērošanas darbība beidzas pusnaktī pēc Griničas laika Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) satiksmes sezonas beigās vienu gadu pēc dienas, kad iesniegts rakstisks paziņojums par izbeigšanu, ja vien paziņojums netiek atsaukts, visām pusēm par to vienojoties līdz šā laikposma beigām.

2. Gan Islande, gan Norvēģija drīkst jebkurā brīdī rakstiski ar diplomātisku kanālu starpniecību paziņot pārējām pusēm par tās lēmumu izstāties no šā nolīguma vai izbeigt šā nolīguma provizorisku piemērošanu saskaņā ar 5. pantu. Šāda paziņojuma eksemplārs vienlaikus jānosūta ICAO. Šāda izstāšanās vai provizoriskas piemērošanas izbeigšana stājas spēkā pusnaktī pēc Griničas laika IATA satiksmes sezonas beigās vienu gadu pēc dienas, kad iesniegts rakstisks paziņojums, ja vien paziņojums netiek atsaukts, nolīguma pusei, kas iesniegusi rakstisku paziņojumu, ASV, Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm par to rakstiski vienojoties līdz šā laikposma beigām.

3. Gan ASV, gan Eiropas Savienība un tās dalībvalstis drīkst jebkurā brīdī rakstiski ar diplomātisku kanālu starpniecību paziņot Islandei un Norvēģijai par tās lēmumu izbeigt šo nolīgumu vai izbeigt šā nolīguma provizorisku piemērošanu attiecībā uz Islandi vai Norvēģiju. Šāda paziņojuma eksemplāri vienlaikus jānosūta abām pārējām nolīguma pusēm un ICAO. Šāda nolīguma darbības vai nolīguma provizoriskas piemērošanas izbeigšana attiecībā uz Islandi un Norvēģiju stājas spēkā pusnaktī pēc Griničas laika IATA satiksmes sezonas beigās vienu gadu pēc dienas, kad iesniegts rakstisks paziņojums par izbeigšanu, ja vien paziņojums netiek atsaukts, ASV, Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm un pusei, kas saņēmusi paziņojumu, par to rakstiski vienojoties līdz šā laikposma beigām.

4. Attiecībā uz diplomātiskajām notām, kas paredzētas šajā pantā, Eiropas Savienības un tās dalībvalstu nosūtītās vai Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm adresētās diplomātiskās notas nosūta vai attiecīgi saņem Eiropas Savienība.

5. Neskarot citus šā panta noteikumus, gadījumā, ja gaisa transporta nolīgums, kas grozīts ar protokolu, tiek izbeigts, vienlaikus tiek izbeigta arī šā nolīguma darbība.

4. pants

Reģistrācija ICAO

Šo nolīgumu un visus tā grozījumus Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts reģistrē ICAO.

5. pants

Provizoriska piemērošana

Līdz nolīgums stājas spēkā, puses piekrīt no tā parakstīšanas dienas to piemērot provizoriski, ciktāl to atļauj valsts tiesību akti. Ja gaisa transporta nolīgumu, kas grozīts ar protokolu, izbeidz saskaņā ar tā 23. pantu vai ja tiek izbeigta tā provizoriska piemērošana saskaņā ar tā 25. pantu, vai arī ja tiek izbeigta protokola provizoriska piemērošana saskaņā ar protokola 9. pantu, vienlaikus tiek izbeigta arī šā nolīguma provizoriska piemērošana.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šis nolīgums stājas spēkā atkarībā no tā, kas ir vēlāk:

1)	dienā, kad stājas spēkā gaisa transporta nolīgums;

2)	dienā, kad stājas spēkā protokols; un

3)	vienu mēnesi pēc dienas, kad ar pēdējo diplomātisko notu ir pabeigta notu apmaiņa starp nolīguma pusēm, apliecinot, ka ir pabeigtas visas procedūras, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā.

Šīs diplomātisko notu apmaiņas nolūkā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm adresētās diplomātiskās notas vai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu nosūtītās notas nosūta vai attiecīgi saņem Eiropas Savienība. Eiropas Savienības un tās dalībvalstu diplomātiskajā notā vai diplomātiskajās notās ir iekļauti visu dalībvalstu paziņojumi, apstiprinot, ka ir pabeigtas to procedūras, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo nolīgumu.

Sagatavots četros eksemplāros Luksemburgā un Oslo attiecīgi 2011. gada sešpadsmitajā un divdesmit pirmajā jūnijā.

For the United States of America

За Европейския съюз

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l’Union européenne

Per l’Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Fyrir Ísland

For Kongeriket Norge

Voor het Koninkrijk België

Pour le Royaume de Belgique

Für das Königreich Belgien

Deze handtekening verbindt eveneens het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.

Cette signature engage également la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

Diese Unterschrift bindet zugleich die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

За Репyблика Бългaрия

Za Českou republiku

For Kongeriget Danmark

Für die Bundesrepublik Deutschland

Eesti Vabariigi nimel

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

Για την Ελληνική Δημοκρατία

Por el Reino de España

Pour la République française

Per la Repubblica italiana

Για την Κυπριακή Δημοκρατία

Latvijas Republikas vārdā –

Lietuvos Respublikos vardu

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

A Magyar Köztársaság részéről

Għal Malta

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Für die Republik Österreich

W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej

Pela República Portuguesa

Pentru România

Za Republiko Slovenijo

Za Slovenskú republiku

Suomen tasavallan puolesta

För Republiken Finland

För Konungariket Sverige

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

Amerikas Savienoto Valstu, Eiropas Savienības un tās dalībvalstu, Islandes un Norvēģijas Karalistes pārstāvji ir apstiprinājuši, ka šā dokumenta – Gaisa transporta nolīguma starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses (turpmāk “nolīgums”) – tekstam ir jābūt autentiskam arī pārējās valodās, atbilstīgi paredzētajai kārtībai, vai nu vēstuļu apmaiņas veidā pirms nolīguma parakstīšanas, vai arī ar Apvienotās komitejas lēmumu pēc nolīguma parakstīšanas.

Šī kopīgā deklarācija ir nolīguma neatņemama sastāvdaļa.

PIELIKUMS

Īpaši noteikumi attiecībā uz Islandi un Norvēģiju

Ar protokolu grozītā gaisa transporta nolīguma noteikumi ar turpmākajiem grozījumiem attiecas uz visām šā nolīguma pusēm. Ar protokolu grozītā gaisa transporta nolīguma noteikumi attiecas uz Islandi un Norvēģiju tā, it kā tās būtu Eiropas Savienības dalībvalstis, lai saskaņā ar minēto nolīgumu Islandei un Norvēģijai būtu visas dalībvalstu tiesības un pienākumi, ņemot vērā turpmāk izklāstīto.

Ar protokolu grozītā gaisa transporta nolīguma 1. panta 9. punktu izsaka šādā redakcijā:

“ “Teritorija” attiecībā uz Amerikas Savienotajām Valstīm nozīmē zemes platības (kontinentālā teritorija un salas), iekšējos ūdeņus un tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošos teritoriālos jūras ūdeņus un attiecībā uz Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm – zemes platības (kontinentālā teritorija un salas), iekšējos ūdeņus un teritoriālos jūras ūdeņus, kur piemēro Eiropas Ekonomikas zonas līgumu saskaņā ar minētajā līgumā un jebkurā tā tiesības pārņemošā instrumentā paredzētajiem nosacījumiem, izņemot Lihtenšteinas Firstistes suverenitātē vai jurisdikcijā esošās zemes platības un iekšējos ūdeņus; šā nolīguma piemērošana Gibraltāra lidostai attiecīgi neskar Spānijas Karalistes un Apvienotās Karalistes juridisko nostāju domstarpībās par to, kā suverenitātē ir lidostas teritorija, un Gibraltāra lidostas neiekļaušanu Eiropas Savienības pasākumos aviācijas jomā, kas ir spēkā 2006. gada 18. septembrī dalībvalstu starpā saskaņā ar nosacījumiem ministru paziņojumā par Gibraltāra lidostu, par ko vienojās 2006. gada 18. septembrī Kordovā; un”.

2.	Ar protokolu grozītā gaisa transporta nolīguma 23. līdz 26. pants neattiecas uz Islandi un Norvēģiju.

3.	Protokola 9. un 10. pants neattiecas uz Islandi un Norvēģiju.

Ar protokolu grozītā gaisa transporta nolīguma 1. pielikuma 1. iedaļu papildina ar šādu tekstu:

“w.	Islande: gaisa transporta nolīgums, kas parakstīts Vašingtonā 1995. gada 14. jūnijā; kurā grozījumi izdarīti 2002. gada 1. martā, apmainoties ar notām; kurā grozījumi izdarīti 2006. gada 14. augustā un 2007. gada 9. martā, apmainoties ar notām.

x.	Norvēģijas Karaliste: nolīgums attiecībā uz gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kas stājās spēkā ar notu apmaiņu Vašingtonā 1945. gada 6. oktobrī; kurā grozījumi izdarīti 1954. gada 6. augustā, apmainoties ar notām; kurā grozījumi izdarīti 1995. gada 16. jūnijā, apmainoties ar notām.”

