28.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 108/1

28.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 108/1

28.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 108/2

28.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 108/2

28.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 108/3

(1)

Komisija ar Regulu (ES) Nr. 1261/2010 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu kompensācijas maksājumu par konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stieņu importu.

(2)

Procedūra tika uzsākta pēc tam, kad Eiropas Dzelzs un tērauda rūpniecības federācija (Eurofer) (“sūdzības iesniedzējs”) 2010. gada 15. februārī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv lielāko daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 25 % – no konkrētu nerūsējošā tērauda stieņu kopējās Savienības produkcijas.

(3)

Kā minēts pagaidu regulas 23. apsvērumā, subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanas būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2007. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Pēc tam, kad atklātībā tika nodoti būtiskie fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem tika nolemts noteikt pagaidu kompensācijas pasākumus (“provizorisko secinājumu atklāšana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstisku informāciju, izsakot savu viedokli par provizoriskajiem konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, tika dota iespēja būt uzklausītām. Komisija turpināja vākt informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem konstatējumiem. Mutiskās un rakstveida piezīmes, ko bija iesniegušas ieinteresētās personas, tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(5)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija paredzēts ieteikt piemērot galīgo kompensācijas maksājumu konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stieņu importam, un par to summu galīgu iekasēšanu, kuras nodrošina pagaidu maksājums. Ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā iesniegt savus apsvērumus par šiem galīgajiem secinājumiem.

(6)

Tā kā piezīmes par ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas procedūra, nav saņemtas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 5.–22. apsvērums.

(7)

Kā minēts pagaidu regulas 24. apsvērumā, “attiecīgais ražojums” ir pēc aukstās formēšanas vai aukstās apdares tālāk neapstrādāti nerūsējošā tērauda stieņi, izņemot stieņus ar apļveida šķērsgriezumu diametrā 80 mm vai vairāk, kuru izcelsme ir Indijā un kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem 7222 20 21, 7222 20 29, 7222 20 31, 7222 20 39, 7222 20 81 un 7222 20 89.

(8)

Viens ražotājs eksportētājs Indijā apgalvoja, ka uz nerūsējošā tērauda stieņiem ar apļveida šķērsgriezumu diametrā ne vairāk kā 80 mm, bet ārpus pielaides diapazona no H6 līdz H11, nebūtu jāattiecina izmeklēšana, jo tie neatbilst ražojumu klāstam.

(9)

Šis iebildums tika noraidīts, jo ražojuma klāstā nav norādes par pielaidi. Anketā pie produkta kontroles numura (PKN) ir vieta pielaides norādīšanai, kuras diapazons ir no H6 līdz H11, taču tas ir vienīgi salīdzināšanas nolūkos, un tam nav nekādu saistošu seku attiecībā uz ražojumu, uz ko attiecas šī izmeklēšana. Tādēļ jāsecina, ka izmeklēšana būtu jāattiecina arī uz ražojumiem, kas atrodas ārpus pielaides diapazona no H6 līdz H11.

(10)

Jāatzīmē, ka pagaidu subsīdijas un kaitējuma starpību aprēķināšanā tika ņemti vērā ražojumi, kas atrodas ārpus pielaides diapazona no H6 līdz H11.

(11)

Tā kā piezīmes par līdzīgo ražojumu nav saņemtas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 25. apsvērums.

(12)

Pagaidu regulas 26. apsvērumā bija atsauce uz šādām shēmām, kurās, iespējams, notika subsīdiju piešķiršana:

(13)

Savienības ražošanas nozare uzskatīja, ka Komisija nav ņēmusi vērā vairākas subsīdiju shēmas, un tādējādi Indijas ražotāju saņemtās subsīdijas nav pienācīgi novērtētas.

(14)

Atbildot uz iepriekšminēto, jāatzīmē, ka sūdzībā bija ietverts liels skaits valsts un vietējo subsīdiju shēmu, kuras bija iekļautas anketā ražotājiem eksportētājiem Indijā un kuras pārbaudīja Komisija. Tomēr tikai attiecībā uz 12. apsvērumā minētajām shēmām tika konstatēts, ka pārbaudītie izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji saņēmuši subsīdijas.

(15)

Savienības ražošanas nozare arī apgalvoja, ka Komisijas konstatējumi ir pretrunā ASV Tirdzniecības departamenta (ASV TD) konstatējumiem nesenā kompensācijas procedūrā attiecībā uz konkrētu tērauda eksportu no Indijas, kur tika konstatētas daudz lielākas subsīdijas. Tomēr jāatzīmē, ka šis konstatējums attiecas uz atšķirīgu ražojumu un atšķirīgu izmeklēšanas periodu. Tādēļ šis apgalvojums ar šo tiek noraidīts.

(16)

Tā kā citas piezīmes nav saņemtas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 26.–28. apsvērums.

(17)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka DEPBS nebūtu uzskatāma par kompensējamu subsīdiju, jo shēmas mērķis ir kompensēt muitas nodevas importam. Kā skaidrots pagaidu regulas 38. apsvērumā, šī shēma nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai nodokļa atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, jo tā neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļa atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļa atmaksāšanas aizvietojuma definīcija un noteikumi) paredzētajiem noteikumiem. Jo īpaši, eksportētājam nav pienākuma ražošanas procesā patiešām patērēt ar muitas nodokli neapliktās importētās preces, un kredīta apjoms netiek aprēķināts atkarībā no faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Turklāt nepastāv nekāda sistēma vai procedūra, lai pārliecinātos par to, kuri izejmateriāli tika patērēti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai bija pārsniegti ievedmuitas maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II pielikuma un III pielikuma nozīmē. Visbeidzot eksportētājam ir tiesības gūt labumu no DEPBS neatkarīgi no tā, vai tas importē izejmateriālus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti izejmateriāli. Tātad ieguvumu no DEPBS var izmantot pat tie eksportētāji, kas visus vajadzīgos izejmateriālus sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot kā izejmateriālus. Tādēļ šie argumenti ar šo tiek noraidīti.

(18)

DEPB licences pārdošanas gadījumā viena ieinteresētā persona iebilda, ka reālā pārdošanas cena bija zemāka par licences vērtību un tādējādi ieguvums bija mazāks. Šajā saistībā jāatzīmē, ka ieguvums šajā shēmā tika aprēķināts, pamatojoties uz piešķirto licences kredītapjomu, neatkarīgi no tā, vai licence tiek izmantota, lai kompensētu muitas nodevas importam, vai licence tiek pārdota. Tiek uzskatīts, ka licences pārdošana par cenu, kas ir zemāka par nominālvērtību, ir tīri komerciāls darījums, kurš neietekmē saskaņā ar šo shēmu saņemto ieguvumu apjomu. Tādēļ šis arguments ar šo tiek noraidīts.

