26.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/1

(1)

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Austrāliju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu, sertifikātiem un marķējumiem (1) (“Savstarpējās atzīšanas nolīgums”) stājās spēkā 1999. gada 1. janvārī (2).

(2)

Padome 2002. gada 8. jūlijā pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Austrāliju par grozījumiem Savstarpējas atzīšanas nolīgumā. Briselē 2009. gada 23. jūnijā parafējot Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Austrāliju, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Austrāliju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu, sertifikātiem un marķējumiem (“nolīgums”), sarunas tika sekmīgi pabeigtas.

(3)

Tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.

(4)

Nolīgums būtu jāparaksta,

26.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/2

(1)

Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (1) (“EEZ līgums”) 31. protokolā ietverti īpaši nosacījumi un noteikumi par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības.

(2)

Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma Līgumslēdzēju pušu sadarbību, iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1041/2009/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido programmu sadarbībai audiovizuālajā jomā ar profesionāļiem no trešām valstīm (Media Mundus) (2).

(3)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza EEZ līguma 31. protokols.

(4)

Savienības nostājas EEZ Apvienotajā komitejā pamatā būtu jābūt pievienotajam lēmuma projektam,

26.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/4

(1)

Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (1) (“EEZ līgums”) XIII pielikumā ir paredzēti īpaši nosacījumi un noteikumi transporta jomā.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (2) būtu jāiekļauj EEZ līgumā.

(3)

Ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 atcēla Padomes Regulu (EEK) Nr. 2407/92 (1992. gada 23. jūlijs) par gaisa pārvadātāju licencēšanu (3), (EEK) Nr. 2408/92 (1992. gada 23. jūlijs) par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem (4) un (EEK) Nr. 2409/92 (1992. gada 23. jūlijs) par gaisa pārvadājumu maksām un tarifiem (5), kuras šobrīd ir iekļautas EEZ līgumā.

(4)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza EEZ līguma XIII pielikums.

(5)

Savienības nostājas EEZ Apvienotajā komitejā pamatā būtu jābūt pievienotajam lēmuma projektam,

26.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/6

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 91/2009 (2) (“sākotnējā regula”) dažu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “Ķīna”) izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam, kuru veic uzņēmumi, kas nav minēti minētās regulas 1. panta 2. punktā un I pielikumā, noteica galīgo antidempinga maksājumu 85 % apmērā. Šie pasākumi turpmāk tekstā būs minēti kā “spēkā esošie pasākumi”, un izmeklēšana, kuras rezultātā ar sākotnējo regulu noteica pasākumus, turpmāk tekstā būs minēta kā “sākotnējā izmeklēšana”.

(2)

Pēc sākotnējās izmeklēšanas Komisijas rīcībā esošie pierādījumi liecināja, ka, izmantojot sūtījumus no Malaizijas, tika apieti antidempinga pasākumi, kas noteikti dažu ĶTR izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu (“attiecīgais ražojums”) importam.

(3)

Komisijas rīcībā esošie pirmšķietamie pierādījumi liecināja, ka pēc spēkā esošo pasākumu noteikšanas ievērojami mainījās tirdzniecības modelis, kurā bija iekļauts eksports no ĶTR un Malaizijas uz Savienību, ko acīmredzot izraisīja spēkā esošo pasākumu noteikšana. Šādai izmaiņai nebija cita pamatota iemesla vai izskaidrojuma kā vien spēkā esošo pasākumu noteikšana.

(4)

Turklāt pierādījumi liecināja par to, ka spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme tika mazināta gan daudzuma, gan cenas izteiksmē. Pierādījumi liecināja, ka šo palielināto importa daudzumu no Malaizijas pārdeva par cenām, kas bija zemākas nekā sākotnējā izmeklēšanā noteiktā cena, kas nerada kaitējumu.

(5)

Visbeidzot, bija pierādījumi tam, ka no Malaizijas nosūtītu dažu dzelzs vai tērauda savienotājelementu imports salīdzinājumā ar sākotnējā izmeklēšanā noteiktajām attiecīgā ražojuma normālajām vērtībām tika pārdots par dempinga cenām.

(6)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēja komiteju noteikusi, ka ir pietiekami pirmsšķietami pierādījumi, lai sāktu izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, Komisija ar Regulu (ES) Nr. 966/2010 (3) (“izmeklēšanas sākšanas regula”) sāka ex-officio izmeklēšanu. Komisija atbilstoši pamatregulas 13. panta 3. punktam un 14. panta 5. punktam ar izmeklēšanas sākšanas regulu muitas dienestiem uzdeva reģistrēt no Malaizijas nosūtīto dažu dzelzs vai tērauda savienotājelementu importu.

(7)

Par izmeklēšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja ĶTR un Malaizijas iestādēm, minēto valstu ražotājiem eksportētājiem un tirgotājiem, zināmajiem iesaistītajiem Savienības importētājiem un Savienības ražošanas nozarei. Anketas nosūtīja ražotājiem eksportētājiem ĶTR un Malaizijā, kuri Komisijai bija zināmi vai kuri bija paziņojuši par sevi izmeklēšanas sākšanas regulas 19. apsvērumā noteiktajā termiņā. Anketas nosūtīja arī importētājiem Savienībā. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja izmeklēšanas sākšanas regulā noteiktajā termiņā rakstiski izteikt savu viedokli un pieprasīt, lai tās uzklausa.

(8)

Par sevi paziņoja 19 ražotāji eksportētāji Malaizijā, trīs ražotāju eksportētāju grupas Ķīnā un trīs nesaistīti importētāji Savienībā. Vairāki citi uzņēmumi sazinājās ar Komisiju, bet apgalvoja, ka tie nenodarbojas ar tā ražojuma ražošanu vai eksportu, uz kuru attiecas izmeklēšana.

(9)

Uz aptaujas jautājumiem atbildēja turpmāk minētie uzņēmumi, un to telpās, izņemot Menara Kerjaya Fasteners Sdn . Bhd, TR Formac Sdn. Bhd un Excel Fastener Manufacturing Sdn. Bhd, pēc tam veica pārbaudes apmeklējumus.

Ražotāji eksportētāji Malaizijā:

(10)

Izmeklēšanas periods ir no 2008. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 30. septembrim (“IP”). Informācija par IP tika vākta, lai cita starpā izmeklētu pārmaiņas tirdzniecības modelī. Par periodu no 2009. gada 1. oktobra līdz 2010. gada 30. septembrim tika vākta detalizētāka informācija, lai noteiktu spēkā esošo pasākumu koriģējošās ietekmes iespējamo mazināšanu un dempinga pastāvēšanu.

