ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2011.159.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 159

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

54. sējums
2011. gada 17. jūnijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

 

2011/343/ES

 

*

Padomes Lēmums (2011. gada 9. marts) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Jordānijas Hāšimītu Karalisti par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību

1

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 572/2011 (2011. gada 16. jūnijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 204/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā

2

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 573/2011 (2011. gada 16. jūnijs), ar ko īsteno 16. panta 2. punktu Regulā (ES) Nr. 204/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā

5

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 574/2011 (2011. gada 16. jūnijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/32/EK I pielikumu attiecībā uz nitrīta, melamīna, Ambrosia spp. un konkrētu kokcidiostatu un histomonostatu, kurus pārnes uz barību, maksimāli pieļaujamajiem daudzumiem un konsolidē I un II pielikumu ( 1 )

7

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 575/2011 (2011. gada 16. jūnijs), ar ko izveido barības sastāvdaļu reģistru ( 1 )

25

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 576/2011 (2011. gada 16. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 543/2008 par kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz mājputnu gaļas tirdzniecības standartiem

66

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 577/2011 (2011. gada 16. jūnijs), ar ko 149. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban

69

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 578/2011 (2011. gada 16. jūnijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

86

 

 

LĒMUMI

 

 

2011/344/ES

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (2011. gada 30. maijs) par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei

88

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums 2011/345/KĀDP (2011. gada 16. jūnijs), ar ko īsteno Lēmumu 2011/137/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā

93

 

 

2011/346/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2010. gada 20. jūlijs) par valsts atbalstu C 33/09 (ex NN 57/09, CP 191/09), ko valsts garantijas veidā attiecībā uz BPP īstenojusi Portugāle (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 4932)  ( 1 )

95

 

 

2011/347/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas Lēmums (2011. gada 16. jūnijs), ar ko nosaka Savienības finansiālo ieguldījumu epidemioloģiskās izpētes veikšanā un infekciozā katarālā drudža uzraudzības pasākumos saistībā ar šīs slimības apkarošanas ārkārtas pasākumiem Nīderlandē 2006. un 2007. gadā (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 4146)

105

 

 

IV   Tiesību akti, kas pieņemti pirms 2009. gada 1. decembra saskaņā ar EK līgumu, ES līgumu un Euratom līgumu

 

 

2011/348/EK

 

*

Padomes Lēmums (2009. gada 10. novembris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Jordānijas Hāšimītu Karalisti par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību

107

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Jordānijas Hāšimītu Karalistes valdību par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību

108

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

17.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 159/1


PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 9. marts)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Jordānijas Hāšimītu Karalisti par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību

(2011/343/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 186. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)

Komisija Kopienas vārdā risināja sarunas par Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Jordānijas Hāšimītu Karalisti par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību.

(2)

Minēto nolīgumu Pušu pārstāvji parakstīja Briselē 2009. gada 30. novembrī, un līdz tā noslēgšanai nolīgumu pēc parakstīšanas piemēro provizoriski atbilstīgi tā 7. panta 2. punktam.

(3)

Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.

(4)

Nolīgums būtu jānoslēdz Savienības vārdā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Jordānijas Hāšimītu Karalisti par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību (1).

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz nolīguma 7. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu un sniedz Jordānijas Hāšimītu Karalistei šādu paziņojumu:

“Lisabonas līgumam stājoties spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu, ir tās pēctece un no minētās dienas īsteno visas Eiropas Kopienas tiesības un uzņemas visus tās pienākumus. Tāpēc nolīguma tekstā esošās atsauces uz “Eiropas Kopienu” attiecīgos gadījumos jālasa kā atsauces uz “Eiropas Savienību.”.”

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2011. gada 9. martā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

CSÉFALVAY Z.


(1)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 108. lpp.


REGULAS

17.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 159/2


PADOMES REGULA (ES) Nr. 572/2011

(2011. gada 16. jūnijs),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 204/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2011/137/KĀDP (2011. gada 28. februāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā (1),

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Lēmumu 2011/137/KĀDP, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2011/332/KĀDP (2), paredz īpašu atkāpi attiecībā uz dažu vienību (ostu) aktīvu iesaldēšanu.

(2)

Ir lietderīgi nodrošināt humānās palīdzības darbību turpināšanu un materiālu un krājumu piegādi būtisku civiliedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, kā arī operācijas, kas vajadzīgas cilvēku evakuācijai no Lībijas.

(3)

Šie pasākumi ir Līguma par Eiropas Savienības darbību darbības jomā, un tādēļ to īstenošanai ir nepieciešamas Savienības līmeņa regulatīvas darbības, īpaši lai nodrošinātu to, ka uzņēmēji visās dalībvalstīs tos piemēro vienādi.

(4)

Ņemot vērā situācijas nopietnību Lībijā un saskaņā ar Lēmumu 2011/137/KĀDP, Padomes Regulas (ES) 204/2011 (3) III pielikumā iekļautais personu un vienību saraksts, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus, būtu jāpapildina ar jaunām vienībām.

(5)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 204/2011 groza šādi:

1)

regulas 8.a pantu aizstāj ar šādu:

“8.a pants

Atkāpjoties no 5. panta, IV pielikumā uzskaitītās dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut atbrīvot III pielikumā minētajām personām, vienībām vai struktūrām piederošus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus vai darīt konkrētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus pieejamus III pielikumā minētajām personām, vienībām vai struktūrām ar tādiem nosacījumiem, kādus šīs kompetentās iestādes uzskata par atilbstīgiem, ja tās uzskata, ka tas ir vajadzīgs humānos nolūkos, piemēram, lai sniegtu humāno palīdzību vai atvieglotu tās sniegšanu, lai piegādātu materiālus un krājumus būtisku civiliedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, tostarp pārtiku un lauksaimniecības izejvielas tās ražošanai, medikamentus un elektroenerģiju, vai cilvēku evakuācijai no Lībijas. Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar šo pantu, divās nedēļās pēc to piešķiršanas.”;

2)

regulā iekļauj šādu pantu:

“10.a pants

Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes, kas norādītas IV pielikumā iekļautajās tīmekļa vietnēs, var atļaut līdz 2011. gada 15. jūlijam noteiktus līdzekļus vai saimnieciskos resursus darīt pieejamus ostu iestādēm, kuras uzskaitītas III pielikumā, lai pildītu līgumus, kas noslēgti pirms 2011. gada 7. jūnija, izņemot līgumus, kas saistīti ar naftas, gāzes un naftas pārstrādes produktiem. Dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar šo pantu, divās nedēļās pēc to piešķiršanas.”

2. pants

Šīs regulas pielikumā uzskaitītās vienības tiek pievienotas sarakstam, kas iekļauts Regulas (ES) Nr. 204/2011 III pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 16. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

MARTONYI J.


(1)  OV L 58, 3.3.2011., 53. lpp.

(2)  OV L 149, 8.6.2011., 10. lpp.

(3)  OV L 58, 3.3.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

2. pantā minētās vienības

 

Nosaukums

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Datums, kad iekļauts sarakstā

 

Tripoles (Tripoli) ostas iestāde

Ostas iestāde:

Socialist Ports Company (attiecībā uz Tripoles ostas darbību)

Tālr.: +218 2143946

Kontrolē Qadhafi režīms

7.6.2011.

 

Homsas (Al Khoms) ostas iestāde

Ostas iestāde:

Socialist Ports Company (attiecībā uz Homsas ostas darbību)

Tālr.: +218 2143946

Kontrolē Qadhafi režīms

7.6.2011.

 

Bregas (Brega) ostas iestāde

 

Kontrolē Qadhafi režīms

7.6.2011.

 

Rāslānūfas (Ras Lanuf) ostas iestāde

Ostas iestāde:

Veba Oil Operations BV

Adrese: PO Box 690

Tripoli, Libya

Tālr.: +218 213330081

Kontrolē Qadhafi režīms

7.6.2011.

 

Zāvijas (Zawia) ostas iestāde

 

Kontrolē Qadhafi režīms

7.6.2011.

 

Zuvāras (Zuwara) ostas iestāde

Ostas iestāde:

Port Authority of Zuara

Adrese: PO Box 648

Port Affairs and Marine Transport

Tripoli

Libya

Tālr.: +218 2525305

Kontrolē Qadhafi režīms

7.6.2011.


17.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 159/5


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 573/2011

(2011. gada 16. jūnijs),

ar ko īsteno 16. panta 2. punktu Regulā (ES) Nr. 204/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 204/2011 (2011. gada 2. marts) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā (1) un jo īpaši tās 16. panta 2. punktu,

tā kā:

Ņemot vērā situācijas attīstību Lībijā, būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 204/2011 III pielikumā iekļautais to personu un vienību saraksts, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā minētās personas ierakstu svītro no saraksta, kas iekļauts Regulas (ES) Nr. 204/2011 III pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 16. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

MARTONYI J.


(1)  OV L 58, 3.3.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Regulas 1. pantā minētā persona

14.

ZARTI, Mustafa

17.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 159/7


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 574/2011

(2011. gada 16. jūnijs),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/32/EK I pielikumu attiecībā uz nitrīta, melamīna, Ambrosia spp. un konkrētu kokcidiostatu un histomonostatu, kurus pārnes uz barību, maksimāli pieļaujamajiem daudzumiem un konsolidē I un II pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. maija Direktīvu 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (1) un jo īpaši tās 8. panta 1. punktu un 8. panta 2. punkta pirmo ievilkumu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2002/32/EK ir noteikts, ka ir jāaizliedz tādu dzīvnieku barībai paredzētu produktu izmantošana, kuros nevēlamo vielu daudzums pārsniedz minētās direktīvas I pielikumā noteiktos maksimāli pieļaujamos daudzumus. Dalībvalstīm ir jāveic izpēte, lai noteiktu konkrētu nevēlamo vielu avotus, ja tajās ir pārsniegti maksimāli pieļaujamie daudzumi, kas noteikti minētās direktīvas II pielikumā.

(2)

Attiecībā uz nitrītu ir konstatēts, ka cukurbiešu un cukurniedru produkti un blakusprodukti noteiktos apstākļos satur nitrītu daudzumu, kas pārsniedz maksimālo daudzumu, kurš nesen noteikts Direktīvas 2002/32/EK I pielikumā. Turklāt ir radies iespaids, ka analīzes metode nitrīta noteikšanai pārtikā ne vienmēr sniedz ticamus analītiskus rezultātus saistībā ar cukurbiešu un cukurniedru, kā arī cietes ražošanā iegūtajiem produktiem un blakusproduktiem. Ņemot vērā, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) savā 2009. gada 25. marta atzinumā (2) secināja, ka nitrīta klātbūtne dzīvnieku izcelsmes produktos neapdraud cilvēka veselību, attiecīgie produkti patlaban ir jāatbrīvo no prasības ievērot nitrīta maksimālo daudzumu dzīvnieku barības sastāvdaļās, kamēr tiek turpināta izpēte par nitrīta daudzumu šajos produktos, kā arī atbilstošu analīzes metožu izpēte.

(3)

Attiecībā uz melamīnu EFSA2010. gada 18. martā pieņēma zinātnisku atzinumu par melamīnu pārtikā un dzīvnieku barībā (3). EFSA konstatējumi liecina, ka melamīns var izraisīt kristālu veidošanos urīnceļos. Šie kristāli izraisa proksimālo kanāliņu bojājumus un ir novēroti dzīvniekiem un bērniem, kuri uzņēmuši barību vai zīdaiņu pārtiku ar melamīna piemaisījumu, un atsevišķos gadījumos ir bijušas letālas sekas. Pārtikas kodeksa komisija ir noteikusi maksimāli pieļaujamos melamīna daudzumus pārtikā un dzīvnieku barībā (4). Ir lietderīgi iekļaut šos maksimāli pieļaujamos daudzumus Direktīvas 2002/32/EK I pielikumā, lai aizsargātu dzīvnieku un cilvēku veselību, jo šie daudzumi atbilst tiem, kas minēti EFSA atzinuma secinājumos. Ir lietderīgi noteikt atkāpes no maksimāli pieļaujamā daudzuma atsevišķām barības piedevām, jo standarta ražošanas procesa rezultātā tās nenovēršami satur melamīna daudzumu, kas pārsniedz noteikto maksimālo daudzumu.

(4)

Attiecībā uz Ambrosia spp. EFSA savā 2010. gada 4. jūnija atzinumā (5) secināja, ka putnu barība var būt nozīmīgs Ambrosia spp. izplatītājs, it īpaši agrāk neinficētās zonās, jo bieži vien tā satur ievērojamu daudzumu neapstrādātu Ambrosia spp. sēklu. Tādēļ, novēršot putnu barības, kuras saturā ir neapstrādātas Ambrosia spp. sēklas, izmantošanu, varētu samazināt turpmāku Ambrosia spp. izplatību Savienībā. Ambrosia spp. rada apdraudējumu cilvēku veselībai, jo to ziedputekšņiem piemīt alergēniskas īpašības. Šī auga ziedputekšņu ieelpošana cita starpā var izraisīt rinokonjuktivītu un astmu. Pastāv arī atsevišķi pierādījumi, ka Ambrosia spp. ziedputekšņi izraisa alerģiskas reakcijas dzīvniekiem. Tādēļ ir lietderīgi samazināt Ambrosia spp. sēklu daudzumu dzīvnieku barības sastāvdaļās un kombinētajā barībā, kas satur nemaltus graudus un sēklas, līdz zemākajam iespējamam līmenim (ALARA), ievērojot labu lauksaimniecības praksi un attīrīšanas metodes.

(5)

Attiecībā uz kokcidiostatiem un histomonostatiem, izmantojot šīs vielas kā atļautas barības piedevas, var notikt to pārnešana no vienas ražošanas partijas citā. Šādā veidā piesārņojums var nonākt nākamajā ražotajā barībā, jo tā dēvētajā barībā, kas nav atļaujā paredzētā barība, t. i., barībā, kurā kokcidiostatu un histomonostatu lietošana nav atļauta, nonāk tehniski nenovēršamas šo vielu atliekas jeb pārnestais vai savstarpējais piesārņojums. Ņemot vērā, ka tiek ievērota laba ražošanas prakse, maksimāli pieļaujamie kokcidiostatu un histomonostatu daudzumi, ko nenovēršami pārnes uz barību, kas nav atļaujā paredzētā barība, ir jānosaka atbilstīgi ALARA (As Low As Reasonably Achievable – līdz zemākajam iespējamam līmenim) principam. Lai barības ražotājs varētu turpināt strādāt, ņemot vērā aprakstīto nenovēršamo pārnešanu, attiecībā uz barību mazāk jutīgām dzīvnieku sugām, kas nav atļaujā noteiktās sugas, būtu jāapsver pieļaujamais pārnestais daudzums aptuveni 3 % apmērā no atļaujā noteiktā maksimālā satura, savukārt attiecībā uz jutīgām dzīvnieku sugām, kas nav atļaujā minētās sugas, un attiecībā uz barību, kuru lieto laikposmā pirms nokaušanas, būtu jāapsver pieļaujamais pārnestais daudzums 1 % apmērā no atļautā maksimālā satura. Pieļaujamais pārnestais daudzums 1 % apmērā būtu jāapsver arī saistībā ar tādas citas barības savstarpējo piesārņojumu, kura paredzēta mērķa sugām un kurai nepievieno kokcidiostatus un histomonostatus, un attiecībā uz barību, kas nav atļaujā paredzētā barība un ir paredzēta produktīviem dzīvniekiem, no kuriem pēc tam iegūst pārtiku, piemēram, piena govīm vai dējējvistām, ja ir pierādījumi par pārnešanu no barības uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Ja barības sastāvdaļas tiek tieši izbarotas dzīvniekiem vai tiek izmantota papildbarība, tās nedrīkst izraisīt lielāka kokcidiostatu un histomonostatu daudzuma nonākšanu dzīvnieka organismā nekā atbilstošie maksimāli pieļaujamie daudzumi gadījumos, ja dienas devā iekļauj tikai komplekso barību.

(6)

Attiecībā uz kokcidiostatiem narazīnu, nikarbazīnu un lazalocīdnātriju ir jāizdara grozījumi Direktīvas 2002/32/EK I pielikumā, ņemot vērā nesenās izmaiņas šādu vielu apstiprināšanā, un jāizdara pakāpeniski grozījumi Komisijas 2009. gada 10. februāra Regulā (EK) Nr. 124/2009, ar ko nosaka maksimāli pieļaujamos kokcidiostatu un histomonostatu daudzumus pārtikā šo vielu nenovēršamas pārnešanas rezultātā uz barību, kas nav atļaujā paredzētā barība (6).

(7)

Direktīvas 2002/32/EK I un II pielikumi iepriekš jau vairākkārt ir būtiski grozīti. Tādēļ ir lietderīgi šos pielikumus konsolidēt. Lai uzlabotu šo pielikumu skaidrību un lasāmību, ir lietderīgi tos pārstrukturēt un saskaņot terminoloģiju. Ņemot vērā to, ka pielikumos noteiktās prasības ir tieši piemērojamas un uzliek saistības kopumā, ir lietderīgi šos pielikumus pieņemt ar regulu.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebilduši,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Direktīvas 2002/32/EK I un II pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 1. jūlija.

Noteikumus attiecībā uz Ambrosia spp. piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 16. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp.

(2)  EFSA Zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņotājiem barības ķēdē; Zinātniskais atzinums par nitrītu kā par nevēlamu vielu dzīvnieku barībā, The EFSA Journal (2009) 1017, 1.–47. Pieejams tīmekļa vietnē: http://www.efsa.europa.eu/en/scdocs/doc/1017.pdf.

(3)  EFSA Zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņotājiem barības ķēdē (CONTAM), un EFSA Zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar fermentiem, aromatizētājiem, pārstrādes līdzekļiem un materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku (CEF); Zinātniskais atzinums par melamīnu pārtikā un dzīvnieku barībā. EFSA Journal 2010; 8(4):1573. (145 lpp.)]. doi:10.2903/j.efsa.2010.1573. Pieejams tīmekļa vietnē: http://www.efsa.europa.eu/en/scdocs/doc/1573.pdf.

(4)  Ziņojums par Apvienotās FAO/WHO pārtikas standartu programmas trīsdesmit trešo sēdi, Pārtikas kodeksa komisija, Ženēva, Šveice, 2010. gada 5.–9. jūlijs (ALINORM 10/33/REP).

(5)  EFSA Zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņotājiem barības ķēdē (CONTAM), EFSA Diētisko produktu, uztura un alerģiju zinātnes ekspertu grupa (NDA) un EFSA Zinātnes ekspertu grupa augu veselības jautājumos (PLH); Zinātniskais atzinums par Ambrosia spp. sēklu klātbūtnes dzīvnieku barībā ietekmi uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi. EFSA Journal 2010; 8(6):1566 (37 lpp.). doi:10.2903/j.efsa.2010.1566. Pieejams tīmekļa vietnē: http://www.efsa.europa.eu/en/scdocs/doc/1566.pdf.

(6)  OV L 140, 11.2.2009., 7. lpp.


PIELIKUMS

Direktīvas 2002/32/EK I un II pielikumu aizstāj ar šādiem pielikumiem:

I PIELIKUMS

MAKSIMĀLI PIEĻAUJAMIE NEVĒLAMO VIELU DAUDZUMI SASKAŅĀ AR 3. PANTA 2. PUNKTU

I IEDAĻA.   NEORGANISKI PIESĀRŅOTĀJI UN SLĀPEKĻA SAVIENOJUMI

Nevēlama viela

Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

Maksimālais saturs mg/kg (ppm) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

1.

Arsēns (1)

Barības sastāvdaļas,

2

izņemot:

 

miltus, kas iegūti no zāles, kaltētas lucernas un kaltēta āboliņa, kaltēta cukurbiešu mīkstuma un kaltēta melases cukurbiešu mīkstuma,

4

palmu kodolu raušus,

4 (2)

fosfātus un kaļķainas jūras aļģes,

10

kalcija karbonātu,

15

magnija oksīdu un magnija karbonātu,

20

zivis, citus ūdens dzīvniekus un no tiem iegūtus produktus,

25 (2)

jūras aļģu miltus un no jūras aļģēm iegūtas barības sastāvdaļas.

40 (2)

Dzelzs daļiņas izmanto par marķieri.

50

Piedevas, kas ietilpst saliktu mikroelementu funkcionālajā grupā,

30

izņemot:

 

vara sulfāta pentahidrātu un vara karbonātu,

50

cinka oksīdu, mangāna oksīdu un vara oksīdu.

100

Papildbarība,

4

izņemot:

 

minerālbarību.

12

Kompleksā barība,

2

izņemot:

 

komplekso barību zivīm un kažokzvēriem.

10 (2)

2.

Kadmijs

Augu izcelsmes barības sastāvdaļas.

1

Dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas.

2

Neorganiskas izcelsmes barības sastāvdaļas,

2

izņemot:

 

fosfātus.

10

Piedevas, kas ietilpst saliktu mikroelementu funkcionālajā grupā,

10

izņemot:

 

vara oksīdu, mangāna oksīdu, cinka oksīdu un mangāna sulfāta monohidrātu.

30

Piedevas, kas ietilpst saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajā grupā.

2

Premiksi (6)

15

Papildbarība,

0,5

izņemot:

 

minerālbarību

 

– –

kurā fosfora daudzums < 7 % (8);

5

– –

kurā fosfora daudzums ≥ 7 % (8);

0,75 uz 1 % fosfora (8), ar maksimāli 7,5

papildbarību lolojumdzīvniekiem.

2

Kompleksā barība,

0,5

izņemot:

 

komplekso barību liellopiem (izņemot teļus), aitām (izņemot jērus), kazām (izņemot kazlēnus) un zivīm,

1

komplekso barību lolojumdzīvniekiem.

2

3.

Fluors (7)

Barības sastāvdaļas,

150

izņemot:

 

dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas, izņemot jūras vēžveidīgos, piemēram, jūras krilu,

500

tādus jūras vēžveidīgos kā jūras krils,

3 000

fosfātus,

2 000

kalcija karbonātu,

350

magnija oksīdu,

600

kaļķainas jūras aļģes.

1 000

Vermikulīts (E 561).

3 000

Papildbarība:

 

kurā fosfora daudzums ≤ 4 % (8),

500

kurā fosfora daudzums > 4 % (8).

125 uz 1 % fosfora (8)

Kompleksā barība,

150

izņemot:

 

komplekso barību cūkām,

100

komplekso barību mājputniem (izņemot cāļus) un zivīm,

350

komplekso barību cāļiem,

250

komplekso barību liellopiem, aitām un kazām

 

laktācijas periodā,

30

citu.

50

4.

Svins

Barības sastāvdaļas,

10

izņemot:

 

lopbarību (3),

30

fosfātus un kaļķainas jūras aļģes,

15

kalcija karbonātu,

20

raugus.

5

Piedevas, kas ietilpst saliktu mikroelementu funkcionālajā grupā,

100

izņemot:

 

cinka oksīdu,

400

mangāna oksīdu, dzelzs karbonātu, vara karbonātu.

200

Piedevas, kas ietilpst saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajā grupā,

30

izņemot:

 

vulkāniskas izcelsmes klinoptilolītu.

60

Premiksi (6).

200

Papildbarība,

10

izņemot:

 

minerālbarību.

15

Kompleksā barība.

5

5.

Dzīvsudrabs (4)

Barības sastāvdaļas,

0,1

izņemot:

 

zivis, citus ūdens dzīvniekus un no tiem iegūtus produktus,

0,5

kalcija karbonātu.

0,3

Kombinētā barība,

0,1

izņemot:

 

minerālbarību,

0,2

kombinēto barību zivīm,

0,2

kombinēto barību suņiem, kaķiem un kažokzvēriem.

0,3

6.

Nitrīts (5)

Barības sastāvdaļas,

15

izņemot:

 

zivju miltus,

30

skābbarību,

cukurbiešu un cukurniedru, kā arī cietes ražošanā iegūtus produktus un blakusproduktus.

Kompleksā barība,

15

izņemot:

 

suņu un kaķu komplekso barību ar mitruma saturu virs 20 %.

7.

Melamīns (9)

Barība,

2,5

izņemot barības piedevas:

 

guanidīna etiķskābi (GAA),

karbamīdu,

biuretu.


II IEDAĻA.   MIKOTOKSĪNI

Nevēlama viela

Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

Maksimālais saturs mg/kg (ppm) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

1.

Aflatoksīns B1

Barības sastāvdaļas.

0,02

Papildbarība un kompleksā barība,

0,01

izņemot:

 

kombinēto barību piena lopiem un teļiem, piena aitām un jēriem, piena kazām un kazlēniem, sivēniem un jauniem mājputniem,

0,005

kombinēto barību liellopiem (izņemot piena lopus un teļus), aitām (izņemot piena aitas un jērus), kazām (izņemot piena kazas un kazlēnus), cūkām (izņemot sivēnus) un mājputniem (izņemot jaunus mājputnus).

0,02

2.

Melnie graudi (Claviceps purpurea)

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība, kas satur nemaltus graudaugus.

