ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2011.192.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 192

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

54. sējums
2011. gada 22. jūlijs


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 691/2011 (2011. gada 6. jūlijs) par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem ( 1 )

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 692/2011 (2011. gada 6. jūlijs) attiecībā uz Eiropas statistiku par tūrismu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 95/57/EK ( 1 )

17

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 693/2011 (2011. gada 6. jūlijs), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006, ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā

33

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

 

2011/432/ES

 

*

Padomes Lēmums (2011. gada 9. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Hāgas 2007. gada 23. novembra Konvenciju par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu

39

Konvencija par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu

51

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

22.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 691/2011

(2011. gada 6. jūlijs)

par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktā inter alia ir noteikts, ka Savienības “darbība ir vērsta uz to, lai panāktu stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu”.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1600/2002/EK (2002. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (2), apliecināja, ka pareiza informācija par vides stāvokli, par galvenajām tendencēm, problēmām un vides pārmaiņu virzītājspēkiem ir būtiski faktori, lai izstrādātu un īstenotu efektīvu politiku un kopumā nodrošinātu lielākas pilnvaras iedzīvotājiem. Būtu jāizstrādā instrumenti, lai uzlabotu sabiedrības informētību par saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi.

(3)

Zinātniski pamatota pieeja resursu trūkuma novērtēšanai turpmāk būs noteicošais faktors, lai Savienības attīstība būtu ilgtspējīga.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1578/2007/EK (2007. gada 11. decembris) par Kopienas statistikas programmu 2008. līdz 2012. gadam (3) nepārprotami norāda uz nepieciešamību pēc augstas kvalitātes statistikas un kontiem vides jomā. Turklāt galveno iniciatīvu sadaļā 2008. līdz 2012. gadam norādīts, ka vajadzības gadījumā būtu jāizstrādā juridiskais pamats galvenajās vides datu vākšanas jomās, uz ko patlaban neattiecas tiesību akti.

(5)

Komisija savā 2009. gada 20. augusta paziņojumā “IKP un ne tikai. Progresa novērtējums mainīgā pasaulē” atzina nepieciešamību papildināt esošos rādītājus ar datiem, kuros ir iekļauti vides un sociālie aspekti, lai varētu veidot saskanīgāku un aptverošāku politiku. Tālab vides ekonomiskie konti nodrošina instrumentus, ar ko novērot ekonomikas negatīvo ietekmi uz vidi un izpētīt, kā to mazināt. Vides ekonomiskie konti sniedz vairāk informācijas nekā tikai nacionālie konti, jo tie atspoguļo ekonomikas, mājsaimniecību un vides faktoru mijiedarbību. Tie ir svarīgs informācijas avots, pieņemot lēmumus vides jomā, un Komisijai, sagatavojot ietekmes novērtējumus, tie būtu jāņem vērā. Saskaņā ar stratēģijā “Eiropa 2020” un dažādās nozīmīgās iniciatīvās iekļautajiem ilgtspējīgas attīstības principiem un mērķi izveidot ekonomiku, kurā efektīvi tiek izmantoti resursi un kura rada nelielu piesārņojumu, arvien lielāka nepieciešamība ir izveidot datu sistēmu, kurā līdzās ekonomikas aspektiem saskanīgi iekļautu vides jautājumus.

(6)

Eiropas kontu sistēma (EKS), kas tika izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (4) (“EKS 95”) un kas atbilst nacionālo kontu sistēmai (NKS), ko 1993. gada februārī pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas komisija, ir galvenais Savienības ekonomikas statistikas un daudzu ekonomikas rādītāju (tostarp IKP) sagatavošanas instruments. EKS sistēmu var izmantot, lai analizētu un novērtētu dažādus ekonomikas aspektus (piemēram, struktūru, īpašus elementus, attīstību laika gaitā), kā arī dažām īpašām datu vajadzībām, piemēram, vides un ekonomikas mijiedarbības analīzei, tomēr labākais risinājums ir izveidot atsevišķus satelītkontus.

(7)

Eiropadome 2006. gada jūnija secinājumos aicināja Savienību un dalībvalstis paplašināt nacionālos kontus, iekļaujot galvenos ilgtspējīgas attīstības aspektus. Tādēļ nacionālie konti būtu jāpapildina ar integrētiem vides ekonomiskajiem kontiem, ar ko iegūst pilnīgi saskaņotus datus.

(8)

Ir ļoti svarīgi, lai Eiropas vides ekonomiskos kontus, tiklīdz sistēma pilnībā sāks darboties, aktīvi un precīzi izmantotu visās dalībvalstīs un visu attiecīgo Savienības politikas jomu izstrādē, ņemot tos par pamatu ietekmes novērtējumos, rīcības plānos, tiesību aktu priekšlikumos un citos nozīmīgos politiskā procesa rezultātos.

(9)

Savlaicīgākus datus var nodrošināt arī ar īstermiņa prognozēšanu, kurā izmanto statistikas metodes, kas līdzīgas metodēm, ko lieto prognozēs, lai veiktu uzticamas aplēses.

(10)

Satelītkonti ļauj paplašināt nacionālo kontu analīzes iespējas, elastīgi iekļaujot izraudzītās sociāli problemātiskās jomas, piemēram, negatīvu ietekmi uz vidi, ko rada cilvēka darbība, turklāt netiek pārslogota vai traucēta centrālā sistēma. Satelītkonti būtu jādara pieejami sabiedrībai regulāri un saprotamā veidā.

(11)

Integrēto vides ekonomisko kontu sistēma (SEEA), ko kopīgi izstrādāja Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropas Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un Pasaules Banka, ir NKS satelītsistēma. Tajā vienotā sistēmā apkopo ekonomikas un vides informāciju, lai noteiktu vides ieguldījumu ekonomikā un ekonomikas ietekmi uz vidi. Tā sniedz politikas veidotājiem rādītājus un aprakstošu statistiku, lai pārraudzītu šo mijiedarbību, kā arī datubāzi stratēģiskajai plānošanai un politikas analīzei, lai noteiktu ilgtspējīgākus attīstības ceļus.

(12)

SEEA, ciktāl iespējams, apvieno un integrē vides ekonomisko kontu dažādās kategorijas. Kopumā visas šīs kategorijas paplašina esošos NKS izmaksu, kapitāla veidošanas un pamatfondu jēdzienus, fiziski papildinot tos ar datiem, lai ietvertu vides izmaksas un dabas resursu izmantošanu ražošanā, vai grozot tos, iekļaujot šo ietekmi monetārā izteiksmē. Šajā vispārējā sistēmā dažādās kategorijas ievērojami atšķiras metodikas un iekļauto vides apsvērumu ziņā.

(13)

Komisija 1994. gadā iesniedza pirmo stratēģiju par “zaļo grāmatvedību”. Kopš tā laika Komisija (Eurostat) un dalībvalstis ir izstrādājušas un pārbaudījušas grāmatvedības metodes, tāpēc tagad vairākas dalībvalstis regulāri sniedz vides ekonomisko kontu pirmās datu kopas. Visbiežāk iesniedz fiziskās plūsmas kontus par emisijām gaisā (tostarp siltumnīcefekta gāzu emisijām), materiālu patēriņu, kā arī monetāros kontus par izdevumiem vides aizsardzības jomā un vides nodokļiem.

(14)

Viens no tā perioda mērķiem, uz kuru attiecas Kopienas statistikas programma 2008. līdz 2012. gadam, ir uzņemties iniciatīvu aizstāt vienošanās ar Savienības tiesību aktiem atsevišķās jomās, kurās regulāri tiek sagatavota Eiropas statistika un ir sasniegts pietiekams briedums.

(15)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku (5) ir paredzēta Eiropas vides ekonomisko kontu atsauces sistēma. Jo īpaši tajā prasīta Eiropas statistikas atbilstība profesionālās neatkarības, taisnīguma, objektivitātes, ticamības, statistikas konfidencialitātes un rentabilitātes principiem.

(16)

Dažādās gatavības pakāpēs ir izstrādātas dažādas vides ekonomisko kontu kopas, tādēļ būtu jāpieņem modulāra struktūra, kas nodrošinātu pienācīgu elastīgumu, ļaujot inter alia ieviest papildu moduļus.

(17)

Būtu jāizveido eksperimentālu pētījumu programma, lai uzlabotu informācijas sniegšanu un datu kvalitāti, nostiprinātu metodiku un sagatavotos turpmākajai virzībai.

(18)

Pirms nosaka papildu informācijas sniegšanas prasības, būtu jāveic pamatojuma novērtējums.

(19)

Komisijai vajadzētu būt tiesīgai pārejas periodos piešķirt dalībvalstīm atkāpes gadījumos, ciktāl ir vajadzīgi lieli pielāgojumi valstu statistikas sistēmās.

(20)

Savienībai būtu jāveicina vides ekonomisko kontu ieviešana trešās valstīs, īpaši tajās valstīs, kuras kopīgi ar dalībvalstīm izmanto vides resursus (galvenokārt ūdens resursus).

(21)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot vienotu regulējumu Eiropas vides ekonomisko kontu datu vākšanai, apkopošanai, nosūtīšanai un novērtēšanai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(22)

Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai pielāgotu moduļus vides, ekonomikas un tehnikas attīstībai, kā arī lai sniegtu metodiskos norādījumus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar ekspertiem. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(23)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (6).

(24)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido vienotu Eiropas vides ekonomisko kontu datu vākšanas, apkopošanas, nosūtīšanas un novērtēšanas sistēmu, lai izveidotu vides ekonomiskos kontus kā EKS 95 satelītkontus, nodrošinot metodiku, vienotus standartus, definīcijas, klasifikācijas un grāmatvedības noteikumus, kas jāizmanto, apkopojot vides ekonomiskos kontus.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“emisija gaisā” ir gāzveida vai daļiņveida materiālu fiziska plūsma no valsts ekonomikas (ražošanas vai patēriņa procesiem) atmosfērā (vides sistēmas daļa);

2)

“vides nodoklis” ir nodoklis, kura nodokļa bāze ir kaut kā tāda fiziska vienība (vai fiziskas vienības aizstājējs), kam ir pierādīta konkrēta negatīva ietekme uz vidi, un kas EKS 95 norādīts kā nodoklis;

3)

“ekonomikas mēroga materiālu plūsmas konti (EW-MFA)” ir saskaņota datu apkopošana par materiālu ielaidi valstu ekonomikā, materiālu krājumu pārmaiņām ekonomikā un materiālu izlaidi uz citām ekonomikām vai vidē.

3. pants

Moduļi

1.   Šīs regulas 1. pantā minētos vides ekonomiskos kontus, kuri jāapkopo, izmantojot vienoto sistēmu, grupē šādos moduļos:

a)

gaisa emisiju kontu modulis, kā norādīts I pielikumā;

b)

vides nodokļu modulis saimniecisko darbību dalījumā, kā norādīts II pielikumā;

c)

ekonomikas mēroga materiālu plūsmas kontu modulis, kā norādīts III pielikumā.

2.   Katrā pielikumā ietver šādu informāciju:

a)

mērķis, kuru dēļ jāapkopo konti;

b)

kontu aptvērums;

c)

to raksturlielumu saraksts, par kuriem jāapkopo un jānosūta dati;

d)

pirmais pārskata gads, periodiskums un nosūtīšanas termiņi kontu apkopošanai;

e)

informācijas sniegšanas tabulas;

f)

maksimālais to pārejas periodu ilgums, kuri minēti 8. pantā un kuru laikā Komisija var piešķirt atkāpes.

3.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 9. pantu pieņemt deleģētos aktus, ja tas ir vajadzīgs, lai ņemtu vērā vides, ekonomikas un tehnikas attīstību:

a)

lai sniegtu metodiskus norādījumus; un

b)

lai atjauninātu 1. punktā minētos pielikumus attiecībā uz 2. punkta c) līdz e) apakšpunktā minēto informāciju.

Īstenojot savas pilnvaras atbilstoši šim punktam, Komisija nodrošina, lai tās deleģētie akti neradītu ievērojamu papildu administratīvo slogu dalībvalstīm un respondentu vienībām.

4. pants

Eksperimentālie pētījumi

1.   Komisija izstrādā tādu eksperimentālo pētījumu programmu, kuri dalībvalstīm jāveic brīvprātīgi, lai uzlabotu informācijas sniegšanu un datu kvalitāti, izveidotu garas laikrindas un pilnveidotu metodiku. Programma ietver eksperimentālos pētījumus, lai pārbaudītu jaunu vides ekonomisko kontu moduļu ieviešanas iespējas. Izstrādājot programmu, Komisija nodrošina, lai dalībvalstīm un respondentu vienībām netiktu radīts papildu administratīvais vai finansiālais slogs.

2.   Komisija izvērtē un publicē eksperimentālo pētījumu rezultātus, ņemot vērā ieguvumus, ko sniedz datu pieejamība salīdzinājumā ar datu vākšanas izmaksām un informācijas sniegšanas radīto administratīvo slogu. Šos rezultātus ņem vērā priekšlikumos par tādu jaunu vides ekonomisko kontu moduļu ieviešanu, kurus Komisija var iekļaut 10. pantā minētajā ziņojumā.

5. pants

Datu vākšana

1.   Dalībvalstis saskaņā ar šīs regulas pielikumiem vāc nepieciešamos datus, lai novērotu 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos raksturlielumus.

2.   Dalībvalstis vāc nepieciešamos datus, izmantojot turpmāk minēto dažādo avotu kombinācijas un piemērojot administratīvās vienkāršošanas principu:

a)

apsekojumi;

b)

statistiskās novērtēšanas metodes, ko izmanto tad, ja daži raksturlielumi nav apsekoti visās vienībās;

c)

administratīvi avoti.

3.   Dalībvalstis informē Komisiju un sniedz sīkas ziņas par izmantotajām metodēm un avotiem.

6. pants

Nosūtīšana Komisijai (Eurostat)

1.   Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) pielikumos norādītos datus, tostarp konfidenciālos datus, ievērojot pielikumos paredzētos termiņus.

2.   Datus nosūta atbilstīgā tehniskā formātā, ko nosaka Komisija ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7. pants

Kvalitātes novērtējums

1.   Šīs regulas vajadzībām nosūtāmajiem datiem piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā minētos kvalitātes kritērijus.

2.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) ziņojumu par nosūtīto datu kvalitāti.

3.   Piemērojot 1. punktā minētos kvalitātes kritērijus datiem, uz kuriem attiecas šī regula, Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību, struktūru un periodiskumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Komisija (Eurostat) novērtē nosūtīto datu kvalitāti un viena mēneša laikā pēc datu saņemšanas var pieprasīt attiecīgajai dalībvalstij iesniegt papildu informāciju attiecīgi par datiem vai pārskatītu datu kopu.

8. pants

Atkāpes

1.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai piešķirtu dalībvalstīm atkāpes pielikumos minēto pārejas periodu laikā, ja valstu statistikas sistēmām ir vajadzīgi lieli pielāgojumi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Lai saņemtu atkāpes saskaņā ar 1. punktu, attiecīgā dalībvalsts līdz 2011. gada 12. novembrim iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu.

9. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt šīs regulas 3. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no 2011. gada 11. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 3. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

10. pants

Ziņojums un pārskatīšana

Līdz 2013. gada 31. decembrim un pēc tam reizi trijos gados Komisija iesniedz ziņojumu par šīs regulas īstenošanu Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajā ziņojumā jo īpaši izvērtē nosūtīto datu kvalitāti, datu vākšanas metodes, dalībvalstīm un respondentu vienībām radīto administratīvo slogu, kā arī minēto statistikas datu ticamību un efektivitāti.

Ziņojumam, ja vajadzīgs un ņemot vērā 4. panta 2. punktā minētos rezultātus, pievieno priekšlikumus:

jaunu tādu vides ekonomisko kontu moduļu ieviešanai kā, piemēram, vides aizsardzības izdevumi un ieņēmumi (EPER)/vides aizsardzības izdevumu konti (EPEA), videi draudzīgu preču un pakalpojumu nozare (EGSS), energoresursu konti, ar vidi saistīti pārskaitījumi (subsīdijas), resursu izmantošanas un pārvaldības izdevumu konti (RUMEA), ūdens resursu konti (kvantitatīvie un kvalitatīvie dati), atkritumu konti, meža resursu konti, ekosistēmas pakalpojumu konti, ekonomikas mēroga materiālu krājumu konti (EW-MSA) un neizmantotu izraktu zemes materiālu (tostarp augsnes) apjoma novērtēšana,

datu kvalitātes un datu vākšanas metožu turpmākai uzlabošanai, tādējādi uzlabojot datu aptvērumu un salīdzināmību, kā arī mazinot uzņēmējdarbībai un pārvaldei radīto administratīvo slogu.

11. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2011. gada 6. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. DOWGIELEWICZ


(1)  Eiropas Parlamenta 2011. gada 7. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 21. jūnija lēmums.

(2)  OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.

(3)  OV L 344, 28.12.2007., 15. lpp.

(4)  OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.

(5)  OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.

(6)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.


I PIELIKUMS

GAISA EMISIJU KONTU MODULIS

1.   iedaļa

MĒRĶI

Gaisa emisiju kontos reģistrē un atspoguļo datus par emisijām gaisā tādā veidā, kas ir saderīgs ar nacionālo kontu sistēmu. Tajos reģistrē valstu ekonomiku emisijas gaisā to saimniecisko darbību dalījumā, kuras radījušas emisijas, kā norādīts EKS 95. Saimnieciskās darbības ietver ražošanu un patēriņu.

Šajā pielikumā noteikts, kādi dati dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē gaisa emisiju kontiem. Minētos datus sagatavos tā, lai sasaistītu datus par emisijām ar nozaru un mājsaimniecību saimnieciskajām ražošanas un patēriņa darbībām. Saskaņā ar šo regulu par tiešajām emisijām sniegtos datus kombinēs ar saimnieciskajām ielaides un izlaides tabulām, piedāvājuma un izlietojuma tabulām un mājsaimniecību patēriņa datiem, kas jau tiek sniegti Komisijai (Eurostat) saskaņā ar EKS 95.

2.   iedaļa

APTVĒRUMS

Gaisa emisiju kontiem ir tās pašas sistēmas robežas kā EKS 95, un to pamatā tāpat ir rezidences princips.

Saskaņā ar EKS 95 rezidences jēdziena pamatā ir šāds princips: vienību uzskata par valsts rezidentu, ja tai minētās valsts ekonomiskajā teritorijā ir ekonomisko interešu centrs, proti, ja tā ilgstoši (vienu gadu vai ilgāk) minētajā teritorijā veic saimniecisko darbību.

Gaisa emisiju kontos reģistrē visu rezidentu vienību darbību rezultātā radušās emisijas neatkarīgi no tā, kurā ģeogrāfiskajā vietā šīs emisijas faktiski radušās.

Gaisa emisiju kontos reģistrē atlikušo gāzveida un daļiņveida materiālu plūsmas, kuras radījusi valsts ekonomika un kuras ieplūst atmosfērā. Šajā regulā termins “atmosfēra” attiecas uz vides sistēmas sastāvdaļu. Sistēmas robežas attiecas uz robežlīniju starp valsts ekonomiku (kā saimnieciskās sistēmas daļu) un atmosfēru (kā vides sistēmas daļu). Pēc tam, kad emitētās vielas ir šķērsojušas sistēmas robežu, tās ir ārpus cilvēku kontroles un kļūst par dabas materiālu cikla daļu, un var radīt dažādu veidu ietekmi uz vidi.

3.   iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo statistiku par šādu gaisa piesārņotāju emisijām:

Emisijas gaisā nosaukums

Emisijas gaisā simbols

Informācijas sniegšanas vienība

Oglekļa dioksīds bez emisijām no biomasas

CO2

1 000 tonnu (Gg)

Oglekļa dioksīds no biomasas

Biomasas CO2

1 000 tonnu (Gg)

Slāpekļa oksīds

N2O

tonnas (Mg)

Metāns

CH4

tonnas (Mg)

Perfluorogļūdeņraži

PFC

tonnas (Mg), CO2 ekvivalenti

Fluorogļūdeņraži

HFC

tonnas (Mg), CO2 ekvivalenti

Sēra heksafluorīds

SF6

tonnas (Mg), CO2 ekvivalenti

Slāpekļa oksīdi

NOX

tonnas (Mg), NO2 ekvivalenti

Gaistošie organiskie savienojumi, izņemot metānu

NMGOS

tonnas (Mg)

Oglekļa monoksīds

CO

tonnas (Mg)

Cietās daļiņas < 10 μm

PM10

tonnas (Mg)

Cietās daļiņas < 2,5 μm

PM2,5

tonnas (Mg)

Sēra dioksīds

SO2

tonnas (Mg)

Amonjaks

NH3

tonnas (Mg)

Visus datus izsaka līdz vienai zīmei aiz komata.

4.   iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1.

Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2.

Statistiku nosūta 21 mēneša laikā pēc pārskata gada beigām.

3.

Lai apmierinātu lietotāju vajadzību pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES 27 dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4.

Pirmais pārskata gads ir gads, kad šī regula stājas spēkā.

5.

Pirmajā datu nosūtīšanā dalībvalstis iekļauj gada datus par laikposmu no 2008. gada līdz pirmajam pārskata gadam.

6.

Katrā sekojošā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n-4, n-3, n-2, n-1 un n gadu, kur n ir pārskata gads.

5.   iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

1.

Par katru 3. iedaļā minēto raksturlielumu datus sagatavo hierarhiskās saimniecisko darbību klasifikācijas NACE 2. red. dalījumā (A*64 apkopojuma pakāpe), ievērojot pilnīgu saderību ar EKS 95. Turklāt datus sagatavo par šādām kategorijām:

mājsaimniecību emisijas gaisā,

izlīdzināšanas posteņi, kas ir informācijas posteņi, ar kuriem skaidri izlīdzinātas atšķirības starp saskaņā ar šo regulu sniegtajiem gaisa emisijas kontu datiem un datiem, kas sniegti oficiālajās valsts gaisa emisiju datu kopās.

2.

Hierarhiskā klasifikācija, kas minēta 1. punktā, ir šāda:

Emisijas gaisā nozaru dalījumā – NACE 2. red. (A*64)

Mājsaimniecību emisijas gaisā

Transports

Apkure/dzesēšana

Citas

Izlīdzināšanas posteņi

Kopējās emisijas gaisā (nozares + mājsaimniecības)

 

Mīnus valsts rezidenti ārvalstīs

Valsts zvejas kuģi ārvalstīs

Sauszemes transports

Ūdens transports

Gaisa transports

 

Plus nerezidenti teritorijā

+

Sauszemes transports

+

Ūdens transports

+

Gaisa transports

 

(+ vai –) Citas korekcijas un statistiskās neatbilstības

 

= Piesārņotāja X kopējās emisijas, kā ziņots UNFCCC  (1)/CLRTA  (2)

6.   iedaļa

MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS

Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.


(1)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām.

(2)  Konvencija par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos.


II PIELIKUMS

VIDES NODOKĻU MODULIS SAIMNIECISKO DARBĪBU DALĪJUMĀ

1.   iedaļa

MĒRĶI

Vides nodokļu statistikā reģistrē un atspoguļo datus no to struktūru viedokļa, kuras maksā nodokļus tādā veidā, kas ir pilnībā saderīgs ar datiem, kurus sniedz saskaņā ar EKS 95. Valstu ekonomiku vides nodokļu ieņēmumus reģistrē saimniecisko darbību dalījumā. Saimnieciskās darbības ietver ražošanu un patēriņu.

Šajā pielikumā noteikts, kādi dati saimniecisko darbību dalījumā dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē vides nodokļu ieņēmumiem.

Vides nodokļu statistikā var tieši izmantot nodokļu statistiku un valdības finanšu statistiku, tomēr ir izdevīgāk izmantot saskaņā ar EKS 95 sniegtos nodokļu datus, ja tas ir iespējams.

Vides nodokļu statistika pamatojas uz summām, kuras pierādītas ar novērtējumiem un deklarācijām vai kases čekiem (ar laika korekcijām), lai nodrošinātu saskanību ar EKS 95 un uzlabotu starptautisko salīdzināmību.

EKS 95 ietver arī informāciju par nozarēm un sektoriem, kas maksā nodokļus. Informāciju par nodokļiem, kuru sniedz saskaņā ar EKS 95, var atrast valdības institucionālo sektoru kontos un piedāvājuma un izlietojuma tabulās.

2.   iedaļa

APTVĒRUMS

Vides nodokļiem ir tās pašas sistēmas robežas kā EKS 95, un tie ietver obligātus neatlīdzināmus maksājumus naudā vai natūrā, kurus uzliek vispārējā valdība vai Savienības iestādes.

Vides nodokļi ir iekļauti šādās EKS 95 kategorijās:

ražošanas un importa nodokļi (D.2),

kārtējie ienākuma, mantas u. c. nodokļi (D.5),

kapitāla nodokļi (D.91).

3.   iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo statistiku par vides nodokļiem saskaņā ar šādiem raksturlielumiem:

energoresursu nodokļi,

transporta nodokļi,

piesārņojuma nodokļi,

resursu nodokļi.

Visus datus norāda valsts valūtā miljonos.

4.   iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1.

Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2.

Statistiku nosūta 21 mēneša laikā pēc pārskata gada beigām.

3.

Lai apmierinātu lietotāju vajadzību pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES 27 dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4.

Pirmais pārskata gads ir gads, kad šī regula stājas spēkā.

5.

Pirmajā datu nosūtīšanā dalībvalstis iekļauj gada datus par laikposmu no 2008. gada līdz pirmajam pārskata gadam.

6.

Katrā sekojošā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n-4, n-3, n-2, n-1 un n gadu, kur n ir pārskata gads.

5.   iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

Datus par katru 3. iedaļā minēto raksturlielumu sniedz no to struktūru viedokļa, kas maksā nodokļus.

Datus par ražotājiem sniedz hierarhiskās saimniecisko darbību klasifikācijas NACE 2. red. dalījumā (A*64 apkopojuma pakāpe, kā noteikts EKS 95).

Datus par patērētājiem sniedz par:

mājsaimniecībām,

nerezidentiem.

Ja nodokli nevar attiecināt uz vienu no iepriekš minētajām darbību grupām, datus sniedz bez iedalījuma.

6.   iedaļa

MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS

Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.


III PIELIKUMS

EKONOMIKAS MĒROGA MATERIĀLU PLŪSMAS KONTU MODULIS (EW-MFA)

1.   iedaļa

MĒRĶI

EW-MFA ietver visus cietos, gāzveida un šķidros materiālus (izņemot gaisa un ūdens plūsmas), ko mēra masas vienībās gadā. Tāpat kā nacionālo kontu sistēma, EW-MFA kalpo diviem nozīmīgiem mērķiem. Detalizētās materiālu plūsmas ir bagātīga empīriska datubāze daudziem analītiskiem pētījumiem. Tās izmanto arī, lai apkopotu dažādus ekonomikas mēroga materiālu plūsmas indikatorus valstu ekonomikās.

Šajā pielikumā noteikti EW-MFA kontiem paredzētie dati, kuri dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē.

2.   iedaļa

APTVĒRUMS

Materiālu plūsmas sistēmas pamatprincips ir krājumu un plūsmu nošķiršana. Vispār plūsma ir mainīgs lielums, ar ko mēra daudzumu laika periodā, savukārt krājumi ir mainīgs lielums, ar ko mēra daudzumu konkrētā laika brīdī. EW-MFA ir plūsmas princips. Ar to mēra materiālu ielaides un izlaides plūsmas un krājumu pārmaiņas ekonomikā masas vienībās gadā.

EW-MFA atbilst nacionālo kontu sistēmas principiem, piemēram, rezidences principam. Tajos iekļauj materiālu plūsmas saistībā ar visu valsts ekonomikas rezidentu vienību darbībām neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

EW-MFA kontos ir svarīgi divi materiālu plūsmas pāri sistēmas robežām veidi:

1.

Materiālu plūsmas starp valsts ekonomiku un tās dabas vidi. Tajās ietverta materiālu (proti, izejvielu vai neapstrādātu materiālu) iegūšana no dabas vides vai materiālu (bieži tās sauc par atliekām) izvade tajā.

2.

Materiālu plūsmas starp valsts ekonomiku un pārējo pasaules ekonomiku. Tas ietver importu un eksportu.

Visas plūsmas, kas šķērso sistēmas robežas, tiek iekļautas EW-MFA, kā arī papildinājumos cilvēku veidotiem krājumiem. Visas pārējās materiālu plūsmas ekonomikā netiek iekļautas EW-MFA. Tas nozīmē, ka EW-MFA atspoguļo valsts ekonomiku kopumā un, piemēram, starpnozaru produktu piegādes netiek aprakstītas. Neapraksta arī dabiskas plūsmas dabas vidē.

3.   iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Attiecīgos gadījumos dalībvalstis sagatavo statistiku par 5. iedaļā norādītajiem raksturlielumiem attiecībā uz EW-MFA.

1.

Iekšzemes ieguves (DE) kategorijā iekļauj cieto, šķidro un gāzveida materiālu (izņemot gaisu un ūdeni) gada daudzumu, ko iegūst no dabiskas vides, lai izmantotu ekonomikā.

2.

Fizisks imports un eksports ietver visas importētās vai eksportētās preces masas vienībās. Tirgotās preces ir preces visos apstrādes posmos no izejmateriāliem līdz gatavām precēm.

4.   iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1.

Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2.

Statistiku nosūta 24 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

3.

Lai apmierinātu lietotāju vajadzību pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES 27 dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4.

Pirmais pārskata gads ir gads, kad šī regula stājas spēkā.

5.

Pirmajā datu nosūtīšanā dalībvalstis iekļauj gada datus par laikposmu no 2008. gada līdz pirmajam pārskata gadam.

6.

Katrā sekojošā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n-4, n-3, n-2, n-1 un n gadu, kur n ir pārskata gads.

5.   iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

Datus, kas izteikti masas vienībās, sagatavo par turpmākajās tabulās norādītajiem raksturlielumiem.