(11)

Lai saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu novērtētu, vai pasākumi ir apieti, secīgi analizēja, vai ir vērojamas pārmaiņas tirdzniecības starp trešām valstīm un Savienību modelī; vai šīs pārmaiņas izraisījusi prakse, process vai darbs un tām nav cita pamatota iemesla vai ekonomiska izskaidrojuma kā vien maksājuma uzlikšana; vai ir pierādījumi par kaitējumu vai to, ka maksājuma koriģējošā ietekme ir mazināta attiecībā uz līdzīgā ražojuma cenu un/vai daudzumu; un vai vajadzības gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. pantu ir pierādījumi par dempingu attiecībā uz līdzīgajam ražojumam agrāk noteiktajām normālajām vērtībām.

(12)

Attiecīgais ražojums ir ražojums, kas definēts sākotnējā izmeklēšanā: daži ĶTR izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementi (izņemot nerūsējošā tērauda savienotājelementus), t.i., kokskrūves (izņemot kvadrātgalvas kokskrūves), pašvītņgriezes skrūves, citas skrūves un bultskrūves ar galvām (ar uzgriezni vai paplāksni vai bez tiem, izņemot no viengabala stieņiem, apaļstieņiem, profiliem vai stieplēm virpotas skrūves, kuru kājiņas biezums nepārsniedz 6 mm, un izņemot skrūves un bultskrūves, ko paredzēts izmantot sliežu ceļu būves materiālu nostiprināšanai) un paplāksnes, ko šobrīd klasificē ar KN kodiem 7318 12 90, 7318 14 91, 7318 14 99, 7318 15 59, 7318 15 69, 7318 15 81, 7318 15 89, ex 7318 15 90, ex 7318 21 00 un ex 7318 22 00.

(13)

Izmeklēšana attiecas uz 12. apsvērumā definēto ražojumu, bet kas tiek sūtīts no Malaizijas, deklarējot vai nedeklarējot to kā Malaizijas izcelsmes ražojumu.

(14)

Izmeklēšanā atklājās, ka iepriekš definētajiem dzelzs vai tērauda savienotājelementiem, kurus Savienībā ieveda no ĶTR un kurus nosūtīja uz Savienību no Malaizijas, piemita tās pašas fiziskās īpašības, tehniskie parametri un lietošanas veids, un tādējādi tie pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem.

(15)

Kā norādīts 9. apsvērumā, 19 ražotāji eksportētāji Malaizijā un trīs ražotāji eksportētāji Ķīnā sadarbojās, iesniedzot aizpildītas anketas.

(16)

Pēc aizpildītas anketas iesniegšanas viens Malaizijas uzņēmums paziņoja Komisijai, ka ir pārtraucis savu darbību, un tāpēc pārtrauca sadarbību.

(17)

Dažu citu Malaizijas uzņēmumu gadījumā atzina, ka, pamatojoties uz 32. līdz 60. apsvērumā izskaidrotajiem iemesliem, ir attaisnota pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošana.

(18)

Saskaņā ar Comext sniegtajām ziņām Malaizijas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, ražojuma eksports, uz kuru attiecas izmeklēšana, IP veidoja 55 % no kopējā Malaizijas eksporta uz Savienību. Kopējā eksporta apjoma rādītāja pamatā ir Comext dati.

(19)

Ražotāji eksportētāji ĶTR sadarbojās maz; tikai trīs ražotāji eksportētāji iesniedza aizpildītu anketu. Turklāt neviens no šiem uzņēmumiem neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību vai Malaiziju. Tādēļ, pamatojoties uz sadarbojošos personu sniegtajām ziņām, nebija iespējams skaidri noteikt attiecīgā ražojuma eksporta apjomu no ĶTR.

(20)

Šā iemesla dēļ saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumus par dažu dzelzs vai tērauda savienotājelementu importu uz Savienību un attiecīgā ražojuma eksportu no ĶTR uz Malaiziju nācās daļēji izdarīt, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Lai noteiktu kopējo importa apjomu no ĶTR uz Savienību, izmantoja Comext datus. Lai noteiktu kopējo eksporta apjomu no ĶTR uz Malaiziju, izmantoja Ķīnas un Malaizijas valsts statistikas datus. Datus salīdzināja ar detalizētajiem datiem par importu un eksportu, kurus iesniedza Malaizijas muitas dienesti.

(21)

Malaizijas un Ķīnas statistikā norādītais importa apjoms aptvēra lielāku ražojumu grupu nekā attiecīgais ražojums vai ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana. Tomēr, ņemot vērā Comext datus un pārbaudītus datus par Ķīnas un Malaizijas savienotājelementu ražotājiem, varēja noteikt, ka ievērojamu daļu no šā importa apjoma veidoja attiecīgais ražojums. Tādējādi šos datus varēja izmantot, lai noteiktu pārmaiņas tirdzniecības modelī, un tos varēja salīdzināt ar citiem datiem, piemēram, datiem, ko iesniedza ražotāji eksportētāji un importētāji, kuri sadarbojās.

(22)

Pēc sākotnējo pasākumu ieviešanas 2009. gada janvārī ievērojami samazinājās attiecīgā ražojuma imports no Ķīnas uz Savienību.

(23)

No otras puses, 2009. un 2010. gadā ievērojami palielinājās kopējais ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, importa apjoms no Malaizijas uz Savienību. Gan Comext dati, gan eksporta dati, ko iesniedza uzņēmumi, kuri sadarbojās, liecina, ka eksports no Malaizijas uz Savienību minētajos gados ir palielinājies, kaut gan iepriekšējos gados tas ir bijis nemainīgs.

(24)

Tabulā nr. 1 redzams dažu dzelzs vai tērauda savienotājelementu importa apjoms no ĶTR un Malaizijas uz Savienību pēc pasākumu ieviešanas 2009. gadā.

1.   tabula

Dažu dzelzs vai tērauda savienotājelementu importa uz Savienību pārmaiņas pēc pasākumu ieviešanas

(25)

Tabulā iekļautie dati skaidri norāda, ka kopš 2009. gada Malaizijas eksportētājiem bija liels noiets un tie zināmā mērā Savienības tirgū apjoma ziņā aizstāja Ķīnas eksportētājus. Pēc pasākumu ieviešanas imports no Ķīnas Savienībā ir ievērojami samazinājies (par 94 %).

