ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2011.059.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 59

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

54. sējums
2011. gada 4. marts


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 212/2011 (2011. gada 3. marts) par atļauju izmantot Pediococcus acidilactici CNCM MA 18/5M kā barības piedevu dējējvistām (atļaujas turētājs Lallemand SAS) ( 1 )

1

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 213/2011 (2011. gada 3. marts), ar ko groza II un V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu ( 1 )

4

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 214/2011 (2011. gada 3. marts), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 689/2008 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu I un V pielikumu

8

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 215/2011 (2011. gada 1. marts), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Pecorino Sardo (ACVN)]

15

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 216/2011 (2011. gada 1. marts), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Chianti Classico (ACVN)]

17

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 217/2011 (2011. gada 1. marts), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Robiola di Roccaverano (ACVN)]

19

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 218/2011 (2011. gada 3. marts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

21

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 219/2011 (2011. gada 3. marts), ar ko groza ar Regulu (ES) Nr. 867/2010 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

23

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 220/2011 (2011. gada 3. marts), ar ko nosaka sausā vājpiena minimālo pārdošanas cenu 17. individuālajā uzaicinājumā uz konkursu saskaņā ar konkursa procedūru, kas uzsākta ar Regulu (ES) Nr. 447/2010

25

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Komisijas Direktīva 2011/22/ES (2011. gada 3. marts), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu bispiribaku kā darbīgo vielu ( 1 )

26

 

*

Komisijas Direktīva 2011/23/ES (2011. gada 3. marts), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu triflumuronu kā darbīgo vielu ( 1 )

29

 

*

Komisijas Direktīva 2011/25/ES (2011. gada 3. marts), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā kā darbīgo vielu iekļautu bupirimātu, un groza Komisijas Lēmumu 2008/934/EK ( 1 )

32

 

*

Komisijas Direktīva 2011/26/ES (2011. gada 3. marts), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā kā darbīgo vielu iekļautu dietofenkarbu, un groza Komisijas Lēmumu 2008/934/EK ( 1 )

37

 

 

LĒMUMI

 

 

2011/138/ES

 

*

Padomes Lēmums (2011. gada 28. februāris), ar ko groza Lēmumu 2010/248/ES, ar kuru koriģē piemaksas, kas paredzētas Lēmumā 2003/479/EK un Lēmumā 2007/829/EK par noteikumiem, kas jāpiemēro attiecībā uz valstu ekspertiem un militāro personālu, kuri norīkoti uz Padomes Ģenerālsekretariātu

41

 

 

2011/139/ES

 

*

Padomes Lēmums (2011. gada 28. februāris), ar ko koriģē pabalstus, kas paredzēti Lēmumā 2007/829/EK par noteikumiem, kas jāpiemēro attiecībā uz valstu ekspertiem un militāro personālu, kuri norīkoti uz Padomes Ģenerālsekretariātu

43

 

 

2011/140/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2010. gada 20. jūlijs) par valsts atbalstu C 27/09 (ex N 34/B/09) Budžeta dotācijas France Télévisions, ko Francijas Republika plāno sniegt France Télévisions (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 4918)  ( 1 )

44

 

 

2011/141/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2011. gada 1. marts), ar kuru groza Lēmumu 2007/76/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, attiecībā uz savstarpēju palīdzību (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 1165)  ( 1 )

63

 

 

2011/142/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2011. gada 3. marts), ar kuru groza Lēmumu 97/80/EK, ar ko nosaka noteikumus Padomes Direktīvas 96/16/EK par piena un piena produktu statistikas pārskatiem ieviešanai ( 1 )

66

 

 

2011/143/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2011. gada 3. marts) par etoksikvina neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un par Komisijas Lēmuma 2008/941/EK grozījumiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 1265)  ( 1 )

71

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

4.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 59/1


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 212/2011

(2011. gada 3. marts)

par atļauju izmantot Pediococcus acidilactici CNCM MA 18/5M kā barības piedevu dējējvistām (atļaujas turētājs Lallemand SAS)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu izmantošanai dzīvnieku barībā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju Pediococcus acidilactici CNCM MA 18/5M. Pieteikumam pievienotas vajadzīgās ziņas un dokumenti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punkta prasībām.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju Pediococcus acidilactici CNCM MA 18/5M jaunam lietojumam par barības piedevu dējējvistām un uz šīs piedevas klasificēšanu piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1200/2005 (2) Pediococcus acidilactici CNCM MA 18/5M izmantošana bez laika ierobežojuma tika atļauta gaļas cāļiem, ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2036/2005 (3) bez laika ierobežojuma – nobarojamām cūkām, ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 911/2009 (4) uz desmit gadiem – lašu dzimtas zivīm un garnelēm un ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1120/2010 (5) – atšķirtiem sivēniem.

(5)

Lai pamatotu pieteikumu atļaujai lietot Pediococcus acidilactici CNCM MA 18/5M dējējvistām, ir iesniegti jauni dati. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“iestāde”) 2010. gada 5. oktobra atzinumā (6) secināja, ka Pediococcus acidilactici CNCM MA 18/5M ieteiktajos lietošanas apstākļos nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un ka minētā preparāta lietošana ievērojami uzlabo mērķa sugu dēšanas intensitāti. Iestāde uzskata, ka nav nepieciešamas īpašas prasības pēcpārdošanas uzraudzības veikšanai. Tā arī pārbaudīja ziņojumu par barībā lietotās dzīvnieku barības piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā Kopienas references laboratorija.

(6)

Pediococcus acidilactici CNCM MA 18/5M novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādēļ šo preparātu jāļauj lietot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā minēto preparātu, kas iekļauts piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “zarnu floras stabilizatori”, ir atļauts lietot kā dzīvnieku barības piedevu saskaņā ar minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 3. martā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  OV L 195, 27.7.2005., 6. lpp.

(3)  OV L 328, 15.12.2005., 13. lpp.

(4)  OV L 257, 30.9.2009., 10. lpp.

(5)  OV L 317, 3.12.2010., 12. lpp.

(6)  EFSA Journal 2010; 8(10):1865.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieku sugas vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

KVV/kg no kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Zootehnisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: zarnu floras stabilizatori

4d1712

Lallemand SAS

Pediococcus acidilactici

CNCM MA 18/5M

 

Piedevas sastāvs

Pediococcus acidilactici CNCM MA 18/5M preparāts, kurā ir vismaz 1 × 1010 KVV/g piedevas

 

Aktīvās vielas raksturojums

Dzīvotspējīgas šūnas Pediococcus acidilactici CNCM MA 18/5M

 

Analīzes metodes  (1)

 

Skaitīšana: virsmizkliedes metode, kurā izmanto MRS agarizēto barotni (EN 15786:2009)

 

Identifikācija: pulsējošā lauka gela elektroforēze (PFGE)

Dējējvistas

1 × 109

1.

Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru, glabāšanas laiku un stabilitāti pēc granulēšanas.

2.

Drošuma apsvērumi: rīkojoties ar piedevu, jāizmanto elpceļu aizsarglīdzekļi, aizsargbrilles un cimdi.

2021. gada 24. marts


(1)  Sīkāka informācija par analīzes metodēm atrodama Kopienas references laboratorijas tīmekļa vietnē: www.irmm.jrc.be/crl-feed-additives.


4.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 59/4


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 213/2011

(2011. gada 3. marts),

ar ko groza II un V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (1) un jo īpaši tās 11. panta otro daļu un 26. panta otro daļu,

tā kā:

(1)

Austrija ir pieprasījusi Direktīvas 2005/36/EK II pielikumā iekļaut 10 apmācību programmas, kas saistītas ar veselības aprūpi. Minētās apmācību programmas ir reglamentētas ar rīkojumu par īpašiem uzdevumiem veselības aprūpes un slimnieku kopšanas jomā (GuK-SV BGBl II No 452/2005) un rīkojumu par apmācības un pārvaldības pienākumiem veselības aprūpes un slimnieku kopšanas jomā (GuK-LFV BGBl II No 453/2005).

(2)

Šo Austrijas apmācības programmu līmenis ir līdzvērtīgs tam, kas paredzēts Direktīvas 2005/36/EK 11. panta c) punkta i) apakšpunktā, un nodrošina līdzvērtīgu profesionālo standartu un sagatavo apmācāmo personu līdzvērtīgam pienākumu un funkciju līmenim, tāpēc to iekļaušana, balstoties uz Direktīvas 2005/36/EK 11. panta c) punkta ii) apakšpunktu, ir pamatota.

(3)

Portugāle ir iesniegusi pamatotu pieprasījumu Direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.1.3. punktā iekļaut specializēto ārstu apmācību onkoloģijā–ķīmijterapijā.

(4)

Onkoloģijas–ķīmijterapijas mērķis ir nodrošināt sistēmisku vēža ārstēšanu. Pateicoties zinātnes sasniegumiem, pēdējo desmit gadu laikā vēža slimnieku ārstēšanā panāktas būtiskas izmaiņas. Specializēto ārstu apmācība onkoloģijā–ķīmijterapijā nav iekļauta Direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.1.3. punktā. Tomēr onkoloģija–ķīmijterapija ir kļuvusi par atsevišķu un atšķirīgu specializēto ārstu apmācības virzienu vairāk nekā divās piektdaļās dalībvalstu, pamatojot tās iekļaušanu Direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.1.3. punktā.

(5)

Lai nodrošinātu pietiekami augstu specializēto ārstu apmācības līmeni, apmācības minimālajam laikposmam, kas vajadzīgs, lai automātiski atzītu onkoloģijas–ķīmijterapijas specialitāti, jābūt pieciem gadiem.

(6)

Francija ir iesniegusi pamatotu pieprasījumu Direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.1.3. punktā iekļaut specializēto ārstu apmācību ģenētikā.

(7)

Ģenētika ir specialitāte, kas reaģē uz straujo zināšanu paplašināšanos ģenētikas jomā un tās saikni ar vairākām specializētām jomām, piemēram, onkoloģiju, embrionālo medicīnu, pediatriju, hronisku slimību ārstēšanu. Ģenētika kļūst aizvien nozīmīgāka dažādu patoloģiju diagnostikā un novēršanā. Specializēto ārstu apmācība ģenētikā nav iekļauta Direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.1.3. punktā. Tomēr tā ir kļuvusi par atsevišķu un atšķirīgu specializēto ārstu apmācību vairāk nekā divās piektdaļās dalībvalstu, pamatojot tās iekļaušanu Direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.1.3. punktā.

(8)

Lai nodrošinātu pietiekami augstu specializēto ārstu apmācības līmeni, apmācības minimālajam laikposmam, kas vajadzīgs, lai automātiski atzītu ģenētikas specialitāti, jābūt četriem gadiem.

(9)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 2005/36/EK.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Profesionālo kvalifikāciju atzīšanas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Direktīvas 2005/36/EK II un V pielikumu groza atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 3. martā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.


PIELIKUMS

Direktīvas 2005/36/EK II un V pielikumu groza šādi.

1.

Direktīvas II pielikuma 1. punktā sadaļā “Austrijā” pievieno sekojošo:

“—

speciāla apmācība bērnu un jauniešu aprūpē (Sonderausbildung in der Kinder- und Jugendlichenpflege),

speciāla apmācība garīgās veselības aprūpē un slimnieku kopšanā (Sonderausbildung in der psychiatrischen Gesundheits- und Krankenpflege),

speciāla apmācība intensīvajā aprūpē (Sonderausbildung in der Intensivpflege),

speciāla apmācība bērnu intensīvajā aprūpē (Sonderausbildung in der Kinderintensivpflege),

speciāla apmācība ar anestēziju saistītā slimnieku kopšanā (Sonderausbildung in der Anästhesiepflege),

speciāla apmācība ar nieru transplantāciju saistītā slimnieku kopšanā (Sonderausbildung in der Pflege bei Nierenersatztherapie),

speciāla apmācība operāciju nodaļas pacientu kopšanā (Sonderausbildung in der Pflege im Operationsbereich),

speciāla apmācība slimnīcu higiēnā (Sonderausbildung in der Krankenhaushygiene),

speciāla apmācība mācību uzdevumiem veselības aprūpes un slimnieku kopšanas jomā (Sonderausbildung für Lehraufgaben in der Gesundheits- und Krankenpflege),

speciāla apmācība pārvaldības uzdevumiem veselības aprūpes un slimnieku kopšanas jomā (Sonderausbildung für Führungsaufgaben in der Gesundheits- und Krankenpflege),

ko apliecina izglītība un apmācība ar kopējo ilgumu no vismaz trīspadsmit gadiem un sešiem mēnešiem līdz četrpadsmit gadiem, tostarp vismaz desmit gadu vispārējā izglītība, kam seko trīs gadu pamatapmācība veselības aprūpē un slimnieku kopšanā valsts augstākās izglītības iestādē un sešu līdz divpadsmit mēnešu speciāla apmācība specializētos, apmācības vai pārvaldības uzdevumos.”

2.

Direktīvas V pielikuma 5.1.3. punktā pievieno šādu tabulu:

“Valsts

Onkoloģija–ķīmijterapija

Minimālais apmācību ilgums: 5 gadi

Ģenētika

Minimālais apmācību ilgums: 4 gadi

Nosaukums

Nosaukums

Belgique/België/Belgien

Oncologie médicale/ Medische oncologie

 

България

Медицинска онкология

Медицинска генетика

Česká republika

Klinická onkologie

Lékařská genetika

Danmark

 

Klinisk genetik

Deutschland

 

Humangenetik

Eesti

 

Meditsiinigeneetika

Ελλάς

Παθολογική Ογκολογία

 

España

 

 

France

Oncologie

Génétique médicale

Ireland

Medical oncology

Clinical genetics

Italia

Oncologia medica

Genetica medica

Κύπρος

Ακτινοθεραπευτική Ογκολογία

 

Latvija

Onkoloģija–ķīmijterapija

Medicīnas ģenētika

Lietuva

Chemoterapinė onkologija

Genetika

Luxembourg

Oncologie médicale

Médecine génétique

Magyarország

Klinikai onkológia

Klinikai genetika

Malta

 

 

Nederland

 

Klinische genetica

Österreich

 

Medizinische Genetik

Polska

Onkologia kliniczna

Genetyka kliniczna

Portugal

Oncologia médica

Genética médica

România

Oncologie medicala

Genetica medicala

Slovenija

Internistična onkologija

Klinična genetika

Slovensko

Klinická onkológia

Lekárska genetica

Suomi/Finland

 

Perinnöllisyyslääketiede/ Medicinsk genetik

Sverige

 

 

United Kingdom

Medical oncology

Clinical genetics”


4.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 59/8


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 214/2011

(2011. gada 3. marts),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 689/2008 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu I un V pielikumu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 689/2008 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (1) un jo īpaši tās 22. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 689/2008 tiek īstenota Roterdamas Konvencija par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, kas tika parakstīta 1998. gada 11. septembrī un ko Kopienas vārdā apstiprinājusi Padome ar Lēmumu 2003/106/EK (2).

(2)

Būtu jāizdara grozījumi Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikumā, lai ņemtu vērā dažas ķīmiskas vielas reglamentējošos pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (3), Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (5).

(3)

Regulas (EK) Nr. 689/2008 V pielikums būtu jāgroza, lai ņemtu vērā lēmumus, kas pieņemti attiecībā uz dažām ķīmiskām vielām saskaņā ar Stokholmas konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (“CStokholmas konvencija”), kas tika parakstīta 2001. gada 22. maijā un ko Kopienas vārdā apstiprinājusi Padome ar Lēmumu 2006/507/EK (6), un turpmāku regulatīvos pasākumus attiecībā uz šīm ķīmiskajām vielām, kas pieņemta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (7). Būtu jāgroza V pielikums, lai atspoguļotu arī reglamentējošo pasākumu, kas pieņemts, lai aizliegtu eksportēt dažas ķīmiskas vielas, kas nav noturīgi organiskie piesārņotāji.

(4)

Difenilamīns, triazoksīds un triflumurons netika iekļauti kā aktīvās vielas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā; un rezultātā šīs aktīvās vielas ir aizliegts izmantot par pesticīdiem, tāpēc tās jāiekļauj ķīmisko vielu sarakstos Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 1. un 2. daļā. Ņemot vērā, ka iesniegti jauni pieteikumi, par kuriem jāpieņem jauni lēmumi par iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, iekļaušana ķīmisko vielu sarakstā Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 2. daļā nebūtu jāpiemēro līdz jauno lēmumu pieņemšanai par minēto vielu statusu.

(5)

Bifentrīns un metams netika iekļauti kā aktīvās vielas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā; Direktīvas 98/8/EK ietvaros minētās vielas tika identificētas un paziņotas novērtēšanai. Tā rezultātā bifentrīnu un metamu ar stingriem ierobežojumiem drīkst izmantot pesticīdu lietojumiem, jo abu vielu lietojums ir gandrīz pilnībā aizliegts, lai arī dalībvalstis var turpināt tās atļaut līdz laikam, kad tiek pieņemts lēmums saskaņā ar Direktīvu 98/8/EK. Tāpēc bifentrīnu un metamu būtu jāiekļauj ķīmisko vielu sarakstā Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 1. un 2. daļā. Ņemot vērā, ka iesniegti jauni pieteikumi, par kuriem jāpieņem jauni lēmumi par iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, iekļaušana ķīmisko vielu sarakstā Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 2. daļā nebūtu jāpiemēro līdz jauno lēmumu pieņemšanai par minēto vielu statusu.

(6)

Karbosulfāns netika iekļauts kā aktīvā viela Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā; un rezultātā karbosulfānu ir aizliegts izmantot par pesticīdu, tāpēc tā jāiekļauj ķīmisko vielu sarakstos Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 1. un 2. daļā. Karbosulfāna iekļaušana I pielikuma 2. daļā tika apturēta, jo atbilstīgi 13. pantam Komisijas 2008. gada 17. janvāra Regulā (EK) Nr. 33/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 91/414/EEK piemērošanai attiecībā uz parasto un paātrināto procedūru to aktīvo vielu novērtēšanai, kas iekļautas darba programmā, kura minēta šīs direktīvas 8. panta 2. punktā, bet nav iekļautas I pielikumā (8), tika iesniegts jauns pieteikums par iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Pieteikuma iesniedzējs atsauca šo jauno pieteikumu, un tādējādi vairs nav iemesla apturēt iekļaušanu I pielikuma 2. daļā. Tāpēc karbosulfāns jāiekļauj ķīmisko vielu sarakstā Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 2. daļā.

(7)

Trifluralīns netika iekļauts kā aktīvā viela Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā; un rezultātā trifluralīnu ir aizliegts izmantot par pesticīdu, tāpēc tā jāiekļauj ķīmisko vielu sarakstos Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 1. un 2. daļā. Trifluralīna iekļaušana I pielikuma 2. daļā tika apturēta, jo atbilstīgi 13. pantam Regulā (EK) Nr. 33/2008 tika iesniegts jauns pieteikums par iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Šī jaunā pieteikuma rezultātā atkal tika pieņemts lēmums trifluralīnu kā aktīvo vielu neiekļaut Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā; un rezultātā trifluralīnu ir joprojām aizliegts izmantot par pesticīdu un vairs nav iemesla apturēt iekļaušanu I pielikuma 2. daļā. Tāpēc trifluralīns jāiekļauj ķīmisko vielu sarakstā Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 2. daļā.

(8)

Hlortaldimetils netika iekļauts kā aktīvā viela Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā; un rezultātā hlortaldimetilu ir aizliegts izmantot par pesticīdu, un tāpēc tā jāiekļauj ķīmisko vielu sarakstos Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 1. un 2. daļā.

(9)

Ķīmiskās vielas hlordekons, heksabrombifenils, heksahlorcikloheksāns, lindāns un pentabromdifenilēteris arī tiks iekļautas pie tām ķīmiskajām vielām, kuras ir aizliegts eksportēt un kas iekļautas Regulas (EK) Nr. 689/2008 V pielikuma 1. daļā. Tādējādi šīs ķīmiskās vielas vairs nav nepieciešams saglabāt minētās regulas I pielikuma 1. un 2. daļā un attiecīgi no šī saraksta jāsvītro.

(10)

Ķīmiskās vielas heksabrombifenils, heksahlorcikloheksāns (HCH) un lindāns jau ir iekļautas Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 3. daļā. Tādējādi to iekļaušana minētās regulas V pielikuma 1. daļā ir jāatspoguļo I pielikuma 3. daļā.

(11)

Komisijas 2010. gada 24. augusta Regula (ES) Nr. 757/2010, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem I un III pielikumu (9), īsteno lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar Stokholmas konvenciju, iekļaut hlordekonu, pentahlornbenzēnu, heksabromilbifenilu, heksahlorcikloheksānu, lindānu, tetrabromdifenilēteri, pentabromdifenilēteri, heksabromdifenilēteri un heptabromdifenilēteri Stokholmas konvencijas A pielikuma 1. daļā, pievienojot tās ķīmiskajām vielām Regulas (EK) Nr. 850/2004 I pielikuma A daļā. Tāpēc šīs ķīmiskās vielas ir jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 689/2008 V pielikuma 1. daļā.

(12)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1102/2008 par metāliskā dzīvsudraba un noteiktu dzīvsudraba savienojumu un maisījumu eksporta aizliegumu un drošu glabāšanu (10) aizliedz metāliskā dzīvsudraba un noteiktu dzīvsudraba savienojumu un maisījumu eksportu no Eiropas Savienības uz trešām valstīm. Attiecīgi abas ķīmiskās vielas jāiekļauj ķīmisko vielu sarakstā Regulas (EK) Nr. 689/2008 V pielikuma 2. daļā. Turklāt ir jāgroza dzīvsudraba savienojumu ieraksts I pielikuma 1. daļā, lai atspoguļotu noteiktu dzīvsudraba savienojumu eksporta aizliegumu un dzīvsudraba savienojumu pašreizējo statusu saskaņā ar Direktīvu 98/8/EK.

(13)

Tādējādi attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 689/2008 I un V pielikums.

(14)

Lai dalībvalstīm un uzņēmumiem būtu pietiekami ilgs laiks vajadzīgo pasākumu īstenošanai, šīs regulas piemērošana būtu jāatliek.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 689/2008 groza šādi.

1.

Regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2.

Regulas V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 1. maija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 3. martā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 204, 31.7.2008., 1. lpp.

(2)  OV L 63, 6.3.2003., 27. lpp.

(3)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.

(4)  OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(5)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(6)  OV L 209, 31.7.2006., 1. lpp.

(7)  OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.

(8)  OV L 15, 18.1.2008., 5. lpp.

(9)  OV L 223, 25.8.2010., 29. lpp.

(10)  OV L 304, 14.11.2008., 75. lpp.


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikumu groza šādi.

1.

Pielikuma 1. daļu groza šādi:

a)

pievieno šādus ierakstus:

Ķīmiskā viela

CAS numurs

Einecs numurs

KN kods

Apakškategorija (*)

Lietojuma ierobežojums (**)

Valstis, uz kurām paziņošana neattiecas

“Bifentrīns

82657-04-3

 

2916 20 00

p(1)

b

 

Hlortaldimetils +

1861-32-1

217-464-7

2917 39 95

p(1)

b

 

Difenilamīns

122-39-4

204-539-4

2921 44 00

p(1)

b

 

Metams

144-54-7

137-42-8

205-632-2

205-239-0

2930 20 00

p(1)

b

 

Triazoksīds

72459-58-6

276-668-4

2933 29 90

p(1)

b

 

Triflumurons

64628-44-0

264-980-3

2924 29 98

p(1)

b”

 

b)

ierakstu par dzīvsudraba savienojumiem aizstāj ar šādu ierakstu:

Ķīmiskā viela

CAS numurs

Einecs numurs

KN kods

Apakškategorija (*)

Lietojuma ierobežojums (**)

Valstis, uz kurām paziņošana neattiecas

“Dzīvsudraba savienojumi, tostarp neorganiski dzīvsudraba savienojumi, alkildzīvsudraba savienojumi un alkiloksialkil- un arildzīvsudraba savienojumi, kas uzskaitīti V pielikumā #

62-38-4, 26545-49-3 un citi

200-532-5, 247-783-7 un citi

2852 00 00

p(1)-p(2)

b-b

Skatīt PIC apkārtrakstu www.pic.int/”

c)

ierakstu par polibrombifenilu aizstāj ar šādu ierakstu:

Ķīmiskā viela

CAS numurs

Einecs numurs

KN kods

Apakškategorija (*)

Lietojuma ierobežojums (**)

Valstis, uz kurām paziņošana neattiecas

“Polibrombifenili (PBB), izņemot heksobromfenilu #

13654-09-6, 27858-07-7 un citi

237-137-2, 248-696-7 un citi

2903 69 90

i(1)

sr

Skatīt PIC apkārtrakstu www.pic.int/”

d)

svītro šādu ierakstu:

Ķīmiskā viela

CAS numurs

Einecs numurs

KN kods

Apakškategorija (*)

Lietojuma ierobežojums (**)

Valstis, uz kurām paziņošana neattiecas

“Hlordekons

143-50-0

205-601-3

2914 70 00

p(2)

sr”

 

e)

svītro šādu ierakstu:

Ķīmiskā viela

CAS numurs

Einecs numurs

KN kods

Apakškategorija (*)

Lietojuma ierobežojums (**)

Valstis, uz kurām paziņošana neattiecas

“Pentabromdifenilēteris+

32534-81-9

251-084-2

2909 30 31

i(1)

sr”

 

f)

svītro šādu ierakstu:

Ķīmiskā viela

CAS numurs

Einecs numurs

KN kods

Apakškategorija (*)

Lietojuma ierobežojums (**)

Valstis, uz kurām paziņošana neattiecas

“HCH/heksahlorcikloheksāns (jaukti izomēri) #

608-73-1

210-168-9

2903 51 00

p(1)-p(2)

b-sr

Skatīt PIC apkārtrakstu www.pic.int/”

g)

svītro šādu ierakstu:

Ķīmiskā viela

CAS numurs

Einecs numurs

KN kods

Apakškategorija (*)

Lietojuma ierobežojums (**)

Valstis, uz kurām paziņošana neattiecas

“Lindāns (γ-HCH) #

58-89-9

200-401-2

2903 51 00

p(1)-p(2)

b-sr

Skatīt PIC apkārtrakstu www.pic.int/”

2.

