ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2011.051.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 51

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

54. sējums
2011. gada 25. februāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

 

2011/126/ES

 

*

Padomes Lēmums (2011. gada 21. februāris) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Rietumāfrikas Ekonomisko un monetāro savienību par atsevišķiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem

1

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 176/2011 (2011. gada 24. februāris) par informāciju, kas jāsniedz pirms funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošanas un pārveidošanas ( 1 )

2

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 177/2011 (2011. gada 24. februāris), ar ko 2010./2011. tirdzniecības gadā uz laiku atliek muitas nodokļa piemērošanu noteiktu veidu labības ievedumiem

8

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 178/2011 (2011. gada 24. februāris), ar ko 145. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban

10

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 179/2011 (2011. gada 24. februāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

12

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 180/2011 (2011. gada 24. februāris), ar ko groza ar Regulu (ES) Nr. 867/2010 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

14

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Komisijas Direktīva 2011/14/ES (2011. gada 24. februāris), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu profoksidimu kā aktīvo vielu ( 1 )

16

 

 

LĒMUMI

 

 

2011/127/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2011. gada 24. februāris), ar kuru groza Lēmumu 2007/697/EK, ar ko Īrijai piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 1032)

19

 

 

2011/128/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2011. gada 24. februāris), ar kuru groza Lēmumu 2007/863/EK, ar ko Apvienotajai Karalistei attiecībā uz Ziemeļīriju piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 1033)

21

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

25.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/1


PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 21. februāris)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Rietumāfrikas Ekonomisko un monetāro savienību par atsevišķiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem

(2011/126/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)

Padome 2003. gada 5. jūnijā pilnvaroja Komisiju uzsākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu atsevišķus noteikumus šobrīd spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(2)

Komisija Eiropas Kopienas vārdā ir risinājusi sarunas par nolīgumu ar Rietumāfrikas Ekonomisko un monetāro savienību par atsevišķiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem saskaņā ar mehānismiem un vadlīnijām, kas minētas pielikumā Padomes lēmumam, ar ko Komisija tiek pilnvarota uzsākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu atsevišķus noteikumus šobrīd spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(3)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/144/EK (1) nolīgums Kopienas vārdā tika parakstīts 2009. gada 30. novembrī, ņemot vērā tā noslēgšanu.

(4)

Lisabonas līgumam stājoties spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.

(5)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Rietumāfrikas Ekonomisko un monetāro savienību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem (“nolīgums”).

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz nolīguma 9. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu, kā arī sniedz šādu paziņojumu:

“Lisabonas līgumam stājoties spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, un no minētās dienas īsteno visas Eiropas Kopienas tiesības un uzņemas visus tās pienākumus. Tādēļ nolīguma tekstā esošās atsauces uz “Eiropas Kopienu” attiecīgos gadījumos jālasa kā atsauces uz “Eiropas Savienību”.”

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2011. gada 21. februārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

MARTONYI J.


(1)  OV L 56, 6.3.2010., 15. lpp.


REGULAS

25.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/2


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 176/2011

(2011. gada 24. februāris)

par informāciju, kas jāsniedz pirms funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošanas un pārveidošanas

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula) (1) un jo īpaši tās 9.a panta 9. punktu,

tā kā:

(1)

Funkcionālie gaisa telpas bloki ir galvenie faktori, kas stiprina dalībvalstu sadarbību, lai uzlabotu darbības rādītājus un veidotu sinerģiju. Šim nolūkam, kā arī lai optimizētu funkcionālo gaisa telpas bloku iekļaušanos Eiropas vienotajā gaisa telpā, attiecīgajām dalībvalstīm savstarpēji jāsadarbojas, un vajadzības gadījumā tās var sadarboties arī ar trešām valstīm.

(2)

Izveidojot funkcionālo gaisa telpas bloku, dalībvalstīm ir jāievēro Regulas (EK) Nr. 550/2004 9.a panta prasības.

(3)

Dalībvalstis, kuras izveido funkcionālo gaisa telpas bloku, sniedz informāciju Komisijai, Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai, citām dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, dodot tām iespēju iesniegt savus apsvērumus ar mērķi veicināt viedokļu apmaiņu. Tomēr dalībvalstis nedrīkst izpaust klasificētu informāciju, uzņēmējdarbības noslēpumus vai citu konfidenciālu informāciju.

(4)

Informācijai, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, jāatspoguļo atbilstība funkcionālo gaisa telpas bloku mērķiem un jāpalīdz dalībvalstīm nodrošināt konsekvenci ar citiem vienotās Eiropas gaisa telpas pasākumiem.

(5)

Lai veicinātu šādu informācijas apmaiņu un apsvērumu iesniegšanu, ir skaidri jānosaka, kāda informācija tiek uzskatīta par “atbilstošu”, kas sniedzama dalībvalstīm, Komisijai, Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (European Aviation Safety AgencyEASA) un citām ieinteresētajām pusēm, kā arī šīs informācijas apmaiņas procedūras.

(6)

Konkrēti, attiecīgās dalībvalstis kopīgi nodrošina informāciju un attiecīgi nodrošina vienu informācijas un dokumentāro pierādījumu komplektu par katru funkcionālo gaisa telpas bloku.

(7)

Funkcionālā gaisa telpas bloka izveide ir jāuzskata par juridisku procesu, ar kuru dalībvalstis veicina sadarbību starp to attiecīgajiem gaisa telpas blokiem. Dalībvalstīm jāveic vajadzīgie pasākumi, lai vēlākais līdz 2012. gada 4. decembrim izpildītu šo prasību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 550/2004.

(8)

Nosakot to, vai funkcionālais gaisa telpas bloks ir pārveidots, visām dalībvalstīm jāpamatojas uz vienādiem kritērijiem un jāaprobežojas tikai ar tiem pārveidojumiem, kas būtiski ietekmē funkcionālo gaisa telpas bloku un/vai blakus esošos funkcionālos gaisa telpas blokus vai dalībvalstis.

(9)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 549/2004 (2) 13.a pantu dalībvalstīm un Komisijai pasākumi jākoordinē ar EASA, lai nodrošinātu, ka visi drošības aspekti tiek pienācīgi risināti, īstenojot vienoto Eiropas gaisa telpu.

(10)

Šī regula neietekmē dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas intereses un saistītās konfidencialitātes vajadzības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 13. pantu.