(26)

Tajā pašā periodā ievērojami pieaudzis savienotājelementu eksports no ĶTR uz Malaiziju: salīdzinoši mazais apjoms 2008. gadā (8 829 tonnas) IP ir pieaudzis līdz 89 471 tonnai.

2.   tabula

Savienotājelementu imports no Ķīnas uz Malaiziju no 2008. gada

(27)

Lai noteiktu dažu dzelzs vai tērauda savienotājelementu tirdzniecības plūsmas no Ķīnas uz Malaiziju attīstību, ņēma vērā gan Malaizijas, gan Ķīnas statistikas datus. Abu valstu dati ir pieejami tikai par lielāku ražojumu grupu, nevis tikai par attiecīgo ražojumu. Tomēr, ņemot vērā Comext datus un pārbaudītos datus par Ķīnas un Malaizijas savienotājelementu ražotājiem, tika noteikts, ka ievērojamu daļu veidoja attiecīgais ražojums, tāpēc šos datus varēja ņemt vērā.

(28)

Pirms pasākumu ieviešanas 2009. gadā to Malaizijas ražotāju kopējā ražošanas apjoma pārmaiņas, kuri sadarbojās, bija samērā stabilas. Tomēr Malaizijas ražotāji kopš tā brīža ir ievērojami palielinājuši ražošanas apjomu.

3.   tabula

To Malaizijas uzņēmumu, kuri sadarbojās, ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, ražošanas apjoms

(29)

Kopējais Ķīnas eksporta apjoma samazinājums uz Savienību no 2009. gada un vienlaicīgais eksporta apjoma pieaugums no Malaizijas un no ĶTR uz Malaiziju pēc sākotnējo pasākumu ieviešanas liecināja par tirdzniecības modeļa pārmaiņām starp iepriekšminētajām valstīm, no vienas puses, un Savienību, no otras puses.

(30)

Pamatregulas 13. panta 1. punktā noteikts, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī izraisa prakse, process vai darbs un tām nav cita pamatota iemesla vai ekonomiska izskaidrojuma kā vien maksājuma uzlikšana. Prakse, process vai darbs cita starpā var būt tā ražojuma saņemšana caur trešām valstīm un detaļu apvienošana montāžas darbībā Savienībā vai trešā valstī, uz kuru attiecas pasākumi. Šim nolūkam saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punktu tika noskaidrots, vai notiek montāžas darbības.

(31)

Izmeklēšanā konstatēja, ka daži importētāji Savienībā iegādājās Ķīnas izcelsmes savienotājelementus no Malaizijas eksportētājiem, kuri nesadarbojās šajā izmeklēšanā. Šo informāciju salīdzināja ar Malaizijas tirdzniecības datubāzēm, un tika secināts, ka vismaz daļa no savienotājelementiem, kurus eksportēja šie uzņēmumi, kas nesadarbojās, tiešām bija ražoti ĶTR.

(32)

Turklāt, kā sīkāk norādīts 52. līdz 58. apsvērumā, tika noskaidrots, ka vairāki Malaizijas ražotāji, kas sadarbojās, sniedza maldinošu informāciju, jo īpaši par attiecībām ar Ķīnas ražotājiem, gatavo ražojumu importu no Ķīnas un uz Savienību eksportētā tā ražojuma izcelsmi, uz kuru attiecas izmeklēšana. Tika noskaidrots, ka daži no tiem Savienībā eksportēja Ķīnas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementus. To apstiprina arī konstatējumi par pārmaiņām tirdzniecības modelī, kas aprakstītas 29. apsvērumā.

(33)

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) 2009. gadā sāka izmeklēšanu par tā paša ražojuma sūtījumiem caur Malaiziju. Turklāt izmeklēšanā atklājās, ka Malaizijas iestādes vienlaikus veica izmeklēšanas par iespējamo apiešanu un secināja, ka vairāki uzņēmumi, galvenokārt tirgotāji, darbojās krāpnieciski, jo, reeksportējot ražojumus, norādīja nepareizu to dažu dzelzs vai tērauda savienotājelementu izcelsmi, kas no ĶTR tika importēti Malaizijā.

(34)

Tādējādi tika apstiprināts fakts, ka Ķīnas izcelsmes ražojumus pārsūta caur Malaiziju.

(35)

Viens pārbaudītais uzņēmums savienotājelementus neražoja no izejmateriāla (t.i., velvētas stieples), bet gan komplektēja no sagatavēm (t.i., velvētām stieplēm, kas bija sagrieztas un ar galviņu, bet bez vītnes, nebija termiski apstrādātas vai tām nebija pārklājuma). Tomēr šis uzņēmums izmeklēšanas periodā neeksportēja. Cits uzņēmums savienotājelementus ražoja galvenokārt no velvētas stieples, bet dažus arī no sagatavēm. Attiecībā uz šo uzņēmumu secināja, ka nav notikusi apiešana saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punktu, kā sīkāk paskaidrots 62. un 63. apsvērumā.

(36)

Izmeklēšanā nekonstatēja citus pamatotus iemeslus vai ekonomisku izskaidrojumu, kas pamatotu pārsūtīšanu, kā vien izvairīšanos no spēkā esošajiem pasākumiem, kas noteikti dažu ĶTR izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam. Izņemot maksājumu, nekonstatēja citus elementus, ko varētu uzskatīt par attiecīgā ražojuma pārsūtīšanas no ĶTR caur Malaiziju, jo īpaši transportēšanas un pārkraušanas, izmaksu izlīdzināšanu.

(37)

Lai novērtētu, vai importētie ražojumi daudzuma un cenu ziņā mazina to spēkā esošo pasākumu ietekmi, kas noteikti dažu ĶTR izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam, izmantoja to ražotāju eksportētāju iesniegtos pārbaudītos datus, kuri sadarbojās, un Comext datus, jo tie bija labākie pieejamie dati par to uzņēmumu eksporta daudzumu un cenām, kuri nesadarbojās. Šādi iegūtās cenas tika salīdzinātas ar kaitējuma novēršanas līmeni, kas Savienības ražotājiem ir noteikts sākotnējās regulas 226. apsvērumā.

(38)

Uzskatīja, ka importa pieaugums no Malaizijas daudzuma ziņā ir nozīmīgs. Aprēķinātais patēriņš Savienībā šajā IP līdzīgi norāda uz šā importa nozīmi. Salīdzinot kaitējuma novēršanas līmeni, kas bija noteikts sākotnējā regulā, un vidējo svērto eksporta cenu, konstatēja ievērojamu mērķa cenas samazinājumu. Tāpēc secināja, ka spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme ir mazināta gan daudzuma, gan cenas ziņā.