1 000


III IEDAĻA.   RAKSTURĪGI AUGU TOKSĪNI

Nevēlama viela

Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

Maksimālais saturs mg/kg (ppm) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

1.

Brīvais gosipols

Barības sastāvdaļas,

20

izņemot:

 

kokvilnas sēklas,

5 000

kokvilnas sēklu raušus un kokvilnas sēklu miltus.

1 200

Kompleksā barība,

20

izņemot:

 

komplekso barību liellopiem (izņemot teļus),

500

komplekso barību aitām (izņemot jērus) un kazām (izņemot kazlēnus),

300

komplekso barību mājputniem (izņemot dējējvistas) un teļiem,

100

komplekso barību trušiem, jēriem, kazlēniem un cūkām (izņemot sivēnus).

60

2.

Ciānūdeņražskābe

Barības sastāvdaļas,

50

izņemot:

 

linsēklas,

250

linsēklu raušus,

350

manioka produktus un mandeļu raušus.

100

Kompleksā barība,

50

izņemot:

 

komplekso barību jauniem cālēniem (< 6 nedēļas).

10

3.

Teobromīns

Kompleksā barība,

300

izņemot:

 

komplekso barību cūkām,

200

komplekso barību suņiem, trušiem, zirgiem un kažokzvēriem.

50

4.

Viniltiooksazolidons (5-viniloksazolidīn-2-tions)

Kompleksā barība mājputniem,

1 000

izņemot:

 

komplekso barību dējējvistām.

500

5.

Gaistošā sinepju eļļa (10)

Barības sastāvdaļas,

100

izņemot:

 

rapšu sēklu raušus.

4 000

Kompleksā barība,

150

izņemot:

 

komplekso barību liellopiem (izņemot teļus), aitām (izņemot jērus) un kazām (izņemot kazlēnus),

1 000

komplekso barību cūkām (izņemot sivēnus) un mājputniem.

500


IV IEDAĻA.   HLORORGANISKI SAVIENOJUMI (IZŅEMOT DIOKSĪNUS UN PCB)

Nevēlama viela

Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

Maksimālais saturs mg/kg (ppm) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

1.

Aldrīns (11)

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība,

0,01 (12)

2.

Dieldrīns (11)

izņemot:

 

taukus un eļļas,

0,1 (12)

kombinēto barību zivīm.

0,02 (12)

3.

Kamfehlors (toksafēns) – radniecīgo indikatorvielu CHB 26, 50 un 62 (13) kopējais saturs

Zivis, citi ūdens dzīvnieki un no tiem iegūti produkti,

0,02

izņemot

 

zivju eļļu.

0,2

Kompleksā barība zivīm.

0,05

4.

Hlordāns (cis- un transizomēru un oksihlordāna kopējais saturs, izteikts ar hlordānu)

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība,

0,02

izņemot:

 

taukus un eļļas.

0,05

5.

DDT (DDT-, DDD- (vai TDE-) un DDE-izomēru kopējais saturs, izteikts ar DDT)

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība,

0,05

izņemot:

 

taukus un eļļas.

0,5

6.

Endosulfāns (alfa- un beta-izomēru un endosulfāna sulfāta kopējais saturs, izteikts ar endosulfānu)

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība,

0,1

izņemot:

 

kukurūzu un tās pārstrādē iegūtus kukurūzas produktus,

0,2

eļļas augu sēklas un to pārstrādē iegūtos produktus, izņemot neapstrādātu augu eļļu,

0,5

neapstrādātu augu eļļu,

1,0

komplekso barību zivīm.

0,005

7.

Endrīns (endrīna un delta-keto-i-endrīna kopējais saturs, izteikts ar endrīnu)

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība,

0,01

izņemot:

 

taukus un eļļas.

0,05

8.

Heptahlors (heptahlora un heptahlorepoksīda kopējais saturs, izteikts ar heptahloru)

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība,

0,01

izņemot:

 

taukus un eļļas.

0,2

9.

Heksahlorbenzols (HCB)

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība,

0,01

izņemot:

 

taukus un eļļas.

0,2

10.   

Heksahlor-cikloheksāns (HCH)

alfa-izomēri

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība,

0,02

izņemot:

 

taukus un eļļas.

0,2

beta-izomēri

Barības sastāvdaļas,

0,01

izņemot:

 

taukus un eļļas.

0,1

Kombinētā barība,

0,01

izņemot:

 

kombinēto barību piena liellopiem.

0,005

gamma-izomēri

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība,

0,2

izņemot:

 

taukus un eļļas.

2,0


V IEDAĻA.   DIOKSĪNI UN PCB

Nevēlama viela

Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

Maksimālais saturs ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (ppt) ( (14), (15)) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

1.

Dioksīni (polihlordibenzo-para-dioksīnu (PCDD) un polihlordibenzo-furānu (PCDF) kopējais saturs Pasaules Veselības organizācijas (WHO) toksiskuma ekvivalentos, izmantojot Pasaules Veselības organizācijas toksiskuma ekvivalences koeficientus WHO –TEF (toksiskuma ekvivalences koeficienti, 1997)) (17)

Augu izcelsmes barības sastāvdaļas,

0,75

izņemot:

 

augu eļļas un to blakusproduktus.

0,75

Neorganiskas izcelsmes barības sastāvdaļas.

1,0

Dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas:

 

dzīvnieku tauki, tostarp piena tauki un olu tauki,

2,0

citi sauszemes dzīvnieku produkti, tostarp piens un piena produkti un olas un olu produkti,

0,75

zivju eļļa,

6,0

zivis, citi ūdens dzīvnieki un no tiem iegūti produkti, izņemot zivju eļļu un zivju olbaltumvielu hidrolizātus, kas satur vairāk nekā 20 % tauku (16),

1,25

zivju olbaltumvielu hidrolizāti, kas satur vairāk nekā 20 % tauku.

2,25

Saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajām grupām piederīgās barības piedevas: kaolinīta māli, kalcija sulfāta dihidrāts, vermikulīts, natrolīts-fonolīts, sintētiskie kalcija alumināti un nogulumiežu izcelsmes klinoptilolīts.

0,75

Barības piedevas, kas ietilpst saliktu mikroelementu funkcionālajā grupā.

1,0

Premiksi

1,0

Kombinētā barība,

0,75

izņemot:

 

kombinēto barību lolojumdzīvniekiem un zivīm,

2,25

kombinēto barību kažokzvēriem.

2.

Dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB kopējais saturs (polihlordibenzo-para-dioksīnu (PCDD), polihlordibenzofurānu (PCDF)) un polihlorbifenilu (PCB) kopējais saturs Pasaules Veselības organizācijas (WHO) toksiskuma ekvivalentos, izmantojot WHO-TEF (toksiskuma ekvivalences koeficienti, 1997) (17)

Augu izcelsmes barības sastāvdaļas,

1,25

izņemot:

 

augu eļļas un to blakusproduktus.

1,5

Neorganiskas izcelsmes barības sastāvdaļas.

1,5

Dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas:

 

dzīvnieku tauki, tostarp arī piena tauki un olu tauki,

3,0

citi sauszemes dzīvnieku produkti, tostarp piens un piena produkti, olas un olu produkti,

1,25

zivju eļļa,

24,0

zivis, citi ūdens dzīvnieki un no tiem iegūti produkti, izņemot zivju eļļu un zivju olbaltumvielu hidrolizātus, kas satur vairāk nekā 20 % tauku (16),

4,5

zivju olbaltumvielu hidrolizāti, kas satur vairāk nekā 20 % tauku.

11,0

Saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajām grupām piederīgās barības piedevas: kaolinīta māli, kalcija sulfāta dihidrāts, vermikulīts, natrolīts-fonolīts, sintētiskie kalcija alumināti un nogulumiežu izcelsmes klinoptilolīts.

1,5

Barības piedevas, kas ietilpst saliktu mikroelementu funkcionālajā grupā.

1,5

Premiksi

1,5

Kombinētā barība,

1,5

izņemot:

 

kombinēto barību lolojumdzīvniekiem un zivīm,

7,0

kombinēto barību kažokzvēriem.


VI IEDAĻA.   KAITĪGI BOTĀNISKI PIEMAISĪJUMI

Nevēlama viela

Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

Maksimālais saturs mg/kg (ppm) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

1.

Nezāļu sēklas un nemalti un nesasmalcināti augļi, kas satur alkaloīdus, glikozīdus vai citas toksiskas vielas, atsevišķi vai kopā, tostarp

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība

3 000

Datura sp.

 

1 000

2.

Crotalaria spp.

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība

100

3.

Sēklas un miziņas no Ricinus communis L., Croton tiglium L. un Abrus precatorius L., kā arī to pārstrādātie atvasinājumi (18), atsevišķi vai kopā

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība

10 (19)

4.

Nelobīti meža dižskābarža augļi – Fagus silvatica L.

5.

Tapioka – Jatropha curcas L.

6.

Indijas sinepes – Brassica juncea (L.) Czern. un Coss. ssp. integrifolia (West.) Thell.

7.

Sareptas sinepes – Brassica juncea (L.) Czern. un Coss. ssp. juncea

8.

Ķīniešu sinepes – Brassica juncea (L.) Czern. un Coss. ssp. juncea var. lutea Batalin

9.

Melnās sinepes – Brassica nigra (L.) Koch

10.

Etiopijas sinepes – Brassica carinata A. Braun

Barības sastāvdaļas un kombinētā barība

Uzskaitīto augu sugu sēklas un augļi, kā arī to atvasinājumi barībā drīkst būt tikai ļoti mazā daudzumā, kas nav kvantitatīvi nosakāms

11.

Ambrosia spp. sēklas

Barības sastāvdaļas,

50

izņemot

 

prosu (Panicum miliaceum L. graudus) un sorgo (Sorghum bicolor (L) Moench s.l. graudus), kas netiek tieši izbaroti dzīvniekiem

200

Kombinētā barība, kas satur nemaltus graudus un sēklas

50


VII IEDAĻA.   ATĻAUTĀS PIEDEVAS ATĻAUJĀ NEPAREDZĒTĀ BARĪBĀ PĒC NENOVĒRŠAMAS PĀRNEŠANAS

Kokcidiostati

Dzīvnieku barībai paredzēti produkti (20)

Maksimālais saturs mg/kg (ppm) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

1.

Dekokvināts

Barības sastāvdaļas.

0,4

Kombinētā barība

 

dējējputniem un dējējvistām (> 16 nedēļām),

0,4

gaļas vistām laikposmā pirms nokaušanas, kad dekokvināta lietošana ir aizliegta (kaujamu dzīvnieku barība),

0,4

citām dzīvnieku sugām.

1,2

Premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot dekokvinātu.

 (21)

2.

Diklazurils

Barības sastāvdaļas.

0,01

Kombinētā barība

 

dējējputniem, dējējvistām (> 16 nedēļām) un gaļas tītariem (> 12 nedēļām),

0,01

gaļas un vaislas trušiem laikposmā pirms nokaušanas, kad diklazurila lietošana ir aizliegta (kaujamu dzīvnieku barība),

0,01

citām dzīvnieku sugām, izņemot dējējvistas (< 16 nedēļām), gaļas vistas, pērļu vistiņas un gaļas tītarus (< 12 nedēļām).

0,03

Premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot diklazurilu.

 (21)

3.

Halofuginona hidrobromīds

Barības sastāvdaļas.

0,03

Kombinētā barība

 

dējējputniem, dējējvistām un tītariem (> 12 nedēļām),

0,03

gaļas vistām un tītariem (< 12 nedēļām) laikposmā pirms nokaušanas, kad halofuginona hidrobromīda lietošana ir aizliegta (kaujamu dzīvnieku barība),

0,03

citām dzīvnieku sugām.

0,09

Premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot halofuginona hidrobromīdu.

 (21)

4.

Lazalocīdnātrijs

Barības sastāvdaļas.

1,25

Kombinētā barība

 

suņiem, teļiem, trušiem, zirgu dzimtas dzīvniekiem, piena lopiem, dējējputniem, tītariem (> 16 nedēļām) un dējējvistām (> 16 nedēļām),

1,25

gaļas vistām, dējējvistām (< 16 nedēļām) un tītariem (< 16 nedēļām) laikposmā pirms nokaušanas, kad lazalocīdnātrija lietošana ir aizliegta (kaujamu dzīvnieku barība),

1,25

citām dzīvnieku sugām.

3,75

Premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot lazalocīdnātriju.

 (21)

5.

Alfa-amonija maduramicīns

Barības sastāvdaļas.

0,05

Kombinētā barība

 

zirgu dzimtas dzīvniekiem, trušiem, tītariem (> 16 nedēļām), dējējputniem un dējējvistām (> 16 nedēļām),

0,05

gaļas vistām un tītariem (< 16 nedēļām) laikposmā pirms nokaušanas, kad alfa-amonija maduramicīna lietošana ir aizliegta (kaujamu dzīvnieku barība),

0,05

citām dzīvnieku sugām.

0,15

Premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot alfa-amonija maduramicīnu

 (21)

6.

Monenzīnnātrijs

Barības sastāvdaļas.

1,25

Kombinētā barība

 

zirgu dzimtas dzīvniekiem, suņiem, mazajiem atgremotājiem (aitām un kazām), pīlēm, liellopiem, piena lopiem, dējējputniem, dējējvistām (> 16 nedēļām) un tītariem (> 16 nedēļām),

1,25

gaļas vistām, dējējvistām (< 16 nedēļām) un tītariem (< 16 nedēļām) laikposmā pirms nokaušanas, kad monenzīnnātrija lietošana ir aizliegta (kaujamu dzīvnieku barība),

1,25

citām dzīvnieku sugām.

3,75

Premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot monenzīnnātriju.

 (21)

7.

Narazīns

Barības sastāvdaļas.

0,7

Kombinētā barība

 

tītariem, trušiem, zirgu dzimtas dzīvniekiem, dējējputniem un dējējvistām (> 16 nedēļām),

0,7

citām dzīvnieku sugām.

2,1

Premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot narazīnu.

 (21)

8.

Nikarbazīns

Barības sastāvdaļas

1,25

Kombinētā barība

 

zirgu dzimtas dzīvniekiem, dējējputniem un dējējvistām (> 16 nedēļām),

1,25

citām dzīvnieku sugām.

3,75

Premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot nikarbazīnu (atsevišķi vai kopā ar narazīnu).

 (21)

9.

Robenidīna hidrohlorīds

Barības sastāvdaļas.

0,7

Kombinētā barība

 

dējējputniem un dējējvistām (> 16 nedēļām),

0,7

gaļas vistām, gaļas un vaislas trušiem un tītariem laikposmā pirms nokaušanas, kad robenidīna hidrohlorīda lietošana ir aizliegta,

0,7

citām dzīvnieku sugām.

2,1

Premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot robenidīna hidrohlorīdu.

 (21)

10.

Salinomicīnnātrijs

Barības sastāvdaļas.

0,7

Kombinētā barība

 

zirgu dzimtas dzīvniekiem, tītariem, dējējputniem un dējējvistām (12 nedēļām),

0,7

gaļas vistām, dējējvistām (< 12 nedēļām) un gaļas trušiem laikposmā pirms nokaušanas, kad salinomicīnnātrija lietošana ir aizliegta (kaujamu dzīvnieku barība),

0,7

citām dzīvnieku sugām.

2,1

Premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot salinomicīnnātriju

 (21)

11.

Semduramicīnnātrijs

Barības sastāvdaļas.

0,25

Kombinētā barība

 

dējējputniem un dējējvistām (> 16 nedēļām),

0,25

gaļas vistām laikposmā pirms nokaušanas, kad semduramicīnnātrija lietošana ir aizliegta (kaujamu dzīvnieku barība),

0,25

citām dzīvnieku sugām.

0,75

Premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot semduramicīnnātriju.

 (21)

II PIELIKUMS

IEDARBĪBAS ROBEŽLIELUMI, KAS PAMATO DALĪBVALSTU IZPĒTI ATBILSTOŠI 4. PANTA 2. PUNKTAM

DIOKSĪNI UN PCB

Nevēlamas vielas

Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

Iedarbības robežlielums ng WHO-PCDD/F- TEQ/kg (ppt) (23), (24) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

Piezīmes un papildu informācija (piemēram, veicamās izpētes veids)

1.

Dioksīni (polihlordibenzo-para-dioksīnu (PCDD) un polihlordibenzofurānu (PCDF) kopējais saturs Pasaules Veselības organizācijas (WHO) toksiskuma ekvivalentos, izmantojot WHO-TEF (toksiskuma ekvivalences koeficienti, 1997)) (22)

Augu izcelsmes barības sastāvdaļas,

0,5

 (25)

izņemot:

 

 

augu eļļas un to blakusproduktus.

0,5

 (25)

Neorganiskas izcelsmes barības sastāvdaļas.

0,5

 (25)

Dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas:

 

 

dzīvnieku tauki, tostarp arī piena tauki un olu tauki,

1,0

 (25)

citu sauszemes dzīvnieku produkti, tostarp piens un piena produkti, olas un olu produkti,

0,5

 (25)

zivju eļļa,

5,0

 (26)

zivis, citi ūdens dzīvnieki, to produkti un blakusprodukti, izņemot zivju eļļu un zivju olbaltumvielu hidrolizātus, kas satur vairāk nekā 20 % tauku (24),

1,0

 (26)

zivju olbaltumvielu hidrolizāti, kas satur vairāk nekā 20 % tauku.

1,75

 (26)

Piedevas, kas ietilpst saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajā grupā.

0,5

 (26)

Piedevas, kas ietilpst saliktu mikroelementu funkcionālajā grupā.

0,5

 (25)

Premiksi

0,5

 (25)

Kombinētā barība,

0,5

 (25)

izņemot:

 

 

kombinēto barību lolojumdzīvniekiem un zivīm,

1,75

 (26)

kombinēto barību kažokzvēriem.

 

2.

Dioksīniem līdzīgie PCB (polihlorbifenilu (PCB) kopējais saturs Pasaules Veselības organizācijas (WHO) toksiskuma ekvivalentos, izmantojot WHO-TEF (toksiskuma ekvivalences koeficienti, 1997)) (22)

Augu izcelsmes barības sastāvdaļas,

0,35

 (25)

izņemot:

 

 

augu eļļas un to blakusproduktus.

0,5

 (25)

Neorganiskas izcelsmes barības sastāvdaļas.

0,35

 (25)

Dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas:

 

 

dzīvnieku tauki, tostarp arī piena tauki un olu tauki,

0,75

 (25)

citu sauszemes dzīvnieku produkti, tostarp piens un piena produkti, olas un olu produkti,

0,35

 (25)

zivju eļļa,

14,0

 (26)

zivis, citi ūdens dzīvnieki un no tiem iegūti produkti, izņemot zivju eļļu un zivju olbaltumvielu hidrolizātus, kas satur vairāk nekā 20 % tauku (24),

2,5

 (26)

zivju olbaltumvielu hidrolizāti, kas satur vairāk nekā 20 % tauku.

7,0

 (26)

Piedevas, kas ietilpst saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajā grupā.

0,5

 (25)

Piedevas, kas ietilpst saliktu mikroelementu funkcionālajā grupā.

0,35

 (25)

Premiksi

0,35

 (25)

Kombinētā barība,

0,5

 (25)

izņemot:

 

 

kombinēto barību lolojumdzīvniekiem un zivīm,

3,5

 (26)

kombinēto barību kažokzvēriem.

 


(1)  Maksimāli pieļaujamie daudzumi attiecas uz kopējo arsēna daudzumu.

(2)  Atbildīgajam uzņēmējam pēc kompetento iestāžu pieprasījuma jāveic analīze, lai pierādītu, ka neorganiskā arsēna saturs ir zemāks par 2 ppm. Šī analīze ir īpaši svarīga attiecībā uz jūras aļģu sugu Hizikia fusiforme.

(3)  Rupjajā lopbarībā zaļmasā iekļauti tādi dzīvnieku barībai paredzēti produkti kā siens, skābbarība, svaiga zāle u. c.

(4)  Maksimāli pieļaujamie daudzumi attiecas uz kopējo dzīvsudraba daudzumu.

(5)  Maksimāli pieļaujamie daudzumi izteikti kā nātrija nitrīts.

(6)  Nosakot maksimāli pieļaujamo daudzumu premiksiem, ņemtas vērā piedevas ar visaugstāko svina un kadmija koncentrāciju, nevis atsevišķu dzīvnieku sugu jutīgums pret kadmiju. Atbilstoši 16. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulā (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām dzīvnieku un sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā (OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.) premiksu ražotāja pienākums ir gādāt ne tikai par atbilstību prasībām par maksimāli pieļaujamajiem daudzumiem premiksos, bet arī par to, lai šo premiksu lietošanas pamācībā būtu ņemti vērā maksimāli pieļaujamie daudzumi papildbarībā un kompleksajā lopbarībā.

(7)  Maksimāli pieļaujamie daudzumi attiecas uz analītiski nosakāmu fluora daudzumu, kad to 20 minūtes ekstrahē 1 N sālsskābē apkārtējā temperatūrā. Var piemērot līdzvērtīgas ekstrahēšanas procedūras, ja var pierādīt, ka izmantotā ekstrahēšanas procedūra ir vienlīdz efektīva.

(8)  Fosfora procentuālais daudzums attiecas uz barību ar mitruma saturu 12 %.

(9)  Maksimāli pieļaujamais daudzums attiecas tikai uz melamīnu. Strukturāli saistītu cianūrskābes, amelīna un amelīda savienojumu iekļaušanu maksimāli pieļaujamajā līmenī ņems vērā vēlākā posmā.

(10)  Maksimāli pieļaujamie daudzumi ir izteikti kā alilizotiocianāts.

(11)  Atsevišķi vai kopā, izsakot ar dieldrīnu.

(12)  Maksimāli pieļaujamais daudzums aldrīnam un dieldrīnam, atsevišķi vai kopā, izsakot ar dieldrīnu.

(13)  Numerācijas sistēma atbilstoši Parlar, liekot priekšā vai nu “CHB”, vai “Parlar”:

 

CHB 26: 2-endo,3-ekso,5-endo, 6-ekso, 8,8,10,10-oktohlorbornāns,

 

CHB 50: 2-endo,3-ekso,5-endo, 6-ekso, 8,8,10,10-nonahlorbornāns,

 

CHB 62: 2,2,5,5,8,9,9,10,10-nonahlorbornāns.

(14)  Augstākā pieļaujamā koncentrācija; augstāko pieļaujamo koncentrāciju aprēķina, pieņemot, ka visas tās radniecīgo vielu koncentrācijas, kas ir zemākas par kvantitatīvās noteikšanas robežu, ir vienādas ar kvantitatīvās noteikšanas robežu.

(15)  Atsevišķi dioksīniem noteiktais maksimāli pieļaujamais daudzums (PCDD/F) jāpiemēro pagaidu periodā. Dzīvnieku barībai paredzētajos produktos, kas minēti 1. punktā, šā perioda laikā jāievēro gan maksimāli pieļaujamie dioksīnu daudzumi, gan maksimāli pieļaujamo dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB daudzumu kopējais saturs.

(16)  Svaigām zivīm un citiem ūdens dzīvniekiem, ko tieši piegādā un neapstrādātus izmanto kažokzvēru barības ražošanai maksimāli pieļaujamo daudzumu nenosaka, bet svaigām zivīm un svaigām zivju aknām, ko izmanto tiešai lolojumdzīvnieku, zooloģiskā dārza un cirka dzīvnieku barošanai vai ko izmanto kā barības sastāvdaļas lolojumdzīvnieku barības ražošanai, piemērojamais maksimāli pieļaujamais daudzums ir 4,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg un 8,0 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg produkta (zivīm) un 25,0 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg produkta (zivju aknām). No šiem dzīvniekiem (kažokzvēriem, lolojumdzīvniekiem, zooloģiskā dārza un cirka dzīvniekiem) iegūtus produktus un pārstrādātas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas nedrīkst izmantot barības ķēdē un nedrīkst izbarot saimniecībā audzētiem dzīvniekiem, kurus tur, nobaro vai audzē pārtikas ražošanai.

(17)  Pasaules Veselības organizācijas toksiskuma ekvivalences koeficienti WHO-TEF kaitīgās iedarbības bīstamības riska novērtēšanai uz cilvēka organismu, pamatojoties uz PVO sanāksmē, kas notika 1997. gada 15.–18. jūnijā Stokholmā (Zviedrija), izteiktajiem atzinumiem (Van den Berg et al., (1998) Toxic Equivalency Factors (TEFs) for PCBs, PCDDs, PCDFs for Humans and for Wildlife. Environmental Health Perspectives, 106(12), 775).