Ar protokolu grozītā gaisa transporta nolīguma 1. pielikuma 2. iedaļu izsaka šādā redakcijā:

“Neskarot šā pielikuma 1. iedaļu, apgabalos, kas nav ietverti šā nolīguma 1. panta “teritorijas” definīcijā, turpina piemērot nolīgumus, kas minēti šīs iedaļas e) apakšpunktā (Dānija un ASV), g) apakšpunktā (Francija un ASV), v) apakšpunktā (Apvienotā Karaliste un ASV) un x) apakšpunktā (Norvēģija un ASV), atbilstīgi tajos ietvertajiem nosacījumiem.”

Ar protokolu grozītā gaisa transporta nolīguma 1. pielikuma 3. iedaļu izsaka šādā redakcijā:

“Neskarot šā nolīguma 3. pantu, ASV aviokompānijām nav piešķirtas tiesības sniegt vienīgi kravas pārvadājumu pakalpojumus, kas nav daļa no pakalpojuma, kurā tiek apkalpotas ASV, uz vai no vietām dalībvalstīs, izņemot uz vai no vietām Čehijas Republikā, Francijas Republikā, Vācijas Federatīvajā Republikā, Luksemburgas Lielhercogistē, Maltā, Polijas Republikā, Portugāles Republikā, Slovākijas Republikā, Islandē un Norvēģijas Karalistē.”

Ar protokolu grozītā gaisa transporta nolīguma 2. pielikuma 3. pantu papildina ar šādu teikumu:

“Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju tas ietver, bet ne tikai, Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 53., 54. un 55. pantu un Eiropas Savienības regulas, ar ko īsteno Līguma par Eiropas Savienības darbību 101., 102. un 105. pantu, kas iestrādāti Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu, kā arī tā grozījumus.”

Gaisa transporta nolīguma, kas grozīts ar protokolu, 21. panta 4. punktu piemēro Islandei un Norvēģijai tiktāl, ciktāl saskaņā ar jebkādiem šeit izklāstītiem pielāgojumiem Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu ir iestrādāti attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti. Gaisa transporta nolīguma, kas grozīts ar protokolu, 21. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētās tiesības Islande un Norvēģija varēs izmantot vienīgi gadījumā, ja attiecībā uz darbības ierobežojumu noteikšanu saistībā ar troksni Islandei un Norvēģijai atbilstīgi attiecīgiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kas iekļauti Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu, piemēro pārraudzību, kas ir salīdzināma ar protokolu grozītā gaisa transporta nolīguma 21. panta 4. punktā paredzētajai pārraudzībai.

PAPILDNOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, Islandi, no otras puses, Norvēģijas Karalisti, no trešās puses, par to, kā piemērot gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību puses un Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk “dalībvalstis”),

EIROPAS SAVIENĪBA,

no vienas puses,

ISLANDE,

no otras puses,

NORVĒĢIJAS KARALISTE (turpmāk “Norvēģija”),

no trešās puses,

ATZĪMĒJOT, ka Eiropas Komisija saskaņā ar Padomes lēmumu, ar ko Komisijai piešķir pilnvaras sākt sarunas, Eiropas Savienības un dalībvalstu vārdā risināja sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm par gaisa transporta nolīgumu,

ATZĪMĒJOT, ka Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm (turpmāk “gaisa transporta nolīgums”) parafēja 2007. gada 2. martā, parakstīja Briselē 2007. gada 25. aprīlī un Vašingtonā 2007. gada 30. aprīlī un ka to provizoriski piemēro no 2008. gada 30. marta,

ATZĪMĒJOT, ka gaisa transporta nolīgumu grozīja ar protokolu, ar ko izdara grozījumus gaisa transporta nolīgumā starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm (turpmāk “protokols”), kuru parafēja 2010. gada 25. martā un parakstīja Luksemburgā, 2010. gada 24. jūnijā,

ATZĪMĒJOT, ka Islande un Norvēģija, kas ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu kā pilnībā integrētas dalībnieces piedalās Eiropas vienotajā aviācijas tirgū, ir vienā dienā pievienojušās gaisa transporta nolīgumam, kas grozīts ar protokolu, noslēdzot nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses (turpmāk “nolīgums”), kurā iekļauts ar protokolu grozītais gaisa transporta nolīgums,

ATZĪSTOT, ka ir jānosaka procesuālā kārtība, lai vajadzības gadījumā nolemtu, kā īstenojami pasākumi atbilstīgi gaisa transporta nolīguma, kas grozīts ar protokolu, 21. panta 5. punktam,

ATZĪSTOT, ka turklāt ir jānosaka procesuālā kārtība Islandes un Norvēģijas dalībai Apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar 18. pantu gaisa transporta nolīgumā, kas grozīts ar protokolu, un arbitrāžas procesos, kas paredzēti šā paša gaisa transporta nolīguma, kas grozīts ar protokolu, 19. pantā. Šai procesuālajai kārtībai ir jānodrošina vajadzīgā sadarbība, informācijas plūsma un apspriešanās pirms Apvienotās komitejas sēdēm, kā arī konkrētu gaisa transporta nolīguma noteikumu īstenošana, jo īpaši attiecībā uz aviācijas un lidojumu drošību, satiksmes tiesību piešķiršanu un atsaukšanu, kā arī valsts atbalstu,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Paziņošana

Ja Eiropas Savienība un tās dalībvalstis nolemj izbeigt nolīgumu saskaņā ar šā nolīguma 3. pantu vai pārtraukt tā provizorisku piemērošanu, vai atsaukt paziņojumus šajā sakarā, pirms ar diplomātisko kanālu palīdzību par to paziņo Amerikas Savienotajām Valstīm, Komisija nekavējoties dara to zināmu Islandei un Norvēģijai. Islande un/vai Norvēģija arī nekavējoties paziņo Komisijai par jebkādu šādu lēmumu.

2. pants

Satiksmes tiesību atcelšana

Lēmumu neatļaut citas puses aviokompānijām veikt papildu lidojumus vai iekļūt jaunos tirgos atbilstīgi nolīgumam un paziņot par to Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī lēmumu piekrist šādu lēmumu atcelt, ievērojot 21. panta 5. punktu gaisa transporta nolīgumā, kas grozīts ar protokolu, pieņem Padome Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā, lemjot vienprātīgi, saskaņā ar attiecīgiem Līguma noteikumiem, un Islande un Norvēģija. Padomes priekšsēdētājs, rīkojoties Eiropas Savienības un tās dalībvalstu, Islandes un Norvēģijas vārdā, šādu lēmumu attiecīgi paziņo Amerikas Savienotajām Valstīm.

3. pants

Apvienotā komiteja

1. Apvienotajā komitejā, kas izveidota atbilstīgi 18. pantam gaisa transporta nolīgumā, kas grozīts ar protokolu, Eiropas Savienību, dalībvalstis, Islandi un Norvēģiju pārstāv Komisijas, dalībvalstu, Islandes un Norvēģijas pārstāvji.

2. Ar Eiropas Savienības, dalībvalstu, Islandes un Norvēģijas nostāju Apvienotajā komitejā iepazīstina Komisija, izņemot jomas, kas Eiropas Savienībā ir vienīgi dalībvalstu kompetencē; šādā gadījumā ar to attiecīgi iepazīstina Padomes prezidentūra vai Komisija, Islande un/vai Norvēģija.

3. Islandes un Norvēģijas nostāju Apvienotajā komitejā jautājumos, uz kuriem attiecas 14. vai 20. pants gaisa transporta nolīgumā, kas grozīts ar protokolu, vai jautājumos, kam nav vajadzīga tāda lēmuma pieņemšana, kuram ir tiesiskas sekas, pieņem Komisija, vienojoties ar Islandi un Norvēģiju.

4. Attiecībā uz citiem Apvienotās komitejas lēmumiem jautājumos, kas neskar Eiropas Ekonomikas zonas līgumā iekļautās regulas un direktīvas, Islandes un Norvēģijas nostāju pieņem Islande un Norvēģija pēc Komisijas priekšlikuma.

5. Attiecībā uz citiem Apvienotās komitejas lēmumiem jautājumos, kas neskar Eiropas Ekonomikas zonas līgumā iekļautās regulas un direktīvas, Islandes un Norvēģijas nostāju pieņem Islande un Norvēģija, vienojoties ar Komisiju.

6. Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu Islandes un Norvēģijas pilnīgu dalību jebkurās ar sadarbību, apspriešanu vai lēmumu pieņemšanu saistītās sanāksmēs ar dalībvalstīm un piekļuvi attiecīgai informācijai, gatavojoties Apvienotās komitejas sanāksmēm.

4. pants

Arbitrāža

1. Komisija pārstāv Eiropas Savienību, dalībvalstis, Islandi un Norvēģiju arbitrāžas procesos saskaņā ar 19. pantu gaisa transporta nolīgumā, kas grozīts ar protokolu.

2. Vajadzības gadījumā Komisija veic pasākumus, lai nodrošinātu Islandes un Norvēģijas iesaistīšanos arbitrāžas procesu sagatavošanā un koordinēšanā.

3. Ja Padome nolemj pārtraukt priekšrocību piemērošanu saskaņā ar 19. panta 7. punktu gaisa transporta nolīgumā, kas grozīts ar protokolu, par šādu lēmumu paziņo Islandei un Norvēģijai. Islande un/vai Norvēģija arī nekavējoties paziņo Komisijai par jebkādu šādu pieņemto lēmumu.

4. Par jebkuriem citiem atbilstīgiem pasākumiem, kas jāveic saskaņā ar 19. pantu gaisa transporta nolīgumā, kas grozīts ar protokolu, jautājumos, kas Eiropas Savienībā ir Savienības kompetencē, lēmumu pieņem Komisija, kurai palīdz īpaša komiteja, kuru veido Padomes izraudzīti dalībvalstu pārstāvji, kā arī Islandes un Norvēģijas pārstāvji.

5. pants

Informācijas apmaiņa

1. Islande un Norvēģija nekavējoties informē Komisiju par jebkuru lēmumu atteikt, atsaukt, apturēt vai ierobežot atļaujas Amerikas Savienoto Valstu aviokompānijai, ko tās pieņēmušas saskaņā ar 4. vai 5. pantu gaisa transporta nolīgumā, kas grozīts ar protokolu. Komisija arī nekavējoties informē Islandi un Norvēģiju par jebkuru šādu dalībvalstu pieņemtu lēmumu.

2. Islande un Norvēģija nekavējoties informē Komisiju par visiem pieprasījumiem vai paziņojumiem, ko tās ir nosūtījušas vai saņēmušas atbilstīgi 8. pantam gaisa transporta nolīgumā, kas grozīts ar protokolu. Komisija arī nekavējoties informē Islandi un Norvēģiju par jebkuru šādu dalībvalstu nosūtītu vai saņemtu pieprasījumu vai paziņojumu.

3. Islande un Norvēģija nekavējoties informē Komisiju par visiem pieprasījumiem vai paziņojumiem, ko tās ir nosūtījušas vai saņēmušas atbilstīgi 9. pantam gaisa transporta nolīgumā, kas grozīts ar protokolu. Komisija arī nekavējoties informē Islandi un Norvēģiju par jebkuru šādu dalībvalstu nosūtītu vai saņemtu pieprasījumu vai paziņojumu.

6. pants

Valdības subsīdijas un atbalsts

1. Ja Islande vai Norvēģija uzskata, ka subsīdijas vai atbalsts, kā piešķiršanu apsvērusi vai ko piešķīrusi valsts struktūra Amerikas Savienoto Valstu teritorijā, nelabvēlīgi ietekmēs konkurētspēju, kā minēts 14. panta 2. punktā gaisa transporta nolīgumā, kas grozīts ar protokolu, tā par šo jautājumu informē Komisiju. Ja līdzvērtīgu problēmu Komisijai ir paziņojusi dalībvalsts, arī Komisija par to paziņo Islandei un Norvēģijai.

2. Komisija, Islande un Norvēģija var vērsties pie šādas struktūras vai pieprasīt sasaukt Apvienoto komiteju, kas izveidota saskaņā ar 18. pantu gaisa transporta nolīgumā, kas grozīts ar protokolu.

3. Komisija, Islande un Norvēģija nekavējoties informē viena otru, ja Amerikas Savienotās Valstis pie tām ir vērsušās saskaņā ar 14. panta 3. punktu gaisa transporta nolīgumā, kas grozīts ar protokolu.

7. pants

Papildnolīguma izbeigšana vai provizoriskas piemērošanas pārtraukšana

1. Jebkura puse var jebkurā brīdī rakstiski ar diplomātisko kanālu starpniecību paziņot pārējām pusēm par tās lēmumu izbeigt šo papildnolīgumu vai beigt to piemērot provizoriski. Šis papildnolīgums tiek izbeigts vai tā provizoriskas piemērošanas darbība beidzas pusnaktī pēc Griničas laika sešus mēnešus pēc dienas, kad iesniegts rakstisks paziņojums par izbeigšanu vai par provizoriskas piemērošanas pārtraukšanu, ja vien paziņojums netiek atsaukts, pusēm par to vienojoties līdz šā laikposma beigām.

2. Neskarot citus šā panta noteikumus, ja nolīgums vai tā provizoriska piemērošana tiek pārtraukta, arī šis papildnolīgums vai tā provizoriskas piemērošanas darbība tiek izbeigta.

8. pants

Pagaidu piemērošana

Līdz šis papildnolīgums stājas spēkā atbilstīgi 9. pantam, puses vienojas to piemērot provizoriski, ciktāl to atļauj pušu valsts tiesību akti, no šā papildnolīguma parakstīšanas dienas vai no nolīguma 5. pantā paredzētā datuma, atkarībā no tā, kas ir vēlāk.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šis papildnolīgums stājas spēkā vai nu a) vienu mēnesi pēc pēdējās notas datuma diplomātisko notu apmaiņā starp pusēm, apliecinot, ka ir pabeigtas visas nepieciešamās procedūras, lai šis papildnolīgums stātos spēkā, vai b) nolīguma spēkā stāšanās dienā, atkarībā no tā, kas ir vēlāk.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo papildnolīgumu.

Sagatavots trīs eksemplāros Luksemburgā un Oslo attiecīgi 2011. gada 16. un 21. jūnijā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, islandiešu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, norvēģu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

За Европейския съюз

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Fyrir Ísland

For Kongeriket Norge

Voor het Koninkrijk België

Pour le Royaume de Belgique

Für das Königreich Belgien

Deze handtekening verbindt eveneens het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.

Cette signature engage également la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

Diese Unterschrift bindet zugleich die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

За Репyблика Бългaрия

Za Českou republiku

For Kongeriget Danmark

Für die Bundesrepublik Deutschland

Eesti Vabariigi nimel

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

Για την Ελληνική Δημοκρατία

Por el Reino de España

Pour la République française

Per la Repubblica italiana

Για την Κυπριακή Δημοκρατία

Latvijas Republikas vārdā –

Lietuvos Respublikos vardu

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

A Magyar Köztársaság részéről

Għal Malta

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Für die Republik Österreich

W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej

Pela República Portuguesa

Pentru România

Za Republiko Slovenijo

Za Slovenskú republiku

Suomen tasavallan puolesta

För Republiken Finland

För Konungariket Sverige

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

29.10.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 283/27

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1093/2011

(2011. gada 28. oktobris),

ar ko piemēro atkāpi no izcelsmes noteikumiem, kuri paredzēti Protokolā par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju, kas pievienots Brīvās tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Korejas Republiku

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

Ņemot vērā Padomes 2010. gada 16. septembra Lēmumu 2011/265/ES par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses (1), un jo īpaši tās 7. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Lēmumu 2011/265/ES Padome pilnvaroja Eiropas Savienības vārdā parakstīt Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses (2) (turpmāk Nolīgums). Ar Lēmumu 2011/265/ES tika apstiprināta šā Nolīguma, kas tiks noslēgts vēlākā laikposmā, kā paredzēts Nolīguma 15.10. panta 5. punktā, provizoriska piemērošana. Tika noteikts, ka Nolīgumu provizoriski piemēro no 2011. gada 1. jūlija.

(2)

Nolīgumam pievienotā Protokola par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (3) (turpmāk Protokols) IIa pielikumā vairākiem konkrētiem izstrādājumiem paredzēta atkāpe no izcelsmes noteikumiem, kas izklāstīti Protokola II pielikumā. Tomēr šīs atkāpes ierobežo ar gada kvotām. Tādēļ ir nepieciešams paredzēt nosacījumus minēto atkāpju piemērošanai.

(3)	Saskaņā ar Protokola IIa pielikumu izcelsmes apliecinājumam surimi izstrādājumiem (KN kods 1604 20 05) pievieno dokumentāru pierādījumu, ka surimi izstrādājuma sastāvā zivju ir vismaz 40 % no ražojuma svara un ka galvenā izmantotā surimi pamatsastāvdaļa ir mintajs (theragra Chalcogramma).

