ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2011.109.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 109

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

54. sējums
2011. gada 28. aprīlis


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

 

*

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 14 – Vienoti noteikumi par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz drošības jostu stiprinājumiem, ISOFIX stiprinājumu sistēmām un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumiem

1

 

*

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 34 – Vienoti noteikumi transportlīdzekļu apstiprināšanai attiecībā uz ugunsbīstamību

55

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

28.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 109/1


Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās diena ir jāpārbauda ANO EEK dokumenta TRANS/WP/.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 14 – Vienoti noteikumi par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz drošības jostu stiprinājumiem, ISOFIX stiprinājumu sistēmām un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumiem

Ar visiem spēkā esošajiem grozījumiem līdz:

07 grozījumu sērijas 1. papildinājumam, kas stājies spēkā 2010. gada 19. augustā

SATURS

NOTEIKUMI

1.

Darbības joma

2.

Definīcijas

3.

Apstiprinājuma pieteikums

4.

Apstiprinājums

5.

Specifikācija

6.

Testi

7.

Drošības jostu pārbaudes stiprinājumu statisko testu laikā un pēc tiem

8.

Transportlīdzekļa tipa pārveidojums un apstiprinājuma paplašinājums

9.

Ražošanas atbilstība

10.

Sankcijas par ražošanas neatbilstību

11.

Lietošanas instrukcijas

12.

Pilnīga ražošanas izbeigšana

13.

To tehnisko dienestu nosaukums un adrese, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī administratīvo iestāžu nosaukums un adrese

14.

Pārejas noteikumi

PIELIKUMI

1. pielikums –

Paziņojums par transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma piešķiršanu (vai apstiprinājuma paplašināšanu, atteikšanu, atsaukšanu vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu) attiecībā uz drošības jostu stiprinājumiem un ISOFIX stiprinājumu sistēmām, un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu, ja tāds ir, saskaņā ar Noteikumiem Nr. 14

2. pielikums –

Marķējuma izvietojums

3. pielikums –

Efektīvo jostas stiprinājumu atrašanās vieta

4. pielikums –

Mehāniskā transportlīdzekļa sēdvietu H punkta un faktiskā rumpja leņķa noteikšanas metode

1. papildinājums –

Telpiskās H punkta ierīces apraksts

2. papildinājums –

Telpiskā atskaites sistēma

3. papildinājums –

Atskaites dati par sēdvietām

5. pielikums –

Vilkšanas ierīce

6. pielikums –

Minimālais stiprinājuma punktu skaits un apakšējo stiprinājumu atrašanās vieta

Papildinājums –

Apakšējo stiprinājumu atrašanās vieta – tikai leņķu prasības

7. pielikums –

Dinamikas tests kā alternatīva drošības jostu stiprinājumu statiskajam stiprības testam

8. pielikums –

Manekena specifikācijas

9. pielikums –

ISOFIX stiprinājumu sistēmas un ISOFIX augšējo stiprinājumu saites stiprinājumi

1.   DARBĪBAS JOMA

Šie noteikumi attiecas uz:

a)

M un N kategorijas (1) transportlīdzekļiem attiecībā uz to drošības jostu stiprinājumiem, kas paredzēti pieaugušiem pasažieriem uz priekšu vai uz aizmuguri vērstās sēdvietās.

b)

M1 kategorijas transportlīdzekļiem attiecībā uz to ISOFIX stiprinājumu sistēmām un to ISOFIX augšējā stiprinājuma saišu stiprinājumiem, kas paredzēti bērnu ierobežotājsistēmām. Arī citām transportlīdzekļu kategorijām, kas aprīkotas ar ISOFIX stiprinājumiem, jāatbilst šo noteikumu nosacījumiem.

2.   DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos lieto šādas definīcijas:

2.1.

“transportlīdzekļa apstiprinājums” ir tāda transportlīdzekļa tipa apstiprinājums, kas aprīkots ar minētajām drošības jostām paredzētiem stiprinājumiem;

2.2.

“transportlīdzekļa tips” ir mehānisko transportlīdzekļu kategorija, kas neatšķiras pēc tādiem būtiskiem aspektiem kā to transportlīdzekļa konstrukcijas vai sēdekļa konstrukcijas sastāvdaļu gabarīti, forma un materiāli, pie kā piestiprina drošības jostu stiprinājumus un ISOFIX stiprinājumu sistēmas, kā arī ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumus, ja tādi ir un ja stiprinājumus pārbauda saskaņā ar dinamikas testu, pēc jebkuriem ierobežotājsistēmas parametriem, jo īpaši slodzes ierobežotāja funkcijas, kas ietekmē spēkus, kas tiek pielikti drošības jostu stiprinājumiem;

2.3.

“jostu stiprinājumi” ir tās transportlīdzekļa konstrukcijas vai sēdekļa konstrukcijas, vai citas transportlīdzekļa daļas detaļa, pie kuras nostiprina drošības jostu komplektus;

2.4.

“efektīvais jostas stiprinājums” ir punkts, ko izmanto, lai atbilstīgi 5.4. punktā norādītajam noteiktu katras drošības jostas daļas leņķi attiecībā pret tās lietotāju, proti, punkts, kam jāpievieno siksna, lai iegūtu tādu pašu izkārtojumu, kādu paredzēts iegūt, kad josta tiek lietota, kas var būt vai var nebūt faktiskais jostas stiprinājums atkarībā no drošības jostas metāla daļu konfigurācijas vietā, kur tā tiek fiksēta jostas stiprinājumā;

2.4.1.

piemēram, gadījumā,

2.4.1.1.

kad transportlīdzekļa korpusā vai sēdekļa korpusā ir izmantota siksnas vadāmierīce, par efektīvo jostas stiprinājumu uzskata vadāmierīces viduspunktu vietā, kur siksna iziet no vadāmierīces jostas lietotāja pusē, un

2.4.1.2.

kad josta iet tieši no lietotāja uz pievilkšanas ierīci, kas pievienota transportlīdzekļa korpusam vai sēdekļa korpusam bez siksnas vadāmierīces starpniecības, par efektīvo jostas stiprinājumu uzskata siksnas uztīšanas spoles ass krustošanās punktu ar plakni, kas iet caur siksnas centra līniju uz spoles;

2.5.

“grīda” ir transportlīdzekļa virsbūves zemākā daļa, kas savieno transportlīdzekļa sienas. Šajā kontekstā grīda ir arī ribas, presējumi un, iespējams, citi pastiprināšanas elementi, arī tie, kas atrodas zem grīdas, piemēram, gareniskie un šķērseniskie konstrukcijas elementi;

2.6.

“sēdeklis” ir konstrukcija, kas var būt vai nebūt transportlīdzekļa uzbūves neatņemama sastāvdaļa ar apdari un kas paredzēta sēdēšanai vienam pieaugušam cilvēkam. Šis termins attiecas gan uz atsevišķiem sēdekļiem, gan uz sola daļu, kas paredzēta sēdēšanai vienai personai;

2.6.1.

“priekšējais pasažieru sēdeklis” ir jebkurš sēdeklis, kur konkrētā sēdekļa “priekšējais H punkts” atrodas vertikālajā šķērsplaknē, kura iet caur autovadītāja R punktu, vai tās priekšā;

2.7.

“sēdekļu grupa” ir vai nu sēdekļi solu veidā, vai atsevišķi sēdekļi, kas novietoti blakus (t. i., tā, ka viena sēdekļa priekšējie stiprinājumi ir vienā rindā ar otra sēdekļa stiprinājumiem vai nu uz priekšu no otra sēdekļa aizmugurējiem stiprinājumiem un vienā rindā ar otra sēdekļa stiprinājumiem, vai aiz otra sēdekļa priekšējiem stiprinājumiem) un ir pielāgoti viena vai vairāku pieaugušu cilvēku sēdēšanai;

2.8.

“sols” ir apdarināta konstrukcija, kas paredzēta sēdēšanai vairāk nekā vienam pieaugušam cilvēkam;

2.9.

“sēdekļa tips” ir sēdekļu kategorija, kas neatšķiras pēc tādiem būtiskiem aspektiem kā:

2.9.1.

sēdekļa korpusa forma, izmēri un materiāli,

2.9.2.

regulēšanas sistēmu un visu bloķēšanas sistēmu tipi un izmēri,

2.9.3.

sēdekļa jostas stiprinājumu, sēdekļa stiprinājuma un transportlīdzekļa korpusa saistīto daļu tips un izmēri;

2.10.

“sēdekļa stiprinājums” ir sistēma, ar kuru sēdekļa komplekts ir piestiprināts transportlīdzekļa korpusam, ieskaitot transportlīdzekļa korpusa saistītās daļas;

2.11.

“regulēšanas sistēma” ir ierīce, ar ko sēdekli vai tā daļas var noregulēt tādā stāvoklī, kāds atbilst sēdošā pasažiera morfoloģijai; šī ierīce var īpaši pieļaut:

2.11.1.

pārvietošanu garenvirzienā,

2.11.2.

pārvietošanu vertikāli,

2.11.3.

leņķisko pārvietošanu;

2.12.

“pārvietošanas sistēma” ir ierīce, kas ļauj pārvietot vai rotēt sēdekli vai kādu no tā daļām bez neviena fiksēta starpstāvokļa, lai ļautu viegli piekļūt telpai, kas atrodas aiz konkrētā sēdekļa;

2.13.

“bloķēšanas sistēma” ir jebkāda ierīce, kas nodrošina, lai sēdeklis un tā daļas tiktu noturētas ikvienā lietošanas stāvoklī, un kas ietver ierīces sēdekļa atzveltnes bloķēšanai attiecībā pret sēdekli un sēdekli attiecībā pret transportlīdzekli;

2.14.

“atskaites zona” ir attālums starp divām vertikālām gareniskām plaknēm, kas atrodas 400 mm attālumā viena no otras un ir simetriskas attiecībā pret H punktu, kuru nosaka, belžņa iekārtai rotējot no vertikālā uz horizontālo virzienu, kā aprakstīts Noteikumu Nr. 21 1. pielikumā. Iekārtu novieto tā, kā aprakstīts minētajā Noteikumu Nr. 21 pielikumā, un iestata maksimālajam 840 mm garumam;

2.15.

“slodzes uz krūškurvi samazināšanas funkcija” ir jebkura drošības jostas un/vai sēdekļa, un/vai transportlīdzekļa daļa, kas paredzēta, lai ierobežotu pasažiera krūškurvi fiksējošos spēkus sadursmes gadījumā;

2.16.

ISOFIX” ir tāda sistēma bērnu ierobežotājsistēmu pievienošanai transportlīdzekļiem, kurai ir divi stingri stiprinājumi, divi atbilstīgi stingri savienojumi ar bērnu ierobežotājsistēmu un līdzeklis bērnu ierobežotājsistēmas gareniskās rotācijas ierobežošanai;

2.17.

ISOFIX vieta” ir sistēma, kurā iespējams uzstādīt:

a)

universālu ISOFIX uz priekšu vērstu bērna ierobežotājsistēmu, kā definēts Noteikumos Nr. 44, vai

b)

daļēji universālu ISOFIX uz priekšu vērstu bērna ierobežotājsistēmu, kā definēts Noteikumos Nr. 44, vai

c)

daļēji universālu ISOFIX uz aizmuguri vērstu bērna ierobežotājsistēmu, kā definēts Noteikumos Nr. 44, vai

d)

daļēji universālu ISOFIX uz sāniem vērstu bērna ierobežotājsistēmu, kā definēts Noteikumos Nr. 44, vai

e)

transportlīdzeklim raksturīgu ISOFIX bērna ierobežotājsistēmu, kā definēts Noteikumos Nr. 44;

2.18.

ISOFIX apakšējais stiprinājums” ir viens ciets apaļš horizontāls stienis 6 mm diametrā, kas ir saistīts ar transportlīdzekli vai sēdekli, kam piestiprina un kas ierobežo ISOFIX bērnu ierobežošanas sistēmu ar ISOFIX fiksētājierīcēm;

2.19.

ISOFIX stiprinājumu sistēma” ir sistēma, kas sastāv no diviem ISOFIX apakšējiem stiprinājumiem un kas ir paredzēta ISOFIX bērnu ierobežošanas sistēmas piestiprināšanai pie pretrotācijas ierīces;

2.20.

ISOFIX fiksētājierīce” ir viens no diviem savienojumiem, kas atbilst Noteikumos Nr. 44 paredzētajām prasībām un kas sākas ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas konstrukcijā, un kas ir saderīgs ar ISOFIX apakšējo stiprinājumu;

2.21.

ISOFIX bērna ierobežotājsistēma” ir bērna ierobežotājsistēma, kas atbilst Noteikumos Nr. 44 paredzētajām prasībām un kas jāpiestiprina pie ISOFIX stiprinājumu sistēmas;

2.22.

“statiskā spēka pielikšanas ierīce (SSPI)” ir testa palīgierīce, ar ko saslēdz transportlīdzekļa ISOFIX stiprinājumu sistēmas un kas ir paredzēta, lai statiskā testā pārbaudītu to stiprību un transportlīdzekļa vai sēdekļa korpusa spēju ierobežot rotāciju. Testa palīgierīce ir aprakstīta 9. pielikuma 1. un 2. attēlā;

2.23.

“pretrotācijas ierīce”

a)

ISOFIX universālās bērnu ierobežotājsistēmas pretrotācijas ierīce ir ISOFIX augšējā stiprinājuma saite,

b)

ISOFIX daļēji universālā bērnu ierobežotājsistēmas pretrotācijas ierīce sastāv no augšējā stiprinājuma saites, transportlīdzekļa instrumentu paneļa vai balsta statņa, kas paredzēts ierobežotājierīces rotācijas ierobežošanai frontālā sadursmē,

c)

ISOFIX universālajai vai daļēji universālajai bērnu ierobežotājsistēmai transportlīdzekļa sēdeklis nav pretrotācijas ierīce;

2.24.

ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājums” ir līdzeklis, piemēram, stienis, kas atrodas noteiktā zonā un ir paredzēts ISOFIX augšējā stiprinājuma saites siksnas savienotājierīces piestiprināšanai un tās ierobežojošā spēka pārnešanai uz transportlīdzekļa konstrukciju;

2.25.

ISOFIX augšējā stiprinājuma saites savienotājierīce” ir ierīce, kas paredzēta piestiprināšanai pie ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma;

2.26.

ISOFIX augšējā stiprinājuma saites kāsis” ir ISOFIX augšējā stiprinājuma saites savienotājierīce, ko parasti izmanto, lai savienotu ISOFIX augšējā stiprinājuma saites siksnu ar ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu, kā definēts šo Noteikumu 9. pielikuma 3. attēlā;

2.27.

ISOFIX augšējā stiprinājuma saites siksna” ir drošības jostas siksna (vai ekvivalents), kas sniedzas no ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas augšas līdz ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumam un kas ir aprīkota ar regulētājierīci, spriegojuma atbrīvošanas ierīci un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites savienotājierīci;

2.28.

“vadības ierīce” ir paredzēta, lai palīdzētu personai, kas uzstāda ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmu, fiziski vadot ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas ISOFIX fiksatorus, pareizi savienojot tos ar ISOFIX apakšējiem stiprinājumiem, lai veicinātu saslēgšanu;

2.29.

ISOFIX marķējuma palīgierīce” ir palīgierīce, kas informē personu, kas vēlas uzstādīt ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmu, par ISOFIX vietām transportlīdzeklī un par katru ISOFIX atbilstīgi ISOFIX stiprinājumu sistēmai;

2.30.

“bērnu ierobežošanas palīgierīce” ir palīgierīce atbilstīgi vienai no septiņām ISOFIX izmēru klasēm, kas definētas Noteikumu Nr. 16 17. pielikuma 2. papildinājuma 4. punktā, un jo īpaši, kuru izmēri ir doti iepriekšminētā 4. punktā no 1. attēla līdz 7. attēlam. Noteikumos Nr. 16 šīs bērnu ierobežošanas palīgierīces tiek izmantotas, lai pārbaudītu, kādas ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas var ievietot transportlīdzekļa ISOFIX vietās. Šajos noteikumos izmanto arī vienu no palīgierīcēm, tā dēvēto ISO/F2 (B), kas ir aprakstīta iepriekš minētā 4. punkta 2. attēlā, lai pārbaudītu jebkuras ISOFIX stiprinājumu sistēmas atrašanās vietu un iespēju tai piekļūt.

3.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.

Pieteikumu transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz jostu stiprinājumiem, ISOFIX stiprinājumu sistēmām un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumiem, ja tādi ir, iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

3.2.

Tam pievieno turpmāk minētos dokumentus trīs eksemplāros un sniedz šādas sīkas ziņas:

3.2.1.

vispārējās transportlīdzekļa konstrukcijas rasējumus atbilstošā mērogā, norādot jostu stiprinājumu, efektīvo jostu stiprinājumu (attiecīgos gadījumos), ISOFIX stiprinājumu sistēmu un ISOFIX augšējā stiprinājuma saišu stiprinājumu, ja tādi ir, atrašanās vietas, kā arī detalizētus jostu stiprinājumu rasējumus, ISOFIX stiprinājumu sistēmu rasējumus, ja tādas ir, ISOFIX augšējo stiprinājumu saišu stiprinājumu rasējumus, ja tādi ir, kā arī punktus, kuros tie ir piestiprināti;

3.2.2.

to izmantoto materiālu specifikāciju, kas var ietekmēt jostu stiprinājumu, ISOFIX stiprinājumu sistēmu un ISOFIX augšējā stiprinājuma saišu stiprinājumu, ja tādi ir, stiprību;

3.2.3.

jostu stiprinājumu, ISOFIX stiprinājumu sistēmu un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu, ja tāds ir, tehnisko aprakstu;

3.2.4.

jostu stiprinājumu gadījumā, par ISOFIX stiprinājumu sistēmām un ISOFIX augšējā stiprinājuma saišu stiprinājumiem, ja tādi ir, kas pievienoti sēdekļa konstrukcijai:

3.2.4.1.

sīki izstrādātu transportlīdzekļu tipa aprakstu, kas attiecas uz sēdekļu, to stiprinājumu un to regulēšanas un bloķēšanas sistēmas konstrukciju;

3.2.4.2.

piemērota mēroga un pietiekami sīki izstrādātus sēdekļu, to stiprinājumu un to regulēšanas un bloķēšanas sistēmas rasējumus;

3.2.5.

pierādījumi, ka drošības josta vai ierobežotājsistēma, kas izmantota stiprinājumu apstiprinājuma testā, atbilst Noteikumiem Nr. 16, gadījumā, ja transportlīdzekļa izgatavotājs izvēlas veikt dinamikas stiprības testu, kas paredzēts kā alternatīvais tests.

3.3.

Dienestam iesniedz pēc izgatavotāja izvēles vai nu apstiprināmā tipa parauga transportlīdzekli vai tās transportlīdzekļa daļas, kuras par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests uzskata par būtiskām jostu stiprinājumu testam, ISOFIX stiprinājumu sistēmu testam un ISOFIX augšējā stiprinājuma saišu stiprinājumu testam, ja tādi ir.

4.   APSTIPRINĀJUMS

4.1.

Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzeklis atbilst šo noteikumu attiecīgajām prasībām, piešķir minētā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

4.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 07 noteikumu 07. grozījumu sērijai) norāda uz grozījumu sēriju, kura ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti līdz apstiprinājuma izsniegšanas dienai. Viena un tā pati puse nepiešķir vienu un to pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam, kā definēts 2.2. punktā.

4.3.

Paziņojumu par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, apstiprinājuma paplašinājumu, atteikumu, atsaukšanu vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūt 1958. gada nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

4.4.

Katram transportlīdzeklim, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam, redzamā un viegli pieejamā uz apstiprinājuma veidlapas norādītā vietā piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, ko veido

4.4.1.

aplis, kurā ir burts “E” un tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (2);

4.4.2.

pa labi no 4.4.1. punktā minētā apļa – šo noteikumu numurs;

4.4.3.

ja tipu apstiprina saskaņā ar 7. pielikuma dinamikas testu, pa labi no šo noteikumu numura – burts “e”.

4.5.

Ja transportlīdzeklis atbilst apstiprinātam transportlīdzekļu tipam saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti nolīgumam, tad valstī, kurā piešķīra apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, nav jāatkārto 4.4.1. punktā noteiktais simbols; šādā gadījumā visu to noteikumu papildu numurus un simbolus, saskaņā ar kuriem apstiprinājums piešķirts valstī, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķīrusi apstiprinājumu, norāda vertikālās slejās pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā simbola.

4.6.

Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

4.7.

Apstiprinājuma marķējums atrodas izgatavotāja piestiprinātās transportlīdzekļa datu plāksnes tuvumā vai uz tās.

4.8.

Šo noteikumu 2. pielikumā ir sniegti apstiprinājuma marķējuma izvietojuma paraugi.

5.   SPECIFIKĀCIJA

5.1.   Definīcijas (sk. 3. pielikumu)

5.1.1.   Atbilstīgi šo noteikumu 4. pielikuma 2.3. punktā noteiktajam, H punkts ir atskaites punkts, kas jānosaka saskaņā ar minētajā pielikumā norādīto metodi.

5.1.1.1.   H’ punkts ir atskaites punkts, kas atbilst H, kā definēts 5.1.1. punktā, un to nosaka visiem parastiem stāvokļiem, kādos sēdekli lieto.

5.1.1.2.   R ir sēdekļa atskaites punkts, kas definēts šo noteikumu 4. pielikuma 2.4. punktā.

5.1.2.   Telpiskā atskaites sistēma ir definēta šo noteikumu 4. pielikuma 2. papildinājumā.

5.1.3.   L1 un L2 ir apakšējie efektīvie jostas stiprinājumi.

5.1.4.   C punkts ir punkts, kas atrodas 450 mm vertikāli virs R punkta. Tomēr, ja attālums S, kā noteikts 5.1.6. punktā, nav mazāks kā 280 mm un ja izgatavotājs izvēlas alternatīvo formulu BR = 260 mm + 0,8 S, kas minēta 5.4.3.3. punktā, vertikālais attālums starp C un R ir 500 mm.

5.1.5.   Leņķi α1 un α2 ir attiecīgi leņķi starp horizontālu plakni un tām plaknēm, kas ir perpendikulāras transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei un iet caur H1, L1, un L2. punktu.

5.1.6.   S ir attālums milimetros starp efektīvajiem augšējiem jostu stiprinājumiem un atskaites plakni P, kas ir paralēla transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei un ko definē šādi:

5.1.6.1.

ja sēdvietas stāvokli precīzi nosaka sēdekļa forma, plakne P ir šā sēdekļa vidus plakne;

5.1.6.2.

ja sēdvietas stāvoklis nav precīzi noteikts:

5.1.6.2.1.

vadītāja sēdekļa plakne P ir vertikāla plakne, kas ir paralēla transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei, kura novilkta caur stūres rata centru stūres rata aploces plaknē, kad stūres rats, ja tas ir regulējams, ir centrālajā pozīcijā;

5.1.6.2.2.

P plakne priekšā sēdošam pasažierim ir simetriska vadītāja P plaknei;

5.1.6.2.3.

plakne P aizmugures ārējai sēdvietai ir tā, kuru norādījis izgatavotājs ar nosacījumu, ka tiek ievēroti šādi ierobežojumi attālumam A starp transportlīdzekļa garenisko vidus plakni un P plakni:

A ir vienāds ar 200 mm vai lielāks, ja sols ir projektēts tikai diviem pasažieriem,

A ir vienāds ar 300 mm vai lielāks, ja sols ir projektēts vairāk kā diviem pasažieriem.

