(1)

Padome 2005. gada oktobrī, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1659/2005 (2), konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes magnēzija ķieģeļu veidu importam noteica galīgo antidempinga maksājumu robežās no 2,7 līdz 39,9 %. Pēc divām starpposma pārskatīšanām, ko pieprasīja ĶTR ražotāji eksportētāji, minēto regulu 2009. gadā grozīja ar Regulu (EK) Nr. 825/2009 (3) un Regulu (EK) Nr. 826/2009 (4). Pārskatīšanas rezultātā Regulā (EK) Nr. 1659/2005 paredzētie maksājumi šobrīd ir noteikti robežās no 0 % līdz 39,9 %.

(2)

Pēc tam, kad bija publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (5) spēkā esošajiem konkrētu ĶTR izcelsmes magnēzija ķieģeļu importam piemērojamajiem antidempinga pasākumiem, Komisija 2010. gada 9. jūlijā atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam saņēma pieprasījumu veikt termiņa beigu pārskatīšanu. Pieprasījumu iesniedza Magnēzija ķieģeļu ražotāju aizsardzības koalīcija (MBPDC) (“pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuru produkcija veido nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 25 %, no Savienības kopējās konkrētu magnēzija ķieģeļu produkcijas.

(3)

Pieteikumā bija pirmsšķietami pierādījumi par iespējamu dempinga turpināšanos un nodarītā kaitējuma atkārtošanos, un tie tika atzīti par pietiekamiem, lai sāktu termiņa beigu pārskatīšanas procedūru. Tāpat pieteikuma iesniedzējs pieprasīja, ka Austrijas uzņēmumu RHI AG (RHI) būtu jāizslēdz no Savienības ražošanas nozares definīcijas, jo tas uzņēmuma pamatdarbību ir pārkārtojis uz ĶTR, kur tam ir saistīts uzņēmums, kurš ražo attiecīgo ražojumu, un paplašinājis savu uzņēmējdarbību ĶTR attiecībā uz attiecīgo ražojumu.

(4)

Komisija 2010. gada 8. oktobrī pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju ar paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) (6), kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, informēja par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu procedūrā par konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes magnēzija ķieģeļu importu Eiropas Savienībā.

(5)

Ņemot vērā lielo skaitu šajā procedūrā iesaistīto personu, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu paziņoja, ka tā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu var piemērot atlasi. Lai Komisija varētu izlemt, vai jāveic atlase un lai vajadzības gadījumā to varētu izdarīt, visiem ražotājiem eksportētājiem, importētājiem un Savienības ražotājiem bija jāsniedz konkrēta informācija par laikposmu no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”).

(6)

Attiecīgais ražojums ir ķīmiski saistīti, neapdedzināti magnēzija ķieģeļi, kuros magnija savienojumi satur vismaz 80 % MgO, kuri satur vai nesatur magnezītu, un uz kuriem šobrīd attiecas KN kodi ex 6815 91 00 un ex 6815 99 00 .

(7)

Līdzīgais ražojums ir Savienībā ražoti un pārdoti ķīmiski saistīti, neapdedzināti magnēzija ķieģeļi, kuros magnija savienojumi satur vismaz 80 % MgO un kuri satur vai nesatur magnezītu.

(8)

Magnēzija ķieģeļu ražošanā kā galveno izejvielu izmanto magnezīta minerālus. Parasti tos ražo saskaņā ar standarta ķīmisko savienojumu specifikācijām, ko pielāgo tiešā lietotāja prasībām. Magnēzija ķieģeļus parasti izmanto tērauda rūpniecībā kā apšuves materiālu tērauda lietuvēs.