A tabula. Iekšzemes ieguve (DE)

1.   Biomasa

1.1.   Kultūraugi (izņemot lopbarības kultūraugus)

1.1.1.   Graudaugi

1.1.2.   Saknes, bumbuļi

1.1.3.   Cukura kultūraugi

1.1.4.   Pākšaugi

1.1.5.   Rieksti

1.1.6.   Eļļas kultūraugi

1.1.7.   Dārzeņi

1.1.8.   Augļi

1.1.9.   Šķiedraugi

1.1.10.   Pārējie citur neklasificētie kultūraugi

1.2.   Kultūraugu atliekas (izmantotas), lopbarības kultūraugi un ganību biomasa

1.2.1.   Kultūraugu atliekas (izmantotas)

1.2.1.1.   Salmi

1.2.1.2.   Citas kultūraugu atliekas (cukurbiešu un lopbarības biešu lapas, citas)

1.2.2.   Lopbarības kultūraugi un ganību biomasa

1.2.2.1.   Lopbarības kultūraugi (tostarp ganībās ievākta biomasa)

1.2.2.2.   Ganību biomasa

1.3.   Koks (papildus pēc izvēles sniegta informācija par neto koksnes krājas pieaugumu)

1.3.1.   Kokmateriāli (rūpnieciskie apaļkoki)

1.3.2.   Malka un cita ieguve

1.4.   Savvaļas zivju zveja, ūdens augi/dzīvnieki, medības un vākšana

1.4.1.   Savvaļas zivju zveja

1.4.2.   Visi pārējie ūdens dzīvnieki un augi

1.4.3.   Medības un vākšana

2.   Metāla rūdas (neapstrādātas rūdas)

2.1.   Dzelzs

2.2.   Krāsainais metāls

2.2.1.   Varš (papildus pēc izvēles sniegta informācija par metāla saturu)

2.2.2.   Niķelis (papildus pēc izvēles sniegta informācija par metāla saturu)

2.2.3.   Svins (papildus pēc izvēles sniegta informācija par metāla saturu)

2.2.4.   Cinks (papildus pēc izvēles sniegta informācija par metāla saturu)

2.2.5.   Alva (papildus pēc izvēles sniegta informācija par metāla saturu)

2.2.6.   Zelts, sudrabs, platīns un citi dārgmetāli

2.2.7.   Boksīts un cits alumīnijs

2.2.8.   Urāns un torijs

2.2.9.   Pārējie citur neklasificētie krāsainie metāli

3.   Nemetālu minerāli

3.1.   Marmors, granīts, smilšakmens, porfīrs, bazalts, citi dekoratīvie vai būvniecības akmeņi (izņemot slānekli)

3.2.   Krīts un dolomīts

3.3.   Slāneklis

3.4.   Ķīmiskie minerāli un minerālmēsli

3.5.   Sāls

3.6.   Kaļķakmens un ģipšakmens

3.7.   Māli un kaolīns

3.8.   Smiltis un grants

3.9.   Pārējie citur neklasificētie nemetāla minerāli

3.10.   Izrakti zemes materiāli (tostarp augsne), tikai ja izmantoti (informācijas sniegšana pēc izvēles)

4.   Fosilās enerģijas materiāli/nesēji

4.1.   Ogles un citi cietie enerģijas materiāli/nesēji

4.1.1.   Lignīts (brūnogles)

4.1.2.   Akmeņogles

4.1.3.   Degslāneklis un bitumensmiltis

4.1.4.   Kūdra

4.2.   Šķidrie un gāzveida enerģijas materiāli/nesēji

4.2.1.   Nafta, dabasgāzes kondensāts un šķidrā dabasgāze (NGL)

4.2.2.   Dabasgāze

B tabula (Imports – tirdzniecība kopā), C tabula (Imports – ES ārējā tirdzniecība), D tabula (Eksports – tirdzniecība kopā), E tabula (Eksports – ES ārējā tirdzniecība)

1.   Biomasa un biomasas produkti

1.1.   Kultūraugi, nepārstrādāti un pārstrādāti

1.1.1.   Graudaugi, nepārstrādāti un pārstrādāti

1.1.2.   Saknes, bumbuļi, nepārstrādāti un pārstrādāti

1.1.3.   Cukura kultūraugi, nepārstrādāti un pārstrādāti

1.1.4.   Pākšaugi, nepārstrādāti un pārstrādāti

1.1.5.   Rieksti, nepārstrādāti un pārstrādāti

1.1.6.   Eļļas kultūraugi, nepārstrādāti un pārstrādāti

1.1.7.   Dārzeņi, nepārstrādāti un pārstrādāti

1.1.8.   Augļi, nepārstrādāti un pārstrādāti

1.1.9.   Šķiedraugi, nepārstrādāti un pārstrādāti

1.1.10.   Pārējie citur neklasificētie kultūraugi, nepārstrādāti un pārstrādāti

1.2.   Kultūraugu atliekas un lopbarības kultūraugi

1.2.1.   Kultūraugu atliekas (izmantotas), nepārstrādātas un pārstrādātas

1.2.1.1.   Salmi

1.2.1.2.   Citas kultūraugu atliekas

1.2.2.   Lopbarības kultūraugi

1.2.2.1.   Lopbarības kultūraugi

1.3.   Koks un koka produkti

1.3.1.   Kokmateriāli, neapstrādāti un apstrādāti

1.3.2.   Malka un cita ieguve, neapstrādāta un apstrādāta

1.4.   Zivju zveja un citi ūdens dzīvnieki un augi, nepārstrādāti un pārstrādāti

1.4.1.   Zivju zveja

1.4.2.   Visi pārējie ūdens dzīvnieki un augi

1.5.   Dzīvi dzīvnieki, izņemot 1.4. punktā minētos dzīvniekus, un dzīvnieku produkti

1.5.1.   Dzīvi dzīvnieki, izņemot 1.4. punktā minētos dzīvniekus

1.5.2.   Gaļa un gaļas izstrādājumi

1.5.3.   Piena produkti, putnu olas un medus

1.5.4.   Citi dzīvnieku produkti (dzīvnieku šķiedras, ādas, kažokādas, āda u. c.)

1.6.   Produkti galvenokārt no biomasas

2.   Metāla rūdas un koncentrāti, neapstrādāti un apstrādāti

2.1.   Dzelzs rūdas un koncentrāti, dzelzs un tērauds, neapstrādāts un apstrādāts

2.2.   Krāsaino metālu rūdas un koncentrāti, neapstrādāti un apstrādāti

2.2.1.   Varš

2.2.2.   Niķelis

2.2.3.   Svins

2.2.4.   Cinks

2.2.5.   Alva

2.2.6.   Zelts, sudrabs, platīns un citi dārgmetāli

2.2.7.   Boksīts un cits alumīnijs

2.2.8.   Urāns un torijs

2.2.9.   Pārējās citur neklasificētās krāsaino metālu rūdas un koncentrāti

2.3.   Produkti galvenokārt no metāliem

3.   Nemetālu minerāli, neapstrādāti un apstrādāti

3.1.   Marmors, granīts, smilšakmens, porfīrs, bazalts un citi dekoratīvie vai būvniecības akmeņi (izņemot slānekli)

3.2.   Krīts un dolomīts

3.3.   Slāneklis

3.4.   Ķīmiskie minerāli un minerālmēsli

3.5.   Sāls

3.6.   Kaļķakmens un ģipšakmens

3.7.   Māli un kaolīns

3.8.   Smiltis un grants

3.9.   Pārējie citur neklasificētie nemetālu minerāli

3.10.   Izrakti zemes materiāli (tostarp augsne), tikai ja izmantoti (informācijas sniegšana pēc izvēles)

3.11.   Produkti galvenokārt no nemetālu minerāliem

4.   Fosilās enerģijas materiāli/nesēji, apstrādāti un neapstrādāti

4.1.   Ogles un citi cietie enerģijas produkti, apstrādāti un neapstrādāti

4.1.1.   Lignīts (brūnogles)

4.1.2.   Akmeņogles

4.1.3.   Degslāneklis un bitumensmiltis

4.1.4.   Kūdra

4.2.   Ogles un citi gāzveida enerģijas produkti, apstrādāti un neapstrādāti

4.2.1.   Nafta, dabasgāzes kondensāts un šķidrā dabasgāze (NGL)

4.2.2.   Dabasgāze

4.3.   Produkti galvenokārt no fosilās enerģijas produktiem

5.   Citi produkti

6.   Importētie atkritumi (B un C tabula)/eksportētie atkritumi (D un E tabula), lai veiktu galīgu apstrādi un galīgu apglabāšanu

B un D tabulā iekļauj šādas rezidences principa korekcijas:

Degviela, ko rezidenta vienības uzpilda tvertnēs ārvalstīs (papildinājums par importu, B tabula), un degviela, ko nerezidenta vienības uzpilda tvertnēs valsts teritorijā (papildinājums par eksportu, D tabula)

1.

Degviela sauszemes transportam

2.

Degviela ūdens transportam

3.

Degviela gaisa transportam

6.   iedaļa

MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS

Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.


22.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/17


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 692/2011

(2011. gada 6. jūlijs)

attiecībā uz Eiropas statistiku par tūrismu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 95/57/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nodošanas dalībvalstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Eiropadome 2007. gada 14. decembra prezidentūras secinājumos uzsvērusi tūrisma izšķirošo nozīmi izaugsmes sekmēšanā un darba vietu radīšanā Savienībā un aicinājusi Komisiju, dalībvalstis, nozari un citas ieinteresētās personas apvienot spēkus, lai savlaicīgi īstenotu ilgspējīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programmu.

(2)

Savienības tūrisma nozarei ir nozīmīga vieta dalībvalstu ekonomikā, ņemot vērā tūrisma aktivitāšu lielo nodarbinātības potenciālu. Lai novērtētu tās konkurētspēju, jāgūst plašākas zināšanas par tūrisma apjomu, tā īpašībām, tūristu kontingentu, tūrisma izdevumiem un ieguvumiem dalībvalstu ekonomikai.

(3)

Vajadzīgi ikmēneša dati, lai novērtētu sezonālo ietekmi, kādu uz tūristu izmitināšanas jaudu atstāj pieprasījuma sezonālais raksturs, un tādējādi palīdzētu valsts iestādēm un uzņēmējiem izstrādāt piemērotākas stratēģijas un politiku atpūtas sezonas amplitūdas un tūrisma aktivitāšu paplašināšanai.

(4)

Tūrisma nozarē Eiropā lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kuru stratēģiskais nozīmīgums Eiropas tūrismā nav saistīts tikai ar to nozīmi ekonomikā un būtisko potenciālu nodarbinātības pieaugumā. Tie nodrošina arī pašvaldību stabilitāti un labklājību, garantējot viesmīlību un vietējo identitāti, kas ir raksturīgas tūrisma iezīmes Eiropas reģionos. MVU lielums ir faktors, kura dēļ būtu jāapsver MVU administratīvais slogs un jāievieš robežvērtību sistēma, lai apmierinātu lietotāju vajadzības, vienlaikus samazinot informācijas sniegšanas slogu personām, kas ir atbildīgas par statistikas datu sniegšanu, īpaši MVU.

(5)

Tūristu ieradumu mainīgā būtība, kopš stājusies spēkā Padomes Direktīva 95/57/EK (1995. gada 23. novembris) par statistiskās informācijas apkopošanu tūrisma jomā (2), ko raksturo īso ceļojumu un vienas dienas braucienu nozīmes pieaugums, kurš daudzos reģionos un valstīs ir būtisks ieguldījums ienākumu gūšanā no tūrisma, neīrēto un mazo izmitināšanas uzņēmumu nozīmes palielināšanās un interneta īpatsvara pieaugums tūristu ieradumos veikt rezervēšanu un tūrisma nozarē kopumā, nozīmē, ka tūrisma statistikas datu sagatavošana būtu jāpielāgo.

(6)

Lai, pamatojoties uz starptautiski pieņemto tūrisma satelītkontu sistēmu, kurā tiek atspoguļota tūrisma ietekme uz ekonomiku un darba vietām, novērtētu tūrisma makroekonomisko nozīmi dalībvalstu ekonomikā, jāuzlabo tūrisma pamatstatistika, lai tā būtu pieejama, pilnīga un visaptveroša un derētu datu apkopošanai šādiem kontiem un, ja Komisija uzskatīs par nepieciešamu, – tiesību akta priekšlikuma sagatavošanai par saskaņotu tabulu nosūtīšanu tūrisma satelītkontiem. Tāpēc jāatjaunina tās juridiskās prasības, kas patlaban izklāstītas Direktīvā 95/57/EK.

(7)

Lai izpētītu galvenos sociālos un ekonomiskos jautājumus tūrisma nozarē, īpaši jaunākās tendences, kas prasa īpašu izpēti, Komisijai nepieciešami mikrodati. Tūrismam Savienībā raksturīga lielākoties iekšzemes tūrisma dimensija; tas nozīmē, ka mikrodati, kas iegūti, izmantojot saskaņoto Eiropas statistiku par izejošā tūrisma pieprasījumu, šobrīd jau ir avots, no kura iegūst statistikas datus par iekšzemes tūrisma pieprasījumu attiecībā uz galamērķa dalībvalsti, neuzliekot papildu slogu un šādi izvairoties no dubultas tūrisma plūsmu uzskaites.

(8)

Sociālais tūrisms dod iespēju pēc iespējas daudziem cilvēkiem piedalīties tūrismā, un turklāt tas var dot ieguldījumu sezonalitātes ietekmes mazināšanā, Eiropas pilsonības jēdziena stiprināšanā un – papildus atsevišķu vietējo ekonomiku attīstībai – arī reģionālās attīstības veicināšanā. Lai izvērtētu dažādu sociāli demogrāfisko grupu līdzdalību tūrismā un uzraudzītu Savienības programmas sociālā tūrisma jomā, Komisijai nepieciešami regulāri dati par līdzdalību tūrismā un minēto grupu uzvedību tūrisma jomā.

(9)

Atzīta Savienības mēroga sistēma var palīdzēt nodrošināt uzticamus, detalizētus un salīdzināmus datus, kas savukārt ļaus veikt tūrisma piedāvājuma un pieprasījuma struktūras un attīstības pienācīgu uzraudzību. Savienības mērogā ir būtiski nodrošināt metodoloģijas, definīciju, kā arī statistikas datu un metadatu programmu pietiekamu salīdzināmību.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku (3), kas kalpo par šīs regulas atsauces kopumu, paredzēts, ka statistika ir jāvāc, ievērojot augstus taisnīguma, ticamības, objektivitātes, zinātniskās neatkarības, izmaksu lietderības un statistikas konfidencialitātes standartus.

(11)

Saskaņā ar šo regulu statistikas iestādēm valstu un Savienības mērogā Eiropas statistikas sagatavošanā un izplatīšanā būtu jāņem vērā principi, kas izklāstīti Eiropas Statistikas prakses kodeksā, kuru 2005. gada 24. februārī pieņēma Statistikas programmu komiteja un kurš ir pievienots Komisijas 2005. gada 25. maija Ieteikumam par valstu un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību.

(12)

Lai ņemtu vērā ekonomikas, sociālo un tehnikas attīstību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz datu nosūtīšanas termiņu un pielikumu pielāgošanu, izņemot tos pielikumus, kas attiecas uz pieprasīto datu sniegšanu pēc izvēles un jomas ierobežošanu, kā noteikts pielikumos. Komisija būtu arī jāpilnvaro pielāgot definīcijas izmaiņām starptautiskajās definīcijās. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot priekšdarbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(13)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, un tās būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (4).

(14)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot kopēju satvaru salīdzināmu un visaptverošu Eiropas tūrisma statistikas datu izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo nav vienotu statistikas elementu un kvalitātes prasību un nav pārredzamas metodoloģijas, un to, ka, piemērojot vienotu statistikas sistēmu, šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(15)

Ņemot vērā tūrisma nozares un Komisijas un citu Eiropas tūrisma statistikas lietotāju pieprasīto datu veida pārmaiņas, Direktīvas 95/57/EK noteikumi vairs nav atbilstīgi. Direktīva 95/57/EK būtu jāatceļ, jo jāatjaunina tiesību akti šajā nozarē.

(16)

Regula ir pienācīgs veids, lai tiktu nodrošināta vienotu standartu lietošana un salīdzināmas statistikas sagatavošana.

(17)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido kopēju satvaru sistemātiskai Eiropas tūrisma statistikas datu izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai.

Šajā nolūkā dalībvalstis vāc, apkopo, apstrādā un nosūta saskaņotus statistikas datus par tūrisma piedāvājumu un pieprasījumu.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā:

a)

“apsekojuma periods” – periods, uz kuru attiecas dati;

b)

“apsekojuma gads” – vienu kalendāro gadu ilgs apsekojuma periods;

c)

NACE 2. red.” – kopēja saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Savienībā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1893/2006 (5);

d)

NUTS” – kopēja teritoriālo vienību klasifikācija reģionālās statistikas sagatavošanai Savienībā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 (6);

e)

“ierastā vide” – ģeogrāfiskā teritorija (ne vienmēr tuvējā apkārtnē), kurā norit indivīda ikdienas dzīve un kuru nosaka, pamatojoties uz šādiem kritērijiem: administratīvo robežu šķērsošana vai attālums no pastāvīgās dzīvesvietas, apmeklējuma ilgums, biežums un mērķis;

f)

“tūrisms” – ceļotāju darbība, dodoties braucienā uz galveno galamērķi ārpus ierastās vides uz laiku, kas ir mazāks par vienu gadu, ar jebkādu galveno nolūku, tostarp darījumu, atpūtas vai citu personīgu nolūku, bez nodoma tikt nodarbinātam apmeklējuma vietā pie vietējā uzņēmēja;

g)

“vietējais tūrisms” – ceļojumi, kurus dalībvalstī veic šīs dalībvalsts rezidenti;

h)

“ienākošais tūrisms” – ceļojumi, kurus dalībvalstī veic personas, kas nav šīs dalībvalsts rezidenti;

i)

“izejošais tūrisms” – ceļojumi, kurus dalībvalsts rezidenti veic ārpus šīs dalībvalsts;

j)

“valsts tūrisms” – vietējais tūrisms un izejošais tūrisms kopā;

k)

“iekšzemes tūrisms” – vietējais tūrisms un ienākošais tūrisms kopā;

l)

“tūristu izmitināšanas uzņēmums” ir vietējā uzņēmējdarbības vienība atbilstīgi Padomes Regulas (EEK) Nr. 696/93 (1993. gada 15. marts) par statistikas vienībām ražošanas sistēmas novērošanai un analīzei Kopienā (7) pielikumam, kas tiek piedāvāts kā maksas pakalpojums, kaut arī daļēji vai pilnīgi subsidēts un ir īslaicīgs izmitināšanas pakalpojums, kā aprakstīts NACE 2. red. 55.1. grupā (viesnīcas un līdzīgas apmešanās vietas), 55.2. grupā (viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas) un 55.3. grupā (kempingi, atpūtas transportlīdzekļu laukumi un apdzīvojamo autopiekabju laukumi);

m)

“neīrēta izmitināšanas vieta” – inter alia mītne, ko bez maksas piedāvā ģimene vai draugi, un mītne īpašnieka izmantotā brīvdienu mājā, tostarp daļlaika īpašumi;

n)

“vienas dienas apmeklējumi” – rezidentu apmeklējumi ārpus ierastās vides bez nakšņošanas un kuru sākums ir viņu ierastā dzīvesvieta.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11. pantu attiecībā uz grozījumiem šā panta 1. punkta definīcijās, lai minētās definīcijas pielāgotu izmaiņām starptautiskajās definīcijās.

3. pants

Ietvertie temati un pieprasīto datu raksturlielumi

1.   Piemērojot šo regulu, dati, kuri dalībvalstīm jānosūta saskaņā ar 9. pantu, attiecas uz:

a)

iekšzemes tūrismu, proti, tūristu izmitināšanas uzņēmumu jaudu un izmantojumu mainīgo lielumu vajadzībām, periodiskumam un dalījumiem, kā noteikts I pielikuma 1., 2. un 3. iedaļā;

b)

iekšzemes tūrismu, proti, tūristu nakšņošanu neīrētās izmitināšanas vietās mainīgo lielumu vajadzībām, periodiskumam un dalījumiem, kā noteikts I pielikuma 4. iedaļā;

c)

valsts tūrismu, proti, tūrisma pieprasījumu, kas skar līdzdalību tūrismā, tūrisma ceļojumu un ceļotāju raksturlielumus mainīgo lielumu vajadzībām, periodiskumam un dalījumiem, kā noteikts II pielikuma 1. un 2. iedaļā;

d)

valsts tūrismu, proti, tūrisma pieprasījumu, kas skar vienas dienas apmeklējumu raksturlielumus mainīgo lielumu vajadzībām, periodiskumam un dalījumiem, kā noteikts II pielikuma 3. iedaļā.

2.   Komisija tiek pilnvarota vajadzības gadījumā pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11. pantu attiecībā uz pielikumu pielāgošanu, izņemot tos, kas attiecas uz pieprasīto datu sniegšanu pēc izvēles un jomas ierobežošanu, kā noteikts pielikumos, lai ņemtu vērā ekonomikas, sociālo un tehnikas attīstību. Īstenojot savas pilnvaras atbilstīgi šiem noteikumiem, Komisija nodrošina, ka pieņemtie deleģētie akti nerada ievērojamu papildu administratīvo slogu dalībvalstīm un respondentiem.

4. pants

Novērošanas joma

Novērošanas jomā attiecībā uz prasībām, kas noteiktas:

a)

3. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir visi tūristu izmitināšanas uzņēmumi atbilstīgi 2. panta 1. punkta l) apakšpunktam, ja vien I pielikumā nav minēts citādi;

b)

3. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ir visas tūrisma naktis, ko rezidenti vai nerezidenti pavadījuši neīrētās izmitināšanas vietās;

c)

3. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ir dati saistībā ar ikviena indivīda, kas dzīvo dalībvalsts teritorijā, līdzdalību tūrismā, ja vien II pielikuma 1. iedaļā nav minēts citādi;

d)

3. panta 1. punktā c) apakšpunktā, ir dati par tūrisma ceļojumu un ceļotāju raksturlielumiem, proti, visi rezidentu tūrisma ceļojumi ar vismaz vienu nakšņošanu ārpus ierastās vides, kuri beigušies pārskata perioda laikā, ja vien II pielikuma 2. iedaļā nav minēts citādi;

e)

3. panta 1. punkta d) apakšpunktā saistībā ar datiem par vienas dienas apmeklējumu raksturlielumiem, ir visi 2. panta 1. punkta n) apakšpunktā minētie vienas dienas apmeklējumi, ja II pielikuma 3. iedaļa to nenosaka citādi.

5. pants

Eksperimentālie pētījumi

1.   Komisija izstrādā eksperimentālo pētījumu programmu, ko dalībvalstis var īstenot pēc brīvprātības principa, lai izstrādātu, sagatavotu un izplatītu saskaņotas tabulas par tūrisma satelītkontiem un izvērtētu ieguvumus salīdzinājumā ar datu vākšanas izmaksām.

2.   Komisija arī izstrādā eksperimentālo pētījumu programmu, ko dalībvalstis var īstenot pēc brīvprātības principa, lai veidotu datu vākšanas sistēmu, kurā tiek atspoguļota tūrisma ietekme uz vidi.

6. pants

Kvalitātes kritēriji un ziņojumi

1.   Dalībvalstis nodrošina nosūtīto datu kvalitāti.

2.   Šīs regulas vajadzībām piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteiktos kvalitātes kritērijus.

3.   Katru gadu dalībvalstis sniedz Komisijai (Eurostat) ziņojumu par datu kvalitāti attiecīgajos pārskata periodos pārskata gada laikā un par visām veiktajām metodoloģiskajām pārmaiņām. Ziņojumu sniedz deviņu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

4.   Piemērojot 2. punktā minētos kvalitātes kritērijus datiem, uz kuriem attiecas šī regula, Komisija īstenošanas aktu veidā nosaka kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību un struktūru. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7. pants

Novērtējuma ziņojums

Līdz 2016. gada 12. augustam un pēc tam reizi piecos gados Komisija iesniedz novērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par statistikas datiem, kas apkopoti, ievērojot šo regulu, un jo īpaši par to atbilstību un par slogu uzņēmumiem.

8. pants

Datu avoti

Attiecībā uz datu vākšanas pamatu dalībvalstis paredz jebkādus pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai uzturētu rezultātu kvalitāti. Dalībvalstis var veidot nepieciešamos statistiskos datus, kombinējot turpmāk norādītos dažādos avotus:

a)

apsekojumus, kuros informācijas sniedzējas vienības tiek aicinātas sniegt savlaicīgus, precīzus un pilnīgus datus;

b)

citus piemērotus avotus, tostarp administratīvos datus, ja tie ir piemēroti savlaicīguma un atbilstīguma ziņā;

c)

piemērotas statistiskā novērtējuma procedūras.

9. pants

Datu nosūtīšana

1.   Dalībvalstis nosūta datus, tostarp konfidenciālus datus, Komisijai (Eurostat) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 21. pantu.

2.   Dalībvalstis nosūta datus, kas minēti I pielikumā un II pielikuma 1. un 3. iedaļā, kopsavilkuma tabulu veidā atbilstīgi Komisijas (Eurostat) norādītajam datu apmaiņas standartam. Datus elektroniski nosūta vai augšupielādē Komisijas (Eurostat) vienotajā datu ievadīšanas sistēmā. Praktisko datu nosūtīšanas kārtību Komisija pieņem īstenošanas aktu veidā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Dalībvalstis nosūta datus, kas minēti II pielikuma 2. iedaļā mikrodatu datņu veidā, par katru apsekoto ceļojumu veicot individuālu ierakstu nosūtāmo datu sistēmā, un tos pilnībā pārbauda, sagatavo un, ja nepieciešams, piemēro atbilstīgi Komisijas (Eurostat) norādītajam datu apmaiņas standartam. Datus elektroniski nosūta vai augšupielādē Komisijas (Eurostat) vienotajā datu ievadīšanas sistēmā. Praktisko datu nosūtīšanas kārtību Komisija pieņem īstenošanas aktu veidā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Dalībvalstis nosūta:

a)

I pielikuma 1. un 2. iedaļā norādītos ikgadējos datus sešu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, jo vien I pielikumā nav norādīts citādi;

b)

I pielikuma 2. iedaļā norādītos ikmēneša datus trīs mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām;

c)

ātrāk nosūtāmos pamatrādītājus par to, cik nakšu rezidenti un nerezidenti uzturējušies izmitināšanas uzņēmumos, kā norādīts I pielikuma 2. iedaļā, astoņu nedēļu laikā pēc pārskata perioda beigām;

d)

I pielikuma 4. iedaļā norādītos datus deviņu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, ja attiecīgā dalībvalsts nolemj tos nosūtīt;

e)

II pielikumā norādītos datus sešu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām.

5.   Komisija tiek pilnvarota vajadzības gadījumā pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11. pantu attiecībā uz grozījumiem nosūtīšanas termiņos, kas noteikti šā panta 4. punktā, lai ņemtu vērā ekonomikas, sociālo un tehnikas attīstību. Šādos grozījumos ņem vērā dalībvalstīs pastāvošo datu vākšanas praksi.

6.   Ja nav noteikts citādi, pirmais pārskata periods visiem regulā pieprasītajiem datiem sākas 2012. gada 1. janvārī.

10. pants

Metodoloģijas rokasgrāmata

Komisija (Eurostat) ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā un regulāri atjaunina metodoloģijas rokasgrāmatu, kurā ietver pamatnostādnes statistikas sagatavošanai, ievērojot šo regulu, tostarp definīcijas, kas piemērojamas pieprasīto datu raksturlielumiem, un vienotus standartus, lai nodrošinātu datu kvalitāti.

11. pants

Deleģēšana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šā panta nosacījumus.

2.   Šīs regulas 2. panta 2. punktā, 3. panta 2. punktā un 9. panta 5. punktā minētās pilnvaras Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2011. gada 11. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome nav izteikuši iebildumus pret šādu pagarinājumu vismaz trīs mēnešus pirms attiecīgā laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā brīdī atsaukt 2. panta 2. punktā, 3. panta 2. punktā un 9. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai šajā lēmumā norādītā vēlākā datumā. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto tiesību aktu, tā vienlaikus to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 2. panta 2. punktu, 3. panta 2. punktu un 9. panta 5. punktu pieņemtie deleģētie akti stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

12. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

13. pants

Atcelšana

Ar šo Direktīva 95/57/EK tiek atcelta.

Dalībvalstis sniedz rezultātus atbilstīgi Direktīvai 95/57/EK par visiem pārskata periodiem 2011. gadā.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2011. gada 6. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. DOWGIELEWICZ


(1)  Eiropas Parlamenta 2011. gada 6. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 21. jūnija lēmums.

(2)  OV L 291, 6.12.1995., 32. lpp.

(3)  OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.

(4)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(5)  OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.

(6)  OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.

(7)  OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp.


I PIELIKUMS

IEKŠZEMES TŪRISMS

1.   iedaļa

TŪRISTU IZMITINĀŠANAS UZŅĒMUMU JAUDA

A.   Nosūtāmie mainīgie lielumi un to atšifrējums

1.   NUTS reģionu 2. līmenī un valsts līmenī nosūtāmie ikgadējie dati

Izmitināšanas veids

Mainīgie lielumi

Dalījumi

NACE 55.1.

Uzņēmumu skaits

Gultasvietu skaits

Numuru skaits

Apdzīvotās vietas a) un b) tips

NACE 55.2.

Uzņēmumu skaits

Gultasvietu skaits

Apdzīvotās vietas a) un b) tips

NACE 55.3.

Uzņēmumu skaits

Gultasvietu skaits

Apdzīvotās vietas a) un b) tips


2.   [pēc izvēles] Valsts līmenī nosūtāmie ikgadējie dati

Izmitināšanas veids

Mainīgie lielumi

Dalījumi

NACE 55.1.

Uzņēmumu skaits

Gultasvietu skaits

Numuru skaits

Lieluma klase


3.   Valsts līmenī reizi trijos gados nosūtāmie dati

Izmitināšanas veids

Mainīgie lielumi

Dalījumi

NACE 55.1.

To uzņēmumu skaits, kuros viens vai vairāki numuri ir pieejami personām ar kustību traucējumiem, tostarp ratiņkrēslu lietotājiem

 

B.   Jomas ierobežojumi

1.

Novērošanas jomā “Viesnīcas un līdzīgas apmešanās vietas” un “Viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas” iekļauj vismaz visus tūristu izmitināšanas uzņēmumus ar 10 vai vairāk gultasvietām.

2.

Novērošanas jomā “Kempingi, atpūtas transportlīdzekļu laukumi un apdzīvojamo autopiekabju laukumi” iekļauj vismaz visus tūristu izmitināšanas uzņēmumus ar 10 vai vairāk telts/apdzīvojamo autopiekabju vietām.

3.

Dalībvalstis, kuras veido mazāk par 1 % no kopējā ikgadējā nakšu skaita, kas pavadītas tūristu izmitināšanas uzņēmumos Eiropas Savienībā, var vēl vairāk samazināt novērošanas jomu, iekļaujot vismaz visus tūristu izmitināšanas uzņēmumus ar 20 vai vairāk gultasvietām (20 vai vairāk telts/apdzīvojamo autopiekabju vietām).

