6.4.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 90/1

PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 9. marts)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Japānas valdību par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību

(2011/213/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 186. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)	Komisija Eiropas Kopienas vārdā ir risinājusi sarunas ar Japānas valdību par Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību.

(2)	Minēto nolīgumu pušu pārstāvji parakstīja Briselē 2009. gada 30. novembrī, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

(3)	Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.

(4)	Nolīgums būtu jānoslēdz Savienības vārdā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Japānas valdību par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Komisija pieņem nostāju, kādu Savienība ieņem ar nolīguma 6. panta 1. punktu izveidotajā Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumiem, kurus nolīgumā izdara atbilstīgi tā 13. panta 5. punktam.

3. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz nolīguma 13. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu un sniedz Japānas valdībai šādu paziņojumu:

“Lisabonas līgumam stājoties spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu, ir tās pēctece un no minētās dienas īsteno visas Eiropas Kopienas tiesības un uzņemas visus tās pienākumus. Tāpēc nolīguma tekstā esošās atsauces uz “Eiropas Kopienu” attiecīgos gadījumos jālasa kā atsauces uz “Eiropas Savienību”.”

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2011. gada 9. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

CSÉFALVAY Z.

NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Japānas valdību par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību

EIROPAS KOPIENA (turpmāk “Kopiena”)

JAPĀNAS VALDĪBA,

VĒLOTIES turpmāk veicināt ciešās un draudzīgās attiecības starp Japānu un Kopienu un apzinoties zinātnes atziņu straujo attīstību un to pozitīvo devumu divpusējas un starptautiskas sadarbības sekmēšanā,

VĒLOTIES paplašināt zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības jomu vairākās kopīgu interešu sfērās, veidojot produktīvu partnerību miermīlīgiem nolūkiem un savstarpējam izdevīgumam,

UZSKATOT, ka šāda sadarbība un šādas sadarbības rezultātu izmantošana veicinās Japānas un Kopienas ekonomisko un sociālo attīstību,

VĒLOTIES izveidot oficiālu pamatu vispārējo sadarbības pasākumu īstenošanai, kas nostiprinās zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Pusēm,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

1. Puses veicina, izstrādā un atvieglo miermīlīgiem mērķiem paredzētus sadarbības pasākumus, ko saskaņā ar šo nolīgumu veic zinātnes un tehnoloģijas jomās.

2. Saskaņā ar šo nolīgumu sadarbības pasākumus veic, pamatojoties uz šādiem principiem:

a)	savstarpēji un līdzvērtīgi ieguldījumi un izdevīgums;

b)	vieszinātnieku piekļuve attiecīgās otras Puses pētniecības un attīstības programmām un projektiem, un iekārtām;

c)	savlaicīga apmaiņa ar informāciju, kas varētu ietekmēt sadarbības pasākumus, kurus veic saskaņā ar šo nolīgumu;

d)	uz zināšanām balstītas sabiedrības izveides sekmēšana Japānas un Kopienas ekonomiskās un sociālās attīstības labā.

2. pants

1. Sadarbības pasākumi, ko veic saskaņā ar šo nolīgumu, ir tieši sadarbības pasākumi un netieši sadarbības pasākumi.

2. Šajā nolīgumā:

a)	“Puses” ir Japānas valdība un Kopiena;

b)	“tieši sadarbības pasākumi” ir sadarbības pasākumi, ko veic Puses vai to aģentūras;

c)	“netieši sadarbības pasākumi” ir sadarbības pasākumi, ko Japānas un Kopienas personas veic saskaņā ar pētniecības un attīstības programmām un projektiem;

d)	“pētniecības un attīstības programmas un projekti” ir Kopienas īstenotā Pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai vai Japānas valdības, tās aģentūru vai oficiālu iestāžu īstenotas pētniecības un attīstības programmas un projekti, kam ir uz konkurenci balstītas finansēšanas sistēmas;

“persona” ir:

i)	attiecībā uz Japānu – ikviens Japānas valstspiederīgais vai ikviena juridiska persona, kas nodibināta saskaņā ar Japānas tiesību aktiem; un

ii)	attiecībā uz Kopienu – ikviens Kopienas dalībvalstu valstspiederīgais vai ikviena juridiska persona, kas nodibināta saskaņā ar Kopienas dalībvalstu tiesību aktiem vai Kopienas tiesību aktiem;

“aģentūra” ir:

i)	attiecībā uz Japānu – Japānas valdības aģentūras; un

ii)	attiecībā uz Kopienu – Eiropas Komisija;

“oficiālas iestādes” ir oficiālas iestādes, kuru budžetu un darbības plānu ir apstiprinājuši Japānas valdības kompetentie ministri un kuru pētniecības un attīstības programmas un projekti, kam ir uz konkurenci balstīta finansēšanas sistēma, ar viņu piekrišanu ir iekļauti attiecīgajās programmās un projektos netiešiem sadarbības pasākumiem;

h)	“intelektuālā īpašuma tiesības” ir “intelektuālais īpašums” tādā nozīmē, kāda noteikta 2. pantā Konvencijā par Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanu, kas parakstīta 1967. gada 14. jūlijā Stokholmā.

3. pants

1. Var būt šāda veida tiešie sadarbības pasākumi:

a)	dažāda veida sanāksmes, piemēram, ekspertu tikšanās, lai apspriestos un apmainītos ar informāciju par vispārīgu vai specifisku tematu zinātniskiem un tehnoloģiskiem aspektiem un lai noteiktu pētniecības un attīstības programmas un projektus, kurus būtu lietderīgi īstenot sadarbībā;

b)	apmainīšanās ar informāciju par pasākumiem, politiku, praksi, normatīvajiem aktiem attiecībā uz pētniecību un attīstību;

c)	zinātnieku, tehnisko darbinieku vai citu speciālistu apmeklējumi un apmaiņa saistībā ar vispārīgiem vai specifiskiem jautājumiem;

d)	jebkura cita veida sadarbības pasākumi, kuru īstenošanu var noteikt, ierosināt un nolemt šā nolīguma 6. pantā minētā Zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības apvienotā komiteja.

2. Lai izstrādātu netiešus sadarbības pasākumus, jebkura vienas Puses persona var saskaņā ar otras Puses normatīvajiem aktiem un šā nolīguma I un II pielikumu piedalīties pētniecības un attīstības programmās un projektos, ko īsteno attiecīgā otra Puse, tās aģentūras vai oficiālas iestādes.

4. pants

Puses, to aģentūras vai oficiālas iestādes, kuras piedalās sadarbības pasākumā, ko veic saskaņā ar šo nolīgumu, var pieņemt kopīgu lēmumu par minētā sadarbības pasākuma elementiem un kārtību.

5. pants

Ikviena Puse vai tās aģentūras, attiecīgā gadījumā ar otras Puses vai tās aģentūru piekrišanu, var atļaut pētniekiem un organizācijām no visām pētniecības jomām, arī no privātā sektora, piedalīties tiešos sadarbības pasākumos, ko veic saskaņā ar šo nolīgumu.

6. pants

1. Lai nodrošinātu šā nolīguma faktisku īstenošanu, Puses izveido Zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības apvienoto komiteju (turpmāk “Apvienotā komiteja”). Apvienotās komitejas līdzpriekšsēdētāji ir Japānas Ārlietu ministrijas un Eiropas Komisijas ierēdņi.

2. Apvienotajai komitejai ir šādas funkcijas:

a)	apmainīties ar informāciju un viedokļiem par zinātnes un tehnoloģijas politikas jautājumiem;

b)	noteikt, ierosināt un nolemt īstenot sadarbības pasākumus saskaņā ar šo nolīgumu;

c)	pārskatīt un apspriest saskaņā ar šo nolīgumu veikto sadarbības pasākumu rezultātus;

d)	sniegt Pusēm konsultācijas un atbalstu saistībā ar šā nolīguma īstenošanu;

e)	regulāri pārskatīt savstarpējo piekļuvi pētniecības un attīstības programmām un projektiem un pasākumus vieszinātnieku uzņemšanai un izvērtēt konkrētus pasākumus, lai uzlabotu minēto piekļuvi un nodrošinātu šā nolīguma 1. pantā minētā savstarpīguma principa faktisku īstenošanu.

3. Apvienotās komitejas lēmumus pieņem, savstarpēji vienojoties.

4. Apvienotā komiteja tiekas savstarpēji izdevīgos laikos, vēlams vismaz reizi divos gados.

5. Apvienotās komitejas sanāksmes pārmaiņus rīko Japānas valdība un Kopiena, ja vien nevienojas citādi.

6. Apvienotās komitejas sanāksmes dalībnieku ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz tā Puse, kuru tie pārstāv. Visas pārējās ar Apvienotās komitejas sanāksmēm saistītās izmaksas sedz uzņēmēja Puse.

7. Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu.

8. Ārpus sesijām Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumus ar diplomātisko kanālu starpniecību.

7. pants

Šā nolīguma īstenošana ir atkarīga no atvēlēto līdzekļu pieejamības un katras Puses piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.

8. pants

1. Zinātnisko un tehnoloģisko informāciju, uz ko neattiecas īpašumtiesības un kas rodas tiešu sadarbības pasākumu rezultātā, ikviena Puse var darīt pieejamu sabiedrībai, izmantojot ierastos kanālus un ievērojot iesaistīto aģentūru parastās procedūras.

2. Intelektuālā īpašuma tiesības un neizpaužamu informāciju, kas rodas, tiek pieteikta vai iegūta saskaņā ar šo nolīgumu veiktos sadarbības pasākumos, izmanto atbilstīgi šā nolīguma II pielikuma noteikumiem.

9. pants

Puses saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem pieliek visas pūles, lai personām, kuras veic sadarbības pasākumus saskaņā ar šo nolīgumu, nodrošinātu visas iespējas, kas atvieglotu minētajos sadarbības pasākumos iesaistīto pētnieku brīvu pārvietošanos un uzturēšanos un atvieglotu minētajiem sadarbības pasākumiem paredzētu materiālu, datu vai aprīkojuma ievešanu to teritorijā vai izvešanu no tās.

10. pants

Šā nolīguma noteikumi neskar tiesības un pienākumus saskaņā ar esošiem un jauniem sadarbības nolīgumiem starp Pusēm vai starp Japānas valdību un jebkuras Kopienas dalībvalsts valdību.

11. pants

Visus jautājumus vai domstarpības saistībā ar šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu risina, Pusēm savstarpēji apspriežoties.

12. pants

Šā nolīguma I un II pielikums ir šā nolīguma sastāvdaļa.

13. pants

1. Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses apmainās ar diplomātiskajām notām, informējot viena otru, ka ir pabeigtas to attiecīgās iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā.

2. Šis nolīgums ir spēkā piecus gadus un paliek spēkā arī pēc tam, ja vien kāda no Pusēm to neizbeidz sākotnējā piecu gadu termiņa beigās vai jebkurā laikā pēc tā beigām, vismaz sešus mēnešus iepriekš iesniedzot otrai Pusei rakstisku paziņojumu par savu nodomu izbeigt šo nolīgumu.

3. Šā nolīguma izbeigšana neskar ne sadarbības pasākumus, kas uzsākti saskaņā ar šo nolīgumu un nav pilnībā pabeigti šā nolīguma izbeigšanas brīdī, ne īpašas tiesības un pienākumus, kas iegūti atbilstīgi šā nolīguma II pielikumam.

4. Katra Puse var ik pēc pieciem gadiem novērtēt šā nolīguma un saskaņā ar šo nolīgumu veikto pasākumu ietekmi, un Puse, kura to veic, informē otru Pusi par novērtēšanas rezultātiem. Katra Puse pieliek visas pūles, lai atvieglotu otras Puses veikto novērtēšanu.

5. Šo nolīgumu var grozīt pēc Pušu savstarpējas vienošanās, tām apmainoties ar diplomātiskajām notām. Grozījumi stājas spēkā saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kas minēti 1. punktā, ja vien nevienojas citādi.

Šis nolīgums un šā nolīguma I un II pielikums ir sagatavoti divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, polu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un japāņu valodā, visiem šiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem. Atšķirīgas interpretācijas gadijurnā teksts angļu un japāņu valodā ir noteicošais attiecībā pret tekstiem citās valodās.