(19)

Viena ieinteresētā persona turklāt iebilda, ka pat tad, ja DEPBS tiek uzskatīta par kompensējamu, saskaņā ar shēmu saņemtie ieguvumi nebūtu jābalsta uz eksporta vērtību, bet gan uz DEPB licences reālo izmantošanu. Šajā saistībā jāatzīmē, ka atbilstoši pamatregulas 3. panta 2. punktam un 5. pantam kompensējamo subsīdiju apjoms tika aprēķināts atbilstoši tam ieguvumam, kas ir piešķirts saņēmējam izmeklēšanas periodā. Šajā saistībā tika uzskatīts, ka ieguvums saņēmējam ir piešķirts tad, kad saskaņā ar šo shēmu notiek eksporta darījums. Šajā brīdī Indijas valdībai ir tiesības atcelt muitas nodokli, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta nosūtīšanas rēķinu, kurā cita starpā ir norādīta DEPBS kredīta summa, kas piešķirama šim eksporta darījumam, Indijas valdība vairs nevar lemt piešķirt vai nepiešķirt subsīdiju. Ņemot vērā to, ka uzņēmums apzinās, ka saņems šādu subsīdiju saskaņā ar DEBPS, uzņēmums ir labvēlīgākā situācijā, jo tas var atspoguļot subsīdijas savās cenās, piedāvājot zemākas cenas. Eksporta brīdis ir izšķirošs, lai noteiktu ieguvuma saņemšanu, nevis turpmāku izmantošanu, jo eksportētājs, kas jau saņēmis tiesības, ir “pārtikušāks” finansiālā ziņā. Tādēļ šis apgalvojums ar šo tiek noraidīts.

(20)

Tā kā citas piezīmes par šo shēmu nav saņemtas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 29.–41. apsvērums.

(21)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka IAS būtu uzskatāma par nodokļa atmaksāšanas sistēmu, jo importētie materiāli tiek izmantoti eksportējamo preču ražošanai. Atbildot uz šo iebildumu, jāatzīmē, ka pagaidu regulas 54. apsvērumā tika paskaidrots, ka šajā gadījumā izmantoto apakšshēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai šīs sistēmas aizvietotāju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst noteikumiem, kas iekļauti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Indijas valdība patiesībā nepiemēroja pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai pārliecinātos par to, vai eksportētā ražojuma ražošanā tika patērētas izejvielas un kāds bija to apjoms (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas gadījumā – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts). Tiek arī uzskatīts, ka attiecīgā ražojuma ievešanas un izvešanas standartnormas (SION) nebija pietiekami precīzas un ka tās nevar veidot faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo minēto standarta normu būtība neļauj Indijas valdībai ar pietiekamu precizitāti pārbaudīt, kādi izejvielu apjomi tika patērēti eksporta ražojumu ražošanas procesā. Turklāt Indijas valdība neveica turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz faktiski izmantotajām izejvielām, kaut gan parasti šāda pārbaude jāveic, ja netiek piemērota pārbaudes sistēma (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts). Tāpēc šī apakšshēma ir kompensējama, un iebildums tiek noraidīts.

(22)

Attiecībā uz subsīdijas apjoma aprēķināšanu un pretstatā vienas ieinteresētās personas iesniegtajam nosakot kompensējamā ieguvuma summu, bija jāņem vērā IAS ieguvums, ko radījuši ražojumi, kuri nav attiecīgais ražojums. Saskaņā ar IAS nav tādu saistību, kas ierobežo ieguvuma izmantojumu tādu beznodokļu izejmateriālu importēšanai, kuri saistīti ar konkrētu ražojumu. Tātad par attiecīgo ražojumu var saņemt visus IAS radītā ieguvuma veidus.

(23)

Tā kā citas piezīmes par šo shēmu nav saņemtas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 42.–58. apsvērums.

(24)

Tā kā piezīmes par šo shēmu nav saņemtas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 59. apsvērums.

(25)

Pirms to komentāru izskatīšanas, kurus bija iesniedzis izlasē iekļautais uzņēmums uz eksportu orientētas struktūras (EOU) statusā, jāatgādina, ka saskaņā ar ārējās tirdzniecības politikā 2004.–2009. gadam un ārējās tirdzniecības politikā 2009.–2014. gadam noteikto būtiski svarīgs EOU pienākums ir gūt ārvalstu valūtas neto (ĀVN) ieņēmumus, proti, attiecīgajā periodā (5 gadi) kopējai eksporta vērtībai ir jābūt lielākai par kopējo importēto preču vērtību. EOUS var attiecināt uz visiem uzņēmumiem, kas principā apņemas eksportēt visas savas preces vai pakalpojumus.

(26)

Savukārt uz eksportu orientētas struktūras ir tiesīgas saņemt virkni pagaidu regulas 66. apsvērumā minēto koncesiju. Tās ir pēc likuma ir atkarīgas no eksporta rezultātiem un tādēļ pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē ir atzītas par specifiskām un kompensējamām. Kā noteikts 6.1. punktā ārējās tirdzniecības politikā 2009.–2014. gadam, EOU eksporta mērķis ir obligāts nosacījums, lai saņemtu subsīdijas.

(27)

Visi EOU piešķirtie atbrīvojumi ir pēc likuma atkarīgi no eksporta rezultātiem. EOUS nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai nodokļa atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst pamatregulas I pielikuma h) un i) punktā II pielikumā (nodokļa atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļa atmaksāšanas aizvietojuma definīcija un noteikumi) paredzētajiem noteikumiem.

(28)

Turklāt nav apstiprināts, ka Indijas valdībai būtu pārbaudes sistēma vai procedūra, lai pārliecinātos par to, vai eksportētā ražojuma ražošanā tika patērētas izejvielas un kāds bija to apjoms (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas gadījumā – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts). Ieviestās pārbaudes sistēmas mērķis ir uzraudzīt ĀVN ieņēmumu saistības, nevis importa patēriņu eksportēto preču ražošanā.

(29)

Kas attiecas uz ieinteresēto personu ar EOU statusu, ieguvumu atmaksājamībai piemēro divus nosacījumus: i) pārbaudes sistēmas trūkums un ii) pārmērīga atbrīvojuma esamība. Atbildot uz iepriekšminēto, jānorāda, ka Indijas valdībai ir būtiski parādīt, ka tā ir ieviesusi pienācīgu pārbaudes sistēmu, lai noteiktu, kuri izejmateriāli un kādā apjomā tika patērēti ražošanas procesā. Pienācīgas pārbaudes sistēmas trūkums tiks izskatīts turpmāk tekstā. Jautājums par pārmērīgu atbrīvojumu ir aktuāls vienīgi tad, ja noteikts, ka shēma, šajā gadījumā EOUS, ir bona fide nodokļa atmaksāšanas shēma, kas atbilst pamatregulas I, II un III pielikumā paredzētajiem noteikumiem. Kā jau iepriekš paskaidrots 27. apsvērumā, EOUS nevar uzskatīt par atļaujamu nodokļu atmaksāšanas sistēmu vai aizvietotāju atmaksāšanas sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē.