C.   Periodiskums

A daļas 3. punktā minētā triju gadu mainīgā lieluma pirmais pārskata gads ir 2015. gads.

2.   iedaļa

TŪRISTU IZMITINĀŠANAS UZŅĒMUMU IZMANTOJUMS (VIETĒJAIS UN IENĀKOŠAIS TŪRISMS)

A.   Ikgadējiem datiem nosūtāmie mainīgie lielumi un dalījumi

1.   NUTS reģionu 2. līmenī un valsts līmenī

Izmitināšanas veids

Mainīgie lielumi

Dalījumi

Kopā (visi tūristu izmitināšanas uzņēmumu veidi)

Rezidentu pavadīto nakšu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Nerezidentu pavadīto nakšu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Apdzīvotās vietas a) un b) tips

NACE 55.1.

Rezidentu pavadīto nakšu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Nerezidentu pavadīto nakšu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

 

Rezidentu ierašanās reižu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Nerezidentu ierašanās reižu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

 

Neto gultasvietu izmantojuma koeficients

Neto numuru izmantojuma koeficients

 

NACE 55.2.

Rezidentu pavadīto nakšu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Nerezidentu pavadīto nakšu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

 

Rezidentu ierašanās reižu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Nerezidentu ierašanās reižu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

 

NACE 55.3.

Rezidentu pavadīto nakšu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Nerezidentu pavadīto nakšu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

 

Rezidentu ierašanās reižu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Nerezidentu ierašanās reižu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

 


2.   Valsts līmenī

Izmitināšanas veids

Mainīgie lielumi

Dalījumi

NACE 55.1.

Rezidentu pavadīto nakšu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Nerezidentu pavadīto nakšu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Apdzīvotās vietas a) un b) tips

Viesa dzīvesvietas valsts vai ģeogrāfiskais apgabals

[pēc izvēles] Lieluma klases

Rezidentu ierašanās reižu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Nerezidentu ierašanās reižu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Viesa dzīvesvietas valsts vai ģeogrāfiskais apgabals

Neto gultasvietu izmantojuma koeficients

Neto numuru izmantojuma koeficients

[pēc izvēles] Lieluma klases

NACE 55.2.

Rezidentu pavadīto nakšu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Nerezidentu pavadīto nakšu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Apdzīvotās vietas a) un b) tips

Viesa dzīvesvietas valsts vai ģeogrāfiskais apgabals

Rezidentu ierašanās reižu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Nerezidentu ierašanās reižu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Viesa dzīvesvietas valsts vai ģeogrāfiskais apgabals

NACE 55.3.

Rezidentu pavadīto nakšu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Nerezidentu pavadīto nakšu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Apdzīvotās vietas a) un b) tips

Viesa dzīvesvietas valsts vai ģeogrāfiskais apgabals

Rezidentu ierašanās reižu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Nerezidentu ierašanās reižu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Viesa dzīvesvietas valsts vai ģeogrāfiskais apgabals

B.   Ikmēneša datiem nosūtāmie mainīgie lielumi un dalījumi valsts līmenī

Izmitināšanas veids

Mainīgie lielumi

Dalījumi

NACE 55.1.

Rezidentu pavadīto nakšu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Nerezidentu pavadīto nakšu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

 

Rezidentu ierašanās reižu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Nerezidentu ierašanās reižu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

 

Neto gultasvietu izmantojuma koeficients

Neto numuru izmantojuma koeficients

 

NACE 55.2.

Rezidentu pavadīto nakšu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Nerezidentu pavadīto nakšu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

 

Rezidentu ierašanās reižu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Nerezidentu ierašanās reižu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

 

NACE 55.3.

Rezidentu pavadīto nakšu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Nerezidentu pavadīto nakšu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

 

Rezidentu ierašanās reižu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

Nerezidentu ierašanās reižu skaits tūristu izmitināšanas uzņēmumos

 

C.   Jomas ierobežojumi

1.

Novērošanas jomā “Viesnīcas un līdzīgas apmešanās vietas” un “Viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas” iekļauj vismaz visus tūristu izmitināšanas uzņēmumus ar 10 vai vairāk gultasvietām.

2.

Novērošanas jomā “Kempingi, atpūtas transportlīdzekļu laukumi un apdzīvojamo autopiekabju laukumi” iekļauj vismaz visus tūristu izmitināšanas uzņēmumus ar 10 vai vairāk telts/apdzīvojamo autopiekabju vietām.

3.

Dalībvalstis, kuras veido mazāk par 1 % no kopējā ikgadējā nakšu skaita, kas pavadītas tūristu izmitināšanas uzņēmumos Eiropas Savienībā, var vēl vairāk samazināt novērošanas jomu, iekļaujot vismaz visus tūristu izmitināšanas uzņēmumus ar 20 vai vairāk gultasvietām (20 vai vairāk telts/apdzīvojamo autopiekabju vietām).

4.

Ja piemēro jomas ierobežojumus, kā aprakstīts 1., 2. vai 3. punktā, katru gadu nosūta aprēķinu par nakšu skaitu, ko rezidenti un nerezidenti pārskata gadā pavadījuši tūristu izmitināšanas uzņēmumos, kas neietilpst novērošanas jomā.

5.

Aprēķinu, kas minēts 4. punktā, par pirmo pārskata gadu, attiecībā uz kuru saskaņā ar šo regulu jānosūta dati, nosūta divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām.

6.

Dalībvalstis var vēl vairāk samazināt novērošanas jomu attiecībā uz viesnīcu un līdzīgu apmešanās vietu numuru neto izmantojuma koeficientu, lai iekļautu vismaz visus tūristu izmitināšanas uzņēmumus, kuros ir 25 vai vairāk numuru.

D.   Ātrāk nosūtāmie pamatrādītāji

Ātrāk nosūtāmie pamatrādītāji, kas minēti šīs regulas 9. panta 4. punkta c) apakšpunktā, ir mainīgie lielumi attiecībā uz pavadīto nakšu skaitu, kā norādīts šīs iedaļas B daļā.

3.   iedaļa

1. UN 2. IEDAĻAI PIEMĒROJAMĀS KLASIFIKĀCIJAS

A.   Izmitināšanas veids

Izmitināšanas veidam piemērojamas šādas trīs kategorijas saskaņā ar NACE 55.1., 55.2. un 55.3. grupu:

viesnīcas un līdzīgas apmešanās vietas,

viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas,

kempingi, atpūtas transportlīdzekļu laukumi un apdzīvojamo autopiekabju laukumi.

B.   Apdzīvotās vietas a) tips

Apdzīvotās vietas a) tipam, kur izvietoti tūristu izmitināšanas uzņēmumi, atbilstīgi pašvaldības (vai līdzvērtīgas administratīvas vienības) urbanizācijas pakāpei piemērojamas šādas trīs kategorijas:

blīvi apdzīvota vieta,

vidēji apdzīvota vieta,

mazapdzīvota vieta.

C.   Apdzīvotās vietas b) tips

Apdzīvotās vietas b) tipam, kur izvietoti tūristu izmitināšanas uzņēmumi, atbilstīgi pašvaldības (vai līdzvērtīgas administratīvas vienības) atrašanās vietai pie jūras piemērojamas šādas divas kategorijas:

atrodas piekrastē,

neatrodas piekrastē.

D.   Lieluma klase

Atbilstīgi numuru skaitam tūristu izmitināšanas uzņēmumos lieluma klasei piemērojamas šādas trīs kategorijas:

mazi uzņēmumi: mazāk nekā 25 numuri,

vidēji uzņēmumi: 25–99 numuri,

lieli uzņēmumi: 100 vai vairāk numuru; pēc izvēles jāziņo atsevišķi: “100–249 numuri” un “250 vai vairāk numuru”.

E.   Valstis un ģeogrāfiskās zonas

To viesu mītnes valstij vai ģeogrāfiskajai zonai, kuri uzturas tūristu izmitināšanas uzņēmumos, piemērojamas šādas kategorijas:

Eiropas Savienība (Savienība); jāziņo atsevišķi: katra dalībvalsts,

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis (EBTA); jāziņo atsevišķi: Islande, Norvēģija, Šveice (ietverot Lihtenšteinu),

citas Eiropas valstis (ārpus Savienības vai EBTA; neietverot Krieviju, Turciju, Ukrainu),

Krievija,

Turcija,

Ukraina,

Āfrika; jāziņo atsevišķi: Dienvidāfrika,

Ziemeļamerika; jāziņo atsevišķi: Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda,

Dienvidamerika un Centrālamerika; jāziņo atsevišķi: Brazīlija,

Āzija; jāziņo atsevišķi: Ķīnas Tautas Republika, Japāna, Korejas Republika,

Austrālija, Okeānija un pārējās teritorijas; jāziņo atsevišķi: Austrālija.

4.   iedaļa

IEKŠZEMES TŪRISMS NEĪRĒTĀS IZMITINĀŠANAS VIETĀS

A.   Ikgadējiem datiem nosūtāmie mainīgie lielumi

[pēc izvēles] Pavadīto nakšu skaits neīrētās izmitināšanas vietās pārskata gadā.

B.   Dalījums

[pēc izvēles] A daļā minēto mainīgo lielumu dala pēc ceļotāju mītnes valsts attiecībā uz Savienības rezidentiem; ceļotājus, kuru mītnes valsts atrodas ārpus Savienības, iedala papildu kategorijā.


II PIELIKUMS

VALSTS TŪRISMS

1.   iedaļa

LĪDZDALĪBA TŪRISMĀ PERSONISKOS NOLŪKOS

A.   Ikgadējiem datiem nosūtāmie mainīgie lielumi un dalījumi

Mainīgie lielumi

Dalījumi pēc ilguma un tūrisma ceļojumu galamērķa personiskos nolūkos

Sociāldemogrāfiskie dalījumi

1.

Tādu rezidentu skaits, kuri ir 15 gadus veci un vecāki un pārskata gadā piedalās tūrismā personiskos nolūkos

2.

Tādu rezidentu skaits, kuri ir 15 gadus veci un vecāki un pārskata gadā nepiedalās tūrismā personiskos nolūkos

a)

Jebkāds ceļojums (proti, vismaz viens ceļojums ar vismaz vienu nakšņošanu)

b)

Tikai vietējie ceļojumi (proti, vismaz viens vietējais ceļojums ar vismaz vienu nakšņošanu, bet neviena ārvalstu ceļojuma)

c)

Tikai ārvalstu ceļojumi (proti, vismaz viens ārvalstu ceļojums ar vismaz vienu nakšņošanu, bet neviena vietējā ceļojuma)

d)

Vietējie un ārvalstu ceļojumi (proti, vismaz viens vietējais ceļojums ar vismaz vienu nakšņošanu un vismaz viens ārvalstu ceļojums ar vismaz vienu nakšņošanu)

e)

Īsi ceļojumi (proti, vismaz viens ceļojums ar vienu līdz trim nakšņošanām)

f)

Gari ceļojumi (proti, vismaz viens ceļojums ar četrām vai vairāk nakšņošanām)

g)

Gari ceļojumi, tikai vietējie ceļojumi (proti, vismaz viens vietējais ceļojums ar četrām vai vairāk nakšņošanām, bet neviena ārvalstu ceļojuma ar četrām vai vairāk nakšņošanām)

h)

Gari ceļojumi, tikai ārvalstu ceļojumi (proti, vismaz viens ārvalstu ceļojums ar četrām vai vairāk nakšņošanām, bet neviena vietējā ceļojuma ar četrām vai vairāk nakšņošanām)

i)

Gari ceļojumi, vietējie un ārvalstu ceļojumi (proti, vismaz viens vietējais ceļojums ar četrām vai vairāk nakšņošanām un vismaz viens ārvalstu ceļojums ar četrām vai vairāk nakšņošanām)

1.

Dzimums

2.

Vecuma grupa

3.

[pēc izvēles] Izglītības līmenis

4.

[pēc izvēles] Nodarbinātība

5.

[pēc izvēles] Mājsaimniecības ienākumi

Dalījumus pēc ilguma un tūrisma ceļojumu personiskos nolūkos galamērķa kombinē ar sociāldemogrāfiskajiem dalījumiem.

B.   Triju gadu datiem nosūtāmie mainīgie lielumi un dalījumi

Mainīgie lielumi

Dalījumi pēc iemesliem, kāpēc pārskata gadā nepiedalījās tūrismā personiskos nolūkos (ar respondentu atbilžu variantiem)

Sociāldemogrāfiskie dalījumi

1.

Tādu rezidentu skaits, kuri ir 15 gadus veci un vecāki un pārskata gadā nepiedalās tūrismā personiskos nolūkos (proti, pārskata gadā personiskos nolūkos nav veikuši nevienu ceļojumu vismaz ar vienu nakšņošanu)

a)

Finansiāli iemesli (nav līdzekļu brīvdienu ceļojumiem, nevar atļauties doties brīvdienās)

b)

Nav brīva laika ģimenes pienākumu dēļ

c)

Nav brīva laika darba vai mācību pienākumu dēļ

d)

Veselības stāvokļa vai ierobežoto pārvietošanās spēju dēļ

e)

Labāk paliek mājās, nav motivācijas ceļot

f)

Drošība

g)

Citi iemesli

1.

Dzimums

2.

Vecuma grupa

3.

[pēc izvēles] Izglītības līmenis

4.

[pēc izvēles] Nodarbinātības stāvoklis

5.

[pēc izvēles] Mājsaimniecības ienākumi

Dalījumus pēc galvenajiem iemesliem, kāpēc pārskata gadā nepiedalās tūrismā personiskos nolūkos, kombinē ar sociāldemogrāfiskajiem dalījumiem.

Triju gadu mainīgo lielumu pirmais pārskata gads ir 2013. gads.

C.   Klasifikācijas, kas piemērojamas sociāldemogrāfiskajiem dalījumiem

1.   Dzimums: vīrietis, sieviete.

2.   Vecuma grupa: līdz 15 gadiem [pēc izvēles], 15–24, 25–34, 35–44, 45–54, 55–64, 65 gadi vai vairāk, ar starpsummām 25–44 un 45–64 gadi.

3.   Izglītības līmenis: zems (ISCED 0, 1 vai 2), vidējs (ISCED 3 vai 4), augsts (ISCED 5 vai 6).

4.   Nodarbinātība: nodarbināts (darbinieks vai pašnodarbinātais), bezdarbnieks, students (vai skolēns), cits (darbaspēkā neietilpst).

5.   Mājsaimniecības ienākumi: kvartilēs.

2.   iedaļa

TŪRISMA CEĻOJUMI UN CEĻOTĀJI

A.   Nosūtāmie mainīgie lielumi

 

Mainīgie lielumi

Nosūtāmās kategorijas

Periodiskums

1.

Izbraukšanas mēnesis

 

Ik gadu

2.

Ceļojuma ilgums (nakšņošanu skaits)

 

Ik gadu

3.

[Tikai ārvalstu ceļojumiem] Ceļojuma ilgums: vietējā teritorijā pavadīto nakšu skaits

 

Ik pa trim gadiem

4.

Galvenā galamērķa valsts

Pēc valstu saraksta metodoloģijas rokasgrāmatā, kas izstrādāta saskaņā ar šīs regulas 10. pantu

Ik gadu

5.

Galvenais ceļojuma mērķis

a)

Personisks: atpūtas, izklaides un brīvdienu

b)

Personisks: radinieku un draugu apmeklējums

c)

Personisks: cits (piemēram, svētceļojums, ārstēšanās)

d)

Profesionāls/darījumu mērķis

Ik gadu

6.

[Tikai ceļojumiem personiskos nolūkos] Galamērķa veids, ar atbilžu iespējām

a)

Pilsēta

b)

Jūras piekraste

c)

Lauki (tostarp ezera krasts, upe u. c.)

d)

Kruīza kuģis

e)

Kalni (augsti kalni, pakalni u. c.)

f)

Citi

Ik pa trim gadiem

7.

[Tikai ceļojumiem personiskos nolūkos] Bērnu līdzdalība ceļojumā

a)

b)

Ik pa trim gadiem

8.

Galvenie transportlīdzekļi

a)

Gaisa transports (lidojumu pakalpojumi (regulārie reisi un čarterreisi) un citi gaisa transporta pakalpojumi)

b)

Ūdensceļš (pasažieru līnijas un prāmji, kruīza kuģi, laivas atpūtai, īrēti kuģošanas līdzekļi u. c.)

c)

Dzelzceļš

d)

Autobuss (regulārie vai neregulārie reisi)

e)

Mehāniskais transporta līdzeklis (privāts vai īrēts)

f)

Citi (piemēram, velosipēds)

Ik gadu

9.

Galvenie izmitināšanas veidi

a)

Īrētas izmitināšanas vietas: viesnīcas vai līdzīgas apmešanās vietas

b)

Īrētas izmitināšanas vietas: kempingi, atpūtas transportlīdzekļu laukumi un apdzīvojamo autopiekabju laukumi (kuri nav pastāvīgi apdzīvoti)

c)

Īrētas izmitināšanas vietas: cita veida īrētas izmitināšanas vietas (veselības iestādes, jauniešu mītnes, jahtu ostas u. c.)

d)

Neīrētas izmitināšanas vietas: sava brīvdienu māja

e)

Neīrētas izmitināšanas vietas: izmitināšana bez maksas, ko piedāvā radinieki vai draugi

f)

Neīrētas izmitināšanas vietas: citas neīrētas izmitināšanas vietas

Ik gadu

10.

Ceļojuma rezervēšana: izmantojot ceļojuma rīkotāja vai ceļojumu aģentūras pakalpojumus galvenā transportlīdzekļa rezervēšanai

a)

b)

c)

Nezinu

Ik pa trim gadiem

11.

Ceļojuma rezervēšana: izmantojot ceļojuma rīkotāja vai ceļojumu aģentūras pakalpojumus galvenā izmitināšanas veida rezervēšanai

a)

b)

c)

Nezinu

Ik pa trim gadiem

12.

[Tikai ceļojumiem, kuriem nav izmantoti ne ceļojuma rīkotāja, ne ceļojumu aģentūras pakalpojumi galvenā transportlīdzekļa vai galvenā izmitināšanas veida rezervēšanai] Ceļojuma rezervēšana (neatkarīgi)

a)

Pakalpojumi rezervēti tieši no pakalpojuma sniedzēja

b)

Rezervēšana nav vajadzīga

Ik pa trim gadiem

13.

Ceļojuma rezervēšana: ceļojuma komplekts

a)

b)

Ik pa trim gadiem

14.

Ceļojuma rezervēšana: galvenā transportlīdzekļa rezervēšana internetā

a)

b)

c)

Nezinu

Ik pa trim gadiem

15.

Ceļojuma rezervēšana: galvenā izmitināšanas veida rezervēšana internetā

a)

b)

c)

Nezinu

Ik pa trim gadiem

16.

Individuālā tūrista ceļojuma izdevumi saistībā ar transportu

 

Ik gadu

17.

Individuālā tūrista ceļojuma izdevumi saistībā ar izmitināšanu

 

Ik gadu

18.

[pēc izvēles] Individuālā tūrista ceļojuma izdevumi saistībā ar maltītēm un dzērieniem kafejnīcās un restorānos

 

Ik gadu

19.

Individuālā tūrista pārējie ceļojuma izdevumi (19.a), kas jāziņo atsevišķi: ilglietojamas un vērtīgas preces

 

Ik gadu

20.

Ceļotāja profils: dzimums, izmantojot šādas kategorijas

a)

Vīrietis

b)

Sieviete

Ik gadu

21.

Ceļotāja profils: vecums, pilni gadi

 

Ik gadu

22.

Ceļotāja profils: dzīvesvietas valsts

 

Ik gadu

23.

[pēc izvēles] Ceļotāja profils: izglītības līmenis

a)

Zems (ISCED 0, 1 vai 2)

b)

Vidējs (ISCED 3 vai 4)

c)

Augsts (ISCED 5 vai 6)

Ik gadu

24.

[pēc izvēles] Ceļotāja profils: nodarbinātība

a)

Nodarbināts (darbinieks vai pašnodarbinātais)

b)

Bezdarbnieks

c)

Students (vai skolēns)

d)

Cits, kas nav darbaspēks

Ik gadu

25.

[pēc izvēles] Ceļotāja profils: mājsaimniecības ienākumi kvartilēs

 

Ik gadu

B.   Jomas ierobežojumi

Novērošanas jomā ir visi rezidentu, kas ir 15 gadus veci un vecāki, tūrisma ceļojumi ar vismaz vienas nakts uzturēšanos ārpus ierastās vides, kas beigušies pārskata perioda laikā. Datus par personām, kas nav sasniegušas 15 gadu vecumu, var nosūtīt pēc izvēles un atsevišķi.

C.   Periodiskums

1.

Triju gadu mainīgo lielumu un A daļas 3., 6. un 7. punktā norādīto kategoriju pirmais pārskata gads ir 2013. gads.

2.

Triju gadu mainīgo lielumu un A daļas 10.–15. punktā norādīto kategoriju pirmais pārskata gads ir 2014. gads.

3.   iedaļa

VIENAS DIENAS APMEKLĒJUMI

A.   Ik gadu nosūtāmie mainīgie lielumi un dalījumi (vienas dienas ārvalstu apmeklējumi)

Mainīgie lielumi

[pēc izvēles]

Dalījumi

[pēc izvēles]

Sociāldemogrāfiskie dalījumi

1.

Vienas dienas ārvalstu apmeklējumi personiskos nolūkos (skaits)

2.

Vienas dienas ārvalstu apmeklējumi profesionālos nolūkos (skaits)

a)

Pēc galamērķa valsts

1.

Dzimums

2.

Vecuma grupa

3.

Izglītības līmenis

4.

Nodarbošanās

5.

Mājsaimniecības ienākumi

3.

Izdevumi saistībā ar vienas dienas ārvalstu apmeklējumiem personiskos nolūkos

4.

Izdevumi saistībā ar vienas dienas ārvalstu apmeklējumiem profesionālos nolūkos

a)

Pēc galamērķa valsts

b)

Pēc izdevumu kategorijas: transports, iepirkšanās, restorāni/kafejnīcas, citi

B.   Nosūtāmie triju gadu mainīgie lielumi un dalījumi (vienas dienas iekšzemes apmeklējumi)

Mainīgie lielumi

[pēc izvēles]

Dalījumi

[pēc izvēles]

Sociāldemogrāfiskie dalījumi

1.

Vienas dienas vietējie apmeklējumi personiskos nolūkos (skaits)

2.

Vienas dienas vietējie apmeklējumi profesionālos nolūkos (skaits)

 

1.

Dzimums

2.

Vecuma grupa

3.

Izglītības līmenis

4.

Nodarbošanās

5.

Mājsaimniecības ienākumi

3.

Izdevumi saistībā ar vienas dienas vietējiem apmeklējumiem personiskos nolūkos

4.

Izdevumi saistībā ar vienas dienas vietējiem apmeklējumiem profesionālos nolūkos

a)

Pēc izdevumu kategorijas: transports, iepirkšanās, restorāni/kafejnīcas, citi

C.   Klasifikācijas, kas piemērojamas sociāldemogrāfiskajiem dalījumiem

Sociāldemogrāfiskajiem dalījumiem piemērojamās klasifikācijas ir uzskaitītas šā pielikuma 1. iedaļas C daļā.

D.   Jomas ierobežojumi

Novērošanas jomā ietilpst visu to rezidentu vienas dienas apmeklējumi ārpus ierastās vides, kas ir 15 gadus veci un vecāki. Datus par rezidentiem vecumā līdz 15 gadiem var pēc izvēles iesniegt atsevišķi.

E.   Periodiskums un pirmais pārskata periods

1.

A daļā minētos vienas dienas apmeklējumu raksturlielumus nosūta katru gadu, ziņojot par katru iepriekšējā kalendārā gada ceturksni atsevišķi. Pirmais pārskata periods sākas 2014. gada 1. janvārī.

2.

B daļā minētos vienas dienas apmeklējumu raksturlielumus nosūta reizi trijos gados, ziņojot par katru iepriekšējā kalendārā gada ceturksni atsevišķi. Pirmais pārskata periods sākas 2015. gada 1. janvārī. Nosūtīšana pēc izvēles attiecas tikai uz pirmo pārskata periodu.


22.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/33


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 693/2011

(2011. gada 6. jūlijs),

ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006, ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 861/2006 (3) paredz finansējumu šādās jomās: starptautiskās attiecības, pārvaldība, datu vākšana un zinātniskie ieteikumi un ar kopējo zivsaimniecības politiku (“KZP”) saistītā kontrole un noteikumu izpilde.

(2)

Katrā no šīm jomām Regulu (EK) Nr. 861/2006 papildina vēl citas saistītas regulas vai lēmumi. Kopš minētās regulas pieņemšanas ir mainījušies vairāki saistīto tiesību aktu elementi, un tā būtu jāgroza, lai visi tiesību aktu sistēmas elementi būtu savstarpēji saskanīgi.

(3)

Pieredze rāda, ka Regulas (EK) Nr. 861/2006 grozījumi vajadzīgi tādēļ, lai dažus tās noteikumus labāk pielāgotu pašreizējai situācijai.

(4)

Nepieciešams arī attiecīgā gadījumā precizēt finansējamo pasākumu darbības jomu un uzlabot dažu pantu redakciju.

(5)

Partnerības nolīgumi starptautiskajā arēnā var būt noslēgti divpusējā, reģionālā vai daudzpusējā līmenī.

(6)

Šajā regulā būtu jāatspoguļo tas, ka reģionālām konsultatīvām padomēm noteikts tādu struktūru statuss, kuras darbojas Eiropas vispārējās interesēs, kā noteikts Padomes Lēmumā 2007/409/EK (2007. gada 11. jūnijs), ar kuru groza Lēmumu 2004/585/EK, ar ko izveido reģionālās konsultatīvās padomes atbilstīgi kopējai zivsaimniecības politikai (4).

(7)

Saistībā ar Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevējas komitejas (ACFA) sagatavošanas sanāksmēm būtu jāparedz iespēja finansiāli atbalstīt tādus dalībniekus, kuri nepārstāv Eiropas nozaru organizācijas, un paredzēt finansējumu rakstiskajai un mutiskajai tulkošanai un telpu nomai. Būtu jāatjaunina to konsultatīvo iestāžu saraksts, kuru sanāksmēs piedalās ACFA plenārās komitejas norīkots pārstāvis.

(8)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (2008. gada 25. februāris) par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (5) ir paplašināta datu vākšanas joma, lai ietvertu datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, un šajā regulā tas būtu skaidri jāapliecina.

(9)

Komisijas Lēmums 2008/949/EK (2008. gada 6. novembris), ar ko pieņem Kopienas daudzgadu programmu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (6), paredz, ka jāvāc arī sociālekonomiskie dati.

(10)

Regulā (EK) Nr. 199/2008 noteikti pasākumi, kas datu vākšanas un zinātnisko ieteikumu jomā dod tiesības uz Savienības finansiālo atbalstu, un Regula (EK) Nr. 861/2006 būtu jāsaskaņo ar šiem noteikumiem.

(11)

Datu vākšanas un zinātnisko ieteikumu jomā paredzētie plānošanas pasākumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 199/2008 un Komisijas Regulā (EK) Nr. 665/2008 (2008. gada 14. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 199/2008 (7).

(12)

Virkne noteikumu Padomes Lēmumā 2000/439/EK (2000. gada 29. jūnijs) par Kopienas finanšu iemaksām izdevumu segšanai, kas dalībvalstīm radušies, savācot datus, kā arī pētījumu un eksperimentālo projektu finansēšanai, lai realizētu kopējo zivsaimniecības politiku (8), netika iekļauti Regulā (EK) Nr. 861/2006 un netika arī pārveidoti par īstenošanas noteikumiem. Tas radīja tiesiskā regulējuma trūkumu 2007. un 2008. gadā, un šajā laikā Komisija turpināja piemērot Lēmuma 2000/439/EK noteikumus, kuri bija spēkā iepriekš. Tiesiskās noteiktības labad ar atpakaļejošu datumu būtu jāparedz, ka minētie noteikumi ir piemērojami arī minētajā laikposmā.

(13)

Izdevumos zinātnisko konsultāciju jomā būtu jāiekļauj izdevumi par partnerattiecību līgumiem ar starptautiskām struktūrām, kuru pienākumos ir krājumu novērtēšana.

(14)

Skaidrāk un precīzāk būtu jānorāda, kuri kontroles jomā ir attaisnojamie izdevumi, un tie būtu jāsasaista ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (9), un Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (10).

(15)

KZP noteikumu kontroles un izpildes nodrošināšanas jomā rīkoto mācību pasākumu dalībnieki ne vienmēr ir civildienesta ierēdņi, kaut arī pārstāv dalībvalstu iestādes. Tāpēc finanšu pasākumi būtu jāpiemēro arī izdevumiem par tāda personāla apmācību, kuri nav ierēdņi.

(16)

Kopīgais pētniecības centrs ne tikai analizē kontroles pasākumu īstenošanu, bet arī sniedz ieteikumus un iesaistās jaunu tehnoloģiju izstrādē.

(17)

Ar kontroli saistīto izdevumu plānošanas noteikumi jāpielāgo, lai veicinātu pareizu finanšu pārvaldību, proti, jāsaīsina termiņš Savienības finanšu atbalsta prasījumu iesniegšanai un jāprecizē par attiecīgajiem projektiem sniedzamo ziņu saturs un forma.

(18)

Ņemot vērā to, ka 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, būtu jāmaina Regulas (EK) Nr. 861/2006 virsraksts un pamatdaļa.

(19)

Būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus kontroles un izpildes pasākumu īstenošanai un jo īpaši attiecībā uz dalībvalstu izdevumiem saistībā ar KZP piemērojamo uzraudzības un kontroles sistēmu ieviešanu, kā arī pasākumiem pamatdatu vākšanas, pārvaldības un izmantošanas jomā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (11).