(9)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja pieteikuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus, attiecīgās eksportētājvalsts pārstāvjus un zināmos importētājus un lietotājus. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski paust savu viedokli un pieprasīt, lai tās uzklausa. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(10)

Ņemot vērā lielo iesaistīto personu skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu bija paredzēts piemērot atlasi attiecībā uz ĶTR ražotājiem eksportētājiem, nesaistītiem Savienības importētājiem un Savienības ražotājiem. No 78 ražotājiem eksportētājiem, ar kuriem sazinājās, uzsākot procedūru, tikai četri sniedza informāciju, kas vajadzīga paziņojumā par procedūras sākšanu pieprasītās atlases veikšanai.

(11)

No Savienības ražotājiem pieprasīto informāciju kopumā iesniedza desmit ražotāji, ietverot ražotājus, pēc kuru lūguma MBPDC pieprasīja veikt pārskatīšanu. To Savienības ražotāju darbība, kuri pieprasīja veikt pārskatīšanu, ir būtiski atkarīga no galvenā izejmateriāla piegādes no ĶTR, un, lai izvairītos no iespējamām pretdarbībām, tie pieprasīja neizpaust viņu uzņēmumu nosaukumus.

(12)

Komisijas dienesti pirms procedūras sākšanas sazinājās ar visiem Savienības ražotājiem, kas ražo magnēzija ķieģeļus, lai iegūtu ziņas par to ražošanas apjomiem un noskaidrotu, vai ražotāji atbalsta vai noraida izmeklēšanu. Viens no uzņēmumiem, kuri sniedza ziņas, RHI AG, pirms procedūras sākšanas iebilda pret termiņu beigu pārskatīšanu.

(13)

Pēc procedūras sākšanas uzņēmums RHI apgalvoja, ka ziņas, ko pieteikuma iesniedzējs norādījis pieprasījumā veikt pārskatīšanu, jo īpaši ziņas par RHI ražošanas apjomiem, nav pareizas un ka, gluži pretēji norādītajam, RHI būtu jāiekļauj Savienības ražošanas nozares definīcijā, kā tas ticis izdarīts sākotnējā procedūrā 2005. gadā. Atbilstīgi tam uzņēmums apstrīdēja Savienības ražotāju nozares definīciju, kā rezultātā tika sākta procedūra, pamatojoties uz to, ka nav izpildītas pamatregulas 5. panta 4. punktā minētās prasības, jo RHI ir lielākais Savienības ražotājs, kas saražo vairāk nekā 50 % no kopējās Savienības produkcijas, un tas iebilda pret procedūras sākšanu.

(14)

Kā norādīts 3. apsvērumā, pieteikuma iesniedzējs uzskatīja, ka RHI AGbūtu jāizslēdz no Savienības ražošanas nozares definīcijas, pamatojoties uz to, ka uzņēmums pamatdarbību ir pārkārtojis uz ĶTR. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka RHI AG iebilda pret pārskatīšanu, Komisija lūdza RHI iesniegt papildu informāciju, lai varētu novērtēt, vai uzņēmums būtu jāiekļauj Savienības ražošanas nozares definīcijā. Pieprasītā informācija attiecas uz uzņēmuma darbību ES un ĶTR, norādot ziņas par ražošanas jaudu, tirdzniecības apjomiem, pārdošanas vērtību un apjomiem ES, ĶTR un ārpus tām un attiecīgā ražojuma importa vērtību un apjomiem Savienības tirgū. Uzņēmums iesniedza papildu informāciju, un uzņēmuma galvenajā birojā Vīnē tika veikta pārbaude.

(15)

Sākotnējā izmeklēšanā, kuru sāka 2004. gada jūlijā, RHI bija viens no ražotājiem, kuri iesniedza pieteikumu. Arī tobrīd RHI no tā ĶTR esošā saistītā uzņēmuma importēja attiecīgo ražojumu, un izmeklēšanas laikā tika vērtēts, vai uzņēmums būtu jāizslēdz no Savienības ražošanas nozares definīcijas atbilstīgi pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktam.