(11)

Saskaņā ar Čikāgas konvencijas 83. pantu dalībvalstīm, kas izveido funkcionālo gaisa telpas bloku, ICAO ir jāreģistrē nolīgumi vai vienošanās par funkcionālajiem gaisa telpas blokiem un jebkādi turpmāki pārveidojumi.

(12)

Funkcionālo gaisa telpas bloku izveide, kas varētu izmainīt ICAO lidojumu informācijas reģiona (Flight Information RegionFIR) robežas vai iekārtas un paredzētos pakalpojumus šajās robežās, paliek pakļauta ICAO aeronavigācijas plānošanas procesam un ICAO aeronavigācijas plānu grozījumu procedūrai.

(13)

Dalībvalstīm jānodrošina, ka tās efektīvi izpilda drošuma pienākumus, nosakot funkcionālo gaisa telpas bloku. Tām jādemonstrē un jānodrošina nepieciešamā pārliecība, ka funkcionālais gaisa telpas bloks tiks izveidots un pārvaldīts droši un tiks iesaistīti dalībvalstu un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju drošības vadības elementi, kas saistīti ar funkcionālo gaisa telpas bloku izveidi, īpašu uzmanību pievēršot to lomai un pienākumiem attiecībā uz drošumu.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vienotās gaisa telpas komitejas viedokli,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šī regula nosaka prasības par:

1)

informāciju, kas attiecīgajām dalībvalstīm jāsniedz Komisijai, Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (EASA), citām dalībvalstīm un ieinteresētajām personām pirms funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošanas un grozīšanas;

2)

kārtību, kādā puses, kas minētas 1. punktā, Komisijai sniedz informāciju un apsvērumus pirms paziņojuma par funkcionālo gaisa telpas bloku.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. pantā izklāstītās definīcijas.

Izmanto arī šādas definīcijas:

1)

“attiecīgās dalībvalstis” ir dalībvalstis, kas vienojušās izveidot funkcionālo gaisa telpas bloku saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 550/2004;

2)

“ieinteresētās personas” ir funkcionālajam gaisa telpas blokam kaimiņos esošās trešās valstis, attiecīgie gaisa telpas izmantotāji vai to grupas un personāla pārstāvniecības struktūras, kā arī funkcionālajam gaisa telpas blokam blakus esošie aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji.

3. pants

Atbilstības pierādīšana

Attiecīgās dalībvalstis kopīgi sniedz informāciju, kas noteikta šīs regulas pielikumā, lai pierādītu atbilstību Regulas (EK) Nr. 550/2004 9.a panta prasībām.

4. pants

Procedūra informācijas apmaiņai par jauniem funkcionāliem gaisa telpas blokiem

1.   Attiecīgās dalībvalstis vēlākais līdz 2012. gada 24. jūnijam Komisijai sniedz informāciju, kas izklāstīta pielikumā. Komisija dara to pieejamu apsvērumu izteikšanai EASA, citām dalībvalstīm un ieinteresētajām personām ne vēlāk kā vienu nedēļu pēc informācijas saņemšanas.

2.   EASA, citu dalībvalstu un ieinteresēto personu apsvērumi jāiesniedz Komisijai ne vēlāk kā divus mēnešus pēc informācijas saņemšanas. Komisija attiecīgajām dalībvalstīm nekavējoties paziņo saņemtos apsvērumus un savus apsvērumus.

3.   Attiecīgajām dalībvalstīm pienācīgi jāņem vērā saņemtie apsvērumi pirms savu funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošanas.

5. pants

Izveidota funkcionālā gaisa telpas bloka pārveidošana

1.   Šīs regulas nolūkos izveidotu funkcionālo gaisa telpas bloku uzskata par pārveidotu, ja ierosinātie pārveidojumi maina funkcionālā gaisa telpas bloka noteiktās dimensijas.

2.   Vismaz sešus mēnešus pirms kāds no pārveidojumiem tiek īstenots, attiecīgās dalībvalstis kopīgi informē Komisiju par ierosinātajiem pārveidojumiem un informē, uz ko pamatoti pārveidojumi, atbilstīgi atjauninot sniegto informāciju par funkcionālā gaisa telpas bloka izveidošanu. Komisija dara to pieejamu apsvērumu izteikšanai EASA, citām dalībvalstīm un ieinteresētajām personām ne vēlāk kā vienu nedēļu pēc informācijas saņemšanas.

3.   EASA, citu dalībvalstu un ieinteresēto personu apsvērumi jāiesniedz Komisijai ne vēlāk kā divus mēnešus pēc informācijas saņemšanas. Komisija attiecīgajām dalībvalstīm nekavējoties paziņo saņemtos apsvērumus un savus apsvērumus.

4.   Attiecīgajām dalībvalstīm pienācīgi jāņem vērā saņemtie komentāri pirms savu funkcionālo gaisa telpas bloku pārveidošanas.

6. pants

Jau izveidotie funkcionālie gaisa telpas bloki

Attiecīgās dalībvalstis, kas jau izveidojušas funkcionālo gaisa telpas bloku pirms šīs regulas stāšanās spēkā, nodrošina to, ka vajadzīgo informāciju, kas izklāstīta pielikumā, kas jau nav iesniegta kā daļa no to paziņojuma, iesniedz Komisijai vēlākais līdz 2012. gada 24. jūnijam.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 24. februārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 96, 31.3.2004., 10. lpp.

(2)  OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.


PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ

I   DAĻA

Vispārīga informācija

1.

Attiecīgajām dalībvalstīm jānorāda:

a)

funkcionālā gaisa telpas bloka kontaktpersona;

b)

funkcionālā gaisa telpas bloka noteiktās dimensijas;

c)

kopīgi izraudzītie gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji un meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēji, ja vajadzīgs, un to attiecīgās atbildības jomas;

d)

gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz pakalpojumus bez sertifikācijas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 7. panta 5. punktu un to attiecīgās atbildības jomas.

2.