(4)	Saskaņā ar Protokola IIa pielikumu izcelsmes apliecinājumam krāsotiem audumiem ar KN kodiem 5408 22 un 5408 32 pievieno dokumentāru pierādījumu, ka izmantotais nekrāsotais audums nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas.

(5)

Tā kā kvotas, kas paredzētas Protokola IIa pielikumā, Komisijai jāpārvalda, pamatojoties uz rindas kārtību, tās būtu jāpārvalda saskaņā ar Komsijas 1993. gada 2. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (4).

(6)	Tā kā Nolīgumu piemēro no 2011. gada 1. jūlija, šī regula jāpiemēro no tās pašas dienas.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Izcelsmes noteikumi, kas izklāstīti IIa pielikumā Protokolam par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm, kas pievienots Brīvās tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Korejas Republiku (Protokols), attiecas uz izstrādājumiem, kas uzskaitīti šīs regulas pielikumā.

2. Izcelsmes noteikumus, kas minēti 1. punktā, piemēro, atkāpjoties no izcelsmes noteikumiem, kas izklāstīti Protokola II pielikumā, ievērojot pielikumā noteiktās kvotas.

2. pants

Izcelsmes noteikumus, kas paredzēti šajā regulā, piemēro, ievērojot šādus nosacījumus:

a)	deklarāciju, ko parakstījis atzītais eksportētājs, apliecinot, ka attiecīgie ražojumi atbilst atkāpes nosacījumiem, sniedz brīdī, kad izstrādājumus laiž brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā;

deklarācija, kas minēta a) punktā, ietver šādu paziņojumu angļu valodā: “Derogation – Annex II(a) of the Protocol concerning the definition of originating products and methods of administrative cooperation” (“Atkāpe – Protokola par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm IIa pielikums”).

3. pants

1. Ja surimi izstrādājumiem ar KN kodu 1604 20 05 ir paredzēts izcelsmes apliecinājums, tam pievieno dokumentāru pierādījumu, ka surimi izstrādājuma sastāvā zivju ir vismaz 40 % no ražojuma svara un ka galvenā izmantotā surimi pamatsastāvdaļa ir mintajs (theragra Chalcogramma).

2. Vajadzības gadījumā 1. punktā minētā jēdziena “pamatsastāvdaļa” nozīmi izskaidro Muitas komiteja saskaņā ar Protokola 28. pantu.

4. pants

1. Dokumentārais pierādījums, kas minēts 3. pantā, ietver vismaz paziņojumu angļu valodā, ko parakstījis atzītais eksportētājs, ka:

a)	surimi izstrādājuma sastāvā zivju ir vismaz 40 % no ražojuma svara;

b)	galvenā izmantotā surimi pamatsastāvdaļa ir mintajs (theragra Chalcogramma).

2. Šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā iekļauj arī šādu informāciju:

a)	izmantotais mintaja (theragra Chalcogramma) daudzums kā surimi ražošanā izmantoto zivju procentuālā daļa;

b)	mintaja izcelsmes valsts.

5. pants

Ja krāsotiem audumiem ar KN kodiem 5408 22 un 5408 32 ir paredzēts izcelsmes apliecinājums, tiem pievieno dokumentāru pierādījumu, ka izmantotais nekrāsotais audums nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas.

6. pants

Dokumentārais pierādījums, kas minēts 5. pantā, ietver vismaz paziņojumu angļu valodā, ko parakstījis atzītais eksportētājs, ka izmantotais nekrāsotais audums nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas. Paziņojumā iekļauj arī šādu informāciju:

a)	krāsotu audumu (KN kodi 5408 22 un 5408 32) ražošanā izmantojamo nenoteiktas izcelsmes nekrāsotu audumu cenu euro;

b)	krāsotu audumu (KN kodi 5408 22 un 5408 32) ražotāja cenas euro.

7. pants

Tarifu kvotas, kas norādītas šīs regulas pielikumā, Komisija pārvalda saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a līdz 308.c pantu.

8. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 28. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 127, 14.5.2011., 1. lpp.

(2) OV L 127, 14.5.2011., 6. lpp.

(3) OV L 127, 14.5.2011., 1344. lpp.

(4) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

PIELIKUMS

Neatkarīgi no kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumiem produktu apraksta formulējums ir uzskatāms vienīgi par orientējošu, un preferenču sistēmu saistībā ar šo pielikumu nosaka, izmantojot KN kodus, kas ir spēkā šīs regulas pieņemšanas laikā.

Kārtas nr.	KN kods	Taric apakšnodaļa	Produktu apraksts	Kvotas ilgums	Kvotas apjoms (ja nav norādīts citādi, tonnās neto svara)
09.2450	1604 20 05		Izstrādājumi no surimi	1.7.2011.–30.6.2012.	2 000
				1.7.2012.–30.6.2013.	2 500
				No 1.7.2013. un turpmāk:
				1.7.–30.6.	3 500
09.2451	1905 90 45		Cepumi	1.7.–30.6.	270
09.2452	2402 20		Cigaretes, kas satur tabaku	1.7.–30.6.	250
09.2453	5204		Kokvilnas šujamie diegi, iesaiņoti vai neiesaiņoti mazumtirdzniecībai	1.7.–30.6.	86
09.2454	5205		Kokvilnas dzija (izņemot šujamos diegus) ar kokvilnas saturu 85 % vai vairāk, neiesaiņota mazumtirdzniecībai	1.7.–30.6.	2 310
09.2455	5206		Kokvilnas dzija (izņemot šujamos diegus) ar kokvilnas saturu mazāk nekā 85 %, neiesaiņota mazumtirdzniecībai	1.7.–30.6.	377
09.2456	5207		Kokvilnas dzija (izņemot šujamos diegus), iesaiņota mazumtirdzniecībai	1.7.–30.6.	92
09.2457	5408		Audumi no mākslīgo pavedienu dzijas, tai skaitā audumi no materiāliem, kas minēti 5405. preču pozīcijā	1.7.–30.6.	17 805 290 m2
09.2458	5508		Šujamie diegi no ķīmiskām štāpeļšķiedrām, iesaiņoti vai neiesaiņoti mazumtirdzniecībai	1.7.–30.6.	286
09.2459	5509		Dzija no sintētiskām štāpeļšķiedrām (izņemot šujamos diegus), neiesaiņota mazumtirdzniecībai	1.7.–30.6.	3 437
09.2460	5510		Mākslīgo štāpeļšķiedru dzija (izņemot šūšanas diegus), nesagatavota mazumtirdzniecībai	1.7.–30.6.	1 718
09.2461	5511		Dzija no ķīmiskām štāpeļšķiedrām (izņemot šujamos diegus), iesaiņota mazumtirdzniecībai	1.7.–30.6.	203

29.10.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 283/32

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1095/2011

(2011. gada 28. oktobris),

ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011 attiecībā uz apjomiem, kuri iedarbina papildu nodokļu uzlikšanas mehānismu gurķiem, artišokiem, klementīniem, mandarīniem un apelsīniem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 143. panta b) punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), paredz tās XVIII pielikumā uzskaitīto produktu importa uzraudzību. Šī uzraudzība jāveic atbilstīgi kārtībai, kas paredzēta 308.d pantā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3).

(2)

Lai piemērotu 5. panta 4. punktu Līgumā par lauksaimniecību (4), kas noslēgts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas ietvaros, un pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem par 2008., 2009. un 2010. gadu, ir jāpielāgo apjomi, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu attiecībā uz gurķiem, artišokiem, klementīniem, mandarīniem un apelsīniem.

(3)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 XVIII pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 1. novembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 28. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

(3) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(4) OV L 336, 23.12.1994., 22. lpp.

PIELIKUMS

“XVIII PIELIKUMS

PAPILDU IEVEDMUITAS NODOKĻI: IV SADAĻAS I NODAĻAS 2. IEDAĻA

Neskarot kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumus, uzskata, ka preču apraksta formulējumam ir vienīgi orientējoša nozīme. Šajā pielikumā papildu nodokļu piemērošanas jomu nosaka pēc tādiem KN kodiem, kādi tie ir šīs regulas pieņemšanas dienā.

