19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/1

(1)

Padome 2007. gada 23. jūlijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 894/2007, lai noslēgtu Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku (1) (turpmāk “nolīgums”). Nolīgumam bija pievienots protokols, ar ko nosaka nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu (2) (turpmāk “iepriekšējais protokols”). Iepriekšējā protokola termiņš beidzās 2010. gada 31. maijā.

(2)

Tādēļ Savienība ir risinājusi sarunas ar Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku par jaunu protokolu, ar ko nosaka Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu (turpmāk “protokols”), ar ko ES kuģiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kuri attiecībā uz zveju ir Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas suverenitātē vai jurisdikcijā.

(3)

Šo sarunu rezultātā protokols tika parafēts 2010. gada 15. jūlijā.

(4)

Saskaņā ar Padomes 2011. gada 24. februāra Lēmumu Nr. 2011/296/ES (3) protokols tika parakstīts, un to piemēro provizoriski.

(5)

Protokols būtu jānoslēdz,

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/2

(1)

Padome 2010. gada 12. jūlijā pieņēma Īstenošanas regulu (ES) Nr. 610/2010 (2), ar ko īstenoja Regulas (EK) Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktu, izveidojot atjauninātu to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro Regulu (EK) Nr. 2580/2001.

(2)

Padome 2011. gada 31. janvārī ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 83/2011 (3) izveidoja atjauninātu to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro Regulu (EK) Nr. 2580/2001, un atcēla Īstenošanas regulu (ES) Nr. 610/2010, izņemot – ciktāl tā attiecas uz grupu, kas norādīta minētās regulas pielikuma 2. daļas 25. ierakstā.

(3)

Padome praktisko iespēju robežās katrai personai, grupai un vienībai ir sniegusi paziņojumu par iemesliem, paskaidrojot, kāpēc tās ir uzskaitītas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 83/2011.

(4)

Publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4), Padome informēja Īstenošanas regulā (ES) Nr. 83/2011 uzskaitītās personas, grupas un vienības, ka ir nolēmusi arī turpmāk atstāt tās sarakstā. Padome arī paziņoja attiecīgajām personām, grupām un vienībām, ka ir iespējams pieprasīt paziņojumu par Padomes iemesliem, kādēļ tās iekļautas sarakstā, ja tās vēl nav tādu saņēmušas. Attiecībā uz dažām personām un grupām bija pieejams grozīts paziņojums par iemesliem.

(5)

Padome pilnībā pārskatīja to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro Regulu (EK) Nr. 2580/2001, kā prasīts minētās regulas 2. panta 3. punktā. To darot, Padome ņēma vērā komentārus, ko tai bija iesniegušas attiecīgās personas, grupas un vienības.

(6)

Padome ir secinājusi, ka vairs nav iemesla atstāt dažas personas un grupas to personu, grupu un vienību sarakstā, kurām piemēro Regulu (EK) Nr. 2580/2001.

(7)

Padome ir secinājusi, ka personas, grupas un vienības, kas uzskaitītas šīs regulas pielikumā, ir bijušas iesaistītas terora aktos Padomes Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP (2001. gada 27. decembris) par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu (5) 1. panta 2. un 3. punkta nozīmē, ka attiecībā uz tām lēmumu ir pieņēmusi kompetenta iestāde minētās kopējās nostājas 1. panta 4. punkta nozīmē un ka tādēļ tām būtu jāturpina piemērot īpašus ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 2580/2001.

(8)

Attiecīgi būtu jāatjaunina to personu, grupu un vienību saraksts, kurām piemēro Regulu (EK) Nr. 2580/2001,

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/6

(1)

Regulas (EK) Nr. 3/2008 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka nozares vai produktus, uz kuriem var attiecināt tos informācijas un veicināšanas pasākumus attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta, nosaka, ņemot vērā vajadzību pārvarēt konkrētas vai īslaicīgas grūtības atsevišķās nozarēs.

(2)

Regulas (EK) Nr. 3/2008 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka produkti, uz kuriem var attiecināt tos informācijas un veicināšanas pasākumus attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kurus pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta un kurus paredzēts realizēt trešās valstīs, ir konkrēti tie produkti, attiecībā uz kuriem pastāv eksporta vai jauna tirgus noieta iespējas, īpaši, ja nav vajadzīgas eksporta kompensācijas.

(3)

Svaigu augļu un dārzeņu nozari skārusi bezprecedenta krīze baktērijas Escherichia coli izraisītās epidēmijas dēļ. Šī epidēmija izraisīja patērētāju uzticības krīzi, kas izpaudās kā ievērojams patēriņa kritums. Tāpēc ir jāpastiprina patērētāju uzticība Savienībā ražotiem svaigiem augļiem un dārzeņiem.

(4)

Šī uzticības krīze ir izraisījusi arī krasas ekonomiskas grūtības, kas var apdraudēt daudzu svaigu augļu un dārzeņu nozares saimniecību izdzīvošanu Savienībā. Tāpēc ir jāpastiprina Savienībā ražotu svaigu augļu un dārzeņu eksporta iespējas uz trešām valstīm.

(5)

Šādos apstākļos ir lietderīgi piedāvāt svaigu augļu un dārzeņu nozares organizācijām iespēju izmantot Savienības līdzfinansējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 3/2008 un šim nolūkam tuvāko nedēļu laikā iesniegt kompetentajām valsts iestādēm informācijas un veicināšanas pasākumu programmas, lai tās izraudzītos un, ja vajadzīgs, lai Komisija tās pieņemtu pirms kārtējā gada beigām. Šīs programmas varētu iesniegt, atkāpjoties no programmu pieņemšanas ikgadējā ritma un kalendārā grafika, kas noteikts 8. un 11. pantā Komisijas 2008. gada 5. jūnija Regulā (EK) Nr. 501/2008, ar ko nosaka kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 3/2008 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs (2).

(6)

Tāpēc saistībā ar informācijas un veicināšanas programmām attiecībā uz svaigiem augļiem un dārzeņiem iekšējā tirgū un trešās valstīs 2011. gadā būtu jāatkāpjas no Regulas (EK) Nr. 501/2008.

(7)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

a)

svaigu augļu un dārzeņu nozares reprezentatīvās profesionālās un starpnozaru profesionālās organizācijas var iesniegt savas programmas dalībvalstīm līdz 2011. gada 16. augustam;

b)

dalībvalstis dara zināmu Komisijai provizorisku izraudzīto programmu sarakstu vēlākais 2011. gada 15. septembrī;

c)

Komisija vēlākais 2011. gada 15. novembrī izlemj, kuras programmas tā var līdzfinansēt.