(39)

Visbeidzot, saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. un 2. punktu tika pārbaudīts, vai ir pierādījumi par dempingu attiecībā uz līdzīgiem ražojumiem iepriekš noteikto normālo vērtību.

(40)

Sākotnējā regulā normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenām Indijā, kas minētajā izmeklēšanā tika atzīta par piemērotu tirgus ekonomikas analoga valsti ĶTR. Uzskatīja par lietderīgu izmantot iepriekš saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu noteikto normālo vērtību.

(41)

Ievērojamu daļu no Malaizijas eksporta veidoja tie eksportētāji, kuri nesadarbojās vai bija snieguši maldinošu informāciju. Tāpēc, lai noteiktu cenas eksportam no Malaizijas, tika nolemts izmantot pieejamos faktus, t. i., dažu dzelzs vai tērauda savienotājelementu eksporta vidējo cenu IP, kas reģistrēta Comext.

(42)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas atšķirību korekcijas, kas attiecās uz cenām un to salīdzināmību. Attiecīgi veica korekcijas, lai ņemtu vērā netiešo nodokļu, transporta un apdrošināšanas izmaksu atšķirības, pamatojoties uz to Malaizijas ražotāju eksportētāju vidējām izmaksām IP, kuri sadarbojās.

(43)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempings tika aprēķināts, salīdzinot sākotnējā regulā noteikto vidējo svērto normālo vērtību ar šīs izmeklēšanas IP noteiktajām vidējām svērtajām eksporta cenām, kuras izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas.

(44)

Salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un vidējās svērtās eksporta cenas, noteica dempingu.

(45)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika secināts, ka saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu, izmantojot sūtījumus no Malaizijas, ir apiets dažu ĶTR izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam uzliktais galīgais antidempinga maksājums.

(46)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punkta pirmo teikumu spēkā esošie pasākumi, kas noteikti ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, būtu jāattiecina uz šā paša ražojuma importu, ko nosūta no Malaizijas, tos deklarējot vai nedeklarējot kā Malaizijas izcelsmes ražojumus.

(47)

Jo īpaši ņemot vērā zemo Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni, Regulas (EK) Nr. 91/2009 1. panta 2. punktā noteiktā pasākuma, t. i., galīgā antidempinga maksājuma, kura Savienības brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļu nomaksas piemērojamā likme ir 85 %, piemērošanas joma būtu jāpaplašina attiecībā uz “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(48)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, kuros noteikts, ka visi paplašinātie pasākumi būtu jāattiecina uz importu, kas nonāk Savienībā, ievērojot ar izmeklēšanas sākšanas regulu noteikto prasību par reģistrāciju, maksājumi būtu jāiekasē par to reģistrēto dažu dzelzs vai tērauda savienotājelementu importu, kas tiek sūtīts no Malaizijas.

(49)

Malaizijā 19 uzņēmumi, kas iesniedza aizpildītas anketas, pieprasīja tos atbrīvot no iespējamajiem paplašinātajiem pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu.

(50)

Kā paskaidrots 16. apsvērumā, vēlāk viens uzņēmums pārtrauca sadarbību un atsauca savu pieprasījumu par atbrīvojumu.

(51)

Noskaidroja, ka divi uzņēmumi IP ražojumu neeksportēja, un nevarēja izdarīt secinājumus par attiecīgo uzņēmumu darbību raksturu. Tāpēc šobrīd šiem uzņēmumiem nevar piešķirt atbrīvojumu. Tomēr, ja pēc spēkā esošo antidempinga pasākumu paplašināšanas izrādītos, ka ir izpildīti pamatregulas 11. panta 4. punktā un 13. panta 4. punktā minētie nosacījumi, abi uzņēmumi var pieprasīt, lai pārskata to situāciju.

(52)

Tā kā Savienības ražošanas nozare neiesniedza pieprasījumu par reģistrāciju, viens no uzņēmumiem apšaubīja to, vai, izmeklēšanas sākšanas regulā nosakot pienākumu reģistrēt importu, tika ņemts vērā pamatregulas 14. panta 5. punkta otrais teikums. Tomēr tā bija izmeklēšana par pasākumu apiešanu, ko sāka Komisija, pamatojoties uz 13. panta 3. punktu saistībā ar 14. panta 5. punkta pirmo teikumu. Tāpēc uz šo gadījumu pamatregulas 14. panta 5. punkta otrais teikums neattiecas. Jebkāda cita interpretācija novērstu pamatregulas 13. panta 3. punkta faktisko ietekmi, kurā noteikts, ka Komisija var sākt izmeklēšanu par iespējamu apiešanu.

(53)

Tas pats uzņēmums arī apgalvoja, ka nav notikusi apspriešanās ar Padomdevēju komiteju saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punkta pirmo teikumu. Tomēr, lai gan izmeklēšanas sākšanas regulā tas nebija skaidri norādīts, Komisija saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu izmeklēšanu sāka pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju.

(54)

Tika noskaidrots, ka septiņi uzņēmumi sniedza nepatiesu vai maldinošu informāciju. Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 4. punktu šos uzņēmumus informēja par nodomu neņemt vērā to iesniegto informāciju un noteica termiņu, kurā tie var sniegt sīkākus paskaidrojumus.

(55)

Šo uzņēmumu sniegtie turpmākie paskaidrojumi neliecināja, ka atzinums par to, ka šie uzņēmumi izmeklēšanā snieguši maldinošu informāciju, būtu jāmaina. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumi par šiem uzņēmumiem tika izdarīti, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(56)

Tika noskaidrots, ka divi no šiem septiņiem uzņēmumiem ir slēpuši informāciju par gatavo ražojumu importu no ĶTR. Turklāt viens no šiem uzņēmumiem ir viltojis rēķinus. Izrādījās, ka vēl viens uzņēmums Malaizijā, kurš ražo un eksportē savienotājelementus un pieprasīja atbrīvojumu, ir saistīts ar šo uzņēmumu.

(57)

Tika noskaidrots, ka divi citi uzņēmumi ir slēpuši informāciju par to attiecībām ar dažu dzelzs vai tērauda savienotājelementu ražotāju Ķīnā.

(58)

Visbeidzot, tika noskaidrots, ka divi citi uzņēmumi ir slēpuši savstarpējās attiecības, ka tiem nebija tādas ražošanas jaudas, lai saražotu tik, cik tie eksportē, un ka tie, nesniedzot vajadzīgo informāciju, kavēja izmeklēšanu.