(30)

Ieinteresētā persona papildus uzsvēra EOU sistēmas pamatbūtību, kas atļauj izejmateriālu beznodokļu importu eksporta preču ražošanai. Ieinteresētā persona norādīja, ka EOU sistēmu var pielīdzināt īpašai muitas procedūrai “atvieglojumi ievešanai pārstrādei”, nevis nodokļu atmaksāšanai. Tā uzskatīja – neraugoties uz to, ka teorētiski abas minētās sistēmas panāk vienu un to pašu (tādu preču eksports, kurās ietverti izejmateriāli, par kuriem pie importa nav maksāts nodoklis), starp abām sistēmām pastāv būtiskas atšķirības. Atbalstot savu apgalvojumu ieinteresētā persona norādīja, ka nodokļu atmaksāšanas sistēmā eksportētājam ir tiesības pieprasīt atmaksu vai nodevas par tiem izejmateriāliem, kuri izmantoti gala produktā. Ievešanas pārstrādei režīmā eksportētājs ir atbrīvots no jebkādas ievedmuitas nodevas, bet viņam ir tiesisks pienākums maksāt nodokli par vietējā tirgū pārdotajām gala precēm. Ieinteresētā persona apgalvoja, ka pēdējā no minētajām sistēmām nevar būt pārmērīga atbrīvojuma.

(31)

Atbildot uz iepriekšminēto, vispirms jānorāda, ka to, vai notikusi pārmaksa, var noteikt vienīgi tādos gadījumos, kad pastāv pārbaudes sistēma ar nolūku pārraudzīt importa patēriņu saistībā ar eksportējamo preču ražošanu. Jautājumā par ieinteresētās personas apgalvojumu, ka EOU nav nodokļu atmaksāšanas sistēma, jāatzīmē, ka pamatregulas I pielikuma 2. zemsvītras piezīmē skaidri norādīts, ka pamatregulas nolūkos “atvieglojumi vai atmaksa” ietver pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas vai ievedmuitas iekasēšanas atlikšanu. Ir skaidrs, ka nodokļu atmaksāšanas vai atbrīvojuma shēmu pamatjēdzieni ir vienādi, proti, ievedmuita par izejmateriālu importu vai nu nav jāmaksā, vai tā tiek atlīdzināta ar nosacījumu, ka minētos izejmateriālus izmanto tādu preču ražošanai, kuras pēc tam tiek eksportētas. Tāpat ir skaidrs – lai noteiktu, vai EOUS būtu uzskatāma par bona fide nodokļu atmaksāšanas sistēmu, tai jāatbilst pamatregulas I, II un III pielikuma noteikumiem.

(32)

Ieinteresētā persona papildus apgalvoja, ka EOU tiek piemērota pienācīga pārbaudes sistēma un turpmākās pārbaudes attiecībā gan uz eksportu, gan pārdošanu vietējā tirgū. Tā apgalvoja, ka būtiska ir ne tikai ārējās tirdzniecības politika (“ATP”) un Procedūras rokasgrāmata (“PR”), kurā noteikti EOU noteikumi un procedūras. Jāizpēta, vai nepastāv citi Indijas tiesību akti un noteikumi, ar ko izveidota saprātīga un efektīva pārbaudes sistēma. Ieinteresētā persona savu pieprasījumu pamatoja ar apgalvojumu, ka atbilstoši PR 6.10.1. nodaļai tai ir tiesisks pienākums nodrošināt pareizu uzskaiti un iesniegt elektroniski parakstītus ceturkšņa un gada progresa ziņojumus par importu, iepirkumiem vietējā tirgū, eksportu un pārdošanu vietējā tirgū. Ieinteresētā persona papildus apgalvoja, ka atbilstoši 1944. gada Centrālajam akcīzes aktam (Central Excise Act), pārdodot vietējā tirgū, tai ir ar likumu noteikts pienākums izrakstīt nodokļu rēķinu, kurā, piemēram, ir skaidri norādīti maksājamie nodokļi. Centrālajā akcīzes aktā ir noteiktas arī ikmēneša prasības, saskaņā ar kurām ieinteresētajai personai jāsniedz iestādēm pilnīgi dati par pārdošanu vietējā tirgū. Tāpat saskaņā ar 1956. gada Likumu par uzņēmējsabiedrībām (Companies Act) un piemērojamajiem grāmatvedības standartiem ieinteresētajai personai ir tiesisks pienākums savos revidētajos finanšu pārskatos sniegt sīki izstrādātu informāciju par importu un vietējo iepirkumu, kā arī par eksportu un pārdošanu vietējā tirgū.

(33)

Atbildot uz iepriekšminēto, netiek apšaubīts, ka Likums par uzņēmējsabiedrībām, iespējams, ir pamatā Indijas grāmatvedības standarti. Tomēr, izvērtējot EOU kompensējamību, būtisks jautājums ir šāds – vai valdība ir izveidojusi sistēmu, ar kuru var pārliecināties, vai un kādā daudzumā beznodokļu imports ticis patērēts eksporta preču ražošanā.

(34)

Centrālā akcīzes akta prasības kalpo pilnīgi citam mērķim, proti, nodrošināt, lai gadījumos, kad pārdošana notiek vietējā Indijas tirgū, tiktu nomaksāti piemērojamie nodokļi. Netiek pārbaudīti bez nodokļiem importētie materiāli un netiek kontrolēta saikne starp beznodokļu izejmateriāliem un gala iznākuma eksporta precēm, lai attiecīgos pasākumus kvalificētu kā nodokļu atmaksāšanas sistēmas.

(35)

Attiecībā uz ieviestajiem turpmākajiem pārbaudes pasākumiem jāatgādina, kā minēts pagaidu regulas 69. apsvērumā, ka EOU nekad netiek prasīts, lai katrs importa sūtījums atbilstu attiecīgās saražotās produkcijas galamērķim. Tomēr tikai šādi kontrolējot sūtījumus, Indijas iestādes saņems pietiekamu informāciju par izejvielu galamērķi, lai pārliecinātos, ka ievedmuitas/tirdzniecības nodokļa atbrīvojums nepārsniedz izejvielu apjomu eksporta preču ražošanai.

(36)

Tādējādi, neraugoties uz šīs ieinteresētās personas iesniegto piezīmju rūpīgu apsvēršanu, tika apstiprināts, ka Indijas valdībai nav efektīvas pārbaudes sistēmas vai procedūras, lai pārliecinātos par to, vai un kādā daudzumā bez muitas nodokļa un bez tirdzniecības nodokļa iepirktie resursi tika patērēti eksporta produkcijas ražošanā (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un aizvietojamu nodokļa atmaksāšanas sistēmu gadījumā – III pielikuma II daļas 2. punkts). Indijas valdība arī neveica turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz faktiski izmantoto izejmateriālu apjomu, lai gan parasti tas būtu vajadzīgs, ja nav pārbaudes sistēmas (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts). Turklāt Indijas valdība nesniedza pierādījumus par to, ka nav noticis pārmērīgs atbrīvojums.

(37)

Ieinteresētā persona apgalvoja, ka subsīdiju aprēķināšanas nolūkā Komisijai būtu bijis jāņem vērā muitas nodevas, kas nomaksātas par gala produkta pārdošanu vietējā tirgū. Atbildot uz šo apgalvojumu, jāņem vērā – lai gan EOU izveides mērķis ir gūt ĀVN ieņēmumus, EOU ražotnei ir iespēja pārdot daļu produkcijas iekšzemes tirgū. Saskaņā ar EOUS preces tiks uzskatītas par importētām precēm, lai gan nodoklis jāmaksā tikai 50 % apmērā. Pati par sevi EOU nav atšķirīgā situācijā kā citi uzņēmumi, kas darbojas iekšzemes tirgū, t. i., piemērojamie nodokļi būtu jāmaksā par iepirktajām precēm. Šajā kontekstā vajadzētu būt skaidram, ka valdības lēmums iekasēt nodokļus par precēm, ko paredzēts patērēt iekšzemes tirgū, nenozīmē, ka EOU atbrīvojums no ievedmuitas un pārdošanas nodokļu atmaksāšana nav ieguvums saistībā ar attiecīgā ražojuma eksporta pārdevumiem. Turklāt pārdevumi iekšzemes tirgū neietekmē vispārīgāku atbilstības novērtējumu par to, vai pastāv pienācīga pārbaudes sistēma.

