29.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 197/1

(1)

Padomes 2011. gada 18. janvāra Regulā (ES) Nr. 57/2011, ar ko 2011. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi (2), ir noteiktas kvotas 2011. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2011. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

29.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 197/3

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu un minētās regulas 17. panta 2. punktu Čehijas 2004. gada 20. oktobrī iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu Karlovarské oplatky tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Austrija un Vācija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta 1. punktu ir cēlusi iebildumus pret šo reģistrēšanu. Iebildumi tika atzīti par pieņemamiem saskaņā ar minētās regulas 7. panta 3. punkta pirmās daļas a), b), c) un d) apakšpunktu.

(3)

Komisija 2008. gada 21. janvāra vēstulēs ir aicinājusi attiecīgās dalībvalstis censties panākt savstarpēju vienošanos saskaņā ar to iekšējām procedūrām.

(4)

Ņemot vērā to, ka paredzētajā termiņā nedz Austrija un Čehija, nedz arī Čehija un Vācija savstarpēju vienošanos nav panākušas, Komisijai ir jāpieņem lēmums saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 510/2006 15. panta 2. punktā.

(5)

Attiecībā uz 2. panta noteikumu iespējamu neievērošanu saistībā ar ģeogrāfiskā apgabala robežu noteikšanu un ražošanu tajā, karsto avotu ūdens izmantošanu un tā īpašībām, kā arī grafisko zīmējumu uz vafelēm atbildīgās valsts iestādes ir sniegušas apstiprinājumu, ka šie elementi ir pareizi un acīmredzamas kļūdas nav konstatētas. Valsts iestādes arī sniedza pierādījumus, lai apliecinātu, ka nosaukums Karlovarské oplatky lietots Regulas (EK) Nr. 510/2006 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē un ka to ierosinājusi norādītā ražotāju grupa.

(6)

Tika konstatēts, ka apzīmējumi Karlsbader Oblaten un Karlovarské oplatky ir vienas un tās pašas frāzes tulkojumi attiecīgi vācu un čehu valodā. Vācijas paziņojumos par iebildumiem ir liecība par to, ka preču zīmes, kuras ietver apzīmējumu Karlsbader Oblaten, ir reģistrētas pirms pieteikuma reģistrēt nosaukumu Karlovarské oplatky kā aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Tika sniegti daži pierādījumi, kuri liecina, ka pēc tam nosaukums, iespējams, ir ieguvis preču zīmes statusu, pateicoties ilgstošai izmantošanai. Tika sniegti arī pierādījumi, kuri liecina, ka patērētāji Vācijā saista nosaukumu Karlsbader Oblaten ar zināma veida vafelēm. Tomēr paziņojumos par iebildumiem nav sniegti pierādījumi, ka patērētāji nepārprotami saista šīs vafeles ar visām vai kādu no preču zīmēm atšķirībā no aprakstošā apzīmējuma Karlsbader Oblaten, nedz arī, ka patērētāji varētu būt maldināti attiecībā uz tā produkta īsto identitāti, kuru laiž tirgū ar nosaukumu Karlovarské oplatky. Tāpēc Komisija nevar secināt, ka nosaukuma Karlovarské oplatky reģistrācija būtu pretrunā Regulas (EK) Nr. 510/2006 3. panta 4. punkta noteikumiem.

(7)

Ņemot vērā, ka nozīmīgākās daļas nosaukumos Karlsbader Oblaten un Karlovarské oplatky ir identiskas, piemērojot Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ir pamats secināt, ka šie nosaukumi ir daļēji identiski. Turklāt, ņemot vērā, ka šie nosaukumi ir vienas un tās pašas frāzes tulkojumi, kā arī ņemot vērā fonētisko un vizuālo līdzību starp produktiem un to kopējo izcelsmi, piemērojot Regulas (EK) Nr. 510/2006 13. pantā, un jo īpaši minētā panta 1. punkta b) apakšpunktā, paredzētos aizsardzības noteikumus, kompetentā tiesa varētu atzīt, ka Karlovarské oplatky, ja tas būtu reģistrēts, ir aizsargāts pret nosaukuma Karlsbader Oblaten izmantošanu attiecīgajām vafelēm. Tādējādi pierādījumi liecina, ka Karlovarské oplatky reģistrācija apdraudētu turpmāku nosaukuma Karlsbader Oblaten pastāvēšanu Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(8)

Paziņojumi par iebildumiem tika atzīti par pieņemamiem, inter alia, pamatojoties uz to, ka ierosinātā nosaukuma reģistrācija apdraudētu daļēji identiska nosaukuma, proti, Karlsbader Oblaten, esību, ciktāl šis nosaukums tiek izmantots produkta identifikācijai un nav aizsargāts ar tiesību aktiem par preču zīmēm. Pierādījumi arī liecina, ka nosaukumu Karlsbader Oblaten ir devuši ražotāji pilsētā, kuras agrākais nosaukumus bija Karlsbad, un ka šāda nosaukuma vafeļu ražošana ir turpinājusies pietiekami ilgu laiku. Turklāt pierādījumi liecina, ka nosaukuma Karlsbader Oblaten izmantošana attiecās uz autentisku un tradicionālu produktu, kam ir kopīga izcelsme ar Karlovarské oplatky, taču tā nebija tīša nosaukuma Karlovarské oplatky reputācijas izmantošana. Šādu iemeslu dēļ, kā arī taisnīguma un tradicionālās izmantošanas interesēs ir jāparedz maksimālais pārejas periods, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 510/2006 13. panta 3. punktā.

