27.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 141/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 492/2011

(2011. gada 5. aprīlis)

par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā

(kodificēta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 46. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Padomes Regula (EEK) Nr. 1612/68 (1968. gada 15. oktobris) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (3) ir vairākkārt būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)

Savienībā būtu jānodrošina darba ņēmēju brīva pārvietošanās. Lai sasniegtu šo mērķi, ir jānovērš jebkāda ar valstspiederību saistīta darba ņēmēju diskriminācija attiecībā uz nodarbināšanu, atalgojumu un citiem darba un nodarbinātības apstākļiem, kā arī jānodrošina šādiem darba ņēmējiem tiesības brīvi pārvietoties Savienībā, lai strādātu algotu darbu, izņemot ierobežojumus, kas ir saistīti ar valsts drošību, sabiedrisko kārtību un veselības aizsardzību.

(3)	Būtu jāparedz noteikumi, kas ļautu īstenot Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. un 46. pantā izklāstītos mērķus attiecībā uz brīvu pārvietošanos.

(4)

Pārvietošanās brīvība ir darba ņēmēju un viņu ģimeņu pamatbrīvība. Darbaspēka mobilitātei Savienībā būtu jāgarantē darba ņēmējam iespēja uzlabot savus dzīves un darba apstākļus, kā arī jāveicina sociālā stāvokļa uzlabošana, vienlaicīgi ļaujot apmierināt dalībvalstu ekonomikas vajadzības. Būtu jāapstiprina visu dalībvalstu darba ņēmēju tiesības izvēlēties darbu Savienībā.

(5)	Šādas tiesības bez diskriminācijas būtu jābauda pastāvīgiem, sezonas un pārrobežu darba ņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem.

(6)

Brīvu pārvietošanos varēs īstenot saskaņā ar objektīviem standartiem, brīvi un ar cieņu tikai tad, ja vienlīdzīgu attieksmi faktiski un normatīvajos aktos īstenos visos jautājumos, kas ir saistīti ar algotu darbu un tiesībām uz mājokli, kā arī novērsīs šķēršļus, kas apgrūtina darba ņēmēju mobilitāti, īpaši attiecībā uz nosacījumiem par darba ņēmēja ģimenes integrēšanos uzņēmējā valstī.

(7)	Savienības darba ņēmēju nediskriminācijas princips nosaka, ka visu dalībvalstu valstspiederīgajiem ir tādas pašas tiesības uz darbu, kādas ir attiecīgās valsts darba ņēmējiem.

(8)

Mehānismi, ko izmanto, lai apkopotu un izplatītu informāciju par brīvām darba vietām, īpaši attiecībā uz tiešu sadarbību starp centrālajiem un reģionālajiem nodarbinātības dienestiem, kā arī informācijas apmaiņas koordinēšanu, nodrošina skaidrāku priekšstatu par darba tirgu. Darba ņēmēji, kas vēlas pārvietoties, būtu arī regulāri jāinformē par dzīves un darba apstākļiem.

(9)

Pastāv cieša saikne starp darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, nodarbinātību un profesionālo izglītību, īpaši, ja šīs izglītības mērķis ir sagatavot darba ņēmējus, kas spētu pieņemt darba piedāvājumus citos Savienības reģionos. Šīs saiknes nosaka, ka šādi radušās problēmas būtu nevis jāpēta katra atsevišķi, bet jāuzskata par savstarpēji saistītām, tostarp ņemot vērā nodarbinātības problēmas konkrētajos reģionos. Tāpēc dalībvalstis ir jāmudina koordinēt savu nodarbinātības politiku,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

NODARBINĀTĪBA, VIENLĪDZĪGA ATTIEKSME UN DARBA ŅĒMĒJU ĢIMENES

1. IEDAĻA

Tiesības uz darbu

1. pants

1. Jebkuram dalībvalsts valstspiederīgajam neatkarīgi no viņa dzīvesvietas ir tiesības pieņemt un strādāt algotu darbu citā dalībvalstī saskaņā ar normatīviem un administratīviem aktiem, kas reglamentē minētās valsts valstspiederīgo nodarbinātību.

2. Viņam ir tādas pašas tiesības pieņemt citā dalībvalstī pieejamu darbu kā šīs dalībvalsts valstspiederīgajiem.

2. pants

Visi dalībvalstu valstspiederīgie un darba devēji, kas darbojas kādā dalībvalstī, var, nevienu nediskriminējot, apmainīties ar darba pieteikumiem un piedāvājumiem, kā arī noslēgt un izpildīt darba līgumus saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem un administratīviem aktiem.

3. pants

1. Saskaņā ar šo regulu dalībvalsts normatīvos un administratīvos aktus, kā arī administratīvo praksi nepiemēro:

a)	ja tā ierobežo tiesības pieteikties darbā vai piedāvāt darbu, ārvalstnieku tiesības pieņemt un strādāt algotu darbu vai arī izvirza viņiem nosacījumus, ko neattiecina uz saviem valstspiederīgajiem; vai

b)	ja to piemēro neatkarīgi no valstspiederības, tomēr tās vienīgais vai galvenais mērķis ir neļaut citu dalībvalstu valstspiederīgajiem pieņemt piedāvāto darbu.

Šā punkta pirmā daļa neattiecas uz nosacījumiem par valodas zināšanām, ko prasa attiecīgais amats.

2. Šā panta 1. punkta pirmajā daļā minētie dalībvalstu noteikumi vai prakse jo īpaši ietver tādus noteikumus un praksi, kas:

a)	paredz īpašu ārvalstniekiem paredzētu darbā pieņemšanas kārtību;

b)	ierobežo brīvu darba vietu izsludināšanu presē vai citā masu saziņas līdzeklī vai arī izvirza nosacījumus, kas atšķiras no tiem, kurus piemēro darba devējiem, kas darbojas attiecīgajā dalībvalstī;

c)	uz tiesībām tikt nodarbinātam attiecina nosacījumu reģistrēties nodarbinātības dienestos vai arī kavē atsevišķu darba ņēmēju pieņemšanu darbā, ja attiecīgās personas nedzīvo attiecīgajā dalībvalstī.

4. pants

1. Dalībvalstu normatīvie un administratīvie akti, kas ierobežo ārvalstnieku skaitu vai īpatsvaru jebkurā uzņēmumā, nozarē vai reģionā vai arī valsts līmenī, neattiecas uz citu dalībvalstu valstspiederīgajiem.

2. Ja dalībvalsts atbalstu piešķir tikai tiem uzņēmumiem, kas nodarbina noteiktu īpatsvaru attiecīgās valsts darba ņēmēju, citu dalībvalstu valstspiederīgos pielīdzina valsts darba ņēmējiem, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (5).

5. pants

Dalībvalsts valstspiederīgais, kas meklē darbu citā dalībvalstī, saņem tādu pašu palīdzību, kādu attiecīgās dalībvalsts nodarbinātības dienesti piedāvā saviem valstspiederīgajiem, kas meklē darbu.

6. pants

1. Dalībvalsts valstspiederīgo pieaicināšana vai pieņemšana darbā citā dalībvalstī nedrīkst būt atkarīga no medicīniskiem, profesionāliem vai citiem kritērijiem, kas ir diskriminējoši valstspiederības dēļ, salīdzinot ar tiem kritērijiem, ko izvirza attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kuri vēlas strādāt to pašu darbu.

2. Valstspiederīgā, kas ir saņēmis piedāvājumu no citas dalībvalsts darba devēja, profesionālās iemaņas var pārbaudīt, ja darba devējs šādu vēlmi ir skaidri izteicis savā piedāvājumā.

2. IEDAĻA

Nodarbinātība un vienlīdzīga attieksme

7. pants

1. Darba ņēmējam, kas ir dalībvalsts valstspiederīgais, citā dalībvalstī valstspiederības dēļ nedrīkst piemērot citādus darba un nodarbinātības nosacījumus kā minētās valsts darba ņēmējiem, īpaši attiecībā uz atalgojumu, atlaišanu un bezdarba gadījumā – atjaunošanu darbā vai atkārtotu pieņemšanu darbā.

2. Šādam darba ņēmējam ir tādas pašas sociālās un nodokļu priekšrocības kā attiecīgās valsts darba ņēmējiem.

3. Viņš ar tādām pašām tiesībām un tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts darba ņēmēji var iegūt izglītību arodskolās un pārkvalifikācijas centros.

4. Jebkura koplīguma, individuāla līguma vai jebkura cita kolektīva regulējuma klauzula par tiesībām uz darbu, nodarbinātību, atalgojumu un citiem darba vai atlaišanas nosacījumiem nav spēkā tiktāl, ciktāl tā izvirza vai pieļauj diskriminējošus nosacījumus attiecībā uz darba ņēmējiem, kas ir citu dalībvalstu valstspiederīgie.

8. pants

Darba ņēmējam, kas ir dalībvalsts valstspiederīgais un strādā citā dalībvalstī, ir tādas pašas tiesības uz dalību arodbiedrībās un no tās izrietošajām tiesībām, tostarp balsstiesības un iespēja pretendēt uz arodbiedrības pārvaldes vai vadības amatiem. Viņam var neļaut piedalīties publisko tiesību subjektu pārvaldē un ieņemt amatus valsts iestādēs. Turklāt viņam ir tiesības piedalīties darba ņēmēju pārstāvju organizācijās uzņēmumā.

Šā panta pirmā daļa neietekmē atsevišķu dalībvalstu normatīvos aktus, kas piešķir plašākas tiesības darba ņēmējiem no citām dalībvalstīm.

9. pants

1. Darba ņēmējam, kas ir dalībvalsts valstspiederīgais un strādā algotu darbu citā dalībvalstī, ir visas tiesības un priekšrocības, kas ir piešķirtas attiecīgās valsts darba ņēmējiem attiecībā uz mājokli, tostarp īpašumtiesības uz viņam vajadzīgo mājokli.

2. Šā panta 1. punktā minētais darba ņēmējs ar tādām pašām tiesībām kā valstspiederīgais var reģistrēties tā reģiona, kurā viņš strādā algotu darbu, mājokļu rindā, ja šādas rindas pastāv; viņam ir no tā izrietošās priekšrocības.

Ja viņa ģimene ir palikusi valstī, no kuras viņš ir ieradies, šajā gadījumā uzskata, ka tā uzturas minētajā reģionā, ja uz attiecīgās valsts darba ņēmējiem attiecas līdzīga prezumpcija.

3. IEDAĻA

Darba ņēmēju ģimenes

10. pants

Ja dalībvalsts valstspiederīgā, kas ir vai ir bijis nodarbināts citā dalībvalstī, bērni uzturas tās teritorijā, viņus uzņem vispārējās izglītības, mācekļa un profesionālās izglītības programmās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā minētās valsts valstspiederīgos.

Dalībvalstis atbalsta mēģinājumus dot iespēju šiem bērniem apgūt minētās programmas ar pēc iespējas labākiem nosacījumiem.

II NODAĻA

INFORMĀCIJAS APKOPOŠANA UN IZPLATĪŠANA PAR DARBA VIETĀM UN DARBA PIETEIKUMIEM

1. IEDAĻA

Sadarbība starp dalībvalstīm un ar Komisiju

11. pants

1. Dalībvalstis vai Komisija ierosina vai kopīgi īsteno jebkādus pētījumus par nodarbinātību vai bezdarbu, ko tās uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā.

Dalībvalstu centrālie nodarbinātības dienesti cieši sadarbojas savā starpā un ar Komisiju, lai apkopotu un izplatītu informāciju par brīvu darba vietu piedāvājumiem un darba pieteikumiem Savienībā, tādējādi darba ņēmējus iekārtojot darbā.

2. Šim nolūkam dalībvalstis norīko īpašus dienestus, kam uztic organizēt darbu 1. punkta otrajā daļā minētajās jomās, kā arī sadarboties savā starpā un ar Komisijas struktūrvienībām.

Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādām izmaiņām saistībā ar šo dienestu iecelšanu. Komisija šo informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

12. pants

1. Dalībvalstis nosūta Komisijai informāciju par problēmām, kas rodas saistībā ar darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un nodarbinātību, kā arī konkrētu informāciju par nodarbinātības stāvokli un attīstību.

2. Komisija, rūpīgi iepazinusies ar 29. pantā minētās Tehniskās komitejas (turpmāk “Tehniskā komiteja”) atzinumu, nosaka veidu, kā sastādāma šā panta 1. punktā minētā informācija.

3. Saskaņā ar kārtību, ko Komisija nosaka, pievēršot īpašu uzmanību Tehniskās komitejas atzinumam, katras dalībvalsts īpašais dienests citu dalībvalstu īpašajiem dienestiem un 18. pantā minētajam Eiropas Koordinācijas birojam nosūta tādu informāciju par dzīves un darba apstākļiem, kā arī par darba tirgus stāvokli, ko varētu izmantot citu dalībvalstu darba ņēmēji. Šādu informāciju regulāri atjauno.

Citu dalībvalstu īpašie dienesti nodrošina minētās informācijas plašu publicitāti, jo īpaši izplatot šo informāciju attiecīgajos nodarbinātības dienestos, kā arī informējot konkrētos darba ņēmējus ar atbilstīgiem saziņas līdzekļiem.

2. IEDAĻA

Mehānisms, ko izmanto, lai apkopotu un izplatītu informāciju par brīvām darba vietām

13. pants

1. Katras dalībvalsts īpašais dienests regulāri sūta pārējo dalībvalstu īpašajiem dienestiem un 18. pantā minētajam Eiropas Koordinācijas birojam:

a)	sīkākas ziņas par brīvajām darba vietām, kuras varētu aizpildīt citu dalībvalstu valstspiederīgie;

b)	sīkākas ziņas par brīvajām darba vietām, kuras paredzētas trešām valstīm;

c)	sīkākas ziņas par darba pieteikumiem, kuru iesniedzēji oficiāli izteikuši vēlmi strādāt citā dalībvalstī;

d)	informāciju pēc reģiona un pēc darbības nozares tiem kandidātiem, kuri deklarējuši, ka patiešām vēlas pieņemt darba piedāvājumu citā valstī.

Katras dalībvalsts īpašais dienests, cik drīz vien iespējams, šo informāciju paziņo attiecīgiem nodarbinātības dienestiem un aģentūrām.

2. Sīkākas ziņas par brīvajām darba vietām un pieteikumiem, kas minēti 1. punktā, nonāk apritē saskaņā ar vienotu sistēmu, ko izveido 18. pantā minētais Eiropas Koordinācijas centrs sadarbībā ar Tehnisko komiteju.

Vajadzības gadījumā šo sistēmu var pielāgot.

14. pants

1. Jebkura brīva darba vieta 13. panta nozīmē, kas paziņota dalībvalsts nodarbinātības dienestiem, tiek paziņota citu ieinteresēto dalībvalstu kompetentiem nodarbinātības dienestiem, kuri apstrādā šo informāciju.

Šādi dienesti paziņo pirmās dalībvalsts dienestiem sīkākas ziņas, kas nepieciešamas, lai iesniegtu atbilstīgus pieteikumus.

2. Attiecīgi dalībvalstu dienesti sniedz atbildi attiecībā uz 13. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētajiem darba pieteikumiem ne ilgāk kā viena mēneša laikā.

3. Nodarbinātības dienesti piešķir darba ņēmējiem, kas ir dalībvalstu valstspiederīgie, tādu pašu prioritāti, kādu attiecīgie pasākumi paredz attiecībā uz darba ņēmējiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie.

15. pants

1. Šīs regulas 14. pantā minētos pasākumus veic īpašie dienesti. Tomēr, ciktāl centrālie dienesti piešķīruši pilnvaras un ļauj dalībvalsts nodarbinātības dienestu organizācija un izmantotās izvietošanas metodes:

dalībvalstu reģionālie nodarbinātības dienesti:

i)	pamatojoties uz 13. pantā minēto informāciju, kam sekos atbilstīga rīcība, apkopo un izplata informāciju par brīvām darba vietām un darba pieteikumiem;

ii)

izveido tiešu saikni, lai informētu:

—	par konkrētam darba ņēmējam piedāvātajām darba vietām,

—	par individuāliem darba pieteikumiem, kas ir nosūtīti specifiskam nodarbinātības dienestam vai darba devējam, kas darbojas šāda dienesta pārzinātā teritorijā,

—	par brīvajām darba vietām sezonas darba ņēmējiem, kas ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk;

dienesti, kuri teritoriāli atbildīgi par divu vai vairāku dalībvalstu robežreģioniem, regulāri apmainās ar datiem, kas attiecas uz brīvām darba vietām un darba pieteikumiem to teritorijā, un, darbojoties saskaņā ar vienošanos ar citiem savu valstu nodarbinātības dienestiem, tiešā veidā savāc un izskata brīvās darba vietas un darba pieteikumus.

Ja nepieciešams, dienesti, kuri ir teritoriāli atbildīgi par robežreģioniem, izveido sadarbības un pakalpojumu struktūras, lai nodrošinātu:

—	lietotājiem maksimāli daudz praktiskas informācijas par dažādiem mobilitātes aspektiem, un

—	sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem, sociālajiem dienestiem (jo īpaši valsts, privātajiem vai sabiedrību interesējošajiem) un visām attiecīgajām iestādēm koordinētu mobilitātes pasākumu struktūru;

c)	oficiālie nodarbinātības dienesti, kas specializējas attiecībā uz konkrētām profesijām vai specifiskām personu kategorijām, savā starpā sadarbojas tieši.

2. Attiecīgās dalībvalstis Komisijai nosūta kopīgi izveidotu 1. punktā minēto dienestu sarakstu, un Komisija šo sarakstu un visus tā grozījumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

16. pants

Darbā pieņemšanas kārtība, ko izmanto ieviešanas iestādes, kuras ir izveidotas saskaņā ar līgumiem starp divām vai vairākām dalībvalstīm, nav obligāti jāpieņem.

3. IEDAĻA

Pasākumi, ko izmanto, lai kontrolētu darba tirgus līdzsvaru

17. pants

1. Pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, kas izstrādāts, vadoties no dalībvalstu sniegtās informācijas, dalībvalstis un Komisija vismaz reizi gadā kopīgi analizē Savienības veikto pasākumu rezultātus attiecībā uz brīvajām darba vietām un pieteikumiem.

2. Dalībvalstis kopā ar Komisiju izpēta visas iespējas, aizpildot brīvās darba vietas, dot priekšroku dalībvalstu valstspiederīgajiem, lai Savienībā sasniegtu līdzsvaru starp brīvajām darbavietām un darba pieteikumiem. Tās paredz visus šim nolūkam vajadzīgos pasākumus.

3. Ik pēc diviem gadiem Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par II nodaļas īstenošanu, apkopojot nepieciešamo informāciju un pētījumu rezultātā iegūtos datus, kā arī izskatot jebkurus nozīmīgus jautājumus attiecībā uz jaunākajām tendencēm Savienības darbaspēka tirgū.

4. IEDAĻA

Eiropas Koordinācijas birojs

18. pants

Eiropas Biroja informācijas par brīvajām darba vietām apkopošanas un izplatīšanas koordinēšanai (turpmāk “Eiropas Koordinācijas birojs”), kas darbojas Komisijas pārziņā, galvenais uzdevums ir veicināt informācijas par brīvajām darba vietām apkopošanu un izplatīšanu Savienības līmenī. Tas atbild jo īpaši par tehniskajiem pasākumiem šajā jomā, kas saskaņā ar šo regulu ir uzticēti Komisijai, palīdzot valstu nodarbinātības dienestiem.

Tas apkopo 12. un 13. pantā minēto informāciju, kā arī datus, kas ir iegūti saskaņā ar 11. pantu veiktajos pētījumos, tā, lai darītu zināmus visus noderīgos faktus par Savienības darba tirgus paredzamo attīstību. Šādus faktus paziņo dalībvalstu īpašajiem dienestiem, kā arī 21. pantā minētajai Konsultatīvajai komitejai un Tehniskajai komitejai.

19. pants

1. Eiropas Koordinācijas biroja uzdevums ir jo īpaši:

a)	koordinēt praktiskos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai apkopotu un izplatītu informāciju par brīvajām darba vietām Savienības līmenī, kā arī analizētu no tā izrietošo darba ņēmēju pārvietošanos;

b)	palīdzēt īstenot šos mērķus sadarbībā ar Tehnisko komiteju, ieviešot vienotas metodes rīcībai administratīvā un tehniskā līmenī;

c)	rodoties īpašai vajadzībai un vienojoties ar īpašajiem dienestiem, apkopot informāciju par brīvajām darba vietām un darba pieteikumiem īpašo dienestu vajadzībām.

2. Tas informē īpašos dienestus par brīvajām darba vietām un darba pieteikumiem, kas ir nosūtīti tieši Komisijai, kā arī saņem informāciju par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem.

20. pants

Komisija, vienojoties ar katras dalībvalsts kompetento iestādi, saskaņā ar nosacījumiem un kārtību, ko tā nosaka, pamatojoties uz Tehniskās komitejas atzinumu, var organizēt citu dalībvalstu amatpersonu vizītes un iecelšanu, kā arī speciālistu tālākizglītības programmas.

III NODAĻA

KOMITEJAS, KAS NODROŠINA DALĪBVALSTU CIEŠU SADARBĪBU JAUTĀJUMOS PAR DARBA ŅĒMĒJU BRĪVU PĀRVIETOŠANOS UN NODARBINĀTĪBU

1. IEDAĻA

Padomdevēja komiteja

21. pants

Padomdevēja komiteja palīdz Komisijai izpētīt visus jautājumus, kas rodas, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienības darbību un tā piemērošanai pieņemtos pasākumus attiecībā uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un nodarbinātību.

22. pants

Padomdevējas komitejas uzdevums ir jo īpaši:

a)	izpētīt problēmas, kas skar brīvu pārvietošanos un nodarbinātību saistībā ar valsts darbaspēka politiku, lai Savienības līmenī varētu koordinēt dalībvalstu nodarbinātības politiku, tādējādi veicinot ekonomikas attīstību un uzlabojot darba tirgus līdzsvaru;

b)	veikt vispārēju pētījumu par šīs regulas un jebkādu papildu pasākumu ieviešanas ietekmi;

c)	iesniegt Komisijai pamatotus priekšlikumus šīs regulas pārskatīšanai;

pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas sniegt Komisijai pamatotus atzinumus par vispārējiem vai principiāliem jautājumiem, īpaši par informācijas apmaiņu attiecībā uz norisēm darba tirgū un darba ņēmēju pārvietošanos starp dalībvalstīm, par programmām un pasākumiem, lai attīstītu profesionālo orientāciju un profesionālo sagatavošanu, kas varētu uzlabot pārvietošanās brīvību un nodarbinātību, kā arī par visām palīdzības formām darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, tostarp sociālo palīdzību un darba ņēmēju izmitināšanu.

23. pants

1. Padomdevējā komitejā ir seši locekļi no katras dalībvalsts, divi pārstāv valdību, divi – arodbiedrības un divi – darba devēju asociācijas.

2. Katra dalībvalsts katrā no 1. punktā minētajām kategorijām ieceļ vienu locekļa aizstājēju.

3. Locekļu un viņu aizstājēju pilnvaru termiņš ir divi gadi. Viņus var iecelt amatā atkārtoti.

Beidzoties pilnvaru termiņam, locekļi un viņu aizstājēji paliek amatos, līdz tos aizstāj vai ieceļ atkārtoti.

24. pants

Padomdevējas komitejas locekļus un viņu aizstājējus ieceļ Padome, kas, izvēloties arodbiedrību un darba devēju asociāciju pārstāvjus, cenšas nodrošināt, lai komitejā būtu adekvāti pārstāvētas dažādas ekonomikas jomas.

Komitejas locekļu un viņu aizstājēju sarakstu Padome publicē informācijai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

25. pants

Padomdevējas komitejas priekšsēdētājs ir Komisijas loceklis vai viņa pārstāvis. Priekšsēdētājs nebalso. Komiteja sanāk vismaz divas reizes gadā. Komitejas sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai ja šādu lūgumu ir izteikusi vismaz viena trešdaļa komitejas locekļu.

Komisija nodrošina sekretariāta pakalpojumus.

26. pants

Priekšsēdētājs kā novērotājus vai ekspertus sanāksmēs var pieaicināt personas vai iestāžu pārstāvjus ar lielu pieredzi nodarbinātības vai darba ņēmēju pārvietošanās jautājumos. Priekšsēdētājam var palīdzēt tehniskie padomdevēji.

27. pants

1. Padomdevējas komitejas sniegtais atzinums ir spēkā tikai tad, ja to pieņem, klātesot vismaz divām trešdaļām locekļu.

2. Atzinumus pamato; atzinumus pieņem ar likumīgi nodoto balsu absolūtu vairākumu; tiem pievieno rakstisku paziņojumu, kurā izsaka mazākuma viedokli, ja mazākums to vēlas.

28. pants

Padomdevēja komiteja nosaka darba metodes saskaņā ar reglamentu, kas stājas spēkā pēc tam, kad to pēc Komisijas atzinuma saņemšanas apstiprina Padome. Visi grozījumi, par kuriem lemj komiteja, stājas spēkā saskaņā ar to pašu kārtību.

2. IEDAĻA

Tehniskā komiteja

29. pants

Tehniskā komiteja palīdz Komisijai sagatavot, īstenot un kontrolēt visu tehnisko darbu un pasākumus šīs regulas īstenošanai, kā arī jebkādus papildu pasākumus.

30. pants

Tehniskās komitejas uzdevums jo īpaši ir:

a)	veicināt un attīstīt sadarbību starp attiecīgām dalībvalstu valsts iestādēm visos tehniskajos jautājumos, kas skar darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un nodarbinātību;

b)	noteikt kārtību, saskaņā ar kuru organizē attiecīgo valsts iestāžu kopīgus pasākumus;

c)	atvieglot tādas informācijas ieguvi, kas varētu noderēt Komisijai un šajā regulā paredzētajiem pētījumiem, kā arī veicināt informācijas un pieredzes apmaiņu starp attiecīgajām administratīvajām iestādēm;

d)	tehniskajā līmenī izpētīt to kritēriju harmonizāciju, saskaņā ar kuriem dalībvalstis novērtē sava darba tirgus stāvokli.

31. pants

1. Tehniskajā komitejā ir dalībvalstu valdību pārstāvji. Katra valdība par Tehniskās komitejas locekli ieceļ vienu no saviem pārstāvjiem Padomdevējā komitejā.

2. Katra valdība ieceļ locekļa aizstājēju no pārējiem pārstāvjiem – Padomdevējas komitejas locekļiem vai viņu aizstājējiem.

32. pants

Tehnisko komiteju vada Komisijas loceklis vai tā pārstāvis. Priekšsēdētājs nebalso. Priekšsēdētājam un komitejas locekļiem var palīdzēt tehniskie padomdevēji.

Komisija nodrošina komitejai sekretariāta pakalpojumus.

33. pants

Tehniskās komitejas ieteikumus un atzinumus iesniedz Komisijai un par to informē Padomdevēju komiteju. Šiem ieteikumiem vai atzinumiem pievieno rakstisku paziņojumu, kurā izsaka dažādu Tehniskās komitejas locekļu viedokļus, ja viņi to prasa.

34. pants

Tehniskā komiteja nosaka savas darba metodes saskaņā ar reglamentu, kas stājas spēkā pēc tam, kad to pēc Komisijas atzinuma saņemšanas apstiprina Padome. Visi grozījumi, par kuriem lemj komiteja, stājas spēkā saskaņā ar to pašu kārtību.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

35. pants

Padomdevējas komitejas un Tehniskās komitejas reglaments ir spēkā no 1968. gada 8. novembra, un to piemēro arī turpmāk.

36. pants

1. Šī regula neietekmē Eiropas Atomenerģijas Kopienas dibināšanas līguma noteikumus attiecībā uz kvalificētu darbaspēku kodolenerģijas jomā, kā arī minētā līguma piemērošanas noteikumus.

Tomēr šī regula attiecas uz šā punkta pirmajā daļā minēto darba ņēmēju kategoriju un viņu ģimenes locekļiem tiktāl, ciktāl viņu tiesisko stāvokli nereglamentē minētais līgums vai pasākumi.

2. Šī regula neietekmē pasākumus, ko veic saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 48. pantu.

3. Šī regula neietekmē dalībvalstu saistības, kas izriet no īpašām attiecībām vai nākotnes līgumiem ar konkrētām valstīm vai teritorijām ārpus Eiropas, kas balstās uz institucionāliem sakariem, kuri pastāvēja 1968. gada 8. novembrī, vai tādiem 1968. gada 8. novembrī spēkā esošiem līgumiem ar atsevišķām valstīm vai teritorijām ārpus Eiropas, kas pastāv šīs regulas spēkā stāšanās brīdī un kas balstās uz institucionāliem sakariem starp tām.

Darba ņēmēji no šādām valstīm vai teritorijām, kas saskaņā ar šo noteikumu ir nodarbināti šādā dalībvalstī, nevar izmantot šīs regulas priekšrocības citās dalībvalstīs.

37. pants

Laikposmā no šīs regulas parakstīšanas līdz spēkā stāšanās dienai dalībvalstis Komisijai informatīvos nolūkos nosūta to līgumu, konvenciju vai vienošanās tekstus, ko tās savā starpā ir noslēgušas attiecībā uz darba ņēmējiem.

38. pants

Komisija saskaņā ar šo regulu pieņem pasākumus tās īstenošanai. Šajā nolūkā tā cieši sadarbojas ar dalībvalstu centrālajām iestādēm.

39. pants

Padomdevējas komitejas un Tehniskās komitejas administratīvos izdevumus iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžeta sadaļā, kas ir paredzēta Komisijai.

40. pants

Šo regulu piemēro dalībvalstīm un to valstspiederīgajiem, neskarot 2. un 3. pantu.

41. pants

Regulu (EEK) Nr. 1612/68 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

42. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2011. gada 5. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

GYŐRI E.

(1) OV C 44, 11.2.2011., 170. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2010. gada 7. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 21. marta lēmums.

(3) OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.

(4) Sk. I pielikumu.

(5) OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.