(38)

Ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka Komisija, aprēķinot subsīdijas lielumu, izmanto nepareizu saucēju. Tā apgalvoja, ka pareizs saucējs būtu kopējais pārdošanas apjoms, nevis tikai eksporta pārdošanas apjoms. Šī prasība bija jānoraida. Ievērojot pamatregulas 7. panta 2. punktu, subsīdijas apjoms (skaitītājs), kas aprēķināts atbilstoši shēmai, ir sadalīts uz kopējo eksporta apgrozījumu IP un aprēķinā parādās kā attiecīgās summas saucējs, jo subsidēšana ir atkarīga no eksporta snieguma. EOU iespēja pārdot daļu no tās produkcijas vietējā tirgū neietekmē faktu, ka EOUS ir skaidrs eksporta mērķis.

(39)

Visbeidzot ieinteresētā persona apgalvoja, ka uzņēmumam piešķirtajam ieguvumam būtu jābūt vienādam ar Indijas valdības zaudētajām kredītizmaksām laikposmā starp izejmateriālu importu un galīgo nerūsējošā tērauda stieņu eksportu no Indijas. Ieinteresētā persona savu pieprasījumu pamatoja, atsaucoties uz ASV Tirdzniecības departamenta sākotnējiem konstatējumiem jaunajā antisubsīdiju nosūtītāju pārskatā, kurā nenomaksātas nodevas tika uzskatītas par bezprocentu aizdevumu, kas uzņēmumam izsniegts importēšanas laikā. Atbildot uz iepriekšminēto, jāatzīmē, ka Komisijai nav saistoša aprēķinu metodika, kuru piemēro ASV Tirdzniecības departaments, bet tai ir saistoši pamatregulas nosacījumi. Šajā gadījumā aprēķinos izmantotā metodika ir paskaidrota pagaidu regulas 75. un 76. apsvērumā. Jebkurā gadījumā šie apgalvojumi derētu tikai tad, ja nodokļus tikai atliktu (pamatregulas I pielikuma 3. zemsvītras piezīme), nevis atceltu, kā tas ir noticis šajā gadījumā.

(40)

Ņemot vērā iepriekšminēto, ar šo apstiprina pagaidu regulas 60.–77. apsvērumu.

(41)

Viena ieinteresētā persona apliecināja, ka tā ir saņēmusi atvieglotus kredītnosacījumus eksportam, taču apgalvoja, ka likme bijusi ievērojami augstāka par noteicošajām kredītlikmēm ES un tādējādi nebūtu uzskatāma par ieguvumu.

(42)

Atbildot uz šo apsvērumu, jāatzīmē, ka subsīdijas apjoms ir aprēķināts, pamatojoties uz starpību starp procentiem, kuri samaksāti par eksporta kredītiem, un summu, kura būtu bijusi jāmaksā par parastiem komerckredītiem, ko izmantotu konkrētais uzņēmums Indijā. Šajā gadījumā subsīdijas apjoma aprēķināšanai tika izmantots iekšzemes etalons. Tādēļ šis arguments ar šo tiek noraidīts.

(43)

Tā kā citas piezīmes par šo shēmu nav saņemtas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 78.–86. apsvērums.

(44)

Saskaņā ar pamatregulas noteikumiem kompensējamo subsīdiju apjoms, kas izteikts ad valorem, ir diapazonā no 3,3 % līdz 4,3 %. Tie ir rādītāji, kas atbilst pagaidu regulas 87. apsvērumā norādītajam, tāpēc minētais apsvērums tiek apstiprināts.

(45)

Subsīdijas starpības noteikšanas metodika izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bija izklāstīta pagaidu regulas 88. apsvērumā. Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 3. punktu uzņēmumiem, kuri sadarbojas, bet nav iekļauti izlasē, subsīdiju starpība, kuru aprēķina, pamatojoties uz vidējo svērto subsīdiju starpību, kas noteikta uzņēmumiem, kuri sadarbojas un ir iekļauti izlasē, ir 4,0 %. Tādējādi pagaidu regulas 88. apsvērums ar šo tiek apstiprināts.

(46)

Valsts mēroga subsīdijas starpības noteikšanas pamatojums ir izklāstīts pagaidu regulas 89. apsvērumā. Tā kā piezīmes par šo jautājumu nav saņemtas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 89. apsvērums.

(47)

Tā kā piezīmes par Savienības ražošanas nozari nav saņemtas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 90.–93. apsvērums.

(48)

Tā kā piezīmes par kaitējumu nav saņemtas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 94.–122. apsvērums.

(49)

Tā kā piezīmes par cēloņsakarību nav saņemtas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 123.–136. apsvērums.

(50)

Tā kā piezīmes par Savienības interesēm nav saņemtas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 137.–148. apsvērums.

(51)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka vidējā pirmsnodokļu peļņas starpība 9,5 %, kas tika balstīta uz 2007. gada situāciju un izmantota, lai aprēķinātu cenu, kas nerada kaitējumu, ar mērķi noteikt kaitējuma starpību, neatspoguļo ražošanas nozares ilgtermiņa peļņas starpību pirms nodokļu nomaksas. Tika apgalvots, ka gads, uz kura bāzes minētā peļņa tika aprēķināta, bija uzskatāms par īpašu gadu un ka 2005. un 2006. gads būtu reprezentatīvāki, jo tie bija parasti uzņēmējdarbības gadi, kuros peļņas starpības bija no 4 % līdz 6 %.

(52)

Pagaidu fāzē izmantotā orientējošā peļņa tika balstīta uz vidējo svērto peļņas starpību, kādu 2007. gadā uzrādīja izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Šo gadu uzskatīja par visnesenāko reprezentatīvo gadu, kurā Savienības ražotāji necieta no kaitējumu izraisošas subsidēšanas. Tādēļ piezīme tika noraidīta, un ar šo tiek apstiprināta pagaidu fāzē izmantotā peļņas starpība.

(53)

Tā kā citas piezīmes par kaitējuma novēršanas līmeni nav saņemtas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 149.–153. apsvērums.

(54)

Ar šo tiek apstiprināta pagaidu regulā izmantotā metodika.

(55)

Atbilstīgi iepriekšminētajam un saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu galīgais kompensācijas maksājums jānosaka tādā līmenī, kas būtu pietiekams, lai novērstu subsidēta importa radīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatēto subsīdijas starpību.

(56)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, kompensācijas maksājuma likmes tika noteiktas, salīdzinot kaitējuma novēršanas starpību un subsīdijas starpību. Tāpēc ierosinātās kompensācijas maksājumu likmes ir šādas.