Radniecīgā viela

TEF vērtība

Dibenzo-p-dioksīni (“PCDD”) un dibendofurāni (“PCDF”)

2,3,7,8-TCDD

1

1,2,3,7,8-PeCDD

1

1,2,3,4,7,8-HxCDD

0,1

1,2,3,6,7,8-HxCDD

0,1

1,2,3,7,8,9-HxCDD

0,1

1,2,3,4,6,7,8-HpCDD

0,01

OCDD

0,0001

2,3,7,8-TCDF

0,1

1,2,3,7,8-PeCDF

0,05

2,3,4,7,8-PeCDF

0,5

1,2,3,4,7,8-HxCDF

0,1

1,2,3,6,7,8-HxCDF

0,1

1,2,3,7,8,9-HxCDF

0,1

2,3,4,6,7,8-HxCDF

0,1

1,2,3,4,6,7,8-HpCDF

0,01

1,2,3,4,7,8,9-HpCDF

0,01

OCDF

0,0001

“Dioksīniem līdzīgie” PCB: neorto PCB + mono-orto PCB

 

 

Neorto PCB

PCB 77

0,0001

PCB 81

0,0001

PCB 126

0,1

PCB 169

0,01

Mono-orto PCB

PCB 105

0,0001

PCB 114

0,0005

PCB 118

0,0001

PCB 123

0,0001

PCB 156

0,0005

PCB 157

0,0005

PCB 167

0,00001

PCB 189

0,0001

 

 

 

 

Saīsinājumi: “T” = tetra; “Pe” = penta; “Hx” = heksa; “Hp” = hepta; “O” = okta; “CDD” = hlordibenzodioksīns; “CDF” = hlordibenzofurāns; “CB” = hlorbifenils.

(18)  Ciktāl iespējams noteikt, izmantojot analītisko mikroskopu.

(19)  Ietver arī sēklu sēnalu fragmentus.

(20)  Neskarot atļautos daudzumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1831/2003 (OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.).

(21)  Maksimāli pieļaujamais daudzums premiksā ir tāda koncentrācija, kad vielas daudzums barībā nepārsniedz 50 % no noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma, ievērojot premiksa lietošanas instrukcijas.

(22)  Pasaules Veselības organizācijas toksiskuma ekvivalences koeficienti WHO-TEF kaitīgās iedarbības bīstamības riska novērtēšanai uz cilvēka organismu, pamatojoties uz PVO sanāksmē, kas notika 1997. gada 15.–18. jūnijā Stokholmā (Zviedrija), izteiktajiem atzinumiem (Van den Berg et al., (1998) Toxic Equivalency Factors (TEFs) for PCBs, PCDDs, PCDFs for Humans and for Wildlife. Environmental Health Perspectives, 106(12), 775).

(23)  Augstākā pieļaujamā koncentrācija; augstāko pieļaujamo koncentrāciju aprēķina, pieņemot, ka visas radniecīgo vielu koncentrācijas, kas ir zemākas par kvantitatīvās noteikšanas robežu, ir vienādas ar kvantitatīvās noteikšanas robežu.

(24)  Komisija šos iedarbības robežlielumus pārskatīs vienlaikus ar dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB maksimāli pieļaujamo daudzumu kopējā satura pārskatīšanu.

(25)  Piesārņojuma avota konstatēšana. Kad avots ir konstatēts, ja iespējams, jāveic atbilstoši pasākumi, lai samazinātu vai likvidētu piesārņojuma avotu.

(26)  Daudzos gadījumos var nebūt nepieciešams meklēt piesārņojuma avotu, jo piesārņojuma fona līmenis dažās teritorijās atbilst iedarbības robežlielumam vai ir par to lielāks. Tomēr tajos gadījumos, kad iedarbības robežlielums tiek pārsniegts, jāreģistrē visa informācija, piemēram, paraugu ņemšanas laiks, to ģeogrāfiskā izcelsme, zivju sugas u. c., lai turpmāk veiktu pasākumus dioksīnu un dioksīniem līdzīgo savienojumu satura ierobežošanai šajās barības sastāvdaļās.

Radniecīgā viela

TEF vērtība

Dibenzo-p-dioksīni (“PCDD”) un dibenzofurāni (“PCDF”)

2,3,7,8-TCDD

1

1,2,3,7,8-PeCDD

1

1,2,3,4,7,8-HxCDD

0,1

1,2,3,6,7,8-HxCDD

0,1

1,2,3,7,8,9-HxCDD

0,1

1,2,3,4,6,7,8-HpCDD

0,01

OCDD

0,0001

2,3,7,8-TCDF

0,1

1,2,3,7,8-PeCDF

0,05

2,3,4,7,8-PeCDF

0,5

1,2,3,4,7,8-HxCDF

0,1

1,2,3,6,7,8-HxCDF

0,1

1,2,3,7,8,9-HxCDF

0,1

2,3,4,6,7,8-HxCDF

0,1

1,2,3,4,6,7,8-HpCDF

0,01

1,2,3,4,7,8,9-HpCDF

0,01

OCDF

0,0001

“Dioksīniem līdzīgie” PCB: neorto PCB + mono-orto PCB

 

 

Neorto PCB

PCB 77

0,0001

PCB 81

0,0001

PCB 126

0,1

PCB 169

0,01

Mono-orto PCB

PCB 105

0,0001

PCB 114

0,0005

PCB 118

0,0001

PCB 123

0,0001

PCB 156

0,0005

PCB 157

0,0005

PCB 167

0,00001

PCB 189

0,0001

 

 

 

 

Saīsinājumi: “T” = tetra; “Pe” = penta; “Hx” = heksa; “Hp” = hepta; “O” = okta; “CDD” = hlordibenzodioksīns; “CDF” = hlordibenzofurāns; “CB” = hlorbifenils.


17.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 159/25


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 575/2011

(2011. gada 16. jūnijs),

ar ko izveido barības sastāvdaļu reģistru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 767/2009 par barības laišanu tirgū un lietošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 un atceļ Padomes Direktīvu 79/373/EEK, Komisijas Direktīvu 80/511/EEK, Padomes Direktīvas 82/471/EEK, 83/228/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK un Komisijas Lēmumu 2004/217/EK (1), un jo īpaši tā 26. panta 2. un 3. punktu;

tā kā:

(1)

Komisijas 2010. gada 19. marta Regulā (ES) Nr. 242/2010, ar ko izveido barības sastāvdaļu reģistru (2), tika izstrādāta barības sastāvdaļu reģistra pirmā redakcija. Tajā ietverts barības sastāvdaļu saraksts, kas jau uzskaitītas Direktīvas 96/25/EK pielikuma B daļā un Direktīvas 82/471/EEK pielikuma 2., 3. un 4. ailē, kā arī glosārijs, kurā pārņemts Direktīvas 96/25/EK Pielikuma A daļas IV punkts.

(2)

Eiropas barības aprites nozaru atbilstīgie pārstāvji izstrādāja Regulas (ES) Nr. 242/2010 grozījumus, konsultējoties ar pārējām ieinteresētajām personām, sadarbojoties ar kompetentām valsts iestādēm un ņemot vērā attiecīgo pieredzi no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes izdotiem atzinumiem un zinātnes un tehnoloģijas attīstību. Šie grozījumi skar jaunus ierakstus un esošo ierakstu uzlabojumus.

(3)

Komisija novērtēja iesniegtos grozījumus, pārbaudīja, vai Regulas (EK) Nr. 767/2009 26. pantā paredzētā procedūra un nosacījumi ir ievēroti, un piekrīt vērtēšanas laikā izdarītajiem grozījumiem.

(4)

Ņemot vērā ļoti lielo grozījumu skaitu, kuri jāveic Regulā (ES) Nr. 242/2010, saskaņotības, skaidrības un vienkāršošanas nolūkā minētā regula ir jāatceļ un jāaizstāj.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Barības sastāvdaļu reģistrs, kas minēts Regulas (EK) Nr. 767/2009 24. pantā, ir izveidots un iekļauts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Regulu (ES) Nr. 242/2010 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 16. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 229, 1.9.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 77, 24.3.2010., 17. lpp.


PIELIKUMS

BARĪBAS SASTĀVDAĻU REĢISTRS

A   DAĻA

Vispārēji noteikumi

(1)

Uzņēmējiem, kas iesaistīti barības apritē, šā reģistra izmantošana ir brīvprātīga. Tomēr C daļā minēto barības sastāvdaļu nosaukumu drīkst lietot tikai tādām barības sastāvdaļām, kas atbilst attiecīgā ieraksta prasībām.

(2)

Visi ieraksti C daļas barības sastāvdaļu sarakstā atbilst ierobežojumiem attiecībā uz barības sastāvdaļu lietošanu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Uzņēmēji, kas iesaistīti barības apritē un izmanto reģistrā iekļautās barības sastāvdaļas, nodrošina, ka tās atbilst Regulas (EK) Nr. 767/2009 4. panta nosacījumiem.

(3)

Saskaņā ar labu praksi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 183/2005 4. pantā, barības sastāvdaļas ir bez ķīmiskiem piemaisījumiem, kas rodas ražošanas procesā un no pārstrādē izmantotajiem palīglīdzekļiem, ja vien reģistrā nav minēts konkrēts maksimālais daudzums.

(4)

Barības sastāvdaļu botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %. Tomēr tādi botāniski piemaisījumi kā citu eļļas augu sēklas vai eļļas augļu atlikumi, kas iegūti iepriekšējā ražošanas procesā, nepārsniedz 0,5 % katra veida eļļas auga sēklai vai eļļas auglim. Atkāpjoties no šiem vispārējiem noteikumiem, C daļas barības sastāvdaļu sarakstā nosaka īpašu līmeni.

(5)

Viena vai vairāku procesu parasto nosaukumu/apzīmētāju, kas norādīti B daļas procesu glosārija pēdējā ailē, var pievienot barības sastāvdaļas nosaukumam, lai norādītu, ka, to izgatavojot ir veikts(-i) norādītais (-ie) process(-i).

(6)

Ja barības sastāvdaļas ražošanas process atšķiras no attiecīgā procesa apraksta, kas sniegts B daļas procesu glosārijā, ražošanas procesu izklāsta attiecīgās barības sastāvdaļas aprakstā.

(7)

Vairākām barības sastāvdaļām var izmantot sinonīmus. Šādus sinonīmus kvadrātiekavās liek C daļas barības sastāvdaļu sarakstā attiecīgās barības sastāvdaļas ierakstā ailē “Nosaukums”.

(8)

C daļā barības sastāvdaļu saraksta barības sastāvdaļu aprakstā ir lietots vārds “produkts” vārda “blakusprodukts” vietā, lai atspoguļotu situāciju tirgū un valodu, ko praksē lieto uzņēmēji, kas iesaistīti barības apritē ar nolūku izcelt barības sastāvdaļu komercvērtību.

(9)

Auga botāniskais nosaukums ir sniegts tikai C daļā barības sastāvdaļu saraksta pirmā ieraksta aprakstā par attiecīgo augu.

(10)

Reģistrā konkrētu barības sastāvdaļu analītisko komponentu obligātās marķēšanas pamatprincips ir vadīties no tā, vai konkrētais produkts īpašas sastāvdaļas satur lielā koncentrācijā, vai arī produkta ražošanas procesā ir mainījusies produkta uzturvērtība.

(11)

Regulas (EK) Nr. 767/2009 15. panta g) apakšpunktā saistībā ar minētās regulas I pielikuma 6. punktu ir noteiktas marķēšanas prasības attiecībā uz mitruma saturu. Minētās regulas 16. panta 1. punkta b) apakšpunktā saskaņā ar tās V pielikumu noteiktas marķēšanas prasības attiecībā uz citiem analītiskajiem komponentiem. Turklāt Regulas (EK) Nr. 767/2009 I pielikuma 5. punktā ir prasība norādīt sālsskābē nešķīstošo pelnu saturu, ja tas ir lielāks par 2,2 % no sausnas, vai konkrētām barības sastāvdaļām, ja tas pārsniedz līmeni, kas noteikts minētās regulas V pielikuma attiecīgajā iedaļā. Tomēr daži ieraksti C daļas barības sastāvdaļu sarakstā atšķiras no šiem noteikumiem šādi:

a)

ar obligāti deklarējamajiem datiem par barības sastāvdaļu C daļas sarakstā ietvertajiem analītiskajiem komponentiem aizstāj obligāti deklarējamos datus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 767/2009 V pielikuma attiecīgajā iedaļā.

b)

Ja slejā, kas attiecas uz obligāto deklarēšanu barības sastāvdaļu C daļas sarakstā, nav ieraksta par analītiskajiem komponentiem, kas būtu jādeklarē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2009 V pielikuma attiecīgo iedaļu, šie komponenti nav jānorāda uz etiķetes. Tomēr ja sālsskābē nešķīstošu pelnu saturs barības sastāvdaļu C daļas sarakstā nav norādīts, daudzumu deklarē, ja tas ir lielāks par 2,2 %.

c)

Ja barības sastāvdaļu C daļas saraksta slejā “obligātā deklarēšana” ir noteikts viens vai vairāki mitruma līmeņi, tos piemēro Regulas (EK) Nr. 767/2009 I pielikuma 6. punktā noteikto līmeņu vietā. Tomēr, ja mitruma līmenis ir mazāks par 14 %, tā deklarēšana nav obligāta. Ja minētajā slejā nav norādīts konkrēts mitruma līmenis, piemēro Regulas (EK) Nr. 767/2009 I pielikuma 6. punktu.

(12)

“Tehniskā kvalitāte” nozīmē, ka viela ir ražota kontrolētā ķīmiskā vai fizikālā procesā, kas atbilst attiecīgajām prasībām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem barības jomā.

(13)

Uzņēmējam, kas iesaistīts barības apritē un kas uzskata, ka barības sastāvdaļai ir vairāk īpašību, nekā norādīts barības sastāvdaļu C daļas saraksta slejā “Apraksts”, ir jāievēro Regulas (EK) Nr. 767/200913. pants. Turklāt barības sastāvdaļas var atbilst īpašam barošanas mērķim saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2009 9. un 10. pantu.

B   DAĻA

Procesu glosārijs

 

Process

Definīcija

Parastais nosaukums/apzīmētājs

1

Vētīšana

Daļiņu atdalīšana, izmantojot gaisa plūsmu

Vētīts

2

Aspirācija

Putekļu, mazu daļiņu un citu grauda suspendēto daļiņu izsūkšana, izmantojot gaisa plūsmu no graudu masas pārvadājot

Aspirēts

3

Blanšēšana

Organiskas vielas termiska apstrāde vārot vai tvaicējot, lai denaturētu dabīgos fermentus, mīkstinātu audus un neitralizētu smaržas, ko pārtrauc ar iegremdēšanu aukstā ūdenī

Blanšēts

4

Balināšana

Dabīgās krāsas noņemšana

Balināts

5

Dzesēšana

Temperatūras pazemināšana zem apkārtējās vides temperatūras, bet virs sasalšanas temperatūras

Atdzesēts

6

Kapāšana

Daļiņu izmēra samazināšana, izmantojot vienu vai vārākus nažus

Kapāts

7

Tīrīšana

Priekšmetu (piesārņotāju, piem, akmeņu) un auga veģetatīvo daļu (piem., nepiesaistīto salmu daļiņu vai sēnalu, vai nezāļu) atdalīšana

Tīrīts/šķirots

8

Koncentrēšana (1)

Dažu sastādvaļu īpatsvara palielināšana, atdalot ūdeni un/vai citas sastāvdaļas

Koncentrēts

9

Kondensēšana

Gāzveida vielas pārveidošana šķidrumā

Kondensēts

10

Vārīšana

Barības sastāvdaļu fizikālo un ķīmisko īpašību pārveidošana karstuma ietekmē

Vārīts

11

Drupināšana

Daļiņu mehāniska apstrāde ar drupinātāju, lai samazinātu to izmēru

Drupināts

12

Kristalizēšana

Attīrīšana, veidojot cietus kristālus no šķīduma. Šķīdumā esošie piemaisījumi parasti netiek ietverti kristālu režģa struktūrā

Kristalizēts

13

Mizošana (2)

Pilnīga vai daļēja ārējo apvalku noņemšana no graudiem, sēklām, augļiem, riekstiem un citām sastāvdaļām

Mizots, daļēji mizots

14

Izlobīšana / nolobīšana

Pupu, graudu un sēklu ārējo apvalku noņemšana, parasti ar fizikāliem līdzekļiem

Izlobīts vai nolobīts

15

Pektīna atdalīšana

Pektīnu atdalīšana no barības sastāvdaļām

Bez pektīna

16

Desikācija

Mākslīga žāvēšana ar desikantiem/Mākslīga mitruma izvilkšana

Žāvēts ar desikantiem

17

Atgļotošana

Gļotu noņemšana no virsmas

Atgļotots

18

Cukura atdalīšana/Atcukurošana/

Pilnīga vai daļēja monosaharīdu un disaharīdu atdalīšana ar ķīmiskiem vai fizikāliem līdzekļiem no melases un citiem materiāliem, kas satur cukuru

Atcukurots, daļēji atcukurots

19

Detoksifikācija

Toksisku piesārņotāju iznīcināšana vai to koncentrācijas samazināšana produktā

Detoksificēts

20

Destilēšana

Šķidru vielu maisījuma sadalīšana, to vārot un savācot kondensētos tvaikus atsevišķā tvertnē.

Destilāts

21

Žāvēšana

Atūdeņošana mākslīgā vai dabiskā procesā

Žāvēts (saulē vai mākslīgi)

22

Uzglabāšana silosā

Barības sastāvdaļu uzglabāšana silosā, iespējams pievienojot konservantus vai izmantojot anaerobus apstākļus, iespējams pievienojot skābbarības piedevas

Uzglabāts silosā

23

Ietvaicēšana

Ūdens daudzuma samazināšana

Ietvaicēts

24

Ekspandēšana

Termisks process, kura laikā produkta iekšējā ūdens strauja tvaicēšana izraisa produkta sadalīšanos

Ekspandēts

25

Presēšana

Eļļas/tauku atdalīšana zem preses

Izspaidi/rauši un eļļas / tauki

26

Ekstrahēšana

Eļļas vai tauku atdalīšana no dažām izejvielām ar organisku šķīdinātāju vai cukura un citu ūdenī šķīstošu sastāvdaļu atdalīšana ar ūdens šķīdinātāju

Ekstrahēti/izspaidas, tauki/eļļas, melases/atspiedas un cukurs vai citas ūdenī šķīstošas sastāvdaļas

27

Ekstrūzija

Termisks process, kura laikā produkta iekšējā ūdensstrauja tvaicēšana izraisa produkta sadalīšanos, un pēc tam produkts tiek presēts caur atveri zem spiediena

Ekstrudēts

28

Fermentēšana

Process, kura laikā tiek ražoti mikroorganismi (baktērijas, sēnītes vai raugi) vai kurā tie iedarbojas uz materiālu, lai veicinātu pārmaiņas to ķīmiskajā sastāvā/īpašībās

Fermentēts

29

Filtrēšana

Šķidruma attīrīšana no mehāniskiem piemaisījumiem, tam plūstot cauri porainam slānim vai membrānai

Filtrēts

30

Pārslošana

Mitra, termiski apstrādāta materiāla veltnēšana

Pārslas

31

Miltu malšana

Graudu fizikāla pārstrāde, lai samazinātu daļiņas izmēru un atvieglotu sadalīšanu daļās (galvenokārt miltos, klijās un atsijās)

Milti, klijas, atsijas (3), dzīvnieku barība

32

Frakcionēšana

Barības sastāvdaļu fragmentu atdalīšana sijājot un/vai apstrādājot ar gaisa plūsmu, kas aizpūš vieglās čaumalas daļas

Frakcionēts

33

Fragmentēšana

Barības sastāvdaļu sadalīšana daļiņās

Fragmentēts

34

Fritēšana

Barības sastāvdaļu vārīšana eļļā vai taukos

Eļļā vārīts/Fritēts

35

Sarecināšana

Process želejas, blīvas želejveida masas veidošanai, parasti izmantojot reciinātājus, ar dažāda veida konsistenci, no vieglas un recekļveidīgas līdz cietai un biezai

Sarecināts

36

Granulēšana

Īpašas formas un konsistences piešķiršana barības sastāvdaļām

Granulēts

37

Drupināšana/slīpēšana

Cietu barības sastāvdaļu daļiņu izmēru samazināšana sausā vai mitrā procesā

Drupināts/slīpēts

38

Karsēšana

Īpašos apstākļos veikta termiska apstrāde

Karsēts

39

Hidrogenēšana

Eļļu un tauku nepiesātinātu glicerīdu pārveidošana piesātinātos glicerīdos vai brīvās taukskābēs vai cukuru reducēšana analogos poliolos, izmantojot katalizatorus

Hidrogenēts, daļēji hidrogenētsi

40

Hidrolīze

Sadalīšana vienkāršākās ķīmiskās sastāvdaļās, attiecīgi apstrādājot ar ūdeni un, iespējams, vai nu ar fermentiem, vai arī ar skābi/sārmu

Hidrolizēts

41

Šķidrināšana

Cietas vielas pārveidošana par šķidru

Šķidrināts

42

Macerācija

Barības sastāvdaļu apjoma samazināšana, izmantojot mehāniskus līdzekļus, bieži izmiekšķējot ūdenī vai citos šķidrumos

Macerēts

43

Iesalošana

Graudu diedzēšana, lai aktivizētu dabīgos fermentus, kas var sadalīt cieti fermentējamos ogļhidrātos un olbaltumvielas — aminoskābēs un peptīdos

Iesalināts

44

Kausēšana

Cietas vielas pārveidošana šķidrumā karstuma ietekmē

Kausēts

45

Mikronizēšana

Cietas vielas daļiņu vidējā diametra samazināšana līdz mikrometra skalai

Mikronizēts

46

Apvārīšana/Parboiling

Barības sastāvdaļu daļēja apvārīšana, vārot īsu laiku

Apvārīts/Parboiled

47

Pasterizācija

Karsēšana līdz kritiskai temperatūrai un izturēšana noteiktu laiku, lai iznīcinātu patogēnos mikroorganismus, ar tai sekojošu strauju atdzesēšanu

Pasterizēts

48

Mizošana

Ārējā apvalka/mizas noņemšana no augļiem un dārzeņiem

Mizots

49

Granulēšana

Īpašas formas piešķiršana, izspiežot caur plātni

Granula, granulēts

50

Pulēšana

Izlobītu graudu pulēšana (piem., rīsu) rotējošās tvertnēs, rezultātā iegūstot graudu ar spožu, spīdīgu virsmu

Pulēts

51

Uzbriedināšana

Cietes modificēšana, lai ievērojami uzlabotu tās uzbriešanas īpašības aukstā ūdenī

Uzbriedināts (4), uzpūsts

52

Izspiešana (5)

Tādu šķidrumu kā tauki, eļļa, ūdens vai sulas izspiešana no cietām vielām

Izspaidi/rauši (eļļu saturošām vielām)

Mīkstums, čagas (augļiem u.c.),

Atspiedas (cukurbietēm)

53

Rafinēšana

Pilnīga vai daļēja piemaisījumu vai nevēlamu sastāvdaļu atdalīšana, ķīmiski/fizikāli apstrādājot

Rafinēts, daļēji rafinēts

54

Grauzdēšana

Barības sastāvdaļu sausa karsēšana, lai uzlabotu to sagremojamību, uzlabotu krāsu un/vai mazinātu dabiskos faktorus, kas nelabvēlīgi ietekmē barību

Grauzdēts

55

Placināšana

Daļiņu izmēru samazināšana, izlaižot barības sastāvdaļas starp diviem valčiem/veltņiem/

Placināts

56

Pretspurekļa apstrāde

Process, kura mērķis ir pasargāt barības vielas no sadalīšanās spureklī; tas ir fizikāla apstrāde ar karstumu, spiedienu, tvaiku un to kombināciju un/vai pārstrādē izmantotajiem palīglīdzekļiem

Pretspurekļa apstrāde

57

Sijāšana

Dažāda izmēra daļiņu atdalīšana, laižot barības sastāvdaļas cauri sietiem, tos kratot vai berot

Sijāts

58

Krejošana

Šķidruma augšējā peldošā slāņa noņemšana ar mehāniskiem līdzekļiem, piem., piena tauku atdalīšana

Krejots

59

Sagriešana šķēlēs

Barības sastāvdaļu sagriešana plakanās šķēlēs

Sagriezts šķēlēs

60

Mērcēšana

Barības sastāvdaļu, parasti sēklu, mitrināšana un mīkstināšana, lai saīsinātu vārīšanas ilgumu, atvieglotu sēklas apvalka noņemšanu un ūdens uzsūkšanos ar nolūku aktivizēt dīgšanas procesu vai samazināt tādu dabisko faktoru koncentrāciju, kas nelabvēlīgi ietekmē gremošanu

Mērcēti

61

Žāvēšana ar izsmidzināšanu

Mitruma samazināšana šķidrumā, izpūšot barības sastāvdaļu smalkā strūklā vai miglas veidā, lai svara un laukuma attiecību palielinātu virsmas laukumu, caur kuru tiek pūsts silts gaiss

Žāvēts ar izsmidzināšanu

62

Tvaicēšana

Process, kurā izmanto tvaiku zem spiediena sildīšanai un vārīšanai, lai uzlabotu sagremojamību

Tvaicēts

63

Tostēšana

Karsēšana, izmantojot sausu karstumu, parasti to piemēro eļļas augu sēklām, piem., lai mazinātu dabiskos faktorus, kas nelabvēlīgi ietekmē barību

Tostēts

64

Ultrafiltrācija

Šķidrumu filtrēšana caur membrānu, caurlaiž tikai mazas molekulas

Ultrafiltrēts

C   DAĻA

Barības sastāvdaļu saraksts

1.   Labības graudi un no tiem iegūti produkti

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jādeklarē

1.1.1

Mieži

Hordeum vulgare L. graudi. Var būt pretspurekļa apstrāde.