(20)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 861/2006,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 861/2006 ar šo groza šādi:

1)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

2)

izņemot atsauces uz Kopienas Zvejniecības kontroles aģentūru 4. panta c) punktā, pamatdaļā vārdu “Kopiena” un “Kopienas” aizstāj ar vārdu “Savienība”. Vārdus “Kopienas ūdeņi” aizstāj ar vārdiem “ES ūdeņi”. Veic visus nepieciešamos gramatiskos pielāgojumus;

3)

regulas 2. panta b) punktu aizstāj ar šādu:

“b)

saglabāšanas pasākumi, datu vākšana un pārvaldība un datu izmantošana KZP vajadzīgo zinātnisko ieteikumu sagatavošanai;”;

4)

regulas 3. panta b) punktu aizstāj ar šādu:

“b)

KZP nepieciešamo datu vākšanas, pārvaldības un izmantošanas uzlabošana;”;

5)

regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Īpaši mērķi datu vākšanas, pārvaldības un izmantošanas un zinātnisko ieteikumu jomā

Savienības finanšu pasākumi, kas minēti 9., 10. un 11. pantā, palīdz uzlabot datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, kā arī zinātniskos ieteikumus attiecībā uz resursu stāvokli, zvejas apjomu, zvejniecību ietekmi uz resursiem un jūras ekosistēmu, uz zvejniecības un akvakultūras ekonomiskajiem aspektiem un zvejniecības nozares saimnieciskajiem rezultātiem ES ūdeņos un ārpus tiem, sniedzot dalībvalstīm finansiālu atbalstu tādu sakopotu un zinātniski pamatotu daudzgadu datu kopu izveidei, kurās ietverta bioloģiskā, tehniskā, vides un sociālekonomiskā informācija.”;

6)

regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

divpusēju, reģionālu vai daudzpusēju partnerattiecību rezultātā izstrādātas zvejas resursu pārvaldības un zvejas kontroles spējas veidošanai trešās valstīs, lai nodrošinātu ilgtspējīgu zveju un šajās valstīs veicinātu zvejniecības nozares ekonomisko izaugsmi, uzlabojot attiecīgo zvejniecību zinātnisko un tehnisko vērtēšanu, zvejas darbību uzraudzību un kontroli, veselības apstākļus un uzņēmējdarbības vidi minētajā jomā;”;

7)

regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Pasākumi kontroles un izpildes jomā

1.   KZP noteikumu kontroles un izpildes jomā Savienības finanšu pasākumiem atbilst šādi izdevumi:

a)

dalībvalstu izdevumi, ieviešot uzraudzības un kontroles sistēmas, kas attiecas uz KZP, sakarā ar:

i)

investīcijām, kas saistītas ar kompetento valsts iestāžu, administratīvo iestāžu vai privātā sektora veiktām kontroles darbībām šādās jomās:

tehnoloģiju, arī aparatūras un programmnodrošinājuma, kuģu pamanīšanas sistēmu (VDS) un IT tīklu iegāde un/vai veidošana ar zivsaimniecību saistīto datu vākšanai, administrēšanai, validēšanai, analizēšanai un apmaiņai, un paraugdatu vākšanas metožu izstrādei, tostarp ar kontroli saistītu tīmekļa vietņu veidošana,

tādu detaļu iegāde un/vai izgatavošana, kas vajadzīgas, lai zvejas darbībās un zivsaimniecības produktu tirdzniecībā iesaistītās personas varētu pārraidīt datus attiecīgajām dalībvalstu un Savienības iestādēm, tostarp tādu detaļu, kas vajadzīgas elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmām (ERS), kuģu satelītnovērošanas sistēmām (VMS) un automātiskās identifikācijas sistēmām (AIS),

tādu programmu īstenošana, kas paredzētas datu analīzei un apmaiņai starp dalībvalstīm,

kontroles ierīču iegāde un modernizācija;

ii)

mācību un apmaiņas, arī dalībvalstu starpā, programmām personālam, kas atbild par zivsaimniecības darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību;

iii)

izmēģinājuma projektu īstenošanu saistībā ar zivsaimniecības kontroli;

iv)

izmaksu un ieguvumu analīzi, kā arī kompetento iestāžu veikto revīziju un izdevumu novērtējumu, veicot uzraudzības, kontroles un novērošanas darbības;

v)

iniciatīvām, tostarp semināriem un plašsaziņas līdzekļiem, kuru mērķis ir veicināt gan zvejnieku, gan citu ieinteresētu personu, tostarp inspektoru, prokuroru un tiesnešu un sabiedrības kopumā izpratni par nepieciešamību vērsties pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un par KZP noteikumu īstenošanu;

b)

izdevumi, kas attiecas uz administratīvo vienošanos ar Kopīgo pētījumu centru vai citu Savienības konsultatīvu iestādi, lai novērtētu un izstrādātu jaunas kontroles tehnoloģijas;

c)

visi operatīvie izdevumi, Komisijas inspektoriem pārbaudot KZP ieviešanu dalībvalstīs, un jo īpaši par inspekcijas komandējumiem, drošības ierīcēm un inspektoru apmācību, sanāksmēm, kā arī par Komisijas veikto inspekcijas līdzekļu iegādi vai fraktu;

d)

maksājumi KZKA budžetā, lai segtu personāla, administratīvos un darbības izdevumus saistībā ar KZKA gadskārtējo darba plānu.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanai Komisija var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus, izmantojot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

8)

regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Pasākumi pamatdatu vākšanas, pārvaldības un izmantošanas jomā

1.   Pamatdatu vākšanas, pārvaldības un izmantošanas jomā tiesības uz Savienības finansiālo atbalstu ir par šādiem izdevumiem, kas radušies, pildot valsts daudzgadu programmas, kuras minētas 4. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 199/2008 (2008. gada 25. februāris) par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (12):

a)

izdevumi par bioloģisko, tehnisko, vides un sociālekonomisko datu vākšanu saistībā ar komerciālo un atpūtas zveju, tostarp par paraugdatu vākšanu, uzraudzības darbībām jūrā un pētnieciskajām uzskaitēm, un par vides un sociālekonomisko datu vākšanu akvakultūras un apstrādes jomā, kā noteikts Savienības daudzgadu programmā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 199/2008 3. pantā;

b)

izdevumi par pasākumiem, kas saistīti ar a) apakšpunktā minēto datu pārvaldību, strukturēšanu, uzlabošanu un pielietošanu;

c)

izdevumi par pasākumiem, kas saistīti ar a) apakšpunktā minēto datu izmantošanu, piemēram, par bioloģisko parametru novērtēšanu un datu kopu veidošanu zinātniskās analīzes veikšanas un ieteikumu gatavošanas vajadzībām;

d)

izdevumi saistībā ar dalību reģionālajās koordinācijas sanāksmēs, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 199/2008 5. panta 1. punktā, attiecīgās zinātniskajās sanāksmēs, ko rīko reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas, kurās Savienība ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un sanāksmēs, ko rīko starptautiskas organizācijas, kuru pienākumos ir zinātnisko ieteikumu sniegšana.

2.   Šā panta 1. punkta piemērošanai Komisija var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus, izmantojot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

9)

regulas 10. pantu groza šādi:

a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

Pasākumi papildu datu vākšanas, pārvaldības un izmantošanas jomā”;

b)

panta 1. punkta ievaddaļā otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Darbības, par kurām var saņemt Savienības finansiālo atbalstu, ietver:”;

c)

panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

metodoloģijas pētījumi un projekti, kuru mērķis ir optimizēt un standartizēt zinātnisko atzinumu sagatavošanai vajadzīgo datu vākšanas metodes;”;

10)

regulas 11. panta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

izdevumi partnerattiecību līgumiem ar valstu zinātniskās pētniecības iestādēm vai starptautiskām struktūrām, kuru pienākumos ir krājumu stāvokļa novērtēšana, par zinātnisko ieteikumu un datu sniegšanu;”;

11)

regulas 12. pantu groza šādi:

a)

panta a), b) un c) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

ceļa un uzturēšanās izdevumi ACFA pārstāvēto organizāciju biedriem, kuri piedalās ACFA sanāksmju sagatavošanas sanāksmēs, un ar minētajām sagatavošanas sanāksmēm saistītie rakstiskās un mutiskās tulkošanas izdevumi un telpu nomas maksa;

b)

izmaksas par ACFA norīkoto pārstāvju dalību RAC, Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) un ZZTEK sanāksmēs;

c)

RAC darbības izmaksas, kā paredzēts Padomes Lēmumā 2004/585/EK;”;

b)

panta d) punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“ii)

plašas pieejas nodrošināšana datu un skaidrojošiem materiāliem, jo īpaši attiecībā uz Komisijas priekšlikumiem, izveidojot attiecīgo Komisijas departamentu tīmekļa vietnes un regulāri sagatavojot publikācijas, kā arī rīkojot informācijas un mācību seminārus viedokļa veidotājiem.”;

12)

regulas 13. panta 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

brīvprātīgs finansiālais ieguldījums starptautisku organizāciju veiktam darbam vai programmām, kurās Savienība ir īpaši ieinteresēta;”;

13)

regulas 16. pantu groza šādi:

a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

Līdzfinansējuma likmes pamatdatu vākšanas, pārvaldības un izmantošanas jomā”;

b)

vārdus “23. panta 1. punktā” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 199/2008 4. pantā”;

14)

regulas 17. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

Līdzfinansējuma likmes papildu datu vākšanas, pārvaldības un izmantošanas jomā”;

15)

regulas 18. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Aizņēmuma tiesības piešķir saskaņā ar finansēšanas nolīgumu ar Komisiju katrai pārstāvētajai organizācijai, kas ir ACFA plenārās komitejas dalībniece, proporcionāli tiesīgo pretendentu skaitam ACFA plenārajā komitejā un atkarībā no pieejamajiem finanšu resursiem.

3.   Minētās aizņēmuma tiesības un vidējās ceļojuma izmaksas vienam pārstāvētās organizācijas dalībniekam nosaka braucienu skaitu, par kuriem katra sanāksmi gatavojošā organizācija var būt finansiāli atbildīga. No aizņēmuma tiesību maksimālās kopsummas katra pārstāvētā organizācija 20 % no faktiskajiem attiecināmajiem izdevumiem vienreizēja maksājuma veidā ietur tādu organizatorisko un administratīvo izmaksu segšanai, kas ir tiešā veidā saistītas ar sagatavošanas sanāksmju rīkošanu.”;

16)

regulas 20. pantu groza šādi:

a)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Pieteikumus Savienības finansiālajam atbalstam dalībvalstis iesniedz Komisijai līdz tā gada 15. novembrim, kas ir pirms attiecīgā īstenošanas gada.

Šādiem pieteikumiem pievieno ikgadēju zivsaimniecības kontroles programmu, kurā ir šāda informācija:

a)

ikgadējās zivsaimniecības kontroles programmas mērķi;

b)

plānotie pieejamie cilvēkresursi;

c)

plānotie pieejamie finanšu resursi;

d)

plānotais pieejamo kuģu un gaisa kuģu skaits;

e)

to projektu saraksts, kuriem pieprasa finansiālu ieguldījumu;

f)

visi projektu izpildei plānotie izdevumi;

g)

izpildes termiņi katram ikgadējā zivsaimniecības kontroles programmā uzskaitītajam projektam;

h)

to rādītāju saraksts, kuri jāizmanto ikgadējās zivsaimniecības kontroles programmas efektivitātes novērtēšanai.

2.   Par katru projektu ikgadējā zivsaimniecības kontroles programmā norāda, uz kuru no 8. panta a) punktā minētajiem pasākumiem tas attiecas, norāda projekta mērķi un sniedz tā sīku aprakstu, kurā min šādus datus: projekta veicējs, izpildes vieta, aptuvenās izmaksas, izpildes grafiks un publiskā iepirkuma procedūra, kura jāievēro. Ja projektu kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis, ikgadējā zivsaimniecības kontroles programmā iekļauj arī projektā iesaistīto dalībvalstu sarakstu, aptuvenās projekta kopējās izmaksas un aptuvenās izmaksas katrai attiecīgajai dalībvalstij.”;

b)

panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

cik stundas vai dienas gadā tie tiks izmantoti zivsaimniecības kontroles nolūkiem un kuru sistēmu dalībvalsts ir ieviesusi, lai Komisijai vai Revīzijas palātai būtu iespējams pārbaudīt, vai tie faktiski tiek izmantoti kontroles vajadzībām;”;

c)

pievieno šādu punktu:

“4.   Informāciju, kas prasīta 1., 2. un 3. punktā, dalībvalstis iesniedz gan elektroniski, gan izdrukas veidā, izmantojot Komisijas paziņoto elektroniski aizpildāmo veidlapu.”;

17)

V nodaļas 2. iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

Procedūras datu vākšanas, pārvaldības un izmantošanas jomā”;

18)

regulas 22. pantu aizstāj ar šādu:

“22. pants

Ievadnoteikums

Savienības finansiālais ieguldījums, palīdzot segt izdevumus, kas dalībvalstīm radušies saistībā ar 9. pantā minēto pamatdatu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, tiek sniegts saskaņā ar šajā iedaļā noteiktajām procedūrām.”;

19)

regulas 23. pantu svītro;

20)

regulas 24. pantu groza šādi:

a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

Komisijas lēmums par finansējumu”;

b)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Pamatojoties uz daudzgadu programmām, kuras dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 199/2008 4. panta 4. punktu un kuras Komisija apstiprinājusi saskaņā ar minētās regulas 6. panta 3. punktu, lēmumus par Savienības finansiālo ieguldījumu attiecīgajās valstu programmās pieņem reizi gadā saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

c)

panta 2. punktu svītro;

21)

regulas 30. pantu aizstāj ar šādu:

“30. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Zivsaimniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota saskaņā ar 30. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 2371/2002. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (13), nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

22)

regulas 31. pantu svītro;

23)

regulas 32. pantu aizstāj ar šādu:

“32. pants

Novecojušu tiesību aktu atcelšana

Regulu (EK) Nr. 657/2000 un Lēmumus 2000/439/EK un 2004/465/EK ar šo atceļ no 2007. gada 1. janvāra. Tomēr tos noteikumus, kas izklāstīti Lēmuma 2000/439/EK 3. panta otrajā ievilkumā, 4. un 6. pantā un tā pielikumā un kas bija piemērojami 2006. gada 31. decembrī, pēc analoģijas piemēro valstu 2007. un 2008. gada programmām datu vākšanas, pārvaldības un izmantošanas jomā.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 1. panta 23. punktu piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2011. gada 6. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. DOWGIELEWICZ


(1)  OV C 44, 11.2.2011., 171. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2011. gada 6. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 21. jūnija lēmums.

(3)  OV L 160, 14.6.2006., 1. lpp.

(4)  OV L 155, 15.6.2007., 68. lpp.

(5)  OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.

(6)  OV L 346, 23.12.2008., 37. lpp.

(7)  OV L 186, 15.7.2008., 3. lpp.

(8)  OV L 176, 15.7.2000., 42. lpp.

(9)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(10)  OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

(11)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(12)  OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.”;

(13)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.”;


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

22.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/39


PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 9. jūnijs)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Hāgas 2007. gada 23. novembra Konvenciju par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu

(2011/432/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 81. panta 3. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 6. punkta otrās daļas b) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta otrās daļas pirmo teikumu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Savienība tiecas izveidot kopīgu tiesiskuma telpu, kuras pamatā ir nolēmumu savstarpējās atzīšanas princips.

(2)

Hāgas 2007. gada 23. novembra Konvencija par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu (“Konvencija”) ir labs pamats tādai pasaules mēroga administratīvas sadarbības sistēmai un nolēmumu par uzturēšanas līdzekļiem un vienošanos par uzturēšanas līdzekļiem atzīšanai un izpildei, kurā ir paredzēta bezmaksas juridiskā palīdzība faktiski visās bērnu uzturlīdzekļu lietās un racionalizēta atzīšanas un izpildes procedūra.

(3)

Konvencijas 59. pantā ir paredzēta iespēja, ka reģionālas ekonomiskas integrācijas organizācijas, piemēram, Savienība, paraksta, pieņem, apstiprina Konvenciju vai pievienojas tai.

(4)

Konvencijā reglamentētie jautājumi tiek aplūkoti arī Padomes Regulā (EK) Nr. 4/2009 (2008. gada 18. decembris) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (2). Kā tika nolemts, pieņemot Padomes Lēmumu 2011/220/ES (3) par to, lai parakstītu Konvenciju, Savienībai būtu jāapstiprina Konvencija vienai pašai un vajadzētu būt kompetentai rīkoties attiecībā uz visiem Konvencijā reglamentētiem jautājumiem. Tādējādi dalībvalstīm Konvencija būtu saistoša, jo to ir apstiprinājusi Savienība.

(5)

Tādēļ Savienībai apstiprinot Konvenciju būtu jāiesniedz deklarācija par kompetenci saskaņā ar Konvencijas 59. panta 3. punktu.

(6)

Turklāt, apstiprinot Konvenciju, Savienībai būtu jāsniedz visas attiecīgās atrunas un deklarācijas, ko tā uzskata par vajadzīgām un ko pieļauj attiecīgi Konvencijas 62. un 63. pants.

(7)

Šajā nolūkā Savienībai saskaņā ar Konvencijas 2. panta 3. punktu būtu jāpaziņo, ka tā paplašinās Konvencijas II un III nodaļas piemērošanu arī attiecībā uz laulātā uzturēšanas līdzekļiem. Vienlaicīgi Savienībai būtu jāiesniedz vienpusēja deklarācija, kurā tā apņemas vēlāk izskatīt iespēju turpināt paplašināt piemērošanas jomu.

(8)

Savienībai būtu jāiesniedz Konvencijas 44. panta 3. punktā paredzētā atruna par valodām, kas ir pieņemamas saziņai starp centrālām iestādēm. Dalībvalstīm, kas vēlas, lai Savienība veiktu minēto atrunu attiecībā uz tām, būtu iepriekš tas jāpaziņo Komisijai, norādot veicamās atrunas saturu.

(9)

Savienībai būtu jāiesniedz arī deklarācijas, kas ir paredzētas Konvencijas 11. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 44. panta 1. punktā un 2. punktā. Dalībvalstīm, kas vēlas, lai Savienība iesniegtu šādas deklarācijas attiecībā uz tām, būtu iepriekš tas jāpaziņo Komisijai, norādot iesniedzamo deklarāciju saturu.

(10)

Dalībvalstij, kas pēc tam vēlas atsaukt atrunu, kas uz to attiecas un kas ir iekļauta II pielikumā, vai grozīt vai atsaukt deklarāciju, kas uz to attiecas un kas ir iekļauta III pielikumā, vai pievienot deklarāciju attiecībā uz to un kas ir iekļauta III pielikumā, būtu tas jāpaziņo Padomei un Komisijai. Savienībai, pamatojoties uz to, būtu attiecīgi jāinformē depozitārs.

(11)

Dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par centrālajām iestādēm, kas ir ieceltas saskaņā ar Konvencijas 4. panta 3. punktu, un būtu jāpaziņo Komisijai informācija par tiesību aktiem, procesuālo kārtību un pakalpojumiem, kas minēta Konvencijas 57. pantā. Komisijai būtu jānosūta minētā informācija Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences pastāvīgajam birojam (“pastāvīgais birojs”) brīdī, kad Savienība deponē tās apstiprināšanas instrumentu, kā noteikts Konvencijā.

(12)

Sniedzot Komisijai attiecīgo informāciju par tās centrālajām iestādēm un tās tiesību aktiem, procesuālo kārtību un pakalpojumiem, dalībvalstīm būtu jāizmanto Hāgas Starptautiskās privāttiesību konferences ieteiktā un publicētā valsts apraksta veidlapa, ja iespējams, tās elektroniskā versijā.

(13)

Dalībvalstij, kurai vēlāk ir nepieciešams grozīt informāciju par tās centrālajām iestādēm vai par tās tiesību aktiem, procesuālo kārtību un pakalpojumiem, par to būtu tieši jāinformē pastāvīgais birojs, vienlaikus paziņojot par grozījumu arī Komisijai.

(14)

Saskaņā ar 3. pantu 21. Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(15)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu 22. Protokolā par Dānijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināta Hāgas 2007. gada 23. novembra Konvencija par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu (“Konvencija”).

Konvencijas teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā deponēt Konvencijas 58. panta 2. punktā minēto instrumentu.

3. pants

Deponējot Konvencijas 58. panta 2. punktā minēto instrumentu, Savienība saskaņā ar Konvencijas 59. panta 3. punktu iesniedz deklarāciju par kompetenci.

Minētās deklarācijas teksts ir iekļauts šā lēmuma I pielikuma A daļā.

4. pants

1.   Deponējot Konvencijas 58. panta 2. punktā minēto instrumentu, Savienība saskaņā ar Konvencijas 2. panta 3. punktu deklarē, ka tā paplašinās Konvencijas II un III nodaļas piemērošanu attiecībā uz laulātā uzturēšanas līdzekļiem.

Minētās deklarācijas teksts ir iekļauts šā lēmuma I pielikuma B daļā.

2.   Deponējot Konvencijas 58. panta 2. punktā minēto instrumentu, Savienība iesniedz vienpusēju deklarāciju, kuras teksts ir iekļauts šā lēmuma IV pielikumā.

5. pants

Deponējot Konvencijas 58. panta 2. punktā minēto instrumentu, Savienība izdara Konvencijas 44. panta 3. punktā paredzēto atrunu attiecībā uz dalībvalstīm, kuras iebilst pret angļu vai franču valodas lietošanu saziņai starp centrālajām iestādēm.

Minētās atrunas teksts ir iekļauts šā lēmuma II pielikumā.

6. pants

Deponējot Konvencijas 58. panta 2. punktā minēto instrumentu, Savienība iesniedz deklarācijas, kas ir paredzētas Konvencijas 11. panta 1. punkta g) apakšpunktā attiecībā uz dalībvalstu pieprasīto informāciju vai dokumentiem un Konvencijas 44. panta 1. punktā attiecībā uz valodām, kuras dalībvalstis atzīst kā pieņemamas papildus oficiālajām valodām, kā arī deklarāciju, kas ir paredzēta Konvencijas 44. panta 2. punktā.

Minēto deklarāciju teksti ir iekļauti šā lēmuma III pielikumā.

7. pants

1.   Dalībvalstis ne vēlāk kā 2012. gada 10. decembrī paziņo Komisijai:

a)

centrālo iestāžu, kas ir ieceltas saskaņā ar Konvencijas 4. panta 3. punktu, kontaktinformāciju; un

b)

informāciju par tiesību aktiem, procesuālo kārtību un pakalpojumiem, kas minēti Konvencijas 57. pantā.

2.   Lai nosūtītu 1. punktā paredzēto informāciju Komisijai, dalībvalstis izmanto Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences ieteikto un publicēto valsts apraksta veidlapu, ja iespējams, tās elektroniskā versijā.

3.   Komisija dalībvalstu aizpildītās individuālās valsts apraksta veidlapas pārsūta Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences pastāvīgajam birojam (“pastāvīgais birojs”) brīdī, kad Savienība deponē Konvencijas 58. panta 2. punktā minēto instrumentu.

8. pants

Dalībvalsts, kas vēlas atsaukt atrunu, kas uz to attiecas un kas ir iekļauta II pielikumā, vai grozīt vai atsaukt deklarāciju, kas uz to attiecas un kas ir iekļauta III pielikumā, vai pievienot deklarāciju attiecībā uz to un kas ir iekļauta III pielikumā, paziņo Padomei un Komisijai par vēlamo atsaukumu, grozījumu vai pievienošanu.

Savienība pēc tam saskaņā ar Konvencijas 63. panta 2. punktu attiecīgi informē depozitāru.

9. pants

Dalībvalsts, kas vēlas grozīt sākotnējo informāciju, ko Komisija ir pārsūtījusi valsts apraksta veidlapā, tieši informē pastāvīgo biroju par to vai – valsts apraksta veidlapas elektroniskās versijas gadījumā – veic vajadzīgos grozījumus tieši. Tā vienlaicīgi par to informē Komisiju.

10. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2011. gada 9. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

PINTÉR S.


(1)  2010. gada 11. februāra atzinums (OV C 341 E, 16.12.2010., 98. lpp.).

(2)  OV L 7, 10.1.2009., 1. lpp.

(3)  OV L 93, 7.4.2011., 9. lpp.


I PIELIKUMS

Eiropas Savienības deklarācijas brīdī, kad tiek apstiprināta Hāgas 2007. gada 23. novembra Konvencija par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu (“Konvencija”), saskaņā ar tās 63. pantu

A.   KONVENCIJAS 59. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTĀ DEKLARĀCIJA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS KOMPETENCI ATTIECĪBĀ UZ KONVENCIJĀ REGLAMENTĒTIEM JAUTĀJUMIEM

1.

Eiropas Savienība deklarē, ka tā ir kompetenta rīkoties attiecībā uz visiem Konvencijā reglamentētiem jautājumiem. Dalībvalstīm Konvencija ir saistoša, jo to ir apstiprinājusi Eiropas Savienība.

2.

Eiropas Savienības pašreizējās dalībvalstis ir Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārijas Republika, Malta, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.

3.

Tomēr saskaņā ar 1. un 2. pantu 22. protokolā par Dānijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, šo deklarāciju nepiemēro Dānijas Karalistei.

4.

Šī deklarācija nav piemērojama tajās dalībvalstu teritorijās, kurās nepiemēro Līgumu par Eiropas Savienības darbību (skatīt minētā Līguma 355. pantu), un tā neskar tādus aktus vai nostājas, ko saskaņā ar Konvenciju attiecīgās dalībvalstis var pieņemt minēto teritoriju vārdā un interesēs.

5.

Atbildība par Konvencijas piemērošanu centrālajām iestādēm sadarbojoties būs katras atsevišķas Eiropas Savienības dalībvalsts centrālajām iestādēm. Attiecīgi, ja kādas Līgumslēdzējas valsts centrālajai iestādei ir nepieciešams sazināties ar kādas Eiropas Savienības dalībvalsts centrālo iestādi, tai būtu jāsazinās ar attiecīgo centrālo iestādi tieši. Eiropas Savienības dalībvalstis, ja tās uzskata, ka tas ir lietderīgi, piedalīsies arī visās īpašajās komisijās, kurām attiecīgi uzdos veikt Konvencijas piemērošanas pārskatu.

B.   KONVENCIJAS 2. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTĀ DEKLARĀCIJA

Eiropas Savienība deklarē, ka tā paplašinās Konvencijas II un III nodaļas piemērošanu attiecībā uz laulātā uzturēšanas līdzekļiem.


II PIELIKUMS

Eiropas Savienības atruna brīdī, kad tiek apstiprināta Hāgas 2007. gada 23. novembra Konvencija par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu (“Konvencija”), saskaņā ar tās 62. pantu

Eiropas Savienība veic šādu Konvencijas 44. panta 3. punktā paredzētu atrunu:

Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Grieķijas Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Nīderlandes Karaliste, Polijas Republika, Slovākijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste iebilst pret franču valodas lietošanu saziņai starp centrālajām iestādēm.


III PIELIKUMS

Eiropas Savienības deklarācijas brīdī, kad tiek apstiprināta Hāgas 2007. gada 23. novembra Konvencija par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu (“Konvencija”), saskaņā ar tās 63. pantu

1.   KONVENCIJAS 11. PANTA 1. PUNKTA g) APAKŠPUNKTĀ MINĒTĀ DEKLARĀCIJA

Eiropas Savienība deklarē, ka turpmāk uzskaitītajās dalībvalstīs, pieteikumā, kas nav Konvencijas 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minētais pieteikums, iekļauj informāciju vai dokumentus, kas norādīti katrai uzskaitītajai dalībvalstij:

Beļģijas Karaliste:

Pieteikumos, kas paredzēti 10. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā un 2. punkta b) un c) apakšpunktā, lēmuma vai lēmumu pilna teksta apstiprināta kopija vai apstiprinātas kopijas

Čehijas Republika:

Pilnvara, ko centrālajai iestādei izsniedz pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar 42. pantu.

Vācijas Federatīvā Republika:

kreditora valstspiederība, profesija vai amats un, attiecīgos gadījumos, viņa juridiskā pārstāvja vārds, uzvārds un adrese,

parādnieka valstspiederība, profesija vai amats, ciktāl tas ir zināms kreditoram,

ja pieteikumu ir iesniedzis publisko tiesību pakalpojumu sniedzējs, kas realizē uzturēšanas prasījumus, ko tas pārņēmis, tad tās personas vārds, uzvārds un kontaktinformācija, kuras prasījumu tas ir pārņēmis,

ja tiek veikta izpildāma prasījuma indeksācija –indeksācijas aprēķina metode un, ja ir pienākums maksāt likumā paredzētos procentus – likumā paredzētā procentu likme un diena, no kuras sāk aprēķināt likumā paredzētos procentus.

Latvijas Republika:

pieteikumā iekļauj pieteikuma iesniedzēja personas kodu (ja tāds ir piešķirts Latvijas Republikā) vai identifikācijas numuru, ja tāds ir piešķirts; atbildētāja personas kodu (ja tāds ir piešķirts Latvijas Republikā) vai identifikācijas numuru, ja tāds ir piešķirts; visu to personu, kuru labā tiek pieprasīti uzturēšanas līdzekļi, personu kodus (ja tādi ir piešķirti Latvijas Republikā) vai identifikācijas numurus, ja tādi ir piešķirti,

pieteikumam, kas minēts Konvencijas 10. panta 1.punkta a), b), d) un f) apakšpunktā un 2. punkta a) un c) apakšpunktā un kas nav pieteikums saistībā ar uzturlīdzekļiem bērnam (Konvencijas 15. panta izpratnē) pievieno dokumentu par to, cik lielā apmērā iesniedzējs izcelsmes valstī ir saņēmis bezmaksas juridisko palīdzību, kurā ir ietverta informācija par izmantotās juridiskās palīdzības veidu un apjomu, kā arī norādīts par turpmāk nepieciešamo juridisko palīdzību.

Polijas Republika

I.   Pieteikums saskaņā ar 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu:

1.

Nolēmuma izpildes pieteikumā vajadzētu būt tās tiesas nosaukumam, kas taisījusi spriedumu, sprieduma datumam un tiesas procesā iesaistīto pušu vārdiem un uzvārdiem.

2.

Vajadzētu pievienot šādus dokumentus:

izpildāmā nolēmuma oriģinālu (sprieduma apstiprinātu kopiju kopā ar tā izpildes rīkojumu),

sīki izstrādātu nokavēto maksājumu sarakstu,

bankas konta datus, uz kuru pārskaitāmas piedzītās summas,

pieteikuma un tā pielikumu kopijas,

(profesionāla) zvērināta tulka veiktu visu dokumentu tulkojumu poļu valodā.

3.

Pieteikums, pieteikuma pamatojums, nokavēto maksājumu saraksts un informācija par parādnieka finansiālo stāvokli ir jāparaksta kreditoram(-iem) personīgi vai nepilngadīgu personu gadījumā – to juridiskajam pārstāvim.

4.

Ja kreditoram nav izpildāmā nolēmuma oriģināla, iemesls jānorāda pieteikumā (piem., dokuments ir pazaudēts vai iznīcināts, vai tiesa nav taisījusi izpildāmu nolēmumu).

5.