Attiecīgās dalībvalstis sniedz šādu informāciju par noslēgtu vienošanos izveidot vai izmainīt funkcionālo gaisa telpas bloku, tajā skaitā:

a)

dokumentu kopijas, kas atspoguļo attiecīgo dalībvalstu savstarpējo vienošanos izveidot funkcionālo gaisa telpas bloku;

b)

informāciju par vienošanos starp valstu uzraudzības iestādēm funkcionālajā gaisa telpas blokā;

c)

informāciju par vienošanos starp gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem funkcionālajā gaisa telpas blokā;

d)

informāciju par vienošanos starp kompetentajām civilajām un militārajām iestādēm attiecībā uz to līdzdalību funkcionālā gaisa telpas bloka pārvaldības struktūrās.

3.

Attiecīgās dalībvalstis var atsaukties uz informāciju, kas jau ir iesniegta Komisijai kā daļa no vienotās Eiropas gaisa telpas īstenošanas.

II   DAĻA

Regulas (EK) Nr. 550/2004 9.a panta 2. punkta prasības

Attiecīgās dalībvalstis sniedz informāciju, tostarp apstiprinošus dokumentus, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 550/2004 9.a panta 2. punkta prasībām.

1.   Funkcionālā gaisa telpas bloka drošumu apliecinoša dokumentācija

Attiecībā uz funkcionālā gaisa telpas bloka drošumu apliecinošo dokumentāciju sniedz šādu informāciju:

a)

kopēja drošuma politika vai plāni izveidot kopēju drošuma politiku;

b)

vienošanās apraksts par negadījumu un incidentu izmeklēšanu un plāniem, kā risināt drošuma datu vākšanu, analīzi un apmaiņu;

c)

drošuma pārvaldības apraksts, lai izvairītos no funkcionālā gaisa telpas bloka drošuma samazināšanās;

d)

vienošanās apraksts, skaidri nosakot un piešķirot atbildību un saskarnes saistībā ar drošuma mērķiem, drošuma uzraudzību un attiecīgajiem izpildes pasākumiem attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumiem funkcionālajā gaisa telpas blokā;

e)

dokumenti un/vai paziņojumi, ka drošības novērtējums, tai skaitā apdraudējuma identificēšana, riska novērtēšana un mazināšana, ir veikts pirms darbības izmaiņu ieviešanas, kas rodas no funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošanas vai pārveidošanas.

2.   Gaisa telpas optimāla izmantošana, ņemot vērā gaisa satiksmes plūsmas

Attiecīgās dalībvalstis sniedz šādu informāciju:

a)

attiecīgo gaisa telpas pārvaldības tīkla funkciju un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības attiecību apraksts, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 551/2004 (1) 6. pantā, ietverot koordināciju, vienošanās un procedūras, lai panāktu optimālu gaisa telpas izmantošanu;

b)

attiecībā uz gaisa telpas pārvaldību funkcionālajā gaisa telpas blokā, ko neaptver tīkla funkcijas, kā minēts Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. pantā, sniedz šādu informāciju:

vienošanās par integrētu gaisa telpas pārvaldību,

noteikumi par kopīgu gaisa telpas pārvaldības datu apmaiņu,

vienošanās par efektīvu sadarbības lēmumu pieņemšanu;

c)

attiecībā uz reālā laika koordināciju funkcionālajā gaisa telpas blokā:

pārrobežu aktivitāšu pārvaldības apraksts, ja ir izveidotas jaunas jomas, kas izriet no funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošanas vai pārveidošanas.

3.   Atbilstība Eiropas maršrutu tīklam

Attiecīgās dalībvalstis sniedz informāciju, lai pierādītu, ka funkcionālā gaisa telpas bloka maršrutu izstrāde un īstenošana atbilst un iekļaujas Eiropas maršrutu tīkla attīstības un īstenošanas vispārējās koordinācijas noteiktajās procedūrās, kā minēts Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. pantā.

Attiecīgās dalībvalstis var atsaukties uz informāciju, kas jau ir iesniegta Komisijai kā daļa no Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanas.

4.   Kopējā pievienotā vērtība, kas balstīta uz izmaksu un ieguvumu analīzi

Attiecīgās dalībvalstis sniedz paziņojumus, kas apstiprina, ka:

a)

izmaksu un ieguvumu analīze veikta saskaņā ar nozares standarta praksi, cita starpā izmantojot diskontētās naudas plūsmas analīzi;

b)

izmaksu un ieguvumu analīze sniedz kopsavilkuma skatījumu uz funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošanas vai pārveidošanas ietekmi uz civilajiem un militārajiem gaisa telpas izmantotājiem;

c)

izmaksu un ieguvumu analīze liecina par funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošanas vai pārveidošanas vispārēju pozitīvu finanšu rezultātu (neto pašreizējā vērtība un/vai iekšējā peļņas norma);

d)

funkcionālais gaisa telpas bloks palīdz samazināt aviācijas ietekmi uz vidi;

e)

izmaksu un ieguvumu apjomi, to avoti un pieņēmumi, kas veikti, lai analizētu izmaksas un ieguvumus, ir dokumentēti;

f)

ar galvenajām ieinteresētajām personām notikusi apspriešanās un tās ir sniegušas atsauksmes par izmaksu un ieguvumu aprēķiniem, kas attiecas uz viņu darbību.

5.   Atbildības par gaisa satiksmes kontroli vienmērīga un elastīga nodošana starp gaisa satiksmes pakalpojumu vienībām

Attiecīgās dalībvalstis sniedz informāciju, lai pierādītu, ka funkcionālajā gaisa telpas blokā atbildības par gaisa satiksmes kontroli nodošana ir vienmērīga un elastīga. Tas ietver šādu informāciju par izmaiņām, ko rada funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošana vai pārveidošana:

a)

vienošanās apraksts par pārrobežu gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu;

b)

nolīgumi, kas noslēgti, lai funkcionālajā gaisa telpas blokā veicinātu koordinācijas procedūras starp attiecīgajiem gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem, un turpmāk plānotās iniciatīvas koordinācijas uzlabošanai;

c)

vienošanos apraksti, kas noslēgtas, lai veicinātu koordinācijas procedūras starp attiecīgajiem civilajiem un militārajiem gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem, un turpmāk plānotās iniciatīvas, lai uzlabotu koordināciju saskaņā ar koncepciju par gaisa telpas elastīgu izmantošanu;

d)

vienošanos apraksts, kas noslēgtas, lai veicinātu koordinācijas procedūras ar attiecīgajiem gaisa satiksmes blakuspakalpojumu sniedzējiem, un turpmāk plānotās iniciatīvas koordinācijas uzlabošanai.

