ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2011.214.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 214

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

54. sējums
2011. gada 19. augusts


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 831/2011 (2011. gada 16. augusts), ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes bārija karbonāta importam

1

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 832/2011 (2011. gada 18. augusts), ar ko nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

11

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 833/2011 (2011. gada 18. augusts), ar ko groza ar Regulu (ES) Nr. 867/2010 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

13

 

 

LĒMUMI

 

 

2011/510/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2011. gada 4. augusts), ar ko pagarina Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. panta 6. punktā minēto laikposmu attiecībā uz valsts noteikumiem, ar kuriem saglabā robežvērtības svinam, bārijam, arsēnam, antimonam, dzīvsudrabam, kā arī nitrozamīniem un nitrozējamām vielām rotaļlietās un par kuriem Vācija paziņojusi saskaņā ar 114. panta 4. punktu (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 5355)  ( 1 )

15

 

 

2011/511/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2011. gada 17. augusts), ar kuru groza Lēmumu 2004/452/EK, ar ko nosaka to struktūru sarakstu, kuru pētniekiem zinātniskiem nolūkiem atļauts piekļūt konfidenciāliem datiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 5777)  ( 1 )

19

 

 

2011/512/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2011. gada 18. augusts), ar ko groza Lēmuma 2004/211/EK I pielikumu attiecībā uz ierakstiem par Bahreinu un Libānu to trešo valstu un ar tām saistīto teritoriju daļu sarakstā, no kurām atļauj Savienībā ievest dzīvus zirgu dzimtas dzīvniekus, to spermu, olšūnas un embrijus (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 5863)  ( 1 )

22

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

19.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 214/1


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 831/2011

(2011. gada 16. augusts),

ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes bārija karbonāta importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), (“pamatregula”) un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu, 11. panta 2., 5. un 6. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija (“Komisija”) iesniedza pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1175/2005 (2) Padome piemēroja galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes bārija karbonāta importam. Konkrētā galīgā maksājuma likme ir robežās no EUR 6,3 līdz EUR 56,4 par tonnu.

2.   Termiņa beigu pārskatīšanas pieprasījums

(2)

Pēc 2010. gada martā publicētā paziņojuma par ĶTR izcelsmes bārija karbonāta importam piemērojamo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (3) Komisija 2010. gada 19. aprīlī saņēma pieprasījumu veikt termiņa beigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(3)

Termiņa beigu pārskatīšanas pieprasījumu iesniedza Solvay & CPC Barium Strontium GmbH & Co. KG (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas ir vienīgais bārija karbonāta ražotājs Eiropas Savienībā un pārstāv 100 % no kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Pieprasījumu pamatoja ar apgalvojumu, ka pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisītu dempinga un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanos.

(4)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam sāktu termiņa beigu pārskatīšanu, Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par šīs pārskatīšanas sākšanu (4) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

3.   Izmeklēšana

3.1.   Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(5)

Izmeklēšana par dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību ietvēra laikposmu no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(6)

Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude ietvēra laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

3.2.   Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana

(7)

Par pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, ĶTR ražotājiem eksportētājiem, importētājiem/tirgotājiem, zināmajiem iesaistītajiem lietotājiem no Savienības un to apvienībām, ražotājiem analogajā valstī, kā arī ĶTR iestādēm.

(8)

Ieinteresētajām personām Komisija deva iespēju arī rakstiski paziņot savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu noteiktajā termiņā. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(9)

Ņemot vērā pieprasījumā minēto Ķīnas ražotāju eksportētāju lielo skaitu, paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tika paredzēta pārbaude izlases veidā, lai noteiktu, vai veikts dempings un kāda ir tā turpināšanās iespējamība.

(10)

Lai Komisija varētu izlemt, vai nepieciešama izlases veida pārbaude, un vajadzības gadījumā izveidot izlasi, visus zināmos importētājus aicināja pieteikties Komisijā un atbilstoši paziņojumam par procedūras sākšanu sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar attiecīgo ražojumu laika posmā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam.

(11)

Komisija saņēma atbildi tikai no trim uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām ĶTR un tādēļ nolēma, ka attiecībā uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nav nepieciešams veikt izlases veida pārbaudi.

(12)

Komisija nosūtīja aptaujas anketas visām zināmajām iesaistītajām personām un personām, kuras bija to pieprasījušas, paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā.

(13)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no pieteikumu iesniegušā Savienības ražotāja un ar to saistītā aģenta, deviņiem lietotājiem, četriem importētājiem, diviem ražotājiem eksportētājiem ĶTR un diviem ražotājiem no iespējamajām analogajām valstīm. Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs, kas pieteicās pārbaudei izlases veidā, nolēma turpmāk procedūrā nesadarboties.

(14)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamību un aizstāvētu Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

a)

pieprasījuma iesniedzējs:

Solvay & CPC Barium Strontium GmbH & Co. KG, Hanovere, un ar to saistītais uzņēmums Solvay Bario e Derivati SpA, Masa;

b)

ražotāji eksportētāji ĶTR:

Zaozhuang Yongli Chemical Co., Ltd, Šanduņas province,

Guizhou Red Star Developing Import & Export Co., Ltd, Guidžou province;

c)

ražotāji analogajā valstī (Indijā):

Solvay Vishnu Barium Private Limited, Haidarābādu;

d)

importētāji:

Norkem Limited, Knutsforda, Apvienotā Karaliste,

L’Aprochimide Srl, Mudžo, Itālija;

e)

lietotāji:

Technische Glaswerke Ilmenau GmbH, Ilmenava, Vācija.

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGS RAŽOJUMS

1.   Attiecīgais ražojums

(15)

Attiecīgais ražojums ir tas pats ražojums, kuru vērtēja iepriekšējā izmeklēšanā, un to definē šādi: ĶTR izcelsmes bārija karbonāts, kurā stroncija saturs pārsniedz 0,07 % svara un sēra saturs pārsniedz 0,0015 % svara, kurš ir pulvera, presētu granulu vai kalcinētu granulu formā un kurš atbilst KN kodam ex 2836 60 00.

(16)

Bārija karbonātu izmanto galvenokārt ķieģeļu un flīžu ražošanas nozarē, keramikas nozarē un ferīta ražošanā. Agrāk to izmantoja katodstaru lampu (CRT) ražošanā, bet Savienībā to vairs nedara, jo šīs lampas aizstātas ar šķidro kristālu un plazmas ekrāniem.

2.   Līdzīgs ražojums

(17)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, šajā izmeklēšanā atklāja, ka ĶTR ražotajam un uz Savienību eksportētajam bārija karbonātam, kā arī bārija karbonātam, ko ražo un pārdod analogās valsts (Indijas) iekšējā tirgū, un tam, ko pieteikumu iesniedzējs ražo un pārdod Savienībā, ir vienādas galvenās fizikālās un ķīmiskās īpašības un vienāds galvenais izmantošanas veids.

(18)

Tādēļ šie ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem.

C.   DEMPINGS

(19)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pasākumu izbeigšanas dēļ dempings varētu turpināties.

1.   Vispārīga informācija

(20)

No 16 zināmajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, ar kuriem sazinājās, sākot termiņa beigu pārskatīšanu, trīs pieteicās pārbaudei izlases veidā, bet tikai divi pilnībā sadarbojās ar Komisiju, atbildot uz visiem anketas jautājumiem.

2.   Analogā valsts

(21)

Tā kā ĶTR ir pārejas ekonomika, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts tirgus ekonomikas režīms (“TER”), jānosaka, pamatojoties uz atbilstīgas tirgus ekonomikas trešās valsts (“analogās valsts”) cenām vai salikto vērtību.

(22)

Sākotnējā izmeklēšanā par analogo valsti tika izmantotas ASV, un šī valsts arī šajā izmeklēšanā tika piedāvāta normālās vērtības noteikšanai. Tomēr tika uzskatīts par nepieciešamu pārbaudīt, vai šī valsts joprojām ir piemērota minētās termiņa beigu pārskatīšanas vajadzībām. Visiem zināmajiem bārija karbonāta ražotājiem visā pasaulē, tostarp Brazīlijā, Indijā, Japānā un ASV, tika nosūtītas vēstules. Tika saņemtas divas atbildes, viena no ražotāja ASV un otra no ražotāja Indijā.

(23)

Rūpīgi izvērtējot tādus kritērijus kā kopējais ražošanas apjoms, ražotāju skaits, konkurence tirgū, kopējais importa apjoms, antidempinga maksājumi un muitas nodevas gan ASV, gan Indijas vietējā tirgū, tika nolemts par analogo valsti izvēlēties Indiju. Indija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu tika atzīta par piemērotāku izvēli nekā ASV lielāka tās tirgus apjoma, lielāka importa apjoma un spēcīgākas konkurences dēļ šā ražojuma vietējā tirgū. Piezīmes vai iebildumus par šo jautājumu neiesniedza neviena ieinteresētā persona. Tādēļ normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, pamatoja ar datiem, ko sniedza Indijas ražotājs.