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/8

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/10

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2010./11. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 867/2010 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 685/2011 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/12

(1)

Ar Lēmumu 2010/145/KĀDP Padome atjaunoja pasākumus, lai liegtu iebraukšanu dalībvalstu teritorijās vai tranzītu caur dalībvalstu teritorijām personām, kuras ir iesaistītas tādās darbībās, kas Starptautiskās Krimināltiesas bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) apsūdzētām personām palīdz turpināt izvairīšanos no tiesas, vai kuras darbojas citādā veidā, kas varētu traucēt ICTY pilnvaru sekmīgu īstenošanu.

(2)

Pēc Ratko MLADIC pārvietošanas ICTY apcietinājumā 2011. gada 31. maijā dažas ar MLADIC kungu saistītas personas būtu jāsvītro no saraksta Lēmuma 2010/145/KĀDP pielikumā.

(3)

Attiecīgi būtu jāgroza Lēmuma 2010/145/KĀDP pielikumā iekļautais saraksts,

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/19

(1)

Padome, pieņemot Lēmumu 2010/603/KĀDP, nolēma īstenot pasākumus, lai iesaldētu visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas pieder fiziskām personām, kuras ir minētas minētā lēmuma pielikumā iekļautajā sarakstā un kuras apsūdzējis Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY).

(2)

Pēc Ratko MLADIC pārvietošanas ICTY apcietinājumā 2011. gada 31. maijā viņa vārds būtu jāsvītro no saraksta Lēmuma 2010/603/KĀDP pielikumā.

(3)

Attiecīgi būtu jāgroza Lēmuma 2010/603/KĀDP pielikumā iekļautais saraksts,

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/20

(1)

Padome 2005. gada 30. maijā pieņēma Kopējo nostāju 2005/411/KĀDP (1) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sudānu. Ar Kopējo nostāju 2005/411/KĀDP vienā juridiskā instrumentā ir integrēti ar Kopējo nostāju 2004/31/KĀDP (2) noteiktie pasākumi, kā arī pasākumi, kas jānosaka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1591 (2005) (“ANO DPR 1591 (2005)”).

(2)

Būtu jāpielāgo ar Kopējo nostāju 2005/411/KĀDP noteikto ierobežojošo pasākumu joma, un minētā Kopējā nostāja būtu jāaizstāj.

(3)

Procedūrā, ar ko groza šā lēmuma pielikumu, būtu jāparedz prasība, ka sarakstā iekļautajām personām un vienībām norāda iemeslus iekļaušanai Sankciju komitejas, kas izveidota ar ANO DPR 1591 (2005), nosūtītajā sarakstā, lai dotu tām iespēju iesniegt apsvērumus. Ja tiek iesniegti apsvērumi vai ja tiek iesniegti jauni būtiski pierādījumi, Padomei, ņemot tos vērā, būtu jāpārskata lēmums un jāinformē par to attiecīgā persona vai vienība.

(4)

Šajā lēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un jo īpaši tiesības uz efektīvu aizsardzību un taisnīgu tiesu, īpašuma tiesības un tiesības uz personas datu aizsardzību. Šis lēmums būtu jāpiemēro saskaņā ar šīm tiesībām un principiem.

(5)

Šajā lēmumā arī pilnībā ievēroti dalībvalstu pienākumi saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju juridiski saistošā būtība.

(6)

Savienības īstenošanas pasākumi ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 131/2004 (2004. gada 26. janvāris) par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Sudānu (3) un Padomes Regulā (EK) Nr. 1184/2005 (2005. gada 18. jūlijs), ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret dažām personām, kuras traucē miera procesu un pārkāpj starptautisko tiesību aktus konfliktā Darfūras reģionā Sudānā (4),

a)

tie nepieciešami, lai segtu pamatizdevumus, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, zālēm un ārstniecisko palīdzību, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)

tie paredzēti vienīgi saprātīgai samaksai par kvalificētu darbu un atlīdzībai par izdevumiem, kas saistīti ar juridiskiem pakalpojumiem;

c)

tie paredzēti vienīgi nodevu maksājumiem vai pakalpojumu maksājumiem par iesaldēto līdzekļu, citu finanšu aktīvu vai saimniecisko resursu pastāvīgu turēšanu un saglabāšanu atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem,

pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts nosūtījusi sankciju komitejai paziņojumu par nodomu vajadzības gadījumā atļaut pieeju šādiem līdzekļiem, citiem finanšu aktīviem un saimnieciskajiem resursiem, un ja sankciju komiteja divu darba dienu laikā pēc šāda paziņojuma nav pieņēmusi pretēju lēmumu;

d)

tie nepieciešami ārkārtas izdevumiem pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts ir nosūtījusi paziņojumu sankciju komitejai un tā tos ir apstiprinājusi;

e)

uz tiem attiecas tiesisks, administratīvs vai arbitrāžas noteikts apgrūtinājums vai spriedums; tādā gadījumā šos līdzekļus, citus finanšu aktīvus un saimnieciskos resursus var izmantot, lai apmierinātu šādu apgrūtinājumu vai spriedumu, ja vien apgrūtinājums vai spriedums stājies spēkā pirms ANO DPR 1591 (2005) pieņemšanas dienas, ja tas nav par labu šajā pantā minētai personai vai vienībai un ja attiecīgā dalībvalsts par to nosūtījusi paziņojumu sankciju komitejai.

a)

procentiem vai citiem ieņēmumiem no minētajiem kontiem; vai

b)

maksājumiem, kas nokārtojami saskaņā ar līgumiem, nolīgumiem un saistībām, kuras noslēdza vai radās līdz dienai, kad uz minētajiem kontiem attiecināja ierobežojošus pasākumus,

a)

tieši vai netieši jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Sudānā vai Dienvidsudānā vai izmantošanai Sudānā vai Dienvidsudānā sniegt tehnisku palīdzību, starpnieka pakalpojumus vai citus pakalpojumus, kas saistīti ar 1. punktā minētajiem priekšmetiem vai ar šādu priekšmetu piegādi, ražošanu, tehnisko apkopi vai izmantošanu;

b)

tieši vai netieši jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Sudānā vai Dienvidsudānā vai izmantošanai Sudānā vai Dienvidsudānā piešķirt finansējumu vai finanšu palīdzību saistībā ar 1. punktā minētajiem priekšmetiem, tostarp, jo īpaši, piešķīrumus, aizdevumus un eksporta kredītu apdrošināšanu jebkādai šādu priekšmetu pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportēšanai vai ar tiem saistītai tehniskai palīdzībai, starpnieka pakalpojumiem vai citiem pakalpojumiem;

c)

apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir apiet a) un b) apakšpunktā minētos aizliegumus.