(16)

Jāatgādina, ka novērtējums par RHI situāciju veikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 552/2005 (2005. gada 11. aprīlis), ar ko piemēro antidempinga pagaidu maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes magnēzija ķieģeļu veidu importam (7), un tas apstiprināts ar Regulu (EK) Nr. 1659/2005. Novērtējumu veica pēc šādiem kritērijiem:

(17)

Tobrīd tika konstatēts, ka uzņēmuma pamatdarbība attiecībā uz attiecīgo ražojumu tiek īstenota Savienības teritorijā (galvenie biroji, P&I centrs un lielākās ražotnes bija Savienībā). Turklāt, tā kā ĶTR esošā saistītā uzņēmuma produkcija galvenokārt bija paredzēta strauji augošajam Āzijas tirgum, lielākā daļa no Savienības tirgū pārdotās RHI produkcijas ir ražota Savienībā un tikai niecīga daļa – ĶTR (5 % no Savienības pārdošanas kopapjoma). Tāpat tika konstatēts, ka importētā produkcija tika pārdota par cenām, kas ir salīdzināmas ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, un tādējādi uzņēmums, pārdodot importēto produkciju, neguva pastāvīgu finansiālu labumu rentabilitātes ziņā. Visbeidzot tika skaidri norādīts, ka RHI ražošanas uzņēmums Savienībā un tā ražošanas uzņēmums Ķīnā juridiski ir atsevišķi uzņēmumi. Tika konstatēts, ka, lai gan RHI ir pasaules mēroga grupa un tai ir ražotne ĶTR ar atsevišķas juridiskas personas statusu, lielāko daļu magnēzija ķieģeļu, ko pārdeva Savienības tirgū, tā ražoja savās ražotnēs Savienības teritorijā. Tāpēc secināja, ka RHI AG, kas tobrīd atbalstīja pasākumu ieviešanu, bija daļa no Savienības ražošanas nozares.

(18)

Veicot pārbaudi uz vietas tagadējās procedūras laikā, tika konstatēts, ka uzņēmuma pamatdarbība aizvien tiek īstenota Savienības teritorijā. Uzņēmuma galvenie biroji, akcionāri un P&I centrs atrodas Savienībā. Uzņēmumam ir piecas ražotnes Savienības teritorijā, kas ražo attiecīgo ražojumu, un laikposmā no 2005. gada līdz 2010. gada 30. jūnijam, t. i., izmeklēšanas perioda beigām, ir palielinājusies šo uzņēmumu ražošanas jauda. Tika pārbaudītas RHI iesniegtās ziņas par līdzīgā ražojuma ražošanas jaudu Savienībā un katra atsevišķa uzņēmuma ražošanas apjomu izmeklēšanas periodā, un tika konstatēts, ka tās ir pareizas.

(19)

Uzņēmums turpināja arī investēt tā ražotnēs ES, un laikposmā no 2007. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām ar līdzīgo ražojumu saistītās investīcijas veidoja ievērojamu daļu no uzņēmuma investīciju kopapjoma ES.

(20)

RHI ir vairāki saistītie uzņēmumi ĶTR, kas iesaistīti ugunsizturīgo ražojumu, tostarp magnēzija ķieģeļu, ražošanā un pārdošanā, ietverot RHI Refractories Liaoning Co. Ltd, atsevišķu juridisku personu, kas ražo attiecīgo ražojumu. Minētais uzņēmums ir kopuzņēmums ar Ķīnas uzņēmumu, un tas ražošanu uzsāka 1997. gadā. Tam ir tikai viena ražotne. Kaut gan ražotnes ražošanas apjoms laikposmā no 2005. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām būtiski palielinājās, tas tomēr neveido lielāko daļu no RHI ražošanas apjoma (ES un Ķīnas ražotnes kopā).

(21)

Runājot par attiecīgā ražojuma importa apjomu, pēc pasākumu noteikšanas 2005. gadā uzņēmums no tā saistītā uzņēmuma ĶTR izmeklēšanas periodā importēja tikai vienu nelielu kravu, jo ražojumam piemēro antidempinga maksājuma augstāko likmi – 39,9 %.