Pielikuma 2. daļu groza šādi:

a)

pievieno šādus ierakstus:

Ķīmiskā viela

CAS numurs

Einecs numurs

KN kods

Kategorija (*)

Lietojuma ierobežojums (**)

“Karbosulfāns

55285-14-8

259-565-9

2932 99 00

p

b

Hlortaldimetils

1861-32-1

217-464-7

2917 39 95

p

b

Trifluralīns

1582-09-8

216-428-8

2921 43 00

p

b”

b)

svītro šādu ierakstu:

Ķīmiskā viela

CAS numurs

Einecs numurs

KN kods

Kategorija (*)

Lietojuma ierobežojums (**)

“Pentabromdifenilēteris

32534-81-9

251-084-2

2909 30 31

i

sr”

3.

Pielikuma 3. daļu groza šādi:

a)

ierakstu attiecībā uz HCH (jaukti izomēri) aizstāj ar šādu:

Ķīmiskā viela

Attiecīgais CAS numurs

HS kods

Viela tīrā veidā

HS kods

Maisījumi, preparāti, kuru sastāvā ir viela

Kategorija

HCH (jaukti izomēri) (*)

608-73-1

2903.51

3808.50

Pesticīds”

b)

ierakstu par lindānu aizstāj ar šādu ierakstu:

Ķīmiskā viela

Attiecīgais CAS numurs

HS kods

Viela tīrā veidā

HS kods

Maisījumi, preparāti, kuru sastāvā ir viela

Kategorija

“Lindāns (*)

58-89-9

2903.51

3808.50

Pesticīds”

c)

ierakstu par polibrombifenilu (PBB) aizstāj ar šādu ierakstu:

Ķīmiskā viela

Attiecīgais CAS numurs

HS kods

Viela tīrā veidā

HS kods

Maisījumi, preparāti, kuru sastāvā ir viela

Kategorija

“Polibrombifenili (PBB)

 

 

 

 

(heksa-) (*)

36355-01-8

3824.82

Rūpnieciska ķīm.v.”

(okta-)

27858-07-7

 

 

 

(deka-)

13654-09-6

 

 

 


II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 689/2008 V pielikumu groza šādi.

1.

Pielikuma 1. daļā pievieno šādus ierakstus:

Ķīmiskā viela vai izstrādājums, kuru aizliegts eksportēt

Attiecīgā gadījumā – papildu dati (piemēram, ķīmiskās vielas nosaukums, EK numurs, CAS numurs u. c.)

 

“Hlordekons

EK Nr. 205-601-3

CAS Nr. 143-50-0

KN kods 2914 70 00

 

Pentahlorbenzols

EK Nr. 210-172-5

CAS Nr. 608-93-5

KN kods 2903 69 90

 

Heksabrombifenils

EK Nr. 252-994-2

CAS Nr. 36355-01-8

KN kods 2903 69 90

 

Heksahlorcikloheksāni, ieskaitot lindānu

EK Nr. 200-401-2, 206-270-8, 206-271-3, 210-168-9

CAS Nr. 58-89-9, 319-84-6, 319-85-7, 608-73-1

KN kods 2903 51 00

 

Tetrabromdifenilēteris

C12H6Br4O

EK Nr. 254-787-2 un citi

CAS Nr. 40088-47-9 un citi

KN kods 2909 30 38

 

Pentabromdifenilēteris

C12H5Br5O

EK Nr. 251-084-2 un citi

CAS Nr. 32534-81-9 un citi

KN kods 2909 30 31

 

Heksabromdifenilēteris

C12H4Br6O

EK Nr. 253-058-6

CAS Nr. 36483-60-0 un citi

KN kods 2909 30 38

 

Heptabromdifenilēteris

C12H3Br7O

EK Nr. 273-031-2

CAS Nr. 68928-80-3 un citi

KN kods 2909 30 38”

2.

Pielikuma 2. daļā pievieno šādus ierakstus:

Ķīmiskā viela vai izstrādājums, kuru aizliegts eksportēt

Attiecīgā gadījumā – papildu dati (piemēram, ķīmiskās vielas nosaukums, EK numurs, CAS numurs u. c.)

“Metāliskais dzīvsudrabs un metāliskā dzīvsudraba maisījumi ar citām vielām, tostarp dzīvsudraba kausējumi ar dzīvsudraba koncentrāciju vismaz 95 masas %.

CAS Nr. 7439-97-6

KN kods 2805 40

Dzīvsudraba savienojumi, izņemot savienojumus, kurus eksportē pētniecības un izstrādes, medicīniskām vai analīžu vajadzībām.

Cinobra rūda, dzīvsudraba (I) hlorīds (Hg2Cl2, CAS Nr. 10112-91-1), dzīvsudraba (II) oksīds (HgO, CAS Nr. 21908-53-2); KN kods 2852 00 00”


4.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 59/15


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 215/2011

(2011. gada 1. marts),

ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Pecorino Sardo (ACVN)]

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu un piemērojot tās 17. panta 2. punktu, Komisija izvērtēja Itālijas pieprasījumu apstiprināt specifikācijas grozījumus attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Pecorino Sardo”, kas reģistrēts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 (2), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1263/96 (3).

(2)

Ņemot vērā, ka attiecīgie grozījumi nav maznozīmīgi Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta nozīmē, Komisija, piemērojot minētās regulas 6. panta 2. punkta pirmo daļu, grozījumu pieteikumu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4). Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šie grozījumi ir jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo apstiprina Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētos specifikācijas grozījumus attiecībā uz šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 1. martā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOŞ


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2)  OV L 148, 21.6.1996., 1. lpp.

(3)  OV L 163, 2.7.1996., 19. lpp.

(4)  OV C 162, 22.6.2010., 7. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.3. grupa.   Siers

ITĀLIJA

Pecorino Sardo (ACVN)


4.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 59/17


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 216/2011

(2011. gada 1. marts),

ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Chianti Classico (ACVN)]

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu un piemērojot tās 17. panta 2. punktu, Komisija izvērtēja Itālijas pieprasījumu apstiprināt specifikācijas grozījumus attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu „Chianti Classico”, kas reģistrēts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2400/96 (2), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2446/2000 (3).

(2)

Ņemot vērā, ka attiecīgie grozījumi nav maznozīmīgi Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta nozīmē, Komisija, piemērojot minētās regulas 6. panta 2. punkta pirmo daļu, grozījumu pieteikumu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4). Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šie grozījumi ir jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo apstiprina Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētos specifikācijas grozījumus attiecībā uz šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 1. martā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOŞ


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2)  OV L 327, 18.12.1996., 11. lpp.

(3)  OV L 281, 7.11.2000., 12. lpp.

(4)  OV C 163, 23.6.2010., 16. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.5. grupa.   Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

ITĀLIJA

Chianti Classico (ACVN)


4.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 59/19


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 217/2011

(2011. gada 1. marts),

ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Robiola di Roccaverano (ACVN)]

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu un piemērojot tās 17. panta 2. punktu, Komisija izvērtēja Itālijas pieprasījumu apstiprināt specifikācijas grozījumus attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu „Robiola di Roccaverano”, kas reģistrēts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 (2), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1263/96 (3).

(2)

Ņemot vērā, ka attiecīgie grozījumi nav maznozīmīgi Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta nozīmē, Komisija, piemērojot minētās regulas 6. panta 2. punkta pirmo daļu, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja grozījumu pieteikumu (4). Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šie grozījumi ir jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo apstiprina Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētos specifikācijas grozījumus attiecībā uz šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 1. martā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOŞ


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2)  OV L 148, 21.6.1996., 1. lpp.

(3)  OV L 163, 2.7.1996., 19. lpp.

(4)  OV C 168, 26.6.2010., 10. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.3. grupa.   Siers

ITĀLIJA

Robiola di Roccaverano (ACVN)


4.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 59/21


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 218/2011

(2011. gada 3. marts),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2011. gada 4. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 3. martā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

IL

122,2

MA

45,8

TN

92,7

TR

101,1

ZZ

90,5

0707 00 05

TR

164,7

ZZ

164,7

0709 90 70

MA

31,6

TR

132,7

ZZ

82,2

0805 10 20

EG

55,0

IL

76,8

MA

62,9

TN

42,9

TR

65,9

ZA

37,9

ZZ

56,9

0805 50 10

MA

45,9

TR

53,6

ZZ

49,8

0808 10 80

BR

55,2

CA

126,3

CL

90,0

CN

109,4

MK

54,8

US

112,1

ZZ

91,3

0808 20 50

AR

93,2

CL

84,9

CN

65,8

US

92,6

ZA

103,2

ZZ

87,9


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


4.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 59/23


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 219/2011

(2011. gada 3. marts),

ar ko groza ar Regulu (ES) Nr. 867/2010 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2010./11. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 867/2010 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 199/2011 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (ES) Nr. 867/2010 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2011. gada 4. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 3. martā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3)  OV L 259, 1.10.2010., 3. lpp.

(4)  OV L 56, 1.3.2011., 12. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2011. gada 4. marta piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

59,32

0,00

1701 11 90 (1)

59,32

0,00

1701 12 10 (1)

59,32

0,00

1701 12 90 (1)

59,32

0,00

1701 91 00 (2)

55,08

0,95

1701 99 10 (2)

55,08

0,00

1701 99 90 (2)

55,08

0,00

1702 90 95 (3)

0,55

0,19


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


4.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 59/25


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 220/2011

(2011. gada 3. marts),

ar ko nosaka sausā vājpiena minimālo pārdošanas cenu 17. individuālajā uzaicinājumā uz konkursu saskaņā ar konkursa procedūru, kas uzsākta ar Regulu (ES) Nr. 447/2010

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 43. panta j) punktu saistībā ar 4. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 447/2010 (2) ir uzsākta konkursa procedūra sausā vājpiena pārdošanai saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti Komisijas 2009. gada 11. decembra Regulā (ES) Nr. 1272/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopīgus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz lauksaimniecības produktu iepirkšanu un pārdošanu valsts intervencē (3).

(2)

Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pēc individuālajiem uzaicinājumiem, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1272/2009 46. panta 1. punktu Komisijai ir jānosaka minimālā pārdošanas cena vai jānolemj minimālo pārdošanas cenu nenoteikt.

(3)

Pamatojoties uz piedāvājumiem, kas saņemti 17. individuālajā uzaicinājumā uz konkursu, ir jānosaka minimālā pārdošanas cena.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

17. individuālajā uzaicinājumā uz konkursu sausā vājpiena pārdošanai saskaņā ar konkursa procedūru, kura uzsākta ar Regulu (ES) Nr. 447/2010 un kurā piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 2011. gada 1. marts, sausā vājpiena minimālā pārdošanas cena ir 252,10 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2011. gada 4. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 3. martā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 126, 22.5.2010., 19. lpp.

(3)  OV L 349, 29.12.2009., 1. lpp.


DIREKTĪVAS

4.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 59/26


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2011/22/ES

(2011. gada 3. marts),

ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu bispiribaku kā darbīgo vielu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu Itālija 2002. gada 26. februārī saņēma pieteikumu no uzņēmuma Bayer CropScience par darbīgās vielas bispiribaka (saukts arī par bispiribaknātriju saskaņā ar formu, kurā darbīgā viela ietilpst reprezentatīvajā formulā, kas ir dokumentācijas pamatā) iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Komisijas Lēmumu 2003/305/EK (2) tika apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga un ka principā to var uzskatīt par atbilstošu minētās direktīvas II un III pielikumā noteiktajām prasībām par datiem un informāciju.

(2)

Šīs darbīgās vielas iedarbība uz cilvēku veselību un vidi ir novērtēta saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. un 4. punkta noteikumiem attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja ierosinātajiem izmantošanas veidiem. Izraudzītā ziņotājdalībvalsts iesniedza novērtējuma ziņojuma projektu 2003. gada 1. augustā.

(3)

Dalībvalstis un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2010. gada 12. jūlijā izskatīja novērtējuma ziņojuma projektu kā EFSA secinājumus par speciālistu veikto darbīgās vielas bispiribaka pesticīdu riska novērtējuma pārskatīšanu (3). Dalībvalstis un Komisija izskatīja šo ziņojumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2011. gada 28. janvārī tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par bispiribaku.

(4)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs konstatēja, ka var uzskatīt, ka bispiribaku saturoši augu aizsardzības līdzekļi kopumā atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 5. panta 3. punktā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz izmantošanas veidiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tādēļ ir lietderīgi iekļaut bispiribaku minētās direktīvas I pielikumā, lai atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur šo darbīgo vielu, visās dalībvalstīs varētu piešķirt saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem.

(5)

Neskarot minēto secinājumu, ir lietderīgi iegūt apstiprinošu informāciju par dažiem konkrētiem jautājumiem. Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 1. punktā noteikts, ka vielas iekļaušanai I pielikumā var paredzēt nosacījumus. Tādēļ ir lietderīgi pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs sniedz sīkāku informāciju, kas apstiprina riska novērtējuma rezultātus saistībā ar iespējamu gruntsūdeņu piesārņošanu ar metabolītiem M03 (4), M04 (5) un M10 (6).

(6)

Neskarot Direktīvā 91/414/EEK noteiktos pienākumus, ko rada darbīgās vielas iekļaušana I pielikumā, pēc iekļaušanas dalībvalstīm jāatvēl sešu mēnešu laikposms pašreizējo pagaidu atļauju pārskatīšanai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur bispiribaku, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 91/414/EEK un jo īpaši tās 13. panta prasībām un attiecīgajiem I pielikuma nosacījumiem. Dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK noteikumiem attiecīgi jāpārvērš pagaidu atļaujas pilnīgās atļaujās, jāgroza vai jāatsauc spēkā esošās atļaujas. Atkāpjoties no iepriekš noteiktā termiņa, jāparedz ilgāks laikposms, lai iesniegtu un novērtētu visu III pielikuma dokumentāciju par katra augu aizsardzības līdzekļa katru paredzēto lietojuma veidu atbilstīgi Direktīvā 91/414/EEK noteiktajiem vienotajiem principiem.

(7)

Tāpēc ir lietderīgi attiecīgi grozīt Direktīvu 91/414/EEK.

(8)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumu groza atbilstīgi šīs direktīvas pielikumam.

2. pants

Dalībvalstis vēlākais līdz 2012. gada 31. janvārim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Tās piemēro minētos aktus no 2012. gada 1. februāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos normatīvos un administratīvos aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

3. pants

1.   Dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK līdz 2012. gada 31. janvārim vajadzības gadījumā groza vai atsauc pašreizējās tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kuru sastāvā ir bispiribaks kā darbīgā viela. Tās līdz minētajai dienai īpaši pārbauda, vai ir izpildīti minētās direktīvas I pielikuma nosacījumi attiecībā uz bispiribaku, izņemot nosacījumus, kas paredzēti attiecīgās darbīgās vielas ieraksta B daļā, un vai atļaujas turētājam ir dokumentācija vai piekļuve dokumentācijai atbilstīgi minētās direktīvas II pielikuma prasībām saskaņā ar tās 13. panta 2. punkta nosacījumiem.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz katru atļauto augu aizsardzības līdzekli, kas satur bispiribaku kā vienīgo vai vienu no vairākām darbīgajām vielām, kuras visas vēlākais līdz 2011. gada 31. jūlijam ir iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, dalībvalstis atkārtoti novērtē līdzekli saskaņā ar vienotajiem principiem, kuri noteikti Direktīvas 91/414/EEK VI pielikumā, pamatojoties uz dokumentāciju, kas atbilst minētās direktīvas III pielikuma prasībām, un ņemot vērā B daļu ierakstā par bispiribaku minētās direktīvas I pielikumā. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, tās nosaka, vai līdzeklis joprojām atbilst Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunkta nosacījumiem.

Pēc tam, kad tas ir noteikts, dalībvalstis rīkojas šādi:

a)

ja bispiribaks ir vienīgā darbīgā viela līdzeklī – vajadzības gadījumā vēlākais līdz 2013. gada 31. janvārim groza vai atsauc atļauju; vai

b)

ja līdzeklis satur bispiribaku kā vienu no vairākām darbīgajām vielām, vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais līdz 2013. gada 31. janvārim vai termiņā, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā direktīvā vai direktīvās, ar kurām atbilstīgo vielu vai vielas iekļāva Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā 2011. gada 1. augustā.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2011. gada 3. martā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.

(2)  OV L 112, 6.5.2003., 10. lpp.

(3)  EFSA Journal (2010. g.) 8(1):1692, Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance bispyribac (ja nav norādīts citādi, visi novērtētie dati attiecas uz bispiribaknātriju). doi:10.2903/j.efsa.2010.1692. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu.

(4)  2-hidroksi-4,6-dimetoksipirimidīns.

(5)  2,4-dihidroksi-6-metoksipirimidīns.

(6)  Nātrija 2-hidroksi-6-(4-hidroksi-6-metoksipirimidīn-2-il)oksibenzoāts.


PIELIKUMS

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā tabulas beigās pievieno šādu ierakstu:

Nr.

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Stāšanās spēkā

Iekļaušana ir spēkā līdz

Īpaši noteikumi

“329

Bispiribaks

CAS Nr. 125401-75-4

CIPAC Nr. 748

2,6-bis(4,6-dimetoksipirimidīn-2-iloksi)benzoskābe

≥ 930 g/kg (norādīts kā bispiribaknātrijs)

2011. gada 1. augusts

2021. gada 31. jūlijs

A   DAĻA

Var atļaut izmantot tikai kā herbicīdu rīsiem.

B   DAĻA

Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par bispiribaku un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2011. gada 28. janvārī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā.

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš gruntsūdeņu aizsardzībai, ja darbīgo vielu izmanto reģionos, kuros ir jutīgi augsnes un/vai klimatiskie apstākļi.

Vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumos iekļauj riska mazināšanas pasākumus.

Attiecīgās dalībvalstis pieprasa sīkākas informācijas iesniegšanu par iespējamu gruntsūdeņu piesārņošanu ar metabolītiem M03 (2-hidroksi-4,6-dimetoksipirimidīns), M04 (2,4-dihidroksi-6-metoksipirimidīns) un M10 (Nātrija 2-hidroksi-6-(4-hidroksi-6-metoksipirimidīn-2-il)oksibenzoāts).

Tās nodrošina, lai pieteikuma iesniedzējs šo informāciju iesniegtu Komisijā līdz 2013. gada 31. jūlijam.”


(1)  Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju ir sniegta pārskata ziņojumā.


4.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 59/29


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2011/23/ES

(2011. gada 3. marts),

ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu triflumuronu kā darbīgo vielu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulās (EK) Nr. 451/2000 (2) un (EK) Nr. 1490/2002 (3) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas trešā posma īstenošanai un sniegts to darbīgo vielu saraksts, kuras jānovērtē attiecībā uz to iespējamo iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Triflumurons ir minētajā sarakstā. Ar Komisijas Lēmumu 2009/241/EK (4) tika nolemts neiekļaut triflumuronu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

(2)

Sākotnējais iesniedzējs (turpmāk “pieteikuma iesniedzējs”) saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu iesniedza jaunu pieteikumu, kurā pieprasīja piemērot paātrināto procedūru, kas paredzēta 14. un 19. pantā Komisijas 2008. gada 17. janvāra Regulā (EK) Nr. 33/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 91/414/EEK piemērošanai attiecībā uz parasto un paātrināto procedūru to darbīgo vielu novērtēšanai, kas veidoja darba programmas daļu, kura minēta norādītās direktīvas 8. panta 2. punktā, bet nav iekļautas I pielikumā (5).

(3)

Pieteikumu iesniedza Itālijai, kura ar Regulu (EK) Nr. 1490/2002 bija izraudzīta par ziņotājdalībvalsti. Tika ievērots paātrinātās procedūras termiņš. Darbīgās vielas specifikācija un atļautie lietošanas veidi ir tādi paši kā tie, uz kuriem attiecas Lēmums 2009/241/EK. Minētais pieteikums atbilst arī visām pārējām Regulas (EK) Nr. 33/2008 15. pantā minētajām pamatprasībām un procedūras prasībām.

(4)

Itālija izvērtēja pieteikuma iesniedzēja iesniegto jauno informāciju un datus un sagatavoja papildu ziņojumu. Tā minēto ziņojumu 2010. gada 5. martā nosūtīja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “iestāde”) un Komisijai.

(5)

Iestāde papildu ziņojumu darīja zināmu pārējām dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam, lai tie varētu izteikt piezīmes, un saņemtās piezīmes nosūtīja Komisijai. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 33/2008 20. panta 1. punktu un pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis un iestāde veica papildu ziņojuma salīdzinošu pārskatīšanu. Tad iestāde 2010. gada 9. decembrī (6) iesniedza Komisijai secinājumu par triflumuronu. Dalībvalstis un Komisija izskatīja novērtējuma ziņojuma projektu, papildu ziņojumu un iestādes secinājumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2011. gada 28. janvārī tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par triflumuronu.

(6)

Ziņotājas dalībvalsts papildu ziņojumā un iestādes jaunajā secinājumā uzmanība vērsta uz problemātiskajiem aspektiem, kuru dēļ attiecīgo vielu neiekļāva minētajā pielikumā. Šie problemātiskie aspekti, pamatojoties uz pieejamo informāciju, bija īpaši saistīti ar to, ka nebija pierādīts, vai ietekme uz patērētāju ir pieņemama, jo trūka datu par attiecīgo atlieku veidu un līmeni. Faktiski nebija iespējams veikt metabolīta M07 (7) akūtā riska novērtējumu, jo nebija pietiekamu datu, lai šim metabolītam noteiktu akūto atsauces devu. Turklāt nebija datu, lai noteiktu atbilstošu atlieku definīciju un novērtētu atlieku līmeni pārstrādātu augļu produktos.

(7)

Pieteikuma iesniedzēja sniegtā jaunā informācija ļāva novērtēt ietekmi uz patērētāju. Patlaban pieejamā informācija liecina, ka ietekme uz patērētāju ir pieņemama.

(8)

Tāpēc pieteikuma iesniedzēja sniegti papildu dati un informācija ļauj izslēgt konkrētos problemātiskos aspektus, kuru dēļ attiecīgo vielu neiekļāva minētajā pielikumā. Citi neatrisināti zinātniski jautājumi nav radušies.

(9)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs konstatēja, ka var uzskatīt, ka triflumuronu saturoši augu aizsardzības līdzekļi kopumā atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz izmantošanas veidiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tādēļ ir lietderīgi iekļaut triflumuronu I pielikumā, lai atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur šo darbīgo vielu, visās dalībvalstīs varētu piešķirt saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem.

(10)

Neskarot minēto secinājumu, ir lietderīgi iegūt apstiprinošu informāciju par dažiem konkrētiem jautājumiem. Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 1. punktā noteikts, ka vielas iekļaušanai I pielikumā var paredzēt nosacījumus. Tādēļ ir lietderīgi pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs sniedz apstiprinošu informāciju par ilgtermiņa apdraudējumu putniem, ūdens bezmugurkaulnieku apdraudējumu un bišu peru attīstības apdraudējumu.

(11)

Tāpēc ir lietderīgi attiecīgi grozīt Direktīvu 91/414/EEK.

(12)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumu groza atbilstīgi šīs direktīvas pielikumam.

2. pants

Dalībvalstis vēlākais līdz 2011. gada 30. septembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos normatīvos un administratīvos aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā 2011. gada 1. aprīlī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2011. gada 3. martā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.

(2)  OV L 55, 29.2.2000., 25. lpp.

(3)  OV L 224, 21.8.2002., 23. lpp.

(4)  OV L 71, 17.3.2009., 59. lpp.

(5)  OV L 15, 18.1.2008., 5. lpp.

(6)  Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde; Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance triflumuron, EFSA Journal 2011. g.; 9(1):1941. (81 lpp.). doi:10.2903/j.efsa.2010.1771. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu/efsajournal.htm.

(7)  4-trifluor-metoksianilīns.


PIELIKUMS

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā tabulas beigās pievieno šādu ierakstu:

Nr.

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Stāšanās spēkā

Iekļaušana ir spēkā līdz

Īpaši noteikumi

“328

Triflumurons

CAS Nr.: 64628-44-0

CIPAC Nr.: 548

1-(2-hlorbezoil)-3-[4-trifluormetoksifenil]urīnviela

≥ 955 g/kg

Piemaisījumi:

N,N’-bis-[4-(trifluormetoksi)fenil]urīnviela: ne vairāk kā 1 g/kg

4-trifluor-metoksianilīns: ne vairāk kā 5 g/kg

2011. gada 1. aprīlis

2021. gada 31. marts

A   DAĻA

Var atļaut lietot tikai kā insekticīdu.

B   DAĻA

Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par triflumuronu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2011. gada 28. janvārī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā.

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš:

ūdens vides aizsardzībai,

medus bišu aizsardzībai. Vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumos iekļauj riska mazināšanas pasākumus.

Vajadzības gadījumā atļaujas nosacījumos iekļauj riska mazināšanas pasākumus.

Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, lai pieteikuma iesniedzējs iesniedz Komisijai apstiprinošu informāciju par ilgtermiņa apdraudējumu putniem, ūdens bezmugurkaulnieku apdraudējumu un bišu peru attīstības apdraudējumu.

Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, lai pieteikuma iesniedzējs iesniegtu minēto informāciju Komisijai līdz 2013. gada 31. martam.”


(1)  Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju ir sniegta pārskata ziņojumā.