Pretspurekļa aizsardzības metode, ja piemērojama.

1.1.2

Mieži, uzpūsti

Produkts, ko iegūst no maltiem vai šķeltiem miežu graudiem, apstrādājot tos mitrumā un siltumā zem spiediena.

Ciete

1.1.3

Mieži, gauzdēti

Miežu grauzdēšanas procesa produkts, kas ir daļēji grauzdēts ar niecīgu krāsojumu.

Ciete, ja > 10 %

Kopproteīns, ja > 15 %

1.1.4

Miežu pārslas

Produkts, ko iegūst, tvaicējot un placinot izlobītus miežus. Tas var saturēt nelielu daļu miežu sēnalu. Var būt pretspurekļa aizsardzība.

Ciete

Pretspurekļa aizsardzības metode, ja piemērojama.

1.1.5

Miežu šķiedra

Miežu cietes ražošanas produkts. Tas sastāv no endosperma daļiņām un galvenokārt no šķiedras.

Kokšķiedra

Kopproteīns, ja > 10 %

1.1.6

Miežu pākstis

Etanola, ko iegūst no cietes, ražošanas produkts pēc miežu graudu sausās malšanas, sijāšanas un izlobīšanas.

Kokšķiedra

Kopproteīns, ja > 10 %

1.1.7

Miežu atsijas

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātus un izlobītus miežus grūbās, mannas putraimos vai miltos. Tas sastāv galvenokārt no endosperma daļiņām, līdz ar sīkām ārējo apvalku daļām un mazliet graudu atsijām.

Kokšķiedra

Ciete

1.1.8

Miežu proteīns

Miežu produkts, kas iegūts pēc cietes un kliju atdalīšanas. Tas sastāv galvenokārt no proteīna.

Kopproteīns

Ciete

1.1.9

Miežu proteīnus saturoša barība

Miežu produkts, kas iegūts pēc cietes atdalīšanas. Tas galvenokārt sastāv no proteīna un endosperma daļiņām. Var būt žāvēts.

Mitrums, ja < 45 % vai > 60 %

Ja mitrums < 45 %:

Kopproteīns

Ciete

1.1.10

Miežu šķīdvielas

Miežu produkts, kas iegūts pēc mitrās proteīnu un cietes ekstrahēšanas.

Kopproteīns

1.1.11

Miežu klijas

Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izlobītu miežu izsijātiem graudiem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endosperma.

Kokšķiedra

1.1.12

Šķidrā miežu ciete

Cietes ieguves no miežiem otrā cietes sadalīšana daļās.

Ja mitrums < 50 %:

Ciete

1.1.13

Miežu iesala atsijas

Miežu iesala tīrīšanas produkts, kas sastāv no nelieliem miešu iesala graudiem un miežu iesala šķeltu graudu daļiņam, kas atdalītas pirms iesala gatavošanas procesa.

Kokšķiedra

Koppelni, ja > 2,2 %

1.1.14

Miežu iesals un iesala smalkne

Labības daļiņas, aspirētas no graudu pārvešanas operācijas.

Kokšķiedra

1.1.15

Miežu iesala sēnalas

Miežu iesala tīrīšanas produkts, kas sastāv no sēnalu un smalknes daļiņām.

Kokšķiedra

1.1.16

Miežu cietie destilētāji, mitri

Etanola ražošanas no miežiem produkts. Tas sastāv no distilācijas cietajām barības daļiņām.

Mitrums, ja < 65 % vai > 88 %

Ja mitrums < 65 %:

Kopproteīns

1.1.17

Miežu šķīstošie destilētāji, mitri

Etanola ražošanas no miežiem produkts. Tas sastāv no distilācijas šķīstošajām barības daļiņām.

Mitrums, ja < 45 % vai > 70 %

Ja mitrums < 45 %:

Kopproteīns

1.1.18

Iesals (6)

Diedzētas labības produkts, žāvēts, samalts un/vai ekstrahēts.

 

1.1.19

Iesala asni (6)

Produkts no iesala labības saasnošanas un iesala tīrīšanas, kas sastāv no asniem, labības smalknes, sēnalām un šķeltiem iesalinātiem labības graudiem. Var būt samalts.

 

1.2.1

Kukurūza (7)

Zea mays L. ssp. mays. graudi. Var būt pretspurekļa aizsardzība.

Pretsspurekļa aizsardzības metode, ja piemērojama.

1.2.2

Kukurūzas pārslas

Produkts, ko iegūst, tvaicējot un placinot izlobītu kukurūzu. Tas var saturēt nelielu daļu kukurūzas sēnalu.

Ciete

1.2.3

Kukurūzas atsijas

Miltu vai mannas putraimu ražošanas produkts, ko iegūst no kukurūzas. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no kukurūzas klijām.

Kokšķiedra

Ciete

1.2.4

Kukurūzas klijas

Miltu vai mannas putraimu ražošanas produkts, ko iegūst no kukurūzas. Tas sastāv galvenokārt no ārējiem apvalkiem un kukurūzas dīgļu daļām, līdz ar endosperma daļiņām.

Kokšķiedra

1.2.5

Kukurūzas vālītes

Kukurūzas vārpiņas centrālā serde. Tā sastāv no nenodalītas ziedkopas ass, graudiem un lapām.

Kokšķiedra

Ciete

1.2.6

Kukurūzas atsijas

Kukurūzas daļiņas, kas atlikušas pēc sijāšanas.

 

1.2.7

Kukurūzas šķiedra

Kaltēts kukurūzas cietes ražošanas produkts. Tas sastāv galvenokārt no šķiedras.

Mitrums, ja < 50 % vai > 70 %

Ja mitrums < 50 %:

Kopšķiedra

1.2.8

Kukurūzas glutēns

Kaltēts kukurūzas cietes ražošanas produkts. Tas sastāv galvenokārt no glutēna, kas iegūts, atdalot cieti.

Kopproteīns

Mitrums, ja < 70 % vai > 90 %

1.2.9

Kukurūzas glutēna barība

Produkts, kas iegūts kaltēts kukurūzas cietes ražošanā. Tas sastāv no klijām un kukurūzas šķīdvielām. Produktā var būt arī sasmalcināta kukurūza un kukurūzas dīgļu eļļas ekstrahēšanas pārpalikumus. Var pievienot citus produktus, kas iegūti no cietes un no cietes produktu rafinēšanas vai fermentēšanas, tie var būt žāvēti.

Mitrums, ja < 40 % vai > 65 %

Ja mitrums < 40 %:

Kopproteīns

Kokšķiedra

Ciete

Koptauki

1.2.10

Kukurūzas dīglis

Mannas putraimu, miltu vai cietes ražošanas produkts, ko iegūst no kukurūzas. Tas galvenokārt sastāv no kukurūzas dīgļa, ārējo apvalku daļām un endosperma daļām.

Mitrums, ja < 40 % vai > 60 %

Ja mitrums < 40 %:

Kopproteīns

Koptauki

1.2.11

Kukurūzas dīgļu rauši

Eļļas rūpniecības produkts, ko iegūst, presējot kukurūzas pārstrādātus dīgļus, un kurš vēl var saturēt endospermu un testa daļas.

Kopproteīns

Koptauki

1.2.12

Kukurūzas dīgļu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot kukurūzas dīgļus.

Kopproteīns

1.2.13

Kukurūzas dīgļu jēleļļa

Produkts, kas iegūts no kukurūzas dīgļiem.

Koptauki

1.2.14

Kukurūza, uzpūsta

Produkts, ko iegūst no maltas vai šķeltas kukurūzas, apstrādājot tos mitrumā un siltumā zem spiediena.

Ciete

1.2.15

Kukurūzas mērcēšanas šķidrums

Koncentrētas grauda mērcēšanas šķidrās daļiņas.

Mitrums, ja < 45 % vai > 65 %

Ja mitrums < 45 %:

Kopproteīns

1.2.16

Cukurkururūzas skābbarība

Cukurkukurūzas pārstrādes nozares blakusprodukti, sastāv no centra vālītēm, sēnalām, kodola pamata, kapāti un žāvēti vai presēti. Ražo, kapājot cukurkukurūzas vālītes, sēnalas un lapas kopā ar cukurkukurūzas kodoliem.

Kokšķiedra

1.3.1

Prosa

Panicum miliaceum L. graudi.

 

1.4.1

Auzas

Avena sativa L. un citu auzu šķirņu graudi.

Spurekļa aizsardzības metode, ja piemērojama

1.4.2

Izlobītas auzas

Izlobīti auzu graudi. Var būt apstrādāti ar tvaiku.

 

1.4.3

Auzu pārslas

Produkts, ko iegūst, tvaicējot un placinot izlobītas auzas. Tas var saturēt nelielu daļu auzu sēnalu.

Ciete

1.4.4

Auzu atsijas

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātas un izlobītas auzas auzu putraimos un miltos. Tas sastāv galvenokārt no auzu klijām un mazliet endospermas.

Kokšķiedra

Ciete

1.4.5

Auzu klijas

Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izlobītu auzu izsijātiem graudiem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endosperma.

Kokšķiedra

1.4.6

Auzu sēnalas

Produkts, ko iegūst, izlobot auzu graudus.

Kokšķiedra

1.4.7

Auzas, uzpūstas

Produkts, ko iegūst no maltam vai šķeltām auzām, apstrādājot tās mitrumā un siltumā zem spiediena.

Ciete

1.4.8

Auzu putraimi

Tīrītas auzas ar atdalītām sēnalām.

Kokšķiedra

Ciete

1.4.9

Auzu milti

Produkts, ko iegūst, samaļot auzu graudus.

Kokšķiedra

Ciete

1.4.10

Lopbarības auzu milti

Auzu produkts ar augstu cietes saturu pēc lobīšanas.

Kokšķiedra

1.4.11

Auzu barība

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātas un izlobītas auzas auzu putraimos un miltos. Tas sastāv galvenokārt no auzu klijām un mazliet endosperma.

Kokšķiedra

1.5.1

Kvinoja sēklas, ekstrahētas

Tīrītas kvinoja (Chenopodium quinoa Willd.) pilnsēklas, no kurām ir atdalīti saponīni, kas atrodas sēklas ārējā kārtā

 

1.6.1

Rīsi, šķelti

Rīsu (Oryza sativa L.) malšanas produkts, kas sastāv galvenokārt no maza izmēra un/vai šķeltiem graudiem, kas rodas malšanas procesā

Ciete

1.6.2

Rīsi, slīpēti

Lobīti rīsi, no kuriem klijas vai daļa no klijām un dīglis ir atdalīti slīpējot.

Ciete

1.6.3

Rīsi, iepriekš saželēti

Produkts, ko iegūst no slīpētiem vai šķeltiem rīsiem, apstrādājot tos mitrā, siltā vidē un zem spiediena.

Ciete

1.6.4

Rīsi, ekstrudēti

Produkts, ko iegūst ekstrudējot rīsu miltus.

Ciete

1.6.5

Rīsu pārslas

[Rīsi, iepriekš saželēti]

Produkts, ko iegūst pārslojot iepriekš saželētus rīsu graudus vai šķeltus rīsu graudus

Ciete

1.6.6

Rīsi, lobīti/brūnie

Nelobīti rīsi, no kuriem ir atdalīts tikai apvalks

Ciete

Kokšķiedra

1.6.7

Malti lopbarības rīsi

Produkts, ko iegūst maļot lopbarības rīsus, kas sastāv vai nu no zaļiem, krītainiem vai negataviem graudiem, kas atsijāti nelobītu rīsu malšanas procesā, vai arī no parastiem nelobītu rīsu graudiem, kuri ir dzelteni vai plankumaini

Ciete

1.6.8

Rīsu milti

Produkts, ko iegūst, maļot slīpētus rīsus.

Ciete

1.6.9

Brūno rīsu milti

Produkts, ko iegūst, maļot brūnos rīsus.

Kokšķiedra

Ciete

1.6.10

Rīsu klijas

Produkts, ko iegūst, slīpējot lobītus rīsus, un kas sastāv no kodola ārējām kārtām (augļapvalks, sēklas apvalks, kodols, aleirons) un daļēji no dīgļa

Kokšķiedra

1.6.11

Rīsu klijas ar kalcija karbonātu

Produkts, ko iegūst, pulējot lobītus rīsus, un kas sastāv galvenokārt no sudrabainajiem apvalkiem, aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņām; tas satur dažādu kalcija karbonāta daudzumu, kas radies pulēšanas gaitā.

Kokšķiedra

Kalcija karbonāts

1.6.12

Attaukotas rīsu klijas

Rīsu klijas, kas iegūtas no eļļas spiešanas

Kokšķiedra

1.6.13

Rīsu kliju eļļa

Eļļa, kas iegūta no stabilizētām rīsu klijām

Kokšķiedra

1.6.14

Rīsu atsijas

Produkts, ko iegūst no rīsu miltiem un cietes, sausās vai mitrās malšanas un sijāšanas procesā. Tas sastāv galvenokārt no cietes, proteīna, taukiem un šķiedrvielām.

Ciete, ja > 20 %

Kopproteīns, ja > 10 %

Koptauki, ja > 5 %

Kokšķiedra

1.6.15

Lopbarības milti no tvaicētiem rīsiem

Produkts, ko iegūst, pulējot lobītus, tvaicētus rīsus, un kas sastāv galvenokārt no sudrabainajiem apvalkiem, aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņām; tas satur dažādu kalcija karbonāta daudzumu, kas radies pulēšanas gaitā.

Kokšķiedra

Kalcija karbonāts

1.6.16

Aldaru rīsi

Smalcinātas daļinas, ko iegūst rīsus slīpējot, parasti viena ceturtā daļa no pilna grauda.

Ciete

1.6.17

Rīsu dīgļi

Produkts, kas galvenokārt sastāv no dīgļa, kas atdalīts, rīsus slīpējot, un nošķirts no klijām.

Koptauki

Kopproteīns

1.6.18

Rīsu dīgļu rauši

Eļļas rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst, izspiežot rīsu dīgļus, pie kuriem vēl palikusšas endospermas un testas daļiņas.

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

1.6.19

Rīsu dīgļu milti

Eļļas rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot rīsu dīgļus, pie kuriem vēl palikusšas endospermas un testas daļiņas.

Kopproteīns

1.6.20

Rīsu proteīns

Rīsu cietes ražošanas produkts, ko iegūst mitrās slīpēšanas, sijāšanas, atdalīšanas, koncentrēšanas un žāvēšanas procesā.

Kopproteīns

1.6.21

Pulēto rīsu šķidrā barība

Koncentrēts šķidrs produkts, ko iegūst rīsu mitrās slīpēšanas un sijāšanas procesā.

Ciete

1.7.1

Rudzi

Secale cereale L. graudi.

 

1.7.2

Rudzu atsijas

Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas galvenokārt sastāv no endospermas daļiņām, līdz ar sīkām ārējo apvalku daļām un mazliet graudu atkritumu.

Ciete

Kokšķiedra

1.7.3

Rudzu barība

Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā rudzu klijās.

Ciete

Kokšķiedra

1.7.4

Rudzu klijas

Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas.

Ciete

Kokšķiedra

1.8.1

Sorgo [Milo]

Sorghum bicolor (L.) Moench graudi/sēklas.

 

1.8.2

Sorgo, baltais

Baltā sorgo graudi

 

1.8.3

Sorgo lipekļa barība

Žāvēts produkts, ko iegūst sorgo cietes atdalīšanas procesā. Tas sastāv galvenokārt no klijām un neliela glutena daudzuma. Produktā var arī būt sausas macerācijsa ūdens atliekas, un tam var pievienot dīgļus.

Kopproteīns

1.9.1

Plēkšņu kvieši

Plēkšņu kviešu Triticum spelta L., Triticum dicoccum Schrank, Triticum monococcum,.graudi.

 

1.9.2

Plēkšņu kviešu klijas

Plēkšņu kviešu miltu ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku un pāris plēkšņu kviešu dīgļu daļām, un dažām endospermas daļiņām.

Kokšķiedra

1.9.3

Plēkšņu kviešu sēnalas

Produkts, ko iegūst, izlobot plēkšņu kviešu graudus.

Kokšķiedra

1.9.4

Plēkšņu kviešu atsijas

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātus un izlobītus plēkšņu kviešu graudus miltos. Tas sastāv galvenokārt no endosperma daļiņām ar sīkām ārējo apvalku daļām un nedaudz graudu atbiruma.

Kokšķiedra

Ciete

1.10.1

Tritikāle

Triticum X Secale cereale L. Hybrid graudi

 

1.11.1

Kvieši

Triticum aestivum L., Triticum durum Desf. un citu kviešu šķirņu graudi. Var būt spurekļa aizsardzība.

Spurekļa aizsardzības metode, ja piemērojama.

1.11.2

Kviešu dīgļi

Produkts, kas iegūts no iesala labības saasnošanas un iesala tīrīšanas, kas sastāv no asniem, labības smalknes, sēnalām un šķeltiem iesalinātiem kviešu graudiem.

 

1.11.3

Uzbriedināti kvieši

Produkts, ko iegūst no maltiem vai šķeltiem kviešiem, apstrādājot tos mitrumā un siltumā zem spiediena.

Ciete

1.11.4

Kviešu atsijas

Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem kviešu graudiem vai izlobītiem plēkšņu kviešiem. Tas sastāv galvenokārt no endosperma daļiņām, līdz ar sīkām ārējo apvalku daļām un mazliet graudu atsijām.

Kokšķiedra

Ciete

1.11.5

Kviešu pārslas

Produkts, ko iegūst, tvaicējot un placinot izlobītus kviešus. Tas var saturēt nelielu daļu kviešu sēnalu. Var būt spurekļa aizsardzība.

Kokšķiedra

Ciete

Spurekļa aizsardzības metode, ja piemērojama.

1.11.6

Kviešu barība

Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem kviešu graudiem vai izlobītiem plēkšņu kviešiem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no kviešu klijām.

Kokšķiedra

1.11.7

Kviešu klijas (8)

Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem kviešu graudiem vai izlobītiem plēkšņu kviešiem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas.

Kokšķiedra

1.11.8

Diedzētu kviešu fermentētas daļiņas

Produkts, ko iegūst kombinējot kviešu un kviešu kliju diedzēšanu un fermentēšanu. Pēc tam produktu izžāvē un samaļ.

Ciete

Kokšķiedra

1.11.10

Kviešu šķiedra

Šķiedra, ko iegūst kviešu apstādē. Tas sastāv galvenokārt no šķiedras.

Mitrums, ja < 60 % vai > 80 %

Ja mitrums < 60 %:

Kokšķiedra

1.11.11

Kviešu dīgļi

Miltu malšanas blakusprodukts, kas sastāv galvenokārt no placinātiem vai citādiem kviešu dīgļiem, kuri vēl satur endospermas un ārējo apvalku daļas.

Kopproteīns

Koptauki

1.11.12

Fermentēti kviešu dīgļi

Kviešu dīgļu fermentācijas produkts ar inaktivētiem mikroorganismiem.

Kopproteīns

Koptauki

1.11.13

Kviešu dīgļu rauši

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, izspiežot kviešu dīgļus (Triticum aestivum L., Triticum durum Desf. un citas kviešu šķirnes un plēkšņu kviešu (Triticum spelta L., Triticum dicoccum Schrank, Triticum monococcum L.)šķirnes), pie kuriem varbūt vēl palikušas endospermas un testas daļiņas.

Kopproteīns

1.11.15

Kviešu proteīns

Kviešu proteīns, ko iegūst cietes vai etanola ražošanas procesā, var būt daļēji hidrolizēts.

Kopproteīns

1.11.16

Kviešu glutēna barība

Kviešu cietes un glutēna ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv no klijām, kurām varbūt ir daļēji atdalīi dīgļi. Tai var būt pievienotas šķīstošās atliekas, smalcināti kvieši un citi cietes un cietes rafinēšanas produkti.

Mitrums, ja < 45 % vai > 60 %

Ja mitrums < 45 %:

Kopproteīns

Ciete

1.11.18

Elastīgais kviešu glutēns

Kviešu proteīns, kam raksturīga liela viskoelastība, hidratēts, ar minimālo 80 % proteīna (N × 6.25) saturu un maksimālo 2 % pelnu saturu sausnā.

Kopproteīns

1.11.19

Šķidrā kviešu ciete

Produkts, ko iegūst cietes/glikozes un glutēna ražošanas procesā no kviešiem

Mitrums, ja < 65 % vai > 85 %

Ja mitrums < 65 %:

Ciete

1.11.20

Kviešu ciete ar proteīnu, daļēji atcukurota

Produkts, ko iegūst kviešu cietes ražošanas procesā, galvenokārt sastāv no daļēji cukurotas cietes, sķīstošiem proteīniem un citām šķīstošām endospermas daļām

Kopproteīns

Ciete

Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi

1.11.21

Kviešu šķīdvielas

Miežu produkts, kas iegūts pēc mitrās proteīnu un cietes ekstrahēšanas. Var būt hidrolizētas.

Mitrums, ja < 55 % vai > 85 %

Ja mitrums < 55 %:

Kopproteīns

1.11.22

Kviešu rauga koncentrāts

Mitrs blakusprodukts, kas rodas, fermentējot kviešu cieti alkohola ražošanai.

Mitrums, ja < 60 % vai > 80 %

Ja mitrums < 60 %:

Kopproteīns

1.11.23

Kviešu iesala atsijas

Kviešu iesala tīrīšanas produkts, kas sastāv no nelieliem kviešu iesala graudiem un kviešu iesala šķeltu graudu daļiņam, kas atdalītas pirms iesala gatavošanas procesa.

Kopšķiedra

1.11.24

Kviešu iesals un iesala daļiņas

Labības daļiņas, aspirētas no graudu pārvešanas operācijas.

Kokšķiedra

1.11.25

Kviešu iesala sēnalas

Kviešu iesala tīrīšanas produkts, kas sastāv no sēnalu un smalknes daļiņām.

Kokšķiedra

1.12.2

Graudu milti (9)

Milti, ko iegūst, samaļot graudus.

Ciete

Kokšķiedra

1.12.3

Graudu proteīna koncentrāts (9)

Koncentrēts un izžāvēts produkts, kas iegūts no graudiem pēc tam, kad no tiem raudzēšanas procesā atdalīta ciete.

Kopproteīns

1.12.4

Labības graudu atsijas (9)

Atsijas no labības graudu un iesala sijāšanas.

Kokšķiedra

1.12.5

Graudu dīgļi (9)

Miltu malšanas un cietes ražošanas produkts, kas sastāv galvenokārt no placinātiem vai citādiem kviešu dīgļiem, kuri vēl satur endospermas un ārējo apvalku daļas.

Kopproteīns

Koptauki

1.12.6

Atliekas no graudu destilēšanas, sīrups (9)

Graudu produkts, ko iegūst iztvaicējot graudu fermentēšanai un destilēšanai lietoto ūdeni; to izmanto graudu spirta ražošanā.

Mitrums, ja < 45 % vai > 70 %

Ja mitrums < 45 %:

Kopproteīns

1.12.7

Mitri destilatoru graudi (9)

Mitrs produkts, ko iegūst kā cieto masu centrifugējot un/vai filtrējot graudu destilēšanai un fermentēšanai izmantoto ūdeni, ko izmanto graudu spirta ražošanā.

Mitrums, ja < 65 % vai > 88 %

Ja mitrums < 65 %:

Kopproteīns

1.12.8

Koncentrēti destilatoru šļkīstošās daļas (9)

Mitrs produkts, ko iegūst alkohola ražošanā, Destilējot kviešu misu un cukura sīrupu pēc tam, kad no tiem atdalītas klijas un glutēns.

Mitrums, ja < 65 % vai > 88 %

Ja mitrums < 65 %:

Kopproteīns, ja > 10 %

1.12.9

Destilatoru graudi un šķīstošās daļas (9)

Produkts, ko iegūst alkohola ražošanas procesā, destilējot labības graudu misu un/vai citus cieti un cukuru saturošus produktus. Var būt spurekļa aizsardzība.

Mitrums, ja < 60 % vai > 80 %

Ja mitrums < 60 %:

Kopproteīns

Spurekļa aizsardzības metode, ja piemērojama.

1.12.10

Destilatoru sausie graudi (9)

Alkohola destilēšanas blakusprodukts, ko iegūst, izžāvējot fermentētu graudu cietos pārpalikumus. Var būt spurekļa aizsardzība.

Kopproteīns

Spurekļa aizsardzības metode, ja piemērojama.

1.12.11

Destilatoru tumšie graudi (9) Destilatorus sausie graudi un šķīstošās daļas] (9)

Alkohola destilēšanas blakusprodukts, ko iegūst, izžāvējot fermentētu graudu cietos pārpalikumus, kam ir pievienots drabiņu sīrups vai iztvaicēts skalojamais ūdens Var būt spurekļa aizsardzība.