TO APLIECINOT, Eiropas Kopienas un Japānas valdības pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

Briselē, 2009. gada trīsdesmitajā novembrī

Eiropa Kopienas vārdā –

Japānas valdības vārdā –

I PIELIKUMS

NOTEIKUMI PERSONU LĪDZDALĪBAI PĒTNIECĪBAS UN ATTĪSTĪBAS PROGRAMMĀS UN PROJEKTOS

Ja saskaņā ar šo nolīgumu Puse, tās aģentūras vai oficiālas iestādes ar otras Puses personu noslēdz līgumu par pētniecības un attīstības programmām un projektiem, otra Puse pēc pieprasījuma cenšas sniegt saprātīgu un iespējamu palīdzību, kas varētu būt vajadzīga vai noderīga pirmajai minētajai Pusei, tās aģentūrām vai oficiālām iestādēm, lai veicinātu šāda līguma vienmērīgu īstenošanu.

II.	Japānas personas var piedalīties Kopienas īstenotajā Pamatprogrammā pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai. Šāda Japānas personu līdzdalība notiek saskaņā ar noteikumiem par līdzdalību pamatprogrammā, tās īstenošanu un rezultātu izplatīšanu.

III.

Kopienas personas var piedalīties Japānas valdības, tās aģentūru vai oficiālu iestāžu pētniecības un attīstības programmās un projektos, kam ir uz konkurenci balstīta finansēšanas sistēma un ko veic zinātnes un tehnoloģijas jomās, kuras ir līdzīgas Pamatprogrammas pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai jomām. Šāda Kopienas personu līdzdalība notiek saskaņā ar Japānas normatīvajiem aktiem un attiecīgajiem noteikumiem par līdzdalību konkrētajā programmā vai projektā, to īstenošanu un rezultātu izplatīšanu.

II PIELIKUMS

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBAS UN NEIZPAUŽAMA INFORMĀCIJA

I. Tiešos sadarbības pasākumos iesaistīto Pušu intelektuālā īpašuma tiesības

Intelektuālā īpašuma tiesībām, kas rodas tiešu sadarbības pasākumu rezultātā, izņemot 3. punktā minētās autortiesības un blakustiesības, piemēro šādus noteikumus:

intelektuālā īpašuma tiesības pieder Pusei vai tās aģentūrām, kuras rada attiecīgo intelektuālo īpašumu. Ja intelektuālais īpašums ir radīts kopīgi, Puses vai to aģentūras apspriežas, lai vienotos par intelektuālā īpašuma tiesību piederību vai sadalījumu, ņemot vērā Pušu vai to aģentūru ieguldītā darba daļu;

Puse vai tās aģentūras, kam pieder intelektuālā īpašuma tiesības, piešķir otrai Pusei vai tās aģentūrām licenci šādu tiesību izmantošanai ikvienā tiešas sadarbības pasākumā, ja tas ir vajadzīgs, lai otra Puse vai tās aģentūras varētu veikt to darbu konkrētā projektā saskaņā ar šo nolīgumu. Attiecībā uz patentiem un funkcionāliem modeļiem šo licenci piešķir bez atlīdzības. Licenci jebkuru intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanai saskaņā ar šo apakšpunktu piešķir, ievērojot katras Puses piemērojamos normatīvos aktus, kā arī nosacījumus, par ko Pusēm vai to aģentūrām jāvienojas pirms projekta uzsākšanas.

Puse vai tās aģentūras, kam pieder intelektuālā īpašuma tiesības, kuras pieteiktas tiešu sadarbības pasākumu laikā, piešķir otrai Pusei vai tās aģentūrām licenci šādu tiesību izmantošanai jebkurā tiešā sadarbības pasākumā, ja tas ir vajadzīgs, lai otra Puse vai tās aģentūras varētu veikt to darbu konkrētā projektā saskaņā ar šo nolīgumu. Licenci jebkuru intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanai saskaņā ar šo punktu piešķir, ievērojot katras Puses piemērojamos normatīvos aktus, kā arī nosacījumus, par ko Pusēm vai to aģentūrām jāvienojas pirms projekta uzsākšanas.

Pušu vai to aģentūru autortiesībām un blakustiesībām piemēro šādus noteikumus:

ja zinātniskus un tehniskus datus, informāciju un rezultātus, kas rodas tiešu sadarbības pasākumu rezultātā, Puse vai tās aģentūras publisko, izmantojot žurnālus, rakstus, ziņojumus, grāmatas, videolentes un digitālās atmiņas ierīces, Puse pieliek visas pūles, lai visās valstīs, kurās ir pieejama autortiesību aizsardzība, iegūtu otrai Pusei neekskluzīvu, neatsaucamu un bezmaksas licenci šādu darbu tulkošanai, pavairošanai, adaptēšanai, pārraidīšanai un publiskai izplatīšanai;

b)	visos ar autortiesībām aizsargāta darba eksemplāros, kas publiski izplatīti saskaņā ar a) apakšpunktu, norāda darba autoru vai autorus, ja vien kāds no autoriem skaidri nepaziņo, ka nevēlas, lai viņa vārdu norādītu. Tajos ir arī skaidri redzama norāde par Pušu kopīgu atbalstu.

II. Neizpaužama informācija tiešos sadarbības pasākumos

Pušu vai to aģentūru neizpaužamai informācijai piemēro šādus noteikumus.

1.	Paziņojot otrai Pusei vai tās aģentūrām informāciju, kas vajadzīga tiešu sadarbības pasākumu veikšanai, katra Puse norāda informāciju, kuru tā vēlas saglabāt neizpaustu.

Puse vai tās aģentūras, kas saņem neizpaužamu informāciju, var uz savu atbildību paziņot šādu neizpaužamu informāciju savām aģentūrām vai tai piederīgām vai tās nodarbinātām personām, ja tas ir vajadzīgs, lai šīs aģentūras vai personas varētu veikt savu darbu konkrētajā projektā saskaņā ar šo nolīgumu.

Ar neizpaužamu informāciju sniegušās Puses vai tās aģentūru iepriekšēju rakstisku piekrišanu otra Puse vai tās aģentūras drīkst izplatīt šādu neizpaužamu informāciju plašāk, nekā atļauts 2. punktā. Puses vai to aģentūras sadarbojas, izstrādājot kārtību, kādā pieprasa un saņem iepriekšēju rakstisku piekrišanu šādai plašākai izplatīšanai, un Puses dod šādu piekrišanu, ciktāl tas atļauts ar to normatīvajiem aktiem.

Informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo nolīgumu organizētos semināros, sanāksmēs, darbinieku norīkojumos un iekārtu izmantošanā, ir uzskatāma par konfidenciālu, ja šādas neizpaužamas vai citas konfidenciālas vai iekšējas informācijas saņēmējs ir atbilstīgi 1. punktam brīdināts par tam paziņotās informācijas konfidenciālo raksturu šādas informācijas paziņošanas brīdī, un šādu informāciju izmanto atbilstīgi 2. un 3. punktam.

5.	Ja viena no Pusēm apzinās, ka tā nespēs, vai ir pamats domāt, ka tā varētu nespēt izpildīt 2., 3. un 4. punktā izklāstītos izplatīšanas ierobežojumus un nosacījumus, tā nekavējoties par to informē otru Pusi. Puses pēc tam apspriežas, lai vienotos par atbilstīgu rīcību.

III. Netiešos sadarbības pasākumos iesaistītu personu intelektuālā īpašuma tiesības

Katra Puse nodrošina to, ka intelektuālā īpašuma tiesības otras Puses personai, kas piedalās pētniecības un attīstības programmās un projektos, kuras īsteno pirmā minētā Puse, tās aģentūras vai oficiālas iestādes, un blakustiesības un pienākumi, kas rodas šādas līdzdalības rezultātā, atbilst attiecīgajām starptautiskajām konvencijām, kuras ir saistošas Japānas valdībai un Kopienai vai visām tās dalībvalstīm, tostarp Nolīgumam par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību, 1.C pielikumā Marrākešas nolīgumam, ar ko izveido Pasaules Tirdzniecības organizāciju, kā arī Parīzes 1971. gada 24. jūlija aktam Bernes Konvencijā par literatūras un mākslas darbu aizsardzību un Stokholmas 1967. gada 14. jūlija aktam Parīzes Konvencijā par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību.

6.4.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 90/8

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 327/2011

(2011. gada 30. marts)

par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/125/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām ventilatoriem, kurus darbina motori ar elektrisko ieejas jaudu no 125 W līdz 500 kW

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (1), un jo īpaši tās 15. panta 1. punktu,

apspriedusies ar Ekodizaina apspriežu forumu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK Komisijai jānosaka ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem, kuriem ir būtisks pārdošanas un tirdzniecības apjoms, ievērojama ietekme uz vidi un kuru ietekmi uz vidi ir iespējams būtiski samazināt bez pārlieku augstām izmaksām.

(2)

Direktīvas 2009/125/EK 16. panta 2. punktā paredzēts, ka saskaņā ar tās 19. panta 3. punktā minēto procedūru un 15. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, kā arī pēc apspriešanās Ekodizaina apspriežu forumā Komisija vajadzības gadījumā ievieš īstenošanas pasākumus attiecībā uz ražojumiem, kuros izmanto sistēmas ar elektromotoriem.

(3)

Ventilatori, kurus darbina motori ar elektrisko ieejas jaudu no 125 W līdz 500 kW, ir svarīgi komponenti dažādos gāzes pārvietošanas ražojumos. Komisijas 2009. gada 22. jūlija Regulā (EK) Nr. 640/2009 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām elektromotoriem (2) ir noteikts energoefektivitātes prasību minimums elektromotoriem, tostarp elektromotoriem, kas aprīkoti ar regulējama ātruma piedziņām. Šo prasību minimumu piemēro arī tādiem motoriem, kas ietilpst ar motoru darbināma ventilatora sistēmā. Tomēr daudzi ventilatori, uz ko attiecas šī regula, tiek izmantoti kopā ar motoriem, uz kuriem Regula (EK) Nr. 640/2009 neattiecas.

(4)

Kopējais elektroenerģijas patēriņš ventilatoriem, kurus darbina motori ar elektrisko ieejas jaudu no 125 W līdz 500 kW, ir 344 TWh gadā, un tas pieaugs līdz 560 TWh 2020. gadā, ja saglabāsies pašreizējās Eiropas Savienības tirgus tendences. Rentabilitātes uzlabošanas iespēja, izmantojot konstrukcijas uzlabojumus, ir aptuveni 34 TWh gadā 2020. gadā, kas atbilst 16 Mt CO2 emisiju. Tādējādi ventilatori ar elektrisko ieejas jaudu no 125 W līdz 500 kW ir ražojumi, kuriem jānosaka ekodizaina prasības.

(5)

Daudzi ventilatori ir iebūvēti citos ražojumos un netiek laisti tirgū vai nodoti ekspluatācijā atsevišķi, kā paredzēts Direktīvas 2009/125/EK 5. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvā 2006/42/EK par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (3). Lai izmantotu lielāko daļu enerģijas rentablas taupīšanas potenciāla un sekmētu pasākuma piemērošanu, šīs regulas noteikumi jāpiemēro arī citos ražojumos iebūvētiem ventilatoriem ar jaudu no 125 W līdz 500 kW.

(6)

Daudzi ventilatori ietilpst sistēmās, kas uzstādītas ēkās. Valstu tiesību aktos, kuru pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (4), šīm ventilācijas sistēmām var noteikt jaunas stingrākas energoefektivitātes prasības, izmantojot šajā regulā noteiktās aprēķinu un mērījumu metodes attiecībā uz ventilatora efektivitāti.

(7)

Komisija ir veikusi priekšizpēti, kurā ir analizēti ventilatoru tehniskie, vides un ekonomiskie aspekti. Izpēte tika veikta kopā ar ieinteresētajām personām un pusēm no Savienības un trešām valstīm, un tās rezultāti ir publiskoti. Turpmākais darbs un apspriešanās ļāva secināt, ka regulas darbības jomu varētu paplašināt, piemērojot atbrīvojumus konkrētos gadījumos, kad šīs prasības nebūtu piemērotas.

(8)	Priekšizpētes rezultāti liecināja, ka ventilatorus, kurus darbina motori ar elektrisko ieejas jaudu no 125 W līdz 500 kW, Savienības tirgū laiž lielos apjomos un ka to enerģijas patēriņš lietošanas posmā ir pats svarīgākais vides aspekts visos aprites cikla posmos.

(9)	Priekšizpētes rezultāti liecina, ka elektroenerģijas patēriņš ir vienīgais būtiskais ar ražojuma konstrukciju saistītais ekodizaina parametrs, kā noteikts Direktīvā 2009/125/EK.

(10)	Energoefektivitātes uzlabojumi ventilatoriem, kurus darbina motori ar elektrisko ieejas jaudu no 125 W līdz 500 kW, jāpanāk, izmantojot jau pašreizējās nepatentētās un ekonomiski izdevīgās tehnoloģijas, kas nodrošinātu mazākas iekārtu iegādes un ekspluatācijas kombinētās izmaksas.