4.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 59/32


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2011/25/ES

(2011. gada 3. marts),

ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā kā darbīgo vielu iekļautu bupirimātu, un groza Komisijas Lēmumu 2008/934/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1), un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulās (EK) Nr. 451/2000 (2) un (EK) Nr. 1490/2002 (3) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas trešo posmu, un sniegts darbīgo vielu saraksts, kuras jānovērtē attiecībā uz to iespējamo iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Bupirimāts ir minētajā sarakstā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1490/200211.e pantu ziņotājs atsauca savu atbalstu šīs darbīgās vielas iekļaušanai Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā divu mēnešu laikā no novērtējuma ziņojuma projekta saņemšanas. Līdz ar to Komisijas 2008. gada 5. decembra Lēmums 2008/934/EK par dažu darbīgo vielu neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētās vielas (4), tika pieņemts par bupirimāta neiekļaušanu.

(3)

Sākotnējais ziņotājs (turpmāk “pieteikuma iesniedzējs”) saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu iesniedza jaunu pieteikumu, kurā pieprasīja piemērot paātrināto procedūru, kas paredzēta 14. līdz 19. pantā Komisijas 2008. gada 17. janvāra Regulā (EK) Nr. 33/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 91/414/EEK piemērošanai attiecībā uz parasto un paātrināto procedūru to darbīgo vielu novērtēšanai, kas veidoja darba programmas daļu, kura minēta norādītās direktīvas 8. panta 2. punktā, bet nav iekļautas tās I pielikumā (5).

(4)

Pieteikumu iesniedza Nīderlandei, kura ar Regulu (EK) Nr. 1490/2002 bija izraudzīta par ziņotāju dalībvalsti. Tika ievērots paātrinātās procedūras termiņš. Darbīgās vielas specifikācija un atļautie izmantošanas veidi ir tādi paši, kā tie, uz kuriem attiecas Lēmums 2008/934/EK. Minētais pieteikums atbilst arī visām pārējām Regulas (EK) Nr. 33/2008 15. pantā minētajām pamatprasībām un procedūras prasībām.

(5)

Nīderlande izvērtēja pieteikuma iesniedzēja iesniegtos papildu datus un sagatavoja papildu ziņojumu. Tā 2009. gada 26. novembrī nosūtīja minēto ziņojumu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “iestāde”) un Komisijai. Iestāde papildu ziņojumu darīja zināmu pārējām dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam, lai tie varētu izteikt piezīmes, un saņemtās piezīmes nosūtīja Komisijai. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 33/2008 20. panta 1. punktu un pēc Komisijas pieprasījuma iestāde 2010. gada 20. septembrī (6) Komisijai iesniedza savu slēdzienu par bupirimātu. Dalībvalstis un Komisija izskatīja novērtējuma ziņojuma projektu, papildu ziņojumu un iestādes secinājumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2011. gada 28. janvārī tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par bupirimātu.

(6)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs konstatēja, ka var uzskatīt, ka bupirimātu saturoši augu aizsardzības līdzekļi kopumā atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz izmantošanas veidiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tādēļ ir lietderīgi iekļaut bupirimātu I pielikumā, lai nodrošinātu, ka atļaujas par augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur šo darbīgo vielu, visās dalībvalstīs var piešķirt saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem.

(7)

Neskarot minēto secinājumu, ir lietderīgi iegūt papildu informāciju par dažiem konkrētiem jautājumiem. Direktīvas 91/414/EK 6. panta 1. punktā noteikts, ka vielas iekļaušana I pielikumā var būt atkarīga no nosacījumu izpildes. Tādēļ ir lietderīgi pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs sniedz papildu informāciju, kas apstiprina tās noārdīšanos augsnē, kinētiskos parametrus un augsnē galvenā metabolīta – de-etil-bupirimāta (DE-B) – adsorbcijas un desorbcijas parametrus.

(8)

Pirms darbīgo vielu iekļauj I pielikumā, jāparedz pietiekams laikposms, lai dalībvalstis un ieinteresētās personas varētu sagatavoties šīs iekļaušanas radīto jauno prasību izpildei.

(9)

Neskarot Direktīvā 91/414/EEK noteiktos pienākumus, ko rada darbīgās vielas iekļaušana I pielikumā, pēc iekļaušanas dalībvalstīm jāatvēl sešu mēnešu laikposms pašreizējo atļauju pārskatīšanai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur bupirimātu, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 91/414/EEK, jo īpaši tās 13. panta prasībām un attiecīgajiem I pielikuma nosacījumiem. Dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK noteikumiem attiecīgi jāmaina, jāaizstāj vai jāatsauc spēkā esošās atļaujas. Atkāpjoties no iepriekš noteiktā termiņa, jāparedz ilgāks laikposms, lai iesniegtu un novērtētu visu III pielikuma dokumentāciju par katra augu aizsardzības līdzekļa katru paredzēto izmantošanas veidu atbilstīgi Direktīvā 91/414/EEK noteiktajiem vienotajiem principiem.

(10)

Pieredze liecina, ka Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā iekļaujot darbīgās vielas, kuras novērtētas saskaņā ar Komisijas 1992. gada 11. decembra Regulu (EEK) Nr. 3600/92, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tās darba programmas pirmā posma īstenošanai, kas minēta 8. panta 2. punktā Padomes Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (7), var rasties grūtības, interpretējot pašreizējo atļauju turētāju pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem. Lai izvairītos no turpmākām grūtībām, jāprecizē dalībvalstu pienākumi, galvenokārt pienākums pārbaudīt, vai atļaujas turētājam ir piekļuve dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām. Tomēr šāds precizējums, salīdzinot ar līdz šim pieņemtajām direktīvām par grozījumiem I pielikumā, neparedz dalībvalstīm vai atļauju turētājiem jaunus pienākumus.

(11)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 91/414/EEK.

(12)

Lēmumā 2008/934/EK ir paredzēts, ka bupirimātu neiekļauj minētajā pielikumā un līdz 2011. gada 31. decembrim atsauc tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kuros ir minētā viela. Minētā lēmuma pielikumā ir nepieciešams svītrot rindu attiecībā uz bupirimātu.

(13)

Tādēļ ir lietderīgi attiecīgi grozīt Lēmumu 2008/934/EK.

(14)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumu groza atbilstīgi šīs direktīvas pielikumam.

2. pants

Lēmuma 2008/934/EK pielikumā svītro rindu attiecībā uz bupirimātu.

3. pants

Dalībvalstis vēlākais līdz 2011. gada 30. novembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus, kā arī minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Tās piemēro minētos aktus no 2011. gada 1. decembra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos normatīvos un administratīvos aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā iekļaujama šāda atsauce.

4. pants

1.   Dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK līdz 2011. gada 30. novembrim vajadzības gadījumā groza vai atsauc pašreizējās tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kuru sastāvā ir bupirimāts kā darbīgā viela.

Līdz minētajai dienai tās jo īpaši pārliecinās, ka ir izpildīti minētās direktīvas I pielikuma nosacījumi attiecībā uz bupirimātu, izņemot tos nosacījumus, kas noteikti attiecīgās darbīgās vielas ieraksta B daļā, un ka atļaujas turētājam ir dokumentācija vai piekļuve šai dokumentācijai atbilstīgi minētās direktīvas II pielikuma prasībām saskaņā ar tās 13. panta nosacījumiem.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, katru atļauto augu aizsardzības līdzekli, kas satur bupirimātu kā vienīgo vai vienu no vairākām darbīgajām vielām, kuras visas ir iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā vēlākais līdz 2011. gada 31. maijam, dalībvalstis atkārtoti novērtē saskaņā ar vienotajiem principiem, kuri noteikti Direktīvas 91/414/EEK VI pielikumā, pamatojoties uz dokumentāciju, kas atbilst minētās direktīvas III pielikuma prasībām, un ņemot vērā minētās direktīvas I pielikuma bupirimāta ieraksta B daļu. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, tās nosaka, vai līdzeklis joprojām atbilst Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunkta nosacījumiem.

Pēc tam, kad tas ir noteikts, dalībvalstis rīkojas šādi:

a)

ja bupirimāts ir vienīgā darbīgā viela līdzeklī – vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais 2015. gada 31. maijā; vai

b)

ja līdzeklis satur bupirimātu kā vienu no vairākām darbīgajām vielām, vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais 2015. gada 31. maijā vai termiņā, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā direktīvā vai direktīvās, ar kurām atbilstīgo vielu vai vielas iekļauj Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

5. pants

Šī direktīva stājas spēkā 2011. gada 1. jūnijā.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2011. gada 3. martā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.

(2)  OV L 55, 29.2.2000., 25. lpp.

(3)  OV L 224, 21.8.2002., 23. lpp.

(4)  OV L 333, 11.12.2008., 11. lpp.

(5)  OV L 15, 18.1.2008., 5. lpp.

(6)  Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Secinājums par darbīgās vielas bupirimāta pesticīdu riska novērtējuma profesionālapskati. EFSA Journal 2010; 8(10):1786. (82 lpp.).doi:10.2903/j.efsa.2010.1786. Pieejams internetā www.efsa.europa.eu

(7)  OV L 366, 15.12.1992., 10. lpp.


PIELIKUMS

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā tabulas beigās pievieno šādu ierakstu:

Nr.

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Stāšanās spēkā

Iekļaušana ir spēkā līdz

Konkrēti noteikumi

“337

Bupirimāts

CAS Nr.: 41483-43-6

CIPAC Nr.: 261

5-butil-2-etilamino-6-metilpirimidīn-4-il-dimetilsulfamāts

≥ 945 g/kg

Piemaisījumi:

Etirimols: maks. 2 g/kg

toluols: maks. 3 g/kg

2011. gada 1. jūnijs

2021. gada 31. maijs

A   DAĻA

Var atļaut lietot tikai kā fungicīdu.

B   DAĻA

Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par bupirimātu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2011. gada 28. janvārī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš:

ūdens organismu aizsardzībai. Atļaujas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus,

gruntsūdens aizsardzībai gadījumos, kad darbīgo vielu lieto apgabalos ar piesārņojumjutīgiem augsnes un/vai klimatiskajiem apstākļiem. Atļaujas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus,

lauka riskam attiecībā uz posmkājiem, kuru darbības ierobežošanai produkts nav paredzēts.

Attiecīgās dalībvalstis pieprasa iesniegt apstiprinošu informāciju par:

1)

rūpnieciski ražotā tehniskā materiāla specifikācijām, iesniedzot atbilstošus analītiskos datus, tostarp informāciju par piemaisījumiem;

2)

rūpnieciski ražotā tehniskā materiāla specifikāciju ekvivalenci ar dokumentācijā par toksiskumu izmantoto testa materiālu specifikācijām;

3)

kinētiskajiem parametriem, noārdīšanos augsnē un galvenā augsnes metabolīta DE-B (De-etil-bupirimāts) adsorbcijas un desorbcijas parametriem. Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējs vēlākais 2011. gada 30. novembrī

Komisijai sniedz 1. un 2. punktā izklāstītos apstiprinošus datus un informāciju un vēlākais 2013. gada 31. maijā – 3. punktā izklāstīto informāciju.”


(1)  Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju ir sniegta pārskata ziņojumā.


4.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 59/37


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2011/26/ES

(2011. gada 3. marts),

ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā kā darbīgo vielu iekļautu dietofenkarbu, un groza Komisijas Lēmumu 2008/934/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulās (EK) Nr. 451/2000 (2) un (EK) Nr. 1490/2002 (3) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas trešā posma īstenošanai un sniegts to darbīgo vielu saraksts, kuras jānovērtē attiecībā uz to iespējamo iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Dietofenkarbs ir minētajā sarakstā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1490/2002 11.e pantu ziņotājs atsauca savu atbalstu šīs darbīgās vielas iekļaušanai Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā divu mēnešu laikā no novērtējuma ziņojuma projekta saņemšanas. Līdz ar to Komisijas 2008. gada 5. decembra Lēmums 2008/934/EK par dažu darbīgo vielu neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētās vielas (4), tika pieņemts attiecībā uz dietofenkarba neiekļaušanu.

(3)

Sākotnējais ziņotājs (turpmāk “pieteikuma iesniedzējs”) saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu iesniedza jaunu pieteikumu, kurā pieprasīja piemērot paātrināto procedūru, kas paredzēta 14. līdz 19. pantā Komisijas 2008. gada 17. janvāra Regulā (EK) Nr. 33/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 91/414/EEK piemērošanai attiecībā uz parasto un paātrināto procedūru to darbīgo vielu novērtēšanai, kas veidoja darba programmas daļu, kura minēta šīs direktīvas 8. panta 2. punktā, bet nav iekļautas I pielikumā (5).

(4)

Pieteikumu iesniedza Francijai, kura ar Regulu (EK) Nr. 1490/2002 bija izraudzīta par ziņotāju dalībvalsti. Tika ievērots paātrinātās procedūras termiņš. Darbīgās vielas specifikācija un atļautie lietošanas veidi ir tādi paši, kā tie, uz kuriem attiecas Lēmums 2008/934/EK. Minētais pieteikums atbilst arī visām pārējām Regulas (EK) Nr. 33/2008 15. pantā minētajām pamatprasībām un procedūras prasībām.

(5)

Francija izvērtēja pieteikuma iesniedzēja iesniegtos papildu datus un sagatavoja papildu ziņojumu. Tā minēto ziņojumu 2009. gada 21. decembrī nosūtīja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “iestāde”) un Komisijai. Iestāde papildu ziņojumu darīja zināmu pārējām dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam, lai tie varētu izteikt piezīmes, un saņemtās piezīmes nosūtīja Komisijai. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 33/2008 20. panta 1. punktu un pēc Komisijas pieprasījuma iestāde savu secinājumu par dietofenkarbu iesniedza Komisijai 2010. gada 7. septembrī (6). Dalībvalstis un Komisija izskatīja novērtējuma ziņojuma projektu, papildu ziņojumu un iestādes secinājumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2011. gada 28. janvārī tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par dietofenkarbu.

(6)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs konstatēja, ka var uzskatīt, ka dietofenkarbu saturoši augu aizsardzības līdzekļi kopumā atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz izmantošanas veidiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tādēļ ir lietderīgi iekļaut dietofenkarbu I pielikumā, lai nodrošinātu, ka atļaujas par augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur šo darbīgo vielu, visās dalībvalstīs var piešķirt saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem.

(7)

Neskarot minēto secinājumu, ir lietderīgi iegūt papildu informāciju par dažiem konkrētiem jautājumiem. Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 1. punktā noteikts, ka vielas iekļaušana I pielikumā var būt atkarīga no nosacījumu izpildes. Tādēļ ir lietderīgi pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs iesniegtu papildu informāciju, kas apstiprinātu iespējamo metabolīta 6-NO2-DFC uzkrāšanos pēckultūrās un riska novērtējuma rezultātus attiecībā uz posmkāju sugām, kas neietilpst mērķgrupā.

(8)

Pirms darbīgo vielu iekļauj I pielikumā, jāparedz pietiekams laikposms, lai dalībvalstis un ieinteresētās personas varētu sagatavoties šīs iekļaušanas radīto jauno prasību izpildei.

(9)

Neskarot Direktīvā 91/414/EEK noteiktos pienākumus, ko rada darbīgās vielas iekļaušana I pielikumā, pēc iekļaušanas dalībvalstīm jāatvēl sešu mēnešu laikposms pašreizējo atļauju pārskatīšanai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur dietofenkarbu, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 91/414/EEK un jo īpaši tās 13. panta prasībām un attiecīgajiem I pielikuma nosacījumiem. Dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK noteikumiem attiecīgi jāmaina, jāaizstāj vai jāatsauc spēkā esošās atļaujas. Atkāpjoties no iepriekš noteiktā termiņa, jāparedz ilgāks laikposms, lai iesniegtu un novērtētu visu III pielikuma dokumentāciju par katra augu aizsardzības līdzekļa katru paredzēto lietojuma veidu atbilstīgi Direktīvā 91/414/EEK noteiktajiem vienotajiem principiem.

(10)

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā iekļaujot darbīgās vielas, kuras novērtētas saskaņā ar Komisijas 1992. gada 11. decembra Regulu (EEK) Nr. 3600/92, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tās darba programmas pirmā posma īstenošanai, kas minēta 8. panta 2. punktā Padomes Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (7), gūtā pieredze liecina, ka var rasties grūtības, interpretējot pašreizējo atļauju turētāju pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem. Lai izvairītos no turpmākām grūtībām, jāprecizē dalībvalstu pienākumi, galvenokārt pienākums pārbaudīt, vai atļaujas turētājam ir piekļuve dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām. Tomēr šāds precizējums, salīdzinot ar līdzšinējām direktīvām par grozījumiem I pielikumā, neparedz jaunus pienākumus dalībvalstīm vai atļauju turētājiem.

(11)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 91/414/EEK.

(12)

Lēmumā 2008/934/EK ir paredzēts, ka dietofenkarbu neiekļauj minētajā pielikumā un līdz 2011. gada 31. decembrim atsauc tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kuros ir minētā viela. Minētā lēmuma pielikumā ir nepieciešams svītrot rindu attiecībā uz dietofenkarbu.

(13)

Tādēļ ir lietderīgi attiecīgi grozīt Lēmumu 2008/934/EK.

(14)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumu groza atbilstīgi šīs direktīvas pielikumam.

2. pants

Lēmuma 2008/934/EK pielikumā svītro rindu attiecībā uz dietofenkarbu.

3. pants

Dalībvalstis vēlākais līdz 2011. gada 30. novembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus, kā arī minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Tās piemēro minētos aktus no 2011. gada 1. decembra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

4. pants

1.   Dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK līdz 2011. gada 30. novembrim vajadzības gadījumā groza vai atsauc pašreizējās tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kuru sastāvā ir dietofenkarbs kā darbīgā viela.

Līdz minētajam datumam tās jo īpaši pārliecinās, vai ir izpildīti minētās direktīvas I pielikuma nosacījumi attiecībā uz dietofenkarbu, izņemot tos nosacījumus, kas noteikti attiecīgās darbīgās vielas ieraksta B daļā, un vai atļaujas turētājam ir dokumentācija vai piekļuve dokumentācijai atbilstīgi minētās direktīvas II pielikuma prasībām saskaņā ar tās 13. panta nosacījumiem.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, katru atļauto augu aizsardzības līdzekli, kas satur dietofenkarbu kā vienīgo vai vienu no vairākām darbīgajām vielām, kuras visas ir iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā vēlākais līdz 2011. gada 31. maijam, dalībvalstis atkārtoti novērtē saskaņā ar vienotajiem principiem, kuri noteikti Direktīvas 91/414/EEK VI pielikumā, pamatojoties uz dokumentāciju, kas atbilst minētās direktīvas III pielikuma prasībām, un ņemot vērā minētās direktīvas I pielikuma dietofenkarba ieraksta B daļu. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, tās nosaka, vai līdzeklis joprojām atbilst Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunkta nosacījumiem.

Pēc tam, kad tas ir noteikts, dalībvalstis rīkojas šādi:

a)

ja līdzeklis satur dietofenkarbu kā vienīgo darbīgo vielu, vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais līdz 2015. gada 31. maijam; vai

b)

ja līdzeklis satur dietofenkarbu kā vienu no vairākām darbīgajām vielām, vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju līdz 2015. gada 31. maijam vai termiņā, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā direktīvā vai direktīvās, ar kurām atbilstīgo vielu vai vielas iekļāva Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

5. pants

Šī direktīva stājas spēkā 2011. gada 1. jūnijā.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2011. gada 3. martā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.

(2)  OV L 55, 29.2.2000., 25. lpp.

(3)  OV L 224, 21.8.2002., 23. lpp.

(4)  OV L 333, 11.12.2008., 11. lpp.

(5)  OV L 15, 18.1.2008., 5. lpp.

(6)  Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Secinājums par darbīgās vielas dietofenkarba pesticīdu riska novērtējuma profesionālapskati. EFSA Journal 2010; 8(9):1721. (55 lpp.). doi:10.2903/j.efsa.2010.1721. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu/efsajournal.htm

(7)  OV L 366, 15.12.1992., 10. lpp.


PIELIKUMS

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā tabulas beigās pievieno šādu ierakstu:

Nr.

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Stāšanās spēkā

Iekļaušana ir spēkā līdz

Īpaši noteikumi

“331

Dietofenkarbs

CAS Nr.: 87130-20-9

CIPAC Nr.: 513

izopropil 3,4-dietoksikarbanilāts

≥ 970 g/kg

Piemaisījumi:

toluols: ne vairāk kā 1 g/kg

2011. gada 1. jūnijs

2021. gada 31. maijs

A   DAĻA

Var atļaut lietot tikai kā fungicīdu.

B   DAĻA

Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par dietofenkarbu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2011. gada 28. janvārī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš riskam attiecībā uz ūdens organismiem un posmkājiem, kas neietilpst mērķgrupā, un nodrošina, lai lietošanas nosacījumos būtu ietverti piemēroti riska mazināšanas pasākumi.

Attiecīgās dalībvalstis pieprasa iesniegt apstiprinošu informāciju par:

a)

iespējamo metabolīta 6-NO2-DFC uzkrāšanos pēckultūrās;

b)

riska novērtējuma rezultātiem attiecībā uz posmkāju sugām, kas neietilpst mērķgrupā.

Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, lai pieteikuma iesniedzējs līdz 2013. gada 31. maijam iesniegtu šādu informāciju Komisijai.”


(1)  Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju ir sniegta pārskata ziņojumā.


LĒMUMI

4.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 59/41


PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 28. februāris),

ar ko groza Lēmumu 2010/248/ES, ar kuru koriģē piemaksas, kas paredzētas Lēmumā 2003/479/EK un Lēmumā 2007/829/EK par noteikumiem, kas jāpiemēro attiecībā uz valstu ekspertiem un militāro personālu, kuri norīkoti uz Padomes Ģenerālsekretariātu

(2011/138/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 41. panta 1. punktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 240. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Lēmuma 2003/479/EK (1) 15. panta 7. punktu un Padomes Lēmuma 2007/829/EK (2) 15. panta 6. punktu paredz, ka dienas un ikmēneša pabalstus valstu ekspertiem un militārajam personālam, kuri norīkoti uz Padomes Ģenerālsekretariātu, koriģē katru gadu bez atpakaļejoša spēka, pamatojoties uz Briselē un Luksemburgā strādājošu Savienības amatpersonu pamatalgu koriģēšanu.

(2)

Ar Padomes Lēmumu 2010/248/ES (3) no 2010. gada 1. maija tika piemēroti koeficienti, kas noteikti Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1296/2009 (2009. gada 23. decembris), ar ko no 2009. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (4).

(3)

Ar 2010. gada 24. novembra spriedumu lietā C-40/10 Tiesa atcēla 2. pantu un 4. līdz 18. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 1296/2009, ar kuru 2009. gada ikgadējai korekcijai noteica koeficientu + 1,85 % apmērā. Padome ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1190/2010 (5) grozīja Regulu (ES, Euratom) Nr. 1296/2009, 2009. gada ikgadējai korekcijai nosakot koeficientu + 3,7 % apmērā.

(4)

Attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2010/248/ES,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2010/248/ES ar šo groza šādi:

1)

lēmuma 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Lēmuma 2003/479/EK 15. panta 1. punktā un Lēmuma 2007/829/EK 15. panta 1. punktā minētās summas EUR 30,75 un EUR 122,97 attiecīgi aizstāj ar EUR 31,89 un EUR 127,52.;”

2)

lēmuma 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Lēmuma 2003/479/EK 15. panta 2. punktā un Lēmuma 2007/829/EK 15. panta 2. punktā tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“Attālums starp darbā pieņemšanas vietu un norīkojuma vietu

(km)

Summa EUR

0 – 150

0,00

> 150

81,96

> 300

145,72

> 500

236,81

> 800

382,54

> 1 300

601,13

> 2 000

719,55” ”

3)

lēmuma 1. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Lēmuma 2003/479/EK 15. panta 4. punktā minēto summu EUR 30,75 aizstāj ar EUR 31,89.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 1. maija.

Briselē, 2011. gada 28. februārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

FELLEGI T.


(1)  OV L 160, 28.6.2003., 72. lpp.

(2)  OV L 327, 13.12.2007., 10. lpp.

(3)  OV L 110, 1.5.2010., 31. lpp.

(4)  OV L 348, 29.12.2009., 10. lpp.

(5)  OV L 333, 17.12.2010., 1. lpp.


4.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 59/43


PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 28. februāris),

ar ko koriģē pabalstus, kas paredzēti Lēmumā 2007/829/EK par noteikumiem, kas jāpiemēro attiecībā uz valstu ekspertiem un militāro personālu, kuri norīkoti uz Padomes Ģenerālsekretariātu

(2011/139/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 41. panta 1. punktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 240. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2007/829/EK (1) un jo īpaši tā 15. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Lēmuma 2007/829/EK 15. panta 6. punktā paredzēts, ka dienas un ikmēneša pabalstus valstu ekspertiem un militārajam personālam, kuri norīkoti uz Padomes Ģenerālsekretariātu, koriģē katru gadu bez atpakaļejoša spēka, pamatojoties uz Briselē un Luksemburgā strādājošu Kopienas amatpersonu pamatalgu pielāgošanu.

(2)

Ar Regulu (ES) Nr. 1239/10 (2010. gada 20. decembris), ar ko no 2010. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (2), Padome pieņēma Savienības ierēdņu atalgojuma un pensiju korekciju 0,1 % apjomā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2007/829/EK ar šo groza šādi:

1)

lēmuma 15. panta 1. punktā minētās summas EUR 31,89 un EUR 127,52 attiecīgi aizstāj ar šādām summām:

“EUR 31,92 un EUR 127,65”;

2)

lēmuma 15. panta 2. punktā tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“Attālums starp izcelsmes vietu un norīkojuma vietu

(km)

Summa EUR

0–150

0,00

> 150

82,05

> 300

145,86

> 500

237,05

> 800

382,92

> 1 300

601,73

> 2 000

720,27”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tā pieņemšanas.

Briselē, 2011. gada 28. februārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

FELLEGI T.


(1)  OV L 327, 13.12.2007., 10. lpp.

(2)  OV L 338, 22.12.2010., 1. lpp.