a)

tāda militāra ekipējuma pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam, kas nav paredzēts nonāvēšanai, bet kas paredzēts vienīgi humānai palīdzībai, cilvēktiesību uzraudzībai vai lietošanai aizsardzības nolūkā, vai Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), Āfrikas Savienības un Eiropas Savienības īstenotām iestāžu darba uzlabošanas programmām, vai materiālu, kas paredzēts Eiropas Savienības, ANO un Āfrikas Savienības krīzes pārvarēšanas operācijām;

b)

lai pārdotu, piegādātu, nodotu vai eksportētu transportlīdzekļus, kas nav paredzēti militāriem mērķiem un kuri ir izgatavoti no ballistiskas aizsardzības materiāliem, vai kuros ir uzstādīti šādi materiāli, vienīgi nolūkā nodrošināt Sudānā vai Dienvidsudānā izvietotā Eiropas Savienības un tās dalībvalstu personāla aizsardzību;

c)

tehniskās palīdzības, starpnieku pakalpojumu un citu pakalpojumu sniegšanai, kas saistīti ar šādu ekipējumu vai šādām programmām un darbībām;

d)

finansējuma un finansiālās palīdzības sniegšanai attiecībā uz šādu ekipējumu vai šādām programmām un darbībām;

e)

tāda atmīnēšanas ekipējuma un materiālu pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam, kas paredzēts atmīnēšanas operācijām;

f)

tehniskās palīdzības, starpnieku pakalpojumu un citu pakalpojumu un finansiālās palīdzības sniegšanai, un pārdošanas, piegādes, nodošanas vai eksporta darījumiem, kas paredzēti Visaptverošā Miera nolīguma īstenošanai;

g)

tāda militāra ekipējuma pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam, kas nav paredzēts nonāvēšanai, bet kas paredzēts vienīgi Dienvidsudānas drošības sektora reformu procesa atbalstam, kā arī ar šādu ekipējumu saistītam finansējumam, finanšu palīdzībai vai tehniskai palīdzībai;

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/24

(1)

Nesenie notikumi arābu valstīs prasa pastiprinātu un visaptverošu Eiropas Savienības reakciju.

(2)

Eiropadome 2011. gada 4. februārī un 11. martā pieņēma deklarācijas un 2011. gada 24. un 25. martā – secinājumus, kuros pausts Savienības nodoms atbalstīt visus pasākumus, kas dienvidu kaimiņreģionā tiek veikti demokrātiskas pārveides virzienā, un attīstīt jaunu partnerību ar šo reģionu.

(3)

Padome 2011. gada 21. februārī pieņēma secinājumus par notikumiem dienvidu kaimiņreģionā un 2011. gada 20. jūnijā – par Eiropas kaimiņattiecību politiku, kuros pausts gandarījums par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) priekšlikumu attiecībā uz Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Vidusjūras dienvidu kaimiņreģionā.

(4)

AP un Eiropas Komisija un 2011. gada 8. marta un 25. maija paziņojumos iesniedza priekšlikumus attiecībā uz Partnerību demokrātijai un kopīgai labklājībai un jaunu pieeju partnerībai ar Savienības kaimiņvalstīm, piemērojot Eiropas kaimiņattiecību politiku.

(5)

Lai atbalstītu secīgu pāreju uz ilgtspējīgu demokrātiju, kā arī cilvēktiesības un tiesiskumu, ir vajadzīga uzlabota Savienības diplomātija reģiona valstīs.

(6)

Tādēļ būtu jāieceļ Eiropas Savienības īpašais pārstāvis (ESĪP) Vidusjūras dienvidu reģionā.

(7)

ESĪP īstenos savas pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kaitēt Līguma 21. pantā izklāstītajiem Savienības ārējās darbības mērķiem,

a)

Savienības politiskā dialoga uzlabošanu, atbalstu partnerībai un plašākām attiecībām ar Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm;

b)

ieguldījumu Savienības atbildē, reaģējot uz notikumiem Vidusjūras dienvidu reģiona valstīs, īpaši demokrātijas un iestāžu izveides stiprināšanā, tiesiskumā, labā pārvaldībā, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanā, miera un reģionālajā sadarbībā, tostarp izmantojot Eiropas Kaimiņattiecību politiku un Savienību Vidusjūrai;

c)

uzlabotu Eiropas Savienības efektivitāti, klātbūtni un pamanāmību reģionā un attiecīgos starptautiskos forumos. Ciešas saskaņotības izveide ar attiecīgajiem vietējiem partneriem un tādām starptautiskām un reģionālām organizācijām kā ANO, Arābu valstu līga, Āfrikas Savienība, Islāma konferences organizācija un Persijas līča arābu valstu sadarbības padome.

a)

stiprināt Savienības vispārējo politisko nozīmi Vidusjūras dienvidu reģiona valstīs, jo īpaši uzlabojot dialogu ar valdībām un starptautiskām organizācijām, kā arī ar pilsonisko sabiedrību un citiem attiecīgiem interesentiem un veicinot partneru izpratni par Savienības pieeju;

b)

saglabāt ciešus sakarus ar visām reģionā pastāvošajām demokrātiskās pārveides procesā iesaistītajām pusēm, sekmēt stabilizāciju un izlīgumu, pilnībā ievērojot vietējo pašnoteikšanos, un atbalstīt krīžu pārvarēšanu un novēršanu;

c)

atbalstīt labāku Savienības un dalībvalstu politikas un uz reģionu vērstu darbību saskaņu, konsekvenci un saskaņotību;

d)

palīdzēt sekmēt saskaņotību ar starptautiskiem partneriem un organizācijām. Sadarbībā ar Komisiju atbalstīt AP, piedaloties Vidusjūras dienvidu reģiona jautājumu darba grupas darbā;

e)

sekmēt to, ka reģionā tiek īstenota Savienības cilvēktiesību politika, tostarp Savienības Cilvēktiesību pamatnostādnes, jo īpaši Savienības Pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem, kā arī par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un par viņu jebkāda veida diskriminācijas apkarošanu, un Savienības politika attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību, tostarp pārraugot attīstību un ziņojot par to, kā arī izstrādājot ieteikumus šajā sakarā.

a)

izveidojot misijai paredzētu drošības plānu, kurā noteikti misijai paredzēti fiziski, organizatoriski un procesuāli drošības pasākumi, regulējot personāla drošu pārvietošanos uz misijas teritoriju un minētajā teritorijā, kā arī rīcību drošības negadījumos, un nosakot misijas ārkārtas rīcības plānu un evakuācijas plānu;

b)

nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem misijas teritorijā;

c)

nodrošinot, ka visi ESĪP komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp uz vietas nolīgtie darbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgā drošības apmācībā, kuras pamatā ir riska izvērtējuma pakāpe, kas piešķirta misijas teritorijai;

d)

nodrošinot, ka tiek īstenoti visi pieņemtie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar starpposma ziņojumiem un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/27

(1)

Padome 2006. gada 5. oktobrī pieņēma Lēmumu 2006/670/KĀDP (1), ar ko Pierre MOREL kungu iecēla par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (“ESĪP”) Vidusāzijā. Pierre MOREL kunga pilnvaru termiņš beidzas 2011. gada 31. augustā.