5.2.   Vispārīgās specifikācijas

5.2.1.   Drošības jostas stiprinājumi ir konstruēti, izgatavoti un novietoti tā, lai:

5.2.1.1.

dotu iespēju uzstādīt piemērotu drošības jostu. Priekšējo ārējo vietu jostas stiprinājumi ir piemēroti drošības jostām, kas ietver pievilkšanas ierīci un trīsi, jo īpaši ņemot vērā jostu stiprinājumu izturības rādītājus, ja vien izgatavotājs nepiegādā transportlīdzekli, kurš aprīkots ar cita veida drošības jostām, kas ietver pievilkšanas ierīces. Ja stiprinājumi ir piemēroti tikai konkrētiem drošības jostu tipiem, to tipus norāda 4.3. punktā minētajā pieteikumā;

5.2.1.2.

līdz minimumam samazinātu jostas slīdēšanas risku tās pareizas lietošanas gadījumā;

5.2.1.3.

līdz minimumam samazinātu siksnas bojājuma risku, nonākot saskarē ar transportlīdzekļa vai sēdekļa korpusa asām, nekustīgām daļām.

5.2.1.4.

normālos lietošanas apstākļos transportlīdzeklis atbilstu šo noteikumu prasībām;

5.2.1.5.

ja stiprinājumiem ir citi stāvokļi, lai ļautu personām iekāpt transportlīdzeklī un lai aizsargātu tā pasažierus, tad šo noteikumu specifikācijas attiecas uz stiprinājumiem to efektīvajos fiksējošajos stāvokļos.

5.2.2.   Jebkuru ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmām paredzētu ISOFIX stiprinājumu sistēmu un jebkuru ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu, kas ir uzstādīts vai ko ir paredzēts uzstādīt, projektē, izgatavo un novieto tā, lai:

5.2.2.1.

transportlīdzeklis ar jebkuru ISOFIX stiprinājumu sistēmu un jebkuru augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu normālos lietošanas apstākļos atbilstu šo noteikumu nosacījumiem;

jebkura ISOFIX stiprinājumu sistēma un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājums, ko var pievienot transportlīdzeklim, arī atbilstu šo noteikumu nosacījumiem. Līdz ar to šādus stiprinājumus apraksta tipa apstiprinājuma pieteikuma dokumentā.

5.2.2.2.

ISOFIX stiprinājumu sistēma un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājums ir paredzēti jebkurai ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmai, kuras masas grupa ir 0, 0 + vai 1, kā noteikts Noteikumos Nr. 44.

5.2.3.   ISOFIX stiprinājumu sistēmu konstrukcija un novietojums:

5.2.3.1.

Jebkura ISOFIX stiprinājumu sistēma ir šķērss(-i) nekustīgs(-i) stienis(-ņi) 6 mm ± 0,1 mm diametrā, kas sedz divas zonas, kuru minimālais lietderīgais garums ir 25 mm un kas atrodas uz tās pašas ass, kā noteikts 9. pielikuma 4. attēlā.

5.2.3.2.

Transportlīdzekļa sēdvietai uzstādīta ISOFIX stiprinājumu sistēma atrodas ne mazāk kā 120 mm aiz projektētā H punkta, kā noteikts šo noteikumu 4. pielikumā, mērot horizontāli un līdz stieņa centram.

5.2.3.3.

Jebkurai transportlīdzeklī uzstādītai ISOFIX stiprinājumu sistēmai pārbauda, vai iespējams pievienot ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas palīgierīci “ISO/F2” (B), kas aprakstīta Noteikumos Nr. 16 (17. pielikuma 2. papildinājuma 2. attēls).

5.2.3.4.

“ISO/F2” (B) palīgierīces, kā definēts Noteikumos Nr. 16 (17. pielikuma 2. papildinājuma 2. attēls), apakšējai virsmai ir šādi stāvokļa leņķu ierobežojumi, mērot leņķus attiecībā pret transportlīdzekļa atskaites plaknēm, kā definēts šo noteikumu 4. pielikuma 2. papildinājumā:

a)

garensvere: 15° ± 10°;

b)

sānsvere: 0° ± 5°;

c)

rotācija ap vertikālo asi: 0° ± 10°.

5.2.3.5.

ISOFIX stiprinājumu sistēmas ir pastāvīgi novietotas vai uzglabājamas. Uzglabājamu stiprinājumu gadījumā prasības saistībā ar ISOFIX stiprinājumu sistēmu izpilda, kad tā ir uzstādīta.

5.2.3.6.

Katrs ISOFIX apakšējā stiprinājuma stienis (uzstādīts lietošanai) vai katra pastāvīgi uzstādīta norādes ierīce ir redzama, nesaspiežot sēdekļa spilvenu vai sēdekļa aizmuguri, skatoties uz stieni vai norādes ierīci vertikālā gareniskā plaknē, kas šķērso stieņa vai vadības ierīces vidu pa līniju, kas veido uz augšu vērstu 30 grādu lielu leņķi ar horizontālu plakni.

Alternatīva iepriekš minētajai prasībai ir izmantot transportlīdzeklī pastāvīgu marķējumu pie katra stieņa vai norādes ierīces. Šis marķējums pēc izgatavotāja izvēles ir viens no turpmāk minētajiem elementiem.

5.2.3.6.1.

Vismaz 9. pielikumā 12. attēlā redzamais simbols, kuru veido aplis ar vismaz 13 mm diametru un kurā ir piktogramma, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

piktogramma kontrastē ar apļa fonu;

b)

piktogramma atrodas tuvu katram sistēmu veidojošajam stienim.

5.2.3.6.2.

Vārds “ISOFIX” ir ar lielajiem burtiem, kuru augstums ir vismaz 6 mm.

5.2.4.   ISOFIX augšējā stiprinājuma saišu stiprinājumi, konstrukcija un novietošana:

Pēc automobiļa izgatavotāja pieprasījuma var alternatīvi izmantot 5.2.4.1. un 5.2.4.2. punktā aprakstītās metodes.

Metodi, kas aprakstīta 5.2.4.1. punktā, var izmantot tikai tad, ja ISOFIX vieta ir uz transportlīdzekļa sēdekļa.

5.2.4.1.   Atbilstīgi 5.2.4.3. un 5.2.4.4. punktam, tā ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma daļa, kas ir projektēta, lai saistītos ar ISOFIX augšējā stiprinājuma saites savienotāju, atrodas ne tālāk kā 2 000 mm no katras izraudzītās sēdvietas, kam tā ir uzstādīta, pleca atskaites punkta, iekrāsotajā zonā, kā redzams 9. pielikumā no 6. līdz 10. attēlam, ar norādi uz šablonu, kas aprakstīts SAE J 826 (1995. gada jūlijs) un redzams 9. pielikuma 5. attēlā, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

5.2.4.1.1.

šablona H punkts atrodas unikālā projektētajā H punktā, sēdeklim esot pilnībā uz leju un atpakaļ atvirzītā stāvoklī, izņemot, ja šablons ir novietots sāniski pa vidu starp diviem ISOFIX apakšējiem stiprinājumiem;

5.2.4.1.2.

šablona rumpja līnijas leņķis pret šķērso vertikālo plakni ir tāds pats kā sēdekļa aizmugurei tās visvairāk vertikālajā stāvoklī un

5.2.4.1.3.

šablons ir novietots vertikālajā gareniskajā plaknē, kurā ir šablona H punkts.

5.2.4.2.   ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma zonu var noteikt arī ISOFIX vietā, kas aprīkota ar ISOFIX apakšējiem stiprinājumiem, kā redzams 9. pielikuma 11. attēlā, izmantojot palīgierīci “ISO/F2” (B) atbilstīgi Noteikumiem Nr. 16 (17. pielikuma 2. papildinājuma 2. attēlā).

Sēdvieta ir sēdekļa stāvoklis, kad tas noregulēts vistālāk uz aizmuguri un uz leju, un sēdekļa aizmugure ir pamata stāvoklī vai ir noregulēta atbilstīgi transportlīdzekļa izgatavotāja ieteikumam.

Sānskatā ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājums ir aiz “ISO/F2” (B) palīgierīces aizmugurējās skaldnes.

Krustpunkts starp “ISO/F2” (B) palīgierīces aizmugurējo skaldni un horizontālo līniju (9. pielikuma 11. attēla 3. atsauce), uz kuras ir pēdējais nekustīgais punkts, kura cietība pārsniedz 50 pēc Šora A, sēdekļa aizmugures augšdaļā, nosaka 4. atskaites punktu (9. pielikuma 11. attēls) “ISO/F2” (B) palīgierīces vidusdaļā. Šajā atskaites punktā leņķis līdz 45° virs horizontālās līnijas definē augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma zonas augšējo robežu.

Skatā no augšas 4. atskaites punktā (9. pielikuma 11. attēlā) leņķis līdz 90° uz aizmuguri un sāniem un skatā no aizmugures leņķis līdz 40° nosaka divus apgabalus, kas ierobežo ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma zonu.

ISOFIX augšējā stiprinājuma saites siksnas sākums (5) atrodas “ISO/F2” (B) palīgierīces krustpunktā ar plakni 550 mm virs “ISO/F2” (B) palīgierīces horizontālas skaldnes (1) uz “ISO/F2” (B) palīgierīces viduslīnijas (6).

ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājums atrodas vairāk nekā 200 mm, bet ne vairāk kā 2 000 mm no ISOFIX augšējā stiprinājuma saites siksnas sākuma uz “ISO/F2” (B) palīgierīces aizmugurējās skaldnes, mērot saiti gareniski, kad tā tiek stiepta pāri sēdekļa aizmugurei uz ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu.

5.2.4.3.   Tā ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma daļa transportlīdzeklī, kas ir paredzēta saistīšanai ar ISOFIX augšējā stiprinājuma saites savienotāju, var atrasties ārpus iekrāsotajām zonām, kas minētas 5.2.4.1. vai 5.2.4.2. punktā, ja vieta šajā zonā nav atbilstīga un transportlīdzeklis ir aprīkots ar izkārtojuma ierīci, kas:

5.2.4.3.1.

nodrošina, ka ISOFIX augšējā stiprinājuma saites siksna funkcionē, it kā tā stiprinājuma daļa, kura paredzēta saistīšanai ar ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu, atrastos iekrāsotajā zonā, un

5.2.4.3.2.

ir vismaz 65 mm aiz rumpja līnijas, mīkstas jostas tipa izkārtojuma ierīces vai saliekamas izkārtojuma ierīces gadījumā, vai vismaz 100 mm aiz rumpja līnijas fiksētas cietas izkārtojuma ierīces gadījumā, un

5.2.4.3.3.

testēšanas laikā pēc uzstādīšanas tā, kā to paredzēts lietot, ierīce ir pietiekami izturīga, lai kopā ar ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu izturētu šo noteikumu 6.6. punktā minēto slodzi.

5.2.4.4.   Saites stiprinājums var būt ievietots sēdekļa aizmugurē, ja tas neatrodas siksnas aptīšanas zonā transportlīdzekļa sēdekļa aizmugures augšdaļā.

5.2.4.5.   ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumi ļauj pievienot ISOFIX augšējā stiprinājuma saites kāsi, kā precizēts 3. attēlā.

Ap katru ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu nodrošina atstarpi, lai tos varētu fiksēt un atbrīvot. Katrs ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājums, kam ir pārsegs, ir atpazīstams, piemēram, pēc kāda no simboliem, kas uzskaitīti 9. pielikumā 13. attēlā vai šo simbolu spoguļattēliem. Pārsegs ir noņemams bez instrumentiem.

5.3.   Minimālais nodrošināmais jostu un ISOFIX stiprinājumu skaits

5.3.1.   Visi M un N kategorijas transportlīdzekļi (izņemot tos M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļus, kas pieder pie I vai A klases (3)) ir aprīkoti ar drošības jostu stiprinājumiem, kas atbilst šo noteikumu prasībām.

5.3.1.1.   Tādas četrpunktu jostu sistēmas stiprinājumiem, kas apstiprināta kā S tipa josta (ar vai bez spriegotāja(-iem)) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 16 atbilst Noteikumu Nr. 14 nosacījumiem, taču papildu stiprinājums vai stiprinājumi, kas paredzēti kājstarpes siksnas (komplekta) fiksēšanai, ir atbrīvoti no šo noteikumu prasībām attiecībā uz stiprību un atrašanās vietu.

5.3.2.   Minimālais drošības jostu stiprinājumu skaits katrai uz priekšu un uz aizmuguri vērstai sēdvietai atbilst 6. papildinājumā noteiktajam.

5.3.3.   Tomēr N1 kategorijas transportlīdzekļu ārējām sēdvietām, izņemot priekšējās, kas norādītas 6. pielikumā un atzīmētas ar simbolu Ø, ir atļauti divi apakšējie stiprinājumi, ja starp sēdekli un tuvāko sānsienu ir eja, kura paredzēta pasažieru piekļūšanai pārējām transportlīdzekļa daļām.

Vieta starp sēdekli un sānsienu uzskatāma par eju, ja attālums starp šo sānsienu, visām durvīm esot aizvērtām, un vertikālo garenisko plakni, kas iet caur konkrētā sēdekļa centra līniju, mērot R punkta vietā un perpendikulāri transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei, ir vairāk nekā 500 mm.

5.3.4.   Priekšējām centrālajām sēdvietām, kas norādītas 6. pielikumā un apzīmētas ar simbolu *, divi apakšējie stiprinājumi uzskatāmi par pietiekamiem gadījumā, kad priekšējais stikls atrodas ārpus Noteikumu Nr. 21 1. pielikuma noteiktās atskaites zonas. Ja tas atrodas šajā atskaites zonā, vajadzīgi trīs stiprinājumi.

Priekšējais stikls uzskatāms par atskaites zonas daļu jostu stiprinājumiem gadījumos, kad tas spēj nonākt statiskā saskarē ar testa iekārtu atbilstīgi Noteikumu Nr. 21 1. pielikumā aprakstītajai metodei.

5.3.5.   Katrā sēdvietā, kas 6. pielikumā atzīmēta ar simbolu Image, nodrošina trīs stiprinājumus. Drīkst nodrošināt divus stiprinājumus, ja tiek izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

5.3.5.1.

tieši priekšā ir sēdeklis vai citas transportlīdzekļa daļas, kas atbilst Noteikumu Nr. 80 1. papildinājuma 3.5. pantam, vai

5.3.5.2.

neviena transportlīdzekļa daļa nav atskaites zonā vai transportlīdzekļa kustības gadījumā nevar atrasties atskaites zonā, vai

5.3.5.3.

transportlīdzekļa daļas, kas ir minētajā atskaites zonā, atbilst enerģijas absorbcijas prasībām, kuras noteiktas Noteikumu Nr. 80 6. papildinājumā.

5.3.6.   Saliekamiem sēdekļiem vai sēdvietām, kuras paredzēts lietot tikai tad, kad transportlīdzeklis stāv, kā arī visiem jebkuru to transportlīdzekļu sēdekļiem, uz kuriem neattiecas 5.3.1. līdz 5.3.4. punkts, jostu stiprinājumi nav vajadzīgi. Tomēr, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar stiprinājumiem šādiem sēdekļiem, tad stiprinājumiem jāatbilst šo noteikumu nosacījumiem. Nav jāatbilst šo noteikumu prasībām stiprinājumam, kuru paredzēts lietot tikai kopā ar personas ar invaliditāti jostu vai jebkuru citu ierobežojošu sistēmu saskaņā ar Noteikumu Nr. 107 2. grozījumu sērijas 8. pielikumu.

5.3.7.   Divstāvu transportlīdzekļa augšstāva gadījumā prasības attiecībā uz centrālo priekšējo sēdvietu attiecas arī uz ārējām priekšējām sēdvietām.

5.3.8.   Nodrošina minimālo ISOFIX vietu skaitu.

5.3.8.1.   Jebkurš M1 kategorijas transportlīdzeklis ir aprīkots ar vismaz divām ISOFIX sēdvietām, kas atbilst šo noteikumu prasībām.

Vismaz divas no visām ISOFIX sēdvietām ir aprīkotas gan ar ISOFIX stiprinājumu sistēmu, gan ar ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu.

To Noteikumos Nr. 16 noteikto ISOFIX palīgierīču, ko var uzstādīt katrā ISOFIX sēdvietā, tips un skaits ir noteikts Noteikumos Nr. 16.

5.3.8.2.   Neatkarīgi no 5.3.8.1. punkta, ja transportlīdzeklis ir aprīkots tikai ar vienu sēdekļu rindu, ISOFIX sēdvieta nav obligāta.

5.3.8.3.   Neatkarīgi no 5.3.8.1. punkta, vismaz viena no divām ISOFIX sēdvietu sistēmām ir instalēta otrajā sēdekļu rindā.

5.3.8.4.   Ja ISOFIX stiprinājumu sistēma ir uzstādīta priekšējā sēdvietā, kas ir aizsargāta ar priekšējo gaisa spilvenu, šim gaisa spilvenam uzstāda deaktivizācijas ierīci.

5.3.8.5.   Neatkarīgi no 5.3.8.1. punkta, integrētas(-u) “iebūvētas(-u)” bērnu ierobežotājsistēmas(-u) gadījumā nodrošināmo ISOFIX sēdvietu skaitu nosaka, no divi atņemot 0, 0 + vai 1 masas grupas integrēto “iebūvēto” bērnu ierobežotājsistēmu skaitu.

5.3.8.6.   Neatkarīgi no 5.3.8.1. panta nosacījuma, tādus transportlīdzekļus ar nolaižamu jumtu, kā definēts 7. pielikuma 8.1. punktā Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) (4), kam ir vairākas sēdekļu rindas, aprīko ar vismaz diviem ISOFIX apakšējiem stiprinājumiem. Gadījumā, ja šādos transportlīdzekļos ir nodrošināts ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājums, tas atbilst attiecīgajiem noteikumu nosacījumiem.

5.3.9.   Tādu sēdekļu gadījumā, ko var pagriezt vai novietot citos virzienos, kad transportlīdzeklis stāv, 5.3.1. punkta prasības attiecas tikai uz tiem virzieniem, kas paredzēti normālai lietošanai, kad transportlīdzeklis pārvietojas pa ceļu saskaņā ar šiem noteikumiem. Informācijas dokumentā par to iekļauj piezīmi.

5.4.   Jostu stiprinājumu atrašanās vietas (sk. 3. pielikuma 1. attēlu)

5.4.1.   Vispārēja informācija

5.4.1.1.   Jebkurām jostām stiprinājumi var pilnībā atrasties transportlīdzekļa korpusā vai sēdekļa korpusā, vai citā transportlīdzekļa daļā, vai izklaidus šajās vietās.

5.4.1.2.   Jebkuru jostas stiprinājumu var izmantot divu blakus esošu drošības jostu galu savienošanai, ja ir izpildītas pārbaudes prasības.

5.4.2.   Efektīvo apakšējo jostu stiprinājuma atrašanās vieta

5.4.2.1.   Priekšējie sēdekļi, M1 kategorijas transportlīdzekļus

M1 kategorijas mehāniskajos transportlīdzekļos leņķis α1 (sprādzei pretējā pusē) ir no 30 līdz 80 grādu diapazonā, bet leņķis α2 (sprādzes pusē) ir no 45 līdz 80 grādu diapazonā. Abas prasības attiecībā uz leņķiem ir spēkā visiem priekšējo sēdekļu parastiem pārvietošanās stāvokļiem. Ja vismaz viens no leņķiem α1 un α2 visos normālos lietošanas stāvokļos ir nemainīgs (piemēram, stiprinājums sēdeklī ir fiksēts), tā vērtība ir 60 ± 10°. Tādu regulējamu sēdekļu gadījumā, kam ir regulēšanas ierīce, kā aprakstīts 2.12. punktā, un kuru atzveltnes leņķis ir mazāks nekā 20° (sk. 3. pielikuma 1. attēlu), leņķa α1 vērtība drīkst būt iepriekš noteiktā minimālā vērtība (30°), ja nevienā normālā lietošanas stāvoklī tas nav mazāks par 20°.

5.4.2.2.   Aizmugures sēdekļi, M1 kategorijas transportlīdzeklis

M1 kategorijas mehāniskajos transportlīdzekļos visu aizmugures sēdekļu leņķi α1 un α2 ir 30 līdz 80 grādu diapazonā. Ja aizmugures sēdekļi ir regulējami, iepriekšminētie leņķi ir spēkā visiem parastiem pārvietošanās stāvokļiem.

5.4.2.3.   Priekšējie sēdekļi, transportlīdzekļu kategorijas, kas nav M1 kategorija

Mehānisko transportlīdzekļu kategorijas, kas nav M1 kategorijas transportlīdzekļi, priekšējo sēdekļu visu parasto pārvietošanās stāvokļu α1 un α2 leņķim jābūt 30° līdz 80° diapazonā. Ja transportlīdzeklī ar maksimālo masu, kas nepārsniedz 3,5 tonnas, vismaz viens no priekšējo sēdekļu α1 un α2 leņķiem ir nemainīgs visos parastos lietošanas stāvokļos, tā vērtība ir 60° ± 10° (piemēram, stiprinājums sēdeklī ir fiksēts).

5.4.2.4.   Aizmugures sēdekļi un īpaši priekšējie un aizmugures sēdekļi, transportlīdzekļu kategorijas, kas nav M1

Transportlīdzekļos, kuri nav M1 kategorijas transportlīdzekļi:

a)

solu;

b)

regulējamu sēdekļu (priekšējo un aizmugures), kuriem ir 2.12. punktā aprakstītā regulēšanas ierīce un kuru atzveltnes leņķis ir mazāks par 20° (sk. 3. pielikuma 1. attēlu); un

c)

citu aizmugures sēdekļu

α1 un α2 leņķis var būt 20° līdz 80o diapazonā jebkurā parastā lietošanas stāvoklī. Ja transportlīdzeklī ar maksimālo masu, kas nepārsniedz 3,5 tonnas, vismaz viens no leņķiem α1 un α2 ir nemainīgs visos parastas lietošanas stāvokļos, tā vērtība ir 60 ± 10° (piemēram, stiprinājums sēdeklī ir fiksēts).

Tādu M2 un M3 kategoriju transportlīdzekļu sēdekļu gadījumā, kas nav priekšējie sēdekļi, leņķi α1 un α2 visiem normāliem lietošanas stāvokļiem ir no 45 līdz 90 grādiem.

5.4.2.5.   Attālums starp divām vertikālajām plaknēm, kas ir paralēlas transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei un kas katra iet caur vienu no diviem tās pašas drošības jostas efektīvajiem apakšējiem jostu stiprinājumiem L1 un L2, nav mazāks par 350 mm. M1 un N1, kategorijas transportlīdzekļu aizmugurējo sēdekļu rindu centrālajām sēdvietām iepriekšminētais attālums nav mazāks par 240 mm, ja aizmugurējās rindas centrālo sēdekli nav iespējams apmainīt pret kādu citu transportlīdzekļa sēdekli. Sēdekļa gareniskā vidus plaknei ir starp punktiem L1 un L2, un atrodas vismaz 120 mm attālumā no šiem punktiem.

5.4.3.   Efektīvā augšējā jostas stiprinājuma atrašanās vieta (sk. 3. pielikumu)

5.4.3.1.   Ja tiek izmantota siksnas vadāmierīce vai līdzīga ierīce, kas ietekmē efektīvā augšējā stiprinājuma atrašanās vietu, šo atrašanās vietu nosaka vispārpieņemtā veidā, ņemot vērā stiprinājuma stāvokli, kad siksnas gareniskā centra līnija iet caur J1 punktu, kas noteikts secīgi no R punkta pēc šādiem trijiem segmentiem:

RZ

:

rumpja līnijas segments, kurš mērīts augšupejošā virzienā no R punkta un ir 530 mm garš;

ZX

:

segments, kas ir perpendikulārs transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei, kas mērīts no Z punkta stiprinājuma virzienā un ir 120 mm garš;

XJ1

:

segments, kurš ir perpendikulārs pēc RZ un ZX segmentu noteiktajai plaknei, kas mērīts virzienā uz priekšu no X punkta un ir 60 mm garš.