4.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 59/44


KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 20. jūlijs)

par valsts atbalstu C 27/09 (ex N 34/B/09) Budžeta dotācijas France Télévisions, ko Francijas Republika plāno sniegt France Télévisions

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 4918)

(Autentisks ir tikai teksts franču valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2011/140/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc aicinājuma ieinteresētajām personām iesniegt savas piezīmes saskaņā ar minētajiem pantiem (1), un ņemot vērā saņemtās piezīmes,

tā kā:

I.   PROCEDŪRA

(1)

Ar 2009. gada 23. janvāra vēstuli Francijas Republika paziņoja Komisijai par savu nodomu piešķirt uzņēmumam France Télévisions budžeta dotācijas EUR 450 miljonu apmērā, kas jau ir paredzētas budžeta likumā 2009. gadam. Komisija 2009. gada 13. martā pieprasīja papildu informāciju, ko Francijas Republika iesniedza 2009. gada 25. maijā. Šajā atbildes vēstulē Francijas Republika grozīja savu paziņojumu, paužot nodomu izveidot uzņēmuma France Télévisions pastāvīgu valsts daudzgadu finansējuma mehānismu, kurš ietvers arī ikgadējas dotācijas.

(2)

Ar 2009. gada 1. septembra vēstuli Komisija paziņoja, ka, no vienas puses, ar nobalsoto lēmumu apstiprinātās budžeta dotācijas 2009. gadam ir saderīgas ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 106. panta 2. punktu, un, no otras puses, informēja Francijas Republiku par savu lēmumu uzsākt procedūru, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punktā attiecībā uz jauno valsts finansējuma mehānismu uzņēmumam France Télévisions turpmākajiem gadiem.

(3)

Francijas Republika iesniedza savus komentārus 2009. gada 7. oktobrī.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija uzaicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par minēto atbalstu.

(5)

Komisija ir saņēmusi no ieinteresētajām personām piezīmes par šo jautājumu. Tā tos darīja zināmus Francijas Republikai, sniedzot tai iespēju tos komentēt, un saņēma atbildes vēstuli ar komentāriem 2010. gada 15. janvārī.

(6)

Francijas Republika 2010. gada 23. aprīlī, 19. maijā un 22. jūnijā nosūtīja Komisijai precizējumus vai papildu informāciju.

II.   FINANSĒJUMA MEHĀNISMA DETALIZĒTS APRAKSTS

(7)

Daudzgadu finansējuma mehānisms, uz kuru attiecas šis lēmums, ir jāskata kontekstā ar France Télévisions kā sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja uzdevuma finansēšanu, ko Komisija izskatīja savos 2003. gada 10. decembra (3), 2005. gada 20. aprīļa (4), 2008. gada 16. jūlija (5) un 2009. gada 1. septembra (6) lēmumos. Tomēr šis mehānisms atšķiras no mehānismiem, uz kuriem attiecas 2003. gada, 2005. gada un 2008. gada lēmumi. Proti, budžeta dotācijas, kas plašāk aprakstītas tālāk, papildinās valsts piešķirtos līdzekļus uzņēmumam France Télévisions saskaņā ar “valsts radio un TV abonentmaksu”, ko agrāk sauca par “radio un TV abonentmaksu”, uz kuru attiecās 2005. gada 20. aprīļa Komisijas lēmums un kurš, kā jau esošs atbalsts, ar jaunajiem noteikumiem netiek grozīts. Šo abu valsts piešķirto līdzekļu mērķis būs segt France Télévisions kā sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma sniedzēja izmaksas, tās samazinot tikai par atlikušajiem neto komercieņēmumiem.

II.1.   Galvenais juridiskais pamats

(8)

Jaunā valsts finansējuma mehānisma noteikumi ir ietverti 2009. gada 5. marta Likumā Nr. 2009-258 par audiovizuālo komunikāciju un televīzijas jauno sabiedrisko pakalpojumu. Paziņotais atbalsts ir daļa no plašākas vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes sabiedrisko audiovizuālo pakalpojumu sniegšanas uzdevumu un struktūras reformas, kas paredzēta likumā. Tādējādi ar šo likumu groza normatīvos noteikumus, kas reglamentē France Télévisions kā sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja uzdevumus, un jo īpaši 1986. gada 30. septembra Likumu Nr. 86-1067 par saziņas brīvību. Šie uzdevumi ir sīkāk precizēti France Télévisions specifikācijās un mērķu un līdzekļu līgumā, ko apstiprina normatīvie akti, ar kuriem tiek īstenots likums par saziņas brīvību. 2009. gada 5. marta Likums Nr. 2009-258 ietver arī finanšu noteikumus, ar ko groza nodokļu kodeksu un sankcionē budžeta likumā ierakstīto principu par budžeta dotācijām uzņēmumam France Télévisions.

II.2.   Saņēmēja – France Télévisions – darbība un finansējums

(9)

France Télévisions ir akciju sabiedrība, kas izveidota saskaņā ar 44.-I. pantu 1986. gada 30. septembra Likumā Nr. 86-1067 par saziņas brīvību. Ar šo likumu tā grozītajā redakcijā izveido vienotu uzņēmumu France Télévisions, apvienojot agrāk pastāvošo dažādo televīzijas kanālu atsevišķus juridiskos subjektus. Tas ir pakļauts Francijas valsts ekonomiskajai un finanšu kontrolei. Tā kapitāls sastāv no vārda akcijām, kas var piederēt tikai valstij. Uzņēmuma valde, neskaitot valdes priekšsēdētāju, sastāv no četrpadsmit valdes locekļiem, kuru pilnvaru termiņš ir pieci gadi, proti, no diviem parlamenta deputātiem, kurus ieceļ attiecīgi Nacionālās Asamblejas un Senāta komisijas, kas atbild par kultūras lietām, no pieciem valsts pārstāvjiem, piecām personībām, ko ieceļ Audiovizuālo pakalpojumu augstākā padome, un diviem uzņēmuma pārstāvjiem.

(10)

France Télévisions ir lielākais franču audiovizuālo pakalpojumu sniedzējs. Tajā ir nodarbināti aptuveni 11 000 cilvēku, un tas ietver televīzijas kanālus France 2, France 3, France 4, France 5 un France Ô, kas raida kontinentālās Francijas teritorijā, kā arī RFO – uzņēmumu, kas apvieno sabiedrisko televīziju un radio, kas raida aizjūras departamentos un teritorijās. Grupā ir arī reklāmas pārdošanas nodaļa, lai gan ir apsvērta iespēja no tās atteikties, kā arī uzņēmumi, kas nodarbojas ar diversifikācijas darbībām. Atsevišķus France Télévisions kanālus plaši pārraida vairākās dalībvalstīs, piemēram, Beļģijā un Luksemburgā.

(11)

France Télévisions apgrozījums 2007. gadā, t. i., pēdējā gadā pirms paziņojuma par valsts audiovizuālo pakalpojumu reformu, bija EUR 2 927 miljoni, no kuriem 64,2 % bija ieņēmumi no abonentmaksas, 28,1 % – ieņēmumi no reklāmas (reklāma un sponsorēšana) un 7,7 % – citi ienākumi. Laikā no 2003. līdz 2007. gadam apgrozījuma sadalījums atkarībā no ieņēmumu veidiem bija relatīvi stabils un ieņēmumi no reklāmas un sponsorēšanas svārstījās robežās no 30 % līdz 28 %. Katru gadu no 2003. līdz 2007. gadam grupai kopumā ir bijusi tīrā peļņa, kas pa šo laikposmu ir EUR 99 miljoni.

(12)

Šī tendence pilnībā mainījās pēc tam, kad 2008. gada janvārī paziņoja par gaidāmo reformu valsts audiovizuālajā nozarē, kas noteica, ka drīzumā likvidēs ieņēmumus no reklāmām. 2008. gads France Télévisions grupai nesa zaudējumus, proti, tīrie zaudējumi bija EUR [50–100] (7) miljoni (no kuriem EUR [50–100] miljoni par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu), ko izskaidro ievērojams reklāmas ieņēmumu kritums un ko neļāva pilnībā segt ārkārtas dotācija EUR 150 miljonu apmērā, ko Komisija apstiprināja 2008. gada 16. jūlija lēmumā. 2009. gadā, kad sabiedrisko audiovizuālo pakalpojumu reforma stājās spēkā, piešķirtās budžeta dotācijas EUR 415 miljonu apmērā, ko Komisija apstiprināja savā 2009. gada 1. septembra lēmumā, ļāva gandrīz kompensēt reklāmas ieņēmumu kritumu un France Télévisions grupa ieguva tīro peļņu ar nelielu pārpalikumu (EUR [10–20] miljoni). Tomēr, sabiedrisko pakalpojumu sniegšana bija ar nelieliem zaudējumiem EUR [0–5] miljonu apmērā, jo peļņu deva grupas komercuzņēmumi.

(13)

France Télévisions darbība un pārvaldība pēdējo gadu laikā no 2004. līdz 2008. gadam un uzņēmuma pozīcija sabiedrisko audiovizuālo pakalpojumu reformas perspektīvā ir aprakstītas Francijas Revīzijas palātas samērā kritiskajā ziņojumā “France Télévisions un jaunā sabiedriskā televīzija”. Ziņojums, uz kuru atsaucas atsevišķas trešās ieinteresētās personas savās piezīmēs, tika pieņemts apspriežoties un publicēts 2009. gada 14. oktobrī, t. i., pēc lēmuma pieņemšanas par procedūras uzsākšanu. Ziņojumā norādītas neizmantotas pārvaldības attīstības iespējas un France Télévisions līdzšinējie darbības rezultāti, kā arī ziņojumā ir iekļauti ieteikumi to turpmākai uzlabošanai jaunās reformas kontekstā.

II.3.    France Télévisions sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas uzdevumi

II.3.1.   Sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu definīcija likumā

(14)

1986. gada 30. septembra Likuma Nr. 86-1067 grozītās redakcijas 43-11. pants definē France Télévisions sabiedriskā pakalpojuma uzdevumu, nosakot, ka sabiedriskie televīzijas kanāli, “ņemot vērā vispārējās intereses, uzņemas sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas uzdevumu. Tie piedāvā sabiedrībai – visiem tās slāņiem – programmu un pakalpojumu kopumu, ko raksturo dažādība un plurālisms, kvalitātes un inovācijas prasības, personas tiesību un konstitūcijā noteiktu demokrātijas principu ievērošana. Tie piedāvā programmu dažādību analogā un digitālā formātā ziņu, kultūras, zināšanu, izklaides un sporta jomās. Tie veicina demokrātiskas debates, apmaiņu starp dažādām iedzīvotāju grupām, kā arī sociālo integrāciju un pilsoniskumu. Tie veic darbības, lai veicinātu sociālo kohēziju, kultūras dažādību un cīņu pret diskrimināciju, un piedāvā programmu, kas atspoguļo Francijas sabiedrības dažādību. Tie nodrošina franču valodas un, ja nepieciešams, reģionālo valodu popularizēšanu un izceļ Francijas kultūras un lingvistisko dažādību. Tie veicina attīstību un intelektuālā un mākslinieciskā radošuma un pilsonisko, ekonomisko, sociālo, zinātnisko un tehnisko zināšanu izplatību, kā arī plašsaziņas un audiovizuālo līdzekļu lietotprasmi. Tie veicina svešvalodu apguvi. Tie palīdz izglītot par apkārtējo vidi un ilgtspējīgu attīstību. Ar atbilstošām sistēmām tie veicina kurlu un vājdzirdīgu cilvēku piekļuvi programmām, ko tie pārraida. Tie nodrošina informācijas godīgumu, neatkarību un plurālismu, kā arī domu un viedokļu virzienu plurālistisku izteiksmi, ievērojot vienlīdzīgu attieksmi un Audiovizuālo pakalpojumu augstākās padomes rekomendācijas. Valsts sektora audiovizuālās saziņas organizācijām, pildot savus uzdevumus, ir jāveicina audiovizuālā darbība ārpus robežām, frankofonijas ietekme un franču valodas un kultūras izplatība pasaulē. Televīzijas kanāliem ir jācenšas attīstīt jaunus pakalpojumus, kas var bagātināt vai papildināt viņu programmu piedāvājumu, kā arī jaunus programmu un audiovizuālās saziņas pakalpojumu veidošanas un pārraidīšanas paņēmienus. Katru gadu Parlamentā tiek iesniegts ziņojums, kurā aprakstīta šā panta noteikumu pielietošana.”

II.3.2.   Sabiedrisko pakalpojumu pienākumu konkretizēšana France Télévisions darbībās

(15)

Kas attiecas uz šo uzdevumu konkretizēšanu, 1986. gada 30. septembra Likuma Nr. 86-1067 44. panta I iedaļā noteikts, ka France Télévisions pienākums ir veidot un pārraidīt tādus televīzijas un audiovizuālās saziņas raidījumus, kas atbilst sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu definīcijām saskaņā ar minētā likuma 43-11. pantu un 48. pantā paredzēto specifikāciju.

(16)

2009. gada 23. jūnija Dekrēts Nr. 2009-796 nosaka France Télévisions kopīgo specifikāciju. Specifikācijas ievirza France Télévisions kanālu darbību, nosakot stingrus programmu pārraides pienākumus, liekot pārraidīt – bieži vispieprasītākajā raidlaikā – ikdienas kultūras raidījumus, muzikālus raidījumus, jo sevišķi klasiskās mūzikas raidījumus, piedāvājot Eiropas vai reģionālo orķestru koncertu ierakstus, teātra izrādes vai populārzinātniskus raidījumus (specifikāciju 4.–7. pants). France Télévisions pienākums ir integrēt arī Eiropas mērogu visās savās programmās, jo īpaši, pārraidot reportāžas par citu dalībvalstu kultūras paražām vai dzīvesveidu, un pārraidīt reliģiska rakstura raidījumus par galvenajiem kultiem, ko piekopj Francijā (specifikāciju 14. un 15. pants). Ir minēts arī (18. pantā) pienākums piesaistīt plašu un daudzveidīgu skatītāju loku.

(17)

Cita starpā, saskaņā ar Likuma Nr. 86-1067 par saziņas brīvību 53. pantu starp Valsti un France Télévisions ir noslēgti līgumi uz vairākiem gadiem par mērķiem un līdzekļiem uz laika periodu no trīs līdz pieciem gadiem. Mērķu un līdzekļu līgumos, ievērojot France Télévisions sabiedriskā pakalpojuma uzdevumus, ir noteikti:

uzņēmuma prioritārie attīstības virzieni,

uzņemtās saistības par dažādību un inovācijām autorraidījumos,

minimālie ieguldījumu apjomi, kas France Télévisions ir jāiegulda Eiropas un Francijas oriģinālās izteiksmes kinematogrāfijas un audiovizuālo darbu veidošanā, kas izteikti procentos no uzņēmuma ieņēmumiem un absolūtos skaitļos,

saistības, kas ļauj nodrošināt invalīdu dalību un pilsoniskumu, un visu televīzijas programmu adaptēšanu kurlām un vājdzirdīgām personām,

saistības, kas ļauj nodrošināt tādu televīzijas programmu pārraidi, kas ar piemērotiem līdzekļiem ir pieejamas aklām un vājredzīgām personām,

uzņēmuma darbības paredzamās izmaksas katram attiecīgajam gadam un sasniedzamo rezultātu un izpildes kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji,

valsts līdzekļu summa, kas jāpiešķir uzņēmumam, identificējot summas, kas prioritāri jāvelta programmu budžetu attīstībai,

gaidāmo ieņēmumu summa, atsevišķi norādot ieņēmumus no reklāmas un sponsorēšanas,

ekonomiskās prognozes par maksas pakalpojumiem,

nepieciešamības gadījumā – priekšlikumi, lai atgūtu budžeta līdzsvaru.

(18)

Šobrīd France Télévisions sabiedrisko pakalpojumu pienākumi ir atrunāti 2007. gada 24. aprīļa mērķu un līdzekļu līgumā 2007.–2010. gadam “France Télévisions – digitālās ēras pirmais bezmaksas kanālu kopums”, ko ir parakstījuši atbildīgais ministrs un France Télévisions priekšsēdētājs. Mērķa I.2. sadaļā “Veicināt sabiedrisko pakalpojumu identitātes vērtības” līgums nosaka mērķus, kas izteikti konkrētās darbībās, kurām pievienoti kvalitatīvi un kvantitatīvi rādītāji, kas jāsasniedz šādās jomās:

veicināt plašākas publikas pieeju kultūras programmām kultūras demokratizācijas nolūkā, pārraidot kultūras raidījumu vispieprasītākajā raidlaikā,

atspoguļot plurālismu ziņās un pilsoņu debatēs,

piedāvāt plašu klāstu sporta veidu, liekot akcentu uz tādiem sporta veidiem, kas ir vismazāk redzami privāto televīziju kanālos,

atspoguļot dažādību un uzlabot Francijas sabiedrības daļu redzamību,

sekmēt Francijas un Eiropas kultūras identitātes aizsardzību, Savienības darbības un priekšrocību izpratni, kā arī svešvalodu apguvi.

(19)

Līgums paredz arī daudzgadu finanšu sadaļu, kurā atrunāta korekcijas klauzula, kas paredz to, ka atkarībā no reklāmas ieņēmumu attīstības Valsts un Grupa vienojas apspriesties savā starpā, lai koriģētu nepieciešamo valsts līdzekļu summu, ņemot vērā, ka peļņas pārpalikumu, ko neizmantos, lai samazinātu vajadzību pēc valsts līdzekļiem, prioritāri jāpiešķir izmaksu segšanai par audiovizuālo oriģināldarbu radīšanu.

(20)

Pēc reformas spēkā esošajam mērķu un līdzekļu līgumam tika noslēgts papildlīgums uz laikposmu no 2009. līdz 2012. gadam. Šis papildlīgums, kura finanšu daļa ir plašāk aprakstīta tālāk, vēl vairāk pastiprina France Télévisions sniegto sabiedrisko pakalpojumu identitātes vērtības un nosaka jaunus kvantitatīvos rādītājus, kas jāsasniedz ik gadu atsevišķās jomās, kas minētas 18. apsvērumā.

II.3.3.   Jaunu un inovatīvu audiovizuālo pakalpojumu ieviešana

(21)

France Télévisions jaunās specifikācijas paredz daudzu inovatīvu pakalpojumu ieviešanu, lai bagātinātu redakcionālo piedāvājumu, piemēram, saziņas pakalpojumu ievietošanu internetā, audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu pēc pieprasījuma ievietošanu internetā vai papildus satura, kas bagātina programmas, ievietošanu internetā. Tāpat mērķu un līdzekļu līguma papildlīgums paredz inovatīvu pakalpojumu ieviešanu, jo īpaši bezmaksas vai maksas video pēc pieprasījuma, personīgo mobilo televīziju, pārraidi internetā, mobilās aplikācijas, reģionālas vai tematiskas WebTV.

II.3.4.   Sabiedrisko pakalpojumu pienākumu ārējā kontrole, ieskaitot jaunu pakalpojumu uzsākšanu

(22)

Piemērojot 1986. gada 30. septembra Likuma Nr. 86-1067 53. pantu, France Télévisions valde apstiprina šī uzņēmuma mērķu un līdzekļu līguma projektu un lemj par šī līguma ikgadējo izpildi, un lemšanas rezultāts ir publisks. Mērķu un līdzekļu līgumus, kā arī iespējamos papildlīgumus, pirms to parakstīšanas, nodod Nacionālās Asamblejas un Senāta komisijām, kas ir atbildīgas par kultūras lietām un finansēm, un Audiovizuālo pakalpojumu augstākajai padomei. Komisijas var sniegt atzinumus sešu nedēļu laikā.

(23)

Tāpat France Télévisions priekšsēdētājs iepazīstina ar gada pārskatu par mērķu un līdzekļu līguma izpildi Nacionālās Asamblejas un Senāta komisijas, kas ir atbildīgas par kultūras lietām un finansēm. Iepazīstinot ar pārskatu par uzņēmuma mērķu un līdzekļu līguma izpildi Nacionālās Asamblejas un Senāta kompetentās komisijas, France Télévisions priekšsēdētājam ir arī jāziņo par programmu konsultatīvās padomes darbu; šī padome ir izveidota viņa uzraudzībā, tā sastāv no televīzijas skatītājiem, un tās mērķis ir sniegt atzinumus un ieteikumus par programmām.

(24)

France Télévisions specifikāciju pirmsprojekts, kas noteikts ar dekrētu, tika sabiedriski apspriests no 2008. gada 10. novembra līdz 24. novembrim; apspriešanas laikā apmēram piecpadsmit organizācijas iesniedza savus priekšlikumus, kuru rezultātā tika veikti sākotnējā teksta grozījumi; pēc tam Audiovizuālo pakalpojumu augstākā padome sniedza savu atzinumu. Kas attiecas uz izpildes ārējo kontroli, 1986. gada 30. septembra Likuma 48. pants paredz, ka Audiovizuālo pakalpojumu augstākā padome nodod gada ziņojumu Nacionālās Asamblejas un Senāta kultūras lietu komisijām. Ziņojums iesniedz arī Kultūras un komunikācijas ministrijai.

(25)

Šīs parlamentārās komisijas tāpat kā Audiovizuālo pakalpojumu augstākā padome var uzklausīt trešās personas. Faktiski ieinteresēto pušu uzklausīšana notiek regulāri padomes telpās, un tās izsaka savus atzinumus par jautājumiem, kas interesē audiovizuālo sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus.

II.4.   Finanšu kompensācija par pakāpenisku reklāmas pārraidīšanas samazināšanu un vēlāku pārtraukšanu

(26)

Lai sabiedriskās apraides raidījumu programma kļūtu brīvāka un mazāk atkarīga no komerciālām saistībām, 1986. gada 30. septembra Likuma Nr. 86-1067 par saziņas brīvību jaunās redakcijas 53. panta VI iedaļa paredz reklāmu pārraidīšanas samazināšanos un vēlāku pārtraukšanu: “Programmas, kas tiek pārraidītas laikā no divdesmitiem līdz sešiem valsts atbalstītajos televīzijas kanālos, kas minēti 44. panta I iedaļā, izņemot to reģionālās vai vietējās programmas, var saturēt tikai tādu preču un pakalpojumu reklāmu, kas tiek prezentēti ar savu vispārīgo nosaukumu. Šis noteikums tiek piemērots arī programmām, ko šie kanāli pārraida laikā no sešiem līdz divdesmitiem, sākot ar brīdi, kad I iedaļā minētie televīzijas kanāli pārtrauc analogās pārraides, izmantojot zemes raidstacijas, visā metropoles teritorijā. Šis noteikums netiek piemērots vispārējās nozīmes kampaņām.”

(27)

Televīzijas kanālu analogās apraides, izmantojot zemes raidstacijas, pārtraukšana ir paredzēta ne vēlāk kā 2011. gada 30. novembrī. Papildus izņēmumam attiecībā uz tādu preču un pakalpojumu reklāmu, kuriem nav komerciāla zīmola, atkāpes reklāmas pārraides jomā ir paredzētas arī aizjūras departamentos un teritorijās vai Jaunkaledonijā, kur nav nekodētās analogās privātās televīzijas piedāvājuma, kas pārraida, izmantojot zemes raidstacijas.

(28)

Saskaņā ar Likuma Nr. 86-1067 par saziņas brīvību grozītās redakcijas 53. panta noteikumiem, reklāmas pārraidīšanas samazināšana un vēlāk pārtraukšana, kas izriet no likuma īstenošanas, nosaka valsts finanšu kompensācijas piešķiršanu France Télévisions saskaņā ar katra budžeta likuma nosacījumiem. Šim mērķim Francijas valsts ir izveidojusi jaunu programmu ar nosaukumu “Pabalsts sabiedrisko audiovizuālo pakalpojumu finansēšanai”, kas ir iekļauta Valsts vispārējā budžeta sadaļā “Plašsaziņas līdzekļi”. Informācijai – Francijas iestādes lēš, ka valsts dotāciju daļa, kas papildinās ieņēmumus no valsts radio un TV abonentmaksas, 2010. gadā būs EUR 460 miljoni, 2011. gadā – EUR 500 miljoni, un 2012. gadā – EUR 650 miljoni.

(29)

Francijas Republika paziņo, ka katru gadu valsts finansējumu no budžeta dotācijām noteiks atkarībā no France Télévisions sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izpildes izmaksām un to pieskaitīs valsts radio un TV abonentmaksas ieņēmumiem, tos samazinot tikai par atlikušajiem komercieņēmumiem. Tāpēc Francijas iestādes ir nosūtījušas France Télévisions sabiedrisko pakalpojumu izmaksu un ieņēmumu prognozes, kas aprēķinātas, pamatojoties uz biznesa plānu 2009.–2012. gadam, un tās ir apkopotas tālāk:

1.   tabula

France Télévisions sabiedrisko pakalpojumu izmaksu un ieņēmumu prognozes 2010.–2012. gadam

(Miljoni EUR)

 

2010. g.

2011. g.

2012. g.

 

Budžets

Prognozētais budžets

Prognozētais budžets

A/Valsts līdzekļi

[2 500–3 000]

[2 500–3 000]

[2 500–3 000]

B/Citi ieņēmumi (reklāma, sponsorēšana u. c.)

[300–600]

[300–600]

[300–600]

C/Sabiedriskā pakalpojuma bruto izmaksas

[3 500–3 000]

[3 500–3 000]

[3 500–3 000]

D/Sabiedriskā pakalpojuma neto izmaksas (C + B)

[3 000–2 500]

[3 000–2 500]

[3 000–2 500]

Starpība starp sabiedriskā pakalpojuma neto izmaksām un valsts līdzekļiem (D + A)

[– 50 – 50]

[– 50 – 50]

[– 50 – 50]

Avots: Francijas piezīmes, 2010. gada 15. janvāris.