(9)

Attiecībā uz preču zīmēm, kuras ietver apzīmējumu Karlsbader Oblaten un kuras tika aizsargātas, tās reģistrējot, vai iegūtas, tās izmantojot pirms pieteikuma reģistrēt nosaukumu Karlovarské oplatky, Regulas (EK) Nr. 510/2006 14. panta 1. punkta nosacījumi nav izpildīti, un minētās preču zīmes nevar ne anulēt, ne arī ierobežot to turpmāku izmantošanu, pamatojoties uz nosaukuma Karlovarské oplatky kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju, ar nosacījumu, ka ir izpildītas vispārējās prasības saskaņā ar tiesību aktiem attiecībā uz preču zīmēm.

(10)

Attiecībā uz vispārējo stāvokli paziņojumos par iebildumiem ietvertais pierādījums ir norāde uz iespējamu apzīmējuma Karlsbader Oblaten vispārēju izmantošanu Vācijā un Austrijā un nevis uz nosaukuma Karlovarské oplatky izmantošanu. Lai gan iebildumos ir sniegts pierādījums, ka zināmi vairāki nosaukuma kā vispārīgi aprakstoša apzīmējuma pielietošanas gadījumi, iekaitot Vācijas minēto Karlsbader Oblaten, nav sniegti pierādījumi, ka nosaukumu Karlovarské oplatky izmanto, lai apzīmētu tādas kategorijas produktus, kuru izcelsmes vieta nav Karlovy Vary apgabalā. Čehijā nosaukums Karlovarské oplatky bija aizsargāts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde jau 1967. gadā. Iebildumā netiek ņemta vērā situācija Čehijā. Tāpēc, pamatojoties uz rīcībā esošo informāciju, nosaukumu Karlovarské oplatky nevar uzskatīt par vispārēju un nav vērojama neatbilstība Regulas (EK) Nr. 510/2006 3. panta 1. punkta noteikumiem.

(11)

Ņemot vērā iepriekš minēto, nosaukums Karlovarské oplatky ir jāiekļauj Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, piemērojot piecu gadu pārejas periodu, kura laikā apzīmējumu Karlsbader Oblaten var turpināt izmantot apstākļos, kuri varētu būt pretrunā Regulas (EK) Nr. 510/2006 13. panta 1. punktā paredzētajai aizsardzības prasībai, ja netiktu noteikts minētais pārejas periods.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu pastāvīgās komitejas atzinumu,

29.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 197/5

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu un tās 17. panta 2. punktu Čehijas 2004. gada 19. oktobrī iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu Karlovarské trojhránky tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Austrija un Vācija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta 1. punktu ir cēlusi iebildumus pret šo reģistrēšanu. Iebildumi tika atzīti par pieņemamiem saskaņā ar minētās regulas 7. panta 3. punkta pirmās daļas a), b), c) un d) apakšpunktu.

(3)

Komisija 2008. gada 6. maija vēstulēs ir aicinājusi attiecīgās dalībvalstis censties panākt savstarpēju vienošanos saskaņā ar to iekšējām procedūrām.

(4)

Ņemot vērā to, ka paredzētajā termiņā nedz Austrija un Čehija, nedz arī Čehija un Vācija nav panākušas savstarpēju vienošanos, Komisijai ir jāpieņem lēmums saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 510/2006 15. panta 2. punktā.

(5)

Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 510/2006 2. panta noteikumu iespējamu neievērošanu saistībā ar to, ka ģeogrāfiskajā apgabalā ražošana nav notikusi, un saistībā ar atbilstīgās reputācijas kvalitāti atbildīgās valsts iestādes ir sniegušas atzinumu, ka attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā ražošana ir notikusi. Saikne tika pamatota ar produkta īpašo kvalitāti, kuru var iegūt ģeogrāfiskajā apgabalā, proti, tāpēc, ka ražošanā tiek izmantots karsto avotu ūdens, un tas ir pietiekami, lai ievērotu 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietvertās prasības; nebija būtiski, vai arī produktam ir bijusi pietiekama reputācija, lai izpildītu 2. panta 1. punktā ietvertās prasības.

(6)

Vācijas paziņojumos par iebildumiem ir liecība par to, ka preču zīmes, kuras ietver apzīmējumu Karlsbader Oblaten, ir tikušas reģistrētas pirms pieteikuma reģistrēt nosaukumu Karlovarské trojhránky kā aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Tika sniegti arī pierādījumi, kuri liecina, ka patērētāji Vācijā saista nosaukumu Karlsbader Oblaten ar zināma veida vafelēm. Tomēr paziņojumos par iebildumiem nav sniegti pierādījumi, ka patērētāji nepārprotami saista šīs vafeles ar visām vai kādu no preču zīmēm un nevis ar aprakstošo apzīmējumu Karlsbader Oblaten, nedz arī, ka patērētāji varētu būt maldināti attiecībā uz tā produkta īsto identitāti, kuru laiž tirgū ar nosaukumu Karlovarské trojhránky. Tāpēc Komisija nevar secināt, ka nosaukuma Karlovarské trojhránky reģistrācija būtu pretrunā Regulas (EK) Nr. 510/2006 3. panta 4. punkta noteikumiem.