(57)

Atsevišķiem uzņēmumiem piemērojamās kompensācijas maksājumu likmes, kas norādītas šajā regulā, noteica, izmantojot pašreizējās izmeklēšanas konstatējumus. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretstatā valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi jāpiemēro vienīgi tādu Indijas izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi un tādējādi – konkrētās minētās juridiskās personas. Importētie ražojumi, kurus ražojis cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā īpaši nenosaukts uzņēmums, tostarp uzņēmumi, kas ir saistīti ar īpaši nosauktajiem uzņēmumiem, nevar izmantot šīs likmes, jo uz tiem attiecas maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(58)

Visas prasības piemērot uzņēmumam individuālo antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) nekavējoties būtu jāadresē Komisijai (5), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkurām pārmaiņām uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū vai eksportu, kas saistītas, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu pārmaiņām. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro atsevišķās maksājuma likmes.

(59)

Ņemot vērā konstatēto subsīdiju starpību milzīgo apjomu un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, tiek atzīts par vajadzīgu galīgi iekasēt summas, kas ar pagaidu regulu nodrošinātas kā pagaidu kompensācijas maksājums,

28.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 108/11

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 paredzēta iespēja pēc atļaujas turētāja pieprasījuma un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“iestāde”) atzinuma saņemšanas mainīt nosacījumus atļaujai par piedevas izmantošanu.

(2)

Saskaņā ar Padomes Direktīvu 70/524/EEK (2) kokcidiostatu un citu zāļu grupai pieskaitāmo alfa-maduramicīnamoniju kā barības piedevu gaļas cāļu barošanā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2430/1999 (3) un tītaru barošanā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2380/2001 (4) atļauts izmantot desmit gadus.

(3)

Atļaujas turētājs iesniedza pieteikumu ar prasību grozīt atļaujas nosacījumus attiecībā uz barības piedevas nesējvielu sastāvu. Atļaujas turētājs iesniedza attiecīgās ziņas, lai pamatotu savu pieprasījumu.

(4)

Iestāde 2010. gada 8. decembra atzinumā (5) secināja, ka ierosinātais jaunais tītaru barības piedevas sastāvs nerada nelabvēlīgu ietekmi uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību un vidi un ka tas ir iedarbīgs, lai kontrolētu kokcidiozi.

(5)

Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. panta nosacījumi ir izpildīti.

(6)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2380/2001.

(7)

Tā kā izmaiņas atļaujas nosacījumos nav saistītas ar drošības apsvērumiem, ir lietderīgi paredzēt pārejas periodu, lai izlietotu esošos premiksu un barības maisījumu krājumus.

(8)

Regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

28.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 108/13

(1)

Ar Padomes Lēmumu 97/836/EK Savienība pievienojās ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Nolīgumam vienotu tehnisko prasību apstiprināšanai riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām (2) (pārskatītais 1958. gada nolīgums).

(2)

Ar Lēmumu 97/836/EK Savienība pievienojās arī ANO EEK Noteikumiem Nr. 1, 3, 4, 6, 7, 8, 10, 11, 12, 13, 14, 16, 17, 18, 19, 20, 21, 23, 25, 26, 28, 31, 34, 37, 38, 39, 43, 44, 46, 48, 58, 66, 73, 77, 79, 80, 87, 89, 90, 91, 93, 97, 98, 99, 100 un 102.

(3)

Ar Padomes 2000. gada 28. februāra Lēmumu Savienība pievienojās ANO EEK Noteikumiem Nr. 110 par īpašām tādu mehānisko transportlīdzekļu detaļām, kuru dzinējsistēmā tiek izmantota saspiesta dabasgāze (SDG), un transportlīdzekļiem attiecībā uz īpašu apstiprināta tipa detaļu uzstādīšanu, lai to dzinējsistēmā izmantotu saspiestu dabasgāzi (SDG).

(4)

Ar Padomes Lēmumu 2000/710/EK (3) Savienība pievienojās ANO EEK Noteikumiem Nr. 67 par īpašās iekārtas apstiprināšanu mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kam par degvielu izmanto sašķidrinātu naftas gāzi.

(5)

Ar Padomes 2000. gada 7. novembra Lēmumu Savienība pievienojās ANO EEK Noteikumiem Nr. 112 par vienotiem noteikumiem par mehānisko transportlīdzekļu galveno lukturu apstiprināšanu, ja tie izstaro asimetrisku tuvo, tālo vai abas gaismas un ir aprīkoti ar kvēlspuldzēm un/vai gaismu izstarojošu diožu (LED) moduļiem.

(6)

Ar Padomes Lēmumu 2001/395/EK (4) Savienība pievienojās ANO EEK Noteikumiem Nr. 13-H par vieglo automobiļu detaļas apstiprinājumu attiecībā uz to bremzēm.

(7)

Ar Padomes Lēmumu 2001/505/EK (5) Savienība pievienojās ANO EEK Noteikumiem Nr. 105 par bīstamo kravu pārvadāšanai paredzēto transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz to konkrētām konstrukcijas īpašībām.

(8)

Ar Padomes 2004. gada 29. aprīļa Lēmumu Savienība pievienojās ANO EEK Noteikumiem Nr. 116 par vienotām tehniskām prasībām par mehānisko transportlīdzekļu aizsardzību pret neatļautu izmantošanu un ANO EEK Noteikumiem Nr. 118 par vienotām tehniskām prasībām par atsevišķu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu iekšējās apdares materiālu ugunsizturību.

(9)

Ar Padomes 2005. gada 14. marta Lēmumu Savienība pievienojās ANO EEK Noteikumiem Nr. 121 par vienotiem noteikumiem par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz rokas kontrolierīču, signalizatoru un indikatoru novietojumu un apzīmējumiem un ANO EEK Noteikumiem Nr. 122 par vienotiem tehniskiem noteikumiem par M, N un O kategorijas transportlīdzekļu apstiprinājumu attiecībā uz to apsildes sistēmām.

(10)

Ar Padomes Lēmumu 2005/614/EK (6) Savienība pievienojās ANO EEK Noteikumiem Nr. 94 par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz pasažieru aizsardzību frontālās sadursmes gadījumā un ANO EEK Noteikumiem Nr. 95 par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz pasažieru aizsardzību sānu sadursmes gadījumā.

(11)

Ar Padomes Lēmumu 2006/364/EK (7) Savienība apstiprināja ANO EEK Noteikumus Nr. 123 par mehānisko transportlīdzekļu adaptīvo priekšējā apgaismojuma sistēmu (AFS) apstiprināšanu.

(12)

Ar Padomes Lēmumu 2006/444/EK (8) Savienība pievienojās ANO EEK Noteikumiem Nr. 55 par prasībām attiecībā uz mehāniskās sakabes sastāvdaļu apstiprināšanu sakabinātiem transportlīdzekļiem.

(13)

Ar Padomes Lēmumu 2006/874/EK (9) Savienība pievienojās ANO EEK Noteikumiem Nr. 107 par vienotām prasībām attiecībā uz M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļu vispārīgās konstrukcijas apstiprināšanu.

(14)

Ar Padomes Lēmumu 2007/159/EK (10) Savienība apstiprināja ANO EEK Noteikumus Nr. 125 par mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz to vadītāja priekšējo redzamības lauku.

(15)

Ar Padomes Lēmumu 2009/433/EK (11) Savienība pievienojās ANO EEK Noteikumiem Nr. 61 par vienotiem noteikumiem kravas automobiļu apstiprināšanai attiecībā uz to ārējiem izvirzījumiem uz priekšu no kabīnes aizmugurējā paneļa.