6.   Dažādu gaisa telpas konfigurāciju savienojamības nodrošināšana, cita starpā optimizējot pašreizējos lidojumu informācijas reģionus

Attiecīgās dalībvalstis sniedz informāciju par pieejamajiem plāniem, kā funkcionālajā gaisa telpas blokā panākt saskaņotu organizāciju un dažādu gaisa telpas konfigurāciju klasifikāciju. Plāni ietver:

a)

funkcionālā gaisa telpas bloka gaisa telpas klasifikācijas un gaisa telpas organizācijas principus;

b)

gaisa telpas konfigurācijas izmaiņas funkcionālajā gaisa telpas blokā, kuras izriet no saskaņošanas.

7.   ICAO ietvaros noslēgtie reģionālie nolīgumi

Attiecīgās dalībvalstis sniedz to pastāvošo reģionālo nolīgumu sarakstu, kuri noslēgti saskaņā ar sistēmu, kas izveidota ar Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 11. pielikumu, saistībā ar funkcionālā gaisa telpas bloka izveidošanu vai pārveidošanu.

8.   Spēkā esošie reģionālie nolīgumi

Attiecīgās dalībvalstis sniedz to spēkā esošo nolīgumu sarakstus, ko noslēgusi viena vai vairākas dalībvalstis, tostarp ar trešām valstīm, kas ir būtiski saistībā ar funkcionālā gaisa telpas bloka izveidošanu vai pārveidošanu.

9.   Eiropas Savienības mēroga darbības mērķi

9.1.

Attiecīgās dalībvalstis sniedz informāciju par noslēgto vienošanos, lai uzlabotu atbilstību Eiropas Savienības mēroga darbības mērķiem, kā minēts Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. pantā.

9.2.

Dalībvalstis var atsaukties uz informāciju, kas jau ir iesniegta Komisijai saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 691/2010 (2) 5. panta noteikumiem.


(1)  OV L 96, 31.3.2004., 20. lpp.

(2)  OV L 201, 3.8.2010., 1. lpp.


25.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/8


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 177/2011

(2011. gada 24. februāris),

ar ko 2010./2011. tirdzniecības gadā uz laiku atliek muitas nodokļa piemērošanu noteiktu veidu labības ievedumiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 187. pantu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Kopš 2010./2011. tirdzniecības gada sākuma labības cenu pieaugums pasaules tirgū ir bijis ārkārtīgi straujš – vēl straujāks nekā iepriekš pieredzētais cenu kāpums 2007./2008. tirdzniecības gadā. Attiecīgi, parasto kviešu cena pasaules tirgū kopš 2010. gada jūlija ir pieaugusi par 65 %. Kopš minētā datuma līdzīga tendence ir bijusi vērojama arī saistībā ar labības cenu svārstībām Savienības tirgū. Parasto kviešu cena Savienības tirgū pieauga par vairāk nekā 90 %, stabilizējoties aptuveni 280 euro apmērā par tonnu. Kas attiecas uz citas labības cenām Savienības tirgū, ir bijusi vērojama tāda pati tendence: maksa par Ruānā nogādātiem miežiem un Bordo piegādātu kukurūzu ir vairāk nekā 215 euro par tonnu. Šāda labības cenu attīstība pasaule tirgū ir lielā mērā saistīta ar ražošanas nespēju apmierināt pieprasījumu.

(2)

Atbilstoši norišu prognozēm pasaules labības tirgū līdz 2010./2011. tirdzniecības gada beigām var pieņemt, ka cenas joprojām būs augstas un ka pasaules labības krājumi 2010./2011. tirdzniecības gada beigās būs 342 miljoni tonnu, kas ir par 62 miljoniem tonnu mazāk nekā 2009./2010. tirdzniecības gada beigās.

(3)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1067/2008 (2) zemas un vidējas kvalitātes parastajiem kviešiem tika atklāta importa kvota ar pazeminātu likmi, bet ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2305/2003 (3) importa kvota ar pazeminātu likmi tika atklāta lopbarības miežiem; 2010. gadā šīs kvotas tika izmantotas tikai pavisam nelielā mērā jeb attiecīgi 13 % un 5 % apmērā. Ir paredzams, ka arī turpmāk – 2011. gadā – šīs kvotas izmantos nepilnīgi, jo īpaši tāpēc, ka ES tradicionālie piegādātāji, proti, Krievija un Ukraina, ir ieviesuši eksporta ierobežojumus.

(4)

Sakarā ar to, ka cenas pasaules tirgū būs augstas līdz pat 2010./2011. tirdzniecības gada beigām, kā arī tāpēc, ka 2011. gadā ir paredzama nepilnīga importa kvotu izmantošana, piegādes Savienības tirgum 2010./2011. tirdzniecības gada pēdējos mēnešos varētu tikt traucētas. Šajā sakarā, lai būtu vienkāršāk uzturēt importa plūsmu, kas palīdz saglabāt līdzsvaru Savienības tirgū, tiek uzskatīts par piemērotu uz laiku līdz 2011. gada 30. jūnijam, kad beidzas 2010./2011. tirdzniecības gads, atlikt muitas nodokļa piemērošanu importa tarifa kvotām zemas un vidējas kvalitātes parastajiem kviešiem un lopbarības miežiem, kuras tika atklātas attiecīgi ar Regulu (EK) Nr. 1067/2008 un Regulu (EK) Nr. 2305/2003.

(5)

Tomēr nevajadzētu radīt sarežģījumus uzņēmējiem, kuri jau sākuši veikt konkrēto labības piegādi ar mērķi importēt šo labību Savienībā. Tādēļ attiecībā uz visiem produktiem, kuru piegāde ar tiešo galamērķi Savienībā ir sākusies vēlākais 2011. gada 30. jūnijā, ir jāņem vērā piegādes termiņi un jāļauj uzņēmējiem nogādāt un laist brīvā apgrozībā to labību, uz kuru attiecas šajā regulā paredzētie noteikumi par muitas nodokļa piemērošanas pārtraukšanu. Turklāt ir arī jānosaka, kāds pierādījums jāiesniedz, lai apliecinātu piegādi ar tiešu galamērķi Savienībā, kā arī datumu, kad minētā piegāde sākusies.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Attiecībā uz visiem ievedumiem, kurus veic atbilstīgi tarifa kvotām ar pazeminātu likmi, kas atklātas ar Regulām (EK) Nr. 1067/2008 un (EK) Nr. 2305/2003, 2010./2011. tirdzniecības gadā pārtrauc piemērot importa tarifa kvotas produktiem ar KN kodu 1001 90 99, izņemot augstākā labuma produktus, kā definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 642/2010 (4) II pielikumā, un produktiem ar KN kodu 1003 00.