I PIELIKUMS

ATCELTĀ REGULA AR SEKOJOŠO GROZĪJUMU SARAKSTU

Padomes Regula (EEK) Nr. 1612/68 (OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.)
Padomes Regula (EEK) Nr. 312/76 (OV L 39, 14.2.1976., 2. lpp.)
Padomes Regula (EEK) Nr. 2434/92 (OV L 245, 26.8.1992., 1. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.)	tikai 38. panta 1. punkts

II PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EEK) Nr. 1612/68	Šī regula
Pirmā daļa	I nodaļa
I sadaļa	1. iedaļa
1. pants	1. pants
2. pants	2. pants
3. panta 1. punkta pirmā daļa	3. panta 1. punkta pirmā daļa
3. panta 1. punkta pirmās daļas pirmais ievilkums	3. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts
3. panta 1. punkta pirmās daļas otrais ievilkums	3. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts
3. panta 1. punkta otrā daļa	3. panta 1. punkta otrā daļa
3. panta 2. punkts	3. panta 2. punkts
4. pants	4. pants
5. pants	5. pants
6. pants	6. pants
II sadaļa	2. iedaļa
7. pants	7. pants
8. panta 1. punkts	8. pants
9. pants	9. pants
III sadaļa	3. iedaļa
12. pants	10. pants
II daļa	II nodaļa
I sadaļa	1. iedaļa
13. pants	11. pants
14. pants	12. pants
II sadaļa	2. iedaļa
15. pants	13. pants
16. pants	14. pants
17. pants	15. pants
18. pants	16. pants
III daļa	3. iedaļa
19. pants	17. pants
IV daļa	4. iedaļa
21. pants	18. pants
22. pants	19. pants
23. pants	20. pants
III daļa	III nodaļa
I sadaļa	1. iedaļa
24. pants	21. pants
25. pants	22. pants
26. pants	23. pants
27. pants	24. pants
28. pants	25. pants
29. pants	26. pants
30. pants	27. pants
31. pants	28. pants
II sadaļa	2. iedaļa
32. pants	29. pants
33. pants	30. pants
34. pants	31. pants
35. pants	32. pants
36. pants	33. pants
37. pants	34. pants
IV daļa	IV nodaļa
I daļa	—
38. pants	—
39. pants	35. pants
40. pants	—
41. pants	—
II daļa	—
42. panta 1. punkts	36. panta 1. punkts
42. panta 2. punkts	36. panta 2. punkts
42. panta 3. punkta pirmās daļas pirmais un otrais ievilkums	36. panta 3. punkta pirmā daļa
42. panta 3. punkta otrā daļa	36. panta 3. punkta otrā daļa
43. pants	37. pants
44. pants	38. pants
45. pants	—
46. pants	39. pants
47. pants	40. pants
—	41. pants
48. pants	42. pants
—	I pielikums
—	II pielikums

27.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 141/17

PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 31. marts)

par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai

(2011/292/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 240. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2009/937/ES (2009. gada 1. decembris), ar ko pieņem Padomes reglamentu (1), un jo īpaši tā 24. pantu,

tā kā:

(1)	Lai attīstītu Padomes darbības visās jomās, kurās jārīkojas ar klasificētu informāciju, ir lietderīgi izveidot vispusīgu drošības sistēmu klasificētas informācijas aizsardzībai, kas attiektos uz Padomi, tās Ģenerālsekretariātu un dalībvalstīm.

(2)	Šis lēmums būtu jāpiemēro gadījumos, kad Padome, tās darba sagatavošanas struktūras un Padomes Ģenerālsekretariāts (PĢS) rīkojas ar ES klasificēto informāciju (ESKI).

(3)	Saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem un tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs Padomes darbībai, dalībvalstīm būtu jāievēro šis lēmums gadījumos, kad to kompetentās iestādes, personāls vai līgumslēdzēji rīkojas ar ESKI, lai ikvienam būtu garantija, ka ESKI tiek aizsargāta atbilstīgā līmenī.

(4)	Padome un Komisija ir apņēmības pilna piemērot vienādus drošības standartus attiecībā uz ESKI aizsardzību.

(5)	Padome uzsver, ka ir svarīgi attiecīgā gadījumā sasaistīt Eiropas Parlamentu un citas ES iestādes, aģentūras, struktūras un birojus ar klasificētas informācijas aizsardzības principiem, noteikumiem un standartiem, kuri ir nepieciešami, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses.

(6)	ES aģentūras un struktūras, kas izveidotas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 2. nodaļu, kā arī Eiropols un Eurojust saistībā ar iekšējām darbībām piemēro ar šo lēmumu noteiktos pamatprincipus un minimuma standartus ESKI aizsardzībai, kā tas paredzēts attiecīgajos izveides aktos.

(7)	Krīzes pārvarēšanas operācijas, kas izveidotas saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu, un to personāls piemēro Padomes pieņemtos drošības noteikumus ESKI aizsardzībai.

(8)	ES īpašie pārstāvji un to komandas locekļi piemēro Padomes pieņemtos drošības noteikumus ESKI aizsardzībai.

(9)	Šis lēmums ir pieņemts, neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15. un 16. pantu un to īstenošanas instrumentus.

(10)	Šis lēmums ir pieņemts, neskarot dalībvalstīs pastāvošo praksi attiecībā uz attiecīgo valstu parlamentu informēšanu par Savienības darbībām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Mērķis, darbības joma un definīcijas

1. Lēmumā paredzēti ESKI aizsardzības pamatprincipi un minimuma drošības standarti.

2. Minētie pamatprincipi un minimuma standarti attiecas uz Padomi un PĢS, un tos ievēro dalībvalstis saskaņā ar saviem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, lai ikvienam būtu garantija, ka ir nodrošināts vienāds ESKI aizsardzības līmenis.

3. Šajā lēmumā piemēro definīcijas, kas izklāstītas A papildinājumā.

2. pants

ESKI, drošības klasifikāciju un marķējumu definīcijas

1. “ES klasificēta informācija” (ESKI) ir jebkura informācija vai materiāli, kuriem piemērota ES drošības klasifikācija un kuru neatļauta izpaušana var izraisīt dažāda līmeņa apdraudējumu Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu interesēm.

2. ESKI piešķir kādu no šādiem klasifikācijas līmeņiem:

a) TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET: informācija un materiāli, kuru neatļauta izpaušana var radīt ārkārtīgi smagu kaitējumu būtiskām Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm;

b) SECRET UE/EU SECRET: informācija un materiāli, kuru neatļauta izpaušana var radīt nopietnu kaitējumu būtiskām Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm;

c) CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL: informācija un materiāli, kuru neatļauta izpaušana var radīt kaitējumu būtiskām Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm;

d) RESTREINT UE/EU RESTRICTED: informācija un materiāli, kuru neatļauta izpaušana var būt nevēlama Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm.

3. ESKI piemēro drošības klasifikācijas marķējumu saskaņā ar 2. punktu. Papildus var piemērot marķējumus, norādot ar dokumentu saistīto darbības jomu, sagatavotāju, izplatīšanas ierobežojumus, ierobežojot izmantošanu vai norādot izpaušanu.

3. pants

Klasifikācijas pārvaldība

1. Kompetentās iestādes nodrošina, ka ESKI ir pienācīgi klasificēta, skaidri apzināta kā klasificēta informācija un saglabā klasifikācijas līmeni vienīgi tik ilgi, cik tas nepieciešams.

2. ESKI neklasificē zemākā kategorijā vai deklasificē un 2. panta 3. punktā minētos marķējumus nemaina vai nesvītro bez sagatavotāja iepriekšējas rakstiskas piekrišanas.

3. Padome apstiprina drošības politiku attiecībā uz ESKI izstrādi, kurā ir ietverta praktiskā klasifikācijas rokasgrāmata.

4. pants

Klasificētas informācijas aizsardzība

1. ESKI aizsargā atbilstīgi šim lēmumam.

2. Jebkādas ESKI turētājs ir atbildīgs par tās aizsardzību atbilstīgi šim lēmumam.

3. Ja dalībvalstis Eiropas Savienības iestādēs vai tīklos ievieš klasificētu informāciju, kam piemērots valsts drošības klasifikācijas marķējums, Padome un PĢS aizsargā šo informāciju saskaņā ar prasībām, kas attiecas uz līdzvērtīgas kategorijas ESKI, kā tas izklāstīts B papildinājumā paredzētajā drošības klasifikāciju atbilsmju tabulā.

4. Lielam daudzumam ESKI uzkrājumu var ļaut piešķirt tāda līmeņa aizsardzību, kas atbilst augstākai klasifikācijas kategorijai.

5. pants

Drošības riska pārvaldība

1. ESKI apdraudējumu pārvalda kā procesu. Šā procesa mērķis ir noteikt zināmos drošības apdraudējumus, definēt drošības pasākumus, lai mazinātu šādus apdraudējumus līdz pieņemamam līmenim atbilstīgi šajā lēmumā izklāstītajiem pamatprincipiem un minimuma standartiem, un piemērot šos pasākumus saskaņā ar pastiprinātas aizsardzības koncepciju, kā definēts A papildinājumā. Minēto pasākumu efektivitāti nepārtraukti izvērtē.

2. Drošības pasākumi ESKI aizsardzībai visā tās aprites laikā jo īpaši atbilst drošības klasifikācijai, informācijas vai materiāla veidam un apjomam, to iekārtu atrašanās vietai un uzbūvei, kurās ESKI atrodas, un vietēji izvērtētam vardarbīgu un/vai noziedzīgu nodarījumu apdraudējumam, tostarp spiegošanai, sabotāžai vai terorismam.

3. Ārkārtas rīcības plānos ņem vērā vajadzību aizsargāt ESKI ārkārtas situācijās, lai novērstu neatļautu piekļuvi, izpaušanu, integritātes vai piekļuves zaudējumu.

4. Darbības nepārtrauktības plānos iekļauj preventīvus un atgūšanas pasākumus, lai mazinātu ietekmi, ko rada nozīmīgi starpgadījumi saistībā ar ESKI apstrādi un glabāšanu.

6. pants

Šā lēmuma īstenošana

1. Vajadzības gadījumā Padome pēc Drošības komitejas ieteikuma apstiprina drošības politiku, kurā izklāstīti pasākumi šā lēmuma īstenošanai.

2. Drošības komiteja savā līmenī var pieņemt drošības pamatnostādnes, lai papildinātu vai atbalstītu šo lēmumu un Padomes apstiprināto drošības politiku.

7. pants

Personāla drošība

1. Personāla drošība nozīmē tādu pasākumu piemērošanu, lai nodrošinātu, ka piekļuvi ESKI piešķir tikai tādām personām:

—	kurām ir vajadzība pēc informācijas,

—	kurām vajadzības gadījumā ir attiecīga līmeņa drošības pielaide un

—	kuras ir informētas par viņu pienākumiem.

2. Personāla drošības pielaides procedūras izstrādā tā, lai noteiktu, vai konkrētai personai drīkst nodrošināt piekļuvi ESKI, ņemot vērā attiecīgās personas lojalitāti un uzticamību.

3. Visas personas, kuras strādā PĢS un kuru pienākumos var ietilpt vajadzība piekļūt ESKI, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk, iziet attiecīga līmeņa drošības pārbaudi, pirms tām nodrošina piekļuvi šādai ESKI. Personāla drošības pielaides procedūra PĢS ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem ir izklāstīta I pielikumā.

4. Šā lēmuma 14. panta 3. punktā minētais dalībvalstu personāls, kuru pienākumos var ietilpt vajadzība piekļūt ESKI, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk, iziet attiecīga līmeņa drošības pārbaudi vai ieņemamā amata dēļ tiem piešķir pienācīgu atļauju atbilstīgi attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem, pirms tiem nodrošina piekļuvi šādai ESKI.

5. Visas personas, pirms tām piešķir piekļuvi ESKI un pēc tam – regulāri, tiek informētas par pienākumu aizsargāt ESKI atbilstīgi šim lēmumam, un tās atzīst šo pienākumu.

6. Šā panta īstenošanas noteikumi ir izklāstīti I pielikumā.

8. pants

Fiziskā drošība

1. Fiziskā drošība ir fizisku un tehnisku aizsardzības pasākumu piemērošana, lai novērstu neatļautu piekļuvi ESKI.

2. Fiziskās drošības pasākumu mērķis ir nepieļaut slepenu vai vardarbīgu ielaušanos, novērst, kavēt un atklāt neatļautas darbības un pieļaut personāla nošķīrumu attiecībā uz pielaidi ESKI, ņemot vērā vajadzības pēc informācijas principu. Šādus pasākumus nosaka, pamatojoties uz riska pārvaldības procesu.

3. Fiziskās drošības pasākumus īsteno visās telpās, ēkās, birojos un citās zonās, kur tiek glabāta vai apstrādāta ESKI, tostarp zonās, kur atrodas 10. panta 2. punktā definētās komunikāciju un informācijas sistēmas.

4. Zonas, kurās glabā ESKI, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk, izveido par drošības zonām saskaņā ar II pielikumu, un kompetentā drošības iestāde tās apstiprina.

5. Lai aizsargātu ESKI, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk, izmanto vienīgi apstiprinātas iekārtas vai ierīces.

6. Šā panta īstenošanas noteikumi ir izklāstīti II pielikumā.

9. pants

Klasificētas informācijas pārvaldība

1. Klasificētas informācijas pārvaldība ir administratīvu pasākumu piemērošana ESKI kontrolei tās aprites cikla laikā, lai papildinātu 7., 8. un 10. pantā minētos pasākumus un tādējādi palīdzētu novērst un atklāt tīšu vai netīšu šādas informācijas apdraudējumu vai atgūt tās zaudējumu. Šādi pasākumi jo īpaši ir saistīti ar ESKI izstrādi, reģistrāciju, kopēšanu, tulkošanu, pārvietošanu un iznīcināšanu.

2. Informāciju, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk, drošības nolūkā reģistrē, pirms to izplata un to saņemot. PĢS un dalībvalstu kompetentās iestādes šim nolūkam izveido reģistrācijas sistēmu. Informāciju, kas klasificēta kā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET, reģistrē īpašos reģistros.

3. Dienestus un telpas, kur apstrādā vai glabā ESKI, regulāri pārbauda kompetentā drošības iestāde.

4. ESKI pārvieto starp dienestiem un telpām ārpus fiziski aizsargātām zonām šādā veidā:

a)	parasti ESKI pārsūta ar elektroniskiem līdzekļiem, kurus aizsargā ar kriptogrāfijas produktiem, kas apstiprināti atbilstīgi 10. panta 6. punktam;

ja neizmanto a) apakšpunktā minētos līdzekļus, ESKI pārvieto vai nu:

i)	izmantojot elektroniskus informācijas nesējus (piemēram, zibatmiņas, kompaktdiskus, cietos diskus), kurus aizsargā ar kriptogrāfijas produktiem, kas apstiprināti atbilstīgi 10. panta 6. punktam; vai arī

ii)	visos citos gadījumos – kā to nosaka kompetentā drošības iestāde saskaņā ar III pielikumā izklāstītajiem attiecīgajiem aizsardzības pasākumiem.

5. Šā panta īstenošanas noteikumi ir izklāstīti III pielikumā.

10. pants

Elektroniskas ESKI aizsardzība, to apstrādājot komunikāciju un informācijas sistēmās

1. Informācijas aizsardzība (IA) ir pārliecība, ka komunikāciju un informācijas sistēmu jomā aizsargās informāciju, kas tajā atrodas, un darbosies, kā tas ir paredzēts, kad paredzēts un likumīgu lietotāju kontrolē. Ar efektīvu IA nodrošina atbilstīga līmeņa konfidencialitāti, integritāti, pieejamību, nenoliedzamību un autentiskumu. IA pamatā ir pārvaldības process.

2. “Komunikāciju un informācijas sistēma” ir jebkura sistēma, ar kuru informāciju var apstrādāt elektroniski. Komunikāciju un informācijas sistēma ietver visus vajadzīgos resursus, lai sistēma darbotos, tostarp infrastruktūru, organizāciju, personālu un informācijas resursus. Šo lēmumu piemēro komunikāciju un informācijas sistēmām, kurās apstrādā ESKI (KIS).

3. KIS apstrādā ESKI atbilstīgi IA koncepcijai.

4. Visas KIS tiek akreditētas. Akreditācijas mērķis ir saņemt garantiju, ka ir īstenotas visas attiecīgās drošības procedūras un ka ir sasniegts pietiekams ESKI un KIS aizsardzības līmenis atbilstīgi šim lēmumam. Ar akreditācijas paziņojumu nosaka augstāko informācijas klasifikācijas līmeni, ar kādu atļauts strādāt KIS, kā arī šādas atļaujas nosacījumus.

5. KIS, kurās apstrādā informāciju, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un augstāk, ir aizsargātas pret informācijas apdraudējumu, ko izraisa netīšas elektromagnētiskas emisijas (“TEMPEST drošības pasākumi”).

6. Ja ESKI aizsargā ar kriptogrāfijas produktiem, tos apstiprina šādi:

a)	tās informācijas konfidencialitāti, kas klasificēta kā SECRET UE/EU SECRET un augstāk, aizsargā ar kriptogrāfijas produktiem, ko pēc Drošības komitejas ieteikuma ir apstiprinājusi Padome kā kriptogrāfijas apstiprinājuma iestāde (KAI);

b)	tās informācijas konfidencialitāti, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai RESTREINT UE/EU RESTRICTED, aizsargā ar kriptogrāfijas produktiem, ko pēc Drošības komitejas ieteikuma apstiprinājis Padomes ģenerālsekretārs (turpmāk “ģenerālsekretārs”) kā KAI.

Neskarot šā punkta b) apakšpunktu, dalībvalstu sistēmās tās ESKI konfidencialitāti, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai RESTREINT UE/EU RESTRICTED, var aizsargāt ar kriptogrāfijas produktiem, ko apstiprinājusi dalībvalsts KAI.

7. Pārsūtot ESKI elektroniski, izmanto apstiprinātus kriptogrāfijas produktus. Neskarot šo prasību, ārkārtas apstākļos vai īpašās tehniskās konfigurācijās var piemērot īpašas procedūras, kā noteikts IV pielikumā.

8. PĢS un dalībvalstu kompetentās iestādes attiecīgi sadala šādus IA pienākumus:

a)	IA iestāde (IAI);

b)	TEMPEST iestāde (TI);

c)	kriptogrāfijas apstiprinājuma iestāde (KAI);

d)	kriptogrāfijas izplatīšanas iestāde (KII).

9. Katrai sistēmai PĢS un dalībvalstu kompetentās iestādes attiecīgi izveido:

a)	drošības akreditācijas iestādi (DAI);

b)	IA operatīvo iestādi.

10. Šā panta īstenošanas noteikumi ir izklāstīti IV pielikumā.

11. pants

Industriālā drošība

1. Industriālā drošība ir pasākumu piemērošana nolūkā nodrošināt, ka līgumslēdzējs vai apakšlīgumslēdzējs aizsargā ESKI sarunu laikā pirms klasificēta līguma slēgšanas un klasificēto līgumu darbības laikā. Tādi līgumi nav saistīti ar piekļuvi informācijai, kas klasificēta kā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET.

2. PĢS līgumā var uzticēt uzdevumus, kas ietver vai ir saistīti ar piekļuvi ESKI vai tās apstrādi vai glabāšanu, ko veic rūpniecības vai citas struktūras, kas reģistrētas dalībvalstī vai trešā valstī, kura noslēgusi nolīgumu vai administratīvu vienošanos atbilstīgi 12. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktam.

3. PĢS kā līgumslēdzēja iestāde nodrošina, ka, piešķirot klasificētu līgumu rūpniecības vai citām struktūrām, tiek ievēroti šajā lēmumā izklāstītie un attiecīgajā līgumā minētie industriālās drošības minimuma standarti.

4. Katras dalībvalsts valsts drošības iestāde (VDI), izraudzītā drošības iestāde (IDI) vai cita kompetenta iestāde atbilstīgi attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem nodrošina, ka līgumslēdzēji un apakšlīgumslēdzēji, kas reģistrēti tās teritorijā, veic visus piemērotos pasākumus, lai aizsargātu šādu ESKI sarunās pirms klasificēta līguma slēgšanas un klasificēto līgumu darbības laikā.

5. Katras dalībvalsts VDI, IDI vai cita kompetenta iestāde atbilstīgi valsts normatīvajiem aktiem nodrošina, ka tās teritorijā reģistrētie līgumslēdzēji un apakšlīgumslēdzēji, kas iesaistīti klasificētos līgumos vai apakšlīgumos un kam savās telpās vajadzīga piekļuve informācijai, kura klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET, izpildot minētos līgumus vai pirms to parakstīšanas, vajadzīga atbilstīga klasifikācijas līmeņa iestādes drošības pielaide (IDP).

6. Līgumslēdzēja vai apakšlīgumslēdzēja personālam, kuram klasificēta līguma darbības laikā jāpiekļūst informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET, personāla drošības pielaidi (PDP) piešķir attiecīgā VDI/IDI vai kāda cita kompetenta drošības iestāde atbilstīgi valsts normatīvajiem aktiem un minimuma drošības standartiem, kas izklāstīti I pielikumā.

7. Šā panta īstenošanas noteikumi ir izklāstīti V pielikumā.

12. pants

Klasificētas informācijas apmaiņa ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

1. Ja Padome nosaka, ka vajadzīga ESKI apmaiņa ar trešo valsti vai starptautisku organizāciju, šādas apmaiņas veikšanai izveido piemērotu sistēmu.

2. Lai izveidotu šādu sistēmu un definētu savstarpējus noteikumus par tās klasificētās informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās:

a)	Padome noslēdz nolīgumus par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (turpmāk “informācijas drošības nolīgumi”); vai

b)	ģenerālsekretārs var noslēgt administratīvu vienošanos saskaņā ar VI pielikuma 17. punktu, ja tās ESKI klasifikācijas līmenis, kuru izplatīs, parasti nav augstāks par RESTREINT UE/EU RESTRICTED.

3. Šā panta 2. punktā minētajos informācijas drošības nolīgumos un administratīvajās vienošanās iekļauj noteikumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad trešās valstis vai starptautiskās organizācijas saņem ESKI, šai informācijai nodrošina tādu aizsardzību, kas atbilst tās klasifikācijas līmenim un atbilstīgi minimuma standartiem, kuri ir ne mazāk stingri kā šajā lēmumā paredzētie.

4. Lēmumu Padomē sagatavotu ESKI nodot trešai valstij vai starptautiskai organizācijai pieņem Padome, izskatot katru gadījumu atsevišķi un atbilstīgi šādas informācijas būtībai un saturam, vajadzības pēc informācijas principam attiecībā uz saņēmēju un tam, ko no nodošanas gūst ES. Ja Padome nav tās klasificētās informācijas sagatavotāja, kuras nodošana ir vajadzīga, PĢS vispirms lūdz rakstisku sagatavotāja piekrišanu nodošanai. Ja sagatavotāju nevar noteikt, Padome uzņemas sagatavotāja atbildību.

5. Lai pārliecinātos par to drošības pasākumu efektivitāti, kurus piemēro trešā valsts vai starptautiska organizācija ar mērķi aizsargāt sniegto ESKI vai to ESKI, ar kuru notiek apmaiņa, organizē izvērtējuma apmeklējumus.

6. Šā panta īstenošanas noteikumi ir izklāstīti VI pielikumā.

13. pants

Drošības prasību pārkāpumi un ESKI apdraudējums

1. Drošības prasību pārkāpums rodas tādas personas darbības vai bezdarbības rezultātā, kas ir pretrunā šajā lēmumā noteiktajiem drošības noteikumiem.

2. ESKI ir apdraudēta, ja drošības prasību pārkāpuma gadījumā tā ir pilnībā vai daļēji nonākusi nesankcionētu personu rīcībā.

3. Par jebkuriem drošības pārkāpumiem vai iespējamiem drošības pārkāpumiem nekavējoties ziņo kompetentajai drošības iestādei.

4. Ja ir zināms vai pastāv pamatotas aizdomas, ka ESKI ir apdraudēta vai zudusi, kompetentā drošības iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus atbilstīgi attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, lai:

a)	informētu informācijas sagatavotāju;

b)	nodrošinātu, ka faktu apzināšanas nolūkā lietu izmeklē personāls, kas nav tieši saistīts ar drošības apdraudējumu;

c)	novērtētu iespējamo kaitējumu, kas nodarīts ES vai dalībvalstu interesēm;

d)	veiktu attiecīgus pasākumus atkārtošanās novēršanai; un

e)	ziņotu attiecīgajām iestādēm par veiktajiem pasākumiem.

5. Personām, kuras ir atbildīgas par šajā lēmumā izklāstīto drošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, piemēro disciplināratbildību saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem. Personām, kuras ir atbildīgas par ESKI apdraudējumu vai zudumu, piemēro disciplināratbildību un/vai kriminālatbildību saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

14. pants

Atbildība par īstenošanu

1. Padome veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu vispārēju saskaņotību šā lēmuma piemērošanā.

2. Ģenerālsekretārs veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, strādājot ar ESKI vai citu klasificētu informāciju vai to glabājot, šo lēmumu piemēro Padomes izmantotajās telpās un visā PĢS, tostarp Ģenerālsekretariāta sakaru birojos trešās valstīs, PĢS ierēdņi un pārējie darbinieki, kā arī personāls, kas norīkots darbā uz PĢS, un PĢS līgumslēdzēji.

3. Dalībvalstis saskaņā ar saviem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, rīkojoties ar ESKI vai to glabājot, šo lēmumu ievēro:

a)	dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā personāls, kā arī valstu delegāciju locekļi, kas apmeklē Padomes vai tās sagatavošanas struktūru sanāksmes vai piedalās citās Padomes darbībās;

b)	citi dalībvalstu valsts pārvaldes locekļi, tostarp personāls, kas norīkots darbam šajā pārvaldē, neatkarīgi no tā, vai tie strādā dalībvalsts teritorijā vai ārzemēs;

c)	citas personas dalībvalstīs, kam ieņemamā amata dēļ ar pienācīgām atļaujām ir piekļuve ESKI; un

d)	dalībvalstu līgumslēdzēji neatkarīgi no tā, vai tie strādā dalībvalsts teritorijā vai ārzemēs.

15. pants

Padomes drošības organizācija

1. Kā daļu no pienākuma nodrošināt vispārēju saskaņotību šā lēmuma piemērošanā Padome apstiprina:

a)	līgumus, kas minēti 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

b)	lēmumus, ar ko atļauj nodot ESKI trešām valstīm un starptautiskām organizācijām;

ikgadēju pārbaudes programmu, ko ierosina ģenerālsekretārs un iesaka Drošības komiteja dalībvalstu dienestu un telpu un to ES aģentūru un struktūru, kas izveidotas saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu, kā arī Eiropola un Eurojust pārbaužu un trešo valstu un starptautisku organizāciju izvērtējuma apmeklējumu vajadzībām, lai pārliecinātos par īstenoto ESKI aizsardzības pasākumu efektivitāti; un

d)	drošības politikas jomas, kā paredzēts 6. panta 1. punktā.

2. Ģenerālsekretārs ir PĢS drošības iestāde. Veicot šīs funkcijas, ģenerālsekretārs:

a)	īsteno Padomes drošības politiku un to regulāri pārskata;

b)	sazinās ar dalībvalstu VDI saistībā ar drošības jautājumiem, kas attiecas uz tādas klasificētas informācijas aizsardzību, kura ir būtiska Padomes darbībās;

c)	atbilstīgi 7. panta 3. punktam PĢS ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piešķir ES PDP, pirms viņiem var piešķirt piekļuvi informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk;

d)	vajadzības gadījumā uzdod veikt izmeklēšanu par notikušu vai iespējamu tādas ESKI neatļautu izpaušanu vai pazušanu, kas ir Padomē vai sagatavota Padomē, un lūdz attiecīgu drošības iestāžu palīdzību šīs izmeklēšanas veikšanā;

e)	veic periodisku klasificētās informācijas aizsardzībai paredzēto drošības pasākumu pārbaudi PĢS telpās;

veic periodiskas pārbaudes par ESKI aizsardzībai paredzētajiem drošības pasākumiem, ko veic ES aģentūrās un iestādēs, kas izveidotas saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu, kā arī Eiropolā un Eurojust, krīzes pārvarēšanas operācijās, kas izveidotas saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu, un ES īpašie pārstāvji (ESĪP) un to komandas locekļi;

g)	periodiski, kopīgi un vienojoties ar attiecīgo VDI, veic to drošības pasākumu pārbaudi, kuru mērķis ir aizsargāt ESKI dalībvalstu dienestos un telpās;

saskaņo drošības pasākumus ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par klasificētas informācijas aizsardzību, un vajadzības gadījumā ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, tostarp attiecībā uz ESKI drošības apdraudējuma būtību un ar to saistītiem aizsardzības pasākumiem;

i)	slēdz administratīvas vienošanās, kas minētas 12. panta 2. punkta b) apakšpunktā; un

j)	veic sākotnējus un periodiskus izvērtējuma apmeklējumus uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, lai pārliecinātos par īstenoto ESKI aizsardzības pasākumu efektivitāti.

PĢS Drošības birojs ir ģenerālsekretāra rīcībā, lai palīdzētu pildīt šos pienākumus.

3. Īstenojot 14. panta 3. punktu, dalībvalstīm būtu:

jāizraugās VDI, kas ir atbildīga par drošības pasākumiem ESKI aizsardzībai, lai:

i)	attiecīgajā dalībvalstī vai ārvalstīs jebkāda valsts dienesta, valsts vai privātas iestādes vai aģentūras glabātā ESKI būtu aizsargāta saskaņā ar šo lēmumu;

ii)	regulāri pārbaudītu ESKI aizsardzībai paredzētos drošības pasākumus;

iii)

visas personas, kuras strādā valsts administrācijā vai pie līgumslēdzēja un kurām var tikt piešķirta atļauja piekļūt klasificētai informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk, attiecīgi saņemtu drošības pielaidi vai saņemtu citu pienācīgu atļauju atbilstīgi valsts normatīvajiem aktiem;

iv)	vajadzības gadījumā izstrādātu drošības programmas, lai līdz minimumam samazinātu ESKI apdraudējuma vai zuduma risku;

v)	ar citām kompetentām valsts iestādēm saskaņotu drošības pasākumus, kas saistīti ar ESKI aizsardzību, tostarp šajā lēmumā minētos; un

vi)	atbildētu uz atbilstīgiem drošības pielaides lūgumiem, ko iesniedz ES aģentūras un iestādes, kas izveidotas saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu, Eiropols, Eurojust un krīzes pārvarēšanas operācijas, kas izveidotas saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu, kā arī ESĪP un to komandas.