J2 punktu nosaka pēc simetrijas ar J1 punktu pa garenisko vertikālo plakni, kas iet caur attiecīgajā sēdeklī novietotā manekena 5.1.2. punktā aprakstītajai rumpja līnijai.

Ja izmanto divdurvju konfigurāciju, lai nodrošinātu piekļūšanu gan priekšējiem, gan aizmugures sēdekļiem, un augšējais stiprinājums ir uzstādīts “B” punktā, sistēmai jābūt konstruētai tā, lai neapgrūtinātu iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā.

5.4.3.2.   Efektīvais augšējais stiprinājums atrodas zem FN plaknes, kura ir perpendikulāra sēdekļa gareniskajai vidus plaknei un veido 65° leņķi ar torsa līniju. Aizmugurējo sēdekļu gadījumā šo leņķi var samazināt līdz 60°. FN plakne ir novietota tā, ka tā šķērso rumpja līniju D punktā tā, ka DR ir vienāds ar 315 mm + 1,8 S. Tomēr, ja S ≤ 200 mm, tad DR = 675 mm.

5.4.3.3.   Efektīvais augšējais jostas stiprinājums atrodas aiz FK plaknes, kas ir perpendikulāra sēdekļa gareniskajai vidus plaknei, šķērsojot atskaites līniju 120° leņķī B punktā tā, ka BR ir vienāds ar 260 mm + S. Ja S ≥ 280 mm, izgatavotājs pēc saviem ieskatiem var izmantot BR = 260 mm + 0,8 S.

5.4.3.4.   S vērtība nedrīkst būt mazāka par 140 mm.

5.4.3.5.   Efektīvais augšējais jostas stiprinājums atrodas aiz vertikālas plaknes, kas ir perpendikulāra transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei un iet caur R punktu, kā redzams 3. pielikumā.

5.4.3.6.   Efektīvais augšējais jostas stiprinājums atrodas virs horizontālās plaknes, kas novilkta caur 5.1.4. punktā definēto C punktu.

5.4.3.7.   Papildus augšējam stiprinājumam, kas minēts 5.4.3.1. punktā, var nodrošināt arī citus efektīvus augšējos stiprinājumus, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

5.4.3.7.1.

papildu stiprinājumi atbilst no 5.4.3.1. līdz 5.4.3.6. punktam noteiktajām prasībām;

5.4.3.7.2.

papildu stiprinājumus var izmantot bez instrumentiem, tie atbilst 5.4.3.5. un 5.4.3.6. punkta prasībām un atrodas vienā no apgabaliem, ko nosaka, pārvietojot šo noteikumu 3. pielikuma 1. attēlā redzamo apgabalu vertikāli par 80 mm uz augšu vai uz leju.

5.4.3.7.3.

Stiprinājums(-i) ir paredzēts(-i) četrpunktu jostai, atbilst 5.4.3.6. punktā izklāstītajām prasībām, ja tas (tie) ir izvietoti aiz šķērsās plaknes, kas iet caur atskaites līnijai, un atrodas:

5.4.3.7.3.1.

ja ir viens stiprinājums, vietā, kas ir līdzīga diviem divskaldņiem, kas ir sasaistīti kopā ar vertikālēm, kas iet caur punktiem J1 un J2, kā formulēts 5.4.3.1. punktā, un kuru horizontālie posmi ir redzami šo noteikumu 3. pielikuma 2. attēlā;

5.4.3.7.3.2.

ja ir divi stiprinājumi, vienā no diviem iepriekšminētajiem divskaldņiem ar noteikumu, ka neviens no stiprinājumiem neatrodas vairāk kā 50 mm attālumā no simetriski pretī esošā otra stiprinājuma P plaknē, kā noteikts 5.1.6. punktā.

5.5.   Stiprinājumu vītņoto urbumu izmēri

5.5.1.   Stiprinājuma vītņotā urbuma izmērs ir 7/16 collas (20 UNF 2B).

5.5.2.   Ja izgatavotājs aprīko transportlīdzekli ar drošības jostām, kas ir piestiprinātas visiem attiecīgajam sēdeklim paredzētajiem stiprinājumiem, šiem stiprinājumiem nav jāatbilst 5.5.1. punktā izklāstītajai prasībai, ja tie atbilst pārējiem šo noteikumu nosacījumiem. Turklāt 5.5.1. izklāstītā prasība neattiecas uz papildu stiprinājumiem, kas atbilst 5.4.3.7.3. punktā izklāstītajai prasībai.

5.5.3.   Jābūt iespējai noņemt drošības jostu, nebojājot stiprinājumus.

6.   TESTI

6.1.   Vispārīgie drošības jostu stiprinājumu testi

6.1.1.   Piemērojot 6.2. punkta noteikumus un pēc izgatavotāja pieprasījuma:

6.1.1.1.

testus var veikt transportlīdzekļa korpusam vai pilnīgi pabeigtam transportlīdzeklim;

6.1.1.2.

testi var aprobežoties tikai ar viena sēdekļa vai vienas sēdekļu grupas stiprinājumiem ar nosacījumiem, ka:

a)

attiecīgajiem stiprinājumiem ir tādi paši uzbūves parametri kā citu sēdekļu vai sēdekļu grupu stiprinājumiem un

b)

ja šādi stiprinājumi pilnīgi vai daļēji ir uzstādīti sēdeklim vai sēdekļu grupai, sēdekļa vai sēdekļu grupas uzbūves parametri ir tādi paši kā pārējiem sēdekļiem vai sēdekļu grupām;

6.1.1.3.

logi un durvis var būt ieliktas vai neieliktas, aizvērtas vai neaizvērtas;

6.1.1.4.

var būt uzstādīts jebkurš aprīkojums, kas paredzēts transportlīdzekļa tipam un, iespējams, veicina transportlīdzekļa korpusa nekustīgumu.

6.1.2.   Sēdekļi ir uzstādīti un novietoti braukšanas vai lietošanas stāvoklī pēc tehniskā dienesta, kas atbildīgs par apstiprināšanas testu veikšanu, izvēles, lai nodrošinātu visnelabvēlīgākos apstākļus sistēmas izturībai. Sēdekļu stāvokli norāda protokolā. Sēdekļa atzveltni, ja tās slīpums ir regulējams, nobloķē, kā noteicis izgatavotājs, vai, ja šādas specifikācijas nav, jebkurā stāvoklī, atbilstīgi efektīvam sēdekļa atzveltnes leņķim, kas cik vien iespējams tuvāk atbilst 25° leņķim M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem un 15° leņķim visu pārējo kategoriju transportlīdzekļiem.

6.2.   Transportlīdzekļa nostiprināšana drošības jostu stiprinājumu testiem un ISOFIX stiprinājumu testiem

6.2.1.   Metode, kas izmantota transportlīdzekļa nostiprināšanai testa laikā, nedrīkst pastiprināt jostas stiprinājumus vai ISOFIX stiprinājumus un to stiprinājumu vietas, vai mazinātu korpusa parasto deformāciju.

6.2.2.   Nostiprināšanas ierīce uzskatāma par apmierinošu, ja tā neietekmē platību, kas sniedzas pāri visam korpusa platumam, un ja transportlīdzeklis vai korpuss tiek bloķēts vai nostiprināts priekšā attālumā, kas nav mazāks par 500 mm no pārbaudāmā jostas stiprinājuma, un tiek turēts vai ir nostiprināts aizmugurē ne mazāk kā 300 mm no šī stiprinājuma.

6.2.3.   Ieteicams, lai sistēma atrastos uz balstiem, kas novietoti aptuveni vienā līnijā ar riteņu asi, vai, ja tas nav iespējams, vienā līnijā ar balstiekārtas stiprinājuma punktiem.

6.2.4.   Ja izmanto citu testa metodi, nevis šo noteikumu 6.2.1. līdz 6.2.3. punktā paredzēto, jāsniedz pierādījumi, ka tā ir līdzvērtīga.

6.3.   Vispārīgās testa prasības drošības jostu stiprinājumiem

6.3.1.   Visus tās pašas sēdekļu grupas jostu stiprinājumus testē vienlaicīgi. Tomēr, ja pastāv risks, ka sēdekļu un/vai stiprinājumu nesimetrisks noslogojums var radīt defektus, var veikt papildu testu ar nesimetrisku noslogojumu.

6.3.2.   Vilces spēku pieliek virzienā uz priekšu 10 grādu ± 5° leņķī virs horizontāles plaknē, kas paralēla transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei.

Pieliek 10 procentu lielu spriedzes slodzi ar pielaidi ± 30 procentu no paredzētās slodzes. Slodzi palielina līdz 100 procentiem attiecīgās paredzētās slodzes.

6.3.3.   Pēc iespējas ātrāk nodrošina slodzes pilnīgu pielikšanu, iekļaujoties maksimālajā slodzes pielikšanas laikā, kas ir 60 sekundes.

Tomēr izgatavotājs drīkst pieprasīt, lai slodze tiktu sasniegta 4 sekunžu laikā.

Jostu stiprinājumiem jāiztur konkrētā slodze vismaz 0,2 sekundes.

6.3.4.   Šo noteikumu 6.4. punktā aprakstītajos testos izmantojamās vilkšanas ierīces ir attēlotas 5. pielikumā. Ierīces, kas redzamas 5. pielikuma 1. attēlā, novieto uz sēdekļa spilvena un pēc tam, ja iespējams, iespiež sēdekļa atzveltnē, vienlaicīgi ap tām cieši savelkot jostas siksnu. Ierīci, kas redzama 5. pielikuma 2. attēlā, novieto sēdvietā, pārliek ierīcei pāri jostas siksnu un cieši savelk. Izpildot šo darbību, drošības jostu stiprinājumus nenospriego vairāk nekā minimāli vajadzīgs, lai pareizi novietotu testa ierīci.

Vilkšanas ierīces, kuras izmēri ir 254 mm vai 406 mm un ko izmanto katrā sēdvietā, platums ir pēc iespējas tuvāks attālumam starp apakšējiem stiprinājumiem.

Vilkšanas ierīces novietojums novērš abpusēju ietekmi vilkšanas testa laikā, kas nelabvēlīgi ietekmē slodzi un slodzes sadalījumu.

6.3.5.   Jostas stiprinājumus sēdekļiem, kuri aprīkoti ar augšējiem jostu stiprinājumiem, pārbauda šādos apstākļos:

6.3.5.1.

priekšējie ārējie sēdekļi:

jostas stiprinājumiem veic 6.4.1. punktā noteikto testu, kur slodze uz tiem tiek pārnesta ar ierīces palīdzību, kura atveido trīspunktu drošības jostas ģeometriju, aprīkotu ar spriegotāju ar trīsi vai siksnas vadāmierīci augšējā jostas stiprinājumā. Turklāt, ja stiprinājumu skaits ir lielāks nekā 5.3. punktā paredzētais, šiem stiprinājumiem veic 6.4.5. punktā norādīto testu, kurā slodze uz stiprinājumiem tiek pārnesta ar ierīces palīdzību, kas atveido tā tipa drošības jostas ģeometriju, kuru tiem paredzēts piestiprināt.

6.3.5.1.1.

Gadījumā, ja attiecīgajam ārējam apakšējam jostas stiprinājumam nav pievienots spriegotājs, vai gadījumā, kad spriegotājs pievienots augšējam jostas stiprinājumam, arī apakšējiem jostas stiprinājumiem veic 6.4.3. punktā paredzēto testu.

6.3.5.1.2.

Iepriekš minētajā gadījumā 6.4.1. un 6.4.3. punktā paredzētos testus var veikt diviem dažādiem korpusiem, ja to pieprasa izgatavotājs.

6.3.5.2.

Aizmugures ārējie sēdekļi un visi vidējie sēdekļi:

jostas stiprinājumiem veic 6.4.2. punktā paredzēto testu, kurā slodze uz tiem tiek pārnesta ar ierīces palīdzību, kura atveido trīspunktu drošības jostas ģeometriju bez spriegotāja, un 6.4.3. punktā paredzēto testu, kurā slodzi uz diviem apakšējiem jostas stiprinājumiem pārnes ar ierīces palīdzību, kurai ir drošības jostas ģeometrija. Abus testus var veikt uz diviem dažādiem korpusiem, ja to pieprasa izgatavotājs.

6.3.5.3.

Ja izgatavotājs piegādā transportlīdzekli ar drošības jostām, attiecīgajiem jostu stiprinājumiem pēc izgatavotāja pieprasījuma var veikt tikai tādu testu, kurā slodze uz tiem tiek pārnesta ar tādas ierīces palīdzību, kam ir to jostu tipa ģeometrija, kuras jāpievieno šiem stiprinājumiem.

6.3.6.   Ja ārējiem sēdekļiem un centrālajiem sēdekļiem nav paredzēti augšējie jostu stiprinājumi, apakšējiem jostu stiprinājumiem veic 6.4.3. punktā paredzēto testu, kurā slodze uz tiem tiek pārnesta ar tādas ierīces palīdzību, kam ir drošības jostas ģeometrija.

6.3.7.   Ja transportlīdzeklī ir paredzēts uzstādīt citas ierīces, kas neļauj pievienot siksnas tieši jostas stiprinājumiem, netraucējot veltnīšiem vai citām līdzīgām ierīcēm, vai kam nepieciešami jostas stiprinājumi papildus 5.3. punktā minētajiem, ar šo ierīci jostas stiprinājumiem transportlīdzeklī pievieno drošības jostu vai stiepļu, veltnīšu vai līdzīgu ierīču komplektu, kas atveido drošības jostas iekārtu, un jostas stiprinājumiem attiecīgi veic 6.4. punktā paredzētos testus.

6.3.8.   Var izmantot citu testa metodi, nevis 6.3. punktā paredzēto, bet ir jāsniedz pierādījumi, ka tā ir līdzvērtīga.

6.4.   Īpašas drošības jostu stiprinājuma testa prasības

6.4.1.   Trīspunktu jostas konfigurācijas tests, kas ietver pievilkšanas ar trīsi vai siksnas vadāmierīci augšējā jostas stiprinājumā

6.4.1.1.   Augšējo jostas stiprinājumu aprīko ar speciālu trīsi vai vadāmierīci stieplei vai siksnai, kas piemērota slodzes pārnešanai no vilkšanas ierīces, vai ar trīsi vai siksnas vadāmierīci, kuru piegādā izgatavotājs.

6.4.1.2.   Vilkšanas ierīcei, kura pievienota šīs jostas stiprinājumiem ar tādas ierīces palīdzību, kurai ir šīs drošības jostas ķermeņa augšdaļas siksnas ģeometrija, pieliek testa slodzi 1 350 daN ± 20 daN (sk. 5. pielikuma 2. attēlu). Transportlīdzekļu kategorijām, kuras nav M1 vai N1, testa slodze ir 675 ± 20 daN, izņemot M3 un N3 kategoriju transportlīdzekļus, kuru testa slodze ir 450 ± 20 daN.

6.4.1.3.   Tajā pašā laikā vilkšanas ierīcei, kura pievienota abiem apakšējiem jostas stiprinājumiem, piemēro 1 350 daN ± 20 daN lielu vilces spēku (sk. 5. pielikuma 1. attēlu). Transportlīdzekļu kategorijām, kuras nav M1 vai N1, testa slodze ir 675 ± 20 daN, izņemot M3 un N3 kategoriju transportlīdzekļus, kuru testa slodze ir 450 ± 20 daN.

6.4.2.   Trīspunktu jostas konfigurācijas tests bez pievilkšanas ierīces vai ar pievilkšanas ierīci augšējā jostas stiprinājumā.

6.4.2.1.   Piemēro 1 350 daN ± 20 daN lielu testa slodzi vilkšanas ierīcei (sk. 5. pielikuma 2. attēlu), kas pievienota augšējam jostas stiprinājumam, un tās pašas jostas pretējam apakšējam jostas stiprinājumam, izmantojot spriegotāju, ja izgatavotājs to ir iesniedzis, kas piestiprināts augšējam jostas stiprinājumam. Transportlīdzekļu kategorijām, kuras nav M1 vai N1, testa slodze ir 675 ± 20 daN, izņemot M3 un N3 kategoriju transportlīdzekļus, kuru testa slodze ir 450 ± 20 daN.

6.4.2.2.   Tajā pašā laikā 1 350 daN ± 20 daN lielu vilces spēku pieliek vilkšanas ierīcei (sk. 5. pielikuma 1. attēlu), kura pievienota diviem apakšējiem jostu stiprinājumiem. Transportlīdzekļu kategorijām, kas nav M1 vai N1, testa slodze ir 675 ± 20 daN, izņemot M3 un N3 kategoriju transportlīdzekļus, kuru testa slodze ir 450 ± 20 daN.

6.4.3.   Drošības jostas konfigurācijas tests

Piemēro 2 225 daN ± 20 daN lielu testa slodze vilkšanas ierīcei (sk. 5 pielikuma 1. attēlu), kas piestiprināta pie diviem apakšējiem jostu stiprinājumiem. Transportlīdzekļu kategorijām, kas nav M1 vai N1, testa slodze ir 1 110 ± 20 daN, izņemot M3 un N3 kategoriju transportlīdzekļus, kuru testa slodze ir 740 ± 20 daN.

6.4.4.   Tādu jostas stiprinājumu tests, kas pilnībā atrodas sēdekļa korpusā vai ir izkliedētas starp transportlīdzekļa korpusu un sēdekļa korpusu

6.4.4.1.   Atbilstīgi veic iepriekš 6.4.1., 6.4.2. un 6.4.3. punktā norādītos testus, tajā pašā laikā katram sēdeklim un sēdekļu grupai no augšas pieliekot turpmāk norādīto spēku.

6.4.4.2.   Slodzi, kas norādīta iepriekš 6.4.1., 6.4.2. un 6.4.3. punktā, papildina ar spēku, kas divdesmitkārtīgi pārsniedz sakomplektēta sēdekļa svaru. Inerto slodzi pieliek sēdeklim vai attiecīgajām sēdekļa detaļām atbilstīgi attiecīgā sēdekļa svara fiziskajai ietekmei uz sēdekļu stiprinājumiem. Slodzi vai slodzes, ko pieliek papildus, un slodzes sadalījumu nosaka izgatavotājs un vienojas ar tehnisko dienestu.

M2 un N2 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā šim spēkam jābūt vienādam ar komplektēta sēdekļa desmitkārtīgu svaru. M3 un N3 kategoriju transportlīdzekļu gadījumā tas ir 6,6 reizes lielāks par nokomplektēta sēdekļa svaru.

6.4.5.   Īpaša tipa jostas konfigurācijas tests

6.4.5.1.   Vilkšanas ierīcei (sk. 5. pielikuma 2. attēlu), kas pievienota šādas drošības jostas stiprinājumiem ar ierīces palīdzību, kurai ir ķermeņa augšdaļas siksnas vai siksnu ģeometrija, pieliek 1 350 ± 20 daN lielu testa slodzi.

6.4.5.2.   Tajā pašā laikā vilkšanas ierīcei (sk. 5. pielikuma 3. attēlu), kura pievienota abiem apakšējiem jostu stiprinājumiem, pieliek 1 350 ± 20 daN liels vilces spēks.

6.4.5.3.   Transportlīdzekļu kategorijām, kas nav M1 un N1, šī testa slodze ir 675 ± 20 daN, izņemot M3 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru testa slodze ir 450 ± 20 daN.

6.4.6.   Tests uz aizmuguri vērstu sēdekļu gadījumā

6.4.6.1.   Stiprinājuma punktus testē atbilstīgi paredzētajam spēkam attiecīgi 6.4.1., 6.4.2. vai 6.4.3. punktā. Katrā gadījumā testa slodze atbilst M3 vai N3 kategorijas transportlīdzekļiem paredzētajai slodzei.

6.4.6.2.   Testa slodzi vērš uz priekšu attiecībā pret konkrēto sēdvietu atbilstīgi 6.3. punktā paredzētajai procedūrai.

6.5.   Sēdekļu grupas gadījumā kā aprakstīts 7. pielikuma 1. punktā pēc automobiļa izgatavotāja izvēles kā alternatīvu 6.3. un 6.4. punktā paredzētajam statiskajam testam var veikt 7. pielikumā minēto dinamikas testu.

6.6.   Statiskā testa prasības.

6.6.1.   ISOFIX stiprinājumu sistēmas stiprību testē, statiskā spēka pielikšanas ierīcei (SFAD), ar ko ir cieši saslēgti ISOFIX savienojumi, pieliekot 6.6.4.3. punktā paredzētos spēkus.

ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma gadījumā veic papildu testu, kā paredzēts 6.6.4.4. punktā.

Visas vienas sēdekļu rindas ISOFIX sēdvietas, kuras var lietot vienlaicīgi, testē vienlaicīgi.

6.6.2.   Testu var veikt pilnībā pabeigtam transportlīdzeklim vai pietiekami lielā transportlīdzekļa daļā, kas vajadzīgajā apjomā pārstāv transportlīdzekļa strukturālās daļas stiprību un nekustīgumu.

Logi un durvis var būt ieliktas vai neieliktas, aizvērtas vai neaizvērtas.

Var būt uzstādīts jebkurš aprīkojums, kas paredzēts transportlīdzekļa tipam un, iespējams, uzlabo transportlīdzekļa korpusu.

Tests var aprobežoties tikai ar viena sēdekļa vai vienas sēdekļu grupas ISOFIX sēdvietām ar nosacījumu, ka:

a)

attiecīgajai ISOFIX sēdvietai ir tādi paši uzbūves parametri kā citu sēdekļu vai sēdekļu grupu ISOFIX sēdvietām, un

b)

ja šādas ISOFIX sēdvietas pilnīgi vai daļēji ir uzstādītas sēdeklim vai sēdekļu grupai, sēdekļa vai sēdekļu grupas uzbūves parametri ir tādi paši kā pārējiem sēdekļiem vai sēdekļu grupām.

6.6.3.   Ja sēdekļi un pagalvis ir regulējami, tos pārbauda tehniskā dienesta noteiktajā stāvoklī, ievērojot automobiļa izgatavotāja noteiktās robežas, kā paredzēts Noteikumu Nr. 16 17. pielikuma 3. papildinājumā.

6.6.4.   Spēki, virzieni un novirzes robežlielumi.

6.6.4.1.   Statiskās spēka pielikšanas ierīces (SFAD) apakšējam priekšējam šķērsim pieliek 135 N ± 15 N lielu spēku, ar nolūku noregulēt SFAD aizmugures pagarinājuma stāvokli uz priekšu un aizmuguri, lai SFAD un tās balsts nebūtu savienoti par vaļīgu vai par stingru.

6.6.4.2.   Statiskajai spēka pielikšanas ierīcei (SFAD) spēku pieliek virzienā uz priekšu un ieslīpi saskaņā ar 1. tabulu.

1.   tabula

Testa spēku virzieni

Uz priekšu

0° ± 5°

8 kN ± 0.25 kN

Slīpi

75° ± 5° (uz abām pusēm vai taisni uz priekšu, vai nelabvēlīgākajā sāniskajā virzienā, ja tāds ir, vai, ja abas puses ir simetriskas, tikai uz vienu pusi)

5 kN ± 0.25 kN

Abus testus var veikt uz dažādiem korpusiem, ja to pieprasa izgatavotājs.