(2)

ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina līdz 2012. gada 30. jūnijam.

(3)

ESĪP pilnvaras tiks īstenotas situācijā, kas var pasliktināties un varētu traucēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanai,

a)

veicināt labas un ciešas Vidusāzijas un Savienības attiecības, pamatojoties uz kopējām vērtībām un interesēm, kā izklāstīts attiecīgos nolīgumos;

b)

sekmēt stabilitāti un valstu sadarbību minētajā reģionā;

c)

stiprināt demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu Vidusāzijā;

d)

pievērsties galveno risku novēršanai, jo īpaši risināt konkrētas problēmas, kas varētu tieši skart Savienību;

e)

stiprināt Savienības darbību efektivitāti un pamanāmību minētajā reģionā, tostarp izvēršot ciešāku koordināciju ar citiem attiecīgiem partneriem un starptautiskajām organizācijām, piemēram, ar Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) un Apvienoto Nāciju Organizāciju.

a)

Vidusāzijā veicināt visaptverošu Savienības politikas koordināciju un palīdzēt nodrošināt Savienības ārējo darbību konsekvenci minētajā reģionā;

b)

AP vārdā un saskaņā ar ESĪP pilnvarām kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisiju pārraudzīt, kā tiek īstenota ES un Vidusāzijas jauno partnerattiecību stratēģija, sniegt ieteikumus un regulārus pārskatus attiecīgām Padomes struktūrām;

c)

palīdzēt Padomei arī turpmāk attīstīt plašu politiku attiecībā uz Vidusāziju;

d)

rūpīgi novērot Vidusāzijas politiskos notikumus, attīstot un uzturot ciešus kontaktus ar valdībām, parlamentiem, tiesu iestādēm, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem;

e)

atbalstīt Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas un Uzbekistānas sadarbību, risinot reģiona jautājumus, kas izraisa kopīgu ieinteresētību;

f)

izvērst attiecīgus kontaktus un sadarbību ar galvenajiem ieinteresētajiem darbību veicējiem reģionā, kā arī ar visām attiecīgām reģionālām un starptautiskām organizācijām, tostarp Šanhajas Sadarbības organizāciju (Shanghai Cooperation Organisation – SCO), Eirāzijas Ekonomikas kopienu (EURASEC), Āzijas sadarbības un uzticības veicināšanas pasākumu konferenci (Conference on Interaction and Confidence-Building Measures in Asia – CICA), Kolektīvās drošības līguma organizāciju (Collective Security Treaty Organisation – CSTO), Vidusāzijas reģiona ekonomiskās sadarbības programmu (Central Asia Regional Economic Cooperation Program – CAREC) un Vidusāzijas Reģiona informācijas un koordinācijas centru (Central Asian Regional Information and Coordination Centre – CARICC);

g)

sekmēt ES politikas cilvēktiesību jomā un ES pamatnostādņu cilvēktiesību jomā īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz bērniem un sievietēm konfliktu skartās zonās, īpaši pārraugot jaunākos notikumus minētajā jomā un risinot ar tiem saistītas problēmas;

h)

cieši sadarbojoties ar EDSO, veicināt konfliktu novēršanu un atrisināšanu, attīstot kontaktus ar iestādēm un citiem vietējiem darbību veicējiem (NVO, politiskām partijām, minoritātēm, reliģiskām grupām un to vadītājiem);

i)

dot ieguldījumu ar Vidusāziju saistītu kopējās ārpolitikas un drošības politikas energodrošības aspektu, ar narkotiku tirdzniecības apkarošanu un ūdens resursu apsaimniekošanu saistītu aspektu formulēšanā.

a)

izveidojot misijai paredzētu drošības plānu, kurā ietverti misijai pielāgoti fiziski, organizatoriski un procesuāli drošības pasākumi, vadības pasākumi saistībā ar personāla drošu pārvietošanos uz misijas teritoriju un minētajā teritorijā un pasākumi drošības negadījumu novēršanai, un paredzot ārkārtas situāciju plānu un misijas evakuācijas plānu;

b)

nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem misijas teritorijā;

c)

nodrošinot, ka visi ESĪP komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgā drošības apmācībā, kuras pamatā ir misijas teritorijai piešķirtā riska izvērtējuma pakāpe;

d)

nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar starpposma ziņojumiem un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/30

(1)

Padome 2009. gada 11. martā pieņēma Vienoto rīcību 2009/181/KĀDP (1), ar ko Valentin INZKO kungu iecēla par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (“ESĪP”) Bosnijā un Hercegovinā.

(2)

Padome 2010. gada 11. augustā pieņēma Lēmumu 2010/442/KĀDP (2), ar ko ESĪP Bosnijā un Hercegovinā pilnvaru termiņu pagarināja līdz 2011. gada 31. augustam.

(3)

Par ESĪP Bosnijā un Hercegovinā uz laikposmu no 2011. gada 1. septembra līdz 2015. gada 30. jūnijam būtu jāieceļ Peter SØRENSEN kungs.

(4)

Padome 2011. gada 21. martā pieņēma secinājumus, kuros izklāstīta Savienības vispārējā pieeja Bosnijai un Hercegovinai.

(5)

Savienība turpina stiprināt savu politiku un klātbūtni uz vietas, ieceļot vienu Savienības pārstāvi ar plašām pilnvarām, kas vadīs atbalstu Bosnijai un Hercegovinai ar Savienību saistītos jautājumos, lai palīdzētu valstij virzīties uz integrāciju ar Savienību, tostarp izmantojot plašu un līdzsvarotu instrumentu klāstu.

(6)

ESĪP pilnvaras būtu jāīsteno sadarbībā ar Eiropas Komisiju, lai nodrošinātu saskaņotību ar citām attiecīgām darbībām, kas ir Savienības kompetencē.

(7)

Padome nosaka, ka ESĪP kompetenci un pilnvaras, kā arī Eiropas Savienības delegācijas biroja Bosnijā un Hercegovinā vadītāja kompetenci un pilnvaras piešķirs vienai un tai pašai personai.