VDI ir uzskaitītas C papildinājumā;

b)	jānodrošina, ka tās kompetentās iestādes sniedz informāciju un padomus valdībām un līdz ar to Padomei par ESKI drošības apdraudējuma raksturu un aizsardzības līdzekļiem pret to.

16. pants

Drošības komiteja

1. Ar šo izveido Drošības komiteju. Tā izskata un izvērtē jebkurus drošības jautājumus šā lēmuma darbības jomā un attiecīgos gadījumos sniedz ieteikumus Padomei šajā sakarā.

2. Drošības komitejas sastāvā ir dalībvalstu VDI pārstāvji, un tās sanāksmēs piedalās Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāvis. Tās priekšsēdētājs ir ģenerālsekretārs vai viņa izraudzīts pārstāvis. Drošības komitejas sanāksmes notiek saskaņā ar Padomes norādījumiem pēc ģenerālsekretāra vai kādas VDI pieprasījuma.

Var uzaicināt piedalīties arī pārstāvjus no ES aģentūrām un struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu, kā arī Eiropola un Eurojust, ja tiek izskatīti jautājumi, kas attiecas uz tiem.

3. Drošības komiteja organizē savas darbības tā, lai varētu sniegt ieteikumus par konkrētām drošības jomām. Vajadzības gadījumā tā izveido apakšgrupu IA jautājumiem un citas ekspertu apakšgrupas. Tā izstrādā mandātus minētajām ekspertu apakšgrupām un saņem ziņojumus par to darbību, tostarp – attiecīgā gadījumā – ieteikumus Padomei.

17. pants

Iepriekšējā lēmuma aizstāšana

1. Ar šo lēmumu atceļ un aizstāj Padomes Lēmumu 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (2).

2. Visu ESKI, kas klasificēta atbilstīgi Lēmumam 2001/264/EK, turpina aizsargāt saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2011. gada 31. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

VÖLNER P.

(1) OV L 325, 11.12.2009., 35. lpp.

(2) OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.

PIELIKUMI

I PIELIKUMS

Personāla drošība

II PIELIKUMS

Fiziskā drošība

III PIELIKUMS

Klasificētas informācijas pārvaldība

IV PIELIKUMS

ESKI aizsardzība, apstrādājot to komunikāciju un informācijas sistēmās

V PIELIKUMS

Industriālā drošība

VI PIELIKUMS

Klasificētas informācijas apmaiņa ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

I PIELIKUMS

PERSONĀLA DROŠĪBA

I. IEVADS

1.	Šajā pielikumā izklāstīti 7. panta īstenošanas noteikumi. Šeit jo īpaši izklāstīti kritēriji, lai, ņemot vērā personas lojalitāti un uzticamību, noteiktu tās tiesības saņemt atļauju piekļūt ESKI, un izmeklēšanas un administratīvās procedūras, kas vajadzīgas šim nolūkam.

2.	Šajā pielikumā, ja vien nav vajadzīgs nošķīrums, termins “personāla drošības pielaide” nozīmē valsts personāla drošības pielaidi (valsts PDP) un/vai ES personāla drošības pielaidi (ES PDP), kā tas definēts A papildinājumā.

II. ATĻAUJA PIEKĻŪT ESKI

Personai piešķir atļauju piekļūt informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk, vienīgi, ja:

a)	noskaidrota personas vajadzība pēc informācijas;

b)	personai piešķirta attiecīgā līmeņa PDP vai saņemta cita pienācīga atļauja ieņemamā amata dēļ atbilstīgi valsts normatīvajiem aktiem; un

c)	persona ir iepazīstināta ar ESKI aizsardzībai paredzētiem drošības noteikumiem un procedūrām un ir atzinusi pienākumus saistībā ar šādas informācijas aizsargāšanu.

4.	Katra dalībvalsts un PĢS apzina tos amatus savās struktūrās, kuriem vajadzīga piekļuve informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk, un tādēļ vajadzīga attiecīga līmeņa PDP.

III. PERSONĀLA DROŠĪBAS PIELAIDES PRASĪBAS

Pēc tam, kad saņemts pienācīgi atļauts pieprasījums, VDI vai cita kompetentā valsts iestāde ir atbildīga par to, lai nodrošinātu, ka tiek veiktas drošības izmeklēšanas attiecībā uz personām, kam vajadzīga piekļuve informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk. Izmeklēšanas standarti atbilst valsts normatīvajiem aktiem.

6.	Ja attiecīgā persona dzīvo citas dalībvalsts vai trešās valsts teritorijā, kompetentās valsts iestādes lūdz dzīvesvietas dalībvalsts iestādes palīdzību atbilstīgi valsts normatīvajiem aktiem. Dalībvalstis palīdz cita citai veikt drošības izmeklēšanu atbilstīgi saviem normatīvajiem aktiem.

Ja to atļauj valsts normatīvie akti, VDI vai cita kompetentā valsts iestāde var veikt drošības izmeklēšanas attiecībā uz personām, kas nav valstspiederīgie un kam vajadzīga piekļuve informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk. Izmeklēšanas standarti atbilst valsts normatīvajiem aktiem.

Drošības izmeklēšanas kritēriji

Ar drošības izmeklēšanas palīdzību nosaka personas lojalitāti un uzticamību, lai šai personai varētu piešķirt PDP ar mērķi piekļūt informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk. Kompetentā valsts iestāde veic vispārēju izvērtējumu, pamatojoties uz drošības izmeklēšanas rezultātiem. Neviens atsevišķs nelabvēlīgs fakts nevar būt par iemeslu, lai noraidītu PDP piešķiršanu. Šajā sakarā izmantotajos galvenajos kritērijos būtu jāietilpst, ciktāl to atļauj valsts normatīvie akti, izskatīt, vai persona:

a)	ir veikusi vai ir mēģinājusi veikt, ir bijusi līdzzinātāja vai ir palīdzējusi kādam citam un atbalstījusi kādu citu izdarīt jebkādu spiegošanas, terorisma, sabotāžas, nodevības vai musināšanas aktu;

ir vai ir bijusi spiegu, teroristu, sabotieru vai arī tādu personu sabiedrotā, par kurām ir pamatotas aizdomas, ka viņi tādi ir, vai ārvalstu organizāciju pārstāvju, arī ārvalstu izlūkošanas dienestu, sabiedrotā, tā kā tas var apdraudēt ES un/vai kādas dalībvalsts drošību, ja vien tādas saistības nav bijušas atļautas oficiālo darba pienākumu pildīšanas laikā;

c)	ir vai ir bijusi tādas organizācijas locekle, kas ar vardarbīgiem, graujošiem vai citiem nelikumīgiem līdzekļiem, inter alia, tiecas gāzt kādas dalībvalsts valdību, mainīt kādas dalībvalsts konstitucionālo kārtību vai mainīt tās valdības formu vai politiku;

d)	atbalsta vai ir atbalstījusi kādu c) apakšpunktā minētu organizāciju vai ir vai ir bijusi cieši saistīta ar tādu organizāciju biedriem;

e)	ir tīši noklusējusi, sagrozījusi vai viltojusi nozīmīgu informāciju, jo īpaši attiecībā uz drošības jautājumiem, vai ir tīši melojusi, aizpildot personāla drošības anketu, vai melojusi drošības intervijas laikā;

f)	ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu vai nodarījumiem;

g)	ir atzīta par atkarīgu no alkohola, nelikumīgu narkotisku vielu lietotāju un/vai likumīgu narkotisku vielu pārmērīgu lietotāju;

h)	ir vai ir bijusi iesaistīta tādās darbībās, kas iespējami var izraisīt šantāžu vai izspiešanu;

i)	darbos vai runās ir izrādījusi negodīgumu, nelojalitāti un apliecinājusi, ka uz viņu nevar paļauties vai viņai uzticēties;

j)	ir nopietni vai atkārtoti pārkāpusi drošības noteikumus vai ir mēģinājusi veikt vai ir veikusi neatļautu darbību attiecībā uz komunikāciju un informācijas sistēmām;

var būt pakļauta spiedienam (piemēram, ja tā ir piederīga vienai vai vairākām trešām valstīm vai tai ir tādi radinieki vai tuvi sabiedrotie, kurus varētu iespaidot ārvalstu izmeklēšanas dienesti, teroristu grupējumi vai citas graujošas vai noziedzīgas organizācijas vai personas, kuru nodomi var apdraudēt ES un/vai dalībvalstu drošību).

9.	Attiecīgos gadījumos un saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem drošības izmeklēšanā var izskatīt arī personas finanšu un medicīnisko vēsturi.

10.	Attiecīgos gadījumos un saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem drošības izmeklēšanā par nozīmīgu var uzskatīt arī laulātā, civillaulātā vai tuva ģimenes locekļa raksturu, uzvedību un apstākļus.

Izmeklēšanas prasības, lai iegūtu piekļuvi ESKI

PDP sākotnēja piešķiršana

11.

Sākotnējā PDP, kura dod piekļuvi informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un SECRET UE/EU SECRET, pamatojas uz drošības izmeklēšanu, kura aptver vismaz pēdējos piecus gadus vai laiku no 18 gadu vecuma līdz pašreizējam brīdim, izvēloties īsāko no abiem, un tā ietver šādus elementus:

a)	valsts personāla drošības anketas aizpildīšana attiecībā uz to ESKI līmeni, kuram personai var būt vajadzība piekļūt; pēc aizpildīšanas minēto anketu nosūta kompetentajai drošības iestādei;

identitātes/pilsonības/valstspiederīgā statusa pārbaude – pārbauda personas dzimšanas datumu un vietu un identitāti. Nosaka personas pašreizējo vai iepriekšējo pilsonības statusu un/vai valstspiederību; tostarp izvērtē, vai personu var jebkā ietekmēt ārvalstu avoti, piemēram, sakarā ar iepriekšēju dzīvesvietu vai agrākiem sakariem; un

c)	attiecīgās valsts un vietējā mēroga datu pārbaude – pārbauda valsts drošības un centrālos sodāmības reģistrus, ja tādi ir, un/vai citus salīdzināmus valdības un policijas reģistrus. Pārbauda tādu policijas aģentūru reģistrus, kuru jurisdikcijā ir vieta, kur persona ir uzturējusies vai strādājusi.

12.

Sākotnējā PDP, kura dod piekļuvi informācijai, kas klasificēta kā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET, pamatojas uz drošības izmeklēšanu, kura aptver vismaz pēdējos desmit gadus vai laiku no 18 gadu vecuma līdz pašreizējam brīdim, izvēloties īsāko no abiem. Ja atbilstīgi e) apakšpunktam rīko intervijas, informāciju iegūst vismaz par pēdējiem septiņiem gadiem vai par laiku no 18 gadu vecuma līdz pašreizējam brīdim, izvēloties īsāko no abiem. Papildus 8. punktā minētajiem rādītājiem, pirms piešķirt TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET personāla drošības pielaidi, ciktāl to atļauj valsts normatīvie akti, izmeklē turpmāk norādītos elementus; tos var izmeklēt arī, pirms piešķir CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET personāla drošības pielaidi, ja tas prasīts valsts normatīvajos aktos:

a)	finanšu statuss – meklē informāciju par personas finansēm, lai novērtētu, vai viņu var ietekmēt ārvalstu vai pašmāju spiediens nopietnu finanšu grūtību dēļ, vai lai konstatētu neizskaidrojamu personas pārticību;

b)	izglītība – meklē informāciju, lai pārbaudītu personas gūto izglītību skolās, universitātēs un citās mācību iestādēs, ko persona apmeklējusi pēc 18. dzimšanas dienas vai laikposmā, ko izmeklētāja iestāde uzskata par atbilstīgu;

c)	nodarbinātība – meklē informāciju par pašreizējo un agrāko nodarbinātību, atsaucoties uz tādiem avotiem kā nodarbinātības reģistri, darba izpildes vai efektivitātes ziņojumi, kā arī uz darba devējiem un vadītājiem;

d)	armijas dienests – attiecīgos gadījumos pārbauda, vai un kā persona dienējusi bruņotajos spēkos un kā demobilizēta; un

intervijas – kad tas paredzēts un atļauts attiecīgās valsts normatīvajos aktos, attiecīgo personu intervē (vienu vai vairākas reizes). Tāpat intervē citas personas, kas spēj objektīvi novērtēt attiecīgās personas pagātni, agrāk veiktās darbības, lojalitāti un uzticamību. Ja attiecīgajā valstī pastāv prakse, ka personai, kuras lietu izskata, prasa uzrādīt atsauksmes devējus, intervē arī viņus, ja vien nav pamatotu iemeslu to nedarīt.

13.	Vajadzības gadījumā un atbilstīgi valsts normatīvajiem aktiem var veikt papildu izmeklēšanu, lai apkopotu visu būtisko pieejamo informāciju par personu un pamatotu vai apgāztu nelabvēlīgo informāciju.

PDP atkārtota apstiprināšana

14.

Kad sākotnēji piešķirta PDP un ja persona nepārtraukti darbojusies valsts pārvaldē vai PĢS un tai joprojām ir vajadzīga piekļuve ESKI, PDP pārskata, lai to atkārtoti apstiprinātu, ik pēc laikposma, kas nepārsniedz piecus gadus TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET līmeņa pielaidei un desmit gadus SECRET UE/EU SECRET un CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL līmeņa pielaidei, sākot no dienas, kad paziņots par pēdējās drošības pārbaudes rezultātiem, ar kuru attiecīgā pielaide pamatota. Visas drošības izmeklēšanas, lai atkārtoti apstiprinātu PDP, veic attiecībā uz laiku kopš iepriekšējās izmeklēšanas.

15.	PDP atkārtotai apstiprināšanai attiecīgi izmeklē 11. un 12. punktā izklāstītos elementus.

16.

Atkārtotas apstiprināšanas prasību iesniedz laikus, ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs drošības izmeklēšanai. Tomēr, ja atbildīgā VDI vai cita kompetentā valsts iestāde ir saņēmusi attiecīgo atkārtotas apstiprināšanas prasību un personāla drošības anketu pirms PDP derīguma termiņa beigām, bet vajadzīgā drošības izmeklēšana vēl nav pabeigta, kompetentā valsts iestāde var pagarināt esošās PDP derīguma termiņu līdz pat 12 mēnešiem, ja tas atļauts saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem. Ja pēc papildu 12 mēnešu termiņa beigām drošības izmeklēšana joprojām nav pabeigta, personai nosaka tādus pienākumus, kuru pildīšanai PDP nav vajadzīga.

PDP piešķiršanas procedūras PĢS

17.	Attiecībā uz PĢS ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem PĢS drošības iestāde nosūta aizpildītās personāla drošības anketas tās dalībvalsts VDI, kuras valstspiederīgā ir šī persona, un lūdz veikt drošības izmeklēšanu saistībā ar ESKI līmeni, kuram šai personai varētu vajadzēt piekļūt.

18.	Ja PĢS uzzina informāciju, kas attiecas uz personu, kura pieteikusies ES PDP saņemšanai, un kas nozīmīga drošības izmeklēšanā, tas rīkojas atbilstīgi attiecīgiem noteikumiem un paziņo attiecīgajai VDI par šo informāciju.

19.

Pēc drošības izmeklēšanas beigām attiecīgā VDI sniedz PĢS drošības iestādei izmeklēšanas rezultātus Drošības komitejas noteiktajā standarta saziņas formātā.

a)	Ja drošības izmeklēšanas rezultātā apstiprinās, ka nav zināms nekas negatīvs, kā dēļ varētu apšaubīt personas lojalitāti un uzticamību, PĢS iecēlējinstitūcija var attiecīgajai personai piešķirt ES PDP un līdz noteiktai dienai ļaut piekļūt kāda konkrēta līmeņa ESKI.

Ja drošības izmeklēšanas rezultātā nerodas šāda pārliecība, PĢS iecēlējinstitūcija dara to zināmu attiecīgajai personai, kura var lūgt, lai iecēlējinstitūcija viņu uzklausītu. Iecēlējinstitūcija var lūgt kompetento VDI sniegt papildu skaidrojumus, ko tā var sniegt saskaņā ar saviem valsts normatīvajiem aktiem. Ja negatīvo atzinumu apstiprina, ES PDP nepiešķir.

20.

Uz drošības izmeklēšanu kopā ar iegūtajiem rezultātiem attiecas atbilstīgi normatīvie akti, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī, tostarp tiesību akti par pārsūdzēšanu. Uz PĢS iecēlējinstitūcijas lēmumiem attiecas pārsūdzēšanas iespēja saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā izklāstīts Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1) (turpmāk “Civildienesta noteikumi un Nodarbināšanas kārtība”).

21.	ES PDP ir spēkā attiecībā uz visiem attiecīgās personas uzdevumiem PĢS vai Komisijā, ja pārliecība, kas ir pielaides izsniegšanas pamatā, joprojām ir spēkā.

22.

Ja personas darbs nesākas 12 mēnešos pēc tam, kad PĢS iecēlējinstitūcijai ziņots par drošības izmeklēšanas rezultātiem, vai ja personas darbā iestājas pārtraukums uz 12 mēnešiem un tā šajā laikā neieņem amatu dalībvalsts valsts pārvaldē vai PĢS, izmeklēšanas rezultātus pārsūta attiecīgajai VDI, lai apstiprinātu, ka tie joprojām ir derīgi un izmantojami.

23.

Ja PĢS saņem informāciju, kas attiecas uz drošības apdraudējumu, ko izraisa persona, kurai ir derīga ES PDP, tas rīkojas atbilstīgi attiecīgiem noteikumiem un paziņo šo informāciju attiecīgajai VDI. Ja VDI informē PĢS par apstiprinājuma atsaukšanu saskaņā ar 19. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz personu, kurai ir derīga ES PDP, PĢS iecēlējinstitūcija var lūgt jebkuru paskaidrojumu, ko VDI var sniegt saskaņā ar savas valsts normatīvajiem aktiem. Ja negatīvā informācija tiek apstiprināta, atsauc personas ES PDP un personai liedz piekļuvi ESKI un amatiem, kuros šāda piekļuve ir iespējama vai kuros minētā persona varētu apdraudēt drošību.

24.

Par jebkuru lēmumu anulēt PĢS ierēdņa vai pārējā darbinieka ES PDP un, attiecīgā gadījumā, par tā iemesliem paziņo attiecīgajai personai, kura var lūgt, lai viņu uzklausītu iecēlējinstitūcija. Uz VDI sniegto informāciju attiecas atbilstīgi normatīvie akti, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī, tostarp tiesību normas par pārsūdzēšanu. Uz PĢS iecēlējinstitūcijas lēmumiem attiecas pārsūdzēšanas iespēja saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Nodarbināšanas kārtību.

25.	Valsts eksperti, kas ir norīkoti darbam PĢS tādā amatā, kur vajadzīga ES PDP, pirms stāšanās amatā iesniedz PĢS drošības iestādei derīgu valsts PDP, lai nodrošinātu piekļuvi ESKI.

PDP reģistri

26.

Dalībvalstis un PĢS uztur reģistrus par personām izsniegtām, attiecīgi, valsts PDP un ES PDP, kas ļauj piekļūt ESKI. Šajos reģistros iekļauj vismaz to ESKI klasifikācijas līmeni, kuram personai ir sniegta piekļuve (CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk), PDP izsniegšanas datumu un derīguma termiņu.

27.

Kompetentā drošības iestāde var izsniegt personāla drošības pielaides apliecību (PDPA), norādot ESKI klasifikācijas līmeni, kuram personai var sniegt piekļuvi (CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk), attiecīgās valsts PDP, kas nodrošina piekļuvi ESKI, vai ES PDP derīguma termiņu un apliecības derīguma beigu datumu.

Atbrīvojums no prasības par PDP

28.	Tādu personu piekļuvi ESKI, kuras dalībvalstīs saņēmušas pienācīgu atļauju ieņemamā amata dēļ, nosaka atbilstīgi valsts normatīvajiem aktiem; šādas personas informē par drošības pienākumiem saistībā ar ESKI aizsardzību.

IV. IZGLĪTOŠANA UN IFORMĒŠANA PAR DROŠĪBU

29.	Visas personas, kam piešķirta PDP, rakstiski apliecina, ka ir sapratušas savus pienākumus attiecībā uz ESKI aizsargāšanu un iespējamās sekas, ja ESKI ir apdraudēta. Šādu rakstisku apliecinājumu reģistrus attiecīgi glabā dalībvalsts un PĢS.

30.

Visas personas, kas ir pilnvarotas piekļūt ESKI vai kurām jāstrādā ar to, jau sākumā tiek informētas un vēlāk saņem regulāru atgādinājumu par drošības apdraudējumu, un tām ir nekavējoties jāinformē attiecīgās drošības iestādes par jebkuru tuvošanās mēģinājumu vai citu darbību, kas šķiet aizdomīga vai neparasta.

31.	Visas personas, kas beidz pildīt pienākumus, kuri saistīti ar piekļuvi ESKI, iepazīstina ar pienākumu arī turpmāk neizpaust ESKI, un vajadzības gadījumā viņas to apliecina rakstiski.

V. ĀRKĀRTĒJI APSTĀKĻI

32.

Ja tas atļauts valsts normatīvajos aktos, tad, gaidot valsts PDP piešķiršanu piekļuvei ESKI, valsts amatpersonām var sniegt piekļuvi līdzvērtīga līmeņa ESKI, kurš noteikts atbilstības tabulās B papildinājumā, dalībvalsts kompetentās iestādes piešķir personāla drošības pielaidi piekļūšanai valsts klasificētajai informācijai uz noteiktu laiku, ja šāda pagaidu piekļuve ir ES interesēs. VDI informē Drošības komiteju, ja attiecīgās valsts normatīvajos aktos šāda pagaidu piekļuve ESKI nav atļauta.

33.

Ārkārtas apstākļos, ja tas ir dienesta interesēs un gaidot pilnīgas drošības izmeklēšanas beigas, PĢS iecēlējinstitūcija pēc konsultēšanās ar tās dalībvalsts VDI, kuras valstspiederīgais ir minētā persona, un atbilstīgi iepriekšējo pārbaužu rezultātiem, kas apliecina, ka nav zināma nekāda negatīva informācija, var piešķirt PĢS ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem pagaidu atļauju konkrētā darba uzdevumā piekļūt ESKI. Šādas pagaidu atļaujas ir derīgas uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus, un nesniedz piekļuvi informācijai, kas klasificēta kā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET. Visas personas, kam piešķirta pagaidu piekļuve, rakstiski apliecina, ka ir sapratušas savus pienākumus attiecībā uz ESKI aizsargāšanu un iespējamās sekas, ja ESKI ir apdraudēta. Šādu rakstisku apliecinājumu reģistrus glabā PĢS.

34.

Ja personu ieceļ amatā, kam vajadzīga augstāka līmeņa PDP nekā tā, kas viņai ir, tad viņu var iecelt amatā uz laiku, ja:

a)	personas tiešais priekšnieks rakstiski pamato obligāto vajadzību piekļūt augstāka līmeņa ESKI;

b)	piekļuve attiecas tikai uz konkrētām ESKI daļām, kas vajadzīgas uzdevumam;

c)	personai jau ir derīga valsts PDP vai ES PDP;

d)	ir sāktas darbības, lai iegūtu attiecīgajam amatam vajadzīgā līmeņa atļauju;

e)	kompetentā iestāde veikusi pietiekamas pārbaudes un pārliecinājusies, ka persona nav nopietni vai atkārtoti pārkāpusi drošības noteikumus;

f)	personas iecelšanu apstiprinājusi kompetentā iestāde; un

g)	attiecīgā reģistrā vai pakārtotā reģistrā fiksē datus par izņēmuma gadījumu, ietverot tās informācijas aprakstu, kurai ir apstiprināta piekļuve.

35.	Minētās procedūras izmanto vienreizējai piekļuvei ESKI, kas ir klasificēta par vienu līmeni augstāk nekā tā, kuras piekļuvei persona ir izturējusi drošības pārbaudi. Minēto procedūru neizmanto atkārtoti.

36.

Ārkārtas izņēmuma gadījumos, piemēram, misijās naidīgā vidē vai laikā, kad pieaug starptautiskais saspīlējums, ja to prasa ārkārtas pasākumi, jo īpaši – lai glābtu dzīvības, dalībvalstis un ģenerālsekretārs var attiecīgā gadījumā rakstiski piešķirt piekļuvi CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET līmenī klasificētai informācijai personām, kam nav vajadzīgās PDP, ja tāda atļauja ir obligāti vajadzīga un nav pamatotu šaubu par attiecīgās personas lojalitāti un uzticamību. Tiek fiksēti dati par piešķirto atļauju, norādot arī tās informācijas aprakstu, kurai ir sniegta piekļuve.

37.	Ja informācija ir klasificēta kā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET, ārkārtas piekļuvi piešķir tikai ES valstspiederīgajiem, kam ir piešķirta piekļuve vai nu TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET līdzvērtīgai valsts klasifikācijai vai informācijai, kas klasificēta kā SECRET UE/EU SECRET.

38.	Drošības komiteju informē par gadījumiem, kad tiek izmantota 36. un 37. punktā izklāstītā procedūra.

39.	Ja dalībvalsts normatīvajos aktos paredzēti stingrāki noteikumi par pagaidu atļaujām, pagaidu uzdevumiem, vienreizēju piekļuvi vai ārkārtas piekļuvi klasificētai informācijai, šajā iedaļā paredzētās procedūras īsteno tikai tiktāl, ciktāl tas atļauts attiecīgajos valsts normatīvajos aktos.

40.	Drošības komiteja katru gadu saņem ziņojumu par šajā iedaļā izklāstīto procedūru izmantojumu.

VI. PADOMES SANĀKSMJU APMEKLĒŠANA

41.

Saskaņā ar 28. punktu personas, kas nosūtītas piedalīties Padomes darba sagatavošanas struktūru sanāksmēs, kurās apspriež informāciju, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk, var tajās piedalīties tikai tad, ja ir apstiprināts viņu PDP statuss. Attiecībā uz delegātiem PDP apliecību vai citus PDP pierādījumus PĢS Drošības birojam nosūta attiecīgās iestādes vai, izņēmuma gadījumā, iesniedz attiecīgais delegāts. Attiecīgā gadījumā var izmantot konsolidētu sarakstu ar personu vārdiem, sniedzot vajadzīgo PDP pierādījumu.

42.	Kompetentā iestāde informē PĢS, ja drošības apsvērumu dēļ ir atcelta valsts PDP, lai piekļūtu ESKI, personai, kuras pienākumos ietilpst apmeklēt Padomes vai Padomes darba sagatavošanas struktūru sanāksmes.

VII. IESPĒJAMA PIEKĻUVE ESKI

43.	Ja darbā jāpieņem personas apstākļos, kad tām var būt piekļuve informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk, tām piemēro pienācīgas drošības pielaides vai arī tās vienmēr eskortē.

44.	Kurjeri, apsargi un eskortētāji iziet attiecīga līmeņa drošības pārbaudes, vai attiecībā uz viņiem saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem veic atbilstīgu izmeklēšanu, viņus instruē par ESKI aizsardzības drošības procedūrām un dara viņiem zināmu pienākumu sargāt uzticēto informāciju.

(1) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

II PIELIKUMS

FIZISKĀ DROŠĪBA

I. IEVADS

1.	Šajā pielikumā izklāstīti 8. panta īstenošanas noteikumi. Ar šo pielikumu nosaka fiziskās aizsardzības minimuma standartus telpās, ēkās, birojos un citās zonās, kur notiek ESKI apstrāde un glabāšana, tostarp zonās, kur atrodas KIS.

Fiziskās drošības pasākumi ir paredzēti, lai novērstu neatļautu piekļuvi ESKI:

a)	nodrošinot pienācīgu ESKI apstrādi un glabāšanu;

b)	pieļaujot personāla nošķīrumu atbilstīgi tā pielaidei ESKI, ņemot vērā principu par vajadzību pēc informācijas un, attiecīgā gadījumā, viņu drošības pielaidi;

c)	novēršot, aizkavējot un atklājot neatļautas darbības; un

d)	neatļaujot vai aizkavējot iekļūšanu slepus vai ar spēku.

II. FIZISKĀS DROŠĪBAS PRASĪBAS UN PASĀKUMI

Fiziskās drošības pasākumus izvēlas, pamatojoties uz kompetento iestāžu veiktu apdraudējuma novērtējumu. PĢS un dalībvalsts savās telpās ESKI aizsargāšanai piemēro riska pārvaldības procesu, lai nodrošinātu, ka piemēro tāda līmeņa fizisko aizsardzību, kas ir samērīga novērtētajam riskam. Riska pārvaldības procesā ņem vērā visus attiecīgos faktorus, jo īpaši:

a)	ESKI klasifikācijas līmeni;

b)	ESKI formātu un apjomu, ņemot vērā, ka liels ESKI daudzums vai apkopojums var prasīt stingrākus aizsardzības pasākumus;

c)	apkārtējo vidi un to ēku un zonu uzbūvi, kurās atrodas ESKI; un

d)	novērtēto apdraudējumu, ko rada izlūkošanas dienesti, kuri vēršas pret ES vai dalībvalstīm, un sabotāža, terorisms un citas graujošas vai kriminālas darbības.

Piemērojot pastiprinātas aizsardzības koncepciju, kompetentā drošības iestāde nosaka piemērotu īstenojamo fiziskās drošības pasākumu kopumu. Šajā kopumā var tikt iekļauts viens vai vairāki šādi pasākumi:

a)	perimetra barjera – fiziska barjera, ar kuru nosaka aizsargājamās zonas robežas;

b)	ielaušanās konstatācijas sistēma (IDS) – IDS var izmantot uz perimetra, lai pastiprinātu barjeras sniegto drošību, vai arī to var izmantot telpās un ēkās drošības personāla vietā vai tā atbalstam;

c)	piekļuves kontrole – piekļuves kontroli veic vietā, ēkā vai ēkās, kuras atrodas vietā vai zonās vai telpās ēkas iekšienē. Kontrole var būt elektroniska vai elektromehāniska, to var veikt drošības personāls un/vai sekretārs, vai ar citiem fiziskiem līdzekļiem;

d)	drošības personāls – var pieņemt darbā drošības personālu, kas ir apmācīts, uzraudzīts un, vajadzības gadījumā, ar atbilstīgu pielaidi, inter alia, lai novērstu iespējamu ielaušanos;

e)	videonovērošanas sistēma (CCTV) – drošības personāls var izmantot CCTV, lai pārbaudītu starpgadījumus un IDS trauksmes signālus plašās vietās vai uz perimetra;

f)	drošības apgaismojums – var izmantot drošības apgaismojumu, lai novērstu iespējamu ielaušanos, kā arī nodrošina apgaismojumu, kas vajadzīgs efektīvai uzraudzībai, ko veic vai nu drošības personāls tieši, vai arī netieši, izmantojot CCTV sistēmu; un

g)	citi atbilstīgi fiziski pasākumi, kas paredzēti neatļautas piekļuves novēršanai un atklāšanai vai ESKI zuduma vai bojājuma novēršanai.