(59)

Ņemot vērā konstatējumus par pārmaiņām tirgus modelī un pārsūtīšanu, kas izklāstīti 22. līdz 34. apsvērumā, un ņemot vērā maldinošās informācijas raksturu, kas izklāstīta 56. līdz 58. apsvērumā, šiem septiņiem uzņēmumiem nevarēja piešķirt to pieprasītos atbrīvojumus atbilstoši pamatregulas 13. panta 4. punktam.

(60)

Viens uzņēmums nevarēja uzrādīt savienotājelementu ražotni un atteicās sniegt piekļuvi saviem kontiem. Turklāt tika atrasti pierādījumi tam, ka izmeklēšanas periodā ir veikti pārsūtījumi. Tādēļ nevarēja piešķirt atbrīvojumu atbilstoši pamatregulas 13. panta 4. punktam.

(61)

Tika noskaidrots, ka pārējie astoņi Malaizijas ražotāji eksportētāji nav iesaistīti apiešanā un tamdēļ tiem var piešķirt atbrīvojumus.

(62)

Vienu no šiem astoņiem uzņēmumiem pēc spēkā esošo pasākumu ieviešanas nodibināja Ķīnas mātesuzņēmums, uz kuru attiecas šie pasākumi. Mātesuzņēmums Ķīnā pakāpeniski pārvietoja daļu sava aprīkojuma uz Malaiziju ar mērķi apgādāt ES tirgu caur Malaiziju. Sākumā uzņēmums dažus savienotājelementus ražoja no sagatavēm, kuras galaapstrādei tika sūtītas no mātesuzņēmuma Ķīnā. Vēlāk izmeklēšanas periodā, kad bija pārsūtīts vairāk aprīkojuma, uzņēmums savienotājelementus sāka ražot galvenokārt no izejmateriāla – velvētas stieples, kas arī tika sūtīta no mātesuzņēmuma Ķīnā.

(63)

Sākumā tika uzskatīts, ka uzņēmuma pieprasījums par atbrīvojumu būtu jānoraida. Tomēr, ņemot vērā pēc konstatējumu paziņošanas iesniegtās piezīmes, cita starpā attiecībā uz ražojumam Malaizijā pievienoto vērtību, tika secināts, ka uzņēmums nav iesaistīts apiešanā. Tāpēc šim uzņēmumam var piešķirt atbrīvojumu.

(64)

Viens cits no šiem astoņiem uzņēmumiem arī ir saistīts ar uzņēmumu ĶTR, uz kuru attiecas sākotnējie pasākumi. Tomēr šo Malaizijas uzņēmumu 1998. gadā dibināja tā Taivānas īpašnieki, kuri tikai vēlāk, bet pirms ĶTR piemērojamo pasākumu spēkā stāšanās nodibināja meitasuzņēmumu ĶTR. Nav pierādījumu tam, ka šīs attiecības būtu dibinātas vai izmantotas, lai apietu ĶTR izcelsmes importam noteiktos pasākumus pamatregulas 13. panta 4. punkta izpratnē.

(65)

Tāpēc uzskata, ka šajā gadījumā, lai nodrošinātu šādu atbrīvojumu pienācīgu piemērošanu, vajadzīgi īpaši pasākumi. Šie īpašie pasākumi ir prasība par to, ka dalībvalstu muitas iestādēm tiek iesniegts derīgs rēķins, kurš atbilst šīs regulas pielikumā izklāstītajām prasībām. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, attiecas paplašinātais antidempinga maksājums.

(66)

Citiem ražotājiem, kuri nepieteicās šajā izmeklēšanā un izmeklēšanas periodā neeksportēja ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana, bet vēlas iesniegt pieprasījumu par atbrīvojumu no paplašinātā antidempinga maksājuma atbilstoši pamatregulas 11. panta 4. punktam un 13. panta 4. punktam, būs jāaizpilda aptaujas anketa, lai Komisija var izvērtēt pieprasījumu. Komisija parasti veic arī pārbaudes apmeklējumu uz vietas. Atbrīvojumu var piešķirt, ja ir izpildīti pamatregulas 11. panta 4. punktā un 13. panta 4. punktā minētie kritēriji.

(67)

Ja piešķir atbrīvojumu, Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju ierosina atbilstoši grozīt šo regulu. Pēc tam visus piešķirtos atbrīvojumus kontrolēs, lai nodrošinātu regulā paredzēto nosacījumu izpildi.

(68)

Visas ieinteresētās personas ir informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir iepriekš minēto secinājumu pamatā, un tās bija aicinātas izteikt piezīmes. Tika izskatītas personu izteiktās mutvārdu un rakstveida piezīmes. Izņemot viena uzņēmuma iesniegtās piezīmes, kas izklāstītas 62. un 63. apsvērumā, neviens no sniegtajiem argumentiem nebija pietiekams, lai mainītu galīgos konstatējumus,

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: N-105 04/92

1049 Brussels

BELGIUM

Fakss: +32 22956505

26.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/14

(1)

Regulas (EK) Nr. 1005/2008 V nodaļā ir izklāstītas procedūras, lai identificētu zvejas kuģus, kuri iesaistījušies nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā (NNN zvejas kuģi), kā arī procedūras, lai izveidotu Eiropas Savienības sarakstu ar šādiem kuģiem. Minētās regulas 37. pantā ir paredzēti pasākumi, kas veicami attiecībā uz šajā sarakstā iekļautajiem zvejas kuģiem.

(2)

Savienības saraksts ar NNN zvejas kuģiem ir iekļauts Komisijas Regulā (ES) Nr. 468/2010 (2).

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 30. panta 1. punktu Savienības sarakstā jāiekļauj arī tie zvejas kuģi, kuri ir iekļauti reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtajos NNN zvejas kuģu sarakstos.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 30. pantu Komisija atjaunina Savienības sarakstu, tiklīdz no reģionālām zvejniecības pārvaldības organizācijām ir saņemti to zvejas kuģu saraksti, kuri tiek turēti aizdomās par NNN zveju vai kuru iesaistīšanās šādās darbībās ir apstiprināta.

(5)

Komisija ir saņēmusi atjauninātos sarakstus, kas sagatavoti reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju gadskārtējās sanāksmēs.