3.   Importa dempings PIP laikā

3.1.   Normālā vērtība

(24)

Attiecībā uz uzņēmumu, kam sākotnējā izmeklēšanā bija piešķirts TER, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai bārija karbonāta kopējais pārdošanas apjoms vietējā tirgū PIP neatkarīgiem klientiem bija reprezentatīvs, proti, vai šādas pārdošanas kopapjoms bija vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma eksporta uz Savienību. Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka šis pārdošanas apjoms nebija reprezentatīvs, tādēļ par normālo vērtību jāizmanto saliktā vērtība. Noteiktās normālās vērtības pamatā bija kopējās ražošanas izmaksas plus uzņēmuma pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņa, kas gūta vietējā tirgū, pārdodot līdzīgu ražojumu parastā tirdzniecības apritē.

(25)

Attiecībā uz uzņēmumu, kam sākotnējā izmeklēšanā nebija piešķirts TER, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību noteica, pamatojoties uz informāciju, ko saņēma no analogās valsts ražotāja, kurš sadarbojās.

(26)

Vispirms tika pārbaudīts, vai līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms vietējā tirgū neatkarīgiem pircējiem ir reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, t. i., vai tas veido 5 % vai vairāk procentu no tā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma, kas tiek eksportēts uz Savienību. Tā Indijas ražotāja pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, kurš sadarbojās, PIP laikā tika uzskatīts par pietiekami reprezentatīvu.

(27)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomus vietējā tirgū var uzskatīt par tādiem, kas iegūti parastā tirdzniecības apritē atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam. To veica, nosakot PIP laikā Indijas tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma rentablās pārdošanas apjoma īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem. Tā kā PIP laikā nebija līdzīgā ražojuma rentablas pārdošanas, par normālo vērtību bija jāizmanto saliktā vērtība. Normālo vērtību noteica, pamatojoties uz ražotāja kopējām ražošanas izmaksām, tām pieskaitot samērīgas PVA izmaksas un samērīgu peļņu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu. PVA izmaksas un peļņa, ko pieskaitīja izmantotā līdzīgā ražojuma ražošanas izmaksām, atbilda izmaksām, ko izmantoja sākotnējā izmeklēšanā, un veidoja 10,6 % PVA izmaksām un 7,2 % peļņai. Netika sniegta nekāda informācija, kas liecinātu, ka šādas summas nebūtu samērīgas vai ka šādi noteiktā peļņas summa pārsniegtu peļņu, ko parasti gūst citi eksportētāji vai ražotāji, pārdodot tajā pašā vispārīgajā kategorijā ietilpstošās preces izcelsmes valsts iekšējā tirgū.

3.2.   Eksporta cena

(28)

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, visu pārdošanu eksportam uz Savienību veica tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, un tādēļ eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām cenām.

3.3.   Salīdzinājums

(29)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, izmantojot ražotāja noteiktās cenas.

(30)

Lai nodrošinātu normālās vērtības un eksporta cenas taisnīgu salīdzināšanu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu pienācīga uzmanība, izdarot attiecīgas korekcijas, tika pievērsta dažām atšķirībām transporta un apdrošināšanas izmaksās, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

3.4.   Dempinga starpība

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpību noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī.

(32)

Attiecībā uz uzņēmumu, kam sākotnējā izmeklēšanā bija piešķirts TER, šāds salīdzinājums parādīja, ka šis uzņēmums turpina dempingu pat vēl augstākā līmenī.

(33)

Attiecībā uz uzņēmumu, kam sākotnējā izmeklēšanā nebija piešķirts TER, šāds salīdzinājums, kas tika veikts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu, parādīja būtisku dempingu. Šis uzņēmums pārstāv 98 % no eksporta, uz kuru attiecas atlikusī maksājuma likme, un pārējie 2 % no ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās procedūrā, nevar ietekmēt konstatēto dempinga starpību. Turklāt, tā kā tie nesadarbojās, tiek uzskatīts, ka to veiktais dempings nevar būt zemākā līmenī kā uzņēmumam, kas sadarbojās.

D.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(34)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai ir iespējams, ka, pasākumus atceļot, dempings turpināsies.

(35)

Saistībā ar dempinga turpināšanās iespējamību tika pārbaudīta ražošanas apjoma un ražošanas jaudas attīstība ĶTR, kā arī eksporta pārdošanas apjomu uz Savienību un citu trešo valstu tirgiem iespējamā attīstība.

(36)

Saskaņā ar sūdzību ĶTR ir lielākā bārija karbonāta ražotāja pasaulē. Turklāt ĶTR ir arī lielākā barīta ražotāja, kas ir galvenā izejviela attiecīgā ražojuma ražošanai. Tikai diviem uzņēmumiem, kas sadarbojās, ražošanas jauda ir 331 000 t gadā, kas apmēram trīskārt pārsniedz Savienības patēriņu PIP. Turklāt šiem diviem uzņēmumiem kopējā neizmantotā jauda ir 34 000 t, ar ko pietiek, lai apmierinātu pusi no Savienības patēriņa.

(37)

Trijās no pasaules lielajām bārija karbonāta ražotājām valstīm (ASV, Indijā un Brazīlijā) pašlaik ieviesti antidempinga pasākumi attiecīgā ražojuma importam no Ķīnas. Var secināt, ka, ņemot vērā ievērojamo neizmantoto ražošanas jaudu ĶTR un tās dempinga praksi vairākās valstīs, gadījumā, ja antidempinga pasākumus atceltu, uz Savienības tirgu tiktu sūtīti papildu apjomi.

(38)

Tas, ka, neraugoties uz antidempinga pasākumiem attiecībā uz Ķīnas importu, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir izdevies PIP laikā uz Savienību eksportēt ievērojamus apjomus (par vidējo cenu EUR 251 par tonnu) un palielināt savu tirgus daļu Savienībā, liecina par pastāvīgu Ķīnas eksportētāju interesi par Savienības tirgu.

(39)

Pamatojoties uz Ķīnas muitas statistiku, ir pilnīgi skaidrs, ka Savienības tirgus ir īpaši pievilcīgs Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, jo augstākās eksporta cenas (lai arī dempinga cenas) tie ir sasnieguši, eksportējot uz Savienību. Saskaņā ar Ķīnas muitas statistiku PIP vidējā pārdošanas cena Savienības tirgū bija USD 269 FOB, turpretī vidējā eksporta cena uz Indiju bija USD 220.

(40)

Ķīnas eksporta statistika rāda, ka, par spīti tam, ka ir izzudusi galvenā bārija karbonāta izmantošanas joma (katodstaru lampu ražošana), Ķīnas eksports visā pasaulē ir palielinājies no 130 000 t 2009. gadā līdz 158 000 t 2010. gadā.

(41)

Ja atceltu pasākumus, sagaidāms, ka, ņemot vērā milzīgo neizmantoto ražošanas jaudu ĶTR, Ķīnas eksports, visticamāk, tiktu virzīts uz Savienību. Šo secinājumu pamato arī tas, ka pasaulē lielākos tirgus – kā ASV, Indiju un Brazīliju – aizsargā ar lieliem antidempinga maksājumiem.

(42)

Šā importa cenas, domājams, joprojām būtu dempinga cenas, jo nav nekādu pazīmju, ka eksportētāji mainītu savu cenas noteikšanas politiku, ja pasākumus atceltu.

(43)

Tādēļ tiek secināts, ka pastāv dempinga turpināšanās iespējamība.

E.   SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

(44)

Vienīgais ražotājs Savienībā, kas sadarbojās, veidoja 100 % no Savienības bārija karbonāta ražošanas apjoma PIP. Tādēļ uzskata, ka tas veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

F.   STĀVOKLIS SAVIENĪBAS TIRGŪ

1.   Patēriņš Savienībā

1. tabula

Patēriņš Savienībā

 

2007

2008

2009

PIP

Patēriņš (tonnās)

123 354

104 037

62 637

76 560

Indekss

100

84

51

62

Avots: pārbaudītas Savienības ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem un Eurostat statistikas dati.

(45)

Savienības patēriņa apjoma pamatā ir kombinēts Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienībā un trešo valstu importa apjoms, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(46)

Pamatojoties uz to un kā redzams 1. tabulā, Savienības patēriņš attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās, proti, par 38 %, kas galvenokārt skaidrojams ar katodstaru lampu ražošanas izbeigšanu Savienībā.

2.   ĶTR importa apjoms, tirgus daļa un cenas

2. tabula

ĶTR importa apjoms, tirgus daļa un importa cena

 

2007

2008

2009

PIP

Importa apjoms (tonnās)

76 306

64 573

37 341

48 720

Indekss

100

85

49

64

Tirgus daļa

61,9 %

62,1 %

59,6 %

63,6 %

Indekss

100

100

96

103

CIF importa cena (EUR/t)

230

257

239

251

Indekss

100

112

104

109

Avots: Eurostat statistikas dati.