(7)

Tā kā nozīmīgākās daļas nosaukumos Karlsbader Oblaten un Karlovarské trojhránky ir identiskas, piemērojot Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ir pamats secināt, ka šie nosaukumi ir daļēji identiski. Turklāt, ņemot vērā līdzību starp produktiem un to kopējo izcelsmi, piemērojot Regulas (EK) Nr. 510/2006 13. pantā, un jo īpaši minētā panta 1. punkta b) apakšpunktā, paredzētos aizsardzības noteikumus, kompetentā tiesa varētu atzīt, ka Karlovarské trojhránky, ja tas būtu reģistrēts, ir aizsargāts pret nosaukuma Karlsbader Oblaten izmantošanu attiecīgajām vafelēm. Tādējādi pierādījumi liecina, ka nosaukuma Karlovarské trojhránky reģistrācija varētu apdraudēt turpmāku nosaukuma Karlsbader Oblaten pastāvēšanu Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(8)

Paziņojumi par iebildumiem tika atzīti par pieņemamiem, inter alia, pamatojoties uz to, ka ierosinātā nosaukuma reģistrācija apdraudētu daļēji identiska nosaukuma, proti, Karlsbader Oblaten, esību, ciktāl šis nosaukums tiek izmantots produkta identifikācijai un nav aizsargāts ar tiesību aktiem par preču zīmēm. Pierādījumi arī liecina, ka nosaukumu Karlsbader Oblaten ir devuši ražotāji pilsētā, kuras agrākais nosaukumus bija Karlsbad, un ka šāda nosaukuma vafeļu ražošana ir turpinājusies pietiekami ilgu laiku. Turklāt pierādījumi liecina, ka nosaukuma Karlsbader Oblaten izmantošana attiecās uz autentisku un tradicionālu produktu, kas nebija nosaukuma Karlovarské trojhránky reputācijas izmantošana. Šo iemeslu dēļ ir jāparedz maksimālais pārejas periods, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 510/2006 13. panta 3. punktā.

(9)

Attiecībā uz preču zīmēm, kuras ietver apzīmējumu Karlsbader Oblaten un kuras tika aizsargātas, tās reģistrējot, vai iegūtas, tās izmantojot pirms pieteikuma reģistrēt nosaukumu Karlovarské trojhránky, neizpildot 14. panta 1. punkta nosacījumus, minētās preču zīmes nevar ne anulēt, ne arī ierobežot to turpmāku izmantošanu, pamatojoties uz nosaukuma Karlovarské trojhránky kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju, ar noteikumu, ka ir izpildītas preču zīmes reglamentējošo tiesību aktu vispārīgās prasības.

(10)

Attiecībā uz vispārēju apzīmējumu paziņojumos par iebildumiem ietvertais pierādījums ir norāde uz apzīmējuma Karlsbader Oblaten vispārēju izmantošanu, nevis uz Karlovarské trojhránky vispārēju izmantošanu. Lai gan iebildumos ir sniegts pierādījums, ka ir zināmi vairāki nosaukuma kā vispārīgi aprakstoša apzīmējuma pielietošanas gadījumi, iekaitot Vācijas minēto Karlsbader Oblaten, nav sniegti pierādījumi, ka nosaukumu Karlovarské trojhránky izmanto, lai apzīmētu tādu produktu kategoriju, kuru izcelsmes vieta nav Karlovy Vary apgabalā. Iebildumā netiek ņemta vērā situācija Čehijā. Tāpēc, pamatojoties uz rīcībā esošo informāciju, nosaukumu Karlovarské trojhránky nevar uzskatīt par vispārēju un nav vērojama neatbilstība Regulas (EK) Nr. 510/2006 3. panta 1. punkta noteikumiem.

(11)

Ņemot vērā iepriekš minēto, nosaukums Karlovarské trojhránky ir jāiekļauj Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, piemērojot piecu gadu pārejas periodu, kura laikā apzīmējumu Karlsbader Oblaten var turpināt izmantot apstākļos, kuri varētu būt pretrunā Regulas (EK) Nr. 510/2006 13. panta 1. punktā paredzētajai aizsardzības prasībai, bet tikai minētajā pārejas periodā.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu pastāvīgās komitejas atzinumu,

29.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 197/8

29.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 197/10

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 634/2011 (2) tika izsludināts pastāvīgs konkurss 2010./2011. tirdzniecības gadam attiecībā uz cukura ar KN kodu 1701 importu, kuram piemēro pazemināto muitas nodokli.

(2)

Atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 634/2011 6. pantam Komisijai jāpieņem lēmums par to vai noteikt minimālo muitas nodokli attiecīgajam astoņciparu KN kodam, vai arī nenoteikt, ņemot vērā konkrētajā konkursa kārtā saņemtos piedāvājumus.

(3)

Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti otrajā konkursa kārtā, minimālais muitas nodoklis būtu jānosaka tikai dažiem astoņciparu kodiem, kuri attiecas uz cukuru ar KN kodu 1701, bet pārējiem astoņciparu kodiem, kuri attiecas uz cukuru ar minēto KN kodu, minimālais muitas nodoklis nebūtu jānosaka.