(6)

Ņemot vērā to, ka viens un tas pats kuģis sarakstos var būt minēts ar dažādiem vārdiem un/vai karoga valstīm atkarībā no tā, kad tas iekļauts reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju sarakstos, atjauninātajā Savienības sarakstā ir jānorāda dažādie vārdi un/vai karoga valstis, ko norādījušas attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas.

(7)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 468/2010.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

26.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/19

(1)

Lai veicinātu jaunu un modernu transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanas tehnoloģiju attīstību un agrīnu ieviešanu, Regula (EK) Nr. 443/2009 paredz ražotājiem un piegādātājiem iespēju pieteikties tādu noteiktu inovatīvu tehnoloģiju apstiprināšanai, kuras veicina CO2 emisiju samazināšanu no vieglajiem automobiļiem. Tādēļ ir nepieciešams precizēt kritērijus, lai noteiktu, kuras tehnoloģijas saskaņā ar minēto regulu būtu uzskatāmas par ekoinovācijām.

(2)

Saskaņā Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. panta 2. punkta c) apakšpunktu tehnoloģijas, kuras ir daļa no Eiropas Savienības integrētās pieejas, kas izklāstīta Komisijas 2007. gada 7. februāra paziņojumā “Rezultāti, kas gūti, pārskatot Kopienas stratēģiju pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazināšanai” (2) un Komisijas 2007. gada 7. februāra paziņojumā “Konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskais regulējums 21. gadsimtam” (3), un kuras ir regulētas Savienības tiesību aktos, vai citas tehnoloģijas, kuras ir obligātas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, nav uzskatāmas par ekoinovācijām saskaņā ar minēto regulu. Šīs tehnoloģijas ietver riepu spiediena kontroles sistēmas, riepu rites pretestību un pārnesumu pārslēgšanas indikatorus, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulas (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (4) darbības jomā un, attiecībā uz riepu rites pretestību, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulas (EK) Nr. 1222/2009 par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem (5) darbības jomā.

(3)

Tehnoloģiju, kas jau kādu laiku ir plaši pieejama tirgū, nevar uzskatīt par inovatīvu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. pantu, un tā nebūtu uzskatāma par ekoinovāciju. Lai radītu atbilstīgus stimulus, ir lietderīgi ierobežot tehnoloģiju tirgus izplatības līmeni līdz nišas segmentam, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 443/2009 11. panta 4. punktā, un kā atsauces gadu izmantot 2009. gadu. Šīs robežvērtības būtu jāpārskata ne vēlāk kā 2015. gadā.

(4)

Lai veicinātu tādas tehnoloģijas, kurām ir visaugstākais potenciāls vieglo automobiļu CO2 emisiju samazināšanai, un jo īpaši inovatīvu piedziņas tehnoloģiju izstrādi, par atbilstošām būtu uzskatāmas tikai tās tehnoloģijas, kuras ir saistītas ar transportlīdzekļa transporta funkciju un būtiski samazina vispārējo transportlīdzekļa enerģijas patēriņu. Šā mērķa sasniegšanas papildtehnoloģijas vai tehnoloģijas, kuru mērķis ir veicināt vadītāja vai pasažieru komfortu, nebūtu uzskatāmas par atbilstošām.

(5)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 443/2009 pieteikumus drīkst iesniegt gan ražotāji, gan piegādātāji. Pieteikumā būtu jāiekļauj vajadzīgie pierādījumi, ka atbilstības kritēriji ir pilnībā izpildīti, tostarp iekļaujot ar inovatīvu tehnoloģiju panākto CO2 emisiju ietaupījumu mērīšanas metodiku.

(6)

Būtu jāspēj izmērīt ar ekoinovācijām iegūtos CO2 emisiju ietaupījumus ar pietiekamu precizitāti. Šo precizitāti var panākt tikai tad, ja ietaupījumi ir 1 g CO2/km vai vairāk.

(7)

Ja tehnoloģijas CO2 emisiju ietaupījumi ir atkarīgi no vadītāja rīcības vai citiem faktoriem, kas ir ārpus pieteikuma iesniedzēja kontroles, šādu tehnoloģiju principā nevarētu uzskatīt par ekoinovāciju, ja vien uz pārliecinošu un neatkarīgu statistikas pierādījumu pamata nav iespējams izdarīt pārbaudāmus pieņēmumus par autovadītāju rīcības vidējiem rādītājiem.

(8)

Standarta pārbaudes cikls, ko izmanto CO2 emisiju mērījumiem, lai apstiprinātu transportlīdzekļa tipu, nepierāda visus ietaupījumus, kurus var attiecināt uz noteiktām tehnoloģijām. Lai radītu atbilstīgus stimulus inovācijai, aprēķinot kopējos CO2 ietaupījumus, vajadzētu ņemt vērā tikai tos ietaupījumus, kuri netiek noteikti standarta pārbaudes ciklā.

(9)

Lai pierādītu CO2 emisiju ietaupījumus, vajadzētu salīdzināt vienādus transportlīdzekļus ar un bez ekoinovācijas. Testēšanas metodikai būtu jānodrošina pārbaudāmi, atkārtojami un salīdzināmi mērījumi. Lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences nosacījumus un ja nav apstiprināta un reālistiskāka braukšanas cikla, kā vispārēja atsauce būtu jāizmanto braukšanas modeļi Eiropas Jaunajā braukšanas ciklā, kuri minēti Komisijas 2008. gada 18. jūlija Regulā (EK) Nr. 692/2008, ar kuru īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (6). Testēšanas metodikai vajadzētu pamatoties uz mērījumiem uz šasijas dinamometra vai uz modelēšanu vai simulāciju, ja šādas metodes nodrošinātu labākus un precīzākus rezultātus.

(10)

Komisijai būtu jānodrošina un regulāri jāatjaunina pamatnostādnes par pieteikumu sagatavošanu un testēšanas metodēm, lai ņemtu vērā pieredzi, kas gūta, novērtējot dažādus pieteikumus.

(11)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 443/2009 pieteikumam pievieno pārbaudes ziņojumu, kuru sagatavojusi neatkarīga un apstiprināta jeb sertificēta iestāde. Šai iestādei būtu jābūt A vai B kategorijas tehniskajam dienestam, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (7). Tomēr, lai nodrošinātu šīs iestādes neatkarību, tehniskos dienestus, kuri noteikti saskaņā ar minētās direktīvas 41. panta 6. punktu, nevajadzētu uzskatīt par neatkarīgām un apstiprinātām jeb sertificētām iestādēm šīs regulas nozīmē. Minētajai iestādei līdztekus pārbaudes ziņojumam būtu jāsniedz attiecīgi pierādījumi par savu neatkarību no pieteikuma iesniedzēja.