Kārtas numurs	KN kods	Preču apraksts	Piemērošanas laikposms	Apjoms, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu (tonnās)
78.0015	0702 00 00	Tomāti	No 1. oktobra līdz 31. maijam	481 762
78.0020	0702 00 00	Tomāti	No 1. jūnija līdz 30. septembrim	44 251
78.0065	0707 00 05	Gurķi	No 1. maija līdz 31. oktobrim	92 229
78.0075	0707 00 05	Gurķi	No 1. novembra līdz 30. aprīlim	55 270
78.0085	0709 90 80	Artišoki	No 1. novembra līdz 30. jūnijam	11 620
78.0100	0709 90 70	Cukīni	No 1. janvāra līdz 31. decembrim	57 955
78.0110	0805 10 20	Apelsīni	No 1. decembra līdz 31. maijam	292 760
78.0120	0805 20 10	Klementīni	No 1. novembra līdz februāra beigām	85 392
78.0130	0805 20 30 0805 20 50 0805 20 70 0805 20 90	Mandarīni (tostarp tanžerīni un sacumas); vilkingi un tamlīdzīgi citrusaugu hibrīdu augļi	No 1. novembra līdz februāra beigām	99 128
78.0155	0805 50 10	Citroni	No 1. jūnija līdz 31. decembrim	346 366
78.0160	0805 50 10	Citroni	No 1. janvāra līdz 31. maijam	88 090
78.0170	0806 10 10	Galda vīnogas	No 21. jūlija līdz 20. novembrim	80 588
78.0175	0808 10 80	Āboli	No 1. janvāra līdz 31. augustam	700 556
78.0180	0808 10 80	Āboli	No 1. septembra līdz 31. decembrim	65 039
78.0220	0808 20 50	Bumbieri	No 1. janvāra līdz 30. aprīlim	229 646
78.0235	0808 20 50	Bumbieri	No 1. jūlija līdz 31. decembrim	35 541
78.0250	0809 10 00	Aprikozes	No 1. jūnija līdz 31. jūlijam	5 794
78.0265	0809 20 95	Ķirši, izņemot skābos ķiršus	No 21. maija līdz 10. augustam	30 783
78.0270	0809 30	Persiki, tostarp gludie persiki un nektarīni	No 11. jūnija līdz 30. septembrim	5 613
78.0280	0809 40 05	Plūmes	No 11. jūnija līdz 30. septembrim	10 293”

29.10.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 283/39

KOMISIJAS IETEIKUMS

(2011. gada 27. oktobris)

par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu

(2011/711/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” izstrādātā Digitalizācijas programma Eiropai paredz optimizēt informācijas tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ekonomiskās izaugsmes labā, jaunu darbavietu radīšanai un Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Viens no galvenajiem Digitalizācijas programmā ietvertajiem jautājumiem ir Eiropas kultūras mantojuma – iespieddarbu (grāmatu, žurnālu, laikrakstu), fotogrāfiju, muzeju priekšmetu, arhīvu dokumentu, skaņas ierakstu un audiovizuālo materiālu, kā arī pieminekļu un arheoloģisko vietu (turpmāk – “kultūras materiālu”) – digitalizācija un saglabāšana.

(2)

ES stratēģija digitalizācijas un saglabāšanas jomā ir izstrādāta, pamatojoties uz pēdējos gados paveikto darbu saistībā ar digitālo bibliotēku iniciatīvu. ES darbību šajā jomā, tostarp Eiropas digitālās bibliotēkas, arhīva un muzeja Europeana izveidi, ir atbalstījis Eiropas Parlaments un Padome – pēdējie pieņemtie dokumenti ir Eiropas Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūcija un Padomes 2010. gada 10. maija secinājumi. Padome 2010. gada 18. un 19. novembra sanāksmē sagatavotajā Kultūras darba plānā 2011.–2014. gadam ir uzsvērusi vajadzību digitalizācijas jomā rīkoties saskaņoti.

(3)

Komisija 2006. gada 28. augustā nāca klajā ar ieteikumu dalībvalstīm, mudinot tās ar interneta palīdzību optimizēt Eiropas kultūras mantojuma ekonomisko un kultūras potenciālu. Par šī ieteikuma īstenošanu 2008. un 2010. gadā sagatavotie dalībvalstu ziņojumi liecina, ka ir panākts progress. Tomēr ne visās dalībvalstīs progress ir panākts vienmērīgi, turklāt dažādās ieteikuma jomās tas ir atšķirīgs.

(4)

Turklāt pēdējos gados situācija saistībā ar digitalizācijas centieniem un sadarbību Eiropas līmenī ir ievērojami mainījusies. Starp jaunākajiem pasākumiem minami tādi kā 2008. gada novembrī atklātais portāls Europeana, 2011. gada 10. janvārī publicētais ziņojums “Jaunā renesanse”, ko sagatavojusi Pārdomu grupa (Comité des Sages) jautājumā par Eiropas kultūras mantojuma pieejamību tiešsaistē, kā arī Komisijas 2011. gada 24. maija priekšlikums direktīvai par nenosakāmu autoru darbiem.

(5)

Tādējādi dalībvalstīm būtu ieteicams veikt atjauninātus pasākumus saistībā ar kultūras mantojuma digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu. Šādā kontekstā vairāk būtu jāmudina digitalizēt bibliotēkās, arhīvos un muzejos pieejamos materiālus, lai nodrošinātu, ka kultūras un radošā satura jomā Eiropa saglabā savu līderpozīciju starptautiskā līmenī un iespējami efektīvāk izmanto bagātīgo kultūras materiālu. Pārdomu grupa (Comité des Sages) jautājumā par Eiropas kultūras mantojuma pieejamību tiešsaistē ir uzsvērusi, ka Eiropai jārīkojas nekavējoties, lai varētu gūt labumu no digitalizācijas un digitālas saglabāšanas. Ja dalībvalstis nepalielinās ieguldījumus šajā jomā, tad kultūras un ekonomiskie ieguvumi, ko sniegtu pāreja uz digitalizāciju, iespējams, tiks izmantoti citos kontinentos, nevis Eiropā.

(6)

Kultūras materiālu pieejamība tiešsaistē ļaus visas Eiropas iedzīvotājiem piekļūt šiem materiāliem un izmantot tos izklaidei, mācībām vai darbam. Līdz ar to Eiropas dažādais un daudzvalodīgais mantojums iegūs skaidru izteiksmi internetā, turklāt, digitalizējot savas vērtības, Eiropas kultūras iestādēm turpmāk būs vieglāk pildīt savu uzdevumu, nodrošinot piekļuvi mūsu mantojumam un to aizsargājot digitālā vidē.

(7)

Turklāt digitalizētus materiālus gan komerciālām, gan nekomerciālām vajadzībām var izmantot atkārtoti, piemēram, gatavojot mācību un izglītības saturu, dokumentālās filmas, tūrisma lietojumprogrammas, spēles, animācijas un projektēšanas rīkus, ja vien pilnībā ir ievērotas autortiesības un blakustiesības. Tas būs nozīmīgs ieguldījums radošajās nozarēs, kas nodrošina 3,3 % no Eiropas Savienības IKP un 3 % no kopējā nodarbinātības līmeņa. Šajās nozarēs notiek pāreja uz digitalizāciju, kas maina tradicionālos modeļus, pārveido vērtību ķēdes un pieprasa izmantot jaunus uzņēmējdarbības modeļus. Kultūras resursu digitalizācija un plašāka pieejamība piedāvā milzīgas iespējas ekonomikas jomā, turklāt tas ir būtisks nosacījums Eiropas kultūras un radošo spēju turpmākai attīstībai, kā arī lielākam rūpniecības potenciālam šajā jomā.

(8)

Digitalizācijai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi kultūras materiāliem un izmantotu tos. Dalībvalstu saskaņota rīcība, digitalizējot savu kultūras mantojumu, ļautu atbilstīgāk atlasīt materiālus un izvairīties no šādu darbību pārklāšanās. Tā radītu arī drošāku vidi uzņēmumiem, kas veic ieguldījumus digitalizācijas tehnoloģijās. Šos mērķus būtu vieglāk īstenot, ja tiktu sagatavoti pārskati par esošajiem un plānotajiem digitalizācijas pasākumiem un noteikti kvantitatīvi mērķi.

(9)

Visa Eiropas kultūras mantojuma digitalizācijas izmaksas ir augstas, un tās nav iespējams nosegt tikai ar publisko finansējumu. Privātā sektora vai publiskā un privātā sektora partnerību sniegtais finansiālais atbalsts digitalizācijai var palīdzēt iesaistīt šajos digitalizācijas centienos privātas struktūras, un tas būtu jāsekmē arī turpmāk. Lai nodrošinātu taisnīgumu un līdzsvaru, šajās partnerībās būtu jāievēro vairāki galvenie principi. Jo īpaši ir jānosaka digitalizētu materiālu preferenciālās lietošanas laiks. Pārdomu grupa (Comité des Sages) jautājumā par Eiropas kultūras mantojuma pieejamību tiešsaistē ir norādījusi, ka maksimālais digitalizētu materiālu preferenciālās lietošanas laiks publiskā un privātā sektora partnerībās nedrīkstētu pārsniegt septiņus gadus.