Ja izpildāmais nolēmums ir pazaudēts, būtu jāpievieno pieteikums atkārtotai izpildāmā nolēmuma saņemšanai, lai aizstātu pazaudēto.

II.   Pieteikumi saskaņā ar 10. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu:

1.

Pieteikumā par to, lai saņemtu nolēmumu par uzturlīdzekļu piešķiršanu bērnam, vajadzētu būt norādītai ikmēneša summai, kas nolēmumā tiek prasīta kā uzturlīdzekļi bērnam no katra kreditora.

2.

Pieteikums un pieteikuma pamatojums jāparaksta kreditoram(-iem) personīgi vai nepilngadīgu personu gadījumā – to juridiskajam pārstāvim.

3.

Pieteikuma pamatojumā, lai saņemtu nolēmumu, ir jānorāda visi fakti, kas pamato pieprasījumu, un it īpaši ir jāsniedz informācija par:

a)

kreditora un parādnieka attiecības: bērns (laulībā dzimis bērns/parādnieka oficiāli atzīts bērns/bērna paternitāte noteikta tiesas procesā), cits radinieks, laulātais, bijušais laulātais, ģimenes loceklis;

b)

informācijā par kreditora finansiālo stāvokli vajadzētu iekļaut datus par:

kreditora vecumu, veselības stāvokli un izglītību,

kreditora ikmēneša izdevumiem (pārtikai, apģērbam, personīgajai higiēnai, profilaksei, medikamentiem, rehabilitācijai, mācībām, atpūtai, ārkārtas izdevumiem utt.),

(ja uzturlīdzekļi bērniem tiek pieprasīti vairākām tiesīgām personām – iepriekš minētie dati būtu jāsniedz par katru no šīm personām),

tā vecāka, kura aprūpē ir nepilngadīgs kreditors, izglītību, apgūto profesiju un pašreizējo profesiju,

tā vecāka, kura aprūpē ir kreditors, ikmēneša ienākumu avotiem un summu,

tā vecāka, kura aprūpē ir nepilngadīgs kreditors, ikmēneša izdevumiem sevis un citu tā aprūpējamu personu (papildus kreditoram) uzturēšanai;

c)

informācijā par parādnieka finansiālo stāvokli vajadzētu būt arī datiem par parādnieka izglītību, tā apgūto profesiju un tā pašreizējo profesiju.

4.

Būtu jānorāda, kuri no pamatojumā aprakstītajiem faktiem ir jākonstatē, gūstot pierādījumus (piem., lietas izskatīšanā lasot dokumentus, uzklausot liecinieku(-us), uzklausot kreditoru vai viņa/viņas juridisko pārstāvi, uzklausot parādnieku utt.).

5.

Jānorāda katrs vajadzīgais pierādījums un visa vajadzīgā informācija, lai tiesa varētu iegūt šādu pierādījumu.

6.

Pieteikumam būtu jāpievieno rakstisku dokumentu oriģināli vai apstiprinātas kopijas; svešvalodās sagatavotiem dokumentiem būtu jāpievieno apstiprināts tulkojums poļu valodā.

7.

Liecinieki: būtu jāiekļauj katra liecinieka vārds, uzvārds un adrese.

III.   Konvencijas 10. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā paredzētais pieteikums

1.

Pieteikumā par to, lai grozītu nolēmumu par uzturēšanas līdzekļiem, iekļauj:

a)

tās tiesas nosaukums, kura taisījusi spriedumu, sprieduma datums un tiesas procesā iesaistīto pušu vārdi un uzvārdi;

b)

norāde par ikmēneša summu uzturēšanas līdzekļiem, kuri tiek pieprasīti katra kreditora vārdā līdz šim piešķirto uzturēšanas līdzekļu vietā.

2.

Pieprasījumā norādītajam pamatojumam vajadzētu atspoguļot izmaiņas apstākļos, kuras attaisnotu prasību par izmaiņām uzturēšanas līdzekļu summā.

3.

Pieteikums un pieteikuma pamatojums jāparaksta kreditoram(-iem) personīgi vai nepilngadīgu personu gadījumā – to juridiskajam pārstāvim.

4.

Būtu jānorāda, kuri no pamatojumā aprakstītajiem faktiem ir jākonstatē, gūstot pierādījumus (piem., lietas izskatīšanā lasot dokumentus, uzklausot liecinieku(-us), uzklausot kreditoru vai viņa/viņas juridisko pārstāvi, uzklausot parādnieku utt.).

5.

Jānorāda katrs pieprasītais pierādījums un visa vajadzīgā informācija, lai tiesa varētu iegūt šādu pierādījumu.

6.

Pieteikumam būtu jāpievieno rakstisku dokumentu oriģināli vai apstiprinātas kopijas; svešvalodās sagatavotiem dokumentiem būtu jāpievieno apstiprināts tulkojums poļu valodā.

7.

Liecinieki: būtu jāiekļauj katra liecinieka vārds, uzvārds un adrese.

IV.   Konvencijas 10. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā paredzēts pieteikums

1.

Pieteikumā par to, lai grozītu nolēmumu par uzturēšanas līdzekļiem, būtu jāiekļauj:

a)

tās tiesas nosaukums, kura taisījusi spriedumu, sprieduma datums un tiesas procesā iesaistīto pušu vārdi un uzvārdi;

b)

norāde par ikmēneša summu uzturēšanas līdzekļiem, kuri tiek pieprasīti katra kreditora vārdā līdz šim piešķirto uzturēšanas līdzekļu vietā.

2.

Pieprasījumā norādītajam pamatojumam vajadzētu atspoguļot izmaiņas apstākļos, kuras attaisnotu prasību par izmaiņām uzturēšanas līdzekļu summā.

3.

Pieteikums un pieteikuma pamatojums jāparaksta kreditoram personīgi.

4.

Būtu jānorāda, kuri no pamatojumā aprakstītajiem faktiem ir jākonstatē, gūstot pierādījumus (piem., lietas izskatīšanā lasot dokumentus, uzklausot liecinieku(-us), uzklausot kreditoru vai viņa/viņas juridisko pārstāvi, uzklausot parādnieku utt.).

5.

Jānorāda katrs pieprasītais pierādījums un visa vajadzīgā informācija, lai tiesa varētu iegūt šādu pierādījumu.

6.

Pieteikumam būtu jāpievieno rakstisku dokumentu oriģināli vai apstiprinātas kopijas; svešvalodās sagatavotiem dokumentiem būtu jāpievieno apstiprināts tulkojums poļu valodā.

7.

Liecinieki: būtu jāiekļauj katra liecinieka vārds, uzvārds un adrese.

Slovākijas Republika:

Informācija par visu iesaistīto pušu valstspiederību.

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste:

Pieteikums saskaņā ar 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu

Anglija un Velsa

Nolēmuma oriģināls un/vai apstiprināta kopija; izpildāmības apliecinājums; paziņojums par nokavētajiem maksājumiem; dokuments, kurā apliecināts, ka parādnieks bija ieradies uz sākotnējo lietas izskatīšanu, vai arī dokuments, kurā apliecināts, ka parādniekam bijis paziņots un izsniegts paziņojums par minēto tiesvedību vai ka viņam ir paziņots par sākotnējo nolēmumu un tikusi dota iespēja aizstāvēties vai pārsūdzēt nolēmumu; paziņojums par parādnieka atrašanās vietu – dzīvesvietu un darbavietu; paziņojums par parādnieka identifikāciju; parādnieka fotoattēls, ja tāds ir pieejams; dokuments, kurā norādīts, kādā apmērā pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis bezmaksas juridisko palīdzību; vajadzības gadījumā – bērna(-u) dzimšanas vai adopcijas apliecības apstiprināta kopija; vajadzības gadījumā – izziņa no skolas/koledžas; vajadzības gadījumā – laulības apliecības apstiprināta kopija; vajadzības gadījumā – nolēmuma vai cita tāda instrumenta apstiprināta kopija, kurš apliecina laulības vai citu attiecību iziršanu.

Skotija

Nolēmuma oriģināls un/vai apstiprināta tā kopija; izpildāmības apliecinājums; paziņojums par nokavētajiem maksājumiem; dokuments, kurā apliecināts, ka parādnieks bija ieradies uz sākotnējo lietas izskatīšanu, vai arī dokuments, kurā apliecināts, ka parādniekam bijis paziņots par minēto tiesvedību vai ka viņam ir paziņots par sākotnējo nolēmumu un tikusi dota iespēja pārsūdzēt nolēmumu; paziņojums par parādnieka atrašanās vietu; paziņojums par parādnieka identifikāciju; parādnieka fotoattēls, ja tāds ir pieejams; vajadzības gadījumā – bērna(-u) dzimšanas vai adopcijas apliecības apstiprināta kopija; vajadzības gadījumā – izziņa no skolas/koledžas.

Ziemeļīrija

Nolēmuma oriģināls un/vai apstiprināta tā kopija; izpildāmības apliecinājums; paziņojums par nokavētajiem maksājumiem; dokuments, kurā apliecināts, ka parādnieks bija ieradies uz sākotnējo lietas izskatīšanu, vai arī dokuments, kurā apliecināts, ka parādniekam bijis paziņots par minēto tiesvedību vai ka viņam ir paziņots par sākotnējo nolēmumu un tikusi dota iespēja pārsūdzēt nolēmumu; paziņojums par parādnieka atrašanās vietu – dzīvesvietu un darbavietu; paziņojums par parādnieka identifikāciju; parādnieka fotoattēls, ja tāds ir pieejams; dokuments, kurā norādīts, kādā apmērā pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis bezmaksas juridisko palīdzību; vajadzības gadījumā – bērna(-u) dzimšanas vai adopcijas apliecības apstiprināta kopija; vajadzības gadījumā – izziņa no skolas/koledžas; vajadzības gadījumā – laulības apliecības apstiprināta kopija.

Pieteikums saskaņā ar 10. panta 1. punkta c) apakšpunktu

Anglija un Velsa

Dokumenti, kas attiecas uz finansiālo stāvokli – ienākumi/izdevumi/manta; paziņojums par atbildētāja atrašanās vietu – dzīvesvietu un darbavietu; paziņojums par atbildētāja identifikāciju; atbildētāja fotoattēls, ja tāds ir pieejams; vajadzības gadījumā – bērna(-u) dzimšanas vai adopcijas apliecības apstiprināta kopija; vajadzības gadījumā – izziņa no skolas/koledžas; vajadzības gadījumā – laulības apliecības apstiprināta kopija; vajadzības gadījumā – nolēmuma vai cita tāda instrumenta apstiprināta kopija, kurš apliecina laulības vai citu attiecību izbeigšanos; visu attiecīgu tiesas nolēmumu kopijas; pieteikums saņemt juridisko palīdzību; vajadzības gadījumā – dokuments, kas apliecina paternitāti/maternitāti; attiecīgā gadījumā – jebkādi citi dokumenti, kas norādīti 16. panta 3. punktā, 25. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā, kā arī 30. panta 3. punktā.

Skotija

Dokumenti, kas attiecas uz finansiālo stāvokli – ienākumi/izdevumi/manta; paziņojums par atbildētāja atrašanās vietu; paziņojums par atbildētāja identifikāciju; atbildētāja fotoattēls, ja tāds ir pieejams; vajadzības gadījumā – bērna(-u) dzimšanas vai adopcijas apliecības apstiprināta kopija; vajadzības gadījumā – izziņa no skolas/koledžas; vajadzības gadījumā – laulības apliecības apstiprināta kopija; pieteikums saņemt juridisko palīdzību; vajadzības gadījumā – dokuments, kas apliecina paternitāti/maternitāti.

Ziemeļīrija

Dokumenti, kas attiecas uz finansiālo stāvokli – ienākumi/izdevumi/manta; paziņojums par atbildētāja atrašanās vietu – dzīvesvietu un darbavietu; paziņojums par atbildētāja identifikāciju; atbildētāja fotoattēls, ja tāds ir pieejams; vajadzības gadījumā – bērna(-u) dzimšanas vai adopcijas apliecības apstiprināta kopija; vajadzības gadījumā – izziņa no skolas/koledžas; vajadzības gadījumā – laulības apliecības apstiprināta kopija; vajadzības gadījumā – Decree Nisi (pagaidu laulības šķiršanas apliecības) apstiprināta kopija; visu attiecīgu tiesas nolēmumu kopijas; pieteikums saņemt juridisko palīdzību; vajadzības gadījumā – dokuments, kas apliecina paternitāti/maternitāti; attiecīgā gadījumā – jebkādi citi dokumenti, kas norādīti 16. panta 3. punktā, 25. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā, kā arī 30. panta 3. punktā.

Pieteikums saskaņā ar 10. panta 1. punkta d) apakšpunktu

Anglija un Velsa

Ar 20. panta vai 22. panta b) vai e) apakšpunktu saistīta nolēmuma apstiprināta kopija kopā ar dokumentiem, kuri attiecas uz minētā nolēmuma pieņemšanu; dokuments, kurā norādīts, kādā apmērā pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis bezmaksas juridisko palīdzību; dokumenti, kas attiecas uz finansiālo stāvokli – ienākumi/izdevumi/manta; paziņojums par atbildētāja atrašanās vietu – dzīvesvietu un darbavietu; paziņojums par atbildētāja identifikāciju; atbildētāja fotoattēls, ja tāds ir pieejams; vajadzības gadījumā – bērna(-u) dzimšanas vai adopcijas apliecības apstiprināta kopija; vajadzības gadījumā – izziņa no skolas/koledžas; vajadzības gadījumā – laulības apliecības apstiprināta kopija; vajadzības gadījumā – nolēmuma vai cita tāda instrumenta apstiprināta kopija, kurš apliecina laulības vai citu attiecību izbeigšanos; visu attiecīgu tiesas nolēmumu kopijas; vajadzības gadījumā – dokuments, kas apliecina paternitāti/maternitāti; attiecīgā gadījumā – jebkādi citi dokumenti, kas norādīti 16. panta 3. punktā, 25. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā, kā arī 30. panta 3. punktā.

Skotija

Skatīt iepriekš minēto attiecībā uz 10. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

Ziemeļīrija

Ar 20. panta vai 22. panta b) vai e) punktu saistīta nolēmuma apstiprināta kopija kopā ar dokumentiem, kuri attiecas uz minētā nolēmuma pieņemšanu; dokuments, kurā norādīts, kādā apmērā pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis bezmaksas juridisko palīdzību; dokumenti, kas attiecas uz finansiālo stāvokli – ienākumi/izdevumi/manta; paziņojums par atbildētāja atrašanās vietu – dzīvesvietu un darbavietu; paziņojums par atbildētāja identifikāciju; atbildētāja fotoattēls, ja tāds ir pieejams; vajadzības gadījumā – bērna(-u) dzimšanas vai adopcijas apliecības apstiprināta kopija; vajadzības gadījumā – izziņa no skolas/koledžas; vajadzības gadījumā – laulības apliecības apstiprināta kopija; vajadzības gadījumā – Decree Nisi (pagaidu laulības šķiršanas apliecības) apstiprināta kopija; visu attiecīgu tiesas nolēmumu kopijas; vajadzības gadījumā – dokuments, kas apliecina paternitāti/maternitāti; attiecīgā gadījumā – jebkādi citi dokumenti, kas norādīti 16. panta 3. punktā, 25. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā, kā arī 30. panta 3. punktā.

Pieteikums saskaņā ar 10. panta 1. punkta e) apakšpunktu

Anglija un Velsa

Grozāmā nolēmuma kopija; dokumenti, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēja/atbildētāja finansiālo stāvokli – ienākumi/izdevumi/manta; pieteikums saņemt juridisko palīdzību; vajadzības gadījumā – bērna(-u) dzimšanas vai adopcijas apliecības apstiprināta kopija; vajadzības gadījumā – izziņa no skolas/koledžas; dokumenti, kas attiecas uz izmaiņām bērna(-u) situācijā; vajadzības gadījumā – dokumenti, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēja/atbildētāja ģimenes stāvokli; visu attiecīgu tiesas nolēmumu kopijas; attiecīgā gadījumā – jebkādi citi dokumenti, kas norādīti 16. panta 3. punktā, 25. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā, kā arī 30. panta 3. punktā; rakstisks apliecinājums, ka abas puses bija ieradušās uz lietas izskatīšanu, vai, ja bija ieradies tikai pieteikuma iesniedzējs, tāda dokumenta oriģināls vai apstiprināta kopija, kurš pierāda, ka otrai pusei ir izsniegts paziņojums par tiesvedību.

Skotija

Grozāmā nolēmuma kopija; dokumenti, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēja/atbildētāja finansiālo stāvokli – ienākumi/izdevumi/manta; pieteikums saņemt juridisko palīdzību; vajadzības gadījumā – izziņa no skolas/koledžas; dokumenti, kas attiecas uz izmaiņām bērna(-u) situācijā.

Ziemeļīrija

Grozāmā nolēmuma kopija; dokumenti, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēja/atbildētāja finansiālo stāvokli – ienākumi/izdevumi/manta; pieteikums saņemt juridisko palīdzību; vajadzības gadījumā – bērna(-u) dzimšanas vai adopcijas apliecības apstiprināta kopija; vajadzības gadījumā – izziņa no skolas/koledžas; dokumenti, kas attiecas uz izmaiņām bērna(-u) situācijā; vajadzības gadījumā – dokumenti, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēja/atbildētāja ģimenes stāvokli; visu attiecīgu tiesas nolēmumu kopijas; attiecīgā gadījumā – jebkādi citi dokumenti, kas norādīti 16. panta 3. punktā, 25. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā, kā arī 30. panta 3. punktā.

Pieteikums saskaņā ar 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu

Anglija un Velsa

Grozāmā nolēmuma oriģināls un/vai tā apstiprināta kopija; dokuments, kurā apliecināts, ka parādnieks bija ieradies uz sākotnējo lietas izskatīšanu, vai arī dokuments, kurā apliecināts, ka parādniekam bijis paziņots par minēto tiesvedību vai ka viņam ir paziņots par sākotnējo nolēmumu un dota iespēja to pārsūdzēt; dokuments, kurā norādīts, kādā apmērā pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis bezmaksas juridisko palīdzību; dokumenti, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēja/atbildētāja finansiālo stāvokli – ienākumi/izdevumi/manta; izpildāmības apliecinājums; vajadzības gadījumā – bērna(-u) dzimšanas vai adopcijas apliecības apstiprināta kopija; vajadzības gadījumā – izziņa no skolas/koledžas; dokumenti, kas attiecas uz izmaiņām bērna(-u) situācijā; vajadzības gadījumā – laulības apliecības apstiprināta kopija; vajadzības gadījumā – nolēmuma vai cita tāda instrumenta apstiprināta kopija, kurš apliecina laulības vai citu attiecību izbeigšanos; vajadzības gadījumā – dokumenti, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēja/atbildētāja ģimenes stāvokli; visu attiecīgu tiesas nolēmumu kopijas; paziņojums par parādnieka atrašanās vietu – dzīvesvietu un darbavietu; paziņojums par parādnieka identifikāciju; parādnieka fotoattēls, ja tāds ir pieejams; attiecīgā gadījumā – jebkādi citi dokumenti, kas norādīti 16. panta 3. punktā, 25. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā, kā arī 30. panta 3. punktā; rakstisks paziņojums par to, ka abas puses bija ieradušās uz lietas izskatīšanu, vai, ja bija ieradies tikai pieteikuma iesniedzējs, tāda dokumenta oriģināls vai apstiprināta kopija, kurš pierāda, ka otrai pusei ir izsniegts paziņojums par tiesvedību.

Skotija

Grozāmā nolēmuma oriģināls un/vai tā apstiprināta kopija; dokuments, kurā apliecināts, ka parādniekam ir paziņots par minēto tiesvedību vai ka viņam ir paziņots par sākotnējo nolēmumu un dota iespēja to pārsūdzēt; dokuments, kurā norādīts, kādā apmērā pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis bezmaksas juridisko palīdzību; dokumenti, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēja/atbildētāja finansiālo stāvokli – ienākumi/izdevumi/manta; izpildāmības apliecinājums; vajadzības gadījumā – izziņa no skolas/koledžas; dokumenti, kas attiecas uz izmaiņām bērna(-u) situācijā; vajadzības gadījumā – dokumenti, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēja/atbildētāja ģimenes stāvokli – ienākumi/izdevumi/manta; paziņojums par parādnieka atrašanās vietu; paziņojums par parādnieka identifikāciju; parādnieka fotoattēls, ja tāds ir pieejams.

Ziemeļīrija

Grozāmā nolēmuma oriģināls un/vai tā apstiprināta kopija; dokuments, kurā apliecināts, ka parādnieks bija ieradies uz sākotnējo lietas izskatīšanu, vai arī dokuments, kurā apliecināts, ka parādniekam ir paziņots par tiesvedību vai ka viņam ir paziņots par sākotnējo nolēmumu un dota iespēja to pārsūdzēt; dokuments, kurā norādīts, kādā apmērā pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis bezmaksas juridisko palīdzību; dokumenti, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēja/atbildētāja finansiālo stāvokli – ienākumi/izdevumi/manta; izpildāmības apliecinājums; vajadzības gadījumā – bērna(-u) dzimšanas vai adopcijas apliecības apstiprināta kopija; vajadzības gadījumā – izziņa no skolas/koledžas; dokumenti, kas attiecas uz izmaiņām bērna(-u) situācijā; vajadzības gadījumā – laulības apliecības apstiprināta kopija; vajadzības gadījumā – Decree Nisi (pagaidu laulības šķiršanas apliecības) apstiprināta kopija; vajadzības gadījumā – dokumenti, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēja/atbildētāja ģimenes stāvokli; visu attiecīgu tiesas nolēmumu kopijas; paziņojums par parādnieka atrašanās vietu – dzīvesvietu un darbavietu; paziņojums par parādnieka identifikāciju; parādnieka fotoattēls, ja tāds ir pieejams; attiecīgā gadījumā – jebkādi citi dokumenti, kas norādīti 16. panta 3. punktā, 25. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā, kā arī 30. panta 3. punktā.

Pieteikums saskaņā ar 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu

Anglija un Velsa

Grozāmā nolēmuma kopija; dokumenti, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēja/atbildētāja finansiālo stāvokli – ienākumi/izdevumi/manta; pieteikums saņemt juridisko palīdzību; vajadzības gadījumā – izziņa no skolas/koledžas; dokumenti, kas attiecas uz izmaiņām bērna(-u) situācijā; vajadzības gadījumā – dokumenti, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēja/atbildētāja ģimenes stāvokli; visu attiecīgu tiesas nolēmumu kopijas; attiecīgā gadījumā – jebkādi citi dokumenti, kas norādīti 16. panta 3. punktā, 25. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā, kā arī 30. panta 3. punktā.

Skotija

Grozāmā nolēmuma kopija; dokumenti, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēja/atbildētāja finansiālo stāvokli – ienākumi/izdevumi/manta; pieteikums saņemt juridisko palīdzību; vajadzības gadījumā – izziņa no skolas/koledžas; dokumenti, kas attiecas uz izmaiņām bērna(-u) situācijā.

Ziemeļīrija

Grozāmā nolēmuma kopija; dokumenti, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēja/atbildētāja finansiālo stāvokli – ienākumi/izdevumi/manta; pieteikums saņemt juridisko palīdzību; vajadzības gadījumā – izziņa no skolas/koledžas; dokumenti, kas attiecas uz izmaiņām bērna(-u) situācijā; vajadzības gadījumā – dokumenti, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēja/atbildētāja ģimenes stāvokli; visu attiecīgu tiesas nolēmumu kopijas; attiecīgā gadījumā – jebkādi citi dokumenti, kas norādīti 16. panta 3. punktā, 25. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā, kā arī 30. panta 3. punktā.

Pieteikums saskaņā ar 10. panta 2. punkta c) apakšpunktu

Anglija un Velsa

Grozāmā nolēmuma oriģināls un/vai tā apstiprināta kopija; izpildāmības apliecinājums; dokuments, kurā norādīts, kādā apmērā pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis bezmaksas juridisko palīdzību; dokumenti, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēja/atbildētāja finansiālo stāvokli – ienākumi/izdevumi/manta; vajadzības gadījumā – bērna(-u) dzimšanas vai adopcijas apliecības apstiprināta kopija; vajadzības gadījumā – izziņa no skolas/koledžas; dokumenti, kas attiecas uz izmaiņām bērna(-u) situācijā; vajadzības gadījumā – laulības apliecības apstiprināta kopija; vajadzības gadījumā – nolēmuma vai cita tāda instrumenta apstiprināta kopija, kurš apliecina laulības vai citu attiecību izbeigšanos; vajadzības gadījumā – dokumenti, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēja/atbildētāja ģimenes stāvokli; visu attiecīgu tiesas nolēmumu kopijas; paziņojums par kreditora atrašanās vietu – dzīvesvietu un darbavietu; paziņojums par kreditora identifikāciju; kreditora fotoattēls, ja tāds ir pieejams; attiecīgā gadījumā – jebkādi citi dokumenti, kas norādīti 16. panta 3. punktā, 25. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā, kā arī 30. panta 3. punktā.

Skotija

Grozāmā nolēmuma oriģināls un/vai tā apstiprināta kopija; dokuments, kurā norādīts, kādā apmērā pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis bezmaksas juridisko palīdzību; dokumenti, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēja/atbildētāja finansiālo stāvokli – ienākumi/izdevumi/manta; vajadzības gadījumā – izziņa no skolas/koledžas; dokumenti, kas attiecas uz izmaiņām pieteikuma iesniedzēja finansiālajā stāvoklī; paziņojums par kreditora atrašanās vietu; paziņojums par kreditora identifikāciju; kreditora fotoattēls, ja tāds ir pieejams.

Ziemeļīrija

Grozāmā nolēmuma oriģināls un/vai tā apstiprināta kopija; izpildāmības apliecinājums; dokuments, kurā norādīts, kādā apmērā pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis bezmaksas juridisko palīdzību; dokumenti, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēja/atbildētāja finansiālo stāvokli – ienākumi/izdevumi/manta; vajadzības gadījumā – bērna(-u) dzimšanas vai adopcijas apliecības apstiprināta kopija; vajadzības gadījumā – izziņa no skolas/koledžas; dokumenti, kas attiecas uz izmaiņām bērna(-u) situācijā; vajadzības gadījumā – laulības apliecības apstiprināta kopija; vajadzības gadījumā – Decree Nisi (pagaidu laulības šķiršanas apliecības) apstiprināta kopija; vajadzības gadījumā – dokumenti, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēja/atbildētāja ģimenes stāvokli; visu attiecīgu tiesas nolēmumu kopijas; paziņojums par kreditora atrašanās vietu – dzīvesvietu un darbavietu; paziņojums par kreditora identifikāciju; kreditora fotoattēls, ja tāds ir pieejams; attiecīgā gadījumā – jebkādi citi dokumenti, kas norādīti 16. panta 3. punktā, 25. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā, kā arī 30. panta 3. punktā.

Vispārīgi noteikumi

Attiecībā uz pieteikumiem saskaņā ar 10. pantu, tostarp 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu, Anglijas un Velsas centrālā iestāde vēlētos saņemt katra dokumenta trīs kopijas, kam (vajadzības gadījumā) pievienots tulkojums angļu valodā.

Attiecībā uz pieteikumiem saskaņā ar 10. pantu, tostarp 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu, Ziemeļīrijas centrālā iestāde vēlētos saņemt katra dokumenta trīs kopijas, kam pievienots tulkojums angļu valodā.

2.   KONVENCIJAS 44. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀ DEKLARĀCIJA

Eiropas Savienība deklarē, ka turpmāk uzskaitītās dalībvalstis pieņem pieteikumus un ar tiem saistītus dokumentus, kuri papildus to oficiālajai valodai ir tulkoti valodās, kas norādītas katrai uzskaitītajai dalībvalstij:

 

Čehijas Republika: slovāku valoda

 

Igaunijas Republika: angļu valoda

 

Lietuvas Republika: angļu valoda

 

Slovākijas Republika: čehu valoda

3.   KONVENCIJAS 44. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀ DEKLARĀCIJA

Eiropas Savienība deklarē, ka Beļģijas Karalistē dokumentus sagatavo vai tulko franču, holandiešu vai vācu valodā, atkarībā no Beļģijas teritorijas daļas, kurā dokumentus iesniegs.

Informāciju par to, kurā Beļģijas teritorijas daļā jāizmanto kura valoda ir, var atrast saņēmēju struktūru rokasgrāmatā, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1393/2007 (2007. gada 13. novembris) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”). Šī rokasgrāmata ir pieejama interneta vietnē http://ec.europa.eu/justice_home/judicialatlascivil/html/index_lv.htm.

Skatīt:

“Dokumentu iesniegšana (Regula (EK) Nr. 1393/2007)”/“Dokumenti”/“Rokasgrāmata”/“Beļģija”/“Geographical areas of competence” (42. lpp. utt.)

vai tieši izmantojot šo adresi:

http://ec.europa.eu/justice_home/judicialatlascivil/html/pdf/manual_sd_bel.pdf

un klikšķinot uz “Geographical areas of competence” (42. lpp. utt.).


IV PIELIKUMS

Eiropas Savienības vienpusēja deklarācija brīdī, kad tiek apstiprināta Hāgas 2007. gada 23. novembra Konvencija par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu

Eiropas Savienība iesniedz šādu vienpusēju deklarāciju:

“Eiropas Savienība vēlas uzsvērt, ka tai ir ļoti svarīga Hāgas 2007. gada Konvencija par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu. Savienība atzīst, ka Konvencijas piemērošanas paplašināšana, attiecinot to uz visām uzturēšanas saistībām, kas izriet no ģimenes, vecāku, laulības vai radniecības attiecībām, varētu ievērojami palielināt Konvencijas lietderību, visiem uzturēšanas līdzekļu kreditoriem ļaujot izmantot ar Konvenciju izveidoto administratīvās sadarbības sistēmu.

Šādā nolūkā Eiropas Savienība paredz paplašināt Konvencijas II un III nodaļas piemērošanu attiecībā uz laulātā uzturēšanas līdzekļiem līdzko Konvencija stāsies spēkā attiecībā uz Savienību.

Turklāt Eiropas Savienība apņemas pēc septiņiem gadiem izskatīt, ņemot vērā gūto pieredzi un iespējamās citu Līgumslēdzēju valstu iesniegtās deklarācijas par paplašināšanu, iespēju paplašināt visas Konvencijas piemērošanu, attiecinot to uz visām uzturēšanas saistībām, kas izriet no ģimenes, vecāku, laulības vai radniecības attiecībām.”