(12)

Lai katram transportlīdzeklim nodrošinātu tā īpatnējo emisiju ietaupījumu efektīvu reģistrāciju un kontroli, ietaupījumi būtu jāapstiprina kā transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma daļa un kopējie ietaupījumi jānorāda atbilstības sertifikātā saskaņā ar Direktīvu 2007/46/EK.

(13)

Komisijai vajadzētu būt iespējai uz ad hoc pamata pārbaudīt sertificētos kopējos ietaupījumus katram transportlīdzeklim. Ja ir acīmredzams, ka sertificētie ietaupījumi ir pretrunā ietaupījumu līmenim, kas izriet no lēmuma apstiprināt tehnoloģiju kā ekoinovāciju, Komisijai vajadzētu būt iespējai neņemt vērā sertificētos CO2 emisiju ietaupījumus vidējo īpatnējo CO2 emisiju aprēķinos. Ražotājam tomēr būtu jādod noteikts laika periods, kurā tas var pierādīt sertificēto vērtību precizitāti.

(14)

Lai nodrošinātu pārredzamu pieteikšanās procedūru, ir jābūt publiski pieejamai kopsavilkuma informācijai par pieteikumiem inovatīvu tehnoloģiju un testēšanas metožu apstiprināšanai. Pēc apstiprināšanas testēšanas metodēm jābūt publiski pieejamām. Izņēmumi attiecībā uz tiesībām uz publisku piekļuvi dokumentiem, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (8), būtu jāpiemēro pēc vajadzības.

(15)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 13. panta 3. punktu inovatīvas tehnoloģijas vairs nedrīkst apstiprināt saskaņā ar procedūru, kas noteikta minētajā regulā, no CO2 emisiju mērīšanu pārskatītās procedūras piemērošanas dienas. Lai atbilstoši pakāpeniski pārtrauktu ekoinovāciju kredītus, kas apstiprināti saskaņā ar šo regulu, tā būtu jāpārskata ne vēlāk kā 2015. gadā.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu,

a)

gaisa kondicionēšanas sistēmas energoefektivitātes uzlabošana;

b)

riepu spiediena kontroles sistēmas, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 661/2009 darbības joma;

c)

riepu rites pretestība, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 661/2009 un Regula (EK) Nr. 1222/2009;

d)

pārnesumu pārslēgšanas indikatori, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 661/2009;

e)

biodegvielas izmantošana.

a)

ar to ir aprīkoti ne vairāk kā 3 % no visiem 2009. gadā reģistrētajiem jaunajiem vieglajiem automobiļiem;

b)

tā ir saistīta ar detaļām, kuras ir būtiskas efektīvai transportlīdzekļa darbībai, un ir saderīga ar Direktīvu 2007/46/EK.

a)

“inovatīva tehnoloģija” ir tehnoloģija vai tehnoloģiju kombinācija ar līdzīgām tehniskām iezīmēm un īpašībām, ja CO2 emisiju ietaupījumus var pierādīt, izmantojot vienu testēšanas metodiku, un ja uz katru atsevišķu tehnoloģiju, kas kopā veido kombināciju, attiecas 2. pantā noteiktā darbības joma;

b)

“piegādātājs” ir inovatīvas tehnoloģijas ražotājs, kas atbild par ražojumu atbilstības nodrošināšanu, vai tā pilnvarotais pārstāvis Eiropas Savienībā, vai importētājs;

c)

“pieteikuma iesniedzējs” ir ražotājs vai piegādātājs, kas iesniedz pieteikumu inovatīvas tehnoloģijas kā ekoinovācijas apstiprināšanai;

d)

“ekoinovācija” ir inovatīva tehnoloģija kopā ar testēšanas metodiku, kuru ir apstiprinājusi Komisija saskaņā ar šo regulu;

e)

“neatkarīga un apstiprināta iestāde” ir A vai B kategorijas tehniskais dienests, kas minēts Direktīvas 2007/46/EK 41. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, kas atbilst minētās direktīvas 42. pantā noteiktajām prasībām, izņemot tehniskos dienestus, kas noteikti saskaņā ar minētās direktīvas 41. panta 6. punktu.

a)

pieteikuma iesniedzēja kontaktinformāciju;

b)

inovatīvās tehnoloģijas aprakstu un veidu, kādā to uzstāda transportlīdzeklim, ietverot pierādījumu, ka tehnoloģija ietilpst 2. pantā noteiktajā darbības jomā;

c)

kopsavilkuma aprakstu par inovatīvo tehnoloģiju, tostarp ziņas, kas apliecina, ka ir izpildīti 2. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi, un par testēšanas metodiku, kuras minētas šā punkta e) apakšpunktā un kuras publisko, iesniedzot pieteikumu Komisijai;

d)

norādi par transportlīdzekļiem, kam var uzstādīt inovatīvo tehnoloģiju vai ir paredzēts to uzstādīt, un aplēsto CO2 emisiju samazinājumu šiem transportlīdzekļiem, kuru panāks ar inovatīvo tehnoloģiju;

e)

metodiku, ko izmanto, lai pierādītu CO2 emisiju samazinājumu ar inovatīvo tehnoloģiju, vai, ja Komisija šādu metodiku jau ir apstiprinājusi, atsauci uz apstiprināto metodiku;

f)

pierādījumus tam, ka:

g)

pārbaudes ziņojumu no neatkarīgas un apstiprinātas jeb sertificētas iestādes, kā noteikts 7. pantā.

a)

ekoinovāciju transportlīdzekli, ko aprīko ar inovatīvo tehnoloģiju;

b)

atsauces transportlīdzekli, ko neaprīko ar inovatīvo tehnoloģiju, bet kas visos citos aspektos ir identisks ekoinovāciju transportlīdzeklim.

a)

pārbauda, vai ir izpildīti 2. panta 2. punktā noteiktie atbilstības kritēriji;

b)

pārbauda, vai saskaņā ar 4. panta 2. punkta f) apakšpunktu sniegtā informācija atbilst kritērijiem, kas izklāstīti 9. pantā;

c)

pārbauda, vai 4. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētā testēšanas metodika ir atbilstoša, lai apstiprinātu CO2 emisiju ietaupījumus ar inovatīvo tehnoloģiju attiecīgajiem transportlīdzekļiem, kas minēti 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā, un atbilst obligātajām prasībām, kas noteiktas 6. panta 1. punktā;

d)

pārbauda, vai inovatīvā tehnoloģija ir saderīga ar attiecīgajām prasībām, kuras noteiktas transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam;

e)

paziņo, ka tā atbilst šā panta 1. punktā norādītajām prasībām.

a)

CO2 emisijas no atsauces transportlīdzekļa un ekoinovāciju transportlīdzekļa, kas darbojas ar inovatīvo tehnoloģiju 4. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētās metodikas piemērošanas rezultātā;

b)

CO2 emisijas no atsauces transportlīdzekļa un ekoinovāciju transportlīdzekļa kas darbojas ar inovatīvo tehnoloģiju Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā standarta pārbaudes cikla piemērošanas rezultātā.