(11)	Ar ekodizaina prasībām visā Savienībā ir jāsaskaņo prasības par to ventilatoru energoefektivitāti, kurus darbina motori ar elektrisko ieejas jaudu no 125 W līdz 500 kW, tādējādi sekmējot iekšējā tirgus darbību un uzlabojot šo ražojumu ekoloģiskos rādītājus.

(12)

Mazi ventilatori, kurus (netieši) darbina motori ar elektrisko ieejas jaudu no 125 W līdz 3 kW un kuri pirmām kārtām pilda citas funkcijas, neietilpst darbības jomā. Piemēram, mazs ventilators motorzāģa elektromotora dzesēšanai neietilpst darbības jomā, pat ja paša motorzāģa motora (kas arī darbina ventilatoru) jauda ir lielāka par 125 W.

(13)

Ražotājiem jādod atbilstošs laiks, lai veiktu izmaiņas ražojumu konstrukcijā un pielāgotu ražošanas līnijas. Šim nolūkam termiņi jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka šīs regulas mērķi tiek sasniegti laikus, un tā, lai ražotājiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, nerastos pārlieku augstas papildu izmaksas, kā arī tā, lai negatīvi neietekmētu tādu ventilatoru pieejamību, kurus darbina motori ar elektrisko ieejas jaudu no 125 W līdz 500 kW.

(14)

Šīs regulas pārskatīšana ir paredzēta ne vēlāk kā četrus gadus pēc tās stāšanās spēkā. Pārskatīšanas procesu var uzsākt agrāk, ja Komisijas rīcībā nonāk informācija, kas to pamato. Pārskatīšanā jo īpaši jānovērtē no tehnoloģijas neatkarīgu prasību noteikšana, regulējamu piedziņu izmantošanas potenciāls un atbrīvojumu skaita un piemērošanas jomas lietderīgums, kā arī tādu ventilatoru iekļaušana darbības jomā, kuru elektriskā ieejas jauda ir mazāka par 125 W.

(15)

Tādu ventilatoru energoefektivitāte, kurus darbina motori ar elektrisko ieejas jaudu no 125 W līdz 500 kW, jānosaka, izmantojot mūsdienīgas mērījumu metodes ar ticamiem, precīziem un reproducējamiem rezultātiem, tostarp attiecīgos gadījumos izmantojot saskaņotos standartus, ko pieņēmušas Eiropas standartizācijas iestādes, kas minētas I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvā 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (5).

(16)

Šai regulai jāveicina tādu tehnoloģiju ienākšana tirgū, kas visā to aprites ciklā samazina tādu ventilatoru ietekmi uz vidi, kurus darbina motori ar elektrisko ieejas jaudu no 125 W līdz 500 kW, līdz 2020. gadam panākot lēsto ikgadējo elektroenerģijas ietaupījumu 34 TWh apmērā salīdzinājumā ar situāciju, ja netiktu veikti nekādi pasākumi.

(17)	Atbilstīgi Direktīvas 2009/125/EK 8. pantam ar šo regulu jānosaka piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras.

(18)	Lai atvieglotu atbilstības novērtēšanu, ražotājiem jānosaka prasības par informācijas sniegšanu tehniskajā dokumentācijā, kas minēta Direktīvas 2009/125/EK IV un V pielikumā.

(19)	Lai vēl vairāk ierobežotu tādu ventilatoru ietekmi uz vidi, kurus darbina motori ar elektrisko ieejas jaudu no 125 W līdz 500 kW, ražotājiem jāsniedz attiecīgā informācija par šādu ventilatoru demontāžu, pārstrādāšanu vai iznīcināšanu aprites cikla beigās.

(20)

Jānosaka patlaban pieejamu augstas energoefektivitātes ventilatoru paraugkritēriji. Tas palīdzēs nodrošināt informācijas plašu pieejamību un vieglu piekļuvi tai, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un ļoti mazām firmām, kas vēl vairāk veicinās labāko konstrukciju tehnoloģiju iespējami plašu izmantošanu un sekmēs efektīvāku ražojumu izstrādi enerģijas patēriņa samazināšanai.

(21)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 2009/125/EK 19. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šajā regulā ir noteiktas ekodizaina prasības ventilatoru laišanai tirgū un nodošanai ekspluatācijā, kuras piemērojamas arī ventilatoriem, kas iebūvēti citos ar enerģiju saistītos ražojumos, uz kuriem attiecas Direktīva 2009/125/EK.

2. Šo regulu nepiemēro ventilatoriem, kas iebūvēti:

i)	ražojumos ar vienu elektromotoru, kura jauda ir 3 kW vai mazāka, ja ventilators ir uzstādīts uz tās pašas vārpstas, ko izmanto galvenās funkcijas piedziņai;

ii)	veļas žāvētājos un veļas mazgāšanas-žāvēšanas mašīnās, kuru maksimālā elektriskā ieejas jauda ir ≤ 3 kW;

iii)	virtuves tvaika nosūcējos, kuru ventilatora(-u) kopējā maksimālā elektriskā ieejas jauda ir < 280 W.

3. Šo regulu nepiemēro ventilatoriem, kas ir:

a)	īpaši paredzēti ekspluatācijai sprādzienbīstamā vidē, kā noteikts Direktīvā 94/9/EK (6);

b)	paredzēti īslaicīgai ekspluatācijai avārijas situācijās saistībā ar ugunsdrošības prasībām, kas noteiktas Direktīvā 89/106/EK (7);

īpaši paredzēti ekspluatācijai:

a)	apstākļos, kad pārvietotās gāzes darba temperatūra pārsniedz 100 °C;

b)	apstākļos, kad motors, kas darbina ventilatoru, neatrodas gāzes plūsmā un ekspluatācijas vides temperatūra pārsniedz 65 °C;

ii)	apstākļos, kad pārvietotās gāzes gada vidējā temperatūra un/vai ekspluatācijas vides apkārtējā temperatūra motoram, kas neatrodas gāzes plūsmā, ir zemāka par – 40 °C;

iii)	ar barošanas spriegumu > 1 000 V maiņstrāvai vai > 1 500 V līdzstrāvai;

iv)	toksiskās, stipri korozīvās un ugunsnedrošās vidēs vai vidēs ar abrazīvām vielām;

laisti tirgū pirms 2015. gada 1. janvāra tādu identisku ventilatoru aizstāšanai, kas iebūvēti ražojumos, kuri laisti tirgū pirms 2013. gada 1. janvāra;

taču uz iepakojuma, ražojuma informācijā un tehniskajā dokumentācijā attiecībā uz a), b) un c) apakšpunktu ir skaidri jānorāda, ka ventilatoru drīkst izmantot tikai paredzētajam nolūkam, savukārt attiecībā uz d) apakšpunktu – kādam(-iem) ražojumam(-iem) tas ir paredzēts.

2. pants

Definīcijas

Papildus Direktīvā 2009/125/EK noteiktajām definīcijām piemēro šādas definīcijas.

“Ventilators” ir rotējoša ierīce ar lāpstiņām, kuru izmanto, lai nodrošinātu gāzes, parasti – gaisa, nepārtrauktu plūsmu, kas virzās cauri šai ierīcei, un kuras darbs uz masas vienību nepārsniedz 25 kJ/kg un kura:

—	ir paredzēta izmantošanai vai aprīkota ar elektromotoru, kura elektriskā ieejas jauda lāpstiņriteņa darbināšanai optimālās energoefektivitātes punktā ir no 125 W līdz 500 kW (≥ 125 W un ≤ 500 kW),

—	ir aksiālais ventilators, centrbēdzes ventilators, šķērsplūsmas ventilators vai jauktu plūsmu ventilators,

—	var būt vai nebūt aprīkota ar motoru, kad tā tiek laista tirgū vai nodota ekspluatācijā.

2.	“Lāpstiņritenis” ir ventilatora daļa, kas piešķir enerģiju gāzes plūsmai un ko sauc arī par “ventilatora riteni”.

“Aksiālais ventilators” ir ventilators, kas dzen gāzi garenvirzienā attiecībā pret viena vai vairāku lāpstiņriteņu rotācijas asi ar virpuļveida tangenciālu kustību, kuru rada rotējošais(-ie) lāpstiņritenis(-ņi). Aksiālais ventilators var būt vai nebūt aprīkots ar cilindrisku korpusu, ieplūdes vai izplūdes vadlāpstiņām vai montāžas plāksni, vai montāžas gredzenu.

4.	“Ieplūdes vadlāpstiņas” ir lāpstiņas, kas atrodas pirms lāpstiņriteņa, lai virzītu gāzes plūsmu lāpstiņriteņa virzienā, un tās var būt vai nebūt regulējamas.

5.	“Izplūdes vadlāpstiņas” ir lāpstiņas, kas atrodas aiz lāpstiņriteņa, lai virzītu gāzes plūsmu no lāpstiņriteņa, un tās var būt vai nebūt regulējamas.

6.	“Montāžas plāksne” ir plāksne ar atveri, kurā ievietots ventilators, un ar šīs plāksnes palīdzību ventilatoru var piestiprināt citām konstrukcijām.

7.	“Montāžas gredzens” ir gredzens ar atveri, kurā ievietots ventilators, un ar šī gredzena palīdzību ventilatoru var piestiprināt citām konstrukcijām.

8.	“Centrbēdzes ventilators” ir ventilators, kurā gāze lāpstiņritenī(-ņos) nonāk galvenokārt ass garenvirzienā, bet izplūst no tā perpendikulāri attiecībā pret šo asi. Lāpstiņritenim var būt viena vai divas ieplūdes atveres un var būt vai nebūt korpuss.

9.	“Centrbēdzes ventilators ar plakanām lāpstiņām” ir centrbēdzes ventilators, kura lāpstiņriteņa(-u) lāpstiņas perifērijā vērstas radiālā virzienā attiecībā pret rotācijas asi.

10.	“Centrbēdzes ventilators ar uz priekšu saliektām lāpstiņām” ir centrbēdzes ventilators, kura lāpstiņriteņa(-u) lāpstiņas perifērijā vērstas uz priekšu attiecībā pret rotācijas virzienu.

11.	“Centrbēdzes ventilators ar atpakaļ noliektām lāpstiņām bez korpusa” ir centrbēdzes ventilators, kura lāpstiņriteņa(-u) lāpstiņas perifērijā ir vērstas atpakaļ attiecībā pret rotācijas virzienu un kuram nav korpusa.

12.	“Korpuss” ir lāpstiņriteņa apvalks, kas gāzes plūsmu novada uz lāpstiņriteni, cauri tam un no tā.

13.	“Centrbēdzes ventilators ar atpakaļ noliektām lāpstiņām ar korpusu” ir centrbēdzes ventilators ar lāpstiņriteni, un tā lāpstiņas perifērijā ir vērstas atpakaļ attiecībā pret rotācijas virzienu, un tam ir korpuss.

14.	“Šķērsplūsmas ventilators” ir ventilators, kurā gāzes plūsma cauri lāpstiņritenim būtībā ir vērsta taisnā leņķī attiecībā pret tā asi, gan nonākot lāpstiņriteņa perifērijā, gan izplūstot no tās.

15.	“Jauktu plūsmu ventilators” ir ventilators, kurā gāzes plūsma cauri lāpstiņritenim notiek tā, ka tā atrodas starp gāzes plūsmu centrbēdzes un aksiālos ventilatoros.

16.	“Īstermiņa darbība” ir motora darbība ar pastāvīgu noslodzi, kuras ilgums nav pietiekams, lai sasniegtu temperatūras līdzsvaru.

17.

“Ventilācijas ventilators” ir ventilators, ko neizmanto šādos ar enerģiju saistītos ražojumos:

—	veļas žāvētājos un veļas mazgāšanas-žāvēšanas mašīnās ar maksimālo elektrisko ieejas jaudu > 3 kW,

—	mājsaimniecības gaisa kondicionēšanas iekārtu iekštelpu blokos un mājsaimniecības gaisa kondicionieros ar maksimālo gaisa izvades jaudu ≤ 12 kW,

—	informācijas tehnoloģiju ražojumos.

18.	“Īpašā attiecība” ir spiediens kritiskajā punktā, ko mēra ventilatora izplūdē, dalīts ar spiedienu kritiskajā punktā ventilatora ieplūdē, kad ventilators darbojas ar optimālu energoefektivitāti.