2.   Ja šā panta 1. punktā minēto labības produktu piegādes tiešais galamērķis ir Savienība un ja piegādāšana sākusies vēlākais 2011. gada 30. jūnijā, tad, attiecīgos produktus laižot brīvā apgrozībā, šīs regulas noteikumi par muitas nodokļa piemērošanas pārtraukšanu paliek spēkā.

Pierādījumu par piegādi ar tiešu galamērķi Savienībā un par šīs piegādes sākuma datumu kompetentajām iestādēm iesniedz, pamatojoties uz pārvadājuma dokumenta oriģinālu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro līdz 2011. gada 30. jūnijam.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 24. februārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 290, 31.10.2008., 3. lpp.

(3)  OV L 342, 30.12.2003., 7. lpp.

(4)  OV L 187, 21.7.2010., 5. lpp.


25.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/10


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 178/2011

(2011. gada 24. februāris),

ar ko 145. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 27. maija Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001, ar ko aizliedz eksportēt noteiktas preces un pakalpojumus uz Afganistānu, pastiprina lidojumu aizliegumu un attiecina uz Afganistānas Taliban līdzekļu un citu finanšu resursu iesaldēšanu (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7.a panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2011. gada 8. februārī nolēma papildināt ar divām fiziskām personām to personu, grupu un organizāciju sarakstu, uz kurām jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(3)

Tāpēc attiecīgi jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums.

(4)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai jāstājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 24. februārī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Direktors – Ārpolitikas instrumentu dienesta vadītājs


(1)  OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza šādi.

Sadaļā “Fiziskas personas” pievieno šādus ierakstus:

a)

Khalil Ahmed Haqqani (alias a) Khalil Al-Rahman Haqqani; b) Khalil ur Rahman Haqqani; c) Khaleel Haqqani). Tituls: Haji. Adrese: a) Pešavara, Pakistāna; b) netālu no Dergey Manday Madrasa Dergey Manday Village, netālu no Miram Shah, North Waziristan Agency (NWA), federatīvi pārvaldītās cilšu teritorijas (FATA), Pakistāna; c) Kayla Village netālu no Miram Shah, North Waziristan Agency (NWA), federatīvi pārvaldītās cilšu teritorijas (FATA), Pakistāna; d) Sarana Zadran Village, Paktijas province, Afganistāna. Dzimšanas datums: a) 1.1.1966.; b) laikā no 1958. gada līdz 1964. gadam. Valstspiederība: Afganistānas. Papildu informācija: a) vecākais loceklis tīklā, kas darbojas Ziemeļvaziristānā federatīvi pārvaldītajās cilšu teritorijās Pakistānā; b) iepriekš ir ceļojis uz Dubaiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un tur vācis līdzekļus; c) Jalaluddin Haqqani brālis un Sirajuddin Jallaloudine Haqqani tēva vai mātes brālis. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā noteiktā diena: 9.2.2011.”;

b)

Said Jan ‘Abd Al-Salam (alias a) Sa’id Jan ‘Abd-al-Salam; b) Dilawar Khan Zain Khan; c) Qazi ‘Abdallah; d) Qazi Abdullah; e) Ibrahim Walid; f) Qasi Sa’id Jan; g) Said Jhan; h) Farhan Khan; i) Aziz Cairo; j) Nangiali). Dzimšanas datums: a) 5.2.1981.; b) 1.1.1972. Valstspiederība: Afganistānas. Pases Nr.: a) OR801168 (Afganistānas pase ar Said Jan ‘Abd al-Salam vārdu, izsniegta 28.2.2006., derīga līdz 27.2.2011.); b) 4117921 (Pakistānas pase ar Dilawar Khan Zain Khan vārdu, izsniegta 9.9.2008., derīga līdz 9.9.2013.). Valsts identifikācijas Nr.: 281020505755 (Kuveitas civilās identifikācijas numurs ar Said Jan ‘Abd al-Salam vārdu). Papildu informācija: apmēram 2005. gadā ir piedalījies Al-Qaida“pamatapmācību” nometnē Pakistānā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā noteiktā diena: 9.2.2011.”


25.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/12


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 179/2011

(2011. gada 24. februāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2011. gada 25. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 24. februārī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

IL

122,2

MA

66,9

TN

115,9

TR

111,8

ZZ

104,2

0707 00 05

MK

140,7

TR

180,1

ZZ

160,4

0709 90 70

MA

42,6

TR

120,1

ZZ

81,4

0805 10 20

EG

57,8

IL

78,3

MA

55,5

TN

45,5

TR

62,1

ZZ

59,8

0805 20 10

IL

152,4

MA

100,8

US

107,8

ZZ

120,3

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

CN

70,2

EG

51,1

IL

130,4

JM

74,2

MA

107,1

PK

34,8

TR

68,3

ZZ

76,6

0805 50 10

EG

68,7

MA

57,3

TR

51,0

ZZ

59,0

0808 10 80

CA

91,7

CN

84,1

MK

50,2

US

140,1

ZZ

91,5

0808 20 50

AR

120,7

CL

125,8

CN

49,6

US

115,8

ZA

107,7

ZZ

103,9


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


25.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/14


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 180/2011

(2011. gada 24. februāris),

ar ko groza ar Regulu (ES) Nr. 867/2010 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2010./11. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 867/2010 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 164/2011 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (ES) Nr. 867/2010 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2011. gada 25. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 24. februārī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3)  OV L 259, 1.10.2010., 3. lpp.

(4)  OV L 47, 22.2.2011., 16. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2011. gada 25. februāra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

54,96

0,00

1701 11 90 (1)

54,96

0,00

1701 12 10 (1)

54,96

0,00

1701 12 90 (1)

54,96

0,00

1701 91 00 (2)

51,19

2,11

1701 99 10 (2)

51,19

0,00

1701 99 90 (2)

51,19

0,00

1702 90 95 (3)

0,51

0,21


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


DIREKTĪVAS

25.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/16


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2011/14/ES

(2011. gada 24. februāris),

ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu profoksidimu kā aktīvo vielu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Spānija 1998. gada 2. aprīlī saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu no BASF SE saņēma pieteikumu iekļaut aktīvo vielu profoksidimu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Komisijas Lēmumu 1999/43/EK (2) tika apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga, proti, principā to var uzskatīt par atbilstīgu Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikuma prasībām par datiem un informāciju.