(47)

Attiecīgajā periodā ĶTR importa apjoms samazinājās par 36 %, savukārt patēriņš Savienībā samazinājās par 38 %. Neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, situācijā, kad patēriņš samazinās, Ķīnas tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par trim procentu punktiem.

(48)

Vidējās ĶTR importa cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 9 %. Lielākais cenu pieaugums notika no 2007. līdz 2008. gadam, bet 2009. gadā cenas kritās, un tad atkal palielinājās PIP laikā.

(49)

Savienības ražošanas nozares vidējā ražotāja cena tika salīdzināta ar Ķīnas CIF vidējām importa cenām līdz Savienības robežai. Minētās cenas tika iegūtas no Eurostat datiem, tajās iekļāva pēcimportēšanas izmaksas, muitas nodokļus un antidempinga maksājumus. Salīdzinājums liecināja, ka Ķīnas importa cenas PIP bija par 37,9 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika konstatēts, ka, neieviešot pasākumus, Ķīnas importa cenas būtu par 44,1 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

3.   Importa apjoms no citām trešām valstīm un šā importa tirgus daļa

(50)

Kopējais bārija karbonāta importa apjoms no trešām valstīm, kas nav ĶTR, bija nebūtisks un veidoja mazāk nekā 1 % no Savienības patēriņa attiecīgajā periodā.

(51)

Jānorāda, ka importa cenas no citām trešām valstīm PIP nebija zemākas par Savienības cenām.

4.   Saimnieciskais stāvoklis Savienības ražošanas nozarē

4.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(52)

Jānorāda, ka, tā kā Savienības ražošanas nozari veido tikai viens ražotājs, dati par ražošanu, ražošanas jaudu un tās izmantošanu bija jāsniedz indeksu veidā.

3. tabula

Savienības ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

Indekss

2007

2008

2009

PIP

Ražošana

100

79

36

47

Ražošanas jauda

100

100

100

100

Ražošanas jaudas izmantojums

100

79

36

47

Avots: pārbaudītas Savienības ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem.

(53)

Savienības ražošanas nozares saražotā produkcija attiecīgajā periodā samazinājās par 53 %. Jānorāda, ka Savienības ražošanas nozare kopš 2003. gada pielāgojusi savu ražošanas modeli, lai tas atbilstu jaunajai tirgus situācijai un katodstaru lampu ražošanas izbeigšanai Savienībā. Tādēļ ražošanas jauda samazinājās par vairāk nekā 50 %, jo aplūkojamo ražojumu tagad ražo uz vienām iekārtām pārmaiņus ar stroncija karbonātu.

(54)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā nemainījās. Jaudas izmantojums tādējādi mainījās līdzīgi ražošanas apjomam.

4.2.   Krājumi

4. tabula

Krājumi

 

2007

2008

2009

PIP

Indekss

100

97

41

41

Avots: pārbaudītas Savienības ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem.

(55)

Attiecīgajā periodā krājumi samazinājās par 59 %. Šādu samazinājumu izraisīja pieprasījuma samazinājums un Savienības ražošanas nozares spēja pielāgoties jaunajai tirgus situācijai.

4.3.   Pārdošanas apjoms un cenas

5. tabula

Pārdošanas apjoms, vērtības un vienības pārdošanas cenas

 

2007

2008

2009

PIP

Pārdošanas apjoms (indekss)

100

84

53

59

Pārdošanas apjoma vērtība (indekss)

100

92

66

73

Vienības pārdošanas cena (indekss)

100

109

124

123

Avots: pārbaudītas Savienības ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem.

(56)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 41 %. Lielākais samazinājums notika 2009. gadā vispārējās ekonomikas lejupslīdes dēļ. Tādējādi Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās proporcionāli vairāk nekā Savienības patēriņš šajā periodā. Pārdošanas vērtība samazinājās mazāk būtiski nekā apjoms, jo Savienības ražošanas nozarei izdevās palielināt cenu līmeni attiecīgajā periodā, un vienības pārdošanas cena palielinājās par 23 %.

4.4.   Tirgus daļa un izaugsme

6. tabula

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa

 

2007

2008

2009

PIP

Indekss

100

100

105

95

Avots: pārbaudītas Savienības ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem un koriģēti Eurostat statistikas dati.

(57)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa 2009. gadā palielinājās par 5 %, bet pēc tam PIP laikā ievērojami samazinājās par 10 %. Tas norāda, ka tad, kad tirgū nenotiek izaugsme, Savienības ražošanas nozare nespēj saglabāt savu tirgus daļu.

4.5.   Nodarbinātība, algas un darba ražīgums

7. tabula

Nodarbinātība, algas un darba ražīgums

 

2007

2008

2009

PIP

Nodarbinātība (indekss)

100

87

55

57

Algas (EUR/darba ņēmējs; indekss)

100

108

106

113

Darba ražīgums (indekss)

100

91

65

82

Avots: pārbaudītas Savienības ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem.

(58)

Attiecīgajā periodā nodarbinātība ievērojami samazinājās ekonomikas lejupslīdes un jaunās tirgus situācijas dēļ. Vidējā alga palielinājās par 13 % augstās inflācijas dēļ, kas tieši ietekmēja algu indeksāciju. Darba ražīgums šajā pašā periodā samazinājās par 18 % ražošanas apjoma samazinājuma dēļ, ko nevarēja kompensēt ar štatu samazināšanu.

4.6.   Rentabilitāte

8. tabula

Rentabilitāte

 

2007

2008

2009

PIP

Indekss

-100

-192

-351

-206

Avots: pārbaudītas Savienības ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem.

(59)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās par vairāk nekā 106 % ekonomikas lejupslīdes dēļ un katodstaru lampu ražošanas izbeigšanas dēļ, jo šie abi faktori ietekmēja pārdošanas apjomus un ražošanas izmaksas. Nozare visā attiecīgajā periodā strādāja ar zaudējumiem.

4.7.   Ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem un kapitāla piesaistes spēja

9. tabula

Ieguldījumi un ienākumi no ieguldījumiem

 

2007

2008

2009

PIP

Ieguldījumi (indekss)

100

82

90

97

Ienākums no ieguldījumiem (indekss)

-100

-251

-506

-176

Avots: pārbaudītas Savienības ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem.

(60)

Ieguldījumu apjoms attiecīgajā periodā bija stabils. Savienības ražošanas nozares ieguldījumi tika norakstīti izdevumos tajā pašā gadā, kad tie tika veikti. Ienākumam no ieguldījumiem (peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumiem gada laikā) attiecīgajā periodā bija negatīva dinamika līdz ar rentabilitāti.

(61)

Izmeklēšanā netika gūti pierādījumi, ka Savienības ražošanas nozarei būtu vērā ņemamas grūtības piesaistīt kapitālu. Tomēr jānorāda, ka attiecīgajā periodā veiktie ieguldījumi bija nebūtiski.

4.8.   Skaidras naudas plūsma

10. tabula

Skaidras naudas plūsma

 

2007

2008

2009

PIP

Indekss

-100

-83

25

32

Avots: pārbaudītas Savienības ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem.

(62)

Attiecīgajā periodā naudas plūsma ievērojami uzlabojās krājumu apjoma samazināšanas dēļ.

4.9.   Dempinga starpības lielums

(63)

Gan dati, ko sniedza ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, gan Eurostat dati liecināja, ka, lai gan spēkā bija pasākumi, dempings PIP laikā aizvien turpinājās pat augstākā līmenī, nekā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā.

4.10.   Atgūšanās no iepriekšējā dempinga sekām

(64)

Savienības ražošanas nozare nelabvēlīgajos ekonomiskajos apstākļos, ko noteica vispārējā ekonomikas lejupslīde un viena būtiska lietojuma izzušana, neatguvās no iepriekšējā dempinga, jo īpaši pārdošanas apjoma, pārdošanas cenas un rentabilitātes ziņā. Vēl jo vairāk, tika konstatēts, ka dempings turpinājās PIP laikā.

4.11.   Savienības ražošanas nozares eksporta darbība

11. tabula

Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms

 

2007

2008

2009

PIP

Indekss

100

86

45

66

Avots: pārbaudītas Savienības ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem.

(65)

Savienības ražošanas nozares bārija karbonāta eksports attiecīgajā periodā samazinājās par 34 %. Savienības ražošanas nozare varēja eksportēt tikai nelielu apjomu, ņemot vērā Ķīnas eksporta nesaudzīgo konkurenci tirgos ārpus Savienības. Eksporta apjoma samazināšanos attiecīgajā periodā izskaidro arī ekonomikas lejupslīde.