Spēku virzienā uz priekšu pieliek ar 10 ± 5° lielu sākotnējo spēka pielikšanas leņķi virs horizontāles. Spēku ieslīpā virzienā pieliek horizontāli ar 0° ± 5° lielu leņķi. Paredzētajā slodzes punktā X, kas norādīts 9. pielikuma 2. attēlā, pieliek 500 N ± 25 N lielu spriedzes spēku. Slodzes pielikšanu pilnā apjomā sasniedz pēc iespējas ātri un maksimālajā slodzes piemērošanas laikā, kas ir 30 sekundes. Taču izgatavotājs var pieprasīt slodzes pielikšanu sasniegt 2 sekundēs. Spēku pieliek vismaz 0,2 sekundes.

Visus mērījumus veic saskaņā ar ISO 6487 ar 60 Hz CFC vai jebkuru ekvivalentu metodi.

6.6.4.3.   Tikai ISOFIX stiprinājumu sistēmas testi:

6.6.4.3.1.

spēka tests uz priekšu:

statiskās spēka pielikšanas ierīces X punkta horizontālā gareniskā novirze (pēc iepriekšējas slodzes) 8 kN ± 0,25 kN lielā spēka pielikšanas laikā ir 125 mm robežās, un paliekoša deformācija, ieskaitot jebkura ISOFIX apakšējā stiprinājuma vai apkārtnes daļējs pārrāvums vai plīsums nav defekts, ja nepieciešamais spēks tiek uzturēts noteikto laiku;

6.6.4.3.2.

spēka tests slīpi:

statiskās spēka pielikšanas ierīces X punkta novirze spēka pielikšanas virzienā (pēc spriegošanas) 5 kN ± 0,25 kN lielā spēka pielikšanas laikā ir 125 mm robežās, un paliekoša deformācija, ieskaitot jebkura ISOFIX apakšējā stiprinājuma vai apkārtnes daļējs pārrāvums vai plīsums nav uzskatāms par defektu, ja nepieciešamais spēks tiek uzturēts noteikto laiku.

6.6.4.4.   ISOFIX stiprinājumu sistēmu un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma tests:

starp statiskā spēka pielikšanas ierīci un augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu pieliek 50 N ± 5 N lielu iepriekšēja spriegojuma slodzi. X punkta horizontālā novirze (pēc spriegošanas) 8 kN ± 0,25 kN lielā spēka pielikšanas laikā ir 125 mm robežās, un paliekoša deformācija, ieskaitot jebkura ISOFIX apakšējā stiprinājuma, augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma vai apkārtnes daļējs pārrāvums vai plīsums nav uzskatāms par defektu, ja nepieciešamais spēks tiek uzturēts noteikto laiku.

2.   tabula

Novirzes robežvērtības

Spēka pielikšanas virziens

Maksimālā SFAD X punkta novirze

Uz priekšu

125 mm garenvirzienā

Slīpi

125 mm spēka virzienā

6.6.5.   Papildu spēki.

6.6.5.1.   Sēdekļu inerces spēki.

Stāvoklī, kur slodze tiek pārnesta uz transportlīdzekļa sēdekļa komplektu, nevis tieši uz transportlīdzekļa konstrukciju, veic testu, lai pārliecinātos, vai transportlīdzekļa sēdekļu stiprinājumi pie transportlīdzekļa konstrukcijas ir pietiekami izturīgi. Šajā testā sēdeklim vai attiecīgajai sēdekļa komplekta detaļai horizontāli un gareniski uz priekšu pieliek spēku, kas vienāds ar sēdekļa komplekta attiecīgo detaļu divdesmitkārtīgu svaru atbilstīgi attiecīgā sēdekļa svara fiziskajai ietekmei uz sēdekļa stiprinājumiem. Slodzi vai slodzes, ko pieliek papildus, un slodzes sadalījumu nosaka izgatavotājs un vienojas ar tehnisko dienestu.

Pēc izgatavotāja pieprasījuma papildu slodzi var pielikt statiskās spēka pielikšanas ierīces X punktā, veicot iepriekš aprakstītos statiskos testus.

Ja augšējā stiprinājuma saites stiprinājums ir iestrādāts transportlīdzekļa sēdeklī, šo testu veic tikai ISOFIX augšējā stiprinājuma saites siksnai.

Nerodas bojājumi, un ir izpildītas 2. tabulā dotās prasības attiecībā uz novirzi.

PIEZĪME. Šis tests nav jāveic gadījumā, ja kāds transportlīdzekļa drošības jostu sistēmas stiprinājums ir iestrādāts transportlīdzekļa sēdekļa konstrukcijā un ja transportlīdzekļa sēdeklis jau ir testēts, un tam ir apstiprinājums, ka tas iztur stiprinājumu slodzes testus, kādi ar šiem noteikumiem tiek prasīti pieaugušu pasažieru ierobežotājsistēmai.

7.   DROŠĪBAS JOSTU STIPRINĀJUMU PĀRBAUDES STATISKO TESTU LAIKĀ UN PĒC TIEM

7.1.   Visi stiprinājumi spēj izturēt 6.3. un 6.4. punktā paredzēto testu. Paliekoša deformācija, ieskaitot jebkura stiprinājuma vai apkārtnes daļējs pārrāvums vai plīsums nav uzskatāms par defektu, ja nepieciešamais spēks tiek uzturēts noteikto laiku. Testa laikā ievēro minimālās atstarpes efektīvajiem apakšējiem jostu stiprinājumiem, kas noteiktas 5.4.2.5. punktā, kā arī 5.4.3.6. punkta prasības efektīvajiem augšējiem jostu stiprinājumiem.

7.1.1.   M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kam pieļaujamā maksimālā masa nepārsniedz 2,5 tonnas, ja augšējais drošības jostas stiprinājums ir piestiprināts sēdekļa konstrukcijai, efektīvais augšējais drošības jostas stiprinājums testa laikā nepārvietojas tālāk par šķērsu plakni, kas iet caur R punktu un attiecīgā sēdekļa C punktu (sk. šo noteikumu 3. pielikuma 1. attēlu).

Transportlīdzekļiem, kam ir cita kategorija, nevis iepriekšminētā, efektīvais augšējais drošības jostu stiprinājums testa laikā nepārvietojas tālāk par šķērsu plakni, kuras slīpums ir 10° virzienā uz priekšu un kura iet caur sēdekļa R punktu.

Testa laikā mēra maksimālo efektīvā augšējā stiprinājuma punkta pārvietojumu.

Ja efektīvā augšējā stiprinājuma punkta pārvietojums pārsniedz iepriekšminēto ierobežojumu, izgatavotājs pierāda tehniskajam dienestam, ka pasažieriem netiek radīts apdraudējums. Piemēram, var veikt testa procedūru saskaņā ar Noteikumiem Nr. 94 vai testu ar ratiņiem ar atbilstīgu impulsu, lai pierādītu, ka ir pietiekami daudz telpas pasažieru izdzīvošanai avārijas gadījumā.

7.2.   Transportlīdzekļos, kuros tiek izmantotas pārvietošanas un bloķēšanas ierīces, kas ļauj visu sēdekļu lietotājiem izkāpt no transportlīdzekļa, pēc vilces spēka pārtraukšanas šīm ierīcēm joprojām jābūt darbināmām ar roku.

7.3.   Pēc testa atzīmē visus jostas stiprinājumu slodzi atbalstošo korpusu bojājumus testu laikā.

7.4.   Izdarot atkāpi, apakšējiem stiprinājumiem, kas uzstādīti vienam vai vairākiem sēdekļiem M2 kategorijas transportlīdzekļos ar masu virs 3,5 tonnām un M3 kategorijas transportlīdzekļos, un kas atbilst Noteikumu Nr. 80 prasībām, nav jāatbilst 7.1. punkta prasībām attiecībā uz atbilstību 5.4.3.6. punktam.

8.   TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA PĀRVEIDOJUMS UN APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀJUMS

8.1.   Par visām transportlīdzekļa tipa modifikācijām ziņo administratīvajai struktūrvienībai, kas apstiprinājusi transportlīdzekļa tipu. Struktūrvienība var

8.1.1.

uzskatīt, ka izdarītajiem pārveidojumiem nevarētu būt ievērojamas negatīvas sekas un ka transportlīdzeklis joprojām atbilst prasībām, vai arī

8.1.2.

par testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam pieprasīt papildu testa protokolu.

8.2.   Noteikumu 4.3. punktā paredzētajā kartībā par apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu, norādot izmaiņas, paziņo nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

8.3.   Kompetentā iestāde, kas izsniedz apstiprinājuma paplašinājumu, katram paplašinājumam piešķir sērijas numuru un informē par to pārējās 1958. gada nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

9.   RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

Ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras atbilst nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) izklāstītajām procedūrām, ievērojot šādas prasības:

9.1.

visi transportlīdzekļi ar apstiprinājuma marķējumu, kā noteikts šajos noteikumos, atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam attiecībā uz detaļām, kas ietekmē drošības jostu, kā arī ISOFIX stiprinājumu sistēmām un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma parametriem.

9.2.

Lai pārliecinātos par atbilstību, kā noteikts 9.1. punktā, veic nejaušas pārbaudes pietiekamam skaitam sērijveidā ražotu transportlīdzekļu, kam ir šajos noteikumos prasītais apstiprinājuma marķējums.

9.3.

Parasti šajās pārbaudēs veic tikai mērījumus. Tomēr vajadzības gadījumā transportlīdzekļiem veic dažus no 6. punktā aprakstītajiem testiem, ko izvēlas tehniskais dienests, kas veic apstiprināšanas testus.

10.   SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

10.1.   Saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirto apstiprinājumu var atsaukt, ja konstatē neatbilstību 9.1. punktā noteiktajām prasībām vai ja drošības jostu stiprinājumi vai ISOFIX stiprinājumu sistēma un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājums neiztur 9. pantā paredzētās pārbaudes.

10.2.   Ja nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, atsauc iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā nekavējoties, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā, informē pārējās nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus.

11.   LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Valstu iestādes var pieprasīt transportlīdzekļu izgatavotājiem to reģistrēto transportlīdzekļu ekspluatācijas instrukcijā skaidri norādīt šādas ziņas:

11.1.   kur atrodas stiprinājumi un

11.2.   kāda tipa jostām stiprinājumi ir paredzēti (sk. 1. pielikuma 5. pozīciju).

12.   PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA

Ja apstiprinātāja turētājs pilnībā pārtrauc ražot saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātu drošības jostu stiprinājumu tipu vai ISOFIX stiprinājumu sistēmas un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu tipu, tas attiecīgi informē iestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu. Pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas šī iestāde informē pārējās 1958. gada nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

13.   TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMS UN ADRESE, KAS ATBILDĪGI PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO STRUKTŪRVIENĪBU NOSAUKUMS UN ADRESE

1958. gada nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī to administratīvo struktūrvienību nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu, tā paplašinājumu, atteikumu vai atsaukumu.

14.   PĀREJAS NOTEIKUMI

14.1.

No 06. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt EEK apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 06. grozījumu sēriju.

14.2.

Pēc 2 gadiem kopš šo noteikumu 06. grozījumu sērijas stāšanās spēkā puses, kas piemēro šos noteikumus, EEK tipa apstiprinājumus piešķir tikai tad, ja ir izpildītas prasības, kuras paredz šie noteikumi, kas grozīti ar 06. grozījumu sēriju.

14.3.

Pēc 7 gadiem kops šo noteikumu 06. grozījumu sērijas stāšanās spēkā, puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikties atzīt apstiprinājumus, kas nav piešķirti saskaņā ar šo noteikumu 06. grozījumu sēriju. Taču paliek spēkā apstiprinājumi tām transportlīdzekļu kategorijām, uz kurām neattiecas noteikumu 06. grozījumu sērija, un puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina tos pieņemt.

14.4.

Attiecībā uz transportlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas 7.1.1. punkts, paliek spēkā apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar šo noteikumu 04. grozījumu sēriju.

14.5.

Attiecībā uz transportlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas šo noteikumu 05. grozījumu sērijas 4. papildinājums, paliek spēkā piešķirtie apstiprinājumi, ja tie ir piešķirti atbilstīgi 05. grozījumu sērijai līdz tās 3. papildinājumam.

14.6.

No 05. grozījumu sērijas 5. papildinājuma spēkā stāšanās dienas puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt EEK apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 05. grozījumu sērijas 5. papildinājumu.

14.7.

Attiecībā uz transportlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas šo noteikumu 05 grozījumu sērijas 5. papildinājums, paliek spēkā piešķirtie apstiprinājumi, ja tie ir piešķirti atbilstīgi 05 grozījumu sērijai līdz tās 3. papildinājumam.

14.8.

No 2005. gada 20. februāra puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir EEK apstiprinājumus M1 kategorijas transportlīdzekļiem tikai tad, ja ir izpildītas prasības, kuras paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 05. grozījumu sērijas 5. papildinājumu.

14.9.

No 2007. gada 20. februāra puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikties atzīt M1 kategorijas transportlīdzekļu apstiprinājumus, kas nav piešķirti saskaņā ar šo noteikumu 05. grozījumu sērijas 5. papildinājumu.

14.10.

No 2006. gada 16. jūlija puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumu N kategorijas transportlīdzekļiem tikai tad, ja transportlīdzekļa tips atbilst prasībām šajos noteikumos, kuri grozīti ar 05. grozījumu sērijas 5. papildinājumu.

14.11.

No 2008. gada 16. jūlija puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikties atzīt N kategorijas transportlīdzekļu apstiprinājumus, kas nav piešķirti saskaņā ar šo noteikumu 05. grozījumu sērijas 5. papildinājumu.

14.12.

Sākot ar 07. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienu, puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt EEK apstiprinājumus atbilstīgi šiem noteikumiem, kuros ietverta 07. grozījumu sērija.

14.13.

Pēc 24 mēnešiem kopš šo noteikumu 07. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir EEK apstiprinājumu tikai tad, ja tiek izpildītas prasības, kuras paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 07. grozījumu sēriju.

14.14.

Pēc 36 mēnešiem kopš 07. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikties atzīt apstiprinājumus, kas nav piešķirti saskaņā ar šo noteikumu 07. grozījumu sēriju.

14.15.

Neatkarīgi no 14.13. un 14.14. punkta paliek spēkā apstiprinājumi atbilstīgi iepriekšējām grozījumu sērijām transportlīdzekļu kategorijām, uz kurām neattiecas 07. sērijas grozījumi, un puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina tos pieņemt.

14.16.

Ja vien laikā, kad notiek pievienošanās šiem noteikumiem, valsts prasībās nav prasības attiecībā uz drošības jostu stiprinājumu obligātu uzstādīšanu saliekamajiem sēdekļiem, puses var turpināt atļaut to neuzstādīšanu attiecībā uz valsts apstiprinājumu un gadījumos, kad autobusu kategorijai nevar piešķirt tipa apstiprinājumu atbilstīgi šiem noteikumiem.


(1)  Kā definēts Konsolidētās rezolūcijas (R.E.3) 7. pielikumā (TRANS/WP29/78/Rev.1/Amend.2, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. grozījumiem).

(2)  1 Vācija, 2 Francija, 3 Itālija, 4 Nīderlande, 5 Zviedrija, 6 Beļģija, 7 Ungārija, 8 Čehijas Republika, 9 Spānija, 10 Serbija un Melnkalne, 11 Apvienotā Karaliste, 12 Austrija, 13 Luksemburga, 14 Šveice, 15 (brīvs), 16 Norvēģija, 17 Somija, 18 Dānija, 19 Rumānija, 20 Polija, 21 Portugāle, 22 Krievijas Federācija, 23 Grieķija, 24 Īrija, 25 Horvātija, 26 Slovēnija, 27 Slovākija, 28 Baltkrievija, 29 Igaunija, 30 (brīvs), 31 Bosnija un Hercegovina, 32 Latvija, 33 (brīvs), 34 Bulgārija, 35 (brīvs), 36 Lietuva, 37 Turcija, 38 (brīvs), 39 Azerbaidžāna, 40 Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, 41 (brīvs), 42 Eiropas Kopiena (apstiprinājumus piešķir dalībvalstis, izmantojot attiecīgo EEK simbolu), 43 Japāna, 44 (brīvs), 45 Austrālija, 46 Ukraina, 47 Dienvidāfrika, 48 Jaunzēlande, 49 Kipra, 50 Malta, 51 Korejas Republikai, 52 Malaizija un 53 Taizeme. Nākamos numurus piešķir pārējām valstīm tādā hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē nolīgumu vai pievienojas nolīgumam par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo nolīguma pusēm tām piešķirtos numurus.

(3)  Skat. 1. atsauci.

(4)  Dokuments TRANS/WP29/78/Rev.1/Amend.2, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. grozījumiem.


1. PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

Image

Image


2. PIELIKUMS

MARĶĒJUMA IZVIETOJUMS

A   PARAUGS

(sk. šo noteikumu 4.4. punktu)

Image

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts transportlīdzeklim, norāda, ka transportlīdzekļa tips attiecībā uz drošības jostu stiprinājumiem ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 14 ar numuru 072439. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari norāda, ka laikā, kad piešķīra apstiprinājumu, Noteikumos Nr. 14 jau ir iekļauta 07. grozījumu sērija.

B   PARAUGS

(sk. šo noteikumu 4.5. punktu)

Image

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, pas piestiprināts transportlīdzeklim, norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 14 un Noteikumiem Nr. 24 (1) (pēdējo minēto noteikumu gadījumā absorbcijas koeficienta labota vērtība ir 1,30 m-1). Apstiprinājuma numura cipari norāda, ka laikā, kad piešķīra apstiprinājumu, Noteikumos Nr. 14 bija iekļauta 07. grozījumu sērija, bet Noteikumos Nr. 24 bija iekļauta 03. grozījumu sērija.


(1)  Otrais numurs ir dots tikai kā piemērs.


3. PIELIKUMS

EFEKTĪVO JOSTU STIPRINĀJUMU ATRAŠANĀS VIETAS

1.   attēls

Efektīvo jostu stiprinājumu atrašanās vietas

(Rasējumā redzams viens piemērs, kur augšējais stiprinājums ir piestiprināts transportlīdzekļa korpusa sānu panelim)

Image

2.   attēls

Efektīvie augšējie stiprinājumi, kas atbilst noteikumu 5.4.3.7.3. punktam

Image


4. PIELIKUMS

MEHĀNISKĀ TRANSPORTLĪDZEKĻA SĒDVIETU H PUNKTA UN FAKTISKĀ RUMPJA LEŅĶA NOTEIKŠANAS METODE

1.   MĒRĶIS

Šajā pielikumā aprakstīto procedūru izmanto, lai noteiktu H punkta atrašanās vietu un faktisko rumpja leņķi mehānisko transportlīdzekļu sēdvietās un pārbaudītu mērījumu datu atbilstību transportlīdzekļa izgatavotāja dotajai specifikācijai (1).

2.   DEFINĪCIJAS

Šajā pielikumā lieto šādas definīcijas.

2.1.

“Atskaites dati” ir viens vai vairāki šādi sēdvietas parametri:

2.1.1.

H punkts un R punkts, un to attiecība,

2.1.2.

faktiskais rumpja leņķis un sēdekļa aizmugures balsta leņķis, un to attiecība.

2.2.

“Telpiska H punkta ierīce” ir ierīce, ko izmanto, lai noteiktu H punktu un faktiskos rumpja leņķus. Šī ierīce ir aprakstīta šā pielikuma 1. papildinājumā.

2.3.

“H punkts” ir saskaņā ar 4. punktā aprakstīto procedūru transportlīdzekļa sēdvietā novietotas telpiskas H punkta ierīces rumpja un augšstilba rotācijas centrs. H punkts atrodas ierīces centrālās līnijas, kura novilkta starp H punkta projekcijas punktiem abās H punkta ierīces pusēs, vidū. H punkts teorētiski atbilst R punktam (pielaides skatīt 3.2.2. punktā). Pēc H punkta noteikšanas saskaņā ar 4. punktā aprakstīto procedūru, to uzskata par fiksētu attiecībā pret sēdekļa spilvena konstrukciju un uzskata, ka tas pārvietojas, kad sēdeklis tiek regulēts.

2.4.

“R punkts” jeb “sēdekļa atskaites punkts” ir konstrukcijas punkts, ko katrai sēdvietai nosaka transportlīdzekļa izgatavotājs un kurš ir apzīmēts telpiskajā atskaites sistēmā.

2.5.

“Rumpja līnija” ir telpiskās H punkta ierīces zondes centra līnija, kad zonde ir galējā aizmugures stāvoklī.

2.6.

“Faktiskais rumpja leņķis” ir leņķis, kas mērīts telpiskās H punkta ierīces aizmugures leņķa kvadrantā starp vertikālu līniju, kas vilkta caur H punktu, un rumpja līniju. Faktiskais rumpja leņķis teorētiski atbilst sēdekļa aizmugures balsta leņķim (pielaides skatīt 3.2.2. punktā).

2.7.

“Sēdekļa aizmugures balsta leņķis” ir leņķis, ko mēra starp vertikālu līniju, kas vilkta caur R punktu, un rumpja līniju stāvoklī, kas atbilst projektētajam sēdekļa atzveltnes stāvoklim, ko noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs.

2.8.

“Pasažiera centra plakne” (C/LO) ir katrā norādītā sēdvietā novietotas telpiskās H punkta ierīces vidējā plakne; to nosaka H punkta koordināte uz Y ass. Atsevišķu sēdekļu centra plakne sakrīt ar pasažiera centra plakni. Citiem sēdekļiem pasažieru centra plakni nosaka izgatavotājs.

2.9.

“Telpiska atskaites sistēma” ir sistēma, kas aprakstīta šā pielikuma 2. papildinājumā.

2.10.

“Atpazīstamības zīmes” ir fiziski punkti (atveres, virsmas, zīmes vai iespiedumi) transportlīdzekļa virsbūvē, kā to noteicis izgatavotājs.

2.11.

“Transportlīdzekļa mērīšanas novietojums” ir transportlīdzekļa novietojums, ko nosaka atpazīstamības zīmju koordinātas telpiskā atskaites sistēmā.

3.   PRASĪBAS

3.1.   Datu sniegšana

Par katru sēdvietu, kur vajadzīgi atskaites dati, lai varētu pierādīt atbilstību šo noteikumu prasībām, uzrāda visus turpmāk minētos datus vai no tiem attiecīgi atlasītus datus šā pielikuma 3. papildinājumā norādītajā veidlapā:

3.1.1.

R punkta koordinātas telpiskajā atskaites sistēmā;

3.1.2.

sēdekļa aizmugures balsta leņķis;

3.1.3.

visi rādītāji, kas nepieciešami, lai noregulētu sēdekli (ja tas ir regulējams) turpmāk 4.3. punktā noteiktajā mērīšanas stāvoklī.

3.2.   Saistība starp mērījumu datiem un aprēķina specifikācijas datiem

3.2.1.   H punkta koordinātas un faktiskā rumpja leņķa vērtību, kas iegūta ar turpmāk 4. punktā izklāstīto procedūru, salīdzina attiecīgi ar R punkta koordinātām un sēdekļa aizmugures balsta leņķa vērtību, ko norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs.

3.2.2.   R punkta un H punkta relatīvās pozīcijas un attiecību starp sēdekļa aizmugures balsta leņķi un faktisko rumpja leņķi attiecīgajai sēdvietai var uzskatīt par apmierinošu, ja H punkta koordinātas atrodas kvadrātā, kura malu garums ir 50 mm un tā horizontālo un vertikālo malu diagonāles krustojas R punktā, un ja faktiskais rumpja leņķis no sēdekļa aizmugures balsta leņķa neatšķiras vairāk par 5 grādiem.