3. pants

Ekodizaina prasības

1. Ventilatoru ekodizaina prasības ir noteiktas I pielikumā.

2. Ventilatoru energoefektivitātes prasības, kas noteiktas I pielikuma 2. iedaļā, piemēro šādos termiņos:

a) pirmais līmenis– no 2013. gada 1. janvāra, ventilācijas ventilatoru mērķa energoefektivitāte nedrīkst būt zemāka par I pielikuma 2. iedaļas 1. tabulā noteikto;

b) otrais līmenis– no 2015. gada 1. janvāra, visu ventilatoru mērķa energoefektivitāte nedrīkst būt zemāka par I pielikuma 2. iedaļas 2. tabulā noteikto.

3. Ražojumu informācijas prasības ventilatoriem un prasības par informācijas izvietojumu ir noteiktas I pielikuma 3. iedaļā. Šīs prasības piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

4. Ventilatoru energoefektivitātes prasības, kas noteiktas I pielikuma 2. iedaļā, nepiemēro ventilatoriem, kuri paredzēti darbināšanai:

a)	ar optimālo energoefektivitāti pie 8 000 vai vairāk apgriezieniem minūtē;

b)	lietojumos, kuros “īpašā attiecība” pārsniedz 1,11;

c)	kā ventilatori negāzveida vielu pārvietošanai rūpnieciskos lietojumos.

5. Divfunkciju ventilatoriem, kas paredzēti ventilācijai normālos apstākļos un īstermiņa darbībai avārijas situācijā saistībā ar Direktīvā 89/106/EK noteiktajām ugunsdrošības prasībām, piemērojamās efektivitātes pakāpes, kas noteiktas I pielikuma 2. iedaļas 1. tabulā, samazina par 10 %, un efektivitātes pakāpes, kas noteiktas 2. tabulā – par 5 %.

6. Atbilstību ekodizaina prasībām mēra un aprēķina saskaņā ar II pielikumā noteiktajām prasībām.

4. pants

Atbilstības novērtēšana

Direktīvas 2009/125/EK 8. pantā minētā atbilstības novērtēšanas procedūra ir minētās direktīvas IV pielikumā noteiktā iekšējā dizaina kontrole vai minētās direktīvas V pielikumā noteiktā vadības sistēma atbilstības novērtēšanai.

5. pants

Tirgus uzraudzībai izmantojamā pārbaudes procedūra

Veicot Direktīvas 2009/125/EK 3. panta 2. punktā minētās tirgus uzraudzības pārbaudes, dalībvalstu iestādes izmanto šīs regulas III pielikumā noteikto pārbaudes procedūru.

6. pants

Indikatīvie kritēriji

Šīs regulas IV pielikumā ir norādīti indikatīvie kritēriji attiecībā uz labākajiem raksturlielumiem šīs regulas spēkā stāšanās laikā tirgū pieejamajiem ventilatoriem.

7. pants

Pārskatīšana

Vēlākais četrus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija pārskata šo regulu un pārskatīšanas rezultātus dara zināmus Ekodizaina apspriežu forumam. Pārskatīšanā jo īpaši novērtē iespējamību samazināt ventilatoru veidu skaitu, lai veicinātu konkurenci, pamatojoties uz to ventilatoru energoefektivitāti, kas var pildīt salīdzināmas funkcijas. Turklāt pārskatīšanā novērtē, vai var sašaurināt atbrīvojumu piemērošanas jomu, tostarp divfunkciju ventilatoriem piemērojamos atvieglojumus.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 30. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.

(2) OV L 191, 23.7.2009., 26. lpp.

(3) OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.

(4) OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.

(5) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

(6) OV L 100, 19.4.1994., 1. lpp.

(7) OV L 40, 11.2.1989., 12. lpp.

I PIELIKUMS

VENTILATORU EKODIZAINA PRASĪBAS

1. I pielikumā izmantotās definīcijas

1.	“Mērījumu kategorija” ir testēšanas, mērīšanas vai izmantošanas pasākums, kurā nosaka testējamā ventilatora ieplūdes un izplūdes raksturlielumus.

2.	“Mērījumu kategorija A” ir pasākums, kad ventilatoram veic mērījumus, izmantojot brīvu ieplūdi un izplūdi.

3.	“Mērījumu kategorija B” ir pasākums, kad ventilatoram veic mērījumus, izmantojot brīvu ieplūdi, savukārt izplūdei ir pievienots gaisa vads.

4.	“Mērījumu kategorija C” ir pasākums, kad ventilatoram veic mērījumus, izmantojot brīvu izplūdi, savukārt ieplūdei ir pievienots gaisa vads.

5.	“Mērījumu kategorija D” ir pasākums, kad ventilatoram veic mērījumus, ieplūdei un izplūdei pievienojot gaisa vadu.

“Efektivitātes kategorija” ir ventilatora gāzes izplūdes enerģijas veids, ko izmanto, lai noteiktu ventilatora energoefektivitāti, – vai nu statisko efektivitāti, vai kopējo efektivitāti, kur:

a)	“ventilatora statiskais spiediens” (psf) ir izmantots, lai noteiktu ventilatora gāzes plūsmas jaudu efektivitātes vienādojumā ventilatora statiskās efektivitātes aprēķināšanai; un

b)	“ventilatora kopējais spiediens” (pf) ir izmantots, lai noteiktu ventilatora gāzes plūsmas jaudu efektivitātes vienādojumā kopējās efektivitātes aprēķināšanai.

7.	“Statiskā efektivitāte” ir ventilatora energoefektivitāte, kura noteikta, pamatojoties uz izmērīto ventilatora statisko spiedienu (psf).

8.	“Ventilatora statiskais spiediens” (psf) ir ventilatora kopējais spiediens (pf), atņemot ventilatora dinamisko spiedienu, ko koriģē, izmantojot Maha koeficientu.

9.	“Spiediens kritiskajā punktā” ir spiediens, ko mēra gāzes plūsmā, ja to apturētu, izmantojot izoentropisku procesu.

10.	“Dinamiskais spiediens” ir spiediens, ko aprēķina no masas caurplūdes koeficienta, vidējā gāzes blīvuma izplūdē un ventilatora izplūdes zonā.

11.

“Maha koeficients” ir koriģējošs koeficients, ko piemēro dinamiskajam spiedienam kādā punktā, ko definē kā spiedienu kritiskajā punktā, atņemot spiedienu attiecībā pret absolūtu nulles spiedienu, kurš darbojas uz miera stāvoklī esošu punktu attiecībā pret apkārtējo gāzi, un dalot to ar dinamisko spiedienu.

12.	“Kopējā efektivitāte” ir ventilatora energoefektivitāte, kuru nosaka, pamatojoties uz izmērīto “ventilatora kopējo spiedienu” (pf).

13.	“Ventilatora kopējais spiediens” (pf) ir atšķirība starp spiedienu kritiskajā punktā ventilatora izplūdē un spiedienu kritiskajā punktā ventilatora ieplūdē.

14.	“Efektivitātes pakāpe” ir raksturlielums, ko izmanto, lai aprēķinātu mērķa energoefektivitāti ventilatoram ar konkrētu elektrisko ieejas jaudu tā optimālās energoefektivitātes punktā (aprēķinot ventilatora energoefektivitāti, to izsaka ar “N”).

15.

“Mērķa energoefektivitāte” (ηtarget) ir minimālā energoefektivitāte, kas ventilatoram jāsasniedz, lai nodrošinātu atbilstību prasībām, un tā pamatojas uz ventilatora elektrisko ieejas jaudu tā optimālās energoefektivitātes punktā, kur ηtarget ir izejas vērtība attiecīgajā vienādojumā, kā noteikts II pielikuma 3. iedaļā, izmantojot piemērojamo veselo skaitli N, proti, efektivitātes pakāpi (I pielikuma 2. iedaļas 1. un 2. tabula), un ventilatora elektrisko ieejas jaudu, izteiktu kW, Pe(d) tā optimālās energoefektivitātes punktā attiecīgajā energoefektivitātes formulā.

16.

“Regulējama ātruma piedziņa” ir elektronisks jaudas konverters, kas ir iebūvēts motorā vai funkcionē kā viena sistēma kopā ar motoru un ventilatoru, pastāvīgi regulējot elektromotoram pievadīto elektrisko jaudu, lai kontrolētu motora attīstīto mehānisko jaudu tā, lai griezes moments un apgriezieni atbilstu tam pievienotajai slodzei, izņemot sprieguma regulatorus, kad regulējams ir tikai motora barošanas spriegums.

17.	“Vispārējā efektivitāte” ir “statiskā efektivitāte” vai “kopējā efektivitāte” atkarībā no tā, kura ir piemērojama.

2. Ventilatoru energoefektivitātes prasības

Ventilatoru energoefektivitātes prasību minimums ir noteikts 1. un 2. tabulā.

tabula

Ventilatoru pirmā līmeņa energoefektivitātes prasību minimums, ko piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

Ventilatoru veids	Mērījumu kategorija (A–D)	Efektivitātes kategorija (statiskā vai kopējā)	Jaudas diapazons P, izteikts kW	Mērķa energoefektivitāte	Efektivitātes pakāpe (N)
Aksiālais ventilators	A, C	statiskā	0,125 ≤ P ≤ 10	ηtarget = 2,74 · ln(P) – 6,33 + N	36
			10 < P ≤ 500	ηtarget = 0,78 · ln(P) – 1,88 + N
	B, D	kopējā	0,125 ≤ P ≤ 10	ηtarget = 2,74 · ln(P) – 6,33 + N	50
			10 < P ≤ 500	ηtarget = 0,78 · ln(P) – 1,88 + N
Centrbēdzes ventilators ar uz priekšu saliektām lāpstiņām un centrbēdzes ventilators ar plakanām lāpstiņām	A, C	statiskā	0,125 ≤ P ≤ 10	ηtarget = 2,74 · ln(P) – 6,33 + N	37
			10 < P ≤ 500	ηtarget = 0,78 · ln(P) – 1,88 + N
	B, D	kopējā	0,125 ≤ P ≤ 10	ηtarget = 2,74 · ln(P) – 6,33 + N	42
			10 < P ≤ 500	ηtarget = 0,78 · ln(P) – 1,88 + N
Centrbēdzes ventilators ar atpakaļ noliektām lāpstiņām bez korpusa	A, C	statiskā	0,125 ≤ P ≤ 10	ηtarget = 4,56 · ln(P) – 10,5 + N	58
			10 < P ≤ 500	ηtarget = 1,1 · ln(P) – 2,6 + N
Centrbēdzes ventilators ar atpakaļ noliektām lāpstiņām ar korpusu	A, C	statiskā	0,125 ≤ P ≤ 10	ηtarget = 4,56 · ln(P) – 10,5 + N	58
			10 < P ≤ 500	ηtarget = 1,1 · ln(P) – 2,6 + N
	B, D	kopējā	0,125 ≤ P ≤ 10	ηtarget = 4,56 · ln(P) – 10,5 + N	61
			10 < P ≤ 500	ηtarget = 1,1 · ln(P) – 2,6 + N
Jauktu plūsmu ventilators	A, C	statiskā	0,125 ≤ P ≤ 10	ηtarget = 4,56 · ln(P) – 10,5 + N	47
			10 < P ≤ 500	ηtarget = 1,1 · ln(P) – 2,6 + N
	B, D	kopējā	0,125 ≤ P ≤ 10	ηtarget = 4,56 · ln(P) – 10,5 + N	58
			10 < P ≤ 500	ηtarget = 1,1 · ln(P) – 2,6 + N
Šķērsplūsmas ventilators	B, D	kopējā	0,125 ≤ P ≤ 10	ηtarget = 1,14 · ln(P) – 2,6 + N	13
			10 < P ≤ 500	ηtarget = N

tabula

Ventilatoru otrā līmeņa energoefektivitātes prasību minimums, ko piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Ventilatoru veids	Mērījumu kategorija (A–D)	Efektivitātes kategorija (statiskā vai kopējā)	Jaudas diapazons P, izteikts kW	Mērķa energoefektivitāte	Efektivitātes pakāpe (N)
Aksiālais ventilators	A, C	statiskā	0,125 ≤ P ≤ 10	ηtarget = 2,74 · ln(P) – 6,33 + N	40
			10 < P ≤ 500	ηtarget = 0,78 · ln(P) – 1,88 + N
	B, D	kopējā	0,125 ≤ P ≤ 10	ηtarget = 2,74 · ln(P) – 6,33 + N	58
			10 < P ≤ 500	ηtarget = 0,78 · ln(P) – 1,88 + N
Centrbēdzes ventilators ar uz priekšu saliektām lāpstiņām un centrbēdzes ventilators ar plakanām lāpstiņām	A, C	statiskā	0,125 ≤ P ≤ 10	ηtarget = 2,74 · ln(P) – 6,33 + N	44
			10 < P ≤ 500	ηtarget = 0,78 · ln(P) – 1,88 + N
	B, D	kopējā	0,125 ≤ P ≤ 10	ηtarget = 2,74 · ln(P) – 6,33 + N	49
			10 < P ≤ 500	ηtarget = 0,78 · ln(P) – 1,88 + N
Centrbēdzes ventilators ar atpakaļ noliektām lāpstiņām bez korpusa	A, C	statiskā	0,125 ≤ P ≤ 10	ηtarget = 4,56 · ln(P) – 10,5 + N	62
			10 < P ≤ 500	ηtarget = 1,1 · ln(P) – 2,6 + N
Centrbēdzes ventilators ar atpakaļ noliektām lāpstiņām ar korpusu	A, C	statiskā	0,125 ≤ P ≤ 10	ηtarget = 4,56 · ln(P) – 10,5 + N	61
			10 < P ≤ 500	ηtarget = 1,1 · ln(P) – 2,6 + N
	B, D	kopējā	0,125 ≤ P ≤ 10	ηtarget = 4,56 · ln(P) – 10,5 + N	64
			10 < P ≤ 500	ηtarget = 1,1 · ln(P) – 2,6 + N
Jauktu plūsmu ventilators	A, C	statiskā	0,125 ≤ P ≤ 10	ηtarget = 4,56 · ln(P) – 10,5 + N	50
			10 < P ≤ 500	ηtarget = 1,1 · ln(P) – 2,6 + N
	B, D	kopējā	0,125 ≤ P ≤ 10	ηtarget = 4,56 · ln(P) – 10,5 + N	62
			10 < P ≤ 500	ηtarget = 1,1 · ln(P) – 2,6 + N
Šķērsplūsmas ventilators	B, D	kopējā	0,125 ≤ P ≤ 10	ηtarget = 1,14 · ln(P) – 2,6 + N	21
			10 < P ≤ 500	ηtarget = N