4.12.   Secinājums par situāciju Savienības ražošanas nozarē

(66)

Lai arī visi galvenie kaitējuma indikatori – kā pārdošanas apjoms, rentabilitāte, ražošanas apjoms, nodarbinātība un darba ražīgums – attiecīgajā periodā uzrādīja negatīvu attīstību, antidempinga pasākumiem bija pozitīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares situāciju.

(67)

Runājot par Savienības ražošanas nozares tirgus daļu, nelielā samazināšanās tendence liecina, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, patēriņa samazināšanās apstākļos Ķīnas eksports ne tikai izslēdza citas valstis no tirgus, bet arī ieguva tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares rēķina.

(68)

Jāsecina, ka, ņemot vērā Savienības ražošanas nozari raksturojošo rādītāju negatīvo attīstību, uzskatāms, ka Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā vēl arvien tika nodarīts būtisks kaitējums. Tādēļ tika pārbaudīts, vai kaitējums varētu turpināties, ja pasākumus ļautu atcelt.

G.   KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1.   Kopsavilkums, kurā izvērtēta dempinga turpināšanās un kaitējumu izraisošā dempinga atkārtošanās iespējamība

(69)

Jāatgādina, ka patēriņš Savienības tirgū kopš sākotnējās izmeklēšanas ir būtiski samazinājies katodstaru lampu ražošanas izbeigšanas un ekonomikas lejupslīdes dēļ. Šādos apstākļos Ķīnas importa tirgus daļa ir palielinājusies par vairāk nekā 15 %, bet Savienības ražošanas nozares un trešo valstu importa tirgus daļa ir būtiski samazinājusies. Tas liecina, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem un sarūkošo patēriņu Savienībā, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem bija pastāvīga interese par Savienības tirgu un viņi spēja no tā izslēgt trešās valstis.

(70)

Jāatgādina arī, ka ĶTR ražotāji eksportētāji PIP laikā turpināja dempingu un Savienības ražošanas nozares cenu samazināšanu ļoti ievērojamā līmenī. Pamatojoties uz iepriekš minēto, nav pamata uzskatīt, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji arī turpmāk neturpinās dempingu un Savienības ražošanas nozares cenu samazināšanu.

(71)

Izmeklēšanā atklājās, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem PIP laikā bija ievērojama neizmantotā jauda: aptuveni 280 000 tonnu. Tas atbilst vairāk nekā trīskāršam Savienības tirgus apjomam PIP. Lai gan prognozē pieprasījuma pieaugumu ĶTR, gaidāms, ka nākamajos gados saglabāsies ļoti liela neizmantotā jauda.

(72)

Savienības tirgus ir galvenais ĶTR eksporta mērķis. Citos lielākajos eksporta tirgos, piemēram, ASV un Indijā, ir spēkā ievērojami (5) antidempinga pasākumi, kas vērsti pret Ķīnas izcelsmes bārija karbonāts. Tādēļ šo valstu tirgi Ķīnas eksportam ir praktiski nepieejami. Ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju interesi par Savienības tirgu, prognozē, ka, atceļot pasākumus, uz Savienības tirgu tiks virzīts ievērojams eksporta apjoms, radot spēcīgu kopēju cenas samazinošu ietekmi.

2.   Secinājums par kaitējuma turpināšanās iespējamību

(73)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā, iespējams, ievērojami palielināsies imports no ĶTR uz Savienību par dempinga cenām, veicinot cenu lejupslīdi. Šāda situācija, iespējams, vidējā termiņā izraisītu Savienības ražošanas nozares izzušanu, jo, no vienas puses, samazināts pārdošanas apjoms neļautu Savienības ražošanas nozarei pietiekami samazināt nemainīgās izmaksas un, no otras puses, tā nespētu sasniegt pietiekami augstu cenu līmeni. Kaitējuma turpināšanos attiecīgajā periodā pastiprināja ekonomikas lejupslīde un būtiska lietojuma izzušana.

3.   Notikumi pēc PIP

(74)

Kaut arī ĶTR importa cenas no PIP beigām līdz 2011. gada februārim palielinājās par 17,8 %, bet Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena tajā pašā laikā palielinājās tikai par aptuveni 7 %, ĶTR importa cenas pēc PIP joprojām bija par vairāk nekā 15 % zemākas nekā Savienības cenas.

H.   SAVIENĪBAS INTERESES

1.   Ievada piezīme

(75)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana kopumā būtu pretrunā Savienības interesēm. Atbilstība Savienības interesēm tika noteikta, novērtējot dažādo iesaistīto personu, proti, Savienības ražošanas nozares, attiecīgā ražojuma importētāju un lietotāju, intereses.

(76)

Tā kā pašreizējā izmeklēšana ir termiņa beigu pārskatīšana, tajā jāanalizē situācija, kurā antidempinga pasākumi jau ir spēkā, un jāizvērtē esošo antidempinga pasākumu iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz iesaistītajām personām.

(77)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamību, pastāv pārliecinoši iemesli, pamatojoties uz kuriem varētu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā Savienības interesēs ir neturpināt pasākumus.

2.   Savienības ražošanas nozares intereses

(78)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare darbojas ļoti efektīvi. Tā samazināja štatus un mainīja ražošanas modeli, lai pielāgotos jaunajai tirgus situācijai un nodrošinātu rūpnīcas pastāvēšanu, kurā, kā norādīts 53. apsvērumā, pārmaiņus ražo bārija karbonātu un stroncija karbonātu. Kaut arī pasākumi neveicināja Savienības ražošanas nozares finansiālo atveseļošanos, tiem tomēr bija pozitīva ietekme uz tās finanšu situāciju. Faktiski, ja nebūtu spēkā šie pasākumi, Savienības tirgu, domājams, būtu pārplūdinājis zemas cenas ĶTR izcelsmes imports un Savienības ražošanas nozare būtu jāslēdz.

(79)

Kā minēts iepriekš, Savienības ražošanas nozares ražošanas modelis ir balstīts uz diviem savstarpēji saistītiem ražojumiem, t. i., lai samazinātu nemainīgās izmaksas, vajadzīgs pietiekams abu ražojumu pārdošanas apjoms. Ja pasākumus atļautu atcelt, paredzamais palielinātais importa apjoms par dempinga cenām izraisītu būtisku bārija karbonāta ražošanas darbības samazinājumu, kas savukārt samazinātu stroncija karbonāta ražošanas darbības rentabilitāti un galarezultātā varētu novest pie visas rūpnīcas slēgšanas.

(80)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika secināts, ka Savienības ražošanas nozares interesēs ir saglabāt pasākumus pret importu par dempinga cenām no ĶTR.

3.   Nesaistīto importētāju intereses

(81)

Komisija nosūtīja aptaujas anketas visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem. Tika saņemtas atbildes no četriem nesaistītajiem importētājiem. Divi no šiem importētājiem ražo suspensiju – šķīdumu, ko veido bārija karbonāts, piedevas un ūdens un kas paredzēts ķieģeļu ražošanai.

(82)

Importētāji norādīja, ka antidempinga maksājumu ieviešana izraisījusi cenu celšanos maksājumu ieviešanas laikā. Šajā sakarā jānorāda, ka šāda atšķirība vairs nav ievērojama, jo konstatēts, ka eksporta cenas uz Savienību, salīdzinot ar vidējo cenu visos tirgos ārpus Savienības, PIP laikā bija apmēram vienādas (6).

(83)

Importētāji arī norādīja, ka Savienības tirgū nav bārija karbonāta deficīta, kaut arī tiem kļūst arvien grūtāk iegūt bārija karbonātu no ĶTR pieaugošā vietējā pieprasījuma dēļ. Importa statistika tomēr neuzrāda attiecīgā ražojuma eksporta apjoma samazinājumu uz Savienību PIP laikā vai pēc tā. To apstiprina arī izmeklēšanas konstatējumi attiecībā uz neizmantoto jaudu 71. apsvērumā.

(84)

Tika arī konstatēts, ka spēkā esošie pasākumi nerada nekādu negatīvu ietekmi uz importētāju finanšu situāciju.

(85)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika secināts, ka pašlaik spēkā esošajiem pasākumiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz importētāju finanšu situāciju un ka pasākumu saglabāšana neradīs nevēlamu ietekmi uz tiem.

4.   Lietotāju intereses

(86)

Komisija nosūtīja aptaujas anketas visiem zināmajiem lietotājiem. Atbildes sniedza deviņi attiecīgā ražojuma lietotāji. Kā norādīts 16. apsvērumā, lielākie rūpnieciskie bārija karbonātalietotāji Savienībā darbojas ķieģeļu un flīžu ražošanas nozarē, keramikas nozarē un ferīta ražošanā.

(87)

Viens lietotājs iesniedza viedokli, ka pasākumu pastāvēšana vai turpināšanās nav lietotāju interesēs, tomēr tas nepamatoja šo pretenziju. Neviens cits lietotājs, kas sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, nenorādīja, ka pasākumiem būtu ievērojama ietekme uz viņa uzņēmējdarbību un ka tie būtu jāatceļ.