(10)

Eiropas Savienības struktūrfondus var izmantot, lai līdzfinansētu digitalizācijas pasākumus tādos projektos, kas ietekmē reģionālo ekonomiku, un tas arī tiek darīts. Tomēr šāda prakse varētu būt plašāka un sistemātiskāka. Ja masveida digitalizācijas procesi kļūtu plašāki, arī to efektivitāte palielinātos. Tādēļ būtu jāveicina digitalizācijas jaudas efektīva izmantošana un, ja iespējams, digitalizācijas aprīkojuma kopīga izmantošana kultūras iestāžu un valstu starpā.

(11)

Tikai daļa no bibliotēkās, arhīvos un muzejos glabātajiem materiāliem ir neaizsargātie materiāli, t. i., atšķirībā no pārējiem materiāliem uz tiem neattiecas vai vairs neattiecas intelektuālā īpašuma tiesības. Tā kā intelektuālā īpašuma tiesības ir nozīmīgs instruments jaunrades stimulēšanai, Eiropas kultūras materiālus vajadzētu digitalizēt, padarīt pieejamus un saglabāt, pilnībā ievērojot autortiesības un blakustiesības.

(12)

Komisija 2011. gada 24. maijā iesniedza priekšlikumu direktīvai par nenosakāmu autoru darbiem. Lai šī direktīva pilnībā stātos spēkā, tā būtu steidzami jāpieņem un jāīsteno, tādējādi visā Eiropas Savienībā nodrošinot pilnībā saskaņotu pieeju jautājumā par nezināmu autoru darbiem. Attiecībā uz pārdošanā neesošu darbu liela mēroga digitalizāciju dalībvalstīs var būt vajadzīgs likumīgs pamatojums ieinteresēto personu brīvprātīgi izstrādātiem licencēšanas risinājumiem, ņemot vērā vajadzību nodrošināt pārrobežu ietekmi. Šādā kontekstā pieeja, pie kuras ieinteresētās personas nonāca Komisijas atbalstītā dialogā par pārdošanā neesošām grāmatām un zinātniskiem žurnāliem, pēc tam Briselē 2011. gada 20. septembrī parakstot Saprašanās memorandu, būtu uzskatāma par modeli, kas izmantojams turpmākos dialogos, lai sekmētu nolīgumus par iespējami vairāk pārdošanā neesošu materiālu digitalizāciju. Tiesību noskaidrošanas darījumu izmaksas var samazināt, ieviešot Eiropas līmenī sasaistītas tiesību informācijas datubāzes. Tāpēc, cieši sadarbojoties ar visām ieinteresētajām personām, būtu jācenšas ieviest šādus mehānismus.

(13)

Lai varētu izveidot plašu piekļuvi neaizsargātajam saturam un izmantot to, ir jānodrošina, ka neaizsargātais saturs pēc digitalizēšanas joprojām ir neaizsargāts. Neaizsargāto materiālu kopijās nevajadzētu izmantot uzkrītošas ūdenszīmes vai citus vizuālus aizsardzības pasākumus, ar kuriem apliecina īpašumtiesības vai izcelsmi.

(14)

Eiropas digitālā bibliotēka, arhīvs un muzejs Europeana tika atklāta 2008. gada 20. novembrī. Europeana platformas turpmāka izveide lielā mērā būs atkarīga no tā, kā dalībvalstis un to kultūras iestādes papildinās šīs vietnes saturu un nodrošinās tās pieejamību iedzīvotājiem. Pasākumi šī mērķa sasniegšanai būtu jāatbalsta.

(15)

Patlaban portālā Europeana iespējams tieši piekļūt vairāk nekā 19 miljoniem digitalizētu objektu. Tikai 2 % no šiem objektiem ir skaņas ieraksti vai audiovizuālie materiāli. Lietotājiem šī tīmekļa vietne kļūtu interesantāka, ja izdotos paplašināt Europeana saturu, tostarp papildinot tādus materiālus, kas patlaban nav pieejami pietiekami lielā apjomā, tādēļ šāda papildināšana noteikti būtu jāsekmē. Vispārējais mērķis, kas paredz līdz 2015. gadam digitalizēt 30 miljonus objektu, atbilst Europeana stratēģiskajam plānam un ir solis pretī tam, lai līdz 2025. gadam digitalizētu visu Eiropas kultūras mantojumu. Visu neaizsargāto mākslas darbu (dalībvalstu izvēlēto un atlasīto ievērojamāko kultūras un vēsturisko darbu un objektu) pieejamība portālā Europeana bagātinās šīs tīmekļa vietnes saturu, tādējādi apmierinot lietotāju vajadzības. Dalībvalstīs ieviesti noteikumi, kas nodrošina, ka visi par publiskā sektora līdzekļiem digitalizētie materiāli ir pieejami portālā Europeana, palīdzētu pilnveidot šo platformu un radītu skaidri noteiktu sistēmu, kurā kultūras iestādes varētu izplatīt saturu, un tādēļ šādi noteikumi būtu jāatbalsta.

(16)

Digitālie materiāli ir jāpārvalda un jāuztur, jo citādi datnes var kļūt nesalasāmas, ja to uzglabāšanai izmantotais tehniskais nodrošinājums un programmatūra noveco, materiāli var pazust, ja laika gaitā uzglabāšanas ierīces sabojājas, turklāt tās var būt pārslogotas, ja jāapstrādā milzīgs apjoms jaunas un mainīgas informācijas. Par spīti progresam, kas digitālo materiālu saglabāšanas jomā panākts visā Eiropā, vairākās dalībvalstīs nav ieviesta skaidra un visaptveroša politika šajā jomā. Tas apdraud digitalizēto materiālu saglabāšanu, turklāt zudumā var iet arī digitālā formātā radīti materiāli (digitālie materiāli jau no paša sākuma). Efektīvu digitālās saglabāšanas līdzekļu izstrāde ir ļoti nozīmīga ne tikai kultūras iestādēs. Digitālās saglabāšanas jautājumi attiecas uz jebkuru privātu vai publisku organizāciju, kurai ir pienākums saglabāt digitālus materiālus vai kura vēlas to darīt.

(17)

Digitālā saglabāšana rada finansiālas, organizatoriskas un tehniskas problēmas, turklāt reizēm jāatjaunina tiesību aktu noteikumi. Vairākas dalībvalstis ir noteikušas vai apsver iespēju noteikt digitālo materiālu veidotājiem juridisku pienākumu vienu vai vairākus savu materiālu eksemplārus iesniegt pilnvarotai depozītiestādei. Attiecībā uz obligātajiem eksemplāriem izmantojami efektīvi noteikumi un prakse var samazināt gan satura īpašnieku, gan depozītiestāžu administratīvo slogu, un tādēļ tā būtu ieteicama. Lai novērstu to, ka attiecībā uz digitālo materiālu deponēšanu pastāv virkne dažādu noteikumu, ir nepieciešama efektīva sadarbība starp dalībvalstīm un tā būtu jāveicina. Rasmošana ir jauna tehnoloģija, kuru izmanto, lai internetā vāktu materiālus ar mērķi tos saglabāt. Šajā nolūkā pilnvarotās iestādes aktīvi vāc materiālus, nevis gaida, kad tie tiks deponēti, tādējādi samazinot digitālo materiālu veidotāju administratīvo slogu, un tāpēc valsts tiesību aktos būtu jāparedz attiecīgi noteikumi.

(18)	Attiecībā uz kinematogrāfiskajiem darbiem šis ieteikums vairākos aspektos papildina Parlamenta un Padomes 2005. gada 16. novembra Ieteikumu par filmu mantojumu un ar to saistīto industriālo darbību konkurētspēju (1),

AR ŠO IESAKA DALĪBVALSTĪM.

Digitalizācija: organizācija un finansēšana

Turpmāk pilnveidot grāmatu, žurnālu, laikrakstu, fotogrāfiju, muzeju priekšmetu, arhīvu dokumentu, skaņas ierakstu un audiovizuālo materiālu, kā arī pieminekļu un arheoloģisko vietu (turpmāk – “kultūras materiālu”) digitalizācijas plānošanu un uzraudzību,

a)	atbilstoši vispārējiem mērķiem, kas izklāstīti 7. punktā, kultūras materiālu digitalizācijas jomā nosakot kvantitatīvus mērķus un norādot paredzamo pieaugumu digitalizēto materiālu apjomam, kas varētu veidot daļu no Europeana satura, un valsts iestāžu piešķirtos līdzekļus;

b)	veidojot pārskatus par digitalizētiem kultūras materiāliem un sekmējot kopīgus centienus, lai sagatavotu Eiropas līmeņa pārskatu, kurā būtu iekļauti salīdzināmi skaitļi.