3. Ražojumu informācijas prasības, kas piemērojamas ventilatoriem

Informācijai par ventilatoriem, kas izklāstīta 2. punkta 1.–14. apakšpunktā, redzamā veidā jābūt norādītai:

a)	ventilatoru tehniskajā dokumentācijā;

b)	brīvi pieejamās ventilatoru ražotāju tīmekļa vietnēs.

Jāsniedz šāda informācija:

1)	vispārējā efektivitāte (η), kas noapaļota līdz vienam ciparam aiz komata;

2)	energoefektivitātes noteikšanā izmantotā mērījumu kategorija (A–D);

3)	efektivitātes kategorija (statiskā vai kopējā);

4)	efektivitātes pakāpe optimālās energoefektivitātes punktā;

5)	tas, vai ventilatora efektivitātes aprēķināšanā ir izmantota regulējama ātruma piedziņa, un, ja tā ir, vai regulējama ātruma piedziņa ir iebūvēta ventilatorā vai jāuzstāda kopā ar to;

6)	izgatavošanas gads;

7)	ražotāja nosaukums vai preču zīme, uzņēmuma reģistrācijas numurs un ražošanas vieta;

8)	ražojuma modeļa numurs;

9)	motora nominālā ieejas jauda (kW), plūsmas ātrums(-i) un spiediens(-i) optimālās energoefektivitātes punktā;

10)	apgriezieni minūtē optimālās energoefektivitātes punktā;

11)	“īpašā attiecība”;

12)	informācija, kas noderīga, lai atvieglotu demontāžu, pārstrādāšanu vai iznīcināšanu aprites cikla beigās;

13)	informācija par ventilatora uzstādīšanu, izmantošanu un apkopi, kas noderīga, lai mazinātu ietekmi uz vidi un nodrošinātu optimālu aprites ciklu;

14)	to papildu priekšmetu, piemēram, gaisa vadu, apraksts, kas izmantoti, lai noteiktu ventilatora energoefektivitāti, un kas nav aprakstīti mērījumu kategorijā un ko nepiegādā kopā ar ventilatoru.

3.	Informāciju tehniskajā dokumentācijā sniedz tādā secībā, kā norādīts 2. punkta 1.-14. apakšpunktā. Sarakstā izmantotie formulējumi nav jāatkārto burtiski. Informāciju var norādīt, teksta vietā izmantojot diagrammas, skaitļus vai simbolus.

Informācija, kas minēta 2. punkta 1., 2., 3., 4. un 5. apakšpunktā, ar noturīgu marķējumu jānorāda uz ventilatora raksturlielumu plāksnītes vai tās tuvumā, un saistībā ar 2. punkta 5. apakšpunktā paredzēto informāciju jāizmanto kāds no turpmākajiem formulējumiem, lai norādītu, kas ir piemērojams:

—	“Šim ventilatoram jāuzstāda regulējama ātruma piedziņa”,

—	“Šajā ventilatorā ir iebūvēta regulējama ātruma piedziņa”.

Lietošanas instrukcijā ražotāji sniedz informāciju par īpašiem piesardzības pasākumiem, kas jāievēro ventilatoru montāžas, uzstādīšanas un apkopes laikā. Ja saskaņā ar ražojuma informācijas prasību 2. punkta 5. apakšpunktu ir norādīts, ka ventilatoram ir jāuzstāda regulējama ātruma piedziņa, ražotāji sniedz datus par regulējama ātruma piedziņas raksturlielumiem, lai pēc montāžas nodrošinātu optimālu izmantošanu.

II PIELIKUMS

MĒRĪJUMI UN APRĒĶINI

1. Definīcijas II pielikuma piemērošanas vajadzībām

1.	“Tilpuma plūsmas ātrums ieejā” (q) ir gāzes tilpums, kas izplūst cauri ventilatoram laika vienībā (m3/s) un ko aprēķina, ventilatora pārvietotās gāzes masu (kg/s) dalot ar šīs gāzes blīvumu (kg/m3) ventilatora ieplūdē.

“Saspiežamības koeficients” ir bezdimensijas skaitlis, kas raksturo gāzes plūsmas saspiežamību testa laikā un ko aprēķina kā attiecību starp mehānisko darbu, ar kuru ventilators iedarbojas uz gāzi, un darbu, ar kuru ventilators iedarbotos uz nesaspiežamu šķidrumu ar tādu pašu masas plūsmu, ieplūdes blīvumu un spiediena attiecību, ņemot vērā ventilatora spiedienu kā “kopējo spiedienu” (kp) vai “statisko spiedienu” (kps).

3.	kps ir saspiežamības koeficients ventilatora statiskās gāzes plūsmas jaudas aprēķināšanai.

4.	kp ir saspiežamības koeficients ventilatora kopējās gāzes plūsmas jaudas aprēķināšanai.

5.	“Pilnīgi samontēts” ir ventilators, kuru piegādā pilnīgi samontētu vai kuru galīgi samontē uz vietas, un kuram ir visi elementi, lai elektroenerģiju pārveidotu ventilatora gāzes plūsmas jaudā bez vajadzības pievienot papildu daļas vai komponentus.

6.	“Pilnīgi nesamontēts” ir ventilatora daļu komplekts, kurā ietilpst vismaz lāpstiņritenis un kuram ir vajadzīgs viens vai vairāki papildus piegādāti komponenti, lai tas spētu elektroenerģiju pārveidot ventilatora gāzes plūsmas jaudā.

7.	“Tieša piedziņa” ir ventilatora piedziņa, kad lāpstiņritenis ir piestiprināts motora vārpstai vai nu tieši, vai arī ar aksiālu savienojumu, un kad lāpstiņriteņa ātrums ir vienāds ar motora rotācijas ātrumu.

8.	“Transmisija” ir ventilatora piedziņa, kas nav “tiešā piedziņa”, kā definēts iepriekš. Šāda piedziņa var ietvert transmisiju, izmantojot siksnas piedziņu, pārnesumkārbu vai slīdsavienojumu.

9.	“Zemas efektivitātes piedziņa” ir transmisija, izmantojot siksnu, kuras platums ir mazāks par trim siksnas augstumiem, vai izmantojot cita veida transmisiju, izņemot “augstas efektivitātes transmisiju”.

10.	“Augstas efektivitātes transmisija” ir transmisija, izmantojot siksnu, kuras platums ir vismaz trīs siksnas augstumi, vai izmantojot zobsiksnu vai zobratus.

2. Mērījumu metode

Lai nodrošinātu un pārbaudītu atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām, veic mērījumus un aprēķinus, izmantojot ticamas, precīzas un reproducējamas metodes, kurās ņemti vērā mūsdienīgi un vispāratzīti paņēmieni un ar kurām iegūto rezultātu nenoteiktība ir uzskatāma par zemu, tostarp metodes, kas noteiktas dokumentos, kuru atsauces numuri šādiem nolūkiem ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. Aprēķinu metode

Konkrēta ventilatora energoefektivitātes aprēķināšanas metodes pamatā ir attiecība starp gāzes plūsmas jaudu un motora elektrisko ieejas jaudu, kur ventilatora gāzes plūsmas jaudu iegūst no gāzes tilpuma plūsmas ātruma un spiediena atšķirības ventilatorā. Spiediens ir vai nu statiskais spiediens, vai arī kopējais spiediens, kas ir statiskā un dinamiskā spiediena summa atkarībā no mērījumu un efektivitātes kategorijas.

3.1.

Ja ventilators tiek piegādāts kā “pilnīgi samontēts”, gāzes jaudu un ventilatora elektrisko ieejas jaudu mēra tā optimālās energoefektivitātes punktā.

Ja ventilatoram nav regulējama ātruma piedziņas, vispārējo efektivitāti aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:

ηe = Pu(s) / Pe

kur:

ηe ir vispārējā efektivitāte;

Pu(s) ir ventilatora gāzes plūsmas jauda, ko nosaka saskaņā ar 3.3. punktu, kad ventilators darbojas ar optimālo energoefektivitāti;

Pe ir jauda, ko mēra pie ventilatora motora strāvas ieejas spailēm, kad tas darbojas ar optimālo energoefektivitāti.

Ja ventilatoram ir regulējama ātruma piedziņa, vispārējo efektivitāti aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:

ηe = (Pu(s) / Ped) · Cc

kur:

ηe ir vispārējā efektivitāte;

Pu(s) ir ventilatora gāzes plūsmas jauda, ko nosaka saskaņā ar 3.3. punktu, kad ventilators darbojas ar optimālo energoefektivitāti;

Ped ir jauda, ko mēra pie ventilatora regulējamā ātruma piedziņas strāvas ieejas spailēm, kad tas darbojas ar optimālo energoefektivitāti.

Cc ir nepilnas slodzes kompensācijas koeficients:

—	ja motoram ir regulējama ātruma piedziņa un Ped ≥ 5 kW, tad Cc = 1,04;

—	ja motoram ir regulējama ātruma piedziņa un Ped < 5 kW, tad Cc = – 0,03 ln(Ped) + 1,088.

3.2.

Ja ventilators tiek piegādāts kā “pilnīgi nesamontēts”, ventilatora vispārējo efektivitāti aprēķina lāpstiņriteņa optimālās energoefektivitātes punktā, izmantojot šādu vienādojumu:

ηe = ηr · ηm · ηT · Cm · Cc

kur:

ηe ir vispārējā efektivitāte;

ηr ir ventilatora lāpstiņriteņa efektivitāte saskaņā ar Pu(s)/Pa,

kur:

Pu(s) ir ventilatora gāzes plūsmas jauda, ko nosaka lāpstiņriteņa optimālās energoefektivitātes punktā un saskaņā ar 3.3. punktu;

Pa ir ventilatora vārpstas jauda lāpstiņriteņa optimālās energoefektivitātes punktā;

ηm ir motora nominālā efektivitāte saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 640/2009, ja tā ir piemērojama. Ja motors neietilpst Regulas (EK) Nr. 640/2009 darbības jomā vai ja motors netiek piegādāts kopā ar ventilatoru, aprēķina motora noklusējuma ηm, izmantojot šādas vērtības:

—	ja ieteicamā elektriskā ieejas jauda “Pe(d)” ir ≥ 0,75 kW, ηm = 0,000278(x3) – 0,019247(x2) + 0,104395*x + 0,809761 kur x = Lg(Pe) un Pe ir, kā definēts 3.1. punkta a) apakšpunktā,

—

ja ieteicamā motora ieejas jauda “Pe” ir ≥ 0,75 kW,

ηm = 0,1462*ln(Pe) + 0,8381

un Pe ir, kā definēts 3.1. punkta a) apakšpunktā, turklāt ventilatora ražotāja ieteiktajai elektriskajai ieejas jaudai Pe jābūt pietiekamai, lai ventilators varētu sasniegt optimālās energoefektivitātes punktu, ņemot vērā zudumus transmisijas sistēmās, ja tādas ir;

ηT ir piedziņas efektivitāte, kam izmanto šādas noklusējuma vērtības:

—	tiešajai piedziņai ηT = 1,0;

—

ja transmisija ir zemas efektivitātes piedziņa, kā noteikts 1. punkta 9. apakšpunktā, un

—	Pa ≥ 5 kW, ηT = 0,96 vai

—	1 kW < Pa < 5 kW, ηT = 0,0175 * Pa + 0,8725 vai

—	Pa < 1 kW, ηT = 0,89

—

ja transmisija ir augstas efektivitātes piedziņa, kā noteikts 1. punkta 10. apakšpunktā, un

—	Pa ≥ 5 kW, ηT = 0,98 vai

—	1 kW < Pa < 5 kW, ηT = 0,01 * Pa + 0,93 vai

—	Pa < 1 kW, ηT = 0,94;

Cm ir kompensācijas koeficients, lai ņemtu vērā komponentu salāgošanu, = 0,9;

Cc ir nepilnas slodzes kompensācijas koeficients:

—	ja motors ir bez regulējama ātruma piedziņas, tad Cc = 1,0,

—	ja motors ir ar regulējama ātruma piedziņu un Ped ≥ 5 kW, tad Cc = 1,04,

—	ja motors ir ar regulējama ātruma piedziņu un Ped < 5 kW, tad Cc = – 0,03 ln(Ped) + 1,088.