KONVENCIJA

par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu

(Noslēgta 2007. gada 23. novembrī)

VALSTIS, KAS PARAKSTĪJUŠAS ŠO KONVENCIJU,

VĒLOTIES uzlabot starpvalstu sadarbību uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņā,

APZINOTIES nepieciešamību pēc rezultatīvām, kā arī pieejamām, ātrām, iedarbīgām, izmaksu ziņā efektīvām, piemērotām dažādām situācijām un taisnīgām procedūrām,

VĒLOTIES par pamatu ņemt labāko, kas noteikts spēkā esošajās Hāgas konvencijās un citos starptautiskos dokumentos, jo īpaši 1956. gada 20. jūnija Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par uzturlīdzekļu piedziņu ārvalstīs,

TIECOTIES izmantot tehnoloģiskos sasniegumus un radīt elastīgu sistēmu, kura var turpināt attīstīties, mainoties vajadzībām un turpmākiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem radot jaunas iespējas,

ATGĀDINOT, ka saskaņā ar 1989. gada 20. novembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bērna tiesībām 3. un 27. pantu

visās darbībās attiecībā uz bērniem uzmanība pirmām kārtām tiek veltīta tam, lai vislabāk nodrošinātu bērna intereses,

katram bērnam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, kāds nepieciešams bērna fiziskajai, intelektuālajai, garīgajai, tikumiskajai un sociālajai attīstībai,

vecāki vai citas par bērnu atbildīgās personas ir galvenie atbildīgie, kam atbilstīgi savām spējām un finansiālajam stāvoklim ir jānodrošina bērna attīstībai nepieciešamie dzīves apstākļi, un

valstīm, kas ir Konvencijas puses, jāveic visi atbilstīgie pasākumi, tai skaitā, slēdzot starptautiskus nolīgumus, lai nodrošinātu, ka no vecākiem vai citām par bērnu atbildīgām personām tiek piedzīti bērnam nepieciešamie uzturlīdzekļi, jo īpaši gadījumos, kad minētās personas dzīvo citā valstī, kas nav bērna dzīvesvietas valsts,

IR NOLĒMUŠAS NOSLĒGT ŠO KONVENCIJU UN IR VIENOJUŠĀS PAR ŠĀDIEM NOTEIKUMIEM.

I   NODAĻA

MĒRĶIS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Mērķis

Šīs Konvencijas mērķis ir nodrošināt uzturlīdzekļu un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu efektīvu pārrobežu piedziņu, jo īpaši:

a)

izveidojot Līgumslēdzēju valstu iestāžu visaptverošu sadarbības sistēmu;

b)

nodrošinot iespēju iesniegt pieteikumus nolēmuma par uzturēšanas līdzekļiem pieņemšanai;

c)

paredzot nolēmumu par uzturēšanas līdzekļiem atzīšanu un izpildi; kā arī

d)

pieprasot efektīvus pasākumus nolēmumu par uzturēšanas līdzekļiem tūlītējai izpildei.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo Konvenciju piemēro:

a)

uzturēšanas saistībām, kas izriet no vecāka un bērna attiecībām, pret personu, kas jaunāka par 21 gadu;

b)

nolēmuma par laulātā uzturēšanas līdzekļiem atzīšanai un izpildei vai izpildei, ja pieteikums ir iesniegts ar prasību a) apakšpunkta darbības jomas ietvaros; kā arī

c)

izņemot II un III nodaļu, laulātā uzturēšanas līdzekļiem.

2.   Jebkura Līgumslēdzēja valsts saskaņā ar 62. pantu var paturēt tiesības attiecināt Konvencijas piemērošanu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, tikai uz tām personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Līgumslēdzējai valstij, kas veikusi šo atrunu, nav tiesību pieprasīt Konvencijas piemērošanu personām vecuma grupā, uz kuru saskaņā ar minēto atrunu piemērošana netiek attiecināta.

3.   Jebkura Līgumslēdzēja valsts saskaņā ar 63. pantu var deklarēt, ka tā paplašinās visas Konvencijas vai kādas tās daļas piemērošanu arī uz jebkurām uzturēšanas saistībām, kas izriet no ģimenes attiecībām, vecāku attiecībām, laulības vai radniecības, tostarp jo īpaši saistībām attiecībā uz neaizsargātām personām. Jebkura šāda deklarācija rada saistības divu Līgumslēdzēju valstu starpā tikai tiktāl, ciktāl to deklarācijas attiecas uz vienām un tām pašām uzturēšanas saistībām un Konvencijas daļām.

4.   Šīs Konvencijas noteikumus piemēro bērniem neatkarīgi no tā, vai viņu vecāki atrodas laulībā.

3. pants

Definīcijas

Šajā konvencijā:

a)

“kreditors” ir ikviena fiziska persona, kurai uzturēšanas līdzekļi pienākas vai kura tos pieprasa;

b)

“parādnieks” ir ikviena fiziska persona, no kuras uzturēšanas līdzekļi pienākas vai no kuras tos pieprasa;

c)

“juridiskā palīdzība” ir palīdzība, kas nepieciešama, lai pieteikuma iesniedzēji uzzinātu savas tiesības un varētu tās aizstāvēt, un lai nodrošinātu, ka pieteikumi tiek pilnībā un efektīvi izskatīti saņēmējā valstī. Līdzekļi šādas palīdzības sniegšanai var ietvert vajadzības gadījumā juridiskas konsultācijas, palīdzību, lai vērstos iestādē, juridisko pārstāvību un atbrīvojumu no tiesvedības izmaksām;

d)

“rakstveida vienošanās” ir vienošanās, kas noformēta jebkādā formātā – tā, lai tajā iekļautā informācija ir pieejama un uz to varētu turpmāk atsaukties;

e)

“vienošanās par uzturēšanas līdzekļiem” ir rakstveida vienošanās attiecībā uz uzturēšanas līdzekļu maksāšanu, kuru:

i)

kompetenta iestāde ir oficiāli sastādījusi vai reģistrējusi kā publisku aktu; vai

ii)

kompetenta iestāde ir apliecinājusi, vai kas noslēgta, reģistrēta vai iesniegta kompetentā iestādē;

un kuru kompetenta iestāde var pārskatīt un grozīt,

f)

“neaizsargāta persona” ir persona, kura personisko spēju traucējumu vai nepietiekamības dēļ nespēj sevi uzturēt.

II   NODAĻA

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

4. pants

Centrālo iestāžu iecelšana

1.   Līgumslēdzēja valsts ieceļ centrālo iestādi, lai tā pildītu pienākumus, kas ar šo Konvenciju ir uzlikti šādai iestādei.

2.   Federālas valstis, valstis ar vairākām tiesību sistēmām vai valstis ar autonomām teritoriālām vienībām ir tiesīgas norādīt vairākas centrālās iestādes, un precizēt to funkciju teritoriālo un personāla apjomu. Ja valsts ir iecēlusi vairāk nekā vienu centrālo iestādi, tā izraugās to centrālo iestādi, kurai var adresēt visus paziņojumus, lai tā tos pārsūtītu šajā valstī kompetentai centrālai iestādei.

3.   Līgumslēdzēja valsts paziņo Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences pastāvīgajam birojam par centrālās iestādes vai centrālo iestāžu iecelšanu, to kontaktinformāciju un vajadzības gadījumā informāciju par to funkciju apjomu, kā minēts 2. punktā, ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanas brīdī vai brīdī, kad tiek iesniegta deklarācija saskaņā ar 61. pantu. Līgumslēdzējas valstis nekavējoties informē Pastāvīgo biroju par visām izmaiņām.

5. pants

Centrālo iestāžu vispārējas funkcijas

Centrālās iestādes:

a)

savstarpēji sadarbojas un veicina sadarbību starp kompetentām iestādēm to valstīs, lai sasniegtu Konvencijas mērķus;

b)

iespēju robežās tiecas risināt grūtības, kas rodas, piemērojot Konvenciju.

6. pants

Centrālo iestāžu īpašās funkcijas

1.   Centrālās iestādes sniedz palīdzību saistībā ar pieteikumiem, kas iesniegti saskaņā ar III nodaļu. Tās konkrēti:

a)

pārsūta un saņem šādus pieteikumus;

b)

uzsāk vai veicina tiesvedības uzsākšanu, uz šādu pieteikumu pamata.

2.   Centrālās iestādes veic visus atbilstošos pasākumus saistībā ar šādiem pieteikumiem:

a)

lai vajadzības gadījumā sniegtu juridisko palīdzību vai atvieglotu tās sniegšanu;

b)

lai palīdzētu noteikt parādnieka vai kreditora atrašanās vietu;

c)

lai palīdzētu saņemt attiecīgu informāciju par parādnieka vai kreditora ienākumiem un, vajadzības gadījumā, par citiem finansiāliem apstākļiem, tostarp mantas atrašanās vietu;

d)

lai veicinātu miermīlīgus risinājumus, panākot labprātīgu uzturēšanas līdzekļu maksāšanu, vajadzības gadījumā izmantojot mediāciju, samierināšanu vai līdzīgus procesus;

e)

lai atvieglotu nolēmumu par uzturēšanas līdzekļiem notiekošo izpildi, arī kavēto maksājumu gadījumā;

f)

lai atvieglotu uzturēšanas līdzekļu maksājumu iekasēšanu un ātru pārskaitīšanu;

g)

lai atvieglotu dokumentu vai citu pierādījumu iegūšanu;

h)

lai sniegtu palīdzību bērna vecāku noteikšanā, ja tas ir nepieciešams uzturēšanas līdzekļu piedziņai;

i)

lai uzsāktu vai atvieglotu tiesvedības uzsākšanu nolūkā panākt vajadzīgo pagaidu pasākumu īstenošanu, kam ir teritoriāls raksturs un ko veic, lai nodrošinātu uzsāktā uzturēšanas saistību pieteikuma izskatīšanas iznākumu

j)

lai atvieglotu dokumentu izsniegšanu.

3.   Valsts iestādes vai citas iestādes, ja attiecīgās valsts kompetentas iestādes tās uzrauga, var veikt šajā pantā minētās centrālās iestādes funkcijas, ciktāl to pieļauj attiecīgās valsts tiesību akti. Par jebkuras tādas iestādes – valsts vai citas – iecelšanu, to kontaktinformāciju un funkciju apjomu Līgumslēdzēja valsts paziņo Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences pastāvīgajam birojam. Līgumslēdzējas valstis nekavējoties informē Pastāvīgo biroju par visām izmaiņām.

4.   Neviens šā panta vai 7. panta noteikums nav interpretējams kā tāds, kas centrālajai iestādei uzliek pienākumu īstenot pilnvaras, ko var īstenot vienīgi tiesu iestādes saskaņā ar saņēmējas valsts tiesību aktiem.

7. pants

Lūgumi veikt īpašus pasākumus

1.   Centrālā iestāde var vērsties citā centrālajā iestādē ar pamatotu lūgumu veikt attiecīgus īpašus pasākumus saskaņā ar 6. panta 2. punkta b), c), g), h), i) un j) apakšpunktu, ja pieteikumu neizskata saskaņā ar 10. pantu. Saņēmēja centrālā iestāde attiecīgi veic tādus pasākumus, pārliecinājusies, ka tie ir vajadzīgi, lai palīdzētu potenciālajam pieteikuma iesniedzējam iesniegt pieteikumu saskaņā ar 10. pantu vai lai izlemtu, vai tāds pieteikums būtu jāiesniedz.

2.   Centrālā iestāde pēc citas centrālās iestādes lūguma var veikt arī īpašus pasākumus saistībā ar iesniedzējā valstī sāktu lietu par uzturēšanas līdzekļu piedziņu, kurai ir starptautisks elements.

8. pants

Centrālās iestādes izmaksas

1.   Katra centrālā iestāde sedz savas izmaksas, kas radušās, piemērojot šo Konvenciju.

2.   Centrālās iestādes pieteikuma iesniedzējam nevar uzlik maksu par pakalpojumiem, ko tās sniedz saskaņā ar Konvenciju, izņemot ārkārtējas izmaksas, kas radušās, lūdzot veikt īpašu pasākumu saskaņā ar 7. pantu.

3.   Saņēmēja centrālā iestāde nevar piedzīt 2. punktā minēto pakalpojumu izmaksas, ja pieteikuma iesniedzējs iepriekš nav piekritis saņemt tādus pakalpojumus par prasīto maksu.

III   NODAĻA

PIETEIKUMU IESNIEGŠANA, IZMANTOJOT CENTRĀLĀS IESTĀDES

9. pants

Pieteikuma iesniegšana, izmantojot centrālās iestādes

Pieteikumu saskaņā ar šo nodaļu iesniedz saņēmējas valsts centrālajai iestādei ar tās Līgumslēdzējas valsts centrālās iestādes starpniecību, kurā pieteikuma iesniedzējs dzīvo. Vienkārša klātbūtne nav dzīvošana šā noteikuma nozīmē.

10. pants

Pieejamie pieteikumi

1.   Iesniedzējā valstī kreditoram, kas cenšas piedzīt uzturēšanas līdzekļus saskaņā ar šo Konvenciju, ir pieejamas šādas pieteikuma kategorijas:

a)

nolēmuma atzīšana vai atzīšana un izpilde;

b)

tāda nolēmuma izpilde, kas pieņemts vai atzīts saņēmējā valstī;

c)

nolēmuma pieņemšana saņēmējā valstī, ja nolēmuma nav, tostarp, ja jānosaka bērna vecāki;

d)

nolēmuma pieņemšana saņēmējā valstī, kurā nolēmuma atzīšana un izpilde nav iespējama vai tiek atteikta tāpēc, ka saskaņā ar 20. pantu vai, pamatojoties uz 22. panta b) vai e) apakšpunktā paredzētajiem apsvērumiem, trūkst pamatojuma atzīšanai un izpildei;

e)

saņēmējā valstī pieņemtā nolēmuma grozīšana;

f)

tāda nolēmuma grozīšana, kurš ir pieņemts valstī, kas nav saņēmēja valsts.

2.   Iesniedzējā valstī parādniekam, pret kuru ir pieņemts nolēmums par uzturēšanas līdzekļiem, ir pieejamas šādas pieteikuma kategorijas:

a)

nolēmuma atzīšana vai līdzvērtīga procedūra, ar ko pārtrauc vai ierobežo iepriekš pieņemta nolēmuma izpildi saņēmējā valstī;

b)

tāda nolēmuma grozīšana, kas ir pieņemts saņēmējā valstī;

c)

tāda nolēmuma grozīšana, kas pieņemts valstī, kas nav saņēmēja valsts.

3.   Ja vien šajā Konvencijā nav paredzēts citādi, 1. un 2. punktā minētos pieteikumus nosaka saskaņā ar saņēmējas valsts tiesību aktiem, bet uz 1. punkta c) līdz f) apakšpunktā un 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem pieteikumiem piemēro saņēmējas valsts jurisdikcijas noteikumus.

11. pants

Pieteikuma saturs

1.   Visos pieteikumos saskaņā ar 10. pantu iekļauj vismaz:

a)

pieteikuma vai pieteikumu būtības izklāstu;

b)

pieteikuma iesniedzēja vārdu (vārdus) un uzvārdu, kontaktinformāciju, tostarp adresi un dzimšanas datumu;

c)

atbildētāja vārdu (vārdus) un uzvārdu, ja zināms, adresi un dzimšanas datumu;

d)

visu to personu vārdus, uzvārdus un dzimšanas datumus, kuru labā tiek pieprasīti uzturēšanas līdzekļi;

e)

pieteikuma pamatojumu;

f)

kreditora iesniegtā pieteikumā – informāciju par to, kur nosūtāms vai elektroniski pārskaitāms uzturēšanas līdzekļu maksājums;

g)

izņemot pieteikumos saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punkta a) apakšpunktu – visu to informāciju vai dokumentus, kurus paredz saņēmējas valsts deklarācija saskaņā ar 63. pantu;

h)

par pieteikuma apstrādi atbildīgās iesniedzējas valsts centrālās iestādes personas vai struktūrvienības vārdu (vārdus) un uzvārdu/nosaukumu un kontaktinformāciju.

2.   Vajadzības gadījumā un ciktāl tas ir zināms pieteikumā iekļauj arī informāciju par:

a)

kreditora finansiālo stāvokli;

b)

parādnieka finansiālo stāvokli, tostarp parādnieka darba devēja vārdu (vārdus) un uzvārdu/nosaukumu un adresi un parādnieka aktīvu veidu un to atrašanās vietu;

c)

citu informāciju, kas var palīdzēt noteikt atbildētāja atrašanās vietu.

3.   Pieteikumam pievieno vajadzīgo papildu informāciju vai dokumentāciju, tostarp dokumentāciju par pieteikuma iesniedzēja tiesībām uz bezmaksas juridisko palīdzību. Pieteikumiem, kas minēti 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā, pievieno tikai dokumentus, kas minēti 25. pantā.

4.   Pieteikumu, kas minēts 10. pantā, var sagatavot tādā formātā, ko ieteikusi un publicējusi Hāgas Starptautisko privāttiesību konference.

12. pants

Pieteikumu un lietu pārsūtīšana, saņemšana un apstrāde ar centrālo iestāžu starpniecību

1.   Iesniedzējas valsts centrālā iestāde palīdz pieteikuma iesniedzējam nodrošināt, lai pieteikumam būtu pievienota visa informācija un dokumenti, par kuriem šai iestādei ir zināms, ka tie ir vajadzīgi pieteikuma izskatīšanai.

2.   Iesniedzējas valsts centrālā iestāde, pārliecinājusies, ka pieteikums atbilst Konvencijas prasībām, pieteikuma iesniedzēja vārdā un ar pieteikuma iesniedzēja piekrišanu nosūta pieteikumu saņēmējas valsts centrālajai iestādei. Pieteikumam pievieno pārsūtīšanas veidlapu, kas norādīta 1. pielikumā. Pēc saņēmējas valsts centrālās iestādes lūguma iesniedzējas valsts centrālā iestāde iesniedz izcelsmes valsts kompetentas iestādes apliecinātas kopijas dokumentiem, kas norādīti 16. panta 3. punktā, 25. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā, kā arī 30. panta 3. punktā.

3.   Saņēmēja centrālā iestāde sešās nedēļās no pieteikuma saņemšanas dienas, izmantojot 2. pielikumā paredzēto veidlapu, apliecina tā saņemšanu un informē iesniedzējas valsts centrālo iestādi par to, kādi sākotnējie pasākumi jau ir veikti vai tiks veikti, apstrādājot pieteikumu, kā arī var pieprasīt citus vajadzīgos dokumentus un informāciju. To pašu sešu nedēļu laikā saņēmēja centrālā iestāde iesniedzējai centrālajai iestādei paziņo tās personas vai struktūrvienības vārdu (vārdus) un uzvārdu/nosaukumu un kontaktinformāciju, kura atbild par informācijas sniegšanu attiecībā uz pieteikuma apstrādes gaitu.

4.   Saņēmēja centrālā iestāde informē iesniedzēju centrālo iestādi par pieteikuma statusu trijos mēnešos no dienas, kad ir apstiprināta dokumentu saņemšana.

5.   Saņēmēja centrālā iestāde un iesniedzēja centrālā iestāde viena otru informē par:

a)

to personu vai struktūrvienību, kas atbild par konkrēto lietu;

b)

lietas gaitu

un sniedz savlaicīgas atbildes uz pieprasījumiem.

6.   Centrālās iestādes lietu apstrādā tik ātri, cik to pieļauj pienācīga lietas apstākļu izvērtēšana.

7.   Centrālās iestādes izmanto ātrākos un efektīvākos saziņas līdzekļus, kas ir to rīcībā.

8.   Saņēmēja centrālā iestāde var atteikties apstrādāt pieteikumu vienīgi tad, ja ir acīmredzami skaidrs, ka Konvencijas prasības nav ievērotas. Tādā gadījumā centrālā iestāde nekavējoties informē iesniedzēju centrālo iestādi par atteikuma iemesliem.

9.   Saņēmēja centrālā iestāde nevar noraidīt pieteikumu tikai tādēļ, ka ir vajadzīgi papildu dokumenti vai informācija. Tomēr saņēmēja centrālā iestāde var prasīt iesniedzējai centrālajai iestādei iesniegt attiecīgos papildu dokumentus vai informāciju. Ja iesniedzēja centrālā iestāde tos neiesniedz trijos mēnešos vai ilgākā laikposmā, ko norādījusi saņēmēja centrālā iestāde, saņēmēja centrālā iestāde var pieņemt lēmumu, ka tā neturpinās pieteikumu apstrādāt. Šādā gadījumā tā informē iesniedzēju centrālo iestādi par šo lēmumu.

13. pants

Saziņas līdzekļi

Nevienu pieteikumu, kas iesniegts ar Līgumslēdzēju valstu centrālo iestāžu starpniecību saskaņā ar šo nodaļu, un nevienu dokumentu vai informāciju, kas pievienota šim pieteikumam vai ko iesniegusi centrālā iestāde, atbildētājs nevar apstrīdēt, pamatojoties tikai uz to, ka attiecīgās centrālās iestādes ir izmantojušas konkrētu saziņas formu vai līdzekļus.

14. pants

Efektīva procesu pieejamība

1.   Saņēmēja valsts nodrošina pieteikuma iesniedzējiem efektīvu procesu pieejamību – tostarp pieejamību izpildes un pārsūdzības procesiem, kas izriet no šajā nodaļā minētajiem pieteikumiem.

2.   Lai nodrošinātu šādu efektīvu pieejamību, saņēmēja valsts nodrošina bezmaksas juridisko palīdzību saskaņā ar 14. līdz 17. pantu, izņemot, ja piemēro 3. punktu.

3.   Saņēmējai valstij nav pienākums sniegt šādu bezmaksas juridisko palīdzību, ja un ciktāl šīs valsts procesuālā kārtība ļauj pieteikuma iesniedzējam atrisināt lietu bez šādas palīdzības un centrālā iestāde bez maksas sniedz vajadzīgos pakalpojumus.

4.   Tiesības saņemt bezmaksas juridisko palīdzību nav mazākas par tām, kas ir noteiktas līdzvērtīgās valsts lietās.

5.   Nodrošinājums, garantija vai ķīla, neatkarīgi no apraksta, nav nepieciešama, lai garantētu ar Konvencijā paredzētu lietu izskatīšanu saistītu izmaksu un izdevumu segšanu.

15. pants

Bezmaksas juridiskā palīdzība attiecībā uz pieteikumiem saistībā ar uzturlīdzekļiem bērnam

1.   Saņēmēja valsts sniedz bezmaksas juridisko palīdzību attiecībā uz visiem kreditora pieteikumiem, kurus viņš saskaņā ar šo nodaļu iesniedzis par uzturēšanas saistībām, kas izriet no vecāka un bērna attiecībām, pret personu, kas jaunāka par 21 gadu.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta saņēmēja valsts attiecībā uz pieteikumiem, kas nav minēti 10. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, un lietām, uz kurām attiecas 20. panta 4. punkts, var atteikt bezmaksas juridisko palīdzību, ja tā uzskata, ka pieteikums vai pārsūdzība pēc būtības ir acīmredzami nepamatota.

16. pants

Deklarācija, ar kuru atļauj izmantot bērna mantiskā stāvokļa pārbaudi

1.   Neatkarīgi no 15. panta 1. punkta valsts var deklarēt saskaņā ar 63. pantu, ka tā sniegs bezmaksas juridisko palīdzību attiecībā uz pieteikumiem, kas nav minēti 10. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, un lietām, uz kurām attiecas 20. panta 4. punkts, pēc pārbaudes, kuras pamatā ir bērna līdzekļu novērtējums.

2.   Šādas deklarācijas sniegšanas brīdī valsts sniedz informāciju Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences pastāvīgajam birojam par veidu, kādā bērna līdzekļu novērtēšana tiks veikta, tostarp par finanšu kritērijiem, kuri jāievēro, lai pārbaude būtu veiksmīga.

3.   Pieteikumā, kas minēts 1. punktā un adresēts valstij, kura ir sniegusi 1. punktā minēto deklarāciju, iekļauj pieteikuma iesniedzēja oficiālu apliecinājumu tam, ka bērna mantiskais stāvoklis atbilst 2. punktā minētajiem kritērijiem. Saņēmēja valsts var pieprasīt papildu pierādījumus par bērna līdzekļiem tikai tad, ja tai ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzēja norādītā informācija ir neprecīza.

4.   Ja vislabvēlīgākā juridiskā palīdzība, kas paredzēta saņēmējas valsts tiesību aktos attiecībā uz šajā nodaļā minētajiem pieteikumiem par uzturēšanas saistībām pret bērnu, kas izriet no vecāka un bērna attiecībām, ir labvēlīgāka par 1. līdz 3. punktā paredzēto juridisko palīdzību, tad sniedz vislabvēlīgāko juridisko palīdzību.

17. pants

Pieteikumi, kas neatbilst 15. panta vai 16. panta prasībām

Visu to pieteikumu, kas minēti Konvencijā, izņemot tos, kas minēti 15. vai 16. pantā, gadījumā:

a)

bezmaksas juridisko palīdzību var sniegt pēc mantiskā stāvokļa vai lietas būtības pārbaudes;

b)

pieteikuma iesniedzējam, kurš izcelsmes valstī ir saņēmis bezmaksas juridisko palīdzību, ir tiesības jebkādā ar atzīšanu vai izpildi saistītā tiesvedībā saņemt bezmaksas juridisko palīdzību vismaz tikpat lielā mērā, cik tādos pašos apstākļos paredzēts tās valsts tiesību aktos, kurā prasa atzīšanu vai izpildi.

IV   NODAĻA

TIESVEDĪBAS UZSĀKŠANAS IEROBEŽOJUMI

18. pants

Tiesvedības ierobežojums

1.   Ja nolēmums pieņemts Līgumslēdzējā valstī, kurā ir kreditora pastāvīgā dzīvesvieta, parādnieks nevar citā Līgumslēdzējā valstī prasīt jau pieņemta nolēmuma grozīšanu vai prasīt pieņemt jaunu nolēmumu, kamēr kreditora pastāvīgā dzīvesvieta ir valstī, kurā nolēmums ir pieņemts.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro:

a)

ja puses, izņemot strīdus par uzturēšanas saistībām pret bērniem, ir rakstiski vienojušās par minētās otras Līgumslēdzējas valsts jurisdikciju;

b)

ja kreditors vai nu nepārprotami atzīst minētās otras Līgumslēdzējas valsts jurisdikciju, vai, īstenojot aizstāvību lietā pēc būtības, pirmajā iespējamā brīdī neiebilst pret jurisdikciju;

c)

ja izcelsmes valsts kompetentā iestāde nevar vai atsakās īstenot jurisdikciju, lai grozītu nolēmumu vai pieņemtu jaunu nolēmumu; vai

d)

ja izcelsmes valstī pieņemtu nolēmumu nevar atzīt vai pasludināt par izpildāmu Līgumslēdzējā valstī, kurā ir paredzēts sākt tiesvedību, lai grozītu nolēmumu vai pieņemtu jaunu nolēmumu.

V   NODAĻA

ATZĪŠANA UN IZPILDE

19. pants

Nodaļas darbības joma

1.   Šī nodaļa ir piemērojama nolēmumam, kas pieņemts tiesu vai administratīvā iestādē attiecībā uz uzturēšanas saistībām. Jēdziens “nolēmums” ietver arī izlīgumu vai vienošanos, kas noslēgta šādā iestādē vai kuru tā apstiprinājusi. Nolēmuma var paredzēt automātisku pielāgošanu indeksējot un prasību maksāt nokavētos maksājumus, uzturēšanas līdzekļus vai procentus ar atpakaļejošu datumu, un izmaksu vai tēriņu noteikšanu.

2.   Ja nolēmums attiecas ne tikai uz uzturēšanas saistībām, šīs nodaļas darbības joma attiecas tikai uz tām nolēmuma daļām, kas ir saistītas ar uzturēšanas saistībām.

3.   “Administratīvā iestāde” 1. punkta izpratnē ir valsts iestāde, kuras nolēmumus saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā tā izveidota:

a)

var pārsūdzēt vai pārskatīt tiesu iestādē; un

b)

tiem ir tāds pats spēks un sekas kā tiesu iestādes nolēmumam tādā pašā jautājumā.

4.   Šī nodaļa ir piemērojama arī attiecībā uz vienošanos par uzturēšanas līdzekļiem saskaņā ar 30. pantu.

5.   Šīs nodaļas noteikumus piemēro atzīšanas un izpildes pieteikumam, kas iesniegts tieši tās valsts kompetentai iestādei, kurā prasa atzīšanu vai izpildi, saskaņā ar 37. pantu.

20. pants

Atzīšanas un izpildes pamatojums

1.   Nolēmumu, kas pieņemts vienā Līgumslēdzējā valstī (“izcelsmes valsts”) atzīst un izpilda citās Līgumslēdzējās valstīs, ja:

a)

laikā, kad tika uzsākta tiesvedība, atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta bija izcelsmes valstī;

b)

atbildētājs ir vai nu nepārprotami atzinis piekritību, vai, īstenojot aizstāvību lietā pēc būtības, pirmajā iespējamā brīdī nav iebildis pret piekritību;

c)

laikā, kad tika uzsākta tiesvedība, kreditora pastāvīgā dzīvesvieta bija izcelsmes valstī;

d)

laikā, kad tika uzsākta tiesvedība, bērna, kuram par labu pieņemts nolēmums par uzturēšanas līdzekļiem, pastāvīgā dzīvesvieta bija izcelsmes valstī ar nosacījumu, ka atbildētājs dzīvoja kopā ar bērnu minētajā valstī vai dzīvoja un nodrošināja bērnam uzturlīdzekļus minētajā valstī;

e)

ja puses ir rakstiski vienojušās par jurisdikciju, izņemot strīdus par uzturēšanas saistībām pret bērniem; vai

f)

nolēmumu pieņēmusi iestāde, kurai ir jurisdikcija attiecībā uz personas statusu vai vecāku atbildību, ja vien minētās jurisdikcijas pamats nav bijusi tikai vienas puses pilsonība.

2.   Līgumslēdzēja valsts var veikt atrunu saskaņā ar 62. pantu attiecībā uz 1. punkta c), e) vai f) apakšpunktu.

3.   Līgumslēdzēja valsts, kas veic 2. punktā minēto atrunu, atzīst un izpilda nolēmumu, ja tās tiesību akti līdzīgos faktiskos apstākļos šīs valsts iestādēm piešķir vai piešķirtu piekritību šāda nolēmuma pieņemšanai.