3.2.3.   Ja šie nosacījumi ir ievēroti, R punktu un sēdekļa aizmugures balsta leņķi izmanto, lai pierādītu atbilstību šo noteikumu prasībām.

3.2.4.   Ja H punkts vai faktiskais rumpja leņķis neatbilst 3.2.2. punktā noteiktajām prasībām, H punktu un sēdekļa aizmugures balsta leņķi nosaka vēl divas reizes (pavisam trīs reizes). Ja no šīm trim darbībām divu darbību rezultāti atbilst šīm prasībām, piemēro iepriekš 3.2.3. punktā minētos nosacījumus.

3.2.5.   Ja vismaz divās no trim 3.2.4. punktā aprakstītajām darbībām iegūtie rezultāti neatbilst 3.2.2. punktā minētajām prasībām vai arī, ja atbilstības pārbaudi nav iespējams veikt tāpēc, ka izgatavotājs nav sniedzis datus par R punkta pozīciju vai par sēdekļa aizmugures balsta leņķi, izmanto šo trīs izmērīto punktu rezultātā iegūto smaguma centru vai trīs izmērīto leņķu vidējo vērtību un uzskata tos par piemērojamiem visos gadījumos, kur šajos noteikumos minēts R punkts vai sēdekļa aizmugures balsta leņķis.

4.   H PUNKTA UN FAKTISKĀ RUMPJA LEŅĶA NOTEIKŠANAS PROCEDŪRA

4.1.   Transportlīdzekli pēc izgatavotāja ieskatiem atbilstoši sagatavo 20 ± 10 °C temperatūrā, lai nodrošinātu, ka sēdekļa materiāls ir telpas temperatūrā. Ja pārbaudāmajā sēdeklī nekad nav sēdēts, tajā divas reizes uz vienu minūti iesēdina 70 līdz 80 kg smagu cilvēku vai ierīci, lai saspiestu sēdekļa spilvenu un atzveltni. Pēc izgatavotāja pieprasījuma visus sēdekļa komplektus noslogo vismaz 30 minūtes pirms telpiskās H punkta ierīces novietošanas.

4.2.   Transportlīdzeklis ir 2.11. punktā definētajā mērīšanas novietojumā.

4.3.   Sēdekli, ja tas ir regulējams, vispirms noregulē vistālāk atpakaļ parastajā braukšanas stāvoklī, kā norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs, ņemot vērā vienīgi sēdekļa regulējumu garenvirzienā, izņemot sēdekļa pārvietojumu, kas nav paredzēts parastajam braukšanas stāvoklim. Ja ir vēl citi sēdekļa regulēšanas veidi (vertikāla, leņķiska, sēdekļa atzveltnes utt. regulēšana), tad tie jānoregulē stāvoklī, ko noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs. Atsperotiem sēdekļiem vertikālo pozīciju stingri nofiksē atbilstoši parastajam braukšanas stāvoklim, ko noteicis izgatavotājs.

4.4.   Sēdvietas virsmu, kas saskaras ar telpisko H punkta ierīci, pārklāj ar pietiekama izmēra un atbilstošas faktūras kokvilnas muslīnu, ko var raksturot kā vienkāršu kokvilnas audumu ar 18,9 diegiem uz cm2 un svaru 0,228 kg/m2, vai trikotāžas vai neaustu drānu ar līdzvērtīgiem parametriem. Ja sēdeklim testu veic ārpus transportlīdzekļa, grīdai, uz kuras sēdekli novieto, ir tādi paši pamata parametri (2), kādi ir tā transportlīdzekļa grīdai, uz kuras šo sēdekli paredzēts izmantot.

4.5.   Telpiskās H punkta ierīces sēdekļa un muguras mezglu novieto tā, lai pasažiera centra plakne (C/LO) sakristu ar telpiskās H punkta ierīces centra plakni. Pēc izgatavotāja pieprasījuma telpisko H punkta ierīci drīkst pavirzīt uz iekšu attiecībā pret C/LO, ja telpiskā H punkta ierīce atrodas tik tālu uz āru, ka sēdekļa mala telpisko H punkta ierīci neļauj regulēt.

4.6.   Pēdas un apakšējās kājas savienojumu pievieno sēdekļa paliktnim vai nu atsevišķi, vai izmantojot T veida siju un apakšējās kājas mezglu. Līnija, kas novilkta starp H punkta projekcijas punktiem, ir paralēla zemei un perpendikulāra sēdekļa centra plaknei garenvirzienā.

4.7.   Telpiskās H punkta ierīces pēdu un kāju pozīciju noregulē šādi.

4.7.1.   Norādītā sēdvieta: vadītājs un priekšējais malējais pasažieris

4.7.1.1.   Ja nepieciešams, gan pēdu, gan kāju mezglus pavirza uz priekšu tā, lai pēdas uz grīdas būtu dabiskā pozīcijā, attiecīgā gadījumā starp vadības pedāļiem. Kreiso pēdu pēc iespējas novieto aptuveni tādā pašā attālumā pa kreisi no telpiskās H punkta ierīces centra plaknes kā labo pēdu – pa labi. Līmeņrādi, ar ko pārbauda telpiskās H punkta ierīces šķērsvirzienu, pavērš horizontāli, vajadzības gadījumā regulējot sēdekļa paliktni vai pavirzot kājas un pēdas savienojumu uz aizmuguri. Līnija, kas novilkta starp H punkta projekcijas punktiem, ir perpendikulāra sēdekļa centra plaknei garenvirzienā.

4.7.1.2.   Ja kreiso kāju nevar nolikt paralēli labajai kājai un kreiso kāju nevar atbalstīt pret konstrukciju, kreiso pēdu pārvieto, līdz tā ir atbalstīta. Saglabā projekcijas punktu uzstādījumu.

4.7.2.   Norādītā sēdvieta: malējā aizmugurējā.

Aizmugurējos sēdekļos vai papildu sēdvietās kājas novieto pēc izgatavotāja norādījumiem. Ja pēdas balstās uz grīdas, kas ir dažādos līmeņos, tad pēda, kas pirmā saskaras ar priekšējo sēdekli, ir atskaites pēda, bet otru pēdu novieto tā, lai līmeņrādis, ar ko pārbauda tā sēdekļa šķērsvirzienu, uz kura novietota ierīce, rādītu horizontāli.

4.7.3.   Citas norādītās sēdvietas.

Ievēro vispārējo procedūru, kas norādīta 4.7.1. punktā, izņemot to, ka pēdas novieto, kā noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs.

4.8.   Piestiprina apakšējās kājas un augšstilba svarus un noregulē telpisko H punkta ierīci.

4.9.   Muguras paliktni liec uz priekšu līdz priekšējai atdurei un telpisko H punkta ierīci atvelk no sēdekļa atzveltnes, izmantojot T veida siju. Maina telpiskās H punkta ierīces stāvokli uz sēdekļa, izmantojot vienu no šādām metodēm.

4.9.1.   Ja telpiskā H punkta ierīce tiecas slīdēt atpakaļ, izmanto šādu procedūru. Ļauj telpiskajai H punkta ierīcei slīdēt atpakaļ, līdz uz priekšu vērstā horizontālā ierobežotājslodze T veida sijai vairs nav vajadzīga, t. i., līdz sēdekļa paliktnis saskaras ar sēdekļa atzveltni. Vajadzības gadījumā maina apakšējās kājas stāvokli.

4.9.2.   Ja telpiskā H punkta ierīce netiecas slīdēt atpakaļ, izmanto šādu procedūru. Liek telpiskajai H punkta ierīcei slīdēt atpakaļ, T veida sijai pieliekot uz aizmuguri vērstu horizontālu slodzi, līdz sēdekļa paliktnis saskaras ar sēdekļa atzveltni (skatīt šā pielikuma 1. papildinājuma 2. attēlu).

4.10.   Pieliek 100 ± 10 N lielu slodzi telpiskās H punkta ierīces muguras un paliktņa mezglam vietā, kur krustojas gūžas leņķa kvadrants un T veida sijas balsts. Slodzes virzienu saglabā līnijā, kas novilkta caur minēto krustpunktu uz punktu tieši virs augšstilba sijas balsta (skatīt šā pielikuma 1. papildinājuma 2. attēlu). Tad uzmanīgi atvirza muguras paliktni atpakaļ pie sēdekļa atzveltnes. Procedūras atlikušajā daļā jārīkojas uzmanīgi, lai novērstu telpiskās H punkta ierīces slīdēšanu uz priekšu.

4.11.   Uzliek labās un kreisās puses sēžas svarus un tad pēc kārtas astoņus rumpja svarus. Saglabā telpiskās H punkta ierīces līmeni.

4.12.   Noliec muguras paliktni uz priekšu, lai sēdekļa atzveltni atbrīvotu no spiediena. Telpisko H punkta ierīci šūpo no vienas puses uz otru 10° lielā lokā (5° uz katru pusi no vertikālās centra plaknes), izdarot trīs pilnus ciklus, lai nepieļautu, ka starp telpisko H punkta ierīci un sēdekli rodas berze.

Šūpošanas laikā telpiskās H punkta ierīces T veida sija var sliekties novirzīties no noteiktā horizontālā un vertikālā stāvokļa. Tāpēc T veida sija jāstabilizē, pieliekot attiecīgu sānu slodzi šūpošanas laikā. Lai nodrošinātu, ka vertikālā virzienā vai virzienā uz priekšu un atpakaļ netiek pieliktas nejaušas ārējas slodzes, T veida sijas turēšana un telpiskās H punkta ierīces šūpošana jāveic uzmanīgi.

Šajā posmā telpiskās H punkta ierīces pēdas nav jāstabilizē vai jātur. Ja pēdas maina pozīciju, tām uz laiku atļauj palikt šādā stāvoklī.

Uzmanīgi atliec muguras paliktni atpakaļ pret sēdekļa atzveltni un pārbauda, vai abi līmeņrāži ir nulles stāvoklī. Ja telpiskās H punkta ierīces šūpošanas laikā pēdas ir izkustējušās, to stāvokli maina šādi.

Pēc kārtas katru pēdu paceļ no grīdas tiktāl, cik vajadzīgs, lai nerodas pēdas papildu kustība. Šīs pacelšanas laikā pēda var brīvi griezties, un uz priekšu vērsta vai sānu slodze netiek pielikta. Kad katru pēdu novieto atpakaļ uz grīdas, papēdim jāsaskaras ar tam paredzēto konstrukciju.

Pārbauda, vai sānu līmeņrādis ir nulles stāvoklī; vajadzības gadījumā muguras paliktņa augšpusē pieliek sānu slodzi, kas ir pietiekama, lai uz sēdekļa izlīdzinātu telpiskās H punkta ierīces paliktni.

4.13.   Turot T veida siju, lai nepieļautu telpiskās H punkta ierīces slīdēšanu pa sēdekļa spilvenu uz priekšu, rīkojas šādi.

a)

Atvirza muguras paliktni atpakaļ pie sēdekļa atzveltnes;

b)

muguras leņķa sijai aptuveni rumpja svara centra augstumā secīgi pieliek un atņem tādu uz aizmuguri vērstu horizontālu slodzi, kas nepārsniedz 25 N, līdz gūžas leņķa kvadrants norāda, ka pēc slodzes atņemšanas ir panākta stabila pozīcija. Rūpīgi seko, lai uz telpisko H punkta ierīci neiedarbotos uz leju vai sāniem vērstas ārējas slodzes. Ja telpiskās H punkta ierīces līmenis jāregulē vēlreiz, muguras paliktni pagriež uz priekšu, vēlreiz noregulē līmeni un atkārto 4.12. punktā minēto procedūru.

4.14.   Veic visus mērījumus.

4.14.1.   Telpiskajā atskaites sistēmā nosaka H punkta koordinātas.

4.14.2.   Faktisko rumpja leņķi nolasa telpiskās H punkta ierīces muguras leņķa kvadrantā, kad zonde ir galējā aizmugures stāvoklī.

4.15.   Ja nepieciešams telpisko H punkta ierīci uzstādīt atkārtoti, vismaz 30 minūtes pirms atkārtotās uzstādīšanas sēdekļa mezglu nenoslogo. Telpisko H punkta ierīci neatstāj novietotu uz sēdekļa mezgla ilgāk nekā tas vajadzīgs testa veikšanai.

4.16.   Ja sēdekļus, kas atrodas vienā rindā, var uzskatīt par līdzīgiem (sols, vienādi sēdekļi utt.), tad katrai sēdekļu rindai nosaka tikai vienu H punktu un vienu “faktisko rumpja leņķi”, šā pielikuma 1. papildinājumā aprakstīto telpisko H punkta ierīci novietojot sēdvietā, ko uzskata par reprezentatīvu šai rindai. Šī vieta ir:

4.16.1.

priekšējā rindā – vadītāja sēdeklis;

4.16.2.

aizmugurējā rindā vai rindās – ārējais sēdeklis.


(1)  Jebkurā sēdvietā, kas nav priekšējais sēdeklis, kur H punktu nevar noteikt, izmantojot telpisko H punkta ierīci vai citas metodes, pēc kompetentās iestādes ieskatiem par atskaites punktu var uzskatīt transportlīdzekļa izgatavotāja norādīto R punktu.

(2)  Slīpuma leņķis, augstumu starpība attiecībā pret sēdekļa stiprinājumu, virsmas faktūra utt.

1. papildinājums

TELPISKĀS H PUNKTA IERĪCES APRAKSTS  (1)

(telpiskā H punkta ierīce)

1.   Muguras un sēdekļa paliktņi

Muguras un sēdekļa paliktņi ir būvēti no stiegrota plasta un metāla; tie imitē cilvēka rumpi un augšstilbus, un tiem ir mehāniska vira H punktā. Faktiskā rumpja leņķa mērījumiem pie zondes ar locījuma vietu H punktā ir piestiprināts kvadrants. Ar regulējamu augšstilba siju, kas piestiprināta pie sēdekļa paliktņa, nosaka augšstilba centra līniju un to izmanto kā gūžas leņķa kvadranta pamatlīniju.

2.   Ķermeņa un kāju elementi

Apakšējās kājas segmenti ir savienoti ar sēdekļa paliktņa mezglu ar T veida siju, kura savieno ceļgalus un kura ir augšstilba regulējamās sijas sānisks pagarinājums. Apakšējās kājas segmentos ir iestiprināti kvadranti ceļgalu leņķu noteikšanai. Kurpju un pēdu mezglus kalibrē, lai noteiktu pēdas leņķi. Ar diviem līmeņrāžiem nosaka ierīces stāvokli telpā. Ķermeņa elementu svarus novieto attiecīgos smaguma centros, lai nodrošinātu sēdekļa iespiedumu, kas līdzvērtīgs iespiedumam, kuru radītu 76 kg smags vīrietis. Visas telpiskās H punkta locītavas jāpārbauda, lai tās brīvi kustētos bez ievērojamas berzes.

1.   attēls

Telpiskās H punkta ierīces elementu apzīmējums

Image

2.   attēls

Telpiskās H punkta ierīces elementu izmēri un slodzes sadalījums

Image


(1)  Sīkāku informāciju par telpiskās H punkta ierīces uzbūvi var iegūt Society of Automobile Engineers (SAE), 400 Commonwealth Drive, Warrendale, Pennsylvania 15096, United States of America.

Ierīce atbilst aprakstam ISO standartā 6549:1980.

2. papildinājums

TELPISKĀ ATSKAITES SISTĒMA

1.

Telpisko atskaites sistēmu definē trīs ortogonālas plaknes, ko nosaka transportlīdzekļa izgatavotājs (skatīt attēlu) (1).

2.

Transportlīdzekļa mērīšanas novietojumu nosaka, novietojot transportlīdzekli uz balstošas virsmas tā, lai atpazīstamības zīmju koordinātas atbilstu izgatavotāja norādītajiem raksturlielumiem.

3.

R punkta un H punkta koordinātas nosaka attiecībā pret transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktajām atpazīstamības zīmēm.

Attēls

Telpiskā atskaites sistēma

Image


(1)  Šī atskaites sistēma atbilst ISO standartam 4130:1978.

3. papildinājums

ATSKAITES DATI PAR SĒDVIETĀM

1.   Atskaites datu kodēšana

Katrai sēdvietai atskaites dati tiek minēti secīgi. Sēdvietas identificē ar divciparu kodu. Pirmā rakstzīme ir arābu cipars un norāda sēdekļu rindu, skaitot no transportlīdzekļa priekšas uz aizmuguri. Otrā rakstzīme ir lielais burts, kas norāda sēdvietas atrašanās vietu rindā, skatoties virzienā, kas atbilst transportlīdzekļa kustības virzienam uz priekšu; izmanto šādus burtus:

L

=

pa kreisi

C

=

vidū

R

=

pa labi

2.   Transportlīdzekļa mērīšanas novietojuma apraksts

2.1.   Atpazīstamības zīmju koordinātas

 

X …

 

Y …

 

Z …

3.   Atskaites datu saraksts

3.1.   Sēdvieta: …

3.1.1.   R punkta koordinātas

 

X …

 

Y …

 

Z …

3.1.2.   Sēdekļa aizmugures balsta leņķis: …

3.1.3.   Specifikācijas sēdekļa regulēšanai (1)

 

horizontāla: …

 

vertikāla: …

 

leņķiska: …

 

rumpja leņķis: …

Piezīme. Atskaites datus pārējām sēdvietām uzskaita 3.2., 3.3. punktā utt.


(1)  Svītro to, kas nav piemērojams.


5.PIELIKUMS

VILKŠANAS IERĪCE

1.   attēls

Image

1.a   attēls

Image

2.   attēls

Image

Pleca jostas vilkšanas ierīci, lai nostiprinātu siksnu, var pārveidot, pievienojot divas kontroles šķautnes un/vai dažas skrūves, lai novērstu saites nokrišanu vilkšanas testa laikā.

3.   attēls

Image


6. PIELIKUMS

MINIMĀLAIS STIPRINĀJUMA PUNKTU SKAITS UN APAKŠĒJO STIPRINĀJUMU ATRAŠANĀS VIETA

Transportlīdzekļa kategorija

Uz priekšu vērstas sēdvietas

Uz aizmuguri vērsta

Ārpusē

Vidū

Priekšā

Cita

Priekšā

Cita

M1

3

3

3

3

2

M2 ≤ 3,5 tonnām

3

3

3

3

2

M3 & M2 > 3,5 tonnām

3

Image

3 vai 2

Image

3 vai 2

Image

3 vai 2

Image

2

N1

3

3 vai 2 Ø

3 vai 2 *

2

2

N2 & N3

3

2

3 vai 2 *

2

2

2

:

divi apakšējie stiprinājumi, kas ļauj uzstādīt B tipa drošības jostu, vai Br, Br3, Br4m vai Br4Nm tipa drošības jostu, ja tas ir noteikts 13. pielikuma 1. papildinājumā Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3);

3

:

divi apakšējie stiprinājumi un viens augšējais stiprinājums, kas ļauj uzstādīt trīspunktu A tipa drošības jostu vai Ar, Ar4m vai Ar4Nm tipa drošības jostu, ja tas ir noteikts 13. pielikuma 1. papildinājumā Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3);

Ø

:

attiecas uz 5.3.3. pantu (atļauti divi stiprinājumi, ja sēdeklis ir ejas iekšpusē);

*

:

attiecas uz 5.3.4. pantu (atļauti divi stiprinājumi, ja priekšējais stikls ir ārpus atskaites zonas);

Image

:

attiecas uz 5.3.5. pantu (atļauti divi stiprinājumi, ja nekas nav atsauces zonā);

Image

:

attiecas uz 5.3.7. pantu (īpašs noteikums attiecībā uz transportlīdzekļa augšstāvu).

Papildinājums

APAKŠĒJO STIPRINĀJUMU ATRAŠANĀS VIETA – TIKAI LEŅĶU PRASĪBAS

Sēdeklis

M1

Izņemot M1

Priekšpuse (*)

Sprādzes pusē (α2)

45°–80°

30°–80°

Izņemot sprādzes pusi (α1)

30°–80°

30°–80°

Leņķa konstante

50°–70°

50°–70°

Sols – sprādzes pusē (α2)

45°–80°

20°–80°

Sols – izņemot sprādzes pusi (α1)

30°–80°

20°–80°

Regulējams sēdeklis ar sēdekļa atzveltnes leņķi < 20°

45°–80° (α2) (*)

20°–80° (α1) (*)

20°–80°

Aizmugures puse ≠

 

30°–80°

20°–80° Ψ

Saliekams

Jostas stiprinājums nav nepieciešams.

Ja aprīkots ar stiprinājumu, sk. prasības attiecībā uz leņķiem priekšā un aizmugurē.

≠:

ārmalā un centrā,

(*)

ja leņķis nav konstants, sk. 5.4.2.1. punktu,

Ψ:

45°–90° M2 un M3 kategoriju transportlīdzekļu gadījumā.


7. PIELIKUMS

DINAMIKAS TESTS KĀ ALTERNATĪVA DROŠĪBAS JOSTU STIPRINĀJUMU STATISKAJAM STIPRĪBAS TESTAM

1.   DARBĪBAS JOMA

Šajā pielikumā aprakstīts dinamikas tests ar ratiņiem, ko var veikt kā alternatīvu drošības jostu stiprinājumu statiskajam stiprības testam, kas paredzēts šo noteikumu 6.3. un 6.4. pantā.

Šo alternatīvu var piemērot pēc automobiļa izgatavotāja pieprasījuma tādas sēdekļu grupas gadījumā, kuras visas sēdvietas ir aprīkotas ar trīspunktu drošības jostām, ar ko ir saistītas krūškurvja slodzes ierobežošanas funkcijas, un ja grupa ietver papildu sēdvietu, kuras augšējās drošības jostas stiprinājums atrodas sēdekļa konstrukcijā.

2.   PRIEKŠRAKSTI

2.1.   Dinamikas testā, kas paredzēts šā pielikuma 3. punktā, netiek pārrauts neviens stiprinājums vai saplēsta tā apkārtne. Plānots pārrāvums, kas nepieciešams slodzes ierobežotāja funkcionēšanai, tomēr ir pieļaujams.

Šo noteikumu 5.4.2.5. punktā norādīto apakšējo stiprinājumu minimālās atstarpes un šo noteikumu 5.4.3.6. punktā norādītās prasības tiek ievērotas un vajadzības gadījumā tiek papildinātas ar turpmāko 2.1.1. punktu.

2.1.1.   M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru kopējā pieļaujamā masa nepārsniedz 2,5 tonnas, augšējās drošības jostas stiprinājumi, ja tie ir piestiprināti pie transportlīdzekļa korpusa, nepārvietojas tālāk par šķērsu plakni, kas novilkta caur R punktu un attiecīgā sēdekļa C punktu (sk. šo noteikumu 3. pielikuma 1. attēlu).

Transportlīdzekļiem, kas nav minēti iepriekš, augšējās drošības jostas stiprinājums nepārvietojas tālāk par šķērsu plakni, kuras slīpums ir par 10° virzienā uz priekšu un kura ir novilkta caur sēdekļa R punktu.

2.2.   Transportlīdzekļos, kuros tiek izmantotas pārvietošanas un bloķēšanas ierīces, kas ļauj visu sēdekļu lietotājiem izkāpt no transportlīdzekļa, šīm ierīcēm joprojām jābūt darbināmām ar roku.

2.3.   Transportlīdzekļa īpašnieka rokasgrāmatā iekļauj norādes, ka visas drošības jostas maina tikai pret apstiprinātām drošības jostām, kas paredzētas konkrētajai sēdvietai transportlīdzeklī, un jo īpaši norāda tās sēdvietas, kuras drīkst aprīkot tikai ar atbilstīgas slodzes ierobežotāju aprīkotām drošības jostām.