3.3.

Ventilatora gāzes plūsmas jaudu Pu(s) (kW) aprēķina saskaņā ar mērījumu kategorijas testa metodi, ko izraudzījies ventilatora piegādātājs:

a)	ja ventilatoram mērījumi veikti saskaņā ar mērījumu kategoriju A, ventilatora statisko gāzes plūsmas jaudu Pus iegūst no vienādojuma Pus = q · psf · kps;

b)	ja ventilatoram mērījumi veikti saskaņā ar mērījumu kategoriju B, ventilatora gāzes plūsmas jaudu Pu iegūst no vienādojuma Pu = q · pf · kp;

c)	ja ventilatoram mērījumi veikti saskaņā ar mērījumu kategoriju C, ventilatora statiskā gāzes plūsmas jaudu Pus iegūst no vienādojuma Pus = q · psf · kps;

d)	ja ventilatoram mērījumi veikti saskaņā ar mērījumu kategoriju D, ventilatora gāzes plūsmas jaudu Pu iegūst no vienādojuma Pu = q · pf · kp.

4. Mērķa energoefektivitātes aprēķināšanas metode

Mērķa energoefektivitāte ir energoefektivitāte, kas jāsasniedz konkrēta veida ventilatoram, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām (izteikta veselos procentpunktos). Mērķa energoefektivitāti aprēķina ar efektivitātes formulām, kurās ietverta elektriskā ieejas jauda, Pe(d) un minimālā efektivitātes pakāpe, kā noteikts I pielikumā. Visu jaudas diapazonu aptver ar divām formulām, no kurām viena paredzēta ventilatoriem ar elektrisko ieejas jaudu no 0,125 kW līdz 10 kW ieskaitot, un otra – ventilatoriem ar elektrisko ieejas jaudu no 10 kW līdz 500 kW ieskaitot.

Ir trīs ventilatoru veidu sērijas, kam izstrādātas energoefektivitātes formulas, lai atspoguļotu dažādu veidu ventilatoru atšķirīgos raksturlielumus.

4.1.

Aksiālo ventilatoru, centrbēdzes ventilatoru ar uz priekšu saliektām lāpstiņām un centrbēdzes ventilatoru ar plakanām lāpstiņām (ar iebūvētu aksiālo ventilatoru) energoefektivitāti aprēķina, izmantojot šādus vienādojumus.

Jaudas diapazons P no 0,125 kW līdz 10 kW	Jaudas diapazons P no 10 kW līdz 500 kW
ηtarget = 2,74 · ln(P) – 6,33 + N	ηtarget = 0,78 · ln(P) – 1,88 + N

kur ieejas jauda P ir elektriskā ieejas jauda Pe(d) un N ir vesels skaitlis, kas atspoguļo vajadzīgo energoefektivitātes pakāpi.

4.2.

Centrbēdzes ventilatoru ar atpakaļ noliektām lāpstiņām bez korpusa, centrbēdzes ventilatoru ar atpakaļ noliektām lāpstiņām ar korpusu un jauktu plūsmu ventilatoru energoefektivitāti aprēķina, izmantojot šādus vienādojumus.

Jaudas diapazons P no 0,125 kW līdz 10 kW	Jaudas diapazons P no 10 kW līdz 500 kW
ηtarget = 4,56 · ln(P) – 10,5 + N	ηtarget = 1,1 · ln(P) – 2,6 + N

kur ieejas jauda P ir elektriskā ieejas jauda Pe(d) un N ir vesels skaitlis, kas atspoguļo vajadzīgo energoefektivitātes pakāpi.

4.3.

Šķērsplūsmas ventilatoru mērķa energoefektivitāti aprēķina, izmantojot šādus vienādojumus.

Jaudas diapazons P no 0,125 kW līdz 10 kW	Jaudas diapazons P no 10 kW līdz 500 kW
ηtarget = 1,14 · ln(P) – 2,6 + N	ηtarget = N

kur ieejas jauda P ir elektriskā ieejas jauda Pe(d) un N ir vesels skaitlis, kas atspoguļo vajadzīgo energoefektivitātes pakāpi.

5. Mērķa energoefektivitātes piemērošana

Ventilatora vispārējai efektivitātei ηe, kas aprēķināta, izmantojot attiecīgo metodi saskaņā ar II pielikuma 3. iedaļu, jābūt vienādai ar vai lielākai par mērķa vērtību ηtarget, kura noteikta ar efektivitātes pakāpi, lai nodrošinātu atbilstību energoefektivitātes prasību minimumam.

III PIELIKUMS

TIRGUS UZRAUDZĪBAI IZMANTOJAMĀ PĀRBAUDES PROCEDŪRA

Veicot Direktīvas 2009/125/EK 3. panta 2. punktā minētās tirgus uzraudzības pārbaudes, attiecībā uz I pielikumā noteiktajām prasībām dalībvalstu iestādes izmanto turpmāk noteikto pārbaudes procedūru.

1.	Dalībvalstu iestādes testē vienu atsevišķu vienību.

2.	Modeli uzskata par atbilstīgu šīs regulas noteikumiem, ja ventilatora vispārējā efektivitāte (ηe) ir vismaz vienāda ar mērķa energoefektivitāti*0,9, ko aprēķina, izmantojot II pielikumā (3. iedaļa) iekļautās formulas un I pielikumā norādītās piemērojamās efektivitātes pakāpes.

Ja testēšanas rezultāts neatbilst 2. punktā noteiktajām prasībām:

—	ja modeļa ražošanas apjoms ir mazāks par piecām vienībām gadā, modeli neuzskata par atbilstīgu šīs regulas prasībām,

—	ja modeļa ražošanas apjoms ir piecas un vairāk vienības gadā, tirgus uzraudzības iestāde veic izlases veida testus trim papildu vienībām.

Modeli uzskata par atbilstīgu šīs regulas noteikumiem, ja 3. punktā minēto trīs vienību vidējā vispārējā efektivitāte (ηe) ir vismaz vienāda ar mērķa energoefektivitāti*0,9, ko aprēķina, izmantojot II pielikumā (3. iedaļa) iekļautās formulas un I pielikumā norādītās piemērojamās efektivitātes pakāpes.

5.	Ja testēšanas rezultāts neatbilst 4. punktā noteiktajām prasībām, modeli uzskata par neatbilstīgu šīs regulas prasībām.

IV PIELIKUMS

6. PANTĀ MINĒTIE INDIKATĪVIE KRITĒRIJI

Šīs regulas pieņemšanas laikā labākās tirgū pieejamās ventilatoru tehnoloģijas ir norādītas 1. tabulā. Šie kritēriji var nebūt vienmēr sasniedzami visos gadījumos vai visā jaudas diapazonā, uz ko attiecas šī regula.

1. tabula

Indikatīvi kritēriji ventilatoriem

Ventilatoru veidi	Mērījumu kategorija (A–D)	Efektivitātes kategorija (statiskā vai kopējā)	Efektivitātes pakāpe
Aksiālais ventilators	A, C	statiskā	65
Aksiālais ventilators	B, D	kopējā	75
Centrbēdzes ventilators ar uz priekšu saliektām lāpstiņām un centrbēdzes ventilators ar plakanām lāpstiņām	A, C	statiskā	62
	B, D	kopējā	65
Centrbēdzes ventilators ar atpakaļ noliektām lāpstiņām bez korpusa	A, C	statiskā	70
Centrbēdzes ventilators ar atpakaļ noliektām lāpstiņām un korpusu	A, C	statiskā	72
	B, D	kopējā	75
Jauktu plūsmu ventilators	A, C	statiskā	61
Jauktu plūsmu ventilators	B, D	kopējā	65
Šķērsplūsmas ventilators	B, D	kopējā	32

6.4.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 90/22

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 328/2011

(2011. gada 5. aprīlis),

ar ko attiecībā uz statistiku par nāves cēloņiem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1338/2008 attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1338/2008 attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (EK) Nr. 1338/2008 izveido vienotu sistēmu, lai regulāri sagatavotu Eiropas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1338/2008 9. panta 1. punktu ir vajadzīgi īstenošanas pasākumi, lai precizētu datus un metadatus par nāves cēloņiem, kas ietverti šīs regulas III pielikumā un datu sniegšanas pārskata posmiem un intervāliem.

(3)

Konfidenciālie dati, ko Komisijai (Eurostat) nosūtījušas dalībvalstis, jāapstrādā saskaņā ar statistikas konfidencialitātes principu, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regulā (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (3).

(4)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1338/2008 6. pantu ir veikta izmaksu lietderīguma analīze un izvērtēti tās secinājumi.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Eiropas statistika “nāves cēloņu” jomā attiecas uz visiem reģistrētiem nāves gadījumiem un nedzīvi dzimušiem bērniem katrā dalībvalstī, atsevišķi izdalot rezidentus un nerezidentus.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmantotas šādas definīcijas:

a)	“nāve” ir dzīvības pazīmju permanenta zušana jebkurā laikā pēc dzīva bērna piedzimšanas (vitālo funkciju apstāšanās pēc piedzimšanas, nav reanimācijas iespējas). Šī definīcija neattiecas uz nedzīvi dzimušiem bērniem;

“nedzīvs dzimis bērns” ir augļa nāve, tas ir, nāve pirms augļa pilnīgas izstumšanas vai izņemšanas no mātes neatkarīgi no grūtniecības ilguma. Nāvi konstatē, ja pēc šādas atdalīšanas no mātes auglis neelpo vai nerāda dzīvības pazīmes (piemēram, sirdspuksti, nabas saites pulsācija vai skeleta šķērssvītroto muskuļaudu noteikta kustība);

c)	“intrauterīnais vecums” ir grūtniecības ilgums, ko skaita no pēdējā normālā menstruācijas perioda pirmās dienas. Intrauterīno vecumu izsaka pilnās dienās vai pilnās nedēļās;

d)	“jaundzimušā nāve” ir nāve, kas iestājas pēc dzīva bērna piedzimšanas pirmajās 28 pilnās dienās (0.–27. diena);

e)	“agrāko dzemdību skaits” ir iepriekšējo dzemdību skaits, iekļaujot gan gadījumus, kad dzimis dzīvs bērns, gan gadījumus, kad bērns piedzimis nedzīvs (0, 1, 2, 3 vai vairāk agrāko dzemdību);

f)	“pārējie nāves gadījumi” ir nāves gadījumi, kas iestājas pēc jaundzimušā nāves periodā no 28. pilnās dienas;

g)	“nāves pamatcēlonis” ir slimība vai ievainojums, ar ko sākās tieši nāvi izraisošā slimības norise, vai nelaimes gadījuma apstākļi vai vardarbība, kas radīja nāvējošo ievainojumu;

h)	“rezidents” ir “pastāvīgais rezidents” vietā, kurā persona parasti pavada dienas atpūtas daļu, neņemot vērā īslaicīgu prombūtni izklaides, brīvdienu pavadīšanas, draugu un radinieku apciemošanas, darīšanu, ārstniecības vai svētceļojumu nolūkā.