Sekmēt kultūras iestāžu un privātā sektora partnerības, lai radītu jaunus kultūras materiālu digitalizācijas finansēšanas veidus un stimulētu materiālu inovatīvu izmantošanu, vienlaikus nodrošinot, ka digitalizācijas jomā publiskā un privātā sektora partnerības ir taisnīgas un līdzsvarotas, kā arī atbilstošas pielikumā minētajiem nosacījumiem.

3.	Ja iespējams, izmantot ES struktūrfondus, lai saistībā ar pārdomātas specializācijas vajadzībām izstrādātām reģionālām inovāciju stratēģijām līdzfinansētu digitalizācijas pasākumus.

4.	Apsvērt iespējas, kā optimizēt digitalizācijas jaudas izmantojumu un panākt apjomradītus ietaupījumus, kas varētu nozīmēt kultūras iestāžu digitalizācijas centienu apvienošanu un pārrobežu sadarbību, kā arī digitalizācijas kompetences centru izveidi Eiropā.

Neaizsargātā materiāla digitalizācija un pieejamība tiešsaistē

Uzlabot piekļuvi digitalizētajam neaizsargātajam kultūras materiālam un izmantot to,

a)	nodrošinot, ka neaizsargātais materiāls pēc digitalizēšanas joprojām ir neaizsargāts;

b)	sekmējot digitalizēta neaizsargātā materiāla iespējami plašāku pieejamību, kā arī šī materiāla atkalizmantošanu komerciālām vai nekomerciālām vajadzībām;

c)	veicot pasākumus, lai ierobežotu tādu uzkrītošu ūdenszīmju vai citu vizuālu aizsardzības pasākumu izmantošanu, kas samazina digitalizēta neaizsargātā materiāla izmantojamību.

Ar autortiesībām aizsargātā materiāla digitalizācija un pieejamība tiešsaistē

Uzlabot nosacījumus ar autortiesībām aizsargātā materiāla digitalizācijai un pieejamībai tiešsaistē,

a)	pirms tam apspriežoties ar ieinteresētajām personām nolūkā sekmēt ātru īstenošanu, ātri un pareizi transponējot un īstenojot direktīvas par nenosakāmu autoru darbiem noteikumus, tiklīdz tā ir pieņemta, kā arī rūpīgi uzraugot direktīvas piemērošanu pēc tās pieņemšanas;

b)	izstrādājot tiesiskā regulējuma noteikumus, lai pamatotu licencēšanas mehānismus, kurus noteikušas un apstiprinājušas ieinteresētās personas attiecībā uz liela mēroga digitalizāciju un komerciālajā apritē neesošu darbu pārrobežu pieejamību;

c)	sniedzot informāciju tiesību informācijas datubāzēs, kas sasaistītas Eiropas līmenī, piemēram, ARROW datubāzē, un veicinot to pieejamību.

Europeana

Dot ieguldījumu Europeana turpmākā izveidē,

mudinot kultūras iestādes, kā arī izdevējus un citus tiesību subjektus darīt digitalizētos materiālus pieejamus portālā Europeana, tādējādi palīdzot nodrošināt, ka līdz 2015. gadam šajā platformā būs iespējams tieši piekļūt 30 miljoniem objektu, tostarp diviem miljoniem skaņas ierakstu un audiovizuālu materiālu;

b)	paredzot, ka publiskais finansējums turpmākiem digitalizācijas projektiem tiks piešķirts ar nosacījumu, ka digitalizētais materiāls būs pieejams portālā Europeana;

c)	nodrošinot, ka līdz 2015. gadam portālā Europeana būs pieejami visi neaizsargātie mākslas darbi;

d)	izveidojot valstu agregatorus, kas saturu no dažādiem domēniem apkopo portālā Europeana, vai uzlabojot to darbību, kā arī sekmējot pārrobežu agregatorus konkrētās nozarēs vai konkrētās tēmās, kas var nodrošināt apjomradītus ietaupījumus;

e)	nodrošinot to kopīgo digitalizācijas standartu izmantošanu, ko definējis portāls Europeana sadarbībā ar kultūras iestādēm, lai panāktu digitalizēto materiālu savstarpēju izmantojamību Eiropas līmenī, kā arī pastāvīgu identifikatoru sistemātisku izmantošanu;

f)	nodrošinot plašu bezmaksas pieejamību esošajiem metadatiem (digitālo objektu aprakstiem), ko veidojušas kultūras iestādes, lai tos varētu izmantot atkārtoti tādās pakalpojumu vietnēs kā Europeana un inovatīvās lietojumprogrammās;

g)	izstrādājot komunikācijas plānu, lai sadarbībā ar kultūras iestādēm, kuras papildina šīs tīmekļa vietnes saturu, palielinātu sabiedrības informētību par Europeana, it īpaši skolās.

Digitālā saglabāšana

8.	Stiprināt digitālā materiāla ilgtermiņa saglabāšanas jomā izstrādātās valsts stratēģijas, atjaunināt rīcības plānus par šo stratēģiju īstenošanu un savstarpēji apmainīties ar informāciju par stratēģijām un rīcības plāniem.

9.	Paredzēt savos tiesību aktos skaidri un saprotami formulētu noteikumu, kas ļauj publiskā sektora iestādēm saglabāšanas nolūkā vairākas reizes pavairot un pārvietot digitālos kultūras materiālus, pilnībā ievērojot Eiropas Savienības un starptautiskos tiesību aktus par intelektuālā īpašuma tiesībām.

10.

Veikt vajadzīgos pasākumus digitālā formātā radīto materiālu deponēšanai, lai nodrošinātu to saglabāšanu ilgtermiņā, un palielināt digitālā formātā radīto materiālu esošās deponēšanas kārtības efektivitāti,

nodrošinot, ka tiesību subjekti darbus iesniedz obligāto eksemplāru bibliotēkās, neveicot tehniskus aizsardzības pasākumus, vai to, ka šo bibliotēku rīcībā tie nodod līdzekļus, lai nodrošinātu, ka tehniskie aizsardzības pasākumi netraucē veikt saglabāšanai vajadzīgos pasākumus, pilnībā ievērojot Eiropas Savienības un starptautiskos tiesību aktus par intelektuālā īpašuma tiesībām;

b)	vajadzības gadījumā paredzot tiesību normu, kas ļautu obligāti deponējamus digitālos darbus no vienas obligāto eksemplāru bibliotēkas pārsūtīt uz citām obligāto eksemplāru bibliotēkām, kurām arī ir tiesības uz šādiem darbiem;

c)	ļaujot pilnvarotām iestādēm, pilnībā ievērojot Eiropas Savienības un starptautiskos tiesību aktus par intelektuālā īpašuma tiesībām, saglabāt tīmekļa saturu, izmantojot tehnoloģijas materiālu vākšanai internetā, piemēram, rasmošanu.

11.	Izstrādājot politiku un procedūras digitālā formātā radīto materiālu deponēšanai, ņemt vērā attīstības tendences citās dalībvalstīs, lai novērstu lielas atšķirības deponēšanas kārtībā.

Ieteikuma īstenošanas uzraudzība

12.	24 mēnešu laikā pēc šā ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un turpmāk ik pēc diviem gadiem informēt Komisiju par pasākumiem, kas veikti atbilstīgi šim ieteikumam.

Briselē, 2011. gada 27. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietniece

Neelie KROES

(1) OV L 323, 9.12.2005., 57. lpp.

I PIELIKUMS

PUBLISKĀ UN PRIVĀTĀ SEKTORA PARTNERĪBA DIGITALIZĀCIJAS JOMĀ

Lai panāktu strauju progresu saistībā ar mūsu kultūras mantojuma digitalizāciju, publiskais finansējums digitalizācijas jomā jāpapildina ar privātiem ieguldījumiem. Tādēļ Komisija mudina kultūras materiāla digitalizācijas jomā īstenot publiskā un privātā sektora partnerības.

Komisija aicina dalībvalstis stimulēt šādas partnerības, kam jābūt atbilstīgām turpmāk minētajiem principiem.

1. Intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana

Attiecībā uz kultūras iestāžu kolekciju digitalizāciju publiskā un privātā sektora partnerībās ir pilnībā jāievēro Eiropas Savienības un starptautiskie tiesību akti par intelektuālā īpašuma tiesībām.

2. Ekskluzivitātes nepieļaujamība

Nolīgumos par neaizsargātā materiāla digitalizāciju nav pieļaujama ekskluzivitāte, jo jebkuram citam privātā sektora partnerim jābūt iespējai digitalizēt to pašu materiālu ar līdzīgiem nosacījumiem.