5.	Kompetentā drošības iestāde var būt pilnvarota pārmeklēt personas pie ieejas vai izejas, lai novērstu materiālu neatļautu ievešanu vai ESKI neatļautu izvešanu no telpām vai ēkām.

6.	Ja pastāv draudi, ka ESKI varētu slepus novērot (arī nejauši), veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu šo apdraudējumu.

7.	Attiecībā uz jaunām iekārtām fiziskās drošības prasības un to darbības specifikācijas pēc iespējas iekļauj iekārtu plānošanā un izveidē. Jau esošās iekārtās fiziskās drošības prasības īsteno pēc iespējas lielākā apjomā.

III. IEKĀRTAS FIZISKAI ESKI AIZSARDZĪBAI

8.	Iegādājoties iekārtas (piemēram, seifus, smalcinātājus, durvju slēdzenes, elektroniskas piekļuves kontroles sistēmas, IDS, signalizācijas sistēmas) fiziskai ESKI aizsargāšanai, kompetentā drošības iestāde nodrošina, ka iekārtas atbilst apstiprinātiem tehniskiem standartiem un minimuma prasībām.

9.	Fiziskai ESKI aizsardzībai izmantojamo iekārtu tehniskās specifikācijas ir izklāstītas drošības pamatnostādnēs, ko apstiprina Drošības komiteja.

10.	Drošības sistēmas periodiski pārbauda un veic iekārtu regulāru apkopi. Apkopes darbā ņem vērā pārbaužu rezultātus, lai nodrošinātu, ka iekārtas turpina maksimāli efektīvi darboties.

11.	Katrā pārbaudē pārskata atsevišķu drošības pasākumu un visas drošības sistēmas efektivitāti.

IV. FIZISKI AIZSARGĀTAS ZONAS

12.

Fiziskai ESKI aizsardzībai izveido divu veidu fiziski aizsargātas zonas vai tām līdzvērtīgas valsts zonas:

a)	administratīvās zonas; un

b)	drošības zonas (tostarp tehniski drošas drošības zonas).

Šajā lēmumā visas atsauces uz administratīvām zonām un drošības zonām, tostarp tehniski drošām drošības zonām, attiecas arī uz valsts zonām, kas tām līdzvērtīgas.

13.	Kompetentā drošības iestāde nosaka, vai zona atbilst prasībām, lai to varētu kvalificēt kā administratīvo zonu, drošības zonu un tehniski drošu drošības zonu.

14.

Attiecībā uz administratīvām zonām:

a)	izveido redzami nospraustu perimetru, uz kura var pārbaudīt personas un, ja iespējams, transportlīdzekļus;

b)	piekļuvi bez eskorta piešķir tikai personām, kurām ir pienācīga kompetentās iestādes atļauja; un

c)	visas pārējās personas vienmēr eskortē vai piemēro līdzvērtīgu kontroli.

15.

Attiecībā uz drošības zonām:

a)	izveido redzami nospraustu un aizsargātu perimetru, kurā visu veidu iekļūšanu un izkļūšanu kontrolē ar caurlaižu vai individuālās identifikācijas sistēmu;

b)	piekļuvi bez eskorta var piešķirt tikai personām, kurām ir drošības pielaide un īpaša atļauja iekļūt zonā, pamatojoties uz principu par vajadzību pēc informācijas;

c)	visas pārējās personas vienmēr eskortē vai piemēro līdzvērtīgu kontroli.

16.

Gadījumos, kad praktiskā nolūkā piekļuve drošības zonām ir saistīta ar tiešu piekļuvi klasificētai informācijai, kas tajā atrodas, piemēro šādus papildu nosacījumus:

a)	skaidri norāda augstāko tās informācijas drošības klasifikācijas līmeni, kura parasti atrodas šajā zonā;

b)	visiem apmeklētājiem ir nepieciešama īpaša atļauja iekļūt zonā, un viņus vienmēr eskortē, visiem apmeklētājiem ir pienācīga drošības pielaide, ja vien nav veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka nav iespējama jebkāda veida piekļuve ESKI.

17.

Drošības zonas, kuras ir aizsargātas pret slepenu noklausīšanos ar skaņas pārtveršanu, raksturo kā tehniski drošas zonas. Piemēro šādas papildu prasības:

a)	šādas zonas ir aprīkotas ar IDS, aizslēgtas, kad tajās neviena nav, vai apsargātas, kad tajās kāds uzturas. Visas atslēgas pārbauda saskaņā ar VI iedaļu;

b)	pārbauda visas personas, kas ienāk šajās zonās, un materiālus, ko tajās ienes;

c)	šādās zonās veic regulāras fiziskas un/vai tehniskas pārbaudes, kā to nosaka kompetentā drošības iestāde. Minētās pārbaudes veic arī katru reizi pēc jebkādas neatļautas iekļuves vai aizdomām par šādu iekļuvi; un

d)	šādās zonās neizmanto neatļautas sakaru līnijas, neatļautus tālruņus vai citas neatļautas sakaru iekārtas, elektriskas vai elektroniskas iekārtas.

18.

Neskarot 17. punkta d) apakšpunktu, pirms dažādu tipu sakaru iekārtu, elektroiekārtu un elektronisku sakaru iekārtu izmantošanas zonās, kur notiek sanāksmes vai veic darbu ar informāciju, kas klasificēta kā SECRET UE/EU SECRET un augstāk, un apstākļos, kad ESKI apdraudējumu vērtē kā augstu, tās pārbauda kompetentā drošības iestāde, lai nodrošinātu, ka ārpus drošības zonas perimetra ar šādām ierīcēm netīšām vai nelikumīgi nepārraidītu nekādu saprotamu informāciju.

19.	Drošības zonas, kurās dienesta personāls neuzturas visu diennakti, un ja nav ielaušanās atklāšanas sistēmas, attiecīgā gadījumā pārbauda tūlīt pēc parastā darba laika beigām un nejauši izvēlētos intervālos ārpus parastā darba laika.

20.	Administratīvā zonā uz laiku var izveidot drošības zonas un tehniski drošas drošības zonas, lai organizētu slepenu sanāksmi vai citiem līdzīgiem mērķiem.

21.

Katrai drošības zonai izstrādā drošības darba procedūras, kurās paredz:

a)	zonā apstrādātās vai glabātās ESKI klasifikācijas līmeni;

b)	kādi pārraudzības un aizsardzības pasākumi jāveic;

c)	kurām personām ir atļauts iekļūt zonā bez eskorta, pamatojoties uz vajadzības pēc informācijas principu un drošības pielaidi;

d)	vajadzības gadījumā – eskortēšanas vai ESKI aizsardzības procedūras, sniedzot visiem citiem apmeklētājiem piekļuvi zonai;

e)	citus attiecīgus pasākumus un procedūras.

22.	Drošības zonās izveido glabātavas. Sienas, grīdas, griesti, logi un aizslēdzamas durvis apstiprina kompetentā drošības iestāde, un tās sniedz aizsardzību, kas ir līdzvērtīga tāda seifa sniegtajai aizsardzībai, kas apstiprināts tās pašas klasifikācijas līmeņa ESKI glabāšanai.

V. FIZISKĀS AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI ESKI APSTRĀDĒ UN GLABĀŠANĀ

23.

ESKI, kas klasificēta kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED, var apstrādāt:

a)	drošības zonā;

b)	administratīvā zonā, ja ESKI ir aizsargāta pret nesankcionētu personu piekļuvi; vai

ārpus drošības vai administratīvās zonas, ja informācijas turētājs pārvieto ESKI saskaņā ar III pielikuma 28. līdz 40. punktu un ja viņš veic kompensācijas pasākumus, kas izklāstīti kompetentās drošības iestādes izdotās drošības instrukcijās, lai nodrošinātu, ka ESKI ir aizsargāta pret nesankcionētu personu piekļuvi.

24.

ESKI, kas klasificēta kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED, glabā piemērotās aizslēdzamās biroja mēbelēs administratīvā zonā vai drošības zonā. To uz laiku var glabāt ārpus drošības vai administratīvās zonas, ja informācijas turētājs veic kompensācijas pasākumus, kas izklāstīti kompetentās drošības iestādes izdotās drošības instrukcijās.

25.

ESKI, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET, var apstrādāt:

a)	drošības zonā;

b)	administratīvā zonā, ja ESKI ir aizsargāta pret nesankcionētu personu piekļuvi; vai

ārpus drošības vai administratīvās zonas, ja informācijas turētājs:

i)	pārvieto ESKI saskaņā ar III pielikuma 28. līdz 40. punktu;

ii)	veic kompensācijas pasākumus, kas izklāstīti kompetentās drošības iestādes izdotās drošības instrukcijās, lai nodrošinātu, ka ESKI ir aizsargāta pret nesankcionētu personu piekļuvi;

iii)	nodrošina, ka ESKI vienmēr ir viņa personīgā kontrolē; un

iv)	gadījumā, ja dokumenti ir papīra formā, par šo faktu ir informējis atbilstīgo reģistru.

26.	ESKI, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un SECRET UE/EU SECRET, glabā drošības zonā seifā vai glabātavā.

27.	ESKI, kas klasificēta kā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET, apstrādā drošības zonā.

28.

ESKI, kas klasificēta kā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET, glabā drošības zonā, ievērojot vienu no šiem nosacījumiem:

saskaņā ar 8. punktu seifā ar vienu vai vairākiem papildu kontroles pasākumiem:

i)	drošības pārbaudi izturējuša drošības personāla vai dienesta personāla veikta nepārtraukta aizsardzība vai pārbaudes;

ii)	apstiprināta IDS kopā ar drošības darbiniekiem;

vai

b)	glabātavā, kas aprīkota ar IDS, kopā ar drošības darbiniekiem.

29.	Noteikumi attiecībā uz ESKI pārvietošanu ārpus fiziski aizsargātām zonām ir izklāstīti III pielikumā.

VI. ESKI AIZSARDZĪBAI IZMANTOTO ATSLĒGU UN KODU KOMBINĀCIJU KONTROLE

30.	Kompetentā drošības iestāde nosaka procedūras biroju, telpu, glabātavu un seifu atslēgu un kodu kombināciju parametru pārzināšanai. Šādas procedūras aizsargā pret neatļautu piekļuvi.

31.

Seifu kombinācijas jāiegaumē pēc iespējas mazākam to personu skaitam, kas atbilst vajadzības pēc informācijas principam. To seifu un glabātavu kodu kombinācijas, kuros glabājas ESKI, maina:

a)	ja ir mainījies personāls, kas zina šo kodu kombināciju;

b)	ja ir īstenojies apdraudējums vai ir aizdomas, ka tas ir īstenojies;

c)	veicot slēdzenes apkopi vai remontu; un

d)	vismaz reizi 12 mēnešos.

III PIELIKUMS

KLASIFICĒTAS INFORMĀCIJAS PĀRVALDĪBA

I. IEVADS

1.	Šajā pielikumā izklāstīti 9. panta īstenošanas noteikumi. Ar to paredz administratīvus pasākumus ESKI kontrolei visā tās aprites cikla laikā, lai palīdzētu novērst un atklāt tīšu vai netīšu šādas informācijas apdraudējumu un atgūt to tīšanas vai netīšanas nozaudēšanas gadījumā.

II. KLASIFIKĀCIJAS PĀRVALDĪBA

Klasifikācijas un marķējumi

2.	Informāciju klasificē, ja tā ir jāaizsargā, lai nodrošinātu tās konfidencialitāti.

3.	ESKI sagatavotājs atbild par to, lai noteiktu drošības klasifikācijas līmeni saskaņā ar attiecīgajām pamatnostādnēm, un par sākotnējo informācijas izplatīšanu.

4.	ESKI klasifikācijas līmeni nosaka saskaņā ar 2. panta 2. punktu un atsaucoties uz drošības politiku, ko apstiprinās atbilstīgi 3. panta 3. punktam.

5.	Drošības klasifikāciju norāda skaidri un pareizi neatkarīgi no tā, vai ESKI ir papīra, mutiskā, elektroniskā vai kādā citā veidā.

6.	Konkrēta dokumenta atsevišķām daļām (piemēram, lappusēm, punktiem, iedaļām, pielikumiem, papildinājumiem un pievienojumiem) var būt vajadzīga atšķirīga klasifikācija, un tos attiecīgi marķē, tostarp glabājot elektroniskā formātā.

Vispārējais dokumenta vai lietas klasifikācijas līmenis ir vismaz tikpat augsts, cik tā komponentam ar visaugstāko klasifikāciju. Kad apkopo informāciju no dažādiem avotiem, galaproduktu pārskata, lai noteiktu tā vispārējo drošības klasifikācijas līmeni, jo tas var likt piešķirt augstāku klasifikācijas līmeni nekā tā atsevišķām sastāvdaļām.

8.	Dokumenti, kas ietver daļas ar dažādiem klasifikācijas līmeņiem, pēc iespējas jāveido tā, lai daļas ar dažādiem klasifikācijas līmeņiem varētu viegli identificēt un vajadzības gadījumā atdalīt.

Pavadvēstules vai piezīmes klasifikācija ir tikpat augsta kā tai pievienoto dokumentu visaugstākā klasifikācija. Informācijas sagatavotājs skaidri norāda, kādā līmenī to klasificē, kad tā ir atdalīta no pievienotajiem dokumentiem, izmantojot atbilstīgu marķējumu, piemēram:

CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL

Bez pielikuma(-iem) RESTREINT UE/EU RESTRICTED

Marķējums

10.

Papildus vienam no drošības klasifikācijas marķējumiem, kas noteikti 2. panta 2. punktā, uz ESKI var būt šādi papildu marķējumi:

a)	identifikatori, ar ko nosaka informācijas sagatavotāju;

b)	brīdinājumi, kodu vārdi vai akronīmi, ar ko precizē darbības jomu, uz kuru attiecas dokuments, vai lai norādītu konkrētu izplatīšanu, pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas, vai lietošanas ierobežojumus;

c)	marķējumi attiecībā uz nodošanu;

d)	attiecīgā gadījumā datums vai konkrēts notikums, pēc kura informāciju var klasificēt zemākā kategorijā vai deklasificēt.

Klasifikācijas marķējumu saīsinājumi

11.	Var izmantot standartizētus klasifikācijas marķējumu saīsinājumus, lai norādītu atsevišķu teksta daļu klasifikācijas līmeni. Saīsinājumi neaizstāj pilnos klasifikācijas marķējumus.

12.

ES klasificētajos dokumentos var izmantot šādus standarta saīsinājumus, lai norādītu tāda teksta iedaļu vai nodaļu klasifikācijas līmeni, kas ir mazāks par vienu lapu:

TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET	TS-UE/EU-TS
SECRET UE/EU SECRET	S-UE/EU-S
CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL	C-UE/EU-C
RESTREINT UE/EU RESTRICTED	R-UE/EU-R

ESKI gatavošana

13.

Gatavojot ES klasificētu dokumentu:

a)	katru lappusi skaidri marķē atbilstīgi klasifikācijas līmenim;

b)	katru lappusi numurē;

c)	uz dokumenta raksta atsauces numuru un tematu, kurš pats par sevi nav klasificēta informācija, ja vien tas nav marķēts kā klasificēta informācija;

d)	dokumentu datē;

e)	dokumentiem, kas klasificēti kā SECRET UE/EU SECRET vai augstāk, katrā lappusē norāda kopijas numuru, ja tos izplata vairākos eksemplāros.

14.	Ja ESKI nav iespējams piemērot 13. punktu, veic citus piemērotus pasākumus saskaņā ar drošības pamatnostādnēm, kuras izstrādā, ievērojot 6. panta 2. punktu.

ESKI klasificēšanas līmeņa pazemināšana un deklasifikācija

15.	Gatavojot informāciju, tās sagatavotājs, ja iespējams, un īpaši informācijai, kas klasificēta kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED, norāda, vai var pazemināt ESKI slepenības pakāpi vai to deklasificēt konkrētā dienā vai pēc konkrēta notikuma.

16.

PĢS regulāri pārskata ESKI, kas atrodas tā rīcībā, lai pārliecinātos, vai attiecīgais klasifikācijas līmenis joprojām ir piemērots. PĢS izveido sistēmu, lai ne retāk kā ik pēc pieciem gadiem pārskatītu tās reģistrētās ESKI klasifikācijas līmeni, ko tas sagatavojis. Šādu pārskatu neveic, ja sagatavotājs jau no sākuma ir norādījis, ka informācijas slepenības pakāpi automātiski pazemina vai deklasificē, un uz informācijas ir attiecīgs marķējums.

III. ESKI REĢISTRĀCIJA DROŠĪBAS NOLŪKĀ

17.	Katru PĢS un dalībvalstu administrācijas organizatorisko vienību, kurā apstrādā ESKI, pievieno atbildīgajam reģistram, lai nodrošinātu, ka ESKI apstrādā saskaņā ar šo lēmumu. Reģistrus veido kā II pielikumā definētās drošības zonas.

18.	Šajā lēmumā reģistrācija drošības nolūkā (turpmāk “reģistrācija”) ir tādu procedūru piemērošana, kas reģistrē materiālu aprites ciklu, tostarp tā izplatīšanu un iznīcināšanu.

19.	Visus materiālus, kas klasificēti kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un augstāk, reģistrē īpašos reģistros, kad tie tiek saņemti organizatoriskā vienībā vai tiek izsūtīti no tās.

20.	PĢS Centrālais reģistrs reģistrē visu klasificēto informāciju, ko Padome un PĢS nodod trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, un visu klasificēto informāciju, ko saņem no trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

21.	Komunikāciju un informācijas sistēmu gadījumā reģistrācijas procedūras var veikt ar procesiem, kas ietilpst pašās komunikāciju un informācijas sistēmās.

22.	Padome apstiprina drošības politiku attiecībā uz ESKI reģistrāciju drošības nolūkā.

TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET reģistri

23.	Dalībvalstīs un PĢS izveido reģistru, un tas darbojas kā galvenā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET klasificētas informācijas saņemšanas un izplatīšanas iestāde. Vajadzības gadījumā var nozīmēt pakārtotus reģistrus, kuri apstrādā šādu informāciju reģistrēšanas nolūkā.

24.	Pakārtoti reģistri bez skaidri izteiktas centrālā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET informācijas reģistra atļaujas nedrīkst TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET dokumentus tieši nosūtīt ne citiem tā paša centrālā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET informācijas reģistra pakārtotajiem reģistriem, ne ārējiem reģistriem.

IV. ES KLASIFICĒTU DOKUMENTU KOPĒŠANA UN TULKOŠANA

25.	Kopēt un tulkot TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET dokumentus drīkst tikai ar sagatavotāja iepriekšēju rakstisku piekrišanu.

26.	Ja SECRET UE/EU SECRET vai zemākas klasifikācijas dokumenta sagatavotājs nav noteicis brīdinājumus attiecībā uz minēto dokumentu kopēšanu vai tulkošanu, šādu dokumentu turētājs tos var kopēt vai tulkot.

27.	Drošības pasākumi, kas piemērojami oriģināldokumentam, ir piemērojami tā kopijām un tulkojumiem.

V. ESKI PĀRVIETOŠANA

28.

Uz ESKI pārvietošanu attiecas aizsardzības pasākumi, kas izklāstīti 30. līdz 40. punktā. Ja ESKI pārvieto ar elektroniskām iekārtām un neskarot 9. panta 4. punktu, turpmāk tekstā izklāstītos aizsardzības pasākumus var papildināt ar attiecīgiem tehniskiem pretpasākumiem, kā to noteikusi kompetentā drošības iestāde, lai cik vien iespējams samazinātu informācijas apdraudējuma vai zaudējuma iespēju.

29.	PĢS un dalībvalstu kompetentās drošības iestādes dod norādes attiecībā uz ESKI pārvietošanu atbilstīgi šim lēmumam.

Pārvietošana ēkā vai noslēgtā ēku grupā

30.	Ja ESKI pārvieto ēkā vai noslēgtā ēku grupā, to apsedz, lai novērstu to, ka kāds ierauga tās saturu.

31.	Informāciju, kas klasificēta kā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET, ēkā vai noslēgtā ēku grupā pārnēsā nodrošinātā aploksnē, uz kuras ir norādīts tikai adresāta vārds.

Eiropas Savienībā

32.	ESKI, ko Eiropas Savienībā pārvieto no vienas ēkas vai telpas uz citu, iepako, lai tā būtu aizsargāta no neatļautas izpaušanas.

33.

Informāciju, kuras klasifikācijas līmenis ir līdz SECRET UE/EU SECRET, Eiropas Savienībā pārvieto šādi:

a)	attiecīgā gadījumā izmantojot militāro, valdības vai diplomātisko kurjeru;

rokas bagāžā ar nosacījumu, ka:

i)	ESKI visu laiku atrodas pārnēsātāja valdījumā, izņemot glabāšanu atbilstīgi II pielikuma noteikumiem;

ii)	ESKI neatver pārnēsāšanas laikā vai nelasa publiskās vietās;

iii)	personas tiek informētas par pienākumiem saistībā ar drošību;

iv)	vajadzības gadījumā personām izsniedz kurjera apliecību;

izmantojot pasta pakalpojumus vai komerciālus kurjeru pakalpojumus ar nosacījumu, ka:

i)	valsts drošības iestādes tos ir apstiprinājušas saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem;

ii)	tiem piemēro piemērotus aizsargpasākumus saskaņā ar obligātajām prasībām, kas noteiktas drošības pamatnostādnēs, ievērojot 6. panta 2. punktu.

Gadījumā, ja veic pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, c) apakšpunkta noteikumus attiecina vienīgi uz informāciju, kas klasificēta līmenī līdz CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL.

34.	Materiālus, kas klasificēti kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un SECRET UE/EU SECRET (piemēram, iekārtas un mašīnas) un ko nevar pārvietot ar 33. punktā minētajiem līdzekļiem, nogādā, izmantojot kravu pārvadājumus, ko veic komercpārvadātāji saskaņā ar V pielikumu.

35.	Informāciju, kas klasificēta kā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET, no vienas ēkas vai telpas uz citu Eiropas Savienībā pārvieto, attiecīgā gadījumā izmantojot militāro, valdības vai diplomātisko kurjeru.

Pārvietošana no ES uz kādas trešās valsts teritoriju

36.	ESKI, ko no Eiropas Savienības pārvieto uz kādas trešās valsts teritoriju, iepako, lai tā būtu aizsargāta no neatļautas izpaušanas.

37.

Informāciju, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un SECRET UE/EU SECRET, no ES uz kādas trešās valsts teritoriju pārvieto šādi:

a)	izmantojot militāro vai diplomātisko kurjeru;

rokas bagāžā ar nosacījumu, ka:

i)	uz iepakojuma ir oficiāls zīmogs vai informācija ir iepakota tā, lai norādītu, ka tas ir oficiāls sūtījums un tam nebūtu jāpiemēro muitas vai drošības pārbaudes;

ii)	personām ir kurjera apliecība, ar ko sūtījumu identificē un ļauj šai personai to pārvietot;

iii)	ESKI visu laiku atrodas pārnēsātāja valdījumā, izņemot glabāšanu atbilstīgi II pielikuma noteikumiem;

iv)	ESKI neatver pārnēsāšanas laikā vai nelasa publiskās vietās;

v)	personas tiek informētas par pienākumiem saistībā ar drošību.

38.

Informāciju, kas ir klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un SECRET UE/EU SECRET un ko ES ir sniegusi trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, pārvieto saskaņā informācijas drošības nolīguma vai administratīvas vienošanās attiecīgajiem noteikumiem, kā noteikts 12. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

39.	Informāciju, kas klasificēta kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED, var pārvietot, arī izmantojot pasta pakalpojumus vai komerciālus kurjeru pakalpojumus.

40.	Informāciju, kas klasificēta kā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET, no ES uz kādas trešās valsts teritoriju pārvieto, izmantojot militāro vai diplomātisko kurjeru.

VI. ESKI IZNĪCINĀŠANA

41.	ES klasificētos dokumentus, kas vairs nav vajadzīgi, var iznīcināt, neskarot attiecīgos arhivēšanas noteikumus.

42.	Dokumentus, kurus reģistrē saskaņā ar 9. panta 2. punktu, pēc to turētāja vai kompetentās iestādes rīkojuma iznīcina reģistrs, kas atbild par šiem dokumentiem. Reģistrācijas žurnālus un pārējo reģistrācijas informāciju atbilstīgi atjaunina.

43.	Kā SECRET UE/EU SECRET vai TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET klasificētus dokumentus iznīcina liecinieka klātbūtnē – lieciniekam jābūt vismaz tāda līmeņa pielaidei, kas atbilst iznīcināmā dokumenta klasifikācijas līmenim.

44.

Reģistrētājs un liecinieks, ja ir vajadzīga viņa klātbūtne, paraksta iznīcināšanas sertifikātu, ko iekļauj reģistrā. TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET dokumentu iznīcināšanas sertifikātus reģistrā saglabā vismaz desmit gadus un CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un SECRET UE/EU SECRET dokumentu iznīcināšanas sertifikātus – vismaz piecus gadus.

45.

Klasificētos dokumentus, tostarp tos, kas klasificēti kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED, iznīcina ar tādām metodēm, kuras atbilst attiecīgiem ES vai līdzvērtīgiem standartiem vai arī kuras apstiprinājusi dalībvalsts atbilstīgi valsts tehniskajiem standartiem, lai novērstu pilnīgu vai daļēju dokumentu atjaunošanu.

46.	ESKI izmantotu elektronisko informācijas nesēju iznīcināšana notiek saskaņā ar IV pielikuma 36. punktu.

VII. PĀRBAUDES UN IZVĒRTĒJUMA APMEKLĒJUMI

47.

Ar terminu “pārbaude” turpmāk apzīmē jebkuru:

a)	pārbaudi saskaņā ar 9. panta 3. punktu un 15. panta 2. punkta e), f) un g) apakšpunktu; vai

b)	izvērtējuma apmeklējumu saskaņā ar 12. panta 5. punktu,

lai izvērtētu ESKI aizsardzībai īstenoto pasākumu efektivitāti.

48.

Pārbaudes veic, lai, inter alia:

a)	nodrošinātu, ka tiek ievēroti šajā lēmumā minētie ESKI aizsardzībai noteiktie minimuma standarti;

b)	uzsvērtu, cik svarīga ir drošība un iedarbīga riska pārvaldība pārbaudāmajās struktūrās;

c)	konkrētos gadījumos ieteiktu pretpasākumus, lai samazinātu kaitējumu, ko rada klasificētas informācijas konfidencialitātes, integritātes vai piekļuves režīma neievērošana; un

d)	stiprinātu pašreizējās programmas, ko drošības iestādes īsteno, izglītojot un informējot par dažādiem jautājumiem drošības jomā.

49.	Pirms katra kalendārā gada beigām Padome pieņem 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto nākamajam gadam paredzēto pārbaudes programmu. Faktiskos datumus katrai pārbaudei nosaka, vienojoties ar attiecīgo ES aģentūru vai struktūru, dalībvalsti, trešo valsti vai starptautisko organizāciju.

Pārbaužu veikšana

50.	Pārbaudes veic, lai pārbaudītu attiecīgos pārbaudāmās iestādes noteikumus un procedūras un pārliecinātos, vai tās prakse atbilst pamatprincipiem un minimuma standartiem, kas paredzēti šajā lēmumā, un noteikumiem, ar ko reglamentē klasificētas informācijas apmaiņu ar šo iestādi.

51.

Pārbaudes veic divās fāzēs. Vajadzības gadījumā pirms pašas pārbaudes rīko gatavošanas sanāksmi ar attiecīgo vienību. Pēc pārbaudes sagatavošanas sanāksmes pārbaudītāju grupa saziņā ar attiecīgo vienību sīki izstrādā pārbaudes programmu, kura attiecas uz visām drošības jomām. Pārbaudes grupai ir piekļuve visām vietām, jo īpaši reģistriem un KIS punktiem, kur notiek ESKI apstrāde.

52.	Pārbaudes dalībvalstu administrācijās veic vienotas PĢS un Komisijas pārbaudes grupas pakļautībā pilnīgā sadarbībā ar tās iestādes ierēdņiem, kuru pārbauda.

53.	Pārbaudes trešās valstīs un starptautiskās organizācijās veic vienotas PĢS un Komisijas pārbaudes grupas pakļautībā pilnīgā sadarbībā ar tās trešās valsts vai starptautiskās organizācijas ierēdņiem, kuru pārbauda.

54.

ES aģentūru un struktūru, kas izveidotas saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu, kā arī Eiropola un Eurojust pārbaudes veic PĢS Drošības birojs ar tās VDI speciālistu palīdzību, kuras teritorijā aģentūra vai struktūra atrodas. Var piesaistīt Eiropas Komisijas Drošības direktorātu (EKDD), ja tas ar konkrēto aģentūru vai struktūru regulāri veic ESKI apmaiņu.

55.	Kad veic pārbaudes ES aģentūrās un struktūrās, kas izveidotas saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu, Eiropolā un Eurojust, kā arī trešās valstīs un starptautiskās organizācijās, VDI ekspertu palīdzību un ieguldījumu lūdz saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, par kuriem vienojas Drošības komiteja.

Pārbaudes ziņojumi

56.

Pārbaudes beigās galvenos secinājumus un ieteikumus iesniedz pārbaudītajai iestādei. Tādēļ PĢS drošības iestādes (Drošības biroja) vadībā izstrādā pārbaudes ziņojumu. Ja ziņojumā ir ierosinātas darbības un ieteikumi trūkumu novēršanai, tajā ietver arī pietiekami sīku aprakstu, lai pamatotu gūtos secinājumus. Ziņojumu nosūta attiecīgajām pārbaudītās iestādes amatpersonām.