(4)

Lai nekavējoties dotu signālu tirgum un nodrošinātu šā pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

29.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 197/12

(1)

Padome 2008. gada 4. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP par Eiropas Savienības tiesiskuma misiju Kosovā, EULEX KOSOVO  (2) un Vienoto rīcību 2008/123/KĀDP (3), ar ko Pieter FEITH kungu iecēla par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Kosovā.

(2)

Padome 2011. gada 5. maijā pieņēma Lēmumu 2011/270/KĀDP (4), ar ko par ESĪP Kosovā līdz 2011. gada 31. jūlijam iecēla Fernando GENTILINI kungu.

(3)

ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina līdz 2011. gada 30. septembrim.

(4)

ESĪP īstenos savas pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kaitēt Līguma 21. pantā izklāstītajiem Savienības ārējās darbības mērķiem,

1)

lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

Ar šo Fernando GENTILINI kungs tiek iecelts par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Kosovā uz laikposmu no 2011. gada 1. maija līdz 2011. gada 31. septembrim. ESĪP pilnvaras var beigties ātrāk, ja Padome pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) priekšlikuma pieņem tādu lēmumu.”;

2)

lēmuma 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētā finanšu atsauces summa laikposmam no 2011. gada 1. maija līdz 2011. gada 30. septembrim ir EUR 690 000.”

29.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 197/13

(1)

Direktīvā 2001/95/EK paredzēts, ka Eiropas standartus izveido Eiropas mēroga standartizācijas struktūras. Šādiem standartiem jānodrošina produktu atbilstība minētajā direktīvā ietvertajai vispārējās drošības prasībai.

(2)

Saskaņā ar Direktīvu 2001/95/EK ražojumu uzskata par drošu, ja tas atbilst brīvprātīgi ieviestiem valsts standartiem, kuros transponēti Eiropas standarti, uz kuriem Komisija ir publicējusi atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(3)

Direktīvas 2001/95/EK 4. pantā izklāstīta procedūra par Eiropas standartu izstrādi. Saskaņā ar minēto procedūru Komisija nosaka konkrētas drošības prasības, kurām jāatbilst Eiropas standartiem, un pēc tam, pamatojoties uz šīm prasībām, pilnvaro Eiropas standartizācijas struktūras izstrādāt minētos standartus.

(4)

Komisijai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī jāpublicē atsauces uz Eiropas standartiem, kuri pieņemti atbilstīgi iepriekšminētajai procedūrai. Saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 4. panta 2. punkta otro daļu atsauces uz Eiropas standartiem, kurus pieņēmušas Eiropas standartizācijas struktūras, pirms šī direktīva stājusies spēkā, drīkst publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, pat ja Komisija nav piešķīrusi pilnvarojumu, bet ja minētie standarti atbilst šajā direktīvā noteiktajai vispārējās drošības prasībai.

(5)

Saskaņā ar Lēmumu 2005/718/EK (2) Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicējusi atsauces uz septiņiem Eiropas standartiem par vingrošanas aprīkojuma drošumu.

(6)

Septiņi Eiropas standarti par vingrošanas aprīkojuma drošumu, kas minēti Lēmumā 2005/718/EK, nav pamatoti ar Komisijas pilnvarojumu, kas pieņemts saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 4. panta 1. punktu.

(7)

Viens no minētajiem standartiem, EN 913:1996, ir aizstāts ar jaunu versiju, EN 913:2008. Standarta jaunā versija tika pieņemta pēc Direktīvas 2001/95/EK stāšanās spēkā, tāpēc atsauci uz šo standartu nevar publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, jo tas ir izstrādāts bez Komisijas pilnvarojuma, ieskaitot konkrētas drošības prasības.

(8)

Lai izvērtētu jauno versiju un jebkuras turpmākās Eiropas standartu versijas attiecībā uz vingrošanas aprīkojumu atbilstību Direktīvas 2001/95/EK vispārējās drošības prasībai, ir atkārtoti jānosaka procedūra, kas izklāstīta minētās direktīvas 4. pantā.

(9)

Tāpēc Komisijai jānosaka konkrētas drošības prasības attiecībā uz vingrošanas aprīkojumu, lai varētu pilnvarot Eiropas standartizācijas struktūras izstrādāt attiecīgus Eiropas standartus vingrošanas aprīkojumam, pamatojoties uz šīm prasībām.

(10)

Tad, kad attiecīgie standarti ir pieejami, un ar nosacījumu, ka Komisija saskaņā ar procedūru, kas noteikta Direktīvas 2001/95/EK 4. panta 2. punktā, nolemj publicēt atsauces uz tiem Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vingrošanas aprīkojums būtu uzskatāms par atbilstošu vispārējās drošības prasībām minētajā direktīvā, ciktāl tas attiecas uz drošības prasībām standartos.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 15. pantu,

29.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 197/17

(1)

Direktīvas 92/79/EEK un 92/80/EEK liek Komisijai ik pēc četriem gadiem iesniegt Padomei ziņojumu par tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa likmēm un struktūru, ņemot vērā iekšējā tirgus pareizu darbību, akcīzes nodokļa likmju faktisko vērtību un Līguma plašākos mērķus.

(2)

Minētais ziņojums it īpaši balstāms uz dalībvalstu sniegto informāciju par visiem iepriekšējā kalendārajā gadā patēriņam nodotajiem tabakas izstrādājumiem.