(30)

Iepriekš redzamā tabula rāda zaudējuma prognozes, kas atbilst neto izmaksām, ko nesedz France Télévisions sabiedriskie pakalpojumi 2010. un 2011. gadā. Šos zaudējumus daļēji vajadzētu samazināties 2012. gadā, radot nelielu pārpalikumu, kas paredzēts EUR [30–50] miljonu apmērā, proti, [0–5] % no sabiedriskā pakalpojuma neto izmaksām. Šis prognozētais pārpalikums 2012. gadā, ja tas faktiski izveidosies, kas varētu nozīmēt, ka ieņēmumi un izmaksas attīstās kā prognozēts, būs mazāks par uzkrāto deficītu, kas paredzēts 2010. un 2011. gadā. Saskaņā ar pastāvošo mērķu un līdzekļu līgumu pārpalikumi, kas netiek novirzīti nepieciešamās valsts līdzekļu summas mazināšanai, būs prioritāri jānovirza izdevumiem par audiovizuālo autorraidījumu veidošanu. Tā kā šos autorraidījumus ir paredzēts iekļaut pārraižu programmā, ar iespējamo pārpalikumu nevajadzētu finansēt komercaktivitātes.

(31)

Ir jāpiebilst, ka biznesa plāns 2009.–2012. gadam, kas minēts pastāvošā mērķu un līdzekļu līguma papildlīguma V nodaļā, aizstāj 2007. gada aprīlī noslēgtā līguma finanšu daļu, ņemot vērā reformas ieviesto jauno likumietvaru un tā finansiālās sekas. Biznesa plāns paredz sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas globālo bruto izmaksu samazināšanos laikposmā no 2010. līdz 2012. gadam, samazinot administratīvos izdevumus salīdzinājumā ar sākotnējo līgumu, samazinot pārraides izmaksas un izmantojot sinerģiju, kas izriet no vienota uzņēmuma izveidošanas, neskatoties uz reformas ieviešanas jaunām papildu izmaksām.

(32)

Kas attiecas uz ieņēmumiem, paredzētie valsts līdzekļi, pat ja to apjoms palielināsies, pilnībā nelīdzsvaro finanšu pārskatus laikposmā no 2010. līdz 2012. gadam, un, kā norādīts 1. tabulā, to apjoms ir mazāks par sabiedriskā pakalpojuma bruto izmaksām, un tādējādi prognozētais finanšu līdzsvars būs atkarīgs no ikgadējiem atlikušajiem komercieņēmumiem. Biznesa plānā ir minēts arī, ka valstij un uzņēmumam ir svarīgi sasniegt sabalansētu budžetu ātrāk, nekā paredzēts, un plānā ir uzsvērta precīza un regulāra uzraudzība atkarībā no pozitīviem vai negatīviem neparedzētiem gadījumiem.

II.5.   Valsts līdzekļu maksimālais apjoms

(33)

Likuma Nr. 86-1067 par saziņas brīvību grozītās redakcijas 44. pantā ir precizēts, ka “valsts līdzekļi, kas piešķirti valsts audiovizuālās sektora organizācijām, lai kompensētu tām uzticētos sabiedriskā pakalpojuma pienākumus, nevar pārsniegt minēto pienākumu izpildes izmaksu summu”. Šis noteikums izriet no Francijas Republikas uzņemtajām saistībām speciāli iekļaut likumā principu par sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma kompensācijas nepārmaksu tās procedūras ietvaros, kuras rezultātā Komisijas 2005. gada 20. aprīlī pieņēma lēmumu par saderību attiecībā uz tādu līdzekļu izmantošanu, kas iegūti no abonentmaksas (8).

(34)

Saskaņā ar iepriekšminēto apņemšanos 2007. gada 15. maija Dekrēta Nr. 2007-958 par finansiālajām attiecībām starp valsti un audiovizuālās saziņas valsts raidorganizācijām 2. pants satur tādu pašu formulējumu kā 1986. gada 30. septembra likuma 53. pants, ņemot vērā “tiešos vai netiešos ieņēmumus no sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma”, un precizē, ka sabiedrisko pakalpojumu pienākumu izpildes izmaksas tiek aprēķinātas, veicot atsevišķu grāmatvedības uzskaiti. Dekrēta 3. pants paredz, ka France Télévisions un tās meitas uzņēmumiem ir pienākums ievērot tirgus noteikumus attiecībā uz visām to komercdarbībām un ka kādai ārējai organizācijai ir jāsagatavo ikgadējs ziņojums par šī pienākuma izpildi, kas pēc tam tiek nodots atbildīgajam ministram, Nacionālajai Asamblejai un Senātam.

(35)

Komisija saņēma un izskatīja ziņojumus par dekrēta 2. un 3. panta izpildi par 2007. un 2008. finanšu gadu (saskaņā ar dekrēta 3. pantu sagatavotos ziņojumus 2007. gadā sertificēja revidenti PriceWaterhouseCoopers un KPMG, bet 2008. gada ziņojumu – Cabinet Rise), kā arī 2. pantā paredzēto ziņojuma projektu par 2009. gadu.

II.6.   Jaunas nodevas, ko paredz valsts audiovizuālā sektora reforma

(36)

Ar 2009. gada 5. marta Likumu Nr. 2009-258 tika izdarīti grozījumi arī nodokļu kodeksā, lai ieviestu jaunas nodevas par reklāmu un elektronisko saziņu.

II.6.1.   Nodeva par reklāmu

(37)

Nodokļu vispārējā kodeksa I grāmatas pirmās daļas II sadaļā ir VIIf nodaļa, ar ko ievieš nodevu, kas jāmaksā jebkurai televīzijas raidorganizācijai Francijā. Nodevu aprēķina no summām, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, ko maksā reklāmdevēji par savu reklāmu pārraidi attiecīgajām atbildīgajām pusēm vai reklāmas laika pārdevējiem, atņemot summas, kas pārskaitītas saskaņā ar nodokļu vispārējā kodeksa 302.a KC pantā paredzēto nodevu, kas jāmaksā televīzijas raidorganizācijām vai izplatītājiem, kas pārraida audiovizuālus darbus, kas var pretendēt uz atbalsta saņemšanu no Nacionālā Kinematogrāfijas centra. Šīm summām tiek piemērots vienotas likmes atskaitījums 4 % apmērā. Nodevu aprēķina, piemērojot 3 % likmi ikgadējo maksājumu summas daļai, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, kas atbilst katram televīzijas pakalpojumam, kas pārsniedz 11 miljonus euro.

(38)

Tomēr televīzijas pakalpojumiem, ko nepārraida analogā veidā, izmantojot zemes raidstacijas, šī likme ir noteikta 1,5 % apmērā 2009. gadā, 2 % apmērā 2010. gadā un 2,5 % apmērā 2011. gadā. Pārejas periodā, līdz gadam, kad kontinentālajā Francijā tiks pārtraukta televīzijas pakalpojumu raidīšana analogā veidā, izmantojot zemes raidstacijas, visiem nodevas maksātājiem nodevas maksimums ir noteikts 50 % apmērā no tās aprēķina bāzes pieauguma, kas konstatēts tajā kalendārajā gadā, par kuru nodeva jāmaksā attiecībā pret 2008. gadu. Jebkurā gadījumā nodevas summa nevar būt mazāka nekā 1,5 % no aprēķina bāzes. Tomēr tādām televīzijas raidorganizācijām, kuru skatītāju reitings ārpus kontinentālās Francijas pārsniedz 90 % no viņu kopējā skatītāju reitinga, no summas, kas jāņem vērā, aprēķinot nodevu, ir jāatņem summas, kas ir samaksātas par tādu reklāmu pārraidīšanu, kas paredzētas Eiropas vai pasaules tirgum, kas jāreizina ar daļu, ko reprezentē ārpus kontinentālās Francijas iegūto skatītāju reitings attiecībā pret gada kopējo skatītāju reitingu.

II.6.2.   Nodeva par elektronisko saziņu

(39)

Nodokļu vispārējā kodeksa I grāmatas pirmās daļas II sadaļā ir iekļauta VIIg nodaļa, ar ko ievieš nodevu, kas jāmaksā visiem elektronisko sakaru operatoriem, kas sniedz pakalpojumus Francijā un kuri ir veikuši iepriekšēju deklarēšanos elektronisko sakaru regulatora iestādē. Nodevu aprēķina no summas, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, kas iegūta no abonentmaksām un citām summām, ko samaksājuši lietotāji par elektronisko sakaru pakalpojumiem, ko sniedz elektronisko sakaru operatori, atņemot dotāciju summu, kas piešķirta noslēgtā budžeta gada grāmatvedībā uzskaitītajai amortizācijai par to gadu, kurā ir ieviesta nodevas maksa, ja amortizācija attiecas uz tādu aprīkojumu un iekārtām, ko operatori ir iegādājušies savu infrastruktūru un elektronisko sakaru tīklu, kas pastāv valsts teritorijā, vajadzībām, sākot ar brīdi, kad likums ir stājies spēkā, un kuru amortizācijas ilgums ir vismaz desmit gadi. Nodevu aprēķina, piemērojot 0,9 % likmi tai aprēķina bāzes daļai, kas pārsniedz 5 miljonus euro.

III.   IEMESLI, KAS NOVEDA PIE PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS

(40)

Komisija formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas lēmumā uzskatīja, ka no 2010. gada plānotā kompensācija varētu būt uzskatāma par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē, kura saderība ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punktu, ievērojot piemērošanas principus un noteikumus, kas paredzēti sabiedriskajai apraidei.

(41)

Kas attiecas uz tādas sabiedriskā pakalpojuma darbības pastāvēšanu, kuras uzdevumi ir skaidri noteikti oficiālā normatīvajā aktā un kas ir pakļauta atbilstošiem kontroles mehānismiem, kas nerada šaubas, Komisija, tāpat kā savos 2003. gada decembra, 2005. gada aprīļa, 2008. gada jūlija un 2009. gada septembra lēmumos, secināja, ka France Télévisions sabiedriskā pakalpojuma uzdevumi ir skaidri noteikti oficiālos normatīvos aktos, ko izdevusi vai parakstījusi Francijas valsts saskaņā ar procedūru, kas paredz France Télévisions neatkarīgu kontroli.

(42)

Turpretī, kas attiecas uz plānotās finansiālās kompensācijas proporcionalitātes izskatīšanu attiecībā pret sabiedrisko pakalpojumu darbības neto izmaksām, ņemot vērā arī atbalsta ietekmi, Komisija izteica šaubas par diviem jautājumiem, proti:

pastāv risks pārmērīgi kompensēt sabiedrisko pakalpojumu neto izmaksas 2012. gadā un, iespējams, 2010. un 2011. gadā, lai gan attiecībā uz šiem gadiem Komisijas rīcībā nebija tik detalizētas informācijas, kādu sniedza Francijas iestādes par 2009. gadu, un

ir iespējama tieša saikne starp ieņēmumiem no nodevām par reklāmu un elektroniskajiem sakariem un atbalstu France Télévisions un, ja šādu saikni varēs noteikt, rodas šaubas par to negatīvo ietekmi un to atbilstību Līgumam par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši France Télévisions finansēšanas reformas salīdzinošās bilances ietvaros, kas netika iesniegta.

(43)

Turklāt Komisija vērsa Francijas iestāžu uzmanību uz savu 2009. gada 2. jūlijā pieņemto paziņojumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei (9) (turpmāk tekstā – “paziņojums par apraidi”), kas bija jāpiemēro paziņotajam atbalsta pasākumam, tiklīdz Komisijas paziņojums tika publicēts, un aicināja Francijas iestādes ņemt vērā šo pārskatīto paziņojumu savās piezīmēs.

IV.   IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES

(44)

Savās 2009. gada 2. novembra piezīmēs Dramatisko autoru un komponistu biedrība (SACD) vērš Komisijas uzmanību uz to pienākumu nozīmi, kas jāievēro France Télévisions, lai atbalstītu kultūras mantojumā ietilpstošo audiovizuālo autordarbu radīšanu. Šo pienākumu nozīme esot pastiprināta 2008. gada beigās ar starpprofesionālu vienošanos, kas esot iekļauta sasniedzamo mērķu līgumā. Tādējādi 2010. gadā France Télévisions būs jāvelta kultūras mantojumā ietilpstošo audiovizuālo autordarbu radīšanai 19 % no apgrozījuma, kas iekļauts 2009. gada aprēķina bāzē, un šī likme būs jāpalielina līdz 20 %, proti, EUR 420 miljoniem 2012. gadā. Savukārt TF1 salīdzinošā daļa nepārsniedz 12,5 %, bet M6 un zemes ciparu televīzijas kanālu salīdzinošās daļas nepārsniegs 11 %. Pieaugs arī saistības kino labā un līdz 2012. gadam ieguldījumu kinodarbu radīšanā vidējais līmenis gadā pieaugs par 1,2 %. Reklāmas pārtraukšana notiks vienlaikus ar izmaksu pieaugumu par vietējā ražojuma, nevis importētu raidījumu iekļaušanu programmā, kas liecina par apņemšanos sniegt inovatīvu un kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu.

(45)

Francijas telekomunikāciju un elektronisko sakaru federācija (FFTCE) savās 2009. gada 30. oktobra piezīmēs, kurām pievienojas Iliad, kas nav FFTCE biedrs, uzskata, ka komerciālās reklāmas pārtraukšana pati par sevi neveicina France Télévisions sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izpildi. Ja reklāma nav šī uzdevuma neatņemama sastāvdaļa, jebkura dotācija, kuras vienīgais mērķis ir kompensēt peļņas iespējas iztrūkumu, neskatoties uz faktisko uzdevuma izpildi, pati par sevi būtu valsts atbalsts, kas ir pretrunā Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punktam un 107. pantam. Šai kompensācijai ir jāsedz sabiedrisko pakalpojumu izmaksas, kas jāuzrāda nodalītā grāmatvedībā. Bet dotācijas summa turpmākajiem gadiem ir noteikta, pamatojoties uz komercieņēmumu zaudējuma aplēsēm, kas izkropļotos tirgus apstākļos pilnībā kropļo konkurenci ar privātajām raidorganizācijām. Lai arī France Télévisions kopējais reklāmas apgrozījums izkropļotā tirgū visticamāk nebūtu sasniedzis EUR 500 miljonus, Francijas iestādes ir apņēmušās 2009. gadā piešķirt EUR 450 miljonus tikai par to, ka tiek pārtraukta reklāma pēc pulksten divdesmitiem. Nākotnē ieņēmumi no dotācijām arī varētu būt daudzkārt lielāki par ieņēmumiem no reklāmas, ko nopelnītu, ja reforma nebūtu ieviesta.

(46)

Kas attiecas uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas uzdevumu, FFTCE atzīmē, ka pienākumi, kas uzlikti France Télévisions kā Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) biedram, saskaņā ar tās statūtiem jau pastāv un tiek piemēroti, neskatoties uz Francijas likumā paredzētajiem pienākumiem. Likumā noteiktie ierobežojumi, kas ļoti neprecīzi formulēti, būtiski neatšķiras no EBU statūtos paredzētajiem ierobežojumiem, kuriem kā biedri pakļaujas arī TF1 un Canal +, līdz ar to kompensācijas dotācija saskaņā ar likumu ir jāuzskata par valsts atbalstu.

(47)

Visbeidzot FTTCE uzskata, ka jaunās nodevas no elektronisko sakaru operatoru apgrozījuma, kas ieviesta ar valsts audiovizuālo pakalpojumu reformu, mērķis ir finansēt France Télévisions. Papildus saiknei, kas apstiprināta valsts iestāžu paziņojumos, aprēķina bāzes un likmes svārstības liek mainīties dotācijas summai. Bet šādas nodevas ieviešana ir pretrunā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (10) 12. pantam, jo dalībvalstis nedrīkst piespriest operatoriem nevienu citu nodevu no apgrozījuma, kā vien tās, kas ir paredzētas direktīvā.

(48)

Privāto telekanālu asociācija savās 2009. gada 2. novembra piezīmēs uzskata, ka France Télévisions nepareizā pārvaldība, kuras daudzos piemērus ir atklājusi Revīzijas palāta, pastiprina inflācijas ietekmi, kas novērota programmu veidošanas tirgū, un tiesību pirkšanu. Tā kā izmaksu uzskaite nepastāv, izdevumu nepārvaldīšana rada nedrošību attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu finansējamo uzdevumu izmaksām, radot nopietnu kompensācijas pārmaksas risku. Ņemot vērā pastāvošās norādes, ka jaunās audiovizuālo pakalpojumu nodevas ieņēmumi tiks piešķirti France Télévisions, asociācija uzskata, ka nodevas ieņēmumu nonākšanas valsts budžetā vienīgais mērķis ir izvairīties no Komisijas kontroles. Tā, savukārt, liek France Télévisions konkurentiem finansēt atbalstu, radot deformāciju, ko pastiprina nepietiekamā diferenciācija starp dažādo vēsturisko telekanālu programmām.

(49)

Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU) savās 2009. gada 2. novembra piezīmēs uzsver, ka Francijas iesniegtās sabiedriskās raidorganizācijas izmaksu un ieņēmumu prognozes uz vairākiem gadiem noteikti ir vērstas uz nākotni. Šīm prognozēm ir jānodrošina finanšu pārskatāmība ilgtermiņā, kas nepieciešama operatoram, lai nodrošinātu pakalpojuma nepārtrauktību neatkarīgos apstākļos. Prognožu neatbilstību gadījumā korekcija ir jānodrošina ar ex post mehānismiem. Komisijas lēmumam ir jāattiecas uz ex ante aprēķinu parametriem un uz šiem mehānismiem, nesaistot gaidāmo kompensācijas faktisko summu ar prognozēto izmaksu un ieņēmumu apstiprinājumu, jo citādi Komisija noteiks un kontrolēs atbalsta režīma gada summas, nevis pašu atbalsta režīmu. EBU izsaka arī savas bažas par to, ka Komisija vēlas zināt indikatīvo summu no uzņēmumu sinerģijas un efektivitātes palielināšanās turpmākajos gados, jo efektivitātes, ar kādu tiek sniegts vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums, vērtējums nepakļaujas Komisijas kontrolei saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punktu.

(50)

Eiropas Komerciālo televīziju asociācija (ACT) savās 2009. gada 2. novembra piezīmēs paziņo, ka ir labvēlīgi noskaņota pret Francijas Republikas lēmumu būtiski samazināt komerciālo reklāmu savā sabiedriskās apraides uzņēmumā. ACT norāda, ka netiek pildīti divi nosacījumi, kas noteikti Altmark  (11) judikatūrā, lai plānotās iemaksas no budžeta varētu uzskatīt par atbalstu. Tomēr ACT uzskata, ka, ja atbalsta finansēšanas sistēma, izmantojot nodevu, ko maksā no konkurentu ieņēmumiem par reklāmu, tiek uzskatīta par atbilstošu Savienības tiesībām, ieguvumi no reklāmu izņemšanas no tirgus būtu ļoti nelieli, taču savā ziņā tāda sistēma varētu ieviest lielākas izkropļojumus, nekā tradicionālās duālās valsts un komerciālā finansējuma sistēmas.

(51)

ACT uzskata, ka France Télévisions sabiedriskā pakalpojuma pienākumi nav fundamentāli mainījušies kopš 1994. gada un ka tie ir palikuši līdzīgi citu privāto raidorganizāciju pienākumiem. Tāpat arī aplēses kompensācijām par reklāmas ieņēmumu zaudēšanu līdz 2012. gadam ir aptuvenas, un tajās nav ņemta vērā ar to saistītā investīciju izmaksu samazināšanās, ne arī iespējamais izmaksu kritums, kas saistīts ar to, ka programmas izstrāde ir mazāk pakļauta reklāmdevēju prasībām, ne arī cerētie ieguvumi no sinerģijas. Ir jāpārbauda mērķu un līdzekļu līgumā paredzētais korekcijas mehānisms starp valsts un komercieņēmumiem un izmaksām, ņemot vērā tieši komercieņēmumu mainīgumu, jo, ja tas netiks darīts, Komisijas rīcībā nebūs uzticamas informācijas, lai noteiktu sniegtā pakalpojuma faktiskās izmaksas un kompensācijas iespējamās pārmaksas esību. Šī pārbaude ir jāveic arī, ja uzņēmumam nav izmaksu uzskaites, kā to norādīja Revīzijas palāta.

(52)

Visbeidzot, ACT uzskata, ka atbalstu faktiski finansē no jaunajām nodevām, ko ir ieviesusi reforma, un attiecībā uz nodevu par audiovizuālo reklāmu tās ieviešana veido Francijā modeli, kur sabiedriskos pakalpojumus finansē konkurenti, bet citas valstis ir atteikušās no šāda modeļa. Atbalsta mehānisms aizsargā France Télévisions līdzekļus, lai gan būs arvien acīmredzamāks, ka reklāmdevēji nepārnes visu savu pieprasījumu uz konkurentu televīzijas kanāliem. Turklāt šāds mehānisms stiprinās barjeras, kas kavē uzņēmumu ienākšanu Francijas tirgū.

(53)

France Télévisions savās 2009. gada 2. novembra piezīmēs norāda, ka paziņotais mehānisms uzņēmumam nepiešķir nekādas ekonomiskas priekšrocības attiecībā pret tā konkurentiem, jo, lai arī uzņēmums ir pasargāts no komercieņēmumu zuduma, tas noticis apmaiņā pret valsts uzspiestu ierobežojumu – reklāmas pārtraukšanu, kam nav pakļauts neviens cits privātais tirgus operators. Kad reklāmas pārtraukšana stāsies spēkā, šajā tirgū zudīs visi konkurences izkropļojumi, lai gan uzņēmuma spiediens uz konkurentiem par sponsorēšanu, ņemot vērā tā ierobežoto klātbūtni, būs gandrīz neesošs. Kas attiecas uz audiovizuālo autortiesību, sauktu par premium, pirkšanu, lai gan 2008. gadā TF1 sasniedza 96 no 100 labākajiem skatītāju reitingiem un 18 no 20 labākajiem reitingiem, France Télévisions nav neviena ekskluzivitātes līguma ar Amerikas filmu nozares asociāciju. Uzņēmumam ir jāinvestē audiovizuālo darbu radīšanā, ievērojot tādas kvalitātes prasības, kas neatbilst komerciālo telekanālu skatītāju reitinga mērķiem. Kas attiecas uz programmu pārdošanu, uzņēmumam šajā tirgū esot tikai margināla klātbūtne.

(54)

France Télévisions arī uzskata, ka, tā kā summa, kas uzņēmumam tiks piešķirta, jau iepriekš, objektīvi un precīzi katru gadu ir atkarīga no uzņēmuma uzdevumu izmaksām, un tā kā tā tiks koriģēta ex post gadījumā, ja tā atšķirsies no faktiskajām izmaksām, paziņotais mehānisms atbilst Altmark judikatūras otrajam noteikumam. Arī šīs judikatūras ceturtais noteikums tiek ievērots, jo sinerģiju, ko iepriekš nevarēja izmantot, tagad varēs izmantot, pateicoties juridiskās struktūras un statūtu pārveidošanai, un šis ceturtais noteikums nenosaka, ka pakalpojums ir jāsniedz ar pēc iespējas zemākām izmaksām, bet, ka izmaksām ir jāatbilst labi pārvaldīta vidēja uzņēmuma izmaksām.

(55)

Pēc France Télévisions domām tas, kas attiecas uz noteikumiem par paziņotā mehānisma saderību ar iekšējo tirgu, ņemot vērā, ka mehānisma mērķis ir pastāvēt daudzus gadus, sabiedrisko pakalpojumu neto izmaksas nevar būt zināmas ar pietiekamu precizitāti tā, lai Komisija varētu veikt ex ante kontroli par kompensācijas pārmaksas neesību. Lai arī šīs orientējošās prognozes periodam no 2010. līdz 2012. gadam nav nesavietojamas ar iespēju panākt saprātīgu peļņu vai iespēju veidot rezervi ne vairāk kā 10 % apmērā no sabiedriskā pakalpojuma gada izdevumiem, normatīvie nosacījumi un noteikumi, ar ko ievieš ex post kontroli, ļaus nodrošināt finansējuma proporcionalitāti. Turpretī, tā kā programmu izmaksas mainās atkarībā no redaktora izvēlēm, France Télévisions uzskata, ka uzņēmumam saistoša ir tikai likumā noteikto sabiedrisko pakalpojumu pienākumu ievērošana, kur Francijas Republikai ir tiesības noteikt to saturu. Šie pienākumi paredz arī skatītāju reitingu sasniegšanu, un reklāmas pārtraukšana nemazina šo prasību. Tieši otrādi, ir jāiegūst lielāks programmu skaits.

(56)

Métropole Télévisions (M6) savās 2009. gada 2. novembra piezīmēs uzskata, ka plānotais finansējums ir uzskatāms par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta izpratnē, jo īpaši, ja Altmark judikatūras otrais un ceturtais nosacījums netiek ievēroti: kompensāciju, kuras apjoms tiek aprēķināts, pamatojoties uz komercieņēmumu, kas faktiski ir mainīgi, zaudējumu, nevar uzskatīt par tādu, kas balstās uz objektīviem un pārredzamiem sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas izmaksu aprēķina parametriem. Aprēķina bāze nav tāda pati kā labi pārvaldītam vidējam uzņēmumam, tā atbilst France Télévisions izmaksu aprēķina bāzei, un daudzi rādītāji liecina, ka šis uzņēmums tiek pārvaldīts neefektīvi, līdz ar to palielinot sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas izmaksas, kas jāmaksā no valsts līdzekļiem.