57.

Attiecībā uz dalībvalstu administrācijās veiktām pārbaudēm:

a)	pārbaudes ziņojuma projektu nosūtīs attiecīgajai VDI, lai pārliecinātos, ka tajā uzskaitītie fakti ir pareizi un ka tajā nav informācijas, kas klasificēta ar augstāku slepenības pakāpi nekā RESTREINT UE/EU RESTRICTED;

b)	pārbaudes ziņojumus izplata Drošības komitejas locekļiem un EKDD, izņemot gadījumus, kad attiecīgās dalībvalsts VDI ir lūgusi atturēties no vispārējas izplatīšanas; ziņojumam piešķir klasifikāciju RESTREINT UE/EU RESTRICTED.

PĢS drošības iestādes (Drošības biroja) atbildībā regulāri sagatavo ziņojumu, lai izceltu pieredzi, kas gūta konkrētā laikposmā dalībvalstīs veiktajās pārbaudēs un ko izskatījusi Drošības komiteja.

58.

Trešo valstu un starptautisko organizāciju izvērtējuma apmeklējumu vajadzībām ziņojumu izplata Drošības komitejas locekļiem un EKDD. Ziņojumam piešķir klasifikāciju, kas nav zemāka par RESTREINT UE/EU RESTRICTED. Nākamajos apmeklējumos pārbauda, vai ir veiktas koriģējošas darbības, un par to ziņo Drošības komitejai.

59.

ES aģentūru un struktūru, kas izveidotas saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu, kā arī Eiropola un Eurojust izvērtējuma apmeklējumu vajadzībām pārbaudes ziņojumu izplata Drošības komitejas locekļiem un EKDD. Pārbaudes ziņojuma projektu nosūta attiecīgajai aģentūrai vai struktūrai, lai pārliecinātos, ka tajā uzskaitītie fakti ir pareizi un ka tajā nav informācijas, kas klasificēta ar augstāku slepenības pakāpi nekā RESTREINT UE/EU RESTRICTED. Nākamajos apmeklējumos pārbauda, vai ir veiktas koriģējošas darbības, un par to ziņo Drošības komitejai.

60.	PĢS drošības iestāde PĢS organizatoriskajās vienībās veic regulāras pārbaudes 48. punktā minēto mērķu vajadzībām.

Pārbaudes kontrolsaraksts

61.	PĢS drošības iestāde (Drošības birojs) izstrādā un atjaunina tādu priekšmetu drošības pārbaudes kontrolsarakstu, kuri jāpārbauda pārbaužu laikā. Šo kontrolsarakstu nosūta Drošības komitejai.

62.	Informāciju, kas vajadzīga kontrolsaraksta aizpildīšanai, iegūst jo īpaši pārbaudes laikā no pārbaudāmo struktūru drošības pārvaldības. Pēc kontrolsaraksta papildināšanas ar detalizētām atbildēm tam, vienojoties ar pārbaudīto vienību, piešķir klasifikāciju. To neuzskata par pārbaudes ziņojuma daļu.

IV PIELIKUMS

ESKI AIZSARDZĪBA, APSTRĀDĀJOT TO KOMUNIKĀCIJU UN INFORMĀCIJAS SISTĒMĀS

I. IEVADS

1.	Šajā pielikumā izklāstīti 10. panta īstenošanas noteikumi.

Lai darbības KIS notiktu droši un pareizi, būtiskas ir šādas IA īpašības un koncepcijas:

Autentiskums	:	garantija, ka informācija ir īsta un saņemta no bona fide avotiem.
Pieejamība	:	tai var piekļūt un to var izmantot pēc pilnvarotas iestādes pieprasījuma.
Konfidencialitāte	:	informāciju neatklāj nesankcionētām personām, iestādēm un procesiem.
Integritāte	:	spēja nosargāt informācijas un materiālu precizitāti un pilnīgumu.
Nenoliedzamība	:	spēja pierādīt, ka darbība vai notikums ir noticis, lai vēlāk nevarētu noliegt, ka šāds notikums vai darbība ir notikusi.

II. INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBAS PRINCIPI

3.	Turpmāk izklāstītie noteikumi veido jebkuras tādas KIS drošības pamatus, kura apstrādā ESKI. IA drošības politikā un drošības pamatnostādnēs nosaka sīki izstrādātas minēto noteikumu īstenošanas prasības.

Drošības riska pārvaldība

Drošības riska pārvaldība ir neatņemama daļa komunikāciju un informācijas sistēmas definēšanā, izstrādē, darbībā un uzturēšanā. Riska pārvaldību (izvērtējums, risinājums, pieņemšana, paziņošana) veic kā atkārtotu procesu kopīgi ar sistēmu īpašnieku pārstāvjiem, projekta iestādēm, darbības iestādēm un drošības apstiprināšanas iestādēm, izmantojot apliecinātu, pārskatāmu un pilnīgi izprotamu riska izvērtējuma procesu. KIS darbības jomu un tās materiālus skaidri definē riska pārvaldības procesa sākumā.

Kompetentās iestādes pārskata iespējamos komunikāciju un informācijas sistēmas apdraudējumus un uztur aktuālus un precīzus apdraudējumu izvērtējumus, kas atspoguļo pašreizējo darbības vidi. Tās pastāvīgi atjaunina informāciju par ietekmējamību un periodiski pārskata ietekmējamības izvērtējumu, lai atbilstu mainīgajai informāciju tehnoloģiju (IT) videi.

6.	Drošības riska risinājuma mērķis ir piemērot drošības pasākumu kopumu, kuru rezultātā panāk apmierinošu līdzsvaru starp lietotāja vajadzībām, izmaksām un neapzinātu drošības risku.

Atbilstīgās drošības akreditācijas iestādes noteiktās detalizācijas īpašās prasības, darbības mērogs un pakāpe atbilst novērtētajam riskam, ņemot vērā visus atbilstīgos faktorus, tostarp KIS apstrādātās ESKI klasifikācijas līmeni. Akreditācijā ietver oficiālu paziņojumu par neapzinātu risku un to, ka atbildīgā iestāde pieņem neapzinātu risku.

Drošība visā KIS aprites cikla laikā

8.	Drošība ir būtiska prasība, kas ir aktuāla visā KIS aprites ciklā no sākuma līdz izņemšanai no aprites.

9.	Katram aprites cikla posmam nosaka katra dalībnieka, kas saistīts ar KIS saistībā ar tās drošību, lomu un sadarbības veidu.

10.	Jebkurā KIS, tostarp tās tehniskajos drošības pasākumos un pasākumos, kas nav tehniski drošības pasākumi, akreditācijas laikā veic drošības pārbaudes, lai pārliecinātos, ka panākts piemērots aizsardzības līmenis, un pārbaudītu, ka tie ir pareizi īstenoti, integrēti un konfigurēti.

11.	KIS darbības posmā un uzturēšanas laikā periodiski, kā arī ja rodas ārkārtas apstākļi, veic drošības izvērtējumus, pārbaudes un pārskatīšanu.

12.	Drošības informācija KIS vajadzībām tās aprites ciklā mainās kā neatņemama pārmaiņu procesa un konfigurācijas vadības daļa.

Paraugprakse

13.	PĢS un dalībvalstis sadarbojas, lai izveidotu kopīgu paraugpraksi KIS apstrādātas ESKI aizsardzībai. Paraugprakses pamatnostādnēs iekļauj KIS tehniskus, fiziskus, organizatoriskus un procedūras drošības pasākumus, kuru iedarbība cīņā pret konkrētiem apdraudējumiem un ietekmējamību ir pierādīta.

14.	KIS apstrādātas ESKI aizsardzībā izmanto pieredzi, ko guvušas IA iesaistītās vienības gan ES, gan ārpus tās.

15.	Paraugprakses izplatīšana un turpmāka īstenošana palīdz panākt līdzvērtīgu aizsardzības līmeni dažādās PĢS un dalībvalstu vadītās KIS, kurās apstrādā ESKI.

Padziļināta aizsardzība

16.

Lai mazinātu apdraudējumu komunikāciju un informācijas sistēmai, īsteno plaša spektra tehniskus drošības pasākumus un pasākumus, kas nav tehniski drošības pasākumi, izveidojot daudzslāņainu aizsardzību. Minētie slāņi ir:

a) atturēšana: drošības pasākumi, lai atturētu no jebkādiem kaitnieciskiem plāniem, kas vērsti pret KIS;

b) preventīva rīcība: drošības pasākumi, kuru mērķis ir traucēt vai novērst pret KIS vērstu uzbrukumu;

c) atklāšana: drošības pasākumi, kuru mērķis ir atklāt pret KIS vērstu uzbrukumu;

d) izturība: drošības pasākumi, kuru mērķis ir maksimāli ierobežot uzbrukuma ietekmi uz informācijas kopumu vai KIS materiāliem un pasargāt tos no turpmākiem bojājumiem; un

e) reģenerācija: drošības pasākumi, kur mērķis ir atjaunot drošu KIS stāvokli.

Minēto pasākumu stingrību nosaka pēc apdraudējuma izvērtējuma.

17.	Kompetentās iestādes nodrošina, ka tās spēj reaģēt uz gadījumiem, kuri var sniegties pāri organizācijas un valsts robežām, lai koordinētu reakciju un sniegtu informāciju par šiem gadījumiem un saistīto risku (ārkārtas reaģēšanas spējas datordrošības jomā).

Ierobežojumu un mazākās konfidencialitātes pielaides princips

18.	Lai izvairītos no lieka apdraudējuma, ievieš tikai būtiskās darbībai vajadzīgās funkcijas, iekārtas un dienestus.

19.	KIS lietotājiem un automatizētiem procesiem nodrošina tikai tādu piekļuvi, privilēģijas vai pilnvaras, kas vajadzīgas to pienākumu veikšanai, lai tādējādi ierobežotu negadījumu, kļūdu vai bojājumu, vai neatļautas KIS resursu izmantošanas rezultātā radušos bojājumus.

20.	Reģistrācijas procedūras, kuras veic KIS, vajadzības gadījumā pārbauda akreditācijas procesa laikā.

Informētība par informācijas aizsardzību

21.

Informētība par risku un pieejamiem drošības pasākumiem ir KIS drošības aizsardzības pirmais priekšnoteikums. Visas personas, kas iesaistītas KIS aprites ciklā, tostarp tās lietotāji, saprot:

a)	ka trūkumi drošības sistēmā var būtiski kaitēt KIS;

b)	ka savstarpējās savienojamības un atkarības dēļ kaitējums var tikt nodarīts arī citiem; un

c)	ka tās personiski atbild un atskaitās par KIS drošību saskaņā ar saviem pienākumiem sistēmās un procesos.

22.	Lai nodrošinātu, ka atbildība par drošības garantēšanu ir izprasta, visam iesaistītajam personālam, tostarp augstākā līmeņa vadībai un KIS lietotājiem, ir obligāti jāsaņem izglītība un apmācība par IA.

IT drošības produktu izvērtēšana un apstiprināšana

23.	Vajadzīgo uzticamības līmeni drošības pasākumos, ko definē kā aizsardzības līmeni, nosaka atbilstīgi riska pārvaldības procesā gūtajiem rezultātiem un saskaņā ar attiecīgo drošības politiku un drošības pamatnostādnēm.

24.	Aizsardzības līmeni pārbauda, lietojot starptautiski plaši izmantotus vai valstī apstiprinātus procesus un metodikas. Tas ietver sākotnējo izvērtēšanu, kontroli un revīziju.

25.	ESKI aizsardzībai paredzētos kriptogrāfijas produktus izvērtē un apstiprina dalībvalsts valsts KAI.

26.

Pirms ieteikt Padomei vai ģenerālsekretāram šādus kriptogrāfijas produktus apstiprināt saskaņā ar 10. panta 6. punktu, tos otru reizi veiksmīgi izvērtē tās dalībvalsts atbilstīgi apstiprināta iestāde (Appropriately Qualified Authority – AQUA), kas nepiedalās aprīkojuma projektēšanā un ražošanā. Otrās izvērtēšanas detalizācijas pakāpe ir atkarīga no paredzētā maksimālā tādas ESKI klasifikācijas līmeņa, kas jāsargā, izmantojot šos produktus. Padome apstiprina drošības politiku attiecībā uz kriptogrāfijas produktu izvērtēšanu un apstiprināšanu.

27.	Ja tas pamatots ar īpašiem operatīviem apsvērumiem, Padome vai ģenerālsekretārs pēc Drošības komitejas ieteikuma var atbilstīgi atteikties no 25. vai 26. punktā noteiktajām prasībām un saskaņā ar 10. panta 6. punktā noteikto procedūru piešķirt pagaidu apstiprinājumu uz noteiktu laika posmu.

28.	Atbilstīgi apstiprināta iestāde ir tās dalībvalsts KAI, kas ir akreditēta, pamatojoties uz Padomes noteiktiem kritērijiem, lai uzņemtos tādu kriptogrāfijas produktu otrreizēju izvērtēšanu, ar ko paredzēts aizsargāt ESKI.

29.	Padome apstiprina drošības politiku attiecībā uz tādu IT produktu kvalificēšanu un apstiprināšanu, kas nav saistīti ar kriptogrāfiju.

Pārsūtīšana drošās zonās

30.	Neskarot šā lēmuma noteikumus, ja ESKI nosūta tikai drošās zonās, nešifrētu izplatīšanu vai zemāka līmeņa šifrēšanu var izmantot, pamatojoties uz riska pārvaldības procesa rezultātiem un ar drošības akreditācijas iestādes apstiprinājumu.

Drošs KIS savstarpējs savienojums

31.	Šajā lēmumā sistēmu savstarpējs savienojums ir tieši savienotas divas vai vairākas IT sistēmas, lai dalītos ar datiem un citiem informācijas resursiem (piemēram, saziņu) vienā vai vairākos virzienos.

32.	KIS jebkuru pieslēgtu IT sistēmu uzskata par neuzticamu un ievieš aizsargpasākumus, lai kontrolētu informācijas apmaiņu.

33.

Visi KIS un citas IT sistēmas savstarpēji savienojumi atbilst šādām pamatprasībām:

a)	kompetentās iestādes nosaka un apstiprina šādu savienojumu darbības vai operatīvās prasības;

b)	savstarpējam savienojumam piemēro riska pārvaldības un akreditācijas procesu, un to apstiprina kompetentās drošības akreditācijas iestādes; un

c)	visu KIS perimetrā izvieto robežu aizsardzības dienestus (Boundary Protection Services – BPS).

34.

Nedrīkst savstarpēji savienot akreditētu KIS un neaizsargātu vai publiski pieejamu tīklu, izņemot gadījumus, ja KIS apstiprinājusi šādiem mērķiem ieviesto BPS starp KIS un neaizsargāto vai publiski pieejamo tīklu. Šādu savstarpēju savienojumu drošības pasākumus pārskata kompetentā IAI un apstiprina kompetentā drošības akreditācijas iestāde.

Ja neaizsargāto vai publiski pieejamo tīklu izmanto vienīgi tādas informācijas transportēšanai, kura ir šifrēta ar kriptogrāfijas produktu, kas apstiprināts saskaņā ar 10. pantu, šādu savienojumu neuzskata par savstarpēju savienojumu.

35.	Ir aizliegts tādas KIS, kas ir akreditēta TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET informācijas apstrādei, tiešs vai pakāpenisks savstarpējs savienojams ar neaizsargātu vai publiski pieejamu tīklu.

Elektroniskie informācijas nesēji

36.	Elektroniskus informācijas nesējus iznīcina saskaņā ar kompetentās drošības iestādes apstiprinātām procedūrām.

37.	Elektroniskus informācijas nesējus var izmantot atkārtoti, klasificēt zemākā kategorijā vai deklasificēt saskaņā ar drošības politiku, kas ir jānosaka saskaņā ar 6. panta 1. punktu.

Ārkārtas apstākļi

38.	Neskarot šā lēmuma noteikumus, ārkārtas gadījumā, piemēram, gaidāmas vai notiekošas krīzes laikā, konflikta vai kara situācijā vai ārkārtas operatīvajā situācijā, var piemērot turpmāk aprakstītās īpašās procedūras.

39.

Ar kompetentās iestādes piekrišanu ESKI var pārsūtīt, izmantojot kriptogrāfijas produktus, kas apstiprināti lietošanai zemākam klasifikācijas līmenim, vai nešifrētā veidā, ja kavējumi varētu radīt kaitējumu, kas nepārprotami būtu lielāks par kaitējumu, ko rada klasificēta materiāla izpaušana, un ja:

a)	sūtītājam un saņēmējam nav vajadzīgo kriptogrāfijas iekārtu vai nekādu kriptogrāfijas iekārtu; un

b)	klasificēto materiālu nevar nodot laikā, izmantojot citus līdzekļus.

40.

Klasificētā informācijā, kas nosūtīta 38. punktā izklāstītajos apstākļos, nav atzīmju vai norāžu, kas to ļautu atšķirt no neklasificētas informācijas vai informācijas, ko var aizsargāt ar pieejamu kriptogrāfijas iekārtu. Informācijas saņēmējus par tās klasifikācijas līmeni nekavējoties informē ar citiem līdzekļiem.

41.	Ja tiek izmantota 38. punkta procedūra, kompetentajai iestādei un Drošības komitejai par to sniedz ziņojumu.

III. INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBAS FUNKCIJAS UN IESTĀDES

42.

Dalībvalstīs un PĢS nosaka šādas IA funkcijas. Minēto funkciju pildīšanai nav vajadzīgas vienotas organizatoriskas vienības. Tām ir atsevišķas pilnvaras. Tomēr šīs funkcijas un ar tām saistītos pienākumus var apvienot vai integrēt vienā un tai pašā organizatoriskajā vienībā vai sadalīt dažādās organizatoriskās vienībās ar noteikumu, ka nerodas iekšēji interešu vai uzdevumu konflikti.

Informācijas aizsardzības iestāde

43.

IAI atbildībā ir:

a)	izstrādāt IA drošības politiku un drošības pamatnostādnes un pārraudzīt to efektivitāti un piemērotību;

b)	nodrošināt un administrēt tehnisko informāciju, kas attiecas uz kriptogrāfijas produktiem;

c)	nodrošināt, ka ESKI aizsardzībai izraudzītie IA pasākumi atbilst attiecīgajai politikai, kas nosaka to atbilstību un atlasi;

d)	nodrošināt, ka kriptogrāfijas produktus izraugās saskaņā ar politiku, kas nosaka to atbilstību un atlasi;

e)	koordinēt apmācību un informēšanu par IA;

f)	konsultēties ar sistēmas sniedzēju, drošības dalībniekiem un lietotāju pārstāvjiem par IA drošības politiku un drošības pamatnostādnēm; un

g)	nodrošināt, ka Drošības komitejas apakšgrupā ir pieejami piemēroti IA jautājumu eksperti.

TEMPEST iestāde

44.	TEMPEST iestāde (TI) atbild par to, lai nodrošinātu KIS atbilstību TEMPEST politikai un pamatnostādnēm. Tā apstiprina TEMPEST pretpasākumus iekārtām un produktiem, lai aizsargātu ESKI līdz noteiktam klasifikācijas līmenim tās ekspluatācijas vidē.

Kriptogrāfijas apstiprinājuma iestāde

45.

Kriptogrāfijas apstiprinājuma iestāde (KAI) atbild par to, lai nodrošinātu, ka kriptogrāfijas produkti atbilst valsts kriptogrāfijas politikai vai Padomes kriptogrāfijas politikai. Tā apstiprina kriptogrāfijas produkta izmantošanu ESKI aizsargāšanai līdz noteiktam klasifikācijas līmenim tās ekspluatācijas vidē. Attiecībā uz dalībvalstīm KAI ir atbildīga arī par to, lai izvērtētu kriptogrāfijas produktus.

Kriptogrāfijas izplatīšanas iestāde

46.

Kriptogrāfijas izplatīšanas iestāde (KII) ir atbildīga par šādiem jautājumiem:

a)	ES kriptogrāfiskā materiāla pārvaldība un uzskaite;

b)	nodrošināt, ka tiek īstenotas atbilstīgas procedūras un tiek izveidoti kanāli ES kriptogrāfiskā materiāla uzskaitei, drošai apstrādei, glabāšanai un izplatīšanai; un

c)	nodrošināt ES kriptogrāfiskā materiāla nosūtīšanu atsevišķām personām vai dienestiem, kas tos izmanto, vai saņemot minētos materiālus no tiem.

Drošības akreditācijas iestāde

47.

Drošības akreditācijas iestāde (DAI) attiecībā uz katru sistēmu atbild par šādiem uzdevumiem:

nodrošināt, ka KIS atbilst attiecīgajai drošības politikai un drošības pamatnostādnēm, sniegt paziņojumus par to, ka KIS ir apstiprināta savā ekspluatācijas vidē apstrādāt ESKI līdz konkrētam klasifikācijas līmenim, norādīt akreditācijas noteikumus un kritērijus, pēc kādiem nosaka vajadzību veikt atkārotu apstiprināšanu;

b)	izstrādāt drošības akreditācijas procesu atbilstīgi attiecīgajai politikai, skaidri nosakot apstiprināšanas noteikumus KIS, par ko tā ir atbildīga;

c)	noteikt drošības akreditācijas stratēģiju, paredzot akreditācijas procesa sarežģītības pakāpi, kas ir samērīga ar vajadzīgo aizsardzības līmeni;

izskatīt un apstiprināt ar drošību saistītu dokumentāciju, tostarp riska pārvaldību un paziņojumus par neapzinātu risku, katras sistēmas drošības prasību izklāstus (turpmāk “SSRS”), drošības īstenošanas pārbaudes dokumentus un drošības darba procedūras (turpmāk “SecOPs”), un nodrošināt, ka tas atbilst Padomes drošības noteikumiem un politikai;

e)	pārbaudīt, kā tiek īstenoti ar KIS saistīti drošības pasākumi, veicot vai atbalstot drošības novērtējumus, pārbaudes vai pārskatus;

f)	noteikt ar KIS saistītas drošības prasības (piemēram, personāla pielaides līmeņus) palielināta riska amatos;

g)	apstiprināt tādu kriptogrāfijas un TEMPEST produktu atlasi, ko izmanto, lai KIS nodrošinātu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību;

h)	apstiprināt tādas KIS savienošanu ar citām KIS vai attiecīgā gadījumā piedalīties to kopīgā apstiprināšanā; un

i)	sniegt konsultācijas sistēmas sniedzējam, drošības sistēmas dalībniekiem un lietotāju pārstāvjiem attiecībā uz drošības riska pārvaldību, jo īpaši par neapzināto apdraudējumu, un apstiprināšanas paziņojuma noteikumiem.

48.	PĢS DAI atbild par visu to KIS akreditāciju, kuru darbība ir PĢS pārziņā.

49.	Atbilstīgā dalībvalstu DAI ir atbildīga par KIS un tādu KIS sastāvdaļu akreditāciju, kuru darbība ir dalībvalsts pārziņā.

50.

Kopīga drošības akreditācijas valde ir atbildīga par tādu KIS akreditāciju, kuras ir gan PĢS DAI, gan dalībvalstu DAI pārziņā. Tās sastāvā ir DAI pārstāvji no katras dalībvalsts, un tās sanāksmēs piedalās Eiropas Komisijas DAI pārstāvis. Citas vienības, kuras ir iesaistītas KIS, aicina piedalīties diskusijās, kad tiek apspriesta konkrētā sistēma.

Drošības akreditācijas valdi vada PĢS DAI pārstāvis. Drošības akreditācijas valde darbojas ar to iestāžu, dalībvalstu un citu vienību pārstāvju konsensu, kuri ir iesaistīti KIS. Tā par savām darbībām periodiski iesniedz ziņojumus Drošības komitejai un informē to par visiem akreditācijas paziņojumiem.

Informācijas aizsardzības operatīvā iestāde

51.

IA operatīvā iestāde attiecībā uz katru sistēmu atbild par šādiem uzdevumiem:

a)	izstrādāt drošības dokumentāciju saskaņā ar drošības politiku un drošības pamatnostādnēm, jo īpaši SSRS, tostarp paziņojumu par neapzinātu risku, drošības darba procedūras (SecOPs) un kriptogrāfijas plānu saistībā ar KIS akreditācijas procesu;

b)	piedalīties katrai sistēmai īpašu tehnisku drošības pasākumu, iekārtu un programmatūras izvēlē un pārbaudē, uzraudzīt to īstenošanu un nodrošināt, ka tās tiek droši instalētas, konfigurētas un uzturētas atbilstīgi attiecīgajiem drošības dokumentiem;

c)	piedalīties TEMPEST drošības pasākumu un iekārtu izvēlē, ja tas pieprasīts SSRS, un sadarbībā ar TI nodrošināt, ka tās droši uzstāda un uztur;

d)	uzraudzīt SecOps īstenošanu un piemērošanu un, attiecīgā gadījumā, atbildību par operatīvo drošību deleģēt sistēmas īpašniekam;

e)	pārvaldīt un darboties ar kriptogrāfijas produktiem, nodrošinot šifrētu un kontrolētu materiālu uzraudzību, un vajadzības gadījumā nodrošināt kriptogrāfisku mainīgo veidošanu;

f)	veikt drošības analīzes pārskatus un pārbaudes, jo īpaši – lai sagatavotu vajadzīgos apdraudējuma ziņojumus, kādus pieprasa DAI;

g)	sniegt IA apmācību attiecībā uz katru KIS;

h)	īstenot un izpildīt drošības pasākumus attiecībā uz katru KIS.

V PIELIKUMS

INDUSTRIĀLĀ DROŠĪBA

I. IEVADS

1.	Šajā pielikumā izklāstīti 11. panta īstenošanas noteikumi. Šajā pielikumā izklāstīti vispārēji drošības noteikumi, kas piemērojami rūpniecības vai citām struktūrām pirms PĢS piešķirta klasificēta līguma slēgšanas un klasificēto līgumu aprites laikā.

2.	Padome apstiprina industriālās drošības politiku, jo īpaši sīki izklāstītās prasības attiecībā uz iestādes drošības pielaidēm, drošības aspektu vēstulēm (DAV), apmeklējumiem, ESKI pārsūtīšanu un pārvietošanu.

II. KLASIFICĒTA LĪGUMA DROŠĪBAS ELEMENTI

Drošības klasifikācijas rokasgrāmata (DKR)

Pirms izsludināt konkursu vai pirms piešķirt klasificētu līgumu, PĢS kā līgumslēdzēja iestāde nosaka tās informācijas drošības klasifikāciju, kuru sniedz pretendentiem un līgumslēdzējiem, kā arī tās informācijas drošības klasifikāciju, ko sastādīs līgumslēdzējs. Šajā sakarā PĢS sagatavo drošības klasifikācijas rokasgrāmatu (DKR), kas jāizmanto līguma izpildei.

Lai noteiktu dažādu klasificēta līguma elementu drošības klasifikāciju, piemēro šādus principus:

a)	izstrādājot DKR, PĢS ņem vērā visus attiecīgos drošības aspektus, tostarp drošības klasifikāciju, ko informācijas sagatavotājs uz informāciju attiecinājis un apstiprinājis;

b)	vispārējais līguma klasifikācijas līmenis nedrīkst būt zemāks par augstāko jebkura tā elementa klasifikāciju; un

c)	vajadzības gadījumā PĢS sadarbojas ar dalībvalstu VDI/IDI vai kādu citu attiecīgo kompetento drošības iestādi, ja mainās tādas informācijas klasifikācija, ko līgumslēdzēji sagatavojuši vai kas tiem sniegta līguma izpildei, un ja jāveic ar to saistītas izmaiņas DKR.

Drošības aspektu vēstule (DAV)

5.	Ar attiecīgo līgumu saistītās drošības prasības izklāsta drošības aspektu vēstulē (DAV). Vajadzības gadījumā DAV iekļauj DKR, un tā ir neatņemama klasificēta līguma vai apakšlīguma daļa.

6.	DAV iekļauj nosacījumus par to, ka līgumslēdzējam un/vai apakšlīgumslēdzējam ir jānodrošina atbilsme minimuma standartiem, kas izklāstīti šajā lēmumā. Neatbilstība šiem minimuma standartiem var būt pietiekams pamats līguma izbeigšanai.

Programmas/projekta drošības instrukcijas (PDI)

Atkarībā no to projektu vai programmu darbības jomas, kurās vajadzīga piekļuve ESKI vai kurās tā jāapstrādā vai jāglabā, līgumslēdzēja iestāde, kurai uzticēta atbildība par minētās programmas vai projekta pārvaldību, var izstrādāt programmas/projekta drošības instrukcijas (PDI). PDI jāapstiprina dalībvalstu VDI/IDI vai kādai citai attiecīgajai kompetentajai drošības iestādei, kas piedalās programmā/projektā, un tajās var būt ietvertas papildu drošības prasības.

III. IESTĀDES DROŠĪBAS PIELAIDE (IDP)

IDP piešķir dalībvalsts VDI/IDI vai jebkura cita kompetentā iestāde, lai atbilstīgi valsts normatīvajiem aktiem apliecinātu, ka rūpniecības vai cita struktūra savās telpās spēj nodrošināt pietiekamu ESKI aizsardzību attiecīgā klasifikācijas līmenī (CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET). To iesniedz PĢS kā līgumslēdzējai iestādei, pirms līgumslēdzējam vai apakšlīgumslēdzējam vai iespējamam līgumslēdzējam vai apakšlīgumslēdzējam var piešķirt vai nodrošināt piekļuvi ESKI.

Izsniedzot IDP, attiecīgā VDI vai IDI vismaz:

a)	novērtē rūpniecības vai citas struktūras integritāti;

b)	novērtē atbildību, kontroli vai iespējas izdarīt neatļautu ietekmi, ko var uzskatīt par drošības apdraudējumu;

pārbauda, vai rūpniecības vai cita struktūra iestādē ir izveidojusi drošības sistēmu, kurā ietverti visi atbilstīgie drošības pasākumi, kas vajadzīgi, lai aizsargātu informāciju vai materiālus, kas atbilstīgi šajā lēmumā izklāstītajām prasībām klasificēti kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET;

d)	pārbauda, vai to vadības, īpašnieku un darbinieku personāla drošības statuss, kuriem vajadzīga piekļuve informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET, ir noteikts saskaņā ar šajā lēmumā noteiktajām prasībām;

e)	pārbauda, vai rūpniecības vai cita struktūra ir iecēlusi iestādes drošības ierēdni, kurš ir atbildīgs savas vadības priekšā par drošības pienākumu īstenošanu šajā vienībā.