(3)

Lai nodrošinātu laicīgu un pietiekamu informāciju, kas vajadzīga Direktīvu 92/79/EEK un 92/80/EEK 4. panta 1. punktā minētajam ziņojumam, dalībvalstīm ik gadu būtu jāiesniedz Komisijai statistikas dati. Šo datu pamatā var būt dati, ko dalībvalstis iegūst vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas aprēķināšanai.

(4)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Akcīzes nodokļa komitejas atzinumu,

29.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 197/20

(1)

Komisija 2011. gada 26. maijā pa e-pastu saņēma Dānijas pieprasījumu atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 4. punktam.

(2)

Dānijas Karalistes iesniegtais pieprasījums attiecas uz naftas un gāzes izpēti un naftas ieguvi Dānijā, izņemot Grenlandi un Fēru salas. Atbilstīgi agrākajiem Komisijas lēmumiem par uzņēmumu apvienošanos (2) pieprasījumā aprakstītas divas atsevišķas darbības, proti:

Saskaņā ar minētajiem Komisijas lēmumiem šajā lēmumā ar “ieguvi” saprot arī “izbūvi”, t. i., atbilstīgas infrastruktūras izveidi turpmākajai ieguvei (naftas platformas, cauruļvadi, termināļi utt.). Turklāt saskaņā ar iedibināto Komisijas praksi “jēlnaftas ieguves, pārdošanas un izbūves tirgus” veido “vienotu attiecīgā produkta tirgu” (3). Tādēļ šā lēmuma nolūkos ar “ieguvi” saprot arī “izbūvi”, kā arī attiecīgi naftas vai gāzes (pirmo) pārdošanu.

(3)

Divdesmit deviņi uzņēmumi uz atļaujas pamata vai kā naftas ieguves uzņēmumi piedalās Dānijas naftas un/vai gāzes ieguves koncesijās, trīs no minētajiem naftas ieguves uzņēmumiem atbild par pašreizējo naftas un gāzes ieguvi. Runa ir par Mærsk Olie og Gas A/S (“Mærsk”; apsaimnieko 15 naftas atradnes), DONG E&P A/S (“Dong”; apsaimnieko trīs naftas atradnes) un Hess Denmark ApS (“Hess”; apsaimnieko vienu naftas atradni) (4). Turklāt naftas ieguves uzņēmumi Wintershall Nordzee B.V. un Altinex Oil Denmark A/S (NORECO) atklāja neapgūtās naftas atradnes, kurās naftas ieguve vēl nav sākusies. Lai sadalītu riskus, naftas izpētes un ieguves darbības tiek pārvaldītas, pamatojoties uz kopuzņēmuma līgumiem, kuros viens no kopuzņēmuma dalībniekiem tiek saukts par “naftas ieguves uzņēmumu”, savukārt pārējie kopuzņēmuma dalībnieki saņem savu daļu, kas ir proporcionāla kopējam naftas un gāzes apjomam, ko iegūst konsorcijs. Kopuzņēmuma dalībnieki, kas nav naftas ieguves uzņēmumi, pilnībā kontrolē pārdošanas darījumu galamērķus, datumus un saņēmējus, tādējādi tie vienlaikus ir gan naftas ieguves uzņēmumu partneri, gan to konkurenti.

(4)

Pieprasījumu iesniedza un attiecīgi apstiprināja Konkurrence- og Forbrugerstyrelsen (Dānijas iestāde, kas atbild par konkurences un patērētāju jautājumiem).

(5)

Direktīvas 2004/17/EK 30. pantā noteikts, ka direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no darbībām, uz kurām attiecas minētā direktīva, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos ar neierobežotu piekļuvi. To, vai uz kādu darbību attiecas tieša konkurence, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ņemot vērā attiecīgās nozares īpatnības. Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos ES tiesību aktus, ar kuriem atver konkrēto nozari vai tās daļu.

(6)

Tā kā Dānija ir īstenojusi un piemērojusi Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvu 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (5), piekļuve tirgum jāuzskata par neierobežotu saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 3. punkta pirmo daļu. Tas, vai konkrētā tirgū uz darbību attiecas tieša konkurence, jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem kritērijiem, no kuriem katrs kritērijs pats par sevi ne vienmēr ir izšķirošs.

(7)

Lai novērtētu, vai attiecīgie uzņēmumi pakļauti tiešai konkurencei tirgos, uz kuriem attiecas šis lēmums, jāņem vērā galveno dalībnieku tirgus daļa un šo tirgu koncentrācijas līmenis. Tā kā atšķiras to dažādo darbību apstākļi, uz kurām attiecas šis lēmums, tad katrai darbībai/tirgum jāveic atsevišķs novērtējums.

(8)

Šis lēmums neskar konkurences noteikumu piemērošanu.

(9)

Agrākajos Komisijas lēmumos, kas minēti 2. apsvērumā, tika uzskatīts, ka katra no abām darbībām, uz kurām attiecas minētais pieprasījums (naftas un dabasgāzes izpēte un naftas ieguve), veido atsevišķu produktu tirgu. Tāpēc šīs darbības jāizskata katra atsevišķi.

(10)

Saskaņā ar iedibināto Komisijas praksi (6) naftas un dabasgāzes izpēte veido vienotu produktu tirgu, jo izpētes sākumā nav iespējams noteikt, vai izpētes rezultātā tiks atrasta nafta vai dabasgāze. Turklāt saskaņā ar to pašu ilgstoši piemēroto Komisijas praksi attiecīgais tirgus ģeogrāfiskā ziņā aptver visu pasauli. Tā kā nav nekādu norādījumu, ka šoreiz definīcija būs citāda, šā lēmuma nolūkiem to saglabā.