5.   Secinājums par Savienības interesēm

(88)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir secināts, ka nepastāv pārliecinoši iemesli, kas neļautu pagarināt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

I.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(89)

Visas personas informēja par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem ir plānots ieteikt pasākumu saglabāšanu. Pēc šā paziņojuma minētajām personām tika dots laiks izteikt apsvērumus un iesniegt prasības. Pēc informācijas izpaušanas netika saņemtas piezīmes.

(90)

No iepriekš minētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu antidempinga pasākumi attiecībā uz ĶTR izcelsmes bārija karbonāta importu, kas ieviesti ar Regulu (EK) Nr. 1175/2005, būtu jāsaglabā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek piemērots galīgais antidempinga maksājums tāda bārija karbonāta, kurā stroncija saturs pārsniedz 0,07 % svara un sēra saturs pārsniedz 0,0015 % svara, kurš ir pulvera, presētu granulu vai kalcinētu granulu formā, importam, kuru patlaban klasificē ar KN kodu ex 2836 60 00 (Taric kods 2836600010) un kurš ražots Ķīnas Tautas Republikā.

2.   Galīgajam antidempinga maksājumu apjomam jābūt vienādam ar turpmāk norādītajām noteiktajām summām ražojumiem, ko ražo šādi ražotāji:

Uzņēmums

Maksājuma likme

(EUR/t)

Taric papildkods

Hubei Jingshan Chutian Barium Salt Corp. Ltd, 62 Qinglong Road, Songhe pilsēta, Dzjinšaņas apgabals, Hubei province, ĶTR

6,3

A606

Zaozhuang Yongli Chemical Co. Ltd, dienvidu Zhuzibukuang Qichun, Dzaodžuanas pilsētas Centra rajons, Šanduņas province, ĶTR

8,1

A607

Visi pārējie uzņēmumi

56,4

A999

3.   Gadījumos, kad preces ir bojātas pirms laišanas brīvā apgrozījumā, un tādēļ, lai noteiktu muitas vērtību, faktiski samaksāto vai maksājamo cenu sadala saskaņā ar 145. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (7), antidempinga maksājuma summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz iepriekš minētajām summām, samazina par procentuālo daļu, kura atbilst faktiski samaksātās vai maksājamās cenas sadalījumam.

4.   Piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem, ja vien nav noteikts citādi.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un ir spēkā piecus gadus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 16. augustā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. DOWGIELEWICZ


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  OV L 189, 21.7.2005., 15. lpp.

(3)  OV C 78, 27.3.2010., 4. lpp.

(4)  OV C 192, 16.7.2010., 4. lpp.

(5)  Indijas antidempinga maksājumi pret Ķīnas bārija karbonātu ir robežās no USD 76,06 līdz USD 236 par tonnu; ASV antidempinga maksājumi pret Ķīnas bārija karbonātu ir robežās no 34,4 līdz 81,3 %.

(6)  Avots: Ķīnas eksporta statistika.

(7)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.


19.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 214/11


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 832/2011

(2011. gada 18. augusts),

ar ko nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas minētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2011. gada 19. augustā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 18. augustā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

AR

38,5

MK

29,3

ZZ

33,9

0707 00 05

TR

141,4

ZZ

141,4

0709 90 70

EC

45,6

TR

147,7

ZZ

96,7

0805 50 10

AR

62,5

BR

45,3

CL

75,4

TR

64,0

UY

94,4

ZA

82,0

ZZ

70,6

0806 10 10

EG

67,8

MK

41,0

TR

158,0

ZZ

88,9

0808 10 80

AR

84,3

BR

60,8

CA

98,2

CL

115,4

CN

73,5

NZ

100,9

US

161,1

ZA

90,7

ZZ

98,1

0808 20 50

AR

161,3

CL

156,9

CN

49,3

NZ

115,4

ZA

117,2

ZZ

120,0

0809 30

TR

121,9

ZZ

121,9

0809 40 05

BA

46,2

ZZ

46,2


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


19.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 214/13


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 833/2011

(2011. gada 18. augusts),

ar ko groza ar Regulu (ES) Nr. 867/2010 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2010./11. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 867/2010 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 823/2011 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (ES) Nr. 867/2010 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2011. gada 19. augustā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 18. augustā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3)  OV L 259, 1.10.2010., 3. lpp.

(4)  OV L 209, 17.8.2011., 41. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2011. gada 19. augusta piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

48,04

0,00

1701 11 90 (1)

48,04

0,49

1701 12 10 (1)

48,04

0,00

1701 12 90 (1)

48,04

0,20

1701 91 00 (2)

53,24

1,50

1701 99 10 (2)

53,24

0,00

1701 99 90 (2)

53,24

0,00

1702 90 95 (3)

0,53

0,20


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


LĒMUMI

19.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 214/15


KOMISIJAS LĒMUMS

(2011. gada 4. augusts),

ar ko pagarina Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. panta 6. punktā minēto laikposmu attiecībā uz valsts noteikumiem, ar kuriem saglabā robežvērtības svinam, bārijam, arsēnam, antimonam, dzīvsudrabam, kā arī nitrozamīniem un nitrozējamām vielām rotaļlietās un par kuriem Vācija paziņojusi saskaņā ar 114. panta 4. punktu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 5355)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2011/510/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Vācijas federālā valdība saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 114. panta 4. punktu 2011. gada 20. janvārī pieprasīja Komisijas atļauju pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīvas 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu (1) II pielikuma III daļas spēkā stāšanās datuma turpināt piemērot Vācijas tiesību aktos paredzētos noteikumus attiecībā uz pieciem elementiem – svinu, arsēnu, dzīvsudrabu, bāriju un antimonu –, kā arī uz nitrozamīniem un nitrozējamām vielām, kas izdalās no rotaļlietas materiāla.

(2)

LESD 114. panta 4. un 6. punktā noteikts šādi:

“4.   Ja pēc tam, kad Padome vai Komisija ir noteikusi saskaņošanas pasākumu, kāda dalībvalsts uzskata par vajadzīgu atstāt spēkā savus noteikumus 36. pantā minēto būtisko iemeslu dēļ vai nolūkā aizsargāt vidi vai darba vidi, tā dara Komisijai zināmus šos noteikumus, kā arī pamatojumu to atstāšanai spēkā.

(…)

6.   Komisija sešos mēnešos pēc paziņošanas apstiprina vai noraida attiecīgos valsts noteikumus, iepriekš pārbaudījusi, vai tie nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm un nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

Ja šajā laikā Komisija lēmumu nav pieņēmusi, 4. punktā minētos valsts noteikumus (…) uzskata par apstiprinātiem.

Komisija var informēt attiecīgo dalībvalsti, ka šajā punktā minēto laikposmu var vēl pagarināt uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja to attaisno jautājuma sarežģītība un cilvēku veselība netiek apdraudēta.”

(3)

Direktīvā 2009/48/EK (turpmāk “Direktīva”) ir paredzēti noteikumi par rotaļlietu drošumu un brīvu apriti Eiropas Savienībā. Saskaņā ar 54. pantu dalībvalstīs līdz 2011. gada 20. janvārim stājas spēkā valsts noteikumi, kas atbilst šīs direktīvas prasībām, un tās šos noteikumus piemēro no 2011. gada 20. jūlija. Direktīvas II pielikuma III daļu piemēros no 2013. gada 20. jūlija.

(4)

Direktīvas II pielikuma III daļas 8. punktā ir ietvertas konkrētas vērtības nitrozamīniem un nitrozējamām vielām. Šīs vielas ir aizliegts izmantot rotaļlietās, kuras paredzētas bērniem vecumā līdz 36 mēnešiem, vai citās rotaļlietās, kuras paredzētas ievietošanai mutē, ja minēto vielu migrācija ir vienāda ar 0,05 mg/kg nitrozamīniem un 1 mg/kg nitrozējamām vielām vai lielāka par šīm vērtībām. Direktīvas II pielikuma III daļas 13. punktā ir ietvertas konkrētas migrācijas robežvērtības vairākiem elementiem, tostarp svinam, arsēnam, dzīvsudrabam, bārijam un antimonam. Izšķir trīs dažādas migrācijas robežvērtības, un katra no tām attiecas uz noteiktu rotaļlietas materiālu: sausu, trauslu, pulverveida vai lokanu rotaļlietas materiālu, šķidru vai lipīgu rotaļlietas materiālu un noskrāpētu rotaļlietas materiālu. Nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības: svinam – 13,5 mg/kg, 3,4 mg/kg un 160 mg/kg, arsēnam – 3,8 mg/kg, 0,9 mg/kg un 47 mg/kg, dzīvsudrabam – 7,5 mg/kg, 1,9 mg/kg un 94 mg/kg, bārijam – 4 500 mg/kg, 1 125 mg/kg un 56 000 mg/kg un antimonam – 45 mg/kg, 11,3 mg/kg un 560 mg/kg.