Lai privātā sektora partneris varētu atgūt savus ieguldījumus, iespējams, būtu jāparedz preferenciālās lietošanas vai komercizmantošanas periods. Šim periodam jābūt ierobežotam laikā un iespējami īsākam, lai ievērotu principu, saskaņā ar ko neaizsargātajam materiālam pēc digitalizēšanas joprojām jābūt neaizsargātam. Preferenciālās lietošanas laiks nedrīkst pārsniegt septiņus gadus.

Attiecībā uz nolīgumiem pilnībā jāievēro ES konkurences noteikumi.

3. Procesa pārredzamība

Nolīgumi par kultūras iestāžu kolekciju digitalizāciju ir jāslēdz pēc tam, kad ir paziņoti rezultāti atklātā konkursā, kurā piedalījušies potenciālie privātā sektora partneri.

4. Nolīgumu pārredzamība

To nolīgumu saturs, kas starp kultūras iestādi un privātā sektora partneri noslēgti par kultūras kolekciju digitalizāciju, ir jāpublisko.

5. Pieejamība portālā Europeana

Publiskā un privātā sektora partnerības vienošanās jānoslēdz ar nosacījumu, ka digitalizētais materiāls būs pieejams portālā Europeana.

6. Galvenie kritēriji

Turpmāk uzskaitīti publiskā un privātā sektora partnerības priekšlikumu izvērtēšanas galvenie kritēriji:

—	privātā sektora partnera plānotais kopējais ieguldījumu apjoms, ņemot vērā publiskā sektorā veicamos centienus,

—	digitalizētā materiāla pieejamība plašai sabiedrībai, tostarp portālā Europeana. Partnerības modeļi, saskaņā ar kuriem galalietotājam digitalizētais materiāls ir pieejams bez maksas, jāveicina daudz vairāk nekā tie modeļi, kuros galalietotājam par piekļuvi materiālam jāmaksā,

—	pārrobežu piekļuve. Partnerību nolīgumos jānodrošina visiem izmantojama pārrobežu piekļuve,

—	privātā sektora partnera digitalizētā materiāla jebkura preferenciālās izmantošanas perioda ilgums. Šim periodam jābūt iespējami īsākam,

—	plānotā digitalizācijas kvalitāte un to datņu kvalitāte, kuras tiks nosūtītas kultūras iestādēm. Privātajam partnerim jānodrošina kultūras iestādes ar tādas pašas kvalitātes digitalizētām datnēm kā tās, kuras tas izmanto pats,

—	kultūras iestāžu iespējas izmantot digitalizētu materiālu nekomerciālām vajadzībām. Šim izmantojumam jābūt iespējami plašākam, un uz to nedrīkst attiecināt tehniskus vai līgumiskus ierobežojumus,

—	digitalizācijas projekta īstenošanas laika grafiks.

II PIELIKUMS

ORIENTĒJOŠIE MĒRĶI – KATRAI DALĪBVALSTIJ OBLIGĀTI PAPILDINĀMAIS EUROPEANA SATURS

	Dalībvalsts objektu skaits portālā Europeana (1)	Orientējošais mērķis 2015 (2)
BEĻĢIJA	338 098	759 000
BULGĀRIJA	38 263	267 000
ČEHIJA	35 490	492 000
DĀNIJA	67 235	453 000
VĀCIJA	3 160 416	5 496 000
IGAUNIJA	68 943	90 000
ĪRIJA	950 554	1 236 000
GRIEĶIJA	211 532	618 000
SPĀNIJA	1 647 539	2 676 000
FRANCIJA	2 745 833	4 308 000
ITĀLIJA	1 946 040	3 705 000
KIPRA	53	45 000
LATVIJA	30 576	90 000
LIETUVA	8 824	129 000
LUKSEMBURGA	47 965	66 000
UNGĀRIJA	115 621	417 000
MALTA	56 233	73 000
NĪDERLANDE	1 208 713	1 571 000
AUSTRIJA	282 039	600 000
POLIJA	639 099	1 575 000
PORTUGĀLE	28 808	528 000
RUMĀNIJA	35 852	789 000
SLOVĒNIJA	244 652	318 000
SLOVĀKIJA	84 858	243 000
SOMIJA	795 810	1 035 000
ZVIEDRIJA	1 489 488	1 936 000
APVIENOTĀ KARALISTE	944 234	3 939 000

(1) 2011. gada oktobris. Citus objektus ir ievietojušas vairākas valstis, kas nav ES dalībvalstis (it īpaši Norvēģija un Šveice), vai arī tie ir saistīti ar ES mēroga projektiem un tādējādi nav saistīti ar kādu konkrētu dalībvalsti.

(2) Katrai dalībvalstij orientējošie mērķi ir noteikti, pamatojoties uz a) iedzīvotāju skaitu un b) IKP un ievērojot atbilstību vispārējam mērķim, kurš paredz līdz 2015. gadam portālā Europeana nodrošināt 30 miljonu digitalizētu objektu pieejamību. Tām dalībvalstīm, kas jau tagad ir sasniegušas vai gandrīz sasniegušas orientējošo mērķi, aprēķins ir balstīts uz patlaban portālā Europeana pieejamo šo valstu objektu skaitu, kam pieskaitīti 30 %. Visas dalībvalstis ir aicinātas pievērst uzmanību arī kvalitatīvajiem aspektiem, ņemot vērā, ka līdz 2015. gadam portālā Europeana jābūt pieejamiem visiem neaizsargātajiem mākslas darbiem.

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2011.283.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 283

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	54. sējums 2011. gada 29. oktobris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2011/708/ES
	*	Padomes un Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums (2011. gada 16. jūnijs) par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses; un par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Papildnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, Islandi, no otras puses, un Norvēģijas Karalisti, no trešās puses, par to, kā piemērot Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses	1
		Gaisa transporta nolīgums	3
		Papildnolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, Islandi, no otras puses, Norvēģijas Karalisti, no trešās puses, par to, kā piemērot gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses	16
		2011/709/ES
	*	Padomes Lēmums (2011. gada 20. oktobris) par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Meksikas Savienotajām Valstīm par atsevišķiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem	25
		2011/710/ES
	*	Padomes Lēmums (2011. gada 20. oktobris) par to, lai noslēgtu Sadarbības memorandu NAT-I-9406 starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību	26
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1093/2011 (2011. gada 28. oktobris), ar ko piemēro atkāpi no izcelsmes noteikumiem, kuri paredzēti Protokolā par jēdziena noteiktas izcelsmes ražojumi definīciju, kas pievienots Brīvās tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Korejas Republiku	27
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1094/2011 (2011. gada 28. oktobris), ar ko 2011./2012. gadam nosaka piemērojamos koeficientus labībai, ko eksportē kā skotu viskiju	30
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1095/2011 (2011. gada 28. oktobris), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011 attiecībā uz apjomiem, kuri iedarbina papildu nodokļu uzlikšanas mehānismu gurķiem, artišokiem, klementīniem, mandarīniem un apelsīniem	32
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1096/2011 (2011. gada 28. oktobris), ar ko nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	34
		DIREKTĪVAS
	*	Padomes Direktīva 2011/84/ES (2011. gada 20. septembris), ar ko groza Direktīvu 76/768/EEK attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem, lai tās III pielikumu pielāgotu tehnikas attīstībai ( 1 )	36
		IETEIKUMI
		2011/711/ES
	*	Komisijas Ieteikums (2011. gada 27. oktobris) par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu	39

Piemērošanas periods	Piemērojamais koeficients
Piemērošanas periods	iesalā pārstrādātiem miežiem, ko izmanto iesala viskija ražošanā	labībai, ko izmanto graudu viskija ražošanā
No 2011. gada 1. oktobra līdz 2012. gada 30. septembrim	0,296	0,229

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	AL	82,9
	MA	43,8
	MK	71,7
	ZZ	66,1
0707 00 05	AL	45,6
	EG	151,1
	JO	191,6
	MK	62,2
	TR	150,5
	ZZ	120,2
0709 90 70	AR	33,4
	TR	140,0
	ZZ	86,7
0805 50 10	AR	62,1
	CL	76,5
	TR	66,9
	ZA	79,0
	ZZ	71,1
0806 10 10	BR	224,9
	CL	71,4
	TR	127,6
	US	252,5
	ZA	67,9
	ZZ	148,9
0808 10 80	AR	48,0
	BR	86,4
	CA	92,8
	CL	90,0
	CN	82,6
	NZ	126,9
	US	99,9
	ZA	122,3
	ZZ	93,6
0808 20 50	CN	52,9
	TR	130,3
	ZZ	91,6


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