4.   Līgumslēdzēja valsts, ja nolēmuma atzīšana nav iespējama 2. punktā minētās atrunas dēļ un ja parādnieka pastāvīgā dzīvesvieta ir minētajā valstī, veic visus atbilstošos pasākumus, lai pieņemtu nolēmumu kreditora labā. Iepriekšējais teikums neattiecas uz tiešiem atzīšanas un izpildes pieteikumiem saskaņā ar 19. panta 5. punktu vai uz uzturēšanas līdzekļu prasībām, kas minētas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

5.   Nolēmumu par labu bērnam, kas ir jaunāks par 18 gadiem, kuru nevar atzīt tikai tāpēc, ka ir veikta atruna attiecībā uz 1. punkta c), e) vai f) apakšpunktu, pieņem kā tādu, kas minētajam bērnam rada tiesības uz uzturēšanas līdzekļiem valstī, kurā prasa atzīšanu un izpildi.

6.   Nolēmumu atzīst tikai tad, ja tas ir spēkā izcelsmes valstī, un to izpilda tikai tad, ja tas ir izpildāms izcelsmes valstī.

21. pants

Nodalāmība un daļēja atzīšana un izpilde

1.   Ja valsts, kurā prasa atzīšanu un izpildi, nevar atzīt vai izpildīt nolēmumu pilnā apjomā, tā atzīst vai izpilda jebkuru nolēmuma nodalāmo daļu, kuru ir iespējams atzīt vai izpildīt.

2.   Vienmēr var iesniegt pieteikumu par nolēmuma atzīšanu vai izpildi kādā tā daļā.

22. pants

Atzīšanas un izpildes atteikuma pamats

Nolēmuma atzīšanu un izpildi var atteikt, ja:

a)

nolēmuma atzīšana un izpilde nepārprotami neatbilst valsts, kurā prasa atzīšanu un izpildi, sabiedriskajai kārtībai (“ordre public”);

b)

nolēmums panākts procesuālas krāpšanas rezultātā;

c)

tās valsts iestādē, kurā prasa atzīšanu un izpildi, notiek tiesvedība starp tām pašām pusēm un ar to pašu mērķi un minētā tiesvedība tika uzsākta pirmā;

d)

nolēmums nav savienojams ar nolēmumu, kas pieņemts starp tām pašām pusēm un ar to pašu mērķi – vai nu valstī, kurā prasa atzīšanu un izpildi, vai citā valstī – ar nosacījumu, ka šis pēdējais minētais nolēmums atbilst nosacījumiem, lai to atzītu un izpildītu valstī, kurā prasa atzīšanu un izpildi;

e)

gadījumā, ja atbildētājs nav bijis klāt vai nav bijis pārstāvēts tiesvedībā izcelsmes valstī:

i)

ja izcelsmes valsts tiesību akti paredz paziņošanu par tiesvedību, atbildētājam nav ticis atbilstīgi paziņots par tiesvedību un nav bijusi iespēja tikt uzklausītam; vai

ii)

ja izcelsmes valsts tiesību akti neparedz paziņošanu par tiesvedību, atbildētājam nav ticis atbilstīgi paziņots par nolēmumu un nav bijis iespējas apstrīdēt vai pārsūdzēt šo nolēmumu, balstoties uz faktiem un juridiskiem aspektiem; vai

f)

nolēmums pieņemts, pārkāpjot 18. pantu.

23. pants

Pieteikuma par atzīšanu un izpildi procesuālā kārtība

1.   Ņemot vērā Konvencijas noteikumus, atzīšanas un izpildes procesuālo kārtību reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā prasa atzīšanu un izpildi.

2.   Ja pieteikums nolēmuma atzīšanai un izpildei ir iesniegts ar centrālo iestāžu starpniecību saskaņā ar III nodaļu, saņēmēja centrālā iestāde nekavējoties vai nu:

a)

nosūta pieteikumu kompetentai iestādei, kas nekavējoties pasludina nolēmumu par izpildāmu vai reģistrē nolēmumu izpildīšanai; vai,

b)

ja tā ir kompetentā iestāde, veic šādus pasākumus pati.

3.   Ja saskaņā ar 19. panta 5. punktu pieteikums ir iesniegts tieši kompetentajai iestādei valstī, kurā prasa atzīšanu un izpildi, minētā iestāde nekavējoties pasludina nolēmumu par izpildāmu vai reģistrē lēmumu izpildei.

4.   Pasludināšanu vai reģistrēšanu var atteikt tikai, balstoties uz 22. panta a) apakšpunktā minētajiem pamatiem. Šajā posmā ne pieteikuma iesniedzējs, ne atbildētājs nav tiesīgs iesniegt jebkādus paskaidrojumus.

5.   Pieteikuma iesniedzēju un atbildētāju nekavējoties informē par pasludināšanu vai reģistrāciju, kas veikta saskaņā ar 2. un 3. punktu, vai par to atteikumu atbilstoši 4. punktam, un viņi var to apstrīdēt vai pārsūdzēt, balstoties uz faktiem un juridiskiem aspektiem.

6.   Apstrīdēšanas pieteikums vai pārsūdzība ir jāiesniedz 30 dienās no paziņojuma saņemšanas atbilstoši 5. punktam. Ja puse, kas apstrīd, nedzīvo Līgumslēdzējā valstī, kurā tika veikta vai atteikta pasludināšana vai reģistrācija, apstrīdēšanas pieteikumu vai pārsūdzību iesniedz 60 dienās no paziņojuma saņemšanas.

7.   Apstrīdēšanas pieteikumu vai pārsūdzību var balstīt tikai uz šādiem apsvērumiem:

a)

atzīšanas un izpildes atteikuma pamatiem, kas noteikti 22. pantā;

b)

atzīšanas un izpildes pamatojumu saskaņā ar 20. pantu;

c)

jebkura tā dokumenta autentiskumu vai integritāti, kas nosūtīts saskaņā ar 25. panta 1. punkta a), b) vai d) apakšpunktu, vai 3. punkta b) apakšpunktu.

8.   Atbildētājs apstrīdēšanas pieteikumu vai pārsūdzību var pamatot ar parādsaistību izpildi tiktāl, ciktāl atzīšana un izpilde attiecas uz maksājumiem, kuru izpildes termiņš jau bija iestājies.

9.   Pieteikuma iesniedzēju un atbildētāju nekavējoties informē par nolēmumu, kas pieņemts sakarā ar apstrīdēšanu vai pārsūdzību.

10.   Turpmāka pārsūdzība, ja tādu pieļauj tās valsts tiesību akti, kurā prasa atzīšanu un izpildi, neaptur nolēmuma izpildi, ja vien nepastāv ārkārtas apstākļi.

11.   Pieņemot jebkādu nolēmumu attiecībā uz atzīšanu un izpildi, tostarp jebkādu pārsūdzību, kompetentā iestāde rīkojas ātri.

24. pants

Alternatīva procesuālā kārtība pieteikumam par atzīšanu un izpildi

1.   Neatkarīgi no 23. panta 2. līdz 11. punkta noteikumiem valsts saskaņā ar 63. pantu var deklarēt, ka tā piemēros šajā pantā noteikto atzīšanas un izpildes procesuālo kārtību.

2.   Ja pieteikums nolēmuma atzīšanai un izpildei ir iesniegts ar centrālo iestāžu starpniecību saskaņā ar III nodaļu, saņēmēja centrālā iestāde nekavējoties vai nu:

a)

nosūta pieteikumu kompetentai iestādei, kas lemj par atzīšanas un izpildes pieteikumu; vai

b)

ja tā ir kompetentā iestāde, pieņem šādu lēmumu pati.

3.   Kompetentā iestāde pieņem nolēmumu par atzīšanu un izpildi pēc tam, kad atbildētājs ir pienācīgi un savlaicīgi informēts par tiesvedību un abām pusēm ir bijusi dota atbilstoša iespēja tikt uzklausītām.

4.   Kompetentā iestāde pēc pašas iniciatīvas var pārskatīt atzīšanas un izpildes atteikuma pamatus, kas paredzēti 22. panta a), c) un d) apakšpunktā. Tā var pārskatīt jebkurus pamatus, kas minēti 20., 22. pantā un 23. panta 7. punkta c) apakšpunktā, ja to ierosina atbildētājs vai ja bažas saistībā ar minētajiem pamatiem izriet no dokumentu, kas iesniegti saskaņā ar 25. pantu, ārējām pazīmēm.

5.   Atzīšanas un izpildes atteikumu var pamatot ar parādsaistību izpildi tiktāl, ciktāl atzīšana un izpilde attiecas uz maksājumiem, kuru izpildes termiņš jau bija iestājies.

6.   Jebkāda pārsūdzība, ja tādu pieļauj tās valsts tiesību akti, kurā prasa atzīšanu un izpildi, neaptur nolēmuma izpildi, ja vien nepastāv ārkārtas apstākļi.

7.   Pieņemot jebkādu nolēmumu attiecībā uz atzīšanu un izpildi, tostarp jebkādu pārsūdzību, kompetentā iestāde rīkojas ātri.

25. pants

Dokumenti

1.   Saskaņā ar 23. vai 24. pantu atzīšanas un izpildes pieteikumam pievieno šādus dokumentus:

a)

nolēmuma pilnu tekstu;

b)

dokumentu, kurā noteikts, ka nolēmums ir izpildāms izcelsmes valstī, un – administratīvas iestādes nolēmuma gadījumā – dokumentu, kurā noteikts, ka 19. panta 3. punkta prasības ir izpildītas, ja vien minētā valsts nav saskaņā ar 57. pantu norādījusi, ka tās administratīvo iestāžu nolēmumi vienmēr atbilst minētajām prasībām;

c)

ja atbildētājs izcelsmes valstī nav bijis klāt un nav bijis pārstāvēts tiesvedībā – dokumentu vai dokumentus, kas attiecīgi apliecina vai nu to, ka atbildētājam tika atbilstīgi paziņots par tiesvedību un iespēju tikt uzklausītam, vai to, ka atbildētājam tika atbilstīgi paziņots par nolēmumu un iespēju to apstrīdēt vai pārsūdzēt, balstoties uz faktiem un juridiskiem aspektiem;

d)

vajadzības gadījumā dokumentu, kurā norādīta visu nokavēto maksājumu summa un datums, kad šī summa tika aprēķināta;

e)

pēc vajadzības tāda nolēmuma gadījumā, kurā paredzēta automātiska pielāgošana indeksējot, – dokumentu, kurā sniegta informācija, kas nepieciešama attiecīgo aprēķinu veikšanai;

f)

vajadzības gadījumā dokumentāciju par to, cik lielā mērā pieteikuma iesniedzējs izcelsmes valstī ir saņēmis bezmaksas juridisko palīdzību.

2.   Apstrīdēšanas vai pārsūdzības gadījumā saskaņā ar 23. panta 7. punkta c) apakšpunktu vai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma valstī, kurā prasa atzīšanu un izpildi, attiecīgā dokumenta pilnu kopiju, kuru apstiprinājusi izcelsmes valsts kompetentā iestāde, nekavējoties iesniedz:

a)

iesniedzējas valsts centrālā iestāde, ja pieteikums iesniegts saskaņā ar III nodaļu;

b)

pieteikuma iesniedzējs, ja pieprasījums iesniegts tieši tās valsts kompetentajai iestādei, kurā prasa atzīšanu un izpildi.

3.   Līgumslēdzēja valsts saskaņā ar 57. pantu var norādīt:

a)

ka pieteikumam jāpievieno nolēmuma pilna kopija, ko apstiprinājusi izcelsmes valsts kompetentā iestāde;

b)

apstākļus, kuros tā nolēmuma pilna teksta vietā pieņems izcelsmes valsts kompetentās iestādes sagatavotu nolēmuma kopsavilkumu vai izrakstu, kuru var sagatavot Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences ieteiktajā un publicētajā formātā; vai

c)

ka tā neprasa dokumentu, kurā norādīts, ka 19. panta 3. punkta prasības ir izpildītas.

26. pants

Procesuālā kārtība pieteikumam par atzīšanu

Šī nodaļa attiecībā uz pieteikumu par nolēmuma atzīšanu ir piemērojama mutatis mutandis, izņemot to, ka prasība par izpildāmību tiek aizstāta ar prasību par to, ka lēmums ir spēkā izcelsmes valstī.

27. pants

Konstatētie fakti

Jebkurai tās valsts kompetentajai iestādei, kurā prasa atzīšanu un izpildi, ir saistoši konstatētie fakti, uz kuriem izcelsmes valsts iestāde ir balstījusi savu piekritību.

28. pants

Pārskatīšanas pēc būtības aizliegums

Neviena tās valsts kompetentā iestāde, kurā prasa atzīšanu un izpildi, nepārskata nolēmumu pēc būtības.

29. pants

Bērna vai pieteikuma iesniedzēja fiziska klātbūtne

Bērna vai pieteikuma iesniedzēja fiziska klātbūtne jebkādā tiesvedībā valstī, kurā prasa atzīšanu un izpildi, saskaņā ar šo nodaļu nav nepieciešama.

30. pants

Vienošanās par uzturēšanas līdzekļiem

1.   Līgumslēdzējā valstī noslēgtu vienošanos par uzturēšanas līdzekļiem atzīst un izpilda tāpat kā nolēmumu saskaņā ar šo nodaļu, ja tā tāpat kā nolēmums ir izpildāma izcelsmes valstī.

2.   Konvencijas 10. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā jēdziens “nolēmums” ietver arī vienošanos par uzturēšanas līdzekļiem.

3.   Vienošanās par uzturēšanas līdzekļiem atzīšanas un izpildes pieteikumam pievieno šādus dokumentus:

a)

vienošanās par uzturēšanas līdzekļiem pilnu tekstu; kā arī

b)

dokumentu, kurā noteikts, ka konkrētā vienošanās par uzturēšanas līdzekļiem izcelsmes valstī ir izpildāma tāpat kā nolēmums.

4.   Vienošanās par uzturēšanas līdzekļiem atzīšanu un izpildi var atteikt, ja:

a)

atzīšana un izpilde nepārprotami neatbilst tās valsts sabiedriskajai kārtībai, kurā prasa atzīšanu un izpildi;

b)

vienošanās par uzturēšanas līdzekļiem ir panākta krāpšanas vai viltojuma rezultātā;

c)

vienošanās par uzturēšanas līdzekļiem nav savienojama ar nolēmumu, kas pieņemts starp tām pašām pusēm un ar to pašu mērķi – vai nu valstī, kurā prasa atzīšanu un izpildi, vai citā valstī – ar nosacījumu, ka šis pēdējais minētais nolēmums atbilst nosacījumiem, lai to atzītu un izpildītu valstī, kurā prasa atzīšanu un izpildi.

5.   Šīs nodaļas noteikumi, izņemot 20., 22. pantu, 23. panta 7. punktu un 25. panta 1. un 3. punktu, ir piemērojami mutatis mutandis attiecībā uz vienošanās par uzturēšanas līdzekļiem atzīšanu un izpildi, izņemot:

a)

pasludināšanu vai reģistrāciju saskaņā ar 23. panta 2. un 3. punktu, ko var atteikt tikai, balstoties uz 4. punkta a) apakšpunktā minēto pamatu;

b)

Konvencijas 23. panta 6. punktā minēto apstrīdēšanu vai pārsūdzību, ko var balstīt tikai uz šādiem apsvērumiem:

i)

atzīšanas un izpildes atteikuma pamatiem, kas noteikti 4. punktā;

ii)

jebkura tā dokumenta autentiskumu vai integritāti, kas nosūtīts saskaņā ar 3. punktu;

c)

attiecībā uz 24. panta 4. punktā minēto procesuālo kārtību kompetentā iestāde pēc pašas iniciatīvas var pārskatīt šā panta 4. punkta a) apakšpunktā paredzēto atzīšanas un izpildes atteikuma pamatu. Tā var pārskatīt jebkurus šā panta 4. punktā minētos pamatus un jebkura saskaņā ar 3. punktu nosūtīta dokumenta autentiskumu vai integritāti, ja to ierosina atbildētājs vai ja bažas saistībā ar šiem pamatiem izriet no minēto dokumentu ārējām pazīmēm.

6.   Vienošanās par uzturēšanas līdzekļiem atzīšanas un izpildes tiesvedību aptur, ja Līgumslēdzējas valsts kompetentajā iestādē tiek izskatīta lieta attiecībā uz šīs vienošanās apstrīdēšanu.

7.   Valsts var deklarēt saskaņā ar 63. pantu, ka pieteikumus par vienošanās par uzturēšanas līdzekļiem atzīšanu un izpildi iesniedz tikai ar centrālo iestāžu starpniecību.

8.   Līgumslēdzēja valsts saskaņā ar 62. pantu var paturēt tiesības neatzīt un neizpildīt vienošanos par uzturēšanas līdzekļiem.

31. pants

Nolēmumi, kas pieņemti vienlaicīgi piemērojot pagaidu un apstiprinājuma rīkojumus

Ja nolēmuma pamatā ir vienā valstī noteikta pagaidu kārtība un citas valsts (“apstiprinātāja valsts”) iestādes šīs pagaidu kārtības apstiprinājums:

a)

katra minētā valsts šajā nodaļā tiek uzskatīta par izcelsmes valsti;

b)

Konvencijas 22. panta e) apakšpunkta prasības ievēro, ja atbildētājs ticis atbilstīgi informēts par tiesvedību apstiprinātājā valstī un tam tika dota iespēja iebilst pret pagaidu kārtības apstiprināšanu;

c)

Konvencijas 20. panta 6. punkta prasība, ka nolēmums ir izpildāms izcelsmes valstī, ir jāievēro, ja nolēmums ir izpildāms apstiprinātājā valstī; kā arī

d)

Konvencijas 18. pants neliedz jebkurā no abām valstīm sākt tiesvedību par nolēmuma grozīšanu.

VI   NODAĻA

IZPILDE VALSTĪ, KURĀ PRASA ATZĪŠANU UN IZPILDI

32. pants

Izpilde saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem

1.   Ņemot vērā šīs nodaļas noteikumus, izpildi veic saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā prasa atzīšanu un izpildi.

2.   Izpildi veic nekavējoties.

3.   Tādu pieteikumu gadījumā, kas iesniegti ar centrālo iestāžu starpniecību, ja nolēmums ir pasludināts par izpildāmu vai reģistrēts izpildei saskaņā ar V nodaļu, izpildei pieteikuma iesniedzēja turpmāka rīcība nav nepieciešama.

4.   Spēkā ir visi tie noteikumi, kas attiecībā uz uzturēšanas saistību ilgumu ir piemērojami nolēmuma izcelsmes valstī.

5.   Jebkādus ierobežojumus laikposmam, par kuru var piedzīt nokavētos maksājumus, nosaka saskaņā ar nolēmuma izcelsmes valsts tiesību aktiem vai tās valsts tiesību aktiem, kurā prasa atzīšanu un izpildi, atkarībā no tā, kura valsts paredz ilgāku ierobežojumu periodu.

33. pants

Nediskriminācijas princips

Valsts, kurā prasa atzīšanu un izpildi, nodrošina vismaz tādu pašu izpildes līdzekļu klāstu Konvencijā minētajām lietām, kādi ir pieejami minētās valsts lietās.

34. pants

Izpildes līdzekļi

1.   Līgumslēdzējas valstis iekšējos tiesību aktos dara pieejamus efektīvus līdzekļus šajā Konvencijā minēto nolēmumu izpildei.

2.   Šādi līdzekļi var ietvert:

a)

ieturējumus no darba samaksas;

b)

ieturējumus no bankas kontiem un citiem avotiem;

c)

ieturējumus no sociālā nodrošinājuma maksājumiem;

d)

īpašumu apķīlāšanu vai piespiedu pārdošanu;

e)

ieturējumus no nodokļu kompensācijām;

f)

ieturējumus no pensijas pabalstiem vai to izmaksas aizturēšanu;

g)

kredītvēstures izpētes biroju informēšanu;

h)

dažādu apliecību (piemēram, autovadītāja apliecības) neizdošanu, apturēšanu vai anulēšanu;

i)

mediācijas, samierināšanas vai līdzīgas procedūras izmantošanu, lai panāktu labprātīgu izpildi.

35. pants

Līdzekļu pārskaitīšana

1.   Līgumslēdzējas valstis tiek rosinātas veicināt, tostarp ar starptautisku nolīgumu palīdzību, izmaksu ziņā visrentablāko un efektīvāko metožu izmantošanu, kas ir pieejamas, lai pārskaitītu līdzekļus, kas maksājami kā uzturēšanas līdzekļi.

2.   Līgumslēdzēja valsts, saskaņā ar kuras tiesību aktiem līdzekļu pārskaitīšana ir ierobežota, piešķir augstāko prioritāti to līdzekļu pārskaitīšanai, kas maksājami saskaņā ar šo Konvenciju.

VII   NODAĻA

VALSTS IESTĀDES

36. pants

Valsts iestādes kā pieteikuma iesniedzējas

1.   Attiecībā uz atzīšanas un izpildes pieteikumiem saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un lietām, uz kurām attiecas 20. panta 4. punkts, jēdzienā “kreditors” ir ietverta arī valsts iestāde, kas rīkojas tādas fiziskas personas vārdā, kurai pienākas uzturēšanas līdzekļi, vai iestāde, kurai jāatlīdzina uzturēšanas līdzekļu vietā saņemti maksājumi.

2.   Valsts iestādes tiesības rīkoties tādas fiziskas personas vārdā, kurai pienākas uzturēšanas līdzekļi, vai prasīt atlīdzību par maksājumiem, kas kreditoram ir izmaksāti uzturēšanas līdzekļu vietā, nosaka tiesību akti, kas nosaka attiecīgās valsts iestādes darbību.

3.   Valsts iestāde var censties panākt atzīt vai prasīt izpildīt:

a)

nolēmumu, kas pieņemts pret parādnieku pēc valsts iestādes prasības atmaksāt maksājumus, kas ir izmaksāti uzturēšanas līdzekļu vietā;

b)

nolēmumu, kas pieņemts kreditora un parādnieka starpā, ciktāl tas attiecas uz maksājumiem, kas kreditoram izmaksāti uzturēšanas līdzekļu vietā.

4.   Valsts iestāde, kas prasa atzīt nolēmumu vai prasa to izpildīt, pēc lūguma dara pieejamus visus vajadzīgos dokumentus, kuri saskaņā ar 2. punktu apliecina tai piešķirtās tiesības un to, ka kreditoram ir izmaksāti maksājumi.

VIII   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

37. pants

Tieši pieteikumi kompetentām iestādēm

1.   Konvencija neizslēdz iespēju izmantot tādas procedūras, kas ir pieejamas saskaņā ar Līgumslēdzējas valsts iekšējiem tiesību aktiem un kas ļauj personai (pieteikuma iesniedzējam) vērsties tieši minētās valsts kompetentajā iestādē jautājumā, uz ko attiecas Konvencija, tostarp – atbilstoši 18. pantam – nolūkā pieņemt vai grozīt nolēmumu par uzturēšanas līdzekļiem.

2.   Konvencijas 14. panta 5. punkts un 17. panta b) apakšpunkts, kā arī V, VI, VII nodaļas un šī nodaļa, izņemot 40. panta 2. punktu, 42. pantu, 43. panta 3. punktu, 44. panta 3. punktu, 45. un 55. pantu, ir piemērojami attiecībā uz atzīšanas un izpildes pieteikumiem, kas iesniegti tieši kompetentajai iestādei Līgumslēdzējā valstī.

3.   Šā panta 2. punkta mērķim 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir piemērojams nolēmumiem, ar kuriem piešķir uzturēšanas līdzekļus neaizsargātai personai, kas ir vecāka nekā minētajā apakšpunktā paredzēts, ja šāds nolēmums ir pieņemts, pirms persona ir sasniegusi minēto vecumu, un tajā paredzēta uzturēšanas līdzekļu maksāšana pēc minētā vecuma sasniegšanas invaliditātes dēļ.

38. pants

Personas datu aizsardzība

Personas datus, kurus iegūst vai nosūta saskaņā ar Konvenciju, izmanto tikai tiem mērķiem, kuriem tie tika vākti vai nosūtīti.

39. pants

Konfidencialitāte

Jebkura iestāde, kas apstrādā informāciju, nodrošina tās konfidencialitāti saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.

40. pants

Informācijas neatklāšana

1.   Iestāde neatklāj vai neapstiprina informāciju, kas iegūta vai pārsūtīta, piemērojot šo Konvenciju, ja tā konstatē, ka tādas darbības varētu apdraudēt personas veselību, drošību vai brīvību.

2.   Šādu vienas centrālās iestādes veiktu konstatējumu ņem vērā cita centrālā iestāde, jo īpaši attiecībā uz vardarbības gadījumiem ģimenē.

3.   Šā panta noteikumi nekavē iestādes iegūt informāciju un nosūtīt to savā starpā tiktāl, cik tas nepieciešams, lai pildītu Konvencijā noteiktās saistības.

41. pants

Legalizācijas prasības atcelšana

Šīs Konvencijas sakarā nevar prasīt veikt legalizāciju vai citas līdzīgas formalitātes.

42. pants

Pilnvara

Saņēmējas valsts centrālā iestāde no pieteikuma iesniedzēja var prasīt pilnvaru tikai tad, ja tā viņu pārstāv tiesvedībā vai attiecībās ar citām iestādēm vai lai ieceltu pārstāvi, kam uzdot veikt minētās darbības.

43. pants

Izmaksu piedziņa

1.   Ar šīs Konvencijas piemērošanu saistītu izmaksu piedziņai nav prioritātes pār uzturēšanas līdzekļu piedziņu.

2.   Valsts var piedzīt izmaksas no zaudētājas puses.

3.   Piemērojot Konvencijas 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lai piedzītu izmaksas no zaudētājas puses saskaņā ar 2. punktu, jēdziens “kreditors” 10. panta 1. punktā ietver valsti.

4.   Šis pants neskar 8. pantu.

44. pants

Valodas prasības

1.   Visi pieteikumi un saistītie dokumenti ir oriģinālvalodā, un tiem pievieno tulkojumu saņēmējas valsts oficiālajā valodā vai citā valodā, kuru saņēmēja valsts 63. pantā minētā deklarācijā ir norādījusi kā pieņemamu, ja vien minētās valsts kompetentā iestāde neatsakās no tulkojuma.

2.   Līgumslēdzēja valsts, kurā ir vairāk par vienu oficiālo valodu un kura iekšējo tiesību aktu dēļ nevar attiecībā uz visu savu teritoriju pieņemt dokumentus tikai vienā no minētajām valodām, saskaņā ar 63. pantu iesniegtajā deklarācijā norāda valodu, kurā šādi dokumenti vai to tulkojumi ir jāsagatavo, lai tos iesniegtu norādītajās valsts teritorijas daļās.

3.   Ja vien centrālās iestādes nav vienojušās citādi, jebkāda cita saziņa starp šādām iestādēm notiek saņēmējas valsts oficiālajā valodā vai angļu, vai franču valodā. Tomēr Līgumslēdzēja valsts var, veicot atrunu saskaņā ar 62. pantu, iebilst pret angļu vai franču valodas lietošanu.

45. pants

Tulkošanas līdzekļi un izmaksas

1.   Konvencijas III nodaļā minēto pieteikumu gadījumā centrālās iestādes var vienoties konkrētā lietā vai vispārēji, ka tulkojumu saņēmējas valsts oficiālajā valodā var veikt saņēmējā valstī no oriģinālvalodas vai jebkuras citas valodas, par kuru panākta vienošanās. Ja vienošanās nepastāv un iesniedzējai centrālajai iestādei nav iespējams ievērot 44. panta 1. un 2. punkta prasības, tad pieteikumu un saistītos dokumentus var nosūtīt ar tulkojumu angļu vai franču valodā tālākai tulkošanai saņēmējas valsts oficiālajā valodā.

2.   Tulkošanas izmaksas, kas rodas piemērojot 1. punktu, sedz iesniedzēja valsts, ja vien attiecīgo valstu centrālo iestāžu starpā nav citādas vienošanās.

3.   Neatkarīgi no 8. panta noteikumiem iesniedzēja centrālā iestāde pieteikuma iesniedzējam var prasīt samaksu, lai segtu pieteikuma un saistīto dokumentu tulkošanas izmaksas, izņemot, ja minētās izmaksas var segt tās juridiskās palīdzības sistēmas ietvaros.

46. pants

Valstis ar vairākām tiesību sistēmām – interpretācija

1.   Attiecībā uz valsti, kurā attiecībā uz jautājumiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija, dažādās teritoriālās vienībās piemēro divas vai vairākas tiesību sistēmas vai tiesību normu kopumus:

a)

norādes uz valsts tiesību aktiem vai valsts procesuālo kārtību attiecīgā gadījumā ir jāsaprot kā norādes uz tiesību aktiem vai procesuālo kārtību, kas ir spēkā attiecīgajā teritoriālajā vienībā;

b)

norādes uz nolēmumu, kas pieņemts, atzīts, atzīts un izpildīts, izpildīts vai grozīts minētajā valstī, attiecīgā gadījumā ir jāsaprot kā norādes uz nolēmumu, kas pieņemts, atzīts, atzīts un izpildīts, izpildīts vai grozīts attiecīgajā teritoriālajā vienībā;

c)

norādes uz minētās valsts tiesu vai administratīvajām iestādēm attiecīgā gadījumā ir jāsaprot kā norādes uz tiesu vai administratīvajām iestādēm attiecīgajā teritoriālajā vienībā;

d)

norādes uz kompetentajām iestādēm, valsts iestādēm un citām minētās valsts iestādēm, izņemot centrālās iestādes, attiecīgā gadījumā ir jāsaprot kā norādes uz tādām iestādēm, kuras ir pilnvarotas rīkoties attiecīgajā teritoriālajā vienībā;

e)

norādes uz dzīvesvietu vai pastāvīgo dzīvesvietu minētajā valstī attiecīgā gadījumā ir jāsaprot kā norādes uz dzīvesvietu vai pastāvīgo dzīvesvietu attiecīgajā teritoriālajā vienībā;

f)

norādes uz īpašumu atrašanās vietu minētajā valstī attiecīgā gadījumā ir jāsaprot kā norādes uz īpašumu atrašanās vietu attiecīgajā teritoriālajā vienībā;

g)

norādes uz minētajā valstī spēkā esošo reciprocitātes vienošanos attiecīgā gadījumā ir jāsaprot kā norādes uz reciprocitātes vienošanos, kas ir spēkā attiecīgajā teritoriālajā vienībā;

h)

norādes uz bezmaksas juridisko palīdzību minētajā valstī attiecīgā gadījumā ir jāsaprot kā norādes uz bezmaksas juridisko palīdzību attiecīgajā teritoriālajā vienībā;

i)

norādes uz vienošanos par uzturēšanas līdzekļiem, kas noslēgta minētajā valstī, attiecīgā gadījumā ir jāsaprot kā norādes uz vienošanos par uzturēšanas līdzekļiem, kas noslēgta attiecīgajā teritoriālajā vienībā;

j)

norādes uz valsts izmaksu piedziņu attiecīgā gadījumā ir jāsaprot kā norādes uz attiecīgās teritoriālās vienības izmaksu piedziņu.