Par attiecīgās ģeogrāfiskās teritorijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem uzskata tikai personas:

i)	kuras pastāvīgajā dzīvesvietā ir dzīvojušas vismaz 12 mēnešu nepārtrauktu periodu pirms pārskata datuma; vai

ii)	kuras pastāvīgajā dzīvesvietā ir ieradušās 12 mēnešu laikā pirms pārskata datuma ar nodomu tajā pavadīt vismaz vienu gadu.

Ja i) vai ii) apakšpunktā minētos kritērijus nevar piemērot, “pastāvīgā dzīvesvieta” ir juridiskā vai reģistrētā dzīvesvieta.

3. pants

Vajadzīgie dati

Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) to mainīgo lielumu sarakstu, kas paredzēti pielikumā. Ja vien iespējams, iekļauj statistiku par ārzemēs mirušo rezidentu nāves cēloņiem.

Attiecībā uz nedzīvi dzimušiem bērniem šādā secībā piemēro vismaz vienu kritēriju no trim: 1) dzimšanas svars, 2) intrauterīnais vecums un 3) augļa garums no galvas virsas līdz papēžiem. Datus vāc tikai par šādām grupām:

a)	dzimšanas svars no 500 g līdz 999 g vai gadījumos, ja dzimšanas svaru nepiemēro, intrauterīnais vecums no 22. līdz 27. pilnajai nedēļai, vai, ja nepiemēro nevienu no minētajiem diviem kritērijiem, augļa garums no galvas virsas līdz papēžiem no 25 cm līdz 34 cm (9. mainīgais lielums); un

b)	dzimšanas svars 1 000 g vai vairāk vai gadījumos, ja dzimšanas svaru nepiemēro, intrauterīnais vecums pēc 27. pilnās nedēļas, vai, ja nepiemēro nevienu no minētajiem diviem kritērijiem, augļa garums no galvas virsas līdz papēžiem 35 cm vai vairāk (10. mainīgais lielums).

4. pants

Pārskata periods

Pārskata periods ir kalendārais gads.

Dalībvalstis sniedz Komisijai (Eurostat) datus, kas norādīti šajā regulā, 24 mēnešos pēc pārskata perioda beigām.

Pirmais pārskata gads ir 2011. gads.

5. pants

Metadati

Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) attiecīgo informāciju, ieskaitot informāciju par valstu atšķirīgo praksi attiecībā uz definīcijām, datu aptvērumu, Starptautiskā slimību klasifikatora (ICD) pārskatīšanu un izmantotajiem atjauninājumiem, automatizētām kodēšanas sistēmām, kā arī informāciju par nāves pamatcēloņu izvēli un to pārmaiņām.

6. pants

Datu un metadatu sniegšana Komisijai (Eurostat)

Dalībvalstis sniedz kopsavilkuma datus vai mikrodatus (pabeigti, validēti un apstiprināti dati) un kopsavilkuma datus, kas ir paredzēti šajā regulā saskaņā ar apmaiņas standartu, ko precizējusi Komisija (Eurostat). Datus un metadatus sniedz Eurostat, izmantojot vienoto datu ievadīšanas sistēmu.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 5. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 354, 31.12.2008., 70. lpp.

(2) OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.

(3) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

PIELIKUMS

Mainīgo lielumu saraksts, kas nosūtāms Komisijai (Eurostat)

Mainīgie lielumi

Rezidenti

Ziņotājvalstī mirušie nerezidenti

Nedzīvi dzimuši bērni

Jaundzimušo nāves gadījumi

Pārējie nāves gadījumi

Nedzīvi dzimuši bērni

Jaundzimušo nāves gadījumi

Pārējie nāves gadījumi

1.	Nāves gads (notikuma datums)

Dzimums

3.	Nāves pamatcēlonis saskaņā ar ICD (četri cipari)

4.	Vecums (0 dienas, 1, 2, 3, 4, 5, 6 dienas, 7–27 dienas, 28–365 dienas, 1 gads, 2, 3, 4, 5–9 gadi, …85–89 gadi, …105 gadi un vairāk)

5.	Notikuma valsts

6.	Notikuma reģions (NUTS 2)

C (1)

7.	Rezidences reģions (NUTS 2) / mātes rezidences reģions (NUTS 2)

8.	Rezidences valsts / mātes rezidences valsts

Nedzīvi dzimušu bērnu pirmā grupa

—	dzimšanas svars no 500 g līdz 999 g vai, ja dzimšanas svaru nepiemēro,

—	intrauterīnais vecums no 22. līdz 27. pilnajai nedēļai, vai, ja nepiemēro nevienu no minētajiem diviem kritērijiem,

—	augļa garums no galvas virsas līdz papēžiem no 25 cm līdz 34 cm

10.

Nedzīvi dzimušu bērnu otrā grupa

—	dzimšanas svars 1 000 g vai vairāk vai, ja dzimšanas svaru nepiemēro,

—	intrauterīnais vecums pēc 27. pilnās nedēļas, vai, ja nepiemēro nevienu no minētajiem diviem kritērijiem,

—	augļa garums no galvas virsas līdz papēžiem 35 cm vai vairāk

11.	Mātes vecums pēc vecuma grupas (mazāk par 15 gadiem, pēc tam vecuma grupas ar 5 gadu intervālu līdz 49 gadiem un 50 gadi vai vairāk)

12.

Paritāte

NB! C – obligāti, V – brīvprātīgi, X – nepiemēro.

(1) Brīvprātīgi par ārzemēs mirušiem rezidentiem.

6.4.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 90/27

KOMISIJAS LĒMUMS

(2011. gada 1. aprīlis),

ar ko groza II līdz IV pielikumu Padomes Direktīvā 2009/158/EK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamu olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm

(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 2068)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2011/214/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/158/EK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm (1), un jo īpaši tās 34. pantu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2009/158/EK paredzēti dzīvnieku veselības nosacījumi, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Savienībā un to importu no trešām valstīm. Direktīvas II pielikumā izklāstīti noteikumi par uzņēmumu apstiprināšanu saistībā ar minēto preču tirdzniecību Savienībā. Minētā pielikuma II, III un IV nodaļā izklāstīti nosacījumi attiecībā uz telpu aprīkojumu un darba kārtību uzņēmumos, slimību uzraudzības programmām un kritērijiem uzņēmuma apstiprinājuma apturēšanai vai atsaukšanai, tostarp testiem, kas jāveic tirdzniecībai Savienībā apstiprinātos uzņēmumos konkrētu mikroorganismu konstatēšanai (Salmonella un Mycoplasma).

(2)	Īstenojot Direktīvas 2009/158/EK II pielikuma II nodaļā izklāstītos nosacījumus attiecībā uz telpu aprīkojumu un darba kārtību uzņēmumos, gūtā pieredze liecina, ka ir lietderīgi tos pielāgot pašreizējai praksei nozarē, it īpaši attiecībā uz dažādu mājputnu sugu dēšanas īpatnībām.

(3)

Turklāt Direktīvas 2009/158/EK II pielikuma III un IV nodaļa ir jāgroza, lai ņemtu vērā zinātnes attīstību Mycoplasma diagnostikas metožu jomā saskaņā ar 2.3.5. nodaļu Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Diagnostikas testu un vakcīnu rokasgrāmatā un izmaiņas salmonellu nomenklatūrā, ko Pasaules Veselības organizācijas Sadarbības centrs atsaucēm un pētījumiem par salmonellām veica 2007. gadā saskaņā ar White-Kauffmann-Le Minor sistēmu salmonellu serotipu antigēnu formulām, ievērojot 2.3.11. nodaļu Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Diagnostikas testu un vakcīnu rokasgrāmatā.

(4)	Direktīvas 2009/158/EK III pielikumā izklāstīti mājputnu vakcinēšanas nosacījumi. Tas jāgroza, lai iekļautu konkrētus nosacījumus vakcinācijai pret salmonellām.

(5)	Ir jāgroza arī atsevišķas atsauces Direktīvas 2009/158/EK IV pielikumā iekļautajos veterināro sertifikātu paraugos saistībā ar vakcinēšanu pret putnu gripu.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regulā (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli (2) ir paredzēti noteikumi, lai nodrošinātu salmonellas un citu zoonozes izraisītāju pienācīgus un efektīvus noteikšanas un kontroles pasākumus. Tajā paredzēts, ka atsevišķu regulas I pielikumā uzskaitītu sugu saimes un ganāmpulki ir jāpārbauda attiecībā uz dažām konkrētām zoonozēm un zoonozes izraisītājiem pirms jebkuru dzīvu dzīvnieku vai inkubējamu olu nosūtīšanas no pārtikas izcelsmes uzņēmuma. Testu datums un rezultāti ir jāiekļauj attiecīgajos veterinārajos sertifikātos, kas paredzēti Savienības tiesību aktos, tostarp Direktīvā 2009/158/EK.

(7)	Direktīvas 2009/158/EK IV pielikumā ir iekļauti veterināro sertifikātu paraugi mājputnu un inkubējamu olu tirdzniecībai Savienībā.

(8)

Komisijas 2008. gada 20. jūnija Regulā (EK) Nr. 584/2008, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 attiecībā uz Kopienas uzdevumu samazināt Salmonella Enteritidis un Salmonella Typhimurium izplatību tītariem (3), noteikts, ka testēšanas prasības attiecina arī uz tītaru saimēm no 2010. gada 1. janvāra, tāpēc atbilstošie Direktīvas 2009/158/EK IV pielikumā iekļautie veterinārie sertifikāti ir attiecīgi jāgroza.

(9)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīvas 2009/158/EK II, III un IV pielikums.

(10)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Direktīvas 2009/158/EK II, III un IV pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2011. gada 1. aprīlī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

John DALLI

(1) OV L 343, 22.12.2009., 74. lpp.

(2) OV L 325, 12.12.2003., 1. lpp.

(3) OV L 162, 21.6.2008., 3. lpp.

PIELIKUMS

Direktīvas 2009/158/EK II, III un IV pielikumu groza šādi.

Direktīvas II pielikumu groza šādi:

pielikuma II nodaļu groza šādi:

A iedaļas 2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“e)

Olas:

i)	jāsavāc bieži, vismaz vienreiz dienā, un pēc iespējas drīz pēc izdēšanas;

ii)	jānotīra un jādezinficē pēc iespējas drīz, izņemot gadījumus, kad dezinfekciju veic inkubatorā tajā pašā dalībvalstī;

iii)	jāievieto jaunā vai tīrā un dezinficētā iepakojuma materiālā.”;

ii)

B iedaļas 2. punkta e) apakšpunkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“–	olas, laikā starp to atvešanu uz inkubatoru un inkubācijas procesu vai to nosūtīšanas laikā tirdzniecībai Savienībā vai eksportam uz trešo valsti, izņemot gadījumus, kad tās iepriekš dezinficētas izcelsmes audzētavā,”;

pielikuma III un IV nodaļu aizstāj ar šādām nodaļām.

“III NODAĻA

SLIMĪBU UZRAUDZĪBAS PROGRAMMA

Neierobežojot veselības veicināšanas pasākumus, kā arī 16. un 17. pantu, slimības uzraudzības programmās vismaz jāietver A līdz D iedaļā uzskaitītās infekcijas un sugas.

A. Salmonella Pullorum (1), Salmonella Gallinarum (2) un Salmonella arizonae (3) infekcijas

1. Attiecīgās sugas

a)	Salmonella Pullorum un Salmonella Gallinarum: vistas, tītari, pērļu vistas, paipalas, fazāni, irbes un pīles.

b)	Salmonella arizonae: tītari.

2. Slimību uzraudzības programma

a)	Seroloģiskie un/vai bakterioloģiskie testi jāizmanto, lai noteiktu infekcijas klātbūtni (4).

b)	Atkarībā no apstākļiem testu paraugu ņemšanai jāizmanto asinis, neizšķīlušies embriji (proti, olās miruši embriji), otrās šķiras cāļi, mekonijs, pēcnāves audi, īpaši aknas, liesa, olnīcas/olvadi un ileocekālais savienojums (5).

Fekāliju/mekonija un zarnu paraugiem jāizmanto tieši bagātināta selenīta-cisteīna barotne. Paraugiem (piemēram, olās mirušiem embrijiem), kuros paredzams, ka konkurējošā flora būs minimāla, var izmantot neselektīvu iepriekšējas bagātināšanas barotni, pēc tam selektīvu bagātinātu Rappaport-Vassiliadis (RVS) barotni uz sojas bāzes vai Müller-Kauffmann tertationāta-novobiocīna barotni (MKTTn) (6) (7).