(22)

RHI iesniedza ziņas par Savienības teritorijā saražotā un ĶTR saražotā līdzīgā ražojuma pārdošanas vērtību un apjomu. Uzņēmums parādīja, ka tā saistītajam uzņēmumam Ķīnas Tautas Republikā attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoma lielākā daļa izmeklēšanas laikā bija eksports uz citām valstīm, kas nav ES dalībvalstis, savukārt atlikusī daļa ražojumu pārdota Ķīnas tirgū.

(23)

Ņemot vērā attiecīgā importētā ražojuma pārdošanas apjoma ietekmi uz uzņēmuma pārdošanas kopapjomu Savienībā, minētais imports salīdzinājumā ar uzņēmuma pārdošanas kopapjomu Savienības tirgū bija neliels un tādējādi tā ietekme uz uzņēmuma pārdošanas apjomu – niecīga.

(24)

Pamatojoties uz datiem, kas pārbaudīti uz vietas, tiek konstatēts, ka RHI nebūtu jāizslēdz no Savienības ražošanas nozares definīcijas. Kopš sākotnējās izmeklēšanas, kad tika konstatēts, ka ir izpildīti trīs kritēriji, un secināts, ka uzņēmums ir daļa no Savienības ražošanas nozares, uzņēmuma situācija nav būtiski mainījusies.

(25)

Konstatējumi apstiprina, ka uzņēmuma pamatdarbība (galvenie biroji, P&I centrs un galvenās ražotnes) vēl aizvien notiek ES. ĶTR esošās ražotnes ražošanas jaudas pieaugums laikposmā no 2005. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām nav uzskatāms par uzņēmuma pamatdarbības pārvietošanu uz ĶTR. Tāpēc tiek noraidīts pieteikuma iesniedzēja arguments par to, ka RHI būtu jāizslēdz tāpēc, ka uzņēmumam ir saistītais uzņēmums ĶTR, kas ražo attiecīgo ražojumu un paplašina uzņēmējdarbību ĶTR.

(26)

Pieteikuma iesniedzēja sniegtā informācija attiecībā uz RHI situāciju kā Savienības ražotāju, jo īpaši uzņēmuma ražošanas apjomiem un ražošanas jaudu Savienībā, un ražošanas jaudu ĶTR nebija precīza. Tādējādi, iekļaujot RHI ražošanas apjomus kopējā Savienības produkcijas statistikā, pieteikuma iesniedzēja produkcijas izlaides ir mazāk nekā 50 % no kopējās produkcijas Savienībā. Turklāt, kā jau iepriekš paskaidrots, i) RHI būtu jāuzskata par Savienības ražošanas nozares daļu pamatregulas 4. panta nozīmē, ii) RHI saražo vairāk nekā 50 % no Savienības ražošanas kopapjoma pamatregulas 5. panta 4. punkta otrā teikuma nozīmē un iii) RHI iebilst pret termiņa beigu pārskatīšanu. Tādēļ procedūra būtu jāizbeidz.

(27)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka šī procedūra būtu jāizbeidz saskaņā ar pamatregulas 9. pantu un 11. panta 2., 5., un 6. punktu.

(28)

Pieteikuma iesniedzējs tika attiecīgi informēts, un tam tika dota iespēja izteikt savas piezīmes. Pieteikuma iesniedzējs apstrīdēja Komisijas secinājumus un izteica šaubas par to, ka RHI ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā pārsniedzis to atlikušo Savienības ražotāju ražošanas apjomus, kuri atbalsta sūdzību. Lai pamatotu savus apgalvojumus par to, ka uzņēmums neplāno turpināt ražošanu Savienībā kā savu pamatdarbību un ka ir noticis skaidrs pavērsiens grupas stratēģijā, jo tā paziņoja par ievērojamu ražošanas jaudas palielināšanu ĶTR, pieteikuma iesniedzējs uzrādīja vairākus paziņojumus presei par RHI darbībām. Tomēr tika noskaidrots, ka šādi paziņojumi presei attiecas uz uzņēmuma darbību kopumā un tieši neattiecas uz izmeklējamo ražojumu. Pieteikuma iesniedzējs neiesniedza citus pierādījumus par RHI pamatdarbības pārkārtošanu laikposmā no 2005. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām, pamatojoties uz kuriem, varētu secināt, ka RHI būtu jāizslēdz no Savienības nozares definīcijas.