(5)

Vācijas Patēriņa preču noteikumos (Bedarfsgegenständeverordnung) ir paredzētas prasības attiecībā uz nitrozamīniem un nitrozējamām vielām. Šie noteikumi tika pieņemti 2008. gadā sakarā ar to, ka ES līmenī nav īpašu noteikumu par nitrozamīniem un nitrozējamām vielām rotaļlietās. Patēriņa preču noteikumos (Bedarfsgegenständeverordnung) ir paredzēts, ka nitrozamīnu un nitrozējamu vielu daudzumam, kas migrācijas ceļā izdalās no rotaļlietām, kuras ražotas no dabiskā vai sintētiskā kaučuka un paredzētas bērniem vecumā līdz 36 mēnešiem (ievietošanai mutē vai iespējamai ievietošanai mutē), jābūt tik mazam, lai to nevarētu noteikt laboratoriski. Iepriekš minētajos noteikumos ir paredzēts, ka nitrozamīnu migrācijai jābūt mazākai par 0,01 mg/kg un nitrozējamo vielu migrācijai – mazākai par 0,1 mg/kg. Sīki izstrādāti noteikumi par nitrozamīniem un nitrozējamām vielām ir paredzēti 4. pielikuma 1.b punktā un 10. pielikuma 6. punktā Patēriņa preču noteikumos (Bedarfsgegenständeverordnung), kuri publicēti 1997. gada 23. decembrī un kuros jaunākie grozījumi izdarīti ar 2007. gada 6. marta noteikumiem.

(6)

Otrie noteikumi attiecībā uz iekārtu un produktu drošuma likumu (Verordnung über die Sicherheit von Spielzeug2. GPSGV) īpaši attiecas uz šādiem elementiem: svins, arsēns, dzīvsudrabs, bārijs un antimons. Robežvērtības iepriekšminētajiem elementiem, kas ietvertas Otrajos noteikumos attiecībā uz iekārtu un produktu drošuma likumu (Verordnung über die Sicherheit von Spielzeug2. GPSGV), atbilst Padomes 1988. gada 3. maija Direktīvā 88/378/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz rotaļlietu drošību (2) paredzētajām robežvērtībām. Šīs robežvērtības Eiropas Savienībā piemēro kopš 1990. gada. Maksimālā dienas bioloģiskā pieejamība ir 0,7 μg svinam, 0,1 μg arsēnam, 0,5 μg dzīvsudrabam, 25 μg bārijam un 0,2 μg antimonam. Detalizēti noteikumi par iepriekš minētajiem elementiem ir paredzēti 2. daļā Otrajos noteikumos attiecībā uz iekārtu un produktu drošuma likumu (Verordnung über die Sicherheit von Spielzeug2. GPSGV), kuros jaunākie grozījumi izdarīti ar 2007. gada 6. marta noteikumiem.

(7)

Kad tika pieņemta Direktīva (2009. gada maijā), Vācija balsoja pret tās pieņemšanu, kā vienu no iemesliem minot viedokli, ka aizsardzības līmenis, kas saistīts ar prasībām attiecībā uz ķīmiskajām vielām, ir nepietiekams.

(8)

Ar Federālās ekonomikas un tehnoloģiju ministrijas pirmo vēstuli, kas tika saņemta 2011. gada 20. janvārī, Vācijas federālā valdība saskaņā ar LESD 114. panta 4. punktu pieprasīja Komisijas atļauju pēc Direktīvas II pielikuma III daļas spēkā stāšanās datuma turpināt piemērot Vācijas tiesību aktos paredzētos noteikumus attiecībā uz pieciem elementiem – svinu, arsēnu, dzīvsudrabu, bāriju un antimonu –, kā arī uz nitrozamīniem un nitrozējamām vielām, kas izdalās no rotaļlietas materiāla. Vācijas federālā valdība ir nosūtījusi prasības pilnīgu pamatojumu 2011. gada 2. marta vēstulē, kas izsūtīta no tās pastāvīgās pārstāvniecības. Sīki izstrādātajā pamatojumā bija ietverti vairāki pielikumi, kuros bija iekļauti Bundesinstitut für Risikobewertung (turpmāk “BfR”) 2011. gada janvārī veikti zinātniski pētījumi par iepriekš minēto vielu ietekmi uz veselību.

(9)

Komisija pieprasījuma saņemšanu apstiprināja 2011. gada 24. februāra un 2011. gada 14. marta vēstulēs un noteica termiņu, kādā tā paziņos savu lēmumu (2011. gada 5. septembris) saskaņā ar LESD 114. panta 6. punktu.

(10)

Komisija 2011. gada 24. jūnija vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par saņemto Vācijas federālās valdības paziņojumu. Turklāt Komisija saistībā ar šo paziņojumu publicēja paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3), lai citām ieinteresētajām personām darītu zināmus valsts noteikumus, kurus Vācijas federālā valdība vēlas turpināt piemērot, kā arī sniegto pamatojumu.

(11)

LESD 114. panta 4. punkts attiecas uz gadījumiem, kad par valsts noteikumiem tiek ziņots saistībā ar ES saskaņošanas pasākumu, ja šie noteikumi ir pieņemti un stājušies spēkā pirms ES saskaņošanas pasākuma pieņemšanas un ja attiecīgo valsts noteikumu turpmāka piemērošana nav saderīga ar attiecīgo ES saskaņošanas pasākumu. Par valsts noteikumiem tika paziņots saistībā ar Direktīvu 2009/48/EK, saskaņošanas pasākums tika pieņemts, pamatojoties uz bijušā EK līguma 95. pantu. Tie tika pieņemti un stājās spēkā 1990. un 2008. gadā, tātad – pirms bija pieņemta minētā direktīva.

Turklāt 114. panta 4. punktā ir noteikts, ka valsts noteikumu paziņojumam jāpievieno pamatojums saistībā ar vienu vai vairākiem 36. pantā minētajiem būtiskajiem iemesliem vai ar nolūku aizsargāt vidi vai darba vidi. Vācijas iesniegtajā pieteikumā ir skaidroti pieprasījuma iemesli, kas ir saistīti ar cilvēku veselības aizsardzību, un Vācija uzskata, ka tas attaisno attiecīgo valsts noteikumu piemērošanu arī turpmāk.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka Vācijas pieteikums, kurš iesniegts, lai saņemtu atļauju turpināt piemērot valsts noteikumus attiecībā uz pieciem elementiem – svinu, arsēnu, dzīvsudrabu, bāriju un antimonu –, kā arī uz nitrozamīniem un nitrozējamām vielām, ir pieņemams.

(12)

Pēc rūpīgas pieejamo datu un informācijas pārbaudes Komisija uzskata, ka visi 114. panta 6. punkta trešajā daļā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, lai tā varētu izmantot iespēju pagarināt sešu mēnešu periodu, kurā tai jāapstiprina vai jānoraida Vācijas paziņotie noteikumi.

(13)

Vācijas federālā valdība iesniedza vairākus pielikumus, kuros bija iekļauts sīki izstrādāts pamatojums un zinātniska informācija, kas apliecina paziņoto valsts pasākumu nepieciešamību. Īpaši jāpiemin iesniegtais BfR 2011. gada janvāra izvērtējums par svina, arsēna, dzīvsudraba, bārija un antimona, kā arī nitrozamīnu un nitrozējamo vielu ietekmi uz veselību.

(14)

No BfR saņemtā informācija ietver detalizētus un sarežģītus toksikoloģijas datus par iepriekš minētajām vielām, kā arī paplašinātas atsauces uz zinātniskiem ziņojumiem un literatūru. Lai varētu pieņemt Komisijas lēmumu saskaņā ar LESD 114. panta 6. punktu, ir jāpārbauda, vai Vācijas sniegtā informācija jau bija izvērtēta un tika ņemta vērā, pārskatot Direktīvu, vai arī tā ir uzskatāma par jaunu zinātnisku informāciju.

(15)

Direktīvas 46. pantā ir paredzēta iespēja grozīt atsevišķus noteikumus saistībā ar ķīmiskām vielām, lai nodrošinātu saskaņu ar tehnoloģijas un zinātnes sasniegumiem. Tāpēc noteikumus attiecībā uz pieciem elementiem, kas minēti Vācijas pieprasījumā (svins, arsēns, bārijs, dzīvsudrabs un antimons), var grozīt un nodrošināt saskaņā ar jaunāko zinātnisko informāciju.

(16)

Komisija pēc dalībvalstu lūguma 2010. gadā izveidoja darba grupu, kas izskata jautājumus saistībā ar ķīmiskajām vielām rotaļlietās (turpmāk “darba grupa”). Šī darba grupa, kuras sastāvā ir ķīmijas eksperti no Vācijas, Dānijas, Itālijas, Francijas, Zviedrijas, Austrijas, Nīderlandes, Čehijas un nozares un patērētāju organizācijām, izvērtē jaunu zinātnisko informāciju un sniedz dalībvalstīm un Komisijai ieteikumus attiecībā uz grozījumu izdarīšanu noteikumos, kas iekļauti Direktīvā un attiecas uz konkrētām ķīmiskām vielām.