Kopproteīns

Spurekļa aizsardzības metode, ja piemērojama.

1.12.12

Drabiņas

Brūvēšanas blakusprodukts, ko iegūst no iesalinātas un neiesalinātas labības un citiem cieti saturošiem produktiem, kuri var saturēt apiņu daļas. Parasti to tirgo mitrā stāvoklī, bet tas var arī būt izžāvēts cietā formā.

Mitrums, ja < 65 % vai > 88 %

Ja mitrums < 65 %:

Kopproteīns

1.12.13

Izspaidas

Iesala viskija ražošanas ciets produkts. Tas sastāv no iesalinātu miežu karsta ūdens ekstrakcijas. Parasti to pārdod mitru pēc ekstrakta notecināšanas.

Mitrums, ja < 65 % vai > 88 %

Ja mitrums < 65 %:

Kopproteīns

1.12.14

Misas filtrēšanas atliekas

Ciets produkts, ko iegūst alus, iesala ekstrakta un viskijas spirta ražošanas procesā. Tas sastāv no malta iesala karsta ūdens ekstrakcijas un iespējams citiem ar cukuru un cieti bagātiem pielikumiem. Parasti to pārdod mitru pēc ekstrakta izspiešanas.

Mitrums, ja < 65 % vai > 88 %

Ja mitrums < 65 %:

Kopproteīns

1.12.15

Šķiedenis

Produkts, kas paliek pāri cietā veidā pēc iesala viskija ražošanas pirmās destilācijas.

Kopproteīns, ja > 10 %

1.12.16

Šķiedeņa sīrups

Pārpalikums cietā veidā pēc iesala viskija ražošanas pirmās destilācijas, iztvaicējot destilētājā palikušo šķiedeni.

Mitrums, ja < 45 % vai > 70 %

Ja mitrums < 45 %:

Kopproteīns


2.   Eļļas augu sēklas, eļļas augi un no tiem iegūti produkti

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti norādāmās vielas

2.1.1

Babasu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot Orbignya šķirnes babasu palmas riekstus

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.2.1

Sējas idras sēklas

Camelina sativa L. Crantz sēklas

 

2.2.2

Sējas idra, rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot sējas idras sēklas

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.2.3

Sējas idras milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot sējas idras sēklu raušus

Kopproteīns

2.3.1

Kakao sēnalas

Kaltētu un grauzdētu Theobroma cacao L. pupiņu apvalki

Kokšķiedra

2.3.2

Kakao pupiņu pākstis

Produkts, ko iegūst, apstrādājot kakao pupiņas

Kokšķiedra

Kopproteīns

2.3.3

Daļēji attīrītu kakao pupiņu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot kaltētas un grauzdētas Theobroma cacao L. kakao pupiņas, no kurām ir atdalīta daļa sēnalu

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.4.1

Kopras rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot izžāvētus kokosriekstu palmas (Cocos nucifera L.) kodolus (endospermu) un ārējo mizu (čaulu)

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.4.2

Kopra, hidrolizēti rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot un ar enzīmiem hidrolizējot izžāvētus kokosriekstu palmas (Cocos nucifera L.) kodolus (endospermu) un ārējo mizu (čaulu)

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.4.3

Kopras milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot izžāvētus kokosriekstu palmas kodolus (endospermu) un ārējo mizu (čaulu)

Kopproteīns

2.5.1

Kokvilnas sēklas

Kokvilnas (Gossypium spp.) sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras. Var būt spurekļa aizsardzība

Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama

2.5.2

Daļēji attīrītu kokvilnas sēklu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot kokvilnas sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras un daļa sēnalu

(maksimālais kokšķiedras saturs sausnā – 22,5 %). Var būt spurekļa aizsardzība

Kopproteīns

Kokšķiedra

Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama

2.5.3

Kokvilnas sēklu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot kokvilnas sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras

Kopproteīns

Kokšķiedra

Koptauki

2.6.1

Daļēji attīrītu zemesriekstu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot daļēji attīrītus Arachis hypogaea L. un citu Arachis sugu zemesriekstus

(maksimālais kokšķiedras saturs sausnā – 16 %)

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.6.2

Daļēji attīrītu zemesriekstu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot daļēji attīrītu zemesriekstu raušus

(maksimālais kokšķiedras saturs sausnā – 16 %)

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.6.3

Attīrītu zemesriekstu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot attīrītus zemesriekstus

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.6.4

Attīrītu zemesriekstu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot attīrītu zemesriekstu raušus

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.7.1

Kapoka rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot kapoka (Ceiba pentadra L. Gaertn.) sēklas

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.8.1

Linsēklas

Nesmalcinātas, placinātas vai maltas sējas linu Linum usitatissimum L. sēklas (minimālā botāniskā tīrība – 93 %). Var būt spurekļa aizsardzība

Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama

2.8.2

Linsēklu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot linsēklas (minimālā botāniskā tīrība – 93 %)

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.8.3

Linsēklu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot linsēklu raušus.

Var saturēt līdz pat 1 % lietotus atkrāsošanas mālus no integrētām smalcināšanas un rafinēšanas iekārtām vai filtrēšanas palīgierīcēm. Var būt spurekļa aizsardzība.

Kopproteīns

Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama

2.9.1

Sinepju klijas

Sinepju (Brassica juncea L.) ražošanas produkts. Tās sastāv no sēklu ārējiem apvalkiem un daļiņām.

Kokšķiedra

2.9.2

Sinepju sēklu milti

Produkts, ko iegūst, no sinepju sēklām ekstrahējot ēterisko sinepju eļļu

Kopproteīns

2.10.1

Gizotiju sēklas

Gizotiju (Guizotia abyssinica) (L.F. Cass) sēklas.

 

2.10.2

Gizotiju sēklu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot gizotiju (Guizotia abyssinica) (L.F. Cass) sēklas. Sālsskābē nešķīstošo pelnu maksimālais daudzums 3,4 %)

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.11.1

Olīvu mīkstums

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot presētas olīvas (Olea europea L.), kuras pēc iespējas atdalītas no kodoliem

Kopproteīns

Kokšķiedra

Koptauki

2.12.1

Palmu kodolu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot palmu (Elaeis guineensis jacq., Corozo oleifra (HBK) L.H.Bailey (Elaeis melanococca auct.)) kodolus, no kuriem pēc iespējas vairāk atdalīta čaula

Kopproteīns

Kokšķiedra

Koptauki

2.12.2

Palmu kodolu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot palmu kodolus, no kuriem pēc iespējas vairāk atdalīta čaula

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.13.1

Ķirbju sēklas

Cucurbita pepo L. un Cucurbita ģints augu sēklas

 

2.13.2

Ķirbju sēklu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot Cucurbita pepo un Cucurbita ģints augu sēklas

Kopproteīns

Koptauki

2.14.1

Rapšu sēklas (10)

Brassica napus L. ssp. oleifera (Metzg.) Sinsk., Indijas rapša Brassica napus L. var. glauca (Roxb.) O.E. Schulz un Brassica napassp. oleifera (Metzg.) Sinsk. sēklas (minimālā botāniskā tīrība – 94 %). Var būt spurekļa aizsardzība.

Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama

2.14.2

Rapšu sēklu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot rapšu sēklas. Var saturēt līdz pat 1 % lietotus atkrāsošanas mālus no integrētām smalcināšanas un rafinēšanas iekārtām vai filtrēšanas palīgierīcēm. Var būt spurekļa aizsardzība.

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama

2.14.3

Rupja maluma rapšu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot rapšu sēklu raušus. Var saturēt līdz pat 1 % lietotus atkrāsošanas mālus no integrētām smalcināšanas un rafinēšanas iekārtām vai filtrēšanas palīgierīcēm. Var būt spurekļa aizsardzība.

Kopproteīns

Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama

2.14.4

Ekstrudētas rapšu sēklas

Produkts, ko iegūst no nesmalcinātām rapšu sēklām, apstrādājot tās mitrumā un siltumā zem spiediena, palielinot cietes želatinizāciju. Var būt spurekļa aizsardzība.

Kopproteīns

Koptauki

Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama

2.14.5

Rapšu sēklu proteīna koncentrāts

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, atdalot rapšu sēklu raušu vai rapšu sēklu proteīna frakciju

Kopproteīns

2.15.1

Saflora sēklas

Saflora (Carthamus tinctorius L.) sēklas

 

2.15.2

Daļēji attīrītu saflora sēklu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot daļēji attīrītas saflora sēklas

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.15.3

Saflora sēklu pākstis

Produkts, ko iegūst, izlobot saflora sēklas

Kokšķiedra

2.16.1

Sezama sēklas

Sesamum indicum L. sēklas

 

2.17.1

Daļēji izlobītas sezama sēklas

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, atdalot daļu sēnalu

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.17.2

Sezama sēnalas

Produkts, ko iegūst, izlobot sezama sēklas

Kokšķiedra

2.17.3

Sezama sēklu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot sezama sēklas. Sālsskābē nešķīstošo pelnu maksimālais daudzums 5 %)

Kopproteīns

Kokšķiedra

Koptauki

2.18.1

Grauzdētas sojas pupiņas

Atbilstoši termiski apstrādātas sojas pupiņas (Glucine max. L. Merr.) (maksimālā ureāzes aktivitāte 0,4 mg N/g × min). Var būt spurekļa aizsardzība.

Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama

2.18.2

Sojas pupiņu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot sojas pupiņas.

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.18.3

Sojas pupiņu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst no sojas pupiņām pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskās apstrādes. (maksimālā ureāzes aktivitāte 0,4 mg N/g × min).

Var saturēt līdz pat 1 % lietotus atkrāsošanas mālus no integrētām smalcināšanas un rafinēšanas iekārtām vai filtrēšanas palīgierīcēm. Var būt spurekļa aizsardzība.

Kopproteīns

Kokšķiedra

ja > 8 % sausnā

Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama

2.18.4

Izlobītu sojas pupiņu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst no izlobītām sojas pupiņām pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskās apstrādes. Var saturēt līdz pat 1 % lietotus atkrāsošanas mālus no integrētām smalcināšanas un rafinēšanas iekārtām vai filtrēšanas palīgierīcēm (maksimālā ureāzes aktivitāte 0,5 mg N/g × min). Var būt spurekļa aizsardzība.

Kopproteīns

Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama

2.18.5

Sojas pupiņu pākstis

Produkts, ko iegūst, izlobot sojas pupiņas

Kokšķiedra

2.18.6

Ekstrudētas sojas pupiņas

Produkts, ko iegūst no sojas pupiņām, apstrādājot tās mitrumā un siltumā zem spiediena, palielinot cietes želatinizāciju. Var būt spurekļa aizsardzība.

Kopproteīns

Koptauki

Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama

2.18.7

Sojas pupiņu proteīna koncentrāts

Produkts, ko iegūst no lobītām sojas pupiņām, no kurām ekstrahētas taukvielas, pēc fermentācijas vai otrreizējas ekstrahēšanas, lai samazinātu slāpekli nesaturoša ekstrakta līmeni

Kopproteīns

2.18.8

Sojas pupiņu mīkstums; [Sojas pupiņu pasta]

Produkts, ko iegūst, ekstrahējot sojas pupiņas pārtikas ražošanas vajadzībām

Kopproteīns

2.18.9

Sojas pupiņu melase

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot sojas pupiņas

Kopproteīns

Koptauki

2.18.10

Sojas pupiņu sagatavošanas blakusprodukts

Produkti, ko iegūst, pārstrādājot sojas pupiņas, lai ražotu pārtikas izstrādājumus no sojas pupiņām

Kopproteīns

2.19.1

Saulgriezes sēklas

Saulgriezes Hordeum vulgare L. sēklas. Var būt spurekļa aizsardzība.

Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama

2.19.2

Saulgriezes sēklu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot saulgriezes sēklas.

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.19.3

Saulgriezes sēklu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot saulgriezes sēklu raušus. Var saturēt līdz pat 1 % lietotus atkrāsošanas mālus no integrētām smalcināšanas un rafinēšanas iekārtām vai filtrēšanas palīgierīcēm. Var būt spurekļa aizsardzība.

Kopproteīns

Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama

2.19.4

Izlobītu saulgriezes sēklu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot saulgriezes sēklas, no kurām daļēji vai pilnībā atdalīts apvalks. Var saturēt līdz pat 1 % lietotus atkrāsošanas mālus no integrētām smalcināšanas un rafinēšanas iekārtām vai filtrēšanas palīgierīcēm

(maksimālais kokšķiedras saturs sausnā – 27,5 %).

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.19.5

Saulgriezes sēklu apvalki

Produkts, ko iegūst, izlobot saulgriezes sēklas

Kokšķiedra

2.20.1

Augu eļļas un tauki (11)

Eļļa un tauki, ko iegūst no augiem (izņemot rīcineļļu no rīcinauga), tie var būt attīrīti ar hidratācijas metodi, rafinēti un/vai hidrogenēti

Mitrums, ja > 1 %

2.21.1

Koplecitīni

Fosfolipīdi, kas iegūti, ar hidratācijas metodi no elļas augu sēklām un eļļas augu augļiem atdalot eļļu

 

2.22.1

Kaņepju sēklas

Kontrolēto kaņepju sēklas (Cannabis sativa L.) ar maksimālo THC saturu saskaņā ar ES tiesību aktiem

 

2.22.2

Kaņepju rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot kaņepju sēklas

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.22.3

Kaņepju eļļa

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot kaņepes un kaņepju sēklas

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.23.1

Magoņu sēklas

Papaver somniferum sēklas

 

2.23.2

Magoņu sēklu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot magoņu sēklu raušus

Kopproteīns


3.   Pākšaugu sēklas un no tiem iegūti produkti

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti norādāmās vielas

3.1.1

Grauzdētas pupiņas

Phaseolus spp. vai Vigna ssp. sēklas, kam veikta atbilstoša termiskā apstrāde Var būt spurekļa aizsardzība.

Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama

3.1.2

Pupiņu proteīna koncentrāts

Produkts, ko cietes ražošanā iegūst no atdalītā pupiņu augļu ūdens

Kopproteīns

3.2.1

Kaltētas ceratonijas

Klatēti ceratonijas koka (Ceratonia siliqua L.) augļi

Kokšķiedra

3.2.3

Kaltētas ceratonijas pākstis

Produkts, ko iegūst, sasmalcinot kaltētus ceratonijas augļus (pākstis), no kuriem ir atdalītas pupas

Kokšķiedra

3.2.4

Kaltētu ceratonijas pākšu milti, mikronizēti

Produkts, ko iegūst, mikronizējot kaltētus ceratonijas augļus, no kuriem ir atdalītas pupas

Kokšķiedra

Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze

3.2.5

Ceratonijas dīgļi

Ceratonijas koka pupu dīgļi

Kopproteīns

3.2.6

Ceratonijas dīgļu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot ceratonijas dīgļus

Kopproteīns

3.2.7

Ceratonijas pupas (sēklas)

Ceratonijas koka pupas

Kokšķiedra

3.3.1

Pundurzirņi

Cicer arietinum L. sēklas

 

3.4.1

Vīķi

Ervum ervilia L. sēklas

 

3.5.1

Sierāboliņa sēklas

Sierāboliņa (Trigonella foenum-graecum) sēklas

 

3.6.1

Guāras milti

Produkts, ko iegūst, ekstrahējot no Cyamopsis tetragonoloba (L.) Taub. guāras pupiņām augu līmi

Kopproteīns

3.6.2

Guāras dīgļu milti

Produkts, ko iegūst, ekstrahējot no Cyamopsis tetragonoloba (L.) Taub. guāras pupiņu dīgļiem augu līmi

Kopproteīns

3.7.1

Cūku pupas

Vicia faba L. ssp. faba var. equinq Pers. un var. minuta (Alef.) Mansf. sēklas

 

3.7.2

Cūku pupu pārslas

Produkts, ko iegūst, tvaicējot un placinot izlobītas cūku pupas

Ciete

Kopproteīns

3.7.3

Cūku pupu apvalki; [Cūku pupu pākstis]

Produkts, ko iegūst, izlobot cūku pupas, un kas galvenokārt sastāv no ārējā apvalka

Kokšķiedra

Kopproteīns

3.7.4

Izlobītas cūku pupas

Produkts, ko iegūst, izlobot cūku pupas, un kas galvenokārt sastāv no cūku pupu kodoliem

Kopproteīns

Kokšķiedra

3.7.5

Cūku pupu proteīns

Produkts, ko iegūst, maļot un ar gaisu frakcionējot cūku pupas

Kopproteīns

3.8.1

Lēcas

Lens culinaris a.o. Medik. sēklas

 

3.8.2

Lēcu pākstis

Produkts, ko iegūst, izlobot lēcu sēklas

Kokšķiedra

3.9.1

Saldās lupīnas

Lupinus ssp. sēklas ar nelielu rūgto sēklu piejaukumu

 

3.9.2

Izlobītas saldās lupīnas

Izlobītas lupīnu sēklas

Kopproteīns

3.9.3

Lupīnu apvalki [Lupīnu pākstis]

Produkts, ko iegūst, izlobot lupīnu sēklas, kas galvenokārt sastāv no ārējā apvalka

Kopproteīns

Kokšķiedra

3.9.4

Lupīnu mīkstums

Produkts, ko iegūst pēc lupīnu sastāvdaļu ekstrahēšanas

Kokšķiedra

3.9.5

Lupīnu atsijas

Produkts, ko iegūst, ražojot lupīnu miltus. Tas galvenokārt sastāv no dīgļlapu daļiņām, mazāk – no apvalkiem

Kopproteīns

Kokšķiedra

3.9.6

Lupīnu proteīns

Produkts, ko cietes ražošanā iegūst no atdalītā lupīnu augļu ūdens vai pēc malšanas vai frakcionēšanas ar gaisu

Kopproteīns

3.9.7

Lupīnu proteīna milti

Lupīnu pārstrādes produkts, lai iegūtu miltus ar augstu proteīna saturu

Kopproteīns

3.10.1

Mung pupiņas

Vigna radiata L. pupiņas

 

3.11.1

Zirņi

Zirņu (Pisum ssp.) sēklas. Var būt spurekļa aizsardzība

Spurekļa aizsardzības metode, ja nepieciešama

3.11.2

Zirņu klijas

Zirņu miltu ražošanas produkts. Tas galvenokārt sastāv no apvalkiem, kas iegūti, mizojot un tīrot zirņus

Kokšķiedra

3.11.3

Zirņu pārslas

Produkts, ko iegūst, tvaicējot un placinot izlobītus zirņus

Ciete

3.11.4

Zirņu milti

Zirņu malšanas produkts

Kopproteīns

3.11.5

Zirņu apvalki

Zirņu miltu ražošanas produkts. Tas galvenokārt sastāv no apvalkiem, kas iegūti, mizojot un tīrot zirņus, un mazākā apmērā no endospermas

Kokšķiedra

3.11.6

Izlobīti zirņi

Izlobītas zirņu sēklas

Kopproteīns

Kokšķiedra

3.11.7

Zirņu atsijas

Zirņu miltu ražošanas produkts. Tas galvenokārt sastāv no dīgļlapu daļiņām, mazāk – no apvalkiem

Kopproteīns

Kokšķiedra

3.11.8

Zirņu atbiras

Zirņu daļiņas, kas atlikušas pēc sijāšanas.

Kokšķiedra

3.11.9

Zirņu proteīns

Produkts, ko cietes ražošanā iegūst no atdalītā zirņu augļu ūdens vai pēc malšanas un frakcionēšanas ar gaisu

Kopproteīns

3.11.10

Zirņu mīkstums

Produkts, ko iegūst no zirņu cietes un proteīna slapjās ekstrahēšanas. Tas galvenokārt sastāv no iekšējās šķiedras un cietes

Mitrums, ja < 70 % vai > 85 %

Ciete

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

3.11.11

Zirņu šķīdvielas

Produkts, ko iegūst no zirņu cietes un proteīna slapjās ekstrahēšanas. Tas galvenokārt sastāv no šķīstošiem proteīniem un oligosharīdiem

Mitrums, ja < 60 % vai > 85 %

Kopējais cukurs

Kopproteīns

3.11.12

Zirņu šķiedra

Ekstrahēšanas produkts, ko iegūst pēc izlobīto zirņu malšanas un sijāšanas

Kokšķiedra

3.12.1

Vīķi

Sējas vīķi (Vicia sativa L. var. sativa) un citas varietātes sēklas

 

3.13.1

Turku pupas (12)

Lathyrus sativus L. sēklas, kam veikta atbilstoša termiskā apstrāde

 

3.14.1

Monanta vīķi

Vicia monanthos Desf. sēklas

 


4.   Bumbuļaugi, sakņaugi un no tiem iegūti produkti

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti norādāmās vielas

4.1.1

Cukurbietes

Beta vulgaris L. ssp. vulgaris var. altissima Doell. saknes

 

4.1.2

Cukurbiešu stublāji un astes

Svaigs cukura ražošanas produkts, kas galvenokārt sastāv no tīrītu cukurbiešu gabaliem ar vai bez biešu lapu daļām

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 5 % sausnas

Mitrums, ja > 50 %

4.1.3

(Biešu) cukurs; [saharoze]

Cukurs, kas ekstrahēts no cukurbietēm, izmantojot ūdeni

Saharoze

4.1.4

Cukurbiešu melase

Biešu cukura ražošanas vai rafinēšanas produkts, kas iegūts no sīrupa atliekām

Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze

Mitrums, ja > 28 %

4.1.5

Cukurbiešu melase ar daļēji atdalītu cukuru un/vai betaīnu

Produkts, ko iegūst, ar ūdens palīdzību no cukurbiešu melases ekstrahējot saharozi un/vai betaīnu

Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze

Mitrums, ja > 28 %

4.1.6

Izomaltulozes melase

Nekristalizēta frakcija, ko iegūst izomaltulozes ražošanā ar saharozes enzimātisko konversiju no cukurbietēm

Mitrums, ja > 40 %

4.1.7

Slapjais cukurbiešu mīkstums

Cukura ražošanas produkts, kas sastāv no atūdeņotiem cukurbiešu gabaliem. Minimālais mitruma daudzums 82 %. Cukura daudzums ir neliels un (pienskābes) fermentācijas dēļ tas samazinās līdz nullei

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 5 % sausnas

Mitrums, ja < 82 % vai > 92 %

4.1.8

Presētu cukurbiešu mīkstums

Cukura ražošanas produkts, kas sastāv no atūdeņotiem un mehāniski presētiem cukurbiešu gabaliem. Maksimālais mitruma daudzums 82 %. Cukura daudzums ir neliels un (pienskābes) fermentācijas dēļ tas samazinās līdz nullei

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 5 % sausnas

Mitrums, ja < 65 % vai > 82 %

4.1.9

Presētu cukurbiešu mīkstums ar melasi

Cukura ražošanas produkts, kas sastāv no atūdeņotiem un mehāniski presētiem cukurbiešu gabaliem un pievienotas melases. Maksimālais mitruma daudzums 82 %. Cukura daudzums samazinās (pienskābes) fermentācijas dēļ

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 5 % sausnas

Mitrums, ja < 65 % vai > 82 %

4.1.10

Kaltētu cukurbiešu mīkstums

Cukura ražošanas produkts, kas sastāv no atūdeņotiem un kaltētiem cukurbiešu gabaliem.

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze, ja > 10,5 %

4.1.11

Kaltētu cukurbiešu mīkstums ar melasi

Cukura ražošanas produkts, kas sastāv no atūdeņotiem un kaltētiem cukurbiešu gabaliem un melases.

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze

4.1.12

Cukura sīrups

Produkts, ko iegūst cukura un/vai melases pārstrādē

Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze

Mitrums, ja > 35 %

4.1.13

Cukurbiešu gabali, vārīti

Pārtikā lietojama cukurbiešu sīrupa ražošanas produkts, kas var būt presēts vai kaltēts

Ja kaltēti:

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Ja presēti:

 

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 5 % sausnas

 

Mitrums, ja > 50 %

4.1.14

Fruktooligosaharīdi

Produkts, ko enzimātiskā procesā iegūst no cukurbiešu cukura

Mitrums, ja > 28 %

4.2.1

Biešu sula

Sula, ko iegūst, presējot sarkanās bietes (Beta vulgaris convar. crassa var. conditiva) ar turpmāku koncentrēšanu un pasterizāciju, lai sagalabātu tipisko garšu un aromātu

Mitrums, ja < 50 % vai > 60 %

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.3.1

Burkāni

Dzelteno un sarkano burkānu (Daucus carota L.) saknes

 

4.3.2

Burkānu mizas, tvaicētas

Mitrs burkānu pārstrādes produkts, kas sastāv no mizām, kas no burkānu saknēm atdalītas ar tvaiku, kam papildus var būt pievienota želatinizēta burkānu ciete Maksimālais mitruma daudzums 97 %.