Kad ņem asins paraugus no saimes Salmonella Pullorum un Salmonella Gallinarum vai Salmonella arizonae seroloģiskiem testiem, jāņem vērā infekcijas izplatība attiecīgajā dalībvalstī un tās agrākā sastopamība uzņēmumā, nosakot, cik paraugi jāņem. Tomēr vienmēr jāņem statistiski derīgs paraugu skaits seroloģiskiem un/vai bakterioloģiskiem testiem, lai konstatētu infekciju.

e)	Saimes jāpārbauda katrā dēšanas laikā attiecīgās slimības atklāšanai vispiemērotākajā brīdī.

f)	Paraugus bakterioloģiskiem testiem nedrīkst ņemt no mājputniem vai olām, kas divas līdz trīs nedēļas pirms testu veikšanas apstrādātas ar antibakteriālām zālēm.

Noteikšanas metodēm jābūt tādām, lai varētu atšķirt seroloģisku reakciju uz Salmonella Pullorum un Salmonella Gallinarum infekciju no seroloģiskām reakcijām, ko izraisa Salmonella Enteritidis vakcīnas lietošana, ja šādu vakcīnu lieto (8). Tāpēc šādas vakcīnas nedrīkst izmantot, ja piemēro seroloģisko uzraudzību. Ja lietota vakcīna, ir jāizmanto bakterioloģiskā testēšana, taču izmantotajai apstiprināšanas metodei jāspēj atšķirt dzīvus vakcīnas celmus no savvaļas celmiem.

B. Mycoplasma gallisepticum un Mycoplasma meleagridis infekcijas

1. Attiecīgās sugas

a)	Mycoplasma gallisepticum: vistas un tītari.

b)	Mycoplasma meleagridis: tītari.

2. Slimību uzraudzības programma

a)	Infekcijas klātbūtne jāpārbauda, izmantojot apstiprinātus seroloģiskus un/vai bakterioloģiskus, un/vai molekulārus testus. Aerosakulīta (aerocistīta) izraisīti bojājumi diennakti veciem cāļiem un tītarēniem liecina par Mycoplasma infekciju, un tas ir jāpārbauda.

b)	Atkarībā no apstākļiem paraugi Mycoplasma infekcijas konstatēšanai jāņem no asinīm, diennakti veciem cāļiem un tītarēniem, spermas vai uztriepēm no trahejas, huānām, kloākas vai gaisa maisiem, un īpaši Mycoplasma meleagridis noteikšanai paraugi jāņem no tītaru olvada un peņa.

c)	Testi Mycoplasma gallisepticum vai Mycoplasma meleagridis noteikšanai jāveic, izmantojot reprezentatīvu paraugu izlasi, lai nodrošinātu nepārtrauktu infekcijas uzraudzību cāļu audzēšanas un dēšanas laikā, t. i., tieši pirms dēšanas sākuma un pēc tam ik pēc trīs mēnešiem.

C. Rezultāti un veicamie pasākumi

Ja reakcija izpaliek, uzskata, ka testa rezultāti ir negatīvi. Pretējā gadījumā saimes veselību uzskata par apšaubāmu un ir jāveic IV nodaļā izklāstītie pasākumi.

D. Ja saimniecības sastāv no diviem vai vairākiem atsevišķiem ražošanas korpusiem, kompetentā veterinārā iestāde var atkāpties no IV nodaļas 3. punkta b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, kas vajadzīgi apstiprinājuma atjaunošanai attiecībā uz ražošanas korpusiem bez veselības problēmām saimniecībā, kurā ir konstatēta infekcija, ar noteikumu, ka valsts pilnvarots veterinārārsts ir apstiprinājis, ka ražošanas korpusu uzbūve un izmēri, kā arī tur veiktās darba operācijas ir tādas, ka ražošanas korpusi nodrošina pilnīgi nošķirtas telpas putnu izmitināšanai, uzturēšanai un barošanai, tādēļ attiecīgo slimību nevar pārnēsāt no viena ražošanas korpusa uz citu.

IV NODAĻA

KRITĒRIJI UZŅĒMUMA APSTIPRINĀJUMA APTURĒŠANAI VAI ATSAUKŠANAI

Uzņēmuma apstiprinājums jāaptur:

a)	ja vairs netiek pildīti II nodaļā izklāstītie nosacījumi;

kamēr nav pabeigta uzņēmuma apsekošana saistībā ar slimību,

ja:

—	ir aizdomas, ka uzņēmumā ir putnu gripas vai Ņūkāslas slimības uzliesmojums,

—	uzņēmums ir saņēmis mājputnus vai inkubējamas olas no uzņēmuma, kuru tur aizdomās par putnu gripas vai Ņūkāslas slimības uzliesmojumu vai tāds šajā uzņēmumā faktiski konstatēts,

—	uzņēmumam bijusi saskarsme ar putnu gripas vai Ņūkāslas slimības uzliesmojuma vietu, kas tādējādi varētu izraisīt uzliesmojumu;

līdz brīdim, kad tiek veikti jauni testi, ja uzraudzības rezultāti, kas iegūti saskaņā ar II un III nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz Salmonella Pullorum, Salmonella Gallinarum, Salmonella arizonae, Mycoplasma gallisepticum vai Mycoplasma meleagridis, dod iemeslu aizdomām par uzliesmojumu;

d)	līdz brīdim, kad tiks pabeigti attiecīgie valsts pilnvarota veterinārārsta pieprasītie pasākumi, ja izrādās, ka uzņēmums neatbilst I nodaļas 1. punkta a), b) un c) apakšpunkta prasībām.

Apstiprinājums jāatsauc, ja:

a)	ir apstiprināts, ka uzņēmumā ir putnu gripas vai Ņūkāslas slimības uzliesmojums;

b)	ja attiecīgā analīze atkārtoti apstiprina Salmonella Pullorum, Salmonella Gallinarum, Salmonella arizonae, Mycoplasma gallisepticum vai Mycoplasma meleagridis uzliesmojumu;

c)	ja pēc otra brīdinājuma, ko par uzņēmumu atbildīgajai personai izteicis valsts pilnvarots veterinārārsts, uzņēmums netiek sakārtots atbilstīgi I nodaļas 1. punkta a), b) un c) apakšpunkta prasībām.

Nosacījumi apstiprinājuma atjaunošanai, ja:

a)	apstiprinājums atsaukts putnu gripas vai Ņūkāslas slimības uzliesmojuma dēļ, to drīkst atjaunot, kad ir pagājusi 21 diena pēc telpu uzkopšanas un dezinfekcijas, un ja veikta putnu sanitārā izkaušana;

apstiprinājums ir atsaukts, jo uzliesmojumu izraisītājs bijis:

—

Salmonella Pullorum un Salmonella Gallinarum vai Salmonella arizonae, to drīkst atjaunot, kad ir iegūti negatīvi rezultāti, uzņēmumā divreiz veicot testus vismaz ar 21 dienas starplaiku, un pēc dezinfekcijas, kas veikta pēc inficētās saimes sanitāras izkaušanas un kuras efektivitāte pārbaudīta, veicot atbilstošus testus uz sausām virsmām,

—

Mycoplasma gallisepticum vai Mycoplasma meleagridis, to drīkst atjaunot, kad ir iegūti negatīvi rezultāti, visai saimei divreiz veicot testus vismaz ar 60 dienu starplaiku, vai kad ir iegūti negatīvi rezultāti, uzņēmumā divreiz veicot testus vismaz ar 21 dienas starplaiku, un pēc dezinfekcijas, kas veikta pēc inficētās saimes sanitāras izkaušanas.”

Direktīvas III pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.	Vakcīnām, ko izmanto, vakcinējot mājputnus vai saimes, kuras ražo inkubējamas olas, jābūt ar tirdzniecības atļauju, ko izdevusi jebkuras dalībvalsts kompetentā iestāde.”;

pievieno šādu 3. punktu:

“3.

Attiecībā uz vakcinēšanu pret jebkuru Salmonella serotipu ir jāievēro šādi nosacījumi:

a)	vakcinācijas programmas pret salmonellām nedrīkst traucēt seroloģisko noteikšanu saistībā ar izmeklēšanu uz vietas vai izraisīt viltus pozitīvus rezultātus testos;

valsts kontroles programmu ietvaros nedrīkst izmantot dzīvu salmonellu vakcīnas:

i)	vaislas vai produktīvajiem mājputniem reproduktīvajā vai dēšanas posmā, izņemot, ja to drošums tiek pierādīts un tās tiek atļautas šādam mērķim saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK (9);

ii)	ja ražotājs nenodrošina pienācīgu metodi, kā bakterioloģiski atšķirt salmonellu savvaļas tipa celmus no vakcīnas celmiem.

3.	Lēmuma IV pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu: “IV PIELIKUMS VETERINĀRIE SERTIFIKĀTI TIRDZNIECĪBAI SAVIENĪBĀ (Paraugi Nr. 1 līdz Nr. 6) PARAUGS Nr. 1 PARAUGS Nr. 2 PARAUGS Nr. 3 PARAUGS Nr. 4 PARAUGS Nr. 5 PARAUGS Nr. 6

(1) Salmonella Pullorum apzīmē Salmonella enterica apakšsugas enterica serotipa Gallinarum bioķīmisko variāciju (biovar) Pullorum.

(2) Salmonella Gallinarum apzīmē Salmonella enterica apakšsugas enterica serotipa Gallinarum bioķīmisko variāciju (biovar) Gallinarum.

(3) Salmonella arizonae apzīmē Salmonella enterica apakšsugas arizonae serogrupu K (O18) arizonae.

(4) Jāņem vērā, ka putnu sugu, izņemot vistu, seroloģiskie testi reizēm var uzrādīt nepieņemami lielu viltus pozitīvu reakciju procentu.

(5) Jāņem vērā, ka vides paraugi parasti nav piemēroti uzticamai Salmonella Pullorum un Salmonella Gallinarum noteikšanai.

(6) Jāņem vērā, ka diagnozei lietderīgs ir arī aseptiski savāktu audu tiešs uzsējums uz minimāli selektīva agara, piemēram, MacConkey agara, plates.

(7) Salmonella Pullorum un Salmonella Gallinarum nelabprāt aug modificētā pusšķidrā Rappaport Vassiliadis (MRSV) barotnē, ko izmanto zoonozi izraisošu salmonellu sugu uzraudzībai Savienībā.

(8) Jāņem vērā, ka patlaban nav testu, kas var atšķirt reakciju uz Salmonella Pullorum un Salmonella Gallinarum infekciju no reakcijas uz vakcīnu pret šo serotipu.

(9) OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.”

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2011.090.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 90

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	54. sējums 2011. gada 6. aprīlis

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2011/213/ES
	*	Padomes Lēmums (2011. gada 9. marts) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Japānas valdību par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību	1
		Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Japānas valdību par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību	2
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 327/2011 (2011. gada 30. marts) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/125/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām ventilatoriem, kurus darbina motori ar elektrisko ieejas jaudu no 125 W līdz 500 kW ( 1 )	8
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 328/2011 (2011. gada 5. aprīlis), ar ko attiecībā uz statistiku par nāves cēloņiem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1338/2008 attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā ( 1 )	22
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 329/2011 (2011. gada 5. aprīlis), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	25
		LĒMUMI
		2011/214/ES
	*	Komisijas Lēmums (2011. gada 1. aprīlis), ar ko groza II līdz IV pielikumu Padomes Direktīvā 2009/158/EK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamu olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 2068) ( 1 )	27
		2011/215/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2011. gada 4. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz tādu produktu sūtījumu pārkraušanu ievešanas robežkontroles punktā, kas paredzēti importam Savienībā vai uz trešām valstīm (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 2067) ( 1 )	50
		TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
		2011/216/ES
	*	Apvienotās lauksaimniecības komitejas, kura izveidota ar Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumu par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem, Lēmums Nr. 1/2011 (2011. gada 31. marts) par grozījumiem Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīguma par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem 3. pielikumā	53

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	IL	61,9
	JO	71,2
	MA	51,5
	TN	104,8
	TR	92,5
	ZZ	76,4
0707 00 05	EG	158,2
	TR	144,9
	ZZ	151,6
0709 90 70	MA	85,6
	TR	123,5
	ZA	28,9
	ZZ	79,3
0805 10 20	EG	63,1
	IL	76,5
	MA	53,1
	TN	47,6
	TR	73,3
	US	49,1
	ZZ	60,5
0805 50 10	TR	52,7
0805 50 10	ZZ	52,7
0808 10 80	AR	96,2
	BR	81,9
	CA	107,4
	CL	90,7
	CN	104,9
	MK	50,2
	US	165,6
	UY	76,4
	ZA	83,9
	ZZ	95,2
0808 20 50	AR	96,4
	CL	106,2
	CN	67,7
	US	174,8
	ZA	102,3
	ZZ	109,5


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