(2)

Šīs aktīvās vielas iedarbība uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi ir novērtēta saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. un 4. punkta noteikumiem attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja paredzētajiem izmantošanas veidiem. Izraudzītā ziņotāja dalībvalsts 2001. gada 28. martā iesniedza novērtējuma ziņojuma projektu.

(3)

Dalībvalstis un Komisija ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas starpniecību ir pārskatījušas novērtējuma ziņojuma projektu par profoksidimu. Minētais pārskats tika pabeigts 2010. gada 23. novembrī kā Komisijas pārskata ziņojums par profoksidimu.

(4)

No dažādajām veiktajām pārbaudēm izriet, ka augu aizsardzības līdzekļi, kas satur profoksidimu, kopumā varētu atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 5. panta 3. punktā noteiktajām prasībām, jo īpaši saistībā ar pārbaudītajiem lietošanas veidiem, kas sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tādēļ ir lietderīgi iekļaut profoksidimu minētās direktīvas I pielikumā, lai nodrošinātu, ka atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur šo aktīvo vielu, visās dalībvalstīs var piešķirt saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem.

(5)

Neskarot Direktīvā 91/414/EEK noteiktos pienākumus, kas izriet no aktīvās vielas iekļaušanas I pielikumā, pēc iekļaušanas dalībvalstīm jāatvēl sešu mēnešu laikposms pašreizējo pagaidu atļauju pārskatīšanai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur profoksidimu, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 91/414/EEK un jo īpaši tās 13. panta prasībām un I pielikumā izvirzītajiem nosacījumiem. Dalībvalstīm pašreizējās pagaidu atļaujas jāpārveido par pastāvīgām atļaujām, tās jāgroza vai jāatsauc saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK noteikumiem. Atkāpjoties no iepriekš noteiktā termiņa, jāparedz ilgāks laikposms, lai saskaņā ar vienotajiem principiem, kas izklāstīti Direktīvā 91/414/EEK, iesniegtu un novērtētu visu III pielikumā norādīto dokumentāciju par katra augu aizsardzības līdzekļa katru paredzēto izmantošanas veidu.

(6)

Tāpēc ir lietderīgi attiecīgi grozīt Direktīvu 91/414/EEK.

(7)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumu groza atbilstīgi šīs direktīvas pielikumam.

2. pants

Dalībvalstis vēlākais līdz 2012. gada 31. janvārim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2012. gada 1. februāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

3. pants

1.   Vajadzības gadījumā dalībvalstis līdz 2012. gada 31. janvārim saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK groza vai atsauc pašreizējās atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur profoksidimu kā aktīvo vielu. Līdz minētajam datumam tās jo īpaši pārliecinās, ka ir izpildīti minētās direktīvas I pielikuma nosacījumi attiecībā uz profoksidimu, izņemot nosacījumus, kas noteikti attiecīgās aktīvās vielas ieraksta B daļā, un ka atļaujas turētājam ir dokumentācija vai piekļuve dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām saskaņā ar tās 13. panta 2. punkta nosacījumiem.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, katru atļauto augu aizsardzības līdzekli, kas satur profoksidimu kā vienīgo vai vienu no vairākām aktīvajām vielām, kuras vēlākais līdz 2011. gada 31. jūlijam ir iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, dalībvalstis atkārtoti izvērtē saskaņā ar vienotajiem principiem, kuri noteikti Direktīvas 91/414/EEK VI pielikumā, pamatojoties uz dokumentāciju, kas atbilst minētās direktīvas III pielikuma prasībām, un ņemot vērā minētās direktīvas I pielikuma profoksidima ieraksta B daļu. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, tās nosaka, vai līdzeklis joprojām atbilst Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunkta nosacījumiem.

Pēc tam, kad tas ir noteikts, dalībvalstis rīkojas šādi:

a)

ja profoksidims ir vienīgā aktīvā viela līdzeklī – vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais līdz 2013. gada 31. janvārim; vai

b)

ja līdzeklis satur profoksidimu kā vienu no vairākām aktīvajām vielām, vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais līdz 2013. gada 31. janvārim vai termiņam, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā direktīvā vai direktīvās, ar kurām atbilstīgo vielu vai vielas iekļāva Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā 2011. gada 1. augustā.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2011. gada 24. februārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.

(2)  OV L 14, 19.1.1999., 30. lpp.


PIELIKUMS

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā tabulas beigās pievieno šādu ierakstu:

Nr.

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Stāšanās spēkā

Iekļaušana ir spēkā līdz

Īpaši noteikumi

“330

Profoksidims

CAS Nr. 139001-49-3

CIPAC Nr. 621

2 – [(1 E/Z) – [(2 R S) – 2 – (4 – hlorfenoksi) propoksiimino] butil] – 3 – hidroksi – 5 – [(3 R S; 3 S R) – tetrahidro – 2 H – tiopiran – 3 – il] cikloheks – 2 – enons

≥ 940 g/kg

2011. gada 1. augusts

2021. gada 31. jūlijs

A   DAĻA

Var atļaut lietot tikai kā herbicīdu rīsiem.

B   DAĻA

Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par profoksidimu, un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2011. gada 28. janvārī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš šādiem aspektiem:

gruntsūdens aizsardzībai gadījumos, kad aktīvo vielu lieto apgabalos ar piesārņojumjutīgiem augsnes un/vai klimatiskajiem apstākļiem,

ilgtermiņa riskam organismiem, kas nav apstrādes mērķis.

Atļaujas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus.”


(1)  Sīkāka informācija par aktīvo vielu identitāti un to specifikācijas ir sniegtas pārskata ziņojumā.