3.   DINAMIKAS TESTA NOSACĪJUMI

3.1.   Vispārīgie nosacījumi

Uz šajā pielikumā aprakstīto testu attiecas šo noteikumu 6.1. punktā aprakstītie vispārīgie nosacījumi.

3.2.   Uzstādīšana un sagatavošana

3.2.1.   Ratiņi

Ratiņiem jābūt tā konstruētiem, lai pēc testa nerastos paliekoša deformācija. Tie jāvada tā, lai trieciena brīdī novirze nepārsniegtu 5° vertikālajā plaknē un 2° horizontālajā plaknē.

3.2.2.   Transportlīdzekļa konstrukcijas nostiprināšana

Uz ratiņiem nostabilizē to transportlīdzekļa konstrukcijas daļu, ko uzskata par būtisku transportlīdzekļa nekustīgumam attiecībā uz sēdekļu stiprinājumiem un drošības jostu stiprinājumiem, saskaņā ar pārvietojumu, kas aprakstīts šo noteikumu 6.2. punktā.

3.2.3.   Ierobežotājsistēmas

3.2.3.1.   Ierobežotājsistēmas (sēdekļu komplektu, drošības jostu komplektu un slodzes ierobežotājierīces) uzmontē transportlīdzekļa konstrukcijai saskaņā ar sērijveida ražojuma transportlīdzekļu specifikācijām.

Transportlīdzekļa vidi pretī testējamam sēdeklim (vadības paneli, sēdekli utt. atkarībā no testējamā sēdekļa) iespējams uzmontēt uz testa ratiņiem. Ja transportlīdzeklim ir priekšējais gaisa spilvens, tas ir jādeaktivizē.

3.2.3.2.   Pēc transportlīdzekļa izgatavotāja pieprasījuma un vienojoties ar tehnisko dienestu, kas atbildīgs par testu veikšanu, dažu ierobežotājsistēmu daļas, kas nav sēdekļu komplekti, drošības jostu komplekti un slodzes ierobežotājierīces, drīkst nemontēt uz testa ratiņiem vai aizvietot ar daļām, kurām ir ekvivalenta vai zemāka stiprība, kuru izmēri ietilpst transportlīdzekļa salona aprīkojuma izmēros, ja testējamā konfigurācija ir vismaz tikpat nelabvēlīga kā sērijveida konfigurācija attiecībā uz spēkiem, kas iedarbojas uz sēdekli un drošības jostu stiprinājumiem.

3.2.3.3.   Sēdekļus noregulē, kā prasīts šo noteikumu 6.1.2. pantā, lietošanas stāvoklī pēc tehniskā dienesta izvēles, lai nodrošinātu visnelabvēlīgākos apstākļus attiecībā uz stiprinājumu izturību un saderīgi ar leļļu ievietošanu transportlīdzeklī.

3.2.4.   Manekeni

Katrā transportlīdzekļa sēdeklī novieto un ar drošības jostu piestiprina manekenu, kura izmēri un masa ir noteikti 8. pielikumā.

Manekena novietošanai nav nepieciešami instrumenti.

3.3.   Tests

3.3.1.   Ratiņus darbina tā, lai testa laikā to ātruma izmaiņas ir 50 km/h. Ratiņu ātrumu samazināšana ietilpst robežās, kas norādītas Noteikumu Nr. 16 8. pielikumā.

3.3.2.   Attiecīgos gadījumos, saskaņā ar automobiļa izgatavotāja instrukcijām tiek aktivizētas papildu ierobežojošās ierīces (savilcējierīces utt., izņemot gaisa spilvenus).

3.3.3.   Pārbauda, vai drošības jostu stiprinājumu pārvietojums nepārsniedz šī pielikuma 2.1. un 2.1.1. punktā noteiktās robežvērtības.


8. PIELIKUMS

MANEKENA SPECIFIKĀCIJAS  (1)

Masa

97,5 ± 5 kg

Augstums sēdus

965 mm

Gūžu platums (sēdus)

415 mm

Gūžu apkārtmērs (sēdus)

1 200 mm

Vidukļa apkārtmērs (sēdus)

1 080 mm

Krūškurvja dziļums

265 mm

Krūškurvja apkārtmērs

1 130 mm

Plecu augstums

680 mm

Pielaide visu izmēru garumam

± 5 procenti

Piezīme: turpmāk tekstā dota skice ar izmēru skaidrojumu.

Image


(1)  Par ekvivalentām uzskata ierīces, kas aprakstītas Austrālijas projektēšanas normās (Australian Design Rule (ADR) 4/03) un Federālo Mehānisko transportlīdzekļu drošības standartā (Federal Motor Vehicle Safety Standard, FMVSS Nr. 208).


9. PIELIKUMS

ISOFIX STIPRINĀJUMU SISTĒMAS UN ISOFIX AUGŠĒJO STIPRINĀJUMU SAITES STIPRINĀJUMI

1.   attēls

Statiskā spēka pielikšanas ierīce (SSPI), izometriski skati

Image

2.   attēls

Statiskā spēka pielikšanas ierīce (SSPI), izmēri

Image

3.   attēls

ISOFIX augšējā stiprinājuma saites savienotāja (kāša veida) izmēri

Image

4.   attēls

Attālums starp abām apakšējo stiprinājumu zonām

Image

5.   attēls

Divdimensiju šablons

Image

6.   attēls

ISOFIX augšējā stiprinājuma saites atrašanās vieta, ISOFIX zona – sānskats

Image

7.   attēls

ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma atrašanās vieta, ISOFIX zona – Lielāks aptīšanas laukuma sānskats

Image

8.   attēls

ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma atrašanās vieta, ISOFIX zona – Plāna skats

(R plaknes šķērsgriezums)

Image

9.   attēls

ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma atrašanās vieta, ISOFIX zona – pretskats

Image

10.   attēls

ISOFIX augšējā stiprinājuma saites atrašanās vieta, ISOFIX zona – telpisks shematisks skats

Image

11.   attēls

Alternatīva augšējā stiprinājuma saites atrašanās vietas noteikšanas metode, izmantojot “ISO/F2” (B) palīgierīci, ISOFIX zona – sānskats, skats no augšas un aizmugures skats

Image

12.   attēls

ISOFIX apakšējā stiprinājuma simbols

Image

13.   attēls

Simbols, ko izmanto, lai atpazītu augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu, kas atrodas zem pārsega

Image

Image

Piezīmes:

1.

Izmēri norādīti milimetros.

2.

Rasējums neatbilst mērogam.

3.

Simbolam jābūt skaidri redzamam, izmantojot kontrastējošas krāsas vai pietiekamu reljefu, ja tas ir veidots veidnē vai ja tam ir reljefs.


28.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 109/55


Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 34 – Vienoti noteikumi transportlīdzekļu apstiprināšanai attiecībā uz ugunsbīstamību

Ar visiem spēkā esošajiem grozījumiem līdz:

02. grozījumu sērijas 3. papildinājumam, kas stājies spēkā 2009. gada 27. oktobrī

SATURS

NOTEIKUMI

1.

Darbības joma

2.

Apstiprinājuma pieteikums

3.

Apstiprinājums

I DAĻA.   TRANSPORTLĪDZEKĻU APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ TO DEGVIELAS TVERTNĒM

4.

Definīcijas

5.

Prasības attiecībā uz šķidrās degvielas tvertnēm

6.

Šķidrās degvielas tvertņu testi

II DAĻA.   TRANSPORTLĪDZEKĻA APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ UGUNSBĪSTAMĪBU SADURSMES GADĪJUMĀ

7.

Definīcijas

8.

Prasības attiecībā uz šķidrās degvielas tvertnes uzstādīšanu

9.

Transportlīdzekļa testi

III DAĻA.   ŠĶIDRAS DEGVIELAS TVERTŅU KĀ ATSEVIŠĶAS TEHNISKĀS VIENĪBAS APSTIPRINĀŠANA

10.

Definīcijas

11.

Prasības attiecībā uz šķidrās degvielas tvertnēm

IV DAĻA.   TRANSPORTLĪDZEKĻU APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ APSTIPRINĀTU DEGVIELAS TVERTŅU UZSTĀDĪŠANU

12.

Definīcijas

13.

Šķidrās degvielas tvertņu uzstādīšanas prasības

14.

Transportlīdzekļa vai tvertnes tipa grozījumi

15.

Ražošanas atbilstība

16.

Sankcijas par ražošanas neatbilstību

17.

Pārejas noteikumi

18.

Par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu, kā arī administratīvo struktūrvienību nosaukums un adrese

PIELIKUMI

1. pielikums.

Paziņojums par apstiprinājuma piešķiršanu, paplašināšanu, atteikšanu, atsaukšanu vai transportlīdzekļa tipa pilnīgu ražošanas izbeigšanu attiecībā uz šķidrās degvielas tvertni un ugunsbīstamību frontālas/sānu/aizmugures sadursmes gadījumā saskaņā ar Noteikumiem Nr. 34.

2. pielikums.

Apstiprinājuma marķējuma izvietojums

3. pielikums.

Frontālas sadursmes tests pret šķērsli

4. pielikums.

Aizmugures daļas sadursmes testa procedūra

5. pielikums.

Plastmasas degvielas tvertņu testēšana

1. papildinājums.

Ugunsizturības tests

2. papildinājums.

Ugunsizturīgo ķieģeļu izmēri un tehniskie dati

1.   DARBĪBAS JOMA

Šie noteikumi attiecas uz:

1.1.

I DAĻA: M, N un O kategorijas (1) transportlīdzekļu apstiprinājumu attiecībā uz šķidrās degvielai tvertni(-ēm).

1.2.

II DAĻA: pēc izgatavotāja pieprasījuma tādu M, N un O kategorijas transportlīdzekļu apstiprinājumu, kuru šķidrās degvielas tvertne(-es) apstiprināta(-as) saskaņā ar šo noteikumu I daļu, attiecībā uz ugunsbīstamību frontālas un/vai sānu, un/vai aizmugures sadursmes gadījumā.

1.3.

III DAĻA: šķidrās degvielas tvertņu kā atsevišķu tehnisko vienību apstiprinājumu.

1.4.

IV DAĻA: transportlīdzekļu apstiprinājumu attiecībā uz apstiprinātu šķidrās degvielas tvertņu uzstādīšanu.

2.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

2.1.   Apstiprinājuma pieteikums saskaņā ar šo noteikumu I un/vai II daļu.

2.1.1.

Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu saskaņā ar šo noteikumu I vai II daļu iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

2.1.2.

Pieteikumu iesniedz kopā ar turpmāk minētajiem dokumentiem trijos eksemplāros un šādu informāciju:

2.1.2.1.

detalizēts transportlīdzekļa tipa apraksts pēc 4.2. un/vai 7.2. punktā noteiktajām pozīcijām. Norāda numurus un/vai simbolus, kas identificē motora tipu un transportlīdzekļa tipu;

2.1.2.2.

rasējums(-i), kurā redzami degvielas tvertnes raksturlielumi un precizēts materiāls, no kā tā ir izgatavota;

2.1.2.3.

visas degvielas padeves sistēmas shēma, kurā norādīta katras detaļas atrašanās vieta transportlīdzeklī un

2.1.2.4.

pieteikums atbilstoši šo noteikumu II daļai, elektroinstalāciju shēma, kurā norādīta to atrašanās vieta un to piestiprināšanas veids pie transportlīdzekļa.

2.1.3.

Tehniskajam dienestam, kas atbildīgs par tipa apstiprināšanas testu veikšanu, iesniedz:

2.1.3.1.

apstiprināmā transportlīdzekļa tipa reprezentatīvu eksemplāru vai transportlīdzekļa daļas, kuras tehniskais dienests uzskata par nepieciešamām apstiprināšanas testiem;

2.1.3.2.

ja transportlīdzeklis aprīkots ar tvertni no plastmasas: septiņas papildu tvertnes ar to piederumiem;

2.1.3.3.

ja transportlīdzeklis aprīkots ar tvertni no cita materiāla: divas papildu tvertnes ar to piederumiem.

2.2.   Apstiprinājuma pieteikums saskaņā ar šo noteikumu III daļu

2.2.1.

Šķidrās degvielas tvertnes tipa apstiprinājuma pieteikumu saskaņā ar šo noteikumu III daļu iesniedz tvertnes izgatavotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

2.2.2.

Tam pievieno šādus dokumentus trīs eksemplāros un šādu informāciju:

2.2.2.1.

detalizēts degvielas tvertnes tipa apraksts attiecībā uz 10.2. punktā noteiktajām pozīcijām; precizē, vai apstiprinājuma pieteikums attiecas uz tvertnes tipu ar tās piederumiem vai bez tiem un vai tas attiecas uz transportlīdzekļa vispārēju vai īpašu izmantojumu. Ja pieteikums attiecas uz tvertnes tipu bez tās piederumiem, skaidri identificē testos izmantojamos piederumus;

2.2.2.2.

rasējumu(-us), kur norādīti degvielas tvertnes raksturlielumi un materiāli, no kā tā ir izgatavota, un, ja transportlīdzeklis paredzēts īpašam izmantojumam, testā izmantoto transportlīdzekļa daļu raksturlielumi.

2.2.3.

Tehniskajam dienestam, kas atbildīgs par tipa apstiprināšanas testu veikšanu, iesniedz:

2.2.3.1.

ja tvertne izgatavota no plastmasas: septiņas tvertnes ar to piederumiem; ja tvertne apstiprināma bez tās piederumiem, iesniedz septiņus tipa piederumu komplektus, ko parasti uzstāda transportlīdzeklim;

2.2.3.2.

ja tvertne izgatavota no cita materiāla: divas tvertnes ar to piederumiem; ja tvertne apstiprināma bez tās piederumiem, iesniedz divus tipa piederumu komplektus, ko parasti uzstāda transportlīdzeklim.

2.2.3.3.

Ja tvertne īpaša izmantojuma transportlīdzeklim izgatavota no plastmasas, iesniedz transportlīdzekļa daļas, kā norādīts 5. pielikuma 5.3.2. punktā.

2.3.   Apstiprinājuma pieteikums saskaņā ar šo noteikumu IV daļu

2.3.1.

Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu saskaņā ar šo noteikumu IV daļu iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

2.3.2.

Tam pievieno šādus dokumentus trīs eksemplāros un šādu informāciju:

2.3.2.1.

detalizētu transportlīdzekļa tipa aprakstu attiecībā uz 12.2. punktā noteiktajām pozīcijām. Norāda numurus un/vai simbolus, kas identificē transportlīdzekļa tipu un motora tipu;

2.3.2.2.

visas degvielas padeves sistēmas shēmu, kas parāda katras sastāvdaļas atrašanās vietu transportlīdzeklī;

2.3.2.3.

sarakstu ar visiem šķidrās degvielas tvertņu tipiem, kas apstiprināti saskaņā ar šo noteikumu III daļu un ko paredzēts uzstādīt šāda tipa transportlīdzeklī.

2.3.3.

Tehniskajam dienestam, kas atbildīgs par tipa apstiprināšanas testu veikšanu, iesniedz:

2.3.3.1.

apstiprināmā transportlīdzekļa tipa reprezentatīvu eksemplāru;

2.3.3.2.

ja nepieciešams, divas papildu tvertnes ar tās piederumiem katram degvielas tvertnes tipam, kas apstiprināts bez tā piederumiem.

3.   APSTIPRINĀJUMS

3.1.   Apstiprinājums saskaņā ar šo noteikumu I un/vai II daļu.

3.1.1.

Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzeklis atbilst I un/vai II daļas prasībām, piešķir minētā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

3.1.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru, kura pirmie divi cipari norāda uz jaunāko grozījumu sēriju, kas ietverta šajos noteikumos līdz apstiprinājuma izsniegšanas dienai. Tomēr nolīguma puse var piešķirt to pašu apstiprinājuma numuru vairākiem transportlīdzekļu tipiem, kā definēts 4.2. un/vai 7.2. punktā, ja tie ir tā paša transportlīdzekļa bāzes modeļa varianti, un ar nosacījumu, ka katru no šiem tipiem atsevišķi testē un pārliecinās, ka tie atbilst šiem noteikumiem.

3.1.3.

Paziņojumu par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikuma 1. papildinājumā, kopā ar rasējumiem, kuros norādītas 2.1.2.2., 2.1.2.3. un 2.1.2.4. punktā prasītā informācija; tos iesniedz apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs, to formāts nepārsniedz A4 (210 × 297 mm) vai arī tie salocīti šajā formātā, un tie ir attiecīgā mērogā.

3.1.4.

Katram transportlīdzeklim, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, redzamā un viegli pieejamā uz apstiprinājuma veidlapas norādītā vietā piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, ko veido

3.1.4.1.

aplis, kurā ir burts “E” un tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (2);

3.1.4.2.

pa labi no 3.4.1. punktā noteiktā apļa – šo noteikumu numurs, aiz tā “RI”, ja transportlīdzeklis ir apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu I daļu vai “RII” ja transportlīdzeklis ir apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu I vai IV daļu un II daļu, domuzīme un apstiprinājuma numurs.

3.1.5.

Ja transportlīdzeklis atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti nolīgumam, tad valstī, kurā piešķīra apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, nav jāatkārto 3.4.1. punktā noteiktais simbols; šādā gadījumā visu to noteikumu papildu numurus, apstiprinājuma numurus un simbolus, saskaņā ar kuriem apstiprinājums piešķirts valstī, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķīrusi apstiprinājumu, norāda vertikālās slejās pa labi no 3.4.1. punktā noteiktā simbola.

3.1.6.

Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

3.1.7.

Apstiprinājuma marķējums atrodas izgatavotāja piestiprinātās datu plāksnes tuvumā vai uz tās.

3.1.8.

Šo noteikumu 2. pielikumā sniegti apstiprinājuma marķējuma izvietojuma piemēri.

3.2.   Apstiprinājums saskaņā ar šo noteikumu III daļu

3.2.1.

Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtā tvertne atbilst III daļas prasībām, piešķir šīs tvertnes tipa apstiprinājumu.

3.2.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru, kura pirmie divi cipari norāda uz jaunāko grozījumu sēriju, kas ietverta noteikumos apstiprinājuma izsniegšanas laikā.

3.2.3.

Paziņojumu par tvertnes tipa apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikuma 2. papildinājumā, kopā ar rasējumiem, kuros norādītas 2.2.2.1. un 2.2.2.2. punktā prasītās ziņas; tos iesniedz apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs, to formāts nepārsniedz A 4 (210 × 297 mm) vai arī tie ir salocīti šajā formātā, un tie ir attiecīgā mērogā.

3.2.4.

Katrai tvertnei, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam tvertnes tipam, redzamā un viegli pieejamā uz apstiprinājuma veidlapas norādītā vietā piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, ko veido

3.2.4.1.

aplis, kurā ir burts “E” un tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (2);

3.2.4.2.

pa labi no 3.2.4.1. punktā noteiktā apļa – šo noteikumu numurs, aiz tā “RIII”, norāde “U”, ja tvertne ir paredzēta vispārējam izmantojumam, vai “S”, ja tvertne ir paredzēta transportlīdzekļa īpašam izmantojumam, norāde “+A”, ja tvertne ir apstiprināta ar tās piederumiem, vai “#A”, ja tvertne ir apstiprināta bez tās piederumiem, domuzīme un apstiprinājuma numurs.

3.2.5.

Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams, kad tvertne ir uzstādīta transportlīdzeklī.

3.2.6.

Šo noteikumu 2. pielikumā sniegti apstiprinājuma marķējuma izvietojuma piemēri.

3.3.   Apstiprinājums saskaņā ar šo noteikumu IV daļu

3.3.1.

Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzeklis atbilst tālāk IV daļas prasībām, piešķir minētā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

3.3.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru, kura pirmie divi cipari norāda uz jaunāko grozījumu sēriju, kas ietverta noteikumos apstiprinājuma izsniegšanas laikā. Tomēr nolīguma puse var piešķirt to pašu apstiprinājuma numuru vairākiem transportlīdzekļu tipiem, kā definēts 12.2. punktā, ja tie ir tā paša transportlīdzekļa bāzes modeļa tipi, un ar nosacījumu, ka katru no šiem tipiem atsevišķi testē un pārliecinās, ka tie atbilst šo noteikumu nosacījumiem.

3.3.3.

Paziņojumu par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikuma 1. papildinājumā, kopā ar rasējumiem, kuros norādītas 2.3.2.1., 2.3.2.2. un 2.3.2.3. punktā prasītās ziņas; tos iesniedz apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs, to formāts nepārsniedz A 4 (210 × 297 mm) vai arī tie ir salocīti šajā formātā, un tie ir attiecīgā mērogā.

3.3.4.

Katram transportlīdzeklim, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, redzamā, viegli pieejamā vietā un uz apstiprinājuma veidlapas norādītā vietā piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, ko veido

3.3.4.1.

aplis, kurā ir burts “E” un tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (2);

3.3.4.2.

pa labi no 3.3.4.1. punktā noteiktā apļa – šo noteikumu numurs, aiz tā “RIV”, domuzīme un apstiprinājuma numurs.

3.3.5.

Ja transportlīdzeklis atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti nolīgumam, tad valstī, kurā piešķīra apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, nav jāatkārto 3.3.4.1. punktā noteiktais simbols; šādā gadījumā visu to noteikumu papildu numurus, apstiprinājuma numurus un simbolus, saskaņā ar kuriem apstiprinājums piešķirts valstī, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķīrusi apstiprinājumu, norāda vertikālās slejās pa labi no 3.3.4.1. punktā noteiktā simbola.

3.3.6.

Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

3.3.7.

Apstiprinājuma marķējums atrodas izgatavotāja piestiprinātās transportlīdzekļa datu plāksnes tuvumā vai uz tās.

3.3.8.

Šo noteikumu 2. pielikumā sniegti apstiprinājuma marķējuma izvietojuma piemēri.

I DAĻA.   TRANSPORTLĪDZEKĻU APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ TO DEGVIELAS TVERTNĒM

4.   DEFINĪCIJAS

Šajā noteikumu daļā lieto šādas definīcijas:

4.1.

“transportlīdzekļa apstiprinājums” ir transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz šķidrās degvielas tvertnēm;

4.2.

“transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras šādos būtiskos aspektos:

4.2.1.

izgatavotāja noteiktais tips;

4.2.2.

M1 kategorijas transportlīdzekļos (1) tvertnes atrašanās vieta transportlīdzeklī, ciktāl tā negatīvi ietekmē 5.10. punkta prasības;

4.3.

“pasažieru salons” ir telpa, kurā uzturas transportlīdzeklī esošas personas un kuru ietver jumts, grīda, sānu sienas, durvis, ārējais stiklojums un priekšējā starpsiena, kā arī pakaļējā nodalījuma starpsienas plakne vai aizmugurējo sēdekļu atzveltnes atbalsta plakne;

4.4.

“tvertne” ir tvertne(-es), kas konstruēta(-as) šķidrās degvielas glabāšanai, kā definēts 4.6. punktā, ko galvenokārt izmanto transportlīdzekļa darbināšanai, izņemot piederumus (piltuves sūkni, ja tā ir atsevišķa detaļa, piltuves caurumu, vāku, mērinstrumentu, savienojumus ar motoru vai, lai kompensētu iekšējo pārspiedienu utt.;

4.5.

“degvielas tvertnes tilpums” ir degvielas tvertnes tilpums, kā to nosaka izgatavotājs un

4.6.

“šķidrā degviela” ir degviela, kas ir šķidra normālos temperatūras un spiediena apstākļos.