Ciete

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Mitrums, ja < 87 % vai > 97 %

4.3.3

Burkānu sakasas

Mitrs produkts, ko burkānu pārstrādē iegūst ar mehānisko separāciju un kas galvenokārt sastāv no kaltētiem burkāniem un burkānu atliekām. Produkts var būt termiski apstrādāts. Maksimālais mitruma daudzums 97 %.

Ciete

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Mitrums, ja < 87 % vai > 97 %

4.3.4

Burkānu pārslas

Produkts, ko iegūst pārslveidīgi smalcinot dzelteno un sarkano burkānu saknes, kuras pēc tam tiek kaltētas

 

4.3.5

Kaltēti burkāni

Dzelteno un sarkano burkānu saknes, neatkarīgi no sagatavošanas veida, kuras pēc tam tiek kaltētas

Kokšķiedra

4.3.6

Kaltētu burkānu barība

Produkts, kas sastāv no iekšējā mīkstuma un ārējām mizām, kas tiek kaltētas

Kokšķiedra

4.4.1

Cigoriņu saknes

Cichorium intybus L. saknes

 

4.4.2

Cigoriņu stublāji un astes

Svaigs cigoriņu pārstrādes produkts. Tas galvenokārt sastāv no tīrītiem cigoriņu gabaliem un lapu daļām

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Mitrums, ja > 50 %

4.4.3

Cigoriņu sēklas

Cichorium intybus L. sēklas

 

4.4.4

Presēts cigoriņu mīkstums

Inulīna ražošanas produkts no Cichorium intybus L. saknēm, kurš sastāv no ekstrahētām un mehāniski izspiestām cigoriņu šķēlēm. (Šķīstošie) cigoriņu ogļhidrāti un ūdens ir daļēji atdalīti.

Crude fibre

Ash insoluble in HCl, if > 3,5 % of dry matter

Moisture if < 65 % or > 82 %

4.4.5

Kaltēts cigoriņu mīkstums

Produkts, ko iegūst inulīna ražošanā no Cichorium intybus L. saknēm, kurš sastāv no ekstrahētām un mehāniski izspiestām cigoriņu šķēlēm, un vēlākā kaltēšanā. (Šķīstošie) cigoriņu ogļhidrāti ir daļēji ekstrahēti.

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.4.6

Cigoriņu sakņu pulveris

Produkts, ko iegūst, sasmalcinot, kaltējot un samaļot cigoriņu saknes.

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.4.7

Cigoriņu melase

Cigoriņu pārstrādes produkts, ko iegūst inulīna un oligofruktozes ražošanas laikā.

Kopproteīns

Mitrums, ja < 20 % vai > 30 %

4.4.8

Cigoriņu vināze

Cigoriņu pārstrādes produkts, ko iegūst inulīna un oligofruktozes rafinēšanas laikā.

Kopproteīns

Mitrums, ja < 30 % vai > 40 %

4.4.9

Cigoriņu inulīns

Inulīns ir fruktāns, ko ekstrahē no Cichorium intybus L. saknēm.

 

4.4.10

Oligofruktozes sīrups

Produkts, ko iegūst inulīna daļējā hidrolīzē no Cichorium intybus L.

Mitrums, ja < 20 % vai > 30 %

4.4.11

Oligofruktoze, kaltēta

Produkts, ko iegūst inulīna daļējā hidrolīzē no Cichorium intybus L. un vēlākā kaltēšanā.

 

4.5.1

Ķiploki, kaltēti

Balts līdz dzeltens pulveris no tīriem, samaltiem ķiplokiem, Allium sativum L.

 

4.6.1

Manioka; [tapioka]; [kasava]

Manihot esculenta Cranz saknes neatkarīgi no to sagatavošanas veida.

Mitrums, ja < 60 % vai > 70 %

4.6.2

Manioka, kaltēta

Maniokas saknes neatkarīgi no to sagatavošanas veida, kuras pēc tam kaltētas.

Ciete

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.7.1

Sīpolu mīkstums

Mitrs produkts, ko iegūst sīpolu (Allium ģints) pārstrādes laikā un kas sastāv no mizām un veseliem sīpoliem. Ja no sīpolu eļļas ražošanas procesa, tad tas galvenokārt sastāv no vārītām sīpolu atliekām.

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.7.2

Sīpoli, cepti

Mizoti un drupināti sīpolu gabali, kas pēc tam cepti.

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Koptauki

4.8.1

Kartupeļi

Solanum tuberosum L. bumbuļi.

Mitrums, ja < 72 % vai > 88 %

4.8.2

Kartupeļi, mizoti

Kartupeļi, no kuriem atdalīta miza, izmantojot apstrādi ar tvaiku.

Ciete

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.8.3

Kartupeļu mizas, tvaicētas

Mitrs kartupeļu pārstrādes produkts, kas sastāv no mizām, kuras no kartupeļu bumbuļiem atdalītas ar tvaiku, kam papildus var būt pievienota želatinizēta kartupeļu ciete. Var būt samīcīts.

Mitrums, ja < 82 % vai > 93 %

Ciete

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.8.4

Kartupeļu atgriezumi, neapstrādāti

Produkts, ko iegūst no kartupeļiem pārtikā lietojamu kartupeļu produktu sagatavošanas laikā, kas var būt mizoti.

Mitrums, ja < 72 % vai > 88 %

Ciete

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.8.5

Kartupeļu sakasas

Produkts, ko kartupeļu pārstrādē iegūst ar mehānisko separāciju un kas galvenokārt sastāv no kaltētiem kartupeļiem un kartupeļu atliekām. Produkts var būt termiski apstrādāts.

Mitrums, ja < 82 % vai > 93 %

Ciete

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.8.6

Kartupeļi, samīcīti

Blanšēts vai vārīts un tad samīcīts kartupeļu produkts.

Ciete

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.8.7

Kartupeļu pārslas

Produkts, ko iegūst, centrifūgā žāvējot mazgātus, mizotus vai nemizotus tvaicētus kartupeļus.

Ciete

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.8.8

Kartupeļu mīkstums

Kartupeļu cietes ražošanas produkts, kas sastāv no ekstrahētiem, samaltiem kartupeļiem.

Mitrums, ja < 77 % vai > 88 %

4.8.9

Kartupeļu mīkstums, kaltēts

Kaltēts kartupeļu cietes ražošanas produkts, kas sastāv no ekstrahētiem, samaltiem kartupeļiem.

 

4.8.10

Kartupeļu proteīns

Cietes ražošanas produkts, kas galvenokārt sastāv no proteīna vielām, kuras iegūtas pēc cietes atdalīšanas.

Kopproteīns

4.8.11

Kartupeļu proteīns, hidrolizēts

Proteīns, ko iegūst kontrolētā kartupeļu proteīnu enzimātiskā hidrolīzē.

Kopproteīns

4.8.12

Kartupeļu proteīns, fermentēts

Produkts, ko iegūst kartupeļu proteīna fermentācijā un vēlākā izsmidzināšanas žāvēšanā.

Kopproteīns

4.8.13

Kartupeļu proteīns, fermentēts, šķidrs

Šķidrs produkts, ko iegūst kartupeļu proteīna fermentācijā.

Kopproteīns

4.8.14

Kartupeļu sula, koncentrēta

Koncentrēts kartupeļu cietes ražošanas produkts, kas sastāv no atlikušās vielas pēc šķiedras, proteīnu un cietes daļējas atdalīšanas no vesela kartupeļu mīkstuma un ūdens daļas iztvaicēšanas.

Mitrums, ja < 50 % vai > 60 %

Ja mitrums < 50 %:

Kopproteīns

Koppelni

4.8.15

Kartupeļu granulas

Kaltēti kartupeļi (kartupeļi pēc mazgāšanas, mizošanas, smalcināšanas – griešanas, pārslošanas utt.) un ūdens atdalīšanas.

 

4.9.1

Saldie kartupeļi

Ipomoea batatas L. gumi neatkarīgi no to sagatavošanas veida.

Mitrums, ja < 57 % vai > 78 %

4.10.1

Jeruzalemes artišoks; [Topinambūrs]

Helianthus tuberosus L. gumi neatkarīgi no to sagatavošanas veida.

Mitrums, ja < 75 % vai > 80 %


5.   Citas sēklas un augļi un no tiem iegūti produkti

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti norādāmās vielas

5.1.1.

Zīles

Parastā ozola Quercus robur L., klinšu ozola Quercus petraea (Matt.) Liebl., korķa ozola Quercus suber L. vai citu ozola sugu veseli augļi.

 

5.1.2.

Izlobītas zīles

Produkts, ko iegūst, izlobot zīles.

Kopproteīns

Kopšķiedra

5.2.1.

Mandeles

Veseli vai daiviņās sadalīti augļi Prunus dulcis ar vai bez apvalka.

 

5.2.2.

Mandeļu apvalki

Mandeļu apvalki, ko iegūst no izlobītām mandeļu sēklām, tās atdalot no kodoliem un samaļot.

Kopšķiedra

5.3.1.

Anīsa sēklas

Pimpinella anisum sēklas.

 

5.4.1.

Žāvēts ābolu mīkstums; [žāvētas ābolu čagas]

Produkts, ko iegūst Malus domestica sulas vai sidra ražošanas laikā. Tas sastāv galvenokārt no žāvēta augļu mīkstuma un mizām. No produkta var būt atdalīts pektīns.

Kopšķiedra

5.4.2.

Presēts ābolu mīkstums; [presētas ābolu čagas]

Mitrs produkts, ko iegūst ābolu sulas vai sidra ražošanas laikā. Tas sastāv galvenokārt no presēta augļu mīkstuma un mizām. No produkta var būt atdalīts pektīns.

Kopšķiedra

5.4.3.

Ābolu melase

Produkts, ko iegūst pektīna ražošanā no ābolu mīkstuma. No produkta var būt atdalīts pektīns.

Kopproteīns

Kopšķiedra

Kopeļļas un tauki, ja > 10 %

5.5.1.

Cukurbiešu sēklas

Sēklas, ko iegūst no cukurbietēm.

 

5.6.1.

Griķi

Fagopyrum esculentum sēklas.

 

5.6.2.

Griķu sēnalas un klijas

Produkts, ko iegūst griķu graudu malšanas procesā.

Kopšķiedra

5.6.3.

Griķu atsijas

Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izsijātiem griķiem. Tas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, sīkām ārējo apvalku daļām un dažādām graudu daļām. Produkts nedrīkst saturēt vairāk nekā 10 % kopšķiedras.

Kopšķiedra

Ciete

5.7.1.

Sarkano galviņkāpostu sēklas

Brassica oleracea var. capitata f. Rubra sēklas.

 

5.8.1.

Kanāriju spulgzāles sēklas

Phalaris canariensis sēklas.

 

5.9.1.

Ķimeņu sēklas

Carum carvi L. sēklas.

 

5.12.1.

Smalcināti kastaņi

Produkts, ko iegūst kastaņu miltu ražošanā un kas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, sīkām ārējo apvalku daļām un dažām kastaņu atliekām (Castanea spp.).

Kopproteīns

Kopšķiedra

5.13.1.

Citrusaugļu mīkstums

Produkts, ko iegūst, presējot citrusaugļus Citrus (L.) spp vai citrusu sulas ražošanas laikā. No produkta var būt atdalīts pektīns.

Kopšķiedra

5.13.2.

Žāvēts citrusaugļu mīkstums

Produkts, ko iegūst, presējot citrusaugļus vai citrusu sulas ražošanas laikā, un kas pēc tam tiek žāvēts. No produkta var būt atdalīts pektīns.

Kopšķiedra

5.14.1.

Sarkanā āboliņa sēklas

Trifolium pratense L. Sēklas.

 

5.14.2.

Baltā āboliņa sēklas

Trifolium repens L. sēklas.

 

5.15.1.

Kafijas pupiņu apvalki

Produkts, ko iegūst no izlobītām Coffea auga sēklām.

Kopšķiedra

5.16.1.

Rudzupuķu sēklas

Centaurea cyanus L. sēklas.

 

5.17.1.

Gurķu sēklas

Cucumis sativus L. sēklas.

 

5.18.1.

Ciprešu sēklas

Cupressus L. sēklas.

 

5.19.1.

Dateles

Phoenix dactylifera L. augļi. Tie var būt žāvēti.

 

5.19.2.

Dateļpalmu sēklas

Dateļpalmu veselas sēklas.

Kopšķiedra

5.20.1.

Fenheļa sēklas

Foeniculum vulgare Mill sēklas.

 

5.21.1.

Vīģes

Ficus carica L. augļi. Tie var būt žāvēti.

 

5.22.1.

Augļu kauliņi (13)

Produkts, kas sastāv no riekstu vai kauleņu iekšējām ēdamajām sēklām.

 

5.22.2.

Augļu mīkstums (13)

Produkts, ko iegūst augļu sulas un augļu biezeņa ražošanas laikā. No produkta var būt atdalīts pektīns.

Kopšķiedra

5.22.3.

Žāvēts augļu mīkstums (13)

Produkts, ko iegūst augļu sulas un augļu biezeņa ražošanas laikā un kas pēc tam tiek žāvēts. No produkta var būt atdalīts pektīns.

Kopšķiedra

5.23.1.

Kressalāti

Lepidium sativum L. sēklas.

Kopšķiedra

5.24.1.

Graudzāļu seklas

Poaceae, Cyperaceae un Juncaceae dzimtas graudzāļu sēklas.

 

5.25.1.

Vīnogu sēklas

No vīnogu mīkstuma atdalītas sēklas, no kurām nav atdalīta eļļa.

Koptauki

Kopšķiedra

5.25.2.

Ekstrahētas vīnogu sēklas

Produkts, ko iegūst, ekstrahējot eļļu no vīnogu sēklām.

Kopšķiedra

5.25.3.

Vīnogu mīkstums [vīnogu čagas]

Vīnogu mīkstums, kas ātri izžāvēts pēc alkohola ekstrahēšanas un no kura pēc iespējas ir atdalīti kātiņi un sēklas.

Kopšķiedra

5.26.1.

Lazdu rieksti

Veseli vai daiviņās sadalīti Corylus (L.) spp augļi ar vai bez apvalka.

 

5.27.1.

Pektīns

Pektīns, kas ekstrahēts no piemērota augu materiāla.

 

5.28.1.

Perillas sēklas

Perilla frutescens L. sēklas un to malšanas produkti.

 

5.29.1.

Pīniju rieksti

Pinus (L.) spp. sēklas.

 

5.30.1.

Pistācijas

Pistacia vera L. augļi.

 

5.31.1.

Ceļmallapu sēklas

Plantago (L.) spp. sēklas.

 

5.32.1.

Redīsu sēklas

Raphanus sativus L. sēklas.

 

5.33.1.

Spinātu sēklas

Spinacia oleracea L. sēklas.

 

5.34.1.

Mārdadžu sēklas

Carduus marianus L. sēklas.

 

5.35.1.

Tomātu mīkstums [tomātu čagas]

Produkts, ko iegūst, presējot tomātus Solanum lycopersicum L. tomātu sulas ražošanas laikā. Tas sastāv galvenokārt no tomātu mizām un sēklām.

Kopšķiedra

5.36.1.

Pelašķu sēklas

Achillea millefolium L. sēklas.

 


6.   Zāles lopbarība un rupjā lopbarība un no tās iegūti produkti

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti norādāmās vielas

6.1.1.

Lapu bietes

Beta spp. lapas.

 

6.2.1.

Graudaugi (14)

Veseli graudaugi vai to daļas. Tie var būt žāvēti, svaigi vai uzglabāti silosā.

 

6.3.1.

Salmi (14)

Labības salmi.

 

6.3.2.

Apstrādāti salmi (14)  (15)

Produkts, ko iegūst, attiecīgi apstrādājot labības salmus.

Nātrijs, ja apstrādē lietots NaOH

6.4.1.

Āboliņa milti

Produkts, ko iegūst, sakaltējot un samaļot āboliņu Trifolium ssp. Tas var saturēt līdz 20 % lucernas (Medicago sativa L. un Medicago var. Martyn) vai citas zāles lopbarības kultūras, kas ir sakaltēta un samalta vienlaikus ar āboliņu.

Kopproteīns

Kopšķiedra

HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas

6.5.1.

Zāles lopbarības milti (16) [zāles milti] (16); [zaļie milti] (16)

Produkts, ko iegūst, sakaltējot, samaļot, un atsevišķos gadījumos – sapresējot zāles lopbarības augus.

Kopproteīns

Kopšķiedra

HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas

6.6.1.

Uz lauka sakaltēta zāle [siens]

Jebkuras sugas zāle, kas sakaltēta uz lauka.

HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas

6.6.2.

Augstā temperatūrā sakaltēta zāle

Produkts, ko iegūst no zāles (visas sugas), kas ir mākslīgi sakaltēta (jebkādā veidā).

Kopproteīns

Šķiedra

HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas

6.6.3.

Zāle, garšaugi, pākšaugi, [zaļbarība]

Svaigi, silosā uzglabāti vai sakaltēti laukaugi, kuru sastāvā ir zāle, pākšaugi vai garšaugi, ko parasti dēvē par skābbarību, skābsienu, sienu vai zaļbarību.

HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas

6.7.1.

Kaņepju milti

Milti, ko iegūst, maļot sakaltētas Cannabis sativa L. lapas.

Kopproteīns

6.7.2.

Kaņepju šķiedras

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot zaļas, žāvētas un šķiedrainas kaņepes.

 

6.8.1.

Cūku pupu salmi

Salmi, ko iegūst no cūku pupām.

 

6.9.1.

Eļļas linu salmi

Eļļas linu (Linum usitatissimum L.) salmi.

 

6.10.1.

Lucerna; [sējas lucerna]

Medicago sativa L. un Medicago var. Martyn augi vai to daļas.

HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas

6.10.2.

Uz lauka sakaltēta lucerna; [uz lauka sakaltēta sējas lucerna]

Uz lauka žāvēta lucerna.

HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas

6.10.3.

Augstā temperatūrā sakaltēta lucerna; [augstā temperatūrā sakaltēta sējas lucerna]

Mākslīgi sakaltēta lucerna jebkurā veidā.

Kopproteīns

Kopšķiedra

HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas

6.10.4.

Ekstrudēta lucerna; [ekstrudēta sējas lucerna]

Ekstrudētas sējas lucernas granulas.

 

6.10.5.

Lucernas milti; [sējas lucernas milti] (17)

Produkts, ko iegūst, sakaltējot un samaļot lucernu. Tas var saturēt līdz 20 % āboliņa vai citas zāles lopbarības kultūras, kas ir sakaltēta un samalta vienlaicīgi ar lucernu.

Kopproteīns

Kopšķiedra

HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas

6.10.6.

Lucernas atspiedas; [sējas lucernas atspiedas]

Kaltēts produkts, ko iegūst, izspiežot sulu no lucernas.

Kopproteīns

Kopšķiedra

6.10.7.

Lucernas proteīna koncentrāts; [sējas lucernas proteīna koncentrāts]

Produkts, ko iegūst, mākslīgi izžāvējot lucernas izspiestās sulas daļas, un kas ir centrifugēts un termiski apstrādāts, lai nogulsnētu proteīnus.

Kopproteīns

Karotīns

6.10.8.

Lucernas nosēdumi

Produkts, ko iegūst, ekstrahējot proteīnus no lucernas sulas. Tas var būt žāvēts.

Kopproteīns

6.11.1.

Kukurūzas skābbarība

Zea mays L. ssp. mays augi vai daļas, kas uzglabātas silosā.

 

6.12.1.

Zirņu salmi

Pisum spp. salmi.

 


7.   Citi augi, aļges un no tiem iegūti produkti

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti norādāmās vielas

7.1.1.

Aļģes (18)

Dzīvas vai pārstrādātas aļģes neatkarīgi no to sagatavošanas veida, tostarp svaigas, atdzesētas vai saldētas aļģes.

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni

7.1.2.

Žāvētas aļģes (18)

Produkts, ko iegūst, žāvējot aļģes. Šis produkts var būt mazgāts, lai samazinātu joda saturu.

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni

7.1.3.

Aļģu milti (18)

Aļģu eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot aļģes.

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni

7.1.4.

Aļģu eļļa (18)

Aļģu eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot aļģes.

Koptauki

Mitrums, ja > 1 %

7.1.5.

Aļģu ekstrakts (18); [aļģu pārtvaices produkts] (18)

Ūdeni saturošs vai alkoholisks aļģu ekstrakts, kas satur galvenokārt ogļhidrātus.

 

7.2.6.

Jūraszāļu milti

Produkts, ko iegūst, žāvējot un sasmalcinot lielaļģes, jo īpaši brūnās jūraszāles. Šis produkts var būt mazgāts, lai samazinātu joda saturu.

Koppelni

7.3.1.

Mizas (11)

Tīrītas un žāvētas koku un krūmu mizas.

Kopšķiedra

7.4.1.

Kaltēti ziedi (11)

Uzturā lietojamu augu sakaltētu ziedu visas daļas un to sastāvdaļas.

Kopšķiedra

7.5.1.

Kaltēti brokoļi

Produkts, ko iegūst, sakaltējot Brassica oleracea L. augus, kas pirms tam ir nomazgāti, sasmalcināti (griešana, pārslošana utt.) un no kuriem atdalīts ūdens.

 

7.6.1.

(Cukur)niedru melase

Sīrupveida produkts, ko iegūst, ražojot vai rafinējot cukuru no Saccharum L.

Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze

Mitrums, ja > 30 %

7.6.2.

(Cukur)niedres

Daļēji atcukurota melase

Produkts, ko iegūst, ar ūdens palīdzību ekstrahējot saharozi no cukurniedru melases.

Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze

Mitrums, ja > 28 %

7.6.3.

(Niedru)cukurs [saharoze]

Cukurs, kas ekstrahēts no cukurniedrēm, izmantojot ūdeni.

Saharoze

7.6.4.

Cukurniedru rauši

Produkts, ko iegūst, ar ūdens palīdzību ekstrahējot cukuru no cukurniedrēm. Tas sastāv galvenokārt no šķiedras.

Kokšķiedra

7.7.1.

Kaltētas lapas (11)

Uzturā lietojamu augu žāvētas lapas un to daļas.

Kokšķiedra

7.8.1.

Lignoceluloze (11)

Produkts, ko iegūst, mehāniski pārstrādājot neapstrādātu, dabiski kaltētu koksni, un kas sastāv galvenokārt no lignocelulozes.

Kokšķiedra

7.9.1.

Lakricas saknes

Glycyrrhiza L. saknes.

 

7.10.1.

Piparmētra

Produkts, ko iegūst, sakaltējot augus Mentha apicata, Mentha piperita vai Mentha viridis (L.)virszemes daļas, neatkarīgi no to sagatavošanas veida.

 

7.11.1.

Kaltēti spināti

Produkts, ko iegūst, sakaltējot augu Spinacia oleracea L., neatkarīgi no tā sagatavošanas veida.

 

7.12.1.

Mojave yucca

Pulverizēts augs Yucca schidigera Roezl.

Kokšķiedra

7.13.1.

Ogleklis; [kokogles]

Produkts, ko iegūst, karbonizējot organiskos augu materiālus.

Kokšķiedra

7.14.1.

Koksne (11)

Ķīmiski neapstrādāta nobriedusi koksne vai koksnes šķiedras.

Kokšķiedra


8.   Piena produkti un no tiem iegūti produkti

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligātās deklarācijas

8.1.1

Sviests un sviesta produkti

Sviests un produkti, kas iegūti sviesta ražošanas vai pārstrādes procesā (piemēram, sviesta serums), ja nav minēti atsevišķi.

Kopproteīns

Koptauki

Laktoze

Mitruma saturs, ja > 6 %

8.2.1

Paniņas / paniņu koncentrāts / paniņu pulveris (19)

Produkts, ko iegūst, kuļot sviestu no krējuma, vai līdzīgos procesos.

Var izmantot koncentrēšanu vai žāvēšanu.

Kopproteīns

Koptauki

Laktoze

Mitruma saturs, ja > 6 %

8.3.1

Kazeīns

Produkts, ko iegūst, žāvējot no vājpiena vai paniņām ar skābēm vai himozīnu.

Kopproteīns

Mitruma saturs, ja > 10 %

8.4.1

Kazeināts

Produkts, ko iegūst no biezpiena vai kazeīna, izmantojot neitralizējošas vielas un žāvēšanu.

Kopproteīns

Mitruma saturs, ja > 10 %

8.5.1

Siers un siera produkti

Siers un produkti, kas iegūti no siera un no produktiem uz piena bāzes.

Kopproteīns

Koptauki

8.6.1

Jaunpiens

Zīdītāju dzīvnieku piena dziedzeru sekrēts laikā līdz piecām dienām pēc atnešanās.

Kopproteīns

8.7.1

Piena pārstrādes blakusprodukti

Piena pārstrādes procesu blakusprodukti (ieskaitot, bet ne tikai: Piena pārstrādes izejvielu atlikumi, centrifūgu vai separatoru nosēdumi, pienu saturoši ūdeņi, piena minerālvielas).

Mitruma saturs

Kopproteīns

Koptauki

Cukuru saturs

8.8.1

Fermentēta piena produkti

Produkti, kas iegūti piena fermentācijā (piemēram, jogurts u.c.)