(11)

To uzņēmumu tirgus daļas, kuri veic izpēti, var aprēķināt, izmantojot trīs mainīgos lielumus: kapitālizdevumus, pierādītās rezerves un gaidāmo ieguves apjomu. Kapitālizdevumu izmantošana, lai noteiktu uzņēmumu tirgus daļu izpētes tirgū, ir atzīta par nepiemērotu, kam viens no iemesliem bija lielās atšķirības starp dažādos ģeogrāfiskajos apgabalos nepieciešamo ieguldījumu apjomiem. Naftas un gāzes izpētei Ziemeļjūrā ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi nekā izpētei, piemēram, Tuvajos Austrumos.

(12)

Uzņēmumu tirgus daļu novērtēšanai šajā nozarē parasti piemēro abus pārējos parametrus – pierādīto rezervju daļu un gaidāmo ieguves apjomu (7).

(13)

Saskaņā ar pieejamo informāciju 2009. gada 31. decembrī naftas un gāzes pierādītās rezerves visā pasaulē bija 385,58 miljardi normālkubikmetru naftas ekvivalenta (turpmāk –“nm3 n. e.”) (8). Naftas un gāzes kopējās pierādītās rezerves Dānijā 2009. gada 31. decembrī bija mazliet vairāk nekā 0,19 miljardi nm3 n. e. (9) jeb mazliet vairāk nekā 0,05 %. Tāpēc atsevišķu tādu līgumslēdzēju uzņēmumu daļa, kuri darbojas Dānijā, nepārprotami ir vēl mazāka. Saskaņā ar pieejamo informāciju pastāv tieša saistība starp pierādītajām naftas un gāzes rezervēm un nākotnē gaidāmo ieguves apjomu. Tādēļ pieejamajā informācijā nekas nenorāda, ka atsevišķu tādu līgumslēdzēju uzņēmumu tirgus daļa Dānijā būtu ievērojami atšķirīga, ja to mērītu kā gaidāmo ieguves apjomu, nevis kā tā daļu no pierādītajām rezervēm. Ņemot vērā saistību starp pierādītajām rezervēm un faktisko ieguvi, šos rādītājus var uzskatīt arī par norādēm uz konkurences stāvokli attiecīgajā tirgū.

(14)

Izpētes tirgus nav ļoti koncentrēts. Tirgu, izņemot valsts uzņēmumus, raksturo trīs starptautisku, vertikāli integrētu privāto uzņēmumu, tā saukto super majors (BP, ExxonMobil un Shell), kā arī noteikta skaita tā saukto majors dalība. Šie faktori ir norāde, ka uz šo darbību attiecas tieša konkurence.

(15)

Saskaņā ar iedibināto Komisijas praksi (10) naftas (jēlnaftas) izpēte un ražošana ir atsevišķs produktu tirgus, kurš ģeogrāfiskā ziņā aptver visu pasauli. Tā kā nav nekādu norādījumu, ka šoreiz definīcija būs citāda, šā lēmuma nolūkiem to saglabā. Saskaņā ar pieejamo informāciju (11) 2009. gadā naftas kopējais dienas ieguves apjoms pasaulē bija 79,948 miljoni barelu. Kopējais ieguves apjoms Dānijā tajā pašā gadā bija 0,265 miljoni barelu dienā, kas atbilst 0,33 % tirgus daļai. Ja aplūko atsevišķo līgumslēdzēju uzņēmumu darbību Dānijā 2009. gadā, situācija ir šāda. Ar kopējo ieguves apjomu pasaulē 381 tūkstotis (12) barelu dienā Mærsk ieguves daļa ir 0,5 % no pasaules naftas ieguves; Dong ieguves apjoms pasaulē 23 tūkstoši barelu dienā tam dod tirgus daļu 0,029 % no pasaules naftas ieguves; visbeidzot, Hess kopējais ieguves apjoms 11 575 bareli dienā tam dod tirgus daļu 0,014 % no pasaules naftas ieguves.

(16)

Šīs analīzes nolūkā ir svarīgi ņemt vērā koncentrācijas līmeni attiecīgajā tirgū kopumā. Tādēļ Komisija atzīmē, ka jēlnaftas ieguves tirgu raksturo lielu valsts uzņēmumu un trīs starptautisku, vertikāli integrētu privāto uzņēmumu (tā saukto super majors BP, ExxonMobil un Shell dalība, kuru daļa naftas ieguvē 2009. gadā bija attiecīgi 3,2 %, 3,0 % un 2 %), kā arī noteikta skaita tā saukto majors  (13) dalība. Šie faktori norāda, ka tirgū darbojas vairāki uzņēmumi, starp kuriem, var pieņemt, pastāv faktiska konkurence.