(29)

Tādēļ uzskata, ka termiņa beigu pārskatīšanas procedūra attiecībā uz konkrētu ĶTR izcelsmes magnēzija ķieģeļu importu Savienībā būtu jāizbeidz.

(30)

Sakarā ar precizētiem apstākļiem, kas paskaidroti 26. apsvērumā, izņēmuma kārtā būtu jāatmaksā vai jāatlaiž galīgie antidempinga maksājumi, kas samaksāti vai iegrāmatoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1659/2005 par konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes magnēzija ķieģeļu importu, kuri laisti brīvā apgrozībā no 2010. gada 14. oktobra, t. i., antidempinga pasākumu termiņa beigām.

(31)

Pieprasījumu veikt atmaksu vai atlaist maksājumu iesniedz valsts muitas dienestiem saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro muitas jomā.

(32)

Ņemot vērā iepriekš, jo īpaši 21. apsvērumā, aprakstītos apstākļus, Komisija uzraudzīs attiecīgā ražojuma eksporta un importa plūsmu, kā arī attiecīgos KN kodus. Ja notiks izmaiņas plūsmās, Komisija apsvērs, kādas darbības jāveic.

(33)

Komisija 2010. gada 27. maijā saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu attiecībā uz “jaunu eksportētāju” saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu. Pieprasījumu iesniedza TRL China Ltd (TRL), kas ir ražotājs eksportētājs ĶTR.

(34)

TRL apgalvoja, ka tas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, kas definēti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā, vai arī pieprasīja atsevišķu režīmu saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu. Turklāt tas apgalvoja, ka izmeklēšanas periodā, pamatojoties uz kuru ieviesti antidempinga pasākumi, t. i., laikposmā no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam (“sākotnējais izmeklēšanas periods”), tas nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību un ka tas nav bijis saistīts ne ar vienu no attiecīgā ražojuma ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas 1. apsvērumā minētie antidempinga pasākumi.

(35)

Turklāt TRL apgalvo, ka tas attiecīgā ražojuma eksportēšanu uz Savienību ir sācis pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda beigām.

(36)

Komisija 2010. gada 28. septembrī pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju ar Regulu (ES) Nr. 850/2010 (8) paziņoja, ka attiecībā uz “jaunu eksportētāju” sāk pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1659/2005, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu konkrētu ĶTR izcelsmes magnēzija ķieģeļu importam, atceļ maksājumus attiecībā uz TRL veikto importu un šā importa reģistrāciju.

(37)

Pārskatīšanas periods attiecībā uz “jaunu eksportētāju” ilga no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam.

(38)

Ņemot vērā termiņa beigu pārskatīšanu un to, ka laikposmā no dienas, kad stājās spēkā Regula (ES) Nr. 850/2010, līdz antidempinga pasākumu termiņa beigām (2010. gada 13. oktobris) TRL nav importējis attiecīgo ražojumu, tiek uzskatīts, ka būtu jāizbeidz arī pārskatīšana attiecībā uz “jaunu eksportētāju” saistībā ar konkrētu ĶTR izcelsmes magnēzija ķieģeļu importu Savienībā.