(8)

ESĪP īstenos savas pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

a)

piedāvāt Savienības konsultācijas un veicināt politisko procesu;

b)

nodrošināt Savienības darbību saskaņotību un konsekvenci;

c)

veicināt politisko, ekonomisko un ar Eiropu saistīto prioritāšu virzību;

d)

uzraudzīt BiH izpildiestādes un likumdošanas iestādes visos pārvaldes līmeņos, sniegt tām konsultācijas un nodrošināt saziņu ar BiH iestādēm un politiskajām partijām;

e)

nodrošināt Savienības centienu īstenošanu visās darbībās tiesiskuma un drošības sektora reformas jomā, veicināt Savienības centienu apkarot organizēto noziedzību vispārēju Savienības koordināciju un nodrošināt tiem vietēju politisku virzību, kā arī šajā saistībā pēc vajadzības sniegt AP un Komisijai vērtējumu un konsultācijas;

f)

sniegt Eiropas Savienības Policijas misijas (EUPM) vadītājam norādes par vietējo politisko situāciju; ESĪP un civilais operāciju komandieris vajadzības gadījumā savstarpēji apspriežas; apspriesties ar EUPM vadītāju pirms tādu politisku darbību veikšanas, kas varētu ietekmēt policijas un drošības situāciju; ciešā saziņā ar EUPM atbalstīt stiprāku un efektīvāku saskarsmi BiH starp krimināltiesību sistēmu un policiju;

g)

neskarot militāro komandķēdi, sniegt ES spēku komandierim politiskas konsultācijas par militāriem jautājumiem, kas saistīti ar vietējo politisko situāciju, jo īpaši attiecībā uz paaugstināta riska operācijām, attiecībām ar vietējām iestādēm un ar vietējiem plašsaziņas līdzekļiem. Apspriesties ar ES spēku komandieri pirms tādu politisku darbību veikšanas, kas varētu ietekmēt drošības situāciju;

h)

koordinēt un īstenot Savienības centienus sniegt BiH sabiedrībai informāciju par Savienības jautājumiem;

i)

veicināt integrācijas ar Savienību procesu, īstenojot mērķtiecīgu publisko diplomātiju un Savienības informācijas izplatīšanas pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka BiH sabiedrība labāk izprot un atbalsta ar Savienību saistītus jautājumus, tostarp iesaistot vietējos pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus;

j)

veicināt to, ka BiH attīstās un nostiprinās cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana saskaņā ar Savienības cilvēktiesību politiku un Savienības pamatnostādnēm cilvēktiesību jautājumos;

k)

sadarboties ar atbilstīgām BiH iestādēm attiecībā uz to pilnīgu sadarbību ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY);

l)

saskaņā ar Savienības integrācijas procesu sniegt konsultācijas un palīdzību politiskam dialogam par nepieciešamajām konstitucionālajām izmaiņām, veicināt un pārraudzīt to;

m)

uzturēt ciešu saziņu un apspriesties ar Augsto pārstāvi BiH un ar citām attiecīgām starptautiskām organizācijām, kas darbojas valstī;

n)

pēc vajadzības sniegt AP konsultācijas par fiziskām vai juridiskām personām, kam varētu piemērot ierobežojošus pasākumus saistībā ar situāciju BiH;

o)

neskarot piemērojamās komandķēdes, palīdzēt nodrošināt, ka visi Savienības instrumenti uz vietas tiek izmantoti saskaņoti, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus.

a)

izveidojot misijai paredzētu drošības plānu, kurā ietverti misijai paredzēti fiziski, organizatoriski un procesuāli drošības pasākumi, regulējot personāla drošu pārvietošanos uz misijas teritoriju un minētajā teritorijā, kā arī rīcību drošības negadījumos un ietverot misijas ārkārtas situāciju un evakuācijas plānu;

b)

nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem misijas teritorijā;

c)

nodrošinot, ka visi viņa komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp uz vietas nolīgtie darbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgās drošības apmācībās, kuru pamatā ir misijas teritorijai piešķirtā riska izvērtējuma pakāpe;

d)

nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar starpposma ziņojumu un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/34

(1)

Padome 2010. gada 22. martā pieņēma Lēmumu 2010/168/KĀDP (1), ar ko Vygaudas UŠACKAS kungu iecēla par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Afganistānā.

(2)

ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina līdz 2012. gada 30. jūnijam.

(3)

ESĪP īstenos savas pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

a)

sniedz ieguldījumu ES un Afganistānas Vienotās deklarācijas īstenošanā un, sadarbojoties ar dalībvalstu pārstāvjiem Afganistānā, vada ES Rīcības plāna īstenošanu Afganistānā un Pakistānā, ciktāl tas attiecas uz Afganistānu;

b)

atbalsta Savienības un Afganistānas politisko dialogu;

c)

atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) vadošo nozīmi Afganistānā, īpašu uzmanību veltot ieguldījumam labāk koordinētas starptautiskās palīdzības izveidei, tādējādi veicinot Londonas un Kabulas konferences paziņojumu, kā arī attiecīgu ANO rezolūciju īstenošanu.

a)

izplata Savienības uzskatus par Afganistānas politikas procesu un norisēm;

b)

uztur ciešus kontaktus ar attiecīgām Afganistānas iestādēm, jo īpaši ar valdību un parlamentu, kā arī vietējām pašvaldībām, un atbalsta to attīstību. Tāpat būtu jāuztur kontakti arī ar citām Afganistānas politiskajām grupām un citām attiecīgām Afganistānas struktūrām;

c)

uztur ciešus kontaktus ar attiecīgām starptautiskām un reģionālām ieinteresētām personām Afganistānā, jo īpaši ar ANO ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Augstāko civilo pārstāvi, kā arī ar citiem nozīmīgiem partneriem un organizācijām;

d)

sniedz konsultācijas par gūtajiem panākumiem attiecībā uz to mērķu sasniegšanu, kas noteikti ES un Afganistānas Vienotajā deklarācijā, ES Rīcības plānā Afganistānai un Pakistānai, ciktāl tas attiecas uz Afganistānu, un Londonas, Kabulas un gaidāmajā Bonnas konferencē, jo īpaši šādās jomās:

e)

aktīvi piedalās vietējos koordinācijas forumos, piemēram, Kopīgajā koordinācijas un pārraudzības padomē, vienlaikus pilnībā informējot neiesaistītās dalībvalstis par lēmumu pieņemšanu šajos līmeņos;

f)

sniedz konsultācijas par Savienības piedalīšanos un nostājām starptautiskās konferencēs saistībā ar Afganistānu un sniedz ieguldījumu reģionālas sadarbības veicināšanā;

g)

sniedz ieguldījumu Savienības politikas cilvēktiesību jomā un Savienības pamatnostādņu cilvēktiesību jomā īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz sievietēm un bērniem konfliktu skartās teritorijās, uzraugot jaunākos notikumus minētajā jomā uz risinot ar tiem saistītas problēmas.

a)

izstrādājot konkrētai misijai drošības plānu, ietverot tajā misijai pielāgotus fiziskus, organizatoriskus un procesuālus drošības pasākumus, reglamentējot personāla drošu pārvietošanos uz misijas teritoriju un drošu pārvietošanos tajā, kā arī paredzot pasākumus drošības negadījumu novēršanai un misijas ārkārtas situāciju un evakuācijas plānu;

b)

nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem misijas teritorijā;

c)

nodrošinot, ka visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgās drošības apmācībās, kuru pamatā ir riska novērtējuma pakāpe, kas piešķirta misijas teritorijai;

d)

nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar starpposma ziņojumiem un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot AP, Padomei un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/37

(1)

Valstis, kas 2001. gada 20. jūlijā piedalījās ārkārtas konferencē, pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas rīcības programmu, lai novērstu, apkarotu un izskaustu kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgu tirdzniecību visos tās aspektos (rīcības programma). Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2005. gada 8. decembrī pieņēma starptautisku instrumentu, ar kura palīdzību valstis varētu laikus un droši noteikt un izsekot nelikumīgus kājnieku un vieglos ieročus (starptautiskais izsekošanas instruments). Abos instrumentos norādīts, ka valstis attiecīgi sadarbosies ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, lai atbalstītu efektīvu to īstenošanu.