5.   PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ŠĶIDRĀS DEGVIELAS TVERTNĒM

5.1.   Tvertņu konstrukcija ir izturīga pret koroziju.

5.2.   Tvertnes, kad tās ir aprīkotas ar visiem piederumiem, kas parasti ir tām pievienoti, atbilst noplūdes testu prasībām, ko veic saskaņā ar 6.1. punktu pie relatīva iekšējā spiediena, kas ir vienāds ar divkāršu darbības pārspiedienu, bet jebkurā gadījumā ne mazāks par 0,3 bāru pārspiedienu.

Tvertnes, kas izgatavotas no plastmasas, uzskata par atbilstošām prasībām, ja ir izturējušas testus, kas aprakstīti 5. pielikuma 2. punktā.

5.3.   Jebkuru pārspiedienu vai spiedienu, kas pārsniedz darba spiedienu automātiski kompensē ar piemērotām ierīcēm (ventilācijas ejas, drošības vārsti utt.).

5.4.   Ventilācijas eju konstrukcijai ir tāda, lai novērstu visus ugunsgrēka izcelšanās riskus. Jo īpaši, degviela, kas var noplūst no tvertnes iepildīšanas brīdī, nenokļūst uz izplūdes gāžu sistēmas. To novada uz zemi.

5.5.   Tvertne(-es) neatrodas uz virsmas vai neveido virsmu (grīdu, sienu, starpsienu) pasažieru salonā vai citā nodalījumā, kas ir tā neatņemama sastāvdaļa.

5.6.   Paredz šķērssienu, kas atdala pasažieru salonu no tvertnes(-ēm). Šķērssienā var būt atveres (piemēram, lai izvietotu vadus), ar nosacījumu, ka tās ir tā izkārtotas, lai parastos lietošanas apstākļos degviela netraucēti nevarētu ieplūst no tvertnes(-ēm) pasažieru salonā vai citā nodalījumā, kas ir tā neatņemama sastāvdaļa.

5.7.   Katru tvertni droši piestiprina un novieto tā, lai nodrošinātu, ka jebkura degvielas noplūde no tvertnes vai tās piederumiem parastos lietošanas apstākļos nokļūst uz zemes un nevis pasažieru salonā.

5.8.   Piltuves caurumu neizvieto pasažieru salonā, bagāžas nodalījumā vai motora nodalījumā.

5.9.   Degviela transportlīdzekļa paredzamas darbības gaitas laikā nenoplūst caur tvertnes vāku vai caur citām ierīcēm, kas paredzētas pārspiediena kompensēšanai. Transportlīdzekļa apgāšanās gadījumā var pieļaut pilēšanu ar nosacījumu, ka tā nepārsniedz 30 g/min; šo prasību pārbauda 6.2. punktā noteiktajā testā.

5.9.1.

Tvertnes vāks ir nostiprināts pie piltuves sūkņa.

5.9.1.1.

Noteikumu 5.9.1. punkta prasības uzskata par izpildītām, ja ir veikts nepieciešamais, lai novērstu pārāk lielas iztvaikošanas emisijas un degvielas izšļakstīšanos, kas rodas, ja nav degvielas piltuves vāka.

To var panākt:

5.9.1.1.1.

ar nenoņemamu degvielas piltuves vāku, kas automātiski atveras un aizveras,

5.9.1.1.2.

ar konstrukcijas raksturlielumiem, ar ko pārtrauc pārāk lielas iztvaikošanas emisijas un degvielas izšļakstīšanos, kas rodas, ja nav degvielas piltuves vāka,

5.9.1.1.3.

ar jebkuru citu nodrošinājumu, kam ir tāds pats rezultāts. Piemēram, piesiets piltuves vāks, pieķēdēts piltuves vāks vai veids, kad vienu un to pašu atslēgu izmanto piltuves vākam un transportlīdzekļa aizdedzei. Šādā gadījumā atslēgu no piltuves vāka var izņemt tikai aizslēgtā stāvoklī. Taču piesieta vai pieķēdēta vāka izmantošana nav piemērota transportlīdzekļiem, kas nepieder pie M1 un N1 kategorijas.

5.9.2.

Blīvējums starp vāku un piltuves sūkni ir droši nostiprināts. Aizslēgtā stāvoklī vāks droši fiksējas pret blīvējumu un piltuves sūkni.

5.10.   Tvertnes uzstāda tādā veidā, lai tās būtu pasargātas no transportlīdzekļa frontālas vai aizmugurējas sadursmes sekām; tvertnes tuvumā nedrīkst būt uz āru izvirzītas detaļas, asas malas utt.

5.11.   Degvielas tvertnes un tās piederumu konstrukcija un uzstādījums transportlīdzeklī ir tāds, lai novērstu statiskās elektrības izraisītu ugunsbīstamību. Vajadzības gadījumā veic uzlādes izkliedes pasākumu(-us). Izgatavotājs tehnisko dienestu informē par pasākumu(-iem), kas garantē minēto prasību ievērošanu.

5.12.   Degvielas tvertne ir izgatavota no ugunsizturīga metāla. Tā (tās) var būt izgatavotas no plastmasas ar nosacījumu, ka tas atbilst 5. pielikuma prasībām.

6.   ŠĶIDRĀS DEGVIELAS TVERTŅU TESTI

6.1.   Hidrauliskais tests

Tvertnei veic hidrauliskā iekšējā spiediena testu, ko veic atsevišķai vienībai kopā ar visiem piederumiem. Tvertnei ir pilnībā piepildīta ar nedegošu šķidrumu (piemēram, ūdeni). Pēc tam, kad ir pārtraukti visi sakari ar ārpusi, pakāpeniski palielina spiedienu caur sūkņa savienojumu, pa kuru padod degvielu motoram, līdz relatīvam iekšējam spiedienam, kas ir vienāds ar divkāršu izmantoto darba spiedienu, bet jebkurā gadījumā nav mazāks par 0,3 bāru (30 kPa) pārspiedienu, kuru uztur vienu minūti. Šajā laikā tvertne ne iesprēgā, ne tek, taču tā var būt pastāvīgi deformēta.

6.2.   Apgāšanās tests

6.2.1.

Tvertne un visi tās piederumi ir uzmontēti uz testa statīva tādā veidā, kas atbilst uzstādījumam uz transportlīdzekļa, kuram tvertne ir paredzēta; tas attiecas arī uz sistēmu iekšējā pārspiediena kompensācijai.

6.2.2.

Testa statīvu rotē ap asi, kas atrodas paralēli pret transportlīdzekļa garenvirziena asi.

6.2.3.

Testu veic ar tvertni, kas piepildīta līdz 90 procentiem no tās tilpuma un arī ar 30 procentiem no tās tilpuma ar nedegošu šķidrumu, kura blīvums un viskozitāte līdzinās parasti izmantotai degvielai (var izmantot ūdeni).

6.2.4.

Tvertni pagriež par 90° pa labi no tās uzstādījuma stāvokļa. Tvertne šādā stāvoklī paliek vismaz piecas minūtes. Pēc tam tvertni pagriež par 90° tālāk tajā pašā virzienā. Tvertni šādā stāvoklī, kad tā ir pilnībā apgriezta, tur vēl vismaz piecas minūtes. Tvertni pagriež atpakaļ tās normālajā stāvoklī. Testēšanas šķidrumu, kas neaiztecēja atpakaļ no vēdināšanas sistēmas uz tvertni, iztukšo un, ja nepieciešams, no jauna piepilda. Tvertni pagriež par 90° pretējā virzienā un atstāj šādā stāvoklī vismaz piecas minūtes.

Tvertni pagriež tālāk par 90° tajā pašā virzienā. Tvertni šādā stāvoklī, kad tā ir pilnībā apgriezta, tur vēl vismaz piecas minūtes. Pēc tam tvertni pagriež atpakaļ tās normālajā stāvoklī.

Katru secīgo pagriezienu par 90° veic laika intervālā no 1 līdz 3 minūtēm.

II DAĻA.   TRANSPORTLĪDZEKĻA APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ UGUNSBĪSTAMĪBU SADURSMES GADĪJUMĀ

7.   DEFINĪCIJAS

Šajā noteikumu daļā lieto šādas definīcijas:

7.1.

“transportlīdzekļa apstiprinājums” ir transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz ugunsbīstamību;

7.2.

“transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras šādos būtiskos aspektos:

7.2.1.

tvertnes uzbūve, forma, izmēri un materiāli (metāls/plastmasa);

7.2.2.

M1 kategorijas transportlīdzekļos (1) tvertnes atrašanās vieta transportlīdzeklī, ciktāl tas negatīvi ietekmē 5.10. punkta prasības;

7.2.3.

degvielas padeves sistēmas raksturlielumi un atrašanās vieta (sūknis, filtri utt.) un

7.2.4.

elektroietaises raksturlielumi un atrašanās vieta, ciktāl tas ietekmē šajos noteikumos noteikto sadursmes testu rezultātus;

7.3.

“šķērsplakne” ir vertikāla šķērsplakne, kas ir perpendikulāra transportlīdzekļa vidējai garenvirziena plaknei;

7.4.

“pašmasa” ir braukšanas kārtībā esoša transportlīdzekļa masa bez personām un bez kravas, bet ar degvielu, dzesēšanas šķidrumu, eļļošanas līdzekļiem, instrumentiem un rezerves riteni (ja transportlīdzekļa izgatavotājs tos nodrošina kā standarta aprīkojumu).

8.   PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ŠĶIDRĀS DEGVIELAS TVERTNES UZSTĀDĪŠANU

8.1.   Degvielas iekārta

8.1.1.

Transportlīdzekļus apstiprina saskaņā ar šo noteikumu I daļu vai IV daļu.

8.1.2.

Degvielas iekārtas sastāvdaļas ir atbilstoši aizsargātas ar rāmja vai virsbūves detaļām pret saskari ar iespējamajiem šķēršļiem uz zemes. Šādu aizsardzību neprasa, ja sastāvdaļas zem transportlīdzekļa ir tālāk no zemes nekā rāmja vai virsbūves detaļa to priekšā.

8.1.3.

Degvielas iekārtas caurules un citas detaļas izvieto uz transportlīdzekļa vietās, kas ir aizsargātas līdz augstākajam iespējamajam līmenim. Sagriešanās un izliekšanās kustības un transportlīdzekļa uzbūves vai pievadiekārtas vibrācijas rezultātā nerodas degvielas iekārtas berze, sablīvēšana vai cita neierasta spriedze.

8.1.4.

Lokanos vai elastīgos cauruļu savienojumus ar degvielas iekārtas sastāvdaļu nekustīgajām detaļām konstruē un izgatavo tā, lai tie paliktu hermētiski dažādos transportlīdzekļa ekspluatācijas apstākļos, neatkarīgi no sagriešanas un izliekšanas kustībām un neatkarīgi no transportlīdzekļa uzbūves vai pievadiekārtas vibrācijām.

8.1.5.

Ja piltuves caurums atrodas uz transportlīdzekļa sāniem, tad piltuves vāku aizslēgtā stāvoklī nevar atrasties uz korpusa blakus esošajām virsmām.

8.2.   Elektroietaise

8.2.1.

Elektriskie vadi, izņemot vadus, kas ir izvietoti dobās sastāvdaļās, piestiprina pie transportlīdzekļa struktūras, sienām vai starpsienām netālu no to atrašanās vietas. Vietas, kurām tie iet cauri sienām vai starpsienām, ir pienācīgi aizsargātas, lai novērstu izolācijas pārrāvumu.

8.2.2.

Elektroietaises projektē, izgatavo un uzstāda tādā veidā, lai to sastāvdaļas neietekmētu korozija, kam tās ir pakļautas.

9.   TRANSPORTLĪDZEKĻA TESTI

Veicot frontālās sadursmes testu pret šķērsli saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumā noteikto procedūru, sānu sadursmes testu saskaņā ar Noteikumu Nr. 95, kas grozīti ar 01. grozījumu sēriju, 4. pielikumā aprakstīto procedūru un aizmugures sadursmes testu saskaņā ar 4. pielikumā precizēto procedūru,

9.1.   sadursmes gadījumā degvielas iekārtā var parādīties tikai neliela šķidruma noplūde;

9.2.   ja pēc sadursmes degvielas iekārtā ir nepārtraukta noplūde, tad noplūdes apjoms nepārsniedz 30 g/min; ja šķidrums no degvielas iekārtas sajaucas ar šķidrumiem no citām sistēmām un ja vairākus šķidrumus nav iespējams vienkārši atdalīt un identificēt, tad nepārtraukto noplūdi izvērtē, vadoties pēc visiem savāktajiem šķidrumiem;

9.3.   nedrīkst rasties uguns, kuru uztur degviela;

9.4.   sadursmju laikā un pēc tam, kā aprakstīts 9. punktā, akumulatoru savā vietā notur vietā drošības mehānisms.

9.5.   Pēc izgatavotāja pieprasījuma frontālās sadursmes testu, kas noteikts šo noteikumu 3. pielikumā, var aizstāt ar testa procedūru, kas aprakstīta Noteikumu Nr. 94, kas grozīti ar 01. grozījumu sēriju, 3. pielikumā.

III DAĻA.   ŠĶIDRAS DEGVIELAS TVERTŅU KĀ ATSEVIŠĶAS TEHNISKĀS VIENĪBAS APSTIPRINĀŠANA

10.   DEFINĪCIJAS

Šajā noteikumu daļā lieto šādas definīcijas:

10.1.

“tvertne” ir tvertne vai tvertnes, kas paredzētas šķidrās degvielas glabāšanai, kā definēts 10.3. punktā, un ko galvenokārt izmanto transportlīdzekļa darbināšanai; tvertni var apstiprināt ar tās piederumiem (piltuves sūkni, ja tas ir atsevišķs elements, piltuves caurumu, vāku, mērinstrumentu, savienojumiem, kas kompensē iekšējo pārspiedienu utt.);

10.2.

“degvielas tvertnes tilpums” ir degvielas tvertnes tilpums, kā to nosaka izgatavotājs;

10.3.

“šķidrā degviela” ir degviela, kas ir šķidra normālos temperatūras un spiediena apstākļos;

10.4.

“tvertnes apstiprinājums” ir šķidrās degvielas tvertnes tipa apstiprinājums;

10.5.

“tvertnes tips” ir tvertnes, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā:

10.5.1.

tvertnes vai tvertņu uzbūve, forma, izmēri un materiāls (metāls/plastmasa);

10.5.2.

tvertnes paredzētā izmantošana: vispārējs vai īpašs izmantojums;

10.5.3.

piederumi ir vai nav.

11.   PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ŠĶIDRĀS DEGVIELAS TVERTNĒM

11.1.   Ja tvertnes ir aprīkotas ar parastas komplektācijas piederumiem izpilda 5.1., 5.2., 5.3., 5.9., 5.12., 6.1. un 6.2. punktā noteiktās prasības.

11.2.   Ja tvertnes jāapstiprina bez to piederumiem, izgatavotāja dokumentācijā skaidri jāidentificē testā izmantojamie piederumi.

IV DAĻA.   TRANSPORTLĪDZEKĻU APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ APSTIPRINĀTU DEGVIELAS TVERTŅU UZSTĀDĪŠANU

12.   DEFINĪCIJAS

Šajā noteikumu daļā lieto šādas definīcijas:

12.1.

“transportlīdzekļa apstiprinājums” ir transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz degvielas tvertnes (tvertņu) uzstādīšanu, kas apstiprināta(-as) saskaņā ar šo noteikumu III daļu;

12.2.

“transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā:

12.2.1.

izgatavotāja tipa nosaukums;

12.2.2.

M1 kategorijas transportlīdzekļos (1) tvertnes atrašanās vieta transportlīdzeklī, ciktāl tam ir negatīva ietekme uz 5.10. punkta prasībām.

13.   ŠĶIDRĀS DEGVEILAS TVERTŅU UZSTĀDĪŠANAS PRASĪBAS

13.1.   Izpilda 5.4., 5.5., 5.6., 5.7., 5.8., 5.10., un 5.11. punkta prasības.

13.2.   Ja tvertnes ir apstiprinātas bez to piederumiem, piederumus, kuri izmantoti tvertņu testēšanā un identificēti izgatavotāja dokumentācijā saskaņā ar 11.2. punktu, pēc izgatavotāja pieprasījuma iekļauj apstiprinājumā saskaņā ar šo noteikumu IV daļu. Papildu pielikumus iekļauj tikai tad, ja tehniskais dienests ir apstiprinājis, ka transportlīdzeklis atbilst šo noteikumu III un IV daļas prasībām.

14.   TRANSPORTLĪDZEKĻA VAI TVERTNES TIPA GROZĪJUMI

14.1.   Par visiem transportlīdzekļa vai tvertnes tipa grozījumiem ziņo administratīvajai struktūrvienībai, kas apstiprinājusi transportlīdzekļa tipu. Struktūrvienība var

14.1.1.

uzskatīt, ka izdarītajiem grozījumiem nevarētu būt ievērojamas negatīvas sekas un ka transportlīdzeklis joprojām atbilst prasībām vai

14.1.2.

par testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam pieprasīt papildu testa protokolu.

14.2.   Neskarot 14.1. punkta nosacījumus, transportlīdzekļa variants, kurš testēts saskaņā ar šo noteikumu II daļu un kura pašmasa neatšķiras vairāk par ± 20 procentiem no apstiprinājumam testētā transportlīdzekļa, netiek uzskatīts par transportlīdzekļa tipa grozījumu.

14.3.   Noteikumu 3.1.3., 3.2.3., vai 3.3.3. punktā paredzētajā kārtība par apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu, norādot grozījumus, paziņo nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

15.   RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

Ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras atbilst nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) izklāstītajām procedūrām, ievērojot šādas prasības.

15.1.

Katrs transportlīdzeklis vai tvertne, kam ir apstiprinājuma marķējums, kā noteikts šajos noteikumos, atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam un šo noteikumu attiecīgās daļas prasībām.

15.2.

Lai pārbaudītu atbilstību, kā noteikts 15.1. punktā, izlases pārbaudes veic pietiekamam daudzumam sērijveidā ražotu transportlīdzekļu vai tvertņu, kam ir šajos noteikumos noteiktais apstiprinājuma marķējums.

15.3.

Parasti transportlīdzekļa vai tvertnes atbilstību apstiprinātajam tipam pārbauda uz apstiprinājuma veidlapas un tās pielikumu apraksta pamata. Taču nepieciešamības gadījumā transportlīdzekļiem vai tvertnēm veic 6. punktā noteiktās pārbaudes.

16.   SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

16.1.   Saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirto transportlīdzekļa vai tvertnes apstiprinājumu var atsaukt, ja konstatē neatbilstību 15.1. punktā noteiktajām prasībām vai ja transportlīdzeklis neiztur 9. punktā noteiktās pārbaudes.

16.2.   Ja nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumi, atsauc apstiprinājumu, ko tā iepriekš piešķīrusi, tā par to nekavējoties informē pārējas puses, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapas eksemplāru, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. vai 2. papildinājumā.

17.   PĀREJAS NOTEIKUMI

17.1.   No grozījumu 02. sērijas oficiālās spēkā stāšanās dienas nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt EEK apstiprinājuma saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 02. grozījumu sēriju.

17.2.   Pēc 12 mēnešiem kopš noteikumu 02. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir EEK apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, kuras paredz šie noteikumi, kas grozīti ar 02. grozījumu sēriju.

17.3.   Puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt valsts tipa apstiprinājumu transportlīdzekļa tipam, kas apstiprināts atbilstoši iepriekšējām šo noteikumu grozījumu sērijām, 12 mēnešus no šo noteikumu 02. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas.

17.4.   24 mēnešus pēc šo noteikumu 02. sērijas grozījumu spēkā stāšanās, nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikt transportlīdzekļa pirmreizējo valsts reģistrāciju (pirmā nodošana ekspluatācijā), ja tas neatbilst šo noteikumu 02. sērijas grozījumu prasībām.

17.5.   No noteikumu 02. grozījumu sērijas 3. papildinājuma oficiālās spēkā stāšanās dienas nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt EEK apstiprinājuma saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 02. grozījumu sērijas 3. papildinājumu.

17.6.   Pat pēc 02. grozījumu sērijas 3. papildinājuma spēkā stāšanās dienas transportlīdzekļu apstiprinājumi saskaņā ar iepriekšējiem 02. grozījumu sērijas papildinājumiem paliek spēkā un nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina piešķirt šo apstiprinājumu paplašinājumus un turpina tos atzīt.

18.   PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU ATBILDĪGO TEHNISKO DIENESTU, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO STRUKTŪRVIENĪBU NOSAUKUMS UN ADRESE

Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizāciju sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas veic apstiprināšanas testus, kā arī to administratīvo struktūrvienību nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumus un kurām jāsūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu


(1)  Kā definēts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju 7. pielikumā (R.E.3) (TRANS/WP.29/78/Rev.1/Amend.2, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. grozījumiem).

(2)  1 Vācija, 2 Francija, 3 Itālija, 4 Nīderlande, 5 Zviedrija, 6 Beļģija, 7 Ungārija, 8 Čehijas Republika, 9 Spānija, 10 Serbija, 11 Apvienotā Karaliste, 12 Austrija, 13 Luksemburga, 14 Šveice, 15 (brīvs), 16 Norvēģija, 17 Somija, 18 Dānija, 19 Rumānija, 20 Polija, 21 Portugāle, 22 Krievijas Federācija, 23 Grieķija, 24 Īrija, 25 Horvātija, 26 Slovēnija, 27 Slovākija, 28 Baltkrievija, 29 Igaunija, 30 (brīvs), 31 Bosnija un Hercegovina, 32 Latvija, 33 (brīvs), 34 Bulgārija, 35 (brīvs), 36 Lietuva, 37 Turcija, 38 (brīvs), 39 Azerbaidžāna, 40 Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, 41 (brīvs), 42 Eiropas Kopiena (apstiprinājumus piešķir tās dalībvalstis, izmantojot to attiecīgos EEK simbolus), 43 Japāna, 44 (brīvs), 45 Austrālija, 46 Ukraina, 47 Dienvidāfrika, 48 Jaunzēlande, 49 Kipra, 50 Malta, 51 Korejas Republika, 52 Malaizija, 53 Taizeme, 54 (brīvs), 55 (brīvs), 56 Melnkalne un 58 Tunisija. Nākamos numurus piešķir pārējām valstīm tādā hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē nolīgumu vai pievienojas nolīgumam par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo nolīguma pusēm tām piešķirtos numurus.


1. PIELIKUMS

1. papildinājums

PAZIŅOJUMS

(maksimālais izmērs: A4 (210 x 297 mm))

Image

Image

2. papildinājums

PAZIŅOJUMS

(maksimālais izmērs: A4 (210 x 297 mm))

Image


2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA IZVIETOJUMS

A PARAUGS

(sk. šo noteikumu 3.4. punktu)

Image

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts transportlīdzeklim, norāda, ka attiecīgais tips ir apstiprināts Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumu Nr. 34 I daļu ar apstiprinājuma numuru 021234. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari (02) norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar Noteikumu Nr. 34 02. sērijas grozījumu prasībām.

B PARAUGS

(sk. šo noteikumu 3.5. punktu)

Image

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts transportlīdzeklim, norāda, ka attiecīgais tips ir apstiprināts Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumu Nr. 34, I vai IV daļu un Noteikumiem Nr. 33 (1). Apstiprinājuma numuri norāda, ka laikā, kad piešķīra attiecīgos apstiprinājumus, Noteikumi Nr. 34 bija grozīti ar 02. grozījumu sēriju, bet Noteikumi Nr. 33 bija to sākotnējā redakcijā.

C PARAUGS

(sk. šo noteikumu 3.2.4. punktu)

Image

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts degvielas tvertnei, norāda, ka attiecīgais tips ir apstiprināts Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumu Nr. 34 III daļu vispārīgam izmantojumam kopā ar tās piederumiem ar apstiprinājuma numuru 021234. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari (02) norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts atbilstoši Noteikumu Nr. 34 02. grozījumu sērijas prasībām.