26.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/25

(1)

Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), paredz tās XVIII pielikumā uzskaitīto produktu importa uzraudzību. Šī uzraudzība jāveic atbilstīgi kārtībai, kas paredzēta 308.d pantā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3).

(2)

Lai piemērotu 5. panta 4. punktu Līgumā par lauksaimniecību (4), kas noslēgts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas ietvaros, un pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem par 2008., 2009. un 2010. gadu, ir jāpielāgo apjomi, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu attiecībā uz āboliem.

(3)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

26.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/27

26.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/29

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2010./11. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 867/2010 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 722/2011 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

26.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/31

(1)

Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (turpmāk “Civildienesta tiesa”) tiesnešu Stéphane GERVASONI, Paul J. MAHONEY un Harissios TAGARAS pilnvaras beigsies 2011. gada 30. septembrī.

(2)

Tika publicēts publisks aicinājums (1) pieteikties konkursam uz trīs tiesnešu amata vietām Civildienesta tiesā uz sešiem gadiem.

(3)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas Statūtiem pievienotā protokola Nr. 3 I pielikuma 3. panta 3. punktu izveidotās komitejas sanāksmes notika 2011. gada 13. un 14. janvārī, 3. un 4. martā, kā arī 22. martā. Beidzot darbu, tā nāca klajā ar atzinumu par pretendentu piemērotību veikt Civildienesta tiesas tiesneša pienākumus un pievienoja to pretendentu sarakstu, kuriem ir vispiemērotākā augsta līmeņa darba pieredze.

(4)

Līdz ar to laikposmam no 2011. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim ir jāieceļ trīs no minētajā kandidātu sarakstā iekļautajām personām, nodrošinot Civildienesta tiesas sastāva līdzsvarotību, lai tajā būtu pārstāvēti dalībvalstu pilsoņi no ģeogrāfiski pēc iespējas plašākas teritorijas, ņemot vērā arī valstu tiesību sistēmu pārstāvību,

—

René BARENTS kungu,

—

Kieran BRADLEY kungu,

—

Ezio PERILLO kungu.

26.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/32

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumus 2009/1014/ES (1) un 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Carin JÄMTIN kundzes pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

—

Roger MOGERT kungs, Ledamot i kommunfullmäktige, Stockholms kommun.

26.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/33

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumus 2009/1014/ES (1) un 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Christos MESSIS kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta. Pēc Charalambos PITTAS kunga iecelšanas Reģionu komitejas locekļa amatā ir atbrīvojusies locekļa aizstājēja vieta,

a)

par locekli:

un

b)

par locekļa aizstājēju:

26.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/34

(1)

Vācija 1999. gada 5. novembrī saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2081/92 (2) 5. pantu paziņoja Komisijai divus pieteikumus attiecībā uz to divu minerālūdeņu nosaukumu reģistrēšanu, kuri iekļauti pielikuma sarakstā. Taču šie nosaukumi nav iekļauti to dabīgo minerālūdeņu sarakstā, kurus dalībvalstis atzinušas (3) saskaņā ar 1. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīvā 2009/54/EK par dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību (4). Tāpēc minerālūdeņus, uz kuriem attiecas šie nosaukumi, nevar uzskatīt par iekšējā tirgū atzītiem tirgojamiem minerālūdeņiem, kā rezultātā šie nosaukumi nav reģistrējami.

(2)

Ņemot vērā iepriekš minēto, šā lēmuma pielikumā uzskaitīto nosaukumu reģistrācijas pieteikumi ir jānoraida.

(3)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu pastāvīgās komitejas atzinumu,

26.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/36

(1)

Komisija, rīkojoties Eiropas Savienības vārdā, noslēgusi daudzgadu finansēšanas līgumus (MAFA), kuros noteikts tehniskais, juridiskais un administratīvais satvars, lai Bulgārijā un Rumānijā īstenotu Īpašo pievienošanās programmu lauksaimniecības un lauku attīstībai (Sapard).

(2)

Ar daudzgadu finansēšanas līgumu pielikuma A iedaļas 11. panta noteikumiem paredzēts, ka Komisija pieņem lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu. Šo noteikumu turpina piemērot attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 248/2007.

(3)

Termiņi, saskaņā ar kuriem saņēmējvalstis iesniedz Komisijai vajadzīgos dokumentus, ir beigušies.

(4)

Ņemot vērā to, ka Bulgārija ar kavējumu iesniedza ikgadējus finanšu pārskatus, uz kuriem attiecas daudzgadu finansēšanas līguma 5. panta 2. punkts, un ka turklāt šos pārskatus nav apstiprinājis valsts kredītrīkotājs, jo valsts pasākumu kontroles mehānismos tika konstatēti būtiski trūkumi, un ka nav pabeigti papildu darbi, ko veic Bulgārijas apliecinātājiestāde, kā arī ņemot vērā to, ka Rumānija ir pārkāpusi ikgadējiem finanšu pārskatiem noteikto iesniegšanas termiņu un vēl nav iesniegusi prasīto papildu informāciju, Komisija ar 2009. gada 30. septembra Lēmumu C(2009) 7496 nolēma nenoskaidrot Bulgārijas un Rumānijas teritorijā izvietoto Sapard aģentūru grāmatojumus attiecībā uz 2008. gadā veiktajiem izdevumiem.

(5)

Starplaikā Bulgārija un Rumānija iesniedza prasīto informāciju, kas Komisijai dod lielāku pārliecību. Pamatojoties uz veiktajām papildu pārbaudēm, Komisija var spriest par Bulgārijas un Rumānijas kompetento Sapard iestāžu iesniegto grāmatojumu pilnīgumu, precizitāti un ticamību.

(6)

Šis lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz uzskaites informāciju. Tas neierobežo iespēju Komisijai vēlākā posmā lemt par tādu izdevumu izslēgšanu no ES finansējuma, kas nav veikti atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2222/2000,