(16)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (12), transportlīdzekļu izgatavotāji, kuriem nepieciešams sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību apstiprinājums, var izvēlēties, vai izpildīt attiecīgo direktīvu vai ANO EEK noteikumu prasības. Lielākā daļa direktīvu prasību par transportlīdzekļu sastāvdaļām ir pārņemta no attiecīgajiem ANO EEK noteikumiem. Tehnoloģijas attīstās, tāpēc ANO EEK noteikumus pastāvīgi groza un regulāri jāatjaunina attiecīgās direktīvas, lai tās saturiski atbilstu attiecīgo ANO EEK noteikumiem. Lai izvairītos no dubultiem dokumentiem, augsta līmeņa grupa CARS 21 ieteica aizstāt vairākas direktīvas ar attiecīgiem ANO EEK noteikumiem.

(17)

Lai piešķirtu EK tipa apstiprinājumu transportlīdzekļiem, Direktīvā 2007/46/EK paredzēta iespēja obligāti piemērot ANO EEK noteikumus un aizstāt Savienības tiesību aktus ar minētajiem ANO EEK noteikumiem. Atbilstoši Regulai (EK) Nr. 661/2009 tipa apstiprinājumu saskaņā ar ANO EEK noteikumiem, kuri jāpiemēro obligāti, uzskata par EK tipa apstiprinājumu saskaņā ar minēto regulu un tās īstenošanas pasākumiem.

(18)

Aizstājot Savienības tiesību aktus ar ANO EEK noteikumiem, varēs izvairīties ne tikai no dubultām tehniskām prasībām, bet arī no dubultām sertificēšanas un administratīvajām procedūrām. Turklāt tipa apstiprinājums, kas tieši pamatojas uz starptautiski pieņemtiem standartiem, uzlabos tirgus piekļuvi trešās valstīs, jo īpaši tajās, kuras ir pārskatītā 1958. gada nolīguma puses, tādējādi uzlabojot Savienības ražošanas nozares konkurētspēju.

(19)

Tāpēc Regulā (EK) Nr. 661/2009 paredzēts atcelt vairākas direktīvas par mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanu, jo EK tipa apstiprinājuma vajadzībām saskaņā ar minēto Regulu (EK) tās jāaizstāj ar attiecīgajiem ANO EEK noteikumiem.

(20)

Tālab ir lietderīgi ANO EEK Noteikumus Nr. 1, 3, 4, 6, 7, 8, 10, 11, 12, 13, 13 H, 14, 16, 17, 18, 19, 20, 21, 23, 25, 26, 28, 31, 34, 37, 38, 39, 43, 44, 46, 48, 55, 58, 61, 66, 67, 73, 77, 79, 80, 87, 89, 90, 91, 93, 94, 95, 97, 98, 99, 100, 102, 105, 107, 110, 112, 116, 118, 121, 122, 123 un 125 iekļaut Regulas (EK) Nr. 661/2009 IV pielikumā, kurā norādīti obligāti piemērojamie ANO EEK noteikumi.

(21)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 661/2009.

(22)

Šīs regulas pielikumā minētie ANO EEK noteikumi jāpiemēro atbilstoši Regulas (EK) Nr. 661/2009 13. pantā norādītajiem īstenošanas datumiem.

(23)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos,

28.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 108/21

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1185/2009 ir izveidota jauna sistēma salīdzināmas Eiropas statistikas veidošanai par pesticīdu tirdzniecību un izmantošanu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1185/2009 3. panta 3. punktu dalībvalstis statistikas datus nosūta elektroniski un atbilstīgā tehniskā formātā, kuru pieņems Komisija.

(3)

Lai nodrošinātu konfidencialitāti, nosūtāmajā datnē iekļauj atzīmi, kas norāda, vai informācija, kas nosūtīta par vielu, ķīmisko vielu klasi, līdzekļu kategoriju vai galveno grupu, ir vai nav konfidenciāla.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

28.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 108/23

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 619/2008 (2) tika izsludināts pastāvīgs konkurss par eksporta kompensācijām attiecībā uz dabisko sviestu blokos ar kodu ex ex 0405 10 19 9700, sviesta eļļu tvertnēs ar kodu ex ex 0405 90 10 9000 un sauso vājpienu ar kodu ex ex 0402 10 19 9000, kā arī paredzēti konkursa procedūras noteikumi. Proti, tajā noteikti konkursa posmi, kuru laikā var iesniegt piedāvājumus.

(2)

Lai atbilstoši reaģētu uz piena tirgus stāvokļa pasliktināšanos 2009. gada sākumā, Regula (EK) Nr. 619/2008 tika grozīta, paredzot divus konkursa posmus mēnesī. Tirgus stāvoklis pēc tam ir būtiski uzlabojies, kas ļauj atkal paredzēt vienu konkursa posmu mēnesī.

(3)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 619/2008.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

28.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 108/24

(1)

Spriedumā apvienotajās lietās C-92/09 un C-93/09 (2) attiecībā uz pienākumu publicēt informāciju par Eiropas lauksaimniecības fondu līdzekļu saņēmējiem Eiropas Savienības Tiesa secināja, ka nav samērīgi publicēt fizisko personu personiska rakstura datus, neieviešot atšķirību pēc tādiem būtiskiem kritērijiem kā laikposmi, kad tās šādus atbalstus saņēmušas, biežums vai atbalsta veids un svarīgums. Attiecīgi, ar to saistītos noteikumus Tiesa pasludināja par spēkā neesošiem. Ņemot vērā fizisko personu intereses, proti, lai to personas dati būtu aizsargāti, kā arī lai panāktu vienotību, cenšoties sasniegt dažādos mērķus, kas izvirzīti, nosakot pienākumu publicēt informāciju par Eiropas Lauksaimniecības un garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzekļu saņēmējiem, kā noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 259/2008 (3), ir jāparedz, ka šis pienākums uz fiziskām personām neattiecas.

(2)

Tāpēc pārredzamības labad Regula (EK) Nr. 259/2008 ir oficiāli jāgroza, kamēr Eiropas Parlaments un Padome nav pieņēmuši jaunu režīmu, kurā būs ņemti vērā Tiesas formulētie iebildumi.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības fondu komitejas atzinumu,

1)

panta 1. punktu groza šādi:

2)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Par juridiskām personām dalībvalstis var publicēt sīkāku informāciju, nekā paredzēts 1. punktā.”

28.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 108/26

28.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 108/28

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 327/98 atvēra noteiktas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredzēja šo kvotu pārvaldību atkarībā no izcelsmes valsts un kvotas apakšperioda saskaņā ar minētās regulas IX pielikumu.

(2)

Kvotām, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, otrais kvotas apakšperiods ir aprīļa mēnesis.

(3)

No paziņojuma, kas sniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 327/98 8. panta a) punktu, izriet, ka atbilstīgi minētās regulas 4. panta 1. punktam 2011. gada aprīļa pirmo desmit darbdienu laikā iesniegtajos pieteikumos par kvotu ar numuru 09.4130 norādītais daudzums pārsniedz pieejamo daudzumu. Tāpēc ir jānosaka, cik lielā mērā licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, ko piemēro par attiecīgo kvotu prasītajiem daudzumiem.