2.   Šo pantu nepiemēro reģionālai ekonomiskās integrācijas organizācijai.

47. pants

Valstis ar vairākām tiesību sistēmām – materiālo tiesību noteikumi

1.   Konvencijas Līgumslēdzējai valstij, kurā ir divas vai vairākas teritoriālās vienības ar dažādām tiesību sistēmām, nav pienākuma piemērot Konvenciju situācijām, kas attiecas tikai uz šādām dažādām teritoriālām vienībām.

2.   Teritoriālās vienības kompetentai iestādei Konvencijas Līgumslēdzējā valstī, kurā ir divas vai vairākas teritoriālās vienības ar dažādām tiesību sistēmām, nav pienākuma atzīt vai izpildīt citā Konvencijas Līgumslēdzējā valstī pieņemtu nolēmumu tikai tāpēc, ka nolēmums saskaņā ar Konvenciju ir atzīts vai izpildīts šīs pašas Līgumslēdzējas valsts citā teritoriālajā vienībā.

3.   Šo pantu nepiemēro reģionālai ekonomiskās integrācijas organizācijai.

48. pants

Saskaņošana ar iepriekšējām Hāgas uzturēšanas saistību konvencijām

Attiecībās starp Līgumslēdzējām valstīm šī Konvencija, ņemot vērā 56. panta 2. punktu, aizstāj Hāgas 1973. gada 2. oktobra Konvenciju par nolēmumu, kas attiecas uz uzturēšanas saistībām, atzīšanu un izpildi un Hāgas 1958. gada 15. aprīļa Konvenciju par nolēmumu attiecībā uz uzturēšanas saistībām pret bērniem atzīšanu un izpildi tiktāl, ciktāl to piemērošanas joma šādu valstu starpā saskan ar šīs Konvencijas piemērošanas jomu.

49. pants

Saskaņošana ar 1956. gada Ņujorkas konvenciju

Attiecībās starp Līgumslēdzējām valstīm šī Konvencija aizstāj Apvienoto Nāciju Organizācijas 1956. gada 20. jūnija Konvenciju par uzturēšanas līdzekļu piedziņu ārvalstīs, ciktāl tās piemērošanas joma šo valstu starpā sakrīt ar šīs Konvencijas piemērošanas jomu.

50. pants

Saistība ar iepriekšējām Hāgas konvencijām par dokumentu izsniegšanu un pierādījumu iegūšanu

Šī konvencija neietekmē Hāgas 1954. gada 1. marta Konvenciju civilprocesa jautājumos, Hāgas 1965. gada 15. novembra Konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izmantošanu civilajos un komerciālajos jautājumos un Hāgas 1970. gada 18. marta Konvenciju par pierādījumu pieprasīšanu ārvalstīs civilajos un komerciālajos jautājumos.

51. pants

Dokumentu un papildu nolīgumu saskaņošana

1.   Šī Konvencija neietekmē starptautiskos instrumentus, kas noslēgti pirms šīs Konvencijas un kuros Līgumslēdzējas valstis ir puses, un kuros ir noteikumi par jautājumiem, kurus reglamentē šī Konvencija.

2.   Jebkura Līgumslēdzēja valsts var noslēgt nolīgumus ar vienu vai vairākām Līgumslēdzējām valstīm, kuros ir noteikumi attiecībā uz jautājumiem, ko reglamentē Konvencija, ar mērķi uzlabot Konvencijas piemērošanu šo valstu starpā, ja šādi nolīgumi atbilst Konvencijas priekšmetam un mērķiem un neietekmē Konvencijas noteikumu piemērošanu šādu valstu attiecībās ar citām Līgumslēdzējām valstīm. Valstis, kuras ir noslēgušas šādu nolīgumu, nosūta tā kopiju Konvencijas depozitāram.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts attiecas arī uz reciprocitātes vienošanos un vienotiem tiesību aktiem, kuru pamatā ir īpašas saiknes attiecīgo valstu starpā.

4.   Šī Konvencija neietekmē reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas, kas ir šīs Konvencijas puse, instrumentu piemērošanu, kuri pēc Konvencijas noslēgšanas pieņemti jautājumos, kurus reglamentē Konvencija, ja šādi akti neietekmē Konvencijas noteikumu piemērošanu reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas dalībvalstu attiecībās ar citām Līgumslēdzējām valstīm. Attiecībā uz nolēmumu atzīšanu vai izpildi reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas dalībvalstu starpā Konvencija neietekmē reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas noteikumus neatkarīgi no tā, vai tie pieņemti pirms vai pēc Konvencijas noslēgšanas.

52. pants

Visefektīvākais noteikums

1.   Šī Konvencija neliedz piemērot nolīgumu, vienošanos vai starptautisku instrumentu, kas ir spēkā starp iesniedzēju valsti un saņēmēju valsti, vai saņēmējā valstī spēkā esošu reciprocitātes vienošanos, kas paredz:

a)

papildu pamatus nolēmumu par uzturēšanas līdzekļiem atzīšanai, neskarot Konvencijas 22. panta f) apakšpunktu;

b)

vienkāršotu, ātrāku procesuālo kārtību pieteikumam par nolēmumu par uzturēšanas līdzekļu atzīšanu vai atzīšanu un izpildi;

c)

labvēlīgāku juridisko palīdzību nekā tā, kas paredzēta 14.–17. pantā; vai

d)

procesuālo kārtību, kas ļauj pieteikuma iesniedzējam no iesniedzējas valsts nosūtīt pieprasījumu tieši saņēmējas valsts centrālajai iestādei.

2.   Šī Konvencija neliedz piemērot tiesību aktus, kas ir spēkā saņēmējā valstī un kas paredz efektīvākus noteikumus nekā 1. punkta a)–c) apakšpunktā minētos. Tomēr attiecībā uz vienkāršotu, ātrāku procesuālo kārtību, kas minēta 1.punkta b) apakšpunktā, tiem ir jābūt saderīgiem ar aizsardzību, ko pusēm nodrošina saskaņā ar 23. un 24. pantu, jo īpaši attiecībā uz pušu tiesībām tikt pienācīgi informētām par tiesvedību un to atbilstīgām iespējām tikt uzklausītām, kā arī attiecībā uz apstrīdēšanas vai pārsūdzības sekām.

53. pants

Vienota interpretācija

Interpretējot šo Konvenciju, ņem vērā tās starptautisko būtību un nepieciešamību veicināt tās vienotu piemērošanu.

54. pants

Pārskats par Konvencijas darbību praksē

1.   Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences ģenerālsekretārs regulāri sasauc īpašu komisiju, lai pārskatītu Konvencijas darbību praksē un veicinātu paraugprakses attīstību piemērojot Konvenciju.

2.   Šādas pārskatīšanas nolūkā Līgumslēdzējas valstis sadarbojas ar Hāgas Starptautisko privāttiesību pastāvīgo biroju, apkopojot informāciju, tostarp statistiku un judikatūru, par Konvencijas darbību praksē.

55. pants

Veidlapu grozījumi

1.   Šai Konvencijai pievienotās veidlapas var grozīt ar īpašās komisijas lēmumu, kuru sasauc Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences ģenerālsekretārs un uz kuru uzaicina visas Līgumslēdzējas valstis un visas Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences dalībvalstis. Sanāksmes darba kārtībā iekļauj paziņojumu par priekšlikumu veikt grozījumus veidlapās.

2.   Īpašajā komisijā klātesošo Līgumslēdzēju valstu pieņemtie grozījumi stājas spēkā attiecībā uz visām Līgumslēdzējām valstīm septītā kalendārā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad depozitārs tos paziņojis visām Līgumslēdzējām valstīm.

3.   Šā panta 2. punktā paredzētājā laikposmā jebkura Līgumslēdzēja valsts, rakstiski par to paziņojot depozitāram, var saskaņā ar 62. pantu veikt atrunu attiecībā uz grozījumu. Valsti, kas veic šādu atrunu, līdz atrunas atsaukšanas brīdim attiecībā uz minēto grozījumu uztver kā valsti, kas nav šīs Konvencijas puse.

56. pants

Pārejas noteikumi

1.   Konvenciju piemēro visos šādos gadījumos, kuros:

a)

pēc Konvencijas stāšanās spēkā starp iesniedzēju valsti un saņēmēju valsti saņēmējas valsts centrālā iestāde ir saņēmusi lūgumu saskaņā ar 7. pantu vai pieteikumu saskaņā ar III nodaļu;

b)

tās valsts kompetentā iestāde, kurā prasa atzīšanu un izpildi, ir saņēmusi tiešu atzīšanas un izpildes pieteikumu pēc Konvencijas stāšanās spēkā starp izcelsmes valsti un valsti, kurā prasa atzīšanu un izpildi;

2.   Attiecībā uz nolēmumu atzīšanu un izpildi to šīs Konvencijas Līgumslēdzēju valstu starpā, kas ir puses arī jebkurai no 48. pantā minētajām Hāgas uzturēšanas līdzekļu konvencijām – ja šajā Konvencijā paredzētie atzīšanas un izpildes nosacījumi liedz atzīt un izpildīt nolēmumu, kas pieņemts izcelsmes valstī pirms šīs Konvencijas stāšanās spēkā attiecībā uz minēto valsti un kas citādi tiktu atzīts un izpildīts saskaņā ar tās konvencijas noteikumiem, kas bija spēkā nolēmuma pieņemšanas brīdī, piemēro minētās konvencijas nosacījumus.

3.   Valstij, kurā prasa atzīšanu un izpildi, saskaņā ar šo Konvenciju nav pienākuma izpildīt nolēmumu vai vienošanos par uzturēšanas līdzekļiem attiecībā uz maksājumiem, kas bija jāsamaksā pirms Konvencijas stāšanās spēkā starp izcelsmes valsti un valsti, kurā prasa atzīšanu un izpildi, izņemot attiecībā uz uzturēšanas saistībām, kas izriet no vecāka un bērna attiecībām pret personu, kas ir jaunāka par 21 gadu.

57. pants

Informācijas sniegšana par tiesību aktiem, procesuālo kārtību un pakalpojumiem

1.   Līgumslēdzēja valsts līdz brīdim, kad ir deponēts tās ratifikācijas vai pievienošanās instruments vai deklarācija saskaņā ar Konvencijas 61. pantu, Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences pastāvīgajam birojam iesniedz:

a)

aprakstu par tās tiesību aktiem un procesuālo kārtību attiecībā uz uzturēšanas saistībām;

b)

aprakstu par pasākumiem, ko tā veiks, lai izpildītu 6. pantā noteiktās saistības;

c)

aprakstu par to, kā tā nodrošinās pieteikuma iesniedzējiem efektīvu procesa pieejamību kā tā paredzēta 14. pantā;

d)

aprakstu par tās izpildes noteikumiem un procesuālo kārtību, tostarp visiem izpildes ierobežojumiem, jo īpaši par parādnieka aizsardzības noteikumiem un noilguma termiņiem;

e)

precizējumu, kas minēti 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 3. punktā.

2.   Līgumslēdzējas valstis, izpildot savas 1. punktā noteiktās saistības, var izmantot Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences ieteikto un publicēto valsts apraksta veidlapu.

3.   Līgumslēdzējas valstis informāciju regulāri atjauno.

IX   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

58. pants

Parakstīšana, ratifikācija un pievienošanās

1.   Konvenciju var parakstīt valstis, kuras bija Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences dalībvalstis laikā, kad notika tās divdesmit pirmā sesija, kā arī citas valstis, kuras piedalījās minētajā sesijā.

2.   To ratificē, pieņem vai apstiprina, un ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrijai, kas ir Konvencijas depozitārs.

3.   Konvencijai pēc tās stāšanās spēkā saskaņā ar 60. panta 1. punktu var pievienoties jebkura cita valsts vai reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija.

4.   Pievienošanās instrumentu deponē depozitāram.

5.   Šāda pievienošanās stājas spēkā tikai attiecībās starp valsti, kas pievienojas, un tām Līgumslēdzējām valstīm, kuras 12 mēnešos pēc 65. pantā minētā paziņojuma nav iebildušas pret minētās valsts pievienošanos. Pēc pievienošanās šādu iebildumu valstis var arī izteikt brīdī, kad tās ratificē, pieņem vai apstiprina Konvenciju. Par visiem šādiem iebildumiem jāziņo depozitāram.

59. pants

Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas

1.   Reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, kuru veido tikai suverēnas valstis un kura ir kompetenta attiecībā uz dažiem vai visiem šajā Konvencijā reglamentētajiem jautājumiem, var tāpat parakstīt, pieņemt, apstiprināt Konvenciju vai tai pievienoties. Šādā gadījumā reģionālajai ekonomiskās integrācijas organizācijai ir tādas pašas tiesības kā Līgumslēdzējai valstij tiktāl, ciktāl šai organizācijai ir kompetence attiecībā uz Konvencijā reglamentētiem jautājumiem.

2.   Reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, parakstot, pieņemot vai apstiprinot Konvenciju vai tai pievienojoties, rakstiski paziņo depozitāram, attiecībā uz kādiem šajā Konvencijā reglamentētiem jautājumiem šīs organizācijas dalībvalstis ir nodevušas tai savu kompetenci. Organizācija nekavējoties rakstiski paziņo depozitāram par visām izmaiņām, kas attiecas uz tās kompetenci, kā norādīts pēdējā saskaņā ar šo punktu sniegtajā paziņojumā.

3.   Parakstot, pieņemot, apstiprinot Konvenciju vai pievienojoties tai, reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija saskaņā ar 63. pantu var deklarēt, ka tā ir kompetenta rīkoties attiecībā uz visiem šajā Konvencijā reglamentētiem jautājumiem un ka dalībvalstīm, kas reģionālajai ekonomiskās integrācijas organizācijai ir nodevušas savu kompetenci attiecīgajā jautājumā, Konvencija kļūst saistoša organizācijai parakstot, pieņemot, apstiprinot to vai pievienojoties tai.

4.   Šīs Konvencijas spēkā stāšanās nolūkā neņem vērā instrumentus, ko deponē reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, ja vien reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija nesniedz deklarāciju saskaņā ar 3. punktu.

5.   Visas atsauces uz “Līgumslēdzēju valsti” vai “valsti” šajā Konvencijā attiecīgos gadījumos vienlīdz attiecas uz reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju, kas ir Konvencijas puse. Ja reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija sniedz deklarāciju saskaņā ar 3. punktu, visas atsauces uz “Līgumslēdzēju valsti” vai “valsti” šajā Konvencijā attiecīgos gadījumos vienlīdz attiecas uz organizācijas attiecīgajām dalībvalstīm.

60. pants

Stāšanās spēkā

1.   Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no otrā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanas, kā minēts 58. pantā.

2.   Pēc tam Konvencija stājas spēkā šādi:

a)

attiecībā uz katru valsti vai 59. panta 1. punktā minēto reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju – pēc tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas, mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanas;

b)

attiecībā uz katru valsti vai 58. panta 3. punktā minēto reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju – nākamajā dienā pēc tam, kad ir pagājis laikposms, kurā var izteikt iebildumus saskaņā ar 58. panta 5. punktu;

c)

attiecībā uz teritoriālo vienību, kurai Konvencija ir piemērojama saskaņā ar 61. pantu – mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no minētajā pantā paredzētā paziņojuma sniegšanas.

61. pants

Deklarācijas attiecībā uz valstīm ar vairākām tiesību sistēmām.

1.   Ja valstij ir divas vai vairākas teritoriālās vienības, kurās attiecībā uz jautājumiem, uz ko attiecas Konvencija, piemēro dažādas tiesību sistēmas, tad parakstot, ratificējot, pieņemot, apstiprinot Konvenciju vai pievienojoties tai, valsts var saskaņā ar 63. pantu deklarēt, ka šī Konvencija attiecas uz visām tās teritoriālajām vienībām vai tikai uz vienu vai vairākām teritoriālajām vienībām, kā arī grozīt šo deklarāciju jebkurā laikā iesniedzot citu deklarāciju.

2.   Par šādu deklarāciju paziņo depozitāram, un tajā skaidri norāda teritoriālās vienības, uz kurām šī Konvencija attiecas.

3.   Ja valsts neiesniedz šajā pantā paredzēto deklarāciju, Konvenciju piemēro visām minētās valsts teritoriālajām vienībām.

4.   Šo pantu nepiemēro reģionālai ekonomiskās integrācijas organizācijai.

62. pants

Atrunas

1.   Jebkura Līgumslēdzēja valsts var ne vēlāk kā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās brīdī, vai arī 61. pantā paredzētās deklarācijas sniegšanas brīdī, veikt vienu vai vairākas atrunas, kas paredzētas 2. panta 2. punktā, 20. panta 2. punktā, 30. panta 8. punktā, 44. panta 3. punktā un 55. panta 3. punktā. Citas atrunas veikt nevar.

2.   Ikviena valsts var jebkurā brīdī atsaukt savu atrunu. Atsaukumu paziņo depozitāram.

3.   Atruna zaudē spēku trešā kalendārā mēneša pirmajā dienā pēc 2. punktā minētā paziņojuma.

4.   Saskaņā ar šo pantu veiktajām atrunām nav reciprocitātes spēka, izņemot atrunu, kas paredzēta 2. panta 2. punktā.

63. pants

Deklarācijas

1.   Deklarācijas, kas minētas 2. panta 3. punktā, 11. panta 1. punkta g) apakšpunktā, 16. panta 1. punktā, 24. panta 1. punktā, 30. panta 7. punktā, 44. panta 1. un 2. punktā, 59. panta 3. punktā un 61. panta 1. punktā, var iesniegt parakstot, ratificējot, pieņemot, apstiprinot vai pievienojoties vai jebkurā laikā pēc tam; tās var jebkurā laika grozīt vai atsaukt.

2.   Deklarācijas, grozījumus un atsaukumus paziņo depozitāram.

3.   Deklarācija, kas iesniegta parakstot, ratificējot, pieņemot, apstiprinot vai pievienojoties, stājas spēkā vienlaicīgi ar šīs Konvencijas stāšanos spēkā attiecībā uz atbilstīgo valsti.

4.   Deklarācija, kas iesniegta vēlāk, un visi deklarācijas grozījumi vai atsaukumi stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kad depozitārs ir saņēmis paziņojumu.

64. pants

Denonsēšana

1.   Konvencijas Līgumslēdzēja valsts var denonsēt Konvenciju, iesniedzot depozitāram adresētu rakstisku paziņojumu. Valstī ar vairākām teritoriālām vienībām, kurās piemēro Konvenciju, denonsēšanu var ierobežoti attiecināt uz atsevišķām teritoriālajām vienībām.

2.   Denonsēšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši 12 mēneši no dienas, kad depozitārs šo paziņojumu ir saņēmis. Ja paziņojumā ir norādīts garāks denonsēšanas spēkā stāšanās termiņš, denonsēšana stājas spēkā pēc tam, kad ir pagājis šis garākais termiņš no dienas, kad depozitārs šo paziņojumu ir saņēmis.

65. pants

Paziņošana

Depozitārs paziņo Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences dalībvalstīm un citām valstīm, un reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām, kas saskaņā ar 58. un 59. pantu parakstījušas, ratificējušas, pieņēmušas, apstiprinājušas vai pievienojušās, par:

a)

parakstīšanu, ratifikāciju, pieņemšanu un apstiprināšanu, kas minēta 58. un 59. pantā;

b)

pievienošanos un iebildumiem, kas celti pret pievienošanos, kas minēti 58. panta 3. un 5. punktā un 59. pantā;

c)

dienu, kad saskaņā ar 60. pantu Konvencija stājas spēkā;

d)

deklarācijām, kas minētas 2. panta 3. punktā, 11. panta 1. punkta g) apakšpunktā, 16. panta 1. punktā, 24. panta 1. punktā, 30. panta 7. punktā, 44. panta 1. un 2. punktā, 59. panta 3. punktā un 61. panta 1. punktā;

e)

nolīgumiem, kas minēti 51. panta 2. punktā;

f)

atrunām, kas minētas 2. panta 2. punktā, 20. panta 2. punktā, 30. panta 8. punktā, 44. panta 3. punktā un 55. panta 3. punktā, un atsaukumiem, kas minēti 62. panta 2. punktā;

g)

denonsēšanām, kas minētas 64. pantā.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Konvenciju.

Hāgā, divtūkstoš septītā gada divdesmit trešajā novembrī, angļu un franču valodā, vienā eksemplārā, kuru deponē Nīderlandes Karalistes valdības arhīvos un kura apstiprinātas kopijas pa diplomātiskiem kanāliem nosūta visām Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences dalībvalstīm, kas bija dalībvalstis konferences divdesmit pirmās sesijas laikā, kā arī visām valstīm, kas piedalījās minētajā sesijā; abi teksti ir vienlīdz autentiski.

1. PIELIKUMS

12. panta 2. punktā minētā pārsūtīšanas veidlapa

PAZIŅOJUMS PAR KONFIDENCIALITĀTI UN PERSONAS DATU AIZSARDZĪBU

Personas datus, kurus iegūst vai pārsūta saskaņā ar Konvenciju, izmanto tikai tiem mērķiem, kuriem tie tika vākti vai pārsūtīti. Jebkura iestāde, kas apstrādā šādus datus, nodrošina to konfidencialitāti saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.

Iestāde saskaņā ar 40. pantu neatklāj vai neapstiprina informāciju, kas iegūta vai pārsūtīta, piemērojot šo Konvenciju, ja tā konstatē, ka tādas darbības var apdraudēt personas veselību, drošību vai brīvību.

 Centrālā iestāde saskaņā ar 40. pantu ir nolēmusi par informācijas neatklāšanu.

1.   Iesniedzēja centrālā iestāde

a.

Adrese …

b.

Tālruņa numurs …

c.

Fakss …

d.

E-pasta adrese …

e.

Atsauces numurs …

2.   Iesniedzējas valsts kontaktpersona

a.

Adrese (ja atšķiras) …

b.

Tālruņa numurs (ja atšķiras) …

c.

Fakss (ja atšķiras) …

d.

E-pasta adrese (ja atšķiras) …

e.

Valoda(-as) …

3.   Saņēmēja centrālā iestāde …

Adrese …

4.   Pieteikuma iesniedzēja dati

a.

Uzvārds (uzvārdi): …

b.

Vārds (vārdi): …

c.

Dzimšanas datums: … (dd/mm/gggg)

vai

a.

Valsts iestādes nosaukums: …

5.   To personu dati, kuru labā tiek pieprasīti uzturēšanas līdzekļi vai kurām tie izmaksājami

a.

 Persona ir tā pati, kas 4. punktā minētais pieteikuma iesniedzējs

b.

i.

Uzvārds (uzvārdi): …

Vārds (vārdi): …

Dzimšanas datums: … (dd/mm/gggg)

ii.

Uzvārds (uzvārdi): …

Vārds (vārdi): …

Dzimšanas datums: … (dd/mm/gggg)

iii.

Uzvārds (uzvārdi): …

Vārds (vārdi): …

Dzimšanas datums: … (dd/mm/gggg)

6.   Parādnieka dati (1)

a.

 Persona ir tā pati, kas 4. punktā minētais pieteikuma iesniedzējs

b.

Uzvārds (uzvārdi): …

c.

Vārds (vārdi): …

d.

Dzimšanas datums: … (dd/mm/gggg)

7.   Šī pārsūtīšanas veidlapa attiecas uz un papildina pieteikumu saskaņā ar:

 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu

 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu

 10. panta 1. punkta c) apakšpunktu

 10. panta 1. punkta d) apakšpunktu

 10. panta 1. punkta e) apakšpunktu

 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu

 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu

 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu

 10. panta 2. punkta c) apakšpunktu

8.   Pieteikumam ir pievienoti šādi dokumenti:

a.

pieteikumam saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu un:

 

saskaņā ar 25. pantu:

Nolēmuma pilns teksts (25. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

Izcelsmes valsts kompetentās iestādes sagatavots nolēmuma kopsavilkums vai izraksts (25. panta 3. punkta b) apakšpunkts) (ja piemērojams)

Dokuments, kurā noteikts, ka nolēmums ir izpildāms izcelsmes valstī, un – administratīvas iestādes nolēmuma gadījumā – dokuments, kurā noteikts, ka 19. panta 3. punkta prasības ir izpildītas, ja vien minētā valsts nav saskaņā ar 57. pantu norādījusi, ka tās administratīvo iestāžu nolēmumi vienmēr atbilst minētajām prasībām (25. panta 1. punkta b) apakšpunkts), vai ja ir piemērojams 25. panta 3. punkta c) apakšpunkts

Ja atbildētājs nav bijis klāt vai nav bijis pārstāvēts tiesvedībā izcelsmes valstī – dokuments vai dokumenti, kas attiecīgi apliecina vai nu to, ka atbildētājam ir ticis atbilstīgi paziņots par tiesvedību un bijusi iespēja tikt uzklausītam, vai to, ka atbildētājam ir ticis atbilstīgi paziņots par nolēmumu un ir bijusi iespēja to apstrīdēt vai pārsūdzēt, balstoties uz faktiem un juridiskiem aspektiem (25. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

Vajadzības gadījumā dokuments, kurā norādīta visu nokavēto maksājumu summa un datums, kad šī summa tika aprēķināta (25. panta 1. punkta d) apakšpunkts)

Pēc vajadzības tāda lēmuma gadījumā, kurā paredzēta automātiska pielāgošana indeksējot, – dokuments, kurā sniegta informācija, kas nepieciešama attiecīgo aprēķinu veikšanai (25. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

Vajadzības gadījumā dokumentācija par to, cik lielā mērā pieteikuma iesniedzējs izcelsmes valstī ir saņēmis bezmaksas juridisko palīdzību (25. panta 1. punkta f) apakšpunkts)

 

saskaņā ar 30. panta 3. punktu:

Vienošanās par uzturēšanas līdzekļiem pilns teksts (30. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Dokuments, kurā noteikts, ka konkrētā vienošanās par uzturēšanas līdzekļiem izcelsmes valstī ir izpildāma tāpat kā nolēmums (30. panta 3. punkta b) apakšpunkts)

Visi pārējie dokumenti, kas pievienoti pieteikumam (piem., ja nepieciešams, dokuments saskaņā ar 36. panta 4. punktu):

b.

Attiecībā uz 10. panta 1. punkta b), c), d), e), f) apakšpunktā un 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minēto pieteikumu – šādi papildu dokumenti (izņemot pārsūtīšanas veidlapu un pašu pieteikumu) saskaņā ar 11. panta 3. punktu:

 10. panta 1. punkta b) apakšpunkts …

 10. panta 1. punkta c) apakšpunkts …

 10. panta 1. punkta d) apakšpunkts …

 10. panta 1. punkta e) apakšpunkts …

 10. panta 1. punkta f) apakšpunkts …

 10. panta 2. punkta a) apakšpunkts …

 10. panta 2. punkta b) apakšpunkts …

 10. panta 2. punkta c) apakšpunkts …

Vārds (vārdi), uzvārds: … (drukātiem burtiem)

Datums: … (dd/mm/gggg)

Centrālās iestādes pilnvarotais pārstāvis


(1)  According to Art. 3 of the Convention “debtor’ means an individual who owes or who is alleged to owe maintenance”.

2. PIELIKUMS

12. panta 3. punktā minētā apliecinājuma veidlapa

PAZIŅOJUMS PAR KONFIDENCIALITĀTI UN PERSONAS DATU AIZSARDZĪBU

Personas datus, kurus iegūst vai pārsūta saskaņā ar Konvenciju, izmanto tikai tiem mērķiem, kuriem tie tika vākti vai pārsūtīti. Jebkura iestāde, kas apstrādā šādus datus, nodrošina to konfidencialitāti saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.

Iestāde saskaņā ar 40. pantu neatklāj vai neapstiprina informāciju, kas iegūta vai pārsūtīta, piemērojot šo Konvenciju, ja tā konstatē, ka tādas darbības var apdraudēt personas veselību, drošību vai brīvību.

 Centrālā iestāde saskaņā ar 40. pantu ir nolēmusi par informācijas neatklāšanu.

1.   Saņēmēja centrālā iestāde

a.

Adrese …

b.

Tālruņa numurs …

c.

Fakss …

d.

E-pasta adrese …

e.

Atsauces numurs …

2.   Saņēmējas valsts kontaktpersona

a.

Adrese (ja atšķiras) …

b.

Tālruņa numurs (ja atšķiras) …

c.

Fakss (ja atšķiras) …

d.

E-pasta adrese (ja atšķiras) …

e.

Valoda(-as) …

3.   Iesniedzēja centrālā iestāde …

Kontaktpersona …

Adrese …

4.   Saņēmēja centrālā iestāde apliecina, ka … (dd/mm/gggg) ir saņēmusi pārsūtīšanas veidlapu no iesniedzējas centrālās iestādes (atsauces numurs …, datums … (dd/mm/gggg)) par šādu pieteikumu saskaņā ar:

 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu

 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu

 10. panta 1. punkta c) apakšpunktu

 10. panta 1. punkta d) apakšpunktu

 10. panta 1. punkta e) apakšpunktu

 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu

 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu

 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu

 10. panta 2. punkta c) apakšpunktu

Pieteikuma iesniedzēja uzvārds (uzvārdi): …

Personas(-u) uzvārds(-i), kuru labā tiek pieprasīti uzturēšanas līdzekļi vai kurām tie izmaksājami: …

Parādnieka uzvārds (uzvārdi): …

5.   Saņēmējas centrālās iestādes sākotnēji veiktie pasākumi:

Lieta ir pilnīga un tiek apstrādāta

Skatīt pievienoto pieteikuma statusa ziņojumu

Pieteikuma statusa ziņojums tiks sagatavots un nosūtīts

Lūdzam sniegt šādu papildu informāciju un/vai dokumentāciju:

Saņēmēja centrālā iestāde atsakās apstrādāt šo pieteikumu, jo ir acīmredzams, ka Konvencijas prasības nav izpildītas (12. panta 8. punkts). Iemesli:

 norādīti klāt pievienotajā dokumentā

 tiks norādīti dokumentā, kas tiks nosūtīts vēlāk

Saņēmēja centrālā iestāde lūdz, lai iesniedzēja centrālā iestāde informētu to par jebkurām izmaiņām pieteikuma statusā.

Vārds (vārdi), uzvārds: … (drukātiem burtiem)

Datums: … (dd/mm/gggg)

Centrālās iestādes pilnvarotais pārstāvis