LĒMUMI

25.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/19


KOMISIJAS LĒMUMS

(2011. gada 24. februāris),

ar kuru groza Lēmumu 2007/697/EK, ar ko Īrijai piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti

(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 1032)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(2011/127/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvu 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (1), un jo īpaši tās III pielikuma 2. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Ja kūtsmēslu daudzums, ko dalībvalsts ir paredzējusi izmantot uz vienu hektāru gadā, atšķiras no Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un šīs daļas a) apakšpunktā norādītā, minētais daudzums nosakāms tā, lai nekavētu minētās direktīvas 1. pantā ietverto mērķu sasniegšanu, un pamatojams ar objektīviem kritērijiem kā, piemēram, ilgs veģetācijas periods un kultūras ar lielu slāpekļa patēriņu.

(2)

Komisija 2007. gada 22. oktobrī pieņēma Lēmumu 2007/697/EK, ar ko Īrijai piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (2), ļaujot Īrijai gadā uz vienu hektāru izlietot 250 kg slāpekļa, kas iegūts no kūtsmēsliem saimniecībās, kurās ir vismaz 80 % zālaugu platību.

(3)

Atkāpe, kas piešķirta ar Lēmumu 2007/697/EK, attiecās uz aptuveni 5 000 saimniecību Īrijā, kas atbilst aptuveni 2,7 % no liellopu vai aitu audzēšanas saimniecību kopējā skaita, 10 % no ganību dzīvnieku kopskaita un 4,2 % no kopējās neto lauksaimniecības platības. Lēmums 2007/697/EK ir spēkā līdz 2010. gada 17. jūlijam.

(4)

Īrija 2010. gada 12. maijā iesniedza Komisijai pieprasījumu par šīs atkāpes pagarināšanu. Pieprasījumā bija iekļauts pamatojums, kas balstīts uz objektīviem kritērijiem atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešajai daļai.

(5)

Īrija ir pieņēmusi jaunu rīcības programmu laikam no 2010. gada jūlija līdz 2013. gada decembrim, kurā galvenokārt saglabāti pasākumi, kas iekļauti rīcības programmā laikam līdz 2010. gada 30. jūnijam, un kura attiecas uz visu Īrijas teritoriju.

(6)

Ceturtais ziņojums par Direktīvas 91/676/EEK īstenošanu Īrijā laikā no 2004. līdz 2007. gadam kopumā liecina par stabilu vai uzlabotu ūdens kvalitāti. 2 % gruntsūdeņu vietu vidējā nitrātu koncentrācija bija lielāka nekā 50 mg/l un 74 % vietu – mazāka nekā 25 mg/l. 97 % virszemes upju ūdeņu vietu vidējā nitrātu koncentrācija bija mazāka nekā 25 mg/l, un nevienā vietā nenovēroja vidējo koncentrāciju, kas pārsniegtu 50 mg/l. 93 % ezeru tika klasificēti kā oligotrofiski vai mezotrofiski, un 7 % ezeru tika klasificēti kā eitrofiski vai hipertrofiski.

(7)

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits laikā no 2004. līdz 2007. gadam samazinājies vēl vairāk, apmēram par 4 % liellopiem, 19 % aitām, 4 % cūkām un 7 % mājputniem (3). Ar kūtsmēsliem iestrādātā organiskā slāpekļa daudzums un minerālu slāpekļa daudzums, kas izmantots gada laikā, samazinājās attiecīgi par 5 % un 17 %. Kopējā lauksaimniecības platība samazinājās par 3 % līdz 4,28 miljoniem hektāru, un zālaugu platība joprojām veido vairāk nekā 90 % no kopējās lauksaimniecības platības.

(8)

Ņemot vērā zinātnisko informāciju, kas iekļauta pieprasījumā pagarināt atkāpi, un pasākumus, ko Īrija ir apņēmusies veikt rīcības programmā laikam no 2010. gada jūlija līdz 2013. gada decembrim, var secināt, ka ir ievēroti nosacījumi, lai saņemtu atkāpi, kā norādīts Direktīvā 91/676/EEK, piemēram, ilgi augšanas periodi un kultūraugi ar augstu slāpekļa patēriņu, un ka šī atkāpe nekavē minētās direktīvas mērķu sasniegšanu.

(9)

Lai nodrošinātu, ka attiecīgās ganību saimniecības varētu turpināt izmantot atkāpes sniegtās priekšrocības, ir lietderīgi pagarināt Lēmuma 2007/697/EK piemērošanas periodu līdz 2013. gada 31. decembrim.

(10)

Lēmumā 2007/697/EK noteiktie termiņi, kuros jāsniedz ziņojums Komisijai, tomēr jāpielāgo, lai vienkāršotu administratīvo slogu, ļaujot Īrijai noteikt tikai vienu termiņu visiem ziņošanas pienākumiem.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Nitrātu komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK 9. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2007/697/EK groza šādi.

1.

Lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. pants

Īrijas 2006. gada 18. oktobra vēstulē pieprasīto atkāpi un 2010. gada 12. maija vēstulē pieprasīto atkāpes pagarinājumu, kas atļauj lietot vairāk kūtsmēslu, nekā paredzēts Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un tās a) apakšpunktā, piešķir, ja ir ievēroti šajā lēmumā noteiktie nosacījumi.”

2.

Lēmuma 8. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Šīs kartes ik gadu līdz jūnijam iesniedz Komisijai.”

3.

Lēmuma 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

Piemērošana

Šo lēmumu piemēro saistībā ar Īrijas rīcības programmu, kuras īstenošanu nosaka Eiropas Kopienu (laba lauksaimniecības prakse ūdeņu aizsardzībai) 2010. gada regulas (2010. gada tiesību akts Nr. 610) (European Communities (Good Agricultural Practice for Protection of Waters) Regulations 2010 (Statutory Instrument No 610 of 2010)).

Tas ir spēkā līdz 2013. gada 31. decembrim.”

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Īrijai.

Briselē, 2011. gada 24. februārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Janez POTOČNIK


(1)  OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.

(2)  OV L 284, 30.10.2007., 27. lpp.

(3)  Atskaites periods mājputniem: 2003.–2005. gads.


25.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/21


KOMISIJAS LĒMUMS

(2011. gada 24. februāris),

ar kuru groza Lēmumu 2007/863/EK, ar ko Apvienotajai Karalistei attiecībā uz Ziemeļīriju piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti

(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 1033)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(2011/128/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvu 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (1), un jo īpaši tās III pielikuma 2. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Ja kūtsmēslu daudzums, ko dalībvalsts ir paredzējusi izmantot uz vienu hektāru gadā, atšķiras no Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un minētās daļas a) apakšpunktā norādītā, minētais daudzums nosakāms tā, lai nekavētu direktīvas 1. pantā minēto mērķu sasniegšanu, un pamatojams ar objektīviem kritērijiem, kā, piemēram, ilgiem veģetācijas periodiem un kultūrām ar lielu slāpekļa patēriņu.