D PARAUGS

(sk. šo noteikumu 3.3.4. punktu)

Image

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts transportlīdzeklim, norāda, ka attiecīgais tips ir apstiprināts Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumu Nr. 34 IV daļu ar apstiprinājuma numuru 021234. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari (02) norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts atbilstoši Noteikumu Nr. 34 02. grozījumu sērijas prasībām.

E PARAUGS

(sk. šo noteikumu 3.3.5. punktu)

Image

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts transportlīdzeklim, norāda, ka attiecīgais tips ir apstiprināts Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumu Nr. 34 IV daļu un Noteikumiem Nr. 33 (1). Apstiprinājuma numuri norāda, ka laikā, kad piešķīra attiecīgos apstiprinājumus, Noteikumi Nr. 34 bija grozīti ar 02. grozījumu sēriju, bet Noteikumi Nr. 33 bija to sākotnējā redakcijā.


(1)  Otrais numurs ir norādīts tikai kā piemērs.


3. PIELIKUMS

FRONTĀLĀS SADURSMES TESTS PRET ŠĶĒRSLI

1.   MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

Šī testa mērķis ir simulēt frontālas sadursmes apstākļus pret fiksētu šķērsli vai citu transportlīdzekli, kas tuvojas pretējā virzienā.

2.   IEKĀRTAS, PROCEDŪRAS UN MĒRINSTRUMENTI

2.1.   Testēšanas laukums

Testa laukums ir pietiekami liels, lai izvietotu ieskrējiena platformu, šķērsli un tehniskās iekārtas, kas nepieciešamas testam. Platformas pēdējā daļa vismaz 5 m pirms šķēršļa ir horizontāla, plakana un gluda.

2.2.   Šķērslis

Šķērslis ir dzelzsbetona bloks, kura priekšpuse ir vismaz 3 m plata un vismaz 1,5 m augsta. Šķēršļa biezums ir tāds, lai tas svērtu vismaz 70 tonnas. Priekšpuse ir vertikāla, perpendikulāra pret ieskrējiena platformas asi un apklāta ar 2 cm bieziem izturīgiem finiera dēļiem. Šķērslis ir vai nu iestiprināts zemē vai nepieciešamības gadījumā novietots uz zemes ar papildu apstādināšanas mehānismiem, lai ierobežotu tā pārvietošanos. Tāpat var izmantot arī šķērsli ar atšķirīgiem raksturlielumiem, ja vien rezultāti ir vismaz tikpat pārliecinoši.

2.3.   Transportlīdzekļa dzinējspēks

Sadursmes brīdī transportlīdzeklī vairs nedarbojas neviena papildus vadības iekārta vai dzinējspēks. Tas sasniedz šķērslis virzienā, kas ir perpendikulārs sadursmes sienai; maksimālā pieļaujamā sānu kļūdas novirze starp transportlīdzekļa priekšpuses vertikālo viduslīniju un sadursmes sienas vertikālo viduslīniju ir ± 30 cm.

2.4.   Transportlīdzekļa stāvoklis

2.4.1.

Testa transportlīdzeklis ir aprīkots ar visām standarta sastāvdaļām un piederumiem, kas ietverti tā pašmasā, vai ir tādā stāvoklī, lai atbilstu visām prasībām, ciktāl sastāvdaļas un piederumi ietekmē ugunsgrēka riskus.

2.4.2.

Ja transportlīdzekli vada ar ārējiem līdzekļiem, tad vismaz 90 procenti no degvielas iekārtas tilpuma ir piepildīti vai nu ar degvielu, vai ar šķidrumu, kas nav viegli uzliesmojošs un kura blīvums un viskozitāte līdzinās parasti izmantotajai degvielai. Visas pārējās sistēmas (bremžu šķidruma kolektora tvertnes, radiatori utt.) var būt tukšas.

2.4.3.

Ja transportlīdzekli vada ar paša motoru, tad degvielas tvertni piepilda vismaz līdz 90 procentiem. Visas pārējās šķidrumu tvertnes var piepildīt līdz to ietilpībai.

2.4.4.

Ja izgatavotājs to pieprasa, tehniskais dienests, kas atbildīgs par testu veikšanu, var atļaut izmantot to pašu transportlīdzekli, kas izmantots citos noteikumos noteiktos testos (ieskaitot testus, kas spēj ietekmēt tā uzbūvi), arī testos, kas paredzēti šajos noteikumos.

2.5.   Sadursmes ātrums

Sadursmes ātrums ir starp 48,3 km/h un 53,1 km/h. Taču, ja testi ir veikti pie augstāka sadursmes ātruma un transportlīdzeklis atbilst noteiktajām prasībām, tad tests ir izturēts.

2.6.   Mērinstrumenti

Instrumenta, kuru izmanto 2.5. punktā minētā ātruma fiksēšanai, precizitāte ir viena procenta robežās.

3.   LĪDZVĒRTĪGAS TESTA METODES

3.1.   Līdzvērtīgas testa metodes ir atļautas ar nosacījumu, ka ar aizvietotāja testa līdzekļiem vai, veicot aprēķinus no aizvietotāja testa rezultātiem, pilnībā var ievērot šajos noteikumos monētās prasības.

3.2.   Ja izmanto citu metodi nekā 2. punktā minēto, pierāda tās līdzvērtīgumu.


4. PIELIKUMS

AIZMUGURES DAĻAS SADURSMES TESTA PROCEDŪRA

1.   MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

1.1.   Testa mērķis ir simulēt aizmugures daļas sadursmi ar citu transportlīdzekli kustībā.

2.   IEKĀRTAS, PROCEDŪRAS UN MĒRINSTRUMENTI

2.1.   Testēšanas laukums

Testa laukums ir pietiekami liels, lai izvietotu triecienelementa (belžņa) dzinējspēka sistēmu un lai pēc sadursmes varētu notikt skartā transportlīdzekļa un testa statīva instalāciju pārvietošanās. Daļai, kurā notiek transportlīdzekļa sadursme un pārvietošana, ir horizontāla, plakana un gluda un tās berzes koeficients nav mazāks par 0,5.

2.2.   Triecienelements (belznis)

2.2.1.   Triecienelements ir no tērauda un ar stingru konstrukciju.

2.2.2.   Sadursmes virsma ir plakana, vismaz 2 500 mm plata un 800 mm augsta, tās malas ir izliektas ar liekuma rādiusu starp 40 un 50 mm. To pārklāj ar 20 mm biezu finiera kārtu.

2.2.3.   Sadursmes brīdī ir šādas prasības:

2.2.3.1.

sadursmes virsma ir vertikāla un perpendikulāra pret skartā transportlīdzekļa garenvirziena vidējo plakni;

2.2.3.2.

triecienelementa kustības virziens ir jābūt horizontāls un paralēls skartā transportlīdzekļa garenvirziena vidējai plaknei;

2.2.3.3.

maksimālā pieļaujamā sānu novirze starp triecienelementa virsmas vidējo vertikālo līniju un skartā transportlīdzekļa garenvirziena vidējo plakni ir 300 mm. Turklāt sadursmes virsmu paplašina pāri visam skartā transportlīdzekļa platumam;

2.2.3.4.

sadursmes virsmas zemākās malas klīrenss ir 175 ± 25 mm.

2.3.   Triecienelementa dzinējspēks

Triecienelements var būt nostiprināts uz rāmja (kustīga šķēršļa) vai veidot svārsta daļu.

2.4.   Īpaši noteikumi, kas jāievēro, ja izmanto kustīgu šķērsli

2.4.1.   Ja triecienelementu nostiprina uz rāmja (kustīga šķēršļa) ar izolētu elementu, šis elements ir stingrs un sadursmē nedeformējams; rāmis sadursmes brīdī spēj brīvi kustēties un nav pakļauts dzenošās ierīces darbībai.

2.4.2.   Sadursmes ātrums ir starp 35 un 38 km/h.

2.4.3.   Rāmja un triecienelementa svars (masa) ir 1 100 ± 20 kg

2.5.   Īpaši noteikumi, kas jāievēro, ja izmanto svārstu

2.5.1.   Attālums starp sadursmes plaknes centru un svārsta rotācijas asi nedrīkst būt mazāks par 5 m.

2.5.2.   Triecienelements ir brīvi piekārts ar stingriem stieņiem un stingri piestiprināts pie tiem. Šādi izveidots svārsts nespēj deformēties sadursmes rezultātā.

2.5.3.   Svārstā ievieto apstādināšanas mehānismu, lai novērstu triecienelementa papildu sadursmi ar testa transportlīdzekli.

2.5.4.   Sadursmes brīdī svārsta sitiena centra ātrums ir starp 35 un 38 km/h.

2.5.5.   Samazināto masu “mr” svārsta sitiena centrā definē kā visas masas “m” funkciju no attāluma “a” (1) starp sitiena asi un rotācijas asi, un no attāluma “l” starp smaguma centru un rotācijas asi ar šādu vienādojumu:

mr = m (1/a)

2.5.6.   Samazinātā masa mr ir 1 100 ± 20 kg.

2.6.   Vispārīgi nosacījumi attiecībā uz triecienelementa masu un ātrumu

Ja testu izpilda pie sadursmes ātruma, kas augstāks par 2.4.2. un 2.5.4. punktā noteikto, un/vai ar masu, kas lielāka par 2.4.3. un 2.5.6. punktā noteikto, un, ja transportlīdzeklis atbilst visām noteiktajām prasībām, tests ir izturēts.

2.7.   Testa transportlīdzekļa stāvoklis

2.7.1.   Testējamais transportlīdzeklis ir aprīkots ar visām standarta sastāvdaļām un piederumiem, kas ietverti tā pašmasā, vai ir tādā stāvoklī, lai izpildītu visas prasības, ciktāl sastāvdaļas un piederumi ietekmē ugunsgrēka riskus.

2.7.2.   Degvielas tvertne ir piepildīta vismaz līdz 90 procentiem no tās tilpuma vai nu ar degvielu, vai ar viegli neuzliesmojošu šķidrumu, kura blīvums un viskozitāte līdzinās parasti izmantotajai degvielai. Visas pārējās sistēmas (bremžu šķidruma kolektora tvertnes, radiatori utt.) var būt tukšas.

2.7.3.   Var iedarbināt mehānismu un var izmantot bremzes.

2.7.4.   Ja izgatavotājs pieprasa, var atļaut šādas iespējas:

2.7.4.1.

tehniskais dienests, kas atbildīgs par testu veikšanu, var atļaut izmantot to pašu transportlīdzekli, kas izmantots testos, kuri noteikti citos noteikumos (ieskaitot testus, kas spēj ietekmēt tā uzbūvi), arī testos, kuri noteikti šajos noteikumos un

2.7.4.2.

transportlīdzekli var noslogot, nepārsniedzot 10 procentus no tā pašmasas ar papildu smagumiem, kas stingri piestiprināti pie konstrukcijas tādā veidā, kas neietekmē pasažieru salona uzbūves izturēšanos testa laikā.

2.8.   Mērinstrumenti

Instrumentu, kurus izmanto 2.4.2. un 2.5.4. punktā minētā ātruma fiksēšanai, precizitāte ir viena procenta robežās.

3.   LĪDZVĒRTĪGAS TESTA METODES

3.1.   Līdzvērtīgas testa metodes ir atļautas ar nosacījumu, ka ar aizvietotāja testa līdzekļiem vai, veicot aprēķinus no aizvietotāja testa rezultātiem, pilnībā var izpildīt šajos noteikumos minētās prasības.

3.2.   Ja izmanto metodi, kas nav aprakstīta 2. punktā, tad pierāda tās līdzvērtīgumu.


(1)  Jāatgādina, ka šajā gadījumā attālums “a” ir vienāds ar sinhronā svārsta garumu.


5. PIELIKUMS

PLASTMASAS DEGVIELAS TVERTŅU TESTĒŠANA

1.   SADURSMES IZTURĪBA

1.1.   Tvertni līdz tās ietilpībai piepilda ar ūdens un glikola maisījumu vai ar citu šķidrumu, kam ir zema sasalšanas temperatūra un kas neizmaina tvertnes materiāla raksturlielumus, un pēc tam veic perforācijas testu.

1.2.   Šā testa laikā tvertnes temperatūra ir 233 K ± 2 K (– 40 °C ± 2 °C).

1.3.   Testam izmanto svārsta sadursmes testēšanas statni. Sadursmes korpuss ir no tērauda, piramīdas formā ar vienādsānu trīsstūra skaldnēm un kvadrāta pamatu, virsotnes un malas ir noapaļotas līdz 3 mm rādiusam. Svārsta sitiena centrs sakrīt ar piramīdas smaguma centru; tās attālumam no svārsta rotācijas ass ir 1 m. Svārsta kopējais svars ir 15 kg. Svārsta enerģija sadursmes brīdī nav mazāka par 30 Nm un tā ir pēc iespējas tuvāka šim rādītājam.

1.4.   Testus veic tajās tvertnes vietās, kuras ir uzskatāmas par vārīgām frontālas vai aizmugures daļas sadursmes gadījumā. Vietas, kas uzskatāmas par vārīgām ir tās, kas visvairāk ir pakļautas iedarbībai vai kuras ir visvārīgākās attiecībā uz tvertnes formu vai veidu, kādā tā ir uzstādīta transportlīdzeklī. Laboratoriju izvēlētās vietas norāda testa protokolā.

1.5.   Testa laikā tvertni savā pozīcijā notur ar stiprinājuma piederumiem sānā vai sānos pretēji sadursmes sānam. Testa rezultātā nedrīkst notikt noplūde.

1.6.   Pēc izgatavotāja izvēles visus trieciena testus var veikt uz vienas tvertnes vai katru testu uz savas tvertnes.

2.   MEHĀNISKĀ IZTURĪBA

Tvertni testē šo noteikumu 6.1. punktā noteiktajos apstākļos attiecībā uz noplūdēm un formas stingrību. Tvertni un visus tās piederumus uzstāda uz testa statīva tādā veidā, kas atbilst uzstādīšanas veidam uz transportlīdzekļa, kuram tvertne ir paredzēta, vai uzstāda pašā transportlīdzeklī vai testa statīvā, kas izveidota no transportlīdzekļa daļas. Pēc izgatavotāja lūguma un ar tehniskā dienesta piekrišanu testu var izdarīt, neizmantojot testa statīvu. Par testēšanas šķidrumu izmanto ūdeni 326 K (53 °C) temperatūrā, un tvertni piepilda līdz tās ietilpībai. Tvertni pakļauj relatīvam iekšējam spiedienam, kas vienāds ar divkāršu darba spiedienu un jebkurā gadījumā, nav mazāks par 30 kPa 326 K ± 2 K (53 °C ± 2 °C) temperatūrā piecu stundu laika periodā. Testa laikā ne tvertnei, ne tās palīgierīcēm neparādās ne plaisas, ne noplūdes, tomēr tās var paliekoši deformēties.

3.   DEGVIELAS CAURLAIDĪBA

3.1.   Caurlaidības testā izmanto degvielu, kas norādīta Noteikumu Nr. 83 9. pielikumā, vai arī tirdzniecībā pieejamo augstākās klases degvielu. Ja tvertne ir konstruēta tikai uzstādīšanai transportlīdzekļos ar kompresijas aizdedzes motoru, tad tvertni piepilda ar dīzeļdegvielu.

3.2.   Pirms testa tvertni piepilda līdz 50 procentiem no tās ietilpības ar testēšanas degvielu un atstāj bez ciešas noslēgšanas apkārtējās vides temperatūrā 313 K ± 2 K (40 °C ± 2 °C), līdz svara zudums vienā laika vienībā paliek nemainīgs, bet ne ilgāk kā četras nedēļas (sākotnējais uzglabāšanas laiks).

3.3.   Pēc tam tvertni iztukšo un piepilda no jauna līdz 50 procentiem no tās ietilpības, pēc tam to hermētiski noslēdz un atstāj temperatūrā 313 K ± 2 K (40 °C ± 2 °C). Spiedienu noregulē, kad tvertnes saturs ir sasniedzis testēšanas temperatūru. Sekojošā astoņu nedēļu ilgā testa periodā nosaka svara zudumu testa periodā difūzijas dēļ. Maksimāli pieļaujamais vidējais degvielas zudums ir 20 g uz 24 stundām testēšanas laika.

3.4.   Ja zudums difūzijas rezultātā pārsniedz 3.3. punktā norādīto vērtību, tad šeit aprakstīto testu ar to pašu tvertni veic vēlreiz, lai noteiktu zudumu difūzijas dēļ 296 K ± 2 K (23 °C ± 2 °C) temperatūrā, bet tajos pašos apstākļos. Šādi izmērītais zudums nepārsniedz 10 g uz 24 stundām.

4.   IZTURĪBA PRET DEGVIELU

Pēc 3. punktā noteiktā testa veikšanas tvertne joprojām atbilst 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām.

5.   UGUNSIZTURĪBA

Tvertnei veic šādus testus.

5.1.   Tvertni, kas piestiprināta tādā pat veidā kā uz transportlīdzekļa, divas minūtes pakļauj liesmas iedarbībai. Tvertnē nerodas šķidrās degvielas noplūde.

5.2.   Dažādām tvertnēm šādā veidā veic trīs testus.

5.2.1.

Ja tvertne ir konstruēta uzstādīšanai uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes vai kompresijas aizdedzes motoru, veic trīs testus ar tvertnēm, kas piepildītas ar augstākās kvalitātes benzīnu.

5.2.2.

Ja tvertne ir konstruēta vienīgi uzstādīšanai transportlīdzekļos ar kompresijas aizdedzes motoru, veic trīs testus ar tvertnēm, kas piepildītas ar dīzeļdegvielu.

5.2.3.

Katrā testā tvertni un tās piederumus uzstāda testēšanas statīvā, pēc iespējas ievērojot reālos uzstādīšanas apstākļus. Tvertnes iestiprināšanas metode statīvā atbilst attiecīgajai specifikācijai par tās uzstādīšanu. Ņem vērā transportlīdzekļa daļas, kas aizsargā tvertni un tās piederumus pret liesmas iedarbību vai kas jebkādā veidā ietekmē uguns izplatīšanos, kā arī precizētās sastāvdaļas, kas uzstādītas uz tvertnes un aizbāžņiem. Testa laikā visas atveres ir aizvērtas, bet ventilācijas sistēma darbojas. Tieši pirms testa tvertni piepilda līdz 50 procentiem no tās ietilpības ar noteikto degvielu.

5.3.   Liesmu, kuras iedarbībai tiek pakļauta tvertne, iegūst, paplātē dedzinot dzirksteļaizdedzes motoriem paredzētu komercdegvielu (turpmāk “degviela”). Degvielas daudzums, kuru lej paplātē, ir pietiekams, lai brīvas degšanas apstākļos uzturētu liesmu visā testa procedūras laikā.

5.4.   Palpātes izmērus izvēlas tā, lai nodrošinātu, ka degvielas tvertnes malas ir pakļautas liesmai. Tādējādi paplāte pārsniedz tvertnes izmērus par vismaz 20 cm, bet ne vairāk kā 50 cm. No paplātes sānu malas līdz degvielas līmenim testa sākumā nav vairāk par 8 cm.

5.5.   Ar degvielu piepildīto paplāti novieto zem tvertnes tādā veidā, ka attālums starp degvielas līmeni paplātē un tvertnes pamatni atbilst tvertnes konstrukcijas augstumam virs ceļa virsmas pie pašmasas (sk. 7.4. punktu). Paplāte vai testa statīvs, vai abi ir brīvi kustināmi.

5.6.   Testa C daļas laikā paplāti pārklāj ar ekrānu, kas novietots 3 cm ± 1 cm virs degvielas līmeņa.

Ekrāns ir izgatavots no ugunsizturīga materiāla, kā noteikts 2. papildinājumā. Starp ķieģeļiem nav atstarpe, un tie ir atbalstītiem virs degvielas paplātes tādējādi, lai caurumi ķieģeļos nebūtu aizsprostoti. Rāmja garums un platums ir par 2 cm līdz 4 cm mazāks par paplātes iekšējiem izmēriem tā, lai ventilācijas vajadzībām starp rāmi un paplātes sienu būtu 1 cm līdz 2 cm atstarpe.

5.7.   Ja testus veic ārpus telpām, tad nodrošina pietiekama aizsardzība pret vēju un vēja ātrums degvielas paplātes līmenī nepārsniedz 2,5 km/h. Pirms testa ekrānu sakarsē līdz 308 K ± 5 K (35 °C ± 5 °C). Ugunsizturīgos ķieģeļus var samitrināt, lai nodrošinātu vienādus testa apstākļus katram nākamajam testam.

5.8.   Tests sastāv no 4. daļām (skatīt 1. papildinājumu).

5.8.1.   A daļa. Iepriekšēja sakarsēšana (1. attēls)

Degvielu paplātē aizdedzina vismaz 3 m attālumā no testējamās tvertnes. Pēc 60 sekunžu iepriekšējas sakarsēšanas paplāti novieto zem tvertnes.

5.8.2.   B daļa. Tieša pakļaušana liesmas iedarbībai (2. attēls)

60 sekundes tvertni pakļauj pastāvīgai degošas degvielas liesmai.

5.8.3.   C daļa. Netieša pakļaušana liesmas iedarbībai (3. attēls)

Tiklīdz ir izpildīta B daļa, starp degošo paplāti un tvertni novieto ekrānu. Tvertni šīs samazinātās liesmas iedarbībai pakļauj vēl 60 sekundes.

5.8.4.   D daļa. Testa noslēgums (4. attēls)

Degošo paplāti, kas pārklāta ar ekrānu, novieto atpakaļ sākotnējā pozīcijā (A daļa). Ja testa beigās tvertne deg, liesmu nekavējoties nodzēš.

5.9.   Testa rezultātus uzskata par apmierinošiem, ja no tvertnes nenoplūst šķidrā degviela.

6.   IZTURĪBA PRET AUGSTU TEMPERATŪRU

6.1.   Statnis, kuru izmanto testā, atbilst tvertnes uzstādīšanas veidam transportlīdzeklī, ieskaitot to, kā darbojas tvertnes ventilācijas ejas.

6.2.   Tvertni, kas līdz 50 procentiem no tās ietilpības ir piepildīta ar ūdeni 293 K (20 °C) temperatūrā, uz vienu stundu atstāj apkārtējās vides temperatūras 368 K ± 2 K (95 °C ± 2 °C) iedarbībā.

6.3.   Testa rezultātus uzskata par apmierinošiem, ja pēc testa tvertnei nav sūces un tā nav nopietni deformēta.

7.   MARĶĒJUMI UZ DEGVIELAS TVERTNES

Uz tvertnes piestiprina tirdzniecības nosaukumu vai marķējumu; tas ir neizdzēšams un skaidri salasāms, kad tvertne ir uzstādīta uz transportlīdzekļa.

1. papildinājums

UGUNSIZTURĪBAS TESTS

1.   attēls

A daļa.

Iepriekšēja sakarsēšana

Image

2.   attēls

B daļa.

Tieša pakļaušana liesmas iedarbībai

Image

3.   attēls

C daļa.

Netieša pakļaušana liesmas iedarbībai

Image

4.   attēls

D daļa.

Testa noslēgums

Image

2. papildinājums

UGUNSIZTURĪGO ĶIEĢEĻU IZMĒRI UN TEHNISKIE DATI

Image

Ugunsizturība

(Seger-Kegel) SK 30

Al2O3 saturs

30–33 %

Atvērtā porainība (Po)

20–22 tilp. %

Blīvums

1 900–2 000 kg/m3

Efektīvais caurumotais laukums

44,18 %.