(17)

Komisija lūgs darba grupas atzinumu par Vācijas iesniegto sīki izstrādāto pamatojumu, lai noteiktu, vai tas ir uzskatāms par jaunu zinātnisku informāciju un līdz ar to var tikt izmantots kā pamats grozījumiem Direktīvas noteikumos, kas attiecas uz ķīmiskām vielām, nosakot stingrākas prasības. Nākamā darba grupas sanāksme ir paredzēta 2011. gada 31. augustā.

(18)

Turklāt 2011. gada 5. aprīlī darba grupa ieteica dalībvalstu ekspertiem samazināt noteiktās vērtības attiecībā uz svinu. Komisija un dalībvalstu eksperti šos ieteikumus apstiprināja. Komisija sāka sagatavošanas darbus šo grozījumu veikšanai, un nākamajā sanāksmē ar dalībvalstu ekspertiem (2011. gada oktobrī) apspriešanai tiks iesniegts ietekmes novērtējuma provizoriskais ziņojums. Oficiālu priekšlikumu ir plānots pieņemt 2012. gada pirmajā pusē.

(19)

Darba grupa apsprieda pašreizējās bārija robežvērtības un konstatēja, ka jauni zinātniski pierādījumi nav pieejami; tomēr zinātnisko organizāciju izvērtējumi bija atšķirīgi. Darba grupa nolēma, ka šis jautājums ir jāapspriež sīkāk. Ir gaidāms, ka darba grupa savu ieteikumu izstrādi pabeigs 2011. gada 31. augusta sanāksmē un 2011. gada oktobrī šos ieteikumus iesniegs dalībvalstu ekspertiem.

(20)

Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (“SCCS”) šobrīd izvērtē, cik nopietnu risku rada nitrozamīnu un nitrozējamu vielu klātbūtne balonos un kosmētikas līdzekļos. Šis atzinums, kurš ir gaidāms 2011. gada septembrī, radīs lielāku skaidrību par nitrozamīnu un nitrozējamu vielu iedarbību uz bērniem un ar šo iedarbību saistīto risku.

(21)

Tāpēc Komisijai, pirms tā pieņem lēmumu saskaņā ar 114. panta 6. punkta pirmo daļu, būtu jāsagaida uzsākto apspriežu un novērtējumu rezultāti, lai varētu rūpīgi izvērtēt visus būtiskos pierādījumus, kas ir pieejami tagad vai būs pieejami vēlāk, un izdarīt secinājumus attiecībā uz konkrētajiem valsts pasākumiem. Tāpēc Komisija uzskata, ka ir pamatots iemesls pagarināt sešu mēnešu periodu, kurā tai jāapstiprina vai jānoraida valsts noteikumi, nosakot jauno termiņu 2012. gada 5. martā.

(22)

Kā noteikts Direktīvas 55. pantā, II pielikuma III daļas 8. un 13. punkts stāsies spēkā 2013. gada 20. jūlijā. Līdz 2013. gada 20. jūlijam attiecībā uz svinu, antimonu, bāriju, arsēnu un dzīvsudrabu piemēro pašreizējos noteikumus, kas paredzēti Direktīvā 88/378/EEK un Otrajos noteikumos attiecībā uz iekārtu un produktu drošuma likumu (Verordnung über die Sicherheit von Spielzeug2. GPSGV). Tā kā attiecībā uz nitrozamīniem un nitrozējamām vielām, kas izdalās no rotaļlietām, nav saistošu ES noteikumu, līdz 2013. gada 20. jūlijam piemēro Patēriņa preču noteikumu (Bedarfsgegenständeverordnung) 4. pielikuma 1.b punktu un 10. pielikuma 6. punktu.

(23)

Tādējādi, tā kā valsts noteikumi, kurus Vācijas federālā valdība vēlas turpināt piemērot, netiks atcelti līdz 2013. gada 20. jūlijam, Komisija secina, ka nosacījums par veselības apdraudējuma neradīšanu ir izpildīts.

(24)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka Vācijas pieteikums, par kuru tai pilnībā paziņots 2011. gada 2. martā un kura mērķis ir saņemt apstiprinājumu, lai varētu turpināt piemērot pašreizējās robežvērtības svina, arsēna, dzīvsudraba, bārija un antimona, kā arī nitrozamīnu un nitrozējamo vielu izmantošanai rotaļlietās, kas paredzētas bērniem vecumā līdz 36 mēnešiem, vai citās rotaļlietās, kas paredzētas ievietošanai mutē, ir pieņemams.

(25)

Tomēr, ņemot vērā jautājuma sarežģītību un pierādījumu trūkumu attiecībā uz cilvēku veselības apdraudējumu, Komisija uzskata, ka lēmums par Līguma 114. panta 6. punkta pirmajā daļā minētā laikposma pagarināšanu līdz 2012. gada 5. martam, ir pamatots,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Saskaņā ar LESD 114. panta 6. punkta trešo daļu minētā punkta pirmajā daļā norādīto sešu mēnešu periodu, kurā jāapstiprina vai jānoraida valsts noteikumi, kas attiecas uz pieciem elementiem (svinu, arsēnu, dzīvsudrabu, bāriju un antimonu), kā arī nitrozamīniem un nitrozējamām vielām un par ko Vācija paziņoja 2011. gada 2. martā, saskaņā ar 114. panta 4. punktu pagarina līdz 2012. gada 5. martam.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, 2011. gada 4. augustā

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Antonio TAJANI


(1)  OV L 170, 30.6.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 187, 16.7.1988., 1. lpp.

(3)  OV C 159, 28.5.2011., 23. lpp.


19.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 214/19


KOMISIJAS LĒMUMS

(2011. gada 17. augusts),

ar kuru groza Lēmumu 2004/452/EK, ar ko nosaka to struktūru sarakstu, kuru pētniekiem zinātniskiem nolūkiem atļauts piekļūt konfidenciāliem datiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 5777)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2011/511/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku (1) un jo īpaši tās 23. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 831/2002 (2) attiecībā uz konfidenciālu datu pieejamību zinātniskiem nolūkiem ir paredzēti nosacījumi, kuri jāievēro, lai piešķirtu piekļuvi konfidenciāliem datiem, kas nosūtīti Kopienas iestādei, lai zinātniskiem nolūkiem varētu iegūt statistikas secinājumus, un ir izstrādāti Kopienas un valstu iestāžu sadarbības noteikumi, lai atvieglotu šo piekļuvi.

(2)

Komisijas Lēmumā 2004/452/EK (3) ir sniegts to struktūru saraksts, kuru pētniekiem zinātniskiem nolūkiem atļauts piekļūt konfidenciāliem datiem.

(3)

Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta nodaļa “Sociālā aizsardzība un sociālās iekļaušanas stratēģija” un Fiskālo pētījumu institūts (Instituto de Estudios Fiscales – IEF), Madride, Spānija, jāuzskata par struktūru, kas atbilst izvirzītajiem nosacījumiem, un tāpēc jāpievieno Regulas (EK) Nr. 831/2002 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto resoru, organizāciju un iestāžu sarakstam.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas (ESS komitejas) atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2004/452/EK pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2011. gada 17. augustā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Olli REHN


(1)  OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.

(2)  OV L 133, 18.5.2002., 7. lpp.

(3)  OV L 156, 30.4.2004., 1. lpp.