(39)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu noteiktajā termiņā paust savu viedokli un pieprasīt, lai tās tiktu uzklausītas,

(1)

Itālijas Naftas un kalnrūpniecības nozares asociācija – Assomineraria – 2011. gada 23. martā pa e-pastu nosūtīja Komisijai pieprasījumu atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 5. punktam. Saskaņā ar 30. panta 5. punkta pirmo daļu Komisija par to informēja Itālijas iestādes 2011. gada 1. aprīļa vēstulē, uz kuru minētās iestādes atbildēja 2011. gada 19. aprīlī. Assomineraria iesniegtais pieprasījums attiecas uz naftas un gāzes izpēti un naftas ieguvi Itālijā. Atbilstīgi agrākajiem Komisijas lēmumiem par uzņēmumu apvienošanos (2) pieprasījumā aprakstītas divas atsevišķas darbības, proti:

(2)

Saskaņā ar minētajiem Komisijas lēmumiem šajā lēmumā ar “ieguvi” saprot arī “izbūvi”, t. i., atbilstīgas infrastruktūras izveidi turpmākajai ieguvei (naftas platformas, cauruļvadi, termināļi utt.). Turklāt saskaņā ar iedibināto Komisijas praksi “jēlnaftas izpēte, ieguve un pārdošana” ir “viens produktu tirgus” (3). Tādēļ šā lēmuma nolūkos ar “ieguvi” saprot arī “izbūvi”, kā arī naftas (pirmo) pārdošanu.

(3)

Assomineraria ir tirdzniecības asociācija, kas šajā sakarā rīkojas to galveno uzņēmumu vārdā, kuri Itālijā darbojas ogļūdeņražu izpētes un ieguves nozarē. Četri galvenie uzņēmumi, kas apvienojušies asociācijā, ir ENI S.p.A., Edison S.p.A, Shell Italia E&P S.p.A un Total E&P Italia S.p.A.

(4)

Direktīvas 2004/17/EK 30. pantā noteikts, ka direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no darbībām, uz kurām attiecas minētā direktīva, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos ar neierobežotu piekļuvi. To, vai uz kādu darbību attiecas tieša konkurence, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ņemot vērā attiecīgās nozares īpatnības. Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos ES tiesību aktus, atverot konkrēto nozari vai tās daļu.

(5)

Tā kā Itālija ir īstenojusi un piemērojusi Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvu 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (4), piekļuve tirgum jāuzskata par neierobežotu Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 3. punkta pirmās daļas nozīmē. Tas, vai konkrētā tirgū uz darbību attiecas tieša konkurence, jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem kritērijiem, no kuriem neviens obligāti un pats par sevi nav izšķirīgs.

(6)

Lai novērtētu, vai attiecīgie uzņēmumi pakļauti tiešai konkurencei tirgos, uz kuriem attiecas šis lēmums, jāņem vērā galveno dalībnieku tirgus daļa un šo tirgu koncentrācijas līmenis. Tā kā atšķiras to dažādo darbību apstākļi, uz kurām attiecas šis lēmums, tad katrai darbībai/tirgum jāveic atsevišķs novērtējums.

(7)

Šis lēmums neskar konkurences noteikumu piemērošanu.

(8)

Agrākajos Komisijas lēmumos, kas minēti 1. un 2. apsvērumā, tika uzskatīts, ka katra no abām darbībām, uz kurām attiecas minētais pieprasījums (naftas un dabasgāzes izpēte un naftas ieguve), veido atsevišķu produktu tirgu. Tāpēc šīs darbības jāizskata katra atsevišķi.

(9)

Saskaņā ar Komisijas praksi (5) naftas un dabasgāzes izpēte veido vienotu produktu tirgu, jo izpētes sākumā nav iespējams noteikt, vai izpētes rezultātā tiks atrasta nafta vai dabasgāze. Izpētes tirgū izpētes uzņēmumi saņem izpētes licences no “uzņēmējas valsts”, parasti izmantojot konkursa procedūru (6). Turklāt saskaņā ar to pašu ilgstoši piemēroto Komisijas praksi attiecīgais tirgus ģeogrāfiskā ziņā aptver visu pasauli. Tā kā nav nekādu norādījumu, ka šoreiz definīcija būs citāda, šā lēmuma nolūkiem to saglabā.