(2)

2008. gadā notikušās Trešās divgadējās rīcības programmas īstenotāju valstu analītiskās sanāksmes galīgajā pārskata ziņojumā bija norādīts, cik svarīga, īstenojot rīcības programmu, ir reģionāla pieeja un ka tādēļ būtu lietderīgi sasaukt reģionālas sanāksmes, ko sponsorētu ieinteresētās valstis un starptautiskas, reģionālas un apakšreģionālas organizācijas, kas to spēj. Galīgajā pārskata ziņojumā valstis arī bija aicinātas atbalstīt un pilnībā likt lietā esošos mehānismus, kas atbalsta rīcības programmas īstenošanu un salāgo vajadzības ar resursiem, piemēram, rīcības programmas īstenošanas atbalsta sistēmu.

(3)

Eiropadome 2005. gada 15.–16. decembrī pieņēma ES stratēģiju nelikumīgas kājnieku ieroču un vieglo ieroču, kā arī to munīcijas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai (ES VIKI stratēģija). ES VIKI stratēģijā ir precizēts, kā atbalstīt ANO rīcības programmu – galveno starptautiskos mērogos izvēršamu darbību prioritāti –, un aicina pieņemt starptautisku izsekošanas instrumentu, kas uzliktu juridiskas saistības marķēt VIKI un munīciju.

(4)

Pēc starptautiskā izsekošanas instrumenta pieņemšanas Eiropas Savienība pilnībā atbalstīja tā īstenošanu, pieņemot un īstenojot Padomes Vienoto rīcību 2008/113/KĀDP (2008. gada 12. februāris), lai atbalstītu starptautisko instrumentu, ar ko valstis varētu laikus un droši konstatēt un izsekot nelikumīgus kājnieku ieročus un vieglos ieročus (VIKI) (1). Minētās vienotās rīcības īstenošanu pozitīvi vērtēja Eiropas Savienības Padome.

(5)

2009. gada 2. decembrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju A/RES/64/50 par “kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgu tirdzniecību visos tās aspektos”, kurā pausts atbalsts visām ierosmēm, arī starptautiskām, reģionālu un apakšreģionālu organizāciju ierosmēm, lai sekmīgi īstenotu rīcības programmu, un uzsvērts, ka ierosmes, ar ko starptautiskā sabiedrība nāk klajā, aicinot uz starptautisku sadarbību un palīdzību, joprojām ir ļoti svarīgas un papildina valstu centienus programmu īstenot.

(6)

Rezolūcijā A/RES/64/50 arī ir paredzēts, ka ceturtā divgadējā valstu sanāksme, lai apsvērtu rīcības programmas īstenošanu valsts, reģionālajā un pasaules līmenī, būtu jāsasauc Ņujorkā no 2010. gada 14. līdz 18. jūnijam un ka Ņujorkā vēlākais 2012. gadā sasauks divas nedēļas ilgu konferenci, kurā pārskatīs, kādi panākumi ir gūti rīcības programmas īstenošanā.

(7)

ANO Ģenerālā asambleja 2009. gada 2. decembrī pieņēma arī rezolūciju A/RES/64/51 par “problēmām, ko rada pārlieki parastas munīcijas pārpalikumi”, kurā valstis, kas to spēj, ir aicinātas dot ieguldījumu, izstrādājot tehniskas ANO pamatnostādnes parastas munīcijas uzkrājumu apsaimniekošanai, lai palīdzētu valstīm uzlabot uzkrājumu apsaimniekošanas jaudas, novēršot parastas munīcijas pārpalikumu pieaugumu,

—

veicināt ANO VIKI rīcības programmas īstenošanu gan pasaules, gan reģionu mērogā,

—

atbalstīt starptautiskā izsekošanas instrumenta (ITI) īstenošanu,

—

atbalstīt tehnisku ANO munīcijas uzkrājumu apsaimniekošanas pamatnostādņu izstrādi un īstenošanu.

—

izstrādā rīcības programmas īstenošanas atbalsta sistēmu kā iedarbīgu instrumentu, ko izmantot, saskaņojot starptautiskus centienus, lai īstenotu ANO rīcības programmu, tostarp atbalstot neoficiālu, VIKI jautājumos ieinteresētu valstu grupu,

—

reģionos organizē līdz astoņām divu dienu sanāksmēm, lai reģionu mērogā veicinātu rīcības programmas īstenošanu,

—

Rietumāfrikas valstīs organizē reģiona mācībspēku mācības par starptautisko izsekošanas instrumentu, uzstāda attiecīgas iekārtas tajās reģiona valstīs, kam šādu iekārtu nav, un izplata attiecīgas zināšanas un prasmes,

—

atbalsta tehnisku ANO munīcijas uzkrājumu apsaimniekošanas pamatnostādņu izstrādi,

—

atbalsta pamatnostādņu īstenošanu, reģionos īstenojot mācībspēku mācību programmas Āfrikas Lielo ezeru reģiona, Latīņamerikas un Karību jūras baseina valstu tiesībaizsardzības ierēdņiem,

—

atbalsta atsevišķas valstis, kam ir akūti vajadzīga palīdzība munīcijas uzkrājumu apsaimniekošanā, sniedzot tām tehnisku, juridisku un politisku palīdzību, kā arī specializētas mācības.

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/42

(1)

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas stratēģiju, kuras mērķis ir, inter alia, nostiprināt Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu (BTIK), turpināt diskusiju par BTIK verifikāciju, atbalstīt tās vispārēju piemērošanu un īstenošanu valstu līmenī, tostarp izmantojot krimināltiesību aktus, un stiprināt tās prasību izpildi.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2004. gada 28. aprīlī vienprātīgi pieņēma Rezolūciju Nr. 1540 (2004), kur masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšana raksturota kā drauds starptautiskajam mieram un drošībai. ANO Drošības padome 2006. gada 27. aprīlī vienprātīgi pieņēma Rezolūciju Nr. 1673 (2006), lai pastiprinātu centienus panākt Rezolūcijas Nr. 1540 (2004) pilnīgu īstenošanu. Minēto rezolūciju īstenošana sniedz ieguldījumu BTIK īstenošanā.