(2)

Komisija 2007. gada 14. decembrī pieņēma Lēmumu 2007/863/EK, ar ko Apvienotajai Karalistei attiecībā uz Ziemeļīriju piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (2), kas atļauj Ziemeļīrijā uz vienu hektāru izlietot 250 kg slāpekļa, kas iegūts no kūtsmēsliem saimniecībās, kurās ir vismaz 80 % zālaugu platību.

(3)

Ar Lēmumu 2007/863/EK piešķirtā atkāpe 2009. gadā attiecās aptuveni uz 150 Ziemeļīrijas saimniecībām, kas atbilst aptuveni 0,6 % no kopējā saimniecību skaita un 1 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopējās platības. Lēmums 2007/863/EK ir spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim.

(4)

Apvienotā Karaliste 2010. gada 23. septembrī iesniedza Komisijai pieprasījumu par šīs atkāpes termiņa pagarināšanu attiecībā uz Ziemeļīrijas reģionu. Pieprasījumā bija iekļauts pamatojums ar objektīviem kritērijiem, kas norādīti Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešajā daļā.

(5)

Apvienotā Karaliste Ziemeļīrijas reģionam ir pieņēmusi jaunu rīcības programmu laika posmam no 2011. gada janvāra līdz 2014. gada decembrim, kurā lielā mērā ir saglabāti tās rīcības programmas pasākumi, kas ir spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim, un kura attiecas uz visu Ziemeļīrijas teritoriju.

(6)

Ziemeļīrijā nitrātu koncentrācija virszemes saldūdeņos ir relatīvi zema, 2008. gadā vidējā nitrātu koncentrācija 99,7 % kontroles staciju bija zem 25 mg NO3/l. Laika posmā no 2005. līdz 2008. gadam virszemes saldūdeņu kontroles vietās vidējā nitrātu koncentrācija kopumā bija nemainīga vai samazinājās, arī tajos sateces baseinos, kurus izmanto lielākais to saimniecību īpatsvars, kurām piešķirtas atkāpes. 2008. gadā vidējā gruntsūdeņu nitrātu koncentrācija 91,9 % kontroles staciju bija zem 25 mg NO3/l, un tā līdzīgi kā virszemes ūdeņiem bija nemainīga vai samazinājās.

(7)

Laika posmā no 2006. līdz 2010. gadam Ziemeļīrijā aitu skaits ir samazinājies aptuveni par 12,5 %, mājputnu skaits – par 11,5 % un liellopu skaits – par 4,7 %, savukārt cūku skaits ir pieaudzis par 9,8 %. Ziemeļīrijas lauksaimniecība joprojām galvenokārt balstās uz zālāju izmantošanu.

(8)

Kūtsmēslu slāpekļa (N) daudzums, kas saražots Ziemeļīrijas saimniecībās laika posmā no 2006. līdz 2010. gadam, ir samazinājies par 6,4 %, bet kūtsmēslu deva uz vienu hektāru zemes ir samazinājusies par 4,7 %. Lauksaimniecībā izmantojamā platība, kurā var izmantot kūtsmēslus, ir samazinājusies par 1,7 %. Ziemeļīrijā kūtsmēslu slāpekli (N) iegūst galvenokārt no liellopiem, bet arī no aitām, mājputniem un cūkām. Kopējā kūtsmēslu slāpekļa (N) daudzuma samazināšanās lielākoties saistāma ar lejupslīdi liellopu nozarē, un galvenais izmaiņu iemesls šajā nozarē ir gaļai paredzēto govju un to pēcnācēju skaita samazināšanās.

(9)

Ņemot vērā zinātnisko informāciju, kas minēta pieprasījumā par atkāpes termiņa pagarināšanu, kā arī pasākumus, ko Apvienotā Karaliste saskaņā ar rīcības programmu laika posmā no 2011. gada janvāra līdz 2014. gada decembrim apņēmusies veikt Ziemeļīrijas reģionā, var secināt, ka Direktīvā 91/676/EEK aprakstītie atkāpes piešķiršanas nosacījumi, piemēram, ilgi veģetācijas periodi un kultūras ar lielu slāpekļa patēriņu, joprojām ir spēkā un ka atkāpe nekavēs minētās direktīvas mērķu sasniegšanu.

(10)

Lai nodrošinātu, ka ganību saimniecības var turpināt izmantot atkāpes sniegtās priekšrocības, ir lietderīgi pagarināt Lēmuma 2007/863/EK spēkā esības termiņu līdz 2014. gada 31. decembrim.

(11)

Lēmumā 2007/863/EK noteiktais termiņš, līdz kuram ziņojumi jāiesniedz Komisijai, būtu jāpielāgo, lai atvieglotu administratīvo slogu, atļaujot Apvienotajai Karalistei attiecībā uz Ziemeļīrijas reģionu noteikt tikai vienu termiņu visiem ziņošanas pienākumiem.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Nitrātu komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 91/676/EEK 9. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2007/863/EK groza šādi.

1.

Lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. pants

Apvienotās Karalistes 2007. gada 10. augusta vēstulē pieprasīto atkāpi attiecībā uz Ziemeļīriju un 2010. gada 23. septembra vēstulē pieprasīto termiņa pagarinājumu, kas atļauj lietot vairāk kūtsmēslu, nekā paredzēts Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un minētās daļas a) apakšpunktā, piešķir, ja ir ievēroti šajā lēmumā noteiktie nosacījumi.”

2.

Lēmuma 8. panta 1. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Šīs kartes ik gadu iesniedz Komisijai līdz jūnijam.”

3.

Lēmuma 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

Piemērošana

Šo lēmumu piemēro saistībā ar Ziemeļīrijas 2010. gada Noteikumiem par nitrātu rīcības programmu (Nitrates Action Programme Regulation).

Tas zaudē spēku 2014. gada 31. decembrī.”

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2011. gada 24. februārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Janez POTOČNIK


(1)  OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.

(2)  OV L 337, 21.12.2007., 122. lpp.