(10)

To uzņēmumu tirgus daļas, kuri veic izpēti, var aprēķināt, izmantojot trīs mainīgos lielumus: kapitālizdevumus, pierādītās rezerves un gaidāmo ieguves apjomu. Kapitālizdevumu izmantošana, lai noteiktu uzņēmumu tirgus daļu izpētes tirgū, ir atzīta par nepiemērotu, un tam viens no iemesliem bija lielās atšķirības starp dažādos ģeogrāfiskajos apgabalos nepieciešamo ieguldījumu apjomiem. Naftas un gāzes izpētei Ziemeļjūrā ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi nekā izpētei, piemēram, Tuvajos Austrumos.

(11)

Uzņēmumu tirgus daļu novērtēšanai šajā nozarē parasti piemēro abus pārējos parametrus – pierādīto rezervju daļu un gaidāmo ieguves apjomu (7).

(12)

Saskaņā ar pieejamo informāciju (8)2009. gada 31. decembrī naftas un gāzes pierādītās rezerves visā pasaulē bija 385,58 miljardi normālkubikmetru naftas ekvivalenta (turpmāk– nm3 n. e.). Naftas un gāzes kopējās pierādītās rezerves Itālijā 2010. gada 1. janvārī bija mazliet vairāk nekā 0,205 miljardi nm3 n. e. (9) jeb mazliet vairāk nekā 0,05 %. Tāpēc atsevišķu tādu līgumslēdzēju uzņēmumu daļa, kuri darbojas Itālijā, noteikti ir vēl mazāka. Saskaņā ar pieejamo informāciju pastāv tieša saistība starp pierādītajām naftas un gāzes rezervēm un nākotnē gaidāmo ieguves apjomu. Tādēļ pieejamajā informācijā nekas nenorāda, ka atsevišķu tādu līgumslēdzēju uzņēmumu tirgus daļa būtu ievērojami atšķirīga, ja to mērītu kā gaidāmo ieguves apjomu, nevis kā tā daļu no pierādītajām rezervēm. Ņemot vērā saistību starp pierādītajām rezervēm un faktisko ieguvi, šos rādītājus var uzskatīt arī par norādēm uz konkurences stāvokli attiecīgajā tirgū.

(13)

Izpētes tirgus nav ļoti koncentrēts. Tirgu, izņemot valsts uzņēmumus, raksturo starptautisku, vertikāli integrētu privāto uzņēmumu, tā saukto super majors (BP un ExxonMobil un Shell), kā arī noteikta skaita tā saukto majors dalība. Šie faktori ir norāde, ka uz šo darbību attiecas tieša konkurence.

(14)

Saskaņā ar iedibināto Komisijas praksi (10) naftas (jēlnaftas) izpēte, ieguve un pārdošana ir atsevišķs produktu tirgus, kurš ģeogrāfiskā ziņā aptver visu pasauli. Tā kā nav nekādu norādījumu, ka šoreiz definīcija būs citāda, šā lēmuma nolūkiem to saglabā.

(15)

Saskaņā ar pieejamo informāciju (11) 2009. gadā naftas kopējais dienas ieguves apjoms pasaulē bija 79,948 miljoni barelu. Kopējais ieguves apjoms Itālijā tajā pašā gadā bija 0,095 miljoni barelu dienā, kas atbilst 0,11 % tirgus daļai. Ja aplūko atsevišķo līgumslēdzēju uzņēmumu darbību Itālijā 2009. gadā, situācija ir šāda. Ar kopējo ieguves apjomu pasaulē 1 007 tūkstoši (12) barelu dienā ENI ieguves daļa ir 1,26 % no pasaules naftas ieguves; Shell ieguves apjoms pasaulē 1 581 tūkstotis barelu dienā (13) tam dod tirgus daļu 1,98 % no pasaules naftas ieguves; Total ieguves apjoms pasaulē ir 1 381 tūkstotis barelu dienā (14), kas tam dod tirgus daļu 1,73 % no pasaules naftas ieguves; visbeidzot, Edison ieguves apjoms pasaulē ir 5 tūkstoši barelu dienā (15), kas tam attiecīgi dod tirgus daļu 0,006 % no pasaules naftas ieguves.