(4)

Turklāt no minētā paziņojuma izriet, ka atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 327/98 4. panta 1. punktam 2011. gada aprīļa pirmo desmit darbdienu laikā iesniegtajos pieteikumos par kvotām ar numuriem 09.4127 – 09.4128 – 09.4129 norādītais daudzums ir mazāks par pieejamo daudzumu.

(5)

Tāpēc ir lietderīgi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 327/98 5. panta pirmajai daļai noteikt kopējos daudzumus, kas par kvotām ar kārtas numuriem 09.4127 – 09.4128 – 09.4129 – 09.4130 būs pieejami nākamajā apakšperiodā,

(6)

Lai nodrošinātu efektīvu importa licenču izdošanas procedūras pārvaldību, šai regulai jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

28.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 108/30

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 451/2000 (2) un Komisijas Regulā (EK) Nr. 1490/2002 (3) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas otro un trešo posmu, un sniegts to darbīgo vielu saraksts, kuras jānovērtē attiecībā uz to iespējamo iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ciprokonazols ir minētajā sarakstā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1490/2002 11.e pantu iesniedzējs atsauca savu atbalstu šīs darbīgās vielas iekļaušanai Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā divu mēnešu laikā no novērtējuma ziņojuma projekta saņemšanas. Līdz ar to attiecībā uz ciprokonazola neiekļaušanu minētajā pielikumā tika pieņemts Komisijas 2008. gada 5. decembra Lēmums 2008/934/EK par dažu darbīgo vielu neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētās vielas (4).

(3)

Sākotnējais ziņotājs (turpmāk “pieteikuma iesniedzējs”) saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu iesniedza jaunu pieteikumu, kurā pieprasīja piemērot paātrināto procedūru, kas paredzēta 14.–19. pantā Komisijas 2008. gada 17. janvāra Regulā (EK) Nr. 33/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 91/414/EEK piemērošanai attiecībā uz parasto un paātrināto procedūru to darbīgo vielu novērtēšanai, kas veidoja darba programmas daļu, kura minēta šīs direktīvas 8. panta 2. punktā, bet nav iekļautas I pielikumā (5).

(4)

Pieteikumu iesniedza Īrijai, kura ar Regulu (EK) Nr. 1490/2002 bija izraudzīta par ziņotāju dalībvalsti. Tika ievērots paātrinātās procedūras termiņš. Darbīgās vielas specifikācija un atļautie izmantošanas veidi ir tādi paši kā tie, uz kuriem attiecas Lēmums 2008/934/EK. Minētais pieteikums atbilst arī visām pārējām Regulas (EK) Nr. 33/2008 15. pantā noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām.

(5)

Īrija izvērtēja pieteikuma iesniedzēja iesniegtos papildu datus un sagatavoja papildu ziņojumu. Tā minēto ziņojumu 2010. gada 12. februārī nosūtīja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “Iestāde”) un Komisijai. Iestāde papildu ziņojumu nosūtīja pārējām dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam, lai tie varētu izteikt piezīmes, un saņemtās piezīmes nosūtīja Komisijai. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 33/2008 20. panta 1. punktu un pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde 2010. gada 8. novembrī Komisijai iesniedza secinājumu par ciprokonazolu (6). Dalībvalstis un Komisija izskatīja novērtējuma ziņojuma projektu, papildu ziņojumu un Iestādes secinājumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2011. gada 11. martā tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par ciprokonazolu.

(6)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs konstatēja, ka ciprokonazolu saturošus augu aizsardzības līdzekļus var uzskatīt par tādiem, kas kopumā atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz lietošanas veidiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tāpēc ir lietderīgi iekļaut ciprokonazolu I pielikumā, lai atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur šo darbīgo vielu, visās dalībvalstīs varētu piešķirt saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem.

(7)

Neatkarīgi no šā secinājuma ir lietderīgi iegūt papildu informāciju par dažiem konkrētiem jautājumiem. Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 1. punktā ir noteikts, ka var paredzēt nosacījumus vielas iekļaušanai I pielikumā. Tāpēc ir lietderīgi prasīt, lai pieteikuma iesniedzējs iesniegtu sīkāku informāciju, kas apstiprina piemaisījumu toksikoloģisko ietekmi tehniskajā specifikācijā, analīzes metodes ciprokonazola pārraudzībai augsnē, ķermeņa šķidrumos un audos, triazola metabolītu atvasinājumu (TDM) atliekas galvenajās kultūrās, rotācijas kultūrās un dzīvnieku izcelsmes produktos, zālēdāju ilgtermiņa apdraudējumu un izomēru maisījuma pastiprinātas noārdīšanās un/vai pārveidošanās iespējamo ietekmi uz vidi.

(8)

Pirms darbīgo vielu iekļauj I pielikumā, ir jāparedz pietiekami ilgs laikposms, lai dalībvalstis un ieinteresētās personas varētu sagatavoties šīs iekļaušanas radīto jauno prasību izpildei.

(9)

Neskarot Direktīvā 91/414/EEK noteiktos pienākumus, ko rada darbīgās vielas iekļaušana I pielikumā, pēc iekļaušanas dalībvalstīm jāatvēl sešu mēnešu laikposms pašreizējo atļauju pārskatīšanai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur ciprokonazolu, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 91/414/EEK, un jo īpaši tās 13. panta, prasībām un attiecīgajiem I pielikuma nosacījumiem. Dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK noteikumiem attiecīgi jāmaina, jāaizstāj vai jāatsauc spēkā esošās atļaujas. Atkāpjoties no iepriekš minētā termiņa, ir jāparedz ilgāks laikposms, lai iesniegtu un novērtētu visu III pielikuma dokumentāciju par katra augu aizsardzības līdzekļa katru paredzēto lietošanas veidu atbilstīgi Direktīvā 91/414/EEK noteiktajiem vienotajiem principiem.

(10)

Par iespējamām grūtībām, interpretējot pašreizējo atļauju turētāju pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem, liecina pieredze, kas gūta, Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā iekļaujot darbīgās vielas, kuras novērtētas saskaņā ar Komisijas 1992. gada 11. decembra Regulu (EEK) Nr. 3600/92, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tās darba programmas pirmā posma īstenošanai, kas minēta 8. panta 2. punktā Padomes Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (7). Lai izvairītos no turpmākiem sarežģījumiem, ir jāprecizē dalībvalstu pienākumi, galvenokārt pienākums pārbaudīt, vai atļaujas turētājam ir piekļuve dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām. Tomēr šāds precizējums, salīdzinot ar līdzšinējām direktīvām par grozījumiem I pielikumā, neparedz jaunus pienākumus dalībvalstīm vai atļauju turētājiem.

(11)

Tāpēc ir lietderīgi attiecīgi grozīt Direktīvu 91/414/EEK.

(12)

Lēmumā 2008/934/EK ir paredzēts, ka ciprokonazolu neiekļauj minētajā pielikumā un līdz 2011. gada 31. decembrim atsauc tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kuros ir minētā viela. Minētā lēmuma pielikumā ir jāsvītro rinda attiecībā uz ciprokonazolu.

(13)

Tāpēc ir lietderīgi attiecīgi grozīt Lēmumu 2008/934/EK.