10.

Ja vajadzīgs, PĢS kā līgumslēdzēja iestāde paziņo attiecīgajai VDI/IDI vai jebkurai citai kompetentajai drošības iestādei, ka IDP ir vajadzīga pirms līguma parakstīšanas vai līguma pildīšanas laikā. Pirms līguma parakstīšanas pieprasa IDP vai PDP, ja priekšlikuma iesniegšanas procesā ir jāsniedz ESKI, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET.

11.

Līgumslēdzēja iestāde piešķir klasificētu līgumu izraudzītajam pretendentam tikai tad, kad saņemts tās dalībvalsts VDI/IDI vai kādas citas kompetentās drošības iestādes apstiprinājums, kurā reģistrēti iesaistītie līgumslēdzēji vai apakšlīgumslēdzēji, ka viņiem ir izsniegta atbilstīga IDP, ja tas vajadzīgs.

12.	VDI/IDI vai kāda cita kompetentā drošības iestāde, kas izsniegusi IDP, paziņo PĢS kā līgumslēdzējai iestādei par izmaiņām, kas ietekmē IDP. Apakšlīguma gadījumā attiecīgi informē VDI/IDI vai citu kompetento drošības iestādi.

13.	Ja attiecīgā VDI/IDI vai kāda cita kompetentā drošības iestāde atceļ IDP, tas ir pietiekams pamats PĢS kā līgumslēdzējai iestādei izbeigt klasificētu līgumu vai izslēgt attiecīgo pretendentu no konkursa.

IV. KLASIFICĒTI LĪGUMI UN APAKŠLĪGUMI

14.	Ja pretendentam sniedz ESKI pirms līguma parakstīšanas, aicinājumā piedalīties iekļauj prasību, ka pretendentam, kurš neiesniedz priekšlikumu vai kuru neizvēlas, noteiktā laikposmā ir jāatdod atpakaļ visi klasificētie dokumenti.

15.	Kad klasificētais līgums vai apakšlīgums ir piešķirts, PĢS kā līgumslēdzēja iestāde paziņo līgumslēdzēja vai apakšlīgumslēdzēja VDI/IDI vai jebkurai citai kompetentajai drošības iestādei klasificētā līguma drošības noteikumus.

16.

Kad tāds līgums tiek izbeigts, PĢS kā līgumslēdzēja iestāde (un/vai VDI/IDI vai attiecīgi jebkura cita kompetentā drošības iestāde apakšlīguma gadījumā) nekavējoties par to paziņo tās dalībvalsts VDI/IDI vai jebkurai citai kompetentajai drošības iestādei, kurā līgumslēdzējs vai apakšlīgumslēdzējs reģistrēts.

17.	Parasti līgumslēdzējam vai apakšlīgumslēdzējam jāatgriežas pie līgumslēdzējas iestādes, ja pēc klasificēta līguma vai apakšlīguma beigšanas viņu rīcībā ir ESKI.

18.	Drošības aspektu vēstulē noteikti konkrēti noteikumi attiecībā uz ESKI iznīcināšanu līguma darbības laikā vai pēc tā darbības beigšanās.

19.	Ja līgumslēdzējam vai apakšlīgumslēdzējam ir atļauts saglabāt ESKI pēc līguma darbības beigām, viņam joprojām ir jāievēro šajā lēmumā noteiktie minimuma standarti un jāsargā ESKI konfidencialitāte.

20.	Nosacījumus par kārtību, kādā līgumslēdzējs var slēgt apakšlīgumu, definē gan izsludinātajā konkursā, gan līgumā.

21.

Pirms līgumslēdzējs atsevišķas klasificēta līguma daļas nodod apakšlīgumslēdzējam, tas saņem atļauju no PĢS kā līgumslēdzējas iestādes. Nedrīkst piešķirt apakšlīgumu rūpniecības vai citām struktūrām, kas reģistrētas valstī, kura nav ES dalībvalsts, ja tā nav noslēgusi informācijas drošības nolīgumu ar ES.

22.	Līgumslēdzējs ir atbildīgs par to, lai visas apakšlīgumslēdzēja darbības tiktu veiktas saskaņā ar šajā lēmumā noteiktajiem minimuma standartiem un lai viņš pārsūta ESKI vai citu materiālu apakšlīgumslēdzējam tikai ar iepriekšēju rakstisku līgumslēdzējas iestādes piekrišanu.

23.	Attiecībā uz ESKI, ko sagatavo vai apstrādā līgumslēdzējs vai apakšlīgumslēdzējs, līgumslēdzēja iestāde piemēro informācijas sagatavotāja tiesības.

V. AR KLASIFICĒTIEM LĪGUMIEM SAISTĪTI APMEKLĒJUMI

24.

Ja PĢS, līgumslēdzēji vai apakšlīgumslēdzēji lūdz piekļuvi informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET, viens otra telpās klasificēta līguma darbības laikā, apmeklējumus organizē saiknē ar VDI/IDI vai jebkuru citu attiecīgo kompetento drošības iestādi. Tomēr konkrētu projektu gadījumā VDI/IDI var vienoties arī par kārtību, ar ko tādus apmeklējumus var organizēt tieši.

25.	Visiem apmeklētājiem ir attiecīgā PDP, un tie atbilst vajadzības principam attiecībā uz ESKI, kas saistīta ar PĢS līgumu.

26.	Apmeklētājiem nodrošina piekļuvi tikai tai ESKI, kura saistīta ar apmeklējuma mērķi.

VI. ESKI NOSŪTĪŠANA UN PĀRVIETOŠANA

27.	Attiecībā uz ESKI elektronisku nosūtīšanu piemēro 10. panta un IV pielikuma attiecīgos noteikumus.

28.	Attiecībā uz ESKI pārvietošanu piemēro III pielikuma attiecīgos noteikumus atbilstīgi valsts normatīvajiem aktiem.

29.

Nosakot drošības pasākumus klasificēto materiālu pārvietošanai ar kravu pārvadājumiem, piemēro šādus principus:

a)	drošību garantē visos posmos sūtīšanas laikā no sagatavošanas vietas līdz galamērķim;

b)	sūtījumam piešķirto drošības līmeni nosaka augstākais iekļauto materiālu klasifikācijas līmenis;

c)	uzņēmumiem, kas nodrošina sūtīšanu, veic piemērotā līmeņa IDP. Šajos gadījumos personālam, kas apstrādā sūtījumu, veic drošības pārbaudi atbilstīgi I pielikumam;

d)	pirms materiālu, kas klasificēts kā CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET, pārvieto pāri robežām, sūtītājs sagatavo pārsūtīšanas plānu, un iesaistītā VDI/IDI vai kāda cita attiecīgā kompetentā drošības iestāde to apstiprina;

e)	maršruti, cik vien iespējams, ir tieši no izcelsmes vietas līdz galamērķim, un tos veic tik ātri, cik to apstākļi pieļauj;

f)	ja iespējams, maršruti ved tikai caur ES dalībvalstīm. Maršruti caur valstīm, kas nav ES dalībvalstis, būtu jāizvēlas tikai tad, kad ir saņemta atļauja gan no sūtītāja, gan no saņēmēja dalībvalsts VDI/IDI vai kādas citas attiecīgās kompetentās drošības iestādes.

VII. ESKI PĀRSŪTĪŠANA LĪGUMSLĒDZĒJIEM TREŠĀS VALSTĪS

30.	ESKI pārsūta līgumslēdzējiem vai apakšlīgumslēdzējiem, kas atrodas trešās valstīs, atbilstīgi drošības pasākumiem, par kuriem vienojies PĢS kā līgumslēdzēja iestāde un tās trešās valsts VDI/IDI, kurā līgumslēdzējs reģistrēts.

VIII. RESTREINT UE/EU RESTRICTED KLASIFICĒTAS INFORMĀCIJAS APSTRĀDE UN GLABĀŠANA

31.

Sadarbībā ar, vajadzības gadījumā, dalībvalsts VDI/IDI PĢS kā līgumslēdzēja iestāde, pamatojoties uz līguma noteikumiem, var apmeklēt līgumslēdzēja/apakšlīgumslēdzēja telpas, lai pārbaudītu, vai tiek īstenoti līgumā noteiktie vajadzīgie drošības pasākumi, lai aizsargātu ESKI, kas klasificēta kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED.

32.	Ciktāl tas vajadzīgs atbilstīgi valsts normatīvajiem aktiem, PĢS kā līgumslēdzēja iestāde informē VDI/IDI vai jebkuru citu kompetento drošības iestādi par līgumiem vai apakšlīgumiem, kuros ir iekļauta RESTREINT UE/EU RESTRICTED klasificēta informācija.

33.	Līgumslēdzējam vai apakšlīgumslēdzējam un viņu personālam nav vajadzīga IDP vai PDP attiecībā uz līgumiem, kurus piešķīris PĢS un kuros iekļauta informācija, kas klasificēta kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED.

34.	PĢS kā līgumslēdzēja iestāde izskata iesniegtos pieteikumus līgumiem, kuros vajadzīga piekļuve RESTREINT UE/EU RESTRICTED klasificētai informācijai, neskarot prasības saistībā ar IDP vai PDP, kas var būt noteiktas valsts normatīvajos aktos.

35.	Nosacījumus par kārtību, kādā līgumslēdzējs var slēgt apakšlīgumu, definē saskaņā ar 21. punktu.

36.

Ja līgumslēdzēja izmantotās komunikāciju un informācijas sistēmās ir ar līgumu saistīta informācija, kas klasificēta kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED, tad PĢS kā līgumslēdzēja iestāde nodrošina, ka līgumā vai katrā apakšlīgumā ir noteiktas nepieciešamās tehniskās un administratīvās prasības attiecībā uz KIS akreditāciju, kas ir samērīgas ar novērtēto apdraudējumu, ņemot vērā visus atbilstīgos faktorus. Līgumslēdzēja iestāde un attiecīgā VDI/IDI savstarpēji vienojas par tādu KIS akreditācijas darbības jomu.

VI PIELIKUMS

KLASIFICĒTAS INFORMĀCIJAS APMAIŅA AR TREŠĀM VALSTĪM UN STARPTAUTISKĀM ORGANIZĀCIJĀM

I. IEVADS

1.	Šajā pielikumā izklāstīti 12. panta īstenošanas noteikumi.

II. KLASIFICĒTAS INFORMĀCIJAS APMAIŅAS SISTĒMAS

Ja Padome uzskata, ka pastāv ilgtermiņa vajadzība apmainīties ar klasificētu informāciju:

—	noslēdz informācijas drošības nolīgumu vai

—	vienojas par administratīviem pasākumiem

saskaņā ar 12. panta 2. punktu un šā pielikuma III un IV iedaļu un pamatojoties uz Drošības komitejas ieteikumu.

Ja ESKI, kas izstrādāta KDAP operācijas vajadzībām, ir jānodod trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, kas piedalās šādā operācijā, un ja neviena no 2. punktā minētajām sistēmām nepastāv, ESKI nodošanu šādai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai atbilstīgi V iedaļai reglamentē saskaņā ar:

—	līdzdalības pamatnolīgumu,

—	ad hoc līdzdalības nolīgumu vai

—	ja nav neviena no iepriekšminētajiem – ad hoc administratīviem pasākumiem.

Ja nav 2. un 3. punktā minētās sistēmas un ja ir pieņemts lēmums nodot ESKI trešai valstij vai starptautiskai organizācijai izņēmuma ad hoc kārtā atbilstīgi VI iedaļai, šo trešo valsti vai starptautisko organizāciju lūdz rakstiski apliecināt, ka tā nodrošina viņai nodotās ESKI aizsardzību saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem pamatprincipiem un minimuma standartiem.

III. INFORMĀCIJAS DROŠĪBAS NOLĪGUMI

5.	Informācijas drošības nolīgumos paredz pamatprincipus un minimuma standartus, ar ko regulē klasificētas informācijas apmaiņu starp ES un trešo valsti vai starptautisku organizāciju.

Informācijas drošības nolīgumos nosaka arī tehniskos īstenošanas pasākumus, par kuriem jāvienojas PĢS Drošības birojam, EKDD un trešās valsts vai attiecīgās starptautiskās organizācijas drošības iestādei. Šādos nolīgumos ņem vērā aizsardzības līmeni, kas noteikts trešās valsts vai attiecīgās starptautiskās organizācijas drošības noteikumos, struktūrās un procedūrās. Tos apstiprina Drošības komiteja.

7.	ESKI elektronisku apmaiņu atļauts veikt tikai tad, ja tas skaidri noteikts informācijas drošības nolīgumā vai tehniskas īstenošanas pasākumos.

8.	Informācijas drošības nolīgumos paredz, ka pirms attiecīgajā līgumā paredzētās klasificētās informācijas apmaiņas PĢS Drošības birojs un EKDD vienojas, ka saņemošā puse var aizsargāt informāciju, kas tai iesniegta atbilstīgā veidā.

9.	Ja Padome noslēdz informācijas drošības nolīgumu, katrā pusē nosaka reģistru par galveno punktu klasificētas informācijas saņemšanai un sniegšanai.

10.

Lai izvērtētu attiecīgo trešās valsts vai attiecīgās starptautiskās organizācijas drošības noteikumu, struktūru un procedūru efektivitāti, PĢS Drošības birojs sadarbībā ar EKDD veic izvērtējuma apmeklējumus, savstarpēji vienojoties ar attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju. Minētos izvērtējuma apmeklējumus veic saskaņā ar attiecīgajiem III pielikuma noteikumiem un tajos izvērtē:

a)	normatīvos aktus, ko piemēro klasificētas informācijas aizsardzībai;

b)	drošības politikas īpašos rādītājus un veidu, kā organizē drošību trešā valstī vai starptautiskā organizācijā, kas varētu ietekmēt tādas klasificētas informācijas līmeni, ar kuru var apmainīties;

c)	spēkā esošos drošības pasākumus un procedūras; un

d)	drošības pielaides procedūras tāda līmeņa ESKI, kura jānodod.

11.	Grupa, kas veic izvērtējuma apmeklējumu ES vārdā, izvērtē to, vai attiecīgie drošības noteikumi un procedūras trešā valstī vai starptautiskā organizācijā atbilst ESKI zināma līmeņa aizsardzībai.

12.

Šādos apmeklējumos izdarītos secinājumus ietver ziņojumā – pamatojoties uz šo ziņojumu, Drošības komiteja nosaka maksimālo līmeni ESKI, ko attiecīgai trešai pusei var izsniegt papīra veidā vai attiecīgā gadījumā elektroniskā formātā, kā arī visus pārējos īpašos noteikumus, ko piemēro informācijas apmaiņai ar minēto trešo pusi.

13.

Veic visas pūles, lai izpildītu pilnīgus drošības izvērtējuma apmeklējumus trešā valstī vai attiecīgā starptautiskā organizācijā, pirms Drošības komiteja ir apstiprinājusi īstenošanas pasākumus, lai noteiktu pastāvošās drošības sistēmas veidu un efektivitāti. Tomēr, ja tas nav iespējams, Drošības komiteja no PĢS Drošības biroja saņem pēc iespējas pilnīgāku ziņojumu, pamatojoties uz tam pieejamo informāciju, ar ko Drošības komiteja tiek informēta par piemērojamiem drošības noteikumiem un drošības pasākumu organizēšanu attiecīgajā trešā valstī vai starptautiskā organizācijā.

14.

Drošības komiteja var pieņemt lēmumu, ka pirms izvērtējuma apmeklējuma rezultātu izskatīšanas ESKI nevar nodot vai var nodot tikai konkrēta līmeņa ESKI, vai tā var noteikt citus īpašus noteikumus, kas reglamentē ESKI nodošanu attiecīgajai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai. PĢS Drošības birojs par to informē attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju.

15.	Savstarpēji vienojoties ar attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju, PĢS Drošības birojs regulāri veic izvērtējuma apmeklējumus, lai pārbaudītu, vai spēkā esošie pasākumi joprojām atbilst sākotnēji apstiprinātajiem minimuma standartiem.

16.

Pēc tam, kad informācijas drošības nolīgums ir stājies spēkā un ir notikusi klasificētas informācijas apmaiņa ar attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju, Drošības komiteja var pieņemt lēmumu grozīt maksimālo tādas ESKI līmeni, ar ko var mainīties izdrukātā vai elektroniskā veidā, jo īpaši ņemot vērā turpmākus izvērtējuma apmeklējumus.

IV. ADMINISTRATĪVI PASĀKUMI

17.

Ja pastāv ilgtermiņa vajadzība organizēt tādas klasificētas informācijas apmaiņu ar trešo valsti vai starptautisku organizāciju, kura parasti nav klasificēta augstāk kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED, un ja Drošības komiteja konstatējusi, ka iesaistītajai pusei nav pietiekami attīstītas drošības sistēmas, lai tā varētu noslēgt informācijas drošības nolīgumu, ģenerālsekretārs ar Padomes piekrišanu var noslēgt administratīvu vienošanos ar attiecīgām trešās valsts iestādēm vai starptautisko organizāciju.

18.	Taču, ja steidzamu operatīvu iemeslu dēļ klasificētas informācijas apmaiņas sistēma ir jāizveido ātri, izņēmuma kārtā Padome var nolemt noslēgt administratīvu vienošanos par augstāka klasifikācijas līmeņa informācijas apmaiņu.

19.	Administratīvās vienošanās parasti noslēdz vēstuļu apmaiņas veidā.

20.

Drošības komiteja veic 10. punktā minēto izvērtējuma apmeklējumu un ziņojumu nosūta un novērtē kā apmierinošu pirms ESKI faktiskas nodošanas attiecīgajai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai. Taču, ja pastāv ārkārtas iemesli tādas klasificētas informācijas steidzamai apmaiņai, uz kuru vērš Padomes uzmanību, ESKI var nodot, ja tiek darīts viss iespējamais, lai minēto izvērtējuma apmeklējumu veiktu pēc iespējas drīz.

21.	ESKI elektronisku apmaiņu atļauts veikt tikai tad, ja tas ir skaidri noteikts administratīvās vienošanās tekstā.

V. KLASIFICĒTAS INFORMĀCIJAS APMAIŅA SAISTĪBĀ AR KDAP OPERĀCIJĀM

22.

Ar līdzdalības pamatnolīgumiem regulē trešo valstu vai starptautisku organizāciju dalību KDAP operācijās. Šādos nolīgumos iekļauj noteikumus par tādas ESKI nodošanu operācijas dalībniecēm trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, kura sagatavota KDAP operāciju vajadzībām. Maksimālais klasifikācijas līmenis ESKI, ar kuru var apmainīties, ir RESTREINT UE/EU RESTRICTED civilo KDAP operāciju vajadzībām un CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL militāro KDAP operāciju vajadzībām, ja vien lēmumā, ar ko izveido katru KDAP operāciju, nav noteikts citādi.

23.

Ad hoc līdzdalības nolīgumos, kas noslēgti attiecībā uz konkrētu KDAP operāciju, iekļauj noteikumus par tādas ESKI nodošanu operācijas dalībniecēm trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, kura sagatavota attiecīgās operācijas vajadzībām. Maksimālais klasifikācijas līmenis ESKI, ar kuru var apmainīties, ir RESTREINT UE/EU RESTRICTED civilo KDAP operāciju vajadzībām un CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL militāro KDAP operāciju vajadzībām, ja vien lēmumā, ar ko izveido katru KDAP operāciju, nav noteikts citādi.

24.

Ad hoc administratīvās vienošanās par trešās valsts vai starptautiskās organizācijas dalību konkrētā KDAP operācijā var, inter alia, attiekties uz tādas ESKI nodošanu, kas sagatavota attiecīgās trešās valsts vai starptautiskās organizācijas operācijai. Tādas ad hoc administratīvās vienošanās noslēdz saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas IV iedaļas 17. un 18. punktā. Maksimālais klasifikācijas līmenis ESKI, ar kuru var apmainīties, ir RESTREINT UE/EU RESTRICTED civilo KDAP operāciju vajadzībām un CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL militāro KDAP operāciju vajadzībām, ja vien lēmumā, ar ko izveido katru KDAP operāciju, nav noteikts citādi.

25.	Nav vajadzīgi īstenošanas pasākumi vai izvērtējuma apmeklējumi, pirms nav īstenoti noteikumi par ESKI nodošanu saistībā ar 22., 23. un 24. punktu.

26.

Ja uzņēmējvalstij, kuras teritorijā veic KDAP operāciju, nav ar ES parakstīta informācijas drošības nolīguma vai administratīvas vienošanās klasificētas informācijas apmaiņas veikšanai, bet ir konkrēta un tūlītēja operatīva vajadzība, var noslēgt ad hoc administratīvu vienošanos. Šo iespēju paredz lēmumā, ar ko izveido KDAP operāciju. Šādos apstākļos nodod tikai tādu ESKI, kura sagatavota KDAP operācijas vajadzībām un kuras klasifikācija nav augstāka kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED. Saskaņā ar tādas ad hoc administratīvās vienošanās tekstu uzņēmējvalsts apņemas aizsargāt ESKI atbilstīgi minimuma standartiem, kas nav vājāki par šajā lēmumā noteiktajiem.

27.

Noteikumos par klasificētas informācijas ietveršanu līdzdalības pamatnolīgumos, ad hoc līdzdalības nolīgumos un ad hoc administratīvajās vienošanās, kas minētas 22. līdz 24. punktā, paredz, ka attiecīgā trešā valsts vai starptautiskā organizācija nodrošina, ka tās personāls, kas norīkots operācijas veikšanai, aizsargās ESKI saskaņā ar Padomes drošības noteikumiem un ar turpmākām kompetento iestāžu, tostarp operācijas komandķēdes, norādēm.

28.	Ja attiecīgā trešā valsts vai starptautiskā organizācija pēc tam noslēdz informācijas drošības nolīgumu ar ES, informācijas drošības nolīgums, ciktāl tas attiecas uz ESKI apstrādi, aizstāj jebkuru līdzdalības pamatnolīgumu, ad hoc līdzdalības nolīgumu vai ad hoc administratīvo vienošanos.

29.	Saskaņā ar trešo valsti vai starptautisko organizāciju noslēgto līdzdalības pamatnolīgumu, ad hoc līdzdalības nolīgumu vai ad hoc administratīvo vienošanos nav atļauts veikt ESKI elektronisku apmaiņu, ja vien tas nav skaidri noteikts attiecīgā nolīguma vai vienošanās tekstā.

30.

ESKI, kas izstrādāta KDAP operācijas vajadzībām, var atklāt personālam, ko trešās valstis vai starptautiskas organizācijas ir norīkojušas darbam minētajā operācijā, saskaņā ar 22. līdz 29. punktu. Sniedzot tādam personālam atļauju piekļūt ESKI KDAP operācijas telpās vai komunikāciju un informācijas sistēmā, ir jāpiemēro pasākumi (tostarp atklātās ESKI reģistrācija), lai mazinātu zuduma vai apdraudējuma iespēju. Tādus pasākumus definē attiecīgos plānošanas vai misijas dokumentos.

VI. ESKI ĀRKĀRTĒJA AD HOC NODOŠANA

31.

Ja nav nekādas sistēmas atbilstīgi III līdz V iedaļai un ja Padomei vai vienai no tās sagatavošanas struktūrām rodas ārkārtēja vajadzība nodot ESKI trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, PĢS:

cik vien iespējams konsultējas ar attiecīgās trešās valsts vai starptautiskās organizācijas drošības iestādēm par to, vai tās drošības noteikumi, struktūras un procedūras garantē, ka ESKI, kas tai tiktu nodota, būtu aizsargāta pēc standartiem, kas nav mazāk stingri par šajā lēmumā norādītajiem standartiem;

b)	lūdz Drošības komiteju, pamatojoties uz pieejamo informāciju, izsniegt ieteikumu par uzticēšanos drošības regulām, struktūrām un procedūrām tajā trešā valstī vai starptautiskajā organizācijā, kurām ESKI nodos.

32.	Ja Drošības komiteja pieņem ieteikumu par labu ESKI nodošanai, attiecīgo lietu nosūta Pastāvīgo pārstāvju komitejai (COREPER), kura pieņem lēmumu par informācijas nodošanu.

33.

Ja Drošības komitejas ieteikumā nav atbalstīta ESKI nodošana:

a)	ar KĀDP/KDAP saistītās lietās Politikas un drošības komiteja attiecīgo lietu pārrunā un formulē ieteikumu Pastāvīgo pārstāvju komitejas lēmumam;

b)	visās pārējās lietās Pastāvīgo pārstāvju komiteja attiecīgo lietu pārrunā un pieņem lēmumu.

34.

Ja to uzskata par piemērotu un ja attiecīgā gadījumā ir rakstiski piekritis dokumenta sagatavotājs, Pastāvīgo pārstāvju komiteja var pieņemt lēmumu, ka klasificētu informāciju var nodot tikai daļēji vai tikai tad, ja tās klasifikācijas līmenis ir pamazināts vai tā ir deklasificēta vai ja nododamo informāciju gatavo, nenorādot avotu vai sākotnējo ES klasifikācijas līmeni.

35.

PĢS saskaņā ar lēmumu nodot ESKI nosūta attiecīgo dokumentu ar norādi par trešo valsti vai starptautisko organizāciju, kurai tā ir nodota. Pirms vai pēc faktiskās nodošanas attiecīgā trešā puse rakstiski apņemas aizsargāt saņemto ESKI saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem pamatprincipiem un minimuma standartiem.

VII. IESTĀDE, KAS NODOD ESKI TREŠĀM VALSTĪM VAI STARPTAUTISKĀM ORGANIZĀCIJĀM

36.

Ja saskaņā ar 2. punktu pastāv sistēma klasificētas informācijas apmaiņai ar kādu trešo valsti vai starptautisku organizāciju, Padome pieņem lēmumu atļaut ģenerālsekretāram saskaņā ar principu par informācijas sagatavotāja piekrišanu nodot ESKI attiecīgai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai.

37.	Ja saskaņā ar 3. punktu pastāv sistēma klasificētas informācijas apmaiņai ar kādu trešo valsti vai starptautisku organizāciju, ģenerālsekretārs ļauj nodot ESKI saskaņā ar lēmumu, ar ko izveido KDAP operāciju, un ar principu par informācijas sagatavotāja piekrišanu.

38.	Ģenerālsekretārs var šīs pilnvaras nodot augstākajām PĢS amatpersonām vai citām to pakļautībā esošām personām.