Kopproteīns

Koptauki

8.9.1

Laktoze

Cukurs, ko iegūst no piena vai sūkalām ar attīrīšanu un žāvēšanu.

Laktoze

Mitruma saturs, ja > 5 %

8.10.1

Piens / piena koncentrāts / piena pulveris (19)

Piena dziedzeru normālas darbības sekrēts no vienas vai vairākām slaukšanas reizēm. Var izmantot koncentrēšanu vai žāvēšanu.

Kopproteīns

Koptauki

Mitruma saturs, ja > 5 %

8.11.1

Vājpiens / vājpiena koncentrāts / vājpiena pulveris (19)

Piens, kura tauku saturs samazināts ar separēšanu

Var izmantot koncentrēšanu vai žāvēšanu.

Kopproteīns

Mitruma saturs, ja > 5 %

8.12.1

Piena tauki

Produkts, ko iegūst, krejojot pienu.

Koptauki

8.13.1

Piena olbaltumvielu pulveris

Produkts, kas iegūts, žāvējot ar ķīmiskām vai fizikālām metodēm no piena izdalītas olbaltumvielas.

Kopproteīns

Mitruma saturs, ja > 8 %

8.14.1

Kondensēts un ietvaicēts piens un to produkti

Kondensēts un ietvaicēts piens un produkti, kas rodas šo produktu ražošanas vai pārstrādes procesā.

Kopproteīns

Koptauki

Mitruma saturs, ja > 5 %

8.15.1

Piena permeāts / piena permeāta pulveris (19)

Produkts, ko iegūst piena ultrafiltrācijas, nanofiltrācijas vai mikrofiltrācijas procesā (kas iziet cauri membrānai), un no kura var būt daļēji izdalīta laktoze.

Var būt izmantota apgrieztā osmoze un žāvēšana.

Koppelni

Kopproteīns

Laktoze

Mitruma saturs, ja > 8 %

8.16.1

Piena retentāts / piena retentāta pulveris (19)

Produkts, ko iegūst piena ultrafiltrācijas, nanofiltrācijas vai mikrofiltrācijas procesā (ko aiztur membrāna).

Var izmantot žāvēšanu.

Kopproteīns

Koppelni

Laktoze

Mitruma saturs, ja > 8 %

8.17.1

Sūkalas / sūkalu koncentrāts / sūkalu pulveris (19)

Siera, biezpiena vai kazeīna ražošanas vai tiem līdzīgu procesu produkts.

Var izmantot koncentrēšanu vai žāvēšanu.

Kopproteīns

Laktoze

Mitruma saturs, ja > 8 %

Koppelni

8.18.1

Bezlaktozes sūkalas / bezlaktozes sūkalu pulveris (19)

Sūkalas, no kurām daļēji izdalīta laktoze.

Var izmantot žāvēšanu.

Kopproteīns

Laktoze

Mitruma saturs, ja > 8 %

Koppelni

8.19.1

Sūkalu proteīns / sūkalu proteīna pulveris (19)

Produkts, kas iegūts, žāvējot ar ķīmiskām vai fizikālām metodēm no piena sūkalām izdalītas olbaltumvielas. Var izmantot žāvēšanu.

Kopproteīns

Mitruma saturs, ja > 8 %

8.20.1

Demineralizētas bezlaktozes sūkalas / demineralizētu bezlaktozes sūkalu pulveris (19)

Sūkalas, no kurām daļēji izdalīta laktoze un minerālvielas.

Var izmantot žāvēšanu.

Kopproteīns

Laktoze

Koppelni

Mitruma saturs, ja > 8 %

8.21.1

Sūkalu permeāts / sūkalu permeāta pulveris (19)

Produkts, ko iegūst piena sūkalu ultrafiltrācijas, nanofiltrācijas vai mikrofiltrācijas procesā (kas iziet cauri membrānai), un no kura var būt daļēji izdalīta laktoze.

Var būt izmantota apgrieztā osmoze un žāvēšana.

Koppelni

Kopproteīns

Laktoze

Mitruma saturs, ja > 8 %

8.22.1

Sūkalu retentāts / sūkalu retentāta pulveris (19)

Produkts, ko iegūst piena sūkalu ultrafiltrācijas, nanofiltrācijas vai mikrofiltrācijas procesā (ko aiztur membrāna).

Var izmantot žāvēšanu.

Kopproteīns

Koppelni

Laktoze

Mitruma saturs, ja > 8 %


9.   Sauszemes dzīvnieku produkti un no tiem iegūti produkti

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligātās deklarācijas

9.1.1

Dzīvnieku blakusprodukti (20)

Sauszemes siltasiņu dzīvnieki vai to daļas, svaigas saldētas, vārītas, apstrādātas ar skābi vai kaltētas.

Kopproteīns

Koptauki

Mitruma saturs, ja > 8 %

9.2.1

Dzīvnieku tauki (20)

Produkts, kas sastāv no sauszemes siltasiņu dzīvnieku taukiem.

Koptauki

Mitruma saturs, ja > 1 %

9.3.1

Apikultūras blakusprodukti

Pārstrādāts vai nepārstrādāts medus, bišu vasks, peru pieniņš, propoliss, ziedputekšņi.

Saharozē izteikts kopējais cukuru saturs

9.4.1

Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas (20)

Produkts, kas iegūts, termiski apstrādājot, kaltējot un smalcinot sauszemes siltasiņu dzīvniekus vai to daļas, kas var būt daļēji attaukotas ar ekstrakcijas paņēmienu vai taukus atdalot fiziski.

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni

Mitruma saturs, ja > 8 %

9.5.1

Želatīna ražošanas procesa proteīni (20)

Pārtikas kvalitātes dzīvnieku izcelsmes žāvēti proteīni no želatīna ražošanas.

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni

Mitruma saturs, ja > 8 %

9.6.1

Dzīvnieku proteīnu hidrolizāts (20)

Dzīvnieku olbaltumvielu hidrolizāts, kas iegūts, dzīvnieku proteīnu noārdot ar mikroorganismiem vai enzīmiem.

Kopproteīns

Mitruma saturs, ja > 8 %

9.7.1

Asins milti (20)

Produkts, ko iegūst, termiski apstrādājot kautu siltasiņu dzīvnieku asinis.

Kopproteīns

Mitruma saturs, ja > 8 %

9.8.1

Asins produkti (20)

Produkti, ko iegūst, termiski apstrādājot kautu siltasiņu dzīvnieku asinis vai asiņu frakcijas; tiem pieskaitāma žāvēta/saldēta/ šķidra asins plazma, žāvētas asinis, žāvēti/saldēti/ šķidri sarkanie asinsķermenīši, vai to frakcijas un maisījumi.

Kopproteīns

Mitruma saturs, ja > 8 %

9.9.1

Ēdināšanas atkritumi [ēdināšanai izmantojamie pārtikas atkritumi]

Visi pārtikas atkritumi, kas satur dzīvnieku izcelsmes materiālus, tostarp restorānos, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos un virtuvēs, arī centrālajās virtuvēs un mājsaimniecību virtuvēs, cepšanai lietotu eļļu.

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni

Mitruma saturs, ja > 8 %

9.10.1

Kolagēns (20)

Proteīna produkts, ko iegūst no dzīvnieku kauliem, ādām un cīpslām.

Kopproteīns

Mitruma saturs, ja > 8 %

9.11.1

Spalvu milti

Produkts, ko iegūst, žāvējot un termiski apstrādājot kautu dzīvnieku spalvas, tas var būt hidrolizēts.

Kopproteīns

Mitruma saturs, ja > 8 %

9.12.1

Želatīns (20)

Dabīgs šķīstošs želējošs vai neželējošs proteīns, ko iegūst no dzīvnieku kaulu, ādu un cīpslu kolagēna, ko daļēji hidrolizējot.

Kopproteīns

Mitruma saturs, ja > 8 %

9.13.1

Dradži (20)

Produkts, ko iegūst no speķa, taukaudiem, un citiem ar ekstrakciju iegūtiem vai fiziski izņemtiem dzīvnieku izcelsmes taukiem, svaigs, saldēts vai kaltēts.

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni

Mitruma saturs, ja > 8 %

9.14.1

Dzīvnieku izcelsmes produkti (20)

Produkti, kas komerciālu apsvērumu, ražošanas vai iepakošanas brāķa vai citu defektu dēļ, kas apdraud sabiedrības vai dzīvnieku veselību, vairs nav paredzēti izmantošanai pārtikai; apstrādāti vai neapstrādāti, svaigi, saldēti, kaltēti.

Kopproteīns

Koptauki

Mitruma saturs, ja > 8 %

9.15.1

Olas

Veselas Gallus gallus L. olas ar čaumalu vai bez tās.

 

9.15.2

Olas baltums

Produkts, ko iegūst pēc olas čaumalas un olas dzeltenuma atdalīšanas, pasterizēts vai denaturēts.

Kopproteīns

Denaturizēšanas metode, ja vajadzīgs

9.15.3

Olu produkti, kaltēti

Produkti, kas sastāv no pasterizētām kaltētām olām bez čaumalas, vai kaltēta olas baltuma un kaltēta olu dzeltenuma maisījuma dažādās attiecībās.

Kopproteīns

Koptauki

Mitruma saturs, ja > 5 %

9.15.4

Cukurots olu pulveris

Kaltētas cukurotas olas vai to daļas.

Kopproteīns

Koptauki

Mitruma saturs, ja > 5 %

9.15.5

Olu čaumalas, kaltētas

Produkts, ko iegūst no mājputnu olām pēc to satura (olas dzeltenuma un olas baltuma savākšanas. Čaumalas ir kaltētas.

Koppelni

9.16.1

Sauszemes bezmugurkaulnieki (20)

Sauszemes bezmugurkaulnieki visos dzīves posmos vai to daļas, izņemot cilvēkiem un dzīvniekiem patogēnās sugas; apstrādāti vai neapstrādāti, svaigi, saldēti, kaltēti.

 


10.   Zivis, citi ūdens vides organismi un no tiem iegūtie produkti

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligātās deklarācijas

10.1.1

Ūdens vides bezmugurkaulnieki (21)

Jūras bezmugurkaulnieki visos dzīves posmos vai to daļas, izņemot cilvēkiem un dzīvniekiem patogēnās sugas; apstrādāti vai neapstrādāti, svaigi, saldēti, kaltēti.

 

10.2.1

Ūdens vides dzīvnieku blakusprodukti (21)

Izcelsme ir iestādes vai uzņēmumi, kuros sagatavo vai ražo produktus cilvēku pārtikai; apstrādāti vai neapstrādāti, svaigi, saldēti, kaltēti.

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni

10.3.1

Vēžveidīgo milti

Produkts, ko iegūst karsējot, presējot un kaltējot vēžveidīgos vai to daļas, arī savvaļas un akvakultūrā audzētās garneles.

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni, ja > 20 %

Mitruma saturs, ja > 8 %

10.4.1

Zivis (22)

Zivis vai to daļas: svaigas, saldētas, sagatavotas, apstrādātas ar skābi vai kaltētas.

Kopproteīns

Mitruma saturs, ja > 8 %

10.4.2

Zivju milti (22)

Produkts, kas iegūts, termiski apstrādājot, presējot un kaltējot zivis vai to daļas, un kam pirms kaltēšanas pievienots zivju buljons.

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni, ja > 20 %

Mitruma saturs, ja > 8 %

10.4.3

Zivju buljons

Kondensēts produkts, ko iegūst, ražojot zivju miltus, un kas atdalīts un stabilizēts paskābinot vai kaltējot.

Kopproteīns

Koptauki

Mitruma saturs, ja > 5 %

10.4.4

Zivju proteīna hidrolizāts

Produkts, ko iegūst zivju vai to daļu hidrolīzē ar skābi, parasti koncentrēts kaltējot.

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni, ja > 20 %

Mitruma saturs, ja > 8 %

10.4.5

Zivju asaku milti

Produkts, ko iegūst termiski apstrādājot, presējot un kaltējot zivju daļas. Tā galvenā sastāvdaļa ir zivju asakas.

Koppelni

10.4.6

Zivju eļļa

Eļļa, ko iegūst no zivīm vai zivju daļām un ko atdala no ūdens ar centrifugēšanu (var norādīt ziņas par sugu, piemēram, mencu aknu eļļa).

Koptauki

Mitruma saturs, ja > 1 %

10.4.7

Hidrogenēta zivju eļļa

Eļļa, ko iegūst, hidrogenējot zivju eļļu.

Mitruma saturs, ja > 1 %

10.5.1

Krila eļļa

Eļļu iegūst no sagatavota un presēta jūras planktona krila un ko atdala no ūdens ar centrifugēšanu.

Mitruma saturs, ja > 1 %

10.5.2

Krila proteīna koncentrāta hidrolizāts

Produkts, ko iegūst krilu vai to daļu fermentatīvā noārdīšanā, parasti koncentrēts kaltējot.

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni, ja > 20 %

Mitruma saturs, ja > 8 %

10.6.1

Jūras annelīda milti

Produkts, ko iegūst termiski apstrādājot un kaltējot jūras annelīdu, arī Nereis virens.M. Sars vai tā daļas.

Tauki

Pelni, ja > 20 %

Mitruma saturs, ja > 8 %

10.7.1

Jūras zooplanktona milti

Produkts, ko iegūst termiski apstrādājot, presējot un kaltējot jūras zooplanktonu, piemēram, krilu.

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni, ja > 20 %

Mitruma saturs, ja > 8 %

10.7.2

Jūras zooplanktona eļļa

Eļļu iegūst no sagatavota un presēta jūras zooplanktona un ko atdala no ūdens ar centrifugēšanu.

Mitruma saturs, ja > 1 %

10.8.1

Molusku milti

Produkts, ko iegūst termiski apstrādājot un kaltējot moluskus, arī kalmārus un gliemenes vai to daļas.

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni, ja > 20 %

Mitruma saturs, ja > 8 %

10.9.1

Kalmāru milti

Produkts, ko iegūst termiski apstrādājot un kaltējot kalmārus vai kalmāru daļas.

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni, ja > 20 %

Mitruma saturs, ja > 8 %


11.   Minerālvielas un no to produkti

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligātās deklarācijas

11.1.1

Kalcija karbonāts (23) [Kaļķakmens]

Produkts, ko iegūst sasmalcinot kalcija karbonāta iežus vai izgulsn'jot no skāba šķīduma.

Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %

11.1.2

Kaļķi saturoši jūras gliemežvāki

Dabīgas izcelsmes produkts, sasmalcināts vai granulēts, piemēram, austeru gliemežvāki vai jūras gliemežvāki.

Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %

11.1.3

Kalcija un magnija karbonāts

Kalcija un magnija karbonāta dabīgs maisījums

Kalcijs, magnijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %

11.1.4

Fosfātkaļķakmens

Dabīgas izcelsmes produkts, ko iegūst no jūras kaļķakmens aļģēm, sasmalcināts vai granulēts

Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %

11.1.5

Litotamns

Dabīgas izcelsmes produkts, ko iegūst no jūras kaļķakmens aļģēm (Phymatolithon calcareum (Pall.)), sasmalcināts vai granulēts

Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %

11.1.6

Kalcija hlorīds

Tehniskais kalcija hlorīds

Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %

11.1.7

Kalcija hidroksīds

Tehniskais kalcija hidroksīds

Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %

11.1.8

Bezūdens kalcija sulfāts

Tehniskais bezūdens kalcija sulfāts, ko iegūst, sasmalcinot bezūdens kalcija sulfātu vai dehidratējot kalcija sulfāta dihidrātu.

Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %

11.1.9

Kalcija sulfāta pushidrāts

Tehniskais kalcija sulfāta pushidrāts, ko iegūst, daļēji dehidratējot kalcija sulfāta dihidrātu.

Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %

11.1.10

Kalcija sulfāta dihidrāts

Tehniskais bezūdens kalcija sulfāts, ko iegūst, sasmalcinot bezūdens kalcija sulfātu vai hidratējot kalcija sulfāta pushidrātu.

Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %

11.1.11

Organisko skābju kalcija sāļi (24)

Tādu pārtikā lietojamu organisko skābju kalcija sāļi, kuru molekulā ir vismaz 4 oglekļa atomi.

Kalcijs, organiskā skābe

11.1.12

Kalcija oksīds

Tehniskais kalcija oksīds, ko iegūst, apdedzinot dabīgo kaļķakmeni.

Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %

11.1.13

Kalcija glikonāts

Glikonskābes kalcija sāls Ca(C6H11O7)2 un tā hidrāti.

Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %

11.1.15

Kalcija sulfāts karbonāts

Produkts, kas rodas nātrija karbonāta ražošanas procesā.

Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %

11.1.16

Kalcija pidolāts

Tehniskais kalcija L-pidolāts

Kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %

11.2.1

Magnija oksīds

Kalcinētais magnija oksīds (MgO) ar MGO saturu ne mazāku par 70 %.

Magnijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 15 %

11.2.2

Magnija sulfāta heptahidrāts

Tehniskais magnija sulfāts (MgSO4 × 7 H2O).

Magnijs, sērs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 15 %

11.2.3

Magnija sulfāta monohidrāts

Tehniskais magnija sulfāts (MgSO4 × H2O).

Magnijs, sērs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 15 %

11.2.4

Bezūdens magnija sulfāts

Tehniskais bezūdens magnija sulfāts (MgSO4 × H2O).

Magnijs, sērs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %

11.2.5

Magnija propionāts

Tehniskais magnija propionāts

Magnijs

11.2.6

Magnija hlorīds

Tehniskais magnija hlorīds, vai šķīdumā, kas rodas pēc jūras ūdens dabīgas koncentrēšanas, no kura izgulsnēts nātrija hlorīds.

Magnijs, hlors, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %

11.2.7

Magnija karbonāts

Dabīgais magnija karbonāts.

Magnijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %

11.2.8

Magnija hidroksīds

Tehniskais magnija hidroksīds.

Magnijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %

11.2.9

Magnija kālija sulfāts

Tehniskais magnija kālija sulfāts.

Magnijs, kālijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %

11.2.10

Organisko skābju magnija sāļi (24)

Tādu pārtikā lietojamu organisko skābju magnija sāļi, kuru molekulā ir vismaz 4 oglekļa atomi.

Magnijs, organiskā skābe

11.3.1

Dikalcija fosfāts (25) [Kalcija hidrogēnortofosfāts]

Tehniskais kalcija monohidrogēnfosfāts, ko iegūst no kauliem, vai neorganiskiem avotiem (CaHPO4 × H2O).

Ca/P > 1,2

Kalcijs, kop. fosfors, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja 10 %, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %

11.3.2

Mono-dikalcija fosfāts

Ķīmisks produkts, kas sastāv no dikalcija fosfāta un monokalcija fosfāta (CaHPO4. Ca(H2PO4)2 × H2O)

0,8 < Ca/P < 1,3

Kop. fosfors, kalcijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja 10 %

11.3.3

Monodikalcija fosfāts; [Kalcija tetrahidrogēndiortofosfāts]

Tehniskais kalcija bisdihidrogēnfosfāts (Ca(H2PO4)2 × H2O)

Ca/P < 0,9

Kop. fosfors, kalcijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %

11.3.4

Trikalcija fosfāts; [Trikalcija ortofosfāts]

Tehniskais trikalcija fosfāts, ko iegūst no kauliem, vai neorganiskiem avotiem (Ca3(PO4)2 × H2O)

Ca/P > 1,3

Kalcijs, kop. fosfors, kalcijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %

11.3.5

Kalcija magnija fosfāts

Tehniskais kalcija magnija fosfāts.

Kalcijs, magnijs, kop. fosfors, kalcijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %

11.3.6

Defluorēts fosfāts

Dabīgs fosfāts, kas ir apdedzināts un pēc tam termiski apstrādāts attīrīšanai no nevajadzīgajiem piemaisījumiem.

Kop. fosfors, kalcijs, nātrijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja 10 %, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 5 %

11.3.7

Dikalcija pirofosfāts; [Dikalcija difosfāts]

Tehniskais dikalcija pirofosfāts.

Kop. fosfors, kalcijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %

11.3.8

Magnija fosfāts

Produkts, kas sastāv no vienaizvietotā un/vai divaizvietotā un/vai trīsaizvietotā magnija fosfāta.

Kop. fosfors, magnijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja 10 %, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %

11.3.9

Nātrija kalcija magnija fosfāts

Produkts, kas sastāv no tehniskā nātrija kalcija magnija fosfāta.

Kop. fosfors, magnijs, kalcijs, nātrijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %

11.3.10

Mononātrija fosfāts; [Nātrija dihidrogēndiortofosfāts]

Tehniskais mononātrija fosfāts

(NaH2PO4 × H2O)

Kop. fosfors, nātrijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %

11.3.11

Dinātrija fosfāts; [Dinātrija hidrogēnortofosfāts]

Tehniskais dinātrija fosfāts (Na2HPO4 × H2O).

Kop. fosfors, nātrijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %

11.3.12

Trinātrija fosfāts; [Trinātrija ortofosfāts]

Tehniskais trinātrija fosfāts (Na3PO4)

Kop. fosfors, nātrijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %

11.3.13

Nātrija pirofosfāts; [Tetranātrija difosfāts]

Tehniskais nātrija pirofosfāts.

Kop. fosfors, nātrijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %

11.3.14

Monokālija fosfāts; [Kālija dihidrogēndiortofosfāts]

Tehniskais monokālija fosfāts (KH2PO4 × H2O)

Kop. fosfors, kālijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %

11.3.15

Dikālija fosfāts; [Dikālija hidrogēnortofosfāts]

Tehniskais dikālija fosfāts (K2HPO4 × H2O)

Kop. fosfors, kālijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %

11.3.16

Kalcija nātrija fosfāts

Tehniskais kalcija nātrija fosfāts.

Kop. fosfors, kalcijs, nātrijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %

11.3.17

Monoamonija fosfāts; [Amonija dihidrogēnortofosfāts]

Tehniskais monoamonija fosfāts (NH4H2PO4)

Kop.slāpeklis, kop. fosfors, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %

11.3.18

Diamonija fosfāts; [Diamonija hidrogēnortofosfāts]

Tehniskais diamonija fosfāts ((NH4)2HPO4)

Kop. slāpeklis

Kop. fosfors

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %

11.3.19

Nātrija tripolifosfāts [Pentanātrija trifosfāts]

Tehniskais nātrija tripolifosfāts.

Kop. fosfors

Nātrijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %

11.3.20

Nātrija magnija fosfāts

Tehniskais nātrija magnija fosfāts.

Kop. fosfors, magnijs, nātrijs, 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %

11.3.21

Magnija hipofosfīts

Tehniskais magnija hipofosfīts (Mg(H2PO2)2 × 6H2O)

Magnijs

Kop. fosfors

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P ja > 10 %

11.3.22

Atlīmēti kaulu milti

Atlīmēti, sterilizēti un malti kauli, no kuriem atdalītas taukvielas.

Kop. fosfors, kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %

11.3.23

Kaulu pelni

Dzīvnieku blakusproduktu kremācijas, dedzināšanas vai gazifikācijas minerālais atlikums.

Kop. fosfors, kalcijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %

11.4.1

Nātrija hlorīds (23)

Tehniskais nātrija hlorīds, vai produkts, ko ar kristalizāciju ietvaicējot iegūst no sāls šķīduma (vakuuma sāls), iztvaicējot jūras ūdeni (jūras sāls), vai sasmalcinot akmeņsāli.

Nātrijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %

11.4.2

Nātrija bikarbonāts [Nātrija hidrogēnkarbonāts]

Tehniskais nātrija bikarbonāts (NaHCO3)

Nātrijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %

11.4.3

Nātrija amonija (bi)karbonāts [Nātrija amonija (hidrogēn)karbonāts]

Produkts, kas rodas nātrija karbonāta un nātrija bikarbonāta ražošanas procesā, zīmju veidā satur amonija bikarbonātu (amonija bikarbonāts maks. 5 %).

Nātrijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %

11.4.4

Nātrija karbonāts

Tehniskais nātrija karbonāts (Na2CO3)

Nātrijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %

11.4.5

Nātrija seskvikarbonāts [Trinātrija hidrogēnkarbonāts]

Tehniskais nātrija seskvikarbonāts (Na3H(CO3)2)

Nātrijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %

11.4.6

Nātrija sulfāts

Tehniskais nātrija sulfāts.

Nātrijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %

11.4.7

Organisko skābju nātrija sāļi

Tādu pārtikā lietojamu organisko skābju nātrija sāļi, kuru molekulā ir vismaz 4 oglekļa atomi.

Nātrijs, organiskā skābe

11.5.1

Kālija hlorīds

Tehniskais kālija hlorīds, vai produkts, ko iegūst, sasmalcinot dabīgas izcelsmes kālija hlorīdu.

Kālijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %

11.5.2

Kālija sulfāts

Tehniskais kālija sulfāts (K2SO4)

Kālijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %

11.5.3

Kālija karbonāts

Tehniskais kālija karbonāts (K2CO3).

Kālijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %

11.5.4

Kālija bikarbonāts [Kālija hidrgēnkarbonāts]

Tehniskais kālija bikarbonāts (KHCO3).