(14)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

ja līdzeklis satur ciprokonazolu kā vienīgo darbīgo vielu, vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais 2015. gada 31. maijā; vai

b)

ja līdzeklis satur ciprokonazolu kā vienu no vairākām darbīgajām vielām, vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju līdz 2015. gada 31. maijam vai termiņā, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā direktīvā vai direktīvās, ar kurām atbilstīgo vielu vai vielas iekļāva Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

28.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 108/34

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 451/2000 (2) un Komisijas Regulā (EK) Nr. 1490/2002 (3) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas otro un trešo posmu, un sniegts to darbīgo vielu saraksts, kuras jānovērtē attiecībā uz to iespējamo iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Fluometurons ir minētajā sarakstā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1490/2002 11.e pantu ziņotāji atsauca savu atbalstu šīs darbīgās vielas iekļaušanai Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā divu mēnešu laikā no novērtējuma ziņojuma projekta saņemšanas. Līdz ar to attiecībā uz fluometurona neiekļaušanu minētajā pielikumā tika pieņemts Komisijas 2008. gada 5. decembra Lēmums 2008/934/EK par dažu darbīgo vielu neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētās vielas (4).

(3)

Sākotnējie ziņotāji (turpmāk “pieteikuma iesniedzēji”) saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu iesniedza jaunu pieteikumu, kurā pieprasīja piemērot paātrināto procedūru, kas paredzēta 14.–19. pantā Komisijas 2008. gada 17. janvāra Regulā (EK) Nr. 33/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 91/414/EEK piemērošanai attiecībā uz parasto un paātrināto procedūru to darbīgo vielu novērtēšanai, kas veidoja darba programmas daļu, kura minēta šīs direktīvas 8. panta 2. punktā, bet nav iekļautas I pielikumā (5).

(4)

Pieteikumu iesniedza Grieķijai, kura ar Regulu (EK) Nr. 1490/2002 bija izraudzīta par ziņotāju dalībvalsti. Tika ievērots paātrinātās procedūras termiņš. Darbīgās vielas specifikācija un atļautie izmantošanas veidi ir tādi paši kā tie, uz kuriem attiecas Lēmums 2008/934/EK. Minētais pieteikums atbilst arī visām pārējām Regulas (EK) Nr. 33/2008 15. pantā noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām.

(5)

Grieķija izvērtēja pieteikuma iesniedzēja sniegtos papildu datus un sagatavoja papildu ziņojumu. Tā minēto ziņojumu 2010. gada 27. janvārī nosūtīja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “Iestāde”) un Komisijai. Iestāde papildu ziņojumu nosūtīja pārējām dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam, lai tie varētu izteikt piezīmes, un saņemtās piezīmes nosūtīja Komisijai. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 33/2008 20. panta 1. punktu un pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde 2010. gada 14. decembrī Komisijai iesniedza atzinumu par fluometuronu (6). Dalībvalstis un Komisija izskatīja novērtējuma ziņojuma projektu, papildu ziņojumu un iestādes secinājumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2011. gada 11. martā tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par fluometuronu.

(6)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs konstatēja, ka fluometuronu saturošus augu aizsardzības līdzekļus var uzskatīt par tādiem, kas kopumā atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz izmantošanas veidiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tāpēc ir lietderīgi iekļaut fluometuronu I pielikumā, lai atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur šo darbīgo vielu, visās dalībvalstīs varētu piešķirt saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem.

(7)

Neatkarīgi no šā secinājuma ir lietderīgi iegūt papildu informāciju par dažiem konkrētiem jautājumiem. Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 1. punktā ir noteikts, ka var paredzēt nosacījumus vielas iekļaušanai I pielikumā. Tāpēc ir lietderīgi prasīt, lai pieteikuma iesniedzēji sniegtu papildu informāciju, kas apstiprina augu metabolīta trifluoretiķskābes toksikoloģiskās īpašības, kā arī analīzes metodes fluometurona pārraudzībai gaisā un augsnē un augsnes metabolīta trifluorometilanilīna pārraudzībai augsnē un ūdenī. Ja fluometuronu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (7) klasificē kā vielu, par kuru “ir aizdomas, ka [tā] var izraisīt vēzi”, attiecīgās dalībvalstis pieprasa sniegt sīkāku informāciju par augsnes metabolītu dezmetil-fluometurona un trifluorometilanilīna ietekmi uz gruntsūdeņiem.

(8)

Pirms darbīgo vielu iekļauj I pielikumā, ir jāparedz pietiekami ilgs laikposms, lai dalībvalstis un ieinteresētās personas varētu sagatavoties šīs iekļaušanas radīto jauno prasību izpildei.

(9)

Neskarot Direktīvā 91/414/EEK noteiktos pienākumus, ko rada darbīgās vielas iekļaušana I pielikumā, pēc iekļaušanas dalībvalstīm jāatvēl sešu mēnešu laikposms pašreizējo atļauju pārskatīšanai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur fluometuronu, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 91/414/EEK, un jo īpaši tās 13. panta, prasībām un attiecīgajiem I pielikuma nosacījumiem. Dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK noteikumiem attiecīgi jāmaina, jāaizstāj vai jāatsauc spēkā esošās atļaujas. Atkāpjoties no iepriekš minētā termiņa, jāparedz ilgāks laikposms, lai iesniegtu un novērtētu visu III pielikuma dokumentāciju par katra augu aizsardzības līdzekļa katru paredzēto lietojuma veidu atbilstīgi Direktīvā 91/414/EEK noteiktajiem vienotajiem principiem.

(10)

Par iespējamām grūtībām, interpretējot pašreizējo atļauju turētāju pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem, liecina pieredze, kas gūta, Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā iekļaujot darbīgās vielas, kuras novērtētas saskaņā ar Komisijas 1992. gada 11. decembra Regulu (EEK) Nr. 3600/92, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tās darba programmas pirmā posma īstenošanai, kas minēta 8. panta 2. punktā Padomes Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (8). Lai izvairītos no turpmākiem sarežģījumiem, ir jāprecizē dalībvalstu pienākumi, galvenokārt pienākums pārbaudīt, vai atļaujas turētājam ir piekļuve dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām. Tomēr šāds precizējums, salīdzinot ar līdz šim pieņemtajām direktīvām par grozījumiem I pielikumā, neparedz jaunus pienākumus dalībvalstīm vai atļauju turētājiem.

(11)

Tāpēc ir lietderīgi attiecīgi grozīt Direktīvu 91/414/EEK.

(12)

Lēmumā 2008/934/EK ir paredzēts, ka fluometuronu neiekļauj minētajā pielikumā un līdz 2011. gada 31. decembrim atsauc tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kuros ir minētā viela. Minētā lēmuma pielikumā ir jāsvītro rinda attiecībā uz fluometuronu.

(13)

Tāpēc ir lietderīgi attiecīgi grozīt Lēmumu 2008/934/EK.

(14)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

ja līdzeklis satur fluometuronu kā vienīgo darbīgo vielu, vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais līdz 2015. gada 31. maijam; vai

b)

ja līdzeklis satur fluometuronu kā vienu no vairākām darbīgajām vielām, vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju līdz 2015. gada 31. maijam vai termiņā, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā direktīvā vai direktīvās, ar kurām atbilstīgo vielu vai vielas iekļāva Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.