Papildinājumi

A Papildinājums

Definīcijas

B Papildinājums

Drošības klasifikāciju atbilstība

C Papildinājums

Valsts drošības iestāžu (VDI) saraksts

D Papildinājums

Akronīmu saraksts

A papildinājums

DEFINĪCIJAS

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

“akreditācija” ir process, kura rezultāts ir drošības akreditācijas iestādes (DAI) oficiāla deklarācija, ka sistēma ir apstiprināta konkrētas klasifikācijas līmeņa darbam īpašā drošības režīmā savā darbības vidē un pieņemamā apdraudējuma līmenī, balstoties uz pieņēmumu, ka ir īstenots apstiprināts tehnisku, fizisku, organizatorisku un procedūras drošības pasākumu kopums;

“apdraudējums” ir iespējams nevēlama pārkāpuma cēlonis, kura rezultātā var tikt izdarīts kaitējums organizācijai vai jebkurai sistēmai, ko tajā izmato; tādi apdraudējumi var būt nejauši vai apzināti (ļaunprātīgi), un tiem ir raksturīgi draudu elementi, iespējami mērķi un uzbrukuma metodes;

“apdraudējums” ir iespēja, ka ar kādu apdraudējumu izmantos iekšēju vai ārēju organizācijas vai kādas tās sistēmas vājo vietu un tādējādi radīs kaitējumu organizācijai un tās materiāliem un nemateriāliem aktīviem. To izsaka kā apdraudējumu iespējamības un to ietekmes apvienojumu:

—	“apdraudējuma pieņemšana” ir lēmums pēc apdraudējuma risinājuma vienoties par neapzināta apdraudējuma turpmāko pastāvēšanu,

—	“apdraudējuma izvērtējums” ir apdraudējumu un ietekmējamības noteikšana un saistītu apdraudējumu analīzes veikšana, t. i., iespējas un ietekmes analīze,

—	“ziņojums par apdraudējumu” ir KIS lietotāju kopienu informētības veidošana, informējot apstiprināšanas iestādes par tādiem apdraudējumiem un ziņojot par tiem rīcības iestādēm,

—	“apdraudējuma risinājums” ir apdraudējuma ietekmes pavājināšana, tā likvidēšana vai mazināšana (izmantojot atbilstīgu tehnisku, fizisku, pārvaldes vai procedūras pasākumu apvienojumu), apdraudējuma pārvietošana vai pārraudzība;

“deklasifikācija” ir jebkādas drošības klasifikācijas noņemšana;

“dokuments” ir jebkura ierakstīta informācija neatkarīgi no tās fiziskā veidola vai iezīmēm;

“drošības aspektu vēstule” (DAV) ir līgumslēdzējas iestādes izdots īpašu līguma nosacījumu kopums, kas ir tāda klasificēta līguma neatņemama sastāvdaļa, kurš saistīts ar piekļuvi ESKI vai ar ESKI sagatavošanu un kurā identificē drošības prasības vai tos līguma elementus, kam vajadzīga drošības aizsardzība;

“drošības darbības režīms” ir to nosacījumu definēšana, saskaņā ar kuriem darbojas KIS, pamatojoties uz apstrādātās informācijas klasifikāciju un pielaides līmeņiem, oficiāliem piekļuves apstiprinājumiem un tās lietotāju vajadzību pēc informācijas. Klasificētas informācijas apstrādei un pārsūtīšanai pastāv četri darbības režīmi – paredzētais, sistēmiskais, nodalītais un daudzlīmeņu režīms:

—	“paredzētais režīms” ir darbības režīms, kurā visām personām, kam ir piekļuve KIS, ir atļauja piekļūt augstākās klasifikācijas informācijai, kuru apstrādā KIS, kā arī kopīga nepieciešamība zināt visu informāciju, ko apstrādā KIS,

—

“sistēmiskais režīms” ir darbības režīms, kurā visām personām, kam ir piekļuve KIS, ir atļauja piekļūt augstākās klasifikācijas informācijai, kuru apstrādā KIS, bet ne visām personām, kam ir piekļuve KIS, ir kopīga nepieciešamība pēc KIS apstrādātās informācijas; apstiprinājumu par piekļuvi informācijai var piešķirt atsevišķa persona,

—

“nodalītais režīms” ir darbības režīms, kurā visām personām, kam ir piekļuve KIS, ir atļauja piekļūt augstākās klasifikācijas informācijai, kuru apstrādā KIS, bet ne visām personām, kam ir piekļuve KIS, ir oficiāla atļauja piekļūt visai informācijai, ko apstrādā KIS; atšķirībā no piekļuves, ko var piešķirt atsevišķa persona, tam, lai piešķirtu oficiālu atļauju, ir vajadzīga oficiāla centrāla piekļuves kontroles pārvaldība,

—	“daudzlīmeņu režīms” ir darbības režīms, kurā ne visām personām, kam ir piekļuve KIS, ir atļauja piekļūt augstākās klasifikācijas informācijai, kuru apstrādā KIS, un ne visām personām, kam ir piekļuve KIS, ir kopīga nepieciešamība pēc KIS apstrādātās informācijas;

“drošības izmeklēšana” ir izmeklēšanas procedūras, ko saskaņā ar spēkā esošiem valsts normatīvajiem aktiem veic kompetentā dalībvalsts iestāde, lai pārliecinātos, ka nav nekādas nelabvēlīgas informācijas, kas varētu liegt konkrētai personai saņemt ES PDP, lai viņa varētu piekļūt ESKI līdz konkrētam līmenim (CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk);

“drošības klasifikācijas rokasgrāmata” (DKR) ir dokuments, kurā aprakstīti klasificētie programmas vai līguma elementi, precizējot piemērojamos drošības klasifikācijas līmeņus. DKR var paplašināt visā programmas vai līguma darbības laikā un informācijas elementus var pārklasificēt vai klasificēt zemākā kategorijā; ja pastāv DKR, tas ietilpst drošības aspektu vēstulē;

“drošības riska pārvaldības process” ir viss process, kurā ietilpst tādu neparedzētu notikumu apzināšana, kontrole un ietekmes samazināšana, kuri var ietekmēt drošību organizācijā vai jebkurā no sistēmām, ko tā izmanto. Tas attiecas uz visām darbībām, kas saistītas ar apdraudējumu, tostarp tā izvērtēšanu, apstrādi, pieņemšanu un izziņošanu;

“ES klasificēta informācija” (ESKI) – skatīt 2. panta 1. punktu;

ESKI “apstrāde” ir visu veidu darbības, ko ar ESKI veic tās aprites laikā. Tajā ietilpst izstrāde, pārstrāde, pārvietošana, klasifikācijas līmeņa pazemināšana, deklasifikācija un iznīcināšana. Saistībā ar KIS tajā ietilpst arī ievākšana, uzrādīšana, pārsūtīšana un glabāšana;

“fiziskā drošība” – skatīt 8. panta 1. punktu;

“iestādes drošības pielaide” (IDP) ir IDI vai VDI administratīvs konstatējums, ka no drošības viedokļa iestāde spēj nodrošināt pietiekamu ESKI aizsardzību konkrētā drošības klasifikācijas līmenī, kā arī to, ka attiecībā uz visiem tās darbiniekiem, kam vajadzīga piekļuve ESKI, ir pienācīgi veikta drošības pārbaude un viņi ir informēti par attiecīgām drošības prasībām, lai piekļūtu ESKI un to aizsargātu;

“ietekmējamība” ir jebkura vājā vieta, ko varētu izmantot vienā vai vairākos apdraudējuma gadījumos. Ietekmējamība var būt kāda posma iztrūkums vai var būt saistīta ar vāju vietu kontrolē attiecībā uz tās stiprumu, pilnīgumu vai konsekvenci, un tai var būt tehnisks, procedūras, fizisks, organizatorisks vai operatīvs raksturs;

“industriālā drošība” – skatīt 11. panta 1. punktu;

“informācijas aizsardzība” – skatīt 10. panta 1. punktu;

“izraudzītā drošības iestāde” (IDI) ir iestāde, kas pakļauta dalībvalsts valsts drošības iestādei (VDI) un ir atbildīga par to, ka rūpniecības vai citas struktūras ir informētas par valsts politiku visā industriālās drošības jomā, kā arī par virzību un palīdzību tās īstenošanā. IDI uzdevumus var veikt VDI vai jebkura cita kompetentā iestāde;

“KDAP operācija” ir krīžu militāras vai civilas pārvarēšanas operācija saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu;

“KIS aprites cikls” ir viss KIS pastāvēšanas laiks kopā, kurā ietilpst ierosināšana, koncepcijas izstrāde, plānošana, prasību analīze, projektēšana, izstrāde, testēšana, īstenošana, darbība, uzturēšana un likvidēšana;

“klasificētas informācijas pārvaldība” – skatīt 9. panta 1. punktu;

“klasificēts apakšlīgums” ir līgums par ražojumu piegādi, darbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuru PĢS līgumslēdzējs slēdz ar citu līgumslēdzēju (t. i., apakšlīgumslēdzēju) un kura izpilde prasa vai ir saistīta ar piekļuvi ESKI vai tās sagatavošanu;

“klasificēts līgums” ir līgums, kuru PĢS slēdz ar līgumslēdzēju par ražojumu piegādi, darbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu un kura izpilde prasa vai ir saistīta ar piekļuvi ESKI vai tās sagatavošanu;

“klasifikācijas līmeņa pazemināšana” ir klasificēšana zemākā drošības pakāpē;

“komunikāciju un informācijas sistēma” (KIS) – skatīt 10. panta 2. punktu;

“kriptogrāfijas materiāls” ir kriptogrāfijas algoritmi, kriptogrāfijas aparatūras un programmatūras moduļi un produkti, tostarp īstenošanas informācija un ar to saistītā dokumentācija un atslēgu materiāls;

“līgumslēdzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kura ir tiesīga slēgt līgumus;

“materiāli” ir jebkurš dokuments vai iekārtas vai ierīces daļa, kas jau ir izstrādāta vai vēl tiek izstrādāta;

“neapzinātais apdraudējums” ir apdraudējums, kas pastāv pēc drošības pasākumu īstenošanas, ņemot vērā to, ka ne pret visiem apdraudējumiem var cīnīties un ne visu ietekmējamību var likvidēt;

“padziļināta aizsardzība” ir dažādu drošības pasākumu piemērošana, izveidojot daudzslāņainu aizsardzību;

“personāla drošība” – skatīt 7. panta 1. punktu;

“personāla drošības pielaide” (PDP) ir viena vai abas no turpmāk aprakstītajām pielaidēm:

—

“ES personāla drošības pielaide” (ES PDP) piekļuvei ESKI ir PĢS iecēlējinstitūcijas atļauja, kas pieņemta atbilstīgi šim lēmumam pēc tam, kad dalībvalsts kompetentās iestādes veikušas drošības izmeklēšanu, un ar ko apliecina, ka personai, ja ir apzināta viņas vajadzība pēc informācijas, līdz konkrētam datumam var sniegt piekļuvi ESKI līdz konkrētam līmenim (CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk); var uzskatīt, ka tāda persona ir saņēmusi drošības pielaidi,

—

“valsts personāla drošības pielaide” (valsts PDP) piekļuvei ESKI ir dalībvalsts kompetentās iestādes deklarācija, kas pieņemta pēc tam, kad dalībvalsts kompetentās iestādes veikušas drošības izmeklēšanu, un ar ko apliecina, ka personai, ja ir apzināta viņas vajadzība pēc informācijas, līdz konkrētam datumam var sniegt piekļuvi ESKI līdz konkrētam līmenim (CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk); var uzskatīt, ka tāda persona ir saņēmusi drošības pielaidi;

“personāla drošības pielaides apliecība” (PDPA) ir kompetentās drošības iestādes izdota apliecība, ar kuru nosaka, ka persona ir saņēmusi drošības pielaidi un tai ir derīga valsts vai ES PDP, un kurā norāda to ESKI klasifikācijas līmeni, līdz kuram personai var sniegt piekļuvi (CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāk), attiecīgās PDP derīguma termiņu un apliecības derīguma termiņu;

“programmas/projekta drošības instrukcijas” (PDI) ir to drošības procedūru saraksts, kuras piemēro konkrētai programmai/projektam, lai standartizētu drošības procedūras. To var pārskatīt visā programmas/projekta darbības laikā;

“reģistrācija” – skatīt III pielikuma 18. punktu;

“resursi” ir jebkas, ko organizācija uzskata par vērtīgu savās saimnieciskajās darbībās un to nepārtrauktības nodrošināšanā, tostarp informācijas resursi, kas vajadzīgi organizācijas uzdevuma pildīšanai;

“rūpniecības vai cita struktūra” ir struktūra, kas piegādā ražojumus, veic darbu vai sniedz pakalpojumus; tās var būt rūpniecības, komerciālas, pakalpojumu sniedzēju, zinātniskas, pētniecības, izglītības vai attīstības struktūras vai pašnodarbināta persona;

“sagatavotājs” ir ES iestāde, aģentūra vai struktūra, dalībvalsts, trešā valsts vai starptautiska organizācija, kuras pakļautībā klasificēta informācija ir sagatavota un/vai nodota ES struktūrām;

“savstarpējs savienojums” – skatīt IV pielikuma 31. punktu;

“TEMPEST” ir apdraudošu elektromagnētisku emisiju izmeklēšana, izpēte un kontrole un pasākumi to novēršanai;

“turētājs” ir pienācīgi sertificēta persona, kurai ir oficiāli pierādīta vajadzība pēc informācijas un kuras rīcībā ir ESKI, kas tādējādi dara viņu atbildīgu par aizsardzību.

B papildinājums

DROŠĪBAS KLASIFIKĀCIJU ATBILSTĪBA

ES	TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET	SECRET UE/EU SECRET	CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL	RESTREINT UE/EU RESTRICTED
Beļģija	Très Secret (Loi 11.12.1998.) Zeer Geheim (Wet 11.12.1998.)	Secret (Loi 11.12.1998.) Geheim (Wet 11.12.1998.)	Confidentiel (Loi 11.12.1998.) Vertrouwelijk (Wet 11.12.1998.)	zemsvītras piezīme (1)
Bulgārija	Cтpoгo ceкретно	Ceкретно	Поверително	За служебно ползване
Čehijas Republika	Přísně tajné	Tajné	Důvěrné	Vyhrazené
Dānija	Yderst hemmeligt	Hemmeligt	Fortroligt	Til tjenestebrug
Vācija	STRENG GEHEIM	GEHEIM	VS (2) – VERTRAULICH	VS – NUR FÜR DEN DIENSTGEBRAUCH
Igaunija	Täiesti salajane	Salajane	Konfidentsiaalne	Piiratud
Īrija	Top Secret	Secret	Confidential	Restricted
Grieķija	Άκρως Απόρρητο Saīsin.: ΑΑΠ	Απόρρητο Saīsin.: (ΑΠ)	Εμπιστευτικό Saīsin.: (ΕΜ)	Περιορισμένης Χρήσης Saīsin.: (ΠΧ)
Spānija	SECRETO	RESERVADO	CONFIDENCIAL	DIFUSIÓN LIMITADA
Francija	Très Secret Défense	Secret Défense	Confidentiel Défense	zemsvītras piezīme (3)
Itālija	Segretissimo	Segreto	Riservatissimo	Riservato
Kipra	Άκρως Απόρρητο Saīsin.: (AΑΠ)	Απόρρητο Saīsin.: (ΑΠ)	Εμπιστευτικό Saīsin.: (ΕΜ)	Περιορισμένης Χρήσης Saīsin.: (ΠΧ)
Latvija	Sevišķi slepeni	Slepeni	Konfidenciāli	Dienesta vajadzībām
Lietuva	Visiškai slaptai	Slaptai	Konfidencialiai	Riboto naudojimo
Luksemburga	Très Secret Lux	Secret Lux	Confidentiel Lux	Restreint Lux
Ungārija	Szigorúan titkos!	Titkos!	Bizalmas!	Korlátozott terjesztésű!
Malta	L-Ogħla Segretezza	Sigriet	Kunfidenzjali	Ristrett
Nīderlande	Stg. ZEER GEHEIM	Stg. GEHEIM	Stg. CONFIDENTIEEL	Dep. VERTROUWELIJK
Austrija	Streng Geheim	Geheim	Vertraulich	Eingeschränkt
Polija	Ściśle Tajne	Tajne	Poufne	Zastrzeżone
Portugāle	Muito Secreto	Secreto	Confidencial	Reservado
Rumānija	Strict secret de importanță deosebită	Strict secret	Secret	Secret de serviciu
Slovēnija	Strogo tajno	Tajno	Zaupno	Interno
Slovākija	Prísne tajné	Tajné	Dôverné	Vyhradené
Somija	ERITTÄIN SALAINEN YTTERST HEMLIG	SALAINEN HEMLIG	LUOTTAMUKSELLINEN KONFIDENTIELL	KÄYTTÖ RAJOITETTU BEGRÄNSAD TILLGÅNG
Zviedrija (4)	HEMLIG/TOP SECRET HEMLIG AV SYNNERLIG BETYDELSE FÖR RIKETS SÄKERHET	HEMLIG/SECRET HEMLIG	HEMLIG/CONFIDENTIAL HEMLIG	HEMLIG/RESTRICTED HEMLIG
Apvienotā Karaliste	Top Secret	Secret	Confidential	Restricted

(1) Diffusion Restreinte/Beperkte Verspreiding Beļģijā nav drošības klasifikācija. Beļģija “RESTREINT UE/EU RESTRICTED” informāciju apstrādā un aizsargā tikpat stingri, kā noteikts Eiropas Savienības Padomes drošības noteikumu standartos un procedūrās.

(2) Vācija: VS = Verschlusssache.

(3) Francija savā valsts sistēmā nelieto klasifikāciju “RESTREINT”. Francija “RESTREINT UE/EU RESTRICTED” informāciju apstrādā un aizsargā tikpat stingri, kā noteikts Eiropas Savienības Padomes drošības noteikumu standartos un procedūrās.

(4) Zviedrija: drošības klasifikācijas marķējumu augšējā rindā izmanto aizsardzības iestādes un marķējumu apakšējā rindā – pārējās iestādes.

C papildinājums

VALSTS DROŠĪBAS IESTĀŽU (VDI) SARAKSTS

BEĻĢIJA

Autorité nationale de Sécurité

SPF Affaires étrangères, Commerce extérieur et Coopération au Développement

15, rue des Petits Carmes

1000 Bruxelles

BELGIQUE

Sekretariāta tālr.: +32 25014542

Fakss: + 32 25014596

E-pasts: nvo-ans@diplobel.fed.be

DĀNIJA

Politiets Efterretningstjeneste

(Danish Security Intelligence Service)

Klausdalsbrovej 1

2860 Søborg

DANMARK

Tālr.: +45 33148888

Fakss: +45 33430190

Forsvarets Efterretningstjeneste

(Danish Defence Intelligence Service)

Kastellet 30

2100 Copenhagen Ø DANMARK

Tālr.: +45 33325566

Fakss: +45 33931320

BULGĀRIJA

State Commission on Information Security

90 Cherkovna Str.

1505 Sofia

BULGARIA

Tālr.: +359 29215911

Fakss: +359 29873750

E-pasts: dksi@government.bg

Tīmekļa vietne: www.dksi.bg

VĀCIJA

Bundesministerium des Innern

Referat ÖS III 3

Alt-Moabit 101 D

11014 Berlin

DEUTSCHLAND

Tālr.: +49 30186810

Fakss: +49 30186811441

E-pasts: oesIII3@bmi.bund.de

ČEHIJAS REPUBLIKA

Národní bezpečnostní úřad

(National Security Authority)

Na Popelce 2/16

150 06 Praha 56

ČESKÁ REPUBLIKA

Tālr.: +420 257283335

Fakss: +420 257283110

E-pasts: czech.nsa@nbu.cz

Tīmekļa vietne: www.nbu.cz

IGAUNIJA

National Security Authority Department

Estonian Ministry of Defence

Sakala 1

15094 Tallinn

EESTI/ESTONIA

Tālr.: +372 7170113, +372 7170117

Fakss: +372 7170213

E-pasts: nsa@kmin.ee

ĪRIJA

National Security Authority

Department of Foreign Affairs

76–78 Harcourt Street

Dublin 2

IRELAND

Tālr.: +353 14780822

Fakss: +353 14082959

SPĀNIJA

Autoridad Nacional de Seguridad

Oficina Nacional de Seguridad

Avenida Padre Huidobro s/n

28023 Madrid

ESPAÑA

Tālr.: +34 913725000

Fakss: +34 913725808

E-pasts: nsa-sp@areatec.com

GRIEĶIJA

Γενικό Επιτελείο Εθνικής Άμυνας (ΓΕΕΘΑ)

Διακλαδική Διεύθυνση Στρατιωτικών Πληροφοριών (ΔΔΣΠ)

Διεύθυνση Ασφαλείας και Αντιπληροφοριών

ΣΤΓ 1020 -Χολαργός (Αθήνα)

ΕΛΛΑΔΑ/GREECE

Τηλέφωνα: +30 2106572045 (ώρες γραφείου),

+ 30 2106572009 (ώρες γραφείου)

Φαξ: +30 2106536279,

+ 30 2106577612

Hellenic National Defence General Staff (HNDGS)

Military Intelligence Sectoral Directorate

Security Counterintelligence Directorate

STG 1020 Holargos – Athens

GREECE

Tālr.: +30 2106572045,

+30 2106572009

Fakss: +30 2106536279,

+30 2106577612

FRANCIJA

Secrétariat général de la défense et de la sécurité nationale

Sous-direction Protection du secret (SGDSN/PSD)

51 Boulevard de la Tour-Maubourg

75700 Paris 07 SP

FRANCE

Tālr.: +33 171758177

Fakss: +33 171758200

ITĀLIJA

Presidenza del Consiglio dei Ministri

Autorità Nazionale per la Sicurezza

D.I.S. - U.C.Se.

Via di Santa Susanna, 15

00187 Roma

ITALIA

Tālr.: +39 0661174266

Fakss: +39 064885273

LATVIJA

National Security Authority

Constitution Protection Bureau of the Republic of Latvia

P.O. Box 286

Rīga, LV-1001

LATVIJA

Tālr.: +371 67025418

Fakss: +371 67025454

E-pasts: ndi@sab.gov.lv

KIPRA

ΥΠΟΥΡΓΕΙΟ ΑΜΥΝΑΣ

ΣΤΡΑΤΙΩΤΙΚΟ ΕΠΙΤΕΛΕΙΟ ΤΟΥ ΥΠΟΥΡΓΟΥ

Εθνική Αρχή Ασφάλειας (ΕΑΑ)

Υπουργείο Άμυνας

Λεωφόρος Εμμανουήλ Ροΐδη 4

1432 Λευκωσία

ΚΥΠΡΟΣ/CYPRUS

Τηλέφωνα: +357 22807569, +357 22807643, +357 22807764

Τηλεομοιότυπο: +357 22302351

Ministry of Defence

Minister's Military Staff

National Security Authority (NSA)

4 Emanuel Roidi street

1432 Nicosia

CYPRUS

Tālr.: +357 22807569, +357 22807643, +357 22807764

Fakss: +357 22302351

E-pasts: cynsa@mod.gov.cy

LIETUVA

Lietuvos Respublikos paslapčių apsaugos koordinavimo komisija

(The Commission for Secrets Protection Coordination of the Republic of Lithuania

National Security Authority)

Gedimino 40/1

LT-01110 Vilnius

LIETUVA/LITHUANIA

Tālr.: +370 52663201, +370 52663202

Fakss: +370 52663200

E-pasts: nsa@vsd.lt

LUKSEMBURGA

Autorité nationale de Sécurité

Boîte postale 2379

1023 Luxembourg

LUXEMBOURG

Tālr.: +352 24782210 central,

+352 24782253 direct

Fakss: +352 24782243

NĪDERLANDE

Ministerie van Binnenlandse Zaken en Koninkrijksrelaties

Postbus 20010

2500 EA Den Haag

NEDERLAND

Tālr.: +31 703204400

Fakss: +31 703200733

Ministerie van Defensie

Beveiligingsautoriteit

Postbus 20701

2500 ES Den Haag

NEDERLAND

Tālr.: +31 703187060

Fakss: +31 703187522

UNGĀRIJA

Nemzeti Biztonsági Felügyelet

(National Security Authority)

P.O. Box 2

1357 Budapest

MAGYARORSZÁG/HUNGARY

Tālr.: +361 3469652

Fakss: +361 3469658

E-pasts: nbf@nbf.hu

Tīmekļa vietne: www.nbf.hu

MALTA

Ministry of Justice and Home Affairs

P.O. Box 146

Valletta

MALTA

Tālr.: +356 21249844

Fakss: +356 25695321

AUSTRIJA

Informationssicherheitskommission

Bundeskanzleramt

Ballhausplatz 2

1014 Wien

ÖSTERREICH

Tālr.: +43 1531152594

Fakss: +43 1531152615

E-pasts: ISK@bka.gv.at

POLIJA

Agencja Bezpieczeństwa Wewnętrznego – ABW

(Internal Security Agency)

2A Rakowiecka St.

00-993 Warszawa

POLSKA/POLAND

Tālr.: +48 225857360

Fakss: +48 /225858509

E-pasts: nsa@abw.gov.pl

Tīmekļa vietne: www.abw.gov.pl

Służba Kontrwywiadu Wojskowego

(Military Counter-Intelligence Service)

Classified Information Protection Bureau

Oczki 102-007 Warszawa

POLSKA/POLAND

Tālr.: +48 226841247

Fakss: +48 226841076

E-pasts: skw@skw.gov.pl

RUMĀNIJA

Oficiul Registrului Național al Informațiilor Secrete de Stat

(Romanian NSA – ORNISS

National Registry Office for Classified Information)

4 Mures Street

012275 Bucharest

ROMÂNIA

Tālr.: +40 212245830

Fakss: +40/21/ 224 07 14

E-pasts: nsa.romania@nsa.ro

Tīmekļa vietne: www.orniss.ro

PORTUGĀLE

Presidência do Conselho de Ministros

Autoridade Nacional de Segurança

Rua da Junqueira, 69

1300-342 Lisboa

PORTUGAL

Tālr.: +351 213031710

Fakss: +351 213031711

SLOVĒNIJA

Urad Vlade RS za varovanje tajnih podatkov

Gregorčičeva 27

SI-1000 Ljubljana

SLOVENIJA

Tālr.: +386 14781390

Fakss: +386 14781399

SLOVĀKIJA

Národný bezpečnostný úrad

(National Security Authority)

Budatínska 30

P.O. Box 16

850 07 Bratislava

SLOVENSKO/SLOVAKIA

Tālr.: +421 268692314

Fakss: +421 263824005

Tīmekļa vietne: www.nbusr.sk

ZVIEDRIJA

Utrikesdepartementet

(Ministry for Foreign Affairs)

SSSB

SE-103 39 Stockholm

SVERIGE

Tālr.: +46 84051000

Fakss: +46 87231176

E-pasts: ud-nsa@foreign.ministry.se

SOMIJA

National Security Authority

Ministry for Foreign Affairs

P.O. Box 453

FI-00023 Government

SUOMI/FINLAND

1. tālr.: +358 916056487

2. tālr.: +358 916056484

Fakss: +358 916055140

E-pasts: NSA@formin.fi

APVIENOTĀ KARALISTE

UK National Security Authority

Room 335, 3rd Floor

70 Whitehall

London

SW1A 2AS

UNITED KINGDOM

1. tālr.: +44 2072765649

2. tālr.: +44 2072765497

Fakss: +44 2072765651

E-pasts: UK-NSA@cabinet-office.x.gsi.gov.uk

D papildinājums

AKRONĪMU SARAKSTS

Akronīms	Skaidrojums
AQUA	Appropriately Qualified Authority
BPS	Boundary Protection Services
CAA	Crypto Approval Authority
CCTV	Closed Circuit Television
CDA	Crypto Distribution Authority
CFSP	Common Foreign and Security Policy
CIS	Communication and Information Systems handling EUCI
COREPER	Committee of Permanent Representatives
CSDP	Common Security and Defence Policy
DSA	Designated Security Authority
ECSD	European Commission Security Directorate
EUCI	EU Classified Information
EUSR	EU Special Representative
FSC	Facility Security Clearance
GSC	General Secretariat of the Council
IA	Information Assurance
IAA	Information Assurance Authority
IDS	Intrusion Detection System
IT	Information Technology
NSA	National Security Authority
PSC	Personnel Security Clearance
PSCC	Personnel Security Clearance Certificate
PSI	Programme/Project Security Instructions
SAA	Security Accreditation Authority
SAB	Security Accreditation Board
SAL	Security Aspects Letter
SecOPs	Security Operating Procedures
SCG	Security Classification Guide
SSRS	System-Specific Security Requirement Statement
TA	TEMPEST Authority

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

27.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 141/66

ES UN MAROKAS ASOCIĀCIJAS PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2011

(2011. gada 30. marts),

ar ko groza Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, 4. protokola II pielikumu, kurā ietverts saraksts ar apstrādes vai pārstrādes darbībām, kas jāveic nenoteiktas izcelsmes izejvielām, lai ražotais izstrādājums varētu iegūt noteiktas izcelsmes statusu

(2011/293/ES)

ES UN MAROKAS ASOCIĀCIJAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses (1) (turpmāk “nolīgums”), un jo īpaši tā 4. protokola 39. pantu,

tā kā:

(1)	Grozījumi nomenklatūrā, ko reglamentē Pasaules Muitas organizācijas Konvencija par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (turpmāk “Harmonizētā sistēma”), stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī.

(2)	Tādēļ, ņemot vērā nolīguma 4. protokola II pielikumā (turpmāk “II pielikums”) ietvertajā sarakstā veicamo izmaiņu skaitu, skaidrības labad minētais saraksts jāaizstāj pilnībā.

(3)	Tā kā Harmonizētās sistēmas grozījumu nolūks nebija izmainīt izcelsmes noteikumus, II pielikumu attiecībā uz tiem turpina piemērot, un minētā pielikuma grozījumi būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2007. gada 1. janvāra.

(4)	Tādēļ būtu jāgroza II pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nolīguma 4. protokola II pielikumu, kurā ietverts saraksts ar apstrādes vai pārstrādes darbībām, kas jāveic nenoteiktas izcelsmes izejvielām, lai ražotais izstrādājums varētu iegūt noteiktas izcelsmes statusu, aizstāj ar šim lēmumam pievienoto pielikumu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Briselē, 2011. gada 30. martā

ES un Marokas Asociācijas padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON

(1) OV L 70, 18.3.2000., 2. lpp.

PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

SARAKSTS AR APSTRĀDES VAI PĀRSTRĀDES DARBĪBĀM, KAS JĀVEIC NENOTEIKTAS IZCELSMES IZEJVIELĀM, LAI RAŽOTAIS IZSTRĀDĀJUMS IEGŪTU NOTEIKTAS IZCELSMES STATUSU

Nolīgums var neattiekties uz visiem šajā sarakstā minētajiem izstrādājumiem. Tāpēc jāapspriežas ar pārējām nolīguma Pusēm.