(57)

Kas attiecas uz atbalsta pasākuma saderību ar iekšējo tirgu, M6 uzskata, ka plānotais finanšu mehānisms nav legāls, jo tas strukturālā veidā rada kompensācijas pārmaksu par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas izmaksām. Komisijas 2006. gada 16. novembra Direktīva 2006/111/EK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību, (12) liek Francijai sadalīt izmaksas un ieņēmumus no vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, pamatojoties uz konsekventi ievērotiem izmaksu uzskaites principiem. Bet, kā norāda Revīzijas palāta, France Télévisions rīcībā nav tādu grāmatvedības uzskaites instrumentu. Līdz ar to nav objektīvu datu, kas varētu kalpot par pamatu, lai aprēķinātu kompensācijas lielumu. Kompensācijas pārmaksa ir neizbēgama, jo dotācija tiek aprēķināta, pamatojoties uz komercieņēmumiem, kas nav piemērojami sabiedriskā pakalpojuma uzdevumam un kas nav jāņem vērā šo uzdevumu izmaksās. Arī zaudēto ieņēmumu prognožu nejaušais raksturs un izmaksu analīzes neesamība padarīs kompensācijas pārmaksu neizbēgamu.

(58)

Jauno nodevu ieviešana finanšu mehānismā pastiprina atbalsta radīto negatīvo iedarbību uz audiovizuālo autortiesību pirkšanas tirgu, kurā France Télévisions sliktā pārvaldība, ko pasargā valsts atbalsts, palielina konkurentu izmaksas, kā arī pastiprina negatīvo iedarbību uz reklamēšanas darbībām, ko France Télévisions novirzīs uz sponsorēšanu, neļaujot M6 iegūt France Télévisions atstāto brīvo vietu, jo M6 skatītāju profils atšķiras. Šādos apstākļos pamatots var būt tikai ex post finansējums. Līdz ar to mehānisms būs strukturāli nelegāls, ja netiks ieviesti neatkarīgas ex post kontroles mehānismi, kas efektīvi garantēs, ka kompensācija netiek pārmaksāta, pamatojoties uz faktiskiem cipariem, bet kura ieviešana Francijā nebūtu efektīva pēc M6 domām.

(59)

Télévision Française 1 (TF1) savās 2009. gada 2. novembra piezīmēs skata France Télévisions finansēšanas reformu reklāmas tirgu ietekmējošo strukturālo izmaiņu kontekstā, kur ātri attīstās internets. 2008. gadā televīzija veidojot tikai 11 % no reklāmdevēju izdevumiem aptuveni EUR 33 miljardu apmērā. Laikā no 2009. gada janvāra līdz septembrim zemes ciparu televīzijas kanālu reklāmas apgrozījums ir pieaudzis par 60 %, bet trijos vēsturiskajos analogās televīzijas kanālos šis apgrozījums kritās par 8 %. 2008. gadā TF1 samaksātie nodokļi un nodevas bija 60 % no uzņēmuma apgrozījuma. Bet tiesību pirkšana uz vairākiem gadiem, cenu inflācija un izmaksu neelastība, ieskaitot programmu veidošanas izmaksas, ko nosaka pienākums veidot un pārraidīt franču un Eiropas darbus, kas ir 30 % no visu programmu kopuma, pēc TF1 domām, ierobežo telekanāla manevrēšanas spējas. Papildus, aplikšana ar jaunu audiovizuālo pakalpojumu nodevu pastiprinās konkurences izkropļojumu tirgū.

(60)

Reklāmdevēju pieprasījuma potenciālā pārnešana uz TF1 ir audiovizuālās reklāmas nodevas uzstādītais mērķis. Ne tikai nenotika gaidītais EUR 350 miljonu apgrozījuma pārnesums uz trīs analogajiem kanāliem 2009. gadā, bet šie trīs kanāli uzrādīja apgrozījuma samazināšanos par EUR 450 miljoniem salīdzinājumā ar prognozēm. Šī pārnesuma ietekmi jebkurā gadījumā ierobežotu normatīvie noteikumi, kas, transponējot Savienības tiesības, ierobežo reklāmai veltīto laiku līdz maksimāli divpadsmit minūtēm vienā raidlaika stundā tā, lai dienā vidēji netiek pārsniegtas sešas minūtes stundā.

(61)

TF1 uzskata, ka nodeva ir valsts atbalsts divkāršā veidā: pirmkārt, France Télévisions vairs nebūs jāveic maksājumi pēc 2011. gada 30. novembra (datums, kad uzņēmumam būs jāpārtrauc reklāmas, par kurām samaksātās summas veido aprēķina bāzi) un, otrkārt, France Télévisions saņems no nodevas iekasētos līdzekļus, jo no daudzām valdības un parlamenta deklarācijām par likumprojektu izriet, ka nodeva tiks novirzīta minētajam atbalstam. Neatkarīgi no tā patiesās likumības, vajadzētu ņemt vērā fiskālos pasākumus, ar ko finansē atbalstu, lai šo atbalstu izvērtētu.

(62)

TF1 uzskata, ka ir pakļauts pienākumiem, kas ir līdzīgi France Télévisions pienākumiem, un ka France Télévisions programmas daudz neatšķiras no TF1 programmām. Pat ja TF1 labvēlīgi uztver mērķu un līdzekļa līguma un specifikāciju pārveidi pēc valsts audiovizuālā sektora reformas, telekanāls, pamatojoties uz Revīzijas palātas atzinumu, uzskata, ka sabiedriskās apraides piedāvājums ir nepietiekami individualizēts. Tādējādi tiek vērsta uzmanība uz to, ka iepriekšējās specifikācijās kvantitatīvie pārraides rādītāji bija 10 % no programmu kopuma.

(63)

Tikpat nepietiekama ir France Télévisions izdevumu pārvaldība un pārvaldības kvalitāte, kuras dēļ sabiedriskais pakalpojums netiek sniegts pa zemākajām izmaksām un tādējādi rada kompensācijas pārmaksas risku. Šajā sakarā Komisijai vajadzētu pārbaudīt peļņas pieaugumu no komercdarbības, sinerģiju, kurai jādod rezultāts pēc 2009. gada līdz ar vienota France Télévisions uzņēmuma izveides un mazāka spiediena uz programmu sastādīšanas izmaksām, kas izriet no mazākas atkarības no reklāmdevējiem.

V.   FRANCIJAS REPUBLIKAS KOMENTĀRI

(64)

Kas attiecas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu, savos 2009. gada 7. oktobrī iesniegtajās piezīmēs, kas vēlāk tika precizētas, Francijas Republika atsaucas uz Komisijas izteiktajām šaubām par valsts finansējuma proporcionalitāti un kompensācijas pārmaksas risku, kā arī uz sabiedrisko audiovizuālo pakalpojumu reformas ieviesto jauno nodevu ņemšanu vērā, lai izvērtētu šī paziņotā pasākuma saderību ar iekšējo tirgu.

V.1.   Finansējuma proporcionalitāte un kompensācijas pārmaksas ex post kontrole

(65)

Francijas Republika precizē, ka paziņotais pasākums nav kompensācija par France Télévisions grupas reklāmas ieņēmumu zaudēšanu, lai arī prognozētajās summās, kas iesniegtas ar informatīvu raksturu, tā ir ņemta vērā, bet, ka tas ir finansējums, kura mērķis ir segt sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izpildes izmaksas. Finansējuma vajadzībām būs jāattīstās atkarībā no izmaiņām programmu veidošanas izmaksās, no komercieņēmumu vai pārraides līdzekļu mainīguma.

(66)

Francijas Republika uzsver, ka kompensācijas pārmaksas riska ex ante apstiprināšanai jānotiek, veicot pārbaudi par likumdošanas kontroles mehānismu pastāvēšanu saskaņā ar Komisijas judikatūru un piemērošanas praksi, nevis attiecībā uz nākotnē aptuveni prognozētām dotāciju un izmaksu summām. Aptuvenās summas ir norādītas indikatīvi, ņemot vērā biznesa plānu, ko ir apstiprinājušas attiecīgās uzraudzības iestādes un France Télévisions. Dotācijas aprēķina metode nepamatojas uz France Télévisions pieņēmumu par reklāmas ieņēmumu samazināšanos. Aprēķins pamatosies uz vispārēju formulu, kur katru gadu kombinētā summa no valsts radio un TV abonentmaksas un budžeta dotācijām, ievērojot Francijas Republikas saistības un ar normatīvajiem aktiem izveidotus ex post kontroles mehānismus, būs proporcionāla France Télévisions sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izmaksām, no kurām atskaitīs France Télévisions komercieņēmumus.

(67)

Turklāt, kas attiecas uz jauniem inovatīviem audiovizuālajiem pakalpojumiem, kas minēti paziņojumā par apraidi, Francijas Republika uzsver, ka noteikts skaits šādu pakalpojumu jau ir paredzēts jaunajās France Télévisions specifikācijās un mērķu un līdzekļu līguma grozījumos un ka tiem tiek un tiks piemērotas iepriekš aprakstītās regulārās kontroles un iepriekšējas konsultācijas. Francija uzskata, ka nākotnē jebkāda jauna svarīga pakalpojuma ieviešanai ir jānotiek mērķu un līdzekļu līguma ietvaros un tai jāpiemēro tādas pašas kontroles.

(68)

Turklāt, ņemot vērā, ka pēc šīs procedūras uzsākšanas stājas spēkā paziņojums par apraidi, Francijas Republika apņemas pilnveidot savu ex post finanšu kontroles mehānismu, lai atbilstu šajā paziņojumā precizētajiem noteikumiem par finanšu kontroles mehānismiem. Tādējādi ir plānots grozīt 2007. gada 15. maija Dekrēta Nr. 2007-9582. pantu. Šī grozījuma mērķis ir:

nodrošināt, ka ziņojumu par nodalītu grāmatvedību (šī prasība ļauj nodrošināt kompensācijas pārmaksas neesības kontroli) saskaņā ar 3. pantā paredzēto ziņojumu kontrolē ārēja organizācija, kuras izvēli ir jāapstiprina par komunikācijas nozari atbildīgajam ministram, un nodrošināt, ka šis ziņojums tiek iesniegts iepriekšminētajam ministram, Nacionālajai asamblejai un Senātam un ka tas tiek sagatavots par France Télévisions līdzekļiem,

pilnveidot funkcionālu mehānismu, kam jānodrošina kompensācijas iespējamo pārmaksu vai šķērssubsīdiju efektīva atgūšana, ja nodalītajā grāmatvedībā tādas ir konstatētas un ja tās nav savietojamas ar 1986. gada 30. septembra Likuma Nr. 86-1067 par saziņas brīvību 53. pantu un Komisijas paziņojumu par apraidi.

(69)

Lai pilnveidotu Komisijas informēšanu pirmajos reformas, kas ieviesta ar 2009. gada 5. marta Likumu Nr. 2009-258, gados, Francijas iestādes apņemas no 2010. līdz 2013. gadam iesniegt Komisijai:

izmainītos ziņojumus, kas sagatavoti saskaņā ar iepriekšminētā dekrēta 2. un 3. pantu, vēlākais sešu mēnešu laikā pēc tam, kad kopsapulces ir apstiprinājušas pārskatu, ieskaitot datus par reklāmas tirgus daļu attīstību kopš 2007. gada,

publisko informāciju par France Télévisions sabiedriskā pakalpojuma uzdevumu izpildi, proti, telekanālu bilanci, ko katru gadu sastāda Audiovizuālo pakalpojumu augstākā padome (ko paredz 1986. gada 30. septembra Likuma Nr. 86-1067 18. pants), un atskaiti par France Télévisions priekšsēdētāja uzklausīšanu parlamentāro komisiju priekšā (Nacionālās Asamblejas un Senāta komisijas, kas atbild par kultūras lietām un finansēm), kad viņš ziņo par mērķu un līdzekļu līguma ikgadējo izpildi (kā to paredz iepriekšminētā likuma 53. pants).

V.2.   Valsts audiovizuālā sektora reformas ieviesto jauno nodevu ņemšana vērā

(70)

Francijas Republika uzskata, ka tā savā paziņojumā nav ņēmusi vērā jaunās nodevas par reklāmu un elektroniskajiem sakariem. Lai arī šīs nodevas ir ieviestas ar to pašu normatīvo aktu, ar kuru ieviesa reformu, šīs nodevas neesot iekļautas paziņotā pasākuma darbības lokā.

(71)

Francijas Republika precizē, ka publiskie paziņojumi pirms likuma nobalsošanas, par ko ziņots procedūras uzsākšanas lēmumā un kas vēlāk bija pretrunā šā likuma noteikumiem, nav pietiekami, lai konstatētu Savienības tiesībās noteiktu tiešu saikni starp nodevām un atbalsta finansējumu. Francijas tiesībās šīs nodevas tiek iekasētas valsts kopīgajā budžetā, tās tiek izmantotas visu valsts izdevumu finansēšanā un atbilst budžeta universāluma un vienotības principiem, kas ir daļa no valsts finanšu konstitucionālo normu kopuma. Saskaņā ar 2001. gada 1. augusta konstitutīvā likuma par budžeta likumiem 36. pantu, tādu līdzekļu, kas iekasēti valsts labā, daļēja vai pilnīga piešķiršana juridiskai personai var izrietēt tikai no budžeta likuma noteikumiem, kas šajā gadījumā nepastāv.

(72)

Francijas Republika arī uzsver, ka nepastāv projekts, kura mērķis būtu izveidot saikni starp minētajām nodevām un France Télévisions finansēšanu. Francija precizē, ka, ja vajadzētu plānot režīma struktūras izmaiņas, Francijas iestādes sniegtu jaunu paziņojumu Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punkta noteikumiem.

VI.   ATBALSTA IZVĒRTĒŠANA

VI.1.   Atbalsta esība Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē

(73)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkts nosaka, ka: “ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”. Šie piemērošanas noteikumi ir izskatīti tālāk.

VI.1.1.   Valsts līdzekļi

(74)

Budžeta dotācijas, uz ko attiecas šis paziņojums, tiks katru gadu ierakstītas finanšu likumā, kas nosaka Francijas valsts budžetu. Līdz ar to ir runa par atbalsta pasākumiem, kas tiek piešķirti no valsts līdzekļiem.

VI.1.2.   Selektīvās ekonomiskās priekšrocības

(75)

Budžeta dotācijas mehānisms, kas papildina valsts līdzekļus, kas tiek nodoti France Télévisions rīcībā, ir selektīvs, jo France Télévisions būs šo līdzekļu vienīgais saņēmējs. Darbībai paredzētā ikgadējā budžeta dotācija, kuras mērķis ir ļaut turpināt uzņēmuma darbību, pasargās uzņēmumu no komerciālo reklāmas ieņēmumu zaudēšanas, kas līdz šim daļēji finansēja uzņēmuma izdevumus un investīcijas. Tādējādi France Télévisions varēs sasniegt auditorijas daļu, ko tā nevarētu sasniegt bez šīs budžeta dotācijas. Līdz ar to uzņēmums saņem ekonomisku priekšrocību, ko tas nevarētu saņemt citā veidā, vai, ja runa ir par dotāciju – citos tirgus apstākļos, proti, apstākļos, kuros darbojas uzņēmuma privātie konkurenti.

(76)

Komisija atzīmē, ka Francijas Republika nav formulējusi piezīmes, kas apstrīdētu tās apsvērumus procedūras uzsākšanas lēmumā attiecībā uz to, ka plānotās dotācijas neatbilst Altmark judikatūrā izteiktajiem kritērijiem kopumā un līdz ar to sniedz ekonomiskas priekšrocības, kas klasificējamas kā valsts atbalsts (13). Komisija atzīmē arī, ka, neskarot turpmāko France Télévisions pārvaldības un rezultātu attīstību tuvākajos gados, pašlaik Francijas Revīzijas palātas ziņojums par France Télévisions – kas tika publicēts 2009. gada oktobrī pēc procedūras uzsākšanas lēmuma – pamato tās argumentāciju par to, ka ceturtais noteikums netiek pildīts.

(77)

Kopumā no iepriekšminētā izriet, ka budžeta dotācijas no Francijas valsts budžeta līdzekļiem tikai France Télévisions grupai sniegs šim uzņēmumam selektīvas ekonomiskas priekšrocības.

VI.1.3.   Konkurences izkropļojums un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm

(78)

France Télévisions ir aktīvs uzņēmums tādu programmu veidošanā un pārraidē, ko tas komerciāli ekspluatē, proti, pārraidot reklāmas, par ko maksā reklāmdevēji, vai pārraidot savā programmā sponsorētus raidījumus, pārdodot savas pārraidīšanas tiesības vai pērkot šādas tiesības. Šīs komerciālās darbības notiek, konkurējot ar citiem telekanāliem, piemēram, TF1, M6, Canal + jo īpaši Francijā, kur, kā to norāda Francijas iestādes, France Télévisions grupa ir lielākā audiovizuālo pakalpojumu grupa. 2010. gadā France Télévisions tirgus daļai vajadzētu sasniegt aptuveni 10 %, kas to padara par trešo lielāko pakalpojumu sniedzēju Francijas tirgū.

(79)

Līdz brīdim, kad 2011. gada beigās tiks pārtraukta komerciālās reklāmas pārraidīšana, France Télévisions turpinās aktīvi darboties Francijas televīzijas komerciālās reklāmas tirgū un konkurēs ar citām raidorganizācijām, lai arī tam būs laika nišu ierobežojumi. Pat pēc 2011. gada France Télévisions varēs reklāmdevējiem piedāvāt savus pakalpojumus, lai pārraidītu reklāmas produktiem, kas tiek prezentēti ar vispārīgu nosaukumu, vai lai piedāvātu raidījumu sponsorēšanu, konkurējot ar citām Francijā aktīvām raidorganizācijām. Pat ja France Télévisions konkurenti būs pilnībā izmantojuši France Télévisions gandrīz pilnīgo atkāpšanos no reklāmas tirgus reformas dēļ, France Télévisions tomēr turpinās pastāvēt šajā tirgū. Apjomu un aizņemtās tirgus daļas ziņā attiecībā pret pastāvīgajiem konkurentiem salīdzinājumā ar 2007. gadu, pamatojoties uz France Télévisions reklāmas un sponsorēšanas ieņēmumu aplēsēm, ko ir iesniegušas Francijas iestādes, 2012. gadā France Télévisions vēl aizņems 3,3 % tirgus, bet TF1 un M6 aizņems attiecīgi aptuveni 50 % un 20 % tirgus.

(80)

France Télévisions varēs sasniegt auditorijas daļu, ko tā nevarētu sasniegt, ja tai nebūtu minētās budžeta dotācijas, kas savukārt var ietekmēt citu raidorganizāciju skatītāju reitingu un tātad ietekmēt arī citu raidorganizāciju komercdarbību tā, ka konkurences noteikumi tiek izkropļoti. Jebkurā gadījumā France Télévisions paliks tikpat aktīvs audiovizuālo autortiesību pirkšanas un pārdošanas tirgū kā svarīgs sarunu partneris, pateicoties minētajam atbalstam. Investīciju saglabāšana programmu sastādīšanai, ko nodrošina budžeta dotācijas, ietekmē arī to, cik lielā mērā France Télévisions var būt pārdevējs un pircējs šajā tirgū.

(81)

No iepriekšminētā izriet, ka budžeta dotācijas no Francijas valsts budžeta tikai France Télévisions grupai izkropļo vai vismaz draud izkropļot konkurenci, kas pastāv pārraižu komerciālās ekspluatācijas jomā Francijā un, zināmā mērā, arī citās dalībvalstīs, kur tiek pārraidītas France Télévisions programmas.

(82)

Audiovizuālo programmu un pārraides tiesību pārdošanas un pirkšanas tirgiem, kuros darbojas France Télévisions, piemīt starptautiska dimensija, pat ja pirkšana notiek ar teritoriālu ierobežojumu, kas parasti aptver vienu dalībvalsti. Turklāt France Télévisions programmas, kuru pārraidīšanu var nodrošināt, pateicoties valsts atbalstam, tiek uztvertas citās dalībvalstīs, piemēram, Beļģijā un Luksemburgā. Visbeidzot, France Télévisions pārraida arī programmas internetā, kas ir pieejams ārpus Francijas.

(83)

Šādos apstākļos plānotās budžeta dotācijas var kropļot konkurences apstākļus un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

VI.1.4.   Secinājums par valsts atbalsta pastāvēšanu

(84)

Ņemot vērā iepriekš teikto, budžeta dotācijas, ko Francijas Republika plāno piešķirt France Télévisions, ir valsts atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē, un ir jāizskata to saderība ar iekšējo tirgu.

VI.2.   Saderība, ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punktu

(85)

Līguma par Eiropas Savienības darbības 106. panta 2. punkts nosaka, ka “uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai kas darbojas kā dalībvalstu fiskāli monopoli, attiecas Līgumos ietvertie noteikumi un jo īpaši noteikumi par konkurenci, ja šo noteikumu piemērojums de iure vai de facto netraucē veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus. Tie nedrīkst ietekmēt tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Savienības interesēm.”

(86)

Savā paziņojumā par apraidi Komisija uzskaita principus, ko tā ievēro, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbības 107. pantu un 106. panta 2. punktu attiecībā uz sabiedrisku raidorganizāciju finansēšanu no valsts līdzekļiem. Šajā sakarā Komisijas izvērtējums attiecas uz šādiem diviem aspektiem:

sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma precīzas un skaidras definīcijas pastāvēšana normatīvajā aktā, ieskaitot jauna svarīga pakalpojuma sniegšanas uzdevumu, kas ir pakļauts efektīvas kontroles mehānismiem, ko veic no raidorganizācijas neatkarīga organizācija,

šim uzdevumam nepieciešamo kompensāciju no valsts līdzekļiem proporcionalitāte un pārredzamība tā, lai šīs kompensācijas nepārsniedz sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma radīto neto izmaksu summu, kas arī ir jāpakļauj efektīvai kontrolei.

VI.2.1.   Efektīva kontrolei pakļauta sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma precīza un skaidra definīcija normatīvajā aktā

(87)

Kā minēts iepriekš, Komisija savā lēmumā par procedūras uzsākšanu nav izteikusi šaubas tajā minēto iemeslu dēļ ne par sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma, kas France Télévisions jāpilda saskaņā ar oficiāliem normatīvajiem aktiem, definīcijas un pilnvaras adekvātumu, ne par ārējās kontroles pasākumu adekvātumu, ar kuriem kontrolē veidu, kā France Télévisions pilda tam uzdotos pienākumus, kas aprakstīti iepriekš. Komisija arī uzskata, ka 1986. gada 30. septembra Likuma Nr. 86-1067 grozītās redakcijas attiecīgie noteikumi (43.-11., 44., 48. un 53. pants) un to dekrētu un normatīvo aktu noteikumi, ar kuriem tiek piemērots likums, jo sevišķi, kas attiecas uz specifikācijām (2009. gada 23. jūnija Dekrēts Nr. 2009-796) un uz mērķu un līdzekļu līgumu, bija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanas noteikumiem par tādu atbalstu sabiedriskām raidorganizācijām izvērtēšanu, kas minēti paziņojumā par sabiedrisko apraidi.

(88)

Šis secinājums bija analogs secinājumiem, ko Komisija jau bija sniegusi par šo jautājumu, piemērojot tolaik piemērojamo paziņojumu, savos 2003. un 2005. gada lēmumos attiecībā uz France 2 un France 3 un 2008. un 2009. gada lēmumos attiecībā uz France Télévisions.

(89)

Tas nozīmē, ka pilnīgas skaidrības nolūkā ir jāizskata vispārīgie komentāri, ko sniegušas atsevišķas ieinteresētās personas, kuras mēģina apgalvot, ka sabiedrisko televīziju un to konkurentu veidotās programmas it kā esot līdzīgas, ko savukārt apstrīd citas ieinteresētās personas savos komentāros, bet šie komentāri nevar mainīt šo izvērtējumu.

(90)

Likuma Nr. 86-1067 par saziņas brīvību grozītā redakcija plaši, kvalitatīvi, bet precīzi definē France Télévisions sabiedriskā pakalpojuma uzdevumus. Šim uzņēmumam ir jāmērķē uz plašu publiku un tā piedāvājumam jābūt diversificētam, lai tas atbilstu mērķim nodrošināt sabiedrības demokrātiskas, sociālas, pilsoniskas un kultūras vajadzības, ievērojot plurālismu. Tas, ka atsevišķiem konkurentiem to dalības Eiropas Raidorganizāciju apvienībā (EBU) dēļ ir pienākums ievērot apvienības statūtus, kā to norāda Francijas telekomunikāciju un elektronisko sakaru federācija (FFTCE), nerada šķērsli tam, ka pastāv sabiedriskā pakalpojuma specifiski pienākumi, kas ir precizēti Francijas Republikas normatīvajos aktos, kas, pretēji pienākumiem, kas izriet no dalības EBU, ir obligāti tikai France Télévisions.

(91)

Ciktāl tas ir faktiski nepieciešams, France Télévisions pienākumi ir precizēti specifikācijās un mērķu un līdzekļu līgumā un ir papildināti ar precīziem un kvantitatīviem rādītājiem, kas uzņēmumam ir jāsasniedz savā programmu piedāvājumā, kam savukārt nav pakļautas konkurējošās raidorganizācijas. Valsts līdzekļi, kas ir piešķirti France Télévisions, tiek piešķirti, lai sasniegtu mērķus un izpildītu sabiedriskā pakalpojuma pienākumus, kas vispārējas nozīmes nolūkā ir noteikti normatīvajos aktos, lai gan privātie līdzekļi, kas tiek piešķirti konkurējošām raidorganizācijām, tiek piešķirti tikai peļņas nolūkā. Tādu ierobežojumu pastāvēšana, kas ir reglamentējoši vai ko brīvi uzņēmušies operatori savā apraides darbībā, nenozīmē, ka pastāv nediferencēts piedāvājums starp valsts un privātām raidorganizācijām. Šie sabiedriskā pakalpojuma pienākumi, kas izriet no likuma, pretēji pienākumiem, kas izriet no dalības EBU, attiecībā uz to izpildi tiek pakļauti regulārām ārējām kontrolēm, jo sevišķi parlamentārām kontrolēm.