(3)

ANO Drošības padome 1988. gada 26. augustā pieņēma Rezolūciju Nr. 620 (1988), kurā, inter alia, ģenerālsekretārs aicināts nekavējoties veikt izmeklēšanu, reaģējot uz apgalvojumiem par ķīmisko un bakterioloģisko (bioloģisko) vai toksisko ieroču lietošanu, kas ir 1925. gada Ženēvas protokola pārkāpums. Ģenerālā asambleja 2006. gada 8. septembrī pieņēma ANO Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju, kas pievienota Rezolūcijai Nr. 60/288, kurā dalībvalstis aicina ģenerālsekretāru atjaunot ekspertu un laboratoriju sarakstu, kā arī tehniskās pamatnostādnes un procedūras, kas ģenerālsekretāram pieejamas šo apgalvojumu savlaicīgai un efektīvai izmeklēšanai.

(4)

BTIK līgumslēdzēju valstu sestajā pārskata konferencē tika pieņemts lēmums, ka septītajai pārskata konferencei jānotiek Ženēvā ne vēlāk kā 2011. gadā un ka tajā būtu jāpārskata BTIK darbība, ņemot vērā, inter alia, jaunus zinātnes atzinumus un tehnoloģiju attīstību, kam ir saistība ar BTIK; panākumus, ko BTIK līgumslēdzējas valstis (“līgumslēdzējas valstis”) guvušas, īstenojot BTIK noteiktos pienākumus; un panākumus, kas gūti, īstenojot lēmumus un ieteikumus, par kuriem panākta vienošanās sestajā pārskata konferencē.

(5)

Padome 2006. gada 27. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2006/184/KĀDP (1) un 2008. gada 10. novembrī – Vienoto rīcību 2008/858/KĀDP (2). Abu minēto vienoto rīcību mērķis ir veicināt BTIK vispārēju pieņemšanu un atbalstīt tās īstenošanu līgumslēdzējās valstīs. Turklāt Vienotā rīcība 2008/858/KĀDP veicina to, lai līgumslēdzējas valstis iesniegtu deklarācijas par uzticības veicināšanas pasākumiem (UVP), kā arī atbalstītu BTIK starpsesiju procesu.

(6)

Līdztekus Vienotajai rīcībai 2006/184/KĀDP Eiropas Savienība vienojās par ES Rīcības plānu attiecībā uz bioloģiskajiem un toksīnajiem ieročiem, ar ko papildina ES Vienoto rīcību, atbalstot BTIK (3), attiecībā uz BTIK, kurā dalībvalstis apņēmās ANO katru gadu aprīlī iesniegt UVP deklarācijas, kā arī ANO ģenerālsekretāram iesniegt attiecīgu ekspertu un laboratoriju sarakstus, lai veicinātu (ķīmisko) bioloģisko un toksisko ieroču iespējamas lietošanas izmeklēšanu.

(7)

Ņemot vērā gaidāmo BTIK septīto pārskata konferenci, kas notiks no 2011. gada 5. decembra līdz 22. decembrim, ir lietderīgi atjaunināt Eiropas Savienības nostāju,

a)

veicināt pārliecību par BTIK prasību izpildi;

b)

atbalstīt tās īstenošanu valstu līmenī; un

c)

veicināt tās vispārēju piemērošanu.

a)

veicina to, lai septītajā pārskata konferencē tiktu veikts pilnīgs pārskats par BTIK darbību, tostarp par to, kā līgumslēdzējas valstis īsteno saistības, ko tās uzņēmušās atbilstīgi BTIK;

b)

atbalsta plašu papildu starpsesiju procesu laikā starp septīto un astoto pārskata konferenci un apzina konkrētas jomas un izvērstus pasākumus turpmākai virzībai šajā procesā;

c)

atbalsta astoto pārskata konferenci, kas jārīko ne vēlāk kā 2016. gadā;

d)

cenšas panākt konsensu, lai nodrošinātu septītās pārskata konferences sekmīgu iznākumu, pamatojoties uz iepriekšējās konferencēs izveidoto sistēmu, kā arī virza, inter alia, šādus būtiskus jautājumus:

a)

ar UVP deklarācijām saistītus pasākumus:

b)

pasākumus, kas saistīti ar ANO ģenerālsekretāra mehānismu iespējamas bioloģisko un toksisko ieroču lietošanas izmeklēšanai; atkārtotu apliecinājumu, ka līgumslēdzējām valstīm ir jānodrošina mehānisma noteikumu efektivitāte un šajā nolūkā jāveic praktiskas darbības, piemēram, sniedzot atbalstu mācību programmām un izstrādājot analīzes laboratoriju sistēmu.

a)

ĪAG pilnvaru pagarināšanu vēl uz pieciem gadiem;

b)

šādu papildu darbību iekļaušanu ĪAG pilnvarās:

c)

esošā ĪAG darbinieku skaita atbilstīgu palielināšanu, lai ĪAG varētu veikt b) punktā minētās darbības.

a)

atbalsta to, ka jaunā starpsesiju procesā kā starpsesiju jautājumi vai jautājumi izskatīšanai īpašās darba grupās tiek iekļauti šādi jautājumi:

b)

atbalsta attiecīgo zinātņu un tehnoloģiju attīstības biežākas izvērtēšanas procesu. Šajā darbā varētu piedalīties ĪAG, īstenojot savas atjaunotās pilnvaras. Papildus sīkām diskusijām starpsesiju procesā līgumslēdzējas valstis varētu izlemt par citām iespējām apspriest zinātnes un tehnoloģiju jautājumus (piemēram, izveidot jaunu darba grupu, līgumslēdzēju valstu sanāksmju darba kārtībā iekļaut jautājumu par zinātni un tehnoloģijām, rīkot īpašas ekspertu sanāksmes par zinātni un tehnoloģijām, izveidot padomdevēju grupu vai sarīkot atklātu zinātnes un tehnoloģiju forumu);

c)

atbalsta valstu regulējuma attīstību, īpaši attiecībā uz bioloģisko drošumu un drošību. Attiecībā uz laboratorijām un ražošanas uzņēmumiem pieņemot piemērotus bioloģiskā drošuma un drošības pārvaldības standartus, lai gan tie nekādā veidā neaizvieto prasību izpildes režīmu, var ilgtermiņā palīdzēt līgumslēdzējām valstīm īstenot BTIK paredzētos pienākumus. Līdz ar citiem pasākumiem tie varētu būt arī noderīgi instrumenti, lai veicinātu nākotnē uzlabotu prasību izpildes režīmu. Diskusijas par šo jautājumu, piemēram, ar attiecīgajiem nozares pārstāvjiem, varētu būt jaunajā starpsesiju procesā;

d)

atbalsta to, lai tiktu stiprinātas iespējas pieņemt lēmumus starpsesiju procesā, izskatot virkni iespēju, piemēram, padarot saistošu līgumslēdzēju valstu sanāksmes galīgo ziņojumu, panākot vienošanos par ceļvežiem, apsverot iespēju izveidot darba grupas, kas izskatītu konkrētus jautājumus, rīcības plānus vai ieteikumus.