HS pozīcija

Izstrādājuma apraksts

Nenoteiktas izcelsmes materiālu apstrāde vai pārstrāde, kas piešķir noteiktas izcelsmes statusu

(1)

(2)

(3) vai (4)

1. nodaļa

Dzīvi dzīvnieki

Visi 1. nodaļas dzīvnieki ir pilnībā iegūti

2. nodaļa

Gaļa un ēdami gaļas subprodukti

Ražošana, kurā visas izmantotās 1. un 2. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

3. nodaļa

Zivis un vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki

Ražošana, kurā visas izmantotās 3. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

ex 4. nodaļa

Piena pārstrādes produkti; putnu olas; dabīgais medus; dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citur nav minēti vai iekļauti, izņemot:

Ražošana, kurā visas izmantotās 4. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

0403

Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao

Ražošana, kurā:

–	visas izmantotās 4. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas,

–	visa izmantotā augļu sula (izņemot ananasu, laima vai greipfrūta), kas minēta 2009. pozīcijā, ir noteiktas izcelsmes un

–	izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 5. nodaļa

Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas nav citur minēti vai iekļauti, izņemot:

Ražošana, kurā visas izmantotās 5. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

ex ex 0502

Mājas cūku vai mežacūku sari un spalva

Saru un spalvas mazgāšana, dezinficēšana, šķirošana un iztaisnošana

6. nodaļa

Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes u. tml. augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi

Ražošana, kurā:

–	visas izmantotās 6. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas un

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

7. nodaļa

Ēdami dārzeņi un atsevišķas saknes un bumbuļi

Ražošana, kurā visas izmantotās 7. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

8. nodaļa

Ēdami augļi un rieksti; citrusaugļu un meloņu miza

Ražošana, kurā:

–	visi izmantotie augļi un rieksti ir pilnībā iegūti un

–	visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 9. nodaļa

Kafija, tēja, mate un garšvielas, izņemot:

Ražošana, kurā visas izmantotās 9. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

0901

Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta, ar kofeīnu vai bez kofeīna; kafijas pupiņu čaumalas un apvalki; kafijas aizstājēji ar kafijas saturu jebkurā samērā

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām

0902

Tēja, arī aromatizēta

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām

ex ex 0910

Garšvielu maisījumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām

10. nodaļa

Graudaugu produkti

Ražošana, kurā visas izmantotās 10. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

ex 11. nodaļa

Miltrūpniecības izstrādājumi; iesals; cietes; inulīns; kviešu lipeklis, izņemot:

Ražošana, kurā visi graudaugi, ēdamie dārzeņi, saknes un bumbuļi, kas minēti 0714. pozīcijā, vai augļi ir pilnībā iegūti

ex ex 1106

Milti, rupja maluma milti un pulveris no kaltētiem, izlobītiem pākšu dārzeņiem, kas minēti 0713. pozīcijā

0708. pozīcijā minēto pākšu dārzeņu žāvēšana un malšana

12. nodaļa

Eļļas augu sēklas un augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augi; salmi un rupjā barība

Ražošana, kurā visas izmantotās 12. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

1301

Šellaka; dabiskie sveķi, sveķainas vielas, gumijas sveķi un oleosveķi (piemēram, balzami)

Ražošana, kurā visu izmantoto 1301. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

1302

Augu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti:

–	no augu valsts produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, modificēti

Ražošana no nemodificētiem recinātājiem un biezinātājiem

–

citādi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

14. nodaļa

Augu materiāli pīšanai; augu valsts produkti, kas citur nav minēti

Ražošana, kurā visas izmantotās 14. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

ex 15. nodaļa

Dzīvnieku un augu tauki un eļļas un to šķelšanās produkti; gatavi pārtikas tauki; dzīvnieku vai augu vaski, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

1501

Cūku tauki (arī kausēti tauki) un mājputnu tauki, izņemot 0209. vai 1503. pozīcijā minētos:

–	no kauliem vai atkritumiem iegūti tauki

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 0203., 0206. vai 0207. pozīcijā minētās izejvielas vai 0506. pozīcijā minētos kaulus

–

citādi

Ražošana no cūkgaļas vai cūkgaļas subproduktiem, kas minēti 0203. vai 0206. pozīcijā, vai no mājputnu gaļas vai mājputnu gaļas subproduktiem, kas minēti 0207. pozīcijā

1502

Liellopu, aitu vai kazu tauki, izņemot 1503. pozīcijā minētos:

–	no kauliem un atkritumiem iegūti tauki

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 0201., 0202., 0204. vai 0206. pozīcijā minētās izejvielas vai 0506. pozīcijā minētos kaulus

–

citādi

Ražošana, kurā visas izmantotās 2. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

1504

Zivju vai jūras zīdītāju tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām:

–	cietās frakcijas

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, tajā skaitā citām 1504. pozīcijas izejvielām

–

citādi

Ražošana, kurā visas izmantotās 2. un 3. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

ex ex 1505

Rafinēts lanolīns

Ražošana no nepārstrādātiem vilnas taukiem, kas minēti 1505. pozīcijā

1506

Citādi dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām:

–	cietās frakcijas

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, tajā skaitā citām 1506. pozīcijas izejvielām

–

citādi

Ražošana, kurā visas izmantotās 2. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

1507 līdz 1515

Augu eļļas un to frakcijas:

–	sojas, zemesriekstu, palmu, kopras, palmu kodolu, babasū, tungas koka eļļa un oitisiku eļļa, miršu vasks un sumahu (Japānas) vasks, jojobas eļļas frakcijas un eļļas tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

–	cietās frakcijas, izņemot jojobas eļļas cietās frakcijas

Ražošana no citām 1507. līdz 1515. pozīcijas izejvielām

–

citādi

Ražošana, kurā visas izmantotās augu izcelsmes izejvielas ir pilnībā iegūtas

1516

Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, kas ir pilnībā vai daļēji hidrogenētas, esterificētas, pāresterificētas vai elaidinētas, rafinētas vai nerafinētas, bet tālāk neapstrādātas

Ražošana, kurā:

–	visas izmantotās 2. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas un

–	visas izmantotās augu izejvielas ir pilnībā iegūtas. Tomēr var izmantot 1507., 1508., 1511. un 1513. pozīcijas izejvielas

1517

Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki un eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas 1516. pozīcijā

Ražošana, kurā:

–	visas izmantotās 2. un 4. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas un

–	visas izmantotās augu izejvielas ir pilnībā iegūtas. Tomēr var izmantot 1507., 1508., 1511. un 1513. pozīcijas izejvielas

16. nodaļa

Gaļas, zivju un vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumi

Ražošana:

–	no 1. nodaļas dzīvniekiem un/vai

–	kurā visas izmantotās 3. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

ex 17. nodaļa

Cukurs un cukura konditorejas izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex ex 1701

Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze cietā veidā ar aromatizētāju vai krāsvielas piedevu

Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

1702

Citādi cukuri, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdēts cukurs:

–	ķīmiski tīra maltoze un fruktoze

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, tajā skaitā citām 1702. pozīcijas izejvielām

–	citādi cukuri cietā veidā ar aromatizētāju vai krāsvielas piedevu

Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi

Ražošana, kurā visas izmantotās izejvielas ir noteiktas izcelsmes

ex ex 1703

Melase, kas iegūta, ekstrahējot vai rafinējot cukuru, ar aromatizētāju vai krāsvielas piedevu

Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

1704

Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

18. nodaļa

Kakao un kakao izstrādājumi

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

1901

Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no 0401.–0404. pozīcijas precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur:

–	iesala ekstrakts

Ražošana no 10. nodaļas graudaugu produktiem

–

citādi

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

1902

Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem) vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots:

–	kura sastāvā ir 20 % vai mazāk no svara gaļas, gaļas subproduktu, zivju, vēžveidīgo vai mīkstmiešu

Ražošana, kurā visi izmantotie graudaugu produkti un to atvasinājumi (izņemot cietos kviešus un to atvasinājumus) ir pilnībā iegūti

–	kura sastāvā ir 20 % vai vairāk gaļas, gaļas subproduktu, zivju, vēžveidīgo vai mīkstmiešu

Ražošana, kurā:

–	visi izmantotie graudaugu produkti un to atvasinājumi (izņemot cietos kviešus un to atvasinājumus) ir pilnībā iegūti un

–	visas izmantotās 2. un 3. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

1903

Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgās veidā

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 1108. pozīcijā minēto kartupeļu cieti

1904

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu vai pārslu veidā vai citādi apstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav minēti vai iekļauti citur

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 1806. pozīcijas izejvielas,

–	kurā visi izmantotie graudaugi un milti (izņemot cietos kviešus un Zea indurata kukurūzu, un to atvasinājumus) ir pilnībā iegūti un

–	kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

1905

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 11. nodaļas izejvielas

ex 20. nodaļa

Dārzeņu, augļu, riekstu vai citu augu daļu izstrādājumi, izņemot:

Ražošana, kurā visi izmantotie augļi, rieksti vai dārzeņi ir pilnībā iegūti

ex ex 2001

Jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes un ir sagatavotas vai konservētas ar etiķi vai etiķskābi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex ex 2004 un ex ex 2005

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti kartupeļi miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

2006

Dārzeņi, augļi, rieksti, augļu mizas un citādas augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, iecukurotas vai glazētas)

Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

2007

Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2008

–	rieksti bez cukura vai spirta piedevas

Ražošana, kurā visu izmantoto noteiktas izcelsmes 0801., 0802. un 1202. līdz 1207. pozīcijas riekstu un eļļas augu sēklu vērtība pārsniedz 60 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–	zemesriekstu sviests; maisījumi, kuru pamatā ir graudaugi; palmu kodoli; kukurūza

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

–	citādi saldēti, bez cukura piedevas, izņemot augļus un riekstus, kas pagatavoti, netvaicējot vai nevārot ūdenī

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

2009

Augļu sulas (tajā skaitā vīnogu misa) un dārzeņu sulas, neraudzētas un bez spirta piedevas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 21. nodaļa

Dažādi pārtikas izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

2101

Kafijas, tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visi izmantotie cigoriņi ir pilnībā iegūti

2103

Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes:

–	gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu un pikanto garšvielu maisījumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot sinepju miltus vai rupja maluma miltus, vai gatavas sinepes

–	sinepju milti un rupja maluma milti, un gatavas sinepes

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām

ex ex 2104

Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 2002. līdz 2005. pozīcijas sagatavotus vai konservētus dārzeņus

2106

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 22. nodaļa

Dzērieni, alkoholiskie šķidrumi un etiķis, izņemot:

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visas vīnogas vai no vīnogām atvasinātās izejvielas ir pilnībā iegūtas

2202

Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas 2009. pozīcijā

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un

–	kurā visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

–	kurā visa izmantotā augļu sula (izņemot ananasu, laima un greipfrūtu) ir ar noteiktu izcelsmi

2207

Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk; etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 2207. vai 2208. pozīcijas izejvielas, un

–	kurā visas izmantotās vīnogas vai no vīnogām atvasinātās izejvielas ir pilnībā iegūtas vai, ja visas citas izmantotās izejvielas ir noteiktas izcelsmes, līdz 5 tilp. % var izmantot araku

2208

Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiskie dzērieni

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 2207. vai 2208. pozīcijas izejvielas, un

–	kurā visas izmantotās vīnogas vai no vīnogām atvasinātās izejvielas ir pilnībā iegūtas vai, ja visas citas izmantotās izejvielas ir noteiktas izcelsmes, līdz 5 tilp. % var izmantot araku

ex 23. nodaļa

Pārtikas rūpniecības atlikumi un atkritumi; gatava lopbarība, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex ex 2301

Vaļu milti, rupja maluma vaļu milti; zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku milti, rupja maluma milti un granulas, kas nederīgas lietošanai pārtikā

Ražošana, kurā visas izmantotās 2. un 3. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

ex ex 2303

Kukurūzas cietes ražošanas atlikumi (izņemot koncentrētus graudu mērcēšanas šķidrumus), kuros proteīnu saturs sausnā vairāk par 40 % no svara

Ražošana, kurā visa izmantotā kukurūza ir pilnībā iegūta

ex ex 2306

Eļļas rauši un citādi olīveļļas ekstrakcijas cietie atlikumi, kuros olīveļļas saturs pārsniedz 3 %

Ražošana, kurā visas izmantotās olīvas ir pilnībā iegūtas

2309

Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībai

Ražošana, kurā:

–	visi izmantotie graudaugu produkti, cukurs vai melase, gaļa vai piens ir noteiktas izcelsmes un

–	visas izmantotās 3. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

ex 24. nodaļa

Tabaka un tabakas rūpnieciski aizstājēji, izņemot:

Ražošana, kurā visas izmantotās 24. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

2402

Cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes no tabakas vai no tabakas aizstājējiem

Ražošana, kurā vismaz 70 % no svara izmanto 2401. pozīcijā minēto neapstrādāto tabaku vai tabakas atkritumus ar noteiktu izcelsmi

ex ex 2403

Smēķējamā tabaka

Ražošana, kurā vismaz 70 % no svara izmanto 2401. pozīcijā minēto neapstrādāto tabaku vai tabakas atkritumus ar noteiktu izcelsmi

ex 25. nodaļa

Sāls; sērs; zemes un akmens; apmešanas materiāli, kaļķi un cements, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex ex 2504

Attīrīts un malts dabiskais kristāliskais grafīts ar bagātinātu oglekļa saturu

Neattīrīta kristāliskā grafīta oglekļa satura bagātināšana, attīrīšana un malšana

ex ex 2515

Marmors, tikai sazāģēts vai citādi sadalīts taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātveida) blokos vai plātnēs, ne biezāks par 25 cm

Marmora (pat jau sazāģēta), kura biezums pārsniedz 25 cm, sazāģēšana vai sadalīšana citā veidā

ex ex 2516

Granīts, porfīrs, bazalts, smilšakmens un citādi akmeņi pieminekļiem vai būvniecībai, kas sazāģēti vai nesazāģēti citādi sadalīti taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātveida) blokos vai plātnēs, kas nav biezāks par 25 cm

Akmeņu (pat jau sazāģētu), kuru biezums pārsniedz 25 cm, sazāģēšana vai sadalīšana citā veidā

ex ex 2518

Kalcinēts dolomīts

Nekalcinēta dolomīta kalcinēšana (karsēšana)

ex ex 2519

Drupināts dabīgais magnija karbonāts (magnezīts) hermētiski noslēgtos konteineros un magnija oksīds, ar vai bez piemaisījumiem, un citi (piemēram, kausētais magnēzijs vai pārdedzinātais (aglomerētais) magnēzijs)

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot dabīgo magnija karbonātu (magnezītu)

ex ex 2520

Ģipsis, īpaši sagatavots zobārstniecībai

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2524

Dabiskās azbesta šķiedras

Ražošana no azbesta koncentrāta

ex ex 2525

Vizlas pulveris

Vizlas vai vizlas atkritumu malšana

ex ex 2530

Krāszemes, kalcinētas vai pulverizētas

Krāszemju kalcinēšana vai malšana

26. nodaļa

Rūdas, sārņi un pelni

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 27. nodaļa

Minerālais kurināmais, minerāleļļas un to pārtvaices produkti; bitumenvielas; minerālvaski, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex ex 2707

Eļļas, kurās aromātisko sastāvdaļu svars pārsniedz nearomātisko sastāvdaļu svaru, analoģiskas minerāleļļām, kas iegūtas akmeņogļu darvas augsttemperatūras pārtvaices rezultātā, no kura tilpuma vairāk par 65 % destilē 250 °C (to skaitā naftas spirtu un benzola maisījumi) izmantošanai kā motoru degvielu un apkurei

Attīrīšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

citas darbības, kurās visas izmantotās izejvielas ir klasificētas pozīcijā, kas nav paša izstrādājuma pozīcija. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas izejvielas, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2709

Naftas eļļa, kas iegūta no bitumenminerāliem

Destruktīva bitumenminerālu destilācija

2710

Naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, izņemot neapstrādātas eļļas; citur neminēti vai neiekļauti pārstrādes produkti, kas satur 70 % no svara vai vairāk naftas eļļas vai no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, ja šīs eļļas ir pārstrādes produktu pamatsastāvdaļas; eļļas atkritumi

Attīrīšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (2)

vai

2711

Naftas gāzes un citādi gāzveida ogļūdeņraži

Attīrīšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (2)

vai

2712

Vazelīns; parafīna vasks, mikrokristāliskais naftas vasks, ogļu putekļu vasks, ozokerīts, lignītvasks, kūdras vasks, citādi minerālvaski un tamlīdzīgi produkti, kas iegūti sintēzē vai citos procesos, iekrāsoti vai nekrāsoti

Attīrīšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

2713

Naftas kokss, naftas bitumens un citādi naftas eļļu vai no bitumenmateriāliem iegūtu eļļu pārstrādes atlikumi

Attīrīšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

2714

Dabiskais bitums un asfalts; bitumena vai naftas slāneklis un darvas smiltis; asfaltīti un asfalta ieži

Attīrīšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

2715

Bitumena maisījumi uz dabiskā asfalta, dabiskā bituma, naftas bitumena, minerāldarvu vai minerāldarvu piķa bāzes (piemēram, bitumena mastikas, asfalta/bitumena lakas)

Attīrīšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

ex 28. nodaļa

Neorganiskās ķīmijas produkti; dārgmetālu, retzemju metālu, radioaktīvo elementu vai izotopu organiskie vai neorganiskie savienojumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas izejvielas, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2805

Mischmetall

Ražošana, kurā izmanto elektrolīzi vai termisku apstrādi un kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2811

Sēra trioksīds

Ražošana no sēra dioksīda

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2833

Alumīnija sulfāts

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2840

Nātrija perborāts

Ražošana no dinātrija tetraborāta pentahidrāta

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2852

Iekšējo ēteru dzīvsudraba savienojumi un to halogēn-, sulfo-, nitro- vai nitrozoatvasinājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām. Tomēr visu izmantoto 2909. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Nukleīnskābju un to sāļu dzīvsudraba savienojumi, ķīmiski definēti vai nedefinēti; citādi heterocikliskie savienojumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām. Tomēr visu izmantoto 2852., 2932., 2933. un 2934. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 29. nodaļa

Organiskie ķīmiskie savienojumi, izņemot:

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2901

Acikliskie ogļūdeņraži, kurus lieto enerģijai vai kā kurināmo

Attīrīšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

ex ex 2902

Ciklāni un ciklēni (kas nav azulēni), benzols, toluols, ksiloli, kurus izmanto enerģijai vai kā kurināmo

Attīrīšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

ex ex 2905

Šīs pozīcijas spirtu un etilspirta metālu alkoholāti

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, tajā skaitā pārējām 2905. pozīcijas izejvielām. Tomēr šīs pozīcijas metālu alkoholātus var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

2915

Piesātinātas acikliskās monokarbonskābes un to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi un peroksiskābes; šo savienojumu halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām. Tomēr visu izmantoto 2915. un 2916. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2932

–	cikliskie ēteri un to halogenētie, sulfurētie, nitridētie un nitrozētie atvasinājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām. Tomēr visu izmantoto 2909. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–	cikliskie acetāti un cikliskie pusacetāti, kā arī to halogenētie, sulfētie, nitridētie un nitrozētie atvasinājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

2933

Heterocikliskie savienojumi, kas satur tikai slāpekļa heteroatomu(-us)

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām. Tomēr visu izmantoto 2932. un 2933. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

2934

Nukleīnskābes un to sāļi, arī ar nenoteiktu ķīmisko sastāvu; citādi heterocikliskie savienojumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām. Tomēr visu izmantoto 2932., 2933. un 2934. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2939

Magoņu stiebru koncentrāti, kuru svars satur ne mazāk kā 50 % alkaloīdu

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 30. nodaļa

Farmaceitiskie produkti, izņemot:

3002

Cilvēka asinis; dzīvnieku asinis, kas sagatavotas ārstniecības, profilakses vai diagnostikas vajadzībām; imūnserumi un citādas asins frakcijas un modificēti imūnpreparāti, kuri ir vai nav iegūti biotehnoloģiskos procesos; vakcīnas, toksīni, mikroorganismu kultūras (izņemot raugus) un tamlīdzīgi produkti:

–	izstrādājumi, kuri sastāv no divām vai vairākām sastāvdaļām, kas sajauktas ārstniecības vai profilakses vajadzībām, vai nejaukti izstrādājumi tām pašām vajadzībām, kas safasēti nomērītās devās vai iepakoti mazumtirdzniecībai

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, tajā skaitā pārējām 3002. pozīcijas izejvielām. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas izejvielas, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi

– –	cilvēka asinis

– –	dzīvnieku asinis, kas sagatavotas terapijas vai profilakses vajadzībām

– –	asins frakcijas, citas nekā imūnserumi, hemoglobīns, asins globulīni un seruma globulīni

– –	hemoglobīns, asins globulīni un seruma globulīni

– –

citādi

3003 un 3004

Medikamenti (izņemot 3002., 3005. vai 3006. pozīcijā minētos):

–	iegūti no 2941. pozīcijā minētā amikacīna

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr 3003. un 3004. pozīcijas izejvielas var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr 3003. un 3004. pozīcijas izejvielas var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3006

–	farmaceitiskie atkritumi, kas precizēti šīs nodaļas 4.k piezīmē

Saglabā izstrādājuma izcelsmi tā sākotnējā klasifikācijā

–	sterilas ķirurģijā un zobārstniecībā izmantojamās adhēzijas barjeras, absorbējamas un neabsorbējamas:

–	izgatavotas no plastmasas

Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas (3)

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–	izgatavotas no auduma

Ražošana no (4):

–	dabīgajām šķiedrām,

–	ķīmiskās štāpeļšķiedras, nekārstas, neķemmētas vai citādi nesagatavotas vērpšanai, vai

–	ķīmiskajām izejvielām vai tekstilmasas

–	ierīces, kas paredzētas stomas šķidruma ievākšanai

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 31. nodaļa

Mēslošanas līdzekļi, izņemot:

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3105

Minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi, kas satur divus vai trīs barojošus elementus: slāpekli, fosforu un kāliju; citādi mēslošanas līdzekļi; šajā nodaļā minētās preces tabletēs vai tamlīdzīgās formās vai iepakojumos, kuru bruto svars nepārsniedz 10 kg, izņemot:

–	nātrija nitrātu

–	kalcija ciānamīdu

–	kālija sulfātu

–	magnija kālija sulfātu

Ražošana:

–	no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas izejvielas, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas, un

–	kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 32. nodaļa

Miecvielu vai krāsvielu ekstrakti; tanīni un to atvasinājumi; pigmenti un citas krāsvielas; krāsas un lakas; špakteļtepes, tepes un citas mastikas; tintes, izņemot:

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3201

Tanīni un to sāļi, ēteri, esteri un citādi atvasinājumi

Ražošana no augu izcelsmes tanīnu ekstraktiem

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3205

Lakas; uz to bāzes izgatavotie preparāti, kas minēti šīs nodaļas 3. piezīmē (5)

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 3203., 3204. un 3205. pozīcijas izejvielas. Tomēr var izmantot 3205. pozīcijas izejvielas, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 33. nodaļa

Ēteriskās eļļas un rezinoīdi; parfimērijas, kosmētikas un ķermeņa kopšanas līdzekļi, izņemot:

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3301

Ēteriskās eļļas (atbrīvotas vai neatbrīvotas no terpēniem), ieskaitot konkrēteļļas un absolūteļļas; rezinoīdi; ekstrahēti oleosveķi; ēterisko eļļu koncentrāti taukos, negaistošās eļļās, vaskos un tamlīdzīgās vielās, kas iegūti ar tvaiku absorbēšanu vai macerāciju; terpēnu blakusprodukti, kas radušies, atbrīvojot ēteriskās eļļas no terpēniem; ēterisko eļļu ūdens destilāti un ūdens šķīdumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, tajā skaitā šajā pozīcijā iekļautām citas “grupas” (6) izejvielām. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma grupas izejvielas, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 34. nodaļa

Ziepes, virsmaktīvās organiskās vielas, mazgāšanas līdzekļi, eļļošanas līdzekļi, mākslīgie vaski, gatavie vaski, spodrināšanas vai tīrīšanas līdzekļi, sveces un tamlīdzīgi izstrādājumi, veidošanas pastas, zobtehnikas vaski un izstrādājumi zobārstniecībai uz ģipša bāzes, izņemot:

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3403

Eļļošanas līdzekļi, kas satur līdz 70 % vai mazāk naftas eļļas vai eļļas, kuras iegūtas no bitumenminerāliem

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

3404

Mākslīgie un gatavie vaski:

–	uz parafīna, naftas vasku, no bitumena minerāliem iegūto vasku bāzes, ogļu putekļu vasks vai zvīņparafīns

–

citādi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot:

–	hidrogenizētas eļļas, kam ir 1516. pozīcijā minēto vasku īpašības,

–	taukskābes ar nenoteiktu ķīmisko sastāvu vai rūpnieciskos taukspirtus, kam ir 3823. pozīcijā minēto vasku īpašības, un

–	3404. pozīcijas izejvielas

Tomēr minētās izejvielas var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 35. nodaļa

Olbaltumvielas; modificētas cietes; līmes; fermenti, izņemot:

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3505

Dekstrīni un citādas modificētās cietes (piemēram, želatinizētas vai esterificētas cietes); līmes uz cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes bāzes:

–	cietes ēteri un esteri

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, tajā skaitā pārējām 3505. pozīcijas izejvielām

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 1108. pozīcijas izejvielas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3507

Gatavi fermenti, kas citur nav minēti vai iekļauti

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

36. nodaļa

Sprāgstvielas; pirotehnikas izstrādājumi; sērkociņi; pirofori sakausējumi; daži degmaisījumi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 37. nodaļa

Fotopreces un kinopreces, izņemot:

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3701

Neeksponētas gaismjutīgas plakanās fotoplates un fotofilmas no jebkuriem materiāliem, izņemot papīru, kartonu vai tekstilmateriālu; neeksponētās gaismjutīgas plakanās filmas momentfotogrāfijai, iepakotas vai neiepakotas:

–	iesaiņotas neeksponētas gaismjutīgas filmas krāsu momentfotogrāfijai

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 3701. un 3702. pozīcijas izejvielas. Tomēr var izmantot 3702. pozīcijas izejvielas, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 3701. un 3702. pozīcijas izejvielas. Tomēr var izmantot 3701. un 3702. pozīcijas izejvielas, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3702

Gaismjutīgas neeksponētas fotofilmas ruļļos no jebkura materiāla, izņemot papīru, kartonu un tekstilmateriālu; gaismjutīgas neeksponētas filmas momentfotogrāfijai ruļļos

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 3701. un 3702. pozīcijas izejvielas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3704

Fotoplates, fotofilmas, fotopapīrs, kartons un tekstilmateriāli, eksponēti, bet neattīstīti

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 3701. līdz 3704. pozīcijas izejvielas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 38. nodaļa

Dažādi ķīmiskie izstrādājumi, izņemot:

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3801

–	koloīdais grafīts eļļas suspensijā un puskoloīdais grafīts; oglekļa pastas elektrodiem

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–	grafīta pasta, kurā ir vairāk nekā 30 % no svara grafīta maisījuma ar minerāleļļām

Ražošana, kurā visu izmantoto 3403. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3803

Rafinēta taleļļa

Neapstrādātas taleļļas rafinēšana

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3805

Attīrīti sulfātterpentīna spirti

Sulfātterpentīna jēlspirtu attīrīšana ar destilāciju vai rafinēšanu

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3806

Esteru sveķi

Ražošana no sveķus saturošām skābēm

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3807

Koka darva (koka darvas piķis)

Koka darvas destilācija

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3808

Insekticīdi, rodenticīdi, fungicīdi, herbicīdi, pretdīgšanas līdzekļi un augšanas regulatori, dezinficējošie līdzekļi un tamlīdzīgi produkti, iepakojumā vai safasēti pārdošanai mazumtirdzniecībā vai preparātu un izstrādājumu veidā (piemēram, ar sēru apstrādātas lentes, daktis, sveces un mušpapīrs)

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3809

Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kas nav minēti vai iekļauti citur

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3810

Metāla virsmu kodināšanas preparāti; kušņi un citi palīgpreparāti mīkstlodēšanai, cietlodēšanai un metināšanai; pastas un pulveri mīkstlodēšanai, cietlodēšanai un metināšanai, kuri sastāv no metāla un citiem materiāliem; preparāti, ko izmanto kā serdeņus vai pārklājumus metināšanas elektrodiem vai stieņiem

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3811

Gatavi antidetonatori, oksidācijas inhibitori, pārsveķošanās inhibitori, biezinātāji, pretkorozijas līdzekļi un citādas gatavās piedevas minerāleļļām (ieskaitot benzīnu) vai citiem šķidrumiem, ko izmanto tādām pašām vajadzībām kā minerāleļļas:

–	gatavas piedevas smēreļļai, kas satur naftas eļļas vai no bitumenminerāliem iegūtas eļļas

Ražošana, kurā visu izmantoto 3811. pozīcijas izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3812

Gatavi kaučuka vulkanizācijas paātrinātāji; kaučuka vai plastmasas plastificēšanas savienojumi, kas nav minēti vai iekļauti citur; antioksidanti un citi kaučuka un plastmasas stabilizēšanas savienojumi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3813

Ugunsdzēšamo aparātu maisījumi un lādiņi; uzpildīti ugunsdzēšamie aparāti

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3814

Jaukti organiskie šķīdinātāji un atšķaidītāji, kas nav minēti vai iekļauti citur; gatavi sastāvi krāsu un laku noņemšanai

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3818

Leģēti ķīmiskie elementi, kurus izmanto elektronikā, disku, plātņu vai tamlīdzīgās formās; leģēti ķīmiskie savienojumi, kurus izmanto elektronikā

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3819

Bremžu šķidrumi un citādi gatavie šķidrumi hidrauliskajiem pārvadiem, kas nesatur vai satur mazāk par 70 % no kopējās masas naftas eļļas vai eļļas, kuras iegūtas no bitumenminerāliem

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3820

Gatavi pretaizsalšanas līdzekļi un atkausēšanas šķidrumi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3821

Gatavas barotnes mikroorganismu (tajā skaitā vīrusu un tamlīdzīgu) vai augu, cilvēku vai dzīvnieku šūnu audzēšanai (attīstīšanai un uzturēšanai)

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3822

Diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes un gatavie diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes vai bez tās, izņemot tos, kas iekļauti 3002. vai 3006. pozīcijā; sertificēti standarta materiāli

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3823

Rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtas skābās eļļas; rūpnieciskie alifātiskie spirti:

–	rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes, rafinējot iegūtās skābās eļļas

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

–	rūpnieciskie alifātiskie spirti

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, tajā skaitā pārējām 3823. pozīcijas izejvielām

3824

Lietošanai gatavas saistvielas lietņu veidnēm un serdeņiem; ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti (arī produkti un preparāti, kas satur dabīgu produktu maisījumus), kas nav minēti vai iekļauti citur:

–

šādi šīs pozīcijas izstrādājumi:

– –	gatavas saistvielas lietņu veidnēm vai serdeņiem uz dabisko sveķu pamata

– –	naftēnskābes, to ūdenī nešķīstošie sāļi un to esteri

– –	sorbīts, izņemot 2905. pozīcijā minēto

– –	Naftas sulfonāti, izņemot sārmu metālu, amonija vai etanolamīnu naftas sulfonātus; tiofenētas sulfonskābes no eļļām, kas iegūtas no bitumenminerāliem, un to sāļi

– –	jonu apmaiņas sveķi

– –	vakuumlampu gāzu absorbētāji

– –	sārmains dzelzs oksīds gāzu attīrīšanai

– –	amonjaka šķīdums ūdenī un izlietotais oksīds, kas iegūts akmeņogļu gāzes attīrīšanas procesā

– –	naftēnsulfoskābes, to ūdenī nešķīstošie sāļi un to esteri

– –	sīveļļa un kaulu eļļa

– –	sāļu maisījumi, kam ir dažādi anjoni

– –	kopējošās pastas uz želatīna bāzes, uz papīra vai tekstila pamatnes vai ne

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

–

citādi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3901 līdz 3915

Plastmasas pirmformās, plastmasas atkritumi, atgriezumi un atlūzas, izņemot ex ex 3907. un 3912. pozīciju, kam noteikumi izklāstīti turpmāk:

–	papildu homopolimerizācijas izstrādājumi, kuros atsevišķs monomērs svara ziņā veido vairāk nekā 99 % no kopējā polimēru satura

Ražošana, kurā:

–	visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas un

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2011.141.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 141

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	54. sējums 2011. gada 27. maijs

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 492/2011 (2011. gada 5. aprīlis) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā ( 1 )	1
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 493/2011 (2011. gada 5. aprīlis), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 377/2004 par sadarbības koordinatoru tīkla izveidi imigrācijas jomā	13

	II Neleģislatīvi akti
	LĒMUMI
	2011/292/ES
*	Padomes Lēmums (2011. gada 31. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai	17
	TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
	2011/293/ES
*	ES un Marokas Asociācijas padomes Lēmums Nr. 1/2011 (2011. gada 30. marts), ar ko groza Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, 4. protokola II pielikumu, kurā ietverts saraksts ar apstrādes vai pārstrādes darbībām, kas jāveic nenoteiktas izcelsmes izejvielām, lai ražotais izstrādājums varētu iegūt noteiktas izcelsmes statusu	66


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