(16)

Šīs analīzes nolūkā ir svarīgi ņemt vērā koncentrācijas līmeni attiecīgajā tirgū kopumā. Tādēļ Komisija atzīmē, ka jēlnaftas ieguves tirgu raksturo lielu valsts uzņēmumu un trīs starptautisku, vertikāli integrētu privāto uzņēmumu (tā saukto super majors BP, ExxonMobil un Shell dalība, kuru daļa naftas ieguvē 2009. gadā bija attiecīgi 3,2 %, 3,0 % un 2,0 % (16)), kā arī noteikta skaita tā saukto majors (17) dalība. Šie faktori norāda, ka tirgū darbojas vairāki uzņēmumi, starp kuriem, var pieņemt, pastāv efektīva konkurence.

(17)

Ņemot vērā 8.–16. apsvērumā izvērtētos faktorus, jāuzskata, ka Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta nosacījums par tiešu konkurenci Itālijā ir izpildīts attiecībā uz šādiem pakalpojumiem:

(18)

Tā kā nosacījums par neierobežotu piekļuvi tirgum uzskatāms par izpildītu, Direktīva 2004/17/EK nav jāpiemēro ne tajos gadījumos, kad līgumslēdzēji piešķir līgumus, kas paredzēti, lai dotu tiesības Itālijā sniegt 17. apsvēruma a) un b) punktā uzskaitītos pakalpojumus, ne arī tad, kad tiek organizēti projektu konkursi tādas darbības veikšanai minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

(19)

Saskaņā ar pieprasījumu Itālijā lielākajā daļā ieguves vietu iegūst gan naftu, gan gāzi dažādā procentuālajā attiecībā (18). Šis atbrīvojuma pieprasījumus neattiecas uz gāzes ražošanu, un uz šo nozari joprojām attiecas Direktīvas 2004/17/EK noteikumi. Šajā sakarā jāatgādina, ka uz iepirkuma līgumiem, kas aptver vairākas darbības, attiecas Direktīvas 2004/17/EK 9. pants. Tas nozīmē, ka, ja līgumslēdzējs ir iesaistīts “jauktā” iepirkumā, kas ir iepirkums, ko izmanto, lai atbalstītu gan tās darbības, kuras ir atbrīvotas no Direktīvu 2004/17/EK piemērošanas, gan tās, kuras nav atbrīvotas, ir jāņem vērā tās darbības, kuru veikšanai līgums galvenokārt paredzēts. Šāda jaukta iepirkuma gadījumā, ja mērķis galvenokārt ir atbalstīt gāzes ražošanu, uz to attiecas Direktīvas 2004/17/EK noteikumi. Ja objektīvi nav iespējams noteikt, kuru darbību veikšanai līgums galvenokārt paredzēts, līgumu slēdz ar saskaņā ar noteikumiem, kas minēti Direktīvas 2004/17/EK 9. panta 2. un 3. punktā.

(20)

Šā lēmuma pamatā ir juridiskā un faktiskā situācija laikposmā no 2011. gada marta līdz 2011. gada aprīlim, kas atspoguļota Assomineraria informācijā, BP 2010. gada Statistikas pārskatā par pasaules enerģētiku un Itālijas iestāžu informācijā. Lēmumu var pārskatīt, ja būtiskas juridiskas vai faktiskas izmaiņas norādīs uz to, ka situācija vairs neatbilst Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumiem.

(21)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Valsts līgumu padomdevēju komitejas atzinumu,