a)

atbalsta to, ka tiek pieņemts rīcības plāns BTIK vispārējai piemērošanai, kuru pārvalda ĪAG un kurā izklāstīti konkrēti pasākumi un darbības. Rīcības plānā varētu būt iekļautas tādas darbības kā informatīvi pasākumi, kopīgi demarši, attiecīgo dokumentu tulkošana, tādi stimuli kā informācijas apmaiņa par palīdzības piedāvājumiem un palīdzības apmeklējumi pirmo UVP deklarāciju aizpildīšanai. Katrā līgumslēdzēju valstu sanāksmē rīcības plāns būtu jāizvērtē un vajadzības gadījumā jāgroza;

b)

atbalsta īpašu sesiju vai darba grupu sanāksmju organizēšanu par vispārējas piemērošanas jautājumiem starpsesiju procesā, lai koordinētu dažādu iesaistīto personu veiktos informatīvos pasākumus un plānotu reģionālas ierosmes.

a)

izpētīt, kā UVP deklarācijās iekļaut informāciju, kas saistīta ar palīdzību, pārskatot D veidlapu vai izstrādājot jaunu veidlapu, lai līgumslēdzējas valstis varētu apmainīties ar informāciju par darbībām, kas saistītas ar sadarbību un palīdzību;

b)

piešķirt ĪAG pilnvaras ar BTIK X pantu saistītu informāciju apkopot tiešsaistes datubāzē, kura varētu atrasties interneta vietnes ierobežotas piekļuves vietā.

a)

balstoties uz 1. līdz 8. pantā izklāstīto nostāju, Savienības priekšlikumi konkrētiem, praktiskiem un īstenojamiem pasākumiem, ar kuru palīdzību efektīvi uzlabot BTIK īstenošanu un kurus līgumslēdzējas valstis varētu izskatīt septītajā pārskata konferencē;

b)

Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos vai Savienības delegācijas demarši;

c)

paziņojumi, ko Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos vai Savienības delegācija ANO sniedz, gatavojoties septītajai pārskata konferencei un tās laikā.

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/47

(1)

Padome 2001. gada 27. decembrī pieņēma Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu (1).

(2)

Padome 2010. gada 12. jūlijā ar Lēmumu 2010/386/KĀDP (2) atjaunināja to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 2., 3. un 4. pantu.

(3)

Padome 2011. gada 31. janvārī ar Lēmumu 2011/70/KĀDP (3) turpināja atjaunināt to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 2., 3. un 4. pantu, un atcēla Lēmumu 2010/386/KĀDP, izņemot, ciktāl tas attiecas uz grupu, kas norādīta minētā lēmuma pielikuma 2. daļas 25. ierakstā.

(4)

Saskaņā ar Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 1. panta 6. punktu ir pilnībā jāpārskata to personu, grupu un vienību saraksts, kurām piemēro Lēmumus 2010/386/KĀDP un 2011/70/KĀDP.

(5)

Šajā lēmumā ir iekļauts Padomes veiktā pārskata rezultāts.

(6)

Padome ir noteikusi, ka vairs nav iemesla atstāt dažas personas un grupas to personu, grupu un vienību sarakstā, kurām piemēro Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 2., 3. un 4. pantu.

(7)

Padome secināja, ka piecas personas, grupas un vienības, kuras uzskaitītas šā lēmuma pielikumā, ir bijušas iesaistītas terora aktos Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 1. panta 2. un 3. punkta nozīmē, ka attiecībā uz tām lēmumu ir pieņēmusi kompetenta iestāde minētās kopējās nostājas 1. panta 4. punkta nozīmē un ka tādēļ vajadzētu turpināt uz tām attiecināt īpašus ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti minētajā kopējā nostājā.

(8)

Attiecīgi būtu jāatjaunina to personu, grupu un vienību saraksts, kurām piemēro Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 2., 3. un 4. pantu,

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/50

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 861/2006 20. pantu dalībvalstis ir iesniegušas Komisijai savas zvejas kontroles programmas 2011. gadam kopā ar pieteikumiem Savienības finanšu ieguldījumam par izdevumiem, kas saistīti ar šajās programmās ietvertu projektu īstenošanu.

(2)

Uz Savienības finansējumu var pretendēt, iesniedzot pieteikumus par darbībām, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 861/2006 8. panta a) punktā.

(3)

Ir novērtēta Savienības finansējuma saņemšanai iesniegto pieteikumu atbilstība noteikumiem, kas izklāstīti Komisijas Regulā (EK) Nr. 391/2007 (2).

(4)

Ir lietderīgi noteikt Savienības finansiālā ieguldījuma maksimālo summu un likmi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 861/2006 15. pantā noteiktajiem limitiem un paredzēt nosacījumus, ar kādiem var piešķirt šādu ieguldījumu.

(5)

Lai veicinātu investīcijas prioritārajās darbībās, kuras Komisija noteikusi 2010. gada 6. decembra vēstulē (3), kurā paziņots, ka prioritāte un augstākas ieguldījuma likmes tiks piešķirtas projektiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (4), un, ņemot vērā finanšu krīzes negatīvo ietekmi uz dalībvalstu budžetu, tiem izdevumiem, kas saistīti ar datu automatizāciju un pārvaldību, elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmām, elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas ierīcēm (ERS) un kuģu satelītnovērošanas sistēmām (VMS), kā arī izsekojamību un dzinēja jaudas kontroli, ir jāpiemēro augsta līdzfinansējuma likme, nepārsniedzot Regulas (EK) Nr. 861/2006 15. pantā noteiktos limitus.

(6)

Lai rosinātu investīcijas Komisijas noteiktajās prioritārajās jomās, ņemot vērā budžeta ierobežojumus, tika noraidīti visi dalībvalstu pieteikumi par Savienības finansiālo ieguldījumu projektos, kas saistīti ar apmācību, iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt informētību par KZP noteikumiem, kā arī zvejas patruļkuģu un lidaparātu iegādi un modernizāciju.

(7)

Lai minēto ieguldījumu varētu saņemt par automātiskajām lokalizācijas ierīcēm, tām jāatbilst prasībām, kas noteiktas Komisijas 2003. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 2244/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām (5).

(8)

Lai minēto ieguldījumu varētu saņemt par elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas ierīcēm, kas uzstādītas uz zvejas kuģiem, tām jāatbilst prasībām, kas noteiktas Komisijas 2008. gada 3. novembra Regulā (EK) Nr. 1077/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1966/2006 par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem, un atceļ Regulu (EK) Nr. 1566/2007 (6).

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,