(92)

Turklāt Dramatisko autoru un komponistu biedrība (SACD) izceļ France Télévisions ciešās saistības radīt oriģinālus franču audiovizuālos un kinematogrāfijas autordarbus salīdzinājumā ar konkurentiem, kas ir pakļauti daudz mazākām saistībām. Protams, SACD novērojumi nepierāda un neilustrē iemeslus, kuru dēļ importēti ne-franču darbi, kas, iespējams, nāk no citām dalībvalstīm, būtu uzskatāmi par mazāk kvalitatīviem nekā tie, ko finansēs France Télévisions. Taču, atšķirībā no konkurentiem, šāds pienākums un saistības attiecībā uz oriģināldarbu radīšanu veicina un ir tieši saistītas ar Francijas sabiedrības sociālajām un kultūras vajadzībām, kas France Télévisions jāievēro, veidojot savas programmas, jo to nosaka uzņēmuma pienākums sniegt vispārējas nozīmes pakalpojumu.

(93)

Ņemot vērā Francijas Republikas sniegto informāciju, šis pozitīvais vērtējums par France Télévisions sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma definīciju un kontroli ir jāizvērš tā, lai tas attiecas uz mehānismiem, kas tiek piemēroti jaunu svarīgu audiovizuālo pakalpojumu izveidei paziņojuma par apraidi izpratnē, kas tiek piemērots pēc šī procedūras uzsākšanas lēmuma. Šie pakalpojumi, kas izvērš pārraidīto programmu piedāvājumu citos veidos vai formātos, ir iekļauti France Télévisions specifikācijās un mērķu un līdzekļu līgumos, kuros ir precizēti likumā noteiktie vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes sabiedriska pakalpojuma uzdevumi. Šie dokumenti tiek pieņemti ar dekrētu, kā minēts iepriekš, lai uz jau paredzētajiem un turpmākajiem jaunajiem pakalpojumiem attiektos tās pašas specifiskās ikgadējās ex ante konsultāciju un ex post izpildes kontroles procedūras, kas attiecas uz minētajiem uzdevumiem.

(94)

Līdz ar to France Télévisions noteiktā sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma definīcija, kā arī ar to saistītie kontroles mehānismi atbilst paziņojumā par apraidi noteiktajiem noteikumiem un principiem, kas izriet no Savienības tiesu judikatūras.

VI.2.2.   Valsts finansējuma proporcionalitāte un pārredzamība

(95)

Francijas Republikas paziņotajam finansējuma mehānismam, kurā ietilpst ikgadējā dotācija kompensācijai par reklāmas pārraidīšanas samazināšanu un pēc tam pārtraukšanu, ir jābūt ilgstošam un tāpēc jāpaliek spēkā arī pēc likumā noteiktā datuma, kad tiks pārtraukta reklāmas pārraidīšana, proti, pēc 2011. gada novembra.

(96)

Ikgadējais valsts finansējums sastāvēs no pabalsta, ko izmaksā no ieņēmumu par valsts radio un TV abonentmaksu daļas, ko agrāk sauca par TV abonentmaksu, un no ikgadējas dotācijas, kas paredzēta 2009. gada 5. marta Likumā Nr. 2009-258. Atbalstu, ko apstiprinājusi Komisija savā 2005. gada 20. aprīļa lēmumā un ko nemaina plānotais mehānisms, papildinās budžeta dotācija, kuras precīzs apjoms tiks noteikts katru gadu budžeta likumā kārtējam finanšu gadam. Savās piezīmēs Francijas Republika precizē, ka pirms katra finanšu gada paredzētās sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma neto izmaksas ļaus noteikt ex ante ikgadējās dotācijas summu.

(97)

Tieši tas arī izriet no indikatīvajām aplēsēm, ko sniegušas Francijas iestādes atbildē uz šaubām, ko Komisija izteikusi procedūras uzsākšanas lēmumā. Komisija norāda uz aptuvenību, ko Francijas iestādes piešķir biznesa plāna prognozēm, un uzskata, ka uzņēmumam, kam ir uzdots sabiedriskā pakalpojuma pienākums un kam tāpēc jāuzņemas izdevumu saistības uz vairākiem gadiem, būtu lietderīgi izmantot finanšu ietvaru, kas paredzēts mērķu un līdzekļu līguma papildlīgumā iekļautajā biznesa plānā. Tomēr uzrādītie indikatīvie kopējie valsts līdzekļi ir salīdzināmi, lai arī mazāki, ar šī pakalpojuma sniegšanas bruto izmaksām, kas prognozētas laikposmam no 2010. līdz 2012. gadam.

(98)

Ņemot vērā bruto izmaksu, kas ir mazāk mainīgas, nekā komercieņēmumi, kas ļauj noteikt neto izmaksas, relatīvo paredzamību, biznesa plāna indikatīvie skaitļi apstiprina a priori Francijas Republikas apgalvojumu par sabiedriskā pakalpojuma neto izmaksu kritērija noteicošo raksturu, lai noteiktu turpmākās ikgadējās dotācijas lielumu. Tādējādi valsts piešķirtā finanšu kompensācija, ko ievieš ar 2009. gada 5. marta Likumu Nr. 2009-258, veidos apstiprināto budžeta dotāciju, nenosakot tās summu, attiecībā uz iespējamu prognozi, kādiem būtu jābūt ieņēmumiem no reklāmas, kas ir zaudēti reklāmas pārraidīšanas pārtraukšanas dēļ.

(99)

Šāda pieeja šķiet objektīvi pamatota. Atbalsta daudzgadīguma dēļ dotācijas summas noteikšana attiecībā pret to, kādi būtu bijuši ieņēmumi no reklāmas, ja reklāmas pārraidīšana netiku pārtraukta saskaņā ar likumu, piemēram, nosakot summu, pamatojoties uz to, kādi bija ieņēmumi pirms reformas paziņošanas un ieviešanas, to koriģējot atkarībā no televīzijas reklāmas tirgus attīstības, kļūtu arvien nepamatotāka. Ja dotācijas summa tiktu aprēķināta šādi attiecībā pret iedomātiem ieņēmumiem, sabiedriskā pakalpojuma bruto izmaksu lielāka samazināšana nekā paredzēts, kas izrietētu, piemēram, no turpmākas sinerģijas France Télévisions vienota uzņēmuma izveides gadījumā, varētu radīt risku, ka kompensācija no valsts līdzekļiem tiek pārmaksāta.

(100)

Veids, kā aprēķināt ikgadējo dotāciju attiecībā pret sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izmaksām, atņemot atlikušos neto komercieņēmumus, ir saskanīgs ar Francijas Republikas apņemšanos, kas tagad ir iekļauta Likuma Nr. 86-1067 par saziņas brīvību jaunās redakcijas 44. pantā un Dekrēta par finansiālajām attiecībām starp Francijas valsti un valsts audiovizuālā sektora organizācijām 2. pantā, lai France Télévisions piešķirtie valsts līdzekļi nepārsniedz uzņēmumam uzticēto sabiedriskā pakalpojuma pienākumu izpildes neto izmaksas. Kā atgādina Francijas iestādes, šī apņemšanās un iepriekšminētie noteikumi ir pilnībā piemērojami paziņotajai budžeta dotācijaii un ikgadējam valsts finanšu mehānismam, kas no šī brīža ir kļuvuši par tā neatņemamu sastāvdaļu.

(101)

Līdz ar to ikgadējās dotācijas aprēķināšanas metode attiecībā uz sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma neto izmaksām – no kurām tātad tiek atņemti atlikušie neto komercieņēmumi, ir jāuzskata par proporcionālu Komisijas paziņojuma par apraidi izpratnē.

(102)

Šajā sakarā atsevišķu ieinteresēto trešo personu pretējās piezīmes nevar apstrīdēt šo secinājumu:

FFTCE komentārus, kuros apgalvots, ka kompensācija par atņemto iespēju saņemt ieņēmumus no reklāmas, kas neietilpst sabiedriskā pakalpojuma uzdevumā, nevar attiekties uz šī uzdevuma finansēšanu, nevar ņemt vērā tāpat kā M6 izteiktos komentārus par komercieņēmumu zaudēšanas mainīgajām un tāpēc neprecīzajām prognozēm; ikgadējās dotācijas summa būs jānosaka ex ante atkarībā no France Télévisions sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma neto izmaksām, jo Francijas Republikas prognozētajām summām 2010., 2011. un 2012. gadam ir tikai indikatīvs raksturs,

M6 piezīmes, kurās mēģināts apgalvot, ka izmaksu uzskaites instrumentu šķietamā neesība uzņēmumā France Télévisions, kā to norādījusi Francijas Revīzijas palāta, strukturāli radītu kompensācijas pārmaksu, jo dotācija balstītos uz neobjektīvām izmaksām, tāpat kā TF1 komentāri par nepārvaldītu vai slikti pārvaldītu izmaksu kompensācijas pārmaksu nav pamatoti; pirmkārt, 2009. gada oktobrī Revīzijas palāta secināja, ka nepastāv vadības instrumenti, kuros integrēti France Télévisions grupas meitas uzņēmumu izmaksu uzskaites instrumenti un nevis, ka nepastāv izmaksu uzskaites un pārvaldības instruments; katram France Télévisions grupas uzņēmumam ir izmaksu uzskaite,

otrkārt, kompensācijas saderības ar iekšējo tirgu izskatīšana, pretēji France Télévisions ekonomisko priekšrocību esības izskatīšanai, neattiecas uz izmaksām, kas varētu rasties vidējam un labi pārvaldītam sektora uzņēmumam, lai sniegtu vispārējas nozīmes pakalpojumu, bet gan uz izmaksām, kas faktiski radīsies France Télévisions, ieskaitot nākotnē paredzēto samazinājumu; bet, kā norādīts iepriekš, valsts līdzekļu kopējā summa, kas jāpiešķir France Télévisions, a priori būs mazāka par izmaksām, kas uzņēmumam rodas, sniedzot sabiedrisko pakalpojumu, un tā tiks noteikta tā, lai izvairītos no kompensāciju pārmaksas, kad tiks atņemti neto komercieņēmumi.

(103)

Šajos komentāros, kas nav pamatoti attiecībā uz ikgadējo dotāciju summas noteikšanu ex ante, nav arī ņemta vērā ex post kontroles mehānismu pastāvēšana. Kā izklāstīts iepriekš, finanšu gada dotācijas summas ex ante noteikšanu budžeta likumā papildinās ex post kontroles mehānismi un, ja nepieciešams, kompensācijas pārmaksas atgūšana.

(104)

Paziņojums par apraidi paredz, ka dalībvalstīm ir jāizveido atbilstoši mehānismi, lai novērstu jebkādu kompensācijas pārmaksu, veicot regulāras kontroles par valsts līdzekļu izlietošanu. Paziņojumā minētās kontroles efektivitātei jāizriet no tās regularitātes, ko veic neatkarīga organizācija, un kontrole jāpapildina ar mehānismiem, kas ļauj atmaksāt kompensācijas iespējamu pārmaksu vai kas ļauj nākamajā taksācijas gadā piešķirt pareizu kompensāciju ar iespējamu rezervi, kas nepārsniedz 10 % no sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas izmaksām, vai atgūt iespējamas šķērssubsidēšanas līdzekļus.

(105)

1986. gada 30. septembra Likuma Nr. 86-1067 44. pantā precizēts, ka “valsts līdzekļi, kas piešķirti valsts audiovizuālā sektora organizācijām, lai kompensētu tām uzticētos sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākumus, nevar pārsniegt minēto pienākumu izpildes izmaksu summu”. Šis noteikums izriet no Francijas Republikas uzņemtajām saistībām speciāli iekļaut likumā principu par sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma kompensācijas nepārmaksu tās procedūras ietvaros, kas savukārt bija par pamatu Komisijas 2005. gada 20. aprīļa Lēmumam par saderību attiecībā uz tādu līdzekļu izmantošanu, kas iegūti no abonentmaksas (14).

(106)

2007. gada 15. maija Dekrēta Nr. 2007-958 par finansiālajām attiecībām starp Valsti un audiovizuālās saziņas valsts sektora organizācijām 2. pants ietver tādu pašu formulējumu kā 1986. gada 30. septembra likuma 53. pants, ņemot vērā “tiešos vai netiešos ieņēmumus no sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas uzdevuma”, un precizē, ka sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma izpildes izmaksas tiek aprēķinātas, veicot atsevišķu grāmatvedības uzskaiti. Dekrēta 3. pantā paredzēts, ka France Télévisions un tās meitas uzņēmumiem ir pienākums ievērot tirgus noteikumus attiecībā uz visām to komercdarbībām un ka kādai ārējai organizācijai ir jāsagatavo ikgadējs ziņojums par šī pienākuma izpildi, kas pēc tam tiek nodots atbildīgajam ministram, Nacionālajai Asamblejai un Senātam. Šis pēdējais noteikums ir arī minēts Francijas Republikas saistībās un Komisijas 2005. gada 20. aprīļa lēmumā, kas minēts 7. apsvērumā.

(107)

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa nosprieda, ka gan noteikumi par kompensācijas nepārmaksāšanas principu, gan kontrole un pārbaude par to, kā France Télévisions piemēro noteikumus savai komercdarbībai, atbilst Komisijas izteiktajām bažām procedūras laikā, kuru rezultāta tika pieņemts 2005. gada 20. aprīļa lēmums (15). Vispārējā tiesa (16) arī apstiprināja, ka ir lietderīgi veikt ex post kontroles par šo saistību ievērošanu.

(108)

Komisija saņēma un izskatīja ziņojumus par dekrēta 2. un 3. panta izpildi par 2007. un 2008. finanšu gadu (saskaņā ar dekrēta 3. pantu sagatavotos ziņojumus 2007. gadā sertificēja revidenti PriceWaterhouseCoopers un KPMG, bet 2008. gada ziņojumu – Cabinet Rise), kā arī 2. pantā paredzēto ziņojuma projektu par 2009. gadu. Pieejamajos ziņojumos secināts, ka France Télévisions grupai piešķirto valsts līdzekļu apjoms nav pārsniedzis uzņēmumam uzticētā sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izpildes neto izmaksas un ka France Télévisions ir ievērojis tirgus noteikumus visās savās komercdarbībās. Tātad tas izslēdz iespējamas šķērssubsīdijas starp komercdarbībām un sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas darbībām. Minētie ziņojumi norāda arī uz to, ka izmaksu un sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas līdzekļu grāmatvedības uzskaite dažādajos France Télévisions telekanālos ir iespējama ar pastāvošajiem grāmatvedības instrumentiem, pretēji tam, ko apgalvo M6.

(109)

Paziņotajai budžeta dotācijai tiks piemērota Dekrētā Nr. 2007-958 paredzētā valsts līdzekļu ex post kontroles procedūra. Kopš kontroles ieviešanas kopējie valsts līdzekļi, kas piešķirti France Télévisions, nav bijuši pietiekami, lai segtu sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izpildes neto izmaksas, līdz ar to jautājums par kompensācijas iespējamo pārmaksu nav bijis aktuāls. Kas attiecas uz vidējā termiņa izmaksu un ieņēmumu prognozēm, kas minētas biznesa plānā un attēlotas iepriekš redzamajā 1. tabulā, 2012. gadā ir paredzēts neliels pārpalikums, kas būtu jāpiešķir prioritārā kārtībā izdevumiem par audiovizuālo autordarbu radīšanu, ja šis pārpalikums faktiski apstiprināsies un ja tas nebūs nepieciešams 2010. un 2011. gada zaudējumu novēršanai.

(110)

Jebkurā gadījumā, lai saskaņotu esošo procedūru ar precizējumiem, ko ieviesa ar paziņojumu par apraidi tikai 2009. gadā, Francijas Republika apņemas grozīt 2007. gada 15. maija Dekrēta Nr. 2007-958 2. pantu tā, lai:

nodrošinātu, ka gada ziņojumu par nodalīto grāmatvedību, tāpat kā 3. pantā paredzēto ziņojumu, kontrolētu ārēja organizācija, kuras izvēli ir jāapstiprina par komunikāciju atbildīgajam ministram, un lai nodrošinātu, ka šis ziņojums tiek iesniegts iepriekšminētajam ministram, Nacionālajai Asamblejai un Senātam un lai to sagatavo par France Télévisions līdzekļiem,

pilnveidotu funkcionālu mehānismu, kam jānodrošina kompensācijas iespējamo pārmaksu vai šķērssubsīdiju efektīva atgūšana, ja nodalītajā grāmatvedībā tādas ir konstatētas un ja tās nav savietojamas ar 1986. gada 30. septembra Likuma Nr. 86-1067 par saziņas brīvību 53. pantu un Komisijas paziņojumu par apraidi.

(111)

Tādējādi Francijas Republika būs izveidojusi atbilstošus mehānismus, lai veiktu regulāras un efektīvas kontroles par valsts līdzekļu izmantošanu, lai novērstu jebkādu kompensācijas pārmaksu vai šķērssubsīdijas, kā to paredz paziņojums par apraidi.

(112)

Ņemot vērā iepriekš minēto, iespējamie konkurences ierobežojumi, kas izriet no France Télévisions klātbūtnes komerciālajos tirgos, kur tā darbosies arī pēc reformas pilnīgas ieviešanas, tomēr būs visai nenozīmīgi. Šī klātbūtne visticamāk būs ļoti minimāla un tiek prognozēts, ka reforma, kaut vai tikai daļēji, novirzīs televīzijas reklāmas pieprasījumu France Télévisions konkurentiem.

(113)

Kā minēts septiņu televīzijas vai radio kanālu publiskā vēstulē, reformas turpināšana, līdz tā beigsies ar reklāmu pārraidīšanas pārtraukšanu France Télévisions telekanālos, “sniegs privātajiem medijiem tiem nepieciešamo izaugsmi”, bet reklāmas pārraidīšanas turpināšanās “radītu kaitīgas sekas visiem franču medijiem un būtiski mainītu iesaistīto pušu ekonomiskās perspektīvas.” (17)

(114)

Citos vārdos, France Télévisions daļējā atkāpšanās un akcenta likšana uzņēmuma ieņēmumu (komerciālu vai no valsts kā kompensāciju) struktūras līmenī uz tādu programmu pārraidīšanu, kas atbilst uzņēmuma vispārējās nozīmes uzdevumam, nesaņemot tiešu finansējumu par skatītāju auditoriju, mazina potenciālos konkurences ierobežojumus tajos konkurences tirgos, kur darbojas France Télévisions. Šī atkāpšanās rada iespēju, ka tirgū varētu ienākt jauni dalībnieki, kuru klātbūtne reklāmas tirgū pagaidām ir neliela, tādējādi panākot lielāku konkurences dinamiku nākotnē.

(115)

Ņemot vērā Francijas Republikas sniegto informāciju un uzņemtās saistības, izriet, ka valsts finansējuma mērķis būs ļaut France Télévisions segt neto izmaksas, kas radušās, pildot uzdotos pienākumus, un šis finansējums būs jāattiecina tikai uz minētajām izmaksām un to pakļaus ex post kontrolēm, kas atbilst piemērojamā paziņojuma par apraidi kritērijiem. Turklāt, tā kā France Télévisions samazinās savu klātbūtni konkurences tirgos, plānotais atbalsts neietekmēs tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Savienības interesēm, tādējādi Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta noteikumi tiek ievēroti.

(116)

Turklāt Francijas Republika apņemas iesniegt Komisijai ikgadēju ziņojumu līdz 2013. gadam, kad valsts audiovizuālā sektora reformai ir jābūt pabeigtai, kas ļaus izsekot svarīgākajiem reformas ieviešanas aspektiem attiecībā uz valsts atbalsta noteikumiem, proti, ikgadējās kompensācijas un ex post kontroles mehānismiem, noteikumiem, ko France Télévisions piemēro savai komercdarbībai, France Télévisions vietas attīstībai šajā tirgū, kā arī mērķu un līdzekļu līguma ikgadējai izpildei.

(117)

Ņemot vērā reformas plašumu, reformas ieviestās France Télévisions sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma finansēšanas inovācijas, reformas ietekmi uz France Télévisions izmaksu un ieņēmumu attīstību un ietekmi uz to tirgu neskaidro ekonomisko nākotni, kas ietekmē France Télévisions un konkurentu komercieņēmumus, šī apņemšanās ļaus Komisijai pārbaudīt reformas ieviešanu un sekot tai līdzi, kā arī sekot līdzi Francijas Republikas uzņemtajām saistībām šīs procedūras ietvaros.

(118)

Savā procedūras uzsākšanas lēmumā Komisija izteica bažas par iespējamas tiešas saiknes pastāvēšanu starp ieņēmumiem no jaunajām nodevām par reklāmu un elektroniskajiem sakariem un ikgadējo dotāciju, kas tiks piešķirta France Télévisions, sākot ar 2010. gadu. Ja šāda saikne būtu, vajadzētu uzskatīt, ka šīs nodevas ir neatņemama atbalsta sastāvdaļa, un līdz ar to tās būtu jāpakļauj pārbaudei par atbalsta saderību ar iekšējo tirgu. Ja 2009. gadā šādas saiknes pastāvēšana tika izslēgta, ņemot vērā jo īpaši 2009. gada 5. marta Likuma Nr. 2009-258 par valsts audiovizuālo sektoru spēkā stāšanās un ieviešanas datumu, bažas joprojām bija par nākotni, ņemot vērā Francijas augstāko iestāžu sniegtos paziņojumus.

(119)

No Eiropas Savienības Tiesas judikatūras, kas apstiprināta ar 2008. gada 22. decembra spriedumu prejudiciālā lietā Régie Networks (C-333/07) (99. punkts), izriet, ka, “lai nodevu varētu uzskatīt par atbalsta pasākuma būtisku daļu, atbilstoši attiecīgam valsts tiesiskajam regulējumam jāpastāv ciešai saiknei starp attiecīgo nodevu un atbalstu tādā ziņā, ka nodevas ieņēmumi noteikti tiek izlietoti atbalsta finansēšanai un tieši ietekmē atbalsta lielumu un līdz ar to šī atbalsta saderīguma ar kopējo tirgu vērtējumu” (18). Tiesas noteiktie divi nosacījumi, proti, attiecīgs valsts tiesiskais regulējums un tieša ietekme uz atbalsta lielumu, tiek izskatīti tālāk.

(120)

Francijas tiesībās saskaņā ar 2001. gada 1. augusta konstitutīvā likuma par budžeta likumiem 36. pantu, tādu līdzekļu, kas iekasēti Francijas valsts labā, daļēja vai pilnīga piešķiršana juridiskai personai var izrietēt tikai no budžeta likuma noteikumiem. Tātad budžeta likumam būtu speciāli jāparedz, ka ar 2009. gada 5. marta Likumu Nr. 2009-258 ieviestās reklāmas un elektronisko sakaru nodevas ieņēmumi pilnībā vai daļēji tiks novirzīti France Télévisions finansēšanai. Pašreiz šāds noteikums nav pieņemts. Nākotnē Francijas Republika apņemas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punkta noteikumiem sniegt Komisijai jaunu paziņojumu par jebkurām iecerēm veikt izmaiņas atbalsta režīma struktūrā. Šādos apstākļos cieša saikne starp minēto atbalstu un jaunām nodevām atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam nav konstatēta Tiesas judikatūras izpratnē.

(121)

Turklāt ir redzams, ka noteicošais kritērijs, lai noteiktu ikgadējās budžeta dotācijas summu, ko pieskaita summai, ko paredzēts piešķirt no valsts radio un TV abonentmaksas ieņēmumiem, būs France Télévisions uzticētā sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma neto izmaksu summa, nevis no jaunajām nodevām iegūto ieņēmumu summa. Sabiedriskā pakalpojuma indikatīvās izmaksas ir un būs pakļautas ex ante prognozēm mērķu un līdzekļu līgumā atbilstoši 1986. gada 30. septembra Likuma Nr. 86-1067 par saziņas brīvību grozītās redakcijas 53. pantam, budžeta likuma projektā paredzētās ikgadējās dotācijas lielumu noteiks atkarībā no prognozētajām neto izmaksām un būs jākonstatē atbilstība starp prognozēm un rezultātiem un, ja nepieciešams, summu koriģēs ex post ziņojuma ietvaros, ko paredz 2007. gada 15. maija Dekrēta Nr. 2007-958 par finansiālajām attiecībām starp Valsti un audiovizuālās saziņas valsts sektora organizācijām 2. pants. Tā kā izmaksas rodas neatkarīgi no līdzekļiem, kas iekasēti no nodevām, ieņēmumi no nodevām nevar tieši ietekmēt atbalsta summu. Turklāt nodevas likmes, ko sākotnēji paredzēja Francijas valdība, tika pazeminātas likuma galīgajā redakcijā, par ko nobalsoja Parlaments, izvairoties no tā, ka vienlaicīgi un proporcionāli samazinās dotācija, kas jāpiešķir France Télévisions.

(122)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar 2009. gada 5. marta Likumu Nr. 2009-258 ieviestās reklāmas un elektronisko sakaru nodevas nav atbalsta neatņemama sastāvdaļa, un līdz ar to tās nav jāiekļauj pārbaudē par atbalsta saderīgumu ar iekšējo tirgu pretēji tam, kā uzskata atsevišķas ieinteresētās trešās personas, proti, ACT, FFTCE, Privāto kanālu asociācija, M6 un TF1.

(123)

Šis secinājums neskar minēto nodevu un to specifisko nosacījumu kā atsevišķu pasākumu saderīgumu ar Eiropas Savienības tiesībām, jo īpaši, kas attiecas uz elektronisko sakaru nodevu, attiecībā uz jautājumiem, kas izskatīti pārkāpuma procedūras Nr. 2009/5061 ietvaros attiecībā uz Direktīvu 2002/20/EK vai attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (19).

(124)

Komisija ņem vērā Francijas paziņojumu, ar ko tā izslēdz minētās nodevas no sava paziņojuma, uz ko attiecas šis lēmums.