(17)

Ņemot vērā 5.–16. apsvērumā izvērtētos faktorus, jāuzskata, ka Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktā paredzētais nosacījums par tiešu konkurenci Dānijā, izņemot Grenlandi un Fēru salas, ir izpildīts attiecībā uz šādiem pakalpojumiem:

(18)

Tā kā nosacījumu par neierobežotu piekļuvi tirgum uzskata par izpildītu, Direktīva 2004/17/EK nav jāpiemēro ne tajos gadījumos, kad līgumslēdzēji piešķir līgumus, kas paredzēti, lai dotu tiesības Dānijā, izņemot Grenlandi un Fēru salas, sniegt 17. apsvēruma a) un b) punktā uzskaitītos pakalpojumus, ne arī tad, kad tiek organizēti projektu konkursi tādas darbības veikšanai minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

(19)

Parasti atradnēs dažādās proporcijās iegūst gan naftu, gan gāzi. Šis atbrīvojuma pieprasījums neattiecas uz gāzes ražošanu, un uz šo nozari joprojām attiecas Direktīvas 2004/17/EK noteikumi. Tādos gadījumos, kad atradnē iegūst gan naftu, gan gāzi, jāatgādina, ka uz iepirkuma līgumiem, kas aptver vairākas darbības, attiecas Direktīvas 2004/17/EK 9. pants. Tas nozīmē, ja līgumslēdzējs ir iesaistīts “jauktā” iepirkumā, ko izmanto, lai atbalstītu abas darbības (gan tās darbības, kuras ir atbrīvotas no Direktīvas 2004/17/EK piemērošanas, gan tās, kuras nav atbrīvotas), ir jāņem vērā tās darbības, kuru veikšanai līgums galvenokārt paredzēts. Šāda jaukta iepirkuma gadījumā, ja mērķis galvenokārt ir atbalstīt gāzes ražošanu, uz to attiecas Direktīvas 2004/17/EK noteikumi. Ja objektīvi nav iespējams noteikt, kuru darbību veikšanai līgums galvenokārt paredzēts, līgumu slēdz ar saskaņā ar noteikumiem, kas minēti Direktīvas 2004/17/EK 9. panta 2. un 3. punktā.

(20)

Šā lēmuma pamatā ir juridiskā un faktiskā situācija no 2011. gada maija līdz 2011. gada jūlijam, kas atspoguļota Dānijas iestāžu iesniegtajā informācijā. Lēmumu var pārskatīt, ja būtiskas izmaiņas juridiskajā vai faktiskajā situācijā norādīs, ka nosacījumi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērošanai vairs netiek ievēroti.

(21)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Publiskā iepirkuma padomdevēju komitejas atzinumu,

a)

naftas un dabasgāzes izpēte; un

b)

naftas ieguve.

29.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 197/23

(1)

Zviedrijas iestādes 2010. gada 20. septembrī ir cēlušas oficiālu iebildumu pret EN 15947 standarta 3., 4. un 5. daļu, īpaši attiecībā uz prasībām baterijām un kombinācijām.

(2)

Saskaņā ar EN 15947 standartu baterijas un kombinācijas atbilst Direktīvas 2007/23/EK drošības pamatprasībām, ja tās ir iespraustas mīkstā zemē vai piestiprinātas pie mieta, lai darbības laikā noturētu vertikālu stāvokli.

(3)

Zviedrijas iestādes ir paudušas viedokli, ka EN 15947 standarts neatbilst Direktīvas 2007/23/EK I pielikuma 3. punktā izklāstītajām drošības pamatprasībām. Baterijas un kombinācijas parasti izmanto uz cieta pamata, piemēram, uz sasalušas zemes un ielas seguma, asfalta vai betona. Standartā EN 15947 nav paredzēts tests šīm baterijām un kombinācijām uz cietas virsmas. Tādējādi ir risks, ka šīs baterijas un kombinācijas nenoturēsies vertikālā stāvokli darbības laikā uz cieta pamata. Standarts EN 15947 neatbilst Direktīvas 2007/23/EK I pielikuma 3. punkta h) apakšpunktā paredzētajai drošības pamatprasībai attiecībā uz lietošanas instrukciju. Uguņošanas ierīču īpašību dēļ tās bieži izmanto vēlu vakarā vai naktī, kad sliktas redzamības dēļ instrukcijas ir grūti salasāmas.

(4)

Zviedrijas paustās bažas apsprieda Eiropas Standartizācijas komitejā (CEN); vairākas dalībvalstis uzstāja uz to, ka, ņemot vērā klimatiskos apstākļus un valstu noteikumus attiecībā uz uguņošanas ierīču izmantošanu, baterijas un kombinācijas, kuras jāiesprauž zemē vai jāpiestiprina pie mieta, būtu jāietver EN 15947 standartā. Tādējādi baterijas un kombinācijas, kuras jāiesprauž zemē vai jāpiestiprina pie mieta, tika ietvertas šajā standartā, jo, ievērojot pievienoto lietošanas instrukciju, tās atbilst Direktīvā 2007/23/EK izklāstītajām drošības pamatprasībām.