PIELIKUMS

“PIELIKUMS

STRUKTŪRAS, KURU PĒTNIEKIEM ZINĀTNISKIEM NOLŪKIEM ATĻAUTS PIEKĻŪT KONFIDENCIĀLIEM DATIEM

Eiropas Centrālā banka

Spānijas centrālā banka

Itālijas centrālā banka

Kornela Universitāte (Ņujorkas štats, Amerikas Savienotās Valstis)

Politikas zinātņu departaments, Baruha (Baruch) koledža, Ņujorkas Pilsētas universitāte (Ņujorkas štats, Amerikas Savienotās Valstis)

Vācijas centrālā banka

Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības ģenerāldirektorāta Nodarbinātības analīzes nodaļa

Telavivas Universitāte (Izraēla)

Pasaules Banka

Prinstonas Universitātes Vudrova Vilsona Valsts un starptautisko lietu augstskolas Veselības un labklājības centrs (CHW), Ņūdžersija, Amerikas Savienotās Valstis

Čikāgas Universitāte (UofC), Ilinoisa, Amerikas Savienotās Valstis

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO)

Ģimenes un darbaspēka statistikas izpētes nodaļa, Otava, Ontario, Kanāda

Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra ģenerāldirektorāta Krāpšanas apkarošanas nodaļas Ekonometrijas un statistikas atbalsta grupa (ESAF)

Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra ģenerāldirektorāta Eiropas pētniecības telpas atbalsta nodaļa (SERA)

Jorkas Universitātes Atkinsona fakultātes Humanitāro un profesionālo studiju programmas Sociālo zinātņu augstskolas Kanādas pētniecības katedra, Ontario, Kanāda

Čikāgas Ilinoisas Universitāte (UIC), Čikāga, Amerikas Savienotās Valstis

Kalifornijas Universitātes Rady vadības augstskola, Sandjego, Amerikas Savienotās Valstis

Pētniecības, studiju, vērtēšanas un statistikas direktorāts (Direction de l’Animation de la Recherche, des Études et des Statistiques – DARES) Nodarbinātības, darba attiecību un solidaritātes ministrijā, Parīze, Francija

Ņujorkas štata Universitātes Pētniecības fonds (RFSUNY), Olbani, ASV

Somijas Pensijas lietu centrs (Eläketurvakeskus – ETK), Somija

Pētniecības, studiju, vērtēšanas un statistikas direktorāts (Direction de la recherche, des études, de l’évaluation et des statistiques – DREES) Nodarbinātības, darba attiecību un solidaritātes ministrijā, Veselības, jaunatnes un sporta ministrijā un Budžeta, publisko finanšu un civildienesta ministrijā, Parīze, Francija

Djūka Universitāte (DUKE), Ziemeļkarolīna, ASV

Somijas Sociālās apdrošināšanas iestāde (Kansaneläkelaitos – KELA), Somija

Jeruzalemes Ēbreju universitāte (HUJI), Izraēla

Sociālās drošības federālais valsts dienests, Beļģija

Sabanci Universitāte, Tuzla/Stambula, Turcija

Makgila Universitāte, Monreāla, Kanāda

Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta Ekonomiskā dienesta un strukturālo reformu direktorāts

Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta nodaļa “Sociālā aizsardzība un sociālās iekļaušanas stratēģija”

Fiskālo pētījumu institūts (Instituto de Estudios Fiscales – IEF), Madride, Spānija”


19.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 214/22


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2011. gada 18. augusts),

ar ko groza Lēmuma 2004/211/EK I pielikumu attiecībā uz ierakstiem par Bahreinu un Libānu to trešo valstu un ar tām saistīto teritoriju daļu sarakstā, no kurām atļauj Savienībā ievest dzīvus zirgu dzimtas dzīvniekus, to spermu, olšūnas un embrijus

(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 5863)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2011/512/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvu 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (1), un jo īpaši tās 17. panta 3. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/156/EK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (2) un jo īpaši tās 12. panta 1. un 4. punktu un 19. panta ievadteikumu, un 19. panta a) un b) punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 92/65/EEK ir paredzēti nosacījumi attiecībā uz dzīvnieku un to spermas, olšūnu un embriju importu. Minētajiem nosacījumiem jābūt vismaz līdzvērtīgiem tiem, kas piemērojami attiecībā uz tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(2)

Direktīvā 2009/156/EK ir noteiktas dzīvnieku veselības prasības dzīvu zirgu dzimtas dzīvnieku importam Savienībā. Tajā noteikts, ka zirgu dzimtas dzīvnieku imports Savienībā ir atļauts vienīgi no trešām valstīm, kurās pēdējo sešu mēnešu laikā nav konstatēti zirgu ļaunie ienāši.

(3)

Ar Komisijas 2004. gada 6. janvāra Lēmumu 2004/211/EK, kurā izstrādāts to trešo valstu un ar tām saistīto teritoriju daļu saraksts, no kurām dalībvalstis atļauj ievest dzīvus zirgu dzimtas dzīvniekus un to spermu, olšūnas un embrijus, un ar kuru groza Lēmumus 93/195/EEK un 94/63/EK (3), ir izveidots saraksts, kur iekļautas trešās valstis vai to daļas, uz kurām attiecas reģionalizācija un no kurām dalībvalstis atļauj ievest zirgu dzimtas dzīvniekus un to spermu, olšūnas un embrijus, un norādīti citi nosacījumi, kas piemērojami šādam importam. Šis saraksts ir ietverts minētā lēmuma I pielikumā, un tajā ir iekļauti reģistrēti zirgi un to sperma no Libānas.

(4)

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Tuvo Austrumu Reģionālā komisija informēja Komisiju, ka OIE references laboratorija ir apstiprinājusi saslimšanas gadījumus ar ļaunajiem ienāšiem (Burkholderia mallei) zirgu dzimtas dzīvniekiem Libānā.

(5)

Tāpēc reģistrētu zirgu un to spermas ievešanu Savienībā no Libānas vairs nedrīkst atļaut. Attiecīgi ir jāgroza ieraksts par Libānu, kas iekļauts Lēmuma 2004/211/EK I pielikuma sarakstā.

(6)

Komisija 2010. gada aprīlī saņēma ziņojumu par apstiprinātiem saslimšanas gadījumiem ar zirgu ļaunajiem ienāšiem Bahreinas ziemeļdaļā. Lai pārtrauktu reģistrētu zirgu un to spermas, olšūnu un embriju ievešanu Savienībā, Komisija pieņēma 2010. gada 14. jūnija Lēmumu 2010/333/ES, ar ko groza Lēmumu 2004/211/EK attiecībā uz ierakstiem par Bahreinu un Brazīliju to trešo valstu un to daļu sarakstā, no kurām atļauj Eiropas Savienībā ievest dzīvus zirgu dzimtas dzīvniekus un zirgu dzimtas dzīvnieku spermu, olšūnas un embrijus (4).

(7)

Veterinārās pārbaudes apmeklējuma laikā Bahreinā 2011. gada jūnijā tika iegūti pietiekami pierādījumi tam, ka Bahreina ir īstenojusi slimības kontroles pasākumus valsts ziemeļos, un pēc Bahreinas teritorijā veiktās novērošanas apstiprinājās, ka Bahreinas dienvidu daļā slimība joprojām nav konstatēta. Turklāt Bahreina ir ieviesusi pārvietošanas kontroli, kas ietver stingru aizliegumu pārvietot zirgu dzimtas dzīvniekus no Bahreinas teritorijas ziemeļu daļas uz Bahreinas galvenās salas dienvidu daļu. Līdz ar to ir iespējams reģionalizēt Bahreinu, lai atļautu Savienībā uz laiku ievest un importēt reģistrētus zirgus no Bahreinas galvenās salas dienvidu daļas.

(8)

Attiecīgi ir jāgroza ieraksts attiecībā uz Bahreinu un jāprecizē, kā Lēmuma 2004/211/EK I pielikumā iekļautajā sarakstā ir nosakāmas Bahreinas galvenās salas dienvidu daļas robežas.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2004/211/EK I pielikumu groza šādi:

1)

ierakstu attiecībā uz Libānu aizstāj ar šādu:

“LB

Libāna

LB-0

Visa valsts

E

—”;

 

2)

ierakstu attiecībā uz Bahreinu aizstāj ar šādu:

“BH

Bahreina

BH-0

Visa valsts

E

 

BH-1

Bahreinas galvenās salas dienvidu daļa

(sīkāku informāciju sk. 4. ailē.)

E

X

X

—”;

 

3)

pievieno 4. aili saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2011. gada 18. augustā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

John DALLI


(1)  OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.

(2)  OV L 192, 23.7.2010., 1. lpp.

(3)  OV L 73, 11.3.2004., 1. lpp.

(4)  OV L 150, 16.6.2010., 53. lpp.


PIELIKUMS

Lēmuma 2004/211/EK I pielikumu papildina ar šādu 4. aili:

“4. aile:

BH

Bahreina

BH-1

Bahreinas galvenās salas dienvidu daļas robežu noteikšana

Ziemeļu robeža

:

no rietumu krasta līdz Zallaq lielceļa galam pie Sofitel Hotel ieejas un uz rietumiem pa Zallaq lielceļu līdz krustojumam ar SHK Khalifa lielceļu,

tālāk pa SHK Khalifa lielceļu ziemeļu virzienā līdz Al Rawdha robežai, ko iezīmē karaļa pils siena,

tālāk gar Al Rawdha apgabala robežu austrumu virzienā līdz apļveida krustojumam pie Al Safra uz SHK Salman lielceļa un tālāk dienvidu virzienā līdz apļveida krustojumam vietā, kur sākas Awali ciemats,

tālāk pa Muaskar lielceļu austrumu virzienā līdz apļveida krustojumam pie Al Esteglal lielceļa/Hawar lielceļa un tālāk dienvidu virzienā pa Hawar lielceļu, līdz tas beidzas Austrumu piekrastē, vietā, kur sākas Askar ciemats.

Rietumu robeža

:

krasta līnija

Austrumu robeža

:

krasta līnija

Dienvidu robeža

:

krasta līnija”