VII.   SECINĀJUMI

(125)

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, Komisija secina, ka ikgadējo budžeta dotāciju par labu France Télévisions, kas ieviesta kā minēts iepriekš, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punktam saskaņā ar piemērošanas principiem un noteikumiem, kas paredzēti sabiedriskās apraides sabiedriskajiem pakalpojumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts, ko Francijas Republika plāno ieviest France Télévisions labā kā ikgadēju budžeta dotāciju saskaņā ar 1986. gada 30. septembra Likuma Nr. 86-1067 par saziņas brīvību grozītās redakcijas 53. panta VI iedaļu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punktam.

Līdz ar to šī atbalsta īstenošana tiek atļauta.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

Briselē, 2010. gada 20. jūlijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Joaquín ALMUNIA


(1)  OV C 237, 2.10.2009., 9. lpp.

(2)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(3)  Komisijas Lēmums 2004/838/EK (OV L 361, 8.12.2004., 21. lpp.).

(4)  Komisijas Lēmums C(2005) 1166, galīgā redakcija (OV C 235, 30.9.2005.).

(5)  Komisijas Lēmums C(2008) 3506, galīgā redakcija (OV C 242, 23.9.2008.).

(6)  Komisijas Lēmums 2009/C 237/06 (OV C 237, 2.10.2009., 9. lpp.).

(7)  Iekavas […] norāda uz komercnoslēpumiem vai konfidenciālām summām, ko aizvieto ar diapazonu.

(8)  Sk. Lēmuma C(2005) 1166 galīgās redakcijas 65.–72. punktu.

(9)  OV C 257, 27.10.2009., 1. lpp.

(10)  OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp.

(11)  Tiesas spriedums, 2003. gada 24. jūlijs, C-280/00, Altmark Trans, ECR, I-7747. lpp., 88.–93. punkts.

(12)  OV L 318, 17.11.2006., 17. lpp.

(13)  Sk. uzsākšanas lēmumu, 68.–75. punkts.

(14)  Sk. Lēmuma C(2005) 1166 galīgās redakcijas 65.–72. punktu.

(15)  2009. gada 11. marta spriedums, TF1/Komisija (lieta T-354/05, Krājums (2009. g.), II-00471. lpp.), 205.–209. punkts.

(16)  Sk. šajā ziņā 2010. gada 1. jūlija spriedumu, M6 un TF1/Komisija (apvienotās lietas T-568/08 un T-573/08), jo īpaši 115. punktu un tālākos, vēl nav publicēts.

(17)  TF1, M6, Canal +, Next Radio TV, NRJ, RTL un Locales TV priekšsēdētāju 2010. gada 21. jūnija vēstule Republikas prezidentam, kas pieejama publiski kopš 2010. gada 24. jūnija tīmekļa vietnē: http://www.latribune.fr/technos-medias/publicite/20100623trib0a00523461/france-televisions-les-medias-prives-insistent-pour-mettre-fin-a-la-publicite-.html

(18)  2008. gada 22. decembra spriedums, Krājums, I-10807. lpp. Sk. arī 2006. gada 15. jūnija spriedumu, Air Liquide Industries Belgium (C-393/04 un C 41/05, Krājums, I-5293. lpp.), 46. punkts.

(19)  OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.


4.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 59/63


KOMISIJAS LĒMUMS

(2011. gada 1. marts),

ar kuru groza Lēmumu 2007/76/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, attiecībā uz savstarpēju palīdzību

(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 1165)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2011/141/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā) (1), un jo īpaši tās 6. panta 4. punktu, 7. panta 3. punktu, 8. panta 7. punktu, 9. panta 4. punktu, 10. panta 3. punktu, 12. panta 6. punktu, 13. panta 5. punktu un 15. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Komisija 2006. gada 22. decembrī pieņēma Lēmumu 2007/76/EK, ar ko īsteno Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, attiecībā uz savstarpēju palīdzību (2).

(2)

Lēmumu 2007/76/EK grozīja ar Komisijas Lēmumu 2008/282/EK (3), lai noteiktu principus, ar ko reglamentē īstenošanas pasākumu paziņošanu, informāciju, kas jāsniedz paziņojumos, kas seko pēc brīdinājuma paziņojuma, un tirgus uzraudzības un īstenošanas pasākumu koordinēšanu.

(3)

Prasības, kas noteiktas ar Lēmumu 2007/76/EK attiecībā uz informācijas dzēšanu datu bāzē, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 2006/2004 10. panta 1. punktā, un attiecībā uz regulāriem paziņojumiem, ir jāpārskata, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta īstenošanas sadarbības tīkla darbības laikā.

(4)

Ir lietderīgi arī precizēt noteikumus, kas regulē koordinējošās kompetentās iestādes pienākumus, dalību koordinētajos īstenošanas pasākumos un informācijas minimumu, kas jāsniedz saistībā ar šādiem pasākumiem.

(5)

Lēmums 2007/76/EK ir jāsaskaņo ar Darba grupas personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (4) 29. pantu, 6/2007 atzinumu (5) un ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumu (6).

(6)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 2007/76/EK.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2006/2004 19. panta 1. punktā minētās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2007/76/EK pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2011. gada 1. martā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

John DALLI


(1)  OV L 364, 9.12.2004., 1. lpp.

(2)  OV L 32, 6.2.2007., 192. lpp.

(3)  OV L 89, 1.4.2008., 26. lpp.

(4)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(5)  Opinion 6/2007 on data protection issues related to the Consumer Protection Cooperation System (CPCS) 01910/2007/EN, WP 139, pieņemts 2007. gada 21. septembrī.

(6)  EDAU atzinums ref. 2010-0692.


PIELIKUMS

Lēmuma 2007/76/EK pielikumu groza šādi.

1.

Pielikuma 2.1.3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.1.3.

Ja vienošanos nepanāk, lūguma saņēmēja iestāde sniedz atbildi, tajā iekļaujot visu tās rīcībā esošo attiecīgo informāciju un norādot, kādi izmeklēšanas vai īstenošanas pasākumi ir veikti vai plānoti (arī termiņus), vēlākais četrpadsmit dienu laikā pēc tam, kad tā, izmantojot vienoto sadarbības biroju, ir saņēmusi attiecīgo lūgumu. Lūguma saņēmēja iestāde regulāri un pienācīgi, taču vismaz reizi trijos mēnešos informē par šiem pasākumiem lūguma iesniedzēju iestādi, kamēr:

a)

lūguma iesniedzējai iestādei ir nosūtīta visa nepieciešamā informācija, lai konstatētu, vai Kopienā ir izdarīts pārkāpums vai arī pastāv pamatotas aizdomas par to, ka šāds pārkāpums varētu tikt izdarīts; vai

b)

Kopienā izdarītais pārkāpums ir izbeigts vai arī, ja lūgums ir izrādījies nepamatots.”

2.

Pielikuma 2.1.5. punktam pievieno šādas daļas:

“Kompetentā iestāde, līdzko tā konstatē, ka savstarpējas palīdzības lūgums saskaņā ar Regulas (EK) No 2006/2004 6., 7. un 8. pantu satur kļūdainus datus, kurus nevar izlabot ar citiem līdzekļiem, lūdz Komisijai dzēst informāciju, kas atrodas datu bāzē, tiklīdz tas ir tehniski iespējams, taču visos gadījumos ne vēlāk kā septiņas dienas pēc dzēšanas lūguma saņemšanas.

Visu pārējo informāciju saistībā ar savstarpējas palīdzības lūgumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2006/2004 6. pantu no datu bāzes dzēš piecus gadus pēc lietas izbeigšanas.”

3.

Pielikuma 2.2.2. punktam pievieno šādu daļu:

“Pamatotus brīdinājuma paziņojumus no datu bāzes dzēš piecus gadus pēc to iesniegšanas.”

4.

Pielikuma 4. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

“4.   4. NODAĻA – PIEKĻUVE APMAIŅAS CEĻĀ GŪTAJAI INFORMĀCIJAI UN DATU AIZSARDZĪBA”.

5.

Pielikumā iekļauj šādu 4.3. un 4.4. punktu:

“4.3.   Komisijas piekļuve datiem

Komisija var piekļūt tikai tiem datiem, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 2006/2004 prasībām. Minētās prasības ietver piekļuvi brīdinājuma paziņojumiem saskaņā ar 7. panta 1. punktu, paziņojumiem saskaņā ar 7. panta 2. punktu un 8. panta 6. punktu un informācijai par tirgus uzraudzības un īstenošanas pasākumu koordinēšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2006/2004 9. pantu un 15. panta 5. punkta nosacījumiem.

4.4.   Konfidenciāli dati

Kompetentām iestādēm ir aizliegts veikt tādu personas datu apstrādi, kas saistīti ar rasi, tautību, politiskiem uzskatiem, reliģisko piederību, piederību arodbiedrībām, veselību vai seksuālo dzīvi, izņemot gadījumus, ja citādi nav iespējams izpildīt Regulas (EK) Nr. 2006/2004 saistības un šādu datu apstrāde ir atļauta saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK.

Kompetentās iestādes var izmantot personas datus, kuri saistīti ar pārkāpumiem, iespējamiem pārkāpumiem un drošības pasākumiem, tikai konkrētiem savstarpējas palīdzības mērķiem, kuri noteikti Regulā (EK) Nr. 2006/2004.”

6.

Pielikuma 6. nodaļu aizstāj ar šādu nodaļu:

“6.   6. NODAĻA – TIRGUS UZRAUDZĪBAS UN ĪSTENOŠANAS PASĀKUMU KOORDINĒŠANA

6.1.   Piemērojot Regulas (EK) Nr. 2006/2004 9. panta 2. punktu, iestādes, kuras ir vienojušās koordinēt savus īstenošanas pasākumus, var lemt par visām nepieciešamajām darbībām, lai nodrošinātu atbilstošu koordināciju, un tās veic tos pēc iespējas labāk.

6.2.   Kompetentā iestāde var atteikties no uzaicinājuma piedalīties koordinētajos īstenošanas pasākumos pēc apspriešanās ar iestādi, kura izteikusi šo uzaicinājumu, ja:

a)

lūguma saņēmējas vai lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalsts tiesu iestādes jau ir sākušas tiesvedību vai pieņēmušas galīgu spriedumu par tiem pašiem Kopienā izdarītajiem pārkāpumiem un pret tiem pašiem pārdevējiem vai piegādātajiem;

b)

tā pēc atbilstīgas izmeklēšanas uzskata, ka nav saistīta ar Kopienā izdarīto pārkāpumu.

Ja kompetentā iestāde nolemj atteikties no uzaicinājumu piedalīties koordinētajos īstenošanas pasākumos, tā norāda šāda lēmuma iemeslus.

Šis punkts neskar Regulas (EK) Nr. 2006/2004 6. un 8. panta piemērošanu.

6.3.   Lai izpildītu saistības, kas tām paredzētas Regulas (EK) Nr. 2006/2004 9. panta 2. punktā, iesaistītās kompetentās iestādes var nolemt, ka īstenošanas pasākumus koordinē viena no iestādēm. Kompetentās iestādes, izvērtējot katru konkrēto gadījumu, par koordinējošo iestādi parasti izraugās iestādi tajā valstī, kurā tirgotājam ir galvenais birojs vai kurā tas veic galveno uzņēmējdarbību, vai kurā atrodas vislielākais to patērētāju skaits, kuriem nodarīts kaitējums.

6.4.   Komisija, ja tā tiek uzaicināta piedalīties, atvieglo pasākumu koordināciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2006/2004 9. panta 1. un 2. punktu.

6.5.   Kompetentā iestāde, kas saskaņā ar 6.3. punktu ir izraudzīta par koordinējošo iestādi, ir atbildīga vismaz par šādām darbībām:

a)

vadīt to iestāžu saziņu, kas piedalās koordinētajos pasākumos, izmantojot piemērotus līdzekļus;

b)

vajadzības gadījumā pēc koordinētā pasākuma noslēguma izstrādāt īsu kopsavilkuma ziņojumu;

c)

slēgt koordinēto īstenošanas pasākumu datu bāzē, tiklīdz tas tehniski ir iespējams, taču visos gadījumos ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc tam, kad attiecīgā lūguma iesniedzēja iestāde slēgusi pēdējo savstarpējās palīdzības lūgumu starp divām kompetentajām iestādēm, kuras bijušas iesaistītas koordinētajos īstenošanas pasākumos.

Koordinējošās iestādes pienākumi neskar informēšanas prasības, kas pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm paredzētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un tās īstenošanas noteikumiem.

6.6.   Papildus informācijas prasībām, kas vajadzīgas, lai īstenotu savstarpēju palīdzību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2006/2004 6., 7. un 8. pantu, ja kompetentā iestāde nolemj pieaicināt citas iestādes, lai koordinētu īstenošanas pasākumus, tā sniedz vismaz šādu informāciju:

a)

ziņas par kompetento iestādi, kura uzaicina koordinēt īstenošanas pasākumus;

b)

pārdevēja vai piegādātāja nosaukums/vārds, uzvārds;

c)

ražojuma vai pakalpojuma nosaukums;

d)

klasifikācijas kods;

e)

attiecīgais reklamēšanas vai pārdošanas starpnieks/veids;

f)

juridiskais pamats;

g)

īss pārkāpuma kopsavilkums;

h)

koordinēto pasākumu mērķu kopsavilkums.”


4.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 59/66


KOMISIJAS LĒMUMS

(2011. gada 3. marts),

ar kuru groza Lēmumu 97/80/EK, ar ko nosaka noteikumus Padomes Direktīvas 96/16/EK par piena un piena produktu statistikas pārskatiem ieviešanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2011/142/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 19. marta Direktīvu 96/16/EK par piena un piena produktu statistikas pārskatiem (1) un it īpaši tā 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Pieredze, kas gūta, piemērojot Komisijas 1996. gada 18. decembra Lēmumu 97/80/EK, ar ko nosaka noteikumus Padomes Direktīvas 96/16/EK par piena un piena produktu statistikas pārskatiem ieviešanai (2), liecina, ka ir nepieciešams sīkāks lielāko piensaimniecības uzņēmumu iedalījums.

(2)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 97/80/EK.

(3)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības statistikas pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 97/80/EK II pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2011. gada 3. martā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 78, 28.3.1996., 27. lpp.

(2)  OV L 24, 25.1.1997., 26. lpp.


PIELIKUMS

Lēmuma 97/80/EK II pielikumā D, E, F, G.1, G.2, G.3, G.4 un G.5 tabulu aizstāj ar šādam tabulām:

“D   TABULA

Uzņēmumi  (1) pēc ikgadējā piena ieguves apjoma

Valsts …

Situācija 31. decembrī …

Klases pēc ieguves apjoma (tonnas gadā)

Uzņēmumu skaits

Ieguve

(1 000 t)

5 000 un mazāk

5 001 līdz 20 000

20 001 līdz 50 000

50 001 līdz 100 000

100 001 līdz 300 000

300 001 līdz 400 000

400 001 līdz 500 000

500 001 līdz 750 000

750 001 līdz 1 000 000

vairāk nekā 1 000 000

Kopā


E   TABULA

Ieguves centri  (2) pēc ikgadējā piena ieguves apjoma

Valsts …

Situācija 31. decembrī …

Klases pēc ieguves apjoma (tonnas gadā)

Skaits

Ieguve

(1 000 t)

1 000 un mazāk

1 001 līdz 5 000

5 001 līdz 20 000

20 001 līdz 50 000

50 001 līdz 100 000

vairāk nekā 100 000

Kopā


F   TABULA

Uzņēmumi  (3) pēc apstrādātā piena apjoma

Valsts …

Situācija 31. decembrī …

Klases pēc apstrādātā piena apjoma (tonnas gadā)

Uzņēmumu skaits

Apjoms

(1 000 t)

5 000 un mazāk

5 001 līdz 20 000

20 001 līdz 50 000

50 001 līdz 100 000

100 001 līdz 300 000

300 001 līdz 400 000

400 001 līdz 500 000

500 001 līdz 750 000

750 001 līdz 1 000 000

vairāk nekā 1 000 000

Kopā


G.1   TABULA

Uzņēmumi  (4) pēc dažu piena produktu grupu ikgadējā saražotā apjoma

Valsts …

Situācija 31. decembrī …

Produktu grupas: SVAIGI PRODUKTI (1)

Klases pēc saražotā apjoma (tonnas gadā)

Uzņēmumu skaits

Ikgadējais saražotais apjoms

(1 000 t)

1 000 un mazāk

1 001 līdz 10 000

10 001 līdz 30 000

30 001 līdz 50 000

50 001 līdz 100 000

100 001 līdz 150 000

150 001 līdz 200 000

200 001 līdz 250 000

vairāk nekā 250 000

Kopā


G.2   TABULA

Uzņēmumi  (5) pēc dažu piena produktu grupu ikgadējā saražotā apjoma

Valsts …

Situācija 31. decembrī …

Produktu grupas: PĀRTIKAS PIENS (11)

Klases pēc saražotā apjoma (tonnas gadā)

Uzņēmumu skaits

Ikgadējais saražotais apjoms

(1 000 t)

1 000 un mazāk

1 001 līdz 10 000

10 001 līdz 30 000

30 001 līdz 100 000

100 001 līdz 150 000

150 001 līdz 200 000

200 001 līdz 250 000

vairāk nekā 250 000

Kopā


G.3   TABULA

Uzņēmumi  (6) pēc dažu piena produktu grupu ikgadējā saražotā apjoma

Valsts …

Situācija 31. decembrī …

Produktu grupas: SAUSIE PIENA PRODUKTI (22)

Klases pēc saražotā apjoma (tonnas gadā)

Uzņēmumu skaits

Ikgadējais saražotais apjoms

(1 000 t)

1 000 un mazāk

1 001 līdz 5 000

5 001 līdz 20 000

20 001 līdz 25 000

vairāk nekā 25 000

Kopā


G.4   TABULA

Uzņēmumi  (7) pēc dažu piena produktu grupu ikgadējā saražotā apjoma

Valsts …

Situācija 31. decembrī …

Produktu grupas: SVIESTS (23)

Klases pēc saražotā apjoma (tonnas gadā)

Uzņēmumu skaits

Ikgadējais saražotais apjoms

(1 000 t)

100 un mazāk

101 līdz 1 000

1 001 līdz 5 000

5 001 līdz 10 000

10 001 līdz 15 000

15 001 līdz 20 000

20 001 līdz 25 000

vairāk nekā 25 000

Kopā


G.5   TABULA

Uzņēmumi  (8) pēc dažu piena produktu grupu ikgadējā saražotā apjoma

Valsts …

Situācija 31. decembrī …

Produktu grupas: SIERS (visi veidi) (24)

Klases pēc saražotā apjoma (tonnas gadā)

Uzņēmumu skaits

Ikgadējais saražotais apjoms

(1 000 t)

100 un mazāk

101 līdz 1 000

1 001 līdz 4 000

4 001 līdz 10 000

10 001 līdz 15 000

15 001 līdz 20 000

20 001 līdz 25 000

vairāk nekā 25 000

Kopā


(1)  Atsauce uz Direktīvas 96/16/EK 2. panta pirmās daļas 1. punktu.

(2)  Atsauce uz Direktīvas 96/16/EK 2. panta pirmās daļas 1. punktu.

(3)  Atsauce uz Direktīvas 96/16/EK 2. panta pirmās daļas 1. punktu.

(4)  Atsauce uz Direktīvas 96/16/EK 2. panta pirmās daļas 1. punktu.

(5)  Atsauce uz Direktīvas 96/16/EK 2. panta pirmās daļas 1. punktu.

(6)  Atsauce uz Direktīvas 96/16/EK 2. panta pirmās daļas 1. punktu.

(7)  Atsauce uz Direktīvas 96/16/EK 2. panta pirmās daļas 1. punktu.

(8)  Atsauce uz Direktīvas 96/16/EK 2. panta pirmās daļas 1. punktu.”


4.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 59/71


KOMISIJAS LĒMUMS

(2011. gada 3. marts)

par etoksikvina neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un par Komisijas Lēmuma 2008/941/EK grozījumiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 1265)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2011/143/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 8. panta 2. punkta ceturto daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1112/2002 (2) un Regulā (EK) Nr. 2229/2004 (3) nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas ceturtā posma īstenošanai un izveido to darbīgo vielu sarakstu, kuras jānovērtē attiecībā uz to iespējamo iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Etoksikvins ir minētajā sarakstā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2229/2004 24.e pantu iesniedzējs atsauca savu atbalstu šīs darbīgās vielas iekļaušanai Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā divu mēnešu laikā no novērtējuma ziņojuma projekta saņemšanas. Līdz ar to attiecībā uz etoksikvina neiekļaušanu tika pieņemts Komisijas 2008. gada 8. decembra Lēmums 2008/941/EK par dažu darbīgo vielu neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētās vielas (4).

(3)

Sākotnējais iesniedzējs (turpmāk “pieteikuma iesniedzējs”) saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu iesniedza jaunu pieteikumu, kurā pieprasīja piemērot paātrināto procedūru, kas paredzēta 14. līdz 19. pantā Komisijas 2008. gada 17. janvāra Regulā (EK) Nr. 33/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 91/414/EEK piemērošanai attiecībā uz parasto un paātrināto procedūru to darbīgo vielu novērtēšanai, kas veidoja darba programmas daļu, kura minēta minētās direktīvas 8. panta 2. punktā, bet nav iekļautas I pielikumā (5).

(4)

Pieteikumu iesniedza Vācijai, kura ar Regulu (EK) Nr. 2229/2004 bija izraudzīta par ziņotāju dalībvalsti. Tika ievērots paātrinātās procedūras termiņš. Darbīgās vielas specifikācija un atļautie lietošanas veidi ir tādi paši kā tie, uz kuriem attiecas Lēmums 2008/941/EK. Minētais pieteikums atbilst arī visām pārējām Regulas (EK) Nr. 33/2008 15. pantā minētajām pamatprasībām un procedūras prasībām.

(5)

Vācija izvērtēja pieteikuma iesniedzēja iesniegtos papildu datus un sagatavoja papildu ziņojumu. Tā 2009. gada 16. oktobrī minēto ziņojumu nosūtīja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “iestāde”) un Komisijai. Iestāde papildu ziņojumu darīja zināmu pārējām dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam, lai tie varētu izteikt piezīmes, un saņemtās piezīmes nosūtīja Komisijai. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 33/2008 20. panta 1. punktu un pēc Komisijas pieprasījuma iestāde savu slēdzienu par etoksikvinu iesniedza Komisijai 2010. gada 20. augustā (6). Dalībvalstis un Komisija pārskatīja novērtējuma ziņojuma projektu, papildu ziņojumu un iestādes secinājumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2011. gada 28. janvārī tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par etoksikvinu.

(6)

Šīs darbīgās vielas novērtēšanas gaitā radās bažas par vairākiem aspektiem. Konkrēti nebija iespējams veikt uzticamu novērtējumu par ietekmi uz patērētājiem, lietotājiem un darbiniekiem, jo pieejamā informācija par toksikoloģiskajiem datiem nebija pietiekama, lai noteiktu pieļaujamo dienas devu (ADI), akūto atsauces devu (ARfD) un pieļaujamo lietotāja saskarsmes līmeni (AOEL). Turklāt iesniegtie dati nebija pietiekami, lai noformulētu etoksikvina un tā metabolītu atlieku definīciju. Turklāt trūka datu, lai izdarītu secinājumus par tehniskajās specifikācijās minēta piemaisījuma, ko konfidencialitātes dēļ dēvē par piemaisījumu Nr. 7, genotoksisko potenciālu un ekotoksicitāti. Visbeidzot, pieejamie dati nebija pietiekami, lai pilnībā izvērtētu riskus attiecībā uz vidi un uz organismiem, kas nav mērķa organismi. Tādējādi, pamatojoties uz pieejamo informāciju, nebija iespējams secināt, ka etoksikvins atbilst kritērijiem, lai to iekļautu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

(7)

Komisija aicināja pieteikuma iesniedzēju sniegt piezīmes par profesionālapskates rezultātiem. Turklāt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 33/2008 21. panta 1. punktu Komisija aicināja pieteikuma iesniedzēju iesniegt apsvērumus par pārskata ziņojuma projektu. Pieteikuma iesniedzējs iesniedza apsvērumus, un tie tika rūpīgi izskatīti.

(8)

Tomēr, neraugoties uz pieteikuma iesniedzēja minētajiem apsvērumiem, šīs bažas nevarēja novērst, un novērtējumi, kuru pamatā ir informācija, kas tika iesniegta un izskatīta iestādes speciālistu sanāksmēs, neliecina, ka ar ierosinātajiem lietošanas nosacījumiem etoksikvinu saturošie augu aizsardzības līdzekļi kopumā atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasībām.

(9)

Tāpēc etoksikvins nav iekļaujams Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

(10)

Šis lēmums neizslēdz iespēju iesniegt nākamo pieteikumu par etoksikvinu saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 33/2008 II nodaļu.

(11)

Skaidrības dēļ Lēmuma 2008/941/EK pielikumā jāsvītro ieraksts par etoksikvinu.

(12)

Tādēļ ir lietderīgi attiecīgi grozīt Lēmumu 2008/941/EK.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Etoksikvinu neiekļauj darbīgo vielu sarakstā Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

2. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuros ir etoksikvins, atsauc līdz 2011. gada 3. septembrim;

b)

no šā lēmuma publicēšanas dienas netiek piešķirtas vai pagarinātas atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuros ir etoksikvins.

3. pants

Papildlaiks, ko piešķir dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 6. punktu, ir iespējami īss un beidzas ne vēlāk kā 2012. gada 3. septembrī.

4. pants

Lēmumā 2008/941/EK svītro ierakstu par etoksikvinu.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2011. gada 3. martā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

John DALLI


(1)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.

(2)  OV L 168, 27.6.2002., 14. lpp.

(3)  OV L 379, 24.12.2004., 13. lpp.

(4)  OV L 335,13.12.2008., 91. lpp.

(5)  OV L 15, 18.1.2008., 5. lpp.

(6)  Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance ethoxyquin. The EFSA Journal 2010; 8(9):1710. [38 pp.]. doi:10.2903/j.efsa.2010.1710. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu/efsajournal.htm