(5)

Komisija uzskata, ka dalībvalstīs, kurās uguņošanas ierīces galvenokārt tiek izmantotas publiskās vietās, konkrētas baterijas un kombinācijas, neraugoties uz marķējumu, saskaņā ar kuru tās jāpiestiprina pie mieta vai jāiesprauž mīkstā zemē, bieži vien praksē tiek novietotas uz cieta pamata vai cietām virsmām. Citās dalībvalstīs, kurās uguņošanas ierīces galvenokārt izmanto uz privātzemes, prasība iespraust baterijas vai kombinācijas mīkstā zemē vai piestiprināt tās pie mieta faktiski uzlabo drošību. Tādējādi, lai aizsargātu lietotājus un klātesošos no ievainojumiem, ir jāpārskata EN 15947 standarta attiecīgās daļas, ieviešot dažādus bateriju un kombināciju tipus un ievērojot atšķirības starp tiem. Ir jānošķir baterijas un kombinācijas, kuras ir paredzētas un piemērotas novietošanai uz cietas, plakanas virsmas un kuras ir attiecīgi jātestē, un baterijas un kombinācijas, kuras jāiesprauž mīkstā zemē vai jāpiestiprina pie mieta un kuras attiecīgi jātestē. Baterijas un kombinācijas, kas nav paredzētas un piemērotas novietošanai uz cietas, plakanas virsmas vai nav jāiesprauž mīkstā zemē vai jāpiestiprina pie mieta, jāietver trešajā papildu tipā.

(6)

Tā kā ir jāpārstrādā EN 15947 standarta 3., 4. un 5. daļa attiecībā uz baterijām un kombinācijām, atsauce Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir jāpublicē ar papildu piezīmi.

(7)

Francijas iestādes 2010. gada 27. septembrī ir cēlušas oficiālu iebildumu pret EN 15947 standarta 3., 4. un 5. daļu attiecībā uz to, ka nav paredzēts trieciena tests un ka nav nošķirti atšķirīgi drošības attālumi lietotājiem un klātesošajiem.

(8)

Pēc apspriešanās Eiropas Standartizācijas komitejā tika nolemts neietvert Francijas ierosināto trieciena testu standartā. Mehāniska kondicionēšana saskaņā ar aprakstiem EN 15947 standartā jau ir daļa no iepriekšējās EN 14035 standartu sērijas, un pagātnē tā ir izmantota ar pozitīviem rezultātiem. Šī testa metode aptver Direktīvā 2007/23/EK izklāstītās prasības attiecība uz jutīgumu pret normālu, paredzamu pārvietošanu un pārvadāšanu.

(9)

Komisija uzskata, ka mehāniskās kondicionēšanas tests, kas jau ir ietverts EN 15947 standartā, pietiekami aptver Direktīvā 2007/23/EK izklāstītās prastības attiecībā uz jutīgumu pret normālu, paredzamu pārvietošanu un pārvadāšanu.

(10)

Francija pauda bažas arī par to, ka drošības attālumi, kas paredzēti EN 15947 standarta 3. daļā, neaizsargā klātesošos visos gadījumos, bet tikai šāvēju. Piemēram, ja izstrādājumus šauj augstceltņu tuvumā, ir risks, ka šo celtņu fasādēm tiks nodarīti bojājumi vai tiks ievainotas personas, kas atrodas uz balkonos vai terasēs. Tādējādi Francija ierosināja noteikt drošības attālumus katram pirotehniskajam izstrādājumam pēc šāviena maksimālā vertikālā augstuma.

(11)

CEN apspriedēs attiecībā uz drošības attālumiem noskaidrojās, ka ir vajadzīgs vienāds drošības attālums katram izstrādājumam konkrētajā kategorijā. Atkāpe no šā principa ir saistīta ar būtiskiem riskiem, jo lietotājam bez speciālajām zināšanām pirms lietošanas būtu jāpielāgo drošības attālums.

(12)

Komisija uzskata, ka pārāk liels atšķirīgo drošības attālumu skaits vienā pirotehnisko izstrādājumu kategorijā, īpaši atšķirīgie attālumi lietotājiem bez speciālajām zināšanām un klātesošajiem, maldinās lietotājus. Tāpēc šajā saistībā nav jāpārskata EN 15947 standarta 3., 4. un 5. daļa, jo tas jau atbilst Direktīvā 2007/23/EK paredzētajām drošības pamatprasībām,

Baterijām un kombinācijām, kuras jānovieto uz plakana pamata:

“Novietojiet bateriju uz plakana pamata” vai “Novietojiet kombināciju uz plakana pamata”.

Baterijām un kombinācijām, kuras jāiesprauž mīkstā zemē vai materiālā:

“Iespraudiet bateriju vertikāli mīkstā zemē vai citā nedegošā materiālā, piemēram, smiltīs” vai “Iespraudiet kombināciju vertikāli mīkstā zemē vai citā nedegošā materiālā, piemēram, smiltīs”.

Baterijām un kombinācijām, kuras jāpiestiprina pie mieta:

“Piestipriniet bateriju stingri un vertikāli pie stabila mieta”, “Nodrošiniet, lai baterijas augšējā mala būtu izvirzīta augstāk par mietu”, “Piestipriniet kombināciju stingri un vertikāli pie stabila mieta”, “Nodrošiniet, lai kombinācijas augšējā mala būtu izvirzīta augstāk par mietu”. Metodi un līdzekļus baterijas vai kombinācijas piestiprināšanai pie mieta apraksta pietiekami detalizēti un izmantojot terminoloģiju, ko no pievienotās instrukcijas var viegli saprast neprofesionāli lietotāji.

Citām baterijām un kombinācijām: [norādiet citus piesardzības līdzekļus saistībā ar drošību, ja nav paredzēts un piemērots novietošanai uz plakana pamata vai iespraušanai mīkstā zemē vai materiālā, vai piestiprināšanai pie mieta].”