Kālijs, HCl nešķīstošais atlikums, ja > 10 %

11.5.5

Organisko skābju kālija sāļi (24)

Tādu pārtikā lietojamu organisko skābju kālija sāļi, kuru molekulā ir vismaz 4 oglekļa atomi.

Kālijs, organiskā skābe

11.6.1

Sēra ziedi

Tehniskais pulverveida sērs, ko iegūst no dabīgajām minerāla iegulām. Arī produkts, kas rodas naftas pārstrādes procesos, ko izmanto sēra ražotāji.

Sērs

11.7.1

Atapulgīts

Dabīgs magnija-alumīnija-silīcija minerāls.

Magnijs

11.7.2

Kvarcs

Dabīgs minerāls, ko iegūst, sasmalcinot kvarca avotus.

 

11.7.3

Kristobalīts

Silīcija dioksīds, kas rodas kvarca pārkristalizācijā.

 

11.8.1

Amonija sulfāts

Tehniskais amonija sulfāts((NH4)2SO4), ko iegūst ķīmiskajā sintēzē.

Slāpeklis kopproteīna veidā, sērs

11.8.2

Amonija sulfāta šķīdums

Amonija sulfāta ūdens šķīdumi ar amonija sulfāta saturu vismaz 35 %

Slāpeklis kopproteīna veidā

11.8.3

Organisko skābju amonija sāļi

Tādu pārtikā lietojamu organisko skābju amonija sāļi, kuru molekulā ir vismaz 4 oglekļa atomi.

Slāpeklis kopproteīna veidā, organiskā skābe

11.8.4

Amonija laktāts

Amonija laktāts (CH3CHOHCOONH4). Amonija laktāts, kas rodas piena sūkalu fermentācijā ar Lactobacillus delbrueckii ssp. bulgaricus, un satur vismaz 44 % slāpekļa, kas izteikts kopproteīna veidā.

Slāpeklis kopproteīna veidā, koppelni

11.8.5

Amonija acetāts

Amonija acetāta (CH3COONH4) ūdens šķīdumi ar amonija acetāta saturu vismaz 55 %)

Slāpeklis kopproteīna veidā


12.   Fermentācijas (blakus-)produkti no mikroorganismiem, kuru šūnas ir inaktivētas vai nedzīvas

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligātās deklarācijas

12.1

Produkti, ko iegūst no dažos substrātos kultivētu specifisku mikroorganismu biomasas

12.1.1

Proteīns no Methylophilus methylotrophus

Proteīnu saturošs metanola fermentācijas produkts, kas iegūts no Methylophilus methylotrophus (NCIMB celms 10.515); kopproteīna saturs vismaz 68 %, atstarošanas indekss vismaz 50.

Kopproteīns

Koppelni

Koptauki

12.1.2

Proteīns no Methylococcus capsulatus (Bath), Alca ligenes acidovorans, Bacillus brevis un Bacillus firmus

Proteīnu saturošs dabasgāzes (apm. 91 % metāna, 5 % etāna, 2 % propāna, 0,5 % izobutāna, 0,5 % butāna), amonjaka un minerālsāļu fermentācijas produkts, kas iegūts no Methylococcus capsulatus (Bath) (NCIMB celms 11132), Alcaligenes acidovorans (NCIMB celms 12387), Bacillus brevis (NCIMB celms 13288) un Bacillus firmus (NCIMB celms 13280); kopproteīna saturs vismaz 65 %.

Kopproteīns

Koppelni

Koptauki

12.1.3

Baktēriju proteīns no Escherichia coli

Proteīnu saturošs produkts — blakusprodukts, ko iegūst no Escherichia coli K12 kultūras, kura, audzējot uz augu valsts vai ķīmiskas izcelsmes substrātiem, kas satur amonjaku un minerālvielas, producē aminoskābes; tas var būt hidrolizēts.

Kopproteīns

12.1.4

Baktēriju proteīns no Corynebacterium glutamicum

Proteīnu saturošs produkts — blakusprodukts, ko iegūst no Corynebacterium glutamicum kultūras, kura, audzējot uz augu valsts vai ķīmiskas izcelsmes substrātiem, kas satur amonjaku un minerālvielas, producē aminoskābes; tas var būt hidrolizēts.

Kopproteīns

12.1.5

Raugi un līdzīgi produkti [Alus raugs] [Rauga produkts]

Visi raugi un to daļas, kas iegūtas no Saccharomyces cerevisiae, Saccharomyces carlsbergiensis, Kluyveromyces lactis, Kluyveromyces fragilis, Torulaspora delbrueckii, Candida utilis/Pichia jadinii, Saccharomyces uvarum, Saccharomyces ludwigii or Brettanomyces ssp  (26), ko iegūst, audzējot uz tādiem augu valsts izcelsmes substrātiem kā, piemēram, melase, cukura sīrups, spirts, destilācijas atlikumi, labības produkti un cieti saturoši produkti, augļu sula, sūkalas, pienskābe, cukurs, augu šķiedru hidrolizāti un izmantojot fermentācijas barības vielas, piemēram, amonjaku un minerālsāļus.

Mitrums, ja < 75 % or > 97 %

Ja mitrums < 75 %:

kopproteīns

12.1.6

Micēlija skābbarība no penicilīna ražošanas

Micēlijs (slāpekli saturoši savienojumi), dabīgi mitrs penicilīna ražošanas blakusprodukts, izmantojot Penicillium chrysogenum (ATCC48271), ko kultivē uz dažādas izcelsmes ogļhidrātiem un to hidrolizātiem, kas termiski apstrādāts un sagatavots skābbarībai, penicilīna inaktivēšanai izmantojot Lactobacillus brevis, plantarum, sake, collinoides and Streptococcus lactis; slāpekļa saturs, izsakot kopproteīnā, ir vismaz 7 %.

Slāpeklis kopproteīna veidā

Koppelni

12.2

Citi fermentācijas blakusprodukti

12.2.1

Vināzes [kondensētas šķīstošas melases]

Nenorūgušu vīnu/alus misas rūpnieciskas pārstrādes blakusprodukti, piemēram, spirta, organisko skābju, rauga ražošanas blakusprodukti. Tie sastāv no šķidrās/pastveida frakcijas, ko iegūst separējot pēc nenorūgušu vīnu/isas fermentācijas. Tajos var būt fermentācijai izmantoto mikroorganismu nedzīvas šūnas, un/vai to daļas. Substrāti parasti ir augu valsts izcelsmes, piemēram, melases, cukura sīrups, spirts, labības produkti un cieti saturoši produkti, augļu sula, sūkalas, pienskābe, cukurs, augu šķiedru hidrolizāti un izmantojot fermentācijas barības vielas, piemēram, amonjaku un minerālsāļus.

Kopproteīns

Substrāts un attiecīgā ražošanas procesa norāde

12.2.2

L-glutamīnskābes ražošanas blakusprodukti

Koncentrēti šķidri blakusprodukti no L-glutamīnskābes ražošanas, to iegūstot Corynebacterium melassecola fermentācijā uz substrāta, kas satur saharozi, melases, cietes produktus un to hidrolizātus, amonija sāļus u.c. slāpekli saturošus savienojumus.

Kopproteīns

12.2.3

L-lizīna monohidrohlorīda ražošanas blakusprodukti, izmantojot Brevibacterium lactofermentum

Koncentrēti šķidri blakusprodukti no L-lizīna ražošanas, to iegūstot Brevibacterium lactofermentum fermentācijā uz substrāta, kas satur saharozi, melases, cietes produktus un to hidrolizātus, amonija sāļus u.c. slāpekli saturošus savienojumus.

Kopproteīns

12.2.4

Aminoskābju ražošanas blakusprodukti, izmantojot Corynbacterium glutamicum

Šķidri blakusprodukti no aminoskābju ražošanas, tās iegūstot Corynbacterium glutamicum fermentācijā uz augu valsts vai ķīmiskas izcelsmes substrātiem, kas satur amonjaku un minerālvielas.

Kopproteīns

Koppelni

12.2.5

Aminoskābju ražošanas blakusprodukti, izmantojot Escherichia coli K12

Šķidri blakusprodukti no aminoskābju ražošanas, tās iegūstot Escherichia coli K12 fermentācijā uz augu valsts vai ķīmiskas izcelsmes substrātiem, kas satur amonjaku un minerālvielas.

Kopproteīns

Koppelni

12.2.6

Enzīma ražošanas blakusprodukts, izmantojot Aspergillus niger

Enzīma ražošanas blakusprodukts no Aspergillus niger fermentācijas uz kviešim un iesala.

Kopproteīns


13.   Dažādi

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti norādāmās vielas

13.1.1.

Maizes un makaronu ražošanā iegūti produkti

Produkti, ko iegūst, ražojot maizi, cepumus, vafeles vai makaronus. Tie var būt kaltēti.

Ciete

Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze

Koptauki, ja > 5 %

13.1.2.

Konditorejas izstrādājumu ražošanā iegūti produkti

Produkti, ko iegūst, ražojot konditorejas izstrādājumus un kūkas. Tie var būt kaltēti.

Ciete

Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze

Koptauki, ja > 5 %

13.1.3.

Brokastu pārslu ražošanā iegūti produkti

Vielas vai produkti, kas paredzēti izmantošanai cilvēku uzturā (vai ir pamats uzskatīt, ka tos var izmantot cilvēku uzturā) pārstrādātā, daļēji pārstrādātā vai nepārstrādātā veidā. Tie var būt kaltēti.

Kopproteīns, ja > 10 %

Kokšķiedra

Kopeļļas/tauki, ja > 10 %

Ciete, ja > 30 %

Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi, ja > 10 %

13.1.4.

Saldumu ražošanā iegūti produkti

Produkti, ko iegūst, ražojot saldumus, tostarp šokolādi. Tie var būt kaltēti.

Ciete

Koptauki, ja > 5 %

Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze

13.1.5.

Saldējuma ražošanā iegūti produkti

Produkti, ko iegūst, ražojot saldējumu. Tie var būt kaltēti.

Ciete

Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze

Koptauki

13.1.6.

Svaigu augļu un dārzeņu pārstrādē iegūti produkti un blakusprodukti (27)

Produkti, ko iegūst, pārstrādājot svaigus augļus un dārzeņus (tostarp mizu, veselus augļus/dārzeņu gabalus un to maisījumus). Tie var būt kaltēti vai sasaldēti.

Ciete

Kokšķiedra

Koptauki, ja > 5 %

HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 %

13.1.7.

Augu pārstrādē iegūti produkti (27)

Produkti, ko iegūst, sasaldējot vai sakaltējot veselus augus vai to daļas.

Kopšķiedra

13.1.8.

Garšvielu un garšas piedevu pārstrādē iegūti produkti (27)

Produkti, ko iegūst, sasaldējot vai sakaltējot garšvielas un garšas piedevas vai to daļas.

Kopproteīns, ja > 10 %

Kokšķiedra

Kopeļļas/tauki, ja > 10 %

Ciete, ja > 30 %

Kopējais cukurs, ko aprēķina kā saharozi, ja > 10 %

13.1.9.

Garšaugu pārstrādē iegūti produkti (27)

Produkti, ko iegūst, sasmalcinot, samaļot, sasaldējot vai sakaltējot garšaugus vai to daļas.

Kopšķiedra

13.1.10.

Kartupeļu pārstrādē iegūti produkti

Produkti, ko iegūst, pārstrādājot kartupeļus. Tie var būt kaltēti vai sasaldēti.

Ciete

Kokšķiedra

Koptauki, ja > 5 %

HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 %

13.1.11.

Mērču ražošanā iegūti produkti un blakusprodukti

Vielas, ko iegūst mērču ražošanā, kas paredzētas izmantošanai cilvēku uzturā (vai ir pamats uzskatīt, ka tās var izmantot cilvēku uzturā) pārstrādātā, daļēji pārstrādātā vai nepārstrādātā veidā. Tās var būt kaltētas.

Koptauki

13.1.12.

Uzkodu ražošanā iegūti produkti un blakusprodukti

Produkti un blakusprodukti, ko iegūst, ražojot uzkodas – kartupeļu čipsus, kartupeļu un/vai graudaugu uzkodas (tieši ekstrudētas uzkodas, kuru pamatā ir mīkla un kas ir granulētas) un riekstus.

Koptauki

13.1.13.

Ēšanai gatavas pārtikas ražošanā iegūti produkti

Produkti, ko iegūst, ražojot ēšanai gatavu pārtiku. Tie var būt kaltēti.

Koptauki, ja > 5 %

13.1.14.

Alkoholisko dzērienu ražošanā iegūti augu blakusprodukti

Cieti augu produkti (tostarp ogas un sēklas, piemēram, anīsa sēklas), ko iegūst pēc šo augu macerācijas spirta šķīdumā vai pēc alkohola evaporācijas/destilēšanas vai pēc abiem šiem procesiem, ko veic alkoholisko dzērienu ražošanai paredzētu aromatizētāju izstrādē. Šie produkti ir jādestilē, lai izvadītu atlikušo alkoholu.

Kopproteīns, ja > 10 %

Kokšķiedra

Kopeļļas/tauki, ja > 10 %

13.1.15.

Alus

Produkts, ko iegūst alus brūvēšanas procesā un ko nedrīkst pārdot kā cilvēku uzturā lietojamu dzērienu.

Alkohola saturs

13.2.1.

Karamelizēts cukurs

Produkts, ko iegūst, kontrolēti karsējot jebkura veida cukuru.

Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze

13.2.2.

Dekstroze

Dekstrozi iegūst cietes hidrolīzes procesā un tās sastāvā ir attīrīta un kristalizēta glikoze ar vai bez kristāliskā ūdens.

Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze

13.2.3.

Fruktoze

Fruktoze kā attīrīts kristālisks pulveris. To iegūst no glikozes sīrupā esošās glikozes, izmantojot glikozes izomerāzi un saharozes inversiju.

Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze

13.2.4.

Glikozes sīrups

Glikozes sīrups ir attīrīts un koncentrēts barojošu saharīdu šķīdums ūdenī, ko iegūst cietes hidrolīzes procesā.

Kopā cukuri

Mitrums, ja > 30 %

13.2.5.

Glikozes melase

Produkts, ko iegūst glikozes sīrupu rafinēšanas procesā.

Kopā cukuri

13.2.6.

Ksiloze

No koksnes iegūts cukurs.

 

13.2.7.

Laktuloze

Pussintētisks disaharīds (4-O-D-galaktopiranozil-D-fruktoze), ko iegūst no laktozes, izomerizējot glikozi par fruktozi. Sastopams termiski apstrādātā pienā un piena produktos.

Laktuloze

13.2.8.

Glikozamīns (hitozamīns)

Aminocukurs (monosaharīds), kas ir polisaharīdu hitozāna un hitīna struktūras sastāvdaļa. To iegūst vēžveidīgo vai citu posmkāju ektoskeleta hidrolīzē vai graudu, piemēram, kukurūzas vai kviešu, fermentācijā.

Atkarībā no gadījuma – nātrijs vai kālijs

13.3.1.

Ciete (28)

Tehniskās kvalitātes ciete.

Ciete

13.3.2.

Uzbriedināta ciete (28)

Produkts, kas sastāv no cietes, kura ir izpletusies termiskā apstrādē.

Ciete

13.3.3.

Cietes (28) maisījums

Produkts, kas sastāv no dabīgas un/vai modificētas pārtikas cietes, ko iegūst no dažādiem botāniskiem avotiem.

Ciete

13.3.4.

Cietes (28) hidrolizāti

Produkts, ko iegūst cietes hidrolīzes procesā. Tas sastāv no proteīna, taukiem un filtrēšanas palīgierīcēm (piemēram, diatomīta zeme, kokšķiedra).

Mitrums, ja < 25 % vai > 45 %

Ja mitrums < 25 %:

Koptauki

Kopproteīns

13.3.5.

Dekstrīns

Dekstrīns ir ar skābi daļēji hidrolizēta ciete.

 

13.3.6.

Maltodekstrīns

Maltodekstrīns ir daļēji hidrolizēta ciete.

 

13.4.1.

Polidekstroze

Neregulāri savienoti glikozes polimēri, ko iegūst, termāli polimerizējot D-glikozi.

 

13.5.1.

Polioli

Produkts, ko iegūst hidrogenēšanas vai fermentēšanas procesā. Tā sastāvā ir monosaharīdi, disaharīdi, oligosaharīdi vai polisaharīdi.

 

13.5.2.

Izomalts

Cukura alkohols, ko iegūst saharozes enzimātiskās konversijas un hidrogenēšanas procesā.

 

13.5.3.

Mannīts

Produkts, ko iegūst hidrogenēšanas vai fermentēšanas procesā. Tā sastāvā ir reducēta glikoze un/vai fruktoze.

 

13.5.4.

Ksilīts

Produkts, ko iegūst ksilozes hidrogenēšanas vai fermentēšanas procesā.

 

13.5.5.

Sorbīts

Produkts, ko iegūst glikozes hidrogenēšanas procesā.

 

13.6.1.

Taukskābes (29)

Produkts, ko iegūst atskābjošanas laikā, ar sārma palīdzību, vai destilējot nenoteiktas augu vai dzīvnieku izcelsmes eļļas vai taukus; arī produkts, ko iegūst, dažādos veidos pārstrādājot eļļas un taukus, kā to dara taukskābju ražotāji.

Koptauki

Mitrums, ja > 1 %

13.6.2.

Taukskābes, kas esterificētas ar glicerolu (29)

Glicerīdi, ko iegūst, ar taukskābēm esterificējot augu izcelsmes glicerīnu.

Mitrums, ja > 1 %

Koptauki

13.6.3.

Taukskābju mono- un diglicerīdi (29)

Taukskābju mono- un diglicerīdi sastāv no pārtikas eļļās un taukos esošo taukskābju glicerīna mono-, di- un triesteru maisījuma.

Tie var saturēt nelielus daudzumus brīvu taukskābju un glicerīna.

Koptauki

13.6.4.

Taukskābju sāļi (29)

Produkts, ko iegūst taukskābju, kurām ir vismaz četri oglekļa atomi, reakcijā ar kalcija, magnija, nātrija vai kālija savienojumiem.

Koptauki (pēc hidrolīzes)

Mitrums

Ca, Na, K vai Mg (pēc vajadzības)

13.7.1.

Hondroitīna sulfāts

Produkts, ko iegūst, veicot ekstrahēšanu no cīpslām, kauliem un citiem dzīvnieku audiem, kas satur skrimšļus un mīkstos saistaudus.

Nātrijs

13.8.1.

Neattīrīts glicerīns

Produkts, ko iegūst biodīzeļdegvielas ražošanā (taukskābju metilesteri vai etilesteri), transesterificējot nenoteiktas augu un dzīvnieku izcelsmes eļļas un taukus. Glicerīns var saturēt minerālsāļus vai organiskos sāļus. (Maksimālais metanola saturs 0,2 %);

arī produkts, ko iegūst, pārstrādājot minerālu taukus un eļļas, tostarp, veicot transesterifikāciju, hidrolīzi vai pārziepošanu.

Glicerols

Kālijs

Nātrijs

13.8.2.

Glicerīns

Produkts, ko iegūst biodīzeļdegvielas ražošanā (taukskābju metilesteri vai etilesteri), transesterificējot nenoteiktas augu un dzīvnieku izcelsmes eļļas un taukus un pēc tam rafinējot glicerīnu. (Minimālais glicerola saturs: 99 % no sausnas);

arī produkts, ko iegūst, pārstrādājot minerālu taukus un eļļas, tostarp, veicot transesterifikāciju, hidrolīzi vai pārziepošanu.

Glicerols

Kālijs

Nātrijs

13.9.1.

Metilsulfonilmetāns

Organisks sēra savienojums ((CH3)2SO2), ko iegūst sintētiski un kas ir identisks dabiski veidotajam savienojumam augos.

Sērs

13.10.1.

Kūdra

Produkts, kas rodas augu (galvenokārt sfagnu) dabiskās sadalīšanās procesā anaerobā un oligotrofā vidē.

Kopšķiedra

13.11.1.

Propilēnglikols

Organisks savienojums (diol- vai dubult-alkohols), dēvēts arī par 1,2-propāndiolu vai propāna 1,2-diolu, kura formula ir C3H8O2. Tas ir viskozs šķidrums ar nedaudz saldu garšu, kas ir higroskopisks un viegli sajaucas ar ūdeni, acetonu un hloroformu.

Propilēnglikols


(1)  Vācu valodā “Konzentrieren” vajadzības gadījumā drīkst aizstāt ar “Eindicken”, un tādā gadījumā parastajam apzīmētājam būtu jābūt “eingedickt”.

(2)  Vajadzības gadījumā vārdu “mizošana” drīkst aizstāt ar vārdu “izlobīšana” vai “nolobīšana”, un tādā gadījumā parastajam apzīmētājam būtu jābūt “izlobīti” vai “nolobīti”.

(3)  Franču valodā drīkst lietot vārdu “issues”.

(4)  Vācu valodā drīkst lietot apzīmētāju “aufgeschlossen” un nosaukumu “Quellwasser” (attiecībā uz cieti). Dāņu valodā drīkst lietot apzīmētāju “Kvældning” un nosaukumu “Kvældet” (attiecībā uz cieti).

(5)  Franču valodā vārdu “Pressage” vajadzības gadījumā drīkst aizstāt ar “Extraction mécanique”.

(6)  Nosaukumu drīkst papildināt ar labības sugu.

(7)  Jāatzīmē, ka “kukurūza” var attiekties uz kukurūzu kā tādu, gan uz “graudiem” Tas attiecas uz visiem kukurūzas produktiem.

(8)  Ja šai sastāvdaļai veikta smalkāka malšana, nosaukumam drīkst pievienot vārdu “smalkas”, vai arī nosaukumu drīkst aizstāt ar atbilstošu apzīmējumu.

(9)  Nosaukumu drīkst papildināt ar graudu sugu.

(10)  Vajadzības gadījumā var iekļaut norādi “Zems glikozinolāta daudzums”, kā definēts Kopienas tiesību aktos. Tas attiecas uz visiem rapšu sēklu produktiem.

(11)  Nosaukumu jāpapildina ar augu sugu.

(12)  Šo nosaukumu papildina ar norādi par termiskās apstrādes veidu.

(13)  Šim nosaukumam jāpievieno precīzāks augļa apraksts.

(14)  Augu suga jānorāda ailē “nosaukums”.

(15)  Nosaukums ir jāpapildina ar norādi par veiktās apstrādes īpašībām.

(16)  Nosaukumā drīkst norādīt zāles lopbarības kultūras sugu.

(17)  Terminu “rupjie milti” drīkst aizstāt ar terminu “granulas”. Nosaukumā drīkst norādīt žāvēšanas veidu.

(18)  Nosaukumu jāpapildina ar labības sugu.

(19)  Nosaukumi nav sinonīmi, un tie galvenokārt atšķiras pēc mitruma satura; jālieto tam atbilstošais nosaukums.

(20)  Nosaukums jāpapildina attiecīgi ar

dzīvnieka sugu un/vai

dzīvnieka produkta daļu un/vai

dzīvnieku kārtu (piemēram, cūku, atgremotāju, putnu), un/vai

dzīvnieku sugu nosaukumu, ko nepārstrādā, ievērojot aizliegumu par izmantošanu tās pašas sugas dzīvniekiem (piemēram, mājputnus nesaturošs) un/vai

pārstrādātais materiāls (piemēram, kauli, ar augstu vai zemu pelnu saturu), un/vai izmantotais process (piemēram, attaukots, attīrīts).

(21)  Nosaukums jāpapildina attiecīgi ar sugu.

(22)  Nosaukums jāpapildina sugas nosaukumu gadījumos, kad ražo no akvakultūrā audzētām zivīm.

(23)  Nosaukumam papildus vai tā vietā var norādīt avota raksturu.

(24)  Nosaukums jāgroza vai jāpapildina, norādot attiecīgi organisko skābi.

(25)  Nosaukumā var iekļaut ņorādi par ražošanas procesu.

(26)  Atkarībā no zinātniskās taksonomijas raugu celmu nosaukumi var būt atšķirīgi, tāpēc var lietot arī minēto raugu nosaukumu sinonīmus.

(27)  Vajadzības gadījumā nosaukumam jāpievieno informācija par augļu, dārzeņu, augu, garšvielu un garšaugu sugu.

(28)  Nosaukumu jāpapildina, norādot botānisko izcelsmi.

(29)  Nosaukums jāgroza vai jāpapildina, norādot izmantotās taukskābes.


17.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 159/66


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 576/2011

(2011. gada 16. jūnijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 543/2008 par kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz mājputnu gaļas tirdzniecības standartiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 121. panta e) punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 543/2008 (2) XI pielikumā iekļauts valsts references laboratoriju saraksts.

(2)

Francijas, Itālijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes un Austrijas kompetentās iestādes ir paziņojušas Komisijai savu valsts references laboratoriju jaunos nosaukumus.

(3)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 543/2008.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 543/2008 XI pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 16. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 17.6.2008., 46. lpp.


PIELIKUMS

“XI PIELIKUMS

VALSTS REFERENCES LABORATORIJU SARAKSTS